25.2.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 55/30


PADOMES LĒMUMS

(2006. gada 20. februāris)

par Horvātijas pievienošanās partnerības principiem, prioritātēm un nosacījumiem, un ar ko atceļ Lēmumu 2004/648/EK

(2006/145/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 533/2004 (2004. gada 22. marts) par Eiropas partnerību izveidošanu atbilstīgi stabilizācijas un asociācijas procesam (1), un jo īpaši tās 1.a pantu un 2. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Eiropadome Saloniku sanāksmē 2003. gada 19. un 20. jūnijā apstiprināja Eiropas partnerības ieviešanu, lai realizētu Rietumbalkānu valstu Eiropas perspektīvu stabilizācijas un asociācijas procesā.

(2)

Regulas (EK) Nr. 533/2004 2. pantā paredzēts, ka Padome pieņem lēmumu par Eiropas partnerībās iekļaujamiem principiem, prioritātēm un nosacījumiem, kā arī jebkuriem turpmākajiem pielāgojumiem.

(3)

Padome 2004. gada 13. septembrī pieņēma Eiropas partnerību ar Horvātiju (2).

(4)

Dalībvalstis 2005. gada 3. oktobrī sāka sarunas ar Horvātiju par tās pievienošanos Eiropas Savienībai. Sarunu virzība būs atkarīga no Horvātijas panākumiem, kas gūti, gatavojoties pievienoties ES, inter alia vērtējot to, kā tiek īstenota pievienošanās partnerība, ko regulāri pārskatīs.

(5)

Tādēļ ir ieteicams pieņemt pievienošanās partnerību, kas atjaunina pašreizējo partnerību, lai apzinātu jaunās prioritātes turpmākam darbam, balstoties uz secinājumiem 2005. gada progresa ziņojumā par Horvātijai gatavošanos turpmākai integrācijai Eiropas Savienībā.

(6)

Regulā (EK) Nr. 533/2004 paredzēts, ka Eiropas partnerības pārraudzību nodrošinās ar mehānismu palīdzību, kas ieviesti stabilizācijas un asociācijas procesa ietvaros.

(7)

Lai sagatavotos tālākai integrācijai Eiropas Savienībā, Horvātijai būtu jāizstrādā plāns ar grafiku un informāciju par īpašiem pasākumiem, lai izpildītu šīs Eiropas partnerības prioritātes.

(8)

Lēmums 2004/648/EK tādēļ būtu jāatceļ,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Horvātijas pievienošanās partnerības principi, prioritātes un nosacījumi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 533/2004 1.a pantu ir noteikti šā lēmuma pielikumā, kas ir šā lēmuma sastāvdaļa.

2. pants

Eiropas partnerības ieviešanu pārrauga ar mehānismu palīdzību, kas izveidoti stabilizācijas un asociācijas procesā, jo īpaši ar Komisijas sagatavotu gada progresa ziņojumu palīdzību.

3. pants

Lēmumu 2004/648/EK atceļ.

4. pants

Šis lēmums stājas spēkā trešajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2006. gada 20. februārī

Padomes vārdā ––

priekšsēdētājs

J. PRÖLL


(1)  OV L 86, 24.3.2004., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 296/2006 (OV L 47, 17.2.2006., 7. lpp.).

(2)  Padomes Lēmums 2004/648/EK (2004. gada 13. septembris) par principiem, prioritātēm un nosacījumiem Eiropas partnerībā ar Horvātiju (OV L 297, 22.9.2004., 19. lpp.).


PIELIKUMS

HORVĀTIJAS PIEVIENOŠANĀS PARTNERĪBA 2005

1.   IEVADS

Eiropadome Saloniku sanāksmē apstiprināja Eiropas partnerības ieviešanu, lai realizētu Rietumbalkānu valstu Eiropas perspektīvu stabilizācijas un asociācijas procesā.

Eiropas partnerību ar Horvātiju Padome apstiprināja 2004. gada 13. septembrī. 2005. gada 3. oktobrī dalībvalstis sāka sarunas ar Horvātiju par tās pievienošanos Eiropas Savienībai. Ir ieteicams pieņemt pievienošanās partnerību, kas atjaunina iepriekšējo Eiropas partnerību, balstoties uz secinājumiem Komisijas 2005. gada progresa ziņojumā par Horvātiju. Šī jaunā Eiropas partnerība nosaka jaunas darbības prioritātes. Šīs prioritātes ir piemērotas valsts īpašām vajadzībām un sagatavotības pakāpei un vajadzības gadījumā tiks atjauninātas. Eiropas partnerībā iekļautas arī pamatnostādnes finanšu palīdzības sniegšanai valstij.

Tiek gaidīts, ka Horvātija izstrādās plānu, kurā būs iekļauts grafiks un īpaši pasākumi, kas paredzēti, lai risinātu pievienošanās partnerības prioritāros jautājumus.

2.   PRINCIPI

Stabilizācijas un asociācijas process joprojām ir pamats Rietumbalkānu valstu virzībā uz pievienošanos Eiropas Savienībai nākotnē.

Horvātijai galvenās prioritātes saistītas ar tās spēju izpildīt 1993. gada Eiropadomes Kopenhāgenas sanāksmē noteiktos kritērijus un nosacījumus, kas izstrādāti stabilizācijas un asociācijas procesam, jo īpaši nosacījumus, kas definēti Padomes 1997. gada 29. aprīļa un 1999. gada 21. un 22. jūnija secinājumos, 2000. gada 24. novembra Zagrebas galotņu tikšanās galīgajā deklarācijā un Saloniku darba kārtībā, ka arī prasības Padomes 2005. gada 3. oktobrī pieņemtajā sarunu struktūrā.

3.   PRIORITĀTES

Šajā Eiropas Partnerībā uzskaitītās prioritātes ir izraudzītas, balstoties uz to, ka ir pamatoti uzskatīt, ka Horvātija var dažu turpmāko gadu laikā tās izpildīt vai panākt ievērojamu progresu to izpildē. Izšķir īstermiņa prioritātes, kas ir jāizpilda viena vai divu gadu laikā, un vidēja termiņa prioritātes, kas jāizpilda trīs vai četru gadu laikā. Šīs prioritātes attiecas gan uz tiesību aktiem, gan uz to īstenošanu. Ņemot vērā to, ka acquis ieviešana un piemērošana prasa būtiskas izmaksas, kā arī ES prasību sarežģītību dažās jomās, šajā partnerībā pašlaik nav iekļauti visi svarīgie uzdevumi. Nākotnes partnerībās būs iekļautas tālākās prioritātes atbilstīgi valsts panāktajam progresam.

