Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1031/2000/EK

(2000. gada 13. aprīlis),

ar ko izveido Kopienas rīcības programmu "Jaunatne"

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 149. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[1],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[2],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[3],

rīkojoties saskaņā ar Līguma 251. pantā paredzēto procedūru[4], ievērojot Samierināšanas komitejas 2000. gada 9. martā apstiprināto kopīgo dokumentu,

tā kā:

(1) Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā ir paredzēts, ka tās rīcībai cita starpā jāsniedz ieguldījums kvalitatīvas izglītības un apmācības attīstībā. To stingri atkārtoja Amsterdamas Līgumā, ko parakstīja 1997. gada 2. oktobrī, kurā noteikts, ka Kopienai jāattīsta visaugstākais iespējamais zināšanu līmenis, nodrošinot savām tautām plašas iespējas iegūt izglītību un pastāvīgi papildināt zināšanas.

(2) Ar 1995. gada 14. marta Lēmumu Nr. 818/95/EK, ar ko pieņem programmas "Jaunatne Eiropai" trešo posmu[5], Eiropas Parlaments un Padome izveidoja rīcības programmu attiecībā uz sadarbību jaunatnes jomā. Ir lietderīgi turpināt un stiprināt sadarbību un Kopienas rīcību šajā jomā, balstoties uz šajā programmā gūto pieredzi.

(3) 1997. gada 20. un 21. novembrī Luksemburgā Eiropadomes ārkārtas apspriedē par nodarbinātību pieņēma koordinētu nodarbinātības stratēģiju, kurā izglītībai un apmācībai mūža garumā ir būtiska nozīme, lai īstenotu Padomes 1997. gada 15. decembra rezolūcijā [6] noteiktās dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnes, lai palielinātu nodarbinātības iespējas, pielāgošanās iespējas un uzņēmējdarbības kultūru un veicinātu iespēju vienlīdzību.

(4) Komisija paziņojumā "Uz zināšanu Eiropu" noteica atvērtas un dinamiskas Eiropas izglītības radīšanas pamatnostādnes, kas ļautu sasniegt mērķi - izglītību un apmācību mūža garumā.

(5) Baltajā grāmatā "Mācīšana un mācīšanās - Par kognitīvu sabiedrību" Komisija noteica, ka kognitīvas sabiedrības rašanās liek rosināt iegūt jaunas zināšanas, šim nolūkam motivējot mācīties pie katras izdevības. Zaļajā grāmatā "Izglītība, apmācība, zinātniskā izpēte: šķēršļi pārnacionālai mobilitātei" Komisija uzsvēra priekšrocības, ko mobilitāte sniedz iedzīvotājiem un konkurētspējai Eiropas Savienībā.

(6) Ir jāveicina aktīvs pilsoniskums, jāstiprina saites starp pasākumiem šajā programmā, un jāpastiprina cīņa par cilvēktiesību atzīšanu un pret jebkāda veida izstumšanu, to skaitā rasismu un ksenofobiju. Īpaša uzmanība jāvērš uz diskriminācijas izbeigšanu un vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm un vīriešiem.

(7) Šīs programmas darbībām jāsasniedz jaunieši kopumā, nevis tikai tie, kas pārzina šo sistēmu un/vai tie, kas pieder pie jauniešu organizācijām. Komisijai un dalībvalstīm tādējādi jāapņemas nodrošināt atbilstīgu informācijas plūsmu un pienācīgu informācijas izplatīšanu par šiem pasākumiem.

(8) Ar šo lēmumu izveido Kopienas sistēmu, kuras mērķis ir sniegt ieguldījumu pārnacionālo brīvprātīgo dienestu darbības attīstībā. Dalībvalstīm jācenšas pieņemt lietderīgus un saskaņotus pasākumus, lai novērstu juridiskos un administratīvos šķēršļus, lai tādējādi uzlabotu jauniešu pieeju šai programmai un rosinātu apzināties jauniešu brīvprātīgo dienesta īpašo raksturu.

(9) Jauniešu apmaiņas pasākumi jo īpaši sniedz ieguldījumu demokrātijas, tolerances, sadarbošanās vēlmes un jauniešu solidaritātes stiprināšanā, un tādējādi tiem ir izšķiroša nozīme Savienības kohēzijā un turpmākajā attīstībā.

(10) Jauniešu līdzdalība brīvprātīgo dienestu pasākumos ir neformālās izglītības veids, kas ļauj iegūt papildu zināšanas, kuru kvalitāte balstāma atbilstīgos sagatavošanas pasākumos, to skaitā pasākumos, kas saistīti ar valodu un kultūru. Tā palīdz noteikt turpmāko dzīves virzienu, paplašināt redzesloku un attīstīt sociālās iemaņas, aktīvu pilsoniskumu un līdzsvarotu integrāciju sabiedrībā no ekonomikas, sociālā un kultūras viedokļa, tostarp sagatavošanos darba dzīvei, un veicina izpratni par patiesu Eiropas pilsoniskumu.

(11) 1998. gada 14. maija rezolūcijā par informācijas un saziņas politiku Eiropas Savienībā [7] Eiropas Parlaments noteica, ka attiecībā uz atbalsta un rīcības programmām projektu izvēlei jābūt pārredzamākai un ka projektu izvēles iemesliem jābūt projektu iesniedzējiem labāk saprotamiem.

(12) Komisijai un dalībvalstīm jāmēģina nodrošināt komplementaritāti starp Eiropas brīvprātīgo dienesta pasākumiem un dažādām līdzīgām valstu programmām.

(13) Eiropas Parlaments un Padome ar Lēmumu Nr. 253/2000/EK par izglītību un Padome ar 1999. gada 26. aprīļa Lēmumu 1999/382/EK par apmācību ir izveidojuši Kopienas rīcības programmas attiecīgi izglītības un apmācības jomās, kas kopā ar programmu "Jaunatne" sniedz ieguldījumu zināšanu Eiropā.

