Komisijas Direktīva

(1981. gada 13. aprīlis),

ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 70/157/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu pieļaujamo trokšņu līmeni un izplūdes gāzu sistēmu

(81/334/EEK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1970. gada 6. februāra Direktīvu 70/156/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tipa apstiprinājumu [1], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 80/1267/EEK [2], un jo īpaši tās 13. pantu,

ņemot vērā Padomes 1970. gada 6. februāra Direktīvu 70/157/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu pieļaujamo skaņas līmeni un izplūdes gāzu sistēmu [3], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 77/212/EEK [4], un jo īpaši tās 3. pantu,

tā kā, ņemot vērā šajā jomā uzkrāto pieredzi un pašus jaunākos sasniegumus, tagad var izdarīt grozījumus prasībās, kas attiecas uz braucošu un stāvošu transportlīdzekļu skaņas mērīšanas metodi, lai tās labāk atbilstu reālajiem ekspluatācijas apstākļiem;

tā kā Direktīvas 70/157/EEK 3. panta noteikumi neiekļauj robežvērtību mainīšanu procedūrā, kas jāievēro, izdarot pielāgojumus tehnikas attīstībai; tā kā ir šajā direktīvā lietderīgi iekļaut informāciju par robežvērtībām, kas noteiktas ar Direktīvu 77/212/EEK; tā kā pienācīgā laikā atbilstīgi noteiktai procedūrai tomēr ir paredzēts samazināt šīs vērtības;

tā kā tāpēc gan izplūdes sistēmas, gan attiecīgas to sastāvdaļas laiž tirgū atsevišķi kā rezerves detaļas; tā kā tik lielā mērā, cik pirms uzstādīšanas transportlīdzeklī minētās sastāvdaļas var arī pārbaudīt, to brīvu apriti var veicināt, ieviešot EEK tipa apstiprināšanas procedūru attiecībā uz tām atsevišķām sistēmām, ko uzskata par atsevišķam tehniskām vienībām Direktīvā 70/156/EEK ar Direktīvu 78/315/EEK [5] iekļautā 9.a panta nozīmē;

tā kā šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Komiteja, kas atbild par to direktīvu pielāgošanu tehnikas attīstībai, kuru mērķis ir tehnisko šķēršļu novēršana mehānisko transportlīdzekļu nozarē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvu 70/157/EEK ar šo groza šādi.

1. Direktīvas 2. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"2. pants

Dalībvalsts, pamatojoties uz pieļaujamo trokšņu līmeni vai izplūdes sistēmu, nedrīkst atteikties piešķirt EEK vai valsts tipa apstiprinājumu attiecībā uz mehāniskā transportlīdzekļa tipu vai izplūdes sistēmas tipu, vai tādas sistēmas sastāvdaļas tipu, ko uzskata par atsevišķu tehnisku vienību:

- ja transportlīdzeklis atbilst I pielikuma prasībām attiecībā uz trokšņu līmeni un izplūdes sistēmu,

- ja izplūdes sistēma vai kāda tās sastāvdaļa, ko uzskata par atsevišķu tehnisku vienību Direktīvas 70/156/EEK 9.a panta nozīmē, atbilst II pielikuma prasībām."

2. Direktīvas 2.a pantu aizstāj ar šādu pantu:

"2.a pants

1. Dalībvalsts, pamatojoties uz pieļaujamo trokšņu līmeni un izplūdes sistēmu, nedrīkst atteikt vai aizliegt tāda transportlīdzekļa pārdošanu, reģistrāciju, nodošanu ekspluatācijā vai lietošanu, kam trokšņu līmenis un izplūdes sistēma atbilst I pielikumā prasībām.

2. Dalībvalsts, pamatojoties uz pieļaujamo trokšņu līmeni un izplūdes sistēmu, nedrīkst aizliegt laist tirgū izplūdes sistēmu vai tās sastāvdaļu, ko uzskata par atsevišķu tehnisku vienību Direktīvas 70/156/EEK 9.a panta nozīmē, ja 2. panta nozīmē tās tipam piešķirts tipa apstiprinājums."

3. Direktīvas 3. pantā vārdus "I.1. un I.4.1.4. punkts" aizstāj ar vārdiem "I pielikuma 5.2.2.1. un 5.2.2.5. punkts"

4. Pielikumu aizstāj ar šīs direktīvas I, II, III un IV pielikumu.

2. pants

1. No 1982. gada 1. janvāra dalībvalsts, pamatojoties uz pieļaujamo trokšņu līmeni un izplūdes sistēmu, nedrīkst:

- atteikties piešķirt EEK tipa apstiprinājumu, izsniegt Direktīvas 70/156/EEK 10. panta 1. punkta pēdējā ievilkumā minēto dokumentu vai piešķirt valsts tipa apstiprinājumu transportlīdzekļa tipam, vai

- aizliegt transportlīdzekļu laišanu ekspluatācijā,

ja šā tipa transportlīdzekļa vai attiecīgo transportlīdzekļu trokšņu līmenis un izplūdes sistēma atbilst ar šo direktīvu grozītās Direktīvas 70/157/EEK noteikumiem.

2. No 1984. gada 1. oktobra dalībvalsts:

- vairs neizsniedz Direktīvas 70/156/EEK 10. panta 1. punkta pēdējā ievilkumā minēto dokumentu tādam mehāniskā transportlīdzekļa tipam, kam trokšņu līmenis un izplūdes sistēma neatbilst ar šo direktīvu grozītās Direktīvas 70/157/EEK noteikumiem,

- drīkst atteikties piešķirt valsts tipa apstiprinājumu mehāniskā transportlīdzekļa tipam, kam trokšņu līmenis un izplūdes sistēma neatbilst ar šo direktīvu grozītās Direktīvas 70/157/EEK noteikumiem.

3. No 1985. gada 1. oktobra dalībvalstis var aizliegt tādu transportlīdzekļu ekspluatācijas uzsākšanu, kam trokšņu līmenis un izplūdes sistēma neatbilst ar šo direktīvu grozītās Direktīvas 70/157/EEK noteikumiem.

3. pants

Līdz 1982. gada 1. janvārim dalībvalstīs stājas spēkā noteikumi, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Par to dalībvalstis tūlīt informē Komisiju.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 1981. gada 13. aprīlī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Karl-Heinz Narjes

[1] OV L 42, 23.2.1970., 1. lpp.

[2] OV L 375, 31.12.1980., 34. lpp.

[3] OV L 42, 23.2.1970., 16. lpp.

[4] OV L 66, 12.3.1977., 33. lpp.

