Padomes Direktīva

(1974. gada 28. maijs),

ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu Nr. 70/220/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai novērstu gaisa piesārņošanu, kuru rada gāzu izplūde no mehānisko transportlīdzekļu dzirksteļaizdedzes motoriem

(74/290/EEK)

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Padomes Direktīvu Nr. 70/156/EEK (1970. gada 6. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tipa apstiprinājumu [1], kurā grozījumi izdarīti ar Pievienošanās aktu [2], un jo īpaši tās 11., 12. un 13. pantu,

ņemot vērā Padomes Direktīvu Nr. 70/220/EEK (1970. gada 20. marts) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai novērstu gaisa piesārņošanu, kuru rada gāzu izplūde no mehānisko transportlīdzekļu dzirksteļaizdedzes motoriem [3], kurā grozījumi izdarīti ar Pievienošanās aktu, jo īpaši tās 5. pantu,

tā kā sabiedrības aizsardzība pret pieaugošo atmosfēras piesārņojumu, jo īpaši pilsētās, rada nepieciešamību veikt aktīvus pasākumus, lai samazinātu to gāzveida piesārņotāju emisiju, ko rada transportlīdzekļu dzirksteļaizdedzes motori; tā kā šādu motoru konstruēšanā sasniegtais progress ļauj veikt pieļaujamā emisijas līmeņa samazināšanu;

tā kā nākotnē šādi motori jāaprīko ar karburatoriem, tādējādi nodrošinot atbilstīgus konkrētos emisiju līmeņus, motoram esot brīvgaitā visos lietotājam pieejamos kontrolierīču iestatījumos;

tā kā pašreizējo Direktīvas Nr. 70/220/EEK noteikumu piemērošana parādījusi, ka noteikumi jāgroza, lai veicinātu kompetento iestāžu veikto esošo testu efektivitāti;

tā kā nepieciešami arī daži grozījumi, lai vienkāršotu administratīvo procedūru transportlīdzekļa tipa apstiprinājumam attiecībā uz piesārņojuma emisiju, lai jo īpaši varētu paplašināt tipa apstiprinājumu, iekļaujot tos transportlīdzekļa tipus, kas pēc svara un/vai pārnesumu attiecības atšķiras no sākotnēji apstiprinātā tipa;

tā kā 1973. gada 10. oktobrī Komisija ierosinātos grozījumus iesniedza Komitejai, kas atbild par to, kā tehnikas attīstībai pielāgot direktīvas, kuru mērķis ir atcelt tehniskos šķēršļus tirdzniecībā mehānisko transportlīdzekļu nozarē, lai tā izteiktu savu viedokli;

tā kā Komitejas atzinums nebija labvēlīgs, Komisija saskaņā ar procedūru, kas noteikta Direktīvas Nr. 70/156/EEK 13. panta 3. punkta b) apakšpunktā, sniedza Padomei priekšlikumu par veicamajiem pasākumiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas Nr. 70/220/EEK I līdz V pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas pielikumu.

2. pants

1. No 1975. gada 1. janvāra, pamatojoties uz iemesliem, kas saistīti ar piesārņojumu ar gāzēm no motoriem, dalībvalstis:

- neatsakās piešķirt EEK tipa apstiprinājumu vai izdot Direktīvas Nr. 70/156/EEK 10. panta 1. punkta otrajā ievilkumā minētos dokumentus, vai piešķirt dalībvalsts tipa apstiprinājumu kādam transportlīdzekļa tipam,

- šādu transportlīdzekļu nodošanu ekspluatācijā,

ja šāda tipa transportlīdzekļa vai šādu transportlīdzekļu gāzveida piesārņotāju emisijas līmenis atbilst prasībām Direktīvā Nr. 70/220/EEK, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar šo direktīvu.

