Eiropas Parlamenta un padomes lēmums Nr. 1336/97/EK

(1997. gada 17. jūnijs)

par vairākām pamatnostādnēm attiecībā uz Eiropas telekomunikāciju tīkliem

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 129.d panta pirmo daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu [3],

rīkojoties saskaņā ar Līguma 189.b pantā noteikto procedūru [4], ņemot vērā Samierināšanas komitejas 1997. gada 16. aprīlī apstiprināto kopīgo projektu,

(1) tā kā Eiropas telekomunikāciju tīklu izveides un attīstības mērķis ir nodrošināt informācijas apriti un apmaiņu Kopienā; tā kā šie izdevumi par iekārtām ir priekšnoteikums tam, lai Kopienas iedzīvotāji un ražotāji, jo īpaši mazie un vidējie uzņēmumi, varētu pilnā mērā izmantot telekomunikāciju iespējas un līdz ar to varētu izveidot "informācijas sabiedrību", kurā lietojumu, pakalpojumu un telekomunikāciju tīklu attīstībai būs izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu to, ka katram pilsonim, uzņēmumam un valsts iestādei arī mazāk attīstītos vai perifēros reģionos ir pieejama jebkura veida vai daudzuma informācija, kas tiem var būt vajadzīga;

(2) tā kā Komisija Baltajā grāmatā par izaugsmi, konkurētspēju un nodarbinātību uzsvēra tādas informācijas sabiedrības izveides nozīmīgumu, kas, ieviešot jaunus ekonomisko, politisko un sociālo attiecību veidus, palīdzēs Savienībai pārvarēt jaunus sarežģījumus nākamajā gadsimtā, tostarp nodarbinātības veicināšanas jomā; tā kā Eiropas Padome to atzina 1993. gada decembrī Briselē;

(3) tā kā iekšējais tirgus veido teritoriju bez robežām, kurā ir jānodrošina brīva preču, kapitāla un pakalpojumu aprite un brīva personu kustība un kurā jau pieņemtajiem Kopienas pasākumiem vai pasākumiem, kas ir pieņemšanas procesā, ir vajadzīga nozīmīga informācijas apmaiņa privātpersonu, uzņēmēju un pārvalžu starpā; tā kā efektīvu informācijas apmaiņas līdzekļu atrašanās uzņēmumu īpašumā ir ļoti būtiska to konkurētspējas uzlabošanai; tā kā šo informācijas apmaiņu var nodrošināt Eiropas telekomunikāciju tīkli; tā kā Eiropas komunikāciju tīklu pieejamība stiprinās Kopienas sociālo un ekonomisko kohēziju;

(4) tā kā Eiropas telekomunikāciju tīklu izveidei un attīstībai ir jānodrošina brīva informācijas apmaiņa privātpersonu, uzņēmēju un pārvalžu starpā, vienlaicīgi ievērojot personu tiesības uz privāto dzīvi un intelektuālā un rūpnieciskā īpašuma tiesības;

(5) tā kā 1994. gada jūnijā ražotāju augsto pārstāvju grupas locekļi savā ziņojumā "Eiropas un globālā informācijas sabiedrība", ko tie sagatavoja 1994. gada 24. un 25. jūnija Eiropas Padomes sanāksmei Korfā, ieteica īstenot Eiropas telekomunikāciju tīklus un nodrošināt to savienojamību ar visiem Eiropas komunikāciju tīkliem; tā kā minētajā ziņojumā kā informācijas sabiedrības balsts bija norādīti mobilie sakari, kuru iespējas ir jāstiprina; tā kā Eiropas Padome sanāksmē Korfā deva vispārēju apstiprinājumu minētajam ieteikumam;

(6) tā kā Komisija ievēroja minētos ieteikumus savā ziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei – "Ceļš uz informācijas sabiedrību Eiropā: rīcības plāns"; tā kā Padomes 1994. gada 28. septembra sanāksmes secinājumos par šo rīcības plānu uzsvērts, ka ātrdarbīgu informācijas infrastruktūru ātra attīstība Kopienai ir svarīga, pamatojoties uz globālu, saskaņotu un līdzsvarotu pieeju;

(7) tā kā Līguma 129.c pantā paredzēts, ka Kopienai jāizstrādā vairākas pamatnostādnes, kas nosaka Eiropas komunikāciju tīklu jomā paredzēto pasākumu mērķus, prioritātes un vispārīgas nostādnes; tā kā šīm pamatnostādnēm jānosaka kopīgas intereses projekti; tā kā Eiropas komunikāciju tīkli telekomunikāciju infrastruktūras jomā ietver trīs šos tīklus veidojošus līmeņus: lietojumi, vispārējie pakalpojumi un pamattīkli;

(8) tā kā informācijas sabiedrība nevar attīstīties, nepastāvot pieejamiem lietojumiem un jo īpaši kolektīvo interešu lietojumiem, kuri, cik vien iespējams, atbilst lietotāju vajadzībām un kuros attiecīgā gadījumā ņem vērā vecāka gadagājuma cilvēku un invalīdu vajadzības; tā kā lietojumi tādējādi veido kopīgas intereses projektu svarīgu daļu; tā kā attiecībā uz lietojumiem, kas saistīti ar teledarbu, jo īpaši jāņem vērā attiecīgajās dalībvalstīs piemērojamās tiesību normas, kuras attiecas uz darba ņēmējiem;

