Eiropas Parlamenta Un Padomes lēmums Nr. 508/2000/EK

(2000. gada 14. februāris),

ar ko izveido programmu Kultūra 2000

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 151. panta 5. punkta pirmo ievilkumu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu [2],

rīkojoties saskaņā ar Līguma 251. pantā izklāstīto procedūru un ņemot vērā Samierināšanas komitejas 1999. gada 9. decembrī apstiprināto kopīgo dokumentu [3],

tā kā:

(1) Kultūra ir patiesa vērtība visiem eiropiešiem; tā ir būtisks Eiropas integrācijas elements un dod ieguldījumu Eiropas sabiedrības modeļa apliecināšanā un dzīvotspējā un Kopienas ietekmē starptautiskā mērogā.

(2) Kultūra vienlaikus ir gan ekonomikas, gan sociālās integrācijas un pilsoniskuma faktors. Tādēļ tai ir būtiska loma, lai risinātu tādus jaunus izaicinājumus Kopienai kā globalizācija, informācijas sabiedrība, sociālā kohēzija un darbvietu radīšana.

(3) Lai apmierinātu Eiropas Savienības kultūras dimensijas vajadzības, Kopienai kultūras aspekti jāņem vērā, rīkojoties saskaņā arī ar citiem Līguma nosacījumiem, ne tikai 151. pantu, īpaši, lai respektētu un veicinātu tās kultūru daudzveidību; šajā saistībā Komisijai jārosina informācijas izplatīšana par iespējām, kādas kultūras nozarēm sniedz struktūrfondi, saskaņā ar Padomes 1999. gada 21. jūnija Regulu (EK) Nr. 1260/1999, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par struktūrfondiem [4], un šādā nolūkā jāveic pētījumi.

(4) Ņemot vērā augošo kultūras nozīmi Eiropas sabiedrībā, un izaicinājumus, ar ko Kopiena sastopas 21. gadsimta sākumā, ir būtiski palielināt efektivitāti un konsekvenci Kopienas pasākumiem kultūras jomā, ierosinot vienotu ievirzes un plānošanas sistēmu laikposmam no 2000. līdz 2004. gadam, ievērojot attiecīgo Kopienas politiku vajadzību vairāk ņemt vērā kultūru. Šajā sakarā Padomes 1997. gada 22. septembra Lēmumā par Eiropas darbību kultūras jomā nākotnē [5], Komisiju aicina izteikt priekšlikumus nolūkā izveidot vienotu plānošanas un finansēšanas instrumentu, kurš būtu paredzēts Līguma 151. panta īstenošanai.

(5) Pilsoņiem pilnībā atbalstot un piedaloties Eiropas integrācijā, vairāk jāuzsver viņu kopējās kultūras vērtības un saknes kā būtisks elements identitātei un dalībai sabiedrībā, kas balstās uz brīvību, demokrātiju, toleranci un solidaritāti. Ir jāsasniedz stabilāks līdzsvars starp Kopienas ekonomikas un kultūras aspektiem, lai šie aspekti varētu viens otru papildināt un stiprināt.

(6) Līgums dara Eiropas Savienību atbildīgu par ciešāku saišu radīšanu starp Eiropas tautām, un par dalībvalstu kultūras uzplaukuma veicināšanu, respektējot to nacionālās un reģionālās atšķirības un vienlaikus pievēršot uzmanību kopīgajam kultūras mantojumam. Īpaša uzmanība ir jāvelta Eiropas mazo kultūru un Eiropā mazāk izplatīto valodu statusa saglabāšanai.

(7) Tādēļ Kopiena ir apņēmusies strādāt, lai izveidotu visiem eiropiešiem kopēju kultūras telpu, kas ir atvērta, daudzveidīga un balstīta uz subsidiaritātes principu, īstenotu sadarbību starp visiem, kas darbojas kultūras nozarē, sekmētu tiesību aktus, ar ko veicina kultūras pasākumus un nodrošina cieņu pret kultūru dažādību, un Kopienas politikā iekļautu kultūras aspektus, kā paredzēts Līguma 151. panta 4. punktā.

(8) Lai iedzīvinātu visām Eiropas tautām kopīgu kultūras telpu, būtiski ir rosināt jaunradi, veicināt Eiropas dimensijas kultūras mantojumu, rosināt labākas savstarpējas zināšanas par Eiropas tautu kultūru un vēsturi, atbalstīt kultūru apmaiņu nolūkā uzlabot zināšanu izplatīšanu, un stimulēt sadarbību un jaunradi.

