PIELIKUMS

EIROPAS PARASTO UN ĀTRGAITAS DZELZCEĻU SISTĒMA

SAVSTARPĒJAS IZMANTOJAMĪBAS TEHNISKĀ SPECIFIKĀCIJA

Darbības joma: Infrastruktūras apakšsistēma un ritošā sastāva apakšsistēma

Aspekts: Pieejamība personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām

1.

IEVADS

1.1.	Tehniskā joma

1.2.	Ģeogrāfiskā darbības joma

1.3.	Šīs SITS saturs

2.	APAKŠSISTĒMAS DEFINĪCIJA/DARBĪBAS JOMA

2.1.	Apakšsistēmu definīcijas

2.1.1.

Infrastruktūra

2.1.2.

Ritošais sastāvs

2.1.3.

Pasažieru pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammas

2.2.	“Personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām” definīcija

3.	PAMATPRASĪBAS

3.1.

Vispārīgi

3.2.	Pamatprasības attiecas uz

3.3.	Vispārīgas prasības

3.3.1.

Drošība

3.3.2.

Drošums un darbspēja

3.3.3.

Veselības aizsardzība

3.3.4.

Vides aizsardzība

3.3.5.

Tehniskā saderība

3.4.	Infrastruktūras apakšsistēmai raksturīgās prasības

3.4.1.

Drošība

3.5.	Ritošā sastāva apakšsistēmai raksturīgās prasības

3.5.1.

Drošība

3.5.2.

Drošums un darbspēja

3.5.3.

Tehniskā saderība

3.6.	Pārējām apakšsistēmām saistībā ar infrastruktūras un ritošā sastāva apakšsistēmu raksturīgās prasības

3.6.1.

Energoapgādes apakšsistēma

3.6.1.1.

Drošība 18

3.6.1.2.

Vides aizsardzība

3.6.1.3.

Tehniskā saderība

3.6.2.

Vilcienu vadības nodrošināšana un signalizācija

3.6.2.1.

Drošība

3.6.2.2.

Tehniskā saderība

3.6.3.

Tehniskā apkope

3.6.3.1.

Veselības aizsardzība un drošība

3.6.3.2.

Vides aizsardzība

3.6.3.3.

Tehniskā saderība

3.6.4.

Satiksmes nodrošināšana un vadība

3.6.4.1.

Drošība

3.6.4.2.

Tehniskā saderība

3.6.5.

Tālvadības izmantošana kravu un pasažieru pārvadājumos

3.6.5.1.

Tehniskā saderība

3.6.5.2.

Veselības aizsardzība

3.7.	Ar pamatprasībām saistīti SITS PRM apakšsistēmas elementi

4.	APAKŠSISTĒMU RAKSTUROJUMS

4.1.	Infrastruktūras apakšsistēma

4.1.1.

Ievads

4.1.2.

Funkcionālās un tehniskās specifikācijas

4.1.2.1.

Vispārīgi

4.1.2.2.

PRM paredzētās stāvvietas

4.1.2.3.

Bezšķēršļu ceļš

4.1.2.3.1.

Vispārīgi

4.1.2.3.2.

Ceļa norādes

4.1.2.4.

Durvis un ieejas

4.1.2.5.

Grīdu virsmas

4.1.2.6.

Caurredzami šķēršļi

4.1.2.7.

Tualetes un bērnu pārtīšanas galdiņi

4.1.2.7.1.

Prasības apakšsistēmai

4.1.2.7.2.

Prasības savstarpējas izmantojamības komponentam

4.1.2.8.

Mēbelējums un brīvi stāvošas ierīces

4.1.2.9.

Biļešu iegāde, uzziņu dienesti un klientu palīdzības punkti

4.1.2.9.1.

Prasības apakšsistēmai

4.1.2.9.2.

Prasības savstarpējas izmantojamības komponentam

4.1.2.10.

Apgaismojums

4.1.2.11.

Vizuālā informācija: virziena norādes, piktogrammas un mainīgā informācija

4.1.2.11.1.

Prasības apakšsistēmai

4.1.2.11.2.

Prasības savstarpējas izmantojamības komponentam

4.1.2.12.

Mutiskā informācija

4.1.2.13.

Avārijas izejas, trauksmes signāli

4.1.2.14.

Tiltu un apakšzemes pāreju ģeometrija

4.1.2.15.

Kāpnes

4.1.2.16.

Margas

4.1.2.17.

Uzbrauktuves, eskalatori, pacēlāji, slīdceliņi

4.1.2.18.

Perona augstums un nobīde

4.1.2.18.1.

Perona augstums

4.1.2.18.2.

Perona nobīde

4.1.2.18.3.

Sliežu ceļu izvietojums gar peroniem

4.1.2.19.

Perona platums un perona mala

4.1.2.20.

Perona beigas

4.1.2.21.

Iekāpšanas palīglīdzekļi pasažieriem, kas pārvietojas ratiņkrēslos

4.1.2.21.1.

Prasības apakšsistēmai

4.1.2.21.2.

Prasības savstarpējas izmantojamības komponentam

4.1.2.22.

Gājēju ceļa un sliežu ceļa krustošanās vienā līmenī stacijās

4.1.3.

Saskarņu funkcionālās un tehniskās specifikācijas

4.1.4.

Tehniskie noteikumi

4.1.5.

Tehniskās apkopes noteikumi

4.1.6.

Profesionālā kvalifikācija

4.1.7.

Veselības un drošības nosacījumi

4.1.8.

Infrastruktūras reģistrs

4.2.	Apakšsistēma “Ritošais sastāvs”

4.2.1.

Ievads

4.2.2.

Funkcionālās un tehniskās specifikācijas

4.2.2.1.

Vispārīgi

4.2.2.2.

Sēdvietas

4.2.2.2.1.

Vispārīgi

4.2.2.2.2.

Priekšrocību sēdvietas

4.2.2.2.2.1.

Vispārīgi

4.2.2.2.2.2.

Vienvirziena sēdvietas

4.2.2.2.2.3.

Pretēji novietotu sēdvietu izkārtojums

4.2.2.3.

Ratiņkrēslu vietas

4.2.2.4.

Durvis

4.2.2.4.1.

Vispārīgi

4.2.2.4.2.

Ārdurvis

4.2.2.4.2.1.

Prasības apakšsistēmai

4.2.2.4.2.2.

Prasības savstarpējas izmantojamības komponentam

4.2.2.4.3.

Iekšdurvis

4.2.2.4.3.1.

Prasības apakšsistēmai

4.2.2.4.3.2.

Prasības savstarpējas izmantojamības komponentam

4.2.2.5.

Apgaismojums

4.2.2.6.

Tualetes

4.2.2.6.1.

Vispārīgi

4.2.2.6.2.

Standarta tualete (prasības savstarpējas izmantojamības komponentiem)

4.2.2.6.3.

Universālā tualete

4.2.2.6.3.1

Prasības savstarpējas izmantojamības komponentam (universālā tualete)

4.2.2.6.3.2

Prasības savstarpējas izmantojamības komponentam (bērnu pārtīšana)

4.2.2.7.

Bezšķēršļu joslas

4.2.2.8.

Informācija klientiem

4.2.2.8.1.

Vispārīgi

4.2.2.8.2.

Informācija (virziena norādes, piktogrammas, induktīvās cilpas un ārkārtas izsaukumu iekārtas)

4.2.2.8.2.1.

Prasības apakšsistēmai

4.2.2.8.2.2.

Prasības savstarpējas izmantojamības komponentiem

4.2.2.8.3.

Informācija (maršruta apraksts un sēdvietu rezervēšana)

4.2.2.8.4.

Informācija (prasības savstarpējas izmantojamības komponentiem)

4.2.2.9.

Augstuma izmaiņas

4.2.2.10.

Margas

4.2.2.11.

Ar ratiņkrēslu pieejama guļamtelpa

4.2.2.12.

Pakāpienu novietojums iekāpšanai vagonā un izkāpšanai no tā

4.2.2.12.1.

Vispārīgās prasības

4.2.2.12.2.

Pakāpieni iekāpšanai/izkāpšanai

4.2.2.12.3.

Iekāpšanas palīglīdzekļi

4.2.2.12.3.1.

Vispārīgi

4.2.2.12.3.2.

Iekāpšanas palīglīdzekļu pieejamība ratiņkrēslu lietotājiem

4.2.2.12.3.3.

Vispārīgās prasības attiecībā uz A kategoriju

4.2.2.12.3.4.

Vispārīgās prasības attiecībā uz B kategoriju

4.2.2.12.3.5.

Īpašas prasības pārvietojamām kāpnēm

4.2.2.12.3.6.

Īpašas prasības pārvietojamām uzbrauktuvēm

4.2.2.12.3.7.

Īpašas prasības pusautomātiskajām uzbrauktuvēm

4.2.2.12.3.8.

Īpašas prasības paceļamām platformām

4.2.2.12.3.9.

Īpašas prasības borta liftiem

4.2.3.

Saskarņu funkcionālās un tehniskās specifikācijas

4.2.4.

Tehniskie noteikumi

4.2.5.

Tehniskās apkopes noteikumi

4.2.6.

Profesionālā kvalifikācija

4.2.7.

Veselības un drošības nosacījumi

4.2.8.

Ritošā sastāva reģistrs

4.3.	Šajā SITS izmantoto terminu definīcijas

5.	SAVSTARPĒJAS IZMANTOJAMĪBAS KOMPONENTI

5.1.	Definīcija

5.2.	Novatoriski risinājumi

5.3.	Komponentu saraksts

5.3.1.

Infrastruktūra

5.3.2.

Ritošais sastāvs

5.4.	Komponentu darbības rādītāji un specifikācijas

5.4.1.

Infrastruktūra

5.4.2.

Ritošais sastāvs

6.	ATBILSTĪBAS UN/VAI PIEMĒROTĪBAS LIETOŠANAI NOVĒRTĒJUMS

6.1.	Savstarpējas izmantojamības komponenti

6.1.1.

Atbilstības novērtēšana (vispārēji)

6.1.2.

Atbilstības novērtēšanas procedūras (moduļi)

6.1.3.

Novatoriski risinājumi

6.1.4.

Piemērotības lietošanai novērtēšana

6.2.	Apakšsistēmas

6.2.1.

Atbilstības novērtēšana (vispārēji)

6.2.2.

Atbilstības novērtēšanas procedūras (moduļi)

6.2.3.

Novatoriski risinājumi

6.2.4.

Tehniskās apkopes novērtējums

6.2.5.

Ekspluatācijas noteikumu novērtējums

6.2.6.

Atsevišķu vagonu novērtējums

6.3.	Savstarpējas izmantojamības komponenti, kuriem nav EK atbilstības deklarācijas

6.3.1.

Vispārīgi

6.3.2.

Pārejas periods

6.3.3.

Tādu apakšsistēmu sertificēšana pārejas periodā, kurās ir nesertificēti savstarpējas izmantojamības komponenti

6.3.3.1.

Nosacījumi

6.3.3.2.

Paziņošana

6.3.3.3.

Dzīves cikla īstenošana

6.3.4.

Uzraudzības pasākumi

7.	SITS PRM ĪSTENOŠANA

7.1.	Šīs SITS piemērošana jaunai infrastruktūrai/ritošajam sastāvam

7.1.1.

Infrastruktūra

7.1.2.

Ritošais sastāvs

7.1.2.1.

Vispārīgi

7.1.2.2.

No jauna ražots jaunas konstrukcijas ritošais sastāvs

7.1.2.2.1.

Definīcijas

7.1.2.2.2.

Vispārīgi

7.1.2.2.3.

A posms

7.1.2.2.4.

B posms

7.1.2.3.

Pašreizējas konstrukcijas ritošais sastāvs

7.1.2.4.

Pārejas periods

7.2.	SITS grozījumi

7.3.	Šīs SITS piemērošana pašreizējai infrastruktūrai/ritošajam sastāvam

7.3.1.

Infrastruktūra

7.3.1.1.

Vispārīgi

7.3.1.2.

Bezšķēršļu ceļi – vispārīgi (4.1.2.4.1.)

7.3.1.3.

Gājēju tiltiņu, kāpņu un apakšzemes pāreju ģeometrija (4.1.2.14. un 4.1.2.15.)

7.3.1.4.

Uzbrauktuves, eskalatori, pacēlāji un slīdceliņi (4.1.2.17.)

7.3.1.5.

Perona platums un perona mala (4.1.2.19.)

7.3.1.6.

Perona augstums un nobīde (4.1.2.18.)

7.3.1.7.

Vēsturiskas celtnes

7.3.2.

Ritošais sastāvs

7.3.2.1.

Vispārīgi

7.3.2.2.

Sēdvietas

7.3.2.3.

Ratiņkrēslu vietas

7.3.2.4.

Ārdurvis

7.3.2.5.

Iekšdurvis

7.3.2.6.

Apgaismojums

7.3.2.7.

Tualetes

7.3.2.8.

Bezšķēršļu joslas

7.3.2.9.

Informācija

7.3.2.10.

Augstuma izmaiņas

7.3.2.11.

Margas

7.3.2.12.

Ar ratiņkrēslu pieejama guļamtelpa

7.3.2.13.

Pakāpienu pozīcijas, pakāpieni un iekāpšanas palīglīdzekļi

7.4.	Īpaši gadījumi

7.4.1.

Vispārīgi

7.4.1.1.

Perona augstums

7.4.1.2.

Perona nobīde

7.4.1.3.

Pakāpieni iekāpšanai un izkāpšanai

7.4.1.3.1.

Vispārīgi

7.4.1.3.2.

Īpašs gadījums ritošajam sastāvam, ko izmanto Lielbritānijā “P”

7.4.1.3.3.

Īpašs gadījums ritošajam sastāvam, ko izmanto Somijā “P”

7.4.1.3.4.

Īpašs gadījums ritošajam sastāvam, kas paredzēts ekspluatācijai pašreizējā parasto dzelzceļu tīklā Portugālē “P”

7.4.1.4.

Bezšķēršļu joslas

7.4.1.5.

Durvju skaņas signāli saskaņā ar 4.2.2.4.1. nodaļu “P”

7.4.1.6.

Priekšrocību sēdvietas “P”

7.4.1.7.

Bezšķēršļu ceļi “P” (4.1.2.3.1. punkts)

7.4.1.8.

Pasažieru skaits

7.5.	Ritošais sastāvs, ko ekspluatē saskaņā ar valsts, divpusēju, daudzpusēju vai starptautisku nolīgumu

7.5.1.

Pašreizējie nolīgumi

7.5.2.

Turpmākie nolīgumi

7.6.	Infrastruktūras un ritošā sastāva nodošana ekspluatācijā

1.   IEVADS

1.1.   Tehniskā joma

Šī SITS attiecas tikai uz aspektu “Pieejamība personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām” parasto un ātrgaitas dzelzceļu infrastruktūras un pasažieru ritošā sastāva apakšsistēmās, kas izklāstītas I pielikumā Direktīvai 2001/16/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/50/EK. Tajā apskatīti arī daži pasažieru pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammu apakšsistēmas elementi, piemēram, biļešu pārdošanas iekārtas.

Šīs SITS mērķis ir sekmēt pieejamību dzelzceļam personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām. Šeit ietverta pieejamība infrastruktūras (tai skaitā staciju) sabiedriskajām vietām, ko kontrolē dzelzceļa uzņēmums, infrastruktūras pārvaldītājs vai stacijas pārvaldītājs. Īpašu uzmanību pievērš:

(i)	problēmām, kuras rada saskarne starp peronu un vilcienu, kas infrastruktūras ritošajā sastāvā ir jāaplūko kopumā;

(ii)	evakuācijas vajadzībām bīstamu situāciju gadījumā.

Šajā SITS nav minēti tehniskie noteikumi evakuācijas gadījumā, bet tikai nepieciešamās tehniskās un profesionālās kvalifikācijas prasības. Tehnisko prasību mērķis ir nodrošināt evakuāciju visiem.

Daži ar evakuāciju nesaistīti tehniskie noteikumi ir minēti šīs SITS 4.1.4. un 4.2.4. punktā.

Šī SITS attiecas uz šādām apakšsistēmām.

—	Parastā dzelzceļa infrastruktūras apakšsistēma, kas izklāstīta II pielikuma 1. punkta sarakstā Direktīvā 2001/16/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/50/EK.

—

Parastā dzelzceļa ritošā sastāva apakšsistēma, kas izklāstīta II pielikuma 1. punkta sarakstā Direktīvā 2001/16/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/50/EK, tikai attiecībā uz pasažieru pārvadāšanu. Tomēr mantotam ritošajam sastāvam nav īpaši jāatbilst modernizācijas vai atjaunošanas prasībām.

—	Ātrgaitas dzelzceļa infrastruktūras apakšsistēma, kas izklāstīta II pielikuma 1. punkta sarakstā Direktīvā 96/48/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/50/EK.

—	Ātrgaitas dzelzceļa ritošā sastāva apakšsistēma, kas izklāstīta II pielikuma 1. punkta sarakstā Direktīvā 96/48/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/50/EK.

—	Mazākā mērā šī SITS attiecas uz ātrgaitas un parastā dzelzceļa pasažieru pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammu apakšsistēmu, kā norādīts II pielikumā Direktīvai 96/48/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/50/EK, un II pielikumā Direktīvai 2001/16/EK.

Papildu informācija par apakšsistēmām ir sniegta 2. nodaļā.

1.2.   Ģeogrāfiskā darbības joma

Šīs SITS ģeogrāfiskā darbības joma ir Eiropas parasto dzelzceļu sistēma, kas izklāstīta I pielikumā Direktīvai 2001/16/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/50/EK, un Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēma, kas izklāstīta I pielikumā Direktīvai 96/48/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/50/EK.

Atsauce izdarīta jo īpaši uz parasto un ātrgaitas dzelzceļu tīkla līnijām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 23. jūlija Lēmumā Nr. 1692/96/EK par Kopienas pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai, vai tām līnijām, kas iekļautas visos šā lēmuma grozījumos, kuri izriet no lēmuma 21. pantā paredzētās pārskatīšanas, jo īpaši no Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Lēmuma Nr. 884/2004.

1.3.   Šīs SITS saturs

Saskaņā ar 5. panta 3. punktu Direktīvā 2001/16/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/50/EK, un 5. panta 3. punktu Direktīvā 96/48/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/50/EK, šī SITS:

a)	norāda tai paredzēto darbības jomu (direktīvas I pielikumā minēto tīkla vai ritošā sastāva daļu, direktīvas II pielikumā minēto apakšsistēmu vai apakšsistēmas daļu vai attiecīgo aspektu) (2. iedaļa);

b)	nosaka pamatprasības attiecībā uz katru aplūkojamo apakšsistēmu un tās saskarnēm ar citām apakšsistēmām (3. iedaļa);

c)	nosaka funkcionālās un tehniskās specifikācijas, kurām jāatbilst apakšsistēmai un tās saskarnēm ar citām apakšsistēmām (4. iedaļa);

d)	nosaka savstarpējas izmantojamības komponentus un saskarnes, uz kurām attiecināmas Eiropas specifikācijas, kā arī Eiropas standarti, kas vajadzīgi, lai panāktu Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas savstarpējo izmantojamību (5. iedaļa);

e)

katrā aplūkojamā gadījumā nosaka atbilstības vai piemērotības lietošanai novērtējuma kārtību. Tas jo īpaši paredz Lēmumā 93/465/EEK noteikto moduļu vai attiecīgā gadījumā īpašas kārtības izmantošanu, novērtējot savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstību vai izmantošanas lietderību, kā arī apakšsistēmu “EK” verifikāciju (6. iedaļa);

f)	norāda SITS īstenošanas stratēģiju. Jo īpaši jāprecizē, kādi starpposmi paredzēti, veicot pakāpenisku pāreju no pašreizējā stāvokļa uz galīgo stāvokli, kad atbilstība SITS būs kļuvusi par normu (7. iedaļa);

g)	norāda attiecīgā personāla profesionālo kvalifikāciju, kā arī veselības aizsardzības un drošības nosacījumus darbā, kas ir nepieciešami apakšsistēmas darbībai un tehniskajai apkopei, kā arī SITS īstenošanai (4. iedaļa).

Turklāt saskaņā ar 5. panta 5. punktu katrai SITS var paredzēt īpašus gadījumus; tie ir norādīti 7. iedaļā.

Visbeidzot, šīs SITS 4. iedaļā ir arī iekļauti 1.1. un 1.2. punktā minētajai darbības jomai raksturīgie tehniskie un tehniskās apkopes noteikumi.

2.   APAKŠSISTĒMAS DEFINĪCIJA/DARBĪBAS JOMA

2.1.   Apakšsistēmu definīcijas

2.1.1.   Infrastruktūra

Sliežu ceļi, pārmijas, inženierbūves (tilti, tuneļi u.c.), staciju infrastruktūra (peroni, piekļuves zonas, ieskaitot aprīkojumu, kas vajadzīgs personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām u.c.), drošības līdzekļi un aizsarglīdzekļi.

Te iekļauta pieejamība infrastruktūras (tostarp staciju) sabiedriskajām vietām, ko kontrolē dzelzceļa uzņēmums, infrastruktūras pārvaldītājs vai stacijas pārvaldītājs.

Šo SITS piemēro tikai staciju publiski pieejamām vietām un to piekļuves zonām, kuras kontrolē dzelzceļa uzņēmums, infrastruktūras pārvaldītājs vai stacijas pārvaldītājs.

2.1.2.   Ritošais sastāvs

Jebkura vilcienu aprīkojuma struktūra, kontroles un vadības sistēma, vilces un enerģijas pārveides ierīces, bremžu un sakabes mehānisms, ritošā daļa (ratiņi, asis u.tml.), piekare, durvis, cilvēku un mašīnu saskarnes (mašīnisti, vilciena personāls un pasažieri, ieskaitot aprīkojumu, kas vajadzīgs personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām), pasīvās vai aktīvās aizsardzības līdzekļi un piederumi pasažieru un vilciena personāla veselības aizsardzībai.

2.1.3.   Pasažieru pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammas

Pasažieru pārvadājumiem paredzētas lietojumprogrammas, tostarp sistēmas, kas sniedz pasažieriem informāciju pirms brauciena un tā laikā, rezervācijas un maksājumu sistēmas, bagāžas apstrādes vadība un savienojumu vadība starp vilcieniem un ar citiem transporta veidiem.

2.2.   “Personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām” definīcija

“Personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām” (PRM) ir visas personas, kurām ir grūtības izmantot vilcienus un saistīto infrastruktūru. Te ietvertas šādas kategorijas.

—	Personas ratiņkrēslā (personas, kas nespēcīguma vai invaliditātes dēļ pārvietojas ratiņkrēslā).

—	Personas ar citiem kustību ierobežojumiem, tostarp — personas ar locekļu darbības traucējumiem; — personas ar ambulatoriskiem traucējumiem; — personas ar bērniem; — personas ar smagu vai lielu bagāžu; — veci cilvēki; — grūtnieces.

—	Vājredzīgi pasažieri.

—	Akli pasažieri.

—	Personas ar dzirdes traucējumiem.

—	Kurlmēmas personas.

—	Personas, kurām grūti sazināties (še domātas personas, kurām ir grūti sazināties vai saprast rakstītu vai runātu valodu, tai skaitā ārzemnieki bez vietējās valodas zināšanām, personas ar saziņas problēmām, cilvēki ar maņu orgānu, psiholoģiskiem un garīgiem traucējumiem).

—	Maza auguma personas (tostarp bērni).

Traucējumi var būt ilglaicīgi vai pagaidu, redzami vai arī slēpti.

Tomēr PRM neattiecas uz personām, kas ir alkohola vai narkotisko vielu ietekmē, ja vien tās pamatā nav medicīniska ārstēšana.

Virsizmēra priekšmetu transportēšana (piemēram, velosipēdu un lielas bagāžas) nav iekļauta šīs SITS darbības jomā. To regulē infrastruktūras pārvaldītāja, stacijas pārvaldītāja vai dzelzceļa uzņēmuma noteikumi, drošības prasības un komerclēmumi attiecībā uz atļautā izmēra, svara un drošības pasākumiem.

3.   PAMATPRASĪBAS

3.1.   Vispārīgi

Šīs SITS darbības jomā attiecīgo pamatprasību izpilde, kuras noteiktas šīs SITS 3. iedaļā, tiks nodrošināta, ievērojot specifikācijas, kas raksturotas:

—	4. iedaļā attiecībā uz apakšsistēmu un

—	5. iedaļā attiecībā uz savstarpējas izmantojamības komponentiem,

ko pierāda

—	savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstības un/vai izmantošanas lietderīguma un

—	apakšsistēmas verificēšanas novērtējuma

pozitīvs rezultāts saskaņā ar 6. iedaļu.

Uz pamatprasību daļām attiecas valstu tiesību normas saistībā ar:

—	specifikācijas neesamību punktiem, kas minēti L pielikumā;

—	izņēmumu saskaņā ar Direktīvas 2001/16/EK 7. pantu;

—	īpašiem gadījumiem, kas izklāstīti šīs SITS 7.3. punktā.

Attiecīgu atbilstības novērtējumu veic saskaņā ar tās dalībvalsts noteiktajām procedūrām, kas ir paziņojusi valsts tiesību normas vai lūgusi piemērot izņēmumu vai īpašu gadījumu.

Saskaņā ar 4. panta 1. punktu Direktīvā 2001/16/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/50/EK, Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēma, apakšsistēmas un to savstarpējas izmantojamības komponenti atbilst pamatprasībām, kas vispārīgi noteiktas direktīvas III pielikumā.

Infrastruktūras un ritošā sastāva apakšsistēmas un to komponentu atbilstību pamatprasībām pārbauda saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Direktīvā 2001/16/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/50/EK, un šajā SITS.

3.2.   Pamatprasības attiecas uz

—

drošību;

—	drošumu un darbspēju;

—	veselības aizsardzību;

—	vides aizsardzību;

—	tehnisko saderību.

Šīs prasības ietver vispārējās prasības un katrai apakšsistēmai raksturīgās prasības. Saskaņā ar II pielikumu Direktīvā 2001/16/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/50/EK, infrastruktūra un ritošais sastāvs ir apakšsistēmas, kas klasificētas sadaļā “strukturālais iedalījums”. Attiecīgie apakšsistēmas apraksti, kas abos gadījumos īpaši attiecas uz PRM vajadzībām, ir šādi.

Infrastruktūra:

Ritošais sastāvs:

Turpmāk izklāstītās pamatprasības ir saskaņā ar jaunāko publicēto III pielikumu Direktīvai 2001/16/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/50/EK.

3.3.   Vispārīgas prasības

3.3.1.   Drošība

Trešā pielikuma 1.1.1. punkta pamatprasība Direktīvā 2001/16/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/50/EK:

Šo pamatprasību nodrošina šādos punktos minētās funkcionālās un tehniskās specifikācijas:

—	4.1.2.4. (Infrastruktūra – Durvis un ieejas)

—	4.2.2.4. (Ritošais sastāvs – Durvis)

—	4.2.2.4.2. (Ritošais sastāvs – Ārdurvis)

—	4.2.2.4.3. (Ritošais sastāvs – Iekšdurvis)

—	4.2.2.9. (Ritošais sastāvs – Augstuma izmaiņas)

—	4.2.2.10. (Ritošais sastāvs – Margas)

—	4.2.2.12. (Ritošais sastāvs – Pakāpienu novietojums iekāpšanai vagonā un izkāpšanai no tā)

—	4.2.2.12.1. (Ritošais sastāvs – Vispārīgās prasības)

—	4.2.2.12.2. (Ritošais sastāvs – Pakāpieni iekāpšanai/izkāpšanai)

—	4.2.2.12.3. (Ritošais sastāvs – Iekāpšanas palīglīdzekļi)

—	4.1.2.21. (Infrastruktūra – Iekāpšanas palīglīdzekļi pasažieriem, kas pārvietojas ratiņkrēslos)

Trešā pielikuma 1.1.5. punkta pamatprasība Direktīvā 2001/16/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/50/EK, :

Šo pamatprasību nodrošina šādos punktos minētās funkcionālās un tehniskās specifikācijas:

—	4.2.2.4. (Ritošais sastāvs – Durvis)

—	4.2.2.4.2. (Ritošais sastāvs – Ārdurvis)

—	4.2.2.4.3. (Ritošais sastāvs – Iekšdurvis)

3.3.2.   Drošums un darbspēja

Trešā pielikuma 1.2. punkta pamatprasība Direktīvā 2001/16/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/50/EK:

Šo pamatprasību nodrošina šādos punktos minētās funkcionālās un tehniskās specifikācijas:

—	4.2.2.4. (Ritošais sastāvs – Durvis (iekšdurvis un ārdurvis))

—	4.2.2.4.2. (Ritošais sastāvs – Ārdurvis)

—	4.2.2.4.3. (Ritošais sastāvs – Iekšdurvis)

3.3.3.   Veselības aizsardzība

Trešā pielikuma 1.3.1. punkta pamatprasība Direktīvā 2001/16/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/50/EK:

Šo pamatprasību nodrošina šādos punktos minētās funkcionālās un tehniskās specifikācijas:

—	4.2.2.2. (Ritošais sastāvs – Sēdvietas)

—	4.2.2.2.1. (Ritošais sastāvs – Vispārīgi)

—	4.2.2.2.2. (Ritošais sastāvs – Priekšrocību sēdvietas)

—	4.2.2.7. (Ritošais sastāvs – Bezšķēršļu joslas)

3.3.4.   Vides aizsardzība

Neattiecas uz šo SITS.

