31.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 199/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 861/2007

(2007. gada 11. jūlijs),

ar ko izveido Eiropas procedūru maza apmēra prasībām

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 61. panta c) punktu un 67. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)

Kopiena ir izvirzījusi mērķi uzturēt un attīstīt brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kurā ir nodrošināta personu brīva pārvietošanās. Lai pakāpeniski izveidotu tādu telpu, Kopienai inter alia jāparedz pasākumi, kas attiecas uz tiesu iestāžu sadarbību civillietās, kurām ir pārrobežu elementi un kas vajadzīgi pareizai iekšējā tirgus darbībai.

(2)

Saskaņā ar Līguma 65. panta c) apakšpunktu pasākumos jāiekļauj tādi pasākumi, ar ko novērš šķēršļus labai civillietu tiesvedības darbībai, vajadzības gadījumā atbalstot dalībvalstīs piemērojamo civilprocesuālo normu savstarpēju atbilstību.

(3)

Tā Kopiena līdz ar citiem pasākumiem jau ir pieņēmusi Padomes Regulu (EK) Nr. 1348/2000 (2000. gada 29. maijs) par tiesas un ārpustiesas civillietu un komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs (3), Padomes Regulu (EK) Nr. 44/2001 (2000. gada 22. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (4), Padomes Lēmumu 2001/470/EK (2001. gada 28. maijs), ar ko izveido Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu civillietās un komerclietās (5), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 805/2004 (2004. gada 21. aprīlis), ar ko izveido Eiropas izpildes rīkojumu neapstrīdētiem prasījumiem (6), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1896/2006 (2006. gada 12. decembris), ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru (7).

(4)

Tamperē 1999. gada 15. un 16. oktobrī sanākusī Eiropadome aicināja Padomi un Komisiju izstrādāt vienotus procesuālus noteikumus, lai maza apmēra prasībās un komerclietu prasībās vienkāršotu un paātrinātu pārrobežu tiesvedību.

(5)

Padome 2000. gada 30. novembrī pieņēma kopēju Komisijas un Padomes pasākumu programmu, kā īstenot savstarpējas atzīšanas principu civillietās un komerclietās pieņemtajos lēmumos (8). Programma attiecas uz vienkāršotu un paātrinātu izlīgumu maza apmēra prasību pārrobežu tiesvedībās. Tā ir izvērsta 2004. gada 5. novembrī Eiropadomes pieņemtajā Hāgas programmā (9), kurā aicināts aktīvi izstrādāt procedūru maza apmēra prasībām.

(6)

Komisija 2002. gada 20. decembrī pieņēma Zaļo grāmatu par Eiropas maksājumu procedūru un pasākumiem, kā vienkāršot un paātrināt tiesvedību maza apmēra prasībās. Ar Zaļo grāmatu sākās konsultācijas par pasākumiem, kā vienkāršot un paātrināt tiesvedību maza apmēra prasībās.

(7)

Daudzas dalībvalstis ir ieviesušas vienkāršotu civilprocesu maza apmēra prasībām, jo tiesvedības procesa izmaksas, kavējumi un ar to saistītie sarežģījumi nebūt nemazinās samērīgi prasības summai. Šķēršļi, lai pārrobežu lietās ātri un lēti panāktu spriedumus, ir kļuvuši lielāki. Tāpēc ir vajadzīgs izveidot Eiropas procedūru maza apmēra prasībām (turpmāk – “Eiropas procedūra maza apmēra prasībām”). Tādai Eiropas procedūrai būtu jāatvieglo pieeja tiesu sistēmai. Konkurences kropļojumi iekšējā tirgū, ko rada dažādās dalībvalstīs kreditoriem pieejamo procesuālo līdzekļu funkcionēšanas nelīdzsvarotība, rada vajadzību pēc Kopienas tiesību aktiem, ar ko kreditoriem un debitoriem visā Eiropas Savienībā nodrošināt vienādus spēles noteikumus. Tādēļ, nosakot izmaksas saistībā ar prasību, kas izvirzīta saskaņā ar Eiropas procedūru maza apmēra prasībām, būtu jāņem vērā vienkāršības, ātruma un samērīguma princips. Ir lietderīgi, ka informācija par izmaksām ir publiski pieejama un ka tādu izmaksu noteikšanas līdzekļi ir pārredzami.

(8)

Eiropas procedūrai maza apmēra prasībām pārrobežu lietās, reizē samazinot izmaksas, būtu jāvienkāršo un jāpaātrina tiesvedība maza apmēra prasībās, un jāpiedāvā izvēles līdzeklis līdztekus iespējām, kas ir spēkā saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem, kurus tā neiespaido. Šai regulai būtu arī jāvienkāršo spriedumu, kas attiecas uz Eiropas procedūru maza apmēra prasībām, atzīšana un īstenošana citā dalībvalstī.

