Komisijas Regula (EK) Nr. 70/2001

(2001. gada 12. janvāris)

par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu, sniedzot valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1998. gada 7. maija Regulu (EK) Nr. 994/98 par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 92. un 93. panta piemērošanu dažām horizontālā valsts atbalsta kategorijām [1], un jo īpaši tās 1. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu un b) apakšpunktu,

publicējusi šīs regulas projektu [2],

apspriedusies ar Valsts atbalsta padomdevēju komiteju,

tā kā:

(1) Regula (EK) Nr. 994/98 pilnvaro Komisiju saskaņā ar Līguma 87. pantu deklarēt, ka ar dažiem nosacījumiem atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem ir saderīgs ar kopīgo tirgu un nav pakļauts Līguma 88. panta 3. punkta prasībai par paziņošanu.

(2) Regula (EK) Nr. 994/98 arī pilnvaro Komisiju saskaņā ar Līguma 87. pantu deklarēt, ka atbalsts, kas atbilst Komisijas apstiprinātai reģionālā atbalsta piešķiršanas kartei katrai dalībvalstij, ir saderīgs ar kopējo tirgu un nav pakļauts Līguma 88. panta 3. punkta prasībai par paziņošanu.

(3) Komisija piemērojusi Līguma 87. un 88. pantu maziem un vidējiem uzņēmumiem atbalstāmos reģionos un ārpus tiem un nesen arī paziņojusi savu politiku Kopienas pamatnostādnēs par valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem [3] un pamatnostādnēs par valsts reģionālo atbalstu [4]. Ņemot vērā Komisijas ievērojamo pieredzi šo pantu piemērošanā maziem un vidējiem uzņēmumiem un ņemot vērā vispārējos dokumentus, kas attiecas uz maziem un vidējiem uzņēmumiem un uz reģionālo atbalstu, par ko Komisija paziņojusi, pamatojoties uz šiem noteikumiem, ir lietderīgi, nevājinot Komisijas uzraudzību, lai nodrošinātu efektīvu uzraudzību un vienkāršotu pārvaldi, ka Komisija izmantotu ar Regulu (EK) Nr. 994/98 nodotās pilnvaras.

(4) Šī regula neskar dalībvalstu iespēju paziņot par atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem. Šādus paziņojumus Komisija vērtēs, jo īpaši ņemot vērā šajā regulā izklāstītos kritērijus. Pamatnostādnes par valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem būtu jāatceļ no šīs regulas spēkā stāšanās dienas, jo pamatnostādņu saturu aizstāj šī regula.

(5) Maziem un vidējiem uzņēmumiem ir izšķirīga loma darbavietu radīšanā un tie parasti darbojas kā sociālās stabilitātes un ekonomikas attīstības faktors. Tomēr to attīstību var ierobežot tirgus nepilnības. Tiem bieži ir grūtības iegūt kapitālu vai kredītu, ievērojot dažu finanšu tirgu piesardzību un ierobežotās garantijas, kādas minētie uzņēmumi var piedāvāt. Ierobežotie resursi var ierobežot arī to piekļūšanu informācijai, īpaši attiecībā uz jauno tehnoloģiju un potenciāliem tirgiem. Ņemot vērā šos apsvērumus, ar šo regulu atbrīvotā atbalsta mērķis ir atvieglot mazo un vidējo uzņēmumu komercdarbības attīstību ar nosacījumu, ka šāds atbalsts neietekmē negatīvi tirdzniecības nosacījumus tādā mērā, kas ir pretrunā vispārējām interesēm.

(6) Šī regula atbrīvo atbalstu, kas atbilst visām attiecīgajām šīs regulas prasībām, un atbrīvo atbalsta programmas ar nosacījumu, ka atbalsts, ko var piešķirt saskaņā ar šādu programmu, atbilst visām attiecīgajām šīs regulas prasībām. Lai nodrošinātu efektīvu pārraudzību un vienkāršotu pārvaldi, nevājinot Komisijas uzraudzību, atbalsta programmām un individuālajam atbalstam, kas nav ietverts atbalsta programmā, jāsatur skaidri izteikta atsauce uz šo regulu.

(7) Šo regulu būtu jāpiemēro, neskarot īpašus noteikumus regulās un direktīvās, kas attiecas uz valsts atbalstu dažās nozarēs un kas pašlaik ir kuģubūvei, un šo regulu nepiemēro lauksaimniecībai, zivsaimniecībai un akvakultūrai.

