25.4.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 108/1

(1)

Kopienas vides politikai jātiecas panākt augsta līmeņa aizsardzību, ievērojot to, ka dažādos Kopienas reģionos stāvoklis ir dažāds. Turklāt informācija, tostarp telpiskā informācija, ir vajadzīga, lai izstrādātu un īstenotu šo politiku un citas Kopienas politikas, kurās saskaņā ar Līguma 6. pantu ir jāiekļauj vides aizsardzības prasības. Lai panāktu šādu integrāciju, jāizveido koordinācija starp tiem, kuri izmanto, un tiem, kuri sniedz informāciju, lai varētu kombinēt no dažādajām nozarēm saņemto informāciju un iegūtās zināšanas.

(2)

Sestā vides rīcības programma, kas pieņemta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 22. jūlija Lēmumu Nr. 1600/2002/EK (3), prasa, lai tiktu darīts viss, lai nodrošinātu integrētu Kopienas vides politikas veidošanu, ņemot vērā vietējās un reģionālās atšķirības. Ir vairākas problēmas attiecībā uz tādas telpiskās informācijas pieejamību, kvalitāti, organizāciju, piekļuvi tai un tās kopīgu izmantošanu, kas vajadzīga, lai sasniegtu minētajā programmā izklāstītos mērķus.

(3)

Problēmas, kas skar telpiskās informācijas pieejamību, kvalitāti, organizāciju, piekļuvi tai un tās kopīgu izmantošanu, ir raksturīgas daudziem politikas un informācijas tematiem un tās ir sastopamas dažādos publisko iestāžu līmeņos. To atrisināšanai ir vajadzīgi pasākumi, kas aptver sadarbspējīgu telpisko datu un to pakalpojumu apmaiņu, kopīgu izmantošanu, piekļuvi tiem un to izmantošanu dažādos publisko iestāžu līmeņos un dažādās nozarēs. Tāpēc būtu jāizveido telpiskās informācijas infrastruktūra Kopienā.

(4)

Telpiskās informācijas infrastruktūrai Eiropas Kopienā INSPIRE vajadzētu palīdzēt politikas izstrādē attiecībā uz politiku un darbībām, kas var tieši vai netieši ietekmēt vidi.

(5)

INSPIRE vajadzētu balstīt uz telpiskās informācijas infrastruktūrām, ko izveidojušas dalībvalstis, kas atbilst kopīgiem īstenošanas noteikumiem un ko papildina Kopienas līmeņa pasākumi. Ar šo pasākumu būtu palīdzību jāpanāk, ka telpiskās informācijas infrastruktūras, ko izveidojušas dalībvalstis, ir saderīgas un izmantojamas Kopienas un pārrobežu kontekstā.

(6)

Telpiskās informācijas infrastruktūrām dalībvalstīs vajadzētu būt veidotām tā, lai nodrošinātu to, ka telpisko datu uzglabāšana, pieejamība un uzturēšana notiek vispiemērotākajā veidā; ka ir iespējams saskanīgi apvienot telpiskos datus no dažādiem avotiem Kopienā un ka tos var kopīgi izmantot vairāki lietotāji un vairākiem lietojumiem; ka vienā publisko iestāžu līmenī savāktus telpiskos datus ir iespējams kopīgi izmantot citām publisko iestādēm; ka telpiskos datus dara pieejamus ar tādiem nosacījumiem, kas pārmērīgi neierobežo to plašu izmantošanu; ka ir viegli atrast pieejamos telpiskos datus, novērtēt to piemērotību attiecīgajam mērķim un uzzināt to izmantošanas nosacījumus.

(7)

Pastāv daļēja savstarpēja pārklāšanās starp telpisko informāciju, uz ko attiecas šī direktīva, un informāciju, uz ko attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/4/EK (2003. gada 28. janvāris) par vides informācijas pieejamību sabiedrībai (4). Šai direktīvai nevajadzētu skart Direktīvu 2003/4/EK.

(8)

Šai direktīvai nevajadzētu skart Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/98/EK (2003. gada 17. novembris) par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu (5), kuras mērķi papildina šīs direktīvas mērķus.

(9)

Šī direktīva neskar publisko iestāžu īpašumā esošo intelektuālā īpašuma tiesību pastāvēšanu vai piederību.