(9) tā kā kopīgas intereses projektus atsevišķos gadījumos var jau īstenot pašreizējos telekomunikāciju tīklos, jo īpaši Euro-ISDN, un tādējādi piedāvāt Eiropas mēroga lietojumus; tā kā ir jāizstrādā pamatnostādnes, lai noteiktu minētos kopīgas intereses projektus;

(10) tā kā Kopienā ir jānodrošina saskaņota izvēlēto priekšlikumu un valstu vai reģionu līmenī pieņemtu līdzīgu iniciatīvu īstenošana;

(11) tā kā, atlasot un īstenojot šādus projektus, jāņem vērā visas infrastruktūras, ko piedāvā esošie un jaunie operatori;

(12) tā kā 1995. gada 9. novembrī Eiropas Parlaments un Padome pieņēma Lēmumu Nr. 2717/95/EK par vairākām pamatnostādnēm Euro-ISDN (Eiropas integrēto pakalpojumu cipartīkla) kā Eiropas komunikāciju tīkla attīstībai [5];

(13) tā kā pašreizējie komunikāciju tīkli, kas iekļauj esošo ISDN, attīstās, lai kļūtu par attīstītiem tīkliem, kuros ir iespējams mainīgs datu pārraides ātrums un pat platjoslas spējas un kurus var pielāgot dažādām vajadzībām, jo īpaši multivides pakalpojumu un lietojumu nodrošināšanai; tā kā šīs attīstības iznākums būs integrēto platjoslas komunikāciju tīklu (IBC tīklu) ieviešana; tā kā IBC tīkli veidos optimālu platformu informācijas sabiedrības lietojumiem;

(14) tā kā Lēmumā 91/352/EEK [6] paredzētās RACE programmas (īpaša pētniecības un tehnoloģiju attīstības programma komunikāciju tehnoloģiju jomā (1990. līdz 1994. gads)) darbība ir sagatavojusi pamatu un nodrošinājusi tehnoloģisko bāzi IBC tīklu ieviešanai Eiropā;

(15) tā kā Lēmumā 94/802/EK [7] paredzētās Esprit programmas (īpaša programma pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai, ieskaitot demonstrāciju, informāciju tehnoloģiju jomā (1994. līdz 1998. gads)) darbība ir sagatavojusi pamatu un nodrošinājusi tehnoloģisko bāzi informācijas tehnoloģiju lietojumu ieviešanai;

(16) tā kā rezultāti, kas sasniegti, darbojoties Lēmumā 91/353/EEK [8] paredzētajām īpašajām pētniecības un tehnoloģiju attīstības programmām vispārējas intereses telemātikas sistēmu jomā (1991. līdz 1994. gads) un Lēmumā 94/801/EEK [9] paredzētajai īpašajai pētniecības un tehnoloģiju attīstības, tostarp demonstrāciju, programmai kopīgas intereses telemātikas lietojumu jomā (1994. līdz 1998. gads), veido pamatu kopīgas intereses savietojamu lietojumu ieviešanai visā Eiropā;

(17) tā kā ir jānodrošina efektīva koordinācija starp Eiropas telekomunikāciju tīklu attīstību, kurai jārisina reāli pastāvošas problēmas, necenšoties veikt tikai eksperimentālus projektus, un dažādām Kopienas programmām, jo īpaši pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrācijas ceturtās pamatprogrammas īpašajām programmām, mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta programmām, uz informāciju orientētām programmām (piemēram, INFO 2000 un MEDIA II) un citām informācijas sabiedrības darbībām; tā kā šāda koordinācija ir jānodrošina arī attiecībā uz projektiem, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumos, kuri attiecas uz Eiropas komunikāciju tīkliem;

(18) tā kā pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt telemātikas tīklu savietojamību pārvalžu starpā, iekļaujas to prioritāšu sistēmā, kura pieņemta attiecībā uz pašreizējām Eiropas telekomunikāciju tīklu pamatnostādnēm;

(19) tā kā Komisija savā 1993. gada 24. jūlija ziņojumā par sagatavošanas darbiem Eiropas komunikāciju tīklu jomā attiecībā uz integrētiem platjoslas sakariem atzina vajadzību veikt sagatavošanas darbus sadarbībā ar minētās nozares dalībniekiem, lai izstrādātu atbilstīgas pamatnostādnes; tā kā šo darbību rezultāti veido pamatu šā lēmuma pamatnostādnēm attiecībā uz IBC tīkliem;

(20) tā kā telekomunikāciju nozarē notiek pakāpeniska liberalizācija; tā kā Eiropas mēroga lietojumu, vispārējo pakalpojumu un pamattīklu attīstību arvien vairāk noteiks privāta iniciatīva; tā kā šai attīstībai Eiropas mērogā ir jāatbilst tirgus vajadzībām vai sabiedrības faktiskām un nozīmīgām vajadzībām, ko nevar nodrošināt vienīgi tirgus konjunktūra; tā kā, ņemot to vērā, ieinteresētie nozares dalībnieki tiek lūgti, izmantojot attiecīgas procedūras, kas ikvienam dod vienādas iespējas, iesniegt konkrētus priekšlikumus; tā kā ir jānosaka šīs procedūras; tā kā Komiteja palīdz Komisijai precizēt kopīgas intereses projektus;

