Padomes Direktīva 92/50/EEK

(1992. gada 18. jūnijs)

par procedūru koordinēšanu valsts pakalpojumu līgumu piešķiršanai

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 57. panta 2. punkta pēdējo teikumu un 66. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

sadarbībā ar Eiropas Parlamentu [2],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [3],

tā kā Eiropas Padome ir secinājusi, ka jāpabeidz iekšējā tirgus izveide;

tā kā ir jāveic pasākumi, lai līdz 1992. gada 31. decembrim pakāpeniski izveidotu iekšējo tirgu; tā kā iekšējais tirgus ir teritorija bez iekšējām robežām, kurā ir nodrošināta brīva preču, personu, pakalpojumu un kapitāla aprite;

tā kā, lai sasniegtu šos mērķus, ir jākoordinē valsts pakalpojumu līgumu piešķiršanas procedūras;

tā kā "Baltajā grāmatā" iekšējā tirgus izveidei ir rīcības programma un grafiks, lai valsts līgumus padarītu pieejamus, ieskaitot pakalpojumu jomu, ciktāl uz to vēl neattiecas Padomes 1971. gada 26. jūlija Direktīva 71/305/EEK par procedūru koordinēšanu būvdarbu publiskā pasūtījuma līgumu piešķiršanai [4] un Padomes 1976. gada 21. decembra Direktīva 77/62/EEK, ar ko koordinē procedūras preču piegādes publiskā pasūtījuma līgumu piešķiršanai [5];

tā kā šī direktīva būtu jāpiemēro visām līgumslēdzējām iestādēm Direktīvas 71/305/EEK nozīmē;

tā kā ir jāizvairās no šķēršļiem brīvai pakalpojumu apritei; tā kā pakalpojumu sniedzēji tāpēc var būt gan fiziskas, gan juridiskas personas; tā kā šī direktīva tomēr nekavē valstu līmenī piemērot tiesību normas par nosacījumiem, kas attiecas uz nodarbošanos vai profesiju, ja tās ir saderīgas ar Kopienas tiesību aktiem;

tā kā, lai piemērotu procedūras noteikumus un veiktu uzraudzību, pakalpojumu joma labāk pārskatāma, sadalot pakalpojumus kategorijās atbilstoši konkrētām vispārējās klasifikācijas pozīcijām; tā kā šās direktīvas I A un I B pielikumā ir atsauces uz Apvienoto Nāciju Organizācijas CPC (kopēja ražojumu klasifikācija) nomenklatūru; tā kā minēto nomenklatūru drīzumā, iespējams, aizstās ar Kopienas nomenklatūru; tā kā ir jāparedz iespēja attiecīgi pielāgot I A un I B pielikumā esošās atsauces uz CPC nomenklatūru;

tā kā šī direktīva attiecas tikai uz pakalpojumu sniegšanu, kas pamatota ar līgumiem; tā kā šī direktīva neattiecas uz pakalpojumu sniegšanu ar citu pamatojumu, piemēram, normatīviem aktiem vai darba līgumiem;

tā kā saskaņā ar EEK dibināšanas līguma 130.f pantu pētniecības un tehnoloģiju attīstības veicināšana ir līdzeklis Eiropas ražošanas zinātniskās un tehnoloģiskās bāzes stiprināšanai, un to sekmēs brīvas pieejas radīšana valsts līgumiem; tā kā šai direktīvai nevajadzētu attiekties uz ieguldījumiem pētījumu programmu finansēšanā; tā kā tāpēc šī direktīva neattiecas uz pētniecības un tehnoloģijas attīstības pakalpojumu līgumiem, izņemot tos, no kuriem labumu gūst vienīgi līgumslēdzēja iestāde, lai to izmantotu savām vajadzībām, un ar nosacījumu, ka sniegto pakalpojumu pilnīgi atlīdzina līgumslēdzēja iestāde;

tā kā līgumiem par nekustamā īpašuma vai ar to saistīto tiesību iegādi vai nomu/īri ir īpašas iezīmes, kuru dēļ nav lietderīgi piemērot līgumu piešķiršanas noteikumus;

tā kā līgumu piešķiršana dažiem audiovizuāliem pakalpojumiem raidīšanas nozarē ir saistīta ar apsvērumiem, kuru dēļ nav lietderīgi piemērot līgumu piešķiršanas noteikumus;

tā kā arbitrāžas un samierināšanas pakalpojumus parasti sniedz struktūras vai personas, par kurām ir vienošanās vai kuras izraugās tādā kārtībā, uz kuru nevar attiecināt līgumu piešķiršanas noteikumus;

tā kā šajā direktīvā finanšu pakalpojumi neietver monetārās, valūtas kursa, valsts parāda, rezervju pārvaldības un citus finanšu politikas līdzekļus, ieskaitot darījumus ar vērtspapīriem un citiem finanšu līdzekļiem; tā kā tādēļ šī direktīva neattiecas uz līgumiem par vērtspapīru un citu finanšu līdzekļu emisiju, pārdošanu, pirkšanu vai pārvedumu; tā kā tā neattiecas arī uz centrālās bankas pakalpojumiem;

tā kā pakalpojumu jomā attiecībā uz valsts drošību vai slepenību un tādu citu līgumu piešķiršanas noteikumu prioritāru piemērošanu, kas, piemēram, izriet no starptautiskiem nolīgumiem, attiecas uz karaspēka daļu izvietošanu vai ir starptautisku organizāciju noteikumi, būtu jāattiecina tādi paši izņēmumi kā Direktīvā 71/305/EEK un Direktīvā 77/62/EEK;

tā kā šī direktīva neliedz piemērot Līguma 55., 56. un 66. pantu;

tā kā valsts pakalpojumu līgumi, jo īpaši īpašuma pārvaldīšanas jomā, var laiku pa laikam ietvert kādus būvdarbus; tā kā no Direktīvas 71/305/EEK izriet, ka, lai līgums būtu būvdarbu valsts līgums, tā priekšmetam ir jābūt būves izveidei; tā kā, ja šie būvdarbi ir nejauši, nevis līguma priekšmets, to dēļ līgumu nevar uzskatīt par būvdarbu valsts līgumu;

tā kā šai direktīvai nebūtu jāietekmē noteikumi par pakalpojumu līgumiem, kas ir Padomes 1990. gada 17. septembra Direktīvā 90/531/EEK par līgumu piešķiršanas procedūrām subjektiem, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju jomās [6];

tā kā noteiktos apstākļos šo direktīvu var nepiemērot vai tikai daļēji piemērot līgumiem, kuros paredzēts viens piegādes avots;

tā kā, lai izvairītos no nevajadzīgām formalitātēm, šī direktīva nebūtu jāattiecina uz maziem līgumiem, kuru vērtība ir mazāka par noteiktu robežvērtību; tā kā šī robežvērtība parasti var būt tāda pati kā piegāžu valsts līgumiem; tā kā līguma vērtības aprēķinam, publicēšanai un robežvērtību pielāgošanas metodei būtu jābūt tādai pašai kā citās Kopienas direktīvās par valsts līgumiem;

tā kā, lai novērstu praksi, kas ierobežo konkurenci kopumā, un jo īpaši personu ar citu dalībvalstu valsts piederību dalību līgumos, līgumu piešķiršanas procedūras ir jādara pieejamākas pakalpojumu sniedzējiem;

tā kā pārejas laikā šī direktīva pilnībā jāpiemēro tikai līgumiem par tiem pakalpojumiem, kuriem tās noteikumi ļauj īstenot visas starpvalstu tirdzniecības iespējas; tā kā līgumi par citiem pakalpojumiem noteiktu laiku jāpārrauga, pirms pieņem lēmumu šo direktīvu piemērot pilnībā; tā kā ir jānosaka šāds pārraudzības mehānisms; tā kā šim mehānismam vienlaikus būtu jāļauj ieinteresētajām personām iegūt attiecīgo informāciju;

tā kā normām par valsts pakalpojumu līgumu piešķiršanu vajadzētu būt iespējami līdzīgām tām normām, kas attiecas uz piegāžu valsts līgumiem un būvdarbu valsts līgumiem;

tā kā normas par līgumu piešķiršanu, kas ietvertas Direktīvā 71/305/EEK un Direktīvā 77/62/EEK, var izmantot, veicot vajadzīgo pielāgošanu, lai ņemtu vērā īpašus pakalpojumu līgumu aspektus, piemēram, sarunu procedūras izvēli, projektu konkursus, variantus, pakalpojumu sniedzēju darbības juridisko formu, dažu darbību paredzēšanu konkrētām profesijām, reģistrāciju un kvalitātes nodrošināšanu;

tā kā var izmantot sarunu procedūru ar iepriekšēju paziņojuma publicēšanu, ja sniedzamo pakalpojumu nevar pietiekami precīzi raksturot, īpaši intelektuālo pakalpojumu jomā, un tādēļ šādu līgumu nevar piešķirt, atlasot labāko piedāvājumu saskaņā ar noteikumiem, kas regulē atklātas un slēgtas procedūras;

tā kā gadījumos, kad dalībai kādā līguma piešķiršanas procedūrā vai projektu konkursā ir prasīts pierādījums konkrētai kvalifikācijai, piemēro attiecīgus Kopienas noteikumus par diplomu, sertifikātu un citu dokumentāru kvalifikācijas pierādījumu savstarpēju atzīšanu;

tā kā šī direktīva neparedz nekādas izmaiņas valstīs attiecībā uz noteiktu pakalpojumu sniedzēju konkurenci cenu jomā;

tā kā šās direktīvas darbība būtu jāpārskata vēlākais trīs gadus pēc termiņa, kas noteikts līgumu piešķiršanas noteikumu transponēšanai valstu tiesību aktos; tā kā pārskatīšanai būtu jāattiecas galvenokārt uz iespēju direktīvu pilnībā attiecināt uz vēl citiem pakalpojumu līgumiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

I SADAĻA

Vispārīgi noteikumi

1. pants

Šajā direktīvā:

a) "valsts pakalpojumu līgumi" ir līgumi, kas peļņas nolūkos rakstiski noslēgti starp pakalpojumu sniedzēju un līgumslēdzēju iestādi un kas nav:

i) piegāžu valsts līgumi Direktīvas 77/62/EEK 1. panta a) apakšpunkta nozīmē vai būvdarbu valsts līgumi Direktīvas 71/305/EEK 1. panta a) apakšpunkta nozīmē;

ii) līgumi, kas piešķirti Direktīvas 90/531/EEK 2., 7., 8. un 9. pantā minētajās jomās vai kas atbilst minētās direktīvas 6. panta 2. punkta nosacījumiem;

iii) līgumi par zemes, esošu ēku vai cita nekustamā īpašuma vai ar to saistītu tiesību iegādi vai nomu/īri, izmantojot jebkādus finanšu līdzekļus; šī direktīva tomēr attiecas uz finanšu pakalpojumu līgumiem, kas ir noslēgti vienlaikus ar, pirms vai pēc jebkāda veida līguma par īpašuma iegādi vai nomu/īri;

iv) līgumi par programmu materiāla iegādi, izstrādi, inscenējumiem vai kopinscenējumiem, ko veic raidorganizācijas, un līgumi par raidlaiku;

v) līgumi par balss telefonijas, teleksa, radiotelefonijas, peidžeru sistēmu un satelītu pakalpojumiem;

vi) līgumi par šķīrējtiesas un samierināšanas pakalpojumiem;

vii) līgumi par finanšu pakalpojumiem saistībā ar vērtspapīru un citu finanšu līdzekļu emisiju, pārdošanu, pirkšanu vai pārvedumiem un centrālo banku pakalpojumiem;

viii) darba līgumi;

ix) pētniecības un tehnoloģijas attīstības pakalpojumu līgumi, izņemot tos, no kuriem labumu gūst vienīgi līgumslēdzēja iestāde, lai to izmantotu pašas vajadzībām savu darbību veikšanai, ar nosacījumu, ka sniegto pakalpojumu pilnīgi atlīdzina līgumslēdzēja iestāde;

b) "līgumslēdzējas iestādes" ir valsts, reģionālas vai vietējas iestādes, publisko tiesību subjekti vai apvienības, ko izveidojusi viena vai vairākas šādas iestādes vai publisko tiesību subjekti.

