Eiropas Parlamenta Un Padomes lēmums Nr. 2850/2000/EK

(2000. gada 20. decembris),

ar ko izveido Kopienas sadarbības sistēmu nejaušas vai apzinātas jūras piesārņošanas jomā

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 175. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar Līguma 251. pantā izklāstīto procedūru [3] un ņemot vērā Samierināšanas komitejas 2000. gada 11. oktobrī apstiprināto kopīgo dokumentu,

tā kā:

(1) Pasākumi, ko veikusi Kopiena nejaušas jūras piesārņošanas jomā kopš 1978. gada, ir veicinājuši sadarbības attīstību starp dalībvalstīm saistībā ar Kopienas rīcības programmu. Šīs sadarbības pamatu veido rezolūcijas un lēmumi, kas pieņemti kopš 1978. gada [4].

(2) Vairāki reģionāli nolīgumi par nejaušu jūras piesārņošanu, piemēram, Bonnas Sadarbības nolīgums, jau veicina savstarpēju palīdzību un dalībvalstu sadarbību šajā jomā.

(3) Jāņem vērā starptautiskas konvencijas un nolīgumi, kas piemērojami Eiropas jūru rajoniem un jūras telpai, piemēram, OSPAR Konvencija, Barselonas konvencija un Helsinku konvencija.

(4) Kopienas informācijas sistēma ir nodrošinājusi dalībvalstīm pieeju informācijai, kas nepieciešama, lai varētu kontrolēt un samazināt piesārņojumu, ko izraisījusi ogļūdeņražu un citu kaitīgu vielu noplūde jūrā lielos daudzumos. Informācijas sistēma tiks vienkāršota, izmantojot modernu automātisko datu apstrādes sistēmu.

(5) Ir jāievieš ātra un efektīva informācijas apmaiņas sistēma.

(6) Kopienas darba grupas izveidošana un citas darbības, kas veiktas saistībā ar Kopienas rīcības programmu, ir sniegušas praktisku atbalstu operatīvajām iestādēm liela mēroga jūras piesārņošanas gadījumos, kā arī ir veicinājušas sadarbību un sagatavotību rīcībai avāriju gadījumos.

(7) Komisijas iesniegtā Eiropas Kopienas politikas un darbības programma attiecībā uz vidi un noturīgu attīstību [5] paredz, ka Kopienas darbības pastiprināsies, jo īpaši saistībā ar ārkārtējām ekoloģiskām situācijām, pie kurām pieskaita arī nejaušu vai apzinātu jūras piesārņošanu.

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/59/EK par ostas iekārtām, kas paredzētas kuģu atkritumu un kravu atlieku uzņemšanai [6], ir svarīgākais dokuments šā lēmuma sakarā.

(9) Kaitīgas vielas nozīmē jebkuras bīstamas vai indīgas vielas, kuru nokļūšana jūras vidē rada satraukumu.

(10) Nodrošinoties pret iespējamo risku, Kopienas sadarbība nejaušas jūras piesārņošanas jomā sekmē Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā izvirzīto mērķu sasniegšanu, veicinot dalībvalstu solidaritāti un saskaņā ar Līguma 174. pantu dodot ieguldījumu vides un cilvēku veselības saglabāšanā un aizsardzībā.

(11) Kopienas sadarbības sistēmas noteikšana, kas ietver arī atbalsta pasākumus, vēl efektīvāk palīdzēs veicināt sadarbību nejaušas jūras piesārņošanas jomā. Šai sadarbības sistēmai lielā mērā būtu jāpamatojas uz pieredzi, kas jau iegūta šajā jomā kopš 1978. gada.

(12) Kopienas sadarbības sistēma nodrošinās arī lielāku pārredzamību un veicinās dažādu rīcības pasākumu konsolidāciju un nostiprināšanu.

(13) Nejauša vai apzināta jūras piesārņošana ietver piesārņojumu, ko rada iekārtas atklātā jūrā, un nelikumīgas noplūdes no kuģiem.

