Eiropas Parlamenta un padomes lēmums Nr. 163/2001/EK

(2001. gada 19. janvāris)

par to, kā īstenot Eiropas audiovizuālo programmu nozares speciālistiem domāto mācību programmu (MEDIA-Training) (2001. — 2005. gads)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 150. panta 4. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu [3],

pieņemot lēmumu saskaņā ar Līguma 251. pantā paredzēto kārtību [4],

tā kā:

(1) Komisija sadarbībā ar prezidējošo valsti no 1998. gada 6. aprīļa līdz 8. aprīlim Birmingemā organizēja konferenci "Digitālā laikmeta problēmas un iespējas". Šīs apspriedes norādīja uz vajadzību pēc uzlabotām mācību programmām audiovizuālajā nozarē, kuras koncentrētos uz digitālā laikmeta jaunajiem aspektiem. 1998. gada 28. maijā Padome ņēma vērā minētās konferences nobeiguma secinājumus un aicināja izstrādāt jaunu sistēmu, kas sekmētu stipru un konkurētspējīgu programmu nozari.

(2) Augstākā līmeņa Audiovizuālās politikas darba grupas 1998. gada 26. oktobra ziņojumā "Digitālais laikmets: Eiropas audiovizuālā politika" secināts, ka jāstiprina sākotnējā un pastāvīgā apmācība audiovizuālajā nozarē.

(3) Eiropas audiovizuālā materiāla veidošana, izplatīšana un pieejemība bija galvenās tēmas, kas tika apspriestas forumā par audiovizuālo politiku "Digitālā laikmeta Eiropa", kuru prezidējošā valsts sadarbībā ar Komisiju organizēja 1999. gada 10. un 11. septembrī Helsinkos.

(4) Prezidējošās valsts sadarbībā ar Komisiju organizētā semināra "Mācības jaunajam laikmetam", kas notika 2000. gada 10. un 11. aprīlī Portu, secinājumos uzsvērts, ka ir jāpieliek pūliņi mācību jomā, lai sekmētu Eiropas audiovizuālās nozares izaugsmi un vēlamu internacionalizēšanos.

(5) Savā ziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei "Audiovizuālā politika — turpmākie pasākumi" Komisija norāda uz to ietekmi, kāda attiecībā uz nodarbinātību audiovizuālajā nozarē būs digitālajam laikmetam.

(6) Zaļā grāmata par "Telekomunikāciju, masu informācijas līdzekļu un informācijas tehnoloģiju nozares konverģenci un saistīto regulējumu" norāda, ka jaunu pakalpojumu ieviešana radīs jaunas darba vietas. Lai pielāgotos jaunajiem tirgiem, ir vajadzīgs jauno tehnoloģiju izmantošanā apmācīts personāls. Komisijas rīkotā zaļās grāmatas publiskā apspriešana apstiprināja vajadzību pēc tirgum pielāgotas profesionālās izglītības.

(7) Savos 1999. gada 27. septembra secinājumos par zaļās grāmatas publiskās apspriešanas rezultātiem [5] Padome aicināja Komisiju minētos rezultātus ņemt vērā, izstrādājot priekšlikumus pasākumiem, kas vērsti uz Eiropas audiovizuālās nozares nostiprināšanu.

(8) Eiropadome 1997. gada 20. un 21. novembrī Luksemburgā atzina, ka pastāvīgā izglītība un profesionālā izglītība var būtiski sekmēt dalībvalstu nodarbinātības politiku, uzlabojot piemērotību nodarbinātībai, pielāgošanās iespējas un uzņēmējdarbības garu, kā arī iespēju vienlīdzību;

(9) Eiropadomes sanāksmē 2000. gada 24. martā Lisabonā arī tika uzsvērta attiecīgas izglītības nozīme, jo īpaši tādu jauno tehnoloģiju jomā, kādas izmanto informācijas sabiedrībā.

(10) Savā ziņojumā Eiropadomei par darba iespējām informācijas sabiedrībā Komisija norādīja, ka jauni audiovizuālie pakalpojumi ir drošs potenciāls jaunu darba vietu radīšanai.

(11) Tāpēc ir pareizi sekmēt investīcijas Eiropas audiovizuālajā nozarē un aicināt dalībvalstis dažādiem līdzekļiem sekmēt jaunu darba vietu radīšanu.

(12) Komisija īstenoja "Rīcības programmu Eiropas audiovizuālās nozares attīstības veicināšanai (MEDIA) (1991. — 1995. gads)", kas pieņemta ar Padomes Lēmumu 90/685/EEK [6] un jo īpaši paredz atbalstu izglītībai, lai uzlabotu Eiropas audiovizuālo programmu nozarē nodarbināto personu profesionālās iemaņas.

