22.6.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 162/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 680/2007

(2007. gada 20. jūnijs),

ar ko paredz vispārīgus noteikumus Kopienas finansiālā atbalsta piešķiršanai Eiropas transporta un enerģētikas tīklu jomā

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 156. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

apspriedusies ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)

Eiropadomes Barselonas 2002. gada 15. un 16. marta sanāksmes secinājumos ir uzsvērts, ka spēcīgi un integrēti enerģētikas un transporta tīkli ir Eiropas iekšējā tirgus pamatelements un ka esošo tīklu labāka izmantošana un trūkstošo posmu pabeigšana ļaus palielināt efektivitāti un konkurētspēju un garantēt atbilstošu kvalitātes līmeni, kā arī piesātinājuma punktu samazināšanu un tādējādi arī labāku ilgtermiņa dzīvotspēju. Šīs vajadzības iekļaujas stratēģijā, ko valstu un valdību vadītāji pieņēmuši Eiropadomes Lisabonas 2000. gada 23. un 24. marta sanāksmē un kas kopš tā laika ir regulāri pieminēta.

(2)

Eiropadomes Briseles 2003. gada 12. un 13. decembra sanāksmē ir apstiprināta Eiropas darbība izaugsmei, aicinot Komisiju vajadzības gadījumā pārorientēt izdevumus uz ieguldījumiem fiziskajā kapitālā, jo īpaši ieguldījumiem Eiropas komunikāciju tīklu infrastruktūrā, kuras prioritārie projekti ir nozīmīgi elementi, lai stiprinātu iekšējā tirgus kohēziju.

(3)

Nokavējumi efektīvu Eiropas savienojumu īstenošanā, jo īpaši pārrobežu posmos, var nopietni traucēt Savienības, dalībvalstu un perifēro reģionu konkurētspēju, kas nevarētu vai vairs nevarētu pilnībā izmantot iekšējā tirgus labvēlīgo ietekmi.

(4)

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1692/96/EK (1996. gada 23. jūlijs) par Kopienas pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai (3) tika lēsts, ka laikposmā no 2007. gada līdz 2020. gadam izmaksas Eiropas transporta tīkla pabeigšanai būs EUR 600 miljardi. Laikposmā no 2007. gada līdz 2013. gadam ieguldījumi tikai prioritārajiem projektiem vien minētā lēmuma III pielikuma nozīmē ir gandrīz EUR 160 miljardi.

(5)

Lai sasniegtu šos mērķus, Padome un Eiropas Parlaments ir uzsvēruši vajadzību stiprināt un pielāgot pastāvošos finanšu instrumentus, palielinot Kopienas līdzfinansējuma līmeni, paredzot iespēju piemērot lielāku Kopienas līdzfinansējuma likmi projektiem, jo īpaši projektiem, ko raksturo to pārrobežu iezīmes, tranzīta funkcija vai dabisko šķēršļu pārvarēšana.

(6)

Saskaņā ar Komisijas Paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par iekšējo ūdensceļu transporta veicināšanu (“NAIADES”) un ņemot vērā iekšējo ūdensceļu ilgstpējību, iekšējo ūdensceļu projektiem būtu jāpievērš īpaša uzmanība.

(7)

Savā 2005. gada 8. jūnija Rezolūcijā par paplašinātās Eiropas Savienības politikas uzdevumiem un budžeta līdzekļiem 2007.–2013. gadam (4) Eiropas Parlaments ir uzsvēris transporta tīklu stratēģisko nozīmi iekšējā tirgus izveides pabeigšanā un ciešāku attiecību veidošanā ar kandidātvalstīm un valstīm, kas var par tādām kļūt, kā arī draudzīgajām kaimiņvalstīm. Turklāt Eiropas Parlaments ir izteicis vēlmi izvērtēt novatoriskus finansēšanas instrumentus, piemēram, aizdevumu garantijas, Eiropas koncesijas, Eiropas aizdevumus un procentu atlaižu fondu.

(8)

Ar summām, kas Eiropas komunikāciju tīkliem transporta un enerģētikas nozarēs (turpmāk attiecīgi – “TEN-T” un “TEN-E”) piešķirtas saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu 2007.–2013. gadam, ir neiespējami nodrošināt visas vajadzības, kas rodas saistībā ar to prioritāšu īstenošanu, kuras attiecībā uz TEN-T izklāstītas Lēmumā Nr. 1692/96/EK un – attiecībā uz TEN-E – Lēmumā Nr. 1364/2006/EK (5). Tādēļ, lai papildinātu valsts finansējumu gan no publiskiem, gan privātiem avotiem, ir lietderīgi šos līdzekļus koncentrēt noteiktu kategoriju projektiem, kas nodrošinās lielāko pievienoto vērtību tīkliem kopumā, jo īpaši pārrobežu posmiem, tostarp jūras automaģistrālēm, un projektiem, kuru mērķis ir novērst problemātiskus posmus, piemēram, dabiskos šķēršļus, lai tādējādi garantētu TEN-T un TEN-E infrastruktūras nepārtrauktību. Lai veicinātu noteiktu projektu koordinētu īstenošanu, saskaņā ar Lēmuma Nr. 1692/96/EK 17.a pantu var iecelt Eiropas koordinatorus.

(9)

Ņemot vērā to, ka atlikušie TEN-T ieguldījumi prioritāros projektos ir lēsti aptuveni EUR 250 miljardi un ka Eiropas finanšu atsauces summa transportam EUR 8 013 miljonu apjomā laikposmā no 2007. gada līdz 2013. gadam ir tikai niecīga daļa no budžeta, kas vajadzīgs prioritāro projektu pabeigšanai, Komisijai – izmantojot Eiropas koordinatoru palīdzību, ja tādi ir iecelti, – būtu jāveic pasākumi, lai atbalstītu un koordinētu dalībvalstu centienus plānoto TEN-T finansēt un pabeigt saskaņā ar noteikto grafiku. Komisijai būtu jāīsteno noteikumi par Eiropas koordinatoriem, kas minēti Lēmumā Nr. 1692/96/EK. Tāpat tai kopā ar dalībvalstīm būtu jāizpēta un jācenšas atrisināt ilgtermiņa finanšu problēmu saistībā ar visa TEN-T izveidi un darbību, paturot prātā to, ka izveides periods aptver vismaz divus septiņu gadu budžeta periodus un ka jaunās infrastruktūras paredzētais ekspluatācijas ilgums ir vismaz viens gadsimts.

