2.9.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 241/26


KOMISIJAS DIREKTĪVA 2006/73/EK

(2006. gada 10. augusts),

ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/39/EK attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību organizatoriskām prasībām un darbības nosacījumiem un jēdzienu definīcijām minētās direktīvas mērķiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvu 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK (1), un jo īpaši tās 4. panta 2. punktu, 13. panta 10. punktu, 18. panta 3. punktu, 19. panta 10. punktu, 21. panta 6. punktu, 22. panta 3. punktu un 24. panta 5. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Direktīvu 2004/39/EK tiek noteikts satvars Kopienas finanšu tirgu regulatīvam režīmam, kas tostarp regulē ieguldījumu sabiedrību darbības nosacījumus, kuri saistīti ar ieguldījumu pakalpojumu veikšanu un attiecīgos gadījumos ar papildpakalpojumiem un ieguldījumu darbībām; organizatoriskās prasības ieguldījumu sabiedrībām, kas veic šādus pakalpojumus un darbības, un regulētajiem tirgiem; prasības paziņojuma par darījumiem ar finanšu instrumentiem sniegšanai; pārskatāmības prasības darījumiem ar akcijām, kuras atļauts tirgot regulētā tirgū.

(2)

Noteikumiem, ar kuriem īsteno režīmu, kas regulē organizatoriskās prasības ieguldījumu sabiedrībām, kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus un, attiecīgos gadījumos, papildu pakalpojumus un ieguldījumu darbības kā profesionālu darbību, un regulētajiem tirgiem, jābūt saskanīgiem ar Direktīvas 2004/39/EK mērķiem. Tie jāizstrādā tā, lai nodrošinātu augstu integritātes, kompetences un stabilitātes līmeni ieguldījumu sabiedrībām un organizatoriskām vienībām, kas darbojas regulētos tirgos vai daudzpusējās tirdzniecības sistēmās, un šo noteikumu vienādu piemērošanu.

(3)

Ir nepieciešams precizēt konkrētas organizatoriskās prasības un procedūras, kas jāievēro ieguldījumu sabiedrībām, kas veic šādus pakalpojumus vai darbības. Jo īpaši jānodrošina stingras procedūras attiecībā uz atbilstību, riska pārvaldību, sūdzību izskatīšanu, personīgiem darījumiem, ārpakalpojumiem un identifikāciju, pārvaldību un informācijas atklāšanu par interešu konfliktiem.

(4)

Organizatoriskās prasības ieguldījumu sabiedrībām un nosacījumi atļauju izsniegšanai tām jāizklāsta kā noteikumu kopums, kas nodrošina Direktīvas 2004/39/EK attiecīgo noteikumu vienādu piemērošanu. Tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu ieguldījumu sabiedrībām vienādu piekļuvi ar vienādiem nosacījumiem visiem Kopienas tirgiem un novērstu ar atļauju izsniegšanas procedūrām saistītos šķēršļus pārrobežu darbībām ieguldījumu pakalpojumu jomā.

(5)

Noteikumiem, ar kuriem īsteno režīmu, kas regulē darbības nosacījumus ieguldījumu un papildpakalpojumu veikšanai un ieguldījumu darbībām, jāatspoguļo šā režīma mērķis. Tāpēc tie jāizstrādā tā, lai nodrošinātu ieguldītājiem augstu aizsardzības līmeni, ko piemēro vienādi, nosakot precīzus standartus un prasības, kas regulē ieguldījumu sabiedrības un tās klientu attiecības. No otras puses, saistībā ar ieguldītāju aizsardzību un jo īpaši ieguldītāju nodrošināšanu ar informāciju vai informācijas saņemšanu no ieguldītājiem, jāņem vērā tas, vai klients vai potenciālais klients ir privātais klients vai profesionāls klients.

(6)

Direktīva kā tiesību akta veids ir nepieciešama, lai īstenošanas noteikumus būtu iespējams pielāgot attiecīgā tirgus īpatnībām un juridiskās sistēmas īpatnībām katrā dalībvalstī.

(7)

Lai nodrošinātu Direktīvas 2004/39/EK noteikumu vienādu piemērošanu, ir nepieciešams izveidot organizatorisko prasību un darbības nosacījumu saskaņotu kopumu ieguldījumu sabiedrībām. Tāpēc dalībvalstis un kompetentās iestādes, transponējot šo direktīvu un piemērojot tajā norādītos noteikumus, nedrīkst pievienot saistošus papildu noteikumus, izņemot gadījumus, kad direktīvā tas ir īpaši paredzēts.

(8)

Tomēr īpašos gadījumos jāparedz iespēja, ka dalībvalstis var noteikt ieguldījumu sabiedrībām prasības papildus tām, kas paredzētas īstenošanas noteikumos. Tomēr šāda atkāpe ir pieļaujama tikai tādos gadījumos, kad Kopienas tiesību aktos nav pienācīgi izskatīti īpaši riski ieguldītāju aizsardzībai vai tirgus integritātei, ieskaitot riskus, kas ir saistīti ar finanšu sistēmas stabilitāti, un tai ir jābūt stingri samērīgai.

(9)

Visas papildu prasības, ko dalībvalstis saglabā vai nosaka saskaņā ar šo direktīvu, nedrīkst ierobežot vai citādi ietekmēt ieguldījumu sabiedrību tiesības, kas paredzētas Direktīvas 2004/39/EK 31. un 32. pantā.

(10)

Īpašie riski, uz kuriem attiecas jebkuras papildus prasības, kas ir palikušas spēkā dalībvalstīs šīs direktīvas spēkā stāšanās dienā ir ļoti nozīmīgas attiecīgās dalībvalsts tirgus struktūrai, ietverot uzņēmumu un klientu rīcību šajā tirgū. Šo īpašo risku novērtējums jāveic saskaņā ar noteikto regulatīvo režīmu, kas noteiktas ar Direktīvu 2004/39/EK un tās sīki izstrādātajiem īstenošanas noteikumiem. Jebkurš lēmums par papildu prasību saglabāšanu jāpieņem, pienācīgi ievērojot šīs direktīvas mērķus – novērst šķēršļus ieguldījumu pakalpojumu pārrobežu sniegšanai, saskaņojot atļauju saņemšanas un darbības prasības ieguldījumu sabiedrībām.

(11)

Ieguldījumu sabiedrības var būt dažādas pēc apjoma, struktūras un to darījumu rakstura. Regulatīvais režīms jāpielāgo šai daudzveidībai, nosakot regulatīvas pamatprasības, kas ir piemērotas visām sabiedrībām. Regulētām vienībām jāpilda tām uzliktie augsta līmeņa pienākumi un jāizstrādā un jāpieņem pasākumi, kas ir vislabāk piemēroti to īpašajam raksturam un apstākļiem.

(12)

Tomēr regulatīvais režīms, kas nesniedz ieguldījumu sabiedrībām pietiekamu noteiktību, var mazināt to efektivitāti. Kompetentām iestādēm jāizdod skaidrojošas vadlīnijas par šīs direktīvas noteikumiem, jo īpaši izskaidrojot šīs direktīvas prasību piemērošanu noteikta veida sabiedrībām un apstākļiem. Šāda veida vadlīnijās var precizēt arī to, kā šīs direktīvas un Direktīvas 2004/39/EK noteikumus piemēro, ņemot vēra tirgus attīstību. Lai nodrošinātu vienotu direktīvas piemērošanu, Komisija var dot norādes, pieņemot skaidrojošus paziņojumus vai izmantojot citus līdzekļus. Turklāt Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteja var sniegt norādījumus, lai nodrošinātu to, ka kompetentās iestādes saskaņoti piemēro šo direktīvu un Direktīvu 2004/39/EK.

(13)

Organizatoriskās prasības, kas noteiktas saskaņā ar Direktīvu 2004/39/EK, neskar sistēmas, kas ar valstu tiesību aktiem ir izveidotas, lai reģistrētu personas, kuras strādā ieguldījumu sabiedrībās.

(14)

Šīs direktīvas noteikumu mērķiem, kas prasa ieguldījumu sabiedrībām izveidot, īstenot un uzturēt piemērotu riska pārvaldības politiku, riski, kas attiecas uz sabiedrības darbību, procedūrām un sistēmām, ietver riskus, ko rada ārpakalpojumu piesaistīšana ieguldījumu pakalpojumu vai darbību kritisku vai būtisku funkciju veikšanai. Šādi riski ietver tos, kas saistīti ar sabiedrības attiecībām ar pakalpojumu sniedzēju, un potenciālos riskus, kas rodas, ja daudzas ieguldījumu sabiedrības vai regulētas vienības izmanto ārpakalpojumus, ko koncentrēti sniedz ierobežots pakalpojumu sniedzēju skaits.

(15)

Apstāklis, ka riska pārvaldību un atbilstības funkcijas veic viena un tā pati persona, nav uzskatāms par tādu, kas noteikti apdraud katras funkcijas neatkarīgu darbību. Attiecībā uz mazām ieguldījumu sabiedrībām varētu nebūt samērīga tādu nosacījumu piemērošana, ka atbilstības funkciju veikšanā iesaistītās personas nedrīkst veikt tās funkcijas, kuru izpildi tās uzrauga, un ka šādu personu atlīdzības noteikšanas metode nedrīkst būt tāda, kas var ietekmēt viņu objektivitāti. Tomēr attiecībā uz lielākām sabiedrībām tos par nesamērīgiem varētu uzskatīt tikai izņēmuma gadījumos.

(16)

Vairākos Direktīvas 2004/39/EK noteikumos prasīts, lai ieguldījumu sabiedrības apkopo un uzglabā informāciju par klientiem un klientiem sniegtajiem pakalpojumiem. Ja šīs prasības ietver personas datu apkopošanu un apstrādi, sabiedrībām jāpārliecinās, ka tās ievēro valstī noteiktos īstenošanas pasākumus ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvu 95/46/EK (2) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti.

(17)

Ja secīgi personīgie darījumi tiek veikti personas vārdā atbilstoši šīs personas iepriekš sniegtajiem norādījumiem, pienākumus, ko attiecībā uz personīgiem darījumiem paredz šīs direktīvas noteikumi, nepiemēro atsevišķi katram no šiem secīgajiem darījumiem, ja šie norādījumi paliek spēkā un nav mainīti. Tāpat šos pienākumus nepiemēro šādu norādījumu pārtraukšanai vai atsaukšanai, ar nosacījumu, ka finanšu instrumenti, kas iepriekš ir iegādāti saskaņā ar norādījumiem, netiek laisti apgrozībā tai pat laikā, kad norādījumi tiek pārtraukti vai atsaukti. Tomēr šos pienākumus piemēro tikai personīgiem darījumiem vai kārtējo personīgo darījumu uzsākšanai, ko veic tās pašas personas vārdā, ja šie norādījumi tiek mainīti vai tiek sniegti jauni norādījumi.

(18)

Kompetentās iestādes nedrīkst saistīt atļauju veikt ieguldījumu pakalpojumus vai darbības ar vispārēju aizliegumu ārpakalpojumu uzticēšanai attiecībā uz vienu vai vairākām kritiskām vai būtiskām funkcijām vai ieguldījumu pakalpojumiem vai darbībām. Ieguldījumu sabiedrībām jāatļauj uzticēt ārpakalpojumus attiecībā uz šādām darbībām, ja sabiedrības ārpakalpojumi atbilst noteiktiem nosacījumiem.

(19)

Šīs direktīvas noteikumu izpratnē, kas paredz nosacījumus ārpakalpojumu uzticēšanai attiecībā uz kritisku vai būtisku darbības funkciju veikšanu vai ieguldījumu pakalpojumiem un darbībām, ārpakalpojumu uzticēšana, kas paredz funkciju nodošanu tādā mērā, ka sabiedrība kļūst tikai par vēstuļu kastītes uzņēmumu, uzskatāma par tādu, kas pasliktina to nosacījumu izpildi, kas jāievēro ieguldījumu sabiedrībai, lai saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK 5. pantu tā varētu saņemt atļauju darbībai un nezaudēt to.

(20)

Ārpakalpojumu uzticēšana attiecībā uz ieguldījumu pakalpojumiem vai darbībām vai kritiskām un būtiskām funkcijām var nozīmēt būtiskas izmaiņas nosacījumos ieguldījumu sabiedrības atļaujas piešķiršanai, kā minēts Direktīvas 2004/39/EK 16. panta 2. punktā. Ja šādi ārpakalpojumu pasākumi tiks noteikti pēc tam, kad ieguldījumu sabiedrība ir saņēmusi atļauju saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK II daļas I nodaļā iekļautajiem noteikumiem, par šiem pasākumiem jāziņo kompetentai iestādei, kā prasīts Direktīvas 2004/39/EK 16. panta 2. punktā.

(21)

Šajā direktīvā ir prasīts, lai ieguldījumu sabiedrības sniegtu atbildīgajām kompetentajām iestādēm iepriekšēju paziņojumu par jebkuru ārpakalpojumu pasākumu attiecībā uz privāto klientu portfeļu pārvaldību, par ko tās ir paredzējušas vienoties ar pakalpojumu sniedzēju trešā valstī, kur nav izpildīti atsevišķi norādītie nosacījumi. Tomēr kompetento iestāžu pienākums nav izsniegt atļaujas vai citādi apstiprināt šādas vienošanās vai to noteikumus. Paziņojuma mērķis drīzāk ir nodrošināt to, ka kompetentajai iestādei ir iespēja iejaukties gadījumos, kad tas ir nepieciešams. Ieguldījumu sabiedrības pienākums ir bez formālas kompetento iestāžu iejaukšanās vienoties par ārpakalpojumu pasākuma noteikumiem un nodrošināt šo noteikumu atbilstību pienākumiem, kas sabiedrībai jāpilda saskaņā ar šo direktīvu un Direktīvu 2004/39/EK.

(22)

Lai nodrošinātu regulatīvo pārredzamību un pienācīgu noteiktības līmeni ieguldījumu sabiedrībām, šajā direktīvā ir noteikta prasība katrai kompetentai iestādei publicēt paziņojumu par tās politiku attiecībā uz privāto klientu portfeļu pārvaldības nodošanu ārpakalpojumiem pakalpojumu sniedzējiem trešās valstīs. Šajā paziņojumā jāmin piemēri, kuros gadījumos kompetentā iestāde visticamāk necels iebildumus pret šādiem ārpakalpojumiem, un jāietver skaidrojums, kāpēc ir mazticams, ka ārpakalpojumu uzticēšana šādos gadījumos ietekmēs sabiedrības spēju izpildīt šajā Direktīvā noteiktās vispārējās prasības ārpakalpojumu uzticēšanai. Sniedzot šādu skaidrojumu, kompetentajai iestādei vienmēr jānorāda iemesli, kāpēc ārpakalpojumu uzticēšana attiecīgajos gadījumos neietekmēs tās efektīvu pieeju visai ar ārpakalpojumam uzticēto pakalpojumu saistītajai informācijai, kas iestādei ir nepieciešama tās regulatīvo funkciju veikšanai attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību.

(23)

Ja ieguldījumu sabiedrības nogulda klienta vārdā turētos naudas līdzekļus atbilstīgā naudas tirgus fondā, šī naudas tirgus fonda vienības jātur atbilstoši prasībām, kas noteiktas klientiem piederošu finanšu instrumentu turēšanai.

(24)

Apstākļiem, kas uzskatāmi par tādiem, kas rada interešu konfliktu, jāietver gadījumi, kur pastāv konflikts starp sabiedrības interesēm vai ar sabiedrību vai ar sabiedrības grupu saistītu zināmu personu interesēm un pienākumiem, kas sabiedrībai jāpilda attiecībā pret klientu; vai pastāv konflikts starp dažādām divu vai vairāku sabiedrības klientu interesēm, attiecībā pret kuriem sabiedrībai ir pienākumi. Nav pietiekami, ka sabiedrība varētu gūt peļņu, nedrīkst pastāvēt varbūtība, ka tiks skartas arī klienta intereses, proti, ja viens klients, attiecībā pret kuru sabiedrībai ir pienākumi, cenšas gūt peļņu vai izvairīties no zaudējumiem, otram klientam tāpēc nedrīkst rasties varbūtēji zaudējumi.

(25)

Interešu konflikti jāregulē tikai tad, ja ieguldījumu sabiedrība sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai papildpakalpojumus. Šim nolūkam nav svarīgs to klientu statuss (vai tie ir privātie klienti, profesionāli vai tiesīgi darījumu partneri), kuriem tiek sniegti šie pakalpojumi.

(26)

Izpildot savu pienākumu saskaņā ar Direktīvu 2004/39/EK izstrādāt politiku attiecībā uz interešu konfliktiem, kas identificētu apstākļus, kas rada vai var radīt interešu konfliktu, ieguldījumu sabiedrībai jāpievērš īpaša uzmanība ieguldījumu izpētei un konsultācijām, darījumu veikšanai savā vārdā, portfeļa pārvaldei un uzņēmumu finanšu darījumiem, ieskaitot riska parakstīšanu un/vai pārdošanu, piedāvājot vērtspapīrus un konsultējot apvienošanās un pārņemšanas gadījumos. Īpaša uzmanības veltīšana šīm lietām ir vajadzīga tad, ja sabiedrība vai persona, kas ir tieši vai netieši saistīta ar sabiedrības kontroli, veic divas vai vairākas šādas darbības.

(27)

Ieguldījumu sabiedrībām jātiecas identificēt un pārvaldīt interešu konfliktus, kas rodas saistībā ar dažādiem to darījumu veidiem un grupas, kurai pieder sabiedrība, darbību, izmantojot vispusīgu politiku attiecībā uz interešu konfliktiem. Jo īpaši, ieguldījumu sabiedrības veiktā informācijas sniegšana par interešu konfliktiem neatbrīvo to no pienākuma uzturēt un īstenot efektīvus organizatoriskos un administratīvos pasākumus, kas prasīti Direktīvas 2004/39/EK 13. panta 3. punktā. Kaut arī Direktīvas 2004/39/EK 18. panta 2. punktā ir prasīta informācijas atklāšana par īpašiem interešu konfliktiem, nav pieļaujama pārlieka paļaušanās uz informācijas atklāšanu, neapsverot to, kā konfliktus varētu pienācīgi pārvaldīt.

(28)

Ieguldījumu izpētei ir jābūt apakškategorijai informācijas veidam, ko definē kā rekomendāciju Komisijas 2003. gada 22. decembra Direktīvā 2003/125/EK, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK īsteno attiecībā uz ieguldījumu rekomendāciju godīgu atspoguļošanu un interešu konfliktu paziņošanu atklātībai (3), bet to piemēro arī finanšu instrumentiem, kā tie definēti Direktīvā 2004/39/EK. Rekomendācijas, kas pieder šādi definētam veidam un kuras nav uzskatāmas par ieguldījumu izpēti, kā tā definēta šajā direktīvā, tomēr regulē Direktīvas 2003/125/EK noteikumi par ieguldījumu rekomendāciju godīgu atspoguļošanu un interešu konfliktu paziņošanu atklātībai.

(29)

Ieguldījumu sabiedrības pieņemtie pasākumi, kas paredzēti to interešu konfliktu pārvaldībai, kas var rasties no ieguldījumu izpētes materiālu izstrādes un izplatīšanas, ir atbilstīgi, ja tie aizsargā finanšu analītiķa un viņa izstrādātā ieguldījumu izpētes materiāla objektivitāti un neatkarību. Šie pasākumi nodrošina, ka analītiķi ir pietiekami neatkarīgi no to personu interesēm, kuru pienākumus vai uzņēmējdarbības intereses var uzskatīt par konfliktējošām ar to personu interesēm, kurām ieguldījumu izpēte tiek izplatīta.

(30)

Personas, kuru pienākumus vai uzņēmējdarbības intereses var uzskatīt par konfliktējošām ar to personu interesēm, kurām ieguldījumu izpēte tiek izplatīta, ietver uzņēmuma finanšu personālu un personas, kas ir iesaistītas pārdošanā un tirdzniecībā klientu vai sabiedrības vārdā.

(31)

Īpašie apstākļi, kuros finanšu analītiķi un citas ar ieguldījumu sabiedrību saistītas personas, kas ir iesaistītas ieguldījumu izpētes izstrādē, var ar iepriekšēju rakstisku piekrišanu veikt personīgus darījumus ar pētījumā apskatītajiem instrumentiem, ietver tādus apstākļus, kad personisku iemeslu dēļ saistībā ar finansiālām grūtībām analītiķim vai citai personai ir nepieciešams likvidēt posteni.

(32)

Ar ieguldījumu izpēti saistīto noteikumu mērķiem par pamudinājumu neuzskata nelielu uzmanības apliecinājumu vai mazas dāvanas, kas ir mazākas par tām, kuras norādītas sabiedrības politikā attiecībā uz interešu konfliktiem un ir pieminētas klientiem pieejamā šīs politikas kopsavilkumā.

(33)

Jēdziens par ieguldījumu izpētes izplatīšanu klientiem vai sabiedrībai neietver izplatīšanu tikai tām personām, kas ietilpst ieguldījumu sabiedrības grupā.

(34)

Par spēkā esošiem ieteikumiem uzskata tās ieguldījumu izpētē iekļautās rekomendācijas, kas nav tikušas atsauktas vai kas nav zaudējušas spēku.

(35)

Būtiskām izmaiņām, kas veiktas trešās puses izstrādātā ieguldījumu izpētē, jāpiemēro tādas pašas prasības kā izpētes izstrādei.

(36)

Finanšu analītiķi nedrīkst iesaistīties darbībās, kas nav saistītas ar ieguldījumu izpētes sagatavošanu, ja šāda iesaistīšanās nav savienojama ar šīs personas objektivitāti. Par nesavienojamu ar šīs personas objektivitāti parasti uzskata šādu iesaistīšanos: uzņēmuma finanšu darījumi un riska parakstīšana, dalība jaunu darījumu veidu attīstīšanā vai jaunu finanšu instrumentu prezentācijās; vai citādu iesaistīšanos emitenta tirgvedības materiālu sagatavošanā.