(9) Šajā saistībā ir jāveicina lielāka sadarbība starp tiem, kas darbojas kultūras jomā, rosinot viņus slēgt sadarbības nolīgumus, lai īstenotu kopīgus projektus, jāatbalsta pasākumi, kam ir konkrēti mērķi un izteikti eiropeiska būtība, jāsniedz atbalsts īpašiem un novatoriskiem pasākumiem, un jārosina apmaiņa un dialogs par konkrētiem tematiem Eiropas interesēs.

(10) Kultūras programmas "Kaleidoskops", "Ariadne" un "Rafaels", kas izveidotas attiecīgi ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 719/96/EK [6], Lēmumu Nr. 2085/97/EK [7] un Lēmumu Nr. 2228/97/EK [8], ir pirmā pozitīvā stadija, īstenojot Kopienas rīcību kultūras jomā. Tomēr Kopienas centieni kultūras jomā ir jāvienkāršo un jāstiprina, balstoties uz iepriekš minēto programmu novērtējuma rezultātiem un sasniegumiem.

(11) Saskaņā ar Komisijas paziņojumu "Programma 2000", ir jāpalielina Kopienas mēroga pasākumu efektivitāte, jo īpaši, koncentrējot resursus, kas pieejami iekšējai politikai, tostarp rīcībai kultūras jomā.

(12) Pirmo kultūras programmu novērtējums, plašas konsultācijas ar visām ieinteresētajām pusēm un 1998. gada 29. un 30. janvāra Eiropas Savienības Kultūras Foruma rezultāti ir ļāvuši gūt vērtīgu pieredzi.

(13) Kopienas darbībām kultūras jomā jāņem vērā katras kultūras nozares īpašais raksturs un līdz ar to — īpašās vajadzības.

(14) Eiropadome 1993. gada 21. un 23. jūnija Kopenhāgenas sanāksmes secinājumos aicināja padarīt Kopienas programmas pieejamas tām Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, kas parakstījušas asociācijas līgumus. Kopiena ir parakstījusi sadarbības nolīgumus ar vairākām trešām valstīm, kuros iekļauta kultūras klauzula.

(15) Tādējādi ar šo Lēmumu izveido vienotu kultūru sadarbības finansēšanas un plānošanas instrumentu, kura nosaukums ir programma "Kultūra 2000", laikposmam no 2000. gada 1. janvāra līdz 2004. gada 31. decembrim.

(16) Ar šo lēmumu attiecībā uz visu programmas darbības laiku nosaka finanšu shēmu, kas veido galveno atskaites punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 1999. gada 6. maija Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un budžeta procedūras uzlabošanu [9] 33. punkta nozīmē.

(17) Pasākumi šā lēmuma īstenošanai ir jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto izpildu pilnvaru īstenošanas procedūras [10].

(18) Saskaņā ar Līguma 5. pantā noteiktajiem subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem, ņemot vērā to, ka minētos mērķus dalībvalstis pienācīgi nevar sasniegt; paredzētās rīcības vēriena un ietekmes dēļ Kopiena tos var sasniegt labāk. Šajā lēmumā ir noteikts tikai minēto mērķu sasniegšanai vajadzīgais minimums, un tas nepārsniedz šim nolūkam vajadzīgo.

(19) Programmai "Kultūra 2000" jābūt vienīgajai programmai, kas no 2000. gada darbojas kultūras jomā. Tādēļ Lēmums Nr. 2228/97/EK ir jāatceļ,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ilgums un mērķi

Izveido vienotu kultūru sadarbības finansēšanas un plānošanas instrumentu, še turpmāk — programma "Kultūra 2000", laikposmam no 2000. gada 1. janvāra līdz 2004. gada 31. decembrim.

Programma "Kultūra 2000" dod ieguldījumu Eiropas tautām kopējas kultūras telpas veicināšanā. Šajā saistībā tā atbalsta sadarbību starp radošiem māksliniekiem, kultūras darbiniekiem, privātiem un sabiedriskiem atbalstītājiem, kultūras tīklu darbību un citus partnerus, kā arī dalībvalstu un citu līdzdalīgo valstu kultūras iestādes, lai sasniegtu šādus mērķus:

a) veicināt kultūras dialogu un savstarpējas zināšanas par Eiropas tautu kultūru un vēsturi;

b) veicināt jaunradi, kultūras pārnacionālu izplatīšanu un mākslinieku, autoru un citu kultūras darbinieku un speciālistu, kā arī viņu darbu kustību, īpaši pievēršoties jauniešiem un personām no sociāli nelabvēlīgas vides, kā arī kultūru daudzveidībai;

c) uzsvērt kultūru daudzveidību un jaunu kultūras izpausmes formu attīstību;

d) Eiropas mērogā uzsvērt un dalīties ar Eiropas nozīmes kopīgo kultūras mantojumu; izplatīt zinātību un veicināt labu praksi attiecībā uz tā saglabāšanu un aizsardzību;

e) sociālekonomiskajā attīstībā ņemt vērā kultūras lomu;

f) sekmēt starpkultūru dialogu un savstarpēju apmaiņu starp Eiropas kultūru un citām kultūrām;

g) nepārprotami atzīt kultūru par ekonomisku faktoru un sociālās integrācijas un pilsoniskuma faktoru;

h) cik vien iespējams daudziem pilsoņiem Eiropas Savienībā uzlabot pieeju kultūrai un līdzdalību tajā.

