Eiropas Parlamenta un padomes Lēmums Nr. 1230/2003/EK

(2003. gada 26. jūnijs),

ar ko pieņem daudzgadu programmu par rīcību enerģijas jomā: "Saprātīga enerģija Eiropai" (2003. līdz 2006. gadam)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 175. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu [3],

rīkojoties saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru [4],

tā kā:

(1) Dabas resursi, kuru apdomīga un racionāla izmantošana ir noteikta Līguma 174. pantā, bez neizsīkstošajiem resursiem ietver naftu, dabasgāzi un cietos kurināmos, kuri ir nozīmīgs enerģijas un arī galvenais oglekļa dioksīda emisiju avots. Starptautiska līmeņa pasākumu veicināšana, lai risinātu reģionālas un pasaules vides problēmas, ir viens no šā panta mērķiem.

(2) Komisijas paziņojums "Ilgtspējīga Eiropa par labāku pasauli: Eiropas Savienības ilgtspējīgas attīstības stratēģija", kas tika izklāstīts Eiropadomē, Gēteborgā 2001. gada 15. un 16. jūnijā, ir par siltumnīcas efekta gāzu emisiju un piesārņojumu, ko rada transports, kas ir galvenie šķēršļi ilgtspējīgai attīstībai. Šo šķēršļu pārvarēšana nozīmē jaunu Kopienas politikas pieeju attiecībā uz atsevišķu pilsoņu un uzņēmējdarbību tuvināšanu, lai mainītu patēriņa un ieguldījumu modeļus.

(3) Gēteborgas Eiropadome ir pieņēmusi ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un pievienojusi Lisabonas procesam par nodarbinātību, ekonomisko reformu un sociālo kohēziju arī vides dimensiju.

(4) Pasākumi attiecībā uz energoefektivitāti un neizsīkstošiem enerģijas avotiem ir svarīgi rīcības elementi, lai panāktu atbilstību Kioto protokola noteikumiem, kā noteikts Eiropas klimata pārmaiņu programmā (EKPP). Fizikālās pārmaiņas, ko novēro visā Eiropā un citur pasaulē, ir būtiskā vajadzība, lai steidzami rīkotos.

(5) Zaļajā grāmatā "Eiropas energoapgādes drošības stratēģija" norādīts, ka Eiropas Savienība kļūst arvien atkarīgāka no ārējiem enerģijas avotiem un ka šī atkarība 20 līdz 30 gadu laikā pieaugs līdz 70 % (salīdzinot ar 50 % šobrīd), un tādēļ ir jāuzsver vajadzība līdzsvarot piegādes politiku un uz pieprasījumu orientētu politiku un būtiski mainīt patērētāju uzvedību, lai orientētu pieprasījumu uz labāk organizētu, efektīvāku un videi draudzīgāku patēriņu, jo īpaši transporta un celtniecības nozarēs, un lai piešķirtu prioritāti jaunu un neizsīkstošu energoapgādes avotu attīstīšanai, reaģējot uz globālo sasilšanu.

(6) Savā rezolūcijā par Zaļo grāmatu "Eiropas energoapgādes drošības stratēģija" [5] Eiropas Parlaments definēja energoefektivitāti un energotaupību kā pirmo prioritāti. Eiropas Parlaments aicināja arī "saprātīgi" attiekties pret enerģijas izmantošanu, lai Eiropā būtu pasaulē energoefektīvākā ekonomija.

(7) Komisijas ziņojums par rīcības plānu, lai uzlabotu energoefektivitāti Eiropas Kopienā, paredz uzlabot energoefektivitāti papildus par 1 % gadā, salīdzinot ar 0,6 % tendenci, kas fiksēta pēdējo desmit gadu laikā. Sasniedzot šo mērķi, divas trešdaļas no energotaupības potenciāla, ko lēš kā 18 % no kopējā patēriņa, varētu realizēt līdz 2010. gadam. Rīcības plāns piedāvā tiesiskus pasākumus un atbalsta pasākumus. Rīcības plāna īstenošana prasa arī noteikt efektīvas pārraudzības un kontroles sistēmas.