(9)

Šīs regulas mērķis ir veicināt pamattiesības, un tajā jo īpaši ņem vērā principus, kas paredzēti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Tiesai būtu jāievēro tiesības uz taisnīgu tiesu un abu pušu uzklausīšanas principu, jo īpaši – pieņemot lēmumus par vajadzību pēc mutiskas lietas izskatīšanas un par pierādījumu iegūšanas līdzekļiem, kā arī par pierādījumu apjomu.

(10)

Lai atvieglotu prasības summas aprēķināšanu, nebūtu jāņem vērā nekādi procenti, izdevumi un izmaksātas summas. Tam nevajadzētu ietekmēt ne tiesas pilnvaras piešķirt minētos elementus spriedumā, nedz attiecīgu valstu noteikumus par procentu aprēķināšanu.

(11)

Lai atvieglotu Eiropas procedūras maza apmēra prasībām procedūras uzsākšanu, prasītājam būtu jāiesniedz prasība, aizpildot prasības pieteikuma standarta veidlapu un iesniedzot to tiesā. Prasības pieteikuma veidlapa būtu jāiesniedz tikai tiesā, kurai ir jurisdikcija.

(12)

Vajadzības gadījumā prasības pieteikuma veidlapai būtu jāpievieno visi attiecīgie apliecinājuma dokumenti. Tomēr tas neliedz procesa gaitā prasītājam vajadzības gadījumā iesniegt papildu pierādījumus. Tas pats princips būtu jāpiemēro atbildētāja atbildei.

(13)

Jēdzieni “viennozīmīgi nepamatots” prasības noraidījuma gadījumā un “nepieņemams” pieteikuma noraidījuma gadījumā būtu jānosaka saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.

(14)

Eiropas procedūrai maza apmēra prasībām vajadzētu būt rakstiskai, ja vien tiesa par vajadzīgu neatzīst mutisku lietas izskatīšanu vai arī ja to lūdz viena puse. Tiesa šādu lūgumu var noraidīt. Šādu noraidījumu nevar apstrīdēt atsevišķi.

(15)

Pusēm nebūtu jāuzliek par pienākumu, lai tās pārstāvētu advokāts vai cits profesionāls jurists.

(16)

“Pretprasības” jēdziens būtu jāinterpretē saskaņā ar 6. panta 3. punktu Regulā (EK) Nr. 44/2001 kā tāds, ko rada tas pats līgums vai fakti, uz kā pamata celta pirmā prasība. Regulas 2. un 4. pants, kā arī 5. panta 3., 4. un 5. punkts būtu jāpiemēro pretprasībām mutatis mutandis.

(17)

Ja atbildētājs tiesvedības gaitā izmanto tiesības uz kompensāciju, šāda prasība šīs regulas nozīmē nebūtu uzskatāma par pretprasību. Tādēļ atbildētājam nebūtu jāuzliek par pienākumu izmantot standarta A veidlapu, kas ietverta I pielikumā, lai izmantotu minētās tiesības.

(18)

Saņēmēja dalībvalsts 6. panta nozīmē ir dalībvalsts, kurā jāveic dokumentu izsniegšana vai uz ko jānosūta dokuments. Lai mazinātu izmaksas un kavējumus, dokumenti būtu jāizsniedz pusēm, galvenokārt izmantojot pasta pakalpojumus, ko apliecinātu saņemšanas kvīts, kurā būtu norādīts saņemšanas datums.

(19)

Puse var atteikties pieņemt dokumentu izsniegšanas laikā vai nosūtīt dokumentu atpakaļ vienas nedēļas laikā, ja dokuments nav sagatavots vai iztulkots saņēmējas dalībvalsts oficiālajā valodā (vai, ja minētajā dalībvalstī ir vairākas oficiālās valodas, tās vietas oficiālajā valodā vai vienā no oficiālajām valodām, kurā jāveic piegāde vai uz ko dokuments izsūtīts) vai valodā, ko saprot saņēmējs.

(20)

Mutiskas lietas izskatīšanas un pierādījumu iegūšanas vajadzībām dalībvalstīm būtu jāveicina modernu saziņas tehnoloģiju izmantošana, ievērojot tās dalībvalsts tiesību aktus, kurā atrodas tiesa. Tiesai būtu jāizmanto vienkāršākie un lētākie pierādījumu iegūšanas paņēmieni.

(21)

Pie praktiskas palīdzības, kas būtu jādara pieejama pusēm, būtu jāpieder tehniskai informācijai par veidlapu pieejamību un aizpildīšanu.

(22)

Informāciju par procesuāliem jautājumiem var sniegt arī tiesas personāls saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.

(23)

Tā kā šīs regulas mērķis ir vienkāršot un paātrināt maza apmēra prasību pārrobežu tiesvedības, tiesām būtu jāpieņem lēmumi, cik vien ātri iespējams – pat tad, ja regulā nav paredzēti termiņi konkrētai procedūras fāzei.

