Eiropas Parlamenta un padomes Lēmums Nr. 1229/2003/EK

(2003. gada 26. jūnijs),

ar ko nosaka vairākas pamatnostādnes attiecībā uz Eiropas enerģētikas tīkliem un atceļ Lēmumu Nr. 1254/96/EK

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 156. panta pirmo daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu [3],

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru [4],

tā kā:

(1) Kopš Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 5. jūnija Lēmuma Nr. 1254/96/EK pieņemšanas, ar ko nosaka vairākas pamatnostādnes par Eiropas enerģētikas tīkliem [5], radusies vajadzība iekļaut jaunas prioritātes, uzsvērt sevišķi nozīmīgus projektus, atjaunināt projektu sarakstu un pielāgot projektu apzināšanas procedūras.

(2) Jaunās prioritātes izriet no atvērtāka un konkurētspējīga iekšējā enerģijas tirgus radīšanas, īstenojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 96/92/EK (1996. gada 19. decembris) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu [6] un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/30/EK (1998. gada 22. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem dabasgāzes iekšējam tirgum [7]. Tās pamatojas uz Eiropas Padomes Stokholmas sanāksmē 2001. gada martā pieņemtajiem secinājumiem par tādu infrastruktūru attīstību, kas vajadzīgas enerģijas tirgus darbībai. Īpašas pūles jāvelta, lai sasniegtu mērķi vairāk izmantot neizsīkstošos enerģijas avotus, kas ir ieguldījums noturīgas attīstības politikas veicināšanā.

(3) Parasti uz enerģētikas infrastruktūras būvniecību un uzturēšanu attiecas tirgus principi. Tas ir arī saskaņā ar Komisijas priekšlikumiem par enerģijas iekšējā tirgus izveidošanu un kopīgiem noteikumiem konkurences tiesību aktos, kuru mērķis ir atvērtāka un konkurētspējīga iekšējā enerģijas tirgus radīšana. Tādējādi Kopienas finansiālajam atbalstam būvniecībai un uzturēšanai ir strikts izņēmuma raksturs. Minētie izņēmumi pienācīgi jāpamato.

(4) Enerģētikas infrastruktūra jābūvē un tās uzturēšana jāveic tā, lai iekšējais enerģijas tirgus varētu efektīvi darboties, nepasliktinot stratēģiskos un, vajadzības gadījumā, universālo pakalpojumu kritērijus. Prioritātes izriet arī no Eiropas enerģētikas tīklu pieaugošās nozīmes, lai diversificētu Kopienas gāzes piegādes, iekļautu kandidātvalstu enerģētikas tīklus un nodrošinātu koordinētu elektroenerģijas tīklu darbību Eiropā un Vidusjūras un Melnās jūras baseinā.

(5) To projektu vidū, kas saistīti ar Eiropas enerģētikas tīkliem, vajadzīgs izcelt prioritāros projektus, kas ir ļoti nozīmīgi iekšējā enerģijas tirgus darbībai vai enerģijas piegādes drošībai.

(6) Vajadzīgs pieņemt procedūru, lai apzinātu projektus, kas saistīti ar Eiropas enerģētikas tīkliem, lai nodrošinātu Padomes Regulas (EK) 2236/95 (1995. gada 18. septembris), ar ko paredz vispārējus noteikumus Kopienas finansiāla atbalsta piešķiršanai Eiropas komunikāciju tīklu jomā [8], saskaņotu piemērošanu.

(7) To projektu apzināšanas procedūras, kas saistītas ar Eiropas enerģētikas tīkliem, jāpielāgo, izmantojot darbības divos līmeņos: pirmajā līmenī apzinot ierobežotu skaitu tematiski definētu kopējas ieinteresētības projektu, un otrajā līmenī sniedzot projektu sīkus aprakstus, turpmāk – specifikācijas.

(8) Tā kā projektu specifikācijas var mainīt, tās ir sniegtas orientējoši. Tādējādi Komisijai arī turpmāk ir piešķirtas pilnvaras tās atjaunināt. Tā kā projektam var būt nopietnas politiskas un ekonomiskas sekas, ir būtiski rast pienācīgu līdzsvaru starp tiesību aktu pārraudzību un elastīgumu, nosakot projektus, kas pelnījuši iespējamu Kopienas atbalstu.

(9) Šā lēmuma īstenošanai vajadzīgie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību [9].

(10) Kopīgu interešu projektu apzināšana, to specifikācijas un prioritārie projekti neskar projektu, plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējuma rezultātus.

(11) Jāpagarina termiņš, kurā Komisijai jāsagatavo periodisks ziņojums par pamatnostādņu īstenošanu saskaņā ar Lēmumu Nr. 1254/96/EK, jo saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2236/95 Komisijai jāiesniedz gada ziņojums, kurā ietverta informācija par projektu virzību un jo īpaši prioritāru projektu virzību.

(12) Ņemot vērā grozījumus, ko pašlaik izdara Lēmumā 1254/96/EK, skaidrības un racionalizācijas labad ir vēlams pārstrādāt attiecīgos noteikumus,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Mērķis

Šis lēmums nosaka Kopienas rīcības raksturu un jomu, lai paredzētu pamatnostādnes Eiropas enerģētikas tīkliem. Tas nosaka vairākas pamatnostādnes, kas aptver Eiropas enerģētikas tīklu jomā paredzētos mērķus, prioritātes un vispārīgus darbības virzienus. Pamatnostādnes nosaka vispārējas intereses projektus, ieskaitot prioritāros projektus, Eiropas elektroenerģijas un dabasgāzes tīklos.

2. pants

Darbības joma

Šis lēmums attiecas –

1) elektroenerģijas tīklos uz:

a) visām augstsprieguma līnijām, izņemot sadales tīkla līnijas, un zemūdens savienojumiem, ja šādu infrastruktūru izmanto starpreģionālai vai starptautiskai pārvadei/savienojumam;

b) visu aprīkojumu vai iekārtām, kas ir būtiskas, lai attiecīgā sistēma varētu pareizi darboties, tostarp aizsardzības, uzraudzības un kontroles sistēmām;

2) dabasgāzes tīklos uz:

a) augstspiediena gāzes cauruļvadiem, izņemot sadales tīklu cauruļvadus, kas ļauj apgādāt Kopienas reģionu no iekšējiem un ārējiem avotiem;

b) pazemes krātuvēm, kas savienotas ar iepriekš minētajiem augstspiediena cauruļvadiem;

c) iekārtām sašķidrinātas dabasgāzes (SDG) saņemšanai, glabāšanai un pārvēršanai atpakaļ gāzē, kā arī gāzes transportlīdzekļiem atbilstoši piegādājamai jaudai;

d) visu aprīkojumu vai iekārtām, kas ir būtiskas, lai attiecīgā sistēma varētu pareizi darboties, tostarp aizsardzības, uzraudzības un kontroles sistēmām.

