32003D0397



Oficiālais Vēstnesis L 145 , 12/06/2003 Lpp. 0021 - 0039


Padomes Lēmums

(2003. gada 19. maijs)

par principiem, prioritātēm, starpposma mērķiem un noteikumiem, kas iekļauti Rumānijas pievienošanās partnerībā

(2003/397/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1998. gada 16. marta Regulu (EK) Nr. 622/98 par palīdzību kandidātvalstīm atbilstīgi pirmspievienošanās stratēģijai un jo īpaši par pievienošanās partnerību izveidi [1], un jo īpaši tās 2. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1) Eiropadome Luksemburgā paziņoja, ka pievienošanās partnerība ir uzlabotās pirmspievienošanās stratēģijas jauns dokuments un galvenā iezīme.

(2) Eiropadomes sanāksme Kopenhāgenā norādīja, ka saskaņā ar Eiropadomes sanāksmes Briselē secinājumiem un atkarībā no turpmāka progresa izpildot dalības kritērijus, mērķis ir uzaicināt Rumāniju kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti 2007. gadā. Tā apstiprināja Komisijas paziņojumu par plānu Rumānijai, tostarp priekšlikumus par pirmspievienošanās palīdzības būtisku palielināšanu, un noteica, ka pieejamais augstais finansējuma līmenis būtu jāizmanto elastīgā veidā, nosakot mērķus noteiktām prioritātēm, tostarp būtiskākās jomās, piemēram, tieslietās un iekšlietās. Tā noteica, ka turpmāki norādījumi pirmspievienošanās darbā nodrošinās nākamajā gadā tām sniegtās pārskatītās pievienošanās partnerības.

(3) Regula (EK) Nr. 622/98 nosaka, ka pēc Komisijas priekšlikuma Padome ar kvalificētu balsu vairākumu lemj par principiem, prioritātēm, sasniedzamajiem starpposma mērķiem un nosacījumiem atsevišķās pievienošanās partnerībās, kurus iesniedz katrai kandidātvalstij, kā arī par to nozīmīgiem grozījumiem, kurus izdarīs nākotnē.

(4) Kopienas palīdzības nosacījums ir svarīgāko elementu izpilde un jo īpaši Eiropas nolīgumu saistību ievērošana, kā arī progress Kopenhāgenas kritēriju izpildē; ja trūkst kāda būtiska elementa, Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu var veikt vajadzīgos pasākumus attiecībā uz jebkuru pirmspievienošanās palīdzību.

(5) Luksemburgā notikušajā Eiropadomes sanāksmē nolēma, ka pievienošanās partnerības īstenošanu un progresu acquis communautaire pieņemšanā izskatīs Eiropas nolīguma iestādēs.

(6) Komisijas 2002. gada kārtējais pārskats ietvēra objektīvu analīzi par Rumānijas gatavošanos dalībai un norādīja vairākas prioritārās jomas turpmākajam darbam.

(7) Rumānijai nepieciešams nodrošināt atbilstošas juridiskās un administratīvās struktūras, kas nepieciešamas Kopienas pirmspievienošanās līdzekļu programmēšanai, koordinācijai, vadībai, kontrolei un novērtēšanai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 622/98 2. pantu Rumānijas pievienošanās partnerībā ietvertie principi, prioritātes, starpposma mērķi un noteikumi ir izklāstīti pielikumā, kas ir šā lēmuma sastāvdaļa.

2. pants

Pievienošanās partnerības īstenošanu pārbauda Eiropas nolīguma iestādēs un attiecīgās Padomes iestādes, pamatojoties uz Komisija regulāriem ziņojumiem Padomei.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2003. gada 19. maijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

G. Papandreou

[1] OV C 85, 4.1.2003., 1. lpp.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

1. IEVADS

Šajā sanāksmē Luksemburgā 1997. gada decembrī Eiropadome nolēma, ka pievienošanās partnerība būs uzlabotās pirmspievienošanās stratēģijas galvenā iezīme, mobilizējot visus kandidātvalstu palīdzības veidus vienkopus. Šādā veidā Kopiena vērš savu palīdzību uz katra kandidāta īpašajām vajadzībām, lai sniegtu atbalstu, lai pārvarētu konkrētas problēmas saistībā ar pievienošanos.

Lēmumu par pirmo Rumānijas pievienošanos partnerību pieņēma 1998. gada martā. Kā noteikts Regulā (EK) Nr. 622/98 (2. pants), pievienošanās partnerību pirmoreiz atjaunināja 1999. gada decembrī, un otrreiz 2002. gada janvārī [1], ņemot vērā Rumānijas turpmāko attīstību. Komisijas paziņojumā par plānu Rumānijai noteica, ka Komisija ierosinās pārskatīto pievienošanās partnerību Rumānijai, ievērojot 2002. gada kārtējā ziņojuma un plāna atzinumus. Paziņojumā arī noteica, ka plānā noteiktie jautājumi, kas izskatāmi īsā un vidēja termiņā, tiks turpmāk risināti pārskatītājā pievienošanā partnerībā, ko sniegs nākamajā gadā, un ka pievienošanās partnerība turpinās būt par pamatu plānotai pirmspievienošanās palīdzībai, bet arī to, ka palīdzības prioritātes tiks noteiktas saskaņā ar Rumānijas sagatavotiem kārtējiem ziņojumiem, plānu un pārskatītiem attīstības plāniem saskaņā ar struktūrfondu prasībām. Noteica, ka pievienošanās partnerība papildinās plānu un, kopā ņemot, būs galvenie līdzekļi, vadot Rumānijas darbu saistībā ar pievienošanos ES.

2. MĒRĶI

Pievienošanās partnerības mērķis ir izveidot vienotu sistēmu prioritārajām jomām turpmākajam darbam, kas paredzēts Komisijas 2002. gada kārtējā pārskatā par Rumānijas progresu ceļā uz dalību Eiropas Savienībā, pieejamajiem finanšu līdzekļiem, lai palīdzētu Rumānijai īstenot šīs prioritātes, un noteikumiem, ko piemēros šai palīdzībai. Pievienošanās partnerība ir pamatā vairākiem politikas līdzekļiem, kurus izmantos, lai palīdzētu kandidātvalstīm sagatavoties dalībai. Cita starpā tie ietver pirmspievienošanās fiskālās uzraudzības kārtību, pirmspievienošanās ekonomikas programmu, pirmspievienošanās līgumu par organizēto noziedzību, kā arī valsts attīstības plānus, lauku attīstības plānus, valsts nodarbinātības stratēģiju saskaņā ar Eiropas nodarbinātības stratēģiju, un nozaru plānus, kas nepieciešami dalībai struktūrfondos pēc pievienošanās un ISPA (pirmspievienošanās struktūrpolitikas programma) un Sapard (īpaša pievienošanās programma lauksaimniecības un lauku attīstībai) īstenošanai pirms pievienošanās. Visi šie līdzekļi ir atšķirīgi un tiek sagatavoti un piemēroti saskaņā ar īpašu kārtību, un tiem var sniegt pirmspievienošanās atbalstu. Tie nav šīs partnerības sastāvdaļa, bet tajos ietvertās prioritātes būs saskaņā ar to.

3. PRINCIPI

Galvenās prioritārās jomas, kas ir apzinātas katrai kandidātvalstij, ir saistītas ar to spēju uzņemties saistības izpildīt Kopenhāgenas kritērijus, kas nosaka, ka dalībai ir vajadzīgs turpmāk norādītais:

- lai kandidātvalsts būtu panākusi to iestāžu stabilitāti, kas garantē demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesību aizsardzību un cieņu pret mazākumtautībām un to aizsardzību,

- funkcionējošas tirgus ekonomikas pastāvēšana, kā arī spēja izturēt konkurences spiedienu un tirgus konjunktūru visā Savienībā,

- spēja uzņemties dalības pienākumus, tostarp politisko, saimniecisko un monetārās savienības mērķu stingru ievērošanu.

Sanāksmē Madridē 1995. gadā Eiropadome uzsvēra kandidātvalstu nepieciešamību pielāgot savas administratīvās struktūras, lai nodrošinātu Kopienas politikas saskaņotu darbību pēc pievienošanās. Luksemburgā 1997. gadā tā uzsvēra, ka acquis iekļaušana likumdošanā ir vajadzīga, bet iekļaušana pati par sevi nav pietiekama, jo nepieciešams arī nodrošināt, lai acquis faktiski piemēro. Eiropadomes sanāksme Feirā un Gēteborgā attiecīgi 2000. un 2001. gadā apstiprināja kandidātvalstu spējas īstenot un piemērot acquis būtisko nozīmi, un piebilda, ka tādēļ kandidātvalstīm jāveic nozīmīgi pasākumi, lai stiprinātu un pārveidotu savas administratīvās un tiesu struktūras. Eiropadomes sanāksme Kopenhāgenā 2002. gadā akcentēja tiesu un administratīvās reformas nozīmi, kas palīdzētu virzīt Rumānijas vispārējo sagatavošanos dalībai.

