Padomes Regula (EK) Nr. 1267/1999

(1999. gada 21. jūnijs),

ar ko paredz Pirmspievienošanās struktūrpolitikas programmu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas Līgumu, un jo īpaši tā 308. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [3],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu [4],

(1) tā kā 1997. gada 12. un 13. decembrī Luksemburgā notikušās Eiropadomes sanāksmes secinājumi paredz Centrāleiropas un Austrumeiropas kandidātvalstīm uzlabotu pirmspievienošanās stratēģiju un Kiprai īpašu pirmspievienošanās stratēģiju;

(2) tā kā 1997. gada 12. un 13. decembrī Luksemburgā notikušās Eiropadomes sanāksmes secinājumi paredz, ka palīdzība, kas ir noteikta šajā regulā, pagaidām ir jāpiešķir 10 Centrāleiropas un Austrumeiropas kandidātvalstīm;

(3) tā kā Padomes Regula (EK) Nr. 622/98 (1998. gada 16. marts) par palīdzību kandidātvalstīm atbilstīgi pirmspievienošanās stratēģijai, un jo īpaši par pievienošanās partnerību izveidi [5] nosaka, ka šīm partnerībām ir jābūt prioritāro reģionu un visu palīdzībai pirms pievienošanās pieejamo līdzekļu vienotam pamatam;

(4) tā kā pirmspievienošanās stratēģijā ir noteikums par Pirmspievienošanās struktūrpolitikas programmu (ISPA), ko virzīs uz kandidātvalstu sakārtošanu saskaņā ar Kopienas infrastruktūras standartiem un finansiālu ieguldījumu vides pasākumos, un transporta infrastruktūras pasākumiem;

(5) tā kā Kopienas palīdzība saskaņā ar ISPA kopā ar Kopienas palīdzību saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 3906/89 (1989. gada 18. decembris) par ekonomisku palīdzību Ungārijas Republikai un Polijas Tautas Republikai [6] un Kopienas palīdzība saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1268/1999 (1999. gada 21. jūnijs) par Kopienas atbalstu pirmspievienošanās pasākumiem lauksaimniecības un lauku attīstībai Centrāleiropas un Austrumeiropas kandidātvalstīs laikposmā pirms to pievienošanās [7] ir jākoordinē saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1266/1999 (1999. gada 21. jūnijs) par atbalsta koordināciju kandidātvalstīm sakarā ar pirmspievienošanās stratēģiju un par Regulas (EEK) Nr. 3906/89 grozījumiem [8] un uz to ir jāattiecina Regulas (EK) Nr. 622/98 un atsevišķo lēmumu par Pievienošanās partnerībām noteikumi par nosacījumiem;

(6) tā kā transporta infrastruktūras pasākumu un vides pasākumu finansējuma mērķim, ņemot vērā saņēmējvalsts īpašo stāvokli, jābūt līdzsvarā;

(7) tā kā Kopienas palīdzībai saskaņā ar ISPA būtu jāpalīdz kandidātvalstīm īstenot acquis communautaire vides jomā un jāsekmē noturīga attīstība šajās valstīs;

(8) tā kā Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1692/96/EK (1996. gada 23. jūlijs) par Kopienas pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai [9] apraksta kritērijus kopējas ieinteresētības projektiem, kuri vajadzības gadījumā būtu jāizmanto, izvēloties pasākumus, kas ir atbilstoši saskaņā ar šo regulu;

(9) tā kā Padomes sāktajam Transporta infrastruktūras vajadzību novērtējumam (TINA) būtu jāatvieglina prioritāro pasākumu izvēles process Eiropas transporta tīkla attīstīšanai transporta jomā laikā pirms pievienošanās;

(10) tā kā, lai atvieglinātu pasākumu sagatavošanu, būtu jāparedz noteikums Komisijai izstrādāt indikatīvo asignējumu kopējiem Kopienas līdzekļiem saskaņā ar ISPA, kas kandidātvalstīm ir pieejami saistībām;

(11) tā kā 1997. gada 12. un 13. decembrī Luksemburgā notikušās Eiropadomes sanāksmes secinājumu 17. pants paredz, ka, piešķirot palīdzību, finanšu atbalsts valstīm, kas iesaistītas paplašināšanās procesā, neatkarīgi no pievienošanās laika pamatosies uz vienlīdzīguma principu, īpašu uzmanību veltot valstīm ar vislielāko vajadzību;

(12) tā kā saskaņā ar ISPA sniegtās Kopienas palīdzības attiecīgās likmes būtu jānosaka tā, lai veicinātu līdzekļu izmantojuma izdevīgumu, sekmētu līdzfinansējumu un privātu finanšu avotu izmantojumu un ņemtu vērā pasākumu spējas radīt nozīmīgu tīro ieņēmumu;

(13) tā kā attiecībā uz Kopienas palīdzību finanšu palīdzības īstenošanā jānodrošina maksimāla caurskatāmība, un asignējumu izmantojumam jāpiemēro stingra uzraudzība;

(14) tā kā saskaņā ar ISPA piešķirtās Kopienas palīdzības pienācīgas pārvaldības nolūkā būtu jāpieņem klauzula par novērtējuma, pārvaldības, izskatīšanas un uzraudzības darbību iedarbīgām metodēm, kas precizē principu, kurš regulē novērtējumu, nosaka pārvaldības veidu un noteikumus, kas to regulē, un to, kā jāreaģē, ja ir pārkāpumi vai nav izpildīts viens no nosacījumiem, ko nosaka, kad piešķir palīdzību saskaņā ar ISPA;