(14) Ir svarīgi sniegt informāciju un sagatavot atbildīgās personas, kas strādā nejaušas jūras piesārņošanas jomā dalībvalstīs, tādējādi paaugstinot sagatavotības līmeni avārijas gadījumiem un novēršot iespējamos draudus.

(15) Svarīga ir arī Kopienas rīcība, lai uzlabotu avārijas seku likvidēšanā pielietotās metodes un darba paņēmienus.

(16) Ir pierādīts, ka ļoti liela nozīme ir operatīva atbalsta sniegšanai dalībvalstīm avārijas situācijās un dalīšanās ar šādās situācijās iegūto pieredzi dalībvalstu starpā.

(17) Pasākumiem, kurus īsteno saistībā ar šo sadarbību, jāsekmē tāda principa ieviešana, ka maksā piesārņotājs; šis princips jāpiemēro saskaņā ar attiecīgiem valsts un starptautiskajiem tiesību aktiem vides jomā un jūrniecības tiesību aktiem.

(18) Šā lēmuma ieviešanai vajadzīgie pasākumi jāizstrādā saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību [7].

(19) Šis lēmums visam sadarbības laikam nosaka finanšu shēmu, kas ir pamats budžeta lēmējinstitūcijai gada budžeta procedūras īstenošanai atbilstīgi 33. punktam Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 1999. gada 6. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un budžeta procedūras uzlabošanu [8].

(20) Šā lēmuma noteikumi iekļauj jo īpaši rīcības programmu, ko paredz Padomes 1978. gada 26. jūnija Rezolūcija un Kopienas informācijas sistēma, kas izveidota pamatojoties uz Padomes Lēmumu 86/85/EEK (1986. gada 6. marts), ar ko izveido Kopienas informācijas sistēmu, kura ļauj kontrolēt un samazināt piesārņojumu, ko rada ogļūdeņražu un citu kaitīgu vielu noplūde jūrā vai lielākajos iekšējos ūdeņos [9]. Minētais lēmums tiek atcelts sākot ar dienu, kad stājas spēkā šis lēmums,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1. Ar šo izveido Kopienas sadarbības sistēmu nejaušas vai apzinātas jūras piesārņošanas jomā (še turpmāk saukta par "sadarbību sistēmu") laikposmam no 2000. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim.

2. Ir paredzēts, ka sadarbības sistēma:

a) veicinās un atbalstīs dalībvalstu pūles valsts, reģionālā un vietējā līmenī aizsargāt jūras vidi, piekrastes līnijas un cilvēku veselību no riska, kas saistīts ar nejaušu vai apzinātu jūras piesārņošanu, izņemot pastāvīgu piesārņojumu, kas ieplūst jūrā no sauszemes avotiem;

nejaušas jūras piesārņošanas risks ietver kaitīgu vielu izplūdi jūras vidē no jebkāda avota, gan no kuģiem, gan piekrastes līnijas vai grīvas ūdeņiem, ieskaitot tos avotus, kas saistīti ar jūrā nogremdētiem materiāliem, piemēram, munīciju, bet izņemot atļautu un pastāvīgu piesārņojuma izplūdi no sauszemes avotiem;

b) palielinās dalībvalstu iespējas reaģēt situācijās, kas saistītas ar naftas vai citu kaitīgu vielu izplūdi vai nenovēršamas izplūdes draudiem jūrā, kā arī sekmēs šāda riska novēršanas pasākumu īstenošanu. Saskaņā ar dalībvalstu iekšējo kompetences dalījumu, tās apmainās ar informāciju par jūrā nogremdēto munīciju, lai veicinātu riska identifikācijas un sagatavotības paaugstināšanas pasākumu īstenošanu;

c) veicinās efektīvas savstarpējas palīdzības un sadarbības attīstību starp dalībvalstīm šajā jomā un stiprinās tās nosacījumus; un

d) veicinās dalībvalstu sadarbību, lai paredzētu kaitējuma atlīdzību saskaņā ar principu, ka maksā piesārņotājs.

