Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/105/EK

(2001. gada 19. decembris),

ar kuru groza Padomes Direktīvu 94/57/EK par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu pārbaudes un apsekojumus, un attiecīgajām darbībām, kuras veic valsts administrācijas jūras lietu jomā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 80. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu [3],

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru [4], ņemot vērā 2001. gada 13. novembrī Samierināšanas komitejas apstiprināto kopīgo dokumentu,

tā kā:

(1) Kuģu satiksmes drošību un jūras piesārņojuma novēršanu var uzlabot, karoga valstīm pienācīgi un obligāti pildot attiecīgās spēkā esošās starptautiskās konvencijas.

(2) Ar Padomes Direktīvu 94/57/EK [5] ir izveidota sistēma tādu organizāciju atzīšanai visā Kopienā, kurām saskaņā ar starptautiskajām konvencijām var dažādā mērā atļaut pārbaudīt kuģus un izdot attiecīgos drošības sertifikātus dalībvalstu vārdā.

(3) Minētās direktīvas praktiska piemērošana liecina, ka dažu grozījumu ieviešana saistībā ar organizāciju atzīšanu visā Kopienā varētu ievērojami stiprināt šo sistēmu, vienlaicīgi vienkāršojot dalībvalstīm uzlikto pienākumu veikt uzraudzību un gatavot ziņojumus.

(4) Kopš Direktīvas 94/57/EK pieņemšanas ir veiktas dažas pārmaiņas Kopienas un starptautiskos tiesību aktos šajā jomā, kas prasa izdarīt turpmākus grozījumus Direktīvā 94/57/EK.

(5) Saskaņā ar Direktīvas 94/57/EK mērķiem pirmām kārtām būtu lietderīgi piemērot starptautisko konvenciju grozījumus kopā ar protokoliem un ar tiem saistītajiem juridiski saistošiem kodeksiem, kas minēti Direktīvas 94/57/EK 2. panta d) punktā, kuri stājušies spēkā pēc minētās direktīvas pieņemšanas, kā arī Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) attiecīgās rezolūcijas.

(6) Nolūkā veicināt to pienākumu efektīvu izpildi, kas noteikti karoga valstīm starptautiskajās konvencijās, SJO asambleja 1997. gada 27. novembrī ir pieņēmusi Rezolūciju A.847(20) par pamatnostādnēm, sniedzot karoga valstīm atbalstu SJO aktu īstenošanā.

(7) SJO ar 1993. gada 4. novembra sapulces Rezolūciju A.741(18) ir pieņēmusi Starptautisko drošas vadības (ISM) kodeksu, kas noteikts par obligātu Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS konvencijas) jaunajā IX nodaļā.

(8) Nolūkā nodrošināt ISM kodeksa vienādu piemērošanu, 1995. gada 23. novembrī SJO ar Rezolūciju A.788(19) ir pieņēmusi pamatnostādnes jūras lietu administrācijām ISM kodeksa īstenošanai.

(9) Nolūkā saskaņot obligātos apsekojumus un pārbaudes, kas jāveic karoga valsts pārvaldēm saskaņā ar starptautiskajām konvencijām, SJO ir pieņēmusi 1993. gada 4. novembra Rezolūciju A.746(18) par apsekošanas pamatnostādnēm, ievērojot Saskaņoto apsekojumu un sertifikācijas sistēmu.

(10) Labi drošības un piesārņojuma novēršanas rezultāti, kas attiecas uz visiem organizācijas reģistrētajiem kuģiem neatkarīgi no tā, ar kādas valsts karogu tie kuģo, ir svarīgs organizācijas darbības rādītājs, un tādēļ tam ir būtiska nozīme, saņemot sākotnēju atzīšanu un saglabājot to.

(11) Piešķirot sākotnēju atzīšanu organizācijām, kas vēlas saņemt atļauju darboties dalībvalstu vārdā, Direktīvas 94/57/EK noteikumu ievērošanu var daudz efektīvāk izvērtēt, ja to saskaņoti un centralizēti dara Komisija kopā ar dalībvalstīm, kuras pieprasa atzīšanu.

(12) Tāpat, rīkojoties saskaņoti un centralizēti, var daudz efektīvāk veikt atzīto organizāciju pastāvīgu uzraudzību a posteriori, lai izvērtētu Direktīvas 94/57/EK noteikumu ievērošanu. Tāpēc būtu ieteicams visas Kopienas vārdā šo uzdevumu uzticēt Komisijai kopā ar dalībvalsti, kas pieprasa atzīšanu.

(13) Papildus dalībvalstu tiesībām apturēt organizācijai piešķirto atļauju darboties to vārdā līdzīgas tiesības būtu jāpiešķir Kopienas mērogā, ļaujot Komisijai, balstoties uz komiteju procedūru, apturēt organizācijas atzīšanu uz ierobežotu laiku, ja organizācijas drošības un piesārņojuma novēršanas rādītāji pasliktinās un tā nespēj veikt pienācīgus uzlabojumus.

(14) Saskaņā ar vienoto pieeju, kas aptver visu Kopienu, lēmums atsaukt organizācijas atzīšanu, ja tā nespēj pildīt direktīvā izklāstītos noteikumus, arī gadījumos, kad kuģu drošības un piesārņojuma novēršanas rādītāji kļūst neapmierinoši, ir jāpieņem Kopienas mērogā, un tātad tas jādara Komisijai ar komiteju procedūru.