(15) tā kā pārejas periodā laikā no 1999. gada 1. janvāra līdz 2001. gada 31. decembrim katra atsauce uz eiro visumā būtu jāsaprot kā atsauce uz eiro kā naudas vienību 2. panta otrajā teikumā Padomes Regulā (EK) 974/98 (1998. gada 3. maijs) par eiro ieviešanu [10];

(16) tā kā pārvaldības komitejai šīs regulas īstenošanas nolūkā būtu jāpalīdz Komisijai;

(17) tā kā šajā regulā paredzēto pasākumu īstenošana, palīdzēs sasniegt Kopienas mērķus; tā kā Līgums šīs regulas pieņemšanai neparedz citas pilnvaras kā tās, kas noteiktas 308. pantā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Definīcija un mērķis

1. Ar šo ir nodibināta Pirmspievienošanās struktūrpolitikas programma, kura turpmāk saukta par "ISPA".

ISPA, lai sekmētu sagatavošanos iestājai Eiropas Savienībā, saskaņā ar šīs regulas noteikumiem nodrošina palīdzību ekonomiskās un sociālās kohēzijas, vides un transporta politikas jomā šādām kandidātvalstīm: Bulgārijai, Čehijas Republikai, Igaunijai, Ungārijai, Latvijai, Lietuvai, Polijai, Rumānijai, Slovākijai un Slovēnijai, kuras turpmāk sauktas par "saņēmējvalstīm".

2. Saskaņā ar ISPA piešķirtā Kopienas palīdzība sekmēs attiecīgo mērķu sasniegšanu, kas katrai saņēmējvalstij noteikti Pievienošanās partnerībā, un atbilstošās valsts programmas vides un transporta infrastruktūras tīklu uzlabošanai.

2. pants

Atbilstošie pasākumi

1. Kopienas palīdzība, ko finansē saskaņā ar ISPA, iekļauj projektus, kāda projekta posmus, kuri tehniski un finansiāli ir neatkarīgi, projektu grupas vai projektu plānus vides vai transporta jomā, kuri turpmāk kopēji saukti par "pasākumiem". Projekta posms var attiekties arī uz sākotnējiem, realizējamības un tehniskiem pētījumiem, kas ir vajadzīgi projekta veikšanai.

2. Kopiena, ievērojot mērķus, kas minēti 1. pantā, sniedz palīdzību saskaņā ar ISPA:

a) vides pasākumiem, kas saņēmējvalstīm dod iespēju izpildīt Kopienas vides tiesību aktu prasības un Pievienošanās partnerību mērķus;

b) transporta infrastruktūras pasākumiem, kas sekmē ilgtspējīgu mobilitāti, un jo īpaši tiem, kas ir kopējas ieinteresētības projekti, kurus pamato Lēmuma Nr. 1692/96/EK kritēriji, un tiem, kas dod iespēju saņēmējvalstīm izpildīt Pievienošanās partnerību mērķus; tas ietver sevī valsts tīklu savstarpēju savienojamību un izmantojamību, kā arī valsts tīklu un Eiropas komunikāciju tīklu savstarpēju savienojamību un izmantojamību kopā ar pieeju Eiropas tīkliem.

Pasākumiem ir jābūt pietiekami vērienīgiem, lai tie būtu nozīmīgi vides aizsardzības jomā vai transporta infrastruktūras tīklu uzlabošanā. Katra pasākuma kopējās izmaksas principā nav mazākas par 5 miljoniem eiro. Pienācīgi pamatotos gadījumos, ņemot vērā īpašos apstākļus, pasākuma kopējās izmaksas var būt mazākas par 5 miljoniem eiro.

3. Pasākumi vides jomā un pasākumi attiecībā uz transporta infrastruktūru ir līdzsvarā.

4. Palīdzību var sniegt arī:

a) iepriekšējiem pētījumiem, kas attiecas uz atbilstošajiem pasākumiem, tostarp tiem, kas ir nepieciešami to īstenošanai;

b) tehniskā nodrošinājuma pasākumiem, tostarp informēšanas un reklāmas akcijām, jo īpaši:

i) horizontālajiem pasākumiem tādiem kā salīdzinošie pētījumi, lai novērtētu Kopienas palīdzības ietekmi;

ii) pasākumiem un pētījumiem, kas sekmē projektu aplēsi, uzraudzību, izvērtējumu vai kontroli un stiprina un nodrošina projektu un Pievienošanās partnerību koordināciju un saskanību;

iii) pasākumiem un pētījumiem, lai nodrošinātu iedarbīgu projekta vadību un īstenošanu un izdarītu vajadzīgos pielāgojumus.

3. pants

Finanšu līdzekļi

Kopienas palīdzību pēc ISPA piešķir laikā no 2000. līdz 2006. gadam.

Atļauju gada apropriācijām finanšu plāna robežās piešķir attiecīga budžeta lēmējinstitūcija.

4. pants

Indikatīvais sadalījums

Komisija, lemjot saskaņā ar procedūru, kas noteikta 14. pantā, izstrādā kopējās Kopienas palīdzības pēc ISPA indikatīvu sadalījumu saņēmējvalstu starpā, pamatojoties uz noteiktiem kritērijiem – iedzīvotāju skaitu, iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju, ņemot vērā pirktspējas paritāti, un teritoriju.

Šo sadalījumu var pielāgot, lai ņemtu vērā katras saņēmējvalsts iepriekšējos gados paveikto, īstenojot ISPA pasākumus. Pienācīgi ņem vērā arī valstu attiecīgos trūkumus vides un transporta infrastruktūrā.

