LĪGUMS

STARP

BEĻĢIJAS KARALISTI, DĀNIJAS KARALISTI, VĀCIJAS FEDERATĪVO REPUBLIKU, GRIEĶIJAS REPUBLIKU, SPĀNIJAS KARALISTI, FRANCIJAS REPUBLIKU, ĪRIJU, ITĀLIJAS REPUBLIKU, LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTI, NĪDERLANDES KARALISTI, AUSTRIJAS REPUBLIKU, PORTUGĀLES REPUBLIKU, SOMIJAS REPUBLIKU, ZVIEDRIJAS KARALISTI, LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTO KARALISTI

(EIROPAS SAVIENĪBAS DALĪBVALSTĪM)

UN

ČEHIJAS REPUBLIKU, IGAUNIJAS REPUBLIKU, KIPRAS REPUBLIKU, LATVIJAS REPUBLIKU, LIETUVAS REPUBLIKU, UNGĀRIJAS REPUBLIKU, MALTAS REPUBLIKU, POLIJAS REPUBLIKU, SLOVĒNIJAS REPUBLIKU, SLOVĀKIJAS REPUBLIKU

PAR ČEHIJAS REPUBLIKAS, IGAUNIJAS REPUBLIKAS, ČEHIJAS REPUBLIKAS, IGAUNIJAS REPUBLIKAS, LIETUVAS REPUBLIKAS, UNGĀRIJAS REPUBLIKAS, MALTAS REPUBLIKAS, POLIJAS REPUBLIKAS, SLOVĒNIJAS REPUBLIKAS UN SLOVĀKIJAS REPUBLIKAS PIEVIENOŠANOS EIROPAS SAVIENĪBAI

VIŅA MAJESTĀTE BEĻĢU KARALIS,

ČEHIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

VIŅAS MAJESTĀTE DĀNIJAS KARALIENE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

IGAUNIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

GRIEĶIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

VIŅA MAJESTĀTE SPĀNIJAS KARALIS,

FRANCIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

ĪRIJAS PREZIDENTE,

ITĀLIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

KIPRAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

LATVIJAS REPUBLIKAS VALSTS PREZIDENTE,

LIETUVAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

VIŅA KARALISKĀ AUGSTĪBA LUKSEMBURGAS LIELHERCOGS,

UNGĀRIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

MALTAS PREZIDENTS,

VIŅAS MAJESTĀTE NĪDERLANDES KARALIENE,

AUSTRIJAS REPUBLIKAS FEDERĀLAIS PREZIDENTS,

POLIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

PORTUGĀLES REPUBLIKAS PREZIDENTS,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

SLOVĀKIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

SOMIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTE,

ZVIEDRIJAS KARALISTES VALDĪBA,

VIŅAS MAJESTĀTE LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀS KARALISTES KARALIENE,

VIENOTI vēlmē nodrošināt to mēru sasniegšanu, kas paredzēti Līgumos, kuri ir Eiropas Savienības pamatā,

APŅĒMUŠIES minēto Līgumu gaisotnē turpināt uz jau esošajiem pamatiem veidot arvien ciešāku savienību starp Eiropas tautām,

ŅEMOT VĒRĀ, ka 49. pants Līgumā par Eiropas Savienību paredz iespēju Eiropas valstīm kļūt par Savienības dalībvalstīm,

ŅEMOT VĒRĀ, ka Čehijas Republika, Igaunijas Republika, Kipras Republika, Latvijas Republika, Lietuvas Republika, Ungārijas Republika, Maltas Republika, Polijas Republika, Slovēnijas Republika un Slovākijas Republika ir iesniegušas lūgumu kļūt par Savienības dalībvalstīm,

ŅEMOT VĒRĀ, ka Eiropas Savienības Padome, iepriekš saņemot Komisijas atzinumu un Eiropas Parlamenta piekrišanu, ir atbalstījusi šo valstu pievienošanos,

IR NOLĒMUŠI, savstarpēji vienojoties, paredzēt pievienošanās nosacījumus un pielāgojumus, kas jāveic Līgumos, kuri ir Eiropas Savienības pamatā, un tālab iecēluši par saviem Pilnvarotajiem:

VIŅA MAJESTĀTE BEĻĢU KARALIS:

premjerministru

Guy Verhofstadt

premjerministra vietnieku un ārlietu ministru

Louis Michel

ČEHIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

prezidentu

Václav Klaus

premjerministru

Vladimír Špidla

premjerministra vietnieku un ārlietu ministru

Cyril Svoboda

Čehijas Republikas delegācijas vadītāju sarunās par pievienošanos ES, vēstnieku un Čehijas Republikas pārstāvniecības Eiropas Savienībā vadītāju

Pavel Telička

VIŅAS MAJESTĀTE DĀNIJAS KARALIENE:

premjerministru

Anders Fogh Rasmussen

ārlietu ministru

Dr. Per Stig Møller

VĀCIJAS FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

federālo kancleru

Gerhard Schröder

federālo ārlietu ministru un federālā kanclera vietnieku

Joseph Fischer

IGAUNIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

prezidentu

Arnold Rüütel

ārlietu ministri

Kristiina Ojuland

GRIEĶIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

premjerministru

Konstantinos Simitis

ārlietu ministru

Giorgos Papandreou

ārlietu ministra vietnieku

Tassos Giannitsis

VIŅA MAJESTĀTE SPĀNIJAS KARALIS:

valdības priekšsēdētāju

José Maria Aznar López

ārlietu ministri

Ana Palacio Vallelersundi

FRANCIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

premjerministru

Jean-Pierre Raffarin

ārlietu ministru

Dominique Galouzeau de Villepin

Eiropas lietu ministri ārlietu ministra pakļautībā

Noëlle Lenoir

ĪRIJAS PREZIDENTE:

premjerministru (Taoiseach)

Bertie Ahern

ārlietu ministru

Brian Cowen

ITĀLIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

premjerministru

Silvio Berlusconi

ārlietu ministru

Franco Frattini

KIPRAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

prezidentu

Tassos Papadopoulos

ārlietu ministru

George Iacovou

LATVIJAS REPUBLIKAS VALSTS PREZIDENTE:

prezidenti

Vairu VĪķI-Freibergu

ministru prezidentu

Einaru Repši

ārlietu ministri

Sandru Kalnieti

sarunu par Latvijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai vadītāju un Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieku

Andri Ķesteri

LIETUVAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

premjerministru

Algirdas Mykolas Brazauskas

ārlietu ministru

Antanas Valionis

VIŅA KARALISKĀ AUGSTĪBA LUKSEMBURGAS LIELHERCOGS:

premjerministru un valsts ministru

Jean-Claude Juncker

ārlietu ministri un ārējās tirdzniecības ministri

Lydie Polfer

UNGĀRIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

premjerministru

Dr Péter Medgyessy

ārlietu ministru

László Kovács

Čehijas Republikas vēstnieku Eiropas Savienībā un sarunu par Ungārijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai vadītāju

Dr Endre Juhász

MALTAS PREZIDENTS:

premjerministru

The Hon. Edward Fenech Adami

ārlietu ministru

The Hon. Joe Borg

Sarunu delegācijas vadītāju

Richard Cachia Caruana

VIŅAS MAJESTĀTE NĪDERLANDES KARALIENE:

premjerministru

Jan Pieter Balkenende

ārlietu ministru

Jakob Gijsbert de Hoop Scheffer

AUSTRIJAS REPUBLIKAS FEDERĀLAIS PREZIDENTS:

federālo kancleru

Dr Wolfgang Schüssel

federālo ārlietu ministri

Dr Benita Ferrero-Waldner

POLIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

premjerministru

Leszek Miller

ārlietu ministru

Włodzimierz Cimoszewicz

ārlietu ministrijas valsts sekretāru

Dr Danuta Hübner

PORTUGĀLES REPUBLIKAS PREZIDENTS:

premjerministru

José Manuel Durão Barroso

ārlietu ministru

António Martins da cruz

SLOVĒNIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

prezidentu

Dr Janez Drnovšek

premjerministru

Anton Rop

ārlietu ministru

Dr Dimitrij Rupel

SLOVĀKIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

prezidentu

Rudolf Schuster

premjerministru

Mikuláš Dzurinda

ārlietu ministru

Eduard Kukan

sarunu par Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai vadītāju

Ján Figeľ

SOMIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTE:

premjerministru

Paavo Lipponen

ārējās tirdzniecības ministru

Jari Vilén

ZVIEDRIJAS KARALISTES VALDĪBA:

premjerministru

Göran Persson

ārlietu ministri

Anna Lindh

VIŅAS MAJESTĀTE LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀS KARALISTES KARALIENE:

premjerministru

The Rt. Hon Tony Blair

ārlietu un sadraudzības lietu valsts sekretāru

The Rt. Hon Jack Straw

KAS, iepazinušies ar pārējo Pušu pilnvarām un atzinuši tās par likumīgām un spēkā esošām,

IR VIENOJUŠIES PAR TURPMĀKO.

1. pants

1. Čehijas Republika, Igaunijas Republika, Kipras Republika, Latvijas Republika, Lietuvas Republika, Ungārijas Republika, Maltas Republika, Polijas Republika, Slovēnijas Republika un Slovākijas Republika ar šo kļūst par Eiropas Savienības dalībvalstīm un Līgumslēdzējām Pusēm Līgumos, kas ir Savienības pamatā, ņemot vērā minēto Līgumu grozījumus un papildinājumus.

2. Pievienošanās nosacījumi un ar šo pievienošanos saistītie pielāgojumi Līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā, ir izklāstīti Aktā, kas pievienots šim Līgumam. Minētā Akta noteikumi ir šā Līguma sastāvdaļa.

3. Uz šo Līgumu attiecas noteikumi par dalībvalstu tiesībām un pienākumiem, kā arī noteikumi par Savienības iestāžu pilnvarām un kompetenci, kā tie izklāstīti šā panta 1. punktā minētajos Līgumos.

2. pants

1. Augstās Līgumslēdzējas Puses šo Līgumu ratificē saskaņā ar attiecīgām konstitucionālām prasībām. Ratifikācijas instrumentus deponē Itālijas Republikas valdībai vēlākais 2004. gada 30. aprīlī.

2. Šis Līgums stājas spēkā 2004. gada 1. maijā, ja pirms minētās dienas ir deponēti visi ratifikācijas instrumenti.

Tomēr, ja ne visas 1. panta 1. punktā minētās valstis ir deponējušas savus ratifikācijas instrumentus noteiktajā termiņā, Līgums stājas spēkā attiecībā uz tām valstīm, kas ir deponējušas savus ratifikācijas instrumentus. Šādā gadījumā Eiropas Savienības Padome nekavējoties vienprātīgi pieņem lēmumu par pielāgojumiem, kas jāizdara attiecībā uz šā Līguma 3. pantu, Pievienošanās akta 1. pantu, 6. panta 6. punktu, 11. līdz 15. pantu, 18., 19., 25., 26. pantu, 29. līdz 31. pantu, 33. līdz 35. pantu, 46. līdz 49. pantu, 58. un 61. pantu, minētā Akta II līdz XV pielikumu un šo pielikumu papildinājumiem, kā arī attiecībā uz minētajam Aktam pievienotajiem Protokoliem Nr. 1 līdz Nr. 10; ar vienprātīgu lēmumu tā var arī noteikt, ka tie minētā Akta noteikumi, tostarp pielikumi, pielikumu papildinājumi un protokoli, kur ir skaidra atsauce uz valsti, kura nav deponējusi savu ratifikācijas instrumentu, nav spēkā, vai arī pielāgot tos.

3. Neskarot šā panta 2. punktu, Savienības iestādes var pirms pievienošanās paredzēt pasākumus, kas minēti Pievienošanās akta 6. panta 2. punkta otrajā daļā, 6. panta 6. punkta otrajā daļā, 6. panta 7. punkta otrajā un trešajā daļā, 6. panta 8. punkta otrajā un trešajā daļā, 6. panta 9. punkta trešajā daļā, 21. un 23. pantā, 28. panta 1. punktā, 32. panta 5. punktā, 33. panta 1. punktā, 33. panta 4. punktā, 33. panta 5. punktā, 38., 39., 41., 42. pantā un 55. līdz 57. pantā, minētā Akta III līdz XIV pielikumā, kā arī minētajam Aktam pievienotajā Protokolā Nr. 2, Protokola Nr. 3 6. pantā, Protokola Nr. 4 2. panta 2. punktā, Protokolā Nr. 8 un Protokola Nr. 10 1., 2. un 4. pantā. Šie pasākumi stājas spēkā, vienīgi stājoties spēkā šim Līgumam, un to spēkā stāšanās diena ir šā Līguma spēkā stāšanās diena.

3. pants

Šā līguma oriģinālu vienā eksemplārā angļu, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, īru, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā deponē Itālijas Republikas valdības arhīvā; visi teksti ir vienlīdz autentiski, un Itālijas Republikas valdība izsniedz apliecinātu kopiju visu pārējo parakstītājvalstu valdībām.

EN FE DE LO CUAL, los plenipotenciarios abajo firmantes suscriben el presente Tratado.NA DŮKAZ ČEHOŽ připojili níže podepsaní zplnomocnění zástupci k této smlouvě své podpisy.TIL BEKRÆFTELSE HERAF har undertegnede befuldmægtigede underskrevet denne traktat.ZU URKUND DESSEN haben die unterzeichneten Bevollmächtigten ihre Unterschriften unter diesen Vertrag gesetzt.SELLE KINNITUSEKS on nimetatud täievolilised esindajad käesolevale lepingule alla kirjutanud.ΣΕ ΠΙΣΤΩΣΗ ΤΩΝ ΑΝΩΤΕΡΩ, οι υπογεγραμμένοι πληρεξούσιοι υπέγραψαν την παρούσα συνθήκη.IN WITNESS WHEREOF the undersigned Plenipotentiaries have signed this Treaty.EN FOI DE QUOI, les plénipotentiaires soussignés ont apposé leurs signatures au bas du présent traité.DÁ FHIANÚ SIN, chuir na Lánchumhachtaigh thíos-sínithe a lámh leis an gConradh seo.IN FEDE DI CHE, i plenipotenziari sottoscritti hanno apposto le loro firme in calce al presente trattato.TO APLIECINOT, attiecīgi pilnvarotās personas ir parakstījušas šo līgumu.TAI PATVIRTINDAMI tinkamai įgalioti atstovai pasirašė šią Sutartį.FENTIEK HITELÉÜL az alulírott meghatalmazottak aláírták ezt a szerződést.B'XIEHDA TA' DAN il-Plenipotenzjarji sottoskritti iffirmaw dan it-Trattat.TEN BLIJKE WAARVAN de ondergetekende gevolmachtigden hun handtekening onder dit Verdrag hebben gesteld.W DOWÓD CZEGO niżej podpisani pełnomocnicy złożyli swoje podpisy pod niniejszym Traktatem.EM FÉ DO QUE, os plenipotenciários abaixo-assinados apuseram as suas assinaturas no final do presente Tratado.NA DÔKAZ TOHO splnomocnení zástupcovia podpísali túto zmluvu.V POTRDITEV TEGA so spodaj podpisani pooblaščenci podpisali to pogodbo.TÄMÄN VAKUUDEKSI ALLA MAINITUT täysivaltaiset edustajat ovat allekirjoittaneet tämän sopimuksen.SOM BEKRÄFTELSE PÅ DETTA har undertecknade befullmäktigade ombud undertecknat detta fördrag.

Hecho en Atenas, el dieciseis de abril del dos mil tres.V Aténách dne šestnáctého dubna dva tisíce tři.Udfærdiget i Athen den sekstende april to tusind og tre.Geschehen zu Athen am sechzehnten April zweitausendunddrei.Sõlmitud kuueteistkümnendal aprillil kahe tuhande kolmandal aastal Ateenas.Έγινε στην Αθήνα, στις δέκα έξι Απριλίου δύο χιλιάδες τρία.Done at Athens on the sixteenth day of April in the year two thousand and three.Fait à Athènes, le seize avril deux mille trois.Arna dhéanamh san Aithin ar an séú lá déag d'Aibreán sa bhliain dhá mhíle a trí.Fatto a Atene, addì sedici aprile duemilatre.Atēnās, divi tūkstoši trešā gada sešpadsmitajā aprīlī.Priimta du tūkstančiai trečių metų balandžio šešioliktą dieną Atėnuose.Kelt Athénban, a kétezerharmadik év április havának tizenhatodik napján.Magħmul f'Ateni fis-sittax-il jum ta' April fis-sena elfejn u tlieta.Gedaan te Athene, de zestiende april tweeduizenddrie.Sporządzono w Atenach, dnia szesnastego kwietnia roku dwa tysiące trzeciego.Feito em Atenas, em dezasseis de Abril de dois mil e três.V Aténach šestnásteho apríla dvetisíctri.V Atenah, dne šestnajstega aprila leta dva tisoč tri.Tehty Ateenassa kuudentenatoista päivänä huhtikuuta vuonna kaksituhattakolme.Som skedde i Aten den sextonde april tjugohundratre.

Pour Sa Majesté le Roi des BelgesVoor Zijne Majesteit de Koning der BelgenFür Seine Majestät den König der Belgier

+++++ TIFF +++++

Cette signature engage également la Communauté française, la Communauté flamande, la Communauté germanophone, la Région wallonne, la Région flamande et la Région de Bruxelles-Capitale.

Deze handtekening verbindt eveneens de Vlaamse Gemeenschap, de Franse Gemeenschap, de Duitstalige Gemeenschap, het Vlaamse Gewest, het Waalse Gewest en het Brussels Hoofdstedelijk Gewest.

Diese Unterschrift bindet zugleich die Deutschsprachige Gemeinschaft, die Flämische Gemeinschaft, die Französische Gemeinschaft, die Wallonische Region, die Flämische Region und die Region Brüssel-Hauptstadt.

Za prezidenta České republiky

+++++ TIFF +++++

For Hendes Majestæt Danmarks Dronning

+++++ TIFF +++++

Für den Präsidenten der Bundesrepublik Deutschland

+++++ TIFF +++++

Eesti Vabariigi Presidendi nimel

+++++ TIFF +++++

Για τον Πρόεδρο της Ελληνικής Δημοκρατίας

+++++ TIFF +++++

Por Su Majestad el Rey de España

+++++ TIFF +++++

Pour le Président de la République française

+++++ TIFF +++++

Thar ceann Uachtarán na hÉireannFor the President of Ireland

+++++ TIFF +++++

Per il Presidente della Repubblica italiana

+++++ TIFF +++++

Για τον Πρόεδρο της Κυπριακής Δημοκρατίας

+++++ TIFF +++++

Latvijas Republikas Valsts prezidentes vārdā

+++++ TIFF +++++

Lietuvos Respublikos Prezidento vardu

+++++ TIFF +++++

Pour Son Altesse Royale le Grand-Duc de Luxembourg

+++++ TIFF +++++

A Magyar Köztársaság Elnöke részéről

+++++ TIFF +++++

Għall-President ta' Malta

+++++ TIFF +++++

Voor Hare Majesteit de Koningin der Nederlanden

+++++ TIFF +++++

Für den Bundespräsidenten der Republik Österreich

+++++ TIFF +++++

Za Prezydenta Rzeczypospolitej Polskiej

+++++ TIFF +++++

Pelo Presidente da República Portuguesa

+++++ TIFF +++++

Za predsednika Republike Slovenije

+++++ TIFF +++++

Za prezidenta Slovenskej republiky

+++++ TIFF +++++

Suomen Tasavallan Presidentin puolestaFör Republiken Finlands President

+++++ TIFF +++++

För Konungariket Sveriges regering

+++++ TIFF +++++

For Her Majesty the Queen of the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------

AKTS

par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā

PIRMĀ DAĻA

PRINCIPI

1. pants

Šajā Aktā:

- termins "pamatlīgumi" nozīmē:

a) Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu ("EK līgumu") un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu ("Euratom līgumu"), ņemot vērā grozījumus, kas izdarīti ar līgumiem vai citiem aktiem, kuri stājušies spēkā pirms šīs pievienošanās;

b) Līgumu par Eiropas Savienību ("ES līgumu"), ņemot vērā grozījumus, kas izdarīti ar Līgumiem vai citiem aktiem, kuri stājušies spēkā pirms šīs pievienošanās,

- termins "pašreizējās dalībvalstis" nozīmē Beļģijas Karalisti, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Portugāles Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti,

- termins "Savienība" nozīmē Eiropas Savienību, kas izveidota ar ES līgumu,

- termins "Kopiena" nozīmē attiecīgi vienu vai abas Kopienas, kas minētas pirmajā ievilkumā,

- termins "jaunās dalībvalstis" nozīmē Čehijas Republiku, Igaunijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Polijas Republiku, Slovēnijas Republiku un Slovākijas Republiku,

- termins "iestādes" nozīmē iestādes, kas izveidotas ar pamatlīgumiem.

2. pants

Pamatlīgumi un akti, ko iestādes un Eiropas Centrālā banka pieņēmusi pirms pievienošanās, no pievienošanās dienas ir saistoši jaunajām dalībvalstīm un piemērojami tajās atbilstīgi minētajos Līgumos un šajā Aktā paredzētajiem nosacījumiem.

3. pants

1. Šengenas acquis noteikumi, kas integrēti Eiropas Savienības sistēmā ar protokolu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam (turpmāk "Šengenas protokols"), kā arī akti, kas pieņemti atbilstīgi tam vai kā citādi saistīti ar to un uzskaitīti šā Akta I pielikumā, tāpat kā jebkādi turpmāki akti, kas var tikt pieņemti pirms pievienošanās dienas, ir saistoši jaunajām dalībvalstīm un piemērojami tajās no pievienošanās dienas.

2. Tie Šengenas acquis noteikumi, kas integrēti Eiropas Savienības sistēmā, kā arī akti, kas pieņemti atbilstīgi tam vai kā citādi saistīti ar to un nav minēti šā panta 1. punktā, lai arī no pievienošanās dienas saistoši jaunajām dalībvalstīm, katrā konkrētajā jaunajā dalībvalstī ir piemērojami vienīgi saskaņā ar attiecīgu Padomes lēmumu, ko pieņem pēc tam, kad atbilstīgi spēkā esošajām Šengenas izvērtēšanas procedūrām ir konstatēts, ka attiecīgajā jaunajā dalībvalstī ir izpildīti visi nosacījumi, kas vajadzīgi visu acquis attiecīgo daļu piemērošanai, un iepriekš apspriežoties ar Eiropas Parlamentu.

Padome lēmumu pieņem ar to locekļu vienprātīgu balsojumu, kas pārstāv tādu dalībvalstu valdības, attiecībā uz kurām šajā punktā minētos noteikumus jau piemēro, un tās dalībvalsts valdību, attiecībā uz kuru minētos noteikumus jāsāk piemērot. Padomes locekļi, kas pārstāv Īrijas un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdības, piedalās šāda lēmuma pieņemšanā vienīgi tiktāl, ciktāl lēmums attiecas uz šīm valstīm saistošiem Šengenas acquis noteikumiem vai šīm valstīm saistošiem aktiem, kas pieņemti atbilstīgi Šengenas acquis vai kā citādi saistīti ar to.

3. Nolīgumi, ko Padome noslēgusi atbilstīgi Šengenas protokola 6. pantam, no pievienošanās dienas ir saistoši jaunajām dalībvalstīm.

4. Attiecībā uz šādām konvencijām vai citiem dokumentiem tieslietu un iekšlietu jomā, kas nav nošķirami no ES līguma mērķu sasniegšanas, jaunās dalībvalstis apņemas:

- pievienoties tiem dokumentiem, kas līdz pievienošanās dienai ir atvērti parakstīšanai pašreizējām dalībvalstīm, kā arī tiem dokumentiem, ko Padome izstrādājusi atbilstīgi ES līguma VI sadaļai un ieteikusi pieņemt dalībvalstīm,

- ieviest administratīvus un citādus pasākumus, kādus līdz pievienošanās dienai pieņēmušas pašreizējās dalībvalstis vai Padome, lai veicinātu praktisku sadarbību starp dalībvalstu iestādēm un organizācijām, kas darbojas tieslietu un iekšlietu jomā.

4. pants

Katra jaunā dalībvalsts no pievienošanās dienas piedalās Ekonomikas un monetārajā savienībā kā dalībvalsts, uz ko attiecas izņēmums, kā tā definēta EK līguma 122. pantā.

5. pants

1. Ar šo Aktu jaunās dalībvalstis pievienojas lēmumiem un nolīgumiem, ko pieņēmuši dalībvalstu valdību pārstāvji, tiekoties Padomē. Tās apņemas no pievienošanās dienas pievienoties arī visiem pārējiem nolīgumiem, ko pašreizējās dalībvalstis noslēgušas attiecībā uz Savienības darbību vai saistībā ar to.