(14) Sadarbības politika jaunatnes jomā sniedz ieguldījumu neformālās izglītības attīstībā un tādējādi arī mūžizglītībā, un šo politiku jāturpina attīstīt.

(15) Jauniešu integrācija darba pasaulē ir viņu integrācijas sabiedrībā būtiska daļa, un tā prasa arī atzīt un novērtēt visas viņu prasmes un kompetenci, kas gūta neformālajā izglītībā.

(16) Lai palielinātu Kopienas rīcības vērtību, Komisijai, sadarbojoties ar dalībvalstīm, visos līmeņos jānodrošina, ka saskaņā ar šo lēmumu īstenotā rīcība ir konsekventa un komplementāra ar pārējo attiecīgo Kopienas politiku, instrumentiem un rīcību.

(17) Ir svarīgi, lai programmas "Jaunatne" komiteja konsultētos ar komitejām, kas atbildīgas par Kopienas arodmācību un izglītības programmu (Leonardo da Vinci un Socrates) īstenošanu, ievērojot vienošanās, kas vēl jāpanāk. Ir svarīgi, lai programmas "Jaunatne" komiteja tiktu regulāri informēta par Kopienas iniciatīvām izglītības, arodmācību un jaunatnes jomās.

(18) Esenes (1994. gada 9. un 10. decembrī) un Kannu (1995. gada 26. un 27. jūnijā) Eiropadomes uzsvēra turpmākas rīcības nepieciešamību, lai uzlabotu Eiropas jauniešu sociālo un profesionālo integrāciju. Florences (1996. gada 21. un 22. jūnijā) Eiropadome uzsvēra, cik svarīgi ir vienkāršot jauniešu iesaistīšanos darba tirgū. Eiropadomes sanāksme Amsterdamā (no 1997. gada 15. līdz 17. jūnijam) izteica atbalstu brīvprātīgam darbam. Eiropas Parlaments un Padome 1998. gada 20. jūlijā pieņēma Lēmumu Nr. 1686/98/EK, ar ko izveido Kopienas rīcības programmu "Eiropas brīvprātīgo dienests jauniešiem"[8].

(19) Eiropas brīvprātīgo dienesta darbības neaizstāj ne karadienestu, ne alternatīvo dienestu, kas paredzēts īpaši tiem, kuri atsakās pildīt karadienestu pārliecības dēļ, ne arī obligāto civildienestu, kāds ir vairākās dalībvalstīs, un tās nedrīkst ierobežot vai aizstāt iespējamo vai esošo algoto darbu.

(20) Uzturēšanās atļauju un jebkādu vajadzīgo vīzu izsniegšana ir dalībvalstu iestāžu kompetencē, un likumīgas uzturēšanās jēdzienu nosaka valstu tiesību akti.

(21) Eiropas Parlaments 1998. gada 2. jūlijā pieņēma rezolūciju par brīvprātīgo organizāciju un fondu nozīmes veicināšanu Eiropā[9]. Brīvprātīgo dienestu sektoram arīdzan jāuzņemas nozīmīgs darbs, lai ļautu visiem jauniešiem piedalīties šajās programmās, īpaši jauniešiem ar vislielākajām grūtībām.

(22) Komisijai un dalībvalstīm jānodrošina sadarbības nostiprināšana ar nevalstiskajām organizācijām, kas darbojas jaunatnes un sociālajā jomā, kā arī vides, kultūras un sporta jomā, tāpat arī cīņā pret dažādām izstumšanas formām.

(23) Līgumā par Eiropas Ekonomikas Zonu (EEZ līgumā) ir noteikts, ka jāattīsta sadarbība izglītības, apmācības un jaunatnes jomā starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstīm, kas ir Eiropas Ekonomikas Zonas dalībnieces (EBTA/EEZ valstīm), no otras puses. EEZ līgums nosaka, kā EBTA valstis, kas ir EEZ dalībnieces, piedalās Kopienas programmās izglītības, apmācības un jaunatnes jomās.

(24) Ir jāievieš noteikumi, lai programmā varētu piedalīties arī asociētās Viduseiropas un Austrumeiropas valstis saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti Eiropas līgumos, to papildu protokolos un attiecīgo Asociācijas padomju lēmumos - Kiprai finansējot dalību no papildu apropriācijām saskaņā ar procedūrām, par kurām jāvienojas ar šo valsti, kā arī Maltai un Turcijai finansējot dalību no papildu apropriācijām saskaņā ar Līgumu.

(25) Komisijai un dalībvalstīm sadarbojoties, programma jāpārrauga un pastāvīgi jāizvērtē, lai tajā varētu izdarīt grozījumus, īpaši attiecībā uz pasākumu īstenošanas prioritātēm.

(26) Saskaņā ar subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem, kas noteikti Līguma 5. pantā, tā kā dalībvalstis nevar pienācīgi sasniegt ierosinātās rīcības mērķus saistībā ar sadarbības politikas attīstīšanu un stiprināšanu jaunatnes jomā, tostarp saistībā ar Eiropas brīvprātīgo dienestu un jauniešu apmaiņas programmām gan Eiropas Savienībā, gan ar trešām valstīm, jo jaunatnes joma ir sarežģīta un daudzveidīga, tad šos mērķus vieglāk ir sasniegt Kopienai, ņemot vērā Kopienas rīcības un pasākumu starptautisko dimensiju. Šis lēmums paredz vienīgi to, kas vajadzīgs šo mērķu sasniegšanai.

(27) Šis lēmums visam programmas darbības laikam nosaka kopējo finansējuma summu, kas ir pamats budžeta lēmējinstitūcijai gada budžeta procedūras īstenošanai 33. punkta nozīmē Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 1999. gada 6. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un budžeta procedūras uzlabošanu[10].

