6.10.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 275/1

(1)

Komisija 2006. gada 23. martā ar Regulu (EK) Nr. 553/2006 (2) (“pagaidu regula”) piemēroja pagaidu antidempinga maksājumu dažu tādu Ķīnas Tautas Republikas un Vjetnamas (“attiecīgās valstis” vai “eksportētājvalstis”) izcelsmes apavu importam Kopienā, kuriem ir ādas virsa. Šī regula stājās spēkā 2006. gada 7. aprīlī.

(2)

Tiek atgādināts, ka dempinga izmeklēšana ietvēra laikposmu no 2004. gada 1. aprīļa līdz 2005. gada 31. martam (“izmeklēšanas periods” vai “IP”), un kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2001. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(3)

Pēc pagaidu antidempinga maksājuma piemērošanas dažu tādu apavu importam no attiecīgajām valstīm, kuriem ir ādas virsa, visām iesaistītajām pusēm paziņoja faktus un apsvērumus, ar kuriem tika pamatota pagaidu regula. Visām iesaistītajām pusēm deva iespēju noteiktā laikposmā sniegt iebildumus par šiem apsvērumiem.

(4)

Dažas ieinteresētās puses iesniedza rakstiskas atsauksmes. Pusēm, kas to pieprasīja, bija arī iespēja tikt uzklausītām mutiski. Komisija turpināja vākt un pārbaudīt visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu galīgajam atzinumam.

(5)

Turklāt Komisijas dienesti izpauda visus būtiskos faktus un apsvērumus, pamatojoties uz kuriem paredzēja ieteikt galīgā antidempinga pasākumu ieviešanu un to summu galīgo iekasēšanu, kuras rezervētas, piemērojot pagaidu nodokli. Ieinteresētajām pusēm arī deva laiku, kurā tās pēc minētās izpaušanas varēja iesniegt savas atsauksmes. Tika izskatītas pušu iesniegtās mutiskās un rakstiskās atsauksmes un, ja vajadzīgs, attiecīgi mainīja secinājumus. Bez tam papildus tika izpaustas arī paredzēto pasākumu veidu izmaiņas.

(6)

Dažādas ieinteresētās puses atkārtoti paziņojušas savu prasību par to, ka, neatklājot sūdzības iesniedzējus, netiek ievērotas to tiesības uz aizstāvību. Šis jautājums bija izvirzīts jau iepriekš (skatīt pagaidu regulas 8. apsvērumu). Šis jautājums pārskatīts noslēguma posmā un šajā sakarībā ir jānorāda, ka prasības iesniedzēju ražošanas apjomi sadalījumā pa valstīm tika izpausti tām ieinteresētajām pusēm, kas iesniegušas pieprasījumus par aizstāvību. Tāpēc tiek uzskatīts, ka to tiesības uz aizstāvību ir pienācīgi ievērotas. Šī informācija turpmāk bija pieejama pārbaudīšanai visām interesētajām pusēm.

(7)

Jāatgādina, ka saskaņā ar pagaidu regulas 10. apsvērumā noteikto, šīs izmeklēšanas attiecīgais ražojums ir apavi ar ādas vai mākslīgās ādas virsu, kuru izcelsme ir ĶTR vai Vjetnamā, izņemot:

(8)

Turklāt, pamatojoties uz pagaidu regulas 12. līdz 27. apsvērumā izklāstītajiem elementiem, izdarīts pagaidu secinājums, ka no šīs definīcijas būtu jāizslēdz dažu veidu augsttehnoloģiju sporta apavi, proti, ar speciālām tehnoloģijām izgatavotie sporta apavi (“STAF”).

(9)

Bez tam Komisija nolēmusi bērnu apavus pagaidām uzskatīt par daļu no attiecīgā ražojuma līdz turpmākajai izmeklēšanai un apsvērumiem galīgajā posmā.

(10)

Ieinteresētās puses tika aicinātas šajos jautājumos izteikt savas atsauksmes. Ņemot vērā paustās atsauksmes par iepriekš minēto, kā arī pieprasījumus par citu īpašu apavu veidu izslēgšanu, turpmāk sniegta šo prasību sīka analīze.

(11)

Pagaidu regulas 13. apsvērumā minētie STAF ir izslēgti no attiecīgā izstrādājuma definīcijas.

(12)

Izslēgšana pamatojas uz faktu, ka šāda veida apaviem ir atšķirīgas fiziskās un tehniskās pamatīpašības, tos pārdod citos tirdzniecības kanālos, tiem ir atšķirīgs galīgais pielietojums un patērētāji tos uztver citādi.

(13)

Kopienas apavu ražošanas nozare apstrīdējusi STAF izslēgšanu no ražojuma jomas, apgalvojot, ka STAF pārdod tajos pašos tirdzniecības kanālos un patērētāji tos uztver tāpat kā ražojumu, uz kuru attiecas izmeklēšana. Turklāt, ja STAF tomēr būtu jāizslēdz no izmeklēšanas ražojumiem, tiek uzsvērts, ka minimālā STAF vērtība pašlaik spēkā esošajā TARIC definīcijā – 9 EUR būtu jāpaaugstina, ņemot vērā pēdējos gados vērojamo dolāra vērtības krišanos attiecībā pret euro.

(14)

Atbildot uz šiem iesniegumiem, vispirms jānorāda, ka Kopienas ražošanas nozare neapstrīd to, ka STAF ir atšķirīgas fiziskās un tehniskās pamatīpašības. Otrkārt, attiecībā uz tirdzniecības kanāliem, lietojumu, patērētāju uztveri un importa apjoma izmaiņu tendencēm Kopienas apavu ražošanas nozare neizvirzīja nekādus pamatotus argumentus, kas varētu mainīt pagaidu regulas 15. līdz 18. apsvēruma secinājumus. Turklāt nav nekāda sīkāka pamatojuma prasībai paaugstināt noteikto 9 EUR slieksni.

(15)

Vairāki importētāji pieprasījuši samazināt STAF minimālo vērtību no 9 EUR līdz 7,5 EUR galvenokārt saistībā ar apstākļu maiņu, jo ir samazinājušās ražošanas procesu izmaksas.

(16)

Tika rūpīgi analizēti arī šie iesniegumi. Jāatceras, ka TARIC nomenklatūrā 9 EUR slieksnis tika noteikts 1994. gadā, t.i., pirms 12 gadiem, kad STAF tika iekļauti Ķīnas izcelsmes apavu kvotā. Turklāt importētāji ir iesnieguši pietiekami pamatotus pierādījumus tam, ka jaunās ražošanas tehnoloģijas ļāvušas ievērojami samazināt gan izmaksas, gan materiālu un enerģijas patēriņu uz vienu STAF apavu vienību. Saasinoties konkurencei, ko rada STAF sporta apavu piedāvājuma palielināšanās, kas ir vēl viens cenu pazeminošs faktors, salīdzinājumā ar situāciju pirms 12 gadiem cenu līmenis patiešām ir pazeminājies, un to nevar neņemt vērā. Saistībā ar šīm izmaiņām STAF noteiktā sliekšņa mērens pazeminājums par 1,5 EUR tiek uzskatīts par samērīgu un nepieciešamu, lai atspoguļotu šīs izmaiņas.

(17)

Turklāt daudzi eksportētāji ir pieprasījuši paplašināt STAF definīciju, tās jomā iekļaujot visus apavus ar ādas virsmu un ar etilēnvinilacetāta (EVA) zoli, un/vai tās tiešu liešanu.

(18)

Atbildot uz šiem iesniegumiem, būtu jāuzsver, ka EVA liešanas procesa izmantošana acīmredzami neatšķir gatavo izstrādājumu no attiecīgā ražojuma. Bez tam ir izskaidrots, ka EVA zoļu liešanai izmantojamais paņēmiens ir pielietojams arī tādu apavu ražošanai, kas nepārprotami nav pieskaitāmi STAF. Turklāt nav sniegti nekādi pierādījumi tam, ka atšķirības nebūtu atbilstīgas dažādu fizisko un tehnisko īpašību, dažādu tirdzniecības kanālu, pielietojuma, patērētāju uztveres un atšķirīgu importa tendenču dēļ. Visbeidzot, vairāki importētāji ierosinājuši acīmredzami savstarpēji pretrunīgas EVA definīcijas. Tāpēc šis priekšlikums par STAF definīciju tika noraidīts.

(19)

Tādējādi tiek apstiprināta STAF izslēgšana no attiecīgā ražojuma definīcijas pagaidu regulā. Turklāt STAF minimālā vērtība būtu jāpazemina no 9,00 EUR līdz 7,50 EUR. Tā kā šajā sakarā nebija citu atsauksmju, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 13. līdz 19. apsvēruma secinājumi par STAF. Tāpēc STAF, kuru minimālā vērtība, kas nav zemāka par 7,50 EUR, tiek galīgi izslēgti no procedūras.

(20)

Bērnu apaviem, t.i., apaviem ar starpzoli, kuras garums nepārsniedz 24 cm, un ar apvienotu zoli un papēdi, kura augstums ir 3 cm vai zemāks, kas attiecas uz KN kodu ex 6403 20 00, ex 6403 30 00, ex 6403 51 11, ex 6403 51 91, ex 6403 59 31, ex 6403 59 91, ex 6403 91 11, ex 6403 91 91, ex 6403 99 31, 6403 99 91 un ex 6405 10 00, netika noteikti antidempinga pagaidu pasākumi, jo pagaidu atzinumā šādi pasākumi nav pamatoti ar Kopienas interesēm.

(21)

Pagaidu regulas 28. līdz 31. apsvērumā nav galīgu secinājumu par to, vai bērnu apavi ir vai nav jāiekļauj attiecīgā ražojuma definīcijā, un tādu secinājumu nav arī patlaban. Lai gan ir vairāki vērā ņemami argumenti par bērnu apavu izslēgšanu no attiecīgā ražojuma izmeklēšanas jomas, izmeklēšanas pašreizējā posmā šie argumenti neļauj izdarīt galīgu secinājumu. Tādēļ Komisija pagaidām nolēmusi bērnu apavus uzskatīt par daļu no attiecīgā ražojuma līdz turpmākās izmeklēšanas un apsvērumu nobeiguma posmam.

(22)

Pēc pagaidu atzinumu izpaušanas dažas ieinteresētās puses pieprasīja, ka bērnu apavi būtu jāizslēdz no ražojumu izmeklēšanas jomas. Šīs prasības pamatoja ar pieņēmumiem, ka pagaidu regulas 30. un 31. apsvērumā minēto modelēšanas, dizaina, pārdošanas kanālu un klientu apkalpošanas īpatnību dēļ bērnu apavi ir acīmredzami atšķirīgi no citu veidu apaviem, kas ietilpst pašreizējās izmeklēšanas jomā.

(23)

Tomēr šādas prasības netika uzskatītas par pietiekamu pamatojumu bērnu apavu izslēgšanai no attiecīgā ražojuma definīcijas, jo tiem nav pietiekamu pierādījumu, kas liecina, ka šajā izmeklēšanā varētu noteikt skaidru sadalījumu, pēc kura atšķirtu bērnu apavus no citu veidu apaviem izmeklēšanas jomā. Faktiski tika konstatēts tieši pretējais, proti, bērnu apaviem un attiecīgajam ražojumam būtiskākās fiziskās un tehniskās īpašības ir kopīgas – tiem ir ādas virsa un dažāda veida zoles pēdas aizsardzībai – un tie ir daudz svarīgāki nekā attiecīgās atšķirības (t.i., galvenokārt izmērs). Turklāt noskaidrojies, ka modelēšana, dizains, pārdošanas kanāli un klientu apkalpošana būtiski neatšķiras no citu veidu apaviem, par kuriem veic izmeklēšanu. Pat fakts, ka bērnu apavi veido attiecīgā ražojuma jomas noteiktu apakšgrupu, nav pietiekams pamats to izslēgšanai no ražojumu jomas. Patiešām tika konstatēts, ka starp bērnu apaviem un attiecīgo ražojumu nav skaidri novelkama robežlīnija, gluži otrādi, saistībā ar attiecīgā ražojuma definīciju ir diezgan liela pārklāšanās, jo īpaši jautājumā par to, ka tie abi paredzēti cilvēka pēdu apaušanai un aizsardzībai, un galvenokārt paredzēti staigāšanai.

(24)

Atbildot uz pagaidu regulas atzinumiem, Kopienas ražošanas nozare pieprasīja, ka bērnu apaviem vajadzētu būt attiecīgā ražojuma daļai. Tika iesniegti konkrēti pierādījumi, kas apliecina, ka Kopienā joprojām būtiska ir bērnu apavu ražošana.

(25)

Kopienas ražošanas nozares iesniegums tikai apstiprina galīgos atzinumus. Tāpēc nobeigumā tika secināts, ka bērnu apavi būtu jāiekļauj attiecīgā ražojuma definīcijā.

(26)

Vairākas ieinteresētās puses apgalvoja, ka daži citi apavu veidi, uz kuriem attiecas minētie KN kodi, ir pārlieku atšķirīgi, īpaši pielietojuma ziņā, lai tos pieskaitītu vienai un tai pašai ražojumu kategorijai. Turpmāk tiek analizēti šie apgalvojumi.

(27)

Kombinētās nomenklatūras izpratnē “pārgājienu”, “kalnā kāpšanas” un citi āra apavi (“pārgājienu apavi”) netiek uzskatīti par sporta nodarbībām paredzētiem apaviem, un tāpēc uz šiem apavu veidiem neattiecas STAF definīcija, kā norādīts pagaidu regulas 13. apsvērumā. Tomēr dažas puses pieprasīja šo ražojumu izslēgt no procedūras jomas, jo: i) šādi pārgājienu apavi tehnisko īpašību ziņā uzskatāmi par ļoti līdzīgiem STAF, ii) pārgājienu apavi ir atšķirīgi no citiem apavu veidiem tirdzniecības kanālu un pircēju uztveres ziņā un iii) lielāku nodokļu noteikšanai par pārgājienu apaviem varētu būt nelabvēlīga ietekme uz šo īpašo tirgu.

(28)

Netika iesniegti nekādi papildu pierādījumi, kas apliecina ar pārgājienu apaviem saistītus īpašus tehniskus jautājumus un īpašības, lai mainītu secinājumu pagaidu regulas 34. apsvērumā, kurā noteikts, ka, lai gan dažādiem apavu veidiem, piemēram, pārgājienu apaviem, var būt dažas papildu atšķirīgas īpatnības, to pamatīpašības tomēr ir vienādas. Turklāt tika konstatēts, ka “pārgājienu apavus” plaši ražo Kopienā un nevar noteikt precīzu atšķirību starp importa un Kopienas ražojuma “pārgājienu apaviem”. Tas arī apstiprināts ar lēmumu par tāda paša veida apavu iekļaušanu ražojumu jomā, uz ko attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 2155/97 (4). Lai gan pārgājienu apaviem dažkārt var būt kādas īpatnības, tomēr galvenās fiziskās un tehniskās īpašības tiem ir tādas pašas kā pārējiem ražojumu jomā iekļautajiem apaviem. Turklāt attiecībā uz to pielietojumu un patērētāju uztveri tika konstatēts, ka tie ievērojami pārklājas ar citu veidu apaviem, uz kuriem attiecas ražojumu definīcija. Attiecīgi jāatzīst, ka par “pārgājienu apaviem” būtu joprojām jāveic izmeklēšana.

(29)

Viens importētājs pieprasīja izslēgt dažus apavus ar mehanoterapeitisku pielietojumu. Lai gan pašreiz šis ražojums klasificēts ar KN kodu 6403 99 93, 6403 99 96 un 6403 99 98, tika apgalvots, ka šāda veida apavi būtu jāizslēdz no izmeklēšanas jomas, jo tiem esot atšķirīgas fiziskās un ķīmiskās īpašības, dažādi tirdzniecības kanāli un par tiem, kā par sertificētiem medicīnas ražojumiem, ko atļauts pārdot kā medicīniskas ierīces mehanoterapeitiskiem pielietojumiem, ir arī atšķirīga pircēju uztvere.

(30)

Konstatēts, ka šāda veida apavi būtu jāuzskata par attiecīgā ražojuma daļu. Lai gan tiem ir atšķirīga ražošanas tehnoloģija un pielietojums un tos var izmantot medicīniskiem nolūkiem, šīs ražojuma raksturīgās īpatnības acīmredzami un strukturāli neatšķiras no attiecīgā ražojuma. Tas īpaši skaidri redzams tāpēc, ka šā veida apavus patērētāji iegādājas nevis īpašu medicīnisku apsvērumu dēļ, bet gan tāpēc, ka tie ir ērti, un šis fakts pat apliecināts importētāja iesniegtajā prasībā.

(31)

Iepriekš minēto iemeslu dēļ tiek atzīts, ka būtu jānoraida prasība izslēgt apavus ar mehanoterapeitisku pielietojumu.

(32)

EVA pludmales sandales (EBS) ir apavi, kuru virsā ir tikai ādas materiāla sloksnes, un šī virsa abās pusēs piestiprināta biezai viegla materiāla zolei, kas izgatavota no EVA kombinācijā ar citiem materiāliem. Dažas ieinteresētās puses pieprasīja, ka šāds ražojums būtu jāizslēdz no pašreizējās izmeklēšanas jomas, jo tam ir ļoti specifiskas un atšķirīgas galvenās fiziskās un tehniskās īpašības, pēc kurām tās viegli atpazīstamas kā pludmales sandales, un tāpēc ražojumam ir atšķirīgs tiešais lietojums, un patērētāji to uztver citādi nekā pārējos apavus, uz kuriem attiecas ražojuma definīcija. Turklāt tika apgalvots, ka Eiropā ir pilnīgi izzudusi EBS ražošanas tehnoloģija.

(33)

Šajā sakarībā tika konstatēts, ka, lai gan EBS dažkārt var būt kādas īpatnības, tomēr galvenās fiziskās un tehniskās īpašības tiem ir tādas pašas kā pārējiem ražojumu jomā iekļautajiem apaviem. Turklāt attiecībā uz to pielietojumu un patērētāju uztveri tika arī konstatēts, ka tās ievērojami pārklājas ar citu veidu apaviem, uz kuriem attiecas ražojumu definīcija, piemēram, apaviem ar siksniņām un koka tupelēm. Bez tam konstatēts, ka tirdzniecības kanāli, tirdzniecība, mode u.c., ir tādi paši kā citiem apaviem, uz kuriem attiecas ražojuma definīcija. Turklāt Kopienas ražošanas nozare iesniegusi pierādījumus, kas apliecina, ka EBS ražošanas apjoms ES joprojām ir visai ievērojams. Attiecīgi tika atzīts, ka šī prasība par izslēgšanu būtu jānoraida.

(34)

Viena ieinteresētā puse pieprasīja no izmeklēšanas jomas izslēgt apavus ar cūkādas virsu kvalitātes un cenas atšķirību dēļ un tāpēc, ka EK šāda veida apavu virsas neražojot.

(35)

Tomēr nav iespējams skaidri nošķirt importa cūkādas apavus no Kopienā ražotajiem, jo tiem abiem ir vienādas gan galvenās fiziskās un tehniskās īpašības, gan to lietojums. Turklāt pierādīts, ka tiem kopumā ir vieni un tie paši tirdzniecības kanāli, un par to liecina arī fakts, ka patērētāji cūkādas apavus neuztver atšķirīgi. Tāpēc šī prasība tika noraidīta.

(36)

Viena ieinteresētā puse apgalvoja, ka daži pēc patentētām tehnoloģijām, t.i., ar īpašu triecienu amortizējošu papēdi, elastīgu starpzoli un ar apavu elastību paaugstinošu tehnoloģiju izmantošanu ražotu apavu veidi būtu jāizslēdz no izmeklēšanas jomas.

(37)

Tomēr, salīdzinot šāda veida apavus ar attiecīgo ražojumu, nav iespējams skaidri nodalīt, kas atšķir to galvenās fiziskās un tehniskās īpašības, un šāda veida apavu un attiecīgā ražojuma lietojumus. Kaut arī tiek atzīts, ka ar patentētām tehnoloģijām var uzlabot to ērtumu, bet tās būtiski nemaina parastam lietojumam paredzētu apavu īpašības. Turklāt fakts, ka kāda tehnoloģija ir patentēta, nav pietiekams pamatojums izslēgšanai no ražojuma jomas. Tāpēc, lai gan tiek atzīts, ka šim ražojumam var būt īpašas iezīmes, taču tas konkurē ar EK ražojumu, par kuru tiek veikta izmeklēšana. Tāpēc šī prasība tika noraidīta.

(38)

Dažas ieinteresētās puses pieprasīja, ka no izmeklēšanas jāizslēdz visu veidu sporta apavi, un tādējādi ne tikai STAF un sporta apavi, kas noteikti Kombinētās nomenklatūras 64. nodaļas 1. piezīmes apakšpozīcijā. Šiem apgalvojumiem ir tāds pats pamatojums kā prasībai izslēgt STAF un paziņojumam par dažu veidu parasto sporta apavu trūkumu EK tirgū, ja šie apavu veidi netiks izslēgti. Pēdējais apgalvojums netika pamatots ar konkrētiem pierādījumiem. Tādējādi netika sniegta nekāda jauna pārliecinoša informācija, lai mainītu secinājumu pagaidu regulas 27. apsvērumā par pārējiem non-STAF apavu veidiem. Tāpēc šī prasība tika noraidīta.

(39)

Tāpēc pagaidu secinājumi, kas grozīti, kā iepriekš minēts B sadaļas 1.1. punktā, ir galīgi apstiprināti. Var secināt, ka šajā procedūrā saskaņā ar konsekvento Kopienas praksi uzskata, ka visi atbilstīgā ražojumu veidi ir viens ražojums.

(40)

Tā kā par līdzīgiem ražojumiem netika saņemtas nekādas atsauksmes, ar šo tiek apstiprināts saturs un pagaidu secinājumi.

(41)

Ņemot vērā iepriekš minēto, sniegts galīgs secinājums, ka saskaņā ar pamatregulas 1. panta 4. punktu attiecīgais ražojums un visi atbilstīgie apavu veidi, kuriem ir ādas virsa, kas tiek ražoti un pārdoti analogā valstī Brazīlijā, kā arī apavi, ko Kopienas ražošanas nozare ražo un pārdod Kopienas tirgū, ir līdzīgi.

(42)

Dažas ieinteresētās puses iebilda, ka, izslēdzot STAF un bērnu apavus, izlase nav reprezentatīva.

(43)

Pagaidu regulas 61. apsvērumā minēts, ka STAF ražojumu neiekļaušanai nav būtiskas ietekmes uz izlases reprezentativitāti. Attiecībā uz bērnu apaviem, ņemot vērā lēmumu par šo veidu apavu iekļaušanu izmeklēšanas jomā, šim argumentam nav pamata.