(21) tā kā 1994. gada 20. decembrī Eiropas Parlaments, Padome un Komisija noslēdza pagaidu vienošanos par izpildes pasākumiem attiecībā uz tiesību aktiem, kas pieņemti saskaņā ar Līguma 189.b pantā noteikto kārtību [10];

(22) tā kā kopīgas intereses projektiem, kas attiecas uz kādas dalībvalsts teritoriju, jāsaņem attiecīgās dalībvalsts apstiprinājums;

(23) tā kā Komisijai un dalībvalstīm būs jāveic pasākumi, lai nodrošinātu minēto tīklu savietojamību un lai koordinētu, no vienas puses, dalībvalstu darbības, kuru nolūks ir ieviest Eiropas telekomunikāciju tīklus, un, no otras puses, salīdzināmus valsts projektus, tikai tādā mērā, lai nodrošinātu vispārēju konsekvenci;

(24) tā kā informācijas sabiedrības optimālai attīstībai ir svarīgi nodrošināt efektīvu informācijas apmaiņu starp Kopienu un trešām valstīm, jo īpaši valstīm, kas ir puses Līgumā par Eiropas Ekonomikas zonu, vai valstīm, kuras ir noslēgušas Asociācijas līgumu ar Kopienu;

(25) tā kā tomēr darbībām, kas veiktas saskaņā ar šīm pamatnostādnēm, pilnībā piemēro Līgumā paredzētos konkurences noteikumus un izpildes tiesību aktus,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Šajā lēmumā ir izstrādātas pamatnostādnes, kas nosaka Eiropas komunikāciju tīklu jomā paredzēto pasākumu mērķus, prioritātes un vispārīgas nostādnes attiecībā uz telekomunikāciju infrastruktūru. Šīs pamatnostādnes nosaka kopīgas intereses projektus, uzskaitot šos projektus I pielikumā un paredzot procedūru un kritērijus to precizēšanai.

2. pants

Kopiena atbalsta tīklu savienošanu telekomunikāciju infrastruktūras nozarē, savietojamu pakalpojumu un lietojumu izveidi un attīstību, kā arī pieeju tiem, ar mērķi:

- veicināt pāreju uz informācijas sabiedrību, kā arī nodrošināt pieredzi attiecībā uz jaunu tīklu un lietojumu izmantošanas ietekmi uz sabiedrisko dzīvi un veicināt sociālo un kultūras vajadzību apmierināšanu un dzīves kvalitātes uzlabošanu,

- uzlabot Kopienas uzņēmumu konkurētspēju, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju, un stiprināt iekšējo tirgu,

- stiprināt ekonomisko un sociālo kohēziju, jo īpaši ņemot vērā vajadzību saistīt salu reģionus, reģionus, kam ir tikai sauszemes robežas, un perifērus reģionus ar Kopienas centrālajiem reģioniem,

- paātrināt jaunu attīstības rajonu darbības izaugsmi nolūkā radīt darba vietas.

3. pants

Lēmuma 2. pantā minēto mērķu īstenošanai ir noteiktas šādas prioritātes:

- tehnisko un komerciālo īstenošanas iespēju izpēte un izvērtēšana, pēc kuras sāk izmantot tādus lietojumus, kas veicina Eiropas informācijas sabiedrības attīstību, jo īpaši kolektīvās intereses lietojumus,

- īstenošanas iespēju izpēte un izvērtēšana, pēc kuras sāk izmantot lietojumus, kuri veicina ekonomisko un sociālo kohēziju, uzlabojot pieeju informācijai visā Kopienā un attīstot Eiropas kultūras daudzveidību,

- pārrobežu starpreģionu iniciatīvu stimulēšana un reģionu, jo īpaši mazāk labvēlīgu reģionu iniciatīvu stimulēšana, lai ieviestu Eiropas telekomunikāciju pakalpojumus un lietojumus,

- īstenošanas iespēju izpēte un izvērtēšana, pēc kuras sāk izmantot tādus lietojumus un pakalpojumus, kuri stiprina iekšējo tirgu un veicina darba vietu rašanos, jo īpaši lietojumus, kas maziem un vidējiem uzņēmumiem nodrošina iespējas uzlabot to konkurētspēju Kopienā un pasaulē,

- tehnisko un komerciālo īstenošanas iespēju noteikšana, izpēte un izvērtēšana, pēc kuras sāk izmantot Eiropas vispārējos pakalpojumus, kuri nodrošina bezproblēmu piekļuvi visa veida informācijai, tostarp laukos un perifēros reģionos, un savietojamību ar līdzvērtīgiem pakalpojumiem pasaules līmenī,

- jaunu integrēto platjoslas komunikāciju (IBC) tīklu īstenošanas iespēju izpēte un izvērtējums tur, kur ir vajadzība pēc šādiem lietojumiem un pakalpojumiem, un šādu tīklu savienojamības veicināšana,

- to nepilnību un trūkstošo elementu apzināšana un novēršana, kas traucē visu telekomunikāciju tīklu komponentu efektīvu savienošanu un savietojamību Kopienā un pasaulē, jo īpaši telekomunikāciju pamattīklos, kas noteikti I pielikumā.

