Oficiālais Vēstnesis L 095 , 05/04/2001 Lpp. 0027 - 0040
Komisijas Lēmums (2001. gada 20. marts) ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā Padomes Lēmumu 2000/596/EK piemērot attiecībā uz attaisnotiem izdevumiem un ziņojumiem par tādu darbību īstenošanu, kuras līdzfinansē Eiropas Bēgļu fonds (izziņots ar dokumenta numuru C(2001) 736) (2001/275/EK) EIROPAS KOPIENU KOMISIJA, ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, ņemot vērā Padomes Lēmumu 2000/596/EK (2000. gada 28. septembris), ar ko izveido Eiropas Bēgļu fondu [1], un jo īpaši tā 14. panta 2. punktu, 20. panta 3. punktu un 24. panta 2. punktu, apspriedusies ar Padomdevēju komiteju, kas noteikta Lēmuma 2000/596/EK 21. panta 1. punktā, tā kā: (1) Lai nodrošinātu fonda efektīvu īstenošanu Kopienā saskaņā ar stabilas vadības principiem, jāpieņem vairāki kopīgi noteikumi par attaisnotajiem izdevumiem no fonda. (2) Lai nodrošinātu to, ka Lēmuma 2000/596/EK 20. panta 2. punktā pieprasītie ziņojumi noder atbilstošas fonda īstenošanas uzraudzības nostiprināšanai, jāizveido standarta paraugi, IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU. 1. NODAĻA Darbības joma 1. pants Šo lēmumu piemēro Lēmuma 2000/596/EK 8. pantā paredzētajam to īstenošanas programmu līdzfinansējumam, ko pārvalda dalībvalstis. 2. pants Šajā lēmumā: a) "pasākums" ir viena no jomām, kas noteiktas Lēmuma 2000/596/EK 4. pantā; b) "darbība" ir līdzekļi, ar kuru palīdzību dalībvalsts īsteno a) punktā noteiktos pasākumus, kurus veic, lai sasniegtu Eiropas Bēgļu fonda mērķi. Darbībā var būt vairāki dažādi projekti; c) "projekts" ir īpaši praktiski līdzekļi, ko subsīdiju saņēmēji ir piesaistījuši, lai īstenotu visas darbības vai to daļu. Katram projektam ir skaidri noteikts apraksts, ilgums, budžets, mērķi, tam piesaistītais personāls, un to īsteno konkrēta organizācija vai organizāciju grupa; d) "subsīdiju saņēmēji" ir organizācijas (NVO, federālās, valsts, reģionālās vai vietējās iestādes, citas bezpeļņas organizācijas), kas atbild par projektu īstenošanu. 2. NODAĻA Noteikumi par atbilstību 3. pants Šā lēmuma I pielikumā izklāstītos noteikumus izmanto, lai noteiktu attaisnotos izdevumus saskaņā ar īstenošanas programmām, kas ir paredzētas Lēmuma 2000/596/EK 8. pantā. Šā lēmuma noteikumi neliedz dalībvalstīm piemērot stingrākus savas valsts noteikumus par atbilstību nekā šajā lēmumā iekļautie. 3. NODAĻA Ziņojumi par īstenošanu 4. pants 1. Kopsavilkuma ziņojumu par notiekošajām darbībām, kas ir noteiktas Lēmuma 2000/596/EK 20. panta 2. punktā, iesniedz saskaņā ar II pielikumā paredzēto paraugu. 2. Finanšu pārskatus un ziņojumu par tādu darbību īstenošanu, kas ir noteiktas Lēmuma 2000/596/EK 20. panta 3. punktā, iesniedz saskaņā ar III pielikumā paredzēto paraugu. 