32003R0811



Oficiālais Vēstnesis L 117 , 13/05/2003 Lpp. 0014 - 0018


Komisijas Regula (EK) Nr. 811/2003

(2003. gada 12. maijs),

ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1774/2002 attiecībā uz aizliegumu vienas sugas ietvaros pārstrādāt zivis, dzīvnieku blakusproduktu apglabāšanu un sadedzināšanu un dažiem pārejas posma pasākumiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1774/2002, ar ko nosaka veselības prasības attiecībā uz dzīvnieku blakusproduktiem, kuri nav paredzēti lietošanai pārtikā [1], kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 808/2003 [2], un jo īpaši tās 22. panta 2. punktu, 24. panta 6. punktu un 32. panta 1. punktu,

tā kā:

(1) Ar Regulu (EK) Nr. 1774/2002 ir paredzēts aizliegums dzīvniekus barot ar pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām, kas iegūtas no tās pašas sugas dzīvniekiem. Pēc apspriešanās ar attiecīgo zinātnisko komiteju attiecībā uz zivīm var piešķirt atkāpes.

(2) Zinātniskā vadības komiteja 1999. gada 17. septembrī sniedza atzinumu par risku, kas rodas, dzīvnieku blakusproduktus pārstrādājot barībā, ņemot vērā TSE izplatīšanos to lauksaimniecības dzīvnieku vidū, kas nav atgremotāji. Tā 2003. gada 6. un 7. martā sniedza arī otru atzinumu par savvaļas zivju miltu izbarošanu saimniecībā audzētām zivīm un zivju pārstrādāšanu, ņemot vērā TSE izplatības risku. Dzīvnieku veselības un labturības zinātniskā komiteja 2003. gada 26. februārī sniedza atzinumu par zivju blakusproduktu izmantošanu akvakultūrā. Saskaņā ar minētajiem zinātniskajiem atzinumiem risku, kas var rasties, pārstrādājot zivis, var samazināt, izpildot vairākus nosacījumus.

(3) Attiecīgi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1774/2002 ir jāpiešķir atkāpe no aizlieguma vienas sugas ietvaros pārstrādāt zivis. Lai novērstu risku, kas varētu draudēt sabiedrības un dzīvnieku veselībai, minētā atkāpe jāpiešķir ar dažiem nosacījumiem.

(4) Jāparedz pārejas posma pasākumi, lai nozarei dotu pietiekoši ilgu laiku pielāgoties jaunajām prasībām.

(5) Zinātniskā vadības komiteja 2003. gada 16. un 17. janvārī sniedza atzinumu par drošību attiecībā uz TSE, ja apglabā un sadedzina, iespējams, ar TSE inficētus dzīvnieku materiālus.

(6) Lai ņemtu vērā minēto atzinumu, jānosaka īstenošanas pasākumi, ievērojot 24. panta 6. punktu Regulā (EK) Nr. 1774/2002 par to, kā apglabāt un sadedzināt dzīvnieku blakusproduktus.

(7) Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pastāvīgās pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Pārejas posma pasākumi, kas attiecas uz aizliegumu vienas sugas ietvaros pārstrādāt zivis

Ievērojot Regulas (EK) Nr. 1774/2002 32. panta 1. punktu, dalībvalstis, vēlākais, līdz 2003. gada 31. decembrim var turpināt piemērot esošos standartus un noteikumus par zivju barošanu, nepiemērojot aizliegumu, kas paredzēts minētās regulas 22. panta 1. punkta a) apakšpunktā attiecībā uz zivīm.

2. pants

Atkāpe no aizlieguma vienas sugas ietvaros pārstrādāt zivis

1. Ievērojot Regulas (EK) Nr. 1774/2002 22. panta 2. punktu, dalībvalstīm ir piešķirta atkāpe attiecībā uz zivju barošanu ar pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām, kas iegūtas no tās pašas sugas dzīvnieku liemeņiem vai liemeņu daļām.

2. Tomēr 1. punktā noteiktā atkāpe neattiecas uz saimniecībā audzētu zivju barošanu ar pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām, kas iegūtas no saimniecībā audzētām tās pašas sugas zivīm.

