Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1406/2002

(2002. gada 27. jūnijs)

par Eiropas Jūras drošības aģentūras izveidošanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 80. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu [3],

saskaņā ar Līguma 251. pantā paredzēto procedūru [4],

tā kā:

(1) Lai paaugstinātu jūras satiksmes drošību un novērstu tās radīto piesārņojumu, Kopienā jau ir pieņemti daudzi tiesību akti. Lai šie tiesību akti būtu iedarbīgi, tie pienācīgā veidā visā Kopienā jāpiemēro vienādi. Tādējādi tiks nodrošināti līdzvērtīgi konkurences apstākļi, samazināsies konkurences traucējumi, kurus rada prasībām neatbilstīgi kuģi, dodot labumu nopietniem jūras transporta pakalpojumu tirgus dalībniekiem.

(2) Daļu pašlaik Kopienas vai valstu līmenī veicamo uzdevumu varētu uzticēt specializētai iestādei. Lai pienācīgi ieviestu ar kuģošanas drošību un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu saistītajos jautājumos pieņemtos Kopienas tiesību aktus, uzraudzītu to ieviešanu un novērtētu veikto pasākumu efektivitāti, patiešām ir vajadzīga gan tehniska un zinātniska palīdzība, gan augsts profesionalitātes līmenis. Tāpēc Kopienas esošajā institucionālajā struktūrā un ņemot vērā pašreizējo pilnvaru sadalījumu, ir jāizveido Eiropas Jūras drošības aģentūra ("Aģentūra").

(3) Aģentūrai vajadzētu būt tehniskai iestādei, kura Kopienai nodrošina vajadzīgos līdzekļus kuģošanas drošības paaugstināšanai un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas noteikumu ievērošanai. Aģentūrai būtu jāpalīdz Komisijai pastāvīgi papildināt un izstrādāt Kopienas tiesību aktus ar kuģošanas drošību un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu saistītajos jautājumos, un būtu jāsniedz vajadzīgais atbalsts, lai nodrošinātu to kopīgu un efektīvu ieviešanu visā Kopienā, palīdzot Komisijai veikt tai saskaņā ar pašlaik spēkā esošajiem un turpmāk pieņemamajiem Kopienas tiesību aktiem noteiktos uzdevumus jautājumos, kas saistīti ar kuģošanas drošību un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu.

(4) Lai sasniegtu mērķus, kuru dēļ Aģentūra tiek veidota, būtu ieteicams, ka aģentūra veic vairākus citus svarīgus uzdevumus, kas vērsti uz kuģošanas drošības un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu dalībvalstu ūdeņos. Šajā sakarībā Aģentūrai sadarbībā ar dalībvalstīm būtu jāorganizē attiecīgi apmācību pasākumi ar ostas valsts un karoga valsts kontroli saistītajos jautājumos un jāsniedz tehniska palīdzība Kopienas tiesību aktu un noteikumu ieviešanai. Tam būtu jāveicina dalībvalstu sadarbība ar Komisiju, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 27. jūnija Direktīvā 2002/59/EK par Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmas izveidošanu, un par Padomes Direktīvas 93/75/EEK [5] atcelšanu, konkrēti, sadarbība informācijas sistēmas izveidošanā un izmantošanā, kas vajadzīga saskaņā ar minēto direktīvu, un sadarbība pasākumu veikšanā, kas saistīti ar kuģu nopietnu avāriju izmeklēšanu. Tai būtu jānodrošina Komisija un dalībvalstis ar objektīvu, ticamu un salīdzināmu informāciju un datiem par kuģošanas drošību un par kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu, dodot tām iespējas uzņemties iniciatīvas pastiprināt esošos pasākumus un novērtēt to efektivitāti. Ar to varētu nodot kandidātvalstu rīcībā Kopienas zinātību kuģošanas drošības jautājumos. Tai būtu jābūt atvērtai līdzdalībai dalībvalstīm un tām trešām valstīm, kurām ar Kopienu noslēgti līgumi par Kopienas tiesību aktu pieņemšanu un ieviešanu ar kuģošanas drošību un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu saistītajos jautājumos.

(5) Aģentūrai būtu jāveicina dalībvalstu ciešāka sadarbība, jāizstrādā un Kopienā jāpopularizē labākie paņēmieni un metodes. Tas savukārt veicinātu Kopienas kuģošanas drošības sistēmas uzlabošanos, samazinātu kuģu avāriju risku, jūras piesārņojumu un jūrā bojā gājušo skaitu.