(28) Pasākumi, kas vajadzīgi šā lēmuma īstenošanai, ir jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto izpildes pilnvaru īstenošanas kārtību[11],

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Programmas izveide

1. Ar šo lēmumu izveido Kopienas rīcības programmu "Jaunatne", šeit turpmāk - "šī programma", attiecībā uz sadarbības politiku jaunatnes jomā, to skaitā attiecībā uz Eiropas brīvprātīgo dienestu un jauniešu apmaiņu gan Kopienā, gan ar trešām valstīm.

2. Šo programmu īsteno laika posmā no 2000. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim.

3. Šī programma sniedz ieguldījumu zināšanu Eiropas veicināšanā, attīstot Eiropas sadarbību jaunatnes jomā, kas balstās uz neformālo izglītību un apmācību. Tā veicina mūžizglītību un zināšanu, iemaņu un kompetenču attīstīšanu, kas acīmredzot sekmē aktīvu pilsoniskumu un nodarbinātību.

4. Šī programma atbalsta un papildina dalībvalstu un dalībvalstīs veiktās darbības, pilnībā respektējot to kultūru un valodu dažādību.

2. pants

Programmas mērķi

1. Lai ļautu jauniešiem iegūt zināšanas, iemaņas un kompetenci, kas var būt pamats viņu turpmākajai attīstībai un atbildīgai pilsoņu pienākumu pildīšanai, viņiem kļūstot par aktīvu sabiedrības daļu, ņemot vērā, cik būtiski ir veicināt vienlīdzīgas iespējas, programmas mērķi ir šādi:

a) veicināt jauniešu aktīvu ieguldījumu Eiropas veidošanā, piedaloties pārnacionālā apmaiņā Kopienā un ar trešām valstīm, lai gūtu izpratni par Eiropas kultūru daudzveidību un tās kopīgajām pamatvērtībām, tādējādi palīdzot veicināt cilvēktiesību ievērošanu un cīnīties pret rasismu, antisemītismu un ksenofobiju;

b) stiprināt jauniešu solidaritātes izjūtu, viņiem vairāk piedaloties pārnacionālo sabiedrisko dienestu darbībā Kopienā un trešās valstīs, īpaši tajās, ar kurām Kopiena ir noslēgusi sadarbības nolīgumus;

c) rosināt jauniešu iniciatīvu, uzņēmējdarbību un jaunradi, lai viņi varētu aktīvi iesaistīties sabiedrībā, un tajā pašā laikā veicināt neformālās izglītības vērtības atzīšanu, kas iegūta saistībā ar Eiropu;

d) pastiprināt sadarbību jaunatnes jomā, veicinot labas prakses apmaiņu, jaunatnes darbinieku/vadītāju apmācību un novatoriskas rīcības attīstību Kopienas mērogā.

2. Šī programma sniedz ieguldījumu arī Kopienas politikas mērķu sasniegšanā citās ar to saistītās jomās.

3. pants

Kopienas rīcība

1. Šīs programmas mērķi, kā noteikts 2. pantā, sasniedzami ar šādu rīcību, kuras saturs un piemērošanas procedūras aprakstītas pielikumā:

- Jaunatne Eiropai,

- Eiropas brīvprātīgo dienests,

- jaunatnes iniciatīvas,

- vienota rīcība,

- atbalsta pasākumi.

2. Šo rīcību īsteno ar šāda veida pasākumiem, kurus attiecīgā gadījumā var apvienot:

a) atbalsts jauniešu pārnacionālajai mobilitātei;

b) atbalsts informācijas un sakaru tehnoloģiju (IST) izmantošanai jaunatnes jomā;

c) atbalsts sadarbības tīklu izveidei Eiropas mērogā, lai īstenotu savstarpēju pieredzes un labas prakses apmaiņu;

d) atbalsts pārnacionāliem projektiem, lai veicinātu Savienības pilsoniskumu un jauniešu iesaistīšanos Savienības attīstībā;

e) valodu prasmju un citu kultūru izpratnes veicināšana;

f) atbalsts eksperimentāliem projektiem, kas balstīti uz pārnacionālām partnerattiecībām, kuras paredzētas novatorisma un kvalitātes attīstīšanai jaunatnes jomā;

g) jaunatnes politikas analīzes metožu un paveiktā darba kontroles, kā arī to attīstības (piem., datubāzes, būtiskākie skaitļi, savstarpēja "sistēmu" pazīšana) pilnveidošana Eiropas mērogā, kā arī labas prakses izplatīšanas metožu pilnveidošana.

4. pants

Pieeja programmai

1. Šī programma ir paredzēta jauniešiem galvenokārt vecumā no 15 līdz 25 gadiem, kā arī personām, kas iesaistītas jaunatnes darbā un kas likumīgi uzturas kādā no dalībvalstīm. Vecuma ierobežojumu var nedaudz koriģēt, ja to pamato konkrētu projektu īpaši apstākļi.

Saistībā ar pielikumā noteikto 1.2., 2.2. un 5. darbību šī programma var būt paredzēta arī jauniešiem galvenokārt vecumā no 15 līdz 25 gadiem, kā arī personām, kas iesaistītas jaunatnes darbā un kas dzīvo trešās valstīs, neskarot dalībvalstu kompetenci.

2. Īpaša uzmanība ir jāpievērš tam, lai nodrošinātu, ka šīs programmas pasākumi ir pieejami visiem jauniešiem bez diskriminācijas.

3. Komisija un dalībvalstis nodrošina, ka īpašas pūles velta, lai palīdzētu jauniešiem, kuriem kultūras, sociālu, fizisku, garīgu, ekonomisku vai ģeogrāfisku iemeslu dēļ ir grūtāk piedalīties attiecīgās rīcības programmās Kopienas, valsts, reģionālā vai vietējā mērogā, kā arī lai palīdzētu nelielām vietējām grupām. Komisija attiecīgi ņem vērā šo mērķgrupu grūtības, tādējādi sniedzot ieguldījumu cīņā pret izstumšanu.

