32003R2152



Oficiālais Vēstnesis L 324 , 11/12/2003 Lpp. 0001 - 0008


Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2152/2003

(2003. gada 17. novembris)

par mežu un vides mijiedarbības monitoringu Kopienā (Forest Focus)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, jo īpaši 175. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu [3],

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru [4],

tā kā:

(1) Mežiem ir nozīmīga daudzfunkcionāla loma sabiedrībā. Līdzās to būtiskajai lomai lauku apvidu attīstībā, mežiem ir galvenā nozīme dabas saglabāšanā, svarīga loma vides aizsardzībā, tie ir galvenie oglekļa cikla elementi un nozīmīgas oglekli absorbējošas ekosistēmas, kā arī kritiskais hidroloģiskā cikla kontroles faktors.

(2) Mežu stāvokli var nopietni ietekmēt dabas faktori, piemēram, ārkārtēji laika apstākļi, kaitēkļu savairošanās un slimību izplatīšanās vai cilvēku iedarbības, piemēram, klimata izmaiņas, ugunsgrēki un gaisa piesārņojums. Šādi draudi var nopietni bojāt un pat iznīcināt mežus. Lielākā daļa dabas un antropogēno faktoru, kas ietekmē mežus, var būt ar pārrobežu ietekmi.

(3) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par Eiropas Savienības mežsaimniecības stratēģiju akcentē vajadzību aizsargāt dabisko vidi un mežu mantojumu, lai ilgtspējīgi apsaimniekotu mežus un veicinātu starptautisko un Viseiropas sadarbību attiecībā uz mežu aizsardzību, atsaucoties uz mežu monitoringu un mežu kā oglekli absorbējošu ekosistēmu sekmēšanu; Padome savā 1998. gada 15. decembra rezolūcijā par Eiropas Savienības mežsaimniecības stratēģiju [5] aicina Komisiju novērtēt un pastāvīgi uzlabot Eiropas mežu veselības monitoringa sistēmu, un ņemt vērā visas potenciālās iedarbības uz mežu ekosistēmām. Tā arī aicina Komisiju pievērst īpašu uzmanību Kopienas mežu ugunsgrēku informācijas sistēmas pilnveidošanai, kas ļautu labāk novērtēt aizsardzības pasākumu efektivitāti pret ugunsgrēkiem.

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 22. jūlija Lēmums Nr. 1600/2002/EK, ar ko nosaka Sesto Kopienas vides rīcības programmu [6], paredz vajadzību pamatoties vides politikas izstrādāšanā, īstenošanā un novērtēšanā uz pieejamo informāciju un, jo īpaši vajadzību veikt dažādo mežu funkciju monitoringu saskaņā ar rekomendācijām, ko pieņēmusi Ministru konference par mežu aizsardzību Eiropā un Apvieno Nāciju Organizācijas Mežu forums un Konvencija par bioloģisko daudzveidību un citi forumi.

(5) Kopiena un dalībvalstis uzņēmušās saistības īstenot pasākumus, par kuriem ir starptautiskas vienošanās attiecībā uz mežu saglabāšanu un aizsardzību, jo īpaši Starpvaldību padomes un Mežu foruma darbības priekšlikumus, paplašinātu Konvencijas par bioloģisko daudzveidību darba programmu saistībā ar mežu bioloģisko daudzveidību, kā arī ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām un Kioto protokolu.

(6) Ar Padomes 1986. gada 17. novembra Regulu (EEK) Nr. 3528/86 par Kopienas mežu aizsardzību no atmosfēras piesārņojuma [7] un Padomes 1992. gada 23. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2158/92 par Kopienas mežu aizsardzību pret ugunsgrēkiem [8]. Kopiena jau vērsusi uzmanību uz diviem cēloņiem, kas nelabvēlīgi ietekmē mežu ekosistēmas stāvokli.

(7) Abām regulām spēkā esamības termiņš izbeidzās 2002. gada 31. decembrī, un Kopienas vispārējās interesēs ir saglabāt un turpmāk attīstīt ar šīm regulām noteiktās monitoringa darbības, integrējot tās jaunā programmā ar nosaukumu "Forest Focus".

(8) Šī programma jāsaskaņo ar esošajām valstu, Eiropas un starptautiskajām sistēmām, pienācīgi ievērojot Kopienas kompetenci attiecībā uz mežiem, saskaņā ar tās mežsaimniecības stratēģiju un neierobežojot subsidiaritātes principu.

(9) Saskaņā ar programmu ieviestos pasākumus par meža ugunsgrēku monitoringu jāpapildina ar tiem, kas ir ieviesti, jo īpaši saskaņā ar Padomes 1999. gada 9. decembra Lēmumu Nr. 1999/847/EK, ar ko izveido Kopienas rīcības programmu civilās aizsardzības jomā [9], Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1257/1999 par atbalstu lauku apvidu attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības vadības un garantiju fonda (ELVGF) [10] un Padomes 1989. gada 29. maija Regulu (EEK) Nr. 1615/89 par Eiropas Mežsaimniecības informācijas un sakaru sistēmas (EMISS) izveidošanu [11].

