Padomes Regula (EEK) Nr. 793/93

(1993. gada 23. marts)

par esošo vielu riska faktoru novērtējumu un kontroli

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 100.a pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

sadarbībā ar Eiropas Parlamentu [2],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [3],

tā kā pastāv atšķirības starp normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kuri ir spēkā vai kurus gatavo dalībvalstīs attiecībā uz esošo vielu riska novērtējumu un kuri traucē tirdzniecību starp dalībvalstīm un rada nevienlīdzīgas konkurences nosacījumus;

tā kā dalībvalstu iekšējā tirgus izveidošanai un darbības nodrošināšanai paredzēto noteikumu tuvināšanas pasākumi, ciktāl tie skar veselības, drošības, vides un patērētāja aizsardzību, pamatojas uz augstu aizsardzības līmeni;

tā kā, lai nodrošinātu cilvēku, tostarp strādnieku un patērētāju, kā arī vides aizsardzību, ir nepieciešams Kopienas līmenī sistemātiski novērtēt riska faktorus, ko ietver EINECS (Eiropas ķīmisko komercvielu saraksts) [4] iekļautās esošās vielas;

tā kā efektivitātes un ekonomikas interesēs ir nepieciešams izveidot Kopienas politiku, kas nodrošinās pienākumu sadali un koordināciju starp dalībvalstīm, Komisiju un uzņēmējiem;

tā kā regula ir atbilstīgs juridisks instruments, jo tā tieši ražotājiem un importētājiem uzliek konkrētas prasības, kas vienlaicīgi un vienā un tajā pašā veidā izpildāmas visā Kopienā;

tā kā, lai veiktu iepriekšēju esošo vielu riska novērtējumu un noteiktu prioritārās vielas, kam jāpievērš tūlītēja uzmanība, ir nepieciešams savākt noteiktu informāciju un pārbaužu datus par esošajām vielām;

tā kā prasības pēc šādas informācijas nebūtu jāattiecina uz dažām vielām, kuras pēc tām piemītošajām īpašībām ietver tikai tādus riska faktorus, kas vispāratzīti kā minimāli;

tā kā ražotājiem un importētājiem šī informācija būtu jāiesniedz Komisijai, kura izsūtīs kopijas visām dalībvalstīm; tā kā dalībvalstij tomēr jābūt iespējai prasīt, lai tās teritorijā reģistrētie ražotāji un importētāji to pašu informāciju tajā pašā laikā iesniedz tās kompetentajām iestādēm;

tā kā dažos gadījumos nolūkā veikt riska novērtējumu dažām esošajām vielām ir nepieciešams prasīt, lai ražotāji vai importētāji iesniedz papildu datus vai veic papildu pārbaudes attiecībā uz norādītajām esošajām vielām;

tā kā Kopienas līmenī ir nepieciešams sastādīt to prioritāro vielu sarakstus, kurām jāpievērš īpaša uzmanība; tā kā sākotnējais prioritāšu saraksts Komisijai būtu jāiesniedz ne vēlāk kā vienu gadu pēc šīs regulas stāšanās spēkā;

tā kā dalībvalstīm jāveic prioritāšu sarakstā iekļauto vielu riska novērtējums; tā kā minētais novērtējums būtu jāizstrādā Kopienas līmenī, pamatojoties uz pienākumu sadali un ņemot vērā situāciju dalībvalstīs; tā kā riska novērtējuma principi arī būtu jānosaka Kopienas līmenī;

tā kā prioritāšu noteikšanas procesā un esošo vielu riska novērtēšanā ir jo īpaši jāņem vērā datu nepietiekamība par vielas iedarbību, kā arī darbs, ko jau veikušas citas starptautiskas organizācijas, piemēram, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija, kā arī citi normatīvie akti un/ vai Kopienas programmas attiecībā uz bīstamajām vielām;

tā kā Kopienas līmenī ir nepieciešams pieņemt riska novērtējuma rezultātus un ieteikto stratēģiju prioritāšu sarakstos iekļauto vielu riska faktoru ierobežošanai;

tā kā saskaņā ar noteikumiem Padomes 1986. gada 24. novembra Direktīvā 86/609/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz eksperimentāliem un citiem zinātniskiem mērķiem izmantoto dzīvnieku aizsardzību [5] ir lietderīgi līdz minimumam samazināt pētnieciskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku skaitu; tā kā, ja vien iespējams un jo īpaši konsultējoties ar Eiropas Alternatīvo pārbaudes metožu centru, ir jāizvairās no dzīvnieku izmantošanas, izvēloties apstiprinātas alternatīvas procedūras;

tā kā saistībā ar šo regulu ir jāveic ķīmisko vielu pārbaudes, ir jāievēro laba laboratoriju prakse, kā noteikts Padomes 1986. gada 18. decembra Direktīvā 87/18/EEK par normatīvo un administratīvo aktu saskaņošanu attiecībā uz labas laboratoriju prakses principiem un to pielietošanu, pārbaudot ķīmiskās vielas [6];

tā kā Komisijai, līdzdarbojoties no dalībvalstu pārstāvjiem izveidotai komitejai, būtu jāpiešķir nepieciešamās pilnvaras pielāgot konkrētus pielikumus tehniskajam progresam un pieņemt konkrētus šīs regulas izpildes pasākumus;

tā kā būtu jāgarantē tās informācijas konfidencialitāte, kas attiecas uz rūpniecisko noslēpumu vai komercnoslēpumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Mērķi un darbības joma

1. Šī regula attiecas uz:

a) informācijas par esošajām vielām vākšanu, apriti un pieejamību;

b) esošo vielu riska faktoru novērtējumu attiecībā uz cilvēkiem, tostarp strādniekiem un patērētājiem, un uz vidi, lai nodrošinātu labāku šo riska faktoru pārvaldību saskaņā ar Kopienas noteikumiem.

2. Šīs regulas noteikumus piemēro, neskarot Kopienas tiesību aktus par strādnieku un patērētāju aizsardzību.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

a) "vielas" ir ķīmiskie elementi un to savienojumi dabiskā veidā vai iegūti kādā ražošanas procesā; pie vielām pieskaita arī jebkādas piedevas, kas vajadzīgas produktu stabilizēšanai, kā arī izmantotajos procesos radušos piejaukumus, izņemot visus šķīdinātājus, kuru atdalīšana neietekmē vielu stabilitāti un nemaina to ķīmisko sastāvu;

b) "preparāti" ir maisījumi vai šķīdumi, kas sastāv no divām vai vairākām vielām.

c) "importēšana" nozīmē ievešanu Kopienas muitas teritorijā;

d) "ražošana" ir cietā, šķidrā vai gāveida stāvoklī izdalītu vielu ražošana;

e) esošās vielas ir EINECS sarakstā uzskaitītās vielas.

1. DAĻA

SISTEMĀTISKA DATU PAZIŅOŠANA UN PRIORITĀRO VIELU SARAKSTU SASTĀDĪŠANA

3. pants

Datu paziņošana par esošo vielu lielapjoma ražošanu un importu

Neierobežojot 6. panta 1. punktu, ikvienam ražotājam, kurš ražojis, vai importētājam, kurš ievedis pašu esošo vielu vai tās preparātus daudzumos, kas pārsniedz 1000 tonnas gadā, vismaz reizi triju gadu laikā pirms šīs regulas pieņemšanas saskaņā ar 6. panta 2. un 3. punktā izklāstīto procedūru, jāiesniedz Komisijai, kā precizēts šīs regulas III pielikumā, šāda informācija 12 mēnešu laikā kopš regulas stāšanās spēkā, ja viela iekļauta I pielikumā, un 24 mēnešu laikā, ja viela iekļauta nevis I pielikumā, bet EINECS sarakstā:

a) vielas nosaukums un EINECS numurs;

b) saražotās vai importētās vielas daudzums;

c) vielas klasifikācija saskaņā ar I pielikumu Padomes 1967. gada 27. jūnija Direktīvai 97/548/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamo vielu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu [7] vai pagaidu klasifikācija saskaņā ar minēto direktīvu, ietverot bīstamības klasi, briesmu simbolu, riska frāzes un drošības uzrakstus;

d) informācija par vielas paredzamās izmantošanas mērķiem;

e) dati par vielas fizikāli ķīmiskajām īpašībām;

f) dati par vielas atrašanās vietām un iedarbību uz vidi;

g) dati par vielas ekotoksiskumu;

h) dati par vielas akūtu un subakūtu toksiskumu;

i) dati par vielas kancerogenitāti, mutagenitāti un/ vai teratogenitāti;

j) jebkuras citas būtiskas indikācijas vielas riska novērtēšanai.

Ražotājiem un importētājiem ir jādara viss iespējamais, lai iegūtu esošos datus attiecībā uz e) līdz j) apakšpunktu. Tomēr informācijas trūkuma gadījumā ražotājiem un importētājiem nav saistoši veikt turpmākus izmēģinājumus ar dzīvniekiem, lai iesniegtu šādus datus.

4. pants

Datu paziņošana par esošo vielu sīkapjoma ražošanu un importu

1. Neierobežojot 6. panta 1. punktu, ikviens ražotājs, kurš ražojis, vai importētājs, kurš ievedis pašu esošo vielu vai tās preparātus daudzumos, kas pārsniedz 1000 tonnas gadā, vismaz reizi triju gadu laikā pirms šīs regulas pieņemšanas un/ vai gadu pēc tās pieņemšanas, saskaņā ar 6. panta 2. un 3. punktā izklāstīto procedūru, iesniedz Komisijai, kā precizēts šīs regulas IV pielikumā, šādu informāciju 24 mēnešu laikā, ja regula bijusi spēkā 3 gadus:

a) vielas nosaukums un EINECS numurs;

b) saražotās vai importētās vielas daudzums;

c) vielas klasifikācija saskaņā ar Direktīvas 97/548/EEK I pielikumu vai pagaidu klasifikācija saskaņā ar minēto direktīvu, ietverot bīstamības klasi, briesmu simbolu, riska frāzes un drošības uzrakstus;

d) informācija par vielas paredzamajiem izmantošanas mērķiem.

2. Apspriežoties ar dalībvalstīm, Komisija nosaka, kādos gadījumos ir jāprasa, lai deklarēto vielu ražotāji un importētāji, ievērojot 1. punktu, iesniedz papildinformāciju saskaņā ar III pielikumu par šādu vielu fizikāli ķīmiskajām īpašībām, toksiskumu, ekotoksiskumu, iedarbību un visiem citiem aspektiem, kas ir būtiski vielu riska novērtēšanai. Tomēr, neskarot 12. panta 2. punktu, ražotājiem un importētājiem šādam mērķim nav saistoši veikt turpmākus izmēģinājumus ar dzīvniekiem.

Saskaņā ar 15. pantā noteikto kārtību nosaka īpašu informāciju, kas jāiesniedz, un no tās izrietošo kārtību, kas jāievēro.

5. pants

Izņēmumi

Uz II pielikumā uzskaitītajām vielām neattiecas 3. un 4. panta noteikumi. Tomēr informāciju par II pielikumā uzskaitītajām vielām var pieprasīt 15. pantā noteiktajā kārtībā.

6. pants

Datu paziņošanas kārtība

1. Ja vielu ražo vai importē vairāki ražotāji vai importētāji, 3. pantā un 4. panta 2. punktā minēto informāciju var iesniegt viens ražotājs vai importētājs citu ražotāju un importētāju vārdā pēc pašu vienošanās. Pēdējais tomēr iesniedz Komisijai III pielikumā noteiktās datu kopas 1.1. līdz 1.19. punktā precizēto informāciju un atsaucas uz datu kopu, ko iesniedzis ražotājs vai importētājs.

2. Iesniedzot 3. pantā un 4. panta 1. punktā minēto informāciju, ražotāji un importētāji lieto īpašu programmatūru disketē, ko bez maksas dara pieejamu Komisija.

3. Dalībvalstis var prasīt, lai to teritorijā reģistrētie ražotāji un importētāji vienlaicīgi iesniedz kompetentajām iestādēm to pašu informāciju, kas nosūtīta Komisijai saskaņā ar 3. un 4. pantu.

4. Saņemot attiecīgi 3. un 4. pantā minētos datus, Komisija izsūta kopijas visām dalībvalstīm.

7. pants

Iesniegtās informācijas atjaunināšana un pienākums brīvprātīgi sniegt konkrētu informāciju

1. Ražotāji un importētāji, kas iesnieguši informāciju par kādu vielu saskaņā ar 3. un 4. pantu, atjaunina Komisijai nosūtīto informāciju.

Jo īpaši viņi ziņo par:

a) jauniem vielas pielietošanas veidiem, kas būtiski maina veidu, formu, apjomu vai ilgumu, kādā viela iedarbojas uz cilvēku vai vidi;

b) jauniegūtiem datiem par vielas fizikāli ķīmiskajām īpašībām, toksikoloģisko vai ekotoksikoloģisko ietekmi, ja tas ir būtiski ar vielu saistītā potenciālā riska novērtēšanai;

c) jebkurām izmaiņām pagaidu klasifikācijā, kas veikta saskaņā ar Direktīvu 67/548/EEK.

No viņiem arī prasa, lai viņi ik pēc trim gadiem, kā minēts 3. un 4. pantā, atjauninātu informāciju par ražošanas un importa apjomiem, ja notiek izmaiņas apjomos, kā noteikts III vai IV pielikumā.

2. Jebkurš esošās vielas ražotājs vai importētājs, kura rīcībā nonāk ziņas, kas ļauj secināt, ka minētā viela var būt bīstama cilvēkiem vai videi, nekavējoties paziņo šādu informāciju Komisijai un dalībvalstij, kurā viņš atrodas.

3. Saņemot 1. un 2. pantā minētos datus, Komisija izsūta to kopijas visām dalībvalstīm.

8. pants

Prioritāšu saraksti

1. Pamatojoties uz ražotāju un importētāju saskaņā ar 3. un 4. pantu iesniegto informāciju un pamatojoties uz valsts prioritāro vielu sarakstiem, Komisija, apspriežoties ar dalībvalstīm, sastāda to prioritāro vielu vai vielu grupu sarakstus (turpmāk minēti kā prioritāšu saraksti), kam jāpievērš neatliekama uzmanība, jo šīs vielas potenciāli var ietekmēt cilvēku vai vidi. Šos sarakstus pieņem 15. pantā noteiktajā kārtībā, un Komisija tos pirmoreiz publicē gada laikā pēc regulas stāšanās spēkā.

2. Sastādot prioritāšu sarakstus, jāņem vērā šādi faktori:

- vielas ietekme uz cilvēku vai vidi,

- cilvēka vai vides pakļaušana vielas iedarbībai,

- datu nepietiekamība par vielas ietekmi uz cilvēku un vidi,

- jau paveiktais darbs citos starptautiskos forumos,

- citi Kopienas tiesību akti un/ vai programmas saistībā ar bīstamajām vielām.

Viela, ko novērtē saskaņā ar citiem Kopienas tiesību aktiem, būtu jāiekļauj prioritāšu sarakstā tikai tad, ja minētais novērtējums neskar draudus videi vai cilvēkam, tostarp strādniekiem un patērētājiem, vai ja šie riska faktori nav attiecīgi novērtēti. Līdzvērtīgu novērtējumu, kas veikts saskaņā ar citiem Kopienas tiesību aktiem, saskaņā ar šo regulu nav jāatkārto.

Īpašu uzmanību pievērš vielām, kurām var būt hroniska iedarbība, jo īpaši, vielām, par kurām zināms vai pastāv aizdomas, ka tās ir kancerogēnas, teratogēnas un/ vai mutagēnas, vai arī zināms vai pastāv aizdomas, ka šāda iedarbība var palielināties.

9. pants

Dati, kas jāiesniedz par prioritāšu sarakstos iekļautajām vielām

1. Kā minēts 8. panta 1. punktā par prioritāšu sarakstā iekļautajām vielām, ražotāji un importētāji, kas iesnieguši informāciju par vielu saskaņā ar 3. un 4. pantu, sešu mēnešu laikā pēc saraksta publicēšanas iesniedz referentam, kas nozīmēts saskaņā ar 10. panta 1. punktu, visu pieejamo svarīgo informāciju un atbilstīgus pētījumu ziņojumus par attiecīgās vielas riska novērtējumu.

2. Papildus 1. punktā norādītajām prasībām un neierobežojot pārbaudi, ko var prasīt saskaņā ar 10. panta 2. punktu, ja par attiecīgo prioritāro vielu kādas no Direktīvas 67/548/EEK VII A pielikumā uzskaitītajām ziņām nav pieejamas, ražotājiem un importētājiem, kas iesnieguši informāciju par vielu saskaņā ar 3. un 4. pantu, ir pienākums veikt pārbaudi, kas vajadzīga, lai 12 mēnešu laikā iegūtu trūkstošos datus, un iesniegt referentam pārbaudes rezultātus un pārbaudes ziņojumus.

3. Atkāpjoties no 2. punkta, ražotāji un importētāji var lūgt, lai referents viņus atbrīvo no dažām vai visām papildu pārbaudēm, pamatojoties uz to, ka vai nu šī informācija riska novērtējumam nav nepieciešama, vai arī to nav iespējams iegūt; viņi var arī lūgt termiņa pagarinājumu, ja apstākļi to prasa. Šādai atkāpei ir jāsniedz pilnīgs pamatojums, un referents nolemj, vai šāds lūgums būtu pieņemams. Ja atkāpes ir atļautas saskaņā ar šo pantu, referents nekavējoties informē Komisiju par savu lēmumu. Komisija informē pārējās dalībvalstis. Ja referenta lēmumu apstrīd viena no pārējām dalībvalstīm, galīgo lēmumu pieņem saskaņā ar 15. pantā izklāstīto komiteju procedūrai.

2. DAĻA

RISKA NOVĒRTĒJUMS

10. pants

Prioritāšu sarakstos iekļauto vielu riska novērtējums tās dalībvalsts līmenī, kura nozīmēta par referentu

1. Dalībvalstij ir uzlikts par pienākumu attiecībā uz katru vielu prioritāšu sarakstā veikt tās novērtējumu saskaņā ar 15. pantā noteikto kārtību, nodrošinot taisnīgu pienākumu sadali starp dalībvalstīm.

No 13. pantā minētajām kompetentajām iestādēm dalībvalsts nozīmē attiecīgajai vielai referentu.

Referents ir atbildīgs par ražotāja (ražotāju) un importētāja (importētāju) iesniegtās informācijas novērtēšanu saskaņā ar 3., 4., 7. un 9. panta prasībām un jebkuras citas pieejamās informācijas novērtēšanu, kā arī pēc apspriešanās ar attiecīgajiem ražotājiem un importētājiem par to, vai riska novērtēšanai ir nepieciešams prasīt, lai iepriekšminētie prioritāro vielu ražotāji un importētāji iesniedz papildinformāciju un/ vai veic turpmākas pārbaudes.

2. Ja referents uzskata par nepieciešamu prasīt papildinformāciju un/ vai turpmākas pārbaudes, viņš par to attiecīgi informē Komisiju. Lēmumu uzlikt par pienākumu iepriekšminētajiem importētājiem vai ražotājiem sniegt papildinformāciju un/ vai veikt turpmākas pārbaudes, kā arī noteikt termiņus, kādos sniedzama atbilde uz minēto pieprasījumu, pieņem 15. pantā noteiktajā kārtībā.

3. Attiecīgās prioritārās vielas referents novērtē ar minēto vielu saistīto risku attiecībā uz cilvēku un vidi.

Vajadzības gadījumā viņš piedāvā stratēģiju šo riska faktoru ierobežošanai, tostarp kontroles pasākumus un/ vai pārraudzības programmas. Ja šādi kontroles pasākumi ietver ieteikumus ierobežot minētās vielas laišanu tirgū vai izmantošanu, referents iesniedz izvērtējumu par vielas priekšrocībām un trūkumiem, kā arī par aizstājošu vielu pieejamību.

Piedāvāto riska novērtējumu un stratēģiju referents nosūta Komisijai.

4. Līdz 1994. gada 4. jūnijam reālo vai potenciālo risku cilvēkam un videi novērtē, pamatojoties uz principiem, kas pieņemti saskaņā ar 15. pantā noteikto kārtību. Šos principus regulāri pārskata un vajadzības gadījumā revidē saskaņā ar minēto kārtību.

5. Ja prasa, lai ražotāji vai importētāji sniegtu papildinformāciju un/ vai veiktu turpmākas pārbaudes, ņemot vērā vajadzību ierobežot eksperimentus ar mugurkaulniekiem, viņiem ir arī jāpārbauda, vai vielas novērtēšanai vajadzīgo informāciju nevar iegūt no deklarētās vielas agrākajiem ražotājiem vai importētājiem un vai to nevar iegūt pret atlīdzību. Ja no šādiem eksperimentiem nevar izvairīties, ir jāpārbauda, vai eksperimentus ar dzīvniekiem nevar aizstāt vai ierobežot, izmantojot citas metodes.

Nepieciešamās laboratorijas pārbaudes jāveic, pienācīgi ievērojot "labas laboratoriju prakses" principus, kā noteikts Direktīvā 87/18/EEK, un Direktīvas 86/609/EEK noteikumus.

11. pants

Prioritāšu sarakstos iekļauto vielu riska novērtējums Kopienas līmenī

1. Pamatojoties uz riska novērtējumu un pasākumiem, ko ieteicis referents, Komisija iesniedz 15. panta 1. punktā minētajai komitejai priekšlikumu par prioritāro vielu riska novērtējuma rezultātiem un, ja vajadzīgs, ieteikumu par atbilstīgu stratēģiju šo riska faktoru ierobežošanai.

2. Prioritāro vielu riska novērtējuma rezultātus un ieteikto stratēģiju pieņem Kopienas līmenī saskaņā ar 15. pantā noteikto kārtību, un tos publicē Komisija.

3. Pamatojoties uz 2. punktā minēto riska novērtējumu un ieteikto stratēģiju, Komisija nolemj, ja nepieciešams, ierosināt Kopienas pasākumus saskaņā ar Padomes 1976. gada 27. jūlija Direktīvu 76/769/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz ierobežojumiem, ko piemēro dažu bīstamo vielu un preparātu laišanai tirgū un izmantošanai [8], vai saskaņā ar citiem attiecīgiem esošajiem Kopienas instrumentiem.

12. pants

Pienākumi attiecībā uz papildinformācijas sniegšanu un turpmākām pārbaudēm

1. Katram 8. panta 1. punktā minētajos prioritāšu sarakstos iekļautās vielas ražotājam vai importētājam, kurš iesniedzis informāciju saskaņā ar 3. un 4. pantu, noteiktā termiņā par minēto vielu jāiesniedz referentam dati un pārbaudes rezultāti, kas minēti 9. panta 1. un 2. punktā, kā arī 10. panta 2. punktā minētie dati.

2. Neskarot 7. panta 2. punktu, ja ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka EINECS iekļautā viela var nopietni apdraudēt cilvēku vai vidi, lēmumu prasīt, lai prasīt minētās vielas ražotājs (ražotāji) un importētājs (importētāji) iesniedz viņu rīcībā esošo informāciju un/ vai veic esošās vielas pārbaudi, kā arī sniedz ziņojumu par to, pieņem 15. pantā noteiktajā kārtībā.

3. Ja pašu vielu vai tās preparātus ražo vai importē vairāki ražotāji vai importētāji, pārbaudes saskaņā ar 1. un 2. punktu var veikt viens vai vairāki ražotāji vai importētāji, rīkojoties pārējo ieinteresēto ražotāju vai importētāju vārdā. Pārējie ieinteresētie ražotāji vai importētāji atsaucas uz šo ražotāju vai importētāju veiktajām pārbaudēm un taisnīgi un vienlīdzīgi sedz izmaksas.

13. pants

Sadarbība starp dalībvalstīm un Komisiju

Dalībvalstis nozīmē vienu vai vairākas kompetentas iestādes, kas piedalās šīs regulas ieviešanā sadarbībā ar Komisiju, it īpaši attiecībā uz 8. un 10. pantā minēto darbu. Dalībvalstis arī norāda iestādi vai iestādes, kam Komisija nosūta saņemto datu kopiju.

3. DAĻA

PĀRVALDĪBAS, KONFIDENCIALITĀTES, DAŽĀDI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

14. pants

Pielikumu grozījumi un labojumi

1. Grozījumus, kas vajadzīgi I, II, III un IV pielikuma pielāgošanai tehnikas attīstībai, pieņem 15. pantā noteiktajā kārtībā.

2. Grozījumus un labojumus V pielikumam pieņem Komisija.

15. pants

Komiteja

1. Komisijai palīdz komiteja, kas sastāv no dalībvalstu pārstāvjiem, un tās priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis.

2. Komisijas pārstāvis iesniedz komitejai veicamo pasākumu projektu. Komiteja sniedz savu atzinumu par projektu termiņā, ko atkarībā no jautājuma steidzamības var noteikt priekšsēdētājs. Atzinumu sniedz ar balsu vairākumu, kas Līguma 148. panta 2. punktā paredzēts lēmumiem, kuri Padomei jāpieņem pēc Komisijas priekšlikuma. Dalībvalstu pārstāvju balsis komitejā vērtē, kā noteikts minētajā pantā. Priekšsēdētājs nebalso.

3. Komisija pieņem paredzētos pasākumus, ja tie saskan ar komitejas atzinumu.

Ja paredzētie pasākumi nesaskan ar komitejas atzinumu vai ja atzinums nav sniegts, Komisija tūlīt iesniedz Padomei priekšlikumu, kas attiecas uz veicamajiem pasākumiem. Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu.

4. a) Izņemot b) apakšpunktā minētos gadījumus, ja divu mēnešu laikā, kopš Padomē iesniegts ierosinājums, Padome nav pieņēmusi lēmumu, Komisija apstiprina ierosinātos pasākumus;

b) attiecībā uz lēmumiem, kas minēti 11. panta 2. punktā un 14. panta 1. punktā, ja pēc divu mēnešu termiņa beigām kopš vēršanās pie Padomes, tā nav pieņēmusi lēmumu, tad lēmumu par ierosinātajiem pasākumiem pieņem Komisija, izņemot gadījumus, kad Padome ar vienkāršu balsu vairākumu iebildusi pret minētajiem pasākumiem.

16. pants

Datu konfidencialitāte

1. Ja ražotājs vai importētājs uzskata, ka pastāv konfidencialitātes problēma, viņš var norādīt uz 3., 4., 7. un 12. pantā paredzēto informāciju, kuru viņš uzskata par komerciāli nozīmīgu un kuras izpaušana varētu kaitēt viņa rūpnieciskajai un komerciālajai darbībai, un kuru viņš tādēļ vēlas turēt noslēpumā no visām citām personām, kuras nav dalībvalstis un Komisija. Šādos gadījumos jāsniedz pilnīgs pamatojums.

Rūpnieciskie un komercnoslēpumi neattiecas uz:

- vielas nosaukumu, kā tas minēts EINECS,

- ražotāja vai importētāja vārdu,

- datiem par vielas fizikāli ķīmiskajām īpašībām un par vielas atrašanās vietu un iedarbību uz vidi,

- toksikoloģisko un ekotoksikoloģisko pārbaužu apkopotiem rezultātiem, jo īpaši, datiem par kancerogenitāti, mutagenitāti un/ vai vielas teratogenitāti,

- jebkuru informāciju par metodēm un piesardzību attiecībā uz vielu, kā arī uz ārkārtas pasākumiem,

- jebkuru informāciju, kas var novest pie eksperimentiem ar dzīvniekiem, kurus izdara vai atkārto bez vajadzības,

- analītiskajām metodēm, kas ļauj atklāt bīstamo vielu, ja tā izplūdusi vidē, kā arī noteikt vielas tiešo iedarbību uz cilvēkiem.

Ja ražotājs vai importētājs vēlāk pats vēlas atklāt agrāk konfidenciālo informāciju, viņš attiecīgi informē kompetento iestādi.

2. Iestāde, kas šādu informāciju saņem, pēc saviem ieskatiem izlemj, uz kuru informāciju attiecas rūpnieciskais noslēpums vai komercnoslēpums saskaņā ar 1. punktu.

Ja iestāde, kas saņem šādu informāciju, uzskata to par konfidenciālu, arī citām iestādēm tā jāuzskata par konfidenciālu.

17. pants

Ne vēlāk kā vienu gadu pēc šīs regulas pieņemšanas dalībvalstis nosaka attiecīgus juridiskus vai administratīvus pasākumus, lai novērstu neatbilstību šīs regulas noteikumiem.

18. pants

Šī regula stājas spēkā 60. dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 1993. gada 23. martā

Padomes vārdā —

priekšsēdētāja

S. Auken

[1] OV C 276, 5.11.1990., 1. lpp.

[2] OV C 280, 28.10.1991., 65. lpp. unOV Nr. C 337, 21.12.1992.

[3] OV C 102, 18.4.1991., 42. lpp.

[4] OV C 146, 15.6.1990., 1. lpp.

[5] OV L 358, 18.12.1986., 1. lpp.

[6] OV L 15, 17.1.1987., 29. lpp.

[7] OV 196, 16.8.1967., 1. lpp. Direktīva, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 91/632/EEK (OV L 338, 10.12.1991., 23. lpp.).

[8] OV Nr. L 262, 27.9.1976., 201. lpp. Direktīva, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 91/659/EEK (OV Nr. L 363, 31.12.1991., 36. lpp.).

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

TO ESOŠO VIELU SARAKSTS, KURAS KOPIENĀ RAŽO VAI IMPORTĒ DAUDZUMOS, KURI PĀRSNIEDZ 1000 TONNAS GADĀ [1]

EINECS Nr. | Grupa | CAS Nr. |

200–001–8 | | 50–00–0 |

Formaldehīds CH2O |

200–002–3 | | 50–01–1 |

Guanidīnija hlorīds CH5N3·ClH |

200–064–1 | | 50–78–2 |

O–acetilsalicilskābe C9H8O4 |

200–149–3 | | 52–68–6 |

Trihlorfons C4H8Cl3O4P |

200–198–0 | | 54–21–7 |

Nātrija salicilāts C7H6O3·Na |

200–231–9 | | 55–38–9 |

Fentions C10H15O3PS2 |

200–262–8 | | 56–23–5 |

Tetrahlorogleklis CCl4 |

200–268–0 | | 56–35–9 |

Bis–tributilalvas oksīds C24H54OSn2 |

200–271–7 | | 56–38–2 |

Parations C10H14NO5PS |

200–272–2 | | 56–40–6 |

Glicīna – dzelzs sulfāta maisījums (1:1) C2H5NO2 |

200–289–5 | | 56–81–5 |

Glicerīns C3H8O3 |

200–315–5 | | 57–13–6 |

Urīnviela CH4N2O |

200–338–0 | | 57–55–6 |

Propān–1,2–diols C3H8O2 |

200–362–1 | | 58–08–2 |

Kofeīns C8H10N4O2 |

200–385–7 | | 58–55–9 |

Teofilīns C7H8N4O2 |

200–401–2 | | 58–89–9 |

Γ–heksahlorcikloheksāns C6H6Cl6 |

200–431–6 | | 59–50–7 |

Hlorkrezols C7H7ClO |

200–449–4 | | 60–00–4 |

Etilēndiamīntetraetiķskābe C10H16N2O8 |

200–456–2 | | 60–12–8 |

2–feniletanols C8H10O |

200–464–6 | | 60–24–2 |

2–merkaptoetanols C2H6OS |

200–467–2 | | 60–29–7 |

Dietilēteris C4H10O |

200–480–3 | | 60–51–5 |

Dimetoāts,OO–dimetil–S–(N–metilkarbamil)metilfosfoditioāts C5H12NO3PS2 |

200–486–6 | | 60–80–0 |

Fenazons C11H12N2O |

200–521–5 | | 61–82–5 |

Amitrols C2H4N4 |

200–539–3 | | 62–53–3 |

Anilīns C6H7N |

200–540–9 | | 62–54–4 |

Kalcija diacetāts C2H4O2·½Ca |

200–543–5 | | 62–56–6 |

Tiourīnviela CH4N2S |

200–563–4 | | 63–74–1 |

Sulfanilamīds C6H8N2O2S |

200–573–9 | | 64–02–8 |

Tetranātrija etilēndiamīna tetraacetāts C10H16N2O8·4Na |

200–578–6 | | 64–17–5 |

Etanols C2H5OH |

200–579–1 | | 64–18–6 |

Skudrskābe CH2O2 |

200–580–7 | | 64–19–7 |

Etiķskābe, koncentrācija lielāka par 10 masas % C2H4O2 |

200–589–6 | | 64–67–5 |

Dietilsulfāts C4H10O4S |

200–618–2 | | 65–85–0 |

Benzoskābe C7H6O2 |

200–655–4 | | 67–48–1 |

Holīna hlorīds C5H14NO·Cl |

200–659–6 | | 67–56–1 |

Metanols CH4O |

200–661–7 | | 67–63–0 |

Propān–2–ols C3H8O |

200–662–2 | | 67–64–1 |

Acetons C3H6O |

200–663–8 | | 67–66–3 |

Hloroforms CHCl3 |

200–664–3 | | 67–68–5 |

Dimetilsulfoksīds C2H6OS |

200–666–4 | | 67–72–1 |

Heksahloretāns C2Cl6 |

200–675–3 | | 68–04–2 |

Trinātrija citrāts C6H8O7·3Na |

200–677–4 | | 68–11–1 |

Merkaptoetiķskābe C2H4O2S |

200–679–5 | | 68–12–2 |

N,N–dimetilformamīds C3H7NO |

200–694–7 | | 68–89–3 |

Nātrija [(2,3–dihidro–1,5–dimetil–3–okso–2–fenil–1H–4–irazolil) metilamino]metānsulfonāts C15H17N3O4S·Na |

