20.2.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 44/23


PADOMES DIREKTĪVA 2008/9/EK

(2008. gada 12. februāris),

ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Direktīvā 2006/112/EK paredzētajai pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanai nodokļa maksātājiem, kas neveic uzņēmējdarbību attiecīgās valsts teritorijā, bet veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 93. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),

tā kā:

(1)

Gan dalībvalstu administratīvajām iestādēm, gan uzņēmējsabiedrībām ir radušās būtiskas problēmas sakarā ar īstenošanas noteikumiem, kas paredzēti Padomes Direktīvā 79/1072/EEK (1979. gada 6. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem – kārtība pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanai nodokļa maksātājiem, kas nav reģistrēti attiecīgajā valstī (3).

(2)

Minētās direktīvas noteikumos būtu jāizdara grozījumi attiecībā uz laikposmu, kurā uzņēmumi tiek informēti par lēmumiem attiecībā uz atmaksas pieteikumiem. Tāpat būtu jāparedz, ka arī uzņēmumiem jāsniedz atbildes noteiktā laikposmā. Turklāt procedūru vajadzētu vienkāršot un modernizēt, izmantojot modernas tehnoloģijas.

(3)

Ar jauno procedūru būtu jānostiprina uzņēmumu stāvoklis, jo dalībvalstu pienākums būs maksāt procentus, ja atmaksāšana tiks veikta novēloti. Tiks stiprinātas arī uzņēmumu apelācijas tiesības.

(4)

Skaidrības un labākas teksta uztveres labad šajā direktīvā būtu jāietver noteikums par Direktīvas 79/1072/EEK piemērošanu, kas līdz šim bija iekļauts Padomes Direktīvā 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (4).

(5)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka minētās rīcības mēroga dēļ šos mērķus labāk var sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(6)

Saskaņā ar 34. punktu Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (5) dalībvalstīm ir ieteikts gan savām vajadzībām, gan Kopienas interesēs izstrādāt savas tabulas, kas pēc iespējas precīzāk atspoguļotu atbilstību starp šo direktīvu un tās transponēšanas pasākumiem, un padarīt tās publiski pieejamas.

(7)

Skaidrības labad Direktīva 79/1072/EEK tādēļ būtu jāatceļ, ievērojot nepieciešamos pārejas pasākumus saistībā ar atmaksas pieteikumiem, kas iesniegti pirms 2010. gada 1. janvāra,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Šajā direktīvā paredzēti sīki izstrādāti noteikumi pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksāšanai, kā paredzēts Direktīvas 2006/112/EK 170. pantā, tiem nodokļa maksātājiem, kas neveic uzņēmējdarbību atmaksas dalībvalstī un kas atbilst 3. panta nosacījumiem.

2. pants

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

1)

“nodokļa maksātājs, kas neveic uzņēmējdarbību atmaksas dalībvalstī” ir jebkurš nodokļa maksātājs Direktīvas 2006/112/EK 9. panta 1. punkta izpratnē, kas neveic uzņēmējdarbību dalībvalstī, kas nodokli atmaksā, bet citas dalībvalsts teritorijā;

2)

“atmaksas dalībvalsts” ir dalībvalsts, kurā nodokļa maksātājam, kas neveic uzņēmējdarbību atmaksas dalībvalstī, ir aprēķināts PVN attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, ko šajā dalībvalstī viņam piegādājis vai sniedzis cits nodokļa maksātājs, vai attiecībā uz preču importu šajā dalībvalstī;

3)

“atmaksas periods” ir 16. pantā noteiktais periods, par kuru tiek pieprasīta PVN atmaksa;

4)

“atmaksas pieteikums” ir pieteikums, lai atmaksātu PVN, kas nodokļa maksātājam, kurš neveic uzņēmējdarbību atmaksas dalībvalstī, aprēķināts attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, ko šajā dalībvalstī viņam piegādājis vai sniedzis cits nodokļa maksātājs, vai attiecībā uz preču importu šajā dalībvalstī;

5)

“pieteikuma iesniedzējs” ir nodokļa maksātājs, kas neveic uzņēmējdarbību atmaksas dalībvalstī un kas iesniedz atmaksas pieteikumu.

