30.9.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 271/61


PADOMES LĒMUMS

(2006. gada 19. jūnijs),

ar ko Eiropas Kopienas vārdā apstiprina Protokolu par 1991. gada Alpu Konvencijas piemērošanu kalnu lauksaimniecības jomā

(2006/655/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 37. pantu saistībā ar 300. panta 2. punkta pirmās daļas pirmo teikumu un 3. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)

Alpu reģions iezīmējas ar bagātīgiem dabas resursiem, arī ūdens resursiem, ar lauksaimniecības potenciālu, vēsturisko un kultūras nozīmi, ar tā vērtību dzīves kvalitātes, saimnieciskās darbības un brīvā laika pavadīšanas veida ziņā ne tikai vietējiem, bet arī citu teritoriju iedzīvotājiem. Tomēr ģeomorfoloģisko un klimatisko apstākļu dēļ Alpu reģions ir pazīstams arī ar grūtiem dzīves un ražošanas apstākļiem lauksaimniecībā.

(2)

Konvencija par Alpu aizsardzību (turpmāk “Alpu Konvencija”) Eiropas Kopienas vārdā ir parakstīta 1991. gada 7. novembrī, apstiprināta ar Padomes Lēmumu 96/191/EK (1996. gada 26. februāris) (2), un tā stājās spēkā 1998. gada 4. aprīlī. Saskaņā ar Alpu Konvencijas 2. panta 2. un 3. punktu konkrēti pasākumi tās mērķu sasniegšanai ir noteikti dažādos protokolos, piemēram, Protokolā par kalnu lauksaimniecību.

(3)

Eiropas Kopienu Komisija piedalījās sarunās attiecībā uz Protokolu par kalnu lauksaimniecību, ko spēcīgi ietekmē Kopienas politika un tiesību akti. Eiropas Kopiena Protokolu par 1991. gada Alpu Konvencijas piemērošanu kalnu lauksaimniecības jomā (“kalnu lauksaimniecības” protokols) ir jau parafējusi Šamberī, 1994. gada 20. decembrī.

(4)

Ievērojot vispārējo mērķi panākt ilgtspējīgu attīstību, “kalnu lauksaimniecības” protokola mērķis atbilstīgi 1. pantam ir garantēt un sekmēt tādu lauksaimniecību Alpu reģionā, kas ir piemērota vietējiem apstākļiem un ir videi draudzīga, tā būtībā veicinot pastāvīgu apdzīvotību un ilgtspējīgu saimniecisko darbību. Tas nozīmē izteikti augstākā labuma produkciju, dabiskās vides nosargāšanu, aizsardzību pret dabas apdraudējumiem un tradicionālās lauku vides skaistuma un vērtības saglabāšanu. Līgumslēdzējām pusēm jāoptimizē kalnu lauksaimniecības daudzfunkcionalitāte.

(5)

“Kalnu lauksaimniecības” protokolā paredzētie mērķi un pasākumi, piemēram, kalnu lauksaimniecības aktivizēšana un dzīves apstākļu uzlabošana, zemes izmantošana, videi draudzīga zemkopība, reklāmas un tirgvedības vai mežsaimniecības pasākumi, ir saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem un politiku lauksaimniecības jomā un jo īpaši ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (2005. gada 20. septembris) par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (3).

(6)

“Kalnu lauksaimniecības” protokols nodrošina vienotu regulējumu, kā formulēt starptautisku nostādni, kurā iekļauti kopējie mērķi un darbības Alpu reģiona īpašo problēmu risināšanai.

(7)

Alpu Konvencija un “kalnu lauksaimniecības” protokols ir nozīmīgs 13 miljoniem iedzīvotāju un gandrīz 6 000 apdzīvotām vietām 19 miljonu hektāru lielā teritorijā. Alpi ir ļoti svarīgi arī citu reģionu iedzīvotājiem.

