32002R0535



Oficiālais Vēstnesis L 080 , 23/03/2002 Lpp. 0022 - 0028


Komisijas Regula (EK) Nr. 535/2002

(2002. gada 21. marts),

ar ko groza Padomes Direktīvas 64/432/EEK C pielikumu un Lēmumu 2000/330/EK

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1964. gada 26. jūnija Direktīvu 64/432/EEK par dzīvnieku veselības problēmām, kas ietekmē liellopu un cūku tirdzniecību Kopienā [1], kurā pēdējie grozījumi izdarīti ar Komisijas Lēmumu 2001/298/EK [2], un īpaši tās 16. panta 1. punkta otro daļu,

tā kā:

(1) 1999. gada 11. oktobrī Dzīvnieku veselības un labturības zinātniskā komiteja pieņēma ziņojumu [3] par Direktīvas 64/432/EEK tehnisko pielikumu izmaiņu, lai ņemtu vērā zinātnisko progresu attiecībā uz tuberkulozi, brucelozi un govju enzootisko leikozi.

(2) Saskaņā ar augstākminēto ziņojumu brucelozes testus būtu jāveic atbilstoši Starptautiskā epizootiju biroja (OIE) Diagnostikas testu un vakcīnu standartu rokasgrāmatas, trešajā izdevumā, (1996.gada izdevums), paredzēto kārtību.

(3) 2001. gada augustā OIE publicēja minētās rokasgrāmatas ceturto izdevumu, 2000, tai skaitā dažas izmaiņas brucelozes testu aprakstā.

(4) Tādēļ bija nepieciešams mainīt Direktīvas 64/432/EEK C pielikumu tā, lai noteiktu tādu Kopienas iekšējās tirdzniecības un uzraudzības nolūkos piemērojamo testu metodiku, kura, cik vien iespējams, atspoguļo OIE standartus, un arī ņem vērā Zinātniskās komitejas un valsts etalonlaboratoriju ieteikumus dalībvalstīs, kas sadarbojas Eiropas Savienības valstu etalonlaboratoriju tīkla brucelozes diagnosticēšanai ietvaros.

(5) Komisijas 2000. gada 18. aprīļa Lēmums 2000/330/EK, kas apstiprina testus, lai noteiktu antivielas pret liellopu brucelozi saskaņā ar Padomes Direktīvu 64/432/EEK [4] būtu attiecīgi jāgroza.

(6) Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pastāvīgās veterinārijas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Direktīvas 64/432/EEK C pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Lēmumu 2000/330/EEK groza šādi:

1. Regulas 1. pantu aizstāj ar šādu:

"1. pants

Ar šo apliecināšanas nolūkā tiek apstiprināta komplementa saistīšanās tests, buferēti brucellu antigēna testi un ELISA testi, ko veic saskaņā ar Direktīvas 64/432/EEK C pielikuma noteikumiem."

2. Pielikumu svītro.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2002. gada 21. martā

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

David Byrne

[1] OV 121, 29.7.1964., 1977./64. lpp.

[2] OV L 102, 12.4.2001., 63. lpp.

[3] SANCO/B3/R10/1999.

[4] OV L 114, 13.5.2000., 37. lpp.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

"

C PIELIKUMS

BRUCELOZE

1. SLIMĪBAS IEROSINĀTĀJA IDENTIFICĒANA

Ja aborta materiālā, vaginālajos izdalījumos vai pienā, izmantojot modificētu ātrdarbīgu skābi vai imunospecifisku organismu iekrāsošanos, parādās brucella morfoloģija, tas sniedz prezumptīvu brucelozes pierādījumu, īpaši, ja to papildina ar seroloģiskiem testiem.

Pēc izolēšanas sugas un bioloģiskais variants būtu jānosaka ar fāgu līzi un/vai oksidatīvā metabolisma pārbaudi, audzēšanas, bioķīmiskajiem un seroloģiskajiem kritērijiem.

Izmantotajiem paņēmieniem un barotnēm, to standartizēšanai un rezultātu interpretācijai jāatbilst tam, kas noteikts OIE Diagnostikas metožu un vakcīnu standartu rokasgrāmatas ceturtā izdevuma (2000.gadā) 2.3.1. nodaļā (liellopu bruceloze), 2.4.2. nodaļā (kazu un aitu bruceloze) un 2.6.2. (cūku bruceloze).

