Padomes Astotā direktīva

(1979. gada 6. decembris)

par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem – kārtība pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanai nodokļu maksātājiem, kas nav reģistrēti attiecīgajā valstī

(79/1072/EEK)

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1977. gada 17. maija Sesto direktīvu 77/388/EEK par dalībvalstu likumu saskaņošanu attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem – pievienotās vērtības nodokļu kopīgā sistēma (vienots pamats vērtējumam) [1], un jo īpaši tās 17. panta 4. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [2],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [3],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [4],

tā kā saskaņā ar Direktīvas 77/388/EEK 17. panta 4. punktu Padomei jāpieņem Kopienas tiesību akti, kas nosaka kārtību šī panta 3. punktā minētā pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanai nodokļiem pakļautām personām, kas nav reģistrētas valsts teritorijā;

tā kā tiesību akti ir vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka nodokļiem pakļauta persona, kas ir reģistrēta vienas valsts teritorijā, var citā dalībvalstī pieprasīt tāda nodokļa atmaksāšanu, par ko tai pienākušas faktūras sakarā ar preču vai pakalpojumu piegādi, vai kas ir samaksāts sakarā ar importu šajā citā dalībvalstī, tādējādi izvairoties no dubultas aplikšanas ar nodokļiem;

tā kā jānovērš nesaskaņas šobrīd dalībvalstīs spēkā esošajos tiesību aktos, kas dažos gadījumos pieļauj novirzes tirdzniecības plūsmās un konkurences traucējumus;

tā kā Kopienas tiesību aktu ieviešana šajā jomā sekmēs efektīvu personu, preču un pakalpojumu kustības liberalizāciju, tādējādi palīdzot pabeigt ekonomikas integrācijas procesu;

tā kā šādi tiesību akti nedrīkst novest pie dažādas attieksmes pret nodokļiem pakļautām personām dažādās dalībvalstīs, kuru teritorijā tās ir reģistrētas;

tā kā jānovērš konkrēti izvairīšanās veidi no nodokļu maksāšanas;

tā kā saskaņā ar Direktīvas 77/388/EEK 17. panta 4. punktu dalībvalstis var atteikties no atmaksāšanas vai uzlikt papildu nosacījumus gadījumā, ja nodokļiem pakļautās personas nav reģistrētas Kopienas teritorijā; tā kā tomēr būtu jāveic arī pasākumi, lai nodrošinātu, ka šādām nodokļiem pakļautām personām nepienākas atmaksāšana uz labvēlīgākiem noteikumiem nekā Kopienas nodokļiem pakļautām personām;

tā kā vispirms būtu jāpieņem tikai šajā direktīvā minētie Kopienas noteikumi; tā kā šie noteikumi konkrēti nosaka, ka lēmumi attiecībā uz iesniegumiem par atmaksāšanu jādara zināmi sešu mēnešu laikā no dienas, kad tie iesniegti; tā kā atmaksāšanai būtu jānotiek tajā pašā laikposmā; tā kā viena gada laikā pēc noteiktā datuma šīs kārtības ieviešanai, Itālijas Republika drīkst paziņot tās kompetento iestāžu lēmumus attiecībā uz iesniegumiem, ko iesniegušas nodokļiem pakļautas personas, kas nav reģistrētas tās teritorijā, un izdarīt attiecīgās izmaksas deviņu mēnešu laikā, kas ļautu Itālijas Republikai reorganizēt pašreizējo sistēmu un piemērot Kopienas sistēmu;

