ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 95. pantu,

1. Šajā direktīvā paredzēti noteikumi, kas nodrošina pirotehnisko izstrādājumu brīvu apriti iekšējā tirgū, vienlaicīgi nodrošinot augstu cilvēku veselības aizsardzības, sabiedrības drošības un aizsardzības un patērētāju drošības līmeni, kā arī ņemot vērā atbilstošos aspektus attiecībā uz vides aizsardzību.

2. Šajā direktīvā noteiktas drošības pamatprasības, kurām pirotehniskajiem izstrādājumiem jāatbilst attiecībā uz to laišanu tirgū.

3. Šo direktīvu piemēro attiecībā uz pirotehniskajiem izstrādājumiem, kā definēts 2. panta 1. līdz 5. punktā.

1. Pirotehniskos izstrādājumus ražotājs klasificē atbilstoši to izmantošanas veidam vai to nolūkam un bīstamības līmenim, tostarp to radītā trokšņa līmenim. Attiecīgās pilnvarotās iestādes, kas minētas 10. pantā, apstiprina klasifikāciju atbilstoši atbilstības novērtēšanas procedūrām saskaņā ar 9. pantu.

2. Dalībvalstis informē Komisiju par procedūrām, ar kādām tās nosaka un pilnvaro personas ar speciālām zināšanām.

1. Ražotāji nodrošina, ka tirgū laistie pirotehniskie izstrādājumi atbilst drošības pamatprasībām, kas noteiktas I pielikumā.

2. Ja ražotājs nav reģistrēts Kopienā, pirotehnisko izstrādājumu importētājs nodrošina, ka ražotājs ir izpildījis savas saistības saskaņā ar šo direktīvu vai pats uzņemas šīs saistības.

Attiecībā uz minētajām saistībām Kopienas iestādes un organizācijas var saukt importētāju pie atbildības.

3. Izplatītāji rīkojas, ievērojot nepieciešamo rūpību, saskaņā ar piemērojamiem Kopienas tiesību aktiem. Jo īpaši viņi pārbauda, ka uz attiecīgā pirotehniskā izstrādājuma ir vajadzīgais (-ie) atbilstības marķējums (-i) un ka tam pievienoti vajadzīgie dokumenti.

1. Dalībvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka pirotehniskos izstrādājumus laiž tirgū tikai tad, ja tie atbilst šīs direktīvas prasībām, tiem ir CE marķējums un tie atbilst atbilstības novērtēšanas prasībām.

2. Dalībvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka pirotehniskie izstrādājumi netiek nepamatoti marķēti ar CE marķējumu.

1. Dalībvalstis neaizliedz, neierobežo vai nekavē tādu pirotehnisko izstrādājumu laišanu tirgū, kas atbilst šīs direktīvas prasībām.

2. Šīs direktīvas nosacījumi neizslēdz dalībvalsts pasākumus sabiedrības drošības vai drošuma, vai sabiedriskās kārtības, vai vides aizsardzības interesēs aizliegt vai ierobežot 2. un 3. klases uguņošanas ierīču, skatuves pirotehnisko izstrādājumu un citu pirotehnisko izstrādājumu turēšanu īpašumā, izmantošanu un/vai pārdošanu plašai sabiedrībai.

3. Gadatirgos, komercizstādēs un demonstrācijās, kuru nolūks ir pirotehnisko izstrādājumu realizācija, dalībvalstis nekavē tādu pirotehnisko izstrādājumu demonstrēšanu un izmantošanu, kas neatbilst šīs direktīvas nosacījumiem, ar noteikumu, ka skaidri saskatāma zīme norāda uz attiecīgā gadatirgus, komercizstādes vai demonstrācijas nosaukumu un datumu un uz šādu izstrādājumu neatbilstību un nepieejamību pārdošanā, kamēr ražotājs, ja tas reģistrēts Kopienā, vai importētājs nenodrošina šādu atbilstību. Šādu pasākumu laikā tiek veikti nepieciešamie drošības pasākumi saskaņā ar jebkādām attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes noteiktajām prasībām.

4. Dalībvalstis nekavē tādu pirotehnisko izstrādājumu brīvu apriti un izmantošanu, kas ražoti izpētes, attīstības un pārbaudes nolūkos un kas neatbilst šīs direktīvas nosacījumiem, ar noteikumu, ka skaidri saskatāma zīme norāda to neatbilstību un nepieejamību nolūkos, kuri nav attīstība, pārbaude un izpēte.

1. Pirotehniskos izstrādājumus nepārdod un tie nav citādi pieejami patērētājiem, kas jaunāki par:

2. Dalībvalstis drīkst paaugstināt vecuma ierobežojumus saskaņā ar 1. punktu, ja to attaisno sabiedriskās kārtības, sabiedrības drošības vai drošuma apsvērumi. Dalībvalstis drīkst arī pazemināt vecuma ierobežojumus personām, kas ir profesionāli apmācītas vai veic šādas apmācības.

3. Ražotāji, importētāji un izplatītāji nepārdod vai nedara citādi pieejamus šādus pirotehniskos izstrādājumus, izņemot tikai personām ar speciālām zināšanām:

1. Komisija drīkst saskaņā ar Direktīvā 98/34/EK noteiktajām procedūrām lūgt Eiropas standartizācijas iestādes izstrādāt vai pārskatīt Eiropas standartus šīs direktīvas atbalstam, vai arī aicināt attiecīgās starptautiskās iestādes izstrādāt vai pārskatīt starptautiskos standartus.

2. Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē atsauces uz šiem saskaņotajiem standartiem.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka tiek atzīti un pieņemti saskaņotie standarti, kas ir publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Dalībvalstis atzīst, ka pirotehniskie izstrādājumi, uz ko attiecas šīs direktīvas darbības joma un kas atbilst valstu standartiem, kuros ir transponēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētie saskaņotie standarti, atbilst I pielikumā minētajām drošības pamatprasībām. Dalībvalstis publicē to valstu standartu atsauces, kuros ir transponēti minētie saskaņotie standarti.

Kad dalībvalstis saskaņotos standartus transponē valstu tiesību aktos, tās publicē šīs transponēšanas atsauces numurus.

4. Gadījumā, ja dalībvalsts vai Komisija uzskata, ka šā panta 2. punktā minētie saskaņotie standarti pilnībā neatbilst I pielikumā noteiktajām drošības pamatprasībām, Komisija vai attiecīgā dalībvalsts iesniedz šo jautājumu saskaņā ar Direktīvu 98/34/EK izveidotajai pastāvīgajai komitejai, minot iemeslus. Pastāvīgā komiteja sešu mēnešu laikā pēc šīs iesniegšanas sniedz savu atzinumu. Ņemot vērā komitejas atzinumu, Komisija informē dalībvalstis par pasākumiem, kas veicami attiecībā uz saskaņotajiem standartiem un 2. punktā minēto publicēšanu.

Lai novērtētu pirotehnisko izstrādājumu atbilstību, ražotājs izmanto vienu no šīm procedūrām:

1. Dalībvalstis informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par iestādēm, ko tās iecēlušas, lai veiktu 9. pantā minētās atbilstības novērtēšanas procedūras kopā ar konkrētajiem uzdevumiem, kas uzticēti šīm iestādēm, un identifikācijas numuriem, ko tām iepriekš piešķīrusi Komisija.