3. pants

Šo direktīvu piemēro visiem nodokļa maksātājiem, kas neveic uzņēmējdarbību atmaksas dalībvalstī un kas atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

ja atmaksas periodā nodokļa maksātājam atmaksas dalībvalstī nav bijusi ne saimnieciskās darbības mītnesvieta vai pastāvīga iestāde, no kuras veikti saimnieciski darījumi, ne arī dzīvesvieta vai pastāvīgās uzturēšanās vieta gadījumā, ja nav darbības mītnesvietas vai pastāvīgas iestādes šajā dalībvalstī;

b)

ja atmaksas periodā nodokļa maksātājs nav piegādājis nekādas preces vai sniedzis pakalpojumus, kas varētu tikt uzskatīti par piegādātiem vai sniegtiem atmaksas dalībvalstī, izņemot šādus darījumus:

i)

transporta pakalpojumu sniegšana un ar tiem saistītā palīgdarbība, par ko saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 144., 146., 148., 149., 151., 153., 159. vai 160. pantu nav jāmaksā PVN;

ii)

preču piegāde un pakalpojumu sniegšana personām, kam PVN jāmaksā saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 194. līdz 197. pantu un 199. pantu.

4. pants

Direktīvu nepiemēro:

a)

PVN summām, kas saskaņā ar atmaksas dalībvalsts noteikumiem PVN rēķinā ir iekļautas nepareizi;

b)

PVN summām, kas ir iekļautas PVN rēķinā par tādu preču piegādi, kuras saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 138. pantu vai 146. panta 1. punkta b) apakšpunktu ir atbrīvotas vai var tikt atbrīvotas no PVN.

5. pants

Katra dalībvalsts jebkuram nodokļa maksātājam, kas neveic uzņēmējdarbību atmaksas dalībvalstī, atmaksā PVN, kas aprēķināts attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kurus tam piegādājis vai sniedzis cits nodokļa maksātājs šajā dalībvalstī, vai attiecībā uz preču importu šajā dalībvalstī, ciktāl šīs preces vai pakalpojumi izmantoti šādiem darījumiem:

a)

darījumiem, kas minēti Direktīvas 2006/112/EK 169. panta a) un b) punktā;

b)

darījumiem, kuru saņēmējiem PVN jāmaksā saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 194. līdz 197. pantu un 199. pantu, atbilstīgi tam, kā tos piemēro atmaksas dalībvalstī.

Neskarot 6. pantu, šajā direktīvā priekšnodokļa atmaksāšanas tiesības nosaka saskaņā ar Direktīvu 2006/112/EK, kā to piemēro atmaksas dalībvalstī.

6. pants

Lai nodokļa maksātājs atbilstu atmaksāšanas priekšnosacījumiem atmaksas dalībvalstī, nodokļa maksātājam, kas neveic uzņēmējdarbību atmaksas dalībvalstī, jāveic darījumi, kas dod atskaitīšanas tiesības dalībvalstī, kurā tas veic uzņēmējdarbību.

Ja nodokļa maksātājs, kas neveic uzņēmējdarbību atmaksas dalībvalstī, veic dalībvalstī, kurā viņš veic uzņēmējdarbību, gan darījumus, kas dod viņam tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu, gan arī darījumus, par kuriem šajā dalībvalstī neparedz šādas tiesības, tad atmaksas dalībvalsts no PVN summas, kas aprēķināta saskaņā ar 5. pantu, var atmaksāt tikai to PVN daļu, kas saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 173. panta piemērošanu dalībvalstī, kurā viņš veic uzņēmējdarbību, ir attiecināma uz pirmajiem minētajiem darījumiem.

7. pants

Lai atmaksas dalībvalstī iegūtu PVN atmaksu, nodokļa maksātājs, kas neveic uzņēmējdarbību atmaksas dalībvalstī, adresē elektronisku atmaksas pieteikumu minētajai dalībvalstij un iesniedz to dalībvalstij, kurā viņš veic uzņēmējdarbību, izmantojot elektronisku portālu, ko izveidojusi šī dalībvalsts.

8. pants

1.   Atmaksas pieteikumā ietver šādu informāciju:

a)

pieteikuma iesniedzēja vārds un pilna adrese;

b)

adrese saziņai elektroniskā veidā;

c)

tās pieteikuma iesniedzēja uzņēmējdarbības apraksts, kurai iegādātas preces un saņemti pakalpojumi;

d)

atmaksas periods, uz ko pieteikums attiecas;

e)

pieteikuma iesniedzēja paziņojums, ka atmaksas periodā tas nav piegādājis nekādas preces vai sniedzis nekādus pakalpojumus, kas varētu tikt uzskatīti par piegādēm vai sniegtiem atmaksas dalībvalstī, izņemot darījumus, kas minēti 3. panta b) punkta i) un ii) apakšpunktā;

f)

pieteikuma iesniedzēja PVN maksātāja identifikācijas numurs vai nodokļa maksātāja reģistrācijas numurs;

g)

ziņas par bankas kontu (tostarp IBAN un BIC kods).

