22.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 338/1

(1)

Augsts sabiedrības veselības aizsardzības līmenis ir viens no pārtikas aprites tiesību aktu pamatmērķiem, kā tas ir noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulā (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (2). Mikrobioloģiskie apdraudējumi pārtikas produktos ir cēlonis lielākajai daļai ar pārtikas produktiem saistīto slimību.

(2)

Pārtikas produktos nedrīkst būt mikroorganismi, to toksīni vai metabolīti tādos daudzumos, kas rada nepieņemamu risku cilvēka veselībai.

(3)

Regulā (EK) Nr. 178/2002 noteiktas pārtikas nekaitīguma vispārīgas prasības, saskaņā ar kurām pārtiku nevar laist tirgū, ja tā nav droša. Pārtikas nozares dalībnieku pienākums ir izņemt nedrošus produktus no tirgus. Lai veicinātu sabiedrības veselības aizsardzību un novērstu atšķirīgus skaidrojumus, ir jānosaka saskaņoti nekaitīguma kritēriji pārtikas pieņemamībai, īpaši attiecībā uz atsevišķu patogēnu mikroorganismu klātbūtni.

(4)

Mikrobioloģiskie kritēriji arī ļauj secināt, cik pieņemami ir pārtikas produkti, to ražošana, apstrāde un izplatīšana. Mikrobioloģisko kritēriju izmantošanai ir jākļūst par uz HACCP balstīto procedūru un citu higiēnas kontroles pasākumu ieviešanas neatņemamu sastāvdaļu.

(5)

Pārtikas produktu nekaitīgumu galvenokārt nodrošina profilaktiski, piemēram, ieviešot labas higiēnas praksi un izmantojot procedūras, kas izriet no apdraudējuma analīzes un kritisko kontrolpunktu noteikšanas (HACCP) principiem. Mikrobioloģiskos kritērijus var izmantot HACCP procedūru un citu higiēnas kontroles pasākumu validācijai un verifikācijai. Tādēļ ir jānosaka mikrobioloģiskie kritēriji, kas definētu procesu pieņemamību, kā arī pārtikas nekaitīguma mikrobioloģiskie kritēriji, kuri norādītu robežvērtību, ko pārsniedzot, pārtikas produkts ir jāatzīst par nepieņemami piesārņotu ar mikroorganismiem, uz kuriem attiecas kritēriji.

(6)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 852/2004 4. pantu pārtikas nozares dalībniekiem ir jānodrošina atbilstība mikrobioloģiskajiem kritērijiem. Tas ietver kritērijiem noteikto vērtību pārbaudi, ņemot paraugus, veicot analīzes un īstenojot korektīvus pasākumus saskaņā ar pārtikas aprites tiesību aktiem un kompetentās iestādes norādījumiem. Tādēļ ir jānosaka izpildes pasākumi attiecībā uz analītiskām metodēm, tostarp, ja nepieciešams, attiecībā uz mērījumu nenoteiktību, paraugu ņemšanas plānu, mikrobioloģiskām robežvērtībām, analītisko vienību skaitu, kam ir jāatbilst šīm robežvērtībām. Turklāt ir jānosaka arī izpildes pasākumi attiecībā uz pārtikas produktiem, uz kuriem attiecas konkrētais kritērijs, pārtikas ķēdes punktiem, kuros ir spēkā konkrētais kritērijs, kā arī darbībām, kas jāveic, ja konstatēta neatbilstība kritērijam. Lai nodrošinātu atbilstību procesa pieņemamību definējošiem kritērijiem, pārtikas nozares dalībnieki var veikt arī produkta izejvielu, higiēnas, temperatūras un derīguma laika kontroli.

(7)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (3), ietver prasību dalībvalstīm nodrošināt, lai oficiālās pārbaudes tiktu veiktas regulāri, ņemot vērā pastāvošo risku, un pietiekami bieži. Šīs pārbaudes ir jāveic atbilstošos pārtikas ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmos, lai nodrošinātu, ka pārtikas nozares dalībnieki ievēro šajā regulā noteiktos kritērijus.