(8) Komisijas ziņojumā "Enerģija nākotnei: neizsīkstoši enerģijas avoti. Baltā grāmata, ar ko nosaka Kopienas stratēģiju un rīcības plānu" iesaka Kopienas bruto patēriņam līdz 2010. gadam 12 % enerģijas iegūt no neizsīkstošiem avotiem. Padome savā 1998. gada 8. jūnija rezolūcijā par neizsīkstošiem enerģijas avotiem [6] un Eiropas Parlaments savā rezolūcijā par Balto grāmatu uzsvēra vajadzību pēc būtiskas un ilgtspējīgas neizsīkstošo enerģijas avotu izmantošanas Kopienā, kā arī atbalstīt Komisijas piedāvāto stratēģiju un rīcības plānu, un arī programmas, kas atbalsta neizsīkstošos energoresursus. Rīcības plāns nosaka pasākumus, kā veicināt un attīstīt neizsīkstošos enerģijas avotus. Komisijas paziņojuma par Kopienas stratēģijas un rīcības plāna par neizsīkstošiem enerģijas avotiem (1998. līdz 2000. gadam) īstenošana atzīmē sasniegto progresu, bet arī uzsver, ka šo mērķu sasniegšanai Kopienas un valstu līmenī turpmāk ir jāpieliek krietnas pūles, jo īpaši attiecībā uz jauniem tiesību aktiem par neizsīkstošiem enerģijas avotiem un to veicināšanu.

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/77/EK (2001. gada 27. septembris) par tādas elektroenerģijas pielietojuma veicināšanu iekšējā elektrības tirgū, kas ražota, izmantojot neizsīkstošos enerģijas avotus [7], prasa dalībvalstīm valsts mērogā noteikt tādus orientējošus mērķus, kas saskanētu ar Kopienas globālo orientējošo 12 % bruto valsts enerģijas patēriņa mērķi līdz 2010. gadam, un jo īpaši ar orientējošo 22,1 % elektroenerģijas daļu, kas ražota no neizsīkstošiem avotiem no visa Kopienas elektroenerģijas patēriņa apjoma līdz 2010. gadam.

(10) Rezolūcija par neizsīkstošo enerģijas avotu izmantošanu ĀKK valstīs [8], ko pieņēmusi ĀKK un ES Kopējā Parlamentārā Asambleja 2001. gada 1. novembrī, "aicina Komisiju iekļaut kā prioritāras darbības jaunajā attīstības politikas stratēģijā ilgtspējīgas enerģijas piegādi, jo īpaši ceļot energoefektivitāti un izmantojot neizsīkstošus enerģijas veidus".

(11) "Galīgais īstenošanas plāns", kas pieņemts 2002. gada 2. septembrī pasaules virsotņu tikšanās laikā par ilgtspējīgu attīstību, prasa parakstītājām valstīm, arī ES valstīm, nodrošināt, lai:

- kopējā enerģijas bilancē būtiski pieaugtu neizsīkstošo enerģijas avotu globālā daļa,

- tiktu radīti vienoti nosacījumi par neizsīkstošajiem enerģijas avotiem attiecībā pret citiem enerģijas avotiem,

- tiktu izvērsta neizsīkstošo enerģijas avotu, energoefektivitātes un tīrāku tradicionālo kurināmā tehnoloģiju izpēte un attīstība,

- jaunattīstības valstis tiktu nodrošinātas ar finanšu līdzekļiem energoresursu, arī neizsīkstošo enerģijas avotu, energoefektivitātes un tīrāku tradicionālo kurināmā tehnoloģiju apgūšanai,

lai panāktu ilgtspējīgu attīstību.

