21.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 82/10

KOMISIJAS DIREKTĪVA 2006/33/EK

(2006. gada 20. marts),

ar ko groza Direktīvu attiecībā uz saulrieta dzelteno FCF (E 110) un titāna dioksīdu (E 171)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1988. gada 21. decembra Direktīvu 89/107/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas piedevām, ko atļauts izmantot cilvēku uzturā (1), un jo īpaši tās 3. panta 3. punkta a) apakšpunktu,

apspriedusies ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi,

tā kā:

(1)

Komisijas 1995. gada 26. jūlija Direktīvā 95/45/EK, ar ko nosaka īpašus tīrības kritērijus krāsvielām, kuras lieto pārtikas produktos (2), norādīti tīrības kritēriji krāsvielām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 30. jūnija Direktīvā 94/36/EK par krāsvielām, kuras lieto pārtikas produktos (3).

(2)

Saskaņā ar Direktīvu 94/36/EK saulrieta dzelteno FCF atļauts izmantot par krāsvielu dažos pārtikas produktos. Zinātniski pierādīts, ka saulrieta dzeltenā ražošanas procesā noteiktos apstākļos kā piemaisījums var veidoties Sudānas I (1-(fenilazo)-2-naftalenols). Sudānas I ir neatļauta krāsviela un pārtikā nevēlama viela. Tāpēc tā piemaisījumu saturs saulrieta dzeltenajā jāierobežo līdz līmenim, kas ir zemāks par kvalitatīvās noteikšanas robežu, t.i., līdz 0,5 mg/kg. Tāpēc attiecīgi jāgroza saulrieta dzeltenajam FCF (E 110) noteiktie tīrības kritēriji.

(3)

Jāņem vērā piedevu specifikācijas un analītiskās metodes, kas norādītas Pārtikas Kodeksā (Codex Alimentarius), kuru izstrādājusi FAO un Pasaules veselības organizācijas kopīgā pārtikas piedevu ekspertu komiteja (JECFA). JECFA sākusi īstenot sistemātisku programmu smago metālu (piemēram, svina) testēšanas metodes aizstāšanai visās esošo pārtikas piedevu specifikācijās ar attiecīgo metālu pieļaujamā satura robežvērtībām. Tāpēc attiecīgi jāgroza saulrieta dzeltenajam FCF (E 110) noteiktās robežvērtības.

(4)

Saskaņā ar Direktīvu 94/36/EK titāna dioksīdu (E 171) atļauts izmantot par krāsvielu dažos pārtikas produktos. Titāna dioksīdu var iegūt anatāza vai rutila kristālu veidā. Pēc struktūras un optiskajām īpašībām (perlamutra mirdzuma efekta) titāna dioksīda rutila plākšņveida kristāliskā forma atšķiras no titāna dioksīda anatāza formā. Tehnoloģiski nepieciešams izmantot titāna dioksīdu rutila plākšņveida kristāliskā formā par pārtikas krāsvielu un pārtikas piedevu tablešu pārklājumu sastāvā. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde 2004. gada 7. decembrī sniegusi atzinumu, ka rutila plākšņveida kristāliskas formas vai amorfs titāna dioksīds nevarētu radīt bažas par tā kaitīgumu. Tāpēc jāgroza titāna dioksīdam (E 171) noteiktie tīrības kritēriji, tajos iekļaujot gan šīs vielas anatāza, gan rutila formu.

(5)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Direktīva 95/45/EK.

(6)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 95/45/EK pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas pielikumu.

2. pants

1.   Dalībvalstīs stājas spēkā likumi, normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības, vēlākais līdz 2007. gada 10. aprīlim. Dalībvalstis nekavējoties iepazīstina Komisiju ar minēto tiesību aktu noteikumiem un ar minēto aktu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā jāveic šāda atsauce.

2.   Dalībvalstis dara zināmus Komisijai valsts tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2006. gada 20. martā

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU

(1)  OV L 40, 11.2.1989., 27. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(2)  OV L 226, 22.9.1995., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/47/EK (OV L 113, 20.4.2004., 24. lpp.).

(3)  OV L 237, 10.9.1994., 13. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.

PIELIKUMS

Direktīvas 95/45/EK pielikuma B daļu groza šādi.

1)

Tekstu, kas attiecas uz saulrieta dzelteno FCF (E 110), aizstāj ar šādu tekstu:

“E 110 SAULRIETA DZELTENAIS FCF

Sinonīmi

CI Pārtikas dzeltenais 3, Oranždzeltenais S

Definīcija

Saulrieta dzeltenais FCF sastāv galvenokārt no dinātrija 2-hidroksi-1-(4-sulfonātfenilazo)naftalīn-6-sulfonāta un nelielā daudzumā papildu krāsvielām, kā arī nātrija hlorīda un/vai sulfāta kā galvenajiem bezkrāsas komponentiem.