[5] OV L 81, 28.3.1978., 1. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

EEK TIPA APSTIPRINĀJUMS ATTIECĪBĀ UZ MEHĀNISKĀ TRANSPORTLĪDZEKĻU TIPA TROKŠŅU LĪMENI

1. DEFINĪCIJAS

1.1. Transportlīdzekļa tips EEK tipa apstiprinājumam attiecība uz trokšņu līmeni

Šajā direktīvā "transportlīdzekļa tips" ir transportlīdzekļi, kam būtiski neatšķiras šādas detaļas.

1.1.1. Virsbūves materiālu forma (jo īpaši motora nodalījums un tā skaņas izolācija).

1.1.2. Transportlīdzekļa garums un platums.

1.1.3. Dzinēja tips (divtaktu vai četrtaktu, virzuļdzinējs vai rotorvirzuļdzinējs, cilindru skaits un tilpums, karburatoru vai iesmidzināšanas sistēmu skaits un tips, vārstu izkārtojums, nominālā maksimālā jauda un attiecīgais apgriezienu skaits (S)).

1.1.4. Transmisijas sistēma, jo īpaši pārnesumu skaits un to pārnesumskaitļi.

1.1.5. Izplūdes sistēmu skaits, tips un izkārtojums.

1.1.6. Ieplūdes sistēmu skaits, tips un izkārtojums.

1.2. Izplūdes un ieplūdes sistēmas

1.2.1. "Izplūdes sistēma" ir pilns detaļu komplekts, kas vajadzīgs, lai samazinātu troksni, ko rada izplūde no transportlīdzekļa dzinēja.

1.2.2. "Ieplūdes sistēma" ir pilns detaļu komplekts, kas vajadzīgs, lai samazinātu troksni, ko rada ieplūde transportlīdzekļa dzinējā.

1.2.3. Šajā direktīvā šajās sistēmās neiekļauj kolektorus.

1.3. Atšķirīgi izplūdes vai ieplūdes sistēmu tipi

"Atšķirīgi izplūdes vai ieplūdes sistēmu tipi" ir sistēmas, piemēram, ar šādām būtiskām atšķirībām.

1.3.1. Sistēmām ir atšķirīgas preču zīmes vai tirdzniecības nosaukumi.

1.3.2. Sistēmas, kam sastāvdaļu materiālu īpašības atšķiras vai kam ir atšķirīgas formas vai izmēra sastāvdaļas; atšķirīgos pārklāšanas procesos (galvanizācija, pārklāšana ar alumīniju utt.) neiegūst atšķirīgus tipus.

1.3.3. Sistēmas, kam vismaz vienas sastāvdaļas darbības principi atšķiras.

1.3.4. Sistēmas, kam sastāvdaļas savieno citādi.

1.4. Izplūdes vai ieplūdes sistēmas sastāvdaļa

"Izplūdes vai ieplūdes sistēmas sastāvdaļa" ir viena no atsevišķām sastāvdaļām, kas kopā veido izplūdes sistēmu (piem., izplūdes caurules, trokšņa slāpētājs) vai ieplūdes sistēmu (piem., gaisa filtrs).

2. EEK TIPA APSTIPRINĀJUMA PIETEIKUMS

2.1. Transportlīdzekļa izgatavotājam vai tā pilnvarotajam pārstāvim jāiesniedz EEK tipa apstiprinājuma pieteikums attiecībā uz mehāniskā transportlīdzekļa trokšņu līmeni.

2.2. Tam jābūt klāt šādiem dokumentiem trijos eksemplāros un šādai informācijai.

2.2.1. Transportlīdzekļa tipa apraksts ar to īpašību norādi, kas minētas iepriekš 1.1. punktā. Jānorāda numuri un/vai simboli, pēc kuriem nosaka dzinēja tipu un transportlīdzekļa tipu.

2.2.2. Izplūdes un ieplūdes sistēmu sastāvdaļu saraksts ar attiecīgu identifikāciju.

2.2.3. Visas izplūdes sistēmas rasējums, norādot tās atrašanās vietu transportlīdzeklī.

2.2.4. Sīki izstrādāts katras sastāvdaļas rasējums, pēc kura to var viegli atrast un identificēt, un norāde uz izmantotajiem materiāliem.

2.3. Transportlīdzekļa izgatavotājam vai tā pilnvarotajam pārstāvim jāiesniedz tehniskajam dienestam, kas atbildīgs par testiem, tā transportlīdzekļa tipa paraugs, kas pieteikts tipa apstiprināšanai.

2.4. Pēc tehniskā dienesta pieprasījuma jāiesniedz arī izplūdes sistēmas un tāda dzinēja paraugs, kam ir vismaz tāds pats darba tilpums un maksimālā jauda kā dzinējam, ar ko aprīkots transportlīdzekļa tips, kas pieteikts tipa apstiprināšanai.

3. MARĶĒJUMI

3.1. Izplūdes un ieplūdes sistēmu sastāvdaļām, izņemot stiprinājumus un caurules, jābūt ar šādiem marķējumiem.

3.1.1. Sistēmu un to sastāvdaļu izgatavotāja preču zīme vai tirdzniecības nosaukums.

3.1.2. Izgatavotāja preču apraksts.

3.2. Šiem marķējumiem jābūt skaidri salasāmiem un neizdzēšamiem.

4. EEK TIPA APSTIPRINĀJUMS.

4.1. Ja pieteikumu 2.1. punkta nozīmē apstiprina, kompetentā iestāde noformē sertifikātu, kas atbilst III pielikumā iekļautajam paraugam, ko pievieno EEK transportlīdzekļa tipa sertifikātam.

5. SPECIFIKĀCIJAS.

5.1. Vispārīgās specifikācijas

5.1.1. Transportlīdzeklim, tā dzinējam, izplūdes un ieplūdes sistēmai jābūt projektētai, izgatavotai un uzstādītai tā, lai parastos ekspluatācijas apstākļos un neatkarīgi no vibrācijām, kas uz tiem var iedarboties, transportlīdzeklis atbilstu šis direktīvas prasībām.

5.1.2. Sistēmām jābūt projektētām, izgatavotām un uzstādītām tā, lai, ņemot vērā transportlīdzekļa ekspluatācijas apstākļus, būtu nodrošināta pienācīga izturība pret koroziju, kas uz tām iedarbojas.

5.2. Specifikācijas, kas attiecas uz trokšņu līmeņiem

5.2.1. Mērmetode

5.2.1.1. Troksnis, ko rada tāda tipa transportlīdzeklis, kas pieteikts EEK tipa apstiprinājumam, jāmēra saskaņa ar abām metodēm, kas aprakstītas 5.2.2.4. punktā braucošiem transportlīdzekļiem un attiecīgi 5.2.3.4. punktā stāvošiem transportlīdzekļiem [1].

5.2.1.2. Abas vērtības, kas izmērītas, kā noteikts iepriekš 5.2.1.1. punktā, jāieraksta testa protokolā un sertifikātā atbilstīgi paraugam, kas ietverts III pielikumā.

