32003D2318



Oficiālais Vēstnesis L 345 , 31/12/2003 Lpp. 0009 - 0016


Eiropas Parlamenta un padomes lēmums Nr. 2318/2003/EK

(2003. gada 5. decembris),

ar ko pieņem vairākgadu programmu (no 2004. līdz 2006. gadam), kas vajadzīga, lai izglītības un apmācības sistēmās Eiropā efektīvi integrētu informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IST) (e-mācību programma)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 149. panta 4. punktu un 150. panta 4. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [1],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu [2],

rīkojoties saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru [3],

tā kā:

(1) Izglītības un apmācības programmu Socrates, kas izveidota ar Lēmumu Nr. 253/2000/EK [4], un Leonardo da Vinci, kas izveidota ar Lēmumu 1999/382/EK [5], mērķi ietver atklāto studiju un tālmācības attīstīšanu un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanu.

(2) Lisabonā 2000. gada 23. un 24. martā notikušās Eiropadomes sanāksmes (Lisabonas Padome) secinājumos ir uzsvērta nepieciešamība pielāgot Eiropas izglītības un apmācības sistēmas zināšanu ekonomikas vajadzībām un kā viena no trim galvenajām šīs jaunās pieejas sastāvdaļām deklarēts atbalsts jaunām pamatprasmēm, jo īpaši informācijas tehnoloģiju jomā.

(3) Eiropadomes sanāksmē 2000. gada jūnijā Feirā atbalstīja iniciatīvu "E-mācības: rītdienas izglītības meti", kuru Komisija 2000. gada maijā aizsāka atbilstīgi Lisabonas Padomes lēmumiem. Eiropadomes sanāksmē Stokholmā 2001. gada martā atzīmēja šīs iniciatīvas pozitīvos rezultātus.

(4) "E-mācību rīcības plānā" četrus esošos e-mācību iniciatīvas darbības virzienus (infrastruktūra un aprīkojums, apmācība, mācību satura un pakalpojumu kvalitāte Eiropā un sadarbība visos līmeņos) izvērsa 10 būtiskākajos pasākumos, tuvinot dažādās Kopienas programmas un tiesību aktus, lai paaugstinātu to saskanību un sinerģiju un lai uzlabotu to pieejamību lietotājiem.

(5) Eiropas Parlaments 2001. gada 15. maijā pieņēma rezolūciju [6] par abiem Komisijas paziņojumiem šajā jautājumā, ar ko atzīst, ka e-mācību iniciatīva palīdz nostiprināt domu par "vienotu Eiropas izglītības telpu" papildus Eiropas pētniecības telpai un vienotajam Eiropas tirgum, un aicina šo domu izvērst atsevišķi ar īpašu, jaunu programmu, tā nodrošinot skaidru tiesisku pamatu, novēršot dublēšanos ar esošajām programmām un piešķirot Kopienas pasākumiem lielāku pārredzamību un pievienoto vērtību.

(6) Padome ar 2001. gada 13. jūlija Rezolūciju par e-mācībām [7] atbalsta šo iniciatīvu un aicina Komisiju turpināt un pastiprināt darbību minētajā jomā.

(7) Komisija 2001. gada 21. novembrī pieņēma paziņojumu "Eiropas mūžizglītības telpas pārvēršana realitātē", kurā šai sakarā norādīja uz e-mācību potenciālu jaunu izglītības iespēju pieejamības nodrošināšanā un administrēšanā.

(8) Barselonā 2002. gada martā notikušās Eiropadomes sanāksmes secinājumos aicināja uz skolu mērķsadarbību Eiropas mērogā, un tam sekoja Eiropadomei Seviļas sanāksmē iesniegtais Komisijas ziņojums par skolu mērķsadarbību internetā, kā arī interneta un datora lietotāja prasmes sertifikāts vidusskolēniem.

(9) Jārisina sociālās atstumtības problēma, kas rodas no atsevišķu personu nespējas pilnībā izmantot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IST) un interneta piedāvātās priekšrocības zināšanu sabiedrībā, jeb tā saucamā "digitālā plaisa", kura bieži ietekmē jauniešus, invalīdus un vecus cilvēkus, kā arī to sociālo grupu pārstāvjus, kas jau cieš no cita veida atstumtības.

(10) Īpaša uzmanība jāpievērš pedagogu izglītošanai un kvalifikācijas celšanai, lai viņi ar kritisku un pedagoģiski atbildīgu pieeju spētu internetu un IST izmantot klasē.