(13) Kopienas audiovizuālās nozares attīstības un nostiprināšanas stratēģija ir apstiprināta saskaņā ar MEDIA II programmu, kas tika pieņemta ar Padomes Lēmumu 95/563/EK [7] un Padomes Lēmumu 95/564/EK [8]. Pamatojoties uz iepriekšminētās MEDIA II programmas sasniegumiem un ievērojot gūtos rezultātus, būtu jānodrošina tās turpināšana.

(14) Ziņojumā par MEDIA II programmas (1996. — 2000. gads) rezultātiem, kas iegūti laikā no 1996. gada 1. janvāra līdz 1998. gada 30. jūnijam, Komisija norāda, ka programmā attiecībā uz Kopienas līdzekļiem un valstu līdzekļiem tiek ievērots subsidiaritātes princips, jo darbības jomas, kurās iesaistās MEDIA II, papildina jomas, kurās jau tradicionāli darbojas valstu atbalsta sistēmas.

(15) Ziņojumā par Kopienas nodarbinātības veicināšanas politiku Komisija atzina, ka MEDIA II programma pozitīvi ietekmē nodarbinātību audiovizuālajā nozarē.

(16) Ņemot vērā audiovizuālās nozares kultūras aspektus, kas norādīti Līguma 151. panta 4. punktā, ir jānodrošina, ka dalība šajā programmā atspoguļo Eiropas kultūras daudzveidību.

(17) Eiropas audiovizuālo projektu atbalstīšanai Komisija noskaidros to papildu finansēšanas iespējas, izmantojot citus Kopienas finanšu instrumentus, jo īpaši saskaņā ar "e-Eiropas" rīcības plānu, piemēram, Eiropas Investīciju banku (EIB) un Eiropas Investīciju fondu (EIF), kā arī Eiro pas Kopienu pētniecības, tehnoloģiskās attīstības un demonstrēšanas piekto bāzes programmu, kas pieņemta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 182/1999/EK. Par dažāda veida finansējumu, kas ir pieejams Kopienas līmenī [9], tiks informēti audiovizuālās nozares speciālisti.

(18) Eiropas audiovizuālā tirgus attīstība prasa jaunajai tirgus dimensijai piemērotas profesionālās iemaņas, jo īpaši audiovizuālo projektu saimnieciskā, finansiālā un komerciālā pārvaldībā, kā arī darbā, kas saistīts ar jauno tehnoloģiju izmantošanu programmu izstrādē, attīstībā, veidošanā, izplatīšanā, tirdzniecībā un pārraidē.

(19) Speciālistiem jādod iespēja gūt tās profesionālās iemaņas, kas tiem ļautu pilnīgi izmantot priekšrocības, kuras sniedz audiovizuālo programmu tirgus Eiropas un starptautiskā dimensija, kā arī jāsniedz atbalsts minētā tirgus prasībām atbilstīgu projektu izstrādē.

(20) Īpaša nozīme piešķirama specializētām mācībām par intelektuālā īpašuma tiesībām, tostarp attiecīgajiem Kopienas noteikumiem, kā arī specializētām mācībām audiovizuālo produktu tirdzniecības jomā, pievēršot uzmanību jaunajām tehnoloģijām kā izplatīšanas un tirdzniecības līdzekļiem.

(21) Vienlīdzīgu iespēju princips ir Kopienas politikas pamatprincips, kas ir jāņem vērā šīs programmas izpildē.

(22) Speciālistiem domātajās mācībās jābūt svarīgākajam ekonomikā, jurisprudencē, tehnoloģijās un uzņēmējdarbībā; straujās pārmaiņas šajās nozarēs nosaka vajadzību pēc mūžizglītības.

(23) Lai nodrošinātu to, ka speciālisti apgūst jaunās tehnoloģijas, īpaši jāuzsver mācības šo tehnoloģiju izmantošanā, tādējādi uzlabojot audiovizuālās nozares uzņēmumu konkurētspēju.

(24) Saskaņā ar subsidiaritātes principu jāatbalsta profesionālās izglītības centru sadarbība, lai sekmētu zināšanu un pieredzes apmaiņu starptautiskā vidē.

(25) Atbalstot profesionālo izglītību, būtu jāņem vērā struktūras mērķi, piemēram, mērķis attīstīt radošo, ražošanas, tirdzniecības un izplatīšanas potenciālu valstīs vai reģionos ar zemu audiovizuālās ražošanas jaudu un/vai ģeogrāfiski vai valodas ziņā nošķirtos apgabalos, kā arī mērķis attīstīt neatkarīgu Eiropas programmu veidošanas un izplatīšanas nozari, jo īpaši mazos un vidējos uzņēmumus.