5. pants

Atbilstība Kopienas politikai

1. Pasākumi, ko Kopiena finansē saskaņā ar ISPA, izpilda Eiropas Līgumos izklāstītos noteikumus, ieskaitot īstenošanas noteikumus valsts atbalsta noteikumu piemērojumam, un sekmē Kopienas politikas īstenojumu, jo īpaši vides aizsardzības un uzlabošanas, transporta un Eiropas tīklu jomā.

2. Komisija nodrošina koordināciju un saskaņotību starp pasākumiem, kurus veic saskaņā ar šo regulu, un pasākumiem, ko veic, izmantojot dotācijas no Kopienas budžeta, ieskaitot dotācijas no Kopienas iniciatīvām pārrobežu starptautiskai un starpreģionālai sadarbībai, Eiropas Investīciju bankas (EIB) darbībām, ieskaitot pasākumus, kurus veic, izmantojot tās pirmspievienošanās fondu, kā arī citus Kopienas finanšu līdzekļus, un informē Komiteju, ko izveido saskaņā ar šīs regulas 14. pantu.

3. Komisija mēģina rast koordināciju un saskaņotību starp pasākumiem, kurus saņēmējvalstīs veic saskaņā ar šo regulu, un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB), Pasaules bankas un citu šādu finanšu iestāžu darbībām, un informē Komiteju, ko izveido saskaņā ar šīs regulas 14. pantu.

6. pants

Palīdzības formas un likme

1. Kopienas palīdzība saskaņā ar ISPA var būt neatmaksājama tieša palīdzība, atmaksājama palīdzība vai jebkāda cita veida palīdzība.

Palīdzību, ko atmaksā vadības iestādei vai kādai citai valsts iestādei, izmanto atkārtoti tam pašam mērķim.

2. Kopienas palīdzība saskaņā ar ISPA var sasniegt 75 % no valsts vai līdzvērtīgiem izdevumiem, ieskaitot tādu iestāžu izdevumus, kuru darbība tiek veikta, pamatojoties uz administratīviem un tiesiskiem aktiem, kā dēļ tās uzskata par valsts iestādēm līdzvērtīgām iestādēm. Komisija saskaņā ar 14. pantā noteikto procedūru var pieņemt lēmumu palielināt šo likmi līdz 85 %, jo īpaši, ja tā uzskata, ka likme, kas pārsniedz 75 %, ir vajadzīga tādu projektu īstenošanai, kas ir būtiski svarīgi ISPA vispārējo mērķu sasniegšanai.

Izņemot atmaksājamas palīdzības gadījumu vai ja ir būtiska Kopienas ieinteresētība, palīdzības likmi var samazināt, lai ņemtu vērā:

a) līdzfinansēšanas iespēju;

b) pasākuma spēju radīt ienākumus;

c) principa "piesārņotājs maksā" pienācīgu piemērojumu.

3. Pasākumi, kas rada ienākumus saskaņā ar 2. punkta b) apakšpunktu, ir tie, kas attiecas uz:

a) infrastruktūru, kuras izmantojums paredz samaksu, ko sedz lietotāji;

b) ienesīgiem ieguldījumiem vides sektorā.

4. Ārkārtējā gadījumā iepriekšēju pētījumu un tehniskā nodrošinājuma pasākumu var finansēt 100 % apmērā.

Saskaņā ar šo punktu pēc Komisijas iniciatīvas vai Komisijas vārdā veikti kopējie izdevumi nedrīkst pārsniegt 2 % no kopējā asignējuma programmai ISPA.

7. pants

Pasākumu aplēse un apstiprinājums

1. Komisija pieņem lēmumus par pasākumiem, kas finansējami pēc ISPA, saskaņā ar 14. pantā noteikto procedūru.

2. Pieteikumus par palīdzības piešķiršanu saņēmējvalstis iesniedz Komisijai. Tomēr Komisija saskaņā ar 2. panta 4. punktu var piešķirt palīdzību pēc pašas iniciatīvas, ja ir sevišķi svarīga Kopienas ieinteresētība.

3. Pieteikumos ir:

a) I pielikumā noteiktā informācija;

b) visa svarīgā informācija, kas apliecina, ka pasākumi saskan ar šo regulu un kritērijiem, kas noteikti II pielikumā, un jo īpaši, ka ir vidēja termiņa ekonomiski un sociāli guvumi, kas ir proporcionāli atvēlētajiem resursiem.

4. Saņemot pieteikumu piešķirt palīdzību, pirms kāda pasākuma apstiprināšanas, Komisija sagatavo pilnīgu aplēsi, lai novērtētu pasākuma atbilstību kritērijiem, kas noteikti II pielikumā.

5. Komisijas lēmumi, kas apstiprina pasākumus, nosaka finanšu palīdzības apmēru un finansēšanas plānu kopā ar visiem attiecīgajiem noteikumiem un nosacījumiem, kas ir vajadzīgi attiecīgo pasākumu īstenošanai.

6. Kopējā palīdzība saskaņā ar ISPA un citu Kopienas palīdzību kādam pasākumam nepārsniedz 90 % no kopējiem izdevumiem attiecībā uz šo pasākumu.

7. Komisija saskaņā ar 14. pantā noteikto procedūru pieņem kopīgus noteikumus izdevumu atbilstībai.

8. pants

Saistības un maksājumi

1. Izdevumus pēc ISPA Komisija īsteno saskaņā ar Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, pamatojoties uz finansējuma memorandu, kas sastādāms Komisijai un saņēmējvalstij.