3.3.5.   Tehniskā saderība

Trešā pielikuma 1.5. punkta pamatprasība Direktīvā 2001/16/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/50/EK:

Šo pamatprasību nodrošina šādos punktos minētās funkcionālās un tehniskās specifikācijas:

—	4.1.2.18. (Infrastruktūra – Perona augstums un nobīde)

—	4.2.2.12. (Ritošais sastāvs – Pakāpienu novietojums iekāpšanai vagonā un izkāpšanai no tā)

3.4.   Infrastruktūras apakšsistēmai raksturīgās prasības

3.4.1.   Drošība

Trešā pielikuma 2.1.1. punkta pamatprasība Direktīvā 2001/16/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/50/EK:

Šo pamatprasību nodrošina šādā punktā minētās funkcionālās un tehniskās specifikācijas:

—	4.1.2.19. (Infrastruktūra – Perona platums un perona mala)

Šo pamatprasību nodrošina šādos punktos minētās funkcionālās un tehniskās specifikācijas:

—	4.1.2.3. (Infrastruktūra – Bezšķēršļu ceļš)

—	4.1.2.3.1. (Infrastruktūra – Vispārīgi)

—	4.1.2.3.2. (Infrastruktūra – Ceļa norādes)

—	4.1.2.4. (Infrastruktūra – Durvis un ieejas)

—	4.1.2.5. (Infrastruktūra – Grīdu virsmas)

—	4.1.2.6. (Infrastruktūra – Caurredzami šķēršļi)

—	4.1.2.8. (Infrastruktūra – Mēbelējums un brīvi stāvošas ierīces)

—	4.1.2.9. (Infrastruktūra – Biļešu iegāde, uzziņu dienesti un klientu palīdzības punkti)

—	4.1.2.10. (Infrastruktūra – Apgaismojums)

—	4.1.2.12. (Infrastruktūra – Mutiskā informācija)

—	4.1.2.13. (Infrastruktūra – Avārijas izejas, trauksmes signāli)

—	4.1.2.14. (Infrastruktūra – Tiltu un apakšzemes pāreju ģeometrija)

—	4.1.2.15. (Infrastruktūra – Kāpnes)

—	4.1.2.16. (Infrastruktūra – Margas)

—	4.1.2.17. (Infrastruktūra – Uzbrauktuves, eskalatori, pacēlāji, slīdceliņi)

—	4.1.2.18. (Infrastruktūra – Perona augstums un nobīde)

—	4.1.2.19. (Infrastruktūra – Perona platums un perona mala)

—	4.1.2.20. (Infrastruktūra – Perona beigas)

—	4.1.2.21. (Infrastruktūra – Iekāpšanas palīglīdzekļi pasažieriem, kas pārvietojas ratiņkrēslos)

—	4.1.2.22. (Infrastruktūra – Gājēju ceļa un sliežu ceļa krustošanās vienā līmenī stacijās)

3.5.   Ritošā sastāva apakšsistēmai raksturīgās prasības

3.5.1.   Drošība

Trešā pielikuma 2.4.1. punkta pamatprasība Direktīvā 2001/16/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/50/EK:

Šo pamatprasību nodrošina šādā punktā minētās funkcionālās un tehniskās specifikācijas:

—	4.2.2.3. (Ritošais sastāvs – Ratiņkrēslu vietas)

Šī pamatprasība neattiecas uz šīs SITS piemērošanas jomu.

Šo pamatprasību nodrošina šādos punktos minētās funkcionālās un tehniskās specifikācijas:

—	4.2.2.3. (Ritošais sastāvs – Ratiņkrēslu vietas)

—	4.2.2.6.3. (Ritošais sastāvs – Universālā tualete)

—	4.2.2.11. (Ritošais sastāvs – Ar ratiņkrēslu pieejama guļamtelpa)

Šo pamatprasību nodrošina šādā punktā minētās funkcionālās un tehniskās specifikācijas:

—	4.2.2.4.2. (Durvis – Ārdurvis)

Šo pamatprasību nodrošina šādos punktos minētās funkcionālās un tehniskās specifikācijas:

—	4.2.2.4.2. (Ritošais sastāvs – Ārdurvis)

—	4.2.2.8. (Ritošais sastāvs – Informācija klientiem)

Šo pamatprasību nodrošina šādā punktā minētās funkcionālās un tehniskās specifikācijas:

—	4.2.2.5. (Ritošais sastāvs – Apgaismojums)

Šo pamatprasību nodrošina šādos punktos minētās funkcionālās un tehniskās specifikācijas:

—	4.2.2.8. (Ritošais sastāvs – Informācija klientiem)

—	4.2.2.8.2. (Ritošais sastāvs – Informācija (virziena norādes, piktogrammas, induktīvās cilpas un ārkārtas izsaukumu iekārtas))

3.5.2.   Drošums un darbspēja

Trešā pielikuma 2.4.2. punkta pamatprasība Direktīvā 2001/16/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/50/EK:

Šo pamatprasību nodrošina šādos punktos minētās funkcionālās un tehniskās specifikācijas:

—	4.2.2.12.3. (Ritošais sastāvs – Iekāpšanas palīglīdzekļi)

—	4.2.2.12.3.5. (Ritošais sastāvs – Īpašas prasības pārvietojamām kāpnēm)

3.5.3.   Tehniskā saderība

Trešā pielikuma 2.4.3. punkta pamatprasība Direktīvā 2001/16/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/50/EK:

Šī pamatprasība neattiecas uz šīs SITS piemērošanas jomu.

Šī pamatprasība neattiecas uz šīs SITS piemērošanas jomu.

Šo pamatprasību nodrošina šādā punktā minētās funkcionālās un tehniskās specifikācijas:

—	4.2.2.12. (Ritošais sastāvs – Pakāpienu novietojums iekāpšanai vagonā un izkāpšanai no tā)

3.6.   Pārējām apakšsistēmām saistībā ar infrastruktūras un ritošā sastāva apakšsistēmu raksturīgās prasības

3.6.1.   Energoapgādes apakšsistēma

3.6.1.1.   Drošība

Trešā pielikuma 2.2.1. punkta pamatprasība Direktīvā 2001/16/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/50/EK:

Šī pamatprasība neattiecas uz šīs SITS piemērošanas jomu.

3.6.1.2.   Vides aizsardzība

Trešā pielikuma 2.2.2. punkta pamatprasība Direktīvā 2001/16/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/50/EK:

Šī pamatprasība neattiecas uz šīs SITS piemērošanas jomu.

3.6.1.3.   Tehniskā saderība

Trešā pielikuma 2.2.3. punkta pamatprasība Direktīvā 2001/16/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/50/EK:

“Izmantojamām elektriskās un termiskās energoapgādes sistēmām:

—	jānodrošina vilcieniem noteiktie jaudas rādītāji,

—	elektriskās energoapgādes sistēmām jābūt saderīgām ar vilcienos uzstādītajiem strāvas noņēmējiem.”

Šī pamatprasība neattiecas uz šīs SITS piemērošanas jomu.

3.6.2.   Vilcienu vadības nodrošināšana un signalizācija

3.6.2.1.   Drošība

Trešā pielikuma 2.3.1. punkta pamatprasība Direktīvā 2001/16/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/50/EK:

Šī pamatprasība neattiecas uz šīs SITS piemērošanas jomu.

3.6.2.2.   Tehniskā saderība

Trešā pielikuma 2.3.2. punkta pamatprasība Direktīvā 2001/16/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/50/EK:

Šī pamatprasība neattiecas uz šīs SITS piemērošanas jomu.

Šī pamatprasība neattiecas uz šīs SITS piemērošanas jomu.

3.6.3.   Tehniskā apkope

3.6.3.1.   Veselības aizsardzība un drošība

Trešā pielikuma 2.5.1. punkta pamatprasība Direktīvā 2001/16/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/50/EK:

Šī pamatprasība neattiecas uz šīs SITS piemērošanas jomu.

3.6.3.2.   Vides aizsardzība

Trešā pielikuma 2.5.2. punkta pamatprasība Direktīvā 2001/16/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/50/EK:

Šī pamatprasība neattiecas uz šīs SITS piemērošanas jomu.

3.6.3.3.   Tehniskā saderība

Trešā pielikuma 2.5.3. punkta pamatprasība Direktīvā 2001/16/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/50/EK:

Šī pamatprasība neattiecas uz šīs SITS piemērošanas jomu.

3.6.4.   Satiksmes nodrošināšana un vadība

3.6.4.1.   Drošība

Trešā pielikuma 2.6.1. punkta pamatprasība Direktīvā 2001/16/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/50/EK:

Šo pamatprasību nodrošina šādos punktos minētās funkcionālās un tehniskās specifikācijas:

—	4.1.4. (Infrastruktūra – Tehniskie noteikumi)

—	4.1.6. (Infrastruktūra – Profesionālā kvalifikācija)

—	4.2.4. (Ritošais sastāvs – Tehniskie noteikumi)

—	4.2.6. (Ritošais sastāvs – Profesionālā kvalifikācija)

Šo pamatprasību nodrošina šādos punktos minētās funkcionālās un tehniskās specifikācijas:

—	4.1.4. (Infrastruktūra – Tehniskie noteikumi)

—	4.1.6. (Infrastruktūra – Profesionālā kvalifikācija)

—	4.2.4. (Ritošais sastāvs – Tehniskie noteikumi)

—	4.2.6. (Ritošais sastāvs – Profesionālā kvalifikācija)

3.6.4.2.   Tehniskā saderība

Trešā pielikuma 2.6.3. punkta pamatprasība Direktīvā 2001/16/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/50/EK:

Šo pamatprasību nodrošina šādos punktos minētās funkcionālās un tehniskās specifikācijas:

—	4.1.4. (Infrastruktūra – Tehniskie noteikumi)

—	4.1.6. (Infrastruktūra – Profesionālā kvalifikācija)

—	4.2.4. (Ritošais sastāvs – Tehniskie noteikumi)

—	4.2.6. (Ritošais sastāvs – Profesionālā kvalifikācija)

3.6.5.   Tālvadības izmantošana kravu un pasažieru pārvadājumos

3.6.5.1.   Tehniskā saderība

Trešā pielikuma 2.7.1. punkta pamatprasība Direktīvā 2001/16/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/50/EK:

“Pamatprasības attiecībā uz tālvadības izmantošanu garantē pasažieriem un preču pārvadātājiem vismaz noteikta kvalitātes līmeņa pakalpojumus, piemēram, tehniskās saderības ziņā.”

Jāveic pasākumi, lai nodrošinātu:

—	to, ka datubāzes, programmatūru un datu pārraides protokolus izstrādā tā, lai būtu iespējama maksimāla savstarpēja datu (izņemot konfidenciālus komercdatus) apmaiņa starp dažādām lietojumsistēmām un operatoriem;

—	lietotājiem ērtu pieeju informācijai.”

Šo pamatprasību nodrošina šādos punktos minētās funkcionālās un tehniskās specifikācijas:

—	4.1.2.9. (Infrastruktūra – Biļešu iegāde, uzziņu dienesti un klientu palīdzības punkti)

—	4.1.2.11. (Infrastruktūra – Vizuālā informācija: virziena norādes, piktogrammas un mainīgā informācija)

—	4.1.2.12. (Infrastruktūra – Mutiskā informācija)

—	4.2.2.8. (Ritošais sastāvs – Informācija klientiem)

3.6.5.2.   Veselības aizsardzība

Trešā pielikuma 2.7.3. punkta pamatprasība Direktīvā 2001/16/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/50/EK:

Šo pamatprasību nodrošina šādos punktos minētās funkcionālās un tehniskās specifikācijas:

—	4.1.2.9. (Infrastruktūra – Biļešu iegāde, uzziņu dienesti un klientu palīdzības punkti)

—	4.1.2.12. (Infrastruktūra – Mutiskā informācija)

—	4.2.2.8. (Ritošais sastāvs – Informācija klientiem)

3.7.   Ar pamatprasībām saistīti SITS PRM apakšsistēmas elementi

Infrastruktūra		Atsauce uz punktu Direktīvā 2001/16/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/50/EK
		II pielikums	III pielikuma pamatprasība
SITS PRM darbības jomas elements	Atsauces punkts		Drošība	Drošums un darbspēja	Veselības aizsardzība	Vides aizsardzība	Tehniskā saderība
Vispārīgi	4.1.2.1.	2.1.
PRM paredzētās stāvvietas	4.1.2.2.	2.1.
Bezšķēršļu ceļš	4.1.2.3.	2.1.	2.1.1.
Vispārīgi	4.1.2.3.1.	2.1.	2.1.1.
Ceļa norādes	4.1.2.3.2.	2.1.	2.1.1.
Durvis un ieejas	4.1.2.4.	2.1.	1.1.1. 2.1.1.
Grīdu virsmas	4.1.2.5.	2.1.	2.1.1.
Caurredzami šķēršļi	4.1.2.6.	2.1.	2.1.1.
Tualetes un bērnu pārtīšanas galdiņi	4.1.2.7.	2.1.	1.1.5. 2.1.1.
Mēbelējums un brīvi stāvošas ierīces	4.1.2.8.	2.1.	2.1.1.
Biļešu iegāde, uzziņu dienesti un klientu palīdzības punkti	4.1.2.9.	2.1.	2.1.1.	2.7.3.			2.7.1.
Apgaismojums	4.1.2.10.	2.1.	2.1.1.
Vizuālā informācija: norāžu uzstādīšana, piktogrammas un mainīgā informācija	4.1.2.11.	2.1.					2.7.1.
Mutiskā informācija	4.1.2.12.	2.1.	2.1.1.	2.7.3.			2.7.1.
Avārijas izejas, trauksmes signāli	4.1.2.13.	2.1.	2.1.1.
Tiltu un apakšzemes pāreju ģeometrija	4.1.2.14.	2.1.	2.1.1.
Kāpnes	4.1.2.15.	2.1.	2.1.1.
Margas	4.1.2.16.	2.1.	2.1.1.
Uzbrauktuves, eskalatori, pacēlāji, slīdceliņi	4.1.2.17.	2.1.	2.1.1.
Perona augstums un nobīde	4.1.2.18.	2.1.	2.1.1.				1.5.
Perona augstums	4.1.2.18.1	2.1.	2.1.1.				1.5.
Perona nobīde	4.1.2.18.2	2.1	2.1.1.				1.5.
Sliežu ceļu izvietojums gar peroniem	4.1.2.18.3	2.1.	2.1.1.				1.5.
Perona platums un perona mala	4.1.2.19.	2.1.	2.1.1.
Perona beigas	4.1.2.20.	2.1.	2.1.1.
Iekāpšanas palīglīdzekļi pasažieriem, kas pārvietojas ratiņkrēslos	4.1.2.21.	2.1.	1.1.1.
Gājēju ceļa un sliežu ceļa krustošanās vienā līmenī stacijās	4.1.2.22.	2.1.	2.1.1.

Ritošais sastāvs		Atsauce uz punktu Direktīvā 2001/16/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/50/EK
		II pielikums	III pielikuma pamatprasība
SITS PRM darbības jomas elements	Atsauces punkts		Drošība	Drošums un darbspēja	Veselības aizsardzība	Vides aizsardzība	Tehniskā saderība
Vispārīgi	4.2.2.1.	2.6.
Sēdvietas	4.2.2.2.	2.6.			1.3.1.
Vispārīgi	4.2.2.2.1.	2.6.			1.3.1.
Priekšrocību sēdvietas	4.2.2.2.2.	2.6.			1.3.1.
Ratiņkrēslu vietas	4.2.2.3.	2.6.	2.4.1.
Durvis	4.2.2.4.	2.6.	1.1.1. 1.1.5	1.2.
Ārdurvis	4.2.2.4.2.	2.6.	1.1.1. 1.1.5. 2.4.1.	1.2.
Iekšdurvis	4.2.2.4.3.	2.6.	1.1.1. 1.1.5.	1.2.
Apgaismojums	4.2.2.5.	2.6.	2.4.1.
Tualetes	4.2.2.6.	2.6.	2.4.1.
Vispārīgi	4.2.2.6.1.	2.6.	2.4.1.
Standarta tualete	4.2.2.6.2.	2.6.	2.4.1.
Universālā tualete	4.2.2.6.3.	2.6.	2.4.1.
Bezšķēršļu joslas	4.2.2.7.	2.6.			1.3.1.
Informācija klientiem	4.2.2.8.	2.6.	2.4.1.	2.7.3.			2.7.1.
Vispārīgi	4.2.2.8.1.	2.6.
Informācija (virziena norādes, piktogrammas, induktīvās cilpas un ārkārtas izsaukumu iekārtas)	4.2.2.8.2.	2.6.	2.4.1.
Informācija (maršruta apraksts un sēdvietu rezervēšana)	4.2.2.8.3.	2.6.
Augstuma izmaiņas	4.2.2.9.	2.6.	1.1.5.
Margas	4.2.2.10.	2.6.	1.1.5.
Ar ratiņkrēslu pieejama guļamtelpa	4.2.2.11.	2.6.	2.4.1.
Pakāpienu novietojums iekāpšanai vagonā un izkāpšanai no tā	4.2.2.12.	2.6.	1.1.1.				1.5. 2.4.3.
Vispārīgās prasības	4.2.2.12.1	2.6.	1.1.1.				1.5. 2.4.3.
Pakāpieni iekāpšanai/izkāpšanai	4.2.2.12.2	2.6.	1.1.1.				1.5. 2.4.3.
Iekāpšanas palīglīdzekļi	4.2.2.12.3	2.6.	1.1.1.	2.4.2.			1.5. 2.4.3.

4.   APAKŠSISTĒMU RAKSTUROJUMS

4.1.   Infrastruktūras apakšsistēma

4.1.1.   Ievads

Eiropas parasto dzelzceļu sistēma, uz kuru attiecas Direktīva 2001/16/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/50/EK, un kuras daļa ir apakšsistēma, ir integrēta sistēma, kurai pārbauda savstarpējo atbilstību. Jo īpaši savstarpējo atbilstību pārbauda attiecībā uz katras apakšsistēmas specifikācijām un tās saskarnēm ar sistēmu, kurā apakšsistēma ir integrēta, kā arī attiecībā uz tehniskajiem un tehniskās apkopes noteikumiem.

Apakšsistēmas un tās saskarņu funkcionālās un tehniskās specifikācijas, kas izklāstītas 4.1.2. iedaļā, nenosaka specifisku tehnoloģiju vai tehnisko risinājumu izmantošanu, izņemot, ja tas ir ļoti nepieciešams Eiropas parasto dzelzceļu tīkla savstarpējai izmantojamībai. Bet savstarpējas izmantojamības novatoriskajiem risinājumiem var būt nepieciešamas jaunas specifikācijas un/vai jaunas novērtēšanas metodes. Lai pieļautu tehnoloģisku inovāciju, šīs specifikācijas un novērtēšanas metodes izstrādās, izmantojot 6.1.4. un 6.2.4. iedaļā izklāstīto procesu.

Ņemot vērā visas piemērojamās pamatprasības, infrastruktūras apakšsistēmu raksturo šādas prasības.

4.1.2.   Funkcionālās un tehniskās specifikācijas

4.1.2.1.   Vispārīgi

Ņemot vērā 3. iedaļas pamatprasības, infrastruktūras apakšsistēmas funkcionālās un tehniskās specifikācijas attiecībā uz pieejamību personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām ir sakārtotas šādā secībā:

—	PRM paredzētās stāvvietas,

—	durvis un viena līmeņa ieejas,

—	pasažieru ceļi, galvenie gājēju ceļi,

—	grīdu virsmas,

—	reljefa raksta informācija,

—	norāžu sistēma,

—	stikla durvju un sienu marķējumi,

—

tualetes,

—	mēbelējums,

—	biļešu iegādes kases vai automāti/informācijas punkti,

—	biļešu kontroles iekārtas,

—	apgaismojums,

—	vizuālā informācija: virziena norādes, piktogrammas un mainīgā informācija,

—	mutiskā informācija,

—	avārijas izejas, trauksmes signāli,

—	tiltu un apakšzemes pāreju ģeometrija,

—

kāpnes,

—

margas,

—	uzbrauktuves, eskalatori, pacēlāji, slīdceliņi,

—	perona augstums un nobīde,

—	perona platums un perona mala,

—	perona beigas,

—	iekāpšanas palīglīdzekļi,

—	gājēju ceļa un sliežu ceļa krustošanās vienā līmenī.

Visiem pamatparametriem tēmu ievada vispārējs punkts.

Turpmākajos punktos sīki aprakstīti nosacījumi, kuri jāievēro, lai īstenotu vispārējā punktā izklāstītās prasības.

4.1.2.2.   PRM paredzētās stāvvietas

Ja ir īpaša stacijas stāvvieta, jābūt paredzētām stāvvietām PRM, kas tiesīgi izmantot invalīdu automobiļu stāvvietas, tuvākajā sasniedzamajā vietā stāvvietas teritorijā pie visiem pieejamas ieejas.

Nav citu īpašu dzelzceļa prasību, jo attiecībā uz stāvvietām piemēro Eiropas vai valsts tiesību normas (tostarp arī – vietu skaits, piekļuve, atrašanās vieta, izmēri, materiāli, krāsas, norāžu izvietojums un apgaismojums).

4.1.2.3.   Bezšķēršļu ceļš

4.1.2.3.1.   Vispārīgi

Bezšķēršļu ceļš ir ceļš, pa kuru var brīvi pārvietoties visu kategoriju PRM. Tajā var iekļaut uzbrauktuves vai pacēlājus, ja tie ir būvēti un izmantoti saskaņā ar 4.1.2.17. punktu.

Paredz vismaz vienu bezšķēršļu ceļu, kas savieno šādus punktus un pakalpojumus (ja ir paredzēti):

—	citu transporta veidu pieturvietas stacijas robežās (piemēram, taksometra, autobusa, tramvaja, metro, prāmja utt. pieturas),

—	automobiļu stāvvietas,

—	pieejamas ieejas un izejas,

—	uzziņu dienestus,

—	citas informācijas sistēmas,

—	biļešu iegādes un pārbaudes mehānismus,

—	palīdzības punktus klientiem,

—	uzgaidāmās telpas,

—	bagāžas glabātavas,

—

tualetes,

—

peronus.

Visiem bezšķēršļu ceļiem, kāpnēm, tiltiem un apakšzemes pārejām ir brīvas vismaz 1 600 mm platas joslas ar minimālo gabarītaugstumu 2 300 mm uz kopējo 1 600 mm platumu. Minimālā platuma prasībās nav iekļauts papildu platums, kas var būt nepieciešams pasažieru plūsmām. Šo prasību nepiemēro eskalatoriem, slīdceliņiem un pacēlājiem.

Bezšķēršļu ceļu garums ir visīsākais praktiski iespējamais attālums.

Bezšķēršļu ceļu grīdas virsmai ir jābūt neatstarojošai.

Jaunās stacijās ar caurlaidspēju līdz 1 000 pasažieriem dienā (to pasažieru kopskaits, kas izkāpj no vagoniem un iekāpj tajos) nav jābūt pacēlājiem vai uzbrauktuvēm, kas būtu nepieciešamas, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību šim punktam, ja cita stacija 30 km rādiusā tajā pašā maršrutā nodrošina pilnīgi atbilstošu bezšķēršļu ceļu. Šādā gadījumā jaunas stacijas projektā iekļauj pacēlāju un/vai uzbrauktuvju uzstādīšanas iespēju nākotnē, lai stacija būtu pieejama visām PRM kategorijām.

4.1.2.3.2.   Ceļa norādes

Bezšķēršļu ceļus skaidri iezīmē ar 4.1.2.11. punktā minēto vizuālo informāciju.

Informācija par bezšķēršļu ceļu vājredzīgajiem tiek sniegta vismaz vienā no šādiem veidiem: piem., ceļa iezīmēšana ar reljefu rakstu, akustiski, ar reljefām norādēm, ar akustiskām norādēm, ar kartēm Braila rakstā.

Ja ceļš ir iezīmēts ar reljefu rakstu, tas atbilst valsts tiesību normām un ir uzstādīts visa bezšķēršļu ceļa garumā.

Ja bezšķēršļu ceļā līdz peronam ir aizsniedzamas margas vai sienas, uz tām – margas aizmugurē vai uz sienas augstumā no 850 mm līdz 1 000 mm – ir sniegta īsa informācija (piemēram, perona numurs vai virziena norāde) Braila rakstā un ar prizmatiskiem burtiem vai skaitļiem. Skaitļi un bultiņas var būt tikai kā reljefas piktogrammas.

4.1.2.4.   Durvis un ieejas

Šo punktu piemēro visām durvīm un ieejām, kas atrodas bezšķēršļu ceļā.

Ierīko vismaz vienu pieejamu ieeju stacijā un vismaz vienu pieejamu izeju uz peroniem.

Durvīm un ieejām ir brīvs 800 mm plats atvērums un 2 100 mm gabarītaugstums.

Var izmantot manuālas, pusautomātiskas vai automātiskas durvis.

Durvju darbības ierīces atrodas augstumā no 800 mm līdz 1 200 mm.

Uzstāda manuālas, nebīdāmas durvis ar horizontāliem stieņiem visā durvju platumā abās to pusēs.

Automātiskas un pusautomātiskas durvis ir ar ierīcēm, kas neļauj iesprostot pasažierus durvju vēršanas laikā.

Ja durvju vēršanai ir paredzētas spiedpogas vai citas tālvadības ierīces, visas spiedpogas vai ierīces izceļas uz to fona un ir izmantojamas ar spēku, kas mazāks par 15 ņūtoniem.

Ja atvēršanas un aizvēršanas spiedpogas atrodas viena virs otras, ar augšējo spiedpogu durvis vienmēr atver.

Vadības centrs neatrodas zemāk par 800 mm un augstāk par 1 200 mm vertikāli virs grīdas līmeņa.

Šāda vadība ir viegli atrodama pieskaroties (piemēram, reljefi marķējumi) un norāda izmantojuma veidu.

Spēks, kas ir nepieciešams manuālu durvju atvēršanai vai aizvēršanai, bezvēja apstākļos nepārsniedz 25 ņūtonus.

Lai aizvērtu vai atvērtu manuālas durvis, rokturi kustina ar plaukstu, izmantojot spēku, kas nepārsniedz 20 ņūtonus.

Ja izmanto grozāmās durvis, uzstāda papildu negrozāmas durvis, kas ir brīvi pieejamas izmantošanai blakus grozāmām durvīm.

Durvju un ieeju sliekšņi nav augstāki par 25 mm. Ja sliekšņi ir uzstādīti, to krāsa kontrastē ar blakus fonu.

4.1.2.5.   Grīdu virsmas

Neviena grīdu virsma saskaņā ar valsts tiesību normām attiecībā uz sabiedriskām ēkām nav slidena.

Nevienā stacijas ēku norādītajā vietā gājējiem paredzētās grīdas virsmas nelīdzenumi nepārsniedz 5 mm, izņemot ar reljefu rakstu iezīmēta ceļa norādes, drenāžas teknes un reljefas brīdinājuma norādes.

4.1.2.6.   Caurredzami šķēršļi

Caurredzami šķēršļi, piemēram, stikla durvis vai caurspīdīga siena, pasažieru galvenokārt izmantotajā ceļā vai gar to ir marķēti ar vismaz divām labi redzamām zīmju, logotipu, emblēmu vai dekorējumu joslām – viena no tām atrodas augstumā no 1 500 mm līdz 2 000 mm, bet otra – no 850 mm līdz 1 050 mm. Šie marķējumi izceļas uz fona, uz kura tie ir redzami. Šie marķējumi ir vismaz 100 mm augsti.

Šie marķējumi nav obligāti uz caurspīdīgām sienām, ja pasažieri no sadursmes ar tām tiek pasargāti citādi, piemēram, ar margām vai vienlaidu soliem.

4.1.2.7.   Tualetes un bērnu pārtīšanas galdiņi

4.1.2.7.1.   Prasības apakšsistēmai

Ja stacijā ir tualetes, tad ar ratiņkrēslu ir pieejama vismaz viena kabīne, kuru var izmantot abu dzimumu pasažieri.

Ja stacijā ir tualetes, tajās atrodas gan sievietēm, gan vīriešiem pieejami bērnu pārtīšanas galdiņi. Tie atbilst 4.1.2.7.2. punkta prasībām.

Lai pasažieri ar lielu bagāžu varētu izmantot tualetes, visas tualetes kabīnes ir vismaz 900 mm platas un 1 700 mm garas, ja durvis veramas uz iekšpusi, un 1 500 mm garas, ja durvis veramas uz āru vai gadījumā, ja ir bīdāmās durvis. Durvis un visas ieejas uz tualetēm ir vismaz 650 mm platas.

Eiropas un valsts tiesību normas piemēro attiecībā uz izmēriem un aprīkojumu tualetēm, kuras izmanto personas ratiņkrēslos.

4.1.2.7.2.   Prasības savstarpējas izmantojamības komponentam

Bērnu pārtīšanas galdiņi

Pārtīšanas galdiņš izmantošanas stāvoklī atrodas no 800 mm līdz 1 100 mm virs grīdas līmeņa. Tas ir vismaz 500 mm plats un 700 mm garš.

Tas ir veidots tā, lai bērns nevarētu netīšām noslīdēt, tam nav asu malu, un tas var noturēt vismaz 80 kg svaru.

Ja bērnu pārtīšanas galdiņš izvirzās pieejamā tualetes vietā, jābūt iespējai to salocīt, piemērojot līdz 25 ņūtonus lielu spēku.

4.1.2.8.   Mēbelējums un brīvi stāvošas ierīces

Viss mēbelējums un brīvi stāvošas ierīces stacijās izceļas uz fona un ir ar noapaļotām malām.

Stacijas robežās mēbelējumu un brīvi stāvošas ierīces novieto tā, lai tās netraucētu akliem vai vājredzīgiem cilvēkiem, kā arī akliem cilvēkiem tās jāvar konstatēt ar spieķi.

Konsoles elementus, kas nostiprināti zemāk par 2 100 mm un izvirzās vairāk par 150 mm, norāda ar maksimāli 300 mm augstu šķērsli, ko akls cilvēks var konstatēt ar spieķi.

Piekārti elementi nevar atrasties augstumā zem 2 100 mm.

Visos peronos, kur pasažieri var gaidīt vilcienus, un visās atpūtas zonās ir vismaz viena nojume ar ergonomiskām sēdvietām. Sēdekļi ir ar atzveltnēm, un vismaz viena trešdaļa to – ar roku balstiem. Ir arī vismaz 1 400 mm garš stienis, pret kuru atbalstīties stāvot, un vieta ratiņkrēslam.

4.1.2.9.   Biļešu iegāde, uzziņu dienesti un klientu palīdzības punkti

4.1.2.9.1.   Prasības apakšsistēmai

Ja nemehanizētās biļešu tirdzniecības kases, uzziņu dienesti un klientu palīdzības punkti ir izvietoti gar bezšķēršļu ceļu, vismaz viena nodalījuma augstums līdz tā apakšējai daļai ir vismaz 650 mm, kā arī tajā ir vismaz 300 mm dziļa un 600 mm plata vieta ceļiem. Augšējās virsmas augstums vai tā daļa, kas ir vismaz 300 mm plata un vismaz 200 mm dziļa, ir no 700 mm līdz 800 mm. Šī zona ir pieejama ratiņkrēslu lietotājiem, bet pārējiem PRM paredz alternatīvas sēdvietas.

Ja kasē starp pasažieri un kasieri ir stikla norobežojums, tas ir vai nu noņemams, vai tam ir atbilstoša iekšējo sakaru sistēma (ja nav noņemams). Jebkāds šāda veida stikla norobežojums ir no caurspīdīga stikla.

Vismaz vienā biļešu tirdzniecības vietā ir uzstādīts nepieciešamais aprīkojums, lai PRM ar dzirdes traucējumiem, ieslēdzot savu dzirdes aparātu “T” pozīcijā, varētu saprast, ko viņam saka.

Ja ierīkotās elektroniskās iekārtas uzrāda cenu kasierim, šādām iekārtām jāuzrāda cena arī biļetes pircējam.

Ja stacijā biļešu tirdzniecības automāti ir uzstādīti bezšķēršļu ceļā, vismaz viena no šīm iekārtām atbilst 4.1.2.9.2. punkta prasībām.

Ja ir uzstādītas biļešu kontroles iekārtas, pie vismaz vienas no šīm iekārtām ir jābūt vismaz 800 mm platai brīvai ejai un pie tās jāvar izvietoties ar 1 200 mm garu ratiņkrēslu.