(8)

Alpu Konvencija un tās īstenošanas protokoli, tostarp “kalnu lauksaimniecības” protokols, ir pasaulē pirmais starptautiskais nolīgums par kalnu reģionu un noder par modeli citiem reģioniem.

(9)

“Kalnu lauksaimniecības” protokola ratificēšana apstiprinātu EK saistības, būtu spēcīgs politiskais signāls un pastiprinātu ekoloģisko procesu visā reģionā, kam Eiropā ir liela vērtība.

(10)

Tādēļ “kalnu lauksaimniecības” protokols būtu jāapstiprina Kopienas vārdā,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Ar šo Kopienas vārdā tiek apstiprināts Protokols par 1991. gada Alpu Konvencijas piemērošanu kalnu lauksaimniecības jomā.

Protokola teksts un ar to saistītās deklarācijas ir pievienotas šim lēmumam.

2. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs ir pilnvarots norīkot personu vai personas, kam ir tiesības Eiropas Kopienas vārdā deponēt apstiprināšanas dokumentu saskaņā ar minētā protokola 24. pantu un deponēt pievienotās deklarācijas.

3. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Luksemburgā, 2006. gada 19. jūnijā

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

J. PRÖLL


(1)  Atzinums sniegts 2006. gada 13. jūnijā. Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.

(2)  OV L 61, 12.3.1996., 31. lpp.

(3)  OV L 277, 21.10.2005., 1. lpp.


DEKLARĀCIJAS EIROPAS KOPIENAS VĀRDĀ

EIROPAS KOPIENAS DEKLARĀCIJA ATTIECĪBĀ UZ PROTOKOLA PAR KALNU LAUKSAIMNIECĪBU 8. UN 9. PANTU

Eiropas Kopiena atzīst kopesamības principu kā iespēju lauksaimniekiem izvēlēties starp tradicionālo, bioloģisko un ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanu, ievērojot juridiskos pienākumus attiecībā uz ĢMO marķēšanu un/vai tīrības standartiem. Attiecīgie panti Protokolā par kalnu lauksaimniecību jāinterpretē šādā veidā.

EIROPAS KOPIENAS DEKLARĀCIJA ATTIECĪBĀ UZ PROTOKOLA PAR KALNU LAUKSAIMNIECĪBU 7., 9., 10., 11., 13., 14. UN 16. PANTU

Eiropas Kopiena uzskata, ka valsts atbalsta pasākumiem, kas tiek veikti atsevišķu uzņēmumu interesēs, jābūt saskaņā ar konkurences noteikumiem, kas ieviesti, pamatojoties uz EK Līguma 36. un 87., 88., un 89. pantu, un tie nedrīkst ne izkropļot, ne draudēt izkropļot konkurenci un ietekmēt tirdzniecību starp līgumslēdzējām pusēm.



30.9.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 271/63


TULKOJUMS

PROTOKOLS

par 1991. gada Alpu Konvencijas piemērošanu kalnu lauksaimniecības jomā

“Kalnu lauksaimniecības” protokols

Preambula

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

LIHTENŠTEINAS FIRSTISTE,

MONAKO FIRSTISTE,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,

ŠVEICES KONFEDERĀCIJA,

kā arī

EIROPAS KOPIENA,

SASKAŅĀ ar misiju, kas izriet no 1991. gada 7. novembra Konvencijas par Alpu aizsardzību (Alpu Konvencija) par Alpu vides vispārējas aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības politikas nodrošināšanu,

izpildot saistības, kas izriet no Alpu Konvencijas 2. panta 2. un 3. punkta,

APZINOTIES to, ka vispārējās interesēs ir saglabāt tradicionālo lauku ainavu un teritorijām piemērotu lauksaimniecību, kas savienojama ar vides aizsardzību un veicināt to, ievērojot vissarežģītākos ekonomiskos apstākļus,

