32002D0466



Oficiālais Vēstnesis L 075 , 16/03/2002 Lpp. 0001 - 0006


Eiropas Parlamenta Un Padomes lēmums Nr. 466/2002/EK

(2002. gada 1. marts)

par Kopienas rīcības programmu to nevalstisko organizāciju veicināšanai, kuru galvenā darbības joma ir vides aizsardzība

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 175. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar Līguma [3] 251. pantā noteikto procedūru,

tā kā:

(1) Līgumā paredzēts izstrādāt un īstenot Kopienas vides politiku un ir noteikti šīs politikas mērķi un principi.

(2) Rīcības programma, kas ieviesta ar Padomes 1997. gada 16. decembra Lēmumu 97/872/EK par Kopienas rīcības programmu to nevalstisko organizāciju veicināšanai, kuru galvenā darbības joma ir vides aizsardzība [4], beidzas 2001. gada 31. decembrī. Programmu novērtēja Komisija un pašreizējie un bijušie subsīdijas saņēmēji un izteica atbalstu tam, lai programma tiktu atsākta vai pārskatīta.

(3) Sestā vides rīcības programma atzīst, ka jāpiešķir pilsoņiem attiecīgas pilnvaras, un tā ierosina veidot plašu dialogu ar vides politikā ieinteresētajām personām. Lai nevalstiskās organizācijās (turpmāk — NVO) varētu piedalīties šādā dialogā, Sestā vides rīcības programma paredz, ka nevalstiskajām organizācijām vajadzīgs attiecīgs atbalsts, tostarp Kopienas finansējums.

(4) NVO, kas darbojas vides aizsardzības jomā, jau parādījušas, ka tās var dot ieguldījumu Kopienas vides politikā, kura noteikta Līguma 174. pantā, aktīvi iesaistoties konkrētos vides aizsardzības pasākumos un darbībās, lai veicinātu vispārēju apziņu, ka, ņemot vērā ilgtspējīgu attīstību, jāaizsargā vide. Šajā programmā var piedalīties arī tās NVO, kas darbojas dzīvnieku aizsardzības jomā, ja vien šāda darbība veicina vides aizsardzības mērķu sasniegšanu.

(5) NVO ir svarīgas, lai saskaņotu un Komisijai darītu zināmu informāciju un uzskatus par tādiem jauniem tematiem, kas rodas saistībā ar dabas aizsardzību un pārrobežu vides problēmām, ko dalībvalsts līmenī vai attiecīgā līmenī nevar atrisināt vai neatrisina pilnībā. NVO labi izprot sabiedrības bažas par vidi, tādēļ tā var veicināt šos uzskatus un virzīt uz Komisiju.

(6) Vides NVO piedalās ekspertu grupās, Kopienas iestāžu sagatavošanas un īstenošanas komitejās, sniedzot svarīgu ieguldījumu Kopienas politikā, programmās un iniciatīvās, un nodrošina vajadzīgo līdzsvaru ar citām vides jomā ieinteresētām personām, tostarp ražotājiem/uzņēmējiem, arodbiedrībām un patērētāju organizācijām.

(7) Jāveicina tādas NVO, kas, iesaistot ieinteresētās personas, spēj valsts, reģionālā un vietējā līmenī sekmēt viedokļu apmaiņu par perspektīvām, problēmām un iespējamiem risinājumiem un īstenot ar Kopienas mēroga vides problēmām saistītās attiecīgās darbības. Šādā nolūkā programma vērsta vienīgi uz tām NVO un tiem NVO tīkliem, kas darbojas Eiropas līmenī.

(8) Programma jāpaplašina ģeogrāfiski, lai iekļautu kandidātvalstu NVO, ņemot vērā, cik tās ir svarīgas, veicinot vides acquis sabiedrisku atzīšanu un tā noteiktāku īstenošanu.

(9) Lai lemtu par programmas turpināšanu, ņemot vērā pieredzi, kas gūta pirmajos trīs šā lēmuma īstenošanas gados, jāveic tās darbības novērtējums.

(10) Par gada apropriācijām jālemj budžeta lēmējinstitūcijai budžeta procedūrā.

(11) Šis lēmums visam programmas darbības laikam nosaka finanšu shēmu, kas ir budžeta lēmējinstitūcijas pamats gada budžeta procedūras īstenošanā atbilstīgi 33. punktam Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un budžeta procedūras uzlabošanu, kas 1999. gada 6. maijā noslēgts starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju [5],

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1. Ar šo nosaka Kopienas rīcības programmu to nevalstisko organizāciju (NVO) veicināšanai, kuru galvenā darbības joma ir vides aizsardzība.

2. Šīs programmas galvenais mērķis ir veicināt tās NVO, kuru galvenā darbības joma ir vides aizsardzība un uzlabošana Eiropas līmenī. Šādai darbībai jāaptver ieguldījums vai spēja sniegt ieguldījumu Kopienas vides politikas un tiesību aktu izstrādāšanā un īstenošanā dažādos Eiropas reģionos.

3. Programma veicina sistemātisku NVO iesaistīšanu visos Kopienas vides politikas veidošanas procesa posmos, nodrošinot attiecīgu pārstāvību ieinteresēto personu apspriežu sanāksmēs un atklātajās izskatīšanās. Programma arī palīdz nostiprināt nelielas reģionālās vai vietējās organizācijas, kas strādā, lai piemērotu acquis communautaire attiecībā uz vidi un ilgtspējīgu attīstību attiecīgajā vietējā teritorijā.

2. pants

Lai kāda NVO varētu pretendēt uz subsīdiju, tai jāatbilst pielikumam un jābūt šādai:

a) tai jābūt neatkarīgai un bezpeļņas juridiskai personai, kas galvenokārt darbojas vides aizsardzības un uzlabošanas jomā, vides mērķi vēršot par labu sabiedrības interesēm un tiecoties panākt ilgtspējīgu attīstību;

b) tai jādarbojas Eiropas līmenī atsevišķi vai vairāku koordinētu organizāciju veidā ar tādu struktūru (dalībniekiem) un darbību, kas aptver vismaz trīs Eiropas valstis. Tomēr pieļaujams, ka tā aptver divas Eiropas valstis, ja vien tās galvenais darbības mērķis ir atbalstīt Kopienas vides politikas attīstību un īstenošanu, kas sīkāk aprakstīta 1. panta 2. un 3. punktā;

c) tās darbībai konkrēti jāatbilst principiem, uz kuriem balstās Sestā vides rīcības programma, un jāsaskan ar 5. pantā noteiktajām prioritārajām jomām;

d) tai jābūt izveidotai saskaņā ar likumu vairāk nekā pirms diviem gadiem, un tās gada pārskatiem par iepriekšējiem diviem gadiem jābūt reģistrēta revidenta apstiprinātiem. Izņēmuma apstākļos Komisija var piešķirt atkāpi no šīm divām prasībām ar noteikumu, ka šāda rīcība nebūs pretrunā Kopienas finanšu interešu aizstāvībai.

3. pants

Programmā var piedalīties tādas Eiropas NVO, kas ir reģistrētas:

a) dalībvalstīs;

b) asociētajās valstīs [6] saskaņā ar nosacījumiem, kas iekļauti attiecīgajos Eiropas līgumos, to papildu protokolos un attiecīgo asociācijas padomju lēmumos;

c) Kiprā, Maltā vai Turcijā saskaņā ar nosacījumiem un procedūrām, par ko jāvienojas ar šīm valstīm, vai

d) Balkānu valstīs, kas piedalās Dienvidaustrumeiropas valstu [7] stabilizācijas un asociācijas procesā, saskaņā ar nosacījumiem un procedūrām, par ko jāvienojas ar šīm valstīm.

4. pants

1. Komisija katru gadu līdz 30. septembrim Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī publicē uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus par subsīdijām nākamajam kalendārajam gadam. Turklāt Komisija izmanto citus piemērotus līdzekļus, kas ir tās rīcībā, tostarp elektroniskos sabiedrības saziņas līdzekļus, lai iepazīstinātu potenciālos subsīdijas saņēmējus ar programmu.

2. Uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus ir iekļauta informācijas pakete un noteikti atbilstības, atlases un piešķiršanas kritēriji (tostarp sīkas ziņas par paredzēto svēruma sistēmu), un pieteikumu iesniegšanas, novērtēšanas un apstiprināšanas procedūra.

3. Pēc piedāvājumu novērtēšanas Komisija katru gadu līdz 31. decembrim, izņemot gadījumus, kad aizkavējusies Kopienas budžeta pieņemšana, lemj par to, kuras organizācijas saņems finansējumu nākamajā gadā. Pamatojoties uz šo lēmumu, Komisija vienojas ar subsīdijas saņēmēju, nosakot maksimālo subsīdijas summu, maksāšanas veidus, kontroles un uzraudzības pasākumus un mērķus, kas jāsasniedz ar subsīdijas palīdzību. Maksājumus veic nekavējoties.