(37)

Neskarot šīs direktīvas noteikumus par ieguldījumu izpētes izstrādi vai izplatīšanu, tiem ieguldījumu izpētes veidotājiem, kas nav ieguldījumu sabiedrības, tiek ieteikts apsvērt iekšējo politiku un procedūru pieņemšanu, kas izstrādātas, lai nodrošinātu to atbilstību šajā direktīvā izklāstītajiem principiem ar mērķi aizsargāt šādas izpētes neatkarību un objektivitāti.

(38)

Šajā direktīvā noteiktās prasības ieguldījumu izpētes informācijas izmantošanai un ieguldījumu izpētes izstrādei un izplatīšanai, ieskaitot tās, kas attiecas uz personīgiem darījumiem, piemēro, neierobežojot citas prasības Direktīvā 2004/39/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janvāra Direktīvā 2003/6/EK par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām (tirgus ļaunprātīgu izmantošanu) (4) un to attiecīgajos īstenošanas pasākumos.

(39)

To šīs direktīvas noteikumu mērķiem, kas attiecas uz pamudinājumiem, ieguldījumu sabiedrības saņemtā komisijas maksa par ieguldījumu konsultācijām vai vispārējiem ieteikumiem, apstākļos, kur konsultācijas vai ieteikumus neietekmē komisijas maksas saņemšana, tiek uzskatīta par tādu, kas var paaugstināt klientam sniegtās ieguldījumu konsultācijas kvalitāti.

(40)

Šī direktīva atļauj ieguldījumu sabiedrībām dot vai saņemt noteiktus pamudinājumus tikai ar īpašiem nosacījumiem un tikai tad, ja tie ir zināmi klientam, tiek sniegti klientam vai saņemti no viņa vai arī personas, kas rīkojas klienta vārdā.

(41)

Šajā direktīvā ir noteikta prasība ieguldījumu sabiedrībām, kas jauniem privātiem klientiem sniedz ieguldījumu pakalpojumus, kuri nav ieguldījumu konsultācijas, noslēgt rakstisku pamatlīgumu ar klientu, kurā noteiktas sabiedrības un klienta tiesības un pienākumi. Tomēr tajā nav noteikti citi pienākumi attiecībā uz formu, saturu un izpildi līgumiem par ieguldījumu pakalpojumu vai papildpakalpojumu sniegšanu.

(42)

Šajā direktīvā ir noteiktas prasības tirgvedības paziņojumiem tikai saistībā ar Direktīvas 2004/39/EK 19. panta 2. punktā minēto pienākumu, ka klientiem adresētajai informācijai, ieskaitot tirgvedības paziņojumus, jābūt patiesai, skaidrai un nemaldinošai.

(43)

Šajā direktīvā nav ietvertas nekādas prasības, kas liktu kompetentām iestādēm apstiprināt tirgvedības paziņojumu saturu un formu. Tomēr tā arī neaizliedz to darīt, ja šāda iepriekšēja apstiprināšana skar tikai Direktīvā 2004/39/EK noteiktā pienākuma izpildi, ka klientiem adresētajai informācijai, ieskaitot tirgvedības paziņojumus, jābūt patiesai, skaidrai un nemaldinošai.

(44)

Jānosaka atbilstīgas un proporcionālas prasības attiecībā uz informāciju, ņemot vērā klienta statusu, kā, piemēram, privāts klients vai profesionāls klients. Direktīvas 2004/39/EK mērķis ir nodrošināt proporcionālu līdzsvaru starp ieguldītāju aizsardzību un informācijas atklāšanas pienākumu, kas attiecas uz ieguldījumu sabiedrībām. Tādēļ ir atbilstīgi, ka attiecībā uz profesionāliem klientiem šajā direktīvā ir iekļautas mazāk stingras prasības informācijas sniegšanai. Profesionāli klienti jāspēj, izņemot atsevišķus gadījumus, pašiem noteikt, kāda informācija viņiem ir nepieciešama, lai varētu pieņemt apzinātu lēmumu, un prasīt ieguldījumu sabiedrībai sniegt viņiem šādu informāciju. Ja šāds informācijas pieprasījums ir pamatots un samērīgs, ieguldījumu sabiedrībām ir jāsniedz papildu informācija.

(45)

Ieguldījumu sabiedrība sniedz klientiem vai potenciāliem klientiem atbilstošu informāciju par finanšu instrumentu būtību un ar tiem saistītajiem ieguldījumu riskiem tā, lai klienti katrā atsevišķā gadījumā varētu pieņemt lēmumu, pamatojoties uz pietiekamu informāciju. Tas, cik sīka ir šī informācija, var būt atkarīgs no klienta iedalījuma privāto klientu vai profesionālo klientu kategorijā un no piedāvāto finanšu instrumentu būtības un riska profila, taču tā nekad nedrīkst būt tik vispārīga, lai neminētu būtiskus elementus. Iespējams, ka attiecībā uz dažiem finanšu instrumentiem ir pietiekama tikai atsauce uz instrumenta veidu, savukārt par citiem instrumentiem būs vajadzīga īpaša informācija par produktu.

(46)

Nosacījumus, kuri jāizpilda, lai ieguldījumu sabiedrību klientiem adresētā informācija būtu patiesa, skaidra un nebūtu maldinoša, piemēro privātajiem klientiem domātajiem paziņojumiem atbilstīgā un samērīgā veidā, ņemot vērā, piemēram, saziņas līdzekļus un informāciju, ko ar šo paziņojumu ir paredzēts darīt zināmu klientiem vai potenciāliem klientiem. Jo īpaši nebūtu atbilstīgi piemērot šādus nosacījumus tirgvedības paziņojumiem, kas satur tikai vienu vai vairākus no šādiem elementiem: sabiedrības nosaukumu, logotipu vai cits ar uzņēmumu saistītu attēlu, kontaktpunktu, informāciju par uzņēmuma sniegtajiem ieguldījumu pakalpojumiem, maksām vai komisijas maksām.

(47)

Direktīvas 2004/39/EK un šīs direktīvas mērķiem informācija ir uzskatāma par maldinošu, ja tai ir tendence maldināt personu vai personas, kurām tā ir adresēta vai kuras to visticamāk saņems, neatkarīgi no tā, vai persona, kas sniedz informāciju, uzskata to par maldinošu vai ir paredzējusi, ka tā būs maldinoša.

(48)

Nosakot, kas ir informācijas savlaicīga sniegšana šajā direktīvā norādītajā laikā, ieguldījumu sabiedrībai jāparedz, ka klientam ir nepieciešams pietiekams laiks informācijas izlasīšanai un izpratnei pirms ieguldījuma lēmuma pieņemšanas, ņemot vērā arī situācijas steidzamību un laiku, kas ir nepieciešams klientam, lai uztvertu un reaģētu uz sniegto specifisko informāciju. Klientam būs nepieciešams mazāk laika, lai pārskatītu informāciju par vienkāršu vai standartizētu produktu vai pakalpojumu, vai par produktu vai pakalpojumu, ko klients ir pircis agrāk, nekā viņam būtu nepieciešams daudz sarežģītākam vai nepazīstamākam produktam vai pakalpojumam.

(49)

Šajā direktīvā nav tādu nosacījumu, kas ieguldījumu sabiedrībām uzliktu par pienākumu nekavējoties un vienlaicīgi sniegt visu pieprasīto informāciju par ieguldījumu sabiedrību, finanšu instrumentiem, izmaksām un saistītām maksām, par klienta finanšu instrumentu aizsardzību vai klienta naudas līdzekļiem, ja tās izpilda vispārēju pienākumu savlaicīgi sniegt būtisku informāciju, kā norādīts šajā direktīvā. Ja informācija ir paziņota klientam savlaicīgi pirms pakalpojuma sniegšanas, šī direktīva neuzliek sabiedrībām pienākumu sniegt to atsevišķi kā tirgvedības paziņojumu vai iekļaujot šo informāciju līgumā ar klientu.

(50)

Ja ieguldījumu sabiedrībai jāsniedz informācija klientam pirms pakalpojuma sniegšanas, katru darījumu ar viena veida finanšu instrumentiem neuzskata par jaunu vai atšķirīgu pakalpojumu.

(51)

Ja ieguldījumu sabiedrībai, kas sniedz portfeļa pārvaldības pakalpojumus, jānodrošina privātiem klientiem vai potenciāliem privātiem klientiem informācija par finanšu instrumentu veidiem, ko var iekļaut klienta portfelī, un darījumu veidiem, ko var veikt ar šādiem instrumentiem, šajā informācijā atsevišķi jānorāda, vai ieguldījumu sabiedrība ir pilnvarota ieguldīt finanšu instrumentos, ko nedrīkst tirgot regulētā tirgū, atvasinātos instrumentos, nelikvīdos vai ļoti nepastāvīgos instrumentos; vai veikt aizņemtu vērtspapīru pārdošanu, pirkumus ar aizņemtiem līdzekļiem, vērtspapīru finansēšanas darījumus, vai jebkurus darījumus, iekļaujot peļņas maksājumus, garantijas noguldījumus vai ārvalstu valūtas risku.

(52)

Tas, ka ieguldījumu sabiedrība izsniedz klientam prospekta kopiju, kas ir izstrādāts un publicēts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Direktīvu 2003/71/EK ar ko groza Direktīvu 2001/34/EK, par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību (5), nedrīkst uzskatīt, ka sabiedrība saskaņā ar Direktīvu 2004/39/EK ir sniegusi klientam informāciju to darbības nosacījumu mērķiem, kas ir saistīti ar šādas informācijas kvalitāti un saturu, ja sabiedrība saskaņā ar šo direktīvu nav atbildīga par prospektā sniegto informāciju.

(53)

Informācija, ko ieguldījumu sabiedrībai jāsniedz privātam klientam par izmaksām un saistītajām maksām, ietver informāciju par maksāšanas kārtību vai finanšu pakalpojumu līguma izpildi vai citu piedāvāto līgumu izpildi saistībā ar finanšu instrumentiem. Šiem mērķiem maksāšanas kārtība ir būtiska, ja finanšu instrumenta līguma beigās ir paredzēti norēķini skaidrā naudā. Izpildes kārtība galvenokārt ir būtiska tad, ja pēc līguma termiņa beigām finanšu instruments paredz akciju, obligāciju, garantiju, dārgmetālu vai citu instrumentu vai preču piegādi.

(54)

Attiecībā uz kolektīvu ieguldījumu uzņēmuma apliecībām, kas minētas Padomes 1985. gada 20. decembra Direktīvā 85/611/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (6), šīs direktīvas nolūks nav regulēt Direktīvas 85/611/EEK 28. pantā definētā saīsinātā prospekta saturu. Šīs direktīvas īstenošanas rezultātā saīsinātajam prospektam nav jāpievieno papildu informācija.

(55)

Jo īpaši saīsinātais prospekts sniedz pietiekamu informāciju par izmaksām un saistītām maksām par PVKIU. Tomēr ieguldījumu sabiedrības, kas izplata PVKIU sertifikātus, papildus informē savus klientus par visām izmaksām un saistītiem maksājumiem par ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu saistībā ar PVKIU sertifikātiem.

(56)

Ir nepieciešams paredzēt dažādus noteikumus Direktīvas 2004/39/EK 19. panta 4. punktā minētajiem piemērotības kritērijiem un 19. panta 5. punktā paredzēto atbilstības kritēriju izmantošanai. Šiem kritērijiem ir dažādas jomas attiecībā uz ieguldījumu pakalpojumiem, kas ir saistīti ar tiem, un dažādas funkcijas un īpatnības.

(57)

Direktīvas 2004/39/EK 19. panta 4. punkta mērķiem darījums var būt nepiemērots klientam vai potenciālajam klientam finanšu instrumentam raksturīgo risku, darījumu veida, uzdevuma īpatnību vai tirdzniecības biežuma dēļ. Darījumu virkne, kur katrs darījums var būt piemērots, ja to apskata atsevišķi, var būt nepiemērota, ja ieteikums vai lēmumi veikt darījumus notiek ar tādu biežumu, kas nav klienta interesēs. Ja tiek pārvaldīts portfelis, darījums var būt nepiemērots, ja tā rezultātā rodas nepiemērots portfelis.

(58)

Saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK 19. panta 4. punktu sabiedrībai ir jānovērtē, vai finanšu pakalpojumi un finanšu instrumenti ir piemēroti klientam, tikai tādā gadījumā, ja tā šim klientam sniedz ieguldījumu konsultācijas vai veic portfeļa pārvaldi. Sniedzot citus ieguldījumu pakalpojumus, saskaņā ar minētās direktīvas 19. panta 5. punktu sabiedrībai jānovērtē, vai finanšu pakalpojums vai produkts ir atbilstošs klientam, taču tikai tad, ja produkts netiek piedāvāts tikai kā izpilde saskaņā ar minētās direktīvas 19. panta 6. punktu (kas piemēro vienkāršiem produktiem).

(59)

To noteikumu mērķiem šajā direktīvā, kas paredz, ka ieguldījumu sabiedrībām jānovērtē piedāvāto vai pieprasīto ieguldījumu pakalpojumu vai produktu atbilstību, tiek uzskatīts, ka klientam, kurš ir iesaistījies darījumos ar īpaša veida produktiem vai pakalpojumiem pirms Direktīvas 2004/39/EK piemērošanas datuma, ir nepieciešamā pieredze un zināšanas, lai izprastu ar šo produktu vai ieguldījumu pakalpojumu saistītos riskus. Ja klients, izmantojot ieguldījumu sabiedrības pakalpojumus, iesaistās šāda veida darījumos pēc minētās direktīvas piemērošanas datuma, sabiedrībai nav jāveic jauns novērtējums par katru atsevišķu darījumu. Minētās direktīvas 19. panta 5. punktā noteiktais pienākums ir izpildīts, ja sabiedrība nepieciešamo atbilstības novērtējumu veic pirms pakalpojuma uzsākšanas.

(60)

Ja portfeļa pārvaldītājs klientam sniedz ieteikumu, pieprasījumu vai konsultāciju, kuru izpildot klients izdotu portfeļa pārvaldītājam pilnvaru vai mainītu to, un šī pilnvara noteiktu portfeļa pārvaldītāja rīcības brīvības pakāpi, tas uzskatāms par ieteikumu Direktīvas 2004/39/EK 19. panta 4. punkta nozīmē.

(61)

Lai noteiktu, vai kolektīvo ieguldījumu uzņēmuma apliecība, ko izdevis uzņēmums, kas neatbilst Direktīvas 85/611/EEK prasībām, un kuru ir atļauts pārdot plašākai sabiedrībai, ir uzskatāma par vienkāršu instrumentu, nosacījumi vērtēšanas sistēmu neatkarībai no emitenta paredz tāda depozitārija kontroli, kas tiek regulēts kā depozitāriju pakalpojumu sniedzējs kādā no dalībvalstīm.

(62)

Neviens no šīs direktīvas noteikumiem neparedz prasību, ka kompetentajām iestādēm būtu jāapstiprina saturs pamatlīgumam starp ieguldījumu sabiedrību un tās privātajiem klientiem. Tomēr direktīva to arī neaizliedz, ja vien šāds apstiprinājums tiek pamatots tikai ar to, vai sabiedrība izpilda Direktīvā 2004/39/EK noteiktos pienākumus rīkoties godīgi, taisnīgi un profesionāli atbilstoši tās klientu interesēm un izveidot uzskaiti, kurā norādītas ieguldījumu sabiedrības un tās klientu tiesības un pienākumi, kā arī citi noteikumi, atbilstoši kuriem sabiedrības sniedz pakalpojumus saviem klientiem.

(63)

Uzskaites dati, kas jāuzglabā ieguldījumu sabiedrībai, jāpielāgo uzņēmējdarbības veidam un veiktajiem ieguldījumu pakalpojumiem un darbībām ar nosacījumu, ka ir izpildītas Direktīvā 2004/39/EK un šajā direktīvā noteiktās uzskaites prasības. Paziņojumu sniegšanas nolūkiem attiecībā uz portfeļa pārvaldi iespējamu saistību darījums ir darījums, kurš paredz jebkādas esošas vai potenciālas saistības klientam, kas pārsniedz instrumenta iegādes izmaksas.

(64)

Attiecībā uz noteikumiem par klienta informēšanu atsauci uz uzdevuma veidu saprot kā atsauci uz tā statusu, ko nosaka kā ierobežotu uzdevumu, tirgus uzdevumu vai citu īpašu uzdevuma veidu.

(65)

Attiecībā uz noteikumiem par paziņojuma sniegšanu klientam atsauci uz uzdevuma raksturu saprot kā atsauci uz uzdevumiem par parakstīšanos uz vērtspapīriem, iespēju līguma īstenošanu vai līdzīgiem klientu uzdevumiem.

(66)

Izstrādājot savu izpildes politiku saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK 21. panta 2. punktu, ieguldījumu sabiedrība nosaka minētās direktīvas 21. panta 1. punktā uzskaitīto faktoru salīdzinošo nozīmīgumu vai vismaz nosaka procedūru, ar kuru tā nosaka šo faktoru salīdzinošo nozīmīgumu, lai tā varētu sasniegt saviem klientiem labākos iespējamos rezultātus. Lai īstenotu šo politiku, ieguldījumu sabiedrība izvēlas izpildes vietas, kas ļauj tai pastāvīgi gūt labākos iespējamos rezultātus klientu uzdevumu izpildei. Ieguldījumu sabiedrība piemēro izpildes politiku katram klienta uzdevumam, ko tā izpilda, lai gūtu labākos iespējamos rezultātus klientam atbilstīgi šai politikai. Direktīvā 2004/39/EK noteikto pienākumu veikt visus pamatotos pasākumus, lai panāktu labākos iespējamos rezultātus klientam, nedrīkst uzskatīt par prasību ieguldījumu sabiedrībai iekļaut tās izpildes politikā visas pieejamās izpildes vietas.

(67)

Lai nodrošinātu, ka ieguldījumu sabiedrība gūst klientiem labākos iespējamos rezultātus, izpildot privāta klienta uzdevumu, par kuru klients nav sniedzis īpašus norādījumus, sabiedrībai jāapsver visi faktori, kas ļautu tai sasniegt labākos iespējamos rezultātus, ko izsaka kā kopējo maksu, norādot finanšu instrumenta cenu un izmaksas, kas ir saistītas ar izpildi. Ātrumam, izpildes un norēķinu iespējamībai, uzdevuma apjomam un raksturam, tirgus ietekmei un citām netiešām darījuma izmaksām priekšroka attiecībā pret tiešiem cenas un izmaksu apsvērumiem ir dodama tikai tad, ja tie ir būtiski labāko iespējamo rezultātu, ko izsaka kā kopējo maksu, sasniegšanai privāta klienta interesēs.

(68)

Ja ieguldījumu sabiedrība izpilda uzdevumu, ievērojot īpašus klienta norādījumus, uzskatāms, ka tā ir apmierinoši izpildījusi labākās izpildes prasības tikai attiecībā uz to uzdevuma daļu vai aspektu, kas ir saistīta ar klienta norādījumiem. Fakts, ka klients ir devis īpašus norādījumus, kas skar vienu uzdevuma daļu vai aspektu, nav uzskatāms par tādu, kas atbrīvo ieguldījumu sabiedrību no labākās izpildes pienākumiem attiecībā uz citām klienta uzdevuma daļām vai aspektiem, kurus neskar šie norādījumi. Ieguldījumu sabiedrība nedrīkst mudināt klientu sniegt norādījumus par uzdevuma izpildi noteiktā veidā, tieši vai netieši norādot klientam norādījumu saturu, ja sabiedrībai vajadzētu zināt, ka šāds norādījums var kavēt to gūt klientiem labākos iespējamos rezultātus. Tomēr tam nevajadzētu kavēt ieguldījumu sabiedrību mudināt klientu izvēlēties starp divām vai vairākām noteiktām tirdzniecības vietām, ar noteikumu, ka šīs tirdzniecības vietas atbilst sabiedrības izpildes politikai.

(69)

Darījumi ar klientiem, ko ieguldījumu sabiedrība veic uz sava rēķina, ir uzskatāmi par klientu uzdevumu izpildi, tāpēc tiem ir piemērojamas Direktīvas 2004/39/EK un šīs direktīvas prasības, jo īpaši tās prasības, kas attiecas uz labāko izpildi. Tomēr, ja ieguldījumu sabiedrība nosaka klientam cenu un šī noteiktā cena atbilst ieguldījumu sabiedrības pienākumiem saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK 21. panta 1. punktu, un sabiedrība ir izpildījusi darījumu ar šādu cenu laikā, kad tā tika noteikta, tad sabiedrība būs izpildījusi šos pienākumus, ja tā izpildīs darījumu ar noteikto cenu pēc tam, kad klients tai ir piekritis, ar noteikumu, ka, ņemot vērā mainīgus tirgus apstākļus un laika posmu no cenas piedāvāšanas un apstiprināšanas, noteiktā cena nav acīmredzami novecojusi.

(70)

Pienākums sasniegt labākos iespējamos rezultātus klientu uzdevumu izpildē ir piemērojams visu veidu finanšu instrumentiem. Tomēr, ņemot vērā atšķirības tirgus struktūrās vai finanšu instrumentu struktūrā, var būt sarežģīti noteikt un piemērot vienotu standartu un procedūru labākajai izpildei, kas būtu spēkā un būtu efektīva visām finanšu instrumentu kategorijām. Labākās izpildes pienākumus tāpēc piemēro tā, lai ņemtu vērā dažādos apstākļus uzdevumu izpildē, kas ir saistīti ar finanšu instrumentu veidiem. Piemēram, darījumi ar ārpusbiržas tirgus finanšu instrumentiem, kur līgumattiecības ir īpaši pielāgotas klienta un ieguldījumu sabiedrības apstākļiem, labākās izpildes mērķiem nav salīdzināmi ar darījumiem, kuros akciju tirdzniecība notiek centralizētās izpildes vietās.

