Komisijas Regula (EK) Nr. 448/2004

(2004. gada 10. marts),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1685/2000, kas nosaka sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1260/1999 attiecībā uz izdevumu piemērotību Struktūrfondu līdzfinansētās darbībās, un atceļ Regulu (EK) Nr. 1145/2003

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 21. jūnija Regulu (EK) Nr. 1260/1999, kas nosaka vispārīgus noteikumus par struktūrfondiem [1], jo īpaši tās 30. panta 3. punktu un 53. panta 2. punktu,

apspriedusies ar komiteju, kas izveidota saskaņā ar Līguma 147. pantu, Lauksaimniecības struktūru un lauku attīstības pārvaldības komiteju un Zvejniecības un akvakultūras struktūru komiteju,

tā kā:

(1) Kopīgais piemērotības normu kopums ir noteikts Komisijas Regulas (EK) Nr. 1685/2000 [2] pielikumā. Šī regula stājās spēkā 2000. gada 5. augustā.

(2) Taču pieredze rāda, ka piemērotības normas vairākos aspektos jāmaina.

(3) Jo īpaši vajadzētu atzīt starptautisku finanšu darījumu izmaksu piemērotību saistībā ar palīdzību, ko sniedz saskaņā ar programmu Peace II un Kopienas iniciatīvām, atņemot procentus, ko saņem par avansa maksājumiem.

(4) Jāpaskaidro arī, ka iemaksas riska kapitālā, aizdevumu un garantiju fondos veido faktiski veiktus izdevumus.

(5) Skaidrāk jānosaka, ka PVN piemērotība līdzfinansējumam nav atkarīga no tā, vai galīgais ieguvējs pieder valsts vai privātajam sektoram.

(6) Attiecībā uz lauku attīstību jāpaskaidro, ka piemēro normu, kura paredz, ka izdevumu pierādījums var būt kvitēti rēķini, bet neierobežojot īpašos noteikumus, kuri izklāstīti Komisijas 2002. gada 26. februāra Regulā (EK) Nr. 445/2002, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1257/1999 par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai [3] gadījumos, kad jānosaka standarta vienības cena atsevišķiem ieguldījumiem mežsaimniecības nozarē.

(7) Skaidrības un ērtības labad pilnībā jāaizstāj Regulas (EK) Nr. 1685/2000 pielikums.

(8) Noteikumi, kas reglamentē maksājumus riska kapitālā, aizdevumu un garantiju fondos un PVN piemērojamību, sagādājuši grūtības to interpretācijā.

(9) Pienācīgi ņemot vērā vienādas attieksmes principu un to izmaksu ievērošanas mērķi, kas pieder starptautiskiem finanšu maksājumiem, attiecīgās normas piemēro ar atpakaļejošu datumu.

(10) Regulu (EK) Nr. 1685/2000 attiecīgi grozīja Regula (EK) Nr. 1145/2003. Tomēr, pieņemot šo regulu, netika pilnībā ievērotas prasības saistībā ar komitejas procedūru, un tā rezultātā Regula (EK) Nr. 1145/2003 ir jāatceļ. Tādēļ pašreizējā regula ir piemērojama no Regulas (EK) Nr. 1145/2003 spēkā stāšanās brīža.

(11) Šajā regulā noteiktie pasākumi saskan ar Reģionu attīstības un pārveides komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regula (EK) Nr. 1145/2003 tiek atcelta.

2. pants

Regulas (EK) Nr. 1685/2000 pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikumu.

3. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad tā publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2003. gada 5. jūlija.

Šādus pielikuma punktus piemēro no 2000. gada 5. augusta:

a) pielikuma 1. normā – 1.3., 2.1., 2.2. un 2.3. punktu;

b) pielikuma 3. normā – 1. punktu;

c) pielikuma 7. normā – 1. līdz 5. punktu.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2004. gada 10. martā

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Michel Barnier

[1] OV L 161, 26.6.1999., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1105/2003 (OV L 158, 27.6.2003., 3. lpp.).

[2] OV L 193, 29.7.2000., 39. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1145/2003 (OV L 160, 28.6.2003., 48. lpp.).

[3] OV L 74, 15.3.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 963/2003 (OV L 138, 5.6.2003., 32. lpp.).

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

PIEMĒROTĪBAS NORMAS

1. norma: Faktiskie izdevumi

1. GALĪGO IEGUVĒJU VEIKTI MAKSĀJUMI

1.1. Maksājumi, ko veikuši galīgie ieguvēji, Regulas (EK) Nr. 1260/1999 (turpmāk saukta par "Vispārīgo regulu") 32. panta 1. punkta trešās daļas nozīmē ir maksājumi skaidrā naudā, ievērojot izņēmumus, kas norādīti 1.5. punktā.

1.2. Attiecībā uz atbalsta shēmām saskaņā ar Līguma 87. pantu un atbalstu, ko piešķīrušas dalībvalstu izraudzītas institūcijas, ar "maksājumiem, ko veikuši galīgie ieguvēji" saprot atbalstu, ko institūcijas, kas piešķir atbalstu, samaksājušas individuāliem saņēmējiem. Galīgo ieguvēju veiktajiem maksājumiem no atbalsta ir jābūt pamatotiem no atbalsta nosacījumu un mērķu viedokļa.

1.3. Maksājumus riska kapitālā, aizdevumu un garantiju fondos (ieskaitot riska kapitāla līdzdalības fondus) uzskata par "faktiskiem izdevumiem" Vispārīgās regulas 32. panta 1. panta trešās daļas nozīmē, ja vien šie fondi atbilst attiecīgi 8. un 9. normas prasībām.

1.4. Gadījumos, kas nav minēti 1.2. punktā, "maksājumi, ko veikuši galīgie ieguvēji," ir maksājumi, kurus veic tādas organizācijas vai sabiedriski vai privāti uzņēmumi, kas atbilst tipiem, kuri definēti programmas papildinājumā atbilstīgi Vispārīgās regulas 18. panta 3. punkta b) apakšpunktam, un kas tieši atbild par konkrētās darbības vadību.