Saulrieta dzeltenais FCF aprakstīts nātrija sāls veidā. Atļauts arī kalcija un kālija sāls.

Grupa

Monoazosavienojumi

Krāsu indeksa numurs

15985

EINECS

220-491-7

Ķīmiskie nosaukumi

Dinātrija 2-hidroksi-1-(4-sulfonātfenilazo)naftalīn-6-sulfonāts

Ķīmiskā formula

C16H10N2Na2O7S2

Molekulmasa

452,37

Pamatvielas saturs

Satur vismaz 85 % krāsvielu, izsakot nātrija sāls veidā

E1 % 1 cm 555 pie apm. 485 nm ūdens šķīdumā ar pH 7

Apraksts

Oranžsarkanas krāsas pulveris vai granulas

Identifikācija

A.

Spektrometrija

Maksimums ūdenī pie apm. 485 nm un pie pH 7

B.

Ūdens šķīdums oranžs

 

Tīrība

Ūdenī nešķīstošās vielas

Ne vairāk kā 0,2 %

Citu krāsvielu piemaisījumi

Ne vairāk kā 5,0 %

1-(fenilazo)-2-naftalenols (Sudānas I)

Ne vairāk kā 0,5 mg/kg

Citi organiskie savienojumi, izņemot krāsvielas:

 

4-aminobenzol-1-sulfonskābe

3-hidroksinaftalīn-2,7-disulfonskābe

6-hidroksinaftalīn-2-sulfonskābe

7-hidroksinaftalīn-1,3-disulfonskābe

4,4′-diazoaminodi(benzolsulfonskābe)

6,6′-oksidi(naftalīn-2-sulfonskābe)

Kopā ne vairāk par 0,5 %

Nesulfonēti pirmējie aromātiskie amīni

Ne vairāk par 0,01 % (izsakot anilīna veidā)

Ar ēteri ekstrahējamas vielas

Ne vairāk par 0,2 % neitrālos apstākļos

Arsēns

Ne vairāk kā 3 mg/kg

Svins

Ne vairāk kā 2 mg/kg

Dzīvsudrabs

Ne vairāk kā 1 mg/kg

Kadmijs

Ne vairāk kā 1 mg/kg”.

2)

Tekstu, kas attiecas uz titāna dioksīdu (E 171), aizstāj ar šādu tekstu:

“E 171 TITĀNA DIOKSĪDS

Sinonīmi

CI baltais pigments 6

Definīcija

Titāna dioksīda pamatsastāvdaļa ir tīrs atanāza un/vai rutila titāna dioksīds, kam produkta tehnoloģisko īpašību uzlabošanai nelielā daudzumā var būt alumīnija oksīda un/vai silīcija dioksīda pārklājums.

Grupa

Neorganiskās vielas

Krāsu indeksa numurs

77891

EINECS

236-675-5

Ķīmiskie nosaukumi

Titāna dioksīds

Ķīmiskā formula

TiO2

Molekulmasa

79,88

Pamatvielas saturs

No alumīnija oksīda un silīcija dioksīda attīrītā veidā ne mazāk par 99 %

Apraksts

Balts bezkrāsas vai nedaudz krāsots pulveris

Identifikācija

Šķīdība

Ūdenī un organiskajos šķīdinātājos nešķīstošs. Lēni šķīst fluorūdeņražskābē un karstā koncentrētā sērskābē.

Tīrība

Masas zudumi žāvējot

Ne vairāk par 0,5 % (105 oC, 3 stundās)

Masas zudumi karsējot

Ne vairāk par 1 % pēc attīrīšanas no gaistošām vielām (800 oC)

Alumīnija oksīda un/vai silīcija dioksīda saturs

Kopā ne vairāk par 2,0 %

0,5 N HCl šķīstošās vielas

No alumīnija oksīda un silīcija dioksīda attīrītā veidā ne mazāk par 0,5 %, bet produktiem, kas satur alumīnija oksīdu un/vai silīcija dioksīdu, ne vairāk par 1,5 % veidā, kādā tos pārdod.

Ūdenī šķīstošās vielas

Ne vairāk kā 0,5 %

Kadmijs

Ne vairāk kā 1 mg/kg.

Antimons

Ne vairāk kā 50 mg/kg pilnīgi izšķīdinot

Arsēns

Ne vairāk kā 3 mg/kg pilnīgi izšķīdinot

Svins

Ne vairāk kā 10 mg/kg pilnīgi izšķīdinot

Dzīvsudrabs

Ne vairāk kā 1 mg/kg pilnīgi izšķīdinot

Cinks

Ne vairāk kā 50 mg/kg pilnīgi izšķīdinot”.