Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 552/2004

(2004. gada 10. marts)

par Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības tīkla savietojamību

(savietojamības regula)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 80. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu [3],

rīkojoties saskaņā ar Līguma [4] 251. pantā izklāstīto kārtību un ņemot vērā kopīgo dokumentu, ko Samierināšanas komiteja apstiprinājusi 2003. gada 11. decembrī,

tā kā:

(1) Lai izveidotu vienoto Eiropas gaisa telpu, jānosaka pasākumi attiecībā uz sistēmām, komponentiem un saistītajām procedūrām ar mērķi nodrošināt Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības tīkla (EATMN) savietojamību, kas ir saskaņā ar aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 550/2004 (2004. gada 10. marts) par aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu vienotajā Eiropas gaisa telpā (pakalpojumu sniegšanas regula) [5] kā arī gaisa telpas organizāciju un izmantošanu, kā aprakstīts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 551/2004 (2004. gada 10. marts) par gaisa telpas organizāciju un izmantošanu vienotajā Eiropas gaisa telpā (gaisa telpas regula) [6].

(2) Augsta līmeņa grupas ziņojums par vienoto Eiropas gaisa telpu ir apstiprinājis vajadzību paredzēt tehniskos noteikumus, pamatojoties uz "jauno pieeju" saskaņā ar Padomes 1985. gada 7. maija Rezolūciju par jaunu pieeju tehniskajai saskaņošanai un standartiem [7], kuros pamatprasības, noteikumi un standarti būtu savstarpēji papildinoši un sistemātiski.

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regula (EK) Nr. 549/2004 (pamatregula) [8] paredz pamata noteikumus vienotās Eiropas gaisa telpas izveidei.

(4) Augsta līmeņa grupas ziņojums ir apstiprinājis, ka, lai arī dažu pēdējo gadu laikā ir gūti panākumi attiecībā uz EATMN bezproblēmu darbību, stāvoklis joprojām nav apmierinošs, jo valstu gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu apvienošanā panāktas tikai nelielas sekmes un jaunu darbības un tehnoloģiju koncepciju ieviešana, lai radītu papildu nepieciešamo jaudu, notiek ļoti lēni.

(5) Veicinot sistēmu apvienošanu Kopienas līmenī, varētu palielināt sistēmas efektivitāti un samazināt iegādes un uzturēšanas izmaksas, un uzlabot sadarbības koordināciju.

(6) Iepirkumā izmantoto valstu tehnisko specifikāciju pārsvars ir novedis pie aprīkojuma tirgus sadrumstalošanās un neveicina rūpniecisko sadarbību Kopienas līmenī; rezultātā tas īpaši ietekmē rūpniecību, tā kā tai savi ražojumi ievērojami jāpielāgo katras valsts tirgum; šāda prakse nevajadzīgi sarežģī jaunu tehnoloģiju izstrādāšanu un ieviešanu un palēnina jaunu darbības koncepciju ieviešanu, kas nepieciešamas, lai palielinātu jaudu.

(7) Tādēļ visu gaisa satiksmes pārvaldībā iesaistīto pušu interesēs ir izstrādāt jaunu partnerattiecību pieeju, kas pieļautu visu pušu līdzsvarotu iesaistīšanu un veicinātu radošumu un zināšanu un pieredzes apmaiņu, kā arī risku dalīšanu; šādu partnerattiecību mērķis būtu sadarbībā ar ražotājiem noteikt konsekventu Kopienas specifikāciju kopumu, kas atbilstu pēc iespējas dažādām vajadzībām.

(8) Kopienas mērķis ir izveidot iekšējo tirgu, tādēļ saskaņā ar šo regulu veiktajiem pasākumiem jāsniedz ieguldījums šīs nozares pakāpeniskā attīstībā.

(9) Tādēļ lietderīgi noteikt pamatprasības, kas jāpiemēro Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības tīklam, tā sistēmām, komponentiem un saistītajām procedūrām.

(10) Papildus pamatprasībām vai, tās sīkāk precizējot, sistēmām pēc vajadzības jāizstrādā savietojamības īstenošanas noteikumi. Šie noteikumi jāizstrādā arī, ja vajadzīgs atvieglot jaunu, saskaņotu un apstiprinātu darbības vai tehnoloģiju koncepciju koordinētu ieviešanu. Nepārtraukti jāsaglabā atbilstība šiem noteikumiem. Šiem noteikumiem jābūt balstītiem tikai uz noteikumiem un standartiem, ko izstrādājušas tādas starptautiskas organizācijas kā Eurocontrol vai ICAO.

(11) Kopienas specifikāciju izstrādāšana un pieņemšana attiecībā uz EATMN, tā sistēmām un komponentiem, un saistītajām procedūrām ir atbilstošs veids, kā paredzēt tehniskos un darbības nosacījumus, lai izpildītu savietojamības pamatprasības un attiecīgos īstenošanas noteikumus. Atbilstība publicētām Kopienas specifikācijām, kas paliek brīvprātīgas, rada pieņēmumu par atbilstību savietojamības pamatprasībām un attiecīgajiem īstenošanas noteikumiem.

(12) Kopienas specifikācijas saskaņā ar vispārējām Kopienas standartizācijas procedūrām jānosaka Eiropas standartizācijas organizācijām sadarbībā ar Eiropas Civilās aviācijas aprīkojuma organizāciju (EURICAE) un Eurocontrol (Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijai).

(13) Procedūras, kas regulē komponentu atbilstības vai lietošanas piemērotības novērtēšanu, jābūt balstītām uz moduļiem, kas ietverti Padomes Lēmumā 93/465/EEK (1993. gada 22. jūlijs) par atbilstības novērtējuma procedūru dažādu posmu moduļiem un noteikumiem par to, kā piestiprināt CE atbilstības zīmi, ko paredzēts izmantot tehniskas saskaņošanas direktīvās [9]. Ciktāl tas nepieciešams, šie moduļi jāpaplašina, lai ietvertu attiecīgo ražošanas nozaru konkrētās prasības.