"Publisko tiesību subjekts" ir jebkura struktūra:

- kas nodibināta ar konkrētu mērķi apmierināt vispārējas vajadzības un neveic rūpnieciskas vai komerciālas darbības,

- kas ir juridiska persona un

- ko galvenokārt finansē valsts, reģionālas vai vietējas iestādes vai citi publisko tiesību subjekti; vai ko šie subjekti pārrauga; vai kuru vadībā, pārvaldē vai uzraudzības struktūrā vairāk nekā pusi locekļu ieceļ valsts, reģionālas vai vietējas iestādes vai citi publisko tiesību subjekti.

Saraksti, kuros uzskaitīti publisko tiesību subjekti vai šādu publisko tiesību subjektu kategorijas, kas atbilst otrajā apakšpunktā minētajiem kritērijiem, ir ietverti Direktīvas 71/305/EEK I pielikumā. Šie saraksti ir cik vien iespējams pilnīgi, un tos var pārskatīt saskaņā ar minētās direktīvas 30.b pantā paredzēto procedūru;

c) "pakalpojumu sniedzēji" ir tādas fiziskas vai juridiskas personas, tostarp arī publisko tiesību subjekti, kas piedāvā pakalpojumus.

Pakalpojumu sniedzējs, kas iesniedz piedāvājumu, ir "pretendents", bet pakalpojumu sniedzējs, kas pieteicies uz slēgtu vai sarunu procedūru, ir "dalībnieks";

d) "atklātas procedūras" ir tādas valstu procedūras, kas paredz to, ka visi ieinteresētie pakalpojumu sniedzēji var iesniegt piedāvājumus;

e) "slēgtas procedūras" ir tādas valstu procedūras, kas paredz to, ka piedāvājumus var iesniegt tikai tie pakalpojumu sniedzēji, ko uzaicinājušas līgumslēdzējas iestādes;

f) "sarunu procedūras" ir tādas valstu procedūras, kas paredz to, ka līgumslēdzējas iestādes apspriežas ar pašu izraudzītiem pakalpojumu sniedzējiem un ar vienu vai vairākiem no viņiem vienojas par līguma noteikumiem;

g) "projektu konkursi" ir tādas valstu procedūras, kas līgumslēdzējai iestādei dod iespēju iegūt plānu vai projektu, ko žūrija atzinusi par labāko konkursā ar godalgu piešķiršanu vai bez tās, galvenokārt teritoriālās plānošanas, pilsētplānošanas, arhitektūras un civilās celtniecības vai datu apstrādes jomā.

2. pants

Ja kāds valsts līgums attiecas gan uz ražojumiem Direktīvas 77/62/EEK nozīmē, gan pakalpojumiem šās direktīvas I A un I B pielikuma nozīmē, tad uz to attiecas šī direktīva, ja attiecīgo pakalpojumu vērtība ir lielāka par ražojumu vērtību, uz kuriem attiecas līgums.

3. pants

1. Piešķirot valsts pakalpojumu līgumus vai organizējot projektu konkursus, līgumslēdzējas iestādes piemēro procedūras, kas pielāgotas šās direktīvas noteikumiem.

2. Līgumslēdzējas iestādes nodrošina to, ka pakalpojumu sniedzējus nediskriminē.

3. Saistībā ar būvdarbu līgumiem Direktīvas 71/305/EEK 1.a panta 2. punkta nozīmē dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka līgumslēdzējas iestādes pilda šo direktīvu vai nodrošina tās pildīšanu, ja tās tieši subsidē vairāk nekā 50 % kāda pakalpojumu līguma, ko piešķir kāda cita struktūra, nevis minētās iestādes.

4. pants

1. Šī direktīva attiecas uz valsts pakalpojumu līgumiem, ko līgumslēdzējas iestādes piešķir aizsardzības jomā, ja tie nav līgumi, kuriem piemēro Līguma 223. panta noteikumus.

2. Šī direktīva neattiecas uz pakalpojumiem, kas ir pasludināti par slepeniem vai kas jāpilda, ievērojot īpašus drošības pasākumus, ja tas ir saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts spēkā esošiem normatīviem vai administratīviem aktiem, vai ja to prasa būtiskas attiecīgās dalībvalsts drošības intereses.

5. pants

Šī direktīva neattiecas uz valsts līgumiem, ko regulē citi procedūras noteikumi un ko piešķir:

a) saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem, ko kāda dalībvalsts noslēgusi ar vienu vai vairākām valstīm, kas nav dalībvalstis, un kas attiecas uz pakalpojumiem, kuri paredzēti, lai īstenotu vai izmantotu parakstītājvalstu kopīgu projektu; visus nolīgumus dara zināmus Komisijai, kas var apspriesties ar Valsts līgumu padomdevēju komiteju, kura izveidota ar Padomes Lēmumu 71/306/EEK [7];

b) uzņēmumiem kādā no dalībvalstīm vai trešā valstī, ievērojot starptautiskus nolīgumus par karaspēka daļu izvietošanu;

c) saskaņā ar kādas starptautiskas organizācijas īpašu procedūru.

6. pants

Šī direktīva neattiecas uz valsts pakalpojumu līgumiem, ko kādam subjektam, kas pats ir līgumslēdzēja iestāde 1. panta b) apakšpunkta nozīmē, piešķir, pamatojoties uz ekskluzīvām tiesībām, kuras tam ir saskaņā ar kādu izsludinātu normatīvo vai administratīvo aktu, kas ir saderīgs ar Līgumu.

7. pants

1. Šī direktīva attiecas uz valsts pakalpojumu līgumiem, kuru paredzamā vērtība bez PVN ir vismaz ECU 200000.

2. Līguma paredzamās vērtības aprēķinos līgumslēdzēja iestāde ieskaita paredzamo kopējo atlīdzību pakalpojumu sniedzējam, ņemot vērā 3. līdz 8. punktu.

3. Vērtības aprēķināšanas metodi neizvēlas tā, lai izvairītos piemērot šo direktīvu, kā arī vajadzīgo pakalpojumu apjomu nesadala, lai izvairītos piemērot šo pantu.

4. Aprēķinot līguma paredzamo vērtību šāda tipa pakalpojumiem, vajadzības gadījumā ņem vērā:

- apdrošināšanas pakalpojumiem — maksājamo prēmiju,

- banku un citiem finanšu pakalpojumiem — pakalpojumu maksu, komisijas naudu, procentus un citus atlīdzības veidus,

- projektēšanas līgumiem — maksājamo pakalpojumu maksu vai komisijas naudu.

Ja pakalpojumi ir sadalīti vairākās kārtās, no kurām katra ir atsevišķa līguma priekšmets, aprēķinot iepriekš minētās summas, ņem vērā katras kārtas vērtību.

Ja kārtu kopējā vērtība ir vismaz vienāda ar minēto summu, šās direktīvas noteikumi attiecas uz visām kārtām. Līgumslēdzējas iestādes drīkst neattiecināt 1. punktu uz kārtām, kuru paredzamā vērtība bez PVN ir mazāka par ECU 80000, ar noteikumu, ka šādu kārtu kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no visu kārtu kopējās vērtības.

5. Ja līgumā nav noteikta kopējā cena, līguma paredzamo vērtību aprēķina, pamatojoties uz:

- termiņa līgumiem, ja termiņš ir 48 mēneši vai mazāks — līguma kopējo vērtību tā darbības laikā,

- līgumiem, kas noslēgti uz nenoteiktu laiku vai kuru termiņš ir ilgāks par 48 mēnešiem — ikmēneša maksājumu, kas reizināts ar 48.

6. Regulāriem līgumiem vai līgumiem, kas jāatjauno noteiktā laikā, līguma vērtību nosaka, pamatojoties uz:

- vai nu iepriekšējā finanšu gadā, vai iepriekšējos 12 mēnešos par tām pašām pakalpojumu kategorijām noslēgtu līdzīgu līgumu faktisko kopsummu, ko, ja iespējams, pielāgo paredzamām apjoma vai vērtības izmaiņām 12 mēnešos pēc pirmā līguma noslēgšanas,

- vai paredzamo kopējo vērtību 12 mēnešos pēc pirmā sniegtā pakalpojuma vai līguma darbības laikā, ja tas ir noslēgts uz vairāk kā 12 mēnešiem.

7. Ja piedāvātajā līgumā ir izvēles noteikumi, līguma vērtības aprēķinam izmanto lielāko iespējamo kopsummu, ņemot vērā arī izvēles noteikumus.

8. Robežvērtības valstu valūtās pārskata reizi divos gados, sākot no 1994. gada 1. janvāra. Minēto vērtību aprēķinos izmanto šo valūtu dienas vidējo kursu, kas izteikts ekijos, 24 mēnešu ilgā posmā, kas beidzas augusta pēdējā dienā tieši pirms 1. janvārī veicamās pārskatīšanas. Šīs vērtības publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī novembra sākumā.

Valsts līgumu padomdevēju komiteja pēc Komisijas iniciatīvas pārskata šā punkta iepriekšējā daļā noteikto aprēķina metodi, parasti divus gadus pēc tam, kad tā pirmo reizi piemērota.

II SADAĻA

Divējāda piemērošana

8. pants

Līgumus, kuru priekšmets ir I A pielikumā uzskaitītie pakalpojumi, piešķir saskaņā ar III līdz VI sadaļas noteikumiem.

9. pants

Līgumus, kuru priekšmets ir I B pielikumā uzskaitītie pakalpojumi, piešķir saskaņā ar 14. un 16. pantu.

10. pants

Līgumus, kuru priekšmets ir I A un I B pielikumā uzskaitītie pakalpojumi, piešķir saskaņā ar III līdz VI sadaļas noteikumiem, ja I A pielikumā uzskaitīto pakalpojumu vērtība ir lielāka par I B pielikumā uzskaitīto pakalpojumu vērtību. Ja tā nav, tos piešķir saskaņā ar 14. un 16. pantu.

III SADAĻA

Piešķiršanas procedūru izvēle un noteikumi, kas regulē projektu konkursus

11. pants

1. Piešķirot valsts pakalpojumu līgumus, līgumslēdzējas iestādes piemēro procedūras, kas noteiktas 1. panta d), e) un f) apakšpunktā un pielāgotas šai direktīvai.

2. Šādos gadījumos līgumslēdzējas iestādes var piešķirt valsts pakalpojumu līgumus ar sarunu procedūru, iepriekš publicējot paziņojumu par līgumu:

a) ja konkursā, kas notiek saskaņā ar atklātu vai slēgtu procedūru, iesniedz nestandarta piedāvājumus vai piedāvājumus, kas neatbilst valsts normatīvajiem aktiem, kuri atbilst 23. līdz 28. pantam, ja vien līguma sākotnējie noteikumi būtiski nemainās. Līgumslēdzējas iestādes šādos gadījumos nepublicē paziņojumu par līgumu, ja tās šādā sarunu procedūrā iekļauj visus pretendentus, kas atbilst 29. līdz 35. panta kritērijiem un kuri iepriekš atklātā vai slēgtā procedūrā ir iesnieguši piedāvājumus saskaņā ar oficiālām piedāvājumu iesniegšanas procedūras prasībām;

b) izņēmuma gadījumos, ja pakalpojumu veids vai ar tiem saistītie riski neļauj provizoriski noteikt aptuvenas cenas;

c) ja sniedzamo pakalpojumu veids, jo īpaši intelektuāliem pakalpojumiem un pakalpojumiem, kas atbilst I A pielikuma 6. kategorijai, ir tāds, ka līguma specifikācijas nevar noteikt pietiekami precīzi, lai labāko piedāvājumu līguma piešķiršanai izvēlētos saskaņā ar noteikumiem, kas regulē atklātas vai slēgtas procedūras.