4. PRIORITĀTES

Komisijas kārtējos ziņojumos papildus jau esošajam progresam ir uzsvērts, cik daudz darba vēl kandidātvalstīm jāveic atsevišķās jomās, lai sagatavotu pievienošanu. 2002. gada kārtējos ziņojumos secināja, ka Rumānija turpina pildīt politiskos kritērijus un, lai gan tā ir attīstījusi funkcionālu tirgus ekonomiku, tā vēl nav izpildījusi Kopenhāgenas ekonomikas kritērijus. Lai veiksmīgi pabeigtu sagatavošanos, Rumānijai nepieciešams turpināt pasākumus acquis transponēšanai, īstenošanai un piemērošanai. Tai arī nepieciešams turpināt valsts pārvaldes un tiesu iestāžu reformu, lai būtu nepieciešamā administratīvā un juridiskā rīcībspēja.

Rumānijas plānā, kurš ietver laika posmu līdz pievienošanās brīdim, norāda galvenos pasākumus, kas tai jāveic, lai sagatavotos dalībai. Tas balstās uz sarunās pieņemtajām saistībām un uz pasākumiem, kas jāveic, lai izpildītu Kopenhāgenā un Madridē noteiktos dalības kritērijus. Plāna mērķis ir atbalstīt Rumānijas centienus izpildīt atlikušos dalības kritērijus, nosakot turpmākos uzdevumus un sniedzot pastiprinātu finansiālu palīdzību. Īpaša uzmanība tiek pievērsta administratīvajai un juridiskajai rīcībspējai, kas nepieciešama acquis īstenošanai, un ekonomiskai reformai. Attiecībā uz acquis nodaļām plānā ir paredzēti standarti, uz kuru pamatojas Rumānijas progresa pārraudzība. Tie ietver gan likumdošanas atbilstību un administratīvās rīcībspējas attīstību.

Šā pārskatītā pievienošanās partnerība papildina plānu un, kopā ņemot, šie ir galvenie līdzekļi, vadot Rumānijas darbu saistībā ar gatavošanos pievienoties ES. Pievienošanās partnerība turpmāk risina plānā noteiktos jautājumus, kas izskatāmi īsā un vidējā termiņā, nosakot prioritātes, ka ir pamatoti uzskatīt, ka Rumānija tās var izpildīt vai paveikt ievērojamu to daļu 2003./2004. gada laikā. Prioritātes pievienošanās partnerībai ir noteiktas, sadarbībā ar attiecīgajām valstīm. Sasniedzot šī prioritātes, tiks noteikta piešķirtās palīdzības pakāpe.

Svarīgi ir arī, lai Rumānija pildītu visas saistības attiecībā uz tiesību aktu tuvināšanu un acquis īstenošanu atbilstoši saistībām, kas izriet no noslēgtā Eiropas nolīguma, un saistībā ar sarunām. Ir jāatceras, ka acquis iekļaušana likumdošanā pati par sevi nav pietiekama; būs arī jānodrošina, lai acquis faktiski atbilstu tiem standartiem, ko piemēro visā Savienībā. Visās turpmāk minētajās jomās ir vajadzīga ticama un efektīva acquis īstenošana un piemērošana.

Pamatojoties uz Komisijas 2002. gada regulāro ziņojumu un plānu, Rumānijai tika noteiktas šādas prioritātes un starpposmu mērķi. Šīs prioritātes ir atspoguļotas saskaņā ar kārtējā ziņojuma struktūru [2].

Politiskie kritēriji

Demokrātija un tiesiskums

Pārskatīt 1999. gada valsts civildienesta ierēdņu ietvarlikumu, ieviest nepieciešamos sekundāros tiesību aktus un izveidot īstenošanas mehānismus un struktūras.

- Pieņemt vispusīgu stratēģiju civildienesta reformai, kas precizē institucionālos pienākumus administratīvajai reformai un kas ietver: i) vispusīgu algu reformu, par ko vienojas, pilnībā apspriežoties ar starptautiskām finanšu iestādēm, ii) uzlabotus noteikumus gan sākotnējai, gan strādājošo apmācībai, iii) karjeras struktūras institūciju, kas balstās uz pārredzamu paaugstināšanu un novērtēšanu, iv) modernas cilvēkresursu vadības elementu ieviešanu un v) administratīvo struktūru stiprināšanu, lai nodrošinātu, ka Rumānija spēj efektīvi izmantot Kopienas līdzekļus. Stratēģijai būtu gan jānorāda secīgu reformu programma, gan arī jānodrošina pamats daudzgadīgu līdzekļu devēju palīdzībai.

- Pieņemt visaptverošu stratēģiju politikas formulēšanas procesa reformai, kas ietvers: i) politikas koordinēšanu un apspriežu procedūru starp ministrijām, ii) ieinteresēto personu apspriedes, iii) visu tiesību aktu projektu izskatīšanu saistībā ar to ietekmi uz budžetu un iv) visu tiesību aktu projektu izskatīšanu saistībā ar to atbilstību Eiropas nolīgumam un acquis communautaire. Stratēģijai būtu gan jānorāda secīgu reformu programma, gan arī jānodrošina pamats daudzgadīgu līdzekļu devēju palīdzībai. Lai īstenotu stratēģiju, būtu jāizveido speciāla reformu struktūrvienība.

- Samazināt paļaušanos uz rīkojumiem, un ārkārtas rīkojumiem kā juridiskiem līdzekļiem, un precizēt apstākļus, kādos šos noteikumus var izmantot.

- Pieņemt visaptverošu stratēģiju decentralizācijas/dekoncentrācijas pastāvīga procesa vadībai. Stratēģijai būtu jānorāda secīgu reformu programma, kā arī jānodrošina pamats daudzgadīgu līdzekļu devēju palīdzībai. Īpaša uzmanība būtu jāvelta jautājumam par atbilstošu resursu nodrošināšanu vietējās valdības līmenī pilnībā pārredzamā un prognozējamā veidā, lai resursi atbilstu paaugstinātai atbildībai.

- Stiprināt cīņu pret korupciju,: i) pastāvīgi īstenojot korupcijas novēršanas stratēģiju un programmu, ii) stiprinot Valsts korupcijas novēršanas prokuratūras autonomiju, iii) ieviešot kriminālsodu vai administratīvo sodu jēdzienu pret juridiskām personām Rumānijā, iv) izstrādājot ētikas kodeksus pamatprofesijām, tostarp tiesībaizsardzības iestādēm un tiesu iestādēm un v) nodrošinot efektīvu saukšanu pie atbildības.

- Uzlabot civillietās pieņemto lēmumu izpildi un nodrošināt, lai šo lēmumu izskatīšanai būtu pieejami atbilstoši resursi.

- Turpināt veikt pasākumus, lai izveidotu efektīvu pārbaudes sistēmu.

- Izstrādāt un īstenot stratēģiju tiesu iestāžu reformai, kas:

i) nodrošinās tiesu iestāžu pilnīgu neatkarību, jo īpaši izveidojot pārskatāmu tiesu darbinieku darbā pieņemšanas un atlases sistēmu, atceļot noteikumu, kas ļauj vecākiem ierēdņiem būt par tiesnešiem, nekārtojot eksāmenu, un ieviešot pārredzamas tiesas procedūras tiesnešu atbrīvošanai no amata un viņu sodīšanai par amatpārkāpumu;

ii) palielināt tiesu iestāžu profesionālismu, jo īpaši uzlabojot apmācību programmas Nacionālajā tiesu darbinieku institūtā (VMI), stiprinot Administratīvā personāla mācību centra spēju nodrošināt gan sākotnēju apmācību, gan kvalifikācijas paaugstināšanu, un izstrādājot apmācību citiem juridiskajiem speciālistiem, piemēram, advokātiem, notāriem, tiesu izpildītājiem, kancelejas pārziņiem un Tieslietu ministrijas personālam;

iii) uzlabot tiesu administrāciju, jo īpaši modernizējot lietu vadības un sistematizācijas sistēmu, izstrādājot skaidrus kritērijus lietu piešķiršanai, alternatīvu strīdu izšķiršanas mehānismu sistemātisku ieviešanai, paplašinot pieeju bezmaksas juridiskai palīdzībai un modernizējot tiesas aprīkojumu un infrastruktūru.