5. pants Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm. Briselē, 2001. gada 20. martā Komisijas vārdā — Komisijas loceklis António Vitorino [1] OV L 252, 6.10.2000., 12. lpp. -------------------------------------------------- I PIELIKUMS ATTAISNOTIE IZDEVUMI NO EIROPAS BĒGĻU FONDA I. VISPĀRĪGI NOTEIKUMI (ATTAISNOTIE IZDEVUMI PROJEKTOS) 1.noteikums Izdevumiem jābūt tieši saistītiem ar mērķiem, kas aprakstīti Lēmuma 2000/596/EK 1. pantā. 2.noteikums Izdevumiem jābūt tieši saistītiem ar pasākumiem, kas ir aprakstīti Lēmuma 2000/596/EK 4. pantā. 3.noteikums Izdevumiem jābūt nepieciešamiem, lai veiktu darbības, kas ir noteiktas Komisijas apstiprinātajā valsts programmā. 4.noteikums Izdevumus jāparedz projekta budžeta projektā. 5.noteikums Izdevumiem jābūt pamatotiem un jāatbilst stabilas finanšu vadības principiem, jo īpaši izdevīguma un izmaksu lietderības principiem (piemēram, personāla izmaksām, kas attiecas uz projekta vadību un īstenošanu, jābūt proporcionālām projekta apjomam u. c.). 6.noteikums Izdevumus, kas radušies pirms Komisijas tāda lēmuma pieņemšanas, ar ko apstiprina īstenošanas valsts programmu, vai pēc tajā pašā lēmumā norādītā izdevumu termiņa, nevar līdzfinansēt. Atkāpjoties no minētā: - 2000. gada izdevumi, kas ir faktiski izmaksāti no 2000. gada 1. janvāra līdz īstenošanas valsts programmas apstiprināšanai, var būt attaisnojami, - 2001. gada izdevumi, kas ir faktiski izmaksāti no 2001. gada 1. janvāra līdz īstenošanas valsts programmas apstiprināšanai, var būt attaisnojami. 7.noteikums Izmaksām jābūt faktiski notikušām, tām jābūt reģistrētām saņēmēja grāmatvedībā vai nodokļu dokumentos, un tām jābūt atpazīstamām un pārbaudāmām. Vispārīgs noteikums ir, ka galīgo ieguvēju veiktos maksājumus pamato ar kvitētiem rēķiniem. Ja to nevar izdarīt, maksājumus pamato ar grāmatvedības dokumentiem, kam ir līdzvērtīga pierādījuma vērtība. 1. Izdevumi saistībā ar Lēmuma 2000/596/EK 4. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu jāizlieto dalībvalsts teritorijā. Izdevumus saistībā ar 1. punkta c) apakšpunktu var izlietot dalībvalsts teritorijā un izcelsmes valstī. 2. Par katru projektu saņēmējs iegrāmato, numurē un uzglabā to attaisnojošus dokumentus (kvitētus rēķinus, kvītis, citus maksājuma apstiprinājumus vai grāmatvedības dokumentus, kam ir līdzvērtīga pierādījuma vērtība), pēc iespējas vienā noteiktā vietā, parasti saņēmēja galvenajā pārvaldē, piecus gadus pēc projekta beigu datuma gadījumā, ja tie jāpārbauda. Komisija patur tiesības jebkurā laikā pārbaudes nolūkos pieprasīt jebkurus faktūrrēķinus vai izdevumus attaisnojošus dokumentus, kas attiecas uz projektiem. Ja saņēmējs nevar uzrādīt šādus faktūrrēķinus vai papildu dokumentus, ar tiem saistītos izdevumus nevar līdzfinansēt attaisnoti. 