4. Dalībvalstis cenšas veikt attiecīgus pasākumus, lai programmas dalībniekiem būtu pieejama veselības aprūpe saskaņā ar Kopienu tiesībām. Izcelsmes dalībvalsts cenšas veikt attiecīgus pasākumus, lai Eiropas brīvprātīgo dienesta dalībniekiem saglabātu sociālo aizsardzību.

5. pants

Programmas īstenošana un sadarbība ar dalībvalstīm

1. Komisija saskaņā ar pielikumu nodrošina Kopienas rīcības īstenošanu, kas saistīta ar šo programmu.

2. Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm veic pielikumā (5. darbībā) aprakstītos pasākumus, lai labāk izmantotu rezultātus, kas gūti, Kopienai sadarbojoties jaunatnes jomā.

3. Komisija un dalībvalstis lietotājiem viegli saprotamā veidā veic attiecīgus pasākumus, lai pilnveidotu Kopienas un valsts mēroga struktūras, kas izveidotas programmas mērķu sasniegšanai, lai tādējādi vienkāršotu jauniešiem un citiem vietēja mēroga partneriem pieeju programmai, izvērtētu un pārraudzītu programmā paredzētās darbības, un piemērotu pārredzamus konsultāciju un atlases pasākumus.

Komisija un dalībvalstis nodrošina, ka tiek veikti pasākumi, kas vienkāršo jauniešiem pieeju pārnacionālai mobilitātei, izmantojot pasākumus, lai viņus pietiekami informētu un paplašinātu viņu zināšanas šajā jomā. Komisija un dalībvalstis nodrošina atbilstīgas informācijas un reklāmas sniegšanu par programmas atbalstītajām darbībām.

4. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu programmas efektīvu darbību; tās arī, cik vien iespējams, cenšas pieņemt tādus pasākumus, kādus uzskata par vajadzīgiem un vēlamiem, lai novērstu juridiskos un administratīvos šķēršļus pieejai programmai.

5. Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošina pāreju no tām darbībām, kas veiktas saistībā ar iepriekšējām Kopienas programmām jaunatnes jomā (Jaunatne Eiropai III un Eiropas brīvprātīgo dienests), uz darbībām, kas īstenojamas šajā programmā.

6. pants

Vienota rīcība

Kā zināšanu Eiropas izveides daļu šīs programmas pasākumus var īstenot kā vienotu rīcību ar saistītām Kopienas programmām un rīcību jaunatnes, izglītības un arodmācību jomā saskaņā ar 8. pantā noteiktajām procedūrām.

7. pants

Īstenošanas pasākumi

1. Pasākumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu šo lēmumu attiecībā uz turpmāk minētajiem jautājumiem, pieņem saskaņā ar 8. panta 2. punktā minēto vadības procedūru:

a) šīs programmas īstenošanas kārtība, tostarp arī šīs programmas darbību īstenošanas gada darba plāns;

b) vispārējs līdzsvars starp dažādām programmas darbībām;

c) kritēriji, kas jāpiemēro fondu paredzamajam sadalījumam starp dalībvalstīm decentralizētu darbību veikšanai;

d) vienotas rīcības īstenošanas kārtība;

e) programmas novērtēšanas kārtība;

f) kārtība, kādā dalībai atestē brīvprātīgos jauniešus.

2. Pasākumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu šo lēmumu attiecībā uz visiem pārējiem jautājumiem, pieņem saskaņā ar 8. panta 3. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

8. pants

Komiteja

1. Komisijai palīdz komiteja.

2. Ja ir norāde uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais laikposms ir divi mēneši.

3. Ja ir norāde uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.

4. Komiteja pieņem savu reglamentu.

9. pants

Finansējums

1. Laikposmā, kas minēts 1. pantā, finanšu asignējums šīs programmas īstenošanai ir 520 miljoni eiro.

2. Gada apropriācijas apstiprina budžeta lēmējinstitūcija, ņemot vērā finanšu plānu.

10. pants

Konsekvence un komplementaritāte

1. Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm un neskarot katras programmas individuālo raksturu un specifiku, nodrošina vispārēju konsekvenci un komplementaritāti ar citām attiecīgajām Kopienas politikas jomām, instrumentiem un rīcību. Īpaša uzmanība jāvērš uz līdztiesības un vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm un vīriešiem.

2. Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošina konsekvenci starp šīs programmas īstenošanu un citām Kopienas darbībām attiecībā uz jaunatni, jo īpaši kultūras jomā un audiovizuālajā nozarē, iekšējā tirgus izveidi, informācijas sabiedrību, vidi, patērētāju aizsardzību, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, sociālo politiku, nodarbinātību un veselības aizsardzību.

3. Komisija un dalībvalstis nodrošina, ka šīs programmas pasākumos ir ņemtas vērā Padomes pieņemtās nodarbinātības pamatnostādnes kā koordinētas nodarbinātības stratēģijas daļa.

4. Komisija nodrošina efektīvu šīs programmas sasaisti ar tām programmām un rīcību jaunatnes jomā, ko īsteno Kopienas ārējās attiecībās.

11. pants

EBTA/EEZ valstu, Viduseiropas un Austrumeiropas asociēto valstu, Kipras, Maltas un Turcijas dalība

Šajā programmā var piedalīties:

- EBTA/EEZ valstis saskaņā ar EEZ līguma noteikumiem,

- asociētās Viduseiropas un Austrumeiropas valstis saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti Eiropas līgumos, to papildprotokolos un attiecīgo asociācijas padomju lēmumos,

- Kipra, izmantojot papildu apropriācijas saskaņā ar procedūrām, par kurām vienojas ar šo valsti,

- Malta un Turcija, izmantojot papildu apropriācijas saskaņā ar Līguma noteikumiem.