tā kā Padomei būs jāpieņem vēl citi noteikumi Kopienas sistēmas papildināšanai; tā kā līdz brīdim, kad citi noteikumi stājas spēkā, dalībvalstis atmaksā nodokli par pakalpojumiem un preču iegādi, ko neaptver šī direktīva, saskaņā ar noteikumiem, ko tās pieņem atbilstoši Direktīvas 77/388/EEK 17. panta 4. punktam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Šajā direktīvā "nodokļiem pakļauta persona, kas nav reģistrēta valsts teritorijā" ir persona Direktīvas 77/388/EEK 4. panta 1. punkta nozīmē, kam 7. panta 1. punkta pirmā apakšpunkta pirmajā un otrajā teikumā minētajā laika posmā šajā valstī nav bijusi nedz saimnieciskas darbības vieta, nedz pastāvīgs uzņēmums, no kura notikusi darījumu kārtošana, nedz arī, ja neeksistē šāda saimnieciskas darbības vieta vai pastāvīgs uzņēmums, pastāvīga dzīvesvieta vai parasta uzturēšanās vieta, un kas tajā pašā laikā nav piegādājusi nekādas preces vai pakalpojumus, par kuriem var uzskatīt, ka tie ir piegādāti minētajā valstī, izņemot:

a) transporta pakalpojumus un palīgpakalpojumus šajā sakarā, kam piešķirts atbrīvojums saskaņā ar Direktīvas 77/388/EEK 14. panta 1. punkta i) apakšpunktu, 15. pantu vai 16. panta 1. punkta B, C un D daļu;

b) pakalpojumus, kas sniegti gadījumos, kad nodoklis jāmaksā tikai un vienīgi personai, kam tie sniegti, saskaņā ar Direktīvas 77/388/EEK 21. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

2. pants

Katra dalībvalsts, ievērojot turpmāk minētos nosacījumus, atmaksā nodokļiem pakļautai personai, kas nav reģistrēta valsts teritorijā, bet ir reģistrēta citā dalībvalstī, visus pievienotās vērtības nodokļus, kas maksāti par pakalpojumiem vai kustamu īpašumu, ko tai šīs valsts teritorijā piegādājušas citas nodokļiem pakļautas personas, vai arī kas maksāti par preču ievešanu valstī, ciktāl šīs preces un pakalpojumus lieto Direktīvas 77/388/EEK 17. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktā minētajos darījumos un 1. panta b) apakšpunktā minēto pakalpojumu sniegšanā.

3. pants

Lai iegūtu tiesības uz atmaksāšanu, katra 2. pantā minētā nodokļiem pakļautā persona, kas nav piegādājusi preces vai pakalpojumus, par kuriem var uzskatīt, ka tie ir piegādāti minētajā valstī:

a) iesniedz 9. panta 1. punktā minētajai kompetentajai iestādei iesniegumu, kas veidots pēc A pielikumā ietvertā parauga, pievienojot faktūrrēķinu vai ievešanas dokumentu oriģinālus. Dalībvalstis visiem iesniedzējiem dara pieejamu paskaidrojošu paziņojumu, kurā obligāti ir ietverts C pielikumā noteiktais informācijas minimums;

b) ar sertifikātu, ko izdevusi tās valsts oficiāla iestāde, kurā persona ir reģistrēta, sniedz pierādījumus, ka tā ir pakļauta nodokļiem attiecībā uz pievienotās vērtības nodokli minētajā valstī. Ja 9. panta 1. punktā minētās kompetentās iestādes rīcībā jau ir šādi pierādījumi, nodokļiem pakļautajai personai tomēr nav jāsniedz jauni pierādījumi viena gada laikā, kopš tās valsts oficiāla iestāde, kurā persona ir reģistrēta, izdevusi pirmo sertifikātu. Dalībvalstis neizsniedz sertifikātus nodokļiem pakļautajām personām, kam piešķirts atbrīvojums no nodokļiem saskaņā ar Direktīvas 77/388/EEK 24. panta 2. punktu;

c) ar rakstisku paziņojumu apliecina, ka tā nav piegādājusi preces vai pakalpojumus, par kuriem var uzskatīt, ka tie ir piegādāti valsts teritorijā 7. panta 1. punkta pirmās daļas pirmajā un otrajā teikumā minētajā laikā;

d) uzņemas atmaksāt jebkuru summu, ko tā saņēmusi kļūdas pēc.