(10) Šai programmai jāveicina informācijas apmaiņa par mežu stāvokli un par kaitīgajām ietekmēm uz mežiem Kopienā, un esošo pasākumu novērtējums, lai sekmētu mežu saglabāšanu un aizsardzību ilgtspējīgai attīstībai, īpaši uzsverot darbības, kas veiktas, lai samazinātu nelabvēlīgās iedarbības uz mežiem.

(11) Jautājums par mežu aizsardzību pret ugunsgrēkiem ir īpaši svarīgs un steidzams, lai, inter alia, cīnītos pret pārtuksnešošanos un izvairītos no ugunsgrēku nelabvēlīgās ietekmes uz klimata izmaiņām. Ir būtiski izvairīties no jebkādas to darbību pārtraukšanas, kuras dalībvalstis veic saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2158/92, kam izbeidzies spēkā esamības termiņš. Tādēļ šajā regulā jābūt ietvertiem preventīviem pasākumiem, kuri nav pamatoti ar Regulu (EK) Nr. 1257/99 un nav iekļauti valsts vai reģionālās lauku attīstības programmās.

(12) Lai veicinātu vispārēju izpratni par mežu un vides savstarpējām sakarībām, programmā jāiekļauj citu nozīmīgu faktoru monitorings, piemēram, bioloģiskās daudzveidības, oglekļa piesaistīšanas, klimata izmaiņas, augsnes un meža aizsargfunkciju monitorings. Tādēļ programmā jābūt ietvertām darbībām, lai nodrošinātu plašāku mērķu loku un elastīgu īstenošanu, pamatojoties uz panākumiem, kas sasniegti saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 3528/86 un (EEK) Nr. 2158/92. Tai jānodrošina atbilstošs, rentabls mežu un vides mijiedarbības monitorings.

(13) Šī programma jāīsteno dalībvalstīm savās valstu programmās, kuras jāapstiprina Komisijai, ievērojot procedūru, kas vēl ir jānosaka.

(14) Komisijai sadarbībā ar dalībvalstīm jānodrošina programmas koordinācija, monitorings un attīstība un jāziņo par to, jo īpaši Pastāvīgajai mežsaimniecības komitejai, kas ir izveidota ar Padomes Lēmumu 89/367/EEK [12].

(15) Ja dati tiek vākti pamatojoties uz saskaņotām metodēm, tikai mežu un vides mijiedarbības monitorings var nodrošināt ticamu un salīdzināmu informāciju, lai aizsargātu mežus Kopienā. Šāda salīdzināma informācija Kopienas līmenī veicina tādas sistēmas izveidi, kurā ir telpas dati, kas iegūti no dažādiem kopējās vides informācijas sistēmas avotiem. Tādēļ ir lietderīgi izstrādāt rokasgrāmatas, kas nosaka metodes, kuras jāizmanto veicot mežu stāvokļa monitoringu, noformējot datus, kā arī datu apstrādes noteikumus.

(16) Saskaņā ar šo programmu savāktie dati Komisijai jāizmanto saistībā ar oglekļa piesaistīšanu, klimata izmaiņām un ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, lai sniegtu palīdzību pārskatu saistību realizēšanā saskaņā ar attiecīgajām konvencijām un protokoliem, atbilstoši to noteikumiem. Ja rodas pretrunas, Komisijai jāveic visi iespējamie pasākumi, lai panāktu labvēlīgu risinājumu.

(17) Komisijai un dalībvalstīm jāsadarbojas starptautiskajā un Viseiropas līmenī ar citām starptautiskajām organizācijām meža monitoringa jomā, un, jo īpaši ar Starptautisko sadarbības programmu par gaisa piesārņojuma ietekmes uz mežiem novērtēšanu un monitoringu (še turpmāk "ICP Forests"), lai sekmētu mežu saglabāšanu un aizsardzību ilgtspējīgai attīstībai.

(18) Šī regula kopējam programmas darbības laikam nosaka kopējo finansējuma summu, kas atbilstīgi 33. punktam 1999. gada 6. maija Starpiestāžu līgumā, ko Eiropas Parlaments, Padome un Komisija savā starpā noslēgušas par budžeta disciplīnu un budžeta procedūras uzlabošanu [13], ir galvenā atsauce budžeta lēmējinstitūcijai gada budžeta procedūras izpildes laikā.

(19) Ir lietderīgi noteikt Kopienas ieguldījuma apjomu attiecībā uz pasākumiem, kas finansējami saskaņā ar šo programmu.

(20) Lai nodrošinātu monitoringa nepārtrauktu darbību, izņēmuma gadījumos ir nepieciešams piešķirt tiesības saņemt līdzfinansējumu dalībvalstu izdevumiem, ja tie attiecas uz darbībām, kas ir uzsāktas pēc 2003. gada 1. janvāra un pirms šīs regulas spēkā stāšanās ar noteikumu, ka šīs darbības nav pabeigtas laikā, kad Komisija apstiprina attiecīgo valsts programmu.