(15) Ņemot vērā to, ka Direktīva 94/57/EK paredz pakalpojumu sniegšanas brīvību Kopienā, Kopienai būtu jāpiešķir tiesības, vedot sarunas ar trešām valstīm, kurās atrodas dažas no atzītajām organizācijām, panākt tādu pašu režīmu atzītajām organizācijām, kas atrodas Kopienā.

(16) Organizāciju atšķirīgais finansiālās atbildības statuss, darbojoties dalībvalstu vārdā, apgrūtina pienācīgi piemērot Direktīvu 94/57/EK. Lai mēģinātu atrisināt šo problēmu, būtu ieteicams panākt zināmu saskaņotību Kopienas mērogā attiecībā uz atbildību, kas iestājas jebkuras avārijas gadījumā, ko saskaņā ar tiesas nolēmumu vai arī strīda izšķiršanu šķīrējtiesā ir izraisījusi atzīta organizācija.

(17) Pasākumi, kas ir vajadzīgi Direktīvas 94/57/EK īstenošanai, būtu jāapstiprina saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību [6].

(18) Ņemot vērā to, ka informācijas pārredzamībai un apmaiņai ieinteresēto personu starpā, kā arī sabiedrības tiesībām iegūt informāciju ir būtiska nozīme avāriju novēršanā uz jūras, atzītajām organizācijām būtu jānodrošina ostas valstu uzraudzības iestādes ar visu tiesību aktos paredzēto noderīgo informāciju par kuģu stāvokli atbilstīgi katrai klasei un tai ir jābūt pieejamai atklātībai.

(19) Cenšoties nepieļaut kuģu klases maiņu, ko izdara, lai izvairītos no nepieciešamiem remontdarbiem, atzītajām organizācijām vajadzētu savstarpēji apmainīties ar jebkuru noderīgu informāciju par to kuģu stāvokli, kuriem maina klasi.

(20) Organizācija nedrīkst būt atkarīga no kuģu īpašniekiem un būvētājiem vai citām personām, kas kā uzņēmēji piedalās kuģu būvēšanā, aprīkošanā, remontdarbos vai ekspluatācijā. Organizācijas ieņēmumi nedrīkst būt būtiski atkarīgi tikai no viena komercuzņēmuma. Iesniedzot atzīšanas pieprasījumu, klasificēšanas sabiedrībām un to inspektoriem katram individuāli ir jādod rakstisks solījums neuzņemties tiesību aktos paredzētos darbus, ja pastāv interešu konflikta varbūtība, t.i., ja viņi paši ir inspicējamā kuģa īpašnieki vai operatori un ja pastāv lietišķas, personiskas vai radnieciskas attiecības ar kuģa īpašnieku vai operatoru.

(21) Kvalitātes kritērijiem, kas jāievēro tehniskajām organizācijām, lai saņemtu atzīšanu Kopienas mērogā un arī turpmāk to saglabātu, būtu jāpieskaita noteikumi, kuri paredz, ka tikai īpaši pilnvaroti inspektori var veikt starptautiskajās konvencijās noteiktās pārbaudes un apsekojumus, proti, tiesību aktos paredzētos uzdevumus, kas saistīti ar attiecīgā drošības sertifikāta izdošanu. Šīm organizācijām ir stingri jāuzrauga visi darbinieki un biroji, arī visas filiāles un biroji Kopienā un ārpus tās, un tām ir jāizstrādā savi drošības un piesārņojuma novēršanas mērķi un darbības rādītāji. Šīm organizācijām ir jāievieš sistēma savu pakalpojumu kvalitātes noteikšanai.

(22) Atbilstīgi būtu jāgroza Direktīva 94/57/EK,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvu 94/57/EK groza šādi.

1. Ar šādu tekstu aizstāj 2. panta b), c), d), i) un j) apakšpunktu:

"b) "kuģis, kas kuģo ar dalībvalsts karogu" ir kuģis, kurš reģistrēts dalībvalstī un kuģo ar tās karogu saskaņā ar tās tiesību aktiem. Kuģus, kas neatbilst šai definīcijai, pielīdzina kuģiem, kam ir trešās valsts karogs;

c) "pārbaudes un apsekojumi" ir pārbaudes un apsekojumi, kas obligāti veicami saskaņā ar starptautiskajām konvencijām;

d) "starptautiskās konvencijas" ir 1974. Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS konvencija), 1966. gada Starptautiskā konvencija par kravas zīmi un 1973./78. gada Starptautiskā konvencija par kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu kopā ar to protokoliem un grozījumiem, kā arī attiecīgiem visās dalībvalstīs juridiski saistošiem kodeksiem, kas ir spēkā 2001. gada 19. decembrī;

i) "klases sertifikāts" ir klasificēšanas sabiedrības izdots dokuments, kas apliecina, ka kuģis pēc tā uzbūves un mehāniskajām īpašībām ir piemērots konkrētam mērķim vai pakalpojumam saskaņā ar šīs sabiedrības publiski pieejamiem normatīviem un noteikumiem;

j) "kravas kuģa radiosakaru drošības sertifikāts" ir sertifikāts, kas ieviests ar grozītajiem 1974./78. gada SOLAS radiosakaru noteikumiem, ko pieņēmusi SJO."

