16.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 369/5

(1)

2002. gada 21. un 22. jūnijā Seviļā sanākusī Eiropadome rosināja uz ciešāku sadarbību nelegālās imigrācijas apkarošanā un aicināja Komisiju un dalībvalstis veikt operatīvus pasākumus, lai nodrošinātu līdzvērtīgu līmeni ārējo robežu kontrolē un novērošanā.

(2)

Noteikumiem par ārējo robežu šķērsošanu, kuri ietverti Konvencijā, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Līgumu (2), un kopīgajā rokasgrāmatā (3), trūkst skaidrības un precizitātes attiecībā uz prasību apzīmogot trešo valstu pilsoņu ceļošanas dokumentus, kad viņi šķērso ārējās robežas. Tādēļ šādi noteikumi izraisa atšķirīgu praksi dalībvalstīs un rada grūtības pārbaudīt, vai ir izpildīti nosacījumi saistībā ar šādu trešo valstu pilsoņu īslaicīgu uzturēšanos dalībvalstu teritorijā, proti, ilgākais, trīs mēneši jebkuru sešu mēnešu laikā.

(3)

Padome 2003. gada 27. un 28. februāra sanāksmē pauda atbalstu Komisijas nodomam precizēt esošos noteikumus šajā jomā, jo īpaši, iesniedzot priekšlikumu Padomes regulai, lai precīzi noteiktu dalībvalstu pienākumu ārējo robežu šķērsošanas vietās sistemātiski apzīmogot trešo valstu pilsoņu ceļošanas dokumentus, kad viņi ieceļo un izceļo.

(4)

Padome savos 2003. gada 8. maija secinājumos aicināja ieviest ar zīmēm norādītas atsevišķas kontroles ejas dažādu valstu pilsoņiem. Īpaši Kopienas noteikumi par vietējo pierobežas satiksmi ļautu atbildīgiem dienestiem uzlabot ārējo robežu pārvaldību, ļaujot vieglāk pārvarēt jebkādas praktiskas grūtības, kas saistītas ar prasību sistemātiski apzīmogot trešo valstu pilsoņu ceļošanas dokumentus. Šādi pasākumi palīdzēs nodrošināt arī to, ka jebkādi pasākumi, ar ko personu kontroli pie ārējām robežām padara mazāk stingru, ir izņēmums.

(5)

Dalībvalstu pienākums sistemātiski apzīmogot trešo valstu pilsoņu ceļošanas dokumentus, kad viņi ieceļo dalībvalstu teritorijā, nodrošina – kopā ar ierobežojumiem attiecībā uz apstākļiem, kad drīkst pieņemt pasākumus, ar ko personu kontroli pie ārējām robežām padara mazāk stingru – iespēju prezumēt, ka gadījumā, ja šādos ceļošanas dokumentos nav zīmoga, tā turētājs neizpilda vai vairs neizpilda nosacījumus saistībā ar īslaicīgas uzturēšanās ilgumu.

(6)

Tomēr trešo valstu pilsoņiem vajadzētu būt iespējai pierādīt pretējo ar jebkādiem attiecīgiem un ticamiem pierādījumiem. Šādā gadījumā attiecīgās valsts kompetentajām iestādēm būtu jāapliecina atbilstīgās robežšķērsošanas datums un vieta, lai nodrošinātu attiecīgajam trešās valsts pilsonim pierādījumu, ka viņš ir izpildījis nosacījumus saistībā ar uzturēšanās ilgumu.

(7)

Ceļošanas dokumentu apzīmogošana ļauj precīzi noteikt robežas šķērsošanas dienu un vietu, neradot nepieciešamību katrā gadījumā noskaidrot, vai veikti visi vajadzīgie ceļošanas dokumentu kontroles pasākumi.

(8)

Tāpat ar šo regulu būtu jānosaka personu kategorijas, kam dokumenti nav sistemātiski jāapzīmogo, kad viņas šķērso dalībvalstu ārējās robežas. Šajā sakarā būtu jāuzsver, ka pašlaik sagatavošanas stadijā ir Kopienas noteikumi par vietējo pierobežas satiksmi, tostarp noteikumi par pierobežas iedzīvotāju ceļošanas dokumentu apzīmogošanu. Kamēr nav pieņemti Kopienas noteikumi par vietējo pierobežas satiksmi, ievērojot spēkā esošos divpusējos līgumus par vietējo pierobežas satiksmi, būtu jāsaglabā iespēja atteikties no prasības apzīmogot pierobežas iedzīvotāju ceļošanas dokumentus.