Programma "Kultūra 2000" veicina efektīvu saikni ar pasākumiem, kas īstenoti saskaņā ar citām Kopienas politikas jomām un kas iespaido kultūru.

2. pants

Kultūras darbību un pasākumu veidi

Lēmuma 1. pantā uzskaitītos mērķus sasniedz ar šādiem līdzekļiem:

a) īpašas novatoriskas un/vai eksperimentālas darbības;

b) integrētas darbības, uz ko attiecas strukturēti vairākgadu kultūras sadarbības nolīgumi;

c) īpaši kultūras pasākumi, kam piemīt Eiropas un/vai starptautiska dimensija.

Darbības un to īstenošanas pasākumi aprakstīti I pielikumā. Tās ir vai nu vertikālas (attiecas uz vienu kultūras jomu), vai horizontālas (saistītas ar vairākām kultūras jomām).

3. pants

Budžets

Laikposmā, kas minēts 1. pantā, programmas "Kultūra 2000" īstenošanas finansējums ir EUR 167 miljoni.

Gada apropriācijas apstiprina budžeta lēmējinstitūcija, ņemot vērā finanšu plānu.

4. pants

Īstenošana

1. Šā lēmuma īstenošanai vajadzīgos pasākumus attiecībā uz turpmāk norādītajiem jautājumiem pieņem saskaņā ar vadības procedūru, kas minēta 5. panta 2. punktā:

a) visu I pielikumā aprakstīto pasākumu un no tiem izrietošās gada programmas prioritātes un vispārīgās pamatnostādnes;

b) vispārīgs līdzsvars starp visām darbībām;

c) I pielikuma I.1., I.2. un I.3. darbībā aprakstīto dažādo projektu veidu atlases noteikumi un kritēriji;

d) Kopienas sniegtā finansiālā atbalsta apjoms, ilgums, sadale un saņēmēji;

e) sīki izstrādātas šīs programmas uzraudzības un novērtēšanas procedūras, 8. pantā noteiktā novērtējuma ziņojuma secinājumi un visi citi programmas "Kultūra 2000" pielāgošanas pasākumi, kas izriet no novērtējuma ziņojuma.

2. Pasākumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu šo lēmumu attiecībā uz visiem pārējiem jautājumiem, pieņem saskaņā ar 5. panta 3. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

5. pants

Komiteja

1. Komisijai palīdz Komiteja.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā minētais laikposms ir divi mēneši.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.

4. Komiteja pieņem savu reglamentu.

6. pants

Saskanība un komplementaritāte

Īstenojot programmu "Kultūra 2000", Komisija, sadarbībā ar dalībvalstīm, nodrošina vispārēju saskanību un komplementaritāti ar attiecīgajām Kopienas politikas jomām un rīcībām, kas iespaido kultūras jomu. Tas ir saistīts ar iespēju iekļaut papildu projektus, ko finansē citās Kopienas programmās.

7. pants

Trešās valstis un starptautiskas organizācijas

Līdzdalība programmā "Kultūra 2000" ir pieejama Eiropas ekonomikas zonas valstīm, kā arī Kiprai un Centrāleiropas un Austrumeiropas asociētajām valstīm, ievērojot nosacījumus, kas izklāstīti asociācijas līgumos un asociācijas līgumu papildprotokolos saistībā ar līdzdalību Kopienas programmās, kuri ir noslēgti vai noslēdzami ar šīm valstīm.

Programma "Kultūra 2000" pieļauj sadarbību ar citām trešām valstīm, kas noslēgušas asociācijas līgumus vai sadarbības nolīgumus, kuros ietvertas kultūras klauzulas, balstoties uz papildu finansējumu, kas pieejams saskaņā ar procedūrām, par kurām jāvienojas ar attiecīgajām valstīm.

Programma "Kultūra 2000" pieļauj kopīgu rīcību ar kultūras jomā kompetentām starptautiskām organizācijām, piemēram, UNESCO vai Eiropas Padomi, balstoties uz kopīgiem ieguldījumiem un saskaņā ar dažādiem noteikumiem, kas ir spēkā katrā iestādē vai organizācijā, lai īstenotu 2. pantā minētās kultūras darbības un pasākumus.