(10)

INSPIRE izveide būs ievērojama pievienotā vērtība attiecībā uz – un tā arī gūs labumu no – citām Kopienas iniciatīvām, piemēram, Padomes Regulas (EK) Nr. 876/2002 (2002. gada 21. maijs), ar ko izveido kopuzņēmumu “Galileo” (6) un Globālā monitoringa par vidi un drošību (GMES): GMES darbspējas izveidošana līdz 2008. gadam (Rīcības plāns (2004.-2008.). Dalībvalstīm būtu jāapsver iespēja izmantot no Galileo un GMES iegūtos datus, tiklīdz tie kļūst pieejami, jo īpaši tad, ja tie attiecas uz laika un telpas atsaucēm, kas saņemtas no Galileo.

(11)

Daudzas iniciatīvas tiek īstenotas valsts un Kopienas līmenī, lai savāktu, saskaņotu vai organizētu telpiskās informācijas izplatīšanu vai izmantošanu. Šādas iniciatīvas var būt noteiktas Kopienas tiesību aktos, piemēram, Komisijas Lēmumā 2000/479/EK (2000. gada 17. jūlijs) par Eiropas Piesārņojošo vielu emisiju reģistra (EPER) ieviešanu saskaņā ar 15. pantu Padomes Direktīvā 96/61/EK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (IPPC) (7) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 2152/2003 (2003. gada 17. novembris) par mežu un vides mijiedarbības monitoringu Kopienā (Forest focus) (8) vai atbilstīgi Kopienas finansētām programmām (piemēram, CORINE zemes virsmas programma, Eiropas Transporta politikas informācijas sistēma), vai arī var izrietēt no iniciatīvām, kas tiek īstenotas valstu vai reģionu līmenī. Šī direktīva ne vien papildinās šādas iniciatīvas, piedāvājot sistēmu, kas nodrošinās to sadarbspēju, bet arī balstīsies uz esošo pieredzi un iniciatīvām, nevis atkārtos jau paveikto.

(12)

Šai direktīvai būtu jāattiecas uz telpiskajiem datiem, kuri atrodas publisko iestāžu rīcībā vai kurus to uzdevumā izmanto, un uz to, kā publiskās iestādes izmanto telpiskos datus savu publisko uzdevumu veikšanai. Ievērojot konkrētus nosacījumus, tā tomēr būtu jāattiecina arī uz telpiskajiem datiem, kas ir tādu fizisku vai juridisku personu rīcībā, kuras nav publiskās iestādes, ja attiecīgās fiziskās vai juridiskās personas to pieprasa.

(13)

Šajā direktīvā nebūtu jāparedz prasība vākt jaunus datus vai paziņot šādu informāciju Komisijai, jo šos jautājumus reglamentē citi ar vidi saistīti tiesību akti.

(14)

Valstu infrastruktūras būtu jāievieš pakāpeniski, un telpisko datu tematiem, uz ko attiecas šī direktīva, būtu attiecīgi jāpiešķir dažādi prioritāšu līmeņi. Tās ieviešot, būtu jāņem vērā tas, ciktāl telpiskie dati ir vajadzīgi plašam lietojumu klāstam dažādās politikas jomās, to Kopienas politikās paredzēto darbību prioritāte, kurās vajadzīgi saskaņoti telpiskie dati izmanto, un panākumi, kurus dalībvalstis guvušas, tos saskaņojot.

(15)

Laika un resursu zaudējums, meklējot esošos telpiskos datus vai konstatējot, vai tos var izmantot kādam konkrētam mērķim, ir galvenais šķērslis, kas kavē pieejamo datu pilnīgu izmantošanu. Tādēļ dalībvalstīm metadatu veidā jāsniedz pieejamo telpisko datu kopu un pakalpojumu apraksti.

(16)

Formātu un struktūru lielā dažādība, kādos telpiskie dati ir organizēti un kādos tiem piekļūst Kopienā, traucē efektīvi izstrādāt, ieviest, uzraudzīt un novērtēt Kopienas tiesību aktus, kas tieši vai netieši skar vidi, tādēļ jānosaka īstenošanas pasākumi, lai sekmētu no dažādiem avotiem iegūtu telpisko datu izmantošanu dalībvalstīs. Minētie pasākumi būtu jāizstrādā tā, lai telpisko datu kopas būtu sadarbspējīgas, un dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka jebkuri dati vai informācija, kas nepieciešama sadarbspējas nodrošināšanai ir pieejama ar nosacījumiem, neierobežo to izmantošanu šim nolūkam. Īstenošanas noteikumiem būtu, cik iespējams, jābalstās uz starptautiskiem standartiem, un tie nedrīkstētu radīt pārmērīgas izmaksas dalībvalstīm.