3. Šādos gadījumos līgumslēdzējas iestādes var piešķirt valsts pakalpojumu līgumus ar sarunu procedūru, iepriekš nepublicējot paziņojumu par līgumu:

a) ja nav saņemti piedāvājumi vai pieņemami piedāvājumi konkursam ar atklātu vai slēgtu procedūru, ja vien līguma sākotnējie noteikumi būtiski nemainās un ar noteikumu, ka pēc Komisijas lūguma tai iesniedz ziņojumu;

b) ja tehnisku vai māksliniecisku iemeslu dēļ vai tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar ekskluzīvu tiesību aizsardzību, pakalpojumus var sniegt tikai konkrēts pakalpojumu sniedzējs;

c) ja attiecīgo līgumu slēdz pēc projektu konkursa, un ja saskaņā ar attiecīgiem noteikumiem to jāpiešķir konkursa uzvarētājam vai kādam no uzvarētājiem. Pēdējā minētā gadījumā visus uzvarētājus uzaicina piedalīties sarunās;

d) tik lielā mērā, cik noteikti nepieciešams, ja attiecīgām līgumslēdzējām iestādēm neparedzētu iemeslu dēļ radusies ārkārtēja steidzamība, kas liedz ievērot termiņus, kuri atklātām, slēgtām vai sarunu procedūrām noteikti saskaņā ar 17. līdz 20. pantu. Apstākļi, uz kuriem atsaucas, pamatojot ārkārtēju steidzamību, noteikti nedrīkst būt radušies līgumslēdzēju iestāžu dēļ;

e) par papildu pakalpojumiem, kas nav iekļauti sākotnēji paredzētajā projektā vai sākotnēji noslēgtajā līgumā, bet kas neparedzētu apstākļu dēļ kļūst vajadzīgi, lai sniegtu līgumā aprakstītos pakalpojumus, ar noteikumu, ka līgumu piešķir pakalpojumu sniedzējam, kas sniedz minētos pakalpojumus:

- ja šādus papildu pakalpojumus nevar tehniski vai saimnieciski nošķirt no galvenā līguma, neradot lielas neērtības līgumslēdzējām iestādēm, vai

- ja šādi pakalpojumi, kaut arī ir nošķirami no galvenā līguma izpildes, noteikti ir vajadzīgi tā izpildes pabeigšanai. Par papildu būvdarbiem piešķirto līgumu kopējā paredzamā vērtība tomēr nedrīkst pārsniegt 50 % no galvenā līguma summas;

f) par jauniem pakalpojumiem, kas atkārto līdzīgus pakalpojumus, kuri uzticēti tam pašam pakalpojumu sniedzējam, kam tā pati līgumslēdzēja iestāde iepriekš piešķīrusi līgumu, ar noteikumu, ka šie pakalpojumi atbilst pamatprojektam, par kuru saskaņā ar 4. punktā minētājām procedūrām piešķirts pirmais līgums. Tiklīdz par pirmo projektu izsludina konkursu, ir jāpaziņo par to, ka iespējams izmantot sarunu procedūru, un līgumslēdzējas iestādes, piemērojot 7. panta noteikumus, ņem vērā turpmāko pakalpojumu kopējās paredzamās izmaksas. Šo procedūru var izmantot tikai trīs gadus pēc pirmā līguma noslēgšanas.

4. Visos citos gadījumos līgumslēdzējas iestādes valsts pakalpojumu līgumus piešķir ar atklātu procedūru vai ar slēgtu procedūru.

12. pants

1. Līgumslēdzēja iestāde piecpadsmit dienās pēc lūguma saņemšanas visiem noraidītajiem dalībniekiem vai pretendentiem, kas to lūguši, rakstiski dara zināmus viņa pieteikuma vai piedāvājuma noraidījuma iemeslus un — konkursa gadījumā — uzvarējušā pretendenta vārdu vai nosaukumu.

2. Līgumslēdzēja iestāde dalībniekiem vai pretendentiem, kas to lūguši, rakstiski dara zināmus iemeslus, kāpēc tā nolēmusi nepiešķirt kādu līgumu, par ko iepriekš izsludināts konkurss, vai arī atsākt procedūru.Par šādu lēmumu tā informē arī Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju biroju.

3. Par katru piešķirto līgumu līgumslēdzējas iestādes sagatavo rakstisku ziņojumu, kurā ir vismaz šāda informācija:

- līgumslēdzējas iestādes nosaukums un adrese, līguma priekšmets un vērtība,

- atlasīto dalībnieku vai pretendentu vārdi vai nosaukumi, kā arī viņu atlases iemesli,

- noraidīto dalībnieku vai pretendentu vārdi vai nosaukumi un noraidījuma iemesli,

- uzvarējušā pretendenta vārds vai nosaukums un iemesli, kāpēc izraudzīts viņa piedāvājums, kā arī, ja zināms, par kādu līguma daļu uzvarējušais pretendents var paredzēt slēgt apakšlīgumus ar trešām personām,

- sarunu procedūrām — 11. pantā minētie apstākļi, kas pamato šo procedūru izmantošanu. Šo ziņojumu vai svarīgākās tajā ietvertās ziņas dara zināmas Komisijai pēc tās lūguma.

13. pants

1. Šis pants attiecas uz projektu konkursiem, ko organizē kā daļu no procedūras, ar ko piešķir pakalpojumu līgumus, kuru paredzamā vērtība bez PVN ir vismaz vienāda ar 7. panta 1. punktā minēto vērtību.

2. Šis pants attiecas uz visiem projektu konkursiem, ja konkursa godalgu un dalībniekiem paredzēto maksājumu kopējā summa ir vismaz ECU 200000.

3. Projektu konkursu organizēšanas noteikumi ir saskaņā ar šā panta prasībām, un tos paziņo personām, kas ieinteresētas piedalīties konkursā.

4. Dalībnieku piedalīšanos projektu konkursos neierobežo:

- ar kādas dalībvalsts teritoriju vai teritorijas daļu,

- pamatojot ar to, ka saskaņā ar tās dalībvalsts likumiem, kur konkursu organizē, viņiem būtu jābūt vai nu fiziskām, vai juridiskām personām.

5. Ja projektu konkursu dalībnieku skaits ir ierobežots, līgumslēdzējas iestādes nosaka skaidrus un nediskriminējošus atlases kritērijus. Uz konkursu uzaicināto dalībnieku skaitam noteikti ir jābūt pietiekamam, lai nodrošinātu īstu konkurenci.

6. Žūrijā ir vienīgi fiziskas personas, kas ir neatkarīgas no konkursa dalībniekiem. Ja konkursa dalībniekiem ir vajadzīga noteikta profesionāla kvalifikācija, vismaz trešajai daļai no žūrijas locekļiem ir jābūt ar tādu pašu vai līdzvērtīgu kvalifikāciju. Žūrija savos lēmumos vai atzinumos ir neatkarīga. Tos pieņem, pamatojoties uz anonīmi iesniegtiem projektiem un vienīgi uz kritērijiem, kas norādīti paziņojumā 15. panta 3. punkta nozīmē.

IV SADAĻA

Vispārēji tehniskie noteikumi

14. pants

1. Direktīvas III pielikumā noteiktās tehniskās specifikācijas norāda katram līgumam vispārējos vai līguma dokumentos.

2. Neskarot juridiski saistošos valstu tehniskos noteikumus, un ciktāl tie ir saderīgi ar Kopienas tiesību aktiem, šīs tehniskās specifikācijas nosaka līgumslēdzējas iestādes, atsaucoties uz attiecīgās valsts standartiem, ar kuriem īsteno Eiropas standartus, vai arī atsaucoties uz Eiropas tehniskajiem apstiprinājumiem vai vispārējām tehniskām specifikācijām.

3. Līgumslēdzēja iestāde var atkāpties no 2. punkta, ja:

a) standartos, Eiropas tehniskajos apstiprinājumos vai vispārējās tehniskās specifikācijās nav nekādu noteikumu par to, kā konstatēt kāda ražojuma atbilstību šiem standartiem, Eiropas tehniskajiem apstiprinājumiem vai vispārējām tehniskajām specifikācijām, vai arī nav tehnisku līdzekļu, lai to konstatētu pietiekami droši;

b) šā panta 2. punkta piemērošana kavētu piemērot Padomes 1986. gada 24. jūlija Direktīvu 86/361/EEK par telekomunikāciju terminālu iekārtu tipa apstiprinājumu savstarpējas atzīšanas sākotnējo stadiju [8] vai Padomes 1986. gada 22. decembra Lēmumu 87/95/EEK par standartizāciju informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju jomā [9], vai citus Kopienas dokumentus konkrētu pakalpojumu vai ražojumu jomās;

c) šo standartu, Eiropas tehnisko apstiprinājumu vai vispārēju tehnisko specifikāciju izmantošana uzliktu līgumslēdzējām iestādēm pienākumu iegādāties tādus ražojumus vai materiālus, kas nav savietojami ar iekārtām, ko jau izmanto, vai arī radītu nesamērīgas izmaksas vai nesamērīgas tehniskas grūtības, bet tikai tad, ja tas notiek kā daļa no skaidri noteiktas un dokumentētas stratēģijas, kuras mērķis ir konkrētā laikā pāriet uz Eiropas standartiem, Eiropas tehniskajiem apstiprinājumiem vai vispārējām tehniskajām specifikācijām;

d) attiecīgais projekts ir patiesi novatorisks, un tālab esošo Eiropas standartu, Eiropas tehnisko apstiprinājumu vai vispārējo tehnisko specifikāciju izmantošana nebūtu piemērota.

4. Līgumslēdzējas iestādes, kas piemēro 3. punktu, paziņojumā par līgumu, ko publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī, vai līguma dokumentos cik vien iespējams norāda šādas rīcības iemeslus un vienmēr fiksē šos iemeslus iekšējā dokumentācijā, kā arī visu šādu informāciju pēc lūguma sniedz dalībvalstīm un Komisijai.

5. Ja nav Eiropas standartu, Eiropas tehnisko apstiprinājumu vai vispārēju tehnisko specifikāciju, tad tehniskās specifikācijas:

a) nosaka, pamatojoties uz valstu tehniskajām specifikācijām, kas atzītas par tādām, kas atbilst galvenajām prasībām, kuras uzskaitītas Kopienas direktīvās par tehnisku saskaņošanu, ievērojot procedūras, ko paredz šīs direktīvas, un jo īpaši ievērojot procedūras, ko paredz Direktīva 89/106/EEK [10];

b) var noteikt, pamatojoties uz valstu tehniskajām specifikācijām, kas attiecas uz būvdarbu projektēšanas, aprēķinu un izpildes metodēm, kā arī uz izmantojamiem materiāliem;

c) var noteikt, pamatojoties uz citiem dokumentiem.

Šajā gadījumā svarīguma secībā būtu jānorāda uz:

i) valsts standartiem, ar ko īsteno starptautiskos standartus, ko pieņēmusi līgumslēdzējas iestādes valsts;

ii) citiem līgumslēdzējas iestādes valsts standartiem un tehniskajiem apstiprinājumiem;

iii) jebkādiem citiem standartiem.