1.5. Saskaņā ar 1.6., 1.7. un 1.8. punktā izvirzītajiem nosacījumiem amortizācija, iemaksas natūrā un pieskaitāmās izmaksas arī var būt daļa no 1.1. punktā minētajiem maksājumiem. Struktūrfondu līdzfinansējums tomēr nedrīkst pārsniegt kādas darbības kopējos piemērotos izdevumus darbības beigās, atskaitot iemaksas natūrā.

1.6. Tāda nekustamā īpašuma vai iekārtu amortizācijas izmaksas, kam ir tieša saikne ar darbības mērķiem, ir piemēroti izdevumi, ja izpildīti šādi nosacījumi:

a) valsts vai Kopienas subsīdijas nav izmantotas šāda nekustamā īpašuma vai iekārtu iegādei,

b) amortizācijas izmaksas ir aprēķinātas saskaņā ar attiecīgajiem grāmatvedības noteikumiem, un

c) izmaksas attiecas vienīgi uz attiecīgās darbības līdzfinansēšanas periodu.

1.7. Iemaksas natūrā ir piemēroti izdevumi, ja ievēroti šādi nosacījumi:

a) tiek nodota zeme vai nekustamais īpašums, iekārtas vai materiāli, pētniecības vai profesionāla darbība vai brīvprātīgs darbs bez atlīdzības;

b) tie nav veikti atbilstīgi finansēšanas tehnikas pasākumiem, kas minēti 8., 9. un 10. normā;

c) to vērtību var neatkarīgi novērtēt un pārbaudīt;

d) nododot zemi vai nekustamo īpašumu, vērtību apliecina neatkarīgs kvalificēts novērtētājs vai attiecīgi pilnvarota oficiāla iestāde;

e) attiecībā uz brīvprātīgu darbu bez atlīdzības minētā darba vērtību nosaka, ņemot vērā darbam veltīto laiku un veiktā darba parasto stundas un dienas algas likmi; un

f) attiecīgā gadījumā ir izpildīti 4., 5. un 6. normas noteikumi.

1.8. Pieskaitāmās izmaksas ir piemēroti izdevumi ar nosacījumu, ka to pamatā ir faktiskās izmaksas, kas ir saistītas ar struktūrfondu līdzfinansētās darbības īstenošanu, un tās ir iedalītas proporcionāli darbībai saskaņā ar pienācīgi pamatotu godīgu un objektīvu metodi.

1.9. 1.5. līdz 1.8. punkta noteikumi ir piemērojami individuāliem saņēmējiem, kas minēti 1.2. punktā, attiecībā uz atbalsta shēmām saskaņā ar Līguma 87. pantu un atbalstu, ko piešķīrušas dalībvalstu izraudzītas iestādes.

1.10. Dalībvalstis var noteikt stingrākas valsts normas piemērotu izdevumu noteikšanai saskaņā ar 1.6., 1.7. un 1.8. punktu.

2. IZDEVUMU PAMATOJUMS

2.1. Parasti galīgo ieguvēju maksājumus, kas deklarēti kā starpposma maksājumi un galīgā saldo maksājumi, pamato ar kvitētiem rēķiniem. Ja to nevar izdarīt, maksājumus pamato ar grāmatvedības dokumentiem, kam ir līdzvērtīga pierādījuma vērtība.

2.2. Attiecībā uz lauku attīstību piemēro 2.1. punkta noteikumus, neierobežojot īpašos noteikumus, kuri izklāstīti Komisijas Regulā (EK) Nr. 445/2002, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1257/1999 par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai gadījumos, kad jānosaka standarta vienības cena atsevišķiem ieguldījumiem mežsaimniecības nozarē.

2.3. Turklāt, ja darbības veic saskaņā ar publiskā iepirkuma procedūrām, galīgo ieguvēju maksājumus, kas deklarēti kā starpposma maksājumi un galīgā saldo maksājumi, pamato ar kvitētiem rēķiniem, kas izdoti atbilstīgi parakstīto līgumu noteikumiem. Visos pārējos gadījumos, ieskaitot publisku dotāciju piešķiršanu, galīgo ieguvēju maksājumus, kas deklarēti kā starpposma maksājumi un galīgā saldo maksājumi, pamato ar faktiskiem izdevumiem (ieskaitot izdevumus, kas minēti 1.5. punktā), kurus darbības īstenošanas gaitā veikušas attiecīgās organizācijas vai sabiedriski vai privāti uzņēmumi.

3. APAKŠUZŅĒMUMA LĪGUMI

3.1. Neietekmējot stingrāku valsts normu piemērošanu, struktūrfondu līdzfinansējumam nav piemēroti izdevumi, kas saistās ar šādiem apakšuzņēmuma līgumiem:

a) apakšuzņēmuma līgumi, kas sadārdzina darbības izpildi, nenodrošinot proporcionālu pievienoto vērtību;

b) apakšuzņēmumu līgumi ar starpniekiem vai padomdevējiem, kur maksājums noteikts procentuāli no projekta kopējām izmaksām, ja vien galīgais ieguvējs maksājumu nav pamatojis, atsaucoties uz veiktā darba vai pakalpojuma faktisko vērtību.

3.2. Attiecībā uz visiem apakšuzņēmumu līgumiem apakšuzņēmējs uzņemas revīzijas un kontroles iestādēm sniegt visu vajadzīgo informāciju par apakšuzņēmuma darbībām.

2. norma: Ieņēmumu grāmatvedības apstrāde

1. "Ieņēmumi" šajā normā aptver ienākumus, kas kādas līdzfinansētas darbības izpildes periodā vai garākā dalībvalsts noteiktā laika periodā līdz atbalsta izbeigšanas brīdim gūti no tirdzniecības, nomas vai īres, pakalpojumiem, reģistrācijas maksām, vai citus līdzīgus ieņēmumus, izņemot:

a) ieņēmumus, kuri gūti visā līdzfinansēto ieguldījumu ekonomiskās darbības laikā un uz kuriem attiecas Vispārīgās regulas 29. panta 4. punkta īpašie noteikumi;

b) ieņēmumus, kas gūti atbilstīgi finansēšanas tehnikas pasākumiem, kuri minēti 8., 9. un 10. normā;

c) privātā sektora ieguldījumus līdzfinansētās darbībās, ko attiecīgā atbalsta finansējuma sarakstos uzrāda līdzās publisko tiesību subjektu ieguldījumiem.