5. pants

1. Ņemot vērā, cik svarīga ir ilgtspējīga attīstība un Eiropas pilsoņu veselības un dzīves kvalitāte, šīs programmas sniegtais atbalsts jo īpaši ir vērsts uz Sestās vides rīcības programmas prioritārajām jomām, kas sagrupētas šādās četrās galvenajās pozīcijās:

a) klimata izmaiņu ierobežošana;

b) daba un bioloģiskā daudzveidība — unikālu resursu aizsardzība;

c) veselība un vide;

d) dabas resursu un atkritumu ilgtspējīgas apsaimniekošanas nodrošināšana.

Sestās vides rīcības programmas ceturtajā darbības gadā to pārskatīs un — vajadzības gadījumā — labos un atjauninās, lai ņemtu vērā jaunākās norises un informāciju.

Papildus iepriekšminētajām jomām prioritāra ir arī vides izglītība un Kopienas tiesību aktu īstenošana un izpilde vides jomā.

2. Atlases un piešķiršanas procesu veic četros posmos, kas sīkāk aprakstīti pielikuma A daļā.

6. pants

1. NVO, kas atrodas Kopienā, subsīdija nepārsniedz 70 % no pretendenta vidējiem pārbaudītajiem gada attaisnotajiem izdevumiem iepriekšējo divu gadu laikā, savukārt NVO, kas atrodas kandidātvalstīs vai Balkānu valstīs, 80 %; subsīdija nepārsniedz 80 % arī no pretendenta attaisnotajiem izdevumiem kārtējā gadā.

Summu katru gadu nosaka saskaņā ar noteiktu svēruma sistēmu, kurā ņem vērā 5. panta 2. punktā minētajā un pielikuma A daļā aprakstītajā novērtējumā iegūtos punktus un pielikuma C daļā noteiktos principus.

2. Šīs programmas subsīdijas saņēmējs var brīvi izlietot subsīdiju, lai subsīdijas gadā pēc saviem ieskatiem segtu savus attaisnotos izdevumus. Par attaisnotiem uzskatāmi visi izdevumi, kas subsīdijas saņēmējam rodas subsīdijas gadā, izņemot pielikuma D daļas 2. iedaļā minētos. Subsīdijas saņēmēji var arī izmaksāt finansējumu partneriem vai dalīborganizācijām saskaņā ar norādījumiem, kas precizēti apstiprinātajā darba programmā.

3. Subsīdijas summa kļūst galīga tikai pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi pārbaudīto finanšu pārskatu, pārliecinoties, ka Kopienas līdzekļi ir izlietoti saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem 1977. gada 21. decembra Finanšu Regulā par Eiropas Kopienu vispārējo budžetu [8].

Galīgo maksājumu attiecīgi samazina, ja Kopienas subsīdiju kopsumma no šīs vai kādām citām programmām pārsniedz 80 % no subsīdijas saņēmēja pārbaudītajiem attaisnotajiem izdevumiem attiecīgajā gadā.

4. Turklāt, ja pārbaudītajā subsīdijas gada finanšu pārskatā redzams, ka subsīdijas saņēmēja kopējie ieņēmumi, izņemot tos ieņēmumus, ko regulāri atzīst par neattaisnotiem izdevumiem, pārsniedz attaisnotos izdevumus, tad galīgo maksājumu samazina vai vajadzības gadījumā iekasē summas starpību. Saskaņā ar Līguma 256. pantu piemēro iekasēšanas rīkojumus.

5. Lai nodrošinātu vides NVO piešķirto subsīdiju efektivitāti, Komisija subsīdijas gadā veic vajadzīgos pasākumus, lai pārliecinātos, vai izvēlētā organizācija joprojām atbilst prasībām par subsīdiju piešķiršanu. Konkrēti vajadzīga sistemātiska shēma subsīdijas saņēmēja veikuma uzraudzībai subsīdijas gadā, kā arī jau paveiktā novērtēšanai.

6. Neizraudzītajiem pretendentiem Komisija sniedz pamatojumu, kādēļ konkrētā NVO neatbilst prasībām, sniedzot pietiekamu skaidrojumu, pēc kura var noteikt, kādas izmaiņas vajadzīgas, pirms iesniedz jaunu pieteikumu.