No īstermiņa prioritātēm galvenās ir noteiktas un sagrupētas 3.1. iedaļas sākumā. Šo galveno prioritāšu secība nav saistīta ar to svarīgumu.

3.1.   ĪSTERMIŅA PRIORITĀTES

Galvenās prioritātes

Īstenot tiesu reformas stratēģiju un rīcības plānu, apspriežoties ar ieinteresētajām struktūrām, tostarp pieņemot jaunus vajadzīgus tiesību aktus.

Pieņemt un sākt īstenot valsts stratēģiju korupcijas novēršanai un apkarošanai un sniegt vajadzīgo koordināciju tās īstenošanā iesaistīto attiecīgo pārvaldes iestāžu un struktūru starpā, tostarp padarot Korupcijas un organizētās noziedzības likvidēšanas dienestu par pilnīgi darbspējīgu struktūru.

Paātrināt Konstitucionālā likuma par mazākumtautībām ieviešanu. Jo īpaši ātri veikt pasākumus, lai nodrošinātu mazākumtautību proporcionālu pārstāvniecību vietējās un reģionālās pašvaldībās, valsts iestādēs un tiesu iestādēs, kā arī valsts pārvaldes struktūrās.

Pabeigt bēgļu atgriešanās procesu, tostarp pabeigt visas īpašuma atgūšanas, atjaunošanas un izmitināšanas lietas agrākajiem mājokļa apdzīvošanas/īres tiesību turētājiem, un turpmāk stiprināt reģionālo sadarbību, lai paātrinātu bēgļu atgriešanās un vietējās integrācijas procesu, jo īpaši, sekmējot Sarajevas deklarācijas īstenošanu.

Izvērst centienus, kas vērsti uz reģiona pilsoņu samierināšanu.

Uzturēt pilnīgu sadarbību ar Starptautisko kara noziegumu tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai.

Strādāt, lai rastu galīgus risinājumus neatrisinātiem divpusējiem jautājumiem, it sevišķi robežjautājumiem ar Slovēniju, Serbiju un Melnkalni un Bosniju un Hercegovinu.

Nodrošināt pareizu visu to saistību īstenošanu, kas uzņemtas ar Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu (SAN) tādās jomās kā konkurences politika; sevišķi tas attiecas uz vajadzību pieņemt un īstenot atjaunošanas plānu tērauda nozarē, un nekustamā īpašuma iegāde. Pabeigt aizsāktās un gaidāmās sarunas par tirdzniecības jautājumiem, kas saistīti ar SAN (piemēram, par protokolu, ar ko ievieš cukura tarifa kvotu, paplašināšanās protokolu un turpmākas tirdzniecības koncesijas lauksaimniecības un zvejniecības produktiem).

Politiskie kritēriji

Demokrātija un tiesiskums

Veikt pasākumus, lai pieņemtu saskaņotus un pastāvīgus tiesību aktus vēlēšanu jomā, ar kuriem reglamentē tādus jautājumus kā balsotāju saraksti, balsošana ārvalstīs un kampaņu pārskatāma finansēšana.

Valsts pārvalde

Pilnībā īstenot valsts pārvaldes reformas pasākumus attiecībā uz pieņemšanu darbā, paaugstināšanu un apmācību un uzlabot personāla pārvaldību visās valsts pārvaldes struktūrās, lai nodrošinātu valsts dienestu atbildību, efektivitāti, atklātību, pārskatāmību, depolitizāciju un augsta līmeņa profesionālismu.

Nodrošināt uzieto nepilnību efektīvu novēršanu attiecībā uz civilo kontroli pār visiem drošības dienestiem.

Tiesu sistēma

Veikt pārmaiņas, samazinot lietu uzkrāšanos tiesās.

Gūt panākumus, racionalizējot tiesu organizāciju, tostarp izstrādājot mūsdienīgas informācijas tehnoloģiju sistēmas.

Nodibināt atklātu, taisnīgu un pārredzamu darbā pieņemšanas, izvērtēšanas un paaugstināšanas sistēmu un uzlabot tiesu iestāžu profesionālismu, nodrošinot adekvātu valsts finansējumu tiesnešu, prokuroru un administratīvā personāla kvalitatīvai izglītošanai.

Veikt pasākumus tiesu nolēmumu pareizas un pilnīgas izpildes nodrošināšanai.

Nodrošināt tiesu un juridiskās palīdzības pieejamību un atvēlēt atbilstīgus budžeta resursus; pastiprināt apmācību ES likumdošanā.

Korupcijas novēršanas politika

Turpināt izstrādāt uzvedības/ētikas kodeksus ierēdņiem un vēlētiem pārstāvjiem, kā arī rīcības plānus korupcijas novēršanai attiecīgajās tiesību aizsardzības iestādēs (robežsardze, policija, muita, tiesu ierēdņi).

Veikt pasākumus, lai nodrošinātu to, ka tiesiskais regulējums korupcijas novēršanai ir saskaņots un tiek vienveidīgi piemērots un izpildīts, un nodrošinātu lielāku pūliņu pielikšanu, lai aktīvi novērstu, atklātu un efektīvi sauktu pie atbildības par korupciju, it sevišķi augsta līmeņa korupciju.

Pieņemt konkrētus lēmumus informētības palielināšanai par korupciju kā nopietnu kriminālnoziegumu.

Cilvēktiesības un minoritāšu aizsardzība

Veicināt cieņu pret mazākumtautībām un to aizsardzību saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un principiem, kas noteikti Eiropas Padomes mazākumtautību aizsardzības pamatkonvencijā un ir saskaņā ar ES dalībvalstu paraugpraksi.

Gādāt par to, lai visi noziegumi ar etnisku motivāciju tiktu pareizi izmeklēti un tiktu celtas prasības tiesā.

Turpināt izpildīt stratēģiju un rīcības plānu čigānu aizsardzībai un integrācijai un nodrošināt nepieciešamo līdzekļu pieejamību.

Izstrādāt un sākt īstenot vispārēju pretdiskriminācijas stratēģiju.

Pārskatīt tiesību aktus par audiovizuālajiem informācijas nesējiem saskaņā ar 2004. gada februārī formulētajiem Eiropas Padomes, Komisijas un EDSO kopīgās ekspertu misijas ieteikumiem. It sevišķi pārskatīt Likumu par elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, lai izveidotu pārskatāmu, paredzamu un efektīvu tiesisko regulējumu un nodrošinātu Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes neatkarību; nodrošināt, lai Horvātijas radio un televīzija un to Programmu padome darbojas neatkarīgi un saglabā stabilitāti, kamēr tiek pārskatīts Horvātijas Likums par radio un televīziju. Veikt turpmākus pasākumus, lai neslavas celšana nebūtu krimināli sodāms nodarījums.