Tomēr gada budžeta saistības attiecībā uz palīdzību, ko piešķir pasākumiem, veic kādā no šādiem veidiem:

a) saistības attiecībā uz 2. panta 2. punktā minētajiem pasākumiem, kuri veicami divu gadu laikā un vairāk, parasti ievērojot b) punktu, īsteno ar gada maksājumiem.

Saistības attiecībā uz pirmo gada maksājumu pieņem tad, kad ir sastādīts finanšu memorands. Saistības attiecībā uz turpmākiem gada maksājumiem pamato attiecīgā pasākuma sākotnējais vai grozītais finansējuma plāns, un principā saskaņā ar izdevumiem, ko prognozē šim gadam, finansējums piešķirams katra finanšu gada sākumā un ne vēlāk kā līdz attiecīgā gada 1. aprīlim;

b) pasākumiem, kuru ilgums ir mazāks par diviem gadiem vai kuriem Kopienas palīdzība nepārsniedz 20 miljonus eiro, pirmo maksājumu līdz pat 80 % no piešķirtās palīdzības var veikt, kad ir sastādīts finansējuma memorands. Atlikumu maksā, ņemot vērā attiecīgā pasākuma īstenojumu.

2. Izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus, ja būtisks darbs nav sākts līgumā norādītajā laikā, palīdzību, kas piešķirta kādam pasākumam, atceļ.

3. Finanšu palīdzības maksājumi pasākumiem var būt vai nu avansi, vai netieši maksājumi, vai atlikumu maksājumi attiecībā uz apstiprināto izdevumu un faktiski iemaksāto summu.

Komisija saskaņā ar 14. pantā noteikto procedūru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par maksājumiem.

4. Pasākumu maksājuma mehānismu ar katru saņēmējvalsti sīki nosaka finansējuma memorandā.

9. pants

Vadība un kontrole

1. Komisija liek saņēmējvalstīm:

a) sākot ar 2000. gada 1. janvāri un ne vēlāk par 2002. gada 1. janvāri ieviest vadības un kontroles sistēmas, kas nodrošina:

i) pēc šīs regulas piešķirtās palīdzības pienācīgu īstenojumu saskaņā ar pareizas finanšu vadības principiem;

ii) pārvaldības un kontroles pienākumu šķiršanu;

iii) ka Komisijai iesniegtās izdevumu deklarācijas ir pareizas un izriet no uzskaites sistēmām, kas pamatojas uz attaisnojošiem dokumentiem, kurus var pārbaudīt;

b) regulāri pārbaudīt, vai pasākumus, ko finansē Kopiena, veic pienācīgi;

c) novērst pārkāpumus un rīkoties pret tiem;

d) atgūt visas summas, kas zaudētas pārkāpumu vai nolaidības dēļ.

2. Neatkarīgi no pārbaudēm, ko veic saņēmējvalstis, Komisija un Revīzijas palāta ar saviem darbiniekiem vai ar pienācīgi pilnvarotu pārstāvju starpniecību var veikt tehniskas vai finanšu pārbaudes uz vietas, ieskaitot paraugu pārbaudes un noslēguma revīzijas.

3. Finanšu memorandā ir sīki izstrādāti noteikumi par to, kā tiek īstenoti 1. un 2. punktā noteiktie principi, kopā ar pasākumiem sadarbībai un uzraudzības plānošanas un metodoloģijas koordinācijai Komisijas un saņēmējvalsts starpā. Komisija attiecīgi informē Komiteju, ko izveido saskaņā ar šīs regulas 14. pantu.

4. Finanšu memorandā ir arī noteikumi par palīdzības samazinājumu, pārtraukšanu un atcelšanu, ja kāda pasākuma īstenošana neattaisno kādu daļu no piešķirtās palīdzības vai palīdzību kopumā.

5. Īstenojot šo regulu, Komisija nodrošina, ka tiek ņemti vērā pareizas finanšu vadības principi, un jo īpaši III pielikumā izklāstītie elementi.

10. pants

Eiro izmantojums

1. Naudas summas pieteikumos par palīdzības piešķiršanu kopā ar attiecīgo finansējuma plānu izsaka eiro.

2. Palīdzības apmēru un finanšu plānus, ko apstiprina Komisija, izsaka eiro.

3. Izdevumu deklarācijas, pamatojot atbilstošus maksājumu pieteikumus, izsaka eiro.

4. Finanšu palīdzības maksājumus, ko Komisija veic iestādei, kuru saņēmējvalsts norīko saņemt šādus maksājumus, izdara eiro.

11. pants

Uzraudzība un paveiktā izvērtējums

Saņēmējvalstis un Komisija nodrošina, ka attiecīgo pasākumu, kuri ir saskaņā ar šo regulu, īstenojumu uzrauga un izvērtē saskaņā ar IV pielikumu.

12. pants

Gada ziņojums

Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai gada ziņojumu par Kopienas palīdzību, ko piešķir saskaņā ar ISPA. Gada ziņojumā ir informācija, kas izklāstīta V pielikumā.

Eiropas Parlaments trīs mēnešos sniedz atzinumu par šo ziņojumu. Komisija informē par to, kā minētais atzinums ir ņemts vērā.

Komisija nodrošina, lai saņēmējvalstis tiktu pastāvīgi informētas par ISPA darbībām.