- Turpināt policijas reformas procesu un modernizāciju, jo īpaši pabeidzot iekšējo reorganizāciju, turpinot veikt pasākumus, lai policijas darbinieki pilnībā ievērotu pamata cilvēktiesības, paplašinot kopienas kontroles pieejas izmantošanu un nodrošinot, ka tiek izveidota un pareizi darbojas efektīva sūdzību par policijas pārkāpumiem izskatīšanas sistēma. Čigāniem/romiem būtu jānodrošina pieeja šai sistēmai.

- Pārskatīt tās sodu kodeksa nodaļas, kuras attiecas uz mutisku apvainojumu, neslavu, nodarījumu pret institūcijām, lai nodrošinātu, ka tās atbilst Eiropas Cilvēktiesību konvencijas noteikumiem un ar to saistīto tiesu praksi.

- Stiprināt juridisko noteiktību Rumānijas tiesiskajā sistēmā, ierobežojot ģenerālprokurora tiesības iesniegt ārkārtas pārsūdzības (un jo īpaši pārsūdzību par atcelšanu), lai nodrošinātu, ka šīs tiesības var izmantot vienīgi atsevišķos gadījumos un atbilstoši objektīviem juridiskiem kritērijiem.

Cilvēktiesības un minoritāšu aizsardzība

- Turpināt pielīdzināt diskriminācijas novēršanas acquis un nodrošināt to pareizu īstenošanu, nodrošinot Rumānijas Valsts diskriminācijas novēršanas padomes darbību [3].

- Turpināt valsts bērnu aprūpes sistēmas reformu saskaņā ar valsts stratēģiju par grūtībā nonākušo bērnu aizsardzību, koncentrējoties uz sākotnējo iestāžu slēgšanu, deinstitucionalizāciju un institucionalizācijas novēršanu, nodrošinot alternatīvus sociālos dienestus ģimenēm un bērniem. Nodrošināt ANO Konvencijas par bērnu tiesībām īstenošanu.

- Izstrādāt atbilstošus valsts standartus visiem bērnu aizsardzības dienestiem, tostarp pārvērtēt sanitāros standartus, un uzlabot valsts varas iestādes kompetenci pārbaužu veikšanā vietējā līmenī.

- Strādāt, lai slēgtu esošās speciālās skolas, izstrādājot iesaistošu izglītības sistēmu.

- Īstenot valsts dzemdību namu stratēģiju, lai samazinātu bērnu pamešanas gadījumu skaitu dzemdību namos.

- Uzturēt moratoriju par starptautisku adoptēšanu, līdz tiek izstrādāti jauni tiesību akti atbilstoši bērna interesēm un Rumānijas starptautiskajām saistībām, kā arī uzturēt administratīvo rīcībspēju, lai nodrošinātu jauno tiesību aktu īstenošanu.

- Sniegt atbilstošu finansiālu atbalstu un administratīvo rīcībspēju, lai īstenotu valsts stratēģiju čigānu/romu situācijas uzlabošanai.

- Sniegt atbilstošu finansiālu atbalstu un administratīvo rīcībspēju, lai īstenotu valsts stratēģiju invalīdu situācijas uzlabošanai.

Ekonomiskie kritēriji

- Turpināt samazināt inflācijas līmeni.

- Izveidot un īstenot stratēģiju, kas veiksmīgi samazinātu starpuzņēmumu maksājuma aizkavēšanos.

- Nodrošināt algas rēķinu stingru uzraudzību valsts sektorā.

- Uzlabot rēķinu iekasēšanas līmeni enerģētikas nozarē un pielāgot regulētās cenas atbilstoši izmaksu attīstībai.

- Nodokļu nozarē reformām būtu jāuzlabo budžeta procedūras un valsts izdevumu vadība, jāvienkāršo nodokļu regulējums, jāuzlabo nodokļu administrācijas darbība, tostarp ieņēmumu iekasēšanas līmenis, un jāsamazina neformālā ekonomika.

- Uzlabot bankrota procedūras efektivitāti.

- Finanšu nozarē būtiski virzīt banku nozares privatizāciju, attīstīt ārpusbanku finanšu nozari un attīstīt un uzlabot finanšu starpniecību.

- Veicināt un uzlabot īpašumtiesību īstenošanu.

- Paātrināt funkcionējoša zemes tirgus izveidošanu, izstrādājot politiku lauksaimniecības zemes konsolidēšanai, pabeidzot īpašumtiesības uz zemi apliecinošu dokumentu izsniegšanu un stiprinot īpašumtiesības.

- Paātrināt progresu publisko uzņēmumu reformu veikšanā, tostarp pārstrukturēšanas plānu pabeigšanu, stabilu vienību privatizāciju un nestabilu vienību likvidāciju. Saistībā ar šo, īpaša uzmanība būtu jāvelta grāmatvedības procedūru pārredzamības palielināšanai publiskos uzņēmumos.

- Stabilizēt noteikumus, kas regulē privatizāciju un saimniecisko darbību, un palielināt to pārredzamību.

- Palielināt valsts ieguldījumu, tostarp infrastruktūras, izglītības, vides un veselības apjomu un kvalitāti.

- Samazināt valsts tiešā un netiešā atbalsta līmeni un nodrošināt, ka pārstrukturēšana atbilst acquis par konkurenci un valsts atbalstu, lai izveidotu efektīvus un konkurējošus uzņēmumus.

Spēja uzņemties dalības pienākumus

Brīva preču aprite

- Turpināt visu jaunās pieejas direktīvu transponēšanu un nodrošināt, ka visi Eiropas saskaņotie standarti tiek transponēti Rumānijas standartos. Atbalstīt atbilstības novērtēšanas institūciju un laboratoriju institucionālo spēju attīstību. Precizēt pienākumus un stiprināt tirgus uzraudzību jomās, uz kurām attiecas jaunās pieejas direktīvas.

- Pabeigt nozarēm raksturīgo tiesību aktu pielīdzināšanu acquis jomās, uz kurām attiecas sektorālās pieejas direktīvas.

- Izveidot tirgus uzraudzības sistēmu un sagatavot pārvaldi un pārtikas uzņēmējus Kopienas pārtikas nekaitīguma principu piemērošanai. Pārstrukturēt pārtikas kontroles sistēmu. Atcelt produktu pirmspārdošanas apstiprināšanas sistēmu.

- Piešķirt lielākus resursus (gan aprīkojuma, gan personāla veidā), lai uzlabotu pārtikas kontroles dienestus.

- Veikt valsts iepirkuma tiesību aktu pielīdzināšanu un nodrošināt to atbilstoši īstenošanu, kā pārredzamību valsts iepirkuma konkursos.

- Izskatīt tiesību aktus nesaskaņotā nozarē, lai nodrošinātu, ka tie atbilst Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 28. līdz 30. pantam, un atcelt noteikumus, kas tos pārkāpj. Veikt pasākumus, lai izveidotu administratīvus pasākumus turpmākai pārraudzībai šajā jomā. Integrēt savstarpējas atzīšanas principu attiecīgajos tiesību aktos par precēm.

- Stiprināt administratīvo rīcībspēju, jo īpaši attiecībā uz jaunās pieejas direktīvu īstenošanu un acquis par rūpniecības ražojumiem.

Personu brīva kustība

- Turpināt pielīdzināt tiesību aktus par profesionālo kvalifikāciju savstarpēju atzīšanu, jo īpaši novēršot savstarpējas atzīšanas jomā noteiktās nepilnības attiecībā uz medmāsu, ārstu, zobārstu, vecmāšu un farmaceitu izglītības programmu un apmācību.

- Pielīdzināt tiesību aktus Kopienas noteikumiem par pilsonības un valodas prasībām.

- Turpināt pielīdzināšanu acquis vienlīdzīgas attieksmes, darba atļauju, uzturēšanās atļauju un papildus pensiju jomā.

- Stiprināt valsts nodarbinātības dienestus, lai piedalītos Eiropas Nodarbinātības dienestu (EURES) tīklā. Īpaša uzmanība būtu jāvelta personāla valodas apmācībai.