4. pants

Lai atbilstu atmaksājumu saņemšanas nosacījumiem, katra 2. pantā minētā nodokļiem pakļautā persona, kas nav piegādājusi preces vai pakalpojumus, par kuriem var uzskatīt, ka tie ir piegādāti valstī, izņemot 1. panta a) un b) punktā minētos pakalpojumus:

a) izpilda 3. panta a), b) un d) punktā noteiktās prasības;

b) ar rakstisku paziņojumu apliecina, ka 7. panta 1. punkta pirmās daļas pirmajā un otrajā teikumā minētajā laika posmā tā nav piegādājusi preces vai pakalpojumus, par kuriem var uzskatīt, ka tie ir piegādāti valsts teritorijā, izņemot 1. panta a) un b) punktā minētos pakalpojumus.

5. pants

Šajā direktīvā preces un pakalpojumi, attiecībā uz kuriem nodoklis ir atmaksājams, atbilst Direktīvas 77/388/EEK 17. panta nosacījumiem, kā tos piemēro atmaksātājā dalībvalstī.

Šo direktīvu nepiemēro preču piegādei, kam saskaņā ar Direktīvas 77/388/EEK 15. panta 2. punktu ir vai var būt piešķirts atbrīvojums.

6. pants

Dalībvalstis nedrīkst uzlikt 2. pantā minētajām nodokļiem pakļautajām personām nekādus pienākumus papildus 3. un 4. pantos minētajiem, izņemot pienākumu īpašos gadījumos sniegt informāciju, kas vajadzīga, lai noteiktu, vai atmaksāšanas iesniegums ir pamatots.

7. pants

1. Šīs direktīvas 3. un 4. pantā noteiktais atmaksāšanas iesniegums attiecas uz fakturētu preču vai pakalpojumu iegādi vai arī uz importu, kas veikts ne mazāk kā trīs mēnešu vai ne vairāk kā vienu kalendāro gadu ilgā laikā. Iesniegumi tomēr var attiekties uz laika posmu, kas mazāks par trim mēnešiem, ja šis laika posms ir kalendārā gada atlikums. Iesniegumi var attiekties arī uz faktūrrēķiniem vai ievešanas dokumentiem, ko neaptver iepriekšējie iesniegumi un kas attiecas uz attiecīgajā kalendārajā gadā veiktiem darījumiem. Tos iesniedz 9. panta 1. punktā minētajām kompetentajām iestādēm sešus mēnešus pirms tā kalendārā gada beigām, kurā nodoklis jāmaksā.

Ja iesniegums attiecas uz laika posmu, kas mazāks par vienu kalendāro gadu, bet nav mazāks par trīs mēnešiem, summa, par ko tiek rakstīts iesniegums, nedrīkst būt mazāka par summu valsts valūtā, kas atbilst 200 Eiropas norēķinu vienībām; ja iesniegums attiecas uz laika periodu, kas ir viens kalendārais gads vai kalendārā gada atlikums, summa nedrīkst būt mazāka par summu valsts valūtā, kas atbilst 25 Eiropas norēķinu vienībām.

2. Lietojamā Eiropas norēķinu vienība ir definēta 1977. gada 21. decembra Finanšu regulā [5], to nosaka 1. punkta pirmās daļas pirmajā un otrajā teikumā minētā perioda gada 1. janvārī. Skaitļus, kas radušies, summas pārvēršot valsts valūtā, dalībvalstis var noapaļot uz augšu vai uz leju ne vairāk kā par 10 %.

3. Kompetentā iestāde, kas minēta 9. panta 1. punktā, apzīmogo katru faktūrrēķinu un/vai ievešanas dokumentu, lai novērstu to izmantošanu citiem iesniegumiem, un atdod tos viena mēneša laikā.

4. Lēmumus par atmaksāšanas iesniegumiem paziņo sešu mēnešu laikā kopš dienas, kad tie kopā ar visiem dokumentiem, kas saskaņā ar šo direktīvu vajadzīgi iesnieguma izskatīšanai, iesniegti 3. punktā minētajai kompetentajai iestādei. Atmaksāšana pirms minētā laika posma beigām notiek pēc iesniedzēja lūguma vai nu atmaksātājā dalībvalstī, vai arī valstī, kur persona ir reģistrēta. Otrā gadījumā bankas izdevumus naudas pārskaitīšanai maksā iesniedzējs.