(10)

Lēmumā Nr. 1364/2006/EK ir noteikti mērķi, darbības prioritātes un vispārējas intereses projekti TEN-E attīstīšanai, tostarp prioritārie projekti, un tajā atbilstīga prioritāte piešķirta Eiropas nozīmes projektiem. Ieguldījumi, kas vajadzīgi, lai visas dalībvalstis varētu pilnībā piedalīties iekšējā tirgū un lai pabeigtu starpsavienojumus ar kaimiņvalstīm, laikposmā no 2007. gada līdz 2013. gadam tikai prioritārajiem projektiem vien ir EUR 28 miljardi.

(11)

Tāpat Eiropadomes 2003. gada 12. un 13. decembra sanāksmē Komisija tika aicināta turpināt apzināt vajadzību izveidot īpašu Kopienas garantiju instrumentu, kas paredzēts, lai segtu noteiktus riskus, kas var rasties pēc būvniecības, īstenojot TEN-T projektus. Enerģētikas jomā Eiropadome aicināja Komisiju vajadzības gadījumā novirzīt izdevumus ieguldījumiem fiziskajā kapitālā, lai veicinātu izaugsmi.

(12)

Padomes Regula (EK) Nr. 2236/95 (1995. gada 18. septembris), ar ko paredz vispārējus noteikumus Kopienas finansiāla atbalsta piešķiršanai Eiropas komunikāciju tīklu jomā (6), jau ir faktisks progress, jo ar to atļauta augstāka 20 % finansējuma likme projektiem, kas pasludināti par prioritāriem. Tā tomēr joprojām ir atkarīga no īstenošanas noteikumiem, kuri jāvienkāršo, un no ierobežotajiem budžeta līdzekļiem. Tādēļ šķiet nepieciešami papildināt valstu publisko finansējumu un privāto finansējumu, palielinot Kopienas atbalstu gan apjoma, gan atbalsta likmes ziņā, lai veicinātu Kopienas līdzekļu sviras iedarbību, tādējādi ļaujot īstenot izvēlētos prioritāros projektus.

(13)

Ir lietderīgi ar šo regulu izveidot programmu, nosakot vispārīgos noteikumus Kopienas finansiālā atbalsta piešķiršanai TEN-T un TEN-E jomā. Minētajai programmai, kura jāīsteno atbilstīgi Kopienas tiesību aktiem, jo īpaši vides jomā, būtu jāveicina iekšējā tirgus stiprināšana un jāstimulē Kopienas konkurētspēja un izaugsme Kopienā.

(14)

Papildus tam, ka galvenā uzmanība tiek pievērsta projektiem vai projektu daļām ar vislielāko Eiropas pievienoto vērtību, Kopienas finansiālajam atbalstam no Eiropas komunikāciju tīklu izveidei paredzētā budžeta vajadzētu būt tādam, kas mudina iesaistītos dalībniekus paātrināt prioritāro projektu īstenošanu atbilstīgi Lēmumiem Nr. 1692/96/EK un Nr. 1364/2006/EK. Tāpat atbalstam vajadzētu nodrošināt iespēju finansēt citus Eiropas infrastruktūras vispārējas intereses projektus, kas noteikti minētajos lēmumos.

(15)

Kopienas finansiālo atbalstu piešķir, lai attīstītu projektus ieguldījumiem TEN-T un TEN-E, sniegtu stabilas finanšu saistības, mobilizētu institucionālos ieguldītājus un veicinātu publiskā un privātā sektora finansēšanas partnerību veidošanos. Enerģētikas nozarē finansiālais atbalsts galvenokārt ir paredzēts, lai palīdzētu pārvarēt finansiālos šķēršļus, kas var rasties projektu sagatavošanas laikā un izstrādes laikā pirms būvniecības sākuma, un tas būtu galvenokārt jāpiešķir attiecībā uz prioritāro projektu pārrobežu posmiem un starpsavienojumiem ar kaimiņvalstīm.

(16)

Savā 2005. gada 4. jūlija Paziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei par Eiropas dzelzceļa signalizācijas sistēmas ERTMS/ETCS izvietošanu Komisija uzsvēra to, cik nozīmīgi ir nodrošināt ātru un koordinētu pāreju uz šo sistēmu, lai nodrošinātu TEN-T savstarpēju izmantojamību. Šajā sakarā ir vajadzīgs mērķorientēts un laikā ierobežots Kopienas atbalsts gan saistībā ar sliežu ceļu iekārtām, gan vilcienos uzstādāmo aprīkojumu.

(17)

Dažos projektos attiecīgās dalībvalstis var pārstāvēt starptautiskas organizācijas. Dažos projektos Komisija īstenošanu var uzticēt kopuzņēmumiem Līguma 171. panta nozīmē. Šādas īpašas situācijas rada nepieciešamību šīs regulas vajadzībām paplašināt Kopienas finansiālā atbalsta saņēmēja jēdzienu.

(18)

Lai ņemtu vērā katra projekta īpašās prasības un palielinātu Kopienas finansiālā atbalsta efektivitāti un vērtību, šis atbalsts var būt vairāku veidu: subsīdijas izpētei un darbiem, pieejamības maksājumu subsīdijas, procentu likmju atlaides, aizdevumu garantijas vai dalība riska kapitāla fondos. Neatkarīgi no veida Kopienas finansiālais atbalsts būtu jāpiešķir saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (7), un tās īstenošanas noteikumiem, izņemot gadījumus, kad šajā regulā ir viennozīmīga atkāpe no minētajiem noteikumiem. Aizdevumu garantiju izsniegšanai un dalībai riska kapitāla fondos vajadzētu balstīties uz tirgus principiem, un tai vajadzētu būt vērstai uz pašfinansēšanos ilgtermiņā.

(19)

Lai īstenotu Kopienas finansiālo atbalstu liela mēroga projektiem vairāku gadu garumā, būtu vēlams atļaut Kopienai uzņemties daudzgadu saistības, tās diferencējot pēc finansētā projekta un saistību apropriācijām, ko apstiprina katru gadu. Vienīgi stabilas, interesi raisošas finansiālās saistības, kas Kopienai ir saistošas ilgtermiņā, ļaus samazināt neskaidrības, kas saistītas ar šo projektu pabeigšanu, un mobilizēt gan publiskā, gan privātā sektora ieguldītājus. Daudzgadu programmā iekļautie projekti atspoguļo augstākās prioritātes TEN-T attīstīšanā, kā minēts Lēmumā Nr. 1692/96/EK, un šiem projektiem ir nepieciešama nepārtraukta Kopienas darbība, lai nodrošinātu to raitu un efektīvu pabeigšanu.