ATZĪSTOT to, ka Alpu telpa ar tās bagātīgajiem dabas resursiem, ūdens resursiem, lauksaimniecības potenciālu, vēsturisko un kultūras nozīmi, Eiropas dzīves apstākļu vērtību, ekonomisko darbību un atpūtas iespējām, kā arī ar to šķērsojošām komunikācijas asīm turpinās būt vitāli svarīga it īpaši vietējiem, bet arī citu teritoriju iedzīvotājiem,

PĀRLIECINĀTAS, ka vietējiem iedzīvotājiem jābūt spējīgiem noteikt savu sociālās, kultūras un ekonomiskās attīstības plānu un piedalīties tā īstenošanā pastāvošajā iestāžu sistēmā,

PĀRLIECINĀTAS, ka jāsaskaņo ekonomiskās intereses un ekonomikas prasības, ievērojot katra reģiona īpatnības un lauksaimniecības centrālo lomu,

IEVĒROJOT nozīmi, kāda Alpu telpā vienmēr bijusi lauksaimniecībai un nepieciešamo ieguldījumu, ko tā devusi un turpinās dot ekonomikas sektorā it īpaši kalnu zonās kā būtisks avots atbilstoša iedzīvotāju blīvuma saglabāšanā, iedzīvotāju nodrošināšanā ar pārtiku, tipisku kvalitatīvu produktu ražošanā, lauku ainavas saglabāšanā un uzturēšanā ar tās vērtībai tūrisma nozarei un, visbeidzot, augsnes aizsardzībā pret eroziju, šļūdoņiem un plūdiem,

ATZĪSTOT, ka lauku saimniecības metodes un intensitāte atstāj noteicošas sekas uz dabu un ainavu, un ekstensīvā veidā apstrādātai lauku ainavai jāpilda būtiska funkcija kā Alpu floras un faunas videi,

ATZĪSTOT, ka lauksaimnieku darbība pakļauta ļoti grūtiem dzīves un ražošanas apstākļiem kalnu zonu ģeomorfoloģisko un klimatisko apstākļu dēļ,

PĀRLIECINĀTAS, ka dažas problēmas var tikt atrisinātas tikai pārrobežu satvarā un prasa kopīgus Alpu valstu pasākumus, ka īpaši nepieciešami – valsts un Eiropas līmenī – ekonomikas un sociālās līdzsvarošanas un atbalsta pasākumi, lai kalnu zonās lauksaimnieku un viņu saimniecību nākotne netiktu apdraudēta vienīgi ekonomisku parametru piemērošanas dēļ,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

I   NODAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants

Mērķi

1.   Šis protokols nosaka starptautiskā līmeņa pasākumus, lai saglabātu un veicinātu kalnu lauksaimniecību, kas piemērota teritorijai un savienojama ar dabas aizsardzību, tā mērķis ir atzīt un ilgtermiņā nodrošināt tās būtisko ieguldījumu iedzīvotāju saglabāšanā un ilgtspējīgu saimniecisku darbību saglabāšanā īpaši ar tipisku kvalitatīvu produktu ražošanu, dabiskās dzīves apstākļu saglabāšanu, dabas risku novēršanu, dabiskas lauku ainavas skaistuma un atpūtas vērtības saglabāšanu, kā arī kultūras dzīvi Alpu vidē.

2.   Īstenojot šo protokolu, Līgumslēdzējas puses cenšas optimizēt kalnu lauksaimniecības funkcijas.

2. pants

Mērķu ievērošana citās nostādnēs

Līgumslēdzējas puses apņemas ievērot šā protokola mērķus citās nostādnēs.

3. pants

Pamata saistības saskaņā ar globālo ekonomiku

Līgumslēdzējas puses vienojas, ka nepieciešams visos līmeņos pieņemt lauksaimniecības politiku, kas saskaņota ar globālo ekonomikas politiku, ilgtspējīgas un līdzsvarotas attīstības prasībām, lai dotās finanšu politikas apstākļos:

a)

veicinātu, īpaši kalnu zonās, lauksaimniecību, kas savienojama ar vides aizsardzību un tās funkcijām vispārējās interesēs šā protokola 7. panta nozīmē,

b)

efektīvi reaģētu uz kalnu zonu atstāšanu, nodrošinot tajās piemērotus dzīves apstākļus ar atbilstošiem sociālās un strukturālās politikas paņēmieniem, kas pavadītu lauksaimniecības un vides politikas pasākumu kopumu.