(21) Dalībvalstīm jāizraugās iestādes un aģentūras, kas ir atbildīgas par datu apstrādi un nosūtīšanu, un par Kopienas ieguldījumu pārvaldīšanu.

(22) Dalībvalstīm arī jāsagatavo tādi ziņojumi par dažādām monitoringa darbībām, kuri jāiesniedz Komisijai.

(23) Dati jāizplata, ņemot vērā ANO/EEK 1998. gada Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (Orhūsas Konvencija) un attiecīgos Kopienas noteikumus par pieeju vides informācijai.

(24) Vispārēja vēriena pasākumi, kas ir nepieciešami, lai īstenotu šo regulu, jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, kas nosaka procedūras Komisijai uzticēto izpildes pilnvaru īstenošanai [14].

(25) Pastāvīgajai mežsaimniecības komitejai jāpalīdz Komisijai, izmantojot regulatīvo procedūru saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti šā lēmuma 2. panta b) punktā.

(26) Ir svarīgi regulāri pārskatīt programmu un novērtēt tās efektivitāti, lai noteiktu risināmos jautājumus. Komisijai jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par programmas realizēšanu, jo īpaši ņemot vērā tās turpinājumu pēc īstenošanas perioda beigām, kas noteikts šajā regulā.

(27) Dalībvalstis nevar pietiekami sasniegt ierosinātās rīcības mērķus, proti, mežu, to stāvokļa un vides mijiedarbības monitoringu, tādēļ tos labāk var sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var noteikt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā izklāstīto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī regula nosaka tikai to, kas vajadzīgs šo mērķu sasniegšanai.

(28) Eiropas nolīgumi starp Eiropas Kopienām un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrāleiropas un Austrumeiropas kandidātvalstīm, no otras puses, paredz šo valstu līdzdalību Kopienas programmās, jo īpaši vides jomā. Programmai jābūt pieejamai līdzdalībai arī citām Eiropas valstīm.

(29) Ir lietderīgi šo regulu piemērot no 2003. gada 1. janvāra, ņemot vērā Regulas (EEK) Nr. 3528/86 un (EEK) Nr. 2158/92 spēkā esamības termiņa izbeigšanos, kā arī lai izvairītos no jebkādas pārklāšanās vai pārtraukuma,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. NODAĻA Mērķi, saturs un definīcijas

1. pants

1. Ar šo tiek noteikta Kopienas programma vispārīgam, saskaņotam un visaptverošam ilgtermiņa mežu stāvokļa monitoringam (še turpmāk "programma"), lai:

a) saglabātu un turpmāk attīstītu:

- gaisa piesārņojuma un gaisa piesārņojuma ietekmes un citu aģentu un faktoru, kuriem ir iedarbība uz mežiem, tādu kā biotisko un abiotisko faktoru, un antropogēnas izcelsmes faktoru monitoringu,

- meža ugunsgrēku un to cēloņu un ietekmes monitoringu,

- meža ugunsgrēku novēršanu;

b) novērtētu prasības un attīstītu augšņu, oglekļa piesaistīšanas, klimata izmaiņu ietekmes un bioloģiskās daudzveidības monitoringu, kā arī mežu aizsargfunkcijas;

c) regulāri izvērtētu monitoringa darbību efektivitāti, novērtējot mežu stāvokli un monitoringa darbības turpmāku attīstību.

Programma Kopienas līmenī nodrošina ticamus un salīdzināmus datus un informāciju par mežu stāvokli un kaitīgajām ietekmēm uz mežiem. Tā arī palīdz novērtēt esošos pasākumus, lai veicinātu mežu saglabāšanu un aizsardzību ilgtspējīgai attīstībai, īpaši uzsverot darbības, kas veiktas, lai samazinātu ietekmes, kam ir nelabvēlīga iedarbība uz mežiem. Programma ņem vērā un, kur tas ir atbilstoši, pievienojas, esošiem un plānotiem valstu, Eiropas un vispārējiem monitoringa mehānismiem, un tā ir saskaņā ar attiecīgiem starptautiskiem nolīgumiem.

2. Ja šajā regulā ir norāde uz mežiem, dalībvalstis var ietvert citas meža zemes. Ja šajā regulā norāde uz mežiem ir saistībā ar meža ugunsgrēkiem, dalībvalstis papildus var ietvert citas zemes.