2. No 1975. gada 1. oktobra dalībvalstis:

- vairs neizdod Direktīvas Nr. 70/156/EEK 10. panta 1. punkta otrajā ievilkumā paredzēto dokumentu attiecībā uz transportlīdzekļu tipu, kura gāzveida piesārņotāju emisijas līmenis neatbilst prasībām Direktīvā Nr. 70/220/EEK, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar šo direktīvu, attiecībā uz I pielikumu (izņemot 3.2.1.2.2. punktu), II pielikumu, IV pielikuma 1.2. punktu un V pielikumu,

- var atteikties izsniegt valsts tipa apstiprinājumu transportlīdzekļa tipam, kura gāzveida piesārņotāju emisijas līmenis neatbilst prasībām Direktīvā Nr. 70/220/EEK, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar šo direktīvu, attiecībā uz I pielikumu (izņemot 3.2.1.2.2. punktu), II pielikumu, IV pielikuma 1.2. punktu un V pielikumu,

- var aizliegt tādu transportlīdzekļu tipu nodošanu ekspluatācijā, kura gāzveida piesārņotāju emisijas līmenis neatbilst prasībām Direktīvā Nr. 70/220/EEK, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar šo direktīvu, attiecībā uz I pielikumu (izņemot 3.2.1.2.2. punktu), II pielikumu, IV pielikuma 1.2. punktu un V pielikumu.

3. No 1976. gada 1. oktobra dalībvalstis:

- vairs neizdod Direktīvas Nr. 70/156/EEK 10. panta 1. punkta otrajā ievilkumā paredzēto dokumentu attiecībā uz transportlīdzekļu tipu, kura gāzveida piesārņotāju emisijas līmenis neatbilst prasībām Direktīvā Nr. 70/220/EEK, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar šo direktīvu, attiecībā uz I pielikuma 3.2.1.2.2. punktu un IV pielikuma 1.5. punktu,

- var atteikties izsniegt valsts tipa apstiprinājumu transportlīdzekļa tipam, kura gāzveida piesārņotāju emisijas līmenis neatbilst prasībām Direktīvā Nr. 70/220/EEK, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar šo direktīvu, attiecībā uz I pielikuma 3.2.1.2.2. punktu un IV pielikuma 1.5. punktu,

- var aizliegt tādu transportlīdzekļu tipu nodošanu ekspluatācijā, kuru gāzveida piesārņotāju emisiju līmenis neatbilst prasībām Direktīvā Nr. 70/220/EEK, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar šo direktīvu, attiecībā uz I pielikuma 3.2.1.2.2. punktu un IV pielikuma 1.5. punktu.

3. pants

Līdz 1974. gada 1. oktobrim dalībvalstīs stājas spēkā prasības, kas jāizpilda, lai ievērotu šo direktīvu, un par to tās nekavējoties informē Komisiju.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 1974. gada 28. maijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

H. D. Genscher

[1] OV L 42, 23.2.1970., 1. lpp.

[2] OV L 73, 27.3.1972., 14. lpp.

[3] OV L 76, 6.4.1970., 1. lpp.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

Grozījumi Direktīvas Nr. 70/220/EEK pielikumos

I PIELIKUMS: DEFINĪCIJAS, PIETEIKUMS EEK TIPA APSTIPRINĀJUMAM UN PĀRBAUŽU SPECIFIKĀCIJAS

Šādi formulē 3.2.1.1.4. punktu:

"3.2.1.1.4. Ievērojot 3.2.1.1.5. punkta noteikumus, pārbaudi veic trīs reizes. Katrā pārbaudē iegūtajai oglekļa oksīda masai un ogļūdeņražu masai transportlīdzekļiem ar minēto etalonsvaru ir jābūt mazākai par lielumu, kas norādīts šajā tabulā:

Etalonsvars (Et) kg | Oglekļa oksīda masa vienā pārbaudē, g L1 | Ogļūdeņražu masa vienā pārbaudē, g L2 |