Ja izmanto turniketus, darba laikā PRM rīcībā jābūt piekļuves punktam bez turniketa.

4.1.2.9.2.   Prasības savstarpējas izmantojamības komponentam

Saskaņā ar 4.1.2.9.1. punktu stacijas bezšķēršļu ceļā uzstādītajiem biļešu automātiem ir vismaz no 700 mm līdz 1 200 mm augsta reljefa kontaktzona (tai skaitā tastatūra, maksājumu un biļešu pirkšanas zona). Vismaz vienu displeju un tastatūru redz gan ratiņkrēslā sēdošs cilvēks, gan arī automāta priekšā stāvošs cilvēks. Ja caur displeju tiek ievadīta informācija, tad tā atbilst šā punkta prasībām.

4.1.2.10.   Apgaismojums

Stacijas pagalma apgaismojums ir saskaņā ar Eiropas vai valsts tiesību normām.

Bezšķēršļu ceļš no ēkas pieejamās ieejas līdz perona piekļuves punktam ir apgaismots ar vismaz 100 luksu gaismas intensitāti, mērot grīdas līmenī stacijas ēkas robežās. Minimāli nepieciešamā gaismas intensitāte pie galvenās ieejas, kāpnēm un uzbrauktuvju beigās ir vismaz 100 luksi, mērot grīdas līmenī. Ja mākslīgajam apgaismojumam jāsasniedz šī intensitāte, nepieciešamais apgaismojuma līmenis ir vismaz par 40 luksiem lielāks nekā apkārtējās vides apgaismojuma intensitāte, un tam ir aukstākas krāsas temperatūra.

Peronos un citās ārējās stacijas pasažieru zonās ir vismaz vidēji 20 luksu gaismas intensitāte, mērot grīdas līmenī, ar vismaz 10 luksu vērtību.

Ja mākslīgais apgaismojums ir nepieciešams, lai varētu izlasīt sīku informāciju, šīs vietas izgaismo, tajās pastiprinot gaismas intensitāti par vismaz 15 luksiem, salīdzinot ar blakus zonām. Šādam pastiprinātas intensitātes apgaismojumam, salīdzinot ar blakus zonām, ir citas krāsas temperatūra.

Avārijas apgaismojums ir saskaņā ar Eiropas vai valsts tiesību normām.

4.1.2.11.   Vizuālā informācija: virziena norādes, piktogrammas un mainīgā informācija

4.1.2.11.1.   Prasības apakšsistēmai

Stacijā visa informācija ir sistemātiska un saskaņā ar Eiropas vai valsts tiesību normām.

Visu rakstisko informāciju raksta Sans Serif fontos, ar lielajiem un mazajiem burtiem (proti, ne tikai ar lielajiem burtiem).

Samazināts burtu apakšgarums un virsgarums nav izmantojams.

Burtu virsgarums ir skaidri redzams, un to minimālā izmēra proporcija pret lielajiem burtiem ir 20 %.

Visa pieejamajā informācija ir saskaņota ar vispārēju maršruta shēmu un informācijas sistēmu, jo īpaši attiecībā uz krāsu un kontrastu peronos un ieejās.

Vizuālā informācija stacijas darbības laikā ir salasāma ikvienā apgaismojumā.

Vizuālā informācija izceļas uz tās fona.

Ja tiek sniegta mainīga vizuālā informācija, tā atbilst svarīgākajai mutiskajai informācijai, kas tiek sniegta turpmāk.

Sniedz šādu informāciju.

—	Drošības informācija un drošības norādes saskaņā ar Eiropas vai valsts tiesību normām.

—	Brīdinājuma, aizlieguma un obligātu darbību zīmes saskaņā ar Eiropas vai valsts tiesību normām.

—	Informācija par vilcienu atiešanu.

—	Stacijas labierīcības, ja ir nodrošinātas, identifikācija un piekļuves ceļi šīm labierīcībām.

Informāciju vismaz ik pa 100 m sniedz visās tajās vietās, kur pasažieriem ir iespēja izvēlēties vairākus virzienus. Apzīmējumus, simbolus un piktogrammas konsekventi izvieto visā ceļā.

Sniedz atbilstošu informācijas apjomu, lai personas varētu pieņemt pareizu lēmumu. Piemēram, ienākot stacijā, lai pieņemtu pirmo lēmumu, drīzāk atbilstoša informācija varētu būt norāde “Uz peroniem”, nevis īpašas norādes uz konkrētiem peroniem.

Reljefas informācijas norādes uzstāda:

—	tualetēs – funkcionālai informācijai un ārkārtas izsaukumam, ja nepieciešams;

—	pacēlājos saskaņā ar EN 81-70:2003 E.4. papildinājumu.

Sludinājumus neapvieno ar maršruta shēmas un informācijas sistēmām.

Piezīme. Šā punkta piemērošanai vispārēja informācija par sabiedriskā transporta pakalpojumiem netiek uzskatīta par sludinājumiem.

Uzstāda šādus īpašus PRM paredzētus grafiskus simbolus un piktogrammas:

—	zīmi, kas atbilst starptautiskajam simbolam “invalīdu vai personu ar īpašām vajadzībām nodrošināšana” saskaņā ar N pielikuma N.2. un N.4. punktu;

—	virzienu informāciju par bezšķēršļu ceļu un ar ratiņkrēsliem pieejamām labierīcībām;

—	universālo tualešu norādi;

—	ja uz perona ir informācija par vilciena konfigurāciju, uzstāda norādi par ratiņkrēsla iebraukšanas vietu.

Simbolus var apvienot ar citiem simboliem (piemēram, pacēlājs, tualete utt.).

Ja uzstādītas induktīvās cilpas, tās saskaņā ar N pielikuma N.2. un N.5. punktu norāda ar zīmi.

Ja ir nodrošināta smagas bagāžas un lielu mantu uzglabāšanas iespēja, šādu vietu norāda ar grafisku simbolu.

Ja ir palīdzības dienests vai informācijas dienests, tos saskaņā ar N pielikuma N.2. un N.6. punktu norāda ar zīmi.

Ja ir ārkārtas izsaukumu iekārta,

—	to norāda vizuāli un reljefi simboli;

—	to norāda ar zīmi atbilstīgi N pielikuma N.2. un N.7. punktam;

un ir jābūt:

—	vizuālai un akustiskai norādei, ka ierīce ir tikusi iedarbināta;

—	nepieciešamības gadījumā papildu ekspluatācijas informācijai.

Universālajās tualetēs un ar ratiņkrēsliem pieejamās tualetēs, kurās ir uzstādītas atbīdāmas margas, uzstāda grafisku simbolu, kurā margas ir attēlotas gan stateniski, gan arī nolaistā veidā.

Kopā ar virziena bultiņu vienkopus nevar būt vairāk par piecām vienu virzienu norādošām piktogrammām.

4.1.2.11.2.   Prasības savstarpējas izmantojamības komponentam

Displeji ir atbilstošā izmērā, lai parādītu pilnus atsevišķu staciju nosaukumus vai ziņojumu vārdus. Ikvienas stacijas nosaukumu vai ziņojumu vārdus attēlo vismaz 2 sekundes. Ja displejā informāciju ritina (vai nu horizontāli, vai vertikāli), katru pilnu vārdu attēlo vismaz 2 sekundes, un horizontālās ritināšanas ātrums nepārsniedz 6 rakstzīmes sekundē.

Burtu minimālo augstumu aprēķina pēc šādas formulas: lasīšanas attālumu dala ar 250 = fontu izmērs (piemēram, 10 000 mm/250 = 40 mm).

Visās drošības, brīdinājuma, obligātas darbības un aizlieguma zīmēs iekļauj piktogrammas, kas izstrādātas saskaņā ar ISO 3864-1.

Maksimālais lasīšanas attālums ir savstarpējas izmantojamības komponenta raksturlielums.

4.1.2.12.   Mutiskā informācija

Mutiskajai informācijai saskaņā ar IEC 60268-16 16. daļu visās zonās ir vismaz 0,5 RASTI līmenis.

Ja vien mutiskā informācija tiek sniegta, tā atbilst vizuālai pamatinformācijai, kas tiek attēlota.

Ja mutiskā informācija netiek sniega automātiski, nodrošina audiosakaru sistēmu, kas ļauj lietotājiem saņemt informāciju pēc pieprasījuma.

4.1.2.13.   Avārijas izejas, trauksmes signāli

Avārijas izejas un trauksmes signālu sistēmas ir saskaņā ar Eiropas vai valsts tiesību normām.

4.1.2.14.   Tiltu un apakšzemes pāreju ģeometrija

Ja tilti vai apakšzemes pārejas ietilpst ierastā pasažieru gājēju ceļa daļā stacijas robežās, tiem ir jābūt vismaz 1 600 mm platai zonai bez šķēršļiem ar vismaz 2 300 mm gabarītaugstumu visā garumā. Minimālajā platumā nav ņemts vērā papildu platums, kas var būt nepieciešams lielām pasažieru plūsmām, šie papildu platumi ir saskaņā ar valsts tiesību normām.

4.1.2.15.   Kāpnes

Kāpņu telpas atbilst Eiropas vai valsts tiesību normām.

Galvenā ceļa kāpņu platums bez šķēršļiem ir vismaz 1 600 mm, mērot starp margām. Minimālajās platuma prasībās nav iekļauts papildu platums, kas var būt nepieciešams pasažieru plūsmām.

Neviena kāpņu posmu virsma nav slidena.

Pirms pirmā un arī pirms pēdējā pakāpiena ir reljefa josla visā kāpņu platumā. Šī josla ir vismaz 400 mm dziļa un izceļas, kā arī ir iestrādāta grīdas virsmā. Šī josla atšķiras no joslas, ko izmanto ceļa iezīmēšanai ar reljefu rakstu, ja šāda josla ir uzstādīta.

Vaļējas zonas zem kāpnēm ir nodrošinātas, lai pasažieri neuzmanības dēļ nesadurtos ar nesošiem balstiem un pazemināta gabarītaugstuma zonām.

4.1.2.16.   Margas

Kāpnes un uzbrauktuves aprīko ar margām no abām pusēm un divos līmeņos. Augstākās margas novieto no 850 mm līdz 1 000 mm virs grīdas līmeņa, apakšējās margas novieto no 500 mm līdz 750 mm virs grīdas līmeņa.

Starp margām un citām konstrukcijas daļām, izņemot montāžas daļas, ir vismaz 40 mm brīva telpa.

Margas uzstādītas vienlaidus. Ja margas uzstādītas uz kāpnēm, tās vismaz par 300 mm pārsniedz pakāpienu augšējo un apakšējo daļu (šie paplašinājumi var būt izliekti, lai neveidotu šķēršļus).

Margas ir noapaļotas, un to šķērsgriezuma diametrs ir 30 mm līdz 50 mm.

Margas izceļas uz apkārtējo sienu krāsu fona.

4.1.2.17.   Uzbrauktuves, eskalatori, pacēlāji, slīdceliņi

Ja nav ierīkoti pacēlāji, uzstāda uzbrauktuves tām PRM, kas nevar izmantot kāpnes.

Uzbrauktuves ir saskaņā ar Eiropas vai valsts tiesību normām.

Ja ir uzstādīti eskalatori, to maksimālais ātrums ir 0,65 m/s, un tie ir projektēti saskaņā ar Eiropas vai valsts tiesību normām.

Pacēlājus nodrošina tajās vietās, kur nav uzbrauktuvju, un tos konstruē saskaņā ar EN 81-70:2003 5.3.2.1. punkta 1. tabulu.

Ja ir uzstādīti slīdceliņi, to maksimālais ātrums ir 0,75 m/s, maksimālais slīpums 12 grādi (21,3 %), un tie ir konstruēti saskaņā ar Eiropas vai valsts tiesību normām.

4.1.2.18.   Perona augstums un nobīde

4.1.2.18.1.   Perona augstums

Parasto dzelzceļu tīkla peronu augstumam var būt divas nominālās vērtības: 550 mm un 760 mm no sliežu galviņas līmeņa. Pielaides šiem izmēriem ir –35 mm/+ 0 mm.

Parasto dzelzceļu tīkla peroniem, kur pietur arī tramvaji (piem., pilsētas dzelzceļš vai tramvajvilciens), pieļaujamais nominālais augstums ir no 300 mm līdz 380 mm. Pielaides šiem izmēriem ir +/–20 mm.

Līknēs ar rādiusu, kas ir mazāks par 500 mm, peronu augstums var būt lielāks vai mazāks par minēto, ja vagona pirmais izmantojamais pakāpiens atbilst 4.2.2.12.1. punkta 11. attēlam.

4.1.2.18.2.   Perona nobīde

Piezīme, izņemama no CR SITS PRM procesa beigās. Ātrgaitas infrastruktūras SITS ir noteiktas prasības ātrgaitas dzelzceļu tīkla peroniem.

Parasto dzelzceļu tīkla peroniem peronu malas, kuru nominālais augstums ir 550 mm un 760 mm, atbilst minimālajam būvju tuvinājuma gabarītam, kas definēts EN (atklātais punkts, valsts tiesību normas piemēro minimālajam būvju tuvinājuma gabarītam līdz SITS grozījumiem pēc EN15273-3:2006 publicēšanas), un parasto vērtību bq0 no sliežu centra paralēli darba plaknei iegūst no formulas, neņemot vērā ietekmi no:

—	sliežu ceļa paplašinājuma līknēs,

—	sānsveres,

—	pārmijām un dzelzceļa pārejām,

—	kvazistatiskas noslieces,

—	uzbūves un tehniskās apkopes pielaidēm,

kur:

R ir sliežu ceļa līknes rādiuss metros.

Aprēķinātā vērtība bqlim ir norādīta iepriekšējā EN15273-3:2006, ņemot vērā visas pārējās vērtības, kas nav ieļautas bq0 formulā. Faktiskā bq vērtība perona malu pozicionēšanai no sliežu centra paralēli darba plaknei var būt dažāda Tq pielaides dēļ attiecībā uz perona malu pozicionēšanu vai uzturēšanu: bqlim ≤ bq ≤ bqlim + Tq.

Tq pielaide ir 0 ≤ Tq ≤ 50 mm.

Slīpuma ietekmi daļai, kas pārsniedz 25 mm, ar perona malu, kas uzvirzās uz iedobes, kas nepieciešama būvju tuvinājuma gabarīta kvazistatiskai nosliecei perpendikulāri pret darba virsmu, kompensē ārpus līknes.

Rezultātā faktiskā atstarpe var būt lielāka nekā parastā atstarpe.

4.1.2.18.3.   Sliežu ceļu izvietojums gar peroniem

Piezīme, izņemama no CR SITS PRM procesa beigās. Ātrgaitas dzelzceļu tīkla I kategorijas līnijas peroni atbilst ātrgaitas infrastruktūras SITS.

Piezīme, iekļaujama ātrgaitas infrastruktūras SITS. Ātrgaitas dzelzceļu tīkla II un III kategorijas līniju peroni atbilst CR SITS PRM 4.1.2.18.3. punktam.

Parasto dzelzceļu tīkla sliežu ceļam blakus peronam ieteicams būt taisnam, un tā rādiuss nekur nevar būt mazāks par 300 m.

4.1.2.19.   Perona platums un perona mala

Perona platums visā perona garumā var atšķirties. Minimālais bezšķēršļu perona platums ir lielāks vai nu par:

—	bīstamās zonas plus brīvā ceļa platumu katrā pusē pa 800 mm (kopā 1 600 mm); vai

2 500 mm – vienpusēja perona gadījumā, vai 3 300 mm – salas veida perona gadījumā (šis izmērs var sašaurināties līdz 2 500 mm perona beigās).

Minimālajā platumā nav iekļauts papildu platums, kas var būt nepieciešams pasažieru plūsmām.

Šajā 1 600 mm brīvajā ceļā var atrasties nelieli šķēršļi, kuru izmērs ir mazāks par 1 000 mm (piemēram, masti, balsti, stendi, sēdvietas). Attālums no perona malas līdz šķērslim ir vismaz 1 600 mm, un ir vismaz 800 mm brīvs ceļš no šķēršļa malas līdz bīstamai zonai.

Ja attālums starp jebkuriem diviem maziem šķēršļiem ir mazāks par 2 400 mm, tiek uzskatīts, ka tas ir viens liels šķērslis.

Minimālais attālums no šķēršļu malas, piemēram, sienām, sēdvietām, pacēlājiem un kāpnēm, kuras garākas par 1 000 mm, bet īsākas par 10 000 mm, līdz bīstamās zonas malas ir 1 200 mm. Attālums starp perona malu un šā šķēršļa malu ir vismaz 2 000 mm.

Minimālais attālums no šķēršļu malas, piemēram, sienām, sēdvietām, slīdceliņiem un kāpnēm, kuras garākas par 1 000 mm, līdz bīstamās zonas malai ir 1 600 mm. Attālums starp perona malu un šā šķēršļa malu ir vismaz 2 400 mm.

Ja vilcienos vai uz perona ir palīgierīces, ar kurām ratiņkrēslu lietotājiem palīdz iekļūt vilcienā vai izkļūt no tā, perona līmenī vietā, kurā šādas ierīces varētu izmantot, paredz 1 500 mm brīvu vietu no palīgierīces malas, kur ratiņkrēslu ieceļ vai izceļ, līdz nākamajam šķērslim uz perona vai līdz pretējai bīstamajai zonai. Jaunā stacijā šīs prasības ievēro attiecībā uz visiem vilcieniem, kuriem plānots apstāties pie perona.

Peronu bīstamā zona sākas pie perona sliežu puses malas un ir definēta kā zona, kur pasažieri var tikt pakļauti braucošu vilcienu triecienviļņa iedarbībai neatkarīgi no vilcienu ātruma. Parasto dzelzceļu sistēmā šī bīstamā zona ir saskaņā ar valsts tiesību normām.

Bīstamās zonas robežas, kas ir vistālāk no perona sliežu puses malas, atzīmē ar vizuāliem un reljefiem brīdinājumiem. Reljefs marķējums ir saskaņā ar valsts tiesību normām.

Vizuālie brīdinājumi ir uzkrītošā krāsā, nav slideni, brīdinājuma līnija ir vismaz 100 mm plata.

Materiāla krāsa pie perona sliežu puses malas atšķiras no atstarpes tumšā toņa. Šis materiāls nav slidens.

4.1.2.20.   Perona beigas

Perona beigas apzīmētas gan ar vizuāliem, gan ar reljefiem marķējumiem.

4.1.2.21.   Iekāpšanas palīglīdzekļi pasažieriem, kas pārvietojas ratiņkrēslos

4.1.2.21.1.   Prasības apakšsistēmai

Ja pie perona stacijā, kurā saskaņā ar 4.1.2.3.1. punktu ir bezšķēršļu ceļš, paredzēts piebraukt vilcieniem, kas normālas darbības apstākļos pietur ar ieejām, pa kurām var iebraukt vai izbraukt ar ratiņkrēsliem, iekāpšanas palīglīdzekļus nodrošina izmantošanai no šīs ieejas līdz peronam, lai pasažieris ratiņkrēslā varētu iekāpt vilcienā vai izkāpt no tā,

—	ja vien atstarpe starp šīs ieejas durvju sliekšņa malu un perona malu nav lielāka par 75 mm (horizontāli) un 50 mm (vertikāli); un

—	ja vien stacijas pietura 30 km rādiusā tajā pašā maršrutā nenodrošina iekāpšanas palīglīdzekļus.

Atbildīgais infrastruktūras pārvaldītājs (vai stacijas pārvaldītājs(-i), ja tās ir atbildīgās institūcijas) un dzelzceļa uzņēmums saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu 1371/2007 par starptautiskā dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem (1) vienojas par iekāpšanas palīglīdzekļu apsaimniekošanu, lai noteiktu, kura puse ir atbildīga par iekāpšanas palīglīdzekļu nodrošināšanu. Infrastruktūras pārvaldītājs (vai stacijas pārvaldītājs(-i)) un dzelzceļa uzņēmums nodrošina vispiemērotāko savstarpēji saskaņoto atbildības jomu sadalījumu.

Šādos nolīgumos definē:

—	stacijas peronus, kuros infrastruktūras pārvaldītājam vai stacijas pārvaldītājam jānodrošina iekāpšanas palīglīdzeklis, un ritošo sastāvu, kam to izmantos,

—	stacijas peronus, kuros dzelzceļa uzņēmumam jānodrošina iekāpšanas palīglīdzeklis, un ritošo sastāvu, kam to izmantos,

—	ritošo sastāvu, kurā dzelzceļa uzņēmumam jānodrošina iekāpšanas palīglīdzeklis, un stacijas peronus, kam to izmantos,

—	vilcienu apstāšanās īpašus noteikumus, lai atbilstu 4.1.2.19. punktam (ratiņkrēslu lietotāju iekāpšanas palīglīdzekļu zona).

Drošības pārvaldības sistēmā dzelzceļa uzņēmums norāda, kādas ir tā saistības atbilstoši šiem nolīgumiem un kā tas paredzējis tās pildīt.

Drošības pārvaldības sistēmā infrastruktūras pārvaldītājs norāda, kādas ir tā saistības atbilstoši šiem nolīgumiem un kā tas paredzējis tās pildīt.

Iepriekšminētajos punktos stacijas pārvaldītājs, kas ekspluatē peronus, ir infrastruktūras pārvaldītājs saskaņā ar Direktīvas 91/440/EK 3. panta infrastruktūras definīciju un Regulu 2598/70/EK.

Ja iepriekšminētā rezultātā visi ritošā sastāva, kas pietur pie perona, tipi ir aprīkoti ar peronam atbilstošiem iekāpšanas palīglīdzekļiem, šos palīglīdzekļus var nenodrošināt uz perona.

Iekāpšanas palīglīdzeklis atbilst 4.1.2.21.2. punkta prasībām. Ja ratiņkrēsla iekāpšanas pozīcija ir noteikta iepriekš, ratiņkrēsliem pieejamu(-as) ieeju(-as) perona pozīciju(-as) var atzīmēt ar starptautisku simbolu “paredzēts invalīdiem”. Šādas zīmes ir saskaņā ar N pielikuma N.2. un N.4. punktu.

Uzbrauktuves

Manuālas vai pusautomātiskas piekļuves uzbrauktuves, kuras ekspluatē personāls, ir pieejamas neatkarīgi no tā, vai tās tiek glabātas uz stacijas perona vai vilcienā.

Uzbrauktuve atbilst 4.1.2.21.2. punkta prasībām.

Perona pacēlāji

Ja izmanto perona pacēlāju, tas atbilst 4.1.2.21.2. punkta prasībām.

4.1.2.21.2.   Prasības savstarpējas izmantojamības komponentam

Ja iekāpšanas palīglīdzekļi atrodas stacijās, tur atrodas ratiņkrēsls ar M pielikumā minētajām īpašībām.

Iekāpšanas palīglīdzekļu kravnesība ir vismaz 300 kg, tie novietoti iekārtas centrā un nosedz 660 mm × 660 mm laukumu.

Ja iekāpšanas ierīce ir elektriski darbināma, tajā iekļauj manuālas darbības mehānismu ārkārtas gadījumam, ja tiek pārtraukta elektroenerģijas padeve.

Uzbrauktuves

Uzbrauktuvju virsma nav slidena, un tās faktiskais brīvais platums ir vismaz 760 mm.

Uzbrauktuvēm no abām pusēm ir paaugstinātas malas, lai pārvietošanās palīglīdzekļi no tām nenoslīdētu.

Uzbrauktuves maliņas abās pusēs ir slīpi nogrieztas un nav augstākas par 20 mm. Tām ir skaidri redzamas riska brīdinājuma joslas.

Uzbrauktuves maksimālais slīpums ir 10,2 grādi (18 %).

Izmantojot uzbrauktuvi iekāpšanai vai izkāpšanai, to nostiprina, tādējādi noslogojot vai atslogojot to nevar pārvietot.

Lai nodrošinātu, ka uzbrauktuves, tai skaitā pārvietojamās, uzglabājot neradītu šķēršļus pasažieriem, paredz drošu uzglabāšanas metodi.

Perona pacēlāji

Ja izmanto perona pacēlājus, tie atbilst turpmāk minētajam.

Pacēlāja platformas virsma nav slidena. Virsmas līmenī perona pacēlāja minimālais brīvais platums ir 720 mm.

Pacēlāja konstrukcija nodrošina, ka vagons nevar izkustēties, ja pacēlājs nav nofiksēts uzglabāšanas pozīcijā.

Jebkuras vadības ierīces, ar ko pacēlāju darbina, nolaiž līdz zemei, paceļ un nofiksē uzglabāšanas pozīcijā, darbības nodrošināšanai nepieciešams, lai operators nepārtraukti manuāli spiestu vadības pogu, nepieļaujot nepareizu pacēlāja darbību, kad uz pacēlāja platformas kāds atrodas.

Pacēlāja mehānismā iekļauta avārijas darbības metode, lai elektroenerģijas padeves pārtraukšanas gadījumā nolaistu līdz lejai pilnu pacēlāju, kā arī paceltu un nofiksētu uzglabāšanas pozīcijā tukšu pacēlāju.

Neviena pacēlāja platformas daļa nedrīkst kustēties ar ātrumu, kas pārsniedz 150 mm/sekundē, paceļot vai nolaižot personu, un 300 mm/sekundē, platformu darbinot vai nofiksējot uzglabāšanas pozīcijā (izņemot, ja pacēlāju darbina vai nofiksē manuāli). Maksimālais pacēlāja platformas horizontālais un vertikālais paātrinājums, kad uz tā atrodas pasažieris, ir 0,3 g.

Pacēlāja platforma ir aprīkota ar norobežojumu, lai novērstu ratiņkrēsla riteņu noripošanu no pacēlāja platformas darbības laikā.

Pārvietojama barjera vai attiecīga konstrukcijas īpašība pasargā ratiņkrēslu no noripošanas pa malu, kas ir vistuvāk vagonam, līdz pacēlājs ir pilnīgi paceltā pozīcijā.

Katrā pacēlāja platformas pusē, kura ir ārpus vagona, atrodoties paceltā pozīcijā, ir vismaz 25 mm augsta barjera. Šādas barjeras netraucē iekļūšanu ejā vai izkļūšanu no tās.

Iekraušanas malas barjera (ārējā barjera), kura darbojas kā iekraušanas uzbrauktuve, kad pacēlājs ir zemes līmenī, ir pietiekama, kad tā ir pacelta vai noslēgta, vai to nodrošina ar papildu sistēmu, lai novērstu motorizēta ratiņkrēsla noripošanu vai atduršanos pret to.

Pacēlājs ļauj pasažieriem, kas pārvietojas ratiņkrēslos, atrasties gan virzienā ar seju pret iekāpšanas virzienu, gan ar muguru.

Jāparedz droša uzglabāšanas sistēma, lai uzglabāšanas pozīcijā nofiksēts pacēlājs neatdurtos pret pasažieru ratiņkrēsliem vai kustības palīglīdzekļiem vai neradītu apdraudējumu pasažieriem.

4.1.2.22.   Gājēju ceļa un sliežu ceļa krustošanās vienā līmenī stacijās

Ja saskaņā ar valsts tiesību normām pasažieriem atļauts izmantot dzelzceļa pārejas (gājēju ceļa un sliežu ceļa krustošanās vienā līmenī), kurām ir jānodrošina bezšķēršļu ceļš, šīm pārejām jābūt pieejamām visu kategoriju PRM.

Tās konstruē tā, lai M pielikumam atbilstoša ratiņkrēsla vismazākais ritenis nevarētu iesprūst starp dzelzceļa pārejas virsmu un sliedi.

Lai norādītu dzelzceļa pārejas robežas, uzstāda vizuālus un reljefus marķējumus.

4.1.3.   Saskarņu funkcionālās un tehniskās specifikācijas

Tā kā pašlaik nav parasto dzelzceļu SITS pasažieru ritošajam sastāvam un infrastruktūrai, šī iedaļa paliek atklātais punkts.

Nav saskarnes ar vilciena vadības ierīci un signalizācijas apakšsistēmu.

Saskarnes ar ekspluatācijas apakšsistēmu ir aprakstītas 4.1.4. iedaļā “Tehniskie noteikumi”.

4.1.4.   Tehniskie noteikumi

Šie tehniskie noteikumi nav neviena infrastruktūras novērtējuma daļa.

Šī SITS nenosaka tehniskos noteikumus evakuācijai bīstamu situāciju gadījumā, tikai attiecīgas tehniskās prasības. Infrastruktūras tehnisko prasību mērķis ir sekmēt visu, tai skaitā PRM, evakuāciju.

Ņemot vērā 3. iedaļas pamatprasības, infrastruktūras apakšsistēmai piemērojamie tehniskie noteikumi saskaņā ar tehnisko darbības jomu, kas definēta 1.1. punktā, uz ko attiecas šī SITS, ir šādi.

—

Vispārīgi Infrastruktūras pārvaldītājam vai stacijas pārvaldītājam ir jābūt rakstiskai politikai, lai nodrošinātu, ka visu kategoriju PRM ir piekļuve pasažieru infrastruktūrai jebkurā darba laikā saskaņā ar šīs SITS tehniskajām prasībām. Turklāt politika atbilst jebkurai dzelzceļa uzņēmuma politikai, kas var vēlēties atbilstoši izmantot tehniskās iekārtas (sk. 4.2.4. iedaļu). Politiku īsteno, sniedzot atbilstošu informāciju personālam, nodrošinot procedūras un apmācības. Infrastruktūras politikā cita starpā iekļauj tehniskos noteikumus šādām situācijām.

—

Bezšķēršļu ceļi Ja jaunas, atjaunotas vai modernizētas stacijas, kuru ikdienas pasažieru plūsma ir 1 000 pasažieru vai mazāk (kopā skaitot iekāpušos un izkāpušos) vidēji 12 mēnešu periodā, neatbilst prasībām saistībā ar bezšķēršļu ceļa pacēlāja un/vai uzbrauktuves prasībām saskaņā ar 4.1.2.3.1. punktu, valsts tiesību normas piemēro ratiņkrēslu lietotājiem pieejama transporta organizēšanai no šīs PRM nepieejamās stacijas līdz nākamajai PRM pieejamajai stacijai tajā pašā maršrutā.

—	Stacijas pieejamība Tehniskajos noteikumos paredz, lai būtu brīvi pieejama informācija par visu staciju pieejamības līmeni.

—

Stacijas bez personāla – biļešu iegāde vājredzīgiem pasažieriem Tehniskie noteikumi ir rakstiskā formā un tiek īstenoti attiecībā uz stacijām bez personāla, kurās biļetes iegādājas tirdzniecības automātos (sk. 4.1.2.9. iedaļu). Šādos gadījumos vienmēr ir jābūt alternatīviem biļešu iegādes veidiem, kurus var izmantot vājredzīgi pasažieri (piemēram, iespēja iegādāties biļeti vai nu vilcienā, vai galastacijā).