2. IMUNOLOĢISKI TESTI

2.1. Standarti

2.1.1. Visu to antigēnu, ko izmanto Bengālijas rozes testā (RBT), seruma aglutinācijas testā (SAT), komplementa saistīšanās testā (CFT) un piena gredzena testā (MRT), sagatavošanai jāizmanto Brucella abortus biovars1, Veibridžas celms 99 un USDA celms 1119-3.

2.1.2. Atsauces standartserums Bengālijas rozes testam (RBT), seruma aglutinācijas testam (SAT), komplementa saistīšanās testam(CFT) un piena gredzena testam (MRT) ir OIE starptautiskais atsauces standartserums (OIEISS), agrāk saukts par PVO otro starptautisko Brucella abortus antiserumu (ISAbS).

2.1.3. Atsauces standartserums ELISA testiem ir:

- OIEISS,

- vāji pozitīvs OIE ELISA standartserums (OIEELISAWPSS),

- izteikti pozitīvs OIE ELISA standartserums (OIEELISASPSS),

- negatīvs OIE ELISA standartserums (OIEELISANSS).

2.1.4. Iepriekš uzskaitītie standartserumi ir pieejami.

2.1.5. OIEISS, OIEELISAWPSS, OIEELISASPSS un OIEELISANSS ir starptautiskie primārie standarti, no kuriem katrai dalībvalstij visiem testiem jānosaka sekundārie atsauces standarti valstīs ("darba standarti").

2.2. Enzīmu imūnosorbcijas testi (ELISAs) vai citi saistoši testi, lai noteiktu liellopu brucelozi serumā vai pienā

2.2.1. Materiāli un reaģenti

Izmantotajiem paņēmieniem un rezultātu interpretācijai jābūt apstiprinātiem saskaņā ar principiem, kas noteikti OIE Diagnostikas testu un vakcīnu standartu rokasgrāmatas, ceturtā izdevuma (2000.gadā) 1.1.3. nodaļā, un starp tiem jābūt vismaz laboratoriskajiem un diagnostiskajiem pētījumiem.

2.2.2. Testa standartizācija

2.2.2.1. Atsevišķu seruma testa metodes standartizācija:

a) 1/150 OIEISS sākotnējam atšķaidījumam [1] vai 1/2 OIEELISAWPSS sākotnējam atšķaidījumam, vai 1/16 OIEELISASPSS sākotnējam atšķaidījumam, kas pagatavots negatīvā serumā (vai negatīvu serumu bankā), būtu jādod pozitīva reakcija;

b) 1/600 OIEISS sākotnējam atšķaidījumam vai 1/8 OIEELISAWPSS sākotnējam atšķaidījumam, vai 1/64 OIEELISASPSS sākotnējam atšķaidījumam, kas pagatavots negatīvā serumā (vai negatīvu serumu bankā), būtu jādod negatīva reakcija;

c) OIEELISANSS būtu vienmēr jādod negatīva reakcija.

2.2.2.2. Bankas seruma testa metodes standartizācija:

a) 1/150 OIEISS sākotnējam atšķaidījumam vai 1/2 OIEELISAWPSS sākotnējam atšķaidījumam, vai 1/16 OIEELISASPSS sākotnējam atšķaidījumam, kas pagatavots negatīvā serumā (vai negatīvu serumu bankā) un atkal atšķaidīts negatīvā serumā ar vairākiem paraugiem, kuri kopā veido banku, būtu jādod pozitīva reakcija;

b) OIEELISANSS būtu vienmēr jādod negatīva reakcija;

c) testam jābūt atbilstošam, lai noteiktu infekcijas pierādījumu vienam dzīvniekam no dzīvnieku grupas, no kuras seruma paraugi ir apvienoti kopējā bankā.

2.2.2.3. Bankas piena vai sūkalu paraugu testa metodes standartizācija:

a) 1/1000 OIEISS sākotnējam atšķaidījumam vai 1/16 OIEELISAWPSS sākotnējam atšķaidījumam, vai 1/125 OIEELISASPSS sākotnējam atšķaidījumam, kas pagatavots negatīvā serumā (vai negatīvu serumu bankā) un atkal atšķaidīts 1/10 negatīvā pienā, būtu jādod negatīva reakcija;

b) OIEELISANSS, kas atšķaidīts 1/10 negatīvā pienā, būtu vienmēr jādod negatīva reakcija;

c) testam jābūt atbilstošam, lai noteiktu infekcijas pierādījumu vienam dzīvniekam no dzīvnieku grupas, no kuras piena vai sūkalu paraugi ir apvienoti kopējā bankā.

