19.3.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 80/32


PADOMES LĒMUMS

(2008. gada 18. februāris)

par principiem, prioritātēm un nosacījumiem, kas ietverti Eiropas partnerībā ar Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, un par Lēmuma 2006/57/EK atcelšanu

(2008/212/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2004. gada 22. marta Regulu (EK) Nr. 533/2004 par Eiropas partnerību izveidošanu atbilstoši stabilizācijas un asociācijas procesam (1) ar grozījumiem un jo īpaši tās 2. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Eiropadome 2003. gada 19. un 20. jūnija Saloniku sanāksmē apstiprināja partnerību ieviešanu kā līdzekli, kas palīdzētu īstenot Rietumbalkānu valstu Eiropas perspektīvu.

(2)

Regulā (EK) Nr. 533/2004 ir paredzēts, ka Padomei jālemj par partnerībās ietveramajiem principiem, prioritātēm un nosacījumiem, kā arī par jebkādiem turpmākiem pielāgojumiem. Tajā ir arī noteikts, ka partnerību paveiktā darba kontroli nodrošinās ar to mehānismu palīdzību, kas izveidoti saistībā ar stabilizācijas un asociācijas procesu, jo īpaši sniedzot gada progresa ziņojumus.

(3)

Eiropadomes 2005. gada 17. decembra sanāksmē Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai piešķīra kandidātvalsts statusu. Tādēļ tika izteikts priekšlikums grozīt Regulu (EK) Nr. 533/2004, lai mainītu partnerības nosaukumu šai valstij no “Eiropas partnerība” uz “Pievienošanās partnerība”.

(4)

Pēc Komisijas 2005. gada novembra priekšlikuma Padome 2006. gada 30. janvārī pieņēma otro pievienošanās partnerību ar Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku (2).

(5)

Komisijas dokumentā par paplašināšanās stratēģiju un galvenajiem uzdevumiem 2006.–2007. gadā norādīts, ka partnerības atjauninās 2007. gada beigās.

(6)

Padome 2006. gada 17. jūlijā pieņēma Regulu (EK) Nr. 1085/2006 (3), ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA), ar kuru atjaunina finansiālās palīdzības sistēmu pirmspievienošanās valstīm.

(7)

Tādēļ ir ieteicams pieņemt pievienošanās partnerību, ar ko atjaunina pašreizējo partnerību, lai apzinātu jaunās prioritātes turpmākam darbam, balstoties uz secinājumiem 2007. gada progresa ziņojumā par Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas gatavošanos turpmākai integrācijai Eiropas Savienībā.

(8)

Lai sagatavotos turpmākai integrācijai Eiropas Savienībā, Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai būtu jāizstrādā plāns, kurā jāatspoguļo laika grafiks un atsevišķi pasākumi Pievienošanās partnerības prioritāšu īstenošanai.

(9)

Tādēļ būtu jāatceļ Lēmums 2006/57/EK,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Principi, prioritātes un nosacījumi Pievienošanās partnerībai ar Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku ir izklāstīti pielikumā.

2. pants

Pievienošanās partnerības izpildi izskatīs, izmantojot mehānismus, kas izveidoti saskaņā ar stabilizācijas un asociācijas procesu, jo īpaši Komisijas gada progresa ziņojumus.

3. pants

Lēmumu 2006/57/EK atceļ.

4. pants

Šis lēmums stājas spēkā trešajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2008. gada 18. februārī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

D. RUPEL


(1)  OV L 86, 24.3.2004., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 269/2006 (OV L 47, 17.2.2006., 7. lpp.).

(2)  Padomes Lēmums 2006/57/EK (2006. gada 30. janvāris) par principiem, prioritātēm un nosacījumiem, kas ietverti Eiropas partnerībā ar Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, un ar ko atceļ Lēmumu 2004/518/EK (OV L 35, 7.2.2006., 57. lpp.).

(3)  OV L 210, 31.7.2006., 82. lpp.


PIELIKUMS

2007. GADA PIEVIENOŠANĀS PARTNERĪBA AR BIJUŠO DIENVIDSLĀVIJAS MAĶEDONIJAS REPUBLIKU

1.   IEVADS

Eiropadome apstiprināja partnerību ieviešanu kā līdzekli, kas palīdzētu īstenot Rietumbalkānu valstu Eiropas perspektīvu. Ar ierosināto partnerību atjaunina 2006. gada janvāra Eiropas partnerību, pamatojoties uz secinājumiem Komisijas 2007. gada progresa ziņojumā par Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku. Tajā apzinātas atjaunotās, kā arī atlikušās rīcības prioritātes. Jaunās prioritātes ir pielāgotas valsts īpašajām vajadzībām un tās gatavības pakāpei, un vajadzības gadījumā tās tiks atjauninātas. Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai ir jāsagatavo plāns, tostarp laika grafiks un īpaši pasākumi, lai izpildītu Pievienošanās partnerības prioritātes. Partnerība sniedz arī norādes par finansiālu palīdzību valstij.

2.   PRINCIPI

Stabilizācijas un asociācijas process joprojām ir pamats Rietumbalkānu valstu virzībai uz Eiropu līdz pat brīdim, kad tās nākotnē iestāsies Savienībā. Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai noteiktās prioritātes attiecas uz spēju izpildīt 1993. gada Kopenhāgenas Eiropadomes sanāksmē izvirzītos kritērijus un stabilizācijas un asociācijas procesā paredzētos nosacījumus, īpaši nosacījumus, kas definēti Padomes 1997. gada 29. aprīļa un 1999. gada 21. un 22. jūnija secinājumos, 2000. gada 24. novembra Zagrebas samita noslēguma deklarācijā un Saloniku darba kārtībā.