2. pants

Neskarot dalībvalstu un Komisijas pienākumu sadalījumu, Komisija saistībā ar šo sadarbības sistēmu veic pasākumus, kā to paredz I un II pielikums.

a) Saistībā ar sadarbības sistēmu tiek ieviesta Kopienas informācijas sistēma, lai apmainītos ar datiem par sagatavotību un rīcību nejauša vai apzināta jūras piesārņojuma gadījumā. Sistēma ietver vismaz I pielikumā norādītos elementus.

II pielikumā ir norādīti saistībā ar sadarbības sistēmu īstenoto pasākumu veidi un Kopienas ieguldījuma finansēšanas noteikumi.

b) Saskaņā ar 4. panta 2. punktā izklāstīto procedūru un cita starpā pamatojoties uz dalībvalstu iesniegto informāciju Komisijai, sadarbības sistēmas īstenošanai pieņem trīs gadu slīdošo plānu, kas ik pēc gada jāpārskata.

Vajadzības gadījumā Komisija var noteikt pasākumus papildus II pielikumā norādītajiem. Šādus papildu pasākumus novērtē, ievērojot noteiktās prioritātes un pieejamos finanšu resursus, un pieņem saskaņā ar 4. panta 2. punktā izklāstīto procedūru.

c) Šā lēmuma īstenošanas finansējumu laikposmam no 2000. līdz 2006. gadam nosaka EUR 7 miljonu apmērā.

Budžeta resursus, kas piešķirti šajā lēmumā paredzēto pasākumu īstenošanai, iekļauj Eiropas Savienības vispārējā budžeta gada apropriācijās. Lēmumus par pieejamām gada apropriācijām pieņem attiecīga budžeta lēmējinstitūcija, ievērojot paredzamo finanšu plānu.

3. pants

1. Sadarbības sistēmas īstenošanai pieņemtais trīs gadu slīdošais plāns ietver atsevišķus veicamos pasākumus.

2. Šos pasākumus izraugās galvenokārt pamatojoties uz šādiem kritērijiem:

a) lai sniegtu informāciju un sagatavotu atbildīgās personas, kas strādā nejaušas vai apzinātas jūras piesārņošanas jomā dalībvalstīs, attiecīgos gadījumos ieskaitot arī ostas pārvaldi, tādējādi paaugstinot sagatavotības līmeni un novēršot iespējamos draudus;

b) lai uzlabotu avārijas seku likvidēšanā pielietotās metodes un darba paņēmienus, kā arī pilnveidotu jūras un piekrastes videi nodarītā kaitējuma novērtēšanas metodes;

c) lai labāk informētu sabiedrību un sniegtu precīzāku informāciju par risku un avārijām;

d) lai veicinātu attiecīgo vietējo organizāciju un dabas aizsardzības organizāciju sadarbību saistībā ar riska novēršanu un gatavību rīkoties;

e) lai ārkārtas situācijās dalībvalstīm sniegtu praktisku atbalstu, mobilizējot ekspertus, kas galvenokārt ietilpst Kopienas darba grupā, un dalītos ar šādās situācijās iegūto pieredzi dalībvalstu starpā.

3. Katru atsevišķo pasākumu īsteno ciešā sadarbībā ar kompetentajām iestādēm valsts, reģionālajā vai vietējā līmenī dalībvalstīs.

4. pants

1. Komisijai palīdz komiteja.

2. Ja izdara atsauci uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

3. Komiteja pieņem savu reglamentu.

5. pants

Komisija novērtē sadarbības sistēmas īstenošanas gaitu termiņa vidū un pirms termiņa beigām, kā arī ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei ne vēlāk kā 36 mēnešus pēc lēmuma stāšanās spēkā un pēc tam sešus gadus pēc lēmuma stāšanās spēkā. Nobeiguma ziņojumā Komisija vajadzības gadījumā izvirza priekšlikumus par jaunu pasākumu ieviešanu, lai turpinātu sadarbības sistēmas attīstību.

6. pants

Lēmumu 86/85/EEK atceļ.

7. pants

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

8. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2000. gada 20. decembrī

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētāja

N. Fontaine

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

J.-C. Gayssot

[1] OV C 25, 30.1.1999., 20. lpp.

[2] OV C 169, 16.6.1999., 16. lpp.

[3] Eiropas Parlamenta 1999. gada 16. septembra atzinums (OV C 54, 25.2.2000., 82. lpp.), Padomes 2000. gada 17. decembra kopējā nostāja (OV C 87, 24.3.2000., 1. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2000. gada 13. jūnija lēmums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts). Eiropas Parlamenta 2000. gada 30. novembra lēmums un Padomes 2000. gada 5. decembra lēmums.

[4] OV C 162, 8.7.1978., 1. lpp.,OV L 355, 10.12.1981., 52. lpp.,OV L 77, 22.3.1986., 33. lpp. unOV L 158, 25.6.1988., 32. lpp.

[5] OV C 138, 17.5.1993., 5. lpp.

[6] OV L 332, 28.12.2000., 81. lpp.

[7] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

[8] OV C 172, 18.6.1999., 1. lpp.

[9] OV L 77, 22.3.1986., 33. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 88/346/EEK (OV L 158, 25.6.1988., 32. lpp.).

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

KOPIENAS INFORMĀCIJAS SISTĒMAS ELEMENTI

Kopienas informācijas sistēma izmantos modernu automātiskās datu apstrādes sistēmu. Tīmekļa vietnē Kopienas mājas lapā būs sniegta vispārīga informācija Kopienas līmenī, bet attiecīgo valstu mājas lapās būs sniegta informācija, kas attieksies uz dalībvalstī pieejamajiem resursiem sadarbības īstenošanai.

Bez tam sistēmu veidojošā informācija iespiestā veidā būs pieejama Kopienas nebrošētā bukletā, kas ietvers informāciju par ārkārtēju situāciju vadību katrā dalībvalstī.

1. Komisija izveidos tīmekļa vietni, lai informācija par sistēmu būtu plaši pieejama, kā arī Kopienas mājas lapu.

2. Katra dalībvalsts sešu mēnešu laikā pēc lēmuma stāšanās spēkā:

a) iecels iestādi vai iestādes, kas būs atbildīgas par sistēmas pārzināšanu attiecīgajā dalībvalstī un par to informēs Komisiju;

b) izveidos un uzturēs valstī mājas lapu, vai savstarpēji savienotas valsts mājas lapas. Šī izveidotā mājas lapa vai viena no savstarpēji savienotām mājas lapām būs savienota ar visu sistēmu ar Kopienas mājas lapas starpniecību, kas nodrošina plašākas piekļūšanas iespējas sistēmai;

c) izveidotajā(-ās) mājas lapā(-ās) sniegs atbilstošu informāciju, proti:

i) valsts struktūru aprakstu un informāciju par atbildīgajām iestādēm nejaušas vai apzinātas jūras piesārņošanas jomā, ieskaitot informāciju par koordinācijas centriem, kur jāvēršas visos jautājumos saistībā ar pasākumiem avārijas gadījumu novēršanai;

ii) vispārīgu informāciju par esošajām vienībām un aprīkojumu avārijas gadījumu novēršanai un likvidēšanai, jo īpaši:

- (jūras) reaģēšanas vienībām, kas veic izplūdušo vielu savākšanu ar kuģiem,

- (sauszemes) reaģēšanas vienībām, kas nodarbojas ar piekrastes piesārņojuma likvidēšanu un organizē vielu pagaidu uzglabāšanu, kā arī īsteno piekrastes riska zonu atveseļošanas pasākumus,

- ekspertu grupām, kas veic vides piesārņojuma uzraudzību un/vai novērtē pielietoto piesārņojuma likvidēšanas metožu, kā arī ķīmiskās dispersijas tehnoloģijas ietekmi,