2. Jaunās dalībvalstis apņemas pievienoties EK līguma 293. pantā paredzētajām konvencijām un konvencijām, kas nav nošķiramas no EK līguma mērķu sasniegšanas, kā arī protokoliem par Tiesas interpretāciju attiecībā uz šīm konvencijām, kurus parakstījušas pašreizējās dalībvalstis, un šajā sakarā jaunās dalībvalstis apņemas sākt sarunas ar pašreizējām dalībvalstīm, lai veiktu vajadzīgos pielāgojumus.

3. Attiecībā uz Eiropadomes vai Padomes deklarācijām un rezolūcijām vai citām nostājām, ko tās atbalstījušas, kā arī attiecībā uz deklarācijām, rezolūcijām vai citām nostājām, kas attiecas uz Kopienu vai Savienību un kas pieņemtas, dalībvalstīm kopīgi vienojoties, jauno dalībvalstu statuss ir tāds pats kā pašreizējām dalībvalstīm; tās atbilstīgi ievēros principus un pamatnostādnes, kas izriet no šīm deklarācijām, rezolūcijām vai citām nostājām, un veiks pasākumus, kas var būt vajadzīgi, lai nodrošinātu to īstenošanu.

6. pants

1. Nolīgumi vai konvencijas ar vienu vai vairākām trešām valstīm, starptautiskām organizācijām vai trešo valstu pilsoņiem, ko noslēgusi vai provizoriski piemērojusi Kopiena vai kas noslēgtas vai provizoriski piemērotas saskaņā ar ES līguma 24. vai 38. pantu, ir saistošas jaunajām dalībvalstīm atbilstīgi pamatlīgumos vai šajā Aktā paredzētajiem nosacījumiem.

2. Jaunās dalībvalstis apņemas atbilstīgi šajā Aktā paredzētajiem nosacījumiem pievienoties nolīgumiem vai konvencijām, ko noslēgušas vai provizoriski piemērojušas pašreizējās dalībvalstis un Kopiena, rīkojoties kopīgi, kā arī pašreizējo dalībvalstu noslēgtajiem nolīgumiem, kas saistīti ar šādiem nolīgumiem vai konvencijām.

Par jauno dalībvalstu pievienošanos turpmāk 6. punktā minētajiem nolīgumiem vai konvencijām, kā arī nolīgumiem ar Baltkrieviju, Ķīnu, Čīli, Mercosur valstīm un Šveici, ko kopīgi noslēgušas vai parakstījušas Kopiena un tās dalībvalstis, vienojas protokolos, kurus pievieno šādiem nolīgumiem vai konvencijām un kurus noslēdz Padome, pieņemot vienprātīgu lēmumu un pārstāvot dalībvalstis, un attiecīgā trešā valsts vai trešās valstis, vai starptautiskā organizācija. Šī procedūra neskar Kopienas kompetenci un neiespaido kompetences sadalījumu starp Kopienu un dalībvalstīm attiecībā uz šādu nolīgumu slēgšanu nākotnē vai citiem grozījumiem, kas nav saistīti ar pievienošanos. Komisija dalībvalstu vārdā piedalās sarunās par šādiem protokoliem, pamatojoties uz norādījumiem par šādām sarunām, ko vienprātīgi apstiprina Padome, un apspriežoties ar komiteju, kurā ir dalībvalstu pārstāvji. Noslēdzamo protokolu projektus Komisija iesniedz Padomei.

3. Pievienojoties 2. punktā minētajiem nolīgumiem un konvencijām, jaunās dalībvalstis iegūst tādas pašas no šiem nolīgumiem un konvencijām izrietošās tiesības un pienākumus kā pašreizējām dalībvalstīm.

4. Ar šo Aktu jaunās dalībvalstis pievienojas 2000. gada 23. jūnijā Kotonū parakstītajam Partnerattiecību nolīgumam [1], kas noslēgts starp Āfrikas, Karību un Klusā okeāna valstu grupu, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses.

5. Jaunās dalībvalstis apņemas atbilstīgi šajā Aktā paredzētajiem nosacījumiem pievienoties Līgumam par Eiropas Ekonomikas zonu [2], kā noteikts minētā līguma 128. pantā.

6. No pievienošanās dienas un līdz 2. punktā minēto nepieciešamo protokolu noslēgšanai jaunās dalībvalstis piemēros nolīgumus, ko pašreizējās dalībvalstis kopā ar Kopienu noslēgušas ar Alžīriju, Armēniju, Azerbaidžānu, Bulgāriju, Horvātiju, Ēģipti, Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Gruziju, Izraēlu, Jordāniju, Kazahstānu, Kirgīziju, Libānu, Meksiku, Moldovu, Maroku, Rumāniju, Krievijas Federāciju, Sanmarīno, Dienvidāfriku, Dienvidkoreju, Sīriju, Tunisiju, Turciju, Turkmenistānu, Ukrainu un Uzbekiju, kā arī citus nolīgumus, ko pirms pievienošanās kopīgi noslēgušas pašreizējās dalībvalstis un Kopiena.

Jebkādus šo nolīgumu pielāgojumus paredz protokolos, ko ar līgumslēdzējām valstīm noslēdz atbilstīgi šā panta 2. punkta otrajai daļai. Ja protokoli netiek noslēgti līdz pievienošanās dienai, Kopiena un dalībvalstis atbilstīgi savai kompetencei veic vajadzīgos pasākumus, lai rastu šīs situācijas risinājumu pēc pievienošanās.

7. No pievienošanās dienas jaunās dalībvalstis piemēro divpusējos nolīgumus un vienošanās attiecībā uz tekstilmateriāliem, ko Kopiena noslēgusi ar trešām valstīm.

Kvantitatīvos ierobežojumus, ko Kopiena piemēro attiecībā uz tekstilmateriālu un apģērbu ražojumu ievešanu, koriģē, lai ņemtu vērā jauno dalībvalstu pievienošanos Kopienai. Šajā sakarā Kopiena ir tiesīga pirms pievienošanās dienas apspriest ar attiecīgajām trešām valstīm iepriekš minēto divpusējo nolīgumu vai vienošanos grozījumus.

Ja divpusējo nolīgumu vai vienošanos par tekstilmateriāliem grozījumi nav stājušies spēkā līdz pievienošanās dienai, Kopiena veic vajadzīgos pielāgojumus tās noteikumos par tekstilmateriālu un apģērbu ražojumu ievešanu no trešām valstīm, lai tādējādi ņemtu vērā jauno dalībvalstu pievienošanos Kopienai.

8. Kvantitatīvos ierobežojumus, ko Kopiena piemēro attiecībā uz tērauda un tērauda ražojumu ievešanu, pielāgo, pamatojoties uz to, cik lielā apjomā attiecīgo piegādātājvalstu izcelsmes tērauda ražojumi pēdējos gados ievesti jaunajās dalībvalstīs.

Šajā sakarā Kopiena pirms pievienošanās dienas apspriež ar attiecīgajām trešām valstīm grozījumus, kādi jāveic divpusējos nolīgumos vai vienošanās, ko Kopiena un trešās valstis noslēgušas par tērauda produktiem.

Ja divpusējo nolīgumu un vienošanos grozījumi nav stājušies spēkā līdz pievienošanās dienai, piemēro šā panta pirmo daļu.

9. Visus zvejniecības nolīgumus, ko jaunās dalībvalstis noslēgušas ar trešām valstīm, no pievienošanās dienas pārvalda Kopiena.

Laikā, kamēr minēto nolīgumu spēkā esamība provizoriski saglabājas, jauno dalībvalstu tiesības un pienākumi, kas paredzēti šajos nolīgumos, nemainās.

Tiklīdz iespējams, un noteikti līdz laikam, kad spēku zaudē šā punkta pirmajā daļā minētie nolīgumi, Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu katrā konkrētajā gadījumā pieņem atbilstīgus lēmumus, lai minētajos nolīgumos paredzētās zvejas darbība varētu turpināties, un paredz iespēju dažus nolīgumus pagarināt uz laikposmu, kas nepārsniedz vienu gadu.

10. No pievienošanās dienas jaunās dalībvalstis pārtrauc dalību jebkādos brīvās tirdzniecības nolīgumos ar trešām valstīm, tostarp Centrāleiropas Brīvās tirdzniecības līgumā.

Tiktāl, ciktāl nolīgumi starp vienu vai vairākām jaunajām dalībvalstīm, no vienas puses, un vienu vai vairākām trešām valstīm, no otras puses, nav saderīgi ar pienākumiem, kas izriet no šā Akta, jaunās dalībvalstis veic visus atbilstīgos pasākumus, lai novērstu radušos nesaderību. Ja kādai no jaunajām dalībvalstīm rodas grūtības, pielāgojot kādu nolīgumu, kas pirms pievienošanās noslēgts ar vienu vai vairākām trešām valstīm, tad šī valsts atbilstīgi attiecīgā nolīguma noteikumiem pārtrauc dalību tajā.

11. Ar šā Akta stāšanos spēkā un atbilstīgi tajā paredzētajiem noteikumiem jaunās dalībvalstis pievienojas starp pašreizējām dalībvalstīm noslēgtajiem iekšējiem nolīgumiem, kuru mērķis ir īstenot iepriekš 2. punktā un 4. līdz 6. punktā minētos nolīgumus vai konvencijas.

12. Jaunās dalībvalstis vajadzības gadījumā īsteno atbilstīgus pasākumus, lai savu nostāju attiecībā uz starptautiskajām organizācijām un starptautiskajiem nolīgumiem, kuru līgumslēdzējas puses ir arī Kopiena vai citas dalībvalstis, pielāgotu tiesībām un pienākumiem, ko rada pievienošanās Savienībai.

Jo īpaši tās — no pievienošanās dienas vai agrākās iespējamās dienas pēc pievienošanās dienas — pārtrauc savu dalību starptautiskos zvejniecības nolīgumos un organizācijās, kuru dalībniece ir arī Kopiena, izņemot gadījumus, kad šo valstu dalība ir saistīta ar jautājumiem, kas neattiecas uz zvejniecību.

7. pants

Ja vien šis Akts neparedz citādi, tā noteikumus nevar apturēt, grozīt vai atcelt citādi, kā vienīgi atbilstīgi pamatlīgumos paredzētajai procedūrai, ko piemēro minēto Līgumu pārskatīšanai.

8. pants

Akti, ko pieņem iestādes, uz kurām attiecas šajā Aktā paredzētie pārejas noteikumi, saglabā savu tiesību akta statusu, proti, minēto aktu grozīšanai paredzētas procedūras paliek spēkā.

9. pants

Šā Akta noteikumiem, kuru mērķis vai sekas ir tādu aktu atcelšana vai grozīšana, ko pieņēmušas iestādes un kas nav pārejas posma pasākumi, ir tāds pats tiesiskais statuss kā noteikumiem, ko tie atceļ vai groza, un uz tiem attiecas tādi paši noteikumi.

10. pants

Pārejas posmā pamatlīgumus un iestāžu pieņemtos aktus piemēro, ņemot vērā šajā Aktā paredzētās atkāpes.

OTRĀ DAĻA

LĪGUMU PIELĀGOJUMI

I SADAĻA

ORGANIZATORISKI NOTEIKUMI

1. NODAĻA

Eiropas Parlaments

11. pants

No 2004.-2009. gada termiņa sākuma EK līguma 190. panta 2. punkta pirmo daļu un Euratom līguma 108. panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

"Dalībvalstīs ievēlēto pārstāvju skaits ir šāds:

Beļģija | 24 |

Čehijas Republika | 24 |

Dānija | 14 |

Vācija | 99 |

Igaunija | 6 |

Grieķija | 24 |

Spānija | 54 |

Francija | 78 |

Īrija | 13 |

Itālija | 78 |

Kipra | 6 |

Latvija | 9 |

Lietuva | 13 |

Luksemburga | 6 |

Ungārija | 24 |

Malta | 5 |

Nīderlande | 27 |

Austrija | 18 |

Polija | 54 |

Portugāle | 24 |

Slovēnija | 7 |

Slovākija | 14 |

Somija | 14 |

Zviedrija | 19 |

Apvienotā Karaliste | 78" |

2. NODAĻA

Padome

12. pants

1. No 2004. gada 1. novembra:

a) EK līguma 205. pantā un Euratom līguma 118. pantā:

i) 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"2. Kad Padomei jāpieņem lēmums ar kvalificētu balsu vairākumu, tās locekļu balsis vērtē šādi:

Beļģija | 12 |

Čehijas Republika | 12 |

Dānija | 7 |

Vācija | 29 |

Igaunija | 4 |

Grieķija | 12 |

Spānija | 27 |

Francija | 29 |

Īrija | 7 |

Itālija | 29 |

Kipra | 4 |

Latvija | 4 |

Lietuva | 7 |

Luksemburga | 4 |

Ungārija | 12 |

Malta | 3 |

Nīderlande | 13 |

Austrija | 10 |

Polija | 27 |

Portugāle | 12 |

Slovēnija | 4 |

Slovākija | 7 |

Somija | 7 |

Zviedrija | 10 |

Apvienotā Karaliste | 29 |

Gadījumos, kad Padomes lēmumus saskaņā ar šo Līgumu jāpieņem pēc Komisijas priekšlikuma, lēmumu pieņemšanai vajadzīgas vismaz 232 balsis "par", balsojot locekļu vairākumam.

Pārējos gadījumos Padomes lēmumu pieņemšanai vajadzīgas vismaz 232 balsis "par", balsojot vismaz divām trešdaļām locekļu."

ii) pievieno šādu punktu:

"4. Ja Padomei lēmums jāpieņem ar kvalificētu balsu vairākumu, tad jebkurš Padomes loceklis var lūgt pārbaudīt, vai dalībvalstis, kas veido kvalificēto balsu vairākumu, pārstāv vismaz 62 % no Savienības kopējā iedzīvotāju skaita. Ja tiek konstatēts, ka minētais kritērijs nav ievērots, tad attiecīgo lēmumu nepieņem."

b) ES līguma 23. panta 2. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu daļu:

"Padomes locekļu balsis sadala saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 205. panta 2. punktu. Lēmumu pieņemšanai vajadzīgas vismaz 232 balsis "par", balsojot vismaz divām trešdaļām locekļu. Ja Padomei lēmums jāpieņem ar kvalificētu balsu vairākumu, tad jebkurš Padomes loceklis var lūgt pārbaudīt, vai dalībvalstis, kas veido kvalificēto balsu vairākumu, pārstāv vismaz 62 % no Savienības kopējā iedzīvotāju skaita. Ja tiek konstatēts, ka minētais kritērijs nav ievērots, tad attiecīgo lēmumu nepieņem."

c) ES līguma 34. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"3. Gadījumos, kad Padomei lēmumi jāpieņem ar kvalificētu balsu vairākumu, tās locekļu balsis sadala saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 205. panta 2. punktu, un Padomes lēmumu pieņemšanai vajadzīgas vismaz 232 balsis "par", balsojot vismaz divām trešdaļām locekļu. Ja Padomei lēmums jāpieņem ar kvalificētu balsu vairākumu, tad jebkurš Padomes loceklis var lūgt pārbaudīt, vai dalībvalstis, kas veido kvalificēto balsu vairākumu, pārstāv vismaz 62 % no Savienības kopējā iedzīvotāju skaita. Ja tiek konstatēts, ka minētais kritērijs nav ievērots, tad attiecīgo lēmumu nepieņem."

2. ES līgumam un EK līgumam pievienotā Protokola par Eiropas Savienības paplašināšanos 3. panta 1. punktu atceļ.

3. Ja Eiropas Savienībai pievienojas mazāk nekā desmit jaunas dalībvalstis, kvalificētajam balsu vairākumam vajadzīgo balsu skaitu nosaka ar Padomes lēmumu, izmantojot strikti lineāru aritmētisko interpolāciju starp 71 % Padomes 300 balsīm un 72,27 % līmeni 25 dalībvalstīm, noapaļojot uz augšu vai uz leju līdz tuvākajam balsu skaitam.

3. NODAĻA

Tiesa

13. pants

1. ES līgumam, EK līgumam un Euratom līgumam pievienotā Protokola par Tiesas statūtiem 9. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

"Ik pēc trijiem gadiem daļēji nomainot tiesnešus, pārmaiņus nomaina trīspadsmit un divpadsmit tiesnešus."

2. ES līgumam, EK līgumam un Euratom līgumam pievienotā Protokola par Tiesas statūtiem 48. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"48. pants

Pirmās instances tiesā ir divdesmit pieci tiesneši."

4. NODAĻA

Ekonomikas un sociālo lietu komiteja

14. pants

EK līguma 258. panta un Euratom līguma 166. panta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

"Komitejas locekļu skaits ir šāds:

Beļģija | 12 |

Čehijas Republika | 12 |

Dānija | 9 |

Vācija | 24 |

Igaunija | 7 |

Grieķija | 12 |

Spānija | 21 |

Francija | 24 |

Īrija | 9 |

Itālija | 24 |

Kipra | 6 |

Latvija | 7 |

Lietuva | 9 |

Luksemburga | 6 |

Ungārija | 12 |

Malta | 5 |

Nīderlande | 12 |

Austrija | 12 |

Polija | 21 |

Portugāle | 12 |

Slovēnija | 7 |

Slovākija | 9 |

Somija | 9 |

Zviedrija | 12 |

Apvienotā Karaliste | 24" |

5. NODAĻA

Reģionu komiteja

15. pants

EK līguma 263. panta trešo daļu aizstāj ar šādu daļu:

"Komitejas locekļu skaits ir šāds:

Beļģija | 12 |

Čehijas Republika | 12 |

Dānija | 9 |

Vācija | 24 |

Igaunija | 7 |

Grieķija | 12 |

Spānija | 21 |

Francija | 24 |

Īrija | 9 |

Itālija | 24 |

Kipra | 6 |

Latvija | 7 |

Lietuva | 9 |

Luksemburga | 6 |

Ungārija | 12 |

Malta | 5 |

Nīderlande | 12 |

Austrija | 12 |

Polija | 21 |

Portugāle | 12 |

Slovēnija | 7 |

Slovākija | 9 |

Somija | 9 |

Zviedrija | 12 |

Apvienotā Karaliste | 24" |

6. NODAĻA

Zinātnes un tehnikas komiteja

16. pants

Euratom līguma 134. panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

"2. Komitejā ir trīsdesmit deviņi locekļi, ko ieceļ Padome pēc apspriešanās ar Komisiju."

7. NODAĻA

Eiropas Centrālā banka

17. pants

Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienotā Protokola Nr. 18 par Eiropas centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtiem 49. pantam pievieno šādu punktu:

"49.3. Pēc tam, kad viena valsts vai vairākas valstis kļūst par dalībvalstīm un attiecīgo valstu centrālās bankas kļūst par daļu no ECBS, automātiski tiek palielināts ECB parakstītais kapitāls un limits ārvalstu rezerves aktīviem, ko var pārskaitīt uz ECB. Palielinājumu nosaka atbilstīgi procentuālajām daļām palielinātajā kapitālā, tajā laikā noteiktos attiecīgos apjomus reizinot ar koeficientu, kas ir attiecība starp to valstu centrālo banku procentuālo daļu, kuras pievienojas, un to valstu centrālo banku procentuālo daļu, kuras jau ir ECBS locekles. Katras valsts centrālās bankas procentuālo daļu kapitālā aprēķina atbilstīgi 29.1. pantam un saskaņā ar 29.2. pantu. References laikposmi, ko izmanto statistikas datiem, ir tādi paši kā laikposmi, ko izmanto procentuālo daļu pēdējam piecgadu pielāgojumam atbilstīgi 29.3. pantam."

II SADAĻA

CITI PIELĀGOJUMI

18. pants

EK līguma 57. panta 1. punktu papildina ar šādu tekstu:

"Attiecībā uz ierobežojumiem, kas pastāv atbilstīgi Igaunijas un Ungārijas tiesību aktiem, šis datums ir 1999. gada 31. decembris".

19. pants

EK līguma 299. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"1. Šis Līgums attiecas uz Beļģijas Karalisti, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti."

TREŠĀ DAĻA

PASTĀVĪGIE NOTEIKUMI

I SADAĻA

IESTĀŽU PIEŅEMTO AKTU PIELĀGOJUMI

20. pants

Šā Akta II pielikumā uzskaitītos aktus pielāgo, kā paredzēts minētajā pielikumā.

21. pants

Šā Akta III pielikumā uzskaitīto aktu pielāgojumus, kas kļuvuši vajadzīgi pievienošanās sakarā, izstrādā atbilstīgi minētajā pielikumā izklāstītajām pamatnostādnēm un saskaņā ar procedūru un nosacījumiem, kas paredzēti 57. pantā.

II SADAĻA

CITI NOTEIKUMI

22. pants

Pasākumus, kas uzskaitīti IV pielikumā, piemēro atbilstīgi nosacījumiem, kas paredzēti minētajā pielikumā.

23. pants

Padome pēc Komisijas priekšlikuma, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu, ar vienprātīgu lēmumu var pielāgot šajā Aktā paredzētos noteikumus par kopējo lauksaimniecības politiku, ja šādi pielāgojumi būtu nepieciešami sakarā ar Kopienas noteikumu izmaiņām. Šādus pielāgojumus var veikt pirms pievienošanās dienas.

CETURTĀ DAĻA

PAGAIDU NOTEIKUMI

I SADAĻA

PĀREJAS POSMA PASĀKUMI

24. pants

Šā Akta V, VI, VII, VIII, IX, X, XI, XII, XIII un XIV pielikumā uzskaitītos pasākumus jaunajās dalībvalstīs piemēro atbilstīgi minētajos pielikumos paredzētajiem nosacījumiem.

25. pants

1. Atkāpjoties no EK līguma 189. panta otrās daļas un Euratom līguma 107. panta otrās daļas, kā arī ņemot vērā EK līguma 190. panta 2. punktu un Euratom līguma 108. panta 2. punktu, laikposmā no pievienošanās dienas līdz Eiropas Parlamenta 2004.-2009. gada pilnvaru termiņa sākumam jaunajām dalībvalstīm Eiropas Parlamentā ir šāds vietu skaits:

Čehijas Republika | 24 |

Igaunija | 6 |

Kipra | 6 |

Latvija | 9 |

Lietuva | 13 |

Ungārija | 24 |

Malta | 5 |

Polija | 54 |

Slovēnija | 7 |

Slovākija | 14 |

2. Atkāpjoties no EK līguma 190. panta 1. punkta un Euratom līguma 108. panta 2. punkta, jauno dalībvalstu tautu pārstāvjus Eiropas Parlamentā laikposmam no pievienošanās dienas līdz Eiropas Parlamenta 2004.-2009. gada pilnvaru termiņa sākumam ieceļ attiecīgo valstu parlamenti no saviem locekļiem un atbilstīgi procedūrai, kas paredzēta katrā no šīm valstīm.

26. pants

1. Laikposmā līdz 2004. gada 31. oktobrim piemēro šādus noteikumus:

a) attiecībā uz EK līguma 205. panta 2. punktu un Euratom līguma 118. panta 2. punktu:

kad Padomei jāpieņem lēmums ar kvalificētu balsu vairākumu, dalībvalstu balsis vērtē šādi:

Beļģija | 5 |

Čehijas Republika | 5 |

Dānija | 3 |

Vācija | 10 |

Igaunija | 3 |

Grieķija | 5 |

Spānija | 8 |

Francija | 10 |

Īrija | 3 |

Itālija | 10 |

Kipra | 2 |

Latvija | 3 |

Lietuva | 3 |

Luksemburga | 2 |

Ungārija | 5 |

Malta | 2 |

Nīderlande | 5 |

Austrija | 4 |

Polija | 8 |

Portugāle | 5 |

Slovēnija | 3 |

Slovākija | 3 |

Somija | 3 |

Zviedrija | 4 |

Apvienotā Karaliste | 10 |

b) attiecībā uz EK līguma 205. panta 2. punkta un Euratom līguma 118. panta 2. punkta otro un trešo daļu:

lai Padome pieņemtu aktus, vajag vismaz:

- 88 balsis "par", ja šis Līgums paredz pieņemt aktu pēc Komisijas priekšlikuma,

- 88 balsis "par", balsojot vismaz divām trešdaļām locekļu - pārējos gadījumos;

c) attiecībā uz ES līguma 23. panta 2. punkta trešās daļas otro teikumu:

lēmumu pieņemšanai vajadzīgas vismaz 88 balsis "par", balsojot vismaz divām trešdaļām locekļu;

d) attiecībā uz ES līguma 34. panta 3. punktu:

Gadījumos, kad Padomei lēmumi jāpieņem ar kvalificētu balsu vairākumu, tās locekļu balsis sadala saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 205. panta 2. punktu, un Padomes lēmumu pieņemšanai vajadzīgas vismaz 88 balsis "par", balsojot vismaz divām trešdaļām locekļu.