(12) 2002. gada 1. septembra ES partnerattiecību iniciatīvas "Enerģijas iniciatīva nabadzības izskaušanai un ilgtspējīgai attīstībai" pamatā ir labāka energoefektivitāte un intensīvāka neizsīkstošo enerģijas avotu izmantošana, un vairākas jaunattīstības valstis un reģionālās organizācijas, kā arī privātā sektora un pilsoniskās sabiedrības organizācijas jau ir pievienojušās iniciatīvai, kuras principi un stratēģija ir noteikta "Komisijas ziņojumā par sadarbību ar jaunattīstības valstīm enerģijas jomā".

(13) Tā kā vairāki Kopienas pasākumi par energoefektivitāti, jo īpaši par elektrisko, elektronisko, biroju un sakaru iekārtu marķēšanu un apgaismojuma, apkures un gaisa kondicionēšanas iekārtu standartizāciju, dalībvalstīm nav saistoši, Kopienas līmenī būtu vajadzīgas īpašas veicināšanas programmas, lai radītu nosacījumus ilgtspējīgām energosistēmām.

(14) Tas pats attiecas uz Kopienas pasākumiem panākt lielāku tirgus piesātinājumu ar neizsīkstošiem enerģijas avotiem, jo īpaši to iekārtu standartizāciju, kuras ražo vai patērē neizsīkstošos enerģijas avotus.

(15) 2002. gada 31. decembrī beidzās spēkā esamības termiņš Padomes Lēmumam 1999/21/EK, Euratom (1998. gada 14. decembris), ar ko pieņem daudzgadu pamatprogrammu rīcībai enerģētikas nozarē (1998.–2002.) un saistītos pasākumus [9], lēmumiem par konkrētām programmām, īpaši Padomes Lēmumam 1999/22/EK (1998. gada 14. decembris), ar ko pieņem daudzgadu pētījumu, analīžu, prognožu un citu saistīto darbu programmu enerģētikas nozarē (1998.–2002.) – ETAP programma [10], Padomes Lēmumam 1999/23/EK (1998. gada 14. decembris), ar ko pieņem daudzgadu pamatprogrammu, lai veicinātu starptautisko sadarbību enerģētikas nozarē (1998.–2002.) – SYNERGY programma [11], Padomes Lēmumam 1999/24/EK (1998. gada 14. decembris), ar ko pieņem daudzgadu tehnisko darbu programmu, lai veicinātu tīru un efektīvu cieto kurināmo izmantošanu (1998.–2002.) – CARNOT programma [12], Padomes Lēmumam 1999/25/Euratom (1998. gada 14. decembris), ar ko pieņem daudzgadu darba programmu kodolenerģijas nozarē attiecībā uz radioaktīvo materiālu drošu transportu un drošības pasākumiem un starptautisko sadarbību, lai veicinātu kodoliekārtu darbības drošības jautājumu risināšanu tajās valstīs, kuras pašlaik piedalās TACIS programmā – SURE programma [13], Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumam 646/2000/EK (2000. gada 28. februāris), ar ko pieņem daudzgadu programmu, lai veicinātu neizsīkstošo enerģijas avotu attīstīšanu Kopienā (1998.–2002.) – ALTENER programma [14], un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumam 647/2000/EK (2000. gada 28. februāris), ar ko pieņem daudzgadu programmu energoefektivitātes veicināšanai (1998.–2002.) – SAVE programma [15].

(16) Saskaņā ar Lēmuma 1999/21/EK, Euratom 5. panta 2. punktu Komisijai bija neatkarīgi eksperti minēto pamatprogrammu un specifisko programmu ārējai novērtēšanai. Savos ziņojumos vērtētāji atzīst tieši ALTENER, SAVE, SYNERGY un ETAP programmu svarīgumu sakarā ar enerģijas stratēģijas un Kopienas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas īstenošanu. Viņi norāda, ka ir līdzekļu nepietiekamība šo programmu īstenošanai, salīdzinot ar reālajām vajadzībām, un iesaka tos palielināt.

(17) Līdzekļu piešķiršanas palielināšana programmas "Saprātīga enerģija Eiropai" papildināšanai šķiet pamatota.