(9)

Būtu attiecīgi jāgroza noteikumi Konvencijā, ar ko īsteno Šengenas Līgumu, un kopīgajā rokasgrāmatā.

(10)

saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un šī regula nav tai saistoša un nav jāpiemēro. Tā kā šī regula pilnveido Šengenas acquis noteikumus atbilstīgi Eiropas Kopienas dibināšanas līguma Trešās daļas IV sadaļas noteikumiem, tad saskaņā ar minētā Protokola 5. pantu sešos mēnešos pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi šo regulu, Dānija izlemj, vai ieviest to savos tiesību aktos.

(11)

attiecībā uz Islandi un Norvēģiju šī regula ir Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kā paredzēts Nolīgumā starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (4), un attiecas uz jomu, kura minēta 1. panta A. punktā Lēmumā 1999/437/EK (5), kas paredz dažus pasākumus minētā nolīguma piemērošanai.

(12)

attiecībā uz Šveici šī regula ir Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kā paredzēts Nolīgumā starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (6), un attiecas uz jomu, kura minēta 1. panta A. punktā Lēmumā 1999/437/EK, to lasot saistībā ar 4. panta 1. punktu Padomes 2004. gada 25. oktobra Lēmumos par minētā Nolīguma parakstīšanu Eiropas Savienības vārdā un Eiropas Kopienas vārdā un par dažu tā noteikumu provizorisku piemērošanu (7).

(13)

šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/365/EK (2000. gada 29. maijs) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (8). Tāpēc Apvienotā Karaliste nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un šī regula nav tai saistoša un nav jāpiemēro.

(14)

Šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (9). Tāpēc Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un šī regula nav tai saistoša un nav jāpiemēro,

—

īpaši uzsvērt dalībvalstu kompetento iestāžu pienākumu sistemātiski apzīmogot trešo valstu pilsoņu ceļošanas dokumentus, kad viņi šķērso dalībvalstu ārējās robežas;

—

precizēt apstākļus, kādos ieceļošanas zīmoga neesamība trešo valstu pilsoņu ceļošanas dokumentos var radīt prezumpciju, ka šie pilsoņi dalībvalstu teritorijā ir pārsnieguši atļauto īslaicīgās uzturēšanās ilgumu.

1)

Konvencijas 6. panta 2. punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

2)

iekļauj šādus pantus:

“6.a pants

Šīs konvencijas 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto trešo valstu pilsoņu ceļošanas dokumentus sistemātiski apzīmogo, viņiem ieceļoto un izceļojot.

6.b pants

1.   Ja trešās valsts pilsoņa ceļošanas dokumentā nav ieceļošanas zīmoga, attiecīgās valsts kompetentās iestādes var prezumēt, ka tā turētājs neizpilda vai vairs neizpilda attiecīgajā dalībvalstī piemērojamos uzturēšanās ilguma nosacījumus.

2.   Šo prezumpciju var atspēkot, ja attiecīgais trešās valsts pilsonis jebkādā veidā sniedz ticamus pierādījumus – piemēram, transporta biļetes vai pierādījumus par viņa uzturēšanos ārpus dalībvalstu teritorijas – kuri apliecina, ka viņš ir izpildījis nosacījumus saistībā ar īslaicīgas uzturēšanās ilgumu.

Šādos gadījumos:

3.   Ja 1. punktā minēto prezumpciju neatspēko, kompetentās iestādes var izraidīt trešās valsts pilsoni no attiecīgo dalībvalstu teritorijas.”.

1)

minētās daļas 1.3.5. punktu aizstāj ar šādu punktu:

2)

pievieno šādu punktu:

3)

minētās daļas 2.1.1 punktu groza šādi:

4)

minētās daļas 2.1.5 punktam pievieno šādu ievilkumu:

5)

minētās daļas 3.4.2.3. punktam pievieno šādu daļu:

“Arī tad, ja kontrole ir mazāk stingra, atbildīgajiem ierēdņiem jādarbojas saskaņā ar 1.3.5.4. punktu.”.