2. Ja Eiropas Savienībai pievienojas mazāk nekā desmit jaunas dalībvalstis, kvalificētajam balsu vairākumam vajadzīgo balsu skaitu laikposmam līdz 2004. gada 31. oktobrim nosaka ar Padomes lēmumu, lai šis balsu skaits būtu iespējami tuvāks 71,26 % no balsu kopskaita.

27. pants

1. Ieņēmumi, kas norādīti kā "Kopējā muitas tarifa nodokļi un citas nodevas" un kas minēti Padomes Lēmuma 2000/597/EK, Euratom par Kopienu pašu resursu sistēmu [3] 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā, vai citā atbilstīgā normā kādā lēmumā, ar ko aizstāj minēto lēmumu, ietver muitas nodokļus, ko aprēķina atbilstīgi likmēm, kuras izriet no Kopējā muitas tarifa vai kādas citas ar tiem saistītas vienošanās, ko Kopienā piemēro tirdzniecībai starp jaunajām dalībvalstīm un trešām valstīm.

2. Saskaņotā PVN aprēķina bāze un NKI (nacionālais kopienākums), kas minēts Padomes Lēmuma 2000/597/EK, Euratom 2. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktā, jaunajām dalībvalstīm 2004. gadā ir divas trešdaļas no gada bāzes. Katrai jaunajai dalībvalstij NKI bāze, ko ņem vērā, aprēķinot Apvienotajai Karalistei piešķirto finansējumu budžeta līdzsvarošanai, kas minēts Padomes Lēmuma 2000/597/EK 5. panta 1. punktā, arī ir divas trešdaļas no gada bāzes.

3. Lai atbilstīgi Padomes Lēmuma 2000/597/EK, Euratom 2. panta 4. punkta b) apakšpunktam noteiktu nemainīgo likmi 2004. gadam, attiecībā uz jaunajām dalībvalstīm PVN bāzes maksimuma ierobežojumu aprēķina, pamatojoties uz šo valstu PVN bāzes maksimuma ierobežojuma divām trešdaļām un NKI divām trešdaļām.

28. pants

1. Lai ņemtu vērā jaunu dalībvalstu pievienošanos, Eiropas Kopienu vispārējo budžetu 2004. finanšu gadam pielāgo, pieņemot budžeta grozījumus, kas stājas spēkā 2004. gada 1. maijā.

2. Divpadsmit mēneša divpadsmitās daļas PVN un NKI resursos, kas jaunajām dalībvalstīm jāmaksā atbilstīgi šiem budžeta grozījumiem, kā arī korekcijas ar atpakaļejošu spēku, kuras attiecas uz mēneša divpadsmitajām daļām laikposmam no 2004. gada janvāra līdz aprīlim un kuras attiecas tikai uz pašreizējām dalībvalstīm, pārveido par astotdaļām, ko izmanto laikposmā no 2004. gada maija līdz decembrim. Korekcijas ar atpakaļejošu spēku, kuras izriet no jebkādiem turpmākiem budžeta grozījumiem, ko pieņem 2004. gadā, tāpat pārveido vienādās daļās, ko izmanto gada atlikušajā daļā.

29. pants

Katra mēneša pirmajā darba dienā Kopiena no turpmāk norādītajām budžeta pagaidu kompensācijas summām izmaksā Čehijas Republikai, Kiprai, Maltai un Slovēnijai, kā izdevumus no Eiropas Kopienu vispārējā budžeta, 2004. gadā no pievienošanās dienas — vienu astotdaļu, 2005. un 2006. gadā — vienu divpadsmito daļu:

(miljonos EUR — 1999. gada cenās) |

| 2004 | 2005 | 2006 |

Čehijas Republika | 125,4 | 178,0 | 85,1 |

Kipra | 68,9 | 119,2 | 112,3 |

Malta | 37,8 | 65,6 | 62,9 |

Slovēnija | 29,5 | 66,4 | 35,5 |

30. pants

Katra mēneša pirmajā darba dienā Kopiena no Eiropas Kopienu vispārējā budžeta izdevumu daļas izmaksā Čehijas Republikai, Igaunijai, Kiprai, Latvijai, Lietuvai, Ungārijai, Maltai, Polijai, Slovēnijai un Slovākijai no pievienošanās dienas 2004. gadā — vienu astotdaļu, 2005. un 2006. gadā — vienu divpadsmito daļu no attiecīgajai valstij turpmāk norādītās īpašā vienreizējā maksājuma summas:

(miljonos EUR — 1999. gada cenās) |

| 2004 | 2005 | 2006 |

Čehijas Republika | 174,7 | 91,55 | 91,55 |

Igaunija | 15,8 | 2,9 | 2,9 |

Kipra | 27,7 | 5,05 | 5,05 |

Latvija | 19,5 | 3,4 | 3,4 |

Lietuva | 34,8 | 6,3 | 6,3 |

Ungārija | 155,3 | 27,95 | 27,95 |

Malta | 12,2 | 27,15 | 27,15 |

Polija | 442,8 | 550,0 | 450,0 |

Slovēnija | 65,4 | 17,85 | 17,85 |

Slovākija | 63,2 | 11,35 | 11,35 |

Polijai paredzēto 1 miljardu EUR un Čehijas Republikai paredzētos 100 miljonus EUR, kas iekļauti īpašā vienreizējā maksājuma summā, ņem vērā jebkuros aprēķinos saistībā ar struktūrfondu līdzekļu sadali 2004.-2006. gadā.

31. pants

1. Turpmāk uzskaitītās jaunās dalībvalstis iemaksā norādītās summas Ogļu un tērauda izpētes fondā, kas minēts Dalībvalstu valdību pārstāvju Padomes Lēmumā 2002/234/EOTK ( 2002. gada 27. februāris) par EOTK Līguma izbeigšanās finansiālām sekām un par Ogļu un tērauda izpētes fondu [4]:

(miljoni EUR, pašreizējās cenas) |

Čehijas Republika | 39,88 |

Igaunija | 2,5 |

Latvija | 2,69 |

Ungārija | 9,93 |

Polija | 92,46 |

Slovēnija | 2,36 |

Slovākija | 20,11 |

2. Iemaksas Ogļu un tērauda izpētes fondā veic četros maksājumos, ko sāk veikt 2006. gadā un veic atbilstīgi turpmāk norādītajam grafikam katra gada pirmā mēneša pirmajā darba dienā:

2006.: 15 %

2007.: 20 %

2008.: 30 %

2009.: 35 %.

32. pants

1. Ja vien šis Līgums neparedz citādi, pēc 2003. gada 31. decembra attiecībā uz jaunajām dalībvalstīm neuzņemas nekādas finansiālas saistības, kas attiecas uz Phare programmu [5], Phare Pārrobežu sadarbības programmu [6], Kiprai un Maltai paredzētajiem pirmspievienošanās līdzekļiem [7], ISPA programmu [8] un SAPARD programmu [9]. Attiecībā uz izdevumiem, kas paredzēti 1999. gada 6. maija Iestāžu nolīgumā [10] definētā finanšu plāna pirmajās trīs pozīcijās, no 2004. gada 1. janvāra uz jaunajām dalībvalstīm attiecas tāds pats režīms kā uz pašreizējām dalībvalstīm, ņemot vērā īpašās norādes un izņēmumus, kas izklāstīti turpmāk vai citādi paredzēti šajā Līgumā. Papildu apropriāciju maksimums finanšu plāna 1., 2., 3. un 5. pozīcijā saistībā ar paplašināšanos ir noteikts XV pielikumā. Finanšu saistības no 2004. gada budžeta attiecīgajai programmai vai aģentūrai tomēr nevar uzņemties, pirms attiecīgā jaunā dalībvalsts nav pievienojusies.

2. Šā panta 1. punkts neattiecas uz tādiem izdevumiem no Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda Garantiju nodaļas, kurus veic atbilstīgi 2. panta 1. un 2. punktam un 3. panta 3. punktam Padomes Regulā (EK) Nr. 1258/1999 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu [11], un tos tikai pēc pievienošanās dienas uzskata par kompensējamiem, kā paredzēts šā Akta 2. pantā.

Šā panta 1. punkts tomēr attiecas uz izdevumiem lauku attīstībai, kurus veic no Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļas, kā noteikts 47.a pantā Padomes Regulā (EK) Nr. 1257/99 ( 1999. gada 17. maijs), ar ko paredz atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF), kā arī groza un atceļ dažas regulas [12], ņemot vērā nosacījumus, kas izklāstīti minētās regulas grozījumos šā Akta II pielikumā.

3. Ņemot vērā šā panta 1. punkta pēdējo teikumu, jaunās dalībvalstis no 2004. gada 1. janvāra piedalās Kopienas programmās un aģentūrās atbilstīgi tādiem pašiem noteikumiem kā pašreizējās dalībvalstis, saņemot finansējumu no Eiropas Kopienu vispārējā budžeta. Noteikumus, kas paredzēti Asociācijas padomju lēmumos, kā arī Eiropas Kopienu un jauno dalībvalstu savstarpējos nolīgumos un saprašanās memorandos, un kas attiecas uz šo valstu dalību Kopienas programmās un aģentūrās, no 2004. gada 1. janvāra aizstāj noteikumi, kas reglamentē attiecīgās programmas un aģentūras.

4. Ja kāda no Pievienošanās līguma 1. panta 1. punktā minētajām valstīm nepievienojas Kopienai 2004. gadā, tad visus pieteikumus, ko par izdevumiem no 2004. gada finanšu plāna pirmajām trim pozīcijām iesniegusi attiecīgā valsts vai kas iesniegti attiecībā uz šo valsti, uzskata par spēkā neesošiem. Šādā gadījumā 2004. gadā attiecīgajai valstij turpina piemērot atbilstīgo Asociācijas padomes lēmumu, nolīgumu vai saprašanās memorandu.

5. Ja ir vajadzīgi kādi pasākumi, lai sekmētu pāreju no pirmspievienošanās režīma uz režīmu, kas izriet no šā panta piemērošanas, Komisija paredz vajadzīgos pasākumus.

33. pants

1. Konkursus, līgumu slēgšanu, īstenošanu un maksājumus sakarā ar pirmspievienošanās palīdzību, ko sniedz no Phare programmas [13], PhareCBC programmas [14], kā arī no Kiprai un Maltai paredzētajiem pirmspievienošanās līdzekļiem [15], no pievienošanās dienas pārvalda īstenošanas aģentūras jaunajās dalībvalstīs.

Pieņemot atbilstīgu Komisijas lēmumu, Komisijas iepriekšēju kontroli attiecībā uz konkursiem un līgumu slēgšanu neveic, ja pastāv pozitīvi novērtēta Paplašināta decentralizētā īstenošanas sistēma (EDIS) atbilstīgi kritērijiem un nosacījumiem, kas paredzēti pielikumā, kurš pievienots Padomes Regulai (EK) Nr. 1266/1999 ( 1999. gada 21. jūnijs) par atbalsta koordināciju kandidātvalstīm sakarā ar pirmspievienošanās stratēģiju un par Regulas (EEK) Nr. 3906/89 grozījumiem [16].

Ja šādu Komisijas lēmumu par atteikšanos no iepriekšējas kontroles nepieņem līdz pievienošanās dienai, tad jebkādus līgumus, ko paraksta laikposmā no pievienošanās dienas līdz attiecīgā Komisijas lēmuma pieņemšanas dienai, uzskata par tādiem līgumiem, attiecībā uz kuriem nav pieejama pirmspievienošanās palīdzība.

Ja Komisijas lēmums neveikt iepriekšēju kontroli netiek pieņemts līdz pievienošanās dienai tādu iemeslu dēļ, kas nav saistīti ar jaunās dalībvalsts iestādēm, Komisija tomēr var, izņēmuma kārtā un attiecīgi pamatotos gadījumos, akceptēt tādu līgumu atbilstību pirmspievienošanās palīdzībai, kuri noslēgti laikposmā no pievienošanās dienas līdz Komisijas lēmuma pieņemšanas dienai, kā arī akceptēt pievienošanās palīdzības īstenošanu noteiktā laikposmā, vienlaikus veicot Komisijas iepriekšēju kontroli attiecībā uz konkursiem un līgumu slēgšanu.

2. Kopējās budžeta saistības, kas attiecībā uz šā panta 1. punktā minētajiem pirmspievienošanās finanšu instrumentiem radušās pirms pievienošanās, tostarp līgumu slēgšanu par turpmākām individuālām saistībām un šo saistību reģistrāciju, kā arī pēc pievienošanās veiktos maksājumus turpina reglamentēt noteikumi un regulas par pirmspievienošanās finanšu instrumentiem, un līdz attiecīgo programmu un projektu slēgšanai šādas saistības sedz no atbilstīgajām budžeta sadaļām. Neskarot iepriekš izklāstīto, valsts iepirkuma procedūras, ko uzsāk pēc pievienošanās, īsteno saskaņā ar Kopienas attiecīgajām direktīvām.

3. Pēdējās darbības attiecībā uz programmām pirmspievienošanās atbalsta īstenošanai, kas minēta 1. punktā, veic pēdējā pilnajā kalendārajā gadā pirms pievienošanās. Līgumi par šajās programmās paredzētajām darbībām jānoslēdz nākamajos divos gados, un maksājumi jāveic atbilstīgi Finansēšanas memorandam [17], parasti līdz trešā gada beigām pēc saistību rašanās. Līgumu slēgšanai paredzēto laiku nepagarina. Izņēmuma kārtā un attiecīgi pamatotos gadījumos var piešķirt ierobežotu termiņa pagarinājumu attiecībā uz maksājumu veikšanu.

4. Lai nodrošinātu 1. punktā minēto pirmspievienošanās finanšu instrumentu, kā arī ISPA programmas [18] paredzēto pakāpenisko pārtraukšanu un sekmīgu pāreju no noteikumiem, ko piemēro pirms pievienošanās, uz noteikumiem, ko piemēro pēc pievienošanās, Komisija var veikt jebkādus atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka vismaz piecpadsmit mēnešus pēc pievienošanās jaunajās dalībvalstīs ir vajadzīgie štata darbinieki. Šajā laikposmā uz ierēdņiem, kas pirms pievienošanās iecelti amatos jaunajās dalībvalstīs un kam jāpaliek darbā šajās valstīs pēc pievienošanās dienas, izņēmuma kārtā attiecina tos pašus finanšu un materiālos nosacījumus, kādus pirms pievienošanās Komisija piemēroja saskaņā ar X pielikumu, kas pievienots Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumiem un Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībai, kā paredzēts Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 [19]. Administratīvos izdevumus, tostarp izdevumus pārējo darbinieku algām, kuri vajadzīgi pirmspievienošanās palīdzības pārvaldībai, 2004. gadā un līdz 2005. gada jūlija beigām sedz no attiecīgo pirmspievienošanās budžetu pozīcijām "darbības atbalsta izdevumi" (budžeta bijusī B daļa) vai no līdzvērtīgām pozīcijām, kas attiecas uz 1. punktā minētajiem finanšu instrumentiem un ISPA programmu.

5. Ja projektus, kas apstiprināti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1268/1999, vairs nevar finansēt no attiecīgā instrumenta, tos var iekļaut lauku attīstības programmu sistēmā un finansēt no Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda. Ja šajā sakarā ir vajadzīgi īpaši pārejas posma pasākumi, tos pieņem Komisija saskaņā ar procedūrām, kas noteiktas 50. panta 2. punktā Padomes Regulā (EK) Nr. 1260/1999, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par struktūrfondiem [20].

34. pants

1. Laikposmā starp pievienošanās dienu un 2006. gada beigām Savienība nodrošina pagaidu finansiālo palīdzību, turpmāk "pārejas līdzekļus", jaunajām dalībvalstīm, lai attīstītu un stiprinātu to administratīvās spējas attiecībā uz Kopienas tiesību aktu ieviešanu un īstenošanu, kā arī attiecībā uz speciālistu labākās pieredzes apmaiņu.

2. Palīdzība ir vērsta uz to, lai ar darbībām, ko nevar finansēt no struktūrfondiem, stiprinātu nepieciešamo organizatorisko spēju dažās jomās, jo īpaši šādās jomās:

- tieslietu un iekšlietu jomā (tiesu iestāžu sistēmas stiprināšana, ārējo robežu kontrole, korupcijas novēršanas stratēģija, tiesību aktu piemērošanas spējas stiprināšana),

- finanšu kontrole,

- Kopienu finanšu interešu aizsardzība un krāpšanas apkarošana,

- iekšējais tirgus, tostarp muitas savienība,

- vide,

- veterinārais dienests un administratīvās spējas stiprināšana pārtikas nekaitīguma jomā,

- administratīvās un kontroles struktūras, kas saistītas ar lauksaimniecības un lauku attīstību, tostarp Integrētā administrācijas un kontroles sistēma (IAKS),

- kodoldrošība (kodoldrošības iestāžu un to tehniskā atbalsta organizāciju, kā arī valsts radioaktīvo atkritumu pārvaldības aģentūru efektivitātes un kompetences stiprināšana),

- statistika,

- valsts pārvaldes stiprināšana atbilstīgi vajadzībām, kas konstatētas Komisijas vispārējās uzraudzības ziņojumā un uz kurām neattiecas struktūrfondi.

3. Par palīdzības piešķiršanu no pārejas līdzekļiem lemj atbilstīgi procedūrai, kas paredzēta 8. pantā Padomes Regulā (EEK) Nr. 3906/89 par ekonomisku atbalstu dažām Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm [21].

4. Programmu īsteno saskaņā ar 53. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu Finanšu regulā, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam [22]. Attiecībā uz valsts pārvaldes iestāžu divpusējās sadarbības projektiem, kuru mērķis ir iestāžu stiprināšana, turpina piemērot procedūru, saskaņā ar ko priekšlikumus iesniedz ar dalībvalstu kontaktpersonu tīkla starpniecību un kas paredzēta vispārējos nolīgumos ar pašreizējām dalībvalstīm par pirmspievienošanās palīdzību.

Pārejas līdzekļu saistību apropriācijas 1999. gada cenās ir 2004. gadā — EUR 200 miljoni, 2005. gadā — EUR 120 miljoni un 2006. gadā — EUR 60 miljoni. Gada apropriācijas apstiprina budžeta lēmējinstitūcija, ievērojot finanšu plānu.

35. pants

1. Ar šo tiek izveidoti Šengenas līdzekļi, kas ir pagaidu finanšu instruments, lai saņēmējām dalībvalstīm laikposmā no pievienošanās dienas līdz 2006. gada beigām palīdzētu finansēt darbības pie Savienības jaunajām ārējām robežām, īstenojot Šengenas acquis un kontroli pie ārējām robežām.

Lai novērstu nepilnības, kas konstatētas, gatavojoties dalībai Šengenas pasākumos, no Šengenas līdzekļiem var finansēt šādus darbību veidus:

- ieguldījumus robežpārejas infrastruktūras un ar to saistīto ēku būvniecībā, atjaunošanā vai uzlabošanā,

- ieguldījumus jebkāda veida darbības nodrošināšanas iekārtās (proti, laboratorijas iekārtās, atklāšanas ierīcēs, Šengenas Informācijas sistēmas SIS 2 datortehnikā un programmatūrā, transportlīdzekļos),

- robežsargu mācības,

- loģistikas un darbības atbalsta izmaksas.

2. Turpmāk paredzētās summas no Šengenas līdzekļiem attiecīgajām saņēmējām dalībvalstīm no pievienošanās dienas dara pieejamas kā vienreizēju piešķīruma maksājumu:

(miljonos EUR — 1999.gada cenās) |

| 2004 | 2005 | 2006 |

Igaunija | 22,9 | 22,9 | 22,9 |

Latvija | 23,7 | 23,7 | 23,7 |

Lietuva | 44,78 | 61,07 | 29,85 |

Ungārija | 49,3 | 49,3 | 49,3 |

Polija | 93,34 | 93,33 | 93,33 |

Slovēnija | 35,64 | 35,63 | 35,63 |

Slovākija | 15,94 | 15,93 | 15,93 |

3. Saņēmējas dalībvalstis ir atbildīgas par konkrētu darbības veidu izvēli un īstenošanu saskaņā ar šo pantu. Tās ir atbildīgas arī par līdzekļu izmantojuma koordinēšanu ar palīdzību no citiem Kopienas finanšu instrumentiem, kā arī par to, lai būtu nodrošināta atbilstība Kopienas politikām un pasākumiem un atbilstība Finanšu regulai, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam.

Vienreizējos piešķīruma maksājumus izmanto trīs gados no pirmā maksājuma dienas, un Kopiena atgūst visus neizmantotos vai nepamatoti izmantotos līdzekļus. Saņēmēja dalībvalsts — vēlākais sešus mēnešus pēc trīs gadu termiņa beigām — iesniedz visaptverošu pārskatu par vienreizējo piešķīruma maksājumu finansiālo izlietojumu, pievienojot izdevumu pamatojumu.

Saņēmēja dalībvalsts īsteno šo atbildību, neskarot Komisijas atbildību par Eiropas Kopienu vispārējā budžeta izpildi, un atbilstīgi Finanšu regulas noteikumiem par decentralizēto pārvaldību.

4. Komisija saglabā tiesības veikt pārbaudes, iesaistot Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF). Komisija un Revīzijas palāta var veikt arī pārbaudes uz vietas saskaņā ar atbilstīgām procedūrām.

5. Komisija var pieņemt jebkādus tehniskus noteikumus, kas vajadzīgi šo līdzekļu izmantošanai.

36. pants

Šā Akta 29., 30., 34. un 35. pantā minētās summas ik gadu koriģē atbilstīgi tehniskajām korekcijām, kas paredzētas 1999. gada 6. maija Iestāžu nolīguma 15. punktā.

II SADAĻA

CITI NOTEIKUMI

37. pants

1. Ja laikposmā, kas nepārsniedz trīs gadus pēc pievienošanās, rodas nopietnas grūtības, kas varētu ilgstoši ietekmēt kādu tautsaimniecības nozari vai kas varētu ievērojami pasliktināt ekonomikas stāvokli attiecīgajā reģionā, jaunā dalībvalsts var lūgt atļauju veikt aizsardzības pasākumus, lai stabilizētu stāvokli un attiecīgo nozari pielāgotu kopējā tirgus ekonomikai.

Tādos pašos apstākļos ikviena pašreizējā dalībvalsts var lūgt atļauju veikt aizsardzības pasākumus attiecībā uz vienu vai vairākām jaunajām dalībvalstīm.

2. Pēc attiecīgās dalībvalsts lūguma Komisija nekavējoties nosaka, kādus aizsardzības pasākumus tā atzīst par vajadzīgiem, precizējot nosacījumus un pasākumu īstenošanas metodes.

Ja rodas nopietnas ekonomikas grūtības un ja attiecīgā dalībvalsts viennozīmīgi to lūdz, Komisija lēmumu pieņem piecās darba dienās pēc lūguma un atbilstīgas pamatojuma informācijas saņemšanas. Šādi paredzētus pasākumus piemēro nekavējoties, tajos ņem vērā visu iesaistīto pušu intereses un neparedz robežkontroli.

3. Pasākumus, kas atļauti atbilstīgi šā panta 2. punktam, ir pieļaujamas tikai tādas atkāpes no EK līguma un šā Akta un tikai uz tik ilgu laiku, kas noteikti vajadzīgs, lai sasniegtu šā panta 1. punktā minētos mērķus. Priekšroka ir tiem pasākumiem, kas vismazāk traucē kopējā tirgus darbību.

38. pants

Ja kāda jaunā dalībvalsts neizpilda saistības, ko tā uzņēmusies pievienošanās sarunās, tostarp jebkādas saistības attiecībā uz sektorpolitikām, kas skar ekonomiskās darbības ar pārrobežu ietekmi, un tādējādi rada nopietnus traucējumus iekšējā tirgus darbībā vai to nopietnu iespējamību, Komisija var — pēc dalībvalsts pamatota lūguma vai pēc savas ierosmes — laikposmā, kas nepārsniedz trīs gadus pēc šā Akta stāšanās spēkā, veikt atbilstīgus pasākumus.

Pasākumi ir proporcionāli, un priekšroka ir pasākumiem, kas vismazāk traucē iekšējā tirgus darbību, un, attiecīgos gadījumos, tādu aizsardzības pasākumu īstenošanai, kas jau pastāv attiecīgajās nozarēs. Šādus aizsardzības pasākumus nedrīkst piemērot kā patvaļīgas diskriminācijas vai slēptas ierobežošanas līdzekļus attiecībā uz tirdzniecību starp dalībvalstīm. Uz drošības klauzulu var atsaukties arī pirms pievienošanās, pamatojoties uz pārraudzības secinājumiem, un tā stājas spēkā pievienošanās dienā. Pasākumus īsteno tikai tik ilgi, cik noteikti nepieciešams, un tos noteikti atceļ, tiklīdz ir izpildītas attiecīgās saistības. Tomēr tos var piemērot ilgāk par pirmajā daļā paredzēto laikposmu, kamēr nav izpildītas attiecīgās saistības. Atkarībā no jaunās dalībvalsts panākumiem saistību izpildē Komisija var pasākumus atbilstīgi pielāgot. Komisija iepriekš laikus informēs Padomi par aizsardzības pasākumu atcelšanu un attiecīgi ņems vērā Padomes apsvērumus šajā sakarā.