(26) Saskaņā ar subsidiaritātes un proporcionalitātes principu un ņemot vērā to, ka profesionālās izglītības politikas īstenošanas sakarā ierosināto pasākumu mērķus nevar sasniegt dalībvalstis, un jo īpaši to, ka mācību centru starpā ir jāattīsta starptautiskā sadarbība, pasākumi, kas vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai, būtu jāīsteno Komisijai. Šis lēmums nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs, lai sasniegtu šos mērķus.

(27) Visi saskaņā ar šo programmu ierosinātie pasākumi ir paredzēti tam, lai panāktu starptautisku sadarbību, kas vairo dalībvalstīs saskaņā ar iepriekšminēto subsidiaritātes principu veikto pasākumu vērtību.

(28) Viduseiropas un Austrumeiropas asociētās valstis, tās EBTA valstis, kas ir EEZ dalībvalstis, kā arī Kipra, Malta un Turcija ir Kopienas programmu potenciālās dalībvalstis, pamatojoties uz papildu asignējumiem un saskaņā ar procedūrām, par kurām ir jāvienojas ar minētajām valstīm. Tās Eiropas valstis, kas parakstījušas Eiropas Padomes konvenciju par pārrobežu televīziju, ir Eiropas audiovizuālās zonas valstis, un tāpēc tās var, ja to vēlas un ņemot vērā budžeta apsvērumus un citas savu audiovizuālo nozaru prioritātes, pēc papildu asignējumu piešķiršanas piedalīties programmā vai izmantot to saskaņā ar ierobežotas sadarbības sistēmu, saskaņā ar procedūrām, kas ir jānosaka ieinteresēto pušu savstarpējos līgumos.

(29) Jānosaka, ka Eiropas trešās valstis var piedalīties programmā tikai tad, ja ir veikta iepriekšēja pārbaude attiecībā uz to, vai šo valstu tiesību akti saskan ar Kopienas tiesību kopumu, jo īpaši Padomes 1989. gada 3. oktobra Direktīvu 89/552/EEK par to, kā koordinēt noteikumus, kas paredzēti dalībvalstu normatīvajos vai administratīvajos aktos attiecībā uz televīzijas raiddarbību [10].

(30) Tāda Eiropas mācību iestāžu un trešo valstu iestāžu savstarpēja sadarbība profesionālās izglītības jomā, kuras pamatā ir kopīgas intereses, varētu paaugstināt Eiropas audiovizuālās nozares vērtību. Turklāt programmas pieejamība trešām valstīm vairos apziņu par Eiropas kultūras daudzveidību un sekmēs kopējo demokrātisko vērtību izplatīšanos. Šāda sadarbība tiks attīstīta, pamatojoties uz papildu asignējumiem un saskaņā ar procedūrām, kas nosakāmas ieinteresēto pušu savstarpējos līgumos.

(31) Lai palielinātu Kopienas darbību vērtību, ir jānodrošina, ka saskaņā ar šo lēmumu pieņemtie pasākumi visos līmeņos atbilst un papildina citas Kopienas darbības. Programmā paredzētās darbības būtu jākoordinē ar tām, ko sākušas tādas starptautiskas organizācijas kā Eiropas Padome.

(32) Saskaņā ar Lisabonas Eiropadomes slēdzieniem Padomei un Komisijai līdz 2000. gada beigām ir jāiesniedz ziņojums par EIB un EIF finanšu instrumentu izvērtējumu, kas tika veikts, lai novirzītu finansējumu par labu uzņēmējdarbības sākšanai, augstu tehnoloģiju uzņēmumiem un mikrouzņēmumiem, kā arī cita veida riska kapitālu vai garantiju mehānisma pasākumiem, kurus ierosinājusi EIB un EIF. Šajā sakarā īpaša uzmanība veltāma audiovizuālajai nozarei, tostarp mācību programmām.

(33) Šis lēmums attiecībā uz visu programmas darbības laiku paredz finanšu sistēmu, kas budžeta lēmējinstitūcijai gada budžeta procedūras nolūkā ir jāņem vērā vispirms, atbilstīgi 33. punktam 1999. gada 6. maija Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā [11].

(34) Šā lēmuma īstenošanai vajadzīgie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, kas nosaka Komisijai piešķirto izpildpilnvaru īstenošanas kārtību [12],

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Programmas izveidošana

Uz laiku no 2001. gada 1. janvāra līdz 2005. gada 31. decembrim tiek izveidota profesionālās izglītības programma MEDIA-Training, še turpmāk saukta par programmu.