(18) Ņemot vērā Kopienas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju pamatprogrammas novērtējuma rezultātus, ir jāpastiprina Kopienas atbalsts tajās enerģijas jomās, kas sekmē ilgtspējīgu attīstību un jāapvieno šīs jomas vienotā programmā "Saprātīga enerģija Eiropai", kas aptver četras specifiskas jomas.

(19) Kopienas atbalsta svarīgums un sekmes attiecībā uz neizsīkstošiem enerģijas avotiem sakarā ar Altener programmu laika posmā no 1993. līdz 2002. gadam attaisno specifiskas jomas attiecībā uz neizsīkstošiem enerģijas avotiem – ALTENER – iekļaušanu šajā programmā.

(20) Vajadzība stiprināt Kopienas atbalstu racionālai enerģijas izmantošanai un SAVE programmas sekmes laika posmā no 1991. līdz 2002. gadam attaisno specifiskas jomas attiecībā uz energoefektivitāti – SAVE – iekļaušanu šajā programmā.

(21) Enerģijas izmantošanas uzlabošana transporta nozarē, ietverot degvielu dažādošanu, kur var būt svarīga jaunu enerģijas avotu, piemēram, ūdeņraža un neizsīkstošo enerģijas avotu attīstīšana, ir ļoti svarīga, cenšoties Kopienā samazināt transporta negatīvo ietekmi uz vidi. Tas attaisno specifiskas jomas attiecībā uz transporta enerģijas jautājumiem – STEER – iekļaušanu "Saprātīga enerģija Eiropai" programmā.

(22) Vajadzība attīstīt labāko praksi neizsīkstošo enerģijas avotu un energoefektivitātes jomā un šīs prakses pārnese, jo īpaši uz jaunattīstības valstīm, ir viena no Kopienas prioritātēm starptautisko saistību jomā, kā arī sadarbības stiprināšana attiecībā uz Kioto protokola elastīgo mehānismu izmantošanu. Lai nodrošinātu nepārtrauktību attiecībā uz sākotnējās Synergy programmas aptvertajām jomām, specifiska joma par neizsīkstošiem enerģijas avotiem un energoefektivitāti, veicinot starptautiskā līmenī – COOPENER – ir jāiekļauj šajā programmā.

(23) Apmaiņa ar zinātību (know-how), labāko praksi un projektu rezultātiem, koordinācija saskaņā ar programmu un citām Kopienas politikām, kontinuitāte ar esošajām programmām, nemainīgi dalības noteikumi, pietiekami cilvēku resursi, kā arī ātra īstenošana ir būtiski faktori, lai programma "Saprātīga enerģija Eiropai" tiktu veiksmīgi izpildīta. Šajā sakarībā valsts, reģionālās un vietējās organizācijas var dot ieguldījumu šīs programmas īstenošanā ar savām valsts programmām.

(24) Dzimumu līdztiesība ir svarīgs aspekts visās Kopienas programmās, un tas ir jāņem vērā programmā "Saprātīga enerģija Eiropai".

(25) Šis lēmums nosaka visam programmas laikam finanšu sistēmu, kas ir galvenais atsauces punkts budžeta lēmējinstitūcijai 1999. gada 6. maijā starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju noslēgtā Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un budžeta procedūras uzlabošanu 33. punkta nozīmē [16].

(26) Tā kā piedāvātās programmas mērķus attiecībā uz Kopienas stratēģijas īstenošanu enerģijas jomās, kas svarīgas ilgtspējīgai attīstībai, nevar sasniegt individuāli, jo ir nepieciešama veicināšanas kampaņa un attiecīgās izmaiņas, kuru pamatā būtu cieša sadarbība Eiropas mērogā starp dažādiem tirgus dalībniekiem valsts, reģionālā un vietējā līmenī, un šos mērķus tādēļ labāk var sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var veikt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas noteikts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šis lēmums nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs šo mērķu sasniegšanai.

