Padomes Direktīva 92/109/EEK

(1992. gada 14. decembris)

par dažu tādu vielu izgatavošanu un laišanu tirgū, kuras izmanto narkotisko un psihotropo vielu nelikumīgai izgatavošanai

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 100.a pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

sadarbībā ar Eiropas Parlamentu [2],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [3],

tā kā dažas dalībvalstis paredzējušas pasākumus, lai uzraudzītu noteiktu vielu izgatavošanu un laišanu tirgū, kuras bieži izmanto, nelegāli izgatavojot narkotiskās un psihotropās vielas; tā kā citas dalībvalstis plāno pieņemt līdzīgus pasākumus; tā kā tādēļ ir nepieciešams ieviest kopīgus noteikumus Kopienas līmenī, paredzot kopējā tirgus izveidi, lai novērstu konkurences traucējumus legālajā tirdzniecībā un nodrošinātu to, ka pieņemtās normas tiek vienādi piemērotas;

tā kā 1988. gada 19. decembrī Vīnē tika pieņemta Konvencija pret narkotisko un psihotropo vielu nelegālu tirdzniecību, še turpmāk "Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija"; tā kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija ir daļa no vispasaules narkotiku apkarošanas centieniem; tā kā Kopiena piedalījās šīs konvencijas apspriešanā, izrādot savu politisko gribu rīkoties saskaņā ar savu kompetenci;

tā kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas 12. pantā minētās prasības attiecībā uz prekursoru (t.i., vielas, kuras bieži izmanto, nelegāli izgatavojot narkotiskās un psihotropās vielas) tirdzniecību, ciktāl tas skar darījumus starp Kopienu un trešām valstīm, regulē Padomes 1990. gada 13. decembra Regula (EEK) Nr. 3677/90, ar kuru paredz pasākumus, kas veicami, lai novērstu noteiktu vielu novirzīšanu nelegālai narkotisku un psihotropo vielu izgatavošanai [4];

tā kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas 12. pantā ir paredzēti attiecīgi pasākumi prekursoru izgatavošanas un izplatības uzraudzībai; tā kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Narkotisko vielu komisija savā 35. sesijā papildināja ar jaunām vielām tabulas Konvencijas pielikumā; tā kā šajā direktīvā būtu jāparedz attiecīgi noteikumi, lai atklātu nelegālās narkotiku aprites gadījumus Kopienā vai vērstos pret negodīgu importu Kopienā un lai nodrošinātu kopējo uzraudzības noteikumu ieviešanu Kopienas tirgū;

tā kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas 12. pantā noteiktās prasības balstās uz tirdzniecības uzraudzības sistēmu minētajām vielām; tā kā lielākoties šo vielu tirdzniecība ir pilnīgi legāla; tā kā šo vielu kravām jābūt apgādātām ar skaidri formulētu dokumentāciju un marķējumu; tā kā turklāt ir svarīgi, nodrošinot kompetentām iestādēm nepieciešamo rīcības brīvību, izstrādāt Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas garam atbilstošu mehānismus, kas ir balstīti uz ciešu sadarbību ar attiecīgiem uzņēmējiem un ziņu vākšanas, apmaiņas un izmantošanas attīstību;

tā kā nelegālās aprites raksturs pastāvīgi mainās, starptautiskā līmenī ir atzīts, ka būtu jānostiprina Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas 12. pantā paredzētie pasākumi efektīvai cīņai pret attiecīgo vielu nelegālo apriti;

tā kā Komisija un septiņas dalībvalstis piedalījās Ķīmisko vielu darba grupā, kas izveidota 1990. gada 10. jūlijā Hjūstonā, G7 Galotņu konferencē ekonomikas jautājumos, ar mērķi izstrādāt efektīvus pasākumus, lai novērstu prekursoru un būtisku ķīmisko savienojumu izmantošanu nelegālā narkotiku izgatavošanā; tā kā šā darba gaitā tos koordinēja Kopienas līmenī un konsultējās ar tirdzniecības un rūpniecības pārstāvjiem;