13. pants

Informācija un publicitāte

1. Attiecīgās saņēmējvalstis, kas ir atbildīgas par to pasākumu īstenošanu, kuriem Kopiena ir piešķīrusi finanšu palīdzību saskaņā ar ISPA, nodrošina, ka attiecīgajam pasākumam tiek piešķirta pienācīga publicitāte, lai:

a) plaša sabiedrība apzinātos Kopienas lomu attiecībā uz šiem pasākumiem;

b) iespējamie saņēmēji un profesionālās organizācijas apzinātos iespējas, ko sniedz šādi pasākumi.

Saņēmējvalstis jo īpaši nodrošina, ka tiek uzstādīti tieši apskatāmi displeja paneļi, kas kopā ar Kopienas logotipu rāda, ka Kopiena līdzfinansē attiecīgos pasākumus, un Kopienas iestāžu pārstāvji ir pienācīgi iesaistīti svarīgākajās valsts darbībās, kuras saistītas ar Kopienas palīdzību, kas piešķirta saskaņā ar ISPA.

Tās ik gadu informē Komisiju par iniciatīvām, ko veic, ievērojot šo punktu.

2. Komisija saskaņā ar 14. pantā noteikto procedūru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par informāciju un publicitāti.

Par tiem tā informē Eiropas Parlamentu un publicē tos Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

14. pants

Komiteja

1. Komisijai palīdz Pārvaldības komiteja, ko veido dalībvalstu pārstāvji un kuru vada Komisijas pārstāvis, šeit turpmāk – "Komiteja" Eiropas Investīciju banka ieceļ pārstāvi bez balsstiesībām.

2. Komisijas pārstāvis iesniedz Komitejai veicamo pasākumu projektu. Komiteja sniedz atzinumu par projektu laikā, kuru atkarībā no jautājuma steidzamības nosaka priekšsēdētājs. Atzinumu pieņem ar balsu vairākumu, kas Līguma 205. panta 2. punktā noteikts lēmumiem, kas Padomei jāpieņem pēc Komisijas priekšlikuma. Dalībvalstu pārstāvju balsīm komitejā ir tāda vērtība, kā noteikts minētajā pantā. Priekšsēdētājs nebalso.

3. a) Komisija pieņem pasākumus, ko piemēro tūlīt;

b) ja pasākumi nesaskan ar Komitejas atzinumu, Komisija tos tūlīt nosūta Padomei. Minētajā gadījumā:

- Komisija atliek to pasākumu piemērojumu, par kuriem tā ir pieņēmusi lēmumu, uz kādu laiku, kas jānosaka katrā tiesību aktā, ko pieņem Padome, taču tas nedrīkst pārsniegt trīs mēnešus no nosūtīšanas dienas,

- Padome ar kvalificētu balsu vairākumu iepriekšējā ievilkumā norādītājā laikā var pieņemt atšķirīgu lēmumu.

4. Komiteja var izskatīt visus jautājumus, kas attiecas uz šīs regulas īstenošanu, kurus izvirza tās priekšsēdētājs, tostarp pēc kādas dalībvalsts pārstāvja lūguma izvirzītos jautājumus.

5. Komiteja apstiprina savu reglamentu ar kvalificētu balsu vairākumu.

15. pants

Līdzekļu pārdale

Pievienojoties Eiropas Savienībai, valsts zaudē savas tiesības uz atbalstu saskaņā ar šo regulu. Līdzekļus, kas kļūst pieejami, kādai kandidātvalstij pievienojoties Eiropas Savienībai, atkal piešķir citai kandidātvalstij, kas ir minēta 1. panta 1. punktā. Pārdale pamatojas uz kandidātvalstu vajadzībām un spēju izmantot palīdzību, un kritērijiem, kas noteikti 4. pantā.

Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma pieņem lēmumu, kas iezīmē vispārējo pieeju līdzekļu pārdalei.

Ņemot vērā lēmumu, kas minēts otrajā daļā un ko pieņem Padome, saskaņā ar procedūru, kura noteikta 14. pantā, Komisija pieņem lēmumu par pieejamo naudas līdzekļu pārdali citu saņēmēju starpā.

16. pants

Noslēguma un pārejas noteikumi

Padome pēc Komisijas priekšlikuma pārskata šo regulu līdz 2006. gada 31. decembrim. Tā pieņem lēmumu pēc attiecīgā priekšlikuma saskaņā ar procedūru, kas noteikta Līguma 308. pantā.

17. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Luksemburgā, 1999. gada 21. jūnijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

G. Verheugen

[1] OV C 164, 29.5.1998., 4. lpp.

[2] Atzinums sniegts 1999. gada 6. maijā (vēl nav publicēts Oficiālajā Vēstnesī).

[3] OV C 407, 28.12.1998.

[4] OV C 373, 2.12.1998.

[5] OV L 85, 20.3.1998., 1. lpp.

[6] OV L 375, 23.12.1989., 11. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 753/96 (OV L 103, 26.4.1996., 5. lpp.).

[7] OV L 161, 26.6.1999., 87. lpp.

[8] OV L 161, 26.6.1999., 68. lpp.

[9] OV L 228, 9.9.1996., 1. lpp.