4. pants

Vispārīgās nostādnes attiecībā uz pasākumiem, kas jāīsteno, lai sasniegtu 2. pantā noteiktos mērķus, iekļauj:

- kopīgas intereses projektu precizēšanu, izveidojot darba programmu,

- darbības, kuru mērķis ir palielināt privātpersonu, uzņēmēju un pārvalžu informētību par priekšrocībām, ko tie var iegūt, izmantojot jaunos attīstītos Eiropas telekomunikāciju pakalpojumus un lietojumus,

- darbības, kuru mērķis ir veicināt apvienotas lietotāju un pakalpojumu sniedzēju iniciatīvas, lai aizsāktu projektus Eiropas telekomunikāciju tīklu jomā, jo īpaši IBC tīklu jomā,

- saskaņā ar Līgumā paredzētām metodēm – atbalstu darbībām, kuru nolūks ir pētīt un izvērtēt lietojumu un jo īpaši kolektīvās intereses lietojumu īstenošanas un pēc tam arī izvēršanas iespējas, un sabiedriskā un privātā sektora sadarbības izveides veicināšana, jo īpaši, izmantojot dažādus partnerības veidus,

- to pakalpojumu un lietojumu nodrošinājuma un izmantojuma veicināšanu, kas paredzēti mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un profesionāliem lietotājiem un kas veido pamatu nodarbinātības un izaugsmes veicināšanai,

- tīklu savienojamības un platjoslas pakalpojumu un lietojumu savietojamības veicināšanu, kā arī tiem vajadzīgās infrastruktūras veicināšanu, jo īpaši attiecībā uz multivides lietojumiem, un esošo un platjoslas pakalpojumu un lietojumu savietojamību.

5. pants

Eiropas komunikāciju tīklu attīstība telekomunikāciju infrastruktūras jomā saskaņā ar šo lēmumu notiek, īstenojot kopīgas intereses projektus. Kopīgas intereses projekti ir uzskaitīti I pielikumā.

6. pants

Saskaņā ar 7., 8. un 9. pantu I pielikumā uzskaitītos kopīgas intereses projektus nosaka, ņemot vērā II pielikumā uzskaitītos kritērijus. Norādītie projekti var pretendēt uz Kopienas atbalstu saskaņā ar Padomes 1995. gada 18. septembra Regulu (EK) Nr. 2236/95, ar ko paredz vispārējus noteikumus Kopienas finansiāla atbalsta piešķiršanai Eiropas komunikāciju tīklu jomā [11].

7. pants

1. Pamatojoties uz I pielikumu, Komisija, apspriedusies ar nozares dalībniekiem, un, ņemot vērā citas Eiropas komunikāciju tīklu politikas, sagatavo darba programmu, ko pieņem saskaņā ar 8. pantā paredzēto procedūru, un pēc tam izsludina uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus.

2. Komisija pārliecinās, ka projekti, kas attiecas uz kādas dalībvalsts teritoriju, ir apstiprināti attiecīgajā dalībvalstī.

8. pants

1. Par šā lēmuma īstenošanu atbild Komisija.

2. Gadījumos, kas paredzēti 9. panta 1. punktā, Komisijai palīdz komiteja, ko veido dalībvalstu pārstāvji un vada Komisijas pārstāvis.

Komisijas pārstāvis iesniedz komitejai veicamo pasākumu projektu. Komiteja sniedz atzinumu par projektu termiņā, ko priekšsēdētājs var noteikt atkarībā no jautājuma steidzamības. Atzinumu sniedz ar balsu vairākumu, kas paredzēts Līguma 148. panta 2. punktā gadījumos, kad Padomei jāpieņem lēmumi pēc Komisijas priekšlikuma. Dalībvalstu pārstāvju balsis komitejā vērtē, kā noteikts minētajā pantā. Priekšsēdētājs nebalso.

Komisija pieņem paredzētos pasākumus, ja tie ir saskaņā ar komitejas atzinumu.

Ja paredzētie pasākumi nav saskaņā ar komitejas atzinumu vai ja atzinums nav sniegts, Komisija nekavējoties iesniedz Padomei priekšlikumu par veicamajiem pasākumiem. Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu.

Ja Padome nav pieņēmusi lēmumu trīs mēnešos no dienas, kad Komisija iesniegusi Padomei priekšlikumu, Komisija pieņem ieteiktos pasākumus.

9. pants

1. Procedūra, kas paredzēta 8. pantā, attiecas uz:

- 7. pantā minētās darba programmas sagatavošanu un atjaunināšanu,

- uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus satura noteikšanu,

- to kopīgas intereses projektu precizēšanu, kuros izmanto II pielikumā izklāstītos kritērijus,

- papildu atbalsta un koordinācijas darbību noteikšanu,

- pasākumiem, kas jāveic, lai novērtētu darba programmas īstenošanu finansiālā un tehniskā ziņā.