(14) Attiecīgais tirgus ir mazs un sastāv no sistēmām un komponentiem, ko izmanto gandrīz vienīgi gaisa satiksmes pārvaldībai un kas nav paredzēti plašai sabiedrībai. Tādēļ būtu lieki komponentus marķēt ar CE marķējumu, jo, pamatojoties uz atbilstības un/vai lietošanas piemērotības novērtējumu, pietiek ar ražotāja deklarāciju. Tam nav jāietekmē ražotāju pienākums marķēt ar CE marķējumu noteiktus komponentus, lai apstiprinātu to atbilstību tiem Kopienas tiesību aktiem, kas uz tiem attiecas.

(15) Nododot ekspluatācijā gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas, jāpārbauda to atbilstība savietojamības pamatprasībām un attiecīgajiem īstenošanas noteikumiem. Kopienas specifikāciju izmantošana rada pieņēmumu par atbilstību savietojamības pamatprasībām un attiecīgajiem īstenošanas noteikumiem.

(16) Šās regulas pilnīga piemērošana jāsasniedz, izmantojot pārejas stratēģiju, kas paredzēta šajā regulā noteikto mērķu sasniegšanai, neradot nepamatotus izmaksu un ieguvumu šķēršļus esošās infrastruktūras saglabāšanai.

(17) Attiecīgo Kopienas tiesību aktu ietvaros pienācīgi jāņem vērā vajadzība nodrošināt:

- saskaņotus nosacījumus attiecībā uz radiofrekvenču spektra pieejamību un efektīvu izmantošanu vienotās Eiropas gaisa telpas projekta īstenošanai, tai skaitā attiecībā uz elektromagnētiskās savietojamības aspektiem,

- dzīvības drošības pakalpojumu aizsardzību no nevēlamas iejaukšanās,

- aviācijas nozarei piešķirto un tikai šīs nozares pārvaldīto frekvenču efektīvu un atbilstošu izmantošanu;

(18) Padomes Direktīvā 93/65/EEK (1993. gada 19. jūlijs) par saderīgu tehnisko specifikāciju noteikšanu un lietošanu gaisa satiksmes vadības iekārtu un sistēmu iegādei [10] ir noteikti tikai piešķīrēju iestāžu pienākumi. Šā regula ir plašāka, jo tā aptver visu dalībnieku, tostarp aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju, gaisa telpas izmantotāju, ražotāju un lidostu, pienākumus un paredz gan noteikumus, kas piemērojami visiem, gan Kopienas specifikāciju pieņemšanu, kas, kaut arī brīvprātīga, rada pieņēmumu par atbilstību pamatprasībām. Tādēļ pēc pārejas perioda jāatceļ Direktīva 93/65/EEK, Komisijas Direktīva 97/15/EK (1997. gada 25. marts), ar ko pieņem Eurocontrol standartus un groza Padomes Direktīvu 93/65/EEK par saderīgu tehnisko specifikāciju noteikšanu un lietošanu gaisa satiksmes vadības iekārtu un sistēmu iegādei [11], Komisijas Regula (EK) Nr. 2082/2000 (2000. gada 6. septembris), ar kuru pieņem Eurocontrol standartus un groza Direktīvu 97/15/EK [12], un Komisijas Regula (EK) Nr. 980/2002 (2002. gada 4. jūnijs), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2082/2000.

(19) Juridiskās noteiktības nolūkos ir svarīgi, lai nemainīts spēkā paliktu noteiktu, uz Direktīvas 93/65/EEK pamata pieņemtu Kopienas tiesību aktu noteikumu saturs. Šādiem noteikumiem atbilstošu īstenošanas noteikumu pieņemšana saskaņā ar šo regulu prasīs zināmu laiku,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants

Mērķis un piemērošanas joma

1. Pamatregulas piemērošanas jomā šā regula attiecas uz EATMN savietojamību.

2. Šo regulu piemēro I pielikumā norādītajām sistēmām, to komponentiem un saistītajām procedūrām.

3. Šās regulas mērķis ir sasniegt dažādu EATMN sistēmu, komponentu un saistīto procedūru savietojamību, pienācīgi ņemot vērā attiecīgās starptautiskās tiesību normas. Šās regulas mērķis ir arī nodrošināt jaunu, saskaņotu un apstiprinātu darbības un tehnoloģiju koncepciju koordinētu un ātru ieviešanu gaisa satiksmes pārvaldībā.

II NODAĻA

PAMATPRASĪBAS, SAVIETOJAMĪBAS ĪSTENOŠANAS NOTEIKUMI UN KOPIENAS SPECIFIKĀCIJAS

2. pants

Pamatprasības

EATMN, tā sistēmām, komponentiem un saistītajām procedūrām jāatbilst pamatprasībām. Pamatprasības ir izklāstītas II pielikumā.

3. pants

Savietojamības īstenošanas noteikumi

1. Savietojamības īstenošanas noteikumus izstrādā vajadzības gadījumā, lai saskaņotā veidā sasniegtu šās regulas mērķus.

2. Sistēmas, komponenti un saistītās procedūras visā to dzīves ciklā atbilst attiecīgajiem savietojamības īstenošanas noteikumiem.

3. Savietojamības īstenošanas noteikumi jo īpaši

a) nosaka visas īpašās prasības, kas papildina vai precizē pamatprasības, sevišķi drošības, bezproblēmu darbības un efektivitātes ziņā, un/vai

b) vajadzības gadījumā apraksta visas īpašās prasības, kas papildina vai precizē pamatprasības, sevišķi attiecībā uz jaunu, saskaņotu un apstiprinātu darbības un tehnoloģiju koncepciju koordinētu un ātru ieviešanu, un/vai

c) nosaka komponentus attiecībā uz sistēmām, un/vai

d) apraksta īpašās atbilstības novērtēšanas procedūras, kas vajadzības gadījumā saskaņā ar 8. pantu ietver pilnvarotās iestādes, pamatojoties uz Lēmumā 93/465/EEK definētajiem moduļiem, kuri jāizmanto komponentu atbilstības vai lietošanas piemērotības, kā arī sistēmu pārbaudes novērtēšanai, un/vai

e) precizē īstenošanas nosacījumus, tai skaitā attiecīgā gadījumā datumu, līdz kuram visām attiecīgajām ieinteresētajām personām tie jāizpilda.