(17)

Lai telpiskos datus varētu kopīgi izmantot dažādos publisko iestāžu līmeņos Kopienā, ir vajadzīgi tīkla pakalpojumi. Tiem būtu jānodrošina iespēja atrast, transformēt, apskatīt un lejupielādēt telpiskos datus, kā arī izsaukt telpiskos datus un elektroniskās komercijas pakalpojumus. Tīkla pakalpojumiem būtu jādarbojas saskaņā ar kopīgi saskaņotām specifikācijām un atbilstoši minimālajiem veiktspējas kritērijiem, lai nodrošinātu dalībvalstīs izveidoto infrastruktūru sadarbspēju. Dienestu tīklā būtu jāiekļauj arī tehniskā iespēja, lai publiskās iestādes varētu nodrošināt savu telpisko datu kopu un pakalpojumu pieejamību.

(18)

Noteiktas telpisko datu kopas un pakalpojumi, kas attiecas uz Kopienas politikām un kas tieši vai netieši skar vidi, atrodas trešo personu rīcībā, kuras tos pārvalda. Dalībvalstīm tāpēc būtu jāpiedāvā trešām personām iespēja dot ieguldījumu valsts infrastruktūru izveidē ar noteikumu, ka tas nepasliktinās to telpisko datu un to pakalpojumu saskaņotību un izmantošanas vienkāršību, uz kuriem attiecas minētās infrastruktūras.

(19)

Dalībvalstu pieredze ir parādījusi, ka sekmīgas telpiskās informācijas infrastruktūras ieviešanas nolūkā ir svarīgi, lai minimāls pakalpojumu skaits, kuri ir pieejami sabiedrībai, būtu bez maksas. Tādēļ dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai vismaz pakalpojumi telpisko datu kopu meklēšanai un, ņemot vērā dažus īpašus nosacījumus, apskatei būtu pieejami bez maksas.

(20)

Lai sekmētu valsts infrastruktūru integrāciju INSPIRE, dalībvalstīm būtu jānodrošina piekļuve savām infrastruktūrām, izmantojot Kopienas ģeoportālu, kuru pārvalda Komisija, kā arī izmantojot piekļuves punktus, kurus tās nolemj pārvaldīt pašas.

(21)

Lai nodrošinātu no dažādiem publisko iestāžu līmeņiem saņemtas informācijas pieejamību, dalībvalstīm būtu jānovērš praktiski šķēršļi, ar kuriem šajā sakarā publiskās iestādes saskaras valsts, reģionu un pašvaldību līmenī, veicot savus publiskos uzdevumus, kas var tieši vai netieši ietekmēt vidi.

(22)

Publiskajām iestādēm ir vajadzīga netraucēta piekļuve attiecīgajām telpisko datu kopām un pakalpojumiem, pildot to iestāžu pienākumus. Šāda piekļuve var būt apdraudēta, ja tā ir atkarīga no atsevišķām ad hoc sarunām starp publiskajām iestādēm ikreiz, kad piekļuve ir vajadzīga. Dalībvalstīm būtu jāpieņem vajadzīgie pasākumi, lai novērstu šādus praktiskus šķēršļus datu kopīgai izmantošanai, paredzot, piemēram, iepriekšējas vienošanās publisko iestāžu starpā.

(23)

Ja publiska iestāde sniedz citai publiskai iestādei tajā pašā dalībvalstī telpisko datu kopas un pakalpojumus, kas nepieciešami ziņošanas pienākumu izpildei saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem attiecībā uz vidi, attiecīgai dalībvalstij vajadzētu būt tiesīgai lemt par to, vai par telpisko datu kopām un pakalpojumiem tiek prasīta maksa. Mehānismi, lai valsts un citas valsts pārvaldes iestādes un fiziskas vai juridiskas personas, kuras saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem pilda valsts pārvaldes funkcijas, varētu kopīgi izmantot telpisko datu kopas un pakalpojumus, būtu jāveido, ņemot vērā nepieciešamību aizsargāt publisko iestāžu finansiālo dzīvotspēju, jo īpaši to publisko iestāžu, kuru uzdevums ir gūt ieņēmumus. Jebkurā gadījumā prasītajai maksai nevajadzētu pārsniegt savākšanas, izgatavošanas, reproducēšanas un izplatīšanas izmaksas kopā ar pamatotu ienākumu no ieguldījumiem.

(24)

Tīkla pakalpojumu sniegšana būtu jāveic, pilnībā ievērojot principus, kas attiecas uz personas datu aizsardzību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (9).