39. pants

Ja pastāv būtiskas nepilnības vai šādu nepilnību nopietna iespējamība attiecībā uz to, kā jaunajā dalībvalstī tiek pārņemti, īstenoti vai piemēroti pamatlēmumi vai citas atbilstīgās saistības, sadarbības dokumenti vai lēmumi, kas attiecas uz savstarpēju atzīšanu krimināltiesību jomā un kas pieņemti atbilstīgi ES līguma VI sadaļai, vai arī direktīvas un regulas, kas attiecas uz savstarpēju atzīšanu civiltiesību jomā un kas pieņemtas atbilstīgi ES līguma IV sadaļai, Komisija var — pēc dalībvalsts pamatota lūguma vai pēc savas ierosmes, un iepriekš apspriežoties ar dalībvalstīm — laikposmā, kas nepārsniedz trīs gadus pēc šā Akta stāšanās spēkā, veikt atbilstīgus pasākumus, precizējot nosacījumus un pasākumu īstenošanas metodes.

Pasākumi var būt attiecīgo noteikumu un lēmumu piemērošanas pagaidu apturēšana attiecībās starp jauno dalībvalsti un kādu citu dalībvalsti vai citām dalībvalstīm, neiespaidojot turpmāku ciešu tiesisko sadarbību. Drošības klauzulu var izmantot arī pirms pievienošanās, pamatojoties uz pārraudzības secinājumiem, un attiecīgie pasākumi stājas spēkā pievienošanās dienā. Pasākumus īsteno tikai tik ilgi, cik noteikti nepieciešams, un tos noteikti atceļ, tiklīdz ir novērstas attiecīgās nepilnības. Tomēr tos var piemērot ilgāk par pirmajā daļā paredzēto laikposmu, kamēr nav novērstas attiecīgās nepilnības. Reaģējot uz jaunās dalībvalsts panākumiem konstatēto nepilnību novēršanā, Komisija var pasākumus atbilstīgi pielāgot, iepriekš apspriežoties ar dalībvalstīm. Komisija iepriekš savlaicīgi informēs Padomi par aizsardzības pasākumu atcelšanu un pienācīgi ņems vērā Padomes apsvērumus šajā sakarā.

40. pants

Lai netraucētu iekšējā tirgus pareizu darbību, jauno dalībvalstu tiesību aktu īstenošana V līdz XIV pielikumā minētajos pārejas laikposmos neietver dalībvalstu savstarpēju robežkontroli.

41. pants

Ja tādēļ, lai veicinātu pāreju no jaunajās dalībvalstīs pastāvošajām sistēmām uz sistēmu, ko paredz kopējās lauksaimniecības politikas piemērošana atbilstīgi šajā Aktā paredzētajiem nosacījumiem, ir vajadzīgi pārejas posma pasākumi, tad tādus paredz Komisija saskaņā ar procedūrām, kas minētas Padomes Regulas (EK) Nr. 1260/2001 par cukura tirgu kopīgo organizāciju [23] 42. panta 2. punktā vai arī — attiecīgos gadījumos — saskaņā ar procedūrām, kas minētas attiecīgajos pantos citās regulās par lauksaimniecības tirgu kopīgo organizāciju vai attiecīgās komitejas procedūrās, kuras noteiktas spēkā esošajos tiesību aktos. Šajā pantā minētos pārejas posma pasākumus var īstenot trīs gados pēc pievienošanās dienas, un tos piemēro tikai minētajā laikposmā. Padome pēc Komisijas priekšlikuma, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu, ar vienprātīgu lēmumu var pagarināt šo laikposmu.

Tādus pārejas posma pasākumus attiecībā uz šajā Aktā neparedzētu kopējās lauksaimniecības politikas aktu īstenošanu, kuri jāveic pievienošanās sakarā, pirms pievienošanās dienas pieņem Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma vai — ja šādi pasākumi iespaido kādus Komisijas iepriekš pieņemtus aktus — tos pieņem Komisija saskaņā ar procedūru, kas noteikta attiecīgo aktu pieņemšanai.

42. pants

Ja tādēļ, lai veicinātu pāreju no jaunajās dalībvalstīs pastāvošajām sistēmām uz sistēmu, ko paredz Kopienas veterinārijas un fitosanitārijas noteikumu piemērošana, ir vajadzīgi pārejas posma pasākumi, tad tādus paredz Komisija saskaņā ar attiecīgās komitejas procedūru, kas paredzēta attiecīgajos tiesību aktos. Šos pasākumus var īstenot trīs gados pēc pievienošanās dienas, un tos piemēro tikai minētajā laikposmā.

PIEKTĀ DAĻA

NOTEIKUMI PAR ŠĀ AKTA ĪSTENOŠANU

I SADAĻA

IESTĀŽU UN STRUKTŪRU IZVEIDE

43. pants

Eiropas Parlaments veic tādus pielāgojumus savā reglamentā, kādi vajadzīgi pievienošanās sakarā.

44. pants

Padome veic tādus pielāgojumus savā reglamentā, kādi vajadzīgi pievienošanās sakarā.

45. pants

1. Katrai valstij, kas pievienojas, ir tiesības uz to, ka viens tās pilsonis ir Komisijas loceklis.

2. Neskarot EK līguma 213. panta 1. punkta otro daļu, un 214. panta 1. punkta pirmo daļu un 214. panta 2. punktu, kā arī Euratom līguma 126. panta pirmo daļu:

a) Komisijas locekli no katras jaunās dalībvalsts ieceļ amatā no attiecīgās valsts pievienošanās dienas. Jaunos Komisijas locekļus ieceļ Padome ar kvalificētu balsu vairākumu, vienojoties ar Komisijas priekšsēdētāju;

b) to Komisijas locekļu amata pilnvaru laiks, kuri iecelti saskaņā ar a) apakšpunktu, kā arī to Komisijas locekļu amata pilnvaru laiks, kuri iecelti amatā no 2000. gada 23. janvāra, beidzas 2004. gada 31. oktobrī;

c) jaunā Komisija, kurā ir viens pilsonis no katras dalībvalsts, sāk pildīt pienākumus 2004. gada 1. novembrī; šīs jaunās Komisijas locekļu amata pilnvaru laiks beidzas 2009. gada 31. oktobrī;

d) Protokola par Eiropas Savienības paplašināšanos, kurš pievienots ES līgumam un Eiropas Kopienu dibināšanas līgumiem, 4. panta 1. punktā datumu " 2005. gada 1. janvāris" aizstāj ar datumu " 2004. gada 1. novembris".

3. Komisija veic tādas izmaiņas savā reglamentā, kādas vajadzīgas pievienošanās sakarā.

46. pants

1. Desmit tiesnešus ieceļ Tiesa, un desmit tiesnešus ieceļ Pirmās instances tiesa.

2. a) Piecu atbilstīgi šā panta 1. punktam iecelto Tiesas tiesnešu pilnvaru termiņš beidzas 2006. gada 6. oktobrī. Šos tiesnešus izraugās izlozes kārtībā. Pārējo tiesnešu pilnvaru termiņš beidzas 2009. gada 6. oktobrī.

b) Piecu atbilstīgi šā panta 1. punktam iecelto Pirmās instances tiesas tiesnešu pilnvaru termiņš beidzas 2004. gada 31. augustā. Šos tiesnešus izraugās izlozes kārtībā. Pārējo tiesnešu pilnvaru termiņš beidzas 2007. gada 31. augustā.

3. a) Tiesa veic tādus pielāgojumus savā reglamentā, kādi vajadzīgi pievienošanās sakarā.

b) Pirmās instances tiesa ar Tiesas piekrišanu veic tādus pielāgojumus savā reglamentā, kādi vajadzīgi pievienošanās sakarā.

c) Šiem pielāgotajiem reglamentiem ir vajadzīgs Padomes apstiprinājums, kas pieņemts ar kvalificētu balsu vairākumu.

4. Lietas, kuras Tiesai un Pirmās instances tiesai jāizskata no pievienošanās dienas un attiecībā uz kurām mutiskā lietas izskatīšanas daļa ir sākusies pirms minētās dienas, Tiesas vai Pirmās instances tiesas plēnums vai palātas izlemj tādā pašā sastāvā kā pirms pievienošanās un piemēro reglamentu, kas ir bijis spēkā iepriekšējā dienā pirms pievienošanās.

47. pants

Revīzijas palātu paplašina, ieceļot desmit papildu locekļus, kuru pilnvaru termiņš ir seši gadi.

48. pants

Ekonomikas un sociālo lietu komiteju paplašina, ieceļot 95 locekļus, kas pārstāv jauno dalībvalstu organizētās pilsoniskās sabiedrības dažādas ekonomiskās un sociālās daļas. Šādi ieceltu locekļu pilnvaru termiņš beidzas vienlaikus ar to locekļu pilnvaru termiņu, kas ir komitejas locekļi pievienošanās laikā.

49. pants

Reģionu komiteju paplašina, ieceļot 95 locekļus, kas pārstāv jauno dalībvalstu reģionālas vai vietējas organizācijas un kam ir vai nu reģionālas vai vietējas vēlētas varas mandāti, vai kas ir politiski atbildīgi kādai vēlētai sapulcei. Šādi ieceltu locekļu pilnvaru termiņš beidzas vienlaikus ar to locekļu pilnvaru termiņu, kas ir komitejas locekļi pievienošanās laikā.

50. pants

1. To Zinātnes un tehnikas komitejas locekļu amata pilnvaru laiks, kas iecelti atbilstīgi Euratom līguma 134. panta 2. punktam, beidzas šā Akta spēkā stāšanās dienā.

2. Pēc pievienošanās Padome ieceļ jaunus Zinātnes un tehnikas komitejas locekļus atbilstīgi procedūrai, kas paredzēta Euratom līguma 134. panta 2. punktā.

51. pants

Ar pamatlīgumiem izveidoto komiteju noteikumu un reglamentu pielāgojumus, kas vajadzīgi pievienošanās sakarā, veic iespējami īsā laikā pēc pievienošanās.

52. pants

1. Ar pamatlīgumiem un XVI pielikumā uzskaitītajiem tiesību aktiem izveidoto komiteju, grupu un citu struktūru jauno locekļu amata pilnvaru termiņš beidzas vienlaikus ar to locekļu amata pilnvaru termiņu, kas ir attiecīgās komitejas, grupas vai citas struktūras locekļi pievienošanās laikā.

2. Komisijas izveidoto komiteju un grupu, kas uzskaitītas XVII pielikumā, jauno locekļu amata pilnvaru termiņš beidzas vienlaikus ar to locekļu amata pilnvaru termiņu, kas ir attiecīgās komitejas vai grupas locekļi pievienošanās laikā.

3. Šā Akta XVIII pielikumā uzskaitīto komiteju sastāvu pēc pievienošanās pilnībā atjauno.

II SADAĻA

IESTĀŽU PIEŅEMTO AKTU PIEMĒROJAMĪBA

53. pants

Pēc pievienošanās jaunās dalībvalstis uzskata par subjektiem, kam adresētas direktīvas un lēmumi EK līguma 249. panta un Euratom līguma 161. panta nozīmē, ar nosacījumu, ka šīs direktīvas un lēmumi ir adresēti visām pašreizējām dalībvalstīm. Uzskata, ka jaunajām dalībvalstīm šīs direktīvas un lēmumi ir paziņoti pievienojoties, šo noteikumu neattiecinot uz direktīvām un lēmumiem, kas stājas spēkā atbilstīgi EK līguma 254. panta 1. un 2. punktam.

54. pants

Jaunās dalībvalstis nodrošina, ka stājas spēkā pasākumi, kas vajadzīgi, lai no pievienošanās dienas tās izpildītu direktīvas un lēmumus EK līguma 249. panta un Euratom līguma 161. panta nozīmē, ja vien citi termiņi nav paredzēti šā Akta 24. pantā minētajos pielikumos vai citos šā Akta noteikumos vai pielikumos.

55. pants

Pēc kādas jaunās dalībvalsts pamatota lūguma Padome ar vienprātīgu lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma var līdz 2004. gada 1. maijam veikt pasākumus, kas paredz pagaidu atkāpes no iestāžu aktiem, kuri pieņemti laikposmā no 2002. gada 1. novembra līdz Pievienošanās līguma parakstīšanas dienai.

56. pants

Ja vien nav noteikts citādi, Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma paredz pasākumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu noteikumus, kuri iekļauti II, III un IV pielikumā un minēti šā Akta 20., 21. un 22. pantā.

57. pants

1. Ja pirms pievienošanās pieņemtajos iestāžu aktos ir vajadzīgi grozījumi sakarā ar pievienošanos un ja vajadzīgie pielāgojumi nav paredzēti šajā Aktā vai tā pielikumos, tad šādus pielāgojumus veic atbilstīgi šā panta 2. punktā paredzētajai procedūrai. Šādi pielāgojumi stājas spēkā no pievienošanās dienas.

2. Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma vai arī Komisija, atkarībā no tā, kura no šīm abām iestādēm pieņēmusi sākotnējo aktu, šajā nolūkā izstrādā vajadzīgos tekstus.

58. pants

Padomes, Komisijas vai Eiropas Centrālās bankas sagatavotie un pirms pievienošanās pieņemtie iestāžu un Eiropas Centrālās bankas akti no pievienošanās dienas ir autentiski čehu, igauņu, ungāru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, slovaku un slovēņu valodā saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā dokumenti pašreizējās vienpadsmit valodās. Tos publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja tie tāpat ir publicēti pašreizējās valodās.

59. pants

Atbilstīgi Euratom līguma 33. pantam šīs valstis trīs mēnešos pēc pievienošanās paziņo Komisijai normatīvo un administratīvo aktu noteikumus, kuru mērķis ir jaunajās dalībvalstīs nodrošināt darba ņēmēju un plašas sabiedrības veselības aizsardzību pret jonizējošo starojumu radītiem apdraudējumiem.

III SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

60. pants

Šim Aktam pievienotais I līdz XVIII pielikums, pielikumu papildinājumi un Protokoli Nr. 1 līdz Nr. 10 ir tā sastāvdaļa.

61. pants

Itālijas Republikas valdība izsniedz jauno dalībvalstu valdībām Līguma par Eiropas Savienību, Eiropas Kopienas dibināšanas līguma un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma apliecinātu kopiju, kā arī to Līgumu apliecinātas kopijas, ar kuriem groza vai papildina minētos Līgumus, tostarp Līguma par Dānijas Karalistes, Īrijas un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes pievienošanos Eiropas Ekonomikas kopienai un Eiropas Atomenerģijas kopienai, Līguma par Grieķijas Republikas pievienošanos Eiropas Ekonomikas kopienai un Eiropas Atomenerģijas kopienai, Līguma par Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas Eiropas Ekonomikas kopienai un Eiropas Atomenerģijas kopienai, kā arī Līguma par Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanos Eiropas Savienībai kopijas; tiek nodotas angļu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, itāļu, īru, portugāļu, somu, spāņu, vācu un zviedru valodā parakstīto tekstu kopijas.

Šo Līgumu tekstus čehu, igauņu, ungāru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, slovaku un slovēņu valodā pievieno šim Aktam. Šie teksti ir autentiski atbilstīgi tādiem pašiem nosacījumiem kā šā panta pirmajā daļā minētie Līgumu teksti pašreizējās valodās.

62. pants

Ģenerālsekretārs izsniedz jauno dalībvalstu valdībām to starptautisko nolīgumu apliecinātas kopijas, kuri deponēti Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāta arhīvā.

[1] OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp.

[2] OV L 1, 3.1.1994., 3. lpp.

[3] OV L 253, 7.10.2000., 42. lpp.

[4] OV L 79, 22.3.2002., 42. lpp.

[5] Regula (EEK) Nr. 3906/89 (OV L 375, 23.12.1989., 11. lpp.), ņemot vērā grozījumus.

[6] Regula (EK) Nr. 2760/98 (OV L 345, 19.12.1998., 49. lpp.), ņemot vērā grozījumus.

[7] Regula (EK) Nr. 555/2000 (OV L 68, 16.3.2000., 3. lpp.), ņemot vērā grozījumus.

[8] Regula (EK) Nr. 1267/1999 (OV L 161, 26.6.1999., 73. lpp.), ņemot vērā grozījumus.

[9] Regula (EK) Nr. 1268/1999 (OV L 161, 26.6.1999., 87. lpp.).

[10] Iestāžu nolīgums par budžeta disciplīnu un budžeta procedūras uzlabošanu, kas 1999. gada 6. maijā noslēgts starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju (OV C 172, 18.6.1999., 1. lpp.).

[11] OV L 160, 26.6.1999., 103. lpp.

[12] OV L 160, 26.6.1999., 80. lpp.

[13] Regula (EEK) Nr. 3906/89 (OV L 375, 23.12.1989., 11. lpp.), ņemot vērā tās grozījumus.

[14] Regula (EK) Nr. 2760/98 (OV L 345, 19.12.1998., 49. lpp.), ņemot vērā tās grozījumus.

[15] Regula (EK) Nr. 555/2000 (OV L 68, 16.3.2000., 3. lpp.), ņemot vērā tās grozījumus.

[16] OV L 232, 2.9.1999., 34. lpp.

[17] Kā paredzēts Phare Pamatnostādnēs (SEC (1999) 1596, kas 6.9.2002. atjauninātas ar dokumentu C 3303/2).

[18] Regula (EK) Nr. 1267/99 (OV L 161, 26.6.1999., 73. lpp.), ņemot vērā tās grozījumus.

[19] OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 2265/02 (OV L 347, 20.12.2002., 1. lpp.).

[20] OV L 161, 26.6.1999., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1447/2001 (OV L 198, 21.7.2001., 1. lpp.).

[21] OV L 375, 23.12.1989., 11. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr.2500/2001 (OV L 342, 27.12.2001., 1. lpp.).

[22] Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.).

[23] OV L 178, 30.6.2001., 1. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

Šengenas acquis noteikumi, kas iekļauti Eiropas Savienības sistēmā, kā arī akti, kas pieņemti atbilstīgi tam vai kā citādi saistīti ar to, kuri no pievienošanās ir saistoši jaunajām dalībvalstīm un piemērojami tajās (minēti Pievienošanās akta 3. pantā)

1. Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdību, Vācijas Federatīvās Republikas un Francijas Republikas 1985. gada 14. jūnija līgums par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgajām robežām [1].

2. Turpmāk norādītie noteikumi 1990. gada 19. jūnijā Šengenā parakstītajā Konvencijā, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgajām robežām [2], tās Nobeiguma akts un kopīgās deklarācijas, ņemot vērā šo dokumentu grozījumus, kas izdarīti ar dažiem 7. punktā uzskaitītajiem aktiem:

1. pants, ciktāl tas attiecas uz šo punktu; 3. līdz 7. pants, izņemot 5. panta 1. punkta d) apakšpunktu; 13. pants; 26. un 27. pants; 39. pants; 44. līdz 59. pants; 61. līdz 63. pants; 65. līdz 69. pants; 71. līdz 73. pants; 75. un 76. pants; 82. pants; 91. pants; 126. līdz 130. pants, ciktāl tie attiecas uz šo punktu; un 136. pants; Nobeiguma akta 1. un 3. kopīgā deklarācija.

3. Turpmāk norādītie noteikumi nolīgumos par pievienošanos 1990. gada 19. jūnijā Šengenā parakstītajai Konvencijai, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgajām robežām, to nobeiguma akti un attiecīgās deklarācijas, ņemot vērā šo dokumentu grozījumus, kas izdarīti ar dažiem 7. punktā uzskaitītajiem aktiem:

a) 1990. gada 27. novembrī parakstītais Nolīgums par Itālijas Republikas pievienošanos:

- 4. pants;

- Nobeiguma akta II daļas 1. kopīgā deklarācija;

b) 1991. gada 25. jūnijā parakstītais Nolīgums par Spānijas Karalistes pievienošanos:

- 4. pants;

- Nobeiguma akta II daļas 1. kopīgā deklarācija;

- Nobeiguma akta III daļas 2. kopīgā deklarācija

c) 1991. gada 25. jūnijā parakstītais Nolīgums par Portugāles Republikas pievienošanos:

- 4., 5. un 6. pants;

- Nobeiguma akta II daļas 1. kopīgā deklarācija

d) 1992. gada 6. novembrī parakstītais Nolīgums par Grieķijas Republikas pievienošanos:

- 3., 4. un 5. pants;

- Nobeiguma akta II daļas 1. kopīgā deklarācija;

- Nobeiguma akta III daļas 2. kopīgā deklarācija

e) 1995. gada 28. aprīlī parakstītais Nolīgums par Austrijas Republikas pievienošanos:

- 4. pants;

- Nobeiguma akta II daļas 1. kopīgā deklarācija

f) 1996. gada 19. decembrī parakstītais Nolīgums par Dānijas Karalistes pievienošanos:

- 4. pants, 5. panta 2. punkts un 6. pants;

- Nobeiguma akta II daļas 1. un 3. kopīgā deklarācija

g) 1996. gada 19. decembrī parakstītais Nolīgums par Somijas Republikas pievienošanos:

- 4. un 5. pants;

- Nobeiguma akta II daļas 1. un 3. kopīgā deklarācija;

- Nobeiguma akta III daļas Somijas Republikas valdības deklarācija par Ālandu salām

h) 1996. gada 19. decembrī parakstītais Nolīgums par Zviedrijas Karalistes pievienošanos:

- 4. un 5. pants;

- Nobeiguma akta II daļas 1. un 3. kopīgā deklarācija

4. Turpmāk norādītie noteikumi lēmumos, ko pieņēmusi Izpildu komiteja, kura izveidota ar 1990. gada 19. jūnijā Šengenā parakstīto Konvenciju, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgajām robežām, ņemot vērā šo dokumentu grozījumus, kas izdarīti ar dažiem 7. punktā uzskaitītajiem aktiem:

Izpildu komitejas 1993. gada 14. decembra Lēmums SCH/Com-ex (93) 10 par ministru un valsts sekretāru deklarācijām

Izpildu komitejas 1993. gada 14. decembra Lēmums SCH/Com-ex (93) 14 par tiesiskās sadarbības uzlabošanu narkotiku nelikumīgas tirdzniecības apkarošanā

Izpildu komitejas 1993. gada 14. decembra Lēmums SCH/Com-ex (93) 22 rev par dažu dokumentu konfidencialitāti

Izpildu komitejas 1994. gada 21. novembra Lēmums SCH/Com-ex (94) 16 rev par kopīgu ieceļošanas un izceļošanas zīmogu ieviešanu

Izpildu komitejas 1994. gada 22. decembra Lēmums SCH/Com-ex (94) 28 rev par 75. pantā paredzēto sertifikātu narkotisko un psihotropo vielu pārvadāšanai

Izpildu komitejas 1994. gada 22. decembra Lēmums SCH/Com-ex (94) 29 rev par to, kā nodrošināt, ka stājas spēkā 1990. gada 19. jūnija Konvencija, ar ko īsteno Šengenas Līgumu

Izpildu komitejas 1995. gada 20. decembra Lēmums SCH/Com-ex (95) 21 par Šengenas valstu ātru apmaiņu ar statistikas datiem un īpašiem datiem par iespējamiem darbības traucējumiem pie ārējām robežām

Izpildu komitejas 1998. gada 21. aprīļa Lēmums SCH/Com-ex (98) 1 rev 2 par darba grupas darbību, ciktāl šis lēmums attiecas uz iepriekš 2. punktā norādītajiem noteikumiem

Izpildu komitejas 1998. gada 23. jūnija Lēmums SCH/Com-ex (98) 17 par dažu dokumentu konfidencialitāti

Izpildu komitejas 1998. gada 16. septembra Lēmums SCH/Com-ex (98) 26 def, ar ko izveido Pastāvīgo komiteju Šengenas konvencijas izvērtēšanai un īstenošanai

Izpildu komitejas 1998. gada 16. septembra Lēmums SCH/Com-ex (98) 35 rev 2 par Kopējās rokasgrāmatas nosūtīšanu ES kandidātvalstīm

Izpildu komitejas 1998. gada 27. oktobra Lēmums SCH/Com-ex (98) 37 def 2 par pasākumiem nelegālas imigrācijas apkarošanai, ciktāl šis lēmums attiecas uz iepriekš 2. punktā norādītajiem noteikumiem

Izpildu komitejas 1998. gada 16. decembra Lēmums SCH/Com-ex (98) 51 rev 3 par policiju pārrobežu sadarbību noziedzīgu nodarījumu novēršanā un atklāšanā

Izpildu komitejas 1998. gada 16. decembra Lēmums SCH/Com-ex (98) 52 par Rokasgrāmatu policiju pārrobežu sadarbībai, ciktāl šis lēmums attiecas uz iepriekš 2. punktā norādītajiem noteikumiem

Izpildu komitejas 1998. gada 16. decembra Lēmums SCH/Com-ex (98) 57 par saskaņotas formas ieviešanu ielūgumu, sponsorēšanas un izmitināšanas apliecinājumiem

Izpildu komitejas 1998. gada 16. decembra Lēmums SCH/Com-ex (98) 59 rev par dokumentu konsultantu saskaņotu izmantošanu

Izpildu komitejas 1999. gada 28. aprīļa Lēmums SCH/Com-ex (99) 1 rev 2 par stāvokli narkotiku jomā

Izpildu komitejas 1999. gada 28. aprīļa Lēmums SCH/Com-ex (99) 6 par Šengenas acquis attiecībā uz telekomunikācijām

Izpildu komitejas 1999. gada 28. aprīļa Lēmums SCH/Com-ex (99) 7 par sadarbības koordinatoriem

Izpildu komitejas 1999. gada 28. aprīļa Lēmums SCH/Com-ex (99) 8 rev 2 par vispārīgiem principiem attiecībā uz informatoru atlīdzību

Izpildu komitejas 1999. gada 28. aprīļa Lēmums SCH/Com-ex (99) 10 par šaujamieroču nelegālu tirdzniecību

Izpildu komitejas 1999. gada 28. aprīļa Lēmums SCH/Com-ex (99) 13 par Kopējās rokasgrāmatas un Kopējās konsulārās instrukcijas gala variantu:

- Kopējās konsulārās instrukcijas 1.-3., 7., 8. un 15. pielikums

- Kopējā rokasgrāmata, ciktāl tā attiecas uz iepriekš 2. punktā norādītajiem noteikumiem, tostarp rokasgrāmatas 1., 5., 5.A, 6., 10. un 13. pielikums

Izpildu komitejas 1999. gada 28. aprīļa Lēmums SCH/Com-ex (99) 18 par policiju sadarbības uzlabošanu noziedzīgu nodarījumu novēršanā un atklāšanā

5. Turpmāk norādītās deklarācijas, ko pieņēmusi Izpildu komiteja, kura izveidota ar 1990. gada 19. jūnijā Šengenā parakstīto Konvenciju, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgajām robežām, ciktāl šīs deklarācijas attiecas uz iepriekš 2. punktā norādītajiem noteikumiem:

Izpildu komitejas 1996. gada 26. jūnija Deklarācija SCH/Com-ex (96) decl 6 rev 2 par izdošanu

Izpildu komitejas 1998. gada 9. februāraDeklarācija SCH/Com-ex (97) decl 13 rev 2 par nepilngadīgu personu nolaupīšanu.

