Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/36/EK

(2004. gada 21. aprīlis)

par Kopienas lidostas izmantojošo trešo valstu gaisa kuģu drošību

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 80. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

apspriedušies ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar Līguma 251. pantā [3] paredzēto procedūru, ievērojot Samierināšanas komitejas 2004. gada 26. februārī apstiprināto kopīgo dokumentu,

tā kā:

(1) Eiropas Parlamenta 1996. gada 15. februāra Rezolūcijā par aviokatastrofu pie Dominikānas Republikas krasta [4] uzsvērts, ka Kopienai jāpieņem aktīvāka nostāja un jāizstrādā stratēģija, kā uzlabot to savu pilsoņu drošību, kas lido ar gaisa kuģiem vai dzīvo pie lidostām.

(2) Komisija ir sniegusi paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei ar nosaukumu "Nosakot Kopienas stratēģiju aviācijas lidojumu drošības uzlabošanai".

(3) Minētajā paziņojumā skaidri pausts, ka drošību var efektīvi uzlabot, panākot, ka gaisa kuģis pilnībā atbilst starptautiskiem lidojumu drošības standartiem, kas ietverti pielikumos 1944. gada 7. decembrī Čikāgā parakstītajai Konvencijai par starptautisko civilo aviāciju ("Čikāgas Konvencija").

(4) Lai sasniegtu un saglabātu vienādi augsta līmeņa civilās aviācijas lidojumu drošību Eiropā, Kopienā jāievieš saskaņota pieeja starptautisku lidojumu drošības standartu efektīvai īstenošanai. Tāpēc jāsaskaņo noteikumi un procedūras pirmslidojuma/pēclidojuma pārbaužu veikšanai gaisa kuģiem, kas nolaižas lidostās, kuras atrodas dalībvalstīs.

(5) Dalībvalstu saskaņota pieeja starptautisku lidojumu drošības standartu efektīvai īstenošanai būs bez konkurences izkropļojumiem. Kopīga nostāja attiecībā uz trešo valstu gaisa kuģiem, kas neatbilst starptautiskiem lidojumu drošības standartiem, nāks par labu dalībvalstu nostājai.

(6) Gaisa kuģiem, kas nolaižas dalībvalstī, jāizdara pārbaude, ja ir aizdomas, ka tie neatbilst starptautiskiem lidojumu drošības standartiem.

(7) Ja nav nekādu īpašu aizdomu, pārbaudes drīkst veikt arī saskaņā ar izlases veida pārbaudes procedūru, ievērojot Kopienas un starptautisko tiesību aktus. Jo īpaši pārbaudes jāveic bez diskriminācijas.

(8) Pārbaudes jāpastiprina, ja gaisa kuģiem jau agrāk bieži bijuši atklāti defekti vai ja gaisa kuģi pieder aviosabiedrībai, kuras gaisa kuģi bieži piesaista uzmanību.

(9) Katrā dalībvalstī savāktajai informācijai jābūt pieejamai visām pārējām dalībvalstīm un Komisijai, lai nodrošinātu visefektīvāko pārraudzību attiecībā uz trešo valstu gaisa kuģu atbilstību starptautiskajiem lidojumu drošības standartiem.

(10) Šo iemeslu dēļ Kopienas līmenī jāizstrādā procedūra, kā novērtēt trešās valsts gaisa kuģi, un saistītie mehānismi sadarbībai starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm informācijas apmaiņas nolūkā.

(11) Ar drošību saistītās informācijas svarīguma dēļ dalībvalstīm saskaņā ar saviem tiesību aktiem jāveic pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu pienācīgu saņemtās informācijas slepenību.

(12) Neierobežojot sabiedrības tiesības piekļūt Komisijas dokumentiem, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulā (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem [5], Komisijai jānosaka pasākumi šādas informācijas izplatīšanai ieinteresētajām personām un ar to saistītie nosacījumi.

(13) Ja ir skaidrs, ka atklātie defekti ir bīstami drošībai, gaisa kuģi, kam vajadzīgi korektīvi pasākumi, jāpārtrauc ekspluatēt, līdz neatbilstība starptautiskajiem lidojumu drošības standartiem ir novērsta.