(25)

Sistēmai, kas paredzēta telpisko datu kopīgai izmantošanai publiskajās iestādēs, kurām direktīva nosaka kopīgas izmantošanas pienākumu, jābūt neitrālai attiecībā uz šādām publiskajām iestādēm dalībvalstī, bet arī attiecībā uz šādām publiskajām iestādēm citās dalībvalstīs un Kopienas iestādēs. Tā kā Kopienas iestādēm un struktūrām bieži vien ir jāintegrē un jāizvērtē telpiskā informācija no visām dalībvalstīm, tām atbilstīgi saskaņotiem nosacījumiem būtu jāspēj piekļūt telpiskiem datiem un to pakalpojumiem un tos izmantot.

(26)

Lai stimulētu pievienotās vērtības pakalpojumu izstrādi, ko veic trešās personas, gan publisko iestāžu, gan sabiedrības labā jāveicina piekļuve telpiskajiem datiem, kas plešas ārpus administratīvajām vai valstu robežām.

(27)

Lai efektīvi ieviestu telpiskās informācijas infrastruktūras, ir vajadzīga koordinācija no visu to iesaistīto dalībnieku puses, kuri ir ieinteresēti šādu infrastruktūru izveidē neatkarīgi no tā, vai tie būtu veicinātāji vai lietotāji. Tālab būtu jāizveido attiecīgas koordinācijas struktūras, aptverot dažādus pārvaldes līmeņus, un kuras ņem vērā dalībvalstīs pastāvošo pilnvaru un atbildības sadalījumu.

(28)

Lai varētu gūt labumu no sasniegumiem un informācijas struktūru faktiskās pieredzes, ir nepieciešams, lai pasākumi, kas vajadzīgi šīs direktīvas īstenošanai, būtu izstrādāti, pamatojoties uz starptautiskiem standartiem un standartiem, ko Eiropas standartizācijas iestādes ir pieņēmušas saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/34/EK (1998. gada 22. jūnijs), kas nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu, sfērā (10).

(29)

Eiropas Vides aģentūrai, kas izveidota ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 1210/90 (1990. gada 7. maijs), ar ko izveido Eiropas Vides aģentūru un Eiropas vides informācijas un novērojumu tīklu (11), Kopienas līmenī jāsniedz Kopienai objektīva, ticama un salīdzināma vides informācija, kā arī, cita starpā, tās mērķis ir uzlabot ar politiku saistītās vides informācijas plūsmu starp dalībvalstīm un Kopienas iestādēm; tai aktīvi būtu jāpiedalās šīs direktīvas īstenošanā.

(30)

Saskaņā ar 34. punktu Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (12) dalībvalstīm ir ieteikts gan savām vajadzībām, gan Kopienas interesēs izstrādāt tabulas, kas pēc iespējas precīzāk atspoguļotu atbilstību starp šo direktīvu un tās transponēšanas pasākumiem, un padarīt tās publiski pieejamas.

(31)

Šīs direktīvas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto izpildu pilnvaru īstenošanas kārtību (13).

(32)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt I, II un III pielikumā pastāvošo datu tematu aprakstu. Tā kā šādi pasākumi ir vispārīgi un to mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs direktīvas elementus, tie būtu jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(33)

Komisijai arī vajadzētu būt pilnvarotai pieņemt īstenošanas noteikumus, ar ko paredz tehniskus pasākumus telpisko datu kopu un pakalpojumu sadarbspējai un saskaņošanai, noteikumus, kuri paredz nosacījumus, lai piekļūtu šādām kopām un pakalpojumiem, kā arī tehnisko parametru un tīkla pakalpojumu pienākumu noteikumus. Tā kā šādi pasākumi ir vispārīgi un to mērķis ir papildināt šo direktīvu, iekļaujot jaunus nebūtiskus elementus, tie būtu jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(34)

Sagatavojot lēmumus, kas saistīti ar šīs direktīvas īstenošanu un INSPIRE turpmāku attīstību, ir vajadzīga pastāvīga uzraudzība attiecībā uz šīs direktīvas īstenošanu un regulāri ziņojumi.

(35)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi – proti, izveidot INSPIRE – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, ievērojot starptautiskos aspektus un vispārēju vajadzību Kopienā koordinēt nosacījumus, lai piekļūtu telpiskai informācijai, veiktu tās apmaiņu un to kopīgi izmantotu, un to, ka tādēļ šo mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai,

1)

“telpiskās informācijas infrastruktūra” ir metadati, telpisko datu kopas un telpisko datu pakalpojumi; tīkla pakalpojumi un tehnoloģijas; vienošanās par kopīgu izmantošanu, piekļuvi un izmantošanu; koordinēšanas un uzraudzības mehānismi, procesi un procedūras, ko izveido, pārvalda vai dara pieejamas saskaņā ar šo direktīvu;

2)

“telpiskie dati” ir jebkuri dati, kas tieši vai netieši norāda uz konkrētu atrašanās vietu vai ģeogrāfisko apgabalu;