200–712–3 | | 69–72–7 |

Salicilskābe C7H6O3 |

200–719–1 | | 69–91–0 |

Α–fenilglicins C8H9NO2 |

200–746–9 | | 71–23–8 |

Propān–1–ols C3H8O |

200–751–6 | | 71–36–3 |

Butān–1–ols C4H10O |

200–753–7 | | 71–43–2 |

Benzols, tīrs C6H6 |

200–756–3 | | 71–55–6 |

1,1,1–trihloretāns C2H3Cl3 |

200–812–7 | | 74–82–8 |

Metāns gāzveida stāvoklī CH4 |

200–813–2 | | 74–83–9 |

Brommetāns CH3Br |

200–814–8 | | 74–84–0 |

Etāns C2H6 |

200–815–3 | | 74–85–1 |

Etilēns C2H4 |

200–816–9 | | 74–86–2 |

Acetilēns C2H2 |

200–817–4 | | 74–87–3 |

Hlormetāns CH3Cl |

200–820–0 | | 74–89–5 |

Metilamīns, ūdens šķīdumā CH5N |

200–821–6 | | 74–90–8 |

Zilskābe HCN |

200–822–1 | | 74–93–1 |

Metāntiols CH4S |

200–825–8 | | 74–96–4 |

Brometāns C2H5Br |

200–827–9 | | 74–98–6 |

Propāns, sašķidrināts C3H8 |

200–830–5 | | 75–00–3 |

Hloretāns C2H5Cl |

200–831–0 | | 75–01–4 |

Hloretilēns C2H3Cl |

200–834–7 | | 75–04–7 |

Etilamīns C2H7N |

200–835–2 | | 75–05–8 |

Acetonitrils C2H3N |

200–836–8 | | 75–07–0 |

Acetaldehīds C2H4O |

200–837–3 | | 75–08–1 |

Etāntiols C2H6S |

200–838–9 | | 75–09–2 |

Dihlormetāns CH2Cl2 |

200–842–0 | | 75–12–7 |

Formamīds CH3NO |

200–843–6 | | 75–15–0 |

Sērogleklis CS2 |

200–846–2 | | 75–18–3 |

Dimetilsulfīds C2H6S |

200–848–3 | | 75–20–7 |

Kalcija karbīds CaC2 |

200–849–9 | | 75–21–8 |

Etilēnoksīds C2H4O |

200–857–2 | | 75–28–5 |

Izobutāns C4H10 |

200–860–9 | | 75–31–0 |

Izopropilamīns C3H9N |

200–864–0 | | 75–35–4 |

1,1–dihloretilēns C2H2Cl2 |

200–865–6 | | 75–36–5 |

Acetilhlorīds C2H3ClO |

200–870–3 | | 75–44–5 |

Fosgēns CCl2O |

200–871–9 | | 75–45–6 |

Hlordifluormetāns CHClF2 |

200–875–0 | | 75–50–3 |

Trimetilamīns ūdens šķīdumā C3H9N |

200–877–1 | | 75–54–7 |

Dihlor(metil)silāns CH4Cl2Si |

200–879–2 | | 75–56–9 |

Metiloksirāns C3H6O |

200–887–6 | | 75–63–8 |

Bromtrifluormetāns CBrF3 |

200–888–1 | | 75–64–9 |

Terc–butilamīns C4H11N |

200–889–7 | | 75–65–0 |

2–metil–2–propanols C4H10O |

200–891–8 | | 75–68–3 |

1,1–difluor–1–hloretāns C2H3ClF2 |

200–892–3 | | 75–69–4 |

Trihlorfluormetāns CCl3F |

200–893–9 | | 75–71–8 |

Dihlordifluormetāns CCl2F2 |

200–900–5 | | 75–77–4 |

Hlortrimetilsilāns C3H9ClSi |

200–901–0 | | 75–78–5 |

Dihlor(dimetil)silāns C2H6Cl2Si |

200–902–6 | | 75–79–6 |

Trihlor(metil)silāns CH3Cl3Si |

200–909–4 | | 75–86–5 |

2–hidroksi–2–metilpropionitrils C4H7NO |

200–911–5 | | 75–87–6 |

Trihloracetaldehīds C2HCl3O |

200–915–7 | | 75–91–2 |

Terc–butilhidroperoksīds C4H10O2 |

200–922–5 | | 75–98–9 |

Pivalskābe C5H10O2 |

200–927–2 | | 76–03–9 |

Trihloretiķskābe C2HCl3O2 |

200–936–1 | | 76–13–1 |

1–fluor–1,1,2–trihloretāns C2H3F3 |

200–937–7 | | 76–14–2 |

Freons C2Cl2F4 |

200–938–2 | | 76–15–3 |

Hlorpentafluoretāns C2ClF5 |

200–945–0 | | 76–22–2 |

Bornān–2–ons C10H16O |

201–029–3 | | 77–47–4 |

Heksahlorciklopentadiēns C5Cl6 |

201–052–9 | | 77–73–6 |

3a,4,7,7a–tetrahidro–4,7–metānindāns C10H12 |

201–058–1 | | 77–78–1 |

Dimetilsulfāts C2H6O4S |

201–069–1 | | 77–92–9 |

Citronskābe C6H8O7 |

201–074–9 | | 77–99–6 |

Propilidīntrimetanols C6H14O3 |

201–114–5 | | 78–40–0 |

Trietilfosfāts C6H15O4P |

201–116–6 | | 78–42–2 |

Tris–(2–etilheksil)fosfāts C24H51O4P |

201–126–0 | | 78–59–1 |

3,5,5–trimetilcikloheks–2–en–1–ons C9H14O |

201–134–4 | | 78–70–6 |

Linalols C10H18O |

201–143–3 | | 78–79–5 |

Izoprēns C5H8 |

201–148–0 | | 78–83–1 |

2–metilpropān–1–ols C4H10O |

201–149–6 | | 78–84–2 |

Izobutiraldehīds C4H8O |

201–152–2 | | 78–87–5 |

1,2–dihlorpropāns C3H6Cl2 |

201–155–9 | | 78–90–0 |

Propilēndiamīns C3H10N2 |

201–158–5 | | 78–92–2 |

Butān–2–ols C4H10O |

201–159–0 | | 78–93–3 |

Butanons C4H8O |

201–162–7 | | 78–96–6 |

1–aminopropān–2– olsC3H9NO |

201–166–9 | | 79–00–5 |

1,1,2–trihloretāns C2H3Cl3 |

201–167–4 | | 79–01–6 |

Trihloretilēns C2HCl3 |

201–173–7 | | 79–06–1 |

Akrilamīds C3H5NO |

201–176–3 | | 79–09–4 |

Propionskābe C3H6O2 |

201–177–9 | | 79–10–7 |

Akrilskābe C3H4O2 |

201–178–4 | | 79–11–8 |

Hloretiķskābe C2H3ClO2 |

201–185–2 | | 79–20–9 |

Metilacetāts C3H6O2 |

201–186–8 | | 79–21–0 |

Peroksietiķskābe C2H4O3 |

201–187–3 | | 79–22–1 |

Metilhlorformiāts C2H3ClO2 |

201–195–7 | | 79–31–2 |

Izosviestskābe C4H8O2 |

201–196–2 | | 79–33–4 |

L(+)–pienskābe C3H6O3 |

201–197–8 | | 79–34–5 |

1,1,2,2–tetrahloretāns C2H2Cl4 |

201–199–9 | | 79–36–7 |

Dihloracetilhlorīds C2HCl3O |

201–202–3 | | 79–39–0 |

Metakrilamīds C4H7NO |

201–204–4 | | 79–41–4 |

Metakrilskābe C4H6O2 |

201–210–7 | | 79–50–5 |

(±)–dihidro–3–hidroksi–4,4–dimetilfurān–2(3H)–ons C6H10O3 |

201–234–8 | | 79–92–5 |

Kamfēns C10H16 |

201–236–9 | | 79–94–7 |

2,2′,6,6′–tetrabrom–4,4′–izopropilidēndifenols C15H12Br4O2 |

201–245–8 | | 80–05–7 |

4,4′–izopropilidēndifenols C15H16O2 |

201–254–7 | | 80–15–9 |

Α,α–dimetilbenzilhidroperoksids C9H12O2 |

201–279–3 | | 80–43–3 |

Bis–(α,α–dimetilbenzil)peroksids C18H22O2 |

201–281–4 | | 80–47–7 |

1–metil–1–(4–metilcikloheksil) etilhidroperoksīds C10H20O2 |

201–291–9 | | 80–56–8 |

Pin–2,3–ēns C10H16 |

201–297–1 | | 80–62–6 |

Metilmetakrilāts C5H8O2 |

201–325–2 | | 81–11–8 |

4,4′–diaminostilbēn–2,2′–disulfoskābe C14H14N2O6S2 |

201–331–5 | | 81–16–3 |

2–aminoftalīn–1–sulfoskābe C10H9NO3S |

201–380–2 | | 81–84–5 |

Naftalīn–1,8–dikarbonskābes anhidrīds C12H6O3 |

201–423–5 | | 82–45–1 |

1–aminoantrahinons C14H9NO2 |

201–427–7 | | 82–49–5 |

9,10–dioksoantracēn–1–sulfoskābe C14H8O5S |

201–469–6 | | 83–32–9 |

Acenaftēns C12H10 |

201–487–4 | | 83–56–7 |

1,5–naftalīndiols C10H8O2 |

201–545–9 | | 84–61–7 |

Dicikloheksilftalāts C20H26O4 |

201–549–0 | | 84–65–1 |

Antrahinons C14H8O2 |

201–550–6 | | 84–66–2 |

Dietilftalāts C12H14O4 |

201–553–2 | | 84–69–5 |

Ditiobutilftalāts C16H22O4 |

201–557–4 | | 84–74–2 |

Dibutilftalāts C16H22O4 |

201–579–4 | | 85–00–7 |

Dipiridildibromīds C12H12N2·2Br |

201–581–5 | | 85–01–8 |

Fenantrēns, tīrs C14H10 |

201–604–9 | | 85–42–7 |

Cikloheksān–1,2–dikarbonskābes anhidrīds C8H10O3 |

201–605–4 | | 85–43–8 |

1,2,3,6–tetrahidroftalskābes anhidrīds C8H8O3 |

201–607–5 | | 85–44–9 |

Ftalskābes anhidrīds C8H4O3 |

201–615–9 | | 85–56–3 |

2–(4–hlorbenzoil)benzoskābe C14H9ClO3 |

201–622–7 | | 85–68–7 |

Benzilbutilftalāts C19H20O4 |

201–684–5 | | 86–57–7 |

1–nitronaftalīns C10H7NO2 |

201–718–9 | | 87–02–5 |

7–amino–4–hidroksinaftalīn–2–sulfoskābe C10H9NO4S |

201–752–4 | | 87–56–9 |

Hlormukonskābe C4H2Cl2O3 |

201–757–1 | | 87–61–6 |

1,2,3–trihlorbenzols C6H3Cl3 |

201–758–7 | | 87–62–7 |

2,6–ksilidīns C8H11N |

201–761–3 | | 87–65–0 |

2,6–dihlorfenols C6H4Cl2O |

201–765–5 | | 87–68–3 |

Heksahlorbuta–1,3–diēns C4Cl6 |

201–778–6 | | 87–86–5 |

Pentahlorfenols C6HCl5O |

201–782–8 | | 87–90–1 |

Simklozēns C3Cl3N3O3 |

201–795–9 | | 88–06–2 |

2,4,6–trihlorfenols C6H3Cl3O |

201–800–4 | | 88–12–0 |

1–vinil–2–pirolidons C6H9NO |

201–831–3 | | 88–44–8 |

4–aminotoluol–3–sulfoskābe C7H9NO |

201–853–3 | | 88–72–2 |

2–nitrotoluols C7H7NO2 |

201–854–9 | | 88–73–3 |

1–hlor–2–nitrobenzols C6H4ClNO2 |

201–855–4 | | 88–74–4 |

2–nitroanilīns C6H6N2O2 |

201–857–5 | | 88–75–5 |

2–nitrofenols C6H5NO3 |

201–861–7 | | 88–85–7 |

Dinosebs (dinitrobutilfenols) C10H12N2O5 |

201–923–3 | | 89–61–2 |

1,4–dihlor–2–nitrobenzols C6H3Cl2NO2 |

201–933–8 | | 89–72–5 |

2–sek–butilfenols C10H14O |

201–944–8 | | 89–83–8 |

Timols C10H14O |

201–956–3 | | 89–98–5 |

2–hlorbenzaldehīds C7H9NO |

201–961–0 | | 90–02–8 |

Salicilskābes aldehīds C7H6O2 |

201–963–1 | | 90–04–0 |

O–anizidīns C7H9NO |

201–964–7 | | 90–05–1 |

Gvajakols C7H8O2 |

201–983–0 | | 90–30–2 |

N–1–naftilanilīns C16H13N |

201–993–5 | | 90–43–7 |

Bifenil–2–ols C12H10O |

202–000–8 | | 90–51–7 |

6–amino–4–hidroksinaftalīn–2–sulfoskābe C10H9NO4S |

202–039–0 | | 91–08–7 |

2–metil–m–fenilēndiizocianāts C9H6N2O2 |

202–044–8 | | 91–15–6 |

Ftalonitrils C8H4N2 |

202–049–5 | | 91–20–3 |

Naftalīns, tīrs C10H8 |

202–051–6 | | 91–22–5 |

Hinolīns C9H7N |

202–052–1 | | 91–23–6 |

2–nitroanizols C7H7NO3 |

202–088–8 | | 91–66–7 |

N,N–dietilanilīns C10H15N |

202–090–9 | | 91–68–9 |

3–dietilaminofenols C10H15NO |

202–095–6 | | 91–76–9 |

6–fenil–1,3,5–triazīn–2,4–diildiamīns C9H9N5 |

202–109–0 | | 91–94–1 |

3,3′–dihlorbenzidīns C12H10Cl2N2 |

202–163–5 | | 92–52–4 |

Bifenils C12H10 |

202–180–8 | | 92–70–6 |

3–hidroksi–2–naftoskābe C11H8O3 |

202–200–5 | | 92–88–6 |

Bifenil–4,4′–diols C12H10O2 |

202–264–4 | | 93–65–2 |

2–(4–hlor–2–metilfenoksi)propionskābe C10H11ClO3 |

202–303–5 | | 94–36–0 |

Benzokaīns C9H11NO2 |

202–327–6 | | 94–36–0 |

Dibenzoilperoksīds C14H10O4 |

202–354–3 | | 94–68–8 |

N–etil–o–toluidīns C9H13N |

202–360–6 | | 94–74–6 |

(4–hlor–2–metilfenoksi)etiķskābe C9H9ClO3 |

202–361–1 | | 94–75–7 |

2,4–D, dihlorfenoksietiķskābe C8H6Cl2O3 |

202–411–2 | | 95–33–0 |

N–cikloheksilbenztiazol–2–sulfēnamīds C13H16N2S2 |

202–422–2 | | 95–47–6 |

O–ksilols C8H10 |

202–423–8 | | 95–48–7 |

O–krezols C7H8O |

202–424–3 | | 95–49–8 |

2–hlortoluols C7H7Cl |

202–425–9 | | 95–50–1 |

1,2–dihlorbenzols C6H4Cl2 |

202–426–4 | | 95–51–2 |

2–hloranilīns C6H6ClN |

202–429–0 | | 95–53–4 |

O–toluidīns C7H9N |

202–430–6 | | 95–54–5 |

O–fenilēndiamīns C6H8N2 |

202–431–1 | | 95–55–6 |

2–aminofenols C6H7NO |

202–433–2 | | 95–57–8 |

2–hlorfenols C6H5ClO |

202–445–8 | | 95–73–8 |

2,4–dihlortoluols C7H6Cl2 |

202–446–3 | | 95–74–9 |

3–hlor–p–toluidīns C7H8ClN |

202–448–4 | | 95–76–1 |

3,4–dihloranilīns C6H5Cl2N |

202–453–1 | | 95–80–7 |

4–metil–m–fenilēndiamīns C7H10N2 |

202–455–2 | | 95–82–9 |

2,5–dihloranilīns C6H5Cl2N |

202–466–2 | | 95–94–3 |

1,2,4,5–tetrahlorbenzols C6H2Cl4 |

202–477–2 | | 96–10–6 |

Dietilalumīnija hlorīds C4H10AlCl |

202–486–1 | | 96–18–4 |

1,2,3–trihlorpropāns C3H5Cl3 |

202–490–3 | | 96–22–0 |

3–pentanons C5H10O |

202–496–6 | | 96–29–7 |

Butanona oksīms C4H9NO |

202–498–7 | | 96–31–1 |

1,3–dimetilurīnviela C3H8N2O |

202–500–6 | | 96–33–3 |

Metilakrilāts C4H6O2 |

202–501–1 | | 96–34–4 |

Metilhloracetāts C3H5ClO2 |

202–509–5 | | 96–48–0 |

Γ–butirolaktons C4H6O2 |

202–551–4 | | 97–00–7 |

1–hlor–2,4–dinitrobenzols C6H3ClN2O4 |

202–576–0 | | 97–36–9 |

2′,4′–dimetilacetoacetanilīds C12H15NO2 |

202–597–5 | | 97–63–2 |

Etilmetakrilāts C6H10O2 |

202–599–6 | | 97–65–4 |

Itakonskābe C5H6O4 |

202–613–0 | | 97–86–9 |

Izobutilmetakrilāts C8H14O2 |

202–615–1 | | 97–88–1 |

Butilmetakrilāts C8H14O2 |

202–626–1 | | 98–00–0 |

Furfurilspirts C5H6O2 |

202–627–7 | | 98–01–1 |

2–furaldehīds C5H4O2 |

202–634–5 | | 98–07–7 |

Α,α,α–trihlortoluols C7H5Cl3 |

202–635–0 | | 98–08–8 |

Α,α,α–trifluortoluols C7H5F3 |

202–636–6 | | 98–09–9 |

Benzolsulfohlorīds C6H5ClO2S |

202–640–8 | | 98–13–5 |

Trihlor(fenil)silāns C6H5Cl3Si |

202–643–4 | | 98–16–8 |

Α,α,α–trifluor–m–toluidīns C7H6F3N |

202–664–9 | | 98–40–8 |

2–(etilamino)toluol–4–sulfoskābe C9H13NO3S |

202–670–1 | | 98–46–4 |

Α,α,α–trifluor–3–nitrotoluols C7H6F3N |

202–675–9 | | 98–51–1 |

4–terc–butiltoluols C11H16 |

202–676–4 | | 98–52–2 |

4–terc–butilcikloheksanols C10H20O |

202–679–0 | | 98–54–4 |

4–terc–butilfenols C10H14O |

202–681–1 | | 98–56–6 |

4–hlor–α,α,α–trifluortoluols C7H4ClF3 |

202–696–3 | | 98–73–7 |

4–terc–butilbenzoskābe C11H14O2 |

202–704–5 | | 98–82–8 |

Kumols C9H12 |

202–705–0 | | 98–83–9 |

2–fenilpropēns C9H10 |

202–708–7 | | 98–86–2 |

Acetofenons C8H8O |

202–709–2 | | 98–87–3 |

Α,α–dihlortoluols C7H6Cl2 |

202–710–8 | | 98–88–4 |

Benzoilhlorīds C7H5ClO |

202–713–4 | | 98–92–0 |

Nikotīnamīds C6H6N2O |

202–715–5 | | 98–94–2 |

Cikloheksildimetilamīns C8H17N |

202–716–0 | | 98–95–3 |

Nitrobenzols C6H5NO2 |

202–728–6 | | 99–08–1 |

3–nitrotoluols C7H7NO2 |

202–764–2 | | 99–54–7 |

1,2–dihlor–4–nitrobenzols C6H3Cl2NO2 |

202–776–8 | | 99–65–0 |

1,3–dinitrobenzols C6H4N2O4 |

202–790–4 | | 99–82–1 |

1–izopropil–4–metilcikloheksāns C10H20 |

202–797–2 | | 99–88–7 |

4–izopropilanilīns C9H13N |

202–804–9 | | 99–96–7 |

4–hidroksibenzoskābe C7H6O3 |

202–808–0 | | 99–99–0 |

4–nitrotoluols C7H7NO2 |

202–809–6 | | 100–00–5 |

1–hlor–4–nitrobenzols C6H4ClNO2 |

202–810–1 | | 100–01–6 |

4–nitroanilīns C6H6N2O2 |

202–811–7 | | 100–02–7 |

4–nitrofenols C6H5NO3 |

202–825–3 | | 100–17–4 |

4–nitroanizols C7H7NO3 |

202–830–0 | | 100–21–0 |

Tereftalskābe C8H6O4 |

202–837–9 | | 100–29–8 |

4–nitrofenetols C8H9NO3 |

202–845–2 | | 100–37–8 |

2–dietilaminoetanols C6H15NO |

202–849–4 | | 100–41–4 |

Etilbenzols H10 |

202–851–5 | | 100–42–5 |

Stirols C8H8 |

202–853–6 | | 100–44–7 |

Α–hlortoluols C7H7Cl |

202–855–7 | | 100–47–0 |

Benzonitrils C7H5N |

202–859–9 | | 100–51–6 |

Benzilspirts C7H8O |

202–860–4 | | 100–52–7 |

Benzaldehīds C7H6O |

202–873–5 | | 100–63–0 |

Fenilhidrazīns C6H8N2 |

202–905–8 | | 100–97–0 |

Metēnamīns C6H12N4 |

202–908–4 | | 101–02–0 |

Trifenilfosfīts C18H15O3P |

202–910–5 | | 101–05–3 |

Anilazīns C9H5Cl3N4 |

202–951–9 | | 101–54–2 |

N–(4–aminofenil)anilīns C12H12N2 |

202–966–0 | | 101–68–8 |

4,4′–metilēndifenildiizocianāts C15H10N2O2 |

202–969–7 | | 101–72–4 |

N–izopropil–N–fenil–p–fenilēndiamīns C15H18N2 |

202–974–4 | | 101–77–9 |

4,4′–metilēndianilīns C13H14N2 |

202–980–7 | | 101–83–7 |

Dicikloheksilamīns C12H23N |

202–981–2 | | 101–84–8 |

Difenilēteris C12H10O |

202–996–4 | | 102–01–2 |

Acetoacetanilīds C10H11NO2 |

203–002–1 | | 102–06–7 |

1,3–difenilguanidīns C13H13N3 |

203–005–8 | | 102–09–0 |

Difenilkarbonāts C13H10O3 |

203–026–2 | | 102–36–3 |

3,4–dihlorfenilizocianāts C7H3Cl2NO |

203–049–8 | | 102–71–6 |

2,2′,2″–nitrilotrietanols C6H15NO3 |

203–051–9 | | 102–76–1 |

Triacetīns C9H14O6 |

203–052–4 | | 102–77–2 |

2–(morfolīntio)benzotiazols C11H12N2OS2 |

203–058–7 | | 102–82–9 |

Tributilamīns C12H27N |

203–070–2 | | 103–01–5 |

N–fenilglicīns C8H9NO2 |

203–079–1 | | 109–09–3 |

2- etilheksilacetāts10C20H2O |

203–080–7 | | 103–11–7 |

2–etilheksilakrilāts C10H20O2 |

203–090–1 | | 103–23–1 |

Bis–(2–etilheksil)adipināts C22H42O4 |

203–118–2 | | 103–69–5 |

Dibenzilēteris C14H14O |

203–135–5 | | 103–69–5 |

N–etilanilīns C8H11N |

203–136–0 | | 103–70–8 |

Formanilīds C7H7NO |

203–137–6 | | 103–71–9 |

Fenilizocianāts C7H5NO |

203–150–7 | | 103–84–4 |

Acetanilīds C8H9NO |

203–157–5 | | 103–90–2 |

Paracetamols C8H9NO2 |

203–180–0 | | 104–15–4 |

Toluol–4–sulfoskābe C7H8O3S |

203–212–3 | | 104–54–1 |

Kanēļspirts C9H10O |

203–213–9 | | 104–55–2 |

Kanēļskābes aldehīds C9H8O |

203–234–3 | | 104–76–7 |

2–etilheksān–1–ols C8H18O |

203–253–7 | | 104–93–8 |

4–metilanizols C8H10O |

203–254–2 | | 104–94–9 |

P–anizidīns C7H9NO |

203–265–2 | | 105–05–5 |

1,4–dietilbenzols C10H14 |

203–293–5 | | 105–38–4 |

Vinilpropionāts C5H8O2 |

203–294–0 | | 105–39–5 |

Etilhloracetāts C4H7ClO2 |

203–299–8 | | 105–45–3 |

Metilacetacetāts C5H8O3 |

203–305–9 | | 105–53–3 |

Dietilmalonāts C7H12O4 |

203–313–2 | | 105–60–2 |

Ε–kaprolaktams C6H11NO |

203–328–4 | | 105–76–0 |

Dibutilmaleāts C12H20O4 |

203–383–4 | | 106–31–0 |

Sviestskābes anhidrīds C8H14O3 |

203–396–5 | | 106–42–3 |

P–ksilols C8H10 |

203–397–0 | | 106–43–4 |

4–hlortoluols C7H7Cl |

203–398–6 | | 106–44–5 |

P–krezols C7H8O |

203–400–5 | | 106–46–7 |

1,4–dihlorbenzols C6H4Cl2 |

203–402–6 | | 106–48–9 |

4–hlorfenols C6H5ClO |

203–403–1 | | 106–49–0 |

P–toluidīns C7H9N |

203–419–9 | | 106–65–0 |

Dimetilsukcināts C6H10O4 |

203–430–9 | | 106–75–2 |

Oksietilēn–bis–(hlorformiāts) C6H8Cl2O5 |

203–438–2 | | 106–88–7 |

1,2–epoksibutāns C4H8O |

203–439–8 | | 106–89–8 |

1,2–epoksi–3–hlorpropāns C3H5ClO |

203–444–5 | | 106–93–4 |

1,2–dibrometāns C2H4Br2 |

203–448–7 | | 106–97–8 |

Butāns, tīrs C4H10 |

203–449–2 | | 106–98–9 |

But–1–ēns C4H8 |

203–450–8 | | 106–99–0 |

Buta–1,3–diēns C4H6 |

203–452–9 | | 107–01–7 |

Butēns, 1– un 2– izomēru maisījums C4H8 |

203–453–4 | | 107–02–8 |

Akrilaldehīds C3H4O |

203–457–6 | | 107–05–1 |

3–hlorpropēns C3H5Cl |

203–458–1 | | 107–06–2 |

1,2–dihloretāns C2H4Cl2 |

203–462–3 | | 107–10–8 |

Propilamīns C3H9N |

203–464–4 | | 107–12–0 |

Propionitrils C3H5N |

203–466–5 | | 107–13–1 |

Akrilnitrils C3H3N |

203–468–6 | | 107–15–3 |

Etilēndiamīns C2H8N2 |

203–470–7 | | 107–18–6 |

Alilspirts C3H6O |

203–473–3 | | 107–21–1 |

Etān–1,2–diols C2H6O2 |

203–474–9 | | 107–22–2 |

Glioksāls C2H2O2 |

203–475–4 | | 107–25–5 |

Metilvinilēteris C3H6O |

203–481–7 | | 107–31–3 |

Metilformiāts C2H4O2 |

203–489–0 | | 107–41–5 |

2–metilpentān–2,4–diols C6H14O2 |

203–508–2 | | 107–64–2 |

Dimetildioktadecilamonija hlorīds C38H80N·Cl |

203–509–8 | | 107–66–4 |

Dibutilhidrogēnfosfāts C8H19O4P |

203–527–6 | | 107–86–8 |

3–metil–2–butenāls C5H8O |

203–532–3 | | 107–92–6 |

Sviestskābe C4H8O2 |

203–539–1 | | 107–98–2 |

1–metoksipropān–2–ols C4H10O2 |

203–542–8 | | 108–01–0 |

2–dimetilaminoetanols C4H11NO |

203–545–4 | | 108–05–4 |

Vinilacetāts C4H6O2 |

203–550–1 | | 108–10–1 |

4–metil–2–pentān–2–ons C6H12O |

203–551–7 | | 108–11–2 |

4–metilpentān–2–ols C6H14O |

203–560–6 | | 108–20–3 |

Diizopropilēteris C6H14O |

203–561–1 | | 108–21–4 |

Izopropilacetāts C5H10O2 |

203–562–7 | | 108–22–5 |

IzopropenilacetātsC 5H8O2 |

203–564–8 | | 108–24–7 |

Etiķskābes anhidrīds C4H6O3 |

203–571–6 | | 108–31–6 |

Maleīnskābes anhidrīds C4H2O3 |

203–576–3 | | 108–38–3 |

M–ksilols C8H10 |

203–577–9 | | 108–39–4 |

M–krezols C7H8O |

203–581–0 | | 108–42–9 |

3–hloranilīns C6H6ClN |

203–583–1 | | 108–44–1 |

M–toluidīns C7H9N |

203–584–7 | | 108–45–2 |

M–fenilēndiamīns C6H8N2 |

203–585–2 | | 108–46–3 |

Rezorcīns C6H6O2 |

203–603–9 | | 108–65–6 |

(2–metoksi–1–metiletil)acetāts C6H12O3 |

203–604–4 | | 108–67–8 |

Mezitilēns C9H12 |

203–606–5 | | 108–68–9 |

3,5–ksilenols C8H10O |

203–608–6 | | 108–70–3 |

1,3,5–trihlorbenzols C6H3Cl3 |

203–614–9 | | 108–77–0 |

2,4,6–trihlor–1,3,5–triazīns C3Cl3N3 |

203–615–4 | | 108–78–1 |

Melamīns C3H6N6 |

203–618–0 | | 108–80–5 |

Cianūrskābe C3H3N3O3 |

203–619–6 | | 108–82–7 |

2,6–dimetilheptān–4–ols C9H20O |

203–620–1 | | 108–83–8 |

2,6–dimetilheptān–4–ons C9H18O |

203–624–3 | | 108–87–2 |

Metilcikloheksāns C7H14 |

203–625–9 | | 108–88–3 |

Toluols C7H8 |

203–626–4 | | 108–89–4 |

4–metilpiridīns C6H7N |

203–628–5 | | 108–90–7 |

Hlorbenzols C6H5Cl |

203–629–0 | | 108–91–8 |

Cikloheksilamīns C6H13N |

203–630–6 | | 108–93–0 |

Cikloheksanols C6H12O |

203–631–1 | | 108–94–1 |

Cikloheksanons C6H10O |

203–632–7 | | 108–95–2 |

Fenols, tīrs C6H6O |

203–636–9 | | 108–99–6 |

3–metilpiridīns C6H7N |

203–643–7 | | 109–06–8 |

2–metilpiridīns C6H7N |

203–678–8 | | 109–53–5 |

Izobutilvinilēteris C6H12O |

203–680–9 | | 109–55–7 |

3–aminopropildimetilamīns C5H14N2 |

203–686–1 | | 109–60–4 |

Propilacetāts C5H10O2 |

203–692–4 | | 109–66–0 |

Pentāns C5H12 |

203–696–6 | | 109–69–3 |

1–hlorbutāns C4H9Cl |

203–697–1 | | 109–70–6 |

1–brom–3–hlorpropāns C3H6BrCl |

203–699–2 | | 109–73–9 |

Butilamīns C4H11N |

203–713–7 | | 109–86–4 |

2–metoksietanols C3H8O2 |

203–716–3 | | 109–89–7 |

Dietilamīns C4H11N |

203–718–4 | | 109–92–2 |

Etilvinilēteris C4H8O |

203–726–8 | | 109–99–9 |

Tetrahidrofurāns C4H8O |

203–728–9 | | 110–01–0 |

Tetrahidrotiofēns C4H8S |

203–733–6 | | 110–05–4 |

Di–terc–butilperoksīds C8H18O2 |

203–737–8 | | 110–12–3 |

5–metilheksān–2–ons C7H14O |

203–740–4 | | 110–15–6 |

Dzintarskābe C4H6O4 |

203–742–5 | | 110–16–7 |

Maleīnskābe C4H4O4 |

203–743–0 | | 110–17–8 |

Fumārskābe C4H4O4 |

203–745–1 | | 110–19–0 |

Izobutilacetāts C6H12O2 |

203–747–2 | | 110–21–4 |

1,1–hidrazoformamīds C2H6N4O2 |

203–751–4 | | 110–27–0 |

Izopropilmiristāts C17H34O2 |

203–755–6 | | 110–30–5 |

N,N′–etilēndi(stearamīds) C38H76N2O2 |

203–766–6 | | 110–42–9 |

Metildekanoāts C11H22O2 |

203–768–7 | | 110–44–1 |

Heksa–2,4–diēnskābe C6H8O2 |

203–772–9 | | 110–49–6 |

(2–metoksietil)acetāts C5H10O3 |

203–777–6 | | 110–54–3 |

Heksāns C6H14 |

203–786–5 | | 110–63–4 |

Butān–1,4–diols C4H10O2 |

203–787–0 | | 110–64–5 |

But–2–ēn–1,4–diols C4H8O2 |

203–788–6 | | 110–65–6 |

But–2–īn–1,4–diols C4H6O2 |

203–794–9 | | 110–71–4 |

1,2–dimetoksietāns C4H10O2 |

203–802–0 | | 110–77–0 |

2–(etiltio)etanols C4H10OS |

203–804–1 | | 110–80–5 |

2–etoksietanols C4H10O2 |

203–806–2 | | 110–82–7 |

Cikloheksāns C6H12 |

203–808–3 | | 110–85–0 |

Piperazīns C4H10N2 |

203–809–9 | | 110–86–1 |

Piridīns C5H5N C5H5N |

203–812–5 | | 110–88–3 |

1,3,5–trioksāns C3H6O3 |

203–815–1 | | 110–91–8 |

Morfolīns C4H9NO |

203–817–2 | | 110–94–1 |

Glutārskābe C5H8O4 |

203–820–9 | | 110–97–4 |

1,1′–iminodipropān–2–ols C6H15NO2 |

203–821–4 | | 110–98–5 |

1,1′–oksidipropān–2–ols C6H14O3 |

203–835–0 | | 111–11–5 |

Metiloktanoāts C9H18O2 |

203–838–7 | | 111–14–8 |

Heptānskābe C7H14O2 |

203–839–2 | | 111–15–9 |

2–etoksietilacetāts C6H12O3 |

203–851–8 | | 111–26–2 |

Heksilamīns C6H15N |

203–856–5 | | 111–30–8 |

Glutarols C5H8O2 |

203–865–4 | | 111–40–0 |

2,2′–iminodi(etilamīns) C4H13N3 |

203–867–5 | | 111–41–1 |

2–(2–aminoetilamino)etanols C4H12N2O |

203–868–0 | | 111–42–2 |

2,2′–iminodietanols C4H11NO2 |

203–870–1 | | 111–44–4 |

Bis–(2–hloretil)ēteris C4H8Cl2O |

203–872–2 | | 111–46–6 |

2,2′–oksidietanols C4H10O3 |

203–874–3 | | 111–48–8 |

Tiodiglikols C4H10O2S |

203–893–7 | | 111–66–0 |

Okt–1–ēns C8H16 |

203–896–3 | | 111–69–3 |

Adiponitrils C6H8N2 |

203–905–0 | | 111–76–2 |

2–butoksietanols C6H14O2 |

203–906–6 | | 111–77–3 |

2–(2–metoksietoksi)etanols C5H12O3 |

203–907–1 | | 111–78–4 |

Ciklookta–1,5–diēns C8H12 |

203–911–3 | | 111–82–0 |

Metillaurāts C13H26O2 |

203–915–5 | | 111–85–3 |

1–hloroktāns C8H17Cl |

203–917–6 | | 111–87–5 |

Oktān–1–ols C8H18O |

203–918–1 | | 111–88–6 |

Oktān–1–tiols C8H18S |

203–919–7 | | 111–90–0 |

2–(2–etoksietoksi)etanols C6H14O3 |

203–921–8 | | 111–92–2 |

Dibutilamīns C8H19N |

203–924–4 | | 111–96–6 |

Bis–(2–metoksietil)ēteris C6H14O3 |

203–933–3 | | 112–07–2 |

2–butoksietilacetāts C8H16O3 |

203–943–8 | | 112–18–5 |

Dodecildimetilamīns C14H31N |

203–950–6 | | 112–24–3 |

Trientīns C6H18N4 |

203–953–2 | | 112–27–6 |

2,2′–(etilēndioksi)dietanols C6H14O4 |

203–956–9 | | 112–30–1 |

Dekān–1–ols C10H22O |

203–961–6 | | 112–34–5 |

2–(2–butoksietoksi)etanols C8H18O3 |

203–962–1 | | 112–35–6 |

2–(2–(2–metoksietoksi)etoksi)etanols C8H18O4 |

203–967–9 | | 112–40–3 |

Dodekāns C12H26 |

203–978–9 | | 112–50–5 |

2–(2–(2–etoksietoksi)etoksi)etanols C8H18O4 |

203–982–0 | | 112–53–8 |

Dodekān–1–ols C12H26O |

203–984–1 | | 112–55–0 |

Dodekān–1–tiols C12H26S |

203–986–2 | | 112–57–2 |

3,6,9–triazaundekametilēndiamīns C8H23N5 |

203–998–8 | | 112–70–9 |

Tridekān–1–ols C13H28O |

204–000–3 | | 112–72–1 |

Tetradekanols C14H30O |

204–004–5 | | 112–76–5 |

Stearoilhlorīds C18H38O |

204–017–6 | | 112–92–5 |

Oktadekān–1–ols C18H38O |

204–038–0 | | 113–98–4 |

Kālija [2S–(2?,5α,6β)]–3,3–dimetil–7–okso–6–(fenilacetamido)–4– tia–1–azabiciklo[3.2.0]heptan–2–karboksilāts C16H18N2O4S·K |

204–043–8 | | 114–26–1 |

Propoksurs C11H15NO3 |

204–062–1 | | 115–07–1 |

Propēns, tīrs C3H6 |

204–065–8 | | 115–10–6 |

Dimetilēteris C2H6O |

204–066–3 | | 115–11–7 |

2–metilpropēns C4H8 |

204–068–4 | | 115–18–4 |

2–metilbut–3–ēn–2–ols C5H10O |

204–070–5 | | 115–19–5 |

2–metilbut–3–īn–2–ols C5H8O |

204–104–9 | | 115–77–5 |

Pentaeritrīts C5H12O4 |

204–112–2 | | 115–86–6 |

Trifenilfosfāts C18H15O4P |

204–118–5 | | 115–96–8 |

Tris–(2–hloretil)fosfāts C6H12Cl3O4P |

204–122–7 | | 116–02–9 |

3,3,5–trimetilcikloheksanols C9H18O |

204–126–9 | | 116–14–3 |

Tetrafluoretilēns C2F4 |

204–127–4 | | 116–15–4 |

Heksafluorpropēns C3F6 |

204–137–9 | | 116–37–0 |

1,1′–izopropilidēn–bis–(p–fenilēnoksi)dipropan–2–ols C21H28O4 |

204–159–9 | | 116–81–4 |

1–amino–4–brom–9,10–dioksoantracēn–2–sulfoskābe C14H8BrNO5S |

204–188–7 | | 117–42–0 |

8–aminonaftalīn–1,3,6–trisulfoskābe C10H9NO9S3 |

204–211–0 | | 117–81–7 |

Bis–(2–etilheksil)ftalāts C24H38O4 |

204–214–7 | | 117–84–0 |

Dioktilftalāts C24H38O4 |

204–246–1 | | 118–33–2 |

6–aminonaftalīn–1,3–disulfoskābe C10H9NO6S2 |

204–255–0 | | 118–48–9 |

3,1–benzoksazīn–2,4(1H)–dions C8H5NO3 |

204–269–7 | | 118–69–4 |

2,6–dihlortoluols C7H6Cl2 |

204–273–9 | | 118–74–1 |

Heksahlorbenzols C6Cl6 |

204–287–5 | | 118–92–3 |

Antranilskābe C7H7NO2 |

204–289–6 | | 118–96–7 |

2,4,6–trinitrotoluols C7H5N3O6 |

204–317–7 | | 119–36–8 |

Metilsalicilāts C8H8O3 |

204–327–1 | | 119–47–1 |

6,6′–di–tert–butil–2,2′–metilēndi–p–krezols C23H32O2 |

204–340–2 | | 119–64–2 |

1,2,3,4–tetrahidronaftalīns C10H12 |

204–371–1 | | 120–12–7 |

Antracēns, tīrs C14H10 |

204–390–5 | | 120–36–5 |

Dihlorprops C9H8Cl2O3 |

204–411–8 | | 120–61–6 |

Dimetiltereftalāts C10H10O4 |

204–424–9 | | 120–78–5 |

Di(benzotiazol–2–il)disulfīds C14H8N2S4 |

204–427–5 | | 120–80–9 |

Pirokatehīns C6H6O2 |

204–428–0 | | 120–82–1 |

1,2,4–trihlorbenzols C6H3Cl3 |

204–429–6 | | 120–83–2 |

2,4–dihlorfenols C7H6N2O4 |

204–445–3 | | 121–03–9 |

4–nitrotoluol–2–sulfoskābe C7H7NO5S |

204–450–0 | | 121–14–2 |

2,4–dinitrotoluols C7H6N2O4 |

204–469–4 | | 121–44–8 |

Trietilamīns C6H15N |

204–471–5 | | 121–45–9 |

Trimetilfosfīts C3H9O3P |

204–482–5 | | 121–57–3 |

Sulfanilskābe C6H7NO3S |

204–493–5 | | 121–69–7 |

N,N–dimetilanilīns C8H11N |

204–496–1 | | 121–73–3 |

1–hlor–3–nitrobenzols C6H4ClNO2 |

204–501–7 | | 121–86–8 |

2–hlor–4–nitrotoluols C7H6ClNO2 |

204–502–2 | | 121–87–9 |

2–hlor–4–nitroanilīns C6H5ClN2O2 |

204–506–4 | | 121–91–5 |

Izoftalskābe C8H6O4 |

204–524–2 | | 122–14–5 |

Fenitrotions C9H12NO5PS |

204–528–4 | | 122–20–3 |

1,1′,1″–nitrilotris(propan–2–ols) C9H21NO3 |

204–539–4 | | 122–39–4 |

Difenilamīns C12H11N |

204–550–4 | | 122–51–0 |

Trietilortoformiāts C7H16O3 |

204–552–5 | | 122–52–1 |

Trietilfosfīts C6H15O3P |

204–591–8 | | 123–01–3 |

Dodecilbenzols C18H30 |

204–596–5 | | 123–05–7 |

2–etilheksanāls C8H16O |

204–616–2 | | 123–30–8 |

4–aminofenols C6H7NO |

204–617–8 | | 123–31–9 |

Hidrohinons C6H6O2 |

204–622–5 | | 123–35–3 |

7–metil–3–metilēnokta–1,6–diēns C10H16 |

204–623–0 | | 123–38–6 |

Propionaldehīds C3H6O |

204–624–6 | | 123–39–7 |

N–metilformamīds C2H5NO |

204–626–7 | | 123–42–2 |

4–hidroksi–4–metilpentān–2–ons C6H12O2 |

204–634–0 | | 123–54–6 |

Pentān–2,4–dions C5H8O2 |

204–638–2 | | 123–62–6 |

Propionskābes anhidrīds C6H10O3 |

204–646–6 | | 123–72–8 |

Sviestskābes aldehīds C4H8O |

204–650–8 | | 123–77–3 |

C,C′–azo–di(formamīds) C2H4N4O2 |

204–658–1 | | 123–86–4 |

N–butilacetāts C6H12O2 |

204–661–8 | | 123–91–1 |

1,4–dioksāns C4H8O2 |

204–673–3 | | 124–04–9 |

Adipīnskābe C6H10O4 |

204–677–5 | | 124–07–2 |

Oktānskābe C8H16O2 |

204–679–6 | | 124–09–4 |

Heksametilēndiamīns C6H16N2 |

204–685–9 | | 124–17–4 |

2–(2–butoksietoksi)etilacetāts C10H20O4 |

204–686–4 | | 124–18–5 |

Dekāns C10H22 |

204–695–3 | | 124–30–1 |

Oktadecilamīns C18H39N |

204–697–4 | | 124–40–3 |

Dimetilamīns, ūdens šķīdumā C2H7N |

204–699–5 | | 124–41–4 |

Nātrija metanolāts CH4O·Na |

204–709–8 | | 124–68–5 |

2–amino–2–metilpropanols C4H11NO |

204–727–6 | | 125–12–2 |

Ekso–1,7,7–trimetilbiciklo[2.2.1]hept–2–ilacetāts C12H20O2 |

204–781–0 | | 126–30–7 |

2,2–dimetilpropān–1,3–diols C5H12O2 |

204–794–1 | | 126–58–9 |

2,2,2′,2′–tetrakis(hidroksimetil)–3,3′–oksidipropan–1–ols C10H22O7 |

204–800–2 | | 126–73–8 |

Tributilfosfāts C12H27O4P |

204–818–0 | | 126–99–8 |

2–hlor–1,3–butadiēns C4H5Cl |

204–822–2 | | 127–08–2 |

Kālija acetāts C2H4O2·K |

204–823–8 | | 127–09–3 |

Nātrija acetāts C2H4O2·Na |

204–825–9 | | 237–18–4 |

Tetrahloretilēns C2Cl4 |

204–826–4 | | 127–19–5 |

N,N–dimetilacetamīds C4H9NO |

204–854–7 | | 127–65–1 |

Nātrija tozilhloramīds C7H8ClNO2S·Na |

204–857–3 | | 127–68–4 |

Nātrija 3–nitrobenzosulfonāts C6H5NO5S·Na |

204–872–5 | | 127–91–3 |

Pin–2(10)–ēns C10H16 |

204–875–1 | | 128–03–0 |

Kālija dimetilditiokarbamāts C3H7NS2·K |

204–876–7 | | 128–04–1 |

Nātrija dimetilditiokarbamāts C3H7NS2·Na |

204–881–4 | | 128–37–0 |

2,6–di–terc–butil–p–krezols C15H24O |

204–886–1 | | 128–44–9 |

1,2–benzizotiazol–3(2H)–on–1,1–dioksīda nātrija sāls C7H5NO3S·Na |

205–010–0 | | 131–09–9 |

2–hlorantrahinons C14H7ClO2 |

205–011–6 | | 131–11–3 |

Dimetilftalāts C10H10O4 |

205–025–2 | | 131–52–2 |

Nātrija pentahlorfenolāts C6HCl5O·Na |

205–107–8 | | 133–49–3 |

Pentahlorbenzoltiols C6HCl5S |

205–138–7 | | 134–32–7 |

1–naftilamīns C10H9N |

205–182–7 | | 135–19–3 |

2–naftols C10H8O |

205–286–2 | | 137–26–8 |

Tirams C6H12N2S4 |

205–288–3 | | 137–30–4 |

Cirams C6H12N2S4Zn |

205–290–4 | | 137–40–6 |

Nātrija propionāts C3H6O2·Na |

205–293–0 | | 137–42–8 |

Metamnātrijs C2H5NS2·Na |

205–341–0 | | 138–86–3 |

Dipentēns, neattīrīts C10H16 |

205–347–3 | | 139–02–6 |

Nātrija fenolāts C6H6O·Na |

205–381–9 | | 139–89–9 |

Trinātrija 2–(karboksimetil(2–hidroksietil)amino)etiliminodi(acetāts) C10H18N2O7·3Na |

205–388–7 | | 139–96–8 |

Tris–(2–hidroksietil)amonija dodecilsulfāts C12H26O4S·C6H15NO3 |

205–391–3 | | 140–01–2 |

Pentanātrija (karboksiloksometil)imino–bis–(etilēnnitrilo)tetraacetāts C14H23N3O10·5Na |

205–399–7 | | 140–11–4 |

Benzilacetāts C9H10O2 |

205–410–5 | | 140–29–4 |

Fenilacetonitrils C8H7N |

205–411–0 | | 140–31–8 |

2–piperazinil–1–etilamīns C6H15N3 |

205–426–2 | | 140–66–9 |

4–(1,1,3,3–tetrametilbutil)fenols C14H22O |

205–438–8 | | 140–88–5 |

Etilakrilāts C5H8O2 |

205–443–5 | | 140–93–2 |

Proksānnātrijs C4H8OS2·Na |

205–480–7 | | 141–32–2 |

Butilakrilāts C7H12O2 |

205–483–3 | | 141–43–5 |

2–aminoetanols C2H7NO |

205–488–0 | | 141–53–7 |

Nātrija formiāts CH2O2·Na |

205–500–4 | | 141–78–6 |

Etilacetāts C4H8O2 |

205–502–5 | | 141–79–7 |

4–metilpent–3–ēn–2–ons C6H10O |

205–516–1 | | 141–97–9 |

Etilacetoacetāts C6H10O3 |

205–547–0 | | 142–59–6 |

Nabams C4H8N2S4·2Na |

205–554–9 | | 142–72–3 |

Magnija diacetāts C2H4O2·½Mg |

205–563–8 | | 142–82–5 |

Heptāns C7H16 |

205–565–9 | | 142–84–7 |

Dipropilamīns C6H15N |

205–570–6 | | 142–90–5 |

Dodecilmetakrilāts C16H30O2 |

205–592–6 | | 143–22–6 |

2–(2–(2–butoksietoksi)etoksi)etanols C10H22O4 |

205–599–4 | | 143–33–9 |

Nātrija cianīds CNNa |

205–633–8 | | 144–55–8 |

Nātrija hidrogēnkarbonāts CH2O3·Na |

205–634–3 | | 144–62–7 |

Skābeņskābe C2H2O4 |

205–685–1 | | 147–14–8 |

Tetrabenzo–5,10,15,20–diazaporfirīnftalocianīns C32H16CuN8 |

205–736–8 | | 149–30–4 |

Benztiazol–2–tiols C7H5NS2 |

205–743–6 | | 149–57–5 |

2–etilheksānskābe C8H16O2 |

205–745–7 | | 149–73–5 |

Trimetilortoformiāts C4H10O3 |

205–753–0 | | 150–13–0 |

4–aminobenzoskābe C7H7NO2 |

205–771–9 | | 150–78–7 |

1,4–dimetoksibenzols C8H10O2 |

205–788–1 | | 151–21–3 |

Nātrija dodecilsulfāts C12H26O4S·Na |

205–792–3 | | 151–50–8 |

Kālija cianīds CKN |

205–793–9 | | 151–56–4 |

Aziridīns C2H5N |

205–855–5 | | 156–43–4 |

P–fentidīns C8H11NO |

206–019–2 | | 288–32–4 |

Imidazols C3H4N2 |

206–022–9 | | 288–88–0 |

1,2,4–triazols C2H3N3 |

206–033–9 | | 294–62–2 |

Ciklododekāns C12H24 |

206–050–1 | | 298–00–0 |

Parationmetils C8H10NO5PS |

206–056–4 | | 298–07–7 |

Bis–2–etilheksilhidrogēnfosfāts C16H35O4P |

206–058–5 | | 298–12–4 |

Glioksālskābe C2H2O3 |

206–059–0 | | 298–14–6 |

Kālija hidrogēnkarbonāts CH2O3·K |

206–114–9 | | 302–01–2 |

Hidrazīns H4N2 |

206–354–4 | | 330–54–1 |

Diurons C9H10Cl2N2O |

206–537–9 | | 353–59–3 |

Bromhlordifluormetāns CBrClF2 |

206–991–8 | | 409–21–2 |

Silīcija karbīds CSi |

206–992–3 | | 420–04–2 |

Ciānamīds CH2N2 |

207–312–8 | | 461–58–5 |

Ciānguanidīns C2H4N4 |

207–336–9 | | 463–51–4 |

Ketēns C2H2O |

207–439–9 | | 471–34–1 |

Kalcija karbonāts CH2O3·Ca |

207–586–9 | | 482–89–3 |

2–(1,3–dihidro–3–okso–2H–indazol–2–ilidēn)–1,2–dihidro–3H– indol–3–ons C16H10N2O2 |

207–826–2 | | 496–72–0 |

4–metil–o–fenilēndiamīns C7H10N2 |

207–838–8 | | 497–19–8 |

Nātrija karbonāts CH2O3·2Na |

207–938–1 | | 502–44–3 |

Heksān–6–olīds C6H10O2 |

207–950–7 | | 502–69–2 |

6,10,14–trimetilpentadekān–2–ons C18H36O |

208–008–8 | | 505–32–8 |

3,7,11,15–tetrametilheksadec–1–ēn–3–ols C20H40O |

208–052–8 | | 506–77–4 |

Ciānhlorīds CClN |

208–058–0 | | 506–87–6 |

Diamonija karbonāts CH2O3·2H3N |

208–060–1 | | 506–93–4 |

Guanidīnija nitrāts CH5N3·HNO3 |

208–167–3 | | 513–77–9 |

Bārija karbonāts, dabīgais CH2O3·Ba |

208–419–2 | | 527–60–6 |

2,4,6–trimetilfenols C9H12O |

208–534–8 | | 532–32–1 |

Nātrija benzoāts C7H6O2·Na |

208–576–7 | | 533–74–4 |

Dazomets C5H10N2S2 |

208–580–9 | | 533–96–0 |

Trinātrija hidrogēndikarbonāts CH2O3·3/2Na |

208–754–4 | | 540–72–7 |

Nātrija tiocianāts CHNS·Na |

208–778–5 | | 541–41–3 |

Etilhlorformiāts C3H5ClO2 |

208–792–1 | | 541–73–1 |

1,3–dihlorbenzols C6H4Cl2 |

208–826–5 | | 542–75–6 |

1,3–dihlorpopēnsC4H4Cl2 |

208–835–4 | | 542–92–7 |

Ciklopentadiēns C5H6 |

208–863–7 | | 544–17–2 |

Kalcija diformiāts CH2O2·½Ca |

208–875–2 | | 544–63–8 |

Miristīnskābe, tīra C14H28O2 |

208–915–9 | | 546–93–0 |

Magnija karbonāts CH2O3·Mg |

208–993–4 | | 551–16–6 |

6–aminopenicilīnskābe C8H12N2O3S |

209–008–0 | | 552–30–7 |

Benzo–1,2,4–trikarbonskābes 1,2–anhidrīds C9H4O5 |

209–062–5 | | 554–13–2 |

Litija karbonāts CH2O3·Li |

209–136–7 | | 556–67–2 |

Oktametilciklotetrasiloksāns C8H24O4Si |

209–141–4 | | 556–82–1 |

3–metilbut–2–ēn–1–ols C5H10O |

209–151–9 | | 557–05–1 |

Cinka distearāts, tīrs C18H36O2·½Zn |

209–251–2 | | 563–47–3 |

3–hlor–2–metilpropēns C4H7Cl |

209–400–1 | | 576–26–1 |

2,6–ksilenols C8H10O |

209–514–1 | | 583–61–9 |

2,3–dimetilpiridīns C7H9N |

209–527–2 | | 584–03–2 |

Butān–1,2–diols C4H10O2 |

209–529–3 | | 584–08–7 |

Kālija karbonāts CH2O3·2K |

209–544–5 | | 584–84–9 |

4–metil–m–fenilēndiizocianāts C9H6N2O2 |

209–691–5 | | 590–86–3 |

Izovaleraldehīds C5H10O |

209–751–0 | | 592–35–8 |

Butilkarbamāts C5H11NO2 |

209–753–1 | | 592–41–6 |

Heks–1–ēns C6H12 |

209–803–2 | | 593–70–4 |

Hlorfluormetāns CH2ClF |

209–810–0 | | 593–81–7 |

Trimetilamonija hlorīds C3H9N·ClH |

209–840–4 | | 594–42–3 |

Trihlormetānsulfenilhlorīds CCl4S |

209–940–8 | | 598–56–1 |

Etildimetilamīns C4H11N |

209–952–3 | | 598–78–7 |

2–hlorpropionskābe C3H5ClO2 |

210–036–0 | | 603–35–0 |

Trifenilfosfīns C18H15P |

210–095–2 | | 605–71–0 |

1,5–dinitronaftalīns C10H6N2O4 |

210–248–3 | | 611–06–3 |

1,3–dihlor–4–nitrobenzols C6H3Cl2NO2 |

210–359–7 | | 613–90–1 |

Benzoilcianīds C8H5NO |

210–483–1 | | 616–45–5 |

2–pirolidons C4H7NO |

210–557–3 | | 618–62–2 |

3,5–dihlornitrobenzols C6H5Cl2NO2 |

210–620–5 | | 619–93–2 |

Cis–4,4′–dinitrostilbēns C14H10N2O4 |

210–708–3 | | 621–82–9 |

Kanēļskābe C9H8O2 |

210–848–5 | | 624–48–6 |

Dimetilmaleāts C6H8O4 |

210–855–3 | | 624–64–6 |

(E)–2–butēns C4H8 |

210–866–3 | | 624–83–9 |

Metilizocianāts C2H3NO |

210–871–0 | | 624–92–0 |

Dimetildisulfīds C2H6S2 |

211–020–6 | | 627–93–0 |

Dimetiladipināts C2H6S2 |

211–074–0 | | 629–11–8 |

Heksān–1,6–diols C6H14O2 |

211–093–4 | | 629–50–5 |

Tridekāns C13H28 |

211–096–0 | | 629–59–4 |

Tetradekāns C14H30 |

211–128–3 | | 630–08–0 |

Oglekļa oksīds CO |

211–448–3 | | 645–62–5 |

2–etilheks–2–enāls C8H14O |

211–617–1 | | 674–82–8 |

But–3–ēn–3–olīds C4H4O2 |

211–661–1 | | 682–09–7 |

2,2–bis–(aliloksimetil)butān–1–ols C12H22O4 |

211–694–1 | | 687–47–8 |

Etil(S)–2–hidroksipropionāts C5H10O3 |

211–746–3 | | 693–23–2 |

Dodekāndiskābe C12H22O4 |

211–838–3 | | 700–13–0 |

2,3,5–trimetilhidrohinons C9H12O2 |

211–914–6 | | 709–98–8 |

Propanils C9H9Cl2NO |

212–058–6 | | 757–86–8 |

Metil[(dimetoksifosfīntioil)tio]acetāts C5H11O4PS2 |

212–079–0 | | 760–23–6 |

3,4–dihlorbut–1–ēns C4H6Cl2 |

212–081–1 | | 760–67–8 |

2–etilheksanoilhlorīds C8H15ClO |

212–091–6 | | 762–04–9 |

Dietilfosfonāts C4H11O3P |

212–110–8 | | 763–32–6 |

3–metilbut–3–ēn–1–ols C5H10O |

212–121–8 | | 764–41–0 |

1,4–dihlorbut–2–ēns C4H6Cl2 |

212–344–0 | | 793–24–8 |

N–1,3–dimetilbutil–N–fenil–p–fenilēndiamīns C18H24N2 |

212–369–7 | | 810–16–2 |

4,4′–[metilēn–bis–(metilimino)]–bis–[1,2–dihidro–1,5–dimetil–2– fenil–3H–pirazol–3–ons C25H30N6O2 |