8. pants

Novērtēšana un uzraudzība

Ne vēlāk kā 2002. gada 31. decembrī Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai sīki izstrādātu novērtējuma ziņojumu par programmas "Kultūra 2000" rezultātiem, ņemot vērā tās mērķus, un, vajadzības gadījumā, iesniedz arī priekšlikumus šā lēmuma grozījumiem.

Pēc programmas "Kultūra 2000" beigām Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ziņojumu par tās īstenošanu. Turklāt Komisija katru gadu Eiropas Parlamentam, Padomei un Reģionu komitejai iesniedz īsu ziņojumu, lai uzraudzītu programmas "Kultūra 2000" īstenošanu.

Šajos novērtējuma ziņojumos īpaši uzsver pievienotās vērtības radīšanu, īpaši tādas vērtības radīšanu, kam ir kultūras raksturs, un Kopienas finansiālā atbalsta sociālekonomiskās sekas.

9. pants

Atcelšana

No 2000. gada 1. janvāra atceļ Lēmumu Nr. 2228/97/EK.

10. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā tā publicēšanas dienā Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2000. gada 1. janvāra.

Briselē, 2000. gada 14. februārī

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētāja

N. Fontaine

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

J. Gana

[1] OV L 211, 2.3.1998., 18. lpp.

[2] OV C 51, 22.2.1999., 68. lpp.

[3] Eiropas Parlamenta 1998. gada 5. novembra Atzinums (OV C 359, 23.11.1998., 28. lpp.), Padomes 1999. gada 28. jūnija kopējā nostāja (OV C 232, 13.8.1999., 25. lpp.) un Eiropas Parlamenta 1999. gada 28. oktobra Lēmums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts). Padomes 2000. gada 24. janvāra lēmums un Eiropas Parlamenta 2000. gada 3. februāra lēmums.

[4] OV L 161, 26.6.1999., 1. lpp.

[5] OV C 305, 7.10.1997., 1. lpp.

[6] OV L 99, 20.4.1996., 20. lpp.

[7] OV L 291, 24.10.1997., 26. lpp.

[8] OV L 305, 8.11.1997., 31. lpp.

[9] OV C 172, 18.6.1999., 1. lpp.

[10] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

PROGRAMMAS "KULTŪRA 2000" DARBĪBAS UN ĪSTENOŠANAS PASĀKUMI

I. Darbību un pasākumu apraksts

I.1. Īpašas novatoriskas un/vai eksperimentālas darbības

Katru gadu Kopiena atbalstīs pasākumus un projektus, kas īstenoti partnerībā vai saistībā ar tīkliem. Šajos projektos jābūt iesaistītiem dalībniekiem no vismaz trijām programmā "Kultūra 2000" līdzdalīgām valstīm, balstoties uz prioritātēm, kas noteiktas pēc konsultēšanās ar 5. pantā minēto Komiteju, neskarot programmas pieejamību asociētajām valstīm līdzdalībai saskaņā ar 7. pantā paredzētajām procedūrām. Šīs darbības principā aptvers vienu gadu, un šo termiņu var pagarināt uz diviem papildu gadiem. Šīm vertikālajām darbībām (kas attiecas uz vienu kultūras jomu) vai horizontālajām darbībām (kas saistītas ar vairākām kultūras jomām) jābūt novatoriskām un/vai eksperimentālām, un to galvenajiem mērķiem jābūt šādiem:

i) galvenokārt uzsvērt pieejas vienkāršošanu kultūrai un visu eiropiešu, īpaši jauniešu un vismazāk priviliģēto personu, plašāku līdzdalību kultūrā, visā viņu sociālajā, reģionālajā un kultūru daudzveidībā;

ii) rosināt jaunu izteiksmes formu rašanos un izplatīšanos gan tradicionālās kultūras jomās, gan līdzās tām (piemēram, mūzikā, izpildītājmākslā, plastikā un vizuālajā mākslā, fotogrāfijā, arhitektūrā, literatūrā, grāmatās un lasīšanā, kultūras mantojumā, to skaitā kultūras ainavā, un bērniem paredzētajā kultūrā);

iii) atbalstīt projektus, kuru mērķis ir veicināt pieeju grāmatām un lasīšanai, kā arī apmācīt speciālistus, kas darbojas šajā jomā;

iv) atbalstīt sadarbības projektus, kuru mērķis ir Eiropas mērogā saglabāt, dalīties, izcelt un aizsargāt Eiropas nozīmes kopīgo kultūras mantojumu;