(11) Īpaša uzmanība jāpievērš dzimumu atšķirībām e-mācību izmantošanā un iespēju vienlīdzības veicināšanai šajā jomā.

(12) E-mācībām ir vajadzīgais potenciāls, lai palīdzētu Savienībai atbildēt uz zināšanu sabiedrības mestajiem izaicinājumiem, uzlabotu mācību kvalitāti, veicinātu mācību resursu pieejamību, apmierinātu īpašas vajadzības un lai nodrošinātu efektīvāku izglītību un apmācību darbavietā, jo īpaši mazajos un vidējos uzņēmumos.

(13) Vajadzība pēc Eiropas dimensijas augstākajā izglītībā, tāpat kā tas, cik nozīmīgi šajā sakarā ir attīstīt e-mācību iespējas, ir noteikta Boloņas deklarācijā, ko 1999. gada 19. jūnijā parakstīja 29 Eiropas valstu izglītības ministri.

(14) Eiropas Savienībai īpaša uzmanība jāpievērš virtuālu augstākās izglītības mācību iestāžu efektīvai popularizēšanai, lai šādi papildinātu pasākumus, kas veikti saskaņā ar mobilitātes programmām Eiropas Savienībā un trešās valstīs.

(15) Jāpastiprina un jāpapildina esošie tiesību akti un jāizvērtē e-mācību nozīme arī saistībā ar jaunas paaudzes tiesību aktu sagatavošanu izglītības un apmācības jomā.

(16) Lai stiprinātu Kopienas rīcības pievienoto vērtību, jānodrošina to pasākumu konsekvence un komplementaritāte, kas īstenoti saistībā ar šo lēmumu un saistībā ar pārējiem attiecīgajiem Kopienas politikas virzieniem, tiesību aktiem un pasākumiem, jo īpaši tematisko prioritāti "Informācijas sabiedrības tehnoloģijas" sestajā pētniecības pamatprogrammā, kura izveidota ar Lēmumu Nr. 1513/2002/EK [8].

(17) Jādod iespēja Eiropas Savienības kandidātvalstīm un EEZ–EBTA valstīm piedalīties e-mācību programmā. Jādod iespēja pārējo trešu valstu ekspertiem un mācību iestādēm piedalīties pieredzes apmaiņā atbilstīgi esošajai sadarbībai ar šīm trešām valstīm.

(18) Komisijai un dalībvalstīm sadarbojoties, e-mācību programma regulāri jāuzrauga un jānovērtē, lai to varētu atkārtoti grozīt, īpaši attiecībā uz pasākumu īstenošanas prioritātēm. Novērtējumā jāiekļauj ārējais novērtējums, ko veic neatkarīgas, neieinteresētas struktūras;

(19) Tā kā ierosinātās rīcības mērķi – Eiropas līmeņa sadarbības veicināšanu, lai, efektīvi izmantojot e-mācību iespējas, uzlabotu izglītības un apmācības kvalitāti un pieejamību, –dalībvalstu līmenī pienācīgi sasniegt nevar, un tādēļ, ņemot vērā vajadzīgo darbību un pasākumu pārnacionālo dimensiju, šis mērķis sasniedzamāks ir Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas noteikts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šis lēmums nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs šā mērķa sasniegšanai.

(20) Ar šo lēmumu paredz kopēju finansējuma summu visam e-mācību programmas darbības laikam, un minētā summa ir budžeta lēmējinstitūcijas īstenotās ikgadējās budžeta procedūras pamatā atbilstīgi 33. punktam Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 1999. gada 6. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un budžeta procedūras uzlabošanu [9].

(21) Šā lēmuma īstenošanai vajadzīgie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto izpildes pilnvaru īstenošanas procedūras [10],

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Programmas izveide

1. Ar šo lēmumu izveido e-mācību programmu, kas ir vairākgadu programma, kura vajadzīga, lai uzlabotu Eiropas izglītības un apmācības sistēmu kvalitāti un pieejamību, efektīvi izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IST) (turpmāk tekstā – "programma").

2. Programmu īsteno laika posmā, kas sākas 2004. gada 1. janvārī un beidzas 2006. gada 31. decembrī.

2. pants

Programmas mērķi

1. Programmas vispārīgais mērķis ir atbalstīt un pilnveidot efektīvu IST izmantojumu Eiropas izglītības un apmācības sistēmās, šādi dodot ieguldījumu kvalitatīvā izglītībā un būtiski palīdzot minēto sistēmu pielāgošanā zināšanu sabiedrības vajadzībām mūžizglītības sakarā.