3. pants

Mērķi

Kopiena veicina Eiropas enerģētikas tīklu savstarpēju savienošanu, savstarpēju izmantojamību un attīstību, un piekļuvi šādiem tīkliem saskaņā ar spēkā esošiem Kopienas tiesību aktiem ar mērķi:

a) rosināt iekšējā tirgus efektīvu darbību vispār un jo sevišķi iekšējā enerģijas tirgus efektīvu darbību, vienlaikus rosinot enerģijas resursu racionālu ražošanu, sadali un izmantošanu un neizsīkstošo energoresursu attīstību un pieslēgumus, lai samazinātu enerģijas izmaksas patērētājam un sekmētu enerģijas avotu diversifikāciju;

b) sekmēt Kopienas mazāk labvēlīgo un salu reģionu attīstību un samazināt to izolētību, tādējādi palīdzot stiprināt ekonomisko un sociālo kohēziju;

c) pastiprināt enerģijas piegāžu drošību, piemēram, stiprinot sakarus ar trešām valstīm enerģijas jomā savstarpējās interesēs, jo īpaši saskaņā ar Enerģētikas hartas nolīgumu un Kopienas noslēgtajiem sadarbības nolīgumiem.

4. pants

Prioritātes

Kopienas rīcības prioritātes saistībā ar Eiropas enerģētikas tīkliem atbilst noturīgai attīstībai un ir šādas:

1) attiecībā uz gan elektroenerģijas, gan gāzes tīkliem:

a) pielāgot un attīstīt enerģētikas tīklus, lai atbalstītu iekšējā enerģijas tirgus darbību un jo īpaši atrisināt vājo vietu (jo īpaši pārrobežu vājo vietu), pārslogotības un trūkstošu savienojumu problēmas, un ņemt vērā vajadzības, kas rodas saistībā ar iekšējā elektroenerģijas un dabasgāzes tirgus darbību un Eiropas Kopienas paplašināšanu;

b) izveidot enerģētikas tīklus salu, izolētos, perifēros un īpaši nomaļos reģionos, vienlaikus veicinot enerģijas avotu diversifikāciju un neizsīkstošo enerģijas avotu izmantošanu, kā arī, ja vajadzīgs, minēto tīklu savienošanu;

2) attiecībā uz elektroenerģijas tīkliem:

a) pielāgot un attīstīt tīklus, lai sekmētu atjaunīgās enerģijas ražošanas iekļaušanu/pieslēgšanu;

b) Eiropas Kopienas elektroenerģijas tīklu un kandidātvalstu, citu Eiropas valstu un Vidusjūras un Melnās jūras baseina valstu elektroenerģijas tīklu savstarpēja izmantojamība;

3) attiecībā uz gāzes tīkliem:

gāzes tīklu attīstība, lai atbilstu Eiropas Kopienas dabasgāzes patēriņa vajadzībām, gāzes piegādes sistēmu kontrole un Eiropas Kopienas gāzes tīklu un trešo valstu Eiropā, Vidusjūras un Melnās jūras baseinā savstarpēja izmantojamība, un dabasgāzes avotu un piegādes maršrutu diversifikācija.

5. pants

Darbības virzieni

Kopienas rīcības vispārīgie darbības virzieni saistībā ar Eiropas enerģētikas tīkliem ir:

a) vispārīgas intereses projektu apzināšana;

b) labvēlīgāku apstākļu radīšana minēto tīklu attīstībai saskaņā ar Līguma 156. panta 1. punktu.

6. pants

Papildu kritēriji vispārīgas intereses projektiem

1. Vispārīgie kritēriji, kas jāpiemēro, pieņemot lēmumu par vispārīgas intereses projektu grozījumiem, specifikācijām vai atjaunināšanas pieteikumiem, ir šādi:

a) uz projektiem attiecas 2. panta darbības joma;

b) projekti atbilst mērķiem un prioritātēm, kas noteiktas attiecīgi 3. un 4. pantā;

c) projekti demonstrē iespējamu ekonomisku dzīvotspēju.

Par vispārīgas intereses projektiem, kas attiecas uz kādas dalībvalsts teritoriju, jāsaņem attiecīgās dalībvalsts piekrišana.

2. Papildu kritēriji vispārīgas intereses projektu apzināšanai izklāstīti II pielikumā.

3. Par visiem grozījumiem, kas maina papildu kritēriju aprakstu vispārīgas intereses projektiem, kāds ietverts II pielikumā, to skaitā būtiskas izmaiņas, kuras skar šādus kritērijus, piemēram, attiecībā uz pilnīgi jauniem projektiem vai jaunām valstīm, pieņem saskaņā ar procedūru, kas paredzēta Līguma 251. pantā.

4. Tikai tādi III pielikumā minētie projekti, kas atbilst 1. un 2. punktā noteiktajiem kritērijiem, ir tiesīgi saņemt Kopienas finansiālo atbalstu, kuru nodrošina saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2236/95.

5. Orientējošās projektu specifikācijas, to skaitā, ja vajadzīgs, to ģeogrāfiskais apraksts, ir noteiktas III pielikumā. Specifikācijas atjaunina saskaņā ar 10. panta 2. punktā noteikto procedūru. Atjauninājumi ir tehniska rakstura un skar tikai tehniskas projektu izmaiņas, vajadzību grozīt, piemēram, konkrētu noteiktā maršruta daļu, vai ierobežotu projekta atrašanās vietas pielāgošanu.

6. Dalībvalstis var veikt visus pasākumus, ko tās uzskata par vajadzīgiem, lai sekmētu un paātrinātu vispārīgas intereses projektu pabeigšanu un samazinātu kavējumus, vienlaikus ievērojot Kopienas tiesību aktus un starptautiskās vides konvencijas. Jo īpaši, vajadzīgās atļaujas saņemšanas procedūras jāpabeidz ātri.

7. Ja vispārīgas intereses projektu daļas ir trešo valstu teritorijās, Komisija, vienojoties ar attiecīgajām dalībvalstīm, var iesniegt priekšlikumus, vajadzības gadījumā saskaņā ar dalībvalstu un minēto trešo valstu nolīgumu pārvaldības sistēmu un saskaņā ar Enerģētikas hartas nolīgumu attiecībā uz trešām valstīm, kas parakstījušas šādu nolīgumu, par projektiem, ko arī jāatzīst par savstarpējas intereses projektiem ar attiecīgo trešo valsti, lai sekmētu to īstenošanu.