4. pants

Lauksaimnieku loma

Līgumslēdzējas puses vienojas, ka īpaši kalnu zonās gadsimtu gaitā lauksaimniecība ir veidojusi ainavu, piešķirot tai vēsturisku raksturu un kultūras vērtību. Ir jāatzīst būtiskā lauksaimnieku loma, ņemot vērā viņu daudzfunkcionālos uzdevumus šodien un rīt dabas un lauku ainavas saglabāšanā, un viņi jāiesaista lēmumu un pasākumu izstrādāšanā kalnu reģionos.

5. pants

Vietējo pašvaldību iesaistīšanās

1.   Pastāvošajā iestāžu sistēmā katra Līgumslēdzēja puse nosaka labāko koordinācijas un sadarbības līmeni starp institūcijām un tieši iesaistītajām vietējām pašvaldībām, lai veicinātu to atbildības solidaritāti, proti, izmantojot un attīstot sinerģiju lauksaimniecības politikas īstenošanā Alpu telpā, kā arī veicot no tās izrietošos pasākumus.

2.   Tieši iesaistītās vietējās pašvaldības ir šīs politikas un pasākumu sastāvdaļa dažādās sagatavošanas un īstenošanas fāzēs, ņemot vērā viņu kompetenci spēkā esošajā iestāžu sistēmā.

6. pants

Starptautiskā sadarbība

Līgumslēdzējas puses vienojas:

a)

dot kopīgu novērtējumu lauksaimniecības politikai, kā arī garantēt savstarpējās konsultācijas, pirms pieņemt jebkurus nozīmīgus lēmums lauksaimniecības politikā, īstenojot šo protokolu;

b)

nodrošināt šā protokola mērķu īstenošanu un pasākumu noteikšanu pārrobežu sadarbībā ar visām attiecīgajām iestādēm, īpaši reģionālo administrāciju un vietējām pašvaldībām;

c)

veicināt zināšanu un pieredzes apmaiņu, kā arī kopīgu iniciatīvu starptautiskai sadarbībai starp pētniecības un izglītības iestādēm, lauksaimniecības un vides aizsardzības organizācijām, kā arī plašsaziņas līdzekļiem.

II   NODAĻA

SPECIFISKI PASĀKUMI

7. pants

Kalnu lauksaimniecības veicināšana

1.   Līgumslēdzējas puses cenšas diferencēt zemkopības politikas pasākumus visos līmeņos, vadoties no teritoriju dažādajiem apstākļiem un veicinot kalnu zemkopību, ņemot vērā vietējos dabiskos šķēršļus. It īpaši atbalstāmas ir saimniecības, kas nodrošina minimumu lauksaimniecības darbību ekstremālās vietās.

2.   Ieguldījums, ko kalnu lauksaimniecība vispārējās interesēs dod dabiskās un lauku ainavas saglabāšanā un uzturēšanā, kā arī dabas risku novēršanā, ir pelnījis piemērotu kompensāciju saskaņā ar līgumiem, kas saistīti ar projektiem un pakalpojumiem, kuri identificēti kā pamata pienākumus pārsniedzoši.

8. pants

Lauku ainavas un teritorijas labiekārtošana

1.   Līgumslēdzējas puses apņemas, respektējot lauku un dabisko ainavu, ņemt vērā īpašos kalnu zonu apstākļus teritorijas labiekārtošanā, augsnes noslodzē, zemes īpašumu reorganizēšanā un augsnes meliorācijā.

2.   Lai izpildītu šos daudzveidīgus uzdevumus, kalnu lauksaimniecībai vispirms vajadzēs attiecīgas teritorijas lauku saimniecībai, kas piemērota vietai un saudzē vidi.