3. pants

Savvaļas zivju blakusprodukti

Atklātā jūrā vai ezeros nozvejotas savvaļas zivis un šādu zivju blakusproduktus var izmantot:

a) zivju barības ražošanai; un

b) zivju barošanai.

4. pants

Prasības attiecībā uz saimniecībā audzētu zivju barību

Zivis un dzīvnieku blakusprodukti, kā arī no tiem iegūti produkti, kas paredzēti saimniecībā audzētu zivju barībai, ievērojot 2. pantu, atbilst I pielikumā izklāstītajām prasībām.

5. pants

Kontroles pasākumi

Kompetentā iestāde veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai kontrolētu:

a) tādas barības pienācīgu pārstrādi un izmantošanu, kura satur pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kas iegūtas no tās pašas sugas dzīvnieku liemeņiem vai liemeņu daļām;

b) dzīvniekus, kurus baro ar a) apakšpunktā minēto barību, un veic šo dzīvnieku veselības stāvokļa stingru uzraudzību;

c) atbilstību I pielikuma prasībām.

6. pants

Dzīvnieku blakusproduktu iznīcināšana slimības uzliesmojuma gadījumā

1. Ja kompetentā iestāde atsaka dzīvnieku blakusproduktu transportēšanu līdz tuvākajam sadedzināšanas vai pārstrādes uzņēmumam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1774/2002 24. panta 1. punkta c) apakšpunktu, kompetentā iestāde var apstiprināt minēto blakusproduktu iznīcināšanu:

a) kā atkritumus, tos sadedzinot vai apglabājot teritorijā, no kuras dzīvnieku blakusprodukti iegūti;

b) apglabājot tos atkritumu poligonā, kas apstiprināts saskaņā ar Direktīvu 1999/31/EK; vai

c) kā atkritumus, tos sadedzinot vai apglabājot tādā vietā, kas līdz minimumam samazina risku, kurš draud dzīvnieku un sabiedrības veselībai un videi, ar noteikumu, ka šī vieta atrodas tādā attālumā, kas ir piemērots, lai kompetentā iestāde varētu pārvaldīt riska profilaksi attiecībā uz dzīvnieku un sabiedrības veselību un vidi.

2. Sadedzināšanas un aprakšanas procesā, kas notiek 1. punkta a) un c) apakšpunktā minētajās vietās, ņem vērā Kopienas un valstu vides un sabiedrības veselības aizsardzības tiesību aktus un norādījumus.

3. Kompetentā iestāde uzrauga dzīvnieku blakusproduktu sadedzināšanu un apglabāšanu un veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu II pielikumā izklāstīto prasību izpildi.

4. Šajā regulā lieto II pielikuma A. punktā noteikto definīciju attiecībā uz jēdzienu – "sadedzināšana vai apglabāšana uz vietas."

7. pants

To attālo rajonu pārraudzīšana, kurus izmanto dzīvnieku blakusproduktu sadedzināšanai un apglabāšanai

Gadījumos, kad iznīcina dzīvnieku blakusproduktus, kuru izcelsme ir attālos rajonos, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1774/2002 24. panta 1. punkta b) apakšpunktā, kompetentā iestāde regulāri pārrauga tos rajonus, kas klasificēti kā attāli rajoni, lai nodrošinātu atbilstību šā lēmuma II pielikumā noteiktajām prasībām.

8. pants

Bišu un biškopības produktu sadedzināšana un apglabāšana

Kompetentā iestāde vajadzības gadījumā var izlemt, ka bites un biškopības produktus, uz kuriem attiecas Regulas (EK) Nr. 1774/2002 5. panta 1. punkta g) apakšpunkts, var iznīcināt kā atkritumus, tos sadedzinot vai apglabājot uz vietas, ar noteikumu, ka tiek veikti visi pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka bišu un biškopības produktu sadedzināšana vai apglabāšana neapdraud dzīvnieku vai sabiedrības veselību un vidi, ņemot vērā Kopienas un valstu vides un sabiedrības veselības aizsardzības tiesību aktus un norādījumus.