8. Ekonomiskās dzīvotspējas, kas paredzēta 1. punkta c) apakšpunktā, novērtēšanai jāpamatojas uz izmaksu un ieguvumu analīzi, kas ņem vērā visas izmaksas un ieguvumus, to skaitā vidēja termiņa un/vai ilgtermiņa izmaksas un ieguvumus saistībā ar vides aspektiem, piegāžu drošību un ieguldījumu ekonomiskajā un sociālajā kohēzijā.

7. pants

Prioritārie projekti

1. Vispārīgas intereses projektiem, kas noteikti 6. panta 4. punktā un uz kuriem attiecas I pielikums, ir prioritāte Kopienas finansiālā atbalsta saņemšanā, ko paredz saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2236/95. Par I pielikuma grozījumiem lemj saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru.

2. Attiecīgās dalībvalstis un Komisija, katra savas kompetences jomās, cenšas veicināt prioritāro projektu, īpaši pārrobežu projektu, īstenošanu.

3. Prioritārie projekti ir saskanīgi ar noturīgu attīstību un atbilst šādiem kritērijiem:

a) tiem ir nozīmīga ietekme uz iekšējā tirgus konkurētspējīgu darbību un/vai

b) tie stiprina piegāžu drošību Kopienā.

8. pants

Ietekme uz konkurenci

Apsverot projektus, jāvelta pūles, lai ņemtu vērā ietekmi uz konkurenci. Rosina privāto finansējumu vai attiecīgo uzņēmēju finansējumu. Izvairās no visiem konkurences izkropļojumiem starp tirgus dalībniekiem saskaņā ar Līguma noteikumiem.

9. pants

Ierobežojumi

1. Šis lēmums neskar nekādas dalībvalsts vai Kopienas finanšu saistības.

2. Šis lēmums neskar projektu, plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējuma rezultātus, kas nosaka turpmāko atļauju piešķiršanas sistēmu saistībā ar šādiem projektiem. Ietekmes uz vidi novērtējumu rezultātus, ja šāds novērtējums vajadzīgs saskaņā ar attiecīgiem Kopienas tiesību aktiem, ņem vērā pirms saskaņā ar attiecīgiem Kopienas tiesību aktiem faktiski ir pieņemts lēmums par projektu īstenošanu.

10. pants

Komiteja

1. Komisijai palīdz komiteja.

2. Ja ir norāde uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais termiņš ir trīs mēneši.

3. Komiteja pieņem savu reglamentu.

11. pants

Ziņojums

Reizi divos gados Komisija sagatavo ziņojumu par šā lēmuma īstenošanu, ko tā iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Šajā ziņojumā uzmanību pievērš arī prioritāro projektu, kas saistīti ar pārrobežu savienojumiem, kā minēts II pielikuma 1., 2. un 7. punktā, īstenošanai un virzībai, kā arī to finansēšanas kārtībai, īpaši saistībā ar Kopienas finansējuma ieguldījumiem.

12. pants

Šīs lēmums stājas spēkā trešajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

13. pants

Ar šo atceļ Lēmumu 1254/96/EK, neskarot dalībvalstu saistības attiecībā uz minētā lēmuma piemērošanu. Atsauces uz Lēmumu Nr. 1254/96/EK uzskata par atsaucēm uz šo lēmumu.

14. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2003. gada 26. jūnijā

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

P. Cox

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

A. Tsochatzopoulos

[1] OV C 151 E, 25.6.2002., 207. lpp.

[2] OV C 241, 7.10.2002., 146. lpp.

[3] OV C 278, 14.11.2002., 35. lpp.

[4] Eiropas Parlamenta 2002. gada 24. oktobra atzinums (vēl nav publicēts Oficiālajā Vēstnesī), Padomes 2003. gada 6. februāra kopējā nostāja (OV C 64 E, 18.3.2003., 22. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2003. gada 4. jūnija lēmums (vēl nav publicēts Oficiālajā Vēstnesī) un Padomes 2003. gada 16. jūnija lēmums.

[5] OV L 161, 29.6.1996., 147. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu Nr. 1741/1999/EK (OV L 207, 6.8.1999., 1. lpp.).

[6] OV L 27, 30.1.1997., 20. lpp.

[7] OV L 204, 21.7.1998., 1. lpp.

[8] OV L 228, 23.9.1995., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1655/1999 (OV L 197, 29.7.1999., 1. lpp.).

[9] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

EIROPAS ENERĢĒTIKAS TĪKLI

Prioritāro projektu asis, kā noteikts 7. pantā

ELEKTROENERĢIJAS TĪKLI

EL1. Francija – Beļģija – Nīderlande – Vācija:

elektroenerģijas tīklu nostiprināšana, lai atrisinātu elektroenerģijas plūsmas pārlieku noslogotību Beniluksā.

EL2. Itālijas robežas ar Franciju, Austriju, Slovēniju un Šveici:

elektroenerģijas savienojumu jaudas palielināšana.

EL3. Francija – Spānija – Portugāle:

elektroenerģijas savienojumu jaudas palielināšana starp šīm valstīm un Ibērijas pussalā un tīklu attīstība salu reģionos.

EL4. Grieķija – Balkānu valstis – UCTE sistēma:

enerģētikas infrastruktūras attīstība, lai savienotu Grieķiju ar UCTE sistēmu.

EL5. Apvienotā karaliste – kontinentālā Eiropa un Ziemeļeiropa:

elektroenerģijas savienojumu jaudas izveidošana/palielināšana un iespējama jūras vēju enerģijas iekļaušana.

EL6. Īrija – Apvienotā Karaliste:

elektroenerģijas savienojumu jaudas palielināšana un iespējama jūras vēju enerģijas iekļaušana.

EL7. Dānija – Vācija – Baltijas gredzens (ietverot Norvēģiju, Zviedriju, Somiju, Dāniju, Vāciju):

elektroenerģijas savienojumu jaudas palielināšana un iespējama jūras vēju enerģijas iekļaušana.

GĀZES TĪKLI

NG1. Apvienotā Karaliste – kontinentālā Ziemeļeiropa, tostarp Nīderlande, Dānija un Vācija – (ar savienojumiem ar Baltijas jūras reģiona valstīm) – Krievija:

gāzu cauruļvadi, kas savieno dažus galvenos Eiropas gāzes avotus, uzlabojot tīklu savstarpēju izmantojamību un palielinot piegāžu drošību.