2.2.3. Nosacījumi, ar kādiem ELISA testus izmanto, lai noteiktu liellopu brucelozi:

2.2.3.1. Izmantojot iepriekš minētos kalibrēšanas nosacījumus ELISA testu serumu paraugiem, ELISA testa diagnostiskā jutība ir tikpat liela vai lielāka nekā Bengālijas rozes testa (RBT) vai komplementa saistīšanās testa (CFT), ņemot vērā epidemioloģisko situāciju, kurā tas ir veikts.

2.2.3.2. Izmantojot iepriekš minētos kalibrēšanas nosacījumus ELISA testu bankas piena paraugiem, ELISA testa diagnostiskā jutība ir tikpat liela vai lielāka nekā piena gredzena raudzē, ņemot vērā ne tikai epidemioloģisko situāciju, bet arī vidējo un paredzamo ārkārtējo zootehnikas sistēmu.

2.2.3.3. Ja ELISA testus izmanto apliecināšanas nolūkā saskaņā ar 6. panta 1. punktu vai, lai izveidotu un uzturētu ganāmpulka statusu saskaņā ar A pielikuma II nodaļas 10. punktu, paraugu apvienošana bankā jāveic tādējādi, lai testa rezultātus var neapšaubāmi attiecināt uz atsevišķiem dzīvniekiem, uz kuriem attiecas banka. Visi apstiprinājuma testi jāveic seruma paraugiem, kas ņemti no atsevišķiem dzīvniekiem.

2.2.3.4. ELISA testus var izmantot piena paraugam, kas ir savākts saimniecībā, kurā ir vismaz 30 % slaucamu piena govju. Ja izmanto šo metodi, jāveic pasākumi, lai nodrošinātu to, ka paraugus, kas ņemti pārbaudei, var neapšaubāmi attiecināt uz atsevišķiem dzīvniekiem, no kuriem piens ņemts. Visi apstiprinājuma testi jāveic seruma paraugiem, kas ņemti no atsevišķiem dzīvniekiem.

2.3. Komplementa saistīšanās reakcija (CFT).

2.3.1. Antigēns ir bakteriāla suspensija fenola sāls šķīdumā (0,85 % NaCl (m/v) un 0,5 % fenola (v/v)) vai veronāla buferšķīdumā. Antigēnus var piegādāt koncentrētā formā, ja uz pudeles etiķetes norāda lietojamo atšķaidījuma koeficientu. Antigēnu jāuzglabā 4 °C temperatūrā un nesasaldētu.

2.3.2. Serumu inaktivē šādi:

- liellopu serumu: 30 līdz 50 minūtes 56 - 60 °C temperatūrā,

- cūku serumu: 30 līdz 50 minūtes 60 °C temperatūrā.

2.3.3. Lai veiktu patiesu reakciju saskaņā ar testa metodi, būtu jāizmanto komplementa deva, kas pārsniedz pilnīgai hemolīzei nepieciešamo devu.

2.3.4. Izdarot komplementa saistīšanās testu, katru reizi ir jāveic šādas kontroles:

a) seruma antikomplementārās iedarbības kontrole;

b) antigēna kontrole;

c) sensitivizēto sarkano asinsķermenīšu kontrole;

d) komplementa kontrole;

e) jutības kontrole, reakcijas sākumā izmantojot pozitīvu serumu;

f) reakcijas specifiskuma kontrole, izmantojot negatīvu serumu.

2.3.5. Rezultātu aprēķināšana

OIEISS satur 1000 starptautiskās CFT vienības (ICFTU) mililitrā. Ja OIEISS pārbauda pēc minētās metodes, rezultātu izsaka kā titru (TOIEISS). Testa rezultātu seruma testam, kas izteikts kā titrs (TTESTSERUM), jāizsaka ICFTU mililitrā. Lai pārveidotu titra izteiksmi ICFTU, faktoru (F), ko nepieciešams pārvērst tā nezināma testa seruma, ko pārbauda ar tādu metodi ICFTU izteiksmē, titrā, var atrast, izmantojot formulu

F = 1000 × 1/

TOIEISS

un starptautisko CFT vienību saturs testa seruma mililitrā (ICFTUTESTSERUM), izmantojot formulu

ICFTU

= F × T

TESTSERUM

2.3.6. Rezultātu interpretācija

Serumu, kas satur 20 vai vairāk ICFTU mililitrā, atzīst par pozitīvu.