5.2.2. Braucošu transportlīdzekļu trokšņu līmenis

5.2.2.1. Robežvērtības

Saskaņā ar šā pielikuma 5.2.2.2. līdz 5.2.2.5. punktu (ieskaitot) izmērītais trokšņu līmenis nepārsniedz šādas robežas:

| Transportlīdzekļu kategorijas | Vērtības, kas izteiktas dB(A) (decibeli (A)) |

5.2.2.1.1. | Transportlīdzekļi, kas paredzēti pasažieru pārvadāšanai un kam nav vairāk kā deviņas sēdvietas, ieskaitot vadītāja sēdekli | 80 |

5.2.2.1.2. | Transportlīdzekļi, kas paredzēti pasažieru pārvadāšanai un kam ir vairāk nekā deviņas sēdvietas, ieskaitot vadītāja sēdekli, un kā maksimāli pieļaujamā masa nepārsniedz 3,5 tonnas | 81 |

5.2.2.1.3. | Transportlīdzekļi, kas paredzēti preču pārvadāšanai un kā maksimāli pieļaujamā masa nepārsniedz 3,5 tonnas | 81 |

5.2.2.1.4. | Transportlīdzekļi, kas paredzēti pasažieru pārvadāšanai un kam ir vairāk nekā deviņas sēdvietas, ieskaitot vadītāja sēdekli, un kā maksimāli pieļaujamā masa pārsniedz 3,5 tonnas | 82 |

5.2.2.1.5. | Transportlīdzekļi, kas paredzēti preču pārvadāšanai un kam maksimāli pieļaujamā masa pārsniedz 3,5 tonnas | 86 |

5.2.2.1.6. | Transportlīdzekļi, kas paredzēti pasažieru pārvadāšanai un kam ir vairāk nekā deviņas sēdvietas, ieskaitot vadītāja sēdekli, un kā dzinēja jauda ir 147 kW vai lielāka | 85 |

5.2.2.1.7. | Transportlīdzekļi, kas paredzēti preču pārvadāšanai un kā dzinēja jauda ir 147 kW vai lielāka, un kā maksimāli pieļaujamā masa pārsniedz 12 tonnas | 88 |

5.2.2.2. Mērinstrumenti

5.2.2.2.1. Akustiskie mērījumi

Iekārtai, ko izmanto trokšņu līmeņa mērīšanai, jābūt tāda tipa trokšņu līmeņa precīzijas mērītājam, kurš aprakstīts Starptautiskās elektrotehnikas komisijas (IEC) 179. publikācijas "Trokšņu līmeņa precīzijas mērītāji" otrajā izdevumā. Mērījumi jāizdara, izmantojot trokšņu līmeņa mērītāja "ātro" atbildes signālu un novērtējuma līkni "A", kas arī ir aprakstīta minētajā publikācijā.

Katras mērījumu sērijas sākumā un beigās trokšņu līmeņa mērītāji jākaliblē atbilstīgi to izgatavotāja norādījumiem, izmantojot attiecīgu trokšņu avotu (piem., pistonphone) Testu uzskata par nederīgu, ja trokšņu līmeņa mērītāja kļūdas, kas fiksētas šīs kalibrēšanas laikā, pārsniedz 1 dB.

5.2.2.2.2. Ātruma mērījumi

Dzinēja apgriezienu skaitu un transportlīdzekļa ātrumu testa sekcijā nosaka ar precizitāti 3 % vai labāku.

5.2.2.3. Mērījuma apstākļi

5.2.2.3.1. Testa vieta

Testa vietā jābūt centrālajai paātrinājuma sekcijai, ko ietver ļoti līdzena testa zona. Paātrinājuma sekcijai jābūt horizontālai; treka virsmai jābūt sausai un tādai, lai ripošanas troksnis pastāvīgi būtu neliels.

Testa trekam jābūt tādām, lai nosacījuma par brīvu skaņas lauku starp trokšņu avotu un mikrofonu varētu izpildīt 1 dB robežās. Šo nosacījumu uzskata par izpildītu, ja 50 m robežās no paātrinājuma sekcijas nav lielu skaņu atstarojošu objektu, tādu kā žogi, klintis vai ēkas. Testa vietas virsmai vismaz 10 m rādiusā ap paātrinājuma sekcijas centru jābūt no cietiem materiāliem, tādiem kā betons, asfalts, vai no jebkura cita akustiski līdzvērtīga materiāla un bez irdena sniega, garas zāles, irdenas augsnes vai izdedžiem.

Nedrīkst būt šķēršļu, kas varētu ietekmēt skaņas lauku mikrofona tuvumā, un starp mikrofonu un trokšņu avotu nedrīkst stāvēt cilvēki. Novērotājam, kas izdara mērījumus, jānovietojas tā, lai neietekmētu mērinstrumenta rādījumus.

5.2.2.3.2. Meteoroloģiskie apstākļi

Mērījumus nedrīkst veikt sliktos laika apstākļos. Jāpanāk, lai rezultātus neietekmētu vēja brāzmas.

5.2.2.3.3. Fona troksnis

Attiecībā uz mērījumiem trokšņu avotu, ko nerada testējamais transportlīdzeklis un vējš, A-svērtajam trokšņu līmenim jābūt vismaz par 10 dB(A) zemākam nekā trokšņu līmenis, ko rada transportlīdzeklis. Mikrofonu var aprīkot ar piemērotu vējtveri ar noteikumu, ka ņem vērā tā ietekmi uz mikrofona jutību un darbības virziena īpašībām.

5.2.2.3.4. Transportlīdzekļa stāvoklis

Attiecībā uz šiem mērījumiem transportlīdzeklim jābūt braukšanas kārtībā, kas definēta Direktīvas 70/156/EEK I pielikuma 2.6. punktā, un bez piekabes vai puspiekabes, izņemot gadījumus, kad transportlīdzekļi nav atkabināmi.

Transportlīdzekļa riepu tipam jābūt tādam, ar kādu izgatavotājs parasti aprīko šādus transportlīdzekļus, un tās jāpiepumpē līdz attiecīgajam spiedienam(-iem), kas vajadzīgs(-i) transportlīdzeklim bez kravas.

Pirms mērījumiem jānodrošina dzinējam parastie ekspluatācijas apstākļi, kas saistīti ar temperatūrām, iestatījumiem, degvielu, aizdedzes svecēm, karburatoru(-iem) utt. (pēc vajadzības). Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar ventilatoru(-iem), kam ir automātisks palaides mehānisms, izdarot mērījumus, šīs sistēmas darbībā nedrīkst iejaukties.

Transportlīdzekļiem, kam ir vairāk nekā divi dzenošie riteņi, jāizmanto tikai braukšanai pa automaģistrālēm paredzētā parastā piedziņa.