3.   PRIORITĀTES

Šajā pievienošanās partnerībā uzskaitītās prioritātes tika noteiktas, pamatojoties uz to, cik reāli ir, ka Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika spēs tās īstenot vai turpmāko dažu gadu laikā ievērojami pavirzīties uz priekšu to īstenošanā. Nošķir īstermiņa prioritātes, kuras plānots izpildīt viena līdz divu gadu laikā, un vidēja termiņa prioritātes, kuras plānots izpildīt trīs līdz četru gadu laikā. Prioritātes attiecas gan uz tiesību aktiem, gan uz to īstenošanu.

Ņemot vērā vajadzību noteikt prioritātes, Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai, protams, ir jāizpilda arī citi uzdevumi, kas var kļūt par prioritātēm nākamajās partnerībās, ņemot vērā arī Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas turpmākos panākumus.

Ir noteiktas galvenās īstermiņa prioritātes, un tās uzskaitītas saraksta sākumā. Galvenās prioritātes nav sarindotas to nozīmīguma secībā.

3.1.   ĪSTERMIŅA PRIORITĀTES

Galvenās prioritātes

Nodrošināt visu to saistību pareizu īstenošanu, kas uzņemtas ar Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu.

Veicināt konstruktīvu un visaptverošu dialogu starp demokrātiskām iestādēm, īpaši jomās, kurās ir vajadzīga vienprātība starp visām politiskajām partijām.

Nodrošināt Policijas likuma efektīvu īstenošanu.

Nodrošināt ilgtspējīgus panākumus tiesu sistēmas reformu īstenošanā un nostiprināt tiesu sistēmas neatkarību un vispārējās spējas. Īstenot kriminālvajāšanas reformu un pabeigt Tiesas padomes iecelšanu.

Nodrošināt ilgtspējīgus panākumus korupcijas novēršanas tiesību aktu īstenošanā.

Nodrošināt, lai valsts ierēdņu darbā pieņemšanu un karjeras virzību neietekmētu politiska iejaukšanās, turpināt attīstīt uz panākumiem balstītu karjeras sistēmu un pilnībā īstenot Valsts civildienesta likumu.

Novērst šķēršļus darba vietu radīšanai un īpaši risināt jaunatnes un ilgstoša bezdarba jautājumus.

Uzlabot vispārējo uzņēmējdarbības vidi, turpinot palielināt tiesiskumu, nostiprinot regulēšanas un uzraudzības iestāžu neatkarību, paātrinot tiesas procedūras un turpinot īpašuma tiesību reģistrāciju.

Politiskie kritēriji

Demokrātija un tiesiskums

Atbalstīt Ohridas pamatnolīguma īstenošanu, lai inter alia veicinātu tautību savstarpējo uzticēšanos.

Parlaments/vēlēšanas

Nodrošināt, lai visas turpmākās vēlēšanas norit saskaņā ar Vēlēšanu kodeksu.

Pieņemt nekavējošus lēmumus par jebkādiem vēlēšanu pārkāpumiem un uzlikt sodus, kas turpmāk novērstu šādus gadījumus.

Nostiprināt parlamenta spējas, īpaši palielinot tā resursus.

Valdība

Palielināt pārskatāmību un atbildību vietējās pašvaldībās. Īpaši pastiprināt iekšējo kontroli un revīziju.

Izveidot apmierinošu standartu pašvaldību nodokļu iekasēšanai visā valstī.

Attīstīt pašvaldību spējas pārvaldīt valsts zemi.

Nodrošināt, lai pašvaldībās būtu pietiekams darbinieku skaits un kompetence.

Valsts pārvalde

Ieviest uz panākumiem balstītu karjeras sistēmu, lai izveidotu atbildīgu, efektīvu un profesionālu valsts pārvaldi centrālā un vietējā līmenī.

Nodrošināt valsts ierēdņu ētikas kodeksa efektīvu īstenošanu.

Nostiprināt administratīvās spējas, īpaši izveidojot stratēģiskās plānošanas un politikas izstrādes spējas, kā arī pastiprinot apmācības, un izstrādāt valsts ierēdņu apmācību vispārīgu stratēģiju.

Efektīvi īstenot pasākumus, kas pieņemti, lai nodrošinātu pārvaldes pārskatāmību, īpaši lēmumu pieņemšanas procesā, un turpināt veicināt pilsoniskās sabiedrības aktīvu līdzdalību.

Īstenot tiesībaizsardzības iestāžu reformas.

Nodrošināt atbilstošas administratīvās spējas, lai efektīvi saplānotu un pārvaldītu IPA fondus.

Tiesu sistēma

Turpināt veidot akadēmisku tiesnešu un prokuroru sākotnējo un turpmāko apmācību.

Pabeigt jaunu tiesas struktūru izveidi un piešķirt atbilstošus līdzekļus, lai nodrošinātu, ka tās ir pilnībā darboties spējīgas, un paaugstināt to efektivitāti.

Nodrošināt tiesas nolēmumu pareizu un pilnīgu izpildi.

Korupcijas novēršanas politika

Nodrošināt atbilstošu turpinājumu ieteikumiem, ko sagatavojusi Valsts komisija korupcijas apkarošanai un Valsts revīzijas birojs.

Pilnībā ieviest valstu grupas pret korupciju (GRECO) ieteikumus.

Stiprināt administratīvās spējas, kas ir vajadzīgas, lai īstenotu noteikumus, kas pieņemti par politisko partiju un vēlēšanu kampaņu finansēšanu. Noteikt reālas sankcijas pārkāpumu gadījumā.

Turpināt pārskatīt dažu valsts amatpersonu tiesības uz patstāvību.

Nodrošināt noteikumu par publisku piekļuvi informācijai pilnīgu īstenošanu.

Joprojām stiprināt sadarbību starp iestādēm.