4. Sagatavojot, pieņemot un pārskatot savietojamības īstenošanas noteikumus, ņem vērā tehnisko risinājumu, ar kuru palīdzību šie noteikumi var tikt izpildīti, paredzētās izmaksas un ieguvumus, lai definētu visdzīvotspējīgāko risinājumu, pienācīgi ievērojot saskaņotā augstā drošības līmeņa saglabāšanu. Šo risinājumu izmaksu un ieguvumu novērtējums visām attiecīgajām ieinteresētajām pusēm tiek pievienots katram savietojamības īstenošanas noteikumu projektam.

5. Savietojamības īstenošanas noteikumus paredz saskaņā ar pamatregulas 8. pantā noteikto procedūru.

4. pants

Kopienas specifikācijas

1. Lai sasniegtu šās regulas mērķi, var tikt noteiktas Kopienas specifikācijas. Šīs specifikācijas var būt:

a) Eiropas sistēmu un komponentu standarti kopā ar attiecīgajām procedūrām, ko izstrādājušas Eiropas standartizācijas organizācijas sadarbībā ar Eurocae, uz Komisijas pilnvaru pamata saskaņā ar 6. panta 4. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/34/EK (1998. gada 22. jūnijs), ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā [13], un atbilstoši 1984. gada 13. novembrī parakstītajām vispārējām pamatnostādnēm par Kopienas un standartizācijas organizāciju sadarbību;

vai arī

b) specifikācijas aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju sadarbības koordinācijas jautājumos, ko izstrādājusi Eurocontrol, atbildot uz Komisijas pieprasījumu saskaņā ar pamatregulas 5. panta 2. punktā minēto procedūru.

2. Tiek pieņemts, ka tās sistēmas kopā ar saistītajām procedūrām vai komponentiem, kas atbilst Kopienas specifikācijām un kuru atsauces numuri ir publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, atbilst savietojamības pamatprasībām un īstenošanas noteikumiem.

3. Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē visas atsauces uz 1. panta a) apakšpunktā minētajiem Eiropas standartiem.

4. Saskaņā ar pamatregulas 5. panta 2. punktā minēto procedūru atsauces uz 1. punkta b) apakšpunktā minētajām Eurocontrol specifikācijām Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

5. Ja kāda dalībvalsts vai Komisija uzskata, ka atbilstība kādai publicētai Kopienas specifikācijai nenodrošina atbilstību savietojamības pamatprasībām un/vai īstenošanas noteikumiem, kurus paredzēts ietvert minētajā Kopienas specifikācijā, tad piemēro pamatregulas 5. panta 2. punktā minēto procedūru.

6. Gadījumā, ja publicētos Eiropas standartos ir nepilnības, atbilstoši pamatregulas 5. panta 2. punktā minētajai procedūrai pēc apspriešanas ar komiteju, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas 98/34/EK 5. pantu, var tikt pieņemts lēmums par attiecīgo standartu daļēju vai pilnīgu izņemšanu no šos standartus vai to grozījumus saturošajām publikācijām.

7. Gadījumā, ja publicētajās Eurocontrol specifikācijās ir nepilnības, atbilstoši pamatregulas 5. panta 2. punktā minētajai procedūrai var tikt pieņemts lēmums par attiecīgo standartu daļēju vai pilnīgu izņemšanu no šīs specifikācijas vai to grozījumus saturošajām publikācijām.

III NODAĻA

ATBILSTĪBAS PĀRBAUDE

5. pants

Komponentu EK atbilstības deklarācija vai EK deklarācija par komponentu lietošanas piemērotību

1. Komponentiem pievieno EK atbilstības deklarāciju vai EK deklarāciju par lietošanas piemērotību. Šīs deklarācijas elementi ir izklāstīti III pielikumā.

2. Ražotājs vai tā pilnvarots pārstāvis Kopienā ar EK atbilstības deklarāciju vai deklarāciju par lietošanas piemērotību nodrošina un apliecina, ka viņš ir piemērojis noteikumus, kas paredzēti savietojamības pamatprasībās un īstenošanas noteikumos.

3. Tiek pieņemts, ka komponenti, kuriem ir EK atbilstības deklarācija vai EK deklarācija par lietošanas piemērotību, atbilst savietojamības pamatprasībām un attiecīgajiem īstenošanas noteikumiem.

4. Attiecīgie savietojamības īstenošanas noteikumi attiecīgā gadījumā nosaka uzdevumus sakarā ar komponentu atbilstības vai lietošanas piemērotības novērtēšanu, ko veic 8. pantā minētās pilnvarotās iestādes.

6. pants

EK sistēmu verificēšanas deklarācija

1. Sistēmas ir pakļautas EK verificēšanai, ko veic aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar attiecīgajiem savietojamības īstenošanas noteikumiem, lai nodrošinātu, ka pēc iekļaušanas EATMN tās atbilst šās regulas pamatprasībām un savietojamības īstenošanas noteikumiem.

2. Pirms sistēmas nodošanas ekspluatācijā attiecīgais aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs sastāda EK verificēšanas deklarāciju, kas apliecina atbilstību, un to kopā ar tehnisko dokumentāciju iesniedz valsts uzraudzības iestādei. Minētās deklarācijas un tehniskās dokumentācijas elementi ir izklāstīti IV pielikumā. Valsts uzraudzības iestāde var pieprasīt papildu informāciju, kas vajadzīga šādas atbilstības uzraudzīšanai.

3. Attiecīgie savietojamības īstenošanas noteikumi attiecīgā gadījumā nosaka uzdevumus sakarā ar sistēmu verificēšanu, kas jāveic 8. pantā minētajām pilnvarotājām iestādēm.

4. EK verificēšanas deklarācija neierobežo nevienu novērtēšanu, kas valsts uzraudzības iestādei būtu iespējams jāveic ar savietojamību nesaistītu iemeslu dēļ.

7. pants

Aizsardzības pasākumi

1. Ja valsts uzraudzības iestāde konstatē, ka:

a) komponents, kam ir EK atbilstības deklarācija vai deklarācija par lietošanas piemērotību, vai

b) sistēma, kam ir EK verificēšanas deklarācija,

neatbilst savietojamības pamatprasībām un/vai attiecīgajiem īstenošanas noteikumiem, tad tā, pienācīgi ievērojot vajadzību nodrošināt darbību drošību un nepārtrauktību, veic visus vajadzīgos pasākumus, lai ierobežotu attiecīgā komponenta vai sistēmas piemērošanas teritoriju vai lai aizliegtu to izmantot uzraudzības iestādes pārziņā esošajām organizācijām.