(71)

Lai noteiktu labāko izpildi privāto klientu uzdevumiem, ar izpildi saistītajās izmaksās jāiekļauj pašas ieguldījumu sabiedrības komisijas maksas vai maksas, ko uzliek klientam atsevišķiem nolūkiem, tajos gadījumos, kad vairāk nekā viena sabiedrības izpildes politikā minēta tirdzniecības vieta spēj izpildīt noteiktu uzdevumu. Šādos gadījumos pašas sabiedrības komisijas maksas un izmaksas par uzdevuma izpildi katrā no piemērotajām tirdzniecības vietām jāņem vērā, lai novērtētu un salīdzinātu rezultātus, kas klientam tiktu gūti, izpildot uzdevumu katrā no šīm tirdzniecības vietām. Tomēr nav paredzēts noteikt sabiedrībai prasību salīdzināt rezultātus, kas klientam tiktu gūti, pamatojoties uz sabiedrības izpildes politiku un pašas sabiedrības komisijas maksām vai maksām, ar rezultātiem, kas varētu tikt sasniegti šim pašam klientam citā ieguldījumu sabiedrībā, pamatojoties uz atšķirīgu izpildes politiku vai atšķirīgu komisijas maksu vai maksu struktūru. Tāpat nav paredzēts noteikt prasību sabiedrībai salīdzināt atšķirības tās komisijas maksās, kas ir saistītas ar klientiem sniegto sabiedrības pakalpojumu atšķirīgo raksturu.

(72)

Šīs direktīvas noteikumus, kuros paredzēts, ka izpildes izmaksās jāiekļauj pašas ieguldījumu sabiedrības komisijas maksas vai maksas, ko sabiedrība uzliek klientam par ieguldījumu pakalpojuma sniegšanu, nepiemēro, lai noteiktu sabiedrības izpildes politikā iekļaujamās tirdzniecības vietas Direktīvas 2004/39/EK 21. panta 3. punkta nolūkiem.

(73)

Uzskatāms, ka ieguldījumu sabiedrības komisijas maksu struktūra vai iekasēšana rada negodīgu un nevienlīdzīgu attieksmi pret izpildes vietām, ja tā iekasē atšķirīgu komisijas maksu vai starpību no klientiem par izpildi dažādās izpildes vietās, un šī atšķirība neatspoguļo faktiskās atšķirības sabiedrības izdevumos, veicot izpildi šajās izpildes vietās.

(74)

Šīs direktīvas noteikumi izpildes politikai neskar Direktīvas 2004/39/EK 21. panta 4. punktā noteikto ieguldījumu sabiedrību vispārējo pienākumu regulāri uzraudzīt tās uzdevumu izpildes kārtības un politikas efektivitāti, un novērtēt izpildes vietas savā izpildes politikā.

(75)

Šīs direktīvas mērķis nav darba dublēšana attiecībā uz labāko izpildi ieguldījumu sabiedrībai, kas sniedz uzdevumu pieņemšanas un nodošanas pakalpojumus vai portfeļa pārvaldi, un ieguldījumu sabiedrībai, kurai šī ieguldījumu sabiedrība nodod savus uzdevumus izpildei.

(76)

Direktīvā 2004/39/EK noteiktais labākās izpildes pienākums paredz, ka ieguldījumu sabiedrības veic visus pamatotos pasākumus, lai pēc iespējas gūtu rezultātus, kas ir vislabākie to klientiem. Izpildes kvalitāte, kas ietver tādus faktorus kā ātrums, izpildes iespējamība (izpildīto uzdevumu kvota) un cenu uzlabojumu pieejamība un biežums, ir svarīgs faktors labākās izpildes sasniegšanā. Ar izpildes kvalitāti saistīto datu pieejamība, salīdzināmība un konsolidācija, ko sniedz dažādas izpildes vietas, ir svarīgi elementi, lai ieguldījumu sabiedrības un ieguldītāji varētu noteikt tās izpildes vietas, kuras nodrošina augstāko izpildes kvalitāti saviem klientiem. Šī direktīva neuzdod izpildes vietām publicēt to izpildes kvalitātes datus, jo izpildes vietām un datu sniedzējiem jāļauj izstrādāt risinājumus attiecībā uz izpildes kvalitātes datu nodrošināšanu. Komisija līdz 2008. gada 1. novembrim iesniedz ziņojumu par tirgus virzītu attīstību šajā jomā ar mērķi novērtēt Eiropas līmenī pieejamību, salīdzināmību un konsolidāciju informācijai par izpildes kvalitāti.

(77)

Attiecībā uz šīs direktīvas noteikumiem par klientu uzdevumu izpildi darījumu pārdali uzskata par kaitējošu klientam, ja šādas pārdales rezultātā negodīgi ir dota priekšroka ieguldījumu sabiedrībai vai kādam īpašam klientam.

(78)

Neskarot Direktīvas 2003/6/EK noteikumus, attiecībā uz šīs direktīvas noteikumiem par klientu uzdevumu izpildi klientu uzdevumus neuzskata par citādi salīdzināmiem, ja tie ir saņemti no dažādiem medijiem un nebūtu praktiski tos izpildīt secīgi. Citiem šo noteikumu mērķiem par informācijas ļaunprātīgu izmantošanu uzskata jebkuru situāciju, kad ieguldījumu sabiedrība izmanto informāciju, kas saistīta ar vēl neizpildītu klienta uzdevumu, lai uz sava rēķina veiktu darījumus ar finanšu instrumentiem, uz kuriem attiecas klienta uzdevums, vai ar saistītiem finanšu instrumentiem. Tomēr pats fakts, ka tirgus līderi vai organizācijas, kurām ir atļauts rīkoties kā darījumu partneriem, nodarbojas tikai ar likumīgiem finanšu instrumentu pirkšanas un pārdošanas darījumiem vai personas, kurām ir atļauts izpildīt uzdevumus trešo personu vārdā, veic tikai pienācīgu uzdevuma izpildi, nav uzskatāms par informācijas ļaunprātīgu izmantošanu.

(79)

Konsultācija par finanšu instrumentu avīzē, žurnālā vai citā publikācijā, kas domāta plašākai sabiedrībai (ieskaitot konsultācijas internetā), vai televīzijas vai radio raidījumā, nav uzskatāma par personisku ieteikumu Direktīvas 2004/39/EK “ieguldījumu konsultācijas” definīcijas nozīmē.

(80)

Šī direktīva respektē pamattiesības un ievēro principus, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, jo īpaši tās 11. pantā, kā arī Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10. pantā. Šajā ziņā minētā direktīva nekādi neliedz dalībvalstīm piemērot to konstitucionālos noteikumus par preses brīvību un vārda brīvību plašsaziņas līdzekļos.

(81)

Vispārīgas konsultācijas par finanšu instrumenta veidu nav ieguldījumu konsultācijas Direktīvas 2004/39/EK nolūkiem, jo šī direktīva precizē, ka Direktīvas 2004/39/EK nolūkiem ieguldījumu konsultācijas ir tikai konsultācijas par noteiktiem finanšu instrumentiem. Tomēr, ja ieguldījumu sabiedrība sniedz vispārīgu konsultāciju par finanšu instrumenta veidu, ko tā iesaka kā piemērotu klientam vai atbilstošu tā konkrētajai situācijai, un šī konsultācija faktiski nav piemērota klientam vai nav pamatota ar apsvērumiem par tā konkrēto situāciju atkarībā no lietas apstākļiem, sabiedrība rīkojas pretēji Direktīvas 2004/39/EK 19. panta 1. vai 2. punkta noteikumiem. Jo īpaši, ja sabiedrība, kas sniedz klientam šādu konsultāciju, pārkāptu 19. panta 1. punktā noteikto prasību rīkoties godīgi, taisnīgi un profesionāli atbilstoši savu klientu interesēm. Tāpat šāda konsultācija būs pretrunā ar 19. panta 2. punktā noteikto prasību, ka informācija, ko klientiem adresējusi ieguldījumu sabiedrība, ir patiesa, skaidra un nav maldinoša.

(82)

Darbības, ko ieguldījumu sabiedrība veic, lai sagatavotu ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu vai ieguldījumu darbības īstenošanu, uzskata par šī pakalpojuma vai darbības neatņemamu sastāvdaļu. Tās ietver, piemēram, ieguldījumu sabiedrības sniegtas vispārīgas konsultācijas klientiem vai potenciāliem klientiem pirms ieguldījumu konsultācijas sniegšanas vai cita ieguldījumu pakalpojuma vai darbības vai tās laikā.

(83)

Vispārīga ieteikuma (t.i., tāda ieteikuma, kas paredzēts izplatīšanas kanāliem vai sabiedrībai) sniegšana par finanšu instrumentu vai finanšu instrumenta veidu ir papildpakalpojuma sniegšana Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma B iedaļas 5. punkta nozīmē, un tādējādi šādam ieteikumam piemēro Direktīvu 2004/39/EK un tajā paredzēto aizsardzību.

(84)

Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteja, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2001/527/EK (7), ir sniegusi tehniskas konsultācijas.

(85)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas vērtspapīru komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

I NODAĻA

PIEMĒROŠANAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Ar šo direktīvu nosaka sīki izstrādātus noteikumus Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 4) apakšpunkta, 4. panta 2. punkta, 13. panta 2. līdz 8. punkta, 19. panta 1. līdz 6. punkta, 19. panta 8. punkta, 21., 22. un 24. panta īstenošanai.

2.   Šīs direktīvas II nodaļu un III nodaļas 1. līdz 4. iedaļu, 45. pantu, 6. un 8. iedaļu un, ciktāl pastāv saistība ar šiem noteikumiem, I nodaļu, III nodaļas 9. iedaļu un IV nodaļu piemēro pārvaldības sabiedrībām atbilstoši 5. panta 4. punktam Direktīvā 85/611/EEK.

2. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

1)

“izplatīšanas kanāli” ir izplatīšanas kanāli Komisijas Direktīvas 2003/125/EK 1. panta 7. punkta nozīmē;

2)

“pastāvīgs informācijas nesējs” ir jebkurš instruments, kurš dod iespēju klientam uzglabāt informāciju, kas adresēta personīgi viņam, tā, lai tā būtu pieejama turpmākai atsaucei par laika posmu, kurš atbilst informācijas mērķiem un kurš ļauj neizmainītā veidā pavairot uzglabāto informāciju;

3)

“attiecīgā persona” saistībā ar ieguldījumu sabiedrību ir:

a)

sabiedrības direktors, partneris vai tiem pielīdzināta persona, vadītājs vai saistīts aģents;

b)

sabiedrības direktors, partneris vai tiem pielīdzināta persona, vai jebkura saistītā aģenta vadītājs;

c)

sabiedrības darbinieks vai tās saistītais aģents, kā arī cita fiziska persona, kas sabiedrības vai tās saistītā aģenta uzraudzībā piedāvā pakalpojumus un kas ir iesaistīta sabiedrības ieguldījumu pakalpojumu un darbību izpildē;

d)

fiziska persona, kas ir tieši iesaistīta ārpakalpojuma sniegšanā ieguldījumu sabiedrībai vai tās saistītam aģentam, lai veiktu sabiedrības ieguldījumu pakalpojumus un darbības;

4)

“finanšu analītiķis” ir attiecīgā persona, kas veic ieguldījuma pētījuma būtiskāko daļu;

5)

“grupa” attiecībā uz ieguldījumu sabiedrībām ir grupa, kuras daļu veido šī sabiedrība un kura sastāv no mātesuzņēmuma, tā meitasuzņēmumiem un organizatoriskām vienībām, kurās mātesuzņēmumam vai tā meitasuzņēmumiem ir daļas, kā arī uzņēmumiem, kas ir savstarpēji saistīti ar attiecībām, kas aprakstītas Direktīvas 83/349/EEK par konsolidētajiem pārskatiem (8) 12. panta 1. punktā;

6)

“ārpakalpojums” ir jebkura veida vienošanās starp ieguldījumu sabiedrību un pakalpojuma sniedzēju, kad šis pakalpojuma sniedzējs izpilda procesu, pakalpojumu vai citu darbību, ko citādi darītu pati ieguldījumu sabiedrība;

7)

“persona, ar kuru attiecīgajai personai ir radnieciskas saites” ir:

a)

attiecīgās personas laulātais vai partneris, kas ir pielīdzināts dzīvesbiedram valsts likuma izpratnē;

b)

attiecīgās personas apgādībā esošs bērns vai pabērns;

c)

attiecīgās personas cits radinieks, ar ko tas individuālā darījuma veikšanas brīdī ir dzīvojis vienā mājsaimniecībā vismaz vienu gadu;

8)

“vērtspapīru finansēšanas darījums” ir jēdziens, kura nozīme ir skaidrota Komisijas Regulā (EK) Nr. 1287/2006 (9);

9)

“augstākā vadība” ir persona vai personas, kas faktiski vada ieguldījumu sabiedrības darbību saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK 9. panta 1. daļu.

3. pants

Informācijas sniegšanai piemērojamie noteikumi

1.   Ja šīs direktīvas nolūkiem ir noteikta prasība sniegt informāciju uz pastāvīga informācijas nesēja, dalībvalstis atļauj ieguldījumu sabiedrībām sniegt šādu informāciju uz pastāvīga informācijas nesēja, kas nav papīra veidā, tikai tad, ja:

a)

informācijas sniegšana uz šāda informācijas nesēja ir piemērota apstākļiem, kuros notiek vai notiks darījumi starp sabiedrību un klientu; kā arī

b)

personai, kurai sniegs informāciju, tika piedāvāts izvēlēties, vai tā saņems informāciju uz papīra vai ar šo citu pastāvīgu informācijas nesēju, un tā ir īpaši norādījusi, ka vēlas saņemt informāciju ar šo citu informācijas nesēju.

2.   Ja saskaņā ar šīs direktīvas 29., 30., 31., 32., 33. pantu vai 46. panta 2. punktu ieguldījumu sabiedrība sniedz klientam informāciju tīmekļa vietnē, un šī informācija nav adresēta personiski klientam, dalībvalstis nodrošina šādu nosacījumu izpildi:

a)

informācijas sniegšana uz šāda informācijas nesēja ir piemērota apstākļiem, kuros notiek vai notiks darījumi starp sabiedrību un klientu;

b)

klients ir īpaši norādījis, ka piekrīt šīs informācijas sniegšanai šādā veidā;

c)

šim klientam elektroniski ir paziņota tīmekļa vietnes adrese un vieta tīmekļa vietnē, no kuras ir pieejama informācija;

d)

informācija ir savlaicīgi atjaunota;

e)

informācija šajā tīmekļa vietnē ir pastāvīgi pieejama tik ilgi, cik klientam ir pamatoti nepieciešams, lai varētu to pārbaudīt.

3.   Šā panta nolūkiem informācijas sniegšanu ar elektronisko saziņas līdzekļu palīdzību uzskata par piemērotu apstākļiem, kādos notiek vai notiks darījumi starp sabiedrību un klientu, ja ir pierādīts, ka klientam ir regulāri pieejams internets. Ja klients ir norādījis e-pasta adresi darījumu veikšanai, to uzskata par šādu pierādījumu.

4. pants

Atsevišķos gadījumos noteiktās papildu prasības ieguldījumu sabiedrībām

1.   Dalībvalstis var saglabāt vai noteikt prasības papildus šajā direktīvā noteiktajām, tikai tajos ārkārtas gadījumos, kur šādas prasības ir objektīvi pamatotas un samērīgas, lai novērstu īpašus riskus ieguldītāju aizsardzībai vai tirgus integritātei, kas nav pienācīgi apskatīti šajā direktīvā, ja ir izpildīts vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

a)

īpašie riski, uz kuriem attiecas šīs prasības, konkrētajos apstākļos ir ļoti nozīmīgi dalībvalsts tirgus struktūrai;

b)

prasības attiecas uz riskiem vai problēmām, kas ir radušās vai konstatētas pēc šīs direktīvas piemērošanas dienas un kuras netiek citādi regulētas ar Kopienas pasākumiem vai saskaņā ar tiem.

2.   Prasības, kas noteiktas saskaņā ar 1. punktu, nedrīkst ierobežot vai citādi ietekmēt ieguldījumu sabiedrību tiesības, kas paredzētas Direktīvas 2004/39/EK 31. un 32. pantā.

3.   Dalībvalstis paziņo Komisijai:

a)

par visām prasībām, ko tās vēlas saglabāt saskaņā ar 1. punktu, līdz šīs direktīvas transponēšanas dienai; kā arī

b)

par visām prasībām, ko tās ir paredzējušas noteikt saskaņā ar 1. punktu, vismaz vienu mēnesi pirms dienas, kad ir noteikta šo prasību stāšanās spēkā.

Katrā gadījumā paziņojumā jāietver šīs prasības pamatojums.

Komisija dara zināmus dalībvalstīm un publicē savā tīmekļa vietnē paziņojumus, ko tā saņem saskaņā ar šo punktu.

4.   Komisija līdz 2009. gada 31. decembrim iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šā panta piemērošanu.

II NODAĻA

ORGANIZATORISKĀS PRASĪBAS

1. IEDAĻA

Organizācija

5. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 13. panta 2. līdz 8. punkts)

Galvenās organizatoriskās prasības

1.   Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības izpildītu šādas prasības:

a)

izveidot, īstenot un uzturēt lēmumu pieņemšanas procedūras un organizatorisko struktūru, kas skaidri un dokumentētā veidā nosaka ziņojumu sniegšanas kārtību un piešķir funkcijas un pienākumus;

b)

nodrošināt to, ka tās attiecīgās personas ir informētas par procedūrām, kādas ir jāievēro, pienācīgi pildot savus pienākumus;

c)

izveidot, īstenot un uzturēt atbilstošus iekšējās kontroles mehānismus, kas paredzēti, lai visos ieguldījumu sabiedrības līmeņos nodrošinātu atbilstību lēmumiem un procedūrām;

d)

pieņemt darbā darbiniekus ar tādām spējām, zināšanām un kompetenci, kas ir nepieciešama tiem piešķirto pienākumu izpildē;

e)

izveidot, īstenot un uzturēt efektīvu iekšējo pārskatu sniegšanas un informēšanas sistēmu visos ieguldījumu sabiedrības līmeņos;

f)

uzturēt atbilstošu un sakārtotu lietvedību par darījumiem un iekšējo organizāciju;

g)

nodrošināt to, ka sabiedrību attiecīgajām personām uzdotā vairāku funkciju izpilde netraucē un nevar traucēt šīm personām izpildīt katru funkciju pareizi, godīgi un profesionāli.

Šiem nolūkiem dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu sabiedrības ņem vērā uzņēmuma darījumu raksturu, apjomu un sarežģītību, kā arī savas darbības laikā veikto ieguldījumu pakalpojumu un darbību raksturu un klāstu.

2.   Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības izveidotu, īstenotu un uzturētu sistēmas un procedūras, kas ir atbilstīgas, lai nodrošinātu informācijas drošību, veselumu un konfidencialitāti, ņemot vērā attiecīgās informācijas raksturu.

3.   Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības izveidotu, īstenotu un uzturētu atbilstošu darbības nepārtrauktības politiku, kuras mērķis ir nodrošināt svarīgu datu un funkciju saglabāšanu un ieguldījumu pakalpojumu un darbību uzturēšanu gadījumā, ja tās sistēmās un procedūrās rodas pārtraukumi, vai (ja tas nav iespējams) iespēju savlaicīgi atjaunināt šādus datus un funkcijas, un savlaicīgi atsākt savus ieguldījumu pakalpojumus un darbības.

4.   Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības izveidotu, īstenotu un uzturētu grāmatvedības politiku un procedūras, kas nodrošina, ka pēc kompetentas iestādes pieprasījuma sabiedrība var savlaicīgi iesniegt kompetentai iestādei finanšu pārskatus, kas sniedz pareizu un patiesu pārskatu par tās finansiālo stāvokli un kuri atbilst visiem piemērojamiem grāmatvedības standartiem un noteikumiem.

5.   Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības uzraudzītu un pastāvīgi izvērtētu atbilstību un efektivitāti to sistēmām, iekšējās kontroles mehānismiem un pasākumiem, kas ir izveidoti saskaņā ar šā panta 1. līdz 4. punktu, un veic atbilstošus pasākumus, lai novērstu visus trūkumus.

6. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 13. panta 2. punkts)

Atbilstība

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu sabiedrības izveido, īsteno un uztur atbilstīgas politikas un procedūras, kas paredzētas, lai atklātu risku, ka sabiedrība var nepildīt Direktīvā 2004/39/EK paredzētos pienākumus, kā arī ar to saistītos riskus, un izstrādātu piemērotus pasākumus un procedūras, lai mazinātu šādus riskus un ļautu kompetentajām iestādēm efektīvi īstenot savas pilnvaras saskaņā ar minēto direktīvu.

Šiem nolūkiem dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu sabiedrības ņem vērā uzņēmuma darījumu raksturu, apjomu un sarežģītību, kā arī savas darbības laikā veikto ieguldījumu pakalpojumu un darbību raksturu un klāstu.

2.   Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības izveidotu un uzturētu pastāvīgu un efektīvu atbilstības funkciju, kura ir neatkarīga un kurai ir šādi pienākumi:

a)

uzraudzīt un pastāvīgi izvērtēt atbilstību un efektivitāti pasākumiem un procedūrām, kas ir izveidotas atbilstoši 1. punkta pirmajai daļai, un darbībām, kas novērš tos trūkumus, kuru dēļ sabiedrība nepilda šīs prasības;

b)

dot padomus un palīdzēt attiecīgajām personām, kuras ir atbildīgas par ieguldījumu pakalpojumu un darbību veikšanu, nodrošināt sabiedrības atbilstību Direktīvas 2004/39/EK prasībām.

