Padomes Regula (EK) Nr. 1030/2002

(2002. gada 13. jūnijs),

ar ko nosaka vienotu uzturēšanās atļauju formu trešo valstu pilsoņiem

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 63. panta 3. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2],

tā kā:

(1) Amsterdamas Līgums ir vērsts uz to, lai pakāpeniski izveidotu brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, un uzliek Komisijai dalītas tiesības uz iniciatīvu, lai veiktu attiecīgos saskaņotas imigrācijas politikas pasākumus.

(2) Padomes un Komisijas rīcības plāna par Amsterdamas Līguma brīvības, drošības un tiesiskuma telpas noteikumu labāku īstenošanu [3] 38. panta c) punkta ii) daļā ir paredzēts sagatavot noteikumus attiecībā uz kārtību, kādā dalībvalstis izdod ilgtermiņa vīzas un uzturēšanās atļaujas.

(3) Tamperē 1999. gada 15. un 16. oktobrī sasauktā Eiropadome uzsvēra vajadzību pēc šādas saskaņotas imigrācijas politikas, jo īpaši ievērojot Līguma noteikumus attiecībā uz trešo valstu pilsoņu iebraukšanu un uzturēšanos.

(4) Kopienas Vienotajā rīcībā 97/11/TI [4] attiecībā uz vienotu uzturēšanās atļauju formu ir apstiprināta vajadzība saskaņot to uzturēšanās atļauju formu, ko dalībvalstis izdod trešo valstu pilsoņiem. Tādēļ Vienotā rīcība 97/11/TI būtu jāaizstāj ar Kopienas tiesību aktu.

(5) Šajās vienotas formas uzturēšanās atļaujās jāiekļauj visa nepieciešamā informācija, un tām jābūt ļoti augstā tehniskajā līmenī, jo īpaši attiecībā uz drošības pasākumiem pret dokumentu viltošanu un falsifikāciju. Tas palīdz novērst un cīnīties ar nelikumīgu ieceļošanu un nelegālu uzturēšanos. Šai formai jābūt piemērotai izmantošanai visās dalībvalstīs, un tajā jābūt vispārēji atpazīstamiem, saskaņotiem aizsardzības elementiem, kas skaidri saskatāmi ar neapbruņotu aci.

(6) Lai uzlabotu uzturēšanās atļauju aizsardzību pret viltošanu un falsifikāciju, dalībvalstis un Komisija, ņemot vērā jaunākos tehnikas sasniegumus, regulāri lemj par nepieciešamajām atļaujās iestrādāto aizsardzības elementu izmaiņām, jo īpaši attiecībā uz jaunu biometrijas elementu iekļaušanu un izmantošanu.

(7) Šajā regulā tiek izklāstīti tikai tādi priekšraksti, kas nav slepeni. Šie priekšraksti jāpapildina ar tādiem priekšrakstiem, kurus nedrīkst izpaust, lai novērstu dokumentu viltošanu un falsifikāciju, un kuros nedrīkst ietvert personu datus vai atsauces uz šādiem datiem. Tiesības pieņemt šādus papildu tehniskos priekšrakstus būtu jāpiešķir Komisijai, kurai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar 6. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 1683/95 (1995. gada 29. maijs), ar ko nosaka vienotu vīzu formu [5]. Šajā ziņā būtu jāpārliecinās, ka ir novērsta jebkādu pārtraukumu rašanās attiecībā uz uzturēšanās atļaujām atbilstīgi Padomes 1997. gada 17. decembra un 2001. gada 8. jūnija lēmumiem.

(8) Lai nodrošinātu to, ka attiecīgā informācija netiek atklāta plašāk, nekā tas nepieciešams, ir arī svarīgi, lai katra dalībvalsts izraudzītos vienu iestādi, kura būtu atbildīga par vienotās formas uzturēšanās atļauju iespiešanu, vienlaikus saglabājot tiesības vajadzības gadījumā šo iestādi mainīt. Katrai dalībvalstij drošības apsvērumu dēļ būtu jāpaziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm šīs kompetentās iestādes nosaukums.

(9) Dalībvalstīm, saskaņojot ar Komisiju, būtu jāīsteno vajadzīgie pasākumi, lai personas datu apstrādē ievērotu aizsardzības standartus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti [6].

(10) Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību [7].

(11) Šī regula neietekmē dalībvalstu kompetenci attiecībā uz valstu un teritoriālu vienību, kā arī uz to iestāžu izdotu pasu, ceļošanas dokumentu un personu apliecinošu dokumentu atzīšanu.