NG2. Alžīrija – Spānija – Itālija – Francija – kontinentālā Ziemeļeiropa:

jaunu gāzes cauruļvadu būvniecība no Alžīrijas uz Spāniju, Franciju un Itāliju, un tīklu jaudu palielināšana Spānijā, Itālijā un Francijā un starp tām.

NG3. Kaspijas jūras valstis – Vidējie Austrumi – Eiropas Savienība:

jauni gāzes cauruļvadu tīkli uz Eiropas Savienību no jauniem avotiem, tostarp Turcijas – Grieķijas, Grieķijas – Itālijas un Turcijas – Austrijas gāzes cauruļvadi.

NG4. SDG termināļi Beļģijā, Francijā, Spānijā, Portugālē un Itālijā:

piegādes avotu un ieeju diversifikācija, ieskaitot SDG savienojumus ar pārvades un sadales tīklu.

NG5. Pazemes krātuves Spānijā, Portugālē, Itālijā, Grieķijā un Baltijas jūras reģionā:

jaudas palielināšana Spānijā, Itālijā un Baltijas jūras reģionā un pirmo iekārtu būvniecība Portugālē un Grieķijā.

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

EIROPAS ENERĢĒTIKAS TĪKLI

Papildu kritēriji vispārīgas intereses projektiem

ELEKTROENERĢIJAS TĪKLI

1. Elektroenerģijas tīklu attīstīšana salu, izolētos, perifēros un īpaši nomaļos reģionos, vienlaikus veicinot enerģijas avotu diversifikāciju un sekmējot neizsīkstošo enerģijas avotu izmantošanu, kā arī, ja vajadzīgs, minēto reģionu elektroenerģijas tīklu savienošana.

- Īrija – Apvienotā Karaliste (Velsa),;

- Grieķija (salas),

- Itālija (Sardīnija) – Francija (Korsika) – Itālija (kontinentālā daļa),

- savienojumi salu reģionos,

- savienojumi īpaši nomaļos reģionos Francijā, Spānijā, Portugālē.

2. Elektroenerģijas savienojumu attīstība starp dalībvalstīm, kas vajadzīgi iekšējā tirgus darbībai un lai nodrošinātu elektroenerģijas tīklu darbības uzticamību un drošību:

- Francija – Beļģija – Nīderlande – Vācija;

- Francija – Vācija;

- Francija – Itālija;

- Francija – Spānija;

- Portugāle – Spānija;

- Somija – Zviedrija;

- Austrija – Itālija;

- Īrija – Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija);

- Austrija – Vācija;

- Nīderlande – Apvienotā Karaliste;

- Vācija – Dānija – Zviedrija;

- Grieķija – Itālija.

3. Elektroenerģijas savienojumu attīstīšana dalībvalstīs, kur tas vajadzīgs, lai izmantotu savienojumus starp dalībvalstīm, iekšējā tirgus darbībai vai neizsīkstošo enerģijas avotu savienošanai:

- visas dalībvalstis.

4. Elektroenerģijas savienojumu attīstīšana ar ārpuskopienas valstīm, jo īpaši ar pievienošanās kandidātvalstīm, tādējādi sekmējot elektroenerģijas tīklu savstarpēju izmantojamību, operatīvu uzticamību un drošību un elektroenerģijas piegādi Eiropas Kopienā:

- Vācija – Norvēģija;

- Nīderlande – Norvēģija;

- Zviedrija – Norvēģija;

- Apvienotā Karaliste – Norvēģija;

- Itālija – Slovēnija;

- Baltijas elektroenerģijas gredzens: Vācija – Polija – Krievija – Igaunija – Latvija – Lietuva – Zviedrija – Somija – Dānija – Baltkrievija;

- Norvēģija – Zviedrija – Somija – Krievija;

- Vidusjūras elektroenerģijas gredzens: Francija – Spānija – Maroka – Alžīrija – Tunisija – Lībija – Ēģipte – Tuvo Austrumu valstis – Turcija – Grieķija – Itālija;

- Vācija – Polija;

- Grieķija – Turcija;

- Itālija – Šveice;

- Grieķija – Balkānu valstis;

- Spānija – Maroka;

- ES – Balkānu valstis – Baltkrievija – Krievija – Ukraina;

- Melnās jūras elektroenerģijas gredzens: Krievija – Ukraina – Rumānija – Bulgārija – Turcija – Gruzija.

5. Darbības, kas uzlabo savstarpēji savienotus elektroenerģijas tīklus iekšējā tirgū, un jo īpaši, vājo vietu un trūkstošo savienojumu apzināšana, risinājumu izveidošana saistībā ar pārlieku noslogotību, un prognozēšanas un elektroenerģijas tīklu ekspluatācijas metožu pielāgošana:

- vājo vietu un trūkstošo savienojumu, īpaši pārrobežu, apzināšana elektroenerģijas tīklos,

- risinājumu izstrāde elektroenerģijas plūsmas pārvaldībai, lai risinātu pārliekas noslogotības problēmas elektroenerģijas tīklos,

- prognozēšanas un elektroenerģijas tīklu ekspluatācijas metožu pielāgošana, kas vajadzīga iekšējā tirgus darbībai un neizsīkstošo enerģijas avotu lielas procentuālās daļas izmantošanai.

DABASGĀZES TĪKLI

6. Dabasgāzes ieviešana jaunos reģionos, galvenokārt salu, izolētos, perifēros un īpaši nomaļos reģionos, un gāzes tīklu attīstīšana šajos reģionos:

- Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija),

- Īrija,

- Spānija,

- Portugāle,

- Grieķija,

- Zviedrija,

- Dānija,

- īpaši nomaļi reģioni: Francija, Spānija, Portugāle.

7. Gāzes savienojumu attīstīšana, lai apmierinātu iekšējā tirgus vajadzības, vai piegādes drošības stiprināšana, to skaitā atsevišķu gāzes tīklu savienošana:

- Īrija – Apvienotā Karaliste,

- Francija – Spānija,

- Portugāle – Spānija,

- Austrija – Vācija,

- Austrija – Ungārija,

- Austrija – Itālija,

- Grieķija – citas Balkānu valstis,;

- Itālija – Grieķija,

- Austrija – Čehijas Republika,

- Austrija – Slovēnija – Horvātija,

- Apvienotā Karaliste – Nīderlande – Vācija,

- Vācija – Polija,

- Dānija – Apvienotā Karaliste,

- Dānija – Vācija – Zviedrija.