8.noteikums "Ieņēmumi" šajā noteikumā ir ienākumi, kas kādas līdzfinansētas darbības izpildes periodā vai garākā dalībvalsts noteiktā laika periodā līdz līdzfinansējuma pārtraukšanas brīdim iegūti no tirdzniecības, nomas, pakalpojumiem, reģistrācijas maksām/honorāriem vai citiem līdzīgiem ieņēmumiem, izņemot privātā sektora ieguldījumus projektu līdzfinansējumā, ko attiecīgā pasākuma finanšu sarakstos uzrāda līdzās valsts ieguldījumiem. Ieņēmumi ir resursi, kas samazina konkrētajam projektam nepieciešamo līdzfinansējumu no Eiropas Bēgļu fonda. Pirms aprēķina Eiropas Bēgļu fonda līdzfinansējuma summu, taču ne vēlāk kā projekta beigu datumā, tos kopumā vai procentuāli atskaita no projekta attaisnojamajiem izdevumiem atkarībā no tā, vai tie pilnīgi vai daļēji iegūti no līdzfinansētā projekta. Gan valsts, gan cits līdzfinansējums jāiegrāmato saņēmēja grāmatvedībā vai nodokļu dokumentos, tam ir jābūt atpazīstamam un pārbaudāmam. Jebkuru līdzfinansējumu, kas nav iegrāmatots projekta grāmatvedībā vai nodokļu dokumentos, parakti neuzskata par līdzfinansējumu. II. ATTAISNOTĀS TIEŠĀS IZMAKSAS (PROJEKTĀ) 9.noteikums. Personāla izmaksas Ir attaisnojamas izmaksas par projektam piesaistīto personālu, kas atbilst faktiskajai algai un sociālās nodrošināšanas maksājumiem, kā arī citām ar atalgojumu saistītām izmaksām. Izmaksas par personālu nedrīkst pārsniegt algu un citas nodarbinātības maksas, kas parasti rodas saņēmējam, kā arī nedrīkst pārsniegt visekonomiskākās likmes attiecīgajā tirgū. Tomēr atskaitījumi, nodokļi un maksājumi (jo īpaši tiešie nodokļi un sociālās nodrošināšanas iemaksas no algas), kas rodas no darbībām, ko līdzfinansē Eiropas Bēgļu fonds, ir attaisnotas izmaksas, ja vien tās ir reālas un noteikti radušās subsīdijas saņēmējam. Izmaksas par valsts amatpersonām ir attaisnotas tikai par tām darbībām, kas nav daļa no to ikdienas darba un uzdevumiem, kuri ir īpaši saistīti ar projekta īstenošanu, ar šādiem nosacījumiem: a) ierēdņi vai citas valsts amatpersonas, kuras ir nosūtītas komandējumā ar oficiālu kompetentas iestādes lēmumu un kurām ir uzticēts īstenot projektu; b) cits personāls, kas ir nodarbināts tikai projekta īstenošanas nolūkos. 10.noteikums. Projekta personāla ceļa un uzturēšanās izmaksas Ceļa izmaksas ir attaisnojamas, pamatojoties uz faktiskajām izmaksām. Atmaksājumu likmes pamatojas uz lētākajām aviobiļešu cenām par braucieniem, kas pārsniedz 800 km (brauciens turp un atpakaļ), un dzelzceļa likmēm par citiem ceļojumiem, izņemot, ja ģeogrāfiskais galamērķis attaisno aviolidojumu. Ikdienas uzturēšanās izmaksām, ja organizācijai ir sava dienas likme (per diems), piemēro tās, ievērojot maksimumu, ko ir noteikusi dalībvalsts saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi. Per diems ietver vietējo transportu (ieskaitot taksometru), uzturēšanos, uzturu, vietējos telefona zvanus un citas nelielas izmaksas. Ja izmanto privāto automašīnu, atlīdzību izmaksā, pamatojoties uz sabiedriskā transporta izmaksām. 11.noteikums. Projekta dalībnieku ceļa un uzturēšanās izmaksas Projekta dalībnieku (mērķgrupas saskaņā ar Lēmuma 2000/596/EK 3. pantu) ceļa un uzturēšanās izmaksas ir attaisnojamas ar noteikumu, ka ir izpildīti visi iepriekš minētajā I daļā izklāstītie nosacījumi. 