2. Komisija informē komiteju visās tās sanāksmēs par paveikto, īstenojot darba programmu.

10. pants

Šo lēmumu piemēro integrēto pakalpojumu cipartīklam (ISDN), neierobežojot Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 2717/95/EK.

11. pants

Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai atvieglotu kopīgas intereses projektu īstenošanu atbilstīgi Kopienas noteikumiem. Apstiprinājuma procedūras, kas var būt vajadzīgas, pabeidz cik vien iespējams ātri saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem.

12. pants

Šis lēmums neietekmē dalībvalstu vai Kopienas finansiālās saistības.

13. pants

Padome, katru gadījumu izskatot atsevišķi, var saskaņā ar Līguma 228. pantā paredzēto procedūru ļaut piedalīties trešām valstīm, jo īpaši valstīm, kas ir puses Līgumā par Eiropas Ekonomikas zonu vai kas noslēgušas asociācijas līgumu ar Kopienu, lai ļautu tām darboties līdzi kopīgas intereses projektu īstenošanā un veicināt telekomunikāciju tīklu savienošanu un savietojamību, ja vien tas nerada Kopienas atbalsta palielinājumu.

14. pants

Ik pēc trim gadiem Komisija sniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ziņojumu par šā lēmuma īstenošanu.

Ziņojumā iekļauj to rezultātu izvērtējumu, kas ar Kopienas atbalstu sasniegti dažādajās projektu jomās attiecībā uz kopējiem mērķiem, un novērtē attiecīgo lietojumu ieviešanas sociālo un sabiedrisko ietekmi pēc to izmantošanas sākšanas.

Kopā ar šo ziņojumu Komisija iesniedz attiecīgus priekšlikumus šā lēmuma I pielikuma pārskatīšanai, ņemot vērā tehnisko attīstību un gūto pieredzi.

Ja lēmumu nepieņem līdz ceturtā gada 31. decembrim, uzskata, ka I pielikums ir zaudējis spēku, izņemot attiecībā uz uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, kas jau ir publicēti Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī pirms minētās dienas.

15. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 1997. gada 17. jūnijā

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

J.M. Gil-Robles

Padomes vārdā —

priekšsēdētāja

A. Jorritsma Lebbink

[1] OV C 302, 14.11.1995., 23. lpp. unOV C 175, 18.6.1996., 4. lpp.

[2] OV C 39, 12.2.1996., 20. lpp.

[3] OV C 129, 2.5.1996., 32. lpp.

[4] Eiropas Parlamenta 1996. gada 1. februāra atzinums (OV C 47, 19.2.1996., 15. lpp.), Padomes 1996. gada 21. marta kopējā nostāja (OV C 134, 6.5.1996., 18. lpp.) un Eiropas Parlamenta 1996. gada 17. jūlija lēmums (OV C 261, 9.9.1996., 59. lpp.). Eiropas Parlamenta 1997. gada 14. maija lēmums un Padomes 1997. gada 26. maija lēmums.

[5] OV L 282, 24.11.1995., 16. lpp.

[6] OV L 192, 16.7.1991., 8. lpp.

[7] OV L 334, 22.12.1994., 24. lpp.

[8] OV L 192, 16.7.1991., 18. lpp.

[9] OV L 334, 22.12.1994., 1. lpp.

[10] OV C 102, 4.4.1996., 1. lpp.

[11] OV L 228, 23.9.1995., 1. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

KOPĪGAS INTERESES PROJEKTU NOTEIKŠANA

Eiropas telekomunikāciju tīkli atvērs Kopienas tirgu jauniem lietojumiem un pakalpojumiem, kas veidos pamatu informācijas sabiedrības attīstībai. Tie ir būtiski, lai veicinātu Kopienas labklājību, darba vietu radīšanu un stiprinātu ekonomisko un sociālo kohēziju.

Eiropas telekomunikāciju tīklu aprakstam par vispiemērotāko veidu vispārīgi ir atzīts trīs līmeņu modelis. Minētie līmeņi ir šādi:

- lietojumu līmenis, kurā lietotāji izmanto vispārējos pakalpojumus un pamattīklus, lai apmierinātu savas profesionālās, izglītības un sociālās vajadzības,

- vispārējo pakalpojumu līmenis, ko veido saderīgi vispārējie pakalpojumi un to vadība. Šie pakalpojumi, atbalstot attiecīgo lietojumu kopējās prasības un nodrošinot kopīgus līdzekļus jaunu lietojumu attīstībai un ieviešanai, papildina lietojumus un vienlaicīgi veicina to savietojamību,

- pamattīklu līmenis, kas nodrošina fizisku piekļuvi, tīklu transporta un komutācijas elementus, tostarp to vadību un signālu nodošanu. Šie elementi nodrošina Eiropas komunikāciju tīklu savienojamību.

Minētie trīs līmeņi veido saskaņotu struktūru tad, ja lietojumus atbalsta divi zemākie līmeņi: vispārējie pakalpojumi un pamattīkli. Īpaši svarīgi ir tas, ka lietojumi nav pieejami, ja nedarbojas viens no diviem pārējiem līmeņiem; tomēr katram līmenim ir pietiekamā mērā jāatbalsta visi nākamā augstākā līmeņa komponenti. Šajā kontekstā kopīgas intereses projekti ir jānosaka, ņemot vērā to darbības jaudu šajā lēmumā paredzēto mērķu sasniegšanai.