5.2.2.4. Mērmetode

5.2.2.4.1. Mērījumu veids un skaits

Maksimālo trokšņu līmeni, ko izsaka A-svērtajos decibelos (dB(A)), mēra, kad transportlīdzeklis brauc starp līnijām AA′ un BB′ (1. attēls). Mērījums nav derīgs, ja tiek fiksēta nenormāla neatbilstība starp maksimālo vērtību un vispārējo trokšņu līmeni.

Katrā transportlīdzekļa pusē jāveic vismaz divi mērījumi.

5.2.2.4.2. Mikrofona pozicionēšana

Mikrofons jānovieto 7,5 ± 0,2 m attālumā no atskaites līnijas CC′ (1. attēls) uz treka un 1,2 ± 0,1 m virs zemes. Tā maksimālas jutības asij jābūt horizontālai un jāatrodas perpendikulāri transportlīdzekļa trajektorijai (līnija CC′).

5.2.2.4.3. Darbības nosacījumi

5.2.2.4.3.1. Vispārīgi nosacījumi

Visos mērījumos transportlīdzeklim jābrauc taisni pa paātrinājuma sekciju tā, lai transportlīdzekļa gareniskā vidējā plakne būtu cik iespējams tuvu līnijai CC′.

Transportlīdzeklim jātuvojas līnijai AA′ ar vienmērīgu sākotnējo ceļa ātrumu, kas noteikts 5.2.2.4.3.2. un 5.2.2.4.3.3. punktā. Kad transportlīdzekļa priekšgals sasniedzis līniju AA′, cik vien ātri iespējams pilnībā jāatver droseļvārsts. Droseļvārsta stāvoklis jāsaglabā nemainīgs, līdz transportlīdzekļa pakaļgals sasniedz līniju BB′; droseļvārsts pēc tam cik iespējams ātri jānofiksē brīvgaitas stāvoklī.

Transportlīdzekļiem ar locīklu nav jāņem vērā neatkabināmas piekabes attiecībā uz līnijas BB′ šķērsošanu.

5.2.2.4.3.2. Tuvošanās ātrums.

Transportlīdzeklim jātuvojas līnijai AA′ ar ātrumu, kas atbilst mazākajam no diviem šādiem ātrumiem:

- ātrums, kas atbilst dzinēja apgriezienu skaitam, kurš līdzvērtīgs trim ceturtdaļām apgriezienu skaita (S), ar kuru dzinējs attīsta nominālo maksimālo jaudu,

- 50 km/h.

Ja transportlīdzeklis aprīkots ar automātisko pārnesumkārbu, kam nav rokas vadības selektora, transportlīdzeklis jātestē atšķirīgos tuvošanās ātrumos: 30, 40 un 50 km/h vai ar trim ceturtdaļām maksimāla ceļa ātruma, ja šī vērtība ir mazāka. Testa rezultāti ir tie, kas iegūti, braucot ar ātrumu, kurš rada maksimālo trokšņu līmeni.

5.2.2.4.3.3. Pārnesumu izvēle (transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar pārnesumkārbām).

5.2.2.4.3.3.1. Neautomātiskā rokas pārnesumkārba.

5.2.2.4.3.3.1.1. Otrajā pārnesumā jātestē M1 un N1 [2] kategoriju transportlīdzekļi, kas aprīkoti ar pārnesumkārbu, kurai nav vairāk par četriem priekšgaitas pārnesumiem.

Šo kategoriju transportlīdzekļi, kas aprīkoti ar pārnesumkārbu, kurai ir vairāk nekā četri priekšgaitas pārnesumi, jātestē vispirms otrajā un pēc tam trešajā pārnesumā. Jāņem vērā tikai galvenie pārnesumi, kas paredzēti parastam lietošanas ceļa režīmam. Jāaprēķina aritmētiskā vidējā vērtība trokšņu līmeņiem, ko fiksē abos stāvokļos.

5.2.2.4.3.3.1.2. Transportlīdzekļi, kas nepieder pie M1 un N1 [3] kategorijas un kam priekšgaitas pārnesumu kopējais skaits ir X (tostarp pārnesumi, kuri iegūti ar palīgpārnesumkārbu vai ar dzenošo tiltu, kam ir vairāki pārnesumi), jātestē pēc kārtas, izmantojot pārnesumus, kas atbilst vai ir lielāki par

X

2

[4] Testa rezultāti ir tie, kas iegūti ar pārnesumu, kurš rada maksimālo trokšņu līmeni.

Neatkarīgi no 1.1.2. un 1.1.4. punkta noteikumiem transportlīdzekļus ar tāda paša tipa dzinēju un izplūdes un ieplūdes sistēmām, bet atšķirīgu garumu vai platumu un atšķirīgiem galvenajiem pārnesumiem, var uzskatīt par viena tipa transportlīdzekļiem. Šajā gadījumā principā pietiekama ir atsevišķa attiecīgā transportlīdzekļa tipa parauga testēšana, testēšanai izvēloties transportlīdzekli, kas braukšanas kārtībā ir ar vismazāko svaru.

X

2

un X, izvēlēto transportlīdzekli uzskata par sava tipa paraugu.

Jā tā nav, tad jāpalielina testu skaits, aptverot visus pārnesumus, kas jāņem vērā attiecībā uz šā tipa transportlīdzekļiem.

5.2.2.4.3.3.2. Automātiskā pārnesumkārba, kas aprīkota ar rokas vadības selektoru.

Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar rokas vadības selektoru ar X priekšgaitas pozīcijām, tests jāveic ar selektoru X pozīcijā; jāatslēdz ierīce piespiedu pārslēgšanai uz zemāku pārnesumu (piem., "kick-down"). Ja automātiska pārslēgšana uz zemāku pārnesumu notiek pēc līnijas AA′ šķērsošanas, tests jāatsāk, pēc vajadzības izmantojot augstāko no divām selektora pozīcijām X – 1 un X – 2, kas ļauj veikt testu bez automātiskas pārslēgšanās uz zemāku pārnesumu (piespiedu pārslēgšanas ierīce uz zemāku pārnesumu joprojām ir atslēgta).

Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar rokas vadības palīgātrumkārbu vai ar dzenošo tiltu, kam ir vairāki pārnesumi, jāizmanto pozīcija, kas atbilst parastai braukšanai pa pilsētu. Nedrīkst izmantot īpašas selektora pozīcijas lēniem manevriem vai bremzēšanai.

5.2.2.5. Rezultātu interpretācija

5.2.2.5.1. Lai ņemtu vērā mērinstrumentu neprecizitāti, katra mērījuma rezultātu nosaka, atņemot 1 dB(A) no mērinstrumenta rādījuma.