(12) Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, tādējādi Dānijai tas nav saistošs un nav tai jāpiemēro. Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķis ir papildināt Šengenas normas atbilstoši Eiropas Kopienas dibināšanas līguma IV sadaļas trešās daļas noteikumiem, Dānija saskaņā ar minētā protokola 5. pantu sešu mēnešu laikā pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi šo regulu, nolemj, vai tā transponēs to savos tiesību aktos.

(13) Attiecībā uz Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti šī regula papildina Šengenas normas jomā, kas minēta 1. panta B punktā Padomes Lēmumā 1999/437/EK (1999. gada 17. maijs) par dažiem pasākumiem, lai piemērotu Eiropas Savienības Padomes, Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes Nolīgumu par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē [8].

(14) Saskaņā ar 3. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Apvienotā Karaliste 2001. gada 3. jūlija vēstulē ir paziņojusi, ka tā vēlas piedalīties šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā.

(15) Saskaņā ar minētā protokola 1. pantu Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā. Tādēļ, neskarot iepriekšminētā protokola 4. pantu, šīs regulas noteikumi neattiecas uz Īriju,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Uzturēšanās atļaujas, ko dalībvalstis izdod trešo valstu pilsoņiem, sastāda vienotā formā, un tajās atvēl pietiekami daudz vietas šeit pielikumā noteiktajai informācijai. Vienoto formu var lietot uzlīmes vai atsevišķa dokumenta veidā. Katra dalībvalsts var vienotās formas attiecīgajā laukumā pievienot svarīgu informāciju par atļaujas veidu un par konkrētās personas tiesisko statusu, jo īpaši ziņas par to, vai šai personai ir atļauts strādāt.

2. Šajā regulā:

a) "uzturēšanās atļauja" nozīmē jebkādu atļauju, ko izdevušas dalībvalsts iestādes, kura ļauj trešās valsts pilsonim likumīgi uzturēties tās teritorijā, izņemot:

i) vīzas;

ii) atļaujas, ko izsniedz līdz uzturēšanās atļaujas pieteikuma vai patvēruma pieteikuma izskatīšanai;

iii) tādas atļaujas, ko uzturēšanās laikam, kas nepārsniedz sešus mēnešus, izsniedz dalībvalstis, kuras nepiemēro 21. panta noteikumus Konvencijā, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas līgumu starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par kontroļu pakāpenisku atcelšanu pie kopīgām robežām [9];

b) "trešās valsts pilsonis" nozīmē jebkuru tādu personu, kas nav Savienības pilsonis Līguma 17. panta 1. punkta izpratnē.

2. pants

1. Saskaņā ar 7. panta 2. punktā minēto procedūru vienotajai uzturēšanās atļauju formai nosaka papildu tehniskos priekšrakstus attiecībā uz šādiem jautājumiem:

a) papildu aizsardzības elementi un drošības prasības, to skaitā paaugstināti standarti viltošanas un falsifikācijas novēršanai;

b) tehniskās procedūras un noteikumi vienotās formas uzturēšanās atļaujas aizpildīšanai;

c) citi noteikumi, kas jāievēro, aizpildot vienoto uzturēšanās atļaujas formu.

2. Vienotās uzturēšanās atļaujas krāsas var mainīt saskaņā ar 7. panta 2. punktā minēto procedūru.

3. pants

Regulas 2. pantā minētie priekšraksti ir slepeni, un tos nepublicē. Tie ir pieejami vienīgi dalībvalstu izraudzītajām iestādēm, kuras atbild par iespiešanu, un dalībvalsts vai Komisijas attiecīgi pilnvarotām personām.

Katra dalībvalsts izraugās vienu iestādi, kura ir atbildīga par vienotās formas uzturēšanās atļaujas veidlapu iespiešanu. Tā paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm šīs iestādes nosaukumu. Divas vai vairākas dalībvalstis var izraudzīties vienu un to pašu iestādi. Katra dalībvalsts ir tiesīga mainīt izraudzīto iestādi. Tā attiecīgi informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

4. pants

Neskarot datu aizsardzības noteikumus, personām, kurām izsniegta uzturēšanās atļauja, ir tiesības pārbaudīt uzturēšanās atļaujā ietvertos personas datus un vajadzības gadījumā panākt to labošanu vai dzēšanu.

Uzturēšanās atļaujā mašīnlasāmā formā informāciju sniedz tikai tad, ja tas paredzēts pielikumā vai arī minēts attiecīgajā ceļošanas dokumentā.