12. pants

Starptautiskā sadarbība

Saistībā ar šo programmu Komisija, rīkojoties saskaņā ar 7. pantā noteiktajām procedūrām, stiprina sadarbību ar valstīm, kas nav Kopienas dalībvalstis, un attiecīgām starptautiskajām organizācijām, jo īpaši Eiropas Padomi.

13. pants

Pārraudzība un vērtēšana

1. Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm regulāri pārrauga šo programmu.

Pārraudzība ietver 3. punktā minētos ziņojumus, kā arī īpašus pasākumus.

2. Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm regulāri izvērtē šo programmu. Vērtēšanas mērķis ir paaugstināt īstenoto darbību efektivitāti attiecībā uz 2. pantā minētajiem mērķiem un nodrošināt vienlīdzīgu pieeju programmai, kā noteikts 4. panta 2. un 3. punktā.

Vērtēšanā pārbauda arī darbību komplemetaritāti šajā programmā un saistībā ar citām attiecīgajām Kopienas politikas jomām, instrumentiem un rīcību.

Saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti, izmantojot 8. panta 2. punktā aprakstīto procedūru, Kopienas rīcības rezultātiem regulāri veic ārējo novērtējumu.

3. Līdz 2004. gada 31. decembrim un attiecīgi 2007. gada 30. jūnijam dalībvalstis iesniedz Komisijai ziņojumus par šīs programmas īstenošanu un tās ietekmi.

4. Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai iesniedz:

- jaunām dalībvalstīm pievienojoties Kopienai, ziņojumu par pievienošanās finansiālajām sekām saistībā ar programmu, tam vajadzības gadījumā pievienojot priekšlikumus, kā risināt pievienošanās finansiālās sekas, kas skar programmu, saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 1999. gada 6. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un budžeta procedūras uzlabošanu un 1999. gada marta Berlīnes Eiropadomes sanāksmes secinājumiem. Eiropas Parlaments un Padome pieņems lēmumu par šiem ierosinājumiem iespējami īsā laikā,

- līdz 2005. gada 30. jūnijam - pagaidu novērtējuma ziņojumu par šīs programmas īstenošanas kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem aspektiem,

- līdz 2007. gada 31. decembrim - nobeiguma ziņojumu par šīs programmas īstenošanu.

14. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā tā publicēšanas dienā Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Luksemburgā, 2000. gada 13. aprīlī

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētāja

N. Fontaine

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

A. Vara

PIELIKUMS

Attiecībā uz finansējumu, kas apstiprināts saskaņā ar programmu, ir jāievēro līdzfinansējuma un papildinājuma principi. Saskaņā ar Lēmuma 4. panta 3. punktu, ir jācenšas veicināt pieeju programmai tādiem jauniešiem, kuriem ir kultūras, sociāla, fiziska, garīga, ekonomiska vai ģeogrāfiska rakstura grūtības, kā arī nelielām vietējām grupām. Lēmuma 8. pantā minētā komiteja nosaka šiem centieniem konkrētu formu. Kopienas finansējums jāsadala tā, lai ņemtu vērā vajadzību nodrošināt līdzsvaru starp veiktajiem mobilitātes pasākumiem un vienlīdzīgām iespējām piedalīties katras dalībvalsts jauniešiem; t.i., jāņem vērā 4. panta 3. punkts.

Īpaši jārosina un jāveicina iniciatīvas, kuru mērķis ir sekmēt toleranci un atšķirību pieņemšanu, kā arī pasākumi cīņai pret visa veida izstumšanu. Komisija atsaucīgi uztvers pasākumus, kuros kultūrai un sportam piešķirta būtiska vieta saistībā ar jauniešu neformālo izglītību.

Lai sasniegtu programmas mērķus, jāīsteno piecu veidu darbības, pamatojoties uz Lēmuma 3. pantā aprakstītajiem pasākumiem:

- Jaunatne Eiropai,

- Eiropas brīvprātīgo dienests,

- jaunatnes iniciatīvas,

- vienota rīcība,

- atbalsta pasākumi.

1. DARBĪBA - JAUNATNE EIROPAI

1.1. darbība: Jauniešu apmaiņa Kopienas iekšienē

Kopiena atbalsta mobilitātes pasākumus jauniešiem, ja šie pasākumi ilgst vismaz vienu nedēļu un notiek, pamatojoties uz kopīgiem projektiem Kopienā, un tajos ir iesaistītas jauniešu grupas galvenokārt vecumā no 15 līdz 25 gadiem, kas likumīgi dzīvo dalībvalstī. Vecuma ierobežojumu var nedaudz koriģēt, ja to pamato konkrētu projektu īpaši apstākļi.

Šie pasākumi, kas balstīti uz pārnacionālām partnerattiecībām starp jauniešu grupām, ietver jauniešu aktīvu dalību, un to mērķis ir ļaut viņiem atklāt un iepazīt dažādu sociālo un kultūras realitāti, un rosināt viņus piedalīties vai uzsākt citus pasākumus Eiropas mērogā. Īpaša uzmanība jāvērš uz tādu jauniešu piedalīšanos, kam šis ir pirmais Eiropas pasākums, un uz tādām nelielām vai vietējām grupām, kam nav Eiropas mēroga pieredzes.

Lai panāktu labāku līdzsvaru starp divpusējām un daudzpusējām darbībām, Komisijas atbalstu pakāpeniski koncentrēs uz daudzpusējām grupu mobilitātes darbībām. Divpusējai grupas mobilitātei piešķirs finansējumu, ja tam būs pamatojums saistībā ar mērķgrupām vai īpašu pedagoģisku pieeju.

Saistībā ar šo darbību finansējumu var piešķirt pasākumiem, kuru mērķis ir stiprināt jauniešu aktīvu iesaistīšanos grupu mobilitātes projektos; īpaši to var piešķirt minēto jauniešu valodas un starpkultūru sagatavošanas pasākumiem.