2. Komisija savā tīmekļa vietnē dara publiski pieejamu pilnvaroto iestāžu sarakstu, to identifikācijas numurus un uzdevumus, kādiem tās apstiprinātas. Komisija nodrošina šā saraksta regulāru atjaunošanu.

3. Dalībvalstis piemēro minimālos III pielikumā noteiktos kritērijus, lai novērtētu iestādes, par kurām jāinformē Komisija. Iestādes, kas atbilst saskaņotajos standartos attiecībā uz pilnvarotajām iestādēm paredzētajiem novērtējuma kritērijiem, tiek uzskatītas par atbilstošām attiecīgajiem minimālajiem kritērijiem.

4. Dalībvalsts, kas informējusi Komisiju par konkrētu iestādi, atsauc šo paziņojumu, ja atklāj, ka iestāde vairs neatbilst 3. punktā minētajiem kritērijiem. Tā nekavējoties attiecīgi informē pārējās dalībvalstis un Komisiju.

5. Ja kādas iestādes paziņojums tiek atsaukts, atbilstības sertifikāti un saistītie dokumenti, ko attiecīgā iestāde ir izdevusi, ir spēkā, izņemot gadījumus, kad konstatē nenovēršamus un tiešus draudus veselībai un drošībai.

6. Komisija savā tīmekļa vietnē dara publiski pieejamu attiecīgās iestādes iecelšanas atsaukumu.

1. Pēc atbilstības novērtēšanas veiksmīgas pabeigšanas saskaņā ar 9. pantu, ražotāji uz pašiem pirotehniskajiem izstrādājumiem vai, ja tas nav iespējams, uz tiem piestiprinātas identifikācijas plāksnītes vai uz iepakojuma pievieno skaidri saskatāmu, viegli izlasāmu un neizdzēšamu CE marķējumu. Identifikācijas plāksnītei jābūt izstrādātai tā, lai padarītu neiespējamu tās atkārtotu izmantošanu.

2. Pirotehniskajiem izstrādājumiem nedrīkst pievienot marķējumu vai uzrakstu, kas var maldināt trešās personas par CE marķējuma nozīmi un formu. Jebkādu citu marķējumu pirotehniskajiem izstrādājumiem drīkst pievienot, ja netiek traucēta CE marķējuma saskatāmība un salasāmība.

3. Gadījumā, ja pirotehniskie izstrādājumi ir pakļauti citiem Kopienas tiesību aktiem, kuri attiecas uz citiem aspektiem un paredz CE marķējuma pievienošanu, šajā marķējumā jānorāda, ka minētajiem izstrādājumiem jāatbilst arī to citu tiesību aktu nosacījumiem, ko tiem piemēro.

Izstrādājumu, kuri nav transportlīdzekļu pirotehniskie izstrādājumi, marķēšana

1. Ražotāji nodrošina, ka pirotehniskie izstrādājumi, kas nav transportlīdzekļu pirotehniskie izstrādājumi, ir pienācīgi marķēti redzamā, salasāmā un neizdzēšamā veidā tās dalībvalsts oficiālajā valodā (-ās), kurā izstrādājums tiek pārdots patērētājam.

2. Pirotehnisko izstrādājumu marķējumā iekļauj vismaz ražotāja nosaukumu un adresi, ja ražotājs nav reģistrēts Kopienā, ražotāja nosaukumu, kā arī importētāja nosaukumu un adresi, izstrādājuma nosaukumu un tipu, minimālos vecuma ierobežojumus izmantošanai atbilstoši 7. panta 1. un 2. punktam, attiecīgo klasi, lietošanas instrukcijas, ražošanas gadu 3. un 4. klases izstrādājumiem un nepieciešamības gadījumā drošības attālumu. Marķējumā iekļauj aktīvo sprāgstvielu neto ekvivalento lielumu (NEQ).

4. Skatuves pirotehniskie izstrādājumi papildus satur šādu informācijas minimumu:

5. Ja uz pirotehniskā izstrādājuma nav pietiekami daudz vietas, lai etiķete atbilstu 2. un 4. punkta prasībām, šo informāciju sniedz uz iepakojuma mazākās vienības.

6. Šā panta 1. līdz 4. punkta prasības neattiecas uz pirotehniskajiem izstrādājumiem, ko pārdošanas nolūkos eksponē gadatirgos, izstādēs un demonstrācijās saskaņā ar direktīvas 6. panta 3. punktu, vai uz tiem izstrādājumiem, ko ražo izpētes, attīstības un pārbaudes nolūkos saskaņā ar direktīvas 6. panta 4. punktu.

1. Transportlīdzekļu pirotehnisko izstrādājumu marķējumā norāda ražotāja nosaukumu vai gadījumā, ja ražotājs nav reģistrēts Kopienā, importētāja nosaukumu, izstrādājuma nosaukumu un tipu, kā arī norādījumus par drošību.

2. Ja uz pirotehniskā izstrādājuma nav pietiekami daudz vietas, lai etiķete atbilstu 1. punkta prasībām, šo informāciju sniedz uz iepakojuma.

3. Profesionālam lietotājam tiek piegādāta drošības datu lapa, kas ir lietotāja pieprasītajā valodā un kas ir sastādīta saskaņā ar pielikumu Komisijas Direktīvai 2001/58/EK (2001. gada 27. jūlijs), ar ko otro reizi groza Direktīvu 91/155/EEK (14).

Drošības datu lapu var piegādāt papīra veidā vai elektroniski ar nosacījumu, ka attiecīgajam adresātam ir vajadzīgie piekļuves līdzekļi.

1. Dalībvalstis veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka pirotehniskos izstrādājumus laiž tirgū tikai tad, ja tie ir pareizi uzglabāti un izmantoti paredzētajam nolūkam un neapdraud cilvēku veselību un drošību.

2. Dalībvalstis regulāri veic pirotehnisko izstrādājumu pārbaudes ievešanas brīdī Kopienas teritorijā un uzglabāšanas un ražošanas vietās.

3. Dalībvalstis veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, pārvietojot pirotehniskos izstrādājumus Kopienas ietvaros, tiek izpildītas šajā direktīvā noteiktās drošības, kā arī sabiedrības drošumu un aizsardzības prasības.

4. Dalībvalstis organizē un veic atbilstošu tirgū laisto ražojumu uzraudzību, pievēršot pienācīgu uzmanību ražojumu ar CE marķējumu atbilstības pieņēmumam.

5. Dalībvalstis katru gadu informē Komisiju par saviem tirgus uzraudzības pasākumiem.

6. Ja dalībvalsts pārliecinās, ka pirotehniskais izstrādājums, kam ir CE marķējums, kā arī EK atbilstības deklarācija, un kas tiek izmantots saskaņā ar paredzēto nolūku, var apdraudēt cilvēku veselību un drošību, tā veic attiecīgus pagaidu pasākumus, lai izņemtu šādu izstrādājumu no tirgus, aizliegtu tā laišanu tirgū vai ierobežotu brīvu apriti. Dalībvalsts par to informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

7. Komisija savā tīmekļa vietnē dara publiski pieejamus to izstrādājumu nosaukumus, kuri saskaņā ar 6. punktu vairs netiek laisti tirgū, kuri ir aizliegti vai kuru laišana tirgū ir ierobežota.