(27) Šī lēmuma noteikumi neierobežo Līguma 87. un 88. pantu, un jo īpaši Kopienas pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai.

(28) Šī lēmuma īstenošanai vajadzīgie pasākumi jāveic saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību [17],

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1. Daudzgadu programma pasākumiem enerģijas jomā "Saprātīga enerģija Eiropai", turpmāk – "šī programma", ir pieņemta laika posmam no 2003. līdz 2006. gadam.

2. Šī programma atbalsta ilgtspējīgu attīstību attiecībā uz enerģiju, līdzsvarotā veidā cenšoties sasniegt šādus vispārējus mērķus: energoapgādes drošību, konkurētspēju un vides aizsardzību.

3. Šīs programmas mērķis ir arī ekonomiska un sociāla kohēzija, kā arī centieni palielināt visu darbību un pasākumu pārredzamību, konsekvenci un komplementaritāti enerģijas jomā, radot efektīvu saikni starp šiem pasākumiem un darbībām, kas veiktas saskaņā ar Kopienas un dalībvalstu politiku.

2. pants

Šīs programmas konkrētie mērķi ir šādi:

a) nodrošināt vajadzīgus elementus energoefektivitātes kāpināšanai, palielināt neizsīkstošo enerģijas avotu izmantošanu un dažādot energoapgādi, izmantojot jaunus un neizsīkstošos enerģijas avotus, arī transportā, pilnveidot ilgtspējību, reģionu, jo īpaši nomaļo reģionu, un salu potenciālu attīstību un sagatavot tiesiskos pasākumus šo stratēģisko mērķu sasniegšanai;

b) attīstīt līdzekļus un instrumentus, ko varētu izmantot Komisijā un dalībvalstīs, lai pārraudzītu un novērtētu Kopienas un dalībvalstu energoefektivitātes un neizsīkstošo enerģijas avotu jomā veikto pasākumu iedarbīgumu, kā arī enerģijas aspektus transporta jomā;

c) veicināt efektīvus un saprātīgus enerģijas ražošanas un patēriņa modeļus, ņemot vērā stingru un ilgtspējīgu pamatu, palielināt ieinteresētību, izmantojot tieši izglītības sistēmu, un sekmēt pieredzes un zinātības (know-how) apmaiņu starp minētajiem tirgus dalībniekiem, uzņēmumiem un pilsoņiem, atbalstot pasākumus, lai stimulētu ieguldījumus jaunās tehnoloģijās, kā arī sekmēt labāko risinājumu un labāko pieejamo tehnoloģiju izplatību ar veicināšanas līdzekļiem starptautiskā līmenī.

3. pants

1. Šī programma sastāv no četrām konkrētām struktūrvienībām:

a) SAVE, kas attiecas uz energoefektivitātes uzlabošanu un enerģijas racionālu izmantošanu, jo īpaši celtniecības un rūpniecības nozarēs, izņemot STEER pasākumus, kā arī tiesību aktu sagatavošanu un to piemērošanu;

b) ALTENER, kas attiecas uz jaunu un neizsīkstošu enerģijas avotu veicināšanu centralizētai un decentralizētai elektroenerģijas un siltuma ražošanai un to integrāciju vietējās vides un enerģijas sistēmās, izņemot STEER pasākumus, kā arī tiesību aktu sagatavošanu un to piemērošanu;

c) STEER, kas attiecas uz iniciatīvu atbalstīšanu attiecībā uz visiem enerģijas un degvielu dažādošanas aspektiem transporta jomā, piemēram, jauniem un neizsīkstošiem enerģijas avotiem un neizsīkstošo kurināmo un energoefektivitātes veicināšanu transporta jomā, ietverot tiesību aktu sagatavošanu un to piemērošanu;

d) COOPENER, kas attiecas uz iniciatīvu atbalstīšanu attiecībā uz neizsīkstošu enerģijas avotu un energoefektivitātes veicināšanu jaunattīstības valstīs, jo īpaši attiecībā uz Kopienas sadarbību ar jaunattīstības valstīm Āfrikā, Āzijā, Latīņamerikā un Klusā okeāna reģionā.