9. pants

Uzskaite

Ja tiek veikta sadedzināšana vai apglabāšana atbilstoši 6., 7. un 8. pantam, persona, kas ir atbildīga par sadedzināšanu vai apglabāšanu, reģistrē:

a) apglabāto vai sadedzināto dzīvnieku blakusproduktu daudzumus, kategorijas un sugas;

b) apglabāšanas un sadedzināšanas datumu un vietu.

10. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2003. gada 1. maija.

Tomēr 2. līdz 5. pantu nepiemēro līdz 2004. gada 1. janvārim.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2003. gada 12. maijā

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

David Byrne

[1] OV L 273, 10.10.2002., 1. lpp.

[2] OV L 117, 13.5.2003., 1. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

Prasības attiecībā uz barību un uzskaiti, kas tiek veikta pārstrādes uzņēmumos un barības ražošanas uzņēmumos, kuri nodarbojas ar tādu zivju blakusproduktu un no tiem iegūtu produktu pārstrādi, kas paredzēti zivju barībai

A. Prasības attiecībā uz tādām zivīm un dzīvnieku blakusproduktiem, kas paredzēti zivju barībai

Zivis un dzīvnieku blakusprodukti, kā arī no tiem iegūti produkti, kas paredzēti zivju barībai, atbilst šādām prasībām:

a) tos pārkrauj un pārstrādā atsevišķi no materiāla, kas nav apstiprināts šim mērķim;

b) tie iegūti no savvaļas zivīm vai citiem jūras dzīvniekiem, kas nav zīdītāji un kas nozvejoti atklātā jūrā vai ezeros zivju miltu ražošanai, vai no svaigiem blakusproduktiem, kuri iegūti no savvaļas zivīm, ko apstrādā uzņēmumos, kuri ražo lietošanai pārtikai paredzētus zivju produktus;

c) tie ir pārstrādāti pārstrādes uzņēmumā, kas apstiprināts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1774/2002 17. pantu, atbilstoši standartam, kurš garantē mikrobioloģiski drošu produktu;

d) tos pēc apstrādes līdz nosūtīšanai iepako, uz iepakojuma piestiprinot marķējumu, kurā skaidri un salasāmi norādīts barības ražošanas uzņēmuma nosaukums un adrese un frāze – "drīkst izmantot zivju barošanai".

B. Uzskaite, kas jāveic pārstrādes uzņēmumiem un barības ražošanas uzņēmumiem, kas nodarbojas ar tādu zivju blakusproduktu pārstrādi un no tiem iegūtu produktu ražošanu, kuri paredzēti zivju barībai

Pārstrādes uzņēmumiem un barības ražošanas uzņēmumiem attiecībā uz dzīvnieku blakusproduktiem vai no tiem iegūtiem produktiem jāveic šāda uzskaite:

a) katra saņemtā dzīvnieku blakusproduktu vai zivju miltu sūtījuma izcelsme, daudzums un saņemšanas datums;

b) saražoto un nosūtīto zivju miltu vai barības daudzumu ikdienas uzskaite.

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

Īstenošanas pasākumi, kas veicami atbilstoši 24. panta 6. punktam attiecībā uz atkāpi dzīvnieku blakusproduktu iznīcināšanā

A. Definīcija

Šajā regulā "sadedzināšana vai apglabāšana uz vietas" ir sadedzināšana vai apglabāšana tādā teritorijā, no kuras iegūti dzīvnieku blakusprodukti, vai, ja veic piemērotus bioloģiskās drošības pasākumus, lai novērstu slimības izplatīšanos, transportējot dzīvnieku blakusproduktus, tādā poligonā, kas apstiprināts saskaņā ar Direktīvu 1999/31/EK, vai tādā vietā, kurā līdz minimumam samazināts dzīvnieku un sabiedrības veselībai un videi draudošais risks un kura atrodas tādā attālumā, kas ļauj kompetentajai iestādei veikt pastāvīgu uzraudzību un atbilstoši pārvaldīt izplatīšanās risku, ņemot vērā Kopienas un valstu vides un sabiedrības veselības aizsardzības tiesību aktus un norādījumus.