Ja dalībvalstij ir pietiekams iemesls uzskatīt, ka pirotehniskais izstrādājums ir saistīts ar nopietnu risku cilvēku veselībai un/vai drošībai Kopienā, tā par to informē Komisiju un pārējās dalībvalstis un veic nepieciešamo novērtējumu. Tā informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par novērtējuma apstākļiem un rezultātiem.

1. Ja dalībvalsts nepiekrīt citas dalībvalsts atbilstīgi 14. panta 6. punkta īstenotajiem pagaidu pasākumiem vai Komisija uzskata, ka šādi pasākumi ir pretrunā ar Kopienas tiesību aktiem, Komisija nekavējoties apspriežas ar visām iesaistītajām pusēm, izvērtē pasākumu un pieņem nostāju par to, vai attiecīgais pasākums ir pamatots. Komisija savu nostāju paziņo dalībvalstīm un informē par to ieinteresētās puses.

Ja Komisija uzskata valsts pasākumus par pamatotiem, pārējās dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai izņemtu nedrošo izstrādājumu no sava tirgus, un par to informē Komisiju.

Ja Komisija uzskata valsts pasākumus par nepamatotiem, attiecīgā dalībvalsts tos atceļ.

2. Ja 1. punktā minētie pagaidu pasākumi pamatojas uz trūkumiem saskaņotajos standartos, Komisija iesniedz šo jautājumu saskaņā ar Direktīvu 98/34/EK izveidotajai komitejai, ja dalībvalsts, kas uzsākusi šos pasākumus, saglabā savu nostāju, un Komisija vai dalībvalsts sāk 8. pantā minēto procedūru.

3. Ja pirotehniskais izstrādājums nav atbilstošs, bet tam ir CE marķējums, kompetentā dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus pret marķējuma pievienotāju un informē par to Komisiju. Komisija par to informē pārējās dalībvalstis.

veic, sniedzot precīzu pamatojumu. Par šādu pasākumu nekavējoties paziņo attiecīgajai personai, kurai vienlaikus jābūt informētai par tiesisko aizsardzību, kādu paredz attiecīgās dalībvalsts tiesību akti, un par termiņiem, kas attiecas uz šo aizsardzību.

2. Ja tiek veikts 1. punktā minētais pasākums, attiecīgajai personai ir iespēja pirms tam izteikt savu viedokli, ja vien šāda konsultācija nav neiespējama pasākuma steidzamības dēļ, kas jo īpaši pamatota ar sabiedrības veselības vai drošības prasībām.

1. Saskaņā ar 19. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru pieņem šādus pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu šīs direktīvas nebūtiskus elementus, inter alia, papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem:

2. Saskaņā ar 19. panta 3. punktā minēto regulatīvo procedūru pieņem šādus pasākumus:

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

Dalībvalstis pieņem noteikumus par sodiem, kas piemērojami par to valstu tiesību aktu noteikumu pārkāpumiem, kuri pieņemti atbilstīgi šai direktīvai, un nodrošina to īstenošanu. Noteiktie sodi ir efektīvi, samērīgi un preventīvi.

Dalībvalstis arī pieņem vajadzīgos pasākumus, kas ļauj tām aizturēt pirotehnisko izstrādājumu sūtījumus, kas neatbilst šai direktīvai.

1. Dalībvalstis līdz 2010. gada 4. janvārim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas nepieciešami, lai atbilstu šai direktīvai. Dalībvalstis dara zināmus Komisijai minēto tiesību aktu tekstus.

2. Tās piemēro minētos tiesību aktus līdz 2010. gada 4. jūlijam attiecībā uz 1., 2. un 3. klases uguņošanas ierīcēm un līdz 2013. gada 4. jūlijam attiecībā uz citiem pirotehniskajiem izstrādājumiem, 4. klases uguņošanas ierīcēm un skatuves pirotehniskajiem izstrādājumiem.

3. Kad dalībvalstis pieņem šos tiesību aktus, tajos iekļauj atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

4. Dalībvalstis dara zināmus Komisijai savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

5. Valstu atļaujas, kas izsniegtas pirms 2. punktā minētā attiecīgā datuma, paliek spēkā tās dalībvalsts teritorijā, kas izsniegusi atļauju, līdz atļaujas beigu termiņam vai līdz 10 gadiem pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā, atkarībā no tā, kurš laikposms ir īsāks.

6. Atkāpjoties no 5. punkta prasībām, valstu atļaujas transportlīdzekļu pirotehniskajiem izstrādājumiem, kas izsniegtas pirms 2. punktā norādītā attiecīgā datuma, paliek spēkā līdz to termiņa beigām.

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(2) Eiropas Parlamenta 2006. gada 30. novembra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2007. gada 16. aprīļa Lēmums.

I PIELIKUMS

Drošības pamatprasības

1.	Katram pirotehniskajam izstrādājumam jābūt efektivitātes rādītājiem, kurus ražotājs norādījis kompetentajai iestādei, lai nodrošinātu maksimālu drošumu un ticamību.

2.	Katram pirotehniskajam izstrādājumam jābūt izstrādātam un ražotam tā, lai to var droši iznīcināt attiecīgā procesā, minimāli ietekmējot vidi.

Katram pirotehniskajam izstrādājumam jādarbojas pareizi, kad tas tiek izmantots paredzētajam nolūkam.

Katrs pirotehniskais izstrādājums jāpārbauda reālos apstākļos. Ja tas nav iespējams laboratorijā, testi jāveic apstākļos, kādos pirotehniskais izstrādājums ir izmantojams.

Attiecīgos gadījumos jāņem vērā vai jāpārbauda šāda informācija un īpašības:

a)	konstrukcija, uzbūve un raksturīgās īpašības, tostarp detalizēts ķīmiskais sastāvs (izmantoto vielu svars un procentuālās attiecības) un izmēri;

b)	pirotehniskā izstrādājuma fiziskā un ķīmiskā stabilitāte visos normālos, paredzamos vides apstākļos;

c)	jutīgums pret normālu, paredzamu pārvietošanu un pārvadāšanu;

d)	visu komponentu savietojamība attiecībā uz to ķīmisko stabilitāti;

e)	pirotehniskā izstrādājuma izturība mitrumu gadījumā, ja to paredzēts lietot mitros vai slapjos apstākļos un ja drošumu vai uzticamību var negatīvi ietekmēt mitrums;

f)	izturība pret zemām un augstām temperatūrām, ja pirotehnisko izstrādājumu paredzēts glabāt vai izmantot šādās temperatūrās, un tā drošumu vai uzticamību var negatīvi ietekmēt kādas sastāvdaļas vai pirotehniskā izstrādājuma atdzišana vai sakaršana kopumā;

g)	drošuma īpašības, kas paredzētas, lai novērstu nesavlaicīgu vai netīšu palaišanu vai uzliesmošanu;

h)	piemērotas instrukcijas un, ja nepieciešams, marķējums attiecībā uz drošu apiešanos, glabāšanu, izmantošanu (ieskaitot drošības attālumus) un iznīcināšanu saņēmējas dalībvalsts oficiālajā valodā (-ās);

i)	pirotehniskais izstrādājums, tā iepakojuma vai citu komponentu spēja nezaudēt kvalitāti normālos, paredzamos glabāšanas apstākļos;

j)	visu nepieciešamo ierīču un aksesuāru specifikācija un lietošanas instrukcijas pirotehniskā izstrādājuma drošai funkcionēšanai.