v) atbalstīt multivides produktu radīšanu, kas pielāgoti dažādu auditoriju vajadzībām, un tādējādi padarīt Eiropas māksliniecisko jaunradi un mantojumu redzamāku un pieejamāku visiem;

vi) rosināt iniciatīvas, diskusijas un sadarbību starp kultūras un sociālkultūras darbiniekiem, kas darbojas sociālās integrācijas jomā, īpaši jauniešu integrācijas jomā;

vii) sekmēt starpkultūru dialogu un Eiropas kultūras un citu kultūru savstarpēju apmaiņu, konkrēti, rosinot sadarbību attiecībā uz vispārējas intereses tematiem starp dalībvalstu un trešo valstu kultūras iestādēm un/vai citiem dalībniekiem kultūras jomā;

viii) veicināt kultūras pasākumu tiešu izplatīšanu, izmantojot informācijas sabiedrības jaunās tehnoloģijas.

Kopienas atbalsts nedrīkst pārsniegt 60 % no konkrētās darbības budžeta. Vairākumā gadījumu šis atbalsts nedrīkst būt mazāks par EUR 50000 vai lielāks par EUR 150000 gadā.

I.2. Integrētas darbības, uz ko attiecas strukturēti vairākgadu kultūras sadarbības nolīgumi

Programma "Kultūra 2000" sekmē ciešākas attiecības un kopīgu darbu, atbalstot kultūras tīklus, īpaši kultūras darbinieku, kultūras organizāciju un kultūras iestāžu tīklus, īpaši iesaistot speciālistus dažādās līdzdalīgajās valstīs ar mērķi īstenot strukturētus kultūras projektus gan Kopienā, gan ārpus tās. Šis pasākums attiecas uz nozīmīgiem projektiem ar labu kvalitāti un Eiropas dimensiju, kuros iesaistītas vismaz piecas programmā "Kultūra 2000" līdzdalīgas valstis.

Kultūras sadarbības nolīgumu mērķis būs īstenot strukturētas vairākgadu kultūras darbības starp vairāku dalībvalstu un programmā "Kultūra 2000" līdzdalīgo trešo valstu dalībniekiem. Šie nolīgumi būs saistīti ar pārnacionālām darbībām, kas attiecas uz vienu kultūras jomu (vertikālās darbības), piemēram, mūziku, izpildītājmākslu, plastiku un vizuālo mākslu, literatūru, grāmatām un lasīšanu, to skaitā tulkošanu, un kultūras mantojumu. Turklāt, izmantojot arī jaunos informācijas nesējus, tie sekmēs pārnozaru integrētu darbību (uz sinerģiju balstītu horizontālas darbību) īstenošanu, t.i., saistīs dažādas kultūras jomas.

Sadarbības nolīgumos, kas šādi ierosināti uz laiku līdz trim gadiem, paredz dažas vai visas šīs darbības:

i) darbu un citu kultūras pasākumu kopīga veidošana un aprite Eiropas Savienībā (piemēram, izstādes, festivāli utt.), padarot tos pieejamus iespējami daudziem pilsoņiem;

ii) mākslinieku, autoru un citu kultūras darbinieku mobilitāte;

iii) kultūras jomas speciālistu tālāka apmācība un pieredzes apmaiņa gan akadēmiskā, gan praktiskā ziņā;

iv) Kopienā esošo kultūras objektu un pieminekļu izcelšana nolūkā vairot zināšanas par Eiropas kultūru;

v) zinātniskie projekti, sabiedrības informēšanas kampaņas, ar mācīšanu un zināšanu izplatīšanu saistītas darbības, semināri, kongresi, sanāksmes par Eiropas nozīmes kultūras tematiem;

vi) jauno tehnoloģiju izmantošana;

vii) projekti, kuru mērķis ir izcelt kultūru daudzveidību un daudzvalodību, veicināt savstarpējas zināšanas par Eiropas tautu vēsturi, saknēm, kopīgajām kultūras vērtībām un kopīgo kultūras mantojumu.

Pēc konsultēšanās ar Lēmuma 5. panta 1. punktā minēto Komiteju, Kopiena sniegs atbalstu kultūras sadarbības nolīgumu īstenošanai. Ir iecerēts, ka šis atbalsts attieksies ne vien uz daļu projekta finansējuma, bet arī izdevumiem, kuri saistīti ar ilgstošas, iespējams, vairākgadu sadarbības uzsākšanu tādā juridiskā formā, kas atzīta kādā no Savienības dalībvalstīm.

Lai nolīgums būtu noslēgts, dalībniekiem, kas iesaistīti darbībās, kuras veic saskaņā ar to, jābūt no vismaz piecām programmā "Kultūra 2000" līdzdalīgajām valstīm.