(8) Lai likvidētu atšķirības, kas varētu radīt konkurences traucējumus, lai atvieglotu koordināciju starp dažādām Kopienas un valstu iniciatīvām attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, un administratīvās skaidrības un juridiskās noteiktības dēļ šajā regulā izmantotā mazo un vidējo uzņēmumu definīcija ir tā, kas izklāstīta Komisijas 1996. gada 3. aprīļa Ieteikumā 96/280/EK par mazo un vidējo uzņēmumu definīciju [5]. Šī definīcija izmantota arī Kopienas pamatnostādnēs par valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem [6].

(9) Saskaņā ar izveidoto Komisijas praksi un lai labāk nodrošinātu, ka atbalsts ir samērīgs un nepārsniedz vajadzīgo summu, ierobežojumi jāizsaka kā atbalsta intensitāte attiecībā pret kompensējamo izmaksu kopumu, nevis kā maksimālā atbalsta summa.

(10) Lai noteiktu, vai atbalsts ir saderīgs ar kopējo tirgu saskaņā ar šo regulu, jāņem vērā atbalsta intensitāte un tātad atbalsta summa, kas izteikta kā subsīdijas ekvivalents. Vairākos daļu maksājumos maksājamā atbalsta subsīdijas ekvivalenta aprēķinam un atbalsta aprēķinam aizdevuma veidā ar atvieglotiem nosacījumiem jāizmanto piešķiršanas laikā dominējošās tirgus procentu likmes. Lai vienveidīgi, caurskatāmi un vienkārši piemērotu noteikumus par valsts atbalstu, šajā regulā tirgus likmes būtu jāuzskata par standartlikmēm ar nosacījumu, ka aizdevumu ar atvieglotiem nosacījumiem gadījumā aizdevumu garantē standarta nodrošinājums un ka tas nav saistīts ar nesamērīgu risku. Standartlikmēm būtu jābūt tām, ko, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, Komisija periodiski nosaka un publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī un internetā.

(11) Ņemot vērā atšķirības starp maziem uzņēmumiem un vidējiem uzņēmumiem, būtu jānosaka atšķirīga atbalsta intensitātes augšējā robeža maziem uzņēmumiem un vidējiem uzņēmumiem.

(12) Atbalsta intensitātes augšējā robeža, ņemot vērā Komisijas pieredzi, būtu jānosaka līmenī, kas pareizi uztur līdzsvaru starp konkurences izkropļojumu samazināšanu līdz minimumam nozarē, kas saņem atbalstu, un starp mazo un vidējo uzņēmumu komercdarbības attīstības sekmēšanu.

(13) Lietderīgi izveidot turpmākus nosacījumus, kādiem būtu jāatbilst atbalsta programmām vai individuālam atbalstam, kas ir atbrīvoti ar šo regulu. Ņemot vērā Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, parasti šāda atbalsta rezultātam nebūtu tikai nepārtraukti vai periodiski jāsamazina darbības izmaksas, kuras parasti būtu jāuzņemas saņēmējam, bet atbalstam jābūt samērīgam ar trūkumiem, kas ir jāpārvar, lai nodrošinātu sociāli ekonomiskos ieguvumus, kurus uzskata par atbilstīgiem Kopienas interesēm. Tādēļ ir lietderīgi ierobežot šīs regulas darbības jomu ar atbalstu, ko piešķir sakarā ar dažiem materiāliem un nemateriāliem ieguldījumiem, dažiem pakalpojumiem, kurus sniedz atbalsta saņēmējiem, un dažām citām darbībām. Ņemot vērā Kopienas jaudu pārpalikumu transporta nozarē, izņemot dzelzceļu ritošo sastāvu, kompensējamās ieguldījumu izmaksās uzņēmumiem, kuru galvenā saimnieciskā darbība ir transporta nozarē, nebūtu jāietver transportlīdzekļi un aprīkojums.

(14) Šī regula neskar atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem neatkarīgi no atrašanās vietas. Ieguldījumi un darbavietu radīšana var veicināt Kopienas mazāk labvēlīgo reģionu attīstību. Mazie un vidējie uzņēmumi šajos reģionos cieš gan no atrašanās vietas strukturāli neizdevīga stāvokļa, gan no grūtībām, kas izriet no uzņēmumu lieluma. Tādēļ lietderīgi, lai mazie un vidējie uzņēmumi atbalstāmos reģionos izmantotu augstākus ierobežojumus.

(15) Lai ieguldījumiem kapitālā nedotu priekšrocības pār darbaspēka faktoru, būtu jāparedz iespēja izmērīt atbalstu ieguldījumam, pamatojoties uz ieguldījuma izmaksām vai uz papildus radīto darbavietu izmaksām, kas saistītas ar ieguldījumu projekta veikšanu.

(16) Ņemot vērā Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) Nolīgumu par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem [7], šai regulai nebūtu jāatbrīvo eksporta atbalsts vai atbalsts par labu vietējām precēm pret importētām precēm. Atbalsts attiecībā uz izmaksām par dalību gadatirgos vai par mācībām vai konsultantu pakalpojumiem, kas vajadzīgs jauna vai esoša ražojuma laišanai jaunā tirgū, parasti nav eksporta atbalsts.

(17) Ņemot vērā vajadzību uzturēt līdzsvaru starp konkurences traucējumu samazināšanu līdz minimumam nozarē, kas saņem atbalstu, un šīs regulas mērķiem, tai nebūtu jāatbrīvo individuālā atbalsta dotācijas, kas pārsniedz noteiktu maksimālo summu, neatkarīgi no tā, vai dotācijas ir vai nav piešķirtas saskaņā ar atbalsta programmu, kas atbrīvota ar šo regulu.

(18) Lai nodrošinātu, ka atbalsts nepieciešams un ir kā pamudinājums attīstīt konkrētas darbības, šai regulai nebūtu jāatbrīvo atbalsta darbības, ar ko saņēmējs nodarbotos tikai tirgus nosacījumu dēļ.

(19) Šai regulai nebūtu jāatbrīvo atbalsts, kas uzkrāts ar citu valsts atbalstu, tai skaitā ar valsts, reģionālo vai vietējo iestāžu piešķirtu atbalstu vai ar Kopienas līdzdalību attiecībā uz tām pašām kompensējamām izmaksām, ja šāda uzkrāšana pārsniedz šajā regulā noteiktos ierobežojumus.

(20) Lai nodrošinātu caurskatāmību un efektīvu uzraudzību saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 994/98 3. pantu, lietderīgi noteikt standarta veidlapu, kurā dalībvalstīm būtu jāsniedz Komisijai kopsavilkuma informācija vienmēr, kad saskaņā ar šo regulu īsteno atbalsta programmu vai piešķir individuālu atbalstu ārpus šādām programmām, lai informāciju publicētu Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī. To pašu iemeslu dēļ lietderīgi izveidot noteikumus attiecībā uz uzskaiti, kas dalībvalstīm būtu jāveic par atbalstu, kas ar šo regulu ir atbrīvots. Ir lietderīgi, lai Komisija ikgadējiem ziņojumiem, ko dalībvalstis iesniedz Komisijai, noteiktu īpašas prasības, ieskaitot datorizētajai informācijai, ņemot vērā vajadzīgās tehnoloģijas plašo pieejamību.

(21) Ņemot vērā Komisijas pieredzi un jo īpaši to, cik bieži parasti jāpārskata valsts atbalsta politika, lietderīgi ierobežot šīs regulas piemērošanas laika posmu. Ja šīs regulas darbības laiks netiek pagarināts, ar šo regulu jau atbrīvoto atbalsta programmu atbrīvojumam ir jāturpinās sešus mēnešus,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Darbības joma

1. Neskarot īpašas Kopienas regulas vai direktīvas, kas atbilstīgi EK Līgumam regulē valsts atbalsta piešķiršanu īpašās nozarēs, neatkarīgi no tā, vai tās ir vairāk vai mazāk ierobežojošas nekā šī regula, šo regulu piemēro maziem un vidējiem uzņēmumiem piešķiramajam atbalstam visās nozarēs.

2. Šī direktīva neattiecas uz:

a) darbībām, kas saistītas ar Līguma I pielikumā uzskaitītās produkcijas ražošanu, pārstrādi vai laišanu tirgū;

b) atbalstu darbībām, kas saistītas ar eksportu, proti, atbalstu, kas tieši saistīts ar eksportējamiem daudzumiem, ar izplatīšanas tīkla izveidi vai darbību vai ar citiem kārtējiem izdevumiem, kas saistīti ar eksporta darbību;

c) atbalstu, ko nosaka vietējo preču izmantošana par sliktu importētām precēm.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

a) "atbalsts" ir visi pasākumi, kas atbilst Līguma 87. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem;

b) "mazie un vidējie uzņēmumi" ir uzņēmumi, kas definēti I pielikumā;

c) "materiālie ieguldījumi" ir ieguldījumi noteiktos fiziskajos pamatlīdzekļos, kas attiecas uz jauna uzņēmuma izveidošanu, esoša uzņēmuma paplašināšanu vai iesaistīšanu darbībā, kas ietver esoša uzņēmuma ražojuma vai ražošanas procesa būtisku maiņu (jo īpaši racionalizācijas, diversifikācijas vai modernizācijas dēļ). Ieguldījumu pamatlīdzekļos, kas izdarīts, pārņemot uzņēmumu, kurš ir slēgts vai būtu slēgts, ja tas nebūtu iegādāts, arī uzskata par materiālu ieguldījumu;