3. Francijā programma nav piemērojama attiecībā uz aizjūras departamentiem.

2. pants

1. Programma nosaka pasākumus, kas ir paredzēti, lai:

a) veicinātu saskaņotu datu vākšanu, apstrādi un novērtēšanu;

b) uzlabotu datu novērtēšanu un veicinātu integrētu datu novērtēšanu Kopienas līmenī;

c) uzlabotu datu un informācijas kvalitāti, kas savākta saskaņā ar programmu;

d) turpmāk attīstītu programmas monitoringa darbību;

e) uzlabotu izpratni par mežiem un jo īpaši par dabiskās un antropogēnās slodzes faktoriem;

f) pētītu meža ugunsgrēku dinamiku un to cēloņus, un iedarbību uz mežiem;

g) izstrādātu riska novērtēšanas rādītājus, kā arī metodoloģijas attiecībā uz vairākiem mežu slodzes faktoriem laikā un telpā.

2. Šā panta 1. punktā noteiktie pasākumi papildina Kopienas pētniecības programmas.

3. pants

Šajā regulā ir spēkā šādas definīcijas:

a) "mežs" ir zeme ar koku vainagu projekciju (vai līdzvērtīgu biezību), kas ir lielāka nekā 10 % no platības, kura ir lielāka nekā 0,5 ha. Kokiem brieduma laikā konkrētajā vietā jāsasniedz 5 m minimālais augstums. Tas var veidoties no slēgtas mežaudzes, kur dažāda augstuma koki un pamežs aizņem lielu zemes daļu vai no atklāta meža veidojumiem ar nepārtrauktu veģetācijas segumu, kurā koka vainagu projekcija pārsniedz 10 %. Dabiskas jaunaudzes un visas plantācijas, kas izveidotas mežsaimniecības nolūkos un kas vēl nav sasniegušas 10 % vainaga blīvumu, vai 5 m koku augstumu, ietilpst mežā, tāpat kā platības, kas parasti veido meža platības daļu un kurās koki pagaidām nocirsti cilvēka iejaukšanās vai dabisku cēloņu dēļ, bet kurās paredzama meža atjaunošanās. "Meža" definīcija attiecas uz kokaudzētavām un sēklu ieguves plantācijām, kas ir meža sastāvdaļa; meža ceļiem, izcirtumiem, ugunsdrošības joslām un citiem mazas atklātas platības mežiem; mežiem nacionālajos parkos, dabas rezervātos un citos aizsargātos apgabalos, piemēram, uz kuriem attiecas īpašas vides, zinātniskas, vēsturiskas, kultūras vai garīgas intereses; vējlauzējjoslām un koku aizsargjoslām ar platību, kas ir lielāka nekā 0,5 ha un kuras platums ir lielāks nekā 20 m. Ir iekļautas kaučukaugu plantācijas un korķozola audzes. Tomēr "meža" definīcija neattiecas uz – zemi, kas dominējoši tiek izmantota lauksaimniecības praksē;

b) "citas meža zemes" ir zeme ar koku vainagu projekciju (vai līdzvērtīgu biezību) no 5 līdz 10 % kokiem, kas brieduma laikā konkrētajā vietā var sasniegt 5 m augstumu, vai ar vainaga projekciju (vai līdzvērtīgu biezību) lielāku nekā 10 % kokiem, kas brieduma laikā konkrētajā vietā nevar sasniegt 5 m augstumu (piemēram pundurkoki vai panīkuši koki), un krūmu vai krūmveidīgo segums. Definīcija "citas meža zemes" neattiecas uz – platībām, kurās ir iepriekš minētais koku, krūmu vai krūmu biezokņa segums, bet kas ir mazāks nekā 0,5 ha un kura platums ir mazāks nekā 20 m, un kas ir klasificētas kā "cita zeme"; zeme, kas dominējoši tiek izmatota lauksaimniecības praksē;

c) "cita zeme" ir zeme, kas nav klasificēta kā mežs vai citas meža zemes, kā tas noteikts šajā regulā, bet kura tomēr saskaņā ar valstu tiesību aktiem ir iekļauta meža ugunsgrēku statistikā. Šāda zeme var būt tīrelis, neapstrādāta zeme vai lauksaimniecības zeme, kurai pieguļ vai kuru ieskauj meža zeme;

d) "meža ugunsgrēks" ir ugunsgrēks, kas izceļas un izplatās mežos un citās meža zemēs vai kas izceļas citā zemē un tālāk izplatās mežos un citās meža zemēs. Definīcija "meža ugunsgrēks" neattiecas uz – paredzētu vai kontrolētu dedzināšanu parasti ar mērķi samazināt vai likvidēt uz zemes uzkrātās degvielas daudzumu;

e) "ģeogrāfiskā norāde" ir norāde par īpašu ģeogrāfisku zonu, kurā tiek vākti dati vai cita informācija. Norādītā zona var būt lielāka nekā zona vai punkts, no kuras ir vākti dati/informācija, piemēram, lai nodrošinātu anonimitāti saistībā ar savākto datu/informācijas avotu.

2. NODAĻA Monitorings un līdzekļi, lai uzlabotu un attīstītu programmu

4. pants

1. Pamatojoties uz Regulas (EEK) Nr. 3528/86 panākumiem, programma:

a) saglabā un turpmāk attīsta novērošanas punktu sistemātiska tīkla izveidi ar mērķi veikt periodisku uzskaiti, lai vāktu mežu stāvokli raksturojošu informāciju;

b) saglabā un turpmāk attīsta novērošanas parauglaukumu tīkla izveidi, kuros tiek veikts intensīvs un nepārtraukts mežu monitorings.