6. Ja vien tādas specifikācijas nepamato līguma priekšmets, dalībvalstis aizliedz līguma noteikumos, kas attiecas uz konkrēto līgumu, norādīt tehniskas specifikācijas, kurās būtu minēti konkrētu izgatavotāju vai konkrētas izcelsmes ražojumi, vai arī ražojumi, kas iegūti īpašos procesos, un kuras tādējādi dod priekšroku dažiem pakalpojumu sniedzējiem vai arī tos izslēdz. Jo īpaši ir aizliegts norādīt preču zīmes, patentus, veidus vai konkrētu izcelsmi, vai ražošanas paņēmienus. Ja tomēr šādu norādi papildina vārdi "vai līdzvērtīgu [ražojumu]", tas ir atļauts, ja līgumslēdzējas iestādes nevar aprakstīt līguma priekšmetu, izmantojot specifikācijas, kas būtu pietiekami precīzas un pilnīgi saprotamas visām iesaistītajām pusēm.

V SADAĻA

Kopēji izsludināšanas noteikumi

15. pants

1. Līgumslēdzējas iestādes, sākoties budžeta gadam, pēc iespējas drīz informatīvā paziņojumā dara zināmu to līgumu kopapjomu katrā pakalpojumu kategorijā, kas uzskaitītas I A pielikumā, kurus tās paredz piešķirt turpmākajos 12 mēnešos, ja to kopējā paredzamā vērtība, ņemot vērā 7. pantu, ir vismaz ECU 750000.

2. Līgumslēdzējas iestādes, kas vēlas piešķirt valsts pakalpojumu līgumus ar atklātu, slēgtu vai sarunu procedūru gadījumos, kas minēti 11. pantā, šo nodomu dara zināmu paziņojumā.

3. Līgumslēdzējas iestādes, kas vēlas sarīkot projektu konkursu, par šo nodomu dara zināmu paziņojumā.

16. pants

1. Līgumslēdzējas iestādes, kas piešķīrušas kādu valsts līgumu vai sarīkojušas projektu konkursu, nosūta paziņojumu par piešķiršanas procedūras rezultātiem Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojam.

2. Paziņojumus publicē:

- valsts līgumiem par I A pielikumā uzskaitītajiem pakalpojumiem — saskaņā ar 17. līdz 20. pantu,

- projektu konkursiem — saskaņā ar 17. pantu.

3. Attiecībā uz valsts līgumiem par I B pielikumā uzskaitītajiem pakalpojumiem līgumslēdzējas iestādes paziņojumā norāda, vai tās piekrīt tā publicēšanai.

4. Komisija izstrādā noteikumus par tādiem regulāriem ziņojumiem, kas pamatojas uz 3. punktā minētajiem paziņojumiem, un par šo ziņojumu publicēšanu saskaņā ar 40. panta 3. punktā noteikto procedūru.

5. Informāciju par līguma piešķiršanu var nepublicēt, ja šādas informācijas izpaušana varētu traucēt uzturēt likumību vai kā citādi būtu pretrunā valsts interesēm, būtu pretrunā dažu valsts vai privātu uzņēmumu likumīgām komerciālām interesēm vai traucētu pakalpojumu sniedzēju godīgu konkurenci.

17. pants

1. Paziņojumus sagatavo saskaņā ar III un IV pielikumā dotajiem paraugiem un sniedz šajos paraugos prasīto informāciju. Līgumslēdzējas iestādes, lai veiktu atlasi, nevar izvirzīt citus nosacījumus, kā tikai tos, kas norādīti 31. un 32. pantā, lūdzot informāciju par saimnieciskiem un tehniskiem standartiem, kas jāievēro būvuzņēmējiem (III B pielikuma 13. iedaļa, III C pielikuma 13. iedaļa un III D pielikuma 12. iedaļa).

2. Līgumslēdzējas iestādes, pēc iespējas ātri un izmantojot vispiemērotākos saziņas līdzekļus, nosūta paziņojumus Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojam. Veicot 20. pantā minēto paātrināto procedūru, paziņojumu nosūta pa teleksu, ar telegrammu vai pa telefaksu.

Direktīvas 15. panta 1. punktā minēto paziņojumu nosūta iespējami drīz katra budžeta gada sākumā.

Direktīvas 16. panta 1. punktā minēto paziņojumu nosūta vēlākais četrdesmit astoņas dienas pēc attiecīgā līguma piešķiršanas vai attiecīgā projektu konkursa beigām.

3. Direktīvas 15. panta 1. punktā un 16. panta 1. punktā minētos paziņojumus pilnībā publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī un TED (Tenders Electronics Daily — konkursu informācijas elektroniskā dienas avīze) datu bankā Kopienu oficiālajās valodās; autentisks ir tikai teksts oriģinālvalodā.

4. Direktīvas 15. panta 2. un 3. punktā minētos paziņojumus oriģinālvalodās pilnībā publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī un TED datu bankā. Katra paziņojuma būtiskās informācijas kopsavilkumu publicē pārējās Kopienas oficiālajās valodās; autentisks ir tikai teksts oriģinālvalodā.

5. Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojs publicē paziņojumus vēlākais 12 dienas pēc to nosūtīšanas. Šās direktīvas 20. pantā minētās paātrinātās procedūras gadījumā šo laiku samazina līdz piecām dienām.

6. Paziņojumus nepublicē līgumslēdzējas iestādes valsts oficiālajos vēstnešos vai presē pirms to nosūtīšanas Eiropas Kopienu Oficiālajam Vēstnesim; tajā šo dienu norāda. Paziņojumos ir tikai tā informācija, kas publicēta Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

7. Līgumslēdzējām iestādēm jāspēj pierādīt nosūtīšanas diena.

8. Izdevumus par paziņojumu publicēšanu Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī sedz Kopienas. Paziņojums nepārsniedz vienu Oficiālā Vēstneša lapu jeb aptuveni 650 vārdus. Katrā Oficiālā Vēstneša izdevumā, kurā ir viens vai vairāki paziņojumi, ievieto paziņojuma vai paziņojumu paraugus, uz ko pamatojas publicētais paziņojums vai paziņojumi.

18. pants

1. Atklātās procedūrās piedāvājumu pieņemšanas termiņš, ko nosaka līgumslēdzējas iestādes, ir vismaz 52 dienas pēc paziņojuma nosūtīšanas dienas.

2. Šā panta 1. punktā noteikto piedāvājumu pieņemšanas termiņu var saīsināt līdz 36 dienām, ja līgumslēdzējas iestādes Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī ir publicējušas 15. panta 1. punktā minēto paziņojumu, kas sagatavots saskaņā ar III A pielikumā doto paraugu.

3. Ja līguma dokumenti un papildu dokumenti ir lūgti laikus, līgumslēdzējām iestādēm vai kompetentām struktūrām tie jānosūta pakalpojumu sniedzējiem sešās dienās pēc viņu iesniegumu saņemšanas.

4. Ja papildu informācija par līguma dokumentiem ir lūgta laikus, līgumslēdzējas iestādes to nodrošina vēlākais sešas dienas pirms pēdējās dienas, kas noteikta piedāvājumu pieņemšanai.

5. Ja līguma dokumenti, papildu dokumenti vai papildu informācija ir pārāk apjomīga, lai to nodrošinātu 3. vai 4. punktā noteiktajā laikā, vai ja piedāvājumus var iesniegt tikai pēc būvlaukuma apmeklējuma vai līguma papildu dokumentu pārbaudes uz vie tas, 1. un 2. punktā noteiktos termiņus attiecīgi pagarina.

19. pants

1. Slēgtās procedūrās un sarunu procedūrās 11. panta 2. punkta nozīmē termiņš, ko līgumslēdzējas iestādes nosaka dalības pieteikumu pieņemšanai, ir vismaz 37 dienas pēc paziņojuma nosūtīšanas dienas.

2. Līgumslēdzējas iestādes reizē un rakstiski uzaicina atlasītos dalībniekus iesniegt piedāvājumus. Uzaicinājuma vēstulei pievieno līguma dokumentus un papildu dokumentus. Vēstulē ir vismaz šāda informācija:

a) vajadzības gadījumā, tā dienesta adrese, kam var lūgt līguma dokumentus un papildu dokumentus, pēdējā diena, kad var iesniegt šādu lūgumu, kā arī apjoms un maksāšanas noteikumi katrai summa, kas jāmaksā par šādiem dokumentiem;

b) piedāvājumu pieņemšanas termiņš, adrese, uz kādu tie jāsūta, un valoda vai valodas, kādās tie jāsagatavo;

c) atsauce uz publicēto paziņojumu par līgumu;

d) norāde par visiem dokumentiem, kas jāpievieno, vai nu lai papildinātu pārbaudāmo paziņojumu, ko dalībnieks sniedzis saskaņā ar 17. panta 1. punktu, vai arī, lai sniegtu papildu informāciju, kas paredzēta minētajā pantā, saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kā tie, kas izklāstīti 31. un 32. pantā;

e) līguma piešķiršanas kritēriji, ja tie nav norādīti paziņojumā.

3. Slēgtās procedūrās piedāvājumu pieņemšanas termiņam, ko nosaka līgumslēdzējas iestādes, jābūt vismaz 40 dienas pēc rakstiskā uzaicinājuma nosūtīšanas dienas.

4. Šā panta 3. punktā noteikto piedāvājumu pieņemšanas termiņu var saīsināt līdz 26 dienām, ja līgumslēdzējas iestādes Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī ir publicējušas 15. panta 1. punktā paredzēto paziņojumu, kas sagatavots saskaņā ar III A pielikumā doto paraugu.

5. Pieteikumus dalībai līgumu piešķiršanas procedūrās var izteikt vēstulē, telegrammā, teleksa, telefaksa ziņojumā vai pa tālruni. Ja dalības pieteikumu nosūta ar kādu no pēdējiem četriem norādītajiem sakaru līdzekļiem, to apstiprina ar vēstuli, ko nosūta, pirms beidzas 1. punktā minētais termiņš.

6. Ja papildu informācija par līguma dokumentiem ir lūgta laikus, līgumslēdzējām iestādēm tā jānodrošina vēlākais sešas dienas pirms pēdējās dienas, kas noteikta piedāvājumu pieņemšanai.

7. Ja piedāvājumus var iesniegt tikai pēc būvlaukuma apmeklējuma vai pēc papildu dokumentu pārbaudes uz vietas, 3. un 4. punktā paredzētos termiņus attiecīgi pagarina.

20. pants

1. Ja steidzamības dēļ 19. pantā paredzētie termiņi nav izpildāmi, līgumslēdzējas iestādes var noteikt šādus termiņus:

a) dalības pieteikumu pieņemšanas termiņu, kas ir vismaz 15 dienas pēc paziņojuma nosūtīšanas dienas;

b) piedāvājumu pieņemšanas termiņu, kas ir vismaz 10 dienas pēc uzaicinājuma piedalīties konkursā.

2. Ja papildu informācija par līguma dokumentiem ir lūgta laikus, līgumslēdzējām iestādēm tā jānodrošina vēlākais četras dienas pirms pēdējās dienas, kas noteikta piedāvājumu pieņemšanai.

3. Dalības pieteikumi un uzaicinājumi uz konkursiem jānosūta ar iespējami ātrāko saziņas līdzekli. Ja dalības pieteikumus nosūta ar telegrammu, teleksu, telefaksu vai pa tālruni, tos jāapstiprina ar vēstuli, ko nosūta līdz 1. punktā minētā termiņa beigām.

21. pants

Līgumslēdzējas iestādes var publicēt Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī paziņojumus par valsts pakalpojumu līgumiem, uz ko neattiecas šajā direktīvā paredzētā prasība publicēt.

22. pants

Nosacījumus 15., 16. un 17. pantā minēto paziņojumu, 16. panta 4. punktā un 39. pantā paredzēto statistikas ziņojumu un I A un I B pielikumā paredzētās nomenklatūras sastādīšanai, sūtīšanai, saņemšanai, tulkošanai, apkopošanai un izplatīšanai, kā arī paziņojumos dotās atsauces uz konkrētām nomenklatūras pozīcijām pielikumos dotajās pakalpojumu kategorijās var mainīt saskaņā ar 40. panta 3. punktā noteikto procedūru.