Turpmākās iedaļas katrā Eiropas komunikāciju tīklu līmenī nosaka kopīgas intereses projektus, kas ir jāprecizē saskaņā ar 9. pantu un atbilstīgi 8. pantā paredzētajai procedūrai.

1. Lietojumi

Lai sniegtu maksimālu labumu lietotājiem visā Kopienā, lietojumos ir jāņem vērā valodas vajadzības un tiem ir jābūt savietojamiem. Ja iespējams, tajos ir jāņem vērā īpašās mazāk attīstītu vai mazāk apdzīvotu reģionu vajadzības. Lietojumiem ir jāatbilst pēc iespējas plašāku lietotāju slāņu vajadzībām un jānodrošina pilsoņu pieeja kolektīvās intereses pakalpojumiem. Lai minētos lietojumus varētu izmantot invalīdi, jau projektu plānošanas sākuma posmā ir jāņem vērā īpašas vajadzības attiecībā uz pakalpojumu pieejamību.

Kopīgas intereses lietojumu projekti ir šādi:

- universitāšu un pētniecības centru tīkls: ir jāizveido attīstīts Eiropas komunikāciju tīkls, kurā izmanto multivides lietojumus un kurš saista universitātes un pētniecības centrus visā Eiropā, paredzot brīvu piekļuvi to bibliotēkām,

- tālmācība: skolām, augstskolām, uzņēmumiem un privātpersonām ir jābūt pieejamiem attīstītiem tālmācības pakalpojumiem vispārējās izglītības un profesionālās apmācības sistēmā. Ir jāizveido centri, kas būtu no attāluma pieejami visā Kopienā, lai maziem un vidējiem uzņēmumiem, lieliem uzņēmumiem, izglītības sistēmām un valsts pārvaldes iestādēm nodrošinātu kursprogrammatūru un profesionālās apmācības pakalpojumus. Lai veicinātu pāreju uz informācijas sabiedrību, ir jāveido un jāattīsta jaunas pieejas visiem atbilstīgajiem vispārējās izglītības un profesionālās apmācības aspektiem,

- veselības aizsardzības telemātika: ir jāsāk izmantot uz kopējiem standartiem balstīti Eiropas telekomunikāciju tīkli un lietojumi, kas Kopienas mērogā saistītu visus veselības aizsardzības nozares sadarbības partnerus, jo īpaši praktizējošos ārstus, slimnīcas un veselības aizsardzības iestādes,

- transporta telemātika: Eiropas komunikāciju tīkli ir jāizmanto pilnā mērā, lai sniegtu uz lietotājiem orientētus pakalpojumus transporta nozares materiāli tehniskā atbalsta jomā un pievienotās vērtības pakalpojumu attīstības jomā, piemēram, informācijas pakalpojumi, integrētie samaksas un rezervācijas pakalpojumi, ceļojumu plānošana un maršrutu vadība, kā arī frakts un transportlīdzekļu vadība. Turklāt transporta telemātikas pakalpojumi pilsētās ir jānodrošina, ņemot vērā standartizācijas un savietojamības prasības. Sākot izmantot šos pakalpojumus, kuru pamatā ir attīstīti fiksēto un mobilo telekomunikāciju tīkli, visos iespējamos gadījumos ir jānodrošina vajadzīgā komplementaritāte un savietojamība ar Eiropas transporta tīkliem,

- vides telemātika: Eiropas kumunikāciju tīkli var dot būtisku ieguldījumu vides uzraudzībā un vadībā, tostarp ārkārtēju situāciju vadībā. Šo ieguldījumu var veikt, ieviešot informācijas sistēmas, ar ko vāc vides datus un dara tos pieejamus atbildīgajām iestādēm, kā arī izveidojot drošas komunikāciju sistēmas, kas var nodrošināt intervenci ārkārtējās situācijās,

- teledarbs: teledarba attīstība (satelītbirojos un, ja iespējams, mājās), ko nodrošina attīstītas telekomunikāciju sistēmas, palīdzēs nodrošināt jaunas iespējas attiecībā uz darba vietu un darba organizēšanas veidu elastīgumu. Decentralizējot profesionālo darbību, teledarbs var arī palīdzēt mazināt sekas, kādas uz vidi rada cilvēku ikdienas regulāra pārvietošanās ar sabiedrisko transportu uz darbu un atpakaļ. Teledarba attīstību var veicināt, īstenojot projektus, kas teledarba veicējiem dara pieejamus individuālus telemātikas rīkus, kā arī, izveidojot teledarba centrus ceļojošiem darba ņēmējiem. Īpaša uzmanība ir jāpievērš šo lietojumu sociālo seku izvērtēšanai un vērā ņemšanai,

- telemātikas pakalpojumi maziem un vidējiem uzņēmumiem: kopīgas intereses projekti veicinās Eiropas telekomunikāciju lietojumu un pakalpojumu izmantošanu Kopienas mazajos un vidējos uzņēmumos, nodrošinot saikni ar valsts pārvaldes iestādēm, arodapvienībām, patērētājiem, klientiem un piegādātājiem un iekļaujot informācijas pakalpojumus un elektronisko tirdzniecību. Jāpalielina mazo un vidējo uzņēmumu informētība par vispārējām iespējām, ko nodrošina telemātikas risinājumi,