(44)

Tika izteiktas atsauksmes par izlases procentuālo attiecību, kas noteikta, ņemot vērā pagaidu pasākumus. Šīs atsauksmes tika ņemtas vērā. Arī attiecībā uz bērnu apaviem tika noteikts, ka atlasē iekļautie uzņēmumi veidoja attiecīgi vairāk nekā 12 % un vairāk nekā 15 % no attiecīgā ražojuma eksporta apjoma uz Kopienu no Ķīnas un Vjetnamas ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās ar izmeklēšanu. Tāpēc izlase ir nepārprotami reprezentatīva. Ir sniegta arī atsauce uz argumentiem, kas izklāstīti 56. apsvērumā.

(45)

Tika arī apgalvots, ka atlases veikšana neatbilst PTO Antidempinga nolīgumam (ADN), jo vairāki lieli eksportētāji tajā iekļauti tādu uzņēmumu vietā, kuru pārdošanas apjoms iekšējā tirgū ir relatīvi liels, bet to eksporta apjoms EK ir neliels, vai tie neeksportē uz ES.

(46)

Pagaidu regulas 60. apsvērumā izskaidrots, ka izmantotā metodoloģija nodrošina, lai izlase būtu iespējami reprezentatīva, un tajā tiktu iekļauts lielākais reprezentatīvais eksporta apjoms, ko noteiktajā laikā varētu pietiekami droši izmeklēt, kā arī daži uzņēmumi ar reprezentatīviem pārdošanas apjomiem iekšējā tirgū. Ja daļa atlasīto eksportējošo ražotāju kvalificējas tirgus ekonomikas režīmam (TER), uz šā pamata var aprēķināt normālo vērtību. Atlase netika veikta pretrunā PTO noteikumiem vai pamatregulas 17. pantam, saskaņā ar kuru izlasei jābūt statistiski derīgai vai tajā jāiekļauj lielākais reprezentatīvais ražošanas, pārdošanas vai eksporta apjoms, ko noteiktajā laikā varētu pietiekami pamatoti izmeklēt. Tāpēc kā atlases kritēriju iepriekš minētajos noteikumos atļauts izmantot eksporta un/vai pārdošanas apjomu iekšējā tirgū.

(47)

Turklāt jāņem vērā skaidrojums pagaidu regulas 57. un 58. apsvērumā par to, ka attiecīgo valstu iestādes ir pilnībā piekritušas veiktajai atlasei.

(48)

Dažas ieinteresētās puses arī apgalvoja, ka piekrišana par ĶTR uzņēmumu izlases sastāvu būtu jāprasa Honkongas un Taivānas iestādēm, ņemot vērā, ka Ķīnas ražotāju uzņēmumu lielākā daļa pieder šo valstu akcionāriem. Tāpēc pusēm šajās valstīs izmeklēšana varēja radīt bažas.

(49)

Šis arguments bija jānoraida. Konsekventā Kopienas prakse ir censties panākt vienošanos ar eksportētājvalsts iestādēm un/vai ražotāju apvienībām, ja antidempinga procedūrās tiek izmantota pārbaude izlases veidā saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu. Turklāt šajā konkrētajā gadījumā attiecīgo valstu iestādes cieši sadarbojās ar valstu ražotāju apvienībām. Šajā procedūrā eksportētājvalstis ir ĶTR un Vjetnama. Tāpēc tika prasīta šo valstu iestāžu piekrišana jautājumā par veikto izlasi, un tā tika saņemta.

(50)

Viens izlasē neiekļauts ražotājs eksportētājs no Vjetnamas savās atsauksmēs atkārtoti uzsvēris, ka tāpēc vien, ka pienācīgi aizpildījis antidempinga anketu, viņam būtu jāgūst priekšrocības, ko nodrošina atsevišķa pārbaude. Tomēr fakts, ka izlasē neiekļauta puse iesniedz aizpildītu antidempinga anketu, automātiski nenodrošina atsevišķu pārbaudi. Pagaidu regulas 64. apsvērumā jau ir izskaidrots, ka, ņemot vērā līdz šim nepieredzēti liela apjoma izlasi, Komisija secinājusi, ka papildu ražotāju eksportētāju atsevišķas pārbaudes būtu pārmērīgs apgrūtinājums, kas neļautu savlaicīgi pabeigt izmeklēšanu.

(51)

Visbeidzot, ieinteresētās puses apgalvoja, ka izlasē nav jāiekļauj reprezentatīvus pārdošanas apjomus iekšējā tirgū, jo neviens eksportētājs nekvalificējās tirgus ekonomikas režīmam (TER). Šis arguments tomēr uzskatāms par nepamatotu, jo lēmums par TER pieņemts pēc atlases.

(52)

Tāpēc šo prasību noraidīja un, tā kā par šo jautājumā citas atsauksmes netika sniegtas, secināja, ka izlase bija reprezentatīva.

(53)

Vairākas ieinteresētās puses apgalvoja, ka tiek pārkāpti pamatregulas 17. panta noteikumi tādējādi, ka Kopienas ražotāju izlase nav reprezentatīva. Šis apgalvojums tiek pamatots ar faktu, ka izlasē iekļauti tikai desmit uzņēmumi, kuri pārstāv tikai 10 % no sūdzības iesniedzēju kopējā ražošanas apjoma un vēl mazāku daļu no visas Kopienas ražošanas apjoma, t.i., mazāk nekā 5 %, ņemot vērā, ka šajā lietā sūdzības iesniedzēju daļa Kopienas kopējā ražošanas apjomā nedaudz pārsniedz 40 %. Turklāt tiek apgalvots, ka dažas izlasē iekļauto Kopienas ražotāju tendences atšķiras no sūdzības iesniedzēju kopējām tendencēm, un tāpēc izlase nav reprezentatīva.

(54)

Arī importētāju asociācija ir apgalvojusi, ka Kopienas ražotāju izlase nav statistiski derīga, un tāpēc pārbaudes apmeklējumi tika veikti tikai pie pavisam nelielas daļas Kopienas ražotāju.

(55)

Šajā sakarībā jāņem vērā, ka pamatregulas 17. pantā ir noteikts, ka izmeklēšanu var veikt tikai ar statistiski derīgu izlasi, vai ar vislielāko pārstāvēto preču ražošanas, pārdošanas vai eksporta apjomu, kādu ir iespējams attiecīgi izpētīt atvēlētajā termiņā.

(56)

Šā noteikuma formulējumā nepārprotami nav norādīti kvantitatīvi lielumi vai slieksnis, pēc kura noteikt reprezentatīvo apjomu. Vienīgais norādījums ir tāds, ka šis apjoms būtu jāierobežo tādējādi, lai to būtu iespējams attiecīgi izpētīt izmeklēšanai atvēlētajā termiņā.

(57)

Konkrētā gadījuma īpatnību dēļ, t.i., tāpēc, ka Kopienas ražošanas nozare ir ļoti sadrumstalota, ir neizbēgami, ka izlasē iekļautie uzņēmumi pārstāv relatīvi nelielu daļu no Kopienas produkcijas kopējā apjoma. Pagaidu regulas 65. apsvērumā paskaidrots, ka Komisija atlasi veikusi, galvenokārt ņemot vērā ražošanas apjomu, ievērojot arī ražotāju ģeogrāfisko izvietojumu un nodrošinot, ka izlase ir šajā aspektā reprezentatīva. Tomēr tik un tā bija jāierobežo izlasē iekļauto uzņēmumu skaits tiktāl, lai izmeklēšanu varētu pabeigt paredzētajā termiņā, t.i., šajā gadījumā līdz desmit uzņēmumiem. Ņemot vērā nozares sadrumstalotību un to, ka izlasē iekļauti lielākie uzņēmumi, uzņēmumu skaita palielināšana izlasē pavisam noteikti būtiski neietekmētu izlases proporcionalitāti salīdzinājumā ar Kopienas ražošanas kopējo apjomu. Šajā sakarā jānorāda arī, ka pretēji dažu pušu paustajiem apgalvojumiem nekur nav noteikts juridiski saistošs pienākums izlasē iekļaut mazos un vidējos uzņēmumus attiecīgo EK tiesību aktu izpratnē, kā tas izriet no pamatregulas 17. panta 1. punkta formulējuma.

(58)

Kā paskaidrots iepriekš, izlasei vajadzētu būt statistiski derīgai vai arī reprezentatīva apjoma pamatotai. Tā kā šoreiz izraudzījās otro metodi, tika noraidīts apgalvojums, ka izlase nav statistiski derīga. Tāpat arī fakts, ka dažas izlasē iekļauto Kopienas ražotāju raksturīgās tendences atšķiras no sūdzības iesniedzējiem kopīgajām tendencēm, un ka pārbaudes apmeklējums veikts tikai pie nelielas Kopienas ražotāju daļas, nav juridiski pamatots arguments, lai apšaubītu izlases derīgumu.

(59)

Iepriekš paskaidroto iemeslu dēļ šīs dažādu pušu iesniegtās prasības tika noraidītas un ar šo tiek apstiprināta izlases juridiskā pamatotība, jo izlase ir reprezentatīva, un tā veikta pilnībā atbilstīgi pamatregulas 17. panta noteikumiem.

(60)

Vairākas ieinteresētās puses apgalvoja, ka Komisija individuāli katram izlasē neiekļautajam Ķīnas un Vjetnamas eksportētājam nav paziņojusi, kāpēc tiek uzskatīts, ka tiem nav tiesību uz TER. Tās pieprasījušas un šo prasību atkārtojušas pēc galīgā paziņojuma, ka Komisijai ir pienākums atsevišķi novērtēt visas iesniegtās TER prasības neatkarīgi no tā, vai eksportētājs tiek vai netiek iekļauts izlasē. Tās uzskata, ka izmantotā metodoloģija izlasē neiekļautajiem uzņēmumiem ierobežo tiesības uz atsevišķu novērtējumu, un ir pamatregulas 2. panta 7. punkta b) un c) apakšpunkta pārkāpums.

(61)

Tomēr tiek uzskatīts, ka spēkā esošais noteikums par atlasi (pamatregulas 17. pants) pilnībā iekļauj TER pieprasījušo uzņēmumu situāciju. Patiesībā neatkarīgi no tā, vai runa ir par tirgus ekonomikas valstīm vai valstīm ar pārejas ekonomiku, veicot atlasi, nenotiek atsevišķa vērtēšana, un par izlasi izdarītos secinājumus attiecina uz visiem eksportētājiem. Pamatregulas 17. pantā noteikta vispārīga metode rīcībai situācijās, kad veikt atsevišķas pārbaudes nav iespējams tāpēc, ka iesaistīts liels uzņēmumu skaits, t.i., reprezentatīvas izlases izmantošana. Nav iemeslu, kuru dēļ izlases metodi nevarētu izmantot situācijā, kad ir lielāks skaits iesaistīto uzņēmumu, kuri pieprasa TER/AR (atsevišķu režīmu). Līdzīgi kā visos citos izlases gadījumos, visiem izlasē iekļautajiem uzņēmumiem aprēķina vidējo svērto vērtību, neatkarīgi no TER/AR novērtējumā dempinga starpības aprēķināšanai izmantotās metodoloģijas. Tādējādi TER/AR netraucē izmantot parastās izlases metodes. Atlases galvenais princips ir līdzsvarot administratīvās vajadzības, lai lietu varētu izmeklēt savlaicīgi un obligāti noteiktajos termiņos, veicot iespējami plašu atsevišķu analīzi. Visbeidzot, jāņem vērā, ka TER pieprasījumu skaits šajā gadījumā bija tik liels, ka pieprasījumus izskatīt atsevišķi – kā tas citkārt reizēm tika darīts – nav iespējams administratīvi. Tāpēc tika uzskatīts par pareizu uz visiem izlasē neiekļautajiem uzņēmumiem vienādi attiecināt vidējo svērto starpību, kas aprēķināta visiem izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, nešķirojot uzņēmumus pēc tā, vai viņi ir ieguvuši TER/AR, vai tas viņiem nav piešķirts. Tika arī apgalvots, ka dempinga aprēķins nav pietiekami ticams, jo tika izmantota TER prasību izlase. Šīs prasības bija jānoraida. Pirmkārt, tika veikta nevis TER prasību, bet gan ražotāju eksportētāju atlase. Otrkārt, noteikumi par atlases veikšanu ir paredzēti, lai tiktu nodrošināta pietiekami ticama dempinga esamības noteikšana gadījumā, ja ir daudz ražotāju eksportētāju. Treškārt, gadījumos, kad ražotāji eksportētāji iesniedza arī TER prasību, nav pamata secināt, ka parasti izmantotā izlases metode novestu pie nepietiekami ticama novērtējuma. Faktiski, iebildumi, ka tādēļ, ka (izlasē neiekļautie) ražotāji klasificējami kā TER vai ne-TER, šādu pārstāvju izlase per se ir nereprezentatīva, ir pretrunā ar pašu izlases metodi. Kā visās citās antidempinga izmeklēšanās, eksportētāju situācija nekad nav identiska. Starp ražotājiem var būt būtiskas atšķirības, un tomēr var piemērot izlases metodi. Ceturtkārt, uzņēmuma klasifikācija kā ne-TER nozīmē vienīgi to, ka normālo vērtību nevar noteikt pēc uzņēmuma datiem un ir jāizmanto uzticama alternatīva. Tomēr uzticamas alternatīvas izmantošana ir piemērojama citās svarīgās dempinga noteikšanas jomās, skatīt pamatregulas 2. panta 1. un 6. punktu. Piektkārt, izlases reprezentativitāti vēl skaidrāk uzsver tas, ka eksportētājvalstu valdība pati ierosināja lielāko daļu to uzņēmumu, kas tika iekļauti izlasē. Citiem vārdiem sakot, valstu valdības šo izlasi uzskatīja par reprezentatīvu attiecībā uz visiem ražotājiem eksportētājiem.

(62)

Daži ražotāji eksportētāji no ĶTR un Vjetnamas joprojām iebilst, jo Komisija līdz šim gadījumos, kad ražotāju eksportētāju bija daudz, nav atsevišķi novērtējusi TER. Šādos gadījumos, piemēram, izmeklēšanā par “poliestera šķiedras audumu” (Padomes 2005. gada 12. septembra Regula (EK) Nr. 1487/2005) (5), veica atsevišķu TER novērtējumu, lai gan dempinga noteikšanai tika pielietotas izlases metodes saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(63)

Šajā sakarā tomēr jāatgādina, ka iepriekš minētajā gadījumā TER atsevišķi pārbaudīt vēl bija iespējams, taču šajā gadījumā tas nav iespējams. Turklāt jāpiezīmē, ka minētajā gadījumā saskaņā ar izlases noteikumiem tiem uzņēmumiem, kuri netika iekļauti izlasē, bet kuriem piešķirts TER, tika noteikta vidējā svērtā starpība, kāda ir izlasē iekļautajiem uzņēmumiem ar TER, t.i., tiem netika noteikta katram atsevišķa starpība, bet piešķirta uzņēmumiem ar TER aprēķinātā vidējā svērtā starpība.

(64)

Iepriekšējos gadījumos, kad izmantoja pārbaudi izlases veidā un TER pieprasīja eksportētāji, kas sadarbojās ar izmeklēšanu, uzņēmumu skaits nebija tik liels, lai nevarētu atsevišķi izskatīt katru prasību. Ņemot vērā lielo TER pieprasījumu skaitu, nebija iespējams visas prasības izskatīt atsevišķi. Pārējie eksportētāji, gan izlasē iekļautie, gan neiekļautie, atkārtoti paziņojuši, ka viņiem bijis jāpiešķir TER. Lai pamatotu savu prasību, daži no tiem ir iesnieguši savus asociāciju statūtus, lai pierādītu, ka tie ne ar ko neatšķiras no Golden Step – vienīgā uzņēmuma, kam piešķirts TER.

(65)

Šajā sakarā tiek norādīts, ka šajā procedūrā izmantoti pamatregulas 17. panta noteikumi par pārbaudi izlases veidā. Vēlāk iesniegtie izlasē neiekļauto ražotāju eksportētāju pieteikumi netika izskatīti, jo saskaņā ar pamatregulas 17. panta 3. punktu tas būtu pārmērīgi apgrūtinoši un neļautu savlaicīgi pabeigt izmeklēšanu. Kas attiecas uz vēlāk iesniegtajām izlasē iekļauto uzņēmumu prasībām, tās izskatītas turpmāk attiecīgajos punktos, kuros izskatīti konkrēti aspekti saistībā ar abām valstīm, uz kurām attiecas šī procedūra.

(66)

Daži ražotāji eksportētāji iebilda, ka Komisija triju mēnešu laikā pēc procedūras uzsākšanas nav veikusi novērtējumu par TER, kā tas paredzēts pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā pēdējā punktā.

(67)

Lai gan TER novērtējums tika izdarīts vēlāk nekā pēc trijiem mēnešiem no lietas izmeklēšanas uzsākšanas, izlases ražotājiem eksportētājiem tika atsevišķi izpausts viņu TER statuss un piešķirtas visas tiesības aizstāvēties. Saprotams, ka uz pusēm nebija nekādas negatīvas ietekmes pēc TER noteikšanas, kas veikta pirms pagaidu pasākumu noteikšanas.

(68)

Daži ražotāji eksportētāji jau atkārtoti pieprasījuši atsevišķu pārbaudi. Tomēr pagaidu regulas 64. apsvērumā paskaidrotā iemesla dēļ, nevar noteikt atsevišķas pārbaudes ražotājiem eksportētājiem ne ĶTR, ne Vjetnamā.

(69)

Attiecīgi saskaņā ar paskaidrojumiem pagaidu regulas 53. līdz 63. apsvērumā, ņemot vērā to ĶTR un Vjetnamas ražotāju eksportētāju lielo skaitu, kas sadarbojās, uzliekamā maksājuma noteikšanai eksportētājiem, kuri sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, tāpat kā visos antidempinga gadījumos tika izmantota reprezentatīva izlase.

(70)

Pēc pagaidu pasākumu ieviešanas divpadsmit Ķīnas ražotāji eksportētāji, kuri bija iekļauti izlasē un kuri pārbaudīti uz vietas, apgalvoja, ka viņiem būtu bijis jāpiešķir TER, un atkārtoja pašu iepriekš izvirzītos argumentus.

(71)

Pēc pagaidu secinājumu izpaušanas arī viens no šiem divpadsmit uzņēmumiem, proti, Golden Step (GS) apgalvoja par būtiskām izmaiņām pēc tā TER prasības izskatīšanas un sniedza attiecīgus pierādījumus. Jāatgādina, ka GS prasība par TER tika noraidīta, jo uzņēmums neatbilda pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajam 1. kritērijam. Konkrēti, noraidījuma pamatā bija eksporta saistības, kurās paredzēts, ka GS pats nevar brīvi noteikt pārdošanas apjomus bez būtiskas valsts iejaukšanās. Tomēr pēc TER atzinumu izpaušanas, GS saistošajos termiņos, kuru laikā jāsniedz atsauksmes par secinājumiem, iesniedza pierādījumus, kas uzskatāmi apliecina, ka uzņēmumam de facto un de jure vairs nav jāievēro eksporta saistības.

(72)

Pienācīgi ņemot vērā apstākļu maiņu GS gadījumā un to, ka TER noraidījuma pamatā bija 1. kritērija neievērošana, tika izlemts sākotnējo lēmumu pārskatīt un GS piešķirt TER.

(73)

Daži ražotāji, kuriem noraidīts TER, iebilda, ka uzņēmuma statūtos minētā pārdošanas ierobežojuma dēļ citās antidempinga procedūrās TER nav ticis noraidīts. Vispirms būtu jāatzīmē, ka TER analīzi veic, katrā konkrētā gadījumā pamatojoties uz paziņotajiem faktiem, un tas nekādi nav pretrunā ar citām nesen veiktām TER analīzēm ar salīdzināmiem faktiem. Pieminētajā gadījumā gluži pretēji ražotājs eksportētājs savlaicīgi iesniedza uzņēmumu statūtus grozītā redakcijā, kuros netiek paredzēti pārdošanas ierobežojumi, un tas uzskatāmi parādīja, ka de facto tam nebija jāievēro šādi tirdzniecības ierobežojumi.

(74)

Citas ieinteresētās puses apgalvoja, ka TER noraidījums apavu eksportētājiem no Ķīnas neatbilst PTO noteikumiem, jo īpaši tāpēc, ka Ķīnā eksports vairs nav valsts monopols, kā paredzēts 1994. gada VVTT 1. pielikuma VI panta 1. punkta otrajā papildu noteikumā kā nosacījums, lai līgumslēdzēji varētu nenoteikt normālo vērtību, izmantojot eksporta valstu sniegtos datus par normālo vērtību.

(75)

Kad ieviesa iepriekš minēto papildu noteikumu, ĶTR un arī citās valstīs eksportam tiešām bija noteikts valsts monopols. Kopš tā laika Ķīnā veiktas ekonomikas reformas, kuru dēļ Ķīnai tirdzniecības aizsardzības procedūrās ir noteikts cits režīms. Pašreiz protokola par Ķīnas pievienošanos PTO 15. iedaļā ir īpaši noteikumi par to, kāds režīms tirdzniecības aizsardzības procedūrās jāpiemēro Ķīnas eksportam. Tajā paredzētie noteikumi patiešām PTO dalībniekiem ļauj izmantot “metodoloģiju, kuras pamatā nav stingrs vietējā tirgus cenu vai Ķīnā esošo izmaksu salīdzinājums … ja ražotāji, uz kuriem attiecas izmeklēšana, nevar uzskatāmi pierādīt, ka nozarē, kurā ražo līdzīgu produkciju, dominējošie ir tirgus ekonomikas apstākļi attiecībā uz šā ražojuma izgatavošanu, ražošanu un pārdošanu”.

(76)

Attiecībā uz pārējiem vienpadsmit izlases uzņēmumiem jānorāda, ka savlaicīgi netika iesniegts nekāds jauns pamatojums, kas varētu izmainīt par tiem pieņemto lēmumu noraidīt TER.

(77)

Šajā sakarā īpaši jānorāda, ka divi izlasē iekļautie Ķīnas ražotāji eksportētāji grozītos statūtus, kuros vairs nav noteikti ierobežojumi attiecībā uz pārdošanu, iesniedza tikai pēc galīgās izpaušanas, un tas bija pārāk vēlu, lai tiktu ņemts vērā, jo tad vairs nebija atlicis pietiekami daudz laika, lai varētu veikt pārbaudi saskaņā ar pamatregulas 16. panta 1. punktu. Taču jebkurā gadījumā attiecīgie uzņēmumi neatbilda TER standartam ne tikai tirdzniecības ierobežojumu (1. kritērijs) dēļ.

(78)

Citas atsauksmes par šiem uzņēmumiem jau ir izklāstītas pagaidu regulas 69. līdz 77. apsvērumā. Tādējādi konstatējumi un secinājumi ar šo tiek apstiprināti, un paliek spēkā lēmums par TER noraidīšanu vienpadsmit uzņēmumiem.