212–546–9 | | 825–52–5 |

(Hidroksiimino)fenilacetonitrils C8H6N2O |

212–595–6 | | 830–13–7 |

Ciklododekanons C12H22O |

212–646–2 | | 836–30–6 |

4–nitro–N–fenilanilīns C12H10N2O2 |

212–658–8 | | 838–88–0 |

4,4′–metilēn–o–ditoluidīns C15H18N2 |

212–660–9 | | 839–90–7 |

Tris–(2–hidroksimetil)–1,3,5–triazīntrions C9H15N3O6 |

212–672–4 | | 842–18–2 |

Dikālija 7–hidroksinaftalīn–1,3–disulfonāts C10H8O7S2·2K |

212–762–3 | | 867–56–1 |

Nātrija (S)–laktāts C3H6O3·Na |

212–782–2 | | 868–77–9 |

(2–hidroksietil)metakrilāts C6H10O3 |

212–783–8 | | 868–85–9 |

Dimetilfosfonāts C2H7O3P |

212–800–9 | | 870–72–4 |

Nātrija hidroksimetānsulfonāts CH4O4S·Na |

212–828–1 | | 872–50–4 |

1–metil–2–pirolidons C5H9NO |

212–958–9 | | 887–76–3 |

4,4′–azo–3–hidroksinaftalīn–1–sulfonāts C10H6N2O4S |

213–030–6 | | 917–61–3 |

Nātrija cianāts CHNO·Na |

213–086–1 | | 923–02–4 |

N–(hidroksimetil)metakrilamīds C5H9NO2 |

213–090–3 | | 923–26–2 |

(2–hidroksipropil)metakrilāts C7H12O3 |

213–179–7 | | 928–68–7 |

6–metilheptān–2–ons C8H16O |

213–309–2 | | 935–92–2 |

2,3,6–trimetil–p–benzohinons C9H10O2 |

213–424–8 | | 947–04–6 |

Dodekān–1,2–laktāms C12H23NO |

213–497–6 | | 959–26–2 |

Bis–(hidroksietil)tereftalāts C12H14O6 |

213–554–5 | | 976–71–6 |

Kanrenons C22H28O3 |

213–666–4 | | 999–81–5 |

Hlormekvathlorīds C5H13ClN·Cl |

213–668–5 | | 999–97–3 |

1,1,1,3,3,3–heksametildisilazāns C6H19NSi2 |

213–911–5 | | 1066–33–7 |

Amonija hidrogēnkarbonāts CH2O3·H3N |

213–912–0 | | 1066–35–9 |

Hlordimetilsilāns C2H7ClSi |

213–997–4 | | 1071–83–6 |

Glifosāts C3H8NO5P |

214–005–2 | | 1072–35–1 |

Svina distearāts, tīrs C18H36O2·½Pb |

214–222–2 | | 1115–20–4 |

3–hidroksi–2,2–dimetilpropil–3–hidroksi–2,2–dimetilpropionāts C10H20O4 |

214–277–2 | | 1119–40–0 |

Dimetilglutarāts C7H12O4 |

214–419–3 | | 1126–34–7 |

Nātrija 3–aminobenzosulfonāts C6H7NO3S·Na |

214–566–3 | | 1151–14–0 |

2–(4–etilbenzoil)benzoskābe C16H14O3 |

214–604–9 | | 1163–19–5 |

Bis–(pentabromfenil)ēteris C12Br10O |

214–987–2 | | 1241–94–7 |

(2–etilheksil)difenilfosfāts C20H27O4P |

215–077–8 | | 1300–21–6 |

Dihloretāns C2H4Cl2 |

215–089–3 | | 1300–71–6 |

Ksilenols, tīrs C8H10O |

215–100–1 | | 1302–42–7 |

Nātrija alumināts AlO2·Na |

215–116–9 | | 1303–28–2 |

Arsēna(V) oksīds As2O5 |

215–125–8 | | 1303–86–2 |

Bora(III) oksīds B2O3 |

215–137–3 | | 1305–62–0 |

Kalcija hidroksīds CaH2O2 |

215–138–9 | | 1305–78–8 |

Kalcija oksīds CaO |

215–146–2 | | 1306–19–0 |

Kadmija oksīds CdO |

215–154–6 | | 1307–96–6 |

Kobalta(II) oksīds CoO |

215–156–7 | | 1308–04–9 |

Kobalta(III) oksīds Co2O3 |

215–157–2 | | 1308–06–1 |

Kobalta(II, III) oksīds Co3O4 |

215–160–9 | | 1308–38–9 |

Hroma(III) oksīds Cr2O3 |

215–167–7 | | 1309–36–0 |

Pirīts (fes2) FeS2 |

215–168–2 | | 1309–37–1 |

Dzelzs(III) oksīds Fe2O3 |

215–169–8 | | 1309–38–2 |

Magnetīts Fe3O4 |

215–171–9 | | 1309–48–4 |

Magnija oksīds MgO |

215–174–5 | | 1309–60–0 |

Svina dioksīds O2Pb |

215–175–0 | | 1309–64–4 |

Antimona(III) oksīds O3Sb2 |

215–181–3 | | 1310–58–3 |

Kālija hidroksīds HKO |

215–185–5 | | 1310–73–2 |

Nātrija hidroksīds HNaO |

215–199–1 | | 1312–76–1 |

Silīcijskābes kālija sāls |

215–202–6 | | 1313–13–9 |

Mangāna dioksīds, 26. Nodaļas rūda MnO2 |

215–204–7 | | 1313–27–5 |

Molibdēna trioksīds MoO3 |

215–208–9 | | 1313–59–3 |

Nātrija(I) oksīds Na2O |

215–211–5 | | 1313–82–2 |

Nātrija sulfīds Na2S |

215–222–5 | | 1314–13–2 |

Cinka oksīds OZn |

215–235–6 | | 1314–41–6 |

Svina mīnijs O4Pb3 |

215–236–1 | | 1314–56–3 |

Fosfora(V) oksīds O5P2 |

215–242–4 | | 1314–80–3 |

Fosfora(V) sulfīds P2S5 |

215–263–9 | | 1317–33–5 |

Molibdēna disulfīds MoS2 |

215–266–5 | | 1317–35–7 |

Trimangāna tetraoksīds Mn3O4 |

215–267–0 | | 1317–36–8 |

Svina(I) oksīds OPb |

215–269–1 | | 1317–38–0 |

Vara(II) oksīds CuO |

215–270–7 | | 1317–39–1 |

Vara(I) oksīds Cu2O |

215–277–5 | | 1317–61–9 |

Dzelzs(II, III) oksīds Fe3O4 |

215–280–1 | | 1317–70–0 |

Anatāzs, tio2 O2Ti |

215–282–2 | | 1317–80–2 |

Rutils, tio2 O2Ti |

215–283–8 | | 1318–02–1 |

Ceolīti Kristāliski alumosilikāti, kas sastāv dažādām daļām silīcija (sio2) un alumīnija (al2o3) un metālu oksīdiem. Alumosilikātus iegūst, hidrotermiski apstrādājot cietu alumosilikātu vai tā gelu, ko iegūst nātrija hidroksīda, alumīnija hidrāta un nātrija silikāta kopējā reakcijā. Sākotnēji iegūtajā produktā vai tā dabīgajā analogā var veikt daļēju jonu apmaiņu, lai ievadītu citus katjonus. Ceolītus īpaši marķē, norādot kristālisko struktūru un dominējošo katjonu, piem., ka, cax, nay |

215–293–2 | | 1319–77–3 |

Krezols, tīrs C7H8O |

215–306–1 | | 1320–67–8 |

Metoksipropanols C4H10O2 |

215–325–5 | | 1321–74–0 |

Divinilbenzols, tīrs C10H10 |

215–475–1 | | 1327–36–2 |

Alumosilikāts |

215–477–2 | | 1327–41–9 |

Alumīnija hlorīds, bāzisks |

215–481–4 | | 1327–53–3 |

Arsēna(III) oksīds As2O3 |

215–524–7 | | 1328–53–6 |

C.I. Zaļais pigments 7 Šo vielu identificē pēc Krāsu indeksa kārtas numura C.I. 74260 |

215–535–7 | | 1330–20–7 |

Ksilols, izomēru maisījums, tīrs C8H10 |

215–540–4 | | 1330–43–4 |

Dinātrija tetraborāts, bezūdens B4Na2O7 |

215–548–8 | | 1330–78–5 |

Tris–(metilfenil)fosfāts C21H21O4P |

215–565–0 | | 1331–92–6 |

Kanēļskābes aldehīds, monopentilatvasinājums C14H18O |

215–570–8 | | 1332–37–2 |

Dzelzs oksīds |

215–587–0 | | 1333–39–7 |

Hidroksibenzolsulfoskābe C6H6O4S |

215–605–7 | | 1333–74–0 |

Ūdeņradis H2 |

215–607–8 | | 1333–82–0 |

Hroma (VI) oksīds CrO3 |

215–609–9 | | 1333–86–4 |

Melnā ogle |

215–647–6 | | 1336–21–6 |

Amonjaks, ūdens šķīdums H5NO |

215–657–0 | | 1338–02–9 |

Naftēnskābju vara sāļi |

215–676–4 | | 1341–49–7 |

Amonija hidrogēndifluorīds F2H5N |

215–681–1 | | 1343–88–0 |

Silīcijskābes magnija sāls |

215–683–2 | | 1343–98–2 |

Silīcijskābe |

215–684–8 | | 1344–00–9 |

Silīcijskābes alumīnija nātrija sāls |

215–687–4 | | 1344–09–8 |

Silīcijskābes nātrija sāls |

215–691–6 | | 1344–28–1 |

Alumīnija oksīds Al2O3 |

215–693–7 | | 1344–37–2 |

C.I. Dzeltenais pigments 34 Vielu identificē pēc Krāsu indeksa kārtas numura, C.I. 77603 |

215–695–8 | | 1344–43–0 |

Mangāna oksīds MnO |

215–710–8 | | 1344–95–2 |

Silīcijskābes kalcija sāls |

215–960–8 | | 1461–25–2 |

Tetrabutilalva C16H36Sn |

216–074–4 | | 1490–04–6 |

DL–mentols C10H20O |

216–099–0 | | 1498–51–7 |

Etildihlorfosfāts C2H5Cl2O2P |

216–207–6 | | 1528–48–9 |

Triheptilbenzol–1,2,4–trikarboksilāts C30H48O6 |

216–341–5 | | 1561–92–8 |

Nātrija 2–metilprop–2–ēn–1–sulfonāts C4H8O3S·Na |

216–353–0 | | 1563–66–2 |

Karbofurāns C12H15NO3 |

216–381–3 | | 1570–64–5 |

4–hlor–o–krezols C7H7ClO |

216–643–7 | | 1633–05–2 |

Stroncija karbonāts CH2O3·Sr |

216–653–1 | | 1634–04–4 |

Terc–butilmetilēteris C5H12O |

216–732–0 | | 1655–29–4 |

Dinātrija naftalīn–1,5–disulfonāts C10H8O6S2·2Na |

216–734–1 | | 1665–43–2 |

Dinātrija naftalīn–1,6–disulfonāts C10H8O6S2·2Na |

216–768–7 | | 1663–39–4 |

Terc–butilakrilāts C7H12O2 |

216–917–6 | | 1698–53–9 |

4,5–dihlor–2–fenil–2,3–dihidropiridazīn–3–ons C10H6Cl2N2O |

216–920–2 | | 1698–60–8 |

Hloridazons C10H8ClN3O |

217–031–2 | | 1724–39–6 |

Ciklododekanols C12H24O |

217–090–4 | | 1738–25–6 |

3–dimetilaminopropionitrils C5H10N2 |

217–175–6 | | 1762–95–4 |

Amonija tiocianāts CHNS·H3N |

217–326–6 | | 1817–47–6 |

P–nitrokumols C9H11NO2 |

217–406–0 | | 1836–75–5 |

Nitrofēns C12H7Cl2NO3 |

217–451–6 | | 1854–26–8 |

4,5–dihidroksi–1,3–bis–(hidroksimetil)imidazolidīn–2–ons C5H10N2O5 |

217–565–6 | | 1888–91–1 |

N–acetilheksānlaktāms C8H13NO2 |

217–615–7 | | 1910–42–5 |

Parakvātdihlorīds C12H14N2·2Cl |

218–577–4 | | 2186–92–7 |

P–(dimetoksimetil)anizols C10H14O3 |

218–717–4 | | 2217–82–5 |

Nātrija [1,1′–bifenil]–4–sulfonāts C12H10O3S·Na |

218–791–8 | | 2235–43–0 |

Pentanātrija hidrogēn–C,C′,C″–nitrilo–tris(metilfosfonāts) C3H12NO9P3·5Na |

218–817–8 | | 2243–62–1 |

1,5–naftilēndiamīns C10H10N2 |

218–962–7 | | 2303–17–5 |

Triallāts C10H16Cl3NOS |

218–986–8 | | 2307–55–3 |

Amonija 2,4–dihlorfenoksiacetāts C8H6Cl2O3·H3N |

218–996–2 | | 2310–17–0 |

Fozalons C12H15ClNO4PS2 |

219–283–9 | | 2402–79–1 |

2,3,5,6–tetrahlorpiridīns C5HCl4N |

219–330–3 | | 2416–94–6 |

2,3,6–trimetilfenols C9H12O |

219–397–9 | | 2431–50–7 |

2,3,4–trihlorbut–1–ēns C4H5Cl3 |

219–460–0 | | 2439–35–2 |

2–(dimetilamino)etilakrilāts C7H13NO3 |

219–463–7 | | 2439–55–6 |

N–metiloktadecilamīns C19H41N |

219–488–3 | | 2444–90–8 |

Dinātrija 4,4′–izopropilidēndifenolāts C15H16O2·2Na |

219–660–8 | | 2492–26–4 |

Nātrija benzotiazol–2–ilsulfīds C7H5NS2·2Na |

219–669–7 | | 2494–89–5 |

2–[(p–aminofenil)sulfonil]etilhidrogēnsulfāts C8H11NO6S2 |

219–754–9 | | 2524–03–0 |

O,O–dimetilfosfohloridotiolāts C2H6ClO2PS |

219–755–4 | | 2524–04–1 |

O,O–dietilfosforhlorīdtioāts C4H10ClO2PS |

219–799–4 | | 2536–05–2 |

2,2′–metilēndifenildiizocianāts C15H10N2O2 |

219–835–9 | | 2549–53–3 |

Tetradecilmetakrilāts C18H34O2 |

219–854–2 | | 2551–62–4 |

Sēra heksafluorīds F6S |

219–952–5 | | 2581–34–2 |

4–nitro–m–krezols C7H7NO3 |

219–956–7 | | 2582–30–1 |

Aminoguanidīnija hidrogēnkarbonāts CH6N4·CH2O3 |

220–120–9 | | 2634–33–5 |

1,2–benzizotiazol–3(2H)–ons C7H5NOS |

220–329–5 | | 2720–73–2 |

Kālija O–pentilditiokarbonāts C6H12OS2·K |

220–433–0 | | 2764–72–9 |

6,7–dihidrodipirido[1,2–a:2′,1′–c]pirazīndiilijs C12H12N2 |

220–548–6 | | 2807–30–9 |

2–(propiloksi)etanols C5H12O2 |

220–608–1 | | 2835–06–5 |

DL–α–fenilglicīns C8H9NO2 |

220–666–8 | | 2855–13–2 |

3–aminometil–2,5,5–trimetilcikloheksilamīns C10H22N2 |

220–688–8 | | 2867–47–2 |

2–(dimetilamino)etilmetakrilāts C8H15NO2 |

220–694–0 | | 2869–34–3 |

Tridecilamīns C13H29N |

220–767–7 | | 2893–78–9 |

Troklozēnnātrijs C3HCl2N3O3·Na |

221–221–0 | | 3033–77–0 |

2,3–epoksipropiltrimetilamonija hlorīds C6H14NO·Cl |

221–242–5 | | 3039–83–6 |

Nātrija etilēnsulfonāts C2H4O3S·Na |

221–496–7 | | 3120–74–9 |

4–(metiltio)–m–krezols C8H10OS |

221–508–0 | | 3126–80–5 |

Tetrakis(2–etilheksil)benzo–1,2,4,5–tetrakarboksilāts C42H70O8 |

221–641–4 | | 3173–72–6 |

1,5–naftilēndiizocianāts C12H6N2O2 |

221–717–7 | | 3209–22–1 |

1,2–dihlor–3–nitrobenzols C6H3Cl2NO2 |

221–838–5 | | 3251–23–8 |

Vara dinitrāts Cu·2HNO3 |

221–882–5 | | 3268–49–3 |

3–(metiltio)propionaldehīds C4H8OS |

221–975–0 | | 3302–10–1 |

3,5,5–trimetilheksānskābe C9H18O2 |

222–037–3 | | 3323–53–3 |

Adipīnskābes savienojums ar heksān–1,6–diamīnu (1:1) C6H16N2·C6H10O4 |

222–048–3 | | 3327–22–8 |

(3–hlor–2–hidroksipropil)trimetilamonija hlorīds C6H15ClNO·Cl |

222–376–7 | | 3452–97–9 |

3,5,5–trimetilheksān–1–ols C9H20O |

222–823–6 | | 3622–84–2 |

N–butilbenzolsulfonamīds C10H15NO2S |

222–884–9 | | 3648–20–2 |

Diundecilftalāts C30H50O4 |

222–885–4 | | 3648–21–3 |

Diheptilftalāts C22H34O4 |

222–981–6 | | 3687–46–5 |

Deciloleāts C28H54O2 |

223–051–2 | | 3709–43–1 |

Dinātrija 4,4′–dinitrostilbēn–2,2–disulfonāts C14H10N2O10S2·2Na |

223–289–7 | | 3811–04–9 |

Kālija hlorāts ClHO3·K |

223–498–3 | | 3926–62–3 |

Nātrija hloracetāts CH3ClO2·Na |

223–622–6 | | 3982–91–0 |

Tiofosforiltrihlorīds Cl3PS |

223–795–8 | | 4075–81–4 |

Kalcija dipropionāts C3H6O2·½Ca |

223–819–7 | | 4088–22–6 |

N–metildioktadecilamīns C37H77N |

223–861–6 | | 4098–71–9 |

3–izocianātmetil–3,5,5–trimetilcikloheksilizocianātsb C12H18N2O2 |

223–907–5 | | 4116–10–3 |

2–hlor–N–metil–3–oksobutiramīds C5H8ClNO2 |

224–030–0 | | 4170–30–3 |

Krotonaldehīds C4H6O |

224–644–9 | | 4435–53–4 |

3–metoksibutilacetāts C7H14O3 |

224–698–3 | | 4454–05–1 |

2–metoksi–3,4–dihidro–(2H)–pirāns C6H10O2 |

224–791–9 | | 4497–58–9 |

2,2,4–trimetil–1,2,3,4–tetrahidrohinolīns C12H17N |

224–923–5 | | 4553–62–2 |

2–metilglutaronitrils C6H8N2 |

225–379–1 | | 4812–20–8 |

O–izopropoksifenols C9H12O2 |

225–533–8 | | 4904–61–4 |

Ciklododeka–1,5,9–triēns C12H18 |

225–625–8 | | 4979–32–2 |

N,N–dicikloheksilbenzotiazol–2–sulfēnamīds C19H26N2S2 |

225–768–6 | | 5064–31–3 |

Trinātrija nitrilotriacetāts C6H9NO6·3Na |

225–861–1 | | 5123–63–7 |

Nātrija m–(dietilamino)benzosulfonāts C10H15NO3S·Na |

225–935–3 | | 5160–02–1 |

Bārija bis– [2–hlor–5–[(2–hidroksi–1–naftil)azo]toluol–4–sulfonāts] C17H11ClN2O4S·½Ba |

226–009–1 | | 5216–25–1 |

Α,α,α,4–tetrahlotoluols C7H4Cl4 |

226–218–8 | | 5329–14–6 |

Sulfamīnskābe H3NO3S |

226–242–9 | | 5333–42–6 |

2–oktildodekān–1–ols C20H42O |

226–394–6 | | 5392–40–5 |

Citrāls C10H16O |

226–736–4 | | 5460–09–3 |

Nātrija hidrogēn–4–amino–5–hidroksinaftalīn–2,7–disulfonāts C10H9NO7S2·Na |

226–939–8 | | 5567–15–7 |

2,2′–[3,3′–dihlor[1,1′–bifenil]–4,4′–diil)–bis–(azo)]–bis–[N–(4–hlor– 2,5–dimetoksifenil)–3–oksobutiramīds] C36H32Cl4N6O8 |

227–505–0 | | 5860–35–5 |

But–2–ēn–1,1–diildiacetāts C8H12O4 |

227–813–5 | | 5989–27–5 |

(R)–p–menta–1,8–diēns C10H16 |

227–977–8 | | 6055–52–3 |

Heksametilēndiamonija dihlorīds C6H16N2·2ClH |

228–055–8 | | 6104–30–9 |

N,N′–(izobutilidēn)diurīnviela C6H14N4O2 |

228–126–3 | | 6140–74–5 |

Pentadecilmetakrilāts C19H36O2 |

228–391–5 | | 6258–06–6 |

Nātrija 1–amino–4–brom–9 ,10–dioksoantracēn–2–sulfonāts C14H8BrNO5S·Na |

228–782–0 | | 6358–64–1 |

4–hlor–2,5–dimetoksianilīns C8H10ClNO2 |

228–787–8 | | 6358–85–6 |

2,2′–[(3,3′–dihlor[1,1′–bifenil]–4,4′–diil)–bis–(azo)]–bis– [3–okso–N–fenilbutiramīds] C32H26Cl2N6O4 |

229–146–5 | | 6419–19–8 |

Nitriltrimetilēn–tris(fosfonskābe) C3H12NO9P3 |

229–347–8 | | 6484–52–2 |

Amonija nitrāts H3N·HNO3 |

229–353–0 | | 6485–55–8 |

Cis–2,6–dimetilmorfolīns C6H13NO |

229–912–9 | | 6834–92–0 |

Dinātrija metasilikāts H2O3Si·2Na |

229–962–1 | | 6864–37–5 |

2,2′–dimetil–4,4′–metilēn–bis–(cikloheksilamīns) C15H30N2 |

230–042–7 | | 6923–22–4 |

Monokrotofoss C7H14NO5P |

230–086–7 | | 6940–53–0 |

1–hlor–2,5–dimetoksi–4–nitrobenzols C8H8ClNO4 |

230–785–7 | | 7320–34–5 |

Tetrakālija pirofosfāts H4O7P2·4K |

230–847–3 | | 7336–20–1 |

Dinātrija 4.4′–diaminostilbēn–1,2′–disulfonāts C14H14N2O6S2·2Na |

230–898–1 | | 7360–53–4 |

Alumīnija triformiāts CH2O2·½Al |

230–991–7 | | 7397–62–8 |

Butilglikolāts C6H12O3 |

231–068–1 | | 7428–48–0 |

Stearīnskābe, svina sāls C18H36O2·xPb |

231–072–3 | | 7429–90–5 |

Alumīnijs Al |

231–081–2 | | 7434–40–4 |

Etān–1,2–diil–bis–(oksietān–2,1–diil)–bis–heptanoāts C20H38O6 |

231–096–4 | | 7439–89–6 |

Dzelzs Fe |

231–100–4 | | 7439–92–1 |

Svins Pb |

231–106–7 | | 7439–97–6 |

Dzīvsudrabs Hg |

231–111–4 | | 7440–02–0 |

Niķelis Ni |

231–130–8 | | 7440–21–3 |

Silīcijs, kas satur vairāk nekā 99,9 masas % pamatvielas Si |

231–131–3 | | 7440–22–4 |

Sudrabs Ag |

231–132–9 | | 7440–23–5 |

Nātrijs Na |

231–141–8 | | 7440–31–5 |

Alva Sn |

231–152–8 | | 7440–43–9 |

Kadmijs Cd |

231–158–0 | | 7440–48–4 |

Kobalts Co |

231–159–6 | | 7440–50–8 |

Varš Cu |

231–175–3 | | 7440–66–6 |

Cinks Zn |

231–177–4 | | 7440–69–9 |

Bismuts Bi |

231–195–2 | | 7446–09–5 |

Sēra dioksīds O2S |

231–197–3 | | 7446–11–9 |

Sēra trioksīds O3S |

231–198–9 | | 7446–14–2 |

Svina sulfāts H2O4S·Pb |

231–208–1 | | 7446–70–0 |

Alumīnija hlorīds AlCl3 |

231–211–8 | | 7447–40–7 |

Kālija hlorīds ClK |

231–212–3 | | 7447–41–8 |

Litija hlorīds ClLi |

231–298–2 | | 7487–88–9 |

Magnija sulfāts H2O4S·Mg |

231–312–7 | | 7491–74–9 |

Piracetāms C6H10N2O2 |

231–441–9 | | 7550–45–0 |

Titāna(IV) hlorīds Cl4Ti |

231–448–7 | | 7558–79–4 |

Nātrija hidrogēnortofosfāts H3O4P·2Na |

231–449–2 | | 7558–80–7 |

Nātrija dihidrogēnortofosfāts H3O4P·Na |

231–509–8 | | 7601–54–9 |

Trinātrija ortofosfāts H3O4P·3Na |

231–511–9 | | 7601–89–0 |

Nātrija perhlorāts ClHO4·Na |

231–545–4 | | 7631–86–9 |

Silīcija dioksīds, iegūts sintētiski O2Si |

231–548–0 | | 7631–90–5 |

Nātrija hidrogēnsulfīts (ūdens šķīdums) H2O3S·Na |

231–554–3 | | 7631–99–4 |

Nātrija nitrāts, kas sausā stāvoklī satur vairāk nekā 16,3 masas % slāpekļa HNO3·Na |

231–555–9 | | 7632–00–0 |

Nātrija nitrīts HNO2·Na |

231–556–4 | | 7632–04–4 |

Nātrija peroksometaborāts BHO3·Na |

231–569–5 | | 7637–07–2 |

Bora trifluorīds BF3 |

231–587–3 | | 7646–69–7 |

Nātrija hidrīds Hna |

231–588–9 | | 7646–78–8 |

Alvas(IV) hlorīds Cl4Sn |

231–592–0 | | 7646–85–7 |

Cinka hlorīds Cl2Zn |

231–595–7 | | 7647–01–0 |

Hlorūdeņradis ClH |

231–598–3 | | 7647–14–5 |

Nātrija hlorīds ClNa |

231–599–9 | | 7647–15–6 |

Nātrija bromīds BrNa |

231–626–4 | | 7659–86–1 |

(2–etilheksil)merkaptoacetāts C10H20O2S |

231–633–2 | | 7664–38–2 |

Ortofosforskābe H3O4P |

231–634–8 | | 7664–39–3 |

Fluorūdeņradis FH |

231–635–3 | | 7664–41–7 |

Amonjaks, bezūdens H3N |

231–639–5 | | 7664–93–9 |

Sērskābe H2O4S |

231–665–7 | | 7681–38–1 |

Nātrija hidrogēnsulfāts H2O4S·Na |

231–667–8 | | 7681–49–4 |

Nātrija fluorīds Fna |

231–668–3 | | 7681–52–9 |

Nātrija hipohlorīts ClHO·Na |

231–673–0 | | 7681–57–4 |

Dinātrija disulfīts H2O5S2·2Na |

231–714–2 | | 7697–37–2 |

Slāpekļskābe HNO3 |

231–718–4 | | 7699–45–8 |

Cinka bromīds Br2Zn |

231–722–6 | | 7704–34–9 |

Sērs, izgulsnēts, sublimēts vai koloidāls S |

231–729–4 | | 7705–08–0 |

Dzelzs(III) hlorīds Cl3Fe |

231–748–8 | | 7719–09–7 |

Tionilhlorīds ClO2S |

231–749–3 | | 7719–12–2 |

Fosfora trihlorīds Cl3P |

231–753–5 | | 7720–78–7 |

Dzelzs sulfāts Fe·H2O4S |

231–760–3 | | 7722–64–7 |

Kālija permanganāts HMnO4·K |

231–765–0 | | 7722–84–1 |

Ūdeņraža peroksīds H2O2 |

231–767–1 | | 7722–88–5 |

Nātrija pirofosfāts H4O7P2·4Na |

231–768–7 | | 7723–14–0 |

Fosfors P |

231–778–1 | | 7726–95–6 |

Broms Br2 |

231–784–4 | | 7727–43–7 |

Bārija sulfāts, dabīgais Ba·H2O4S |

231–786–5 | | 7727–54–0 |

Diamonija peroksodisulfāts H3N·½H2O8S2 |

231–793–3 | | 7733–02–0 |

Cinka sulfāts H2O4S·Zn |

231–818–8 | | 7757–79–1 |

Kālija nitrāts HNO3·K |

231–820–9 | | 7757–82–6 |

Nātrija sulfāts H2O4S·2Na |

231–821–4 | | 7757–83–7 |

Nātrija sulfīts H2O3S·2Na |

231–826–1 | | 7757–93–9 |

Kalcija hidrogēnortofosfāts, kas satur mazāk nekā 0,005 masas % fluora, rēķinot uz sausu bezūdens vielu Ca ·H3O4P |

231–830–3 | | 7758–02–3 |

Kālija bromīds BrK |

231–834–5 | | 7758–11–4 |

Kālija hidrogēnortofosfāts H3O4P·2K |

231–835–0 | | 7758–16–9 |

Nātrija dihidrogēnpirofosfāts H4O7P2·2Na |

231–836–6 | | 7758–19–2 |

Nātrija hlorīts ClHO2·Na |

231–837–1 | | 7758–23–8 |

Kalcija bis–dihidrogēnortofosfāts, Kas satur mazāk nekā 0,005 masas % fluora, rēķinot uz sausu bezūdens vielu Ca·2H3O4P |

231–838–7 | | 7758–29–4 |

Pentanātrija trifosfāts H5O10P3·5Na |

231–843–4 | | 7758–94–3 |

Dzelzs(II) hlorīds Cl2Fe |

231–845–5 | | 7758–95–4 |

Svina(II) hlorīds Cl2Pb |

231–846–0 | | 7758–97–6 |

Svina hromāts CrH2O4·Pb |

231–847–6 | | 7758–98–7 |

Vara sulfāts Cu·H2O4S |

231–867–5 | | 7772–98–7 |

Nātrija tiosulfāts H2O3S2·2Na |

231–887–4 | | 7775–09–9 |

Nātrija hlorāts ClHO3·Na |

231–889–5 | | 7775–11–3 |

Nātrija hromāts CrH2O4·2Na |

231–890–0 | | 7775–14–6 |

Nātrija ditionīts H2O4S2·2Na |

231–892–1 | | 7775–27–1 |

Nātrija peroksodisulfāts H2O8S2·2Na |

231–900–3 | | 7778–18–9 |

Kalcija sulfāts, dabīgais Ca·H2O4S |

231–906–6 | | 7778–50–9 |

Kālija dihromāts Cr2H2O7·K |

231–907–1 | | 7778–53–2 |

Kālija ortofosfāts H3O4P·3K |

231–908–7 | | 7778–54–3 |

Kalcija hipohlorīts Ca·2ClHO |

213–912–9 | | 7778–74–7 |

Kālija perhlorāts ClHO4·K |

231–913–4 | | 7778–77–0 |

Kālija dihidrogēnortofosfāts H3O4P·K |

231–915–5 | | 7778–80–5 |

Kālija sulfāts, kas sausā stāvoklī satur vairāk nekā 52 masas % K2O H2O4S·2K |

231–944–3 | | 7779–90–0 |

Cinka bis–ortofosfāts H3O4P·3/2Zn |

231–956–9 | | 7782–44–7 |

Skābeklis O2 |

231–957–4 | | 7782–49–2 |

Selēns Se |

231–959–5 | | 7782–50–5 |

Hlors Cl2 |

231–964–2 | | 7782–78–7 |

Nitrozilsērskābe HNO3S |

231–971–0 | | 7782–92–5 |

Nātrija amīds H2NNa |

231–973–1 | | 7782–99–2 |

Sērpaskābe H2O3S |

231–977–3 | | 7783–06–4 |

Sērūdeņradis H2S |

231–982–0 | | 7783–18–8 |

Amonija tiosulfāts H3N·½H2O3S2 |

231–984–1 | | 7783–20–2 |

Amonija sulfāts H3N·½H2O4S |

231–987–8 | | 7783–28–0 |

Amonija hidrogēnortofosfāts H3N·½H3O4P |

232–051–1 | | 7784–18–1 |

Alumīnija fluorīds AlF3 |

232–087–8 | | 7785–70–8 |

(+)–Pin–2(3)–ēns C10H16 |

232–089–9 | | 7785–87–7 |

Mangāna sulfāts H2O4S·Mn |

232–094–6 | | 7786–30–3 |

Magnija hlorīds Cl2Mg |

232–104–9 | | 7786–81–4 |

Niķeļa sulfāts H2O4S·Ni |

232–143–1 | | 7789–09–5 |

Amonija dihromāts Cr2H2O7·2N3N |

232–149–4 | | 7789–21–1 |

Fluorsulfoskābe FHO3S |

232–188–7 | | 7789–75–5 |

Kalcija fluorīds CaF2 |

232–234–6 | | 7790–94–5 |

Hlorsulfoskābe ClHO3S |

232–235–1 | | 7790–98–9 |

Amonija perhlorāts ClHO4·H3N |

232–245–6 | | 7791–25–5 |

Sulfurilhlorīds Cl2O2S |

232–259–2 | | 7803–49–8 |

Hidroksilamīns H3NO |

232–287–5 | | 8001–58–9 |

Kreozots Akmeņogļu darvas destilātu iegūst, augstā temperatūrā karbonizējot bitumenogli. Tas pamatā sastāv no aromātiskajiem ogļūdeņražiem, darvas skābēm un bāzēm |

232–304–6 | | 8002–26–4 |

Taleļļa Taleļļas sveķskābju un taukskābju komplekss savienojums, ko iegūst, paskābinot neapstrādātas taleļļas ziepes, un kas satur tālāk atdalāmas frakcijas. Satur vismaz 10 % kolofonija |

232–313–5 | | 8002–53–7 |

Montānvasks Vasks, ko iegūst, ekstrahējot lignītu |

232–350–7 | | 8006–64–2 |

Terpentīneļļa Jebkura gaistoša terpēnu frakcija vai destilāts, ko iegūst no ekstrakcijas ar šķīdinātāju no sveķiem vai skujkoku koksnes vārīšanas. Sastāv galvenokārt no C10H16 terpēnu ogļūdeņražiem: ?–pinēna, ?–pinēna, limonēna, 3–karēna, kamfēna. Var saturēt citus acikliskos, monocikliskos vai bicikliskos terpēnus, terpēnu peroksīdus un anetolu. Sastāvs mainās atkarībā no pārstrādes metodes un skujkoku vecuma, augšanas vietas un sugas |

232–391–0 | | 8013–07–8 |

Sojaspupu eļļa, epoksidēta |

232–394–7 | | 8013–74–9 |

O–(vai p–)toluolsulfonamīds C7H9NO2S |

232–475–7 | | 8050–09–7 |

Kolofonijs Komplekss savienojums, ko iegūst no koksnes, īpaši, priedes koksnes. Pamatā sastāv no sveķskābēm un modificētām sveķskābēm, piem., dimēriem un dekarboksilētām sveķskābēm. Arī kolofonijs, ko stabilizējusi katalītiska disproporcionēšanās |

232–476–2 | | 8050–15–5 |

Sveķskābes un kolofonijskābes, hidrogenētas, attiecīgie Me esteri |

232–482–5 | | 8050–31–5 |

Sveķskābes un kolofonijskābes, to esteri ar glicerīnu |

232–688–5 | | 9005–90–7 |

Terpentīns Ekstraktvielas un to fizikāli modificētie atvasinājumi. Pinus palustris, Pinaceae |

233–032–0 | | 10024–97–2 |

Dislāpekļa oksīds N2O |

233–036–2 | | 10025–67–9 |

Disēra dihlorīds Cl2S2 |

233–042–5 | | 10025–78–2 |

Trihlorsilāns Cl3HSi |

233–046–7 | | 10025–87–3 |

Fosforiltrihlorīds Cl3OP |

233–054–0 | | 10026–04–7 |

Silīcija tetrahlorīds Cl4Si |

233–060–3 | | 10026–13–8 |

Fosfora pentahlorīds Cl5P |

233–118–8 | | 10039–54–0 |

Bis–(hidroksilamonija)sulfāts H3NO·½H2O4S |

233–135–0 | | 10043–01–3 |

Alumīnija sulfāts Al·3/2H2O4S |

233–139–2 | | 10043–35–3 |

Borskābe, dabīga neapstrādāta, kas satur ne vairāk kā 85 % H3BO3, rēķinot uz sausu svaru BH3O3 |

233–140–8 | | 10043–52–4 |

Kalcija hlorīds CaCl2 |

233–187–4 | | 10058–23–8 |

Kālija hidrogēnperoksomonosulfāts H2O5S·K |

233–250–6 | | 10101–39–0 |

Kalcija silikāts Ca·H2O3Si |

233–253–2 | | 10101–53–8 |

Hroma tris–sulfāts Cr·3/2H2O4S |

233–267–9 | | 10102–18–8 |

Nātrija selenīts H2O3Se·2Na |

233–271–0 | | 10102–43–9 |

Slāpekļa (II) oksīds NO |

233–321–1 | | 10117–38–1 |

Kālija sulfīts H2O3S·2K |

233–330–0 | | 10124–31–9 |

Fosforskābes amonija sāls H3N·xH3O4P |

233–332–1 | | 10124–37–5 |

Kalcija nitrāts, kas bezūdens stāvoklī satur vairāk nekā 16 masas % slāpekļa Ca·2HNO3 |

233–606–0 | | 10265–92–6 |

Metamidofoss C2H8NO2PS |

233–788–1 | | 10361–37–2 |

Bārija hlorīds BaCl2 |

233–826–7 | | 10377–60–3 |

Magnija nitrāts HNO3·½Mg |

234–123–8 | | 10543–57–4 |

N,N–etilēn–bis[N–acetilacetamīds] C10H16N2O4 |

234–129–0 | | 10545–99–0 |

Sēra(II) hlorīds Cl2S |

234–186–1 | | 10584–98–2 |

2–etilheksil–4,4–dibutil–10–etil–7–okso–8–oksa–3,5–ditia–4–alvas tetradekanoāts C28H56O4S2Sn |

234–190–3 | | 10588–01–9 |

Nātrija dihromāts Cr2H2O7·2Na |

234–294–9 | | 11071–47–9 |

Izooktēns C8H16 |

234–304–1 | | 11081–15–5 |

Izooktilfenols C14H22O |

234–324–0 | | 11099–06–2 |

Silīcijskābes etilesteris |

234–343–4 | | 11113–50–1 |

Borskābe |

234–390–0 | | 11138–47–9 |

Perborskābe, nātrija sāls |

234–409–2 | | 12001–85–3 |

Naftēnskābes, cinka sāļi |

234–448–5 | | 12004–14–7 |

Heksakalcija heksaokso–tris–[sulfāt(2–)]dialumināts Al2O18S3·6Ca |

234–588–7 | | 12013–56–8 |

Kalcija disilicīds CaSi2 |

234–630–4 | | 12018–01–8 |

Hroma dioksīds CrO2 |

234–933–1 | | 12042–91–0 |

Dialumīnija hlorīda pentahidroksīds Al2ClH5O5 |

235–067–7 | | 12065–90–6 |

Pentasvina tetraoksīda sulfāts O8Pb5S |

235–105–2 | | 12068–77–8 |

Dihroma dzelzs tetraoksīds Cr2FeO4 |

235–123–0 | | 12070–12–1 |

Volframa karbīds CW |

235–137–7 | | 12075–68–2 |

Trietildialumīnija trihlorīds C6H15Al2Cl3 |

235–183–8 | | 12124–97–9 |

Amonija bromīds BrH4N |

235–184–3 | | 12124–99–1 |

Amonija hidrogēnsulfīds H5NS |

235–186–4 | | 12125–02–9 |

Amonija hlorīds ClH4N |

235–227–6 | | 12136–45–7 |

Kālija(I) oksīds K2O |

235–252–2 | | 12141–20–7 |

Trisvina dioksīda fosfonāts HO5PPb3 |

235–380–9 | | 12202–17–4 |

Tetrasvina trioksīda sulfāts O7Pb4S |

235–416–3 | | 12222–60–5 |

Heksanātrija 2,2′–[azo–bis[(2–sulfonāt–4,1–fenilēn)vinilēn (3–sulfonāt–4,1–fenilēn)]]–bis–[2H–nafto[1,2–d]triazol–5–sulfonāts] C48H32N8O18S6·6Na |

235–490–7 | | 12252–33–4 |

Kalcija [ortosilikāt(4–)]dioksodialumināts(2–) Al2O6Si·3Ca |

235–595–8 | | 12336–95–7 |

Hroma(III) hidroksisulfāts CrHO5S |

235–649–0 | | 12410–14–9 |

Dzelzs hlorīds sulfāts ClFeO4S |

235–654–8 | | 12427–38–2 |

Manebs C4H6MnN2S4 |

235–759–9 | | 12656–85–8 |

C.I. Sarkanais pigments 104 Vielu identificē pēc Krāsu indeksa kārtas numura C.I. 77605 |

235–837–2 | | 13001–46–2 |

Kālija O–izobutilditiokarbonāts C5H10OS2·K |

235–845–6 | | 13005–36–2 |

Kālija fenilacetāts C8H8O2·K |

235–921–9 | | 13048–33–4 |

Heksametilēndiakrilāts C12H18O4 |

236–598–7 | | 13446–48–5 |

Amonija nitrīts H3N·HNO3 |

236–670–8 | | 13463–40–6 |

Dzelzs pentakarbonils C5FeO5 |

236–675–5 | | 13463–67–7 |

Titāna dioksīds O2Ti |

236–688–6 | | 13464–80–7 |

Dihidrazīna sulfāts H4N2·½H2O4S |

236–878–9 | | 13530–65–9 |

Cinka hromāts CrH2O4·Zn |

237–004–9 | | 13573–18–7 |

Trifosforskābes nātrija sāls H5O10P3·xNa |

237–066–7 | | 13598–36–2 |

Fosfonskābe H3O3P |

237–081–9 | | 13601–19–9 |

Nātrija heksacianoferāts C6FeN6·4Na |

237–158–7 | | 13674–84–5 |

Tris–(2–hlor–1–metiletil)fosfāts C9H18Cl3O+P |

237–199–0 | | 13684–63–4 |

Fenmedifāms C16H16N2O4 |

237–215–6 | | 13693–11–3 |

Titāna bis–(sulfāts) H2O4S·½Ti |

237–239–7 | | 13705–05–0 |

2,4–dihlor–6–(metiltio)–1,3,5–triazīns C9H18Cl3O4P |

237–410–6 | | 13775–53–6 |

Nātrija heksafluoroalumināts, kriolīts AlF6·3Na |

237–574–9 | | 13845–36–8 |

Pentakālija trifosfāts H5O10P3·5K |

237–722–2 | | 13943–58–3 |

Kālija heksacianoferāts C6FeN6·4K |

237–732–7 | | 13952–84–6 |

Sek–butilamīns C4H11N |

237–688–1 | | 14639–98–6 |

Triamonija pentahlorcinkāts(3–) Cl5Zn·3H4N |

238–877–9 | | 14807–96–6 |

Talks [Mg3H2(SiO3)4] H2O3Si·¾Mg |

238–878–4 | | 14808–60–7 |

Kvarcs [SiO2] O2Si |

238–887–3 | | 14816–18–3 |

Foksīms C12H15N2O3PS |

238–932–7 | | 14861–17–7 |

4–(2,4–dihlorfenoksi)anilīns C12H9Cl2NO |

239–106–9 | | 15022–08–9 |

Dialilkarbonāts C7H10O3 |

239–148–8 | | 15096–52–3 |

Nātrija heksafluoroalumināts AlF6·3Na |

239–263–3 | | 15206–55–0 |

Metilbenzoilformiāts C9H8O3 |

239–289–5 | | 15245–12–2 |

Slāpekļskābes amonija kalcija sāls Ca·xH3N·xHNO3 |

239–592–2 | | 15545–48–9 |

Hlortolurons C10H33ClN2O |

239–622–4 | | 15571–58–1 |

2–etilheksil–(10–etil–4,4–dioktil–7–okso–8–oksa–3,5–ditia–4–alvas) tetradekanoāts C36H72O4S2Sn |