2. Programmas konkrētie mērķi ir šādi:

a) identificēt attiecīgos dalībniekus un informēt viņus par to, kādā veidā un ar kādiem līdzekļiem e-mācības var izmantot digitālās kompetences veicināšanā, un šādi sekmēt sociālo kohēziju un dalībnieku personisko izaugsmi, un starpkultūru dialogu;

b) izmantot e-mācību potenciālu Eiropas dimensijas veicināšanai izglītībā;

c) piedāvāt mehānismus, ar ko atbalsta augstas kvalitātes produkcijas un pakalpojumu izstrādi Eiropā un ar ko vienkāršo labas prakses apmaiņu un pārņemšanu;

d) izmantot e-mācību potenciālu sakarā ar novatorisku mācību metožu ieviešanu, lai uzlabotu mācību procesa kvalitāti un veicinātu audzēkņu autonomiju.

3. pants

Programmas intervences jomas

1. Programmas mērķus tiecas sasniegt šādās intervences jomās atbilstīgi pielikumā aprakstītajiem darbības virzieniem:

a) digitālās kompetences veicināšana:

pasākumi šajā jomā attiecas uz IST izmantošanu skolā un plašākā nozīmē – mūžizglītībā, jo īpaši tiem cilvēkiem, kam ģeogrāfiskās atrašanās vietas, sociālā stāvokļa vai īpašo vajadzību dēļ piekļuve šīm tehnoloģijām ir apgrūtināta. Mērķis ir rast labus piemērus un veidot sinerģiju starp daudzajiem valsts un Eiropas līmenī veiktajiem pasākumiem, kas vērsti uz šīm mērķgrupām;

b) Eiropas virtuālās augstskolas:

ar pasākumiem šajā jomā tiecas sasniegt labāku virtuālās dimensijas integrāciju augstākajā izglītībā. Mērķis ir rosināt jaunu organizācijas modeļu izstrādi augstākās izglītības nodrošināšanā Eiropā (virtuālās augstskolas) un apmaiņas un sadales sistēmās Eiropā (virtuālā mobilitāte), turpināt attīstīt esošās Eiropas līmeņa sadarbības sistēmas (Erasmus programma, Boloņas process) un piešķirt "e-mācību dimensiju" to operatīvajiem līdzekļiem (Eiropas kredītpunktu pārneses sistēma (ECTS), Eiropas maģistrantūras, kvalitātes nodrošināšana, mobilitāte);

c) Eiropas skolu elektroniskā mērķsadarbība un pedagogu profesionālās izaugsmes veicināšana:

ar pasākumiem šajā jomā atbalsta un pilnveido sakaru dibināšanu starp skolām, lai ikvienai Eiropas skolai būtu iespējams veidot pedagoģisku partnerību ar skolām citviet Eiropā un lai sekmētu novatorisku sadarbības metožu izmantošanu, pārņemtu augstvērtīgu pieeju izglītībai un sekmētu valodu apguvi un starpkultūru dialogu; pasākumi šajā jomā attiecas arī uz pedagogu profesionālo iemaņu pilnveidošanu IST izmantošanā izglītojošiem un sadarbības mērķiem, ko panāk, apmainoties ar labu praksi un izplatot to, un veidojot starptautiskus un starpdisciplīnu sadarbības projektus;

d) transversāli pasākumi:

pasākumi šajā jomā attiecas uz e-mācību popularizēšanu Eiropā, un to pamatā ir e-mācību rīcības plāna izpildes uzraudzība. Mērķis ir izplatīt, popularizēt un pārņemt projektos un programmās iegūtu labu un novatorisku praksi un rezultātus un stiprināt dažādo iesaistīto dalībnieku savstarpējo sadarbību, jo īpaši veicinot partnerattiecības starp valsts un privāto sektoru.