2. Ieņēmumi, kas paredzēti 1. punktā, ir resursi, kas samazina konkrētajai darbībai vajadzīgo struktūrfondu līdzfinansējuma summu. Pirms aprēķina struktūrfondu līdzfinansējuma summu, kā arī ne vēlāk par atbalsta izbeigšanas brīdi, tos kopumā vai procentuāli atskaita no darbības piemērotiem izdevumiem atkarībā no tā, vai tie pilnīgi vai daļēji gūti līdzfinansētajā darbībā.

3. norma: Finanšu un citi maksājumi un juridiskas izmaksas

1. FINANSIĀLAS IZMAKSAS

Debeta procenti (izņemot procentu subsīdijas, kas paredzētas, lai samazinātu aizņēmuma izmaksas uzņēmumiem saskaņā ar apstiprinātu valsts atbalsta shēmu), maksas par finanšu darījumiem, komisijas nodevas un zaudējumi valūtas maiņā un citi tīri finansiāli izdevumi nav piemēroti struktūrfondu līdzfinansējumam. Taču maksājumi par starptautiskiem finanšu darījumiem, kas veikti PEACE II un Kopienas iniciatīvu (INTERREG III, LEADER+, EQUAL un URBAN II) atbalsta ietvaros, ir piemēroti izdevumi struktūrfondu finansējumam, atņemot procentus, kas saņemti par avansa maksājumiem. Turklāt vienīgi vispārēju dotāciju gadījumā debeta procentu maksājumi, ko izraudzīta starpniekiestāde veikusi pirms atbalsta galīgā atlikuma izmaksāšanas, ir piemēroti pēc tam, kad atskaitīti procenti attiecībā uz avansa maksājumiem.

2. MAKSĀJUMI PAR BANKU KONTIEM

Ja darbības īstenošanai struktūrfondu līdzfinansējuma vajadzībām jāatver atsevišķs konts vai konti, tad maksājumi par banku kontu atvēršanu un pārvaldi ir piemēroti.

3. JURIDISKU KONSULTĀCIJU IZMAKSAS, NOTĀRA NODEVAS, TEHNISKAS VAI FINANŠU EKSPERTĪZES IZMAKSAS, KĀ ARĪ GRĀMATVEDĪBAS VAI REVĪZIJAS IZMAKSAS

Izmaksas ir piemērotas, ja tās ir tieši saistītas ar darbību un ir vajadzīgas tās sagatavošanai vai īstenošanai vai – attiecībā uz grāmatvedības vai revīzijas izmaksām – ja tās attiecas uz vadošās iestādes prasībām.

4. BANKU UN CITU FINANŠU IESTĀŽU SNIEGTO GARANTIJU IZMAKSAS

Izmaksas ir piemērotas tādā mērā, kādā garantijas prasa valsts vai Kopienas tiesību akti vai Komisijas lēmums par atbalsta apstiprināšanu.

5. SODA NAUDAS, NAUDAS SODI UN TIESVEDĪBAS IZDEVUMI

Šie izdevumi nav piemēroti.

4. norma: Lietotu iekārtu pirkums

Lietotu iekārtu pirkuma izmaksas ir piemērotas struktūrfondu līdzfinansējuma saņemšanai, ja ir ņemti vērā turpmāk minētie trīs nosacījumi, neierobežojot stingrāku valsts normu piemērošanu:

a) attiecīgās iekārtas pārdevējs sniedz deklarāciju, kurā noteikta tās izcelsme un apliecināts, ka nevienā brīdī iepriekšējo septiņu gadu laikā tā nav pirkta ar kādu valsts vai Kopienas dotāciju atbalstu;

b) iekārtu cena nepārsniedz tirgus vērtību un ir mazāka par līdzīgu jaunu iekārtu cenu; un

c) iekārtām ir attiecīgajai darbībai vajadzīgie tehniskie parametri un tā atbilst piemērojamajām normām un standartiem.

5. norma: Zemes pirkums

1. VISPĀRĪGA NORMA

1.1. Neapbūvētas zemes pirkuma izmaksas ir piemērotas struktūrfondu līdzfinansējuma saņemšanai, ja ir ņemti vērā turpmāk minētie trīs nosacījumi, neierobežojot stingrāku valsts normu piemērošanu:

a) starp zemes pirkumu un līdzfinansētās darbības mērķiem ir tieša saikne;

b) izņemot 2. punktā aprakstītos gadījumus, zemes pirkuma izmaksas nepārsniedz 10 % no darbības kopējiem piemērotajiem izdevumiem, ja vien augstāka proporcija nav noteikta atbalstā, ko apstiprinājusi Komisija;

c) no neatkarīga kvalificēta novērtētāja vai attiecīgi pilnvarotas oficiālas iestādes saņemta apliecība, kas apstiprina, ka iepirkuma cena nepārsniedz tirgus vērtību.

1.2. Līguma 87. pantā paredzēto atbalsta shēmu gadījumā zemes pirkuma piemērotību novērtē attiecībā uz atbalsta shēmu kopumā.

2. VIDES SAGLABĀŠANAS DARBĪBAS

Attiecībā uz vides saglabāšanas darbībām, lai izdevumi būtu piemēroti, ir jāievēro visi turpmāk minētie nosacījumi:

- par pirkumu ir vadošās iestādes pozitīvs lēmums,

- zemi izmanto paredzētajos nolūkos laika periodā, kas noteikts šajā lēmumā,

- zeme nav paredzēta lauksaimniecības nolūkiem, izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus, kurus apstiprinājusi vadošā iestāde,

- par pirkumu ir atbildīga kāda publiskā iestāde vai publisko tiesību subjekts.

6. norma: Nekustama īpašuma pirkums

1. VISPĀRĪGA NORMA

Nekustama īpašuma, t. i., jau uzceltu ēku un zemes zem tām pirkuma cena ir piemērota struktūrfondu līdzfinansējuma saņemšanai, ja starp pirkumu un attiecīgās darbības mērķiem ir tieša saikne, ievērojot 2. punkta nosacījumus un neierobežojot stingrāku valsts normu piemērošanu.