239–670–6 | | 15593–75–6 |

Nātrija antimonāts (3–) Na·?O4Sb |

239–701–3 | | 15625–89–5 |

2–etil–2–[[(1–oksoalil)oksi]metil]propān–1,3–diildiakrilāts C15H20O6 |

239–707–6 | | 15630–89–4 |

Nātrija karbonāta savienojums ar ūdeņraža peroksīdu (2:3) CH2O3·3/2H2O2·2Na |

239–784–6 | | 15687–27–1 |

Ibuprofēns C13H18O2 |

239–931–4 | | 15827–60–8 |

[[(Fosfonometil)imino]–bis[etān–2,1–diilnitril–bis(metilēn)]] tetrakisfosfonskābe C9H28N3O15P5 |

240–032–4 | | 15894–70–9 |

N,N″–1,5–heksāndiil–bis[N–ciānguanidīns] C10H18N8 |

240–286–6 | | 16118–49–3 |

Karbetamīds C12H16N2O3 |

240–347–7 | | 16219–75–3 |

5–etilidēn–8,9,10–trinorborn–2–ēns C9H12 |

240–383–3 | | 16291–96–6 |

Kokogles Amorfa oglekļa forma, ko ražo, daļēji sadedzinot vai oksidējot koksni vai citu organisku materiālu |

240–596–1 | | 16529–56–9 |

2–metil–3–butēnnitrils C5H7N |

240–778–0 | | 16721–80–5 |

Nātrija hidrogēnsulfīds HnaS |

240–795–3 | | 16731–55–8 |

Dikālija disulfīts H2O5S2·2K |

240–896–2 | | 16871–90–2 |

Kalija heksafluorsilikāts F6Si·2K |

240–898–3 | | 16872–11–0 |

Tetrafluorborskābe BF4·H |

240–934–8 | | 16893–85–9 |

Nātrija heksafluorsilikāts F6Si·2Na |

240–969–9 | | 16919–27–0 |

Kālija heksafluortitanāts F6Ti·2K |

241–034–8 | | 16961–83–4 |

Heksafluorsilīcijskābe F6Si·2H |

241–164–5 | | 17095–24–8 |

Tetranātrija 4–amino–5–hidroksi–3,6–bis–[[4–[[2–(sulfonātoksi)etil] sulfonil]fenil]azo]naftalīn–2,7–disulfonāts C26H25N5O19S6·4Na |

241–342–2 | | 17321–47–0 |

O,O–dimetiltiofosforamidāts C2H8NO2PS |

241–624–5 | | 17639–93–9 |

Metil–2–hlorpropionāts C4H7ClO2 |

241–159–0 | | 18282–10–5 |

Alvas dioksīds O2Sn |

242–348–8 | | 18467–77–1 |

Diprogulskābe C12H18O7 |

242–358–2 | | 18479–49–7 |

3,7–dimetilokt–1–ēn–3–ols C10H20O |

242–505–0 | | 18691–97–9 |

Metabenztiazurons C10H11N3OS |

243–215–7 | | 19666–30–9 |

3–[2,4–dihlor–5–(1–metiletoksi)fenil]–5–(1,1–dimetiletil) –1,3,4–oksadiazol–2(3H)–ons C15H18Cl2N2O3 |

243–473–0 | | 20030–30–2 |

2,5,6–trimetilcikloheks–2–ēn–1–ons C9H14O |

243–723–9 | | 20306–75–6 |

N–metil–3–oksobutiramīds C5H9NO2 |

243–746–4 | | 20344–49–4 |

Dzelzs bāziskais hidroksīds FeHO2 |

244–492–7 | | 21645–51–2 |

Alumīnija hidroksīds AlH3O3 |

244–742–5 | | 22036–77–7 |

[Etilēn–bis[nitril–bis(metilēn)]]tetrakisfosfonskābes nātrija sāls C6H20N2O12P4·xNa |

244–848–1 | | 22224–92–6 |

Fenamifoss C13H22NO3PS |

245–883–5 | | 23783–42–8 |

3,6,9,12–tetraoksotridekanols C9H20O5 |

246–307–5 | | 24544–08–9 |

2,6–dietil–p–toluidīns C11H17N |

246–309–6 | | 24549–06–2 |

6–etil–2–toluidīns C9H13N |

246–347–3 | | 24602–86–6 |

Tridemorfs C19H39NO |

246–376–1 | | 24634–61–5 |

Kālija (E,E)–heksa–2,4–dienoāts C6H8O2·K |

246–466–0 | | 24800–44–0 |

[(Metiletilēn)–bis(oksi)]dipropanols C9H20O4 |

246–562–2 | | 25013–15–4 |

Viniltoluols C9H10 |

246–585–8 | | 25057–89–0 |

Bentazons C10H12N2O3S |

246–613–9 | | 25103–09–7 |

Izooktilmerkaptoacetāts C10H20O2S |

246–617–0 | | 25103–52–0 |

Izooktānskābe C8H16O2 |

246–619–1 | | 25103–58–6 |

Terc–dodekāntiols C12H26S |

246–672–0 | | 25154–52–3 |

Nonilfenols C15H24O |

246–673–6 | | 25154–54–5 |

Dinitrobenzols C6H4N2O4 |

246–689–3 | | 25167–67–3 |

Butēns C4H8 |

246–690–9 | | 25167–70–8 |

2,4,4–trimetilpentēns C8H16 |

246–770–3 | | 25265–71–8 |

Oksidipropanols C6H14O3 |

246–771–9 | | 25265–77–4 |

Izosviestskābes un 2,2,4–trimetilpentān–1,3–diola monoesteris C12H24O3 |

246–814–1 | | 25311–71–1 |

Izofēnfoss C15H24NO4PS |

246–835–6 | | 25321–09–9 |

Diizopropilbenzols C12H18 |

246–837–7 | | 25321–22–6 |

Dihlorbenzols C6H4Cl2 |

246–869–1 | | 25339–17–7 |

Izodecilspirts C18H22O |

246–910–3 | | 25376–45–8 |

Diaminotoluols C7H10N2 |

247–099–9 | | 25551–13–7 |

Trimetilbenzols C9H12 |

247–134–8 | | 25620–58–0 |

Trimetilheksān–1,6–diamīns C9H22N2 |

247–148–4 | | 25637–99–4 |

Heksabromciklododekāns C12H18Br6 |

247–323–5 | | 25899–50–7 |

(Z)–pent–2–ēnnitrils C5H7N |

247–477–3 | | 26140–60–3 |

Terfenils C18H14 |

247–571–4 | | 26266–68–2 |

2–etilheksenāls C18H14O |

247–693–8 | | 26444–49–5 |

Difeniltolilfosfāts C19H17O4P |

247–714–0 | | 26447–40–5 |

Metilēndifenildiizocianāts C15H10N2O2 |

247–722–4 | | 26471–62–5 |

M–tolilidēndiizocianāts C9H6N2O2 |

247–977–1 | | 26761–40–0 |

Diizodecilftalāts C28H46O4 |

247–979–2 | | 26761–45–5 |

2,3–epoksipropilneodekanoāts C13H24O3 |

248–092–3 | | 26896–18–4 |

Izonanonskābe C9H18O2 |

248–097–0 | | 26898–17–9 |

Dibenziltoluols C21H20 |

248–133–5 | | 26952–21–6 |

Izooktān–1–ols C8H18O |

248–206–1 | | 27070–59–3 |

Ciklododekatriēns C12H18 |

248–289–4 | | 27176–87–0 |

Dodecilbenzosulfoskābe C18H30O3S |

248–310–7 | | 27193–28–8 |

(1,1,3,3–tetrametilbutil)fenols C14H22O |

248–339–5 | | 27215–95–8 |

Nonēns C9H18 |

248–363–6 | | 27247–96–7 |

(2–etilheksil)nitrāts C8H17NO3 |

248–368–3 | | 27253–26–5 |

Diizotridecilftalāts C34H58O4 |

248–405–3 | | 27323–18–8 |

Hlor–1,1′–bifenils C12H9Cl |

248–433–6 | | 27375–52–6 |

N–[4–[(2–hidroksietil)sulfonil]fenil]acetamīds C10H13NO4S |

248–469–2 | | 27458–92–0 |

Izotridekanols–1 C13H28O |

248–471–3 | | 27458–94–2 |

Izononilspirts C9H20O |

248–523–5 | | 27554–26–3 |

Diizooktilftalāts C24H38O4 |

248–654–8 | | 27776–01–8 |

Benziltoluols C14H14 |

248–704–9 | | 27871–49–4 |

Metil–(S)–(–)–laktāts C4H8O3 |

248–948–6 | | 28299–41–4 |

Ditolilēteris C14H14O |

248–953–3 | | 28305–25–1 |

Kalcija (S)–2–hidroksipropionāts C3H6O3·½Ca |

248–983–7 | | 28348–53–0 |

Nātrija kumolsulfonāts C9H12O3S·Na |

248–048–6 | | 28473–21–4 |

Nonān–1–ols C9H20O |

249–050–7 | | 28479–22–3 |

3–hlor–p–tolilizocianāts C8H6ClNO |

249–079–5 | | 28553–12–0 |

Diizononilftalāts C26H42O4 |

249–482–6 | | 29171–20–8 |

3,7–dimetilokt–6–ēn–1–īn–3–ols C10H16O |

249–828–6 | | 29761–21–5 |

Izodecildifenilfosfāts C22H31O4P |

249–894–6 | | 29857–13–4 |

Nātrija 1,4–diizodecilsulfonātsukcināts C24H46O7S·Na |

250–178–0 | | 30399–84–9 |

Izooktadekānskābe C18H36O2 |

250–247–5 | | 30574–97–1 |

(E)–2–metil–2–butēnnintrils C5H7N |

250–354–7 | | 30845–78–4 |

Kāli9ja ,10–dihidro–9,10–dioksoantracēn–1–sulfonāts C14H8O5S·K |

250–378–8 | | 30899–19–5 |

Pentanols C5H12O |

250–439–9 | | 31027–31–3 |

P–izopropilfenilizocianāts C10H11NO |

250–702–8 | | 31565–23–8 |

Di(terc–dodecil)pentasulfīds C24H50S5 |

250–709–6 | | 31570–04–4 |

Tris–(2,4–di–terc–butilfenil)fosfīts C42H63O3P |

251–013–5 | | 32360–05–7 |

Oktadecilmetakrilāts C22H42O2 |

251–087–9 | | 32536–52–0 |

Difenilētera oktabromatvasinājums C12H2Br8O |

251–835–4 | | 34123–59–6 |

3–(4–izopropilfenil)–1,1–dimetilurīnviela C12H18N2O |

252–104–2 | | 34590–94–8 |

(2–metoksimetiletoksi)propanols C7H16O3 |

252–276–9 | | 34893–92–0 |

1,3–dihlor–5–izocianātbenzols C7H3Cl2NO |

253–149–0 | | 36653–82–4 |

Heksadekān–1–ols C16H34O |

253–178–9 | | 36734–19–7 |

3–(3,5–dihlorfenil)–2,4–diokso–N–izopropilimidazolidīn–1– karboksamīds C13H13Cl2N3O3 |

253–407–2 | | 37220–82–9 |

9–oktadecēnskābes (Z)– un 1,2,3–propān–1,2,3–triola esteris |

253–733–5 | | 37971–36–1 |

2–fosfonbutān–1,2,4–triskābe C7H11O9P |

254–159–8 | | 38861–78–8 |

1–[4–(2–metilpropil)fenil]etān–1–ons C12H16O |

254–320–2 | | 39148–24–8 |

Alumīnija trietiltrifosfāts C2H7O3P·?Al |

254–400–7 | | 39290–78–3 |

Alumīnija hlorīda hidroksisulfāts |

255–349–3 | | 41394–05–2 |

4–amino–6–fenil–3–metil–1,2,4–triazīn–5–ons C10H10N4O |

255–894–7 | | 42576–02–3 |

Metil–5–(2,4–dihlorfenoksi)–2–nitrobenzoāts C14H9Cl2NO3 |

256–103–8 | | 43121–43–3 |

1–(4–hlorfenoksi)–3,3–dimetil–1–(1,2,4–triazolil–1) butanons C14H16ClN3O2 |

256–176–6 | | 44992–01–0 |

[2–(akriloiloksi)etil]trimetilamonija hlorīds C8H16NO2·Cl |

256–735–4 | | 50723–80–3 |

3–izopropil–2,1,3(1H)–benzotiadiazīn–4(3H)–on–2,2–dioksīda nātrija sāls C10H12N2O3S·Na |

256–759–5 | | 50780–99–9 |

Diizobutilmalonāts C11H20O4 |

257–098–5 | | 51274–00–1 |

C.I. Dzeltenais pigments 42 Vielu identificē pēc Krāsu indeksa kārtas numura C.I. 77492 |

257–180–0 | | 51407–46–6 |

2–(4–izobutilfenil)propionaldehīds C13H18O |

257–413–6 | | 51774–11–9 |

Izoheptān–1–ols C7H16O |

258–290–1 | | 53003–10–4 |

Salinomicīns C42H70O11 |

258–556–7 | | 53445–37–7 |

2,2,4(vai 2,4,4)–trimetiladipīnskābe C9H16O4 |

258–587–6 | | 53500–83–7 |

Izopropil–3–metil–3–(p–izobutilfenil)oksirān–2–karboksilāts C17H24O3 |

258–649–2 | | 53585–53–8 |

Dibenzilbenzola arilmetilatvasinājums C21H20 |

259–537–6 | | 55219–65–3 |

Α–terc–butil–β–(4–hlorfenoksi)–1,2,4–1H–triazoletān–1–ols C14H18ClN3O2 |

261–204–5 | | 58302–43–5 |

Nātrija bis–[4–hidroksi–3–[(2–hidroksi–1–naftil)azo]benzolsulfonamidāt(2–)] kobaltāts (1–) C32H22CoN6O8S2·Na |

261–233–3 | | 58391–97–2 |

Borskābes un 2–[2–(2–metoksietoksi)etoksi] etanola un 2,2–oksi–bis–[etanola] esteris |

262–373–8 | | 60676–86–0 |

Stiklveida silīcija oksīds O2Si |

262–967–7 | | 61788–32–7 |

Hidrogenēts terfenils |

262–977–1 | | 61788–46–3 |

Kokoalkilamīni |

263–004–3 | | 61788–76–9 |

Hloralkāni |

263–055–1 | | 61789–36–4 |

Naftēnskābju kalcija sāļi |

263–058–8 | | 61789–40–0 |

1–propanaminija 3–amino–N–(karboksimetil)– N,N–dimetil–, N–kokoacilatvasinājumi, hidroksīdi, iekšējie sāļi |

263–064–0 | | 61789–51–3 |

Naftēnskābju kobalta sāļi |

263–066–1 | | 61789–53–5 |

Kokonitrili |

263–107–3 | | 61790–12–3 |

Taleļļas taukskābes |

263–120–4 | | 61790–28–1 |

Taukskābes nitrili |

263–125–1 | | 61790–33–8 |

Tauku alkilamīni |

264–150–0 | | 63449–39–8 |

Parafīni un hlorparafīni |

264–347–1 | | 63589–25–3 |

4–diazo–7–nitro–3–okso–3,4–dihidronaftalīn–1–sulfoskābe C10H5N3O6N |

264–459–0 | | 63785–12–6 |

Amonija hidrogēndipropionāts C3H6O2·½H3N |

264–848–5 | | 64365–17–9 |

Sveķskābes un kolofonijskābes, hidrogenētas, to esteri ar pentaeritritolu |

266–010–4 | | 65996–77–2 |

Kokss (ogle) Šūnaina oglekļa masa, ko iegūst, augstā temperatūrā koksnes sausajā pārtvaicē (700 oC (1292 oF)). Pamatā sastāv no oglekļa. Var saturēt mainīgu sēra un pelnu daudzumu |

266–027–7 | | 65996–92–1 |

Destilāti (koka darva) No koka darvas apm. 100 oC – 450 oC (212 oF – 842 oF) temperatūras intervalā iegūti destilāti. Sastāv galvenokārt no aromātiskajiem savienojumiem ar diviem līdz četriem gredzeniem, fenola savienojumiem un aromātiskām slāpekļa bāzēm |

266–028–2 | | 65996–93–2 |

Darvas piķis, no koka darvas, iegūts augstā temperatūrā Atlikums pēc koka darvas pārtvaices augstā temperatūrā. Melna cieta viela ar mīksttapšanas temperatūru 30 oC – 180 oC (86 oF – 356 oF). Sastāv galvenokārt no aromātiskajiem ogļūdeņražiem ar trim un vairākiem kondensētiem gredzeniem |

266–030–3 | | 65996–95–4 |

Superfosfātu koncentrāts Viela, ko iegūst paskābinot fosfātiezi ar fosforskābi. Parasti satur 40 % vai vairāk fosfora oksīda (P2O5). Sastāv galvenokārt no kalcija fosfāta |

266–041–3 | | 65997–06–0 |

Sveķskābes un kolofonijskābes, hidrogenētas, to esteri ar glicerīnu |

266–042–9 | | 65997–13–9 |

Kolofonijs, hidrogenēts |

266–043–4 | | 65997–15–1 |

CaAl2O4 | Ca2Al2SiO7 |

CaAl4O7 | Ca4Al6SO16 |

CaAl12O19 | Ca12Al14Cl2O4 |

Ca12Al14O33 | Ca12Al14F2O32 |

CaO | Ca4AlFe2O10 |

Ca2Fe2O5 | Ca6Al4Fe2O15 |

|

266–047–6 | | 65997–18–4 |

Alumīnijs | Litijs |

Alva | Magnijs |

Antimons | Mangāns |

Arsēns | Molibdēns |

Bārijs | Nātrijs |

Bismuts | Neodīms |

Bors | Niķelis |

Cērijs | Niobijs |

Cinks | Silīcijs |

Cirkonijs | Stroncijs |

Dzelzs | Sudrabs |

Fosfors | Svins |

Hroms | Titāns |

Kalcijs | Vanādijs |

Kadmijs | Varš |

Kālijs | Volframs |

Kobalts | Zelts |

Lantāns | |

|

266–639–4 | | 69306–03–0 |

4–[3–[4–(1,1–dimetiletil)fenil]–2–metilpropil]–2,6–dimetilmorfolīns C20H33NO |

267–006–5 | | 67762–25–8 |

Spirti, C12–18 Šo vielu identificē ar SDA vielas nosaukumu: C12–C18 alkilspirts un SDA numuru 16–060–00 |

267–008–6 | | 67762–27–0 |

Spirti, C16–18 Šo vielu identificē ar SDA vielas nosaukumu: C16–C18 alkilspirts un SDA numuru 19–060–00 |

267–009–1 | | 67762–30–5 |

Spirti, C14–18 Šo vielu identificē ar SDA vielas nosaukumu: C14–C18 alkilspirts un SDA numuru 17–060–00 |

267–019–6 | | 67762–41–8 |

Spirti, C10–16 Šo vielu identificē ar SDA vielas nosaukumu: C10–C16 alkilspirts un SDA numuru 15–060–00 |

267–051–0 | | 67774–74–7 |

Benzols, C10–13 alkilatvasinājumi |

268–106–1 | | 68002–94–8 |

Spirti, C16–18 un C18 nepiesātinātie Šo vielu identificē ar SDA vielas nosaukumu: C16–C18 un C18 nepiesātinātais alkilspirts un SDA numuru 11–060–00 |

268–213–3 | | 68037–49–0 |

Sulfoskābes, C10–18 alkānu, nātrija sāļi |

268–531–2 | | 68122–86–1 |

Imidazola savienojumi, 4,5–dihidro–1–metil–2–noroleoalkil –1–(2–oleoamidoetil) Me sulfāti |

268–589–9 | | 68130–43–8 |

Sērskābe, mono–C8–18–alkilesteru, nātrija sāļi |

268–626–9 | | 68131–73–7 |

Amīni, polietilēnpoli– |

268–770–2 | | 68140–00–1 |

Amīdi, koko, N–(hidroksietil) |

268–860–1 | | 68153–01–5 |

Naftalīnsulfoskābes |

268–930–1 | | 68155–00–0 |

Spirti, C14–18 un C16–18 nepiesātinātie Šo vielu identificē ar SDA vielas nosaukumu: C14–C18 un C16–C18 nepiesātinātais alkilspirts un SDA numuru 04–060–00 |

269–127–9 | | 68187–82–6 |

Bisulfitēta zivju eļļa |

269–227–2 | | 68201–59–2 |

Sveķskābes un kolofonijskābes, apstrādātas ar fumārskābi, nātrija sāļi |

269–228–8 | | 68201–60–5 |

Sveķskābes un kolofonijskābes, apstrādātas ar maleīnskābi, nātrija sāļi |

269–587–0 | | 68298–96–4 |

2–[2–hidroksietil)amino]etildihidrogēnortoborāts C4H12BNO4 |

269–798–8 | | 68333–89–1 |

Benzols, (1–metiletil)–, oksidēts, polifenil– atlikumi Negaistošs atlikums ar augstu vārīšanās temperatūru, ko iegūst no kumola – fenola procesa destilācijas produktiem. Sastāv galvenokārt no aizvietotām fenilgrupām, kas sašūtas ar oglekļa – skābekļa un fenilalifātiskām saitēm |

269–922–0 | | 68391–03–7 |

Ceturtējie amonija savienojumi, C12–18–alkiltrimetil–, hlorīdi Šo vielu identificē ar SDA vielas nosaukumu: C12–C18 alkiltrimetilamonija hlorīds un SDA numuru 16–045–00 |

270–115–0 | | 68411–30–3 |

Benzosulfoskābe, C10–13 alkilatvasinājumi, nātrija sāļi |

270–184–7 | | 68412–37–3 |

Silīcijskābe (H4SiO4), tetraetilesteris, hidrolizēta |

270–407–8 | | 68439–57–6 |

Sulfoskābes, hidroksialkānu un C14–16 alkēnu, nātrija sāļi |

270–461–2 | | 68440–56–2 |

Sveķskābes un kolofonijskābes, magnija sāļi |

270–486–9 | | 68442–69–3 |

Benzols, mono–C10–14–alkilatvasinājumi |

270–691–3 | | 68476–52–8 |

Ogļūdeņraži, C4, etilēna ražošanas blakusprodukts Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko ražo, destilējot krekinga procesa produktus etilēna rūpnīcā. Sastāv galvenokārt no C4 ogļūdeņražiem |

271–067–3 | | 68515–25–3 |

Benzols, C1–9–alkilatvasinājumi |

271–073–6 | | 68515–32–2 |

Benzols, mono–C12–14–alkilatvasinājumi, frakcionēšanas kuba atlikums Frakcionēšanas kuba atlikums ar aptuvenu vārīšanās temperatūru virs 360 oC (680 oF) |

271–083–0 | | 68515–41–3 |

1,2–benzodikarbonskābe, div–C7–9–sazaroti un lineāri alikilesteri |

271–085–1 | | 68515–43–5 |

1,2–benzodikarbonskābe, div–C9–11–sazaroti un lineāri alikilesteri |

271–212–0 | | 68526–55–6 |

Alkēni, C8–10, bagāti ar C9 |

271–231–4 | | 68526–83–0 |

Spirti, C7–9–izo, bagāti ar C8 |

271–233–5 | | 68526–84–1 |

Spirti, C8–10–izo, bagāti ar C9 |

271–234–0 | | 68526–85–2 |

Spirti, C9–11–izo, bagāti ar C10 |

271–235–6 | | 68526–86–3 |

Spirti, C11–14–izo, bagāti ar C13 |

271–363–2 | | 68551–11–1 |

1–propēns, hidroformilēšanas produkts, ar augstu vārīšanās temperatūru Komplekss produktu maisījums, ko iegūst destilējot butanāla hidrogenēšanas produktus, kurus, savukārt, iegūst hidoroformilējot propēnu. Sastāv galvenokārt no organiskiem savienojumiem – aldehīdiem, spirtiem, esteriem, ēteriem un karbonskābēm ar oglekļa atomu skaitu C4–C32 un vārīšanās temperatūru 143 oC – 282 oC (289 oF – 540 oF) intervalā |

271–528–9 | | 68584–22–5 |

Benzosulfoskābe, C10–16–alkilatvasinājumi Šo vielu identificē ar SDA vielas nosaukumu: C10–C16 un C18 alkilbenzosulfoskābe un SDA numuru 15–080–00 |

271–642–9 | | 68603–15–6 |

Spirti, C6–12 un C18 Šo vielu identificē ar SDA vielas nosaukumu: C6–C12 alkilspirts un SDA numuru 13–060–00 |

271–657–0 | | 68603–42–9 |

Amīdi, koko, N,N–bis(hidroksietil) |

271–678–5 | | 68603–87–2 |

Karbonskābes, di–, C4–6 |

271–774–7 | | 68608–15–1 |

Sulfoskābes, alkānu, nātrija sāļi |

271–801–2 | | 68608–80–0 |

Benzols, C6–12–alkilatvasinājumi Šo vielu identificē ar SDA vielas nosaukumu: C6–C12 alkilbenzols un SDA numuru 13–079–00 |

271–893–4 | | 68611–44–9 |

Silāns, dihlordimetil–, reakcijas produkti ar silīcija dioksīdu |

272–490–6 | | 68855–56–1 |

Spirti, C12–16 |

272–492–7 | | 68855–58–3 |

Alkēni, C10–16, α– Šo vielu identificē ar SDA vielas nosaukumu: C10–C16 alkil–alfa–olefīns un SDA numuru 15–057–00 |

272–647–9 | | 68901–05–3 |

Propān–1,3–diil–bis(oksipropān–1,3–diil)diakrilāts C14H28Cl4Cr2F9NO9S |

272–740–4 | | 68910–45–2 |

Sulfoskābes, alkānu, hlor–, nātrija sāļi |

272–924–4 | | 68920–70–7 |

Alkāni, C6–18, hlor– |

273–050–6 | | 68936–98–1 |

Benzols, (1–metiletil)–, atlikumi pēc destilācijas Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst no kumola iegūšanas procesa destilācijas produktiem. Sastāv galvenokārt no diizopropilbenzola un nelieliem daudzumiem dažādu ar C4 aizvietotu benzolu un smagāku nearomātisku ogļūdeņražu |

273–094–6 | | 68937–83–7 |

Taukskābes, C6–10, Me esteri |

273–095–1 | | 68937–84–8 |

Taukskābes, C12–18, Me esteri Šo vielu identificē ar SDA vielas nosaukumu: C12–C18 alkilkarbonskābes metilesteris un SDA numuru 16–010–00 |

273–114–3 | | 68938–07–8 |

Taukskābes, C9–11–neo– |

273–281–2 | | 68955–55–5 |

Amīni, C12–18–alkildimetil–, N–oksīdi Šo vielu identificē ar SDA vielas nosaukumu: C12–C18 alkildimetilamīna oksīds un SDA numuru 16–041–00 |

273–295–9 | | 68955–98–6 |

Taukskābes, C16–18 un C18–nepiesātinātās, sazarotas un lineāras |

274–367–2 | | 70179–79–2 |

Amonija tetraformiāts CH2O2O·¼H3N |

276–451–4 | | 72187–40–7 |

4,4–bis[[4–[bis(2–hidroksietil)amino]–6–[(4–sulfofenil)amino]– 1,3,5–triazīn–2–il]amino]stilbēn–2,2′–disulfoskābes kālija nātrija sāls C40H44N12O16S4·xK·xNa |

277–704–1 | | 74070–46–5 |

2–hlor–6–nitro–fenoksianilīns C12H9ClN2O3 |

278–404–3 | | 76253–60–6 |

Dihlor[(dihlorfenil)metil]metilbenzols C14H10Cl4 |

279–420–3 | | 80206–82–2 |

Spirti, C12–14 |

280–895–4 | | 83803–77–4 |

Di–terc–dodeciltrisulfīds C24H50S3 |

281–018–8 | | 83846–43–9 |

Benzoskābe, 2–hidroksi–, mono–C>13–alkilatvasinājumi, kalcija sāļi (2:1) |

283–810–9 | | 84713–17–7 |

2,2,4(vai 2,4,4)–trimetilheksāndinitrils C9H14N2 |

284–090–9 | | 84777–61–7 |

Kalcija (II) izooktanāts C8H16O2·½Ca |

284–315–0 | | 84852–06–2 |

1,2–benzodikarbonskābe, di–C7–10–izoalkilesteri |

284–660–7 | | 84961–70–6 |

Benzols, mono–C10–13–alkilatvasinājumi, atlikumi pēc destilācijas |

284–895–5 | | 84989–06–0 |

Darvas skābā frakcija, ksilenola frakcija Darvas skābā frakcija, kas satur vairumā 2,4– un 2,5–dimetilfenolu un ko iegūst zemā temperatūrā destilējot ogles darvas neapstrādātu skābo frakciju |

285–207–6 | | 85049–37–2 |

Taukskābes, C16–18 un C18–nepiesātinātās, 2–etilheksilesteri |

286–490–9 | | 85251–77–0 |

Glicerīdi, C16–18 mono– un di– |

287–032–0 | | 85408–69–1 |

Taukskābes, C8–18 un C16–18–nepiesātinātās, nātrija sāļi |

287–075–5 | | 85409–09–2 |

Glicerīdi, C8–10 |

287–476–5 | | 85535–84–8 |

Alkāni, C10–13, hlor– |

287–477–0 | | 85535–85–9 |

Alkāni, C14–17, hlor– |

287–479–1 | | 85535–87–1 |

Alkēni, C10–13 |

287–493–8 | | 85536–13–6 |

Skudrskābe, C8–10–izoalkilesteri, bagāti ar C9 |

287–494–3 | | 85536–14–7 |

Benzosulfoskābe, 4–C10–13–sek– alkilatvasinājumi |

287–625–4 | | 85566–16–1 |

Spirti, C13–15–sazaroti un lineāri |

287–735–2 | | 85567–22–2 |

2,5,8,10,13,16,17,20,23–nonaoksa–1,9–diborbiciklo[7.7.7] trikozāns C12H24B2O9 |

288–284–4 | | 85711–26–8 |

Spirti, C9–11–sazaroti un lineāri |

288–331–9 | | 85711–70–2 |

Sulfoskābes, C14–18–sek–alkāns, nātrija sāļi |

288–474–7 | | 85736–63–6 |

Četraizvietotā amonija atvasinājumi, C12–18–alkil(hidroksietil)dimetil–, hlorīdi |

289–151–3 | | 86088–85–9 |

Imidazolija savienojumi, 4,5–dihidro–1–metil–2–noroleoalkil –3–(2–oleoamidoetil)–, Me sulfāti |

289–219–2 | | 86290–80 |

–4Alkēni, C8–10, α– |

290–178–8 | | 90082–86–3 |

Miltu banāns, Plantago ovata, ekstr. Ekstraktvielas un to fizikāli modificētie atvasinājumi – tinktūras, sabiezinātas ēteriskā eļļas, tīras vielas, ēteriskās eļļas, terpentīneļļas, terpēni, frakcijas bez terpēniem, destilāti, atlikumi utml., ko iegūst no Plantago ovata, Plantaginaceae |

290–580–3 | | 90193–76–3 |

1,2–benzodikarbonskābe, di–C16–18–alkilesteri |

290–597–6 | | 90193–91–2 |

1,2–benzodikarbonskābe, decil– un heptil– un heksil– un oktilesteru maisījums |

290–644–0 | | 90194–34–6 |

Benzosulfoskābe, mono–C1–18–alkilatvasinājumi |

290–658–7 | | 90194–47–1 |

Benzosulfoskābe, mono–C15–36–sazaroti alkilatvasinājumi |

290–660–8 | | 90194–49–3 |

Benzosulfoskābe, mono–C15–36–sazaroti alkilatvasinājumi, kalcija sāļi |

291–554–4 | | 90431–32–6 |

Svins, 2–etilheksanāta izooktanāta kompleksi, bāziskie |

292–426–0 | | 90622–26–7 |

Alkēni, hidroformilēšanas produkti, destilācijas atlikumi |

292–463–2 | | 90622–61–0 |

Alkēni, C12–14, α– |

292–694–9 | | 90989–38–1 |

Aromātiskie ogļūdeņraži, C8 |

292–701–5 | | 90989–44–9 |

Aromātiskie ogļūdeņraži, C7–10, etilēna ražošanas blakusprodukts |

292–951–5 | | 91031–48–0 |

Taukskābes, C16–18, 2–etilheksilesteri |

293–086–6 | | 91051–34–2 |

Taukskābes, palmu eļļas, Me esteri |

293–145–6 | | 91051–89–7 |

Taukskābes, liellopu tauku, Me esteri, atlikumi pēc destilācijas |

293–263–8 | | 91053–01–9 |

Ogļūdeņraži, C4, nesatur 1,3–butadiēnu, polimerizēti, triizobutilēna frakcija Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot naftas tvaika krekinga procesa C4 frakciju, kura nesatur butadiēnu. Sastāv galvenokārt no olefīniem ar oglekļa atomu skaitu C8, C12, C16 un C20 un vārās aptuveni 170 oC – 185 oC (338 oF – 365 oF) intervalā |

293–346–9 | | 91078–64–7 |

Naftalīnsulfoskābes, sazaroti un lineāri butilatvasinājumi, nātrija sāļi |

293–721–7 | | 91082–11–0 |

Sulfoskābes, C15–25–alkānu, hlor–, nātrija sāļi |

293–728–5 | | 91082–17–6 |

Sulfoskābes, C10–21–alkānu, Ph esteri |

293–741–6 | | 91082–29–0 |

Sulfonilhlorīdi, C10–21–alkānu |

293–744–2 | | 91082–32–5 |

Sulfonilhlorīdi, C16–34–alkānu, hlor– |

294–557–9 | | 91723–50–1 |

Ogļūdeņraži, C5–7, bagāti ar C6, etilēna ražošanas blakusprodukti |

294–595–6 | | 91744–33–1 |

Glicerīdi, C10–18 mono–, di– un tri– |

295–548–2 | | 92062–33–4 |

Darvas bāziskās frakcijas, ogles, pikolīna frakcija Piridīna bāzes ar aptuvenu vārīšanās temperatūru 125 oC – 160 oC (257 oF – 320 oF). Iegūst, destilējot bāzi saturošas darvas frakcijas neitralizētu skābes ekstraktu, ko iegūst, destilējot taukus saturošas ogles darvas. Sastāv galvenokārt no lutidīniem un pikolīniem |

295–571–8 | | 92112–70–4 |

Hipohlorskābe, reakcijas produkti ar propēnu, dihlorporpān atlikumi |

295–766–8 | | 92128–69–3 |

Ogļūdeņraži, nepiesātinātie, atlikumi pēc destilācijas |

295–885–5 | | 92129–83–4 |

Sulfoskābes, C19–31–alkānu, nātrija sāļi |

297–626–1 | | 93685–78–0 |

Ogļūdeņraži, C4, nesatur 1,3–butadiēnu, polimerizēti, dibutilēna frakcija, hidrogenēti |

297–628–2 | | 93685–80–4 |

Ogļūdeņraži, C4, nesatur 1,3–butadiēnu, polimerizēti, tetraizobutilēna frakcija, hidrogenēti |

297–629–8 | | 93685–81–5 |

Ogļūdeņraži, C4, nesatur 1,3–butadiēnu, polimerizēti, triizobutilēna frakcija, hidrogenēti |

298–697–1 | | 93821–12–6 |

Alkēni, C10–14– sazaroti un lineāri, bagāti ar C12 |

300–949–3 | | 93965–02–7 |

4,4′–bis–[[4–[bis(2–hidroksietil)amino]–6–[(4–sulfofenil) amino]–1,3,5–triazīn–2–il]amino]stilbēn–2,2′–disulfoskābe, nātrija sāls, savienojums ar 2,2′–iminodietanolu C40H44N12O16S4·xC4H11NO2·xNa |

302–189–8 | | 94094–87–8 |

Naftalīnsulfoskābes, reakcijas produkti ar formaldehīdu un sulfonil–bis[fenolu], amonija sāļi |

302–613–1 | | 94113–79–8 |

Aldehīdi, C12–18 |

304–180–4 | | 94247–05–9 |

Izotridecilmetakrilāts C17H32O2 |

305–180–7 | | 94349–61–8 |

Aldehīdi, C7–12 |

306–479–5 | | 97280–83–6 |

Dodecēns, sazarotots |

306–523–3 | | 97281–24–8 |

Taukskābes, C8–10, jaukti esteri ar neopentilglikolu un trimetilolpropānu |

307–146–7 | | 97552–93–7 |

Spirti, C12–14, reakcijas produkti ar dimetilamīnu |

307–159–8 | | 97553–05–4 |

Taukskābes, C16–18 un C16 nepiesātinātās, izooktilesteri, epoksidēti |

309–928–3 | | 101357–30–6 |

Silīcijskābes alumīnija nātrija sāls, sulfurēta |

310–080–1 | | 102242–49–9 |

Spirti, C6–24, atlikumi pēc destilācijas Komplekss atlikums, kas rodas vakuumā destilējot C6–24 tauku spirtus, ko iegūst hidrogenējot C6–24 taukskābju metilesterus. Sastāv galvenokārt no piesātināto tauku spirtiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C18, dimerizācijas produktiem un esteriem ar garu ķēdi ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C32 un pie 10 toru spiediena vārās > 250 oC (482 oF) temperatūrā |

310–084–3 | | 102242–53–5 |

Taukskābes, C6–24, atlikumi pēc destilācijas Komplekss atlikums, kas rodas vakuumā destilējot C6–24 taukskābes, ko iegūst hidrogenējot pārziepotus dabīgos taukus ar oglekļa atomu skaitu C6–24. Sastāv galvenokārt no C6–24 taukskābju glicerīdiem, sterīniem un parafīnesteriem un pie 10 toru spiediena vārās > 150 oC (302 oF) temperatūrā |

310–085–9 | | 102242–54–6 |

Taukskābes, C12–24, nepiesātinātas, atlikumi pēc destilācijas Komplekss atlikums, kas rodas destilējot C12–24 nepiesātinātās taukskābes, ko iegūst pārziepojot dabīgos taukus ar oglekļa atomu skaitu C12–24. Sastāv galvenokārt no C12–24 nepiesātināto taukskābju glicerīdiem, sterīniem un parafīnesteriem un pie 10 toru spiediena vārās > 150 oC (302 oF) temperatūrā |

232–298–5 | 1 | 8002–05–9 |

Nafta Komplekss ogļūdeņražu maisījums. Sastāv galvenokārt no alifātiskiem, alicikliskiem un aromātiskiem ogļūdeņražiem. Var saturēt nelielā daudzumā slāpekļa, skābekļa un sēra savienojumus. Šī kategorija ietver petrolēteri, gāzeļļu un neapstrādātu naftu, kā arī naftu, ko ekstrahē bitumena smilšakmens. Šajā definīcijā nav iekļauti ogļūdeņražu materiāliem, kuru reģenerācijai vai konversijai par naftas attīrīšanas izejvielām, piem., slānekļa jēlnaftu, uzlabotu slānekļa naftu un šķidro akmeņogļu degvielu nepieciešama dziļāka ķīmiska pārstrāde |

232–343–9 | 2 | 8006–14–2 |

Dabasgāze Neapstrādāta dabas gāze, kāda tā atrodama dabā, vai gāzveida ogļūdeņražu maisījums ar oglekļa atomu skaitu C1 – C4, ko atdala no dabaszgāzes, destilējot dabasgāzes kondensātu, gāzveida benzīnu un dabasgāzes kondensātu/ gāzveida benzīnu |

268–629–5 | 2 | 68131–75–9 |

Gāzes (nafta), C3–4 Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot jēlnaftas krekinga produktus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu C3 – C4, pamatā no propāna un propilēna un vārās aptuveni –51 oC līdz –1 oC (–60 oF līdz 30 oF) temperatūrā |

269–624–0 | 2 | 68308–04–3 |

Gāzes atlikums (nafta), gāzu reģenerācijas rūpnīca Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot dažādas ogļūdeņražu plūsmas. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C1 – C5 |

269–625–6 | 2 | 68308–05–4 |

Gāzes atlikums (nafta), gāzu reģenerācijas rūpnīcas deetanizators Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot dažādas ogļūdeņražu plūsmas. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C1 – C4 |

270–071–2 | 2 | 68409–99–4 |

Gāzes (nafta), katalītiskā krekinga augša Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot katalītiskā krekinga produktus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C3 – C5 un vārās aptuveni –48 oC līdz –32 oC (–54 oF līdz 90 oF) temperatūrā |

270–085–9 | 2 | 68410–63–9 |

Dabasgāze, žāvēta Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko atdala no dabasgāzes. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem alifātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C1 – C4, pamatā metāna un etāna |

270–651–5 | 2 | 68475–57–0 |

Alkāni, C1–2 |

270–652–0 | 2 | 68475–58–1 |

Alkāni, C2–3 |

270–653–6 | 2 | 68475–59–2 |

Alkāni, C3–4 |

270–654–1 | 2 | 68475–60–5 |

Alkāni, C4–5 |

270–667–2 | 2 | 68476–26–6 |

Gāzveida kurināmais Vieglo gāzu maisījums. Sastāv pamatā no ūdeņraža un/ vai ogļūdeņražiem ar nelielu molekulmasu |

270–670–9 | 2 | 68476–29–9 |

Gāzveida kurināmais, jēlnaftas destilāti Komplekss vieglo gāzu maisījums, ko iegūst, destilējot jēlnaftu, un katalītiskā naftas riforminga procesā. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C1 – C4 un vārās aptuveni –217 oC līdz –12 oC (–423 oF līdz 10 oF) temperatūrā |

270–681–9 | 2 | 68476–40–4 |

Ogļūdeņraži, C3–4 |

270–682–4 | 2 | 68476–42–6 |

Ogļūdeņraži, C4–5 |

270–689–2 | 2 | 68476–49–3 |

Ogļūdeņraži, C2–4, bagāti ar C3 |

270–704–2 | 2 | 68476–85–7 |

Naftas gāzes, sašķidrinātas Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot jēlnaftu. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C3 – C7 un vārās aptuveni –40 oC līdz 80 oC (–40 oF līdz 176 oF) temperatūrā |

270–705–8 | 2 | 68476–86–8 |

Naftas gāzes, sašķidrinātas, attīrītas no sēra Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, sašķidrinātas naftas gāzes attīrot no sēra, lai pārvērstu merkaptānus un atbrīvotos no skābju piemaisījumiem. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C3 – C7 un vārās aptuveni –40 oC līdz 80 oC (–40 oF līdz 176 oF) temperatūrā |

270–724–1 | 2 | 68477–33–8 |

Gāzes (naftas), C3–4, bagātas ar izobutānu Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot piesātinātus un nepiesātinātus ogļūdeņražus, parasti ar oglekļa atomu skaitu C3 – C6. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem un nepiesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C3 – C4, pamatā izobutāna |

270–726–2 | 2 | 68477–35–0 |

Destilāti (naftas), C3–6, bagāti ar piperilēnu Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot piesātinātus un nepiesātinātus alifātiskos ogļūdeņražus, parasti ar oglekļa atomu skaitu C3 – C6. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem un nepiesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C3 – C6, pamatā piperilēniem |

270–754–5 | 2 | 68477–72–5 |

Gāzes (naftas), naftas katalītiskā krekinga debutanizatora kuba atlikumi, bagāti ar C3–5 Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, stabilizējot naftu pēc katalītiskā krekinga. Sastāv galvenokārt no alifātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C3 – C5 |

270–757–1 | 2 | 68477–75–8 |

Gāzes (naftas), pēc katalītiskā krekinga, bagātas ar C3–5 Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot naftas katalītiskā krekinga produktuts. Sastāv galvenokārt no alifātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C1 – C6, galvenokārt C1 – C5 |

270–760–8 | 2 | 68477–79–2 |

Gāzes (naftas), pēc katalītiskā riforminga, bagātas ar C1–5 Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot katalītiskā riforminga produktuts. Sastāv galvenokārt no alifātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C1 – C6, galvenokārt C1 – C4 |

270–765–5 | 2 | 68477–83–8 |

Gāzes (naftas), C1–5, olefīnu – parafīnu alkilējamais materiāls Komplekss olefīnu un parafīnu maisījums ar oglekļa atomu skaitu C3 – C5, ko izmanto alkilēšanai. Apkārtējās vides temperatūra normāli pārsniedz šā maisījuma kritisko temperatūru |

270–767–6 | 2 | 68477–85–0 |

Gāzes (naftas), bagātas ar C4 Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst no katalītiskā frakcionēšanas procesa produktiem. Sastāv no alifātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C3 – C5, pamatā C4 |