Et ≤ 750 | 80 | 6,8 |

750 < Et ≤ 850 | 87 | 7,1 |

850 < Et ≤ 1020 | 94 | 7,4 |

1020 < Et ≤ 1250 | 107 | 8,0 |

1250 < Et ≤ 1470 | 122 | 8,6 |

1470 < Et ≤ 1700 | 135 | 9,2 |

1700 < Et ≤ 1930 | 149 | 9,7 |

1930 < Et ≤ 2150 | 162 | 10,3 |

2150 < Et | 176 | 10,9 |

3.2.1.1.4.1. Taču katram no 3.2.1.1.4. punktā minētajiem piesārņotājiem viens no trim iegūtajiem rezultātiem var par ne vairāk kā par 10 % pārsniegt šajā punktā norādīto robežlielumu attiecīgajam transportlīdzeklim ar noteikumu, ka šo trīs rezultātu vidējais aritmētiskais ir mazāks par noteikto robežlielumu. Ja noteiktais lielums ir pārsniegts vairāk nekā vienam piesārņotājam, nav svarīgi, vai tas notiek vienā pārbaudē vai dažādās pārbaudēs."

Pēc 3.2.1.1.4. punkta iekļauj šādu 3.2.1.1.5. punktu:

"3.2.1.1.5. Pielikuma 3.2.1.1.4. punktā noteikto pārbaužu daudzumu samazina šajā punktā noteiktajos gadījumos; ar V1 apzīmē pirmās pārbaudes rezultātus un ar V2 — otrās pārbaudes rezultātus jebkuram no 3.2.1.1.4. punktā minētajiem piesārņotājiem.

3.2.1.1.5.1. Veic tikai vienu pārbaudi, ja V1 ≤ 0,70 L attiecībā uz abiem attiecīgajiem piesārņotājiem.

3.2.1.1.5.2. Veic tikai divas pārbaudes, ja V1 ≤ 0,85 L attiecībā uz abiem attiecīgajiem piesārņotājiem, bet vismaz vienam piesārņotājam V1 > 0,70 L. Turklāt attiecībā uz katru no attiecīgajiem piesārņotājiem V2 jāatbilst nosacījumam V1 +V2 ≤ 1,70 L un V2 ≤ L."

Pielikuma 3.2.1.2.2. punktam pievieno šādu teikumu:

"Šī nosacījuma izpildi pārbauda IV pielikumā noteiktajā veidā, mainot lietotājam pieejamos iestatījumus kontrolierīces visās iespējamās pozīcijās."

Pēc 3.2.1.3.3. punkta iekļauj šādu 4. punktu:

"4. EEK TIPA APSTIPRINĀJUMA ATTIECINĀJUMS UZ CITU TIPU.

4.1. Dažādu etalonsvaru transportlīdzekļu tipi.

Ar šādiem nosacījumiem transportlīdzekļa tipu piešķirtu apstiprinājumu var paplašināt, ietverot transportlīdzekļu tipus, kas atšķiras no apstiprinātā tipa tikai attiecībā uz tā etalonsvaru.

4.1.1. Apstiprinājumus var paplašināt, papildus ietverot tikai transportlīdzekļu tipus, kuru etalonsvars ir tāds, kam nepieciešams tikai nākamās augstākas inerces vai nākamās zemākas inerces izmantošana.

4.1.2. Ja tā transportlīdzekļa tipa etalonsvars, kuram pieprasa apstiprinājuma paplašināšanu, ir tāds, kam nepieciešama spararata ekvivalentās inerces izmantošana, kas ir augstāka par to, ko izmanto jau attiecīgajam transportlīdzekļa tipam, apstiprinājuma paplašinājumu piešķir.