- Veikt sagatavošanās pasākumus, lai izpildītu finanšu un administratīvos pienākumus, kas izrietēs no noteikumu par sociālā nodrošinājuma koordinēšanu piemērošanu.

Pakalpojumu sniegšanas brīvība

- Stiprināt finanšu pakalpojumu uzraudzību un padarīt pieejamus atbilstošus cilvēkresursus jauno tiesību aktu īstenošanai.

- Uzlabot finanšu uzraudzības iestāžu sistēmu un turpināt virzīt tiesību aktu pielīdzināšanu, jo īpaši nodrošinājumu un apdrošināšanas jomā.

- Uzlabot banku nozares piesardzības sistēmu attiecībā uz konsolidēšanu un kapitāla pietiekamību.

- Izstrādāt uzņēmumu vadības noteikumus finanšu iestādēm, lai nodrošinātu piesardzīga vadības iekšējās kontroles procedūras kā aizsargmehānismu.

- Pabeigt Rumānijas likumu izskatīšanu nefinanšu pakalpojumu jomā.

- Pilnībā pielīdzināt datu aizsardzības tiesību aktus ar acquis, īpašu uzmanību veltot īstenošanai un piemērošanai.

Kapitāla brīva aprite

- Turpināt pielīdzināt tiesību aktus un nodrošināt to sekojošu efektīvu īstenošanu.

- Īstenot otrās direktīvas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu noteikumus un nodrošināt Eiropas Padomes Konvencijas par noziedzīgā darbībā gūtas peļņas legalizēšanu, meklēšanu, arestu un konfiskāciju piemērošanu.

- Atcelt ierobežojumus attiecībā uz iekšējiem tiešiem ieguldījumiem saistībā ar diskriminējošiem noteikumiem nozarēm raksturīgajos tiesību aktos, tostarp pilsonības un uzturēšanās prasībās.

- Liberalizēt kapitāla plūsmu saskaņā ar Rumānijas liberalizācijas tabulu.

- Pieņemt tiesību aktus, lai apbeigtu pielīdzināšanu ES tiesību aktiem par maksājumu sistēmām.

- Turpināt liberalizēt kapitāla plūsmu saskaņā ar Rumānijas trīs–pakāpju liberalizācijas tabulu.

- Īpašu uzmanību būtu jāveltī tiesību un institucionālā režīma pareizai un vienveidīgai piemērošanai, lai garantētu visu kapitāla darījumu brīvību, ne tikai valsts, bet arī reģionālajā un vietējā līmenī.

Tiesību akti par uzņēmējdarbību

- Turpināt saskaņošanu ar acquis par uzņēmējdarbības tiesībām un grāmatvedību, un veicināt administratīvās rīcībspējas uzlabošanu šajā jomā, jo īpaši attiecībā uz likumu piemērošanu.

- Samazināt pirātisma un viltošanas pakāpi, i) turpinot pielīdzināt tiesību aktus par intelektuālā un rūpnieciskā īpašuma tiesībām acquis un uzlabot to piemērošanu, īpaši stiprinot intelektuālā un rūpnieciskā īpašuma tiesību izpildiestāžu administratīvo rīcībspēju, ii) stiprinot starpinstitucionālo tīklu, iii) uzlabojot izpildiestāžu (īpaši policijas, muitas un tiesu iestāžu) sadarbību, iv) pastiprinot apmācību izpildiestādēs, tostarp tiesnešiem un prokuroriem, un v) nodrošinot pienācīgu robežkontroli.

- Transponēt direktīvu par autortiesībām informācijas sabiedrībā un direktīvu par tālākpārdošanas tiesībām.

- Uzlabot statistisko pārskatu sistēmu Autortiesību birojam un Izgudrojumu un preču zīmju birojam.

- Transponēt acquis attiecībā uz ekonomisko interešu grupām, kā arī noteikumiem par ārvalsts tiesas spriedumu jurisdikciju un piemērošanu civillietās un komerclietās.

- Nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret ārvalstu uzņēmumu, īstenojot likumus par uzņēmējdarbību, īpaši regulējot komerciālu tiesvedību.

Konkurences politika

- Pabeigt tiesisko regulējumu saistībā ar valsts atbalstu un antimonopolu.

- Turpināt attīstīt personāla apmācību gan Konkurences padomē, gan Konkurences birojā. Pastiprināt apmācību konkurences jomā tiesu iestādēs.

- Palielināt noteikumu izpratni visiem tirgus dalībniekiem un atbalsta piešķīrējiem, jo īpaši darījumu aprindās, kā arī tiesu iestādēs.

- Uzlabot sadarbību starp Konkurences padomi un Konkurences biroju un stiprināt šo divu iestāžu stāvokli saistībā ar Rumānijas ministrijām un citām attiecīgajām iestādēm.

- Antimonopolu jomā atcelt individuāla paziņojuma prasību un koncentrēt resursus nopietnu konkurences traucējumu gadījumiem. Veikt pašu ierosinātu izmeklēšanu un preventīvu sankciju politiku.

- Nodrošināt, lai konkurences noteikumiem ir lielāks spēks nekā citiem pret konkurenci vērtiem tiesību aktiem.

- Valsts atbalsta jomā uzlabot ekspertīzi, lai uzlabotu lēmumu par valsts atbalstu kvalitāti.

- Stiprināt konkurences iestāžu tiesības iebilst pret tiesību aktiem, saskaņā ar kuriem tiek piešķirts valsts atbalsts.

- Uzlabot valsts atbalsta pārredzamību, atjaunināt valsts atbalsta uzskaiti un sagatavot un iesniegt Komisijai gada pārskatus.

- Uzlabot valsts atbalsta piemērošanas pārskatu, jo īpaši:

i) iepriekšēji pārbaudot visus jaunos atbalsta pasākumus, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību acquis;

ii) piemērojot konkurences noteikumus, kas attiecas uz nepaziņotu atbalstu;

iii) novērtējot esošos atbalsta pasākumus Rumānijā, saskaņā ar kuriem ir piešķirts atbalsts, lai saskaņotu tos ar acquis, un iepriekš piešķirtos pasākumus pārveidotu atbilstošā atbalstā.

- Nodrošināt atbilstību Eiropas nolīguma par EOTK ražojumiem 2. protokolam.

Lauksaimniecība

- Nodrošināt atbilstošus cilvēkresursus Zemkopības, pārtikas un mežsaimniecības ministrijas centrālajā līmenī, lai ļautu pareizi īstenot un piemērot kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) mehānismus.

- Stiprināt administratīvās struktūras, lai nodrošinātu efektīvāku Sapard programmas pasākumus īstenošanu un vadību. līdzīgi stiprināt administratīvās struktūras, kas nepieciešamas Kopienas finansēto lauku attīstības programmu plānošanai, īstenošanai, vadībai, pārraudzībai, kontrolei un novērtēšanai.

- Nodrošināt vispārējās lauksaimniecības skaitīšanas rezultātu ātru noformēšanu.

- Pastiprināt administratīvās struktūras, lai uzlabotu politikas formulēšanas un ekonomikas analīzes kompetenci.

- Jauno valsts atbalsta politiku vērst uz tirgus orientētas lauksaimniecības politikas attīstību un lielāku vērību piešķirt lauku attīstībai.

- Sagatavoties kopējās lauksaimniecības politikas vadības mehānismu, jo īpaši integrētās administrācijas un kontroles sistēmas (tostarp dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas sistēmas un zemes gabalu identifikācijas sistēmas), īstenošanai un piemērošanai.

- Turpināt veterināro un fitosanitāro tiesību aktu pielīdzināšanu un pārbaudes režīmu uzlabošanu, jo īpaši uz turpmākajām ārējām robežām.

- Stiprināt administratīvo rīcībspēju, lai īstenotu pārtikas nekaitīguma stratēģiju.

- Paātrināt lauksaimniecības un lauksaimniecības pārtikas nozaru strukturālo reformu.

- Nodrošināt ieguldījumus, lai pabeigtu kadastrālo reformu un īpašumtiesības apliecinošu dokumentu reģistrāciju zemesgrāmatu birojos.

- Attiecībā uz horizontāliem jautājumiem, veikt pasākumus tādās jomās, kā zemes reģistrācija, starpnozaru organizācijas, kvalitātes politika un lauku saimniecību grāmatvedības datu tīkls (FADN).

- Izstrādāt izpildes pasākumus jaunajam vīna likumam (jo īpaši par vīna dārzu reģistrāciju).