(6) Lai pienācīgi veiktu Aģentūrai uzticētos uzdevumus, Kopienas kuģošanas drošības un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas sistēmas uzraudzībai būtu ieteicams, ka tās amatpersonas pārbaudes vizītēs apmeklē dalībvalstis. Vizītes būtu veicamas saskaņā ar politiku, kas jāizstrādā Aģentūras Administratīvajai padomei, un tās būtu jāsekmē dalībvalstu institūcijām.

(7) Aģentūrai būtu jāievēro Kopienas tiesību akti, kas attiecas uz dokumentu publiskošanu, un personu aizsardzību jautājumos, kas saistīti ar personas datu apstrādi. Tai par savu darbību viegli saprotamā veidā būtu jāsniedz sabiedrībai un visām ieinteresētajām personām objektīva un ticama informācija.

(8) Aģentūras līgumsaistībām, ko nosaka likumi, saskaņā ar kuriem noslēgti Aģentūras līgumi, šādu līgumu šķīrējtiesas klauzulā būtu jāparedz Eiropas Kopienu Tiesas jurisdikcija. Eiropas Kopienu Tiesas jurisdikcijā būtu jānodod arī strīdi par zaudējumu atlīdzību saskaņā ar Aģentūras saistībām, kas nav līgumsaistības.

(9) Lai efektīvi nodrošinātu Aģentūras funkciju īstenošanu, tās Administratīvajā padomē vajadzētu būt dalībvalstu un Komisijas pārstāvjiem, kas pilnvaroti sastādīt budžetu, pārbaudīt tā izpildi, pieņemt vajadzīgos finanšu noteikumus, noteikt pārredzamu Aģentūras lēmumu pieņemšanas procedūru, apstiprināt darba programmu, pārbaudīt dalībvalstu iesniegtos tehniskās palīdzības pieprasījumus, noteikt dalībvalstu apmeklējumu politiku un iecelt izpilddirektoru. Ņemot vērā Aģentūras tehnisko un zinātnisko uzdevumu sarežģītību, tās Administratīvajā padomē būtu ieteicams iekļaut pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts un četrus Komisijas pārstāvjus, kas ir augsti kvalificēti nozares speciālisti. Lai papildus nodrošinātu Administratīvās padomes kompetenci un pieredzi iespējami augstā līmenī, un, ņemot vērā sektoru iesaistīšanu, kas visciešāk saistīti ar Aģentūrai noteiktajiem uzdevumiem, Komisijai no šiem sektoriem būtu jānozīmē padomes locekļi bez balsstiesībām, pamatojoties uz viņu personiskajiem nopelniem un pieredzi kuģošanas drošības jautājumos un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanā, un nevis kā attiecīgo profesionālo organizāciju pārstāvji.

(10) Aģentūras labas darbības nodrošināšanai ir nepieciešams, lai tās izpilddirektoru ieceltu, ņemot vērā nopelnus un ar dokumentiem apliecinātu administratīvā un vadības darba pieredzi, kā arī kompetenci un pieredzi ar kuģošanas drošību un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu saistītajos jautājumos un lai attiecībā uz Aģentūras organizāciju un iekšējo darbību izpilddirektors veiktu savus pienākumus pilnīgi neatkarīgi un elastīgi. Šim nolūkam izpilddirektoram būtu jāsagatavo un jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu Aģentūras darba programmas pienācīgu izpildi, katru gadu jāsastāda gada pārskata projekts iesniegšanai Administratīvajai padomei, jāsastāda Aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāme un jāīsteno budžeta plāns.

(11) Lai nodrošinātu Aģentūras pilnīgu autonomiju un darbības neatkarību, tiek uzskatīts par vajadzīgu tai piešķirt atsevišķu budžetu, kura ieņēmumu lielāko daļu veido Kopienas iemaksa.

(12) Pēdējos gados sakarā ar vairāk centralizētu resoru izveidošanu budžeta lēmējinstitūcija ir mēģinājusi uzlabot tiem piešķirtā Kopienas finansējuma izlietojuma pārskatāmību un to pārvaldības kontroli, jo īpaši attiecībā uz maksājumu iekļaušanu budžetā, finanšu kontroli, pilnvaru apjomu, iemaksām pensiju fondos un iekšējo budžeta procedūru (rīcības kodeksu). Līdzīgā veidā Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Regulu (EK) Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) [6], bez ierobežojumiem vajadzētu attiecināt uz Aģentūru, kurai būtu jāpievienojas iestāžu nolīgumam, ko 1999. gada 25. maijā noslēdzis Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome un Eiropas Kopienu Komisija par iekšējo izmeklēšanu, kuru veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) [7].

