14.6.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 154/25

(1)

Atbilstoši no jauna uzsāktajai Lisabonas Stratēģijai galvenais Kopienas uzdevums turpmākajiem gadiem ir panākt izaugsmi un radīt jaunas darba vietas. Iepriekšējās programmas muitas jomā, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 253/2003/EK (2003. gada 11. februāris), ar ko pieņem rīcības programmu attiecībā uz Kopienas muitu (Muita 2007) (3) (turpmāk – “Muita 2007”), ir būtiski sekmējušas minētā mērķa un muitas politikas vispārīgo mērķu sasniegšanu. Tādēļ ir lietderīgi turpināt darbības, kas sāktas saskaņā ar minētajām programmām. Būtu jāizveido jauna programma (turpmāk – “Programma”) uz sešiem gadiem, lai tās darbības laiku saskaņotu ar daudzgadu finanšu shēmu, kas iekļauta Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā (2006. gada 17. maijs) par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (4).

(2)

Muitas dienestiem ir īpaši svarīga loma, aizsargājot Kopienas intereses, jo īpaši finansiālās intereses. Tāpat tie pilsoņiem un Kopienas saimnieciskās darbības subjektiem nodrošina vienādu aizsardzības līmeni ikvienā vietā visā Kopienas muitas teritorijā, kur veic muitošanas formalitātes. Šajā sakarā Muitas politikas grupas noteiktās stratēģiskās politikas jomas ir virzītas uz to, lai nodrošinātu, ka valstu muitas dienesti darbojas tik efektīvi un lietderīgi un reaģē uz visām mainīgās muitas vides izraisītajām vajadzībām, it kā tie būtu viens dienests. Tāpēc ir svarīgi, lai Programma būtu konsekventa un atbalstītu vispārējo muitas politiku un lai tā atbalstītu Muitas politikas grupu, kurā ir Komisijas pārstāvji un dalībvalstu muitas dienestu vadītāji vai to pārstāvji. Programmas īstenošana būtu jākoordinē un jāorganizē Komisijai un dalībvalstīm saskaņā ar Muitas politikas grupas izstrādātu kopēju stratēģiju.

(3)

Muitas jomā ir nepieciešama rīcība, priekšroku dodot kontroles un krāpšanas apkarošanas uzlabošanai, to izmaksu samazināšanai, kas uzņēmējiem rodas, nodrošinot atbilstību tiesību aktiem muitas jomā, preču kontroles efektīvas pārvaldības nodrošināšanai pie ārējām robežām un Eiropas Savienības pilsoņu aizsardzībai attiecībā uz starptautiskās piegādes ķēdes drošību un drošumu. Tādēļ Kopienai saskaņā ar tās pilnvarām būtu jāspēj atbalstīt dalībvalstu muitas dienestu darbība un jāizmanto visas iespējas īstenot Kopienas noteikumos paredzēto administratīvo sadarbību un savstarpējo administratīvo palīdzību.

(4)

Lai atbalstītu kandidātvalstu pievienošanās procesu, būtu jānodrošina nepieciešamā palīdzība šo valstu muitas dienestiem, lai no minēto valstu pievienošanās dienas to muitas dienesti spētu pilnībā uzņemties visus uzdevumus saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, tostarp jauno ārējo robežu pārvaldību. Tāpēc Programmai vajadzētu būt atvērtai kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm.

(5)

Lai atbalstītu nodokļu reformas Eiropas Kaimiņattiecību politikā iesaistītajās valstīs, ir lietderīgi nodrošināt šīm valstīm iespēju ar konkrētiem nosacījumiem piedalīties izvēlētos Programmas pasākumos.

(6)

Pieaugošā tirdzniecības globalizācija, jaunu tirgu attīstīšanās un preču aprites veidu un ātruma pārmaiņas rada nepieciešamību stiprināt attiecības starp muitas dienestiem, kā arī starp muitas dienestiem un uzņēmēju, juristu un zinātnieku aprindām vai citiem ārējā tirdzniecībā iesaistītajiem dalībniekiem. Programmai būtu jānodrošina iespēja attiecīgā gadījumā Programmā piedalīties arī minēto aprindu vai struktūru pārstāvjiem.

(7)

Eiropas datorizētajām drošu sakaru un informācijas apmaiņas sistēmām, kas ir finansētas saskaņā ar “Muita 2007”, ir būtiska loma muitas darbībā Kopienā un informācijas apmaiņas nodrošināšanā starp muitas dienestiem, un tāpēc tās būtu jāturpina atbalstīt arī saskaņā ar Programmu.

(8)

Pieredze, ko Kopiena guvusi iepriekšējās muitas programmās, ir parādījusi, ka minēto programmu mērķu sasniegšana tiek nozīmīgi veicināta, pulcējot kopā dažādu valstu muitas dienestu ierēdņus ar profesionālo darbu saistītos pasākumos un izmantojot tādus instrumentus kā salīdzinošā novērtēšana, projekta grupas, semināri, darbsemināri, darba vizītes, apmācību un uzraudzības pasākumi. Tādēļ šie pasākumi būtu jāturpina, vienlaikus dodot iespēju vajadzības gadījumā izstrādāt jaunus instrumentus, lai vēl efektīvāk reaģētu uz vajadzībām, kas var rasties.