- Pastiprināt administratīvo rīcībspēju, lai īstenotu un piemērotu acquis, jo īpaši veterinārajā un fitosanitārajā jomā, kur Nacionāli veterināri sanitārai aģentūrai nepieciešami papildus cilvēkresursi un finanšu resursi, lai pabeigtu veterināro acquis tiesisko pieņemšanu.

Zivsaimniecība

- Aizpildīt zvejas reģistru pilnībā atbilstoši Kopienas prasībām.

- Izstrādāt ticamu zivsaimniecības statistikas sistēmu.

- Īstenot nesen pieņemtos tiesību aktus, kas regulē galveno pārvaldes struktūru darbību, un sniegt atbilstošus institucionālos resursus un aprīkojumu attiecībā uz pārbaudēm un kontrolēm centrālajā un reģionālajā līmenī.

- Precizēt Zemkopības, pārtikas un mežsaimniecības ministrijas un Ūdeņu un vides aizsardzības ministrijas administratīvos pienākumus.

- Norīkot papildus darbiniekus Zemkopības, pārtikas un mežsaimniecības ministrijas Zivsaimniecības departamentā.

- Stiprināt kontroles darbības, lielāku uzmanību pievēršot zivsaimniecības inspektoru apmācībai, sniedzot atbilstošu aprīkojumu un palielinot inspektoru skaitu jūras zvejas kontrolēšanai.

- Sagatavoties īstenot noteikumus attiecībā uz resursu vadību un kontroli.

Transporta politika

- Ceļu nozarē: i) pastiprināt administratīvo rīcībspēju fiskālo un sociālo/tehnisko acquis īstenošanai, ii) turpināt īstenot programmas diskriminējošas prakses atcelšanai ceļu transporta nodokļu/tarifu jomā, iii) turpināt īstenot rīcības plānus, lai uzlabotu Rumānijas kravas furgonus ar ātruma ierobežošanas ierīcēm un reģistrācijas kontrolierīcēm, iv) turpināt īstenot noteikumus par braukšanas laiku un atpūtas periodiem, v) īstenot grafiku, lai nodrošinātu nepieciešamos ieguldījumus ceļu tīkla uzlabošanai un rehabilitācijai līdz Kopienas ass slodzes normām, ņemot vērā vides tiesību aktus un vi) nodrošināt, lai transportlīdzekļu pārbaude uz ceļa neradītu Rumānijas un EK pārvadātāju un/vai transportlīdzekļu de facto diskrimināciju.

- Pabeigt pielāgošanu ES jūrniecības tiesību aktiem drošības un ar drošību nesaistītās jomās. uzlabot kuģošanas drošību, jo īpaši kuģošanas drošības pārvaldes iestāžu darbību kā karoga valsts, un garantēt to neatkarību. Steidzami uzlabot Rumānijas flotes jūras drošības reģistru saskaņā ar Parīzes Saprašanās memorandu, pieņemot un īstenojot visus atbilstošos pasākumus. Turklāt, nodrošināt augstus ostas valsts kontroles standartus.

- Turpināt transponēt un īstenot iekšējo ūdensceļu acquis. Pārstrukturēt un modernizēt Rumānijas Donavas floti, lai palielinātu tās konkurētspēju, un sagatavot tās atbilstību Kopienas tehniskajām prasībām.

- Turpināt transponēt un īstenot aviācijas un dzelzceļu acquis.

- Nodrošināt nepieciešamo administratīvo rīcībspēju, lai sagatavotos nozīmīgiem ieguldījumiem, kas nepieciešami dzelzceļa un ceļu infrastruktūrā.

Nodokļu uzlikšana

- Turpināt tiesību aktu pielīdzināšanu, īpašu uzmanību pievēršot PVN atbrīvojumiem, atmaksāšanas nosacījumiem, ar nodokli apliekamajam apjomam un īpašām PVN shēmām, kā arī akcīzes nodokļu līmeņiem, struktūrai un atbrīvojumiem.

- Pieņemt akcīzes nodokļa atlikšanas režīmu (jo īpaši noteikumus par akcīzes preču noliktavām).

- Nodrošināt, lai turpmākie tiesību akti atbilst rīcības kodeksā uzņēmējdarbības aplikšanai ar nodokļiem noteiktajiem principiem, un pārskatīt nelabvēlīgos noteikumus.

- Stiprināt administratīvo rīcībspēju un kontroles pasākumus, tostarp administratīvo sadarbību un savstarpēju palīdzību. Īpašu uzmanību būtu jāvelta i) ieņēmumu iekasēšanas un atmaksāšanas sistēmu uzlabošanai, ii) krāpšanas novēršanai attiecībā uz PVN līdzekļiem, iii) nodokļu maksātāju reģistra izveidošanai, iv) nodokļu administrācijas stratēģijas īstenošanai, v) ētikas kodeksa izveidošanai un pasākumu šāda kodeksa piemērošanai noteikšanai, vi) nodokļu sistēmas cilvēkresursu prasību novērtēšanai un vii) apmācību sistēmas izveidošanai un īstenošanai attiecībā gan uz sākotnējo apmācību, gan kvalifikācijas celšanu.

- Attīstīt IT sistēmas, lai varētu apmainīties ar informāciju elektroniskā veidā ar Kopienu un tās dalībvalstīm.

Ekonomikas un monetārā savienība

- Turpināt pielīdzināt tiesību aktus acquis noteikumiem par centrālās bankas neatkarību, valsts sektora institūciju priviliģētas pieejas finanšu iestādēm aizliegšanu un valsts sektora tiešās finansēšanas aizliegumu.

- Pilnībā saskaņot valdības finanšu statistiku ar ESA 95 prasībām.

Statistika

- Turpināt uzlabot statistikas kvalitāti un aptveramību, nodrošinot pieejamus atbilstošus resursus, lai stiprinātu statistikas iespējas, arī reģionālajā līmenī.

- Modernizēt statistikas metodiku un sākt gatavoties Intrastat sistēmas turpmākai ieviešanai.

- Attīstīt personāla kompetenci statistikas pārvaldē un nodrošināt, lai personāla komplektēšanas līmeņi netiek turpmāk paaugstināti.

- Nodrošināt astoņu vadošo reģionālo biroju turpmāku uzdevumu un pienākumu racionalizēšanu.

- Formulēt ilgtermiņa stratēģiju statistikas attīstībai.

- Turpināt atjaunot un attīstīt informācijas tehnoloģijas iespējas un sniegt papildu apmācību centrālajam un reģionālajam personālam, lai efektīvi izmantotu aprīkojumu un programmatūras.

Sociālā politika un nodarbinātība

- Turpināt likumdošanas pielīdzināšanu acquis darba tiesību jomā un īstenot jauno darba kodeksu un citus papildu likumus par konkrētu direktīvu īstenošanu.

- Pabeigt transponēt acquis attiecībā uz vienādu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, un nodrošināt to pienācīgu īstenošanu. Pieņemt likumu par maternitāti, ģimeni un bērna aizsardzību.

- Turpināt acquis pielīdzināšanu attiecībā uz diskriminācijas novēršanu un nodrošināt to pareizu īstenošanu.

- Turpināt transponēt acquis par veselību un drošību darbā un stiprināt saistītās administratīvās un izpildes struktūras, jo īpaši darba inspekcijas. Uzlabot sadarbību starp Darba un sociālās solidaritātes ministriju un Veselības un ģimenes ministriju.

- Turpināt transponēt un īstenot tiesību aktus par sabiedrības veselību – tostarp acquis par tabakas kontroli – un uzlabot infekcijas slimību uzraudzības un kontroles valsts sistēmu atbilstoši Kopienas prasībām. Izstrādāt veselības uzraudzības un informācijas sistēmu, kas atbilsts Kopienas standartiem.

- Stiprināt kompetenci vadīt veselības nozares reformu vispusīgā veidā, uzlabojot cilvēkresursu un finanšu resursu stratēģisko plānošanu, lai efektīvi izmantotu publisko finansējumu, nodrošinot vienlīdzīgu pieeju veselības aprūpei. Uzlabot atbildību un pārredzamību veselības aprūpes resursu piešķiršanā un izmantošanā.

- Īstenot valsts rīcības plānu attiecībā uz nodarbinātību, ņemot vērā pārskatītās Eiropas nodarbinātības vadlīnijas un prioritātes, saistības un ieteikumus, kas noteikti nodarbinātības politikas prioritāšu kopīgā novērtējumā.