4.1.3. Ja tā transportlīdzekļa tipa etalonsvars, kuram pieprasa apstiprinājuma paplašināšanu, ir tāds, kam nepieciešams spararata ekvivalentās inerces izmantošana, kas ir zemāka par to, ko izmanto jau attiecīgajam transportlīdzekļa tipam, apstiprinājuma paplašinājumu piešķir, ja no apstiprinātā transportlīdzekļa iegūto piesārņojumu masa nepārsniedz tam transportlīdzeklim noteiktos robežlielumus, kuram pieprasīts apstiprinājuma paplašinājums.

4.2. Transportlīdzekļu tipi ar dažādām vispārējām pārnesumu attiecībām.

Attiecībā uz transportlīdzekļa tipu piešķirtu apstiprinājumu ar šādiem nosacījumiem var paplašināt, ietverot transportlīdzekļu tipus, kas atšķiras no apstiprinātā tipa tikai attiecībā uz to vispārējām pārnesumu attiecībām:

4.2.1. Katrai I tipa pārbaudē izmantotajai pārnesumu attiecībai nosaka vienādojumu

E =

V

− V

V

kur V1 un V2 ir attiecīgi pie apstiprinātā transportlīdzekļa tipa un transportlīdzekļa tipa, kuram pieprasīts apstiprinājuma paplašinājums, motora ātruma 1000 apgriezieni minūtē.

4.2.2. Ja katrai pārnesumu attiecībai E ≤ 5 %, paplašinājumu piešķir, neatkārtojot I tipa pārbaudes.

4.2.3. Ja vismaz vienai pārnesumu attiecībai E > 5 % un katrai pārnesumu attiecībai E ≤ 10 %, I tipa pārbaudes atkārto, bet tās var veikt ražotāja izvēlētā laboratorijā, vienojoties ar iestādēm, kuru kompetencē ir tipa apstiprinājumu izsniegšana. Ziņojumu par pārbaudēm nosūta apstiprinātajai laboratorijai.

4.3. Transportlīdzekļu tipi ar dažādiem etalonsvariem un dažādām vispārējām transmisijas attiecībām.

Apstiprinājumu, kas piešķirts attiecībā uz vienu transportlīdzekļa tipu, var paplašināt, ieverot transportlīdzekļa tipus, kas no apstiprinātā tipa atšķiras tikai attiecībā uz etalonsvaru un vispārējo pārnesumu attiecību, ja tiek izpildīti visi 4.1. un 4.2. punktā noteiktie nosacījumi.

4.4. Piezīme.

Ja transportlīdzekļa tips ir apstiprināts saskaņā ar 4.1. līdz 4.3. punkta noteikumiem, šā tipa apstiprinājumu nevar paplašināt, ietverot citus transportlīdzekļu tipus."

3.2.2. punktu aizstāj ar šādu 5. punktu:

"5. RAŽOJUMA ATBILSTĪBA.

5.1. Kā vispārējs noteikums, ražošanas paraugu atbilstību attiecībā uz motoru radītu gāzveida piesārņotāju emisiju ierobežojumiem pārbauda, pamatojoties uz VII pielikumā minēto aprakstu, un nepieciešamības gadījumā uz visām vai atsevišķām I, II un III tipa pārbaudēm, kas aprakstītas 3.2. punktā.

5.1.1. Transportlīdzekļa atbilstību I tipa pārbaudē pārbauda šādi:

5.1.1.1. Ņem transportlīdzekli no sērijas un veic 3.2.1.1. punktā aprakstīto pārbaudi. Tomēr 3.2.1.1.4. punktā minētos robežlielumus aizstāj ar šādiem:

Etalonsvars (Et) kg | Oglekļa oksīda masa vienā pārbaudē, g L1 | Ogļūdeņražu masa vienā pārbaudē, g L2 |