(14) Pārbaudes lidostā aprīkojums var būt tāds, ka kompetentajai iestādei varētu būt jāatļauj gaisa kuģi pārvietot uz atbilstošu lidostu, ar noteikumu, ka tiek ievēroti drošas pārvietošanas nosacījumi.

(15) Lai izpildītu šajā direktīvā noteiktos uzdevumus, Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar 12. pantu Padomes 1991. gada 16. decembra Regulā (EEK) Nr. 3922/91 par tehnisko prasību un administratīvo procedūru saskaņošanu civilās aviācijas jomā [6].

(16) Šīs direktīvas īstenošanai vajadzīgie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību [7].

(17) Komisijai jānodod saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 3922/91 12. pantu izveidotās komitejas rīcībā statistika un informācija, kas savākta atbilstoši citiem Kopienas pasākumiem, par īpašiem starpgadījumiem, kuri varētu būt svarīgi, lai atklātu trūkumus, kas apdraud civilas aviācijas lidojumu drošību.

(18) Jāņem vērā sadarbība un informācijas apmaiņa, kas notiek starp Apvienotajām aviācijas institūcijām (JAA) un Eiropas Civilās aviācijas konferenci (ECAC). Turklāt cik iespējams jāizmanto esošās speciālās zināšanas par Ārzemju gaisa kuģu drošības novērtēšanas (SAFA) metodēm.

(19) Jāņem vērā Eiropas Aviācijas drošības aģentūras (EASA) loma civilās aviācijas lidojumu drošības politikā, tostarp tādu procedūru noteikšanā, kuru mērķis ir panākt un uzturēt vienādi augstu civilās aviācijas lidojumu drošības līmeni Eiropā.

(20) Londonā 1987. gada 2. decembrī Spānijas Karaliste un Apvienotā Karaliste abu valstu ārlietu ministru kopīgā deklarācijā vienojās par ciešāku sadarbību Gibraltāra lidostas izmantošanā, un šī vienošanas vēl nav stājusies spēkā,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Piemērošanas joma un mērķis

1. Atbilstoši Kopienas vispārējai stratēģijai panākt un uzturēt vienādi augstu civilās aviācijas drošības līmeni Eiropā ar šo direktīvu ievieš saskaņotu pieeju starptautisko lidojumu drošības standartu efektīvai īstenošanai Kopienā, saskaņojot pirmslidojuma/pēclidojuma pārbaužu noteikumus un procedūras trešo valstu lidmašīnām, kas nolaižas lidostās, kuras atrodas dalībvalstīs.

2. Šī direktīva neierobežo Kopienas un starptautiskajos tiesību aktos noteiktās dalībvalstu tiesības veikt pārbaudes, uz kurām šī direktīva neattiecas, un pārtraukt jebkura gaisa kuģa ekspluatāciju, aizliegt jebkura gaisa kuģa lidojumus vai attiecināt nosacījumus uz jebkuru gaisa kuģi, kas nolaižas to lidostās.

3. Šī direktīva neattiecas uz Čikāgas Konvencijā definēto valsts gaisa kuģi un tādu gaisa kuģi, kam maksimālā pacelšanās masa ir mazāka par 5 700 kg, ja ar šādu gaisa kuģi netiek veikti komercpārvadājumi.

4. Uzskata, ka šīs direktīvas piemērošana Gibraltāra lidostai neskar Spānijas Karalistes un Apvienotās Karalistes attiecīgo juridisko nostāju attiecībā uz strīdu par tās teritorijas suverenitāti, kurā atrodas šī lidosta.

5. Attiecībā uz Gibraltāra lidostu šīs direktīvas piemērošanu atliek līdz brīdim, kad stājas spēkā kārtība, kas noteikta 1987. gada 2. decembra Spānijas Karalistes un Apvienotās Karalistes ārlietu ministru kopīgajā deklarācijā. Spānijas valdība un Apvienotās Karalistes valdība informē Padomi par šo spēkā stāšanās dienu.

2. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā:

a) "ekspluatācijas pārtraukšana" ir oficiāls aizliegums gaisa kuģim atstāt lidostu un attiecīga rīcība, kas vajadzīga, lai to aizturētu;

b) "starptautiskie drošības standarti" ir Čikāgas Konvencijā un tās pielikumos ietvertie drošības standarti, kas ir spēkā pārbaudes laikā;

c) "pirmslidojuma/pēclidojuma pārbaude" ir trešās valsts gaisa kuģa pārbaude atbilstoši II pielikumam;

d) "trešās valsts gaisa kuģis" ir gaisa kuģis, kas netiek izmantots vai ekspluatēts dalībvalsts kompetentās iestādes kontrolē.

3. pants

Informācijas vākšana

Dalībvalstis ievieš mehānismu jebkuras tādas informācijas vākšanai, ko uzskata par lietderīgu 1. pantā noteikto mērķu īstenošanai, tostarp:

a) svarīgu drošības informāciju, kas pieejama jo īpaši:

- no pilotu ziņojumiem,

- no tehniskās apkopes organizācijas ziņojumiem,

- no ziņojumiem par starpgadījumiem,

- no citām organizācijām, kas ir neatkarīgas no dalībvalstu kompetentajām iestādēm,

- no sūdzībām;

b) informāciju par rīcību, kas veikta pēc pirmslidojuma/pēclidojuma pārbaudes, piemēram:

- par gaisa kuģa ekspluatācijas pārtraukšanu,

- par gaisa kuģa vai gaisa kuģa ekspluatanta lidojumu aizliegšanu attiecīgajā dalībvalstī,

- par korektīvā pasākuma pieprasīšanu,

- sazināšanos ar gaisa kuģa ekspluatanta kompetento iestādi;

c) papildu informāciju par gaisa kuģa ekspluatantu, piemēram:

- par veiktu korektīvu pasākumu,

- par neatbilstības atkārtošanos.

Šo informāciju glabā, izmantojot I pielikumā norādīto standarta ziņojuma veidlapu, kas ietver aprakstītās pozīcijas.

4. pants

Pirmslidojuma/pēclidojuma pārbaude

1. Katra dalībvalsts paredz attiecīgus līdzekļus, lai panāktu, ka trešās valsts gaisa kuģim, par ko ir aizdomas, ka tas neatbilst starptautiskiem drošības standartiem, un kas nolaižas jebkurā tās lidostā, kura apkalpo starptautiskos reisus, veic pirmslidojuma/pēclidojuma pārbaudi. Īstenojot šādas procedūras, kompetentā iestāde īpašu uzmanību velta gaisa kuģim:

- ja ir saņemta informācija par uzturēšanu sliktā stāvokli vai acīm redzamiem bojājumiem vai defektiem,

- par kuru saņemts ziņojums, ka pēc ielidošanas dalībvalsts gaisa telpā tas veicis neparastus manevrus, kas, piemēram, likuši nopietni bažīties par lidojumu drošību,

- kam iepriekšējā pirmslidojuma/pēclidojuma pārbaudē atklāti trūkumi, kas likuši nopietni bažīties par to, ka gaisa kuģis neatbilst starptautiskiem drošības standartiem, un ja dalībvalsts nav pārliecināta, ka defekti ir novērsti,

- ja ir pierādījumi, ka reģistrācijas valsts kompetentās iestādes var nebūt pienācīgi veikušas drošības pārraudzību, vai

- ja atbilstīgi 3. pantam savāktā informācija ir iemesls bažām par gaisa kuģa ekspluatantu vai ja iepriekšējā pirmslidojuma/pēclidojuma pārbaudē, kas veikta gaisa kuģim, kuru izmantojis viens un tas pats gaisa kuģa ekspluatants, ir atklāti trūkumi.

2. Dalībvalstis var paredzēt noteikumus par to, ka gadījumos, kad nav nekādu īpašu aizdomu, pirmslidojuma/pēclidojuma pārbaudes veic saskaņā ar izlases veida pārbaudes procedūru, ar nosacījumu, ka minētie noteikumi atbilst Kopienas un starptautisko tiesību aktiem. Taču šādu procedūru veic bez diskriminācijas.

3. Dalībvalstis nodrošina, lai tiktu īstenotas atbilstošas pirmslidojuma/pēclidojuma pārbaudes un citi uzraudzības pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar 8. panta 3. punktu.

