Padomes Regula (EK) Nr. 1407/2002

(2002. gada 23. jūlijs)

par valsts atbalstu ogļu rūpniecībai

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 87. panta 3. punkta e) apakšpunktu un 89. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2],

ņemot vērā padomdevējas komitejas atzinumu, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līgumu [3],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [4],

tā kā:

(1) EOTK līguma un tā piemērošanai pieņemto noteikumu, jo īpaši Komisijas 1993. gada 28. decembra Lēmuma Nr. 3632/93/EOTK, ar ko izstrādā Kopienas noteikumus valsts atbalstam ogļu rūpniecībai [5], termiņš beidzas 2002. gada 23. jūlijā.

(2) Nevienlīdzīgā konkurence starp Kopienas oglēm un ievestajām oglēm ir piespiedusi veikt ievērojamus pārstrukturēšanas pasākumus ogļu rūpniecībā, kā arī lielu ražošanas samazināšanu pēdējās desmitgadēs.

(3) Kopiena ir kļuvusi aizvien vairāk atkarīga no ārējiem primārās enerģijas avotiem. Kā norādīts Komisijas 2000. gada 29. novembrī pieņemtajā Zaļajā grāmatā par Eiropas stratēģiju drošai energoapgādei, enerģijas avotu diversifikācija gan ģeogrāfisko apgabalu, gan produktu ziņā ļaus radīt nosacījumus drošākai apgādei. Šāda stratēģija ietver vietējo primārās enerģijas avotu, jo īpaši, elektroenerģijas ražošanā izmantoto enerģijas avotu attīstību.

(4) Turklāt, politiskā situācija pasaulē ģeopolitiskā un drošības riska novērtējumam enerģijas nozarē nosaka pavisam jaunu dimensiju un drošas apgādes jēdzienam piešķir plašāku nozīmi. Tādēļ ir regulāri jānovērtē risks, kas saistās ar Savienības energoapgādes struktūru.

(5) Kā norādīts Zaļajā grāmatā par Eiropas stratēģiju drošai energoapgādei, ņemot vērā pašreizējo situāciju enerģijas jomā, tādēļ ir jāveic pasākumi, kas ļaus garantēt piekļuvi ogļu krājumiem un tādējādi nodrošinās potenciālu Kopienas ogļu pieejamību.

(6) Šajā sakarā Eiropas Parlaments 2001. gada 16. oktobrī ir pieņēmis rezolūciju attiecībā uz Komisijas Zaļo grāmatu par Eiropas stratēģiju drošai energoapgādei, kurā Parlaments atzīst ogļu kā vietēja enerģijas avota nozīmi. Eiropas Parlaments ir norādījis, ka būtu jāparedz finansiāls atbalsts ogļu ražošanai, tajā pašā laikā atzīstot nepieciešamību pēc lielākas efektivitātes šajā nozarē un subsīdiju samazināšanas.

(7) Savienības energoapgādes drošības stiprināšana, kas ir pamatā vispārējam piesardzības principam, tādēļ attaisno ogļu ražošanas spējas saglabāšanu, piešķirot tai valsts atbalstu. Tomēr šā mērķa izpilde nenoliedz vajadzību turpināt ogļu rūpniecības pārstrukturēšanas procesu, ņemot vērā to, ka nākotnē liela daļa Kopienā saražoto ogļu droši vien joprojām nebūs spējīga konkurēt ar ievestajām oglēm.

(8) Minimāls ogļu ražošanas līmenis kopā ar citiem pasākumiem, jo īpaši, lai atbalstītu reģeneratīvos energoresursus, palīdzēs saglabāt vietējo primārās enerģijas avotu īpatsvaru, kas ievērojami palielinās Savienības energoapgādes drošību. Turklāt vietējo primārās enerģijas avotu īpatsvars palīdzēs arī veicināt vispārēju ekoloģisku mērķu sasniegšanu līdzsvarotas attīstības ietvaros.

(9) Energoapgādes drošības stratēģiskais konteksts attīstās, kas pamato šīs regulas novērtēšanu vidēji ilgā laikā, ņemot vērā visu vietējo primārās enerģijas avotu ieguldījumu.

(10) Šī regula neskar dalībvalstu tiesības brīvi izvēlēties enerģijas avotus, no kuriem nodrošināt savu apgādi. Atbalsta piešķiršana un tā apjoms būs saskaņā ar noteikumiem, kas attiecas uz katru enerģijas avota kategoriju, un atbilstīgi katra avota īpašībām.