Atbildīgajiem par vairākgadu kultūras sadarbības nolīgumiem, par ko saņem Kopienas atbalstu ilgāk nekā vienu gadu, katra gada beigās jāiesniedz Komisijai kopsavilkums par veiktajām darbībām un ar katru darbību saistītajām izmaksām, lai Kopienas atbalstu uz projekta laiku varētu turpināt.

Kopienas atbalsts nedrīkst pārsniegt 60 % no kultūras sadarbības nolīguma budžeta. Tas nedrīkst pārsniegt EUR 300000 gadā.

Šo atbalstu var palielināt maksimāli par 20 %, lai segtu attiecīgās kultūras sadarbības nolīgumu pārvaldības izmaksas.

I.3. Īpaši kultūras pasākumi, kam piemīt Eiropas un/vai starptautiska dimensija

Šiem nozīmīgajiem, liela mēroga pasākumiem jāgūst būtiska rezonanse eiropiešu vidū un jāpalīdz paaugstināt viņu piederības sajūtu vienai kopienai, kā arī viņi jāinformē par dalībvalstu kultūru daudzveidību un starpkultūru un starptautisko dialogu.

Pie šādiem pasākumiem jo īpaši pieder:

i) Eiropas Kultūras galvaspilsēta un Eiropas Kultūras mēnesis;

ii) simpoziju organizēšana, kas veltīti visus interesējošu kultūras jautājumu pētīšanai, lai veicinātu kultūru dialogu gan Kopienā, gan ārpus tās;

iii) novatorisku kultūras pasākumu organizēšana, kam ir plaša rezonanse un kas ir vispārpieejami pilsoņiem, īpaši kultūras mantojuma, mākslas pasākumu un Eiropas vēstures jomā, un kas jo īpaši nodrošina saikni starp izglītību, mākslu un kultūru;

iv) eiropiešu mākslinieciskā talanta apzināšanās un izcelšana, īpaši jauniešu vidū, cita starpā, izmantojot Eiropas balvas dažādās kultūras jomās: literatūrā, tulkošanā, arhitektūrā utt.;

v) atbalsts projektiem, ko atzinušas attiecīgās līdzdalīgo valstu iestādes un kuri saistīti ar izcilas nozīmes kultūras mantojuma saglabāšanu un aizsardzību, kas sniedz ieguldījumu novatorisku koncepciju, metožu un tehnoloģiju attīstībā un izplatīšanā, un kurus var raksturot kā "Eiropas mantojuma laboratorijas".

Ar šiem pasākumiem saistītās prioritātes noteiks pēc konsultēšanās ar Lēmuma 5. pantā minēto Komiteju.

Kopienas atbalsts nedrīkst pārsniegt 60 % no konkrētā kultūras pasākuma budžeta. Atbalsts i) daļā minētajiem pasākumiem nedrīkst būt mazāks par EUR 200000 vai lielāks par 1 miljonu EUR gadā. Attiecīgie ierobežojumi ii) līdz v) daļā minētajiem pasākumiem vairākumā gadījumu būs ne mazāk kā EUR 150000 gadā un visos gadījumos ne vairāk kā EUR 300000 gadā. Paredzamais sadalījums šīm darbībām ir 10 % no programmas finansējuma.

Trīs veidu darbības un pasākumi, kas aprakstīti I.1., I.2., un I.3. daļā, ir īstenojami, izmantojot vertikālo (kas attiecas uz vienu kultūras jomu) vai horizontālo (kas saistīta ar vairākām kultūras jomām) pieeju.

Šo pieeju aptuvens raksturojums ir dots II pielikumā.

II. Koordinācija ar pārējiem Kopienas instrumentiem kultūras jomā

Komisija nodrošinās koordināciju ar citiem Kopienas instrumentiem, kas kultūras jomā darbojas ar īpašu darbību, kultūras sadarbības nolīgumu un īpašu kultūras pasākumu starpniecību, galvenokārt nolūkā veicināt un organizēt sadarbību starp nozarēm, kam ir kopīgas un tuvas intereses, piemēram:

- kultūra un tūrisms (kultūras tūrisms),

- kultūra, izglītība un jaunatne (īpaši skolu un koledžu nodrošināšana ar audiovizuāliem un multivides produktiem par Eiropas kultūru, ar radošo vai izpildītājmākslinieku komentāriem),

- kultūra un nodarbinātība (sekmējot darbvietu radīšanu kultūras jomā, īpaši jaunajās kultūras nozarēs),

- kultūra un ārējie sakari,

- kultūras statistika, kas izriet no apmaiņas ar salīdzināmu statistikas informāciju Kopienas mērogā,

- kultūra un iekšējais tirgus,

- kultūra un zinātniskā izpēte,

- kultūra un kultūras preču eksports.