—

Biļešu iegādes kontrole – turniketi Ja biļešu iegādes kontrolei tiek izmantoti turniketi, īsteno tehniskos noteikumus, ar ko PRM piedāvā paralēlu piekļuvi caur šādiem kontroles punktiem. Šo PRM piekļuvi arī izmanto ratiņkrēslu lietotāji, pasažieri ar bērnu ratiņiem, smagu bagāžu utt., un to var kontrolēt vai nu personāls, vai automātiski.

—	Vizuāla un mutiska informācija – atbilsmes panākšana Tehniskos noteikumus īsteno, lai panāktu atbilsmi starp būtisku vizuālu un mutisku informāciju (sk. 4.1.2.12. iedaļu). Personāls, sniedzot paziņojumus, ievēro standartprocedūras, lai panāktu pilnīgu pamatinformācijas atbilsmi.

—

Mutiskā pasažieru informācijas sistēma pēc pieprasījuma Ja mutiskā pamatinformācija stacijā netiek sniegta pa skaļruņu sakaru sistēmu (sk. 4.1.2.12.), tehniskajos noteikumos paredz alternatīvu informācijas sistēmu, ar ko pasažieri var iegūt to pašu akustisko informāciju stacijā (piem., darbinieku sniegti vai automatizēti telefona informācijas pakalpojumi).

—

Perons – ratiņkrēslu iekāpšanas palīglīdzekļu darbības zona Dzelzceļa uzņēmums un infrastruktūras pārvaldītājs vai stacijas pārvaldītājs kopā definē vietu uz perona, kurā šāda iekārta visticamāk tiks izmantota, un parāda tās derīgumu. Šai vietai jābūt savietojamai ar esošajiem peroniem, pie kuriem vilcieni visticamāk apstāsies. Minētā nosacījuma sekas ir tādas, ka vilciena apstāšanās vietas dažos gadījumos būtu jāpielāgo, lai izpildītu šo prasību. Tehniskos noteikumus īsteno, ņemot vērā vilciena sastāva formēšanas variantus (sk. 4.1.2.19. iedaļu), lai vilcienu apstāšanās vietu varētu noteikt, ievērojot iekāpšanas palīglīdzekļu darbības zonas. Uz perona katram iekāpšanas palīglīdzeklim paredz 1 500 mm brīvu vietu no perona malas (sk. 4.1.2.19.).

—

Manuālu un mehanizētu ratiņkrēslu iekāpšanas palīglīdzekļu drošība Stacijas personāls īsteno iekāpšanas palīglīdzekļu darbības tehniskos noteikumus (sk. 4.1.2.21.1. un 2. iedaļu). Personāls atbilstoši tehniskajiem noteikumiem izmanto pārvietojamu drošības barjeru, kuru piestiprina ratiņkrēslu pacēlājiem (sk. 4.1.2.21.2. iedaļu). Tehniskajos noteikumos paredz, ka personāls var droši izmantot iekāpšanas uzbrauktuves, tās darbinot, nostiprinot, paceļot, nolaižot un nofiksējot uzglabāšanas pozīcijā (sk. 4.1.2.21.2. iedaļu).

—

Palīdzība ratiņkrēslu lietotājiem Tehniskajos noteikumos paredz, ka personāls apzinās to, ka ratiņkrēslu lietotājiem var būt nepieciešama palīdzība iekļūt vilcienā un izkļūt no tā, un ka personāls sniedz šādu palīdzību, ja tā nepieciešama. Lai nodrošinātu attiecīgi apmācītu personālu, ratiņkrēslu lietotājiem var būt nepieciešams šāda veida palīdzību pieteikt iepriekš.

—	Kontrolēta dzelzceļa pāreja Ja valsts tiesību normās ir atļautas kontrolētas dzelzceļa pārejas, tehniskajos noteikumos paredz, ka personāls pie kontrolētām dzelzceļa pārejām sniedz attiecīgu palīdzību PRM, tai skaitā norādes, kad ir droši šķērsot sliežu ceļu.

4.1.5.   Tehniskās apkopes noteikumi

Ņemot vērā 3. iedaļas pamatprasības, infrastruktūras apakšsistēmai piemērojamie tehniskās apkopes noteikumi saskaņā ar tehniskās darbības jomu, kas definēta 1.1. punktā, uz ko attiecas šī SITS, ir šādi.

Infrastruktūras pārvaldītājam vai stacijas pārvaldītājam ir jābūt procedūrām, kurās iekļauta alternatīvas palīdzības sniegšana PRM tiem paredzētu palīgierīču tehniskās apkopes, nomaiņas vai remonta laikā.

4.1.6.   Profesionālā kvalifikācija

Personāla profesionālā kvalifikācija, kas nepieciešama infrastruktūras apakšsistēmas darbībai saskaņā ar tehnisko jomu, kura definēta 1.1. punktā, un saskaņā ar 4.1.4. punktu, kurā ir minēts tehnisko noteikumu saraksts, uz ko attiecas šī SITS, ir šāda.

Veicot vilciena pavadoņu profesionālo apmācību sniegt pakalpojumus, palīdzēt pasažieriem stacijās un pārdot biļetes, apmācībās ietver izpratnes veidošanu par invaliditāti un vienlīdzību, tajā skaitā par īpašām katras PRM kategorijas vajadzībām.

Par infrastruktūras uzturēšanu un darbību atbildīgo inženieru un pārvaldītāju profesionālajā apmācībā ietver kursu saistībā ar izpratnes veidošanu par invaliditāti un vienlīdzību, tajā skaitā par īpašām katras PRM kategorijas vajadzībām.

4.1.7.   Veselības un drošības nosacījumi

Šīs SITS darbības jomā attiecībā uz personāla veselības un drošības nosacījumiem nav īpašu prasību, kas vajadzīgas infrastruktūras apakšsistēmas darbībai, kā arī SITS īstenošanai.

4.1.8.   Infrastruktūras reģistrs

Prasības infrastruktūras reģistram attiecībā uz SITS ir šādas.

—	Ģeogrāfiskā darbības joma saskaņā ar 1.2. punktā definēto.

—	Definētajā ģeogrāfiskās darbības jomā norāda stacijas, kurām piemēro šo SITS.

—	Katrai norādītajai stacijai uzskaita peronus, kas iekļauti šīs SITS darbības jomā.

Katrai norādītajai stacijai un arī visiem peroniem, kas iekļauti šīs SITS darbības jomā, uzskaita un izklāsta šādas pazīmes par attiecīgajiem SITS punktiem.

—	Stāvvietas saskaņā ar 4.1.2.2. punktu.

—	Bezšķēršļu ceļš(-i) saskaņā ar 4.1.2.3. punktu.

—	Reljefas virziena norādes, ja vien tādas ir, saskaņā ar 4.1.2.3.2. punktu.

—	Tualetes, tai skaitā ratiņkrēslu lietotājiem pieejamas, saskaņā ar 4.1.2.7. punktu.

—	Biļešu iegāde, uzziņu dienesti un klientu palīdzības punkti saskaņā ar 4.1.2.9. punktu.

—	Vizuālās informācijas sistēmas saskaņā ar 4.1.2.11. punktu.

—	Piemērotas uzbrauktuves, eskalatori, pacēlāji vai slīdceliņi saskaņā ar 4.1.2.17. punktu.

—	Katra perona augstums, nobīde, platums un garums saskaņā ar 4.1.2.18. un 4.1.2.19. punktu.

—	Iekāpšanas palīglīdzekļi un to apraksts, ja vien tāds ir, saskaņā ar 4.1.2.21. punktu.

—	Dzelzceļa pārejas, ja tādas ir pieejamas PRM vajadzībām, saskaņā ar 4.1.2.22. punktu.

Ja šīs SITS atbilstības nodrošināšanai piemēro valsts tiesību normas, reģistrā atbilstošajās vietās norāda attiecīgos likumus un punktus.

4.2.   Apakšsistēma “Ritošais sastāvs”

4.2.1.   Ievads

Eiropas parasto dzelzceļu sistēma, uz kuru attiecas Direktīva 2001/16/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/50/EK, un kuras daļa ir apakšsistēma, ir integrēta sistēma, kuras savstarpējo atbilstību pārbauda. Savstarpējo atbilstību jo īpaši pārbauda attiecībā uz katras apakšsistēmas specifikācijām un tās saskarnēm ar sistēmu, kurā apakšsistēma ir integrēta, kā arī attiecībā uz ekspluatācijas un tehniskās apkopes noteikumiem.

Apakšsistēmas un tās saskarņu funkcionālās un tehniskās specifikācijas, kas izklāstītas 4.2.2. iedaļā, nenosaka īpašu tehnoloģiju vai tehnisko risinājumu izmantojumu, izņemot, ja tas ir ļoti nepieciešams Eiropas parasto dzelzceļu tīkla savstarpējai izmantojamībai. Bet savstarpējas izmantojamības novatoriskiem risinājumiem var būt nepieciešamas jaunas specifikācijas un/vai jaunas novērtēšanas metodes. Lai pieļautu tehnoloģiskus jauninājumus, šīs specifikācijas un novērtēšanas metodes izstrādās, izmantojot 6.1.4. un 6.2.4. iedaļā izklāstīto procedūru.

Ņemot vērā visas piemērojamās pamatprasības, ritošā sastāva apakšsistēmu raksturo šādas prasības.

4.2.2.   Funkcionālās un tehniskās specifikācijas

4.2.2.1.   Vispārīgi

Ņemot vērā 3. iedaļas pamatprasības, ritošā sastāva apakšsistēmas funkcionālās un tehniskās specifikācijas saistībā ar pieejamību personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām ir sakārtotas šādā secībā:

—	sēdvietas,

—	ratiņkrēslu vietas,

—

durvis,

—	apgaismojums,

—

tualetes,

—	bezšķēršļu joslas,

—	informācija klientiem,

—	augstuma maiņa,

—

margas,

—	ar ratiņkrēslu pieejama guļamtelpa,

—	pakāpienu novietojums iekāpšanai vagonā un izkāpšanai no tā.

Katra turpmāk izklāstītā pamatparametra punktu ievada vispārējā daļa.

Turpmākajos punktos ir sīki izklāstīti nosacījumi, kuri jāievēro, lai īstenotu vispārējā punktā iekļautās prasības.

4.2.2.2.   Sēdvietas

4.2.2.2.1.   Vispārīgi

Visu ejas puses sēdekļu atzveltnēm uzstāda turekļus, vertikālas margas vai citus priekšmetus, kurus, ejot pa eju, var izmantot personiskās stabilitātes nodrošināšanai, ja vien sēdeklis nepieskaras otra sēdekļa atzveltnei, kas atrodas pretējā virzienā un ir aprīkots ar turekli vai pieskaras starpsienai.

Turekļus vai citus priekšmetus, kurus var izmantot personiskās stabilitātes nodrošināšanai, novieto 800 mm līdz 1 200 mm augstumā virs grīdas, neizvirza uz āru šķēršļbrīvajās joslās, un tie atšķiras no sēdekļa.

Sēdvietu zonās ar garenvirzienā fiksētiem sēdekļiem margas izmanto personiskai stabilitātei. Šīs margas ir maksimāli 2 000 mm no sēdekļiem, un tās novieto no 800 mm līdz 1 200 mm virs grīdas, kā arī tās atšķiras no vagona iekšējās apdares.

Turekļi vai citi priekšmeti nav ar asām malām.

4.2.2.2.2.   Priekšrocību sēdvietas

4.2.2.2.2.1.   Vispārīgi

Fiksētā vilciena sastāvā vai atsevišķā vagonā un atbilstoši klasei ne mazāk par 10 procentiem sēdvietu ir paredzētas personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām izmantošanai kā priekšrocību sēdvietas.

Priekšrocību sēdvietas un vagonus, kuros tās atrodas, norāda ar zīmēm saskaņā ar N pielikuma N.3 un N.8 punktu un dara zināmu, ka citiem pasažieriem jāatbrīvo šīs sēdvietas tiem, kuri ir tiesīgi tās izmantot.

Priekšrocību sēdvietas novieto pasažieru salonā un tuvu pie ārdurvīm.

Ja sēdekļiem ir roku balsti, priekšrocību sēdvietas aprīko ar paceļamiem roku balstiem, izņemot tos roku balstus, kas atrodas gar vagona sānu malu. Paceļamo roku balstu var novietot vienā līnijā ar sēdekļa atzveltnes polsterējumu, lai bez ierobežojuma varētu piekļūt sēdeklim vai jebkurai priekšrocību sēdvietai.

Priekšrocību sēdekļi nevar būt nolaižami.

Visas priekšrocību sēdvietas un to lietotājiem pieejamā vieta atbilst 1. līdz 4. attēlā redzamajām diagrammām.

Priekšrocību sēdvietu izmantojamā sēdvirsma ir vismaz 450 mm plata (sk. 1. attēlu).

Ikviena priekšrocību sēdekļa polsterējuma augšējā daļa ir no 430 mm līdz 500 mm virs grīdas līmeņa sēdekļa priekšmalā. Brīvais gabarītaugstums virs katra sēdekļa ir vismaz 1 680 mm virs grīdas līmeņa (sk. 2. attēlu), izņemot divstāvu vilcienu, kuros virs sēdvietām atrodas bagāžas nodalījumi. Šādos gadījumos priekšrocību sēdvietām zem bagāžas nodalījumiem ir atļauts samazināts gabarītaugstums (1 520 mm) ar noteikumu, ka vismaz 50 % no priekšrocību sēdekļiem ir 1 680 mm gabarītaugstums.

Piezīme. Turpmākajā 2.– 4. attēlā parādītais šķērsgriezuma skats ir sēdekļu šķērsgriezums pa viduslīniju.

Ja ir uzstādīti sēdekļi ar atlokāmu atzveltni, tos mēra, kad sēdekļi ir pilnīgi pacelti.

4.2.2.2.2.2.   Vienvirziena sēdvietas

Ja ir vienvirziena priekšrocību sēdvietas, atstarpe katra sēdekļa priekšā atbilst 2. attēlam.

Kā redzams 1.– 4. attēlā, attālums no sēdekļa atzveltnes priekšējās virsmas līdz vertikālajai plaknei sēdekļa vistālākajā daļā priekšpusē ir vismaz 680 mm, ņemot vērā, ka nepieciešamo sēdekļa slīpumu mēra no sēdekļa centra 70 mm virs vietas, kur polsterējums saskaras ar atzveltni. Tāpat arī sēdekļa priekšā jābūt vismaz 230 mm brīvai telpai starp sēdekļa polsterējuma malu un to pašu vertikālo plakni.

4.2.2.2.2.3.   Pretēji novietotu sēdvietu izkārtojums

Ja priekšrocību sēdvietas atrodas viena pret otru, attālums no sēdekļa polsterējuma priekšējām malām ir vismaz 600 mm (sk. 4. attēlu).

Ja pretēji novietotas priekšrocību sēdvietas ir ar galdiņu, no sēdekļa polsterējuma priekšējās malas līdz galda izvirzītajai malai ir vismaz 230 mm (sk. 3. attēlu) brīvs horizontāls attālums.

4.2.2.3.   Ratiņkrēslu vietas

Ņemot vērā vilciena garumu, izņemot lokomotīvi vai vilces līdzekli, šajā vilcienā nevar būt mazāk ratiņkrēslu vietu par tabulā uzrādītajām.

Vilciena garums	Vilciena ratiņkrēslu vietu skaits
Mazāk par 250 metriem	2 ratiņkrēslu vietas
250 līdz 300 metri	3 ratiņkrēslu vietas
Vairāk nekā 300 metri	4 ratiņkrēslu vietas

Stabilitātes nodrošināšanai ratiņkrēslu vieta ir projektēta tā, lai ratiņkrēsls atrastos vai nu braukšanas virzienā, vai pretēji tam.

Ratiņkrēsla vietā, kas paredzēta vienam pasažierim, kas pārvietojas ratiņkrēslā, var novietot ratiņkrēslu ar šādām īpašībām.

Ja iekāpšanas palīglīdzekļi atrodas stacijās, tie ir piemēroti ratiņkrēslam ar M pielikumā minētajām īpašībām.

Šajā paredzētajā vietā no vagona grīdas līdz griestiem nav šķēršļu, izņemot augšējo bagāžas nodalījumu, pie vagona sienas vai griestiem piestiprinātu horizontālu margu vai galdu saskaņā ar 4.2.2.10. punkta prasībām.

Minimālais attālums gareniskā plaknē no ratiņkrēsla vietas līdz priekšējai 2. virsmai ir saskaņā ar 5. attēlu. 1. virsma var būt noslēgts nolaižams vai salokāms sēdeklis vai starpsiena.

Ja 2. virsma ir pasažieru sēdekļa polsterējuma priekšējā mala, kas novietota iepretim, un ja šo sēdekli var aizņemt pasažieris, minimālais attālums nevar būt mazāks par 300 mm.

Ja 2. virsma ir pasažiera sēdekļa atzveltne vienā virzienā vai starpsiena, vai savietots nolaižams vai salokāms sēdeklis ratiņkrēsla vietas priekšā, minimālais attālums nevar būt mazāks par 200 mm.

Nolaižamus vai salokāmus sēdekļus var uzstādīt ratiņkrēsla vietā, bet, kad tie ir nolaisti, tie nevar ievirzīties ratiņkrēsla vietai paredzētajā laukumā.

Ratiņkrēsla vietas vienā galā atrodas konstrukcija vai cits atbilstošs 700 mm plats stiprinājums (kā redzams 6. attēlā). Konstrukcijas vai stiprinājuma augstums novērš ratiņkrēsla, kas atrodas ar atzveltni pret konstrukciju vai stiprinājumu, sasvēršanos atpakaļ.

Vismaz vienam sēdeklim, kas paredzēts pasažiera, kas pārvietojas ratiņkrēslā, pavadonim, ir jābūt vai nu blakus, vai iepretim ratiņkrēsla vietām. Šis sēdeklis ir tikpat ērts kā pārējie sēdekļi un arī var atrasties šķēršļbrīvās joslas pretējā pusē.

Ratiņkrēsla vietā ir trauksmes poga, kas briesmu gadījumā ļauj pasažierim, kas pārvietojas ratiņkrēslā, informēt personu, kas var atbilstoši rīkoties. To novieto personai, kas sēž noteiktajā ratiņkrēslā, aizsniedzamā attālumā.

Kad aktivizē trauksmi, nodrošina vizuālu un akustisku norādi, ka trauksmes signāls funkcionē.

Trauksmes pogu nenovieto šaurā vietā vai jebkādā citā grūti pieejamā vietā, kas neļauj tai nekavējoties pieskarties ar plaukstu.

Trauksmes pogu drīzāk novieto personai ar ratiņkrēslu ērti sasniedzamā vietā, nevis maksimāli pieļaujamajā attālumā.

Tieši blakus ratiņkrēsla vietai vai uz tās novieto zīmi atbilstīgi N pielikuma N.3 un N.4 punktam, ar ko apzīmē ratiņkrēsla novietošanas vietu.

4.2.2.4.   Durvis

4.2.2.4.1.   Vispārīgi

Lai manuāli atvērtu vai aizvērtu pasažieru durvis, durvju vēršanai paredzētā ierīce ir darbināma ar plaukstu, izmantojot spēku, kas nepārsniedz 20 ņūtonus.

Durvju noslēgi (manuāli vai spiedpogas) izceļas uz uzmontētās virsmas.

Ja durvju vēršanai ir paredzētas spiedpogas vai citas tālvadības ierīces, tad katra spiedpoga vai iekārta ir izmantojama ar spēku, kas nav lielāks par 15 ņūtoniem.

Ja atvēršanas un aizvēršanas spiedpogas atrodas viena virs otras, ar augšējo spiedpogu durvis vienmēr atver.

4.2.2.4.2.   Ārdurvis

4.2.2.4.2.1.   Prasības apakšsistēmai

Gan automātiskajām, gan pusautomātiskajām pasažieru ieejas ārdurvīm ir iekārtas, kas fiksē, ka durvīs ir pasažieris; ja pasažieris tiek fiksēts, durvis automātiski apstājas un noteiktu laiku paliek pavērtas.

Visu pasažieru ārdurvju, kad tās ir atvērtas, izmantojamā telpa ir vismaz 800 mm plata.

Ārdurvju krāsojums vai marķējums no ārpuses izceļas uz pārējā vagona sāna fona.

Ratiņkrēslam paredzētās ārdurvis ir tuvākās durvis līdz paredzētajām ratiņkrēslu vietām.

Ratiņkrēslam izmantojamās durvis ir skaidri atzīmētas saskaņā ar N pielikuma N.3. un N.4. punktu.

Vagona iekšpusē ārdurvju atrašanās vieta ir skaidri atzīmēta, izmantojot kontrastu uz grīdas, kas robežojas ar durvīm, salīdzinot ar pārējo vagona grīdu.

Ja durvis ir atbloķētas atvēršanai, tiek izdots signāls, ko var skaidri sadzirdēt personas vilciena iekšienē un ārpus tā. Šis brīdinājuma signāls atskan vismaz piecas sekundes, ja vien durvis netiek vērtas. Šādā gadījumā signālu var pārtraukt pēc 3 sekundēm. Šo prasību nepiemēro ārējiem skaņas signāliem 1. klases un 2. klases ātrgaitas vilcienos.

Ja durvis automātiski vai ar tālvadību atver mašīnists vai cits vilciena apkalpes loceklis, brīdinājuma signāls skan vismaz 3 sekundes no brīža, kad durvis sāk vērties.

Ja durvis, kas aizveras automātiski vai ar tālvadību, darbojas, akustisku brīdinājumu sniedz personām vilciena iekšpusē un ārpus tā. Brīdinājums skan vismaz 2 sekundes, pirms durvis sāk aizvērties, un atšķiras no toņa, ko izmanto, durvis atbloķējot. Brīdinājums turpina skanēt, kamēr durvis aizveras.

Durvju brīdinājumu skaņas avots atrodas netālu no kontroles iekārtas vai, ja tādas nav, blakus durvīm.

Pasažieru durvju akustiskie brīdinājumi – durvis atbloķētas atvēršanai

(a)	Raksturlielums — pastāvīgs vai lēni pulsējošs (līdz 2 impulsiem sekundē) vairāku skaņu tonis no 2 kombinētiem toņiem

(b)	Frekvences — 3 000 Hz+/-500 Hz un — 1 750 Hz +/-500 Hz

(c)	Skaņas spiediena līmenis 70 dB LAeq, T +/-2, mērot vestibila centra punktā 1,5 m augstumā virs grīdas līmeņa (T = skaņas kopējais ilgums).

Pasažieru durvju akustiskie brīdinājumi – durvju aizvēršanās brīdinājums

(d)	Raksturlielums — ātrs pulsējošs tonis (6–10 impulsi sekundē)

(e)	Biežums — 1 900 Hz +/-500 Hz

(f)	Skaņas spiediena līmenis 70 dB LAeq, T +/-2, mērot ārpus vagona, 1,5 m attālumā no durvju ārmalas viduslīnijas 1,5 m augstumā virs perona līmeņa. Iekšējais mērījums kā atvērts signāls (T = skaņas kopējais ilgums).

Durvis aktivizē vilciena apkalpe vai pusautomātiski (t. i., kad pasažieris nospiež pogu).

Durvju vēršanas vadība atrodas vai nu pie durvju vērtnes, vai uz tās.

Viduspunkts ārdurvju vēršanas vadības ierīcei, ko izmanto no perona, uz visiem tiem peroniem, pie kuriem pietur vilcieni, atrodas augstumā no 800 mm līdz 1 200 mm, mērot vertikāli virs peroniem. Viduspunkts iekšdurvju vēršanas vadības ierīcei atrodas augstumā no 800 mm līdz 1 200 mm, mērot vertikāli virs vagona grīdas līmeņa.

4.2.2.4.2.2.   Prasības savstarpējas izmantojamības komponentam

Ja durvju vēršanai ir paredzētas spiedpogas, tad uz katras spiedpogas vai ap to ir vizuāla norāde, un tās ir izmantojamas ar spēku, kas nepārsniedz 15 ņūtonus. Ja vilciena apkalpe durvis aizver ar tālvadību, vizuālā norāde pazūd ne ātrāk kā 2 sekundes, pirms durvis sāk aizvērties.

Šādas spiedpogas ir viegli atrodamas pieskaroties (piemēram, reljefi marķējumi), kā arī jānorāda to izmantojuma veids.

4.2.2.4.3.   Iekšdurvis

4.2.2.4.3.1.   Prasības apakšsistēmai

Automātiskajām un pusautomātiskajām iekšdurvīm ir iekārtas, kas neļauj iesprostot pasažierus durvju vēršanas laikā.

Ja iekšdurvis ir uzstādītas, tās atbilst šā punkta prasībām.

Durvju ailas, pa kurām var iebraukt ratiņkrēslu lietotāji, ir vismaz 800 mm platas.

Lai manuāli atvērtu vai aizvērtu pasažieru durvis, durvju vēršanai paredzētā ierīce ir darbināma ar plaukstu, izmantojot spēku, kas nepārsniedz 20 ņūtonus.

Spēks, kas ir nepieciešams manuālu durvju atvēršanai vai aizvēršanai, nepārsniedz 60 ņūtonus.

Viduspunkts iekšdurvju vēršanas vadības ierīcei atrodas augstumā no 800 mm līdz 1 200 mm, mērot vertikāli virs vagona grīdas līmeņa.

Automātiskas vagona un secīgas savienojošās durvis darbojas vai nu sinhroni kā pāris, vai otras durvis automātiski fiksē personas virzību uz tām un atveras.

Ja vairāk nekā 75 % no durvju virsmas ir izgatavotas no caurspīdīga materiāla, to marķē ar vismaz divām labi redzamām zīmju, logotipu, emblēmu vai dekorējumu joslām. Augšējā josla atrodas augstumā no 1 500 mm līdz 2 000 mm, bet apakšējā – no 850 mm līdz 1 100 mm, un tā izceļas visā durvju platumā. Šīs joslas ir vismaz 100 mm augstas.

4.2.2.4.3.2.   Prasības savstarpējas izmantojamības komponentam

Ja durvju vēršanai ir paredzētas spiedpogas, tad katra no tām ir apgaismota (vai apgaismota tās apkārtne), un tās ir izmantojamas ar spēku, kas nepārsniedz 15 ņūtonus.

Vadības ierīces viduspunkts atrodas augstumā no 800 mm līdz 1 200 mm vertikāli virs grīdas līmeņa.

Šāda vadības ierīce ir viegli atrodama pieskaroties (piemēram, reljefi marķējumi), kā arī jānorāda tās izmantojuma veids.

4.2.2.5.   Apgaismojums

Pakāpienus iekāpšanai vagonā izgaismo ar vismaz 75 luksu intensitāti 80 % no pakāpiena platuma ar gaismas ķermeni, kas atrodas pakāpienos vai tieši blakus tiem.

4.2.2.6.   Tualetes

4.2.2.6.1.   Vispārīgi

Ja vilcienā ir uzstādītas tualetes, no ratiņkrēsla vietas ir pieejama universālā tualete, un tā atbilst gan standarta, gan universālo tualešu prasībām.

4.2.2.6.2.   Standarta tualete (prasības savstarpējas izmantojamības komponentiem)

Standarta tualete nav projektēta tā, lai tai varētu piekļūt pasažieri, kas pārvietojas ratiņkrēslos.

Minimālā izmantojamā durvju aila ir 500 mm.

Jebkura durvju roktura, slēdzenes vai durvju vadības ierīces viduspunkts tualetes nodalījuma ārpusē vai iekšpusē atrodas augstumā no 800 mm līdz 1 200 mm virs grīdas.

Lai norādītu, ka durvis ir aizslēgtas, paredz vizuālu un reljefu (vai akustisku) norādi.

Jebkura durvju vadības ierīce un cits aprīkojums tualetes nodalījumā (izņemot bērnu pārtīšanas galdiņus) ir izmantojams ar spēku, kas nepārsniedz 20 ņūtonus.

Nodrošina, lai jebkura vadības ierīce, tai skaitā noskalošanas sistēma, būtu kontrastējošā krāsā un/vai tonī pret fona virsmu, un lai tās būtu reljefas.

Izmantojot reljefas piktogrammas, sniedz skaidru, precīzu informāciju par ikvienas vadības ierīces izmantošanu.

Stacionāras vertikālas un/vai horizontālas margas uzstāda blakus tualetes podam un izlietnei.

Margu šķērsgriezums ir apaļš, to ārējais diametrs ir no 30 mm līdz 40 mm, bet to brīvais attālums līdz jebkurai blakus virsmai ir 45 mm. Ja margas ir izliektas, rādiuss līdz ieliekuma iekšpusei ir vismaz 50 mm.

Tualetes sēdriņķis, vāks un visas margas ir kontrastējošā krāsā un/vai tonī attiecībā pret fonu.

4.2.2.6.3.   Universālā tualete

Universālā tualete ir projektēta, lai to varētu izmantot visi pasažieri, tai skaitā visu kategoriju PRM.

4.2.2.6.3.1.   Prasības savstarpējas izmantojamības komponentam (universālā tualete)

Tualetes ieejas durvju izmantojamais platums ir vismaz 800 mm.

Durvju ārpusi saskaņā ar N pielikuma N.3. un N.4. punktu norāda ar zīmi.

Jebkura durvju roktura, slēdzenes vai durvju vadības ierīces viduspunkts tualetes nodalījuma ārpusē vai iekšpusē atrodas augstumā no 800 mm līdz 1 200 mm virs grīdas.

Lai norādītu, ka durvis ir aizslēgtas, paredz vizuālu un reljefu (vai akustisku) norādi.

Jebkura durvju vadības ierīce un cits aprīkojums tualetes nodalījumā (izņemot bērnu pārtīšanas galdiņus) ir izmantojams ar spēku, kas nepārsniedz 20 ņūtonus.

Tualetes nodalījumā ir pietiekami daudz vietas, lai ratiņkrēslu saskaņā ar M pielikumu varētu pārvietot līdz tualetes podam, sk. 8.a attēlu.

Saskaņā ar 8.b attēlu tualetes poda priekšā ir vismaz 700 mm liela brīva telpa.

Horizontālas margas, kas atbilst iepriekšminētajā punktā noteiktajiem izmēriem, uzstāda abās tualetes poda pusēs. Margas ratiņkrēslam pieejamā pusē ir nostiprinātas tā, lai pasažieri, kas pārvietojas ratiņkrēslos, varētu netraucēti pārvietoties uz tualetes sēdriņķi un atpakaļ no tā, sk. 9. un 10. attēlu.

Uz leju nolaistā pozīcijā tualetes sēdriņķa virsma atrodas no 450 mm līdz 500 mm virs grīdas līmeņa.

Visas ērtības (izlietne, ziepju dozators, spogulis, ūdens maisītājs un roku žāvētājs) ir viegli pieejamas personai ratiņkrēslā.