Reģionālie jautājumi un starptautiskie pienākumi

Būtiski uzlabot kara noziegumu iztiesāšanu, jo sevišķi nodrošinot etnisko aizspriedumu izbeigšanu pret serbiem, un no valstiskās izcelsmes neatkarīgu kriminālatbildības standartu piemērošanu.

Attiecībā uz bēgļu atgriešanos bez kavēšanās pabeigt jau iesniegto mitekļu atjaunošanas lūgumu izskatīšanu; atjaunot visus namus, par kuriem būs pieņemts pozitīvs lēmums līdz 2005. gada beigām, un līdz 2006. gada beigām – visus citus namus, par kuriem tiks pieņemts pozitīvs lēmums. Bez turpmākas kavēšanās pabeigt namu īpašumu atgūšanu.

Nekavējoties sākt un pabeigt Mājokļu programmu tiem bēgļiem, kas zaudējuši īres/mājokļa aizņemšanas tiesības ārpus apvidiem, par kuriem valsts izrāda īpašas rūpes, un paātrināt Mājokļu programmu tiem bēgļiem, kas atgriežas apvidos, par kuriem valsts izrāda īpašas rūpes. Nodrošināt piemērotu reklāmas/informācijas kampaņu.

Nodrošināt pietiekamu koordināciju un sadarbību visu attiecīgo varas iestāžu starpā valdības un pašvaldību līmenī jautājumos par bēgļu atgriešanos.

Radīt sociālos un ekonomiskos apstākļus, kas uzlabotu gaisotni bēgļu reintegrācijai un atgriezušos personu pieņemšanu kopienās, kuras tos uzņem, arī ar reģionālās attīstības programmām skartajos apvidos. Atjaunot iespēju iesniegt pilsonības atzīšanas prasījumus un izskatīt visus iesniegumus, kas iesniegti pēc iepriekšējā termiņa beigām.

Pilnīgi īstenot nolīgumus ar kaimiņvalstīm, it sevišķi par tirdzniecību, cīņu pret organizēto noziedzību, robežu pārraudzību un atpakaļuzņemšanu, pārrobežu sadarbību un tiesu iestāžu un policijas sadarbību, tostarp kara noziegumos, un noslēgt šādus vēl nenoslēgtus nolīgumus.

Ekonomiskie kritēriji

Saglabāt piesardzīgu, uz stabilitāti vērstu makroekonomikas politiku, tostarp uz tirgus pamata izstrādātu monetāru instrumentu izveidošanu, lai paaugstinātu monetārās politikas efektivitāti.

Pastiprināt fiskālo konsolidāciju uz pastāvīgu struktūrpasākumu pamata, it sevišķi subsīdiju un sociālo tēriņu jomā, un atrisināt jautājumu par t.s. “veco pensiju parādu” tādā veidā, ka tas neapdraud fiskālo konsolidāciju. Sākt īstenot turpmākus pasākumus visaptverošai veselības nozares reformai ar nolūku uzlabot tās finansiālo stāvokli.

Turpināt strukturālās reformas valsts finanšu jomā, it sevišķi izdevumu pārvaldības jomā. Izveidot pārskatāmas un racionālas parādu pārvaldības rīcībspējas.

Paātrināt Privatizācijas fonda portfeļa uzņēmumu privatizāciju. Paātrināt lielo valsts uzņēmumu pārstrukturēšanu un privatizāciju vai likvidāciju, it sevišķi lauksaimniecības, tērauda un kuģubūves rūpniecībā. Īstenot turpmākus komunālo pakalpojumu (elektrosakaru, enerģijas, naftas utt.) uzņēmumu pārstrukturēšanas soļus. Uzlabot privatizācijas procesa pārskatāmību.

Turpināt uzlabot uzņēmējdarbības vidi, vienkāršojot noteikumus iekļūšanai tirgū un izkļūšanai no tā. It sevišķi, paātrināt reģistrācijas procedūras un uzlabot bankrota noteikumu īstenošanu un uzlabot nosacījumus privāto uzņēmumu attīstībai un tiešiem ārvalstu ieguldījumiem, tostarp uzlabojot administratīvo efektivitāti.

Paātrināt zemes reformu un jo īpaši lauksaimniecības zemes reģistrāciju un privatizāciju, izveidojot mūsdienīgu un racionālu kadastru un zemes reģistru, lai likvidētu esošos šķēršļus zemes un mājokļu tirgus attīstībai.

Izstrādāt makroekonomikas statistiku.

Spēja uzņemties dalības pienākumus

Brīva preču aprite

Pabeigt pastāvošās tiesiskās un iestāžu sistēmas pārstrukturēšanu, lai nodrošinātu reglamentācijas, akreditācijas, standartizācijas un ražojumu sertifikācijas funkciju nošķiršanu, un izveidot ar acquis saskanīgas tirgus uzraudzības struktūras. Paātrināt Eiropas standartu pieņemšanu. Turpināt darbu pie vecās un jaunās pieejas direktīvu transponēšanas.

Sākt caurskatīt valsts tiesību aktus, lai konstatētu neatbilstības EK Līguma 28., 29. un 30. pantam, plānot to novēršanu un nepieļaut jaunu šķēršļu radīšanu.

Tiesības brīvi veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvība

Sākt saskaņošanu ar acquis jautājumos par profesionālās kvalifikācijas savstarpēju atzīšanu, tostarp izveidot nepieciešamo administratīvo rīcībspēju.

Sākt caurskatīt valsts tiesību aktus, lai konstatētu ierobežojumus attiecībā uz uzņēmējdarbības reģistrācijas tiesībām un pakalpojumu sniegšanas brīvību, plānot to novēršanu un nepieļaut jaunu šķēršļu radīšanu.

Stiprināt valsts pārvaldes iestādes rīcībspēju pasta pakalpojumu jomā un nodrošināt to neatkarību.

Kapitāla brīva aprite

Uzlabot tiesību aktus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā un sākt nodrošināt efektīvu īstenošanu. Stiprināt finanšu izmeklēšanas nodaļas (FIN) administratīvās spējas un uzlabot tās sadarbību ar citām iestādēm, kas iesaistītas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanā.

Vienkāršot atļauju izsniegšanas procedūras ES pilsoņiem iegādāties nekustamo īpašumu bez diskriminācijas un būtiski samazināt iekrājušos pieteikumu skaitu.