Cilvēktiesības un minoritāšu aizsardzība

Pilnībā ievērot Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, Eiropas Spīdzināšanas novēršanas komitejas ieteikumus, kā arī Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību.

Pilnībā īstenot ētikas, iekšējās kontroles, profesionālo un cilvēktiesību standartu noteikumus visās tiesībaizsardzības iestādēs, tiesu iestādēs un cietumu pārvaldēs, tostarp ar regulāru apmācību palīdzību.

Nodrošināt pietiekamus līdzekļus, lai uzlabotu ieslodzījuma apstākļus.

Izveidot efektīvus mehānismus, lai konstatētu visu veidu diskrimināciju, ko pret indivīdiem vai grupām īsteno valsts un nevalstiskas struktūras, celtu apsūdzības un sodītu par to.

Joprojām stiprināt sieviešu un bērnu tiesību aizsardzību.

Modernizēt un īstenot stratēģiju par to kopienu, kas nepieder pie vairākuma kopienām, līdzvērtīgu pārstāvību, īpaši nodrošinot atbilstošus resursus un nosakot efektīvas sankcijas par mērķu neizpildi.

Veicināt izglītības, tiesiskuma un sociālās labklājības pieejamību minoritāšu grupām.

Reģionālie jautājumi un starptautiskās saistības

Turpināt pilnībā sadarboties ar Starptautisko Kara noziegumu tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai (ICTY) un, ņemot vērā lietu iespējamo saņemšanu atpakaļ no ICTY, izpildīt visus vajadzīgos priekšnoteikumus, kas nodrošina pienācīgu procesu.

Turpināt sekmēt pāreju no Stabilitātes pakta uz reģionālāku sadarbības sistēmu un Centrāleiropas Brīvās tirdzniecības nolīguma (CEFTA) efektīvu īstenošanu.

Nodrošināt labas kaimiņattiecības, jo īpaši pastiprinot centienus, lai konstruktīvā veidā ar Grieķiju apspriestu un rastu abpusēji pieņemamu jautājuma risinājumu saistībā ar ANO Drošības padomes Rezolūcijām 817/93 un 845/93, un izvairīties no rīcības, kas varētu tās negatīvi ietekmēt.

Pastiprināt sadarbību ar kaimiņvalstīm un nodrošināt efektīvu tās īstenošanu, jo īpaši saistībā ar pārrobežu sadarbību, cīņu pret organizēto noziedzību, nelegālu tirdzniecību un kontrabandu, tiesu iestāžu sadarbību, robežu pārvaldību, atpakaļuzņemšanu un vidi.

Ekonomiskie kritēriji

Turpināt zemes un nekustamā īpašuma reģistrāciju un nostiprināt kadastru, lai pastiprinātu juridisko noteiktību ekonomiskā procesa dalībniekiem, un uzlabot tirgus ekonomikas mehānismu darbību.

Paaugstināt sabiedrisko pakalpojumu efektivitāti, īpaši nodrošinot papildu līdzekļus apmācībām un pašreizējās infrastruktūras modernizācijai.

Spēja uzņemties dalības saistības

1. sadaļa. Preču brīva aprite

Pieņemt un īstenot horizontālos tiesību aktus, lai pilnveidotu vajadzīgo infrastruktūru, un nodrošināt, ka atbilstības novērtēšanas procedūrās tiek nodalītas dažādās funkcijas (regulēšana, standartizācija, akreditācija, metroloģija, atbilstības novērtēšana un tirgus uzraudzība).

Izstrādāt visaptverošu stratēģiju attiecīgajām horizontālajām organizācijām (standartizācija, akreditācija, metroloģija un tirgus uzraudzība) ar acquis īstenošanas atskaites punktiem un termiņiem, kā arī skaidri noteiktiem pienākumiem tiesību aktu ieviešanai un efektīvai īstenošanai un administratīvo spēju stiprināšanai dažādās nozarēs.

Izstrādāt rīcības plānu, lai nodrošinātu atbilstību EK līguma 28. līdz 30. pantam, iekļaujot tajā atskaites punktus vietējo tiesību aktu un administratīvās prakses iekšējai caurskatīšanai, savstarpējas atzīšanas klauzulu iekļaušanai un vajadzīgajiem turpmākiem grozījumiem.

Paātrināt Eiropas standartu pieņemšanu un paātrināt centienus, lai kļūtu par Eiropas standartizācijas organizāciju pilntiesīgu locekli.

3. sadaļa. Tiesības veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvība

Atcelt atlikušos šķēršļus attiecībā uz fiziskām un juridiskām personām no ES uzņēmējdarbības veikšanai un pārrobežu pakalpojumu sniegšanai.

Ieviest tiesību aktos nošķīrumu starp pakalpojumu sniegšanu, ko veic pastāvīgi uzņēmumi, un pakalpojumu pagaidu sniegšanu.

4. sadaļa. Kapitāla brīva aprite

Turpināt nostiprināt pasākumus pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, jo īpaši paaugstinot ziņotāju iestāžu izpratni un attiecīgajās iestādēs ieviešot ticamu īstenošanas pārskatu. Stiprināt spējas un apmainīties ar izlūkinformāciju starp iestādēm.

Gūt panākumus atlikušo kapitāla aprites ierobežojumu atcelšanā.

5. sadaļa. Publiskie iepirkumi

Stiprināt Sūdzību izskatīšanas komiteju, lai izveidotu efektīvu tiesiskas aizsardzības līdzekļu sistēmu.

6. sadaļa. Uzņēmējdarbības tiesības

Izveidot efektīvas un neatkarīgas apstiprināto revidentu un revīzijas uzņēmumu kvalitātes nodrošināšanas un sabiedriskās pārraudzības sistēmas. Nostiprināt attiecīgās administratīvās spējas.

