30.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 201/49

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1982/2006/EK (2006. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads) (2) (turpmāk – “Septītā pamatprogramma”) ir paredzēta Kopienas dalība pētniecības un attīstības programmās, ko īsteno vairākas dalībvalstis, tostarp dalība šo programmu īstenošanai izveidotajās struktūrās Līguma 169. panta nozīmē.

(2)

Septītajā pamatprogrammā ir noteikti vairāki kritēriji, pēc kuriem izraudzīties šādu 169. panta iniciatīvu jomas: nozīme Kopienas mērķiem, skaidri noteikts sasniedzamais mērķis un tā nozīme Septītās pamatprogrammas mērķiem, iepriekš izveidots pamats (esošās vai paredzētās valsts pētniecības programmas), Eiropas pievienotā vērtība, kritiskā masa attiecībā uz iesaistīto programmu apjomu un skaitu, kā arī programmu pasākumu līdzība un 169. pants kā visatbilstošākais līdzeklis mērķu sasniegšanai.

(3)

Padomes Lēmumā 2006/971/EK (2006. gada 19. decembris) par īpašo programmu “Sadarbība”, ar ko īsteno Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrāciju pasākumiem (2007.–2013.), (3) (turpmāk – “īpašā programma “Sadarbība””) 169. panta iniciatīva interaktīvas automatizētas dzīves vides jomā ir atzīta par vienu no jomām, kas ir piemērota Kopienas dalībai dalībvalstu kopīgi īstenotās pētniecības programmās, pamatojoties uz Līguma 169. pantu.

(4)

Komisija 2005. gada 1. jūnija Paziņojumā “i2010 – Eiropas informācijas sabiedrība izaugsmei un nodarbinātībai” ierosināja uzsākt vadošu iniciatīvu, lai rūpētos par cilvēkiem novecojošā sabiedrībā.

(5)

Komisija 2006. gada 12. oktobra Paziņojumā “Eiropas demogrāfiskā nākotne – kā pārvērst problēmu par iespēju” uzsvēra faktu, ka novecošana ir viena no svarīgākajām problēmām visās Eiropas Savienības valstīs un ka jaunu tehnoloģiju izvērsta izmantošana varētu palīdzēt kontrolēt izmaksas, uzlabot vecāku cilvēku labklājību un veicināt viņu aktīvu iesaistīšanos sabiedrībā, kā arī uzlabot Eiropas ekonomikas konkurētspēju, atbalstot pārskatīto Lisabonas stratēģiju izaugsmei un nodarbinātībai.

(6)

Īpaši informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) jomā sabiedrības novecošanu var uzskatīt par iespēju izveidot potenciālu tirgu jaunām precēm un pakalpojumiem, kas atbilst vecāka gadagājuma cilvēku vajadzībām. Tomēr jaunu IKT straujā attīstība un izmantošana nedrīkstētu izraisīt sociālo atstumtību vai digitālās plaisas paplašināšanos. Tomēr digitālo līdzekļu lietošanas prasmju uzlabošana ir priekšnoteikums iekļaušanai un dalībai informācijas sabiedrībā.

(7)

Šai iniciatīvai interaktīvas automatizētas dzīves jomā būtu jāņem vērā Eiropas novecojošās sabiedrības reālā situācija, proti, ka sieviešu īpatsvars ir lielāks par vīriešu īpatsvaru, jo sievietēm ir garāks vidējais dzīves ilgums.

(8)

Aktīvas vecumdienas ir galvenais elements atjaunotajās nodarbinātības pamatnostādnēs. ES pieeja novecošanai ir vērsta uz visu vecumu cilvēku vispārējā potenciāla mobilizēšanu (pilna dzīves cikla pieeja) un uzsver nepieciešamību pāriet no sadrumstalotas stratēģijas vecumdienām uz visaptverošu stratēģiju.

(9)

Pašlaik daudzas pētniecības un attīstības programmas vai pasākumi, ko dalībvalstis īsteno atsevišķi valsts mērogā vecāka gadagājuma cilvēkiem domātu IKT jomā, Eiropas mērogā netiek pietiekami koordinēti un nedod iespēju īstenot saskaņotu pieeju pilnvērtīgām vecumdienām paredzētu, novatorisku, uz IKT balstītu produktu un pakalpojumu pētniecībai un attīstībai.

(10)

Vēloties izveidot saskaņotu pieeju Eiropas mērogā vecāka gadagājuma cilvēkiem domātu IKT jomā un efektīvi darboties, vairākas dalībvalstis ir uzsākušas iniciatīvu izstrādāt kopīgu pētniecības un attīstības programmu integrētai automatizētai dzīves videi (turpmāk – “AAL kopīgā programma”) tādu IKT jomā, kas atbalsta pilnvērtīgas vecumdienas informācijas sabiedrībā, lai panāktu pārvaldības un finanšu resursu sinerģiju, nodrošinot vienotu un kopēju tādu novērtēšanas mehānismu ar neatkarīgu ekspertu atbalstu, kura pamatā ir izveidojusies prakse, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1906/2006 (2006. gada 18. decembris), ar ko paredz noteikumus uzņēmumu, pētniecības centru un universitāšu līdzdalībai Septītās pamatprogrammas darbībās un pētījumu rezultātu izplatīšanai (2007. līdz 2013. gads) (4), un apvienotu dažādās Eiropas valstīs pieejamās speciālās zināšanas un resursus.