1.2. darbība: Jauniešu apmaiņa ar trešām valstīm

Kopiena atbalsta mobilitātes pasākumus jauniešiem, ja šie pasākumi ilgst vismaz vienu nedēļu un notiek, pamatojoties uz kopīgiem projektiem Kopienā, un tajos ir iesaistītas jauniešu grupas galvenokārt vecumā no 15 līdz 25 gadiem, kas likumīgi dzīvo dalībvalstī vai trešā valstī. Šajos mobilitātes pasākumos jābūt iesaistītām vismaz divām dalībvalstīm.

Šie pasākumi, kas balstīti uz pārnacionālām partnerattiecībām starp jauniešu grupām, ietver jauniešu aktīvu dalību, un to mērķis ir ļaut viņiem atklāt un iepazīt dažādu sociālo un kultūras realitāti, un rosināt viņus piedalīties vai uzsākt citus pasākumus Eiropas mērogā. Turklāt šie projekti sniedz iespēju partneriem no trešām valstīm gūt pieredzi šāda veida pasākumos neformālās izglītības jomā un dod ieguldījumu jaunatnes darba un asociāciju attīstībā.

Finansējumu var piešķirt pasākumiem, kuru mērķis ir stiprināt jauniešu aktīvu iesaistīšanos grupu mobilitātes projektos; īpaši to var piešķirt minēto jauniešu valodas un starpkultūru sagatavošanas pasākumiem.

2. DARBĪBA - EIROPAS BRĪVPRĀTĪGO DIENESTS

Šajā programmā "jaunais brīvprātīgais" ir persona, kuras vecums ir apmēram 18 līdz 25 gadi un kura likumīgi dzīvo dalībvalstī.

Jaunais brīvprātīgais kā aktīvs pilsonis uzņemas īstenot pasākumus, kas padara solidaritāti konkrētu, ar nolūku gūt sociālas un individuālas spējas un iemaņas, tādējādi liekot pamatu viņa turpmākajai attīstībai, tajā pašā laikā sniedzot ieguldījumu sabiedrībā. Lai to panāktu, jaunie brīvprātīgie dalībvalstī ārpus savas dzīvesvietas valsts piedalās bezpeļņas un neapmaksātos sabiedrībai nozīmīgos pasākumos ar ierobežotu norises laiku (līdz 12 mēnešiem ieskaitot) saistībā ar dalībvalsts un Kopienas atzītu projektu saskaņā ar šīs programmas mērķiem, kas noteikti 2. pantā. Jo īpaši šāda darbība nedrīkst aizstāt darbu. Jaunajiem brīvprātīgajiem nodrošina pilnu uzturu un izmitināšanu, kā arī darbaudzināšanu. Brīvprātīgo dienesta projekts nodrošina jaunajiem brīvprātīgajiem veselības apdrošināšanu, kā arī citus piemērotus apdrošināšanas veidus. Jaunie brīvprātīgie saņem pabalstu/kabatas naudu.

Eiropas brīvprātīgo dienests ir balstīts uz jauno brīvprātīgo, sūtītājas organizācijas un uzņēmējas organizācijas partnerību un dalītu atbildību.

Saskaņā ar noteikumiem par programmas komiteju, kas minēta 8. pantā, Komisijas izsniegts dokuments apliecina jauno brīvprātīgo dalību Eiropas brīvprātīgo dienestā, kā arī pieredzi un iemaņas, ko viņi guvuši attiecīgajā laikposmā.

2.1. darbība: Eiropas brīvprātīgo dienests Kopienas iekšienē

Kopiena atbalstīs pārnacionālus projektus (uz ierobežotu laiku, galvenokārt no trim nedēļām līdz vienam gadam), kuros jauniešus aktīvi un personiski iesaista pasākumos, kuru mērķis ir palīdzēt apmierināt sabiedrības vajadzības dažādās jomās (sociālā, sociokulturālā, vides, kultūras utt.), tajā pašā laikā veidojot viņu neformālās izglītības pieredzi ar mērķi iegūt sociālas un kultūras iemaņas. Šo projektu mērķis ir ļaut jauniešiem saskarties ar citām kultūrām un valodām, kā arī jaunām idejām un projektiem multikulturālā pilsoniskā sabiedrībā.

Kopiena var atbalstīt projektus, īpaši tādus, kuri saistīti ar valodu vai kultūru, kuru mērķis ir sagatavot jaunos brīvprātīgos aizbraukšanai un vienkāršot viņu sociālo integrāciju šo pasākumu laikā, kā arī beidzot darbību Eiropas brīvprātīgo dienestā. Īpaša uzmanība jāpievērš pedagoģiskam atbalstam un darbaudzināšanai.

2.2. darbība: Eiropas brīvprātīgo dienests ar trešām valstīm

Kopiena atbalstīs pārnacionālus projektus (uz ierobežotu laiku, galvenokārt no trim nedēļām līdz vienam gadam), kuros jauniešus aktīvi un personiski iesaista pasākumos, kuru mērķis ir palīdzēt apmierināt sabiedrības vajadzības dažādās jomās (sociālā, sociokulturālā, vides, kultūras utt.), tajā pašā laikā veidojot viņu neformālās izglītības pieredzi ar mērķi iegūt sociālas un kultūras iemaņas. Šo projektu mērķis ir ļaut jauniešiem saskarties ar citām kultūrām un valodām, kā arī jaunām idejām un projektiem multikulturālā pilsoniskā sabiedrībā.

Var atbalstīt darbības, kas liek vajadzīgos pamatus vai nostiprina tos, lai attīstītu pārnacionālus Eiropas brīvprātīgo dienesta projektus ar trešām valstīm.