(24)

Šajā regulā paredzētos termiņus aprēķina saskaņā ar Padomes Regulu (EEK, Euratom) Nr. 1182/71 (1971. gada 3. jūnijs), ar ko nosaka laikiem, datumiem un termiņiem piemērojamus noteikumus (10).

(25)

Lai paātrinātu maza apmēra prasībās prasītu summu atgūšanu, spriedumiem vajadzētu būt izpildāmiem piespiedu kārtā neatkarīgi no iespējamās lēmumu pārsūdzības un bez nosacījuma, ka vajadzīgs nodrošinājums, ja vien tas nav paredzēts regulā.

(26)

Visās šajā regulā dotajās atsaucēs uz apelācijas sūdzībām būtu jāietver visi iespējamie apelāciju iesniegšanas līdzekļi, kas pieejami saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.

(27)

Tiesas sastāvā jābūt personai, kam ir kvalifikācija pildīt tiesneša pienākumus saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.

(28)

Ja tiesai ir jānosaka termiņš, attiecīgā puse būtu jāinformē par tāda termiņa neievērošanas sekām.

(29)

Zaudētāja pusei būtu jāsedz tiesvedības izmaksas. Tiesvedības izmaksas būtu jānosaka saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem. Ņemot vērā tādus mērķus kā vienkāršība un izmaksu rentabilitāte, tiesai būtu jānosaka, ka zaudējušās puses pienākums ir samaksāt tikai tiesvedības izmaksas, tostarp, piemēram, izmaksas, kas izriet no tā, ka otru pusi pārstāv advokāts vai cits jurists, vai izmaksas par dokumentu izdošanu vai tulkošanu, kas ir samērīgas prasības summai vai arī ir radušās pamatoti.

(30)

Lai atvieglotu spriedumu atzīšanu un izpildi, kādā dalībvalstī pieņemti spriedumi Eiropas procedūrā maza apmēra prasībām būtu citās dalībvalstīs jāatzīst un jāīsteno bez vajadzības deklarēt spriedumu izpildāmību un neparedzot iespēju tos neatzīt.

(31)

Būtu jāpastāv obligātiem standartiem, lai pārskatītu spriedumus gadījumos, ja atbildētājs nav varējis apstrīdēt prasību.

(32)

Ņemot vērā tādus mērķus kā vienkāršība un izmaksu rentabilitāte, nevajadzētu prasīt, lai pusei, kas prasa piespiedu īstenošanu, būtu cits pilnvarots pārstāvis vai pasta adrese īstenotājā dalībvalstī kā piespiedu īstenošanas procedūrā kompetenti darbību veicēji saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem.

(33)

Šīs regulas III nodaļai būtu jāattiecas uz to izmaksu un izdevumu noteikšanu, ko radījuši tiesas ierēdņi sakarā ar spriedumu, kas pieņemts atbilstīgi šajā regulā noteiktajai procedūrai.

(34)

Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (11).

(35)

Jo īpaši Komisijai būtu jāpilnvaro pieņemt pasākumus, lai īstenotu šo regulu sakarā ar pielikumos ietverto veidlapu atjauninājumiem un tehniskiem grozījumiem. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus un/vai papildināt šo regulu, iekļaujot jaunus nebūtiskus elementus, būtu jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(36)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus – proti, izstrādāt procedūru, kā vienkāršot un paātrināt tiesvedību maza apmēra prasībām pārrobežu lietās un mazināt izmaksas – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka šīs regulas mēroga un iedarbības dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(37)

Apvienotā Karaliste un Īrija saskaņā ar 3. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, ir paziņojušas savu vēlmi piedalīties šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā.

(38)

Dānija saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un tā Dānijai nav saistoša un nav tai jāpiemēro,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

TEMATS UN DARBĪBAS JOMA

1. pants

Temats

Ar šo regulu ir izveidota Eiropas procedūra maza apmēra prasībām (turpmāk – “Eiropas procedūra maza apmēra prasībām”), kas paredzēta, lai pārrobežu lietās vienkāršotu un paātrinātu maza apmēra prasību tiesvedību, kā arī mazinātu izmaksas. Iesaistītās puses var izmantot Eiropas procedūru maza apmēra prasībām kā alternatīvu dalībvalstu tiesību aktos paredzētām procedūrām.

Ar šo regulu arī tiek likvidēti tiesvedības starpposmi, kas bija vajadzīgi, lai Eiropas procedūrās maza apmēra prasībām pasludinātus kādas dalībvalsts spriedumus atzītu un izpildītu citās dalībvalstīs.