Et ≤ 750 | 96 | 8,8 |

750 < Et ≤ 850 | 105 | 9,3 |

850 < Et ≤ 1020 | 112 | 9,6 |

1020 < Et ≤ 1250 | 129 | 10,4 |

1250 < Et ≤ 1470 | 146 | 11,1 |

1470 < Et ≤ 1700 | 162 | 11,9 |

1700 < Et ≤ 1930 | 178 | 12,6 |

1930 < Et ≤ 2150 | 195 | 13,3 |

2150 < Et | 211 | 14,1 |

5.1.1.2. Ja izvēlētais transportlīdzeklis neatbilst 5.1.1.1. punkta prasībām, ražotājs var pieprasīt veikt mērījumus no tās sērijas paņemtam transportlīdzekļu paraugam, kurai pieder sākotnēji pārbaudītais transportlīdzeklis. Ražotājs nosaka parauga izmēru n. Transportlīdzekļiem, kas nav sākotnēji ņemtais, veic vienu I tipa pārbaudi.

x

-un parauga standarta atšķirību S [1] attiecībā uz katru gāzveida piesārņotāju.

Sērijas produkciju uzskata par atbilstīgu, ja ir izpildīts šāds nosacījums:

x

+ k · S ≤ L

kur

L = attiecībā uz katru attiecīgo gāzveida piesārņotāju 5.1.1.1. punktā noteiktais robežlielums;

n | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 | 7 | 8 | 9 | 10 | 11 | 12 | 13 | 14 | 15 | 16 | 17 | 18 | 19 |

k | 0,973 | 0,613 | 0,489 | 0,421 | 0,376 | 0,342 | 0,317 | 0,296 | 0,279 | 0,265 | 0,253 | 0,242 | 0,233 | 0,224 | 0,216 | 0,210 | 0,203 | 0,198 |

Ja n ≥ 20 | k = 0·8602n |

k 5.1.2. Ar sērijas transportlīdzekli veiktajās II un III tipa pārbaudēs ir jāizpilda 3.2.1.2.2. un 3.2.1.3.2. punktā paredzētie nosacījumi.

5.1.3. Neatkarīgi no III pielikuma 2.1.1. nodaļas prasībām tehniskais dienests, kas atbildīgs par ražojuma atbilstības pārbaudi, var ar ražotāja piekrišanu veikt I, II un III tipa pārbaudi ar transportlīdzekļiem, ar kuriem ir braukts mazāk par 3000 kilometriem."

II PIELIKUMS: MOTORA BŪTISKĀS ĪPAŠĪBAS UN INFORMĀCIJA PAR PĀRBAUŽU VEIKŠANU

Pielikuma 1.4. punkts ir šāds:

"1.4. Cilindru skaits un novietojums:.…….."

Teksts lappuses labajā pusē (3.2.1.3.1. līdz 3.2.1.3.5. punkti) ir šāds:

"Degvielas piegādes līkne, attēlota pret gaisa plūsmu, un iestatījumi, kas nepieciešami līknes saglabāšanai (2)."

III PIELIKUMS: I TIPA PĀRBAUDE

Šādi formulē 4.1.4. punktu:

"4.1.4. Veic pārbaudi, lai pārliecinātos, ka ir sasniegts bremžu iestatījums, kas ir piemērots citiem stāvokļiem starp brīvgaitu un maksimālo ātrumu ciklā, ja nepieciešams, pieņem vidējo iestatījumu."

Šādi formulē 5.3. punktu:

"5.3. Gaisa vārsta lietošana.

5.3.1. Manuāls gaisa vārsts.

Gaisa padeves regulēšanas vārstu izslēdz, cik vien iespējams drīz, un principā pirms paātrinājuma no 0 līdz 50 km/h pirmajā ciklā. Ja šo prasību nevar izpildīt, norāda vārsta izslēgšanas brīdi. Gaisa padeves regulēšanas vārsta noregulēšanai izmantotā metode ir tā, ko noteicis ražotājs.

5.3.2. Automātisks gaisa vārsts.

Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar automātisku gaisa vārstu, to attiecībā uz iestatījumiem un kustības sākšanu pēc aukstās palaišanas darbina tā, kā norādījis ražotājs. Ja kustības sākšanas punkts nav norādīts, to veic 13 sekundes pēc motora darbības uzsākšanas."