2. PIEMĒROTĪBAS NOSACĪJUMI

2.1. Ir jābūt apliecībai, ko izdevis neatkarīgs kvalificēts novērtētājs vai attiecīgi pilnvarota oficiāla iestāde, kas apstiprina, ka pirkuma cena nepārsniedz tirgus vērtību. Cita starpā šī apliecība apstiprina, ka attiecīgā ēka atbilst valsts tiesību aktiem, vai norāda uz aspektiem, kuri tiem neatbilst un kurus galīgais ieguvējs attiecīgajā darbībā paredzējis izlabot.

2.2. Pēdējo desmit gadu laikā ēka nedrīkst būt saņēmusi kādu valsts vai Kopienas dotāciju, kas gadījumā, ja pirkumu līdzfinansētu struktūrfondi, būtu divkāršs atbalsts.

2.3. Nekustamo īpašumu izmanto tādā nolūkā un laika posmā, ko paredzējusi vadošā iestāde.

2.4. Ēku var izmantot vienīgi saskaņā ar darbības mērķiem. Jo īpaši ēku var izmantot, lai nodrošinātu telpas valsts pārvaldes dienestiem, tikai, ja šāds izmantojums saskan ar attiecīgajam struktūrfondam piemērotām darbībām.

7. norma: PVN un citi nodokļi un nodevas

1. PVN nav piemēroti izdevumi, izņemot gadījumus, kad tos reāli un galīgi maksā galīgais ieguvējs vai individuāls saņēmējs atbalsta shēmās saskaņā ar Līguma 87. pantu, kā arī tāda atbalsta gadījumā, ko piešķīrušas dalībvalstu izraudzītas iestādes. Par piemērotu nevar uzskatīt PVN, kas jebkādā veidā ir atgūstams, pat tad, ja galīgais ieguvējs vai individuālais saņēmējs faktiski to nav atguvis. Piemērojot šīs normas noteikumus, lai noteiktu, vai PVN ir piemēroti izdevumi, neņem vērā galīgā ieguvēja vai individuālā saņēmēja sabiedriskas vai privātas organizācijas statusu.

2. PVN, ko galīgais ieguvējs vai individuālais saņēmējs nevar atgūt, piemērojot īpašas valsts tiesību normas, ir piemēroti izdevumi tikai tad, ja šīs tiesību normas pilnīgi atbilst Padomes Sestajai Direktīvai 77/388/EEK [1] par PVN.

3. Ja uz galīgo ieguvēju vai individuālo saņēmēju attiecas vienotas likmes sistēma saskaņā ar XIV sadaļu Padomes Sestajā Direktīvā 77/388/EEK par PVN, samaksāto PVN 1. punkta nolūkiem uzskata par atgūstamu.

4. Kopienas līdzfinansējums nedrīkst pārsniegt kopējos piemērotos izdevumus bez PVN, neierobežojot Vispārējās regulas 29. panta 6. punkta noteikumus.

5. Citi nodokļi un nodevas (jo īpaši tiešie nodokļi un sociālās nodrošināšanas iemaksas no algas), kas saistās ar struktūrfondu līdzfinansējumu, nav piemēroti izdevumi, izņemot gadījumus, kad tos reāli un galīgi maksā galīgais ieguvējs vai individuāls saņēmējs.

8. norma: Riska kapitāla un aizdevumu fondi

1. VISPĀRĪGA NORMA

Struktūrfondi var līdzfinansēt riska kapitāla un/vai aizdevumu fondu vai riska kapitāla līdzdalības fondu kapitālu (turpmāk saukti par "fondiem") saskaņā ar 2. punktā izvirzītajiem nosacījumiem. Šajā normā "riska kapitāla fondi un aizdevumu fondi" ir ieguldījumu instrumenti, kas īpaši izveidoti, lai maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuri definēti Komisijas Ieteikumā 96/280/EK [2], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada 6. maija Ieteikumu, nodrošinātu pašu kapitālu vai cita veida riska kapitālu, ieskaitot aizdevumus. "Riska kapitāla līdzdalības fondi" ir fondi, kas izveidoti, lai ieguldītu vairākos riska kapitāla un aizdevumu fondos. Struktūrfondu dalību fondos var papildināt citu Kopienas finansēšanas instrumentu līdzieguldījumi vai garantijas.

2. NOSACĪJUMI

2.1. Fonda līdzfinansētāji vai sponsori iesniedz pārdomātu komercdarbības plānu, cita starpā precizējot mērķa tirgu, finansēšanas kritērijus, noteikumus un nosacījumus, fonda darbības budžetu, īpašumtiesības un līdzfinansētājus, vadības profesionalitāti, kompetenci un neatkarību, fonda statūtus, struktūrfondu iemaksu pamatojumu un paredzēto izmantojumu, ieguldījumu izņemšanas politiku, fondu nobeiguma noteikumus, cita starpā to, kā paredzēts atkārtoti izmantot ienākumus, kas attiecināmi uz struktūrfondu ieguldījumu. Komercdarbības plānu uzmanīgi izvērtē un tā izpildi uzrauga vai par uzraudzību atbild vadošā iestāde.

2.2. Fondu izveido kā neatkarīgu juridisku vienību, kuru regulē akcionāru savstarpēji noslēgti līgumi, vai kā atsevišķu finanšu bloku kādā pastāvošā finanšu iestādē. Pēdējā minētajā gadījumā uz fondu attiecas atsevišķs izpildes līgums, kurš jo īpaši paredz atsevišķu grāmatvedību, kas jaunos fondā ieguldītos resursus (ieskaitot struktūrfondu ieguldījumus) šķir no sākotnējiem attiecīgās iestādes resursiem. Visi fonda dalībnieki iemaksas izdara naudā.