12.noteikums. Zemes pirkšana Neapbūvētas zemes pirkšanas izmaksas ir atbilstīgas līdzfinansējumam ar trīs nosacījumiem, neierobežojot stingrāku valsts noteikumu piemērošanu: a) starp zemes pirkšanas un līdzfinansētā projekta mērķiem ir tieša saikne; b) zemes pirkšanas izmaksas nav lielākas par 10 % no kopējiem atbilstīgajiem projekta izdevumiem, ja vien Komisijas apstiprinātajā palīdzībā nav noteikts lielāks procents; c) no neatkarīga kvalificēta vērtētāja vai atbilstoši apstiprinātas oficiālas iestādes ir saņemta apliecība, kas apstiprina, ka iepirkuma cena nepārsniedz tirgus vērtību. 13.noteikums. Nekustamā īpašuma pirkšana vai nekustamā īpašuma būvniecība Nekustamā īpašuma, piemēram, jau uzbūvētu ēku un zemes, uz kuras tās ir uzbūvētas, pirkšana ir attaisnojama līdzfinansēšanai, ja vien starp pirkšanu un attiecīgā projekta mērķiem ir tieša saikne saskaņā ar turpmāk minētajiem nosacījumiem un neierobežojot stingrāku valsts noteikumu piemērošanu: a) no neatkarīga kvalificēta vērtētāja vai atbilstoši apstiprinātas oficiālas iestādes ir saņemta apliecība, kas apstiprina, ka cena nepārsniedz tirgus vērtību, un vai nu atzīst, ka ēka atbilst valsts tiesību aktiem, vai arī norāda uz lietām, kas neatbilst valsts tiesību aktiem, ja vien darbība paredz rektificēšanu, ko veic galīgais saņēmējs; b) pēdējo desmit gadu laikā ēka nedrīkst būt saņēmusi kādu valsts vai Kopienas subsīdiju, kas, līdzfinansējot pirkumu no Eiropas Bēgļu fonda, nozīmētu atbalsta dublēšanos; c) nekustamais īpašums jāizmanto darbībā norādītajam mērķim vismaz piecus gadus pēc projekta beigu datuma, ja vien Komisija īpaši neatļauj citādi; d) ēku nedrīkst izmantot mērķiem, kas nav darbības īstenošana. 14.noteikums. Jaunu iekārtu pirkšana Galvenokārt attiecībā uz iekārtām (piemēram, personālajiem datoriem, mēbelēm, automašīnām u. c.) priekšroku dod izpirkumnomai. Ja izpirkumnoma nav iespējama projekta īslaicīguma dēļ vai vērtības ātras amortizācijas dēļ (piemēram, personālajiem datoriem), pirkšanas izmaksas var attaisnot. Pirkšanas izmaksas par jaunām iekārtām ir attaisnojamas ar noteikumu, ka tās atbilst normālai tirgus vērtībai un attiecīgo lietu vērtība ir norakstīta saskaņā ar saņēmējam piemērojamiem nodokļiem un uzskaites noteikumiem. Vērā var ņemt tikai to lietas amortizācijas daļu, kas atbilst projekta ilgumam. Vienu gadu ilgiem projektiem amortizācijas likme ir 33,3 %. Atkāpjoties no minētā, ja lietas veids un/vai tās izmantošana to attaisno, var atļaut dažu iekārtu pirkšanu un tūlītēju amortizāciju ar noteikumu, ka iekārtas izmanto tai pašai mērķgrupai (Lēmuma 2000/596/EK 3. pants) vismaz trīs gadus pēc projekta beigām. 15.noteikums. Izpirkumnoma Izdevumi, kas radušies attiecībā uz izpirkumnomas darījumiem, ir attaisnojami Eiropas Bēgļu fonda līdzfinansējumam saskaņā ar A un B punktos izklāstītajiem noteikumiem. A. ATBALSTS VIA IZPIRKUMNOMAS DEVĒJAM A.1. Izpirkumnomas devējs ir tāda Kopienas līdzfinansējuma tiešais saņēmējs, ko izmanto, lai samazinātu izpirkumnomas maksas maksājumus, ko izpirkumnomas ņēmējs maksā par izpirkumnomas līgumā ietvertajām