(8)

Komisijas paziņojumā par Kopienas stratēģiju pārtikas produktu mikrobioloģisko kritēriju noteikšanai (4) izklāstīta stratēģija kritēriju noteikšanai un pārskatīšanai Kopienas tiesību aktos, kā arī kritēriju izstrādes un piemērošanas principi. Šī stratēģija ir jāizmanto, nosakot mikrobioloģiskos kritērijus.

(9)

Veselības aizsardzības veterināro pasākumu zinātniskā komiteja (SCVPH) 1999. gada 23. septembrī publicēja atzinumu par lietošanai cilvēka uzturā paredzēto dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu mikrobioloģisko kritēriju izvērtēšanu. Tajā ir uzsvērta nepieciešamība balstīt mikrobioloģiskos kritērijus uz oficiālu riska izvērtējumu un starptautiski atzītiem principiem. Šajā atzinumā ieteikts, ka mikrobioloģiskiem kritērijiem ir jābūt atbilstīgiem un efektīviem no patērētāju veselības aizsardzības viedokļa. SCVPH līdz brīdim, kad tiks pabeigts oficiāls riska izvērtējums, kā pagaidu pasākumu ieteica izmantot atsevišķus pārskatītus kritērijus.

(10)

SCVPH vienlaicīgi publicēja atsevišķu atzinumu par Listeria monocytogenes. Šajā atzinumā ir ieteikts izvirzīt mērķi saglabāt Listeria monocytogenes koncentrāciju pārtikā zem 100 cfu/g. Pārtikas zinātniskā komiteja (SCF) atbalstīja šos ieteikumus savā 2000. gada 22. jūnija atzinumā.

(11)

No 2001. gada 19. līdz 20. septembrim SCVPH pieņēma atzinumu par Vibrio vulnificus un Vibrio parahaemolyticus, tajā secinot, ka šobrīd pieejamie zinātniskie dati nepamato specifisku Vibrio vulnificus un Vibrio parahaemolyticus kritēriju noteikšanu jūras produktiem. Tomēr, lai nodrošinātu labas higiēnas prakses īstenošanu, ir ieteicams ieviest prakses kodeksus.

(12)

SCVPH 2002. gada 31. janvārī publicēja atzinumu par Norvalka vīrusam līdzīgiem vīrusiem (NLV, norovīrusiem), tajā secinot, ka ierastie fekālie indikatori nav uzticami, lai spriestu par NLV klātbūtni vai trūkumu, un fekālā bakteriālā indikatora izzušana nav pietiekami drošs rādītājs vēžveidīgo un mīkstmiešu attīrīšanas laika noteikšanai. Bez tam tajā tika ieteikts vēžveidīgo un mīkstmiešu ievākšanas zonu fekālā piesārņojuma norādīšanai kā bakteriālos indikatorus izmantot nevis fekālās koliformas, bet E. coli.

(13)

SCF 2002. gada 27. februārī pieņēma atzinumu par želatīna specifikācijām patērētāju veselības aspektā. SCF secināja, ka mikrobioloģiskie kritēriji, kas noteikti 4. nodaļā II pielikumā Padomes 1992. gada 17. decembra Direktīvai 92/118/EEK, ar ko paredz dzīvnieku veselības un sabiedrības veselības prasības attiecībā uz tādu produktu tirdzniecību un ievešanu Kopienā, uz kuriem neattiecas šādas prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 89/662/EEK A pielikuma I daļā, un – attiecībā uz slimību izraisītājiem – īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvā 90/425/EEK (5), no patērētāju veselības viedokļa ir pārmērīgi un nolēma, ka ir pietiekami piemērot obligāto mikrobioloģisko kritēriju tikai attiecībā uz salmonellām.