[10] OV L 139, 11.5.1998., 1. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

Pieteikumu saturs (7. panta 3. punkta a) apakšpunkts)

Pieteikumā jāietver šādas ziņas:

1. Tās iestādes nosaukums, kura atbild par īstenošanu, pasākuma veids un tā raksturojums;

2. Attiecīgā pasākuma izmaksas un atrašanās vieta, tostarp vajadzības gadījumā norādījums uz to pasākumu savstarpējo savienojamību un izmantojamību, kuri atrodas uz vienas un tās pašas transporta ass;

3. Darba īstenošanas grafiks;

4. Izmaksu un guvumu analīze, ieskaitot tiešu un netiešu ietekmi uz nodarbinātību, kas izsakāma skaitļos, ja tas ir iespējams;

5. Ietekmes uz vidi novērtējums, kas ir līdzīgs novērtējumam, kuru paredz Padomes 1985. gada 27. jūnija Direktīva 85/337/EEK par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu [1];

6. Informācija par atbilstību konkurences tiesību aktiem un noteikumiem par valsts iepirkuma līgumiem;

7. Finansējuma plāns, ieskaitot, ja iespējams, informāciju par attiecīgā pasākuma ekonomisko dzīvotspēju, kopējo finansējumu, ko saņēmējvalsts lūdz no ISPA, EIB, ieskaitot tās pirmspievienošanās fondu, un visiem citiem Kopienas vai dalībvalsts līdzekļu avotiem, ERAB un Pasaules bankas;

8. Pasākumu atbilstība Kopienas politikai;

9. Informācija par attiecīgajiem pasākumiem, lai nodrošinātu līdzekļu efektīvu izmantojumu un uzturēšanu;

10. (Vides pasākumi) informācija par pasākuma vietu un prioritāti valsts vides stratēģijā, kā noteikts valsts programmā acquis communautaire pieņemšanai;

11. (Transporta pasākumi) informācija par transporta attīstības valsts stratēģiju un attiecīgo pasākumu vietu un prioritāti minētajā stratēģijā, ieskaitot to, cik lielā mērā tie saskan ar Eiropas tīklu un Eiropas transporta politikas pamatnostādnēm.

[1] OV L 175, 5.7.1985., 40. lpp. Direktīva, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 97/11/EK (OV L 73, 14.3.1997., 5. lpp.).

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

Pasākumu aplēse (7. panta 3. punkta b) apakšpunkts un 4. punkts)

A. Lai nodrošinātu augstu kvalitāti saskaņā ar 2. pantu, veicot pasākumu aplēsi, jāpiemēro šādi kritēriji:

1. To ekonomiskās un sociālās priekšrocības, ieskaitot to iespējas izdevīgi izmantot privāto finansējumu, kas atbilst atvēlētajiem līdzekļiem; novērtējumu veic, ņemot vērā izmaksu un guvumu analīzi;

2. Pasākumi, lai nodrošinātu attiecīgo pasākumu iedarbīgu vadību;

3. Prioritātes, ko Pievienošanās partnerība nosaka iejaukšanās jomās;

4. Pasākumu ieguldījums Kopienas vides politikas īstenošanā un I pielikumā minētā ietekmes uz vidi novērtējuma iznākums,

5. Pasākumu ieguldījums Eiropas tīklos un kopējā transporta politikā;

6. Pienācīga līdzsvara izveidošana vides un transporta infrastruktūras jomās;

7. Iespējamo alternatīvo finansējuma formu apsvērums, kā minēts 6. pantā.

B. Komisija var aicināt EIB, ERAB vai Pasaules banku pēc vajadzības iesaistīties pasākumu aplēsē. Komisijai ir jāpārbauda pieteikumi par palīdzības piešķiršanu, jo īpaši lai pārliecinātos, ka administratīvie un finanšu mehānismi ir atbilstīgi attiecīgā pasākuma efektīvai īstenošanai.

C. Komisijai, izmantojot attiecīgus kvantitatīvus rādītājus, ir jānovērtē pasākumi, lai šīs regulas mērķu kontekstā noteiktu to paredzamo ietekmi. Lai šis novērtējums būtu iespējami iedarbīgs, saņēmējvalstīm ir jāsniedz visa vajadzīgā informācija, kā noteikts I pielikumā, ieskaitot realizējamības pētījumu secinājumus un aplēses, norādījumu uz neizmantotajām alternatīvām un to kopējas ieinteresētības pasākumu koordināciju, kuri atrodas vienā un tajā pašā transporta maršrutā.

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

Finanšu vadība un kontrole (9. panta 5. punkts)

1. Katrā saņēmējvalstī ir jānorīko centrālā iestāde, ar kuras starpniecību jāvirza Kopienas līdzekļi, ko piešķir saskaņā ar ISPA.

Šīs iestādes vadītājs vispārēji atbild par līdzekļu pārvaldi attiecīgajā saņēmējvalstī.

2. Saņēmējvalsts pārvaldes un kontroles sistēmām jānodrošina pietiekamas revīzijas liecības, jo īpaši lai būtu iespēja:

- Komisijai apstiprinātos kopsavilkuma finanšu pārskatus saskaņot ar dažādu vadības līmeņu uzskaites dokumentiem un attaisnojošiem dokumentiem,

- pārbaudīt Kopienas un citu pieejamo līdzekļu pārvedumu,

- pārbaudīt attiecīgā projekta tehnisko un finanšu plānu, progresa ziņojumu, konkursu un līgumu slēgšanas procedūras dažādos vadības līmeņos.

3. Procedūra, kas jāievēro, piešķirot tiesības uz būvniecības, piegādes vai pakalpojuma līgumiem, jānorāda finanšu memorandā, un tai jāņem vērā galvenie principi, kas noteikti Finanšu regulas IX sadaļā, un jo īpaši:

- pasākumi, uz ko attiecas finanšu memorands, saņēmējvalstij jāīsteno sadarbībā ar Komisiju, kura atbild par apropriāciju izlietojumu

- Komisijai ciešā sadarbībā ar saņēmējvalsti ir jānodrošina, ka konkursa procedūru dalībnieki var konkurēt līdztiesīgi bez diskriminācijas un ka izvēlētais piedāvājums ir ekonomiski visizdevīgākais.