lietām. A.2. Izpirkumnomas līgumi, par kuriem maksā Kopienas atbalstu, paredz pirkšanas iespēju vai tādu minimālo izpirkumnomas termiņu, kas ir vienāds ar attiecīgās līgumā paredzētās lietas lietošanas laiku. A.3. Ja izpirkumnomas līgumu izbeidz bez iepriekšēja kompetentu iestāžu apstiprinājuma pirms minimālā izpirkumnomas termiņa beigām, izpirkumnomas devējs apņemas atmaksāt attiecīgajām valsts iestādēm (Eiropas Bēgļu fonda kredītā) to Kopienas atbalsta daļu, kas atbilst izpirkumnomas termiņa atlikumam. A.4. Attiecīgās lietas pirkšana, ko veic izpirkumnomas devējs, ko pamato kvitēts rēķins vai grāmatvedības dokuments, kam ir līdzvērtīga pierādījuma vērtība, ir līdzfinansējumam attaisnojamie izdevumi. Maksimālā summa, par ko ir tiesības uz Kopienas līdzfinansējuma saņemšanu, nepārsniedz izpirkumnomā iegūtās lietas tirgus vērtību. A.5. Izmaksas, kas ir saistītas ar izpirkumnomas līgumu (jo īpaši nodoklis, izpirkumnomas devēja peļņa, procentu refinansēšanas izmaksas, pieskaitāmās izmaksas, apdrošināšanas izmaksas), kuras nav A.4. punktā minētie izdevumi, nav attaisnojami izdevumi. A.6. Kopienas atbalstu, ko izmaksā izpirkumnomas devējam, pilnīgi izmanto izpirkumnomas ņēmēja labā, vienmērīgi samazinot izpirkumnomas maksu izpirkumnomas termiņā. A.7. Izpirkumnomas devējam ir jāpierāda, ka Kopienas atbalstu pilnīgi nodod izpirkumnomas ņēmējam, sagatavojot izpirkumnomas maksājumu sadalījumu vai piemērojot citu metodi, kas sniedz līdzvērtīgu pierādījumu. A.8. Izmaksas, kas noteiktas A.5. punktā, tas, kā tiek izmantoti finanšu ieguvumi no līzinga darījuma, kā arī citi līguma nosacījumi ir līdzvērtīgi tiem, ko piemēro, ja nav paredzēta Kopienas finansiāla palīdzība. B. ATBALSTS, KO SAŅEM IZPIRKUMNOMAS ŅĒMĒJS B.1. Izpirkumnomas ņēmējs ir Kopienas līdzfinansējuma tiešais saņēmējs. B.2. Izpirkumnomas maksas, ko izpirkumnomas ņēmējs samaksājis izpirkumnomas devējam, ko pamato kvitēts rēķins vai grāmatvedības dokuments, kam ir līdzvērtīga pierādījuma vērtība, ir attaisnojamie izdevumi līdzfinansējuma saņemšanai. B.3. Ja izpirkumnomas līgumi paredz pirkuma iespēju vai minimālo izpirkumnomas termiņu, kas atbilst līgumā paredzētās lietas lietošanas laikam, maksimālā Kopienas līdzfinansējuma saņemšanai atbilstošā summa nepārsniedz izpirkumnomas lietas tirgus vērtību. Pārējās izmaksas, kas saistītas ar izpirkumnomas līgumu (nodoklis, izpirkumnomas devēja peļņa, procentu refinansēšanas izmaksas, pieskaitāmās izmaksas, apdrošināšanas izmaksas u. c.), nav attaisnojamie izdevumi. B.4. Kopienas atbalstu attiecībā uz izpirkumnomas līgumiem, kas minēti B.3. punktā, izpirkumnomas ņēmējam izmaksā vienā vai vairākās daļās saskaņā ar faktiski samaksātām izpirkumnomas maksām. Ja izpirkumnomas līguma termiņš ir garāks par pēdējo dienu, kas paredzēta, lai apsvērtu Kopienas atbalsta maksājumus, var uzskatīt par attaisnojamiem vienīgi izdevumus attiecībā uz izpirkumnomas maksām, kas maksājamas un ko izpirkumnomas ņēmējs saskaņā ar palīdzību samaksājis