29.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 384/8

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003 (1) izveidoja kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveidoja dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 42. panta 8. punktu un 71.d panta 6. punktu nav atļauts nodot tiesības, kas noteiktas, izmantojot valsts rezervi, izņemot mantojuma gadījumus. Arī apvienošanās un sadalīšanas gadījumos ir pareizi ļaut lauksaimniekiem tiesības uz maksājumu, kas piešķirti no attiecīgas valsts rezerves, attiecināt uz jauno saimniecību vai saimniecībām.

(3)

Pieredze rāda, ka noteikumi, kas reglamentē to, vai lauksaimniecības zemes ir tiesīgas saņemt atdalīto ienākumu atbalstu, var būt vienkārši. Jo īpaši ir lietderīgi vienkāršot noteikumus, kas piemērojami vienreizējā maksājuma shēmai par lauksaimniecības zemēm, kur audzē olīvkokus.

(4)

Maltā liellopu un teļa gaļas nozarē nodarbināto lauksaimnieku lielākās daļas rīcībā nav zemes. Šādos konkrētos apstākļos Regulas (EK) Nr. 1782/2003 71.m pantā paredzētie īpašie nosacījumi varētu nopietni apgrūtināt liellopu un teļa gaļas nozares ilgtspējīgu attīstību un radīt pārmērīgi lielu administratīvu slogu. Ir lietderīgi paredzēt vienkāršotus nosacījumus vienreizēju maksājumu shēmas maksājumiem, kas paredzēti attiecīgajiem lauksaimniekiem Maltā.

(5)

Pašlaik tādas dalībvalstis kā Čehija, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Ungārija, Malta, Polija, Slovēnija un Slovākija (turpmāk “jaunās dalībvalstis”), kurās izmanto vienoto platībmaksājumu shēmu, nesaņem Kopienas atbalstu, kas paredzēts enerģijas kultūrām. Pārskatot enerģijas kultūru shēmu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 92. pantu, ir konstatēts, ka ir pareizi no 2007. gada atbalstu par enerģijas kultūrām attiecināt uz visām dalībvalstīm ar tādiem pašiem nosacījumiem. Tādēļ būtu proporcionāli jāpalielina maksimālais garantētu platību apjoms, tā pieaugumu shēma, kas paredzēta, lai jaunajās dalībvalstīs ieviestu atbalsta shēmas, nebūtu jāpiemēro enerģijas kultūru shēmai, un būtu jāgroza vienotās platībmaksājumu shēmas noteikumi.

(6)

Lai palielinātu enerģijas kultūru nozīmi un stimulētu šo kultūru audzēšanu, būtu jāatļauj dalībvalstīm piešķirt valsts atbalstu līdz 50 % no izmaksām, kas saistītas ar kultūru audzēšanu platībās, uz kurām attiecās atbalsta piemērošana enerģijas kultūrām.

(7)

Cukurbiešu un cukurniedru audzētāji jaunajās dalībvalstīs kopš pievienošanās ir saņēmuši cenu atbalstu saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1260/2001 (2001. gada 19. jūnijs) par cukura tirgu kopīgo organizāciju (2). Tādēļ uz Regulas (EK) Nr. 1782/2003 10.f nodaļā paredzēto Kopienas atbalstu cukurbiešu un cukurniedru audzētājiem nebūtu jāattiecina minētās regulas 143.a pantā paredzētā pieaugumu shēma – no dienas, kad sāk piemērot atbalstu cukurbiešu un cukurniedru audzētājiem. Ir lietderīgi arī precizēt, kā piemēro tādu atbalstu un aprēķina attiecīgajiem lauksaimniekiem piešķirto maksājumu.