2. Attiecīgā dalībvalsts tūlīt informē Komisiju par visiem šādiem pasākumiem, norādot to iemeslus un it īpaši to, vai, pēc tās uzskatiem, neatbilstību pamatprasībām rada:

a) pamatprasību neizpilde;

b) nepareiza savietojamības īstenošanas noteikumu un/vai Kopienas specifikāciju piemērošana;

c) nepilnības savietojamības īstenošanas noteikumos un/vai Kopienas specifikācijās.

3. Tiklīdz iespējams, Komisija apspriežas ar iesaistītajām pusēm. Pēc šādas apspriešanās Komisija informē dalībvalsti par saviem atzinumiem un viedokli par to, vai valsts uzraudzības iestādes veiktie pasākumi ir attaisnojami.

4. Ja Komisija konstatē, ka valsts uzraudzības iestādes veiktie pasākumi nav attaisnojami, tā dalībvalstij pieprasa nodrošināt, lai tie nekavējoties tiktu atcelti. Tā nekavējoties informē ražotāju vai tā pilnvarotos pārstāvjus Kopienā.

5. Ja Komisija konstatē, ka neatbilstība pamatprasībām ir radusies tādēļ, ka nepareizi piemēroti savietojamības īstenošanas noteikumi un/vai Kopienas specifikācijas, attiecīgā dalībvalsts veic atbilstošos pasākumus pret atbilstības vai EK lietošanas piemērotības deklarācijas vai EK verificēšanas deklarācijas autoru un informē par to Komisiju un citas dalībvalstis.

6. Ja Komisija konstatē, ka neatbilstība pamatprasībām ir Kopienas specifikāciju nepilnību dēļ, piemēro 4. panta 6. vai 7. punktā minētās procedūras.

8. pants

Pilnvarotās iestādes

1. Dalībvalstis paziņo Komisijai un citām dalībvalstīm par iestādēm, kuras tās iecēlušas uzdevumu izpildei sakarā ar 5. pantā minēto atbilstības vai lietošanas piemērotības novērtēšanu un/vai 6. pantā minēto verificēšanu, norādot katras iestādes atbildības jomu un identifikācijas numuru, ko tai piešķīrusi Komisija. Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē iestāžu, to identifikācijas numuru un atbildības jomu sarakstu un regulāri atjaunina šo sarakstu.

2. Novērtējot pilnvarojamās iestādes, dalībvalstis piemēro V pielikumā paredzētos kritērijus. Uzskata, ka iestādes atbilst minētajiem kritērijiem, ja tās atbilst attiecīgos Eiropas standartos paredzētajiem novērtēšanas kritērijiem.

3. Dalībvalstis atsauc pilnvaras tādai pilnvarotai iestādei, kura vairs neatbilst V pielikumā izklāstītajiem kritērijiem. Dalībvalsts par to nekavējoties informē Komisiju un citas dalībvalstis.

4. Neierobežojot 1., 2. un 3. punktā minētās prasības, dalībvalstis var izlemt iecelt organizācijas, kas ir atzītas par pilnvarotām iestādēm saskaņā ar pakalpojumu sniegšanas regulas 3. pantu.

IV NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

9. pants

Pielikumu pārskatīšana

Visu tehnoloģisku vai darbības jauninājumu gadījumā I un II pielikumā var izdarīt pielāgojumus saskaņā ar pamatregulas 5. panta 3. punktā minēto procedūru.

10. pants

Pārejas noteikumi

1. Sākot no 2005. gada 20. oktobra, EATMN sistēmu un komponentu nodošanai ekspluatācijā piemēro pamatprasības, ja nav citādi noteikts attiecīgajos savietojamības īstenošanas noteikumos.

2. Visām pašlaik ekspluatācijā esošajām EATMN sistēmām un komponentiem līdz 2011. gada 20. aprīlim jāatbilst pamatprasībām, ja citādi nav noteikt attiecīgajos savietojamības īstenošanas noteikumos.

3. Ja ir pasūtītas EATMN sistēmas vai šajā sakarā noslēgti saistoši līgumi

- pirms šās regulas stāšanās spēkā, vai

- attiecīgā gadījumā pirms viena vai vairāku attiecīgo savietojamības īstenošanas noteikumu stāšanās spēkā

tā, ka 1. punktā minētajā termiņā nevar tikt garantēta atbilstība pamatprasībām un/vai attiecīgajiem savietojamības īstenošanas noteikumiem, attiecīgā dalībvalsts Komisijai sniedz sīku informāciju par tām pamatprasībām un/vai savietojamības īstenošanas noteikumiem, kur ir atklāta nenoteiktība vai neatbilstība.

Komisija apspriežas ar iesaistītajām pusēm un pēc tam pieņem lēmumu saskaņā ar pamatregulas 5. panta 3. punktā minēto procedūru.

11. pants

Atcelšana

2005. gada 20. oktobrī atceļ Direktīvas 93/65/EEK un 97/15/EK un Regulas (EK) Nr. 2082/2000 un Nr. 980/2002.

12. pants

Stāšanās spēkā

Šā regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šā regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2004. gada 10. martā

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

P. Cox

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

D. Roche

[1] OV C 103 E, 30.4.2002., 41. lpp.

[2] OV C 241, 7.10.2002., 24. lpp.

[3] OV C 278, 14.11.2002., 13. lpp.

[4] Eiropas Parlamenta 2002. gada 3. septembra Atzinums (OV C 272 E, 13.11.2003., 325. lpp.), Padomes 2003. gada 18. marta Kopējā nostāja (OV C 129 E, 3.6.2003., 26. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2003. gada 3. jūlija Nostāja (vēl nav publicēta Oficiālajā Vēstnesī). Eiropas Parlamenta 2004. gada 29. janvāra Normatīvā rezolūcija un Padomes 2004. gada 2. februāra Lēmums.

[5] OV L 96, 31.3.2004., 10. lpp.

[6] OV L 96, 31.3.2004., 20. lpp.

[7] OV C 136, 4.6.1985., 1. lpp.