3)

“telpisko datu kopas” ir identificējams telpisko datu sakopojums;

4)

“telpisko datu pakalpojumi” ir darbības, ko, izsaucot datora lietojumprogrammu, var veikt attiecībā uz telpiskajiem datiem, kas ietverti telpisko datu kopās, vai attiecībā uz saistītiem metadatiem;

5)

“telpiskais objekts” ir abstrakts reālās pasaules parādības atspoguļojums, kas saistīts ar konkrētu atrašanās vietu vai ģeogrāfisko apgabalu;

6)

“metadati” ir informācija, kas apraksta telpisko datu kopas un telpisko datu pakalpojumus, kā arī dod iespēju tos meklēt, uzskaitīt un izmantot;

7)

“sadarbspēja” ir iespēja apvienot telpisko datu kopas un panākt pakalpojumu mijiedarbību, nelietojot atkārtotu manuālu iejaukšanos, tādā veidā, ka tiek panākts saskanīgs rezultāts un tiek paaugstināta datu kopu un pakalpojumu pievienotā vērtība;

8)

“INSPIRE ģeoportāls” ir interneta vietne vai tai pielīdzināms līdzeklis, kas nodrošina piekļuvi 11. panta 1. punktā minētajiem pakalpojumiem;

9)

“publiska iestāde” ir:

Dalībvalstis var noteikt, ka gadījumos, kad iestādes vai struktūras īsteno tiesu vai likumdošanas funkcijas, tās nav uzskatāmas par publiskām iestādēm šīs direktīvas nozīmē;

10)

“trešā persona” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas nav publiska iestāde.

a)

tās ir saistītas ar teritoriju, kurā dalībvalstij ir jurisdikcija un/vai kurā dalībvalsts to īsteno;

b)

tās ir elektroniskā formātā;

c)

tās pārvalda turpmāk norādītās iestādes vai personas, vai arī šo iestāžu vai personu vārdā tās pārvalda:

d)

tās attiecas uz vienu vai vairākiem I, II vai III pielikumā minētajiem tematiem.

a)

telpisko datu kopu atbilstība 7. panta 1. punktā paredzētajiem īstenošanas noteikumiem;

b)

telpisko datu kopu un pakalpojumu piekļuves un izmantošanas nosacījumi un, attiecīgos gadījumos, atbilstīgā maksa;

c)

telpisko datu kopu kvalitāte un pamatotība;

d)

publiskās iestādes, kas ir atbildīgas par telpisko datu kopu un pakalpojumu izveidošanu, pārvaldīšanu, uzturēšanu un izplatīšanu;

e)

sabiedrības piekļuves ierobežojumi un to iemesli saskaņā ar 13. pantu.

a)

ne vēlāk kā divus gadus pēc īstenošanas noteikumu pieņemšanas saskaņā ar 5. panta 4. punktu, ja telpisko datu kopas atbilst I un II pielikumā minētajiem tematiem;

b)

ne vēlāk kā piecus gadus pēc īstenošanas noteikumu pieņemšanas saskaņā ar 5. panta 4. punktu, ja telpisko datu kopas atbilst III pielikumā minētajiem tematiem.

a)

vienota telpisko objektu unikālas identifikācijas sistēma, attiecībā uz kuru varētu noteikt attiecīgo valstu sistēmu identifikatorus, lai nodrošinātu to sadarbspēju;

b)

attiecības starp telpiskiem objektiem;

c)

galvenie atribūti un attiecīgie daudzvalodu tēzauri, kas parasti nepieciešami saistībā ar politiku, kurai var būt ietekme uz vidi;

d)

informācija par datu laika dimensiju;

e)

datu atjaunināšana.

a)

ne vēlāk kā 2009. gada 15. maijā attiecībā uz telpisko datu kopām, kas atbilst I pielikumā uzskaitītajiem tematiem;

b)

ne vēlāk kā 2012. gada 15. maijā attiecībā uz telpisko datu kopām, kas atbilst II vai III pielikumā uzskaitītajiem tematiem.

a)

meklēšanas pakalpojumiem, ar kuriem, par pamatu ņemot attiecīgo metadatu saturu, padara iespējamu telpisko datu kopu un pakalpojumu meklēšanu un metadatu satura parādīšanu;

b)

skatīšanās pakalpojumiem, kas ļauj vismaz attēlot, pārvietot skatu, pietuvināt/attālināt, panoramēt vai pārklāt skatāmās telpisko datu kopas, kā arī attēlot informāciju par pieņemtajiem apzīmējumiem un jebkādu tiem atbilstošu metadatu saturu;

c)

lejupielādes pakalpojumiem, kas ļauj lejupielādēt pilnu telpisko datu kopu vai to daļu kopijas, un, ja iespējams, piekļūt tiem nepastarpināti;

d)

transformēšanas pakalpojumiem, kas ļauj transformēt telpisko datu kopas, lai panāktu to sadarbspēju;

e)

pakalpojumiem, kas ļauj izsaukt telpisko datu pakalpojumus.