III. Saziņa

Kopienas atbalsta saņēmējiem visā ar projektu saistītajā informācijā un paziņojumos skaidri un cik vien iespējams redzami jāpiemin šis atbalsts.

IV. Tehniskā palīdzība un papildu darbības

Īstenojot programmu "Kultūra 2000", Komisija var izmantot tehniskās palīdzības organizācijas, kuru finansējums ir ieplānots programmas kopējā finansējumā un nedrīkst pārsniegt 3 % no tā. Tā var arī izmantot ekspertus vai ekspertu tīklus, ievērojot tādus pašus nosacījumus.

Bez tam, Komisija var organizēt novērtējuma pētījumus, kā arī rīkot seminārus, kolokvijus vai citas ekspertu sanāksmes, kas varētu palīdzēt programmas "Kultūra 2000" īstenošanā. Komisija var organizēt arī pasākumus, kas saistīti ar informāciju, publicēšanu un izplatīšanu.

V. Kontaktpunkti

Komisija un dalībvalstis brīvprātīgi organizēs un pastiprinās savstarpējo informācijas apmaiņu, lai īstenotu programmu "Kultūra 2000", izmantojot kultūras kontaktpunktus, kas būs atbildīgi par:

- programmas veicināšanu,

- programmas pieejamības sekmēšanu cik iespējams daudziem kultūras jomas speciālistiem un darbiniekiem un viņu līdzdalības rosināšanu, efektīvi izplatot informāciju,

- efektīvas saiknes nodrošināšanu starp dažādām iestādēm, kas sniedz palīdzību kultūras nozarei dalībvalstīs, tādējādi sekmējot komplementaritāti starp programmas "Kultūra 2000" ietvaros veiktajiem pasākumiem un valstu atbalsta pasākumiem,

- informācijas un saskares nodrošināšanu attiecīgā līmenī starp kultūras darbiniekiem, kas piedalās programmā "Kultūra 2000" un tiem, kas piedalās citās Kopienas programmās, kuras pieejamas kultūras projektiem.

VI. Vispārīgs budžeta sadalījums

VI.1. Darbības sākumā un ne vēlāk kā katra gada 1. martā, Komisija iesniegs Komitejai iepriekšēju budžeta resursu sadalījumu pēc darbības veida, šim nolūkam ņemot vērā šā Lēmuma 1. pantā noteiktos mērķus.

VI.2. Pieejamos līdzekļus sadalīs iekšēji, saskaņā ar šādām orientējošām pamatnostādnēm:

a) līdzekļi, kas piešķirti īpašām novatoriskām un/vai eksperimentālām darbībām, nedrīkst pārsniegt 45 % no programmas "Kultūra 2000" gada budžeta;

b) līdzekļi, kas piešķirti integrētām darbībām, uz ko attiecas strukturēti vairākgadu kultūras sadarbības nolīgumi, nedrīkst būt mazāki par 35 % no programmas "Kultūra 2000" gada budžeta;

c) līdzekļiem, kas piešķirti īpašiem kultūras pasākumiem, kam piemīt Eiropas un/vai starptautiska dimensija, jābūt aptuveni 10 % apmērā no programmas "Kultūra 2000" gada budžeta;

d) atlikušie izdevumi, to skaitā ar kontaktpunktiem saistītie izdevumi, ir aptuveni 10 % apmērā no programmas "Kultūra 2000" gada budžeta.

VI.3. Visi iepriekš minētie procentuālie apjomi ir aptuveni, un Komiteja tos var pielāgot saskaņā ar Lēmuma 4. pantā noteikto procedūru.

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

HORIZONTĀLO UN VERTIKĀLO PIEEJU APTUVENS RAKSTUROJUMS

Programmas "Kultūra 2000 trīs darbības veido vertikālu pieeju (kas attiecas uz vienu kultūras jomu) vai horizontālu pieeju (kas saistīta ar vairākām kultūras jomām)."

Orientējoši tās var aplūkot šādi.