2. Saskaņā ar 17. panta 2. punktā minēto procedūru jānosaka sīki izstrādāti noteikumi par to, kā īstenot 1. punktu.

5. pants

1. Pamatojoties uz Regulas (EEK) Nr. 2158/92 panākumiem, programma saglabā un turpmāk attīsta informācijas sistēmu, lai Kopienas līmenī savāktu salīdzināmu informāciju par meža ugunsgrēkiem.

2. Programma ļauj dalībvalstīm veikt pētījumus par meža ugunsgrēku cēloņu un dinamikas identifikāciju, kā arī par to iedarbību uz mežiem. Šie pētījumi papildina darbības un pasākumus, kas veikti attiecībā uz meža ugunsgrēkiem saskaņā ar Lēmumu 1999/847/EK, Regulu (EK) Nr. 1257/1999 un Regulu (EEK) Nr. 1615/89.

Papildus līdz 2005. gada 31. decembrim izpratni veicinošas kampaņas un īpašas apmācības aģentiem, kas iesaistīti ugunsgrēku novēršanā, tiek finansētas atsevišķi saskaņā ar 13. panta 1. punktu, izņemot gadījumus, kad šādi pasākumi ir iekļauti lauku attīstības programmās.

3. Saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2158/92 piemērotie mežu ugunsgrēku novēršanas pasākumi jāfinansē atbilstoši 12. panta 2. punkta b) apakšpunktam un 13. panta 1. punktam ar noteikumu, ka tie nav atbalstīti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1257/1999 un tie nav iekļauti valsts/reģionālās lauku attīstības programmās.

4. Dalībvalstis pēc to pieprasījuma var piedalīties 1. un 2. punktā minētajos pasākumos un darbībās.

5. Saskaņā ar 17. panta 2. punktā minēto procedūru jānosaka sīki izstrādāti noteikumi par to, kā īstenot 1. un 2. punktu.

6. pants

1. Lai realizētu 1. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteiktos mērķus, programma jāattīsta, veicot pētījumus, eksperimentus, demonstrējumu projektus, izmēģinājumus uz eksperimentālās bāzes un ieviešot jaunas monitoringa darbības. Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm attīsta programmu, jo īpaši:

a) uzlabo izpratni par mežu un citu meža zemju stāvokli, kā arī par to stāvokļa un dabisko un antropogēno slodzes faktoru savstarpējām sakarībām;

b) novērtē klimata izmaiņu iedarbības uz mežiem un citām meža zemēm, tostarp iedarbības uz to bioloģisko daudzveidību un to saistību ar oglekļa piesaistīšanu un augsni;

c) ņemot vērā attiecīgos esošos rādītājus, identificē galvenos strukturālos un funkcionālos ekosistēmas elementus, kas jāizmanto kā rādītāji, novērtējot mežu bioloģiskās daudzveidības stāvokli un tendences un mežu aizsargfunkcijas.

2. Paralēli 1. punktā noteiktajiem pasākumiem pēc Komisijas pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas dalībvalstis var veikt pētījumus, eksperimentus, demonstrējumu projektus vai monitoringa testa fāzi.

3. Šā panta 1. un 2. punktā noteiktie pasākumi palīdz identificēt jaunu monitoringa darbību izveides iespējas saskaņā ar programmu, kas var sniegt būtisku ieguldījumu informācijas un monitoringa vajadzībām 1. panta 1. punkta b) apakšpunkta uzskaitītajās jomās. Šo darbību īstenošana jāuzskata par 18. pantā minētā pārskata daļu. Attīstot programmu, Komisija ņem vērā gan zinātniskās, gan arī finanšu vajadzības un ierobežojumus.

4. Saskaņā ar 17. panta 2. punktā minēto procedūru jānosaka sīki izstrādāti noteikumi par to, kā īstenot 1., 2. un 3. punktu, tostarp lēmumi par jaunu monitoringa darbību īstenošanu.

7. pants

1. Lai realizētu 1. panta 1. punkta c) apakšpunkta mērķus, papildus 6. pantā paredzētajām darbībām Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm vada pētījumus, eksperimentus un demonstrējumu projektus, lai:

a) veicinātu saskaņotu datu vākšanu, apstrādi un novērtēšanu Kopienas līmenī;

b) Kopienas līmenī uzlabotu datu novērtēšanu;

c) uzlabotu datu un informācijas kvalitāti, kas vākta saskaņā ar programmu.

2. Lai realizētu 1. panta 1. punkta c) apakšpunkta mērķus, papildus 6. pantā paredzētajām darbībām dalībvalstis var iekļaut savās valstu programmās pētījumus, eksperimentus un demonstrējumu projektus jomās, kas minētas 1. punktā.