7. sadaļa. Intelektuālā īpašuma tiesības

Sagatavot valsts stratēģiju un rīcības plānu vajadzīgo spēju izveidei, lai ieviestu un izpildītu acquis katrā jomā, kas ietverta šajā sadaļā, īpaši orientējoties uz vajadzību nodrošināt speciālu apmācību tiesībaizsardzības iestādēm, tiesnešiem, prokuroriem un muitas ierēdņiem.

Sagatavot sabiedrības izpratnes veidošanas kampaņas un uzlabot sadarbību starp tiesībaizsardzības struktūrām un visām attiecīgajām ieinteresētajām personām.

8. sadaļa. Konkurences politika

Panākt ticamus rezultātus pretmonopola jomā un pievērsties visnopietnākajiem konkurences tiesību aktu pārkāpumiem.

Izveidot efektīvu valsts atbalsta ex ante kontroli.

Stiprināt Konkurences aizsardzības komisijas administratīvās spējas un nodrošināt atbilstošu budžetu un personālu.

Pilnībā nodrošināt konkurences tiesību aktu pārskatāmu un nediskriminējošu piemērošanu.

9. sadaļa. Finanšu pakalpojumi

Nostiprināt tiesību aktu un uzraudzības sistēmu, tostarp to piemērošanu finanšu jomā, īpaši attiecībā uz apdrošināšanas nozari un vērtspapīru tirgu.

Nodrošināt, lai sāktu darboties neatkarīga uzraudzības iestāde apdrošināšanas nozarē un lai tai būtu atbilstošs personāls.

10. sadaļa. Informācijas sabiedrība un plašsaziņas līdzekļi

Izbeigt Stabilizācijas un asociācijas nolīguma pārkāpšanu, veicot visus vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu prasību liberalizēt elektronisko sakaru nozari, tostarp pieņemot visus nepieciešamos sekundāros tiesību aktus un turpinot nostiprināt pārvaldes iestādes.

Piemērot konkurētspējīgus drošības pasākumus uzņēmējiem, kuriem ir ievērojama ietekme tirgū.

Pastiprināt elektronisko sakaru un plašsaziņas līdzekļu regulēšanas iestāžu neatkarību un administratīvās spējas.

Nodrošināt stabilu un ilgtspējīgu finansējuma avotu sabiedrisko pakalpojumu apraides uzņēmumam un Apraides padomei.

11. sadaļa. Lauksaimniecība un lauku attīstība

Paātrināt lauksaimniecības zemes reģistrēšanu nekustamā īpašuma kadastrā.

Nodrošināt pareizu un uzticamu lauksaimniecības datu vākšanu un apstrādi.

Turpināt sagatavošanās darbus efektīvu un finansiāli stabilu maksājumu organizāciju izveidošanai lauksaimniecības līdzekļu pārvaldības un kontroles vajadzībām atbilstīgi ES prasībām un starptautiskajiem revīzijas standartiem.

12. sadaļa. Pārtikas nekaitīguma, veterinārā un fitosanitārā politika

Turpināt tiesību aktu saskaņošanu ar veterināro un fitosanitāro acquis, orientējoties uz tiesību pamataktiem, kuri atbilst acquis.

Turpināt nostiprināt veterinārā dienesta spējas gan centrālā, gan vietējā līmenī, lai ieviestu ar ES saderīgu kontroles sistēmu, īpaši importa kontrolēm.

Nodrošināt, ka sistēma ir praktiski noderīga liellopu identifikācijai un to pārvietošanās reģistrācijai, un sākt veidot cūku, aitu un kazu identifikācijas sistēmu.

Turpināt saskaņot dzīvnieku slimību un dzīvnieku veselības kontroles sistēmas ar ES tiesību aktiem un iestāžu prasībām, kā arī ārkārtas rīcības plānus ziņojamām slimībām.

Novērtēt lauksaimniecības pārtikas uzņēmumu atbilstību ES prasībām, un tas būs par pamatu šo uzņēmumu modernizācijas plānam nākotnē.

14. sadaļa. Transporta politika

Turpināt īstenot Saprašanās memorandu par Dienvidaustrumeiropas reģionālā transporta galvenā tīkla izveidi un pastiprināt sadarbību ar Dienvidaustrumeiropas transporta novērošanas centru.

Veikt saskaņošanu ar autotransporta acquis, jo īpaši attiecībā uz bīstamu kravu pārvadāšanu, piekļuvi tirgum, sociālajiem apstākļiem, digitālā tahogrāfa ieviešanu un ceļu satiksmes drošības uzlabošanu.

Dzelzceļa nozarē izveidot no infrastruktūras pārvaldītāja un dzelzceļa uzņēmumiem neatkarīgu regulēšanas iestādi, izveidot drošības iestādi, kas ir atbildīga par drošības sertifikātu izdošanu, un saskaņot tiesību aktus ar ES noteikumiem par bīstamu kravu pārvadāšanu pa dzelzceļu. Nodrošināt finansiālu stabilitāti, maksājot kompensācijas par sabiedrisko pakalpojumu saistībām pasažieru pārvadājumos un samazinot parādus.

Izpildīt Eiropas Kopējās gaisa telpas nolīguma pirmajā pārejas posmā paredzētās saistības, tostarp ieviest attiecīgos tiesību aktus par aviāciju.

Nostiprināt civilās aviācijas iestādes administratīvās spējas.

15. sadaļa. Enerģētika

Turpināt tiesību aktu saskaņošanu ar acquis iekšējā elektrības un gāzes tirgus, energoefektivitātes un atjaunojamu energoresursu avotu jomā, lai pakāpeniski atvērtu enerģijas tirgu konkurencei.

Turpināt nostiprināt Enerģētikas regulēšanas komisijas neatkarību.