pirms pēdējās maksājuma dienas. B.5. Attiecībā uz izpirkumnomas līgumiem, kuri neparedz pirkšanas iespēju un kuru termiņš ir mazāks par attiecīgajā līgumā ietvertās izpirkumnomas lietas lietošanas laiku, izpirkumnomas maksas ir attaisnojamas Kopienas līdzfinansējuma saņemšanai proporcionāli projekta darbības periodam. Tomēr izpirkumnomas ņēmējam ir jāspēj pierādīt, ka izpirkumnoma izmaksu ziņā bija vislietderīgākā metode iekārtu iegūšanai. Ja izmaksas būtu zemākas citas metodes izmantošanas gadījumā (piemēram, nomājot iekārtu), papildu izmaksas atskaita no attaisnojamajiem izdevumiem. 16.noteikums. Lietotu iekārtu pirkšana Lietotu iekārtu pirkšanu uzskata par attaisnojamiem izdevumiem, ja ir ievēroti šādi četri nosacījumi, kas neierobežo stingrāku valsts noteikumu piemērošanu: a) attiecīgās iekārtas pārdevējs sniedz deklarāciju, kurā norādīta tās izcelsme un apliecināts, ka nekad iepriekšējo septiņu gadu laikā tā nav pirkta par valsts vai Kopienas atbalsta subsīdijām; b) iekārtas cena nepārsniedz tirgus vērtību un ir mazāka par līdzīgu jaunas iekārtas cenu; c) iekārtai ir projektam vajadzīgie tehniskie parametri, un tā atbilst piemērojamajām normām un standartiem; d) iekārtu izmanto tai pašai mērķgrupai (Lēmuma 2000/596/EK 3. pants) vismaz divus gadus pēc projekta beigām. 17.noteikums. Palīgmateriālu un piegādes izmaksas Palīgmateriālu un piegādes izmaksas ir attaisnojamas līdzfinansējumam, ja ir izpildīti I daļā izklāstītie noteikumi. Palīgmateriāli ir jebkurš materiāls vai palīdzība, ko nodrošina projekta dalībniekiem (Lēmuma 2000/596/EK 3. pants), piemēram, pārtika, apģērbs, medicīniskā palīdzība, materiāli ēku remontam u. c. Piegādēs ir biroja piederumi, piemēram, kancelejas piederumi, bet arī pārtikas piegādes projekta dalībniekiem saskaņā ar Lēmuma 2000/596/EK 3. pantu. 18.noteikums. Izdevumi par apakšuzņēmuma līgumiem Neierobežojot stingrāku valsts noteikumu piemērošanu, līdzfinansējumam no Eiropas Bēgļu fonda nav attaisnojami šādi apakšuzņēmuma līgumi: a) apakšuzņēmuma līgums, kas sadārdzina projekta izpildi, nenodrošinot proporcionālu pievienoto vērtību; b) apakšuzņēmuma līgumi ar starpniekiem vai konsultantiem, kuros maksājums ir noteikts kā procenti no kopējām projekta izmaksām, ja vien galīgais saņēmējs var attaisnot šādu maksājumu, atsaucoties uz sniegtā darba vai pakalpojumu faktisko vērtību. Visiem apakšuzņēmuma līgumiem, apakšuzņēmēji apņemas sniegt audita un kontroles dienestiem visu nepieciešamo informāciju attiecībā uz apakšuzņēmuma līgumā iekļautajām darbībām. 19.noteikums. Izmaksas, kas tieši izriet no nosacījumiem saistībā ar ES līdzfinansējumu Izdevumi par publicitāti (informācijas izplatīšana, īpaša projekta izvērtēšana, tulkošana, reproducēšana u. c.) ir saistīti ar projektu un ir attaisnojami ES līdzfinansējumam. 20.noteikums. Rezerves neparedzētiem izdevumiem "Rezervi neparedzētiem izdevumiem", kas nav lielāka par 5 % no attaisnojamajām tiešajām izmaksām, var izmaksāt no projekta ar noteikumu, ka rezerve neparedzētiem izdevumiem ir iekļauta projekta budžeta projektā. 