(11) Saskaņā ar proporcionalitātes principu, subsidētā ogļu ražošana nedrīkst pārsniegt to, kas ir nepieciešama, lai dotu efektīvu ieguldījumu energoapgādes drošības mērķa sasniegšanai. Tādēļ dalībvalstu piešķirtais atbalsts nepārsniedz ieguldījumu izmaksas vai kārtējās ražošanas zaudējumus, ja kalnrūpniecība ir daļa no ogļu rezerves resursu apguves plāna.

(12) Valsts atbalsts būtu jāparedz ražotnēm, kuras varētu veicināt šā mērķa izpildi apmierinošos ekonomiskos apstākļos, lai palīdzētu saglabāt ogļu rezerves resursu apguvi, saglabājot energoapgādes drošību. Šo principu piemērošana ļaus sekmēt atbalsta ogļu rūpniecībai samazināšanu.

(13) Ņemot vērā risku saistībā ar ģeoloģisko nenoteiktību, atbalsts, ar ko sedz sākotnējo ieguldījumu, ļauj ekonomiski dzīvotspējīgām vai gandrīz ekonomiski dzīvotspējīgām ražotnēm veikt tehniskos ieguldījumus, kas nepieciešami, lai saglabātu to konkurētspēju.

(14) Ogļu rūpniecības pārstrukturēšanai ir liela netieša sociāla un reģionāla ietekme sakarā ar ražošanas samazināšanos. Ražotnēm, kuras nesaņem atbalstu saistībā ar mērķi saglabāt ogļu rezerves resursu apguvi, tādēļ uz laiku ir jāsaņem atbalsts, lai mazinātu to slēgšanas sociālās un reģionālās sekas. Šāds atbalsts, jo īpaši, ļaus dalībvalstīm ieviest atbilstošus pasākumus pārstrukturēšanas skarto apgabalu sociālajai un ekonomiskajai attīstībai.

(15) Uzņēmumi arī saņems atbalstu, lai segtu izmaksas, kas saskaņā ar parasto grāmatvedības praksi neskar ražošanas izmaksas. Šis atbalsts ir paredzēts, lai segtu neparedzētus izdevumus, jo īpaši, mantotas saistības.

(16) Atbalsta samazināšanās ogļu rūpniecībai ļaus dalībvalstīm saskaņā ar to budžeta ierobežojumiem veikt jaunu enerģijas nozarei piešķirtā atbalsta pārdali, pamatojoties uz pakāpenisku atbalsta nodošanu, ko parasti piešķir parastajiem enerģijas veidiem, jo īpaši, ogļu nozarei, atbalstam reģeneratīvo energoresursu atbalstam. Atbalstu reģeneratīviem energoresursiem piešķir saskaņā ar noteikumiem un kritērijiem, kas izstrādāti Kopienas vadlīnijās par valsts atbalstu vides aizsardzībai [6].

(17) Veicot šo uzdevumu, Kopienai ir jānodrošina tas, ka tiek izveidoti, saglabāti un ievēroti normāli konkurences apstākļi. Attiecībā uz, jo īpaši, elektroenerģijas tirgu, atbalsts ogļu rūpniecībai nedrīkst skart elektroenerģijas ražotāju primārās energoapgādes avotu izvēli. Tādēļ par ogļu cenām un daudzumiem līgumslēdzējām pusēm ir brīvi jāvienojas, ņemot vērā pasaules tirgū dominējošos apstākļus.

(18) Minimāls subsidētas ogļu ražošanas līmenis palīdzēs arī saglabāt Eiropas kalnrūpniecības un "tīro ogļu" tehnoloģijas ievērojamo stāvokli, ļaujot, jo īpaši, to nodot lielākajiem ogļu ražošanas apgabaliem ārpus Savienības. Šāda politika veicinās ievērojamu piesārņotāju un siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmešu samazināšanos.

(19) Komisijas atļauja būtu jādod, pamatojoties uz precīzām un pilnīgām zināšanām par pasākumiem, ko valdības plāno veikt. Dalībvalstīm tādēļ būtu jāiesniedz Komisijai konsolidēts pārskats, kurā ir sīka informācija par tiešu un netiešu atbalstu, ko tās plāno piešķirt ogļu rūpniecībai, norādot paredzamā atbalsta iemeslus un tā apjomu, atbalsta saistību ar ogļu rezerves resursu apguves plānu un, ja nepieciešams, iesniegto slēgšanas plānu.