(13) Piecu gadu laikā no Aģentūras pienākumu pildīšanas sākuma dienas Administratīvajai padomei būtu jāveic neatkarīgs ārējais audits, lai novērtētu šīs regulas ietekmi, Aģentūru un tās darbību, kas saistīta ar kuģošanas drošības paaugstināšanu un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

MĒRĶI UN UZDEVUMI

1. pants

Mērķi

1. Saskaņā ar šo regulu izveido Eiropas Jūras drošības aģentūru (Aģentūru), lai visā Kopienā nodrošinātu augstu, vienveidīgu un efektīvu kuģošanas drošības un kuģu izraisīta piesārņojuma novēršanas līmeni.

2. Aģentūra dalībvalstīm un Komisijai sniedz vajadzīgo tehnisko un zinātnisko palīdzību, kā arī augsti kvalificētu speciālistu palīdzību, kas nepieciešama, lai palīdzētu pienācīgi ieviest ar kuģošanas drošību un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu saistītajos jautājumos pieņemtos Kopienas tiesību aktus, uzraudzīt to īstenošanu un novērtētu veikto pasākumu efektivitāti.

2. pants

Uzdevumi

Lai nodrošinātu, ka piemērotā veidā tiek īstenoti 1. pantā noteiktie mērķi, Aģentūra veic šādus uzdevumus:

a) attiecīgos gadījumos palīdz Komisijai veikt sagatavošanās darbus Kopienas tiesību aktu precizēšanai un izstrādāšanai jautājumos, kas saistīti ar kuģošanas drošību un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu, jo īpaši atbilstīgi attiecīgo starptautisko tiesību aktu izmaiņām. Šajā uzdevumā ietilpst arī kuģošanas drošības un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas jautājumiem veltīto pētniecības projektu analīze;

b) palīdz Komisijai visā Kopienā efektīvi īstenot Kopienas tiesību aktus jautājumos, kas attiecas uz kuģošanas drošību un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu. Jo īpaši Aģentūra:

i) veic Kopienas līmeņa ostas valsts kontroles režīma ievērošanas uzraudzību, kurā var ietilpt arī dalībvalstu apmeklējumi, un ierosina Komisijai šajā jomā veikt vajadzīgos uzlabojumus;

ii) sniedz Komisijai tehnisko palīdzību, kas vajadzīga, lai piedalītos tehnisko institūciju darbā, kas izveidotas saskaņā ar Parīzes Saprašanās memorandu par valsts kontroli ostās;

iii) palīdz Komisijai veikt uzdevumus, kuri tai noteikti pašlaik spēkā esošajos un turpmāk pieņemamajos Kopienas tiesību aktos jautājumos, kas attiecas uz kuģošanas drošību un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu, jo īpaši tiesību aktos, kas attiecas uz klasificēšanas sabiedrībām, pasažieru kuģu drošību, kā arī kuģu apkalpju drošību, apmācībām, sertificēšanu un uzraudzību;

c) kopā ar dalībvalstīm:

i) piemērotos gadījumos organizē apmācību jomās, par kurām atbild pieraksta ostas valsts un karoga valsts;

ii) izstrādā tehniskos risinājumus un sniedz tehnisko palīdzību jautājumos, kas saistīti ar Kopienas tiesību aktu īstenošanu;

d) veicina dalībvalstu un Komisijas sadarbību jautājumos, uz kuriem attiecas Direktīva 2002/59/EK. Aģentūra jo īpaši:

i) veicina sadarbību starp piekrastes valstīm attiecīgajos kuģošanas rajonos jautājumos, uz kuru attiecas minētā direktīva;

ii) izstrādā un izmanto informācijas sistēmu, kas vajadzīga minētās direktīvas mērķu sasniegšanai;

e) veicina dalībvalstu sadarbību ar Komisiju, izstrādājot vienotu metodoloģiju kuģu avāriju izmeklēšanai saskaņā ar starptautiski atzītiem principiem un ievērojot dalībvalstu tiesību sistēmu atšķirības, sniedz palīdzību dalībvalstīm pasākumos, kas saistīti kuģu smagu avāriju izmeklēšanu un avāriju izmeklēšanas pārskatu analīzi;