8. Jaudu attīstīšana sašķidrinātas dabasgāzes (SDG) saņemšanai un dabasgāzes uzglabāšanai, kas vajadzīga, lai apmierinātu pieprasījumu, kontrolētu gāzes piegādes sistēmas un diversificētu avotus un piegādes maršrutus:

- visas dalībvalstis.

9. Gāzes transportēšanas jaudas attīstīšana (gāzes cauruļvadi), kas vajadzīga, lai apmierinātu pieprasījumu un diversificētu piegādes no iekšējiem un ārējiem avotiem, kā arī piegādes maršrutus:

- Ziemeļu gāzes sadales tīkls: Norvēģija – Dānija – Vācija – Zviedrija – Somija – Krievija – Baltijas valstis – Polija,

- Alžīrija – Spānija – Francija,

- Krievija – Ukraina – ES,

- Krievija – Baltkrievija – Polija – ES,

- Lībija – Itālija,

- Kaspijas jūras valstis – ES,

- Krievija – Ukraina – Moldāvija – Rumānija – Bulgārija – Grieķija – citas Balkānu valstis,

- Vācija – Čehijas Republika – Austrija – Itālija,

- Krievija – Ukraina – Slovākija – Ungārija – Slovēnija – Itālija,

- Nīderlande – Vācija – Šveice – Itālija,

- Beļģija – Francija – Šveice – Itālija,

- Dānija – (Zviedrija) – Polija,

- Norvēģija – Krievija – ES,

- Īrija,

- Alžīrija –Itālija – Francija,

- Vidējie Austrumi – ES.

10. Darbības, kas uzlabo savstarpēji savienotus gāzes tīklus iekšējā tirgū, un, jo īpaši, vājo vietu un trūkstošo savienojumu apzināšana, risinājumu izstrādāšana saistībā ar pārlieku noslogotību, un prognozēšanas un gāzes tīklu ekspluatācijas metožu pielāgošana:

- vājo vietu un trūkstošo savienojumu, īpaši pārrobežu, apzināšana gāzes tīklos,

- risinājumu izstrāde dabasgāzes plūsmas pārvaldībai, lai risinātu pārliekas noslogotības problēmas gāzes tīklos,

- prognozēšanas un gāzes tīklu ekspluatācijas metožu pielāgošana, kas vajadzīga iekšējā tirgus darbībai.

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

EIROPAS ENERĢĒTIKAS TĪKLI

Tādi vispārīgas intereses projekti un to specifikācijas, kas pašreiz apzināti saskaņā ar II pielikumā noteiktajiem kritērijiem

ELEKTROENERĢIJAS TĪKLI

1. Elektroenerģijas tīklu attīstīšana izolētos reģionos

1.1. Zemūdens kabelis Īrija – Velsa (UK).

1.2. Ēpeiras (GR) – Puglijas (IT) savienojuma nostiprināšana.

1.3. Dienvidkiklādu salu (GR) savienojums.

1.4. 30 kV zemūdens kabeļa savienojums starp Fajalas, Piku, S. Žorže salām (Azoru salas, PT).

1.5. Tīkla savienošana un nostiprināšana Terseirā, Fajalā un S. Migelā (Azoru salas, PT).

1.6. Tīkla savienošana un nostiprināšana Madeirā (PT).

1.7. Zemūdens kabelis Sardīnija (IT) – Itālijas kontinentālā daļa.

1.8. Zemūdens kabelis Korsika (FR) – Itālija.

1.9. Savienojums Itālijas kontinentālā daļa – Sicīlija (IT).

1.10. Savienojuma Sordžente (IT) – Ricikoni (IT) divkāršošana.

1.11. Jauni savienojumi Baleāru un Kanāriju salās (ES).

2. Elektroenerģijas savienojumu attīstīšana starp dalībvalstīm

2.1. Mulenas (FR) – Obenžas (BE) līnija.

2.2. Avelenas (F) – Avelgemas (BE) līnija.

2.3. Vižī (FR) – Mārlenheimas (FR) līnija.

2.4. Vižī (FR) – Uhtelfangenas (DE) līnija.

2.5. Lapras (FR) fāžu transformators.

2.6. Turpmāka jaudas palielināšana esošajā savienojumā starp Franciju un Itāliju.

2.7. Jauns savienojums starp Franciju un Itāliju.

2.8. Jauns savienojums starp Franciju un Spāniju caur Pirenejiem.

2.9. Austrumpireneju savienojums starp Franciju un Spāniju.

2.10. Savienojumi starp Ziemeļportugāli un ziemeļrietumu Spāniju.

2.11. Sinišas (PT) – Alkevas (PT) – Bilbao (ES) līnija.

2.12. Valdižemas (PT) – Douro Internacional (PT) – Aldeavilas (ES) līnija un Douro Internacional iekārtas.

2.13. Jauni savienojumi Botnijas līča ziemeļos starp Somiju un Zviedriju.

2.14. Lincas (AT) – Kordinjano (IT) līnija.

2.15. Jauns savienojums starp Itāliju un Austriju Brenneres pārejā.

2.16. Savienojums starp Īriju un Ziemeļīriju.

2.17. Sv. Peteras (AT) – Isāras (DE) līnija.

2.18. Zemūdens kabelis starp dienvidaustrumu Angliju un Nīderlandes vidusdaļu.

2.19. Savienojumu nostiprināšana starp Dāniju un Vāciju, piemēram, Kaso – Hamburgas līnija.

2.20. Savienojumu nostiprināšana starp Dāniju un Zviedriju.

3. Elektroenerģijas savienojumu attīstīšana dalībvalstīs

3.1. Savienojumi uz Dānijas austrumu–rietumu ass – savienojums starp Dānijas rietumu (UCTE) un austrumu (NORDEL) tīkliem.