270–769–7 | 2 | 68477–87–2 |

Gāzes (naftas), deizobutanizatora torņa augšas Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst destilējot butāna – butilēna plūsmu pie atmosfēras spiediena. Sastāv galvenokārt no alifātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C3 – C4 |

270–773–9 | 2 | 68477–91–8 |

Gāzes (naftas), deipropanizatora augšas Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst destilējot katalītiskā krekinga gāzes un benzīna frakciju produktus. Sastāv galvenokārt no alifātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C2 – C4 |

270–990–9 | 2 | 68512–91–4 |

Ogļūdeņraži, bagāti ar C3–4, naftas destilāts Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot un kondensējot jēlnaftu. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C3 – C5, pamatā C3 – C4 |

271–032–2 | 2 | 68514–31–8 |

Ogļūdeņraži, C1–4 Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst termiskajā krekingā, laižot caur sorbentu un destilējot jēlnaftu. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C1 – C4 un vārās vārās aptuveni –164 oC līdz –0,5 oC (–263 oF līdz 31 oF) temperatūrā |

271–038–5 | 2 | 68514–36–3 |

Ogļūdeņraži, C1–4, attīrīti no sēra Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, attīrot ogļūdeņražu gāzes no sēra, lai pārvērstu merkaptānus un atbrīvotos no skābju piemaisījumiem. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C1 – C4 un vārās aptuveni –164 oC līdz –0,5 oC (–263 oF līdz 31 oF) temperatūrā |

271–259–7 | 2 | 68527–16–2 |

Ogļūdeņraži, C1–3 Komplekss ogļūdeņražu maisījums ar oglekļa atomu skaitu C1 – C4 un vārās aptuveni –164 oC līdz –42 oC (–263 oF līdz –44 oF) temperatūrā |

271–261–8 | 2 | 68527–19–5 |

Ogļūdeņraži, C1–4, debutanizatora frakcija |

271–734–9 | 2 | 68606–25–7 |

Ogļūdeņraži, C2–4 |

271–735–4 | 2 | 68527–26–8 |

Ogļūdeņraži, C3 |

272–183–7 | 2 | 68783–07–3 |

Gāzes (naftas), pārstrādājamais (naftas) maisījums Komplekss maisījums, ko iegūst dažādos attīrīšanas procesos. Sastāv galvenokārt no ūdeņraža, sērūdeņraža un ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C1 – C5 |

272–205–5 | 2 | 68783–65–3 |

Gāzes (naftas), C2–4, attīrītas no sēra Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, attīrot naftas destilātu no sēra, lai pārvērstu merkaptānus un atbrīvotos no skābju piemaisījumiem. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem un nepiesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C2 – C4 un vārās aptuveni –51 oC līdz –34 oC (–60 oF līdz –30 oF) temperatūrā |

272–871–7 | 2 | 68918–99–0 |

Gāzes (naftas), no jēlnaftas frakcionēšanas Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst frakcionējot jēlnaftu. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem alifātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C1 – C5 |

273–872–2 | 2 | 68919–00–6 |

Gāzes (naftas), no deheksanizatora Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst frakcionējot kombinētas naftas plūsmas. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem alifātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C1 – C5 |

273–169–3 | 2 | 68952–76–1 |

Gāzes (naftas), no katalītiskā krekinga debutanizatora Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst frakcionējot naftu pēc katalītiskā krekinga. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem alifātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C1 – C4 |

289–339–5 | 2 | 87741–01–3 |

Ogļūdeņraži, C4 |

292–456–4 | 2 | 90622–55–2 |

Alkāni, C1–4, bagāti ar C3 |

295–404–9 | 2 | 92045–22–2 |

Gāzes (naftas), pēc tvaika krekinga, bagātas ar C3 Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst no tvaika krekinga procesa produktiem. Sastāv galvenokārt no propilēna, kam piejaukts propāns un vārās aptuveni –70 oC līdz 0 oC (–94 oF līdz 32 oF) temperatūrā |

295–405–4 | 2 | 92045–23–3 |

Ogļūdeņraži, C4, no tvaika krekinga destilāta Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot tvaika krekinga procesa produktus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C4, pamatā 1–butēna un 2–butēna, kam piejaukts arī butāns un izobutāns un vārās aptuveni –12 oC līdz 5 oC (10,4 oF līdz 41 oF) temperatūrā |

295–463–0 | 2 | 92045–80–2 |

Naftas gāzes, sašķidrinātas, atbrīvotas no sēra, C4 frakcija Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, sašķidrinātu naftas gāzes maisījumu attīrot no sēra, lai oksidētu merkaptānus un atbrīvotos no skābju piemaisījumiem. Sastāv galvenokārt no C4 piesātinātiem un nepiesātinātiem ogļūdeņražiem |

306–004–1 | 2 | 95465–89–7 |

Ogļūdeņraži, C4, nesatur 1,3–butadiēnu un izobutānu |

232–349–1 | 3A | 8006–61–9 |

Benzīns, dabīgais Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst no dabasgāzes izsaldējot vai lietojot sorbcijas metodes. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem alifātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C4 – C8 un vārās aptuveni –20 oC līdz 120 oC (–4 oF līdz 248 oF) temperatūrā |

232–443–2 | 3A | 8030–30–6 |

Nafta Attīrīti, daļēji attīrīti vai neattīrīti naftas produkti, ko iegūst, destilējot dabasgāzi. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C5 – C6 un vārās aptuveni 100 oC līdz 200 oC (212 oF līdz 392 oF) temperatūrā |

232–453–7 | 3A | 8032–32–4 |

Ligroīns Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, frakcionēti destilējot naftu. Šī frakcija vārās aptuveni 20 oC līdz 135 oC (58 oF līdz 275 oF) temperatūrā |

265–041–0 | 3A | 64741–41–9 |

Ligroīns, smagā frakcija, ko iegūst destilējot Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst destilējot jēlnaftu. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C6 – C12 un vārās aptuveni 65 oC līdz 230 oC (149 oF līdz 446 oF) temperatūrā |

265–042–6 | 3A | 64741–42–0 |

Pilna smagā ligroīna frakcija, ko iegūst destilējot Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst destilējot jēlnaftu. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C4 – C11 un vārās aptuveni –20 oC līdz 220 oC (–4 oF līdz 428 oF) temperatūrā |

265–046–8 | 3A | 64741–46–4 |

Ligroīna vieglā frakcija, ko iegūst destilējot Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst destilējot jēlnaftu. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C4 – C10 un vārās aptuveni –20 oC līdz 180 oC (–4 oF līdz 356 oF) temperatūrā |

265–192–2 | 3A | 64742–89–8 |

Solventnafta (nafta), ligroīna vieglā alifātiskā frakcija Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst jēlnaftu vai dabīgo benzīnu. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C5 – C10 un vārās aptuveni 35 oC līdz 160 oC (95 oF līdz 320 oF) temperatūrā |

271–025–4 | 3A | 68514–15–8 |

Benzīns, uztverot tvaikus Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko atdala, atdzesējot gāzes no tvaiku uztveršanas sistēmām. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C4 – C11 un vārās aptuveni –20 oC līdz 196 oC (–4 oF līdz 384 oF) temperatūrā |

271–727–0 | 3A | 68606–11–1 |

Tieši destilēts neetilēts benzīns, no rūpnīcas, kas atdala benzīnu no naftas Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko ražo rūpnīcas, kas atdala benzīnu no naftas, destilējot jēlnaftu. Vārās aptuveni 36,1 oC līdz 193,3 oC (97 oF līdz 380 oF) temperatūrā |

272–186–3 | 3A | 68783–12–0 |

Nafta, neattīrīta no sēra Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot naftas plūsmas dažādos attīrīšanas procesos. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C5 – C12 un vārās aptuveni 0 oC līdz 230 oC (25 oF līdz 446 oF) temperatūrā |

272–931–2 | 3A | 68921–08–4 |

Destilāti (naftas), ligroīna frakcionēšanas vieglās frakcijas stabilizācijas kolonnas augšas Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, frakcionējot neetilētu vieglo benzīnu. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem alifātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C3 – C6 |

309–945–6 | 3A | 101631–20–3 |

Ligroīns, smagā frakcija, ko iegūst destilējot, satur aromātiskos ogļūdeņražus Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst destilējot jēlnaftu. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C8 – C12 un vārās aptuveni 130 oC līdz 210 oC (266 oF līdz 410 oF) temperatūrā |

265–066–7 | 3B | 64741–64–6 |

Rūpnieciskā alkilātnafta Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst destilējot izobutāna un alkēnu (parasti, C3 – C5) reakcijas produktus. Sastāv galvenokārt no sazarotas ķēdes piesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C7 – C12 un vārās aptuveni 90 oC līdz 220 oC (194 oF līdz 428 oF) temperatūrā |

265–067–2 | 3B | 64741–65–7 |

Smagā alkilātnafta Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst destilējot izobutāna un alkēnu (parasti, C1 – C5) reakcijas produktus. Sastāv galvenokārt no sazarotas ķēdes piesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C9 – C12 un vārās aptuveni 150 oC līdz 220 oC (302 oF līdz 428 oF) temperatūrā |

265–068–8 | 3B | 64741–66–8 |

Vieglā alkilātnafta Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst destilējot izobutāna un alkēnu (parasti, C3 – C5) reakcijas produktus. Sastāv galvenokārt no sazarotas ķēdes piesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C7 – C10 un vārās aptuveni 90 oC līdz 160 oC (194 oF līdz 320 oF) temperatūrā |

265–073–5 | 3B | 64741–70–4 |

Nafta, izomerizācija Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst katalītiski izomerizējot taisnas ķēdes parafīnus (C4 – C6). Sastāv galvenokārt no piesātinātiem ogļūdeņražiem: butāna, izopentāna, 2,2–dimetilbutāna, 2–metilpentāna un 3–metilpentāna |

265–086–6 | 3B | 64741–84–0 |

Ligroīna vieglā frakcija, attīrīta ekstrahējot Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā rafinātu procesā, ekstrahējot ar šķīdinātāju. Sastāv galvenokārt no alifātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C5 – C12 un vārās aptuveni 35 oC līdz 190 oC (95 oF līdz 374 oF) temperatūrā |

265–095–5 | 3B | 64741–92–0 |

Ligroīna smagā frakcija, attīrīta ekstrahējot Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā rafinātu procesā, ekstrahējot ar šķīdinātāju. Sastāv galvenokārt no alifātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C7 – C12 un vārās aptuveni 90 oC līdz 120 oC (194 oF līdz 446 oF) temperatūrā |

271–267–0 | 3B | 68527–27–5 |

Rūpnieciskā alkilātnafta, satur butānu Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot izobutāna un alkēnu (parasti, C3 – C5). Sastāv galvenokārt no sazarotas ķēdes piesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C7 – C12 un nedaudz butāna un vārās aptuveni 35 oC līdz 200 oC (95 oF līdz 428 oF) temperatūrā |

295–315–5 | 3B | 91995–53–8 |

Destilāti (naftas), iegūti naftas tvaika krekingā Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā rafinātu procesā, ekstrahējot ar šķīdinātāju hidroattīrītu vieglo destilātu no naftas pēc tvaika krekinga |

295–436–3 | 3B | 92045–55–1 |

Ogļūdeņraži, hidroattīrīts vieglais destilāts, ekstrahēts Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst destilējot hidroattīrītu ligroīnu, kam seko ekstrakcija un destilācijas process. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem ogļūdeņražiem un vārās aptuveni 94 oC līdz 99 oC (201 oF līdz 210 oF) temperatūrā |

295–440–5 | 3B | 92045–58–4 |

Nafta, pēc izomerizācijas, C6–frakcija Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst destilējot katalītiski izomerizētu benzīnu. Sastāv galvenokārt no heksāna izomēriem, kas vārās aptuveni 60 oC līdz 66 oC (140 oF līdz 151 oF) temperatūrā |

295–446–8 | 3B | 92045–64–2 |

Ogļūdeņraži, C6–7, pēc naftas krekinga, ekstrahēta Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst sorbējot benzolu no katalītiski pilnībā hidrogenētas ar benzolu bagātas frakcijas, kuru iegūst destilējot hidrogenētu ligroīnu pēc krekinga. Sastāv galvenokārt no parafīniem un naftēniem ar oglekļa atomu skaitu C6 – C7 un vārās aptuveni 70 oC līdz 100 oC (158 oF līdz 212 oF) temperatūrā |

309–871–4 | 3B | 101316–67–0 |

Ogļūdeņraži, bagāti ar C6, hidroattīrīta ligroīna vieglā frakcija, pēc ekstrakcijas Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot ekstrahētu hidroattīrītu naftu. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem ogļūdeņražiem un vārās aptuveni 65 oC līdz 70 oC (149 oF līdz 158 oF) temperatūrā |

265–055–7 | 3C | 64741–54–4 |

Ligroīns, smagā frakcija pēc katalītiskā krekinga Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst destilējot katalītiskā krekinga procesa produktus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C6 – C12 un vārās aptuveni 65 oC līdz 230 oC (148 oF līdz 446 oF) temperatūrā |

265–056–2 | 3C | 64741–55–5 |

Ligroīna vieglā frakcija, pēc katalītiskā krekinga Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst destilējot katalītiskā krekinga procesa produktus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C4 – C11 un vārās aptuveni –20 oC līdz 190 oC (–4 oF līdz 374 oF) temperatūrā. Satur relatīvi lielu daļu nepiesātināto ogļūdeņražu |

270–686–6 | 3C | 68476–46–0 |

Ogļūdeņraži, C3–11, katalītiskā krekinga destilāti Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst destilējot katalītiskā krekinga procesa produktus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C3 – C11 un vārās aptuveni līdz 204 oC (400 oF) temperatūrā |

272–185–8 | 3C | 68783–09–5 |

Nafta, ligroīna vieglās frakcijas destilāts, pēc katalītiskā krekinga Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst destilējot katalītiskā krekinga procesa produktus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C1 – C5 |

295–311–5 | 3C | 91995–50–5 |

Destilāti (naftas), no naftas tvaika krekinga, vieglās frakcijas pēc hidroapstrādes. Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst apstrādājot naftas tvaika krekingā iegūtu vieglo destilātu. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem |

295–431–6 | 3C | 92045–50–6 |

Nafta, ligroīna smagās frakcijas destilāts pēc katalītiskā krekinga, attīrīts no sēra Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst attīrot no sēra katalītiskā krekinga procesa produktus, lai pārvērstu merkaptānus un atbrīvotos no skābju piemaisījumiem. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C6 – C12 un vārās aptuveni 60 oC līdz 200 oC (140 oF līdz 392 oF) temperatūrā |

295–441–0 | 3C | 92045–59–5 |

Nafta, ligroīna vieglās frakcijas destilāts pēc katalītiskā krekinga, attīrīts no sēra Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst attīrot no sēra katalītiskā krekinga procesa produktus, lai pārvērstu merkaptānus un atbrīvotos no skābju piemaisījumiem. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem un vārās aptuveni 35 oC līdz 210 oC (95 oF līdz 410 oF) temperatūrā |

295–794–0 | 3C | 92128–94–4 |

Ogļūdeņraži, C8–17, pēc katalītiskā krekinga, pēc ķīmiskas neitralizācijas Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst destilējot katalītiskā krekinga frakciju, kas mazgāta ar sārmu. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C8 – C12 un vārās aptuveni 130 oC līdz 210 oC (266 oF līdz 410 oF) temperatūrā |

309–974–4 | 3C | 101794–97–2 |

Ogļūdeņraži, C8–12, katalītiskā krekinga destilāti Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst destilējot katalītiskā krekinga produktus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C8 – C12 un vārās aptuveni 140 oC līdz 210 oC (284 oF līdz 410 oF) temperatūrā |

309–987–5 | 3C | 101896–28–0 |

Ogļūdeņraži, C8–12, pēc katalītiskā krekinga, pēc ķīmiskas neitralizācijas, atbrīvoti no sēra |

265–065–1 | 3D | 64741–63–5 |

Ligroīna vieglās frakcijas, pēc riforminga Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst destilējot katalītiskā riforminga procesa produktus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C5 – C11 un vārās aptuveni 35 oC līdz 190 oC (95 oF līdz 374 oF) temperatūrā. Satur relatīvi lielu daļu aromātisko un sazarotas ķēdes ogļūdeņražus. Šī plūsma var saturēt 10 tilp.% un vairāk benzola |

265–070–9 | 3D | 64741–68–0 |

Ligroīns, smagā frakcija pēc riforminga Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst destilējot katalītiskā riforminga procesa produktus. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C7 – C12 un vārās aptuveni 90 oC līdz 230 oC (194 oF līdz 446 oF) temperatūrā |

270–660–4 | 3D | 648475–79–6 |

Destilāti (naftas), katalītiskā riforminga depentanizatora Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst destilējot katalītiskā riforminga procesa produktus. Sastāv galvenokārt no alifātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C3 – C6 un vārās aptuveni –49 oC līdz 63 oC (–57 oF līdz 145 oF) temperatūrā |

270–687–1 | 3D | 68476–47–1 |

Ogļūdeņraži, C2–6, C6–8, pēc katalītiskā refominga |

270–794–3 | 3D | 68478–15–9 |

Atlikumi (naftas), C6–8, pēc katalītiskā refominga Komplekss C6–8 atlikums pēc katalītiskā riforminga. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C2 – C6 |

270–993–5 | 3D | 68513–03–1 |

Ligroīna vieglā frakcija (nafta), pēc katalītiskā riforminga, nesatur aromātiskos savienojumus Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst destilējot katalītiskā riforminga procesa produktus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C5 – C8 un vārās aptuveni 35 oC līdz 120 oC (95 oF līdz 248 oF) temperatūrā. Satur relatīvi lielu daļu sazarotas ķēdes ogļūdeņražus ar pārdestilētajiem aromātiskiem savienojumiem |

271–058–4 | 3D | 68514–79–4 |

Naftas produkti, ar ūdeņradi mehāniski attīrīts riforminga produkti Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst mehāniski attīrot ar ūdeņradi un kas vārās aptuveni 27 oC līdz 210 oC (80 oF līdz 410 oF) temperatūrā |

272–895–8 | 3D | 68919–37–9 |

Ligroīns (nafta), pēc rūpnieciskā riforminga Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst destilējot katalītiskā riforminga procesa produktus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C5 – C12 un vārās aptuveni 35 oC līdz 230 oC (95 oF līdz 446 oF) temperatūrā |

273–271–8 | 3D | 68955–35–1 |

Ligroīns (nafta), pēc katalītiskā riforminga Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst destilējot katalītiskā riforminga procesa produktus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C4 – C12 un vārās aptuveni 30 oC līdz 220 oC (90 oF līdz 430 oF) temperatūrā. Satur relatīvi lielu daļu aromātisko un sazarotas ķēdes ogļūdeņražus. Šī plūsma var saturēt 10 tilp.% un vairāk benzola |

285–509–8 | 3D | 85116–58–1 |

Destilāti (naftas), vieglās frakcijas pēc katalītiskā riforminga un apstrādes ar ūdeņradi, C8–12 aromātiskā frakcija Komplekss alkilbenzolu maisījums, ko iegūst ligroīna katalītiskajā riformingā. Sastāv galvenokārt no alkilbenzoliem ar oglekļa atomu skaitu C8 – C10 un vārās aptuveni 160 oC līdz 180 oC (320 oF līdz 356 oF) temperatūrā |

295–279–0 | 3D | 91995–18–5 |

Aromātiskie ogļūdeņraži, C8, iegūti katalītiskajā riformingā |

297–401–8 | 3D | 93571–75–6 |

Aromātiskie ogļūdeņraži, C7–12, bagāti ar C8 Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, izdalot no platforminga frakcijas. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C7 – C12 (galvenokārt, C8) un var saturēt nearomātisku ogļūdeņražus, abi vārās aptuveni 130 oC līdz 200 oC (266 oF līdz 392 oF) temperatūrā |

297–458–9 | 3D | 93572–29–3 |

Benzīns, C5–11, stabilizēts benzīns ar augstu oktānskaitli pēc riforminga Komplekss ogļūdeņražu maisījums ar augstu oktānskaitli, ko iegūst, katalītiski dehidrogenējot galvenokārt naftēnnaftu. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem un nearomātiskiem savienojumiem ar oglekļa atomu skaitu C5 – C11 un vārās aptuveni 45 oC līdz 185 oC (113 oF līdz 365 oF) temperatūrā |

297–465–7 | 3D | 93572–35–1 |

Ogļūdeņraži, C7–12, bagāti ar C>9 aromātiskajiem, riforminga smagā frakcija Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, atdalot no platforminga frakcijas. Sastāv galvenokārt no nearomātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C7 – C12, kuri vārās aptuveni 120 oC līdz 210 oC (248 oF līdz 380 oF) temperatūrā, un C9 un augstākiem aromātiskiem ogļūdeņražiem |

297–466–2 | 3D | 93572–36–2 |

Ogļūdeņraži, C5–11, bagāti ar nearomātiskiem, riforminga vieglā frakcija Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, atdalot no platforminga frakcijas. Sastāv galvenokārt no nearomātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C5 – C11, kuri vārās aptuveni 35 oC līdz 125 oC (94 oF līdz 257 oF) temperatūrā, benzola un toluola |

265–075–6 | 3E | 64741–74–8 |

Ligroīns, vieglā frakcija pēc termiskā krekinga Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot termiskā krekinga procesa produktus. Sastāv galvenokārt no nepiesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C4 – C8 un vārās aptuveni –10 oC līdz 130 oC (14 oF līdz 266 oF) temperatūrā |

265–079–8 | 3E | 64741–78–2 |

Ligroīns, smagā frakcija pēc hidrokrekinga Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot hidrokrekinga procesa produktus. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C6 – C12 un vārās aptuveni 65 oC līdz 230 oC (148 oF līdz 446 oF) temperatūrā |

265–085–0 | 3E | 64741–83–9 |

Ligroīns, smagā frakcija pēc termiskā krekinga Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot termiskā krekinga procesa produktus. Sastāv galvenokārt no nepiesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C6 – C12 un vārās aptuveni 65 oC līdz 220 oC (148 oF līdz 428 oF) temperatūrā |

267–563–4 | 3E | 67891–79–6 |

Destilāti (naftas), smagās aromātiskās frakcijas Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot etāna un propāna termiskā krekinga procesa produktus. Šī frakcija ar augstāku vārīšanās temperatūru sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C5 – C7 un dažiem nepiesātinātiem alifātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C5. Šī plūsma var saturēt benzolu |

267–565–6 | 3E | 67891–80–9 |

Destilāti (naftas), vieglās frakcijas aromātiskie Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot etāna un propāna termiskā krekinga procesa produktus. Šī frakcija ar zemāku vārīšanās temperatūru sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C5 – C7 un dažiem nepiesātinātiem alifātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C5. Šī plūsma var saturēt benzolu |

270–344–6 | 3E | 68425–29–6 |

Destilāti (naftas), atvasināti no naftas rafināta pirolizāta, benzīna maisījums Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst ligroīna un rafināta pirolītiskā frakcionēšanā 816 oC (1500 oF) temperatūrā. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C9 un vārās aptuveni 204 oC (400 oF) temperatūrā |

270–658–3 | 3E | 68475–70–7 |

Aromātiskie ogļūdeņraži, C6–8, atvasināti no naftas rafināta pirolizāta Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst ligroīna un rafināta frakcionētā pirolīzē 816 oC (1500 oF) temperatūrā. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C6 – C8, ietverot benzolu |

271–631–9 | 3E | 68603–00–9 |

Destilāti (naftas), ligroīns un vieglā gāzeļļa pēc termiskā krekinga Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot ligroīnu un/ vai vieglo gāzeļļu pēc termiskā krekinga. Sastāv galvenokārt no alkēniem ar oglekļa atomu skaitu C5 un vārās aptuveni 33 oC – 60 oC (91 oF – 140 oF) temperatūrā |

271–632–4 | 3E | 68603–01–0 |

Destilāti (naftas), ligroīns un vieglā gāzeļļa pēc termiskā krekinga, satur C5 dimērus Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot ligroīnu un/ vai vieglo gāzeļļu pēc termiskā krekinga. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C5 ar dimerizētu C5 alkēnu piejaukumu un vārās aptuveni 33 oC – 184 oC (91 oF – 363 oF) temperatūrā |

271–634–5 | 3E | 68603–03–2 |

Destilāti (naftas), ligroīns un vieglā gāzeļļa pēc termiskā krekinga, ekstraktvielas Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot ligroīnu un/ vai vieglo gāzeļļu pēc termiskā krekinga. Sastāv galvenokārt no parafīniem un alkēniem, galvenokārt, izoamilēniem: 2–metil–1–butēna un 2–metil–2–butēna un vārās aptuveni 31 oC – 40 oC (88 oF – 104 oF) temperatūrā |

273–266–0 | 3E | 68955–29–3 |

Vieglie destilāti (naftas), pēc termiskā krekinga, debutanizēti aromātiskie savienojumi Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot produktus pēc termiskā krekinga. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem savienojumiem, galvenokārt, benzola |

295–447–3 | 3E | 92045–65–3 |

Ligroīns, vieglā frakcija pēc termiskā krekinga, attīrīts no sēra Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, demerkaptanizējot naftas destilātu no smagās gāzeļļas frakcijām pēc augsttemperatūras termiskā krekinga. Sastāv galvenokārt no aromātiskajiem, alkēniem un piesātinātiem ogļūdeņražiem un vārās aptuveni 20 oC līdz 100 oC (68 oF līdz 212 oF) temperatūrā |

265–150–3 | 3F | 64742–48–9 |

Ligroīns, hidroattīrīta smagā frakcija Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot naftas frakciju ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C6 – C13 un vārās aptuveni 65 oC līdz 230 oC (149 oF līdz 446 oF) temperatūrā |

265–151–9 | 3F | 64742–49–0 |

Ligroīns, hidroattīrīta vieglā frakcija Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot naftas frakciju ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C4 – C11 un vārās aptuveni –20 oC līdz 190 oC (–4 oF līdz 374 oF) temperatūrā |

265–178–6 | 3F | 64742–73–0 |

Ligroīns, hidrodesulfurēta vieglā frakcija Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst katalītiskas hidrodesulfurizācijas procesā. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C4 – C11 un vārās aptuveni –20 oC līdz 190 oC (–4 oF līdz 374 oF) temperatūrā |

265–185–4 | 3F | 64742–82–1 |

Ligroīns, hidrodesulfurēta smagā frakcija Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst katalītiskas hidrodesulfurizācijas procesā. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C7 – C12 un vārās aptuveni 90 oC līdz 230 oC (194 oF līdz 446 oF) temperatūrā |

270–092–7 | 3F | 68410–96–8 |

Destilāti (naftas), no vieglās gāzeļļas hidroattīrīšanas procesa, vārās vidējā temperatūrā Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot vieglās gāzeļļas hidroattīrīšanas procesa produktus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C5 – C10 un vārās aptuveni 127 oC līdz 188 oC (262 oF līdz 370 oF) temperatūrā |

270–093–2 | 3F | 68410–97–9 |

Destilāti (naftas), no vieglā destilāta hidroattīrīšanas procesa, vārās zemā temperatūrā Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot vieglā destilāta hidroattīrīšanas procesa produktus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C6 – C9 un vārās aptuveni 3 oC līdz 194 oC (37 oF līdz 382 oF) temperatūrā |

285–511–9 | 3F | 85116–60–5 |

Ligroīns, hidrodesulfurēta vieglā frakcija pēc termiskā krekinga Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, frakcionējot hidrodesulfurētu termiskā krekinga destilātu. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C5 – C11 un vārās aptuveni 23 oC līdz 195 oC (73 oF līdz 383 oF) temperatūrā |

285–512–4 | 3F | 85116–61–6 |

Ligroīns, hidroattīrīta vieglā frakcija, satur cikloalkānus Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot naftas frakciju. Sastāv galvenokārt no alkāniem un cikloalkāniem un vārās aptuveni –20 oC līdz 190 oC (–4 oF līdz 374 oF) temperatūrā |

295–432–1 | 3F | 92045–51–7 |

Ligroīns, smagā frakcija, pēc tvaika krekinga, hidrogenēts |

295–433–7 | 3F | 92045–52–8 |

Ligroīns, visas frakcijas, hidrosulfurētas Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst katalītiskas hidrodesulfurizācijas procesā. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C4 – C11 un vārās aptuveni 30 oC līdz 250 oC (86 oF līdz 482 oF) temperatūrā |

295–438–4 | 3F | 92045–57–3 |

Ligroīns, vieglā frakcija pēc hidroapstrādes, pēc termiskā krekinga Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot naftas frakciju, ko iegūst pirolīzes procesā, ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Sastāv galvenokārt no nepiesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C5 – C11 un vārās aptuveni 35 oC līdz 190 oC (95 oF līdz 374 oF) temperatūrā |

295–443–1 | 3F | 92045–61–9 |

Ogļūdeņraži, C4–12, pēc naftas krekinga, pēc hidroapstrādes Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot naftas tvaika krekinga produktu un pēc tam selektīvi katalītiski hidrogenējot sveķus veidojošās vielas. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C4 – C12 un vārās aptuveni 30 oC līdz 230 oC (86 oF līdz 446 oF) temperatūrā |

295–529–9 | 3F | 92062–15–2 |

Solventnafta, vieglie naftēni, pēc hidroapstrādes Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot naftas frakciju ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Sastāv galvenokārt no cikloalkāniem ar oglekļa atomu skaitu C6 – C7 un vārās aptuveni 73 oC līdz 85 oC (163 oF līdz 185 oF) temperatūrā |

296–942–7 | 3F | 93165–55–0 |

Ligroīna vieglā frakcija, pēc tvaika krekinga, hidrogenēta Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, atdalot un secīgi hidrogenējot etilēna ražošanas tvaika krekinga procesa produktus. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem un nepiesātinātiem parafīniem, cikloparafīniem un cikliskiem aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C4 – C10 un vārās aptuveni 50 oC līdz 200 oC (122 oF līdz 392 oF) temperatūrā. Benzola grupas ogļūdeņražu attiecība var mainīties līdz 30 masas %, un plūsma var saturēt arī nelielus daudzumus sēra un oksidētu savienojumu |

297–852–0 | 3F | 93763–33–8 |

Ogļūdeņraži, C6–11, pēc hidroapstrādes, dezaromatizēti Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā šķīdinātājus, ko apstrādā ar ūdeņradi, lai katalītiski hidrogenējot pārvērstu aromātiskos savienojumus par naftēniem. |

297–853–6 | 3F | 93763–34–9 |

Ogļūdeņraži, C9–12, pēc hidroapstrādes, dezaromatizēti Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā šķīdinātājus, ko apstrādā ar ūdeņradi, lai katalītiski hidrogenējot pārvērstu aromātiskos savienojumus par naftēniem |

265–047–3 | 3G | 64741–47–5 |

Dabasgāzes kondensāti (nafta) Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko izdala šķidrā veidā no dabasgāzes virsmas separatorā, kondensējot pie pazemināta spiediena. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C2 – C20. Šķidrums pie atmosfēras spiediena un temperatūras |

265–048–9 | 3G | 64741–48–6 |

Dabasgāze (nafta), šķidras jēlnaftas maisījums Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko izdala šķidrā veidā no dabasgāzes gāzu pārstrādes rūpnīcā izsaldēšanas vai sorbcijas procesos. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem alifātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C2 – C8 |

265–071–4 | 3G | 64741–69–1 |

Ligroīna vieglā frakcija, pēc hidrokrekinga Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot hidrokrekinga procesa produktus. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C4 – C10 un vārās aptuveni –20 oC līdz 180 oC (–4 oF līdz 356 oF) temperatūrā |

265–089–2 | 3G | 64741–07–3 |

Ligroīns, attīrīts no sēra Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, attīrot ligroīnu no sēra, lai pārvērstu merkaptānus un atbrīvotos no skābju piemaisījumiem. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C3 – C12 un vārās aptuveni –10 oC līdz 230 oC (14 oF līdz 446 oF) temperatūrā |

265–115–2 | 3G | 64742–15–0 |

Ligroīns, pēc apstrādes ar skābi Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā rafinātu, apstrādājot ar sērskābi. Sastāv no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C7 – C12 un vārās aptuveni 90 oC līdz 230 oC (194 oF līdz 446 oF) temperatūrā |

265–122–0 | 3G | 64742–22–9 |

Ligroīns, smagā frakcija pēc ķīmiskas neitralizēšanas Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst apstrādes procesā, lai aizvadītu skābi. Sastāv no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C6 – C12 un vārās aptuveni 65 oC līdz 230 oC (149 oF līdz 446 oF) temperatūrā |

265–123–6 | 3G | 64742–23–0 |

Ligroīns, vieglā frakcija pēc ķīmiskas neitralizēšanas Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst apstrādes procesā, lai aizvadītu skābi. Sastāv no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C4 – C11 un vārās aptuveni –20 oC līdz 190 oC (–4 oF līdz 374 oF) temperatūrā |

265–187–5 | 3G | 64742–83–2 |

Ligroīns, vieglā frakcija, pēc tvaika krekinga Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst destilējot tvaika krekinga procesa produktus. Sastāv no nepiesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C4 – C11 un vārās aptuveni –20 oC līdz 190 oC (–4 oF līdz 374 oF) temperatūrā. Šī plūsma var saturēt 10 tilp. % un vairāk benzola |

265–199–0 | 3G | 64742–95–6 |

Solventnafta, vieglā aromātiskā frakcija Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot aromātiskās plūsmas. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C8 – C10 un vārās aptuveni 135 oC līdz 210 oC (275 oF līdz 410 oF) temperatūrā |

268–618–5 | 3G | 68131–49–7 |

Aromātiskie ogļūdeņraži, C6–10, pēc apstrādes ar skābi, neitralizēti |

270–725–7 | 3G | 68477–34–9 |

Destilāti (naftas), C3–5, bagāti ar 2–metil–2–butēnu Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot ogļūdeņražus, parasti ar oglekļa atomu skaitu C3 – C5. Sastāv no piesātinātiem un nepiesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C3 – C5, galvenokārt, 2–metil–2–butēna |

270–735–1 | 3G | 68477–50–9 |

Destilāti (naftas), polimerizēti naftas destilāti pēc tvaika krekinga, C5–12 frakcija Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot polimerizētus naftas destilātus pēc tvaika krekinga. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C5 – C12 |

270–736–7 | 3G | 68477–53–2 |

Destilāti (naftas), pēc tvaika krekinga, C5–12 frakcija Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot tvaika krekinga procesa produktus. Sastāv no nepiesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pamatā C5 – C12 |

270–738–8 | 3G | 68477–55–4 |

Destilāti (naftas), pēc tvaika krekinga, C5–10 frakcija, sajaukti ar vieglā ligroīna pēc tvaika krekinga C5 |

270–741–4 | 3G | 68477–61–2 |

Ekstrakti (naftas), iegūti ar aukstu skābi, C4–6 Komplekss organisko savienojumu maisījums, ko iegūst, ekstrahējot ar aukstu skābi piesātinātus un nepiesātinātus alifātiskos ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu C5 – C6, galvenokārt, pentānus un amilēnus. Sastāv no piesātinātiem un nepiesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pamatā C4 – C6, galvenokārt C5 |

270–771–8 | 3G | 68477–89–4 |

Destilāti (naftas), depentanizatora augšas destilāti Komplekss organisko savienojumu maisījums, ko iegūst no gāzes plūsmas pēc katalītiskā krekinga. Sastāv no alifātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pamatā C4 – C6 |

270–791–7 | 3G | 68478–12–6 |

Atlikumi (naftas), butāna atdestilēšanas kolonnas kuba atlikums Komplekss atlikums no butāna plūsmas destilācijas. Sastāv no alifātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pamatā C4 – C6 |

270–795–9 | 3G | 68478–16–0 |

Gudrons (nafta) no izobutāna atdestilēšanas kolonnas Komplekss atlikums no butāna – butilēna plūsmas destilācijas. Sastāv no alifātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pamatā C4 – C6 |

271–138–9 | 3G | 68516–20–1 |

Ligroīns, vidēji aromātisks pēc tvaika krekinga Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot tvaika krekinga procesa produktus. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C7 – C12 un vārās aptuveni 130 oC līdz 220 oC (266 oF līdz 428 oF) temperatūrā |

271–262–3 | 3G | 68527–21–9 |

Rūpnieciskais ligroīns, pēc apstrādes ar balinošiem māliem Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot rūpniecisko ligroīnu ar dabīgiem vai modificētiem māliem, parasti perkolācijas procesā, lai pilnībā atbrīvotos no polāriem savienojumiem un citiem piemaisījumiem. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C4 – C11 un vārās aptuveni –20 oC līdz 220 oC (–4 oF līdz 429 oF) temperatūrā |

271–263–9 | 3G | 68527–22–0 |

Ligroīns, vieglā frakcija, pēc apstrādes ar balinošiem māliem Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot vieglo ligroīnu ar dabīgiem vai modificētiem māliem, parasti perkolācijas procesā, lai pilnībā atbrīvotos no polāriem savienojumiem un citiem piemaisījumiem. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C7 – C10 un vārās aptuveni 93 oC līdz 180 oC (200 oF līdz 356 oF) temperatūrā |

271–264–4 | 3G | 68527–23–1 |

Ligroīns, vieglā frakcija, pēc tvaika krekinga, aromātisks Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot tvaika krekinga procesa produktus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C7 – C9 un vārās aptuveni 110 oC līdz 165 oC (230 oF līdz 329 oF) temperatūrā |

271–266–5 | 3G | 68527–26–4 |

Ligroīns, vieglā frakcija, pēc tvaika krekinga, nesatur benzolu Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot tvaika krekinga procesa produktus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C4 – C12 un vārās aptuveni 80 oC līdz 218 oC (176 oF līdz 424 oF) temperatūrā |

271–726–5 | 3G | 68606–10–0 |

Benzīns, pēc pirolīzes, debutanizatora kuba atlikums Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, frakcionējot depropanizatora kuba atlikumu. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C5 |

272–206–0 | 3G | 68783–66–4 |

Ligroīns, vieglā frakcija, attīrīts no sēra Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, attīrot no sēra naftas destilātu , lai konvertētu merkaptānus un atbrīvotos no skābju piemaisījumiem. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem un nepiesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C3 – C6 un vārās aptuveni –20 oC līdz 100 oC (–4 oF līdz 212 oF) temperatūrā |

272–896–3 | 3G | 68919–39–1 |

Dabasgāzes kondensāti Komplekss ogļūdeņražu maisījums, kas izdalās un/ vai kondensējas pārvadāšanas laikā un uzkrājas rezervuāru augšdaļā un/ vai ražošanas vadu, savācējvadu, pārvadu, sadales vadu iekšienē, skruberos u.tml. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C2 – C8 |

285–510–3 | 3G | 85116–59–2 |

Ligroīns, vieglā frakcija pēc katalītiskā riforminga, frakcija nesatur aromātisko savienojumus Komplekss ogļūdeņražu maisījums, kas paliek pēc aromātisko savienojumu atdestilēšanas no vieglā ligroīna pēc katalītiskā riforminga selektīvā absorbcijas procesā. Sastāv galvenokārt no alkāniem un cikliskiem savienojumiem ar oglekļa atomu skaitu C5 – C8 un vārās aptuveni 66 oC līdz 121 oC (151 oF līdz 250 oF) temperatūrā |

289–220–8 | 3G | 86290–81–5 |

Benzīns Komplekss ogļūdeņražu maisījums, kas sastāv galvenokārt no parafīniem, cikloparafīniem, aromātiskajiem ogļūdeņražiem un olefīniem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C6 un vārās aptuveni 30 oC līdz 260 oC (86 oF līdz 500 oF) temperatūrā |

292–698–0 | 3G | 90989–42–7 |

Aromātiskie ogļūdeņraži, C7–8, dealkilēšanas produkti, destilācijas atlikumi |

295–298–4 | 3G | 91995–38–9 |

Ogļūdeņraži, C4–6, vieglā frakcija no depentanizatora, pēc hidroapstrādes Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā frakcijas sākumu no depentanizatora kolonnas pirms aromātisko izejvielu apstrādes ar ūdeņradi. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C4 – C6 un vārās aptuveni 25 oC līdz 40 oC (77 oF līdz 104 oF) temperatūrā |

295–302–4 | 3G | 91995–41–4 |

Destilāti (naftas), nafta pēc tvaika krekinga spirālē, bagāta ar C5 Komplekss organisko savienojumu maisījums, ko iegūst, destilējot naftu pēc tvaika krekinga spirālē. Sastāv no pamatā no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pamatā C4 – C6, galvenokārt, C5 |

295–331–2 | 3G | 91995–68–5 |

Ekstrakti (naftas), ekstrahēta ligroīna vieglā frakcija pēc katalītiskā riforminga Komplekss organisko savienojumu maisījums, ko iegūst, ekstrahējot ar šķīdinātāju naftas frakciju pēc katalītiskā riforminga. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pamatā C7 – C8 un vārās aptuveni 100 oC līdz 200 oC (212 oF līdz 392 oF) temperatūrā |

295–434–2 | 3G | 92045–53–9 |

Ligroīns, vieglā frakcija, hidrodesulfurēts, dezaromatizēts Komplekss organisko savienojumu maisījums, ko iegūst, destilējot hidrodesulfurētas un dezaromatizētas vieglā ligroīna frakcijas. Sastāv galvenokārt no C7 parafīniem un cikloparafīniem un vārās aptuveni 90 oC līdz 100 oC (194 oF līdz 212 oF) temperatūrā |

295–442–6 | 3G | 92045–60–8 |

Ligroīns, vieglā frakcija, bagāts ar C5, attīrīts no sēra Komplekss organisko savienojumu maisījums, ko iegūst no ligroīna, attīrot to no sēra, lai konvertētu merkaptānus un atbrīvotos no skābju piemaisījumiem. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pamatā C4 – C5, galvenokārt, C5, un vārās aptuveni –10 oC līdz 35 oC (14 oF līdz 95 oF) temperatūrā |

295–444–7 | 3G | 92045–62–0 |

Ogļūdeņraži, C8–11, pēc naftas krekinga, toluola frakcija Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot hidrogenētu ligroīnu pēc krekinga. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C8 – C11 un vārās aptuveni 130 oC līdz 205 oC (266 oF līdz 401 oF) temperatūrā |

295–445–2 | 3G | 92045–63–1 |

Ogļūdeņraži, C4–11, pēc naftas krekinga, nesatur aromātiskos savienojumus Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst no hidrogenēta ligroīna pēc benzolu un toluolu saturošu ogļūdeņražu frakciju un frakciju ar augstāku vārīšanās temperatūru atdalīšanas destilējot. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C4 – C11 un vārās aptuveni 30 oC līdz 205 oC (86 oF līdz 401 oF) temperatūrā |

296–028–8 | 3G | 92201–97–3 |

Ligroīns, vieglā frakcija, pēc tvaika krekinga spirālē Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, frakcionējot naftu pēc tvaika krekinga pēc reģenerācijas no tvaika krekinga spirālē. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pamatā C4 – C6, un vārās aptuveni 0 oC līdz 80 oC (32 oF līdz 176 oF) temperatūrā |

296–903–4 | 3G | 93165–19–6 |

Destilāti (naftas), bagāti ar C6 Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot naftu. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pamatā C5 – C7, bagāts ar C6, un galvenokārt, C5 un vārās aptuveni 60 oC līdz 70 oC (140 oF līdz 158 oF) temperatūrā |

302–639–3 | 3G | 94114–03–1 |

Benzīns, pēc pirolīzes, hidrogenēts Destilācijas frakcija no pirolizēta benzīna hidrogenēšanas, kas vārās aptuveni 20 oC līdz 200 oC (68 oF līdz 392 oF) temperatūrā |

305–750–5 | 3G | 95009–23–7 |

Destilāti (naftas), pēc tvaika krekinga, C8–12 frakcija, vieglie destilāti Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot naftas pēc tvaika krekinga polimerizētu C8 – C12 naftas destilāta frakciju. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pamatā C8 – C12 |

308–261–5 | 3G | 97926–43–7 |

Ekstrakti (naftas), ligroīna smagās frakcijas, pēc apstrādes ar māliem Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot ligroīna smagās frakcijas naftas ekstraktu ar balinošiem māliem. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pamatā C6 – C10 un vārās aptuveni 80 oC līdz 180 oC (175 oF līdz 256 oF) temperatūrā |

308–713–1 | 3G | 98219–46–6 |

Ligroīns, vieglā frakcija pēc tvaika krekinga, nesatur benzolu, pēc termiskas apstrādes Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot un destilējot vieglo ligroīnu pēc tvaika krekinga, no kura atdalīts benzols. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pamatā C7 – C12 un vārās aptuveni 95 oC līdz 200 oC (203 oF līdz 392 oF) temperatūrā |

308–714–7 | 3G | 98219–47–7 |

Ligroīns, vieglā frakcija pēc tvaika krekinga, pēc termiskas apstrādes Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot un destilējot vieglo ligroīnu pēc tvaika krekinga. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pamatā C5 – C6 un vārās aptuveni 35 oC līdz 80 oC (95 oF līdz 176 oF) temperatūrā |

309–862–5 | 3G | 101316–56–7 |

Destilāti (naftas), C7–9 frakcija, bagāta ar C8, hidrodesulfurēta un dezaromatizēta Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot naftas vieglo frakciju, kas ir hidrodesulfurēta un dezaromatizēta. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pamatā C7 – C9, galvenokārt C9 parafīniem un cikloparafīniem, kas vārās aptuveni 120 oC līdz 130 oC (248 oF līdz 266 oF) temperatūrā |