f) Komisijai un dalībvalstīm sniedz objektīvu, ticamu un salīdzināmu informāciju un datus par kuģošanas drošību un par kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu, tādējādi nodrošinot iespējas veikt pasākumus kuģošanas drošības paaugstināšanai, kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanai un to efektivitātes novērtēšanai. Pie šiem uzdevumiem pieder ar kuģošanas drošību un jūras satiksmi, kā arī ar jūras piesārņojumu - gan avāriju, gan apzinātas rīcības rezultātā radušos piesārņojumu - saistīto tehnisko datu vākšana, reģistrācija un izvērtēšana, sistemātiska esošo datubāzu izmantošana, tostarp to salīdzināšana un papildināšana, bet attiecīgos gadījumos arī jaunu datubāzu izstrādāšana. Uz savākto datu pamata ik pēc sešiem mēnešiem Aģentūra palīdz Komisijai publicēt informāciju par kuģiem, kuriem nav atļauts ienākt Kopienas ostās saskaņā ar Padomes 1995. gada 19. jūnija Direktīvu 95/21/EK, kas nosaka, kā kuģošanai Kopienas ostās un dalībvalstu jurisdikcijai pakļautos ūdeņos piemērot starptautiskos standartus attiecībā uz kuģu drošību, piesārņojuma novēršanu un dzīves un darba apstākļiem uz kuģiem (ostas valsts kontrole) [8]. Aģentūra palīdzēs Komisijai un dalībvalstīm veikt pasākumus kuģu identifikācijas uzlabošanai un to kuģu vajāšanai, kuri veic nelikumīgas noplūdes;

g) sarunu laikā ar kandidātvalstīm Aģentūra tām var sniegt tehnisku palīdzību Kopienas tiesību aktu īstenošanai ar kuģošanas drošību un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu saistītajos jautājumos. Šis uzdevums ir saistīts ar esošajām reģionālās sadarbības programmām, un attiecīgos gadījumos tajā ietilpst vajadzīgo apmācību organizācija.

3. pants

Dalībvalstu apmeklējumi

1. Aģentūra tai uzticēto uzdevumu veikšanai var apmeklēt dalībvalstis pārbaudes vizītēs saskaņā ar Administratīvās padomes noteikto politiku. Dalībvalstu iestādes sniedz Aģentūras personāla darbam nepieciešamo atbalstu.

2. Aģentūra par plānoto apmeklējumu informē attiecīgo dalībvalsti, paziņojot deleģētos ierēdņus un viņu vizītes sākuma dienu. Aģentūras ierēdņiem tiek uzdots veikt pārbaudes vizīti ar tās izpilddirektora lēmumu, kurā norādīti komandējuma mērķi un uzdevumi.

3. Pēc katras pārbaudes vizītes Aģentūra sastāda ziņojumu, kuru nosūta Komisijai un attiecīgajai dalībvalstij.

4. pants

Informācijas pārskatāmība un aizsardzība

1. Izskatot pieteikumus par pieeju tās rīcībā esošajiem dokumentiem, uz Aģentūru attiecināmi principi, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulā (EK) Nr. 1049/2001 par Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentu publiskumu [9].

2. Aģentūra var darīt zināmu to saturu pēc pašas iniciatīvas jomās, kas ietilpst tās uzdevumos. Aģentūra jo īpaši nodrošina, ka sabiedrībai un visām ieinteresētajām personām par tās darbību viegli saprotamā veidā nekavējoties tiek sniegta objektīva un ticama informācija.

3. Administratīvā padome šā panta 1. un 2. punkta noteikumu piemērošanai izstrādā attiecīgus iekšējās kārtības noteikumus.

4. Uz informāciju, kuru Komisija un Aģentūra savākusi saskaņā ar šo regulu, attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti [10].

II NODAĻA

IEKŠĒJĀ STRUKTŪRA UN DARBĪBA

5. pants

Juridiskais statuss, reģionālie centri

1. Aģentūra ir Kopienas organizācija. Tai ir juridiskas personas statuss.

2. Dalībvalstīs Aģentūrai ir visplašākā tiesībspēja, ko saskaņā ar šo valstu tiesību aktiem piešķir juridiskām personām. Tā var jo īpaši pirkt vai pārdot kustamu un nekustamu īpašumu, kā arī būt par pusi tiesas procesos.

3. Pēc Komisijas pieprasījuma Administratīvā padome ar attiecīgo dalībvalstu piekrišanu var pieņemt lēmumu par reģionālo centru izveidošanu, kas vajadzīgi ar navigācijas un jūras satiksmes uzraudzību saistīto uzdevumu veikšanai saskaņā ar Direktīvu 2002/59/EK.