3.   Šai kontekstā nepieciešams nodrošināt saglabāšanu vai lauku ainavas tradicionālo elementu atjaunošanu (meži, mežmalas, dzīvžogi, birzis, mitras, sausas un liesas, kā arī alpu pļavas), kā arī izmantošanu.

4.   Īpaši pasākumi jāveic, lai saglabātu lauksaimniecībai nepieciešamās ēkas un tradicionālos lauku arhitektūras elementus, kā arī izmantotu raksturīgos celtniecības materiālus un metodes.

9. pants

Dabu saudzējošas saimniekošanas metodes. Tipiski produkti

Līgumslēdzējas puses apņemas veikt nepieciešamos pasākumus, lai piemērotu kopīgus kritērijus, lai veicinātu kalnu zonās ekstensīvās saimniekošanas metodes, kas saudzē dabu un ir raksturīgas vietai, un aizsargātu un izceltu tipisko lauksaimniecības produktu vērtību, kas atšķiras pēc to ierobežotās unikālās ražošanas vietas un dabu saudzējošām metodēm.

10. pants

Vietai piemērota lopkopība un ģenētiskais mantojums

1.   Līgumslēdzējas puses vienojas, ka teritorijai piemērota lopkopība saistībā ar pieejamo platību ir kalnu lauksaimniecības būtiska sastāvdaļa, gan kā ienākumu avots, gan kā ainavas un kultūras identitātes noteicošs elements. Tāpēc lopkopības nozare ir jāsaglabā, ietverot tradicionālu mājdzīvnieku audzēšanu ar raksturīgām šķirņu varietātēm un tipiskajiem produktiem, šai lopkopībai jābūt piemērotai vietai, jāizmanto pieejamā platība un jāsaudzē vide.

2.   Šim nolūkam jāsaglabā lauksaimniecības, augkopības un mežkopības struktūras, ievērojot katrā vietā nepieciešamo līdzsvaru starp augiem un dzīvniekiem saskaņā ar paredzētajām platībām piemērotu ekstensīvu augkopību.

3.   Bez tam nepieciešams veikt pasākumus, lai saglabātu rentablu dzīvnieku un augu ģenētisko mantojumu, īpaši lauksaimniecības pētniecības un popularizēšanas jomā.

11. pants

Tirdzniecības veicināšana

1.   Līgumslēdzējas puses cenšas izveidot labvēlīgus apstākļus kalnu lauksaimniecības produktu tirdzniecībai, lai palielinātu to pārdošanu uz vietas un veicinātu konkurētspēju valsts un starptautiskajos tirgos.

2.   Tirdzniecības veicināšana tiek nodrošināta, cita starpā, ar kontrolētas izcelsmes marķējumu un kvalitātes garantijām, kas ļauj vienlaicīgi aizsargāt ražotājus un patērētājus.

12. pants

Ražošanas ierobežošana

Lauksaimnieciskās ražošanas ierobežošanas gadījumā Līgumslēdzējas puses cenšas ņemt vērā īpašas prasības, kas ir raksturīgas kalnu zonām, kurās lauksaimniecība ir piemērota teritorijai un savienojama ar vides aizsardzību.

13. pants

Lauksaimniecība un mežsaimniecības savstarpējā papildināšanās

Līgumslēdzējas puses vienojas par to, ka lauksaimniecības un mežsaimniecības daļējā savstarpējā papildināšanās un atkarība kalnu zonās prasa, lai tām pieietu integrēti. Tādēļ Puses veicina:

a)

dabu saudzējošu mežsaimniecību kā papildu ienākumu avotu lauku saimniecībai, ko lauksaimniecības sektorā nodarbinātie izmanto kā atbalsta darbību;

b)

aizsargājošu, ražošanas un atpūtas funkciju, kā arī mežu ekoloģisko un bioģenētisko funkciju ievērošanu saistībā ar zemkopības platībām, kas ņem vērā vietas specifiku un harmonizē ar ainavu;

c)

augkopības un meža dzīvnieku populāciju noteikumu izstrādāšanu, lai izvairītos no nevēlamu zaudējumu radīšanas mežiem un augu kultūrām.