tā kā Ķīmisko vielu darba grupas Nobeiguma ziņojumu apstiprināja 1991. gada 15 jūlijā Londonā, G7 Galotņu konferencē par ekonomikas jautājumiem;

tā kā šis Nobeiguma ziņojums, atzīstot Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par pamatdokumentu starptautiskajai sadarbībai cīņā pret nelegālo ķīmisko vielu apriti, ietver vairākus ieteikumus, kā pastiprināt pretpasākumus valsts un starpvalstu līmenī, balstoties uz šo konvenciju;

tā kā jānodrošina, ka, lai izgatavotu vai izmantotu šīs direktīvas I pielikuma 1. kategorijā minētās klasificētās vielas, jāsaņem licence; tā kā turklāt šo vielu piegāde jāatļauj tikai tad, ja personām, kam šīs vielas piegādā, ir īpaša vispārīgā vai individuālā kārtā izsniegta atļauja saņemt, uzglabāt vai pārstrādāt šīs vielas;

tā kā jārada iespējas nodibināt ciešu sadarbību ar attiecīgiem uzņēmējiem, lai tie ziņotu kompetentajām iestādēm par aizdomīgiem darījumiem;

tā kā ir svarīgi radīt administratīvas sadarbības mehānismu; tā kā šajā sakarā ir vēlams, ka Kopienas kompetentās iestādes savā rīcībā balstās uz Padomes 1981. gada 19. maija Regulu (EEK) Nr. 1468/81 par dalībvalstu administratīvo iestāžu savstarpējo palīdzību un to sadarbību ar Komisiju, lai nodrošinātu pareizu muitas un lauksaimniecības likumu piemērošanu [5]; tā kā īpaša uzmanība jāpievērš konfidencialitātei, saņemot un apmainoties ar informāciju;

tā kā katrai dalībvalstij būtu jāievieš sankcijas, kas ir pietiekami stingras, lai nepieļautu ar šo direktīvu pieņemto noteikumu pārkāpšanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

I SADAĻA

Vispārīgie noteikumi

1. pants

1. Šīs direktīvas mērķis ir ieviest Kopienas iekšēju uzraudzību pār noteiktām vielām, kuras bieži izmanto, nelegāli izgatavojot narkotiskās un psihotropās vielas, lai novērstu šo vielu šādu novirzīšanu.

2. Šajā direktīvā:

a) "klasificētā viela" ir jebkura viela, kas norādīta I pielikumā, ieskaitot maisījumus, kuri satur šādas vielas. Tas neattiecas uz medikamentiem vai citiem preparātiem, kas satur klasificētās vielas tādā veidā, ka šīs vielas nevar viegli izmantot vai izdalīt, pielietojot viegli pielietojamas metodes;

b) "laist tirgū" nozīmē piegādāt jebkuru Kopienā izgatavotu vai brīvā apgrozībā esošu klasificēto vielu pret samaksu vai bez maksas trešajai personai;

c) "uzņēmējs" ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas izgatavo, pārstrādā, tirgo vai izplata klasificētās vielas Kopienā vai pēc savas nodarbošanās ir citādi ar tām saistīta, piemēram, uzglabā klasificētās vielas vai darbojas kā starpnieks;

d) "Starptautiskā narkotiku kontroles padome" ir padome, kas izveidota 1961. gadā ar Vienoto konvenciju par narkotiskajām vielām (grozīta ar 1972. gada protokolu).