(8)

Pieredze rāda, ka vienotā platībmaksājumu shēma ir efektīva un vienkārša sistēma, kā lauksaimniekiem piešķirt atdalītu ienākumu atbalstu. Vienkāršošanas labad jaunajām dalībvalstīm der atļaut to piemērot līdz 2010. gada beigām. Tomēr nav uzskatāms par pareizu dalībvalstīm, kas piemēro vienoto platībmaksājuma shēmu, vēl pēc 2008. gada pagarināt atbrīvojumu no pienākuma ieviest obligāto pārvaldības prasību savstarpējo atbilstību. Lai nodrošinātu dažu lauku attīstības pasākumu saderību ar pagarinājuma nepiemērošanu, būtu jāņem vērā 51. pants Regulā (EK) Nr. 1698/2005 (3).

(9)

Parasti lauksaimnieki var savā starpā vienoties par nosacījumiem, kā nodod saimniecību (vai saimniecības daļu), kas ir izmantojusi atsevišķo maksājumu par cukuru. Tomēr ir lietderīgi paredzēt, ka mantošanas gadījumos atsevišķais maksājums par cukuru būtu jāpiešķir mantiniekam.

(10)

Gan ar 2005. gada Pievienošanās aktu, gan ar šo regulu tiek grozīta Regula (EK) Nr. 1782/2003, un minētajiem grozījumiem būtu jāstājas spēkā vienā dienā. Tādēļ juridiskas noteiktības nolūkā būtu jānosaka secība, kādā šie grozījumi jāpiemēro.

(11)

Tādēļ būtu atbilstīgi jāgroza Regulas (EK) Nr. 1782/2003 un (EK) Nr. 1698/2005.

(12)

Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 247/2006 (2006. gada 30. janvāris), ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem (4), grozīja Regulas (EK) No 1782/2003 I pielikumu. Kļūdas dēļ ierakstos par olīveļļu un apiņiem nav ņemti vērā minētā pielikuma grozījumi, kas bija izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2183/2005 (2005. gada 22. decembris), ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 795/2004, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot vienreizējo maksājumu shēmu, kura paredzēta Padomes Regulā (EK) Nr. 1782/2003. Tādēļ būtu atbilstīgi jāgroza Regulas (EK) Nr. 1782/2003 I pielikums, un grozījumiem būtu jāstājas spēkā no Regulas (EK) Nr. 2183/2005 piemērošanas dienas,

1)

regulas 20. pantu groza šādi:

2)

regulas 22. panta 1. punkta otro ievilkumu aizstāj ar šādu tekstu:

3)

regulas 42. panta 8. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu tekstu:

“Izņemot faktiskus vai paredzamus mantojuma nodošanas gadījumus, kā arī apvienošanās vai sadalīšanas gadījumus, un atkāpjoties no 46. panta, tiesības, kas noteiktas, izmantojot valsts rezervi, nenodod piecus gadus pēc to piešķiršanas. Apvienošanās vai sadalīšanas gadījumos lauksaimnieks(-i), kas apsaimnieko jauno saimniecību(-as), patur no valsts rezerves piešķirtās tiesības uz atlikušo piecu gadu termiņa laiku.”;

4)

regulas 44. panta 2. punkta otro daļu aizstāj ar šādu tekstu:

““Hektāri, par ko ir tiesības pretendēt uz maksājumu” ir arī ar apiņiem apstādītas platības, vai platības, uz ko attiecinātas pagaidu saistības par atstāšanu atmatā, vai olīvkoku platības.”;

5)

regulas 51. panta a) punktu aizstāj ar šādu tekstu:

6)

regulas 56. panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“4.   Dalībvalstis drīkst maksāt valsts atbalstu līdz 50 % apjomā no izmaksām, kas ir saistītas ar biomasas ražošanai paredzētu pastāvīgu kultūru audzēšanu atmatā atstātā zemē.”;

7)

regulas 60. panta 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“1.   Ja dalībvalstis izmanto 59. pantā paredzēto iespēju, lauksaimnieki, atkāpjoties no 51. panta b) un c) punkta un saskaņā ar šo pantu, var izmantot arī zemes gabalus, kas deklarēti atbilstīgi 44. panta 3. punktam, lai ražotu produktus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 2200/96 1. panta 2. punktā vai Regulas (EK) Nr. 2201/96 1. panta 2. punktā, un kartupeļus, kas nav paredzēti kartupeļu cietes ražošanai, par kuru piešķir atbalstu saskaņā ar šīs regulas 93. pantu, izņemot 51. panta a) punktā minētās kultūras.”;