3.   Lai nodrošinātu to, ka atbilstības funkcija veic savus pienākumus pareizi un neatkarīgi, dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības nodrošinātu šādu nosacījumu izpildi:

a)

atbilstības funkcijai ir jābūt vajadzīgām pilnvarām, resursiem, kompetencei un pieejai visai būtiskajai informācijai;

b)

jāieceļ atbilstības amatpersona, kas ir atbildīga par atbilstības funkciju un par visiem pārskatiem attiecībā uz atbilstību, kas paredzēti 9. panta 2. punktā;

c)

attiecīgās personas, kas veic atbilstības funkciju, nedrīkst būt iesaistītas to pakalpojumu un darbību izpildē, ko tās uzrauga;

d)

atalgojuma noteikšanas metode attiecīgajām personām, kuras veic atbilstības funkciju, nedrīkst ietekmēt to objektivitāti un pieļaut šādu iespēju.

Tomēr ieguldījumu sabiedrībai netiek prasīts nodrošināt atbilstību c) vai d) punktam, ja tā spēj pierādīt, ka, ņemot vērā šīs sabiedrības darījumu raksturu, apjomu un sarežģītību un ieguldījumu pakalpojumu un darbību raksturu un klāstu, šī prasība nav samērīga un ka sabiedrības atbilstības funkcija turpina būt efektīva.

7. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 13. panta 5. punkta otrā daļa)

Riska pārvaldība

1.   Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības veiktu šādas darbības:

a)

izveidot, īstenot un uzturēt piemērotu riska pārvaldības politiku un procedūras, kas identificē riskus, kuri ir saistīti ar sabiedrības darbībām, procesiem un sistēmām, un, ja vajadzīgs, noteikt ieguldījumu sabiedrības pieļaujamo riska pakāpi;

b)

pieņemt efektīvus pasākumus, procesus un mehānismus, lai pārvaldītu riskus, kas ir saistīti ar sabiedrības darbībām, procesiem un sistēmām, ņemot vērā šo pieļaujamo riska pakāpi;

c)

uzraudzīt šādus faktorus:

i)

ieguldījumu sabiedrības riska pārvaldības politikas un procedūru atbilstība un efektivitāte;

ii)

ieguldījumu sabiedrības un tās attiecīgo personu atbilstības pakāpe attiecībā uz pasākumiem, procesiem un mehānismiem, kas pieņemti saskaņā ar b) punktu;

iii)

atbilstība un efektivitāte veiktajiem pasākumiem, kas novērš minēto politikas, procedūru, pasākumu, procesu un mehānismu trūkumus, ieskaitot attiecīgo personu nespēju atbilst šādiem pasākumiem, procesiem un mehānismiem vai ievērot šādu politiku un procedūras.

2.   Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības, ja vajadzīgs un proporcionāli to darbības raksturam, apjomam un sarežģītībai un savas darbības laikā veikto ieguldījumu pakalpojumu un darbību raksturam un klāstam, izveidotu un uzturētu riska pārvaldības funkciju, kas darbotos neatkarīgi un veiktu šādus uzdevumus:

a)

šā panta 1. punktā minētās politikas un procedūru īstenošana;

b)

pārskati un ieteikumi augstākajai vadībai atbilstoši 9. panta 2. punktam.

Ja ieguldījumu sabiedrībai netiek pieprasīts izveidot un uzturēt neatkarīgu riska pārvaldības funkciju atbilstoši pirmajai daļai, tai tomēr jāspēj pierādīt, ka politika un procedūras, kuras tā ir pieņēmusi saskaņā ar 1. punktu, izpilda šajā punktā noteiktās prasības un pastāvīgi ir efektīva.

8. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 13. panta 5. punkta otrā daļa)

Iekšējā revīzija

Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības, ja vajadzīgs un proporcionāli to darbības raksturam, apjomam un sarežģītībai un savas darbības laikā veikto ieguldījumu pakalpojumu un darbību raksturam un klāstam, izveidotu un uzturētu iekšējās revīzijas funkciju, kas ir nodalīta un neatkarīga no citām ieguldījumu sabiedrības funkcijām un darbībām un kas veiktu šādus uzdevumus:

a)

izveidot, īstenot un uzturēt revīziju plānu, lai pārbaudītu un izvērtētu atbilstību un efektivitāti ieguldījumu sabiedrības sistēmām, iekšējās kontroles mehānismiem un pasākumiem;

b)

sniegt ieteikumus, pamatojoties uz darba rezultātiem, kas veikts saskaņā ar a) punktu;

c)

pārbaudīt šo ieteikumu izpildi;

d)

ziņot par iekšējās revīzijas jautājumiem saskaņā ar 9. panta 2. punktu.

9. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 13. panta 2. punkts)

Augstākās vadības atbildība

1.   Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības, nosakot iekšējās funkcijas, nodrošina, ka augstākā vadība un, ja vajadzīgs, uzraudzības funkcija, ir atbildīga par to, ka sabiedrība atbilst Direktīvas 2004/39/EK prasībām.

Jo īpaši jāpieprasa, lai augstākā vadība un, ja vajadzīgs, uzraudzības funkcija, novērtētu un periodiski pārskatītu to politiku, sistēmu un procedūru efektivitāti, kas ieviestas, lai izpildītu Direktīvā 2004/39/EK noteiktās, un veiktu atbilstošus pasākumus jebkuru trūkumu novēršanai.

2.   Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības nodrošina, ka to augstākā vadība pastāvīgi un vismaz reizi gadā saņem rakstiskus pārskatus par jautājumiem, kas noteikti 6. 7. un 8. pantā, jo īpaši norādot, vai ir veikti atbilstoši pasākumi atklāto trūkumu novēršanai.

3.   Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības nodrošina, ka uzraudzības funkcija, ja tāda ir, pastāvīgi saņemtu rakstiskus pārskatus par iepriekš minētajiem jautājumiem.

4.   Šā panta nolūkiem “uzraudzības funkcija” ir ieguldījumu sabiedrības funkcija, kas atbild par tās augstākās vadības uzraudzību.

10. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 13. panta 2. punkts)

Sūdzību izskatīšana

Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrība izveido, īsteno un ievēro efektīvas un pārredzamas procedūras attiecībā uz tādu sūdzību saprātīgu un savlaicīgu izskatīšanu, kuras ir saņemtas no privātiem klientiem vai potenciāliem privātiem klientiem, un reģistrē visas sūdzības un arī pasākumus, kas veikti, lai atrisinātu situāciju.

11. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 13. panta 2. punkts)

Personīgā darījuma definīcija

Šīs direktīvas 12. un 25. panta nolūkiem “personīgais darījums” ir tirdzniecības darījums ar finanšu instrumentu, ko ir veikusi attiecīgā persona vai kas veikts tās vārdā, ja ir ievērots vismaz viens no šādiem kritērijiem:

a)

šī attiecīgā persona rīkojas ārpus to darbību jomas, kuras tā veic kā attiecīgā persona;

b)

darījums tiek veikts uz kādu no šo personu rēķina:

i)

attiecīgā persona;

ii)

jebkura persona, ar kuru tai ir radnieciskas saites vai ar kuru tai ir ciešas saites;

iii)

persona, kuras attiecības ar attiecīgo personu ir tādas, ka attiecīgajai personai par darījuma rezultātu ir tieša vai netieša mantiska ieinteresētība darījuma iznākumā, kas nav maksa vai komisijas maksa par darījuma izpildi.

12. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 13. panta 2. punkts)

Personīgie darījumi

1.   Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības izveido, īsteno un uztur attiecīgu sistēmu, kas novērš turpmāk minētās darbības, ko varētu veikt attiecīgā persona, kurai saistībā ar tās veikto darbību sabiedrības vārdā ir iespējams interešu konflikts vai ir pieejama iekšējā informācija Direktīvas 2003/6/EK 1. panta 1. punkta nozīmē vai cita konfidenciāla informācija, kas ir saistīta ar klientiem, darījumiem ar klientiem vai darījumiem klientu vārdā:

a)

personīgā darījuma veikšana, kas atbilst vismaz vienam no turpmākajiem kritērijiem:

i)

šai personai saskaņā ar Direktīvu 2003/6/EK ir aizliegts veikt šādu darījumu;

ii)

darījums ietver šādas konfidenciālas informācijas ļaunprātīgu izmantošanu vai neatbilstošu izpaušanu;

iii)

darījums ir konfliktā vai var nonākt konfliktā ar Direktīvas 2004/39/EK prasībām attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību;

b)

konsultācijas vai informācijas sniegšana citādi, nekā tas ir prasīts darba pienākumos vai pakalpojumu līgumā, jebkurai citai personai, lai veiktu darījumu, kas saistīts ar finanšu instrumentiem, uz kuru attiecīgās personas personīga darījuma gadījumā attiektos a) apakšpunkts, 25. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunkts vai 47. panta 3. punkts;

c)

neskarot Direktīvas 2003/6/EK 3. panta a) apakšpunktu, informācijas vai atzinuma sniegšana kādai citai personai citādi, nekā tas ir prasīts darba pienākumos vai pakalpojumu līgumā, ja attiecīgā persona zina vai tai loģiski vajadzētu zināt, ka informācijas paziņošanas rezultātā šī persona veiks, vai ir paredzams, ka tā veiks kādu no šādām darbībām:

i)

veiks darījumu ar finanšu instrumentiem, uz kuru attiecīgās personas personīga darījuma gadījumā attiektos a) apakšpunkts, 25. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunkts vai 47. panta 3. punkts;

ii)

konsultēs vai sniegs informāciju vēl citai personai, lai veiktu šādu darījumu.

2.   Šā panta 1. punktā paredzētā sistēma jāizveido tā, lai nodrošinātu, ka:

a)

katra attiecīgā persona, uz kuru attiecas 1. punkta noteikumi, ir informēta par ieguldījumu sabiedrības noteiktajiem ierobežojumiem attiecībā uz personīgiem darījumiem un iedibināto kārtību saistībā ar personīgajiem darījumiem un informācijas izpaušanu saskaņā ar 1. punktu;

b)

sabiedrība tiek nekavējoties informēta par attiecīgās personas personīgo darījumu vai nu informējot par šādu darījumu, vai citādā veidā, kas ļauj sabiedrībai atklāt šādu darījumu.

Ja tiek izmantoti ārpakalpojumi, ieguldījumu sabiedrībai jāpārliecinās, ka sabiedrība, kurai tiek uzticēts ārpakalpojums, veic to personīgo darījumu uzskaiti, kas noslēgti ar attiecīgajām personām, un pēc pieprasījuma nekavējoši sniedz šo informāciju ieguldījumu sabiedrībai;

c)

tiek izveidota personīgo darījumu uzskaite, par kuriem sabiedrība ir saņēmusi informāciju vai kurus tā pati ir atklājusi, ieskaitot jebkurus pilnvarojumus vai aizliegumus saistībā ar šo darījumu.

3.   Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro šādiem personīgiem darījumiem:

a)

ja personīgais darījums ir veikts, izmantojot patstāvīgus ieguldījumu portfeļa pārvaldes pakalpojumus, kad nav notikusi iepriekšēja saziņa saistībā ar darījumu starp portfeļa pārvaldītāju un attiecīgo personu, vai citu personu, kuras vārdā tiek veikts darījums;

b)

personīgu darījumu gadījumā starp kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu apliecībām, kas atbilst nosacījumiem, kas jāievēro, lai izmantotu Direktīvā 85/611/EEK paredzētās tiesības, vai kuras ir pakļautas uzraudzībai atbilstoši dalībvalsts tiesību aktiem, kas pieprasa nodrošināt vienāda riska pakāpes sadalījumu savos aktīvos, ja attiecīgā persona un jebkura cita persona, uz kuras rēķina tiek veikti darījumi, nav iesaistīta uzņēmējdarbības vadībā.

2. IEDAĻA

Ārpakalpojumi

13. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 13. panta 2. punkts un 13. panta 5. punkta pirmā daļa)

Kritisko un svarīgo darbības funkciju definīcija

1.   Direktīvas 2004/39/EK 13. panta 5. punkta pirmajā daļā minētā darbības funkcija ir uzskatāma par kritisku vai svarīgu, ja tās nepilnīga izpilde vai izpildes trūkums būtiski vājinātu ieguldījumu sabiedrības nepārtrauktu atbilstību darbības atļaujā paredzētajiem nosacījumiem un saistībām vai citiem tās pienākumiem saskaņā ar Direktīvu 2004/39/EK, vai tās finansiālo stāvokli, vai stabilitāti, vai tās ieguldījumu pakalpojumu un darbību nepārtrauktību.

2.   Neskarot jebkuras citas funkcijas statusu, par kritiskām vai svarīgām 1. punkta nolūkiem neuzskata šādas funkcijas:

a)

konsultāciju pakalpojumi un citi pakalpojumi, kuri nav sabiedrības ieguldījumu pakalpojumi, tostarp juridiskas konsultācijas sabiedrībai, sabiedrības darbinieku apmācība, rēķinu apstrādes pakalpojumi un sabiedrības telpu un darbinieku apsardze;

b)

standartizēti pakalpojumi, ieskaitot tirgus informācijas pakalpojumus un informēšanu par cenu izmaiņām.

14. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 13. panta 2. punkts un 13. panta 5. punkta pirmā daļa)

Nosacījumi ārpakalpojumu uzticēšanai attiecībā uz kritisku vai būtisku darbības funkciju veikšanu vai ieguldījumu pakalpojumiem un darbībām

1.   Dalībvalstis nodrošina to, ka, uzticot kritiskas vai būtiskas darbības funkcijas vai jebkurus ieguldījumu pakalpojumus vai darbības ārpakalpojumu sniedzējiem, ieguldījumu sabiedrības saglabā pilnu atbildību par pienākumu izpildi saskaņā ar Direktīvu 2004/39/EK un jo īpaši šādu nosacījumu izpildi:

a)

ārpakalpojumi nedrīkst paredzēt augstākās vadības atbildības deleģēšanu;

b)

ieguldījumu sabiedrības saistībām un pienākumiem attiecībā uz tās klientiem saskaņā ar Direktīvu 2004/39/EK jāpaliek nemainītiem;

c)

nav pieļaujama to nosacījumu pasliktināšanās, pamatojoties uz kuriem tika sniegta atļauja vai kurus jāievēro ieguldījumu sabiedrībai, lai saglabātu atļauju saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK 5. pantu;

d)

nav pieļaujams atcelt vai grozīt jebkurus citus nosacījumus, ar kādiem sabiedrībai tika izsniegta atļauja.

2.   Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības rīkojas pietiekami prasmīgi, rūpīgi un uzcītīgi, uzsākot, pārvaldot un izbeidzot jebkuru ārpakalpojuma pasākumu ar pakalpojumu sniedzēju par kritisku vai būtisku darbības funkciju vai jebkuru ieguldījumu pakalpojumu vai darbību.

Ieguldījumu sabiedrības jo īpaši veic pasākumus, lai nodrošinātu šādu nosacījumu izpildi:

a)

pakalpojumu sniedzējam ir spējas, kompetence un visas atļaujas, kas prasītas tiesību aktos, lai veiktu ārpakalpojuma funkcijas, pakalpojumus vai darbības droši un profesionāli;

b)

pakalpojumu sniedzējs veic ārpakalpojumus efektīvi, un šajā sakarā sabiedrība nosaka metodes pakalpojuma sniedzēja darba novērtēšanai;

c)

pakalpojumu sniedzējs pienācīgi uzrauga ārpakalpojuma funkciju izpildi un pienācīgi pārvalda ar ārpakalpojumu uzticēšanu saistītos riskus;

d)

tiek veikti atbilstoši pasākumi, ja atklājas, ka pakalpojumu sniedzējs nevar veikt funkcijas efektīvi un saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem un normatīvām prasībām;

e)

ieguldījumu sabiedrība uztur nepieciešamo kompetenci, lai efektīvi uzraudzītu ārpakalpojumam uzticētās funkcijas un pārvaldītu ar ārpakalpojumu uzticēšanu saistītos riskus, un tai ir jāveic šo funkciju uzraudzība un šo risku pārvaldība;

f)

pakalpojuma sniedzējs informē ieguldījumu sabiedrību par jebkurām izmaiņām, kas var būtiski ietekmēt tā spēju efektīvi izpildīt ārpakalpojumam uzticēto funkciju atbilstīgi piemērojamiem tiesību aktiem un normatīvām prasībām;

g)

vajadzības gadījumā ieguldījumu sabiedrība spēj pārtraukt ārpakalpojumu izmantošanu, nekaitējot savu pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktībai un kvalitātei;

h)

pakalpojumu sniedzējs sadarbojas ar ieguldījumu sabiedrības kompetentām iestādēm saistībā ar ārpakalpojumu darbībām;

i)

ieguldījumu sabiedrībai, tās revidentiem un attiecīgajām kompetentajām iestādēm ir efektīva pieeja datiem saistībā ar ārpakalpojuma darbībām, kā arī pakalpojuma sniedzēja darba telpām, un kompetentās iestādes spēj īstenot savas piekļuves tiesības;

j)

pakalpojuma sniedzējs aizsargā jebkuru konfidenciālu informāciju, kas attiecas uz ieguldījumu sabiedrību un tās klientiem;

k)

ieguldījumu sabiedrība un pakalpojuma sniedzējs izstrādā, ievieš un uztur ārkārtas stāvokļa plānu negadījumu seku novēršanai un dublējuma iekārtu periodiskai pārbaudei, ja tas ir nepieciešams attiecībā uz funkciju, pakalpojumu vai darbību, kas ir uzticēta kā ārpakalpojums.

3.   Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības un pakalpojuma sniedzēja attiecīgās tiesības un pienākumi būtu skaidri noteikti un noformēti kā rakstiska vienošanās.

4.   Dalībvalstis nodrošina, ka, ja ieguldījumu sabiedrība un pakalpojuma sniedzējs ir vienas grupas locekļi, ieguldījumu sabiedrība, lai izpildītu šā panta un 15. panta prasības, var ņemt vērā pakāpi, kādā sabiedrība kontrolē pakalpojuma sniedzēju vai spēj ietekmēt tā darbības.

5.   Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības pēc pieprasījuma nodrošina visu vajadzīgo informāciju kompetentajai iestādei, lai iestāde varētu uzraudzīt ārpakalpojumu izpildes atbilstību šīs direktīva prasībām.

15. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 13. panta 2. punkts un 13. panta 5. punkta pirmā daļa)

Pakalpojumu sniedzēji no trešām valstīm

1.   Papildus 14. pantā noteiktajām prasībām dalībvalstis nodrošina, ka, ja ieguldījumu sabiedrība uztic privāto klientu portfeļu pārvaldes ieguldījumu pakalpojumus ārpakalpojumu sniedzējam trešā valstī, šī ieguldījumu sabiedrība nodrošina šādu nosacījumu izpildi:

a)

pakalpojuma sniedzējs savā piederības valstī ir saņēmis atļauju šāda pakalpojuma sniegšanai vai ir reģistrēts kā tā sniedzējs, un uz to attiecas konsultatīva uzraudzība;

b)

starp ieguldījumu sabiedrības kompetento iestādi un pakalpojuma sniedzēja uzraudzības iestādi ir noslēgts atbilstošs sadarbības līgums.

2.   Ja viens vai abi no 1. punktā minētajiem nosacījumiem nav izpildīti, ieguldījumu sabiedrība var uzticēt ieguldījumu pakalpojumus ārpakalpojumu sniedzējam trešā valstī tikai tad, ja sabiedrība iesniedz tās kompetentajai iestādei iepriekšēju paziņojumu par ārpakalpojumu pasākumiem, un kompetentā iestāde nepaziņo par saviem iebildumiem pret šiem pasākumiem atbilstīgā termiņā pēc šī paziņojuma saņemšanas.

3.   Neskarot 2. punkta noteikumus, dalībvalstis publicē vai pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības publicē paziņojumu par to politiku attiecībā uz 2. punktā minētajiem ārpakalpojumiem. Šādā paziņojumā jānorāda tādu gadījumu piemēri, kuros kompetentā iestāde neiebildīs vai, visticamāk, neiebildīs pret 2. punktā minēto ārpakalpojumu uzticēšanu, ja nav izpildīts viens vai abi 1. punkta a) un b) apakšpunkta nosacījumi. Tajā jāiekļauj precīzs skaidrojums par to, kāpēc kompetentā iestāde uzskata, ka šādos gadījumos ārpakalpojumu uzticēšana neietekmēs ieguldījumu sabiedrību spēju izpildīt pienākumus, kas tām noteikti 14. pantā.

4.   Šis pants neierobežo ieguldījumu sabiedrību pienākumu izpildīt 14. pantā noteiktās prasības.

5.   Kompetentās iestādes publicē trešo valstu uzraudzības iestāžu sarakstu, ar kurām tām ir sadarbības līgumi, kas atbilst 1. punkta daļas b) punkta nosacījumiem.

3. IEDAĻA

Klienta aktīvu aizsardzība

16. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 13. panta 7. un 8. punkts)

Klientu finanšu instrumentu un naudas līdzekļu aizsardzība

1.   Dalībvalstis pieprasa, lai nolūkā aizsargāt klientu tiesības attiecībā uz tiem piederošiem finanšu instrumentiem un naudas līdzekļiem ieguldījumu sabiedrības izpildītu šādas prasības:

a)

tās saglabā datus un uzskaiti tā, lai tām būtu iespējams jebkurā brīdī un savlaicīgi nošķirt viena klienta aktīvus, kas ir tās rīcībā, no jebkura cita klientu aktīviem un no saviem aktīviem;

b)

tās uztur savus datus un uzskaiti tādā veidā, lai nodrošinātu to pareizību un jo īpaši atbilstību finanšu instrumentiem un klientu naudas līdzekļiem;

c)

tās regulāri salīdzina iekšējos datus un uzskaiti ar trešo personu datiem un uzskaiti, pie kurām šie līdzekļi tiek nodoti glabāšanai;

d)

tās veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka klientu finanšu instrumenti, kas saskaņā ar 17. pantu ir nodoti glabāšanā trešām personām, ir atsevišķi identificējami no ieguldījumu sabiedrībai piederošiem finanšu instrumentiem un no šīm trešām personām piederošiem finanšu instrumentiem, izmantojot kontus ar dažādiem nosaukumiem trešās personas grāmatvedības dokumentos vai līdzīgus pasākumus, kas nodrošina tādu pašu aizsardzības līmeni;

e)

tās veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka klienta naudas līdzekļi, kas saskaņā ar 18. pantu ir noguldīti centrālajā bankā, kredītiestādē, trešā valstī apstiprinātā bankā vai atbilstīgā naudas tirgus fondā, tiek turēti kontā vai kontos atsevišķi no pārējiem kontiem, kurus izmanto ieguldījumu sabiedrībai piederošo līdzekļu turēšanai;

f)

tās izveido atbilstošu organizatorisku sistēmu, lai mazinātu risku attiecībā uz klienta aktīvu vai ar šo aktīvu saistīto tiesību zaudējumu vai samazināšanu, kas rodas aktīvu nepareizas izmantošanas, krāpšanas, sliktas pārvaldes, neatbilstošas uzskaites vai nolaidības dēļ.