II SADAĻA

UZRAUDZĪBA ATTIECĪBĀ UZ LAIŠANU TIRGŪ

2. pants

Dokumentācija un marķēšana

Katra dalībvalsts veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka klasificēto vielu laišana tirgū notiek, ievērojot šādas prasības:

1. Visi darījumi, kas saistīti ar I pielikuma 1. un 2. kategorijas klasificēto vielu laišanu tirgū ir pienācīgi dokumentēti:

a) jo īpaši tirdzniecības dokumentos, tādos kā faktūrrēķini, kravas deklarācijas, administratīvie dokumenti, pārvadājuma un citos ekspedīcijas dokumentos, jābūt pietiekamai informācijai, lai skaidri identificētu:

- klasificētās vielas nosaukumu saskaņā ar I pielikuma 1. un 2. kategorijā minēto,

- klasificētās vielas daudzumu un svaru un, ja tas ir maisījums, maisījuma daudzumu un svaru, kā arī jebkuras vielas vai vielu daudzumu un svaru maisījumā vai to procentuālo saturu, ja tās ir ietvertas I pielikuma 1. un 2. kategorijā,

- piegādātāja, izplatītāja un saņēmēja vārdu un adresi;

b) turklāt dokumentācijā jāiekļauj klienta deklarācija, kurā norādīti vielu specifiskie izmantojumi. Sīki izstrādātas normas šā noteikuma piemērošanai nosaka saskaņā ar 10. panta 2. punktā paredzēto procedūru. Izpētot šīs sīki izstrādātās normas, pienācīgi jāizvērtē iespēja ļaut pastāvīgam klientam, kas saņem no piegādātāja I pielikumā minētās 2. kategorijas klasificētās vielas, iesniegt vienotu deklarāciju par visiem darījumiem ar šo vielu viena gada periodam;

2. Tomēr 1. punktā minētie pienākumi neattiecas uz darījumiem ar I pielikuma 2. kategorijas klasificētām vielām, ja to daudzumi nepārsniedz II pielikumā norādītos;

3. Uzņēmēji nodrošina, ka I pielikuma 1. un 2. kategorijas klasificētās vielas marķē pirms to laišanas tirgū. Vielu nosaukumiem uz etiķetēm jāatbilst I pielikumā norādītajiem. Uzņēmēji drīkst papildus pievienot arī savas parastās etiķetes;

4. Uzņēmēji iegrāmato savu darbību pietiekami detalizēti, lai tas atbilstu 1. punkta prasībām;

5. Dokumentāciju, kas minēta 1. un 4. punktā, uzglabā ne mazāk kā trīs gadus kopš tā kalendārā gada beigām, kurā veikta 1. punktā norādītā darbība, un tai jābūt viegli pieejamai pēc pieprasījuma, kompetentajām iestādēm veicot pārbaudes.

3. pants

Katra dalībvalsts nozīmē kompetento iestādi vai iestādes, kas ir atbildīgas par šīs direktīvas piemērošanu.

Tā informē Komisiju par šādi izraudzīto kompetento iestādi vai iestādēm.

4. pants

Vielas, kas klasificētas I pielikuma 1. un 2. kategorijā

1. Dalībvalstis veic attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka I pielikuma 1. kategorijā klasificēto vielu izgatavošanai Kopienā un to laišanai tirgū ir vajadzīga licence, ko izsniedz kompetentās iestādes.

2. Izskatot jautājumu par licences piešķiršanu, kompetentās iestādes īpaši ņem vērā pretendenta lietpratību un godīgumu.

Kompetentās iestādes var uz laiku atņemt vai atsaukt licenci, ja pastāv pamatotas bažas, ka tās turētājs vairs nav piemērots būt par licences turētāju vai ka tie nosacījumi, ar kādiem šī licence ir izsniegta, vairs netiek pildīti.

3. Dalībvalstis veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka uzņēmējs, kam ir 1. punktā norādītā licence, piegādā I pielikumā minētās 1. kategorijā klasificētās vielas tikai personām, kam vispārīgi vai individuāli ir īpaša atļauja tās saņemt, turēt īpašumā vai ar tām rīkoties.