Pārvadāšanas un normālas apiešanās laikā, ja vien ražotāja instrukcijās nav noteikts citādi, pirotehniskajiem izstrādājumiem jābūt pirotehniskajam sastāvam.

Pirotehnisko izstrādājumu sastāvā nedrīkst būt:

a)	komerciālu spridzināšanas līdzekļu, izņemot šaujampulveri vai vielas ar uzliesmojošu sastāvu;

b)	militāru sprāgstvielu.

Dažādām pirotehnisko izstrādājumu grupām jāatbilst vismaz šādām prasībām:

A. Uguņošanas ierīces

Ražotājam jāiedala uguņošanas ierīces dažādās klasēs saskaņā ar 3. pantu pēc to neto sprāgstvielu satura, drošības attālumiem, trokšņa līmeņa vai līdzīgām īpašībām. Klasei jābūt skaidri norādītai uz etiķetes.

Attiecībā uz 1. klases uguņošanas ierīcēm jāievēro šādi nosacījumi:

i)	drošības attālums ir vismaz 1 m. Vajadzības gadījumā drošības attālums var būt mazāks;

ii)	maksimālais trokšņa līmenis no drošības attāluma nedrīkst pārsniegt 120 dB (A, imp) vai līdzvērtīgu trokšņa līmeni, mērot ar citu atbilstīgu metodi;

iii)	1. klasē nedrīkst iekļaut plaukšķenes, plaukšķeņu baterijas, uzliesmojošas plaukšķenes un uzliesmojošu plaukšķeņu baterijas;

iv)	1. klases izstrādājumu sastāvā nedrīkst būt vairāk par 2,5 mg sudraba fulmināta.

Attiecībā uz 2. klases uguņošanas ierīcēm jāievēro šādi nosacījumi:

i)	drošības attālums ir vismaz 8 m. Vajadzības gadījumā drošības attālums var būt mazāks;

ii)	maksimālais trokšņa līmenis no drošības attāluma nedrīkst pārsniegt 120 dB (A, imp) vai līdzvērtīgu trokšņa līmeni, mērot ar citu atbilstīgu metodi.

Attiecībā uz 3. klases uguņošanas ierīcēm jāievēro šādi nosacījumi:

i)	drošības attālums ir vismaz 15 m. Vajadzības gadījumā drošības attālums var būt mazāks;

ii)	maksimālais trokšņa līmenis no drošības attāluma nedrīkst pārsniegt 120 dB (A, imp) vai līdzvērtīgu trokšņa līmeni, mērot ar citu atbilstīgu metodi.

2.	Uguņošanas ierīces drīkst saturēt tikai tādus konstrukcijas materiālus, kuru atlikumi samazina risku veselībai, īpašumam un videi.

3.	Aizdedzināšanas metodei jābūt skaidri saskatāmai vai norādītai uz etiķetes vai instrukcijās.

4.	Uguņošanas ierīces nedrīkst kustēties nepareizi vai neparedzami.

5.	1., 2. un 3. klases uguņošanas ierīcēm jābūt aizsargātām pret netīšu uzliesmošanu vai nu ar aizsargapvalka, iepakojuma vai izstrādājuma konstrukcijas palīdzību. 4. klases uguņošanas ierīces jāaizsargā pret netīšu uzliesmošanu ar ražotāja noteiktām metodēm.

B. Citi pirotehniskie izstrādājumi

1.	Pirotehniskie izstrādājumi jāizstrādā tā, lai samazinātu risku veselībai, īpašumam un videi normālas izmantošanas laikā.

2.	Aizdedzināšanas metodei jābūt skaidri saskatāmai vai norādītai uz etiķetes vai instrukcijās.

3.	Pirotehniskajam izstrādājumam jābūt izstrādātam tā, lai samazinātu risku veselībai, īpašumam un videi no tā atlikumiem, ja tas netīši uzliesmojis.

4.	Nepieciešamības gadījumā pirotehniskajam izstrādājumam pienācīgi jāfunkcionē līdz ražotāja noteiktajam izmantošanas termiņam.

C. Aizdedzes ierīces

1.	Aizdedzes ierīcēm jābūt droši iedarbināmām un jāspēj darboties visos normālos, paredzamos izmantošanas apstākļos.

2.	Aizdedzes ierīcēm jābūt aizsargātām pret elektrostatisku izlādēšanos visos normālos, paredzamos glabāšanas un izmantošanas apstākļos.

3.	Elektriskajiem degļiem jābūt aizsargātiem pret elektromagnētisko lauku ietekmi normālos, paredzamos glabāšanas un izmantošanas apstākļos.

4.	Degļu apvalkam jābūt piemērotam mehāniskam stiprumam un pietiekami jāpasargā eksplozīvais pildījums normālas, paredzamas mehāniskas spriedzes apstākļos.

5.	Degļa degšanas laika parametri jāpievieno izstrādājumam.

6.	Izstrādājumam jāpievieno elektrisko degļu elektriskās īpašības (piemēram, neaizdegšanās strāva, pretestība utt.).

7.	Elektrisko degļu vadiem jābūt pietiekami izolētiem un pietiekami mehāniski stipriem, ieskaitot savienojuma ar degli stiprību, ņemot vērā to paredzamo izmantošanu.

II PIELIKUMS

Atbilstības novērtēšanas procedūras

1. B MODULIS: EK tipa pārbaude

1.	Šajā modulī aprakstīta procedūras daļa, saskaņā ar kuru pilnvarotā iestāde noskaidro un apstiprina, ka paredzamās produkcijas paraugs atbilst direktīvas 2007/23/EK (turpmāk – “šī direktīva”) attiecīgajiem noteikumiem.

Ražotājam jāiesniedz EK tipa pārbaudes pieteikumu pilnvarotajai iestādei pēc savas izvēles.

Pieteikumā jāietver:

a)	ražotāja nosaukums un adrese;

b)	rakstisks apliecinājums, ka tāds pats pieteikums nav iesniegts citai pilnvarotajai iestādei;

c)	3. punktā aprakstītā tehniskā dokumentācija.

Iesniedzējam pilnvarotās iestādes rīcībā jānodod paredzamās produkcijas paraugs, turpmāk – “tips”. Pilnvarotā iestāde drīkst pieprasīt turpmākus paraugus, ja tie nepieciešami testa programmas veikšanai.