[8] OV L 96, 31.3.2004., 1. lpp.

[9] OV L 220, 30.8.1993., 23. lpp.

[10] OV L 187, 29.7.1993., 52. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

[11] OV L 95, 10.4.1997., 16. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2082/2000 (OV L 254, 9.10.2000., 1. lpp.)

[12] OV L 254, 9.10.2000., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 980/2002 (OV L 150, 8.6.2002., 38. lpp.)

[13] OV L 204, 21.7.1998., 37. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 98/48/EK (OV L 217, 5.8.1998., 18. lpp.).

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

AERONAVIGĀCIJAS SISTĒMU SARAKSTS

Šajā regulā EATMN ir iedalīta astoņās sistēmās.

1. Sistēmas un procedūras gaisa telpas pārvaldībai.

2. Sistēmas un procedūras gaisa satiksmes plūsmas pārvaldībai.

3. Sistēmas un procedūras gaisa satiksmes pakalpojumiem, jo īpaši lidojuma datu apstrādes sistēmas, uzraudzības datu apstrādes sistēmas un cilvēka-mašīnas saskarnes sistēmas.

4. Komunikācijas sistēmas un procedūras zemes-zemes, gaisa-zemes un gaisa-gaisa saziņai.

5. Navigācijas sistēmas un procedūras.

6. Uzraudzības sistēmas un procedūras.

7. Sistēmas un procedūras aeronavigācijas informācijas pakalpojumiem.

8. Sistēmas un procedūras meteoroloģisko datu izmantošanai.

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

PAMATPRASĪBAS

A daļa: Vispārīgās prasības

Šīs prasības attiecībā uz visu tīklu parasti piemēro visām I pielikumā minētajām sistēmām.

1. Bezproblēmu darbība

Gaisa satiksmes pārvaldes sistēmas un to komponentus projektē, izgatavo, uztur un vada, izmantojot atbilstošas un atzītas procedūras tā, lai visu laiku un visos lidojuma etapos nodrošinātu EATMN bezproblēmu darbību. Bezproblēmu darbība īpaši ietver apmaiņu ar informāciju, tai skaitā ar attiecīgu informāciju par ekspluatācijas stāvokli, informācijas kopīgu izpratni, salīdzināmās apstrādes darbības un saistītās procedūras, kas ļauj veikt kopējās saskaņotās ekspluatācijas darbības visā EATMN vai tā daļā.

2. Atbalsts jaunām darbības koncepcijām

EATMN, tā sistēmas un komponenti saskaņotā veidā atbalsta jaunas un saskaņotas darbības koncepcijas, kas uzlabo aeronavigācijas pakalpojumu kvalitāti un efektivitāti, it īpaši drošības un jaudas ziņā.

Jaunu koncepciju, tādu kā kopīga lēmumu pieņemšana, pieaugoša automatizācija un atbildības dalīšanas vai deleģēšanas alternatīvās metodes, potenciālu pēta, pienācīgi ņemot vērā tehnoloģiskos jauninājumus un jauno koncepciju drošu īstenošanu pēc apstiprināšanas.

3. Drošība

EATMN sistēmas un operācijas sasniedz saskaņotu, augstu drošības pakāpi. Lai to sasniegtu, nosaka saskaņotas, drošas vadības un ziņošanas metodes.

Attiecībā uz atbilstošām sistēmām vai to daļām, kas atrodas uz zemes, šādu augsto drošības pakāpi vēl vairāk paaugstina drošības tīkli, kuriem jāatbilst kopējiem saskaņotiem darbības rādītājiem.

Lai sasniegtu saskaņoto drošības pakāpi, visiem lidojuma etapiem visā EATMN tīklā nosaka saskaņotu drošības prasību kopumu sistēmu un to komponentu projektēšanai, īstenošanai, uzturēšanai un ekspluatācijai parastos un pasliktinātos darbības režīmos.

Sistēmas projektē, izstrādā un ekspluatē, izmantojot atbilstošas un apstiprinātas procedūras, tā, lai vadības personālam uzticētie uzdevumi būtu savienojami ar cilvēka iespējām gan parastos, gan pasliktinātos darbības režīmos un atbilstu vajadzīgajai drošības pakāpei.

Sistēmas projektē, izstrādā un ekspluatē, izmantojot atbilstošas un apstiprinātas procedūras, tā, lai to parastajā ekspluatācijas vidē tās būtu pasargātas no nevēlamiem traucējumiem.

4. Civilo un militāro iestāžu koordinācija

EATMN, tā sistēmas un komponenti atbalsta pakāpenisku civilo un militāro iestāžu koordinācijas īstenošanu, ciktāl tas ir vajadzīgs, lai efektīvi organizētu gaisa telpu un pārvaldītu gaisa satiksmes plūsmu un lai visi lietotāji varētu droši un efektīvi izmantot gaisa telpu, realizējot gaisa telpas elastīgas izmantošanas koncepciju.

Lai sasniegtu šos mērķus, EATMN, tā sistēmas un komponenti atbalsta savlaicīgu apmaiņu ar pareizu un sistemātisku informāciju, kas ietver visus lidojuma etapus, starp civilajām un militārajām iestādēm.

Jāņem vērā valsts drošības prasības.

5. Ierobežojumi saistībā ar vidi

Izmantojot EATMN sistēmas un operācijas, ņem vērā vajadzību saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem līdz minimumam samazināt ietekmi uz vidi.

6. Principi, kas reglamentē sistēmu loģisko arhitektūru

Sistēmas izstrādā un pakāpeniski apvieno ar mērķi sasniegt konsekventu un aizvien saskaņotāku, evolucionējošu un apstiprinātu loģisko arhitektūru EATMN tīklā.

7. Principi, kas reglamentē sistēmu uzbūvi

Sistēmas projektē, izstrādā un uztur, balstoties uz pamatotiem inženiertehniskajiem principiem, jo īpaši saistībā ar modularitāti, kas ļauj savstarpēji aizvietot komponentus, kritisko komponentu pieejamību, kā arī dublēšanu un defektu pielaidi.

B daļa: Konkrētas prasības

Katrai sistēmai pastāv konkrētas prasības, kas papildina vai precizē vispārīgās prasības.