14. pants

Papildu ienākumu avoti

Atzīstot tradicionālo lauksaimnieku ģimenes saimniecības lomu kalnu lauksaimniecībā un lai atbalstītu to kā galveno, papildu vai papildinošu ekonomisko darbību, Līgumslēdzējas puses veicina papildu ienākumu avotu veidošanu kalnu zonās, īpašu iniciatīvu vietējo iedzīvotāju interesēs tādos sektoros, kas saistīti ar lauksaimniecību, it īpaši mežsaimniecību, tūrismu un amatniecību, kas rūpējas par dabiskās lauku ainavas saglabāšanu.

15. pants

Dzīves un darba apstākļu uzlabošana

Līgumslēdzējas puses veicina nepieciešamo pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu, kas vajadzīgi, lai pārvarētu nelabvēlīgos apstākļus, ar kuriem saskaras kalnu zonu lauksaimniecības un mežkopības jomās nodarbinātie, lai saistītu viņu dzīves un darba apstākļu uzlabošanu ar ekonomisko un sociālo attīstību, kas izpaužas citās jomās un citās Alpu telpas daļās. Šai nolūkā lēmumu pieņemšanas kritērijiem nav jābūt tīri ekonomiskiem. Tas galvenokārt attiecas uz sakariem, būvēm vai dzīvojamo un lauku ēku pārbūvi, tehnisko iekārtu pirkšanu un uzturēšanu.

16. pants

Papildu pasākumi

Līgumslēdzējas puses var kalnu lauksaimniecībā veikt papildu pasākumus šai protokolā paredzētajiem.

III   NODAĻA

PĒTĪJUMI, MĀCĪBAS UN INFORMĀCIJA

17. pants

Pētījumi un novērojumi

1.   Līgumslēdzējas puses ciešā sadarbībā veicina un saskaņo sistemātiskus pētījumus un novērojumus, kas ir lietderīgi šā protokola mērķu sasniegšanai.

2.   Tās īpaši veicina pētījumus lauksaimniecībā, kas veltīti kalnu lauksaimniecībai, kura tiks attīstīta tā, lai vislabāk atbilstu vietējiem konkrētajiem apstākļiem un tiktu integrēta lauksaimniecības politikas mērķu un pasākumu noteikšanas procesā, iegūtie rezultāti tiks pielietoti tehniskajā palīdzībā un apmācībās lauksaimniecības jomā.

3.   Līgumslēdzējas puses raugās, lai sistemātisko pētījumu un novērojumu valsts rezultāti tiktu integrēti kopīgā pastāvīgā novērojumu un informācijas sistēmā un būtu pieejami sabiedrībai pastāvošajā iestāžu sistēmā.

4.   Attiecībā uz dažādām kalnu zonām un ievērojot šā protokola noteiktos mērķus un pasākumus, Līgumslēdzējas puses izveido ekonomiskās un sociālās situācijas salīdzināmu aprakstu kalnu lauksaimniecībā.

5.   Apraksts periodiski atjaunojams, un tam jāsatur norādes par tēmām un teritorijām, kurās ir īpašas grūtības, par īstenoto pasākumu efektivitāti un turpmāk īstenojamajiem pasākumiem. Prioritārā secībā tiek apskatīti dati par demogrāfisko, sociālo un ekonomisko attīstību saistībā ar dažādiem ģeogrāfiskajiem, ekoloģiskajiem un infrastruktūras rādītājiem šais zonās, kā arī noteikti atbilstīgi kritēriji ilgtspējīgai un līdzsvarotai attīstībai Alpu Konvencijas un šā protokola nozīmē.