Izpildīt Enerģētikas kopienas līguma saistības attiecībā uz acquis pilnīgu ieviešanu par iekšējo gāzes un elektrības tirgu un elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecību.

Stiprināt administratīvās spējas visās enerģētikas jomās, tostarp Enerģētikas aģentūru energoefektivitātes un atjaunojamu energoresursu jomā.

Uzcelt piemērotu glabāšanas novietni radioaktīviem materiāliem.

Nodrošināt Radiācijas drošības direkcijas pareizu un neatkarīgu darbību.

16. sadaļa. Nodokļi

Palielināt administratīvās spējas nodokļu tiesību aktu ieviešanai un cīņai pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

Steidzami veikt strukturālus pasākumus, lai reformētu kontroles politiku un pilnveidotu kontroles spējas.

Izveidot revīzijas stratēģiju un atbilstīgas IT sistēmas.

Ievērot Rīcības kodeksa par uzņēmējdarbības aplikšanu ar nodokļiem principus un nodrošināt, lai jaunie nodokļu pasākumi atbilstu šiem principiem.

18. sadaļa. Statistika

Stiprināt Valsts statistikas biroja spējas, lai nodrošinātu savlaicīgu nākamo tautas skaitīšanu un ļautu pastāvīgi attīstīt valsts uzskaites datus un ar tiem saistīto statistiku; īpaši pievērsties neatrisinātajiem jautājumiem lauksaimniecības statistikas un uzņēmējdarbības statistikas datu vākšanā un apstrādē atbilstoši ES standartiem un metodēm, un sniegt vairāk statistikas datu Eurostat.

Pabeigt uzņēmējdarbības statistikas reģistra un lauku saimniecību reģistra veidošanu, tostarp procedūru izstrādi, lai nodrošinātu, ka reģistros ir aktuāla informācija.

19. sadaļa. Nodarbinātības un sociālā politika

Turpināt acquis transponēšanu un stiprināt saistītās administratīvās un izpildes struktūras, tostarp Darba inspekciju.

Nodrošināt administratīvās spējas, lai īstenotu sociālās iekļaušanas un sociālās aizsardzības politiku.

Nodrošināt funkcionālu un pārstāvētu sociālo dialogu.

Pielikt turpmākas pūles, lai uzlabotu situāciju cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

20. sadaļa. Uzņēmējdarbības un rūpniecības politika

Noteikt un īstenot izaugsmi un inovācijas veicinošu rūpniecības politikas stratēģiju.

Ieviest sistemātisku jauno uzņēmumu noteikumu ietekmes izvērtēšanu.

Nostiprināt MVU nodaļas un MVU aģentūras resursus un nodrošināt MVU stratēģijas un rīcības plāna un Eiropas mazo uzņēmumu hartas īstenošanu.

Turpināt darbu pie normatīvo aktu vienkāršošanas, “reglamentējošās giljotīnas” un birokrātisko šķēršļu samazināšanas uzņēmējdarbības veikšanai; ieviest reglamentējošās ietekmes novērtēšanu.

22. sadaļa. Reģionālā politika un strukturālo programmu koordinācija

Pastiprināt institucionālo struktūru veidošanu un nostiprināt administratīvās spējas programmu izstrādes, projektu sagatavošanas, uzraudzības, vērtēšanas un finanšu pārvaldības un kontroles jomā, īpaši nozaru ministriju līmenī, lai īstenotu ES pirmspievienošanās programmas, gatavojoties Kopienas kohēzijas politikas īstenošanai.

Pabeigt reģionālās attīstības valsts stratēģijas izstrādi.

23. sadaļa. Tiesu iestādes un pamattiesības

Īstenot valsts tiesību aktus par personas datu aizsardzību. Parakstīt un ratificēt Eiropas Padomes Konvenciju par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz tādu personas datu automātisku apstrādi, kuri attiecas uz uzraudzības iestādēm un pārrobežu datu plūsmu.

Citas prioritātes skatīt iedaļā par politiskajiem kritērijiem.

24. sadaļa. Tiesiskums, brīvība un drošība

Turpināt īstenot integrētas robežu pārvaldības rīcības plānu, izstrādāt robežu pārvaldības galvenās datubāzes un nodrošināt, lai tās būtu savienotas, modernizēt dokumentu analīzes un robežu uzraudzības iekārtas, nodrošināt, ka efektīvi ievieš prasības izsniegt augstas kvalitātes ceļošanas dokumentus un personu apliecinošus dokumentus, un nodrošināt personāla turpmāku apmācību.

Nodrošināt atbilstošu finansējumu un apmācības, lai īstenotu policijas reformu, stiprināt koordināciju un sadarbību gan starp policijas struktūrām, gan policiju un citām tiesībaizsardzības iestādēm, un stiprināt sadarbību starp kriminālpoliciju un prokuroriem.

Attīstīt un īstenot visaptverošu policijas cilvēkresursu un apmācības stratēģiju un modernizēt policijas aprīkojumu.

Turpināt pastiprināt cīņu pret organizēto noziedzību, īpaši labāk izmantojot īpašus izmeklēšanas pasākumus un pēc iespējas ātri izdodot starptautiskus aresta orderus un pārbaudot to izpildi (tostarp par datornoziegumiem, īpašu uzmanību pievēršot bērnu pornogrāfijai), un izveidot integrētu izlūkošanas sistēmu starpiestāžu lietošanai cīņā pret organizēto noziedzību, tostarp cilvēku, ieroču un narkotiku tirdzniecību.

Pastiprināt centienus īstenot valsts rīcības plānu cīņai pret kontrabandu un stiprināt spējas datornoziegumu izmeklēšanai.