3.2. Savienojums uz Dānijas ziemeļu – dienvidu ass.

3.3. Jauni savienojumi Ziemeļfrancijā.

3.4. Jauni savienojumi dienvidrietumu Francijā.

3.5. Trino Vercellese (IT) – Lacchiarelle (IT) līnija.

3.6. Turbigo (IT) – Rho – Bovisio (IT) līnija.

3.7. Voghera (IT) – La Casella (IT) līnija.

3.8. Sanfjorāno (IT) – Naves (IT) līnija.

3.9. Ziemeļvenēcijas (IT) – Kordinjano (IT) līnija.

3.10. Redipuglijas (IT) – Udīnes Ovestas (IT) līnija.

3.11. Jauni savienojumi uz Itālijas austrumu – rietumu ass.

3.12. Tavarnuces (IT) – Casellina (IT) līnija.

3.13. Tavarnuces (IT) – Santa Barbaras (IT) līnija.

3.14. Ricikoni (IT) – Feroleto (IT) – Laino (IT) līnija.

3.15. Jauni savienojumi uz Itālijas ziemeļu – dienvidu ass.

3.16. Tīklu pārveidojumi, lai sekmētu atjaunīgās enerģijas savienojumus Itālijā.

3.17. Jauni vēja enerģijas savienojumi Itālijā.

3.18. Jauni savienojumi uz Spānijas ziemeļu ass.

3.19. Jauni savienojumi uz Spānijas Vidusjūras ass.

3.20. Jauni savienojumi uz Galisijas (ES) – Centra (ES) ass.

3.21. Jauni savienojumi uz Galisijas (ES) – Aragonas (ES) ass.

3.22. Jauni savienojumi uz Aragonas (ES) – Levantes (ES) ass.

3.23. Jauni savienojumi Andalūzijā (ES).

3.24. Pedralva (PT) – Riba d'Ave (PT) līnija un Pedralva iekārtas.

3.25. Rekarei (PT) – Valdižemas (PT) līnija.

3.26. Picote (PT) – Pocinho (PT) līnija (uzlabošana).

3.27. Esošās Pegu (PT) – Cedillo (ES)/Falagueira (PT) līnijas un Falagueira iekārtu pārveidošana.

3.28. Pegu (PT) – Bataljha (PT) līnija un Bataljha iekārtas.

3.29. Sinišas (PT) – Ferreira do Alentejo (PT) I līnija (uzlabošana).

3.30. Jauni vēja enerģijas savienojumi Portugālē.

3.31. Pereiros (PT) – Zezere (PT) – Santarēmas (PT) līnijas un Zezere iekārtas.

3.32. Bataljas (PT) – Riumajoras (PT) I un II līnija (uzlabošana).

3.33. Carapatelo (PT) – Mourisca (PT) līnija (uzlabošana).

3.34. Valdidžemas (PT) – Viseu (PT) – Anadijas (PT) līnija.

3.35. Esošās Riumajoras (PT) – Palmelas (PT) līnijas novirzīšana uz Ribatežu (PT) un Ribatežu iekārtām.

3.36. Saloniku (GR), Lamjas (GR) un Patru (GR) apakšstacijas un savienojošās līnijas.

3.37. Evijas (GR), Lakonijas (GR) un Trāķijas (GR) reģionu savienojumi.

3.38. Perifēro reģionu esošo savienojumu nostiprināšana Grieķijas kontinentālajā daļā.

3.39. Tinagas (IE) – Kašelas (IE) līnija.

3.40. Flegfordas (IE) – Austrumsligo (IE) līnija.

3.41. Savienojumi Spānijas ziemeļaustrumos un rietumos, jo īpaši, lai tīklam pieslēgtu vēja enerģijas ražošanas jaudas.

3.42. Savienojumi Basku zemē (ES), Aragonā (ES) un Navarrā (ES).

3.43. Savienojumi Galīcijā (ES).

3.44. Savienojumi Zviedrijas vidienē.

3.45. Savienojumi Zviedrijas dienvidos.

3.46. Libekas/Sīmsas (DE) – Girresas (DE) līnija.

3.47. Libekas/Sīmsas (DE) – Krimmelas (DE) līnija.

3.48. Savienojumi Ziemeļīrijā attiecībā uz savienojumiem ar Īriju.

3.49. Savienojumi Apvienotās Karalistes ziemeļrietumos.

3.50. Savienojumi Skotijā un Anglijā, lai elektroenerģijas ražošanā vairāk izmantotu neizsīkstošos enerģijas avotus.

3.51. Jauni jūras vēja enerģijas savienojumi Beļģijā.

3.52. Borseles apakšstacija (NL).

3.53. Reaktīvās jaudas kompensācijas iekārtu ieviešana (NL).

3.54. St. Peteras (AT) – Tauernas (AT) līnija.

3.55. Dienvidburgerlandes (AT) – Kainahtāles (AT) līnija.

4. Elektroenerģijas savienojumu attīstīšana ar ārpuskopienas valstīm

4.1. Neienhāgenas (DE) – Vīrādenas (DE) – Krajņikas (PL) līnija.

4.2. Brunsbitelas (DE) – Dienvidnorvēģijas līnija.

4.3. Sanfjorāno (IT) – Robijas (Ch) līnija.

4.4. Jauns savienojums Itālija – Šveice.

4.5. Filipi (GR) – Maricas 3 (Bulgārija) līnija.

4.6. Amintejas (GR) – Bitolas (FYROM) līnija.

4.7. Kardjas (GR) – Elbasani (Albānija) līnija.

4.8. Elbasani (Albānija) – Podgoricas (Serbija un Melnkalne) līnija.

4.9. Mostaras (Bosnija un Hercegovina) apakšstaciju un savienojošās līnijas.

4.10. Ernestinovo (Horvātija) apakšstaciju un savienojošās līnijas.

4.11. Jauni savienojumi starp Grieķiju un Albāniju, Bulgāriju un FYROM.

4.12. Filipi (GR) – Hamidabadas (TR) līnija.

4.13. Zemūdens kabelis starp ziemeļaustrumu/austrumu Angliju un Dienvidnorvēģiju.

4.14. Ēmšavenas (NL) – Fedas (NO) posms.

4.15. Zemūdens kabelis starp Dienvidspāniju un Maroku (esošā savienojuma stiprināšana).

4.16. Savienojumi Baltijas elektroenerģijas gredzenam: Vācija – Polija – Krievija – Igaunija – Latvija – Lietuva – Zviedrija – Somija – Dānija – Baltkrievija.

4.17. Dienvidsomijas – Krievijas savienojumi.

4.18. Vācijas – Polijas – Lietuvas – Baltkrievijas – Krievijas savienojums (austrumu – rietumu lieljaudas savienojums).

4.19. Polijas – Lietuvas savienojums.

4.20. Zemūdens kabelis starp Somiju un Igauniju.

4.21. Jauni savienojumi starp Ziemeļzviedriju un Ziemeļnorvēģiju.

4.22. Jauni savienojumi starp Viduszviedriju un Vidusnorvēģiju.

4.23. Borgvīkas (S) – Hēsles (NO) – Oslo (NO) reģiona līnija.

4.24. Jauni savienojumi starp UCTE un CENTREL sistēmām.

4.25. Jauni savienojumi starp UCTE/CENTREL sistēmu un Balkānu valstīm.

4.26. Savienojumi un pieslēgums starp paplašināto UCTE sistēmu un Baltkrieviju, Krieviju un Ukrainu, to skaitā tāda HVDC elektroenerģijas pārveides staciju pārvietošana, kas iepriekš darbojās starp Austriju un Ungāriju, Austriju un Čehijas Republiku un Vāciju un Čehijas Republiku.