(20)

Ir lietderīgi veicināt apvienotā publiskā un privātā finansējuma formas – institucionālas vai līgumiskas –, kas ir izrādījušās efektīvas, sniedzot juridiskas garantijas, kas ir saderīgas ar konkurences tiesību aktiem un iekšējo tirgu, un sekmēt labas prakses izplatīšanu starp dalībvalstīm.

(21)

Īpaša uzmanība būtu jāpievērš visu to Kopienas pasākumu efektīvai koordinēšanai, kuriem ir ietekme uz Eiropas komunikāciju tīkliem, jo īpaši finansējumam no struktūrfondiem un Kohēzijas fondiem, kā arī Eiropas Investīciju bankas (turpmāk – “EIB”) darbībām.

(22)

Ar šo regulu visam programmas laikam paredz finansējumu, kas budžeta lēmējinstitūcijai ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauce, kā paredzēts 37. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā (2006. gada 17. maijs) par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (8).

(23)

Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (9).

(24)

Ņemot vērā attīstību katrā no TEN-T un TEN-E komponentiem un to raksturīgās iezīmes, kā arī efektīvākas pārvaldības nolūkā ir lietderīgi paredzēt vairākas atsevišķas regulas jomām, uz ko līdz šim attiecās Regula (EK) Nr. 2236/95.

(25)

Ar šo regulu būtu jāparedz vispārīgi noteikumi Kopienas finansiālā atbalsta piešķiršanai TEN-T un TEN-E jomā saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem un politikas virzieniem, jo īpaši tādās jomās kā konkurence, vides aizsardzība, veselība, ilgtspējīga attīstība, publiskais iepirkums, un saskaņā ar efektīvu Kopienas politikas virzienu īstenošanu savstarpējās izmantojamības jomā.

(26)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi – proti, īstenot TEN-T un TEN-E – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka valstu pasākumu koordinēšanas dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Temats

Šajā regulā paredzēti nosacījumi, metodes un procedūras Kopienas finansiālā atbalsta piešķiršanai vispārējas intereses projektiem Eiropas transporta un enerģētikas tīklu jomā saskaņā ar Līguma 155. panta 1. punktu.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

1)

“vispārējas intereses projekts” ir projekts vai projekta daļa, kas ir Kopienas vispārējās interesēs transporta jomā atbilstīgi Lēmumam Nr. 1692/96/EK vai enerģētikas jomā atbilstīgi Lēmumam Nr. 1364/2006/EK;

2)

“prioritārs projekts” transporta jomā ir vispārējas intereses projekts, kas ietverts kādā no prioritārajām asīm, vai jebkurš cits projekts, kas uzskaitīts Lēmuma Nr. 1692/96/EK III pielikumā, vai – enerģētikas jomā – vispārējas intereses projekts, kas ir uzskatāms par Kopienas prioritāti atbilstīgi Lēmumam Nr. 1364/2006/EK;

3)

“Eiropas nozīmes projekts” enerģētikas jomā ir pilnībā izstrādāts projekts, kurš ietverts kādā no prioritāro projektu asīm, kas minētas Lēmumā Nr. 1364/2006/EK, un kuram ir pārrobežu nozīme, vai kuram ir nozīmīga ietekme uz pārrobežu pārvades spēju;

4)

“projekta daļa” ir jebkura finansiāli, tehniski vai laikā neatkarīga darbība, kas veicina projekta pabeigšanu;

5)

“pārrobežu posms” ir Lēmuma Nr. 1692/96/EK 19.b pantā minētie pārrobežu posmi un pārrobežu posmi, kas caur trešo valsti nodrošina prioritāra projekta nepārtrauktību starp divām dalībvalstīm;

6)

“problemātisks posms” transporta jomā ir šķēršļi ātruma un/vai jaudas ziņā, kura dēļ nav iespējams garantēt transporta plūsmu nepārtrauktību;

7)

“atbalsta saņēmējs” ir viena vai vairākas dalībvalstis, starptautiskās organizācijas vai kopuzņēmumi Līguma 171. panta nozīmē, vai publiski vai privāti uzņēmumi vai struktūras, kas pilnībā atbild par projektu un kas projekta īstenošanā piedāvā ieguldīt pašu resursus vai trešo personu sniegtos līdzekļus;

8)

“pētījumi” ir darbības, kas nepieciešamas, lai sagatavotu projektu īstenošanu, tostarp sagatavošanās, priekšizpētes, izvērtējuma un apstiprināšanas pētījumi, un citi tehniskā atbalsta pasākumi, tostarp priekšdarbi, kuri vajadzīgi, lai pilnībā noteiktu un izstrādātu projektu un pieņemtu lēmumu par tā finansēšanu, piemēram, izpētes darbi attiecīgajos objektos un finansējuma paketes sagatavošana;

9)

“darbi” ir sastāvdaļu, sistēmu un pakalpojumu iegāde, piegāde un uzstādīšana, būvniecības un uzstādīšanas darbu veikšana saistībā ar projektu, iekārtu pieņemšana un projekta sākšana;

10)

“projekta izmaksas” ir atbalsta saņēmēja kopējās izmaksas par izpēti un darbiem, kas tieši saistīti ar projekta īstenošanu un nepieciešami tai;

11)

“atbilstīgās izmaksas” ir projekta izmaksu daļa, ko Komisija ņem vērā Kopienas finansiālā atbalsta aprēķināšanai;

12)

“aizdevumu garantiju instruments” ir garantija, ko EIB izsniedz ārkārtas likviditātes mehānismam, kas tiek nodrošināts vispārējas intereses projektiem transporta jomā. Tas sedz parāda apkalpošanas riskus, kas radušies, ņemot vērā pieprasījuma trūkumu, un radušos neparedzētos ieņēmumu zaudējumus projekta sākotnējā darbības laikposmā. Aizdevumu garantiju instrumentu izmanto vienīgi projektiem, kuru finansiālās dzīvotspējas pamatā pilnīgi vai daļēji ir ieņēmumi, nodevas vai citi ienākumi, ko maksā lietotāji vai atbalsta saņēmēji vai ko maksā viņu vārdā;

13)

“pieejamības maksājumu shēmas” ir finansēšanas shēmas infrastruktūras projektiem, ko izstrādā un vada privāts ieguldītājs, kurš saņem periodiskus maksājumus pēc būvdarbu posma par sniegto infrastruktūras pakalpojumu. Maksājuma apjoms ir atkarīgs no tā, ciktāl ir sasniegti rezultāti, par kuru līmeni ir panākta vienošanās līgumā. Pieejamības maksājumus veic visā tā līguma laikā, kas noslēgts starp iestādi, kura piešķir līguma slēgšanas tiesības, un projekta īstenotāju, un tie ir paredzēti, lai segtu būvniecības, finansēšanas, uzturēšanas un darbības izmaksas.