1. Sistēmas un procedūras gaisa telpas pārvaldībai

1.1. Bezproblēmu darbība

Visām ieinteresētajām pusēm savlaicīgi tiek sniegta pareiza informācija saistībā ar gaisa telpas pieejamības pirmstaktiskajiem un taktiskajiem aspektiem, lai nodrošinātu, ka gaisa telpa tiek sadalīta un lietotāji to lieto efektīvi. Pie tam, jāņem vērā valsts drošības prasības.

2. Sistēmas un procedūras gaisa satiksmes plūsmas pārvaldībai

2.1. Bezproblēmu darbība

Sistēmas un procedūras gaisa satiksmes plūsmas pārvaldībai atkarībā no situācijas atbalsta apmaiņu ar pareizu, sistemātisku un būtisku stratēģisko, pirmstaktisko un taktisko lidojumu informāciju, kas ietver visus lidojuma etapus un piedāvā dialoga iespējas ar mērķi panākt gaisa telpas optimālu izmantošanu.

3. Sistēmas un procedūras gaisa satiksmes pakalpojumiem

3.1. Lidojuma datu apstrādes sistēmas

3.1.1. Bezproblēmu darbība

Lidojuma datu apstrādes sistēmas ir savstarpēji izmantojamas attiecībā uz laicīgu apmaiņu ar pareizu un sistemātisku informāciju un šādas informācijas kopēju izpratni ekspluatācijas nolūkos, lai nodrošinātu saskaņotu un sistemātisku plānošanas procesu un taktisko koordināciju visā EATMN tīklā visos lidojuma etapos, efektīvi izmantojot resursus.

Lai nodrošinātu drošu, gludu un paātrinātu apstrādi visā EATMN tīklā, lidojuma datu apstrādes darbības ir līdzvērtīgas un atbilst konkrētajai videi (uz zemes, termināļa manevru zonā (TMA), ceļā) ar zināmiem plūsmas rādītājiem, un tās izmanto atbilstoši saskaņotām un apstiprinātām darbības koncepcijām, jo īpaši attiecībā uz apstrādes rezultātu pareizību un kļūdu pielaidi.

3.1.2. Atbalsts jaunām darbības koncepcijām

Lidojuma datu apstrādes sistēmas ļauj pakāpeniski īstenot uzlabotas, saskaņotas un apstiprinātas darbības koncepcijas visiem lidojuma etapiem.

Augsti automatizētu rīku raksturlielumiem jābūt tādiem, lai būtu iespējama saskaņota un efektīva lidojumu informācijas pirmstaktiskā un taktiskā apstrāde EATMN daļās.

Sistēmas un to komponentus gaisa kuģos un uz zemes, kas atbalsta jaunas, saskaņotas un apstiprinātas darbības koncepcijas, projektē, izstrādā, uztur un ekspluatē, izmantojot atbilstošas un apstiprinātas procedūras, tā, lai tie būtu savietojami attiecībā uz savlaicīgu apmaiņu ar pareizu un sistemātisku informāciju un kopīgu esošās un prognozējamās operatīvās situācijas izpratni.

3.2. Uzraudzības datu apstrādes sistēmas

3.2.1. Bezproblēmu darbība

Uzraudzības datu apstrādes sistēmas projektē, izstrādā, uztur un ekspluatē, izmantojot atbilstošas un apstiprinātas procedūras, tā, lai nodrošinātu vajadzīgos darbības rezultātus un pakalpojuma kvalitāti konkrētajā vidē (uz zemes, TMA, ceļā) ar zināmiem plūsmas rādītājiem, jo īpaši attiecībā uz izskaitļoto rezultātu pareizību un ticamību un to, cik informācija kontrolpunktā ir pareiza, viengabalaina, pieejama, nepārtraukta un savlaicīga.

Uzraudzības datu apstrādes sistēmas ļauj savā starpā savlaicīgi apmainīties ar būtisku, pareizu, sistemātisku un saskaņotu informāciju, lai nodrošinātu optimizētas operācijas dažādās EATMN daļās.

3.2.2. Atbalsts jaunām darbības koncepcijām

Uzraudzības datu apstrādes sistēmas dara iespējamu pakāpenisku pieeju jauniem uzraudzības informācijas avotiem tā, lai uzlabotu kopējo pakalpojuma kvalitāti.

3.3. Cilvēka-mašīnas saskarnes sistēmas

3.3.1. Bezproblēmu darbība

Gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu cilvēka-mašīnas saskarnes projektē, izstrādā, uztur un ekspluatē, izmantojot atbilstošas un apstiprinātas procedūras, tā, lai visam vadības personālam piedāvātu pakāpeniski saskaņotu darba vidi, tai skaitā funkcijas un ergonomiku, kas atbilst vajadzīgajām darbībām konkrētajā vidē (uz zemes, TMA, ceļā) ar zināmiem plūsmas rādītājiem.

3.3.2. Atbalsts jaunām darbības koncepcijām

Cilvēka-mašīnas saskarnes sistēmas ļauj pakāpeniski ieviest jaunas, saskaņotas un apstiprinātas darbības koncepcijas un pastiprinātu automatizāciju tā, lai nodrošinātu, ka vadības personālam uzdotie uzdevumi paliek savienojami ar cilvēka iespējām gan parastos, gan pasliktinātos darbības režīmos.

4. Komunikācijas sistēmas un procedūras zemes-zemes, gaisa-zemes un gaisa-gaisa saziņai

4.1. Bezproblēmu darbība

Komunikācijas sistēmas projektē, izstrādā, uztur un ekspluatē, izmantojot atbilstošas un apstiprinātas procedūras, tā, lai sasniegtu vajadzīgos rezultātus konkrētajā gaisa telpas daļā vai noteiktajā nolūkā, jo īpaši attiecībā uz sakaru apstrādes laiku, viengabalainību, pieejamību un funkciju nepārtrauktību.

Sakaru tīkls EATMN ietvaros ir tāds, kas atbilst pakalpojuma kvalitātes, pārklājuma un dublēšanas prasībām.

4.2. Atbalsts jaunām darbības koncepcijām

Komunikācijas sistēmas ļauj pakāpeniski īstenot uzlabotas, saskaņotas un apstiprinātas darbības koncepcijas visiem lidojuma etapiem.