7. pants

1. Šī programma sākas 2002. gada 1. janvārī un beidzas 2006. gada 31. decembrī.

2. Ar šo programmas īstenošanai ir piešķirts finansējums laikposmam no 2000. gada līdz 2006. gadam 32 miljonu EUR apmērā.

3. Ņemot vērā finanšu plānu, gada apropriācijas apstiprina budžeta lēmējinstitūcija.

8. pants

1. Lai aizsargātu Kopienas finanšu intereses pret krāpšanu un citiem pārkāpumiem, saskaņā ar Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 [9] Kopiena, īstenojot šo programmu, var veikt pārbaudes uz vietas un inspekcijas. Ja nepieciešams, Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) veic izmeklēšanu, ko reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1073/1999 [10].

2. Subsīdijas saņēmējs piecus gadus pēc pēdējā maksājuma glabā Komisijai pieejamus visus apliecinošos dokumentus, tostarp pārbaudīto finanšu pārskatu par izdevumiem, kas radušies subsīdijas gadā. Subsīdijas saņēmējs gādā par to, lai vajadzības gadījumā Komisijai pieejami apliecinošie dokumenti, kas atrodas pie partneriem vai dalībniekiem.

9. pants

1. Ja obligātie pārskati neatbilst gaidītajiem rezultātiem, tiesības pretendēt uz programmas finansējumu nākamajā gadā var tikt zaudētas. Ja neatbilstība atkārtojas divus gadus pēc kārtas, tiesības saņemt finansējumu atlikušajos programmas gados tiek zaudētas.

2. Ja NVO saņem Komisijas iekasēšanas rīkojumu tīšu pārkāpumu dēļ, nolaidības vai krāpšanas izraisītu pārkāpumu dēļ, tā automātiski zaudē tiesības saņemt finansējumu atlikušajos programmas gados.

3. Ja Komisija revīzijās vai pārbaudēs uz vietas atklāj pārkāpumus, nesaimniecisku rīcību vai krāpšanu, kas saistīta ar subsīdiju, subsīdijas saņēmējam atkarībā no lietas nopietnības (ar tiesībām pārsūdzēt lēmumu) piemēro vienu vai vairākus šādus administratīvos pasākumus un sodus:

a) subsīdijas anulēšana;

b) sodanauda līdz 50 % no iekasēšanas rīkojuma summas;

c) tiesību zaudēšana saņemt citu Kopienas finansējumu programmas atlikušajos gados;

d) izslēgšana no attiecīgajiem Komisijas dialoga mehānismiem atlikušajos programmas gados.

10. pants

Subsīdijas saņēmēju sarakstu un tiem iedalīto summu katru gadu publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

11. pants

Komisija katru gadu līdz 30. aprīlim sniedz dalībvalstīm un Eiropas Parlamentam ziņojumu par subsīdiju sadalījuma gaitu kārtējam gadam un par subsīdiju piešķiršanas rezultātiem iepriekšējā gadā. Ziņojumā iekļauj skaidrojumu par to, kā Komisija izvēlējusies subsīdijas saņēmējus kārtējam gadam. Komisija katru gadu līdz 30. jūnijam sasauc ieinteresēto personu sanāksmi, lai apspriestu šo pārskatu.

Vēlākais, līdz 2004. gada 31. decembrim Komisijas iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs programmas mērķu sasniegšanu pirmajos trīs gados un, ja nepieciešams, ierosina veikt vajadzīgos labojumus, ņemot vērā to, vai programma tiks turpināta vai ne. Šā ziņojuma pamatā ir ziņojumi par subsīdijas saņēmēju veikuma rezultātiem, un tajā īpaši ir novērtēta viņu spēja sasniegt 1. pantā un pielikumā noteiktos mērķus.

Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar Līgumu lemj par programmas turpināšanu no 2007. gada 1. janvāra. Šajā nolūkā Komisija pirms ierosinājumu izteikšanas veic rezultātu iekšēju novērtējumu.

12. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2002. gada 1. martā

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

P. Cox

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

R. De Miguel

[1] OV C 270 E, 25.9.2001., 125. lpp.

[2] Atzinums sniegts 2001. gada 18. oktobrī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

[3] Eiropas Parlamenta 2001. gada 23. oktobra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts), Padomes 2001. gada 6. decembra Kopējā nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Eiropas Parlamenta 2002. gada 16. janvāra Lēmums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

[4] OV L 354, 30.12.1997., 25. lpp.