II NODAĻA

ATBILSTĪGIE PROJEKTI, FINANSIĀLĀ ATBALSTA VEIDI UN METODES UN FINANSĒJUMA APVIENOŠANA

3. pants

Projektu un pieteikumu atbilstība Kopienas finansiālā atbalsta saņemšanai

1.   Kopienas finansiālā atbalsta saņemšanai saskaņā ar šo regulu ir atbilstīgi vienīgi vispārējas intereses projekti.

Priekšnosacījums, lai pieteikumi Kopienas finansiālā atbalsta saņemšanai būtu atbilstīgi, ir Kopienas tiesību aktu ievērošana.

2.   Tikai transporta jomā uz atbilstību attiecas arī nosacījums, ka dalībnieks, kas piesakās Kopienas finansiālā atbalsta saņemšanai, un, atbilstīgā gadījumā, attiecīgās dalībvalstis apņemas finansiāli atbalstīt iesniegto projektu, vajadzības gadījumā piesaistot privātos līdzekļus.

3.   Transporta jomas projekti, kas saistīti ar pārrobežu posmu vai šāda posma daļu, ir atbilstīgi Kopienas finansiālā atbalsta saņemšanai, ja ir rakstiska vienošanās starp attiecīgajām dalībvalstīm vai starp dalībvalstīm un attiecīgajām trešām valstīm par pārrobežu posmu pabeigšanu. Izņēmuma kārtā iepriekšminētā rakstiskā vienošanās netiek prasīta, ja projekts ir vajadzīgs, lai nodrošinātu savienojumu ar kaimiņu dalībvalsts vai trešās valsts tīklu, bet faktiski nešķērso robežu.

4. pants

Kopienas finansiālā atbalsta pieteikumu iesniegšana

Kopienas finansiālā atbalsta pieteikumus Komisijai iesniedz viena vai vairākas dalībvalstis, vai – ar attiecīgo dalībvalstu piekrišanu – starptautiskas organizācijas, kopuzņēmumi vai publiskā vai privātā sektora uzņēmumi vai struktūras.

Kārtību finansiālā atbalsta pieteikumu iesniegšanai nosaka saskaņā ar 9. panta 1. punktu.

5. pants

Projektu atlase

1.   Vispārējas intereses projektiem Kopienas finansiālo atbalstu piešķir saistībā ar to ieguldījumu, veicinot mērķus un prioritātes, kas noteiktas Lēmumos Nr. 1692/96/EK un Nr. 1364/2006/EK.

2.   Transporta jomā īpašu uzmanību pievērš šādiem projektiem:

a)

prioritāriem projektiem;

b)

projektiem, lai novērstu problemātiskus posmus, jo īpaši prioritāros projektos;

c)

projektiem, ko kopīgi iesniegušas vai atbalsta vismaz divas dalībvalstis, jo īpaši projektiem, kas saistīti ar pārrobežu posmiem;

d)

projektiem, kas veicina tīkla nepārtrauktību un tā jaudas optimizēšanu;

e)

projektiem, kas veicina TEN-T pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu un kas, inter alia, ar darbībām infrastruktūras jomā veicina lietotāju drošību un drošumu un nodrošina valstu tīklu savstarpējo izmantojamību;

f)

projektiem, kas saistīti ar tādu dzelzceļa transporta, autotransporta, gaisa transporta, jūras transporta, iekšzemes ūdensceļu transporta un piekrastes transporta satiksmes vadības sistēmu izstrādi un izvietošanu, kuras nodrošina valstu tīklu savstarpējo izmantojamību;

g)

projektiem, kas veicina iekšējā tirgus izveides pabeigšanu; un

h)

projektiem, kas veicina transporta veidu sabalansēšanu, atbalstot videi visdraudzīgākos transporta veidus, piemēram, iekšzemes ūdensceļu transportu.

3.   Enerģētikas jomā īpašu uzmanību pievērš Eiropas nozīmes projektiem, kas veicina:

a)

tīkla attīstību, lai stiprinātu ekonomisko un sociālo kohēziju, samazinot Kopienas mazāk labvēlīgo un salu reģionu izolētību;

b)

tīkla jaudas optimizēšanu un iekšējā enerģētikas tirgus izveides pabeigšanu, jo īpaši projektiem, kas saistīti ar pārrobežu posmiem;

c)

drošu energoapgādi, energoapgādes avotu dažādošanu un jo īpaši starpsavienojumus ar trešām valstīm;

d)

atjaunojamas enerģijas avotu piesaistīšanu; un

e)

savstarpēji savienoto tīklu drošību, uzticamību un savstarpējo izmantojamību.

4.   Lemjot par Kopienas finansiālā atbalsta piešķiršanu, inter alia, ņem vērā:

a)

projekta izstrādes pakāpi;

b)

Kopienas iesaistes stimulējošo ietekmi uz publisko un privāto finansējumu;

c)

finanšu paketes stabilitāti;

d)

sociālekonomisko iespaidu;

e)

sekas saistībā ar vidi;

f)

nepieciešamību pārvarēt finansiālus šķēršļus; un

g)

projekta sarežģītību, piemēram, sarežģītību, kas izriet no nepieciešamības pārvarēt dabisko šķērsli.