5. Navigācijas sistēmas un procedūras

5.1. Bezproblēmu darbība

Navigācijas sistēmas projektē, izstrādā, uztur un ekspluatē, izmantojot atbilstošas un apstiprinātas procedūras, tā, lai sasniegtu vajadzīgos horizontālās un vertikālās navigācijas rezultātus, jo īpaši attiecībā uz precizitāti un funkcionālo spēju konkrētajā vidē (uz zemes, TMA, ceļā) ar zināmiem plūsmas rādītājiem un pie ekspluatācijas atbilstoši saskaņotām un apstiprinātām darbības koncepcijām.

6. Uzraudzības sistēmas un procedūras

6.1. Bezproblēmu darbība

Uzraudzības sistēmas projektē, izstrādā, uztur un ekspluatē, izmantojot atbilstošas un apstiprinātas procedūras, tā, lai nodrošinātu vajadzīgos rezultātus konkrētajā vidē (uz zemes, TMA, ceļā) ar zināmiem plūsmas rādītājiem un pie ekspluatācijas atbilstoši saskaņotām un apstiprinātām darbības koncepcijām, jo īpaši attiecībā uz precizitāti, pārklājumu, darbības rādiusu un pakalpojuma kvalitāti.

Uzraudzības tīkls EATMN ietvaros ir tāds, kas atbilst precizitātes, laicīguma, pārklājuma un dublēšanas prasībām. Uzraudzības tīkls ļauj apmainīties ar uzraudzības datiem, lai uzlabotu operācijas visā EATMN tīklā.

7. Sistēmas un procedūras aeronavigācijas informācijas pakalpojumiem

7.1. Bezproblēmu darbība

Precīzu, savlaicīgu un sistemātisku aeronavigācijas informāciju pakāpeniski sniedz elektroniskā veidā, pamatojoties uz kopīgi saskaņotām un standartizētām datu kopām.

Laikus ir pieejama precīza un sistemātiska aeronavigācijas informācija, jo īpaši par komponentiem un sistēmām uz zemes.

7.2. Atbalsts jaunām darbības koncepcijām

Ir pieejama un tiek izmantota precīza, pilnīga un atjaunināta aeronavigācijas informācija, lai veicinātu gaisa telpas un lidostu izmantošanas efektivitātes nepārtrauktu paaugstināšanu.

8. Sistēmas un procedūras meteoroloģiskās informācijas izmantošanai

8.1. Bezproblēmu darbība

Sistēmas un procedūras meteoroloģiskās informācijas izmantošanai uzlabo šīs informācijas sniegšanu un atspoguļošanu, izmantojot saskaņotu datu kopu.

8.2. Atbalsts jaunām darbības koncepcijām

Sistēmas un procedūras meteoroloģiskās informācijas izmantošanai uzlabo šīs informācijas pieejamību un ātrumu, ar kādu to iespējams izmantot, lai veicinātu gaisa telpas un lidostu izmantošanas efektivitātes nepārtrauktu paaugstināšanu.

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

KOMPONENTI

EK deklarācija

- par atbilstību,

- par lietošanas piemērotību

1. Komponenti

Komponentus norāda savietojamības īstenošanas noteikumos saskaņā ar šās regulas 3. panta noteikumiem.

2. Darbības joma

EK deklarācija ietver

- vai nu komponenta patiesas atbilstības novērtējumu, kas aplūkots atsevišķi, izpildot Kopienas specifikācijas, vai

- komponenta lietošanas piemērotības novērtējumu, komponentu aplūkojot tā gaisa satiksmes pārvaldības vidē.

Pilnvaroto iestāžu īstenotās novērtēšanas procedūras projektēšanas un ražošanas stadijās tiks izstrādātas, balstoties uz Lēmumā 93/465/EEK definētajiem moduļiem, saskaņā ar attiecīgajos savietojamības īstenošanas noteikumos izklāstītajiem nosacījumiem.

3. EK deklarāciju saturs

EK atbilstības deklarācijai un EK deklarācijai par lietošanas piemērotību, un pavaddokumentiem jābūt datētiem un parakstītiem.

Šai deklarācijai jābūt tajā pašā valodā, kurā ir norādījumi, un tai jāsatur šāda informācija:

- atsauces uz regulām,

- ražotāja vai tā pilnvarota pārstāvja Kopienā nosaukums un adrese (norādiet tirdzniecības nosaukumu un pilnu adresi un, pilnvarota pārstāvja gadījumā, arī ražotāja tirdzniecības nosaukumu),

- komponenta apraksts,

- tās procedūras apraksts, kura ievērota, lai apliecinātu atbilstību vai lietošanas piemērotību (šās regulas 5. pants),

- visi būtiskie noteikumi, kuriem atbilst komponents, un īpaši tā ekspluatācijas noteikumi,

- attiecīgā gadījumā - nosaukums un adrese pilnvarotajai iestādei vai pilnvarotajām iestādēm, kas iesaistītas ievērotajā procedūrā attiecībā uz atbilstību vai piemērotību izmantošanai, un pārbaudes sertifikāta datums, vajadzības gadījumā norādot sertifikāta derīguma termiņu un nosacījumus,

- vajadzības gadījumā - atsauce uz ievērotajām Kopienas specifikācijām,

- norāde uz parakstītāju, kas pilnvarots uzņemties saistības ražotāja vai ražotāja pilnvarota pārstāvja Kopienā vārdā.

--------------------------------------------------

IV PIELIKUMS

SISTĒMAS

Sistēmu EK verificēšanas deklarācija

Sistēmu verificēšanas procedūra

1. Sistēmu EK verificēšanas deklarācijas saturs

EK verificēšanas deklarācija un pavaddokumenti jādatē un jāparaksta. Šai deklarācijai jābūt tajā pašā valodā, kurā ir tehniskā dokumentācija, un tai jāsatur šāda informācija:

- atsauces uz regulām,

- aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēja nosaukums un adrese (tirdzniecības nosaukums un pilna adrese),

- sistēmas īss apraksts,

- tās procedūras apraksts, kura ievērota, lai apliecinātu sistēmas atbilstību (šās regulas 6. pants),

- attiecīgā gadījumā - tās pilnvarotās iestādes nosaukums un adrese, kura veica uzdevumus attiecībā uz verificēšanas procedūru,

- atsauces uz tehniskajā dokumentācijā ietvertajiem dokumentiem,

- vajadzības gadījumā - atsauce uz Kopienas specifikācijām,

- visi būtiskie pagaidu vai galīgie noteikumi, kuriem jāatbilst sistēmām, un jo īpaši, attiecīgā gadījumā, visi spēkā esošie ierobežojumi vai nosacījumi,

- pagaidu deklarācijas gadījumā - EK deklarācijas derīguma termiņš,

- parakstītāja identifikācija.