- Turpināt attīstīt Valsts nodarbinātības aģentūras iespējas, lai īstenotu aktīvos pasākumus un nodarbinātības programmas, stiprinātu reģionālās un vietējās struktūras un nodrošinātu atbilstošu kompetenci Eiropas Sociālā fonda tipa projektu vadībai, sagatavojot struktūrfondus.

- Turpināt atbalstīt darba tirgus partneru centienus resursu palielināšanai, jo īpaši ņemot vērā to turpmāko lomu Kopienas nodarbinātības un sociālās politikas izstrādāšanā un īstenošanā.. Īpaša uzmanība būtu jāvelta kompetences attīstīšanai jaunās politikas jomās, tostarp nodarbinātībai un sociālajai integrācijai.

- Veicināt autonomu sociālo dialogu, īpaši uzņēmumu un nozaru līmenī, lai uzlabotu tā segumu.

- Pabeigt sekundāros tiesību aktus, kas nepieciešami, lai īstenotu jauno likumu par sociālo palīdzību, un attīstīt uzraudzības un kontroles sistēmas, kas saistītas ar sociālo palīdzību. Pabeigt un īstenot sociālās palīdzības sistēmas reformu (tostarp precizējumus decentralizācijas procesā) atbilstoši acquis.

- Attiecībā uz sociālās palīdzības likuma īstenošanu, uzlabot starpministriju sadarbību, nodrošināt skaidrību decentralizācijas pienākumus vietējā līmenī, nodrošināt atbilstošu darbinieku skaitu un personāla efektīvu apmācību, kā arī budžeta līdzekļus.

- Īstenot valsts sociālās integrācijas un nabadzības mazināšanas stratēģiju (tostarp datu savākšanu) un pieņemt sekundāros tiesību aktus, lai precizētu visu attiecīgo iestāžu un institūciju institucionālos pienākumus.

Enerģija

- Pielīdzināt enerģijas stratēģiju Kopienas enerģijas politikas mērķiem un nodrošināt, kā tā risina strukturālās problēmas šajā nozarē: i) paaugstināt rēķinu apmaksas un izmaksu segšanas līmeni; ii) nokavētu maksājumu samazināšana; iii) esošo tiešo vai netiešo cenu traucējumu likvidēšana enerģētikas nozarē; iv) "Termoelectrica" pārstrukturēšana atbilstoši Kopienas acquis.

- Stiprināt nozarē jaunizveidoto iestāžu (jo īpaši enerģētikas reglamentējošo iestāžu un energoefektivitātes paaugstināšanas iestādes) administratīvo rīcībspēju.

- Turpināt gāzes un elektroenerģijas tirgus pakāpenisku atvēršanu. – Pabeigt likumdošanas procesu, tostarp sekundāro tiesību aktu pieņemšanu.

- Pakāpeniski veikt pasākumus, lai atbilstoši acquis izveidotu un apsaimniekotu naftas krājumus.

- Samazināt Rumānijas ekonomikas enerģijas intensitāti visos enerģijas cikla posmos. Atbalstīt energoefektivitātes uzlabošanu, palielinot energotaupību un paplašinot reģeneratīvo energoresursu izmantošanu. Turpināt energoefektivitātes acquis transponēšanu (ierīču marķēšana, minimālie efektivitātes standarti).

- Nodrošināt atbilstību Euratom prasībām un procedūrām.

- Turpināt īstenot visus ieteikumus, kas noteikti 2001. gada Padomes ziņojumā "Kodoldrošība paplašināšanās kontekstā" un tam sekojošajā salīdzinošās pārskatīšanas statusa ziņojumā 2002. gada jūnijā, pienācīgu uzmanību pievēršot ziņojumos noteiktajām prioritātēm.

- Turpināt nodrošināt augstu kodoldrošības līmeni Černavodas kodolspēkstacijā.

- Koncentrēties uz kodoldrošības valsts pārvaldes iestādes neatkarības, resursu un kompetences stiprināšanu.

- Risināt jautājumus par izlietoto kodoldegvielu un kodolatkritumiem.

Rūpniecības politika

- Stiprināt administratīvo rīcībspēju un struktūras, kas nepieciešamas Rumānijas rūpniecības politikas stratēģijas īstenošanai, īpaši koncentrējoties uz struktūrām reģionālā līmenī.

- Pārskatīt esošo politikas pamatu un tiesību aktus, lai uzlabotu uzņēmumu (īpaši MVU) pieeju ieguldījumu finansēm.

- Turpināt pasākumu īstenošanu, lai vienkāršotu un stabilizētu uzņēmējdarbības vidi ārvalstu ieguldījumu piesaistīšanai.

Mazie un vidējie uzņēmumi

- Nodrošināt koordinētu pieeju gan MVU šķēršļu novēršanas rīcības plāna, gan uzņēmējdarbības administratīvo šķēršļu novēršanas rīcības plāna īstenošanai.

- Īstenot Eiropas mazo uzņēmumu hartu.

- Veikt pasākumu, lai izvairītos no pienākumu dublēšanās un nodrošināt, lai pastāvētu efektīva koordinēšana starp daudzām dažādām nozarē iesaistītām aģentūrām.

Zinātne un pētniecība

- Stiprināt ar pētniecību saistīto administratīvo rīcībspēju un infrastruktūru, lai palielinātu priekšrocības, ko sniedz asociēšana ar Kopienas pamatprogrammām, tostarp Sesto pamatprogrammu (no 2002. līdz –2006. gadam).

Izglītība un mācības

- Līdz pievienošanās brīdim sagatavoties pilnībā īstenot direktīvu par emigrējušu darbinieku bērnu izglītību.

Telekomunikāciju un informācijas tehnoloģijas

- Turpināt pielīdzināšanu acquis un pieņemt papildu īstenošanas tiesību aktus, jo īpaši attiecībā uz pasta pakalpojumiem.

- Stiprināt jaunās pārvaldes iestādes neatkarību un pastiprināt apmācības un finanšu ieguldījumus, lai nodrošinātu atbilstošu administratīvo rīcībspēju.

- Pabeigt reglamentējošo interešu un līdzdalības atdalīšanu.

Kultūra un politika audiovizuālajā jomā

- Turpināt pielīdzināt tiesību aktus un attīstīt valsts audiovizuālās padomes kompetenci, lai paredzami, pārredzami un efektīvi piemērotu jauno audiovizuālo likumu.

- Nodrošināt, lai ar audiovizuālajām lietām saistītā pārstrukturēšana Kultūras un reliģisko lietu ministrijā neietekmē Rumānijas institucionālās spējas nodrošināt efektīvu likumdošanas atbilstību.

Reģionālā politika un strukturālo programmu koordinācija

- Izstrādāt valsts politiku ekonomikas un sociālajai kohēzijai un, saistībā ar šo, regulāri atjaunināt un uzlabot valsts attīstības plānu (jo īpaši, turpmāk saskaņojot ar valsts budžeta un politikas veidošanas procesiem, tostarp daudzgadu plānošanu un budžeta veidošanu).

- Stiprināt to iestāžu institucionālo un administratīvo rīcībspēju, kuras ir atbildīgas par līdzekļu plānošanu un apsaimniekošanu ekonomikas un sociālajai kohēzijai atbilstoši struktūrfondu pieejai.

- Izveidot precīzu pienākumu sadali valsts un reģionālajā līmenī un uzlabot administratīvo rīcībspēju darbā pieņemšanas, karjeras profilu un apmācību jomā.

- Uzlabot koordinēšanu un sadarbību starp ministrijām, kā arī starp attiecīgajām aģentūrām un ekonomiskajiem un sociālajiem partneriem.

- Izveidot nepieciešamo uzraudzības un novērtēšanas sistēmu struktūrfondiem, jo īpaši iepriekšējai un paveiktā novērtēšanai un attiecīgās statistikas informācijas un rādītāju savākšanai.

- Attīstīt tehniskās iespējas, lai vadītu projektus, ko līdzfinansēs struktūrfondi. i) izvēlēties, apspriest un precizēt attīstības prioritātes gan valsts, gan reģionālajā līmenī un ii) identificēt, plānot un sagatavot projektus.

- Risināt gan tiesību un administratīvos aspektus, kas saistīti ar Kopienas prasībām par finanšu vadību un kontroli (kontroles un revīzijas funkcijas, finanšu plūsmas mobilizācija un aprite valsts līdzfinansējums). Sagatavoties piešķirt kontroles funkcijas, un jo īpaši iekšējās revīzijas funkciju, vadošām iestādēm, maksātājām iestādēm un, vajadzības gadījumā, starpniecības iestādēm.