I. Vertikālā pieeja

Tā ir nozaru pieeja, kas cenšas ņemt vērā katras kultūras jomas īpašās vajadzības.

a) Šādās jomās: mūzika, izpildītājmāksla, plastika un vizuālā māksla, arhitektūra un citas mākslinieciskās izpausmes formas, piemēram, multivide, fotogrāfija, bērnu kultūra un ielas māksla. Šai pieejai saskaņā ar katras kultūras nozares individuālajiem aspektiem:

i) jāveicina apmaiņa un sadarbība starp kultūras darbiniekiem;

ii) jāpalīdz mākslinieku un viņu darbu kustībai visā Eiropā;

iii) jāuzlabo apmācības un tālākas apmācības iespējas, īpaši, ja tās saistītas ar kultūras jomā strādājošo (to skaitā skolotāju un studentu) mobilitāti;

iv) jārosina jaunrade, vienlaikus atbalstot to darbību īstenošanu, kas atbalsta Eiropas māksliniekus un viņu darbus iepriekš minētajās jomās Eiropā, un sekmē dialogu un apmaiņu ar citām pasaules kultūrām;

v) jāatbalsta iniciatīvas, kas izmanto jaunradi kā sociālās integrācijas līdzekli.

b) Attiecībā uz grāmatām, lasīšanu un tulkošanu, šīs pieejas mērķi ir:

i) rosināt apmaiņu un sadarbību starp dažādu dalībvalstu un citu programmā līdzdalīgo valstu, kā arī trešo valstu iestādēm un/vai indivīdiem;

ii) uzlabot zināšanas un to izplatīšanu saistībā ar literāro jaunradi un Eiropas tautu vēsturi, atbalstot literāru un dramaturģijas darbu un uzziņu literatūras tulkošanu, īpaši to darbu tulkošanu, kas ir mazāk izplatītās Eiropas valodās un Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu valodās;

iii) rosināt grāmatu un lasīšanas jomā strādājošo mobilitāti un turpmāku apmācību;

iv) veicināt grāmatas un lasīšanu, īpaši jauniešu un to sabiedrības slāņu vidū, kas atrodas nelabvēlīgā vidē.

Lēmuma I.1. pielikuma pirmajā daļā norādīto nosacījumu attiecībā uz minimālo dalībnieku skaitu, kas vajadzīgi no katras līdzdalīgās valsts, lai iesniegtu projektus programmā "Kultūra 2000", var pielāgot, ņemot vērā literārās tulkošanas īpašās vajadzības.

c) Attiecībā uz Eiropas nozīmes kultūras mantojumu, konkrēti, intelektuālo un neintelektuālo, kustamo un nekustamo mantojumu (muzejiem un krātuvēm, bibliotēkām, arhīviem, ietverot fotogrāfiju arhīvus un audiovizuālos arhīvus, kas aptver kultūras darbus), arheoloģijas un zemūdens mantojumu, arhitektūras mantojumu, kultūras objektiem un ainavām (kultūras un dabas precēm), šīs pieejas mērķis ir:

i) rosināt sadarbības projektus, kuru mērķis ir Eiropas kultūras mantojuma saglabāšana un atjaunošana;

ii) rosināt starptautiskas sadarbības attīstību starp iestādēm un/vai indivīdiem, lai sniegtu ieguldījumu zinātības apmaiņā un labas prakses izveidē attiecībā uz kultūras mantojuma saglabāšanu un aizsardzību;

iii) uzlabot pieeju kultūras mantojumam, ja tam piemīt Eiropas dimensija, un rosināt visas sabiedrības aktīvu līdzdalību, īpaši bērnu, jauniešu un tādu personu līdzdalību, kam ir ierobežota pieeja kultūrai, un Kopienas lauku un nomaļo reģionu iedzīvotāju līdzdalību;

iv) rosināt kultūras jomā strādājošo mobilitāti un apmācību saistībā ar kultūras mantojumu;

v) rosināt starptautisku sadarbību, lai attīstītu jaunas tehnoloģijas un jauninājumus dažādās mantojuma nozarēs, kā arī saglabātu tradicionālos amatus un metodes;

vi) kultūras mantojumu ņemt vērā citās Kopienas politikas jomās un programmās;

vii) rosināt sadarbību ar trešām valstīm un attiecīgām starptautiskām organizācijām.

Dažādu kultūras dzīves nozaru (izpildītājmākslas un vizuālās mākslas, grāmatu un lasīšanas, kultūras mantojuma utt.) īpašās vajadzības ņems vērā, līdzsvaroti piešķirot līdzekļus.

II. Horizontālā pieeja

Šīs pieejas mērķis ir veicināt sinerģiju un attīstīt kultūras jaunradi, gan sekmējot pārnozaru darbības, kurās iesaistītas vairākas kultūras nozares, gan atbalstot kopīgus pasākumus, kas saistīti ar dažādām Kopienas programmām un politikas jomām (īpaši tām, kuras attiecas uz izglītību, jaunatni, profesionālo apmācību, nodarbinātību utt.).

Šīm darbībām piešķir apmēram 10 % no programmas finansējuma.

--------------------------------------------------