2.   Papildus 1. punktā noteiktajai informācijai atmaksas pieteikumā katrai dalībvalstij un par katru PVN rēķinu vai katru importēšanas dokumentu jānorāda šādi dati:

a)

preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja nosaukums un pilnīga adrese;

b)

izņemot importa gadījumu, preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja PVN maksātāja identifikācijas numurs vai nodokļa maksātāja reģistrācijas numurs, ko piešķīrusi atmaksas dalībvalsts saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 239. un 240. pantu;

c)

izņemot importa gadījumu, atmaksas dalībvalsts apzīmējums saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 215. pantu;

d)

PVN rēķina vai importēšanas dokumenta datums un numurs;

e)

summa, kurai uzliek nodokli, un PVN summa, izteikta atmaksas dalībvalsts valūtā;

f)

atskaitāmā PVN summa, kas aprēķināta saskaņā ar 5. pantu un 6. panta otro daļu un izteikta atmaksas dalībvalsts valūtā;

g)

attiecīgā gadījumā – atskaitāmā PVN daļa, ko aprēķina saskaņā ar 6. pantu, izteikta procentos;

h)

iegādāto preču un saņemto pakalpojumu veids, kas aprakstīts, izmantojot 9. pantā uzskaitītos kodus.

9. pants

1.   Atmaksas pieteikumā iegādāto preču un saņemto pakalpojumu veidu atšifrē ar šādiem kodiem:

1

=

degviela;

2

=

transportlīdzekļu noma;

3

=

izdevumi saistībā ar transportlīdzekļiem (tādas preces un pakalpojumi, kas nav minēti 1. un 2. punktā);

4

=

ceļa nodevas un ceļa lietošanas maksa;

5

=

ceļošanas izdevumi, piemēram, braukšanas maksa taksometrā, braukšanas maksa sabiedriskajā transportā;

6

=

izmitināšanas pakalpojumi;

7

=

pārtika, dzērieni un restorānu pakalpojumi;

8

=

ieejas biļetes gadatirgos un izstādēs;

9

=

izdevumi par luksusprecēm, atrakcijām un izklaidi;

10

=

citi.

Ja izmanto 10. kodu, ir jānorāda piegādāto preču un sniegto pakalpojumu veids.

2.   Atmaksas dalībvalsts var pieprasīt, lai pieteikuma iesniedzējs sniedz papildu elektronisku kodētu informāciju attiecībā uz katru 1. punktā minēto kodu, ciktāl šāda informācija ir vajadzīga sakarā ar jebkādiem ierobežojumiem attiecībā uz atskaitīšanas tiesībām saskaņā ar Direktīvu 2006/112/EK, kā to piemēro atmaksas dalībvalstī vai attiecībā uz atbilstīgas atkāpes piemērošanu, ko piešķir atmaksas dalībvalstij saskaņā ar minētās direktīvas 395. vai 396. pantu.

10. pants

Ja PVN rēķinā vai importēšanas dokumentā norādītā summa, kurai uzliek nodokli, ir EUR 1 000 vai lielāka vai līdzvērtīga summa attiecīgās valsts valūtā, atmaksas dalībvalsts, neskarot informācijas pieprasījumus saskaņā ar 20. pantu, var pieprasīt, lai pieteikuma iesniedzējs kopā ar atmaksas pieteikumu elektroniski iesniegtu elektronisku PVN rēķina vai importēšanas dokumenta kopiju. Ja PVN rēķins attiecas uz degvielu, šī noteiktā robežvērtība ir EUR 250 vai līdzvērtīga summa attiecīgās valsts valūtā.

11. pants

Atmaksas dalībvalsts var prasīt, lai pieteikuma iesniedzējs pievieno savas uzņēmējdarbības aprakstu, izmantojot saskaņotos kodus, kas noteikti saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1798/2003 (6) 34.a panta 3. punkta otro daļu.

12. pants

Atmaksas dalībvalsts var norādīt, kādā valodā vai kādās valodās pieteikuma iesniedzējam jānorāda atmaksas pieteikumā iekļautā informācija vai cita papildinformācija.

13. pants

Ja pēc pieteikuma iesniegšanas atskaitāmā priekšnodokļa daļā tiek veiktas korekcijas saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 175. pantu, tad pieteikuma iesniedzējs izlabo pieprasīto vai jau atmaksāto summu.