Noraidot iesniegumu, norāda šāda lēmuma iemeslus. Šādus noraidījumus var pārsūdzēt attiecīgās dalībvalsts kompetentajās iestādēs, ievērojot tādus pašus nosacījumus attiecībā uz formu un laika ierobežojumiem kā attiecībā uz atmaksāšanas pieprasījumiem, ko iesniedz nodokļiem pakļautās personas tajā pašā valstī.

5. Ja atmaksājums ir saņemts krāpnieciskā vai kādā citā nepareizā veidā, 3. punktā minētā kompetentā iestāde uzreiz rīkojas saskaņā ar attiecīgajā dalībvalstī noteikto procedūru, lai atgūtu nepareizi izmaksātās summas un uzliktos sodus, neierobežojot noteikumus par savstarpēju palīdzību pievienotās vērtības nodokļa atgūšanā.

Ja krāpnieciskus iesniegumus saskaņā ar valsts likumiem nevar pakļaut administratīvam sodam, attiecīgā dalībvalsts var attiecīgajai nodokļiem pakļautajai personai atteikt jebkādu citu atmaksāšanu ne ilgāk kā uz diviem gadiem kopš krāpnieciskā iesnieguma iesniegšanas. Ja administratīvais sods ir uzlikts, bet nav samaksāts, dalībvalsts var atlikt jebkādu atmaksāšanu attiecīgajai nodokļiem pakļautajai personai līdz tā samaksai.

8. pants

Ja nodokļiem pakļautā persona nav reģistrēta Kopienas teritorijā, dalībvalstis var atteikt atmaksāšanu vai uzstādīt īpašus noteikumus.

Atmaksāšana nevar notikt uz labvēlīgākiem noteikumiem nekā attiecībā uz Kopienas teritorijā reģistrētām nodokļiem pakļautām personām.

9. pants

Dalībvalstis piemērotā veidā dara zināmu kompetento iestādi, kam iesniedzams 3. panta a) punktā un 4. panta a) punktā minētais iesniegums.

3. panta b) punktā un 4. panta a) punktā minētos sertifikātus, kas nosaka, ka attiecīgā persona ir nodokļiem pakļauta persona, veido pēc B pielikumā dotā parauga.

10. pants

Dalībvalstīs stājas spēkā tiesību akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības ne vēlāk kā līdz 1981. gada 1.janvārim. Šī direktīva attiecas tikai uz atmaksāšanas iesniegumiem attiecībā uz pievienotās vērtības nodokli, kas samaksāts par fakturētu preču vai pakalpojumu iegādi vai arī par importu, kas veikts kopš minētā datuma.

Dalībvalstis dara zināmus Komisijai galveno savu tiesību aktu tekstus, ko tās pieņēmušas jomā, uz ko attiecas šī direktīva. Komisija par to informē pārējās dalībvalstis.

11. pants

Atkāpjoties no 7. panta 4. punkta, Itālijas Republika var līdz 1982. gada 1. janvārim pagarināt minētajā punktā norādīto laika posmu no sešiem līdz deviņiem mēnešiem.

12. pants

Trīs gadus pēc 10. pantā minētā datuma Komisija, apspriedusies ar dalībvalstīm, Padomei iesniedz ziņojumu par šīs direktīvas, jo īpaši tās 3., 4. un 7. panta, piemērošanu.

13. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 1979. gada 6. decembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

L. Preti

[1] OV L 145, 13.6.1977., 1. lpp.

[2] OV C 26, 1.2.1978., 5. lpp.

[3] OV C 39, 12.2.1979., 14. lpp.

[4] OV C 269, 13.11.1978., 51. lpp.

[5] OV L 356, 31.12.1977., 1. lpp.

--------------------------------------------------

A PIELIKUMS

PARAUGS

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------

B PIELIKUMS

APLIECĪBAS PARAUGS,

KAS APLIECINA NODOKĻIEM PAKĻAUTAS PERSONAS STATUSU

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------

C PIELIKUMS

Informācijas minimums, kam jābūt paskaidrojošajos paziņojumos

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------