2.3. Komisija nevar kļūt par fonda biedru vai akcionāru.

2.4. Uz struktūrfondu iemaksām attiecas limiti, kas noteikti Vispārīgās regulas 29. panta 3. un 4. punktā.

2.5. Fondi var ieguldīt vienīgi mazos un vidējos uzņēmumos (MVU) uzņēmumu izveides, darbības sākšanas vai izvēršanas posmā (ieskaitot sākuma kapitālu) un vienīgi darbībās, ko fonda vadītāji uzskata par ekonomiski stabilām. Stabilitātes novērtējumā ir jāņem vērā visi konkrēto uzņēmumu ienākumu avoti. Fondi neiegulda uzņēmumos, kam ir grūtības saskaņā ar Kopienas pamatnostādnēm par valsts palīdzību grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai [3].

2.6. Ir jāveic piesardzības pasākumi, lai mazinātu konkurences izkropļojumus riska kapitāla vai aizdevumu tirgū. Jo īpaši ienākumus no kapitāla ieguldījumiem un aizdevumiem (mīnus vadības izmaksu proporcionāla daļa) vispirms var piešķirt privātā sektora akcionāriem, nepārsniedzot atlīdzības līmeni, kas noteikts akcionāru līgumā, un pēc tam tos proporcionāli sadala visiem akcionāriem un struktūrfondiem. Fonda ienākumus, kas attiecināmi uz struktūrfondu iemaksām, vēlreiz izmanto MVU attīstībai tajā pašā piemērotajā jomā.

2.7. Atbalsta laikā vadības izmaksas gadā nedrīkst pārsniegt vidēji 5 % no samaksātā kapitāla, ja vien pēc piedāvājumu konkursa neizrādās, ka ir vajadzīga augstāka proporcija.

2.8. Brīdī, kad darbība tiek izbeigta, fonda (galīgā ieguvēja) piemērotie izdevumi ir attiecīgais fonda kapitāls, kas ieguldīts vai aizdots MVU, ieskaitot veiktās vadības izmaksas.

2.9. Uz iemaksām fondos no struktūrfondiem un citiem publiskiem avotiem, kā arī uz šo fondu ieguldījumiem atsevišķos MVU attiecas normas par valsts atbalstu.

3. IETEIKUMI

3.1. Komisija iesaka piemērot labas prakses normas, kas 3.2. līdz 3.6. punktā izvirzītas attiecībā uz fondiem, kuros iegulda struktūrfondi. Šo ieteikumu ievērošanu Komisija uzskatīs par pozitīvu aspektu, izskatot fondu atbilstību normām par valsts atbalstu. Ieteikumi nav saistoši izdevumu piemērotības nolūkiem.

3.2. Privātā sektora finanšu iemaksām jābūt būtiskām un jāpārsniedz 30 %.

3.3. Fondiem ir jābūt pietiekami nozīmīgiem un jāaptver pietiekami plaša iedzīvotāju mērķa daļa, lai nodrošinātu to darbību ekonomisku stabilitāti; to ieguldījumu grafikam ir jābūt saderīgam ar struktūrfondu dalības periodu, un jākoncentrējas sektoros, kas ir vājākie tirgus posmi.

3.4. Grafiks, pēc kura tiek veikti kapitāla maksājumi fondā, struktūrfondiem un akcionāriem ir viens, un tas ir proporcionāls parakstītajam ieguldījumam.

3.5. Fondu vadībā ir jābūt neatkarīgām profesionālām komandām ar pietiekamu uzņēmējdarbības pieredzi, lai pierādītu uzticamību un spējas, kādas vajadzīgas, lai vadītu riska kapitāla fondu. Vadības komandas atlasa konkursā, ņemot vērā paredzēto honorāru līmeni.

3.6. Principā fondiem nav jāiegūst akciju kontrolpakete uzņēmumos un jāievēro mērķis īstenot visus ieguldījumus fonda pastāvēšanas laikā.

9. norma: Garantiju fondi

1. VISPĀRĪGA NORMA

Struktūrfondi var līdzfinansēt garantiju fondu kapitālu saskaņā ar nosacījumiem, kas izvirzīti 2. punktā. Šajā normā "garantiju fondi" ir finansēšanas instrumenti, kas garantē riska kapitāla un aizņēmumu fondus 8. normas nozīmē un citas MVU riska finansēšanas shēmas (ieskaitot aizdevumus) attiecībā uz zaudējumiem, ko rada to ieguldījumi mazos un vidējos uzņēmumos, kuri definēti Ieteikumā 96/280/EK, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas 2003. gada 6. marta Ieteikumu. Šie fondi var būt kopfondi, kas saņem atbalstu no publiskiem avotiem un kuros piedalās MVU, komerciālas vadības fondi ar privātā sektora biedriem, vai pilnīgi publiski finansēti fondi. Struktūrfondu dalību fondos var papildināt citu Kopienas finansēšanas instrumentu daļējas garantijas.

2. NOSACĪJUMI

2.1. Fonda līdzfinansētāji vai sponsori iesniedz pārdomātu komercdarbības plānu tāpat kā riska kapitāla fondu gadījumā (8. norma), veicot vajadzīgās izmaiņas un precizējot mērķa garantijas portfeli. Komercdarbības plānu uzmanīgi izvērtē un tā izpildi uzrauga vai par uzraudzību atbild vadošā iestāde.

2.2. Fondu izveido kā neatkarīgu juridisku vienību, kuru regulē akcionāru savstarpēji noslēgti līgumi, vai kā atsevišķu finanšu bloku kādā pastāvošā finanšu iestādē. Pēdējā minētajā gadījumā uz fondu attiecas atsevišķs izpildes līgums, kas jo īpaši paredz atsevišķu grāmatvedību, kura jaunos fondā investētos resursus (ieskaitot struktūrfondu ieguldījumus) šķir no sākotnējiem attiecīgās iestādes resursiem.

2.3. Komisija nevar kļūt par fonda biedru vai akcionāru.

2.4. Fondi var garantēt vienīgi ieguldījumus darbībās, kas atzītas par potenciāli ekonomiski stabilām. Fondi nesniedz garantijas uzņēmumiem, kam ir grūtības saskaņā ar Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai.

2.5. Jebkuru struktūrfondu iemaksas daļu, kas palikusi pāri pēc tam, kad nokārtotas attiecīgās garantijas, atkārtoti izmanto MVU attīstībai tajā pašā piemērotajā jomā.