a)

atslēgvārdi;

b)

telpisko datu un pakalpojumu klasifikācija;

c)

telpisko datu kopu kvalitāte un pamatotība;

d)

atbilstības pakāpe īstenošanas noteikumiem, kas paredzēti 7. panta 1. punktā;

e)

ģeogrāfiskā atrašanās vieta;

f)

nosacījumi, kas attiecas uz piekļuvi telpisko datu kopām un pakalpojumiem un to izmantošanu;

g)

publiskās iestādes, kas ir atbildīgas par telpisko datu kopu un pakalpojumu izveidošanu, pārvaldīšanu, uzturēšanu un izplatīšanu.

a)

publisko iestāžu darbības konfidencialitāti, ja tiesību akti paredz šādu konfidencialitāti;

b)

starptautiskās attiecības, sabiedrības drošību vai valsts aizsardzību;

c)

tiesas darbību, iespēju ikvienai personai saņemt taisnīgu tiesu vai arī iespēju publiskajai iestādei veikt krimināltiesisku vai disciplināru izmeklēšanu;

d)

konfidencialitāti, attiecībā uz komercinformāciju vai informāciju rūpniecības jomā, ja šāda konfidencialitāte ir paredzēta attiecīgās valsts vai Kopienas tiesību aktos, lai aizsargātu likumīgas ekonomiskās intereses, tostarp sabiedrības intereses par statistiskās konfidencialitātes un nodokļu slepenības saglabāšanu;

e)

intelektuālā īpašuma tiesības;

f)

ar fizisku personu saistītu datu un/vai datņu konfidencialitāti, ja šī persona nav piekritusi izpaust informāciju sabiedrībai un ja šādu konfidencialitāti paredz valsts vai Kopienas tiesību akti;

g)

tādas personas intereses vai aizsardzību, kura brīvprātīgi piegādājusi prasīto informāciju, bez obligāta pienākuma to darīt vai nepastāvot iespējai, ka tiks uzlikts obligāts pienākums to darīt, ja vien šī persona nav piekritusi šādas informācijas nodošanai atklātībā;

h)

vides aizsardzību, uz ko attiecas tāda informācija, piemēram retu sugu atrašanās vietas.

a)

11. un 12. pantā minēto pakalpojumu tehniskos parametrus un šo pakalpojumu minimālos veiktspējas kritērijus, ņemot vērā pastāvošās ziņošanas prasības un ieteikumus, kas pieņemti saistībā ar Kopienas vides tiesību aktiem, pastāvošajiem elektroniskās komercijas pakalpojumiem un tehnoloģijas attīstību;

b)

12. pantā minētos pienākumus.

a)

to, kā ir koordinēti telpisko datu kopu un pakalpojumu publiskā sektora sniedzēji un lietotāji, kā arī starpniekstruktūras, par attiecībām ar trešām personām un par kvalitātes nodrošināšanas organizēšanu;

b)

darbībām, kuras veic publiskās iestādes vai trešās personas saistībā ar telpiskās informācijas infrastruktūras darbību un koordināciju;

c)

informāciju attiecībā uz telpiskās informācijas infrastruktūras izmantošanu;

d)

nolīgumiem attiecībā uz datu kopīgu izmantošanu publisko iestāžu starpā;

e)

šīs direktīvas īstenošanas izmaksām un ieguvumiem.

1.

Koordinātu atskaites sistēmas

Sistēmas viennozīmīgai telpiskās informācijas atskaišu norādīšanai telpā ar koordinātu kopu (x, y, z) un/vai platumu, garumu un augstumu, izmantojot ģeodēziskos horizontālos un vertikālos datus.

2.

Ģeogrāfisko koordinātu tīklu sistēmas

Saskaņots daudzpakāpju izšķiršanas koordinātu tīkls ar kopēju sākumpunktu un standartizētu tīkla šūnu atrašanās vietu un izmēru.

3.

Toponīmi

Rajonu, reģionu, apvidu, lielpilsētu, priekšpilsētu, pilsētu, apdzīvotu vietu vai jebkādu valsts mēroga vai vēsturiskas nozīmes ģeogrāfisku vai topogrāfisku objektu nosaukumi.

4.