3. Saskaņā ar 17. panta 2. punktā minēto procedūru jānosaka sīki izstrādāti noteikumi par to, kā īstenot 1. punktu.

3. NODAĻA Valstu programmas, koordinācija un sadarbība

8. pants

1. Šīs regulas 4., 5. pantā 6. panta 2. un 3. punktā un 7. panta 2. punktā paredzētās darbības jāīsteno saskaņā ar valstu programmām, ko dalībvalstis izstrādā uz diviem gadiem.

2. Valstu programmas jāiesniedz Komisijai 60 dienu laikā pēc šīs regulas spēkā stāšanās, un turpmāk pirms 1. novembra gadā pirms katra trīs gadu laika posma sākuma datuma.

3. Dalībvalstis ar Komisijas apstiprinājumu pielāgo savas izstrādātās valstu programmas, jo īpaši, ļaujot paplašināt monitoringa darbību, kas noteikta saskaņā ar 6. pantu.

4. Valstu programmas jāpapildina ar ex ante novērtējumu, kad tās ir iesniegtas Komisijai. Dalībvalstis veic arī termiņa vidusposma novērtējumu katra 12. pantā norādītā perioda trešā gada beigās un ex post novērtējumu katra šā perioda beigās.

5. Pamatojoties uz iesniegtajām valstu programmām vai pamatojoties uz katru apstiprināto šo valstu programmu pielāgojumu, Komisija lemj par finanšu iemaksām saistībā ar attaisnotām izmaksām.

6. Saskaņā ar 17. panta 2. punktā minēto procedūru jānosaka sīki izstrādāti noteikumi par to, kā īstenot 1. un 5. punktu, ņemot vērā valstu, Eiropas un starptautiskos monitoringa mehānismus nolūkā izvairīties no papildu administratīviem slogiem.

9. pants

1. Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm koordinē, uzrauga un attīsta programmu un ziņo par to, jo īpaši Pastāvīgajai mežsaimniecības komitejai.

2. Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm Kopienas līmenī novērtē datus un nodrošina savākto datu un informācijas vērtējumu saskaņā ar 15. pantu.

3. Komisija izveido zinātnisko padomdevēju grupu, kura palīdz Pastāvīgajai mežsaimniecības komitejai sagatavot tās darbu, jo īpaši attīstīt programmu, kā tas minēts 6. pantā.

4. Lai izpildītu 1. un 2. punktā noteiktos uzdevumus Komisija Kopīgajā pētniecības centrā izveido zinātnisko koordinācijas organizāciju, un tā var konsultēt un slēgt līgumus ar izpētes institūtiem un ekspertiem, pilnā mērā ņemot vērā dažādo mežu ekosistēmu daudzveidību Kopienā.

5. Lai izpildītu tās 1. punktā noteiktos ziņošanas uzdevumus, Komisijai palīdz Eiropas Vides aģentūra.

6. Saskaņā ar 17. panta 2. punktā minēto procedūru jānosaka sīki izstrādāti noteikumi par to, kā īstenot 3. punktu.

10. pants

1. Lai saskaņotu 4., 5. pantā un 6. panta 3. punktā minētās darbības un nodrošinātu datu salīdzināmību, rokasgrāmatās nosakāmi obligātie un izvēles parametri un nosakāmas monitoringa metodes, kā arī datu formāti, kurus izmanto datu nosūtīšanai. Rokasgrāmatas jāpamato ar esošajām sistēmām, ja vajadzīgs un ja tas ir atbilstoši.

2. Saskaņā ar 17. panta 2. punktā minēto procedūru jānosaka sīki izstrādāti noteikumi par to, kā īstenot 1. punktu.

11. pants

1. Saistībā ar regulas 1. pantā noteiktajiem mērķiem Komisija un dalībvalstis sadarbojas un sekmē sinerģiju ar citām organizācijām starptautiskajā un Viseiropas līmenī, lai veicinātu mežu saglabāšanu un aizsardzību ilgspējīgai attīstībai.

2. Saistībā ar 4. pantu, Komisija sadarbojas ar ICP Forests, lai realizētu saistības, kas noteiktas Konvencijā par tālejošu pārrobežu gaisa piesārņojumu.

3. Šā panta 1. un 2. punktā minētās sadarbības nolūkā Kopiena var atbalstīt šādas darbības:

a) atbilstošu sakaru nodibināšanu ar zinātniskās koordinācijas organizāciju;

b) pētījumus un datu novērtējumus.