21.noteikums. Pieskaitāmās izmaksas Nemainīga procenta likme par pieskaitāmām izmaksām, kas maksimāli ir 7 % no kopējām pieļaujamajām tiešajām izmaksām ir attaisnojama kā netiešās izmaksas, ja šis skaitlis ir iekļauts projekta budžeta projektā. Netiešās izmaksas ir attaisnojamas ar noteikumu, ka tajās nav izmaksu, kas ir iekļautas citā projekta budžeta pozīcijā, ka tās nevar pieskaitīt tieši un ka tās nav finansētas no citiem avotiem. Netiešās izmaksas ir neattaisnojamas, ja subsīdiju līgums attiecas uz tāda projekta finansēšanu, ko veic iestāde, kas jau saņem subsīdijas saimnieciskajām izmaksām no Komisijas un/vai valsts iestādes. 22.noteikums. Finansiāli izdevumi Debeta procenti, nodevas par finanšu darījumiem, komisijas nauda par valūtas maiņas darījumiem un zaudējumi, un citi finansiāli izdevumi nav attaisnojami līdzfinansējumam. 23.noteikums. Maksājumi par banku kontiem Ja Eiropas Bēgļu fonda līdzfinansējumam nepieciešams atvērt atsevišķu kontu vai kontus projekta īstenošanai, maksājumi par bankas konta atvēršanu un administrēšanu ir attaisnojami. 24.noteikums. Maksa par juridiskiem pakalpojumiem, notāra nodevas, izmaksas par tehnisko vai finanšu ekspertīzi un grāmatvedības vai revīzijas izmaksas Izmaksas ir attaisnojamas, ja tās ir tieši saistītas ar projektu un ir vajadzīgas tā sagatavošanai vai īstenošanai vai, grāmatvedības vai revīzijas izmaksu gadījumā, ja tās attiecas uz kompetentas iestādes prasībām. 25.noteikums. Izmaksas par banku vai citas finanšu iestādes sniegtajām garantijām Izmaksas ir attaisnojamas tādā apmērā, kādā garantijas prasa valsts vai Kopienas tiesību akti, vai Komisijas lēmums, ar ko apstiprina līdzfinansējumu. 26.noteikums. PVN un citi nodokļi un nodevas a) PVN nav attaisnojamas izmaksas, izņemot gadījumus, ja tos reāli un galīgi maksā galīgais saņēmējs vai individuāls saņēmējs atbalsta shēmās saskaņā ar Līguma 87. pantu, kā arī tāda atbalsta gadījumā, ko piešķīrušas dalībvalstu izraudzītas iestādes. Par attaisnojamu nevar uzskatīt PVN, kas jebkādā veidā ir atgūstams, pat ja galīgais saņēmējs vai individuālais saņēmējs faktiski to nav atguvis; b) ja uz galīgo saņēmēju vai individuālo saņēmēju attiecas vienotas likmes režīms saskaņā ar XIV sadaļu sestajā Padomes Direktīvā 77/388/EEK par PVN [1], samaksāto PVN a) punkta nolūkiem uzskata par atgūstamu; c) Kopienas līdzfinansējums nekad nepārsniedz kopējos attaisnojamos izdevumus bez PVN. 27.noteikums. Iemaksas natūrā Iemaksas natūrā ir attaisnojami izdevumi ar noteikumu, ka: a) tajos ir ieguldīta zeme vai nekustamais īpašums, iekārtas vai materiāli, pētniecības vai profesionāla darbība vai brīvprātīgs darbs bez atlīdzības; b) to vērtību var neatkarīgi novērtēt un pārbaudīt; c) ieguldot zemi vai nekustamo īpašumu, vērtību apliecina neatkarīgs kvalificēts vērtētājs vai atbilstoši apstiprināta oficiāla iestāde; d) attiecībā uz brīvprātīgu