8)

regulas 71.d panta 6. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu tekstu:

“6.   Izņemot faktiskus vai paredzamus mantojuma nodošanas gadījumus, apvienošanās vai sadalīšanas gadījumus, kā arī, piemērojot 3. punktu un atkāpjoties no 46. panta, tiesības, kas noteiktas, izmantojot valsts rezervi, nenodod piecus gadus pēc to piešķiršanas. Apvienošanās vai sadalīšanas gadījumos lauksaimnieks(-i), kas apsaimnieko jauno saimniecību(-as), patur no valsts rezerves piešķirtās tiesības uz atlikušo piecu gadu termiņa laiku.”;

9)

regulas 71.g panta 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“1.   Lauksaimnieki, atkāpjoties no 51. panta b) un c) punkta un saskaņā ar šo pantu, var izmantot arī saskaņā ar 44. panta 3. punktu deklarētus zemes gabalus, lai ražotu Regulas (EK) Nr. 2200/96 1. panta 2. punktā vai Regulas (EK) Nr. 2201/96 1. panta 2. punktā minētos ražojumus, kā arī kartupeļus, kas nav domāti kartupeļu cietes izgatavošanai, par kuru atbalstu piešķir saskaņā ar šīs regulas 93. pantu, izņemot 51. panta a) punktā minētās kultūras.”;

10)

regulas 71.m pantam pievieno šādu daļu:

“Tomēr Maltai nepiemēro otro daļu un pirmajā daļā paredzēto atkāpi piemēro bez nosacījuma, ka lauksaimnieks turpina veikt vismaz 50 % no ganāmpulku vienībās izteiktās lauksaimniecības darbības, kas veikta pirms pārejas uz vienreizējo maksājumu shēmu.”;

11)

regulas 88. pantam pievieno šādu daļu:

“Regulas 143.a un 143.c pants neattiecas uz atbalstu, kas Kopienā, kāda tā ir 2007. gada 1. janvārī, paredzēts enerģijas kultūrām.”;

12)

regulas 89. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   Ar šo ir noteikta maksimāli pieļaujamā garantētā platība – 2 000 000 ha –, par ko var piešķirt atbalstu.”;

13)

iekļauj šādu pantu:

“90.a pants

Valsts atbalsts

Dalībvalstīm ir atļauts maksāt valsts atbalstu līdz 50 % no izmaksām, kas saistītas ar kultūru audzēšanu platībās, par kurām tika pieprasīts atbalsts par enerģijas kultūrām.”;

14)

regulas 110.q panta 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“1.   Dalībvalstīs, kas ir piešķīrušas Regulas (EK) Nr. 320/2006 3. pantā paredzēto restrukturizācijas atbalstu par vismaz 50 % no cukura kvotas, kas 2006. gada 20. februārī noteikta Regulas (EK) Nr. 318/2006 III pielikumā, Kopienas atbalstu piešķir cukurbiešu un cukurniedru ražotājiem.”;

15)

regulas 110.s pantu aizstāj ar šādu tekstu:

“110.s pants

Atbalsta apjoms

Atbalstu izsaka standarta kvalitātes baltā cukura tonnās. Atbalsta apjoms ir puse apjoma, ko iegūst, dalot attiecīgai dalībvalstij attiecīgā gadā paredzēto, VII pielikuma K punkta 2. daļā minēto maksimāli pieļaujamo apjomu ar 2006. gada 20. februārī Regulas (EK) Nr. 318/2006 III pielikumā noteikto cukura un inulīna sīrupa kvotu kopumā.

Regulas 143.a un 143.c pantu nepiemēro cukurbiešu un cukurniedru audzētājiem piešķirtam atbalstam.”;

16)

regulas 143.b pantu groza šādi:

17)

regulas 143.ba pantu groza šādi:

18)

regulas I pielikumu groza šādi: