32002L0058

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju)

Official Journal L 201 , 31/07/2002 P. 0037 - 0047


Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK

(2002. gada 12. jūlijs)

par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu1,

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu2,

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar procedūru, kas noteikta Līguma 251. pantā3,

tā kā:

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvā 95/46/EK par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti4 paredzēts, ka dalībvalstīm jānodrošina fizisku personu tiesības un brīvības attiecībā uz personas datu apstrādi, un jo īpaši viņu tiesības uz privāto dzīvi, lai panāktu personas datu brīvu plūsmu Kopienā.

(2) šī direktīva respektē pamattiesības un ievēro principus, kas jo īpaši ir atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Šī direktīva jo īpaši nodrošina pilnībā tiesības, kas izklāstītas minētās hartas 7. un 8. pantā.

(3) Komunikāciju konfidencialitāti nodrošina saskaņā ar starptautiskajiem tiesību instrumentiem, kas attiecas uz cilvēktiesībām, jo īpaši ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, un dalībvalstu konstitūcijām.

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 15. decembra Direktīva 97/66/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību telekomunikāciju nozarē5 pārveidoja principus, kas izklāstīti Direktīvā 95/46/EK, par īpašiem noteikumiem telekomunikāciju nozarē. Direktīva 97/66/EK ir jāpielāgo elektronisko komunikāciju pakalpojumu tirgu un tehnoloģiju sasniegumiem, lai nodrošinātu vienādu personas datu un privātās dzīves aizsardzības līmeni publiski pieejamu elektronisko telekomunikāciju pakalpojumu izmantotājiem neatkarīgi no izmantotajām tehnoloģijām. Tāpēc minētā direktīva būtu jāatceļ un jāaizstāj ar šo direktīvu.

(5) Publiskajos komunikāciju tīklos Kopienā pašlaik ievieš jaunas progresīvas ciparsignālu tehnoloģijas, kas rada īpašas prasības attiecībā uz personas datu un lietotāju privātās dzīves aizsardzību. Informācijas sabiedrības attīstību raksturo jaunu elektronisko komunikāciju pakalpojumu ieviešana. Piekļuve mobiliem ciparu tīkliem ir kļuvusi pieejama plašākai sabiedrībai. Šiem ciparu tīkliem ir liela jauda un iespējas apstrādāt personas datus. Veiksmīga šo pakalpojumu pārrobežu attīstība daļēji ir atkarīga no lietotāju uzticības tam, ka to privātā dzīve netiks pakļauta riskam.

(6) Internets maina tradicionālās tirgus struktūras, nodrošinot kopēju, globālu infrastruktūru plaša elektronisko komunikāciju pakalpojumu klāsta piedāvājumam. Publiski pieejami elektronisko telekomunikāciju pakalpojumi Internetsā atklāj jaunas iespējas lietotājiem, taču rada jaunu risku to personas datiem un privātajai dzīvei.

(7) Attiecībā uz publisko komunikāciju tīklu jāizstrādā īpaši normatīvi un tehniskie noteikumi, lai aizsargātu fizisku personu pamattiesības un pamatbrīvības, kā arī juridisku personu likumīgās intereses, jo īpaši ņemot vērā arvien lielāku jaudu abonentu un lietotāju datu automatizētai glabāšanai un apstrādei.

(8) Dalībvalstu pieņemtie normatīvie un tehniskie noteikumi attiecībā uz juridisku personu personas datu, privātās dzīves un likumīgo interešu aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē jāsaskaņo, lai saskaņā ar Līguma 14. pantu neradītu šķēršļus elektronisko komunikāciju iekšējam tirgum. Saskaņošana jāierobežo līdz prasībām, kas nepieciešamas, lai garantētu, ka netiek kavēta jaunu elektronisko komunikāciju pakalpojumu un tīklu veicināšana un attīstība starp dalībvalstīm.

(9) Dalībvalstīm, attiecīgajiem pakalpojumu sniedzējiem un lietotājiem kopā ar kompetentajām Kopienas iestādēm jāsadarbojas, ieviešot un attīstot attiecīgās tehnoloģijas, ja ir nepieciešams piemērot garantijas, ko sniedz ar šo direktīvu, un īpaši ņemot vērā mērķi samazināt personas datu apstrādi un, kur tas ir iespējams, izmantot anonīmus datus vai datus ar pseidonīmu.

(10) Telekomunikāciju nozarē, jo īpaši uz visiem ar pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzību saistītajiem jautājumiem, uz ko konkrēti neattiecas šīs direktīvas noteikumi, tostarp uz personas datu apstrādātāju pienākumiem un fizisku personu tiesībām, attiecas Direktīva 95/46/EK. Direktīva 95/46/EK attiecas uz komunikāciju pakalpojumiem, kas nav publiski.

(11) Tāpat kā Direktīva 95/46/EK, arī šī direktīva neattiecas uz pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzības jautājumiem, kas saistīti ar darbībām, kuras neregulē Kopienas tiesību akti. Tāpēc tā nemaina esošo līdzsvaru starp fizisku personu tiesībām uz privāto dzīvi un iespēju dalībvalstīm pieņemt šīs direktīvas 15. panta 1. punktā minētos pasākumus, kas nepieciešami sabiedrības drošībai, aizsardzībai, valsts drošībai (tostarp valsts ekonomisko labklājību, ja darbības attiecas uz valsts drošības jautājumiem) un krimināltiesību aktu piemērošanai. Tādējādi šī direktīva neietekmē dalībvalstu iespēju veikt komunikāciju likumīgu pārtraukšanu vai pieņemt citus pasākumus, ja tie nepieciešami jebkuram no šiem nolūkiem un ir saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, kā skaidrots Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumos. Šādiem pasākumiem jābūt atbilstošiem, stingri samērīgiem ar paredzēto nolūku un nepieciešamiem demokrātiskā sabiedrībā, un tiem jāatbilst attiecīgajiem drošības pasākumiem saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju.

(12) Publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumu abonenti var būt fiziskas vai juridiskas personas. Papildinot Direktīvu 95/46/EK, šīs direktīvas mērķis ir fizisku personu pamattiesību un īpaši to tiesību uz privāto dzīvi aizsardzība, kā arī juridisku personu likumīgo interešu aizsardzība. Šī direktīva neuzliek dalībvalstīm saistības paplašināt Direktīvas 95/46/EK piemērošanu līdz juridisku personu likumīgo interešu aizsardzībai, kas ir nodrošināta Kopienas un valsts piemērojamo tiesību aktu ietvaros.

(13) Līgumattiecības starp abonentu un pakalpojuma sniedzēju var ietvert periodisku vai vienreizēju maksājumu par sniegto vai sniedzamo pakalpojumu. Priekšapmaksas kartes arī uzskata par līgumu.

(14) Atrašanās vietas dati var attiekties uz lietotāja gala iekārtas platumu, garumu un augstumu, uz raidīšanas virzienu, uz atrašanās vietas informācijas precizitātes līmeni, uz tās maršrutizācijas noteikšanu, kurā atrodas gala iekārta kādā konkrētā laikā, un uz laiku, kurā reģistrēta atrašanās vietas informācija.

(15) Komunikācija var iekļaut nosaukumu, numuru vai adrešu piešķiršanas informāciju, ko sniedz komunikācijas sūtītājs vai savienojuma lietotājs, lai veiktu komunikāciju. Informācija par datu plūsmu var iekļaut jebkuru šīs informācijas pārraidīšanu tīklā, pa kuru pārraida komunikāciju, lai veiktu raidīšanu. Informāciju par datu plūsmu, cita starpā, var veidot no informācijas, kas attiecas uz komunikācijas maršrutēšanu, ilgumu, laiku vai apjomu, uz izmantoto protokolu, uz sūtītāja vai saņēmēja gala iekārtas atrašanās vietu, uz tīklu, no kura komunikācija izsūtīta vai kur tā saņemta, savienojuma sākumu, beigām vai ilgumu. To var arī veidot no formāta, kādā komunikācija ir nosūtīta tīklā.

(16) Informācija, kas ir raidpakalpojuma daļa, ko piedāvā publisko komunikāciju tīklā, ir paredzēta iespējami neierobežotai sabiedrībai un tā neveido komunikāciju šīs direktīvas nozīmē. Tomēr gadījumos, kad individuālu abonentu vai lietotāju, kas saņem šādu informāciju, var identificēt, piemēram, ar pieprasījuma video pakalpojumu, pārraidīto informāciju uzskata par komunikāciju šīs direktīvas nozīmē.

(17) šajā direktīvā jēdzienam lietotāja vai abonenta piekrišana, neatkarīgi no tā, vai tas ir fiziska vai juridiska persona, jābūt tādai pašai nozīmei, kāda tā ir jēdzienam informācijas objekta piekrišana, kā noteikts un precizēts Direktīvā 95/46/EK. Piekrišanu var sniegt ar jebkuru pienācīgu metodi, kas ļauj lietotājam brīvi sniegt konkrētu un informētu norādi par savu vēlmi, tostarp atzīmēšanu ar ķeksīti Interneta tīmekļa vietnē.

(18) Pievienotās vērtības pakalpojumus var veidot, piemēram, no konsultācijām par vislētākajām tarifa paketēm, maršruta vadības, informācijas par datu plūsmu, laika prognozēm un tūrisma informācijas.

(19) Dažu prasību piemērošanai saistībā ar izsaucēja un izsaucamās līnijas identifikācijas uzrādīšanu un ierobežošanu, kā arī zvana automātisku pāradresēšanu uz abonentu līnijām, kas savienotas ar analogo signālu centrālēm, nevajadzētu būt obligātai īpašos gadījumos, ja šāda piemērošana izrādītos tehniski neiespējama vai tā būtu saistīta ar saimnieciski nesamērīgiem izdevumiem. Ieinteresētajām personām ir svarīgi saņemt informāciju par šādiem gadījumiem, un tāpēc dalībvalstīm par tiem būtu jāpaziņo Komisijai.

(20) Pakalpojumu sniedzējiem nepieciešamības gadījumā kopā ar tīkla operatoru būtu jāpieņem visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu savu pakalpojumu drošību, un jāinformē abonenti par jebkuriem nopietniem draudiem tīkla drošībai. Šāds risks jo īpaši var rasties elektronisko komunikāciju pakalpojumiem atvērtā tīklā, piemēram, Internets vai analogā mobilā telefonija. Ir īpaši svarīgi, lai šādu pakalpojumu abonentus un lietotājus to pakalpojumu sniedzēji pilnībā informētu par drošības risku, ko pakalpojumu sniedzējam nav iespējams novērst. Pakalpojumu sniedzējiem, kas piedāvā publiski pieejamus elektronisko komunikāciju pakalpojumus Internetsā, jāinformē lietotāji un abonenti par pasākumiem, ko tie var veikt, lai aizsargātu to komunikāciju drošību, izmantojot, piemēram, īpašu veidu programmatūru vai šifrēšanas tehnoloģijas. Prasība informēt abonentus par sevišķiem draudiem drošībai neatbrīvo pakalpojumu sniedzēju no pienākuma par saviem līdzekļiem pieņemt atbilstošus un steidzamus pasākumus, lai novērstu jaunus, neparedzētus draudus drošībai un atjaunotu normālu pakalpojuma drošības līmeni. Informācija par drošības risku jāsniedz abonentam par brīvu, izņemot visas nominālās izmaksas, ko rada abonents, saņemot vai ievācot informāciju, piemēram, lejupielādējot elektroniskā pasta ziņojumu. Drošība ir izvērtēta, ņemot vērā Direktīvas 95/46/EK 17. pantu.

(21) Lai aizsargātu komunikāciju konfidencialitāti, tostarp gan komunikāciju saturu, gan informāciju attiecībā uz šādām komunikācijām, jāpieņem pasākumi, lai liegtu neatļautu piekļuvi komunikācijām, izmantojot publiskos komunikāciju tīklus un publiski pieejamus elektronisko komunikāciju pakalpojumus. Valsts tiesību akti dažās dalībvalstīs liedz tikai tīšu neatļautu piekļuvi komunikācijām.

(22) Aizliegums personām, kas nav lietotāji, vai bez to piekrišanas glabāt informāciju par komunikācijām un ar tām saistītu informāciju par datu plūsmu, nav paredzēts, lai aizliegtu jebkādu automātisku, pagaidu vai īslaicīgu šīs informācijas uzglabāšanu, ja to dara tikai tādēļ, lai veiktu pārraidīšanu elektronisko komunikāciju tīklā, un ar noteikumu, ka informāciju neuzglabā ilgāk, kā nepieciešams, lai veiktu pārraidīšanu un datu plūsmas pārvaldi, un ka uzglabāšanas laikā ir garantēta konfidencialitāte. Ja tas ir nepieciešams, lai padarītu efektīvāku jebkādas publiski pieejamas informācijas tālāku pārraidīšanu citiem pakalpojuma saņēmējiem pēc to pieprasījuma, šai direktīvai nevajadzētu liegt šādu informāciju ilgāk uzglabāt ar noteikumu, ka šī informācija jebkurā gadījumā bez ierobežojumiem būtu pieejama sabiedrībai un ka dzēš visus datus, kas attiecas uz individuāliem abonentiem vai lietotājiem, kas pieprasa šādu informāciju.

(23) Komunikāciju konfidencialitāte arī jānodrošina, likumīgi veicot uzņēmējdarbību. Ja nepieciešams un ja tas ar likumu atļauts, komunikācijas var reģistrēt, lai sniegtu pierādījumu par tirdzniecības darījumu. Direktīva 95/46/EK attiecas uz šādu apstrādi. Komunikāciju puses pirms reģistrēšanas jāinformē par šo reģistrēšanu, tās nolūku un informācijas uzglabāšanas ilgumu. Reģistrētā komunikācija jādzēš, tiklīdz ir iespējams un katrā ziņā vēlākais līdz tā perioda beigām, kura laikā darījumu var likumīgi apstrīdēt.

(24) Elektronisko komunikāciju tīklu lietotāju gala iekārtas un jebkāda uzglabātā informācija par šādām gala iekārtām ir to lietotāju privātās jomas daļa, kam nepieciešama aizsardzība saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju. Tā sauktās spiegprogrammas, neredzamie pikseļi, slēptie identifikatori un citi instrumenti, lietotājam to nezinot, var iekļūt lietotāja gala iekārtā, lai iegūtu pieeju informācijai, lai uzglabātu apslēptu informāciju vai izsekotu lietotāja darbības, un var nopietni pārkāpt šo lietotāju privātās dzīves neaizskaramību. Šādu instrumentu izmantošanu var ļaut tikai likumīgos nolūkos, par šo instrumentu izmantošanu informējot attiecīgajos lietotājus.

(25) Tomēr šādi instrumenti, piemēram, tā sauktās sīkdatnes, var būt likumīgi un lietderīgi, piemēram, analizējot tīmekļa vietnes dizainu un reklāmu un pārbaudot to lietotāju identitāti, kas ir iesaistīti tiešsaistes darījumos. Ja šādi instrumenti, piemēram, sīkdatnes, ir paredzēti likumīgam nolūkam, tādam kā veicināt informācijas sabiedrības pakalpojumu sniegšanu, to izmantošana jāatļauj ar nosacījumu, ka lietotājus, saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK, nodrošina ar skaidru un precīzu informāciju par sīkdatņu vai līdzīgu instrumentu nolūku, lai nodrošinātu, ka lietotāji uzzina par informāciju, kas izvietota to izmantotajās gala iekārtās. Lietotājiem jābūt iespējai atteikties no sīkdatņu vai līdzīgu iekārtu uzglabāšanas to gala iekārtās. Tas ir īpaši svarīgi, ja lietotājiem, kas nav sākotnējie lietotāji, ir pieeja gala iekārtai un tādējādi jebkurai informācijai, kas ietver sensitīvus personas datus, kas uzglabāti šādās gala iekārtās. Informāciju un tiesības atteikties attiecībā uz dažādiem instrumentiem, kas uzstādāmi lietotāja gala iekārtā, var piedāvāt viena pieslēguma laikā, ietverot arī tālāku šo instrumentu izmantošanu sekojošu pieslēgumu laikā. Veidi, kādos tiek sniegta informācija, piedāvātas tiesības atteikties vai lūgta piekrišana, jāveido lietotājiem iespējami draudzīgāki. Tomēr piekļuve īpašam tīmekļa vietnes saturam var būt atkarīga no sīkdatnes vai līdzīga instrumenta informētas akceptēšanas, ja to izmanto likumīgam nolūkam.

(26) Tādi dati, kas attiecas uz abonentiem un ir apstrādāti elektronisko komunikāciju tīklos, lai izveidotu savienojumu un pārraidītu informāciju, iekļauj informāciju par fizisku personu privāto dzīvi un attiecas uz tiesībām ievērot juridisku personu likumīgās intereses. Šādus datus drīkst uzglabāt tikai tādā apmērā, cik vajadzīgs, lai sniegtu pakalpojumu ar nolūku sagatavot rēķinus un veikt norēķinus par starpsavienojumiem, un tos glabā ierobežotu laiku. Jebkuru tālāku šādu datu apstrādi, ko publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzējs vēlas veikt attiecībā uz elektronisko komunikāciju pakalpojumu tirdzniecību vai pievienotās vērtības pakalpojumu sniegšanu, var atļaut tikai tad, ja abonents ir tam piekritis, pamatojoties uz publiski pieejamu komunikāciju pakalpojumu sniedzēja dotu precīzu un pilnīgu informāciju par tādas tālākas apstrādes veidiem, ko tas nodomājis veikt, un par abonenta tiesībām nesniegt vai atsaukt savu piekrišanu šādai apstrādei. Informācija par datu plūsmu, ko izmanto komunikāciju pakalpojumu tirdzniecībā vai pievienotās vērtības pakalpojumu sniegšanā, arī būtu jādzēš vai jāpadara anonīma pēc pakalpojuma sniegšanas. Pakalpojuma sniedzējiem vienmēr jāinformē abonenti par informācijas veidiem, ko tie apstrādā, un par apstrādes nolūku un ilgumu.

(27) Komunikāciju pārraides pabeigšanas precīzais laiks, pēc kura informācija par datu plūsmu jādzēš, izņemot informāciju, kas paredzēta rēķinu sagatavošanas nolūkam, var būt atkarīgs no sniegtā elektronisko komunikāciju pakalpojuma veida. Piemēram, attiecībā uz balss telefoniju pārraidīšana būs pabeigta, tiklīdz kāds no lietotājiem pārtrauks savienojumu. Attiecībā uz elektronisko pastu, pārraidīšana būs pabeigta, tiklīdz saņēmējs saņem ziņojumu, parasti no tā pakalpojumu sniedzēja servera.

(28) Pienākums dzēst informāciju par datu plūsmu vai padarīt šādu informāciju anonīmu, kad tā vairs nav vajadzīga komunikāciju pārraidīšanai, nav pretrunā ar tādām procedūrām Internetsā kā IP adrešu saglabāšana domēnu vārdu sistēmā vai IP adrešu un fizisko adrešu sasaistes saglabāšana vai log-in (pieteikuma) informācijas izmantošana, lai kontrolētu piekļuves tiesības tīkliem vai pakalpojumiem.

(29) Pakalpojumu sniedzējs, ja nepieciešams, individuālos gadījumos var apstrādāt informāciju par datu plūsmu, kas attiecas uz abonentiem un lietotājiem, lai noteiktu tehniskas kļūmes komunikāciju pārraidīšanā. Informāciju par datu plūsmu, kas nepieciešama rēķinu sagatavošanas nolūkā, pakalpojumu sniedzējs var arī apstrādāt, lai noteiktu un pārtrauktu pārkāpumus - neapmaksātu elektronisko komunikāciju pakalpojumu izmantošanu.

(30) Sistēmas elektronisko komunikāciju tīklu nodrošināšanai un pakalpojumu sniegšanai jāveido tā, lai ierobežotu nepieciešamo personas datu apjomu līdz stingri noteiktam minimumam. Visas darbības, kas saistītas ar elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniegšanu, kas iekļauj vairāk nekā tikai komunikāciju pārraidīšanu un rēķinu sagatavošanu, pamatā jābūt apkopotai informācijai par datu plūsmu, ko nevar attiecināt uz abonentiem vai lietotājiem. Ja šādas darbības nevar ar apkopotu informāciju pamatot, tās uzskata par pievienotās vērtības pakalpojumiem, kuriem ir nepieciešama abonenta piekrišana.

(31) Tas, vai piekrišana personas datu apstrādei, lai sniegtu konkrētu pievienotās vērtības pakalpojumu, ir iegūstama no lietotāja vai abonenta, ir atkarīgs no apstrādājamajiem datiem un no piedāvātā pakalpojuma veida, kā arī no tā, vai tehniski, saskaņā ar procedūru un līgumu ir iespējams atšķirt fizisku personu, kas izmanto elektronisko komunikāciju pakalpojumus, no juridiskas vai fiziskas personas, kas ir šo pakalpojumu abonents.

(32) Ja elektronisko komunikāciju pakalpojumu vai pievienotās vērtības pakalpojumu sniedzējs par šo pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo personas datu apstrādi noslēdz apakšlīgumu ar citu iestādi, šādai apakšlīguma slēgšanai un sekojošai datu apstrādei jābūt pilnībā atbilstīgai prasībām attiecībā uz personas datu kontrolētājiem un apstrādātājiem, kā noteikts Direktīvā 95/46/EK. Ja pievienotās vērtības pakalpojumu sniegšanai nepieciešams, ka informāciju par datu plūsmu vai atrašanās vietu no elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzēja nosūta pievienotās vērtības pakalpojumu sniedzējam, abonentus vai lietotājus, uz kuriem šī informācija attiecas, arī pilnībā informē par šādu nosūtīšanu pirms to piekrišanas sniegšanas datu apstrādei.

(33) Detalizētu rēķinu ieviešana ir uzlabojusi iespēju abonentiem pārbaudīt precizitāti maksām, ko iekasē pakalpojumu sniedzējs, bet tajā pašā laikā tā var apdraudēt publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumu lietotāju privāto dzīvi. Tāpēc, lai pasargātu lietotāju privāto dzīvi, dalībvalstīm jāveicina elektronisko komunikāciju pakalpojumu iespēju attīstība, tādu kā alternatīvās maksāšanas iespējas, kas ļauj anonīmu vai strikti privātu pieeju publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumiem, piemēram, telekartes un iespējas veikt maksājumu ar kredītkarti. Šim pašam nolūkam dalībvalstis var lūgt operatoriem piedāvāt saviem abonentiem citādāka veida detalizētu rēķinu, kurā konkrēts zvanītā numura ciparu skaits ir dzēsts.

(34) Attiecībā uz izsaucēja līnijas identifikāciju, nepieciešams aizsargāt izsaucēja tiesības neuzrādīt tās līnijas identifikāciju, no kuras zvanīts, kā arī izsaucamā tiesības noraidīt zvanus no neidentificētām līnijām. Īpašos gadījumos ir pamats neievērot izsaucēja līnijas identifikācijas uzrādīšanas atcelšanu. Atsevišķi abonenti, jo īpaši palīdzības līnijas un līdzīgas organizācijas, ir ieinteresēti garantēt to zvanītāju anonimitāti. Attiecībā uz izsaucamās līnijas identifikāciju, ir nepieciešams aizsargāt izsaucamā tiesības un likumīgās intereses neuzrādīt izsaucamā līnijas identifikāciju, ar kuru izsaucējs ir faktiski savienots, jo īpaši attiecībā uz pāradresētiem zvaniem. Publiski pieejamu telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējiem jāinformē savi abonenti par to, ka tīklā notiek izsaucēja abonenta un izsaucamās līnijas identifikācija, kā arī par visiem piedāvātajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar izsaucēja un izsaucamās līnijas identifikāciju, un par iespējām, kas saistītas ar privātās dzīves aizsardzību. Tas ļaus abonentiem apzināti izvēlēties, kādus privātās dzīves aizsardzības veidus tie vēlas izmantot. Ar privātās dzīves aizsardzību saistītās iespējas, ko piedāvā katrai atsevišķai līnijai, nav obligāti jāpiešķir kā automātisks tīkla pakalpojums, bet tās var būt iegūstamas, vienkārši iesniedzot pieprasījumu publiski pieejamo telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējam.

(35) Mobilos ciparu tīklos, lai varētu pārraidīt komunikācijas, apstrādā datus, kas sniedz mobilā lietotāja gala iekārtas ģeogrāfiskās atrašanās vietas informāciju. Šādi dati ir šīs direktīvas 6. pantā minētā datu plūsmas informācija. Tomēr mobilajiem ciparu tīkliem var būt iespējas apstrādāt atrašanās vietas datus, kas ir precīzāki, nekā nepieciešams komunikāciju pārraidīšanai, un ko izmanto pievienotās vērtības pakalpojumu sniegšanai, tādu kā pakalpojumi, ar ko autovadītājiem sniedz individualizētu informāciju par satiksmi un norādījumus. Šādu datu apstrāde attiecībā uz pievienotās vērtības pakalpojumiem jāatļauj tikai tad, ja abonenti ir devuši savu piekrišanu. Abonentiem bez maksas jābūt pieejamiem līdzekļiem, lai liegtu atrašanās vietas datu apstrādi, pat ja abonents piekritis, ka tā tiek veikta.

(36) Dalībvalstis var ierobežot lietotāju un abonentu tiesības uz privāto dzīvi attiecībā uz izsaucēja līnijas identifikāciju, ja tas ir nepieciešams, lai izsekotu traucējošus zvanus, un attiecībā uz izsaucēja līnijas identifikāciju un atrašanās vietas datiem, ja tas ir nepieciešams, lai ļautu avārijas dienestiem veikt savus uzdevumus cik vien iespējams efektīvi. Šim nolūkam dalībvalstis var pieņemt īpašus noteikumus, lai elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzējus pilnvarotu sniegt pieeju izsaucēja līnijas identifikācijai un atrašanās vietas datiem bez attiecīgā lietotāja vai abonenta iepriekšējas piekrišanas.

(37) Jāsniedz abonentiem aizsardzība pret neērtībām, ko var radīt automātiska citu personu veikta zvanu pāradresēšana. Turklāt šajos gadījumos ir jādod iespēja abonentiem pārtraukt pāradresētu zvanu nosūtīšanu uz viņu gala iekārtām, vienkārši iesniedzot pieprasījumu publiski pieejamo telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējam.

(38) Elektronisko komunikāciju pakalpojumu abonentu saraksti ir plaši izplatīti un publiski. Fizisku personu tiesības uz privāto dzīvi un juridisku personu likumīgās intereses nosaka, ka abonentiem jābūt iespējai noteikt, vai to personas dati tiek publicēti sarakstā, un ja tiek, tad kādi dati. Publisko abonentu sarakstu pakalpojumu sniedzējiem jāinformē šādos sarakstos iekļaujamie abonenti par saraksta nolūku un jebkādu īpašu veidu, kā var izmantot publisko abonentu sarakstu elektroniskās versijas, jo īpaši ar meklēšanas funkciju palīdzību, kas izvietotas programmatūrā, piemēram, apgrieztas meklēšanas funkcijas, kas ļauj abonentu saraksta lietotājam uzzināt abonenta vārdu vai nosuakumu un adresi, pamatojoties tikai uz telefona numuru.

(39) Pienākums informēt abonentus par to publisko abonentu sarakstu nolūku, kuros tā personas dati tiek iekļauti, jāuzliek personai, kas ievāc datus šādiem sarakstiem. Ja datus var pārsūtīt vienai vai vairākām trešajām personām, abonents jāinformē par šādu iespēju un par saņēmēju vai iespējamo saņēmēju kategorijām. Jebkurā pārraidīšanā jāievēro noteikums, ka datus nedrīkst izmantot citam nolūkam nekā tam, kuram tie ir ievākti. Ja persona, kas ievāc datus no abonentiem vai jebkuras trešās personas, kurai dati ir pārsūtīti, vēlas izmantot šos datus papildus nolūkam, jauna piekrišana no abonenta ir jāiegūst vai nu personai, kas sākotnēji ievāca datus, vai trešai personai, kurai dati ir pārsūtīti.

(40) Abonentiem jāpiedāvā drošības pasākumi pret to privātās dzīves traucējumiem, ko rada nevēlamas komunikācijas tiešas tirdzniecības nolūkā, jo īpaši izmantojot automātiskos atbildētājus, telefaksus un e-pastus, tostarp īsziņas. Šīs nevēlamo komerciālo komunikāciju formas, no vienas puses, var relatīvi viegli un lēti nosūtīt un, no otras puses, to saņēmējam var radīt apgrūtinājumu un/vai izmaksas. Turklāt dažos gadījumos to apjoms var radīt traucējumus elektronisko komunikāciju tīklos un gala iekārtās. Attiecībā uz šādām nevēlamu komunikāciju formām tiešas tirdzniecības nolūkā, ir pamats pieprasīt, lai no abonenta tiktu iegūta iepriekšēja skaidra piekrišana, pirms tiem nosūta šādas komunikācijas. Vienotā tirgū ir nepieciešama saskaņota pieeja, lai nodrošinātu vienkāršus noteikumus uzņēmējiem un lietotājiem visā Kopienā.

(41) Esošo klientu attiecību kontekstā ir saprātīgi ļaut izmantot elektronisku kontaktinformāciju līdzīgu produktu vai pakalpojumu piedāvāšanai, bet tikai tam pašam uzņēmumam, kas ieguvis elektronisko kontaktinformāciju saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK. Kad elektroniskā kontaktinformācija ir iegūta, klients skaidri jāinformē par tās tālāku izmantošanu tiešai tirdzniecībai un jādod tam iespēja atteikt šādu izmantošanu. Šādu iespēju jāturpina piedāvāt ar katru sekojošu tiešās tirdzniecības ziņojumu par brīvu, izņemot izmaksas par šī atteikuma pārraidīšanu.

(42) Citas tiešās tirdzniecības formas, kas ir dārgākas sūtītājam un nerada izmaksas abonentiem vai lietotājiem, tādas kā balss telefonija "persona personai", var attaisnot sistēmas uzturēšanu, sniedzot abonentiem un lietotājiem iespēju norādīt, ka tie nevēlas saņemt šādus zvanus. Tomēr, lai nemazinātu esošo privātās dzīves aizsardzības līmeni, dalībvalstīm jābūt tiesīgām atbalstīt valsts sistēmas, atļaujot šādus zvanus tikai abonentiem un lietotājiem, kas iepriekš ir snieguši savu piekrišanu.

(43) Lai veicinātu Kopienas noteikumu par nevēlamiem ziņojumiem tiešai tirdzniecībai efektīvu ieviešanu, ir nepieciešams aizliegt izmantot kļūdainas identitātes vai kļūdainas atpakaļadreses vai numurus, izsūtot nevēlamus ziņojumus tiešas tirdzniecības nolūkā.

(44) Dažas elektroniskā pasta sistēmas ļauj abonentiem apskatīties elektroniskā pasta sūtītāja un vēstules tēmas ailes ierakstu un arī dzēst ziņojumu, neveicot pārējā elektroniskā pasta satura vai tā pielikumu lejupielādi, tādējādi samazinot izmaksas, kas varētu rasties, lejupielādējot nevēlamus elektroniskā pasta sūtījumus vai to pielikumus. Šādi pasākumi dažos gadījumos var būt lietderīgi kā papildu instruments šajā direktīvā noteiktajām vispārējām saistībām.

(45) šī direktīva neierobežo pasākumus, kurus dalībvalstis izveido, lai aizsargātu juridisku personu likumīgās intereses attiecībā uz nevēlamām komunikācijām tiešas tirdzniecības nolūkos. Ja dalībvalstis izveido izvairīšanās reģistru attiecībā uz šādām komunikācijām juridiskām personām, galvenokārt uzņēmēmumu lietotājiem, pilnībā piemēro noteikumus, kas minēti 7. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīvā 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (direktīva par elektronisko tirdzniecību)6.

(46) Funkcionalitāti elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniegšanai var iestrādāt tīklā vai jebkurā lietotāja gala iekārtas daļā, tostarp programmatūru. Publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumu izmantotāja personas datu un privātās dzīves aizsardzībai jābūt neatkarīgai no to dažādo komponentu konfigurācijas, kas nepieciešami, lai nodrošinātu pakalpojumu, un no nepieciešamās funkcionalitātes izplatības starp šiem komponentiem. Direktīva 95/46/EK iekļauj jebkuru personas datu apstrādes formu, neatkarīgi no izmantotās tehnoloģijas. Īpašu pasākumu esamība elektronisko komunikāciju pakalpojumiem papildus vispārējiem noteikumiem attiecībā uz citiem šādu pakalpojumu sniegšanai nepieciešamajiem komponentiem var neveicināt personas datu un privātās dzīves aizsardzību tehnoloģiski neitrālā veidā. Tāpēc var būt nepieciešams pieņemt pasākumus, saskaņā ar kuriem elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniegšanā izmantoto atsevišķu veidu iekārtu ražotājiem ir nepieciešams veidot savu produkciju tā, lai iestrādātu drošības pasākumus, kuri nodrošinātu lietotāju un abonentu personas datu un privātās dzīves aizsardzību. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 9. marta Direktīvu 1999/5/EK par radio iekārtām un telekomunikāciju gala iekārtām un par to atbilstības savstarpēju atzīšanu7, šādu pasākumu pieņemšana nodrošinās, ka elektronisko komunikāciju iekārtu, tostarp programmatūru datu aizsardzībai, tehnisko iespēju ieviešana ir saskaņota, lai atbilstu iekšējā tirgus ieviešanai.

(47) Ja netiek ievērotas lietotāju un abonentu tiesības, valsts tiesību aktos jāparedz tiesiskās aizsardzības līdzeklis. Jāpiemēro sankcijas jebkurai personai - privāto vai publisko tiesību subjektam -, kura neievēro valsts pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu.

(48) šīs direktīvas piemērošanas jomā ir lietderīgi ņemt vērā pieredzi, ko guvusi, saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 29. pantu, izveidotā Darba grupa fizisku personu aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi, kuras locekļi ir dalībvalstu uzraudzības iestāžu pārstāvji.

(49) Lai sekmētu šīs direktīvas noteikumu ievērošanu, ir vajadzīgi daži konkrēti noteikumi attiecībā uz datu apstrādi, ko jau veic dienā, kad stājas spēkā valsts tiesību akti, kuri vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Darbības joma un mērķis

1. Šajā direktīvā paredzēta dalībvalstu to noteikumu saskaņošana, ar kuriem jānodrošina pamattiesību un pamatbrīvību līdzvērtīgs aizsardzības līmenis, un jo īpaši attiecībā uz tiesībām uz privāto dzīvi saistībā ar personas datu apstrādi elektronisko komunikāciju nozarē, kā arī jānodrošina šo datu un elektronisko komunikāciju iekārtu un pakalpojumu brīva aprite Kopienā.

2. Šīs direktīvas noteikumi precizē un papildina Direktīvas 95/46/EK 1. punktā minētajam nolūkam. Turklāt ar tiem paredz to abonentu likumīgo interešu aizsardzību, kuri ir juridiskas personas.

3. Šī direktīva neattiecas uz darbībām, uz kurām neattiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, tādām kā tās, kas iekļautas Līguma par Eiropas Savienību V un VI sadaļā, un jebkurā gadījumā uz darbībām, kas attiecas uz sabiedrības drošību, aizsardzību, valsts drošību (tostarp valsts ekonomisko labklājību, ja darbības attiecas uz valsts drošības jautājumiem) un uz valsts darbībām krimināltiesību jomā.

2. pants

Definīcijas

Izņemot gadījumus, kad noteikts savādāk, piemēro definīcijas, kas minētas Direktīvā 95/46/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvā 2002/21/EK par kopējo regulatīvo bāzi elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva)8.

Piemēro arī šādas definīcijas:

a) "lietotājs" ir jebkura fiziska persona, kas izmanto publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumu personīgiem vai uzņēmējdarbības mērķiem, ne vienmēr būdama šā pakalpojuma abonents;

b) "informācija par datu plūsmu" ir jebkuri dati, kas apstrādāti ar nolūku pārsūtīt komunikāciju elektronisko komunikāciju tīklā vai ar nolūku sagatavot rēķinu;

c) "atrašanās vietas dati" ir jebkuri dati, kas elektronisko komunikāciju tīklā apstrādāti, norādot publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojuma lietotāja gala iekārtas ģeogrāfisko atrašanās vietu;

d) "komunikācija" ir jebkāda informācija, ar kuru apmainās vai kuru pārsūta starp noteiktu skaitu personu, izmantojot publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumu. Tajā neiekļauj informāciju, kas, izmantojot elektronisko komunikāciju tīklu, pārsūtīta sabiedrībai kā apraides pakalpojuma daļa, izņemot līdz līmenim, kad informāciju var attiecināt uz identificējamu abonentu vai lietotāju, kas saņem šo informāciju;

e) "zvans" ir savienojums, kas izveidots, izmantojot publiski pieejamu telefona pakalpojumu, kas ļauj izdarīt divpusēju komunikāciju reālā laikā;

f) lietotāja vai abonenta "piekrišana" atbilst datu objekta piekrišanai Direktīvā 95/46/EK;

g) "pievienotās vērtības pakalpojums" ir jebkurš pakalpojums, kam nepieciešama informācijas par datu plūsmu apstrāde vai tādu atrašanās vietas datu apstrāde, kuri nav informācija par datu plūsmu, un kas pārsniedz informācijas līmeni, kas ir nepieciešams komunikāciju pārraidīšanai vai rēķina sagatavošanai;

h) "elektroniskais pasts" ir jebkurš publisko komunikāciju tīklā nosūtīts teksta, balss, skaņas vai attēla ziņojums, ko var uzglabāt tīklā vai saņēmēja gala iekārtā līdz brīdim, kad saņēmējs to saņem.

3. pants

Attiecīgie pakalpojumi

1. Šī direktīva attiecas uz personas datu apstrādi saistībā ar publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniegšanu publiskos komunikāciju tīklos Kopienā.

2. Direktīvas 8., 10. un 11. pants attiecas uz abonentu līnijām, kas savienotas ar ciparsignālu centrālēm un - ja tas tehniski iespējams un nav saistīts ar nesamērīgiem saimnieciskiem izdevumiem - uz abonentu līnijām, kas savienotas ar analogo signālu centrālēm.