309–870–9 | 3G | 101316–66–9 |

Ogļūdeņraži, C6–8, hidrogenēti un dezaromatizēti sorbējot, rafinēšana ar toluolu Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst no ogļūdeņražu frakcijas no benzīna pēc krekinga, apstrādājot ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē un sorbējot ar toluolu. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C6 – C8 un vārās aptuveni 80 oC līdz 135 oC (176 oF līdz 275 oF) temperatūrā |

309–976–5 | 3G | 101795–01–1 |

Ligroīna vieglā frakcija, attīrīts no sēra Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot ligroīnu, lai onvertētu merkaptānus un atbrīvotos no skābju piemaisījumiem. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pamatā C5 – C8 un vārās aptuveni 20 oC līdz 130 oC (68 oF līdz 266 oF) temperatūrā |

310–012–0 | 3G | 102110–14–5 |

Ogļūdeņraži, C3–6, bagāti ar C5, nafta pēc tvaika krekinga Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot naftu pēc tvaika krekinga. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C3 – C6, galvenokārt, C5 |

310–013–6 | 3G | 102110–15–6 |

Ogļūdeņraži, bagāti ar C5, satur diciklopentadiēnu Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot tvaika krekinga produktus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C5 un diciklpentadiēna un vārās aptuveni 30 oC līdz 170 oC (86 oF līdz 338 oF) temperatūrā |

310–057–6 | 3G | 102110–55–4 |

Atlikumi (naftas), pēc tvaika krekinga, aromātiskie Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot tvaika krekinga vai līdzīga procesa produktus, iepriekš atdalot ļoti vieglos produktus, un atlikums līdz ar to sastāv no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C5. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C5 un vārās aptuveni 40 oC (104 oF) temperatūrā |

232–366–4 | 3H | 8008–20–6 |

Petroleja (nafta) Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot jēlnaftu. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C9 – C16 un vārās aptuveni 150 oC līdz 290 oC (320 oF līdz 554 oF) temperatūrā |

265–191–7 | 3H | 64742–88–7 |

Solventnafta (nafta), vidēji alifātiska frakcija Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot jēlnaftu vai dabīgo benzīnu. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C9 – C12 un vārās aptuveni 140 oC līdz 220 oC (284 oF līdz 428 oF) temperatūrā |

265–200–4 | 3H | 64742–96–7 |

Solventnafta (nafta), smaga alifātiska frakcija Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot jēlnaftu vai dabīgo benzīnu. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C11 – C16 un vārās aptuveni 190 oC līdz 290 oC (374 oF līdz 554 oF) temperatūrā |

295–418–5 | 3H | 92045–37–9 |

Petroleja (nafta), frakcija ar lielu vārīšanās diapazonu Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā ogļūdeņražu kurināmā frakciju ar lielu vārīšanās diapazonu, kas ņemta no destilācijas pie atmosfēras spiediena un vārās aptuveni 70 oC līdz 220 oC (158 oF līdz 428 oF) temperatūrā |

265–194–3 | 3I | 64742–91–2 |

Destilāti (naftas), pēc tvaika krekinga Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot tvaika krekinga procesa produktus. Sastāv galvenokārt no nepiesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C7 – C16 un vārās aptuveni 90 oC līdz 290 oC (190 oF līdz 554 oF) temperatūrā |

270–728–3 | 3I | 68477–39–4 |

Destilāti (naftas), destilāti bez vieglajām frakcijām pēc tvaika krekinga, C8–10 frakcija Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot destilātu bez vieglajām frakcijām pēc tvaika krekinga. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C8 – C10 |

270–729–9 | 3I | 68477–40–7 |

Destilāti (naftas), destilāti bez vieglajām frakcijām pēc tvaika krekinga, C10–12 frakcija Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot destilātu bez vieglajām frakcijām pēc tvaika krekinga. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C10 – C12 |

270–737–2 | 3I | 68477–54–3 |

Destilāti (naftas), pēc tvaika krekinga, C8–12 frakcija Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot tvaika krekinga procesa produktus. Sastāv galvenokārt no nepiesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C8 – C12 |

285–507–7 | 3I | 85116–55–8 |

Petroleja (nafta), hidrodesulfurēta pēc termiskā krekinga Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst frakcionējot hidrodesulfurētu termiskā krekinga destilātu. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C8 – C16 un vārās aptuveni 120 oC līdz 283 oC (284 oF līdz 541 oF) temperatūrā |

292–621–0 | 3I | 90640–98–5 |

Aromātiskie ogļūdeņraži, C&EGT:10, pēc tvaika krekinga, pēc hidroapstrādes Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot tvaika krekinga procesa produktus apstrādājot ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C10 un vārās aptuveni 150 oC līdz 320 oC (302 oF līdz 608 oF) temperatūrā |

292–637–8 | 3I | 90641–13–7 |

Ligroīns, pēc tvaika krekinga, pēc hidroapstrādes, C9–10, bagāts ar aromātiskiem savienojumiem Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot tvaika krekinga procesa produktus, vēlāk apstrādājot ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C9 – C10 un vārās aptuveni 140 oC līdz 200 oC (284 oF līdz 392 oF) temperatūrā |

309–881–9 | 3I | 101316–80–7 |

Solventnafta (nafta), smaga, alifātiska, pēc hidrokrekinga Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot aromātiskās plūsmas. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C9 – C16 un vārās aptuveni 165 oC līdz 290 oC (330 oF līdz 554 oF) temperatūrā |

265–074–0 | 3J | 64741–73–7 |

Destilāti (naftas), alkilātu Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot produktus, kas rodas izobutāna reakcijā ar monoolefīniem ar oglekļa atomu skaitu C3 – C5. Sastāv galvenokārt no sazarotas ķēdes piesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C11 – C17 un vārās aptuveni 205 oC līdz 320 oC (401 oF līdz 608 oF) temperatūrā |

265–099–7 | 3J | 64741–98–6 |

Ekstrakti (naftas), ekstrahēti no smagā ligroīna Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā ekstraktu ekstrakcijas procesā. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C7 – C12 un vārās aptuveni 90 oC līdz 220 oC (194 oF līdz 428 oF) temperatūrā |

265–132–5 | 3J | 64742–31–0 |

Destilāti, vieglās frakcijas, pēc ķīmiskas neitralizācijas Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot skābās sastāvdaļas. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C9 – C16 un vārās aptuveni 150 oC līdz 290 oC (302 oF līdz 554 oF) temperatūrā |

265–149–8 | 3J | 64742–47–8 |

Destilāti, vieglās frakcijas, pēc hidroapstrādes Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot naftas frakciju ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C9 – C16 un vārās aptuveni 150 oC līdz 290 oC (302 oF līdz 554 oF) temperatūrā |

265–184–9 | 3J | 64742–81–0 |

Petroleja (nafta), pēc hidrodesulfurēšanas Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst no naftas, apstrādājot ar ūdeņradi, lai pārvērstu organisko sēru sērūdeņradī, kuru pēc tam aizvada prom. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C9 – C16 un vārās aptuveni 150 oC līdz 290 oC (302 oF līdz 554 oF) temperatūrā |

265–198–5 | 3J | 64742–94–5 |

Solventnafta (nafta), smaga, aromātiska Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot aromātiskās plūsmas. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C9 – C16 un vārās aptuveni 165 oC līdz 290 oC (330 oF līdz 554 oF) temperatūrā |

269–778–9 | 3J | 68333–23–3 |

Ligroīns, smagā frakcija, no koksa iekārtas Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot šķidrā koksa produktus. Sastāv galvenokārt no nepiesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C6 – C15 un vārās aptuveni 157 oC līdz 288 oC (315 oF līdz 550 oF) temperatūrā |

285–508–2 | 3J | 85116–57–0 |

Ligroīns, smagā frakcija, hidrodesulfurēts pēc katalītiskā riforminga, aromātiskā frakcija Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, frakcionējot hidrodesulfurētu naftu pēc katalītiskā riforminga. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C7 – C13 un vārās aptuveni 98 oC līdz 218 oC (208 oF līdz 424 oF) temperatūrā |

294–799–5 | 3J | 91770–15–9 |

Petroleja (nafta), attīrīta no sēra Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst no naftas destilāta, attīrot no sēra, lai konvertētu merkaptānus un atbrīvotos no skābju piemaisījumiem. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C9 – C16 un vārās aptuveni 130 oC līdz 290 oC (266 oF līdz 554 oF) temperatūrā |

295–416–4 | 3J | 92045–36–8 |

Petroleja (nafta), attīrīta ekstrahējot un no sēra Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst no naftas destilāta, ekstrahējot ar šķīdinātāju un attīrot no sēra, un kas vārās aptuveni 150 oC līdz 260 oC (302 oF līdz 500 oF) temperatūrā |

297–854–1 | 3J | 93763–35–0 |

Ogļūdeņraži, C9–16, pēc hidroapstrādes un dezaromatizēti Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā šķīdinātājus, kurus iepriekš apstrādā ar ūdeņradi, lai katalītiski hidrogenējot aromātiskos savienojumus pārvērstu par naftēniem |

307–033–2 | 3J | 97488–94–3 |

Petroleja (nafta), attīrīta ekstrahējot, pēc hidrodesulfurēšanas |

309–864–6 | 3J | 101316–58–9 |

Vidējie rūpnieciskie destilāti (naftas), hidrodesulfurēti, koksa Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, katalītiski desulfurējot naftas frakciju. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C10 – C13 un vārās aptuveni 175 oC līdz 220 oC (347 oF līdz 428 oF) temperatūrā |

309–882–4 | 3J | 101316–81–8 |

Solventnafta (nafta), vidēja, rūpnieciska, desulfurēta, koksa Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, frakcionējot hidrodesulfurētu koksa destilātu. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C8 – C16 un vārās aptuveni 120 oC līdz 283 oC (248 oF līdz 541 oF) temperatūrā |

309–884–5 | 3J | 101316–82–9 |

Solventnafta (nafta), vidēja, pēc hidrodesulfurēšanas Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, katalītiski hidrodesulfurējot naftas frakciju. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C10 – C13 un vārās aptuveni 175 oC līdz 220 oC (347 oF līdz 428 oF) temperatūrā |

309–944–0 | 3J | 101631–19–0 |

Petroleja (nafta), apstrād`ta ar ūdeņradi Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst no naftas destilāta, pēc tam apstrādājot ar ūdeņradi. Sastāv galvenokārt no alkāniem, cikloalkāniem un alkilbenzoliem ar oglekļa atomu skaitu C12 – C14 un vārās aptuveni 230 oC līdz 270 oC (446 oF līdz 518 oF) temperatūrā |

265–043–1 | 4A | 64741–43–1 |

Gāzeļļas (nafta), destilāti Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot jēlnaftu. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C11 – C21 un vārās aptuveni 230 oC līdz 270 oC (446 oF līdz 518 oF) temperatūrā |

265–044–7 | 4A | 64741–44–2 |

Destilāti (nafta), vidējās frakcijas Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot jēlnaftu. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C11 – C20 un vārās aptuveni 205 oC līdz 345 oC (401 oF līdz 653 oF) temperatūrā |

272–341–5 | 4A | 68814–87–9 |

Destilāti (nafta), rūpnieciskie, vidējās frakcijas Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot jēlnaftu. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C9 – C25 un vārās aptuveni 150 oC līdz 400 oC (320 oF līdz 752 oF) temperatūrā |

272–817–2 | 4A | 68915–96–8 |

Destilāti (nafta), smagās frakcijas Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot jēlnaftu. Vārās aptuveni 288 oC līdz 471 oC (550 oF līdz 880 oF) temperatūrā |

272–818–8 | 4A | 68915–97–9 |

Destilāti (nafta), ar augstu vārīšanās temperatūru Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot jēlnaftu. Vārās aptuveni 282 oC līdz 349 oC (540 oF līdz 752 oF) temperatūrā |

294–454–9 | 4A | 91722–55–3 |

Destilāti (nafta), ar šķīdinātāju deparafinēts destilāts Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, atdalot normālos parafīnus no naftas frakcijas ar šķīdinātāja kristālu. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C11 – C20 un vārās aptuveni 205 oC līdz 345 oC (401 oF līdz 653 oF) temperatūrā |

295–528–3 | 4A | 92062–14–1 |

Solventnafta (nafta), smagās frakcijas Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot naftu. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C10 – C20 un vārās aptuveni 185 oC līdz 210 oC (365 oF līdz 410 oF) temperatūrā |

296–468–0 | 4A | 92704–36–4 |

Gāzeļļa (nafta), destilāts, pēc apstrādes ar māliem Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot naftas frakciju ar dabīgiem vai modificētiem māliem tiešā kontaktā vai perkolācijas procesā, lai atdalītu polāro savienojumu zīmes un piemaisījumus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C10 – C25 un vārās aptuveni 160 oC līdz 410 oC (320 oF līdz 770 oF) temperatūrā |

265–060–4 | 4B | 64741–59–9 |

Destilāti (nafta), vieglās frakcijas, pēc katalītiskā krekinga Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot katalītiskā krekinga procesa produktus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C9 – C25 un vārās aptuveni 150 oC līdz 400 oC (302 oF līdz 752 oF) temperatūrā. Satur relatīvi lielu daļu biciklisko aromātisko ogļūdeņražu |

265–062–5 | 4B | 64741–60–2 |

Destilāti (nafta), vidējās frakcijas, pēc katalītiskā krekinga Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot katalītiskā krekinga procesa produktus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C11 – C30 un vārās aptuveni 205 oC līdz 450 oC (401 oF līdz 842 oF) temperatūrā. Satur relatīvi lielu daļu triciklisko aromātisko ogļūdeņražu |

265–078–2 | 4B | 64741–77–1 |

Destilāti (nafta), vieglās frakcijas, pēc hidrokrekinga Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot hidrokrekinga procesa produktus. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C10 – C18 un vārās aptuveni 160 oC līdz 320 oC (320 oF līdz 608 oF) temperatūrā |

265–084–5 | 4B | 64741–82–8 |

Destilāti (nafta), vieglās frakcijas, pēc katalītiskā krekinga Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot termiskā krekinga procesa produktus. Sastāv galvenokārt no nepiesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C10 – C22 un vārās aptuveni 160 oC līdz 370 oC (320 oF līdz 698 oF) temperatūrā |

269–781–5 | 4B | 68333–25–5 |

Destilāti (nafta), vieglās frakcijas, hidrodesulfurēti, pēc katalītiskā krekinga Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot vieglos destilātus pēc katalītiskā krekinga ar ūdeņradi, lai pārvērstu organisko sēru par sērūdeņradi, ko aizvada prom. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C9 – C25 un vārās aptuveni 150 oC līdz 400 oC (302 oF līdz 752 oF) temperatūrā. Satur relatīvi lielu daļu biciklisko aromātisko ogļūdeņražu |

270–662–5 | 4B | 68475–80–9 |

Destilāti (nafta), vieglās frakcijas, pēc tvaika krekinga Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, atkārtoti destilējot tvaika krekinga procesa produktus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C10 – C18 |

270–727–8 | 4B | 68477–38–3 |

Destilāti (nafta), pēc atkārtota tvaika krekinga Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot atkārtota tvaika krekinga procesa destilātu un/ vai tā frakcionēšanas produktus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C10 līdz polimēriem ar zemu molekulmasu |

271–260–2 | 4B | 68527–18–4 |

Gāzeļļa (nafta), pēc tvaika krekinga Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot tvaika krekinga procesa produktus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C9 un vārās aptuveni 205 oC līdz 400 oC (400 oF līdz 752 oF) temperatūrā |

285–505–6 | 4B | 85116–53–6 |

Destilāti (nafta), vidējās frakcijas, hidrodesulfurēti, pēc termiskā krekinga Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, frakcionējot hidrodesulfurētus destilātu krājumus pēc termiskā krekinga. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C11 – C25 un vārās aptuveni 205 oC līdz 400 oC (401 oF līdz 752 oF) temperatūrā |

295–411–7 | 4B | 92045–29–9 |

Gāzeļļa (nafta), pēc termiskā krekinga, pēc hidrodesulfurēšanas |

295–514–7 | | 92062–00–5 |

Atlikumi (nafta), vidējās frakcijas, hidrogenēts ligroīns pēc tvaika krekinga Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā atlikuma frakciju, destilējot ar ūdēnradi apstrādātu naftu pēc tvaika krekinga. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem, kas vārās aptuveni 200 oC līdz 350 oC (392 oF līdz 662 oF) temperatūrā |

295–517–3 | 4B | 92062–04–9 |

Atlikumi (nafta), no ligroīna pēc tvaika krekinga destilācijas Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā kolonnas kuba atlikumu , atdalot izejošo frakciju no ligroīna pēc tvaika krekinga augstā temperatūrā. Vārās aptuveni 147 oC līdz 300 oC (297 oF līdz 572 oF) temperatūrā un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti 18 cst 50 oC temperatūrā |

295–991–1 | 4B | 92201–60–0 |

Destilāti (nafta), vieglās frakcijas pēc katalītiskā krekinga, termiski noārdīti Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot katalītiskā krekinga procesa produktus, kurus lieto kā šķidro siltumnesēju. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem, kas vārās aptuveni 190 oC līdz 340 oC (374 oF līdz 644 oF) temperatūrā. Šī plūsma var, iespējams, saturēt organiskos sēra savienojumus |

297–905–8 | 4B | 93763–85–0 |

Atlikumi (nafta), nafta pēc tvaika krekinga spirālē Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot naftu pēc tvaika krekinga spirālē, un kas vārās aptuveni 150 oC līdz 350 oC (302 oF līdz 662 oF) temperatūrā |

307–662–2 | 4B | 97675–88–2 |

Ogļūdeņraži, C16–20, destilāts pēc hidrokrekinga, nesatur parafīnus Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, ekstrahējot destilācijas atlikumu no parafīnu destilāta pēc hidrokrekinga. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C16 – C20 un vārās aptuveni 360 oC līdz 500 oC (680 oF līdz 932 oF) temperatūrā. Rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti 4.5 cst 100 oC (212 oF) temperatūrā |

308–278–8 | 4B | 97926–59–5 |

Gāzeļļa (nafta), vieglā vakuumfrakcija, pēc termiskā krekinga, pēc hidrodesulfurēšanas Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, katalītiski desulfurējot naftas vieglās vakuumfrakcijas pēc termiskā krekinga. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C14 – C20 un vārās aptuveni 270 oC līdz 370 oC (518 oF līdz 698 oF) temperatūrā |

309–865–1 | 4B | 101316–59–0 |

Destilāti (nafta), vidējās koksa frakcijas, hidrodesulfurēti Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, frakcionējot hidrodesulfurētus koksa destilātu krājumus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C12 – C21 un vārās aptuveni 200 oC līdz 360 oC (392 oF līdz 680 oF) temperatūrā |

309–939–3 | 4B | 101631–14–5 |

Destilāti (nafta), smagās frakcijas, pēc tvaika krekinga Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot smagos atlikumu pēc tvaika krekinga. Sastāv galvenokārt no lielā mērā alkilētiem smagiem aromātiskiem ogļūdeņražiem un vārās aptuveni 250 oC līdz 400 oC (482 oF līdz 752 oF) temperatūrā |

265–049–4 | 5A | 64741–49–7 |

Kondensāti (naftas), no vakuumkolonnas Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā zemāko virstošo plūsmu, vakuumā destilējot jēlnaftas atlikumu pēc destilācijas pie atmosfēras spiediena. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C12 – C25 un vārās aptuveni 205 oC līdz 400 oC (401 oF līdz 752 oF) temperatūrā |

265–059–9 | 5A | 64741–58–8 |

Gāzeļļa (nafta), vieglā vakuumfrakcija Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, vakuumā destilējot jēlnaftas atlikumu pēc destilācijas pie atmosfēras spiediena. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C13 – C30 un vārās aptuveni 230 oC līdz 450 oC (446 oF līdz 842 oF) temperatūrā |

265–190–1 | 5A | 64742–87–6 |

Gāzeļļa (nafta), pēc hidrodesulfurēšanas vieglā vakuumfrakcija Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst katalītiskā hidrodesulfurēšanas procesā. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C13 – C30 un vārās aptuveni 230 oC līdz 450 oC (446 oF līdz 842 oF) temperatūrā |

295–407–5 | 5A | 92045–24–4 |

Gāzeļļa (nafta), ar ūdeņradi apstrādāta vieglā vakuumfrakcija Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot gāzeļļas vieglo vakuumfrakciju ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C13 – C30 un vārās aptuveni 230 oC līdz 450 oC (446 oF līdz 842 oF) temperatūrā |

295–408–0 | 5A | 92045–26–6 |

Gāzeļļa (nafta), ar ūdeņradi apstrādāta vieglā vakuumfrakcija Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, no naftas destilāta ekstrahējot vakuumā aizvadot parafīnus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C20 – C30. Rezultātā iegūst eļļu ar viskozitāti 20 – 25 cst 40 oC temperatūrā |

295–409–6 | 5A | 92045–27–7 |

Gāzeļļa (nafta), ekstrahēta vakuumā Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā rafinātu, ekstrahējot ar šķīdinātāju. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C13 – C30 un vārās aptuveni 230 oC līdz 450 oC (446 oF līdz 842 oF) temperatūrā |

307–750–0 | 5A | 97722–01–5 |

Gāzeļļa (nafta), naftēnu naftas vieglā vakuumfrakcija Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot vakuumā naftēnu jēlnaftu. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C13 – C27 un vārās aptuveni 240 oC līdz 400 oC (464 oF līdz 752 oF) temperatūrā. Rezultātā iegūst eļļu ar viskozitāti 9.5 cst 40 oC temperatūrā |

307–754–2 | 5A | 97722–05–9 |

Ogļūdeņraži, C16–20, hidroattīrīts destilāts, destilācijas vieglās vakuumfrakcijas Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā pirmo frakciju, vakuumā destilējot izejošās frakcijas no katalītiski hidroattīrīta destilāta ar viskozitāti 2 cst 100 oC (212 oF) temperatūrā. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C16 – C20 un vārās aptuveni 290 oC līdz 350 oC (554 oF līdz 662 oF) temperatūrā |

307–756–3 | 5A | 97722–07–1 |

Ogļūdeņraži, C11–17, vidējās naftēnu frakcijas Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, vakuumā destilējot naftēnu destilātu ar viskozitāti 2.2 cst 40 oC (104 oF) temperatūrā. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C11 – C17 un vārās aptuveni 200 oC līdz 300 oC (392 oF līdz 572 oF) temperatūrā |

309–693–7 | 5A | 100684–22–8 |

Gāzeļļa (nafta), vieglā vakuumfrakcija, apstrādāta ar ogli Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot gāzeļļas vieglās vakuumfrakcijas ar aktīvo ogli, lai atdalītu polāros komponentus un piemaisījumus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C13 – C30 |

309–694–2 | 5A | 100684–23–9 |

Gāzeļļa (nafta), vieglā vakuumfrakcija, apstrādāta ar māliem Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot gāzeļļas vieglās vakuumfrakcijas ar balinošiem māliem, lai atdalītu polāros komponentus un piemaisījumus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C13 – C30 |

265–088–7 | 5B | 64741–86–2 |

Destilāti, vidējās frakcijas, attīrīti no sēra Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, attīrot naftas destilātu no sēra, lai pārvērstu merkaptānus un atbrīvotos no skābju piemaisījumiem. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C9 – C20 un vārās aptuveni 150 oC līdz 345 oC (302 oF līdz 653 oF) temperatūrā |

265–092–9 | 5B | 64741–90–8 |

Gāzeļļa (nafta), ekstrahēta Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā rafinātu ekstrakcijas procesā. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C11 – C25 un vārās aptuveni 205 oC līdz 400 oC (401 oF līdz 752 oF) temperatūrā |

265–093–4 | 5B | 64741–91–9 |

Destilāti (naftas), vidējie ekstrakti Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā rafinātu ekstrakcijas procesā. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C9 – C20 un vārās aptuveni 150 oC līdz 345 oC (302 oF līdz 653 oF) temperatūrā |

265–112–6 | 5B | 64742–12–7 |

Gāzeļļa (nafta), pēc apstrādes ar skābi Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā rafinātu, apstrādājot ar sērskābi. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C13 – C25 un vārās aptuveni 230 oC līdz 400 oC (446 oF līdz 752 oF) temperatūrā |

265–113–1 | 5B | 64742–13–8 |

Destilāti (naftas), vidējās frakcijas, pēc apstrādes ar skābi Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā rafinātu, apstrādājot ar sērskābi. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C11 – C20 un vārās aptuveni 205 oC līdz 345 oC (401 oF līdz 653 oF) temperatūrā |

264–114–7 | 5B | 64742–14–9 |

Destilāti (naftas), vieglās frakcijas, pēc apstrādes ar skābi Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā rafinātu, apstrādājot ar sērskābi. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C9 – C16 un vārās aptuveni 150 oC līdz 290 oC (302 oF līdz 554 oF) temperatūrā |

265–129–9 | 5B | 64742–29–6 |

Gāzeļļa (naftas), pēc ķīmiskas neitralizēšanas Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, veicot apstrādi, lai atdalītu skābās sastāvdaļas. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C13 – C25 un vārās aptuveni 230 oC līdz 400 oC (446 oF līdz 752 oF) temperatūrā |

265–130–4 | 5B | 64742–30–9 |

Destilāti (naftas), vidējās frakcijas pēc ķīmiskas neitralizēšanas Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, veicot apstrādi, lai atdalītu skābās sastāvdaļas. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C11 – C20 un vārās aptuveni 205 oC līdz 345 oC (401 oF līdz 653 oF) temperatūrā |

265–139–3 | 5B | 64742–38–7 |

Destilāti (naftas), vidējās frakcijas pēc apstrādes ar māliem Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot naftas frakciju ar dabīgiem vai modificētiem māliem, lai atdalītu polāro komponentu zīmes un piemaisījumus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C9 – C20 un vārās aptuveni 150 oC līdz 345 oC (302 oF līdz 653 oF) temperatūrā |

265–148–2 | 5B | 64742–46–7 |

Destilāti (naftas), vidējās frakcijas pēc hidroattīrīšanas Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot naftas frakciju ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C11 – C25 un vārās aptuveni 205 oC līdz 400 oC (401 oF līdz 752 oF) temperatūrā |

265–182–8 | 5B | 64742–79–6 |

Destilāti (naftas), pēc hidrodesulfurēšanas Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot naftu ar ūdeņradi, lai pārvērstu organisko sēru par sērūdeņradi un pēc tam atdalītu. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C13 – C25 un vārās aptuveni 230 oC līdz 400 oC (446 oF līdz 752 oF) temperatūrā |

265–183–3 | 5B | 64741–80–9 |

Destilāti (naftas), vidējās frakcijas pēc hidrodesulfurēšanas Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot naftu ar ūdeņradi, lai pārvērstu organisko sēru par sērūdeņradi un pēc tam atdalītu. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C11 – C25 un vārās aptuveni 205 oC līdz 400 oC (401 oF līdz 752 oF) temperatūrā |

269–822–7 | 5B | 68334–30–5 |

Dīzeļdegviela Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot jēlnaftu. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C9 – C20 un vārās aptuveni 163 oC līdz 357 oC (325 oF līdz 675 oF) temperatūrā |

270–671–4 | 5B | 68476–30–2 |

Degvieleļļa Nr. 2 Destilēta nafta ar minimālo viskozitāti 32.6 SUS 37,7 oC (100 oF) temperatūrā un maksimālo – 37,9 SUS 37,7 oC (100 oF) temperatūrā |

270–673–5 | 5B | 68476–31–3 |

Degvieleļļa Nr. 4 Destilēta nafta ar minimālo viskozitāti 45 SUS 37,7 oC (100 oF) temperatūrā un maksimālo – 125 SUS 37,7 oC (100 oF) temperatūrā |

270–676–1 | 5B | 68476–34–6 |

Dīzeļdegviela Nr. 2 Destilēta nafta ar minimālo viskozitāti 32,6 SUS 37,7 oC (100 oF) temperatūrā un maksimālo – 40,1 SUS 37,7 oC (100 oF) temperatūrā |

270–719–4 | 5B | 68477–29–2 |

Destilāti (naftas), atlikums no katalītiskā riforminga frakcionētāja, augstu virstošs Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot atlikumu no katalītiskā riforminga frakcionētāja. Vārās aptuveni 343 oC līdz 399 oC (650 oF līdz 750 oF) temperatūrā |

270–721–5 | 5B | 68477–30–5 |

Destilāti (naftas), atlikums no katalītiskā riforminga frakcionētāja, vidēji virstošs Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot atlikumu no katalītiskā riforminga frakcionētāja. Vārās aptuveni 288 oC līdz 371 oC (550 oF līdz 700 oF) temperatūrā |

270–722–0 | 5B | 68477–31–6 |

Destilāti (naftas), atlikums no katalītiskā riforminga frakcionētāja, zemu virstošs Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot atlikumu no katalītiskā riforminga frakcionētāja. Vārās aptuveni 288 oC (550 oF) temperatūrā |

292–615–8 | 5B | 90640–93–0 |

Destilāti (naftas), vidējās frakcijas, augsta attīrīšanas pakāpe Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, veicot ar naftas frakciju šādas operācijas: filtrāciju, centrigugāciju, destilāciju pie atmosfēras spiediena, paskābināšanu, neitralizāciju un apstrādi ar māliem. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C10 – C20 |

295–294–2 | 5B | 91995–34–5 |

Destilāti (naftas), pēc katalītiskā riforminga, ar lielu smago aromātisko savienojumu koncentrāciju Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot naftas frakciju pēc katalītiskā riforminga. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C10 – C16 un vārās aptuveni 200 oC līdz 300 oC (392 oF līdz 572 oF) temperatūrā |

300–227–8 | 5B | 93924–33–5 |

Gāzeļļas, parafīnus saturošas Destilāts, ko iegūst, atkārtoti destilējot kompleksu ogļūdeņražu maisījumu, ko iegūst, destilējot izejošās frakcijas pēc dziļas parafīnu katalītiskas hidroāttīrīšanas. Vārās aptuveni 190 oC līdz 330 oC (374 oF līdz 594 oF) temperatūrā |

307–035–3 | 5B | 97488–96–5 |

Ligroīns, ekstrahēts, pēc hidrodesulfurēšanas, smagā frakcija |

307–659–6 | 5B | 97675–85–9 |

Ogļūdeņraži, C16–20, hidroattīrīts vidējais destilāts, destilācijas vieglās frakcijas Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā pirmo frakciju, vakuumā destilējot izejošās frakcijas no vidējā destilāta apstrādes ar ūdeņradi. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C16 – C20 un vārās aptuveni 290 oC līdz 350 oC (554 oF līdz 662 oF) temperatūrā. Rezultātā iegūst eļļu ar viskozitāti 2 cst 100 oC (212 oF) temperatūrā |

307–660–1 | 5B | 97675–86–0 |

Ogļūdeņraži, C12–20, hidroattīrīti parafīni, vidējais destilāts, destilācijas vieglās frakcijas Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā pirmo frakciju, vakuumā destilējot izejošās frakcijas no smago parafīnu apstrādes ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C12 – C20 un vārās aptuveni 230 oC līdz 350 oC (446 oF līdz 662 oF) temperatūrā. Rezultātā iegūst eļļu ar viskozitāti 2 cst 100 oC (212 oF) temperatūrā |

307–757–9 | 5B | 97722–08–2 |

Ogļūdeņraži, C11–17, ekstrahēti, vieglo naftēnu frakcija Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, ekstrahējot aromātiskos savienojumus no vieglo naftēnu destilāta ar viskozitāti 2.2 cst 40 oC (104 oF) temperatūrā. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C11 – C17 un vārās aptuveni 200 oC līdz 300 oC (392 oF līdz 572 oF) temperatūrā |

308–128–1 | 5B | 97862–78–7 |

Gāzeļļas, pēc hidroattīrīšanas Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, atkārtoti destilējot izejošās frakcijas no parafīnu apstrādes ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C17 – C27 un vārās aptuveni 330 oC līdz 340 oC (626 oF līdz 644 oF) temperatūrā |

309–667–5 | 5B | 100683–97–4 |

Destilāti (naftas), vieglās parafīnu frakcijas, apstrādātas ar ogli Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot naftas frakciju ar aktīvo ogli, lai atbrīvotos no polāro sastāvdaļu zīmēm un citiem piemaisījumiem. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C12 – C28 |

309–668–0 | 5B | 100683–98–5 |

Destilāti (naftas), vidējās parafīnu frakcijas, apstrādātas ar ogli Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot naftu ar aktīvo ogli, lai atbrīvotos no polāro sastāvdaļu zīmēm un citiem piemaisījumiem. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C16 – C36 |

309–669–6 | 5B | 100683–99–6 |

Destilāti (naftas), vidējās parafīnu frakcijas, apstrādātas ar māliem Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot naftu ar balinošiem māliem, lai atbrīvotos no polāro sastāvdaļu zīmēm un citiem piemaisījumiem. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C16 – C36 |

265–045–2 | 6A | 64741–45–3 |

Atlikumi (naftas), no kolonnas pie atmosfēras spiediena Komplekss atlikums no jēlnaftas destilācijas pie atmosfēras spiediena. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C20 un vārās aptuveni virs 350 oC (662 oF) temperatūrā. Šī plūsma, domājams, satur 5 masas % vai vairāk aromātisko ogļūdeņražu ar 4 līdz 6 kondensētiem gredzeniem |

265–058–3 | | 64741–57–7 |

Gāzeļļas (naftas), smagās vakuumfrakcijas Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, vakuumā destilējot atlikumu no jēlnaftas destilācijas pie atmosfēras spiediena. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C20 – C50 un vārās aptuveni 350 oC – 600 oC (662 oF – 1112 oF) temperatūrā. Šī plūsma, domājams, satur 5 masas % vai vairāk aromātisko ogļūdeņražu ar 4 līdz 6 kondensētiem gredzeniem |

265–063–0 | 6A | 64741–61–3 |

Destilāti (naftas), smagās frakcijas pēc katalītiskā krekinga Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot katalītiskā krekinga procea produktus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C15 – C35 un vārās aptuveni 260 oC – 500 oC (500 oF – 932 oF) temperatūrā. Šī plūsma, domājams, satur 5 masas % vai vairāk aromātisko ogļūdeņražu ar 4 līdz 6 kondensētiem gredzeniem |

265–064–6 | 6A | 64741–62–4 |

Dzidrinātas naftas (naftas), pēc katalītiskā krekinga Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā atlikumfrakciju, destilējot katalītiskā krekinga procea produktus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C20 un vārās aptuveni 350 oC (662 oF) temperatūrā. Šī plūsma, domājams, satur 5 masas % vai vairāk aromātisko ogļūdeņražu ar 4 līdz 6 kondensētiem gredzeniem |

265–069–3 | 6A | 64741–67–9 |

Atlikumi (naftas), no katalītiskā riforminga frakcionētāja Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā atlikumfrakciju, destilējot katalītiskā riforminga procesa produktus. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C10 – C25 un vārās aptuveni 160 oC – 400 oC (320 oF – 725 oF) temperatūrā. Šī plūsma, domājams, satur 5 masas % vai vairāk aromātisko ogļūdeņražu ar 4 līdz 6 kondensētiem gredzeniem |

265–076–1 | 6A | 64741–75–9 |

Atlikumi (naftas), pēc hidrokrekinga Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā atlikumfrakciju, destilējot hidrokrekinga procesa produktus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C20 vārās aptuveni virs 350 oC (662 oF) temperatūrā |

265–081–9 | 6A | 64741–80–6 |

Atlikumi (naftas), pēc termiskā krekinga Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā atlikumfrakciju, destilējot termiskā krekinga procesa produktus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C20 vārās aptuveni virs 350 oC (662 oF) temperatūrā. Šī plūsma, domājams, satur 5 masas % vai vairāk aromātisko ogļūdeņražu ar 4 līdz 6 kondensētiem gredzeniem |

265–082–4 | 6A | 64741–81–7 |

Destilāti (naftas), smagās frakcijas pēc termiskā krekinga Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot termiskā krekinga procesa produktus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C15 – C36 un vārās aptuveni 260 oC – 480 oC (500 oF – 896 oF) temperatūrā. Šī plūsma, domājams, satur 5 masas % vai vairāk aromātisko ogļūdeņražu ar 4 līdz 6 kondensētiem gredzeniem |

265–162–9 | 6A | 64742–59–2 |

Gāzeļļas (naftas), pēc hidroattīrīšanas vakuumā Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājo naftas frakciju ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C13 – C50 un vārās aptuveni 230 oC – 600 oC (446 oF – 1112 oF) temperatūrā. Šī plūsma, domājams, satur 5 masas % vai vairāk aromātisko ogļūdeņražu ar 4 līdz 6 kondensētiem gredzeniem |

265–181–2 | 6A | 64742–78–5 |

Atlikumi (naftas), hidrodesulfurēti kolonnā pie atmosfēras spiediena Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot mazutu no atmosfēras kolonnas ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē, lai, pirmkārt, atbrīvotos no organiskā sēra savienojumiem. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C20 un vārās aptuveni virs 350 oC (662 oF) temperatūrā. Šī plūsma, domājams, satur 5 masas % vai vairāk aromātisko ogļūdeņražu ar 4 līdz 6 kondensētiem gredzeniem |

265–189–6 | 6A | 64742–86–5 |

Gāzeļļas (naftas), pēc hidrodesulfurēšanas, smagās vakuumfrakcijas Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst pēc katalītiska hidrodesulfurēšanas procesa. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C20 – C50 un vārās aptuveni 350 oC – 600 oC (662 oF – 1112 oF) temperatūrā. Šī plūsma, domājams, satur 5 masas % vai vairāk aromātisko ogļūdeņražu ar 4 līdz 6 kondensētiem gredzeniem |

265–193–8 | 6A | 64742–90–1 |

Atlikumi (naftas), pēc tvaika krekinga Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā atlikumfrakciju, destilējot tvaika krekinga procesa produktus (ietverot tvaika krekingu etilēna ražošanai). Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C14 vārās aptuveni virs 260 oC (500 oF) temperatūrā. Šī plūsma, domājams, satur 5 masas % vai vairāk aromātisko ogļūdeņražu ar 4 līdz 6 kondensētiem gredzeniem |

269–777–3 | 6A | 68333–22–2 |

Atlikumi (naftas), pēc destilācijas pie atmosfēras spiediena Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst no jēlnaftas destilācijas pie atmosfēras spiediena. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C11 un vārās aptuveni virs 200 oC (392 oF) temperatūrā. Šī plūsma, domājams, satur 5 masas % vai vairāk aromātisko ogļūdeņražu ar 4 līdz 6 kondensētiem gredzeniem |

269–782–0 | 6A | 68333–26–6 |

Dzidrinātās naftas (naftas), hidrodesulfurētas pēc katalītiskā krekinga Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot dzidrinātu naftu pēc katalītiskā krekinga ar ūdeņradi, lai pārvērstu organisko sēru par sērūdeņradi, ko aizvada projām. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C20 un vārās aptuveni virs 350 oC (662 oF) temperatūrā. Šī plūsma, domājams, satur 5 masas % vai vairāk aromātisko ogļūdeņražu ar 4 līdz 6 kondensētiem gredzeniem |

269–783–6 | 6A | 68333–27–7 |

Destilāti (naftas), hidrodesulfurētas vidējās frakcijas pēc katalītiskā krekinga Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot vidējos destilātus pēc katalītiskā krekinga ar ūdeņradi, lai pārvērstu organisko sēru par sērūdeņradi, ko aizvada projām. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C11 – C30 un vārās aptuveni 205 oC – 450 oC (401 oF – 842 oF) temperatūrā. Satur relatīvi lielu daļu triciklisko aromātisko ogļūdeņražu |

269–784–1 | 6A | 68333–28–8 |

Destilāti (naftas), hidrodesulfurētas smagās frakcijas pēc katalītiskā krekinga Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot smagos destilātus pēc katalītiskā krekinga ar ūdeņradi, lai pārvērstu organisko sēru par sērūdeņradi, ko aizvada projām. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C15 – C35 un vārās aptuveni 260 oC – 500 oC (500 oF – 932 oF) temperatūrā. Šī plūsma, domājams, satur 5 masas % vai vairāk aromātisko ogļūdeņražu ar 4 līdz 6 kondensētiem gredzeniem |

270–674–0 | 6A | 68476–32–4 |

Degvieleļļa (naftas), destilējot iegūti gāzeļļas atlikumi, ar augstu sēra saturu |

270–675–6 | 6A | 68476–33–5 |

Degvieleļļa, atlikums Škidrs produkts no dažādām attīrīšanas plūsmām, parasti atlikumi. Uzbūve ir sarežģīta un mainās līdz jēlnaftas avota vietu |

270–792–2 | 6A | 68478–13–7 |

Atlikumi (naftas), pēc katalītiskā riforminga frakcionētāja atlikuma destilācijas Komplekss atlikums no katalītiskā riforminga frakcionētāja atlikuma destilācijas. Vārās aptuveni virs 399 oC (750 oF) temperatūrā |

270–796–4 | 6A | 68478–17–1 |

Atlikumi (naftas), smagā koksa gāzeļļas un vakuumgāzeļļas frakcija Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā atlikumfrakciju, destilējot smagās koksa gāzeļļas un gāzeļļas vakuumfrakciju. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C13 un vārās aptuveni virs 230 oC (446 oF) temperatūrā |

270–983–0 | 6A | 68512–61–8 |

Atlikumi (naftas), smagā koksa un vieglā vakuumfrakcija Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā atlikumfrakciju, destilējot smagās koksa gāzeļļas un gāzeļļas vakuumfrakciju. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C13 un vārās aptuveni virs 230 oC (446 oF) temperatūrā |

270–984–6 | 6A | 68512–62–9 |

Atlikumi (naftas), vieglā vakuumfrakcija Komplekss atlikums, ko iegūst, destilējot vakuumā jēlnaftas atlikumu pēc destilācijas pie atmosfēras spiediena. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C13 un vārās aptuveni virs 230 oC (446 oF) temperatūrā |

271–013–9 | 6A | 68513–69–9 |

Atlikumi (naftas), vieglā frakcija pēc tvaika krekinga Komplekss atlikums, ko iegūst, destilējot tvaika krekinga procesa produktus. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem un nepiesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C7 un vārās aptuveni 101 oC – 555 oC (214 oF – 1030 oF) temperatūrā |

271–384–7 | 6A | 68553–00–4 |

Degvieleļļa Nr. 2 Destilēta nafta ar minimālo viskozitāti 900 SUS 37,7 oC (100 oF) temperatūrā un maksimālo – 9000 SUS 37,7 oC (100 oF) temperatūrā |

271–763–7 | 6A | 68607–30–7 |

Atlikumi (naftas), iegūst rūpnīcā, kas atdala no naftas benzīnu, ar nelielu sēra saturu Komplekss ogļūdeņražu maisījums ar nelielu sēra saturu, ko iegūst kā atlikumfrakciju no jēlnaftas destilācijas, rūpnīcā, kas atdala no naftas benzīnu. Atlikums pēc benzīna frakcijas, petrolejas un gāzeļļas frakcijas ir aizvadītas projām |

272–184–2 | 6A | 68783–08–4 |

Gāzeļļas (naftas), smagās frakcijas pēc destilācijas pie atmosfēras spiediena Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot jēlnaftu. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C7 – C15 un vārās aptuveni 121 oC – 510 oC (250 oF – 950 oF) temperatūrā |

272–187–9 | 6A | 68783–13–1 |

Atlikumi (naftas), no koksa skrubera, satur kondensētus aromātiskos gredzenus Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā atlikumfrakciju, destilējot vakuumdestilācijas atlikumu un termiskā krekinga procesa produktus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C20 un vārās aptuveni virs 350 oC (662 oF) temperatūrā. Šī plūsma, domājams, satur 5 masas % vai vairāk aromātisko ogļūdeņražu ar 4 līdz 6 kondensētiem gredzeniem |

273–263–4 | 6A | 68955–27–1 |

Destilāti (naftas), pēc naftas vakuumdestilācijas Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, vakuumā destilējot atlikumu no jēlnaftas destilācijas pie atmosfēras spiediena |

273–272–3 | 6A | 68955–36–2 |

Atlikumi (naftas), pēc tvaika krekinga, sveķveidīgie Komplekss atlikums, ko iegūst destilējot naftas atlikumus pēc tvaika krekinga |

274–683–0 | 6A | 70592–76–6 |

Destilāti (naftas), vidējā vakuumfrakcija Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot jēlnaftas atlikumu pēc destilācijas pie atmosfēras spiediena. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C24 – C42 un vārās aptuveni 250 oC – 545 oC (482 oF – 1013 oF) temperatūrā. Šī plūsma, domājams, satur 5 masas % vai vairāk aromātisko ogļūdeņražu ar 4 līdz 6 kondensētiem gredzeniem |

274–684–6 | 6A | 70592–77–7 |

Destilāti (naftas), vieglā vakuumfrakcija Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot jēlnaftas atlikumu pēc destilācijas pie atmosfēras spiediena. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C11 – C35 un vārās aptuveni 250 oC – 545 oC (482 oF – 1013 oF) temperatūrā |

274–685–1 | | 70592–78–8 |

Destilāti (naftas), vakuumfrakcija Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot jēlnaftas atlikumu pēc destilācijas pie atmosfēras spiediena. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C15 – C50 un vārās aptuveni 270 oC – 600 oC (518 oF – 1112 oF) temperatūrā. Šī plūsma, domājams, satur 5 masas % vai vairāk aromātisko ogļūdeņražu ar 4 līdz 6 kondensētiem gredzeniem |