2.   Ja saistībā ar piemērojamiem tiesību aktiem, jo īpaši tiesību aktiem attiecībā uz īpašumtiesībām vai maksātnespēju, ieguldījumu sabiedrību saskaņā ar 1. punktu veiktie pasākumi klienta tiesību aizsardzībai nav pietiekami, lai atbilstu Direktīvas 2004/39/EK 13. panta 7. un 8. punkta prasībām, dalībvalstis nosaka pasākumus, kas ieguldījumu sabiedrībai jāveic, lai izpildītu šos pienākumus.

3.   Ja piemērojamie tiesību akti jurisdikcijā, kurā tiek turēti klienta līdzekļi vai finanšu instrumenti, traucē ieguldījumu sabiedrībai izpildīt 1. punkta d) vai e) apakšpunktā minētās prasības, dalībvalstis nosaka prasības, kas aizsargā klientu tiesības tādā pašā līmenī.

17. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 13. panta 7. punkts)

Klientu finanšu instrumentu nodošana glabāšanā

1.   Dalībvalstis atļauj ieguldījumu sabiedrībām nodot glabāšanā finanšu instrumentus, ko tās tur savu klientu uzdevumā, vienā vai vairākos kontos, ko ir atvērusi trešā persona, nodrošinot, ka sabiedrības rīkojas pietiekami prasmīgi, rūpīgi un uzcītīgi, izvēloties, nosakot un periodiski izvērtējot trešo personu un kārtību šo finanšu instrumentu turēšanai un glabāšanai.

Jo īpaši dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības ņemtu vērā trešās puses kompetenci un reputāciju tirgū, kā arī jebkuras tiesiskās prasības un tirgus praksi attiecībā uz šo finanšu instrumentu izmantošanu, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt klientu tiesības.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka, ja finanšu instrumentu glabāšanu citas personas vārdā regulē īpaši noteikumi un uzraudzība jurisdikcijā, kurā ieguldījumu sabiedrība ierosina nodot glabāšanā klienta finanšu instrumentus trešai personai, ieguldījumu sabiedrība neiemaksā šos finanšu instrumentus šajā jurisdikcijā, ja trešā persona nav pakļauta šiem noteikumiem un uzraudzībai.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu sabiedrības nenodod glabāšanā klientu uzdevumā turētos finanšu instrumentus citai personai trešā valstī, kurā netiek regulēta finanšu instrumentu turēšana un glabāšana citas personas vārdā, ja vien nav izpildīti šādi nosacījumi:

a)

finanšu instrumentu vai ar šiem instrumentiem saistītu ieguldījumu pakalpojumu raksturs prasa, lai tie tiktu nodoti glabāšanā trešajai personai šajā trešā valstī;

b)

ja finanšu instrumenti tiek turēti profesionāla klienta uzdevumā, šis klients rakstiski pieprasa ieguldījumu sabiedrībai nodot glabāšanā tos trešajai personai šajā trešā valstī.

18. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 13. panta 8. punkts)

Klientu naudas līdzekļu noguldīšana

1.   Dalībvalstis pieprasa ieguldījumu sabiedrībām, lai tās, saņemot klientu naudas līdzekļus, nekavējoties noguldītu šos līdzekļus vienā vai vairākos kontos, kas ir atvērti:

a)

centrālā bankā;

b)

kredītiestādē, kurai atļauja izsniegta saskaņā ar Direktīvu 2000/12/EK;

c)

trešā valstī apstiprinātā bankā;

d)

atbilstīgā naudas tirgus fondā.

Pirmā daļa neattiecas uz kredītiestādi, kas ir saņēmusi atļauju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīvu 2006/48/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (pārstrādāta) (10) attiecībā uz depozītiem, kuri tiek glabāti šajā iestādē minētās direktīvas izpratnē.

2.   Šā panta 1. punkta d) apakšpunkta un 16. panta 1. punkta e) apakšpunkta nolūkiem “atbilstīgs naudas tirgus fonds” ir kolektīvo ieguldījumu uzņēmums, kurš ir saņēmis atļauju saskaņā ar Direktīvu 85/611/EEK vai kurš ir pakļauts uzraudzībai un, ja vajadzīgs, saņēmis atļauju saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, un kurš atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

tā ieguldījumu galvenais mērķis ir uzturēt uzņēmuma neto aktīvu vērtību konstantu pēc nominālvērtības (atskaitot peļņu) vai pēc ieguldītāju sākotnējā kapitāla vērtības, pieskaitot peļņu;

b)

ņemot vērā ieguldījumu galveno mērķi, uzņēmums ieguldījumus veic tikai augstas kvalitātes naudas tirgus instrumentos, kuru termiņš vai atlikušais termiņš nav ilgāks par 397 dienām vai kuru ienākumu korekcijas ir atbilstošas šādam termiņam un vidējais svērtais termiņš ir 60 dienas. Šo mērķi var arī sasniegt, papildus veicot ieguldījumus kredītiestāžu depozītos;

c)

to likviditāte ir nodrošināta ar tās pašas dienas vai nākamās dienas norēķinu.

Šā punkta b) apakšpunkta nolūkiem naudas tirgus instrumentu uzskata par augstas kvalitātes instrumentu, ja katra kompetenta reitingu aģentūra, kas ir novērtējusi šo instrumentu, ir piešķīrusi tam augstāko kredītreitingu. Instruments, kuru nav novērtējusi neviena kompetenta reitingu aģentūra, nav uzskatāms par augstas kvalitātes instrumentu.

Otrās daļas nolūkiem reitingu aģentūru uzskata par kompetentu, ja tā regulāri un profesionāli piešķir kredītreitingus naudas tirgus fondiem un ir piemērota ārējo kredītu novērtēšanas institūcija Direktīvas 2006/48/EK 81. panta 1. punkta nozīmē.

3.   Dalībvalstis pieprasa, lai, ja ieguldījumu sabiedrības klientu naudas līdzekļus neiegulda centrālā bankā, tad, rīkojoties pietiekami prasmīgi, rūpīgi un uzcītīgi, tās izvēlas, nosaka un periodiski pārskata kredītiestādi, banku vai naudas tirgus fondu, kur līdzekļi tiek ieguldīti, un kārtību šo līdzekļu turēšanai.

Dalībvalstis jo īpaši nodrošina, ka ieguldījumu sabiedrības ņem vērā šo iestāžu vai naudas tirgus fondu kompetenci un reputāciju tirgū, lai nodrošinātu klientu tiesību aizsardzību, kā arī jebkuras tiesiskās vai normatīvās prasības vai tirgus praksi attiecībā uz klientu naudas līdzekļu turēšanu, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt klientu tiesības.

Dalībvalstis nodrošina, ka klientiem ir tiesības iebilst pret savu naudas līdzekļu ieguldīšanu augstas kvalitātes naudas tirgus fondos.

19. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 13. panta 7. punkts)

Klientu finanšu instrumentu izmantošana

1.   Dalībvalstis neatļauj ieguldījumu sabiedrībām noslēgt vienošanās par vērtspapīru finansēšanas darījumiem attiecībā uz finanšu instrumentiem, ko tās tur savu klientu vārdā, vai citādi izmantot šādus finanšu instrumentus uz sava rēķina vai cita sabiedrības klienta rēķina, ja vien nav izpildīti šādi nosacījumi:

a)

klients ir devis skaidru iepriekšēju piekrišanu instrumentu izmantošanai ar īpašiem noteikumiem, par ko liecina, ja tas ir privāts klients, viņa paraksts vai tam pielīdzināms alternatīvs apstiprinājuma veids;

b)

klienta instrumentu izmantošana ir ierobežota ar īpašiem noteikumiem, kuriem klients ir piekritis.

2.   Dalībvalstis var neatļaut ieguldījumu sabiedrībām noslēgt vienošanās par vērtspapīru finansēšanas darījumiem attiecībā uz finanšu instrumentiem, ko tās tur klientu uzdevumā vispārējā kontā, ko uztur trešā persona, vai citādi izmantot šādā kontā turētus finanšu instrumentus uz sava rēķina vai uz citu klientu rēķina, ja vien papildus 1. punktā minētajiem nosacījumiem nav ievērots vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

a)

visi klienti, kuru finanšu instrumenti tiek turēti kopā vispārējā kontā, ir snieguši skaidru iepriekšēju piekrišanu saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu;

b)

ieguldījumu sabiedrība ir izstrādājusi sistēmas un kontroles, kas nodrošina, ka tiek izmantoti tikai tie finanšu instrumenti, kas pieder klientiem, kuri ir devuši savu skaidru iepriekšēju piekrišanu saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu.

Ieguldījumu sabiedrības uzskaitē ir jāiekļauj detalizēti dati par klientu, pēc kura norādījumiem ir izmantoti finanšu instrumenti, un katram klientam, kurš ir devis savu piekrišanu, piederošo izmantoti finanšu instrumentu skaitu, lai būtu iespējams precīzi sadalīt jebkurus zaudējumus.

20. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 13. panta 7. un 8. punkts)

Ārējā revidenta ziņojumi

Dalībvalstis pieprasa ieguldījumu sabiedrībām, lai tās nodrošina, ka to ārējie revidenti piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei vismaz reizi gadā iesniedz ziņojumu par sabiedrības atbilstību Direktīvas 2004/39/EK 13. panta 7. un 8. punkta un šīs iedaļas prasībām.

4. IEDAĻA

Interešu konflikti

21. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 13. panta 3. punkts un 18. pants)

Klientam iespējami kaitējoši interešu konflikti

Dalībvalstis nodrošina, ka tādu interešu konfliktu veidu identificēšanai, kas rodas, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus vai papildpakalpojumus, vai abus, un kuru esamība var kaitēt klientu interesēm, ieguldījumu sabiedrības ņem vērā kā minimālo kritēriju jautājumu, vai ieguldījumu sabiedrība, attiecīgā persona vai persona, kas ir tieši vai netieši saistīta ar sabiedrības kontroli, un neatkarīgi no tā, vai veicot ieguldījumu pakalpojumus vai papildpakalpojumus, vai citādi, ir iesaistīta kādā no šādām situācijām:

a)

sabiedrība vai šī persona iespējami gūst finansiālu ienākumu vai novērš finansiālu zaudējumu uz klienta rēķina;

b)

sabiedrībai vai šai personai ir interese attiecībā uz klientam sniegtā pakalpojuma rezultātu vai darījumu, kas tiek veikts klienta vārdā, kas ir atšķirīgs no klienta intereses attiecībā uz pakalpojuma rezultātu;

c)

sabiedrībai vai šai personai ir finansiāls vai cits pamudinājums dot priekšroku cita klienta vai klientu grupas interesēm, nevis attiecīgā klienta interesēm;

d)

sabiedrība vai šī persona veic tādu pašu uzņēmējdarbību, kā klients;

e)

sabiedrība vai šī persona saņem vai saņems no personas, kas nav klients, pamudinājumu saistībā ar klientam sniegtajiem pakalpojumiem naudas, preču vai pakalpojumu izteiksmē, kas nav standarta maksa vai komisijas maksa par šo pakalpojumu.

22. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 13. panta 3. punkts un 18. panta 1. punkts)

Politika attiecībā uz interešu konfliktiem

1.   Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības izveido, īsteno un uztur efektīvu politiku attiecībā uz interešu konfliktiem, kas ir izklāstīta rakstiski un atbilst sabiedrības darījumu raksturam, apmēram un sarežģītībai.

Ja sabiedrība ir kādas grupas locekle, šai politikai ir jāņem vērā visi apstākļi, par ko sabiedrība zina vai par ko tai būtu jābūt informētai, kas grupas citu locekļu uzņēmējdarbības vai struktūras dēļ var izraisīt interešu konfliktu.

2.   Atbilstoši 1. punktam sabiedrības politikā attiecībā uz interešu konfliktiem jāiekļauj šādi elementi:

a)

tā nosaka apstākļus, kuri rada vai var izraisīt interešu konfliktu, kas savukārt rada būtisku apdraudējumu vai kaitējumu viena vai vairāku klientu interesēm attiecībā uz noteiktiem ieguldījumu pakalpojumiem un darbībām un papildpakalpojumiem, ko veic ieguldījumu sabiedrība vai tās vārdā;

b)

tā nosaka procedūras, kas ir jāievēro, un pasākumus, kas jāveic, lai pārvaldītu šādus konfliktus.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka 2. punkta b) apakšpunktā paredzētās procedūras un pasākumi ir izstrādāti tā, lai nodrošinātu, ka attiecīgās personas, kuras ir iesaistītas dažādās uzņēmējdarbības aktivitātēs, kas ietver interešu konfliktu, kā norādīts 2. punkta a) apakšpunktā, veic šīs darbības ar tādu neatkarības pakāpi, kas atbilst ieguldījumu sabiedrības un grupas, kurai tā pieder, lielumam un darbībām, kā arī klientu interešu apdraudējuma nopietnībai.

Šā panta 2. punkta b) apakšpunka nolūkiem izpildāmās procedūras un pieņemtie pasākumi ietver šādas procedūras un pasākumus, ja tie ir nepieciešami un atbilstīgi, lai sabiedrība varētu nodrošināt prasīto neatkarības pakāpi:

a)

efektīvas procedūras, lai novērstu vai kontrolētu informācijas apmaiņu starp attiecīgām personām, kuras ir iesaistītas darbībās, kurās pastāv interešu konflikta risks, kur šāda informācijas apmaiņa var kaitēt viena vai vairāku klientu interesēm;

b)

atsevišķa uzraudzība attiecīgām personām, kuru galvenās funkcijas ietver darbību veikšanu klientu vārdā vai pakalpojumu sniegšanu klientiem, kuru intereses var būt konfliktā, vai kuri citādā veidā pārstāv citas intereses, kas var būt konfliktā, ieskaitot sabiedrības intereses;

c)

jebkuras tiešas saiknes novēršana starp to attiecīgo personu atalgošanu, kuras galvenokārt ir iesaistītas vienā darbībā, un citu attiecīgo personu atalgošanu vai gūtiem ienākumiem, kuras galvenokārt ir iesaistītas citā darbībā, kur interešu konflikts var rasties attiecībā uz šīm darbībām;

d)

pasākumi, lai novērstu vai ierobežotu iespēju, ka kāda persona izraisa neatbilstīgu ietekmi uz to, kā attiecīgā persona veic ieguldījumu pakalpojumus, papildpakalpojumus vai darbības;

e)

pasākumi, lai novērstu vai kontrolētu attiecīgās personas vienlaicīgu vai secīgu iesaistīšanu atsevišķos ieguldījumu pakalpojumos, papildpakalpojumos vai darbībās, ja šāda iesaistīšana var vājināt pareizu pārvaldi attiecībā uz interešu konfliktiem.

Ja viena vai vairāku pasākumu vai procedūru pieņemšana nenodrošina prasīto neatkarības pakāpi, dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības veic alternatīvus vai papildu pasākumus un procedūras, kas ir nepieciešamas un atbilstīgas šiem nolūkiem.

4.   Dalībvalstis nodrošina, ka atbilstoši Direktīvas 2004/39/EK 18. panta 2. punktam klientiem sniegtā informācija ir sagatavota uz pastāvīga informācijas nesēja un ietver pietiekamu informāciju, ņemot vērā klienta statusu, kas ļauj klientam pieņemt apzinātu lēmumu attiecībā uz ieguldījumu vai papildpakalpojumu, saistībā ar kuru interešu konflikts rodas.

23. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 13. panta 6. punkts)

Tādu pakalpojumu vai darbību uzskaite, kuras izraisa kaitējumu radošu interešu konfliktu

Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības izveido un regulāri atjaunina uzskaiti par tāda veida ieguldījumu pakalpojumiem, papildpakalpojumiem vai darbībām, ko veikusi sabiedrība vai kas veikti tās vārdā, kad ir radies vai, vēl notiekošas darbības gadījumā, var rasties tāds interešu konflikts, kas būtiski apdraud viena vai vairāku klientu intereses.

24. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 19. panta 2. punkts)

Ieguldījumu izpēte

1.   Direktīvas 25. panta nolūkiem “ieguldījumu izpēte” ir izpēte vai cita informācija, ar kuru tieši vai netieši rekomendē vai iesaka ieguldījumu stratēģiju attiecībā uz vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem vai finanšu instrumentu emitentiem, ietverot jebkuru atzinumu par šādu instrumentu pašreizējo vai iespējamo vērtību vai cenu, un kas ir paredzēta izplatīšanas kanāliem vai sabiedrībai, un attiecībā uz kuru ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

tā ir definēta vai aprakstīta kā ieguldījumu izpēte vai līdzīgi, vai citādi atspoguļota kā mērķis vai neatkarīgs skaidrojums par rekomendācijā iekļautiem jautājumiem;

b)

ja minēto rekomendāciju sniedz ieguldījumu sabiedrība klientam, tā netiek uzskatīta par ieguldījumu konsultāciju Direktīvas 2004/39/EK nolūkiem.

2.   Tāda veida rekomendāciju, uz kuru attiecas Direktīvas 2003/125/EK 1. panta 3. punkts, taču kura ir saistīta ar Direktīvā 2004/39/EK definētajiem finanšu instrumentiem, bet neatbilst 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, uzskata par tirgvedības paziņojumu Direktīvas 2004/39/EK nolūkiem, un dalībvalstis pieprasa, lai katra ieguldījumu sabiedrība, kas sagatavo vai izplata rekomendāciju, to arī skaidri norādītu.

Turklāt dalībvalstis pieprasa, lai šīs sabiedrības nodrošinātu, ka šāda rekomendācija satur skaidru un nepārprotamu apgalvojumu (arī sniedzot mutisku rekomendāciju), ka tā nav sagatavota atbilstoši tiesiskām prasībām, kuras paredz ieguldījumu izpētes neatkarības veicināšanu, un uz to neattiecas ierobežojumi, kas regulē ieguldījumu izpētes izplatīšanu.

25. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 13. panta 3. punkts)

Papildu organizatoriskās prasības, ja sabiedrība sagatavo un izplata ieguldījumu izpēti

1.   Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības, kas izstrādā vai organizē ieguldījumu izpētes izstrādi, ko ir paredzēts izplatīt sabiedrības klientiem vai plašākai sabiedrībai uz savu vai grupas locekļu atbildību, nodrošina visu 22. panta 3. punktā paredzēto pasākumu īstenošanu attiecībā uz finanšu analītiķiem, kas ir iesaistīti ieguldījumu izpētes sagatavošanā, un citām attiecīgām personām, kuru atbildība vai uzņēmējdarbības intereses var nonākt konfliktā ar to personu interesēm, kurām tiek izplatīta ieguldījumu izpēte.

2.   Dalībvalstis pieprasa, lai 1. punktā minētās ieguldījumu sabiedrībās izstrādā pasākumus, kas nodrošinātu šādu nosacījumu izpildi:

a)

finanšu analītiķi un citas attiecīgās personas drīkst veikt personīgos darījumus vai tirdzniecību tikai kā tirgus līderi, kas rīkojas godprātīgi un saskaņā ar tirgus līderu ierasto kārtību, vai, citas personas vārdā, tai skaitā arī ieguldījumu sabiedrības vārdā, izpildot nepieprasītu klienta uzdevumu ar finanšu instrumentiem, uz kuriem attiecas ieguldījumu izpēte, vai ar saistītiem finanšu instrumentiem, ja tiek izmantotas zināšanas par šīs ieguldījumu izpētes iespējamiem termiņiem vai saturu, kas nav publiski pieejams vai nav pieejams klientiem un nav viegli izsecināms no publiski pieejamās informācijas, kamēr ieguldījumu izpētes saņēmējiem nav pamatotas iespējas rīkoties saskaņā ar to;

b)

apstākļos, kas nav aprakstīti a) apakšpunktā, finanšu analītiķi un citas attiecīgās personas, kuras ir iesaistītas ieguldījumu izpētes sagatavošanā, neveic personīgus darījumus ar finanšu instrumentiem, uz kuriem attiecas ieguldījumu izpēte, vai ar saistītiem finanšu instrumentiem pretrunā ar esošajām rekomendācijām; tas ir iespējams tikai ārkārtas apstākļos un, saņemot iepriekšēju piekrišanu no sabiedrības amatpersonas, kas atbild par juridisko vai atbilstības funkciju;

c)

ieguldījumu sabiedrība, finanšu analītiķi un citas attiecīgās personas, kas ir iesaistītas ieguldījumu izpētes sagatavošanā, nepieņem pamudinājumus no tādām personām, kurām ir mantiska ieinteresētība ieguldījumu izpētes priekšmetā;

d)

ieguldījumu sabiedrība, finanšu analītiķi un citas attiecīgās personas, kas ir iesaistītas ieguldījumu izpētes sagatavošanā, nesola emitentiem labvēlīgu izpētes rezultātu;

e)

emitentiem, attiecīgām personām, kas nav finanšu analītiķi, un jebkurām citām personām pirms ieguldījumu izpētes izplatīšanas nav atļauts pārskatīt ieguldījumu izpētes projektu, lai pārbaudītu faktus, kas minēti šajā izpētē vai citiem mērķiem, izņemot atbilstības pārbaudi attiecībā uz sabiedrības tiesisko saistību ievērošanu, ja projekts satur rekomendāciju vai mērķa cenu.