Programma ir paredzēta tam, lai Eiropas audiovizuālo programmu nozares speciālistiem dotu iespēju, galvenokārt pateicoties pastāvīgai profesionālai izglītībai, iegūt vajadzīgās prasmes un lai viņi varētu izmantot visas priekšrocības, ko sniedz Eiropas un starptautiskais tirgus, kā arī jauno tehnoloģiju izmantojums.

2. pants

Programmas mērķi

1. Programmas mērķi ir:

a) apmierināt attiecīgās nozares pieprasījumu un sekmēt konkurētspēju, uzlabojot audiovizuālās nozares speciālistu pastāvīgo profesionālo izglītību, lai viņiem būtu iespēja apgūt tās zināšanas un prasmes, kas ir vajadzīgas, lai radītu produktus, kas būtu konkurētspējīgi Eiropas un citos tirgos, jo īpaši tādās jomās kā:

- jaunu tehnoloģiju un jo īpaši digitālo tehnoloģiju izmantošana tādu audiovizuālo programmu veidošanai un izplatīšanai, kuru komerciālā un mākslinieciskā papildu vērtību ir augsta,

- saimnieciskā, finansiālā un komerciālā pārvaldība, tostarp tiesiskais regulējums un audiovizuālo programmu finansēšanas, veidošanas un izplatīšanas metodes,

- scenāriju un tekstu rakstīšanas metodes jaunu audiovizuālo programmu tipu attīstībai.

Īpaša uzmanība tiks veltīta iespējām, ko tiešsaistes tehnoloģiju attīstība piedāvā tālmācībai un jauninājumiem pedagoģijā.

Šo mācību darbību nolūkā tiks atbalstīta sadarbība starp dažādiem audiovizuālās nozares pārstāvjiem, piemēram, scenāristiem, režisoriem un producentiem.

Izņēmuma kārtā var tikt atbalstīti arī daži ar attiecīgo nozari tieši saistīti sākotnējās profesionālās izglītības pasākumi, piemēram, maģistra grāda ieguve, ar nosacījumu, ka nav pieejams citāds Kopienas atbalsts, un jomās, kam nav paredzēti valsts līmeņa atbalsta pasākumi;

b) sekmēt sadarbību un zināšanu un labākās pieredzes apmaiņu, nodibinot sakarus par izglītību atbildīgo personu, proti, mācību iestāžu, speciālistu un uzņēmumu starpā, kā arī uzlabojot mācības pasniedzējiem.

Īpaša nozīme tiks piešķirta pakāpeniskai sakaru nodibināšanai audiovizuālo mācību un pasniedzējiem domāto mācību jomā.

2. 1. punkta a) apakšpunkta un 1. punkta b) apakšpunkta pirmajā daļā izvirzīto mērķu sasniegšanā īpaša uzmanība tiks veltīta tām speciālajām vajadzībām, kādas ir zemēs vai reģionos ar zemu audiovizuālās ražošanas jaudu un/vai valodas ziņā vai ģeogrāfiski nošķirtos apgabalos, kā arī neatkarīgas Eiropas programmu veidošanas un izplatīšanas nozares attīstīšanai, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam.

3. 1. punktā izvirzītos mērķus īsteno saskaņā ar pielikumā paredzētajiem noteikumiem.

3. pants

Koordinācija

Lai sasniegtu visplašāko koordināciju, Komisija saskaņo programmā minēto mācību darbību un to attīstības projektu, kas saņem atbalstu saskaņā ar Padomes Lēmumā 2000/821/EK [13] paredzēto MEDIA Plus programmu.

4. pants

Finanšu noteikumi un finansēšanas nosacījumi

1. Kopienas atbalsta saņēmēji, kas piedalās pielikumā paredzēto darbību izpildē, nodrošina būtisku finansējuma daļu. Kopienas finansējums nepārsniedz 50 % no darbības izmaksām. Tomēr gadījumos, kas skaidri paredzēti pielikumā, šī proporcija var sasniegt 60 % no darbību izmaksām.

2. Kopienas atbalsta saņēmēji nodrošina, ka principā lielākā daļa no mācību pasākumu dalībniekiem, programmas dalībvalstu pilsoņiem, pārstāv valsti, kas nav saņēmējvalsts. Šajā nolūkā attiecīga mācību pasākuma Kopienas finansējumā var iekļaut atbalstu, lai atvieglinātu dalību speciālistiem no dažādiem valodas apgabaliem.

3. Komisija nodrošina, ka, ciktāl tas ir iespējams, attiecīga daļa no gada laikā pieejamā finansējuma, kas nosakāma saskaņā ar 6. panta 2. punktā paredzēto kārtību, tiek atvēlēta jaunām darbībām.