6. pants

Kopienas finansiālā atbalsta veidi un metodes

1.   Kopienas finansiālais atbalsts attiecībā uz vispārējās intereses projektiem var būt vienā vai vairākos šādos veidos:

a)

subsīdijas izpētei vai darbiem;

b)

transporta jomā – subsīdijas darbu veikšanai saskaņā ar pieejamības maksājumu shēmām;

c)

procentu likmju atlaides aizdevumiem, ko piešķir EIB vai citas publiskas vai privātas finanšu iestādes;

d)

finansiāls ieguldījums uzkrājumu veidošanā un kapitāla piešķīrums garantijām, ko EIB izsniedz no pašu līdzekļiem saskaņā ar aizdevumu garantiju instrumentu. Šādu garantiju ilgums nedrīkst pārsniegt piecus gadus pēc dienas, kad sāk projektu. Pienācīgi pamatotos gadījumos garantiju izņēmuma kārtā drīkst piešķirt uz laiku līdz septiņiem gadiem. Finansiālais ieguldījums no Eiropas Savienības vispārējā budžeta aizdevumu garantiju instrumentam nedrīkst pārsniegt EUR 500 miljonus. EIB iegulda tādu pašu summu. Kopienas atbildība attiecībā uz aizdevumu garantiju instrumentu, tostarp pārvaldības izmaksām un citām atbilstīgām izmaksām, nepārsniedz Kopienas ieguldījuma summu aizdevumu garantiju instrumentā, un nevar izvirzīt nekādas citas saistības pret Eiropas Savienības vispārējo budžetu. Ar visām darbībām saistītos pārējos riskus uzņemas EIB. Aizdevumu garantiju instrumenta galvenie noteikumi un procedūras ir izklāstītas pielikumā;

e)

riska kapitāla dalība ieguldījumu fondos vai līdzvērtīgos finanšu uzņēmumos, prioritāti piešķirot Eiropas komunikāciju tīklu projektu riska kapitāla nodrošināšanai un iesaistot būtiskus privātā sektora ieguldījumus; šāda dalība riska kapitālā nepārsniedz 1 % no 18. pantā paredzētajiem budžeta līdzekļiem;

f)

finansiāls ieguldījums kopuzņēmumu darbībām, kas saistītas ar projektiem.

2.   Kopienas finansiālais atbalsts, ko piešķir 1. punkta a), b), c) un f) apakšpunktā minētajos veidos, atbilst 5. pantā noteiktajiem kritērijiem un nepārsniedz šādas likmes:

a)

izpēte: 50 % no atbilstīgajām izmaksām, neatkarīgi no attiecīgā vispārējas intereses projekta;

b)

darbi:

i)

prioritārie projekti transporta jomā:

ne vairāk kā 20 % no atbilstīgajām izmaksām,

ne vairāk kā 30 % no atbilstīgajām izmaksām pārrobežu posmiem, ar nosacījumu, ka attiecīgās dalībvalstis ir sniegušas Komisijai visas nepieciešamās garantijas par projekta finansiālo dzīvotspēju un tā īstenošanas grafiku;

ii)

projekti enerģētikas jomā: ne vairāk kā 10 % no atbilstīgajām izmaksām;

iii)

projekti transporta jomā, kas nav prioritārie projekti: ne vairāk kā 10 % no atbilstīgajām izmaksām;

c)

Eiropas Dzelzceļa satiksmes pārvaldības sistēma (ERTMS):

i)

sliežu ceļu iekārtas: ne vairāk kā 50 % no izpētes un darbu atbilstīgajām izmaksām;

ii)

vilcienos uzstādāmās iekārtas:

ne vairāk kā 50 % no atbilstīgajām izmaksām, lai izstrādātu un izgatavotu izmēģinājuma modeļus ERTMS uzstādīšanai esošajā ritošajā sastāvā, ar nosacījumu, ka izmēģinājuma modeļi ir sertificēti vismaz divās dalībvalstīs,

ne vairāk kā 50 % no sērijveida iekārtu atbilstīgajām izmaksām ERTMS uzstādīšanai ritošajā sastāvā; tomēr Komisija daudzgadu programmā nosaka atbalsta maksimālo summu vienam vilces līdzeklim;

d)

autotransporta, gaisa transporta, iekšzemes ūdensceļu transporta, jūras transporta un piekrastes transporta satiksmes vadības sistēmas: ne vairāk kā 20 % no darbu atbilstīgajām izmaksām.

3.   Komisija saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem īstenošanas pasākumus attiecībā uz šā panta 1. punkta c) un e) apakšpunktā minētajiem instrumentiem.

7. pants

Cits finansiālais atbalsts un instrumenti

1.   EIB darbības ir saderīgas ar finansiālā atbalsta piešķiršanu saskaņā ar šo regulu.

2.   Komisija koordinē un nodrošina atbilstoši šai regulai līdzfinansētu projektu saskaņotību ar saistītām darbībām, kas saņem finansējumu no citiem Kopienas ieguldījumiem un finanšu instrumentiem, kā arī ar EIB darbībām.

III NODAĻA

PLĀNOŠANA, ĪSTENOŠANA UN KONTROLE

8. pants

Daudzgadu un gada darba programmas

1.   Nosakot daudzgadu un gada darba programmas, Komisija saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto procedūru piemēro 5. pantā noteiktos kritērijus, kā arī mērķus un prioritātes, kas noteiktas atbilstīgi Lēmumiem Nr. 1692/96/EK un Nr. 1364/2006/EK.

2.   Daudzgadu darba programma transporta jomā attiecas uz prioritārajiem projektiem un uz ceļu, gaisa, dzelzceļa, iekšzemes ūdensceļu, piekrastes un jūras satiksmes vadības sistēmām. Finansējuma apjoms ir 80–85 % no 18. pantā minētajiem budžeta līdzekļiem, kas paredzēti transportam.

3.   Gada darba programmā transporta jomā piemēro kritērijus finansiālā atbalsta piešķiršanai vispārējas intereses projektiem, kas nav iekļauti daudzgadu programmā.

4.   Gada darba programma enerģētikas jomā piemēro kritērijus finansiālā atbalsta piešķiršanai vispārējas intereses projektiem.

5.   Daudzgadu darba programmu pārskata vismaz termiņa vidū un, vajadzības gadījumā, pielāgo saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto procedūru.

9. pants

Kopienas finansiālā atbalsta piešķiršana

1.   Atbilstoši katram projektu konkursam, kura pamatā ir 8. panta 1. punktā minētās daudzgadu vai gada darba programmas, Komisija saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem lēmumu par finansiālā atbalsta apjomu, ko piešķir izvēlētajiem projektiem vai projektu daļām. Komisija precizē to īstenošanas nosacījumus un metodes.