2.6. Atbalsta laikā vadības izmaksas gadā nedrīkst pārsniegt vidēji 2 % no samaksātā kapitāla, ja vien pēc piedāvājumu konkursa neizrādās, ka ir vajadzīga augstāka proporcija.

2.7. Brīdī, kad darbība tiek izbeigta, fonda (galīgā ieguvēja) piemērotie izdevumi ir attiecīgais fonda samaksātais kapitāls, kas pēc neatkarīgas revīzijas atzīts par vajadzīgu, lai segtu noteiktās garantijas, ieskaitot veiktās vadības izmaksas.

2.8. Struktūrfondu un citu publisko tiesību subjektu iemaksām garantijas fondos, kā arī garantijām, ko šādi fondi sniedz individuāliem MVU, piemēro noteikumus par valsts atbalstu.

10. norma: Līzings

1. VISPĀRĪGA NORMA

Izdevumi, kas veikti attiecībā uz līzinga darbībām, ir piemēroti struktūrfondu līdzfinansējumam, ievērojot 2., 3. un 4. punkta normas.

2. PALĪDZĪBA, KO PIEŠĶIR CAUR LĪZINGA DEVĒJU

2.1. Līzinga devējs ir tāda Kopienas līdzfinansējuma tiešais saņēmējs, kuru izmanto, lai samazinātu līzinga maksas maksājumus, ko līzinga ņēmējs maksā attiecībā uz lietām, kas ir līzinga līguma objekti.

2.2. Līzinga līgumi, par ko tiek maksāta Kopienas palīdzība, paredz izpirkuma iespēju vai tādu minimālo līzinga termiņu, kas ir vienāds ar attiecīgās līgumā paredzētās lietas kalpošanas laiku.

2.3. Ja līzinga līgumu bez iepriekšēja kompetento iestāžu apstiprinājuma izbeidz pirms minimālā līzinga termiņa beigām, līzinga devējs apņemas atmaksāt attiecīgajām valsts iestādēm (attiecīgā fonda kontā) to Kopienas atbalsta daļu, kas atbilst līzinga termiņa atlikumam.

2.4. Attiecīgās lietas pirkums, ko veic līzinga devējs un ko pamato kvitēts rēķins vai uzskaites dokuments, kuram ir līdzvērtīga pierādījuma vērtība, ir līdzfinansējumam piemēroti izdevumi. Maksimālā summa, kas ir piemērota Kopienas līdzfinansējuma saņemšanai, nepārsniedz līzinga lietas tirgus vērtību.

2.5. Izmaksas, kas saistās ar līzinga līgumu (jo īpaši nodoklis, līzinga devēja peļņa, procentu refinansēšanas izmaksas, pieskaitāmās izmaksas, apdrošināšanas izmaksas), bet kas nav 2.4. punktā minētie izdevumi, nav piemēroti izdevumi.

2.6. Kopienas atbalstu, kas tiek izmaksāts līzinga devējam, pilnīgi izmanto līzinga ņēmēja labā, vienmērīgi samazinot līzinga maksu līzinga termiņā.

2.7. Līzinga devējam ir jāpierāda, ka Kopienas palīdzība pilnīgi tiks nodota līzinga ņēmējam, sastādot līzinga maksu grafiku vai piemērojot citu metodi, kas sniedz līdzvērtīgu pierādījumu.

2.8. Izmaksas, kas minētas 2.5. punktā, tas, kā tiek izmantoti finanšu ieguvumi no līzinga darījuma, kā arī citi līguma nosacījumi ir vienādi ar tiem, ko piemēro tad, kad nav paredzēta Kopienas finansiāla palīdzība.

3. ATBALSTS, KO SAŅEM LĪZINGA ŅĒMĒJS

3.1. Līzinga ņēmējs ir Kopienas līdzfinansējuma tiešais saņēmējs.

3.2. Līzinga maksas, ko līzinga ņēmējs samaksājis līzinga devējam un ko pamato kvitēts rēķins vai uzskaites dokuments, kuram ir līdzvērtīga pierādījuma vērtība, ir piemēroti izdevumi līdzfinansējuma saņemšanai.

3.3. Tādu līzinga līgumu gadījumā, kas paredz izpirkuma iespēju vai minimālo līzinga termiņu, kas ir vienāds ar līgumā paredzētās lietas kalpošanas laiku, maksimālā summa, kas piemērota Kopienas līdzfinansējuma saņemšanai, nepārsniedz līzinga lietas tirgus vērtību. Pārējās izmaksas, kas saistās ar līzinga līgumu (nodoklis, līzinga devēja peļņa, procentu refinansēšanas izmaksas, pieskaitāmās izmaksas, apdrošināšanas izmaksas utt.), nav piemēroti izdevumi.

3.4. Kopienas atbalstu attiecībā uz līzinga līgumiem, kas minēti 3.3. punktā, līzinga ņēmējam izmaksā vienā vai vairākās daļās saskaņā ar faktiski samaksātām līzinga maksām. Ja līzinga līguma termiņš pārsniedz pēdējo dienu, kas noteikta, lai ņemtu vērā maksājumus saskaņā ar Kopienas atbalstu, par piemērotiem var uzskatīt vienīgi izdevumus saistībā ar līzinga maksām, kas maksājamas un ko līzinga ņēmējs samaksājis pirms pēdējās maksājuma dienas saskaņā ar palīdzību.

3.5. Attiecībā uz līzinga līgumiem, kas neparedz izpirkuma iespēju un kuru termiņš ir mazāks par līzinga lietas kalpošanas laiku, līzinga maksas ir piemērotas Kopienas līdzfinansējuma saņemšanai proporcionāli piemērotās darbības periodam. Tomēr līzinga ņēmējam ir jāspēj pierādīt, ka līzings bijis visizdevīgākā metode, lai iegūtu iekārtu lietošanā. Ja izmaksas būtu bijušas zemākas, izmantojot citu metodi (piemēram, iekārtas nomu), papildu izmaksas atskaita no piemērotajiem izdevumiem.