6. Turpmāk norādītie lēmumi, kurus pieņēmusi Centrālā grupa, kas izveidota ar 1990. gada 19. jūnijā Šengenā parakstīto Konvenciju, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgajām robežām, ciktāl šie lēmumi attiecas uz iepriekš 2. punktā norādītajiem noteikumiem:

Centrālās grupas 1998. gada 27. oktobra Lēmums SCH/C (98) 117 par pasākumiem nelegālas imigrācijas apkarošanai

Centrālās grupas 1999. gada 22. marta Lēmums SCH/C (99) 25 par vispārīgiem principiem attiecībā uz informatoru atlīdzību

7. Šādi akti, kas pieņemti atbilstīgi Šengenas acquis vai kā citādi saistīti ar to:

Padomes Regula (EK) Nr. 1683/95 ( 1995. gada 29. maijs), ar ko nosaka vienotu vīzu formu (OV L 164, 14.7.1995., 1. lpp.)

Padomes Lēmums 1999/307/EK ( 1999. gada 1. maijs), ar ko nosaka sīki izstrādātu kārtību Šengenas Sekretariāta iekļaušanai Padomes Ģenerālsekretariātā (OV L 119, 7.5.1999., 49. lpp.)

Padomes Lēmums 1999/435/EK ( 1999. gada 20. maijs) par Šengenas acquis definīciju, lai atbilstīgi Eiropas Kopienas dibināšanas līguma un Līguma par Eiropas Savienību attiecīgajiem noteikumiem radītu tiesisko pamatu visiem noteikumiem un lēmumiem, kas veido Šengenas acquis (OV L 176, 10.7.1999., 1. lpp.)

Padomes Lēmums 1999/436/EK ( 1999. gada 20. maijs), ar ko atbilstīgi Eiropas Kopienas dibināšanas līguma un Līguma par Eiropas Savienību attiecīgajiem noteikumiem rada tiesisko pamatu visiem noteikumiem un lēmumiem, kuri veido Šengenas acquis (OV L 176, 10.7.1999., 17. lpp.)

Padomes Lēmums 1999/437/EK ( 1999. gada 17. maijs) par dažiem pasākumiem, lai piemērotu Eiropas Savienības Padomes, Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes Nolīgumu par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē (OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp)

Padomes Lēmums 1999/848/EK ( 1999. gada 13. decembris) par Šengenas acquis pilnīgu piemērošanu Grieķijā (OV L 327, 21.12.1999., 58. lpp.)

Padomes Lēmums 2000/365/EK ( 2000. gada 29. maijs) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.)

Padomes Lēmums 2000/586/JHA ( 2000. gada 28. septembris), ar ko paredz procedūru, lai grozītu 40. panta 4. un 5. punktu, 41. panta 7. punktu un 65. panta 2. punktu Konvencijā, ar kuru īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgajām robežām (OV L 248, 3.10.2000., 1. lpp.)

Padomes Lēmums 2000/751/EK ( 2000. gada 30. novembris) par slepenības atcelšanu attiecībā uz dažām daļām Kopējā rokasgrāmatā, ko pieņēmusi Izpildu komiteja, kura izveidota ar Konvenciju, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Līgumu (OV L 303, 2.12.2000., 29. lpp.)

Padomes Lēmums 2000/777/EK ( 2000. gada 1. decembris) par Šengenas acquis piemērošanu Dānijā, Somijā un Zviedrijā, kā arī Islandē un Norvēģijā (OV L 309, 9.10.2000., 24. lpp.)

Padomes Regula (EK) Nr. 539/2001 ( 2001. gada 15. marts), ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (OV L 81, 21.3.2001., 1. lpp.)

Padomes Regula (EK) Nr. 789/2001 ( 2001. gada 24. aprīlis), ar ko Padomei rezervē izpildu pilnvaras attiecībā uz dažiem sīki izstrādātiem noteikumiem un praktiskām procedūrām vīzu pieteikumu izskatīšanā (OV L 116, 26.4.2001., 2. lpp.)

Padomes Regula (EK) Nr. 790/2001 ( 2001. gada 24. aprīlis), ar ko Padomei rezervē izpildu pilnvaras attiecībā uz dažiem sīki izstrādātiem noteikumiem un praktiskām procedūrām robežkontroles un uzraudzības veikšanā (OV L 116, 26.4.2001., 5. lpp.)

Padomes Lēmums 2001/329/EK ( 2001. gada 24. aprīlis), ar ko atjaunina Kopējās konsulārās instrukcijas VI daļu un 3., 6. un 13. pielikumu un Kopējās rokasgrāmatas 5.a, 6.a un 8. pielikumu (OV L 116, 26.4.2001., 32. lpp.), ciktāl šis lēmums attiecas uz Kopējās konsulārās instrukcijas 3. pielikumu un Kopējās rokasgrāmatas 5.a pielikumu

Padomes Direktīva 2001/51/EK ( 2001. gada 28. jūnijs), ar ko papildina 26. pantu Konvencijā, ar kuru īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Līgumu (OV L 187, 10.7.2001., 45. lpp.)

Padomes Lēmums 2001/886/JHA ( 2001. gada 6. decembris) par otrās paaudzes Šengenas Informācijas Sistēmas (SIS II) izstrādi (OV L 328, 13.12.2001., 1. lpp.)

Padomes Regula (EK) Nr. 2414/2001 ( 2001. gada 7. decembris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 539/2001, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (OV L 327, 12.12.2001., 1. lpp.)

Padomes Regula (EK) Nr. 2424/2001 ( 2001. gada 6. decembris) par otrās paaudzes Šengenas Informācijas Sistēmas (SIS II) izstrādi (OV L 328, 13.12.2001., 4. lpp.)

Padomes Regula (EK) Nr. 333/2002 ( 2002. gada 18. februāris) par vienotas formas veidlapām vīzu uzlīmēšanai, ko dalībvalstis izdevušas personām, kurām ir ceļošanas dokumenti, ko neatzīst dalībvalsts, kura izsniedz šo veidlapu (OV L 53, 23.2.2002., 4. lpp.)

Padomes Regula (EK) Nr. 334/2002 ( 2002. gada 18. februāris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1683/95, ar ko nosaka vienotu vīzu formu (OV L 53, 23.2.2002., 7. lpp.)

Padomes Lēmums 2002/192/EK ( 2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.)

Padomes Lēmums 2002/352/EK ( 2002. gada 25. aprīlis) par Kopējās rokasgrāmatas pārskatīšanu (OV L 123, 9.5.2002., 47. lpp.)

Padomes Lēmums 2002/353/EK ( 2002. gada 25. aprīlis) par slepenības atcelšanu attiecībā uz II daļu Kopējā rokasgrāmatā, kuru pieņēmusi Izpildu komiteja, kas izveidota ar Konvenciju, ar kuru īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Līgumu (OV L 123, 9.5.2002., 49. lpp.)

Padomes Regula (EK) Nr. 1030/2002 ( 2002. gada 13. jūnijs), ar ko nosaka vienotu uzturēšanās atļauju formu trešo valstu pilsoņiem (OV L 157, 15.6.2002., 1. lpp.)

Padomes Lēmums 2002/587/EK ( 2002. gada 12. jūlijs) par Kopējās rokasgrāmatas pārskatīšanu (OV L 187, 16.7.2002., 50. lpp.)

Padomes Pamatlēmums 2002/946/JHA ( 2002. gada 28. novembris) par krimināltiesiskās sistēmas stiprināšanu, lai novērstu neatļautas ieceļošanas, tranzīta un uzturēšanās atbalstīšanu (OV L 328, 5.12.2002., 1. lpp.)

Padomes Direktīva 2002/90/EK ( 2002. gada 28. novembris), ar ko definē neatļautas ieceļošanas, tranzīta un uzturēšanās atbalstīšanu (OV L 328, 5.12.2002., 17. lpp.)

[1] OV L 239, 22.9.2000., 13. lpp.

[2] OV L 239, 22.9.2000., 19. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

Pievienošanās akta 20. pantā minētais saraksts

1. BRĪVA PREČU APRITE

A. MEHĀNISKIE TRANSPORTLĪDZEKĻI

1. 31970 L 0156: Padomes Direktīva 70/156/EEK ( 1970. gada 6. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tipa apstiprinājumu (OV L 42, 23.2.1970., 1. lpp.), ko groza:

- 11972 B: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Dānijas Karalistes, Īrijas un Apvienotās Karalistes pievienošanās (OV L 73, 27.3.1972., 14. lpp.),

- 31978 L 0315: Padomes 21.12.1977. Direktīva 78/315/EEK (OV L 81, 28.3.1978., 1. lpp.),

- 31978 L 0547: Padomes 12.6.1978. Direktīva 78/547/EEK (OV L 168, 26.6.1978., 39. lpp.),

- 11979 H: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Grieķijas Republikas pievienošanās (OV L 291, 19.11.1979., 17. lpp.),

- 31980 L 1267: Padomes 16.12.1980. Direktīva 80/1267/EEK (OV L 375, 31.12.1980., 34. lpp.),

- 11985 I: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanās (OV L 302, 15.11.1985., 23. lpp.),

- 31987 L 0358: Padomes 25.6.1987. Direktīva 87/358/EEK (OV L 192, 11.7.1987., 51. lpp.),

- 31987 L 0403: Padomes 25.6.1987. Direktīva 87/403/EEK (OV L 220, 8.8.1987., 44. lpp.),

- 31992 L 0053: Padomes 18.6.1992. Direktīva 92/53/EEK (OV L 225, 10.8.1992., 1. lpp.),

- 31993 L 0081: Komisijas 29.9.1993. Direktīva 93/81/EEK (OV L 264, 23.10.1993., 49. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 31995 L 0054: Komisijas 31.10.1995. Direktīva 95/54/EEK (OV L 266, 8.11.1995., 1. lpp.),

- 31996 L 0027: Eiropas Parlamenta un Padomes 20.5.1996. Direktīva 96/27/EK (OV L 169, 8.7.1996., 1. lpp.),

- 31996 L 0079: Eiropas Parlamenta un Padomes 16.12.1996. Direktīva 96/79/EK (OV L 18, 21.1.1997., 7. lpp.),

- 31997 L 0027: Eiropas Parlamenta un Padomes 22.7.1997. Direktīva 97/27/EK (OV L 233, 25.8.1997., 1. lpp.),

- 31998 L 0014: Komisijas 6.2.1998. Direktīva 98/14/EK (OV L 91, 25.3.1998., 1. lpp.),

- 31998 L 0091: Eiropas Parlamenta un Padomes 14.12.1998. Direktīva 98/91/EK (OV L 11, 16.1.1999., 25. lpp.),

- 32000 L 0040: Eiropas Parlamenta un Padomes 26.6.2000. Direktīva 2000/40/EK (OV L 203, 10.8.2000., 9. lpp.),

- 32001 L 0056: Eiropas Parlamenta un Padomes 27.9.2001 Direktīva 2001/56/EK (OV L 292, 9.11.2001., 21. lpp.),

- 32001 L 0085: Eiropas Parlamenta un Padomes 20.11.2001. Direktīva 2001/85/EK (OV L 42, 13.2.2002., 1. lpp.),

- 32001 L 0092: Komisijas 30.10.2001. Direktīva 2001/92/EK (OV L 291, 8.11.2001., 24. lpp.),

- 32001 L 0116: Komisijas 20.12.2001. Direktīva 2001/116/EEK (OV L 18, 21.1.2002., 1. lpp.).

a) Direktīvas VII pielikuma 1. iedaļā sarakstu aizstāj ar šādu sarakstu:

"Vācijai — 1,

Francijai — 2,

Itālijai — 3,

Nīderlandei — 4,

Zviedrijai — 5,

Beļģijai — 6,

Ungārijai — 7,

Čehijas Republikai — 8,

Spānijai — 9,

Apvienotajai Karalistei — 11,

Austrijai — 12,

Luksemburgai — 13,

Somijai — 17,

Dānijai — 18,

Polijai — 20,

Portugālei — 21,

Grieķijai — 23,

Īrijai — 24,

Slovēnijai — 26,

Slovākijai — 27,

Igaunijai — 29,

Latvijai — 32,

Lietuvai — 36,

Kiprai — CY,

Maltai — MT."

b) Direktīvas IX pielikuma I daļas 2. ailē un II daļas 2. ailē 47. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"47. Fiskālā jauda vai valsts kods(-i), ja tāds būtu:

+++++ TIFF +++++

"

.

2. 31970 L 0157: Padomes Direktīva 70/157/EEK ( 1970. gada 6. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu pieļaujamo trokšņu līmeni un izplūdes gāzu sistēmu (OV L 42, 23.2.1970., 16. lpp.), ko groza:

- 11972 B: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Dānijas Karalistes, Īrijas un Apvienotās Karalistes pievienošanās (OV L 73, 27.3.1972., 14. lpp.),

- 31973 L 0350: Komisijas 7.11.1973. Direktīva 73/350/EEK (OV L 321, 22.11.1973., 33. lpp.),

- 31977 L 0212: Padomes 8.3.1977. Direktīva 77/212/EEK (OV L 66, 12.3.1977., 33. lpp.),

- 31981 L 0334: Komisijas 13.4.1981. Direktīva 81/334/EEK (OV L 131, 18.5.1981., 6. lpp.),

- 31984 L 0372: Komisijas 3.7.1984. Direktīva 84/372/EEK (OV L 196, 26.7.1984., 47. lpp.),

- 31984 L 0424: Padomes 3.9.1984. Direktīva 84/424/EEK (OV L 238, 6.9.1984., 31. lpp.),

- 11985 I: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanās (OV L 302, 15.11.1985., 23. lpp.),

- 31987 L 0354: Padomes 25.6.1987. Direktīva 87/354/EEK (OV L 192, 11.7.1987., 43. lpp.),

- 31992 L 0097: Padomes 10.11.1992. Direktīva 92/97/EEK (OV L 371, 19.12.1992., 1. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 31996 L 0020: Komisijas 27.3.1996. Direktīva 96/20/EK (OV L 92, 13.4.1996., 23. lpp.),

- 31999 L 0101: Komisijas 15.12.1999. Direktīva 1999/101/EEK (OV L 334, 28.12.1999., 41. lpp.).

Direktīvas II pielikuma 4.2. punktu papildina ar šādu tekstu:

"Čehijas Republikai — 8, Igaunijai — 29, Kiprai — CY, Latvijai — 32, Lietuvai — 36, Ungārijai — 7, Maltai — MT, Polijai — 20, Slovēnijai — 26, Slovākijai — 27."

3. 31970 L 0220: Padomes Direktīva 70/220/EEK ( 1970. gada 20. marts) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai novērstu gaisa piesārņošanu, ko rada emisija no mehāniskajiem transportlīdzekļiem (OV L 76, 6.4.1970., 1. lpp.), ko groza:

- 11972 B: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Dānijas Karalistes, Īrijas un Apvienotās Karalistes pievienošanās (OV L 73, 27.3.1972., 14. lpp.),

- 31974 L 0290: Padomes 28.5.1974. Direktīva 74/290/EEK (OV L 159, 15.6.1974., 61. lpp.),

- 31977 L 0102: Komisijas 30.11.1976. Direktīva 77/102/EEK (OV L 32, 3.2.1977., 32. lpp.),

- 31978 L 0665: Komisijas 14.7.1978. Direktīva 78/665/EEK (OV L 223, 14.8.1978., 48. lpp.),

- 31983 L 0351: Padomes 16.6.1983. Direktīva 83/351/EEK (OV L 197, 20.7.1983., 1. lpp.),

- 31988 L 0076: Padomes 3.12.1987. Direktīva 88/76/EEK (OV L 36, 9.2.1988., 1. lpp.),

- 31988 L 0436: Padomes 16.6.1988. Direktīva 88/436/EEK (OV L 214, 6.8.1988., 1. lpp.),

- 31989 L 0458: Padomes 18.7.1989. Direktīva 89/458/EEK (OV L 226, 3.8.1989., 1. lpp.),

- 31989 L 0491: Komisijas 17.7.1989. Direktīva 89/491/EEK (OV L 238, 15.8.1989., 43. lpp.),

- 31991 L 0441: Padomes 26.6.1991. Direktīva 91/441/EEK (OV L 242, 30.8.1991., 1. lpp.),

- 31993 L 0059: Padomes 28.6.1993. Direktīva 93/59/EEK (OV L 186, 28.7.1993., 21. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 31994 L 0012: Eiropas Parlamenta un Padomes 23.3.1994. Direktīva 94/12/EK (OV L 100, 19.4.1994., 42. lpp.),

- 31996 L 0044: Komisijas 1.7.1996. Direktīva 96/44/EK (OV L 210, 20.8.1996., 25. lpp.),

- 31996 L 0069: Eiropas Parlamenta un Padomes 8.10.1996. Direktīva 96/69/EK (OV L 282, 1.11.1996., 64. lpp.),

- 31998 L 0069: Eiropas Parlamenta un Padomes 13.10.1998. Direktīva 98/69/EK (OV L 350, 28.12.1998., 1. lpp.),

- 31998 L 0077: Komisijas 2.10.1998. Direktīva 98/77/EK (OV L 286, 23.10.1998., 34. lpp.),

- 31999 L 0102: Komisijas 15.12.1999. Direktīva 1999/102/EK (OV L 334, 28.12.1999., 43. lpp.),

- 32001 L 0001: Eiropas Parlamenta un Padomes 22.1.2001. Direktīva 2001/1/EK (OV L 35, 6.2.2001., 34. lpp.),

- 32001 L 0100: Eiropas Parlamenta un Padomes 7.12.2001. Direktīva 2001/100/EK (OV L 16, 18.1.2002., 32. lpp.),

- 32002 L 0080: Komisijas 3.10.2002. Direktīva 2002/80/EK (OV L 291, 28.10.2002., 20. lpp.).

Sleju XIII pielikuma 5.2. punktā papildina ar šādu tekstu:

""Čehijas Republikai — 8", "Igaunijai — 29", "Kiprai — CY", "Latvijai — 32", "Lietuvai — 36", "Ungārijai — 7", "Maltai — MT", "Polijai — 20", "Slovēnijai — 26", "Slovākijai — 27"."

4. 31970 L 0221: Padomes Direktīva 70/221/EEK ( 1970. gada 20. marts) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju šķidrās degvielas tvertnēm un pakaļējām drošības konstrukcijām (OV L 76, 6.4.1970., 23. lpp.), ko groza:

- 11972 B: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Dānijas Karalistes, Īrijas un Apvienotās Karalistes pievienošanās (OV L 73, 27.3.1972., 14. lpp.),

- 31979 L 0490: Komisijas 18.4.1979. Direktīva 79/490/EEK (OV L 128, 26.5.1979., 22. lpp.),

- 31997 L 0019: Komisijas 18.4.1997. Direktīva 97/19/EK (OV L 125, 16.5.1997., 1. lpp.),

- 32000 L 0008: Eiropas Parlamenta un Padomes 20.3.2000. Direktīva 2000/8/EK (OV L 106, 3.5.2000., 7. lpp.).

Sleju II pielikuma 6.2. punktā papildina ar šādu tekstu:

""Čehijas Republikai — 8", "Igaunijai — 29", "Kiprai — CY", "Latvijai — 32", "Lietuvai — 36", "Ungārijai — 7", "Maltai — MT", "Polijai — 20", "Slovēnijai — 26", "Slovākijai — 27"."

5. 31970 L 0388: Padomes Direktīva 70/388/EEK ( 1970. gada 27. jūlijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu skaņas signālierīcēm (OV L 176, 10.8.1970., 12. lpp.), ko groza:

- 11972 B: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Dānijas Karalistes, Īrijas un Apvienotās Karalistes pievienošanās (OV L 73, 27.3.1972., 14. lpp.),

- 11979 H: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Grieķijas Republikas pievienošanās (OV L 291, 19.11.1979., 17. lpp.),

- 11985 I: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanās (OV L 302, 15.11.1985., 23. lpp.),

- 31987 L 0354: Padomes 25.6.1987. Direktīva 87/354/EEK (OV L 192, 11.7.1987., 43. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.).

Direktīvas I pielikuma 1.4.1. punktā tekstu iekavās papildina ar šādu tekstu:

"Čehijas Republikai — 8, Igaunijai — 29, Kiprai — CY, Latvijai — 32, Lietuvai — 36, Ungārijai — 7, Polijai — 20, Slovēnijai — 26, Slovākijai — 27."

6. 31971 L 0127: Padomes Direktīva 71/127/EEK ( 1971. gada 1. marts) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu atpakaļskata spoguļiem (OV L 68, 22.3.1971., 1. lpp.), ko groza:

- 11972 B: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Dānijas Karalistes, Īrijas un Apvienotās Karalistes pievienošanās (OV L 73, 27.3.1972., 14. lpp.),

- 31979 L 0795: Komisijas 20.7.1979. Direktīva 79/795/EEK (OV L 239, 22.9.1979., 1. lpp.),

- 11979 H: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Grieķijas Republikas pievienošanās (OV L 291, 19.11.1979., 17. lpp.),

- 31985 L 0205: Komisijas 18.2.1985. Direktīva 85/205/EEK (OV L 90, 29.3.1985., 1. lpp.),

- 11985 I: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanās (OV L 302, 15.11.1985., 23. lpp.),

- 31986 L 0562: Komisijas 6.11.1986. Direktīva 86/562/EEK (OV L 327, 22.11.1986., 49. lpp.),

- 31987 L 0354: Padomes 25.6.1987. Direktīva 87/354/EEK (OV L 192, 11.7.1987., 43. lpp.),

- 31988 L 0321: Komisijas 16.5.1988. Direktīva 88/321/EEK (OV L 147, 14.6.1988., 77. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.).