Kopiena var atbalstīt projektus, īpaši tādus, kuri saistīti ar valodu vai kultūru, kuru mērķis ir sagatavot jaunos brīvprātīgos aizbraukšanai un vienkāršot viņu sociālo integrāciju šo pasākumu laikā, kā arī beidzot darbību Eiropas brīvprātīgo dienestā. Īpaša uzmanība jāpievērš pedagoģiskam atbalstam un darbaudzināšanai.

3. DARBĪBA - JAUNATNES INICIATĪVAS

Lai rosinātu jauniešu iniciatīvu un jaunradi, Kopiena atbalsta projektus, kuros jaunieši aktīvi un tieši piedalās novatoriskās un radošās iniciatīvās un iniciatīvās, kas attiecas uz jauniešu sociālo ieguldījumu vietējā, reģionālā, valsts vai Eiropas mērogā. Šie projekti ļauj jauniešiem attīstīt iniciatīvu un īstenot pašu iecerētus pasākumus, kuros viņiem ir galvenā loma.

Kopiena atbalsta iniciatīvas, kuru mērķis ir palīdzēt jaunajiem brīvprātīgajiem vislabāk izmantot pieredzi, ko viņi guvuši brīvprātīgā dienesta laikā, un rosināt viņu aktīvu integrāciju sabiedrībā. Šīs iniciatīvas, ko jaunieši īsteno pēc darbības beigšanas Eiropas brīvprātīgo dienestā, ļauj viņiem uzsākt un veicināt sociāla, kultūras, sociokulturāla un ekonomiska rakstura pasākumus, un to mērķis ir viņu personiskā attīstība. Prioritāra pieeja ir tiem jauniešiem, kam tas visvairāk vajadzīgs.

Atbalsta mērķis ir rosināt šo projektu paplašināšanu, lai tajos ietvertu līdzīgas iniciatīvas citās dalībvalstīs, lai stiprinātu to pārnacionālo raksturu un būtiski palielinātu jauniešu pieredzes apmaiņu un sadarbību. Šis atbalsts var ietvert Eiropas mēroga iniciatīvu jauno veicinātāju sanāksmju organizēšanu. Finansiāli var atbalstīt efektīvas stabilas, pārnacionālas partnerības izveidi starp šādiem projektiem.

4. DARBĪBA - VIENOTA RĪCĪBA

Ņemot vērā, ka ir vajadzīga elastīga un radoša pieeja kā nozaru sadarbības priekšnoteikums, Kopienas atbalstu var piešķirt Lēmuma 6. pantā minētajām darbībām un pasākumiem, kas īstenojami kopā ar citiem Kopienas projektiem, kuri attiecas uz zināšanu Eiropu, jo īpaši Kopienas programmām izglītības un arodmācību jomā.

Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm centīsies attīstīt kopēju informācijas, novērošanas un izplatīšanas sistēmu attiecībā uz labu praksi zināšanu un mūžizglītības jomās līdztekus kopīgai rīcībai attiecībā uz multividi izglītības un apmācības mērķiem. Šie projekti ietvers virkni darbību vairākās nozarēs, to skaitā jaunatnes jomā. Tos var papildus finansēt no dažādām Kopienas programmām un īstenot, aicinot iesniegt kopīgus projektus.

Var pieņemt papildu pasākumus, lai reģionālā un vietējā mērogā veicinātu kontaktus un mijiedarbību gan starp šīs programmas dalībniekiem, gan tiem, kas piedalās arodmācību un izglītības programmās. Šajā sakarā var atbalstīt pasākumus, kas uzlabo zināšanas par iespējām, ko Kopiena sniedz jauniešiem.

5. DARBĪBA - ATBALSTA PASĀKUMI

5.1. darbība: Apmācība un sadarbība tiem, kas iesaistīti jaunatnes politikā

Finansējumu piešķir:

1. Pasākumiem, kuri paredzēti tālākai tādu jaunatnes darbā iesaistīto personu apmācībai - jo īpaši Eiropas brīvprātīgo dienesta instruktoru, jaunatnes darbinieku/vadītāju, Eiropas projektu vadītāju un jaunatnes iniciatīvu padomdevēju apmācībai - kas piedalās tādos projektos, kuros tieši iesaistīti jaunieši, kādi aprakstīti programmas 1., 2. un 3. darbībā, un kuru mērķis ir nodrošināt šādu projektu pietiekami augstu kvalitāti. Īpaša uzmanība jāpievērš pasākumiem, kuros cenšas rosināt to jauniešu dalību, kam visgrūtāk piedalīties Kopienas rīcībā.

2. Pasākumiem, kuru mērķis ir izveidot Eiropas moduļus, kas atbilst pārnacionālas sadarbības prasībām.

3. Pasākumiem, piemēram, mācību braucieniem, priekšizpētei, semināriem, praksei, kas attiecas uz pieredzes un labas prakses apmaiņu saistībā ar kopīgu rīcību vai vispārējo interešu jautājumiem, kuru mērķis ir sekmēt un veicināt noturīgu pārnacionālu partnerību un/vai daudzpusēju tīklu veidošanos starp personām, kas darbojas jaunatnes jomā.

4. Eksperimentāliem pasākumiem, kas dod jauninājumus jaunatnes politikai un to bagātina, īstenojot jaunas pieejas un jaunas sadarbības formas, kā arī izmantojot tādu dalībnieku savstarpēju sadarbību, kam ir dažāda iepriekšējā pieredze.

5. Kopienas atbalstu var piešķirt arī konferencēm un semināriem, ar ko cenšas veicināt sadarbību un labas prakses apmaiņu jaunatnes jomā, kā arī citiem veicināšanas un izplatīšanas pasākumiem attiecībā uz to projektu un pasākumu rezultātiem, kuriem sniegts atbalsts saistībā ar Kopienas rīcību, kas attiecas uz jaunatni.