(11)

AAL kopīgās programmas mērķis ir risināt sabiedrības novecošanas problēmu, nodrošinot Eiropā vajadzīgo tiesisko un organizatorisko regulējumu plaša mēroga sadarbībai starp dalībvalstīm attiecībā uz lietišķo pētniecību un attīstību vecāka gadagājuma cilvēkiem domātu IKT jomā novecojošā sabiedrībā. Beļģija, Dānija, Vācija, Īrija, Grieķija, Spānija, Francija, Itālija, Kipra, Luksemburga, Ungārija, Nīderlande, Austrija, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovēnija, Somija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste (turpmāk – “iesaistītās dalībvalstis”) un Izraēla, Norvēģija un Šveice ir vienojušās koordinēt un kopīgi īstenot pasākumus, kuru mērķis ir veicināt AAL kopīgās programmas īstenošanu. To dalības aptuvenā kopējā vērtība Septītās pamatprogrammas darbības laikā ir vismaz EUR 150 miljoni. Lai piedalītos šajā programmā, katrai no šīm valstīm jāveic minimālais finansiālais ieguldījums, kas ir proporcionāls iespējamam tās zinātnisko aprindu pieprasījumam, un tam parasti jābūt vismaz EUR 0,2 miljonu apjomā, lai valsts varētu piedalīties gada darba programmā.

(12)

Tāpat AAL kopīgajai programmai būtu jāsekmē mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) iesaiste kopuzņēmuma darbībās saskaņā ar Septītās pamatprogrammas mērķiem.

(13)

Lai palielinātu AAL kopīgās programmas ietekmi, iesaistītās dalībvalstis, Izraēla, Norvēģija un Šveice ir piekritušas Kopienas dalībai tajā. Kopienai būtu jāpiedalās programmā, veicot finansiālo ieguldījumu līdz EUR 150 miljonu apjomā. Tā kā AAL kopīgā programma atbilst Septītās pamatprogrammas zinātniskajiem mērķiem un AAL kopīgās programmas pētniecības joma ir ietverta Septītās pamatprogrammas īpašās programmas “Sadarbība” IKT tēmā, Kopienas finansiālais ieguldījums būtu jāveic no šai tēmai piešķirtās budžeta apropriācijas. Papildu finansējumu var sniegt, inter alia, Eiropas Investīciju banka (EIB), jo īpaši atbilstīgi Riska dalīšanas finanšu mehānismam, ko kopīgi izveidojušas EIB un Komisija atbilstīgi Lēmuma 2006/97/EK III pielikumam.

(14)

Kopienas finansiālais atbalsts būtu jāsniedz saskaņā ar finansēšanas plānā noteikto, pamatojoties uz kompetento valstu iestāžu oficiālām saistībām kopīgi īstenot pētniecības un attīstības programmas un pasākumus, kas uzsākti valsts mērogā, un piedalīties AAL kopīgās programmas finansēšanā, lai to kopīgi īstenotu.

(15)

Lai kopīgi īstenotu valstu pētniecības programmas, ir jāizveido jauna vai jāizmanto esoša īpaša īstenošanas struktūrai, kā tas ir paredzēts īpašajā programmā “Sadarbība”.

(16)

Iesaistītās dalībvalstis ir vienojušās, ka AAL kopīgo programmu īsteno šāda īpaša īstenošanas struktūra.

(17)

Īpašajai īstenošanas struktūrai būtu jābūt Kopienas finansiālā ieguldījuma saņēmējai, un tai būtu jānodrošina AAL kopīgās programmas efektīva īstenošana.

(18)

Lai efektīvi īstenotu AAL kopīgo programmu, īpašajai īstenošanas struktūrai būtu jāsniedz finansiāls atbalsts trešām personām, kas iesaistās AAL kopīgajā programmā un kas ir izvēlētas pēc uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus.

(19)

Kopienas ieguldījumam būtu jābūt atkarīgam no iesaistīto dalībvalstu, Izraēlas, Norvēģijas un Šveices saistībām piešķirt līdzekļus un no to faktiski veiktā finansiālā ieguldījuma.

(20)

Ja AAL kopīgo programmu īsteno neatbilstoši, daļēji vai ar kavēšanos, Kopienai būtu jābūt tiesībām samazināt, apturēt vai pārtraukt savu finansiālo ieguldījumu atbilstoši tā nolīguma noteikumiem, kas jānoslēdz starp Kopienu un īpašo īstenošanas struktūru un kurā jānosaka sīki izstrādāti Kopienas ieguldījuma sniegšanas noteikumi.

(21)

Ikvienai dalībvalstij būtu jābūt iespējai pievienoties AAL kopīgajai programmai.