4.27. Savienojumi Melnās jūras elektroenerģijas gredzenā: Krievija – Ukraina – Rumānija – Bulgārija – Turcija – Gruzija.

4.28. Jauni savienojumi Melnās jūras apgabalā, lai nodrošinātu paplašinātās UCTE sistēmas un attiecīgo valstu tīklu savstarpēju izmantojamību.

4.29. Jauni savienojumi Vidusjūras elektroenerģijas gredzenā: Francija – Spānija – Maroka – Alžīrija – Tunisija – Lībija – Ēģipte – Tuvo Austrumu valstis – Turcija – Grieķija – Itālija.

4.30. Zemūdens kabelis starp Dienvidspāniju un ziemeļrietumu Alžīriju.

4.31. Zemūdens kabelis starp Itāliju un Alžīriju.

4.32. Jauni savienojumi Barenca reģionā/apgabalā.

4.33. Elastīgu maiņstrāvas pārvades sistēmu izveidošana starp Itāliju un Slovēniju.

4.34. Jauns savienojums Itālija – Slovēnija.

4.35. Zemūdens kabelis starp Itāliju un Horvātiju.

4.36. Savienojumu nostiprināšana starp Dāniju un Norvēģiju.

5. Darbības, kas uzlabo savstarpēji savienotus elektroenerģijas tīklus iekšējā tirgū

(Vēl nav noteiktas specifikācijas)

GĀZES TĪKLI

6. Dabasgāzes ieviešana jaunos reģionos

6.1. Gāzes tīkla attīstīšana no Belfāstas uz Ziemeļīrijas ziemeļu – rietumu reģionu (UK), un, ja vajadzīgs, uz Īrijas rietumu piekrasti.

6.2. SDG Santakrusā de Tenerifē, Kanāriju salās (ES).

6.3. SDG Laspalmasā Grankanārijā (ES).

6.4. SDG Madeirā (PT).

6.5. Gāzes tīklu attīstība Zviedrijā.

6.6. Savienojums starp Baleāru salām (ES) un Spānijas kontinentālo daļu.

6.7. Augstspiediena atzars uz Trāķiju (GR).

6.8. Augstspiediena atzars uz Korintu (GR).

6.9. Augstspiediena atzars uz ziemeļrietumu Grieķiju (GR).

6.10. Lollanas (DK) un Falsteras (DK) salu savienojums.

7. Gāzes savienojumu attīstīšana, lai apmierinātu iekšējā tirgus vajadzības, vai piegādes drošības stiprināšana, to skaitā atsevišķu gāzes tīklu savienošanu

7.1. Papildu gāzes savienotājvads starp Īriju un Skotiju.

7.2. Ziemeļu –dienvidu savienojums, to skaitā Dublinas – Belfāstas cauruļvads.

7.3. Kompresoru stacija uz Lakas (FR) – Kalaoras (ES) cauruļvada.

7.4. Kompresoru stacija uz Lakas (FR) – Kalaoras (ES) cauruļvada.

7.5. Perpiņānas (FR) – Barselonas (ES) cauruļvads.

7.6. Gāzes cauruļvadu transportēšanas jaudas palielināšana, kas apgādā Portugāli caur Dienvidspāniju, un apgādā Galisiju un Astūriju caur Portugāli.

7.7. Puhkirhenes (AT) – Burghauzenas (DE) cauruļvads.

7.8. Androfas (AT) – Zimbahas (DE) cauruļvads.

7.9. Vīnes priekšpilsētas (AT) – Šopronas (HU) cauruļvads.

7.10. Bādleonfeldenas (DE) – Lincas (AT) cauruļvads.

7.11. Ziemeļrietumu Grieķijas – Elbasani (AL) cauruļvads.

7.12. Grieķijas – Itālijas savienotājvads.

7.13. Kompresoru stacija uz galvenā cauruļvada Grieķijā.

7.14. Austrijas un Čehijas Republikas tīklu savienojums.

7.15. Gāzes transporta koridors uz dienvidaustrumu Eiropu pāri Grieķijai, FYROM, Serbijai un Melnkalnei, Bosnijai un Hercegovinai, Horvātijai, Slovēnijai un Austrijai.

7.16. Gāzes transporta koridors starp Austriju un Turciju caur Ungāriju, Rumāniju un Bulgāriju.

7.17. Savienotājvads starp Apvienoto Karalisti, Nīderlandi un Vāciju, kas savieno galvenos ziemeļrietumu Eiropas avotus un tirgus.

7.18. Savienojums starp ziemeļrietumu Vāciju (Berlīnes apgabals) un ziemeļrietumu Poliju (Ščecinas apgabals) ar atzaru no Šmelnes uz Lubminu (DE, Greifsvaldes apgabals).

7.19. Savienojums starp iekārtām atklātā jūrā Ziemeļjūrā, vai no Dānijas iekārtām atklātā jūrā uz Apvienotās Karalistes iekārtām jūras krastā.