Valsts iepirkums

Pabeigt Horvātijas iepirkuma likumu un īstenošanas noteikumu pieskaņošanu, tostarp valsts līgumu, koncesiju un pārskatīšanas procedūru jomā.

Palielināt Valsts iepirkumu biroja administratīvo jaudu, lai tas spētu veikt funkcijas, kas tam noteiktas Valsts iepirkumu likumā.

Intelektuālā īpašuma tiesības

Uzlabot intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesības, it sevišķi, nostiprinot administratīvo jaudu, arī tiesībaizsardzības un tiesu iestādēs.

Konkurence

Nodrošināt turpmāku primāro un sekundāro tiesību aktu saskaņošanu, lai būtu iespējama efektīva pretmonopolu un valsts atbalsta kontrole ar saistošiem lēmumiem, ko piemēro visās tautsaimniecības nozarēs un – attiecībā uz valsts atbalstu – gan atbalsta shēmām, gan individuāliem atbalsta pasākumiem.

Palielināt Konkurences aģentūras administratīvo kapacitāti un neatkarību gan valsts atbalsta, gan pretmonopolu darbības jomā. Nodrošināt tiesnešu kompetences attīstību un apmācības konkurences jautājumos.

Pastiprināt pretmonopola tiesību aktu izpildi, it sevišķi, labāk koncentrējoties uz smagu konkurences izkropļojumu novēršanu un ieviešot atturošu naudas sodu režīmu. Pastiprināt valsts atbalsta tiesību aktu izpildi, it sevišķi, nodrošinot paziņošanas pienākuma ievērošanu un aktīvu visu atbalsta pasākumu izvērtēšanu.

Nodrošināt visu esošo atbalsta shēmu un nodokļu likumu saskaņotību ar acquis valsts atbalsta jomā.

Pieņemt un sākt īstenot dzīvotspējīgas pārstrukturēšanas programmas tērauda un kuģubūves nozarēs saskaņā ar ES prasībām.

Nodrošināt valsts atbalsta pārskatāmību, izveidojot visaptverošu uzskaiti un ziņojot par visiem visos pārvaldes līmeņos spēkā esošajiem atbalsta pasākumiem un vairot konkurences principu apzināšanos.

Finanšu pakalpojumi

Nostiprināt normatīvo un administratīvo sistēmu finanšu pakalpojumu uzraudzībai, it sevišķi sagatavoties pārējai uz plānoto integrēto ārpusbanku finanšu pakalpojumu pārraudzības iestādi.

Sagatavot jaunā kapitāla prasību sistēmas kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām ieviešanu.

Informācijas sabiedrība un plašsaziņas līdzekļi

Nostiprināt valsts pārvaldes iestādes kapacitāti telekomunikāciju jomā un nodrošināt tās neatkarību.

Lauksaimniecība un lauku attīstība

Nodrošināt pilnīgu SAPARD/IPARD aģentūras funkcionalitāti.

Paātrināt darbu, lai ierīkotu kārtīgu zemes gabalu identifikācijas sistēmu un liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu.

Nostiprināt lauksaimniecības statistikas datu apkopošanu un apstrādi atbilstīgi ES standartiem un metodēm.

Izstrādāt lauku attīstības stratēģijas un politikas instrumentus lauku attīstības programmu izveidei, īstenošanai, vadībai, pārraudzībai, kontrolei un novērtēšanai.

Pārtikas nekaitīguma, veterinārā un fitosanitārā politika

Turpināt tiesību aktu saskaņošanu ar acquis veterinārajā un fitosanitārajā nozarē, uzlabot inspicēšanas kārtību, modernizēt agrārās un pārtikas rūpniecības uzņēmumus, lai izpildītu ES higiēnas prasības.

Izstrādāt visaptverošu stratēģiju pārtikas nekaitīguma un veterinārās un fitosanitārās politikas jomā. Nostiprināt vajadzīgās administratīvās struktūras un uzlabot to savstarpējo koordināciju, lai nodrošinātu visaptverošu pieeju pārtikas nekaitīguma paaugstināšanai visā pārtikas ķēdē.

Zivsaimniecība

Nostiprināt zivsaimniecības politikas administratīvās struktūras, jo sevišķi – inspekciju.

Sākt veidot zvejas kuģu datorizētu reģistru.

Attiecībā uz Horvātijas vienpusēji izsludināto aizsargājamo ekoloģisko un zvejas zonu turpināt 2004. gada jūnijā panāktās trīspusējās vienošanās īstenošanu.

Transporta politika

Turpināt ES standartu īstenošanu sociālo un tehnisko autotransporta tiesību aktu jomā un drošības standartu īstenošanu jūras satiksmē.

Nostiprināt administratīvo rīcībspēju dzelzceļa nozarē.

Nodrošināt neatkarīgas negadījumu izmeklēšanas iestādes ierīkošanu un nostiprināt valsts pārvaldes iestādes aviācijas nozarē.

Noslēgt Eiropas kopējās gaisa telpas (EKGT) nolīgumu ar protokolu par pārejas pasākumiem, lai ieviestu ES aeronavigācijas tiesību aktus.

Enerģētika

Turpināt ES acquis īstenošanu attiecībā uz gāzi un elektroenerģiju.

Nodrošināt valsts pārvaldes iestādes rīcībspēju un neatkarīgu darbošanos.

Sākt īstenot saskaņā ar Enerģētikas kopienas līgumu uzņemtās saistības.

Stiprināt administratīvo kapacitāti un uzlabot saskaņojumu ar acquis energoefektivitātes, atjaunīgo enerģijas avotu un kodolenerģijas jomā, kā arī nodrošināt augsta līmeņa kodoldrošību un aizsardzību pret radiāciju.

Nodokļi

Paātrināt nodokļu tiesību aktu saskaņošanu acquis un nodrošināt to faktisku izpildi, pievēršot īpašu uzmanību brīvajām zonām PVN režīma teritoriālajā piemērošanā un esošo PVN nulles likmju atcelšanā.

Sākt tiesību aktu tiešo nodokļu jomā, tostarp noteikumu par informācijas apmaiņu ar dalībvalstīm, saskaņošanu ar acquis, lai atvieglotu tādu pasākumu izpildi, ar ko apkaro nodokļu nemaksāšanu un krāpšanos ar nodokļiem.

Pieņemt par saistošiem Uzvedības kodeksa principus nodokļu uzlikšanā uzņēmējdarbībai un nodrošināt, lai jaunie nodokļu pasākumi atbilstu šiem principiem.