2. pants

Darbības joma

1.   Šī regula attiecas uz pārrobežu civillietām un komerclietām neatkarīgi no tā, kāda tiesa tās izskata, ja prasības summa tad, kad prasības pieteikuma veidlapa ir saņemta tiesā, kurai ir jurisdikcija, nav lielāka par EUR 2 000, neņemot vērā procentus, izdevumus un izmaksātas summas. Jo īpaši tā neattiecas uz nodokļu, muitas vai administratīvām lietām, kā arī uz valstu atbildību par darbību vai bezdarbību, īstenojot valsts varu (acta iure imperii).

2.   Šo regulu nepiemēro lietām par:

a)

fizisku personu statusu vai tiesībspēju un rīcībspēju;

b)

īpašumtiesībām, ko rada laulības, uzturēšanas, testamentu un mantošanas tiesiskās attiecības;

c)

bankrotiem, tiesvedību saistībā ar maksātnespējīgu uzņēmējsabiedrību vai citu juridisku personu likvidāciju, tiesas rīkojumiem, mierizlīgumiem un līdzīgām procedūrām;

d)

sociālo nodrošinājumu;

e)

šķīrējtiesām;

f)

darba tiesībām;

g)

nekustama īpašuma īri, izņemot naudas prasījumiem;

h)

privātās dzīves neaizskaramības un ar to saistītu tiesību pārkāpumiem, arī goda un cieņas aizskaršanu.

3.   Šajā regulā termins “dalībvalsts” nozīmē jebkuru dalībvalsti, izņemot Dāniju.

3. pants

Pārrobežu lietas

1.   Šajā regulā pārrobežu lietas ir tādas, ja vismaz vienai iesaistītajai pusei domicils vai pastāvīgā dzīvesvieta ir citā dalībvalstī, nevis tajā, kurā ir tiesa, kas uzsākusi tiesvedību lietā.

2.   Domicilu nosaka saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 44/2001 59. un 60. pantu.

3.   Nosakot, vai attiecīgā lieta ir pārrobežu lieta, noteicošais aspekts ir datums, kurā prasības pieteikuma veidlapa saņemta tiesā, kurai ir jurisdikcija.

II NODAĻA

EIROPAS PROCEDŪRA MAZA APMĒRA PRASĪBĀM

4. pants

Procedūras sākums

1.   Prasītājs uzsāk Eiropas procedūru maza apmēra prasībām, aizpildot prasības pieteikuma standarta A veidlapu, kas ietverta I pielikumā, un iesniedzot to tiesā, kurai ir jurisdikcija, tieši, nosūtot pa pastu vai izmantojot jebkādus citus līdzekļus – piemēram, faksu vai e-pastu –, kas ir pieņemami dalībvalstij, kurā uzsāk procedūru. Prasības pieteikuma veidlapā apraksta pierādījumus, uz kuriem ir pamatota prasība, un vajadzības gadījumā tai pievieno visus attiecīgus apliecinājuma dokumentus.

2.   Dalībvalstis informē Komisiju, kādi saziņas līdzekļi tām ir pieņemami. Komisija dara šo informāciju publiski pieejamu.

3.   Ja šīs regulas darbības joma neattiecas uz prasību, tiesa informē par to prasītāju. Ja prasītājs neatsauc prasību, tiesa to izskata saskaņā ar attiecīgiem procesuālajiem tiesību aktiem, kas ir spēkā dalībvalstī, kurā notiek procedūra.

4.   Ja tiesa atzīst, ka prasītāja sniegtā informācija nav atbilstoša vai pietiekami skaidra, vai ja prasības pieteikuma veidlapa nav pareizi aizpildīta, un ja vien prasība nav klaji nepamatota vai prasības pieteikumu nevar pieņemt izskatīšanai, tā dod prasītājam iespēju papildināt vai labot prasības pieteikuma veidlapas ierakstus vai arī sniegt papildu informāciju vai dokumentus, vai atsaukt prasību termiņā, ko nosaka tiesa. Tiesa lieto standarta B veidlapu, kas ietverta II pielikumā.

Ja prasība ir klaji nepamatota vai pieteikums nepieņemams vai arī ja prasītājs tiesas noteiktajā termiņā nepapildina vai neizlabo prasības pieteikuma veidlapu, pieteikumu noraida.

5.   Dalībvalstis nodrošina, lai minētā prasības pieteikuma veidlapa būtu pieejama visās tiesās, kurās var uzsākt Eiropas procedūru maza apmēra prasībām.

5. pants

Procedūras norise

1.   Eiropas procedūra maza apmēra prasībām ir rakstiska procedūra. Tiesa lietu izskata mutiski, ja uzskata, ka tas ir vajadzīgs, vai ja to lūdz kāda puse. Tiesa var noraidīt lūgumu, ja uzskata, ka, ņemot vērā lietas apstākļus, mutiska lietas izskatīšana noteikti nav vajadzīga taisnīgai lietas izskatīšanai. Noraidījumu iemeslus pamato rakstiski. Noraidījumu nevar apstrīdēt atsevišķi.