(79)

Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas septiņi izlasē iekļautie Vjetnamas ražotāji eksportētāji pieprasīja, ka viņiem būtu bijis jāpiešķir TER, un, nesniedzot nekādus jaunus pietiekamus pierādījumus, atkārtoja iepriekš izteiktos argumentus. Šīs atsauksmes jau ir minētas pagaidu regulas 78. līdz 90. apsvērumā. Tāpēc konstatējumi minētajos pagaidu regulas apsvērumos ar šo tiek apstiprināti, un paliek spēkā lēmums par TER noraidīšanu astoņiem uzņēmumiem.

(80)

Divi izlasē izraudzītie Vjetnamas ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka tiem būtu bijis jāpiešķir TER, jo viņiem ir tāds pats pamatojums TER saņemšanai kā piemērots GS. Viņu izpratnē viņiem TER nav piešķirts, jo: i) uzņēmējdarbības licencē un statūtos noteikti tirdzniecības ierobežojumi un ii) ir noslēgts līgums ar radniecīgo uzņēmumu un uzņēmumu, kas 100 % pieder valstij. Šie uzņēmumi arī apgalvoja, ka šādi apstākļi bijuši arī Ķīnas ražotājam eksportētājam GS, un tāpēc lēmumam par viņiem būtu jābūt tieši tādam pašam kā par GS.

(81)

Būtu jānorāda, ka saskaņā ar pagaidu regulas 78. līdz 90. apsvērumā minētajiem paskaidrojumiem, šiem diviem Vjetnamas uzņēmumiem netika piešķirts TER, jo tie neatbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajam 1., 2. un 3. kritērijam. Šajā sakarā tiek norādīts, ka šiem abiem uzņēmumiem ir ieguldījumu licences, kurās noteikti kvantitatīvi tirdzniecības ierobežojumi. Šie ierobežojumi netika atcelti ne IP, ne pēc tā. Turklāt, kā paskaidrots pagaidu regulas 89. apsvērumā, abi uzņēmumi neiesniedza pieprasījumu piešķirt TER vienam ar tiem saistītajiem ražotājiem Vjetnamā. Tāpēc nevarēja noteikt, vai grupa kopumā atbilst visiem nosacījumiem TER piešķiršanai. Fakts, ka šim saistītajam uzņēmumam bija noslēgts pārstrādes līgums ar valstij piederošu uzņēmumu, netika izmantots TER noteikšanai, jo Komisija nepieņem lēmumus par neiesniegtajiem pieprasījumiem piešķirt TER. Tāpēc izdarīts secinājums, ka faktiskā situācija, kas attiecas uz šiem diviem Vjetnamas ražotājiem eksportētājiem, nav līdzīga GS situācijai. Tādējādi šie argumenti bija jānoraida.

(82)

Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas daži izlasē iekļautie Ķīnas ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka viņiem būtu bijis jāpiešķir AR, un, noteiktajā laikā nesniedzot nekādus jaunus pietiekamus pierādījumus, atkārtoja iepriekš izteiktos argumentus. Šajā sakarā īpaši jānorāda, ka divi izlasē iekļautie Ķīnas ražotāji eksportētāji grozītos statūtus, kuros vairs nav noteikti ierobežojumi attiecībā uz pārdošanu, iesniedza tikai pēc galīgās izpaušanas. Tas bija par vēlu, lai to pienācīgi pārbaudītu saskaņā ar pamatregulas 16. panta 1. punktu.

(83)

Tādējādi jau pagaidu regulas 94. apsvērumā norādīto iemeslu dēļ šīs prasības bija jānoraida.

(84)

Citi Ķīnas ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka atteikums Ķīnas ražotājiem eksportētājiem piešķirt AR ir protokola par Ķīnas pievienošanos PTO 15. iedaļas un attiecīgi Antidempinga nolīguma 6. panta 10. punkta noteikumu pārkāpums.

(85)

Tas bija jānoraida. Pirmkārt tāpēc, ka Antidempinga nolīgums Kopienā nav tieši piemērojams. Otrkārt tāpēc, ka Antidempinga nolīguma 6. panta 10. punktā ir noteikti tikai vispārīgi noteikumi par eksportētājiem, kuriem starpība noteikta atsevišķi. Tomēr apstākļos, kad tirgus ekonomikas apstākļi nav spēkā, atkāpes no šā vispārīgā noteikuma paredzētas PTO tiesību aktos, piemēram, 1994. gada VVTT 1. pielikuma VI panta 1. punkta otrajā papildu noteikumā. Ķīnas eksportētāju situācija patiešām konkrētāk ir noteikta ar protokolu par Ķīnas pievienošanos PTO. Taču no šā protokola 15. iedaļas neizriet pienākums noteikt katram ražotājam eksportētājam atsevišķu starpību.

(86)

Balstoties uz tiem pašiem apsvērumiem, puses apgalvoja, ka pamatregulas 9. panta 5. punkts, kurā paredzēti noteikumi par atsevišķu režīmu, ir pretrunā PTO tiesību aktiem.

(87)

Tie bija jānoraida, ne tikai tāpēc, ka PTO noteikumi Kopienā nav tieši piemērojami, bet arī tāpēc, ka tie neizslēdz divpakāpju pieeju: i) TER un ii) AR.

(88)

Četri Ķīnas eksportētāji atkārtoti izvirzīja prasību veikt atsevišķu pārbaudi, kā minēts pagaidu regulas 7. apsvērumā. Tika izteikti iebildumi, ka esot iespējām pārbaudīt divpadsmit Ķīnas uzņēmumu izlasi, faktiski ir iespējams pārbaudīt papildus vēl četrus uzņēmumus.

(89)

Tomēr jau pagaidu regulas 64. apsvērumā norādīto iemeslu dēļ šīs prasības bija jānoraida.

(90)

Cits ražotājs eksportētājs pieprasīja AR pēc pagaidu pasākumu noteikšanas. Šis ražotājs sācis darbību, kad jau bija beidzies sākotnējais IP. Iepriekšminētā iemesla dēļ nevar veikt šā uzņēmuma prasības pamatotības atsevišķu pārbaudi. Turklāt tika konstatēts, ka tā statūtos ir eksporta saistība. Turklāt tam ir nodokļu atvieglojumi, kas ir atkarīgi no eksporta, kas pārsniedz noteiktu kopējās realizācijas apjoma daļu. Šajā gadījumā nekādi nebūtu bijis iespējams šim uzņēmumam piešķirt AR.

(91)

Pēc pagaidu pasākumu ieviešanas seši izlasē iekļautie Vjetnamas ražotāji eksportētāji pieprasīja, lai viņiem piešķirtu AR.

(92)

Uzņēmumi, kuriem netika piešķirts AR, pamatojoties uz pamatregulas 9. panta 5. punkta a) apakšpunktu, tikai atkārtoja savus iepriekš izteiktos apgalvojumus par to, ka viņu eksporta apjoms tiek noteikts brīvi. Jāatgādina, ka to eksporta tirdzniecības apjoms noteikts uzņēmumu ieguldījuma licencēs, un tāpēc nav uzskatāms par uzņēmumu brīvi noteiktu, jo, atkāpjoties no ieguldījumu licencē noteiktā koeficienta, tas iepriekš būtu jāmaina un valsts iestādēm tas būtu jāapstiprina. Lai gan šie ražotāji apgalvojuši, ka minēto koeficientu brīvi nosaka pats uzņēmums, ņemot vērā ekonomiskus apsvērumus, tika ņemts vērā, ka nav nekāda pamata eksporta koeficientu noteikt ieguldījumu licencē, tādējādi uzņēmumam nepārprotami aizliedzot pārdot daļu savas produkcijas iekšējā tirgū. Šādos apstākļos attiecīgais uzņēmums nevar brīvi pieņemt lēmumus, vai kādā laikposmā tam nebūtu izdevīgāk savu produkciju realizēt iekšējā tirgū lielākā daudzumā nekā noteikts licencē, jo par to iepriekš jāsaņem valsts iestāžu piekrišana.

(93)

Viens uzņēmums, kuram netika piešķirts AR saskaņā ar pamatregulas 9. panta 5. punkta c) apakšpunktu, apgalvoja, ka Komisijas lēmums noraidīt AR pieprasījumu nav pietiekami pamatots. Taču šis uzņēmums ir 100 % valsts īpašums, un tātad tā akciju lielākā daļa pieder nevis privātpersonām, bet gan valstij, kas ieceļ arī uzņēmuma vadību. Turklāt tika konstatēts, ka šis uzņēmums ir saistīts ar citu uzņēmumu, kas neatbilst ne TER, ne AR saņemšanai noteiktajām prasībām. Pieņemot, ka šiem abiem saistītajiem uzņēmumiem noteiktu atšķirīgas nodokļa likmes, ir risks, ka šie pasākumi varētu tikt apieti, un, ņemot vērā konsekventi īstenotu praksi par pārbaudi, vai visa saistīto uzņēmumu grupa kopumā ievēro TER vai AR nosacījumus, un tāpēc nevar konstatēt, ka grupa kopumā atbilst visiem AR nosacījumiem.

(94)

Ņemot vērā šos apstākļus, ir apstiprinājies pagaidu regulas 97. apsvērumā noteiktais secinājums.

(95)

Pārējie divi uzņēmumi jaunus pierādījumus nesniedza.

(96)

Tādējādi to pašu iemeslu dēļ, kas norādīti pagaidu regulas 97. apsvērumā, tika uzskatīts, ka būtu jāatstāj spēkā lēmums par AR noraidīšanu astoņiem Vjetnamas uzņēmumiem.

(97)

Par izlasē neiekļauto ražotāju eksportētāju prasībām piešķirt AR, skatīt iepriekš attiecīgajā punktā.

(98)

Vienam atsevišķam ražotājam eksportētājam, kam piešķirts TER, normālā vērtība būtu jānosaka, pamatojoties uz tā iesniegtajiem datiem par pārdošanas apjomiem iekšējā tirgū un ražošanas izmaksām. Šie dati tika pārbaudīti attiecīgā uzņēmuma telpās.

(99)

Attiecībā uz normālās vērtības noteikšanu Komisija vispirms konstatēja, ka konkrētais ražotājs eksportētājs IP nav veicis pārdošanu iekšējā tirgū. Tāpēc normālo vērtību nevarēja noteikt, pamatojoties uz attiecīgā ražotāja eksportētāja vietējā tirgus cenām, kā noteikts pamatregulas 2. panta 1. punkta pirmajā daļā. Tādēļ bija jāizmanto cita metode.

(100)

Šim nolūkam tika pārbaudīts, vai var izmantot citu ĶTR tirgotāju vai ražotāju cenas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 1. punkta otro daļu. Taču nevienam citam ĶTR ražotājam eksportētājam TER nebija piešķirts. Tāpēc šo ražotāju eksportētāju vietējās tirgus cenas izmantot nebija iespējams.

(101)

Ņemot vērā, ka normālās vērtības noteikšanai nevar izmantot vietējā tirgus cenas, saliktā normālā vērtība bija jānosaka pēc konkrētā ražotāja izmaksām. Tādējādi normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu aprēķina pēc eksportēto apavu modeļa ražošanas izmaksām, kuras vajadzības gadījumos koriģē, pieskaitot samērīgas tirdzniecības, vispārējās un administratīvās izmaksas (TV un A) un samērīgu peļņas normu.

(102)

Tā kā ražotājs eksportētājs, kuram ir TER, pārdošanu iekšējā tirgū neveica, un tā kā nevienam citam Ķīnas ražotājam eksportētājam TER nav piešķirts, TV un A un peļņa bija jānosaka pēc citas piemērotas metodes saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta c) apakšpunktu.

(103)

Tāpēc Komisija izmantoja tādu Ķīnas ražotāju eksportētāju TV un A un peļņas normas, kuri nesen saņēmuši TER citās izmeklēšanās, un kuri atbilstīgi pamatregulas 2. panta 2. punktam parastā tirdzniecības apritē realizē pārdošanas apjomus iekšējā tirgū.

(104)

Šajās izmeklēšanās konstatētos TV un A un peļņas vidējās normas attiecināja uz konkrētā ražotāja eksportētāja eksportējamo modeļu ražošanas izmaksām.

(105)

Dažas ieinteresētās puses norādīja, ka Brazīlijas kā analoga valsts izvēle nav pieņemama, par vienīgo vai galveno argumentu izvirzot iekšējā tirgus pārdošanas apjomu reprezentativitāti šajā valstī salīdzinājumā ar citām ierosinātajām analoga valstu alternatīvām.

(106)

Vispirms būtu jāuzsver, ka iekšējā tirgus pārdošanas apjoma reprezentativitāte nav vienīgais iemesls, kura dēļ izraudzīta Brazīlija. Jāatgādina, ka tāds pats secinājums izdarīts pagaidu regulas 109. līdz 123. secinājumā, kuros analizēti tādi faktori kā konkurence Brazīlijas tirgū, ražošanas izmaksu struktūras atšķirības, arī izejvielu pieejamība un Brazīlijas ražotāju tehnoloģiskā kompetence. Nejauši konstatēja, ka Brazīlijas izvēle ir ļoti pareiza, ņemot vērā lēmumu par STAF izslēgšanu no ražojumu jomas, jo atšķirībā no citām valstīm, kuras ierosinājušas iepriekš minētās ieinteresētās puses, Brazīlijas uzņēmumi STAF ražo nelielā daudzumā. Citi faktori, ko min ieinteresētās puses, piemēram, sociāli ekonomiskā un kultūras attīstība vai darbaspēka izmaksas, netika uzskatīti par vērā ņemamiem nosakot, vai Brazīlija ir piemērota analoga valsts. Turklāt ekonomiskās attīstības ziņā Brazīlija īpaši neatšķiras no citām ierosinātajām analoga valstīm, piemēram, Taizemes vai Indonēzijas. Tāpēc Brazīlijas izvēli nevarēja uzskatīt par nepamatotu.

(107)

Turklāt fakts, ka analoga valsts pārdošanas apjomi iekšējā tirgū bija zem minimālā 5 % līmeņa, nebūt nenozīmē, ka šīs valsts izvēle ir uzskatāma par nepiemērotu, jo dažu pušu ierosinātajiem Taizemes un Indonēzijas uzņēmumiem šis rādītājs ir mazāks nekā 2 %, kas liecina, ka šo valstu tirgu reprezentativitāte ir zemāka nekā Brazīlijai.

(108)

Bez tam pārdošanas apjomu līmenis iekšējā tirgū, lai gan tas nav vienīgais iemesls, kāpēc izraudzīta Brazīlija, tomēr šajā konkrētajā gadījumā bija īpaši nozīmīgs, ņemot vērā, ka attiecīgajās valstīs ražo daudzu veidu dažādus apavus, un tie ir jāsalīdzina ar vislīdzīgākajiem attiecīgajās valstīs ražotajiem apavu veidiem, ko ražo analoga valstī.

(109)

Dažas puses iebilda, ka Komisijas piemērotā visprecīzāk atbilstīgo ražojuma kontroles numuru (RKN) izmantošana sākotnējā noteikšanā nesniegs pareizu un taisnīgu eksporta cenu salīdzinājumu ar normālajām vērtībām. Jāpiebilst, ka acīmredzami nebūt ne visiem RKN, ko pārdod eksportētājvalstis, varētu atrast atbilstīgus analogus Brazīlijā. Šādos gadījumos par pareizāko pieeju atzīta vislīdzīgāko RKN izmantošana, lai salīdzinājums būtu taisnīgs. Bez tam tika izdarītas korekcijas (piemēram, bērnu apavi, ādas kvalitāte), lai ņemtu vērā eksportētājvalstu eksportēto apavu un iespējami līdzīgu Brazīlijas iekšējā tirgū pārdoto apavu būtiskās atšķirības. Šīs atšķirības sākotnēji RKN shēmā nebija paredzētas, vai netika pilnībā iekļautas pieejamajos datos, ko sniegušas ieinteresētās puses.

(110)

Bez tam jāatceras, ka visiem Brazīlijas ražotājiem, kas sadarbojās, ādas apavu pārdošanas apjomi bija lielāki nekā ražotājiem, kas gribēja sadarboties, no ierosinātājam citām analoga valstīm, t.i., Indonēzijas, Indijas un Taizemes. Tāpēc tika uzskatīts, ka Brazīlijas uzņēmumu ražojumu sortiments ir plašāks nekā citās ierosinātajās valstīs. Tāpēc tika uzskatīts, ka ir lielākas iespējas atrast Brazīlijas ražojuma apavu veidus, kas ir salīdzināmi ar Ķīnā un Vjetnamā ražotajiem apaviem.

(111)

Faktiski attiecīgi 6 Taizemes uzņēmumiem, 2 Indonēzijas uzņēmumiem un Indijas uzņēmumam reģistrētais kopējais pārdošanas apjoms (t.i., iekšējā tirgū un eksports kopā) ir mazāks nekā 8 miljoni pāru (t.i., mazāk nekā 5 % attiecīgā eksporta), bet 8 Brazīlijas uzņēmumu, kas sadarbojās, kopējais pārdošanas apjoms ir vairāk nekā 40 miljonu pāru, no kura vairāk nekā 18 miljoni ir no 3 tiem uzņēmumiem, kuru dati tika izmantoti. Ņemot vērā šos apstākļus, ir pilnīgi skaidrs, ka iespējas atrast Brazīlijas uzņēmumu ražotus modeļus, kas ir salīdzināmi ar attiecīgo valstu pārdotajiem modeļiem, ir lielākas nekā Taizemes, Indijas vai Indonēzijas uzņēmumos ražotus.

(112)

Viena puse iebilda, ka Brazīlijas ražojumu sortiments nav tik plašs un daudzveidīgs kā attiecīgo valstu sortiments. Tomēr, ņemot vērā iepriekš minēto, var pamatoti uzskatīt, ka to Brazīlijas uzņēmumu ražojumu sortiments, kuri sniedza vajadzīgo informāciju un kuru pārdošanas apjoms (iekšējā tirgū un eksporta) ir pietiekami plašs un daudzveidīgs, un tas 6 līdz 13 reizes pārsniedz Indijas, Indonēzijas un Taizemes uzņēmumu norādīto.

(113)

Ieinteresētās puses arī norādījušas, ka pagaidu regulas 108. apsvērums par to, ka “izrādījās, ka Brazīlija ir pamatotākā izvēle, ņemot vērā tās pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū reprezentativitāti, kas ļāva izvairīties no saliktās normālās vērtības un vairākām iespējamām korekcijām”, ir pretrunā ar pagaidu regulas 123. apsvērumu, kurā izdarīts secinājums, ka izlasē iekļauto uzņēmumu un Brazīlijas ražotāju izmantotās ādas kvalitāte “nebija iemesls, lai noraidītu Brazīliju kā piemērotu analogu valsti, jo fizisko īpašību atšķirības var koriģēt, lai ņemtu vērā visa veida ādas kvalitātes atšķirības”.

(114)

Tomēr nekādu pretrunu īstenībā nav, jo pagaidu regulas 108. apsvērumā tikai noteikts, ka Brazīlija ir piemērotāka izvēle, un tāpēc būs jāveic mazāk korekciju nekā attiecībā uz citām iespējamajām analoga valstīm. Turklāt ir acīmredzami neiespējami izmeklēšanas sākuma posmā precīzi zināt, kādas korekcijas būtu jāizdara, lai salīdzinājums būtu pareizs. Tāpat iespējams ka šādas korekcijas būtu vajadzīgas, ja par analoga valsti tiku izvēlēta cita valsts. Tomēr, ņemot vērā citu ierosināto valstu iekšējā tirgus pārdošanas apjomu nepietiekamo reprezentativitāti, kā arī iespējami šauro ražojumu sortimentu, ir pamats uzskatīt, ka to normālās vērtības noteikšanai būtu jāveic vairāk korekciju, lai Taizemes, Indonēzijas vai Indijas modeļi būtu salīdzināmi ar attiecīgajās valstīs ražotajiem, nekā tas būtu vajadzīgs, izmantojot Brazīlijas pārdošanas apjomu iekšējā tirgū cenas.

(115)

Attiecībā uz ekonomiskās attīstības līmeni un ienākumiem uz vienu iedzīvotāju, lai gan tos parasti neuzskata par būtiskiem, jāatceras, kā pagaidu regulas 115. apsvērumā minēts, ka, pamatojoties uz Pasaules Bankas galvenajiem tautsaimniecības klasifikācijas kritērijiem, no kuriem viens ir ienākumi uz vienu iedzīvotāju, Brazīlija klasificējama vienā kategorijā ar ĶTR, Taizemi un Indonēziju. Turklāt ne darbaspēka izmaksu atšķirības izlasē iekļautajiem Ķīnas un Vjetnamas ražotājiem eksportētājiem salīdzinājumā ar Brazīlijas ražotāju izlasi nebija tik lielas, lai to dēļ būtu jāveic korekcija. Ir arī jāatzīmē, ka nominālā izmaksu atšķirība starp analoga valsti un attiecīgo eksportētājvalsti nav tik būtiska. Patiesībā, tā kā izmaksas un cenas parasti netiek uzskatītas par uzticamu pamatu normālās vērtības noteikšanai valstīs, uz kurām attiecas pamatregulas 2. panta 7. punkts, šāda salīdzināšana faktiski ir pretrunā ar to metožu izmantošanas mērķi, kas noteiktas pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktā.

(116)

Dažas puses iebilda, ka Brazīlija nav piemērota analoga valsts, jo valsts ziemeļu apgabalu apavu ražotāji saņem subsīdijas. Tās uzskata, ka šīs subsīdijas ir vērstas uz apavu ražošanas piesaistīšanu Brazīlijas ziemeļu daļas apgabalos, tādējādi ietekmējot tirgus konkurētspēju.

(117)

Pirmkārt, būtu jāpiebilst, ka šā argumenta pamatojumam nebija nekādu pierādījumu.

(118)

Turklāt normālās vērtības noteikšanai izmantotie uzņēmumi neatradās ziemeļu apgabalos, bet gan valsts dienvidos, un tāpēc šādas subsīdijas, ja arī būtu, tos nekādi nevarētu ietekmēt.

(119)

Visbeidzot, ja arī eksportētāja raksturotā valsts intervence pastāv, tās mehānisms tikai atturētu citus uzņēmumus izveidot fabrikas vienā un tajā pašā rajonā, nevis pārdot savus ražojumus Brazīlijas tirgus dažās vietās. Apavu tirgus pavisam noteikti nav ne lokāls, ne reģionāls, bet ir valsts un pat pasaules līmenī. Tāpēc fakts, ka kāds uzņēmums var saņemt subsīdijas fabrikas atvēršanai valsts attālā rajonā, nenovērš konkurenci, jo īpaši, ja tirgū darbojas 7 000 ražotāju. Pat tad, ja šādas valsts subsīdijas varētu ietekmēt izmaksas, tās visticamāk tikai veicinātu pārdošanas cenu samazināšanos, kas savukārt pazeminātu normālo vērtību un tādējādi arī iespējamo dempinga starpību.

