31999L0022



Oficiālais Vēstnesis L 094 , 09/04/1999 Lpp. 0024 - 0026


Padomes Direktīva 1999/22/EK

(1999. gada 29. marts)

attiecībā uz savvaļas dzīvnieku turēšanu zooloģiskajos dārzos

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 130.s panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [1],

saskaņā ar Līguma [2] 189.c pantā izklāstīto procedūru,

tā kā Padomes 1996. gada 9. decembra Regula (EEK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību [3], prasa pierādīt piemērotus apstākļus daudzu sugu dzīvu īpatņu izmitināšanai un kopšanai, pirms tiek dota atļauja tos ievest Kopienā; tā kā šī regula aizliedz komerciālos nolūkos demonstrēt publikai tā A pielikumā uzskaitītu sugu īpatņus, ja vien izglītības, pētniecības vai audzēšanas nolūkos nav ticis piešķirts īpašs izņēmums;

tā kā Padomes 1979. gada 2. aprīļa Direktīva 79/409/EEK par savvaļas putnu saglabāšanu [4] un Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu un savvaļas faunas un floras aizsardzību [5] aizliedz sagūstīt, turēt vai tirgoties ar daudzām sugām, vienlaikus paredzot izņēmumus īpašiem gadījumiem, tādiem kā pētniecība, izglītība, populācijas atjaunošana, reintrodukcija un audzēšana;

tā kā, lai pareizi īstenotu Kopienas pastāvošos un turpmākos Kopienas tiesību aktus par savvaļas faunas saglabāšanu un lai nodrošinātu, ka zooloģiskie dārzi pareizi izpilda savu nozīmīgo lomu sugu saglabāšanā, sabiedrības izglītošanā un/vai zinātniskajā pētniecībā, jāizveido kopīga bāze dalībvalstu tiesību aktiem attiecībā uz zooloģisko dārzu licencēšanu un pārbaudīšanu, dzīvnieku turēšanu zooloģiskajos dārzos, personāla apmācību un apmeklētāju izglītošanu;

tā ir vajadzīga rīcība Kopienas līmenī, lai visā Kopienā būtu zvērudārzi, kuri dod ieguldījumu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā saskaņā ar Kopienas pienākumu atbilstīgi Bioloģiskās daudzveidības konvencijas 9. pantam pieņemt pasākumus ex situ saglabāšanai;

tā kā vairākas organizācijas, piemēram, Eiropas zooloģisko dārzu un akvāriju asociācija, izveidojušas pamatnorādes dzīvnieku kopšanai un turēšanai zooloģiskajos dārzos, kas attiecīgi varētu palīdzēt valsts standartu izstrādē un pieņemšanā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Mērķis

Šīs direktīvas mērķis ir aizsargāt savvaļas faunu un saglabāt bioloģisko daudzveidību, paredzot dalībvalstīm pieņemt pasākumus Kopienas zooloģisko dārzu licencēšanai un pārbaudei, šādi nostiprinot zooloģisko dārzu lomu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā.

2. pants

Definīcija

Šajā direktīvā "zooloģiskie dārzi" nozīmē visas pastāvīgās iestādes, kur savvaļas sugu dzīvnieki tiek turēti izstādīšanai publikas apskatei septiņas vai vairāk dienu gadā, izņemot cirkus, zooveikalus un iestādes, kam dalībvalstis piešķir izņēmumu no šīs direktīvas prasībām, pamatojoties uz to, ka tās neizstāda publikas apskatei nozīmīgu skaitu dzīvnieku vai sugu un ka izņēmums neapdraudēs šīs direktīvas mērķus.

3. pants

Prasības zooloģiskajiem dārziem

Dalībvalstis veic pasākumus saskaņā ar 4., 5., 6. un 7. pantu, lai nodrošinātu to, ka visi zooloģiskie dārzi īsteno šādus saglabāšanas pasākumus:

- piedalīties pētniecībā, kas dod labumu sugas saglabāšanai, un/vai attiecīgu saglabāšanas prasmju apmācībā, un/vai informācijas apmaiņā attiecībā uz sugu saglabāšanu un/vai, attiecīgi, audzēšanu nebrīvē, populācijas atjaunošanu vai sugu reintrodukciju savvaļā,

- konkrēti sniedzot informāciju par izstādītajām sugām un to dabisko vidi, veicināt to, lai sabiedrība būtu izglītota attiecībā uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un to apzinātos,

- izmitināt savus dzīvniekus apstākļos, kuru mērķis ir īstenot atsevišķo sugu bioloģiskās un saglabāšanas prasības, inter alia paredzot sugām īpašus iežogojumu uzlabojumus, un uzturēt augstu dzīvnieku turēšanas normu līmeni ar attīstītu veterinārās profilakses un terapijas, un barošanas programmu,

- novērst dzīvnieku izbēgšanu, lai nepieļautu ekoloģiskus draudus vietējām sugām, un novērst ārēju kaitēkļu un parazītu ievazāšanu,

- uzturēt un pastāvīgi atjaunot zooloģiskā dārza kolekcijas attiecīgi reģistrēto sugu dokumentāciju.