Ievērojami palielināt nodokļu un muitas dienestu jaudas, it sevišķi attiecībā uz iekasēšanas un kontroles funkcijām; turpināt veidot funkcionējošu un ar pietiekamu personālu apgādātu akcīzes nodokļa dienestu; vienkāršot procedūru efektīvai sodīšanai par nodokļu likumu pārkāpumiem.

Turpināt IT sistēmu izveidošanu, lai nodrošinātu elektronisku datu apmaiņu ar ES un tās dalībvalstīm.

Statistika

Stiprināt Horvātijas Statistikas biroja administratīvo kapacitāti, reformēt tās reģionālās iestādes un uzlabot koordināciju ar citiem oficiālās statistikas veidotājiem.

Attīstīt uzņēmējdarbības un sociālo statistiku.

Sociālā politika un nodarbinātība

Turpināt saskaņošanu ar acquis darba tiesību, veselības un drošības, dzimumu līdztiesības un nediskriminēšanas jomā.

Pastiprināt saistīto administratīvo un izpildes struktūru un ministriju savstarpējo koordināciju.

Uzņēmumu un rūpniecības politika

Turpināt uzņēmumu reģistrācijas procedūras vienkāršošanu un paātrināšanu; ieviest MVU tiešsaistes piekļuvi atsevišķām valdības iestādēm; turpmāk attīstīt reglamentācijas ietekmes novērtēšanu.

Turpināt īstenot Eiropas mazo uzņēmumu hartu.

Reģionālā politika un strukturālo instrumentu koordinācija

Izstrādāt plašu un saskanīgu stratēģiju reģionālās attīstības jomā.

Izraudzīties galvenās pārvaldes iestādes un struktūras strukturālo instrumentu īstenošanai un palielināt to kapacitāti.

Tiesiskums, brīvība un drošība

Nostiprināt robežu pārvaldību, it sevišķi, pastiprinot jūras robežu uzraudzību; īstenot integrēto robežu pārvaldības stratēģiju (tostarp attiecībā uz atpakaļuzņemšanu); palielināt investīcijas tehniskajās ierīcēs un infrastruktūrā; pieņemt papildu personālu un sagādāt piemērotu mācību infrastruktūru.

Uzlabot aparatūru viltotu un falsificētu dokumentu atklāšanai un sarīkot mācības personālam diplomātiskajās pārstāvniecībās un konsulārajos birojos.

Turpināt saskaņot ar acquis tiesību aktus par patvērumu. Izveidot pastāvīgu valsts uzņemšanas centru patvēruma meklētājiem.

Uzlabot koordināciju starp tiesībaizsardzības iestādēm un tiesu sistēmu, jo īpaši saistībā ar saimnieciskiem noziegumiem, organizēto noziedzību, krāpšanu, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un korupciju; pastiprināt cīņu pret narkotiku kontrabandu un stiprināt narkomānijas izskaušanu un narkotiku pieprasījuma samazināšanu; nodrošināt efektīvus pasākumus cīņai pret cilvēku tirdzniecību un starptautisku cilvēku kontrabandu, īpašu uzmanību pievēršot upuru aizsardzībai un sociālajai reintegrācijai. Sniegt nepieciešamo speciālo apmācību tiesībaizsardzības iestādēm.

Paplašināt starptautisko sadarbību terorisma jomā un pilnīgi īstenot attiecīgās starptautiskās konvencijas; uzlabot sadarbību un informācijas apmaiņu starp policiju un izmeklēšanas dienestiem valstī un ar citām valstīm; pastiprināt terora aktu finansēšanas vai sagatavošanas novēršanu.

Vide

Turpināt izstrādāt horizontālus tiesību aktus, tostarp par ietekmes uz vidi novērtēšanu un sabiedrības iesaistīšanos.

Skaidri definēt pienākumus un pastiprināt administratīvo un funkcionālo kapacitāti valdības un reģionālo pašvaldību līmenī, lai nodrošinātu plānošanu, tostarp finanšu stratēģiju sagatavošanu.

Turpināt stiprināt valsts un reģionālo pārbaudes dienestu rīcībspēju un nodrošināt tiem iespēju racionāli īstenot vides tiesību aktus.

Steidzami pieņemt atkritumu apsaimniekošanas plānu un uzsākt tā īstenošanu.

Muitas savienība

Turpināt stiprināt muitas dienestu administratīvo un operatīvo rīcībspēju, jo īpaši attiecībā uz preferenciālās izcelsmes noteikumu kontroli, un paātrināt saskaņošanu ar ES Muitas acquis. Padarīt pilnīgi funkcionālu Muitas apmācības centru.

Turpināt izstrādāt vajadzīgās IT sistēmas, lai nodrošinātu elektronisku datu apmaiņu ar ES un tās dalībvalstīm.

Pieņemt un īstenot muitas dienestu ētikas kodeksu.

Ārējās attiecības

Turpināt tirdzniecības liberalizācijas politiku, īstenojot Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu, PTO saistības un divpusējos brīvās tirdzniecības nolīgumus. Veikt priekšdarbus topošajam reģionālajam Dienvidaustrumu Eiropas brīvās tirdzniecības nolīgumam.

Gādāt par to, lai tirdzniecības aizsardzības pasākumi atbilstu SAN un PTO uzliktajiem pienākumiem.

Pabeigt sarunas un pilnībā īstenot protokolu par tarifa kvotas cukuram īstenošanu SAN, lai sagatavotu Horvātijas cukura nozari vajadzīgajiem pielāgojumiem, lai tā darbotos reālos un ekonomiski ilgtspējīgos apstākļos. Sarunu par protokolu iznākumi neskar iestāšanās sarunu iznākumus.

Finanšu kontrole

Pieņemt saskaņotus reglamentējošos noteikumus par valsts iekšējo finanšu kontroli uz stratēģiskā dokumenta pamata.

Turpināt ieviest un nostiprināt valsts iekšējās kontroles funkcijas, nodrošinot atbilstīgu personālu, apmācību un ierīces.

Izveidot efektīvu procedūru, kā atklāt nelikumības un gadījumus, kad ir aizdomas par krāpšanu, kas skar Kopienas finansiālās intereses, attiecīgi rīkoties, veikt turpmākus pasākumus un ziņot Komisijai par tiem, un izveidot nepieciešamās administratīvās struktūras šo interešu efektīvai un pietiekamai aizsardzībai un sadarbībai ar Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai.

3.2.   VIDĒJA TERMIŅA PRIORITĀTES

Politiskie kritēriji

Demokrātija un tiesiskums

Valsts pārvalde

Turpināt ar ES acquis tieši saistīto izveidošanas procesu un ieviest reformas valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošanai kopumā.