(120)

Turklāt, ņemot vērā pagaidu regulas 109. apsvērumā minētos iemeslus un tostarp faktu, ka Brazīlijā ir vairāk nekā 7 000 ražotāju, konkurence Brazīlijas tirgū netika uzskatīta par neatbilstīgu, lai Brazīlija kā analoga valsts būtu noraidāma.

(121)

Pamatojoties uz iepriekš minēto un tāpēc, ka prasība turpmāk netika pamatota, tā tika noraidīta.

(122)

Tāpēc tika secināts, ka Brazīlija ir normālās vērtības noteikšanai piemērota analoga valsts, kā tas atzīts pagaidu regulas 124. apsvērumā.

(123)

Tā kā ieinteresētās puses atsauksmes nav sniegušas, tiek apstiprināta metodoloģija, kas izklāstīta pagaidu regulas 128. līdz 130. apsvērumā.

(124)

Dažas puses iebilda, ka, aprēķinot dempinga starpību visai valstij, konstatējumus nedrīkstēja pamatot ar izlasē iekļauto uzņēmumu eksporta cenām. Konstatējumu pamatā bija jābūt valsts eksporta apjomam (piemēram, EUROSTAT datiem).

(125)

Tas bija jānoraida. Jāpiebilst, ka šajā procedūrā piemēroti pamatregulas 17. panta noteikumi par pārbaudi izlases veidā. Tāpēc tika izmantotas tikai izlasē iekļauto uzņēmumu eksporta cenas. Izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, kas neatbilst TER/AR kritērijiem, tika aprēķināta visiem viena vidējā svērtā dempinga starpība. Turklāt pagaidu regulas 135. apsvērumā paskaidrots, ka saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punktu vidējo svērto dempinga starpību nosaka uzņēmumiem, kas sadarbojas un kas izlasē netika iekļauti. Bez tam tāpēc, ka sadarbības līmenis bija augsts, tā pati dempinga starpība tika noteikta arī visiem pārējiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem.

(126)

Dažas puses iebilda, ka nav izpausta visa informācija, kas attiecas uz eksporta cenu salīdzināšanu. Tās jo īpaši uzskata, ka nav aprēķinātas pēc Brazīlijas datiem noteiktās normālās vērtības korekcijas.

(127)

Pienācīgi izvērtējot visas no ieinteresētajām pusēm saņemtās atsauksmes un atkārtoti izskatot dokumentāciju, tika konstatēts, ka jākoriģē pagaidu regulas 132. apsvērumā izdarītās korekcijas ādu izmaksās. Konstatēts, ka ražotāji eksportētājvalstīs un jo īpaši Ķīnā pārdeva augstākas kvalitātes ādas apavus nekā Brazīlijas ražotāji savā iekšējā tirgū. Apavu kvalitātes atšķirību galvenais iemesls ir augstākas kvalitātes ādu izmantošana. Šīs kvalitātes atšķirības atspoguļo arī izmantoto ādu veidu iepirkuma cena: no Ķīnas un Vjetnamas eksportēto apavu ražošanai izmantotās ādas bija dārgākas par Brazīlijas iekšējā tirgū pārdoto apavu ādām. Tāpēc analoga valsts ražotāju ādu sākotnējo izmaksu vērtība tika salīdzināta ar attiecīgo ādu sākotnējo izmaksu vērtību, ko izmantoja izlasē iekļautie Ķīnas un Vjetnamas uzņēmumi. Konstatēts, ka lielākā daļa ādu, ko izmantoja Ķīnas un Vjetnamas ražotāji, ir ievesta no tirgus ekonomikas valstīm. Tāpēc korekcijas noteikšanai tika izmantota vidējā vērtība, tajā iekļaujot arī pasaules tirgus cenas. Attiecīgais aprēķins tika veikts atsevišķi abām eksportētājvalstīm. Ādu sākotnējo izmaksu vērtību starpību reizināja ar ādu izmaksu daļu ražošanas kopējās izmaksās. Turpmākās korekcijas no normālās vērtības uz augšu bija 21,6 % (ĶTR) un 16,4 % (Vjetnamai).

(128)

Dažas ieinteresētās puses iebilda, ka ir nepareizi veikt korekcijas, ņemot vērā ādu kvalitāti, jo tika konstatēts, ka ražošanas izmaksas eksportētājvalstīs ir sagrozītas tāpēc, ka visiem, izņemot vienu eksportētāju no šīm valstīm, netika piešķirts TER.

(129)

Tas bija jānoraida. TER prasība patiešām tika noraidīta arī tāpēc, ka tika konstatēts, ka valsts ietekmes dēļ ir ietekmētas arī izmaksas/cenas. Tomēr, kā iepriekš minēts, tika atklāts, ka āda tika ievesta no tirgus ekonomikas valstīm.

(130)

Dažas puses iebilda pret to, ka Komisija nav izpaudusi precīzus datus, uz kuru pamata tika aprēķinātas korekcijas, un kāpēc pēc pagaidu noteikšanas bija jāpārskata ar ādām saistītā korekcija.

(131)

Tomēr ar ādām saistītā korekcija paskaidrota jau iepriekš. Turklāt Komisija visiem uzņēmumiem, kuri iesaistīti šajā procedūrā, ir sniegusi visus vajadzīgos datus, kas ir pamatā svarīgākajiem faktiem un apsvērumiem un uz kuriem pamatojoties, ir paredzēts ierosināt galīgo pasākumu ieviešanu.

(132)

Dažas ieinteresētās puses apgalvoja, ka nav vajadzīga normālās vērtības korekcija saistībā ar pētniecību un attīstību, jo Ķīnas un Vjetnamas ražotājiem bijušas līdzīgas pētniecības un attīstības izmaksas.

(133)

Tomēr ir konstatēts, ka izlasē iekļautajiem uzņēmējiem no attiecīgajām valstīm pētniecības un attīstības izmaksas ir saistītas tikai ar ražošanu, savukārt Brazīlijā pētniecības un attīstības izmaksās ietilpst arī jaunu apavu modeļu izstrādāšana un paraugu atlase, t.i., tādas pētniecības un attīstības izmaksas ir atšķirīgas, un tāpēc atzīts par vajadzīgu šo korekciju saglabāt.

(134)

Kāda cita puse apgalvoja arī, ka korekcija būtu jāveic, lai ņemtu vērā to, ka peļņa no pārdošanas apjomiem pamatiekārtu ražotājiem (OEM) ir mazāka nekā no citiem pārdošanas apjomiem.

(135)

Taču, pārbaudot Brazīlijas uzņēmumus, šo apgalvojumu neapstiprināja izmeklēšanā konstatētie fakti, jo šādu atšķirību nav. Turklāt atšķirības pārdošanas apjomos OEM un pārdošanas apjomos ar savu zīmolu jau ir ņemtas vērā, korekcijā iekļaujot pētniecības un attīstības izmaksu atšķirības. Tāpēc šī prasība tika noraidīta.

(136)

Bez tam jāpiebilst, ka bija vajadzīga korekcija attiecībā uz bērnu apaviem. Neviens Brazīlijas ražotājs neražo bērnu apavus. Var novērot, piemēram, pēc Eurostat datiem par importu, ka bērnu apavi kopumā ir lētāki nekā pieaugušo apavi. To iespējams saistīt ar to, ka bērnu apavi pēc izmēra ir mazāki, un tāpēc to ražošanai vajag mazāk izejvielu. Tāpēc tika veikta korekcija proporcionāli Kopienas ražošanas nozares pārdoto bērnu un pieaugušo apavu cenu starpībai. Šī korekcija ir 33,2 % no normālās vērtības.

(137)

Dažas puses apgalvoja, ka šī korekcija nav pietiekami paskaidrota. Turklāt tika paziņots, ka vienīgais pamatotais cenu starpības faktors ir izmēru atšķirības un ar tām saistītais izejvielu patēriņš. Šīs puses uzskata, ka šāds apsvērums ir kļūdains. Šajā sakarā jāpiebilst, ka korekcija attiecībā uz bērnu apaviem pusēm tika pilnībā izpausta un iepriekš izklāstīta. Bez tam puses, kuras šo korekciju uzskatīja par kļūdainu, nevarēja ierosināt nekādu labāku alternatīvu metodi, ko varētu izmantot taisnīgam eksporta cenu un normālo vērtību salīdzinājumam.

(138)

Tā kā turpmākas atsauksmes netika saņemtas, ar šo apstiprina pagaidu regulas 131. līdz 133. apsvērumā minētos konstatējumus.

(139)

Dažas puses iebilda, ka RKN shēma nenodrošina taisnīgu salīdzinājumu. Konkrēti, puses apgalvoja, ka izmantotā RKN sistēma ir pārāk plaša, un tās pamatā nav ražojumiem raksturīgu fizisku īpašību. Šīs puses paziņojušas, ka tādējādi tiek pārkāpts Antidempinga nolīguma 2.4. pants. Turklāt tika apstrīdētas arī vispārīgās korekcijas (ņemot vērā ādu kvalitāti), kuras pietiekami nekompensējot šo iespējamo trūkumu.

(140)

Šie argumenti bija jānoraida. Gan Antidempinga nolīguma 2.4. pantā, gan pamatregulas 2. panta 10. punktā paredzēts taisnīgs salīdzinājums. Tomēr šajos noteikumos nav nekas konkrēti noteikts par to, kādām jābūt RKN sistēmām. Jāņem vērā, ka Eiropas Kopienā jau ilgstoši attiecīgā ražojuma salīdzināmības panākšanai ar līdzīgo ražojumu izmanto RKN sistēmas, kas iedala ražojumu tipos/modeļos pēc kādām konkrētām pazīmēm vai tehniskām specifikācijām. Šajā gadījumā tika ņemti vērā pieci elementi, t.i., apavu modelis, patērētāju veids, apavu veids, ārējās zoles un oderes materiāls. Šie elementi pietiekami atspoguļo būtiskākās attiecīgā ražojuma īpašības. Bez tam jānorāda, ka ne pamatregulā, ne Antidempinga nolīgumā nav nekādu juridiski saistošu noteikumu par RKN sistēmu izmantošanu antidempinga izmeklēšanā. Šajā gadījumā, ievērojot taisnīga salīdzinājuma principu, lai taisnīgi salīdzinātu Kopienas cenas, eksporta cenas un normālās vērtības, attiecīgā ražojuma Kopienas ražotāju ražoto un pārdoto apavu, eksportētājvalstu un analoga valsts modeļu klasifikācijai konsekventi izmantota viena un tā pati RKN sistēma.

(141)

Turklāt tika konstatēts, ka faktiski RKN sistēmā nav iekļauts ādu kvalitātes jautājums, kas ietekmēja attiecīgā ražojuma cenas un cenu salīdzināmību. No apavu kopējām ražošanas izmaksām ādas parasti izmaksā līdz 50 % vai vairāk. Atkarībā no izmantotās ādas veida, kvalitātes un daudzuma, izmaksas par ādām var būt ievērojami atšķirīgas, tomēr ir konstatēts, ka izmaksu atšķirības attiecīgi ietvertas pārdošanas cenās. Normālās vērtības salīdzināšanai ar eksporta cenām un cenu pazeminājuma/samazinājuma normas aprēķiniem tika izmantotas attiecīgas korekcijas pēc fizisko īpašību atšķirībām saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta a) apakšpunktu.

(142)

Citas puses norādījušas uz dažu RKN milzīgajām cenu atšķirībām, kuras, pēc viņu uzskata, norādot uz RKN sistēmas trūkumiem.

(143)

Cenu atšķirības var rasties dažādu apstākļu dēļ, piemēram, tirgus svārstības, īpaša cenu spiediena dēļ, pārlieku liela piedāvājuma gadījumos u.t.t., kā arī sakarā ar vēlmi veikt dempingu u.t.t. Jebkurā gadījumā attiecībā uz RKN sistēmas izmantošanu jānorāda, ka tā tika vienveidīgi piemērota visām izmeklēšanā iesaistītajām pusēm. Cenu atšķirības var rasties dažādu faktoru dēļ, piemēram, modes tendences un tirgus psiholoģija, un kas nebūt nedod pamatu apšaubīt vienā un tajā pašā RKN ietilpstošo ražojumu salīdzināmību. Svarīgākais ir tas, ka šīs puses salīdzināmības uzlabošanai nav norādījušas nevienu labāku un turklāt praktiskāku metodoloģiju, kas veicinātu salīdzināšanu. Iepriekš minētajā jau norādīts, ka cenu atšķirības dažādas ādu kvalitātes dēļ tika ņemtas vērā, izdarot attiecīgas korekcijas. Tāpēc šī prasība bija jānoraida.

(144)

Citas ieinteresētās puses apstrīdēja to, ka sakarā ar lēmumu attiecīgā ražojuma jomā neiekļaut STAF šā veida apavi RKN sistēmā būtu jānosaka atsevišķi.

(145)

Kad šajā gadījumā radās nepieciešamība no attiecīgā ražojuma jomas izslēgt STAF, attiecībā uz visiem ražotājiem eksportētājiem tika izmantota pamatota un vienveidīga metodoloģija par attiecīgo STAF pārdošanas apjomu izslēgšanu no izmeklēšanas jomas. Par nodomu izslēgt STAF no attiecīgā ražojuma jomas visas iesaistītās puses tika informētas ļoti savlaicīgi, pirms tika izdarīta pagaidu izpaušana. Ne pēc šā paziņojuma, ne pēc pagaidu konstatējumu izpaušanas neviens ražotājs eksportētājs nav iesniedzis pārskatītus datus, kas ļautu labāk identificēt STAF pārdošanas apjomus tā darījumu sarakstā. Šajā gadījumā izmantotā RKN metodoloģija, lai izslēgtu STAF pārdošanas apjomus, tiek uzskatīta par piemērotu un pamatotu.

(146)

Dažas ieinteresētās puses apgalvoja, ka, ja sadarbojošies uzņēmumi netiek nošķirti atsevišķi no uzņēmumiem, kas ar izmeklēšanu nesadarbojas, tiek veicināta nesadarbošanās. Taču, kā paskaidrots pagaidu regulas 139. apsvērumā, sadarbošanās līmenis bija augsts, un tāpēc saskaņā ar vispārpieņemto praksi tika atzīts par piemērotu dempinga starpību noteikt visiem tiem ražotājiem eksportētājiem, kas ar izmeklēšanu nesadarbojās, vidējās svērtās dempinga starpības līmenī, kurš noteikts attiecīgo valstu izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās. Tā kā atsauksmes netika sniegtas, ar šo ir apstiprināta dempinga starpības noteikšanai izmantotā vispārīgā metodoloģija, kā aprakstīts pagaidu regulas 134. līdz 143. apsvērumā.

—

Dempinga starpība GS ir 9,7 % no CIF importa cenas uz Kopienas robežas;

—

Galīgā dempinga starpība visai valstij ir 28,9 % no CIF importa cenas uz Kopienas robežas.

—

Galīgā dempinga starpība visai valstij ir 70,1 % no CIF importa cenas uz Kopienas robežas.

(147)

Tāpat kā pagaidu posmā, un ņemot vērā iepriekš minētos galīgos secinājumus par ražojumu jomu, visi rādītāji, kas attiecas uz STAF, izslēgti no turpmāk analizējamajiem datiem. Pēc dažu ražotāju eksportētāju pieprasījuma ar šo tiek apstiprināts, ka šāda izslēgšana tiek vienādi attiecināta gan uz attiecīgo valstu importu, gan importu no citām trešām valstīm, kā arī datiem, kas attiecas uz Kopienas ražošanas nozari.

(148)

Tomēr, ņemot vērā minēto galīgo secinājumu par to, ka bērnu apavi būtu jāiekļauj attiecīgā ražojuma jomā, veikta kaitējuma galīgā analīze visam attiecīgā ražojuma kopumam, t.i., arī bērnu apaviem.

(149)

Importētāju asociācija atkārtoti izvirzījusi prasību par to, ka gadījumā, ja sūdzības iesniedzēji, kas, kā apgalvots, Kopienā tikai savieno apavu daļas no ārpuskopienas avota, tiek uzskatīti par Kopienas ražotājiem, tad importētāji, kuri Kopienā nodarbojas ar modelēšanu, zīmolu popularizāciju, pētniecību un attīstību, pārvaldību un mazumtirdzniecību, arī būtu jāuzskata par Kopienas ražotājiem.

(150)

Šī prasība jau izskatīta pagaidu regulas 148. apsvērumā, kurā konstatēts, ka par Kopienas ražotājiem var uzskatīt tikai tādus uzņēmumus, kas Kopienā nodarbojas ar ražošanu/izgatavošanu. Importētāju pārdotie ražojumi, tostarp arī Ķīnas un Vjetnamas izcelsmes ražojumi, nevar tikt uzskatīti par Kopienas izcelsmes ražojumiem, par tiem jāmaksā importa nodoklis, un tāpēc šādi Kopienas uzņēmēji nav uzskatāmi par Kopienas ražotājiem.

(151)

Tā kā nav nekādas jaunas informācijas, ar šo minētie konstatējumi tiek apstiprināti, un tiek galīgi secināts, ka pagaidu regulas 146. apsvērumā minētie ražotāji pamatregulas 4. panta 1. punkta izpratnē ir visa Kopienas ražošanas nozare.

(152)

Kopienas ražošanas nozares definīciju apstrīdējuši vairāki ražotāji eksportētāji, importētāji un importētāju asociācija, to pamatojot tādējādi, ka izlasē neiekļautie uzņēmumi izmeklēšanas laikā nesadarbojās, proti, nesniedza atbildes uz pārbaudes izlases veidā anketu, un tāpēc juridiskā prasība par sūdzības uzturēšanu izmeklēšanā nav ievērota. Šā iemesla dēļ tie apgalvojuši, ka 814 sūdzības iesniedzējus juridiski nevar uzskatīt par Kopienas ražošanas nozari.

(153)

Tika norādīts arī uz Kopienas regulām, saskaņā ar kurām sūdzību iesniegušie ražotāji, kas pienācīgi nesadarbojas, tiek izslēgti no Kopienas ražošanas nozares definīcijas.

(154)

Tāpēc būtu jāpiebilst, ka saskaņā ar pamatregulas 4. panta 1. punktu termins “Kopienas ražošanas nozare” ietver to Kopienas līdzīgo preču ražotāju kopumu, kuru līdzīgā ražojuma kopējā produkcija ir lielākā daļa no kopējā apjoma, kā noteikts pamatregulas 5. panta 4. punktā. Pamatregulas 5. panta 4. punktā šai lielākajai daļai noteikta precīza definīcija, t.i., tie ir Kopienas ražotāji, kas nepārprotami atbalsta sūdzību, ražo ne mazāk kā 25 % no kopējās Kopienas produkcijas apjoma un vairāk nekā 50 % no kopējās saražotās līdzīgo ražojumu produkcijas, ko saražojusi tā Kopienas ražotāju daļa, kas atbalsta vai noraida izmeklēšanu.

(155)

Šajā atsevišķajā gadījumā sūdzību iesniegušie Kopienas ražotāji pārstāv vairāk nekā 40 % no Kopienas ražošanas nozares, un saskaņā ar minētajiem juridiskajiem noteikumiem tie uzskatāmi par Kopienas ražošanas nozari. Turklāt neviens ražotājs sūdzību nav noraidījis.

(156)

Patiešām, iestādes parastā prakse ir izslēgt no Kopienas ražošanas nozares definīcijas tos sūdzību iesniegušos Kopienas ražotājus, kas pienācīgi nesadarbojas izmeklēšanas laikā, un ievērot iepriekš minētās robežas arī laikā, kad pasākumi tiek ieviesti.

(157)

Tomēr šajā gadījumā konstatēts, ka ar izmeklēšanu pienācīgi nav sadarbojies neviens no 814 Kopienas ražotājiem. Faktiski un, kā tika skaidri norādīts paziņojumā par uzsākšanu, anketas nosūtīja tikai izlasē iekļautajiem Kopienas ražotājiem, un no tiem visiem tika saņemtas atbildes. Tāpēc tas, ka izlasē neiekļautie sūdzību iesniegušie ražotāji nav atbildējuši uz izlasē iekļauto ražotāju anketām, vienkārši ir izskaidrojams ar to, ka viņiem tas nebija jādara.

(158)

No pārbaudes izlases veidā īpatnībām izriet, ka pilnīgas anketas par kaitējumu tiek nosūtītas tikai izlasē iekļautajiem Kopienas ražotājiem, kas nosūtījuši sūdzību, un saskaņā ar pamatregulas 6. panta 2. punktu atbildes jāsniedz tikai tām pusēm, kuras saņēmušas anketu. Pamatojoties uz iepriekšminēto, tiek noraidītas ieinteresēto pušu iesniegtās prasības un tiek apstiprināts secinājums pagaidu regulas 152. apsvērumā – uzskata, ka 814 Kopienas ražotāji, kas iesniedza sūdzību, ir Kopienas ražošanas nozares pārstāvji pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta izpratnē, un turpmāk tie minēti kā “Kopienas ražošanas nozare”.

(159)

Viens eksportētājs apšaubīja Kopienas patēriņa līmeni, pamatojoties uz to, ka Eiropā tas ir zemāks nekā jaunattīstības valstīs. Tomēr šī prasība netika sīkāk pamatota un tādēļ tika noraidīta. Tā kā citas prasības netika iesniegtas, ar šo tiek apstiprināta Kopienas patēriņa aprēķina metodoloģija.

(160)

Acīmredzamā Kopienas patēriņa, tostarp bērnu apavu patēriņa, izmaiņas ir bijušas šādas:

(161)

Šīs izmaiņas ir salīdzināmas ar patēriņu, kāds konstatēts provizoriskajā posmā, t.i., neņemot vērā bērnu apavus.

(162)

Turpmākajā tabulā norādīti importa apjomi, tirgus daļas un vidējās vienības cenas atsevišķi katrai attiecīgajai valstij, tostarp bērnu apaviem:

(163)

Dažas ieinteresētās puses apgalvoja, ka kumulatīvais novērtējums nav pamatots. Šī paziņojuma pamatā ir fakts, ka Ķīnas un Vjetnamas importa apjoma un cenu izmaiņu tendences atšķiras. Bez tam tika apgalvots, ka Vjetnama ir viena no nabadzīgākajām pasaules valstīm, kas gūst labumu no vispārējo preferenču sistēmas (VPS) un tāpēc kaitējuma novērtēšanai tās rādītāji nebūtu jākumulē ar Ķīnas rādītājiem.