2.   Tiesa, saņēmusi pareizi aizpildītu prasības pieteikuma veidlapu, aizpilda atbildes veidlapas I daļu standarta C veidlapā, kas ietverta III pielikumā.

Prasības pieteikuma veidlapas un, vajadzības gadījumā, apliecinājuma dokumentu eksemplārus līdz ar aizpildītu atbildes veidlapu izsniedz atbildētājam saskaņā ar 13. pantu. Tiesa nosūta šos dokumentus 14 dienu laikā pēc pareizi aizpildītas prasības pieteikuma veidlapas saņemšanas.

3.   Atbildētājs 30 dienu laikā pēc tam, kad viņam ir izsniegta prasības pieteikuma veidlapa un atbildes veidlapa, aizpilda standarta atbildes C veidlapas II daļu un, vajadzības gadījumā pievienojot attiecīgus apliecinājuma dokumentus – vai arī jebkādā citā pieļaujamā veidā, neizmantojot veidlapu –, atbildi nosūta atpakaļ tiesai.

4.   Kad saņemta atbildētāja atbilde, tiesa 14 dienu laikā nosūta prasītājam atbildes eksemplāru līdz ar visiem attiecīgiem apliecinājuma dokumentiem.

5.   Ja atbildētājs atbildē apgalvo, ka prasības, kas nav naudas prasība, summa ir lielāka par 2. panta 1. punktā noteikto robežvērtību, tiesa 30 dienu laikā pēc atbildes nosūtīšanas prasītājam pieņem lēmumu, vai šī regula attiecas uz minēto prasību. Šo lēmumu nevar apstrīdēt atsevišķi.

6.   Visas pretprasības, ko iesniedz, izmantojot standarta A veidlapu, kā arī visus attiecīgos apliecinājuma dokumentus saskaņā ar 13. pantu izsniedz prasītājam. Dokumentus nosūta 14 dienu laikā pēc saņemšanas.

Prasītājs 30 dienu laikā pēc piegādes datuma atbild uz visām pretprasībām.

7.   Ja pretprasība ir lielāka par 2. panta 1. punktā noteikto summu, prasību un pretprasību neturpina izskatīt kā Eiropas procedūru maza apmēra prasībām, bet to izskata saskaņā ar attiecīgām procesuālajām tiesībām, kas ir spēkā tajā dalībvalstī, kurā notiek procedūra.

Regulas 2. un 4. pantu, kā arī šā panta 3., 4. un 5. punktu pretprasībām piemēro mutatis mutandis.

6. pants

Valodas

1.   Prasības pieteikuma veidlapu, atbildi, visas pretprasības, visas atbildes uz pretprasībām un visus svarīgu apliecinājuma dokumentu aprakstus iesniedz tajā valodā vai vienā no valodām, ko izmanto tiesa.

2.   Ja kādi tiesas saņemti papildu dokumenti ir iesniegti valodā, kas nav valoda, kādā notiek procedūra, tiesa drīkst prasīt tikai konkrētā dokumenta tulkojumu, ja tulkojums šķiet vajadzīgs, lai pieņemtu spriedumu.

3.   Ja kāda puse ir atteikusies pieņemt kādu dokumentu tādēļ, ka tas nav nevienā no šīm valodām:

a)

saņēmējas dalībvalsts valsts oficiālajā valodā vai – ja attiecīgajā dalībvalstī ir vairākas oficiālās valodas – oficiālajā tās vietas valsts valodā vai kādā no valodām, ko lieto teritorijā, kurā paredzēts izsniegt dokumentu, vai uz kuru ir jānosūta dokuments;

b)

valodā, ko saprot saņēmējs;

tiesa par to informē otru pusi, lai tā nodrošinātu dokumenta tulkojumu.

7. pants

Procedūras beigas

1.   Kad no atbildētāja vai prasītāja ir saņemta atbilde 5. panta 3. vai 6. punktā noteiktajos termiņos, 30 dienu laikā tiesa pasludina spriedumu vai:

a)

konkrētā termiņā, ne ilgākā par 30 dienām, prasa pusēm papildu informāciju par prasību;

b)

iegūst pierādījumus saskaņā ar 9. pantu; vai

c)

uzaicina puses uz mutisku lietas izskatīšanu, kas notiek 30 dienu laikā pēc uzaicinājuma.

2.   Tiesa pasludina spriedumu vai nu 30 dienās pēc mutiskas lietas izskatīšanas, vai tad, kad tā saņēmusi visu sprieduma pieņemšanai vajadzīgo informāciju. Spriedumu izsniedz pusēm saskaņā ar 13. pantu.

3.   Ja 5. panta 3. vai 6. punktā noteiktajā termiņā tiesa nav saņēmusi attiecīgās puses atbildi, tā pasludina spriedumu par prasību vai pretprasību.