5. pants

Šī regula neattiecas uz tādiem trešo valstu pilsoņiem, kuri ir:

- Savienības pilsoņu ģimenes locekļi, kas izmanto savas tiesības brīvi pārvietoties,

- Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstu Nolīguma, Eiropas Ekonomikas zonas līgumslēdzēju pušu pilsoņi un viņu ģimenes locekļi, kas saskaņā ar minēto nolīgumu izmanto savas tiesības brīvi pārvietoties,

- trešo valstu pilsoņi, kas ir atbrīvoti no vīzas prasības un kas drīkst uzturēties dalībvalstī tādu laiku, kas ir mazāks par trim mēnešiem.

6. pants

Pasākumus, kas vajadzīgi šīs regulas īstenošanai, pieņem saskaņā ar 7. panta 2. punktā minēto reglamentējošo procedūru.

7. pants

1. Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1683/95 6. panta 2. punktu.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais laika posms ir divi mēneši.

3. Komiteja pieņem savu reglamentu.

8. pants

Šī regula neietekmē dalībvalstu pilnvaras attiecībā uz valstu un teritoriālu vienību, kā arī uz to iestāžu izdotu pasu, personu apliecinošu dokumentu un ceļošanas dokumentu atzīšanu.

9. pants

Dalībvalstis izsniedz 1. pantā noteikto vienoto uzturēšanās atļauju formu ne vēlāk kā vienu gadu pēc 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto papildu drošības elementu un prasību pieņemšanas.

No tās dienas šī regula attiecīgajā dalībvalstī aizstāj Vienoto rīcību 97/11/TI.

Fotogrāfijas iekļaušanu trešās valsts pilsoņu uzturēšanās atļaujā uzlīmes veidā, kas minēta pielikuma 14. punktā, īsteno vismaz piecu gadu laikā pēc tehnisko priekšrakstu pieņemšanas, kas šā pasākuma pieņemšanai paredzēti 2. pantā.

Tomēr vienotās formas uzturēšanās atļauju ieviešana neietekmē to atļauju spēkā esamību, kuras jau ir izdotas citā uzturēšanās atļaujas formā, ja vien attiecīgā dalībvalsts neizlemj citādi.

10. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu.

Luksemburgā, 2002. gada 13. jūnijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

M. Rajoy Brey

[1] OV C 180 E, 26.6.2001., 304. lpp.

[2] Atzinums sniegts 2001. gada 12. decembrī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

[3] OV C 19, 23.1.1999., 1. lpp.

[4] OV L 7, 10.1.1997., 1. lpp.

[5] OV L 164, 14.7.1995., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 334/2002 (OV L 53, 23.2.2002., 7. lpp.).

[6] OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

[7] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

[8] OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.

[9] OV L 239, 22.9.2000., 19. lpp.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

a) Apraksts

Uzturēšanās atļauju izgatavo uzlīmes veidā, ja iespējams formātā ID 2, vai kā atsevišķu dokumentu formātā ID 1 vai ID 2. Izgatavošanā ņem vērā priekšrakstus, kas noteikti ICAO dokumentos par mašīnlasāmām vīzām (9303. dokuments, 2. daļa) vai mašīnlasāmiem ceļošanas dokumentiem (kartēm) (9303. dokuments, 3. daļa). Tajā ir šādi ieraksti:

1. Dokumenta (uzturēšanās atļaujas) nosaukums rakstīts dokumenta izdevējas dalībvalsts valodā (valodās) [1].

2. Dokumenta numurs (ar īpašiem aizsardzības elementiem un pirms tā rakstītu identifikācijas burtu).

3.1. Vārds: uzvārds un vārds (vārdi) šādā secībā [2].

4.2. "Derīga līdz" norāda attiecīgo derīguma izbeigšanās dienu attiecīgā gadījumā vārdu, ar ko norāda neierobežotu derīguma termiņu.

5.3. Izdošanas vieta un diena, kad sākas derīgums: uzturēšanās atļaujas izdošanas vieta un datums [3].

6.4. Atļaujas veids: īpašais uzturēšanās atļaujas veids, ko dalībvalsts izdod trešās valsts pilsonim [4]. Tāda Eiropas Kopienas pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās atļaujā, kurš nav izmantojis personas brīvas pārvietošanās tiesības, jābūt ierakstam "ģimenes loceklis".

7.5.–9. Piezīmes: dalībvalstis var ierakstīt ziņas un norādes valsts lietošanai, kas vajadzīgas sakarā ar to noteikumiem attiecībā uz trešo valstu pilsoņiem, tajā skaitā norādes attiecībā uz jebkādu atļauju strādāt [5].