Tomēr saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1266/1999 12. pantu uz apropriācijām var attiecināt izvērstu decentralizētu vadību, jo īpaši attiecībā uz Komisijas iepriekšēju apstiprinājumu konkursu organizēšanai, piedāvājumu izvērtējumam un tiesību uz līgumiem piešķiršanai un finanšu vadībai.

Šiem noteikumiem, kas kopā ar saņēmējvalsti nosakāmi finanšu memorandā, jāņem vērā to kvantitatīvas un kvalitatīvas finanšu vadības un finanšu kontroles spēja.

4. Attiecīgai kompetentajai valsts finanšu kontroles iestādei, kurai, lai veiktu kontroles uzdevumu, ir jābūt neatkarīgai, saskaņā ar starptautiski atzītiem revīzijas standartiem ir jāveic attiecīgas iekšējas un ārējas finanšu pārbaudes. Katru gadu pārbaudes plāns un veikto pārbaužu konstatējumu kopsavilkumi ir jāsūta Komisijai. Pārbaužu ziņojumi ir Komisijas rīcībā.

Komisijai un saņēmējvalstij jāsadarbojas, lai koordinētu programmas un metodes, kas attiecas uz pārbaudēm, tā, lai maksimāli palielinātu veikto pārbaužu derīgumu.

Saņēmējvalstij ir jānodrošina tas, ka tad, kad pārbaudes veic Komisijas darbinieki vai tās pienācīgi pilnvaroti pārstāvji, šīm personām ir tiesības uz vietas pārbaudīt visus svarīgus dokumentus un pārskatus, kas attiecas uz posteņiem, ko finansē saskaņā ar finansējuma memorandu. Saņēmējvalstīm ir jāpalīdz Revīzijas palātai veikt revīzijas attiecībā uz to līdzekļu izmantojumu, kas piešķirti saskaņā ar ISPA.

Attiecībā uz projektu izdevumiem atbildīgajām iestādēm piecus gadus pēc pēdējā maksājuma kādam projektam ir jātur pieejami visi attaisnojošie dokumenti.

5. Finansējuma memorandā ar katru saņēmējvalsti ir jābūt šādiem noteikumiem par finanšu labojumiem.

Ja kāda pasākuma īstenojums neattaisno vai nu kādu daļu no piešķirtās palīdzības, vai piešķirto palīdzību kopumā, Komisijai ir jāveic attiecīgā gadījuma pienācīga pārbaude, jo īpaši lūdzot saņēmējvalsti noteiktā laikā iesniegt piezīmes un labot visus pārkāpumus

Pēc 1. daļā minētās pārbaudes Komisija var samazināt, pārtraukt vai atcelt palīdzību attiecīgajiem pasākumiem, ja pārbaude atklāj pārkāpumu, nepareizu līdzekļu apvienojumu vai nespēju izpildīt vienu no nosacījumiem lēmumā piešķirt palīdzību, un jo īpaši kādu nozīmīgu izmaiņu, kas iespaido attiecīgā pasākuma būtību vai īstenošanas nosacījumus, kurai Komisijas apstiprinājums netika lūgts. Vienmēr, kad samazina vai atceļ palīdzību, izmaksātās summas ir jāatlīdzina.

Ja Komisija uzskata, ka pārkāpums nav labots vai ka darbība kopumā vai kāda tās daļa neattaisno tai piešķirto palīdzību kopumā vai kādu tās daļu, Komisijai jāveic attiecīgā gadījuma piemērota pārbaude un jālūdz saņēmējvalsti noteiktā laikā iesniegt savas piezīmes. Pēc pārbaudes, ja saņēmējvalsts nav sākusi labojuma pasākumus, Komisija var:

a) samazināt vai atcelt jebkuru avansu;

b) atcelt attiecīgajam pasākumam piešķirto palīdzību kopumā vai kādu tās daļu.

Komisijai jānosaka labojuma lielums, ņemot vērā pārkāpuma veidu un nolaidību apjomu vadības un kontroles sistēmās. Jebkura summa, kas jāatlīdzina par neatbilstošu tiesību piešķiršanu, ir jāatmaksā Komisijai. Šādai summai saskaņā ar pasākumiem, kas jāpieņem Komisijai, jāpieskaita procenti, ņemot vērā atmaksājumu ar novēlojumu.

--------------------------------------------------

IV PIELIKUMS

Uzraudzība un paveiktā izvērtējums (11. pants)

A. Uzraudzība jāveic ar ziņošanas procedūrām, par kurām vienojas kopīgi, parauga pārbaudēm un šajā nolūkā izveidotām komitejām. Tā jāveic, atsaucoties uz faktiskiem un finanšu rādītājiem. Rādītāji ir saistīti ar projekta veidu un mērķiem. Tos izkārto tā, lai tie rādītu līmeni, kas sasniegts pasākumā, attiecībā uz sākotnēji noteikto plānu un mērķiem, panākto progresu pārvaldībā un saistītos jautājumos.

B. Šīs komitejas ir jāizveido ar attiecīgās saņēmējvalsts un Komisijas kopīgu vienošanos. Šajās komitejās tiek pārstāvētas iestādes vai organizācijas, ko norīko saņēmējvalsts, Komisija un vajadzības gadījumā EIB. Ja reģionālās vai vietējās iestādes un privātuzņēmumi ir kompetenti kāda projekta īstenošanai un ja tie ir tieši saistīti ar kādu projektu, tie arī tiek pārstāvēti šādās komitejās.