4. NODAĻA Izpildes termiņš un finansiālie aspekti

12. pants

1. Programmu realizē četros gados no 2003. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim.

2. Šajā programmā maksimālais Kopienas finanšu atbalsts valstu programmu attaisnotām izmaksām ir šāds:

a) saskaņā ar 4. pantu veiktajām darbībām - 50 %;

b) saskaņā ar 5. pantu veiktajām darbībām - 50 %;

c) saskaņā ar 6. panta 2. punktu veiktajām darbībām - 75 %

d) saskaņā ar 6. panta 3. punktu veiktajām darbībām - 50 %

e) saskaņā ar 7. panta 2. punktu veiktajām darbībām - 50 %

3. Komisija veic Kopienas iemaksas dalībvalstīm par attaisnotām izmaksām.

4. Izdevumiem, kas dalībvalstīm radušies izpildot Komisijas apstiprinātās valstu programmas, izņēmuma kārtā ir tiesības uz līdzfinansējumu, ja šīs darbības uzsāktas pēc 2003. gada 1. janvāra un pirms šīs regulas spēkā stāšanās dienas, ar noteikumu, ka šīs darbības nav pabeigtas, kad Komisija lemj par valstu programmām.

5. Komisija finansē darbības, kuras veic saskaņā ar 6. panta 1. punktu, 7. panta 1. punktu un 9. panta 1., 2. un 4. punktu atbilstoši noteikumiem par valsts iepirkumiem.

6. Kopiena var nodrošināt finansiālu palīdzību Eiropas Vides aģentūrai 9. panta 5. punktā un 18. pantā noteikto uzdevumu izpildei.

7. Komisija var finansēt 9. panta 3. punktā minētās zinātniskās padomdevējgrupas darbības, lai izpildītu uzdevumus, kas paredzēti sīki izstrādātajos noteikumos.

8. Kopiena var sniegt finansiālu palīdzību ICP Forests, lai izpildītu 11. panta 2. punktā noteiktos Kopienas uzdevumus.

13. pants

1. Finanšu līdzekļi programmas īstenošanai posmam no 2003. līdz 2006. gadam ir EUR 61 miljons, no kuriem EUR 9 miljoni var tikt izmantoti ugunsgrēku novēršanas pasākumiem.

2. Šā panta 1. punktā noteiktie finanšu resursi jāpalielina, ja Eiropas Savienībai pievienojas jaunas dalībvalstis.

3. Gada apropriācijas jāakceptē budžeta lēmējinstitūcijai saskaņā ar ikgadējo budžeta procedūru un finanšu plāna robežās.

5. NODAĻA Izpilde, dalībvalstu ziņojumi, Pastāvīgā mežsaimniecības komiteja

14. pants

1. Dalībvalstis izraugās iestādes, kas ir kompetentas vadīt apstiprinātajās valstu programmās ietvertās darbības, pamatojoties uz šo iestāžu finanšu un darbības kompetenci. Šīs iestādes var būt valsts pārvaldes iestādes vai citas iestādes, ievērojot Komisijas sniegto apstiprinājumu privātām juridiskām personām, kuras veic valsts dienesta uzdevumus, nodrošinot atbilstošas finanšu garantijas un izpildot nosacījumus, kas sīki izstrādātajos noteikumos paredzēti šā punkta īstenošanai.

2. Neierobežojot esošās kompetentās iestādes, dalībvalstis izraugās iestādes un aģentūras, kas pilnvarotas veikt pasākumus, kuri pieņemti saskaņā ar šo regulu.

3. Dalībvalstis ir atbildīgas par pārdomātu un efektīvu Kopienas iemaksu vadību. Šim mērķim tās pieņem noteikumus, kas vajadzīgi, lai:

a) nodrošinātu to, ka Kopienas finansētās darbības ir faktiski veiktas un tās ir veiktas pienācīgā veidā, nodrošinot Kopienas ieguldījuma pārskatāmību;

b) novērstu visus pārkāpumus;

c) atgūtu maksājumus, kuri zaudēti pārkāpuma vai nolaidības dēļ;

d) nodrošinātu, ka 1. punktā minētajām iestādēm ir atbilstoša iekšējā vadība un kontroles sistēmas;

e) nodrošinātu, ka gadījumā, ja 1. punktā minētās iestādes nav valsts iestādes, dalībvalstis par tām galvo.

4. Dalībvalstis sniedz Komisijai visu nepieciešamo informāciju un veic visus pasākumus, kas var atvieglot pārbaudes, tostarp Komisijas vai Eiropas Revīzijas palātas pārbaudes uz vietas, kuras Komisija uzskata par piemērotām Kopienas finansējuma vadīšanas nolūkos. Dalībvalstis informē Komisiju par visiem šajā saistībā veiktajiem pasākumiem.

5. Saskaņā ar 17. panta 2. punktā minēto procedūru jānosaka sīki izstrādāti noteikumi par to, kā īstenot 1. un 4. punktu.

15. pants

1. Dalībvalstis ik gadus ar izraudzīto iestāžu un aģentūru starpniecību saskaņā ar programmu savāktos datus nosūta Komisijai, pievienojot ziņojumu par tiem.

Datiem jābūt ar ģeogrāfisku norādi un tie jānosūta Komisijai, izmantojot datoru sakarus un/vai elektroniskās tehnoloģijas. Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādā šādai nosūtīšanai nepieciešamo formātu un sīkas ziņas.