(14)

SCVPH 2003. gada 22. janvārī publicēja atzinumu par verotoksigēno E. coli (VTEC) pārtikas produktos, secinot, ka galaprodukta mikrobioloģisko standartu piemērošana VTEC O157 visticamāk nespēs būtiski samazināt attiecīgo risku patērētājiem. Tomēr mikrobioloģiskās vadlīnijas ar mērķi samazināt fekālo piesārņojumu pārtikas ķēdē var mazināt draudus sabiedrības veselībai, ieskaitot VTEC. SCVPH identificēja šādas pārtikas kategorijas, kurās VTEC apdraud sabiedrības veselību: jēla vai termiski nepietiekami apstrādāta liellopu gaļa un iespējams citu atgremotāju gaļa, maltā gaļa un fermentēta liellopu gaļa, kā arī tās produkti, neapstrādāts piens un neapstrādāta piena produkti, svaigi produkti, īpaši sadīgušas sēklas un nepasterizētas augļu un dārzeņu sulas.

(15)

No 2003. gada 26. līdz 27. martam SCVPH pieņēma atzinumu par stafilokoku enterotoksīniem piena produktos, īpaši sieros. Tā ieteica pārskatīt koagulāzes pozitīvo stafilokoku kritērijus sieriem, pārstrādei paredzētam neapstrādātam pienam un sausajam pienam. Bez tam būtu jānosaka stafilokoku enterotoksīnu kritēriji sieriem un sausajam pienam.

(16)

No 2003. gada 14. līdz 15. aprīlim SCVPH pieņēma atzinumu par salmonellām pārtikas produktos. Saskaņā ar šo atzinumu pārtikas kategorijas, kas var nopietni apdraudēt sabiedrības veselību, ir jēla gaļa un daži produkti, kuri ir paredzēti lietošanai bez to termiskās apstrādes, neapstrādāti un nepietiekami apstrādāti mājputnu gaļas produkti, olas un produkti, kas satur jēlas olas, nepasterizēts piens un atsevišķi tā produkti. Uzmanība jāpievērš arī sadīgušām sēklām un nepasterizētām augļu sulām. Lēmums par mikrobioloģisko kritēriju nepieciešamību būtu jāpieņem, balstoties uz tā spēju aizsargāt patērētājus, kā arī tā izpildāmību.

(17)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) Bioloģisko apdraudējumu zinātnes ekspertu grupa (BIOHAZ ekspertu grupa) 2004. gada 9. septembrī publicēja atzinumu par mikrobioloģiskajiem draudiem zīdaiņiem paredzētajā mātes piena aizstājējā un piebarošanas pārtikā, secinot, ka vislielākā uzmanība mātes piena aizstājējā, īpašiem medicīniskiem mērķiem paredzētā pārtikā un piebarošanas pārtikā būtu jāpievērš Salmonella un Enterobacter sakazakii. Šo patogēnu klātbūtne ir nopietns risks, ja apstākļi pēc atšķaidīšanas pieļauj to vairošanos. Enterobacteriaceae, kas ir biežāk sastopami, var izmantot kā riska indikatoru. EFSA ieteica Enterobacteriaceae uzraudzību un pārbaudes gan ražošanas vidē, gan arī galaproduktā. Tomēr Enterobacteriaceae dzimtā ietilpst ne tikai patogēnās sugas, bet arī pārtikas ražošanas vidē bieži konstatētie vides mikroorganismi, kas nerada apdraudējumu veselībai. Tādēļ Enterobacteriaceae dzimtu var izmantot rutīnas uzraudzībā, un, konstatējot šādus mikroorganismus, var veikt analīzes specifisku patogēnu noteikšanai.

(18)

Starptautiskas vadlīnijas daudzu pārtikas produktu mikrobioloģiskajiem kritērijiem vēl nav noteiktas. Tomēr, nosakot mikrobioloģiskos kritērijus, Komisijas izmantoja Codex Alimentarius vadlīnijas “Pārtikas produktu mikrobioloģisko kritēriju noteikšanas un piemērošanas principi CAC/GL 21 – 1997” (Principles for the establishment and application of microbiological criteria for foods CAC/GL 21 – 1997), kā arī SCVPH un SCF ieteikumus. Ir ņemtas vērā pastāvošās Codex specifikācijas attiecībā uz sausā piena produktiem, zīdaiņiem un bērniem paredzētiem pārtikas produktiem, kā arī histamīna kritērijs atsevišķām zivīm un zivsaimniecības produktiem. Kopienas kritēriju pieņemšana nodrošinātu saskaņotas pārtikas produktu mikrobioloģiskās prasības un aizstātu nacionālos kritērijus, tādējādi veicinot tirdzniecību.