2. Var veikt "Būtiskākos pasākumus", kas ir iniciatīvas, kuras apvieno vairākas minētās specifiskās jomas, un/vai kas attiecas uz zināmām Kopienas prioritātēm, piemēram, ilgtspējīgu attīstību nomaļos reģionos, kā noteikts Līguma 299. panta 2. punktā.

4. pants

1. Par katru no 3. pantā minētajām četrām specifiskām jomām un būtiskākajiem pasākumiem Kopienas finansējums saskaņā ar programmu attiecas uz šādiem pasākumiem un projektiem:

a) ilgtspējīgas attīstības, iekšējā tirgus energoapgādes drošības, konkurētspējas un vides aizsardzības veicināšana, ietverot standartu un marķēšanas un sertifikācijas sistēmu izstrādi, ilgtermiņa brīvprātīgas saistības, saskaņojot ar ieinteresētām personām, kā arī perspektīvo darbu, stratēģisko pētījumu, ņemot vērā kopīgi izmantojamās analīzes, un regulāru tirgu attīstības un enerģijas tendenču pārraudzības veicināšana, lai sagatavotu turpmākos tiesību aktus vai lai pārskatītu esošos aktus;

b) ilgtspējīgas enerģijas attīstības struktūru un instrumentu radīšana, paplašināšana un reorganizācija, ietverot vietējo un reģionālo plānošanu un apsaimniekošanu, kā arī adekvātu finanšu produktu un tirgus instrumentu attīstīšana;

c) ilgtspējīgu energosistēmu un iekārtu veicināšana, lai paātrinātu to nonākšanu tirgū un veicinātu ieguldījumus, kas atvieglotu efektīvāku tehnoloģiju pāreju no demonstrēšanas līmeņa uz tirgdarbību, ietverot labas prakses un jaunu starpnozaru tehnoloģiju izplatīšanu, reklāmas kampaņas un institucionālu struktūru radīšanu, lai īstenotu tīras attīstības mehānismu saskaņā ar Kioto protokolu;

d) informācijas, izglītības un mācību struktūru attīstība; rezultātu izmantošana, zinātības (know-how) un labākās prakses veicināšana un izplatīšana, iesaistot patērētājus, pasākumu un projektu rezultātu izplatīšana un sadarbība ar dalībvalstīm, izmantojot operatīvos tīklus Kopienas un starptautiskajā līmenī;

e) Kopienas iniciatīvu īstenošanas un ietekmes pārraudzība un atbalsta pasākumi;

f) saskaņā ar šo programmu finansēto pasākumu un projektu ietekmes novērtējums.

2. Saskaņā ar šo programmu finansiālo palīdzību, ko piešķir pasākumiem un projektiem četrās specifiskās jomās, un 3. pantā minētos būtiskākos pasākumus nosaka atkarībā no piedāvātajam pasākumam noteiktās virsvērtības Kopienā, un tā ir atkarīga no peļņas un sagaidāmās ietekmes. Vajadzības gadījumā prioritāti piešķir maziem un vidējiem uzņēmumiem un reģionālām un vietējām iniciatīvām.

Atbalsta summa nedrīkst pārsniegt 50 % no kopējām pasākumu vai projekta izmaksām, atlikumu sedzot no valsts un/vai privātiem līdzekļiem. Atbalsta summa tomēr var nosegt visas dažu pasākumu izmaksas, piemēram, pētījumus, projektu rezultātu izplatīšanu un citus pasākumus, lai sagatavotu, papildinātu, īstenotu un novērtētu Kopienas stratēģiskos un politiskos pasākumus un jebkurus Komisijas piedāvātos pasākumus pieredzes un zinātības (know-how) apmaiņas sekmēšanai, lai uzlabotu koordināciju starp Kopienas, valsts, starptautiskajām un citām iniciatīvām.