(164)

Pirmā prasība jau iepriekš un savlaicīgi tika izskatīta pagaidu regulā. Konkrētāk attiecībā uz importa tendencēm apjomu un cenu ziņā, pagaidu regulas 160. apsvērumā minētā tabula skaidri pierāda, ka šo tendenču izmaiņas ir līdzīgas. Tiek arī piebilsts, ka bērnu apavu iekļaušana šīs tendences neietekmē. Katrā ziņā papildu šīm importa tendencēm pagaidu regulā sīki izklāstīti daudzie iemesli, kādēļ kumulatīvais novērtējums ir atbilstīgs, ievērojot konkurences nosacījumus starp importētajiem un līdzīgajiem Kopienas ražojumiem. Piemēram, tāpēc, ka importēto ražojumu pamatīpašības sakrīt, patērētāju uztverē tie ir savstarpēji aizstājami un tiek izplatīti tajos pašos izplatīšanas kanālos.

(165)

Attiecībā uz Vjetnamu pamatregulā nav noteikuma, kas paredzētu, ka valstis, kas vienlaicīgi iekļautas antidempinga izmeklēšanā, nevar tikt kumulētas to vispārējās ekonomiskās situācijas dēļ. Bez tam šāda interpretācija būtu pretrunā ar kumulēšanas noteikumu mērķi un nolūku, kas vērsts uz to, vai no dažādiem avotiem importētās preces konkurē savstarpēji un ar līdzīgiem Kopienas ražojumiem. Citiem vārdiem, būtiskas ir pārdodamo ražojumu īpašības, nevis importa izcelsmes valsts situācija. Eksportējošās valsts situācija aplūkojama saskaņā ar Antidempinga nolīguma 15. panta un pamatregulas noteikumiem, taču ne kumulēšanas izpratnē. Tāpēc šis pieprasījums tika noraidīts.

(166)

Tā kā importētāju asociācija arī ir apgalvojusi, ka kumulēšana nav pamatojama, ievērojot to, ka divu attiecīgo valstu ražojumu sortiments ir atšķirīgs. Tādējādi tiek uzskatīts, ka, lai gan divu valstu savstarpējā ražojumu sortimentā var būt dažas atšķirības, tomēr ir ievērojama pārklāšanās, un tāpēc uzskata, ka attiecīgais Ķīnas un Vjetnamas izcelsmes ražojums kopumā var savstarpēji konkurēt. Ir arī norādīta atsauce uz iepriekš minētajiem secinājumiem, ka šajā procedūrā visi attiecīgā ražojuma veidi būtu jāuzskata par vienu ražojumu un ka Kopienas ražošanas nozares ražotie un pārdotie visa ādas veida apavi ir līdzīgi tiem, kuri Kopienā tiek ievesti no attiecīgajām valstīm. Tāpēc šis arguments tika noraidīts.

(167)

Pamatojoties uz pagaidu secinājumiem, kas no 156. līdz 162. apsvērumam izklāstīti pagaidu regulā, kā arī ievērojot iepriekš minētos, ar šo tiek galīgi secināts, ka visi pamatregulas 3. panta 4. punktā minētie kumulēšanas nosacījumi ir ievēroti un tāpēc kaitējuma analīzē attiecīgo valstu izcelsmes dempinga importa ietekme novērtējama kopīgi.

(168)

Šajā tabulā ir rādītāji, kas parāda attiecīgo valstu izcelsmes attiecīgā ražojuma importa apjomu un tirgus daļas, ietverot bērnu apavus.

(169)

Tendences un absolūtie skaitļi ir salīdzināmi ar pagaidu posmā analizētajiem – importa apjoms ir vairāk nekā divkāršojies un ievērojami pieaugusi tirgus daļa no 9,3 % 2001. gadā līdz 23,2 % IP. Jānorāda uz būtisku pārklāšanos starp 2004. gadu un IP (no 2004. gada aprīļa līdz 2005. gada martam), un tādējādi iepriekš minētās tabulas dati parāda importa strauju pieaugumu 2005. gada pirmajā ceturksnī. Kā var pārliecināties tabulā, to lielā mērā izraisīja Ķīnas importa attīstība.

(170)

Importa cenas, tostarp bērnu apaviem, attiecīgajā periodā samazinājās par gandrīz 30 %, līdzīgi kā tika konstatēts pagaidu posmā.

(171)

Konkrēti importētāji apgalvoja, ka importa cenu samazināšanās izskaidrojama ar izmaiņām ražojumu sortimentā. Tomēr tas netika pamatots, un arī izmeklēšana to neapstiprināja. Tādējādi prasība tika noraidīta.

(172)

Konkrētas ieinteresētās puses apgalvoja, ka pārkāpts pamatregulas 3. panta 2. punkts, jo Komisija neveica dempinga importa apjoma un cenu objektīvu pārbaudi. Tās pamatoja savu pieņēmumu ar to, ka, pārbaudot importa tendences, nav ņemti vērā ārējie faktori, piemēram, importa kvotas pacelšana, valūtas kursa izmaiņas, minētās izmaiņas ražojumu sortimentā un modes attīstība.

(173)

Īpaši attiecībā uz kvotu palielināšanu šis apgalvojums jau izskatīts pagaidu regulas 165. apsvērumā. Tiek atzīts, ka kvotu palielināšana zināmā mērā ir saasinājusi importa tendences. Tomēr būtu jāņem vērā fakts, ka tikai vienu no divām attiecīgajām valstīm tieši skāra kvantitatīvie ierobežojumi un ka arī importam no Vjetnamas ir tendence palielināties, kā arī tas, ka kvota attiecās ne uz visiem izmeklēšanā iesaistītajiem ražojumu veidiem un visbeidzot, ka importa pilnīga liberalizācija notika 2005. gada 1. janvārī un līdz ar to tikai daļēji ietekmē IP (no 2004. gada aprīļa līdz 2005. gada martam).

(174)

Kopumā pamatregulas 3. panta 3. punkts nosaka, ka kaitējuma pārbaudē īpaši iekļauj jautājumu, vai ir noticis būtisks dempinga importa pieaugums un vai ir bijusi pārlieku liela cenu samazināšana, vai arī importa dempings ir citādi nozīmīgā mērā noturējis cenas vai apturējis cenu pieaugumu, kam būtu jānotiek pretējā gadījumā.

(175)

Jāievēro, ka iepriekšminētās prasības sedes materiae ietilpst cēloņsakarības pārbaudes jomā. Bez tam pamatregulas 3. panta 3. punkts neietver skaidru juridisku prasību sniegt apliecinošus pierādījumus tam, kāpēc dempinga importa apjoms pieauga un atbilstīgās cenas samazinājās. Tāpēc prasība, ka dempinga importa pārbaudē būtu jāņem vērā ārējie apstākļi, tika noraidīta.

(176)

Par cenu samazinājuma aprēķiniem tika saņemtas dažādas atsauksmes. Šie pieprasījumi tika sīki analizēti un aprēķinos tika veiktas nepieciešamās izmaiņas, ja tās bija pamatotas un apliecinātas ar faktiskiem pierādījumiem.

(177)

Jāatceras, ka pagaidu posmā tika veikta importa cenas korekcija, kas atspoguļoja paredzētās izmaksas, kuras importētājiem radušās Kopienā, piemēram, dizaina, izejvielu izvēles izmaksas u.tml., un kuras citādi netiktu ietvertas importa cenā. Vairāki importētāji pieprasīja šīs korekcijas veikšanu. Pagaidu posmā tika paredzēta 15 % korekcija.

(178)

Kopienas ražošanas nozari pārstāvošā apvienība savukārt apstrīdēja šo korekciju un jo īpaši veiktās korekcijas apmēru. Lai arī tā piekrita, ka dažas izmaksas patiešām radušās importētāju līmenī, apvienība apstrīdēja faktu, ka šādas izmaksas patiešām rodas visiem importētājiem. Bez tam tā apgalvoja, ka šāds korekcijas līmenis būtu pamatots STAF importētājiem (kuriem ir augstas izpētes un attīstības izmaksas), taču tā kā šie apavi tika izslēgti no procedūras, korekcijas apmērs būtu jāpārskata un jāsamazina.

(179)

Šo apgalvojumu rūpīgi pārbaudīja, un tika izdarīti šādi secinājumi. Pirmkārt, korekciju pieprasīja daudzi importētāji, un faktiski Kopienas ražošanas nozare neiebilst pret tās veikšanu.

(180)

Attiecībā uz korekcijas apmēru būtu jānorāda, ka, lai arī daudzi importētāji patiešām pieprasīja šādu korekciju, tikai viens importētājs, pie kura notika pārbaudes apmeklējums, šajā sakarā iesniedza sīku informāciju. Citi attiecīgā ražojuma importētāji nevarēja atbalstīt prasību, ka viņu izpētes un attīstības izmaksu līmenis sasniedz pagaidu posmā piemērotās korekcijas apmēru. Būtu jāpiebilst, ka daži importētāji, pie kuriem notika pārbaudes apmeklējumi, galvenokārt tirgojas ar STAF. Tā kā STAF pašreiz ir izslēgts no ražojumu asortimenta, galu galā viņu dati korekcijas mērķiem nebija izmantojami.

(181)

Tā kā no lielākās importētāju daļas nav saņemti pamatoti pieprasījumi (neatkarīgi no tā, vai pie viņiem notika vai nenotika pārbaudes apmeklējums), noslēguma posmā korekcijas apmērs tika pārskatīts un samazināts, un noteikts, pamatojoties vienīgi uz izmeklēšanas laikā pieejamajiem attiecīgajiem datiem.

(182)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, konstatēja pārskatītās cenu samazinājuma starpības, kas izteiktas procentos kā Kopienas ražošanas nozares cenas, sadalījumā pa valstīm ir šādas:

(183)

Pagaidu regulā tika sniegta attiecīga informācija par Kopienas apavu nozares īpatnībām. Dažādas ieinteresētās puses apgalvoja, ka šie dati nebūtu jāņem vērā, jo tie nav ticami vai tie neattiecas tikai uz Kopienas ražošanas nozares situāciju, un līdz ar to tiem nav juridiska pamata.

(184)

Šajā sakarā būtu jāpaskaidro, ka informācija pagaidu regulas 169. līdz 173. apsvērumā tika sniegta tikai kā rādītāji, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu labāku izpratni par Kopienas apavu nozari. Tomēr būtu jāpiebilst, ka secinājumi par kaitējumu tiek izdarīti saistībā ar iepriekš noteikto Kopienas ražošanas nozari un tādēļ turpmākajā kaitējuma analīzē atsauces uz šo informāciju netiks veiktas.

(185)

Kā jau iepriekš minēts, noslēguma posmā kaitējuma analīze ietver datus par bērnu apaviem.

(186)

Kā minēts pagaidu regulas 175. apsvērumā un, ievērojot parasto praksi, kaitējuma rādītāji tiek noteikti makroekonomiskajā līmenī (pamatojoties uz visas Kopienas ražošanas nozares datiem) vai mikroekonomiskajā līmenī (pamatojoties uz izlasē iekļauto uzņēmumu datiem). Lai nodrošinātu konsekvenci, kaitējuma rādītāji tiek secīgi noteikti tikai vienā no minētajiem līmeņiem, bet ne abos vienlaicīgi.

(187)

Ražošanas apjoms Kopienas ražošanas nozarē kopumā samazinājās no 267 miljoniem pāru 2001. gadā līdz 176 miljoniem pāru izmeklēšanas periodā. Tas liecina par vairāk nekā 30 % lielu samazinājumu.

(188)

Kaut gan teorētiski ražotne ir projektēta tā, lai sasniegtu konkrētu ražošanas līmeni, šis līmenis ir lielā mērā atkarīgs no šajā ražotnē nodarbināto darbinieku skaita. Kā minēts iepriekš, liela apavu ražošanas procesa daļa ir darbietilpīga. Šādos apstākļos nemainīgam uzņēmumu skaitam labākais veids, kā noteikt ražošanas jaudu, ir pārbaudīt šo uzņēmumu nodarbinātības līmeni. Tāpēc atsaucas uz turpmākajā tabulā sniegto nodarbinātības attīstību.

(189)

Tā kā nodarbinātība (kā arī ražošanas jauda) samazinājās saistībā ar ražošanas apjomu, kopumā jaudas izmantošanas apjoms visā periodā saglabājās nemainīgs.

(190)

Tā kā ražošana notiek pēc pasūtījuma, Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoms (tāpat kā ražošana) samazinājās. Kopienas tirgū pārdoto apavu pāru skaits samazinājās par vairāk nekā 60 miljoniem no 2001. gada līdz IP, t.i., par 33 %.

(191)

Tirgus daļas izteiksmē tas atbilst zaudējumam par gandrīz 9 procenta punktiem. Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās no 26,5 % 2001. gadā līdz 17,7 % IP.

(192)

Nodarbinātība kritiski samazinājās visā attiecīgajā periodā. Kopienas ražošanas nozarē vairāk nekā 27 000 darba ņēmēju zaudēja darbu, kas norāda uz 33 % samazinājumu IP salīdzinājumā ar 2001. gada līmeni.

(193)

Ražīgumu noteica, dalot ražošanas apjomu ar Kopienas ražošanas nozares darbaspēku, kā tas norādīts iepriekšējās tabulās. Ievērojot šo apstākli, Kopienas ražošanas nozares ražīgums attiecīgajā periodā palika salīdzinoši stabils.

(194)

Tā kā par šo jautājumu nav saņemta jauna un pamatota informācija vai argumenti, ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 183. līdz 184. apsvērumi.

(195)

Jāatgādina, ka antidempinga pasākumi pret dažu apavu ar ādas vai plastmasas virsu importu, kuru izcelsmes valsts ir ĶTR, Indonēzija un Taizeme, tika ieviesti 1998. gada februārī. Šie pasākumi pārklājas ar ražojumiem, uz kuriem attiecas pašreizējā izmeklēšana. Pēc tam, kad tika publicēts paziņojums par pasākumu gaidāmajām termiņa beigām, netika saņemts neviens pieprasījums par pārskatīšanu un pasākumi attiecīgi tika pārtraukti 2003. gada martā. Tā kā pārskatīšanas pieprasījumi netika saņemti, pagaidu regulā tika noteikts, ka tajā laikā Kopienas ražošanas nozare bija atguvusies no iepriekšējās dempinga ietekmes.

(196)

Kopienas ražošanas nozare tomēr to apstrīdēja, pamatojoties uz to, ka pārskatīšanas pieprasījums netika iesniegts nevis tādēļ, ka būtu notikusi atgūšanās no dempinga kaitējošās ietekmes, bet gan tādēļ, ka ieviestie pasākumi nebija pietiekami efektīvi. Tā apgalvoja, ka pretēji pagaidu regulā izklāstītajam Kopienas ražošanas nozares ekonomiskā situācija nevarēja attiecīgi atgūties, jo tajā laikā ieviestie pasākumi nebija pietiekami efektīvi, lai novērstu kaitējumu. Bez tam imports no šajā procedūrā iesaistītajām valstīm sasniedza būtisku apjomu laikā no 2001. līdz 2003. gadam.

(197)

Tomēr Kopienas ražošanas nozare nepietiekami pamatoja būtisko kaitējumu laikā no 2001. līdz 2003. gadam, un iepriekšējo pasākumu iespējamo neefektivitāti varēja izskatīt starpposma pārskatā, kas netika pieprasīts.

(198)

Tāpēc šī prasība tika noraidīta un pagaidu secinājums, ka ražošanas nozare atguvusies no iepriekšējās dempinga ietekmes, tika apstiprināts šajā noslēguma posmā, t.i., līdz 2003. gadam Kopienas ražošanas nozare vēl necieta būtisku kaitējumu. Tomēr būtu jāpiebilst, ka 2004. gadā tai bija kaitējums.

(199)

Kā jau minēts, uzskata, ka, lai noteiktu kaitējumu, krājumiem ir neliela ietekme uz Kopienas apavu ražošanas nozari, jo ražošana notiek pēc pasūtījuma. Tādēļ krājumi teorētiski netiek uzkrāti, un tie rodas vienīgi no izpildītiem pasūtījumiem, kuri vēl nav piegādāti un/vai par kuriem vēl nav sagatavots faktūrrēķins. Pamatojoties uz to, vispirms no 2001. līdz 2004. gadam krājumu līmenis palielinājās, t.i., par 27 %, un tad samazinājās IP beigās. Samazinājums izmeklēšanas periodā jāskata arī nozares sezonalitātes kontekstā. Paredzams, ka krājumu līmenis decembrī būs augstāks nekā gada pirmā ceturkšņa beigās, t.i., šajā gadījumā IP beigās.

(200)

Vidējā vienas vienības pārdošanas cena nepārtraukti samazinājās attiecīgajā periodā. Kopumā samazinājums sasniedza 7,5 %. Kopienas ražošanas nozares cenu samazināšanās var izskatīties ierobežota, jo īpaši salīdzinājumā ar 30 % cenu samazinājumu importam par dempinga cenām attiecīgajā periodā. Tomēr tas būtu jāskata saistībā ar to, ka apavi tiek ražoti pēc pasūtījuma, kādēļ jaunus pasūtījumus parasti pieņem tikai tad, ja atbilstīgais cenu līmenis dod iespēju ražot vismaz bez zaudējumiem. Attiecībā uz šo atsauce norādīta turpmākajā tabulā, kurā pierādīts, ka IP Kopienas ražošanas nozare nevarēja turpināt pazemināt cenas, neradot sev zaudējumus.

(201)

Iepriekš minētie atdeves rādītāji apstiprina pagaidu regulas 190. apsvērumā izklāstīto situāciju un pierāda uzņēmumu finanšu stāvokļa skaidru pasliktināšanos attiecīgā periodā. Jāatgādina, ka vispārējā pasliktināšanās īpaši iezīmējās IP un norāda uz būtiskām negatīvām izmaiņām 2005. gada pirmajā ceturksnī, t.i., pēdējā IP ceturksnī. Faktiski jau tā zemais rentabilitātes līmenis attiecīgā perioda sākumā samazinājās vēl būtiskāk.

(202)

Tā kā šajā jautājumā nav iesniegta jauna pamatota informācija vai argumenti, ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 191. līdz 193. apsvērumi.

(203)

Kopējais peļņas līmenis visā attiecīgajā periodā bija zems, kas uzsver šo MVU finansiālo jutīgumu. Kā sīki izklāstīts turpmāk, attiecīgajā periodā un īpaši izmeklēšanas periodā sasniegtais peļņas līmenis ir daudz zemāks par līmeni, ko ražošanas nozare varētu sasniegt parastā situācijā.

(204)

Izmeklēšana pierādīja, ka vairāku Kopienas ražotāju sarežģītais finansiālais stāvoklis nelabvēlīgi ietekmēja to kapitāla pieprasījumus. To pierāda fakts, kā attīstās šo uzņēmumu attiecīgais peļņas līmenis un īpaši – to naudas plūsmu samazināšanās. Kā paskaidrots iepriekš, relatīvi mazie un vidējie uzņēmumi ne vienmēr spēj nodrošināt pietiekamas banku garantijas, un tiem var būt sarežģīti segt būtiskus finanšu izdevumus, ko rada nedroša finanšu situācija.

(205)

Pagaidu regulas 194. apsvērumā noteikto ieguldījumu tendenci apstiprina iepriekšējās tabulas dati. Ieguldījumi, kuriem piekrituši uzņēmumi, samazinājās par vairāk nekā 50 % no 2001. gada līdz IP. Ieguldījumu samazinājums jāizskata saistībā ar izlasē iekļauto Kopienas ražotāju finansiālā stāvokļa pasliktināšanos.

(206)

Pagaidu regulas 196. apsvērumā izklāstītās algu tendences apstiprina šīs tabulas dati. Tā kā jauna informācija nav saņemta, šīs tendences tiek apstiprinātas.

(207)

Vairāki ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka Kopienas ražošanas nozares peļņas norma ir būtisks rādītājs Kopienas ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma situācijā. Jo īpaši tika apgalvots, ka, tā kā pagaidu posmā kaitējuma novēršanas līmeņa noteikšanai izmantotā peļņas norma (t.i., 2 % – skatīt pagaidu regulas 284. apsvērumu) atbilst dažu izlasē iekļauto uzņēmumu faktiski sasniegtajai, tas pierāda, ka attiecībā uz šo rādītāju kaitējums nav nodarīts.

(208)

Šis apgalvojums vairs nav atbilstīgs, jo pēc turpmākas analīzes, kā noteikts 292. apsvērumā, peļņas norma tika koriģēta līdz 6 %, tādējādi atbilstīgāk atspoguļojot Kopienas apavu ražotāju sasniedzamo peļņas normu, ja nenotiek kaitējumus veicinošs dempings. Pamatojoties uz to, Kopienas ražošanas nozares rentabilitāte attiecīgajā periodā acīmredzami samazinājās, un jebkurā gadījumā IP rentabilitāte samazinājās līdz pat 0,5 %. Turklāt kaitējuma analīze tiek veikta Kopienas ražošanas nozares vai tās izlasē iekļauto uzņēmumu līmenī, nevis kāda atsevišķa uzņēmuma līmenī, kas ietverts Kopienas ražošanas nozares definīcijā.

(209)

Dažādas ieinteresētās puses iebilda, ka kaitējuma analīzē izmantotie rādītāji nav ticami vai nav atbilstīgi. Tās apgalvoja, ka ekonomiskie rādītāji netika pārbaudīti un tādējādi nav ticami, jo, nenotiekot sadarbībai, tie nav attiecināmi uz esošo Kopienas ražošanas nozari. Attiecībā uz mikroekonomiskajiem rādītājiem un, ņemot vērā ierobežoto izlases apjomu, tika apgalvots, ka tie nav reprezentatīvi. Visbeidzot, tika norādīts uz novērotajām atšķirīgajām tendencēm kaitējuma rādītājos, kas tika konstatēti makro un mikroekonomiskajā līmenī.

(210)

Pirmkārt, attiecībā uz to, ka makroekonomiskie rādītāji netika pārbaudīti, jāatgādina, ka saskaņā ar pamatregulu pārbaudes apmeklējumu nepieciešamības novērtējums tika atstāts Komisijas ziņā un tāpēc nav juridiska pienākuma visos gadījumos veikt pārbaudes apmeklējumus. Patiešām, pamatregulas 16. pants vienīgi nosaka, ka Komisija, ja tā uzskata par nepieciešamu, veic pārbaudes apmeklējumu. Tādējādi prasība tika noraidīta. Bez tam šie faktori tika pēc iespējas vispārīgi pārbaudīti, izmantojot kopējo attiecīgo Kopienas valsts apavu nozares apvienību sniegto informāciju.