5.2.2.5.2. Mērījumus uzskata par derīgiem, ja transportlīdzekļa vienā pusē izdarītu divu secīgu mērījumu starpība nepārsniedz 2 dB(A)

5.2.2.5.3. Augtākais izmērītais trokšņu līmenis ir testa rezultāts. Ja testētajai transportlīdzekļa kategorijai rezultāts pārsniedz maksimāli pieļaujamo trokšņu līmeni par 1 dB(A), izdara vēl divus mērījumus. Trim no četriem šādiem mērījumiem jāiekļaujas noteiktajiem robežās.

5.2.3. Stāvoša transportlīdzekļa trokšņu līmenis

5.2.3.1. Trokšņu līmenis transportlīdzekļu tuvumā

Lai atvieglotu turpmākās pārbaudes lietotiem transportlīdzekļiem, trokšņu līmenis jāmēra tuvu izplūdes sistēmas atverei atbilstīgi šādām prasībām, un mērījumu rezultāti jāieraksta testa protokolā, ko noformē, lai izsniegtu III pielikumā minēto sertifikātu.

5.2.3.2. Mērinstrumenti

5.2.3.2.1. Akustiskie mērījumi

Mērījumiem jāizmanto precīzijas trokšņu līmeņa mērītājs, kas definēts 5.2.2.2.1. punktā.

5.2.3.2.2. Dzinēja apgriezienu skaita mērījumi

Dzinēja apgriezienu skaitu nosaka ar tahometru, kam precizitāte ir 3 % vai labāka. Tahometrs nedrīkst būt transportlīdzekļa tahometrs.

5.2.3.3. Mērījuma apstākļi

5.2.3.3.1. Testa vieta (2. attēls)

Par testa vietu var izmantot jebkuru platību, kur nav ievērojamu akustiku traucējumu. Īpaši piemērotas ir līdzenas virsmas, kas klātas ar betonu, asfaltu vai jebkuru citu cietu segumu un kam ir augsta atstarotspēja; nedrīkst izmantot sablietētas zemes virsmas. Testa vietai jābūt tāda taisnstūra formā, kam malas ir vismaz 3 m no transportlīdzekļa sāniem. Šajā taisnstūrī nedrīkst būt būtiski šķēršļi, piem., cilvēks, kas nav novērotājs vai transportlīdzekļa vadītājs. Transportlīdzeklis jānovieto iepriekšminētajā taisnstūrī tā, lai mikrofons atrastos vismaz 1 m no jebkura ietves malas akmeņa.

5.2.3.3.2. Meteoroloģiskie apstākļi

Mērījumus nedrīkst veikt sliktos laika apstākļos. Jāpanāk, lai rezultātus neietekmētu vēja brāzmas.

5.2.3.3.3. Fona troksnis

Mērinstrumentu rādījumiem, ko rada fona troksnis un vējš, jābūt vismaz par 10 dB(A) zemākam nekā mērāmās trokšņu līmenis. Mikrofonu var aprīkot ar vējtveri, ar noteikumu, ka ņem vērā, kā tas ietekmē mikrofona jutību.

5.2.3.3.4. Transportlīdzekļa stāvoklis

Pirms mērījumiem jānodrošina transportlīdzekļa dzinējam parastā ekspluatācijas temperatūra. Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar ventilatoru(-iem), kam ir automātisks palaides mehānisms, izdarot trokšņu līmeņa mērījumus, šīs sistēmas darbībā nedrīkst iejaukties.

Mērījumu laikā, pārnesumu svirai jābūt neitrālā pozīcijā.

5.2.3.4. Mērmetode

5.2.3.4.1. Mērījumu veids un skaits

Maksimālo trokšņu līmeni, ko izsaka A-svērtajos decibelos (dB(A)), jāmēra 5.2.3.4.3. punktā minētājā darbības laikā.

Vismaz trīs mērījumi jāizdara katrā mērīšanas punktā.

5.2.3.4.2. Mikrofona novietojums (2. attēls)

Mikrofons jānovieto vienā līmenī ar izplūdes izvadu vai 0,2 m virs testa treka virsmas, atkarībā no tā, kā ir augstāk. Mikrofona membrānai jāatrodas pretī izplūdes izvadam 0,5 m attālumā no tā. Mikrofona maksimālās jutības asij jābūt paralēli treka virsmai 45° ± 10° leņķī pret vertikālo plakni, ko nosaka virziens, kurā izplūst izplūdes gāzes.

Mikrofons jānovieto tajā šīs vertikālās plaknes pusē, kur attālums starp mikrofonu un transportlīdzekļa kontūru ir iespējami lielāks.

Ja izplūdes sistēmai ir vairāki izvadi, kuru centri nav tālāk par 0,3 m un kuri ir pievienoti vienam trokšņa slāpētājam, mikrofonam jāatrodas pretī izvadam, kas ir tuvāk transportlīdzekļa kontūrai, vai izvadam, kas ir augstāk virs treka virsmas. Visos citos gadījums atsevišķi mērījumi jāizdara pie katra izvada, lielāko fiksēto skaitli uzskatot par testa vērtību.

Ja transportlīdzekļi ir aprīkoti ar vertikālu izplūdes izvadu (piem., kravas automobīļi), mikrofons jānovieto vienā līmenī ar izplūdes izvadu, virzienā uz augšu ar asi vertikāli. Tas jānovieto 0,5 m attālumā tajā transportlīdzekļa pusē, kam izplūdes izvads atrodas vistuvāk.

Ja transportlīdzekļa konstrukcija tādu šķēršļu dēļ, kas ir transportlīdzekļa daļa (piem., rezerves ritenis, degvielas tvertne, akumulatoru nodalījums) neļauj novietot mikrofonu, kā redzams 2. attēlā, tad mērījumu laikā jāuzzīmē rasējums, skaidri norādot mikrofona novietojumu. Ciktāl tas ir iespējams mikrofonam jābūt vairāk par 0,5 m no tuvākā šķēršļa, un tā maksimālās jutības asij jāatrodas pretī izplūdes izvadam novietojumā, ko vismazāk aizsedz iepriekšminētie šķēršļi.

5.2.3.4.3. Dzinēja darbības apstākļi

Dzinēja apgriezienu skaitu jāstabilizē, kad tas ir trīs ceturtdaļas apgriezienu skaita (S), ar kuru dzinējs attīsta nominālo maksimālo jaudu.

Kad dzinēja apgriezienu skaits ir nemainīgs, droseļvārsts ātri jānofiksē brīvgaitas stāvoklī. Trokšņu līmenis jāmēra darbības laikā, kas ietver neilgu pastāvīga dzinēja apgriezienu skaita uzturēšanu un visu ātruma samazināšanas laiku, maksimālo trokšņu līmeņa mērītāja rādījumu uzskatot par testa rezultātu.

5.2.3.5. Rezultāti (testa protokols)

5.2.3.5.1. Testa protokolā, ko sastāda, lai izdotu III pielikumā minēto sertifikātu, norāda visus attiecīgos datus, jo īpaši tos, kas izmantoti, mērot stāvoša transportlīdzekļa skaņu.