VI SADAĻA

1. NODAĻA

Vispārēji dalības noteikumi

23. pants

Līgumus piešķir saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti 3. nodaļā, un ņemot vērā 24. pantu, pēc tam, kad līgumslēdzējas iestādes pakalpojumu sniedzējus, kas nav noraidīti saskaņā ar 29. pantu, ir pārbaudījušas saskaņā ar 31. un 32. pantā minētajiem kritērijiem.

24. pants

1. Ja līguma piešķiršanas kritērijs ir saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, līgumslēdzējas iestādes var ņemt vērā pretendentu piedāvātos variantus, kas atbilst obligātajām tehniskām specifikācijām, ko prasa līgumslēdzējas iestādes. Līgumslēdzējas iestādes līguma dokumentos norāda obligātās specifikācijas, kas jāievēro piedāvātajos variantos, kā arī visas īpašās prasības, kas attiecas uz to iesniegšanu. Ja varianti nav atļauti, to norāda paziņojumā par līgumu.

Līgumslēdzējas iestādes nedrīkst nepieņemt variantus, pamatojoties tikai uz to, ka tie ir sagatavoti, tehniskajās specifikācijās dodot atsauces uz valsts standartiem, kuros transponēti Eiropas standarti, uz Eiropas tehniskajiem apstiprinājumiem vai uz 14. panta 2. punktā minētajām vispārējām tehniskajām specifikācijām, vai arī dodot atsauces uz 14. panta 5. punkta a) un b) apakšpunktā minētajām valsts tehniskajām specifikācijām.

2. Līgumslēdzējas iestādes, kas ir pieņēmušas variantus saskaņā ar 1. punktu, nedrīkst noraidīt kādu variantu, pamatojoties tikai uz to, ka minētā varianta uzvaras gadījumā būtu jāslēdz piegāžu līgums nevis valsts pakalpojumu līgums šās direktīvas nozīmē.

25. pants

Līguma dokumentos līgumslēdzējas iestādes var lūgt pretendentus norādīt piedāvājumā to, par kādu līguma daļu viņi var paredzēt slēgt apakšlīgumus ar trešām personām.

Šī norāde neiespaido galvenā pakalpojumu sniedzēja atbildību.

26. pants

1. Piedāvājumus var iesniegt pakalpojumu sniedzēju grupas. Lai iesniegtu piedāvājumus, šīm grupām nav jābūt īpašā juridiskā formā; izvēlētajai grupai, ja tai ir piešķirts līgums, tomēr var to prasīt.

2. Dalībniekus vai pretendentus, kam saskaņā ar tās dalībvalsts likumiem, kurā tie reģistrēti, ir tiesības sniegt attiecīgos pakalpojumus, nenoraida, pamatojoties tikai ar to, ka saskaņā ar tās dalībvalsts likumiem, kurā piešķir līgumu, viņiem būtu jābūt vai nu fiziskām, vai juridiskām personām.

3. Juridiskām personām var lūgt piedāvājumā vai dalības pieteikumā norādīt to darbinieku vārdus un attiecīgo profesionālo kvalifikāciju, kuri ir atbildīgi par pakalpojumu sniegšanu.

27. pants

1. Slēgtās un sarunu procedūrās, pamatojoties uz iesniegto informāciju par pašu pakalpojumu sniedzēju stāvokli, kā arī uz informāciju un formalitātēm, kas vajadzīgas, lai novērtētu obligātos saimnieciskos un tehniskos nosacījumus, kuri viņiem jāievēro, no dalībniekiem, kuru kvalifikācija atbilst 29. līdz 35. panta prasībām, līgumslēdzējas iestādes atlasa tos, ko tās uzaicina iesniegt piedāvājumus vai piedalīties sarunās.

2. Ja līgumslēdzējas iestādes piešķir līgumu ar slēgtu procedūru, tās var noteikt to pakalpojumu sniedzēju diapazonu, kurus tās paredz uzaicināt. Tādā gadījumā šo diapazonu norāda paziņojumā par līgumu. Diapazonu nosaka, ņemot vērā sniedzamo pakalpojumu veidu. Diapazonam jābūt tādam, lai tajā būtu vismaz 5 uzņēmumi, un to var būt līdz 20.

Uz konkursu uzaicināto dalībnieku skaitam noteikti ir jābūt pietiekamam, lai nodrošinātu īstu konkurenci.

3. Ja līgumslēdzējas iestādes piešķir līgumu ar sarunu procedūru, kā norādīts 11. panta 2. punktā, uz pārrunām jāuzaicina vismaz trīs dalībnieki, ar nosacījumu, ka ir pietiekami daudz piemērotu dalībnieku.

4. Katra dalībvalsts nodrošina to, ka līgumslēdzējas iestādes izsniedz uzaicinājumus, nediskriminējot tās personas, kam ir citu dalībvalstu valsts piederība un kas atbilst vajadzīgajām prasībām, un to, ka tām piemēro tādus pašus nosacījumus kā tām personām, kam ir attiecīgās dalībvalsts valsts piederība.

28. pants

1. Līgumslēdzēja iestāde līguma dokumentos drīkst norādīt iestādi vai iestādes, kurās pretendenti var iegūt attiecīgu informāciju par pienākumiem, kas saistīti ar spēkā esošajiem darba aizsardzības noteikumiem un darba apstākļiem dalībvalstī, reģionā vai apvidū, kur jāsniedz pakalpojumi, un kuri jāpiemēro attiecīgajā vietā sniegtajiem pakalpojumiem līguma izpildes laikā; šādu pienākumu tai var uzlikt arī dalībvalsts

2. Līgumslēdzēja iestāde, kas sniedz 1. punktā minēto informāciju, lūdz pretendentus vai līguma piešķiršanas procedūras dalībniekus apliecināt, ka viņi, sagatavojot savu piedāvājumu, ir ņēmuši vērā pienākumus, kas saistīti ar darba aizsardzības noteikumiem un darba apstākļiem un kas ir spēkā tajā vietā, kur jāsniedz pakalpojumi. Tas neliedz piemērot 37. pantu, kas attiecas uz nesamērīgi lētu konkursa piedāvājumu izskatīšanu.

2. NODAĻA

Kvalitātes kritēriji, atlasot piedāvājumus

29. pants

Piedalīties līgumā var liegt jebkuram pakalpojumu sniedzējam:

a) kas ir bankrotējis vai atrodas likvidācijas stadijā, kuram tiesa iecēlusi administratoru, kas noslēdzis mierizlīgumu ar kreditoriem, pārtraucis uzņēmējdarbību vai ir kādā līdzīgā stāvoklī, ko saskaņā ar valsts normatīviem aktiem rada līdzīgas procedūras;

b) uz ko attiecas tiesvedība, lai atzītu par bankrotējušu, tiesas lēmums par piespiedu likvidāciju vai administratora iecelšanu, vai mierizlīgums ar kreditoriem, vai arī saskaņā ar valsts normatīviem aktiem uzsāktas kādas līdzīgas procedūras;

c) kas ar tiesas spriedumu, kuram ir res judicata spēks, atzīts par vainīgu pārkāpumā saistībā ar viņa profesionālo darbību;

d) kas ir vainīgs smagā pārkāpumā saistībā ar profesionālo darbību, kurš pierādīts ar jebkādiem līdzekļiem, ko līgumslēdzējas iestādes var pieņemt;

e) kas nav izpildījis saistības, kuras attiecas uz sociālās apdrošināšanas iemaksām saskaņā ar tiesību aktiem tajā valstī, kurā viņš reģistrēts, vai arī līgumslēdzējas iestādes valstī;

f) kas saskaņā ar līgumslēdzējas iestādes valsts tiesību normām nav izpildījis pienākumus, kas saistīti ar nodokļu samaksu;

g) kas ir vainīgs nopietnā tādas informācijas sagrozīšanā vai nesniegšanā, kas prasīta saskaņā ar šo nodaļu.

Ja līgumslēdzēja iestāde pakalpojumu sniedzējam prasa pierādījumus, ka uz viņu neattiecas neviens no a), b), c), e) vai f) apakšpunktā minētajiem gadījumiem, tā uzskata par pietiekamu pierādījumu:

- attiecībā uz a), b) vai c) apakšpunktu — uzrādītu izrakstu no sodāmības reģistra vai, ja tāda nav, līdzvērtīgu dokumentu, ko izsniegusi kompetenta mītneszemes tiesu vai pārvaldes iestāde un kurš pierāda, ka minētās prasības ir izpildītas,

- attiecībā uz e) vai f) apakšpunktu — apliecību, ko izsniegusi kompetenta attiecīgās dalībvalsts iestāde.

Ja attiecīgā valsts neizsniedz tādus dokumentus vai apliecības, tos var aizstāt ar paziņojumu, ko apliecina ar zvērestu, kuru attiecīgā persona dod tiesu vai pārvaldes iestādei, notāram vai kompetentai profesionālajai vai aroda organizācijai mītneszemē.

Dalībvalstis līdz 44. pantā minētajam termiņam norāda iestādes un organizācijas, kas ir kompetentas izsniegt tādus dokumentus vai apliecības, un par to tūlīt informē citas dalībvalstis un Komisiju.

30. pants

1. Ja kāda valsts līguma sakarā dalībniekiem vai pretendentiem ir vajadzīga kāda konkrēta atļauja vai viņiem ir jābūt kādas konkrētas organizācijas biedriem savā mītneszemē, lai viņi varētu sniegt attiecīgo pakalpojumu, līgumslēdzēja iestāde var viņus lūgt pierādīt, ka viņiem ir šāda atļauja vai ka viņi ir šādas organizācijas biedri.

2. Ikvienu dalībnieku vai pretendentu var lūgt pierādīt reģistrāciju kādā no profesiju vai arodu reģistriem, kā noteikts viņa reģistrācijas valstī, vai uzrādīt deklarāciju vai apliecinājumu, kas aprakstīts šā panta 3. punktā.

3. Attiecīgie profesiju un arodu reģistri vai deklarācijas, vai apliecinājumi ir:

- Beļģijā "registre du commerce — Handelsregister" un "ordres professionels — Beroepsorden",

- Dānijā "Erhvervs- og Selskabstyrelsen",

- Vācijā "Handelsregister", "Handwerksrolle" un "Vereinsregister",

- Grieķijā pakalpojumu sniedzējam var lūgt uzrādīt paziņojumu, kas ar zvērestu apliecināts notāram, par darbošanos attiecīgā profesijā; gadījumos, ko paredz esošie valsts likumi, par I A pielikumā minēto pētniecības pakalpojumu sniegšanu — profesiju reģistrs "Μητρώο Μελετητών" un "Μητρώο Γραφείων Μελετών",

- Spānijā "Registro Central de Empresas Consultoras y de Servicios del Ministerio de Economía y Hacienda",

- Francijā "registre du commerce" un "répertoire des métiers",

- Itālijā "Registro della Camera di commercio, industria, agricoltura e artigianato", "Registro delle commissioni provinciali per l'artigianato" vai "Consiglio nazionale degli ordini professionali",

- Luksemburgā "registre aux firmes" un "rôle de la Chambre des métiers",

- Nīderlandē "Handelsregister",

- Portugālē "Registro nacional das Pessoas Colectivas",

- Apvienotajā Karalistē un Īrijā pakalpojumu sniedzēju var lūgt uzrādīt "Registrar of Companies" vai "Registrar of Friendly Societies" izsniegtu apliecību vai, ja tādas nav, apliecību par to, ka attiecīgā persona ar zvērestu ir apliecinājusi, ka nodarbojas ar minēto profesiju valstī, kurā reģistrēta konkrētā vietā ar attiecīgo uzņēmuma nosaukumu.