Tiesu sistēma

Turpināt tiesu reformas ieviešanu, ietverot apmācības, un veikt pasākumus, lai vēl vairāk samazinātu lietu uzkrāšanos visās tiesās.

Turpināt racionalizēt tiesu organizāciju, tostarp izstrādāt mūsdienīgas informācijas tehnoloģiju sistēmas.

Nodrošināt tiesu lēmumu regulāru un racionālu izpildi.

Korupcijas novēršanas politika

Veicināt turpmāku progresu cīņā pret korupciju un īstenot ar to saistītos tiesību aktus. Jo īpaši izveidot speciālistu vienības korupcijas apkarošanai attiecīgajos dienestos un nodrošināt tām pienācīgas apmācības un resursus.

Nodrošināt, lai tiktu ievēroti starptautiskajos dokumentus noteiktie standarti, pieņemot atbilstīgus tiesību aktus un administratīvos pasākumus.

Cilvēktiesības un minoritāšu aizsardzība

Nodrošināt Konstitucionālā likuma par mazākumtautībām pilnīgu īstenošanu, it sevišķi mazākumtautību proporcionālas pārstāvības ziņā.

Turpināt vispārējas pretdiskriminācijas stratēģijas īstenošanu.

Turpināt uzlabot čigānu stāvokli, pastiprinot attiecīgās stratēģijas īstenošanu, tostarp nodrošinot nepieciešamo finansiālo atbalstu valsts un vietējā līmenī, pasākumus pret diskrimināciju, kas vērsti uz nodarbinātības iespēju veicināšanu, izglītības pieejamības palielināšanu un mājokļu apstākļu uzlabošanu.

Turpināt uzlabot sociālos un saimnieciskos apstākļus, lai uzlabotu attieksmi per personām, kas atgriezušās, un šo personu integrēšanos attiecīgajās kopienās.

Reģionālie jautājumi un starptautiskie pienākumi

Nodrošināt galīgi noslēgto vienošanos par patlaban vēl risināmajiem divpusējiem jautājumiem, sevišķi robežproblēmām, vienmērīgu īstenošanu.

Turpināt īstenot pastāvošās divpusējās vienošanās.

Ekonomiskie kritēriji

Turpināt ilgtspējīgas vidējā termiņa fiskālās infrastruktūras ieviešanu, pastāvīgi samazinot vispārējo valsts tēriņu, vispārējā valsts budžeta deficīta un parāda daļu IKP. Noteikt prioritātes publiskā sektora izdevumos, lai iegūtu resursus ar acquis saistītiem izdevumiem. Īstenot plašu veselības aprūpes un pensiju sistēmas reformu. Turpināt samazināt subsīdijas lieliem zaudējumus radošiem uzņēmumiem.

Turpināt pārdot valdības mazākuma daļas un akciju kontrolpaketes sabiedrībās, kuras ir Privatizācijas fonda pārziņā.

Turpmāk uzlabot apstākļus privāto uzņēmumu radīšanai un attīstībai un tiešiem ārvalstu ieguldījumiem.

Panākt būtisku progresu finanšu disciplīnas nostiprināšanā lielos uzņēmumos, it sevišķi tērauda, kuģubūves un dzelzceļa nozarē.

Pabeigt zemes reformu, īpašu uzsvaru liekot uz lauksaimniecības zemes reģistrāciju un privatizāciju.

Turpināt darba tirgus un izglītības reformu, domājot par darbaspēka piedalīšanās un nodarbinātības pieaugumu.

Spēja uzņemties dalības pienākumus

Brīva preču aprite

Panākt būtisku progresu vecās pieejas direktīvu (tādu kā medikamentu un ķimikāliju jomā) un jaunās pieejas direktīvu transponēšanā un dalības priekšnoteikumu izpildē Eiropas standartizācijas struktūrām CEN, Cenelec un ETSI.

Darba ņēmēju brīva pārvietošanās

Atcelt visus diskriminējošos pasākumus attiecībā pret ES migrējošiem darba ņēmējiem un ES pilsoņiem.

Pastiprināt administratīvās struktūras sociālā nodrošinājuma shēmu koordinēšanai.

Tiesības brīvi veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvība

Likvidēt atlikušos šķēršļus attiecībā uz fiziskām un juridiskām personām pārrobežu pakalpojumu radīšanai un sniegšanai no ES.

Panākt būtisku progresu profesionālās kvalifikācijas un diplomu atzīšanas saskaņošanā ar ES acquis, ietverot apmācību; turpmāk attīstīt vajadzīgās administratīvās struktūras.

Kapitāla brīva aprite

Panākt būtisku progresu atlikušo kapitāla pārvietošanas ierobežojumu novēršanā, jo īpaši nekustamā īpašuma iegādē, saskaņā ar SAN pienākumiem.

Pabeigt efektīva režīma izveidi cīņai pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, jo īpaši nodrošinot to, ka iestādes ir pilnīgi darbspējīgas, pietiekami apgādātas ar resursiem un to darbība ir labi koordinēta ar atbilstīgajām pašmāju un starptautiskajām iestādēm.

Valsts iepirkums

Īstenot publiskā iepirkuma režīmu līdz ar visām attiecīgajām administratīvajām struktūrām un darbam vajadzīgajiem instrumentiem un panākt būtisku progresu darbā, kura nolūks ir panākt pilnīgu saskaņotību ar ES acquis, gādājot par to, lai publiskā iepirkuma noteikumus efektīvi īsteno visas līgumslēdzējas iestādes un vienības visos līmeņos. Veicināt elektronisku līdzekļu izmantošanu iepirkuma procedūrās.

Intelektuālā īpašuma tiesības

Pabeigt saskaņošanu intelektuālā un rūpnieciskā īpašuma tiesību jomā un stiprināt cīņu pret pirātismu un viltošanu.

Turpināt intelektuālā īpašuma tiesību (IĪT) izpildes nostiprināšanu un pirātisma un viltošanas apjomu samazināšanu.

Konkurence

Turpināt stiprināt prettrestu un valsts atbalsta varu un izveidot uzticamu izpildes reģistru. Būtiski uzlabot pārskatāmību valsts atbalsta jomā.

Attīstīt konkurences tiesību un politikas apmācību visos pārvaldes un tiesu sistēmas līmeņos.

Finanšu pakalpojumi

Pabeigt tiesību aktu saskaņošanu ar ES uzraudzības normām un turpināt nostiprināt uzraudzības praksi.

Pabeigt jaunā kapitāla prasību satvara kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām īstenošanu.