Visas izmaksas attiecībā uz pasākumiem un projektiem, ko uzsāk pēc Komisijas iniciatīvas saskaņā ar 5. panta 2. punkta b) apakšpunktu, sedz Kopiena.

3. Lai veicinātu projektu rezultātu izplatīšanu, Komisija dara pieejamus ziņojumus par pasākumiem un projektiem, kur iespējams, elektroniskā formā.

5. pants

1. Sešu mēnešu laikā kopš šī lēmuma pieņemšanas Komisija, apspriežoties ar 8. panta 1. punktā minēto komiteju, apstiprina darba programmu. Darba programmas pamatā ir 1. panta 2. punktā, 2. pantā, 3. pantā un 4. pantā noteiktie principi. Programmu sagatavo un atjaunina saskaņā ar 8. panta 2. punktā noteikto procedūru.

2. Darba programmā sīki izklāsta:

a) katras specifiskās jomas pamatnostādnes un būtiskākos pasākumus, kas minēti 3. pantā, lai īstenotu 1. panta 2. punktā, 2. pantā, 3. pantā un 4. pantā noteiktos mērķus un prioritātes, ņemot vērā virsvērtību, ko Kopienas līmenī rada visi piedāvātie pasākumi salīdzinājumā ar esošajiem pasākumiem;

b) īstenošanas sistēmu, nodalot pasākumus, ko veic pēc Komisijas iniciatīvas, un tos, kur iniciatīva pieder nozarei un/vai attiecīgajam tirgum, kā arī finansēšanas sistēmu un veidu un dalības noteikumus;

c) izvēles kritērijus, kuri atspoguļo šajā lēmumā minētos mērķus, un kā šos kritērijus piemērot katram pasākumu veidam, un metodes un instrumentus pasākumu un/vai projektu rezultātu pārraudzībai un izmantošanai, iekļaujot darbības rādītāju definīciju;

d) orientējošu grafiku darba programmas īstenošanai, jo īpaši attiecībā uz priekšlikumu pieprasījuma saturu;

e) sīkus noteikumus koordinācijai un saiknei ar esošajām Kopienas politikām. Ir jānosaka procedūra, lai attīstītu un īstenotu pasākumus, kas saskaņoti ar dalībvalstu pasākumiem ilgtspējīgas enerģijas jomā. Mērķis ir noteikt virsvērtību, salīdzinot ar pasākumiem, ko dalībvalstis veic atsevišķi. Šie pasākumi dos iespēju panākt dažādu Kopienas un dalībvalstu rīcībā esošo instrumentu optimālu kombināciju;

f) ja nepieciešams, darbības sistēmu, lai veicinātu nomaļu un attālāku reģionu, arī salu līdzdalību programmā, kā arī mazo un vidējo uzņēmumu līdzdalību.

Visu programmas izpildes laiku ir jāņem vērā Kopienas noteikumi par informācijas pieejamību sabiedrībai, pārredzamību un dzimumu līdztiesību.

6. pants

1. Finanšu apjoms šīs programmas īstenošanai laika posmā no 2003. gada līdz 2006. gadam ir 200 miljoni eiro.

Budžeta lēmējinstitūcija nosaka gada apropriācijas finanšu plāna robežās.

Finanšu pamatsummu nosaka orientējoši katrai specifiskai jomai. Orientējoša šī piešķīruma summa ir dota pielikumā. Budžeta dotācija starp jomām ir elastīga, lai labāk atbilstu vajadzību izmaiņām nozarē; to var mainīt ar 8. pantā minētās komitejas piekrišanu.

2. Kārtību Kopienas finansiālās palīdzības pasākumiem, ko veic saskaņā ar šo programmu, nosaka saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam [18].

7. pants

Komisija ir atbildīga par šīs programmas izpildi saskaņā ar 8. panta 2. punktā noteikto procedūru.