2. Šādu teikumu pievieno 3. panta 1. punkta beigās:

"Dalībvalstis rīkojas saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem, kas ietverti pielikumā un pielikuma papildinājumā SJO Rezolūcijai A.847(20) par pamatnostādnēm, sniedzot atbalstu karoga valstīm SJO aktu īstenošanā."

3. Ar šādu tekstu aizstāj 4. pantu:

"4. pants

1. Dalībvalstis, kas vēlas piešķirt atļauju kādai pagaidām neatzītai organizācijai, iesniedz atzīšanas pieprasījumu Komisijai, pievienojot tam pilnīgu informāciju un pierādījumus, kas apliecina tās atbilstību pielikumā izklāstītajiem kritērijiem, kā arī attiecībā uz prasību un apņemšanos ievērot 15. panta 2., 4. un 5. punkta noteikumus. Komisija kopā ar attiecīgajām dalībvalstīm, kas ir iesniegušas pieprasījumu, novērtē organizācijas, par kuru atzīšanu ir iesniegts pieprasījums, lai pārliecinātos, ka šīs organizācijas atbilst iepriekš minētajām prasībām un apņemas tās ievērot. Pieņemot lēmumu par atzīšanu, ņem vērā 9. pantā minētās organizācijas iepriekšējo darbību drošības un piesārņojuma novēršanas jomā. Atzīšanu piešķir Komisija saskaņā ar 7. panta 2. punktā minēto procedūru.

2. Dalībvalstis var iesniegt Komisijai īpašus pieprasījumus piešķirt ierobežotu atzīšanu uz trim gadiem organizācijām, kas atbilst visiem pielikumā minētajiem kritērijiem, izņemot A iedaļas 2. un 3. punktā norādītos. Šiem īpašajiem pieprasījumiem piemēro to pašu 1. punktā minēto procedūru, bet šajā gadījumā, izvērtējot atbilstību pielikumā norādītajiem kritērijiem pārbaudes laikā, ko veic Komisija kopā ar dalībvalsti, ņem vērā visus kritērijus, izņemot A iedaļas 2. un 3. punktā minētos. Šāda ierobežota atzīšana ir derīga tikai dalībvalstī vai dalībvalstīs, kas iesniegušas šādu atzīšanas pieprasījumu.

3. Visas organizācijas, kam piešķirta atzīšana, cieši uzrauga komiteja, kura izveidota saskaņā ar 7. pantu, jo īpaši tās, kas ir minētas 2. punktā, paturot prātā iespējamos lēmumus par ierobežotās atzīšanas pagarināšanu. Pieņemot lēmumu par atzīšanas pagarināšanu iepriekš minētajām organizācijām, neņem vērā kritērijus, kas izklāstīti pielikuma A iedaļas 2. un 3. punktā, bet ņem vērā organizācijas drošības un piesārņojuma novēršanas rādītājus, kuri minēti 9. panta 2. punktā. Jebkurā lēmumā par ierobežotās atzīšanas pagarināšanu norāda, ar kādiem nosacījumiem, ja tādi pastāv, šāds pagarinājums tiek piešķirts.

4. Komisija sagatavo un papildina to organizāciju sarakstu, kas atzītas saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu. Šo sarakstu publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

5. Organizācijas, kuras 2002. gada 22. janvārī jau ir atzītas, pamatojoties uz šo direktīvu, tiek uzskatītas par atzītām arī turpmāk. Šīm organizācijām tomēr ir jāatbilst jaunajiem noteikumiem, kas izklāstīti šajā direktīvā, un to atbilstību izvērtē 11. pantā minētajā pirmajā pārbaudē."

4. Šādi groza 5. pantu:

a) ar šādu tekstu aizstāj 1. punktu:

"1. Piemērojot 3. panta 2. punktu, dalībvalstis principā nedrīkst atteikt nevienai no atzītajām organizācijām atļauju šādu funkciju veikšanai, ievērojot 3. punkta un 6. un 11. panta noteikumus. Taču tās atbilstīgi savām vajadzībām drīkst ierobežot to organizāciju skaitu, kam tiek piešķirta atļauja, ja vien šādai rīcībai ir labi pārredzams un objektīvs pamatojums. Komisija pēc dalībvalsts pieprasījuma nosaka vajadzīgus pasākumus saskaņā ar 7. pantā izklāstīto procedūru.";

b) svītro 2. punktu;

c) ar šādu tekstu aizstāj 3. punktu:

"3. Pirms dalībvalsts piekrīt tam, ka atzītā organizācija, kas atrodas trešā valstī, var veikt 3. pantā minētos pienākumus vai daļu no pienākumiem, tā var pieprasīt, lai minētā trešā valsts nodrošinātu līdzvērtīgu režīmu tām atzītajām organizācijām, kuras atrodas Kopienā. Turklāt Kopiena var pieprasīt, lai trešā valsts, kurā atrodas atzītā organizācija, nodrošina līdzvērtīgu režīmu tām atzītajām organizācijām, kas atrodas Kopienā."