(19)

Ir jāpārskata atsevišķu dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu kategoriju mikrobioloģiskie kritēriji, kas bija noteikti direktīvās, kuras atcēla ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvu 2004/41/EK, ar ko atceļ dažas direktīvas par pārtikas higiēnu un dzīvnieku veselības nosacījumiem attiecībā uz dažu lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu un laišanu tirgū un groza Padomes Direktīvas 89/622/EEK un 92/118/EK un Padomes Lēmumu 95/408/EK (6), kā arī, ņemot vērā zinātniskos ieteikumus, jānosaka atsevišķi jauni kritēriji.

(20)

Komisijas 1992. gada 15. decembra Lēmumā 93/51/EEK par mikrobioloģiskajiem kritērijiem, ko piemēro vārītu vēžveidīgo un mīkstmiešu ražošanai (7) noteiktie mikrobioloģiskie kritēriji ir iestrādāti šajā regulā. Tādēļ šis lēmums ir jāatceļ. Tā kā Komisijas 2001. gada 8. jūnija Lēmums 2001/471, ar ko paredz noteikumus par vispārējās higiēnas regulārajām pārbaudēm, kuras uzņēmumu vadītāji veic saskaņā ar Direktīvu 64/433/EEK par veselības nosacījumiem svaigas gaļas ražošanai un tirdzniecībai un Direktīvu 71/118/EEK par veselības problēmām, kas ietekmē svaigas mājputnu gaļas ražošanu un laišanu tirgū (8), ir atcelts no 2006. gada 1. janvāra, šajā regulā ir jāiestrādā liemeņiem noteiktie mikrobioloģiskie kritēriji.

(21)

Pārtikas produkta ražotājam ir jāizlemj, vai produkts ir gatavs lietošanai cilvēka uzturā un to nevajag termiski apstrādāt vai kā citādi pārstrādāt, lai nodrošinātu tā nekaitīgumu un atbilstību mikrobioloģiskajiem kritērijiem. Saskaņā ar 3. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. marta Direktīvā 2000/13/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu (9), uz marķējuma ir obligāti jābūt norādēm par pārtikas produkta izmantošanu, ja tās ir nepieciešamas, lai pareizi izmantotu šo produktu. Pārtikas nozares dalībniekiem šīs norādes ir jāņem vērā, lemjot par to, cik bieži ir jāņem paraugi, lai veiktu analīzes mikrobioloģisko kritēriju pārbaudei.

(22)

Paraugu ņemšana ražošanas un pārstrādes vidē var būt noderīga, identificējot un novēršot patogēno mikroorganismu klātbūtni pārtikas produktos.

(23)

Pārtikas nozares dalībniekiem ir pašiem jālemj, cik bieži tiem ir jāņem paraugi un jāveic analīzes atbilstīgi to uz HACCP principiem balstītām procedūrām un citām higiēnas kontroles procedūrām. Tomēr dažos gadījumos var būt nepieciešams noteikt saskaņotas paraugu ņemšanas shēmas Kopienas līmenī, īpaši, lai nodrošinātu vienādu kontroles līmeni visā Kopienā.