(211)

Otrkārt, ievērojot iepriekš minēto secinājumu par Kopienas ražošanas nozares definīciju un izlases reprezentativitāti, pieprasījumi attiecībā uz šiem elementiem arī tika noraidīti. Bez tam, kā izklāstīts iepriekš, vienīgi konsekvences nolūkos galīgo secinājumu izdarīšanai tiek noteikts tikai kaitējuma rādītāju kopums, vai nu makro, vai mikroekonomiskie rādītāji. Visbeidzot, jāpiezīmē, ka, ja arī provizoriskajā posmā mikro un makroekonomiskajā līmenī konstatētās tendences ne vienmēr norāda uz identiskām izmaiņām, to uzrādītās tendences tomēr nav arī būtiski atšķirīgas.

(212)

Visbeidzot, ieinteresētās puses arī apgalvoja, ka ne visi kaitējuma faktori pierāda kaitējumu un konkrēti, atsevišķa uzņēmuma līmenī, izlasē iekļautajiem uzņēmumiem nodarītais kaitējums nevar tikt konstatēts. Pirmie apgalvojumi noraidāmi, pamatojoties uz to, ka saskaņā ar pamatregulu neviens atsevišķs kaitējuma rādītājs nav izšķirošs. Attiecībā uz to, ka atsevišķu ražotāju situācija nenorāda uz kaitējumu, jāuzsver, ka tam nav būtiskas nozīmes, jo saskaņā ar pamatregulas 3. panta 1. punktu kaitējuma analīze tiek veikta Kopienas ražošanas nozares vai tās izlasē izraudzīto uzņēmumu līmenī, nevis Kopienas ražošanas nozares definīcijai atbilstīgu atsevišķu uzņēmumu līmenī.

(213)

Ņemot vērā iepriekš minēto, ar šo tiek apstiprināts pagaidu secinājums, ka Kopienas ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta izpratnē.

(214)

Konkrēti tiek apstiprināts, ka makroekonomisko rādītāju līmenī, t.i., Kopienas ražošanas nozares kopējā līmenī kaitējums galvenokārt izpaudās kā pārdošanas apjoma un tirgus daļu samazinājums. Tā kā apavus ražo pēc pasūtījuma, šis fakts arī nelabvēlīgi ietekmēja ražošanas līmeni un nodarbinātību Kopienā.

(215)

Turpmāk tiek arī apstiprināts, ka mikroekonomisko elementu līmenī situācija ir lielā mērā kaitējuma ietekmēta. Piemēram, 2003. gadā izlasē iekļautie uzņēmumi ir sasnieguši zemāko iespējamo peļņas līmeni, ko tomēr var daļēji izskaidrot ar to relatīvi prioritāro iepriekšējo ieguldījumu praksi (amortizācijas ietekme uz rentabilitāti). Tomēr to peļņas līmenis turpināja samazināties, neraugoties uz ieguldījumu apjoma nozīmīgu samazināšanu, un faktiski IP sasniedza zemāko līmeni visā attiecīgajā periodā, izņemot 2003. gadu, t.i., bija daudz zemāks par jebkādu pieņemamu līmeni un, iztrūkstot citiem izskaidrojošiem faktoriem, piemēram, būtiski iepriekš veiktiem ieguldījumiem, kas skaidri liecina par būtisku kaitējumu. Tāpat naudas plūsmas rādītājs turpināja bīstami samazināties un IP sasniedza zemāko līmeni, ko var uzskatīt vienīgi par būtisku kaitējumu. Izlasē iekļautie uzņēmumi IP nespēja vēl vairāk samazināt savu cenu līmeni, neciešot zaudējumus. Relatīvi mazu un vidēju uzņēmumu gadījumā tas nozīmē, ka tie nevar darboties ilgāku laikposmu ar zaudējumiem un būs spiesti izbeigt darbību. Kopumā, lai arī līdz 2004. gadam Kopienas ražošanas nozares situāciju var klasificēt kā kaitējuma ietekmētu, pēc 2004. gada tai nodarītais kaitējums ir acīmredzami būtisks.

(216)

Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa un attiecīgo valstu tirgus daļa, ietverot bērnu apavus, attīstījās šādā veidā:

(217)

Dažas ieinteresētās puses apstrīdēja Komisijas secinājumu, ka ir pietiekama laikposmu sakritība starp dempinga importa tirgus daļas pieaugumu un Kopienas ražošanas nozares tirgus daļas samazināšanos. Tās norādīja, ka laikā, kad Ķīnas un Vjetnamas imports sasniedza lielāko tirgus daļas pieaugumu, Kopienas ražošanas nozare piedzīvoja mazākus tirgus daļu kritumus, un otrādi. Tiek arī apgalvots, ka attiecīgās valstis nepārņēma sūdzības iesniedzēju tirgus daļu, proti, pārskatot citu trešo valstu tirgus daļu izmaiņu attīstību.

(218)

Importētāju apvienība turklāt apgalvoja, ka dempinga imports no attiecīgajām valstīm nenodara kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei, ievērojot, ka importētie apavi nekonkurē ar Kopienā ražotajiem apaviem.

(219)

Attiecībā uz laikposmu sakritību, tiek uzskatīts, ka cēloņsakarības analīzē nav prasīta ideāla sakritība starp dempinga importa attīstību un Kopienas ražošanas nozares situāciju. Faktiski ir noteikta un juridiski atzīta prakse, saskaņā ar kuru, kā tas ir šajā gadījumā, vienkārša sakritība starp būtiskos apjomos pieaugošo dempinga importu, kas izraisīja Kopienas ražošanas nozares cenu samazinājuma starpību un aizvien šaubīgāko Kopienas ražošanas nozares situāciju, skaidri norāda uz cēloņsakarību. Šajā gadījumā, kā skaidri noteikts no 203. līdz 209. apsvērumam pagaidu regulā, šāda sakritība laikā ir nenoliedzami notikusi. Turklāt sakritība attiecībā uz izmaiņām tirgus daļā no 2003. līdz 2004. gadam ir gandrīz simetriska. Bez tam fakts, ka attiecīgā periodā bija neregulārs dempinga importa tirgus daļas pieaugums, kas pārsniedza Kopienas tirgus daļas samazinājumu, tikai norāda uz faktu, ka dempinga importa pieaugums notika ne tikai uz Kopienas ražošanas nozares rēķina, bet arī uz citu Kopienas tirgus dalībnieku rēķina.

(220)

Apgalvojums, ka importētie apavi nekonkurē ar Kopienā ražotajiem apaviem arī tika noraidīts, pamatojoties uz iepriekšminēto secinājumu par attiecīgā ražojuma un līdzīgo ražojumu definīciju, t.i., ka no attiecīgajām valstīm importētie apavi visos līmeņos, proti, visos asortimentos un veidos konkurē ar Kopienas ražošanas nozares ražotajiem un pārdotajiem apaviem un ka to pārdošanas kanāli kopumā ir identiski. Bez tam izmeklēšana ir skaidri pierādījusi, ka Kopienas ražotāji un eksportētāji pārdošanas apjomu jomā konkurē Kopienas tirgū.

(221)

Tā kā nebija citu atsauksmju, tika apstiprināti pagaidu regulas 209. apsvērumā noteiktie secinājumi – dempinga importam bija izšķiroša loma Kopienas ražošanas nozarei nodarītajā būtiskajā kaitējumā.

(222)

Pēc pagaidu pasākumu ieviešanas dažas ieinteresētās puses apgalvoja, ka nodarīto būtisko kaitējumu izraisījuši citi faktori. Šīs puses atsaucās uz jau iepriekšējos posmos paustajiem apgalvojumiem, kas attiecīgi iztirzāti pagaidu regulā. Konkrēti šie apgalvojumi aptvēra Kopienas ražošanas nozares eksporta rezultātus, importu no citām trešām valstīm, Ķīnas eksportam noteiktās kvotas palielināšanas ietekmi, valūtas kursa svārstību ietekmi, Kopienas ražotāju ražotņu pārvietošanu un šķietami strukturāli nepietiekamo Kopienas ražošanas nozares konkurētspēju. Tomēr netika iesniegti nekādi jauni apsvērumi, un tādējādi pagaidu regulā noteiktie būtiskākie secinājumi ir pēc nepieciešamības izskaidroti/papildināti turpmāk.

(223)

Dažas ieinteresētās puses atkārtoti apgalvoja, ka Kopienas apavu ražošanas nozares slikto ekonomisko situāciju izraisījusi tās eksporta darbības rezultātu pasliktināšanās.

(224)

Šajā sakarā ir norādīts, ka šķietamā eksporta darbības rezultātu pasliktināšanās, ja tāda ir, neietekmē lielāko daļu iepriekš analizēto rādītāju, piemēram, pārdošanas apjomus, tirgus daļas, cenu samazinājumus, jo šie faktori konstatēti Kopienas pārdošanas apjomu līmenī. Ražošanas dati tika iesniegti uz kopējiem pamatiem, jo nav iespējams nodalīt preces, kas paredzētas Kopienas tirgum, no precēm, kas paredzētas tirgum ārpus Kopienas. Tā kā apavi tiek ražoti pēc pasūtījuma, jebkurš pārdošanas apjomu samazinājums noteikti izraisa līdzvērtīgu ražošanas apjoma samazinājumu, un tā kā lielākais ražojumu apjoms bija paredzēts pārdošanai Kopienas tirgū, tiek apstiprināts pagaidu secinājums, ka ražošanas apjoma lielākās daļas samazinājums saistīts ar Kopienas tirgū radīto kaitējumu.

(225)

Faktiski attiecīgajā periodā pārdošanas apjoma samazinājums Kopienas tirgū (– 34 %) atbilst ražošanas apjoma samazinājumam tajā pašā periodā (– 33 %).

(226)

Tāpēc tika noraidīta prasība un galīgi secināts, ka Kopienas ražošanas nozares eksporta darbības rādītāji nav izraisījuši nekādu būtisku kaitējumu.

(227)

Importa no trešām valstīm, tostarp bērnu apavu importa attīstība notika šādā veidā:

(228)

Būtu jāpiebilst, ka neviena no iepriekšējās tabulas citu valstu sarakstā iekļautajām valstīm (no vairāk nekā 150 dažādām valstīm) IP neveidoja vairāk par 2 % no kopējā Kopienas importa apjoma.

(229)

Tādējādi var apstiprināt, ka atsevišķi neviena no iepriekš uzskaitītajām valstīm attiecīgajā periodā nav būtiski palielinājusi savas tirgus daļas, ka to absolūtais tirgus daļas līmenis saglabājās daudz zemāks par attiecīgo valstu līmeni un ka tās attīstījās dažādi. Attiecībā uz cenām, tās būtu jāskata kopsakarībā ar jau minēto importa apjoma attīstību un ievērojot faktu, ka tās samazinājās mazākā apmērā nekā attiecīgo valstu cenas, taču jo īpaši jāievēro, ka to absolūtais līmenis attiecīgajā periodā, izņemot vienu, saglabājās vidēji daudz augstāks nekā dempinga importa cenu līmenis.

(230)

Šo iemeslu dēļ tiek galīgi secināts, ka imports no trešām valstīm būtiski neietekmēja Kopienas ražošanas nozares situāciju.

(231)

Vairāki ražotāji eksportētāji un importētāji atkārtoja savu apgalvojumu, ka Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu izraisīja euro vērtības pieaugums pret ASV dolāru, kas izraisīja būtisku importa cenu samazinājumu.

(232)

Jauni apsvērumi netika iesniegti, un tāpēc jāatsaucas uz pagaidu regulas 220. līdz 225. apsvērumu. Bez tam jāpiebilst, ka arī pieņemot, ka valūtas kursa svārstības ietekmēja importa cenas, vienīgi attiecīgā importa apjoms bija pietiekami ievērojams, lai radītu būtisku kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei.

(233)

Šajā sakarā jauni apsvērumi netika izvirzīti. Tomēr būtu jāpiebilst, ka, ievērojot importa apjoma pieaugumu IP pēdējā ceturksnī, tas tiešām varēja pastiprināt šā dempinga importa kaitējumu izraisošo ietekmi.

(234)

Šajā sakarā jauni apsvērumi netika izvirzīti. Bez tam būtu jāpiebilst, ka dempinga starpība ir salīdzinoši augsta (t.i., pat augstāka par cenu samazinājuma starpību). Citiem vārdiem, attiecīgais dempinga eksports nekonkurē ar Kopienas ražošanas nozari dabisku priekšrocību līmenī, bet gan pamatojoties uz praksi, kas saskaņā ar starptautiskās tirdzniecības noteikumiem ir sodāma. Situācija, kurā nav dempinga līmeņa, attiecīgā importa cenas būtu daudz augstākas un Kopienas ražošanas nozare būtu daudz stiprākā konkurences situācijā attiecībā pret šo importu.

(235)

Dažādi ražotāji eksportētāji un importētāju asociācija apgalvoja, ka pagaidu regulā nav pietiekoši iztirzāta EK ražošanas pārvietošanas ietekme uz Kopienas ražošanas nozares situāciju.

(236)

Tie īpaši kritizēja pagaidu regulas 171. apsvērumā ietvertos rādītājus, kas attiecas uz Kopienas apavu nozari kopumā, jo šie rādītāji attiecas arī uz to Kopienas ražotāju datiem, kas pārvietojuši savas ražošanas. Šajā sakarā jāatsaucas uz iepriekš minēto punktu, kurā apstiprināts, ka pagaidu regulas 169. līdz 173. apsvērums ir iekļauti tikai informatīvos nolūkos un tie nav juridiski saistoši, izdarot galīgos secinājumus par kaitējumu. Tādējādi tiek arī apstiprināts, ka ražotāji, kas ražošanas pilnībā pārvietojuši ārpus Kopienas, neietilpst Kopienas ražošanas nozares definīcijā un tāpēc apmērs, kādā šie uzņēmumi arī varējuši kaitēt Kopienas ražošanas nozarei, tiek analizēts kopā ar importa ietekmi no citām trešām valstīm.

(237)

Attiecībā uz uzņēmumiem, kas daļēji pārvietojuši savas ražošanas, t.i., arī iegādājoties apavus no avotiem ārpus Kopienas, jāatgādina, ka kaitējuma analīze tiek veikta vienīgi saistībā ar datiem, kas attiecas uz Kopienas ražošanu. Tādējādi apmērs, kādā šie iepirkumi arī varējuši nodarīt tiem jebkādu kaitējumu, būtu jāizskata saistībā ar importa analīzi no citām trešām valstīm.

(238)

Visbeidzot, attiecībā uz tiem uzņēmumiem, kas palielināja vai uzsāka apavu daļu (piemēram, virsmu) importu, iepriekš izklāstītu iemeslu dēļ nevar uzskatīt, ka šis imports ir nelabvēlīgi ietekmējis vairākus kaitējuma rādītājus, piemēram, ražošanu, pārdošanas apjomus, rentabilitāti u.tml. Patiesi, kā to norādīja dažas ieinteresētās puses, tas varēja izraisīt nodarbinātības līmeņa samazināšanos Kopienā, taču tas arī būtu jāuzskata par pašaizsardzības pasākumu uzņēmumiem, kas saskārās ar strauji pieaugošo importu par dempinga cenām Kopienas tirgū, un tāpēc ir attiecināms uz dempingu, nevis pašnodarītu kaitējumu.

(239)

Tādējādi ieinteresēto pušu prasības tika noraidītas, un tika apstiprināti pagaidu regulas konstatējumi un secinājumi.

(240)

Tāpēc galīgi tiek secināts, ka attiecīgo valstu izcelsmes dempinga imports ir nodarījis būtisku kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei pamatregulas 3. panta 6. punkta izpratnē, un, ņemot vērā analīzi, kuras gaitā visu zināmo faktoru ietekme uz Kopienas ražošanas nozares situāciju tika pienācīgi nošķirta un nodalīta no dempinga importa kaitējumu izraisošās ietekmes, ka šie faktori paši par nenovērš faktu, ka novērtētais būtiskais kaitējums attiecināms uz dempinga importu.

(241)

Tika analizēts, vai pēc pagaidu regulas ieviešanas, ievērojot ieinteresēto pušu sniegtās atsauksmes un/vai papildu datus, būtu jāgroza pagaidu secinājums, ka Kopienas interesēs ir veicama intervence, lai novērstu kaitējumu izraisošo dempingu.

(242)

Konkrēti importētāji un ražotāji eksportētāji iebilda, ka pasākumu piemērošana neatbilst Kopienas ražošanas nozares interesēm. To galvenokārt pamato apgalvojums, ka sūdzības iesniedzēju ražojumi papildina attiecīgo valstu importu, ka antidempinga pasākumu piemērošanas rezultātā notiks attiecīgo valstu importa novirzīšana uz trešām valstīm un visbeidzot, ka kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei nav nodarījis dempings un ka sūdzības iesniedzēju tirgus daļa zaudēta daudzu gadu garumā šķietami citu faktoru, nevis dempinga ietekmē.

(243)

Vispirms būtu jāpiezīmē, ka pagaidu regula un iepriekš izklāstītā analīze skaidri konstatē dempinga pastāvēšanu, kas nodarījis kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei un kas kopš 2004. gada kvalificējams kā būtisks kaitējums, kurš radies dempinga no attiecīgajām valstīm rezultātā. Līdz ar to principā tiek uzskatīts, ka kaitējuma novēršana atbilst Kopienas ražošanas nozares interesēm.

(244)

Pieņēmums, ka sūdzības iesniedzēju ražojumi tikai papildina importu, tika noraidīts, pamatojoties uz agrāk izdarītiem secinājumiem, ka attiecīgais ražojums konkurē ar Kopienā ražotajiem un pārdotajiem līdzīgajiem ražojumiem. Fakts, ka Kopienas ražošanas nozare iesniedza sūdzību par attiecīgo ražojumu importu, arī pierāda, ka starp Kopienā ražotajiem un no attiecīgajām valstīm importētajiem ražojumiem pastāv konkurence.

(245)

Apgalvojums par importa novirzīšanu ir izteikts iepriekš, un atsauce ir uz pagaidu regulas 241. apsvērumu, kurā tiek secināts, ka apstāklis, kad importētāji var pārcelties uz citām piegādātājvalstīm, nav uzskatāms par derīgu argumentu, lai neieviestu pasākumus pret dempingu, kas nodara būtisku kaitējumu, un ka jebkurā gadījumā nav iespējams paredzēt, cik lielā mērā šāda pārcelšana notiks, nedz arī šāda importa nosacījumus, proti, vai tas būs importa dempings, vai nebūs.

(246)

Attiecībā uz pēdējo prasību, atsauce ir uz iepriekš izklāstīto cēloņsakarību analīzi, kuru veicot, tika pārbaudīta citu faktoru, kas nav dempings, ietekme. Šajā gadījumā ir skaidrs, ka Kopienas apavu ražošanas nozares ražošanas apjoma pazemināšanos un līdz ar to arī tirgus daļas samazināšanos veicināja dempinga importa parādīšanās. Tāda acīmredzot bija situācija stabila Kopienas patēriņa gadījumā.

(247)

Tā kā turpmāk pamatotas atsauksmes netika iesniegtas, provizoriskie secinājumi tiek apstiprināti un galīgi tiek secināts, ka antidempinga pasākumu ieviešana dos iespēju Kopienas ražošanas nozarei atkopties no konstatētā dempinga ietekmes nodarītā būtiskā kaitējuma.

(248)

Tāpat kā pagaidu posmā pēc publikācijas par pagaidu pasākumu ieviešanu patērētāju organizāciju atsauksmes netika saņemtas. Tādējādi pagaidu secinājumu, ka patērētāju ādas apavu cenas galīgo pasākumu ieviešanas dēļ tiktu ietekmētas nebūtiski, neviena asociācija, kas pārstāv patērētāju intereses, neapstrīdēja.

(249)

Konkrēti ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka tie nepiekrīt secinājumiem par pasākumu ierobežoto ietekmi uz patērētājiem un ka šo pasākumu dēļ mājsaimniecību izdevumi būtiski pieaugs.

(250)

Importētāji arī apgalvoja, ka patēriņa cenas noteikto pasākumu dēļ paaugstināsies un ka cenas palielinājums var pat sasniegt ad valorem nodokļa procentuālo apmēru. Šis apgalvojums pamatots ar pieņēmumu, ka importētāji parasti piemēro savu uzcenojumu importa cenai pēc izkraušanas, kura ietver visus nodokļus, un tādējādi starpība arī par antidempinga maksājumu tiks aprēķināta tāpat kā par citiem cenu veidojošiem elementiem. No otras puses, konkrēti importētāji tomēr apgalvojuši, ka viņi neuzliks nodokļu nastu patērētājiem, jo tieši patērētāji nosaka cenu līmeni un tie nepirks konkrētos apavus, ja tiks pārsniegta noteiktā cena.

(251)

Pirmkārt, spēkā esošajos noteikumos nav noteikts, ka jāņem vērā ražotāju eksportētāju nostāja par Kopienas interesēm. Tomēr to nostāja tika analizēta, lai argumentus atspēkotu. Šajā sakarā būtu jāuzsver, ka puses, kas apstrīdēja Komisijas konstatējumus par pasākumu ietekmi uz patērētājiem, tomēr neiesniedza nekādus konkrētus datus vai informāciju, kas pamatotu viņu apgalvojumus. Turpretī, kā ziņots iepriekš, viņi sniedza pretrunīgus paziņojumus, apgalvojot, ka nodokļu nasta tiks pilnībā novirzīta uz patērētājiem (turklāt arī piemērojot uzcenojumu par nodokli), vai ka vispār nodokļu ietekmi nebūs iespējams novirzīt. Tādējādi viņu apgalvojumi tika uzskatīti par nepietiekamiem, lai grozītu pagaidu secinājumus.

(252)

Bez tam daži ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka pasākumu ieviešana būtiski ierobežos patērētāju izvēli. Šis apgalvojums pamatots ar pieņēmumu, ka konkrēti ādas apavu veidi tiek ražoti tikai Ķīnā un Vjetnamā un ka antidempinga maksājumu dēļ var tikt pieņemts lēmums pārtraukt noteiktu apavu veidu ražošanu, un ka Kopienas ražotājiem nepietiks ražošanas jaudu, lai nodrošinātu Kopienas tirgu ar šiem apavu veidiem.

(253)

Šie pieņēmumi par apavu izvēles samazināšanos bija izteikti jau iepriekš un izklāstīti pagaidu regulas 246. apsvērumā. Bez tam apgalvojums, ka noteikti apavu veidi vairs netiks ražoti un ka Kopienas ražotājiem nebūs pietiekamu ražošanas jaudu, lai iespējams aizvietotu iespējamos iztrūkumus, ir tikai pieņēmums, kas netika apliecināts ar kādiem objektīviem faktiem vai pierādījumiem, un tāpēc tika noraidīts.

(254)

Visbeidzot, bērnu apavu izslēgšana tika pārskatīta, ievērojot Kopienas ražošanas nozares izvirzītos argumentus.