5. Šādi groza 6. pantu:

a) ar šādu tekstu aizstāj 2. punktu:

"2. Darba attiecības reglamentē oficiāls rakstisks un nediskriminējošs nolīgums vai līdzvērtīgie juridiskie līdzekļi, kuri nosaka konkrētus pienākumus un funkcijas, ko uzņemas organizācijas, un kuros ietver vismaz:

a) noteikumus, kas ir izklāstīti II pielikumā SJO Rezolūcijai A.739(18) par pamatnostādnēm, piešķirot atļauju organizācijām, kuras darbojas administrācijas vārdā, tajā pašā laikā vadoties pēc pielikuma, pielikuma papildinājumiem un papildinājuma, kas pievienots IMO MSC/Apkārtrakstam 710 un MEPC/Apkārtrakstam 307 par nolīguma paraugu saistībā ar tādu atzītu organizāciju pilnvarošanu, kuras darbojas administrācijas vārdā;

b) šādus finansiālas atbildības noteikumus:

i) ja, tiesas ceļā vai izšķirot strīdu ar šķīrējtiesas procedūru, tiek galīgi un nepārsūdzami nolemts, ka atbildība, kas iestājas pēc jebkura negadījuma, gulstas uz administrāciju, un to skar arī prasība atlīdzināt aizskartajām personām par īpašuma zaudējumu vai tam nodarītajiem bojājumiem un cilvēku traumām vai nāvi, tajā pašā tiesā pierādot, ka tas ir noticis atzītās organizācijas, tās struktūrvienību, darbinieku, pārstāvju vai citu personu, kas darbojas atzītās organizācijas vārdā, tīšas darbības vai bezdarbības vai rupjas neuzmanības dēļ, administrācija ir tiesīga saņemt finansiālu atlīdzību no atzītās organizācijas, ciktāl atzītās organizācijas rīcība, kā tas nolemts tiesā, ir izraisījusi minēto zaudējumu, bojājumus, traumas vai nāvi;

ii) ja, tiesas ceļā vai izšķirot strīdu ar šķīrējtiesas procedūru, tiek galīgi un nepārsūdzami nolemts, ka atbildība, kas iestājas pēc jebkura negadījuma, gulstas uz administrāciju, un to skar arī prasība atlīdzināt aizskartajām personām par cilvēku traumām vai nāvi, tajā pašā tiesā pierādot, ka tas ir noticis atzītās organizācijas, tās darbinieku, pārstāvju vai citu personu, kas darbojas atzītās organizācijas vārdā, jebkuras darbības vai bezdarbības rezultātā neuzmanības vai vieglprātības dēļ, administrācija ir tiesīga saņemt finansiālu atlīdzību no atzītās organizācijas, ciktāl atzītās organizācijas rīcība, kā tas nolemts tiesā, ir izraisījusi minētās cilvēku traumas vai nāvi; dalībvalstis var ierobežot maksimālo summu, ko izmaksā atzītā organizācija, tā tomēr nedrīkst būt mazāka par 4 miljoniem EUR;

iii) ja, tiesas ceļā vai izšķirot strīdu ar šķīrējtiesas procedūru, tiek galīgi un nepārsūdzami nolemts, ka atbildība, kas iestājas pēc jebkura negadījuma, gulstas uz administrāciju, un to skar arī prasība atlīdzināt aizskartajām personām par īpašuma zaudējumu vai tam nodarītajiem bojājumiem, tajā pašā tiesā pierādot, ka tas ir noticis atzītās organizācijas, tās darbinieku, pārstāvju vai citu personu, kas darbojas atzītās organizācijas vārdā, jebkuras darbības vai bezdarbības rezultātā neuzmanības vai vieglprātības dēļ, administrācija ir tiesīga saņemt finansiālu atlīdzību no atzītās organizācijas, ciktāl atzītās organizācijas rīcība, kā tas nolemts tiesā, ir izraisījusi minēto zaudējumu vai bojājumus; dalībvalstis var ierobežot maksimālo summu, ko izmaksā atzītā organizācija, tā tomēr nedrīkst būt mazāka par 2 miljoniem EUR;

c) noteikumus, ka administrācija vai tās izraudzīta neieinteresēta neatkarīga iestāde regulāri revidē pienākumus, ko organizācijas apņemas veikt tās vārdā, kā tas minēts 11. panta 1. punktā;

d) iespēju izlases veidā rūpīgi pārbaudīt kuģus;

e) noteikumus par būtiskas informācijas sniegšanu par saviem reģistrētajiem kuģiem, klases izmaiņām, to apturēšanu un atsaukšanu, kā tas minēts 15. panta 3. punktā.";

b) pievieno šādu punktu:

"5. Komisija ne vēlāk kā 2006. gada 22. jūlijā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā dots novērtējums tam, kādu saimniecisku ietekmi šajā pantā paredzētais atbildības režīms ir atstājis uz ieinteresētajām pusēm un jo īpaši uz atzīto organizāciju finansiālo līdzsvaru.

Šo ziņojumu gatavo sadarbībā ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm un ieinteresētajām pusēm, pirmām kārtām ar atzītajām organizācijām/klasificēšanas sabiedrībām. Komisija vajadzības gadījumā, balstoties uz šo novērtējumu, iesniedz priekšlikumu grozīt šo direktīvu, iekļaujot tajā konkrētāku norādi uz atbildības principu un atbildības maksimālo apmēru."

6. Ar šādu tekstu aizstāj 7. pantu:

"7. pants

1. Komisijai palīdz komiteja.

2. Atsaucoties uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

3. Komiteja pieņem savu reglamentu."

7. Ar šādu punktu aizstāj 8. panta 1. punktu:

"1. Šo direktīvu, nepaplašinot tās darbības jomu, var grozīt saskaņā ar 7. pantā noteikto kārtību, lai

- saskaņā ar šīs direktīvas mērķiem pārņemtu turpmākos grozījumus, kas izdarīti 2. panta d) apakšpunktā, 3. panta 1. punktā un 6. panta 2. punktā minētajās starptautiskajās konvencijās un ar tām saistītajos protokolos, kodeksos un rezolūcijās, kuri stājušies spēkā;

- precizētu pielikumā iekļautos kritērijus, jo īpaši ņemot vērā attiecīgos SJO lēmumus;

- grozītu 6. panta 2. punkta ii) un iii) apakšpunktā norādītās summas."

8. Ar šādu pantu aizstāj 9. pantu:

"9. pants

1. Tādām 4. pantā minētajām organizācijām, kas vairs neievēro pielikumā izklāstītos kritērijus vai nespēj uzrādīt 2. punktā minētos drošības un piesārņojuma novēršanas rādītājus, atzīšanu anulē. Par atzīšanas anulēšanu lemj Komisija saskaņā ar 7. panta 2. punktā minēto procedūru pēc tam, kad attiecīgajai organizācijai ir dota iespēja iesniegt savus apsvērumus.

2. Gatavojot lēmuma projektus par atzīšanas anulēšanu, kas minēta 1. punktā, Komisija ņem vērā 11. pantā minēto atzīto organizāciju novērtējuma rezultātus, kā arī organizāciju drošības un piesārņojuma novēršanas rādītājus, kuri noteikti visiem šīs klases kuģiem neatkarīgi no valsts karoga, ar kādu tie kuģo.

Organizāciju drošības un piesārņojuma novēršanas rādītāji balstās uz datiem, kas apkopoti Parīzes Saprašanās memorandā par valsts kontroli ostās un/vai uz līdzīgiem apkopojumiem. Citus rādītājus var gūt, analizējot nelaimes gadījumus, kas atgadījušies ar atzītās organizācijas reģistrētajiem kuģiem.

Vērtējot organizāciju drošības un piesārņojuma novēršanas rādītājus, ņem vērā arī ziņojumus, ko sagatavojušas dalībvalstis, pamatojoties uz 12. pantu.

Komiteja, kas izveidota saskaņā ar 7. pantu, nosaka kritērijus, kuri ir jāievēro, lai, balstoties uz šajā punktā minēto informāciju, varētu pieņemt lēmumu par to, ka organizācija, kas darbojas karoga valsts vārdā, rada nevēlamus draudus drošībai un apkārtējai videi.

Komisija pēc pašas ierosmes vai pēc dalībvalsts pieprasījuma iesniedz komitejai lēmuma projektus par 1. punktā minēto atzīšanas anulēšanu."

9. Ar šādu pantu aizstāj 10. pantu:

"10. pants

1. Neatkarīgi no pielikumā norādītajiem kritērijiem, ja dalībvalsts uzskata, ka atzītai organizācijai nedrīkst turpmāk ļaut tās vārdā veikt uzdevumus, kuri noteikti 3. pantā, tā var apturēt doto atļauju, izmantojot šādu procedūru:

a) dalībvalsts nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par savu lēmumu, pietiekami to pamatojot;

b) Komisija pārbauda, vai darbības apturēšana ir pamatota un vai pastāv nopietni draudi drošībai un apkārtējai videi;

c) saskaņā ar 7. panta 2. punktā noteikto procedūru Komisija informē dalībvalsti par to, vai tās lēmums apturēt doto atļauju ir pamatots un vai pastāv nopietni draudi drošībai un apkārtējai videi, un, ja tas ir nepamatots, lūdz dalībvalsti atcelt apturēšanu.

2. Ja vien Komisija uzskata, ka atzītās organizācijas drošības un piesārņojuma novēršanas rādītāji pasliktinās, lai gan tās atzīšanas anulēšana, balstoties uz 9. panta 2. punktā minētajiem kritērijiem, ir nepamatota, tā var pieņemt lēmumu attiecīgi informēt atzīto organizāciju un lūgt to veikt pienācīgus pasākumus savu drošības un piesārņojuma novēršanas rādītāju uzlabošanai, darot to zināmu dalībvalstīm. Ja atzītā organizācija nespēj sniegt Komisijai pienācīgu atbildi vai ja Komisija uzskata, ka atzītās organizācijas veiktie pasākumi nav uzlabojuši drošības un piesārņojuma novēršanas rādītājus, Komisija var pieņemt lēmumu apturēt organizācijas atzīšanu uz vienu gadu saskaņā ar 7. panta 2. punktā minēto procedūru pēc tam, kad ieinteresētajai organizācijai ir dota iespēja iesniegt savus apsvērumus. Šajā laikā atzītā organizācija nedrīkst izdot vai pagarināt sertifikātus kuģiem, kas kuģo ar dalībvalstu karogiem, tomēr organizācijas agrāk izdotie vai pagarinātie sertifikāti ir derīgi.

3. Procedūru, kas minēta 2. punktā piemēro arī tad, ja Komisijai ir pierādījumi, ka atzītā organizācija nav ievērojusi 15. panta 3., 4. vai 5. punkta noteikumus.