8. Datums/paraksts/atļauja: attiecīgā gadījumā izdevējas iestādes paraksts un spiedogs un/vai īpašnieka paraksts.

9. Iespiestajā daļā atrodas dalībvalsts ģerbonis, kas ļauj atšķirt uzturēšanās atļauju un norāda uz tās izcelsmes valsti.

10. Mašīnlasāmā daļa. Mašīnlasāmā daļa atbilst ICAO pamatnostādnēm.

11. Mašīnlasāmajā daļā atrodas iespiests teksts, kas norāda vienīgi uz attiecīgo dalībvalsti. Šis teksts nedrīkst ietekmēt mašīnlasāmās daļas tehniskos parametrus.

12. Metalizēts latentā attēla efekts, iekļaujot dalībvalsts kodu, ja lieto uzlīmi.

13. OMZ (optiski mainīga zīme) (kinegramma vai līdzvērtīga zīme), kas nodrošina tādu identifikācijas kvalitāti un drošības pakāpi, kas nav zemāka kā mehānismam, ko tobrīd izmanto vīzu vienotajai formai.

14. Ja uzturēšanās atļauju izgatavo atsevišķa dokumenta veidā, tad šajā laukumā pievieno identifikācijas fotogrāfiju un to nodrošina, iestrādājot kartes struktūrā vai ar karstās laminēšanas palīdzību, abos gadījumos iestrādājot optiski mainīgo zīmi.

Ja uzturēšanās atļauju izgatavo uzlīmes veidā, tad šajā laukumā atrodas fotogrāfija, kas izgatavota atbilstoši augstas drošības standartiem.

15. Atsevišķa dokumenta gadījumā otrajā pusē paredz šādas informācijas ailes:

- dzimšanas datums un vieta [6],

- tautība [7],

- dzimums [8],

- piezīmes [9].

Norāda arī atļaujas īpašnieka adresi [10];

b) krāsa, iespiešanas process

Dalībvalstis nosaka krāsu un iespiešanas procesu saskaņā ar šajā pielikumā noteikto vienoto formu un tehniskajiem priekšrakstiem, kas jānosaka saskaņā ar šīs regulas 2. panta noteikumiem;

c) materiāls

Papīram, ko izmanto uzturēšanās atļaujām, kas sniedz biogrāfiskas vai citas ziņas, jāatbilst šādām obligātajām prasībām:

- bez jebkādiem optiskajiem spilgtinātājiem,

- divu toņu ūdenszīmes,

- drošības reaģenti aizsardzībai pret ķīmiskas dzēšanas mēģinājumiem,

- krāsainas šķiedras (daļēji redzamas, daļēji luminiscējošas ultravioletā gaismā),

- UV staros luminiscējošas planšetes.

Ja uzturēšanās atļauju izdod uzlīmes veidā, tad ūdenszīmes nelieto.

Ja biogrāfiskajām ziņām paredzētā karte ir pilnībā izgatavota no plastmasas, parasti nav iespējams iestrādāt tās autentiskuma zīmes, ko izmanto papīra gadījumā. Tādēļ šādu zīmju trūkums ir jākompensē, izmantojot drošas iespiešanas metodes, OMZ, vai tādas izdošanas metodes, kas pārsniedz turpmākos paaugstinātas drošības standartus. Izmantojamo materiālu galvenajiem drošības elementiem vajadzētu būt veidotiem pēc vienota parauga;

d) iespiešanas metode

Izmanto šādas iespiešanas metodes:

- Fona druka:

divu toņu giljošēts raksts,

krāsojums luminiscējošās varavīksnes krāsās,

UV staros luminiscējoša apdruka,

motīvi efektīvai aizsardzībai pret viltošanu un falsifikāciju,

papīra kartēm un uzlīmēm jālieto reaģentu tintes.

Kartes priekšpuses noformējums ļauj atšķirt to no kartes aizmugures.

- Veidlapu iespiešana:

ar iestrādātu mikrodruku (ja tā jau nav iekļauta fona drukā).

- Numerācija:

iespiesta (pēc iespējas izmantojot īpašu ciparu veidolu vai šriftu un ar UV staros luminiscējošu tinti) vai karšu gadījumā iestrādāta, izmantojot to pašu metodi kā biogrāfijas datiem. Attiecībā uz uzlīmēm — iespiesta numerācija, izmantojot luminiscējošu tinti un īpašu ciparu veidolu, ir obligāta.