4. Komisijas finansējumu nosaka atbilstīgi plānotā projekta izmaksām un veidam.

5. Laikposmā, kas minēts 1. pantā, šīs programmas izpildes finanšu bāze ir 50 miljoni eiro.

6. Lēmumus par gada asignējumiem pieņem budžeta lēmējinstitūcija, ievērojot finanšu plāna ierobežojumus.

5. pants

Programmas izpilde

1. Par šīs programmas īstenošanu atbild Komisija.

2. Saskaņā ar pārvaldības procedūru, kas minēta 6. panta 2. punktā, pieņem pasākumus, kas vajadzīgi šā lēmuma izpildei attiecībā uz šādiem jautājumiem:

a) pamatnostādnes attiecībā uz pielikumā aprakstītajiem pasākumiem;

b) priekšlikumu iesniegšanas uzaicinājumu saturs, kritēriju noteikšana un projektu atlases procedūras;

c) attiecīga katru gadu pieejamo naudas līdzekļu daļa, ko atvēl jaunajām darbībām;

d) kontroles un novērtēšanas darbību kārtība;

e) priekšlikumi attiecībā uz Kopienas finansējumu, kas vienam saņēmējam pārsniedz EUR 200000 gadā. Šo ierobežojumu var pārskatīt, ņemot vērā pieredzi.

3. Pasākumus, kas vajadzīgi šā lēmuma izpildei attiecībā uz visiem pārējiem jautājumiem, pieņem saskaņā ar konsultāciju procedūru, kas minēta 6. panta 3. punktā. Šo procedūru piemēro arī, veicot tehniskas palīdzības biroju galīgo izvēli.

4. Tehnisko palīdzību regulē noteikumi, kas pieņemti saskaņā ar Finanšu regulu.

5. Komisija regulāri un savlaicīgi informē Eiropas Parlamentu un Padomi par programmas izpildi, jo īpaši par pieejamo resursu izlietojumu.

6. pants

Komiteja

1. Komisijai palīdz komiteja.

2. Ja izdarīta atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais laikposms ir divi mēneši.

3. Ja izdarīta atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

4. Komiteja apstiprina savu reglamentu.

7. pants

Konsekvence un savstarpēja papildināmība

Īstenojot programmu, Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošina konsekvenci un savstarpēju papildināmību attiecībā uz Kopienas politiku, programmām un darbībām, kas skar apmācību un audiovizuālās jomas.

Komisija nodrošina koordināciju starp šo programmu un citām Kopienas programmām sākotnējo un pastāvīgo mācību jomā, kā arī ar Eiropas sociālā fonda darbību, ievērojot fonda noteikumus.

Komisija nodrošina šīs programmas reālu saikni ar programmām un darbībām, ko mācībās un audiovizuālajās jomās īsteno atbilstīgi Kopienas sadarbībai ar trešām valstīm un attiecīgajām starptautiskajām organizācijām.

8. pants

Programmas pieejamība trešām valstīm

1. Viduseiropas un Austrumeiropas asociētās valstis var piedalīties programmā saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti asociācijas līgumos un to papildu protokolos attiecībā uz dalību Kopienas programmās, kuri ir noslēgti vai noslēdzami ar minētajām valstīm.

2. Šī programma ir pieejama Kipras, Maltas, Turcijas un tām EBTA valstīm, kuras ir EEZ Līguma locekles, pamatojoties uz papildu asignējumiem saskaņā ar procedūrām, par kurām ir jāvienojas ar minētajām valstīm.

3. Šajā programmā var piedalīties tās valstis, kas ir Eiropas Padomes pārrobežu televīzijas konvencijas līgumslēdzējas puses, izņemot 1. un 2. punktā minētās valstis, saskaņā ar nosacījumiem, kas ir jāparedz ieinteresēto pušu savstarpējos nolīgumos.

4. Eiropas trešās valstis, kas minētas 1., 2. un 3. punktā, var piedalīties programmā tikai tad, ja ir veikta iepriekšēja pārbaude attiecībā uz to, vai šo valstu tiesību akti saskan ar Kopienas acquis, tostarp Padomes Direktīvas 89/552/EEK 6. panta 1. punktu.

5. Programmu var izmantot sadarbībai ar citām trešām valstīm, pamatojoties uz papildu asignējumiem un izdevumu dalīšanu saskaņā ar procedūrām, kas ir jāparedz ieinteresēto pušu savstarpējos nolīgumos. Eiropas trešās valstis, kas minētas 3. punktā, kuras nevēlas pilnīgu dalību programmā, var sadarboties, ievērojot nosacījumus, kas paredzēti šajā punktā.