5.2.3.5.2. Rādījumus, kas noapaļoti līdz tuvākajam decibelam, pieraksta no mērinstrumenta.

Ņem vērā tikai tās vērtības, kas iegūtas, izdarot trīs mērījumus pēc kārtas, un kas attiecīgi neatšķiras vairāk par 2 dB(A).

5.2.3.5.3. Testa rezultāts ir lielākā no šīm trim vērtībām.

5.3. Izplūdes sistēmas, kas ietver šķiedrainus materiālus

5.3.1. Šķiedrainus materiālus neizmanto trokšņa slāpētāju būvē, ja projektēšanas un izgatavošanas stadijā neveic atbilstīgus pasākumus, lai uz ceļa panāktu vajadzīgo efektivitāti 5.2.2.1. punktā noteiktajās robežās. Šādu trokšņa slāpētāju uzskata par efektīvu uz ceļa, ja izplūdes gāzes nesaskaras ar šķiedrainiem materiāliem vai ja transportlīdzekļa paraugs, ko testē atbilstoši 5.2.2. un 5.2.3. punkta prasībām, ir sagatavots parastai ceļa lietošanai pirms trokšņu līmeņa mērījumu izdarīšanas. To var panākt, izmantojot vienu no trim testiem, kas aprakstīti 5.3.1.1., 5.3.1.2. un 5.3.1.3. punktā, vai izņemot šķiedrainos materiālus no trokšņa slāpētāja.

5.3.1.1. Nepārtraukta ekspluatācija uz ceļa 10000 km

5.3.1.1.1. Apmēram puse šīs ekspluatācijas ir braukšana pilsētā un otra puse ir braukšana lielos attālumos ar lielu ātrumu; nepārtrauktu ekspluatāciju uz ceļa var aizstāt ar atbilstīgu testa treka programmu.

5.3.1.1.2. Abi ātrumu režīmi vairākas reizes jāmaina.

5.3.1.1.3. Pilnai testa programmai jāietver vismaz 10 pārtraukumus, kas ilgst vismaz trīs stundas, lai imitētu iespējamos atdzišanas un kondensācijas efektus.

5.3.1.2. Kondicionēšana uz pārbaudes stenda

5.3.1.2.1. Izmantojot standarta detaļas un ievērojot transportlīdzekļa izgatavotāja norādījumus, trokšņa slāpētājs jāpieliek dzinējam, kas savienots ar dinamometru.

5.3.1.2.2. Tests jāsadala sešu stundu periodos ar vismaz 12 stundu pārtraukumu starp visiem periodiem, lai imitētu iespējamos atdzišanas un kondensācijas efektus.

5.3.1.2.3. Katra sešu stundu perioda laikā dzinēju darbina, pēc kārtas ievērojot šādus nosacījumus:

1. Piecu minūšu posms brīvgaitas ātrumā:

2. Vienas stundas posms ar ¼ slodzes ar ¾ nominālā maksimālā apgriezienu skaita (S);

3. Vienas stundas posms ar ½ slodzes ar ¾ nominālā maksimālā apgriezienu skaita (S);

4. Desmit minūšu posms ar pilnu slodzi ar ¾ nominālā maksimālā apgriezienu skaita (S);

5. Piecpadsmit minūšu posms ar ½ slodzes ar nominālo maksimālo apgriezienu skaitu (S);

6. Trīsdesmit minūšu posms ar ¼ slodzes ar nominālo maksimālo apgriezienu skaitu (S);

Kopējais sešu posmu ilgums: trīs stundas.

Katrs periods ietver divas iepriekš minēto posmu virknes.

5.3.1.2.4. Testa laikā trokšņa slāpētāju nedrīkst dzesēt ar pastiprinātu velkmi, kas ap transportlīdzekli imitē normālu gaisa plūsmu. Taču pēc izgatavotāja pieprasījuma trokšņa slāpētāju var dzesēt, lai nepārsniegtu fiksēto temperatūru pie tā ieplūdes caurules, kad transportlīdzeklis brauc ar maksimālo ātrumu.

5.3.1.3. Kondicionēšana ar pulsāciju

5.3.1.3.1. Transportlīdzeklis, kas minēts 2.3. punktā, vai dzinējs, kas minēts 2.4. punktā, jāaprīko ar izplūdes sistēmu vai tās sastāvdaļām. Pirmajā no abiem minētājiem gadījumiem transportlīdzeklis jānovieto uz dinamometra veltņiem. Otrajā gadījumā dzinējs jāpievieno dinamometram.

Testa iekārta, kam sīki izstrādāta diagramma redzama 3. attēlā, jāpievieno pie izplūdes sistēmas izvada. Ir derīga jebkura cita iekārta, kas nodrošina līdzvērtīgus rezultātus.

5.3.1.3.2. Testa iekārta jānoregulē tā, lai ātrdarbības vārsts izplūdes gāzu plūsmu pārmaiņus apturētu un atjaunotu, veicot 2500 ciklus.

5.3.1.3.3. Vārstam jāatveras, kad izplūdes gāzu pretspiediens, ko mērā vismaz 100 mm pirms ieplūdes atloka, sasniedz vērtību starp 0,35 un 0,40 bar. Tam jāaizveras, kad šis spiediens neatšķiras vairāk par 10 % no spiediena stabilizētās vērtības ar atvērtu vārstu.

5.3.1.3.4. Laika aiztures slēdzi noregulē uz laiku, kad notiek gāzes izplūde, kas rodas 5.3.1.3.3. punktā iepriekš noteikto noteikumu izpildes rezultātā.

5.3.1.3.5. Dzinēja apgriezienu skaitam jābūt 75 % apgriezienu skaita (S), ar kuriem dzinējs attīsta maksimālo jaudu.

5.3.1.3.6. Jaudai, ko rāda dinamometrs, jābūt 50 % no jaudas ar pilnīgi atvērtu droseļvārstu, ko mēra, kad dzinēja apgriezienu skaits (S) ir 75 %.

5.3.1.3.7. Visi noplūdes caurumi testa laikā jāaiztaisa.

5.3.1.3.8. Viss tests jāpabeidz 48 stundu laikā.

Ja vajadzīgs, ik pēc stundas var būt viens dzesēšanas periods.

5.3.2. Ja jāievēro Direktīvas 70/156/EEK 8. panta 3. punkta noteikumi par EEK tipa apstiprinājumu, jāizmanto testa metode, kas aprakstīta iepriekš 5.3.1.2. punktā.