Direktīvas II pielikuma 2. papildinājuma 4.2. punktā doto atšķirības numuru/burtu uzskaitījumu papildina ar šādu tekstu:

"Čehijas Republikai — 8, Igaunijai — 29, Kiprai — CY, Latvijai — 32, Lietuvai — 36, Ungārijai — 7, Maltai — MT, Polijai — 20, Slovēnijai — 26, Slovākijai — 27."

7. 31971 L 0320: Padomes Direktīva 71/320/EEK ( 1971. gada 26. jūlijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz noteiktu kategoriju mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju bremžu iekārtām (OV L 202, 6.9.1971., 37. lpp.), ko groza:

- 11972 B: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Dānijas Karalistes, Īrijas un Apvienotās Karalistes pievienošanās (OV L 73, 27.3.1972., 14. lpp.),

- 31974 L 0132: Komisijas 11.2.1974. Direktīva 74/132/EEK (OV L 74, 19.3.1974., 7. lpp.),

- 31975 L 0524: Komisijas 25.7.1975. Direktīva 75/524/EEK (OV L 236, 8.9.1975., 3. lpp.),

- 31979 L 0489: Komisijas 18.4.1979. Direktīva 79/489/EEK (OV L 128, 26.5.1979., 12. lpp.),

- 31985 L 0647: Komisijas 23.12.1985. Direktīva 85/647/EEK (OV L 380, 31.12.1985., 1. lpp.),

- 31988 L 0194: Komisijas 24.3.1988. Direktīva 88/194/EEK (OV L 92, 9.4.1988., 47. lpp.),

- 31991 L 0422: Komisijas 15.7.1991. Direktīva 91/422/EEK (OV L 233, 22.8.1991., 21. lpp.),

- 31998 L 0012: Komisijas 27.1.1998. Direktīva 98/12/EEK (OV L 81, 18.3.1998., 1. lpp.).

Sleju XV pielikuma 4.4.2. punktā papildina ar šādu tekstu:

""Čehijas Republikai — 8", "Igaunijai — 29", "Kiprai — CY", "Latvijai — 32", "Lietuvai — 36", "Ungārijai — 7", "Maltai — MT", "Polijai — 20", "Slovēnijai — 26", "Slovākijai — 27"."

8. 31972 L 0245: Padomes Direktīva 72/245/EEK ( 1972. gada 20. jūnijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz to, kā novērst radiotraucējumus, ko rada mehāniskiem transportlīdzekļiem paredzēti dzirksteļaizdedzes dzinēji (OV L 152, 6.7.1972., 15. lpp.), ko groza:

- 31989 L 0491: Komisijas 17.7.1989. Direktīva 89/491/EEK (OV L 238, 15.8.1989., 43. lpp.),

- 31995 L 0054: Komisijas 31.10.1995. Direktīva 95/54/EEK (OV L 266, 8.11.1995., 1. lpp.).

Sleju I pielikuma 5.2. punktā papildina ar šādu tekstu:

""Čehijas Republikai — 8", "Igaunijai — 29", "Kiprai — CY", "Latvijai — 32", "Lietuvai — 36", "Ungārijai — 7", "Maltai — MT", "Polijai — 20", "Slovēnijai — 26", "Slovākijai — 27"."

9. 31974 L 0061: Padomes Direktīva 74/61/EEK ( 1973. gada 17. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu pretaizbraukšanas ierīcēm (OV L 38, 11.2.1974., 22. lpp.), ko groza:

- 31995 L 0056: Komisijas 8.11.1995. Direktīva 95/56/EK (OV L 286, 29.11.1995., 1. lpp.).

Sleju I pielikuma 5.1.1. punktā papildina ar šādu tekstu:

""Čehijas Republikai — 8", "Igaunijai — 29", "Kiprai — CY", "Latvijai — 32", "Lietuvai — 36", "Ungārijai — 7", "Maltai — MT", "Polijai — 20", "Slovēnijai — 26", "Slovākijai — 27"."

10. 31974 L 0150: Padomes Direktīva 74/150/EEK ( 1974. gada 4. marts) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoru tipa apstiprinājumu (OV L 84, 28.3.1974., 10. lpp.), ko groza:

- 31979 L 0694: Padomes 24.7.1979. Direktīva 79/694/EEK (OV L 205, 13.8.1979., 17. lpp.),

- 11979 H: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Grieķijas Republikas pievienošanās (OV L 291, 19.11.1979., 17. lpp.),

- 31982 L 0890: Padomes 17.12.1982. Direktīva 82/890/EEK (OV L 378, 31.12.1982., 45. lpp.),

- 11985 I: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanās (OV L 302, 15.11.1985., 23. lpp.),

- 31988 L 0297: Padomes 3.5.1988. Direktīva 88/297/EEK (OV L 126, 20.5.1988., 52. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 31997 L 0054: Eiropas Parlamenta un Padomes 23.9.1997. Direktīva 97/54/EK (OV L 277, 10.10.1997., 24. lpp.),

- 32000 L 0002: Komisijas 14.1.2000. Direktīva 2000/2/EK (OV L 21, 26.1.2000., 23. lpp.),

- 32000 L 0025: Eiropas Parlamenta un Padomes 22.5.2000. Direktīva 2000/25/EK (OV L 173, 12.7.2000., 1. lpp.),

- 32001 L 0003: Komisijas 8.1.2001. Direktīva 2001/3/EEK (OV L 28, 30.1.2001., 1. lpp.).

a) Direktīvas 2. panta a) punktu papildina ar šādiem ievilkumiem:

"— "vnitrostátní schválení typu"Čehijas Republikas tiesību aktos,

— "riiklik tüübikinnitus" Igaunijas tiesību aktos,

— "Έγκριση Τύπου" Kipras tiesību aktos,

— "Tipa apstiprināšana" Latvijas tiesību aktos,

— "tipo patvirtinimas" Lietuvas tiesību aktos,

— "típusjóváhagyás" Ungārijas tiesību aktos,

— "tip approvat" Maltas tiesību aktos,

— "homologacja typu pojazdu" Polijas tiesību aktos,

— "homologacija" Slovēnijas tiesību aktos,

— "typové schválenie" Slovākijas tiesību aktos."

b) Direktīvas II pielikuma C nodaļas II daļas 1. papildinājuma 1. iedaļā doto sarakstu papildina ar šādu tekstu:

"Čehijas Republikai — 8, Igaunijai — 29, Kiprai — CY, Latvijai — 32, Lietuvai — 36, Ungārijai — 7, Maltai — MT, Polijai — 20, Slovēnijai — 26, Slovākijai — 27."

c) Direktīvas III pielikuma 1. daļas 16. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"16. FISKĀLĀ JAUDA(-S) VAI KLASE(-S)

+++++ TIFF +++++

"

11. 31974 L 0408: Padomes Direktīva 74/408/EEK ( 1974. gada 22. jūlijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu iekšējo apdari (sēdekļiem un to stiprinājumiem) (OV L 221, 12.8.1974., 1. lpp.), ko groza:

- 31981 L 0577: Padomes 20.7.1981. Direktīva 81/577/EEK (OV L 209, 29.7.1981., 34. lpp.),

- 31996 L 0037: Komisijas 17.6.1996. Direktīva 96/37/EEK (OV L 186, 25.7.1996., 28. lpp.).

Sleju I pielikuma 6.2.1. punktā papildina ar šādu tekstu:

""Čehijas Republikai — 8", "Igaunijai — 29", "Kiprai — CY", "Latvijai — 32", "Lietuvai — 36", "Ungārijai — 7", "Maltai — MT", "Polijai — 20", "Slovēnijai — 26", "Slovākijai — 27"."

12. 31974 L 0483: Padomes Direktīva 74/483/EEK ( 1974. gada 17. septembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu ārējiem izvirzījumiem (OV L 266, 2.10.1974., 4. lpp.), ko groza:

- 31979 L 0488: Komisijas 18.4.1979. Direktīva 79/488/EEK (OV L 128, 26.5.1979., 1. lpp.),

- 11985 I: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanās (OV L 302, 15.11.1985., 23. lpp.),

- 31987 L 0354: Padomes 25.6.1987. Direktīva 87/354/EEK (OV L 192, 11.7.1987., 43. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.).

Direktīvas I pielikumā zemsvītras piezīmi, kas attiecas uz 3.2.2.2. punktu, papildina ar šādu tekstu:

"Čehijas Republikai — 8, Igaunijai — 29, Kiprai — CY, Latvijai — 32, Lietuvai — 36, Ungārijai — 7, Maltai — MT, Polijai — 20, Slovēnijai — 26, Slovākijai — 27"

.

13. 31975 L 0322: Padomes Direktīva 75/322/EEK ( 1975. gada 20. maijs) par to, kā novērst radiotraucējumus, ko rada lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktori (elektromagnētiskā savietojamība) (OV L 147, 9.6.1975., 28. lpp.), ko groza:

- 31982 L 0890: Padomes 17.12.1982. Direktīva 82/890/EEK (OV L 378, 31.12.1982., 45. lpp.),

- 31997 L 0054: Eiropas Parlamenta un Padomes 23.9.1997. Direktīva 97/54/EK (OV L 277, 10.10.1997., 24. lpp.),

- 32000 L 0002: Komisijas 14.1.2000. Direktīva 2000/2/EK (OV L 21, 26.1.2000., 23. lpp.),

- 32001 L 0003: Komisijas 8.1.2001. Direktīva 2001/3/EEK (OV L 28, 30.1.2001., 1. lpp.).

Direktīvas I pielikuma 5.2. punktu papildina ar šādu tekstu:

""Čehijas Republikai — 8", "Igaunijai — 29", "Kiprai — CY", "Latvijai — 32", "Lietuvai — 36", "Ungārijai — 7", "Maltai — MT", "Polijai — 20", "Slovēnijai — 26", "Slovākijai — 27"."

14. 31976 L 0114: Padomes Direktīva 76/114/EEK ( 1975. gada 18. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju obligātajām izgatavotāja plāksnēm un marķējumu, kā arī to novietojumu un piestiprināšanas metodi (OV L 24, 30.1.1976., 1. lpp.), ko groza:

- 31978 L 0507: Komisijas 19.5.1978. Direktīva 78/507/EEK (OV L 155, 13.6.1978., 31. lpp.),

- 11979 H: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Grieķijas Republikas pievienošanās (OV L 291, 19.11.1979., 17. lpp.),

- 11985 I: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanās (OV L 302, 15.11.1985., 23. lpp.),

- 31987 L 0354: Padomes 25.6.1987. Direktīva 87/354/EEK (OV L 192, 11.7.1987., 43. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.).

Direktīvas pielikuma 2.1.2. punktā tekstu iekavās papildina ar šādu tekstu:

"Čehijas Republikai — 8, Igaunijai — 29, Kiprai — CY, Latvijai — 32, Lietuvai — 36, Ungārijai — 7, Maltai — MT, Polijai — 20, Slovēnijai — 26, Slovākijai — 27"

.

15. 31976 L 0757: Padomes Direktīva 76/757/EEK ( 1976. gada 27. jūlijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju atstarotājiem (OV L 262, 27.9.1976., 32. lpp.), ko groza:

- 11979 H: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Grieķijas Republikas pievienošanās (OV L 291, 19.11.1979., 17. lpp.),

- 11985 I: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanās (OV L 302, 15.11.1985., 23. lpp.),

- 31987 L 0354: Padomes 25.6.1987. Direktīva 87/354/EEK (OV L 192, 11.7.1987., 43. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 31997 L 0029: Komisijas 11.6.1997. Direktīva 97/29/EK (OV L 171, 30.6.1997., 11. lpp.).

Direktīvas I pielikuma 4.2.1. punktu papildina ar šādu tekstu:

"Čehijas Republikai — 8, Igaunijai — 29, Kiprai — CY, Latvijai — 32, Lietuvai — 36, Ungārijai — 7, Maltai — MT, Polijai — 20, Slovēnijai — 26, Slovākijai — 27"

.

16. 31976 L 0758: Padomes Direktīva 76/758/EEK ( 1976. gada 27. jūlijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju kontūrgaismu lukturiem, priekšējiem gabarītgaismas (stāvgaismas) lukturiem, pakaļējiem gabarītgaismas (stāvgaismas) lukturiem, bremžu signāllukturiem, dienas gaitas gaismas lukturiem un sānu gabarītgaismas lukturiem (OV L 262, 27.9.1976., 54. lpp.), ko groza:

- 11979 H: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Grieķijas Republikas pievienošanās (OV L 291, 19.11.1979., 17. lpp.),

- 11985 I: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanās (OV L 302, 15.11.1985., 23. lpp.),

- 31987 L 0354: Padomes 25.6.1987. Direktīva 87/354/EEK (OV L 192, 11.7.1987., 43. lpp.),

- 31989 L 0516: Komisijas 1.8.1989. Direktīva 89/516/EEK (OV L 265, 12.9.1989., 1. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 31997 L 0030: Komisijas 11.6.1997. Direktīva 97/30/EK (OV L 171, 30.6.1997., 25. lpp.).

Direktīvas I pielikuma 5.2.1. punktu papildina ar šādu tekstu:

"Čehijas Republikai — 8, Igaunijai — 29, Kiprai — CY, Latvijai — 32, Lietuvai — 36, Ungārijai — 7, Maltai — MT, Polijai — 20, Slovēnijai — 26, Slovākijai — 27"

.

17. 31976 L 0759: Padomes Direktīva 76/759/EEK ( 1976. gada 27. jūlijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju virzienrādītājiem (OV L 262, 27.9.1976., 71. lpp.), ko groza:

- 11979 H: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Grieķijas Republikas pievienošanās (OV L 291, 19.11.1979., 17. lpp.),

- 11985 I: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanās (OV L 302, 15.11.1985., 23. lpp.),

- 31987 L 0354: Padomes 25.6.1987. Direktīva 87/354/EEK (OV L 192, 11.7.1987., 43. lpp.),

- 31989 L 0277: Komisijas 28.3.1989. Direktīva 89/277/EEK (OV L 109, 20.4.1989., 25. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 31999 L 0015: Komisijas 16.3.1999. Direktīva 1999/15/EK (OV L 97, 12.4.1999., 14. lpp.).

Direktīvas I pielikuma 4.2.1. punktu papildina ar šādu tekstu:

"Čehijas Republikai — 8, Igaunijai — 29, Kiprai — CY, Latvijai — 32, Lietuvai — 36, Ungārijai — 7, Maltai — MT, Polijai — 20, Slovēnijai — 26, Slovākijai — 27"

.

18. 31976 L 0760: Padomes Direktīva 76/760/EEK ( 1976. gada 27. jūlijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju pakaļējās numura zīmes apgaismojuma lukturiem (OV L 262, 27.9.1976., 85. lpp.), ko groza:

- 11979 H: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Grieķijas Republikas pievienošanās (OV L 291, 19.11.1979., 17. lpp.),

- 11985 I: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanās (OV L 302, 15.11.1985., 23. lpp.),

- 31987 L 0354: Padomes 25.6.1987. Direktīva 87/354/EEK (OV L 192, 11.7.1987., 43. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 31997 L 0031: Komisijas 11.6.1997. Direktīva 97/31/EK (OV L 171, 30.6.1997., 49. lpp.).

Direktīvas I pielikuma 4.2.1. punktu papildina ar šādu tekstu:

"Čehijas Republikai — 8, Igaunijai — 29, Kiprai — CY, Latvijai — 32, Lietuvai — 36, Ungārijai — 7, Maltai — MT, Polijai — 20, Slovēnijai — 26, Slovākijai — 27"

.

19. 31976 L 0761: Padomes Direktīva 76/761/EEK ( 1976. gada 27. jūlijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu priekšējiem galvenajiem lukturiem, kas darbojas kā tālās un/vai tuvās gaismas lukturi, un attiecībā uz gaismas avotiem (kvēlspuldzēm un citiem avotiem), kas paredzēti izmantošanai apstiprinātos mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju lukturos (OV L 262, 27.9.1976., 96. lpp.), kuru groza:

- 11979 H: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Grieķijas Republikas pievienošanās (OV L 291, 19.11.1979., 17. lpp.),

- 11985 I: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanās (OV L 302, 15.11.1985., 23. lpp.),

- 31987 L 0354: Padomes 25.6.1987. Direktīva 87/354/EEK (OV L 192, 11.7.1987., 43. lpp.),

- 31989 L 0517: Komisijas 1.8.1989. Direktīva 89/517/EEK (OV L 265, 12.9.1989., 15. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 31999 L 0017: Komisijas 18.3.1999. Direktīva 1999/17/EEK (OV L 97, 12.4.1999., 45. lpp.).

Direktīvas I pielikuma 5.2.1. un 6.2.1. punktā dotos sarakstus aizstāj ar šādu sarakstu:

"Vācijai — 1

Francijai — 2

Itālijai — 3

Nīderlandei — 4

Zviedrijai — 5

Beļģijai — 6

Ungārijai — 7

Čehijas Republikai — 8

Spānijai — 9

Apvienotajai Karalistei — 11

Austrijai — 12

Luksemburgai — 13

Somijai — 17

Dānijai — 18

Polijai — 20

Portugālei — 21

Grieķijai — 23

Īrijai — 24

Slovēnijai — 26

Slovākijai — 27

Igaunijai — 29

Latvijai — 32

Lietuvai — 36

Kiprai — CY,

Maltai — MT"

.

20. 31976 L 0762: Padomes Direktīva 76/762/EEK ( 1976. gada 27. jūlijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu priekšējiem miglas lukturiem un kvēlspuldzēm, kas paredzētas izmantošanai šādos lukturos (OV L 262, 27.9.1976., 122. lpp.), ko groza:

- 11979 H: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Grieķijas Republikas pievienošanās (OV L 291, 19.11.1979., 17. lpp.),

- 11985 I: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanās (OV L 302, 15.11.1985., 23. lpp.),

- 31987 L 0354: Padomes 25.6.1987. Direktīva 87/354/EEK (OV L 192, 11.7.1987., 43. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 31999 L 0018: Komisijas 18.3.1999. Direktīva 1999/18/EEK (OV L 97, 12.4.1999., 82. lpp.).

Direktīvas I pielikuma 4.2.1. punktu papildina ar šādu tekstu:

"Čehijas Republikai — 8, Igaunijai — 29, Kiprai — CY, Latvijai — 32, Lietuvai — 36, Ungārijai — 7, Maltai — MT, Polijai — 20, Slovēnijai — 26, Slovākijai — 27"

.

21. 31977 L 0536: Padomes Direktīva 77/536/EEK ( 1977. gada 28. jūnijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz lauksaimniecības vai mežkopības riteņtraktoru apgāšanās aizsargkonstrukcijām (OV L 220, 29.8.1977., 1. lpp.), ko groza:

- 11979 H: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Grieķijas Republikas pievienošanās (OV L 291, 19.11.1979., 17. lpp.),

- 11985 I: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanās (OV L 302, 15.11.1985., 23. lpp.),

- 31987 L 0354: Padomes 25.6.1987. Direktīva 87/354/EEK (OV L 192, 11.7.1987., 43. lpp.),

- 31989 L 0680: Padomes 21.12.1989. Direktīva 89/680/EEK (OV L 398, 30.12.1989., 26. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 31999 L 0055: Komisijas 1.6.1999. Direktīva 1999/55/EK (OV L 146, 11.6.1999., 28. lpp.).

Direktīvas VI pielikumu papildina ar šādu tekstu:

"Čehijas Republikai — 8, Igaunijai — 29, Kiprai — CY, Latvijai — 32, Lietuvai — 36, Ungārijai — 7, Maltai — MT, Polijai — 20, Slovēnijai — 26, Slovākijai — 27"

.

22. 31977 L 0538: Padomes Direktīva 77/538/EEK ( 1977. gada 28. jūnijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju pakaļējiem miglas lukturiem (OV L 220, 29.8.1977., 60. lpp.), ko groza:

- 11979 H: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Grieķijas Republikas pievienošanās (OV L 291, 19.11.1979., 17. lpp.),

- 11985 I: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanās (OV L 302, 15.11.1985., 23. lpp.),

- 31987 L 0354: Padomes 25.6.1987. Direktīva 87/354/EEK (OV L 192, 11.7.1987., 43. lpp.),

- 31989 L 0518: Komisijas 1.8.1989. Direktīva 89/518/EEK (OV L 265, 12.9.1989., 24. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 31999 L 0014: Komisijas 16.3.1999. Direktīva 1999/14/EK (OV L 97, 12.4.1999., 1. lpp.).

Direktīvas I pielikuma 4.2.1. punktu papildina ar šādu tekstu:

"Čehijas Republikai — 8, Igaunijai — 29, Kiprai — CY, Latvijai — 32, Lietuvai — 36, Ungārijai — 7, Maltai — MT, Polijai — 20, Slovēnijai — 26, Slovākijai — 27"

.

23. 31977 L 0539: Padomes Direktīva 77/539/EEK ( 1977. gada 28. jūnijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju atpakaļgaitas lukturiem (OV L 220, 29.8.1977., 72. lpp.), ko groza:

- 11979 H: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Grieķijas Republikas pievienošanās (OV L 291, 19.11.1979., 17. lpp.),

- 11985 I: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanās (OV L 302, 15.11.1985., 23. lpp.),

- 31987 L 0354: Padomes 25.6.1987. Direktīva 87/354/EEK (OV L 192, 11.7.1987., 43. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 31997 L 0032: Komisijas 11.6.1997. Direktīva 97/32/EK (OV L 171, 30.6.1997., 63. lpp.).

Direktīvas I pielikuma 4.2.1. punktu papildina ar šādu tekstu:

"Čehijas Republikai — 8, Igaunijai — 29, Kiprai — CY, Latvijai — 32, Lietuvai — 36, Ungārijai — 7, Maltai — MT, Polijai — 20, Slovēnijai — 26, Slovākijai — 27"

.

24. 31977 L 0540: Padomes Direktīva 77/540/EEK ( 1977. gada 28. jūnijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu stāvgaismas lukturiem (OV L 220, 29.8.1977., 83. lpp.), ko groza:

- 11979 H: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Grieķijas Republikas pievienošanās (OV L 291, 19.11.1979., 17. lpp.),

- 11985 I: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanās (OV L 302, 15.11.1985., 23. lpp.),

- 31987 L 0354: Padomes 25.6.1987. Direktīva 87/354/EEK (OV L 192, 11.7.1987., 43. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 31999 L 0016: Komisijas 16.3.1999. Direktīva 1999/16/EK (OV L 97, 12.4.1999., 33. lpp.).

Direktīvas I pielikuma 4.2.1. punktu papildina ar šādu tekstu:

"Čehijas Republikai — 8, Igaunijai — 29, Kiprai — CY, Latvijai — 32, Lietuvai — 36, Ungārijai — 7, Maltai — MT, Polijai — 20, Slovēnijai — 26, Slovākijai — 27"

.

25. 31977 L 0541: Padomes Direktīva 77/541/EEK ( 1977. gada 28. jūnijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu drošības jostām un ierobežotājsistēmām (OV L 220, 29.8.1977., 95. lpp.), ko groza:

- 11979 H: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Grieķijas Republikas pievienošanās (OV L 291, 19.11.1979., 17. lpp.),

- 31981 L 0576: Padomes 20.7.1981. Direktīva 81/576/EEK (OV L 209, 29.7.1981., 32. lpp.),

- 31982 L 0319: Komisijas 2.4.1982. Direktīva 82/319/EEK (OV L 139, 19.5.1982., 17. lpp.),

- 11985 I: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanās (OV L 302, 15.11.1985., 23. lpp.),

- 31987 L 0354: Padomes 25.6.1987. Direktīva 87/354/EEK (OV L 192, 11.7.1987., 43. lpp.),

- 31990 L 0628: Komisijas 30.10.1990. Direktīva 90/628/EEK (OV L 341, 6.12.1990., 1. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 31996 L 0036: Komisijas 17.6.1996. Direktīva 96/36/EK (OV L 178, 17.7.1996., 15. lpp.),

- 32000 L 0003: Komisijas 22.2.2000. Direktīva 2000/3/EK (OV L 53, 25.2.2000., 1. lpp.).

Direktīvas III pielikuma 1.1.1. punktu papildina ar šādu tekstu:

"Čehijas Republikai — 8, Igaunijai — 29, Kiprai — CY, Latvijai — 32, Lietuvai — 36, Ungārijai — 7, Maltai — MT, Polijai — 20, Slovēnijai — 26, Slovākijai — 27"

.

26. 31978 L 0318: Padomes Direktīva 78/318/EEK ( 1977. gada 21. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu stiklu tīrīšanas un apskalošanas ierīcēm (OV L 81, 28.3.1978., 49. lpp.), ko groza:

- 31994 L 0068: Komisijas 16.12.1994. Direktīva 94/68/EK (OV L 354, 31.12.1994., 1. lpp.).