Vide

- Pabeigt situācijas vispārējo novērtēšanu vides nozarē, lai noteiktu novēršamos trūkumus.

- Nodrošināt acquis efektīvu īstenošanu, tostarp nodrošinot nepieciešamos finanšu resursus, īpašu uzmanību pievēršot ietekmes uz vidi novērtēšanai, informācijas pieejai, atkritumu apsaimniekošanai, rūpnieciskajam piesārņojumam un riska vadībai, dabas aizsardzībai, ķīmiskiem un ģenētiski modificētiem organismiem, kodoldrošībai un aizsardzībai pret radiāciju.

- Uzlabot veidu, kādā tiek sagatavoti tiesību akti, ļaujot pilnībā apspriesties ar ieinteresētajām personām (tostarp citām ministrijām, uzņēmējiem un NVO), un īpašu vērību piešķirot īstenošanas prasībām, tostarp pilnīgai īstenošanas izmaksu novērtēšanai.

- Izstrādāt īstenošanas plānus kopā ar finanšu stratēģijām, lai izklāstītu nepieciešamos pasākumus acquis pilnīgai īstenošanai vidējā un ilgā termiņā. Šajos plānos būt jāņem vērā pieejamie resursi un institucionālā stiprināšana, un jāturpina izstrādāt mehānismus efektīvas īstenošanas uzraudzībai. Nodrošināt ieinteresēto personu iesaistīšanu īstenošanas plānošanas fāzē.

- Uzlabot administratīvo rīcībspēju acquis īstenošanai, pastiprinot personāla komplektēšanu gan ministrijā, gan citos attiecīgajos līmeņos. Īpaša uzmanība jāvelta vides aizsardzības inspekciju izpildes spējai vietējā un reģionālajā līmenī, kā arī koordinēšanai starp ministrijām.

- Nodrošināt, lai vietējā līmenī ir pieejami pietiekami resursi esošo darbinieku statusa uzlabošanai, jaunu inspektoru pieņemšanai un viņu atbilstošai apmācībai.

- Stiprināt struktūras un mehānismus (tostarp koordinēšanu starp ministrijām), lai nodrošinātu vides aizsardzības prasību integrāciju visu pārējo nozares politiku formulēšanā un īstenošanā noturīgas attīstības veicināšanai.

Patērētāji un veselības aizsardzība

- Sākt īstenot Patērētāju tiesību aizsardzības nacionālās iestādes piecu gadu stratēģiju.

- Uzlabot sadarbību starp attiecīgajiem dalībniekiem šajā jomā un precizēt to attiecīgās funkcijas un uzdevumus.

- Īstenot esošos tiesību aktus un nodrošināt, lai administratīvās struktūras efektīvi darbotos, jo īpaši attiecībā uz tirgus uzraudzību un izpildi. Īpašu uzmanību pievērst nepārtikas patēriņa produktu drošības aspektiem un piešķirt atbilstošus resursus laboratoriskajām pārbaudēm.

- Palielināt patērētāju un ražotāju informētību par jaunajiem noteikumiem un veicināt patērētāju asociāciju lomu patērētāju politikas izstrādāšanā un īstenošanā.

Tieslietas un iekšlietas

- Turpināt uzlabot robežu pārvaldību,: i) paplašinot integrētas robežu pārvaldības stratēģijas jomu, ietverot visas robežas, ii) attīstot integrētu jūras uzraudzības sistēmu, iii) uzlabojot visu to aģentūru koordinēšanu un sadarbību, kuras strādā uz robežām, iv) aizpildot vakances robežpolicijā, v) modernizējot infrastruktūru un aprīkojumu, pamatojoties uz daudzgadu ieguldījumu plāna īstenošanu un vi) palielinot riska analīzes metožu izmantošanu un stiprinot izlūkošanas funkciju robežpolicijā.

- Īstenot atjaunināto Šengenas rīcības plānu un turpināt sagatavošanos pilnīgai līdzdalībai SIS II, izstrādājot nacionālās datu bāzes un reģistrus.

- Turpināt pilnveidot vīzu režīmu, i) turpinot pielīdzināšanu ES pozitīvajiem un negatīvajiem sarakstiem, ii) padarot drošāku valsts vīzas ielīmi, iii) modernizējot vīzu centra administratīvo rīcībspēju un iv) nodrošinot visus diplomātiskos un konsulāros birojus ar tehnisko aprīkojumu viltotu vai falsificētu dokumentu atklāšanai.

- Turpināt patvēruma tiesību aktu pielīdzināšanu acquis, nodrošināt pilnīgu neatgriešanas principa ievērošanu, un īstenot patvēruma meklētāju un bēgļu integrācijas programmas.

- Sagatavot infrastruktūru, lai pievienojoties, nodrošinātu to noteikumu īstenošanu, kas attiecas uz Eurodac un Dublin II.

- Izstrādāt un īstenot stratēģiju, lai cīnītos ar organizēto noziedzību atbilstoši pirmspievienošanās paktam par organizēto noziedzību: i) izveidot programmu pilnveidotai sadarbībai un koordinēšanai starp tiesībaizsardzības iestādēm, kas specializējušās cīņā ar dažādiem noziedzības veidiem (īpašu uzmanību pievēršot cīņai pret finansiāliem un ekonomiskiem noziegumiem, narkotiku tirdzniecībai, viltotām precēm un ieročiem) un ii) nodrošināt papildu specializētu apmācību minētajās jomās.

- Turpināt veikt pasākumus, lai efektīvi cīnītos pret nelegālu imigrāciju caur un no Rumānijas, īpašu uzmanību pievēršot organizācijām, kas veicina personu (īpaši sieviešu un bērnu) nelegālu ieceļošanu ES dalībvalstīs. Pastiprināta uzmanība būtu jāpievērš atpakaļ nosūtīto personu, īpaši cilvēku tirdzniecības upuru, reintegrācijai.

- Nodrošināt, lai tiktu izpildīti priekšnoteikumi sadarbības nolīguma noslēgšanai ar Europol.

- Turpināt cīņu pret narkotikām, i) turpinot īstenot valsts stratēģiju cīņai pret narkomāniju un narkotiku un prekursoru nelikumīgu tirdzniecību, ii) stiprinot Valsts narkomānijas novēršanas aģentūras administratīvās un koordinēšanas spējas, iii) tiesiski izveidojot valsts koordinācijas centru ar precīzām pilnvarām, kas izvirza tā galvenos uzdevumus un pienākumus un iv) turpināt attīstīt narkotiku informācijas sistēmu, lai nodrošinātu precīzāku situācijas uzraudzību un novērtēšanu.

- Turpināt sagatavošanos, lai pievienojoties pilnībā īstenotu trešā pīlāra muitas sadarbības konvencijas.

- Veikt papildu pasākumus, lai nodrošinātu ES programmu īstenošanu tiesu iestāžu sadarbības jomā civillietās, īpaši attiecībā uz tiesas lēmumu savstarpēju atzīšanu un izpildi.

- Grozīt tiesību aktus, lai pievienošanās brīdī pievienotos un īstenotu ES Konvenciju par savstarpējo palīdzību krimināllietās. Veikt nepieciešamos pasākumus, lai sagatavotos pievienošanās brīdī pilnībā īstenot programmu, piemērojot savstarpējas atzīšanas principu un jo īpaši Eiropas apcietināšanas orderi un pamatlēmumu par rīkojumus izpildi attiecībā uz īpašuma vai pierādījumu iesaldēšanu.

- Turpināt tiesību aktus pielīdzināt acquis par Kopienu finanšu interešu krimināltiesību aizsardzību (1995. gada konvencija) un īstenot attiecīgos tiesību aktus.

- Nodrošināt tiesisku pielāgošanu acquis par eiro krimināltiesību aizsardzību pret viltojumu.

Muitas savienība

- Pabeigt muitas tiesību aktu tuvināšanu, jo īpaši attiecībā uz izcelsmes noteikumiem un brīvo zonu statusu.

- Uzlabot sadarbību starp muitas dienestiem un citām izpildiestādēm.

- Veikt pasākumus, lai nodrošinātu vienotu muitas procedūru piemērošanu visā muitas teritorijā.

- Cīnīties ar pārkāpumiem, palielinot riska analīzes metožu izmantošanu un stiprinot izmeklēšanas funkciju muitas pārvaldē.

- Turpināt veikt pasākumus muitas ētikas politikas īstenošanai un cīņai pret korupciju muitas dienestā.