(24)

Testu rezultāti ir atkarīgi no izmantotās analītiskās metodes, tādēļ katrs mikrobioloģiskais kritērijs būtu jāsaista ar attiecīgu atsauces metodi. Tomēr pārtikas nozares dalībniekiem jādod iespēja izmantot ne tikai atsauces metodes, bet arī citas analītiskās metodes, jo īpaši ātrākas metodes, ja šo alternatīvo metožu izmantošana ļauj iegūt līdzvērtīgus rezultātus. Turklāt, lai nodrošinātu saskaņotu ieviešanu, katram kritērijam ir jānosaka paraugu ņemšanas plāns. Tomēr ir jāļauj izmantot citas paraugu ņemšanas un analīžu veikšanas shēmas, ieskaitot alternatīvu indikatoru organismu izmantošanu, ar nosacījumu, ka šīs shēmas nodrošina līdzvērtīgas pārtikas nekaitīguma garantijas.

(25)

Tendences testa rezultātos ir jāanalizē, jo tās var atklāt nevēlamu attīstību ražošanas procesā, ļaujot pārtikas nozares dalībniekam īstenot korektīvus pasākumus, pirms problēma ir kļuvusi nekontrolējama.

(26)

Ir jāparedz iespēja vajadzības gadījumā pārskatīt un papildināt šajā regulā noteiktos mikrobioloģiskos kritērijus, lai ņemtu vērā attīstību pārtikas nekaitīguma un pārtikas mikrobioloģijas jomā, ieskaitot zinātnes, tehnoloģijas un metodoloģijas progresu, izmaiņas izplatībā un piesārņojuma līmeņos, izmaiņas jutīgo patērētāju grupās, kā arī iespējamo riska novērtējuma ietekmi.

(27)

Jo īpaši ir jānosaka kritēriji patogēnajiem vīrusiem dzīvās gliemenēs, tiklīdz analītiskās metodes ir pietiekami izstrādātas. Ir nepieciešams izstrādāt arī uzticamas metodes citiem mikrobiāliem apdraudējumiem, piemēram, Vibrio parahaemolyticus.

(28)

Ir pierādīts, ka kontroles programmu ieviešana var būtiski samazināt salmonellu izplatību produktīvajos dzīvniekos un to produktos. Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. novembra Regulas (EK) Nr. 2160/2003 par salmonellas un dažu citu pārtikā sastopamu zoonozes īpašu izraisītāju kontroli (10) mērķis ir nodrošināt, ka tiek īstenoti atbilstoši un iedarbīgi pasākumi, lai kontrolētu salmonellas nozīmīgajos pārtikas ķēdes posmos. Nosakot kritērijus gaļai un tās produktiem, ir jāņem vērā sagaidāmie uzlabojumi salmonellu stāvoklī primārās ražošanas posmā.

(29)

Attiecībā uz dažiem pārtikas nekaitīguma kritērijiem dalībvalstīm ir jāpiešķir pagaidu atkāpes, ļaujot izpildīt mazāk stingrus kritērijus, taču ar nosacījumu, ka pārtikas produkti tiks laisti tikai konkrētās valsts tirgū. Dalībvalstīm ir jāinformē Komisija un pārējās dalībvalstis par šādas pagaidu atkāpes izmantošanu.

(30)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pastāvīgās pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejas atzinumu,

a)

“mikroorganismi” ir baktērijas, vīrusi, raugi, pelējuma sēnes, aļģes, parazītiskie vienšūņi, mikroskopiskie parazītiskie helminti, kā arī to toksīni un metabolīti;

b)

“mikrobioloģiskais kritērijs” ir kritērijs, kas nosaka produkta, pārtikas produktu partijas vai procesa pieņemamību un izriet no mikroorganismu neesamības, esamības vai skaita un/vai to toksīnu/metabolītu daudzuma masas, tilpuma, virsmas vai partijas vienībā(-ās);

c)

“pārtikas nekaitīguma kritērijs” ir kritērijs, kas nosaka produkta vai pārtikas produktu partijas pieņemamību, un to piemēro tirgū laistajiem produktiem;

d)

“procesa higiēnas kritērijs” ir kritērijs, kas norāda uz ražošanas procesa pieņemamu darbību. Šāds kritērijs neattiecas uz produktiem, kas ir laisti tirgū. Tas nosaka piesārņojuma līmeni, kuru pārsniedzot ir nepieciešami korektīvi pasākumi, lai saglabātu procesa higiēnu pārtikas aprites tiesību aktiem atbilstošā līmenī;

e)