Sleju I pielikuma 7.2. punktā papildina ar šādu tekstu:

""Čehijas Republikai — 8", "Igaunijai — 29", "Kiprai — CY", "Latvijai — 32", "Lietuvai — 36", "Ungārijai — 7", "Maltai — MT", "Polijai — 20", "Slovēnijai — 26", "Slovākijai — 27"."

27. 31978 L 0764: Padomes Direktīva 78/764/EEK ( 1978. gada 25. jūlijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz vadītāja sēdekli lauksaimniecības vai mežsaimniecības riteņtraktoros (OV L 255, 18.9.1978., 1. lpp.), ko groza:

- 11979 H: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Grieķijas Republikas pievienošanās (OV L 291, 19.11.1979., 17. lpp.),

- 31982 L 0890: Padomes 17.12.1982. Direktīva 82/890/EEK (OV L 378, 31.12.1982., 45. lpp.),

- 31983 L 0190: Komisijas 28.3.1983. Direktīva 83/190/EEK (OV L 109, 26.4.1983., 13. lpp.),

- 11985 I: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanās (OV L 302, 15.11.1985., 23. lpp.),

- 31987 L 0354: Padomes 25.6.1987. Direktīva 87/354/EEK (OV L 192, 11.7.1987., 43. lpp.),

- 31988 L 0465: Komisijas 30.6.1988. Direktīva 88/465/EEK (OV L 228, 17.8.1988., 31. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 31997 L 0054: Eiropas Parlamenta un Padomes 23.9.1997. Direktīva 97/54/EK (OV L 277, 10.10.1997., 24. lpp.),

- 31999 L 0057: Komisijas 7.6.1999. Direktīva 1999/57/EK (OV L 148, 15.6.1999., 35. lpp.).

Direktīvas II pielikuma 3.5.2.1. punktu papildina ar šādu tekstu:

"Čehijas Republikai — 8, Igaunijai — 29, Kiprai — CY, Latvijai — 32, Lietuvai — 36, Ungārijai — 7, Maltai — MT, Polijai — 20, Slovēnijai — 26, Slovākijai — 27"

.

28. 31978 L 0932: Padomes 1978. gada 16. oktobra Direktīva 78/932/EEK ( 1978. gada 16. oktobris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu priekšējo sēdekļu pagalvjiem (OV L 325, 20.11.1978., 1. lpp.), ko groza:

- 11979 H: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Grieķijas Republikas pievienošanās (OV L 291, 19.11.1979., 17. lpp.),

- 11985 I: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanās (OV L 302, 15.11.1985., 23. lpp.),

- 31987 L 0354: Padomes 25.6.1987. Direktīva 87/354/EEK (OV L 192, 11.7.1987., 43. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.).

Direktīvas VI pielikuma 1.1.1. punktu papildina ar šādu tekstu:

"Čehijas Republikai — 8, Igaunijai — 29, Kiprai — CY, Latvijai — 32, Lietuvai — 36, Ungārijai — 7, Maltai — MT, Polijai — 20, Slovēnijai — 26, Slovākijai — 27"

.

29. 31979 L 0622: Padomes Direktīva 79/622/EEK ( 1979. gada 25. jūnijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoru apgāšanās aizsargkonstrukcijām (statiska testēšana) (OV L 179, 17.7.1979., 1. lpp.), ko groza:

- 31982 L 0953: Komisijas 15.12.1982. Direktīva 82/953/EEK (OV L 386, 31.12.1982., 31. lpp.),

- 11985 I: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanās (OV L 302, 15.11.1985., 23. lpp.),

- 31987 L 0354: Padomes 25.6.1987. Direktīva 87/354/EEK (OV L 192, 11.7.1987., 43. lpp.),

- 31988 L 0413: Komisijas 22.6.1988. Direktīva 88/413/EEK (OV L 200, 26.7.1988., 32. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 31999 L 0040: Komisijas 6.5.1999. Direktīva 1999/40/EK (OV L 124, 18.5.1999., 11. lpp.).

Direktīvas VI pielikumu papildina ar šādu tekstu:

"Čehijas Republikai — 8, Igaunijai — 29, Kiprai — CY, Latvijai — 32, Lietuvai — 36, Ungārijai — 7, Maltai — MT, Polijai — 20, Slovēnijai — 26, Slovākijai — 27"

.

30. 31986 L 0298: Padomes Direktīva 86/298/EEK ( 1986. gada 26. maijs) par aizmugurē piemontētām aizsardzības apgāšanās aizsargkonstrukcijām šauras riteņu bāzes lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoriem (OV L 186, 8.7.1986., 26. lpp.), ko groza:

- 31989 L 0682: Padomes 21.12.1989. Direktīva 89/682/EEK (OV L 398, 30.12.1989., 29. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 32000 L 0019: Komisijas 13.4.2000. Direktīva 2000/19/EK (OV L 94, 14.4.2000., 31. lpp.).

Direktīvas VI pielikumu papildina ar šādu tekstu:

"Čehijas Republikai — 8, Igaunijai — 29, Kiprai — CY, Latvijai — 32, Lietuvai — 36, Ungārijai — 7, Maltai — MT, Polijai — 20, Slovēnijai — 26, Slovākijai — 27"

.

31. 31987 L 0402: Padomes Direktīva 87/402/EEK ( 1987. gada 25. jūnijs) par šauras riteņu bāzes lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoru apgāšanās aizsargkonstrukcijām, kas piestiprinātas vadītāja sēdekļa priekšā (OV L 220, 8.8.1987., 1. lpp.), ko groza:

- 31989 L 0681: Padomes 21.12.1989. Direktīva 89/681/EEK (OV L 398, 30.12.1989., 27. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 32000 L 0022: Komisijas 28.4.2000. Direktīva 2000/22/EK (OV L 107, 4.5.2000., 26. lpp.).

Direktīvas VII pielikumu papildina ar šādu tekstu:

"Čehijas Republikai — 8, Igaunijai — 29, Kiprai — CY, Latvijai — 32, Lietuvai — 36, Ungārijai — 7, Maltai — MT, Polijai — 20, Slovēnijai — 26, Slovākijai — 27"

.

32. 31988 L 0077: Padomes Direktīva 88/77/EEK ( 1987. gada 3. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai samazinātu gāzveida un cieto daļiņu piesārņojuma emisiju no transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar kompresijas aizdedzes motoriem (OV L 36, 9.2.1988., 33. lpp.), ko groza:

- 31991 L 0542: Padomes 1.10.1991. Direktīva 91/542/EEK (OV L 295, 25.10.1991., 1. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 31996 L 0001: Eiropas Parlamenta un Padomes 22.1.1996. Direktīva 96/1/EK (OV L 40, 17.2.1996., 1. lpp.),

- 31999 L 0096: Eiropas Parlamenta un Padomes 13.12.1999. Direktīva 1999/96/EK (OV L 44, 16.2.2000., 1. lpp.),

- 32001 L 0027: Komisijas 10.4.2001. Direktīva 2001/27/EK (OV L 107, 18.4.2001., 10. lpp.).

Direktīvas I pielikuma 5.1.3. punkta zemsvītras piezīmi papildina ar šādu tekstu:

"Čehijas Republikai — 8, Igaunijai — 29, Kiprai — CY, Latvijai — 32, Lietuvai — 36, Ungārijai — 7, Maltai — MT, Polijai — 20, Slovēnijai — 26, Slovākijai — 27"

.

33. 31989 L 0173: Padomes Direktīva 89/173/EEK ( 1988. gada 21. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz dažām lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoru sastāvdaļām un parametriem (OV L 67, 10.3.1989., 1. lpp.), ko groza:

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 31997 L 0054: Eiropas Parlamenta un Padomes 23.9.1997. Direktīva 97/54/EK (OV L 277, 10.10.1997., 24. lpp.),

- 32000 L 0001: Komisijas 14.1.2000. Direktīva 2000/1/EK (OV L 21, 26.1.2000., 16. lpp.).

a) Direktīvas III A pielikuma 5.4.1. punkta zemsvītras piezīmi papildina ar šādu tekstu:

"Čehijas Republikai — 8, Igaunijai — 29, Kiprai — CY, Latvijai — 32, Lietuvai — 36, Ungārijai — 7, Maltai — MT, Polijai — 20, Slovēnijai — 26, Slovākijai — 27"

.

b) Direktīvas IV pielikuma 4. papildinājuma pirmo ievilkumu papildina ar šādu tekstu:

"Čehijas Republikai — 8, Igaunijai — 29, Kiprai — CY, Latvijai — 32, Lietuvai — 36, Ungārijai — 7, Maltai — MT, Polijai — 20, Slovēnijai — 26, Slovākijai — 27"

.

c) Direktīvas V pielikuma 2.1.3. punkta trešo daļu papildina ar šādu tekstu:

"Čehijas Republikai — 8, Igaunijai — 29, Kiprai — CY, Latvijai — 32, Lietuvai — 36, Ungārijai — 7, Maltai — MT, Polijai — 20, Slovēnijai — 26, Slovākijai — 27"

.

34. 31991 L 0226: Padomes Direktīva 91/226/EEK ( 1991. gada 27. marts) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz dažu kategoriju mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju pretšļakatu ierīcēm (OV L 103, 23.4.1991., 5. lpp.), ko groza:

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.).

Direktīvas II pielikuma 3.4.1. punktu papildina ar šādu tekstu:

"Čehijas Republikai — 8, Igaunijai — 29, Kiprai — CY, Latvijai — 32, Lietuvai — 36, Ungārijai — 7, Maltai — MT, Polijai — 20, Slovēnijai — 26, Slovākijai — 27"

.

35. 31994 L 0020: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/20/EK ( 1994. gada 30. maijs) par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju mehāniskajām sakabes ierīcēm un to uzstādīšanu (OV L 195, 29.7.1994., 1. lpp.).

Direktīvas I pielikuma 3.3.4. punktu papildina ar šādu tekstu:

"Čehijas Republikai — 8, Igaunijai — 29, Kiprai — CY, Latvijai — 32, Lietuvai — 36, Ungārijai — 7, Maltai — MT, Polijai — 20, Slovēnijai — 26, Slovākijai — 27"

.

36. 31995 L 0028: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/28/EK ( 1995. gada 24. oktobris) par dažu kategoriju mehānisko transportlīdzekļu iekšējās apdares materiālu ugunsizturību (OV L 281, 23.11.1995., 1. lpp.).

Direktīvas I pielikuma 6.1.1. punktu papildina ar šādu tekstu:

""Čehijas Republikai — 8", "Igaunijai — 29", "Kiprai — CY", "Latvijai — 32", "Lietuvai — 36", "Ungārijai — 7", "Maltai — MT", "Polijai — 20", "Slovēnijai — 26", "Slovākijai — 27"."

37. 32000 L 0025: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/25/EK ( 2000. gada 22. maijs), ar kuru paredz darbības, kas veicamas, lai samazinātu gāzveida un cieto daļiņu piesārņojumu emisija no dzinējiem, kas paredzēti lauksaimniecības vai mežsaimniecības traktoriem, un ar kuru groza Padomes Direktīvu 74/150/EEK (OV L 173, 12.7.2000., 1. lpp.).

Direktīvas I pielikuma 4. papildinājuma 1. punkta 1. iedaļu papildina ar šādu tekstu:

""Čehijas Republikai — 8", "Igaunijai — 29", "Kiprai — CY", "Latvijai — 32", "Lietuvai — 36", "Ungārijai — 7", "Maltai — MT", "Polijai — 20", "Slovēnijai — 26", "Slovākijai — 27"."

38. 32000 L 0040: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/40/EK ( 2000. gada 26. jūnijs), ar kuru paredz dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu priekšējām drošības konstrukcijām un ar kuru groza Padomes Direktīvu 70/156/EEK (OV L 203, 10.8.2000., 9. lpp.).

Sleju I pielikuma 3.2. punktā papildina ar šādu tekstu:

""Čehijas Republikai — 8", "Igaunijai — 29", "Kiprai — CY", "Latvijai — 32", "Lietuvai — 36", "Ungārijai — 7", "Maltai — MT", "Polijai — 20", "Slovēnijai — 26", "Slovākijai — 27"."

39. 32001 L 0056: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/56/EK ( 2001. gada 27. septembris) par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju apsildīšanas ierīcēm, ar kuru groza Padomes Direktīvu 70/156/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 78/548/EEK (OV L 292, 9.11.2001., 21. lpp.).

Direktīvas I pielikuma 5. papildinājuma 1.1.1. punktu papildina ar šādu tekstu:

""Čehijas Republikai — 8", "Igaunijai — 29", "Kiprai — CY", "Latvijai — 32", "Lietuvai — 36", "Ungārijai — 7", "Maltai — MT", "Polijai — 20", "Slovēnijai — 26", "Slovākijai — 27"."

40. 32002 L 0024: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/24/EK ( 2002. gada 18. marts), kas attiecas uz divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprinājumu un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 92/61/EEK (OV L 124, 9.5.2002., 1. lpp.).

a) Direktīvas IV pielikuma A daļā dotā parauga 2. daļas 47. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"47. Fiskālā jauda vai valsts kods(-i), ja tādi būtu:

+++++ TIFF +++++

"

;

b) Direktīvas V pielikuma 1. punktā aprakstu pēc vārdiem "1. iedaļa:" aizstāj ar šādu tekstu:

"mazais burts "e", kam seko tās dalībvalsts atšķirības kods (numurs), kura izdod tipa apstiprinājumu:

Vācijai — 1,

Francijai — 2,

Itālijai — 3,

Nīderlandei — 4,

Zviedrijai — 5,

Beļģijai — 6,

Ungārijai — 7,

Čehijas Republikai — 8,

Spānijai — 9,

Apvienotajai Karalistei — 11,

Austrijai — 12,

Luksemburgai — 13,

Somijai — 17,

Dānijai — 18,

Polijai — 20,

Portugālei — 21,

Grieķijai — 23,

Īrijai — 24,

Slovēnijai — 26,

Slovākijai — 27,

Igaunijai — 29,

Latvijai — 32,

Lietuvai — 36,

Kiprai — CY,

Maltai — MT"

.

c) Sarakstu direktīvas V pielikuma B daļas 1.1. punktā papildina ar šādu tekstu:

""Čehijas Republikai — 8", "Igaunijai — 29", "Kiprai — CY", "Latvijai — 32", "Lietuvai — 36", "Ungārijai — 7", "Maltai — MT", "Polijai — 20", "Slovēnijai — 26", "Slovākijai — 27"."

B. MĒSLOJUMI

31976 L 0116: Padomes Direktīva 76/116/EEK ( 1975. gada 18. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mēslojumiem (OV L 24, 30.1.1976., 21. lpp.), ko groza:

- 11979 H: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Grieķijas Republikas pievienošanās (OV L 291, 19.11.1979., 17. lpp.),

- 11985 I: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanās (OV L 302, 15.11.1985., 23. lpp.),

- 31988 L 0183: Padomes 22.3.1988. Direktīva 88/183/EEK (OV L 83, 29.3.1988., 33. lpp.),

- 31989 L 0284: Padomes 13.4.1989. Direktīva 89/284/EEK (OV L 111, 22.4.1989., 34. lpp.),

- 31989 L 0530: Padomes 18.9.1989. Direktīva 89/530/EEK (OV L 281, 30.9.1989., 116. lpp.),

- 31993 L 0069: Komisijas 23.7.1993. Direktīva 93/69/EEK (OV L 185, 28.7.1993., 30. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 31996 L 0028: Komisijas 10.5.1996. Direktīva 96/28/EK (OV L 140, 13.6.1996., 30. lpp.),

- 31997 L 0063: Eiropas Parlamenta un Padomes 24.11.1997. Direktīva 97/63/EK (OV L 335, 6.12.1997., 15. lpp.),

- 31998 L 0003: Komisijas 15.1.1998. Direktīva 98/3/EK (OV L 18, 23.1.1998., 25. lpp.),

- 31998 L 0097: Eiropas Parlamenta un Padomes 22.12.1998. Direktīva 98/97/EK (OV L 18, 23.1.1999., 28. lpp.).

a) Direktīvas I pielikuma A II daļas 6. ailes pirmajā daļā tekstu iekavās aiz vārda "Itālija" papildina ar šādu tekstu:

"Čehijas Republika, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Ungārija, Malta, Polija, Slovēnija, Slovākija"

.

b) Direktīvas I pielikuma B daļas 1., 2. un 4. punkta 9. ailes 3. punktā tekstu iekavās aiz vārda "Itālija" papildina ar šādu tekstu:

"Čehijas Republika, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Ungārija, Malta, Polija, Slovēnija, Slovākija"

.

C. KOSMĒTIKAS LĪDZEKĻI

31995 L 0017: Komisijas Direktīva 95/17/EK ( 1995. gada 19. jūnijs), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Direktīvas 76/768/EEK piemērošanai attiecībā uz vienas vai vairāku sastāvdaļu neiekļaušanu kosmētikas līdzekļu marķējuma sastāvdaļu sarakstā (OV L 140, 23.6.1995., 26. lpp.).

Direktīvas pielikuma 2. punktā pēc teksta "15 Zviedrija" iekļauj šādu tekstu:

"16 Čehijas Republika

17 Igaunija

18 Kipra

19 Latvija

20 Lietuva

21 Ungārija

22 Malta

23 Polija

24 Slovēnija

25 Slovākija"

.

D. REGLAMENTĒTĀ METROLOĢIJA UN FASĒŠANA

1. 31971 L 0316: Padomes Direktīva 71/316/EEK ( 1971. gada 26. jūlijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kopīgiem noteikumiem, ko piemēro metroloģiskās kontroles mērinstrumentiem un metodēm (OV L 202, 6.9.1971., 1. lpp.), ko groza:

- 11972 B: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Dānijas Karalistes, Īrijas un Apvienotās Karalistes pievienošanās (OV L 73, 27.3.1972., 14. lpp.),

- 31972 L 0427: Padomes 19.12.1972. Direktīva 72/427/EEK (OV L 291, 28.12.1972., 156. lpp.),

- 11979 H: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Grieķijas Republikas pievienošanās (OV L 291, 19.11.1979., 17. lpp.),

- 31983 L 0575: Padomes 26.10.1983. Direktīva 83/575/EEK (OV L 332, 28.11.1983., 43. lpp.),

- 11985 I: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanās (OV L 302, 15.11.1985., 23. lpp.),

- 31987 L 0354: Padomes 25.6.1987. Direktīva 87/354/EEK (OV L 192, 11.7.1987., 43. lpp.),

- 31987 L 0355: Padomes 25.6.1987. Direktīva 87/355/EEK (OV L 192, 11.7.1987., 46. lpp.),

- 31988 L 0665: Padomes 21.12.1988. Direktīva 88/665/EEK (OV L 382, 31.12.1988., 42. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.).

a) Direktīvas I pielikuma 3.1. punkta pirmajā ievilkumā un II pielikuma 3.1.1.1. punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā tekstu iekavās papildina ar šādu tekstu:

"Čehijas Republikai — CZ, Igaunijai — EST, Kiprai — CY, Latvijai — LV, Lietuvai — LT, Ungārijai — H, Maltai — M, Polijai — PL, Slovēnijai — SI, Slovākijai — SK"

;

b) zīmējumus, kas paredzēti II pielikuma 3.2.1. punktā, papildina ar burtiem, kas vajadzīgi zīmēm CZ, EST, CY, LV, LT, H, M, PL, SI, SK.

2. 31971 L 0347: Padomes Direktīva 71/347/EEK ( 1971. gada 12. oktobris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz uzglabājamo graudu standartmasas mērīšanu tilpuma vienībā (OV L 239, 25.10.1971., 1. lpp.), ko groza:

- 11972 B: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Dānijas Karalistes, Īrijas un Apvienotās Karalistes pievienošanās (OV L 73, 27.3.1972., 14. lpp.),

- 11979 H: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Grieķijas Republikas pievienošanās (OV L 291, 19.11.1979., 17. lpp.),

- 11985 I: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanās (OV L 302, 15.11.1985., 23. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.).

Direktīvas 1. panta a) punktā tekstu iekavās papildina ar šādu tekstu:

"EHS objemová hmotnost obilí"

"EMÜ puistemass"

"EEK tilpummasa"

"EEB hektolitro masė"

"EGK-hektolitertömeg"

"Il-massa standard tal-KEE għall-volum tal-preservar"

"gęstość zboża w stanie zsypnym EWG"

"EGS hektolitrska masa"

"EHS násypná hustota obilia".

3. 31971 L 0348: Padomes Direktīva 71/348/EEK ( 1971. gada 12. oktobris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz papildu iekārtām šķidruma mērinstrumentiem, izņemot ūdens mērinstrumentus (OV L 239, 25.10.1971., 9. lpp.), ko groza:

- 11972 B: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Dānijas Karalistes, Īrijas un Apvienotās Karalistes pievienošanās (OV L 73, 27.3.1972., 14. lpp.),

- 11979 H: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Grieķijas Republikas pievienošanās (OV L 291, 19.11.1979., 17. lpp.),

- 11985 I: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanās (OV L 302, 15.11.1985., 23. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.).

Direktīvas pielikuma IV nodaļas 4.8.1. iedaļas beigās pievieno šādu tekstu:

"10 haléřů

1 Igaunijas sent

1 σεντ Κύπρου

1 santīms

1 Lietuvas centas

1 Ungārijas forint

1 Maltas ċenteżmu

1 grosz

1 stotin

10 halierov"

.

E. SPIEDTVERTNES

31976 L 0767: Padomes Direktīva 76/767/EEK ( 1976. gada 27. jūlijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kopīgiem noteikumiem, ko piemēro spiedtvertnēm un to inspekcijas metodēm (OV L 262, 27.9.1976., 153. lpp.), ko groza:

- 11979 H: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Grieķijas Republikas pievienošanās (OV L 291, 19.11.1979., 17. lpp.),

- 11985 I: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanās (OV L 302, 15.11.1985., 23. lpp.),

- 31987 L 0354: Padomes 25.6.1987. Direktīva 87/354/EEK (OV L 192, 11.7.1987., 43. lpp.),

- 31988 L 0665: Padomes 21.12.1988. Direktīva 88/665/EEK (OV L 382, 31.12.1988., 42. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.).

Direktīvas I pielikuma 3.1. punkta pirmajā ievilkumā un II pielikuma 3.1.1.1.1. punkta pirmajā ievilkumā tekstu iekavās papildina ar šādu tekstu:

"Čehijas Republikai — CZ, Igaunijai — EST, Kiprai — CY, Latvijai — LV, Lietuvai — LT, Ungārijai — H, Maltai — M, Polijai — PL, Slovēnijai — SI, Slovākijai — SK"

.

F. TEKSTILMATERIĀLI UN APAVI

1. 31994 L 0011: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/11/EK ( 1994. gada 23. marts) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tādu materiālu norādīšanu marķējumā, kurus izmanto patērētājiem paredzētu apavu galvenajās sastāvdaļās (OV L 100, 19.4.1994., 37. lpp.).

a) Direktīvas I pielikuma 1. punkta a) apakšpunktu pēc teksta "P Parte superior" papildina ar šādu tekstu:

"CZ | Vrch |

EST | Pealne |

LV | Virsa |

LT | Viršus |

HU | Felsőrész |

M | Wiċċ |

PL | Wierzch |

SI | Zgornji del |

SK | Vrch" |

;

b) Direktīvas I pielikuma 1. punkta b) apakšpunktu pēc teksta "P Forro e Palmilha" papildina ar šādu tekstu:

"CZ | Podšívka a stélka |

EST | Vooder ja sisetald |

LV | Odere un ieliekamā saistzole |

LT | Pamušalas ir įklotė |

HU | Bélés és fedőtalpbélés |

M | Inforra u suletta |

PL | Podszewka z wyściółką |

SI | Podloga in vložek (steljka) |

SK | Podšívka a stielka" |

;

c) Direktīvas I pielikuma 1. punkta c) apakšpunktu pēc teksta "P Sola" papildina ar šādu tekstu:

"CZ | Podešev |

EST | Välistald |

LV | Ārējā zole |

LT | Padas |

HU | Járótalp |

M | Pett ta' barra |

PL | Spód |

SI | Podplat |

SK | Podošva" |

;

d) Direktīvas I pielikuma 2. punkta a) apakšpunkta i) punktu pēc teksta "P Couros e peles curtidas" papildina ar šādu tekstu:

"CZ | Useň |

EST | Nahk |

LV | Āda |

LT | Oda |

HU | Bőr |

M | Ġilda |

PL | Skóra |

SI | Usnje |

SK | Useň" |

;

e) Direktīvas I pielikuma 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktu pēc teksta "P Couro revestido" papildina ar šādu tekstu:

"CZ | Povrstvená useň |

EST | Kaetud nahk |

LV | Pārklāta āda |

LT | Padengta oda |

HU | Bevonatos bőr |

M | Ġilda miksija |

PL | Skóra pokryta |

SI | Krito usnje |

SK | Povrstvená useň" |

;

f) Direktīvas I pielikuma 2. punkta b) apakšpunktu pēc teksta "P Téxteis" papildina ar šādu tekstu:

"CZ | Textilie |

EST | Tekstiil |

LV | Tekstilmateriāls |

LT | Tekstilė |

HU | Textil |

M | Tessut |

PL | Materiał włókienniczy |

SI | Tekstil |

SK | Textil" |

;

g) Direktīvas I pielikuma 2. punkta c) apakšpunktu pēc teksta "P Outros materiais" papildina ar šādu tekstu:

"CZ | Ostatní materiály |

EST | Teised materjalid |

LV | Citi materiāli |

LT | Kitos medžiagos |

HU | Egyéb anyag |

M | Materjal ieħor |

PL | Inny materiał |

SI | Drugi materiali |

SK | Iný materiál" |

.