(255)

Lai gan ražotāji eksportētāji un importētāji bija gandarīti par šo izslēgšanu, netika iesniegta nevienas patērētāju organizācijas atsauksme, netika saņemti papildu pierādījumi vai apstiprinājums, ka pasākumu ieviešanai uz bērnu apaviem būtu citādāka ietekme nekā uz pieaugušo apaviem.

(256)

No otras puses, Kopienas ražošanas nozare apstrīdēja bērnu apavu izslēgšanu no pagaidu antidempinga pasākumu darbības jomas un atsaucās uz faktu, ka Kopienā tiek ražoti bērnu apavi un ka kaitējumu izraisošais dempings konstatēts arī bērnu apavu gadījumā.

(257)

Konstatētie fakti par bērnu apavu statusu attiecīgajā procedūrā nosaka turpmāk izklāstītos secinājumus. Pirmkārt, turpmāka analīze, kuras rezultātā izdarīti galīgie konstatējumi pierādīja, ka bērnu apavi būtu jāiekļauj attiecīgā ražojuma definīcijā, t.i., būtu jāuzskata, ka visi attiecīgā ražojuma veidi ir viens ražojums un tāpēc principā antidempinga pasākumi būtu jāpiemēro attiecīgajam ražojumam kopumā. Otrkārt, tika pārskatīti argumenti par bērnu apavu pagaidu izslēgšanu no antidempinga pasākumu piemērošanas, pamatojoties uz Kopienas interesēm, kā izklāstīts pagaidu regulas 250. līdz 252. apsvērumā, proti, ņemot vērā ievērojami biežāku bērnu apavu aizvietošanu, un tādējādi daudz lielāku antidempinga pasākumu ietekmi uz vidusmēra Eiropas ģimenes finanšu stāvokli. Šajā sakarā tika noteikts, ka saskaņā ar Eiropas statistikas biroja datiem, vidējās bērnu apavu importa cenas ir kopumā daudz zemākas nekā pieaugušo apavu importa cenas (vairāk nekā par 33 %). Attiecīgi ad valorem antidempinga maksājumu ietekme uz bērnu apaviem būtu proporcionāli mazāka. Bez tam galīgo secinājumu dēļ kopumā noteikts zemāks nodokļa līmenis nekā pasākumi pagaidu posmā. Arī tādēļ pasākumu finansiālā ietekme samazinās. Turklāt kā izklāstīts pagaidu regulas 249. apsvērumā, tiek uzskatīts par maz ticamu, ka patērētājiem būs jāuzņemas piemēroto pasākumu pilnīgs slogs. Neviena ieinteresētā puse neiesniedza pamatotus pierādījumus, kas apstiprinātu pretēja viedokļa pareizību. Šajā sakarā pamatoti jāpiebilst, ka patērētāju organizācijas savas atsauksmes vispār nesniedza, kas apliecina, ka pasākumu ietekme, neatkarīgi no tā, vai tie tiks piemēroti bērnu vai pieaugušo apaviem, neietilpst viņu pārstāvamo rūpju lokā. Ņemot vērā iepriekš izklāstīto analīzi, ir skaidrs, ka bērnu apavu izslēgšana no pasākumu piemērošanas darbības jomas nevar tikt pamatota. Tādēļ nav pārliecinošu pierādījumu, ka, ieviešot antidempinga pasākumus, tiks novērsts dempinga nodarītais būtiskais kaitējums un ka patērētāju intereses gūs pārsvaru pār Kopienas ražojošās nozares interesēm.

(258)

Šo iemeslu dēļ prasība tika pieņemta un ar šo tiek apstiprināts, ka, ievērojot iepriekš izklāstīto, galīgo pasākumu ieviešana attiecībā uz attiecīgo ražojumu, tostarp bērnu apaviem, nav pretrunā ar vispārējām patērētāju interesēm.

(259)

Jāatgādina, ka pagaidu posmā tikai ierobežots atsauksmju skaits tika saņemts no izplatītājiem/mazumtirgotājiem vai izplatītāju/mazumtirgotāju organizācijām – viens iesniegums tika saņemts no vienas dalībvalsts mazumtirgotāju konsorcija un atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no trim importētājiem, kuriem arī ir savs izplatīšanas tīkls, tostarp divas lielveikalu ķēdes. Tikai viena no šīm četrām pusēm iesniedza atsauksmes pēc pagaidu pasākumu ieviešanas, un neviens cits izplatītājs vai mazumtirgotājs neiesniedza nekādas atsauksmes.

(260)

Importētāju asociācija, kas sadarbojās ar izmeklēšanu no procedūras sākuma, apstrīdēja secinājumu, ka ir saņemts ierobežots atsauksmju skaits, norādot, ka šī asociācija pārstāv uzņēmumus, kas papildu savai importētāju funkcijai ir arī izplatītāji un mazumtirgotāji. Tika arī apgalvots, ka vismaz divi asociācijas dalībnieki, kas atrodas divās dažādās dalībvalstīs, ir iesnieguši Komisijai sīku informāciju.

(261)

Komisija atzīst, ka šī asociācija pārstāv uzņēmumus, kuriem dažkārt ir arī savi izplatīšanas tīkli, un ka secinājums par atsauksmju skaitu šajā aspektā patiešām būtu jādiferencē. Tomēr uzņēmumu pamatfunkcija ir apavu imports. Taču būtībā izplatītāji un mazumtirgotāji neiesniedza Komisijai nekādus precīzus un apliecinošus datus, izņemot tos, ko sniedza trīs iepriekš minētie uzņēmumi, kas dotu iespēju novērtēt viņu ekonomisko situāciju un to, cik lielā mērā viņus ietekmēs pasākumu ieviešana. Galvenokārt tikai pamatojoties uz šādu informāciju, Komisija spēja veikt sīku analīzi.

(262)

Attiecībā uz divu dalībnieku šķietamo sadarbību būtu jāpaskaidro, ka viens no tiem neiesniedza atbildes uz anketas jautājumiem noteiktajā termiņā un tāpēc tās nevarēja tikt izmantotas.

(263)

Savā iesniegumā asociācija iekļāva rādītājus un piemērus, kas pierāda, kā pasākumi ietekmēs importētājus, kas nodarbojas arī ar mazumtirdzniecību. Šie rādītāji tika iesniegti ilgu laiku pēc šādu datu iesniegšanai noteiktā termiņa, un tie šķietami attiecas tikai uz vienu uzņēmumu, kura nosaukums nav minēts un kurš acīmredzami nav sadarbojies ar izmeklēšanu. Tā kā šos rādītājus nebija iespējams pārbaudīt, tos nevar ņemt vērā.

(264)

Asociācija turklāt apgalvo, ka sava finanšu stāvokļa dēļ importētāji, kas nodarbojas arī ar mazumtirdzniecību, nespēs pat daļēji novirzīt cenu pieauguma nastu uz patērētājiem, un ka daži mazumtirgotāji, īpaši tie, kas saņem preces tikai no attiecīgajām valstīm, pēc pasākumu ieviešanas nevarēs turpināt darbību.

(265)

Arguments, ka uzņēmumi nespēs pat daļēji novirzīt pasākumu ieviešanas dēļ pieaugušās izmaksas uz patērētājiem, ir acīmredzamā pretrunā ar daudzu ieinteresēto pušu paustajiem apgalvojumiem, tostarp importētāju asociācijas iesniegumu, ka antidempinga pasākumu ieviešanas dēļ pieaugs patēriņa cenas. Pamatojoties uz izmeklēšanas gaitā iegūto informāciju, un kā apliecina šie pretrunīgie apgalvojumi, ir ticami, ka kopumā pasākumu ietekme uz importa cenu tiks vismaz daļēji novirzīta uz patērētājiem. Protams, nevar noliegt, ka pasākumi nelabvēlīgi ietekmētu dažus mazumtirgotājus, kas ieved preces tieši un tikai no attiecīgajām valstīm. Tomēr būtu jāatgādina, ka Kopienas interešu analīze tika veikta uz vispārējiem pamatiem, t.i., pamatojoties uz vidējo procedūrā iesaistīto ieinteresēto pušu stāvokli Kopienā, un ka tāpēc nekad nevar izslēgt, ka ietekme uz dažām atsevišķām pusēm atšķirsies no ietekmes uz vairākumu. Šajā sakarā jāatsaucas uz pagaidu regulas 275. apsvērumu, kurā tiek atzīts, ka pasākumi patiešām var negatīvi ietekmēt dažu importētāju finanšu stāvokli.

(266)

Visbeidzot, asociācija apgalvoja, ka Komisijai ir kļūdaina izpratne par atšķirībām starp mazumtirdzniecības kanāliem. Šajā sakarā tiek apgalvots, ka neatkarīgie mazumtirgotāji preci saņem ne tikai no Kopienas vairumtirgotājiem, bet arī dažkārt importē to patstāvīgi. Tiek apgalvots, ka Komisijas izlasē iekļautie mazumtirgotāji visi bija preču zīmju mazumtirgotāji, un tāpēc Komisijas veiktā analīze nav atbilstīga.

(267)

Sīkāka informācija par Kopienas izplatītāju un mazumtirgotāju finanšu stāvokli netika sniegta, un tāpēc Komisija veica vispārēju nozares analīzi. Šīs analīzes vienīgais mērķis bija izplatīšanas kanālu un šo izplatītāju un mazumtirgotāju struktūras apzināšana, lai pārbaudītu, kā tos ietekmēs pasākumi. Nevar noliegt, ka atsevišķu izplatītāju īpašais stāvoklis šajā kopējā analīzē nav precīzi atspoguļots. Informācijas nolūkos arī jānorāda, ka šajā izmeklēšanā izstrādātais apraksts un veiktie secinājumi atbilst Komisijas iepriekš veiktajai antidempinga izmeklēšanai attiecībā uz apaviem (6), un nekas neliecināja, ka kopš tā laika situācija apavu izplatīšanas nozarē ir mainījusies.

(268)

Pagaidu regulas 260. apsvērums konkrēti nosaka, ka neatkarīgajiem mazumtirgotājiem preces parasti piegādā Kopienas vairumtirgotāji. Tas neizslēdz iespēju, ka mazumtirgotājiem var būt arī citi piegādes avoti. Attiecībā uz preču zīmju mazumtirgotājiem Komisija neizmantoja izlasi, bet gan analizēja visu informāciju, ko sniedza puses, kas sadarbojās. Šajā sakarā būtu jāpiezīmē, ka pagaidu regulā tika minēts, ka nesadarbojās neviena preču zīmes mazumtirdzniecības ķēde, kas nav tas pats, kas preču zīmju apavu mazumtirgotāji, no kuriem viens patiešām sadarbojās.

(269)

Netika iesniegtas citas prasības, kas pamatotu grozījumu veikšanu pagaidu regulas secinājumos. Tāpēc ar šo tiek apstiprināts secinājums, ka galīgo pasākumu ietekme uz importētājiem un izplatītājiem būs ierobežota, kā tas izklāstīts pagaidu regulas 264. apsvērumā.

(270)

No dažādām ieinteresētajām pusēm saņemtās atsauksmes tika rūpīgi analizētas, lai pārliecinātos, cik lielā mērā tās ir pamatotas, un tās ir iztirzātas turpmāk.

(271)

Konkrēti importētāji apgalvoja, ka, ņemot vērā viņu peļņas normu, kas ir mazāka par antidempinga maksājumu apmēru, viņi nespēs apmaksāt antidempinga maksājumus, ja vien viņiem nav iespējams dalīt šo papildu izmaksu slogu ar vairumtirgotājiem un mazumtirgotājiem. Turpmāk tika arī apgalvots, ka tas nebūs iespējams, jo vairumtirgotāji un mazumtirgotāji neakceptēs cenu pieaugumu, bet gan izmantos piegādātājus, kuru piegādes nav pakļautas antidempinga maksājumiem.

(272)

Nav nozīmes faktam, ka peļņas norma ir zemāka par antidempinga maksājumu apmēru. Faktiski antidempinga pasākumu apmēru izsaka procentos no importa cenas, bet peļņas normu procentos no apgrozījuma, t.i., no pārdošanas cenas. Ievērojot būtisko starpību starp iegādes un tālākas pārdošanas cenām, ir acīmredzams, ka šie procenti vienkārši nav salīdzināmi. Attiecībā uz apgalvojumu, ka vairumtirgotāji un mazumtirgotāji neakceptēs jebkādu cenu palielinājumu, ir atkārtoti jāuzsver, ka tas ir pretrunā ar vairāku importētāju apgalvojumu, ka cenu palielinājums tiks pilnā apmērā attiecināts uz pircējiem, tādējādi arī uz izplatītājiem, un tāpēc tas nevar tikt pieņemts. Patiesi, šajā gadījumā izplatītāji un mazumtirgotāji var izmantot piegādātājus, kuri veic piegādes, neizdarot antidempinga maksājumus, tostarp Kopienas ražošanas nozares uzņēmumus, kas tādējādi gūs labumu no veiktajiem pasākumiem.

(273)

Importētāju asociācija iebilda pret Komisijas raksturotajām divām importētāju kategorijām, norādot, ka tas neatbilst tirgus realitātei un ka importētāji būtu klasificējami atbilstīgi ražojuma sortimentam un pārdošanas kanāliem. Turklāt tiek arī apgalvots, ka, novērtējot pasākumu ietekmi, jāņem vērā neto peļņas starpība, nevis uzcenojums.

(274)

Šajā sakarā jāpiebilst, ka netika piemērota pārbaude izlases veidā, ka importētāju sadarbības līmenis bija nozīmīgs un ka tāpēc Komisijai bija iespēja izdarīt savus secinājumus uz sīki izstrādāta faktiska pamata.

(275)

Tiek pieļauts, ka, veicot importētāju klasificēšanu, ražojuma sortimentam un pārdošanas kanāliem ir īpaša nozīme. Šajā sakarā minētie faktori šajā analīzē ir attiecīgi ņemti vērā. Faktiski Komisija nošķīra uzņēmumus, kas darbojas tirgus dārgo preču segmentā, no uzņēmumiem, kas darbojas lēto preču segmentā, un patiesi konstatēja, ka šo divu importētāju grupu sortiments un pārdošanas kanāli atšķiras.

(276)

Turklāt neviena no importētāju asociācijas iesniegtajām atsauksmēm nenorādīja uz nepieciešamību izmainīt secinājumus, ka tirgus dārgo preču segmentā darbības veicošajiem importētājiem piemērotam ad valorem nodoklim būtu mērena ietekme, salīdzinot ar daudz augstāku pārdošanas cenu (tātad arī peļņu), bet tirgus lēto preču segmentā darbības veicošajiem importētājiem ad valorem nodokļa piemērošanas dēļ tikai nedaudz pieaugtu absolūtā cena un, ievērojot viņu vidējo peļņas normu, pasākumu nelabvēlīgā ietekme uz viņiem nebūtu būtiska.

(277)

Ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 265. līdz 275. apsvērumā izklāstītie secinājumi. Tādēļ tiek galīgi apstiprināts, ka pasākumu ieviešanai visticamāk nebūs būtiskas nelabvēlīgas ietekmes uz Kopienas importētāju situāciju kopumā, tomēr to ieviešanai var būt nelabvēlīga ietekme uz konkrētu importētāju finansiālo stāvokli. Tomēr kopumā šai nelabvēlīgajai ietekmei nav paredzama būtiska ietekme uz importētāju vispārējo finansiālo stāvokli.

(278)

Tika arī apgalvots, ka pasākumi nav Kopienas interesēs tāpēc, ka Vjetnama ir jaunattīstības valsts, kurai apavu eksports ir nepieciešams, jo maksājumi par importu no ĶTR var sabojāt labas ekonomiskās attiecības ar šo valsti ar potenciāli plašu tirgu, kā arī tāpēc, ka Vjetnamas un ĶTR darba ņēmēji varētu ciest no šādiem pasākumiem.

(279)

Saskaņā ar pamatregulas 21. panta 1. punktu un konsekvento iestāžu praksi kopš pamatregulas stāšanās spēkā šāda veida argumentus Kopienas interešu analīzē neņem vērā. Kopienas interešu analīze ir ekonomiska analīze, kuras mērķis ir novērtēt antidempinga pasākumu pieņemšanas/nepieņemšanas ekonomisko ietekmi uz Kopienas uzņēmumiem. Tas nav līdzeklis, ar kuru antidempinga izmeklēšanu var padarīt par vispārīgu politisku apsvērumu saistībā ar ārpolitiku, attīstības politiku utt. To arī apstiprina ieinteresēto pušu saraksts pamatregulas 21. pantā. Lai gan saraksts nav pilnīgs (dažās izmeklēšanās attiecīgā ražojuma izejvielu piegādātāji arī ir izteikuši atsauksmes, un šīs atsauksmes ir ņemtas vērā), minēto ieinteresēto pušu statuss skaidri liecina, ka šī pārbaude skar vienīgi ekonomisko ietekmi uz ieinteresētajām pusēm Kopienā. Tajā pašā laikā Kopienas interešu pārbaude nav tiešā nozīmē izmaksu/ieguvumu analīze. Lai gan tika salīdzinātas dažādas intereses, tās netika pretstatītas ar matemātisku vienādojumu, jo katra faktora izteikšana skaitļos ar saprātīgu uzticamības robežu atvēlētajā laikā rada acīmredzamas metodoloģijas grūtības, kā arī tādēļ, ka nepastāv viens vispārēji pieņemts izmaksu un ieguvumu analīzes modelis. Tādēļ pamatregulas 21. panta 1. punktā noteikts, ka īpaša uzmanība jāpievērš nepieciešamībai atjaunot efektīvu konkurenci un ka pasākumus nevar piemērot, ja, atsaucoties uz iesniegto informāciju, tiek nepārprotami secināts, ka šādu pasākumu piemērošana nav Kopienas interesēs. Citiem vārdiem, tiesību akti pieļauj, ka antidempinga pasākumiem ir noteikta negatīva ietekme uz tām ieinteresētajām pusēm, kuras parasti neatbalsta šādus pasākumus. Pasākumi var tikt uzskatīti par neatbilstīgiem Kopienas interesēm vienīgi tad, ja tiem ir neproporcionāla ietekme uz minētajām ieinteresētajām pusēm.

(280)

Izmeklēšanas sākumā un arī tās pagaidu posmā Komisija aicināja visas ieinteresētās puses iesniegt informāciju par pasākumu piemērošanas/nepiemērošanas iespējamo ietekmi uz tiem. Kā sīki izskaidrots pagaidu posmā un arī šajā regulā, informācija, kurā norādīta šāda neproporcionāla ietekme, nav saņemta. Dokumentācijā nav nekā, kas varētu kaut netiešā veidā apstiprināt šo vienas dalībvalsts apgalvojumu, ka maksājumu ekonomiskā ietekme ir tāda, ka katrs euro, ko Eiropas ražotāji varētu nopelnīt no maksājumiem, patērētājiem un patērētāju nozarēm radītu 8 euro zaudējumu.

(281)

Ciktāl tas attiecās uz pasākumu piemērošanu pret jaunattīstības valstīm, Kopienas konsekventā prakse ir šādus pasākumus, kad tas ir pamatoti, pieņemt bez izšķirības pret jaunattīstības un attīstītām valstīm. Attiecībā uz argumentu, ka antidempinga pasākumi varētu apdraudēt labas ekonomiskās attiecības ar ĶTR, būtu jāņem vērā, ka šā argumenta loģiskās sekas varētu būt, ka Kopienas antidempinga rīcība ir atkarīga no tā, vai attiecīgā trešā valsts draud ar piemēroto pasākumu negatīvām sekām vai ne. Turklāt šāda pieeja būtu aicinājums trešām valstīm draudēt ar negatīvām sekām. Visbeidzot, abi apsvērumi neatbilst likumīga līdzekļa un kvazitiesas izmeklēšanas jēdzienam.

(282)

Tika arī iebilsts, ka viena dalībvalsts ir atkarīga no apavu importa. Tomēr dokumentācijā nekas neliecina, ka šis imports ir iespējami tikai no šīm divām attiecīgajām valstīm. Kopienā un trešās valstīs, uz kurām šī izmeklēšana neattiecas, ir plaši piegādes avoti. Var arī turpināt importu no ĶTR un Vjetnamas, un maksājumu ietekme nav tik liela, lai slēgtu tirgu.

(283)

Īsi sakot, ne spēkā esošie tiesību akti, ne izmeklēšanas rezultāti nepamato antidempinga pasākumu nepiemērošanu, pamatojoties uz šīs iedaļas sākumā minētajiem iemesliem.

(284)

Iepriekš izklāstītā analīze ir ņemta vērā un, ja nepieciešams, iztirzātas dažādu ieinteresēto pušu iesniegtās atsauksmes. Tās tomēr nemainīja pagaidu posmā izdarītos secinājumus.

(285)

Tādējādi tiek galīgi apstiprināts, ka:

(286)

Tādējādi un, visu līdzsvarojot, tiek uzskatīts, ka pasākumu ieviešana, t.i., būtisku kaitējumu nodaroša dempinga pārtraukšana dos iespēju Kopienas ražošanas nozarei saglabāt savu darbību un pārtraukt pastāvīgo ražotņu slēgšanu un darbavietu skaita samazināšanu, ar kurām tā saskārās pēdējos gados, un ka pasākumu iespējamā nelabvēlīgā ietekme uz dažiem Kopienas uzņēmējiem nav nesamērīga, salīdzinot ar pozitīvo ietekmi uz Kopienas ražošanas nozari.

(287)

Ņemot vērā secinājumus, kas izdarīti attiecībā uz dempingu, tā radīto kaitējumu un Kopienas interesēm, būtu jānosaka galīgie pasākumi attiecīgo preču importam no ĶTR un Vjetnamas.

(288)

Galīgo antidempinga pasākumu līmenim vajadzētu būt atbilstīgam, lai novērstu būtisko kaitējumu, ko Kopienas ražošanas nozarei nodarījis imports par dempinga cenām, bet nepārsniedzot konstatētās dempinga starpības. Aprēķinot maksājuma summu, kas nepieciešama, lai novērstu kaitējumu radošā dempinga ietekmi, tika secināts, ka jebkurš pasākums dos iespēju Kopienas ražošanas nozarei segt izmaksas un gūt tādu peļņu pirms nodokļu nomaksas, kādu tā varētu samērīgi gūt parastas konkurences apstākļos, t.i., ja nebūtu dempinga importa, ievērojot līdz 2004. gada beigām importam no ĶTR piemēroto kvotu režīmu.