d) "nemateriālie ieguldījumi" ir ieguldījumi tehnoloģijas nodošanā, iegādājoties patentu tiesības, licences, speciālo profesionālo informāciju vai nepatentētas tehniskās zināšanas;

e) "bruto atbalsta intensitāte" ir atbalsta summa, kas izteikta procentos no projekta kompensējamām izmaksām. Visi izmantojamie skaitļi ir pirms tiešo nodokļu atskaitīšanas. Ja atbalstu piešķir citā veidā, nevis kā dotāciju, atbalsta summa ir atbalsta subsīdijas ekvivalents. Atbalstu, ko maksā vairākos daļu maksājumos, diskontē atbilstīgi tā vērtībai piešķiršanas brīdī. Diskontēšanā un atbalsta summas aprēķinā aizdevumam ar atvieglotiem nosacījumiem izmantojamā procentu likme ir standarta likme, kas piemērojama piešķiršanas laikā;

f) "neto atbalsta intensitāte" ir atbalsta summa pēc nodokļu atskaitīšanas, kas izteikta procentos no projekta kompensējamām izmaksām;

g) "darbinieku skaits" ir gada darba vienību (GDV) skaits, proti, vienā gadā uz pilnu slodzi nodarbināto personu skaits, daļas slodzes un sezonas darbs ir GVD daļas.

3. pants

Atbrīvošanas nosacījumi

1. Individuālais atbalsts ārpus programmām, kas atbilst visiem šīs regulas nosacījumiem, ir saderīgs ar kopējo tirgu Līguma 87. panta 3. punkta nozīmē, un to atbrīvo no Līguma 88. panta 3. punktā minētās paziņošanas prasības ar nosacījumu, ka tajā ir skaidri izteikta atsauce uz šo regulu, citējot tās nosaukumu un publikācijas atsauci Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

2. Atbalsta programmas, kas atbilst visiem šīs regulas nosacījumiem, ir saderīgas ar kopējo tirgu Līguma 87. panta 3. punkta nozīmē, un tās atbrīvo no Līguma 88. panta 3. punktā minētās paziņošanas prasības ar nosacījumu, ka

a) atbalsts, ko var piešķirt saskaņā ar šādu programmu, atbilst visiem šīs regulas nosacījumiem;

b) programmā ir skaidri izteikta atsauce uz šo regulu, kas citē tās nosaukumu un publikācijas atsauci Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

3. Atbalsts, ko piešķir saskaņā ar 2. punktā minētajām programmām, ir saderīgs ar kopējo tirgu Līguma 87. panta 3. punkta nozīmē, un to atbrīvo no Līguma 88. panta 3. punktā minētās paziņošanas prasības ar nosacījumu, ka piešķirtais atbalsts tieši atbilst visiem šīs regulas nosacījumiem.

4. pants

Ieguldījumi

1. Atbalsts materiālajiem ieguldījumiem un nemateriālajiem ieguldījumiem Kopienā vai ārpus tās ir saderīgs ar kopējo tirgu Līguma 87. panta 3. punkta nozīmē, un to atbrīvo no Līguma 88. panta 3. punkta prasības par paziņošanu, ja tas atbilst 2. līdz 6. punkta nosacījumiem.

2. Bruto atbalsta intensitāte nepārsniedz

a) 15 % maziem uzņēmumiem,

b) 7,5 % vidējiem uzņēmumiem.

3. Ja ieguldījumus izdara reģionos, kas var pretendēt uz reģionālo atbalstu, tad reģionālo ieguldījumu atbalsta augšējo robežu, kas noteikta Komisijas apstiprinātā kartē katrai dalībvalstij, atbalsta intensitāte pārsniedz ne vairāk kā

a) 10 bruto procentu punktus reģionos, uz ko attiecas 87. panta 3. punkta c) apakšpunkts, ar nosacījumu, ka kopējā neto atbalsta intensitāte nepārsniedz 30 % vai

b) 15 bruto procentu punktus reģionos, uz ko attiecas 87. panta 3. punkta a) apakšpunkts, ar nosacījumu, ka kopējā neto atbalsta intensitāte nepārsniedz 75 %.

Augstāku reģionālā atbalsta augšējo robežu piemēro tikai tad, ja atbalstu piešķir atbilstīgi nosacījumam, ka ieguldījumu patur saņēmējā reģionā vismaz piecus gadus un ka saņēmēja ieguldījums tā finansējumā ir vismaz 25 %.