31. pants

1. Pakalpojumu sniedzēja finansiālo un saimniecisko stāvokli parasti var apliecināt ar vienu vai vairākām šādām atsaucēm:

a) atbilstošiem banku izrakstiem vai apliecību par attiecīga profesionālā riska apdrošināšanu;

b) uzrādot uzņēmuma bilances vai izrakstus no bilancēm, ja bilances publicēšanu prasa tās valsts likumi par uzņēmējdarbību, kurā pakalpojumu sniedzējs reģistrēts;

c) ar pārskatu par uzņēmuma kopējo apgrozījumu un apgrozījumu sakarā ar pakalpojumiem, uz kuriem attiecas līgums, pēdējos trīs finanšu gados.

2. Līgumslēdzējas iestādes paziņojumā par līgumu vai uzaicinājumā uz konkursu norāda, kuru vai kuras no 1. punktā minētajām atsaucēm tās ir izvēlējušās un kādas citas atsauces ir jāsniedz.

3. Ja jebkāda attaisnojoša iemesla dēļ pakalpojumu sniedzējs nevar nodrošināt atsauces, ko lūdz līgumslēdzēja iestāde, viņš savu saimniecisko un finansiālo stāvokli var pierādīt ar jebkādu citu dokumentu, ko līgumslēdzēja iestāde uzskata par piemērotu.

32. pants

1. Pakalpojumu sniedzēju spēju sniegt pakalpojumus var novērtēt, ņemot vērā galvenokārt viņu iemaņas, efektivitāti, pieredzi un stabilitāti.

2. Pakalpojumu sniedzēju tehniskās iespējas var apliecināt ar vienu vai vairākiem šādiem līdzekļiem atkarībā no sniedzamo pakalpojumu veida, apjoma un mērķa:

a) ar pakalpojumu sniedzēja un/vai uzņēmuma vadības izglītību un profesionālo kvalifikāciju, un jo īpaši tās personas vai to personu izglītību un profesionālo kvalifikāciju, kuras ir atbildīgas par pakalpojumu sniegšanu;

b) ar sarakstu par pēdējos trīs gados sniegtajiem nozīmīgākajiem pakalpojumiem, norādot summas, datumus un gan valsts, gan privātus to saņēmējus:

- ja tie sniegti līgumslēdzējām iestādēm — ar apliecībām, ko izsniegusi vai ar parakstu apstiprinājusi līgumslēdzēja iestāde,

- ja tie sniegti privātiem pircējiem — tas jāapliecina pircējam, vai, ja ne, pakalpojumu sniedzējs vienkārši dara zināmu, ka sniedzis šādu pakalpojumu;

c) ar norādi par iesaistītiem tehniskiem darbiniekiem vai tehniskām struktūrām, jo īpaši tām, kas atbild par kvalitātes kontroli, neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav tieši piederīgas pakalpojumu sniedzējam;

d) ar norādi par pakalpojumu sniedzēja gada vidējo darbinieku skaitu un pārvaldes darbinieku skaitu pēdējos trīs gados;

e) ar norādi par darbarīkiem, ražotni vai tehnisko aprīkojumu, kas pakalpojumu sniedzējam pieejams pakalpojumu sniegšanai;

f) ar informāciju par pasākumiem, ko pakalpojumu sniedzējs veic kvalitātes nodrošināšanai, un viņa mācību un pētniecības iespējām;

g) ja sniedzamie pakalpojumi ir sarežģīti vai, izņēmuma kārtā, ir vajadzīgi īpašiem nolūkiem, ar pārbaudi, ko veic līgumslēdzējas iestādes vai kāda oficiāla kompetenta tās valsts struktūra, kurā piegādātājs reģistrēts, šo iestāžu vārdā, ja šī struktūra piekrīt, par pakalpojumu sniedzēja tehniskajām iespējām un, vajadzības gadījumā, par mācību un pētniecības iespējām un kvalitātes kontroles pasākumiem;

h) ar norādi par līguma daļu, par ko pakalpojumu sniedzējs var paredzēt slēgt apakšlīgumus.

3. Līgumslēdzējas iestādes paziņojumā vai uzaicinājumā uz konkursu norāda, kādas atsauces tās vēlas saņemt.

4. Šā panta 1., 2. un 3. punktā un 31. pantā minētās informācijas apjoms jānosaka atkarībā no līguma priekšmeta; līgumslēdzējām iestādēm ir jāņem vērā pakalpojumu sniedzēju likumīgās intereses, kas attiecas uz viņu profesionālo noslēpumu vai komercnoslēpumu aizsardzību.

33. pants

Ja līgumslēdzējas iestādes, lai apliecinātu pakalpojumu sniedzēju atbilstību noteiktiem kvalitātes nodrošinājuma standartiem, prasa iesniegt apliecības, ko izsniedz neatkarīgas organizācijas, tās atsaucas uz kvalitātes nodrošināšanas sistēmām, kas pamatojas uz attiecīgām EN 29000 Eiropas standartu sērijām, ko apstiprinājušas organizācijas, kas atbilst EN 45000 Eiropas standartu sērijām. Tās atzīst citās dalībvalstīs nodibinātu organizāciju izsniegtas līdzvērtīgas apliecības. No pakalpojumu sniedzējiem, kam nav pieejamas šādas apliecības vai nav iespējas tās saņemt attiecīgā laikā, tās pieņem arī citus līdzvērtīgus kvalitātes nodrošinājuma pierādījumus.

34. pants

Ievērojot 29. līdz 32. pantā paredzētos ierobežojumus, līgumslēdzējas iestādes var lūgt pakalpojumu sniedzējus iesniegt papildu dokumentus iesniegtajām apliecībām un dokumentiem vai arī paskaidrot tos.

35 pants

1. Dalībvalstīm, kurās ir oficiāli atzītu pakalpojumu sniedzēju saraksti, tie jāpielāgo 29. panta a) līdz d) un g) apakšpunktam, kā arī 30., 31. un 32. pantam.

2. Oficiālos sarakstos reģistrētie pakalpojumu sniedzēji katra līguma sakarā var iesniegt līgumslēdzējai iestādei reģistrācijas apliecību, ko izsniegusi attiecīgā kompetentā iestāde. Šajā apliecībā ir norādīts, kāds pamatojums tiem ļāvis reģistrēties sarakstā, kā arī klasifikācija, kas tiem piešķirta šajā sarakstā.

3. Kompetentu organizāciju veikta un apstiprināta reģistrācija oficiālos pakalpojumu sniedzēju sarakstos citu dalībvalstu līgumslēdzējām iestādēm ļauj tos uzskatīt par piemērotiem saskaņā ar pakalpojumu sniedzēju klasifikāciju tikai attiecībā uz 29. panta a) līdz d) un g) apakšpunktu, 30. pantu, 31. panta b) un c) apakšpunktu un 32. panta a) apakšpunktu.

Informāciju, ko var iegūt no reģistrācijas oficiālos sarakstos, nevar apšaubīt. Attiecībā uz sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanu jebkuram reģistrētam piegādātājam, piedāvājot līgumu, tomēr var prasīt papildu apliecību.

Citu dalībvalstu līgumslēdzējas iestādes minētos noteikumus attiecina tikai uz tiem pakalpojumu sniedzējiem, kas reģistrēti dalībvalstīs, kurās ir šādi oficiāli saraksti.

4. Lai oficiālā sarakstā reģistrētu pakalpojumu sniedzējus no citām dalībvalstīm, nevar prasīt citus pierādījumus vai datus, kā tikai tos, kurus prasa savas valsts pakalpojumu sniedzējiem, un jebkurā gadījumā tikai tos, kas paredzēti 29. līdz 33. pantā.

5. Dalībvalstis, kurās ir oficiāli saraksti, tās organizācijas adresi, kurai var iesniegt reģistrācijas lūgumus, dara zināmu citām dalībvalstīm.

3. NODAĻA

Līgumu piešķiršanas kritēriji

36. pants

1. Neskarot valstu normatīvos vai administratīvos aktus par noteiktu pakalpojumu atlīdzību, piešķirot līgumus, līgumslēdzējas iestādes pamatojas uz šādiem kritērijiem:

a) ja līgumu piešķir saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam, uz dažādiem kritērijiem atkarībā no konkrētā līguma: piemēram, kvalitāti, tehniskām īpašībām, estētiskām un funkcionālām īpašībām, tehnisko apkopi un tehnisko palīdzību, pakalpojuma sniegšanas datumu, sniegšanas ilgumu vai pabeigšanas termiņu, cenu; vai

b) tikai zemāko cenu.

2. Ja līgumu piešķir saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam, līgumslēdzēja iestāde līguma dokumentos vai konkursa paziņojumā norāda visus piešķiršanas kritērijus, ko tā paredzpiemērot, ja iespējams,secībā no svarīgākā uz mazāk svarīgo.

37. pants

Ja konkrētam līgumam piedāvājumi šķiet nesamērīgi lēti, samērojot ar pakalpojumu sniegšanu, līgumslēdzēja iestāde, pirms tā var šos piedāvājumus noraidīt, rakstiski lūdz sīkāku informāciju par to piedāvājumu sastāvdaļām, ko tā uzskata par pieņemamiem, un pārbauda šīs sastāvdaļas, ņemot vērā saņemtos paskaidrojumus.

Līgumslēdzēja iestāde var ņemt vērā paskaidrojumus ar objektīvu pamatojumu, ieskaitot pakalpojumu sniegšanas paņēmienu saimniecisko izdevīgumu vai izvēlētos tehniskos risinājumus, vai īpaši labvēlīgus nosacījumus, ko pretendents var nodrošināt, sniedzot pakalpojumus, vai arī pretendenta piedāvātā pakalpojuma oriģinalitāti.

Ja dokumenti, kas attiecas uz līgumu, paredz to piešķirt par zemāko piedāvāto cenu, līgumslēdzējai iestādei ir jādara Komisijai zināms, ka ir noraidīti tie piedāvājumi, kurus tā uzskata par pārlieku lētiem.

VII SADAĻA

Nobeiguma noteikumi

38. pants

Termiņus aprēķina saskaņā ar Padomes 1971. gada 3. jūnija Regulu (EEK, Euratom) Nr. 1182/71 par noteikumiem, ko piemēro laika posmiem, datumiem un termiņiem [11].

39. pants

1. Lai varētu novērtēt šās direktīvas piemērošanas rezultātus, dalībvalstis vēlākais 1995. gada 31. oktobrī par iepriekšējo gadu un turpmāk katra otrā gada 31. oktobrī nosūta Komisijai statistikas ziņojumu par līgumslēdzēju iestāžu piešķirtajiem pakalpojumu līgumiem.

2. Šajā ziņojumā ir vismaz to līgumu skaits un vērtība, ko katra līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzēju iestāžu kategorija piešķīrusi par lielāku summu nekā robežvērtība, tos cik vien iespējams iedalot pēc procedūrām, pakalpojumu kategorijām un to pakalpojumu sniedzēju valsts piederības, kuriem piešķirti līgumi, un — sarunu procedūras gadījumā — sīkāk iedalot saskaņā ar 11. pantu un norādot katrai dalībvalstij un trešām valstīm piešķirto līgumu skaitu un vērtību.

3. Komisija saskaņā ar 40. panta 3. punktā noteikto procedūru nosaka to, kāda statistikas informācija ir vajadzīga saskaņā ar šo direktīvu.

40. pants

1. Komisijai palīdz Valsts līgumu padomdevēja komiteja, kas izveidota ar Lēmumu 71/306/EEK.

2. Attiecībā uz telekomunikāciju pakalpojumiem, kas atbilst I A pielikuma 5. kategorijai, Komisijai palīdz arī Telekomunikāciju līgumu padomdevēja komiteja, kas izveidota ar Direktīvu 90/531/EEK.