Tehniskajai dokumentācijai jāļauj novērtēt izstrādājuma atbilstība šīs direktīvas prasībām. Tai, ciktāl tas attiecas uz šādu novērtējumu, jāietver informācija par izstrādājuma uzbūvi, ražošanu un darbību, kā arī:

a)	vispārējs tipa apraksts;

b)	uzbūves principi, ražošanas rasējumi un sastāvdaļu diagrammas, apakškomplektācijas, shēmas utt.;

c)	apraksti un paskaidrojumi, kas nepieciešami, lai saprastu rasējumus, diagrammas un izstrādājuma darbību;

d)	šīs direktīvas 8. pantā minēto saskaņoto standartu saraksts, kas piemēroti pilnīgi vai daļēji, un apraksti risinājumiem, kas pieņemti, lai atbilstu šīs direktīvas drošības pamatprasībām gadījumos, ja nav piemēroti šīs direktīvas 8. pantā minētie saskaņotie standarti;

e)	konstrukciju aprēķinu rezultāti, veiktās pārbaudes utt.;

f)	testu ziņojumi.

Pilnvarotās iestādes pienākums ir:

pārbaudīt tehnisko dokumentāciju, pārliecināties, ka tips ražots saskaņā ar šo dokumentāciju, un noteikt tos elementus, kas izstrādāti saskaņā ar šīs direktīvas 8. pantā minēto saskaņoto standartu atbilstošajiem noteikumiem, kā arī sastāvdaļas, kas izstrādātas, nepiemērojot saskaņoto standartu atbilstošos noteikumus;

b)	veikt vai būt veikušai attiecīgās pārbaudes un nepieciešamos testus, lai pārbaudītu, vai ražotāja pieņemtie risinājumi atbilst šīs direktīvas drošības pamatprasībām, ja nav piemēroti šīs direktīvas 8. pantā minētie saskaņotie standarti;

c)	veikt vai būt veikušai attiecīgās pārbaudes un nepieciešamos testus, lai pārbaudītu, vai, ja ražotājs ir izvēlējies atbilstošo saskaņoto standartu piemērošanu, tie ir piemēroti;

d)	vienoties ar pieteikuma iesniedzēju par vietu, kur veicamas pārbaudes un nepieciešamie testi.

Ja tips atbilst attiecīgajām šīs direktīvas prasībām, pilnvarotajai iestādei pieteikuma iesniedzējam jāizsniedz EK tipa pārbaudes sertifikātu. Uz sertifikāta jābūt ražotāja nosaukumam un adresei, pārbaudes rezultātiem un apstiprinātā tipa identifikācijai nepieciešamiem datiem.

Sertifikātam jāpievieno tehniskās dokumentācijas atbilstošo daļu sarakstu, un tā kopiju jāglabā pilnvarotajai iestādei.

Ja ražotājam atsaka tipa sertifikāta izsniegšanu, pilnvarotajai iestādei jāsniedz detalizēti šāda atteikuma iemesli.

Jāparedz iespēja lūgt šo lēmumu pārskatīt.

Pieteikuma iesniedzējam jāinformē pilnvarotā iestāde, kura glabā tehnisko dokumentāciju par EK tipa pārbaudes sertifikātu, par visām izmaiņām apstiprinātajā izstrādājumā, kurai jāsaņem papildu apstiprinājums, ja šīs izmaiņas var ietekmēt atbilstību pamatprasībām vai iepriekš noteiktos nosacījumus izstrādājuma izmantošanai. Šo papildu apstiprinājumu jāizsniedz papildinājuma formā oriģinālajam EK tipa pārbaudes sertifikātam.

7.	Katrai pilnvarotajai iestādei jāiesniedz pārējām pilnvarotajām iestādēm atbilstoša informācija, kas attiecas uz EK tipa pārbaudes sertifikātiem un izsniegtajiem vai atsauktajiem papildinājumiem.

8.	Pārējās pilnvarotās iestādes drīkst saņemt EK tipa pārbaudes sertifikātu kopijas un/vai jebkurus to papildinājumus. Sertifikātu pielikumi glabājami tā, lai tie būtu pieejami pārējām pilnvarotajām iestādēm.

Ražotājam kopā ar tehnisko dokumentāciju jāglabā EK tipa pārbaudes sertifikātu un jebkuru to papildinājumu kopijas vismaz 10 gadus pēc attiecīgā izstrādājuma izgatavošanas beigu datuma.

Ja ražotājs nav reģistrēts Kopienā, pienākums saglabāt tehnisko dokumentāciju, lai tā būtu pieejama, ir tai personai, kas laiž ražojumu tirgū.

2. C MODULIS: Atbilstība tipam

Šajā modulī aprakstīta procedūras daļa, kurā ražotājs nodrošina un apliecina, ka attiecīgie pirotehniskie izstrādājumi atbilst tipam, kas aprakstīts EK tipa pārbaudes sertifikātā un atbilst šīs direktīvas prasībām, kas uz to attiecas. Ražotājam jāpievieno CE marķējums katram pirotehniskajam izstrādājumam un jāsastāda rakstiska atbilstības deklarācija.

2.	Ražotājam jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai pārliecinātos, ka ražošanas process nodrošina ražojuma atbilstību tipam, kāds aprakstīts EK tipa pārbaudes sertifikātā, un šīs direktīvas drošības pamatprasībām.

3.	Ražotājam jāsaglabā atbilstības deklarācijas kopija vismaz 10 gadus pēc attiecīgā izstrādājuma izgatavošanas beigu datuma. Ja ražotājs nav reģistrēts Kopienā, pienākums saglabāt tehnisko dokumentāciju, lai tā būtu pieejama, ir tai personai, kas laiž ražojumu tirgū.

Ražotāja izvēlētajai pilnvarotajai iestādei jāveic vai jābūt veikušai izstrādājuma pārbaudes izlases veida intervālos. Pilnvarotajai iestādei jāpārbauda uz vietas ņemta gatavā izstrādājuma paraugs un jāveic attiecīgi testi, kas noteikti šīs direktīvas 8. pantā minētajā piemērojamā saskaņotajā standartā, vai atbilstoši testi, lai pārbaudītu izstrādājuma atbilstību šīs direktīvas prasībām. Gadījumā, ja viens vai vairāki pārbaudītie izstrādājumu paraugi neatbilst, pilnvarotajai iestādei jāveic attiecīgie pasākumi.

Pilnvarotajai iestādei uzņemoties atbildību, ražotājs izgatavošanas procesā pievieno šīs iestādes identifikācijas numuru.

3. D MODULIS: Ražošanas kvalitātes nodrošināšana

Šajā modulī aprakstīta procedūra, ar kuru ražotājs, kas atbilst 2. punkta prasībām, nodrošina un apliecina, ka attiecīgie pirotehniskie izstrādājumi atbilst tipam, kas aprakstīts EK tipa pārbaudes sertifikātā, un atbilst šīs direktīvas prasībām. Ražotājam katram izstrādājumam jāpievieno CE marķējums un jāsastāda rakstiska atbilstības deklarācija. CE marķējums jāpapildina ar tās pilnvarotās iestādes identifikācijas numuru, kas ir atbildīga par 4. punktā minētajām pārbaudēm.

2.	Ražotājs uztur apstiprinātu kvalitātes sistēmu ražošanai, ražojuma gala pārbaudei un testēšanai, kā noteikts 3. punktā. Viņš ir pakļauts 4. punktā minētajai uzraudzībai.

3. Kvalitātes sistēma

3.1.

Ražotājam attiecībā uz attiecīgajiem pirotehniskajiem izstrādājumiem jāiesniedz pieteikums kvalitātes sistēmas novērtējumam pilnvarotajai iestādei pēc savas izvēles.