Administratīvas vienības

Administratīvas vienības, kas sadala apgabalus, kuros dalībvalstīm ir jurisdikcija un/vai kurā tās to īsteno, pašvaldību, reģionu un valsts pārvaldes nolūkā, kas sadalītas ar administratīvo robežu palīdzību.

5.

Adreses

Īpašumu ģeogrāfiskā atrašanās vieta, pamatojoties uz adreses identifikatoriem; parasti tie ir ceļu nosaukumi, māju numuri, pasta indeksi.

6.

Kadastrāli zemes gabali

Teritorijas, kas noteiktas kadastra reģistros vai līdzīgās sistēmās.

7.

Transporta tīkli

Autoceļi, dzelzceļa, gaisa un ūdens transporta tīkli un ar tiem saistītā infrastruktūra. Tie ietver arī dažādu tīklu savienojumus. Tie ietver arī Eiropas transporta tīklu, kā tas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1692/96/EK (1996. gada 23. jūlijs) par Kopienas pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai (1) un minētā lēmuma turpmākajos grozījumos.

8.

Hidrogrāfija

Hidrogrāfijas elementi, tostarp jūras teritorijas un visas citas ūdenstilpnes un ar tiem saistītie elementi, tostarp upju baseini un apakšbaseini. Attiecīgā gadījumā atbilstīgi definīcijām, kas izklāstītas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (2), un tīklu veidā.

9.

Aizsargājamas teritorijas

Teritorijas, kas noteiktas vai pārvaldītas saistībā ar starptautiskiem, Kopienas un dalībvalstu tiesību aktiem, lai nodrošinātu īpašu dabas aizsardzības mērķu īstenošanu.

1.

Augstums

Digitāli augstuma modeļi zemes, ledus un jūras virsmai. Tie ietver arī sauszemes reljefu, dziļumu un krasta līniju.

2.

Zemes virsma

Zemes virsmas fiziskais un bioloģiskais segums, tostarp mākslīgu virsmu, lauksaimniecības teritoriju, mežu, (daļēji) dabisku platību, mitrzemju, ūdenstilpņu fiziskais un bioloģiskais segums.

3.

Ortofotogrāfija

Zemes virsmas attēli ar piekārtotu norādi par ģeogrāfisko novietojumu telpā, kas saņemti no satelīta vai gaisā esošiem sensoriem.

4.

Ģeoloģija

Ģeoloģiskais stāvoklis, ko raksturo uzbūve un struktūra. Tostarp informācija par pamatiežiem, ūdens nesējslāņiem un ģeomorfoloģiju.

1.

Statistikas vienības

Vienības, kuras izmanto statistikas informācijas izplatīšanā vai izmantošanā.

2.

Ēkas

Ēku ģeogrāfiskā atrašanās vieta.

3.

Augsne

Augsnes un tās apakškārtas stāvoklis, ko raksturo dziļums, faktūra, struktūra un daļiņu un organisko vielu saturs, akmeņainība, erozija un, attiecīgā gadījumā, vidējais slīpums un prognozējamā ūdens uzkrāšanas spēja.

4.

Zemes izmantošana

Teritorijas stāvoklis, ko raksturo tās pašreizējās un nākotnē plānotās funkcionālās izmantošanas dimensija vai sociāli ekonomiskais izmantošanas nolūks (piemēram, zeme dzīvojamiem namiem, rūpnieciskiem, komerciāliem, lauksaimniecības, mežniecības, atpūtas mērķiem).

5.

Cilvēku veselība un drošība

Dominējošo patoloģiju (alerģiju, vēža, elpošanas ceļu slimību, utt.) ģeogrāfiskā izplatība, informācija, kas norāda uz ietekmi uz veselību (biomarkeri, auglības mazināšana, epidēmijas) vai cilvēku labklājību (nogurumu, stresu, utt.), kas tieši (gaisa piesārņojums, ķīmiskās vielas, ozona slāņa noplicināšanās, trokšņi, utt.) vai netieši (pārtika, ģenētiski modificēti organismi, utt.) saistīta ar vides kvalitāti.

6.

Komunālie un valsts dienesti

Tas ietver tādu komunālo dienestu iekārtas kā kanalizācija, atkritumu apsaimniekošana, energoapgāde un ūdens apgāde, administratīvos un sociālos valsts dienestus, piemēram, valsts administrāciju, civilās aizsardzības novietnes, skolas un slimnīcas.

7.

Vides monitoringa iekārtas

Vides monitoringa iekārtu atrašanās vietas un pārvaldība, kas ietver emisiju, apkārtējās vides stāvokļa un citu ekosistēmas parametru (bioloģiskās daudzveidības, veģetācijas ekoloģisko apstākļu, utt.) novērošanu un mērīšanu, ko veic publiskās iestādes vai publisko iestāžu vārdā.