(9)

Lai sadarbotos un piedalītos Programmā, muitas ierēdņiem vajadzīgas pietiekama līmeņa valodas zināšanas. Iesaistītajām valstīm vajadzētu būt pienākumam nodrošināt ierēdņiem nepieciešamās valodu mācības.

(10)

“Muita 2007” starpposma izvērtēšana apstiprināja vajadzību strukturētāk organizēt informācijas un zināšanu apmaiņu starp muitas dienestiem un starp muitas dienestiem un Komisiju, kā arī apkopot programmas pasākumos gūtās zināšanas. Tāpēc Programmā īpaša uzmanība būtu jāpievērš informācijas apmaiņai un zināšanu pārvaldībai.

(11)

Lai gan atbildība par Programmas mērķu sasniegšanu pirmām kārtām gulstas uz iesaistītajām valstīm, ir nepieciešama Kopienas rīcība, lai koordinētu saskaņā ar Programmu veiktos pasākumus, kā arī lai nodrošinātu infrastruktūru un nepieciešamo stimulu.

(12)

Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka rīcības mēroga un ietekmes dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(13)

Ar šo lēmumu visam Programmas laikam paredz finansējumu, kas budžeta lēmējinstitūcijai ir galvenā atsauce, kā paredzēts 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma 37. punktā.

(14)

Šā lēmuma īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (5),

a)

sakaru un informācijas apmaiņas sistēmas;

b)

salīdzinošā novērtēšana;

c)

semināri un darbsemināri;

d)

projekta grupas un vadības grupas;

e)

darba vizītes;

f)

apmācības pasākumi;

g)

uzraudzības pasākumi;

h)

citi pasākumi, kas vajadzīgi Programmas mērķu sasniegšanai.

1.

“dienests” ir iesaistīto valstu valsts iestādes un citas struktūras, kas ir atbildīgas par muitas pārvaldību un ar muitu saistītiem pasākumiem;

2.

“ierēdnis” ir dienesta loceklis.

a)

kandidātvalstis, kuras izmanto pirmspievienošanās stratēģiju, saskaņā ar šo valstu dalības vispārējiem principiem Kopienas programmās un vispārējiem nosacījumiem, kas ir noteikti attiecīgajā pamatnolīgumā un Asociācijas padomes lēmumos;

b)

potenciālās kandidātvalstis saskaņā ar noteikumiem, kas nosakāmi ar šīm valstīm, noslēdzot pamatnolīgumus par to dalību Kopienas programmās.

a)

nodrošināt, ka muitas darbības atbilst iekšējā tirgus vajadzībām, tostarp piegādes ķēdes drošību un tirdzniecības atvieglināšanu, kā arī atbalsta izaugsmes un darbavietu radīšanas stratēģiju;

b)

tāda dalībvalstu muitas dienestu sadarbības un pienākumu veikšanas efektivitāte, it kā tie būtu viens dienests, lai tādējādi nodrošinātu kontroli, kas dod tādus pašus rezultātus ikvienā vietā visā Kopienas muitas teritorijā, un atbalstu likumīgai uzņēmējdarbībai;

c)

Kopienas finansiālo interešu nepieciešamā aizsardzība;

d)

palielināt drošību un drošumu;

e)

sagatavot 3. panta 2. punktā minētās valstis pievienošanās procesam, tostarp daloties pieredzē un zināšanās ar attiecīgo valstu muitas dienestiem.

a)

samazināt administratīvo slogu un izmaksas, kas saimnieciskās darbības subjektiem rodas tiesību aktu ievērošanas nodrošināšanā, uzlabojot standartizāciju un vienkāršojot muitas sistēmas un kontroli, un saglabāt atvērtu un pārredzamu sadarbību ar komersantiem;

b)

noteikt, izstrādāt un izmantot vislabākās darba metodes, jo īpaši pirmsmuitošanas un pēcmuitošanas revīzijas kontroles, riska analīzes, muitas kontroles un vienkāršotu procedūru jomā;

c)

lietderības un efektivitātes uzlabošanas nolūkā nodrošināt sistēmu dalībvalstu muitas dienestu snieguma novērtēšanai;

d)

atbalstīt pārkāpumu novēršanas pasākumus, īpaši nodrošinot informācijas par riskiem ātru nosūtīšanu muitas punktiem uz robežas;

e)

nodrošināt tarifu vienotu un nepārprotamu klasifikāciju Kopienā, jo īpaši uzlabojot laboratoriju darbības saskaņošanu un to sadarbību;

f)

attīstot savstarpēji savietojamas sakaru sistēmas un veicot nepieciešamās izmaiņas normatīvajos un administratīvajos aktos, atbalstīt Eiropas elektroniskas muitas dokumentu apstrādes vides radīšanu;

g)

nodrošināt pastāvošo sakaru un informācijas sistēmu darbību un attiecīgā gadījumā izveidot jaunas sistēmas;

h)

veikt darbības atbalsta nodrošināšanai to valstu muitas dienestiem, kuras gatavojas pievienoties;

i)

veicināt augstas kvalitātes muitas dienestu attīstību trešās valstīs;

j)

uzlabot sadarbību starp dalībvalstu un trešo valstu muitas dienestiem, jo īpaši ar Eiropas Kaimiņattiecību politikas partnervalstīm;

k)

attīstīt un pastiprināt kopīgas apmācības.