6.   Turklāt pielikumā minētās tēmas tiek uzskatītas par prioritārām.

18. pants

Apmācība un informācija

1.   Līgumslēdzējas puses veicina sākotnējo un tālāko apmācību, kā arī sabiedrības informēšanu par šā protokola mērķiem, pasākumiem un to īstenošanu.

2.   Līgumslēdzējas puses jo īpaši veicina:

a)

sākuma un tālākizglītības modernāku attīstību, tehnisko palīdzību lauksaimniecības jomā, palīdzību uzņēmumu vadībā un komercijā, neizlaižot no redzes loka vides un dabas aizsardzību. Apmācības piedāvājumam jābūt veidotam tā, lai veicinātu orientēšanos un sagatavošanos citiem nodarbošanās veidiem, kas alternatīvi vai papildinoši ar zemkopību saistītiem sektoriem;

b)

plašu un objektīvu informāciju, kas neierobežojas ar tieši iesaistīto personālu un administrāciju, bet ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību nonāktu pie visplašākās sabiedriskās domas Alpu teritorijā un ārpus tās, lai darītu zināmas kalnu lauksaimniecības funkcijas un izraisītu interesi par to.

3.   Turklāt pielikumā citētās tēmas tiek uzskatītas par prioritārām.

IV   NODAĻA

ĪSTENOŠANA, KONTROLE UN NOVĒRTĒŠANA

19. pants

Īstenošana

Līgumslēdzējas puses apņemas nodrošināt, lai šis protokols tiktu īstenots, izmantojot piemērotus pasākumus pastāvošajā iestāžu sistēmā.

20. pants

Saistību ievērošanas kontrole

1.   Līgumslēdzējas puses regulāri ziņo Pastāvīgajai komisijai par veiktajiem pasākumiem šā protokola īstenošanā. Ziņojumos skarts arī jautājums par veikto pasākumu efektivitāti. Alpu konference nosaka šo ziņojumu periodiskumu.

2.   Pastāvīgā komisija izskata šos ziņojumus, lai pārbaudītu, vai Līgumslēdzējas puses ir izpildījušas savus no protokola izrietošos pienākumus. Tā var prasīt papildu informāciju atbilstīgajām Līgumslēdzējām pusēm un meklēt citus informācijas avotus.

3.   Pastāvīgā komisija sastāda ziņojumu par Līgumslēdzēju pušu pienākumu ievērošanu, kas izriet no šā protokola, adresējot to Alpu konferencei.

4.   Alpu konference pieņem zināšanai šo ziņojumu. Ja tā konstatē izvairīšanos no pienākumiem, tā var izstrādāt rekomendācijas.

21. pants

Noteikumu efektivitātes novērtēšana

1.   Līgumslēdzējas puses regulāri izskata no novērtē šā protokola noteikumu efektivitāti. Ja tas nepieciešams protokola mērķu sasniegšanai, tās izstrādā nepieciešamos grozījumus esošajā protokolā.

2.   Pastāvošajā iestāžu sistēmā šai novērtēšanā tiek iesaistītas pašvaldības. Iespējams konsultēties ar šai jomā aktīvām nevalstiskajām organizācijām.

V   NODAĻA

NOSLĒGUMA NOTEIKUMI

22. pants

Alpu Konvencijas un protokola savstarpējā saistība

1.   Šis protokols ir Alpu Konvencijas protokols tās 2. panta un citu atbilstīgu konvencijas pantu izpratnē.

2.   Neviena valsts nevar kļūt par šā protokola Līgumslēdzēju pusi, ja tā nav Alpu Konvencijas Līgumslēdzēja puse. Jebkura Alpu Konvencijas denonsēšana ir arī šā protokola denonsēšana.

3.   Kad Alpu konference apspriež uz šo protokolu attiecošos jautājumus, balsošanā var piedalīties vienīgi šā protokola Līgumslēdzējas puses.

23. pants

Parakstīšana un ratificēšana

1.   Šo protokolu var parakstīt no 1994. gada 20. decembra valstis, kas parakstījušas Alpu Konvenciju, un Eiropas Kopiena, un no 1995. gada 15. janvāra to var parakstīt Austrijas Republikā, kas ir tā depozitārs.