9. pants

Uzraudzība un novērtējums

1. Komisija nodrošina, ka uz pasākumiem, kas veikti saskaņā ar šo lēmumu, attiecas iepriekšēja izvērtēšana, kam seko uzraudzība un novērtējums, gādājot par programmas pieejamību un atklātumu.

2. Izraudzītie atbalsta saņēmēji iesniedz Komisijai gada ziņojumu.

3. Pēc projektu pabeigšanas Komisija novērtē, kā tie ir veikti, un to izpildes rezultātu, lai noteiktu, vai sākotnējie mērķi ir sasniegti.

4. Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai novērtējuma ziņojumu par programmas efektivitāti un iznākumu, pamatojoties uz divu gadu īstenošanas rezultātiem. Ziņojumā iekļauj tādus darba rādītājus kā ietekme uz nodarbinātību.

Šo ziņojumu vajadzības gadījumā papildina ar pielāgojumu priekšlikumiem.

5. Pēc programmas beigām Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai sīki izstrādātu ziņojumu par programmas izpildi un rezultātiem.

Komisijas ziņojums jo īpaši raksturo papildu vērtību, ko radījis Kopienas finanšu atbalsts, varbūtējo ieguldījumu nodarbinātībā, kā arī 3. un 7. pantā minētos koordinācijas pasākumus.

10. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā 2001. gada 1. janvārī.

Briselē, 2001. gada 19. janvārī

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētāja

N. Fontaine

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

B. Ringholm

[1] OV C 150, 30.5.2000., 59. lpp.

[2] OV C 168, 16.6.2000., 8. lpp.

[3] OV C 317, 6.11.2000., 60. lpp.

[4] Eiropas Parlamenta 2000. gada 6. jūlija atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts), Padomes 2000. gada 23. novembra kopīgā nostāja (OV C 375, 28.12.2000., 44. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2000. gada 13. decembra lēmums.

[5] OV C 283, 6.10.1999., 1. lpp.

[6] OV L 380, 31.12.1990., 37. lpp.

[7] OV L 321, 30.12.1995., 25. lpp.

[8] OV L 321, 30.12.1995., 33. lpp.

[9] OV L 26, 1.2.1999., 1. lpp.

[10] OV L 298, 17.10.1989., 23. lpp. Direktīva, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/36/EK (OV L 202, 30.7.1997., 60. lpp.).

[11] OV C 172, 18.6.1999., 1. lpp.

[12] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

[13] Padomes 2000. gada 20. decembra Lēmums 2000/821/EK par Eiropas audiovizuālo darbu izstrādes, izplatīšanas un pārdošanas veicināšanas programmas īstenošanu (MEDIA Plus — izstrāde, izplatīšana un pārdošanas veicināšana) (2001. — 2005. gads) (OV L 336, 30.12.2000., 82. lpp.).

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

1. VEICAMIE PASĀKUMI:

Lai atbalstītu un papildinātu pasākumus, ko veic dalībvalstis, programmas uzdevums ir dot speciālistiem iespēju pielāgoties audiovizuālo darbu tirgus dimensijai un jo īpaši Eiropas tirgum, sekmējot profesionālo izglītību šādās jomās:

- jaunās tehnoloģijas, ieskaitot Eiropas filmu un audiovizuālā mantojuma saglabāšana un attīstīšana;

- saimnieciska, finansiāla un komerciāla pārvaldība, tostarp tiesiskais regulējums, izplatīšana un tirdzniecību;

- scenāriju rakstīšanas metodes un jauna veida programmu attīstība.

Mācību darbības ņem vērā tiesisko regulējumu intelektuālā īpašuma jomā, jo īpaši attiecīgos Kopienas noteikumus.

Attiecīgajās mācību darbībās var piedalīties audiovizuālās nozares un radio speciālisti.

Programma atbalsta sadarbību starp dažādiem audiovizuālās nozares pārstāvjiem, piemēram, scenāristiem, režisoriem un producentiem, lai uzlabotu projektu kvalitāti un komerciālo potenciālu, pateicoties ciešākai sadarbībai dažādu speciālistu grupu starpā.

1.1. Mācības jauno tehnoloģiju apguvei

Mācību uzdevums ir sagatavot speciālistus tā, lai viņi varētu izmantot jaunākas radīšanas un izplatīšanas metodes, jo īpaši animācijā, datorgrafikā, masu saziņas līdzekļos un dialogrežīma lietojumprogrammās, kā arī pēc darba pabeigšanas piemērojamās metodes, kas atvieglina Eiropas darbu starptautisko apriti.