2. Šos pasākumus īsteno saskaņā ar pielikumā noteiktajām procedūrām un šādām pieejām, kuras vajadzības gadījumā var apvienot:

a) atbalsts eksperimentāliem projektiem, kam ir potenciāla stratēģiska ietekme uz izglītības un apmācības praksi un noteiktas izredzes uz ilglaicīgumu;

b) atbalsts metožu, līdzekļu un prakses pilnveidošanā un tendenču analīzē attiecībā uz "e-mācību" modeļu izstrādi un izmantošanu izglītībā un apmācībā;

c) atbalsts Eiropas informācijas tīklu un partnerību veiktiem novatoriskiem pasākumiem, kas paredzēti, lai veicinātu inovāciju un paaugstinātu produkcijas un pakalpojumu izstrādes un izmantošanas kvalitāti, pamatojoties uz attiecīgu IST pielietojumu izglītībā un apmācībā;

d) atbalsts Eiropas informācijas tīkliem un partnerībām, ar ko veicina un stiprina interneta un IST izmantošanu pedagoģijā un izglītībā, kā arī labas prakses apmaiņā. Šie pasākumi ir plānoti tā, lai pedagogi un skolēni ne tikai tehniski apgūtu interneta un IST lietošanu, bet būtu ieguvēji arī pedagoģiski, no kritiskas pieejas un no atbildības viedokļa;

e) atbalsts Eiropas līmeņa sadarbībai, e-mācību līdzekļu pārņemšanai un labas prakses izplatīšanai un apmaiņai;

f) tehniskā un administratīvā palīdzība.

4. pants

Programmas īstenošana un sadarbība ar dalībvalstīm

1. Komisija:

a) nodrošina programmā ietverto Kopienas pasākumu īstenošanu atbilstīgi pielikumam;

b) nodrošina sinerģiju ar pārējām Kopienas programmām un pasākumiem izglītības, pētniecības, sociālās politikas un reģionālās attīstības jomā;

c) veicina un sekmē sadarbību ar starptautiskajām organizācijām, kas darbojas e-mācību jomā.

2. Dalībvalstis nosaka attiecīgos korespondentus, kas cieši sadarbojas ar Komisiju attiecībā uz būtisko informāciju par e-mācību izmantošanu un praksi.

5. pants

Īstenošanas pasākumi

1. Turpmāk minētos pasākumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu šo lēmumu, pieņem saskaņā ar 6. panta 2. punktā minēto vadības procedūru:

a) gada darba plāns, kurā norādītas prioritātes, un atlases kritēriji un procedūras, un rezultāti;

b) gada budžets un līdzekļu sadalījums starp dažādajiem programmas pasākumiem saskaņā ar 9. un 10. pantu;

c) programmas uzraudzības un novērtēšanas, kā arī rezultātu izplatīšanas un pārņemšanas pasākumi.

2. Visus pārējos pasākumus, kas vajadzīgi šā lēmuma īstenošanai, pieņem saskaņā ar 6. panta 3. punktā minēto konsultāciju procedūru.

6. pants

Komiteja

1. Komisijai palīdz komiteja.

2. Ja ir norāde uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā noteiktais laika posms ir divi mēneši.

3. Ja ir norāde uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.

4. Komiteja pieņem savu reglamentu.

7. pants

Konsekvence un komplementaritāte

1. Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošina programmas vispārēju konsekvenci un komplementaritāti ar pārējiem attiecīgajiem Kopienas politikas virzieniem, tiesību aktiem un pasākumiem, jo īpaši ar izglītības un apmācības programmām Socrates un Leonardo da Vinci, un Jaunatnes programmu.

2. Komisija nodrošina efektīvu saikni un, ja vajadzīgs, rīcības koordinēšanu starp šo programmu un programmām, un pasākumiem saistībā ar jaunu tehnoloģiju izmantošanu izglītībā un apmācībā, jo īpaši saskaņā ar sesto pamatprogrammu veiktajiem attiecīgajiem pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrāciju pasākumiem.

8. pants

Finansējums

1. Ar šo 1. pantā norādītajam laika posmam nosaka finanšu asignējumu programmas īstenošanai 44 miljonu eiro apmērā.

2. Gada apropriācijas apstiprina budžeta lēmējinstitūcija, ņemot vērā finanšu plānu.

9. pants

Budžeta sadale

Budžetu pasākumiem sadala šādi:

a) e-mācības digitālās kompetences veicināšanai: aptuveni 10 % no kopējā budžeta;

b) Eiropas virtuālās augstskolas: aptuveni 30 % no kopējā budžeta;

c) Eiropas skolu elektroniskā mērķsadarbība un pedagogu profesionālās izaugsmes veicināšana: aptuveni 45 % no kopējā budžeta;

d) transversāli pasākumi un e-mācību rīcības plāna uzraudzība: ne vairāk kā 7,5 % no kopējā budžeta;

e) tehniskā un administratīvā palīdzība: ne vairāk kā 7,5 % no kopējā budžeta.