Informācijas sabiedrība un plašsaziņas līdzekļi

Pieņemt vajadzīgos primāros un sekundāros tiesību aktus, lai pabeigtu reglamentējošus noteikumus un ieviestu konkurenci visās jomās.

Lauksaimniecība un lauku attīstība

Stiprināt tirgus un lauku attīstības politikai vajadzīgās administratīvās struktūras.

Izveidot ES standartiem atbilstošu vīna dārzu reģistru.

Turpināt sagatavošanās darbus efektīvu un finansiāli stabilu maksājumu organizāciju izveidošanai lauksaimniecības līdzekļu pārvaldības un kontroles vajadzībām atbilstīgi ES prasībām un starptautiskajiem revīzijas standartiem.

Pārtikas nekaitīguma, veterinārā un fitosanitārā politika

Turpināt pārtikas tiesību aktu saskaņošanu un stiprināt vajadzīgās ieviešanas struktūras.

Panākt ievērojamu progresu, saskaņojot veterinārijas un fitosanitārijas nozaru tiesību aktus ar acquis, ietverot sistēmu lopu identifikācijai, dzīvnieku atkritumu apstrādi, agrāro un pārtikas iestāžu modernizāciju, dzīvnieku slimību kontroles programmas, augu aizsardzību un sēklu un pavairošanas materiāla kvalitāti; būtiski uzlabot pārbaudes struktūras.

Zivsaimniecība

Būtiski uzlabot administratīvās struktūras un ierīces, lai nodrošinātu zivsaimniecības politikas efektīvu ieviešanu, tostarp resursu pārvaldību, zvejas darbības pārbaudi un kontroli, tirgus politiku, strukturālās programmas un flotes jaudu pārvaldības plānu atbilstīgi pieejamajiem zivju resursiem.

Pabeigt veidot zvejas kuģu datorizētu reģistru un kuģu satelītnovērošanas sistēmu.

Transporta politika

Turpināt darbu, lai pilnībā veiktu saskaņošanu ar ES acquis autopārvadājumu jomā.

Pieņemt īstenošanas tiesību aktus dzelzceļa transportam, it sevišķi noteikumus par savietojamību un neatkarīgu slodzes sadali.

Strādāt, lai panāktu saskaņošanu ar ES acquis iekšējo ūdensceļu transportā, it sevišķi attiecībā uz kuģošanas drošību un upju informācijas dienestiem.

Turpināt tiesību aktu saskaņošanu ar acquis jūras satiksmē un nodrošināt pietiekamu karoga valsts kontroli.

Panākt tiesību aktu pilnīgu saskaņošanu ar ES acquis aviācijas jomā.

Turpināt ieviest saprašanās memorandu par Dienvidaustrumeiropas reģionālā transporta galvenā tīkla izveidošanu.

Enerģētika

Turpināt palielināt administratīvo kapacitāti un uzlabot saskaņošanu ar acquis energoefektivitātes un atjaunojamo enerģijas avotu, iekšējā enerģijas tirgus (elektrība un gāze) un kodolenerģijas jomā.

Nodrošināt to, ka naftas krājumi garantē pietiekamu piegādes drošību.

Pienācīgi risināt radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas jautājumu.

Nodokļi

Būtiski virzīties uz priekšu, lai pabeigtu saskaņošanu ar nodokļu acquis attiecībā uz PVN, akcīzes nodokli un tiešajiem nodokļiem, kā arī Rīcības kodeksu uzņēmējdarbības aplikšanai ar nodokļiem.

Turpināt nodokļu pārvaldības stiprināšanu – tostarp IT sektorā – un nodrošināt tās pareizu funkcionēšanu, lai sasniegtu ES standartu un IT sistēmu savstarpējo pielāgojamību. Izstrādāt un ieviest Ētikas kodeksu.

Ekonomikas un tirdzniecības politika

Uzlabot monetāro politiku, lai paplašinātu uz tirgu orientēto monetāro instrumentu izmantošanu un efektivitāti.

Statistika

Turpināt attīstīt makroekonomikas, uzņēmējdarbības un sociālo statistiku.

Sociālā politika un nodarbinātība

Veikt turpmāku saskaņošanu ar acquis un stiprināt saistītās administratīvās un izpildes struktūras, tostarp darba inspekcijas.

Atbalstīt sociālo partneru centienus palielināt kapacitāti, it sevišķi ar autonomu divpusēju sociālo dialogu.

Izstrādāt un īstenot vispārēju nodarbinātības stratēģiju, iesaistot visas ieinteresētās personas, ņemot vērā dalību Eiropas nodarbinātības stratēģijā. Nodrošināt piemērotu analīzes, īstenošanas un novērtēšanas kapacitāti.

Izstrādāt un īstenot sociālās iekļautības valsts stratēģiju, ieskaitot datu vākšanu saskaņā ar ES praksi, lai turpmāk piedalītos Eiropas sociālās integrācijas stratēģijā.

Noteikt cilvēkresursu attīstības vajadzības, gatavojoties Eiropas Sociālajam fondam.

Uzņēmumu un rūpniecības politika

Atjaunināt un labāk formulēt politikas pieeju attiecībā uz finanšu instrumentiem MVU, kas ļautu valdībai pāriet no tiešas aizdošanas uz elastīgākām atbalsta shēmām.

Reģionālā politika un strukturālo instrumentu koordinācija

Nodrošināt skaidru pienākumu sadali un pastiprināt koordināciju gan starp ministrijām, gan valdības un pašvaldības iestādēm.

Turpināt palielināt jaudas norīkotajās pārvaldības un maksāšanas iestādēs, tostarp vietējās iestādēs.

Uzlabot reģionālās attīstības plānu izveidi un īstenošanu.

Ieviest piemērotas uzraudzības un novērtēšanas sistēmas un pastiprināt finanšu pārvaldības un kontroles procedūras.

Ieviest adekvātu reģionālo statistiku.

Tiesiskums, brīvība un drošība

Valsts tiesību aktus pieskaņot ES normām un paraugpraksei un vēl vairāk pastiprināt robežapsardzību; izstrādāt nacionālās datubāzes un reģistrus un nodrošināt koordināciju starp attiecīgajiem dienestiem.

Izveidot valsts datubāzi patvēruma meklētāju personas datu, tostarp pirkstu nospiedumu, pārbaudei, ņemot vērā gatavošanos dalībai EURODAC.

Pastiprināt bēgļu integrācijas centienus.