3. Par gadījumiem, kad 8., 10. un 11. panta prasību ievērošana ir tehniski neiespējama vai saistīta ar nesamērīgi lieliem ieguldījumiem, dalībvalstis ziņo Komisijai.

4. pants

Drošība

1. Publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzējam attiecīgā gadījumā kopā ar tīkla operatoru jāveic attiecīgi tehniski un organizatoriski pasākumi, lai nodrošinātu savu pakalpojumu drošību attiecībā uz tīkla drošību. Ņemot vērā jaunākos sasniegumus un to ieviešanas izmaksas, šiem pasākumiem nodrošina iespējamajam riskam atbilstīgu drošības līmeni.

2. Tīkla drošības pārkāpuma īpaša riska dēļ publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojuma sniedzējam attiecīgie abonenti jāinformē par šādu risku, un, ja šis risks ir ārpus pakalpojuma sniedzēja pieņemto pasākumu darbības jomas, par jebkuriem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, iekļaujot norādi par iespējamām ietvertajām izmaksām.

5. pants

Komunikāciju konfidencialitāte

1. Dalībvalstis nodrošina komunikāciju un saistītās informācijas par datu plūsmu konfidencialitāti ar publisko komunikāciju tīkla un publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumiem, ievērojot valsts tiesību aktus. Īpaši tās aizliedz komunikāciju un saistītās informācijas par datu plūsmu noklausīšanos, ierakstīšanu, uzglabāšanu vai cita veida aizturēšanu vai pārraudzību personām, kas nav lietotāji, bez attiecīgo lietotāju piekrišanas, izņemot gadījumus, kad to darīt ir ar likumu atļauts saskaņā ar 15. panta 1. punktu. Šis punkts neliedz tehnisko uzglabāšanu, kas nepieciešama komunikāciju pārsūtīšanai, neierobežojot konfidencialitātes principu.

2. Direktīvas 1. punkts neietekmē ar likumu atļautu komunikāciju un saistītas informācijas par datu plūsmu reģistrēšanu, ja to veic likumīgas uzņēmējdarbības prakses sakarā, lai sniegtu pierādījumu par komerciālu darījumu vai par jebkuru citu uzņēmējdarbības komunikāciju.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka elektronisko komunikāciju tīklu izmantošana informācijas uzglabāšanai vai pieejas iegūšanai abonenta vai lietotāja gala iekārtā uzglabātai informācijai ir atļauta tikai ar nosacījumu, ka attiecīgo abonentu vai lietotāju, saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK, nodrošina ar skaidru un visaptverošu informāciju, cita starpā, par apstrādes nolūku un piedāvā tiesības liegt datu kontrolierim veikt šādu apstrādi. Tas neliedz jebkādu tehnisku uzglabāšanu vai vienīgi pieeju, lai veiktu vai veicinātu komunikāciju pārraidīšanu elektronisko komunikāciju tīklā, vai kas nepieciešama, lai sniegtu informācijas sabiedrības pakalpojumu, ko skaidri pieprasa abonents vai lietotājs.

6. pants

Informācija par datu plūsmu

1. Informācija par datu plūsmu, kas attiecas uz abonentiem un lietotājiem un ko publisko komunikāciju tīkla pakalpojumu sniedzējs vai publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojuma sniedzējs apstrādā vai uzglabā, ir jādzēš vai jāpadara anonīma, kad tā vairs nav nepieciešama komunikāciju pārraidīšanai, neierobežojot šā panta 2., 3. un 5. pantu un 15. panta 1. punktu.

2. Var apstrādāt informāciju par datu plūsmu, kas nepieciešama, lai abonentam sagatavotu rēķinu un veiktu norēķinus par starpsavienojumiem. Šāda apstrāde ir pieļaujama tikai tik ilgi, kamēr nav beidzies termiņš, kura laikā var likumīgi apstrīdēt rēķinu vai saņemt maksājumu.

3. Elektronisko komunikāciju pakalpojumu tirdzniecības nolūkā vai pievienotās vērtības pakalpojumu sniegšanas nolūkā publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojuma sniedzējs var apstrādāt 1. punktā minēto informāciju līdz līmenim un tik ilgi, cik nepieciešams šādiem pakalpojumiem vai tirdzniecībai, ja abonents vai lietotājs, uz kuru šī informācija attiecas, ir devis savu piekrišanu. Lietotājiem vai abonentiem dod iespēju jebkurā laikā atsaukt savu piekrišanu informācijas par datu plūsmu apstrādei.

4. Pakalpojuma sniedzējam jāinformē abonents vai lietotājs par apstrādāto datu plūsmas veidiem un par šādas apstrādes ilgumu 2. punktā minētajos nolūkos un - pirms piekrišanas iegūšanas - 3. punktā minētajos nolūkos.

5. Informācijas par datu plūsmu apstrāde, saskaņā ar 1., 2., 3. un 4. punktu, ir jāierobežo līdz personām, kas darbojas ar pilnvaru no publisko komunikāciju tīklu pakalpojumu sniedzējiem un tādu publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzējiem, kas apstrādā rēķinu sagatavošanas vai datu plūsmas pārvaldi, klientu pieprasījumus, pārkāpumu noteikšanu, elektronisko komunikāciju pakalpojumu tirdzniecību vai pievienotās vērtības pakalpojumu sniegšanu, un tā jāierobežo līdz līmenim, kas nepieciešams šādu darbību veikšanai.

6. Šā panta 1., 2., 3. un 5. punktu piemēro, neierobežojot kompetento iestāžu iespējas saņemt informāciju par datu plūsmu saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem, lai izšķirtu strīdus, jo īpaši tādus strīdus, kas rodas par starpsavienojumiem vai rēķiniem.

7. pants

Detalizētu rēķinu sagatavošana

1. Abonentiem ir tiesības saņemt rēķinus, kuros nav uzrādītas atsevišķas pozīcijas.

2. Dalībvalstis piemēro savus noteikumus, lai saskaņotu ar izsaucēju lietotāju un izsaucamo abonentu tiesībām uz privāto dzīvi to abonentu tiesības, kuri saņem detalizētus rēķinus, piemēram, nodrošinot šiem lietotājiem un abonentiem pietiekamas alternatīvas komunikācijas vai maksāšanas iespējas.

8. pants

Izsaucējas līnijas un izsaucamā līnijas identifikācijas uzrādīšana un ierobežojumi

1. Ja tiek piedāvāta izsaucēja līnijas identifikācijas uzrādīšana, pakalpojuma sniedzējam ir jāpiedāvā izsaucējam lietotājam iespēja, bez maksas izmantojot vienkāršus līdzekļus, liegt izsaucēja līnijas identifikācijas uzrādīšanu pirms katra atsevišķa zvana izdarīšanas. Jānodrošina, lai šāda iespēja izsaucējam abonentam būtu attiecībā uz katru atsevišķu līniju.

2. Ja tiek piedāvāta izsaucēja līnijas identifikācijas uzrādīšana, pakalpojuma sniedzējam ir jāpiedāvā izsaucamajam lietotājam iespēja, bez maksas izmantojot vienkāršus līdzekļus, liegt ienākošā zvana izsaucēja līnijas identifikācijas uzrādīšanu.

3. Ja tiek piedāvāta izsaucēja līnijas identifikācijas uzrādīšanu un ja izsaucēja līnijas identifikāciju uzrāda pirms zvana savienošanas, pakalpojuma sniedzējam ir jāpiedāvā izsaucamajam abonentam iespēja, izmantojot vienkāršus līdzekļus, liegt ienākošos zvanus, ja izsaucēja līnijas identifikācijas uzrādīšanu ir liedzis izsaucējs lietotājs vai abonents.