4. Aģentūru pārstāv tās izpilddirektors.

6. pants

Personāls

1. Uz Aģentūras personālu attiecas Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumi, Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība un noteikumi, kurus šo Civildienesta noteikumu un Nodarbināšanas kārtības piemērošanai ir kopīgi pieņēmušas Eiropas Kopienu iestādes. Administratīvā padome, vienojoties ar Komisiju, pieņem attiecīgus sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus.

2. Neskarot 16. panta noteikumus, attiecībā uz savu personālu Aģentūra izmanto tiesības, ko ar Civildienesta noteikumiem un ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību piešķir iestādēm, kas veic darbinieku iecelšanu.

3. Aģentūras darbinieki ir Komisijas vai dalībvalstu uz laiku ieceltas vai atbalstītas amatpersonas un citi darbinieki, kurus Aģentūra pieņem tai noteikto uzdevumu veikšanai.

7. pants

Privilēģijas un imunitāte

Uz Aģentūru un tās personālu attiecas Protokols par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās.

8. pants

Atbildība

1. Aģentūras līgumisko atbildību regulē tiesības, ko piemēro attiecīgajam līgumam.

2. Tiesas kompetencē ir pieņemt spriedumu saskaņā ar jebkuru šķīrējtiesas klauzulu, kas ietverta Aģentūras noslēgtajā līgumā.

3. Ja pastāv tādas saistības, kas nav līgumsaistības, Aģentūra saskaņā ar vispārīgiem tiesību principiem, kas ir kopīgi visu dalībvalstu tiesību aktiem, atlīdzina visus zaudējumus, ko radījušas Aģentūras struktūrvienības vai to darbinieki, pildot savus pienākumus.

4. Tiesas jurisdikcijā ir strīdi, kas saistīti ar 3. punktā minēto zaudējumu atlīdzināšanu.

5. Darbinieku personisko atbildību Aģentūrai reglamentē Civildienesta noteikumi vai attiecīgi viņiem piemērojamā nodarbināšanas kārtība.

9. pants

Valodas

1. Uz Aģentūru attiecas 1958. gada 15. aprīļa Regula Nr. 1, ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas [11].

2. Aģentūras darbam vajadzīgos tulkošanas pakalpojumus sniedz Eiropas Savienības institūciju tulkošanas centrs.

10. pants

Administratīvās padomes izveidošana un pilnvaras

1. Saskaņā ar šo pantu izveido Administratīvo padomi.

2. Administratīvā padome:

a) saskaņā ar 16. pantu ieceļ izpilddirektoru;

b) katru gadu līdz 30. aprīlim pieņem Aģentūras iepriekšējā gada pārskatu un to nosūta dalībvalstīm, Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai;

c) darba programmas izstrādāšanas gaitā izskata 2. panta c) punkta ii) apakšpunktā minētos dalībvalstu tehniskās palīdzības pieprasījumus;

d) katru gadu līdz 31. oktobrim, ievērojot Komisijas atzinumu, pieņem Aģentūras nākamā gada darba programmu, un to nosūta dalībvalstīm, Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.

Šo darba programmu pieņem, neskarot gadskārtējo Kopienas budžeta procedūru. Ja Komisija 15 dienu laikā pēc darba programmas pieņemšanas par to pauž neapmierinātību, Administratīvā padome programmu, kas iespējams tiek grozīta, divu mēnešu laikā izskata atkārtoti, un otrajā lasījumā to pieņem vai nu ar divu trešdaļu balsu vairākumu, ieskaitot Komisijas pārstāvju balsis, vai arī ar dalībvalstu pārstāvju vienprātīgu lēmumu;

e) līdz kārtējā finanšu gada sākumam pieņem Aģentūras galīgo budžetu, vajadzības gadījumā to koriģējot atbilstīgi Kopienas iemaksai un citiem Aģentūras ieņēmumiem;

f) nosaka procedūras izpilddirektora lēmumu pieņemšanai;

g) nosaka politiku, saskaņā ar kuru veicamas 3. pantā minētās pārbaudes vizītes;

h) izpilda savus uzdevumus attiecībā uz Aģentūras budžetu saskaņā ar 18., 19. un 21. pantu;

i) īsteno disciplinārās pilnvaras attiecībā uz izpilddirektoru un 15. panta 3. punktā minētajiem struktūrvienību vadītājiem;

j) pieņem savu reglamentu.