(20) Lai ņemtu vērā Direktīvā 2001/80/EK par lielām sadedzināšanas iekārtām [7] noteikto termiņu, dalībvalstīm būtu jādod iespēja ne vēlāk kā līdz 2004. gada jūnijam paziņot Komisijai par konkrētajām ražotnēm, kas ir ietvertas slēgšanas plānos vai ogļu rezerves resursu apguves plānos.

(21) Dalībvalstis var piešķirt atbalstu arī pētniecībai un attīstībai, kā arī vides aizsardzībai un mācībām ogļu rūpniecībā, ja tas atbilst šim režīmam. Atbalsts jāpiešķir saskaņā ar prasībām un kritērijiem, ko Komisija noteikusi šīm atbalsta kategorijām.

(22) Šīs regulas noteikumu ieviešana pēc EOTK līguma un Lēmuma Nr. 3632/93/EOTK termiņa beigām var radīt grūtības uzņēmumiem sakarā ar to, ka vienā un tajā pašā kalendārajā gadā piemēro divus atbalsta režīmus. Tādēļ ir jāparedz pārejas laiks līdz 2002. gada 31. decembrim.

(23) Paredzētajā valsts atbalsta režīmā tiek ņemti vērā ļoti daudzveidīgi faktori, kas raksturo pašreizējo ogļu rūpniecību un Kopienas enerģijas tirgu kopumā. Šie faktori, kas mazākā vai lielākā mērā var mainīties, un daži no tiem var mainīties pēkšņi, īpaši Kopienas ogļu iespēja palīdzēt stiprināt Savienības energoapgādes drošību, ir ziņojuma veidā jāpārvērtē režīma darbības laikā līdzsvarotas attīstības kontekstā. Pamatojoties uz šo ziņojumu, ņemot vērā dažādus Kopienas teritorijā pieejamo izrakteņu kurināmā veidus, Komisija iesniegs priekšlikumus Padomei, kura ņems vērā režīma attīstību un ilgtermiņa perspektīvu, jo īpaši ogļu rūpniecības pārstrukturēšanas sociālos un reģionālos aspektus.

(24) Šai regulai būtu jāstājas spēkā iespējami drīz pēc EOTK līguma termiņa beigām, un tā būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu datumu, lai nodrošinātu pilnīgu tās noteikumu izmantošanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Mērķis

Šajā regulā ir izstrādāti noteikumi valsts atbalsta piešķiršanai ogļu rūpniecībai, lai veicinātu ogļu rūpniecības pārstrukturēšanu. Šeit izstrādātajos noteikumos tiek ņemti vērā šādi apsvērumi:

- nozares pārstrukturēšanas sociālie un reģionālie aspekti,

- nepieciešamība kā piesardzības pasākumu saglabāt minimālu daudzumu vietējās ogļu ražošanas, lai nodrošinātu rezerves resursu apguvi.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā

a) "ogles" ir augstas kvalitātes, vidējas kvalitātes, kā arī zemas kvalitātes A un B kategorijas ogles ANO Eiropas Ekonomikas komisijas izstrādātās starptautiskās ogļu kodifikācijas sistēmas [8] nozīmē;

b) "ogļu rezerves resursu apguves plāns" ir dalībvalsts izstrādāts plāns, kurā ir paredzēts saražot minimālu daudzumu vietējo ogļu, kam jānodrošina ogļu rezerves resursu apguve;

c) "slēgšanas plāns" ir dalībvalsts izstrādāts plāns, kurā ir paredzēti pasākumi, kas noslēdzas ar ogļu ražotņu pilnīgu slēgšanu;

d) "sākotnējā ieguldījuma izmaksas" ir pamatkapitāla izmaksas, kas tieši saistītas ar infrastruktūras darbu vai ar aprīkojumu, kas nepieciešams ogļu resursu ieguvei esošajās kalnraktuvēs;

e) "ražošanas izmaksas" ir izmaksas, kas saistās ar kārtējo ražošanu un ko aprēķina saskaņā ar 9. panta 3. punktu. Papildus kalnrūpniecības darbiem, no tām sedz ogļu sagatavošanas darbības, īpaši mazgāšanu, šķirošanu pēc lieluma un citiem parametriem, kā arī transportēšanu uz piegādes vietu;

f) "kārtējie ražošanas zaudējumi" ir pozitīvā atšķirība starp ogļu ražošanas izmaksām un pārdošanas cenu, kurā ietverta maksa par piegādi un par kuru līgumslēdzējas puses ir brīvi vienojušās, ņemot vērā pasaules tirgū dominējošos apstākļus.