2.   Komisija paziņo attiecīgajiem atbalsta saņēmējiem un dalībvalstīm par jebkādu piešķiramo finansiālo atbalstu.

10. pants

Finanšu noteikumi

1.   Budžeta saistības var sadalīt gada maksājumos. Komisija katru gadu uzņemas saistības par gada maksājumiem, ņemot vērā to projektu vai projektu posmu attīstības gaitu, kuri saņem finansiālo atbalstu, kā arī paredzamās vajadzības un pieejamo budžetu.

Atsevišķu gada maksājumu veikšanas indikatīvo grafiku paziņo attiecīgajiem atbalsta saņēmējiem un dalībvalstīm.

2.   Kopienas atbalsts var segt tikai ar projektiem saistītus izdevumus, kuri rodas atbalsta saņēmējiem vai trešām personām, kas atbildīgas par projekta īstenošanu.

Izdevumi ir atbilstīgi no dienas, kad iesniegts atbalsta pieteikums. Izdevumi par projektiem, kas iekļauti daudzgadu programmā, ir atbilstīgi no kārtējā gada 1. janvāra, sākot ar 2007. gada 1. janvāri.

PVN nav atbilstīgas izmaksas, izņemot neatgūstamo PVN.

3.   Maksājumus veic kā avansa maksājumus, starpposma maksājumus un noslēguma maksājumu.

Maksājumu metodes nosaka tā, lai jo īpaši ņemtu vērā infrastruktūras projektu daudzgadu īstenošanu.

Avansa maksājumu vai, attiecīgā gadījumā, pirmo avansa maksājumu veic, kad tiek piešķirts finansiālais atbalsts.

Starpposma maksājumus veic, pamatojoties uz maksājumu pieprasījumiem, ievērojot 13. pantu.

Noslēguma maksājumu veic pēc tam, kad ir pieņemts projekta noslēguma ziņojums, ko iesniedzis atbalsta saņēmējs un apstiprinājušas attiecīgās dalībvalstis. Jo īpaši noslēguma ziņojumā sīki norāda visus faktiski veiktos izdevumus.

4.   Pieejamības maksājumu shēmu gadījumā avansa maksājuma pirmo daļu veic laikposmā, kas nepārsniedz trīs gadus pēc Kopienas finansiālā atbalsta piešķiršanas, kad dalībvalstis ir apstiprinājušas projekta sākšanu un kad ir iesniegts attiecīgais publiskā un privātā sektora partnerības līgums. Turpmākus avansa maksājumus var veikt, kad dalībvalstis ir apstiprinājušas projekta gaitu.

Noslēguma maksājumu veic pēc projekta darbības posma sākšanas, kad ir pārbaudīts, ka ir nodrošināta infrastruktūra, kad dalībvalstis ir apstiprinājušas, ka norādītie izdevumi patiešām ir veikti, un kad ir apliecināts kopapjoms pieejamības maksājumiem, kas atbilst Kopienas finansiālajam atbalstam.

Ja nav jāveic nekādi pieejamības maksājumi, jo nav nodrošināta infrastruktūra, Komisija atgūst jau veiktos avansa maksājumus.

11. pants

Dalībvalsts atbildība

1.   Savā atbildības jomā dalībvalstis dara visu, lai īstenotu vispārējas intereses projektus, kuri saņem saskaņā ar šo regulu piešķirtu Kopienas finansiālo atbalstu.

2.   Dalībvalstis veic projektu tehnisko uzraudzību un finanšu kontroli, cieši sadarbojoties ar Komisiju, un apliecina to izdevumu patiesumu un atbilstību, kuri radušies attiecībā uz projektiem vai projektu daļām. Dalībvalstis var prasīt Komisijas piedalīšanos pārbaudēs uz vietas.

3.   Dalībvalstis informē Komisiju par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar 2. punktu, un jo īpaši iesniedz tai aprakstu par kontroles, pārvaldības un uzraudzības sistēmām, kas izveidotas, lai nodrošinātu projektu sekmīgu pabeigšanu.

12. pants

Saderība ar Kopienas tiesību aktiem un Kopienas politikas virzieniem

Atbilstīgi šai regulai finansētos projektus īsteno saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, un tajos ņem vērā Kopienas attiecīgos politikas virzienus, jo īpaši tādās jomās kā konkurence, vides aizsardzība, veselība, ilgtspējīga attīstība, publiskais iepirkums un savstarpējā izmantojamība.

13. pants

Atbalsta atcelšana, samazināšana, apturēšana un izbeigšana

1.   Pēc pienācīgas izskatīšanas un iepriekš informējot attiecīgos atbalsta saņēmējus un dalībvalstis, lai tie varētu noteiktā termiņā iesniegt savus apsvērumus, Komisija:

a)

izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus, atceļ finansiālo atbalstu, kas piešķirts projektiem vai projektu daļām, kuras nav sāktas divos gados pēc atbalsta piešķiršanas nosacījumos paredzētās projekta sākšanas dienas;

b)

var apturēt, samazināt vai izbeigt finansiālo atbalstu:

i)

ja projekta vai projekta daļas īstenošanā ir izdarīti Kopienas tiesību aktu noteikumu pārkāpumi; un

ii)

ja nav ievēroti finansiālā atbalsta piešķiršanas nosacījumi, jo īpaši ja bez Komisijas apstiprinājuma ir veiktas nozīmīgas izmaiņas, kas ietekmē projekta būtību vai īstenošanas procedūras;

c)

ņemot vērā visus attiecīgos faktorus, var pieprasīt atmaksāt piešķirto finansiālo atbalstu atmaksāšanu, ja četros gados pēc atbalsta piešķiršanas nosacījumos paredzētās pabeigšanas dienas vēl nav pabeigta tā projekta vai tās projekta daļas īstenošana, kam saņemts finansiālais atbalsts.

2.   Komisija var atgūt visas jau samaksātās summas vai to daļu:

a)

ja tas ir nepieciešams, proti, ja finansiālais atbalsts ir atcelts, izbeigts vai samazināts vai ja ir pieprasīta finansiālā atbalsta atmaksāšana; vai

b)

ja notiek Kopienas atbalsta kumulācija kādai projekta daļai.