Šā punkta nolūkiem “saistītais finanšu instruments” ir finanšu instruments, kura cenu tieši ietekmē šā cita finanšu instrumenta cenas svārstības, kurš ir ieguldījumu izpētes priekšmets un ietver šā cita finanšu instrumenta atvasinājumu.

3.   Dalībvalstis atbrīvo no 1. punkta noteikumu izpildes ieguldījumu sabiedrības, kuras izplata citu personu sagatavotu ieguldījumu izpēti plašākai sabiedrībai vai saviem klientiem, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

persona, kas sagatavo ieguldījumu izpēti, nav tās grupas locekle, kurai pieder ieguldījumu sabiedrība;

b)

ieguldījumu sabiedrība neveic būtiskas izmaiņas ieguldījumu izpētē sniegtajās rekomendācijās;

c)

ieguldījumu sabiedrība neapgalvo, ka tā ir sagatavojusi ieguldījumu izpēti;

d)

ieguldījumu sabiedrība pārliecinās, ka uz izpētes sagatavotāju attiecas prasības, kas ir pielīdzināmas šās direktīvas prasībām attiecībā uz izpētes sagatavošanu, vai tas ir izstrādājis politiku, kas paredz šādas prasības.

III NODAĻA

IEGULDĪJUMU SABIEDRĪBU DARBĪBAS NOSACĪJUMI

1. IEDAĻA

Pamudinājumi

26. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 19. panta 1. punkts)

Pamudinājumi

Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu sabiedrības netiek uzskatītas par tādām, kas rīkojas godīgi, taisnīgi un profesionāli atbilstoši savu klientu interesēm, ja saistībā ar ieguldījumu pakalpojumu vai papildpakalpojumu sniegšanu klientam, tās maksā vai saņem jebkādu maksu vai komisijas maksu, sniedz vai saņem nemonetāru labumu, kas nav:

a)

maksa, komisijas maksa vai nemonetārs labums, ko maksā vai saņem klients vai cita persona klienta vārdā;

b)

maksa, komisijas maksa vai nemonetārs labums, ko maksā vai saņem trešā persona vai personas, kas rīkojas trešās personas vārdā, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

i)

maksas, komisijas maksas vai labuma esamība, raksturs un summa vai, ja summa nav nosakāma, šīs summas aprēķināšanas metode ir skaidri izklāstīta klientam pilnīgā, precīzā un saprotamā veidā pirms attiecīgā ieguldījumu pakalpojuma vai papildpakalpojuma sniegšanas;

ii)

maksas vai komisijas maksas maksājums vai nemonetāra labuma sniegšana jāveic tā, lai paaugstinātu klientam sniegtā attiecīgā pakalpojuma kvalitāti, un nemazinātu atbilstību attiecībā uz sabiedrības pienākumu rīkoties maksimāli saskaņā ar klienta interesēm;

c)

pienācīgi maksājumi, kas padara iespējamu ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu vai ir nepieciešami to sniegšanai, piemēram, glabāšanas izmaksas, norēķinu un maiņas maksas, likumīgās nodevas vai maksa par juridiskiem pakalpojumiem, un kuri pēc to rakstura nevar nonākt pretrunā ar sabiedrības pienākumu rīkoties godīgi, taisnīgi un profesionāli atbilstoši tās klientu interesēm.

Dalībvalstis atļauj ieguldījumu sabiedrībām b) punkta i) apakšpunkta nolūkiem atklāt informāciju kopsavilkuma veidā par maksu, komisijas maksu vai nemonetāru labumu saņemšanas kārtības būtiskākajiem noteikumiem, ar nosacījumu, ka tā apņemas sīkāk informēt klientu pēc viņa pieprasījuma un arī pilda šīs saistības.

2. IEDAĻA

Informācija klientiem un potenciāliem klientiem

27. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 19. panta 2. punkts)

Nosacījumi, kuriem informācijai ir jāatbilst, lai tā būtu godīga, skaidra un nebūtu maldinoša

1.   Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības nodrošina, ka visa informācija, kas adresēta vai izplatīta tādā veidā, ka to varētu saņemt privātais klients vai potenciāls privātais klients, ieskaitot tirgvedības paziņojumus, atbilst 2. līdz 8. punktā paredzētajiem nosacījumiem.

2.   Šā panta 1. punktā minētajā informācijā jāiekļauj ieguldījumu sabiedrības nosaukums.

Informācijai jābūt precīzai un jo īpaši tā nedrīkst uzsvērt kādu iespējamu labumu no ieguldījumu pakalpojuma vai finanšu instrumenta, nesniedzot godīgu un redzamu norādi par saistītiem riskiem.

Tai jābūt pietiekamai un atspoguļotai tādā veidā, lai to varētu saprast vidusmēra pārstāvis grupā, kurai tā ir nosūtīta vai kura to var saņemt.

Tajā netiek slēptas, padarītas nenozīmīgas vai sagrozītas svarīgas ziņas, ziņojumi vai brīdinājumi.

3.   Ja informācijā ir dots salīdzinājums ieguldījumu pakalpojumiem un papildpakalpojumiem, finanšu instrumentiem vai personām, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai papildpakalpojumus, jāievēro šādi nosacījumi:

a)

salīdzinājums ir pamatots un atspoguļots godīgi un izsvērti;

b)

ir norādīti salīdzinājumam izmantotie informācijas avoti;

c)

ir ietverti salīdzinājumam izmantotie svarīgākie fakti un pieņēmumi.

4.   Ja informācija satur norādi par finanšu instrumenta, finanšu indeksa vai ieguldījumu pakalpojuma agrākiem rezultātiem, jāievēro šādi nosacījumi:

a)

šo norādi neiekļauj kā visredzamāko paziņojuma daļu;

b)

informācijā ir iekļautas atbilstīgas ziņas par izpildi pēdējo 5 gadu laikā vai par visu termiņu, kurā tika piedāvāts finanšu instruments, noteikts finanšu indekss vai sniegts ieguldījumu pakalpojums, ja šis termiņš ir īsāks par 5 gadiem, vai par garāku termiņu pēc sabiedrības ieskatiem; jebkurā gadījumā ziņas par izpildi jāsniedz, pamatojoties uz pabeigtiem 12 mēnešu periodiem;

c)

skaidri jānorāda attiecīgais periods un informācijas avots;

d)

informācija satur nepārprotamu brīdinājumu, ka skaitļi attiecībā uz pagātni un rezultāti pagātnē nav drošs rādītājs rezultātiem nākotnē;

e)

ja šāda norāde pamatojas uz skaitļiem, kas izteikti valūtā, kas nav oficiālā valūta dalībvalstī, kurā privāts klients vai potenciāls privāts klients ir rezidents, skaidri jānorāda valūta un jāiekļauj brīdinājums, ka ienākumi var palielināties vai samazināties valūtas kursa svārstību rezultātā;

f)

ja norāde par izpildi ir izteikta bruto skaitļos, tad jāsniedz informācija par komisijas maksu, maksu vai citu piemaksu ietekmi.

5.   Ja informācija satur norādi vai atsauci uz modelētiem agrākiem rezultātiem, tai jābūt saistītai ar finanšu instrumentu vai finanšu indeksu, un ir jāievēro šādi nosacījumi:

a)

modelētiem agrākiem rezultātiem jābūt pamatotiem ar viena vai vairāku finanšu instrumentu vai finanšu indeksu, kuri ir pielīdzināmi attiecīgajam finanšu instrumentam vai ir tā pamatā, faktiskiem agrākiem rezultātiem;

b)

attiecībā uz a) apakšpunktā minētajiem faktiskajiem agrākiem rezultātiem jāievēro 4. punkta a) līdz c), e) un f) apakšpunktā paredzētie nosacījumi;

c)

informācija satur nepārprotamu brīdinājumu, ka skaitļi attiecas uz modelētiem agrākiem rezultātiem un rezultāti pagātnē nav drošs rādītājs izpildei nākotnē.

6.   Ja informācijā ir iekļauta informācija par nākotnes prognozēm, jāievēro šādi nosacījumi:

a)

informācija nav pamatota ar modelētiem agrākiem rezultātiem un neatsaucas uz tiem;

b)

tā ir pamatota ar objektīviem un pamatotiem pieņēmumiem, kas balstās uz objektīviem datiem;

c)

ja informācija ir izteikta bruto skaitļos, tad jāsniedz informācija par komisijas maksu, maksu vai citu piemaksu ietekmi;

d)

tā satur nepārprotamu brīdinājumu, ka šādas prognozes nav ticams rādītājs rezultātiem nākotnē.

7.   Ja informācija attiecas uz noteiktu nodokļu režīmu, nepārprotami jānorāda, ka nodokļu režīms var būt atkarīgs no katra klienta īpašajiem apstākļiem un nākotnē tas var mainīties.

8.   Informācija nesatur nevienas kompetentās iestādes nosaukumu tādā veidā, ka tiktu norādīts vai būtu secināms, ka šī iestāde ir atbalstījusi vai atzinīgi novērtējusi ieguldījumu sabiedrības produktus vai pakalpojumus.

28. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 19. panta 3. punkts)

Informācija par klientu iedalījumu kategorijās

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu sabiedrības paziņo jauniem klientiem un esošiem klientiem, attiecībā uz kuriem ieguldījumu sabiedrība atbilstoši Direktīvai 2004/39/EK ir noteikusi jaunu iedalījumu kategorijās, vai tās šos klientus iedala privātu klientu, profesionālu klientu vai tiesīgu darījumu partneru kategorijā.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu sabiedrības informē klientus ar pastāvīga informācijas nesēja palīdzību par klienta tiesībām pieprasīt iedalījumu citā kategorijā un visiem ar to saistītiem ierobežojumiem klienta aizsardzības līmenim.

3.   Dalībvalstis atļauj ieguldījumu sabiedrībām pēc to ieskatiem vai pēc attiecīgā klienta pieprasījuma:

a)

uzskatīt par profesionālu vai privātu klientu tādu klientu, kas citos gadījumos būtu klasificējams kā tiesīgs darījumu partneris saskaņā ar Direktīvas 24. panta 2. punktu;

b)

uzskatīt par privātu klientu tādu klientu, kas saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK II pielikuma I iedaļu uzskatāms par profesionālu klientu.

29. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 19. panta 3. punkts)

Vispārējās prasības attiecībā uz informāciju klientiem

1.   Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības savlaicīgi, pirms privātam klientam vai potenciālam privātam klientam saistības uzliek kāds līgums par ieguldījumu pakalpojumiem vai papildpakalpojumiem vai pirms šādu pakalpojumu sniegšanas, atkarībā no tā, kas notiek agrāk, sniedz klientam vai potenciālajam šādu informāciju:

a)

šāda nolīguma noteikumi;

b)

ar šo līgumu vai ieguldījumu pakalpojumiem vai papildpakalpojumiem saistīta informācija, kas pieprasīta 30. pantā.

2.   Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības privātajiem klientiem vai potenciālajiem privātajiem klientiem pirms ieguldījumu pakalpojumu vai papildpakalpojumu sniegšanas savlaicīgi dara zināmu 30. līdz 33. pantā pieprasīto informāciju.

3.   Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības profesionālajiem klientiem savlaicīgi pirms attiecīgo pakalpojumu sniegšanas sniedz 32. panta 5. un 6. punktā minēto informāciju.

4.   Šā panta 1. līdz 3. punktā informācija jāsniedz uz pastāvīga informācijas nesēja vai tīmekļa vietnē (kur to neuzskata par pastāvīgu informācijas nesēju), ar noteikumu, ka ir izpildīti 3. panta 2. punkta nosacījumi.

5.   Kā izņēmumu no 1. un 2. punkta noteikumiem dalībvalstis atļauj ieguldījumu sabiedrībām sniegt 1. punktā prasīto informāciju privātam klientam uzreiz pēc tam, kad privātam klientam saistības uzliek kāds līgums par ieguldījumu pakalpojumiem vai papildpakalpojumiem, un 2. punktā prasīto informāciju pēc pakalpojumu uzsākšanas, ja ir šādi apstākļi:

a)

sabiedrības nespēja ievērot 1. un 2. punktā noteiktos termiņus, jo pēc klienta pieprasījuma līgums tika noslēgts, izmantojot distances saziņas līdzekļus, kas kavē sabiedrību sniegt informāciju atbilstoši 1. vai 2. punktam;

b)

visos gadījumos, kur citādi nepiemēro 3. panta 3. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 23. septembra Direktīvā 2002/65/EK par patēriņa finanšu pakalpojumu tālpārdošanu un grozījumiem Padomes Direktīvā 90/619/EEK un Direktīvās 97/7/EK un 98/27/EK (11), ieguldījumu sabiedrība izpilda minētā panta prasības attiecībā uz privāto klientu vai potenciālo privāto klientu tā, it kā klients vai potenciālais klients būtu “patērētājs” un ieguldījumu sabiedrība “pakalpojumu sniedzējs” minētās direktīvas nozīmē.

6.   Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu sabiedrība savlaicīgi informē privātu klientu par jebkādām būtiskām izmaiņām informācijā, kas minēta 30. līdz 33. pantā un kura ir saistīta ar pakalpojumiem, ko sabiedrība sniedz klientam. Šis paziņojums jāsniedz uz pastāvīga informācijas nesēja, ja informāciju, ar kuru tas ir saistīts, arī ir sniegta uz pastāvīga informācijas nesēja.

7.   Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības nodrošina, ka tirgvedības paziņojumā ietvertā informācija ir saskaņota ar jebkuru citu informāciju, ko sabiedrība izplata klientiem, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un papildpakalpojumus.

8.   Dalībvalstis nodrošina, ka tirgvedības paziņojumā ir ietverta 30. līdz 33. pantā minētā informācija, ciktāl tā ir piemērojama, ja paziņojums satur šāda rakstura piedāvājumu vai uzaicinājumu un norāda atbildes veidu vai ietver formu, ar kuras palīdzību iespējams sniegt atbildi:

a)

piedāvājums noslēgt līgumu par finanšu instrumentu vai ieguldījumu pakalpojumu vai papildpakalpojumu ar jebkuru personu, kas atbild uz šo paziņojumu;

b)

uzaicinājums jebkurai personai, kas atbild uz šo paziņojumu, izteikt piedāvājumu par līguma noslēgšanu attiecībā uz finanšu instrumentu vai ieguldījumu pakalpojumu vai papildpakalpojumu.

Tomēr pirmo rindkopu nepiemēro, ja, atbildot uz tirgvedības paziņojumā izteikto piedāvājumu vai uzaicinājumu, potenciālajam privātajam klientam ir jāizmanto cits atsauces dokuments vai dokumenti, kurā vai kuru kopumā ir norādīta šī informācija.

30. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 19. panta 3. punkta pirmais ievilkums)

Informācija privātiem klientiem un potenciāliem privātiem klientiem par ieguldījumu sabiedrību un tās pakalpojumiem

1.   Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības sniedz privātiem klientiem vai potenciāliem privātiem klientiem šādu vispārēju informāciju, ja nepieciešams:

a)

ieguldījumu sabiedrības nosaukums un adrese, un kontaktinformācija, lai klienti varētu efektīvi sazināties ar sabiedrību;

b)

valodas, kurās klients var sazināties ar ieguldījumu sabiedrību, saņemt dokumentus un citu informāciju no sabiedrības;

c)

saziņas metodes, ko izmanto starp sabiedrību un klientu, ieskaitot, ja piemērojams, metodes uzdevuma nosūtīšanai un saņemšanai;

d)

paziņojums, ka sabiedrībai ir izsniegta atļauja, un kompetentās iestādes, kura izsniegusi šo atļauju, nosaukums un kontakta adrese;

e)

ja sabiedrība veic pakalpojumus, izmantojot saistīto aģentu, paziņojums par to, norādot dalībvalsti, kurā ir reģistrēts šis aģents;

f)

veids, biežums un termiņi ieguldījumu sabiedrības pakalpojumu izpildes paziņojumam, ko saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK 19. panta 8. punktu ieguldījumu sabiedrība sniedz klientam;

g)

ja sabiedrība tur klienta finanšu instrumentus vai naudas līdzekļus, kopsavilkuma apraksts par pasākumiem, ko sabiedrība veic, lai nodrošinātu to aizsardzību, ieskaitot informācijas kopsavilkumus par jebkuru attiecīgo ieguldītāju kompensācijas sistēmu vai noguldījumu garantiju sistēmu, ko sabiedrība piemēro attiecībā uz savām darbībām dalībvalstī;

h)

apraksts, ko var sniegt kā kopsavilkumu, par politiku attiecībā uz interešu konfliktiem, ko sabiedrība īsteno saskaņā ar 22. pantu;

i)

jebkurā laikā, kad klients to pieprasa, sīkāka informācija par politiku attiecībā uz interešu konfliktiem uz pastāvīga informācijas nesēja vai ar tīmekļa vietnes palīdzību (ja tā nav uzskatāma par pastāvīgu informācijas nesēju), ja ir izpildīti 3. panta 2. punktā minētie nosacījumi.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ieguldījumu sabiedrības, sniedzot portfeļa pārvaldības pakalpojumus, izstrādā piemērotu novērtēšanas un salīdzinājumu metodi, piemēram, pamatotu etalonu, balstoties uz klienta ieguldījumu mērķiem un klienta portfelī iekļauto finanšu instrumentu veidiem, lai atļautu klientam, kuram tiek sniegti šie pakalpojumi, novērtēt sabiedrības darbības rezultātus.

3.   Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības, ja piemērojams, papildus 1. punktā prasītai informācijai klientam sniedz turpmāk norādīto informāciju, ja sniedz vai piedāvā sniegt portfeļa pārvaldības pakalpojumus privātam klientam vai potenciālam privātam klientam:

a)

informācija par klienta portfeļa finanšu instrumentu izvērtēšanas metodi un biežumu;

b)

sīka informācija par klienta portfeļa visu finanšu instrumentu vai naudas līdzekļu vai to daļu pārvaldības deleģēšanu;

c)

etalona noteikšana, ar kuru tiks salīdzināta klienta portfeļa izpilde;

d)

finanšu instrumentu veidi, ko var iekļaut klienta portfelī, un darījumu veidi, ko var veikt ar šādiem instrumentiem, ieskaitot jebkurus ierobežojumus;

e)

pārvaldības mērķi, riska pakāpe, ko paredz vadītāja rīcības brīvības īstenošana, un īpaši ierobežojumi saistībā ar šo rīcības brīvību.

31. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 19. panta 3. punkta otrais ievilkums)

Informācija par finanšu instrumentiem

1.   Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības nodrošinātu klientus vai potenciālos klientus vispārēju aprakstu par finanšu instrumentu būtību un ar tiem saistītiem riskiem, jo īpaši ņemot vērā klienta piederību privātu klientu vai profesionālu klientu kategorijai. Šajā aprakstā attiecīgā instrumenta veida būtība un riski, kas ir raksturīgi šim instrumenta veidam, jāizskaidro pietiekami detalizēti, lai klienta saņemtā informācija būtu pietiekama ieguldījumu lēmumu pieņemšanai.

2.   Risku aprakstā iekļauj, ja tas ir nepieciešams, ņemot vērā attiecīgā instrumenta veidu un klienta statusu un zināšanu līmeni, šādus elementus:

a)

riski saistībā ar šāda veida finanšu instrumentiem, ietverot izskaidrojumu par izlietojumu un tā sekām, un risku zaudēt visu ieguldījumu;

b)

šādu instrumentu cenas nepastāvība un jebkuri ierobežojumi attiecībā uz šādu instrumentu pieejamo tirgu;

c)

tas, ka ieguldītājam darījumi ar šādiem instrumentiem var uzlikt finanšu saistības un citus papildpienākumus, tostarp jebkuras iespējamās saistības, papildus instrumentu iegādes izmaksām;

d)

jebkuras starpības prasības vai līdzīgi pienākumi, kas piemērojami šāda veida instrumentiem.

Dalībvalstis var precizēt šajā punktā prasītā risku apraksta noteikumus vai saturu.

3.   Ja ieguldījumu sabiedrība sniedz privātam klientam vai potenciālam privātam klientam informāciju par finanšu instrumentu, kas ir iekļauts aktuālā piedāvājumā plašākai sabiedrībai, un par šo piedāvājumu ir publicēts prospekts atbilstoši Direktīvai 2003/71/EK, sabiedrība informē klientu vai potenciālo klientu par to, kur šis prospekts ir pieejams sabiedrībai.

4.   Ja riski, kas ir saistīti ar finanšu instrumentu, kuru veido divi vai vairāki dažādi finanšu instrumenti vai pakalpojumi, iespējams, ir lielāki nekā riski, kas saistīti ar atsevišķām instrumenta daļām, ieguldījumu sabiedrība sniedz pienācīgu aprakstu par šā instrumenta daļām un veidu, kā to mijiedarbība palielina riskus.

5.   Ja finanšu instrumenti ietver trešās personas garantiju, tad informācijā par garantiju iekļauj pietiekamus datus par galvotāju un garantijas noteikumiem, kas ļauj privātam klientam vai potenciālam privātam klientam pareizi novērtēt garantiju.

32. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 19. panta 3. punkta pirmais ievilkums)

Prasības informācijai par klienta finanšu instrumentu vai klienta naudas līdzekļu aizsardzību

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu sabiedrības attiecīgajos gadījumos sniedz privātiem klientiem vai potenciāliem privātiem klientiem 2. līdz 7. punktā norādīto informāciju, ja to rīcībā ir privātiem klientiem piederoši finanšu instrumenti vai līdzekļi.