8. pants

Mutiska lietas izskatīšana

Tiesa var lietu izskatīt mutiski, izmantojot videokonferences vai citu saziņas tehnoloģiju – ja tehniskie līdzekļi ir pieejami.

9. pants

Pierādījumu iegūšana

1.   Tiesa nosaka sprieduma pieņemšanai vajadzīgo pierādījumu iegūšanas līdzekļus un apjomus saskaņā ar noteikumiem, ko piemēro pierādījumu pieņemamībai. Tiesa var atļaut pierādījumus iegūt, izmantojot rakstiskas liecinieku, ekspertu vai pušu liecības. Tā var arī atļaut pierādījumus iegūt, izmantojot videokonferences vai citu saziņas tehnoloģiju – ja tehniskie līdzekļi ir pieejami.

2.   Tiesa var pieņemt ekspertu slēdzienus vai mutiskas liecības vienīgi tad, ja tas ir vajadzīgs, lai pieņemtu spriedumu. Pieņemot tādu lēmumu, tiesa ņem vērā izmaksas.

3.   Tiesa izmanto vienkāršāko pierādījumu iegūšanas metodi, kas rada vismazāk apgrūtinājumu.

10. pants

Pušu pārstāvība

Advokāta vai cita profesionāla jurista pārstāvība nav obligāta.

11. pants

Palīdzība pusēm

Dalībvalstis nodrošina, ka pusēm pieejama praktiska palīdzība veidlapu aizpildīšanā.

12. pants

Tiesas pilnvaras

1.   Tiesa neprasa pusēm sniegt prasības juridisko vērtējumu.

2.   Vajadzības gadījumā tiesa informē puses par procesuāliem jautājumiem.

3.   Tiesa, kad vien iespējams, cenšas panākt pušu izlīgumu.

13. pants

Dokumentu izsniegšana

1.   Dokumentus piegādā pa pastu, saņemšanu apliecinot pavadzīmē, kurā ir saņemšanas datums.

2.   Ja piegāde saskaņā ar 1. punktu nav iespējama, tos var piegādāt, izmantojot vienu no paņēmieniem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 805/2004 13. vai 14. pantā.

14. pants

Termiņi

1.   Ja tiesa nosaka termiņu, attiecīgo pusi informē par tā neievērošanas sekām.

2.   Tiesa īpašu apstākļu dēļ var pagarināt 4. panta 4. punktā, 5. panta 3. un 6. punktā un 7. panta 1. punktā paredzēto termiņu, ja tas vajadzīgs, lai aizsargātu pušu tiesības.

3.   Ja īpašu apstākļu dēļ tiesa nevar ievērot 5. panta 2. līdz 6. punktā un 7. pantā noteiktos termiņus, tā, cik vien ātri iespējams, veic minētajos punktos paredzētās darbības.

15. pants

Sprieduma izpilde

1.   Spriedumu izpilda, neskatoties uz tā iespējamo pārsūdzību. Nodrošinājums nav vajadzīgs.

2.   Regulas 23. pantu piemēro arī tad, ja spriedumu izpilda dalībvalstī, kurā tas pieņemts.

16. pants

Izmaksas

Zaudējusī puse sedz tiesvedības izmaksas. Tomēr tiesa pusei, kuras labā pieņemts spriedums, neatlīdzina izmaksas, kas radušās bez vajadzības vai ir nesamērīgas salīdzinājumā ar prasību.

17. pants

Apelācijas

1.   Dalībvalstis informē Komisiju, vai saskaņā ar to procesuālajām tiesībām ir iespējams iesniegt apelācijas sūdzību par spriedumu, kas pieņemts Eiropas procedūrā maza apmēra prasībām, un par termiņu, kādā tāda apelācijas sūdzība jāiesniedz. Komisija dara šo informāciju pieejamu atklātībā.

2.   Apelācijas sūdzību gadījumā piemēro 16. pantu.

18. pants

Obligāti sprieduma pārskatīšanas standarti

1.   Atbildētājs ir tiesīgs lūgt pārskatīt spriedumu, kas pieņemts Eiropas procedūrā maza apmēra prasībām, tās dalībvalsts tiesā, kurai ir jurisdikcija un kurā spriedums pieņemts, ja:

a)

i)

prasības pieteikuma veidlapa vai uzaicinājums uz mutisku lietas izskatīšanu izsniegts, izmantojot paņēmienu, kas neparedz personīgu saņemšanas apliecinājumu, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 805/2004 14. pantā; un

ii)

pavēste no atbildētāja neatkarīgu apstākļu dēļ nav piegādāta pietiekami laicīgi, neļaujot viņam sagatavoties aizstāvībai;

vai

b)

atbildētājs nav varējis apstrīdēt prasību nepārvaramas varas vai no viņa neatkarīgu ārkārtas apstākļu dēļ;

ar nosacījumu, ka jebkurā gadījumā viņš rīkojas nekavējoties.

2.   Ja tiesa noraida pārskatīšanu tāpēc, ka neviens no 1. punktā minētajiem pamatojumiem nav piemērojams, spriedums paliek spēkā.

Ja tiesa pieņem lēmumu, ka pārskatīšana ir pamatota kāda 1. punktā minētā iemesla dēļ, Eiropas procedūrā maza apmēra prasībām pieņemts spriedums nav spēkā.

19. pants

Piemērojamās procesuālās tiesības

Saskaņā ar šo regulu Eiropas procedūras maza apmēra prasībām pamatā ir tās dalībvalsts procesuālās tiesības, kurā notiek procedūra.

III NODAĻA

ATZĪŠANA UN IZPILDE CITĀ DALĪBVALSTĪ

20. pants

Atzīšana un izpilde

1.   Kādā dalībvalstī pieņemtu spriedumu Eiropas procedūrā maza apmēra prasībām atzīst un izpilda citā dalībvalstī bez vajadzības deklarēt spriedumu izpildāmību un neparedzot iespēju tos neatzīt.

2.   Pēc kādas puses lūguma tiesa izdod apliecinājumu par Eiropas procedūrā maza apmēra prasībām pieņemtu spriedumu, izmantojot standarta D veidlapu, kas ietverta IV pielikumā, un nenosakot papildu samaksu.

21. pants

Izpildes procedūra

1.   Neskarot šo nodaļu, izpildes procedūras reglamentē izpildes dalībvalsts tiesību akti.

Eiropas procedūrā maza apmēra prasībām pieņemtus spriedumus izpilda saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā izpildes dalībvalstī pieņemtus spriedumus.

2.   Puse, kas vēlas panākt sprieduma izpildi, uzrāda:

a)

sprieduma eksemplāru, kas atbilst vajadzīgajiem nosacījumiem, lai konstatētu tā autentiskumu; un

b)

regulas 20. panta 2. punktā minētā apliecinājuma eksemplāru un, vajadzības gadījumā, tā tulkojumu izpildes dalībvalsts oficiālajā valodā vai – ja attiecīgajā dalībvalstī ir vairākas oficiālās valodas – oficiālajā tiesvedības valodā, vai vienā no oficiālajām tiesvedības valodām, ko lieto teritorijā, kurā mēģina panākt sprieduma izpildi saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem, vai citā valodā, ko izpildes dalībvalsts ir norādījusi kā pieņemamu. Katra dalībvalsts var norādīt Eiropas Savienības iestāžu oficiālo valodu vai valodas, kas nav attiecīgās dalībvalsts valoda, bet ir tai pieņemama Eiropas procedūrā maza apmēra prasībām. D veidlapas saturu tulko persona, kura kādā dalībvalstī ir kvalificēta veikt tulkojumus.

3.   Pusei, kas vēlas panākt citā dalībvalstī notikušā Eiropas procedūrā maza apmēra prasībām pieņemta sprieduma izpildi, nav nepieciešams:

a)

pilnvarots pārstāvis; vai

b)

pasta adrese

izpildes dalībvalstī, bet tikai īstenošanas procedūrā kompetents pārstāvis.

4.   No puses, kas vienā dalībvalstī prasa izpildīt citā dalībvalstī Eiropas procedūrā maza apmēra prasībām pieņemtu spriedumu, neprasa nekādu nodrošinājumu, garantiju vai ķīlu, lai kā to dēvētu, ar pamatojumu, ka šī puse ir ārvalsts valstspiederīgais vai ka šīs puses domicils vai dzīvesvieta nav izpildes dalībvalstī.

22. pants

Izpildes atteikums

1.   Pēc atbildētāja iesniegta pieteikuma izpildes dalībvalsts tiesa, kurai ir jurisdikcija, atsaka izpildi, ja Eiropas procedūrā maza apmēra prasībām pieņemts spriedums ir pretrunā agrākam kādas dalībvalsts vai trešās valsts spriedumam, ar nosacījumu, ka:

a)

agrākais spriedums ir pieņemts par to pašu jautājumu un starp tām pašām pusēm;

b)

agrākais spriedums ir pieņemts izpildes dalībvalstī vai atbilst nosacījumiem, kas vajadzīgi, lai to atzītu izpildes dalībvalstī; un

c)

nesamierināmība nav bijusi un nav varējusi būt par iemeslu iebildumam dalībvalstī, kurā pieņemts spriedums Eiropas procedūrā maza apmēra prasībā.

2.   Dalībvalstī, kurā pieņemts spriedums Eiropas procedūrā maza apmēra prasībā, nekādā gadījumā to nevar pārskatīt pēc būtības.