3. pants

Atbalsts

1. Atbalstu ogļu rūpniecībai var uzskatīt par saderīgu ar kopējā tirgus pareizu darbību tikai tad, ja tas atbilst 2. nodaļas noteikumiem, neskarot valsts atbalsta režīmus, kas attiecas uz izpēti un tehnoloģisko attīstību, vidi un mācībām.

2. Atbalsts sedz tikai tos izdevumus, kas saistās ar oglēm elektroenerģijas ražošanai, siltuma un elektrības kopīgai ražošanai, koksa ražošanai un domnu kurināšanai tērauda rūpniecībā, ja tās Kopienā šim nolūkam izmanto.

2. NODAĻA

ATBALSTA KATEGORIJAS

4. pants

Atbalsts par darbības samazināšanu

Atbalstu uzņēmumam, kas paredzēts tieši ražotņu kārtējo ražošanas zaudējumu segšanai, var uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu tikai tad, ja tas atbilst šādiem nosacījumiem:

a) attiecīgās ražotnes ir ietvertas slēgšanas plānā, kura termiņš nebeidzas vēlāk par 2007. gada 31. decembri;

b) atbalsts, kas ir paziņots par tonnu ogļu ekvivalenta, nepārsniedz starpību starp paredzamajām ražošanas izmaksām un paredzamajiem ienākumiem ogļrūpniecības gadā. Faktiski izmaksātā atbalsta apjomu, pamatojoties uz kārtējām izmaksām un ienākumiem, precizē katru gadu ne vēlāk kā nākošā ogļrūpniecības gada beigās pēc tā gada, par kuru atbalsts bijis piešķirts;

c) atbalsta apjoms par tonnu ogļu ekvivalenta nedrīkst pazemināt Kopienas ogļu cenas, kurās ietverta maksa par piegādi, zem šādām cenām par līdzīgas kvalitātes oglēm no trešajām valstīm;

d) atbalsts nedrīkst izraisīt konkurences traucējumus starp ogļu pircējiem un starp to lietotājiem Kopienā;

e) atbalsts nedrīkst izraisīt konkurences traucējumus elektroenerģijas tirgū, siltuma un elektrības kopīgas ražošanas tirgū, koksa ražošanas tirgū un tērauda tirgū.

5. pants

Atbalsts par ogļu rezerves resursu apguvi

1. Dalībvalstis saskaņā ar 2. un 3. punktu uzņēmumam var piešķirt atbalstu, kas paredzēts konkrēti ražošanas vienībām vai ražošanas vienību grupai, tikai tad, ja tas palīdz saglabāt ogļu rezerves resursu apguvi. Ražotne var saņemt tikai tādu atbalstu, kas atbilst kādai no 2. vai 3. punktā minētajām kategorijām. Šā panta 2. un 3. punktā minētā atbalsta kumulācija ir aizliegta.

Atbalsts sākotnējiem ieguldījumiem

2. Atbalstu, kas paredzēts sākotnējā ieguldījuma izmaksu segšanai, var uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu tikai tad, ja tas atbilst 4. panta c), d) un e) daļas nosacījumiem, kā arī šādiem nosacījumiem:

a) atbalsts ir paredzēts esošām ražotnēm, kuras nav saņēmušas atbalstu saskaņā ar Lēmuma Nr. 3632/93/EOTK 3. pantu vai kuras ir saņēmušas Komisijas apstiprinātu atbalstu saskaņā ar minēto 3. pantu, pierādot, ka tās ir spējušas sasniegt konkurētspējīgu stāvokli attiecībā pret līdzīgas kvalitātes ogļu cenām no trešajām valstīm;

b) ražotnes izstrādā darbības plānu un finanšu plānu, kurā parāda, ka attiecīgajam investīciju projektam piešķirtais atbalsts nodrošinās šo ražotņu ekonomisko dzīvotspēju;

c) paziņotā un faktiski izmaksātā atbalsta summa nepārsniedz 30 % no attiecīgā investīciju projekta kopējām izmaksām, kas ļauj ražotnei kļūt konkurētspējīgai attiecībā pret līdzīgas kvalitātes ogļu cenām no trešajām valstīm.