14. pants

Kopienas finanšu interešu aizsardzība

1.   Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt kontroli un pārbaudes uz vietas saskaņā ar Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (10).

2.   Kopienas finansiālā atbalsta piešķiršanas nosacījumos jo īpaši var paredzēt uzraudzību un finanšu pārbaudes, ko veic Komisija vai tās pilnvarots pārstāvis, un revīzijas, ko veic Revīzijas palāta, vajadzības gadījumā, uz vietas.

3.   Attiecīgā dalībvalsts un Komisija nekavējoties apmainās ar visu attiecīgo informāciju par veikto pārbaužu rezultātiem.

IV NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

15. pants

Komitejas procedūra

1.   Komisijai palīdz komiteja.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

3.   Komiteja pieņem savu reglamentu.

4.   EIB komitejā norīko vienu pārstāvi, kas nepiedalās balsošanā.

16. pants

Izvērtēšana

1.   Komisija un dalībvalstis ar atbalsta saņēmēju palīdzību var veikt izvērtēšanu attiecībā uz projektu īstenošanas metodēm, kā arī attiecībā uz projektu īstenošanas ietekmi, lai izvērtētu, vai ir sasniegti mērķi, tostarp mērķi saistībā ar vides aizsardzību.

2.   Komisija var lūgt, lai atbalsta saņēmēja dalībvalsts iesniedz īpašu izvērtējumu par projektiem, kas finansēti atbilstīgi šai regulai, vai – attiecīgā gadījumā – sniedz Komisijai informāciju un palīdzību, kas vajadzīga šādu projektu izvērtēšanas veikšanai.

17. pants

Informācija un reklāma

1.   Komisija reizi divos gados iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ziņojumu par darbībām, kas veiktas saskaņā ar šo regulu. Ziņojumā ir izvērtējums par rezultātiem, kas sasniegti ar Kopienas finansiālo atbalstu dažādās piemērošanas jomās, ņemot vērā sākotnējos mērķus, kā arī nodaļa par kārtējās daudzgadu programmas būtību un īstenošanu. Ziņojumā ir arī informācija par katra projekta finansējuma avotiem.

2.   Attiecīgās dalībvalstis un, attiecīgā gadījumā, atbalsta saņēmēji nodrošina, ka saskaņā ar šo regulu piešķirtajam atbalstam ir atbilstīga publicitāte, lai sabiedrību informētu par Kopienas lomu projektu īstenošanā.

18. pants

Budžeta resursi

1.   Šīs regulas īstenošanai paredzētais finansējums laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam ir EUR 8 168 miljoni, no kuriem EUR 8 013 miljoni paredzēti TEN-T un EUR 155 miljoni paredzēti TEN-E.

2.   Gada apropriācijas piešķir budžeta lēmējinstitūcija atbilstīgi daudzgadu finanšu shēmai.

19. pants

Pārskatīšanas klauzula

Līdz 2010. gada beigām Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei vispārīgu ziņojumu par pieredzi, kas gūta, īstenojot šajā regulā paredzētos mehānismus Kopienas finansiālā atbalsta piešķiršanai.

Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar Līguma 156. panta pirmajā daļā noteikto procedūru lemj par to, vai un ar kādiem nosacījumiem šajā regulā paredzētos pasākumus turpina vai groza pēc šīs regulas 18. pantā minētā laikposma beigām.

20. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

Uz tām darbībām transporta un enerģētikas jomā, kuras jau tiek īstenotas šīs regulas piemērošanas dienā, turpina attiecināt Regulu (EK) Nr. 2236/95, kāda tā bija spēkā 2006. gada 31. decembrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2007. gada 20. jūnijā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

H.-G. PÖTTERING

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

G. GLOSER


(1)  OV C 234, 22.9.2005., 69. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2005. gada 26. oktobra Atzinums (OV C 272 E, 9.11.2006., 405. lpp.), Padomes 2007. gada 22. marta Kopējā nostāja (OV C 103 E, 8.5.2007., 26. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2007. gada 23. maija Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(3)  OV L 228, 9.9.1996., 1. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).

(4)  OV C 124 E, 25.5.2006., 373. lpp.

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1364/2006/EK (2006. gada 6. septembris), ar ko nosaka pamatnostādnes Eiropas enerģētikas tīkliem (OV L 262, 22.9.2006., 1. lpp.).

(6)  OV L 228, 23.9.1995., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1159/2005 (OV L 191, 22.7.2005., 16. lpp.).

(7)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1995/2006 (OV L 390, 30.12.2006., 1. lpp.).

(8)  OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

(9)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 27.7.2006., 11. lpp.).

(10)  OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.


PIELIKUMS

Galvenie noteikumi un procedūras aizdevumu garantiju instrumentam, kas minēts 6. panta 1. punkta d) apakšpunktā

EIB ir riska dalīšanas partneris un Kopienas vārdā pārvalda Kopienas ieguldījumu aizdevumu garantiju instrumentā. Sīkāk izstrādātus noteikumus aizdevumu garantiju instrumenta īstenošanai, tostarp tā uzraudzībai un kontrolei, paredz sadarbības nolīgumā starp Komisiju un EIB, ņemot vērā šajā pielikumā paredzētos noteikumus.

AIZDEVUMU GARANTIJU INTRUMENTS TEN-TRANSPORTA PROJEKTIEM

Kopienas ieguldījums

1.

Neskarot koriģēšanas procedūru laikposmam no 2010. gada, kā izklāstīts 2. punktā, ieguldījumu no ES vispārējā budžeta aizdevumu garantiju instrumentā dara pieejamu EIB saskaņā ar šādu grafiku:

2007

EUR 10 miljoni

2008

EUR 35 miljoni

2009

EUR 60 miljoni

2010

EUR 80 miljoni

2011

EUR 105 miljoni

2012

EUR 110 miljoni

2013

EUR 100 miljoni

2.

Komisija no 2007. gada līdz 2009. gadam maksā EIB gada summas, kā norādīts iepriekš. No 2010. gada EIB pieprasa summas līdz iepriekš norādītajam kumulētajam apjomam pārskaitīt uz turpmāk minēto trasta kontu. Pieprasījumu izdod līdz iepriekšējā gada 31. decembrim, un tam pievieno prognozi par plānotā Kopienas ieguldījuma nepieciešamību. Prognoze ir pamatā iepriekš norādīto gada summu koriģēšanai, kas pamatojas uz pieprasījumu, un par to lemj saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto procedūru.