4. Augšējo robežu, kas noteikta 2. un 3. punktā, piemēro atbalsta intensitātei, ko aprēķina kā procentus no ieguldījuma kompensējamām izmaksām vai kā procentus no darbaspēka izmaksām, kur radītas darbavietas, īstenojot ieguldījumu (atbalsta darbavietu radīšanai), vai no abu apvienojuma ar nosacījumu, ka atbalsts nepārsniedz labvēlīgāko summu, kas iegūta, piemērojot kādu no aprēķiniem.

5. Ja atbalstu aprēķina, pamatojoties uz ieguldījumu izmaksām, materiālā ieguldījuma kompensējamās izmaksas ir izmaksas, kas attiecas uz ieguldījumu zemes iegādē, ēkās, iekārtās un aprīkojumā. Transporta nozarē, izņemot dzelzceļa ritošo sastāvu, transportlīdzekļus un transporta aprīkojumu, neiekļauj kompensējamās izmaksās. Nemateriālo ieguldījumu kompensējamās izmaksas ir tehnoloģijas iegādes izmaksas.

6. Ja atbalstu aprēķina, pamatojoties uz radītajām darbavietām, atbalsta summu izsaka kā procentus no darbaspēka izmaksām divu gadu laikā attiecībā uz radītajām darbavietām saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

a) darbavietu radīšana ir saistīta ar projekta izpildes ieguldījumu materiālos vai nemateriālos aktīvos. Darbavietas rada trīs gadu laikā pēc ieguldījumu pabeigšanas;

b) ieguldījumu projekts izraisa darbinieku skaita tīru pieaugumu attiecīgajā uzņēmumā, salīdzinot ar vidējo pieaugumu iepriekšējos divpadsmit mēnešos un

c) radītās darbavietas saglabā vismaz piecu gadu laikā.

5. pants

Konsultācijas un citi pakalpojumi un darbības

Atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas atbilst šādiem nosacījumiem, ir saderīgs ar kopējo tirgu Līguma 87. panta 3. punkta nozīmē, un to atbrīvo no Līguma 88. panta 3. punktā minētās paziņošanas prasības:

a) pakalpojumiem, ko sniedz pieaicināti konsultanti, bruto atbalsts nepārsniedz 50 % no šādu pakalpojumu izmaksām. Attiecīgie pakalpojumi nav pastāvīga vai periodiska darbība, un tie neattiecas uz uzņēmuma parasto darbību izdevumiem, tādiem kā kārtējie konsultāciju pakalpojumi nodokļu jautājumos, parastie juridiskie pakalpojumi vai reklāma;

b) līdzdalībai gadatirgos un izstādēs bruto atbalsts nepārsniedz 50 % no papildu izmaksām par stenda nomu, izveidošanu un ekspluatāciju. Atbrīvojumu piemēro tikai uzņēmuma pirmajai dalībai konkrētā gadatirgū vai izstādē.

6. pants

Lielas individuālā atbalsta dotācijas

Šī regula neatbrīvo individuālā atbalsta dotāciju, ja tā atbilst vienam no šādiem ierobežojumiem:

a) visa projekta kopējās kompensējamās izmaksas ir vismaz EUR 25000000 un

i) apgabalos, kas nevar pretendēt uz reģionālo atbalstu, bruto atbalsta intensitāte ir vismaz 50 % no 4. panta 2. punktā noteiktās augšējās robežas;

ii) reģionos, kas var pretendēt uz reģionālo atbalstu, neto atbalsta intensitāte ir vismaz 50 % no neto atbalsta augšējās robežas, kas noteikta reģionālā atbalsta kartē attiecīgajam reģionam vai

b) kopējā bruto atbalsta summa ir vismaz EUR 15000000.

7. pants

Atbalsta nepieciešamība

Šī regula atbrīvo atbalstu tikai tad, ja pirms darba uzsākšanas pie projekta, kas saņem atbalstu:

- saņēmējs ir iesniedzis atbalsta pieteikumu dalībvalstij vai

- dalībvalsts ir pieņēmusi tiesību normas, kas nosaka juridisko pamatu uz atbalstu saskaņā ar objektīviem kritērijiem, un dalībvalstij papildu lēmumi nav jāpieņem.

8. pants

Uzkrāšana

1. Atbalsta augšējo robežu, kas noteikta 4., 5. un 6. pantā, piemēro neatkarīgi no tā, vai projekta atbalstu pilnībā finansē no valsts līdzekļiem, vai daļēji to finansē Kopiena.

2. Atbalstu, ko ar šo regulu atbrīvo, neuzkrāj ar citu valsts atbalstu Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē vai ar citu Kopienas finansējumu attiecībā uz tām pašām kompensējamām izmaksām, ja tāda uzkrāšana radītu atbalsta intensitāti, kas pārsniegtu šajā regulā noteikto.