Ierosinātie pasākumi:

- paralēli pasākumiem, ko veic dalībvalstis, sekmēt jauno audiovizuālo tehnoloģiju apguvei paredzēto mācību nozaru attīstību un modernizēšanu;

- mācību kursu mijiedarbība, pasniedzēju un speciālistu apmaiņas sekmēšana, piešķirot stipendijas, darba pieredzes apmaiņa citu dalībvalstu uzņēmumos, atbalsts pasniedzēju mācībām, izmantojot tālmācību, kā arī apmaiņa un sadarbība ar valstīm vai reģioniem, kuru audiovizuālās ražošanas jauda ir zema, un/vai ar ģeogrāfiski vai valodas ziņā nošķirtiem apgabaliem.

1.2. Mācības ekonomiskās, finansiālās un komerciālās pārvaldības jomā

Šo mācību uzdevums ir sagatavot speciālistus tam, lai viņi varētu izprast un izmantot Eiropas dimensiju audiovizuālo programmu izstrādē, veidošanā, tirdzniecībā un izplatīšanā.

Ierosinātie pasākumi:

- paralēli pasākumiem, ko veic dalībvalstis, un uzsverot Eiropas dimensiju, sekmēt pārvaldības mācību nozares attīstību un modernizēšanu;

1.3. Scenāriju rakstīšanas metodes

Šīs mācības ir paredzētas pieredzējušiem scenāristiem un režisoriem, lai uzlabotu viņu spējas attīstīt metodes, kuru pamatā ir kā ierastās, tā interaktīvās scenāriju un stāstu rakstīšanas metodes visu veidu audiovizuālajām programmām.

Ierosinātie pasākumi:

- sekmēt to mācību elementu attīstību un modernizēšanu, kuri saistās ar mērķauditorijas noteikšanu; tādu scenāriju publicēšana un attīstība, kuri domāti starptautiskai auditorijai, kas ir orientēta uz kvalitatīviem darbiem; scenāristu, režisoru, producentu un izplatītāju savstarpējā sadarbība;

1.4. Mācību kursu mijiedarbība

Mērķis ir mudināt programmas atbalsta saņēmējus uzlabot savu darbību koordināciju pastāvīgo mācību jomā, lai izveidotu sadarbību Eiropas līmenī.

1.5. Sākotnējo profesionālās izglītības mācību darbības

Izņēmuma kārtā atbalstu var sniegt darbībām dažās sākotnējās profesionālās izglītības jomās, kurām nav paredzēti nekādi citi Kopienas vai valsts naudas līdzekļi, tostarp maģistra grādam, kam ir saistība ar nozari līgumattiecību vai darba pieredzes formā.

2. IZPILDES PROCEDŪRA

2.1. Nostāja

Īstenojot programmu, Komisija, kurai palīdz 6. pantā paredzētā Komiteja, cieši sadarbojas ar dalībvalstīm. Tā arī konsultē attiecīgos partnerus. Tā nodrošina, ka speciālistu dalība pienācīgi atspoguļo Eiropas kultūras daudzveidību.

Tā mudina mācību kursu izstrādātājus savā darbā un darba rezultātu izvērtēšanā sadarboties ar iestādēm, speciālistiem un uzņēmumiem.

Komisija nodrošina, ka mācību kursu izstrādātāji veic pasākumus, lai tiktu ievērots 4. panta 2. punktā izklāstītais princips, un, ja īpaši iemesli pamato atkāpšanos no šā principa — lai tiktu nodrošināta papildu vērtība, ko rada Kopienas ieguldījums.

Tā nodrošina, ka iestādes nodrošina tulkošanas aprīkojumu, jo īpaši scenāriju rakstīšanas metožu jomā. Tā atvieglina piedalīšanos mācībās, jo īpaši personām no valstīm un reģioniem ar zemu audiovizuālās ražošanas jaudu un/vai valodas ziņā vai ģeogrāfiski nošķirtiem apgabaliem.

2.2. Kopienas ieguldījums

Parasti nepārsniedzot 50 % limitu, kopējo mācību izmaksu Kopienas līdzfinansējums tiek nodrošināts atbilstīgi finansējumam, kas ir kopīgs ar partneriem no valsts un/vai privātā sektora. Šo daļu var palielināt līdz 60 % attiecībā uz mācību darbībām valstīs un reģionos ar zemu audiovizuālās ražošanas jaudu un/vai valodas ziņā vai ģeogrāfiski nošķirtos apgabalos.

Parasti programmas projektiem piešķirtā Kopienas finansiālā palīdzība var aptvert maksimāli trīs gadus, ja vien tiek veiktas regulāras veiktā pārbaudes.