4. Ja tiek piedāvāta izsaucamās līnijas identifikācijas uzrādīšana, pakalpojuma sniedzējam ir jāpiedāvā izsaucamajam lietotājam iespēja, bez maksas izmantojot vienkāršus līdzekļus, liegt izsaucamās līnijas identifikācijas uzrādīšanu izsaucējam lietotājam.

5. Šā panta 1. punkts attiecas arī uz zvaniem uz ārpuskopienas valstīm, kas izdarīti no Kopienas. Šā panta 2., 3. un 4. punkts attiecas arī uz ienākošajiem zvaniem, kas izdarīti no ārpuskopienas valstīm.

6. Ja piedāvā uzrādīt izsaucēja līnijas un/vai izsaucamās līnijas identifikāciju, tad dalībvalstis nodrošina, ka publiski pieejamu telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēji par to informē sabiedrību, kā arī par 1., 2., 3. un 4. punktā paredzētajām iespējām.

9. pants

Atrašanās vietas dati, kas nav informācija par datu plūsmu

1. Ja var apstrādāt atrašanās vietas datus, kas nav informācija par datu plūsmu, attiecībā uz publisko komunikāciju tīklu vai publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumu lietotājiem vai abonentiem, šādus datus var apstrādāt tikai tad, kad tie ir padarīti anonīmi, vai ar lietotāju vai abonentu piekrišanu, līdz tādam līmenim un tik ilgi, cik nepieciešams, lai sniegtu pievienotās vērtības pakalpojumus. Pakalpojuma sniedzējam ir jāinformē lietotāji vai abonenti pirms to piekrišanas saņemšanas par apstrādājamajiem atrašanās vietas datu veidiem, ja dati nav informācija par datu plūsmu, par apstrādes nolūku un ilgumu un par to, vai šos datus pārsūtīs trešajai personai ar nolūku sniegt pievienotās vērtības pakalpojumu. Lietotājiem vai abonentiem dod iespēju jebkurā laikā atsaukt savu piekrišanu atrašanās vietas datu apstrādei, ja dati nav informācija par datu plūsmu.

2. Ja ir iegūta lietotāju vai abonentu piekrišana atrašanās vietas datu apstrādei, ja dati nav informācija par datu plūsmu, lietotājam vai abonentam joprojām ir iespēja, bez maksas izmantojot vienkāršus līdzekļus, uz laiku liegt šādu datu apstrādi attiecībā uz katru savienojumu tīklā vai attiecībā uz katru komunikāciju pārsūtīšanu.

3. Saskaņā ar 1. un 2. punktu atrašanās vietas to datu apstrāde, kas nav informācija par datu plūsmu, ir jāierobežo līdz personām, kas darbojas ar publisku komunikāciju tīkla pakalpojumu sniedzēja vai publiski pieejamu sakaru pakalpojuma sniedzēja, vai trešās personas, kas sniedz pievienotās vērtības pakalpojumu, pilnvaru, un jāierobežo līdz līmenim, kas nepieciešams, lai sniegtu pievienotās vērtības pakalpojumu.

10. pants

Izņēmumi

Dalībvalstis nodrošina caurskatāmas procedūras, ar kurām regulē veidu, kādā publisko komunikāciju tīkla pakalpojuma sniedzēja un/vai publiski pieejamu elektronisko sakaru pakalpojuma sniedzējs var neievērot:

a) izsaucēja līnijas identifikācijas uzrādīšanas pagaidu liegšanu pēc abonenta iesnieguma, kurā tas pieprasa ļaunprātīgu vai traucējošu zvanu reģistrēšanu. Šādā gadījumā datus, kas iekļauj izsaucēja abonenta identifikāciju, publiskā komunikāciju tīkla pakalpojumu sniedzējs un/vai publiski pieejamu elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs saglabā un dara pieejamus saskaņā ar valsts tiesību aktiem;

b) izsaucēja līnijas identifikācijas uzrādīšanas liegšanu un pagaidu abonenta vai lietotāja piekrišanas liegšanu vai nesniegšanu atrašanās vietas datu apstrādei attiecībā uz katru atsevišķu līniju organizācijām, kas apstrādā zvanus avārijas dienestiem, un kuras par tādām atzīst dalībvalstis, tostarp tiesībaizsargājošas iestādes, ātrās palīdzības dienestus un ugunsdzēsības dienestus, šādu zvanu atbildēšanas nolūkā.

11. pants

Zvanu automātiska pāradresēšana

Dalībvalstis nodrošina, ka jebkuram abonentam ir iespēja, bez maksas izmantojot vienkāršus līdzekļus, pārtraukt trešās personas veiktu automātisku zvanu pāradresēšanu uz abonenta gala iekārtu.

12. pants

Abonentu saraksti

1. Dalībvalstis nodrošina, ka abonenti bez maksas un pirms tie ir iekļauti abonentu sarakstā tiek informēti par drukāta vai elektroniska tādu abonentu sarakstu nolūku, par kuriem informācija ir pieejama publiski vai ir iegūta uzziņu dienestos, kuros var būt iekļauti to personas dati, kā arī par tālākām izmantošanas iespējām, pamatojoties uz meklēšanas iespējām, kas iestrādātas sarakstu elektroniskajās versijās.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka abonentiem ir iespēja noteikt, vai to personas dati iekļaujami abonentu sarakstā, un ja tā, tad kādi dati līdz līmenim, kad šādi dati ir atbilstoši sarakstam, kā noteicis saraksta pakalpojumu sniedzējs, un pārbaudīt, labot vai atsaukt šādus datus. Personas datu neiekļaušana publiski pieejamā abonentu sarakstā, to pārbaude, labošana un atsaukšana ir bez maksas.

3. Dalībvalstis var pieprasīt, ka, izmantojot publiski pieejama abonentu sarakstu tādam nolūkam, kas nav personu kontaktinformācijas meklēšana, pamatojoties uz to vārdiem vai nosaukumiem un nepieciešamības gadījumā uz citu minimālo identifikācijas informāciju, ir jāsaņem papildu piekrišana no abonentiem.

4. Šā panta 1. un 2. punkts attiecas uz abonentiem, kas ir fiziskas personas. Saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem un katrā valstī spēkā esošajiem tiesību aktiem, dalībvalstis arī nodrošina, ka attiecībā uz datu iekļaušanu publiskajos abonentu sarakstos tiek pienācīgi aizsargātas to abonentu likumīgās intereses, kuri nav fiziskas personas.

13. pants

Nevēlamas komunikācijas

1. Automātisku zvanīšanas sistēmu bez cilvēka iesaistīšanās (automātiskā atbildētāja), faksa aparātu (faksa) vai elektroniskā pasta izmantošana ar tiešu tirdzniecību saistītiem mērķiem ir pieļaujama tikai attiecībā uz abonentiem, kas snieguši iepriekšēju piekrišanu.

2. Neatkarīgi no 1. punkta, ja fiziskas vai juridiskas personas no saviem klientiem iegūst to elektroniskā pasta elektronisko kontaktinformāciju produktu vai pakalpojumu pārdošanas kontekstā saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK, šīs pašas fiziskās vai juridiskās personas var izmantot šo elektronisko kontaktinformāciju savu līdzīgu produktu vai pakalpojumu tiešai tirdzniecībai ar noteikumu, ka klientiem ir dota skaidra iespēja bez maksas un izmantojot vienkāršu metodi iebilst pret šādu elektroniskās kontaktinformācijas izmantošanu laikā, kad šī informācija tiek ievākta, un attiecībā uz katru ziņojumu, ja klients sākotnēji nav atteicis šādu izmantošanu.