9. pants

Caurskatāmība un uzraudzība

1. Īstenojot atbalsta programmu vai piešķirto individuālo atbalstu ārpus programmas, kas ir atbrīvots ar šo regulu, 20 darba dienu laikā dalībvalstis nosūta Komisijai informācijas kopsavilkumu saskaņā ar II pielikumā izstrādāto paraugu, lai publicētu Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī, kas attiecas uz šādu atbalsta programmu vai individuālo atbalstu.

2. Dalībvalstis veic detalizētu uzskaiti par atbalsta programmām, kas atbrīvotas ar šo regulu, par individuālu atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar šīm programmām, un individuālu atbalstu, kas atbrīvots ar šo regulu un piešķirts ārpus pastāvošajām atbalsta programmām. Šādi dati ir visa vajadzīgā informācija, lai konstatētu, ka izpildīti visi šajā regulā izklāstītie atbrīvošanas nosacījumi, ieskaitot informāciju par uzņēmējsabiedrības MVU statusu. Datus, kas attiecas uz individuālu atbalstu, dalībvalstis glabā 10 gadus, sākot no dienas, kad tas piešķirts, un attiecībā uz atbalsta programmu — 10 gadus, sākot no dienas, kad saskaņā ar šādu programmu piešķirts pēdējais individuālais atbalsts. Pēc rakstiska uzaicinājuma attiecīgā dalībvalsts sniedz Komisijai 20 darba dienu laikā vai tādā ilgākā laika posmā, kāds var būt noteikts uzaicinājumā, visu informāciju, kādu Komisija uzskata par vajadzīgu, lai novērtētu, vai šīs regulas noteikumi ir izpildīti.

3. Dalībvalstis par šīs regulas piemērošanu attiecībā uz visu kalendāra gadu vai tā daļu, kura laikā šī regula ir piemērojama, apkopo ziņojumu atbilstīgi III pielikumā noteiktajam paraugam, kā arī datorizētā veidā. Dalībvalstis Komisijai šādu ziņojumu sniedz, vēlākais, trīs mēnešu laikā pēc laika posma beigām, uz kuru minētais ziņojums attiecas.

10. pants

Spēkā stāšanās un spēkā esamības laiks

1. Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Tā paliek spēkā līdz 2006. gada 31. decembrim.

2. Šīs regulas spēkā esamības laika beigās atbalsta programmas, kas ir atbrīvotas saskaņā ar šo regulu, paliek atbrīvotas sešu mēnešu pielāgošanās posma laikā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2001. gada 12. janvārī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Mario Monti

[1] OV L 142, 14.5.1998., 1. lpp.

[2] OV C 89, 28.3.2000., 15. lpp.

[3] OV C 213, 23.7.1996., 4. lpp.

[4] OV C 74, 10.3.1998., 9. lpp.

[5] OV L 107, 30.4.1996., 4. lpp.

[6] OV C 213, 23.7.1996., 4. lpp.

[7] OV L 336, 23.12.1994., 156. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

Mazo un vidējo uzņēmumu definīcija

(izvilkums no Komisijas 1996. gada 3. aprīļa Ieteikuma 96/280/EK attiecībā uz mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 107, 30.4.1996., 4. lpp.))

"1. pants

1. Mazie un vidējie uzņēmumi, še turpmāk MVU, ir definēti kā uzņēmumi:

- kuros ir mazāk par 250 darbiniekiem un

- kuriem ir

- gada apgrozījums, kas nepārsniedz 40 miljonus eiro vai

- gada bilance, kuras kopsumma nepārsniedz 27 miljonus eiro,

- kuri atbilst 3. punktā definētajam neatkarības kritērijam.

2. Ja jāatšķir mazie uzņēmumi no vidējiem uzņēmumiem, tad mazais uzņēmums ir definēts kā uzņēmums:

- kurā ir mazāk par 50 darbiniekiem un

- kuram ir

- gada apgrozījums, kas nepārsniedz 7 miljonus eiro, vai

- gada bilance, kuras kopsumma nepārsniedz 5 miljonus eiro,

- kurš atbilst 3. punktā definētajam neatkarības kritērijam.