[5] OV C 172, 18.6.1999., 1. lpp.

[6] Bulgārija, Čehija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Rumānija, Slovākija, Slovēnija un Ungārija.

[7] Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Albānija, Dienvidslāvijas Federatīvā Republika, Bosnija un Hercogovina un Horvātija.

[8] OV L 356, 31.12.1977., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 762/2001 (OV L 111, 20.4.2001., 1. lpp.).

[9] OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

[10] OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

A. ATLASES UN PIEŠĶIRŠANAS PROCESA ČETRI POSMI

1. Atsijā tos pieteikumus, kuri neatbilst tehniskajām/administratīvajām prasībām par finansējuma pieprasījuma iesniegšanu saskaņā ar šo programmu. Tie pieteikumi, kas nav pilnīgi vai nav pietiekami detalizēti, pieteikumi, kas nav aizpildīti saskaņā ar pieteikuma veidlapā ietvertajām instrukcijām, vai tādi, kas iesniegti pēc izziņotā termiņa, neatbilst šai programmai.

2. Atsijā tos pieteikumus, kuri neatbilst subsīdijas piešķiršanas kritērijiem, kas norādīti 2. un 3. pantā.

3. Atlikušos derīgos pieteikumus salīdzinoši novērtē pēc šādiem turpmāk B daļā norādītiem kritērijiem:

a) cik lielā mērā pieteikums, precīzāk, piedāvātā darba programma atbilst programmas mērķiem, kas aprakstīti 1. pantā, un programmas prioritātēm, kas aprakstītas 5. pantā;

b) vadības un darbības kvalitāte;

c) vēriens, efektivitāte un iedarbība.

Katram paturētajam pretendentam, lai varētu salīdzināt, piešķir noteiktu punktu skaitu.

4. Nosakot to pieteikumu kopu, kam uzsāks piešķiršanas procedūru, patur vienīgi tos, kuru saņemto punktu summa pārsniedz Komisijas noteikto slieksni.

B. ASPEKTI, PĒC KURIEM NOVĒRTĒ PRETENDENTUS

Tos pretendentus, kas sekmīgi izturējuši A daļā izklāstītos pirmos divus atlases posmus, vērtē pēc šādiem kritērijiem.

1. Cik lielā mērā pieteikums atbilst programmas mērķiem

Aspekti, pēc kuriem vērtē pretendentu, kā arī viņa piedāvāto programmu:

a) atbilstība politikai (attiecībā uz Sesto vides rīcības programmu, jaunu Eiropas pārvaldi, ilgtspējīgu attīstību, paplašināšanos, Dienvidaustrumeiropas valstu stabilizācijas un asociācijas procesu, Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerības attīstību, integrāciju, dzimumu līdztiesību);

b) atbilstība un ietekme, kāda iespējama, iesaistoties Kopienas vides politikas veidošanā un īstenošanā;

c) spēja reprezentēt dažādas Eiropas reģionu sabiedrības bažas un idejas un spēja sniegt ierosinājumus par to, kā risināt vides problēmas;

d) atbilstība vides apziņas kāpināšanā un zināšanu uzlabošanā gan vispār, gan saistībā ar Kopienas vides politiku;

e) spēja veidot dalībvalstu un kandidātvalstu savstarpējus organizāciju tīklus; spēja veicināt sadarbību ar publiskā un privātā sektora organizācijām un piesaistīt daļēju finansējumu no ārējiem avotiem.

Pretendentu vērtē pēc katra minētā aspekta saistībā ar spēju izpildīt D daļas piemēros norādītos NVO uzdevumus.

2. Vadības un darbības kvalitāte

Novērtē šādus aspektus:

a) organizatoriskā struktūra, personāla atbilstība un cilvēkresursu vadība;

b) iekšējais lēmumu pieņemšanas process, saistība ar dalībniekiem, tostarp vienošanās nodrošināt dalībnieku kopuma iesaistīšanu politikas izstrādē un politikas popularizēšanā;

c) stratēģiskā pieeja, mērķorientācija un plānošanas prakse;

d) pārvalde, budžeta kontrole un finanšu vadība;

e) atskaites prakse (iekšējā vai ārējā);

f) iekšējais novērtējums un kvalitātes kontrole, pieredzes apgūšana (mācības);

g) tehniskā/zinātniskā kompetence.