7.20. Transportēšanas jaudas nostiprināšana starp Franciju un Itāliju.

7.21. Baltijas gāzes pieslēguma vads starp Dāniju, Vāciju, Zviedriju.

8. Jaudu attīstīšana sašķidrinātas dabasgāzes (SDG) saņemšanai un dabasgāzes uzglabāšanai

8.1. SDG Leverdonasirmerā (FR, jauns terminālis) un cauruļvads uz Lusanjē (FR) krātuvi.

8.2. SDG Fosirmerā (FR).

8.3. SDG Velvā (ES), esošā termināla paplašināšana.

8.4. SDG Kartahenā (ES), esošā termināla paplašināšana.

8.5. SDG Galisijā (ES), jauns terminālis.

8.6. SDG Bilbao (ES), jauns terminālis.

8.7. SDG Valensijas reģionā (ES), jauns terminālis.

8.8. SDG Barselonā (ES), esošā termināla paplašināšana.

8.9. SDG Sinišā (PT), jauns terminālis.

8.10. SDG Revitusā (GR), esošā termināla paplašināšana.

8.11. SDG Adrijas jūras ziemeļu piekrastē (IT).

8.12. SDG atklātā jūrā Adrijas jūras ziemeļos (IT).

8.13. SDG Adrijas jūras dienvidu piekrastē (IT).

8.14. SDG Jonijas piekrastē (IT).

8.15. SDG Tirēnu jūras piekrastē (IT).

8.16. SDG Ligūrijas piekrastē (IT).

8.17. SDG Zēbrigē/Dudzelē (BE, esošā termināla paplašināšana).

8.18. SDG Greinas salā, Kentā (UK).

8.19. Otra SDG termināļa būvniecība Grieķijā.

8.20. Pazemes gāzes krātuvju paplašināšana Īrijā.

8.21. Krātuve Dienvidu Kavalā (GR), izsīkuša gāzes lauka pārveidošana atklātā jūrā.

8.22. Krātuve Lusanjē (FR, esošās vietas paplašināšana).

8.23. Krātuve Pekorādā (FR, izsīkuša naftas lauka pārveidošana).

8.24. Krātuve Elzasas reģionā (FR, sāls alu paplašināšana).

8.25. Krātuve Centrālajā reģionā (FR, krātuves paplašināšana gruntsūdeņu līmenī).

8.26. Krātuves uz Spānijas ziemeļu – dienvidu ass (jaunas vietas) Kantabrijā, Aragonā, Kastīlijā un Leonā, Kastīlijā – Lamančā un Andalūzijā.

8.27. Krātuves uz Spānijas Vidusjūras ass (jaunas vietas) Katalonijā, Valensijā un Mursijā.

8.28. Krātuve Karriso (PT, jauna vieta).

8.29. Krātuve Lovenhūtā (BE, esošās vietas paplašināšana).

8.30. Krātuve Stēnlillē (DK) un Lilletorupē (DK, esošās vietas paplašināšana).

8.31. Krātuve Tonderā (jauna vieta).

8.32. Krātuve Puhkirhenē (AT, esošās vietas paplašināšana), ietverot cauruļvadu uz Rietumpentas sistēmu līdzās Andorfai (AT).

8.33. Krātuve Baumgartenā (AT, jauna vieta).

8.34. Krātuve Haidahā (jauna vieta), ieskaitot cauruļvadu uz Eiropas gāzes sadales tīklu.

8.35. Pazemes gāzes krātuvju paplašināšana Itālijā.

9. Gāzes transportēšanas jaudas attīstīšana (gāzes cauruļvadi).

9.1. Savienojumu radīšana un attīstīšana Ziemeļu gāzes sadales tīklā: Norvēģija – Dānija – Vācija – Zviedrija – Somija – Krievija – Baltijas valstis – Polija.

9.2 Ziemeļvalstu vidusdaļas gāzes cauruļvads: Norvēģija – Zviedrija – Somija.

9.3. Ziemeļeiropas gāzes cauruļvads: Krievija, Baltijas jūra, Vācija.

9.4. Gāzes cauruļvads no Krievijas uz Vāciju caur Latviju, Lietuvu un Poliju, to skaitā pazemes krātuvju paplašināšana Latvijā.

9.5. Gāzes cauruļvads Somija – Igaunija.

9.6. Jauni gāzes cauruļvadi no Alžīrijas uz Spāniju un Franciju, un ar to saistītā iekšējo tīklu jaudas palielināšana šajās valstīs.

9.7. Alžīrijas – Marokas – Spānijas (līdz Kordovai) cauruļvada transportēšanas jaudas palielināšana.

9.8. Kordovas (ES) – Sjudadrealas (ES) cauruļvads.

9.9. Sjudadrealas (ES) – Madrides (ES) cauruļvads.

9.10. Sjudadrealas (ES) – Vidusjūras piekrastes (ES) cauruļvads.

9.11. Atzari Kastīlijā (ES) – Lamančā (ES).

9.12. Paplašināšana uz Spānijas ziemeļrietumiem.

9.13. Alžīrijas – Spānijas zemūdens cauruļvads un cauruļvadi savienojumam ar Franciju.

9.14. Transportēšanas jaudas palielināšanu no Krievijas resursiem uz Eiropas Savienību caur Ukrainu, Slovākiju un Čehijas Republiku.

9.15. Transportēšanas jaudas palielināšanu no Krievijas resursiem uz Eiropas Savienību caur Baltkrieviju un Poliju.

9.16. Yagal Sud gāzes cauruļvads (starp STEGAL cauruļvadu virzienā uz DE, FR, CH trīsstūri).

9.17. SUDAL East gāzes cauruļvads (caur MIDAL cauruļvadu līdzās Hepenheimai uz Burghauzenas savienojumu ar PENTA cauruļvadu Austrijā).

9.18. Gāzes cauruļvads no Lībijas resursiem uz Itāliju.

9.19. Gāzes cauruļvads no Kaspijas jūras valstu resursiem uz Eiropas Savienību.

9.20. Grieķijas – Turcijas gāzes cauruļvads.

9.21. Transportēšanas jaudas palielināšana no Krievijas resursiem uz Grieķiju un citām Balkānu valstīm caur Ukrainu, Moldāviju, Rumāniju un Bulgāriju.

9.22. Sv. Zāgores (BG) – Ihtimanas gāzes cauruļvads.

9.23. Cauruļvadu savienošana starp Vācijas, Čehijas, Austrijas un Itālijas gāzes tīkliem.

9.24. Gāzes cauruļvads no Krievijas resursiem uz Itāliju caur Ukrainu, Slovākiju, Ungāriju un Slovēniju.

9.25. Gāzes transportēšanas jaudas palielināšana pa TENP gāzes cauruļvadu no Nīderlandes caur Vāciju uz Itāliju.

9.26. Tesnjēras (FR) – Oltinjas (CH) gāzes cauruļvads.

9.27. Gāzes cauruļvads no Dānijas uz Poliju, iespējams, caur Zviedriju.

9.28. Nībru (DK) – Drāgeras (DK) gāzes cauruļvads, ieskaitot cauruļvada savienošanu ar krātuvi Stēnlillē (DK).

9.29. Gāzes tīkls no Barenca jūras resursiem uz Eiropas Savienību, caur Zviedriju un Somiju.

9.30. Gāzes cauruļvads no Korribas lauka (IE, atklātā jūrā).

9.31. Gāzes cauruļvads no Alžīrijas resursiem uz Itāliju caur Sardīniju, ar atzaru uz Korsiku.

9.32. Gāzes tīkls no Vidējo Austrumu resursiem uz Eiropas Savienību.

9.33. Gāzes cauruļvads no Norvēģijas uz Apvienoto Karalisti.

10. Darbības, kas uzlabo savstarpēji savienotus gāzes tīklus iekšējā tirgū

(Vēl nav noteiktas specifikācijas).

--------------------------------------------------