B. Dzīvnieku blakusproduktu iznīcināšana slimības uzliesmojuma gadījumā

1. Kompetentajai iestādei jāpārrauga dzīvnieku blakusproduktu sadedzināšana un jāveic pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka tos sadedzina:

a) pareizas konstrukcijas sārtā un ka dzīvnieku blakusprodukti pārvēršas pelnos;

b) neapdraudot sabiedrības veselību;

c) nelietojot tādus procesus vai metodes, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt vidi, ņemot vērā Kopienas un valstu vides un sabiedrības veselības aizsardzības tiesību aktus un norādījumus, lai atbilstoši sabiedriskās kārtības apsvērumiem līdz minimumam samazinātu:

i) risku, kas pastāv attiecībā uz ūdeni, gaisu, augsni, augiem un dzīvniekiem;

ii) neērtību rašanos trokšņa vai smakas dēļ; un

iii) nelabvēlīgu ietekmi uz lauku vidi vai ievērojamām vietām.

2. Kompetentajai iestādei jāpārrauga dzīvnieku blakusproduktu apglabāšana un jāveic pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka tos apglabā:

a) tādā veidā, lai tiem nevarētu piekļūt plēsēji; un

b) apglabāšanu veic:

i) [atkritumu] poligonā, kas apstiprināts saskaņā ar Direktīvu 1999/31/EK; vai

ii) citā vietā, neapdraudot sabiedrības veselību.

3. Ja apglabāšanu veic vietā, kas nav apstiprināts [atkritumu] poligons, kompetentajai iestādei ir jāveic pasākumi, kuri vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka dzīvnieku blakusproduktus apglabā, neizmantojot tādus procesus vai metodes, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt vidi, ņemot vērā Kopienas un valstu vides un sabiedrības veselības aizsardzības tiesību aktus un norādījumus, lai atbilstoši sabiedriskās kārtības apsvērumiem līdz minimumam samazinātu:

a) risku, kas pastāv attiecībā uz ūdeni, gaisu, augsni, augiem un dzīvniekiem;

b) neērtību rašanos trokšņa vai smakas dēļ; un

c) nelabvēlīgu ietekmi uz lauku vidi vai ievērojamām vietām.

4. Ja dzīvnieku blakusprodukti ir jāaizved no izcelsmes teritorijas, kompetentajai iestādei ir jānodrošina, ka:

a) dzīvnieku blakusproduktus transportē drošos un ūdensnecaurlaidīgos konteineros vai transportlīdzekļos;

b) dzīvnieku blakusproduktu iekraušanu un izkraušanu pārrauga kompetentā iestāde;

c) izbraucot no izcelsmes vietas, transportlīdzekļa riteņus dezinficē ar kompetentās iestādes apstiprinātu dezinficējošu līdzekli;

d) pēc dzīvnieku blakusproduktu izkraušanas konteinerus un transportlīdzekļus, kas izmantoti dzīvnieku blakusproduktu pārvadāšanai, rūpīgi iztīra un dezinficē ar kompetentās iestādes apstiprinātu dezinficējošu līdzekli, un

e) tiek nodrošināts atbilstošs konvojs transportlīdzekļiem, ūdensnecaurlaidības testēšana un divkāršs pārklājums.

C. Dzīvnieku blakusproduktu iznīcināšana attālos rajonos

Gadījumos, kad dzīvnieku blakusproduktus iznīcina attālos rajonos saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1774/2002 24. panta 1. punkta b) apakšpunktu:

a) kompetentā iestāde regulāri veic to rajonu pārraudzību, kas klasificēti kā attāli rajoni, lai nodrošinātu šo rajonu un 24. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzēto iznīcināšanas darbību pienācīgu kontroli;

b) veicot sadedzināšanu vai apglabāšanu, ņem vērā Kopienas un valstu vides un sabiedrības veselības aizsardzības tiesību aktus un norādījumus, lai atbilstoši sabiedriskās kārtības apsvērumiem līdz minimumam samazinātu:

i) risku, kas pastāv attiecībā uz ūdeni, gaisu, augsni, augiem un dzīvniekiem;

ii) neērtību rašanos trokšņa vai smakas dēļ; un

iii) nelabvēlīgu ietekmi uz lauku vidi vai ievērojamām vietām.

--------------------------------------------------