4. Pirmslidojuma/pēclidojuma pārbaudi veic saskaņā ar II pielikumā aprakstīto procedūru, izmantojot pirmslidojuma/pēclidojuma pārbaudes ziņojuma veidlapu, kurā ir vismaz II pielikumā norādītajā veidlapā aprakstītās pozīcijas. Pēc pirmslidojuma/pēclidojuma pārbaudes gaisa kuģa komandieri vai gaisa kuģa ekspluatanta pārstāvi informē par pirmslidojuma/pēclidojuma pārbaudes atzinumiem, un, ja ir atrasti ievērojami defekti, ziņojumu nosūta gaisa kuģa ekspluatantam un attiecīgajām kompetentajām iestādēm.

5. Veicot pirmslidojuma/pēclidojuma pārbaudi atbilstoši šai direktīvai, attiecīgā kompetentā iestāde dara visu iespējamo, lai nenotiktu pārbaudāmā gaisa kuģa nepamatota aizkavēšanās.

5. pants

Informācijas apmaiņa

1. Dalībvalstu kompetentās iestādes veic savstarpēju informācijas apmaiņu. Pēc kompetentās iestādes pieprasījuma šāda informācija ietver sarakstu ar attiecīgās dalībvalsts lidostām, kas apkalpo starptautiskos reisus, un norādi par katrā kalendārajā gadā veikto pirmslidojuma/pēclidojuma pārbaužu skaitu un trešās valsts gaisa kuģu pārvietošanos skaitu katrā šajā sarakstā iekļautajā lidostā.

2. Visi 3. pantā minētie standarta ziņojumi un 4. panta 4. punktā minētie pirmslidojuma/pēclidojuma pārbaužu ziņojumi tūlīt ir pieejami Komisijai un pēc dalībvalstu kompetento iestāžu pieprasījuma — dalībvalstīm, kā arī Eiropas Aviācijas drošības aģentūrai (EASA).

3. Ja standarta ziņojums liecina par iespējamu draudu drošībai vai ja pirmslidojuma/pēclidojuma pārbaudes ziņojums liecina, ka gaisa kuģis neatbilst starptautiskiem drošības standartiem un var radīt iespējamus draudus drošībai, ziņojumu nekavējoties nosūta visu dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Komisijai.

6. pants

Informācijas aizsardzība un izplatīšana

1. Dalībvalstis atbilstoši saviem tiesību aktiem veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu tās informācijas konfidencialitāti, kuru tās saņēmušas saskaņā ar 5. pantu. Šo informāciju tās izmanto tikai šīs direktīvas mērķiem.

2. Katru gadu Komisija publicē informācijas kopsavilkumu, kas ir pieejams sabiedrībai un nozares ieinteresētājām personām un kas ietver visas saskaņā ar 5. pantu saņemtās informācijas analīzi. Minētā analīze ir vienkārša un viegli saprotama un norāda, vai gaisa kuģu pasažieri ir pakļauti paaugstinātam lidojumu drošības riskam. Minētājā analīzē nenorāda informācijas avotu.

3. Neierobežojot sabiedrības tiesības piekļūt Komisijas dokumentiem, kā paredzēts Regulā (EK) Nr. 1049/2001, Komisija pēc savas iniciatīvas un saskaņā ar 10. panta 2. punktā minēto procedūru nosaka pasākumus attiecībā uz 1. punktā minētās informācijas izplatīšanu ieinteresētajām personām un šādas izplatīšanas nosacījumus. Šie pasākumi, kas drīkst būt gan vispārēji, gan individuāli, jāpamato ar vajadzību:

- sniegt personām un organizācijām informāciju, kas tām vajadzīga, lai uzlabotu civilās aviācijas lidojumu drošību,

- ierobežot informācijas izplatīšanu tikai un vienīgi tās lietotāju vajadzībām, lai nodrošinātu pienācīgu minētās informācijas konfidencialitāti.

4. Ja informācija par gaisa kuģa trūkumiem tiek sniegta brīvprātīgi, 4. panta 4. punktā minētajos pirmslidojuma/pēclidojuma pārbaužu ziņojumos nenorāda šādas informācijas avotu.