Īstenot EK un Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas atpakaļuzņemšanas nolīgumu un apspriest atpakaļuzņemšanas nolīgumus ar to migrantu izcelsmes valstīm, kuri ir tranzītā.

Intensificēt tādu tiesisku instrumentu ieviešanas procesu, kas garantē to personu tiesības, kurām ir vajadzīga (starptautiska) aizsardzība.

Nodrošināt patvēruma un ārvalstnieku tiesību aktu saskaņošanu ar attiecīgajiem acquis.

25. sadaļa. Zinātne un pētniecība

Nostiprināt pētniecības un tehnoloģijas attīstības spējas, lai nodrošinātu sekmīgu līdzdalību Kopienas pamatprogrammās.

Sākt integrētas pētniecības politikas veidošanu un veikt pasākumus integrācijai Eiropas pētniecības telpā.

26. sadaļa. Izglītība un kultūra

Pabeigt tiesiskās un administratīvās sistēmas izveidi Mūžizglītības programmas un programmas “Jaunatne darbībā” pārvaldīšanai un nostiprināt īstenošanas struktūras.

27. sadaļa. Vide

Turpināt tiesību aktu saskaņošanu ar acquis, īpaši gaisa kvalitātes, atkritumu apsaimniekošanas un ūdens kvalitātes jomā, un būtiski uzlabot tiesību aktu īstenošanu un vides pārraudzību.

Stiprināt Vides inspekciju un citas īstenošanas struktūras, izveidot ticamu izpildes pārskatu un nodrošināt, ka tiek efektīvi piemēroti naudassodi un citas sankcijas un ka tām ir preventīva ietekme.

Stiprināt administratīvās spējas valsts un vietējā līmenī un uzlabot koordināciju starp administratīvajām struktūrām, kuras ir atbildīgas par jautājumiem, kas saistīti ar vidi.

Sagatavot stratēģiskus plānus, tostarp finanšu stratēģijas, un izstrādāt atkritumu apsaimniekošanas stratēģiju un atkritumu apsaimniekošanas plānu.

Izstrādāt vides ieguldījumu stratēģiju, pamatojoties uz prognozēm par saskaņošanas izmaksām.

Integrēt vides aizsardzības prasības citu sektoru politikas virzienos, jo īpaši izstrādājot novērtējumus par ietekmi uz vidi.

Palielināt ieguldījumus vides infrastruktūrā, īpaši uzsverot notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu, dzeramā ūdens apgādi, spēju novērst gaisa piesārņojumu un atkritumu apsaimniekošanu.

29. sadaļa. Muitas savienība

Palielināt administratīvās spējas muitas tiesību aktu īstenošanai un cīņai pret pārrobežu noziedzību.

Turpināt tiesību aktu un procedūru saskaņošanu ar acquis, jo īpaši tranzīta un tarifa kvotu piešķiršanas jomās.

Ar acquis saskaņot Likumu par tehnoloģiskajām/rūpnieciskās attīstības zonām.

31. sadaļa. Ārpolitika, drošības politika un aizsardzības politika

Ieviest tiesību aktus kopējās nostājas īstenošanai starptautisku ierobežojošo pasākumu jomā.

32. sadaļa. Finanšu kontrole

Pārskatīt valsts iekšējās finanšu kontroles (PIFC) politikas dokumentu un iesniegt tiesību aktus par PIFC un iekšējo revīziju, lai padarītu visaptverošus un konsekventus gan PICF politikas virzienus, gan spēkā esošos tiesību aktus, un atjaunināt rīcības plānu to vidēja termiņa prioritāšu īstenošanai, kuras ir saistītas ar PIFC.

Pabeigt iekšējās revīzijas struktūrvienību izveidi centrālajās valsts iestādēs, vajadzības gadījumā izveidot līdzīgas struktūrvienības pašvaldību līmenī un nodrošināt atbilstošu personālu, apmācības un aprīkojumu.

Izstrādāt efektīvas pārvaldības, pārraudzības, kontroles un revīzijas sistēmas, kas vajadzīgas ar ES pirmspievienošanās instrumentiem saistīto programmu decentralizētai īstenošanai.

3.2.   VIDĒJA TERMIŅA PRIORITĀTES

Politiskie kritēriji

Demokrātija un tiesiskums

Valdība

Pabeigt decentralizācijas procesu.

Valsts pārvalde

Turpināt attīstīt administratīvās spējas Stabilizācijas un asociācijas nolīguma īstenošanai.

Korupcijas novēršanas politika

Pabeigt korupcijas apkarošanas stratēģijas īstenošanu.

Izpildīt noteikumus, kas saistīti ar interešu konflikta novēršanu, atbilstoši starptautiskiem standartiem.

Cilvēktiesības un minoritāšu aizsardzība

Turpināt veicināt cilvēktiesību ievērošanu tiesībaizsardzības iestādēs un ieslodzījuma vietās, un cietumos.

Turpināt īstenot stratēģiju par kopienu, kas nepieder pie vairākuma, līdzvērtīgu pārstāvību.

Reģionālie jautājumi un starptautiskās saistības

Veicināt reģionālo dialogu, stabilitāti, labas kaimiņattiecības un sadarbību.

Ekonomiskie kritēriji

Paātrināt centienus, lai aizsargātu elektrības tirgus ilgtspēju, ņemot vērā valsts liberalizācijas saistības, novēršot pašreizējos traucējumus, ko rada cenas, kuras nesedz izmaksas, un nostiprinot regulējošās iestādes un fizisko infrastruktūru.

Uzlabot valsts izdevumu kvalitāti, stiprinot valsts sektora spējas vidējā termiņā plānot un uzlabot budžeta izpildi. Turpināt uzlabot izglītības kvalitāti, nodrošinot finansējuma turpinājumu infrastruktūrai un personālam, kas nepieciešams, lai pilnībā īstenotu nesenās reformas izglītības jomā.