2.   Šis protokols stājas spēkā Līgumslēdzējām pusēm, kas izteikušas savu piekrišanu uzņemties protokola saistības, trīs mēnešus pēc datuma, kurā trīs valstis būs iesniegušas savu ratificēšanas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentu.

3.   Līgumslēdzējām pusēm, kas vēlāk izteiks savu piekrišanu uzņemties protokola saistības, protokols stājas spēkā trīs mēnešus pēc datuma, kurā tiek iesniegs ratificēšanas, pieņemšanas vai piekrišanas instruments. Pēc šā protokola grozījumu stāšanās spēkā jebkura jauna protokola Līgumslēdzēja puse kļūst par tāda protokola Līgumslēdzēju pusi, kāds tas ir ar grozījumiem.

24. pants

Paziņojumi

Depozitārs visām valstīm, kas minētas preambulā, un Eiropas Kopienai attiecībā uz šo protokolu dara zināmus:

a)

visus parakstus;

b)

visu ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentu iesniegšanu;

c)

visus spēkā stāšanās datumus;

d)

visus Līgumslēdzēju pušu vai parakstītāju izteiktos paziņojumus;

e)

visas denonsēšanas, ko paziņo Līgumslēdzējas puses, ietverot to datumu.

To apliecinot, attiecīgi pilnvarotas personas ir parakstījušas šo protokolu.

Sastādīts Šamberī, 1994. gada 20. decembrī, itāliešu, franču, slovēņu, vācu valodā, visiem tekstiem esot vienlīdz autentiskiem, vienā eksemplārā, kas glabājas Valsts arhīvā Austrijas Republikā. Depozitārs izsniedz apstiprinātas kopijas visām parakstītājām pusēm.


PIELIKUMS PĒTĪJUMU UN APMĀCĪBAS PRIORITĀRĀS TĒMAS SASKAŅĀ AR 17. UN 18. PANTU

Pētījumi

Kalnu zonu definīcija un klasifikācija, pamatojoties uz to atrašanās augstumu, klimatiskajiem, ģeomorfoloģiskajiem, ekonomiskajiem un infrastruktūras apstākļiem dažādās vietās.

Veikto pasākumu efektivitātes pārbaudīšana dažādos politisko lēmumu pieņemšanas līmeņos attiecībā uz kalnu lauksaimniecību (ES/Kopējā lauksaimniecības politika, valstis, reģioni, vietējās pašvaldības), un ekoloģiskajām funkcijām (sociālā un vides savienojamība).

Lauksaimniecības un mežsaimniecības ekonomisko un ekoloģisko, sociālo un kultūras funkciju novērtēšana un to attīstības iespējas vietējo specifisko apstākļu kontekstā dažādās kalnu zonās.

Ražošanas un izgatavošanas metodes, lauksaimniecības produktu kvalitātes uzlabošanas kritēriji kalnu zonās.

Audzējamo dzīvnieku un augu sugu dažādības ģenētikas pētījumi un tehniskā palīdzība to diferencētai, teritorijai piemērotai un dabu saudzējošai saglabāšanai.

Mācības

Zinātniska un sociāli ekonomiska tehniska palīdzība un apmācība lauku saimniecībām, kā arī pārtikas ražošanas un pārstrādes uzņēmumiem.

Uzņēmuma tehniskā un ekonomiskā vadība, kas īpaši domāta produktu piedāvājuma daudzveidošanai un dažādām produkcijas un ienākumu alternatīvām lauksaimniecībā ārpus šā sektora.

Dabisko ražošanas un videi draudzīgu saimniecības metožu pielietošanas apstākļi un tehniskās un finansiālās sekas.

Plašsaziņas līdzekļi, prezentācijas un informācijas izplatīšana sabiedriskās domas, ekonomikas un politikas orientēšanai Alpu telpā un ārpus tās.