10. pants

Eiropas Savienības kandidātvalstu un EEZ–EBTA valstu līdzdalība

Nosacījumus un sīki izstrādātus noteikumus Eiropas Savienības kandidātvalstu un EEZ–EBTA valstu līdzdalībai šajā programmā paredz saskaņā ar attiecīgajiem to tiesību aktu noteikumiem, kas reglamentē attiecības starp Kopienu un minētajām valstīm.

11. pants

Sadarbība ar trešām valstīm

Pēc Komisijas iniciatīvas konferencēs un sanāksmēs, izņemot 6. pantā minētās komitejas sanāksmes, var uzaicināt piedalīties ekspertus no trešām valstīm, kas nav minētas 10. pantā.

Ceļa un uzturēšanās izdevumu atlīdzināšanai piešķirtais finansējums saskaņā ar piemērojamajiem Kopienas noteikumiem nedrīkst pārsniegt 0,5 % no programmas kopējā budžeta.

12. pants

Uzraudzība un novērtēšana

1. Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm pastāvīgi uzrauga šo programmu. Šī uzraudzība ietver 2. punktā minēto ziņojumu un konkrētas darbības.

2. Komisija nodrošina programmas ārējo novērtējumu tās noslēgumā. Šis novērtējums paredzēts, lai novērtētu dažādo pasākumu atbilstību, efektivitāti un ietekmi, kā arī programmas ietekmi kopumā. Īpašu uzmanību pievērš sociālās kohēzijas jautājumiem un iespēju vienlīdzības jautājumiem.

Šajā novērtējumā pārbauda arī komplementaritāti starp programmas pasākumiem un pasākumiem, ko veic saskaņā ar citiem attiecīgajiem Kopienas politikas virzieniem, tiesību aktiem un pasākumiem.

Komisija līdz 2007. gada beigām iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai paveiktā novērtējuma ziņojumu.

13. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2003. gada 5. decembrī

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

P. Cox

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

P. Lunardi

[1] OV C 133, 6.6.2003., 33. lpp.

[2] OV C 244, 10.10.2003., 42. lpp.

[3] Eiropas Parlamenta 2003. gada 8. aprīļa atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts), Padomes 2003. gada 16. jūnija kopējā nostāja (OV C 233 E, 30.9.2003., 24. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2003. gada 21. oktobra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

[4] Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 24. janvāra Lēmums Nr. 253/2000/EK, ar ko nosaka otro posmu Kopienas rīcības programmai izglītības jomā Socrates (OV L 28, 3.2.2000., 1. lpp.). Lēmums grozīts ar Lēmumu Nr. 451/2003/EK (OV L 69, 13.3.2003., 6. lpp.).

[5] Padomes 1999. gada 26. aprīļa Lēmums 1999/382/EK, ar ko paredz otro posmu Kopienas arodmācību rīcības programmai Leonardo da Vinci (OV L 146, 11.6.1999., 33. lpp.).

[6] OV C 34 E, 7.2.2002., 153. lpp.

[7] OV C 204, 20.7.2001., 3. lpp.

[8] Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 27. jūnija Lēmums Nr. 1513/2002/EK par sesto Eiropas Kopienas pamatprogrammu attiecībā uz pētniecības, tehnoloģijas attīstības un izstāžu pasākumiem, kas veicina Eiropas pētniecības telpas izveidi un jauninājumus (no 2002. līdz 2006. gadam) (OV L 232, 29.8.2002., 1. lpp.).

[9] OV C 172, 18.6.1999., 1. lpp. Nolīgums grozīts ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu 2003/429/EK (OV L 147, 14.6.2003., 25. lpp.).

[10] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

1. DARBĪBAS VIRZIENI

Darbības virzieni ir līdzekļi, ar kuriem īsteno programmas vispārīgo mērķi: veicināt e-mācību attīstību un pienācīgu izmantošanu Eiropā un atbalstīt dalībvalstu centienus šajā jomā. Tie ir veidoti atbilstīgi četrām programmas intervences jomām.