(22)

Saskaņā ar Septīto pamatprogrammu Kopienai būtu jābūt tiesībām saskaņā ar šo lēmumu vienoties par nosacījumiem, ar kādiem veic Kopienas finansiālo ieguldījumu attiecībā uz jebkuras Septītās pamatprogrammas asociētās valsts vai, ja tas ir svarīgi AAL kopīgās programmas īstenošanai, jebkuras citas valsts, kura iesaistās programmā tās īstenošanas laikā, dalību minētajā programmā.

(23)

Saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (5), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (6), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (7), ir jāveic attiecīgi pasākumi nolūkā novērst nelikumības un krāpšanu un jāveic vajadzīgās darbības, lai atgūtu zaudētus, nepareizi samaksātus vai nepareizi izlietotus līdzekļus.

(24)

Saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (8) (turpmāk – “Finanšu regula”), un Komisijas Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (2002. gada 23. decembris), ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, kuru piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (9) (turpmāk – “Īstenošanas noteikumi”), Kopienas ieguldījums būtu jāpārvalda, izmantojot netiešu centralizētu pārvaldību saskaņā ar Finanšu regulas 54. panta 2. punkta c) apakšpunktu un 56. pantu un Īstenošanas noteikumu 35. pantu, 38. panta 2. punktu un 41. pantu.

(25)

Ir būtiski, lai pētniecības pasākumi, ko veic saskaņā ar AAL kopīgo programmu, atbilst ētikas pamatprincipiem, tostarp tiem, kas paredzēti Līguma par Eiropas Savienību 6. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, un ievēro dzimumu vienlīdzības un dzimumu līdztiesības principus. Īstenojot AAL kopīgo programmu, būtu jāņem vērā arī sieviešu lomas sekmēšana zinātnē un pētniecībā.

(26)

ALL kopīgajai programmai būtu jāveicina arī atbilstoša un vienkāršota piekļuve noderīgiem uz IKT balstītiem produktiem un pakalpojumiem visās dalībvalstīs.

(27)

Komisijai līdz 2010. gadam būtu jāveic starpposma izvērtēšana attiecībā uz AAL kopīgās programmas īstenošanas kvalitāti un efektivitāti un panākumiem izvirzīto mērķu sasniegšanā. Izvērtēšanai būtu jākonstatē arī tas, vai nepieciešams veikt turpmākas starpposma izvērtēšanas līdz nobeiguma izvērtēšanai 2013. gada beigās,

a)

iesaistītās dalībvalstis, Izraēla, Norvēģija un Šveice pierāda, ka ir faktiski izveidota AAL kopīgā programma, kā aprakstīts I pielikumā;

b)

iesaistītās dalībvalstis, Izraēla, Norvēģija un Šveice vai iesaistīto dalībvalstu, Izraēlas, Norvēģijas un Šveices izraudzītas organizācijas ir oficiāli izveidojušas vai norīkojušas īpašu īstenošanas struktūru, kam ir juridiskas personas statuss un kas ir atbildīga par AAL kopīgās programmas īstenošanu un Kopienas finansiālā ieguldījuma saņemšanu, sadali un uzraudzību, izmantojot netiešu centralizētu pārvaldību saskaņā ar Finanšu regulas 54. panta 2. punkta c) apakšpunktu un 56. pantu un Īstenošanas noteikumu 35. pantu, 38. panta 2. punktu un 41. pantu;

c)

ir izveidots piemērots un efektīvs pārvaldes modelis AAL kopīgās programmas vajadzībām atbilstoši pamatnostādnēm, kas izklāstītas II pielikumā, kurš ir šā lēmuma sastāvdaļa;

d)

īpašā īstenošanas struktūra efektīvi īsteno I pielikumā aprakstītās AAL kopīgās programmas pasākumus, tostarp izsludina uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus dotāciju saņemšanai;

e)

iesaistītās dalībvalstis, Izraēla, Norvēģija un Šveice apņemas finansēt AAL kopīgo programmu un faktiski veic finansiālo ieguldījumu, jo īpaši finansējot dalībniekus projektos, kas izraudzīti, pamatojoties uz AAL kopīgās programmas uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus;

f)

ir ievēroti Kopienas noteikumi par valsts atbalstu, un jo īpaši noteikumi, kas izklāstīti Kopienas nostādnēs par valsts atbalstu pētniecībai un attīstībai un inovācijai (10);

g)

saskaņā ar Septītās pamatprogrammas vispārīgajiem principiem ir nodrošināta augsta zinātniskās izcilības pakāpe un ievēroti ētikas principi, ir ievērots dzimumu vienlīdzības un dzimumu līdztiesības princips un tiek veicināta ilgtspējīga attīstība; un

h)

ir izstrādāti noteikumi, kuri reglamentē tiesības uz intelektuālo īpašumu, kas radīts AAL kopīgās programmas pasākumu rezultātā, un iesaistīto dalībvalstu, Izraēlas, Norvēģijas un Šveices valsts mēroga pētniecības un attīstības programmu un pasākumu īstenošanu un koordinēšanu ar mērķi veicināt šādu zināšanu radīšanu un atbalstīt radīto zināšanu plašu izmantošanu un izplatīšanu.