3.6. Dalībvalstis var noteikt stingrākas valsts normas piemērotu izdevumu noteikšanai saskaņā ar 3.1. līdz 3.5. punktu.

4. PĀRDOŠANA UN SAŅEMŠANA ATPAKAĻ NOMĀ

Nomas maksas, ko maksājis nomnieks saskaņā ar shēmu "pārdošana un saņemšana atpakaļ nomā", var būt piemēroti izdevumi saskaņā ar noteikumiem, kas izvirzīti 3. punktā. Lietas iegādes izmaksas nevar saņemt Kopienas līdzfinansējumu.

11. norma: Izmaksas, kas veiktas struktūrfondu vadības un izpildes jomā

1. VISPĀRĪGA NORMA

Izmaksas, ko dalībvalstis veikušas struktūrfondu vadības, izpildes, uzraudzības un kontroles jomā, nav piemērotas līdzfinansējuma saņemšanai, izņemot gadījumus, kas paredzēti 2. punktā, un kategorijas, kas definētas 2.1. punktā.

2. VADĪBAS, IZPILDES, UZRAUDZĪBAS UN KONTROLES IZDEVUMU KATEGORIJAS, KAS IR PIEMĒROTAS LĪDZFINANSĒJUMAM

2.1. Šādas izdevumu kategorijas ir piemērotas līdzfinansējuma saņemšanai, ievērojot 2.2. līdz 2.7. punkta nosacījumus:

- izdevumi, kas saistās ar atbalsta un darbību sagatavošanu, atlasi, izvērtējumu un uzraudzību (izņemot izdevumus attiecībā uz vadības, uzraudzības un izvērtēšanas datorizēto sistēmu iegādi un uzstādīšanu),

- izdevumi, kas veikti attiecībā uz uzraudzības komiteju un apakškomiteju sanāksmēm saistībā ar atbalsta īstenošanu. Šie izdevumi var būt arī ekspertu un citu šo komiteju dalībnieku izmaksas, ieskaitot dalībniekus no trešām valstīm, ja šo komiteju priekšsēdētājs atzinis viņu dalību par būtisku atbalsta efektīvai īstenošanai,

- izdevumi, kas saistās ar revīziju un darbību pārbaudēm uz vietas.

2.2. Izdevumi, kas saistīti ar algām, ieskaitot sociālās nodrošināšanas maksājumus, ir piemēroti vienīgi šādos gadījumos:

a) valsts civildienesta ierēdņi vai citas valsts amatpersonas, kas ar oficiālu kompetentās iestādes lēmumu uz laiku norīkotas veikt uzdevumus, kuri minēti 2.1. punktā;

b) pārējie darbinieki, ko nodarbina 2.1. punktā minēto uzdevumu veikšanai.

Komandējuma vai darba periods nedrīkst pārsniegt pēdējo dienu, kas noteikta lēmumā attiecībā uz izdevumu piemērotību, ar kuru apstiprina atbalstu.

2.3. Struktūrfondu ieguldījums izdevumos saskaņā ar 2.1. punktu nepārsniedz maksimālo summu, ko nosaka Komisijas apstiprinātajā atbalstā, un 2.4 un 2.5. punktā norādītos limitus.

2.4. Attiecībā uz visiem atbalsta pasākumiem, izņemot Kopienas iniciatīvas, īpašo programmu PEACE II un jauninājumus, limits ir šādu lielumu summa:

- 2,5 % no tādiem kopējiem struktūrfondu ieguldījumiem, kuri ir mazāki vai vienādi ar 100 miljoniem eiro,

- 2 % no tādiem kopējiem struktūrfondu ieguldījumiem, kuri pārsniedz 100 miljonus eiro, bet ir mazāki vai vienādi ar 500 miljoniem eiro,

- 1 % no tādiem kopējiem struktūrfondu ieguldījumiem, kuri pārsniedz 500 miljonus eiro, bet ir mazāki vai vienādi ar 1000 miljoniem eiro,

- 0,5 % no tādiem kopējiem struktūrfondu ieguldījumiem, kuri pārsniedz 1000 miljonus eiro.

2.5. Kopienas iniciatīvām, jauninājumiem un īpašajai programmai PEACE II limits ir 5 % no struktūrfondu kopējā ieguldījuma. Ja šāds atbalsts saistīts ar vairāku dalībvalstu dalību, šo limitu var paaugstināt, ņemot vērā vadības un izpildes augstās izmaksas, un tas ir jānorāda Komisijas lēmumā.

2.6. Lai aprēķinātu 2.4. un 2.5. punktā minēto limitu lielumus, struktūrfondu kopējais ieguldījums ir kopējā summa, kura norādīta katrā atbalsta pasākumā, ko apstiprinājusi Komisija.

2.7. Par šīs normas 2.1. līdz 2.6. punkta īstenošanu vienojas Komisija un dalībvalstis, un to nosaka atbalsta pasākumā. Ieguldījuma likmi nosaka saskaņā ar Vispārīgās regulas 29. panta 7. punktu. Uzraudzības nolūkiem uz 2.1. punktā minētajām izmaksām attiecas īpašs pasākums vai pakārtots pasākums atbilstīgi tehniskai palīdzībai.

3. PĀRĒJIE IZDEVUMI TEHNISKĀ ATBALSTA SAKARĀ

Darbībām, ko var līdzfinansēt saskaņā ar tehnisko atbalstu un kas nav norādītas 2. punktā (tādām kā mācības, semināri, informācijas darbības, izvērtējums, vadības, uzraudzības un izvērtēšanas datorizētu sistēmu iegāde un uzstādīšana), nepiemēro nosacījumus, kas izvirzīti 2.4., 2.5. un 2.6. punktā. To valsts civildienesta ierēdņu un citu valsts amatpersonu algu izdevumi, kuri veic šādas darbības, nav piemēroti.