1. darbības virziens: "Digitālās kompetences veicināšana"

Pasākumiem šajā jomā jāaptver gan konceptuālie, gan praktiskie jautājumi: no digitālās kompetences jēdziena definēšanas līdz koriģējošu darbību identificēšanai konkrētām mērķgrupām. Digitālā kompetence ir viena no būtiskajām prasmēm un spējām, kas vajadzīgas, lai aktīvi iesaistītos zināšanu sabiedrībā un jaunajā plašsaziņas līdzekļu kultūrā. Digitālā kompetence ir saistīta arī ar plašsaziņas līdzekļu izpratni un sociālo kompetenci, jo tām ir kopēji mērķi, piemēram, aktīva pilsonība un IST atbildīga izmantošana.

a) Labas digitālās kompetences veicināšanas prakses identificēšana un izplatīšana. Īpaša uzmanība jāpievērš tam, lai uzlabotu mācību resursu pieejamību tiem, kam IST nav viegli pieejamas; lai izmantotu dažādas kognitīvās un didaktiskās pieejas un atšķirīgus mācīšanas stilus; lai apmierinātu specifiskas vajadzības, piemēram, imigrantu, slimnīcās esošu bērnu vai lietotāju ar invaliditāti vajadzības; lai izpētītu iespēju izmantot iesaistīšanas un motivēšanas pieejas.

b) Izpratnes veidošanas pasākumi, izmantojot Eiropas informācijas tīklus šajā jomā. Ar programmu atbalsta pasākumus, ko veic Eiropas informācijas tīkli, apvienības, valsts iestādes, valsts un privātā sektora partnerības struktūras u.c.; atbalsta šo struktūru savstarpēju saziņu un apmaiņu ar labu praksi.

2. darbības virziens: "Eiropas virtuālās augstskolas"

Šā darbības virziena mērķis ir piešķirt Eiropas iniciatīvām augstākās izglītības jomā "e-mācību dimensiju", kas palīdz izveidot Eiropas augstākās izglītības telpu.

a) Esošo instrumentu pilnveidošana un jo īpaši to instrumentu, kas attiecas uz virtuālo mobilitāti kā fiziskās mobilitātes papildinātāju un stiprinātāju (virtuālais Erasmus); atzīšanas un validācijas sistēmas (kuru pamatā ir ECTS); informācijas un virzības pakalpojumi un citu veidu sinerģija starp virtuālo un tradicionālo mācību veidiem. Šo projektu pamatā jābūt iestāžu nolīgumiem, kas pēc iespējas paplašina vai papildina esošos sadarbības nolīgumus saistībā ar Kopienas mobilitātes programmām.

b) Pārnacionālas virtuālās augstskolas. Ar programmu atbalsta stratēģiskus projektus, kas kopīgi jāiesniedz augstākās izglītības mācību iestādēm no vismaz trijām dalībvalstīm. Sadarbības modeļi saistībā ar e-mācībām jāizstrādā šādās jomās: vairākām universitātēm kopīgu mācību programmu izstrādes koncepcija, tajā skaitā vienošanās par iegūto kompetenču novērtēšanu, apstiprināšanu un atzīšanu atbilstīgi valsts procedūrai; liela mēroga eksperimenti attiecībā uz virtuālo mobilitāti kā fiziskās mobilitātes papildinājumu; tādu divēju veidu novatorisku mācību programmu izstrāde, kuru pamatā ir kā tradicionālās, tā tiešsaistes mācību metodes.

c) Eiropas risinājumi e-mācībām augstākajā izglītībā. Ar šiem projektiem jāizstrādā jauni Eiropas augstākās izglītības mācību iestāžu sadarbības risinājumi, jo īpaši pievēršoties tādām tēmām kā pastāvīgas apmācības un profesionālās izaugsmes nodrošināšana, mācību palīgdienestu izveidošana, kā arī pedagogu un pārējā izglītības personāla apmācīšana e-mācību pedagoģiskam izmantojumam; kvalitātes nodrošināšanas metožu izpēte; labākas izpratnes veidošana par organizatoriskajām izmaiņām un iespējamiem riskiem, kas saistīti ar e-mācību ieviešanu augstākajā izglītībā; Eiropas risinājumu rašana valsts un privātā sektora partnerības struktūrām attiecībā uz e-mācību pielietojumu augstākajā izglītībā, kā arī to iespēju apzināšana, kuras paver jauni partnerības un finansēšanas modeļi.