Šie pasākumi var būt tikai Kopienas iekšējie pasākumi, vai tajos var būt iesaistītas arī citas valstis, izņemot dalībvalstis. Īpaša uzmanība jāpievērš personām, kas strādā ar jaunatni reģionālā vai vietējā mērogā un personām, kam nav lielas pieredzes vai iespēju kontaktiem Eiropas mērogā, kā arī pasākumiem, kuros jauniešiem ir vadošā loma.

5.2. darbība: Informācija jauniešiem un pētījumi attiecībā uz jaunatni

1. Saskaņā ar šīs programmas mērķiem un jo īpaši, lai vienkāršotu pieeju visiem jauniešiem un palielinātu viņu iniciatīvu un aktīvu dalību sabiedrībā, Komisija rosina tos, kas darbojas jaunatnes jomā, iesaistīties jauniešu informēšanā Eiropas mērogā, kā arī pastiprināt sadarbību starp jauniešu informācijas un sakaru sistēmām dalībvalstīs un Kopienas mērogā. Saistībā ar to īpašs uzsvars liekams uz sadarbības paplašināšanu, tajā ietverot izglītības un apmācības jomas, kā arī uz dialogu gan starp jauniešiem, gan ar viņiem.

2. Tādējādi finansējums jāpiešķir iniciatīvām, kas ietver:

- vajadzīgās pieredzes un iemaņu iegūšanu, lai īstenotu uz pārnacionālu sadarbību balstītus jauniešu informēšanas projektus un projektus, kas sniedz jauniešiem informāciju un jo īpaši padomus,

- sadarbības projektus, kas attiecas uz informācijas izplatīšanu, zināšanu uzlabošanu jauniešu vidū par programmas jomu, un pieejas nodrošināšanu jauniešiem visai vajadzīgajai informācijai, lai sasniegtu programmas mērķus,

- tādu mehānismu īstenošana pārnacionālos sadarbības projektos, kas nodrošina dialogu gan starp jauniešiem, gan ar viņiem, konkrēti izmantojot uz jaunatni orientētus informācijas nesējus un jaunās tehnoloģijas.

3. Attiecībā uz tādiem pētījumiem par jaunatni, kas saistīti ar šo programmu, Komisija atbalsta pētījumus, kuri cita starpā attiecas uz jauniešu labā veikto pasākumu iespaidu un, konkrēti, pasākumiem, kuru mērķis ir veicināt sadarbību šajā jomā. Šādiem pētījumiem jāsniedz analīze par citu politiku iespaidu jaunatnes pasaulē un jācenšas parādīt skaidrāku un saprotamāku ainu par jauniešu vajadzībām un apstākļiem, kādos viņi dzīvo.

Prioritāri ir pētījumi, kas attiecas uz dzīves ceļu, ko izvēlas jaunieši, kuri dzīvo nelabvēlīgos apstākļos vai ir sabiedrības atstumti; pētījumos īpaši jāanalizē faktori, kas veicinājuši vai kavējuši jauniešu sociālo integrāciju un jāizceļ neformālās izglītības un visa trešā sektora ieguldījums. Prioritāte ir arī salīdzinošiem pētījumiem par pasākumiem, kuru mērķis ir veicināt iniciatīvas garu, to skaitā arī pētījumiem par to ietekmi uz vietējo attīstību, īpaši saistībā ar darbības radīšanu (darbvietu radīšana, kultūras vai sociālo uzņēmumu radīšana utt.). Pētījumam var būt gadījumu izpētes raksturs, no kuriem nozīmīgākos dara zināmus atklātībai.

5.3. darbība: Informācija un skaidrs priekšstats par pasākumiem

Komisija veic visus pasākumus, lai cita starpā no dažādiem avotiem vāktu informāciju par pasākumiem jaunatnes jomā, rūpētos par to, lai ES jaunatnes projekti nāktu par labu jauniešiem, un palielinātu uz jauniešiem Kopienas mērogā vērstās rīcības pārredzamību, attīstot piemērotus līdzekļus dialogam ar viņiem, tostarp izmantojot Internetu.

5.4. darbība: Atbalsta pasākumi

1. Valstu aģentūras.

Komisijas atbalstu var piešķirt, lai atbalstītu dalībvalstu izveidotu struktūru pasākumus, saskaņā ar šā Lēmuma 5. pantu.

2. Tehniskā palīdzība un darbības atbalsts.

Īstenojot programmu, Komisija var vērsties tehniskās palīdzības organizācijās, kam finansējumu var piešķirt no vispārējā programmas finansējuma. Ar šādiem pašiem nosacījumiem var vērsties pie ekspertiem. Bez tam Komisija var veikt izvērtējuma pētījumus un organizēt tādus seminārus, kolokvijus vai citas ekspertu tikšanās, kas varētu veicināt programmas īstenošanu, tostarp arī Lēmuma 12. panta piemērošanu. Komisija var veikt arī darbības, kas saistītas ar informēšanu, publicēšanu un izplatīšanu.

[1] OV C 311, 10.10.1998., 6. lpp.

[2] OV C 410, 30.12.1998., 11. lpp.

[3] OV C 51, 22.2.1999., 77. lpp.

[4] Eiropas Parlamenta 1998. gada 5. novembra atzinums (OV C 359, 23.11.1998., 75. lpp.), Padomes 1999. gada 28. jūnija kopējā nostāja (OV C 210, 22.7.1999., 1. lpp.) un Eiropas Parlamenta 1999. gada 28. oktobra lēmums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts). Padomes 2000. gada 10. aprīļa lēmums un Eiropas Parlamenta 2000. gada 12. aprīļa lēmums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

[5] OV L 87, 20.4.1995., 1. lpp.

[6] OV C 30, 28.1.1998., 1. lpp.

[7] OV C 167, 1.6.1998., 230. lpp.

[8] OV L 214, 31.7.1998., 1. lpp.

[9] OV C 226, 20.7.1998., 66. lp-p.

[10] OV C 172, 18.6.1999., 1. lpp.

[11] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.