2.4. Piena gredzena tests (MRT)

2.4.1. Antigēns ir bakteriāla suspensija fenola sāls šķīdumā (0,85 % NaCl (m/v) un 0,5 % fenola (v/v)), kas iezīmēts ar hematoksilīnu. Antigēnu jāuzglabā 4 °C temperatūrā un nesasaldētu.

2.4.2. Antigēnu jutību jāstandartizē attiecībā pret OIEISS tā, lai antigēns dotu pozitīvu reakciju ar 1/500 OIEISS atšķaidījumu negatīvā pienā, bet 1/1000 atšķaidījumam jābūt negatīvam.

2.4.3. Gredzena tests ir jāveic paraugiem, kas pārstāv visu saimniecības piena kannu vai tvertņu saturu.

2.4.4. Piena paraugi nedrīkst būt sasaluši, sakarsuši vai pakļauti stiprai kratīšanai.

2.4.5. Reakcija ir jāveic, izmantojot kādu no šīm metodēm:

- vismaz 25 mm augstai piena kolonnai un 1 ml piena pievieno vai nu 0,03 ml, vai 0,05 ml kāda no standartizētajiem iezīmētajiem antigēniem,

- vismaz 25 mm augstai piena kolonnai un 2 ml piena pievieno 0,05 ml kāda no standartizētajiem iezīmētajiem antigēniem,

- 8 ml piena pievieno 0,08 ml kāda no standartizētajiem iezīmētajiem antigēniem.

2.4.6. Piena un antigēnu maisījumu jāinkubē 37 °C temperatūrā 60 minūtes, kopā ar pozitīvajiem un negatīvajiem darba standartiem. Sekojoša 16 līdz 24 stundu inkubācija 4 °C temperatūrā palielina testa jutību.

2.4.7. Rezultātu interpretācija:

a) negatīva reakcija: iekrāsots piens, bezkrāsains krējums;

b) pozitīva reakcija:

- identiski iekrāsots piens un krējums vai

- bezkrāsains piens un iekrāsots krējums.

2.5. Bengālijas rozes plāksnes tests (RBT)

2.5.1. Antigēns ir bakteriāla suspensija brucellu antigēnu buferšķīdumā ar pH 3,65 ± 0,05, kas iekrāsota, izmantojot Bengālijas rozes krāsvielu. Antigēnu piegādā gatavu lietošanai, un to jāuzglabā 4 °C temperatūrā un nesasaldētu.

2.5.2. Antigēnu sagatavo bez atsauces uz šūnu koncentrāciju, bet tā jutību jāstandartizē attiecībā pret OIEISS tā, lai antigēns dotu pozitīvu reakciju seruma atšķaidījumā 1/45 un negatīvu reakciju atšķaidījumā 1/55.

2.5.3. Bengālijas rozes testu (RTB) veic šādi:

a) serumu (20-30 μl) samaisa ar tadu pašu daudzumu antigēna uz baltas plāksnītes vai emaljas plātnes, lai rastos zona aptuveni 2 cm diametrā. Maisījumu 4 minūtes viegli krata apkārtējās vides temperatūrā un tad apskata labā apgaismojumā, lai noteiktu aglutināciju;

b) automātisko metodi var izmantot, bet tai jābūt vismaz tikpat jutīgai un precīzai kā manuālajai metodei.

2.5.4. Rezultātu interpretācija

Jebkādu redzamu reakciju atzīst par pozitīvu, ja vien malās nav vērojama pārmērīga izžūšana.

Pozitīvus un negatīvus darba standartus būtu jāietver katrā testu sērijā.

2.6. Seruma aglutinācijas tests (SAT)

2.6.1. Antigēns ir bakteriāla suspensija fenola sāls šķīdumā (0,85 % NaCl (m/v) un 0,5 % fenola (v/v)). Nedrīkst izmantot formaldehīdu.

Antigēnus var piegādāt koncentrētā formā, ja uz pudeles etiķetes norāda lietojamo atšķaidījuma koeficientu.