4. Beidzoties gadam kopš brīža, kad Komisija ir pieņēmusi lēmumu apturēt organizācijas atzīšanu, Komisija novērtē, vai ir novērsti 2. un 3. punktā minētie trūkumi, kas noveduši pie atzīšanas apturēšanas. Ja šie trūkumi vēl pastāv, atzīšanu anulē saskaņā ar 7. panta 2. punktā minēto procedūru."

10. Ar šādu pantu aizstāj 11. pantu:

"11. pants

1. Katrai dalībvalstij ir jāpārliecinās, ka atzītās organizācijas, kas darbojas tās vārdā saskaņā ar 3. panta 2. punkta mērķiem, efektīvi veic minētajā pantā norādītās funkcijas par labu tās kompetentajai administrācijai.

2. Katra dalībvalsts veic šo pienākumu vismaz vienreiz divos gados un, vēlākais, līdz 31. martam ikvienā gadā, kas seko gadam, kurā ir vērtēta atbilstība prasībām, nodod pārējām dalībvalstīm un Komisijai ziņojumu, kurā apkopoti novērtēšanas rezultāti.

3. Komisija kopā ar dalībvalsti, kas iesniegusi attiecīgo atzīšanas pieprasījumu, regulāri un ne retāk kā vienreiz divos gados novērtē visas atzītās organizācijas, lai pārliecinātos, ka tās atbilst pielikumā iekļautajiem kritērijiem. Izvēloties organizācijas novērtēšanai, Komisija velta īpašu uzmanību organizācijas drošības un piesārņojuma novēršanas rādītājiem, nelaimes gadījumu skaitam un ziņojumiem, ko ir sagatavojušas dalībvalstis saskaņā ar 12. pantu. Šī pārbaude var ietvert sevī organizācijas reģionālo filiāļu apmeklējumu, kā arī izlases veidā veiktas kuģu pārbaudes nolūkā revidēt organizācijas darbu. Šajā gadījumā Komisija, atkarībā no apstākļiem, informē dalībvalstis par to, kur atrodas reģionālā filiāle. Komisija nodod dalībvalstīm ziņojumu ar novērtējuma rezultātiem.

4. Katra atzītā organizācija ik gadu nodod saskaņā ar 7. pantu izveidotās komitejas rīcībā savas kvalitātes nodrošinājuma sistēmas pārskata rezultātus."

11. Ar šādu pantu aizstāj 12. pantu:

"12. pants

Izmantojot savas ostas valstu inspicēšanas tiesības un pienākumus, dalībvalstis ziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm, kā arī attiecīgajai karoga valstij par atklātajiem gadījumiem, kad organizācijas, kas darbojas karoga valsts vārdā, ir izdevušas derīgus sertifikātus kuģiem, kuri neatbilst starptautisko konvenciju prasībām, vai par jebkuru kļūmi, ko pieļāvis kuģis ar derīgu klases sertifikātu jomā, uz kuru attiecas šis sertifikāts. Saistībā ar šo pantu ziņo tikai par gadījumiem, kad pastāv nopietni draudi drošībai un apkārtējai videi vai kad fakti liecina par organizācijas īpaši nolaidīgu rīcību. Attiecīgo atzīto organizāciju informē par šo gadījumu sākotnējās pārbaudes laikā, lai tā varētu tūlīt veikt vajadzīgus turpmākus pasākumus."

12. Direktīvas 13. pantu svītro.

13. Direktīvas 14. panta 2. punkta beigās atsauci uz 13. pantu aizstāj ar atsauci uz 7. panta 2. punktu.

14. Šādi groza 15. pantu:

a) ar šādu punktu aizstāj 1. punktu:

"1. Atzītās organizācijas regulāri apspriežas savā starpā, lai nodrošinātu tehnisko normatīvu savstarpēju atbilstību un to piemērošana būtu saskaņā ar noteikumiem SJO Rezolūcijā A.847(20) par pamatnostādnēm, sniedzot atbalstu karoga valstīm SJO dokumentu ieviešanā. Tās nodod Komisijai regulārus ziņojumus par galvenajiem sasniegumiem standartu izstrādē.";

b) ar šādu tekstu aizstāj 3. un 4. punktu:

"3. Atzītās organizācijas nosūta visām dalībvalstu administrācijām, kas ir piešķīrušas 3. pantā paredzētās atļaujas, un Komisijai visas vajadzīgās ziņas par saviem reģistrētajiem kuģiem, par to pāriešanu citā organizācijā, klases maiņu, to apturēšanu un atcelšanu neatkarīgi no tā, ar kādu karogu šie kuģi kuģo. Informāciju par kuģu nodošanu citai organizācijai, klases maiņu, to apturēšanu un atcelšanu, arī informāciju par nokavētiem apsekojumiem, neievērotiem ieteikumiem, klases nosacījumiem, ekspluatācijas apstākļiem vai ekspluatācijas ierobežojumiem, kas ieviesti attiecībā uz to reģistrētajiem kuģiem neatkarīgi no tā, ar kādu karogu tie kuģo, paziņo arī Sirenac informācijas sistēmai ostas valsts kontroles inspekcijām un ievieto atzīto organizāciju interneta mājas lapā, ja tāda ir.