Labojums izdarāms atmaksas pieteikumā tā kalendārā gada laikā, kas seko attiecīgajam atmaksas periodam, vai – gadījumā, ja pieteikuma iesniedzējs šajā kalendārajā gadā neiesniedz atmaksas pieteikumu, – iesniedzot atsevišķu deklarāciju, izmantojot elektronisku portālu, ko ierīkojusi dalībvalsts, kurā viņš veic uzņēmējdarbību.

14. pants

1.   Atmaksas pieteikums attiecas uz:

a)

preču iegādi vai pakalpojumiem, par ko atmaksas periodā izrakstīts PVN rēķins, ja PVN ir kļuvis iekasējams pirms PVN rēķina izrakstīšanas vai izrakstīšanas laikā, vai attiecībā uz kuru PVN ir kļuvis iekasējams atmaksas periodā, ja PVN rēķins par preču iegādi vai pakalpojumiem ir izrakstīts pirms tam, kad PVN ir kļuvis iekasējams;

b)

preču importu, kas veikts atmaksas periodā.

2.   Papildus darījumiem, kas minēti 1. punktā, atmaksas pieteikums var attiekties arī uz PVN rēķiniem vai importēšanas dokumentiem, kas nav iekļauti iepriekšējos atmaksas pieteikumos, ja tas attiecas uz darījumiem, kas veikti attiecīgajā kalendārajā gadā.

15. pants

1.   Atmaksas pieteikumu iesniedz dalībvalstij, kurā veic uzņēmējdarbību, vēlākais līdz tā kalendārā gada, kas seko atmaksas periodam, 30. septembrim. Atmaksas pieteikumu par iesniegtu uzskata tikai tad, ja pieteikuma iesniedzējs ir norādījis visu 8., 9. un 11. pantā pieprasīto informāciju.

2.   Dalībvalsts, kurā veic uzņēmējdarbību, pieteikuma iesniedzējam bez kavēšanās elektroniski nosūta apstiprinājumu, ka pieteikums saņemts.

16. pants

Atmaksas periods nav ilgāks par vienu kalendāro gadu, un tas nav īsāks par trim kalendārajiem mēnešiem. Tomēr atmaksas pieteikumi var attiekties uz periodu, kas ir īsāks par trim mēnešiem, ja šis periods ir kalendārā gada atlikušais laiks.

17. pants

Ja atmaksas pieteikums attiecas uz laikposmu, kas ir īsāks par vienu kalendāro gadu, bet nav īsāks par trim mēnešiem, pieprasītā atmaksājamā PVN summa nedrīkst būt mazāka par EUR 400 vai par līdzvērtīgu summu attiecīgās valsts valūtā.

Ja atmaksas pieteikums attiecas uz atmaksas periodu, kas ir viens kalendārais gads vai kalendārā gada atlikusī daļa, pieprasītā atmaksājamā PVN summa nevar būt mazāka par EUR 50 vai līdzvērtīgu summu attiecīgās valsts valūtā.

18. pants

1.   Dalībvalsts, kurā pieteikuma iesniedzējs veic uzņēmējdarbību, nepārsūta pieteikumu atmaksas dalībvalstij gadījumā, ja pieteikuma iesniedzējs dalībvalstī, kurā viņš veic uzņēmējdarbību, atmaksas periodā:

a)

nav PVN maksātājs;

b)

piegādā tikai tādas preces vai sniedz tikai tādus pakalpojumus, kuri ir atbrīvoti no PVN bez iepriekšējā stadijā samaksātā PVN atskaitīšanas tiesībām saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 132., 135., 136., 371. pantu, 374. līdz 377. pantu, 378. panta 2. punkta a) apakšpunktu, 379. panta 2. punktu vai 380. līdz 390. pantu vai identiskiem noteikumiem par atbrīvojumu saskaņā ar 2005. gada Pievienošanās aktu;

c)

uz viņu attiecas Direktīvas 2006/112/EK 284., 285., 286. un 287. pantā noteiktie atbrīvojumi no PVN mazajiem uzņēmumiem;

d)

uz viņu attiecas Direktīvas 2006/112/EK 296. līdz 305. pantā noteiktais vienotās likmes režīms lauksaimniekiem.

2.   Dalībvalsts, kurā veic uzņēmējdarbību, elektroniski informē pieteikuma iesniedzēju par lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 1. punktu.