4. VALSTS PĀRVALDES IZDEVUMI, KAS SAISTĀS AR DARBĪBU IZPILDI

Līdzfinansējumam ārpus tehniskā atbalsta ir piemēroti šādi valsts pārvaldes izdevumi, ja tie attiecas uz kādas darbības izpildi, ar nosacījumu, ka tie neizriet no attiecīgiem likumā paredzētiem valsts iestāžu uzdevumiem vai iestādes ikdienas vadības, uzraudzības un kontroles uzdevumiem:

a) tādu profesionālu pakalpojumu izmaksas, kurus sniedz valsts dienests kādas darbības izpildē. Izmaksām ir jābūt ierakstītām rēķinā uz galīgā ieguvēja (publiska vai privāta) vārda vai apstiprinātām, pamatojoties uz dokumentiem, kam ir līdzvērtīga pierādījuma vērtība, tādējādi ļaujot noskaidrot faktiskās izmaksas, ko veicis attiecīgais valsts dienests sakarā ar minēto darbību;

b) tādas darbības izpildes izmaksas, ieskaitot izdevumus saistībā ar pakalpojumiem, ko sedz kāda valsts iestāde, kura pati ir galīgā ieguvēja un kura uz sava rēķina īsteno darbību bez ārēju finansētāju vai citu uzņēmumu palīdzības. Paredzētajām izmaksām ir jāattiecas uz izdevumiem, kas ir faktiski un tieši samaksāti līdzfinansētās darbības izdevumi, un tās jāapstiprina, pamatojoties uz dokumentiem, kuri ļauj noskaidrot faktiskās izmaksas, ko veicis attiecīgais valsts dienests attiecībā uz minēto darbību.

12. norma: Darbību piemērotība atkarībā no atrašanās vietas

1. VISPĀRĪGA NORMA

Parasti struktūrfondu līdzfinansētās darbības notiek reģionā, uz ko attiecas atbalsts.

2. IZŅĒMUMS

2.1. Ja reģions, uz ko attiecas atbalsts, pilnīgi vai daļēji iegūst no darbības, kas notiek ārpus reģiona, vadošā iestāde var akceptēt darbības līdzfinansējumu, ja vien izpildīti nosacījumi, kas izvirzīti 2.2., 2.3. un 2.4. punktā. Pārējos gadījumos kādu darbību var atzīt par līdzfinansējumam piemērotu saskaņā ar 3. punkta procedūru. Darbībām, kas finansētas saskaņā ar Zivsaimniecības virzības finansēšanas instrumenta (ZVFI) līdzekļiem, vienmēr piemēro procedūru, kas paredzēta 3. punktā.

2.2. Darbībai ir jānotiek attiecīgās dalībvalsts III līmeņa NUTS teritorijā, kura atrodas tieši blakus reģionam, uz ko attiecas palīdzība.

2.3. Darbības piemēroto izdevumu maksimumu nosaka proporcionāli tiem ieguvumiem no attiecīgās darbības, ko paredzēts gūt attiecīgajā reģionā, un pamato ar izvērtējumu, ko sniegusi no vadošās iestādes neatkarīga iestāde. Ieguvumus izvērtē, ņemot vērā īpašus atbalsta mērķus un tā gaidāmo ietekmi. Darbība nav piemērota līdzfinansējumam, ja ieguvumu proporcija nesasniedz 50 %.

2.4. Katram atbalsta pasākumam saskaņā ar 2.1. punktu akceptēto darbību piemērotie izdevumi nedrīkst pārsniegt 10 % no pasākuma kopējiem izdevumiem. Turklāt visu saskaņā ar 2.1. punktu akceptēto darbību piemērotie izdevumi nedrīkst pārsniegt 5 % no pasākuma kopējiem piemērotiem izdevumiem.

2.5. Darbības, ko vadošā iestāde akceptējusi saskaņā ar 2.1. punktu, norāda gada un galīgajos atbalsta izpildes ziņojumos.

3. PĀRĒJIE GADĪJUMI

Attiecībā uz darbībām, kuras notiek ārpus reģiona, uz ko attiecas atbalsts, bet kuras neatbilst 2. punkta nosacījumiem, un darbībām, kas finansētas saskaņā ar ZVFI, to, vai darbība ir piemērota līdzfinansējumam, katrā atsevišķā gadījumā iepriekš apstiprina Komisija pēc attiecīgās dalībvalsts iesniegta lūguma, jo īpaši ņemot vērā darbības tuvumu attiecīgajam reģionam, paredzamo reģiona ieguvumu līmeni, izdevumu daudzumu proporcionāli attiecīgā pasākuma un palīdzības kopējiem izdevumiem. Tādas palīdzības gadījumā, kura saistās ar attālākajiem reģioniem, piemēro šā punkta procedūru.

[1] OV L 145, 13.6.1977., 1. lpp.

[2] OV L 107, 30.4.1996., 4. lpp.

[3] OV C 288, 9.10.1999., 2. lpp.

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Regula (EK) Nr. 1685/2000 | Grozošā regula |

1. pants | 1. pants, grozīts |

2. pants | 2. pants, grozīts |

Pielikums | I pielikums |

1. norma | 1. norma, grozīta |

1.1. punkts | 1.1. punkts, grozīts |

| 1.3. punkts, jauns |

1.3. punkts | 1.4. punkts |

1.4. punkts | 1.5. punkts |

1.5. punkts | 1.6. punkts |

1.6. punkts | 1.7. punkts |

1.7. punkts | 1.8. punkts |

1.8. punkts | 1.9. punkts |

1.9. punkts | 1.10. punkts |

2. punkts | 2. punkts grozīts |

3. punkts | 3. punkts negrozīts |

2. norma | 2 norma, negrozīta |

3. norma | 3 norma, grozīta |

1. punkts | 1. punkts, grozīts |

2. līdz 5 punkts | 2. līdz 5. punkts, negrozīts |

4. norma | 4. norma, negrozīta |

5. norma | 5. norma, negrozīta |

6. norma | 6. norma, negrozīta |

7. norma | 7. norma, grozīta |

1 punkts | 1 punkts, grozīts |

| 2. punkts jauns |

2. punkts | 3. punkts, grozīts |

3. punkts | 4 punkts, grozīts |

4. punkts | 5 punkts, grozīts |

8. norma | 8. norma, negrozīta |

9. norma | 9. norma, negrozīta |

10. norma | 10. norma, negrozīta |

11. norma. | 11. norma, negrozīta |

12. norma | 12. norma, negrozīta |

| II pielikums, jauns |

--------------------------------------------------