Tualetes kabīnē ir uzstādītas vismaz divas trauksmes ierīces, kas briesmu gadījumā ļauj PRM informēt personu, kas var atbilstoši rīkoties. Vienu novieto ne augstāk kā 450 mm virs grīdas, mērot vertikāli no grīdas virsmas līdz vadības augšpusei. Otru uzstāda ne zemāk par 800 mm un ne augstāk par 1 200 mm virs grīdas, mērot vertikāli līdz vadības ierīces augšdaļai.

Apakšējā trauksmes ierīce ir novietota tā, lai persona, guļot uz grīdas, varētu aizsniegt vadības ierīci. Abas šīs ierīces atrodas uz dažādām kabīnes vertikālām virsmām, lai tās varētu aizsniegt no dažādām pozīcijām.

Trauksmes signāla vadība atrodas atstatus no pārējām tualetes vadības ierīcēm un ir citā krāsā nekā pārējās vadības ierīces.

Zīmi saskaņā ar N pielikuma N.3. un N.7. punktu novieto blakus katrai signalizācijas ierīcei. Zīme raksturo funkcijas un nepieciešamās darbības un izceļas uz fona, kā arī sniedz skaidru vizuālu un reljefu informāciju.

Tualetē sniedz vizuālu un akustisku informāciju par trauksmes darbību.

4.2.2.6.3.2.   Prasības savstarpējas izmantojamības komponentam (bērnu pārtīšana)

Ja nav paredzētas atsevišķas bērnistabas, universālajā tualetē ierīko galdiņu, uz kura var nomainīt bērnu autiņbiksītes. Uz leju nolaistā stāvoklī pārtīšanas galdiņš atrodas no 800 mm līdz 1 100 mm virs grīdas līmeņa. Tas ir vismaz 500 mm plats un 700 mm garš.

Tas ir veidots tā, lai bērns nevarētu netīšām noslīdēt, tam nav asu malu, un tas var noturēt vismaz 80 kg svaru.

Ja bērnu pārtīšanas galdiņš izvirzās pieejamā tualetes vietā, jābūt iespējai to salocīt, piemērojot spēku, kas nav lielāks par 25 ņūtoniem.

4.2.2.7.   Bezšķēšļu joslas

Minimālā bezšķēršļu josla no vagona ieejas cauri vagonam no grīdas līmeņa līdz 1 000 mm augstumam ir 450 mm plata un augstumā no 1 000 mm līdz 1 950 mm – 550 mm plata.

Bezšķēršļu joslu platums starp savienotiem vagoniem vienā vilciena sastāvā ir vismaz 550 mm, mērot uz taisna un līdzena sliežu ceļa.

Piekļuvei no un uz ratiņkrēslu vietām, ar ratiņkrēsliem pieejamām vietām un ar ratiņkrēsliem pieejamām durvīm jebkurā punktā jānodrošina 800 mm plata un vismaz 1 450 mm augsta minimālā bezšķēršļu josla. Bezšķēršļu joslas ierīko tā, lai atļautu brīvu atsauces ratiņkrēsla kustību, kā norādīts M pielikumā.

Blakus ratiņkrēsla vietai paredz apgriešanās laukumu, kura minimālais diametrs ir 1 500 mm, kurā PRM var apgriezties ar ratiņkrēslu. Ratiņkrēslu vieta var būt daļa no apgriešanās laukuma.

4.2.2.8.   Informācija klientiem

4.2.2.8.1.   Vispārīgi

Visa informācija ir konsekventa un saskaņā ar Eiropas vai valsts tiesību normām.

Visa informācija ir saskaņota ar vispārējo maršrutu un informācijas sistēmu, jo īpaši attiecībā uz krāsu un kontrastu vilcienos, uz peroniem un ieejās.

Vizuālā informācija vagona ekspluatācijas vai stacijas darbības laikā ir salasāma visos apgaismojumos.

Vizuālā informācija izceļas uz tās fona.

Burtu apakšgarumi Roman fontā ir skaidri atpazīstami, un to minimālā izmēra proporcija pret lielajiem burtiem ir 20 %.

Samazinātu burtu apakšgarumu un virsgarumu neizmanto.

Pastāv iespēja sniegt informāciju (gan akustisku, gan vizuālu) vairāk nekā vienā valodā. (Par valodu skaitu un izvēli atbild dzelzceļa uzņēmums, ņemot vērā katra atsevišķa vilcienu pakalpojuma klientūru.)

Sniedz šādu informāciju.

—	Drošības informāciju un drošības norādes saskaņā ar Eiropas vai valsts tiesību normām.

—	Akustiskas drošības instrukcijas ārkārtas gadījumos.

—	Brīdinājuma, aizlieguma un obligātu darbību zīmes saskaņā ar Eiropas vai valsts tiesību normām.

—	Informāciju par vilciena maršrutu.

—	Informāciju par vilcienā esošām iekārtām.

4.2.2.8.2.   Informācija (virziena norādes, piktogrammas, induktīvās cilpas un ārkārtas izsaukumu iekārtas)

4.2.2.8.2.1.   Prasības apakšsistēmai

Visām drošības, brīdinājuma, obligātas rīcības un aizlieguma zīmēm jābūt ar piktogrammu, un tām izmanto vienotu ISO 3864-1 standartu.

Kopā ar virziena bultiņu vienuviet blakus nevar būt vairāk par piecām vienu virzienu norādošām piktogrammām.

Reljefas informācijas virziena norādes uzstāda:

—	tualetēs – funkcionālai informācijai un ārkārtas izsaukumam, ja nepieciešams;

—	vilcienos – durvju atvēršanas/aizvēršanas spiedpogai un ārkārtas izsaukumam.

Reklāmas materiālus neapvieno ar maršruta shēmas un informācijas sistēmām.

Uzstāda šādus īpašus grafiskus simbolus un piktogrammas, kas paredzētas PRM:

—	ratiņkrēsla simbolus saskaņā ar N pielikuma N.3 un N.4. punktu,

—	virziena informāciju uz labierīcībām, kas pieejamas ar ratiņkrēslu,

—	ar ratiņkrēslu pieejamu durvju atrašanās norādi vilciena ārpusē,

—	ratiņkrēslu vietu norādi vilciena iekšienē,

—	universālo tualešu norādi.

Simbolus var kombinēt ar citiem simboliem (piemēram: pacēlājs, tualete utt.).

4.2.2.8.2.2.   Prasības savstarpējas izmantojamības komponentiem

Ja uzstādītas induktīvās cilpas, tās norāda ar zīmi atbilstīgi N pielikuma N.3. un N.5. punktam.

Ja nodrošināta smagas bagāžas un lielu mantu uzglabāšanas vieta, grafisks simbols norāda šo iespēju.

Ja ir palīdzības dienests vai informācijas dienests, tos norāda ar zīmi atbilstīgi N pielikuma N.3. un N.6. punktam.

Tām ir:

—	vizuāla un akustiska norāde, ka ierīce tikusi iedarbināta;

—	nepieciešamības gadījumā papildu ekspluatācijas informācija.

Ja ir ārkārtas izsaukumu iekārta, tā atbilst N pielikuma N.3 un N.7. punkta prasībām, un tai ir:

—	vizuāli un reljefi simboli,

—	vizuāla un akustiska norāde, ka ierīce tikusi iedarbināta,

—	nepieciešamības gadījumā papildu ekspluatācijas informācija.

Universālajās tualetēs un ar ratiņkrēsliem pieejamās tualetēs, kurās ir uzstādītas virās iestiprinātas margas, uzstāda grafisku simbolu, kurā margas ir attēlotas gan taisni, gan arī nolaistā veidā.

4.2.2.8.3.   Informācija (maršruta apraksts un sēdvietu rezervēšana)

Galastaciju vai maršrutu norāda vilciena ārpusē, perona malā vismaz vienu pasažieru durvju tuvumā kā minimums pie katra otrā vilciena vagona.

Ja vilcienu ekspluatē sistēmā, kurā uz stacijas peroniem 50 metru attālumā tiek sniegta mainīga vizuālā informācija un maršruts vai galastacija tiek norādīta arī vilciena priekšgalā, nav obligāti sniegt informāciju katra vagona sānos.

Vilciena galastaciju vai maršrutu norāda katrā vagonā.

Vilciena nākamo staciju attēlo tā, lai tā būtu salasāma no vismaz 51 % pasažieru sēdvietām katrā vagonā. Šo informāciju attēlo vismaz divas minūtes pirms ierašanās attiecīgajā stacijā. Ja nākamā stacija ir tuvāk nekā divu minūšu plānota brauciena attālumā, nākamo staciju norāda uzreiz pēc izbraukšanas no iepriekšējās stacijas.

Prasību norādīt vilciena galastaciju un nākamo pieturu, kas redzama vismaz 51 % pasažieru, nepiemēro, ja vilciens ir daļēji vai pilnībā sadalīts nodalījumos pa ne vairāk kā 8 sēdvietām, kurām piekļūst pa koridoru. Tomēr displejam jābūt redzamam cilvēkam, kas stāv koridorā ārpus kupejas, un pasažierim, kas atrodas ratiņkrēslu vietā.

Jābūt pieejamai informācijai par maršrutu vai tīklu, kurā vilcienu ekspluatē (dzelzceļa uzņēmums lemj par veidu, kā sniegt šo informāciju).

Informāciju par nākamo pieturu rāda uz tā paša displeja, uz kura rāda informāciju par galastaciju. Tomēr, tiklīdz vilciens apstājies, atkal tiek rādīta galastacija.

Sistēmai jāspēj sniegt paziņojumus vairāk nekā vienā valodā. (Par valodu skaitu un izvēli atbild dzelzceļa uzņēmums, ņemot vērā katra atsevišķa vilcienu pakalpojuma klientūru.)

Ja sistēma ir automatizēta, jābūt iespējai apturēt vai labot nepatiesu vai maldinošu informāciju.

Ja vagonā paredzēta sēdvietu rezervēšana, vagona numuru vai to apzīmējošu burtu (kādi izmantoti rezervēšanas sistēmā) attēlo uz katrām durvīm vai to tuvumā ar vismaz 70 mm augstiem simboliem.

Ja sēdvietas apzīmē ar numuriem vai burtiem, sēdvietas numuru vai burtu norāda uz katras sēdvietas vai tās tuvumā ar vismaz 12 mm augstām zīmēm. Šādi numuri un burti kontrastē ar fonu, uz kura tie norādīti.

Vilcienu aprīko ar skaļruņu sakaru sistēmu, kuru mašīnists vai cits apkalpes loceklis, kurš atbildīgs par pasažieru informēšanu, izmanto maršruta vai ārkārtas paziņojumiem.

Sistēmu var darbināt manuāli, automātiski vai kā iepriekš programmētu sistēmu. Ja sistēma ir automatizēta, jābūt iespējai apturēt vai labot nepatiesu vai maldinošu informāciju.

Sistēmu izmanto, lai paziņotu par vilciena galapunktu vai nākamo staciju, vai par izbraukšanu no katras stacijas.

Sistēmu izmanto, lai paziņotu par nākamo vilciena pieturu vismaz divas minūtes pirms vilciena ierašanās šajā stacijā. Ja nākamā stacija ir tuvāk nekā divu minūšu plānotā brauciena attālumā, nākamo staciju paziņo uzreiz pēc izbraukšanas no iepriekšējās stacijas.

Mutiskā informācija visās vietās saskaņā ar IEC 60268-16 16. daļu sniedzama vismaz 0,5 skaļumā pēc RASTI līmeņa. Sistēmai jāatbilst šai prasībai visās sēdvietu zonās un ratiņkrēslu vietās.

Sistēmai jāspēj sniegt paziņojumus vairāk nekā vienā valodā. (Par valodu skaitu un izvēli atbild dzelzceļa uzņēmums, ņemot vērā katra atsevišķa vilcienu pakalpojuma klientūru.)

Ja sistēma ir automatizēta, jābūt iespējai apturēt vai labot nepatiesu vai maldinošu informāciju.

4.2.2.8.4.   Informācija (prasības savstarpējas izmantojamības komponentiem)

Katras stacijas nosaukumu (kurš drīkst būt saīsināts) vai paziņojuma vārdus attēlo vismaz 2 sekundes. Ja izmanto displeju, kurā informāciju parāda skrejošas rindas veidā (horizontāli vai vertikāli), katru pilnu vārdu rāda vismaz 2 sekundes, un skrejošās rindas ātrums nepārsniedz 6 rakstzīmes sekundē. Visu rakstisko informāciju raksta Sans Serif fontos ar lieliem un mazajiem burtiem (proti, ne tikai ar lielajiem burtiem).

Priekšējos ārējos displejos izmantoto lielo burtu un ciparu minimālais augstums ir 70 mm, un sānu displejos uz vagonu sāniem un iekšējās norādēs – 35 mm.

Vairāk nekā 5 000 mm lasīšanas attālumā vilcienu iekšpusē fonta izmērs nav mazāks par 35 mm.

35 mm displeja rakstu zīmes uzskatāmas par salasāmām maksimālā redzamības attālumā – 10 000 mm.

4.2.2.9.   Augstuma izmaiņas

Iekšējo pakāpienu (izņemot tos, kas paredzēti piekļuvei no ārpuses) maksimālais augstums ir 200 mm, un minimālais dziļums – 280 mm, mērot no kāpņu centrālās ass. Pirmo un pēdējo pakāpienu atzīmē ar kontrastējošu joslu, kuras izmēri ir no 45 mm līdz 50 mm un kura noklāj pakāpienu visā platumā pa pakāpiena aizsargapkaluma priekšējo un augšējo virsmu. Divstāvu vilcieniem ir atļauts samazināt šo vērtību līdz 270 mm kāpnēm, kas ved uz augšējo stāvu.

Nav pieļaujami pakāpieni starp vestibilu no ieejas durvīm, kas pieejamas ar ratiņkrēslu, vietu ratiņkrēsliem, universālo guļamtelpu un universālo tualeti, izņemot durvju slieksni, kura augstums nepārsniedz 15 mm.

Uzbrauktuves vilcienā nedrīkst pārsniegt šādas maksimālā slīpuma vērtības.

Uzbrauktuves garums	Maksimālais slīpums (grādos)	Maksimālais slīpums ( %)
> 1 000 mm	4,47	8
600 mm līdz 1 000 mm	8,5	15
Mazāk par 600 mm	10,2	18

Piezīme. Šie slīpumi mērāmi, kad vagons stāv un ir uz taisna un līdzena sliežu ceļa.

4.2.2.10.   Margas

Visas margas, ko ierīko vagonā, šķērsgriezumā ir apaļas ar ārējo diametru no 30 mm līdz 40 mm un ar 45 mm minimālo brīvo attālumu līdz jebkurai blakusesošai virsmai. Ja margas ir izliektas, margas virsmas līknes iekšējais rādiuss ir vismaz 50 mm.

Visām margām jābūt kontrastējošā krāsā pret to fonu.

Durvīm, kurām ir vairāk nekā divi ieejas pakāpieni, abās pusēs ieejai ir margas, kas nostiprinātas iekšpusē pēc iespējas tuvāk vagona ārsienai. To augstums saskaņā ar peronu augstumu, kuram paredzēts ritošais sastāvs, un paralēli ar pakāpiena aizsargapkaluma līniju ir no 800 mm līdz 900 mm virs pirmā izmantojamā pakāpiena, iekāpjot vilcienā.

Jānodrošina arī vertikāla marga iekāpšanai vilcienā un izkāpšanai no tā. Durvīm, kurām ir vairāk nekā divi pakāpieni iekāpšanai, paredz arī vertikālas margas abās pakāpienu pusēs, un tās nostiprina iekšpusē pēc iespējas tuvāk vagona ārsienai. Margu augstums ir no 700 mm līdz 1 200 mm virs pirmā pakāpiena sliekšņa.

Ja pārejas bezšķēršļu josla ir mazāka par 1 000 mm un garāka par 2 000 mm, margas vai turekļus pasažieriem domātajās starpvagonu ejās nostiprina šajās ejās vai to tuvumā. Ja pāreju bezšķēršļu josla ir 1 000 mm vai platāka, margas vai turekļus paredz pārejā.

4.2.2.11.   Ar ratiņkrēslu pieejama guļamtelpa

Ja vilcienā ir pasažieriem paredzētas guļamtelpas, tajā jābūt vagonam, kurā ir vismaz viena ar ratiņkrēslu pieejama guļamtelpa, kurā iespējams novietot ratiņkrēslu atbilstīgi M pielikumā minētajām specifikācijām.

Ja vilcienā ir vairāk nekā viens vagons ar guļamtelpām pasažieriem, tajā jābūt vismaz divām ar ratiņkrēslu pieejamām guļamtelpām.

Ja vilcienā ir ar ratiņkrēslu pieejama guļamtelpa, attiecīgā vagona ārpusē uz durvīm to norāda ar zīmi atbilstīgi N pielikuma N.3 un N.4 punktam.

Guļamtelpu aprīko ar vismaz divām trauksmes ierīcēm, kuras PRM briesmu gadījumā ļauj informēt personu, kura spēj attiecīgi rīkoties. Vienu ierīci ierīko ne augstāk kā 450 milimetrus virs grīdas, mērot vertikāli no grīdas virsmas līdz ierīces augšpusei. Otru novieto no 600 milimetru līdz 800 milimetru augstumā virs grīdas, mērot vertikāli uz ierīces augšdaļu.

Apakšējo trauksmes ierīci novieto tā, lai spiedpogu ērti var aizsniegt cilvēks, kas guļ uz grīdas. Šīs divas ierīces ierīko uz dažādām guļamtelpas vertikālajām virsmām. Trauksmes ierīces atšķiras no jebkurām citām vadības pogām guļamtelpā, un tās ir citā krāsā nekā pārējās vadības ierīces.

Zīmi, kas atbilst N pielikuma N.3 un N.7 punkta prasībām, novieto blakus katrai trauksmes ierīcei. Zīmē attēlo ierīces funkciju un nepieciešamo darbību, un tā kontrastē ar tās fonu, kā arī tajā ir skaidra vizuālā un reljefā informācija.

Guļamtelpā nodrošina vizuālu un akustisku norādi, ka trauksmes ierīce ir iedarbināta.

4.2.2.12.   Pakāpienu novietojums iekāpšanai vagonā un izkāpšanai no tā

4.2.2.12.1.   Vispārīgās prasības

Jāparāda, ka punkts, kurš atrodas katru durvju pakāpiena priekšpusē (2), centrālajā pozīcijā abās tā vagona pusēs, kas stāv centrāli uz sliedēm un ekspluatācijas kārtībā ar jauniem riteņiem, bet bez pasažieriem, atrodas tās virsmas iekšpusē, kuru apzīmē kā “pakāpiena atrašanos” 11. attēlā, un tas atbilst turpmāk minētajām prasībām.

Pakāpienus iekāpšanai konstruē tā, lai tie atbilstu šādām prasībām saskaņā ar perona tipu, pie kura ritošajam sastāvam paredzēts apstāties normālos ekspluatācijas apstākļos. Grīda pie ieejas durvīm uzskatāma par pakāpienu.

Pakāpieniem jābūt izvietotiem tā, lai maksimālie vilciena konstrukcijas gabarīti atbilstu kravas vagonu SITS C pielikuma prasībām.

Prasība a) visam ritošajam sastāvam, kuram ekspluatācijas apstākļos paredzēts apstāties pie peroniem, kas zemāki par 550 mm

Apakšējo pakāpienu (pirmo līmeni) novieto uz vagona konstrukcijas gabarītu apakšējās robežas saskaņā ar kravas vagonu SITS C pielikuma prasībām, ko piemēro šim vagonam.

Apakšējā pakāpiena (pirmā līmeņa) horizontālajai pozīcijai jāatrodas pie vagona konstrukcijas gabarītu ārējās robežas saskaņā ar kravas vagonu SITS C pielikuma prasībām, ko piemēro šim vagonam.

Prasība b) visam ritošajam sastāvam, kuram ekspluatācijas apstākļos paredzēts apstāties pie 550 mm augstiem peroniem

Pakāpienam jāatbilst 11. attēlā norādītajām prasībām un šādām vērtībām, kad vagons ir apstādināts tā nominālajā pozīcijā.

	δh mm	δv + mm	δv- mm
Uz taisna, līdzena sliežu ceļa	200	230	160
Uz sliežu ceļa ar līkni, kuras rādiuss ir 300 m	290	230	160

Prasība c) visam ritošajam sastāvam, kuram ekspluatācijas apstākļos paredzēts apstāties pie 760 mm augstiem peroniem

Pakāpienam jāatbilst 11. attēlā norādītajām prasībām un šādām vērtībām, kad vagons ir apstādināts tā nominālajā pozīcijā.

	δh mm	δv + mm	δv- mm
Uz taisna, līdzena sliežu ceļa	200	230	160
Uz sliežu ceļa ar līkni, kuras rādiuss ir 300 m	290	230	160

Prasība d) visiem ritošajiem sastāviem, kuriem parastā ekspluatācijā paredzēts apstāties pie 760 mm augstiem peroniem un 550 mm augstiem peroniem vai zemākiem un kuriem ir divi vai vairāki pakāpieni iekāpšanai

Papildus attiecīgām iepriekšminētām prasībām, pakāpienam jāatbilst 11. attēlā norādītajām prasībām un šādām vērtībām, kad vagons ir apstādināts tā nominālajā pozīcijā pie nominālā perona augstuma 760 mm.

	δh mm	δv + mm	δv- mm
Uz taisna, līdzena sliežu ceļa	380	230	160
Uz sliežu ceļa ar līkni, kuras rādiuss ir 300 m	470	230	160

4.2.2.12.2.   Pakāpieni iekāpšanai/izkāpšanai

Visi pakāpieni, kas paredzēti iekāpšanai un izkāpšanai, ir nodrošināti pret slīdēšanu, un to brīvās virsmas platums sakrīt ar durvju platumu.

Iekšējo pakāpienu maksimālais augstums piekļuvei no ārpuses ir 200 mm, un minimālais dziļums (solis) starp pakāpienu vertikālajām malām – 240 mm. Visu pakāpienu augstumam jābūt vienādam. Pirmo un pēdējo pakāpienu atzīmē ar kontrastējošu joslu, kuras izmēri ir no 45 mm līdz 50 mm un kura noklāj pakāpienu visā platumā pa pakāpiena aizsargapkaluma priekšējo un augšējo virsmu.

Katra pakāpiena augstumu var palielināt maksimāli līdz 230 mm, ja iespējams parādīt, ka tādējādi nepieciešamo pakāpienu skaits tiek samazināts par vienu pakāpienu. (Piemēram, ja jāšķērso vertikālais attālums 460 mm, var parādīt, ka, izmantojot līdz 230 mm augstus pakāpienus, iespējams samazināt nepieciešamo pakāpienu skaitu no 3 līdz 2.)

Fiksēta vai paceļama pakāpiena piekļuvei no ārpuses maksimālais augstums ir 230 mm starp pakāpieniem, un minimālais dziļums – 150 mm. Ja vilciens ir aprīkots ar pakāpienu plāksni, kura ir durvju sliekšņa pagarinājums ārpus vagona, un starp pakāpiena plāksni un vagona grīdu nav līmeņu atšķirības, tas nav uzskatāms par pakāpienu šīs specifikācijas izpratnē. Minimālais līmeņu kritums ar maksimāli 60 mm starp vestibila grīdas virsmu un vagona ārpusi, ko izmanto durvju aizvēršanai, ir pieļaujams un nav uzskatāms par pakāpienu.

Piekļuve vagona vestibilam īstenojama ar maksimāli 4 pakāpieniem, no kuriem viens var būt ārējais.

4.2.2.12.3.   Iekāpšanas palīglīdzekļi

4.2.2.12.3.1.   Vispārīgi

Iekāpšanas palīglīdzekļi atbilst turpmākajā tabulā norādītajām prasībām.

Iekāpšanas palīglīdzekļu izmantošana	Nav pieejams pasažieriem, kas pārvietojas ratiņkrēslos	Pieejams gan pasažieriem, kas pārvietojas ratiņkrēslos, gan citiem pasažieriem	Pieejams tikai pasažieriem, kas pārvietojas ratiņkrēslos
Iekāpšanas palīglīdzekļu kategorija*	Paceļami pakāpieni	Platforma	Pacēlājs
	Citas ierīces	Paceļamā platforma	Citas ierīces
		Citas ierīces
Vispārīgas prasības saskaņā ar:	A kategoriju	A kategoriju	B kategoriju
		B kategoriju

4.2.2.12.3.2.   Iekāpšanas palīglīdzekļu pieejamība ratiņkrēslu lietotājiem

Kad paredzēts atvērt vilciena durvis, pa kurām iespējams iekļūt ar ratiņkrēslu, parastā ekspluatācijas laikā pie perona stacijā, kuram saskaņā ar 4.1.2.3.1. punktu ir bezšķēršļu ceļi, nodrošina iekāpšanas palīglīdzekļus, kas izmantojami starp šādām durvīm un peronu, lai ļautu pasažierim ratiņkrēslā iekļūt vilcienā vai izkļūt no tā, ja vien netiek parādīts, ka attālums starp durvju sliekšņa malu un perona malu nepārsniedz 75 mm, mērot horizontāli, un 50 mm, mērot vertikāli.

Perona malas pozīcija, kurai piemērojami ritošā sastāva iekāpšanas palīglīdzekļi, saskaņā ar iepriekšējo rindkopu nosakāma ritošā sastāva raksturlielumos.

Ja attālums starp viena un tā paša maršruta stacijām ar peroniem, kurus izmanto ritošais sastāvs un kuri aprīkoti ar iekāpšanas palīglīdzekļiem ratiņkrēslu lietotājiem, nepārsniedz 30 km, ritošajam sastāvam nav prasības obligāti pārvadāt šādus palīglīdzekļus.

Atbildīgais infrastruktūras pārvaldītājs (vai stacijas pārvaldītājs, ja tā ir atbildīgā institūcija) un dzelzceļa uzņēmums vienojas par iekāpšanas palīglīdzekļu pārvaldību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu 1371/2007 par starptautiskā dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem, lai noteiktu kura puse ir atbildīga par nepieciešamo iekāpšanas palīglīdzekļu nodrošināšanu. Infrastruktūras pārvaldītājs (vai stacijas pārvaldītājs(-i)) un dzelzceļa uzņēmums nodrošina vispiemērotāko savstarpēji saskaņoto atbildības jomu sadalījumu.

Šādos nolīgumos nosaka:

—	staciju peronus, kuros infrastruktūras pārvaldītājs vai stacijas pārvaldītājs nodrošina iekāpšanas palīglīdzekļus, un ritošos sastāvus, kuriem tos izmantos,

—	staciju peronus, kuros dzelzceļa uzņēmums nodrošina iekāpšanas palīglīdzekļus, un ritošos sastāvus, kuriem tos izmantos,

—	ritošos sastāvus, kuriem dzelzceļa uzņēmums nodrošina iekāpšanas palīglīdzekļus, un staciju peronus, kuros tos izmantos,

—	īpašus noteikumus vilcienu apstādināšanai, lai izpildītu 4.1.2.19. punkta (vieta iekāpšanas palīglīdzekļiem ratiņkrēslu lietotājiem) prasības.

Dzelzceļa uzņēmums savā drošības pārvaldības sistēmā norāda, kādas ir tā saistības saskaņā ar šādiem nolīgumiem un kā tās plānots izpildīt.

Infrastruktūras pārvaldītājs savā drošības pārvaldības sistēmā norāda, kādas ir tā saistības saskaņā ar šādiem nolīgumiem un kā tās plānots izpildīt.

Iepriekšējās rindkopās minētais stacijas pārvaldītājs, kas atbild par perona ekspluatāciju, saskaņā ar Direktīvas 91/440/EK 3. panta infrastruktūras definīciju un Regulu 2598/70/EK, ir uzskatāms par infrastruktūras pārvaldītāju.

4.2.2.12.3.3.   Vispārīgās prasības attiecībā uz A kategoriju

Prasības savstarpējas izmantojamības komponentiem

Ierīce spēj izturēt koncentrētu lejupvērstu vertikālu 2 kN slodzi, kas tiek piemērota uz 100 mm * 200 mm virsmas laukuma jebkurā pozīcijā uz tai pakļautā pakāpiena virsmas, neradot pastāvīgu deformāciju.

Ierīce spēj izturēt uz tās virsmas lejupvērstu vertikālu 4 kN slodzi uz pakāpiena garuma metru, neradot nozīmīgu pastāvīgu deformāciju.

Instalē piemērotu mehānismu, lai nodrošinātu ierīces stabilitāti izvērstā un saliktā pozīcijā.

Ierīces virsma ir nodrošināta pret slīdēšanu, un tās brīvā virsma ir tikpat plata kā durvis.

Ierīce aprīkojama ar mehānismu, kurš var apstādināt šāda pakāpiena kustību, ja tā priekšējā mala nokļūst kontaktā ar personu vai priekšmetu brīdī, kad pakāpiens atrodas kustībā.

Maksimālais ierīces radītais spēks atbilst šādām prasībām.

Maksimālais ierīces spēks, ko tā rada atvēršanās virzienā, saduroties ar šķērsli, nepārsniedz 300 N.

Ja paredzēts, ka pasažieri vagona iekšpusē stāv uz ierīces, kas pārvietojas vertikāli, pakāpienu nedrīkst darbināt, ja uz virsmu ar 80 mm diametru jebkurā pakāpiena virsmas pozīcijā iedarbojas ar 150 N spēku.

Ierīcē paredz ārkārtas metodi tās izmantošanai un apturēšanai, ja pakāpienam tiek pārtraukta elektroenerģijas padeve.

4.2.2.12.3.4.   Vispārīgās prasības attiecībā uz B kategoriju

Prasības savstarpējas izmantojamības komponentiem

Ja iekāpšanas palīglīdzekļi ir novietoti stacijās, tie ir piemēroti ratiņkrēslam ar īpašībām, kas izklāstītas M pielikumā.

Ierīces virsma ir nodrošināta pret slīdēšanu, un tās brīvā virsma ir vismaz 760 mm plata, izņemot pacēlājus, kuriem atļautais izmērs ir 720 mm. Ja platforma ir šaurāka par 900 mm, tai abās pusēs ir paceltas malas, lai novērstu pārvietošanās palīglīdzekļa riteņu noslīdēšanu.

Ierīce spēj noturēt vismaz 300 kg svaru, ja šāds svars novietots uzbrauktuves centrā un nosedz 660 mm × 660 mm laukumu.

4.2.2.12.3.5.   Īpašas prasības pārvietojamām kāpnēm

Pārvietojamās kāpnes ir vilcienā ierīkota ierīce, kas ir pilnībā automātiska un darbināma savienojumā ar durvju atvēršanu/aizvēršanu.

Ir atļauts izmantot pārvietojamās kāpnes, ja tās atbilst izvēlētās sliežu konstrukcijas ritošā sastāva prasībām saskaņā ar kravas vagonu SITS C pielikumu.

Ja pārvietojamās kāpnes izvirzās ārpus noteikumos noteiktajiem pieļaujamajiem gabarītiem, vilcienam jābūt nekustīgam, kamēr kāpnes ir izvirzītas.