4. Atzītās organizācijas neizdod sertifikātus tiem kuģiem, neatkarīgi no to karoga, kam ir noņemta klase vai tiek mainīta klase aiz drošības apsvērumiem, kamēr karoga valsts kompetentajai administrācijai nav dota iespēja piemērotā termiņā noteikt, vai ir vajadzīga vispusīga pārbaude.";

c) pievieno šādu punktu:

"5. Kuģim pārejot no vienas atzītās organizācijas citā, zaudētāja organizācija informē ieguvēju organizāciju par visiem nokavētiem apsekojumiem, neievērotiem ieteikumiem, klases nosacījumiem, ekspluatācijas apstākļiem vai ekspluatācijas ierobežojumiem, kas ieviesti attiecībā uz šo kuģi. Zaudētāja organizācija nodošanas laikā iesniedz ieguvējai organizācijai pilnu kuģa dokumentāciju. Ieguvēja organizācija var izdot kuģa sertifikātus tikai pēc veiksmīgas visu nokavēto apsekojumu veikšanas un visu to neievēroto ieteikumu vai klases nosacījumu izpildes, kas izteikti attiecībā uz kuģi, kā to ir norādījusi zaudētāja organizācija. Pirms sertifikātu izsniegšanas ieguvējai organizācijai ir jāpaziņo zaudētājai organizācijai par sertifikātu izdošanas datumu un jāapstiprina diena, vieta un pasākumi, kas veikti sakarā ar katru nokavēto apsekojumu, neievēroto ieteikumu un neievērotiem klases nosacījumiem. Atzītās organizācijas savstarpēji sadarbojas, lai panāktu šā punkta pienācīgu izpildi."

15. Šādu punktu pievieno 16. pantam:

"4. Turklāt Komisija regulāri informē Eiropas Parlamentu un Padomi par sasniegto direktīvas piemērošanas jomā dalībvalstīs."

16. Direktīvas pielikumu groza šādi:

a) ar šādu tekstu aizstāj A iedaļu:

"A. VISPĀRĪGIE MINIMĀLIE KRITĒRIJI

1. Atzītajai organizācijai ir ar dokumentiem jāpierāda plaša pieredze tirdzniecības kuģu projektēšanas un uzbūves novērtēšanā.

2. Organizācijas reģistrā ir jābūt vismaz 1000 okeāna kuģiem (virs 100 GRT), kuru kopējā bruto tilpība nav mazāka par 5 miljoniem tilpības vienību.

3. Organizācijas tehniskajam personālam ir jābūt samērojamam ar reģistrēto kuģu skaitu. Ir vajadzīgi vismaz 100 īpaši pilnvaroti inspektori, lai izpildītu 2. punktā noteiktās prasības.

4. Organizācijai ir jāizstrādā publiski pieejami vispārēji normatīvi un noteikumi attiecībā uz tirdzniecības kuģu projektēšanu, uzbūvi un regulāru apsekošanu, kas periodiski jāprecizē un jāuzlabo, izmantojot pētniecības un attīstības programmas.

5. Organizācijai jābūt savam kuģu reģistram, ko tā publicē katru gadu vai ko uztur publiski pieejamā elektroniskā datu bāzē.

6. Organizācija nedrīkst būt atkarīga no kuģu īpašniekiem vai būvētājiem un citām personām, kas kā uzņēmēji piedalās kuģu būvēšanā, aprīkošanā, remontdarbos vai ekspluatācijā. Organizācijas ieņēmumi nedrīkst būt būtiski atkarīgi tikai no viena komercuzņēmuma. Atzītā organizācija nedrīkst veikt tiesību aktos noteiktos uzdevumus, ja tā ir kuģu īpašniece vai operators un ja to saista lietišķas, personiskas vai radnieciskas attiecības ar kuģu īpašnieku vai operatoru. Šis nesaderības noteikums attiecas arī uz inspektoriem, ko nodarbina atzītā organizācija.

7. Organizācija veic darbību saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti pielikumā SJO Rezolūcijai A.789(19) par tādu atzīto organizāciju apsekošanas un sertificēšanas funkcijām, kuras darbojas administrācijas vārdā, ciktāl tie attiecas uz jautājumiem, kas ietilpst šīs direktīvas darbības jomā.";

b) B iedaļā:

i) virsrakstu aizstāj ar šādu:

"B. ĪPAŠIE MINIMĀLIE KRITĒRIJI"

;

ii) panta 4., 5., 6. un 7. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

"4. Organizācija ir gatava sniegt vajadzīgas ziņas pārvaldei, Komisijai un interesentiem.

5. Organizācijas vadība ir rakstiski formulējusi savu stratēģiju un mērķus, kā arī saistības attiecībā uz kvalitāti un ir nodrošinājusi to, ka šo stratēģiju apzinās, ievēro un atbalsta jebkurā organizācijas līmenī. Organizācijas stratēģijai ir jābūt vērstai uz drošības un piesārņojuma novēršanas mērķiem un rādītājiem.