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

Visi attālumi norādīti metros

+++++ TIFF +++++

1. Ieplūdes caurules atloks vai uzmava, savienošanai ar testējamās izplūdes sistēmas aizmuguri

2. Ar roku darbināms regulējošs vārsts

3. Kompensētājrezervuārs ar tilpību 35 līdz 40 l

4. Spiediena slēdzis ar darbība diapazonu 0,05 līdz 2,5 bar

5. Laika aiztures slēdzis

6. Impulsu skaitītājs

7. Ātrdarbības vārsts, piem., izplūdes aiztures vārsts 60 mm diametrā, ko darbina pneimatisks cilindrs ar jaudu 120 N pie 4 bar. Reakcijas laiks gan atveroties, gan aizveroties nedrīkst pārsnieg 0,5 sekundes

8. Izplūdes gāzu evakuācija

9. Lokana caurule

10. Manometrs

[1] Stāvoša transportlīdzekļa testu veic, lai noteiktu atsauces vērtību institūcijām, kas izmanto šo metodi, lai veiktu lietotu transportlīdzekļu apskati.

[2] Atbilstoši definīcijai Direktīvas 70/156/EEK I pielikuma 0.4 punktā (OV L 42, 23.2.1970.).

[3] Atbilstoši definīcijai Direktīvas 70/156/EEK I pielikuma 0.4 punktā (OV L 42, 23.2.1970.).

[4] Ja X2 neatbilst veselam skaitlim, izmanto lielāko tuvāko pārnesumu.

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

IZPLŪDES SISTĒMU KĀ ATSEVIŠĶU TEHNISKU VIENĪBU EEK TIPA APSTIPRINĀJUMS (REZERVES IZPLŪDES SISTĒMAS)

0. DARBĪBAS JOMA

Šis pielikums attiecas uz tipa apstiprinājumu izplūdes sistēmām un to sastāvdaļām kā atsevišķām tehniskām vienībām Direktīvas 70/156/EEK 9.a panta nozīmē, ar kurām kā rezerves daļām aprīkojami viena vai vairāku noteiktu tipu M1 un N1 kategoriju mehāniskie transportlīdzekļi.

1. DEFINĪCIJAS

1.1. "Rezerves izplūdes sistēmas un to sastāvdaļas" ir jebkura I pielikuma 1.2.1. punktā definēta izplūdes sistēmas daļa, ar ko paredzēts aizvietot transportlīdzekļī tāda tipa detaļu, kurai piešķirts EEK tipa apstiprinājums kopā ar transportlīdzekli saskaņā ar I pielikumu.

2. EEK TIPA APSTIPRINĀJUMA PIETEIKUMS

2.1. EEK tipa apstiprinājuma pieteikums attiecībā uz rezerves izplūdes sistēmu vai tās sastāvdaļu kā atsevišķu tehnisku vienību jāiesniedz attiecīgās atsevišķās tehniskās vienības transportlīdzekļa izgatavotājam vai to pilnvarotiem pārstāvjiem.

2.2. Pie EEK tipa apstiprinājuma attiecībā uz rezerves izplūdes sistēmu vai tās sastāvdaļu kā atsevišķu tehnisku vienību jābūt klāt turpmāk minētajiem dokumentiem trijos eksemplāros un šādai informācijai:

2.2.1. — tipa(-u) apraksts transportlīdzeklim, kas aprīkojams ar sistēmu vai tās sastāvdaļām, atsaucoties uz īpašībām, kas minētas I pielikuma 1.1. punktā. Jānorāda numurus un/vai simbolus, pēc kuriem nosaka dzinēja un transportlīdzekļa tipu.

2.2.2. — rezerves izplūdes sistēmas apraksts, norādot katras sistēmas sastāvdaļas relatīvo novietojumu, kopā ar uzstādīšanas norādījumiem;

2.2.3. — sīki izstrādāts katras sastāvdaļas rasējums, pēc kura to var viegli atrast un identificēt, un norāde uz izmantotajiem materiāliem.

Šiem rasējumiem jānorāda vieta, kur obligāti jāpiestiprina EEK tipa apstiprinājums.

2.3. Pēc attiecīgā tehniskā dienesta pieprasījuma pieteikuma iesniedzējam jāiesniedz:

2.3.1. — divi tādu sistēmu paraugi, kas pieteikti EEK tipa apstiprinājumam;

2.3.2. — tāda tipa izplūdes sistēma, ar ko transportlīdzeklis sākotnēji bija aprīkots, kad piešķīra EEK tipa apstiprinājumu;

2.3.3. — tāda tipa transportlīdzekļa paraugu, kas aprīkojams ar šo sistēmu:

- kurai, ciktāl tas attiecas uz trokšņu līmeni braucot, jābūt tādā stāvoklī, ka tā atbilst I pielikuma 5.2.2.1. punkta ierobežojumiem un vairāk par 3 dB(A) nepārsniedz vērtības, kas fiksētas tipa apstiprinājuma testu laikā, un

- kura, ciktāl tas attiecas uz trokšņu līmeni stāvot, atbilst vērtībai, kas fiksēta tipa apstiprinājuma testu laikā;

2.3.4. — atsevišķs dzinējs, kas atbilst iepriekš aprakstītajam transportlīdzekļa tipam.

3. MARĶĒJUMI

3.1. Rezerves izplūdes sistēmai vai tās sastāvdaļām, izņemot stiprinājumus un caurules, jābūt ar:

3.1.1. — rezerves sistēmu un to sastāvdaļu izgatavotāja preču zīmi vai tirdzniecības nosaukumu;

3.1.2. — izgatavotāja standartapzīmējumu;

3.1.3. — EEK tipa apstiprinājuma numuru, pirms kura ir atšķirīgs(-i) tās valsts burts(-i), kas piešķīrusi EEK apstiprinājumu [1].

3.2. Šiem marķējumiem jābūt skaidri salasāmiem un neizdzēšamiem.

4. EEK TIPA APSTIPRINĀJUMS

4.1. Ja pieteikumu apstiprina 2.1. punkta nozīmē, kompetentā iestāde noformē sertifikātu, kas atbilst IV pielikumā iekļautajam paraugam. Pirms EEK tipa apstiprinājuma numura jābūt atšķirīgam(-iem) tās valsts burtam(-iem), kas piešķīrusi EEK apstiprinājumu.

5. SPECIFIKĀCIJAS.=

5.1. Vispārīgās specifikācijas.

5.1.1. Rezerves izplūdes sistēmai vai tās sastāvdaļām jābūt projektētām, izgatavotām un tās jāvar uzstādīt tā, lai transportlīdzeklis parastos ekspluatācijas apstākļos un neatkarīgi no vibrācijām, kas uz to var iedarboties, atbilstu šis direktīvas noteikumiem.

5.1.2. Izplūdes sistēmai vai tās sastāvdaļām jābūt projektētām, izgatavotām un tās jāvar uzstādīt tā, lai, ņemot vērā transportlīdzekļa ekspluatācijas apstākļus, būtu nodrošināta pienācīga izturība pret koroziju, kas uz to/tām iedarbojas.