3. Neatkarīgi uzņēmumi ir tie, kuros 25 % vai vairāk kapitāla vai balsstiesību nepieder vienam uzņēmumam vai kopā vairākiem uzņēmumiem, uz kuriem neattiecas MVU vai mazā uzņēmuma definīcija atkarībā no tā, kura no abām ir piemērojama. Šo ierobežojumu var pārsniegt šādos divos gadījumos:

- ja uzņēmums ir publiskas ieguldījumu sabiedrības, riska kapitāla sabiedrības vai ieguldītājinstitūcijas īpašumā ar nosacījumu, ka nepastāv ne individuāla, ne kopīga kontrole pār uzņēmumu,

- ja kapitāls izkliedēts tā, ka nav iespējams noteikt, kas ir tā turētājs, un ja uzņēmums deklarē, ka tas var likumīgi uzskatīt, ka tas par 25 % vai vairāk nepieder vienam uzņēmumam vai kopā vairākiem uzņēmumiem, uz kuriem neattiecas MVU vai mazā uzņēmuma definīcija atkarībā no tā, kura no abām ir piemērojama.

4. Aprēķinot 1. un 2. punktā minētos ierobežojumus, tādēļ jāuzkrāj attiecīgie skaitļi par saņēmēju uzņēmumu un par visiem uzņēmumiem, ko tas tieši vai netieši kontrolē ar to, ka tam pieder 25 % vai vairāk kapitāla vai balsstiesību.

5. Ja no pārējiem MVU ir jāatšķir mikrouzņēmumi, tos definē kā uzņēmumus, kuros ir mazāk par 10 darbiniekiem.

6. Ja galīgā bilances pārskata dienā uzņēmums ir pārsniedzis darbinieku ierobežojumu vai finanšu augšējo robežu vai atrodas zem tās, tad uzņēmums iegūst vai zaudē MVU, vidējā uzņēmuma, mazā uzņēmuma vai mikrouzņēmuma statusu tikai tad, ja šī parādība atkārtojas divos secīgos finanšu gados.

7. Nodarbināto personu skaits atbilst gada darba vienībām (GDV), tas ir, gada laikā nodarbināto pilnas slodzes darbinieku skaitam, nepilnas slodzes un sezonas darbinieki veido GDV daļas. Apskatāmais pārskata gads ir pēdējā apstiprinātā grāmatvedības laika posma gads.

8. Apgrozījuma un bilances kopsummas ierobežojumi ir pēdējā apstiprinātā grāmatvedības 12 mēnešu laika posma ierobežojumi. Jaundibinātiem uzņēmumiem, kuru grāmatvedības dokumentācija vēl nav apstiprināta, piemērojamos ierobežojumus atvasina no ticamas tāmes, kas sagatavota finanšu gada gaitā."

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

Iesniedzamās kopsavilkuma informācijas veidlapa ar šo regulu atbrīvoto atbalsta programmu īstenošanai un ar šo regulu atbrīvotā individuālā atbalsta piešķiršanai ārpus atbalsta programmām

Kopsavilkuma informācija par atbilstīgi Komisijas Regulai (EK) Nr. 70/2001 piešķirtu valsts atbalstu |

Ierakstāmā kopsavilkuma informācija | Paskaidrojumi |

Dalībvalsts | |

Reģions | Norādīt reģiona nosaukumu, ja atbalstu piešķir centrālajām iestādēm pakļauta iestāde. |

Atbalsta programmas vai individuāla atbalsta saņēmēja nosaukums | Norādīt atbalsta programmas nosaukumu vai individuāla atbalsta gadījumā — saņēmēja nosaukumu. Pēdējā gadījumā vēlāks gada ziņojums nav vajadzīgs. |

Juridiskais pamats | Norādīt atbalsta programmas vai individuāla atbalsta precīzu valsts juridisko atsauci. |

Atbilstīgi programmai plānotie ikgadējie izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopējā summa | Summas jāuzrāda, izsakot eiro vai, vajadzības gadījumā, valsts valūtā. Atbalsta programmas gadījumā: norādīt ikgadējo budžeta apropriācijas(-u) kopējo summu vai aptuveni novērtētos nodokļu zaudējumus gadā visiem programmā esošajiem atbalsta veidiem. Individuāla atbalsta piešķiršanas gadījumā: norādīt kopējo summu/nodokļu zaudējumu. Vajadzības gadījumā norādīt arī, cik gadus atbalstu maksās pa daļām vai cik gadus radīsies nodokļu zaudējums. Attiecībā uz garantijām abos gadījumos norādīt (maksimālo) garantēto aizdevumu summu. |

Maksimālā atbalsta intensitāte | Norādīt maksimālo atbalsta intensitāti vai maksimālo atbalsta summu uz vienību, kam ir tiesības uz atbalstu. |

Īstenošanas datums | Norādīt datumu, no kura atbalstu var piešķirt saskaņā ar programmu vai kad piešķir individuālo atbalstu. |