11. pants

Administratīvās padomes sastāvs

1. Administratīvās padomes sastāvā ir pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts un četri Komisijas pārstāvji, kā arī četri Komisijas izvirzīti speciālisti bez balsstiesībām, kas pārstāv ar Aģentūras darbu visciešāk saistītās nozares.

Padomes locekļus ieceļ, ņemot vērā to pieredzi un zināšanas ar kuģošanas drošību un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu saistītajos jautājumos.

2. Dalībvalstis un Komisija ieceļ savus pārstāvjus Administratīvajā padomē un viņu aizstājējus, kas pārstāv padomes locekļus viņu prombūtnes laikā.

3. Locekļu amata pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Locekļu pilnvaru termiņu var vienreiz pagarināt.

4. Ja vajadzīgs, 17. panta 2. punktā minētajos noteikumos paredz kārtību, kādā padomes darbā iesaistās trešo valstu pārstāvji.

12. pants

Administratīvās padomes priekšsēdētājs

1. Administratīvā padome no saviem locekļiem ievēl priekšsēdētāju un viņa vietnieku. Priekšsēdētāja vietnieks automātiski ieņem priekšsēdētāja vietu gadījumos, kad priekšsēdētājs nevar veikt savus pienākumus.

2. Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka pilnvaru termiņš ir trīs gadi, un tas beidzas, tiklīdz viņi vairs nav administratīvās padomes locekļi. Pilnvaru termiņu var pagarināt vienu reizi.

13. pants

Sanāksmes

1. Administratīvās padomes sanāksmes sasauc tās priekšsēdētājs.

2. Aģentūras izpilddirektors piedalās jautājumu apspriešanā.

3. Administratīvā padome sanāk uz parastām sanāksmēm divreiz gadā. Turklāt tā sanāk arī pēc priekšsēdētāja iniciatīvas, pēc Komisijas vai vienas trešdaļas dalībvalstu pieprasījuma.

4. Interešu konflikta gadījumos vai tad, ja lieta jāizskata konfidenciāli, Administratīvā padome attiecīgajos dienaskārtības jautājumos var pieņemt lēmumu, nepiedaloties tiem padomes locekļiem, kas iecelti kā speciālisti no nozarēm, kuras ir visciešāk saistītas ar Aģentūras darbu. Sīki izstrādātas normas par šā noteikuma piemērošanu var iekļaut reglamentā.

5. Administratīvā padome uz savām sanāksmēm novērotāja statusā var uzaicināt jebkuru personu, kuras viedoklis varētu interesēt padomes locekļus.

6. Administratīvās padomes locekļiem saskaņā ar reglamentu var palīdzēt padomdevēji vai eksperti.

7. Aģentūra izveido Administratīvās padomes sekretariātu.

14. pants

Balsošana

1. Administratīvā padome pieņem lēmumus ar visu balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu.

2. Katram loceklim ir viena balss. Aģentūras izpilddirektors nebalso.

Ja kāds padomes loceklis sanāksmē nepiedalās, viņa balsstiesības ir tiesības izmantot šā locekļa aizstājējam.

3. Reglamentā attiecībā uz balsošanas kārtību nosaka sīkāk izstrādātus noteikumus, jo īpaši par nosacījumiem, kādos viens padomes loceklis darbojas cita locekļa vārdā.

15. pants

Izpilddirektora pienākumi un pilnvaras

1. Aģentūru vada tās izpilddirektors, kas, neskarot jautājumus, kas ir Komisijas un Administratīvās padomes kompetencē, veic savus pienākumus pilnīgi neatkarīgi.

2. Izpilddirektoram ir šādi pienākumi un pilnvaras:

a) sagatavot darbības programmu, un pēc apspriešanas ar Komisiju to iesniegt Administratīvajai padomei. Veikt vajadzīgos pasākumus programmas īstenošanai. Saskaņā ar 10. panta 2. punkta c) apakšpunktu atbildēt uz tehniskās palīdzības pieprasījumiem, ko iesniegušas dalībvalstis vai Komisija;

b) pēc apspriešanās ar Komisiju un ievērojot Administratīvās padomes saskaņā ar 10. panta 2. punkta g) apakšpunktu noteikto politiku, pieņemt lēmumus par 3. pantā noteikto pārbaudes vizīšu veikšanu;