Saskaņā ar šo punktu piešķirto atbalstu vienā maksājumā vai maksājumos vairākos gados nedrīkst izmaksāt pēc 2010. gada 31. decembra.

Kārtējās ražošanas atbalsts

3. Atbalstu, kas paredzēts kārtējās ražošanas zaudējumu segšanai, var uzskatīt par saderīgu ar kopīgo tirgu tikai tad, ja tas atbilst 4. panta b) līdz e) daļas nosacījumiem, kā arī šādiem nosacījumiem:

a) attiecīgo ražotņu vai ražotņu grupu darbība tajā pašā uzņēmumā ir daļa no ogļu rezerves resursu apguves plāna;

b) atbalstu piešķir ražotnēm, kuras spēj nodrošināt vislabāko ekonomisko perspektīvu, jo īpaši ievērojot ražošanas izmaksu līmeni un attīstības tendences, kā arī ierobežojumus vietējo ogļu daudzumam, kas jāsaražo saskaņā ar a) apakšpunktā minēto plānu.

6. pants

Atbalsta samazināšana

1. Vispārējais atbalsta apjoms ogļu rūpniecībai, ko piešķir saskaņā ar 4. pantu un 5. panta 3. punktu, pakāpeniski kļūst arvien mazāks, un beigās tas ir ievērojami samazināts. Pēc 2007. gada 31. decembra atbalstu par ražošanas samazināšanu saskaņā ar 4. pantu vairs nepiešķir.

2. Vispārējais atbalsta apjoms ogļu rūpniecībai, ko piešķir saskaņā ar 4. un 5. pantu, nevienā gadā pēc 2003. gada nepārsniedz atbalsta apjomu, ko Komisija apstiprinājusi 2001. gadam saskaņā ar Lēmuma Nr. 3632/93/EOTK 3. un 4. pantu.

7. pants

Atbalsts neparedzētiem izdevumiem

1. Valsts atbalstu, ko piešķir uzņēmumiem, kuri veic vai ir veikuši darbības saistībā ar ogļu ražošanu, lai tie varētu segt izmaksas, kas rodas vai ir radušās ogļu rūpniecības racionalizācijas un pārstrukturēšanas rezultātā un nav saistītas ar kārtējo ražošanu ("mantotas saistības"), var uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu, ja izmaksātā atbalsta summa nepārsniedz šīs izmaksas. Šo atbalstu var izmantot, lai segtu:

a) izmaksas, kas radušās tikai tiem uzņēmumiem, kuri veic vai ir veikuši pārstrukturēšanu, t.i., izmaksas saistībā ar bijušo kalnraktuvju vides sanāciju;

b) izmaksas, kas radušās vairākiem uzņēmumiem.

2. Kategorijas tām izmaksām, kas rodas sakarā ar ogļu rūpniecības racionalizāciju un pārstrukturēšanu, ir definētas pielikumā.

8. pants

Vispārīgi noteikumi

1. Apstiprināto atbalsta apjomu, ko piešķir saskaņā ar kādiem šīs regulas noteikumiem, aprēķina, ņemot vērā atbalstu, kas tādam pašam nolūkam jebkādā veidā piešķirts no kādiem citiem valsts resursiem.

2. Visu uzņēmumu saņemto atbalstu peļņas un zaudējumu pārskatos norāda kā patstāvīgu ieņēmumu punktu atsevišķi no apgrozījuma. Ja uzņēmums, kas saņem atbalstu saskaņā ar šo regulu, ir iesaistīts ne tikai kalnrūpniecībā, bet arī citās ekonomiskās darbībās, piešķirtos līdzekļus norāda atsevišķos pārskatos, lai varētu skaidri identificēt finanšu plūsmu saistībā ar šo regulu. Līdzekļus pārvalda tā, ka nav iespējams tos nodot un izmantot citām darbībām.

3. NODAĻA

PAZIŅOŠANAS, IZVĒRTĒŠANAS UN APSTIPRINĀŠANAS KĀRTĪBA

9. pants

Paziņošana

1. Papildus Līguma 88. panta noteikumiem un noteikumiem Padomes 1999. gada 22. marta Regulā (EK) Nr. 659/1999, kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai [9], uz šajā regulā minēto atbalstu attiecas īpaši noteikumi, kuri izstrādāti šā panta 2. līdz 12. punktā.