19. pants

1.   Atmaksas dalībvalsts bez kavēšanās elektroniskā veidā paziņo pieteikuma iesniedzējam datumu, kurā pieteikums saņemts.

2.   Atmaksas dalībvalsts par savu lēmumu apstiprināt vai noraidīt atmaksas pieteikumu paziņo pieteikuma iesniedzējam četru mēnešu laikā pēc pieteikuma saņemšanas minētajā dalībvalstī.

20. pants

1.   Ja atmaksas dalībvalsts uzskata, ka tās rīcībā nav visa atbilstīgā informācija, lai pieņemtu lēmumu par pilnīgu vai daļēju atmaksāšanu, tā četru mēnešu laikposmā, kas minēts 19. panta 2. punktā, var it īpaši no pieteikuma iesniedzēja vai no dalībvalsts, kurā veic uzņēmējdarbību, kompetentajām iestādēm pieprasīt papildinformāciju elektroniskā veidā. Ja papildinformāciju pieprasa personai, kas nav pieteikuma iesniedzējs vai dalībvalsts kompetentā iestāde, pieprasījumu nosūta elektroniski tikai gadījumā, ja pieprasījuma saņēmējam ir piekļuve šādiem līdzekļiem.

Vajadzības gadījumā atmaksas dalībvalsts var pieprasīt citu papildinformāciju.

Atmaksas dalībvalsts informācijā, ko pieprasa saskaņā ar 1. punktu, ietver attiecīgā PVN rēķina vai importēšanas dokumenta oriģinālu vai kopiju, ja atmaksas dalībvalstij ir pamatotas šaubas par konkrēta pieteikuma pamatotību. Šādā gadījumā nepiemēro 10. pantā minētās robežvērtības.

2.   Atmaksas dalībvalsts saņem saskaņā ar 1. punktu pieprasīto informāciju viena mēneša laikā pēc dienas, kad pieprasījums sasniedzis personu, kam tas ir adresēts.

21. pants

Ja atmaksas dalībvalsts pieprasa papildinformāciju, tā par savu lēmumu apstiprināt vai noraidīt atmaksas pieteikumu iesniedzējam paziņo divu mēnešu laikā pēc dienas, kurā tā saņem pieprasīto informāciju, vai, ja tā nav saņēmusi atbildi uz savu pieprasījumu, – divu mēnešu laikā pēc 20. panta 2. punktā noteiktā termiņa beigām. Tomēr jebkurā gadījumā termiņš, kurā atmaksas dalībvalstij jāpieņem lēmums par pilnīgu vai daļēju atmaksāšanu, ir vismaz seši mēneši no atmaksas pieteikuma saņemšanas brīža.

Ja atmaksas dalībvalsts pieprasa vēl papildu informāciju, tā paziņo pieteikuma iesniedzējam par lēmumu attiecībā uz pilnīgu vai daļēju atmaksāšanu astoņu mēnešu laikā pēc tam, kad minētā dalībvalsts saņēmusi atmaksas pieteikumu.

22. pants

1.   Ja atmaksas pieteikums ir apstiprināts, atmaksas dalībvalsts apstiprināto summu atmaksā vēlākais 10 darbdienu laikā pēc 19. panta 2. punktā minētā termiņa beigām, vai gadījumā, ja ir pieprasīta papildinformācija vai vēl cita papildinformācija, – pēc 21. pantā noteikto termiņu beigām.

2.   Atmaksājamo summu izmaksā atmaksas dalībvalstī vai pēc pieteikuma iesniedzēja lūguma – jebkurā citā dalībvalstī. Pēdējā minētajā gadījumā atmaksas dalībvalsts visas bankas nodevas par pārskaitījumu ietur no summas, ko atmaksā pieteikuma iesniedzējam.

23. pants

1.   Ja atmaksas pieteikums ir noraidīts daļēji vai pilnībā, atmaksas dalībvalsts atteikuma iemeslus paziņo pieteikuma iesniedzējam līdz ar lēmumu.

2.   Pieteikuma iesniedzējs lēmumu par atmaksas pieteikuma noraidīšanu var pārsūdzēt atmaksas dalībvalsts kompetentajās iestādēs tādā pašā veidā un ievērojot tādus pašus termiņus, kas paredzēti apelācijām, kuras iesniedz personas, kas veic uzņēmējdarbību šajā dalībvalstī.