Pārvietojamo kāpņu izvirzīšanai jābūt pabeigtai, pirms durvju atvērums ļauj pasažieriem tās šķērsot un pretēji, ievilkšana atpakaļ drīkst sākties tikai tad, kad durvju atvērums vairs neļauj PRM tās šķērsot.

4.2.2.12.3.6.   Īpašas prasības pārvietojamām uzbrauktuvēm

Prasības savstarpējas izmantojamības komponentiem

Ja apkalpe vada šo ierīci mehāniski, ierīce nodrošina drošību, un tās ekspluatācijai izmantojama minimāla piepūle.

Ja iekāpšanas ierīce ir darbināma ar elektrību, iekāpšanas palīglīdzeklim paredz ārkārtas manuālās darbināšanas metodi elektroenerģijas padeves pārtraukšanas gadījumā. Šāda metode nodrošina drošu ierīces darbināšanu gan tajā esošajam cilvēkam, gan tās darbinātājam.

Apkalpe piekļuves uzbrauktuves pievieno manuāli vai arī tās glabājas uz stacijas perona vai vilcienā, vai tās pusautomātiski var izvietot ar mehāniskiem līdzekļiem, ko darbina apkalpe vai pasažieris.

Uzbrauktuves virsma ir nodrošināta pret slīdēšanu, un tās brīvais platums ir vismaz 760 mm.

Uzbrauktuves abās pusēs ir paceltas malas, lai novērstu palīglīdzekļu riteņu noslīdēšanu.

Paaugstinājumiem uzbrauktuves abos galos ir slīpums, un tas nedrīkst būt augstāks par 20 mm. Tie ir atzīmēti ar kontrastējošām brīdinājuma joslām.

Izmantojot uzbrauktuvi iekļūšanai vilcienā vai izkļūšanai no tā, nodrošina uzbrauktuves neizkustēšanos no vietas, kad uz tās uzbrauc vai no tās nobrauc.

Izveido drošu nodalījumu vilcienā uzglabātajām uzbrauktuvēm, tajā skaitā portatīvām uzbrauktuvēm, lai tās neatdurtos pret pasažieru ratiņkrēsliem vai kustības palīglīdzekļiem vai neradītu apdraudējumu pasažieriem vilciena pēkšņas apstāšanās gadījumā.

Uzbrauktuves slīpuma maksimālā vērtība ir 10,2 grādi (18 %). Šādā maksimālajā slīpumā pasažierim var būt vajadzīga palīdzība.

Prasības apakšsistēmai

Izveido drošu nodalījumu vilcienā uzglabātajām uzbrauktuvēm, tajā skaitā portatīvām uzbrauktuvēm, lai tās neatdurtos pret pasažieru ratiņkrēsliem vai kustības palīglīdzekļiem vai neradītu apdraudējumu pasažieriem pēkšņas apstāšanās gadījumā.

4.2.2.12.3.7.   Īpašas prasības pusautomātiskajām uzbrauktuvēm

Prasības savstarpējas izmantojamības komponentiem

Pusautomātisku uzbrauktuvi aprīko ar ierīci, kas var apstādināt pakāpiena kustību, ja tā priekšējā mala saduras ar kādu lietu vai personu, kamēr platforma atrodas kustībā.

Uzbrauktuves slīpuma maksimālā vērtība ir 10,2 grādi (18 %). Šādā maksimālajā slīpumā pasažierim var būt vajadzīga palīdzība.

Prasības apakšsistēmai

Vadības ierīce nodrošina, ka vagonu nevar izkustināt, pirms nav pacelta pusautomātiskā uzbrauktuve.

4.2.2.12.3.8.   Īpašas prasības paceļamām platformām

Prasības savstarpējas izmantojamības komponentiem

Paceļamā platforma ir ierīce, kas integrēta vagonā un ir pilnībā automātiska un darbināma saistībā ar durvju atvēršanu/aizvēršanu. Tā paliek horizontālā stāvoklī bez atbalsta uz stacijas perona.

4.2.2.12.3.9.   Īpašas prasības iebūvētiem pacēlājiem

Prasības savstarpējas izmantojamības komponentiem

Iebūvēts pacēlējs ir ierīce, kas integrēta vagona durvju ejā un kuru darbina vilciena apkalpe. Sistēma spēj pārvarēt maksimālā augstuma starpību starp vagona grīdu un stacijas peronu, pie kuras tā tiek izmantota.

Ja izmato iebūvētu pacēlāju, tas atbilst šādām prasībām.

Jebkuras vadības ierīces, ar ko pacēlāju darbina, nolaiž līdz zemei, paceļ un nofiksē uzglabāšanas pozīcijā, darbības nodrošināšanai nepieciešams, lai operators nepārtraukti manuāli spiestu vadības pogu, nepieļaujot nepareizu pacēlāja darbību, kad uz pacēlāja platformas kāds atrodas.

Pacēlājā iekļauta avārijas darbības metode, lai elektroenerģijas padeves pārtraukšanas gadījumā nolaistu līdz lejai pilnu pacēlāju, kā arī paceltu un nofiksētu uzglabāšanas pozīcijā tukšu pacēlāju.

Neviena pacēlāja platformas daļa nedrīkst kustēties ar ātrumu, kas pārsniedz 150 mm/sekundē, paceļot vai nolaižot personu, un 300 mm/sekundē, platformu darbinot vai nofiksējot uzglabāšanas pozīcijā (izņemot, ja pacēlāju darbina vai nofiksē manuāli). Maksimālais pacēlāja platformas horizontālais un vertikālais paātrinājums, kad uz tā atrodas pasažieris, ir 0,3 g.

Pacēlāja platforma ir aprīkota ar norobežojumu, lai novērstu ratiņkrēsla riteņu noripošanu no pacēlāja platformas tā darbības laikā.

Pārvietojama barjera vai attiecīga konstrukcijas īpašība pasargā ratiņkrēslu no noripošanas pa malu, kas ir vistuvāk vagonam, līdz pacēlājs ir pilnīgi paceltā pozīcijā.

Katrā pacēlāja platformas pusē, kura ir ārpus vagona, atrodoties paceltā pozīcijā, ir vismaz 25 mm augsta barjera. Šādas barjeras netraucē iekļūšanu ejā vai izkļūšanu no tās.

Iekraušanas malas barjera (ārējā barjera), kura darbojas kā iekraušanas uzbrauktuve, kad pacēlājs ir zemes līmenī, ir pietiekama, kad tā ir pacelta vai noslēgta, vai to nodrošina ar papildu sistēmu, lai novērstu motorizēta ratiņkrēsla noripošanu vai atduršanos pret to.

Pacēlājs ļauj pasažieriem, kas pārvietojas ratiņkrēslos, atrasties gan virzienā ar seju pret iekāpšanas virzienu, gan ar muguru.

Paredz drošu uzglabāšanas sistēmu, lai uzglabāšanas pozīcijā nofiksēts pacēlājs neatdurtos pret pasažieru ratiņkrēsliem vai kustības palīglīdzekļiem vai neradītu apdraudējumu pasažieriem.

Kad pacēlājs ir uzglabāšanas pozīcijā, minimālais izmantojamais durvju ejas platums ir 800 mm.

Prasības apakšsistēmai

Pacēlāja konstrukcija nodrošina, ka vagons nevar izkustēties, ja pacēlājs nav nofiksēts uzglabāšanas pozīcijā.

4.2.3.   Saskarņu funkcionālās un tehniskās specifikācijas

Tā kā pašlaik nav parasto dzelzceļu SITS pasažieru ritošajam sastāvam un infrastruktūrai, šī iedaļa paliek atklātais punkts.

Nav saskarnes ar vilciena vadības ierīci un signalizācijas apakšsistēmu.

Saskarnes ar ekspluatācijas apakšsistēmu ir aprakstītas 4.1.4. iedaļā “Tehniskie noteikumi”.

4.2.4.   Tehniskie noteikumi

Še ietvertie tehniskie noteikumi neveido daļu no ritošā sastāva novērtējuma.

Šī SITS nenosaka tehniskos noteikumus evakuācijai bīstamu situāciju gadījumā, tikai attiecīgās tehniskās prasības. Ritošā sastāva tehnisko prasību mērķis ir sekmēt visu, tai skaitā PRM, evakuāciju.

Ņemot vērā 3. iedaļas pamatprasības, tehniskie noteikumi, ko īpaši piemēro ritošā sastāva apakšsistēmai saskaņā ar 1.1. punktā definēto tehniskās darbības jomu attiecībā uz šo SITS, ir šādi.

—

Vispārīgi Dzelzceļa uzņēmumam ir rakstveida politika, lai nodrošinātu, ka visu kategoriju PRM var iekļūt pasažieru ritošajā sastāvā visos darbības laikos saskaņā ar šīs SITS tehniskajām prasībām. Turklāt šādai politikai jābūt savietojamai attiecīgi ar infrastruktūras pārvaldītāja vai stacijas pārvaldītāja politiku (sk. 4.2.4. iedaļu). Politiku īsteno, sniedzot atbilstošu informāciju personālam, nodrošinot procedūras un apmācības. Ritošā sastāva politikā ietver vismaz šādus tehniskos noteikumus šādām situācijām.

—

Piekļuve priekšrocību sēdvietām un to rezervēšana Saistībā ar sēdvietām, kuras klasificē kā “priekšrocību” sēdvietas, pastāv divi iespējami nosacījumi: (i) nerezervētas un (ii) rezervētas (sk. 4.2.2.2.1. iedaļu). (i) gadījumā tehniskie noteikumi tiks attiecināti uz citiem pasažieriem (t. i., virziena norāžu nodrošinājums) ar lūgumu nodrošināt, ka priekšroka dodama visu kategoriju PRM, kuri definēti kā tiesīgi izmantot šādas sēdvietas, un ka attiecīgi aizņemtās sēdvietas atbrīvojamas. (ii) gadījumā tehniskos noteikumus īsteno dzelzceļa uzņēmums, lai nodrošinātu, ka biļešu iegādes rezervēšanas sistēma ir taisnīga attiecībā uz PRM. Šādi noteikumi nodrošinās, ka priekšrocību sēdvietas sākotnēji, līdz konkrētam laikam pirms vilciena atiešanas, ir pieejamas rezervēšanai tikai PRM. Tas ietver arī iespēju personai ar suni – pavadoni rezervēt divas vietas – vienu PRM un vienu sunim. Pēc tam priekšrocību sēdvietas ir pieejamas visiem pasažieriem, tajā skaitā PRM.

—	Suņu – pavadoņu pārvadāšana Jāizstrādā tehniskie noteikumi, lai nodrošinātu, ka PRM ar suni – pavadoni netiktu iekasēta papildu samaksa.

—

Piekļuve ratiņkrēslu vietām un to rezervēšana Iepriekš minētā piekļuve priekšrocību sēdvietām un to rezervēšanas noteikumi attiecas arī uz ratiņkrēslu vietām (sk. 4.2.2.3. iedaļu), izņemot to, ka ratiņkrēslu lietotāji ir vienīgā PRM kategorija, kuriem ir privilēģijas. Turklāt tehniskajos noteikumos nosaka (i) nerezervētu vai (ii) rezervētu PRM pavadoņu (kas nav PRM) sēdēšanu ratiņkrēslu lietotāju vietu tuvumā vai ar seju to virzienā. Nolaižamas sēdvietas ļauj pārvērst ratiņkrēslu vietas universālās sēdvietās.

—

Piekļuve universālajām kupejām un to rezervēšana Iepriekšminētie priekšrocību sēdvietu rezervēšanas noteikumi attiecas arī uz universālajām kupejām (sk.4.2.2.3. iedaļu). Tomēr tehniskajos noteikumos neparedz iepriekš nerezervētu universālu kupeju aizņemšanu (t. i., vienmēr būs nepieciešama iepriekšēja rezervēšana).

—	Ratiņkrēslu lietotāju vietas trauksmes signāls (trauksmes sistēma ratiņkrēslu lietotājiem) Īsteno tehniskos noteikumus, lai nodrošinātu atbilstošu vilciena apkalpes reakciju un rīcību, ja ratiņkrēslu lietotāju sēdvietā tiek iedarbināts trauksmes signāls (sk. 4.2.2.3. punktu).

—	Ārdurvju aktivizēšana, ko veic vilciena apkalpe Īsteno tehniskos noteikumus attiecībā uz ārdurvju aktivizēšanu, ko veic vilciena apkalpe, lai nodrošinātu visu pasažieru, tajā skaitā PRM drošību (sk. 4.2.2.4.1. iedaļu).

—	Vilciena apkalpe – trauksmes sistēma universālās tualetēs Īsteno tehniskos noteikumus, lai nodrošinātu pienācīgu vilciena apkalpes reakciju un darbību, ja universālajā tualetē kāds pasažieris, tajā skaitā PRM iedarbinājis trauksmi (sk. 4.2.2.6.3. punktu).

—	Akustiskas drošības instrukcijas ārkārtas gadījumos Īsteno tehniskos noteikumus attiecībā uz akustisko drošības instrukciju pārraidi pasažieriem ārkārtas gadījumos (sk. 4.2.2.8.1. iedaļu). Šie noteikumi ietver instrukciju un to pārraides veidu.

—	Vizuālā informācija – reklāmu kontrole Īsteno tehniskos noteikumus, lai izvairītos no potenciālas pasažieru maldināšanas ar vizuālu informāciju reklāmas veidā (sk. 4.2.2.8.2. iedaļu). Šie noteikumi attiecas uz reklāmu relatīvo izvietojumu, izmēriem un izgaismošanu.

—	Automātiskās informācijas sistēmas – nepareizas vai maldinošas informācijas labošana manuāli Īsteno tehniskos noteikumus, lai vilciena apkalpe varētu piekļūt automātiskai informācijai un labot, ja tā ir kļūdaina (sk. 4.2.2.8. iedaļu).

—	Noteikumi par galastacijas un nākamās pieturas paziņošanu Īsteno tehniskos noteikumus, lai nodrošinātu, ka nākamo pieturu paziņo ne vēlāk kā 2 minūtes pirms vilciena pienākšanas stacijā (sk. 4.2.2.8. iedaļu).

—	Valoda, kāda izmantojama paziņojumiem vilcienos Paziņojumi vilcienā var būt ierakstīti vai dzīvajā ēterā. Abos gadījumos īsteno tehniskos noteikumus, lai pamatotu izmantotās valodas, ņemot vērā maršruta(-u) tipiskāko pasažieru nacionālo sastāvu attiecībā uz valodām (sk. 4.2.2.8. iedaļu).

—	Trauksmes sistēma kupejās Īsteno tehniskos noteikumus, lai nodrošinātu pienācīgu vilciena apkalpes reakciju un rīcību, kad vilciena kupejā jebkurš pasažieris, tajā skaitā PRM iedarbinājis ārkārtas trauksmes signālu (attiecas uz 4.2.2.11. punktu).

—

Noteikumi par vilcienu sastāviem, lai iekāpšanas palīglīdzekļu ierīces ratiņkrēsliem varētu izmantot saskaņā ar peronu izvietojumu Īsteno tehniskos noteikumus, ņemot vērā vilciena sastāva formēšanas variantus, lai varētu noteikt iekāpšanas palīglīdzekļu drošas ekspluatācijas zonas ratiņkrēsliem attiecībā uz vilcienu apstāšanās vietām.

—

Mehānisku un motorizētu ratiņkrēslu iekāpšanas palīglīdzekļu drošība Īsteno tehniskos noteikumus attiecībā uz vilcienu un staciju iekāpšanas palīglīdzekļu ekspluatāciju, ko veic apkalpojošais personāls. Mehānisku ierīču gadījumos procedūras nodrošina, ka personālam jāizmanto minimāla fiziskā piepūle. Motorizētu ierīču gadījumā procedūras nodrošina, ka ekspluatācija netiek pārtraukta elektroenerģijas padeves pārtraukšanas gadījumā. Īsteno tehniskos noteikumus attiecībā uz vilciena vai stacijas pārvietojamās drošības barjeras izmantošanu, ko veic apkalpojošais personāls un kura paredzēta ratiņkrēslu pacēlājiem. Tehniskajos noteikumos paredz, ka vilciena un stacijas personāls var droši izmantot iekāpšanas uzbrauktuves, tās izmantojot, nostiprinot, paceļot, nolaižot un fiksējot uzglabāšanas pozīcijā.

—

Palīdzība ratiņkrēslu lietotājiem Tehniskajos noteikumos paredz, ka personāls apzinās, ka ratiņkrēslu lietotājiem var būt nepieciešama palīdzība, lai iekļūtu vilcienā un izkļūtu no tā, un ka tie sniedz šādu palīdzību, ja tā nepieciešama. Lai nodrošinātu attiecīgi apmācītu personālu, PRM var būt nepieciešams šāda veida palīdzību iepriekš pieteikt.

—

Perons – ratiņkrēslu iekāpšanas palīglīdzekļu darbības zona Dzelzceļa uzņēmums un infrastruktūras pārvaldītājs vai stacijas pārvaldītājs kopā definē vietu uz perona, kurā šāda iekārta visticamāk tiks izmantota, un parāda tās derīgumu. Šai vietai jābūt savietojamai ar esošiem peroniem, kur vilcieni visticamāk apstāsies. Iepriekšējā apgalvojuma sekas ir tādas, ka vilciena apstāšanās vietas dažos gadījumos varētu būt maināmas, lai atbilstu šai prasībai. Īsteno tehniskos, ņemot vērā vilciena sastāva formēšanas variantus (sk. 4.1.2.19. iedaļu), lai vilcienu apstāšanās vietu varētu noteikt, ievērojot iekāpšanas palīglīdzekļu darbības zonas.

—	Ārkārtas metode pārvietojamo kāpņu izmantošanai Īsteno tehniskos noteikumus savienojošās platformas nofiksēšanai uzglabāšanas pozīcijā vai izmantošanai ārkārtas gadījumos elektroenerģijas padeves pārtraukšanas gadījumā.

—	Bērnu saliekamo ratiņu pārvadāšana Īsteno tehniskos noteikumus attiecībā uz bērnu saliekamo ratiņu pārvadāšanu.

—	Bagāžas pārvadāšana Īsteno tehniskos noteikumus attiecībā uz bagāžas pārvadāšanu.

—

Ritošā sastāva formēšanas kombinācijas no SITS PRM atbilstošiem un neatbilstošiem vagoniem Formējot ritošo sastāvu no vagoniem, kas atbilst SITS prasībām, un no vagoniem, kas tām neatbilst, īsteno ekspluatācijas procedūras, lai nodrošinātu, ka vilcienā ir vismaz divas SITS PRM atbilstošas vietas ratiņkrēsliem. Ja vilcienā ir tualetes, tāpat nodrošina, lai pasažieriem, kas pārvietojas ratiņkrēslos, būtu pieejama universālā tualete. Šādās ritošā sastāva kombinācijās ir jāparedz procedūra, kā nodrošināt vizuālu un akustisku informāciju par maršrutu visos vagonos. Ir atzīts, ka mainīgās informācijas sistēmas un ratiņkrēslu vietu/universālo tualešu trauksmes signāli, strādājot šādos formējumos, pilnībā var nedarboties.

—	Ritošā sastāva formēšana no atsevišķiem SITS PRM atbilstošiem vagoniem Ja vagoni, kuri atsevišķi novērtēti saskaņā ar 6.2.7. iedaļu, tiek formēti vilcienā, jānodrošina ekspluatācijas procedūras, lai viss vilciens atbilstu visiem attiecīgiem šīs SITS 4.2. iedaļas punktiem.

4.2.5.   Tehniskās apkopes noteikumi

Ņemot vērā 3. iedaļas pamatprasības, tehniskās apkopes noteikumi, kas īpaši attiecas uz ritošā sastāva apakšsistēmu saskaņā ar tehnisko darbības jomu, kā definēts 1.1. punktā attiecībā uz šo SITS, ir šādi.

Ja aprīkojums, kas pievienots PRM vajadzībām, tiek bojāts (tas ietver arī reljefas zīmes), dzelzceļa uzņēmums nodrošina, ka pastāv procedūras aprīkojuma remontam vai aizstāšanai 6 darba dienu laikā no brīža, kad bojājums konstatēts.

4.2.6.   Profesionālā kvalifikācija

Ritošā sastāva apakšsistēmas ekspluatācijai un apkopei nepieciešamā apkalpes profesionālā kvalifikācija saskaņā ar tehnisko jomu, kā definēts 1.1. punktā, un saskaņā ar 4.2.4. punktu, kurā sniegti šai SITS atbilstoši tehniskie noteikumi, ir šāda.

Vilcienu pavadoņu profesionālajā apmācībā sniegt pakalpojumus, sniegt palīdzību pasažieriem stacijās un pārdot biļetes, ietver izpratni par invaliditāti, vienlīdzību, tajā skaitā par īpašām katras PRM kategorijas vajadzībām.

Par vilcienu uzturēšanu un ekspluatāciju atbildīgo inženieru un pārvaldītāju profesionālajā apmācībā ietver kursu par invaliditāti, vienlīdzību, tajā skaitā par īpašām katras PRM kategorijas vajadzībām.

4.2.7.   Veselības un drošības nosacījumi

Šīs SITS darbības jomā attiecībā uz personāla veselības un drošības nosacījumiem nav īpašu prasību, kas vajadzīgas infrastruktūras apakšsistēmas darbībai, kā arī SITS īstenošanai.

4.2.8.   Ritošā sastāva reģistrs

Turpmāk norādītas prasības attiecībā uz ritošā sastāva reģistru saistībā ar šo SITS.

Ritošā sastāva reģistrā ietver šādu vispārīgu informāciju par katra tipa ritošo sastāvu:

—	vispārīgs ritošā sastāva tipa apraksts (tajā skaitā maksimālais braukšanas ātrums un stacionāro sēdvietu skaits);

—	dzelzceļa uzņēmums, kas ekspluatē ritošo sastāvu, un, ja atšķirīgs no dzelzceļa uzņēmuma, ritošā sastāva īpašnieks;

—	dalībvalsts, kas apstiprina ritošā sastāva atbilstību šīs SITS vajadzībām;

—	ritošā sastāva klase un atsevišķo vagonu numuri;

—	ritošā sastāva ražotājs;

—	datums, kurā ritošais sastāvs uzsācis sabiedriskos pasažieru pārvadājumus;

—	maršruti, kuros ritošo sastāvu atļauts ekspluatēt;

—	datums, kurā izsniegta šā ritošā sastāva atbilstības deklarācija šīs SITS prasībām;

—	paziņotās institūcijas nosaukums, kas apstiprinājusi atbilstību;

—	ritošā sastāva vilciena konfigurācija, ekspluatējot saskaņā ar šo SITS.

Turklāt katrai ritošā sastāva sastāvdaļai uzskaita un apraksta šādas īpašības attiecībā uz attiecīgiem punktiem šajā SITS:

—	priekšrocību sēdvietu skaits saskaņā ar 4.2.2.2. punktu;

—	ratiņkrēslu vietu skaits saskaņā ar 4.2.2.3. punktu;

—	tualešu skaits saskaņā ar 4.2.2.6. punktu;

—	ar ratiņkrēslu pieejamu guļamvietu skaits, ja tādas nodrošinātas, saskaņā ar 4.2.2.11. punktu;

—	vagona grīdas augstums un visu pakāpienu vietas, kas paredzētas iekāpšanai vagonā un izkāpšanai no tā saskaņā ar 4.2.2.12.1., 4.2.2.12.2. un 4.2.2.12.3. punktu;

—	peronu augstumi (tajā skaitā jebkuri īpaši gadījumi), kuriem ritošais sastāvs ir konstruēts kā savietojams saskaņā ar 4.2.2.12.1. punktu;

—	jebkuru integrētu iekāpšanas palīglīdzekļu raksturojums, ja tādi ir, saskaņā ar 4.2.2.12.4. punktu;

—	jebkuru tādu portatīvu iekāpšanas palīglīdzekļu raksturojums saskaņā ar 4.2.2.12.4. punktu, ko regulāri pārvadā ritošajā sastāvā.

Ja šīs SITS atbilstības nodrošināšanai piemēro valsts tiesību normas, attiecīgajā reģistra ailē norāda attiecīgus likumus un punktus.

Ja mainās reģistrācijas dalībvalsts, ritošā sastāva reģistra saturu attiecībā uz šo ritošo sastāvu šīs SITS darbības jomā sākotnējās reģistrācijas valsts nodod jaunajai ritošā sastāva reģistrācijas valstij.

Ritošā sastāva reģistrā ietvertos datus pieprasa:

(1)	dalībvalsts, lai apstiprinātu, ka ritošais sastāvs atbilst šīs SITS prasībām;

(2)	infrastruktūras pārvaldītājs, lai apstiprinātu, ka ritošais sastāvs ir savietojams ar infrastruktūru, kurā to paredzēts ekspluatēt;

(3)	dzelzceļa uzņēmums, lai apstiprinātu, ka ritošais sastāvs ir piemērots tā prasībām.

4.3.   Šajā SITS izmantoto terminu definīcijas

Ar plaukstu darbināms

Ar plaukstu darbināms nozīmē, ka ierīci darba režīmā var darbināt ar plaukstu vai jebkuru rokas daļu un nav nepieciešama pirkstu iztaisnošana. Šādas prasības iemesls ir fakts, ka pasažieri, kuri slimo ar locītavu slimībām, piemēram, artrītu, varētu nespēt (un, to darot, varētu sajust sāpes vai diskomfortu) pielikt spēku ar pirksta galu. Daudziem varētu būt problēma iztaisnot pirkstus, lai to izdarītu.

Kontrasts

Izmantojot krāsu uz divām līdzās esošām virsmām, nodrošināt pietiekamu kontrastu; kontrastu starp krāsām nosaka katras krāsas gaismas atstarošanas vērtība, krāsas tonis un hromatiskā vērtība.

Šajā SITS “kontrasts” tiek novērtēts ar izkliedēto gaismas atstarošanas vērtību, bet to var pastiprināt ar krāsas toņa un hromatiskām variācijām.

“Kontrasts pēc izkliedētās gaismas atstarošanas vērtības” nozīmē virsmu kontrastu, ko raksturo šāda formula:

K	=	kontrasts,
L0	=	izkliedētās gaismas atstarošanas vērtība objektam,
Lh	=	izkliedētās gaismas atstarošanas vērtība fonam vai blakus esošajai virsmai.

Šajā SITS noteiktā kontrasta minimālā vērtība ir K = 0,3.

Šeit L ir dotajā virzienā no virsmas elementa atstarotā izkliedētās gaismas intensitāte, kas dalīta ar elementa virsmas laukumu, kurš projicēts tajā pašā virzienā.

Kontrasta panākšanai nav atļauts izmantot sarkanās un zaļās krāsas kombināciju.

Izkliedētās gaismas atstarošanas vērtības mērījumus veic saskaņā ar Eiropas vai valsts standartiem.

Kontrasta līmeni krāsu tonī nosaka pēc divu krāsu tuvuma krāsu spektrā, t. i., krāsas, kas krāsu spektrā ir tuvu viena otrai, kontrastē mazāk nekā krāsas, kas atrodas tālāk viena no otras.

Hromatiskā vērtība krāsas definīcijā norāda tās intensitāti un piesātinājuma līmeni. Jo piesātinātāka krāsa, jo lielāka tās intensitāte.

Pirmais pakāpiens

“Pirmais pakāpiens” ir pirmais vagona pakāpiens, kuru pasažieris izmanto, lai iekāptu vilcienā vai izkāptu no tā. Tas parasti ir pakāpiens, kurš ir vistuvāk perona malai. Tas var būt gan fiksēts, gan paceļams pakāpiens.

Neslidens

“Neslidens” nozīmē, ka jebkuras virsmas augšējā kārta ir pietiekami raupja vai citādi veidota, lai berze starp virsmu un cilvēka kurpi vai pārvietošanās palīglīdzekli būtu pienācīgā līmenī gan sausos, gan mitros laika apstākļos.

Jāatzīmē, ka nepastāv vienota vai universāla sistēma, kā noteikt berzes koeficientu, definējot grīdas virsmas pretslīdes īpašības.

Tāpēc ir pietiekami parādīt, ka ritošā sastāva statiskais berzes koeficients starp apzīmēto “neslideno” virsmu un kurpi ar gumijas zoli sasniedz minimālo vērtību 0,35 pat tad, ja virsma ir saslapināta ar tīru ūdeni, izmērot ar valsts vai starptautiski atzītu testa metodi. Testā izmantotās gumijas kvalitāti paziņo ar testa rezultātiem, un tai jābūt raksturīgai attiecībā pret tā materiāla veidu, kādu izmanto Eiropas Savienības dalībvalstīs ikdienas apavu ražošanai.

Infrastruktūrai piemēro valsts tiesību normas attiecībā uz ekvivalentām paredzētajām virsmām ēkās.

“Reljefas zīmes” un “reljefas spiedpogas”

“Reljefas zīmes” un “reljefas spiedpogas” ir zīmes vai ierīces, tajā skaitā izceltas piktogrammas, izceltas rakstzīmes vai Braila raksts. Reljefas piktogrammas un burti ir paaugstināti vismaz 0,5 mm virs virsmas, un tie nav iegravēti un ir ar kvadrātveida malām (piem., ne noapaļotām vai asām).

Attālums starp burtiem vai piktogrammām ir tāds, lai reljefo burtu, skaitļu vai simbolu abas malas varētu sajust, aptaustot ar pirkstiem vienu reizi.

Minimālais rakstzīmes augstums ir 15 mm.

Izmantojot Braila rakstu, piemēro valstī noteikto Braila standartu. Braila punktam jābūt kupolveidīgam. Atsevišķu vārdu rakstībai izmanto Braila rakstu bez saīsinājumiem un tam līdzās iestrādā virziena norādi uz Braila rakstu.

Stacijas pārvaldītājs

Stacijas pārvaldītājs ir institūcija, kas atbildīga par stacijas ikdienas darba vadību. Šo funkciju var veikt dzelzceļa uzņēmums, infrastruktūras pārvaldītājs vai trešā puse.

Drošības informācija

Drošības informācija ir informācija, ko sniedz pasažieriem, lai tie jau iepriekš zinātu, kā izturēties ārkārtas situācijā.

Drošības norādījumi

Drošības norādījumi ir norādījumi, kas dodami pasažieriem ārkārtas situācijā, lai tie saprastu, kā rīkoties.

Bezšķēršļu joslas

Bezšķēršļu josla ir vieta bez šķēršļiem, pa kuru iespējama kustība vagonā uz 4. nodaļā norādītajām vietām.

Pāreja starp vagoniem

Pāreja ir konstrukcija, pa kuru pasažieri pāriet no vilciena viena vagona uz nākamo.

5.   SAVSTARPĒJAS IZMANTOJAMĪBAS KOMPONENTI

5.1.   Definīcija

Saskaņā ar 2. panta d) punktu Direktīvā 2001/16/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/50/EK, savstarpējas izmantojamības komponenti ir “jebkura atsevišķa detaļa, detaļu grupa, iekārtas mezgla daļa vai vesels mezgls, kas iekļauts vai paredzēts iekļaušanai apakšsistēmā un no [kā] tieši vai netieši ir atkarīga Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas savstarpēja izmantojamība; jēdziens “komponents” aptver gan materiālas, gan nemateriālas lietas, piemēram, programmatūru.”