3. Ja ir dota atsauce uz šajā punktā izklāstīto procedūru, Komisijas pārstāvis Komitejai iesniedz veicamo pasākumu projektu. Komiteja, vajadzības gadījumā balsojot, sniedz atzinumu par projektu laikā, ko nosaka priekšsēdētājs atkarībā no jautājuma steidzamības.

Atzinumu protokolē, turklāt katrai dalībvalstij ir tiesības lūgt, lai tās nostāju protokolē.

Komisija rūpīgi iepazīstas ar Komitejas sniegto atzinumu. Tā informē Komiteju par to, kā tās atzinums ir ņemts vērā.

4. Šā panta 1. un 2. punktā minētās komitejas pēc Komisijas ierosinājuma vai pēc kādas dalībvalsts lūguma pārbauda visus jautājumus, kas attiecas uz šās direktīvas piemērošanu.

41. pants

Padomes 1989. gada 21. decembra Direktīvas 89/665/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu attiecībā uz pārskatīšanas procedūru piemērošanu, piešķirot preču piegādes publiskā pasūtījuma līgumus un būvdarbu publiskā pasūtījuma līgumus 12 1. panta 1. punktu aizstāj ar šādu: [12]

"1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka līgumslēdzēju iestāžu lēmumus saistībā ar līgumu piešķiršanas procedūrām, uz ko attiecas Direktīva 71/305/EEK, Direktīva 77/62/EEK un Direktīva 92/50/EEK*, var efektīvi un, jo īpaši, iespējami ātri pārskatīt saskaņā ar nākamajos pantos, jo īpaši 2. panta 7. punktā, izklāstītajiem nosacījumiem, pamatojoties uz to, ka šādos lēmumos ir pārkāpti Kopienas tiesību akti valsts līgumu jomā vai valstu normas, kas īsteno šos tiesību aktus.

* OV L 209, 24.7.1992., 1. lpp."

42. pants

1. "c) robežvērtības valstu valūtās un VVTT Nolīguma robežvērtību, kas izteikta ekijos, parasti pārskata reizi divos gados, sākot no 1988. gada 1. janvāra. Minēto vērtību aprēķinos izmanto šo valūtu dienas vidējo kursu, kas izteikts ekijos, un ekiju dienas vidējo kursu, kas izteikts SDR, 24 mēnešu ilgā laikposmā, kas beidzas augusta pēdējā dienā tieši pirms 1. janvārī veicamās pārskatīšanas. Šīs vērtības publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī novembra sākumā."

2. "2. a) Robežvērtības valstu valūtās parasti pārskata reizi divos gados, sākot no 1992. gada 1. janvāra. Minēto vērtību aprēķinos izmanto šo valūtu dienas vidējo kursu, kas izteikts ekijos, 24 mēnešu ilgā posmā, kas beidzas augusta pēdējā dienā tieši pirms 1. janvārī veicamās pārskatīšanas. Šīs vērtības publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī novembra sākumā.

b) Valsts līgumu padomdevēja komiteja pēc Komisijas iniciatīvas pārskata a) apakšpunktā noteikto aprēķina metodi, parasti divus gadus pēc tam, kad tā pirmo reizi piemērota."

43. pants

Ne vēlāk kā trīs gadus pēc termiņa, kas noteikts, lai izpildītu šās direktīvas prasības, Komisija ciešā sadarbībā ar 40. panta 1. un 2. punktā minētajām komitejām pārskata šās direktīvas darbību, tostarp to, kā šās direktīvas piemērošana ietekmē I A pielikumā uzskaitīto pakalpojumu sniegšanu un noteikumus, kas attiecas uz tehniskiem standartiem. Tā jo īpaši novērtē iespēju pilnībā piemērot šo direktīvu citu I B pielikumā uzskaitīto pakalpojumu līgumu piešķiršanai un minēto pakalpojumu sniegšanas ietekmi uz pieejamību līgumu piešķiršanai šajā jomā. Tā iesniedz vajadzīgos priekšlikumus šās direktīvas attiecīgai pielāgošanai.

44. pants

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas vajadzīgi, lai līdz 1993. gada 1. jūlijam izpildītu šīs direktīvas prasības. Tās par to tūlīt informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem šos tiesību aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis izstrādā metodes, kā izdarīt šādas atsauces.

2. Dalībvalstis paziņo Komisijai tos savu likumu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, kuru regulē šī direktīva.

45. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Luksemburgā, 1992. gada 18. jūnijā.

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

Vitor Martins

[1] OV C 23, 31.1.1991., 1. lpp. unOV C 250, 25.9.1991., 4. lpp.

[2] OV C 158, 17.6.1991., 90. lpp. unOV C 150, 15.6.1992.

[3] OV C 191, 22.7.1991., 41. lpp.

[4] OV L 185, 16.8.1971., 5. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 90/531/EEK (OV L 297, 29.10.1990., 1. lpp.).

[5] OV L 13, 15.1.1977., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 90/531/EEK (OV L 297, 29.10.1990., 1. lpp.).

[6] OV L 297, 29.10.1990., 1. lpp.

[7] OV L 185, 16.8.1971., 15. lpp. Lēmums grozīts ar Lēmumu 77/63/EEK (OV L 13, 15.1.1977., 15. lpp.).

[8] OV L 217, 5.8.1986., 21. lpp. Grozīta ar Direktīvu 91/263/EEK (OV L 128, 23.5.1991., 1. lpp.).

[9] OV L 36, 7.2.1987., 31. lpp.

[10] OV L 40, 11.2.1989., 12. lpp.

[11] OV L 124, 8.6.1971., 1. lpp.

[12] OV L 395, 30.12.1989., 33. lpp.

--------------------------------------------------

I A PIELIKUMS

Pakalpojumi 8. panta nozīmē

Kategorijas Nr. | Priekšmets | CPC atsauces Nr. |

1. | Apkope un remonts | 6112, 6122, 633, 886 |

2. | Sauszemes transporta pakalpojumi [1], ieskaitot bruņumašīnu pakalpojumus un kurjeru pakalpojumus, kas nav pasta transporta pakalpojumi | 712 (izņemot 71235), 7512, 87304 |

3. | Pasažieru un kravas gaisa transporta pakalpojumi, kas nav pasta transporta pakalpojumi | 73 (izņemot 7321) |

4. | Sauszemes pasta transports [1] un gaisa pasta transports | 71235, 7321 |

5. | Telekomunikāciju pakalpojumi. [2] | 752 |

6. | Finanšu pakalpojumi a)Apdrošināšanab)Banku un investīciju pakalpojumi [3] | ex 81 812, 814 |

7. | Datoru pakalpojumi un radniecīgi pakalpojumi | 84 |

8. | Pētījumu un attīstības pakalpojumi [4] | 85 |

9. | Grāmatvedības, revīzijas un grāmatvedības uzskaites pakalpojumi | 862 |

10. | Tirgus izpētes un sabiedriskās domas aptaujas | 864 |

11. | Vadības konsultantu pakalpojumi [5] un radniecīgi pakalpojumi | 865, 866 |

12. | Arhitektūras pakalpojumi; inženierijas pakalpojumi un kompleksi inženierijas pakalpojumi; pilsētplānošanas un ainavu arhitektūras pakalpojumi; radniecīgi zinātnisko un tehnisko konsultāciju pakalpojumi; tehniskās pārbaudes un analīzes | 867 |

13. | Reklāmu pakalpojumi | 871 |

14. | Ēku tīrīšana un īpašumu pārvaldīšana | 874 82201 līdz 82206 |

15. | Izdošanas un iespiešanas pakalpojumi par atlīdzību vai pamatojoties uz līgumu | 88442 |

16. | Notekūdeņu un atkritumu aizvākšana; sanitārijas un līdzīgi pakalpojumi | 94 |

[1] Izņemot dzelzceļa transporta pakalpojumus, uz ko attiecas 18. kategorija.

[2] Izņemot balss telefonijas, teleksa, radiotelefonijas, peidžeru sistēmu un satelītu pakalpojumus.

[3] Izņemot līgumus par finanšu pakalpojumiem saistībā ar vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emisiju, pārdošanu, pirkšanu vai pārvešanu un centrālās bankas pakalpojumus.

[4] Izņemot pētījumu un attīstības pakalpojumu līgumus, kas nav tie, kur labumu gūst vienīgi līgumslēdzēja iestāde, lai tā tos izmantotu savām darbībām ar noteikumu, ka par sniegto pakalpojumu pilnībā atlīdzina līgumslēdzēja iestāde.

[5] Izņemot arbitrāžas un samierināšanas pakalpojumus.

--------------------------------------------------

I B PIELIKUMS

Pakalpojumi 9. panta nozīmē

Kategorijas Nr. | Priekšmets | CPC atsauces Nr. |

17. | Viesnīcu un restorānu pakalpojumi | 64 |

18. | Dzelzceļa transporta pakalpojumi | 711 |

19. | Ūdens transporta pakalpojumi | 72 |

20. | Atbalsta un palīgtransporta pakalpojumi | 74 |

21. | Juridiski pakalpojumi | 861 |

22. | Personāla darbā iekārtošana un atlase | 872 |

23. | Izmeklēšanas un drošības dienestu pakalpojumi, kas nav bruņumašīnu pakalpojumi | 873 (izņemot 87304) |

24. | Izglītība un arodizglītība | 92 |

25. | Veselības aizsardzība un sociālie dienesti | 93 |

26. | Pakalpojumi atpūtas, kultūras un sporta jomā | 96 |

27. | Citi pakalpojumi | |

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

Dažu tehnisko specifikāciju definīcijas

Šajā direktīvā šādus terminus definē šādi:

1. "Tehniskās specifikācijas" ir tehnisku priekšrakstu kopums, kas īpaši ietverts konkursa dokumentos un nosaka būvdarbu, materiāla, ražojuma vai piegādes prasītās īpašības, lai būvdarbu, materiālu, ražojumu vai piegādi varētu raksturot kā tādu, kas atbilst līgumslēdzējas iestādes paredzētajam lietojumam. Šādos tehniskajos priekšrakstos ir kvalitātes, darbības, drošības vai izmēru prasības, ieskaitot prasības, ko attiecina uz materiālu, ražojumu vai piegāžu kvalitāti, terminoloģiju, simboliem, pārbaudēm un pārbaužu metodēm, iepakošanu, marķēšanu vai etiķetēm. Tajos ir arī noteikumi par projektēšanu un izmaksām, pārbaudēm, būvdarbu un būvniecības metožu un tehnoloģiju apstiprināšanu, kā arī visiem tehniskiem nosacījumiem, ko pabeigtiem būvdarbiem un materiāliem vai to detaļām var noteikt līgumslēdzēja iestāde saskaņā ar vispārējām vai īpašām regulām.

2. "Standarts" ir tehniska specifikācija, ko atkārtotai vai ilgstošai piemērošanai apstiprinājusi atzīta standartizācijas iestāde — atbilstība tam parasti nav obligāta.

3. "Eiropas standarts" ir standarts, ko Eiropas Standartizācijas komiteja ( CEN — European Committee for Standardization) vai Eiropas Elektrotehniskās standartizācijas komiteja ( Cenelec — European Committee for Electrotechnical Standardization) apstiprinājusi par "Eiropas standartu (EN)" vai "Saskaņošanas dokumentiem (HD)" saskaņā ar šo organizāciju vispārējiem noteikumiem, vai arī Eiropas Telekomunikāciju standartu institūts (ETSI) saskaņā ar saviem noteikumiem apstiprinājis par "Eiropas Telekomunikāciju standartu (ETS)".