a)

kopējais sakaru tīkls/kopējā sistēmu saskarne (CCN/CSI);

b)

datorizētā tranzīta sistēma (CTS);

c)

tarifu sistēmas, jo īpaši datu izplatīšanas sistēma (DDS), kombinētā nomenklatūra (KN), informācijas sistēma par Eiropas Kopienu integrēto muitas tarifu (TARIC), Eiropas Saistošo izziņu par tarifu datu bāze (EBTI), tarifa kvotu un pārraudzības sistēma (TQS), informācijas sistēma par atliktajiem nodokļu maksājumiem (SUSPENSIONS), zīmogu un veidlapu paraugu datubāze (SMS), pārstrādes procedūru informācijas sistēma (ISPP), Eiropas Muitas ķīmisko vielu reģistrs (ECICS) un reģistrēto eksportētāju sistēma (REX);

d)

sistēmas drošības pastiprināšanai, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 648/2005 (2005. gada 13. aprīlis), ar ko groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (6), tostarp Kopienas risku pārvaldības sistēma, eksporta kontroles sistēma (EKS), importa kontroles sistēma (IKS) un atzīto komersantu sistēma (AKS);

e)

jebkādas jaunas ar muitu saistītas sakaru un informācijas apmaiņas sistēmas, tostarp arī muitas elektroniskās sistēmas, kas izveidotas atbilstoši Kopienas tiesību aktiem un paredzētas 6. pantā minētajā darba programmā.

a)

nosakot apmācību standartus, attīstot pastāvošās apmācību programmas un vajadzības gadījumā attīstot pastāvošos apmācību moduļus un jaunus moduļus e-apmācībām, ar mērķi nodrošināt vienotu pamatu ierēdņu apmācībām, kas pilnīgi aptver muitas noteikumus un procedūras un ļauj tiem apgūt nepieciešamās kopējās profesionālās iemaņas un zināšanas;

b)

vajadzības gadījumā popularizējot apmācību kursus muitas jomā visu iesaistīto valstu ierēdņiem un vienkāršojot piekļuvi tiem, ja iesaistītā valsts šādus kursus nodrošina saviem ierēdņiem;

c)

vajadzības gadījumā nodrošinot vajadzīgo infrastruktūru un līdzekļus kopīgām e-apmācībām muitas jomā un muitas apmācību pārvaldības jomā.

a)

7. panta 3. punktā izklāstīto sakaru un informācijas apmaiņas sistēmu Kopienas elementu iegādes, izstrādes, ierīkošanas, apkopes un ikdienas darbības izmaksas;

b)

ceļa un uzturēšanas izdevumus, kas radušies iesaistīto valsu ierēdņiem saistībā ar salīdzinošās novērtēšanas pasākumiem, darba vizītēm, semināriem un darbsemināriem, projekta grupām un vadības grupām, apmācību un uzraudzības pasākumiem;

c)

izmaksas, kas saistītas ar semināru un darbsemināru organizēšanu;

d)

ceļa un uzturēšanās izdevumus, kas radušies, piedaloties 14. pantā norādītajiem ārējiem ekspertiem un dalībniekiem;

e)

izmaksas par apmācību sistēmu un moduļu iegādi, izstrādi, ierīkošanu un uzturēšanu, ciktāl tās ir kopīgas visām iesaistītajām valstīm;

f)

izmaksas, kas saistītas ar citiem 1. panta 2. punkta h) apakšpunktā minētajiem pasākumiem, bet ne vairāk kā 5 % no Programmas kopējām izmaksām.

a)

7. panta 4. punktā norādīto sakaru un informācijas sistēmu ārpuskopienas elementu pirkšanas, projektēšanas, instalēšanas, uzturēšanas un pastāvīgās darbības izdevumus;

b)

savu ierēdņu sākotnējo un turpmāko apmācību izdevumus, jo īpaši viņu valodu mācību izdevumus.

a)

pirms 2011. gada 1. aprīļa – starpposma izvērtēšanas ziņojumu par Programmas piemērotību, lietderību un efektivitāti;

b)

pirms 2014. gada 1. aprīļa – programmas noslēguma izvērtēšanas ziņojumu, galveno uzmanību pievēršot Programmas lietderībai un efektivitātei.

a)

pirms 2011. gada 1. augusta – programmas starpposma izvērtēšanas ziņojumu un paziņojumu par programmas turpināšanas vēlamību;

b)

pirms 2014. gada 1. augusta – programmas noslēguma izvērtēšanas ziņojumu.