3. darbības virziens: "Eiropas pamatskolu un vidusskolu elektroniskā mērķsadarbība un pedagogu profesionālās izaugsmes veicināšana"

Šim darbības virzienam jāsekmē skolu mērķsadarbība internetā un jāveicina pedagogu apmācība, vienlaikus rosinot Eiropas skolas veidot pedagoģisku partnerību ar skolām citviet Eiropā, veicinot valodu apguvi un starpkultūru dialogu. Pasākumi attiecas uz pamatskolām un vidusskolām.

a) Esošo iniciatīvu identificēšana un analīze. Ar šo pasākumu jāanalizē pastāvošā prakse. Ar to identificē labus demonstrējumu projektus saistībā ar izglītības multivides un sakaru tīklu nozīmi skolu mērķsadarbības atbalstīšanā, jo sevišķi projektus valodu un kultūras daudzveidības jomā. Šādi iegūst konkrētu gadījumu izpētes un izvērtēšanas materiālus un metodes, ko izmanto, lai palīdzētu pedagogiem likt lietā IST iespējas tādu novatorisku sadarbības metožu ieviešanā kā, piemēram, virtuālās klases, kopīga mācību programmu izstrāde pedagogu kvalifikācijas celšanai, starpdisciplīnu pieejas ievešanai vai kopīgu mācību līdzekļu un resursu izmantošanai.

b) Atbalsta tīkls elektroniskajai mērķsadarbībai. Šo tīklu veido pedagogi, kam ir pieredze Eiropas līmeņa sadarbībā. Tas sniedz pedagoģisku atbalstu un ieteikumus; nodrošina līdzekļus un pakalpojumus sadarbības partnera meklējumos; piedāvā pieredzes apmaiņas metodes, kā arī mērķsadarbības norises vietu – interneta mezglu, kura pamatā ir esošās tīmekļa vietnes.

c) Atbalsts sadarbības tīkliem pedagogu un pārējā izglītības personāla kvalifikācijas celšanas jomā. Šo tīklu pamatā ir iestādes, kas atbild par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanu pedagoģiskiem mērķiem. Galveno uzmanību šajos tīklos pievērš prioritārajām sadarbības jomām, kas norādītas saistībā ar ziņojumu par izglītības un apmācības sistēmu konkrētajiem nākotnes mērķiem. Īpašu vērību velta tam, lai radītu labvēlīgus apstākļus IST piedāvāto iespēju izmantošanai novatorisku sadarbības metožu ieviešanā, apmaiņā ar izglītības resursiem un nostādnēm un mācību materiāla kopīgā izstrādē.

d) Veicināšanas un komunikācijas pasākumi. Šīs iniciatīvas sekmes ir atkarīgas no tīmekļa vietnē notiekošās komunikācijas dinamiskuma, un tās ir saistītas inter alia ar pievilcīga vizuālā tēla izveidi, publikācijām, paziņojumiem presei, faktu apkopojumu veidā sagatavotu informāciju par skolu projektiem, atklāšanas un noslēguma pasākumiem, konkursiem un balvām.

4. darbības virziens: Transversāli pasākumi un e-mācību rīcības plāna uzraudzība

Turklāt finansējumu piešķir, piemēram, šādiem transversāliem pasākumiem:

a) atbalsts e-mācību rīcības plāna aktīvai uzraudzībai. Ar šo pasākumu palielina e-mācību jomā veikto ES pasākumu saskanību un pārredzamību, izplatot attiecīgus materiālus, piemēram, ziņojumus un pētījumus; apkopojot projektus, kuru mērķi ir līdzīgi vai kuros izmanto līdzīgu metodoloģiju; atbalstot pieredzes apmaiņu, sakaru dibināšanu un citu veidu iespējamo sinerģiju saistībā ar rīcības plāna darbībām;

b) e-mācību portāla uzturēšana, nodrošinot vieglu, nepastarpinātu pieeju informācijai par Eiropas līmeņa pasākumiem e-mācību jomā un esošajiem informācijas avotiem, direktorijiem, datu bāzēm vai zināšanu repozitorijiem un sekmējot lietotājam draudzīgu pieeju ES programmām, projektiem, pētījumiem, ziņojumiem un darba grupām;

c) izpratni veidojošas un informējošas darbības, kas notiek ar Eiropas tīklu starpniecību. Ar šo pasākumu atbalsta Eiropas tīklus e-mācību jomā un attiecīgas darbības, piemēram, tematiskas konferences, seminārus vai darba seminārus par galvenajām e-mācību jomas tēmām, piemēram, par kvalitātes nodrošināšanu, un Eiropas līmenī veicina diskusiju un apmaiņu ar labu praksi šajā jomā;

d) Eiropā notiekošo e-mācību uzraudzības, analīzes un prognozēšanas līdzekļu izstrāde un pilnveidošana sadarbībā ar Statistikas biroju un Eiropas Investīciju banku.