2. Dalībvalstis, pamatojoties uz kopējiem formātiem un standartiem, aktīvi izplata savāktos datus, izmantojot tās elektroniskās datubāzes ar ģeogrāfisku norādi, kas pārvaldāmas saskaņā ar Orhūsas Konvencijas principiem un atbilstošiem Kopienas noteikumiem par vides informācijas pieejamību.

3. Lai veicinātu datu novērtēšanu un no datu izmantošanas iegūtu vislielāko pievienoto vērtību, nevar ierobežot Komisijas tiesības izmantot un izplatīt datus saskaņā ar Orhūsas Konvencijas principiem un atbilstoši Kopienas noteikumiem par vides informācijas pieejamību. Šādā veidā izplatot no dalībvalstīm savāktos datus, dalībvalstis jāakreditē kā to avots.

4. Saskaņā ar 17. panta 2. punktā minēto procedūru jānosaka sīki izstrādāti noteikumi par to, kā īstenot 1. punktu.

16. pants

1. Katra dalībvalsts, jo īpaši pamatojoties uz 4. panta 1. punktā noteiktajām darbībām, sagatavo ziņojumu par situāciju valstī saistībā ar mežu stāvokli.

Komisijai ziņojums jāiesniedz ne vēlāk kā 2005. gada 31. decembrī.

2. Katra dalībvalsts, kas piedalās 5. pantā minētajās darbībās, sagatavo ziņojumu par situāciju valstī saistībā ar ugunsgrēku iedarbību uz mežiem.

No 2003. gada Komisijai ziņojums jāiesniedz ne vēlāk kā katra gada 31. decembrī.

3. Katra dalībvalsts sagatavo ziņojumu par situāciju valstī saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas 6. pantā minētās monitoringa darbības, kuras ir ieviestas.

Metodiskās norādes par ziņojumiem un ziņošanas laika posmu jānosaka saskaņā ar 17. panta 2. punktā minēto procedūru.

17. pants

1. Komisijai palīdz Pastāvīgā mežsaimniecības komiteja.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, tad piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais laika posms ir divi mēneši.

3. Komiteja pieņem savu reglamentu.

6. PUNKTS Komisijas ziņojums, pārskats, kandidātvalstis

18. pants

Sešu mēnešu laikā no dienas, kas noteikta 16. panta 1. punktā minēto ziņojumu nosūtīšanai, un ņemot vērā visus saskaņā ar 16. pantu nosūtītos ziņojumus, Komisija ar Eiropas Vides aģentūras palīdzību iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par programmas īstenošanu, pārskatot programmas efektivitāti, lai nodrošinātu pamatojumu visiem lēmumiem par šo pasākumu turpināšanu pēc 2006. gada. Šim mērķim Komisija ir aicināta iesniegt priekšlikumu.

19. pants

Pirms izbeidzas 12. panta 1. punktā minētais laika posms, Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par programmas realizēšanu, ņemot vērā 18. pantā minēto pārskatu.

20. pants

Programma ir atvērta līdzdalībai:

a) Centrāleiropas un Austrumeiropas kandidātvalstīm, saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti Eiropas nolīgumos un to papildprotokolos un attiecīgo asociācijas padomju lēmumos;

b) Kiprai, Maltai un Turcijai, pamatojoties uz divpusējiem nolīgumiem, kas jānoslēdz ar šīm valstīm;

c) brīvprātīgi citām Eiropas valstīm, pašām nodrošinot visas izmaksas.

21. pants

Šī regula stājas spēkā publicēšanas dienā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2003. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2003. gada 17. novembrī

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

P. Cox

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

G. Alemanno

[1] OV C 20 E, 28.1.2003., 67. lpp.

[2] OV C 85, 8.4.2003., 83. lpp.

[3] OV C 128, 29.5.2003., 41. lpp.

[4] Eiropas Parlamenta 2003. gada 13. februāra atzinums (vēl nav publicēts Oficiālajā Vēstnesī), Padomes 2003. gada 13. jūnija kopējā nostāja (OV C 233 E, 30.9.2003., 1. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2003. gada 21. oktobra nostāja (vēl nav publicēta Oficiālajā Vēstnesī) un Padomes 2003. gada 6. novembra Lēmums.

[5] OV C 56, 26.2.1999., 1. lpp.

[6] OV L 242, 10.9.2002., 1. lpp.

[7] OV L 326, 21.11.1986., 2. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 804/2002 (OV L 132, 17.05.2002., 1. lpp.)

[8] OV L 217, 31.07.1992., 3. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 805/2002 (OV L 132, 17.05.2002., 3. lpp.).

[9] OV L 327, 21.12.1999., 53. lpp.

[10] OV L 160, 26.6.1999., 80. lpp.

[11] OV L 165, 15.06.1989., 12. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1100/98 (OV L 157, 30.05.1998., 10. lpp.)

[12] OV L 165, 15.6.1989., 14. lpp.

[13] OV C 172, 18.6.1999., 1. lpp.

[14] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

--------------------------------------------------