7. pants

Gaisa kuģa ekspluatācijas pārtraukšana

1. Ja ir skaidrs, ka neatbilstība starptautiskiem drošības standartiem ir bīstama lidojumu drošībai, gaisa kuģa ekspluatantam jāveic pasākumi, lai novērstu trūkumus pirms izlidošanas. Ja kompetentā iestāde, kas veic pirmslidojuma/pēclidojuma pārbaudi, pirms reisa veicamu korektīvu pasākumu uzskata par nepietiekamu, tā pārtrauc gaisa kuģa ekspluatāciju, līdz bīstamība ir novērsta, un tūlīt ziņo attiecīgā gaisa kuģa ekspluatanta un kuģa reģistrācijas valsts kompetentajām iestādēm.

2. Dalībvalsts kompetentā iestāde, kas veic pirmslidojuma/pēclidojuma pārbaudi, saskaņojot ar valsti, kas atbild par attiecīgā gaisa kuģa ekspluatāciju vai gaisa kuģa reģistrācijas valsti, drīkst izvirzīt vajadzīgos nosacījumus, kurus ievērojot gaisa kuģim var atļaut lidot uz lidostu, kur trūkumus var novērst. Ja trūkums ietekmē gaisa kuģa lidojumderīguma sertifikāta spēku, ekspluatācijas patraukšanu drīkst atcelt tikai tad, ja gaisa kuģa ekspluatants saņem atļauju no valsts vai valstīm, ko minētajā reisā pārlidos.

8. pants

Lidojumu drošības uzlabošana un īstenošanas pasākumi

1. Dalībvalstis ziņo Komisijai par operatīviem pasākumiem, kas veikti, lai īstenotu 3., 4. un 5. panta prasības.

2. Pamatojoties uz informāciju, kas savākta atbilstoši 1. punktam, Komisija saskaņā ar 10. panta 2. punktā minēto procedūru var veikt attiecīgus pasākumus, kas atvieglo 3., 4. un 5. panta īstenošanu, piemēram:

- sagatavot vācamās informācijas sarakstu,

- precīzi noteikt pirmslidojuma/pēclidojuma pārbaužu saturu un procedūras,

- noteikt datu uzglabāšanas un izplatīšanas formu,

- izveidot vai atbalstīt attiecīgas struktūras tādu instrumentu vadīšanai vai izmantošanai, kas vajadzīgi informācijas vākšanai un apmaiņai.

3. Pamatojoties uz informāciju, kas saņemta atbilstoši 3., 4. un 5. pantam, saskaņā ar 10. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt lēmumu par atbilstošu pirmslidojuma/pēclidojuma pārbaudi un citiem uzraudzības pasākumiem, jo īpaši attiecībā uz konkrētas trešās valsts gaisa kuģu konkrētu ekspluatantu vai ekspluatantiem, līdz minētās trešās valsts kompetentā iestāde pieņem pietiekamus noteikumus korektīviem pasākumiem.

4. Komisija var veikt visus attiecīgus pasākumus, lai sadarbotos ar trešām valstīm un tām palīdzētu uzlabot to aviācijas drošības pārraudzības spējas.

9. pants

Lidojumu aizliegšana vai ekspluatācijas nosacījumu izvirzīšana

Ja dalībvalsts nolemj aizliegt lidojumus no savām lidostām vai izvirzīt nosacījumus konkrētas trešās valsts konkrēta gaisa kuģa ekspluatanta vai ekspluatantu darbībai, līdz minētās trešās valsts kompetentā iestāde pieņem pietiekamus noteikumus korektīviem pasākumiem,

a) minētā dalībvalsts paziņo Komisijai par veiktajiem pasākumiem, un Komisija nosūta šo informāciju citām dalībvalstīm;

b) Komisija, rīkojoties saskaņā ar 10. panta 3. punktā minēto procedūru, var sniegt tādus ieteikumus un veikt tādas darbības, kādas tā uzskata par vajadzīgām; turklāt pēc to pasākumu projekta iesniegšanas, kas veicami saskaņā ar 10. panta 2. punktā minēto procedūru, pasākumus, kas izziņoti atbilstoši a) punktam, tā var attiecināt uz visu Kopienu.

10. pants

Komitejas procedūra

1. Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 3922/91 12. pantu.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, tad piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais termiņš ir trīs mēneši.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, tad piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.