2. Dalībvalstis, kuras piešķir atbalstu ogļu rūpniecībai, sniedz Komisijai visu nepieciešamo informāciju attiecībā uz kopējo ainu enerģijas jomā, lai pamatotu paredzamo ražošanas jaudu kā daļu no ogļu rezerves resursu apguves plāna, minimālo ražošanas līmeni, kas šādai apguvei nepieciešams, kā arī, attiecībā uz šajā regulā paredzētajām atbalsta kategorijām, attiecīgo atbalsta veidu, ņemot vērā ogļu rūpniecības īpatnības katrā dalībvalstī.

3. Ražošanas izmaksas aprēķina saskaņā ar trīs mēnešu izmaksu deklarācijām, ko ogļu ražošanas uzņēmumi vai to asociācijas nosūta Komisijai. Ogļu ražošanas uzņēmumi savu ražošanas izmaksu aprēķinos ietver parasto amortizāciju un procentus par aizņemto kapitālu. Par aizņemto kapitālu atmaksājamo procentu izmaksu pamatā ir tirgus procentu likmes, un tās attiecas tikai uz 2. panta e) daļā minētajām darbībām (procesiem).

4. Dalībvalstis, kuras gatavojas piešķirt atbalstu par ražošanas samazināšanu saskaņā ar 4. pantu, vēlākais, līdz 2002. gada 31. oktobrim iesniedz Komisijai attiecīgo ražotņu slēgšanas plānu. Plānā ietver vismaz šādus elementus:

a) ražotņu identifikācija;

b) katras ražotnes kārtējās vai paredzamās ražošanas izmaksas vienā ogļrūpniecības gadā; tās aprēķina saskaņā ar 3. punktu;

c) slēgšanas plānā ietverto ražotņu paredzamais saražotais ogļu daudzums vienā ogļrūpniecības gadā;

d) paredzamais atbalsta apjoms vienā ogļrūpniecības gadā par ražošanas samazināšanu.

5. Dalībvalstis, kuras gatavojas piešķirt 5. panta 2. punktā minēto atbalstu, vēlākais, 2002. gada 31. decembrī iesniedz Komisijai ogļu rezervju resursu apguves plāna projektu. Plānā ietver vismaz objektīvus atlases kritērijus, piemēram, ekonomisko dzīvotspēju, kuriem ražotnēm jāatbilst, lai tās varētu saņem atbalstu par ieguldījumu projektiem.

6. Dalībvalstis, kuras gatavojas piešķirt 5. panta 3. punktā minēto atbalstu, vēlākais, 2002. gada 31. oktobrī iesniedz Komisijai ogļu rezerves resursu apguves plānu. Plānā ietver vismaz šādus elementus:

a) objektīvi atlases kritēriji, kuriem jāatbilst, lai ražotnes varētu iekļaut plānā;

b) to ražotņu vai viena ogļu ražošanas uzņēmuma ražotņu grupu identifikācija, kuras atbilst šiem atlases kritērijiem;

c) katras ražotnes kārtējās vai paredzamās ražošanas izmaksas vienā ogļrūpniecības gadā; tās aprēķina saskaņā ar 3. punktu;

d) katras ražotnes vai viena ogļu ražošanas uzņēmuma ražotņu grupas darbības plāns un finansēšanas plāns, kurš atbilst dalībvalstu budžeta principiem;

e) to ražotņu vai viena ogļu ražošanas uzņēmuma ražotņu grupas, kuras ietilpst ogļu rezerves resursu apguves plānā, paredzamais saražotais ogļu daudzums vienā ogļrūpniecības gadā;

f) paredzamais atbalsta apjoms par ogļu rezerves resursu apguvi katrā ogļrūpniecības gadā;

g) attiecīgās vietējo ogļu resursu un reģeneratīvo energoresursu daļas attiecībā pret vietējiem primārās enerģijas avotiem, kas veicina energoapgādes drošības mērķa sasniegšanu līdzsvarotas attīstības ietvaros un to pieauguma vai samazināšanās tendences.

7. Paziņojot 4., 5. un 6. punktā minētos plānus, dalībvalstis iesniedz Komisijai arī visu informāciju attiecībā uz siltumnīcas efektu izraisošajiem gāzu izmešiem. Tās īpaši norāda izmešu samazināšanos sakarā ar tīro ogļu sadegšanas tehnoloģiju izmantošanu.