2. Sistēmu verificēšanas procedūra

Sistēmu verificēšana ir procedūra, ar kuru aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs pārbauda un apliecina, ka sistēma atbilst regulai un var tikt nodota ekspluatācijā, pamatojoties uz šo regulu.

Sistēmu pārbauda attiecībā uz katru no šiem aspektiem:

- vispārīgo uzbūve,

- sistēmas izstrāde un iekļaušana, tai skaitā it īpaši komponentu montāža un savstarpējā pielāgošana,

- operatīvā sistēmu apvienošana,

- attiecīgā gadījumā - īpašie sistēmas uzturēšanas noteikumi.

Ja attiecīgie savietojamības īstenošanas noteikumi pieprasa pilnvarotās iestādes iesaistīšanos, pilnvarotā iestāde pēc tai uzticēto uzdevumu izpildes sagatavo atbilstības sertifikātu par paveiktajiem uzdevumiem. Šis sertifikāts ir paredzēts aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējam. Tad pakalpojumu sniedzējs sastāda EK verificēšanas deklarāciju, kas paredzēta valsts uzraudzības iestādei.

3. Tehniskā dokumentācija

EK verificēšanas deklarācijai pievienotajā tehniskajā dokumentācijā jābūt ietvertiem vajadzīgajiem dokumentiem par sistēmas raksturlielumiem, tai skaitā par ekspluatācijas apstākļiem un ierobežojumiem, kā arī dokumentiem, kas vajadzības gadījumā apliecina komponentu atbilstību.

Ir iekļauti vismaz šādi dokumenti:

- norādes uz iepirkumam izmantoto tehnisko specifikāciju būtiskajām daļām, kas nodrošina atbilstību piemērojamajiem savietojamības īstenošanas noteikumiem un, attiecīgā gadījumā, Kopienas specifikācijām,

- šās regulas 3. pantā minētais komponentu saraksts,

- EK atbilstības deklarācijas vai EK deklarācijas par lietošanas piemērotību kopijas, kas saskaņā ar šās regulas 5. pantu jāsniedz augšminētajiem komponentiem un kam attiecīgā gadījumā jāpievieno pilnvaroto iestāžu veikto testu un pārbaužu protokolu kopijas,

- ja sistēmas(-u) verificēšanā ir bijusi iesaistīta pilnvarota iestāde, tad ar tās parakstu apliecināts sertifikāts, kurā norādīts, ka sistēma atbilst šās regulas prasībām, un minētas visas atrunas, kuras izdarītas darbību veikšanas laikā un nav atsauktas,

- ja ir iesaistījusies pilnvarotā iestāde, testu un uzstādīšanas konfigurācijas protokols, kas sastādīts ar mērķi nodrošināt atbilstību pamatprasībām un visām īpašajām prasībām, kas ietvertas attiecīgajos savietojamības īstenošanas noteikumos.

4. Iesniegšana

Tehniskā dokumentācija jāpievieno EK verificēšanas deklarācijai, kuru aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs iesniedz valsts uzraudzības iestādei.

Tehniskās dokumentācijas kopija pakalpojuma sniedzējam jāsaglabā visā sistēmas lietošanas laikā. Tā jānosūta jebkurai citai dalībvalstij, kura to pieprasa.

--------------------------------------------------

V PIELIKUMS

PILNVAROTĀS IESTĀDES

1. Iestādi, tās direktoru un par pārbaužu veikšanu atbildīgo personālu ne tiešā veidā, ne kā pilnvarotos pārstāvjus nedrīkst iesaistīt komponentu vai sistēmu projektēšanā, ražošanā, tirdzniecībā un uzturēšanā, vai arī to ekspluatācijā. Tās neizslēdz iespēju ražotājam vai būvētājam un minētajai iestādei savā starpā apmainīties ar informāciju.

2. Iestādei un par pārbaužu veikšanu atbildīgajam personālam pārbaudes jāveic ar visaugstāko iespējamo profesionālo godīgumu un tehnisko kompetenci un bez jebkāda spiediena vai motivācijas, jo īpaši finansiāla rakstura motivācijas, kas varētu ietekmēt to lēmumus vai pārbaudes rezultātus, īpaši jau no tādām personām vai personu grupām, kuras iespaido šo pārbaužu rezultāti.

3. Iestādei jānodarbina personāls, un tās rīcībā jābūt līdzekļiem, kas vajadzīgi, lai pienācīgi veiktu ar pārbaudēm saistītos tehniskos un administratīvos uzdevumus; tai jābūt arī pieejai ārkārtas pārbaužu veikšanai vajadzīgajai aparatūrai.

4. Darbiniekiem, kas ir atbildīgi par pārbaudi, jābūt:

- atbilstoši tehniski un profesionāli sagatavotiem,

- ar pietiekamu izpratni par veicamo pārbaužu prasībām un ar attiecīgo pieredzi šādu operāciju izpildē,

- spējai, kas nepieciešama deklarāciju, protokolu un ziņojumu sagatavošanai, lai pierādītu, ka pārbaudes ir veiktas.

5. Jāgarantē darbinieku objektivitāte. Viņu atalgojums nedrīkst būt atkarīgs no veikto pārbaužu skaita vai no šādu pārbaužu rezultātiem.

6. Iestādei jāapdrošina sava civiltiesiskā atbildība, ja vien atbildību neuzņemas dalībvalsts saskaņā ar saviem tiesību aktiem vai ja vien pati dalībvalsts nav tieši atbildīga par pārbaudēm.

7. Iestādes personālam jāglabā dienesta noslēpumi attiecībā uz visu informāciju, kas iegūta, veicot savus uzdevumus atbilstoši šai regulai.

--------------------------------------------------