Pielikuma 6.2.1. punkts: pievieno šādu tekstu:

"Ja maisa ieplūdes konstrukcija nenodrošina pārbaudes laikā gāzu emisiju pilnīgu sajaukšanos, gāzes sajauc pirms analīzes, piemēram, izmantojot recirkulācijas sūkni."

Pielikuma 7.1. punkts: pēdējā definīcija ir šāda:

"PH: = ir ūdens tvaiku parciālais spiediens, izteikts dzīvsudraba staba milimetros."

IV PIELIKUMS: II TIPA PĀRBAUDE

Šādi formulē 1.2. punktu:

"1.2. II tipa pārbaudi veic nekavējoties pēc I tipa pārbaudes ceturtā darbības cikla, darbinot motoru brīvgaitā ar neieslēgtu gaisa vārstu, un veicot auksto palaišanu. Uzreiz pēc katra oglekļa oksīda satura secīgā mērījuma veic I tipa pārbaudes darbības ciklu saskaņā ar III pielikuma 1.1. punktu."

Pievieno šādu 1.5. punktu:

"1.5. Brīvgaitas iestatījumu kontrolierīce.

1.5.1. Definīcija.

Šajā direktīvā "iestatījumu kontrolierīces" ir tās daļas, ko var izmantot, lai mainītu motora ātrumu brīvgaitā, un ko operators var viegli regulēt, izmantojot tikai 1.5.1.1. punktā minētos instrumentus. Jo īpaši degvielas un gaisa plūsmas ātruma kalibrēšanas ierīces neuzskata par "iestatījumu kontrolierīcēm", ja to regulēšanai jānoņem drošības ierīces, kas parasti regulēšanu ļauj veikt tikai kvalificētam mehāniķim.

1.5.1.1. Instrumenti, ko var izmantot brīvgaitas iestatījuma noregulēšanai: skrūvgriezis (parastais un krusta), uzgriežņu atslēgas (gredzena, nenoslēgta gala vai pieregulējamas), knaibles, sešskaldņu atslēgas.

1.5.2. Mērījuma punktu noteikšana.

1.5.2.1. Pirmo mērījumu veic ar transportlīdzekļa iestatījumiem, ko izmanto I tipa pārbaudei.

1.5.2.2. Katrai nepārtraukti mainīgu iestatījumu kontrolierīcei nosaka pietiekamu skaitu tipisku pozīciju.

1.5.2.3. Oglekļa oksīda saturu izplūdes gāzēs mēra iestatījumu kontrolierīču visās iespējamās pozīcijās, bet nepārtraukti mainīgu iestatījumu kontrolierīcēs — 1.5.2.2. punktā noteiktajās pozīcijās.

1.5.2.4. II tipa testu uzskata par apmierinošu, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:

1.5.2.4.1. Neviens no saskaņā ar 1.5.2.3. punkta prasībām izmērītajiem lielumiem nepārsniedz robežlielumus.

1.5.2.4.2. Maksimālais saturs, kas iegūts, nepārtraukti mainot vienu no kontrolierīču iestatījumiem, un pārējiem paliekot nemainīgiem, nepārsniedz robežlielumu, un šis nosacījums jāizpilda pie dažādu iestatījumu kontrolierīču pozīcijām, neskaitot nepārtraukti mainīgo iestatījumu kontrolierīces.

1.5.2.5. Iestatījuma regulētāju iespējamo pozīciju skaitu ierobežo:

1.5.2.5.1. No vienas puses, ar lielāko no šiem lielumiem: mazākais kloķvārpstas ātrums, ko motors var sasniegt pie brīvgaitas ātruma; kloķvārpstas brīvgaitas ātrums, ko iesaka ražotājs, atņemot 100 apgriezienus minūtē;

1.5.2.5.2. No otras puses, ar mazāko no šiem lielumiem: lielākais kloķvārpstas ātrums, ko motors var sasniegt, izmantojot brīvgaitas iestatījumu kontrolierīcēs; kloķvārpstas brīvgaitas ātrums, ko iesaka ražotājs, pieskaitot 250 apgriezienus minūtē; kloķvārpstas ātrums, pie kura ieslēdzas automātiskais sajūgs.