Uzlabot policijas ekipējumu un infrastruktūru, kā arī izveidot datorizētu izmeklēšanas sistēmu; stiprināt sadarbību starp policiju un citām tiesībaizsardzības iestādēm; pastiprināt cīņu pret narkotiku kontrabandu, organizēto noziedzību, ekonomisko noziedzību (tostarp nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un naudas viltošanu), krāpšanu un korupciju; uzlabot attiecīgo valsts tiesību aktu saskaņošanu ar ES acquis šajās jomās.

Sagatavoties dažādu juridisko instrumentu izmantošanai tiesu sadarbības jomā krimināltiesiskos un civiltiesiskos jautājumos, sniedzot piemērotu apmācību tiesu savstarpējā satiksmē un citos attiecīgos jautājumos.

Zinātne un pētniecība

Uzsākt plānot un piemērot integrētu pētniecības politiku.

Izglītība un kultūra

Pastiprināt centienus radīt mūsdienīgu profesionālās izglītības un apmācības sistēmu un nodrošināt augstākās izglītības Boloņas kritēriju īstenošanu.

Vide

Nodrošināt vides aizsardzības prasību integrāciju citu nozaru politikas nospraušanā un īstenošanā. Izstrādāt vides investīciju stratēģiju, pamatojoties uz saskaņošanas izmaksu aplēsēm. Turpināt īstenot horizontālos tiesību aktus.

Turpināt darbu pie ES acquis transponēšanas, ar īpašu uzsvaru liekot uz atkritumu apsaimniekošanu, ūdens kvalitāti, gaisa kvalitāti, dabas aizsardzību un integrētu piesārņojuma novēršanu un kontroli. Palielināt investīcijas vides infrastruktūrā, īpašu uzsvaru liekot uz notekūdeņu savākšanu un apstrādi, dzeramā ūdens apgādi un atkritumu apsaimniekošanu.

Ratificēt ANO Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām pievienoto Kioto Protokolu.

Patērētāju un veselības aizsardzība

Turpināt saskaņošanu ar ES acquis attiecībā uz pasākumiem saistībā ar drošību un stiprināt iedarbīgai tirgus uzraudzībai nepieciešamās administratīvās jaudas.

Turpināt saskaņošanu ar ES acquis attiecībā uz pasākumiem, kas nav saistīti ar drošību.

Muitas savienība

Stiprināt un konsolidēt muitas dienestu administratīvās un operatīvo kapacitāti. Paplašināt visa personāla apmācību un palielināt ar ES savietojamu informācijas tehnoloģiju izmantošanu, un turpināt sagatavošanos, lai nodrošinātu savstarpēju savienojamību ar ES sistēmām. Stiprināt revīziju un riska novērtējuma un selektivitātes izmantošanu.

Būtiski virzīt uz priekšu saskaņošanu ar acquis, it sevišķi brīvo zonu, tranzīta, nodevu, tarifa kvotu un preču ieveduma un izveduma uzraudzības jomās.

Finanšu kontrole

Attīstīt valsts iekšējās finanšu kontroles sistēmas kapacitāti un saskaņošanu ar acquis, tostarp decentralizētu vadības pārskata atbildību un funkcionāli neatkarīgu iekšējo revīziju, kā arī centrālu koordināciju un saskaņošanu.

Reformēt un nostiprināt ārējās revīzijas funkciju saskaņā ar starptautisko un ES paraugpraksi.

4.   PROGRAMMAS IZSTRĀDE

Kopienas palīdzība saskaņā ar Stabilizācijas un asociācijas procesu Rietumbalkānu valstīm tiks sniegta ar pastāvošajiem finansēšanas instrumentiem, it sevišķi ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2666/2000 (2000. gada 5. decembris) par palīdzību Albānijai, Bosnijai un Hercegovinai, Horvātijai, Dienvidslāvijas Federatīvajai Republikai un Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai (1) (CARDS Regulu) un Phare  (2), SAPARD  (3) un ISPA  (4) pirmspievienošanās instrumentiem. Šim lēmumam attiecīgi nav finansiālu seku. Horvātijai būs pieejams finansējums no daudzvalstu un horizontālajām programmām.

5.   NOSACĪTĪBA

Kopienas palīdzība saskaņā ar Stabilizācijas un asociācijas procesu Rietumbalkānu valstīm ir atkarīga no turpmākā progresa, izpildot Kopenhāgenas kritērijus, kā arī no progresa, ievērojot šās pievienošanās partnerības īpašās prioritātes. Šo nosacījumu neievērošana var mudināt Padomi veikt attiecīgus pasākumus, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 2666/2000 5. pantu. Uz Komisijas palīdzību attiecas arī Padomes 1997. gada 29. aprīļa un 1999. gada 21.–22. jūnija secinājumos definētie nosacījumi, jo īpaši attiecībā uz saņēmēja apņemšanos veikt demokrātiskas, ekonomiskas un institucionālas reformas.

Kopienas palīdzība projektu finansēšanā, izmantojot trīs pirmspievienošanās instrumentus – Phare, ISPA un SAPARD – ir atkarīga arī no tā, kā Horvātija ievēros Stabilizācijas un asociācijas nolīguma saistības, turpmākos pasākumus, lai panāktu atbilstību Kopenhāgenas kritērijiem, un, jo īpaši, no šās pievienošanās partnerības īpašo prioritāšu sasniegšanas.

Šo vispārējo nosacījumu neievērošanas gadījumā Padome var pieņemt lēmumu par finansiālā atbalsta pārtraukšanu, balstoties uz Padomes Regulas (EK) Nr. 622/98 (1998. gada 16. marts) par palīdzību kandidātvalstīm atbilstīgi pirmspievienošanās stratēģijai, un jo īpaši par pievienošanās partnerību izveidi (5) 4. pantu.

6.   UZRAUDZĪBA

Eiropas partnerības ieviešanu uzrauga ar mehānismu palīdzību, kas izveidoti stabilizācijas un asociācijas procesā, jo īpaši ar Komisijas sagatavotu gada progresa ziņojumu palīdzību.


(1)  OV L 306, 7.12.2000., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2112/2005 (OV L 344, 27.12.2005., 23. lpp.).

(2)  Padomes Regula (EEK) Nr. 3906/89 (OV L 375, 23.12.1989., 11. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2257/2004 (OV L 389, 30.12.2004., 1. lpp.).

(3)  Padomes Regula (EK) Nr. 1268/99 (OV L 161, 26.6.1999., 87. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2112/2005.

(4)  Padomes Regula (EK) Nr. 1267/99 (OV L 161, 26.6.1999., 73. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2112/2005.

(5)  OV L 85, 20.3.1998., 1. lpp.