4. "Eiropas tehniskais apstiprinājums" ir labvēlīgs tehnisks novērtējums ražojuma lietošanas piemērotībai, kurš pamatojas uz ražojuma dabiskām īpašībām un paredzētiem piemērošanas un lietošanas nosacījumiem, nodrošinot būvdarbu būtisko prasību ievērošanu. Eiropas tehnisko apstiprinājumu izsniedz apstiprināšanas iestāde, ko šim nolūkam nosaka dalībvalsts.

5. "Vispārējas tehniskās specifikācijas" ir tehniskās specifikācijas, kas noteiktas saskaņā ar dalībvalstu atzītu procedūru, lai nodrošinātu vienotu to piemērošanu visās dalībvalstīs, un kas publicētas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

6. "Būtiskās prasības" ir prasības attiecībā uz drošību, veselību un dažiem citiem vispārsvarīgiem aspektiem, kas jāievēro būvdarbos.

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

Paraugi paziņojumiem par līgumiem

A. Provizoriska informācija

1. Nosaukums, adrese, telegrāfa adrese, tālruņa, teleksa un telefaksa numurs līgumslēdzējai iestādei un dienestam, no kā var iegūt papildu informāciju, ja minētajam dienestam tas ir atšķirīgs.

2. Paredzētais līgumu kopapjoms katrā no I A pielikumā uzskaitītajām pakalpojumu kategorijām.

3. Paredzētā līgumu piešķiršanas procedūru sākuma diena katrai pakalpojumu kategorijai.

4. Cita informācija.

5. Paziņojuma nosūtīšanas diena.

6. Diena, kad paziņojums saņemts Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojā.

B. Atklāta procedūra

1. Līgumslēdzējas iestādes nosaukums, adrese, telegrāfa adrese, telefona, teleksa un telefaksa numurs.

2. Pakalpojuma kategorija un apraksts. CPC atsauces numurs.

3. Pakalpojuma sniegšanas vieta.

4. a) Norāde par to, vai pakalpojuma sniegšana normatīvos vai administratīvos aktos ir paredzēta konkrētai profesijai.

b) Atsauce uz normatīvu vai administratīvu aktu.

c) Norāde par to, vai juridiskām personām ir jānorāda par pakalpojumu sniegšanu atbildīgo darbinieku vārdi un profesionālā kvalifikācija.

5. Norāde par to, vai pakalpojumu sniedzēji var iesniegt piedāvājumus par daļu no attiecīgiem pakalpojumiem.

6. Vajadzības gadījumā, norāde par to, ka variantus nepieņem.

7. Līguma darbības termiņš vai pakalpojumu sniegšanas termiņš.

8. a) Nosaukums un adrese dienestam, kam var lūgt vajadzīgos dokumentus.

b) Šādu lūgumu iesniegšanas termiņš.

c) Vajadzības gadījumā, apjoms un maksāšanas noteikumi summai, kas jāmaksā, lai iegūtu šādus dokumentus.

9. a) Personas, kas pilnvarotas piedalīties piedāvājumu atvēršanā.

b) Piedāvājumu atvēršanas diena, laiks un vieta.

10. Vajadzības gadījumā, visas vajadzīgās iemaksas un garantijas.

11. Galvenie finansēšanas un samaksas noteikumi un/vai atsauces uz attiecīgiem noteikumiem.

12. Vajadzības gadījumā, kādā juridiskā formā jābūt pakalpojumu sniedzēju grupai, kam piešķir līgumu.

13. Informācija par paša pakalpojumu sniedzēja stāvokli, kā arī informācija un formalitātes, kas vajadzīgas, lai novērtētu obligātos saimnieciskos un tehniskos standartus, kas viņam jāievēro.

14. Laikposms, kurā pretendentam jāuztur spēkā viņa piedāvājums.

15. Līguma piešķiršanas kritēriji un, ja iespējams, to svarīguma secība. Kritērijus, kas nav zemākā cena, norāda tad, ja tie nav ietverti līguma dokumentos.

16. Cita informācija.

17. Paziņojuma nosūtīšanas diena.

18. Diena, kad paziņojums saņemts Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojā.

C. Slēgta procedūra

1. Līgumslēdzējas iestādes nosaukums, adrese, telegrāfa adrese, telefona, teleksa un telefaksa numurs.

2. Pakalpojuma kategorija un apraksts. CPC atsauces numurs.

3. Pakalpojuma sniegšanas vieta.

4. a) Norāde par to, vai pakalpojuma sniegšana normatīvos vai administratīvi aktos ir paredzēta konkrētai profesijai.

b) Atsauce uz normatīvu vai administratīvu aktu.

c) Norāde par to, vai juridiskām personām ir jānorāda par pakalpojumu sniegšanu atbildīgo darbinieku vārdi un profesionālā kvalifikācija.

5. Norāde par to, vai pakalpojumu sniedzēji var iesniegt piedāvājumus par daļu no attiecīgiem pakalpojumiem.

6. Paredzamais uz konkursu uzaicināmo pakalpojumu sniedzēju skaits vai diapazons.

7. Vajadzības gadījumā, norāde par to, ka variantus nepieņem.

8. Līguma darbības termiņš vai pakalpojumu sniegšanas termiņš.

9. Vajadzības gadījumā, kādā juridiskā formā jābūt pakalpojumu sniedzēju grupai, kam piešķir līgumu.

10. a) Vajadzības gadījumā, pamatojums paātrinātās procedūras izmantošanai.

b) Dalības pieteikumu iesniegšanas termiņš.

c) Adrese, uz kuru tie jāsūta.

d) Valoda vai valodas, kādās tie jāsagatavo.

11. Pēdējā diena, kad var nosūtīt uzaicinājumus uz konkursu.

12. Vajadzības gadījumā, visas vajadzīgās iemaksas un garantijas.

13. Informācija par paša pakalpojumu sniedzēja stāvokli, kā arī informācija un formalitātes, kas vajadzīgas, lai novērtētu obligātos saimnieciskos un tehniskos standartus, kas jāievēro pakalpojumu sniedzējam.

14. Līguma piešķiršanas kritēriji un, ja iespējams, to svarīguma secība, ja tie nav norādīti uzaicinājumā uz konkursu.

15. Cita informācija.

16. Paziņojuma nosūtīšanas diena.

17. Diena, kad paziņojums saņemts Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojā.

D. Sarunu procedūra

1. Līgumslēdzējas iestādes nosaukums, adrese, telegrāfa adrese, telefona, teleksa un telefaksa numurs.

2. Pakalpojuma kategorija un apraksts. CPC atsauces numurs.

3. Pakalpojuma sniegšanas vieta.

4. a) Norāde par to, vai pakalpojuma sniegšana normatīvos vai administratīvos aktos ir paredzēta konkrētai profesijai.

b) Atsauce uz normatīvu vai administratīvu aktu.

c) Norāde par to, vai juridiskām personām ir jānorāda par pakalpojumu sniegšanu atbildīgo darbinieku vārdi un profesionālā kvalifikācija.

5. Norāde par to, vai pakalpojumu sniedzēji var iesniegt piedāvājumus par daļu no attiecīgiem pakalpojumiem.

6. Paredzamais uz konkursu uzaicināmo pakalpojumu sniedzēju skaits vai diapazons.

7. Vajadzības gadījumā, norāde par to, ka variantus nepieņem.

8. Līguma darbības termiņš vai pakalpojumu sniegšanas termiņš.

9. Vajadzības gadījumā, kādā juridiskā formā jābūt pakalpojumu sniedzēju grupai, kam piešķir līgumu.

10. a) Vajadzības gadījumā, pamatojums paātrinātās procedūras izmantošanai.

b) Dalības pieteikumu iesniegšanas termiņš.

c) Adrese, uz kuru tie jāsūta.

d) Valoda vai valodas, kādās tie jāsagatavo.

11. Vajadzības gadījumā, visas vajadzīgās iemaksas un garantijas.

12. Informācija par paša pakalpojumu sniedzēja stāvokli, kā arī informācija un formalitātes, kas vajadzīgas, lai novērtētu obligātos saimnieciskos un tehniskos standartus, kas jāievēro pakalpojumu sniedzējam.

13. Vajadzības gadījumā, to pakalpojumu sniedzēju nosaukumi vai vārdi un adreses, kurus līgumslēdzēja iestāde jau atlasījusi.

14. Cita informācija.

15. Paziņojuma nosūtīšanas diena.

16. Diena, kad paziņojums saņemts Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojā.

17. Vajadzības gadījumā, datums vai datumi, kad paziņojumi iepriekš publicēti Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

E. Paziņojums par līguma piešķiršanu

1. Līgumslēdzējas iestādes nosaukums un adrese.

2. Izraudzītā piešķiršanas procedūra. Sarunu procedūras gadījumā, pamatojums (11. panta 3. punkts), ja nav publicēts paziņojums par konkursu.

3. Pakalpojuma kategorija un apraksts. CPC atsauces numurs.

4. Līguma piešķiršanas diena.

5. Līguma piešķiršanas kritēriji

6. Saņemto piedāvājumu skaits.

7. Pakalpojumu sniedzēja vai sniedzēju nosaukums/nosaukumi vai vārds/vārdi un adrese/adreses.

8. Samaksātā cena vai cenu diapazons (zemākā/augstākā).

9. Vajadzības gadījumā, līguma vērtība un daļa, ko var ar apakšlīgumu nodot trešām personām.

10. Cita informācija.

11. Diena, kad paziņojums par konkursu publicēts Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

12. Paziņojuma nosūtīšanas diena.

13. Diena, kad paziņojums saņemts Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojā.

14. Šās direktīvas I B pielikumā uzskaitīto pakalpojumu līgumiem — līgumslēdzējas iestādes piekrišana paziņojuma publicēšanai (16. panta 3. punkts).

--------------------------------------------------

IV PIELIKUMS

A. Paziņojums par projektu konkursu

1. Nosaukums, adrese, telegrāfa adrese, tālruņa, teleksa un telefaksa numurs līgumslēdzējai iestādei un dienestam, no kā var iegūt papildu dokumentus.

2. Projekta apraksts.

3. Konkursa veids — atklāts vai slēgts.

4. Atklātiem konkursiem — projektu pieņemšanas termiņš.

5. Slēgtiem konkursiem:

a) paredzamais dalībnieku skaits;

b) vajadzības gadījumā, jau atlasīto dalībnieku vārdi vai nosaukumi;

c) dalībnieku atlases kritēriji;

d) dalības pieteikumu pieņemšanas termiņš.

6. Vajadzības gadījumā, norāde par to, vai dalība paredzēta kādai konkrētai profesijai.

7. Kritēriji, ko piemēro, vērtējot projektus.

8. Vajadzības gadījumā, izraudzīto žūrijas locekļu vārdi.

9. Norāde par to, vai žūrijas lēmums ir noteikti jāievēro līgumslēdzējai iestādei.

10. Vajadzības gadījumā, godalgu skaits un vērtība.

11. Vajadzības gadījumā, maksājumu precizējums visiem dalībniekiem.

12. Norāde par to, vai godalgu ieguvējiem ir tiesības uz jebkādu papildu līgumu piešķiršanu.

13. Cita informācija.

14. Paziņojuma nosūtīšanas diena.

15. Diena, kad paziņojums saņemts Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojā.

B. Projektu konkursa rezultāti

1. Līgumslēdzējas iestādes nosaukums, adrese, telegrāfa adrese, telefona, teleksa un telefaksa numurs.

2. Projekta apraksts.

3. Kopējais dalībnieku skaits.

4. Ārvalstu dalībnieku skaits.

5. Konkursa uzvarētājs vai uzvarētāji.

6. Vajadzības gadījumā, godalga/godalgas.

7. Cita informācija.

8. Atsauce uz paziņojumu par projektu konkursu.

9. Paziņojuma nosūtīšanas diena.

10. Diena, kad paziņojums saņemts Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojā.

--------------------------------------------------