4. Komiteja pieņem savu reglamentu.

5. Komisija turklāt var apspriesties ar komiteju par visiem citiem jautājumiem, kas saistīti ar šīs direktīvas piemērošanu.

11. pants

Īstenošana

Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai līdz 2006. gada 30. aprīlim izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem šos tiesību aktus, tajos iekļauj atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāmas šādas atsauces.

12. pants

Pielikumu grozījumi

Šīs direktīvas pielikumus var grozīt saskaņā ar 10. panta 2. punktā minēto procedūru.

13. pants

Ziņojums

Līdz 2008. gada 30. aprīlim Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas piemērošanu, un jo īpaši par 9. pantu, ar ko, cita starpā, ņem vērā norises Kopienā un starptautiskos forumos. Ziņojumam var būt klāt šis direktīvas grozījumu ierosinājumi.

14. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā tās publicēšanas dienā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

15. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Strasbūrā, 2004. gada 21. aprīlī

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

P. Cox

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

D. Roche

[1] OV C 103 E, 30.4.2002., 351. lpp.

[2] OV C 241, 7.10.2002., 33. lpp.

[3] Eiropas Parlamenta 2002. gada 3. septembra Atzinums (OV C 272 E, 13.11.2003., 343. lpp.), Padomes 2003. gada 13. jūnija Kopējā nostāja (OV C 233 E, 30.09.2003., 14. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2003. gada 9. oktobra Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta). Eiropas Parlamenta 2004. gada 1. aprīļa Normatīvā rezolūcija un Padomes 2004. gada 30. marta Lēmums.

[4] OV C 65, 4.3.1996., 172. lpp.

[5] OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.

[6] OV L 373, 31.12.1991., 4. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1592/2002 (OV L 240, 7.9.2002., 1. lpp.).

[7] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

I. Pirmslidojuma/pēclidojuma pārbaudēm atkarībā no atvēlētā laika jāaptver visi vai daži turpmāk norādītie aspekti.

1. Pārbauda, vai ir klāt un vai ir derīgi dokumenti, kas vajadzīgi starptautisku avioreisu veikšanai, piemēram, reģistrācijas apliecība, borta žurnāls, lidojumderīguma sertifikāts, apkalpes licences, radio licence, pasažieru un kravas saraksts.

2. Pārbauda, vai lidojuma apkalpes sastāvs un kvalifikācija atbilst Čikāgas Konvencijas 1. un 6. pielikuma prasībām (Starptautiskā Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) pielikumi).

3. Pārbauda ekspluatācijas dokumentāciju (lidojuma dati, operatīvais lidojuma plāns, tehniskais borta žurnāls) un lidojuma sagatavošanu, kas vajadzīga, lai pierādītu, ka lidojums ir sagatavots saskaņā ar ICAO 6. pielikumu.

4. Pārbauda, vai ir klāt un kādā stāvoklī ir turpmāk norādītie elementi, kas vajadzīgi starptautiskai aeronavigācijai saskaņā ar ICAO 6. pielikumu:

- gaisa kuģa ekspluatanta apliecība,

- trokšņa un emisiju līmeņa sertifikāts,

- ekspluatācijas rokasgrāmata (ar minimālā aprīkojuma sarakstu) un lidojuma rokasgrāmata,

- drošības aprīkojums,

- kabīnes drošības aprīkojums,

- aprīkojums, kas vajadzīgs konkrētam lidojumam, tostarp radiosakaru un radionavigācijas iekārtas,

- lidojuma datu reģistrēšanas iekārtas.

5. Pārbauda, vai gaisa kuģa un tā iekārtu stāvoklis (tostarp bojājumi un remonts) nodrošina pastāvīgu atbilstību ICAO 8. pielikuma standartiem.

II. Pārbaudes ziņojums jāsagatavo pēc pirmslidojuma/pēclidojuma pārbaudes, un tajā jāiekļauj iepriekš aprakstītā vispārīga standartinformācija un pārbaudīto elementu saraksts kopā ar visiem atklātajiem trūkumiem attiecībā uz katru no šiem elementiem, un/vai jebkura īpaša piebilde, kas var būt vajadzīga.

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------