23. pants

Izpildes atlikšana vai ierobežošana

Ja kāda puse ir apstrīdējusi Eiropas procedūrā maza apmēra prasībām pieņemtu spriedumu vai ja šāda apstrīdēšana joprojām ir iespējama, vai puse ir iesniegusi prasību pārskatīt lēmumu 18. panta nozīmē, izpildes dalībvalsts tiesa, kurai ir jurisdikcija, vai kompetentā iestāde pēc atbildētāja iesniegta pieteikuma var:

a)

attiecināt izpildes procedūru tikai uz aizsardzības pasākumiem;

b)

saistīt izpildi ar nosacījumu sniegt nodrošinājumu, kādu tā nosaka; vai

c)

ārkārtas apstākļos pārtraukt izpildes procedūras.

IV NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

24. pants

Informācija

Dalībvalstis sadarbojas, lai informētu sabiedrību un profesionālās aprindas par Eiropas procedūru maza apmēra prasībām, arī par izmaksām, jo īpaši – izmantojot saskaņā ar Lēmumu 2001/470/EK izveidoto Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu civillietās un komerclietās.

25. pants

Informācija par jurisdikciju, saziņas līdzekļiem un apelācijas sūdzībām

1.   Līdz 2008. gada 1. janvārim dalībvalstis dara zināmu Komisijai:

a)

kurām tiesām ir jurisdikcija pieņemt spriedumus Eiropas procedūrās maza apmēra prasībām;

b)

kādus saziņas līdzekļus var izmantot Eiropas procedūrās maza apmēra prasībām un kādi līdzekļi tiesām ir pieejami saskaņā ar 4. panta 1. punktu;

c)

vai saskaņā ar tās procesuālajām tiesībām var iesniegt apelācijas sūdzību saskaņā ar 17. pantu un kurā tiesā to var iesniegt;

d)

valodas, kas ir pieņemamas saskaņā ar 21. panta 2. punkta b) apakšpunktu; un

e)

kurām iestādēm ir sprieduma izpildes kompetence un kurām iestādēm ir kompetence, lai piemērotu 23. pantu.

Dalībvalstis informē Komisiju par visām turpmākām izmaiņām šajā informācijā.

2.   Informāciju, kas darīta zināma saskaņā ar 1. punktu, Komisija dara publiski pieejamu, publicējot Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, kā arī izmantojot citus piemērotus līdzekļus.

26. pants

Īstenošanas pasākumi

Šīs regulas īstenošanai vajadzīgos pasākumus, kas saistīti ar pielikumos ietverto veidlapu atjauninājumiem vai tehniskiem labojumiem, pieņem saskaņā ar 27. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

27. pants

Komiteja

1.   Komisijai palīdz komiteja.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

28. pants

Pārskatīšana

Līdz 2014. gada 1. janvārim Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai sīki izstrādātu ziņojumu, kurā sniegts pārskats par Eiropas procedūras maza apmēra prasībām darbību, arī par 2. panta 1. punktā minēto prasības summas ierobežojumu. Ziņojumā ietver procedūras izvērtējumu no darbības viedokļa un plašu efektivitātes analīzi no katras dalībvalsts.

Lai to nodrošinātu, kā arī lai nodrošinātu, ka pienācīgi ir ņemta vērā Eiropas Savienības labākā pieredze, un atspoguļojot labākas likumdošanas principus, dalībvalstis sniedz Komisijai informāciju par Eiropas procedūras maza apmēra prasībām pārrobežu darbību. Šī informācija attiecas uz tiesas izmaksām, procedūras ātrumu, efektivitāti, izmantošanas vieglumu un dalībvalstu iekšējām maza apmēra prasību procedūrām.

Komisijas ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno pielāgojumu priekšlikumus.

29. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2009. gada 1. janvāra, izņemot 25. pantu, ko piemēro no 2008. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu.

Strasbūrā, 2007. gada 11. jūlijā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

H.-G. PÖTTERING

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. LOBO ANTUNES


(1)  OV C 88, 11.4.2006., 61. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2006. gada 14. decembra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2007. gada 13. jūnija Lēmums.

(3)  OV L 160, 30.6.2000., 37. lpp.

(4)  OV L 12, 16.1.2001., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).

(5)  OV L 174, 27.6.2001., 25. lpp.

(6)  OV L 143, 30.4.2004., 15. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1869/2005 (OV L 300, 17.11.2005., 6. lpp.).

(7)  OV L 399, 30.12.2006., 1. lpp.

(8)  OV C 12, 15.1.2001., 1. lpp.

(9)  OV C 53, 3.3.2005., 1. lpp.

(10)  OV L 124, 8.6.1971., 1. lpp.

(11)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).


I NODAĻA

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image


II PIELIKUMS

Image

Image


III PIELIKUMS

Image

Image


IV PIELIKUMS

Image

Image