Programmas vai individuālā atbalsta piešķīruma ilgums | Norādīt datumu (gadu un mēnesi), līdz kuram atbalstu var piešķirt saskaņā ar programmu vai, individuāla atbalsta gadījumā un vajadzības gadījumā, — pēdējā daļu maksājuma samaksāšanas paredzamo datumu (gadu un mēnesi). |

Atbalsta mērķis | Protams, ka primārais mērķis ir palīdzēt MVU. Šī iedaļa dod iespēju norādīt papildu (sekundāros) mērķus (piem., tikai mazos uzņēmumus vai MVU; ieguldījumu atbalstu/konsultācijas). |

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

Komisijai iesniedzamā periodiskā ziņojuma veidlapa

Ikgadējā ziņojuma veidlapa par atbalsta programmām, kas atbrīvotas atbilstīgi grupas atbrīvošanas noteikumiem, kuri pieņemti saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 994/98 1. pantu

Dalībvalstis tiek uzaicinātas izmantot turpmāk doto veidlapu, lai izpildītu savus pienākumus par ziņošanu Komisijai atbilstīgi grupas atbrīvošanas noteikumiem, kuri pieņemti, pamatojoties uz Padomes Regulu (EK) Nr. 994/98.

Ziņojumus iesniedz arī datorizētā veidā.

Informācija, kas prasīta par visām atbalsta programmām, kuras atbrīvotas saskaņā ar grupas atbrīvošanas noteikumiem, kuri pieņemti, pamatojoties uz Padomes Regulas (EK) Nr. 994/98 1. pantu

1. Atbalsta programmas nosaukums.

2. Piemērojamais Komisijas atbrīvošanas noteikums.

3. Izdevumi.

Par katru atbalsta veidu programmā vai par individuālu atbalstu (piem., dotāciju, aizdevumu ar atvieglotiem nosacījumiem utt.) ir jāsniedz atsevišķi skaitļi. Skaitļi ir jāizsaka eiro vai, vajadzības gadījumā, valsts valūtā. Nodokļu izdevumu gadījumā ir jāziņo par ikgadējiem nodokļu zaudējumiem. Ja precīzi skaitļi nav zināmi, šādus zaudējumus var novērtēt aptuveni.

Šo izdevumu skaitļus nosaka, ņemot vērā šādu pamatu.

Par pārskata gadu atsevišķi jānorāda katrs atbalsta veids programmā (t.i., dotācijas, aizdevumi ar atvieglotiem nosacījumiem, garantijas utt.):

3.1. finansējumam paredzētās summas, (aptuveni novērtēti) nodokļu zaudējumi, dati par garantijām u.c. no jauna atbalstāmiem projektiem. Garantiju programmu gadījumā iesniedz jauno izsniegto garantiju kopsummu;

3.2. faktiskie maksājumi, (aptuveni novērtēti) nodokļu zaudējumi vai citi nesaņemtie ieņēmumi, dati par garantijām u.c. jauniem un pašreizējiem projektiem. Garantiju programmu gadījumā jāiesniedz: nesamaksāto garantiju kopējā summa, ienākumi no prēmijām, atgūtās summas, izmaksātās kompensācijas, programmas darbības finanšu rezultāts pārskata gadā;

3.3. jaunu atbalstīto projektu skaits;

3.4. aptuveni novērtētais kopējais ar jauniem projektiem radīto vai saglabāto darbavietu skaits (vajadzības gadījumā);

3.5. jauno projektu, kas saņem atbalstu, aptuvenā kopējā ieguldījumu summa;

3.6. summu iedalījums saskaņā ar 3.1. punktu pa reģioniem, kas definēti NUTS [1] 2. līmenī vai zemāk, vai pa 87. panta 3. punkta a) apakšpunktam atbilstīgiem reģioniem, 87. panta 3. punkta c) apakšpunktam atbilstīgiem reģioniem un neatbalstāmiem reģioniem;

3.7. summu, uz ko attiecas 3.1. punkts, iedalījums pēc saņēmēju darbības nozarēm (ja ir ietverta vairāk nekā viena nozare, norādīt katras daļu):

akmeņogļu ieguve,

rūpniecība,

tajā skaitā:

tēraudrūpniecība,

kuģubūve,

sintētisko šķiedru rūpniecība,

mehānisko transportlīdzekļu rūpniecība,

pārējā rūpniecība (lūdzu norādīt),

pakalpojumi,

tajā skaitā:

pārvadājumu pakalpojumi,

finanšu pakalpojumi,

pārējie pakalpojumi (lūdzu norādīt),

pārējās nozares (lūdzu norādīt).

4. Cita informācija un piezīmes.

[1] NUTS ir teritoriālo vienību nomenklatūra EK statistikai.

--------------------------------------------------