285–555–9 | 6A | 85117–03–9 |

Gāzeļļas (naftas), hidrodesulfurēta koksa smagā vakuumfrakcija Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, hidrodesulfurējot smagā koksa destilātus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C18 – C44 un vārās aptuveni 304 oC – 548 oC (579 oF – 1018 oF) temperatūrā. Šī plūsma, domājams, satur 5 masas % vai vairāk aromātisko ogļūdeņražu ar 4 līdz 6 kondensētiem gredzeniem |

295–396–7 | 6A | 92045–14–2 |

Degvieleļļa, smagā frakcija, ar augstu sēra saturu Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot jēlnaftu. Sastāv galvenokārt no alifātiskiem, aromātiskiem un cikloalifātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C25 un vārās aptuveni virs 200 oC (392 oF) temperatūrā |

295–511–0 | 6A | 92061–97–7 |

Atlikumi (naftas), pēc katalītiskā krekinga Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā atlikumfrakciju, destilējot katalītiskā krekinga procesa produktus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C11 un vārās aptuveni virs 200 oC (392 oF) temperatūrā |

295–990–6 | 6A | 92201–59–7 |

Destilāti (naftas), vidējā frakcija pēc katalītiskā krekinga, termiski sadalījusies Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā atlikumfrakciju, destilējot katalītiskā krekinga procesa produktus, kuri izmantoti kā šķidrie siltumnesēji. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem, kas vārās aptuveni 220 oC – 450 oC (428 oF – 842 oF) temperatūrā. Šī plūsma, domājams, satur organiskos sēra savienojumus |

298–754–0 | 6A | 93821–66–0 |

Gudrons (naftas) Komplekss ogļūdeņražu, sēra savienojumu un metālorganisko savienojumu maisījums, ko iegūst kā atlikumu no attīrīšanas frakcionēšanas krekinga procesiem. Rezultātā iegūst eļļu ar viskozitāti virs 2 cst 100 oC temperatūrā |

308–733–0 | 6A | 98219–64–8 |

Atlikumi, pēc tvaika krekinga, termiski apstrādāti Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstŗadājot un destilējot jēlnaftu pēc tvaika krekinga. Sastāv galvenokārt no nepiesātinātiem ogļūdeņražiem un vārās aptuveni virs 180 oC (356 oF) temperatūrā |

278–011–7 | 6B | 74869–21–9 |

Konsistentās smērvielas Komplekss ogļūdeņražu maisījums ar oglekļa atomu skaitu C12 – C50. Var saturēt sārmu metālu, sārmzemju metālu organiskos sāļus un alumīnija savienojumus |

265–051–5 | 7A | 64741–50–0 |

Destilāti (naftas), vieglā parafīnu frakcija Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot vakuumā atlikumu pēc jēlnaftas destilācijas pie atmosfēras spiediena. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C15 – C30 un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti, mazāku par 100 SUS 100 oF temperatūrā (19 cst 40 oC temperatūrā). Satur relatīvi lielu daļu piesātināto alifātisko ogļūdeņražu, kuri parasti atrodami šajās frakcijās |

265–052–0 | 7A | 64741–51–1 |

Destilāti (naftas), smagā parafīnu frakcija Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot vakuumā atlikumu pēc jēlnaftas destilācijas pie atmosfēras spiediena. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C20 – C50, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti, mazāku par 100 SUS 100 oF temperatūrā (19 cst 40 oC temperatūrā). Satur relatīvi lielu daļu piesātināto alifātisko ogļūdeņražu |

265–053–6 | 7A | 64741–52–2 |

Destilāti (naftas), vieglā naftēnu frakcija Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot vakuumā atlikumu pēc jēlnaftas destilācijas pie atmosfēras spiediena. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C15 – C30, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti, mazāku par 100 SUS 100 oF temperatūrā (19 cst 40 oC temperatūrā). Satur relatīvi nedaudz normālo parafīnu |

265–054–1 | 7A | 64741–53–3 |

Destilāti (naftas), smagā naftēnu frakcija Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot vakuumā atlikumu pēc jēlnaftas destilācijas pie atmosfēras spiediena. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C20 – C50, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti, mazāku par 100 SUS 100 oF temperatūrā (19 cst 40 oC temperatūrā). Satur relatīvi nedaudz normālo parafīnu |

265–117–3 | 7A | 64742–18–3 |

Destilāti (naftas), smagā naftēnu frakcija, apstrādāta ar skābi Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā rafinātu pēc procesa, apstrādājot ar sērskābi. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C20 – C50, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti, mazāku par 100 SUS 100 oF temperatūrā (19 cst 40 oC temperatūrā). Satur relatīvi nedaudz normālo parafīnu |

265–118–9 | 7A | 64742–19–4 |

Destilāti (naftas), vieglā naftēnu frakcija, apstrādāta ar skābi Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā rafinātu pēc procesa, apstrādājot ar sērskābi. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C15 – C30, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti, mazāku par 100 SUS 100 oF temperatūrā (19 cst 40 oC temperatūrā). Satur relatīvi nedaudz normālo parafīnu |

265–119–4 | 7A | 64742–20–7 |

Destilāti (naftas), smagā parafīnu frakcija, apstrādāta ar skābi Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā rafinātu pēc procesa, apstrādājot ar sērskābi. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C20 – C50, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti, mazāku par 100 SUS 100 oF temperatūrā (19 cst 40 oC temperatūrā) |

265–121–5 | 7A | 64742–21–8 |

Destilāti (naftas), vieglā parafīnu frakcija, apstrādāta ar skābi Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā rafinātu pēc procesa, apstrādājot ar sērskābi. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C15 – C30, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti, mazāku par 100 SUS 100 oF temperatūrā (19 cst 40 oC temperatūrā) |

265–127–8 | 7A | 64742–27–4 |

Destilāti (naftas), smagā parafīnu frakcija, ķīmiski neiralizēta Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst pēc apstrādes procesa, lai atbrīvotos no skābām vielām. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C20 – C50, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti, mazāku par 100 SUS 100 oF temperatūrā (19 cst 40 oC temperatūrā). Satur relatīvi lielu daļu alifātisko ogļūdeņražu |

265–128–3 | 7A | 64742–28–5 |

Destilāti (naftas), vieglā parafīnu frakcija, ķīmiski neiralizēta Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst pēc apstrādes procesa, lai atbrīvotos no skābām vielām. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C15 – C30, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti, mazāku par 100 SUS 100 oF temperatūrā (19 cst 40 oC temperatūrā) |

265–135–1 | 7A | 64742–34–3 |

Destilāti (naftas), smagā naftēnu frakcija, ķīmiski neiralizēta Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst pēc apstrādes procesa, lai atbrīvotos no skābām vielām. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C20 – C50, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti, mazāku par 100 SUS 100 oF temperatūrā (19 cst 40 oC temperatūrā). Satur relatīvi nedaudz normālo parafīnu |

265–136–7 | 7A | 64742–35–4 |

Destilāti (naftas), vieglā naftēnu frakcija, ķīmiski neiralizēta Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst pēc apstrādes procesa, lai atbrīvotos no skābām vielām. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C15 – C30, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti, mazāku par 100 SUS 100 oF temperatūrā (19 cst 40 oC temperatūrā). Satur relatīvi nedaudz normālo parafīnu |

232–455–8 | 7B | 8042–47–5 |

Vazelīneļļa (naftas) Naftas minerāleļļa ar augtu attīrīšanas pakāpi, kas sastāv no kompleksa ogļūdeņražu maisījuma, ko iegūst intensīvi apstrādājot naftas frakciju ar sērskābi un oleumu vai hidrogenējot, vai kombinēti apstrādājot ar skābi un hidrogenējot. Process var ietvert papildus mazgāšanas un apstrādes stadijas. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C15 – C50 |

276–735–8 | 7B | 72623–83–7 |

Ziežeļļa (naftas), C>25, augstas viskozitātes, pēc hidroapstrādes Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot ekstrahētu deasfaltētu gudronu ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē divās stadijās, starp abām stadijām atparafinējot. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C25, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti apmēram 440 cst 40 oC temperatūrā. Satur relatīvi lielu daļu piesātināto ogļūdeņražu |

295–425–3 | 7B | 92045–44–8 |

Ziežeļļa (naftas), augstas viskozitātes, pēc hidroapstrādes Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot ekstrahētu atlikumu ar ūdeņradi. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C50, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti 650 – 750 cst 40 oC temperatūrā |

295–426–9 | 7B | 92045–45–9 |

Ziežeļļa (naftas), augstas viskozitātes, ekstrahētas, pēc hidroapstrādes Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot ekstrahētu atlikumu ar ūdeņradi. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C40, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti 450 – 500 cst 40 oC temperatūrā |

295–550–3 | 7B | 92062–35–6 |

Vazelīneļļa (naftas), vieglā frakcija Naftas minerāleļļa ar augtu attīrīšanas pakāpi, kas sastāv no kompleksa ogļūdeņražu maisījuma, ko iegūst intensīvi apstrādājot naftas frakciju ar sērskābi un oleumu vai hidrogenējot, vai kombinēti apstrādājot ar skābi un hidrogenējot. Ietvert papildus mazgāšanas un apstrādes stadijas. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C12 |

265–077–7 | 7C | 64741–76–0 |

Destilāti (naftas), smagā frakcija, pēc hidrokrekinga Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot hidrokrekinga procesa produktus. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C15 – C39 un vārās 260 oC – 600 oC (500 oF – 1112 oF) temperatūrā |

265–090–8 | 7C | 64741–88–4 |

Destilāti (naftas), smagā parafīnu frakcija, ekstrāgēta Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā rafinātu ekstrakcijas procesā. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C20 – C50, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti vismaz 100 SUS 100 oF (19 cst 40 oC) temperatūrā |

265–091–3 | 7C | 64741–89–5 |

Destilāti (naftas), vieglā parafīnu frakcija, ekstrahēta Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā rafinātu ekstrakcijas procesā. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C15 – C30, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti mazāku par 100 SUS 100 oF (19 cst 40 oC) temperatūrā |

265–096–0 | 7C | 64741–95–3 |

Gudrons (naftas), ekstrahējot deasfaltēts Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā ekstrahējamu frakciju C3 – C4 no mazuta. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C25 un vārās aptuveni virs 400 oC (752 oF) temperatūrā |

265–097–6 | 7C | 64741–96–4 |

Destilāti (naftas), smagā naftēnu frakcija, ekstrahēta Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā rafinātu ekstrakcijas procesā. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C20 – C50, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti vismaz 100 SUS 100 oF (19 cst 40 oC) temperatūrā. Satur relatīvi nedaudz normālo parafīnu |

265–098–1 | 7C | 64741–97–5 |

Destilāti (naftas), vieglā naftēnu frakcija, ekstrahēta Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā rafinātu ekstrakcijas procesā. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C15 – C30, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti mazāku par 100 SUS 100 oF (19 cst 40 oC) temperatūrā. Satur relatīvi nedaudz normālo parafīnu |

265–101–6 | 7C | 64742–01–4 |

Gudrons (naftas), ekstrahēts Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā neekstrahējamu frakciju, ekstrahējot mazutu ar polāru organisko šķīdinātāju, piemēram, fenolu vai furfurolu. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C25 un vārās aptuveni virs 400 oC (752 oF) temperatūrā |

265–137–2 | 7C | 64742–36–5 |

Destilāti (naftas), smagā parafīnu frakcija, apstrādāti ar māliem Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot naftas frakciju ar dabīgiem vai modificētiem māliem kontaktprocesā vai perkolācijas procesā, lai atbrīvotos no polāro komponentu zīmēm un citiem piemaisījumiem. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C20 – C50, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti vismaz 100 SUS 100 oF (19 cst 40 oC) temperatūrā. Satur relatīvi lielu daļu piesātināto ogļūdeņražu |

165–138–8 | 7C | 64742–37–6 |

Destilāti (naftas), smagā parafīnu frakcija, apstrādāti ar māliem Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot naftas frakciju ar dabīgiem vai modificētiem māliem kontaktprocesā vai perkolācijas procesā, lai atbrīvotos no polāro komponentu zīmēm un citiem piemaisījumiem. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C15 – C30, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti mazāku par 100 SUS 100 oF (19 cst 40 oC) temperatūrā. Satur relatīvi lielu daļu piesātināto ogļūdeņražu |

165–143–5 | 7C | 64742–41–2 |

Gudrons (naftas), pēc apstrādes ar māliem Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot gudronu ar dabīgiem vai modificētiem māliem kontaktprocesā vai perkolācijas procesā, lai atbrīvotos no polāro komponentu zīmēm un citiem piemaisījumiem. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C25 un vārās aptuveni virs 400 oC (752 oF) temperatūrā |

265–146–1 | 7C | 64742–44–5 |

Destilāti (naftas), smagā naftēnu frakcija, apstrādāti ar māliem Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot naftas frakciju ar dabīgiem vai modificētiem māliem kontaktprocesā vai perkolācijas procesā, lai atbrīvotos no polāro komponentu zīmēm un citiem piemaisījumiem. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C20 – C50, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti vismaz 100 SUS 100 oF (19 cst 40 oC) temperatūrā. Satur relatīvi nedaudz normālo parafīnu |

265–147–7 | 7C | 64742–45–6 |

Destilāti (naftas), vieglā naftēnu frakcija, apstrādāti ar māliem Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot naftas frakciju ar dabīgiem vai modificētiem māliem kontaktprocesā vai perkolācijas procesā, lai atbrīvotos no polāro komponentu zīmēm un citiem piemaisījumiem. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C15 – C30, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti mazāku par 100 SUS 100 oF (19 cst 40 oC) temperatūrā. Satur relatīvi nedaudz normālo parafīnu |

265–155–0 | 7C | 64742–52–5 |

Destilāti (naftas), smagā naftēnu frakcija, pēc hidroapstrādes Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot naftas frakciju ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C20 – C50, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti vismaz 100 SUS 100 oF (19 cst 40 oC) temperatūrā. Satur relatīvi nedaudz normālo parafīnu |

265–156–6 | 7C | 64742–53–6 |

Destilāti (naftas), vieglā naftēnu frakcija, pēc hidroapstrādes Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot naftas frakciju ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C15 – C30, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti mazāku par 100 SUS 100 oF (19 cst 40 oC) temperatūrā. Satur relatīvi nedaudz normālo parafīnu |

265–157–1 | 7C | 64742–54–7 |

Destilāti (naftas), smagā parafīnu frakcija, pēc hidroapstrādes Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot naftas frakciju ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C20 – C50, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti vismaz 100 SUS 100 oF (19 cst 40 oC) temperatūrā. Satur relatīvi lielu daļu piesātināto ogļūdeņražu |

265–158–7 | 7C | 64742–55–8 |

Destilāti (naftas), vieglā parafīnu frakcija, pēc hidroapstrādes Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot naftas frakciju ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C15 – C30, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti mazāku par 100 SUS 100 oF (19 cst 40oC) temperatūrā. Satur relatīvi lielu daļu piesātināto ogļūdeņražu |

265–159–2 | 7C | 64742–56–9 |

Destilāti (naftas), vieglā parafīnu frakcija, izekstrahēti parafīni Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, atdalot no naftas frakcijas normālos parafīnus ar ekstraktīvo kristalizāciju. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C15 – C30, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti mazāku par 100 SUS 100 oF (19 cst 40 oC) temperatūrā |

265–160–8 | 7C | 64742–57–0 |

Gudrons (naftas), pēc hidroapstrādes Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot naftas frakciju ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C25 un vārās aptuveni virs 400 oC temperatūrā |

265–166–0 | 7C | 64742–62–7 |

Gudrons (naftas), izekstrahēti parafīni Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, atdalot no gudrona garas sazarotas ķēdes ogļūdeņražus ar ekstraktīvo kristalizāciju. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C25 un vārās aptuveni virs 400 oC temperatūrā |

165–167–6 | 7C | 64742–63–8 |

Destilāti (naftas), smagā naftēnu frakcija, izekstrahēti parafīni Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, atdalot no naftas frakcijas normālos parafīnus ar ekstraktīvo kristalizāciju. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C20 – C50, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti ne mazāku par 100 SUS 100 oF (19 cst 40 oC) temperatūrā. Satur relatīvi nedaudz normālo parafīnu |

265–168–1 | 7C | 64742–64–9 |

Destilāti (naftas), vieglā naftēnu frakcija, izekstrahēti parafīni Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, atdalot no naftas frakcijas normālos parafīnus ar ekstraktīvo kristalizāciju. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C15 – C30, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti mazāku par 100 SUS 100 oF (19 cst 40 oC) temperatūrā. Satur relatīvi nedaudz normālo parafīnu |

165–169–7 | 7C | 64742–65–0 |

Destilāti (naftas), smagā parafīnu frakcija, izekstrahēti parafīni Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, atdalot no naftas frakcijas normālos parafīnus ar ekstraktīvo kristalizāciju. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C20 – C50, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti ne mazāku par 100 SUS 100 oF (19 cst 40 oC) temperatūrā |

265–172–3 | 7C | 64742–68–3 |

Destilāti (naftas), smagā frakcija pēc katalītiskas parafīnu atdalīšanas Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, katalītiski atdalot parafīnus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C20 – C50, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti vismaz 100 SUS 100 oF (19 cst 40 oC) temperatūrā. Satur relatīvi nedaudz normālo parafīnu |

265–173–9 | 7C | 64742–69–4 |

Destilāti (naftas), vieglā frakcija pēc katalītiskas parafīnu atdalīšanas Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, katalītiski atdalot parafīnus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C15 – C30, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti mazāku par 100 SUS 100 oF (19 cst 40 oC) temperatūrā. Satur relatīvi nedaudz normālo parafīnu |

165–174–4 | 7C | 64742–70–7 |

Vazelīneļļa, smagā frakcija pēc katalītiskas parafīnu atdalīšanas Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, katalītiski atdalot parafīnus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C20 – C50, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti vismaz 100 SUS 100 oF (19 cst 40 oC) temperatūrā |

265–176–5 | 7C | 64742–71–8 |

Vazelīneļļa, vieglā frakcija pēc katalītiskas parafīnu atdalīšanas Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, katalītiski atdalot parafīnus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C15 – C30, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti mazāku par 100 SUS 100 oF (19 cst 40 oC) temperatūrā |

265–179–1 | 7C | 64742–75–2 |

Naftēneļļa (nafta), smagā frakcija pēc kompleksas parafīnu atdalīšanas Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, izdalot taisnas ķēdes parafīnus kā cietu vielu, apstrādājot, piemēram, ar urīnvielu. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C20 – C50, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti vismaz 100 SUS 100 oF (19 cst 40 oC) temperatūrā. Satur relatīvi nedaudz normālo parafīnu |

265–180–7 | 7C | 64742–76–3 |

Naftēneļļa (nafta), vieglā frakcija pēc kompleksas parafīnu atdalīšanas Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, katalītiski atdalot parafīnus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C15 – C30, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti mazāku par 100 SUS 100 oF (19 cst 40 oC) temperatūrā. Satur relatīvi nedaudz normālo parafīnu |

276–736–3 | 7C | 72623–85–9 |

Ziežeļļa (nafta), C20–50, iegūst no pēc hidroattīrīšanas neitrālas naftas, ar augstu viskozitāti Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot gāzeļļas vieglo vakuumfrakciju, smago vakuumfrakciju un ekstrahējot deasfaltētu gudronu katalizatora klātbūtnē divstadiju procesā, starp abām stadijām atdalot parafīnus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C20 – C50, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti aptuveni 112 cst 40 oC temperatūrā. Satur relatīvi lielu daļu piesātināto ogļūdeņražu |

276–737–9 | 7C | 72623–86–0 |

Ziežeļļa (nafta), C15–30, iegūst no hidroattīrītas neitrālas naftas Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot gāzeļļas vieglo un smago vakuumfrakciju katalizatora klātbūtnē divstadiju procesā, starp abām stadijām atdalot parafīnus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C15 – C30, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti aptuveni 15 cst 40 oC temperatūrā. Satur relatīvi lielu daļu piesātināto ogļūdeņražu |

276–738–4 | 7C | 72623–87–1 |

Ziežeļļa (nafta), C20–50, iegūst no hidroattīrītas neitrālas naftas Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot gāzeļļas vieglo vakuumfrakciju, smago vakuumfrakciju un ekstrahējot deasfaltētu gudronu katalizatora klātbūtnē divstadiju procesā, starp abām stadijām atdalot parafīnus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C20 – C50, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti aptuveni 32 cst 40 oC temperatūrā. Satur relatīvi lielu daļu piesātināto ogļūdeņražu |

278–012–2 | 7C | 74869–22–0 |

Ziežeļļa Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst ekstrahējot un atdalot parafīnus. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C15 – C50 |

292–613–7 | 7C | 90640–91–8 |

Destilāti (naftas), smagā parafīnu frakcija pēc kompleksas parafīnu atdalīšanas Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, atdalot parafīnus no smago parafīnu destilāta. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C20 – C50, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti vienādu vai lielāku par 100 SUS 100 oF (19 cst 40 oC) temperatūrā. Satur relatīvi nedaudz normālo parafīnu |

292–614–2 | 7C | 90640–92–9 |

Destilāti (naftas), vieglā parafīnu frakcija pēc kompleksas parafīnu atdalīšanas Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, atdalot parafīnus no vieglo parafīnu destilāta. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C12 – C30, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti mazāku par 100 SUS 100 oF (19 cst 40 oC) temperatūrā. Satur relatīvi nedaudz normālo parafīnu |

292–616–3 | 7C | 90640–94–1 |

Destilāti (naftas), smagā parafīnu frakcija pēc parafīnu atdalīšanas ekstrahējot, pēc apstrādes ar māliem Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot smago parafīnu destilātu pēc parafīnu atdalīšanas ar neitrāliem vai modificētiem māliem kontaktprocesā vai perkolācijas procesā. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C20 – C50 |

292–617–9 | 7C | 90640–95–2 |

Ogļūdeņraži, C20–50, smagā parafīnu frakcija pēc parafīnu atdalīšanas ekstrahējot, pēc hidroapstrādes Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot smago parafīnu destilātu pēc parafīnu atdalīšanas ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C20 – C50 |

292–618–4 | 7C | 90640–96–3 |

Destilāti (naftas), vieglā parafīnu frakcija pēc parafīnu atdalīšanas ekstrahējot, pēc apstrādes ar māliem Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot vieglo parafīnu destilātu pēc parafīnu atdalīšanas ar neitrāliem vai modificētiem māliem kontaktprocesā vai perkolācijas procesā. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C15 – C30 |

292–620–5 | 7C | 90640–97–4 |

Destilāti (naftas), vieglā parafīnu frakcija pēc parafīnu atdalīšanas ekstrahējot, pēc hidroapstrādes Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot smago parafīnu destilātu pēc parafīnu atdalīšanas ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C15 – C30 |

292–656–1 | 7C | 90669–74–2 |

Gudrons (naftas), ekstrahējot atdalīti parafīni, pēc hidroapstrādes |

294–843–3 | 7C | 91770–57–9 |

Gudrons (naftas), katalītiski atdalīti parafīni |

295–300–3 | 7C | 91995–39–0 |

Destilāti (naftas), smagā parafīnu frakcija pēc parafīnu atdalīšanas ekstrahējot, pēc hidroapstrādes Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, intensīvi apstrādājot hidrogenētu destilātu, no kura atdalīti parafīni, katalizatora klātbūtnē. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C25 – C39, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti apmēram 44 cst 50 oC temperatūrā |

295–301–9 | 7C | 91995–40–3 |

Destilāti (naftas), vieglā parafīnu frakcija pēc parafīnu atdalīšanas, pēc hidroapstrādes Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, intensīvi apstrādājot hidrogenētu destilātu, no kura atdalīti parafīni, katalizatora klātbūtnē. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C21 – C29, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti apmēram 13 cst 50 oC temperatūrā |

295–305–0 | 7C | 91995–43–6 |

Destilāti (naftas), vieglā parafīnu frakcija pēc parafīnu atdalīšanas, pēc sulfurēšanas Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, vakuumā destilējot jēlnaftu. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C20 – C50, kam paaugstinātā temperatūrā pievieno elementāru sēru |

295–316–0 | 7C | 92995–54–9 |

Destilāti (naftas), vieglā naftēnu frakcija pēc ekstrakcijas, pēc hidroapstrādes Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot naftas frakciju ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē un atdalot aromātiskos ogļūdeņražus, ekstrahējot ar šķīdinātāju. Sastāv galvenokārt no naftēniem ar oglekļa atomu skaitu C15 – C30, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti 13 – 15 cst 40 oC temperatūrā |

295–423–2 | 7C | 92045–42–6 |

Ziežeļļa (naftas), C17–35, pēc ekstrakcijas, pēc parafīnu atdalīšanas, pēc hidroapstrādes |

295–424–8 | 7C | 92045–43–7 |

Ziežeļļa (naftas), C17–35, pēc hidrokrekinga, pēc parafīnu atdalīšanas, ekstrahējot ar nearomātisku šķīdinātāju |

295–499–7 | 7C | 92061–86–4 |

Gudrons (naftas), pēc hidrokrekinga, pēc apstrādes ar skābi, pēc parafīnu ekstrakcijas Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, ar šķīdinātāju atdalot parafīnus no atlikuma, destilējot atlikumu pēc apstrādes ar skābi, un parafīnus pēc hidrokrekinga, un kas vārās apmēram virs 380 oC (716 oF) temperatūrā |

295–810–6 | 7C | 92129–09–4 |

Vazelīneļļas (naftas), smagā frakcijas pēc parafīnu ekstrakcijas ar šķīdinātāju Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst sēru un parafīnus saturošas jēlnaftas. Sastāv galvenokārt no attīrītas ziežeļļas, no kuras ekstrahēti parafīni, ar viskozitāti 65 cst 50 C temperatūrā |

297–474–6 | 7C | 93572–43–1 |

Ziežeļļa (naftas), jēlnafta, kas satur parafīnus Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, attīrot jēlnaftu. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem savienojumiem, naftēniem un parafīniem, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti 100 SUS 100 oF (23 cst 40 oC) temperatūrā |

297–857–8 | 7C | 93763–38–3 |

Ogļūdeņraži, atlikumi no parafīnu destilācijas pēc hidrokrekinga, pēc ekstrakcijas |

305–588–5 | 7C | 94733–08–1 |

Destilāti (naftas), smagā frakcija pēc ekstrakcijas un hidroapstrādes, hidrogenēti |

305–589–0 | 7C | 94733–09–2 |

Destilāti (naftas), vieglā frakcija pēc ekstrakcijas un hidrokrekinga Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, no naftas atlikuma pēc hidrokrekinga ar šķīdinātāju atdalot aromātiskos savienojumus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C18 – C27, un vārās aptuveni 370 oC – 450 oC (698 oF – 842 oF) temperatūrā |

305–594–8 | 7C | 94733–15–0 |

Ziežeļļa (naftas), C18–40, no destilāta pēc hidrokrekinga un parafīnu ekstrakcijas Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, ar šķīdinātāju ekstrahējot parafīnus no destilācijas atlikuma pēc hidrokrekinga. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C18 – C40, un vārās aptuveni 370 oC – 550 oC (698 oF – 1022 oF) temperatūrā |

305–595–3 | 7C | 94733–16–1 |

Ziežeļļa (naftas), C18–40, no hidrogenēta rafināta pēc parafīnu ekstrakcijas Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, ar šķīdinātāju ekstrahējot parafīnus no hidrogenēta rafināta, ko iegūst, ar šķīdinātāju ekstrahējot naftas destilātu pēc hidroapstrādes. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C18 – C40, un vārās aptuveni 370 oC – 550 oC (698 oF – 1022 oF) temperatūrā |

305–971–7 | 7C | 95371–04–3 |

Ogļūdeņraži, C13–30, bagāti ar aromātiskiem savienojumiem, ar šķīdinātāju ekstrahēts naftēnu destilāts |

305–972–2 | 7C | 95371–05–4 |

Ogļūdeņraži, C16–32, bagāti ar aromātiskiem savienojumiem, ar šķīdinātāju ekstrahēts naftēnu destilāts |

305–974–3 | 7C | 95371–07–6 |

Ogļūdeņraži, C37–68, deasfaltēti vakuumdestilācijas atlikumi pēc hidroapstrādes, bez parafīniem |

305–975–9 | 7C | 95371–08–7 |

Ogļūdeņraži, C37–65, deasfaltēti vakuumdestilācijas atlikumi pēc hidroapstrādes |

307–010–7 | 7C | 97488–73–8 |

Destilāti (naftas), vieglā frakcija pēc hidrokrekinga un ekstrakcijas Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, ar šķīdinātāju apstrādājot destilātu no naftas destilātiem pēc hidrokrekinga. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C18 – C27, un vārās aptuveni 370 oC – 450 oC (698 oF – 842 oF) temperatūrā |

307–011–2 | 7C | 97488–74–9 |

Destilāti (naftas), smagā frakcija pēc ekstrakcijas un hidrogenēšanas Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot ar šķīdinātāju hidrogenētu naftas destilātu. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C19 – C40, un vārās aptuveni 390 oC – 550 oC (734 oF – 1022oF) temperatūrā |

307–034–8 | 7C | 97488–95–4 |

Ziežeļļa (naftas), C18–27, pēc hidrokrekinga un parafīnu ekstrakcijas |

307–661–7 | 7C | 97675–87–1 |

Ogļūdeņraži, C17–30, pēc hidroapstrādes, deasfaltēti ar šķīdinātāju, vieglā frakcija no destilācijas pie atmosfēras spiediena Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā pirmo destilātu, vakuumā destilējot izejošās frakcijas, apstrādājot ekstrahējot deasfaltētu īso atlikumu ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C17 – C30, un vārās aptuveni 300 oC – 400 oC (572oF – 752 oF) temperatūrā. Rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti 4 cst apmēram 100 oC (212 oF) temperatūrā |

307–755–8 | 7C | 97722–06–0 |

Ogļūdeņraži, C17–40, pēc hidroapstrādes, deasfaltēti ar šķīdinātāju, destilācijas atlikuma vieglā vakuumfrakcija Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā pirmo destilātu, vakuumā destilējot izejošās frakcijas no īsā atlikuma katalītiskas hidroapstrādes, kuram viskozitāte ir apmēram 8 cst 100 oC (212 oF) temperatūrā. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C17 – C40, un vārās aptuveni 300 oC – 500 oC (592 oF – 932 oF) temperatūrā |

307–758–4 | 7C | 97722–09–3 |

Ogļūdeņraži, C13–27, vieglā naftēnu frakcija, pēc ekstrakcijas ar šķīdinātāju Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, ekstrahējot aromātiskos ogļūdeņražus no naftēnu vieglā destilāta kura viskozitāte ir apmēram 9.5 cst 40 oC (104 oF) temperatūrā. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C13 – C27, un vārās aptuveni 240 oC – 400 oC (464 oF – 752 oF) temperatūrā |

307–760–5 | 7C | 97722–10–6 |

Ogļūdeņraži, C14–29, vieglā naftēnu frakcija, pēc ekstrakcijas ar šķīdinātāju Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, ekstrahējot aromātiskos ogļūdeņražus no naftēnu vieglā destilāta kura viskozitāte ir apmēram 16 cst 40 oC (104 oF) temperatūrā. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C14 – C29, un vārās aptuveni 250 oC – 425 oC (482 oF – 797 oF) temperatūrā |

308–131–8 | 7C | 97862–81–2 |

Ogļūdeņraži, C27–42, dezaromatizēti |

308–132–3 | 7C | 97862–82–3 |

Ogļūdeņraži, C17–30, destilāti pēc hidroapstrādes, vieglie destilāti |

308–133–9 | 7C | 97862–83–4 |

Ogļūdeņraži, C27–45, naftēni pēc vakuumdestilācijas |

308–287–7 | 7C | 97926–68–6 |

Ogļūdeņraži, C27–45, dezaromatizēti |

308–289–8 | 7C | 97926–70–0 |

Ogļūdeņraži, C18–58, pēc hidroapstrādes |

308–290–3 | 7C | 97926–71–1 |

Ogļūdeņraži, C27–42, naftēni |

309–710–8 | 7C | 100684–37–5 |

Gudrons (naftas), pēc apstrādes ar ogli, pēc parafīnu ekstrakcijas Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot naftas gudronu pēc parafīnu ekstrakcijas ar aktīvo ogli, lai atdalītu polāro komponentu zīmēm un citiem piemaisījumiem |

309–711–3 | 7C | 100684–38–6 |

Gudrons (naftas), pēc apstrādes ar māliem, pēc parafīnu ekstrakcijas Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot naftas gudronu pēc parafīnu ekstrakcijas ar balinošiem māliem, lai atdalītu polāro komponentu zīmēm un citiem piemaisījumiem |

309–874–0 | 7C | 101316–69–2 |

Ziežeļļa (naftas), C>25, ekstrahēta ar šķīdinātāju, deasfaltēta, pēc parafīnu ekstrakcijas, hidrogenēta Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, ar šķīdinātāju ekstrahējot un hidrogenējot vakuumdestilācijas atlikumus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C25, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti 32 – 37 cst 100 oC (212 oF) temperatūrā |

309–875–6 | 7C | 101316–70–5 |

Ziežeļļa (naftas), C17–32, ekstrahēta ar šķīdinātāju, pēc parafīnu ekstrakcijas, hidrogenēta Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, ar šķīdinātāju ekstrahējot un hidrogenējot atlikumus no destilācijas pie atmosfēras spiediena. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C17 – C32, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti 17 – 23 cst 40 oC (104 oF) temperatūrā |

309–876–1 | 7C | 101316–71–6 |

Ziežeļļa (naftas), C20–35, ekstrahēta ar šķīdinātāju, pēc parafīnu ekstrakcijas, hidrogenēta Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, ar šķīdinātāju ekstrahējot un hidrogenējot atlikumus no destilācijas pie atmosfēras spiediena. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C20 – C35, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti 37 – 44 cst 40 oC (104 oF) temperatūrā |

309–877–7 | 7C | 101316–72–7 |

Ziežeļļa (naftas), C24–50, ekstrahēta ar šķīdinātāju, pēc parafīnu ekstrakcijas, hidrogenēta Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, ar šķīdinātāju ekstrahējot un hidrogenējot atlikumus no destilācijas pie atmosfēras spiediena. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C24 – C50, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti 16 – 75 cst 40 oC (104 oF) temperatūrā |

265–110–5 | 8 | 64742–10–5 |

Ekstrakti (naftas), ar šķīdinātāju ekstrahējot gudronu Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā ekstraktu, ekstrahējot ar šķīdinātāju. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C25 |

295–332–8 | 8 | 91995–70–9 |

Ekstrakti (naftas), ar šķīdinātāju ekstrahējot deasfaltētu atlikumu pēc vakuumdestilācijas Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā ekstraktu, ekstrahējot ar šķīdinātāju deasfaltētu atlikumu pēc vakuumdestilācijas. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C30. Šī plūsma satur vairāk nekā 5 masas % aromātisko ogļūdeņražu ar 4 līdz 6 kondensētiem gredzeniem |

265–102–1 | 9A | 64742–03–6 |

Ekstrakti (naftas), ekstrahēts vieglais naftēnu destilāts Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā ekstraktu, ekstrahējot ar šķīdinātāju. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C15 – C30. Šī plūsma, domājams, satur 5 masas % vai vairāk aromātisko ogļūdeņražu ar 4 līdz 6 kondensētiem gredzeniem |

265–103–7 | 9A | 64742–04–7 |

Ekstrakti (naftas), ekstrahēts smagais parafīnu destilāts Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā ekstraktu, ekstrahējot ar šķīdinātāju. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C20 – C50. Šī plūsma, domājams, satur 5 masas % vai vairāk aromātisko ogļūdeņražu ar 4 līdz 6 kondensētiem gredzeniem |

265–104–2 | 9A | 64742–05–8 |

Ekstrakti (naftas), ekstrahēts vieglais parafīnu destilāts Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā ekstraktu, ekstrahējot ar šķīdinātāju. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C15 – C30. Šī plūsma, domājams, satur 5 masas % vai vairāk aromātisko ogļūdeņražu ar 4 līdz 6 kondensētiem gredzeniem |

265–111–0 | 9A | 64742–11–6 |

Ekstrakti (naftas), ekstrahēts smagais naftēnu destilāts Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā ekstraktu, ekstrahējot ar šķīdinātāju. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C20 – C50. Šī plūsma, domājams, satur 5 masas % vai vairāk aromātisko ogļūdeņražu ar 4 līdz 6 kondensētiem gredzeniem |

295–341–7 | 9A | 91995–78–7 |

Ekstrakti (naftas), ekstrahēta gāzeļļas vieglā vakuumfrakcija Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, ekstrahējot ar šķīdinātāju gāzeļļas vieglo vakuumfrakciju. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C13 – C30 |

307–753–7 | 9A | 97722–04–8 |

Ogļūdeņraži, C26–55, bagāti ar aromātiskiem savienojumiem Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, ekstrahējot ar šķīdinātāju naftēnu destilātu ar viskozitāti 27 cst 100 oC (212 oF) temperatūrā. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C26 – C55, un vārās aptuveni 395 oC – 640 oC (743 oF – 1184 oF) temperatūrā |

272–175–3 | 9B | 68783–00–6 |

Ekstrakti (naftas), ekstrahēts smagais naftēnu destilāts, daudz aromātisko savienojumu Koncentrēts aromātisko savienojumu maisījums, ko iegūst, pievienojot ūdeni smago naftēnu destilāta ekstraktam un ekstrakcijas šķīdinātājam |

272–180–0 | 9B | 68783–04–0 |

Ekstrakti (naftas), ar šķīdinātāju attīrīts smagais parafīnu destilāts Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā ekstraktu no ekstrahēta smagā parafīnu destilāta otrreizējas ekstrakcijas. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem un aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C20 – C50 solvent–refined heavy paraffinic distillate solvent |

272–342–0 | 9B | 68814–89–1 |

Ekstrakti (naftas), ar šķīdinātāju deasfaltēts smagais parafīnu destilāts Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, ekstrahējot ar šķīdinātāju smago parafīnu destilātu |

292–631–5 | 9B | 90641–07–9 |

Ekstrakti (naftas), ekstrahēts smagais naftēnu destilāts, pēc hidroapstrādes Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot smago naftēnu destilātu ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C20 – C50, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti vismaz 19 cst 40 oC (100 SUS 100 oF) temperatūrā |

292–632–0 | 9B | 90641–08–0 |

Ekstrakti (naftas), ekstrahēts smagais parafīnu destilāts, pēc hidroapstrādes Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot smago parafīnu destilātu ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C21 – C33, un vārās aptuveni 350 oC – 480 oC (662 oF – 896 oF) temperatūrā |

292–633–6 | 9B | 90641–09–1 |

Ekstrakti (naftas), ekstrahēts vieglais parafīnu destilāts, pēc hidroapstrādes Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot vieglo parafīnu destilātu ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C17 – C26, un vārās aptuveni 280 oC – 400oC (536 oF – 752 oF) temperatūrā |

295–335–4 | 9B | 91995–73–2 |

Ekstrakti (naftas), hidroapstrādāts ekstrahēts vieglais parafīnu destilāts Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā ekstraktu, ekstrahējot vidējo parafīnu vieglo frakciju, un ko apstrādā ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C16 – C26 |

295–338–0 | 9B | 91995–75–4 |

Ekstrakti (naftas), ekstrahēts vieglais naftēnu destilāts, pēc hidrodesulfurēšanas Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot ekstraktu pēc ekstrakcijas ar šķīdinātāju ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē pie tādiem nosacījumiem, lai pirmos atdalītu sēra savienojumus. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C15 – C30. Šī plūsma, domājams, satur 5 masas % vai vairāk aromātisko ogļūdeņražu ar 4 līdz 6 kondensētiem gredzeniem |

295–339–6 | 9B | 91995–76–5 |

Ekstrakti (naftas), ekstrahēts vieglais parafīnu destilāts, pēc apstrādes ar skābi Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā ekstrakta destilācijas frakciju no vieglajo parafīnu vieglajām frakcijām un attīra ar sērskābi. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C16 – C32 |

295–340–1 | 9B | 91995–77–6 |

Ekstrakti (naftas), ekstrahēts vieglais parafīnu destilāts, pēc hidrodesulfurēšanas Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, ekstrahējot vieglo parafīnu destilātu un apstrādājot ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē, lai pārvērstu organisko sēru par sērūdeņradi, ko aizvada projām. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C15 – C40, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti lielāku nekā 10 cst 40 oC temperatūrā |

295–342–2 | 9B | 91995–79–8 |

Ekstrakti (naftas), ekstrahēta gāzeļļas vieglā vakuumfrakcija, pēc hidroapstrādes Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, ekstrahējot gāzeļļas vieglo vakuumfrakciju un apstrādājot ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C13 – C30 |

296–437–1 | 9B | 92704–08–0 |

Ekstrakti (naftas), ekstrahēts smagais parafīnu destilāts, pēc apstrādes ar māliem Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot naftas frakciju ar dabīgiem vai modificētiem māliem kontaktprocesā vai perkolācijas procesā, lai atdalītu polāro komponentu zīmes un citus piemaisījumus. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C20 – C50. Šī plūsma, domājams, satur 5 masas % vai vairāk aromātisko ogļūdeņražu ar 4 līdz 6 kondensētiem gredzeniem |

297–827–4 | 9B | 93763–10–1 |

Ekstrakti (naftas), ekstrahēts smagais naftēnu destilāts, pēc apstrādes ar māliem Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst no naftas, apstrādājot ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē, lai pārvērstu organisko sēru par sērūdeņradi, ko aizvada projām. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C15 – C50, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti lielāku nekā 19 cst 40 oC temperatūrā |

297–829–5 | 9B | 93763–11–2 |

Ekstrakti (naftas), ekstrahēts smagais parafīnu destilāts, no kura ekstrahēti parafīni, pēc hidrodesulfurēšanas Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst no naftas, no kuras ekstrahēti parafīni, apstrādājot ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē, lai pārvērstu organisko sēru par sērūdeņradi, ko aizvada projām. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C15 – C50, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti lielāku nekā 19 cst 40 oC temperatūrā |

309–672–2 | 9B | 100684–02–4 |

Ekstrakti (naftas), ekstrahēts vieglais parafīnu destilāts, pēc apstrādes ar ogli Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā frakciju, destilējot ekstraktu, kas iegūts ekstrahējot vieglo parafīnu vieglo frakciju, kas apstrādāta ar aktīvo ogli, lai atdalītu polāro komponentu zīmes un citus piemaisījumus. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C16 – C32 |

309–673–8 | 9B | 100684–03–5 |

Ekstrakti (naftas), ekstrahēts vieglais parafīnu destilāts, pēc apstrādes ar māliem Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā frakciju, destilējot ekstraktu, kas iegūts ekstrahējot vieglo parafīnu vieglo frakciju, kas apstrādāta ar balinošiem māliem, lai atdalītu polāro komponentu zīmes un citus piemaisījumus. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C16 – C32 |

309–674–3 | 9B | 100684–04–6 |

Ekstrakti (naftas), ekstrahēta gāzeļļas vieglā vakuumfrakcija, pēc apstrādes ar ogli Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst ekstrahējot gāzeļļas vieglo vakuumfrakciju, kas apstrādāta ar aktīvo ogli, lai atdalītu polāro komponentu zīmes un citus piemaisījumus. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C13 – C30 |

309–675–9 | 9B | 100684–05–7 |

Ekstrakti (naftas), ekstrahēta gāzeļļas vieglā vakuumfrakcija, pēc apstrādes ar māliem Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst ekstrahējot gāzeļļas vieglo vakuumfrakciju, kas apstrādāta ar balinošiem māliem, lai atdalītu polāro komponentu zīmes un citus piemaisījumus. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C13 – C30 |

265–105–8 | 10 | 64742–06–9 |

Ekstrakti (naftas), ekstrahēts vidējais destilāts Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā ekstraktu, ekstrahējot ar šķīdinātāju. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C9 – C20, un vārās aptuveni 150 oC – 345 oC (302 oF – 653 oF) temperatūrā |

265–211–4 | 10 | 64743–06–2 |

Ekstrakti (naftas), gāzeļļas šķīdinātājs Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā ekstraktu, ekstrahējot dzidrinātu naftu ar šķīdinātāju. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C13 – C25, un vārās aptuveni 230 oC – 400 oC (446 oF – 752 oF) temperatūrā |

272–173–2 | 10 | 68782–98–9 |

Ekstrakti (naftas), dzidrinātas naftas šķīdinātājs, satur savienojumus ar kondensētiem aromātiskiem gredzeniem Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā ekstraktu, ekstrahējot dzidrinātu naftu pēc katalītiskā krekinga. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C20 un vārās aptuveni virs 350 oC (662 oF) temperatūrā. Šī plūsma, domājams, satur 5 masas % vai vairāk aromātisko ogļūdeņražu ar 4 līdz 6 kondensētiem gredzeniem |

272–174–8 | 10 | 68782–99–0 |

Ekstrakti (naftas), smagās dzidrinātas naftas šķīdinātājs, satur savienojumus ar kondensētiem aromātiskiem gredzeniem Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā ekstraktu, ekstrahējot dzidrinātu naftu pēc katalītiskā krekinga. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu virs C25, un vārās aptuveni virs 425 oC (798 oF) temperatūrā. Šī plūsma, domājams, satur 5 masas % vai vairāk aromātisko ogļūdeņražu ar 4 līdz 6 kondensētiem gredzeniem |