- citiem mehāniskiem, ķīmiskiem un bioloģiskiem līdzekļiem, kas tiek pielietoti, lai likvidētu jūras piesārņojumu un attīrītu piekrastes zonas, ieskaitot naftas izsūknēšanas sistēmas no tankkuģiem,

- lidaparātiem, kas veic novērošanu no gaisa,

- produktu uzkrājumu atrašanās vietām,

- vilkšanu tauvā avārijas gadījumā,

- neatliekamās palīdzības dienesta numuru(-iem), kur iedzīvotājiem griezties ārkārtas situācijās;

iii) nosacījumiem palīdzības sniegšanai.

Pēc pieprasījuma koordinācijas centri sniegs papildu informāciju.

3. Tiklīdz kā būs radušās jebkādas izmaiņas, katra dalībvalsts atjauninās savu(-as) mājas lapu(-as), kas aprakstīta(-as) 2. punktā.

4. Sešu mēnešu laikā pēc lēmuma stāšanās spēkā katra dalībvalsts iesniegs Komisijai informāciju par ārkārtēju situāciju vadību, ko jāiekļauj Kopienas nebrošētajā bukletā, ieskaitot informāciju par mobilizācijas kārtību un operatīvajiem kontaktpunktiem kopā ar attiecīgām norādēm.

5. Katra dalībvalsts informēs Komisiju cik ātri vien iespējams par jebkādām izmaiņām, kas attiecas uz nebrošētajā bukletā ievietoto informāciju.

6. Komisija nosūtīs katrai dalībvalstij vienu nebrošētā bukleta eksemplāru un informēs par veiktajiem atjauninājumiem.

Kopienas un valsts mājas lapu paraugi un turpmākās norādes par Kopienas informācijas sistēmas izstrādi tiks pieņemtas saskaņā ar 4. panta 2. punktā minēto procedūru.

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

KOPIENAS IEGULDĪJUMA FINANSĒŠANAS NOTEIKUMI

Pasākumu veidi | Finansēšanas noteikumi |

A.Apmācības un informēšanas pasākumi

1.Kursi un semināri

Kursu un semināru organizēšana dalībvalstīs valsts, reģionālā un vietējā līmeņa ierēdņiem un citām iesaistītajām personām, lai nodrošinātu, ka atbildīgie dienesti reaģē ātri un efektīvi. | Kopienas maksimālās finanšu iemaksas: sedzot 75 % no kopējām izmaksām, kas saistītas ar pasākumu realizēšanu, atvēlot maksimālo apjomu EUR 75000 katra pasākuma īstenošanai. |

2.Ekspertu apmaiņa

Komandējumu organizēšana ekspertiem uz citām dalībvalstīm, lai ļautu ekspertiem iegūt papildu pieredzi, iepazīties ar citām pielietotajām metodēm, kuras izmanto citi avārijas dienesti vai citas attiecīgās iestādes, piemēram, nevalstiskās organizācijas, kas specializējušās nejaušas vai apzinātas jūras piesārņošanas jomā. Dalībvalstu ekspertu apmaiņas braucienu organizēšana uz citām dalībvalstīm, lai eksperti varētu novadīt īsus apmācības kursus vai mācību programmas, vai piedalīties tajās. | Kopienas maksimālās finanšu iemaksas: apmaksājot 75 % no ekspertu ceļa un uzturēšanās izdevumiem un 100 % sedzot izdevumus, kas saistīti ar sistēmas koordinēšanu. |

3.Mācības

Mācības ir nepieciešamas tāpēc, lai varētu salīdzināt metodes, veicināt sadarbību starp dalībvalstīm, atbalstīt attīstību un koordinēt valsts avārijas dienestu darbu. | Kopienas maksimālās finanšu iemaksas: sedzot 50 % no izdevumiem, kas saistīti ar novērotāju piedalīšanos no citām dalībvalstīm, semināru organizēšanu, mācību sagatavošanu, nobeiguma ziņojuma sastādīšanu u.c. |