Uzlīmju gadījumā izmanto arī dobspiedi ar latenta attēla efektu, mikrotekstu un optiski mainīgu tinti. Bez tam optiski mainīgas drošības zīmes izmanto arī kartēm, kas pilnībā izgatavotas no plastmasas, vismaz lietojot optiski mainīgu tinti vai līdzvērtīgus pasākumus. Drošas iespiešanas galvenajiem aizsardzības elementiem vajadzētu būt veidotiem pēc vienota parauga;

e) aizsardzība pret kopēšanu

Uzturēšanās atļaujas uzlīmē vai uzturēšanās atļaujas kartes priekšpusē lieto OMZ, kas nodrošina tādu identifikācijas kvalitāti un drošības pakāpi, kas nav zemāka kā mehānismam, ko tobrīd izmanto vīzu vienotajai formai. Šo OMZ iestrādā kartes struktūrā, iekļauj ar karstās laminēšanas palīdzību vai kā OMZ virsmas slāni, vai arī uzlīmēm — metalizētas OMZ veidā (ar dobspiedes apdruku);

f) izdošanas metode

Lai nodrošinātu uzturēšanās atļaujas datu pienācīgu aizsardzību pret viltošanas un falsifikācijas mēģinājumiem, turpmāk biogrāfijas datus, ieskaitot fotogrāfiju, īpašnieka parakstu un citus galvenos datus iestrādā dokumenta pamatmateriālā. Parastās metodes fotogrāfijas pievienošanai vairs nelieto.

Var izmantot šādas izdošanas metodes:

- lāzerprintēšanu,

- termopārnesi,

- strūklas printēšanu,

- fotografēšanu,

- lāzergravējumu.

Lai nodrošinātu biogrāfijas datu pienācīgu aizsardzību pret bojāšanu, obligāti jāizmanto karstā laminēšana ar OMZ drošības laminātu, ja tiek lietota lāzerprintēšanas, termopārneses vai fotografēšanas metode. Šādā veidā būtu jālaminē arī uzturēšanās atļaujas kartes formā, ja tās izdod, lietojot strūklas printēšanu. Tā kā nav iespējama vairākkārtēja ceļošanas dokumentu karstā laminēšana, ja uzturēšanās atļaujas pievieno uzlīmju veidolā, tad uzlīmju izdošanai vienīgā iespējamā metode ir strūklas printēšana. Plastmasas kartēm (kas pilnībā vai daļēji izgatavotas no sintētiska materiāla) izmanto lāzergravējumu;

g) dalībvalstīm, ievērojot c), d) un e) apakšpunktu, ir iespēja ieviest turpmākus drošības elementus, ja vien tie atbilst lēmumiem, kas jau pieņemti šajos jautājumos.

Tehniskās prasības un drošības elementi atbilst tām prasībām un priekšrakstiem, kas izklāstīti Regulā (EK) Nr. 1683/95, ar ko nosaka vīzu vienotu formu.

Trešo valstu pilsoņiem domāta uzturēšanās atļauja kartes veidā

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

Trešo valstu pilsoņiem domāta uzturēšanās atļauja uzlīmes veidā

+++++ TIFF +++++

[1] Ja šī informācija ierakstīta kādā valsts valodā, izmantojot burtus, kas nav latīņu burti, tā būtu jātranskribē ar latīņu burtiem.

[2] Ja šī informācija ierakstīta kādā valsts valodā, izmantojot burtus, kas nav latīņu burti, tā būtu jātranskribē ar latīņu burtiem.

[3] Ja šī informācija ierakstīta kādā valsts valodā, izmantojot burtus, kas nav latīņu burti, tā būtu jātranskribē ar latīņu burtiem.

[4] Ja šī informācija ierakstīta kādā valsts valodā, izmantojot burtus, kas nav latīņu burti, tā būtu jātranskribē ar latīņu burtiem.

[5] Ja šī informācija ierakstīta kādā valsts valodā, izmantojot burtus, kas nav latīņu burti, tā būtu jātranskribē ar latīņu burtiem.

[6] Ja šī informācija ierakstīta kādā valsts valodā, izmantojot burtus, kas nav latīņu burti, tā būtu jātranskribē ar latīņu burtiem.

[7] Ja šī informācija ierakstīta kādā valsts valodā, izmantojot burtus, kas nav latīņu burti, tā būtu jātranskribē ar latīņu burtiem.

[8] Ja šī informācija ierakstīta kādā valsts valodā, izmantojot burtus, kas nav latīņu burti, tā būtu jātranskribē ar latīņu burtiem.

[9] Ja šī informācija ierakstīta kādā valsts valodā, izmantojot burtus, kas nav latīņu burti, tā būtu jātranskribē ar latīņu burtiem.

[10] Ja šī informācija ierakstīta kādā valsts valodā, izmantojot burtus, kas nav latīņu burti, tā būtu jātranskribē ar latīņu burtiem.

--------------------------------------------------