Iesniegumā jāietver:

a)	visa atbilstošā informācija par pirotehnisko izstrādājumu paredzēto klasi;

b)	dokumenti par kvalitātes sistēmu;

c)	tehniskā dokumentācija, kas attiecas uz apstiprināto tipu un EK tipa pārbaudes sertifikāta kopija.

3.2.

Kvalitātes sistēmai jānodrošina pirotehnisko izstrādājumu atbilstība tipam, kas aprakstīts EK tipa pārbaudes sertifikātā, un tām šīs direktīvas prasībām, kas uz tiem attiecas.

Visus ražotāja pieņemtos elementus, prasības un noteikumus sistemātiski un kārtīgi jādokumentē rakstisku standartu, procedūru un instrukciju formā. Kvalitātes sistēmas dokumentācijai jāļauj kvalitātes programmu, plānu, rokasgrāmatu un ziņojumu vienots novērtējums.

Jo īpaši tiem atbilstoši jāapraksta:

a)	kvalitātes mērķi un organizatoriskā struktūra, vadības atbildība un pilnvaras attiecībā uz pirotehnisko izstrādājumu kvalitāti;

b)	ražošanas, kvalitātes kontroles un kvalitātes nodrošināšanas tehnika, procesi un sistemātiskas izmantojamās darbības;

c)	pārbaudes un testi, ko veic pirms ražošanas procesa, tā laikā un pēc tā pabeigšanas, un biežums, kādā tos veic;

d)	kvalitātes ziņojumi, piemēram, inspekcijas ziņojumi un testu dati, kalibrēšanas dati, kā arī iesaistītā personāla kvalifikācijas ziņojumi;

e)	līdzekļi pirotehnisko izstrādājumu nepieciešamās kvalitātes sasniegšanas uzraudzībai un kvalitātes sistēmas efektīvai darbībai.

3.3.

Pilnvarotajai iestādei jānovērtē kvalitātes sistēma, lai noteiktu, vai tā atbilst 3.2. punktā minētajām prasībām. Tai jāparedz atbilstība šīm prasībām attiecībā uz kvalitātes sistēmām, kas īsteno atbilstošo saskaņoto standartu. Pārbaudes komandā jābūt vismaz vienam dalībniekam, kuram ir pieredze atbilstošās ražojumu tehnoloģijas novērtēšanā. Novērtējuma procedūrai jāietver pārbaudes apmeklējumu ražotāja telpās.

Pienācīgi pamatotu novērtējuma lēmumu paziņo ražotājam. Tajā jāietver pārbaudes rezultāti.

3.4.

Ražotājam jāapņemas izpildīt pienākumus, kas saistīti ar apstiprināto kvalitātes sistēmu, un jāuztur tā atbilstošā un efektīvā līmenī.

Ražotājam jāinformē pilnvarotā iestāde, kas apstiprinājusi kvalitātes sistēmu, par jebkādām ierosinātām izmaiņām kvalitātes sistēmā.

Pilnvarotajai iestādei jānovērtē ierosinātās izmaiņas un jānolemj, vai grozītā kvalitātes sistēma atbildīs prasībām, kas minētas 3.2. punktā, vai arī ir nepieciešams pārvērtējums.

Pienācīgi pamatotu novērtējuma lēmumu paziņo ražotājam. Tajā jāietver pārbaudes rezultāti.

4. Uzraudzība, atbildību uzņemoties pilnvarotajai iestādei

4.1.	Uzraudzības mērķis ir pārliecināties, ka ražotājs pienācīgi pilda savas saistības attiecībā uz apstiprināto kvalitātes sistēmu.

4.2.

Ražotājam pilnvarotajai iestādei inspekcijas nolūkos jādod pieeja ražošanas, pārbaudes, testēšanas un glabāšanas telpām un jānodrošina tā ar visu nepieciešamo informāciju, un jo īpaši:

a)	kvalitātes sistēmas dokumentiem;

b)	kvalitātes ziņojumiem, piemēram, inspekcijas ziņojumiem un testu datiem, kalibrēšanas datiem, kā arī iesaistītā personāla kvalifikācijas ziņojumiem utt.

4.3.	Pilnvarotajai iestādei periodiski jāveic pārbaudes, lai pārliecinātos, ka ražotājs uztur un piemēro kvalitātes sistēmu, un jāiesniedz revīzijas ziņojums ražotājam.

4.4.

Turklāt pilnvarotā iestāde drīkst veikt nepieteiktu ražotāja apmeklējumu. Šādu apmeklējumu laikā pilnvarotā iestāde vajadzības gadījumā drīkst veikt pārbaudes, lai pārliecinātos, ka kvalitātes sistēma funkcionē pareizi. Pilnvarotajai iestādei jāiesniedz ražotājam ziņojums par apmeklējumu un, ja veikts tests – testa ziņojums.

Ražotājam vismaz 10 gadus pēc izstrādājuma izgatavošanas beigu datuma jāsaglabā valsts iestādēm pieeja:

a)	dokumentam, kas minēts 3.1. punkta b) apakšpunktā;

b)	izmaiņām, kas minētas 3.4. punkta otrajā daļā;

c)	pilnvarotās iestādes lēmumiem un ziņojumiem, kas minēti 3.4. punkta ceturtajā daļā, kā arī 4.3. un 4.4. punktā.

6.	Katrai pilnvarotajai iestādei jāsniedz pārējām pilnvarotajām iestādēm atbilstošā informācija par izsniegtajiem vai atsauktajiem kvalitātes sistēmas apstiprinājumiem.

4. E MODULIS: Ražojuma kvalitātes nodrošināšana

Šajā modulī aprakstīta procedūra, ar ko ražotājs, kurš atbilst 2. punkta prasībām, nodrošina un deklarē, ka pirotehniskie izstrādājumi atbilst tipam, kas aprakstīts EK tipa pārbaudes sertifikātā. Ražotājam jāpievieno CE marķējums katram izstrādājumam un jāsastāda rakstiska atbilstības deklarācija. CE marķējums jāpapildina ar tās pilnvarotās iestādes identifikācijas numuru, kas ir atbildīga par 4. punktā minētajām pārbaudēm.

2.	Ražotājs uztur apstiprinātu kvalitātes sistēmu pirotehnisko izstrādājumu gala pārbaudei un testēšanai, kā noteikts 3. punktā. Viņš ir pakļauts 4. punktā minētajai uzraudzībai.

3. Kvalitātes sistēma

3.1.

Ražotājs par pirotehniskajiem izstrādājumiem iesniedz pieteikumu kvalitātes sistēmas novērtējumam pilnvarotajai iestādei pēc savas izvēles.

Pieteikumā jāietver:

a)	visa atbilstošā informācija par pirotehnisko izstrādājumu paredzēto klasi;

b)	kvalitātes sistēmas dokumentācija;

c)	tehniskā dokumentācija, kas attiecas uz apstiprināto tipu un EK tipa pārbaudes sertifikāta kopija.

3.2.

Saskaņā ar kvalitātes sistēmu katru pirotehnisko izstrādājumu jāpārbauda un jāveic attiecīgi testi, kā noteikts 8. pantā minētajā (-os) atbilstošajā (-os) saskaņotajā (-os) standartā (-os), vai tiem līdzvērtīgi testi, lai pārliecinātos par izstrādājuma atbilstību attiecīgajām šīs direktīvas prasībām.