Lai noteiktu naudas līdzekļu iedalījumu katram no 1. punktā paredzētajiem pasākumu veidiem, piemēro 6. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

Saskaņā ar Kopienas finansēšanas noteikumiem un 6. panta 2. punktā paredzēto procedūru Komisija paredz finansēšanas noteikumu kopumu, lai noteiktu limitu attiecībā uz katru pastāvīgo mācību darbību un speciālistu, kas piedalās mācībās.

Personas, kas izstrādā mācību kursus, un mācību iestādes tiks izraudzītas, nosūtot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus. Ciktāl tas ir iespējams, Komisija nodrošina, ka attiecīga daļa no katru gadu pieejamiem naudas līdzekļiem tiek atvēlēti jaunām darbībām.

2.3. Īstenošana

2.3.1. Komisija programmu īsteno saskaņā ar 6. pantā paredzēto procedūru. Pēc tam, kad nosūtīti uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus, tā aicina izraudzīt konsultantus un tehniskas palīdzības birojus, pamatojoties uz viņu lietpratību attiecīgajā nozarē, pieredzi, kas gūta, īstenojot MEDIA II programmu, vai citu šajā jomā gūtu pieredzi. Tehnisko palīdzību finansē no programmas budžeta. Saskaņā ar 6. panta 2. punktā minēto procedūru Komisija var arī nodibināt līgumattiecības darbībām, ko veic kopīgi ar specializētām iestādēm, ieskaitot tās, kas izveidotas saskaņā ar citiem Eiropas pasākumiem, tādiem kā Audiovisual Eureka, Eurimages un Eiropas audiovizuālā observatorija, lai īstenotu kopīgos pasākumus, kas atbilst mācību jomā paredzētās programmas mērķiem. Komisija veic programmas atbalsta saņēmēju galīgo atlasi un pieņem lēmumu par piešķiramo finansiālo palīdzību saskaņā ar 5. pantu.

Tā dara zināmus Kopienas atbalsta pieteikumu iesniedzējiem savu lēmumu motīvus un nodrošina programmas izpildes atklātumu.

Saņēmēji veic Kopienas atbalsta popularizēšanas pasākumus. Izvēloties darbības, kam piešķirams atbalsts, Komisija papildus 2. panta 2. punktā izvirzītajām prioritātēm īpaši ņem vērā šādus kritērijus:

- mācību iestāžu, speciālistu un uzņēmumu līgumattiecības;

- pasākuma novatorismu;

- pasākuma rezultātu izmantojamību (tostarp praktiski pielietojamus rezultātus, piemēram, rokasgrāmatas);

- pasākuma izmaksu lietderību;

- citu valsts vai Kopienas pasākumu pieejamību.

Programmas īstenošanai, jo īpaši saskaņā ar programmu finansēto projektu novērtējumu, kā arī pasākumu mijiedarbības nolūkā Komisija nodrošina, ka tā izmanto audiovizuālās nozares ekspertu prasmes mācībās, produktu izstrādē, veidošanā, izplatīšanā, pārdošanā, kā arī tiesību jautājumos un jo īpaši jaunās digitālās vides ekspertu prasmes.

Lai nodrošinātu to konsultantu un ekspertu neatkarību, kuru pakalpojumus tā izmanto, Komisija paredz ierobežojumus attiecībā uz šīs grupas personu iespēju atbildēt uz uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus saskaņā ar programmu.

2.3.2. Izmantojot attiecīgus pasākumus, Komisija dara zināmas iespējas, ko piedāvā programma, un nodrošina to popularizēšanu. Komisija, izmantojot internetu, nodrošina arī vispārēju informāciju par atbalsta pasākumiem, kas ir pieejami saskaņā ar Eiropas Kopienas politiku un kuri attiecas uz audiovizuālo nozari.

Komisija un dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, turpinot MEDIA Desks and Antennae tīkla darbības, kā arī nodrošinot, ka tiek nostiprinātas minētas iestādes darbinieku profesionālās iemaņas, jo īpaši:

- lai informētu audiovizuālās nozares speciālistus par atbalsta pasākumiem, kas tiem ir pieejami saskaņā ar Eiropas Kopienu politiku;

- lai nodrošinātu, ka programma ir darīta zināma plašai sabiedrībai;

- lai sekmētu pēc iespējas visplašāko speciālistu dalību programmas pasākumos;

- lai palīdzētu speciālistiem iesniegt savus projektus atbilstoši priekšlikumu iesniegšanas uzaicinājumiem;

- lai sekmētu pārrobežu sadarbību speciālistu starpā;

- lai darbotos saskaņā ar dažādajām atbalsta iestādēm dalībvalstīs nolūkā nodrošināt to, ka šīs programmas pasākumi papildina valsts atbalsta pasākumus.

--------------------------------------------------

32001D0163