1.5.2.6. Turklāt iestatījumu pozīcijas, kas neatbilst motora pareizai darbībai, neizmanto kā mērījumu punktus, jo īpaši, ja motors ir aprīkots ar vairākiem karburatoriem, visiem karburatoriem jānoregulē vienādi iestatījumi."

V PIELIKUMS: III TIPA PĀRBAUDE

Pēc 4.7.7. punkta pievieno šādu 5. punktu:

"5. ALTERNATĪVĀS PĀRBAUDES METODES.

5.1. Transportlīdzekli uzskata par atbilstīgu, ja pie visiem 2.2. punktā minētajiem mērīšanas stāvokļiem pierādījies, ka recirkulācijas vai ventilēšanas sistēma spēj pārstrādāt visas kartera gāzes, kas varētu nokļūt atmosfērā.

5.2. Šai metodei piemēro 2. un 4.7. punkta prasības.

5.3. Pārbaudes metodes.

5.3.1. Vispārējā metode.

5.3.1.1. Motora atvērumus atstāj parastajā motora stāvoklī.

5.3.1.2. Spiedienu mērījumu karterī veic caur eļļas līmeņa mērīšanas atveri. Spiedienu mēra ar slīpcaurules manometru.

5.3.1.3. Transportlīdzekli uzskata par atbilstīgu, ja pie visiem 2.2. punktā minētajiem mērīšanas stāvokļiem karterī mērītais spiediens nepārsniedz atmosfēras spiedienu mērīšanas laikā.

5.3.1.4. Ja pie kāda no 2.2. punktā minētajiem mērīšanas stāvokļiem karterī mērītais spiediens pārsniedz atmosfēras spiedienu, veic papildu pārbaudi, kas izklāstīta 5.3.2. punktā, ja to pieprasa ražotājs.

5.3.1.5. Pārbaudēm saskaņā ar izklāstīto metodi kartera spiedienu mēra ± 1 ūdens milimetra robežās.

5.3.2. Papildu pārbaudes metode.

5.3.2.1. Motora atvērumus atstāj parastajā motora stāvoklī.

5.3.2.2. Pie dziļummēra atveres pievieno elastīgu kartera gāzu necaurlaidīgu maisu ar tilpumu apmēram 5 litri. Pirms katra mērījuma maisam jābūt tukšam.

5.3.2.3. Pirms katra mērījuma maisu aizver. To atver pret karteri piecas minūtes katram 2.2. punktā minētajam mērījuma stāvoklim.

5.3.2.4. Transportlīdzekli uzskata par atbilstīgu, ja nevienā no 2.2. punktā minētajiem stāvokļiem nenotiek pamanāma maisa uzpūšanās.

5.3.3. Piezīme.

5.3.3.1. Ja motora konstrukcijas dēļ nevar veikt pārbaudi saskaņā ar 5.3.1. un 5.3.2. punktā noteiktajām metodēm, mērījumus veic saskaņā ar 5.3.2. noteiktajām metodēm ar šādām izmaiņām:

5.3.3.2. Pirms pārbaudes visas atveres, kas nav nepieciešamas gāzu savākšanai, aizver;

5.3.3.3. Maisu pievieno piemērotai vārpstai, kas nerada papildu spiediena zudumu un ir uzstādīta ierīces pārstrādes ķēdē tieši pie motora pievienošanas atveres."

[1] S2 = ∑ x − x−2n − 1,kur x ir jebkurš no atsevišķajiem rezultātiem, kas iegūts paraugam n.

--------------------------------------------------