Turpināt uzlabot darba tirgus rezultātus un samazināt bezdarbu, veicot papildu pasākumus, lai atrisinātu jaunatnes un ilgtermiņa bezdarba jautājumus, un modernizējot sociālā nodrošinājuma un izglītības sistēmu.

Turpināt centienus integrēt ēnu ekonomiku oficiālajā ekonomikā.

Modernizēt valsts infrastruktūru, īpaši enerģētikas un transporta nozarē, lai nostiprinātu ekonomikas vispārējo konkurētspēju.

Spēja uzņemties dalības saistības

1. sadaļa. Preču brīva aprite

Izveidot tirgus pārraudzības struktūru, kas atbilst acquis.

3. sadaļa. Tiesības veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvība

Ar ES acquis saskaņot tiesību aktus par profesionālās kvalifikācijas, tostarp apmācību noteikumu, savstarpēju atzīšanu un izveidot vajadzīgās administratīvās struktūras.

Ar acquis saskaņot tiesību aktus par pasta pakalpojumiem, tostarp izveidot neatkarīgu regulēšanas valsts iestādi.

5. sadaļa. Publiskie iepirkumi

Panākt, ka publisko iepirkumu struktūras ir pilnībā spējīgas darboties, lai nodrošinātu publisko iepirkumu procedūru stingru piemērošanu atbilstīgi EK standartiem. Izveidot e-iepirkumus.

7. sadaļa. Intelektuālā īpašuma tiesības

Izveidot spējas, kas ir vajadzīgas, lai īstenotu un piemērotu acquis šajā sadaļā ietvertajās jomās, un izveidot pienācīgu reģistrācijas pārskatu par veikto izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un tiesiskajām darbībām attiecībā uz pirātismu un viltošanu.

8. sadaļa. Konkurences politika

Turpināt saskaņot tiesību aktus ar ES pretmonopola un valsts atbalsta acquis.

Turpināt uzlabot izpildes pārskatu pretmonopola un valsts atbalsta kontroles jomā.

Palielināt informētību valdības iestādēs, uzņēmēju aprindās un sabiedrībā kopumā.

9. sadaļa. Finanšu pakalpojumi

Panākt ticamus rezultātus cīņā pret transportlīdzekļu vadīšanu bez apdrošināšanas.

Turpināt saskaņošanu ar ES tiesību aktiem finanšu pakalpojumu jomā.

11. sadaļa. Lauksaimniecība un lauku attīstība

Modernizēt lauksaimniecības pārvaldes spējas un pabeigt gatavošanos Kopējās lauksaimniecības politikas pārvaldības mehānismu, jo īpaši integrētās administrācijas un kontroles sistēmas (IACS), piemērošanai un praktiskai ieviešanai un nodrošināt funkcionējošu zemesgabalu identifikācijas sistēmu (LPIS).

12. sadaļa. Pārtikas nekaitīguma, veterinārā un fitosanitārā politika

Turpināt saskaņot tiesību aktus ar acquis attiecībā uz transmisīvo sūkļveida encefalopātiju (TSE) un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, īstenot un kontrolēt to izpildi un izveidot vajadzīgo vākšanas un apstrādes sistēmu.

Izveidot augu veselības iestādi, kas ir pienācīgi nodrošināta ar personālu. Turpināt saskaņot fitosanitāros tiesību aktus ar acquis.

Pieņemt plānu lauksaimniecības pārtikas uzņēmumu modernizācijai un sākt tā īstenošanu.

Nostiprināt laboratoriju spējas pārtikas nekaitīguma, veterinārijas un fitosanitārajā jomā.

14. sadaļa. Transporta politika

Turpināt darbu, lai pilnībā veiktu saskaņošanu ar acquis autotransporta jomā (ietverot digitālā tahogrāfa ieviešanu), turpināt saskaņošanu ar acquis dzelzceļa transporta jomā (pirmais un otrais dzelzceļa tiesību aktu kopums un savstarpējā savietojamība), panākt pilnīgu saskaņošanu ar aviācijas tiesību aktiem un nodrošināt attiecīgo tiesību aktu rūpīgu piemērošanu.

Izpildīt Eiropas Kopējās gaisa telpas nolīguma otrajā pārejas posmā paredzētās saistības.

15. sadaļa. Enerģētika

Turpināt centienus, lai nodrošinātu atbilstošu enerģijas piegādi un lai izveidotu un īstenotu enerģētikas politiku, kas atbilst Enerģētikas kopienas līguma prasībām.

17. sadaļa. Ekonomikas un monetārā politika

Saskaņot tiesisko regulējumu, lai nodrošinātu centrālās bankas pilnīgu neatkarību.

18. sadaļa. Statistika

Turpināt attīstīt visas statistikas jomas, panākt pilnīgu saskaņošanu galvenajās jomās attiecībā uz regularitāti, apjomu, klasifikāciju, savlaicīgumu un kvalitāti un izveidot vienotu vadības un ražošanas sistēmu.

Izveidot labi koordinētu statistikas valsts sistēmu.

19. sadaļa. Nodarbinātības un sociālā politika

Izstrādāt pastāvīgu sociālā dialoga mehānismu.

Izstrādāt sociālās iekļaušanas ilgtermiņa politikas virzienus un uzlabot mazāk aizsargāto grupu piekļuvi darba tirgum.

Turpināt pilnveidot sociālās aizsardzības politikas virzienus.

Izstrādāt mehānismus, lai uzraudzītu, kāda ir cilvēku ar īpašām vajadzībām situācija.

20. sadaļa. Uzņēmumu un rūpniecības politika

Turpināt izstrādāt MVU atbalsta mehānismus un uzlabot MVU piekļuvi finanšu pakalpojumiem. Noteikt un īstenot izaugsmi un inovācijas veicinošu rūpniecības stratēģiju.