(289)

Pagaidu posmā tika uzskatīts, ka peļņas norma 2 % apmērā no apgrozījuma ir atzīstama par atbilstīgu līmenim, kuru Kopienas ražošanas nozare varētu panākt, ja nebūtu būtisko kaitējumu nodarošā dempinga importa, jo tā atbilst augstākajam Kopienas ražošanas nozares panāktajam peļņas līmenim periodā, kad tika veikta pārbaude. Tomēr pret to noteikti iebilda Kopienas ražošanas nozare, jo visā attiecīgajā periodā Kopienas ražošanas nozares ekonomikas situācija neatspoguļo peļņas līmeni, kādu tā būtu varējusi sasniegt, ja nebūtu būtisko kaitējumu nodarošā dempinga importa, jo šā peļņas līmeņa sasniegšanas laikā cenas jau bija samazinātas un, iegūstot šādu peļņas normu, ražošanas nozare nevar veikt konkurētspējas saglabāšanai nepieciešamos ieguldījumus. Visbeidzot, Kopienas ražošanas nozare apgalvoja, ka izmantotie 2 % ir daudz zemāks rādītājs par importētāju iegūto peļņas normu, un ka 10 % peļņas apmēra izmantošana būtu absolūtais minimums.

(290)

Šis apgalvojums tika rūpīgi analizēts un tika pārskatīts jautājums par peļņas līmeņa noteikšanu, kas izmantojams kaitējuma aprēķināšanai.

(291)

Pirmkārt, būtu jānorāda, ka importētāju iegūtais peļņas līmenis nav piemērots kritērijs šo uzņēmumu atšķirību dēļ un tāpēc nevar tikt izmantots kā atskaites punkts.

(292)

Otrkārt, attiecībā uz samērīgi sasniedzamo peļņas normu pēc izpaušanas Kopienas ražošanas nozare iesniedza pamatotas atsauksmes, ka nevis 2 %, bet 6 % no apgrozījuma būtu jāuzskata par atbilstīgu peļņas normu, ko Kopienas ražošanas nozare varētu gūt, ja nebūtu būtisko kaitējumu nodarošā dempinga importa. Šajā sakarā Kopienas ražošanas nozare iesniedza pierādījumus, ka attiecībā uz apaviem, kuri nav pakļauti būtisko kaitējumu nodarošajam dempinga importam, tā patiešām sasniegusi šādu augstāku normu. Līdz ar to piemērojamā peļņas norma tika pārskatīta un koriģēta uz 6 % no apgrozījuma.

(293)

Dažas ieinteresētās puses apgalvoja, ka Komisijas konsekventajā praksē kaitējuma starpība tiek noteikta tikai tad, ja Kopienas ražošanas nozare cieš zaudējumus, jo pretējā gadījumā nodarītā kaitējuma līmeni ierobežo cenu samazinājums. Tomēr šī prasība tika noraidīta, jo kaitējuma starpība tiek pastāvīgi noteikta mazākā nodokļa noteikuma piemērošanas mērķiem un cenu samazinājuma starpība tiek noteikta saskaņā ar pamatregulas 3. panta 3. punktu. Šajā gadījumā kaitējuma starpībai ir nozīme, ja dempinga importa dēļ ir samazinātas cenas, un tas var notikt arī gadījumā, kad ražošanas nozare gūst peļņu.

(294)

Visbeidzot, līdzīgi kā jautājumā par cenu samazināšanas starpību, tika saņemtas dažādas atsauksmes par kaitējuma starpības aprēķiniem. Šie apgalvojumi tika sīki analizēti un, ja tika atklātas pārrakstīšanās kļūdas vai dažas korekcijas pamatoja faktiska informācija, aprēķinos tika veiktas nepieciešamās izmaiņas.

(295)

Nepieciešamo cenas paaugstinājumu noteica, pamatojoties uz salīdzinājumu starp vidējo svērto importa cenu tādā pašā tirdzniecības līmenī, kas noteikta cenu samazināšanas aprēķinam, un kaitējumu neradošu cenu precēm, ko Kopienas tirgū pārdod Kopienas ražošanas nozare. Zaudējumus neradošu cenu ieguva, koriģējot katra Kopienas ražošanas nozares uzņēmuma pārdošanas cenu līdz līmenim, kad ražošana notiek bez zaudējumiem, un, pieskaitot iepriekšminēto peļņu. Starpību, kas radās no minētā salīdzinājuma, izteica kā procentuālo daļu no kopējās CIF importa vērtības. Tādēļ radās cenu samazinājuma starpības, kas attiecīgi ĶTR un Vjetnamai ir 23 % un 29,5 %.

(296)

Tomēr, kā minēts iepriekš, pašreizējai procedūrai raksturīgas noteiktas un īpašas īpatnības, kurām jābūt atbilstīgi atspoguļotām antidempinga pasākumos. Šajā sakarā ir īpaši būtiski piebilst, ka līdz 2005. gada janvārim attiecīgā ražojuma būtiskai daļai tika piemēroti kvantitatīvi ierobežojumi.

(297)

Šāda pamatinformācija jāizskata sīkāk, lai noteiktu atbilstīgu antidempinga pasākumu līmeni, kurš atspoguļotu šā gadījuma īpatnības. Bija jāapsver sīkāk izstrādāta galīgo pasākumu metodoloģijas piemērošana, īpaši ņemot vērā visa attiecīgā perioda importa apjoma ietekmi uz Kopienas ražošanas nozares situāciju.

(298)

Šajā sakarā ĶTR importam noteiktajai kvotai bija amortizējoša ietekme, un tā zināmā mērā novērsa būtiska kaitējuma nodarīšanu Kopienas ražošanas nozarei, salīdzinot ar situāciju IP. To skaidri pierāda kaitējuma un cēloņsakarību analīze, jo īpaši 187. un turpmākie apsvērumi un 216. un turpmākie apsvērumi. Faktiski šajā gadījumā var novērot, ka dempinga importa apjoma pieaugumam līdz ar kvotas atcelšanu bija īpaši izšķiroša kaitējumu radoša ietekme uz Kopienas ražošanas nozari. Kopienas ražošanas nozares situāciju raksturojošie ekonomikas rādītāji īpaši pasliktinājās 2005. gada 1. ceturksnī, lai gan skaidras norādes uz būtisku kaitējumu ir arī pēdējos trijos 2004. gada ceturkšņos, tātad IP atlikušajā laikā.

(299)

Saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktā paredzēto mazākās nodevas noteikumu, ievērojot konkrētā gadījuma īpatnības, īpaši kvotas pastāvēšanu līdz 2004. gada beigām, īpaša nozīme un uzmanība tika pievērsta kaitējumu radītā dempinga kvantitatīvajam elementam. Tiek uzskatīts, ka vienīgi iepriekšminētais imports, kura apjoms pārsniedz zināmu līmeni pirms kvotas atcelšanas, var radīt būtisku kaitējumu, tāpēc kaitējuma slieksnim, kas noteikts, pamatojoties uz IP rezultātiem, jāatspoguļo fakts, ka konkrēti importa apjomi šādu būtisku kaitējumu nerada.

(300)

Tādējādi nebūtisku kaitējumu radīts importa apjoms bija atbilstīgi jāņem vērā, nosakot kaitējuma novēršanas līmeni.

(301)

Šajā sakarā, pamatojoties uz Eiropas statistikas biroja datiem, 2003. gada kopējā importa apjoma vērtība no attiecīgajām valstīm vēl netika uzskatīta par būtisku kaitējumu nodarīšanu un tika ņemta par pamatu kaitējuma novēršanas līmeņu proporcionālai pielāgošanai, kā konstatēts iepriekš. Nākamajā posmā šī kopējā nebūtisku kaitējumu nodarošā vērtība (NKV) tika attiecināta uz ĶTR un Vjetnamu, pamatojoties uz salīdzināmo attiecīgā ražojuma importa proporciju no attiecīgajām valstīm IP. Turpmāk šie abi nebūtisku kaitējumu nodarošie apjomi tika noteikti proporcionāli 2005. gada importam no attiecīgās valsts, jo tas bija nesenākais un pirmais pilnais gads, kura laikā attiecīgajam ražojumam netika piemēroti kvantitatīvi ierobežojumi. Visbeidzot, IP noteiktie nodokļa apjomi tika samazināti šajās proporcijās. Tādēļ ĶTR un Vjetnamai noteiktie kaitējuma sliekšņi ir attiecīgi 16,5 % un 10 %.

(302)

Pamatojoties uz šo pašu metodoloģiju, kaitējuma slieksnis “Golden Step” bija daudz augstāks par konkrētajam uzņēmumam noteikto dempinga starpību 9,7 % apmērā, tāpēc šajā gadījumā saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu mazākās nodevas noteikumu nodokļa apmērs tiek noteikts kā dempinga starpība.

(303)

Pēc papildu galīgo secinājumu atklāšanas vairākas ieinteresētās puses iesniedza atsauksmes par iepriekš izklāstīto darbību secību. Dažas ieinteresētās puses paziņoja, ka dod priekšroku atlikto nodokļa sistēmai (ANS), kas dotu iespēju nepiemērot pasākumus noteiktajam ikgadējam importa apjomam.

(304)

Tomēr jāpiebilst, ka administratīvu un juridisku iemeslu dēļ ANS ieviešana netika uzskatīta par lietderīgu.

(305)

Citas puses pauda viedokli, ka šajā gadījumā nav attaisnojama atkāpšanās no standarta ad valorem pieejas, kas pamatojas vienīgi uz dempinga un cenu samazinājuma starpību.

(306)

Jāatgādina, kā izklāstīts iepriekš, ka īpaši tas apstāklis, ka līdz 2004. gadam ĶTR izcelsmes attiecīgajam ražojumam tika piemērota kvota, radīja nepieciešamību pēc šajā lietā piemērojamas īpašas metodoloģijas, lai atbilstīgi ņemtu vērā importu, kas nenodara būtisku kaitējumu. Līdz ar to šis iesniegums arī bija jānoraida.

(307)

Citas ieinteresētās puses, jo īpaši no ĶTR un Vjetnamas, apstrīdēja NKV konstatēšanas un attiecināšanas metodoloģiju. Pirmkārt, tika apstrīdēts, ka pamatregula kopumā neparedz šādu pieeju. Otrkārt, tika apgalvots, ka ar NKV pamatota cenu samazinājuma starpības korekcija nav atbilstīga, jo NKV šķietami ir rādītājs, kas attiecas uz apjomu, bet cenu samazinājuma starpības ir cenu salīdzināšanas rezultāts, t.i., pamatojas uz vērtību. Treškārt, tika izvirzīts arguments, ka NKV ekonomiskā ietekme būtu jānovērtē nevis uz 2005. gadā, bet gan IP veiktā importa pamata.

(308)

Atbildot uz šiem apgalvojumiem, jāatgādina, ka pamatregula nenosaka īpašu metodoloģiju kaitējuma novēršanas līmeņa noteikšanai. Tādējādi nav juridisko normu, kas ierobežo analīzi tikai ar cenu samazināšanas starpību. Bet tiesiskais regulējums dod iespēju izmantot kaitējuma novēršanas aprēķinu, kas atbilst konkrēta gadījuma īpatnībām, ja vien to pamato apstākļi.

(309)

Otrkārt, jāatceras, ka NKV dati ir pamatoti ar vērtību un ka tie iegūti no 2003. gada importa vērtības apmēra. Tādējādi šos datus acīmredzami var izmatot cenas samazinājuma starpības korekcijai. Apjoma elements tika izmantots, vienīgi attiecinot NKV uz ĶTR un Vjetnamu, izmantojot attiecīgās apjomu attiecības. Šis attiecināšanas princips tika izmantots, lai: i) atbilstīgi atspoguļotu situāciju IP un ii) izlīdzinātu novirzes, kas radušās atšķirību dēļ starp ĶTR un Vjetnamas importa vidējo vienības cenu. Visbeidzot, attiecībā uz attiecinātā NKV ekonomiskās ietekmes novērtējumu tika uzskatīts par nepieciešamu atsaukties uz nesenāko pilna gada periodu, kad imports netika pakļauts kvotu režīmam, t.i., uz 2005. gadu, jo NKV korekcijas piemērošanas nolūks ir ņemt vērā kvotas īpatnību attiecīgajā periodā. Lai gan jāatzīst, ka parasti informācija par periodu pēc IP netiek ņemta vērā, pamatregulas 6. panta 1. punkts paredz izņēmumus, par kādu uzskatāms arī šis gadījums.

(310)

Turklāt būtu jāpiebilst, ka, veicot korekciju, Vjetnamu nevar neņemt vērā, jo Ķīnas kvotas režīmam bija netieša ietekme arī uz Vjetnamas izcelsmes importu, kādēļ kopumā attiecīgo valstu imports līdz 2003. gadam nav uzskatāms par būtiski kaitējošu.

(311)

Dažas ieinteresētās puses apgalvoja, ka šī pieeja diskriminē Ķīnas eksportētājus. Šajā sakarā bažas izraisīja metodoloģijas piemērošanas rezultāts, t.i., ka, neraugoties uz Vjetnamai noteikto augstāku cenu samazinājuma starpību (29,5 %), salīdzinot ar ĶTR noteikto (23 %), šīs pieejas dēļ kaitējuma novēršanas maksājuma līmenis Vjetnamai (10 %) ir zemāks nekā ĶTR (16,5 %).

(312)

Tomēr metodoloģija pienācīgi ņem vērā tikai faktu, ka ĶTR un Vjetnamas importa tendences uz EK atšķiras. Attiecīgā ražojuma Vjetnamas importa daļa attiecīgajā periodā bija lielāka. Tādējādi lielāka bija arī tās nebūtisku kaitējumu radošā importa daļa. Tādēļ neizbēgami korekcijas metodoloģijas ietekme uz Vjetnamas cenu samazinājuma starpību ir lielāka. Tā kā metodoloģija tikai pienācīgi atspoguļo faktu atšķirības, tā nav nepamatoti diskriminējoša.

(313)

Dažas ieinteresētās puses apgalvoja, ka termiņš atsauksmju iesniegšanai par papildu galīgo izpaušanu bija pārāk īss un neatbilst pamatregulas 20. panta 5. punktam.

(314)

Šajā sakarā jāpiebilst, ka: i) ņemot vērā jautājuma steidzamību un to, ka ii) papildu galīgā izpaušana attiecās tikai uz vienu īpašu un ierobežotu konkrētā gadījuma aspektu, tika uzskatīts par nepieciešamu saskaņā ar pamatregulas noteikumiem noteikt piecu dienu termiņu vispār piemērojamā desmit dienu termiņa vietā. Tomēr šajā sakarā būtu jāatzīmē, ka ieinteresētajām pusēm, kas iesniedza pamatotu prasību par termiņa pagarinājumu, tas tika piešķirts.

(315)

Dažas puses, ražotāji eksportētāji, kā arī importētāji izvirzīja prasības par cenu saistībām. Šādos gadījumos saistības paredz, ka attiecīgais ražotājs eksportētājs nepārdod preci zemāk par cenu līmeni, kas novērstu kaitējumu radošo dempingu.

(316)

Importētāju gadījumā šādas prasības nav ņemamas vērā, jo dempingu rada un tāpēc par to atbildīgi ir eksportētāji, kuriem tiešām ir iespēja novērst šādu dempingu, piemērojot atbilstīgas cenas.

(317)

Ražotāju eksportētāju gadījumā prasības bija noraidāmas, jo tās iesniedza puses, kurām netiek piemērots tirgus ekonomikas režīms. Bez tam tādam ražojumam kā apavi, kas pastāvīgi mainās saistībā ar izmaiņām modes tendencēs, būtu praktiski neiespējami noteikt nediskriminējošu cenu līmeni, kas vienādā mērā novērstu kaitējumu radošo dempingu lielam daudzumam pilnīgi atšķirīgu modeļu.

(318)

Pēc galīgo secinājumu izpaušanas viens izlasē iekļautais Vjetnamas ražotājs eksportētājs iesniedza prasību par cenu saistībām. Tomēr šī prasība bija jānoraida iepriekš minēto iemeslu dēļ.

(319)

Citas puses apliecināja, ka dod priekšroku vispārējai minimālajai cenai, proti, minimālajai cenai kopā ar ad valorem nodokli, t.i., nodoklis tiek piemērots tikai importam par cenām, kas zemākas par noteikto minimumu. Šo izvēli apstiprināja Ķīnas iestādes un vairākas citas ieinteresētās puses pēc papildu galīgo secinājumu izpaušanas attiecībā uz pasākumu veidu.

(320)

Šādi priekšlikumi bija jānoraida, jo kopējais nodoklis radītu nepamatotu slogu lētajiem apaviem un labvēlīgus noteikumus dārgajiem apaviem. Lai izvairītos no nepamatota sloga, noteikt pienācīgas cenu kategorijas tik daudzveidīgam ražojumam kā tas, uz kuru attiecas izmeklēšana, būtu praktiski neiespējami. Bez tam iepriekšēja pieredze pierāda, ka minimālās cenas nodokli ir sarežģīti uzraudzīt un to var vienkārši apiet. Tāpēc minimālās cenas risinājums tika atzīts par nepraktisku un neatbilstīgu.

(321)

Daudzi importētāji un izlasē neiekļautie Vjetnamas ražotāji eksportētāji paziņoja, ka paredzamajos pasākumos nav ņemts vērā Vjetnamas kā jaunattīstības valsts statuss. Šajā sakarā jāpiebilst, ka pasākumu mērķis ir objektīvi vērsties pret negodīgu dempinga praksi, kas nodara kaitējumu. Konkrētajā procedūrā iesaistītās attiecīgās valsts ekonomikas vai attīstības statuss saskaņā ar pamatregulas 2. un 3. pantu netiek ņemts vērā kā būtisks elements, nosakot dempingu un kaitējumu. Pamatregulā neminētu citu faktoru ietekmē korekcija var tikt veikta, ja tiek pierādīts, ka tie ietekmē cenu salīdzināmību. Tā kā ieinteresētās puses šādu pamatojumu neiesniedza, minētais arguments par Vjetnamas jaunattīstības valsts statusu bija jānoraida.

(322)

Ņemot vērā iepriekš minēto un saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu tiek atzīts, ka galīgie antidempinga pasākumi būtu jāpiemēro Ķīnas un Vjetnamas izcelsmes importam vai nu dempinga, vai zaudējumu starpības apmērā, atkarībā no tā, kura ir zemāka, un saskaņā ar zemākā nodokļa noteikumu. Šajā sakarā visai valstij noteiktajam maksājuma līmenim antidempinga maksājuma augstāko apmēru nosaka kaitējuma novēršanas augstākais līmenis.

(323)

Tomēr attiecībā uz “Golden Step” maksājuma līmenis tika noteikts, ievērojot dempinga starpību, kas bija zemāka par kaitējuma novēršanas līmeni.

(324)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, ir šādi piedāvātie galīgie maksājumi:

(325)

Lai nodrošinātu to, ka visa veida apdraudējums par nepatiesiem paziņojumiem vai antidempinga pasākumu apiešanu ir samazināts līdz minimumam, pastiprināta administratīvā importēšanas uzraudzības sistēma, pamatojoties uz Komisijas Regulas (EEK) 2454/93 (7) 308. panta d) apakšpunktu ļaus informāciju par attiecīgo importa attīstību saņemt agrīnākā posmā. Ja konstatē, ka pierādījumi norāda uz ievērojamām importa tendenču izmaiņām, to steidzami izmeklēs Komisija. Šajā sakarā būtu jāpaskaidro, ka STAF pārraudzība attieksies uz apaviem virs un zem 7,5 EUR vērtības sliekšņa, nevis sākotnēji noteiktā 9 EUR sliekšņa.

(326)

Ņemot vērā to, ka ir konstatēts kaitējumu izraisošais dempings un ka Kopienas interesēs ir ieviest pasākumus, pašreizējai procedūrai, kā norādīts iepriekš 296. un 297. apsvērumā, ir raksturīgas noteiktas un īpašas īpatnības, kurām vajadzētu būt atbilstīgi atspoguļotām antidempinga pasākumu darbības laikā. Ņemot vērā to, ka nozīmīgai daļai ĶTR izcelsmes apavu importa kvotas atcēla tikai nesen, izmeklēšana atklāja, ka tādu apavu tirgus, kuriem ir ādas virsa, vēl aizvien ir pārorientēšanas posmā, kā tas sīkāk paskaidrots 296. un turpmākajos apsvērumos, tādēļ Padome uzskata, ka šajos ārkārtējos tirgus apstākļos būtu saprātīgi ierobežot pasākumu darbības laiku. Tātad Padome uzskata par lietderīgu pamatregulas 11. panta 2. punktā noteikto piecu gadu vietā pasākumu laiku ierobežot līdz 2 gadiem. Tādējādi pasākumiem būtu jābeidzas 2 gadus pēc to stāšanās spēkā. Būtu jāatzīmē, ka pamatregulas 11. pants piemērojams mutatis mutandis,

—

“sporta apavi” ir apavi Komisijas Regulas (EK) Nr. 1719/2005 (9) 1. pielikuma 64. nodaļas 1. piezīmes nozīmē;

—

“pēc speciālām tehnoloģijām izgatavoti apavi” ir apavi ar CIF cenu par vienu pāri, kas nav mazāka par 7,5 EUR, kurus izmanto sporta aktivitātēs, kuros ir vienkārtas vai vairākkārtu formētas zoles, kas nav pildītas, izgatavotas no sintētiskiem materiāliem, kas īpaši paredzēti vertikālu un sānu kustību triecienu amortizēšanai, un ar tādām tehniskām iezīmēm kā, piemēram, hermētiskas ieliekamas zolītes, kas pildītas ar gāzi vai šķidrumu, mehāniskām sastāvdaļām, kas absorbē vai neitralizē triecienu, vai ar tādiem materiāliem kā zema blīvuma polimēri, un kurus klasificē ar KN kodiem: ex 6403 91 11, ex 6403 91 13, ex 6403 91 16, ex 6403 91 18, ex 6403 91 91, ex 6403 91 93, ex 6403 91 96, ex 6403 91 98, ex 6403 99 91, ex 6403 99 93, ex 6403 99 96, ex 6403 99 98;

—

“apavi ar aizsargplāksnīti purngalā” ir apavi, kuru purngalā iestrādāta aizsargplāksnīte un kuru triecienizturība ir vismaz 100 džouli (10) un kurus klasificē ar KN kodiem: ex 6403 30 00, ex 6403 51 11, ex 6403 51 15, ex 6403 51 19, ex 6403 51 91, ex 6403 51 95, ex 6403 51 99, ex 6403 59 11, ex 6403 59 31, ex 6403 59 35, ex 6403 59 39, ex 6403 59 91, ex 6403 59 95, ex 6403 59 99, ex 6403 91 11, ex 6403 91 13, ex 6403 91 16, ex 6403 91 18, ex 6403 91 91, ex 6403 91 93, ex 6403 91 96, ex 6403 91 98, ex 6403 99 11, ex 6403 99 31, ex 6403 99 33, ex 6403 99 36, ex 6403 99 38, ex 6403 99 91, ex 6403 99 93, ex 6403 99 96, ex 6403 99 98 un ex 6405 10 00.

—

“čības un citi telpās valkājami apavi” ir apavi, kuri klasificēti ar KN kodu ex 6405 10 10.