c) veikt visus vajadzīgos pasākumus, tostarp iekšēju administratīvu norādījumu pieņemšanu un paziņojumu publicēšanu, lai nodrošinātu Aģentūras darbību saskaņā ar šīs regulas noteikumiem;

d) organizēt efektīvu uzraudzības sistēmu, lai varētu salīdzināt Aģentūras veikumu ar tai noteiktajiem darbības mērķiem. Uz tās pamata izpilddirektors katru gadu sagatavo un iesniedz Administratīvajai padomei gada pārskata projektu. Izveidot atzītiem profesionāliem standartiem atbilstīgas regulāras vērtēšanas procedūras;

e) attiecībā uz personālu izmanto 6. panta 2. punktā noteiktās pilnvaras;

f) saskaņā ar 18. panta noteikumiem sastādīt Aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmi un saskaņā ar 19. pantu izpildīt budžetu.

3. Izpilddirektoram var palīdzēt viens vai vairāki struktūrvienību vadītāji. Izpilddirektora prombūtnes vai slimības laikā viņa pienākumu veic viens no struktūrvienību vadītājiem.

16. pants

Izpilddirektora iecelšana

1. Aģentūras izpilddirektoru ieceļ tās Administratīvā padome, ņemot vērā nopelnus un ar dokumentiem apliecinātu administratīvā un vadības darba pieredzi, kā arī kompetenci un pieredzi ar kuģošanas drošību un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu saistītajos jautājumos. Administratīvā padome pieņem lēmumus ar visu balsstiesīgo locekļu četru piektdaļu balsu vairākumu. Komisija šim amatam drīkst ieteikt vienu vai vairākus kandidātus.

Administratīvajai padomei saskaņā ar to pašu procedūru ir tiesības izpilddirektoru atlaist.

2. Izpilddirektora amata pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Šo pilnvaru termiņu vienreiz var pagarināt.

17. pants

Trešo valstu dalība

1. Aģentūras darbībā var iesaistīties trešās valstis, kurām ar Kopienu noslēgti līgumi par Kopienas tiesību aktu pieņemšanu un piemērošanu ar kuģošanas drošību un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu saistītajos jautājumos.

2. Saskaņā ar attiecīgajiem šo līgumu noteikumiem izstrādās noteikumus, kuros inter alia trešo valstu līdzdalībai Aģentūras darbā noteiks apjomu un sīki izstrādātus noteikumus, tostarp noteikumus par finanšu iemaksām un personālu.

III NODAĻA

FINANSIĀLĀS PRASĪBAS

18. pants

Budžets

1. Aģentūras ieņēmumus veido:

a) Kopienas ieguldījums;

b) iespējamās to trešo valstu iemaksas, kuras iesaistās Aģentūras darbā saskaņā ar 17. pantu;

c) maksa par publikācijām, apmācībām vai citiem Aģentūras sniedzamajiem pakalpojumiem.

2. Aģentūras izdevumos ietilpst personāla, administratīvie, infrastruktūras uzturēšanas uz darbības izmaksas.

3. Izpilddirektors sastāda Aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmi nākamajam finanšu gadam, un to kopā ar štatu sarakstu iesniedz Administratīvajai padomei.

4. Ieņēmumi un izdevumi ir līdzsvarā.

5. Administratīvā padome katru gadu līdz 30. aprīlim pieņem budžeta projektu, ko kopā ar orientējošu darba programmu nosūta Komisijai un tām trešām valstīm, kuras iesaistījušās Aģentūras darbībā saskaņā ar 17. pantu.

Pamatojoties uz budžeta projektu, Komisija ieraksta attiecīgās aplēses provizoriskajā Eiropas Savienības kopbudžeta projektā, kas, ievērojot Līguma 272. pantu, jāiesniedz Padomei. Jāievēro Kopienas apstiprinātā budžeta apjoma plāns nākamajiem gadiem.

6. Pēc Eiropas Savienības kopbudžeta apstiprināšanas Administratīvā padome pieņem Aģentūras budžetu un galīgo darba programmu, ja vajadzīgs, šos dokumentus labo, ņemot vērā piešķirto Kopienas iemaksu. Pēc tam tos nekavējoties nosūta Komisijai, budžeta lēmējinstitūcijai un tām trešajām valstīm, kuras iesaistījušās Aģentūras darbā.

19. pants

Budžeta izpilde un kontrole

1. Aģentūras budžeta plānu izpilda tās izpilddirektors.

2. Saistību, visu izdevumu apmaksas un visu ieņēmumu esamības un saņemšanas kontroli veic Komisijas finanšu kontrolieris.