Pabeigt un īstenot stratēģijas izstrādi uzņēmējdarbības izglītības attīstībai, balstoties uz sekmīgiem pilotprojektiem, kurus atbalsta līdzekļu devēji.

22. sadaļa. Reģionālā politika un strukturālo programmu koordinācija

Nostiprināt administratīvās spējas centrālā līmenī un attīstīt tās reģionālā un vietējā līmenī. Nodrošināt skaidru pienākumu sadali un pastiprināt koordināciju starp izraudzītām īstenošanas iestādēm/struktūrām, tostarp vietējām iestādēm.

24. sadaļa. Tiesiskums, brīvība un drošība

Nodrošināt saskaņošanu ar attiecīgajiem acquis patvēruma un imigrācijas jomā.

25. sadaļa. Zinātne un pētniecība

Piemērot integrētu pētniecības politiku.

26. sadaļa. Izglītība un kultūra

Turpināt centienus uzlabot izglītības, tostarp pamatizglītības, kvalitāti un izveidot mūsdienīgu profesionālās izglītības un apmācības sistēmu un augstākās izglītības nozari, kas saistīta ar darba tirgus un ekonomiskajām vajadzībām un veicina reģionālo sadarbību augstākās izglītības jomā.

27. sadaļa. Vide

Turpināt integrēt vides aizsardzības prasības citu jomu politikas virzienos, jo īpaši izstrādājot novērtējumus par ietekmi uz vidi.

Turpināt palielināt ieguldījumus vides infrastruktūrā, īpaši uzsverot notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu, dzeramā ūdens apgādi, spēju novērst gaisa piesārņojumu un atkritumu apsaimniekošanu.

28. sadaļa. Patērētāju un veselības aizsardzība

Pabeigt tiesību aktu saskaņošanu ar ES acquis attiecībā uz patērētāju aizsardzību un stiprināt administratīvās spējas, kas vajadzīgas efektīvai tirgus pārraudzībai.

Turpināt saskaņošanu ar ES acquis sabiedrības veselības politikas jomā, konkrētāk, tādās jomās kā tabaka, asinis, audi un šūnas un lipīgas slimības. Nostiprināt iestāžu, administratīvās un finanšu spējas sabiedrības veselības jomā.

Garīgās veselības jomā kā alternatīvu ievietošanai ārstniecības iestādēs izstrādāt sabiedrībā balstītus pakalpojumus un nodrošināt, ka garīgās veselības aprūpei tiek piešķirti pietiekami finanšu līdzekļi.

31. sadaļa. Ārpolitika, drošības politika un aizsardzības politika

Nolīgumu, kas noslēgts ar ASV saistībā ar nosacījumiem personu izdošanai Starptautiskajai Krimināltiesai, saskaņot ar ES pamatprincipiem, ko Eiropadome pieņēma 2002. gada septembrī.

32. sadaļa. Finanšu kontrole

Balstoties uz saskaņotiem tiesību aktiem un atbilstošu iestāžu spējām, Finanšu ministrijas vadībā turpināt izstrādāt un ieviest ES valsts iekšējās finanšu kontroles (PIFC) modeli (decentralizēta vadības atbildība un funkcionāla neatkarīga iekšējā revīzija).

Turpināt stiprināt Valsts revīzijas biroja darbības spējas un tā darbības un finansiālo neatkarību.

Īstenot procedūras un administratīvās spējas, lai nodrošinātu EK finanšu interešu efektīvu aizsardzību.

4.   PLĀNOŠANA

Kopienas palīdzību Rietumbalkānu valstīm atbilstoši stabilizācijas un asociācijas procesam sniegs saskaņā ar pašreizējiem finanšu instrumentiem, īpaši ar Regulu (EK) Nr. 1085/2006 (IPA), savukārt attiecībā uz programmām, kas pieņemtas līdz 2007. gadam, – saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2666/2000 (CARDS regula) (1). Finansēšanas nolīgumi būs juridiskais pamats konkrētu programmu īstenošanai. Šim lēmumam attiecīgi nav finansiālu seku. Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai var būt pieejams finansējums no daudzvalstu un horizontālajām programmām.

5.   NOSACĪJUMU KOPUMS

Palīdzība Rietumbalkānu valstīm ietver nosacījumu, lai turpinātos progress atbilstīgi Kopenhāgenas kritērijiem, kā arī progress Stabilizācijas un asociācijas nolīguma prasību un šīs pievienošanās partnerības konkrēto prioritāšu izpildē. Šo nosacījumu neievērošanas gadījumā Padome var veikt attiecīgus pasākumus, pamatojoties uz 21. pantu Regulā (EK) Nr. 1085/2006, vai – tādu programmu gadījumā, kas pieņemtas pirms 2007. gada, – pamatojoties uz 5. pantu Regulā (EK) Nr. 2666/2000. Uz palīdzību attiecas arī Padomes 1997. gada 29. aprīļa secinājumos definētie nosacījumi, jo īpaši attiecībā uz saņēmēju apņemšanos veikt demokrātiskas, ekonomiskas un institucionālas reformas. Īpaši nosacījumi ir iekļauti arī individuālās gada programmās. Lēmumus par finansēšanu pieņems pēc tam, kad būs parakstīts finansēšanas nolīgums ar Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku.

6.   PĀRRAUDZĪBA

Pievienošanās partnerības īstenošanu izskatīs, izmantojot mehānismus, kas izveidoti saskaņā ar stabilizācijas un asociācijas procesu, jo īpaši Komisijas sniegtos gada progresa ziņojumus.


(1)  OV L 306, 7.12.2000., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2112/2005 (OV L 344, 27.12.2005., 23. lpp.).