4. Uzņēmējiem, kas ir iesaistīti I pielikuma 2. kategorijā klasificēto vielu izgatavošanā vai laišanā tirgū, kompetentajām iestādēm ir jānorāda adreses, kur tie šīs vielas izgatavo vai pārdod, kā arī jāziņo par adreses maiņu.

5. pants

Sadarbība

Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai izveidotu ciešu sadarbību starp kompetentajām iestādēm un uzņēmējiem, lai uzņēmēji:

- nekavējoties ziņotu kompetentajām iestādēm par visiem gadījumiem, piemēram, par neparastiem pasūtījumiem vai darījumiem ar klasificētām vielām, kas norāda uz to, ka šo vielu izgatavošana vai laišana tirgū, atkarībā no apstākļiem, var būt saistīta ar nelegālu narkotisko vai psihotropo vielu izgatavošanu,

- nodrošināt kompetentās iestādes ar informāciju īsu ziņojumu veidā par saviem darījumiem ar klasificētām vielām pēc kompetento iestāžu lūguma.

III SADAĻA

KONTROLES PASĀKUMI

6. pants

Kompetento iestāžu pilnvaras

1. Lai nodrošinātu efektīvu 2. un 4. panta piemērošanu, katra dalībvalsts saskaņā ar saviem tiesību aktiem veic vajadzīgos pasākumus, kas ļautu kompetentajām iestādēm:

a) iegūt informāciju par jebkuru klasificēto vielu pasūtījumu vai citām darbībām ar šīm vielām;

b) iekļūt uzņēmēja darba telpās, lai iegūtu pierādījumus par pārkāpumiem.

IV SADAĻA

ADMINISTRATĪVĀ SADARBĪBA

7. pants

Lai piemērotu šo direktīvu un neskarot 10. pantu, Regulas (EEK) Nr. 1468/81 noteikumus un jo īpaši tos, kas attiecas uz konfidencialitāti, piemēro mutatis mutandis. Katra dalībvalsts dara zināmu pārējām dalībvalstīm un Komisijai to kompetento iestāžu nosaukumus, kuras ir norīkotas sakaru uzturēšanai atbilstoši minētās regulas 2. panta 2. punktam.

V SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

8. pants

Katra dalībvalsts nosaka sankcijas, kas piemērojamas gadījumos, kad tiek pārkāpti noteikumi, kuri pieņemti, īstenojot šo direktīvu. Sankcijas ir pietiekami bargas, lai veicinātu šo noteikumu ievērošanu.

9. pants

1. Lai atļautu visus vajadzīgos pielāgojumus klasificēto vielu uzraudzības pasākumos, kompetentās iestādes katrā dalībvalstī ik gadu sniedz Komisijai visu nepieciešamo informāciju par veicamajiem uzraudzības pasākumiem, kas noteikti ar šo direktīvu, jo īpaši attiecībā uz vielām, kuras izmanto nelegālai narkotisko vai psihotropo vielu izgatavošanai, un par to nelegālās pārveidošanas un izgatavošanas metodēm.

2. Balstoties uz 1. punktā minētajiem ziņojumiem, Komisija atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas 12. panta 12. punktam un pēc apspriešanās ar dalībvalstīm sagatavo gada pārskatu, ko iesniedz Starptautiskajai narkotiku kontroles padomei.

10. pants

1. Komisijai palīdz Komiteja, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 3677/90 10. pantu. Komiteja izskata visus ar šīs direktīvas piemērošanu saistītos jautājumus, ko izvirza tās priekšsēdētājs pēc paša ierosmes vai pēc kādas dalībvalsts pārstāvja lūguma.

2. Komisijas pārstāvis iesniedz Komitejai paredzēto pasākumu projektu. Komiteja sniedz atzinumu priekšsēdētāja noteiktā termiņā atkarībā no jautājuma steidzamības. Atzinumu pieņem ar balsu vairākumu, kā tas ir noteikts Līguma 148. panta 2. punktā gadījumos, kad Padomei jāpieņem lēmums pēc Komisijas ierosinājuma. Dalībvalstu balsis Komitejā vērtē tā, kā tas ir noteikts minētajā pantā. Priekšsēdētājs nebalso.

Komisija pieņem pasākumus, kas stājas spēkā nekavējoties. Tomēr, ja šie pasākumi nesaskan ar Komitejas atzinumu, Komisija tos tūlīt dara zināmus Padomei. Šajā gadījumā Komisija atliek paredzēto pasākumu piemērošanu uz trīs mēnešiem no paziņojuma datuma.

Padome ar klasificētu balsu vairākumu var pieņemt citu lēmumu iepriekšējā daļā noteiktajā termiņā.

3. Otrajā punktā noteikto procedūru īpaši ievēro, lai:

a) vajadzības gadījumā precizētu nosacījumus attiecībā uz I pielikuma 2. kategorijas vielu maisījumu un preparātu dokumentāciju un marķēšanu atbilstoši 2. pantam;

b) izdarītu grozījumus šīs direktīvas pielikumos gadījumos, ja izmaiņas skar Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas pielikuma tabulas;

c) grozītu II pielikumā noteiktos sliekšņus.

11. pants

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas nepieciešami, lai panāktu atbilstību 7. un 10. pantam līdz 1993. gada 1. janvārim, bet pārējiem pantiem – līdz 1993. gada 1. jūlijam. Par to tās tūlīt informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem šos pasākumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka metodes, kā izdarīt šādas atsauces.

2. Dalībvalstis dara zināmus Komisijai galvenos savu tiesību aktu noteikumus, kuras tās pieņem jomā, kuru reglamentē šī direktīva. Komisija par to informē pārējās dalībvalstis.

12. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 1992. gada 14. decembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

N. Lamont

[1] OV C 21, 29.1.1991., 17. lpp.

[2] OV C 125, 13.5.1992., 195. lpp. un 1992. gada 18. novembra lēmums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

[3] OV C 159, 17.6.1991., 58. lpp.

[4] OV L 357, 20.12.1990., 1. lpp. Regula, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EEK) Nr. 900/92 (OV L 96, 10.4.1992., 1. lpp.).

[5] OV L 144, 2.6.1981., 1. lpp. Regula, kas grozīta ar Regulu (EEK) Nr. 945/87 (OV L 90, 2.4.1987., 3. lpp.).

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

1. KATEGORIJA

Šajā kategorijā ietverto vielu sāļi, ja tādi iespējami.

Viela | KN kods |

Efedrīns | 29394010 |

Ergometrīns | 29396010 |

Ergotamīns | 29396030 |

Lizergīnskābe | 29396050 |

1-fenil-2-propanons | 29143010 |

Pseidoefedrīns | 29394030 |

N-acetilantranilskābe | 29242950 |

3,4 metilēndloksifenilpropān 2-ons | 29329077 |

2. KATEGORIJA

Šajā kategorijā ietverto vielu sāļi, ja tādi iespējami.

Viela | CN kods |

Acetanhidrīds | 29152400 |

Antranilskābe | ex29224990 |

Feniletiķskābe | 29163300 |

Piperidīns | 29333930 |

Izosafrols (cis + trans) | 29329073 |

Piperonāls | 29329075 |

Safrols | 29329071 |

3. KATEGORIJA

Viela | CN kods |

Acetons | 29141100 |

Etilēteris | 29091100 |

Metiletilketons (MEK) | 29141200 |

Toluols | 2902301090 |

Kālija permanganāts | 28416010 |

Sērskābe | 28070010 |

Sālsskābe | 28061000 |

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

Viela | Minimālais daudzums |

Acetanhidrīds | 20 l |

Antranilskābe and tās sāļi | 1 kg |

Feniletiķskābe un tās sāļi | 1 kg |

Piperidīns un tā sāļi | 0,5 kg |

Izosafrols (cis + trans) | 0 |

Piperonāls | 0 |

Safrols | 0 |

--------------------------------------------------