4.Kopienas informācijas sistēma

Modernas datorizētas informācijas sistēmas izveidošana un uzturēšana, lai valsts iestādēm, kas strādā nejaušas vai apzinātas jūras piesārņošanas jomā sniegtu informāciju, kas nepieciešama ārkārtēju situāciju vadības organizēšanā. | 100 % finansējot to sistēmas daļu, kas attiecas uz Komisiju. |

B.Pasākumi, kas jāveic, lai uzlabotu metodes un darba paņēmienus, kas tiek pielietoti avārijas seku likvidēšanā un novēršanā (eksperimentāli projekti)

Projekti, kas izstrādāti, lai paaugstinātu dalībvalstu avārijas dienestu sagatavotību avārijas seku likvidēšanai un novēršanai. Šo projektu mērķis galvenokārt ir uzlabot pielietotās metodes, līdzekļus un darba paņēmienus. Šie pasākumi varētu ieinteresēt visas vai vairākas dalībvalstis un varētu ietvert projektus jaunu tehnoloģiju ieviešanai, kas saistītas ar nejaušu vai apzinātu jūras piesārņošanu. Tiks atbalstīti projekti, kuros būs iesaistītas divas vai vairākas dalībvalstis. | Kopienas maksimālās finanšu iemaksas: sedzot 50 % no katra projekta kopējām izmaksām, atvēlot maksimālo apjomu EUR 150000. |

C.Atbalsta un informēšanas pasākumi

1.Ietekme uz vidi

Pasākumi, saistībā ar kuriem tiek atbalstīta pētījumu veikšana par ietekmi uz vidi pēc avārijām, novērtēti īstenotie preventīvie un stāvokļa izlabošanas pasākumi; citas dalībvalstis tiek informētas par iegūto pieredzi un rezultātiem. | Kopienas maksimālās finanšu iemaksas: sedzot 50 % no kopējiem izdevumiem, kas saistīti ar katra pasākuma īstenošanu. |

2.Konferences un citi pasākumi

Konferences un citi, plašākai auditorijai pieejami pasākumi, kas saistīti ar jūras piesārņošanu, īpaši, ja tajos piedalāsvairākasdalībvalstis. | Kopienas maksimālās finanšu iemaksas: sedzot 30 % no kopējām izmaksām, atvēlot maksimālo apjomu EUR 50000 pasākuma īstenošanai. |

3.Citi atbalsta pasākumi

Pasākumi, lai apzinātu jaunākos sasniegumus, lai izstrādātu principus un vadlīnijas, kā strādāt ar svarīgiem nejaušas vai apzinātas jūras piesārņošanas aspektiem, un novērtētu sadarbības shēmas efektivitāti. | 100 % finansējums. |

Pasākumi, kas tiek īstenoti, lai veicinātu informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm par jūrā nogremdēto munīciju un ar to saistīto risku, par šādiem rajoniem (ieskaitot to kartografēšanu) un pasākumiem, kas jāveic ārkārtējās situācijās. | 100 % finansējums. |

4.Informācija

Publikācijas, uzskates materiāli un cita sabiedrībai pieejama informācijai par Kopienas sadarbību nejaušas vai apzinātas jūras piesārņošanas jomā. | 100 % finansējums. |

D.Ekspertu mobilizēšana

Pasākumi Kopienas darba grupas ekspertu mobilizēšanai, lai efektīvāk darbotos tās dalībvalsts vai trešās valsts iestāžu izveidotā avārijas seku likvidēšanas sistēma, kurā ir notikusi avārija, un lai eksperts, kas atrodas notikuma vietā, varētu koordinēt citu dalībvalstu novērotāju darbu. | Kopienas finanšu iemaksas: 100 % sedzot visus izdevumus, kas saistīti ar ekspertu mobilizēšanu. |

--------------------------------------------------