“partija” ir identificējamu produktu grupa vai komplekts, kas ir iegūts attiecīgajā procesā praktiski identiskos apstākļos un ražots attiecīgajā vietā viena noteikta ražošanas perioda laikā;

f)

“derīguma laiks” ir vai nu periods, kas atbilst periodam līdz “izlietot līdz”, vai arī minimālais “derīguma termiņš”, kā attiecīgi definēts Direktīvas 2000/13/EK 9. un 10. pantā;

g)

“lietošanai cilvēka uzturā gatava pārtika” ir pārtika, ko ražotājs ir paredzējis tiešam patēriņam pārtikā un ko nav nepieciešams termiski apstrādāt vai kā citādi apstrādāt, lai likvidētu vai līdz pieņemam līmenim samazinātu nevēlamo mikroorganismu saturu;

h)

“zīdaiņiem paredzēta pārtika” ir īpaši zīdaiņiem paredzēta pārtika saskaņā ar definīciju Komisijas Direktīvā 91/321/EEK (14);

i)

“pārtika īpašiem medicīniskiem mērķiem” ir diētiskā pārtika īpašiem medicīniskiem mērķiem saskaņā ar definīciju Komisijas Direktīvā 1999/21/EK (15);

j)

“paraugs” ir objekts, ko veido viena vai vairākas vienības vai vielas porcija, ko, izmantojot dažādas metodes, izvēlas no populācijas vai nozīmīga vielas daudzuma ar nolūku iegūt informāciju par konkrēto pētāmās populācijas vai vielas īpašību un nodrošināt pamatojumu lēmumam par konkrēto populāciju vai vielu, vai procesu, ar kura palīdzību to ieguva;

k)

“reprezentatīvais paraugs” ir paraugs, kas saglabā tā partijai piemītošās īpašības. Tas īpaši attiecas uz vienkāršu, brīvi izvēlētu paraugu, kas tika ņemts, lai visiem partijas objektiem vai tās daļām būtu vienāda iespēja nokļūt paraugā;

l)

“atbilstība mikrobioloģiskajiem kritērijiem” izpaužas kā apmierinoši vai pieņemami pārbaužu rezultāti saskaņā ar I pielikumu, kurus panāk, ņemot paraugus, veicot analīzes un ieviešot korektīvus pasākumus saskaņā ar pārtikas aprites tiesību aktiem un kompetentās iestādes norādījumiem.

a)

to pārziņā esošā izejvielu un pārtikas produktu piegāde, apstrāde un pārstrāde tiek veikta atbilstoši procesa higiēnas kritērijiem;

b)

pārtikas nekaitīguma kritērijus, kas ir spēkā visu produktu derīguma laiku, var izpildīt saprātīgi prognozējamos izplatīšanas, uzglabāšanas un lietošanas apstākļos.

a)

garantē, ka tiek izmantoti pienācīgi līdzekļi, ieskaitot marķējumu un īpašu zīmi, ko nevar sajaukt ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 II pielikuma I sadaļā noteikto identifikācijas zīmi, lai nodrošinātu, ka atkāpe attiecas tikai uz konkrētajiem produktiem, kas ir laisti vietējā tirgū, un produkti, kuri ir paredzēti citām Kopienas dalībvalstīm, atbilst I pielikumā noteiktajiem kritērijiem;

b)

nodrošina, ka produkti, uz kuriem attiecas šāda pagaidu atkāpe, ir skaidri marķēti, norādot, ka tie pirms lietošanas ir rūpīgi termiski jāapstrādā;

c)

apņemas, ka, veicot testus Salmonella kritērija pārbaudei saskaņā ar 4. pantu, rezultāts saskaņā ar šādām pagaidu atkāpēm ir pieņemams tikai tādā gadījumā, ja pozitīvas ir ne vairāk kā viena piektā daļa visu parauga vienību.