Antigēna suspensijai var pievienot EDTA līdz 5 mM gala testa atšķaidījumam, lai samazinātu kļūdaino pozitīvu vērtējumu līmeni seruma aglutinācijas testā. Tātad pH 7,2 ir jāpielāgo antigēna suspensijai.

2.6.2. OIEISS satur 1000 starptautisko aglutinācijas vienību.

2.6.3. Antigēnu sagatavo bez atsauces uz šūnu koncentrāciju, bet tā jutību jāstandartizē attiecībā pret OIEISS tā, lai antigēns dotu vai nu 50 % aglutināciju ar gala seruma atšķaidījumu 1/600 līdz 1/1000, vai 75 % aglutināciju ar gala seruma atšķaidījumu 1/500 līdz 1/750.

Var arī būt ieteicams salīdzināt jaunu un iepriekš standartizētu antigēnu partiju reaģētspēju, izmantojot noteiktu serumu grupu.

2.6.4. Testu veic vai nu mēģenēs, vai mikroplatēs. Antigēna un seruma atšķaidījuma maisījumu būtu jāinkubē uz 16 līdz 24 stundām 37 °C temperatūrā.

Katram serumam jāsagatavo vismaz trīs atšķaidījumi. Aizdomīgā seruma atšķaidījumus jāsagatavo tā, lai reakciju pozitivitātes robežās varētu nolasīt vidējā mēģenē (vai vidējā padziļinājumā mikroplates metodes gadījumā).

2.6.5. Rezultātu interpretācija

Brucellu aglutinācijas līmenis serumā jāizsaka IU/ml.

Serumu, kas satur 30 vai vairāk IU mililitrā, atzīst par pozitīvu.

3. PAPILDU TESTI

3.1. Brucelozes ādas raudzes tests (BST)

3.1.1. Nosacījumi BST testa izmantošanai

a) brucelozes ādas raudzes testu neizmanto apliecinājuma nolūkam Kopienas iekšējai tirdzniecībai;

b) brucelozes ādas raudzes tests ir viens no specifiskākajiem testiem, lai noteiktu brucelozi nevakcinētiem dzīvniekiem, tomēr diagnozi nevajadzētu uzstādīt, pamatojoties tikai uz pozitīvām intradermālajām reakcijām;

c) liellopus, kas pārbaudīti ar negatīvu rezultātu vienā no seroloģiskajiem testiem, kuri noteikti šajā pielikumā, un kas reaģē pozitīvi uz BST testu, uzskata par inficētiem;

d) liellopus, kas pārbaudīti ar pozitīvu rezultātu vienā no seroloģiskajiem testiem, kuri noteikti šajā pielikumā, var pakļaut BST testam, lai iegūtu apstiprinājumu seroloģiskā testa rezultātu interpretācijai, īpaši, kad ar brucelozi nesirgstošos vai ar brucelozi oficiāli nesirgstošos ganāmpulkos nevar izslēgt reakciju ar antivielām pret citām baktērijām.

3.1.2. Testu jāveic, izmantojot standartizētu un noteiktu brucelozes alergēnu sagatavi, kas nesatur atbilstošu lipopolisaharīdu (LPS) antigēnu, tā kā tas var izraisīt nespecifiskas iekaisuma reakcijas vai traucēt sekojošiem seroloģiskiem testiem.

Viena šāda sagatave ir brucelīns INRA, ko gatavo no B.melitensis negluda celma. Prasības tā izgatavošanai ir sīki izklāstītas OIE Diagnostikas testu un vakcīnu standartu rokasgrāmatas, ceturtā izdevuma (2000.gadā), 2.4.2. nodaļas B2 iedaļā.

3.1.3. Testa metode

3.1.3.1. 0,1 ml brucelozes alergēnu intradermāli injicē astes krokā, sānu ādā vai kakla pusē.

3.1.3.2. Testu nolasa pēc 48 līdz 72 stundām.

3.1.3.3. Ādas biezumu injekcijas vietā mēra ar bīdmēru pirms injekcijas un atkārtotā apskatē.

3.1.3.4. Rezultātu interpretācija.

Pastiprinātas reakcijas var viegli atpazīt pēc lokāla pietūkuma un sacietējuma.

Ādas sabiezējumu no 1,5 līdz 2 mm uzskata par pozitīvu reakciju uz BST testu.