5.2.   Novatoriski risinājumi

Kā norādīts šīs SITS 4. iedaļā, novatoriskiem risinājumiem var būt nepieciešamas jaunas specifikācijas un/vai jaunas novērtēšanas metodes. Šīs specifikācijas un novērtēšanas metodes izstrādā 6.1.3. punktā noteiktajā kārtībā.

5.3.   Komponentu saraksts

Uz savstarpējas izmantojamības komponentiem attiecas Direktīvas 2001/16/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/50/EK, attiecīgie nosacījumi, kas uzskaitīti še turpmāk.

5.3.1.   Infrastruktūra

Šādi elementi uzskatāmi par infrastruktūras savstarpējas izmantojamības komponentiem.

Pasažieriem paredzētās vizuālās informācijas aprīkojums

Iekāpšanas palīglīdzekļi

Spiedpogas

Bērnu pārtīšanas galdiņi

Reljefas norādes

Biļešu tirdzniecības automāti

5.3.2.   Ritošais sastāvs

Šādi elementi uzskatāmi par ritošā sastāva savstarpējas izmantojamības komponentiem.

Standarta un universālo tualešu moduļi

Informācijas aprīkojums pasažieriem (akustiskā un vizuālā informācija)

Pasažieriem paredzētās trauksmes ierīces

Iekāpšanas palīglīdzekļi

Spiedpogas

Bērnu pārtīšanas galdiņi

Vizuālas un reljefas norādes

5.4.   Komponentu darbības rādītāji un specifikācijas

5.4.1.   Infrastruktūra

Raksturlielumi, kas jāievēro, norādīti attiecīgajos turpmāk uzskaitītajos 4.2. punkta apakšpunktos.

Pasažieriem paredzētās vizuālās informācijas aprīkojums (4.1.2.11.2. punkts un N pielikums)

Iekāpšanas ierīces (4.1.2.21.2.)

Reljefas spiedpogas (4.1.2.4.)

Bērnu pārtīšanas galdiņi (4.1.2.7.2.)

Reljefas norādes (4.1.2.11.)

Biļešu tirdzniecības automāti (4.1.2.9.2.)

5.4.2.   Ritošais sastāvs

Raksturlielumi, kas jāievēro, norādīti attiecīgajos turpmāk uzskaitītajos 4.2. punkta apakšpunktos.

Tualešu moduļi (4.2.2.6.)

Pasažieriem paredzētās vizuālās informācijas aprīkojums (4.2.2.8.3. punkts un N pielikums)

Pasažieriem paredzētās trauksmes ierīces: trauksmes ierīcēm jābūt darbināmām ar cilvēka plaukstu, un to darbināšanai piemērojamais spēks nepārsniedz 30 N. Iekāpšanas ierīces (4.2.2.12.3.)

Spiedpogas: spiedpogas darbināšanai piemērojamais spēks nepārsniedz 15 ņūtonus.

Bērnu pārtīšanas galdiņi (4.2.2.6.3.2.)

Vizuālas un reljefas norādes (4.2.2.8.1., 4.2.2.8.2. punkts un N pielikums)

6.   ATBILSTĪBAS UN/VAI PIEMĒROTĪBAS LIETOŠANAI NOVĒRTĒJUMS

6.1.   Savstarpējas izmantojamības komponenti

6.1.1.   Atbilstības novērtēšana (vispārēji)

EK atbilstības deklarāciju vai EK piemērotības lietošanai deklarāciju saskaņā ar 13. panta 1. punktu un IV pielikuma 3. nodaļu Direktīvā 2001/16/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/50/EK, sastāda ražotājs vai tā pilnvarots pārstāvis, kurš reģistrēts Kopienā, pirms savstarpējas izmantojamības komponentu laišanas tirgū.

Savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstības novērtēšanu veic saskaņā ar šādiem moduļiem (moduļi raksturoti šīs SITS F pielikumā).

Savstarpējas izmantojamības komponentu moduļi

A modulis: Iekšējā ražošanas kontrole projektēšanas, izstrādes un ražošanas posmā.

A1 modulis: Iekšējā projektēšanas kontrole ar ražojumu verificēšanu projektēšanas, izstrādes un ražošanas posmā.

B modulis: Tipa pārbaude projektēšanas un izstrādes posmā.

C modulis: Atbilstība tipam ražošanas posmā.

D modulis: Ražošanas kvalitātes vadības sistēma ražošanas posmā.

F modulis: Ražojuma verificēšana ražošanas posmā.

H1 modulis: Visaptveroša kvalitātes vadības sistēma plānošanas, izstrādes un ražošanas posmā.

H2 modulis: Visaptveroša kvalitātes vadības sistēma ar konstrukcijas pārbaudi projektēšanas, izstrādes un ražošanas posmā.

V modulis: Tipa validēšana, izmantojot ekspluatācijas pieredzi (piemērotība lietošanai).

Ja konkrētajam modulim nepieciešama paziņotās institūcijas piedalīšanās,

—	apstiprināšanas procesu un novērtējuma saturu nosaka ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis, kurš reģistrēts Kopienā, un paziņotā institūcija saskaņā ar šajā SITS noteiktajām prasībām.

—	katram savstarpējas izmantojamības komponentam ražotājs nepieciešamības gadījumā izvēlas paziņoto institūciju, kurai ir tiesības

novērtēt ritošā sastāva apakšsistēmas savstarpējas izmantojamības komponentus un/vai novērtēt infrastruktūras apakšsistēmas savstarpējas izmantojamības komponentus.

6.1.2.   Atbilstības novērtēšanas procedūras (moduļi)

Atbilstības novērtēšana attiecas uz posmiem un raksturlielumiem, kas šīs SITS D pielikuma D1 tabulā norādīti ar X. Ražotājs vai tā pilnvarots pārstāvis, kurš reģistrēts Kopienā, izvēlas vienu no moduļiem vai moduļu kombinācijām, kas attiecīgajam nepieciešamajam komponentam norādītas 16. tabulā.

16. tabula

“Novērtēšanas procedūras”

Punkts	Novērtējamie komponenti	A modulis	A1 modulis (3)	B+C modulis	B+D modulis	B+F modulis	H1 modulis (3)	H2 modulis
4.1.2.11.2. un 4.1.2.12.2.	Pasažieriem paredzētās vizuālās informācijas aprīkojums		X	X	X		X	X
4.1.2.21.2.	Iekāpšanas ierīces		X		X	X	X	X
4.1.2.4.	Reljefas spiedpogas	X		X			X
4.1.2.7.2.	Bērnu pārtīšanas galdiņi	X		X			X
4.1.2.11.	Reljefas norādes	X		X			X
4.1.2.9.2.	Biļešu tirdzniecības automāti	X		X			X
4.2.2.6.	Tualešu moduļi		X	X	X		X	X
4.2.2.8.	Pasažieriem paredzētās vizuālās informācijas aprīkojums		X	X	X		X	X
4.2.2.3., 4.2.2.6. un 4.2.2.11.	Pasažieriem paredzētās trauksmes ierīces	X		X			X
4.2.2.12.3.	Iekāpšanas ierīces		X		X	X	X	X
4.2.2.4.	Spiedpogas	X		X			X
4.2.2.6.3.2.	Bērnu pārtīšanas galdiņi	X		X			X
4.2.2.8.1, 4.2.2.8.2. un N pielikums	Vizuālas un reljefas norādes	X		X			X

6.1.3.   Novatoriski risinājumi

Ja savstarpējas izmantojamības komponentam tiek piedāvāts novatorisks risinājums, kā definēts 5.2. iedaļā, ražotājs vai tā pilnvarots pārstāvis, kurš reģistrēts Kopienā, norāda atkāpes no attiecīgā šīs SITS punkta un iesniedz tās Eiropas Dzelzceļa aģentūrai (ERA). ERA sagatavo un izstrādā atbilstīgās funkcionālās un saskarnes specifikācijas komponentiem un izstrādā novērtēšanas metodes.

Attiecīgas funkcionālās un saskarnes specifikācijas un tādējādi radušās novērtējuma metodes iestrādā SITS pārskatīšanas procesā.

Pēc Komisijas lēmuma spēkā stāšanās, kas pieņemts saskaņā ar 21. pants 2. punktu Direktīvā 2001/16/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/50/EK, novatorisku risinājumu ir atļauts izmantot, pirms tas iestrādāts SITS.

6.1.4.   Piemērotības lietošanai novērtēšana

Piemērotības lietošanai novērtēšana saskaņā ar tipa apstiprinājumu atbilstīgi ekspluatācijas pieredzei (V modulis), kā norādīts šīs SITS F pielikumā, tiek pieprasīta šādiem savstarpējas izmantojamības komponentiem.

Neattiecas.

6.2.   Apakšsistēmas

6.2.1.   Atbilstības novērtēšana (vispārēji)

Saskaņā ar Direktīvas 96/48/EK VI pielikumu līgumslēdzēja puse vai tās pilnvarotais pārstāvis (pieteikuma iesniedzējs), kurš reģistrēts Kopienā, iesniedz pieteikumu ritošā sastāva vai infrastruktūras apakšsistēmas atbilstības novērtēšanai brīvi izvēlētai paziņotai institūcijai.

Pieteikuma iesniegšana ritošā sastāva atbilstības novērtēšanai, kuru veic ražotājs, paliek atklātais punkts (skatīt DV11 3. jautājumu).

Šai paziņotajai institūcijai jābūt pilnvarām novērtēt ritošo sastāvu vai infrastruktūras apakšsistēmu.

EK verifikācijas deklarāciju saskaņā ar 18. panta 1. punktu un VI pielikumu Direktīvā 2001/16/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/50/EK, sastāda pieteikuma iesniedzējs.

EK verifikācijas deklarācija ir nepieciešama, lai saņemtu pilnvarojumu nodot apakšsistēmu ekspluatācijā.

Apakšsistēmas atbilstības novērtēšana veicama saskaņā ar vienu vai vairāku šādu moduļu kombināciju saskaņā ar šīs SITS 6.2.2. punktu un E pielikumu (moduļi ir izklāstīti šīs SITS F pielikumā).

EK apakšsistēmu verificēšanas moduļi

SB modulis: Tipa pārbaude projektēšanas un izstrādes posmā

SD modulis: Ražojuma kvalitātes vadības sistēma ražošanas posmā

SF modulis: Ražojuma verificēšana ražošanas posmā

SG modulis: Vienības verificēšana

SH2 modulis: Visaptveroša kvalitātes vadības sistēma ar konstrukcijas pārbaudi projektēšanas, izstrādes un ražošanas posmā

Apstiprinājuma procesu un novērtējuma saturu saskaņā ar šajā SITS definētajām prasībām un atbilstīgi šīs SITS 7. iedaļas noteikumiem savstarpēji definē pieteikuma iesniedzējs un paziņotā institūcija.

6.2.2.   Atbilstības novērtēšanas procedūras (moduļi)

Pieteikuma iesniedzējs izvēlas vienu no moduļiem vai moduļu kombināciju, kā norādīts 17. tabulā.

17. tabula

“Novērtēšanas procedūras”

Novērtējamā apakšsistēma	SB+SD modulis	SB+SF modulis	SG modulis	SH2 modulis
Ritošā sastāva apakšsistēma	X	X		X
Infrastruktūras apakšsistēma	X		X	X

Novērtējamās apakšsistēmas raksturojums attiecīgajos posmos norādīts šīs SITS E pielikuma E.1. tabulā infrastruktūras apakšsistēmai un E.2. tabulā ritošā sastāva apakšsistēmai. Pieteikuma iesniedzējs apstiprina, ka katra ražotā apakšsistēma atbilst tipam.

Savstarpējas izmantojamības komponentu raksturojums dots D pielikuma D.1. tabulā, kā arī E pielikuma E.1. vai E.2. tabulā. Šo raksturlielumu novērtējumu uzskata par veiktu, ja ir savstarpējas izmantojamības komponenta EK atbilstības deklarācija.

Tehniskās apkopes apakšsistēmas novērtējums ir aprakstīts 6.2.5. punktā.

6.2.3.   Novatoriski risinājumi

Ja apakšsistēmā ir novatoriski risinājumi, kā definēts 4.1.1. vai 4.2.1. iedaļā, ražotājs vai līgumslēdzēja puse norāda novirzi no attiecīgā SITS punkta un iesniedz to Eiropas Dzelzceļa aģentūrai (ERA). ERA sagatavo atbilstīgās funkcionālās un saskarnes specifikācijas šim risinājumam un izstrādā novērtēšanas metodes.

Attiecīgas funkcionālās un saskarnes specifikācijas un novērtējuma metodes iestrādā SITS pārskatīšanas procesā.

Kad stājies spēkā Komisijas lēmums, kas pieņemts saskaņā ar 21. panta 2. punktu Direktīvā 2001/16/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/50/EK, novatorisku risinājumu ir atļauts izmantot, pirms tas iestrādāts SITS.

6.2.4.   Tehniskās apkopes novērtējums

Saskaņā ar 18. panta 3. punktu Direktīvā 2001/16/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/50/EK, paziņotā institūcija sastāda tehnisko dokumentāciju, kurā ir iekļauta tehniskās apkopes dokumentācija. Tas nozīmē, ka paziņotā institūcija pārbauda:

—	tehniskās apkopes dokumentācijas esamību,

—	HS RST SITS 4.2.10.2. punktā izklāstīto elementu esamību ritošā sastāva tehniskās apkopes dokumentācijā,

bet tai nav jāpārbauda tehniskās apkopes dokumentācijas satura derīgums.

Par tehniskās apkopes atbilstības novērtēšanu ir atbildīga katra attiecīgā dalībvalsts.

F pielikuma F.4 punkts (kurš ir atklātais punkts) raksturo procedūru, saskaņā ar kuru katra dalībvalsts konstatē, ka tehniskās apkopes pasākumi atbilst šīs SITS prasībām, un nodrošina, ka ritošā sastāva darbmūža laikā tiek ievēroti pamatparametri un pamatprasības.

6.2.5.   Ekspluatācijas noteikumu novērtējums

Parasto sliežu ekspluatācijas SITS 6.2.1. punktā noteikts, ka pašlaik nevienam elementam, kas ietverts parasto sliežu satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS, nav nepieciešams atsevišķs paziņotās institūcijas novērtējums.

Šīs SITS PRM vajadzībām paziņotai institūcijai nav jāpārbauda neviens ekspluatācijas noteikums, pat ja tie uzskaitīti 4.1.4. vai 4.2.4. punktā.

6.2.6.   Atsevišķu vagonu novērtējums

Kad ritošo sastāvu piegādā kā atsevišķus vagonus, nevis fiksētā sastāvā, šādus vagonus pārbauda saskaņā ar attiecīgiem šīs SITS punktiem, pieņemot, ka ne katrā šādā vagonā būs vietas ratiņkrēsliem, ar ratiņkrēsliem pieejamas labierīcības vai universālā tualete.

Tomēr ir jāparāda, ka, paveicot vilciena sastāva formēšanu ar citiem savietojamiem vagoniem, iespējama atbilstība visiem šīs SITS PRM punktiem.

6.3.   Savstarpējas izmantojamības komponenti, kuriem nav EK atbilstības deklarācijas

6.3.1.   Vispārīgi

Uz ierobežotu laika periodu, kas zināms kā “pārejas periods”, savstarpējas izmantojamības komponentus, kuriem nav EK atbilstības deklarācijas vai piemērotības lietošanai deklarācijas, var iestrādāt apakšsistēmās ar nosacījumu, ka tiek izpildīti šīs iedaļas nosacījumi.

6.3.2.   Pārejas periods

Pārejas periods sākas šīs SITS spēkā stāšanās dienā un ilgst sešus gadus.

Pēc pārejas perioda beigām un saskaņā ar izņēmumiem, kuri atļauti atbilstīgi 6.3.3.3. iedaļai, savstarpējas izmantojamības komponentiem jābūt piešķirtām nepieciešamajām EK atbilstības un/vai piemērotības lietošanai deklarācijām pirms to iestrādāšanas apakšsistēmās.

6.3.3.   Tādu apakšsistēmu sertificēšana pārejas periodā, kurās ir nesertificēti savstarpējas izmantojamības komponenti

6.3.3.1.   Nosacījumi

Pārejas periodā paziņotā institūcija var izdot apakšsistēmas atbilstības sertifikātu pat tad, ja apakšsistēmā iekļautos savstarpējas izmantojamības komponentus neaptver attiecīgās EK atbilstības deklarācijas un/vai piemērotības lietošanai deklarācijas saskaņā ar šo SITS, ja ievēro šādus trīs kritērijus:

—	paziņotā institūcija ir pārbaudījusi apakšsistēmas atbilstību attiecībā uz prasībām, kas noteiktas šīs SITS 4. nodaļā, un,

—	veicot papildu novērtēšanu, paziņotā institūcija apstiprina, ka savstarpējas izmantojamības komponentu atbilsme un/vai piemērotība lietošanai ir saskaņā ar 5. nodaļas prasībām, un

—	savstarpējas izmantojamības komponenti, kurus neaptver attiecīgā EK atbilstības deklarācija un/vai piemērotības lietošanai deklarācija, ir izmantoti apakšsistēmā, kas pirms šīs SITS stāšanās spēkā jau tiek ekspluatēta vismaz vienā no dalībvalstīm.

EK atbilstības deklarāciju un/vai piemērotības lietošanai deklarāciju nesastāda tiem savstarpējas izmantojamības komponentiem, kas ir novērtēti šādā veidā.

6.3.3.2.   Paziņošana

—	Apakšsistēmas atbilstības sertifikātā skaidri norāda, kurus savstarpējas izmantojamības komponentus paziņotā institūcija novērtējusi kā daļu no apakšsistēmas verifikācijas.

—	Apakšsistēmas EK verifikācijas deklarācijā skaidri norāda:

—	kuri savstarpējas izmantojamības komponenti ir novērtēti kā daļa no apakšsistēmas;

—	apstiprinājumu, ka apakšsistēma ietver savstarpējas izmantojamības komponentus, kas ir identiski tiem, kuri verificēti kā apakšsistēmas daļa;

—	šiem savstarpējas izmantojamības komponentiem – iemeslu(s), kāpēc ražotājs nav iesniedzis EK atbilstības un/vai piemērotības lietošanai deklarāciju pirms to iekļaušanas apakšsistēmā.

6.3.3.3.   Dzīves cikla īstenošana

Attiecīgās apakšsistēmas ražošana vai modernizēšana/atjaunināšana ir jāpabeidz sešu gadu pārejas periodā. Attiecībā uz apakšsistēmas dzīves ciklu:

—	pārejas periodā un

—	tās struktūras atbildībā, kas ir izdevusi apakšsistēmas EK verifikācijas deklarāciju,

savstarpējas izmantojamības komponentus, kuriem nav EK atbilstības un/vai piemērotības lietošanai deklarācijas un kuri ir tā paša tipa, un kurus ražo tas pats ražotājs, var izmantot ar tehnisko apkopi saistītās nomaiņās un kā apakšsistēmas rezerves daļas.

Pēc pārejas perioda beigām un

—	līdz apakšsistēma ir modernizēta, atjaunota vai nomainīta un

—	tās struktūras atbildībā, kas ir izdevusi apakšsistēmas EK verifikācijas deklarāciju,

savstarpējas izmantojamības komponentus, kuriem nav EK atbilstības un/vai piemērotības lietošanai deklarācijas un kuri ir tā paša veida, un kurus ražo tas pats ražotājs, ir atļauts turpināt izmantot ar tehnisko apkopi saistītai daļu nomaiņai.

6.3.4.   Uzraudzības pasākumi

Pārejas periodā dalībvalstis:

—	uzrauga savā valstī tirgū ieviestu savstarpējas izmantojamības komponentu skaitu un tipu;

—	ja apakšsistēma ir iesniegta apstiprināšanai, nodrošina, ka, ražotāja savstarpējas izmantojamības komponenta nesertificēšanas iemesli ir noteikti;

—	dara zināmu Komisijai un pārējām dalībvalstīm informāciju par nesertificētiem savstarpējas izmantojamības komponentiem, kā arī nesertificēšanas iemeslus.

7.   SITS PRM ĪSTENOŠANA

Šajā nodaļā aprakstīta SITS īstenošanas stratēģija. Jo īpaši jāprecizē, kādi starpposmi paredzēti, veicot pakāpenisku pāreju no pašreizējā stāvokļa uz galīgo stāvokli, kad atbilstība SITS būs kļuvusi par normu. Šī nodaļa balstās uz nepieciešamību koordinēt SITS īstenošanu galvenokārt tehnisku vai ekspluatācijas iemeslu dēļ, bet jāņem vērā arī rentabilitātes analīze saskaņā ar direktīvas attiecīgiem nosacījumiem. Turklāt jāņem vērā, ka SITS īstenošana laiku pa laikam jākoordinē ar citu SITS ieviešanu.

SITS īstenošanā vērā ņem parasto un ātrgaitas dzelzceļu vispārējo pāreju uz pilnu savstarpējo izmantojamību.

Lai atbalstītu šo pāreju, SITS pieļauj pakāpenisku piemērošanu vairākos posmos un ar citām SITS saskaņotu ieviešanu.

7.1.   Šīs SITS piemērošana jaunai infrastruktūrai/ritošajam sastāvam

7.1.1.   Infrastruktūra

Šīs SITS 2.–6. nodaļā minētos infrastruktūras aspektus un jebkurus īpašus nosacījumus pilnībā piemēro ekspluatācijā nodotai jaunai infrastruktūrai.

Šo SITS punktu nepiemēro jaunām infrastruktūrām, kurām šīs SITS spēkā stāšanas dienā piemēro jau parakstītu vai konkursa procedūras beigu posmā esošu līgumu.

Infrastruktūras pārvaldītājs vai dzelzceļa uzņēmums, vai stacijas pārvaldītājs, kurš ir atbildīgs par dzelzceļa staciju, organizē apspriešanos ar institūcijām, kuras atbild par apkārtnes pārvaldību visos jaunas stacijas celtniecības vai apkārtnes apbūves gadījumos, lai pieejamības prasības varētu izpildīt ne tikai stacijā, bet arī attiecībā uz piekļuvi stacijai.

7.1.2.   Ritošais sastāvs

7.1.2.1.   Vispārīgi

Šīs SITS 2.–6. nodaļā minētos ritošā sastāva infrastruktūras aspektus un jebkurus īpašus nosacījumus pilnībā piemēro ekspluatācijā nodotam jaunam ritošajam sastāvam.

Šo SITS nepiemēro jaunam ritošam sastāvam, kuram šīs SITS spēkā stāšanās dienā piemēro jau parakstītu vai konkursa procedūras beigu posmā esošu līgumu.

7.1.2.2.   Jaunbūvēts jaunas konstrukcijas ritošais sastāvs

7.1.2.2.1.   Definīcijas

Definīcijas, ko izmanto 7.1.1. un 7.1.2.1. iedaļā, ir šādas:

(1)	A posma periods ir periods, kas sākas brīdī, kad tiek izraudzīta paziņotā institūcija un sniegts konstruējamā un ražojamā vai iegādājamā ritošā sastāva raksturojums.

(2)	B posma periods ir periods, kas sākas brīdī, kad paziņotā institūcija izsniedz tipa vai projekta pārbaudes EK verifikācijas sertifikātu, un beidzas, kad tipa vai projekta pārbaudes EK verifikācijas sertifikāts zaudē spēku.

7.1.2.2.2.   Vispārīgi

(3)	apakšsistēmas EK verifikācijas tipa vai projekta pārbaudes sertifikātu un/vai

(4)	savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstības un/vai piemērotības lietošanai tipa vai projekta pārbaudes sertifikātu

pieteikuma iesniedzējs drīkst prasīt, kā noteikts attiecīgi 6.2.1. un 6.1.1. punktā.

Pieteikuma iesniedzējs paziņo par nodomu konstruēt un novērtēt jaunu ritošo sastāvu un/vai savstarpējas izmantojamības komponentu paziņotai institūcijai, kas izraudzīta saskaņā ar šīs SITS 6. nodaļu. Kopā ar šādu paziņojumu pieteikuma iesniedzējs iesniedz tāda ritošā sastāva vai savstarpējas izmantojamības komponenta raksturojumu, ko tas paredzējis konstruēt un izbūvēt vai iegādāties.

7.1.2.2.3.   A posms

Pēc paziņotās institūcijas izraudzīšanas brīža tiek noteikts sertifikācijas pamats noteiktajam ritošajam sastāvam saskaņā ar attiecīgo spēkā esošo SITS septiņu gadu A posma periodā, izņemot gadījumus, kad piemēro 19. pantu Direktīvā 96/48/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/50/EK.

Kad A posma perioda laikā spēkā stājas pārskatīts SITS variants, tajā skaitā šī SITS, ir pieļaujams izmantot pārskatīto variantu pilnībā vai atsevišķas iedaļas, ja gan pieteikuma iesniedzējs, gan paziņotā institūcija par to vienojas. Šādu vienošanos reģistrē.

Pēc pozitīva novērtējuma paziņotā institūcija izdod tipa vai projekta pārbaudes EK verifikācijas sertifikātu apakšsistēmai vai tipa vai projekta pārbaudes atbilstības un/vai piemērotības lietošanai sertifikātu savstarpējas izmantojamības komponentam.

7.1.2.2.4.   B posms

a)

Prasības apakšsistēmai Šis apakšsistēmas tipa vai projekta pārbaudes sertifikāts ir spēkā septiņu gadu B posma periodā arī tad, ja spēkā stājas jauna SITS, izņemot gadījumus, kad piemēro 19. pantu Direktīvā 96/48/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/50/EK. Šajā laikā ir atļauts nodot ekspluatācijā jaunus tā paša tipa ritošos sastāvus bez jauna tipa novērtējuma. Līdz septiņu gadu B posma perioda beigām ritošo sastāvu novērtē saskaņā ar tajā laikā spēkā esošo SITS attiecībā uz tām prasībām, kas ir mainītas vai jaunas, salīdzinot ar sertifikācijas pamatā esošo. (1) Ja ir pieprasīta un pieņemta atkāpe, spēkā esošais tipa vai projekta pārbaudes EK verifikācijas sertifikāts paliek spēkā uz nākamo triju gadu B posma periodu. Pirms trīs gadu perioda beigām var atkal veikt to pašu novērtēšanas procesu un atkāpes piešķiršanu. (2) Ja apakšsistēmas projekts atbilst tipa vai projekta pārbaudes prasībām, EK verifikācijas sertifikāts paliek spēkā uz nākamo septiņu gadu B posma periodu. Ja līdz B posma beigām spēkā nestājas jauna SITS, ritošā sastāva novērtējums nav nepieciešams, un uz nākamo septiņu gadu B posmu spēkā paliek attiecīgā sertifikācija.

b)

Prasības attiecībā uz savstarpēji izmantojamu komponentu Tipa vai projekta pārbaudes vai piemērotības lietošanai sertifikāts ir spēkā piecu gadu B posma periodā arī tad, ja spēkā stājas jauna SITS, izņemot gadījumus, kad piemēro 19. pantu Direktīvā 96/48/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/50/EK. Šajā laikā ir atļauts nodot ekspluatācijā jaunus tā paša tipa komponentus bez jauna novērtējuma. Līdz piecu gadu B posma perioda beigām komponentu novērtē saskaņā ar tajā laikā spēkā esošo SITS attiecībā uz tām prasībām, kas ir mainītas vai jaunas, salīdzinot ar sertifikācijas pamatā esošo.

7.1.2.3.   Jaunbūvēts eksistējošas konstrukcijas ritošais sastāvs

Uz ritošo sastāvu, kura konstrukcija nav sertificēta saskaņā ar SITS, attiecas 7.5.2. iedaļā minētie nosacījumi.

7.1.2.4.   Pārejas periods

Dalībvalstis drīkst nepiemērot SITS pārejas periodā, kas turpināsies līdz 2010. gada 1. janvārim. Šī atļauja tiek ierobežota attiecībā uz:

—	jau parakstītiem vai konkursa procedūras beigu posmā esošiem līgumiem šīs SITS spēkā stāšanās dienā un šo līgumu pielikumiem par papildu vagonu iegādāšanos vai

—	pašreizējas konstrukcijas jaunu ritošo sastāvu pirkuma līgumiem, kas parakstīti šajā pārejas periodā.

7.2   SITS grozījumi

Saskaņā ar 6. panta 3. punktu Direktīvā 2001/16/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/50/EK, aģentūra atbild par SITS grozījumu un precizējumu sagatavošanu, kā arī par attiecīgu ieteikumu sagatavošanu direktīvas 21. pantā minētajai komitejai, ņemot vērā tehnikas attīstību vai sociālās prasības. Turklāt progresīva pārējo SITS pieņemšana un pārskatīšana arī var ietekmēt šo SITS. Šīs SITS ieteiktās izmaiņas pakļauj pamatīgai izskatīšanai, un atjaunotās SITS publicē aptuveni reizi trijos gados.

Aģentūra saņem paziņojumu par jebkuriem izpētes stadijā esošiem novatoriskiem risinājumiem, lai noteiktu to turpmāku iekļaušanu SITS.

7.3.   Šīs SITS piemērošana pašreizējai infrastruktūrai/ritošajam sastāvam

Attiecībā uz pašreizējo infrastruktūru un ritošo sastāvu šo SITS piemēro komponentiem, kas ir atjaunoti vai modernizēti saskaņā ar direktīvas 14. panta 3. punkta nosacījumiem.

7.3.1.   Infrastruktūra

Pašreizējā infrastruktūra ir infrastruktūra, kas šīs SITS spēkā stāšanās dienā jau ir ekspluatācijā.

Šo SITS nepiemēro pašreizējai infrastruktūrai, kamēr to neatjauno vai nemodernizē.

Šo SITS nepiemēro infrastruktūrai, kas tiek atjaunota vai modernizēta saskaņā ar tāda līguma nosacījumiem, kas jau bijis parakstīts vai atradies konkursa beigu posmā šīs SITS spēkā stāšanās dienā.

Infrastruktūras pārvaldītājs vai dzelzceļa uzņēmums, vai stacijas pārvaldītājs, kurš ir atbildīgs par dzelzceļa staciju, organizē konsultācijas ar institūcijām, kuras atbild par apkārtnes pārvaldību visos jaunas stacijas celtniecības vai apkārtnes apbūves gadījumos, lai pieejamības prasības varētu izpildīt ne tikai stacijā, bet arī attiecībā uz piekļuvi stacijai.