2.   Ieguldījumu sabiedrība informē privāto klientu vai potenciālo privāto klientu, ja šā klienta finanšu instrumentus vai līdzekļus var turēt trešā persona ieguldījumu sabiedrības vārdā, kā arī informē par valsts tiesību aktos paredzēto ieguldījumu sabiedrības atbildību par trešās puses darbībām vai bezdarbību un sekām, ko klientam rada trešās personas maksātnespēja.

3.   Ja valsts tiesību akti pieļauj, ka privāta klienta vai potenciāla privāta klienta finanšu instrumentus trešā persona var turēt vispārējā kontā, ieguldījumu sabiedrība informē klientu par šo faktu un sniedz nepārprotamu brīdinājumu par izrietošajiem riskiem.

4.   Ieguldījumu sabiedrība informē privāto klientu vai potenciālo privāto klientu, ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem nav iespējams tas, ka klienta finanšu instrumenti, ar kuriem rīkojas trešā persona, ir atsevišķi identificējami no šai trešai personai vai ieguldījumu sabiedrībai piederošajiem finanšu instrumentiem, un sniedz nepārprotamu brīdinājumu par izrietošajiem riskiem.

5.   Ieguldījumu sabiedrība informē par šo faktu privāto klientu vai potenciālo privāto klientu, ja kontos iekļautajiem finanšu instrumentiem vai līdzekļiem, kas pieder klientam vai potenciālam klientam, ir vai būs piemērojami citas valsts tiesību akti, kas nav attiecīgā dalībvalsts, un norāda uz iespējamām atšķirībām klienta vai potenciālā klienta tiesībās attiecībā uz šiem finanšu instrumentiem vai līdzekļiem.

6.   Ieguldījumu sabiedrība informē klientu par to, vai pastāv jebkādi procenti no vērtspapīriem vai pārņemti apgrūtinājumi, uz ko sabiedrībai ir vai varētu būt tiesības, un to nosacījumiem, vai par jebkurām tiesībām uz kompensāciju, kas tai ir attiecībā uz šiem instrumentiem vai naudas līdzekļiem. Ja vajadzīgs, ieguldījumu sabiedrība informē klientu par faktu, ka depozitārijam var būt procenti no vērtspapīriem vai pārņemts apgrūtinājums, vai tiesības uz kompensāciju saistībā ar šiem instrumentiem vai naudas līdzekļiem.

7.   Ieguldījumu sabiedrība, pirms tā noslēdz vērtspapīru finansēšanas darījumus ar finanšu instrumentiem, ko tā tur privāta klienta vārdā, vai pirms citādi izmanto šādus finanšu instrumentus uz sava rēķina vai uz cita klienta rēķina, savlaicīgi pirms šo instrumentu izmantošanas sniedz privātajam klientam skaidru, pilnīgu un precīzu informāciju uz pastāvīga informācijas nesēja par ieguldījumu sabiedrības pienākumiem un atbildību attiecībā šo finanšu instrumentu izmantošanu, ieskaitot to restitūcijas noteikumus, un ar to saistītajiem riskiem.

33. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 19. panta 3. punkta ceturtais ievilkums)

Informācija par izmaksām un saistītām maksām

Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības sniedz saviem privātiem klientiem un potenciāliem privātiem klientiem informāciju par izmaksām un saistītām maksām, pēc vajadzības iekļaujot šādus elementus:

a)

kopējā cena, kas klientam jāmaksā saistībā ar finanšu instrumentu vai ieguldījumu pakalpojumu vai papildpakalpojumus, tostarp visas saistītās maksas, komisijas maksas un izdevumi, un visi nodokļi, kas maksājami ar ieguldījumu sabiedrības starpniecību, vai, ja precīzu cenu nav iespējams norādīt, kopējās cenas aprēķināšanas metodi tā, lai klients to varētu pārbaudīt;

b)

ja kāda no a) punktā minētās kopējās cenas daļām ir maksājama vai tiek atspoguļota kā summa ārvalstu valūtā, jānorāda attiecīgā valūta un piemērojamās valūtas konvertācijas likmes un izmaksas;

c)

norāde par iespēju, ka var pastāvēt citas izmaksas, ieskaitot nodokļus, kas var būt jāsedz klientam attiecībā uz darījumiem saistībā ar piedāvāto finanšu instrumentu vai ieguldījumu pakalpojumu, kuras nemaksā ar ieguldījumu sabiedrības starpniecību vai kuras tā neuzliek;

d)

maksāšanas kārtība vai citas formalitātes.

Šā panta a) punkta nolūkiem sabiedrības iekasētās komisijas maksas katrā gadījumā uzskaita atsevišķi.

34. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 19. panta 3. punkta otrais un ceturtais ievilkums)

Informācija, ko sagatavo saskaņā ar Direktīvu 85/611/EEK

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka attiecībā uz Direktīvā 85/611/EEK minētajām kolektīvu ieguldījumu uzņēmuma apliecībām vienkāršots prospekts, kas atbilst minētās direktīvas 28. panta prasībām, tiek uzskatīts par piemērotu informāciju Direktīvas 2004/39/EK 19. panta 3. punkta otrā ievilkuma mērķiem.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka attiecībā uz Direktīvā 85/611/EEK minētajām kolektīvu ieguldījumu uzņēmuma apliecībām saīsinātais prospekts, kas atbilst minētās direktīvas 28. panta prasībām, tiek uzskatīts par piemērotu informāciju Direktīvas 2004/39/EK 19. panta 3. punkta ceturtā ievilkuma mērķiem attiecībā uz izmaksām un saistītām maksām par PVKIU, ietverot arī informāciju par iestāšanās un izstāšanās komisijas maksām.

3. IEDAĻA

Piemērotības un atbilstības novērtēšana

35. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 19. panta 4. punkts)

Piemērotības novērtēšana

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu sabiedrības iegūst no klientiem vai potenciāliem klientiem to informāciju, kas sabiedrībai ir vajadzīga, lai uzzinātu nepieciešamos faktus par klientu un būtu pietiekams pamats ticēt, pienācīgi ievērojot piedāvāto pakalpojumu veidu un apjomu, ka konkrētais ieteiktais vai veiktais darījums, sniedzot portfeļa pārvaldes pakalpojumu, atbilst šādiem kritērijiem:

a)

tas atbilst attiecīgā klienta ieguldījumu mērķim;

b)

tas ir tāds, ka klients spēj finansiāli uzņemties jebkurus ieguldījumu riskus, kas ir saistīti ar viņa ieguldījumu mērķiem;

c)

tas ir tāds, ka klientam ir vajadzīgā pieredze un zināšanas, lai saprastu ar darījumu vai ar viņa portfeļa pārvaldību saistīto risku.

2.   Ja ieguldījumu sabiedrība sniedz ieguldījumu pakalpojumu profesionālam klientam, tai ir tiesības pieņemt, ka saistībā ar produktiem, darījumiem un pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem klientu klasificē šādi, klientam ir nepieciešamā pieredze un zināšanas 1. punkta c) apakšpunkta mērķiem.

Ja ieguldījumu pakalpojums ir ieguldījumu konsultācijas sniegšana profesionālam klientam, uz kuru attiecas Direktīvas 2004/39/EK II pielikuma 1. iedaļa, ieguldījumu sabiedrībai 1. punkta b) apakšpunkta nolūkiem ir tiesības pieņemt, ka klients ir spējīgs finansiāli uzņemties ieguldījumu riskus, kas ir saistīti ar šā klienta ieguldījumu mērķiem.

3.   Informācija par klienta vai potenciālā klienta finansiālo stāvokli ietver, ja vajadzīgs, informāciju par viņa regulāro ienākumu avotiem un apjomu, viņa aktīviem, ieskaitot likvīdos aktīvus, ieguldījumiem un nekustamiem īpašumiem, un par viņa regulārām finanšu saistībām.

4.   Informācija par klienta vai potenciālā klienta ieguldījumu mērķiem ietver, ja vajadzīgs, informāciju par termiņu, uz kādu klients vēlas turēt ieguldījumu, viņa izvēli saistībā ar riska uzņemšanos, riska profilu un ieguldījuma nolūkus.

5.   Ja, sniedzot ieguldījumu konsultāciju pakalpojumus vai veicot portfeļa pārvaldību, ieguldījumu sabiedrība nav ieguvusi Direktīvas 2004/39/EK 19. panta 4. punktā prasīto informāciju, sabiedrība nevar ieteikt klientam vai potenciālam klientam ieguldījumu pakalpojumus vai finanšu instrumentus.

36. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 19. panta 5. punkts)

Atbilstības novērtēšana

Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības, novērtējot ieguldījumu pakalpojuma atbilstību klientam atbilstoši Direktīvas 2004/39/EK 19. panta 5. punktam, nosaka, vai klientam ir nepieciešamā pieredze un zināšanas, lai izprastu ar piedāvāto vai pieprasīto produktu vai ieguldījumu pakalpojumu saistītos riskus.

Šiem nolūkiem ieguldījumu sabiedrībai ir tiesības pieņemt, ka profesionālam klientam ir vajadzīgā pieredze un zināšanas, lai saprastu riskus, kas saistīti ar šiem īpašajiem pakalpojumiem vai darījumiem vai darījumu vai produktu veidiem, attiecībā uz kuriem klients ir klasificēts kā profesionāls klients.

37. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 19. panta 4. un 5. punkts)

Piemērotības vai atbilstības novērtēšanas kopējie nosacījumi

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka informācija par klienta vai potenciālā klienta zināšanām un pieredzi ieguldījumu jomā ietver šādas ziņas atkarībā no klienta statusa, veicamā pakalpojuma veida un apjoma, un produkta vai paredzētā darījuma veida, ņemot vērā to sarežģītību un ar tiem saistīto risku:

a)

pakalpojumu, darījumu un finanšu instrumentu veidi, kurus klients pārzina;

b)

informācija par klienta darījumu ar finanšu instrumentiem raksturu, apjomu un biežumu, kā arī laika periodu, kurā tie tika veikti;

c)

informācija par klienta vai potenciālā klienta izglītības līmeni un profesiju vai attiecīgo agrāko profesiju.

2.   Ieguldījumu sabiedrība neaicina klientu vai potenciālu klientu nesniegt informāciju, kas tiek prasīta Direktīvas 2004/39/EK 19. panta 4. un 5. punkta vajadzībām.

3.   Ieguldījumu sabiedrība ir tiesīga uzticēties tās klientu vai potenciālo klientu sniegtai informācijai, ja vien tai nav zināms vai būtu jāzina, ka šī informācija ir acīmredzami novecojusi, neprecīza vai nepilnīga.

38. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 19. panta 6. punkta pirmais ievilkums)

Pakalpojumu sniegšana attiecībā uz vienkāršiem instrumentiem

Finanšu instrumentu, kas nav norādīts Direktīvas 2004/39/EK 19. panta 6. punkta pirmajā ievilkumā, uzskata par vienkāršu instrumentu, ja tas atbilst šādiem kritērijiem:

a)

uz to neattiecas Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 18) apakšpunkta c) apakšpunkts vai tās I pielikuma C iedaļas 4. līdz 10. punkts;

b)

pastāv iespēja bieži laist apgrozībā, atpirkt, vai citādi pārdot šo instrumentu par tirgus dalībniekiem publiski pieejamām cenām, kas ir vai nu tirgus cenas, vai cenas, kuras ir pieejamas vai apstiprinātas no emitenta neatkarīgās vērtēšanas sistēmās;

c)

tas neietver nekādas pastāvošas vai iespējamas saistības klientam, kas pārsniedz instrumenta iegādes izmaksas;

d)

atbilstoša informācija par tā īpašībām ir publiski pieejama un var pieņemt, ka tā ir viegli saprotama un ļauj vidusmēra privātam klientam pieņemt apzinātu lēmumu par to, vai veikt darījumu ar šo instrumentu.

39. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 19. panta 1. punkts un 19. panta 7. punkts)

Līgums ar privātu klientu

Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības, kas pirmo reizi sniedz ieguldījumu pakalpojumu, kas nav ieguldījumu konsultācijas, jaunam privātam klientam pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā, noslēdz rakstisku pamatlīgumu ar klientu, uz papīra vai cita pastāvīga informācijas nesēja, kurā noteiktas sabiedrības un klienta tiesības un pienākumi.

Līguma pušu tiesības un pienākumus var ietvert, izdarot atsauci uz citiem dokumentiem vai juridiskiem tekstiem.

4. IEDAĻA

Klienta informēšana

40. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 19. panta 8. punkts)

Paziņojumu sniegšanas pienākumi attiecībā uz tādu uzdevumu izpildi, kas nav saistīti ar portfeļa pārvaldību

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu sabiedrības veic šādas darbības saistībā ar klienta uzdevumu, ja tās klienta vārdā izpilda uzdevumu, kas nav saistīts ar portfeļa pārvaldību:

a)

ieguldījumu sabiedrība nekavējoties sniedz klientam būtisku informāciju par uzdevuma izpildi uz pastāvīga informācijas nesēja;

b)

privāta klienta gadījumā tas nozīmē, ka ieguldījumu sabiedrība, cik ātri vien iespējams, nosūta viņam paziņojumu uz pastāvīga informācijas nesēja, kurā apstiprina uzdevuma izpildi, ne vēlāk kā pirmajā darba dienā pēc izpildes vai, ja ieguldījumu sabiedrība šo apstiprinājumu saņem no trešās personas, ne vēlāk kā pirmajā darba dienā pēc apstiprinājuma saņemšanas no trešās personas.

Šā panta b) punktu nepiemēro, ja apstiprinājums satur to pašu informāciju, kas ietverta apstiprinājumā, ko privātam klientam nekavējoties nosūta cita persona.

Šā punkta a) un b) punktu nepiemēro, ja klientu vārdā izpildītie uzdevumi ir saistīti ar obligācijām, ar kurām finansē minēto klientu hipotekāro aizdevumu līgumus, un šādā gadījumā ziņojumu par darījumu sastāda vienlaicīgi ar hipotekārā aizdevuma konsolidēto noteikumu paziņošanu, taču ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc uzdevuma izpildes.

2.   Papildus 1. punktā noteiktajām prasībām dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu sabiedrība pēc pieprasījuma sniedz klientam informāciju par viņa uzdevuma statusu.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kur privāto klientu uzdevumi attiecas uz ieguldījumu apliecībām vai daļām kolektīvo ieguldījumu uzņēmumā un tiek izpildīti periodiski, ieguldījumu sabiedrība vai nu veic 1. punkta b) apakšpunktā norādītās darbības, vai vismaz reizi 6 mēnešos sniedz privātam klientam 4. punktā prasīto informāciju attiecībā uz šiem darījumiem.

4.   Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajā paziņojumā ietver šādu informāciju, kur tā ir piemērojama un vajadzīga, atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1287/2006 I pielikuma 1. tabulai:

a)

pārskata sniedzējas sabiedrības kods;

b)

klienta vārds vai cits nosaukums;

c)

tirdzniecības diena;

d)

tirdzniecības laiks;

e)

pasūtījuma raksturs;

f)

izpildes vietas apzīmējums;

g)

finanšu instrumenta apzīmējums:

h)

pirkšana/pārdošana;

i)

uzdevuma raksturs, ja tā nav pirkšana vai pārdošana;

j)

daudzums;

k)

vienības cena;

l)

kopējā maksa;

m)

komisijas maksa un iekasēto izmaksu kopējā summa un detalizēts uzskaitījums, ja privātais klients to pieprasa;

n)

klienta atbildība saistībā ar norēķiniem par darījumu, ieskaitot maksājuma termiņu vai piegādes termiņu, kā arī atbilstoša informācija par bankas kontu, ja šāda informācija un atbildības apraksts nav iepriekš nosūtīts klientam;

o)

ja klienta darījuma partneris bija pati ieguldījuma sabiedrība vai jebkura persona ieguldījumu sabiedrības grupā, vai cits ieguldījumu sabiedrības klients, apstiprinājums, ka tā ir bijis, ja vien uzdevums netika veikts, izmantojot tirdzniecības sistēmu, kas atvieglo anonīmu tirdzniecību.

Šā punkta k) apakšpunkta nolūkiem, ja uzdevums ir izpildīts pa daļām, ieguldījumu sabiedrība var sniegt klientam informāciju par katras atsevišķas daļas cenu vai par vidējo cenu. Ja tiek norādīta vidējā cena, ieguldījumu sabiedrība pēc pieprasījuma sniedz klientam informāciju par katras atsevišķās daļas cenu.

5.   Ieguldījumu sabiedrība var sniegt klientam 4. punktā minēto informāciju, izmantojot standartizētus kodus, ja tā sniedz arī izmantoto kodu skaidrojumu.

41. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 19. panta 8. punkts)

Pārskatu sniegšanas pienākumi attiecībā uz portfeļa pārvaldību

1.   Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības, kas klientiem sniedz portfeļa pārvaldības pakalpojumu, nodrošina katram šādam klientam periodiskus paziņojumus uz pastāvīga informācijas nesēja par portfeļa pārvaldības darbībām, kas veiktas šā klienta vārdā, ja vien šādu ziņojumus nesniedz citas personas.

2.   Privātajiem klientiem sniegtais periodiskais ziņojums, kas pieprasīts 1. punktā, ja vajadzīgs, satur šādu informāciju:

a)

ieguldījumu sabiedrības nosaukums;

b)

privātā klienta konta nosaukums vai cits apzīmējums;

c)

ziņojums par portfeļa saturu un novērtējumu, ieskaitot sīku informāciju par katru tās turēto finanšu instrumentu, tā tirgus vērtību vai patieso vērtību, ja tirgus vērtība nav pieejama, un skaidrās naudas atlikumu perioda sākumā un beigās, kā arī portfeļa rezultātus attiecīgajā periodā;

d)

kopējā maksu un izdevumu summa attiecīgajā periodā, uzskaitot vismaz kopējās pārvaldības maksas un kopējās maksas par izpildi, iekļaujot, ja vajadzīgs, apliecinājumu, ka detalizēts uzskaitījums tiks izsniegts pēc pieprasījuma;

e)

salīdzinājums izpildei attiecīgā perioda laikā ar ieguldījumu izpildes etalonu (ja tāds ir), par kuru ieguldījumu sabiedrība ir vienojusies ar klientu;

f)

kopējā summa par dividendēm, procentiem un citiem maksājumiem, kas saņemti pārskata periodā attiecībā uz klienta portfeli;

g)

informācija par citām korporatīvām darbībām, kas dod tiesības attiecībā uz finanšu instrumentiem portfelī;

h)

informācija, kas minēta attiecīgi 40. panta 4. punkta c) līdz l) apakšpunktā, par katru attiecīgā periodā veikto darījumu, ja vien klients nav vēlējies saņemt informāciju par veiktajiem darījumiem katrā gadījumā atsevišķi, šajā gadījumā piemēro šā panta 4. punktu.

3.   Privātiem klientiem 1. punktā minēto periodisko ziņojumu sniedz reizi 6 mēnešos, izņemot šādus gadījumus:

a)

ja klients to pieprasa, periodisko ziņojumu sniedz reizi 3 mēnešos;

b)

ja tiek piemērots 4. punkts, periodisko ziņojumu sniedz vismaz reizi 12 mēnešos;

c)

ja ieguldījumu sabiedrības un privāta klienta līgumā par portfeļa pārvaldību ir atļauti darījumi, izmantojot aizņemtus līdzekļus, tad periodiskais ziņojums ir jāsniedz vismaz reizi mēnesī.

Ieguldījumu sabiedrības informē privātos klientus, ka tiem ir tiesības izteikt pieprasījumus a) apakšpunkta mērķiem.

Tomēr b) apakšpunktā paredzēto izņēmumu nepiemēro finanšu instrumentu darījumiem, kas minēti Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 18) apakšpunkta c) apakšpunktā vai tās I pielikuma C iedaļas 4. līdz 10. punktā.

4.   Dalībvalstis pieprasa, lai gadījumos, kad klients ir vēlējies saņemt informāciju par veiktajiem darījumiem katrā gadījumā atsevišķi, ieguldījumu sabiedrības uzreiz pēc tam, kad portfeļa pārvaldītājs ir veicis darījumu, sniegtu klientam būtisku informāciju par šo darījumu uz pastāvīga informācijas nesēja.

Ja attiecīgais klients ir privāts klients, ieguldījumu sabiedrība, nosūta viņam paziņojumu, kas apstiprina uzdevuma izpildi un satur 40. panta 4. punktā norādīto informāciju, ne vēlāk kā pirmajā darba dienā pēc uzdevuma izpildes vai, ja ieguldījumu sabiedrība šo apstiprinājumu saņem no trešās personas, ne vēlāk kā pirmajā darba dienā pēc apstiprinājuma saņemšanas no trešās personas.

Šā panta otro daļu nepiemēro, ja apstiprinājums satur to pašu informāciju, kas ietverta apstiprinājumā, ko privātam klientam nekavējoties nosūta cita persona.

42. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 19. panta 8. punkts)

Paziņojumu sniegšanas papildu pienākumi attiecībā uz portfeļa pārvaldību vai iespējamu saistību darījumiem

Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kur ieguldījumu sabiedrība piedāvā portfeļa pārvaldības darījumus privātiem klientiem vai rīkojas ar privāta klienta kontiem, kas ietver nenodrošinātu atklātu pozīciju attiecībā uz iespējamu saistību darījumu, tā sniedz informāciju privātam klientam par jebkuriem zaudējumiem, kas pārsniedz iepriekš starp sabiedrību un klientu saskaņoto robežvērtību, ne vēlāk kā līdz darba dienas beigām, kad šī robežvērtība ir pārsniegta, vai gadījumos, kad robežvērtība ir pārsniegta brīvdienā, līdz nākamās darbadienas beigām.

43. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 19. panta 8. punkts)

Paziņojumi par klienta finanšu instrumentiem vai klienta līdzekļiem

1.   Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības, kas tur klientu finanšu instrumentus vai klientu līdzekļus, katram klientam, kura finanšu instrumentus vai līdzekļus tās tur, vismaz reizi gadā nosūta paziņojumu uz pastāvīga informācijas nesēja par finanšu instrumentiem vai līdzekļiem, ja vien šāds paziņojums nav iekļauts citā periodiskā paziņojumā.

Pirmā daļa neattiecas uz kredītiestādi, kas ir saņēmusi atļauju saskaņā ar Direktīvu 2000/12/EK attiecībā uz depozītiem, kuri tiek glabāti šajā iestādē minētās direktīvas izpratnē.

2.   Šā panta 1. punktā minētajā paziņojumā par klientu aktīviem iekļauj šādu informāciju:

a)

sīka informācija par visiem finanšu instrumentiem, kurus ieguldījumu sabiedrība tur klientam, tā perioda beigās, par kuru ir sagatavots paziņojums;

b)

tas, kādā apmērā ar klienta finanšu instrumentiem vai klienta līdzekļiem ir veikti vērtspapīru finansēšanas darījumi;

c)

norāde par jebkuriem ienākumiem, kas ir uzkrājušies klientam, piedaloties vērtspapīru finansēšanas darījumos, un šo ienākumu veidošanās pamatojums.

Ja klienta portfelī ir iekļauti ieņēmumi no viena vai vairākiem nenokārtotiem darījumiem a) apakšpunktā informācija, var būt pamatota vai nu ar darījuma, vai arī norēķina datumu, nodrošinot, ka šādu pamatojumu izmanto, sagatavojot visu informāciju šajā ziņojumā.

3.   Dalībvalstis atļauj ieguldījumu sabiedrībām, kuras tur finanšu instrumentus vai naudas līdzekļus un sniedz klientam portfeļa pārvaldības pakalpojumus, iekļaut 1. punktā prasīto paziņojumu par klienta aktīviem periodiskajā paziņojumā, ko tās sniedz klientam saskaņā ar 41. panta 1. punktu.

5. IEDAĻA

Labākā izpilde

44. pants

(Direktīvas 2004/39/EEK 21. panta 1. punkts un 19. panta 1. punkts)

Labākās izpildes kritēriji

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka izpildot klienta uzdevumus, ieguldījumu sabiedrība ņem vērā šādus kritērijus, lai noteiktu Direktīvas 2004/39/EK 21. panta 1. punktā uzskaitīto faktoru relatīvo nozīmi:

a)

klienta raksturojums, ieskaitot klienta piederību privātu klientu vai profesionālu klientu kategorijai;

b)

klienta uzdevuma raksturojums;

c)

finanšu instrumenta, kas ir uzdevuma priekšmets, raksturojums,

d)

izpildes vietu, uz kurām šis uzdevums var būt novirzīts, raksturojumu.

Šā panta un 46. panta nolūkiem “izpildes vieta” ir regulēts tirgus, daudzpusēja tirdzniecības sistēma, sistemātisks internalizētājs, tirgus līderis vai cits likviditātes nodrošinātājs, vai iestāde, kas trešā valstī veic funkcijas, kas ir pielīdzināmas iepriekšminētajām.

2.   Ieguldījumu sabiedrība ir izpildījusi savu pienākumu atbilstoši Direktīvas 2004/39/EK 21. panta 1. punktam veikt visus pamatotos pasākumus, lai sasniegtu klientam vislabāko rezultātu, ja tā ir izpildījusi uzdevumu vai īpašu uzdevuma aspektu, ievērojot klienta īpašos norādījumus, kas attiecas uz uzdevumu vai uzdevuma īpašo aspektu.

3.   Ja ieguldījumu sabiedrība izpilda uzdevumu privāta klienta vārdā, labāko iespējamo rezultātu nosaka kā kopējo maksu, kas atspoguļo finanšu instrumenta cenu un ar izpildi saistītās izmaksas, ietverot visus izdevumus, kas radušies klientam tiešā saistībā ar uzdevuma izpildi, ieskaitot izpildes vietas maksas, mijieskaita un norēķinu maksas, kā arī citas maksas trešām personām, kuras ir iesaistītas uzdevuma izpildē.

Lai nodrošinātu labāko izpildi gadījumos, kur pastāv vairāk nekā viena konkurējoša tirdzniecības vieta, kurā var izpildīt ar finanšu instrumentu saistītu uzdevumu, veicot klienta rezultātu novērtējumu un salīdzinājumu attiecībā uz uzdevuma izpildi katrā no sabiedrības uzdevumu izpildes politikā minētajām tirdzniecības vietām, kas spēj izpildīt šo uzdevumu, jāņem vērā pašas ieguldījumu sabiedrības komisijas maksas uz izmaksas par uzdevuma izpildi katrā no piemērotajām tirdzniecības vietām.

4.   Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrību komisijas maksu struktūra un iekasēšanas veids nerada nevienlīdzīgu attieksmi pret izpildes vietām.

5.   Komisija līdz 2008. gada 1. novembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par pieejamību, salīdzināmību un konsolidāciju informācijai par izpildes kvalitāti dažādās izpildes vietās.

45. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 19. panta 1. punkts)

Ieguldījumu sabiedrību, kuras veic portfeļa pārvaldību un uzdevumu pieņemšanu un nodošanu, pienākums rīkoties klienta interesēs

1.   Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības, sniedzot portfeļa pārvaldības pakalpojumus, izpilda Direktīvas 2004/39/EK 19. panta 1. punktā noteikto prasību rīkoties atbilstoši tās klientu interesēm, kad tās citās organizatoriskajās vienībās izpildei izvieto uzdevumus, kas izriet no ieguldījumu sabiedrības lēmuma slēgt darījumus ar finanšu instrumentiem klienta vārdā.

2.   Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības, sniedzot uzdevumu pieņemšanas un nodošanas pakalpojumus, izpilda Direktīvas 2004/39/EK 19. panta 1. punktā noteikto prasību rīkoties atbilstoši tās klientu interesēm, kad tās nodod klientu uzdevumus citām organizatoriskām vienībām izpildei.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu sabiedrības veic 4. līdz 6. punktā minētos pasākumus, lai izpildītu 1. vai 2. punktā noteiktās prasības.

4.   Ieguldījumu sabiedrības veic visus pamatotos pasākumus, lai pēc iespējas gūtu rezultātus, kas ir vislabākie to klientiem, ņemot vērā Direktīvas 2004/39/EK 21. panta 1. punktā minētos faktorus. Šo faktoru relatīvo nozīmību nosaka, atsaucoties uz kritērijiem, kas noteikti 44. panta 1. punktā, un 44. panta 3. punkta prasību attiecībā uz privātiem klientiem.

Ieguldījumu sabiedrība izpilda 1. vai 2. punktā noteiktās prasības, un tai nav jāpilda šajā punktā minētie pasākumi, ja tā ir izpildījusi īpašus klienta norādījumus attiecībā uz uzdevuma izvietošanu vai nodošanu citai organizatoriskai vienībai izpildei.

5.   Ieguldījumu sabiedrības izveido un īsteno politiku, kas ļauj tām izpildīt 4. punktā noteikto prasību. Šajā politikā katram instrumentu veidam jānorāda organizatoriskās vienības, kurās ir izvietoti uzdevumi vai kurām ieguldījumu sabiedrības ir nodevušas uzdevumus izpildei. Norādītām organizatoriskām vienībām jāīsteno izpildes kārtība, kas ļauj ieguldījumu sabiedrībai izpildīt šā panta prasības, izvietojot vai nododot šai organizatoriskai vienībai uzdevumus izpildei.

Ieguldījumu sabiedrības sniedz saviem klientiem piemērotu informāciju par politiku, kas izveidota saskaņā ar šo punktu.

6.   Ieguldījumu sabiedrības regulāri uzrauga saskaņā ar 5. punktu izveidotās politikas efektivitāti un jo īpaši šajā politikā norādīto organizatorisko vienību izpildes kvalitāti, novēršot visus trūkumus, ja nepieciešams.

Turklāt ieguldījumu sabiedrībām šī politika reizi gadā jāpārskata. Šāda pārskatīšana jāveic arī katru reizi, kad notiek būtiskas izmaiņas, kas spēj ietekmēt sabiedrības spēju gūt labākos iespējamos rezultātus saviem klientiem.

7.   Šo pantu nepiemēro, ja ieguldījumu sabiedrība, kas sniedz portfeļa pārvaldības pakalpojumus un/vai uzdevumu saņemšanu un nodošanu, izpilda arī saņemtos uzdevumus vai lēmumus rīkoties sava klienta portfeļa vārdā. Šādos gadījumos piemēro Direktīvas 2004/39/EK 21. pantu.

46. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 21. panta 3. un 4. punkts)

Izpildes politika

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu sabiedrības reizi gadā pārskata izpildes politiku, kas ir izstrādāta saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK 21. panta 2. punktu, un kārtību, kādā tās izpilda uzdevumus.

Šādu pārskatīšanu veic arī visos gadījumos, kad ir notikušas būtiskas izmaiņas, kas ietekmē sabiedrības spēju pastāvīgi turpināt sasniegt labāko iespējamo rezultātu attiecībā uz klienta uzdevumu izpildi, izmantojot izpildes vietas, kas iekļautas tās izpildes politikā.

2.   Ieguldījumu sabiedrības savlaicīgi pirms pakalpojumu sniegšanas sniedz privātiem klientiem šādu detalizētu informāciju par savu izpildes politiku:

a)

pārskats par relatīvo nozīmi, ko ieguldījumu sabiedrība atbilstoši kritērijiem, kas norādīti 44. panta 1. punktā, piešķir Direktīvas 2004/39/EK 21. panta 1. punktā minētajiem faktoriem, vai procedūru, ar kuru sabiedrība nosaka šo faktoru relatīvo nozīmi;

b)

to izpildes vietu uzskaitījums, kurām sabiedrība ievērojami uzticas, izpildot savu pienākumu veikt visas pamatotas darbības, lai pastāvīgi gūtu labāko iespējamo rezultātu klientu uzdevumu izpildē;

c)

skaidrs un nepārprotams brīdinājums, ka klientu īpašie norādījumi var kavēt sabiedrību veikt darbības, kas ir izstrādātas un tiek īstenotas tās izpildes politikā labāko iespējamo rezultātu sasniegšanai šo uzdevumu izpildē, attiecībā uz elementiem, kas ir iekļauti šajās norādēs.

Šī informācija jāsniedz uz pastāvīga informācijas nesēja vai tīmekļa vietnē (ko neuzskata par pastāvīgu informācijas nesēju), ja ir ievēroti 3. panta 2. apakšpunktā minētie nosacījumi.

6. IEDAĻA

Klientu uzdevumu izpildes noteikumi

47. pants

(Direktīvas 2004/39/EEK 22. panta 1. punkts un 19. panta 1. punkts)

Vispārējie principi

1.   Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības, izpildot klienta uzdevumus, ievēro šādus nosacījumus:

a)

tās nodrošina, ka uzdevumi, kas veikti klientu vārdā, ir reģistrēti un sadalīti nekavējoties un precīzi;

b)

tās izpilda salīdzināmus klienta uzdevumus secīgi un nekavējoties, ja vien uzdevuma īpatnības vai dominējošie tirgus nosacījumi nepadara to neizpildāmu vai klienta intereses prasa citādi;

c)

tās informē privāto klientu par jebkurām nozīmīgām grūtībām attiecībā uz pienācīgu uzdevumu izpildi, tiklīdz ir kļuvis zināms par grūtībām.

2.   Ja ieguldījumu sabiedrība ir atbildīga par izpildīta uzdevuma norēķinu pārzināšanu vai sagatavošanu, tā veic visas nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu, ka jebkuri klienta finanšu instrumenti vai klienta naudas līdzekļi, kas ir saņemti kā norēķini par izpildīto uzdevumu, tiek nekavējoties un precīzi nogādāti uz katra attiecīgā klienta kontu.

3.   Ieguldījumu sabiedrība nedrīkst ļaunprātīgi izmantot informāciju par neizpildītiem klienta uzdevumiem un tai ir jāveic visi pamatotie pasākumi, lai novērstu, ka tās attiecīgās personas ļaunprātīgi izmanto šādu informāciju.

48. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 22. panta 1. punkts un 19. panta 1. punkts)

Uzdevumu apvienošana un sadalīšana

1.   Dalībvalstis aizliedz ieguldījumu sabiedrībām pildīt klienta uzdevumu vai darījumu uz sava rēķina kopā ar cita klienta uzdevumu, ja vien nav izpildīti šādi nosacījumi:

a)

nekas neliecina, ka uzdevumu un darījumu apvienošana kaitēs to klientu interesēm, kuru uzdevumu apvieno;

b)

ieguldījumu sabiedrība ir informējusi katru klientu, kura uzdevums ir apvienots ar citiem, ka uzdevumu apvienošana var radīt zaudējumus attiecībā uz konkrēto uzdevumu;

c)

ir izveidota un efektīvi īstenota uzdevumu sadalīšanas politika, kas pietiekami precīzi paredz godīgu šādu uzdevumu un darījumu sadalījumu, ietverot to, kā uzdevumu apjoms un cena nosaka uzdevumu sadalīšanu un daļu izpildes kārtību.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka, ja ieguldījumu sabiedrība apvieno uzdevumu ar vienu vai vairākiem citiem klientu uzdevumiem un šis apvienotais uzdevums tiek izpildīts daļēji, tā sadala attiecīgos darījumus saskaņā ar tās uzdevumu sadalīšanas politiku.

49. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 22. panta 1. punkts un 19. panta 1. punkts)

Darījumu uz sava rēķina apvienošana un sadalīšana

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu sabiedrības, kuras ir apvienojušas darījumus savā vārdā ar vienu vai vairākiem klientu uzdevumiem, darījumu sadali veic tādā veidā, lai tas nekaitētu klienta interesēm.

2.   Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības, ja tās apvieno klienta uzdevumu ar darījumu savā vārdā un apvienotais uzdevums tiek izpildīts daļēji, tās attiecīgos darījumus sadala prioritārā kārtībā vispirms par labu klientam un tad sabiedrībai.

Tomēr, ja sabiedrība var pamatoti pierādīt, ka bez šādas apvienošanas tā nebūtu varējusi izpildīt uzdevumu ar tik izdevīgiem nosacījumiem vai nebūtu varējusi izpildīt to vispār, tā attiecībā uz darījumu uz sava rēķina var piemērot proporcionālu sadalījumu saskaņā ar 48. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto uzdevumu sadalīšanas politiku.

3.   Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības, kā daļu no 48. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētās uzdevumu sadalīšanas politikas ievieš procedūras, kas izstrādātas, lai novērstu klienta interesēm kaitējošu pārdali attiecībā uz tiem darījumiem uz sava rēķina, kas ir izpildīti apvienojumā ar klienta uzdevumiem.

7. IEDAĻA

Tiesīgie darījumu partneri

50. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 24. panta 3. punkts)

Tiesīgie darījumu partneri

1.   Dalībvalstis var atzīt uzņēmumu par tiesīgu darījumu partneri, ja šis uzņēmums ietilpst to klientu kategorijā, kurus saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK II pielikuma I iedaļas 1., 2. un 3. punktu var uzskatīt par profesionāliem klientiem, izņemot tās kategorijas, kas ir tieši norādītas minētās direktīvas 24. panta 2. punktā.

Dalībvalstis pēc pieprasījuma var atzīt par tiesīgiem darījumu partneriem arī uzņēmumus, kas ietilpst to klientu kategorijā, kurus saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK II pielikuma II iedaļu var uzskatīt par profesionāliem klientiem. Tomēr šādos gadījumos uzņēmumu var atzīt par tiesīgu darījumu partneri tikai saistībā ar tiem pakalpojumiem un darījumiem, attiecībā uz kuriem to var uzskatīt par profesionālu klientu.

2.   Ja atbilstoši Direktīvas 2004/39/EK 24. panta 2. punkta otrajai daļai tiesīgs darījumu partneris pieprasa, lai to uzskata par klientu, uz kura darījumiem ar ieguldījumu sabiedrību attiecas minētās direktīvas 19., 21. un 22. punkts, tomēr nav īpaši pieprasījis, lai to uzskatītu par privātu klientu, un ieguldījumu sabiedrība piekrīt šai prasībai, sabiedrība šo tiesīgo darījumu partneri uzskata par profesionālu klientu.

Tomēr, ja šis tiesīgais darījumu partneris pieprasa, lai to uzskata par privātu klientu, tiek piemēroti noteikumi par pieprasījumiem piešķirt neprofesionālu statusu, kas norādīti Direktīvas 2004/39/EK II pielikuma I iedaļas otrajā, trešajā un ceturtajā daļā.

8. IEDAĻA

Uzskaite

51. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 13. panta 6. punkts)

Uzskaites datu saglabāšana

1.   Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības saglabā prasītos uzskaites datus, kas prasīti Direktīvā 2004/39/EK un tās īstenošanas noteikumos, vismaz piecus gadus.

Turklāt uzskaites datus, kuros izklāstītas ieguldījumu sabiedrības un klienta tiesības un pienākumi saskaņā ar līgumu par pakalpojumu sniegšanu vai noteikumi, saskaņā ar kuriem sabiedrība sniedz pakalpojumus klientam, uzglabā vismaz tik ilgi, kamēr ir spēkā darījumu attiecības ar klientu.

Tomēr kompetentās iestādes īpašos gadījumos var pieprasīt, lai ieguldījumu sabiedrības saglabā jebkurus no šiem uzskaites datiem vai visus uzskaites datus tik ilgi, kā tas ir pamatojams ar instrumenta vai darījuma raksturu, ja tas ir vajadzīgs iestādei, lai tā varētu veikt uzraudzības funkcijas saskaņā ar Direktīvu 2004/39/EK.

Izbeidzoties ieguldījumu sabiedrības atļaujas darbībai, dalībvalstis vai kompetentās iestādes var pieprasīt, lai ieguldījumu sabiedrība uzglabā uzskaites datus visu atlikušo termiņu no piecu gadu perioda, kas prasīts pirmajā daļā.

2.   Uzskaites datus uzglabā uz informācijas nesēja, kurš nodrošina informācijas uzglabāšanu tā, lai nākotnē to varētu izmantot kompetentā iestāde un tiktu ievēroti šādi nosacījumi:

a)

kompetentā iestāde var viegli piekļūt šiem datiem un spēj rekonstruēt katru būtisko apstrādes posmu visiem darījumiem;

b)

jābūt iespējai viegli noskaidrot visus labojumus vai citus grozījumus, kā arī uzskaites datu saturu pirms labojumiem vai grozījumiem;

c)

nav pieļaujams, ka būtu iespējams citādi manipulēt ar datiem vai mainīt tos.

3.   Katras dalībvalsts kompetentā iestāde sastāda un uztur sarakstu, kurā norāda obligātos uzskaites datus, kas ieguldījumu sabiedrībām jāuzglabā saskaņā ar Direktīvu 2004/39/EK un tās īstenošanas pasākumiem.

4.   Direktīvā 2004/39/EK un šajā direktīvā noteiktie uzskaites datu uzglabāšanas pienākumi neietekmē dalībvalstu tiesības uzlikt ieguldījumu sabiedrībām pienākumu reģistrēt telefona sarunas vai elektroniskos paziņojumus, kas ir saistīti ar klientu uzdevumiem.

5.   Komisija līdz 2009. gada 31. decembrim, ņemot vērā apspriedes ar Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteju, ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par to, vai ir atbilstīgi turpināt piemērot 4. punkta noteikumus.

9. IEDAĻA

Jēdzienu definīcijas Direktīvas 2004/39/EK nolūkiem

52. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 4. apakšpunkts)

Ieguldījumu konsultācijas

Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 4) apakšpunktā minētā jēdziena “ieguldījumu konsultācijas” definīcijas nolūkiem personisks ieteikums ir ieteikums, kas sniegts personai kā ieguldītājam vai potenciālam ieguldītājam, vai kā ieguldītāja vai potenciāla ieguldītāja aģentam.

Ieteikumam jābūt piemērotam šai personai vai tas ir pamatojams ar šīs personas konkrēto situāciju, un tas ietver ieteikumu veikt vienu no šādiem pasākumu kopumiem:

a)

pirkt, pārdot, parakstīties, apmainīt, atpirkt, parakstīt risku vai turēt noteiktu finanšu instrumentu;

b)

izmantot vai neizmantot jebkuras tiesības, ko piešķir attiecīgais finanšu instruments, pirkt, pārdot, parakstīties uz to, apmainīt vai atpirkt finanšu instrumentu.

Ieteikums nav personisks ieteikums, ja to izplata tikai izplatīšanas kanālos vai dara zināmu plašākai sabiedrībai.

IV NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

53. pants

Transponēšana

1.   Dalībvalstis vēlākais līdz 2007. gada 31. janvārim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmus minēto aktu noteikumus un minēto aktu un šīs direktīvas korelācijas tabulu.

2.   Dalībvalstis piemēro šos noteikumus no 2007. gada 1. novembra.

3.   Kad dalībvalstis pieņem minētos aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

4.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

54. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

55. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2006. gada 10. augustā

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Charlie McCREEVY


(1)  OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp. Direktīva grozīta ar Direktīvu 2006/31/EK (OV L 114, 27.4.2006., 60. lpp.).

(2)  OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp. Direktīva grozīta ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(3)  OV L 339, 24.12.2003., 73. lpp.

(4)  OV L 96, 12.4.2003., 16. lpp.

(5)  OV L 345, 31.12.2003., 64. lpp.

(6)  OV L 375, 31.12.1985., 3. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/1/EK (OV L 79, 24.3.2005., 9. lpp.).

(7)  OV L 191, 13.7.2001., 43. lpp.

(8)  OV L 193, 18.7.1983., 1. lpp.

(9)  Skat. šā Oficiālā Vēstneša 1. lpp.

(10)  OV L 177, 30.6.2006., 1. lpp.

(11)  OV L 271, 9.10.2002., 16. lpp.