3.2. Salīdzinošs enzīmu imūnosorbcijas tests (cELISA)

3.2.1. Nosacījumi cELISA testa izmantošanai:

a) cELISA testu neizmanto apliecinājuma nolūkam Kopienas iekšējai tirdzniecībai;

b) cELISA tests ir uzrādījis augstāku specifiku nekā, piemēram, netiešais ELISA tests un tādēļ to var izmantot, lai iegūtu apstiprinājumu seroloģiskā testa rezultātu interpretācijai.

3.2.2. Testa metode

Testu veic saskaņā ar OIE Diagnostikas testu un vakcīnu standartu rokasgrāmatas ceturtā izdevuma (2000.gadā), 2.3.1. nodaļas 2. punkta a) apakšpunkta priekšrakstiem.

4. VALSTS ETALONLABORATORIJAS

4.1. Uzdevumi un pienākumi

Valsts elatonlaboratorijas ir atbildīgas par:

a) to izvērtēšanas pētījumu, kas parāda dalībvalstī izmantotās testa metodes ticamību, rezultātu apstiprināšanu;

b) maksimālo paraugu skaita noteikšanu, ko apvieno bankā ELISA komplektos;

c) standarta sekundāro etalonu kalibrēšanu valstu standartserumam ("darba standarti") attiecībā pret primāro starptautisko standartserumu, kas minēts 2.1. punktā;

d) visu antigēnu un dalībvalstī izmantoto ELISA komplektu partiju kvalitātes pārbaudēm;

e) sadarbību Eiropas Savienības valstu etalonlaboratoriju tīkla brucelozes diagnosticēšanai ietvaros.

4.2. Valstu etalonbaloratoriju saraksts

BEĻĢIJA

Centre d’études et de recherches vétérinaires et agrochimiques (CERVA/CODA)

Groeselenberg 99

B-1180

Bruxelles/Brussel

DĀNIJA

Danish Veterinary Institute

Bulowsvej 27

DK-1790

Copenhagen

VĀCIJA

Bundesinstitut für Gesundheitlichen Verbraucherschutz und Veterinärmedizin (BGVV)

Nationales Veterinärmedizinisches Referenzlabor für Brucellose

Postfach 33 00 13

D-14191

Berlin

GRIEĶIJA

Veterinary Laboratory of Larissa

Department of Microbiology

6th km of National Road Larissa-Trikala

GR-4111 10

Larissa

SPĀNIJA

Laboratorio Central de Veterinaria de Santa Fe

Camino del Jau S/N

E-18320

Santa Fe (Granada)

FRANCIJA

Laboratoire national et OIE/FAO de référence pour la brucellose

Agence franēaise de sécurité sanitaire des aliments (AFSSA)

BP 67

F-94703

Maisons-Alfort

Cedex

ĪRIJA

Brucellosis Laboratory

Model Farm Road

Cork

Ireland

ITĀLIJA

Istituto Zooprofilattico Sperimentale dell’Abruzzo e del Molise

Via Campo Boario

I-64100

Teramo

LUKSEMBURGA

State Laboratory for Veterinarian Medicine

54, avenue Gaston Diderich

B.P. 2081

L-1020

Luxembourg

NĪDERLANDE

Centraal Instituut voor DierziekteControle

CIDC-Lelystad

Houtribweg 39

P.O. Box 2004

8203 AA

Lelystad

Nederland

AUSTRIJA

Bundesanstalt für veterinärmedizinische Untersuchungen

Robert-Koch-Gasse 17

A-2340

Modling

PORTUGĀLE

Laboratório Nacional de Investigção Veterinária (LNIV)

Estrada de Benfica, n.o 701

P-1549-011

Lisboa

SOMIJA

National Veterinary and Food Research Institute

Hämeentie 57

PO Box 45

FIN-00581

Helsinki

ZVIEDRIJA

National Veterinary Institute

S-751 89

Uppsala

APVIENOTĀ KARALISTE

1. FAO/WHO Collaborating Centre for Reference and Research on Brucellosis

Veterinary Laboratories Agency

New Haw

Addlestone

Surrey

KT15 3NB

United Kingdom

2. Immunodiagnostics Department

Veterinary Sciences Division

Stoney Road Stormont

Belfast

BT4 3SD

United Kingdom

"

[1] Šajā pielikumā minētie atšķaidījumi, lai pagatavotu šķidros reaģentus, ir izteikti kā, piemēram, 1/150 nozīmē 1 vienība 150 atšķaidījumos.

--------------------------------------------------