Ar šo programmu turklāt var veicināt transversālus pasākumus saistībā ar starptautiskiem projektiem, kas attiecas uz labu un efektīvu IST izmantojumu izglītībā un apmācībā, piemēram, saistībā ar ESAO vai UNESCO īstenotajiem projektiem.

Tehniskā nodrošinājuma pasākumi

Turklāt programmas īstenošanu nodrošina ar pasākumiem, kuru mērķis ir rezultātu izplatīšana (piemēram, ar publikācijām, informācijas ievietošanu internetā, projektu un pasākumu demonstrējumiem), kā arī pārņemšana, ko vajadzības gadījumā veic, izmantojot stratēģiskos pētījumus, kuros apskata potenciālas problēmas vai iespējas, vai kādu citu pamatjautājumu saistībā ar e-mācībām Eiropā. Programma nodrošina arī pastāvīgas atgriezeniskās saiknes uzturēšanu ar lietotājiem un dalībniekiem un galīgā ārējā novērtējuma veikšanu.

2. ĪSTENOŠANAS METODES UN BUDŽETA INTERVENCES PASĀKUMI

Finansējumu piešķir, izmantojot uzaicinājumus uz konkursu un uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus.

Finansējumu 100 % apmērā piešķir pakalpojumu iepirkumam (piemēram, konkrētu gadījumu izpēte vai ekspertu pakalpojumi) un, iespējams, izpildaģentūrai, kuras varbūtējā izveide tiek apspriesta.

Pasākumu finansējumu piešķir šādi:

- subsīdijas ne vairāk kā 80 % apmērā no attaisnotajām izmaksām, pārējās izmaksas sedzot no valsts un/vai privātā sektora līdzekļiem, piešķir sadarbības projektiem, piemēram, inovatīviem struktūrprojektiem (visi darbības virzieni);

- subsīdijas ne vairāk kā 80 % apmērā no attaisnotajām izmaksām piešķir e-mācību partnerībām, kuru vadībā ir augstākās izglītības mācību iestādes un kuru mērķis ir augstākās izglītības jomā Eiropā ieviest "e-mācību dimensiju" un jaunus risinājumus (2. darbības virziens);

- finansējumu 100 % apmērā piešķir skolu mērķsadarbības atbalsta struktūrām, tajā skaitā interneta mezglam; pedagoģiskā atbalsta Eiropas tīklam sadarbībā ar dalībvalstīm; veicināšanas un izplatīšanas pasākumiem; pārējiem vajadzīgajiem atbalsta pasākumiem, piemēram, esošo mērķsadarbības shēmu pārskatīšanai vai sadarbības partnera meklējumos izmantojama ad hoc līdzekļa izveidei. Subsīdijas no 50 % līdz 80 % apmērā piešķir dalībvalstu veikto veicināšanas un izplatīšanas pasākumu atbalstam (3. darbības virziens);

- subsidē no 50 % līdz 80 % izmaksu, kas ir saistītas ar informācijas un komunikācijas pasākumiem, piemēram, ar semināriem, apmeklējumiem, kopīgiem ziņojumiem, speciālistu veiktu salīdzinošu pārskatīšanu un tamlīdzīgiem informācijas un zināšanu izplatīšanas pasākumiem (visi darbības virzieni).

Priekšlikumā paredzētie piegādes mehānismi kopumā atbilst parastajai Kopienas pieejai attiecībā uz subsīdijām un līdzfinansējumu, ko piešķir, pamatojoties uz sīki izstrādātu pieteikumu finansējuma saņemšanai. Ir arī tādas programmas daļas, ko Kopiena finansē pilnībā, piemēram, skolu mērķsadarbības pasākumu atbalsta tīkls un tīmekļa galvenā vietne. Finansējumu piešķir, izmantojot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus un uzaicinājumus uz konkursu.

Programmu vada Komisija, kam, iespējams, palīdz izpildaģentūra, kuras varbūtējā izveide tiek apspriesta. Apropriācijai jāsedz izdevumi par pētījumiem, ekspertu sanāksmēm, informāciju, konferencēm un publikācijām, kas ir tieši saistītas ar programmas mērķi, kā arī visi pārējie izdevumi par tehnisko un administratīvo palīdzību, kuras sniegšana neietilpst valsts varas iestāžu uzdevumos.

--------------------------------------------------