8.

Ražošanas un rūpniecības iekārtas

Rūpniecības ražošanas novietnes, tostarp iekārtas, kas iekļautas Padomes Direktīvā 96/61/EK (1996. gada 24. septembris) par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (1), un iekārtas, ko izmanto ūdens ņemšanai, kalnrūpniecībā vai uzglabāšanai.

9.

Lauksaimniecības un akvakultūras iekārtas

Lauksaimniecības ierīces un ražošanas iekārtas (tostarp apūdeņošanas sistēmas, siltumnīcas un staļļi).

10.

Iedzīvotāju sadalījums – demogrāfija

Iedzīvotāju ģeogrāfiskais sadalījums, tostarp iedzīvotāju raksturojumi un darbības līmeņi, grupējot pēc koordinātu tīkla, reģiona, administratīvām vai citām analītiskām vienībām.

11.

Apgabala pārvaldības/ierobežojumu/reglamentētas zonas un ziņošanas vienības

Apgabali, ko pārvalda, reglamentē vai lieto, lai sniegtu ziņojumus starptautiskā, Eiropas, valsts, reģiona un pašvaldības līmenī. Ietver izgāztuves, liegumus ap dzeramā ūdens avotiem, pret nitrātiem jutīgas zonas, reglamentētus kuģu ceļus jūrā vai lielos iekšzemes ūdeņos, atkritumu izgāšanas apgabalus, zonas ar trokšņu ierobežojumiem, zonas, kurās atļauta ģeoloģisko atradņu izpēte un izrakteņu ieguve, upju baseinu apgabalus, attiecīgas ziņošanas vienības un krasta zonas apsaimniekošanas apgabalus.

12.

Dabas apdraudējuma zonas

Apgabali, kam raksturīgi dabas apdraudējumi (visas atmosfēriskās, hidroloģiskās, seismiskās, vulkāniskās parādības un dabiskie ugunsgrēki, kas sakarā ar atrašanās vietu, apjomu vai biežumu var nopietni skart sabiedrību), piemēram, plūdi, zemes nogruvumi un iegrimšana, lavīnas, mežu ugunsgrēki, zemestrīces un vulkānu izvirdumi.

13.

Atmosfēras apstākļi

Fizikālie atmosfēras apstākļi. Tie ietver telpiskos datus, kuru pamatā ir mērījumi vai modeļi, vai to kombinācija, kā arī norādes par to veikšanas vietu.

14.

Meteoroloģiski ģeogrāfiskie raksturlielumi

Laika apstākļi un to mērījumi; nokrišņi, temperatūra, iztvaikošana, vēja ātrums un virziens.

15.

Okeanogrāfiski ģeogrāfiskie raksturlielumi

Okeānu fizikālie apstākļi (straumes, sāļums, viļņu augstums, utt.).

16.

Jūru reģioni

Pēc noteiktām kopīgām iezīmēm izveidotos apgabalos un apakšapgabalos sadalītu jūru un sālsūdens ūdenstilpņu fiziskie stāvokļi.

17.

Bioģeogrāfiskie reģioni

Apgabali ar relatīvi viendabīgiem ekoloģiskiem apstākļiem un noteiktām kopīgam iezīmēm.

18.

Dzīvotnes un biotopi

Ģeogrāfiskie apgabali, kuros ir īpaši ekoloģiskie apstākļi, procesi, struktūra, un (dzīvības atbalsta) funkcijas, kas fiziski atbalsta organismus, kuri tajos dzīvo. Tie ietver pilnīgi un daļēji dabīgas sauszemes vai ūdens platības, ko raksturo ģeogrāfiski, abiotiski un biotiski faktori.

19.

Sugu izplatība

Dzīvnieku un augu sugu ģeogrāfiskais sadalījums, grupējot pēc koordinātu tīkla, reģiona, administratīvām vai citām analītiskām vienībām.

20.

Enerģijas resursi

Enerģijas resursi, tostarp ogļūdeņraži, ūdens enerģija, bioenerģija, saules enerģija, vēja enerģija, utt., attiecīgā gadījumā ietverot informāciju par dziļumu/augstumu attiecībā uz resursu apmēru.

21.

Derīgo izrakteņu resursi

Derīgo izrakteņu resursi, tostarp metālu rūdas, rūpnieciski iegūstamie izrakteņi, utt., attiecīgā gadījumā ietverot informāciju par dziļumu/augstumu attiecībā uz resursu apmēru.