Visi ražotāja pieņemtie elementi, prasības un nosacījumi sistemātiski un kārtīgi jādokumentē rakstisku standartu, procedūru un instrukciju formā. Kvalitātes sistēmas dokumentācijai jāatļauj kvalitātes programmu, plānu, rokasgrāmatu un kvalitātes ziņojumu vienots novērtējums.

Jo īpaši tiem atbilstoši jāapraksta:

a)	kvalitātes mērķi un organizatoriskā struktūra, vadības atbildība un pilnvaras attiecībā uz pirotehnisko izstrādājumu kvalitāti;

b)	pārbaudes un testi, kas tiks veikti pēc ražošanas;

c)	līdzekļi kvalitātes sistēmas darbības efektivitātes uzraudzībai;

d)	kvalitātes ziņojumi, tostarp inspekcijas ziņojumi un testu dati, kalibrēšanas dati, iesaistītā personāla kvalifikācijas ziņojumi utt.

3.3.

Pilnvarotajai iestādei jānovērtē kvalitātes sistēma, lai noteiktu, vai tā atbilst 3.2. punktā minētajā prasībām. Tai jāpieņem atbilstība šīm prasībām attiecībā uz kvalitātes sistēmām, ar ko īsteno atbilstošo saskaņoto standartu.

Pārbaudes komandā jābūt vismaz vienam dalībniekam ar pieredzi atbilstošas ražojumu tehnoloģijas novērtēšanā. Novērtēšanas procedūrā ietver pārbaudes apmeklējumu ražotāja telpās.

Pienācīgi pamatotu pārbaudes novērtējuma lēmumu paziņo ražotājam. Tajā jāietver pārbaudes secinājumi.

3.4.

Ražotājam jāapņemas izpildīt pienākumus, kas saistīti ar apstiprināto kvalitātes sistēmu un jāuztur tā pienācīgā un efektīvā līmenī.

Ražotājam regulāri jāinformē pilnvarotā iestāde, kas apstiprinājusi kvalitātes sistēmu, par jebkādiem priekšlikumiem grozījumiem kvalitātes sistēmā.

Pilnvarotajai iestādei jānovērtē plānotās izmaiņas un jāizlemj, vai grozītā kvalitātes sistēma atbildīs 3.2. punktā minētajām prasībām vai arī nepieciešams pārvērtējums.

Pienācīgi pamatotu novērtējuma lēmumu paziņo ražotājam. Tajā jāietver pārbaudes secinājumi.

4. Uzraudzība, atbildību uzņemoties pilnvarotajai iestādei

4.1.	Uzraudzības mērķis ir pārliecināties, ka ražotājs pienācīgi pilda savus pienākumus, kas saistīti ar apstiprināto kvalitātes sistēmu.

4.2.

Ražotājam pārbaudes veikšanas nolūkos jādod pilnvarotajai iestādei pieeja savām pārbaužu, testu un noliktavu telpām un jānodrošina tā ar visu nepieciešamo informāciju, jo īpaši:

a)	kvalitātes sistēmas dokumentāciju;

b)	tehnisko dokumentāciju;

c)	kvalitātes ziņojumiem, tostarp pārbaudes ziņojumiem un testu datiem, kalibrēšanas datiem un iesaistītā personāla kvalifikācijas ziņojumiem.

4.3.	Pilnvarotajai iestādei periodiski jāveic pārbaudes, lai pārliecinātos, ka ražotājs uztur un piemēro kvalitātes sistēmu, un jāiesniedz revīzijas ziņojums ražotājam.

4.4.

Turklāt pilnvarotā iestāde drīkst veikt nepieteiktus ražotāja apmeklējumus. Šādu apmeklējumu laikā pilnvarotā iestāde drīkst veikt testus vai likt tos veikt, lai pārliecinātos, ka kvalitātes sistēma darbojas pareizi; ja nepieciešams, pilnvarotajai iestādei jāiesniedz ražotājam apmeklējuma ziņojums un, ja ticis veikts tests – testa ziņojums.

Ražotājam vismaz 10 gadus pēc izstrādājuma izgatavošanas beigu datuma jāuzglabā pieejami valsts iestādēm:

a)	dokumenti, kas minēti 3.1. punkta b) apakšpunktā;

b)	izmaiņas, kas minētas 3.4. punkta otrajā daļā;

c)	pilnvarotās iestādes lēmumi un ziņojumi, kas minēti 3.4. punkta pēdējā daļā un 4.3. un 4.4. punktā.

6.	Katrai pilnvarotajai iestādei jāiesniedz pārējām pilnvarotajām iestādēm atbilstošā informācija par izsniegtajiem vai atsauktajiem kvalitātes sistēmas apstiprinājumiem.

5. G MODULIS: Eksemplāra pārbaude

1.	Šajā modulī aprakstīta procedūra, ar kuru ražotājs nodrošina un deklarē, ka pirotehniskais izstrādājums, kas izlaists ar 2. punktā minēto sertifikātu, atbilst attiecīgajām šīs direktīvas prasībām. Ražotājam izstrādājumam jāpievieno CE marķējums un jāsastāda atbilstības deklarācija.

Pilnvarotajai iestādei jāpārbauda pirotehniskais izstrādājums un jāveic attiecīgie testi, kā to paredz šīs direktīvas 8. pantā minētais (-ie) saskaņotais (-ie) standarts (-i), vai līdzvērtīgi testi, lai nodrošinātu izstrādājuma atbilstību attiecīgajām šīs direktīvas prasībām.

Pilnvarotajai iestādei jāpievieno tās identifikācijas numurs vai jāliek to pievienot uz apstiprinātā pirotehniskā izstrādājuma un jāsastāda atbilstības sertifikāts attiecībā uz veiktajiem testiem.

Tehniskās dokumentācijas mērķis ir ļaut novērtēt atbilstību šīs direktīvas prasībām un saprast pirotehnisko izstrādājumu uzbūvi, ražošanu un darbību.

Ja nepieciešams novērtēšanai, dokumentācijā jāietver:

a)	tipa vispārējs apraksts;

b)	konceptuāli uzbūves un ražošanas rasējumi un komponentu shēmas;

c)	apraksti un paskaidrojumi, kas nepieciešami, lai saprastu konceptuālos uzbūves un ražošanas rasējumus un komponentu, mezglu un ķēžu shēmas, kā arī pirotehnisko izstrādājumu darbību;

d)	to šīs direktīvas 8. pantā minēto saskaņoto standartu saraksts, kas piemēroti pilnībā vai daļēji, un to risinājumu apraksti, kas pieņemti, lai atbilstu šīs direktīvas drošības pamatprasībām, ja nav piemēroti šīs direktīvas 8. pantā minētie saskaņotie standarti;

e)	projekta aprēķinu rezultāti un veiktās pārbaudes;

f)	testu ziņojumi.