- Īstenot pasākumus, lai samazinātu gaidīšanas laiku uz robežas, cīnītos pret pirātisku un viltotu preču robežu šķērsošanu un cīnītos pret ekonomikas noziegumiem un organizēto noziedzību.

- Pastiprināt administratīvo un darbības spēju muitas darbību piemērošanas jomā. Būtu jānovērtē cilvēkresursu prasības un jāattīsta centralizēta apmācība.

- Paātrināt Rumānijas muitas pārvaldes IT stratēģijas īstenošanu; attīstīt IT sistēmas, lai varētu veikt elektronisko datu apmaiņu paplašinātajā Kopienā; sagatavoties CCN/CSI (kopēja sakaru tīkla/kopējas sistēmas saskarnes) uzstādīšanai un darbībai.

- Pievienošanās laikā veikt pasākumus saistību īstenošanai Kopienas pašu resursu savākšanas un kontroles jomās un kopējās lauksaimniecības politikas (eksporta atmaksājumu kontrole, u.c.) aspektu vadībai.

Ārējās attiecības

- Apņemties analizēt visus starptautiskos līgumus un nolīgumus, lai nodrošinātu, ka tiek veikti sagatavošanās pasākumi, lai acquis neatbilstošie līgumi un nolīgumi tiek savlaicīgi pārtraukti vai atkārtoti pārrunāti.

Finanšu kontrole

- Attīstīt institucionālās iespējas, lai īstenotu likumu par finanšu aizsardzības kontroli un likumu par iekšējo revīziju. Īpaša prasība ir funkcionāli neatkarīgu iekšējās revīzijas struktūrvienību vispārināšana sabiedriskās iestādēs, kas reorganizētas atbilstoši noteikumiem, ko nosaka jaunais likums par valsts iekšējo revīziju. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš iestādēm, kuras ir atbildīgas par Kopienas līdzekļu pārvaldību.

- Izveidot Valsts iekšējās revīzijas centrālo saskaņošanas daļu, kas ir atbilstīga par vienota tiesiskā pamata izstrādi un pieņemšanu valsts iekšējās revīzijas darbības jomā.

- Nodrošināt Rumānijas Revīzijas plātas neatkarību, veicot konstitucionālus grozījumus atbilstoši starptautiskajiem standartiem attiecībā uz augstāko revīzijas iestāžu organizāciju.

- Uzlabot procedūras Revīzijas palātas revīzijas atzinumu parlamentārajām pārbaudēm un uzlabot Revīzijas palātas ziņojumu pārredzamību un izplatīšanu.

- Izstrādāt un īstenot ārējās revīzijas standartus atbilstoši starptautiski pieņemtiem ārējās revīzijas standartiem un atbilstoši acquis. Papildus būtu jāattīsta efektīva personāla apmācība.

- Nodrošināt noteikumu pareizu īstenošanu attiecībā uz pārkāpumu novēršanu saskaņā ar Phare, Sapard un ISPA programmām.

- Nodrošināt krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienesta (KAKD) efektīvu un neatkarīgu darbību un īstenot efektīvu sadarbību ar OLAF, izmantojot šo dienestu. Piešķirt prioritāti administratīvo procedūru mehānismu attīstībai un tiesas turpmākajiem pasākumiem izmeklēšanai krāpšanas apkarošanas gadījumos.

- Veikt nepieciešamos pasākumus, lai sagatavotos acquis īstenošanai attiecībā uz eiro aizsardzību pret viltojumiem.

Budžets

- Turpināt veidot tehniskās un administratīvās iespējas attiecībā uz sagatavošanās darbībām, kas saistītas ar pašu resursu operatīvo vadību. Turpināt veikt pasākumus, lai formulētu nepieciešamās procedūras un organizatoriskos pasākumus un attīstītu nepieciešamās spējas līdzekļu aprēķināšanas, uzraudzības, maksāšanas, kontroles un novērtēšanas koordinēšanai uz un no Kopienas budžeta saskaņā ar acquis par pašu resursiem.

- Pilnveidot spēju aprēķināt PVN resursu pamatu atbilstoši ESA 95 standartiem.

- Sākt izstrādāt atskaites sistēmu par krāpšanas un pārkāpumu gadījumiem un grāmatvedības sistēmu tradicionālo pašu resursu jomā.

- Sākt pasākumus par cukura nodevu organizatoriskajiem aspektiem un saistīto administratīvo rīcībspēju, īpašu uzmanību pievēršot Maksājumu un intervences aģentūras struktūras, pienākumus un darbības veida noteikšanai.

5. PROGRAMMAS IZSTRĀDE

Papildus Phare palīdzībai laika posmam no 2000. līdz 2006. gadam finansiālo palīdzību Rumānijai veido atbalsts pirmspievienošanās pasākumiem lauksaimniecības un lauku attīstībai, izmantojot pirmspievienošanās programmu Sapard (Padomes Regula (EK) Nr. 1268/99, OV L 161 26.6.1999., 87. lpp.) un atbalsts infrastruktūras projektiem vides un transporta jomās, izmantojot struktūrprogrammu ISPA (Padomes Regula (EK) Nr. 1267/1999, OV L 161 26.6.1999., 73. lpp.), kas pirmspievienošanās periodā piešķir prioritāti pasākumiem, līdzīgi kā kohēzijas fonds. Saņemot šos valstij piešķirtos līdzekļus, Rumānija arī var apmaksāt daļu no savas līdzdalības Kopienas programmās, tostarp Pētniecības un tehnoloģiju attīstības pamatprogrammā un programmās izglītības un uzņēmējdarbības jomās. Bez tam Rumānijai būs pieejams daudzvalstu un horizontālo programmu finansējums, kas ir tieši saistīts ar acquis. Kandidātvalstīm regulāri kopīgi jāfinansē visi investīciju projekti. Kopš 1998. gada Komisija sadarbojas ar Eiropas Investīciju banku un starptautiskām finanšu iestādēm, jo īpaši Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku un Pasaules banku, lai veicinātu tādu projektu līdzfinansēšanu, kas attiecas uz pirmspievienošanās prioritātēm.

6. NOSACĪTĪBA

Kopienas palīdzība projektu finansēšanā, izmantojot trīs pimspievienošanās programmas – Phare, ISPA un Sapard, ietver nosacījumu, lai Rumānija ievēro Eiropas nolīguma saistības, turpmākos pasākumus atbilstībai Kopenhāgenas kritērijiem, jo īpaši šīs pārskatītās pievienošanās partnerības īpašo prioritāšu sasniegšanā. Neievērojot šos vispārējos nosacījumus, Padome varētu pieņemt lēmumu par finansiālā atbalsta atlikšanu, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 622/98 4. pantu.

7. UZRAUDZĪBA

Pievienošanās partnerības īstenošanu un plānu uzrauga atbilstoši Eiropas nolīgumam. Eiropadomes sanāksmē Luksemburgā uzsvēra, ka ir svarīgi, lai Eiropas nolīguma iestādes turpina būt par pamatu, uz kuru balstoties, var pārbaudīt acquis pieņemšanu un īstenošanu. Eiropas nolīguma apakškomitejas sniedz iespēju pārskatīt pievienošanās partnerības prioritāšu īstenošanu, kā arī progresu attiecībā uz tiesisko tuvināšanu, īstenošanu un piemērošanu. Asociācijas komiteja apspriež vispārējo attīstību, progresu un problēmas pievienošanās partnerības prioritāšu sasniegšanā, kā arī konkrētākus jautājumus, ko tai nodod apakškomitejas.

Phare pārvaldības komiteja nodrošina, lai finanšu lēmumi saistībā ar visām trim pirmspievienošanās programmām – Phare, ISPA un Sapard – ir savstarpēji saskaņoti, kā arī, lai tie ir saskaņoti ar pievienošanās partnerībām, kā noteikts koordinācijas regulā (Padomes Regula (EK) Nr. 1266/99, (OV L 161, 26.6.1999., 68. lpp.)).

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 622/98 2. pantu pievienošanās partnerībai turpinās veikt vajadzīgos grozījumus.

[1] Padomes lēmums (2002. gada 28. janvāris) par principiem, prioritātēm, starpposma mērķiem un noteikumiem, kas iekļauti Rumānijas pievienošanās partnerībā (OV L 44, 14.2.2002., 82. lpp.).

[2] Izmantota 2002. gada pārskatā un plānā izmantotā atspoguļojuma kārtība.

[3] Sk. arī nodaļu par nodarbinātību un sociālo politiku.

--------------------------------------------------