4. pants

Licencēšana un pārbaude

1. Dalībvalstis pieņem pasākumus pastāvošo un jauno zooloģisko dārzu licencēšanai un pārbaudei, lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas 3. panta prasības.

2. Katrs zvērudārzs saņem licenci četru gadu laikā pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās vai, gadījumā, ja tie ir jauni zooloģiskie dārzi, pirms tie tiek atvērti apmeklētājiem.

3. Katra licence satur nosacījumus par 3. panta prasību izpildi. Atbilstību nosacījumiem uzrauga, inter alia, regulāru pārbaužu veidā, un tiek veikti attiecīgi pasākumi šādas atbilstības nodrošināšanai.

4. Pirms licences piešķiršanas, noraidīšanas, termiņa pagarināšanas vai ievērojamas grozīšanas dalībvalsts kompetenta iestāde veic pārbaudi, lai noteiktu, vai tiek ievēroti licencēšanas nosacījumi vai ierosinātās licencēšanas nosacījumi.

5. Ja zooloģiskais dārzs nav licencēts saskaņā ar šo direktīvu vai nav ievēroti licencēšanas nosacījumi, zooloģisko dārzu vai tā daļu:

a) kompetenta iestāde slēdz apmeklētājiem; un/vai

b) tas izpilda attiecīgās prasības, ko noteikusi kompetentā iestāde, lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti licencēšanas nosacījumi.

Ja šīs prasības netiek izpildītas attiecīgā laikposmā, kas jānosaka kompetentai iestādei, tomēr nepārsniedzot divus gadus, kompetentā iestāde atsauc vai groza licenci un slēdz zooloģisko dārzu vai tā daļu.

5. pants

Licencēšanas prasības, kas izklāstītas 4. pantā, nepiemēro tajos gadījumos, kad dalībvalsts var Komisijai pietiekami pierādīt, ka ir ievērots šīs direktīvas 1. pantā noteiktais mērķis un ir izpildītas un ar regulēšanas un reģistrācijas sistēmas palīdzību pastāvīgi uzturētas 3. pantā noteiktās prasības attiecībā uz zooloģiskajiem dārziem. Šādai sistēmai, inter alia, būtu jāsatur noteikumi par zooloģisko dārzu pārbaudi un slēgšanu, kas atbilst 4. panta 4. un 5. punkta noteikumiem.

6. pants

Zooloģisko dārzu slēgšana

Gadījumā, ja zooloģiskais dārzs vai tā daļa tiek slēgta, kompetenta iestāde garantē to, lai ar attiecīgajiem dzīvniekiem apietas un no tiem atbrīvojas apstākļos, ko dalībvalsts uzskata par piemērotiem un tādiem, kas saskan ar šīs direktīvas mērķiem un noteikumiem.

7. pants

Kompetentas iestādes

Šīs direktīvas vajadzībām dalībvalstis ieceļ kompetentas iestādes.

8. pants

Sodi

Dalībvalstis nosaka sodus, kas piemērojami par saskaņā ar šo direktīvu pieņemto attiecīgās valsts noteikumu neievērošanu. Sodiem jābūt iedarbīgiem, proporcionāliem un atturošiem.

9. pants

Izpilde

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvi un administratīvi aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības ne vēlāk kā 2002. gada 9. aprīlī. Dalībvalstis tūlīt par to informē Komisiju.

Dalībvalstīm pieņemot pasākumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu, vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka šādu atsauču veidošanas metodi.

2. Dalībvalstis dara zināmus Komisijai galvenos savu tiesību aktus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

10. pants

Spēkā stāšanās

Šī direktīva stājas spēkā tās publicēšanas dienā Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

11. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 1999. gada 29. martā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

F. Müntefering

[1] OV C 204, 15.7.1996., 63. lpp.

[2] Eiropas Parlamenta 1998. gada 29. janvāra Atzinums (OV C 56, 23.2.1998., 34. lpp.), Padomes 1998. gada 20. jūlija Kopējā nostāja (OV C 364, 25.11.1998., 9. lpp.), un Eiropas Parlamenta 1999. gada 10. februāra Lēmums (vēl nav publicēts Oficiālajā Vēstnesī).

[3] OV L 61, 3.3.1997., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2307/97 (OV L 325, 27.11.1997., 1. lpp.).

[4] OV L 103, 25.4.1979., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 97/49/EK (OV L 223,. 13.8.1997., 9. lpp.).

[5] OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 97/62/EK (OV L 305, 8.11.1997., 42. lpp.).

--------------------------------------------------