6. H MODULIS: Kvalitātes pilnīga nodrošināšana

Šajā modulī ir aprakstīta procedūra, kurā ražotājs, kurš izpilda 2. punktā noteiktās saistības, nodrošina un paziņo, ka attiecīgie izstrādājumi atbilst tām šīs direktīvas prasībām, kuras uz tiem attiecas. Ražotājs vai attiecīgais importētājs katram izstrādājumam pievieno CE marķējumu un sagatavo rakstisku atbilstības deklarāciju. CE marķējumu papildina tās pilnvarotās iestādes identifikācijas numurs, kura ir atbildīga par 4. punktā minēto uzraudzību.

2.	Ražotājs uztur apstiprinātu kvalitātes sistēmu uzbūvei, ražošanai, ražojuma gala pārbaudei un testēšanai, kā noteikts 3. punktā, kā arī ražotājs ir pakļauts 4. punktā minētajai uzraudzībai.

3. Kvalitātes sistēma

3.1.

Ražotājs pilnvarotajai iestādei iesniedz pieprasījumu par savas kvalitātes sistēmas novērtēšanu.

Pieteikumā jāietver:

a)	visa attiecīgā informācija par pirotehniskā izstrādājuma paredzēto klasi;

b)	dokumenti par kvalitātes sistēmu.

3.2.

Kvalitātes sistēmai jānodrošina izstrādājuma atbilstība šīs direktīvas prasībām.

Visus ražotāja pieņemtos elementus, prasības un nosacījumus sistemātiski un kārtīgi jādokumentē rakstisku standartu, procedūru un instrukciju formā. Kvalitātes sistēmas dokumentiem jāļauj konsekventi interpretēt kvalitātes programmas, plānus, rokasgrāmatas un ziņojumus.

Tajos jo īpaši atbilstoši jāapraksta:

a)	kvalitātes mērķi un organizatoriskā struktūra, vadības atbildība un pilnvaras attiecībā uz izstrādājumu uzbūvi un kvalitāti;

b)	tehniskās uzbūves apraksts, tostarp piemērojamie standarti, un gadījumā, ja nav pilnīgi ievēroti šīs direktīvas 8. pantā izklāstītie standarti, veids, kādā nodrošina attiecīgo šīs direktīvas pamatprasību ievērošanu;

c)	metodes, kuras paredzētas, lai kontrolētu un izvērtētu attīstības rezultātus, procesus un sistemātiskas darbības, kuras izmantos attiecīgai izstrādājumu klasei piederīgu izstrādājumu izgatavošanā;

d)	ražošanas, kvalitātes kontroles un kvalitātes nodrošināšanas metodes un procesi, kā arī izmantotās sistemātiskās darbības;

e)	pārbaudes un testi, ko veic pirms ražošanas procesa, tā laikā un pēc tā pabeigšanas, un biežums, kādā tos veic;

f)	kvalitātes nodrošināšanas uzskaites dati, piemēram, pārbaužu ziņojumi un testu dati, kalibrēšanas dati, kā arī ziņojumi par iesaistītā personāla kvalifikāciju;

g)	līdzekļi izstrādājuma nepieciešamās uzbūves sasniegšanas un kvalitātes, kā arī kvalitātes sistēmas efektīvas darbības uzraudzībai.

3.3.

Pilnvarotajai iestādei jānovērtē kvalitātes sistēma, lai noteiktu, vai tā atbilst 3.2. punktā minētajām prasībām. Tai jāpieņem atbilstība šīm prasībām attiecībā uz kvalitātes sistēmām, kas īsteno atbilstošo saskaņoto standartu.

Pārbaudes grupā jābūt vismaz vienam dalībniekam ar pieredzi atbilstošas ražojumu tehnoloģijas novērtēšanā. Novērtējuma procedūra ietver ražotāja telpu apmeklējumu.

Pienācīgi pamatotu novērtējuma lēmumu paziņo ražotājam. Tajā jāietver pārbaudes rezultāti.

3.4.

Ražotājam jāapņemas izpildīt saistības, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes sistēmas, un jāuztur tā pienācīgā un efektīvā līmenī.

Ražotājam pastāvīgi jāinformē pilnvarotā iestāde, kas apstiprinājusi kvalitātes sistēmu, par jebkādām ierosinātām izmaiņām kvalitātes sistēmā.

Pienācīgi pamatotu novērtējuma lēmumu paziņo ražotājam. Tajā jāietver pārbaudes rezultāti.

4. EK uzraudzība, atbildību uzņemoties pilnvarotajai iestādei

4.1.	EK uzraudzības mērķis ir pārliecināties, ka ražotājs pienācīgi pilda savas saistības attiecībā uz apstiprināto kvalitātes sistēmu.

4.2.

a)	kvalitātes sistēmas dokumentiem;

b)	kvalitātes nodrošināšanas uzskaites datiem, kurus prasa kvalitātes sistēma attīstības jomā, piemēram, analīžu, aprēķinu un testu rezultātiem;

c)	kvalitātes nodrošināšanas uzskaites datiem, kurus prasa kvalitātes sistēma ražošanas jomā, piemēram, pārbaužu ziņojumiem un testu datiem, kalibrēšanas datiem, kā arī ziņojumiem par iesaistītā personāla kvalifikāciju.

4.3.	Pilnvarotajai iestādei periodiski jāveic pārbaudes, lai pārliecinātos, ka ražotājs uztur un piemēro kvalitātes sistēmu, un jāiesniedz revīzijas ziņojums ražotājam.

4.4.

Turklāt pilnvarotā iestāde drīkst veikt nepieteiktu ražotāja apmeklējumu. Šādu apmeklējumu laikā pilnvarotā iestāde vajadzības gadījumā drīkst veikt testus vai likt tos veikt, lai pārliecinātos, ka kvalitātes sistēma darbojas pareizi. Pilnvarotajai iestādei jāiesniedz ražotājam apmeklējuma protokols un, ja notikusi pārbaude, pārbaudes ziņojums.

Ražotājam vismaz 10 gadus pēc izstrādājuma izgatavošanas beigu datuma jāsaglabā valsts iestādēm pieeja:

a)	dokumentiem, kas minēti 3.1. punkta b) apakšpunktā;

b)	dokumentiem attiecībā uz izmaiņām, kas minētas 3.4. punkta otrajā daļā;

c)	pilnvarotās iestādes lēmumiem un ziņojumiem, kas minēti 3.4. punkta ceturtajā daļā, kā arī 4.3. un 4.4. punktā.

6.	Katrai pilnvarotajai iestādei jāsniedz pārējām pilnvarotajām iestādēm vajadzīgā informācija par izsniegtajiem vai atsauktajiem kvalitātes nodrošināšanas sistēmu apstiprinājumiem.

1. klase:	nepieciešamības gadījumā “tikai izmantošanai ārpus telpām” un minimālo drošības attālumu.
2. klase:	“tikai izmantošanai ārpus telpām” un nepieciešamības gadījumā minimālo (-os) drošības attālumu (-us).
3. klase:	“tikai izmantošanai ārpus telpām” un minimālo (-os) drošības attālumu (-us).
4. klase:	“izmantošanai tikai personām ar speciālām zināšanām” un minimālo (-os) drošības attālumu (-us).

T1 klase:	nepieciešamības gadījumā “tikai izmantošanai ārpus telpām” un minimālo drošības attālumu,
T2 klase:	“izmantošanai tikai personām ar speciālām zināšanām” un minimālo (-os) drošības attālumu (-us).