C. Par katru pasākumu trīs mēnešos pēc katra pilna īstenošanas gada beigām iestādei vai organizācijai, kas atbild par attiecīgo pasākumu, jāiesniedz Komisijai progresa ziņojums.

D. Pamatojoties uz uzraudzības rezultātiem un ņemot vērā uzraudzības komitejas piezīmes, Komisijai vajadzības gadījumā pēc saņēmējvalsts priekšlikuma ir jāpielāgo sākotnēji apstiprinātie palīdzības apmēri un nosacījumi, kā arī paredzētais finansējuma plāns.

Komisija nosaka attiecīgus pasākumus šiem pielāgojumiem, šķirot tos pēc veida un svarīguma.

E. Sešos mēnešos pēc attiecīgā pasākuma vai projekta posma beigšanas iestādei vai organizācijai, kas atbild par attiecīgo pasākumu, jāiesniedz Komisijai nobeiguma ziņojums. Nobeiguma ziņojumā ir jābūt:

1. Veicamā darba raksturojumam kopā ar faktiskiem rādītājiem, izdevumu izskaitļojumu pēc darba kategorijas un pasākumiem, kas veikti attiecībā uz īpašiem noteikumiem, kas ir attiecīgajā lēmumā piešķirt palīdzību;

2. Darba un palīdzības piešķiršanas lēmuma atbilstības apliecinājumam;

3. Sākotnējam novērtējumam par to, kādā mērā ir sasniegts iecerētais, jo īpaši:

a) attiecīgā pasākuma izpildes faktiskajai dienai;

b) norādījumam uz režīmu, kurā attiecīgo pasākumu vadīs pēc izpildes;

c) vajadzības gadījumā finanšu prognožu apstiprinājumam, jo īpaši attiecībā uz darbības izmaksām un plānotiem ieņēmumiem;

d) sociālekonomiskajām prognozēm, jo īpaši plānoto izmaksu un guvumu apstiprinājumam;

e) norādījumam uz darbībām, kas veiktas, lai nodrošinātu vides aizsardzību, un to izmaksām.

4. Ziņām par reklāmas akcijām.

F. Paveiktā izvērtējumam jāaptver resursu izlietojums un palīdzības iedarbība un efektivitāte un tās ietekme. Tam jāaptver faktori, kas sekmē pasākumu īstenošanas veiksmi vai neveiksmi, un sasniegumi, un veikums. Tādēļ pēc pasākumu īstenošanas Komisija un saņēmējvalstis izvērtē, ieskaitot resursu efektīvu un iedarbīgu izmantojumu, to, kā tie ir veikti. Izvērtējums aptver arī to īstenošanas faktisko ietekmi, lai izvērtētu, vai sākotnējie mērķi ir sasniegti. Šis izvērtējums cita starpā apskata pasākumu ieguldījumu Kopienas vides politikas īstenošanā vai Eiropas tīklu un kopējās transporta politikas sekmēšanā; tās izvērtē arī pasākumu ietekmi uz vidi.

G. Saskaņā ar ISPA piešķirtās Kopienas palīdzības lielākas iedarbības nolūkā Komisijai ir jānodrošina, ka ISPA vadīšanā īpaša uzmanība tiek veltīta vadības caurskatāmībai.

H. Komisijas lēmumos, ar ko apstiprina pasākumus, jānosaka sīki izstrādāti noteikumi par uzraudzību un izvērtējumu.

--------------------------------------------------

V PIELIKUMS

Komisijas gada ziņojums (12. pants)

Gada ziņojumā ir jāsniedz informācija:

1. Par finanšu palīdzību, ko Kopiena saskaņā ar ISPA apņēmās sniegt un izmaksāja, kopā ar gada sadalījumu pēc saņēmējvalsts un projekta tipa (vide vai transports);

2. Par Kopienas saskaņā ar ISPA sniegtās palīdzības ieguldījumu saņēmējvalstu pūliņos īstenot Kopienas vides politiku un stiprināt Eiropas transporta infrastruktūras tīklus; par līdzsvaru starp pasākumiem vides jomā un pasākumiem attiecībā uz transporta infrastruktūru;

3. Par saskaņā ar ISPA Kopienas sniegtās palīdzības darbību un Kopienas politikas, ieskaitot politiku, kas saistīta ar vides aizsardzību, transportu, konkurenci un tiesību piešķiršanu slēgt līgumus valsts vajadzībām, saderības novērtējumu;

4. Par pasākumiem, kas ir veikti, lai nodrošinātu koordināciju un atbilstību starp pasākumiem, ko finansēja saskaņā ar ISPA, un pasākumiem, ko finansēja no Kopienas budžeta, EIB un pārējiem Kopienas finanšu instrumentiem;

5. Par saņēmējvalstu pūliņiem veikt ieguldījumus vides aizsardzības un transporta infrastruktūras jomās;

6. Par iepriekšējo pētījumu un tehniskā nodrošinājuma finansētajiem pasākumiem;

7. Par pasākumu aplēses, uzraudzības un izvērtējuma rezultātiem, ieskaitot ziņas par pasākumu pielāgojumiem, lai panāktu atbilstību aplēses, uzraudzības un izvērtējuma rezultātiem;

8. Par EIB ieguldījumu pasākumu izvērtējumā;

9. Par ziņu kopsavilkumu attiecībā uz veiktajiem pārbaudēm, atklātajiem pārkāpumiem un nepabeigtajām administratīvajām lietām un tiesvedību;

10. Par publiskošanas akcijām.

--------------------------------------------------