Ja saskaņā ar atmaksas dalībvalsts tiesību aktiem tas, ka šajā direktīvā noteiktajos termiņos nav pieņemts lēmums par atmaksas pieteikumu, nenozīmē ne pieteikuma apstiprināšanu, ne noraidīšanu, pieteikuma iesniedzējam ir attiecīgi pieejamas visas administratīvās vai tiesas procedūras, kas ir pieejamas tiem nodokļa maksātājiem, kas veic uzņēmējdarbību šajā dalībvalstī. Ja tādu procedūru nav, tad tas, ka noteiktajos termiņos nav pieņemts lēmums par atmaksas pieteikumu, nozīmē, ka pieteikums ir noraidīts.

24. pants

1.   Ja atmaksājamā summa ir iegūta krāpnieciskā vai citādi nepareizā veidā, atmaksas dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar šajā valstī piemērojamo kārtību atgūst nepamatoti izmaksātās summas, kā arī iespējami noteiktās soda naudas un procentus, neskarot noteikumus par savstarpējo palīdzību attiecībā uz PVN atgūšanu.

2.   Ja administratīvais sods vai procenti ir noteikti, bet vēl nav samaksāti, atmaksas dalībvalsts var pārtraukt turpmāku PVN atmaksāšanu attiecīgajam nodokļa maksātājam apjomā līdz nesamaksātajai summai.

25. pants

Atmaksas dalībvalsts ņem vērā kā atmaksājamās summas samazinājumu vai palielinājumu jebkuru labojumu, kas izdarīts attiecībā uz iepriekš iesniegto atmaksas pieprasījumu saskaņā ar 13. pantu, vai atsevišķa paziņojuma iesniegšanas gadījumā – izmaksājot vai ieturot summu atsevišķi.

26. pants

Atmaksas dalībvalsts pieprasījuma iesniedzējam atlīdzina atmaksājamās summas procentus gadījumā, ja atmaksu veic pēc pēdējās maksājuma dienas saskaņā ar 22. panta 1. punktu.

Ja pieprasījuma iesniedzējs paredzēto termiņu laikā atmaksas dalībvalstij nesniedz pieprasīto papildinformāciju vai vēl citu papildinformāciju, tad pirmo daļu nepiemēro. Tas pats attiecas uz 10. pantā paredzēto elektroniski nosūtāmo dokumentu saņemšanu atmaksas dalībvalstī.

27. pants

1.   Procentus aprēķina laikposmam, sākot no dienas, kas seko atmaksāšanai noteiktā termiņa pēdējai dienai saskaņā ar 22. panta 1. punktu, līdz dienai, kad atmaksāšana patiesi tiek veikta.

2.   Procentu likme atbilst procentu likmei, ko saskaņā ar atmaksas dalībvalsts tiesību aktiem atlīdzina nodokļa maksātājiem, kas veic uzņēmējdarbību minētajā dalībvalstī.

Ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem attiecībā uz atmaksāšanu nodokļa maksātajiem, kas veic uzņēmējdarbību, šādas procentu likmes nav, maksājamie procenti atbilst procentiem vai līdzvērtīgai nodevai, ko piemēro atmaksas dalībvalsts attiecībā uz nodokļa maksātāju novēlotiem PVN maksājumiem.

28. pants

1.   Šo direktīvu piemēro atmaksas pieteikumiem, kas iesniegti pēc 2009. gada 31. decembra.

2.   Direktīvu 79/1072/EEK atceļ no 2010. gada 1. janvāra. Tomēr tās noteikumus turpina piemērot atmaksas pieteikumiem, kas iesniegti pirms 2010. gada 1. janvāra.

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu, izņemot attiecībā uz atmaksas pieteikumiem, kas iesniegti pirms 2010. gada 1. janvāra.

29. pants

1.   Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas vajadzīgi, lai līdz 2010. gada 1. janvārim panāktu atbilstību šai direktīvai. Dalībvalstis tos nekavējoties dara zināmus Komisijai.

Kad dalībvalstis pieņem šos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarīt šādas atsauces.

2.   Dalībvalstis Komisijai dara zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

30. pants

Šī direktīva stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

31. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2008. gada 12. februārī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

A. BAJUK


(1)  OV C 285 E, 22.11.2006., 122. lpp.

(2)  OV C 28, 3.2.2006., 86. lpp.

(3)  OV L 331, 27.12.1979., 11. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/98/EK (OV L 363, 20.12.2006., 129. lpp.).

(4)  OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2007/75/EK (OV L 346, 29.12.2007., 13. lpp.).

(5)  OV C 321, 31.12.2003., 1. lpp.

(6)  OV L 264, 15.10.2003., 1. lpp.