darbu bez atlīdzības minētā darba vērtību nosaka, ņemot vērā darbam veltīto laiku un veiktā darba parasto stundas un dienas algas likmi; e) ir izpildīti 12., 13. un 16. noteikumi, ja tos piemēro. Tomēr iemaksas fondā projekta finansēšanai nedrīkst pārsniegt kopējās attaisnojamās izmaksas projekta beigās, izņemot iemaksas natūrā. III. TEHNISKĀ PALĪDZĪBA 1. Summu, kas nepārsniedz 5 % no dalībvalsts kopējā asignējuma, var atlikt tehniskai vai administratīvai palīdzībai tās kompetencē esošas darbības sagatavošanai, uzraudzībai un novērtēšanai. Šādas izmaksas ir attaisnojamas līdzfinansējumam maksimāli līdz 5 %: a) izmaksas, kas saistītas ar Eiropas Bēgļu fonda līdzfinansētās darbības sagatavošanu, izvēli, novērtēšanu un tās paveiktā darba kontroli. Tās var ietvert datorsistēmu izpirkumnomu vai iegādi, kuras nepieciešamību atbildīgā iestāde ir atbilstoši pamatojusi un kas ir proporcionāla programmas apjomam. Iekārtas, kas ņemtas izpirkumnomā vai iegādātas, var izmantot tikai programmas īstenošanai. Izpirkumnomā piemēro noteikumus par attaisnotiem izdevumiem; b) izmaksas, kas saistītas ar projekta revīziju vai pārbaudi uz vietas; c) izmaksas, kas saistītas ar Eiropas Bēgļu fonda līdzfinansējuma pārredzamību. Izdevumi, kas saistīti ar atalgojumu, tostarp sociālās drošības iemaksas, ir attaisnojami vienīgi šādos gadījumos: - pastāvīgām amatpersonām, kuras ir komandētas ar kompetentas iestādes oficiālu lēmumu un kurām ir uzticēts veikt a) un b) apakšpunktos uzskaitītos uzdevumus, - pagaidu darbiniekiem vai privātā sektora personālam, kas ir nodarbināti tikai, lai veiktu a) un b) apakšpunktos uzskaitītos uzdevumus. 2. Izmaksas, kas saistītas ar Lēmuma 2000/596/EK 20. pantā noteikto neatkarīgo vērtējumu ir attaisnojamas. Uz minētajām izmaksām neattiecas nosacījumi, kas izklāstīti iepriekš minētajā 1. punktā. To valsts civildienesta ierēdņu un citu valsts amatpersonu algu izdevumi, kuri veic šādas darbības, nav attaisnojami. IV. NEATTAISNOTI IZDEVUMI NB. Minētais uzskaitījums nav pilnīgs. 1. Sodanaudas, finansiālas sankcijas un ar tiesāšanos saistītas izmaksas — šādas izmaksas ir neattaisnotas. 2. Reprezentācijas izdevumi un sociālās izmaksas, kas nav tieši saistītas ar pasākumiem, kas ir izklāstīti 4. pantā, un attiecīgo projektu, ir neattaisnoti. Principā izdevumi par pārtiku un dzērienu projekta personālam nav attaisnojami līdzfinansēšanai. Ja projekta personālam ir jāceļo, uzturēšanās izmaksas sedz no per diems saskaņā ar 10. noteikumu. Maltītes, ko sniedz projekta galīgie saņēmēji, var būt attaisnojamas līdzfinansējumam ar noteikumu, ka tiek piemēroti visi I daļā izklāstītie noteikumi. [1] OV L 145, 13.6.1977., 1. lpp. -------------------------------------------------- II PIELIKUMS +++++ TIFF +++++ +++++ TIFF +++++ +++++ TIFF +++++ -------------------------------------------------- III PIELIKUMS +++++ TIFF +++++ +++++ TIFF +++++ +++++ TIFF +++++ +++++ TIFF +++++ --------------------------------------------------