3. Vēriens, efektivitāte un iedarbība

Novērtē šādus aspektus:

a) organizācijas un tās darbības vispārējā publicitāte;

b) ārējie sakari un efektivitāte (ar citām personām vides jomā, piemēram, vietējām un reģionālajām iestādēm, uzņēmējiem un ražotājiem, patērētāju grupām, arodbiedrībām, citām NVO un plašu sabiedrību).

C. SUBSĪDIJAS APMĒRA NOTEIKŠANA

Subsīdiju aprēķina pēc pretendenta prognozētajiem kopējiem attaisnotajiem izdevumiem subsīdijas gadā, saskaņā ar šādiem principiem noteikti ņemot vērā viņa vidējos pārbaudītos izdevumus iepriekšējos divos gados.

1. Ja visi pārējie parametri ir vienādi, tad tās NVO subsīdijas summa, kurai ir vairāk attiecīgo darbību (kas noteikts pēc tās divu iepriekšējo gadu pārbaudīto gada izdevumu vidējā apmēra un prognozētajiem kopējiem attaisnotajiem izdevumiem subsīdijas gadā), parasti būs lielāka nekā tās NVO subsīdijas summa, kurai ir mazāk attiecīgo darbību. Tomēr sadalījums nav lineārs, tādējādi subsīdijas saņēmējiem, kuriem ir mazāk attiecīgo darbību, tiks noteikta relatīvi augstāka atbalsta likme.

2. Ja visi pārējie parametri ir vienādi, tad tās NVO, kas saņem augstākus salīdzinošā novērtējuma punktus, saņems lielākas summas nekā pretendenti, kuri saņēmuši mazāk punktu.

3. Ja NVO pieprasījusi kādu noteiktu summu, tad piešķirtā subsīdija nekādā ziņā nepārsniedz šo summu.

D. ATTAISNOTIE IZDEVUMI

1. Visi izdevumi, kas radušies subsīdijas saņēmējam subsīdijas gadā, uzskatāmi par attaisnotiem, izņemot 2. iedaļā uzskaitītos. Attaisnotie izdevumi var segt, piemēram, šādas darbības:

a) tādas informācijas un tādu uzskatu saskaņošana un paziņošana Komisijai, kas balstās uz plašas sabiedrības bažām un uzskatiem par jaunām un topošām perspektīvām, ko dalībvalsts līmenī vai attiecīgā līmenī nevar atrisināt vai neatrisina pilnībā;

b) sagatavošanas darbs un izpēte, kas vajadzīgi, lai piedalītos ekspertu grupās, Kopienas institūciju sagatavošanas un īstenošanas komitejās, sniedzot svarīgu ieguldījumu Kopienas politikā, programmās un iniciatīvās, un vajadzīgā līdzsvara sasniegšana ar citām vides jomā ieinteresētajām personām, tostarp ražotājiem/uzņēmējiem, arodbiedrībām un patērētāju organizācijām;

c) iesaistot ieinteresētās personas valsts, reģiona un vietējā līmenī, viedokļu apmaiņas veicināšana par problēmām un iespējamiem risinājumiem, kas saistīti ar Kopienas mēroga vides problēmām. Šeit ietilpst arī zināšanu nodošana un sinerģijas nodrošināšana, izmantojot vienotu informācijas tīklu;

d) vides apziņas celšana un zināšanu uzlabošana gan par vispārējiem vides aspektiem, gan Kopienas vides politiku;

e) darbības izvēršana — īpaši, lai Eiropas līmenī veicinātu mazu NVO, jaunu NVO tīklu un kandidātvalstu un Balkānu valstu NVO iesaistīšanu.

2. Subsīdijas saņēmēja veikti maksājumi un ar trešām personām noslēgti līgumi, kuros ir turpmāk uzskaitīto kategoriju elementi, uzskatāmi par neattaisnotiem:

a) izklaide, viesu uzņemšana, nevajadzīgi vai nepārdomāti izdevumi;

b) izdevumi, kas acīmredzami neiekļaujas subsīdijas gadam noteiktajā subsīdijas saņēmēja darba programmā;

c) parādu atmaksa, procentu maksājumu parāds, pārnestie zaudējumi;

d) izmaksas, kas attiecas uz izmantoto kapitālu, investīcijas vai rezerves, ko atliek subsīdijas saņēmēja aktīvu nostiprināšanai;

e) ieguldījumi natūrā;

f) privātie izdevumi;

g) noziedzīgas/nelikumīgas darbības.

--------------------------------------------------