8. Ja dalībvalstīm ir pienācīgs pamatojums, tās var paziņot Komisijai ražotnes, kuras ir ietvertas 4. un 6. punktā minētajos plānos, vēlākais, 2004. gada jūnijā.

9. Dalībvalstis informē Komisiju par jebkādiem grozījumiem plānos, kuri sākotnēji iesniegti saskaņā ar 4., 5., 6., 7. un 8. punktu.

10. Dalībvalstis nosūta paziņojumu par finansiālo atbalstu, ko tās gatavojas piešķirt ogļu rūpniecībai ogļrūpniecības gada laikā, norādot atbalsta veidu saskaņā ar 4., 5. un 7. pantā minētajiem atbalsta veidiem. Tās iesniedz Komisijai sīku informāciju attiecībā uz paredzamo ražošanas izmaksu aprēķināšanu un to saistību ar plāniem, kas Komisijai paziņoti saskaņā ar 4, 5., 6., 7. un 8. punktu.

11. Dalībvalstis ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc ogļrūpniecības gada beigām nosūta paziņojumu par atbalsta apjomu un sīku informāciju par tā atbalsta aprēķināšanu, kas izmaksāts šajā ogļrūpniecības gadā. Tās līdz nākošā ogļrūpniecības gada beigām arī ziņo par labojumiem sākotnēji izmaksātajās summās.

12. Paziņojot par atbalstu, kas minēts 4., 5. un 7. pantā, un iesniedzot ziņojumu par jau izmaksāto atbalstu, dalībvalstis iesniedz visu informāciju, kas nepieciešama, lai pārbaudītu minētajos pantos izstrādāto nosacījumu un kritēriju izpildi.

10. pants

Izvērtēšana un apstiprināšana

1. Komisija izvērtē saskaņā ar 9. pantu paziņoto(-s) plānu(-s). Tā pieņem lēmumu par plānu atbilstību 4., 5., 6., 7. un 8. pantā izstrādātajiem nosacījumiem un kritērijiem, kā arī par par to atbilstību šās regulas mērķiem, saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 659/1999 izstrādāto kārtību.

2. Komisija izvērtē pasākumus, kas iesniegti saskaņā ar 9. panta 10. punktu, ņemot vērā plānus, kas iesniegti atbilstīgi 9. panta 4., 5., 6., 7. un 8. punktam. Tā pieņem lēmumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 659/1999 prasībām.

4. NODAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

11. pants

Komisijas ziņojumi

1. Komisija līdz 2006. gada 31. decembrim iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai, kurā tā ietver, jo īpaši, pieredzi un problēmas šīs regulas piemērošanā kopš tās stāšanās spēkā. Ņemot vērā dalībvalstu veiktos pasākumus, tā novērtē ogļu rūpniecības pārstrukturēšanas rezultātus un ietekmi uz iekšējo tirgu.

2. Komisija iesniedz katrā dalībvalstī esošo dažādo vietējo primārās enerģijas avotu attiecīgo daļu pārskatu, ietverot dažādās pieejamā izrakteņu kurināmā kategorijas. Ņemot vērā reģeneratīvo energoresursu attīstību, tā novērtē vietējo ogļu faktisko ieguldījumu ilgtermiņa energoapgādes drošībā Eiropas Savienībā līdzsvarotas attīstības stratēģijas ietvaros un dod savu novērtējumu, cik daudz ogļu tam nepieciešams.

12. pants

Ieviešanas pasākumi

Komisija veic pasākumus, kas vajadzīgi šīs regulas ieviešanai. Tā izveido kopēju informācijas paziņošanas sistēmu, kas tai ļauj novērtēt pakļaušanos atbalsta piešķiršanai izstrādātajiem nosacījumiem un kritērijiem.

13. pants

Pārskatīšanas pasākumi

1. Pamatojoties uz ziņojumu, ko izstrādā saskaņā ar 11. pantu, Komisija, ja nepieciešams, iesniedz Padomei šīs regulas grozījumu priekšlikumus attiecībā uz tās piemērošanu atbalstam laika posmā no 2008. gada 1. janvāra. Saskaņā ar atbalsta samazināšanas principu, priekšlikumos inter alia nosaka principus, pamatojoties uz kuriem dalībvalstu plānus ievieš, sākot no 2008. gada 1. janvāra.

2. Šā panta 1. punktā minētos principus izstrādā, ņemot vērā 1. pantā minētos mērķus, jo īpaši atsaucoties uz veicamo pasākumu sociālajām un reģionālajām sekām, kā arī ievērojot enerģijas kontekstu.