5.2. Specifikācijas attiecībā uz trokšņa līmeņiem

5.2.1. Rezerves izplūdes sistēmas vai tās sastāvdaļas akustiskā efektivitāte jāpārbauda ar I pielikuma 5.2.2.4. un 5.2.3.4. punktā aprakstītajām metodēm.

Ja šā pielikuma 2.3.3. punktā minēto transportlīdzekli aprīko ar rezerves izplūdes sistēmu vai tās sastāvdaļu, tad skaņās līmeņiem, kas iegūti ar abām metodēm (stāvošam un braucošam transportlīdzeklim), jāatbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

5.2.1.1. tie nedrīkst pārsniegt vērtības, kas iegūtas, kad šā tipa transportlīdzeklim piešķīra EEK tipa apstiprinājumu;

5.2.1.2. tās nedrīkst pārsniegt trokšņu līmeņa vērtības, kas fiksētas 2.3.3. punktā minētajam transportlīdzeklim, ja tas ir aprīkots ar tā paša tipa izplūdes sistēmu kā tā, ar kuru transportlīdzeklis bija aprīkots, kad tika piešķirts EEK tipa apstiprinājums.

5.3. Automobiļa tehnisko rādītāju mērīšana

5.3.1. Rezerves izplūdes sistēmai vai tās sastāvdaļām jānodrošina, lai transportlīdzekļa tehniskie rādītāji būtu pielīdzināmi rādītājiem, ko panāk ar oriģinālo izplūdes sistēmu vai tās sastāvdaļām.

5.3.2. Rezerves izplūdes sistēma vai, atkarībā no izgatavotāja izvēles, šīs sistēmas sastāvdaļas jāsalīdzina ar oriģinālā aprīkojuma izplūdes sistēmu vai tās sastāvdaļām, kas arī ir jaunas un ar kurām pārmaiņus aprīko šajā pielikuma transportlīdzekli, kas minēts 2.3.3. punktā.

5.3.3. Pārbaudes veids ir spiediena zuduma mērījums, ievērojot nosacījumus, kas noteikti 5.3.4.1. vai 5.3.4.2. punktā. Vērtība, kas fiksēta ar rezerves izplūdes sistēmu, nedrīkst pārsniegt vērtību, kura fiksētas ar oriģinālā aprīkojuma sistēmu, vairāk par 25 %, ievērojot turpmāk minētos nosacījumus.

5.3.4. Testa metode

5.3.4.1. Dzinēja testa metode

Mērījumu jāizdara 2.3.4. punktā minētajam dzinējam, kas pievienots dinamometram.

Ar pilnīgi atvērtu droseļvārstu stendu noregulē tā, lai dzinēja apgriezienu skaits (S) atbilstu nominālajai maksimālajai dzinēja jaudai.

Mērot pretspiedienu, spiediena krānam jāatrodas noteiktajā attālumā no izplūdes kolektora, kā norādīts 1., 2. un 3. attēlā.

5.3.4.2. Transportlīdzekļa testa metode

Mērījumi jāizdara transportlīdzeklim, kas minēts 2.3.3. punktā.

Testu jāizdara:

- vai nu uz ceļa vai

- uz dinamometra veltņiem.

Ar pilnīgi atvērtu droseļvārstu dzinēju noslogo tā, lai dzinēja apgriezienu skaits (S) atbilstu nominālajai maksimālajai dzinēja jaudai.

Mērot pretspiedienu, spiediena krānam jāatrodas noteiktajā attālumā no izplūdes kolektora, kā norādīts 1., 2. un 3. attēlā.

5.4. Papildnoteikumi attiecībā uz izplūdes sistēmām vai to sastāvdaļām, kas pildītas ar šķiedrainiem materiāliem

Šķiedrainus materiālus nedrīkst izmantot rezerves izplūdes sistēmu vai to sastāvdaļu izgatavošanā, ja projektēšanas un izgatavošanas stadijā neveic atbilstīgus pasākumus, lai panāktu efektivitātes līmeni I pielikuma 5.2.2.1. punktā noteiktajās robežās.

Šādu troksni slāpējoša sistēmu uzskata par efektīgu satiksmē, ja izplūdes gāzes nesaskaras ar šķiedrainiem materiāliem vai ja pēc šķiedrainu materiālu izņemšanas trokšņu līmeņi atbilst iepriekš 5.2.1. punktā noteiktajām prasībām izplūdes sistēmu testēšanai transportlīdzeklī atbilstoši metodēm, kas aprakstītas I pielikuma 5.2.2. un 5.2.3. punktā.

Ja šis nosacījums nav ievērots, visu izplūdes sistēmu jākondicionē. Tas jādara ar vienu no trim metodēm, kas aprakstītas I pielikuma 5.3.1.1., 5.3.1.2. un 5.3.1.3. punktā.

Pēc kondicionēšanas jāpārbauda trokšņu līmenis, kā noteikts iepriekš 5.2.1. punktā.

Ja izmanto 5.3.1.2. punktā aprakstīto procedūru, EEK tipa apstiprinājuma pieteikuma iesniedzējam jāprasa oriģinālā aprīkojuma izplūdes sistēmas kondicionēšana vai jāiesniedz tāda, kas ir iztukšota.

6. PRODUKCIJAS ATBILSTĪBA

6.1. Saskaņā ar šo direktīvu visām rezerves izplūdes sistēmām vai to sastāvdaļām ar EEK tipa apstiprinājuma numuru jāatbilst apstiprinātajam izplūdes sistēmas tipam un iepriekš 5. punktā minētājām prasībām.

6.2. Lai pārbaudītu atbilstību, kā prasīts iepriekš 6.1. punktā, izplūdes sistēmai vai tās sastāvdaļai ar EEK tipa apstiprinājuma numuru jābūt sērijveida. Produkciju uzskata par atbilstošu šīs direktīvas prasībām, ja trokšņu līmeņi, kas fiksēti saskaņā ar 5.2. punktu, nepārsniedz līmeni, kas fiksēts šī tipa izplūdes sistēmas vai tās sastāvdaļas EEK tipa apstiprinājuma testu laikā, vairāk par 1 dB(A).

Pretspiediens – mērīšanas punkti

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

[1] B = Beļģija, D = Vācijas Federatīvā Republika, DK = Dānija, F = Francija, GR = Grieķija, I = Itālija, IRL = Īrija, L = Luksemburga, NL = Nīderlande, UK = Apvienotā Karaliste.

[2] Ja tas nav iespējams, tad piemēro 3.attēlu

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

PARAUGS

Maksimālais izmērs: A4 (210 × 297 mm)

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------

IV PIELIKUMS

PARAUGS

Maksimālais izmērs: A4 (210 mm × 297 mm)

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------