8. pants

1. Komisijai palīdz komiteja.

2. Ja ir norāde uz šo punktu, tad piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā noteiktais laika posms ir trīs mēneši.

3. Komiteja pieņem savu reglamentu.

9. pants

1. Komisija veic ikgadējo pārbaudi par sasniegto progresu attiecībā uz šo programmu, pasākumiem četrās konkrētajās jomās un 3. pantā minētajiem būtiskākajiem pasākumiem un iesniedz par to ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.

2. Programmas īstenošanas laika posma otrā gada beigās un jebkurā gadījumā, pirms virzīt priekšlikumus par jebkuru turpmāko programmu, Komisija nodrošina un sniedz savus secinājumus par neatkarīgo novērtējumu par Kopienas globāli īstenotajiem pasākumiem saskaņā ar šo programmu. Neatkarīgo novērtējumu veic neatkarīgi eksperti. Komisija ziņo par saviem secinājumiem sakarā ar šo novērtējumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai, un sakarā ar paplašināšanos, pirms sniegt priekšlikumus par šo vai citu turpmāko programmu, tā secinājumos iekļauj jebkuru pašreizējās programmas pielāgošanu.

10. pants

1. Neierobežojot 2. un 3. punktu, līdzdalība šajā programmā ir pieejama jebkurai publiskai vai privātai juridiskai personai, kas reģistrēta dalībvalstī.

2. Šī programma ir pieejama kandidātvalstīm saskaņā ar noteikumiem Eiropas asociācijas līgumos, šo līgumu papildprotokolos un attiecīgo Asociācijas padomju lēmumos, pamatojoties uz divpusējiem nolīgumiem.

3. Programma līdzīgā veidā ir pieejama EBTA/EEZ valstīm sakarā ar papildu finansējumu un saskaņā ar nolīgumiem ar šīm valstīm.

11. pants

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

12. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2003. gada 26. jūnijā

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

P. Cox

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

A. Tsochatzopoulos

[1] OV C 203 E, 27.8.2002., 47. lpp.

[2] OV C 61, 14.3.2003., 38. lpp.

[3] OV C 73, 26.3.2003., 41. lpp.

[4] Eiropas Parlamenta 2002. gada 20. novembra atzinums (vēl nav publicēts Oficiālajā Vēstnesī), Padomes 2003. gada 3. februāra kopējā nostāja (OV C 64 E, 18.3.2003., 13. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2003. gada 13. maija lēmums (vēl nav publicēts Oficiālajā Vēstnesī). Padomes 2003. gada 16. jūnija lēmums.

[5] OV C 140 E, 13.6.2002., 543. lpp.

[6] OV C 198, 24.6.1998., 1. lpp.

[7] OV L 283, 27.10.2001., 33. lpp.

[8] OV C 78, 2.4.2002., 35. lpp.

[9] OV L 7, 13.1.1999., 16. lpp.

[10] OV L 7, 13.1.1999., 20. lpp.

[11] OV L 7, 13.1.1999., 23. lpp.

[12] OV L 7, 13.1.1999., 28. lpp.

[13] OV L 7, 13.1.1999., 31. lpp.

[14] OV L 79, 30.3.2000., 1. lpp.

[15] OV L 79, 30.3.2000., 6. lpp.

[16] OV C 172, 18.6.1999., 1. lpp.

[17] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

[18] OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

Orientējošs paredzamās summas sadalījums [1]

miljoni eiro |

Rīcības joma | 2003.–2006. |

1.Energoefektivitātes palielināšana un racionāla enerģijas izmantošana | 69,8 |

2.Jauni un neizsīkstoši enerģijas avoti un enerģijas ražošanas dažādošana | 80 |

3.Enerģijas aspekti transporta jomā | 32,6 |

4.Neizsīkstošu enerģijas avotu un energoefektivitātes veicināšana starptautiskajā līmenī, jo īpaši jaunattīstības valstīs | 17,6 |

Kopā | 200 |

--------------------------------------------------