14. pants

Stāšanās spēkā

1. Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2002. gada 24. jūlija.

2. Tomēr pēc kādas dalībvalsts pamatota lūguma attiecībā uz atbalstu, kas aptver 2002. gada izmaksas, var turpināt piemērot Lēmumā Nr. 3632/93/EOTK izstrādātos noteikumus un principus, izņemot noteikumus attiecībā uz termiņiem un kārtību.

3. Šo regulu piemēro līdz 2010. gada 31. decembrim.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2002. gada 23. jūlijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

P. S. Møller

[1] OV C 304 E, 30.10.2001., 202. lpp.

[2] Atzinums sniegts 2002. gada 30. maijā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

[3] OV C 321, 16.11.2001., 2. lpp.

[4] OV C 48, 21.2.2002., 49. lpp.

[5] OV L 329, 30.12.1993., 12. lpp.

[6] OV C 37, 3.2.2001., 3. lpp.

[7] OV L 309, 27.11.2001., 1. lpp.

[8] Starptautiskā vidējas kvalitātes un augstas kvalitātes ogļu kodifikācijas sistēma (1998); Ogļu slānī starptautiskā klasifikācija (1998) un Starptautiskā zemas kvalitātes ogļu kodifikācijas sistēma (1999).

[9] OV L 83, 27.3.1999., 1. lpp.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

Regulas 7. pantā minēto izmaksu definīcija

1. Notikušās un paredzamās izmaksas tikai tiem uzņēmumiem, kuri veic vai ir veikuši pārstrukturizēšanu un racionalizēšanu

Tikai:

a) sociālo pabalstu izmaksas sakarā ar darbinieku atlaišanu pensijā, pirms tie sasniedz likumos noteikto pensijas vecumu;

b) citi neparedzēti izdevumi attiecībā uz darbiniekiem, kuri zaudē darbu sakarā ar pārstrukturēšanu un racionalizēšanu;

c) pensiju un pabalstu izmaksas darbiniekiem, kuri zaudē darbu sakarā ar pārstrukturēšanu un racionalizēšanu, un darbiniekiem, kam ir tiesības šādus maksājumus saņemt pirms pārstrukturēšanas, ārpus likumos noteiktas sistēmas;

d) uzņēmumu segtās izmaksas par darbinieku readaptāciju, lai palīdzētu tiem atrast citu darbu ārpus ogļu rūpniecības, jo īpaši, mācību izmaksas;

e) bezmaksas ogles darbiniekiem, kuri zaudē darbu sakarā ar pārstrukturēšanu un racionalizēšanu, un darbiniekiem, kam ir tiesības tās saņemt pirms pārstrukturēšanas;

f) izmaksas sakarā ar administratīviem, juridiskiem vai nodokļu noteikumiem;

g) papildu darbi apakšzemes drošībai sakarā ar ražotņu slēgšanu;

h) kalnraktuvju postījumi, ja tos ir radījušas ražotnes, kuras slēdz sakarā ar pārstrukturēšanu;

i) izmaksas saistībā ar bijušo ogļu raktuvju sanāciju, it sevišķi,

- izmaksas sakarā ar ūdens piegādes un notekūdeņu novadīšanas organizāciju pakalpojumiem,

- citas izmaksas sakarā ar ūdens piegādi un notekūdeņu novadīšanu;

j) iemaksas bijušo raktuvju darbinieku veselības apdrošināšanai;

k) ārkārtējs, būtisks vērtības zaudējums, ja tas rodas sakarā ar ražotņu slēgšanu (neņemot vērā pārvērtēšanu, kas notikusi laikā kopš 1994. gada 1. janvāra un kas pārsniedz inflācijas līmeni).

2. Notikušās un paredzētās izmaksas dažiem uzņēmumiem

a) iemaksu palielinājums ārpus likumos noteiktas sistēmas, lai segtu sociālā nodrošinājuma izmaksas sakarā ar maksātāju samazināšanos pēc pārstrukturēšanas;

b) izdevumi par ūdens piegādi un notekūdeņu novadīšanu sakarā ar pārstrukturēšanu;

c) maksas palielinājums organizācijām, kas atbildīgas par ūdens piegādi un notekūdeņu novadīšanu, ja tas ir sakarā ar attiecīgās ogļu ražošanas samazināšanu pēc pārstrukturēšanas.

--------------------------------------------------