- elektroniskā izsole: jāizveido Eiropas elektroniskās izsoles tīkls, kā pamatā ir elektroniska valsts līgumu piešķiršanas procedūra, kurā iesaistītas Kopienā esošas valsts pārvaldes iestādes un piegādātāji,

- pilsētu informācijas lielceļi: jāveicina tādu tīklu un pakalpojumu radīšana, kuri savieno mājsaimniecības, uzņēmumus, sociālas organizācijas un iestādes un nodrošina pieeju tiešsaistes multivides informācijas, izglītības, kultūras, izklaides un tūrisma pakalpojumiem vietējā, reģionālā, valstu un Kopienas mērogā. Jāveicina sasaiste starp pilsētu un reģionālajiem tīkliem,

- bibliotēku pakalpojumi: lai nodrošinātu efektīvu pieeju sistematizētu zināšanu krājumiem un kultūras mantojumam, kas apkopots bibliotēkās visā Kopienā, ir jāsāk izmantot attīstītus Eiropas komunikāciju tīklu pakalpojumus, kuri iekļauj visu veidu bibliotēkas (valsts, universitāšu, pētniecības iestāžu, publiskās u.c.), tādējādi atbalstot Kopienas ekonomisko, sociālo, izglītības un kultūras dzīvi,

- telemātikas pakalpojumi attiecībā uz darba tirgu: lai pielāgotos mainīgajam darba tirgum Kopienā un palīdzētu risināt bezdarba problēmas, jāattīsta tādi telemātikas pakalpojumi kā darba piedāvājumu informācijas datu bāzes,

- kultūras un valodas mantojums: jāstrādā pie iniciatīvām, lai veicinātu Eiropas kultūras un mākslas mantojuma saglabāšanu un piekļuvi tam, demonstrētu informācijas infrastruktūras tehnisko līdzekļu iespējas, lai tādējādi stimulētu radošus centienus un atbalstītu vietēja satura izveidi vietējās valodās un tā izplatīšanu.

2. Vispārējie pakalpojumi

Kopīgas intereses projekti attiecībā uz vispārējo pakalpojumu tīkliem ir šādi:

- funkcionālu Eiropas vispārējo pakalpojumu īstenošana, kas ietver jo īpaši elektronisko pastu, datņu pārsūtīšanas sistēmas, tiešsaistes piekļuvi elektroniskām datu bāzēm un video pakalpojumus. Tā kā šie Eiropas vispārējie pakalpojumi ir vajadzīgi steidzami, to nodrošināšanai izmantos esošos vai jaunākos fiksēto, vai mobilo sakaru tīklus un jau funkcionējošo lietotāju pieejas kārtību. Tajos jāizmanto pakalpojumu elementi, kas darbojas Kopienas mērogā, piemēram, abonentu sarakste, ieskaits, autentificēšana, datu aizsardzība un informācijas drošība, intelektuālā īpašuma aizsardzība un atlīdzība, Eiropas "kiosks" un telemātiski navigācijas līdzekļi, pilsoņu piekļuves nodrošināšanas pakalpojumi, maksājumu pakalpojumi utt.,

- pakāpeniska vispārējo pakalpojumu paplašināšana multivides virzienā. Šie pakalpojumi nodrošinās tiešajiem lietotājiem piekļuvi multivides pakalpojumiem un var inter alia iekļaut multivides pasta, ātrdarbīgas datņu pārsūtīšanas un video pakalpojumus, tostarp pieprasījuma video. Ir jāveicina šo multivides pakalpojumu lietošana uzņēmumu un iedzīvotāju vidū, kā arī jaunu pakalpojumu elementu ieviešana, piemēram, automātiskā tulkošana, runas pazīšana, grafiskā lietotāja saskarne, intelektuālie aģenti un rīki lietotāju saskarsmei un personalizācijai,

- nesavrupa ciparparaksta ieviešana kā pamats atklātu pakalpojumu sniegšanai un lietojuma mobilitātei: vispārējo pakalpojumu pamatā būs liels skaits papildu un konkurējošu pakalpojumu sniedzēju. Atklātu pakalpojumu sniegšanai un lietojuma mobilitātei būs izšķiroša nozīme un, lai to īstenotu, ir jānodrošina tādu ciparparakstu vispārēja pieejamība un atbalsts, kuri nodrošina piemērotu privātās dzīves aizsardzību.