3. Dalībvalstis veic attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka bez attiecīgo abonentu piekrišanas vai attiecībā uz abonentiem, kas nevēlas saņemt attiecīgās komunikācijas, bez maksas netiktu atļautas nevēlamas komunikācijas ar tiešu pārdošanu saistītiem mērķiem, izņemot 1. un 2. punktā minētos līdzekļus, vienu no šīm iespējām nosaka ar katras valsts tiesību aktiem.

4. Katrā ziņā elektronisko pastu sūtīšana tiešas tirdzniecības nolūkā, slēpjot vai noklusējot sūtītāja identitāti, kura vārdā komunikācija ir veikta, vai bez reālas adreses, uz kuru saņēmējs var nosūtīt pieprasījumu par šādu komunikāciju pārtraukšanu, ir aizliegta.

5. Šā panta 1. un 3. punkts attiecas uz abonentiem, kas ir fiziskas personas. Saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem un katrā valstī spēkā esošajiem tiesību aktiem, dalībvalstis arī nodrošina, ka attiecībā uz nevēlamām komunikācijām tiek pienācīgi aizsargātas to abonentu likumīgās intereses, kuri nav fiziskas personas.

14. pants

Tehniskie parametri un standartizācija

1. Ieviešot šīs direktīvas noteikumus, saskaņā ar 2. un 3. punktu dalībvalstis nodrošina, ka netiek izvirzītas nekādas obligātas prasības attiecībā uz konkrētiem gala iekārtu vai citu elektronisko komunikāciju iekārtu tehniskajiem parametriem, kas varētu kavēt iekārtu laišanu tirgū un šādu iekārtu brīvu apriti starp dalībvalstīm.

2. Ja šīs direktīvas noteikumus var ieviest, tikai pieprasot īpašus tehniskos parametrus elektronisko komunikāciju tīklos, dalībvalstis informē Komisiju saskaņā ar procedūru, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 22. jūnija Direktīvā 98/34/EK, kas nosaka informācijas sniegšanas procedūru tehnisko standartu un noteikumu jomā, un Informācijas Sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā9.

3. Ja nepieciešams, var pieņemt pasākumus, lai nodrošinātu, ka gala iekārta ir veidota tā, lai tā būtu savietojama ar lietotāju tiesībām aizsargāt un kontrolēt to personas datu izmantošanu, saskaņā ar Direktīvu 1999/5/EK un Padomes 1986. gada 22. decembra Lēmumu 87/95/EEK par standartizāciju informācijas tehnoloģijas un komunikāciju jomā10.

15. pants

Direktīvas 95/46/EK dažu noteikumu piemērošana

1. Dalībvalstis var pieņemt tiesību aktus, lai ierobežotu šīs direktīvas 5. un 6. pantā, 8. panta 1., 2., 3. un 4. punktā un 9. pantā minēto tiesību un pienākumu darbības jomu, ja šādi ierobežojumi ir vajadzīgi saskaņā ar nepieciešamiem, atbilstīgiem un samērīgiem pasākumiem demokrātiskā sabiedrībā, lai garantētu valsts drošību, aizsardzību, sabiedrības drošību un kriminālpārkāpumu vai elektroniskās komunikāciju sistēmas nevēlamas izmantošanas novēršanu, izmeklēšanu, noteikšanu un kriminālvajāšanu, kā noteikts Direktīvas 95/46/EK 13. panta 1. punktā. Tālab dalībvalstis, cita starpā, var pieņemt tiesību aktus, paredzot datu saglabāšanu ierobežotā laikposmā, kas pamatots ar šajā punktā noteiktajiem iemesliem. Visi šajā punktā minētie pasākumi ir saskaņā ar Kopienas tiesību aktu vispārējiem principiem, tostarp tie, kas minēti Eiropas Savienības dibināšanas līguma 6. panta 1. un 2. punktā.

2. Direktīvas 95/46/EK III nodaļas noteikumus par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, atbildību un sankcijām piemēro, ņemot vērā valsts noteikumus, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un ņemot vērā individuālās tiesības, kuras izriet no šīs direktīvas.

3. Darba grupa par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, kas izveidota ar Direktīvas 95/46/EK 29. pantu, veic arī uzdevumus, kas noteikti minētās direktīvas 30. pantā attiecībā uz šajā direktīvā iekļautajiem jautājumiem, proti, pamattiesību un pamatbrīvību un likumīgo interešu aizsardzība elektronisko komunikāciju nozarē.

16. pants

Pārejas noteikumi

1. Šīs direktīvas 12. pants neattiecas uz tiem abonentu sarakstu izdevumiem, kas jau izveidoti vai laisti tirgū drukātā vai ārlīnijas elektroniskā formā, pirms stājas spēkā pieņemtie valsts noteikumi saskaņā ar šo direktīvu.

2. Ja fiksēto vai mobilo publisko balss telefonijas pakalpojumu abonentu personas dati ir iekļauti publiskā abonentu sarakstā, saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK un Direktīvas 97/66/EK 11. panta noteikumiem, pirms stājas spēkā pieņemtie valsts noteikumi saskaņā ar šo direktīvu, šādu abonentu personas datus var atstāt iekļautus šajā publiskajā abonentu sarakstā tās drukātajā vai elektroniskajā versijā, tostarp versijas ar apgrieztās meklēšanas funkcijām, izņemot gadījumus, kad abonenti norāda savādāk, pēc pilnīgas informācijas saņemšanas par nolūku un iespējām saskaņā ar šīs direktīvas 12. pantu.

17. pants

Pārņemšana

1. Līdz 2003. gada 31. oktobrim dalībvalstīs stājas spēkā pasākumi, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem minētos tiesību aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāmas šādas atsauces.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus tos savus tiesību aktu noteikumus, ko tās pieņem jomā, kuru reglamentē šī direktīva, un jebkurus sekojošus grozījumus minētajos tiesību aktos.

18. pants

Pārskatīšana

Ne vēlāk kā trīs gadus pēc 17. panta 1. punktā minētā datuma Komisija nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu un tās ietekmi uz uzņēmējiem un patērētājiem, jo īpaši attiecībā uz nevēlamu komunikāciju sniegšanu, ņemot vērā starptautisko vidi. Šim nolūkam Komisija var no dalībvalstīm pieprasīt informāciju, kuru tās sniedz nekavējoties. Attiecīgos gadījumos Komisija sniedz priekšlikumus grozīt šo direktīvu, ņemot vērā minētā ziņojuma rezultātus, izmaiņas nozarē un jebkuru citu priekšlikumu, ko tā uzskata par nepieciešamu, lai uzlabotu šīs direktīvas efektivitāti.

19. pants

Atcelšana

Direktīvu 97/66/EK atceļ no dienas, kas minēta 17. panta 1. punktā.

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu.

20. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

21. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2002. gada 12. jūlijā

Eiropas Parlamenta vārdā priekšsēdētājs P. Cox Padomes vārdā priekšsēdētājs T. Pedersen

1 OV C 365 E, 19.12.2000., 223. lpp.

2 OV C 123, 25.4.2001., 53. lpp.

3 Eiropas Parlamenta 2001. gada 13. novembra atzinums (vēl nav publicēts Oficiālajā Vēstnesī), Padomes 2002. gada 28. janvāra Kopējā nostāja (OV C 113 E, 14.5.2002., 39. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2002. gada 30. maija Lēmums (vēl nav publicēts Oficiālajā Vēstnesī). Padomes 2002. gada 25. jūnija Lēmums.

4 OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

5 OV L 24, 30.1.1998., 1. lpp.

6 OV L 178, 17.7.2000., 1. lpp.

7 OV L 91, 7.4.1999., 10. lpp.

8 OV L 108, 24.4.2002., 33. lpp.

9 OV L 204, 21.7.1998., 37. lpp. Direktīva grozīta ar Direktīvu 98/48/EK (OV L 217, 5.8.1998., 18. lpp.)

10 OV L 36, 7.2.1987., 31. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar 1994. gada Pievienošanās aktu.