6. Organizācija izstrādā, ievieš un uztur efektīvu iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, kas balstīta uz starptautiski atzītiem kvalitātes normatīviem un atbilst EN 45004 (pārbaudes iestādes) un EN 29001 saskaņā ar IACS Kvalitātes sistēmas sertifikācijas programmas prasībām un, cita starpā, nodrošina, ka

a) organizācijas normatīvus un noteikumus izstrādā un izmanto plānveidīgi;

b) organizācijas normatīvus un noteikumus ievēro, un pastāv iekšēja sistēma pakalpojumu kvalitātes noteikšanai saistībā ar šiem normatīviem un noteikumiem;

c) ievēro prasības, kas izriet no obligātajiem pienākumiem, kuru veikšanai organizācija ir saņēmusi atļauju, un pastāv iekšēja sistēma pakalpojumu kvalitātes noteikšanai saistībā ar starptautisko konvenciju izpildi;

d) ir rakstiski noteikta to darbinieku kompetence, pilnvaras un savstarpējās saistības, kuru darbs ietekmē organizācijas pakalpojumu kvalitāti;

e) jebkuru darbu veic iepriekš noteiktos apstākļos;

f) pastāv uzraudzības sistēma, kas ļauj kontrolēt to inspektoru, tehniskā un administratīvā personāla rīcību un darbu, kuri ir tieši nodarbināti organizācijā;

g) obligātos pienākumus, kuru veikšanai organizācija ir saņēmusi atļauju, veic tikai tās īpaši pilnvaroti inspektori vai citu atzīto organizāciju īpaši pilnvaroti inspektori; jebkurā gadījumā īpaši pilnvarotajiem inspektoriem smalki jāpārzina konkrētais kuģu tips, uz kura viņi veic obligātos pienākumus saistībā ar veicamo apsekošanu un attiecīgajām prasībām, kas ir jāpiemēro;

h) inspektoriem ir pieejama kvalifikācijas celšanas sistēma, un viņi pastāvīgi pilnveido savas zināšanas;

i) tiek glabāti uzskaites dati, kas atspoguļo vajadzīgo standartu ievērošanu saistībā ar veiktajiem pakalpojumiem, un efektīvi darbojas kvalitātes nodrošināšanas sistēma;

j) visās organizācijas nodaļās pastāv vispārēja plānotas un dokumentāri apstiprinātas iekšējās revīzijas sistēma, kas skar darbus, kuru veikšanā kvalitātei ir noteicoša loma;

k) obligātos apsekojumus un pārbaudes, kas noteiktas Saskaņotajā apsekojumu un sertifikācijas sistēmā, kuru veikšanai organizācija ir saņēmusi atļauju, veic saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti pielikumā un pielikuma papildinājumā SJO Rezolūcijai A.746(18) par Apsekošanas pamatnostādnēm atbilstīgi Saskaņotajai apsekojumu un sertifikācijas sistēmai;

l) pastāv skaidra un tieša pienākumu sadale un to pārraudzība starp iestādes centrālo un reģionālajām nodaļām, kā arī starp atzītajām organizācijām un inspektoriem.

7. Organizācijai ir jāpierāda, ka tā spēj:

a) izstrādāt un papildināt pilnvērtīgu un piemērotu dokumentāciju, kurā ietverti tās normatīvi un noteikumi attiecībā uz kuģu korpusu, mehānismiem, elektroierīcēm un vadības ierīcēm, kas atbilst starptautiski atzīto tehnisko normatīvu kvalitātei un uz kuru pamata var izdot SOLAS konvencijas un pasažieru kuģa drošības sertifikātus (kas apliecina kuģa konstrukcijas un tā pamatmehānismu piemērotību) un kravas zīmes sertifikātus (kas apliecina kuģa izturību);

b) veikt visas pārbaudes un apsekojumus, kas noteikti starptautiskajās konvencijās attiecībā uz sertifikātu izdošanu, arī uz vajadzīgajiem apsekošanas līdzekļiem, izmantojot augstas kvalifikācijas profesionāļus, un saskaņā ar noteikumiem, kuri izklāstīti pielikumā SJO Rezolūcijai A.788(19) par pamatnostādnēm, administrācijām ieriešot Starptautisko drošas vadības kodeksu, kā arī izmantot un uzturēt drošības vadības sistēmas gan krastā, gan uz kuģiem, kuri būtu jāsertificē.";

"9. Organizācijai ir jāļauj administrācijas pārstāvjiem un citām ieinteresētajām pusēm piedalīties savu normatīvu un noteikumu izstrādāšanā."

2. pants

1. Dalībvalstīs ne vēlāk kā 2003. gada 22. jūlijā stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas ir vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Par tiem dalībvalstis tūlīt informē Komisiju.

2. Dalībvalstīm pieņemot minētos aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstīs nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

3. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2001. gada 19. decembrī

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētāja

N. Fontaine

Padomes vārdā —

priekšsēdētāja

A. Neyts-Uyttebroeck

[1] OV C 212 E, 25.7.2000., 114. lpp. un OV C 154 E, 29.5.2001., 51. lpp.

[2] OV C 14, 16.1.2001., 22. lpp.

[3] OV C 22, 24.1.2001., 19. lpp.

[4] Eiropas Parlamenta 2000. gada 30. novembra atzinums (OV C 228, 13.8.2001., 150. lpp.), Padomes 2001. gada 26. februāra kopējā nostāja (OV C 101, 30.3.2001., 1. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2001. gada 16. maija lēmums (vēl nav publicēts Oficiālajā Vēstnesī). Eiropas Parlamenta 2001. gada 24. oktobra lēmums un Padomes 2001. gada 6. decembra lēmums.

[5] OV L 319, 12.12.1994., 20. lpp. Direktīva, kas grozīta ar Komisijas Direktīvu 97/58/EK (OV L 274, 7.10.1997., 8. lpp.).

[6] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

--------------------------------------------------