3. Pamattīkli

Kopīgas intereses projekti attiecībā uz pamattīkliem ir šādi:

- Eiropas integrēto pakalpojumu cipartīkls: komerciālu un tehnisku iemeslu dēļ attiecībā uz pieejamību Eiropas mērogā ISDN pašlaik ir vispiemērotākais komutētais ciparu pamattīkls, caur kuru var nodrošināt jaunus pakalpojumus un lietojumus. Tā pašreizējais attīstības līmenis ir ļoti izdevīgs Eiropai, un tā tirgus un ģeogrāfiskās izplatības paplašināšanu attaisnos šo jauno pakalpojumu un lietojumu ieviešana Eiropas mērogā. Tomēr ir jāpatur prātā, ka ISDN ir tikai pirmais solis un ka tas attīstīties, lai kļūtu vienīgi par līdzekli lietotāju piekļuvei platjoslas pamatpakalpojumiem. Īpaša uzmanība ir jāpievērš tam, lai novērstu joprojām esošās nepilnības, kas traucē nodrošināt efektīvu pakalpojumu savietojamību,

- asinhronās pārsūtīšanas režīma (ATM) un citu IBC tīklu ieviešana tirgū: šī joma jāuzskata par vissvarīgāko Eiropas kopīgo interesi,

- esošo un IBC tīklu savietojamība: esošajiem tīkliem (ko izmanto fiksētiem, mobiliem un satelītu pakalpojumiem) ir jābūt savienotiem un savietojamiem savā starpā un ar ātrdarbīgiem tīkliem uz ATM bāzes, lai nodrošinātu vispiemērotākos ekonomiskos risinājumus dažādās situācijās, kas radīsies, veidojot informācijas sabiedrību. Šis jautājums ir IBC tīkla attīstības pamatā un ir jo īpaši svarīgs maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī profesionālo un individuālo lietotāju tirgiem,

- fiksēto, mobilo un satelīta tīklu attīstība iepriekš minēto lietojumu un pakalpojumu atbalstam.

4. Īpašas nozīmes projekti

Dažiem no šiem kopīgas intereses projektiem ir īpaša nozīme informācijas sabiedrības attīstībā. Tie ir vispārējie pakalpojumi un kolektīvās intereses lietojumi attiecībā uz tālmācību, kultūras mantojumu, pakalpojumiem maziem un vidējiem uzņēmumiem un telemātiku transporta, vides un veselības aizsardzības vajadzībām. Uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus par šiem īpašas nozīmes projektiem vai to kombināciju publicē vismaz reizi gadā. Komisija ziņo Parlamentam par paveikto šajā sakarā.

5. Papildu atbalsts un koordinācijas darbības

Papildus atbalstam, ko Kopiena sniegusi kopīgas intereses projektiem, tai jāuzsāk darbības, kuru mērķis ir nodrošināt attiecīgu vidi. Šīs darbības veicinās labvēlīgas vides attīstību un saskaņotu rīcību valsts un reģionālo darbību jomā jaunu lietojumu un pakalpojumu veicināšanai atbilstīgi programmu īstenošanai citās jomās, kā arī IBC tīklu attīstību. Tās būs saistītas ar apspriešanos ar Eiropas standartizācijas un stratēģiskās plānošanas iestādēm un koordināciju ar tām darbībām, ko finansē dažādi Kopienas finanšu instrumenti. Minētajās darbībās ir iekļauta:

- uzdevumu apraksta izveide un pāreja pie šo uzdevumu veikšanas. Šie apraksti ļaus nozares dalībniekiem pieņemt atbilstīgus lēmumus par ekonomiskiem ieguldījumiem,

- to līdzekļu noteikšana, kas nodrošina piekļuvi IBC tīkliem trīs iepriekš aprakstītajos līmeņos,

- kopēju aprakstu izveide, ņemot vērā Eiropas un pasaules standartus,

- sadarbības veicināšana nozares dalībnieku starpā, jo īpaši jaunu un sadalītu operatoru starpā, piemēram, kabeļtelevīzijas tīklu operatori, kā arī ar lietotājiem,

- saskaņā ar šo lēmumu veikto darbību koordinācija ar attiecīgām Kopienas un valsts programmām.

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

KRITĒRIJI KOPĪGAS INTERESES PROJEKTU NOTEIKŠANAI

Kopīgas intereses projektus nosaka, tos izvēloties no projektiem, ko atbilstīgi uzaicinājumam iesniegt priekšlikumus iesnieguši ieinteresētie nozares dalībnieki, kā paredzēts 7. pantā, pamatojoties uz to atbilstību attiecīgi 2. un 3. pantā noteiktajiem mērķiem un prioritātēm. Šiem projektiem jābūt pārrobežu projektiem tādā nozīmē, ka tiem jābūt vērstiem uz esošu vajadzību apmierināšanu vairākās dalībvalstīs. Parasti tos īsteno vairākās dalībvalstīs, taču var atļaut tos īstenot vienā dalībvalstī, ja attiecīgais projekts veicina plašākas Eiropas intereses.

Turklāt ir jāņem vērā Regulā (EK) Nr. 2236/95 noteiktie ekonomiskie un finanšu kritēriji. Šie kritēriji, ko izmantos minētās regulas kontekstā, lai lemtu par finansiāla atbalsta piešķiršanu konkrētam projektam, ir šādi:

- projekta iespējamā ekonomiskā dzīvotspēja, kas ir jānodrošina,

- projekta nopietnība,

- Kopienas intervences stimulējošā ietekme uz valsts un privāto finansējumu,

- finanšu paketes drošība,

- tiešas vai netiešas sociālekonomiskas sekas, jo īpaši attiecībā uz nodarbinātību,

- sekas attiecībā uz vidi,

- jo īpaši attiecībā uz pārrobežu projektiem – dažādu projekta posmu secības koordinācija.

--------------------------------------------------