272–177–4 | 10 | 68783–02–8 |

Ekstrakti (naftas), vidējās dzidrinātas naftas šķīdinātājs, satur savienojumus ar kondensētiem aromātiskiem gredzeniem Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā ekstraktu, ekstrahējot dzidrinātu naftu pēc katalītiskā krekinga. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C17 – C28, un vārās aptuveni 375 oC – 450 oC (708 oF – 842 oF) temperatūrā. Šī plūsma, domājams, satur 5 masas % vai vairāk aromātisko ogļūdeņražu ar 4 līdz 6 kondensētiem gredzeniem |

272–179–5 | 10 | 68783–03–9 |

Ekstrakti (naftas), vieglās dzidrinātas naftas šķīdinātājs, satur savienojumus ar kondensētiem aromātiskiem gredzeniem Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā ekstraktu, ekstrahējot dzidrinātu naftu pēc katalītiskā krekinga. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C15 – C25, un vārās aptuveni 340 oC – 400 oC (644 oF – 752 oF) temperatūrā. Šī plūsma, domājams, satur 5 masas % vai vairāk aromātisko ogļūdeņražu ar 4 līdz 6 kondensētiem gredzeniem |

295–330–7 | 10 | 91995–67–4 |

Ekstrakti (naftas), C15–30 aromātiskie, pēc hidroapstrādes Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot aromātisku ekstraktu ar ūdeņradi. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C15 – C30, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti apmēram 45 cst 40 oC temperatūrā |

295–333–3 | 10 | 91995–71–0 |

Ekstrakti (naftas), gāzeļļas šķīdinātājs, ķīmiski neitralizēts Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, veicot apstrādes procesu, lai atdalītu skābās sastāvdaļas no gāzeļļas šķīdinātaja naftas ekstraktiem |

295–334–9 | 10 | 91995–72–1 |

Ekstrakti (naftas), gāzeļļas šķīdinātājs, pēc hidroapstrādes Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot gāzeļļas šķīdinātāja naftas ekstraktus ar ūdeņradi kataliztora klātbūtnē |

305–590–6 | 10 | 94733–10–5 |

Ekstrakti (naftas), gudrona šķīdinātājs, pēc hidrokrekinga Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, ekstrahējot naftas atlikumu pēc hidrokrekinga. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C18 – C27, un vārās aptuveni 370 oC – 450 oC (698 oF – 842 oF) temperatūrā |

307–012–8 | 10 | 97488–75–0 |

Ekstrakti (naftas), smagais šķīdinātājs, pēc hidrokrekinga Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot ekstrahētu vidējo un smago destilātu, kas iegūts pēc naftas destilāta hidrokrekinga. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C18 – C27, un vārās aptuveni 370 oC – 450 oC (698 oF – 842 oF) temperatūrā |

309–670–1 | 10 | 100684–00–2 |

Ekstrakti (naftas), gāzeļļas šķīdinātājs, pēc apstrādes ar ogli Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot gāzeļļas šķīdinātāja naftas ekstraktus ar aktīvo ogli, lai atdalītu polāro komponenetu zīmes un citus piemaisījumus |

309–671–7 | 10 | 100684–01–3 |

Ekstrakti (naftas), gāzeļļas šķīdinātājs, pēc apstrādes ar māliem Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot gāzeļļas šķīdinātāja naftas ekstraktus ar balinošiem māliem, lai atdalītu polāro komponenetu zīmes un citus piemaisījumus |

309–676–4 | 10 | 100684–06–8 |

Ekstrakti (naftas), vidējā destilāta šķīdinātājs, pēc apstrādes ar ogli Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot vidējā destilāta šķīdnātāja naftas ekstraktus ar aktīvo ogli, lai atdalītu polāro komponenetu zīmes un citus piemaisījumus |

309–678–5 | 10 | 100684–07–9 |

Ekstrakti (naftas), vidējā destilāta šķīdinātājs, pēc apstrādes ar māliem Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot vidējā destilāta šķīdnātāja naftas ekstraktus ar balinošiem māliem, lai atdalītu polāro komponenetu zīmes un citus piemaisījumus |

232–315–6 | 11A | 8002–74–2 |

Parafīni un parafīnogļūdeņraži Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst no naftas frakcijām ar ekstraktīvo kristalizāciju (eļļas atdalīšana ar šķīdinātāju) vai attaukošanu. Sastāv galvenokārt no taisnas ķēdes ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C20 |

264–038–1 | 11A | 63231–60–7 |

Parafīni un parafīnogļūdeņraži, mikrokristāliski Komplekss garu sazarotu ķēžu ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst gudrona ar ekstraktīvo kristalizāciju. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem taisnas un sazarotas ķēdes ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C35 |

265–126–2 | 11A | 64742–26–3 |

Parafīni un parafīnogļūdeņraži (naftas), pēc apstrādes ar skābi Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot naftas parafīnfrakciju ar sērskābi. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem taisnas un sazarotas ķēdes ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C20 – C50 |

265–134–6 | | 64742–33–2 |

Parafīni un parafīnogļūdeņraži (naftas), pēc ķīmiskas neitralizēšanas Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, veicot apstrādi, lai atdalītu skābās sastāvdaļas. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem taisnas ķēdes ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C20 – C50 |

265–144–0 | 11A | 64742–42–3 |

Parafīni un parafīnogļūdeņraži (naftas), pēc apstrādes ar māliem, mikrokristāliski Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot naftas mikrokristālisku parafīnfrakciju ar dabīgiem vai modificētiem māliem kontaktprocesā vai perkolācijas procesā, lai atdalītu polāro komponentu zīmes un citus piemaisījumus. Sastāv galvenokārt no gariem sazarotas ķēdes ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C25 – C50 |

265–145–6 | 11A | 64742–43–4 |

Parafīni (naftas), pēc apstrādes ar māliem, mikrokristāliski Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot naftas mikrokristālisku parafīnfrakciju ar dabīgiem vai modificētiem māliem kontaktprocesā vai perkolācijas procesā, lai atdalītu polāro komponentu zīmes un citus piemaisījumus. Sastāv galvenokārt no gariem sazarotas ķēdes ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C20 – C50 |

165–154–5 | 11A | 64742–51–4 |

Parafīni (naftas), pēc hidroapstrādes Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot naftu ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Sastāv galvenokārt no taisnas ķēdes parafīniem ar oglekļa atomu skaitu C20 – C50 |

265–163–4 | 11A | 64742–60–5 |

Parafīni un parafīnogļūdeņraži (naftas), pēc hidroapstrādes, mikrokristāliski Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot naftas mikrokristālisku parafīnu ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Sastāv galvenokārt no garas sazarotas ķēdes ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C25 – C50 |

285–095–9 | 11A | 85029–72–7 |

Parafīni un parafīnogļūdeņraži (naftas), dezodorēti Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot vakuumā parafīnfrakciju ar ūdens tvaiku. Šādi lielā mērā atdala komponentus, kas atdestilējas ar ūdens tvaiku un ēteriskos komponentus. Sastāv galvenokārt no taisnas un sazarotas ķēdes ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C20 – C50 |

292–640–4 | 11A | 90669–47–9 |

Parafīni (naftas), pēc apstrādes ar skābi Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā rafinātu no naftas parafīnfrakcijas, apstrādājot ar sērskābi. Sastāv galvenokārt no taisnas ķēdes piesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C20 |

295–456–2 | 11A | 92045–74–4 |

Parafīni (naftas), ar zemu kušanas temperatūru Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst no naftas frakcijām ar ekstraktīvo kristalizāciju (eļļu atdalot ar šķīdinātāju), attaukojot vai aduktīvi. Sastāv galvenokārt no taisnas ķēdes piesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C12 |

295–457–8 | 11A | 92045–75–5 |

Parafīni (naftas), ar zemu kušanas temperatūru, pēc hidroapstrādes Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst no naftas frakcijām ar ekstraktīvo kristalizāciju (eļļu atdalot ar šķīdinātāju), attaukojot vai aduktīvi, pēc apstrādes ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Sastāv galvenokārt no taisnas un sazarotas ķēdes piesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C15 |

295–458–3 | 11A | 92045–76–6 |

Parafīni un parafīnogļūdeņraži (naftas), mikrokristāliski, pēc hidroapstrādes Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst no gudrona ar ekstraktīvo kristalizāciju un apstrādājot ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Sastāv galvenokārt no taisnas un sazarotas ķēdes piesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C25 |

307–045–8 | 11A | 97489–05–9 |

Parafīni un parafīnogļūdeņraži, C19–38 |

308–140–7 | 11A | 97862–89–0 |

Parafīni (naftas), pēc apstrādes ar ogli Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot naftas frakcijas ar aktīvo ogli, lai atdalītu komponenetu zīmes un citus piemaisījumus. Sastāv galvenokārt no taisnas ķēdes piesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C20 |

308–141–2 | 11A | 97862–90–3 |

Parafīni (naftas), ar zemu kušanas temperatūru, pēc apstrādes ar ogli Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot naftas frakcijas, kurām zema kušanas temperatūra, ar aktīvo ogli, lai atdalītu komponenetu zīmes un citus piemaisījumus. Sastāv galvenokārt no taisnas ķēdes piesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C12 |

308–142–8 | 11A | 97862–91–4 |

Parafīni (naftas), ar zemu kušanas temperatūru, pēc apstrādes ar māliem Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot naftas frakcijas, kurām zema kušanas temperatūra, ar bentonītu, lai atdalītu komponenetu zīmes un citus piemaisījumus. Sastāv galvenokārt no taisnas ķēdes piesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C12 |

308–143–3 | 11A | 97862–92–5 |

Parafīni (naftas), ar zemu kušanas temperatūru, pēc apstrādes ar silīcijskābi Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot naftas frakcijas, kurām zema kušanas temperatūra, ar silīcijskābi, lai atdalītu komponenetu zīmes un citus piemaisījumus. Sastāv galvenokārt no taisnas ķēdes piesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C12 |

308–144–9 | 11A | 97862–93–6 |

Parafīni (naftas), pēc apstrādes ar silīcijskābi Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot naftas parafīnus ar silīcijskābi, lai atdalītu polāro komponenetu zīmes un citus piemaisījumus. Sastāv galvenokārt no taisnas un sazarotas ķēdes piesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C20 |

308–145–4 | 11A | 97862–94–7 |

Parafīni un parafīnogļūdeņraži (naftas), mikrokristāliski, pēc apstrādes ar ogli Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst no gudrona ar ekstraktīvo kristalizāciju un apstrādājot ar aktīvo ogli, lai atdalītu polāro komponenetu zīmes un citus piemaisījumus. Sastāv galvenokārt no taisnas un sazarotas ķēdes piesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C25 |

308–147–5 | 11A | 97862–95–8 |

Parafīni un parafīnogļūdeņraži (naftas), mikrokristāliski, pēc apstrādes ar māliem Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst no gudrona ar ekstraktīvo kristalizāciju un apstrādājot ar bentonītu, lai atdalītu polāro komponenetu zīmes un citus piemaisījumus. Sastāv galvenokārt no taisnas un sazarotas ķēdes piesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C25 |

308–148–0 | 11A | 97862–96–9 |

Parafīni un parafīnogļūdeņraži (naftas), mikrokristāliski, pēc apstrādes ar silīcijskābi Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst no gudrona ar ekstraktīvo kristalizāciju un apstrādājot ar silīcijskābi, lai atdalītu polāro komponenetu zīmes un citus piemaisījumus. Sastāv galvenokārt no taisnas un sazarotas ķēdes piesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C25 |

265–171–8 | 11B | 64742–67–2 |

Parafīneļļa (naftas) Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā naftas frakciju, ekstraktīvi ateļļojot vai attaukojot. Sastāv galvenokārt no sazarotas ķēdes ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C20 – C50 |

300–225–7 | 11B | 93924–31–3 |

Parafīneļļa (naftas), pēc apstrādes ar skābi Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot parafīneļļu ar sērskābi. Sastāv galvenokārt no sazarotas ķēdes ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C20 – C50 |

300–226–2 | 11B | 93924–32–4 |

Parafīneļļa (naftas), pēc apstrādes ar māliem Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot parafīneļļu ar dabīgiem vai modificētiem māliem kontaktprocesā vai perkolācijas procesā, lai atdalītu polāro komponenetu zīmes un citus piemaisījumus. Sastāv galvenokārt no sazarotas ķēdes ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C20 – C50 |

308–126–0 | 11B | 97862–76–5 |

Parafīneļļa (naftas), pēc apstrādes ar ogli Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot parafīneļļu ar aktīvo ogli, lai atdalītu polāro komponenetu zīmes un citus piemaisījumus. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem taisnas ķēdes ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C12 |

308–127–6 | 11C | 97862–77–6 |

Parafīneļļa (naftas), pēc apstrādes ar silīcijskābi Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot parafīneļļu ar silīcijskābi, lai atdalītu polāro komponenetu zīmes un citus piemaisījumus. Sastāv galvenokārt no taisnas ķēdes ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C12 |

265–165–5 | 11C | 64742–61–6 |

Jēlparafīns (naftas) Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst no naftas frakcijas ar ekstraktīvo kristalizāciju (attaukošanu ar šķīdinātāju) vai kā frakciju, destilējot ļoti biezu neapstrādātu parafīneļļu. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem taisnas ķēdes ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C20 |

292–659–8 | 11C | 90669–77–5 |

Jēlparafīns (naftas), pēc apstrādes ar skābi Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā rafinātu, apstrādājot naftas parafīnfrakciju ar sērskābi. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem taisnas un sazarotas ķēdes ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C20 |

292–660–3 | 11C | 90669–78–6 |

Jēlparafīns (naftas), pēc apstrādes ar māliem Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot naftas parafīnfrakciju ar dabīgiem vai modificētiem māliem kontaktprocesā vai perkolācijas procesā. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem taisnas un sazarotas ķēdes ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C20 |

295–523–6 | 11C | 92062–09–4 |

Jēlparafīns (naftas), pēc hidroapstrādes Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot jēlparafīnu ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem taisnas un sazarotas ķēdes ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C20 |

295–524–1 | 11C | 92062–10–7 |

Jēlparafīns (naftas), ar zemu kušanas punktu Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst no naftas frakcijas, ekstrahējot parafīnus. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem taisnas un sazarotas ķēdes ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C12 |

295–525–7 | 11C | 92062–11–8 |

Jēlparafīns (naftas), ar zemu kušanas punktu, pēc hidroapstrādes Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot naftas parafīnfrakciju, kurai zema kušanas temperatūra, ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem taisnas un sazarotas ķēdes ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C12 |

308–155–9 | 11C | 97863–04–2 |

Jēlparafīns (naftas), ar zemu kušanas punktu, pēc apstrādes ar ogli Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot naftas parafīnfrakciju, kurai zema kušanas temperatūra, ar aktīvo ogli, lai atdalītu polāro komponenetu zīmes un citus piemaisījumus. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem taisnas un sazarotas ķēdes ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C12 |

308–156–4 | 11C | 97863–05–3 |

Jēlparafīns (naftas), ar zemu kušanas punktu, pēc apstrādes ar māliem Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot naftas parafīnfrakciju, kurai zema kušanas temperatūra, ar bentonītu, lai atdalītu polāro komponenetu zīmes un citus piemaisījumus. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem taisnas un sazarotas ķēdes ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C12 |

308–158–5 | 11C | 97863–06–4 |

Jēlparafīns (naftas), ar zemu kušanas punktu, pēc apstrādes ar silīcijskābi Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot naftas parafīnfrakciju, kurai zema kušanas temperatūra, ar silīcijskābi, lai atdalītu polāro komponenetu zīmes un citus piemaisījumus. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem taisnas un sazarotas ķēdes ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C12 |

309–723–9 | 11C | 100684–49–9 |

Jēlparafīns (naftas), pēc apstrādes ar ogli Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot naftas parafīnfrakciju ar aktīvo ogli, lai atdalītu polāro komponenetu zīmes un citus piemaisījumus |

232–373–2 | 11D | 8009–03–8 |

Vazelīns Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā puscietu vielu, atdalot parafīnus no gudrona. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem kristāliskiem un šķidriem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C25 |

265–206–7 | 11D | 64743–01–7 |

Vazelīns (naftas), oksidēts Komplekss organisko savienojumu maisījums, sastāv galvenokārt no lielmolekulārām karbonskābēm, ko iegūst, oksidējot vazelīnu ar gaisa skābekli |

285–098–5 | 11D | 85029–74–9 |

Vazelīns (naftas), pēc apstrādes ar alumīnija oksīdu Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot vazelīnu ar Al2O3, lai atdalītu polāros komponenetus un piemaisījumus. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem kristāliskiem un šķidriem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C25 |

295–459–9 | 11D | 92045–77–7 |

Vazelīns (naftas), pēc hidroapstrādes Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā puscietu vielu, apstrādājot gudronu, no kura atdalīti parafīni, ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem mikrokristāliskiem un šķidriem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C20 |

308–149–6 | 11D | 97862–97–0 |

Vazelīns (naftas), pēc apstrādes ar ogli Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot naftas vazelīnfrakciju ar aktīvo ogli, lai atdalītu polāro komponenetu zīmes un citus piemaisījumus. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C20 |

308–150–1 | 11D | 97862–98–1 |

Vazelīns (naftas), pēc apstrādes ar silīcijskābi Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot naftas vazelīnfrakciju ar silīcijskābi, lai atdalītu polāro komponenetu zīmes un citus piemaisījumus. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C20 |

309–706–6 | 11D | 100684–33–1 |

Vazelīns (naftas), pēc apstrādes ar māliem Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot naftas vazelīnfrakciju ar balinošiem māliem, lai atdalītu polāro komponenetu zīmes un citus piemaisījumus. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C25 |

265–125–7 | 12 | 64742–25–2 |

Ziežeļļas (naftas), pēc apstrādes ar skābi, lietotas Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā rafinātu procesā, apstrādājot ar sērskābi. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C15 – C50 |

265–133–0 | 12 | 64742–32–1 |

Ziežeļļas (naftas), pēc ķīmiskas neitralizēšanas, lietotas Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst procesā, lai atdalītu skābās sastāvdaļas. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C15 – C50 |

265–152–4 | 12 | 64742–50–3 |

Ziežeļļas (naftas), pēc apstrādes ar māliem, lietotas Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot lietotu ziežeļļu ar dabīgiem vai modificētiem māliem kontaktprocesā vai perkolācijas procesā, lai atdalītu polāro komponentu zīmes un citus piemaisījumus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C15 – C50 |

265–161–3 | 12 | 64742–58–1 |

Ziežeļļas (naftas), pēc hidroapstrādes, lietotas Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot lietotu ziežeļļu ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C15 – C50 |

270–697–6 | 12 | 68476–77–7 |

Ziežeļļas (naftas), pēc attīrīšanas, lietotas Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst no lietotas motoreļļas, izgulsnējot, filtrējot, katalītiski hidrogenējot un destilējot, lai atdalītu smagos metālus un piedevas. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C20 – C40, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti vismaz 100 SUS 100 oF (19 cst 40 oC) temperatūrā |

274–635–9 | 12 | 70514–12–4 |

Ziežeļļas (naftas), lietotas |

293–258–0 | 12 | 91052–94–7 |

Minerāleļļas (naftas), pēc apstrādes ar māliem, lietotas Eļļas, ko iegūst, atkrāsojot un filtrējot transformatoreļļas uz atkrāsojošiem māliem |

295–421–1 | 12 | 92045–40–4 |

Ziežeļļas (naftas), lietotas, pēc destilācijas Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot lietotas ziežeļļas. Vārās aptuveni 80 oC līdz 365 oC (176 oF līdz 689 oF) temperatūrā |

295–422–7 | 12 | 92045–41–5 |

Ziežeļļas (naftas), lietotas, pēc vakuumdestilācijas Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, vakuumā destilējot lietotas ziežeļļas. Vārās aptuveni 200 oC līdz 360 oC (392 oF līdz 680 oF) temperatūrā |

295–516–8 | 12 | 92062–03–8 |

Ziežeļļas (naftas), pēc ekstrakcijas un destilācijas, lietotas, Komplekss smago ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, ziežeļļu iztvaicējot un ekstrahējot ar šķīdinātāju |

297–104–3 | 12 | 93334–30–6 |

Ziežeļļas (naftas), pēc attīrīšanas, lietotas, satur aromātiskos savienojumus |

308–935–9 | 12 | 99035–68–4 |

Destilāti (naftas), C10–50, lietoti, attīrīti Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, veicot ar naftas destilātu flokulāciju, dekantācija, ultrafiltrēšana, ultracentrifugēšana un/ vai destilāciju. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C10 – C50, un vārās aptuveni 150 oC – vismaz 600 oC (302 oF – vismaz 1112 oF) temperatūrā |

309–878–2 | 12 | 101316–73–8 |

Ziežeļļas (naftas), lietotas, pēc nekatalītiskas attīrīšanas, Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, attīrot lietotu eļļu bez katalītiskas apstrādes ar ūdeņradi. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C20 – C50, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti vismaz 100 SUS 100 oF (19 cst 40 oC) temperatūrā |

232–490–9 | 13 | 8052–42–4 |

Asfalts Ļoti komplekss augstmolekulāru organisko savienojumu maisījums, kas satur relatīvi lielu ogļūdeņražu daļu, kuru oglekļa atomu skaits pamatā lielāks par C25 ar lielu oglekļa/ ūdeņraža attiecību. Satur arī nelielus dažādu metālu daudzumus, piemēram, niķeli, dzelzi vai vanādiju. Iegūst kā negaistošu atlikumu, destilējot jēlnaftu, vai izdalot kā rafinātu no gudrona, procesā deasfaltējot vai dekarbonizējot |

265–057–8 | 13 | 64741–56–6 |

Mazuts (naftas), pēc vakuumdestilācijas Komplekss vakuumdestilācijas atlikums, ko iegūst, destilējot atlikumu no jēlnaftas pēc destilācijas pie atmosfēras spiediena. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C34, un vārās aptuveni virs 495 oC (923 oF) temperatūrā |

265–188–0 | 13 | 64742–85–4 |

Mazuts (naftas), hidrodesulfurēts, pēc vakuumdestilācijas Komplekss vakuumdestilācijas atlikums, ko iegūst, apstrādājot atlikumu pēc vakuumdestilācijas ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē, lai pirmkārt atdalītu organiskos sēra savienojumus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C34, un vārās aptuveni virs 495 oC (923 oF) temperatūrā |

265–196–4 | 13 | 64742–93–4 |

Asfalts Ļoti kompleksa melna viela, ko iegūst, pūšot gaisu caur uzkarsētu mazutu, vai kā rafinātu deasfaltācijas procesā ar vai bez katalizatora. Šis ir principā oksidatīvās kondensācijas process, kas palielina molekulmasu |

269–110–6 | 13 | 68187–58–6 |

Darva, naftas, satur aromātiskos savienojumus Atlikums, ko iegūst destilējot mazutu pēc termiskā vai tvaika krekinga un/vai dzidrinātu naftu pēc katalītiskā krekinga, kuras mīksttapšanas temperatūra ir 40 oC – 180 oC (104 oF – 356 oF). Sastāv galvenokārt no kompleksa aromātisko ogļūdeņražu ar 3 vai vairāk kondensētiem gredzeniem maisījuma |

295–284–8 | 13 | 91995–23–2 |

Asfaltēni (naftas) Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā kompleksu cietu melnu vielu, sadalot mazutu, speciāli apstrādājot vieglo ogļūdeņražu frakciju. Oglekļa/ ūdenŗaža attiecība ir īpaši augsta. Šis produkts satur nelielu daudzumu vanādija un niķeļa |

295–518–9 | 13 | 92062–05–0 |

Mazuts (naftas), pēc termiskā krekinga, pēc vakuumdestilācijas Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot vakuumā termiskā krekinga procesa produktus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C34, un vārās aptuveni virs 495 oC (923 oF) temperatūrā |

307–353–2 | 13 | 97593–48–1 |

Darva, naftas, oksidēta Produkts, ko iegūst oksidējot naftas darvu gaisā 200 oC – 300 oC (392 oF – 572 oF) temperatūrā |

309–713–4 | 13 | 100684–40–0 |

Mazuts (naftas), pēc vakuumdestilācijas, pēc atlikum hidrogenēšanas Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā atlikumu, destilējot vakuumā jēlnaftu. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu virs C50, un vārās aptuveni virs 500 oC (932 oF) temperatūrā |

265–080–3 | 14 | 64741–79–3 |

Kokss (naftas) Cieta viela, kas rodas, apstrādājot naftas frakcijas augstā temperatūrā. Sastāv no oglekli saturoša materiāla un ogļūdeņražiem ar augstu oglekļa attiecību pret ūdeņradi |

265–209–3 | 14 | 64743–04–0 |

Kokss (naftas), reģenerēts Oglekli saturoša viela, ko reģenerē no skābā gudrona pēc skābo sastāvdaļu atdalīšanas augstā temperatūrā (piem., apmēram 537,8 oC (1000 oF)) |

265–210–9 | 14 | 64743–05–1 |

Kokss (naftas), kalcinēts Komplekss oglekli saturošo vielu maisījums, kas ietver īpaši augstmolekulārus ogļūdeņražus, ko iegūst kā cietu vielu, kalcinējot naftas koksu virs 1000 oC (1800 oF) temperatūrā. Ogļūdeņraži kalcinētajā koksā ir ar ļoti augstu oglekļa – ūdeņraža attiecību |

[1] Naftas produktus iedala 31 grupā, un tos identificē ar numuru vai numuru un burtu (1. grupa, 2. grupa, 3.A grupa, 3.B grupa, 3.C grupa, 4.A grupa, 4.B grupa utml.), skat. 35. – 68. lpp. Ražotāji un importētāji var nolemt iesniegt tikai vienu informācijas kopu par katru īpašu vielu grupu, bet tikai attiecībā uz III pielikuma 2. līdz 6. punktā ietverot noteikto informāciju; šī informācija tad tiks attiecināta uz visām īpašajā grupā ietilpstošajām vielām.

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

TO VIELU SARAKSTS, UZ KURĀM NEATTIECAS 3. UN 4. PUNKTA NOTEIKUMI

EINECS Nr. | Grupa | CAS Nr. |

200–061–5 | | 50–70–4 |

D–glicīts C6H14O6 |

200–066–2 | | 50–81–7 |

Askorbīnskābe C6H8O6 |

200–075–1 | | 50–99–7 |

Glikoze C6H12O6 |

200–294–2 | | 56–87–1 |

L–lizīns C6H14N2O2 |

200–312–9 | | 57–10–3 |

Palmitīnskābe, tīra C16H32O2 |

200–313–4 | | 57–11–4 |

Stearīnskābe, tīra C18H36O2 |

200–334–9 | | 57–50–1 |

Saharoze, tīra C12H22O11 |

200–405–4 | | 58–95–7 |

Α–tokoferilacetats C31H52O3 |

200–432–1 | | 59–51–8 |

DL–metionīns C5H11NO2S |

200–711–8 | | 69–65–8 |

D–mannīts C6H14O6 |

201–771–8 | | 87–79–6 |

L–sorboze C6H12O6 |

204–007–1 | | 112–80–1 |

Oleīnskābe, tīra C18H34O2 |

204–664–4 | | 123–94–4 |

Glicerīna stearāts, tīrs C21H42O4 |

204–696–9 | | 124–38–9 |

Oglekļa dioksīds CO2 |

205–278–9 | | 137–08–6 |

Kalcija pantotenāts C9H17NO5.1/2Ca |

205–582–1 | | 143–07–7 |

Laurīnskābe C12H24O2 |

205–590–5 | | 143–18–0 |

Kālija oleāts C18H34O2. K |

205–756–7 | | 150–30–1 |

DL–fenilalanīns C9H11NO2 |

208–407–7 | | 527–07–1 |

Nātrija glikonāts C6H12O7.Na |

212–490–5 | | 822–16–2 |

Nātrija stearāts C18H36O2.Na |

215–279–6 | | 1317–65–3 |

Kaļķakmens Nedegošs ciets nogulumiezis. Sastāv pamatā no kalcija karbonāta |

215–665–4 | | 1338–43–8 |

Sorbitānoleāts C24H44O6 |

216–472–8 | | 1592–23–0 |

Kalcija distearāts, tīrs C18H36O2.½Ca |

231–147–0 | | 7440–37–1 |

Argons Ar |

231–153–3 | | 7440–44–0 |

Ogleklis C |

231–783–9 | | 7727–37–9 |

Slāpeklis N2 |

231–791–2 | | 7732–18–5 |

Ūdens, destilēts, pēc vadītspējas vai līdzvērtīgas tīrības H2O |

231–955–3 | | 7782–42–5 |

Grafīts C | | |

232–273–9 | | 8001–21–6 |

Saulespuķu eļļa Ekstraktvielas un to fizikāli modificētie atvasinājumi. Sastāv pamatā no taukskābju linolskābes un oleīnskābes glicerīdiem. (Helianthus annuus, Compositae) |

232–274–4 | | 8001–22–7 |

Sojaspupu eļļa Ekstraktvielas un to fizikāli modificētie atvasinājumi. Sastāv pamatā no taukskābju linolskābes, oleīnskābes, palmitīnskābes un stearīnskābes glicerīdiem. (Soja hispida, Leguminosae). |

232–276–5 | | 8001–23–8 |

Saflora eļļa Ekstraktvielas un to fizikāli modificētie atvasinājumi. Sastāv pamatā no taukskābes linolskābes. (Carthamus tinctorium, Compositae) |

232–278–6 | | 8001–26–1 |

Linsēklu eļļa Ekstraktvielas un to fizikāli modificētie atvasinājumi. Sastāv pamatā no taukskābju linolskābes, linolskābes un oleīnskābes glicerīdiem. (Linum usitatissimum, Linaceae) |

232–281–2 | | 8001–30–7 |

Kukurūzas eļļa Ekstraktvielas un to fizikāli modificētie atvasinājumi. Sastāv pamatā no taukskābju linolskābes, oleīnskābes, palmitīnskābes un stearīnskābes glicerīdiem. (Zea mays, Gramineae) |

232–293–8 | | 8001–79–4 |

Rīcineļļa Ekstraktvielas un to fizikāli modificētie atvasinājumi. Sastāv pamatā no rīcineļļas taukskābes glicerīdiem. (Ricinus communis, Euphorbiceae) |

232–299–0 | | 8002–13–9 |

Rapšu eļļa Ekstraktvielas un to fizikāli modificētie atvasinājumi. Sastāv pamatā no taukskābju erukskābes, linolskābes un oleīnskābes glicerīdiem. (Brassica napus, Cruciferae) |

232–307–2 | | 8002–43–5 |

Lecitīni Komplekss taukskābju diglecirīdu, sašūtu ar fosforskābes holīnesteri, maisījums |

232–436–4 | | 8029–43–4 |

Sīrupi, hidrolizētas cietes Komplekss maisījums, ko iegūst, hidrolizējot kukurūzas cieti, iedarbojoties ar skābēm vai fermentiem. Sastāv pamatā no D–glikozes, maltozes un dekstrīniem |

232–442–7 | | 8030–12–4 |

Tauki, hidrogenēti |

232–675–4 | | 9004–53–9 |

Dekstrīns |

232–679–6 | | 9005–25–8 |

Ciete Lielpolimēru ogļhidrāts, ko parasti iegūst no labības graudiem – kukurūzas, kviešiem un sorgo un no saknēm un gumveidīgajiem – kartupeļiem un tapiokas. Satur cieti, kas iepriekš uzbriedusi, karsējot ūdens klātbūtnē |

232–940–4 | | 9050–36–6 |

Maltodekstrīns |

234–328–2 | | 11103–57–4 |

A vitamīns |

238–976–7 | | 14906–97–9 |

nātrija D–glikonāts C6H12O7.xNa |

248–027–9 | | 26836–47–5 |

D–glicīta monostearāts C24H48O7 |

262–988–1 | | 61788–59–8 |

Taukskābes, kakao eļļas, Me esteri |

262–989–7 | | 61788–61–2 |

Taukskābes, pārtikas tauku, Me esteri |

263–060–9 | | 61789–44–4 |

Taukskābes, rīcineļļas |

263–129–3 | | 61790–37–2 |

Taukskābes, tauku |

266–925–9 | | 67701–01–3 |

Taukskābes, C12-18 Šo vielu identificē ar SDA vielas nosaukumu: C12 — C18 alkilkarbonskābe un SDA numuru 16–005–00. |

266–928–5 | | 67701–03–5 |

Taukskābes, C16-18 Šo vielu identificē ar SDA vielas nosaukumu: C16 — C18 alkilkarbonskābe un SDA numuru 19–005–00. |

266–929–0 | | 67701–05–7 |

Taukskābes,, C8-18 un C18 nepiesātinātās Šo vielu identificē ar SDA vielas nosaukumu: C8 — C18un C18 nepiesātinātā alkilkarbonskābe un SDA numuru 01–005–00 |

266–930–6 | | 67701–06–8 |

Taukskābes, C14-18 un C16-18 nepiesātinātās Šo vielu identificē ar SDA vielas nosaukumu: C14 — C18un C16-18 nepiesātinātā alkilkarbonskābe un SDA numuru 04–005–00. |

266–932–7 | | 67701–08–0 |

Kwasy tłuszczowe, C16-18 i C18 nienasycone. Substancji tej przypisano w katalogu nazw substancji SDA nazwę: nienasycone alkilowe kwasy karboksylowe C16-18 i C18 oraz numer sprawozdawczySDA: 11–005–00. |

266–948–4 | | 67701–30–8 |

Glicerydy, C16-18 i C18 nienasycone. Substancji tej przypisano w katalogu nazw substancji SDA nazwę: nienasycone glicerydy trialkilowe C16-18 i C18 oraz numer sprawozdawczy SDA: 11–001–00. |

267–007–0 | | 67762–26–9 |

Kwasy tłuszczowe, C14-18 i C16-18 nienasycone., estry metylowe Substancji tej przypisano w katalogu nazw substancji SDA nazwę: estry metylowe nienasyconych alkilowych kwasów karboksylowych C14-18 i C16-18 oraz numer sprawozdawczy SDA: 04–010–00. |

267–013–3 | | 67762–36–1 |

Kwasy tłuszczowe C6-12 Substancji tej przypisano w katalogu nazw substancji SDA nazwę: alkilowe kwasy karboksylowe C6-12 i numer sprawozdawczy SDA: 13–005–00. |

268–099–5 | | 68002–85–7 |

Kwasy tłuszczowe, C14-22 i C16-22 nienasycone Substancji tej przypisano w katalogu nazw substancji SDA nazwę: nienasycone alkilowe kwasy karboksylowe C14-22 i C16-22 oraz numer sprawozdawczy SDA: 07–005–00. |

268–616–4 | | 68131–37–3 |

Syropy, skrobiowe, odwodnione |

269–657–0 | | 68308–53–2 |

Kwasy tłuszczowe, sojowe |

269–658–6 | | 68308–54–3 |

Glicerydy, łojowe, mono-, di-, tri-, uwodornione |

270–298–7 | | 68424–37–3 |

Kwasy tłuszczowe C14-22 |

270–304–8 | | 68424–45–3 |

Kwasy tłuszczowe, olej lniany |

270–312–1 | | 68424–61–3 |

Mono- i di- glicerydy, C16-18 i C18 nienasycone Substancji tej przypisano w katalogu nazw substancji SDA nazwę: nienasycone glicerydy alkilowe C16-18 i C18 i nienasycone glicerydy dialkilowe C16-18 i C18 oraz numer sprawozdawczy SDA: 11–002–00. |

288–123–8 | | 85665–33–4 |

Glicerydy C10-18 |

292–771–7 | | 90990–10–6 |

Kwasy tłuszczowe C12-14 |

292–776–4 | | 90990–15–1 |

Taukskābes, C12-18 un C18 nepiesātinātās |

296–916–5 | | 93165–31–2 |

Taukskābes, rapšu eļļas, ar zemu erukskābes saturu |

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

3. PANTĀ MINĒTĀ INFORMĀCIJA

1. Vispārējā informācija.

1.1. Vielas nosaukums.

1.2. EINECS Nr.

1.3. CAS Nr.

1.4. Sinonīmi.

1.5. Tīrība.

1.6. Piemaisījumi.

1.7. Molekulformula.

1.8. Struktūrformula.

1.9. Vielas tips.

1.10. Fizikālais stāvoklis.

.11. 1 Lūgums norādīt, kas iesniedz šos datus.

1.12. Ražotais vai ievestais daudzums, lielāks nekā 1000 tonnas gadā.

1.13. Norādīt, ja viela ražota pēdējo 12 mēnešu laikā.

1.14. Norādīt, ja viela ievesta pēdējo 12 mēnešu laikā.

1.15. Klasifikācija un marķējums.

1.16. Izmantošana.

1.17. Vai šos datus jau ir iesniedzis cits ražotājs vai importētājs?

1.18. Norādīt, ja pārstāvēts cits ražotājs vai importētājs.

1.19. Citas piezīmes: (piem., iznīcināšanas iespējas)

2. Fizikāli ķīmiskie dati.

2.1. Kušanas punkts.

2.2. Viršanas punkts.

2.3. Blīvums.

2.4. Tvaika spiediens.

2.5. Oktānspirta/ ūdens sadalījuma koeficients (log10 POW).

2.6. Šķīdība ūdenī.

2.7. Uzliesmošanas temperatūra.

2.8. Pašaizdegšanās.

2.9. Uzliesmojamība.

2.10. Sprādzienbīstamība.

2.11. Oksidētājīpašības.

2.12. Citi dati un piezīmes.

3. Vielas atrašanās vieta un iedarbība uz vidi.

3.1. Stabilitāte.

3.1.1. Fotosabrukšana.

3.1.2. Stabilitāte ūdenī.

3.1.3. Stabilitāte augsnē.

3.2. Vides monitoringa dati.

3.3. Vielu transportēšana un sadalījums starp vides sektoriem, ietverot novērtēto koncentrāciju vidē un izplatības formas.

3.3.1. Pārvadāšana.

3.3.2. Sadalījums starp vides sektoriem.

3.4. Biodegradācija.

3.5. Bioakumulācija.

3.6. Citas piezīmes.

4. Ekotoksiskums.

4.1. Toksiskums attiecībā uz zivīm.

4.2. Toksiskums attiecībā uz dafnijām un citiem ūdens bezmugurkaulniekiem.

4.3. Tokiskums attiecībā uz aļģēm.

4.4. Toksiskums attiecībā uz baktērijām.

4.5. Toksiskums attiecībā uz sauszemes organismiem.

4.6. Toksiskums attiecībā uz augsnē dzīvojošiem organismiem.

4.7. Citas piezīmes.

5. Toksiskums.

5.1. Akūts toksiskums.

5.1.1. Akūts orālais toksiskums.

5.1.2. Akūts inhalācijas toksiskums.

5.1.3. Akūts ādas toksiskums.

5.1.4. Akūts toksiskums (citi uzņemšanas veidi).

5.2. Kodīgās un kairinošās īpašības.

5.2.1. Ādu kairinošās īpašības.

5.2.2. Acis kairinošās īpašības.

5.3. Sensibilizācija.

5.4. Atkārtotas devas toksiskums.

5.5. Ģenētiskais toksiskums in vitro.

5.6. Ģenētiskais toksiskums in vivo.

5.7. Kancerogenitāte.

5.8. Teratogenitāte.

5.9. Cita būtiska informācija.

5.10. Pieredze saistībā ar iedarbību uz cilvēkiem.

6. Atsauču saraksts.

--------------------------------------------------

IV PIELIKUMS

4. PANTA 1. PUNKTĀ MINĒTĀ INFORMĀCIJA

1. Vispārējā informācija.

1.1. Vielas nosaukums.

1.2. EINECS Nr.

1.3. CAS Nr.

1.4. Sinonīmi.

1.5. Tīrība.

1.6. Piemaisījumi.

1.7. Molekulformula.

1.8. Struktūrformula.

1.9. Vielas tips.

1.10. Fizikālais stāvoklis.

1.11. Lūgums norādīt, kas iesniedz šos datus.

1.12. Ražotais vai ievestais daudzums, kas pārsniedz 10 tonnas gadā, bet ir ne vairāk kā 1000 tonnas.

1.13. Norādīt, ja viela ražota pēdējo 12 mēnešu laikā.

1.14. Norādīt, ja viela ievesta pēdējo 12 mēnešu laikā.

1.15. Klasifikācija un marķējums.

1.16. Izmantošana.

1.17. Citas piezīmes.

--------------------------------------------------

V PIELIKUMS

KOPIENAS INFORMĀCIJAS DIENESTI

Īpaša programmatūra disketēs ir pieejama šādos Kopienas informācijas dienestos:

Vācijā

Bonna

Kommission der Europaeischen Gemeinschaften

Vertretung in der Bundesrepublik Deutschland

Zitelmannstrasse 22

D–5300 Bonn

Telex 88 66 48 EUROP D

Telefax 5 30 09 50

Berlīne

Kommission der Europaeischen Gemeinschaften

Vertretung in der Bundesrepublik Deutschland

Aussenstelle Berlin

Kurfuerstendamm 102

D–1000 Berlin

31

Telex 18 40 15 EUROP D

Telefax 8 92 20 59

Minhene

Kommission der Europaeischen Gemeinschaften

Vertretung in der Bundesrepublik Deutschland

Vertretung in Muenchen

Erhardtstrasse 27

D–8000 Muenchen

2

Telex 5 21 81 35

Telefax 2 02 10 15

Beļğijā

Brisele

a) Commission des Communautés européennes

Bureau en Belgique

b) Commissie van de Europese Gemeenschappen

Bureau in België

Rue Archimede 73, B–1040 Bruxelles

Archimedesstraat 73,B –1040 Brussel

Telex 26657 COMTNF B

Telefax 2 35 01 66

Dānijā

Kopenhāgena

Kommissionen for De Europaeiske Faellesskaber

Kontor in Danmark

Hoejbrohus

OEstergade 61

Postbox 144

DK–1004 Koebenhavn

K 33

Telex 1 64 02 COMEUR DK

Telefax 33 11 12 03/33 14 12 44

Spānijā

Madride

Comisión de las Comunidades Europeas

Oficina en España

Calle de Serrano 41

5a planta

E–28001 Madrid

Telex 4 68 18 OIPE E

Telefax 2 76 03 87

Barselona

Edificio Atlantico

Av. Diagonal, 407 bis, Planta

1808008 Barcelona

Telefax 415 63 11

Francijā

Parīze

Commission des Communautés européennes

Bureau de représentation en France

288, Bld. St. Germain

F–75007 Paris

Telex Paris 611019 COMEUR

Telefax 1 45 56 94 19/7

Marseļa

Commission des Communautés européennes

Bureau á Marseille

CMCI

2, rue Henri–Barbusse

F–13241 Marseille

Cedex 01

Telex 40 25 38 EURMA

Telefax 91 90 98 07

Grieķijā

Atēnas

Epitropi ton Evropaikon Koinotiton

Grafeio stin Ellada

2 Vassilissis Sofias

Case postale 1 10 02

GR–Athina

10674

Telex 21 93 24 ECAT GR

Telefax 7 24 46 20

Īrijā

Dublina

Commission of the European Communities

Office in Ireland

39 Molesworth Street

IRL–Dublin

2

Telex 9 38 27 EUCO EI

Telefax 71 26 57

Itālijā

Roma

Commissione delle Comunità europee

Ufficio in Italia

Via Poli 29

I–00187 Roma

Telex 61 01 84 EUROMA I

Telefax 6 79 16 58

Milāna

Commissione delle Comunità europee

Ufficio a Milano

Corso Magenta 59

I–20123 Milano

Telex 31 62 00 EURMIL I

Telefax 4 81 85 43

Luksemburgā

Luksemburga

Commission des Communautés européennes

Bureau au Luxembourg

Bâtiment Jean Monnet B/0

Rue Alcide De Gasperi

L–2920 Luxembourg

Telex 34 23/34 46/34 76 COMEUR LU

Telefax 43 01 44 33

Nīderlandē

Hāga

Commissie van de Europese Gemeenschappen

Bureau in Nederland

Korte Vijverberg 5

NL–2513 AB Den Haag

Telex 3 10 94 EURCO NL

Telefax 364 66 19

Portugālē

Lisabona

Comissao das Comunidades Europeias

Gabinete em Portugal

Centro Europeu Jean Monnet

Largo Jean Monnet 1–10o

P–1200 Lisboa

Telex 18810 COMEUR P

Telefax 1 55 43 97

Apvienotajā Karalistē

Londona

Commission of the European Communities

Office in the United Kingdom

Jean Monnet House

8 Storey's Gate

UK–London

SW1P 3AT

Telex 2 32 08 EURUK G

Telefax 7 19 73 19 00/19 20

Belfāsta

Commission of the European Communities

Office in Northern Ireland

Windsor House

9/15 Bedford Street

UK–Belfast

BT2 7EG

Telex 7 41 17 CECBEL G

Telefax 24 82 41

Kardifa

Commission of the European Communities

Office in Wales

4 Cathedral Road

PO Box 15

UK–Cardiff

CF1 9SG

Telex 49 77 27 EUROPA G

Telefax 39 54 89

Edinburga

Commission of the European Communities

Office in Scotland

7 Alva Street

UK–Edinburgh

EH2 4PH

Telex 72 74 20 EUEDING

Telefax 2 26 41 05

--------------------------------------------------