Atjaunojot vai modernizējot pašreizējās stacijas, kurās ikdienas pasažieru plūsma ir 1 000 pasažieru vai mazāk, kopā skaitot iekāpjošos un izkāpjošos, vidējo rādītāju ņemot 12 mēnešu periodā, nav obligāta prasība, lai būtu pacēlāji vai uzbrauktuves, kur citādi tās būtu nepieciešamas, lai sasniegtu pilnīgu atbilstību šim punktam, ja ir cita stacija ir 50 km attālumā tajā pašā maršrutā, kurā tiek nodrošināts pilnībā atbilstošs bezšķēršļu ceļš. Šādā gadījumā jaunas stacijas projektā iekļauj pacēlāju un/vai uzbrauktuvju uzstādīšanas iespēju nākotnē, lai stacija būtu pieejama visām PRM kategorijām.

7.3.1.1.   Vispārīgi

Ja komponenti tiek atjaunoti vai modernizēti, tiem jābūt atbilstošiem šīs SITS prasībām ar šādiem izņēmumiem.

Ja infrastruktūras modernizēšanas vai atjaunošanas darbs ietekmē tos infrastruktūras aspektus, uz kuriem attiecas kāds šīs SITS PRM punkts, tas no jauna novērtējams saskaņā ar šo šajā SITS ietverto prasību, ņemot vērā šādus nosacījumus.

Atbilstība šīs SITS saturam nav obligāta, ja darbam, kāds nepieciešams, lai sasniegtu šādu atbilstību, vajadzīgas jebkura nesošā elementa konstrukcijas izmaiņas.

Sistēmas un komponentus, kas nav ietverti konkrētās modernizēšanas vai atjaunošanas programmas darbības jomā, nepadara atbilstošus šādas programmas laikā.

Ja infrastruktūru atjaunošanas vai modernizēšanas darbu rezultātā no jauna novērtē atbilstību citai SITS, tās atbilstību šai SITS no jauna jānovērtē tikai attiecībā uz tām sistēmām un komponentiem, kurus tieši skāruši veiktie darbi.

Pastāv divu veidu infrastruktūras bloki:

—	stacijas ēkas (tajā skaitā automašīnu stāvvietas, tualetes, biļešu kases utt.);

—

peroni.

Kad tiek modernizēts vai atjaunots viss bloks, tajā paredz bezšķēršļu ceļu (kur iespējams), kuru var savienot ar citiem blokiem, kad tos modernizē vai atjauno.

Infrastruktūras objektu normāla apkope nenozīmē, ka nepieciešams jauns novērtējums šīs SITS ietvaros.

7.3.1.2.   Bezšķēršļu ceļi – vispārīgi (4.1.2.4.1.)

Atbilstība prasībām saistībā ar gājēju tiltiņu un gājēju tuneļu platumu un/vai brīvo gabarītaugstumu nav obligāta jau esošiem gājēju tiltiņiem un gājēju tuneļiem.

7.3.1.3.   Gājēju tiltiņu, kāpņu un gājēju tuneļu ģeometrija (4.1.2.14. un 4.1.2.15.)

Atbilstība prasībām attiecībā uz gājēju tiltiņu, kāpņu un gājēju tuneļu platumu un/vai brīvo gabarītaugstumu nav obligāta jau esošiem gājēju tiltiņiem, kāpnēm un gājēju tuneļiem.

7.3.1.4.   Uzbrauktuves, eskalatori, pacēlāji un slīdceliņi (4.1.2.17.)

Atbilstība prasībām attiecībā uz uzbrauktuvēm, eskalatoriem, pacēlājiem un slīdceliņiem nav obligāta jau esošām uzbrauktuvēm, eskalatoriem, pacēlājiem un slīdceliņiem.

7.3.1.5.   Perona platums un perona mala (4.1.2.19.)

Atbilstība prasībām attiecībā uz perona minimālo platumu nav obligāta jau esošām stacijām, ja neatbilstības iemesls ir konkrētu perona šķēršļu esamība (piem., konstrukcijas kolonnas, uzejas, pacēlāji utt.), ko nav iespējams pārvietot.

7.3.1.6.   Perona augstums un nobīde (4.1.2.18.)

Atbilstība prasībām attiecībā uz perona augstumu un nobīdi nav obligāta atjaunotu peronu gadījumā, bet ir obligāta modernizētiem peroniem.

7.3.1.7.   Vēsturiskas celtnes

Ja pašreizējā stacija vai tās daļa ir atzīta par vēsturisku celtni un to aizsargā ar valsts likumu, infrastruktūras pārvaldītājam jācenšas ieviest šīs SITS prasības. Tomēr, ja var pierādīt, ka tiks pārkāpts valsts likums par celtnes aizsardzību, šīs SITS attiecīgo prasību īstenošana nav obligāta.

7.3.2.   Ritošais sastāvs

Pašreizējais ritošais sastāvs ir ritošais sastāvs, kurš šīs SITS spēkā stāšanās dienā jau ir ekspluatācijā vai uz kuru attiecas jau parakstīts līgums vai beigu posmā esoša konkursa procedūra.

Šo SITS nepiemēro esošajam ritošajam sastāvam, kamēr to neatjauno vai nemodernizē.

Šo SITS pantu nepiemēro ritošajam sastāvam, kas tiek atjaunots vai modernizēts saskaņā ar tāda līguma nosacījumiem, kas jau bijis parakstīts vai atradies konkursa beigu posmā šīs SITS spēkā stāšanās dienā.

7.3.2.1.   Vispārīgi

Ja ritošā sastāva atjaunošana vai modernizācija ietekmē tādus ritošā sastāva darbības aspektus, ko regulē kāds šīs SITS punkts, to saskaņā ar šo šīs SITS prasību no jauna novērtē atbilstoši šādiem nosacījumiem.

Sistēmas un komponentus, kas nav ietverti konkrētās modernizēšanas vai atjaunošanas programmas darbības jomā, nepadara atbilstošus šādas programmas laikā.

Ja atjaunošanas vai modernizācijas darbu rezultātā no jauna novērtē vagona atbilstību kādai citai SITS, ir nepieciešams veikt jaunu novērtējumu tikai attiecībā uz šo SITS tām sistēmām un komponentiem, kurus tieši ietekmējuši šie darbi.

Atbilstība šīs SITS saturam nav obligāta, ja izmaiņu īstenošanai, ko būtu nepieciešams veikt, lai sasniegtu atbilstību, nepieciešams veikt virsbūves izmaiņas durvju ailās (iekšējās vai ārējās), apakšējos rāmjos, sadursmju balstos, vagonu virsbūvē, vagonu bloķēšanas ierīcēs, kā rezultātā būtu nepieciešama atkārtota vagona integritātes atbilstības apstiprināšana saskaņā ar 2001. gada jūlija EN 12663 un/vai citām SITS.

7.3.2.2.   Sēdvietas

Atbilstība 4.2.2.1. punkta prasībām par turekļiem sēdekļu atzveltnēs ir obligāta tikai tad, ja sēdekļu struktūra tiek atjaunota vai modernizēta visā vagonā.

Atbilstība 4.2.2.2. punkta prasībām par priekšrocību sēdvietu nodrošināšanu ir obligāta tikai tad, ja sēdvietu izvietojums tiek mainīts visā vilcienā un to var panākt, nesamazinot pašreizējo vilciena ietilpību. Šādos apstākļos nodrošina maksimālo prioritāro sēdvietu skaitu, saglabājot pašreizējo ietilpību.

Atbilstība prasībām par brīvo gabarītaugstumu virs priekšrocību sēdvietām, nav obligāta, ja ierobežojošais faktors ir bagāžas tīkls, kas atjaunošanas vai modernizēšanas laikā strukturāli nav mainīts.

7.3.2.3.   Ratiņkrēslu vietas

Atbilstība prasībām attiecībā uz vietu ratiņkrēsliem tiek pieprasīta tikai tad, ja tiek mainīts sēdvietu izvietojums visā vilciena formējumā. Tomēr, ja ieejas durvis vai bezšķēršļu joslas nevar izmainīt, lai nodrošinātu piekļuvi ar ratiņkrēsliem, ratiņkrēslu vieta nav jānodrošina, ja tiek mainīts sēdvietu izvietojums.

Nav obligāta prasība nodrošināt ārkārtas saziņas ierīces ratiņkrēslu novietojumu vietās, ja vagonā nav elektriskās saziņas sistēmas, kuru var piemērot, lai iekļautu šādu ierīci.

7.3.2.4.   Ārdurvis

Atbilstība prasībai norādīt ārdurvis ar norādēm un kontrastu ir obligāta tikai tad, ja vagonu pārkrāso (vai citādi atjauno).

Atbilstība prasībai norādīt ārdurvju iekšējo pozīciju ar kontrastu grīdas līmenī ir obligāta, tikai atjaunojot vai modernizējot grīdu virsmu.

Atbilstība prasībai nodrošināt durvju atvēršanas un aizvēršanas signālus ir obligāta tikai tad, ja durvju kontroles sistēma tiek atjaunota vai modernizēta.

Pilnīga atbilstība prasībām attiecībā uz durvju kontroles ierīču novietojumu un izgaismojumu ir obligāta, tikai, ja atjauno vai modernizē durvju kontroles sistēmu un ja kontroles iespējams pārvietot bez izmaiņu ieviešanas vagona virsbūvē vai durvīs. Tomēr šādā gadījumā atjaunotās vai modernizētās kontroles ierīces ierīkojamas pēc iespējas tuvāk atbilstošajai pozīcijai.

7.3.2.5.   Iekšdurvis

Atbilstība prasībai par durvju vēršanas ierīču darbināšanai nepieciešamā spēka daudzumu un šo ierīču novietojumu ir obligāta tikai tad, ja durvis un durvju mehānisms un/vai durvju vēršanas ierīce tiek modernizēta vai atjaunota.

Atbilstība prasībai, lai starpvagonu un turpmākās savienojošās durvis darbotos sinhroni, ir obligāta tikai tad, ja durvis jau ir automātiskas, durvju kontroles sistēma tiek atjaunota vai modernizēta un ir piemērota starpvagonu saziņas kontroles sistēma.

7.3.2.6.   Apgaismojums

Atbilstība prasībai saskaņā ar 4.2.2.5. punktu nodrošināt pakāpienu apgaismojumu pie ārdurvīm netiek pieprasīta, ja var noteikt, ka papildu slodzes nodrošināšanai ir nepietiekama elektrosistēmas jauda vai ka šāds apgaismojums nav lietderīgi piemērojams bez durvju struktūras izmaiņām.

7.3.2.7.   Tualetes

Pilnībā atbilstīgu universālo tualešu nodrošināšana ir obligāta tikai tad, ja pašreizējās tualetes tiek pilnībā atjaunotas vai modernizētas un ir nodrošināta vieta ratiņkrēsliem, un iespējams ierīkot atbilstīgu universālo tualeti bez vagona virsbūves struktūras izmaiņām.

Prasība nodrošināt ārkārtas saziņas ierīces universālajā tualetē nav obligāta, ja vagonā nav elektriskas saziņas sistēmas, kuru var pielāgot, lai iekļautu šādu ierīci.

7.3.2.8.   Bezšķēršļu joslas

Atbilstība 4.2.2.7. punkta prasībām ir obligāta tikai tad, ja visā vagonā tiek mainīts sēdvietu izvietojums un tiek ierīkota vieta ratiņkrēsliem.

Atbilstība prasībām attiecībā uz bezšķēršļu joslām starp savienojošiem vagoniem ir obligāta tikai tad, ja pāreju atjauno vai modernizē.

7.3.2.9.   Informācija

Atbilstība 4.2.2.8.2.2. punkta prasībām attiecībā uz maršruta informāciju nav obligāta atjaunojot vai modernizējot. Tomēr, ja automātisku maršruta informācijas sistēmu ierīko kā daļu no atjaunošanas vai modernizācijas programmas, tai jāatbilst šā punkta prasībām.

Atjaunojot vai modernizējot norādes vai iekštelpu apdari, atbilstība citām 4.2.2.8. punkta daļām ir obligāta.

7.3.2.10.   Augstuma izmaiņas

Atbilstība 4.2.2.9. punkta prasībām nav obligāta atjaunojot vai modernizējot, izņemot to, ka, atjaunojot vai modernizējot protektora virsmas materiālus, uz pakāpiena aizsargapkaluma jānodrošina krāsas kontrasta brīdinājuma josla.

7.3.2.11.   Margas

Atbilstība 4.2.2.10. punkta prasībām ir spēkā tikai tad, ja pašreizējās margas tiek atjaunotas vai modernizētas.

7.3.2.12.   Ar ratiņkrēslu pieejama guļamtelpa

Atbilstība prasībai nodrošināt ar ratiņkrēsliem pieejamu guļamtelpu ir obligāta tikai tad, ja pašreizējo guļamtelpu atjauno vai modernizē.

Prasība nodrošināt ārkārtas saziņas ierīces ar ratiņkrēsliem pieejamā guļamtelpā nav obligāta, ja vagonā nav elektriskas saziņas sistēmas, kuru var piemērot, lai iekļautu šādu ierīci.

7.3.2.13.   Pakāpienu pozīcijas, pakāpieni un iekāpšanas palīglīdzekļi

Atbilstība 4.2.2.12. iedaļas prasībām nav obligāta atjaunojot vai modernizējot, izņemot gadījumus, kad ierīkotas pārvietojamās kāpnes vai citi stacionāri iekāpšanas palīglīdzekļi, tad tiem jāatbilst attiecīgajiem šīs SITS sadaļas apakšpunktiem.

Tomēr, ja atjaunojot vai modernizējot saskaņā ar 4.2.23. punktu ir izveidota ratiņkrēslu vieta, saskaņā ar 4.2.2.12.4. punktu ir obligāta prasība nodrošināt iekāpšanas palīglīdzekļus.

Atbildīgais infrastruktūras pārvaldītājs (vai stacijas pārvaldītājs, ja tie ir atbildīgās institūcijas) un dzelzceļa uzņēmums slēdz vienošanos saskaņā ar 10. panta 5. punktu Direktīvā 91/440/EK, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/51/EK, pirms atjaunotā vai modernizētā ritošā sastāva laišanas ekspluatācijā, lai noteiktu, kura puse ir atbildīga par nepieciešamo iekāpšanas palīglīdzekļu nodrošināšanu (4.2.2.12.4. punkts). Infrastruktūras pārvaldītājs (vai stacijas pārvaldītājs(-i)) un dzelzceļa uzņēmums nodrošina vispiemērotāko savstarpēji saskaņoto atbildības jomu sadalījumu.

7.4.   Īpaši gadījumi

7.4.1.   Vispārīgi

Šādi īpaši noteikumi ir paredzēti šādiem īpašiem gadījumiem.

Šie īpašie gadījumi pieskaitāmi divām kategorijām: noteikumus piemēro vai nu pastāvīgi (“P” gadījums), vai pagaidu kārtā (“T” gadījums). Attiecībā uz pagaidu gadījumiem iesaka, lai attiecīgās dalībvalstis atbilstu attiecīgajai apakšsistēmai vai nu līdz 2010. gadam (“T1” gadījums), kas ir noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 23. jūlija Lēmumā Nr. 1692/96/EK par Kopienas pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai, vai arī līdz 2020. gadam (“T2” gadījums).

7.4.1.1.   Perona augstums

Dānija “P”

Ir pieļaujams, ka perona augstums ir 920 mm virs S-Bahn vilcienu braukšanas virsmas.

Francija “P”

Ir pieļaujams, ka perona augstums ir 920 mm virs Ile-de-France tīkla braukšanas virsmas.

Vācija “P”

Ir pieļaujams, ka perona augstums ir 960 mm virs S-Bahn vilcienu braukšanas virsmas.

Lielbritānija, Ziemeļīrija un Īrija “P”

Ir pieļaujams, ka perona augstums ir 915 mm virs braukšanas virsmas.

Lietuva, Latvija un Igaunija “P”

Tikai parasto dzelzceļu infrastruktūrai ir pieļaujams, ka perona augstums ir 200 mm vai 1 100 mm (+20 mm, –50 mm) virs braukšanas virsmas.

Polija “P”

Ir pieļaujams, ka perona augstums ir 960 mm virs S-Bahn vilcienu braukšanas virsmas.

Portugāle “P”

Visai pašreizējai parasto dzelzceļu infrastruktūrai Portugālē ir pieļaujams, ka perona augstums ir 900 mm virs braukšanas virsmas.

Stacijās un pieturās bez piepilsētas vilcienu pakalpojumiem ir pieļaujams, ka perona augstums ir 685 mm virs braukšanas virsmas.

Piezīme. Jauna ritošā sastāva (piepilsētas un tālsatiksmes līniju) konstrukcijā ieejas durvju sliekšņa augstums jāoptimizē iekāpšanai no 900 m augstiem peroniem.

Spānija “P”

Ir pieļaujams, ka perona augstums ir 680 mm virs braukšanas virsmas piepilsētas vai reģionālās vilcienu satiksmes peroniem.

Zviedrija “P”

Ir pieļaujams, ka perona augstums ir 580 mm un 730 mm virs braukšanas virsmas.

Nīderlande “P”

Ir pieļaujams, ka perona augstums ir 840 mm virs braukšanas virsmas.

7.4.1.2.   Perona nobīde

Īrija “P”

Taisnam un līdzenam sliežu ceļam bq0 = 1 561 mm.

Lielbritānija “P”

Perona nobīde

pie taisniem un līdzeniem peroniem:

∞ ≥ R ≥ 360	360 ≥ R ≥ 160
bq0 = 1 447,5

līnijām, kurās ekspluatē (373. klases) Eurostar, un līnijām, kurās ekspluatē 2,6 m kravas konteinerus:

∞ ≥ R ≥ 360	360 ≥ R ≥ 160
bq0 = 1 477,5

līnijām, kurās ekspluatē 2,6 m kravas konteinerus:

	∞ ≥ R ≥ 500	500 ≥ R ≥ 160
Līknes iekšmala	bq0 = 1 447,5

	∞ ≥ R ≥ 360	360 ≥ R ≥ 160
Līknes ārmala	bq0 = 1 447,5

550 mm un 760 mm augstam peronam nobīde ir šāda:

Beļģija “P”

līknēs ar rādiusu R, kur 1 000 ≤ R < ∞ (m)

līknēs ar rādiusu R, kur R < 1 000 (m)

Itālija “P”

550 mm augstam peronam

Somija “P”

Lietuva, Latvija, Igaunija “P”

Tikai attiecībā uz parasto dzelzceļu infrastruktūru.

200 mm augstam peronam bq0 = 1 745 mm (+30 mm, –25 mm).

1 100 mm augstam peronam bq0 = 1 920 mm (+30 mm, –25 mm).

Ziemeļīrija “P”

Taisnam un līdzenam sliežu ceļam bq0 = 1 560 mm.

Polija “P”

Portugāle “P”

Piemēro tikai visai pašreizējai parasto dzelzceļu infrastruktūrai.

Sliežu platums (nomināls): 1 668 mm

900 mm augstam (h) peronam (700 mm < h ≤ 1 170 mm)

685 mm augstam (h) peronam (400 mm ≤ h ≤ 700 mm)

Spānija “P”

Tikai tīkla daļām ar sliežu platumu 1 668 mm

Zviedrija “P”

7.4.1.3.   Pakāpieni iekāpšanai un izkāpšanai

7.4.1.3.1.   Vispārīgi

Ja savstarpēji izmantojams ritošais sastāvs tiek ekspluatēts pie peroniem, kas minēti 7.4.1.2. punkta īpašos gadījumos attiecībā uz 550 mm vai 760 mm augstiem peroniem, šādu papildu vērtību δ g var pievienot parastajai vērtībai δ h .

Attiecīgā b q0 vērtība ir dota arī tabulās.

Papildu vērtība δg taisnam un līdzenam sliežu ceļam.

	Beļģija “P”	Somija “P”	Itālija “P”	Polija “P”	Portugāle “P” 900 mm peroniem	Portugāle “P” 685 mm peroniem	Zviedrija “P”	Spānija “P”	AK “P”
δg	0	150	11,5	75	+ 120 mm	+ 150 mm	20	70	- 202,5
bq0	1 650	1 800	1 661,5	1 725	1 770 mm	1 800 mm	1 670	1 720	1 447,5
Papildu izmērus skatīt		7.4.1.3.3.			7.4.1.3.4.	7.4.1.3.4.			7.4.1.3.2.

Papildu vērtība δ g , kur R = 300 m.

	Beļģija “P”	Somija “P”	Itālija “P”	Polija “P”	Portugāle “P” 900mm peroniem	Portugāle “P” 685mm peroniem	Zviedrija “P”	Spānija “P”	AK “P”
δg	54,5	257,5	11,5	195	+ 213 mm	+ 215 mm	Iekšpuse 144 Ārpuse 123,5	70	Standarts –200 Eurostar -170
bq0	1 716,5	1 920	1 674	1 845	1 876 mm	1 878 mm	Iekšpuse 1 806,5 Ārpuse 1 773,5	1 732,5	Standarts 1 462,5 Eurostar 1 492,5
Papildu izmērus skatīt		7.4.1.3.3.			7.4.1.3.4.	7.4.1.3.4.			7.4.1.3.2.

7.4.1.3.2.   Īpašs gadījums ritošajam sastāvam, ko izmanto Lielbritānijā “P”

Tā kā δg ir negatīva vērtība, 4.2.2.12.1. punktā definētais pirmais pakāpiens, ekspluatējot vilcienus uz līnijām Apvienotajā Karalistē, jānoņem. Šajos apstākļos pirmais izmantojamais pakāpiens, ekspluatējot vilcienus uz līnijām Apvienotajā Karalistē, ir saskaņā ar šo tabulu.

	δh mm	δv + mm	δv- mm
Uz taisna, līdzena sliežu ceļa	200	230	160
Uz sliežu ceļa, kura līknes rādiuss ir 300 m, standarta gadījumā	200	230	160
Uz sliežu ceļa, kura līknes rādiuss ir 300 m, Eurostar gadījumā	255	230	160

7.4.1.3.3.   Īpašs gadījums ritošajam sastāvam, ko izmanto Somijā “P”

Tā kā ir palielināta δg vērtība, līnijām Somijā ir nepieciešams papildu pakāpiens. Šādos apstākļos šis pakāpiens ir pirmais izmantojamais pakāpiens, un tas atbilst turpmāk norādītajai tabulai un ir tāds, lai maksimālais vagona konstrukcijas gabarīts atbilstu kravas vagonu SITS W pielikuma prasībām:

	δh mm	δv + mm	δv- mm
Uz taisna, līdzena sliežu ceļa	200	230	160
Uz sliežu ceļa, kura līknes rādiuss ir 300 m	410	230	160

7.4.1.3.4.   Īpašs gadījums ritošajam sastāvam, kas paredzēts ekspluatācijai pašreizējā parasto dzelzceļu tīklā Portugālē “P”

Tā kā ir palielināta δg vērtība un peronu augstumi atšķiras (900 mm un 685 mm) no standarta peronu līmeņiem (760 mm un 550 mm), ritošā sastāva, kuru paredzēts izmantot līnijās Portugālē šajos apstākļos, pirmajam izmantojamam pakāpienam jāatbilst tabulā norādītajam un jābūt tādam, lai maksimālie vagona konstrukcijas gabarīti atbilstu prasībām, kas norādītas prEN 15273-2:2005 – Dzelzceļš – Gabarīti — 2. daļa: Ritošā sastāva gabarīti – Pielikums attiecībā uz Portugāles kinemātiskajiem gabarītiem (CP).

Jauna ritošā sastāva (piepilsētas un tālsatiksmes līnijām) ieejas durvju sliekšņa konstrukcija optimizējama iekāpšanai no 900 mm augsta perona.

	δh mm	δv + mm	δv- mm
Uz taisna, līdzena sliežu ceļa	200	230	160
Uz sliežu ceļa, kura līknes rādiuss ir 300 m	370	230	160

7.4.1.4.   Bezšķēršļu joslas

Īpašs gadījums Lielbritānijai, Ziemeļīrijai un Īrijai “P”

Pamatojoties uz būvju tuvinājuma gabarītu, sliežu ceļu izliekumu un līdz ar to ierobežoto vagonu platumu, piemēro šādus nosacījumus.

No ieejas punkta vagonā minimālā bezšķēršļu josla, kas paredzēta piekļūšanai priekšrocību sēdvietām, atbilst vispārējā gadījumā norādītajai.

Nepastāv īpašas prasības attiecībā uz PRM par minimālo bezšķēršļu joslu piekļuvei citām sēdvietām.

7.4.1.5.   Durvju skaņas signāli saskaņā ar 4.2.2.4.1. nodaļu “P”

Īpašs gadījums Vācijai

Tā kā Vācijā modernajos vilcienos ir mazāks trokšņu līmenis, skaņas signālam jābūt vismaz 60 dB L(Aeg, T +/–2). Alternatīvi var pārraidīt skaņas signālus, kas apkārtējo troksni pārsniedz par 5 dB.

7.4.1.6.   Priekšrocību sēdvietas “P”

Īpaši gadījumi – Vācija un Dānija

10 % no visām sēdvietām ir priekšrocību sēdvietas. Vilcienos, kuros sēdvietas jārezervē pēc izvēles vai obligāti, vismaz 20 % šo prioritāro sēdvietu ir ar piktogrammu, pārējos 80 % priekšrocību sēdvietu var rezervēt iepriekš.

Vilcienos, kuros nav iespējas rezervēt vietu, visām priekšrocību sēdvietām saskaņā ar 4.2.2.2.1.1. punktu ir PRM piktogramma.

7.4.1.7.   Bezšķēršļu ceļi “P” (4.1.2.3.1. punkts)

Īpašs gadījums Francijai (tikai )Ile de France tīklā

Jaunām, atjaunotām vai modernizētām stacijām ar caurlaidību, kas ir mazāka par 5 000 pasažieriem dienā (iekāpjošo un izkāpjošo pasažieru skaits kopā) nav jāizpilda atbilstība attiecībā uz prasībām par bezšķēršļu ceļu uz pacēlāju un/vai uzbrauktuvi, ja 25 km attālumā tajā pašā maršrutā ir stacijas pieturvieta, kurā ir bezšķēršļu ceļš. Šādos apstākļos jaunu staciju projektēšanā iestrādā nosacījumu pacēlāju un/vai uzbrauktuvju ierīkošanai nākotnē, lai stacija kļūtu pieejama visu kategoriju PRM.

7.4.1.8.   Pasažieru skaits

Īpašs gadījums Austrijai “T1”

Austrijas iestāžu ātro īstenošanas plānu dēļ šā pagaidu īpašā gadījuma laikā prasības attiecībā uz pasažieru skaitu, kas norādītas 7.1.1. un 7.3.1. (infrastruktūra) un 4.1.4. punktā (ekspluatācijas noteikumi bezšķēršļu ceļiem), piemēro tikai tādai infrastruktūrai, kas ir jauna, modernizēta vai atjaunota stacijām, kuru vidējā pasažieru plūsma ir vismaz 2 000 pasažieru, kopā skaitot iekāpjošos un izkāpjošos.

7.5.   Ritošais sastāvs, ko ekspluatē saskaņā ar valsts, divpusēju, daudzpusēju vai starptautisku nolīgumu

7.5.1.   Pašreizējie nolīgumi

Sešu mēnešu laikā pēc šīs SITS stāšanās spēkā dalībvalstis paziņo Komisijai par nolīgumiem, saskaņā ar kuriem šīs SITS darbības jomā (ritošā sastāva būve, atjaunošana, uzlabošana, laišana ekspluatācijā, darbība un vadība, kā noteikts šīs SITS 2. nodaļā) tiek ekspluatēts ritošais sastāvs:

—	nacionāli, divpusēji vai daudzpusēji nolīgumi starp dalībvalstīm un dzelzceļa uzņēmumiem vai infrastruktūras pārvaldītājiem, kas noslēgti uz laiku vai pagaidu termiņu un kuri nepieciešami ļoti īpaša vai vietēja rakstura paredzētā transporta pakalpojuma dēļ;

—	tādi divpusēji vai daudzpusēji nolīgumi starp dzelzceļa uzņēmumiem, infrastruktūras pārvaldītājiem vai starp drošības iestādēm, kuri nodrošina ievērojama līmeņa vietējas vai reģionālas savstarpējas izmantojamības līmeni;

—

tādi starptautiski nolīgumi starp vienu vai vairākām dalībvalstīm un vismaz vienu trešo valsti vai starp dalībvalsts(-u) dzelzceļa uzņēmumu(-iem) vai infrastruktūras pārvaldītāju(-iem) un vismaz vienu trešās valsts dzelzceļa uzņēmumu vai infrastruktūras pārvaldītāju, kuri sniedz ievērojama līmeņa vietējo vai reģionālo savstarpējo izmantojamību.

Šajos nolīgumos paredzētā ritošā sastāva turpmākā ekspluatācija/tehniskā apkope ir pieļaujama, ciktāl tā atbilst Kopienas tiesību aktiem.

Tiks novērtēta šo līgumu saderība ar ES tiesību aktiem, tai skaitā to nediskriminējošo raksturu, un ar šo SITS, un Komisija veiks nepieciešamos pasākumus, piemēram, pārskatīs šo SITS, lai iekļautu iespējamos īpašos gadījumus vai pārejas posma pasākumus.

7.5.2.   Turpmākie nolīgumi

Jebkuros citos turpmākos nolīgumos vai pašreizējo nolīgumu grozījumos, jo īpaši tajos, kas ietver tāda ritošā sastāva valsts iepirkumu, kura projekts nav sertificēts saskaņā ar SITS, ņem vērā ES tiesību aktus un ko īpaši šo SITS. Dalībvalstis paziņo Komisijai par šādiem nolīgumiem/grozījumiem. Piemēro 7.5.1. punktā minēto procedūru.

7.6.   Infrastruktūras un ritošā sastāva nodošana ekspluatācijā

Ja atbilstība SITS PRM ir panākta un infrastruktūrai un ritošajam sastāvam vienā dalībvalstī ir piešķirta EK verifikācijas deklarācija, saskaņā ar Direktīvas 2001/16/EK 16. panta 1. punktu to attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar pieejamību PRM, savstarpēji atzīst visas dalībvalstis.

Lai saņemtu drošības sertifikāciju saskaņā ar Direktīvas 2004/49 10. pantu (sertifikāta B daļa) vai atļauju nodot ekspluatācijā saskaņā ar Direktīvas 2001/16 14. panta 1. punktu, dzelzceļa uzņēmumi var lūgt nodošanas ekspluatācijā sertificēšanu/atļauju infrastruktūrai un ritošajam sastāvam. Ritošo sastāvu var grupēt pēc sērijas vai tipa.

Tomēr ir jābūt apstiprinājumam, ka infrastruktūra un ritošais sastāvs, kurus ekspluatē kopā, ir savietojami. To var izdarīt, izmantojot infrastruktūras un ritošā sastāva reģistrus.

---

(1)  OV L 315, 3.12.2007., 14. lpp.

(2)  Parastie gabarīta noteikumi attiecas arī uz pakāpienu. Līdz ar to tas novērsīs durvju izvietošanu dažās vagona vietās.

(3)  A1 un H1 modulis ir pieļaujams pašreizējiem risinājumiem tikai 6.1.3. punktā noteiktajos apstākļos.