3. Katru gadu vēlākais līdz 31. martam izpilddirektors Komisijai, Administratīvajai padomei un Revīzijas palātai iesniedz sīkus pārskatus par visiem iepriekšējā gada ieņēmumiem un izdevumiem.

Revīzijas palāta šos pārskatus izskata saskaņā ar Līguma 248. pantu. Tā katru gadu publicē ziņojumu par Aģentūras darbību.

4. Eiropas Parlaments pēc Administratīvās padomes ieteikuma atbrīvo izpilddirektoru no atbildības attiecībā uz budžeta plāna izpildi.

20. pants

Krāpšanas apkarošana

1. Krāpšanas, korupcijas un citu nelikumīgu darbību apkarošanai bez jebkādiem ierobežojumiem uz Aģentūru attiecas Regulas (EK) Nr. 1073/1999 noteikumi.

2. Aģentūra pievienojas 1999. gada 25. maija iestāžu nolīgumam par OLAF iekšējo izmeklēšanu un nekavējoties pieņem attiecīgus noteikumus, kas piemērojami visiem tās darbiniekiem.

3. Lēmumos par finansēšanu un īstenošanas nolīgumos un instrumentos, kas no tiem izriet, nepārprotami izvirza noteikumu, ka vajadzības gadījumos Revīzijas palāta un Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt Aģentūras finansējuma saņēmēju un par to piešķiršanu atbildīgo aģentu pārbaudes uz vietas objektos.

21. pants

Finanšu noteikumi

Administratīvā padome pēc Komisijas piekrišanas un Revīzijas palātas atzinuma saņemšanas pieņem Aģentūras Finanšu regulu. Šādā finanšu regulā konkrēti apraksta procedūru, saskaņā ar kuru jāsastāda un jāizpilda Aģentūras budžets, ievērojot 1977. gada 21. decembra Finanšu Regulas par Eiropas Kopienu vispārējo budžetu [12] 142. pantu.

IV NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

22. pants

Novērtēšana

1. Piecu gadu laikā no dienas, kad Aģentūra sākusi pildīt savus pienākumus, Administratīvā padome pasūta neatkarīgu ārējo auditu šīs regulas īstenošanas novērtēšanai. Komisija dara pieejamu Aģentūrai informāciju, kuru pēdējā uzskata par auditam nepieciešamu.

2. Auditā novērtē šīs regulas ietekmi, Aģentūru un tās darbību, kas saistīta ar kuģošanas drošības paaugstināšanu un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu. Pēc apspriešanās ar iesaistītajām pusēm un vienošanās ar Komisiju Administratīvā padome noformē konkrētu darba uzdevumu.

3. Administratīvā padome saņem novērtējumu un sniedz Komisijai ieteikumus par šis regulas grozījumiem, Aģentūru un tās darbību. Audita rezultātus un ieteikumus Komisija nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei un dara zināmus atklātībā.

23. pants

Aģentūras darbības sākums

Aģentūra sāk darbību divpadsmit mēnešu laikā pēc tam, kad stājusies spēkā šī regula.

24. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Luksemburgā, 2002. gada 27. jūnijā

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

P. Cox

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

M. Arias Cañete

[1] OV C 120 E, 24.4.2001., 83. lpp. un OV C 103 E, 30.4.2002., 184. lpp.

[2] OV C 221, 7.8.2001., 64. lpp.

[3] OV C 357, 14.12.2001., 1. lpp.

[4] Eiropas Parlamenta 2001. gada 14. jūnija atzinums (OV C 53, 28.2.2002., 312. lpp.), Padomes 2002. gada 7. marta kopējā nostāja (OV C 119 E, 22.5.2002., 27. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2002. gada 12. jūnija lēmums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts), un Padomes 2002. gada 25. jūnija lēmums.

[5] OV L 208, 5.8.2002., 10. lpp.

[6] OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

[7] OV L 136, 31.5.1999., 15. lpp.

[8] OV L 157, 7.7.1995., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/106/EK (OV L 19, 22.1.2002., 17. lpp.).

[9] OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.

[10] OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

[11] OV 17, 6.10.1958., 385./58. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar 1994. gada Pievienošanās aktu.

[12] OV L 356, 31.12.1977., 1. lpp. Regula, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, EOTK, Euratom) Nr. 762/2001 (OV L 111, 20.4.2001., 1. lpp.).

--------------------------------------------------