Trasta konts

1.

Lai pārvaldītu Kopienas ieguldījumu un no tā gūtos ienākumus, EIB izveido trasta kontu.

2.

Procenti, kas iegūti par trasta kontu, un citi ienākumi, kas gūti no Kopienas ieguldījuma, piemēram, garantijas prēmijas, procenti un riska maržas par EIB izmaksātajām summām, pievieno trasta konta līdzekļiem, ja vien Komisija saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto procedūru nepieņem lēmumu, ka tie jāatgriež TEN-T budžeta pozīcijā.

3.

Kapitāla sadalei saņemtās summas atmaksā trasta kontā pēc tam, kad ir pilnībā atmaksātas summas, ko EIB izmaksājusi saskaņā ar aizdevumu garantiju instrumentu.

Kopienas ieguldījuma izmantošana

EIB izmanto Kopienas ieguldījumu:

lai katram atbilstīgajam projektam veidotu uzkrājumus provizoriskiem zaudējumiem un veiktu kapitāla sadali saskaņā ar EIB attiecīgajiem noteikumiem un riska novērtējumu, ko veikusi EIB saskaņā ar tās piemērojamo strukturēto finanšu mehānisma politiku,

lai segtu visas atbilstīgās izmaksas, kas neattiecas uz projektu un kas saistītas ar aizdevumu garantiju instrumenta izveidi un pārvaldību. Šīs izmaksas nosaka pārvaldības līgumā starp Komisiju un EIB.

Riska dalīšana

1.

EIB izmanto Kopienas ieguldījumu, lai attiecībā uz katru atbilstīgo projektu veidotu uzkrājumus provizoriskiem zaudējumiem un veiktu kapitāla sadali.

2.

Uzkrājumi provizoriskiem zaudējumiem sedz projekta paredzamos zaudējumus. To Kopienas ieguldījuma daļu, kas sedz statistiski paredzamos uzkrājumus zaudējumiem katrai atbilstīgai darbībai, EIB izmaksā no trasta konta, tādējādi sedzot procentuālu riska daļu. Šī procentuālā daļa ir mainīga un atkarīga no darbības riska pakāpes un tās termiņa.

3.

Kapitāla sadale sedz projekta neparedzamos zaudējumus. To Kopienas ieguldījuma daļu, kas atbilst kapitāla sadalei, trasta kontā iezīmē attiecībā uz katru saistīto darbību. Šo summu EIB var prasīt gadījumā, ja tiek pieprasīta garantija, ko EIB sniegusi saskaņā ar aizdevumu garantiju instrumentu, tādējādi nosedzot papildu procentuālu riska daļu.

4.

Riska dalīšanas modeli, kas izriet no minētā mehānisma, atspoguļo, starp trasta kontu un EIB attiecīgi sadalot riska maržu, ko EIB uzliek otrai pusei saskaņā ar aizdevumu garantiju instrumenta darbību.

EIB garantija

1.

Aizdevumu garantiju instrumentu veido EIB garantija ārkārtas likviditātes mehānismam, ko nodrošina atbilstīgiem projektiem saskaņā ar nosacījumiem, kas ir atbilstīgi aizdevumu garantiju instrumentam.

2.

Ja ārkārtas likviditātes mehānisma nodrošinātāji ir tiesīgi prasīt EIB garantiju atbilstīgi aizdevumu garantiju instrumentam, EIB izmaksā visas summas, kas pienākas ārkārtas likviditātes mehānisma nodrošinātājiem, un kļūst par projekta kreditoru.

3.

Kad EIB ir kļuvusi par projekta kreditoru, EIB tiesības atbilstīgi aizdevumu garantiju instrumentam ir pakārtotas pirmās kārtas parāda izsniedzēja kredīta apkalpošanas tiesībām, bet prioritāras attiecībā pret pašu kapitāla finansējumu un ar to saistītu finansējumu.

4.

Ārkārtas likviditātes mehānismam nevajadzētu pārsniegt 20 % no pirmās kārtas parāda kopējās summas, par ko uzņemtas saistības, noslēdzot finanšu izpildi.

Cenu noteikšana

Garantiju cenu noteikšana atbilstīgi aizdevumu garantiju instrumentam, pamatojoties uz riska maržu un visu administratīvo izdevumu, kas saistīti ar projektu, apmaksu, notiek saskaņā ar attiecīgajiem EIB noteikumiem un kritērijiem.

Pieteikuma iesniegšanas procedūra

Pieteikumus riska segšanai no aizdevumu garantiju instrumenta adresē EIB saskaņā ar EIB standarta pieteikuma procedūru.

Apstiprināšanas procedūra

EIB veic riska, finanšu, tehnisko un tiesisko uzticamības pārbaudi un pieņem lēmumu par garantijas izdošanu atbilstīgi aizdevumu garantiju instrumentam saskaņā ar tās ierastajiem noteikumiem un kritērijiem, tostarp atsevišķu pieteikumu kvalitāti, aizņēmēju kredītspēju, pieļaujamajiem nosacījumiem un tirgus prasībām.

Aizdevumu garantiju instrumenta termiņš

1.

Kopienas ieguldījumu aizdevumu garantiju instrumentā izmaksā vēlākais 2013. gada 31. decembrī. Faktisko garantiju apstiprināšanu pabeidz līdz 2014. gada 31. decembrim.

2.

Ja aizdevumu garantiju instruments zaudē spēku pašreizējās finanšu shēmas laikā, jebkuru trasta konta atlikumu, izņemot līdzekļus, par kuriem uzņemtas saistības, un līdzekļus, kas nepieciešami citu atbilstīgo izmaksu un izdevumu apmaksai, atgriež TEN-T budžeta pozīcijā. Ja aizdevumu garantiju instrumentu nepagarina uz nākamās finanšu shēmas laiku, visus atlikušos līdzekļus atgriež ES vispārējā budžeta ieņēmumu daļā.

3.

Līdzekļus, kas piešķirti aizdevumu garantiju instrumentam, var izmantot, līdz zaudē spēku pēdējā garantija vai līdz ir atmaksāts pēdējais subordinētais parāds, atkarībā no tā, kas notiek agrāk.

Ziņojumu sagatavošana

Komisija un EIB vienojas par metodēm, kā sagatavot gada ziņojumus par aizdevumu garantiju instrumenta īstenošanu.