2. 31996 L 0074: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/74/EK ( 1996. gada 16. decembris) par tekstilmateriālu nosaukumiem (OV L 32, 3.2.1997., 38. lpp.), ko groza:

- 31997 L 0037: Komisijas 19.6.1997. Direktīva 97/37/EK (OV L 169, 27.6.1997., 74. lpp.).

Direktīvas 5. panta 1. punktā iekļauj šādu tekstu:

"— "střižní vlna",

— "uus vill",

— "pirmlietojuma vilna" vai "cirptā vilna",

— "natūralioji vilna",

— "élőgyapjú",

— "suf verġni",

— "żywa wełna",

— "runska volna",

— "strižná vlna"."

G. STIKLS

31969 L 0493: Padomes Direktīva 69/493/EEK ( 1969. gada 15. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz stiklu (OV L 326, 29.12.1969., 36. lpp.), ko groza:

- 11972 B: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Dānijas Karalistes, Īrijas un Apvienotās Karalistes pievienošanās (OV L 73, 27.3.1972., 14. lpp.),

- 11979 H: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Grieķijas Republikas pievienošanās (OV L 291, 19.11.1979., 17. lpp.),

- 11985 I: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanās (OV L 302, 15.11.1985., 23. lpp.).

a) Direktīvas I pielikuma b slejas 1. punktā iekļauj šādu tekstu:

""VYSOCE OLOVNATÉ KŘIŠŤÁLOVÉ SKLO 30 %"

,

"KÕRGKVALITEETNE KRISTALL 30 %"

,

"AUGSTĀKĀ LABUMA KRISTĀLS 30 %"

,

"DAUGIAŠVINIS KRIŠTOLAS 30 %"

,

"NEHÉZ ÓLOMKRISTÁLY 30 %"

,

"KRISTALL SUPERJURI 30 %"

,

"SZKŁO KRYSZTAŁOWE WYSOKOOŁOWIOWE 30 %"

,

"KRISTAL Z VISOKO VSEBNOSTJO SVINCA 30 %"

,

"VYSOKOOLOVNATÉ KRIŠTÁĽOVÉ SKLO 30 % PbO"

;"

b) Direktīvas I pielikuma b slejas 2. punktā iekļauj šādu tekstu:

""OLOVNATÉ KŘIŠŤÁLOVÉ SKLO 24 %"

,

"KVALITEETKRISTALL 24 %"

,

"SVINA KRISTĀLS 24 %"

,

"ŠVINO KRIŠTOLAS 24 %"

,

"ÓLOMKRISTÁLY 24 %"

,

"KRISTALL BIĊ-ĊOMB 24 %"

,

"SZKŁO KRYSZTAŁOWE OŁOWIOWE 24 %"

,

"SVINČEV KRISTAL 24 %"

"OLOVNATÉ KRIŠTÁĽOVÉ SKLO 24 % PbO"

;"

c) Direktīvas I pielikuma b slejas 3. punktā iekļauj šādu tekstu:

""KŘIŠŤÁLOVÉ SKLO KRYSTALIN"

,

"KRISTALLIINKLAAS"

,

"KRISTĀLSTIKLS"

,

"KRIŠTOLAS"

,

"KRISZTALLIN ÜVEG"

,

"KRISTALLIN"

,

"SZKŁO KRYSZTAŁOWE"S""

,

"KRISTALNO STEKLO (KRISTALIN)"

,

"KRIŠTALÍN"

;"

d) Direktīvas I pielikuma b slejas 4. punktā iekļauj šādu tekstu:

""KŘIŠŤÁLOVÉ SKLO"

,

"KRISTALLKLAAS"

,

"KRISTĀLSTIKLS"

,

"KRIŠTOLO STIKLAS"

,

"KRISZTALLIN ÜVEG"

,

"KRISTALLIN"

,

"SZKŁO KRYSZTAŁOWE"

,

"KRISTALNO STEKLO"

,

"KRIŠTÁĽOVÉ SKLO""

.

H. HORIZONTĀLIE UN PROCEDŪRAS PASĀKUMI

1. 31993 R 0339: Padomes Regula (EEK) Nr. 339/93 ( 1993. gada 8. februāris) par tādu produktu pārbaudēm attiecībā uz atbilstību produktu drošības noteikumiem, kurus importē no trešām valstīm (OV L 40, 17.2.1993., 1. lpp.), ko groza:

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.).

a) Direktīvas 6. panta 1. punktu papildina ar šādu tekstu:

"— "Nebezpečný výrobek — propuštění do volného oběhu není povoleno — Nařízení (EHS) č. 339/93",

— "Ohtlik toode - vabasse ringlusse mitte lubatud - nõukogu määrus (EMÜ) 339/93",

— "Bīstama prece - izlaišana brīvā apgrozībā nav atļauta. EEK Regula Nr.339/93",

— "Pavojingas produktas - išleisti laisvai cirkuliuoti draudžiama - reglamentas (EEB) Nr. 339/93",

— "Veszélyes áru - szabad forgalomba nem bocsátható - 339/93/EGK rendelet",

— "Prodott perikoluż - ir-rilaxx għaċ-ċirkolazzjoni libera mhux awtorizzat - Regolament (KEE) Nru. 339/93",

— "Produkt niebezpieczny - niedopuszczony do obrotu - Rozporządzenie (EWG) Nr 339/93",

— "Nevaren izdelek - sprostitev v prosti promet ni dovoljena - Uredba (EGS) št. 339/93",

— "Nebezpečný výrobok - uvoľnenie do voľného obehu nie je povolené - nariadenie (EHS) č. 339/93";"

b) Direktīvas 6. panta 2. punktu papildina ar šādu tekstu:

"— "Výrobek není ve shodě - propuštění do volného oběhu není povoleno - Nařízení (EHS) č. 339/93",

— "Nõuetele mittevastav toode - vabasse ringlusse mitte lubatud - nõukogu määrus (EMÜ) nr 339/93",

— "Neatbilstoša prece - izlaišana brīvā apgrozībā nav atļauta. EEK Regula Nr. 339/93",

— "Produktas neatitinka reikalavimų - išleisti laisvai cirkuliuoti draudžiama - Reglamentas (EEB) Nr. 339/93",

— "Nem megfelelő áru - szabad forgalomba nem bocsátható - 339/93/EGK rendelet",

— "Prodott mhux konformi - ir-rilaxx għaċ-ċirkolazzjoni libera mhux awtorizzat - Regolament (KEE) Nru. 339/93",

— "Produkt niezgodny - niedopuszczony do obrotu - Rozporządzenie (EWG) Nr 339/93",

— "Neskladen izdelek - sprostitev v prosti promet ni dovoljena - Uredba (EGS) št. 339/93",

— "Výrobok nie je v zhode - uvoľnenie do voľného obehu nie je povolené - nariadenie (EHS) č. 339/93"."

2. 31998 L 0034: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/34/EK ( 1998. gada 22. jūnijs), ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā (OV L 204, 21.7.1998., 37. lpp.), ko groza:

- 31998 L 0048: Eiropas Parlamenta un Padomes 20.7.1998. Direktīva 98/48/EK (OV L 217, 5.8.1998., 18. lpp.).

Regulas II pielikumu aizstāj ar šādu pielikumu:

"II PIELIKUMS

VALSTU STANDARTIZĀCIJAS INSTITŪCIJAS

1. BEĻĢIJA

IBN/BIN

Institut belge de normalisation

Belgisch Instituut voor Normalisatie

CEB/BEC

Comité électrotechnique belge

Belgisch Elektrotechnisch Comité

2. ČEHIJAS REPUBLIKA

ČSNI

Český normalizační institut

3. DĀNIJA

DS

Dansk Standard

NTA

Telestyrelsen, National Telecom Agency

4. VĀCIJA

DIN

Deutsches Institut für Normung e.V.

DKE

Deutsche Elektrotechnische Kommission im DIN und VDE

5. IGAUNIJA

EVS

Eesti Standardikeskus

Sideamet

6. GRIEĶIJA

ΕΛΟΤ

Ελληνικός Οργανισμός Τυποποίησης

7. SPĀNIJA

AENOR

Asociación Española de Normalización y Certificación

8. FRANCIJA

AFNOR

Association française de normalisation

UTE

Union technique de l'électricité - Bureau de normalisation auprès de l'AFNOR

9. ĪRIJA

NSAI

National Standards Authority of Irland

ETCI

Electrotechnical Council of Irland

10. ITĀLIJA

UNI [1]

Ente nazionale italiano di unificazione

CEI [1]

Comitato elettrotecnico italiano

11. KIPRA

ΚΟΠΠ

Κυπριακός Οργανισμός Προώθησης Ποιότητας (Kipras Kvalitātes veicināšanas organizācija)

12. LATVIJA

LVS

Latvijas Standarts

13. LIETUVA

LST

Lietuvos standartizacijos departamentas

14. LUKSEMBURGA

ITM

Inspection du travail et des mines

SEE

Service de l'énergie de l'État

15. UNGĀRIJA

MSZT

Magyar Szabványügyi Testület

16. MALTA

MSA

L-Awtorita' ta' Malta dwar l-Istandards (Malta Standards Authority)

17. NĪDERLANDE

NNI

Nederlands Normalisatie Instituut

NEC

Nederlands Elektrotechnisch Comité

18. AUSTRIJA

ÖN

Österreichisches Normungsinstitut

ÖVE

Österreichischer Verband für Elektrotechnik

19. POLIJA

PKN

Polski Komitet Normalizacyjny

20. PORTUGĀLE

IPQ

Instituto Português da Qualidade

21. SLOVĒNIJA

SIST

Slovenski inštitut za standardizacijo

22. SLOVĀKIJA

SÚTN

Slovenský ústav technickej normalizácie

23. SOMIJA

SFS

Suomen Standardisoimisliitto SFS ry

Finlandes Standardiseringsförbund SFS rf

THK/TFC

Telehallintokeskus

Teleförvaltningscentralen

SESKO

Suomen Sähköteknillinen Standardisoimisyhdistys SESKO ry

Finlands Elektrotekniska Standardiseringsförening SESKO rf

24. ZVIEDRIJA

SIS

Standardiseringen i Sverige

SEK

Svenska elektriska kommissionen

ITS

Informationstekniska standardiseringen

25. APVIENOTĀ KARALISTE

BSI

British Standards Institution

BEC

British Electrotechnical Committee

I. VALSTS LĪGUMI

1. 31992 L 0013: Padomes Direktīva 92/13/EEK ( 1992. gada 25. februāris), ar ko koordinē normatīvos un administratīvos aktus par to, kā piemēro Kopienas noteikumus par līgumu piešķiršanas procedūrām, ko piemēro subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē (OV L 76, 23.3.1992., 14. lpp.), ko groza:

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.).

Direktīvas pielikumu papildina ar šādu tekstu:

"ČEHIJAS REPUBLIKA

Úřad pro ochranu hospodářské soutěže

IGAUNIJA

Riigihangete Amet (Valsts iepirkumu birojs)

KIPRA

Γενικό Λογιστήριο της Δημοκρατίας (Republikas Kase)

LATVIJA

Iepirkumu uzraudzības birojs

LIETUVA

Viešųjų pirkimų tarnyba prie Lietuvos Respublikos Vyriausybės (Lietuvas Republikas valdības Valsts iepirkumu birojs)

UNGĀRIJA

Közbeszerzések Tanácsa (Valsts iepirkumu padome)

MALTA

Dipartiment tal-Kuntratti fil-Ministeru tal-Finanzi

POLIJA

Urząd Zamówień Publicznych (Valsts iepikumu birojs)

SLOVĒNIJA

Državna revizijska komisija

SLOVĀKIJA

Úrad pre verejné obstarávanie (Valsts iepirkumu birojs)"

.

2. 31992 L 0050: Padomes Direktīva 92/50/EEK ( 1992. gada 18. jūnijs) par to, kā koordinēt pakalpojumu valsts līgumu piešķiršanas procedūras (OV L 209, 24.7.1992., 1. lpp.), ko groza:

- 31993 L 0036: Padomes 14.6.1993. Direktīva 93/36/EEK (OV L 199, 9.8.1993., 1. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 31997 L 0052: Eiropas Parlamenta un Padomes 13.10.1997. Direktīva 97/52/EK (OV L 328, 28.11.1997., 1. lpp.),

- 32001 L 0078: Komisijas 13.9.2001. Direktīva 2001/78/EK (OV L 285, 29.10.2001., 1. lpp.).

Direktīvas 30. panta 3. punktu papildina ar šādu tekstu:

"— Čehijas Republikā —"obchodní rejstřík",

— Igaunijā — "Keskäriregister",

— Kiprā pakalpojumu sniedzēju var lūgt uzrādīt "Registrar of Companies and Official Receiver(Έφορος Εταιρειών και Επίσημος Παραλήπτης)", izsniegtu apliecību, ka viņš ir "incorporated" vai "registered", vai, ja tā nav, apliecību par to, ka attiecīgā persona ar zvērestu ir apliecinājusi, ka valstī, kurā tā reģistrēta, nodarbojas ar attiecīgo profesiju konkrētā vietā un ar attiecīgo uzņēmuma nosaukumu,

— Latvijā — "Uzņēmumu reģistrs",

— Lietuvā — "Juridinių asmenų registras",

— Ungārijā — "Cégnyilvántartás", "egyéni vállalkozók jegyzői nyilvántartása", noteikts "szakmai kamarák nyilvántartása" vai — attiecībā uz nereģistrētām personām — apliecība, kurā norādīts, ka attiecīgā persona ir tiesīga veikt uzņēmējdarbību vai darboties attiecīgajā profesijā,

— Maltā pieteikuma iesniedzējs (vai piegādātājs) norāda savu "numru ta' reġistrazzjoni tat- Taxxa tal- Valur Miżjud (VAT) u n- numru tal-liċenzja ta' kummerċ" un — attiecībā uz līgumsabiedrībām vai uzņēmējsabiedrībām — attiecīgo reģistrācijas numuru, ko piešķīrusi Maltas Finanšu pakalpojumu pārvalde,

— Polijā — "Krajowy Rejestr Sądowy" (Valsts Tiesu reģistrs),

— Slovēnijā — "Sodni register" un "obrtni register",

— Slovākijā — "Obchodný register"."

.

3. 31993 L 0036: Padomes Direktīva 93/36/EEK ( 1993. gada 14. jūnijs), ar ko koordinē piegāžu valsts līgumu piešķiršanas procedūras (OV L 199, 9.8.1993., 1. lpp.), ko groza:

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 31997 L 0052: Eiropas Parlamenta un Padomes 13.10.1997. Direktīva 97/52/EK (OV L 328, 28.11.1997., 1. lpp.),

- 32001 L 0078: Komisijas 13.9.2001. Direktīva 2001/78/EK (OV L 285, 29.10.2001., 1. lpp.).

a) Direktīvas 21. panta 2. punktu papildina ar šādu tekstu:

"Čehijas Republikā: "obchodní rejstřík",

Igaunijā: "Keskäriregister",

Kiprā: piegādātāju var lūgt uzrādīt "Registrar of Companies and Official Receiver (Έφορος Εταιρειών και Επίσημος Παραλήπτης)" izsniegtu apliecību, ka viņš ir "incorporated" vai "registered", vai, ja tā nav, apliecību par to, ka attiecīgā persona ar zvērestu ir apliecinājusi, ka valstī, kurā tā reģistrēta, nodarbojas ar attiecīgo profesiju konkrētā vietā un ar attiecīgo nosaukumu,

Latvijā: "Uzņēmumu reģistrs",

Lietuvā: "Juridinių asmenų registras",

Ungārijā: "Cégnyilvántartás", "egyéni vállalkozók jegyzői nyilvántartása",

Maltā: pieteikuma iesniedzējs (vai piegādātājs) norāda savu "numru ta' reġistrazzjoni tat- Taxxa tal- Valur Miżjud (VAT) u n- numru tal-liċenzja ta' kummerċ" un — attiecībā uz līgumsabiedrībām vai uzņēmējsabiedrībām — attiecīgo reģistrācijas numuru, ko piešķīrusi Maltas Finanšu pakalpojumu pārvalde,

Polijā: "Krajowy Rejestr Sądowy",

Slovēnijā: "Sodni register" un "obrtni register",

Slovākijā: "Obchodný register";"

b) Direktīvas I pielikuma virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu:

"A. LĪGUMSLĒDZĒJU IESTĀŽU SARAKSTS, UZ KURĀM ATTIECAS GATT NOLĪGUMS PAR VALSTS LĪGUMIEM"

.

c) Direktīvas I pielikumu papildina ar šādu tekstu:

"B. CITU CENTRĀLĀS VALDĪBAS IESTĀŽU SARAKSTS

ČEHIJAS REPUBLIKA

Līgumslēdzējas iestādes ir (nepilnīgs saraksts):

Ministrijas un citas valsts iestādes:

Ministerstvo dopravy (Satiksmes ministrija)

Ministerstvo informatiky (Informātikas ministrija)

Ministerstvo financí (Finanšu ministrija)

Ministerstvo kultury (Kultūras ministrija)

Ministerstvo obrany (Aizsardzības ministrija)

Ministerstvo pro místní rozvoj (Reģionālās attīstības ministrija)

Ministerstvo práce a sociálních věcí (Darba un sociālo lietu ministrija)

Ministerstvo průmyslu a obchodu (Rūpniecības un tirdzniecības ministrija)

Ministerstvo spravedlnosti (Tieslietu ministrija)

Ministerstvo školství, mládeže a tělovýchovy (Izglītības, jaunatnes un sporta lietu ministrija)

Ministerstvo vnitra (Iekšlietu minsitrija)

Ministerstvo zahraničních věcí (Ārlietu ministrija)

Ministerstvo zdravotnictví (Veselības aizsardzības ministrija)

Ministerstvo zemědělství (Lauksaimniecības ministrija)

Ministerstvo životního prostředí (Vides aizsardzības ministrija)

Poslanecká sněmovna PČR (Čehijas Republikas Parlamenta pārstāvju palāta)

Senát PČR (Čehijas Republikas Parlamenta Senāts)

Kancelář prezidenta (Prezidenta Kanceleja)

Český statistický úřad (Čehijas Statistikas pārvalde)

Český úřad zeměměřičský a katastrální (Čehijas Kartogrāfijas un kadastra uzraudzības pārvalde)

Úřad průmyslového vlastnictví (Rūpnieciskā īpašuma pārvalde)

Úřad pro ochranu osobních údajů (Personas datu aizsardzības pārvalde)

Bezpečnostní informační služba — BIS (Drošības informācijas dienests)

Národní bezpečnostní úřad (Valsts drošības pārvalde)

Česká akademie věd (Čehijas Republikas Zinātņu akadēmija)

Vězeňská služba (Ieslodzījuma vietu pārvalde)

IGAUNIJA

1. Vabariigi Presidendi Kantselei (Igaunijas Republikas Prezidenta birojs)

2. Eesti Vabariigi Riigikogu (Igaunijas Republikas Parlaments)

3. Eesti Vabariigi Riigikohus (Igaunijas Republikas Augstākā tiesa)

4. Riigikontroll (Igaunijas Republikas Valsts kontroles birojs)

5. Õiguskantsler (Tieslietu padomnieks)

6. Riigikantselei (Valsts kanceleja)

7. Rahvusarhiiv (Igaunijas Valsts arhīvi)

8. Haridus- ja Teadusministeerium (Izglītības un pētniecības ministrija)

9. Justiitsministeerium (Tieslietu ministrija)

10. Kaitseministeerium (Aizsardzības ministrija)

11. Keskkonnaministeerium (Vides aizsardzības ministrija)

12. Kultuuriministeerium (Kultūras ministrija)

13. Majandus- ja Kommunikatsiooniministeerium (Ekonomikas un komunikāciju ministrija)

14. Põllumajandusministeerium (Lauksaimniecības ministrija)

15. Rahandusministeerium (Finanšu ministrija)

16. Siseministeerium (Iekšlietu ministrija)

17. Sotsiaalministeerium (Sociālo lietu ministrija)

18. Välisministeerium (Ārlietu ministrija)

19. Keeleinspektsioon (Valodas inspekcija)

20. Riigiprokuratuur (Prokuratūra)

21. Teabeamet (Informācijas pārvalde)

22. Maa-amet (Zemes pārvalde)

23. Keskkonnainspektsioon (Vides inspekcija)

24. Metsakaitse- ja Metsauuenduskeskus (Mežu aizsardzības un silvikultūras centrs)

25. Muinsuskaitseamet (Kultūras pieminekļu inspekcija)

26. Patendiamet (Patentu valde)

27. Tehnilise Järelevalve Inspektsioon (Tehniskā inspekcija)

28. Energiaturu Inspektsioon (Enerģijas tirgus inspekcija)

29. Tarbijakaitseamet (Patērētāju tiesību aizsardzības pārvalde)

30. Riigihangete Amet (Valsts iepirkumu birojs)

31. Eesti Patendiraamatukogu (Igaunijas Patentu bibliotēka)

32. Taimetoodangu Inspektsioon (Augkopības inspekcija)

33. Tõuaretusinspektsioon (Dzīvnieku vaislas inspekcija)

34. Põllumajanduse Registrite ja Informatsiooni Amet (Lauksaimniecības reģistru un informācijas pārvalde)

35. Veterinaar- ja Toiduamet (Veterinārā un pārtikas pārvalde)

36. Konkurentsiamet (Konkurences pārvalde)

37. Maksuamet (Nodokļu pārvalde)

38. Statistikaamet (Statistikas pārvalde)

39. Tolliamet (Muitas pārvalde)

40. Proovikoda (Valsts proves pārvalde)

41. Kodakondsus- ja Migratsiooniamet (Pilsonības un migrācijas pārvalde)

42. Piirivalveamet (Robežsardzes pārvalde)

43. Politseiamet (Policijas pārvalde)

44. Kohtuekspertiisi ja Kriminalistika Keskus (Tiesu medicīnas un kriminālistikas centrs)

45. Keskkriminaalpolitsei (Valsts kriminālpolicija)

46. Päästeamet (Glābšanas dienests)

47. Andmekaitse Inspektsioon (Datu aizsardzības inspekcija)

48. Ravimiamet (Zāļu aģentūra)

49. Sotsiaalkindlustusamet (Sociālās apdrošināšanas pārvalde)

50. Tööturuamet (Darba tirgus pārvalde)

51. Tervishoiuamet (Veselības aprūpes pārvalde)

52. Tervisekaitseinspektsioon (Veselības aizsardzības inspekcija)

53. Tööinspektsioon (Darba inspekcija)

54. Lennuamet (Civilās aviācijas pārvalde)

55. Maanteeamet (Autoceļu pārvalde)

56. Sideamet (Sakaru pārvalde)

57. Veeteede Amet (Jūras pārvalde)

58. Raudteeamet (Igaunijas Dzelzceļa pārvalde)

KIPRA

Publisko tiesību subjekti (nepilnīgs saraksts)

1. Προεδρία και Προεδρικό Μέγαρο (Prezidentūra un Prezidenta pils)

2. Υπουργικό Συμβούλιο (Ministru kabinets)

3. Βουλή των Αντιπροσώπων (Pārstāvju palāta)

4. Δικαστική Υπηρεσία (Tieslietu dienests)

5. Νομική Υπηρεσία της Δημοκρατίας (Republikas Prokuratūra)

6. Ελεγκτική Υπηρεσία της Δημοκρατίας (Republikas Valsts kontrole)

7. Επιτροπή Δημόσιας Υπηρεσίας (Valsts dienesta komisija)

8. Επιτροπή Εκπαιδευτικής Υπηρεσίας (Izglītības dienesta komisija)

9. Γραφείο Επιτρόπου Διοικήσεως (Pārvaldes komisāra (ombuda) birojs)

10. Επιτροπή Προστασίας Ανταγωνισμού (Konkurences aizsardzības komisija)

11. Υπουργείο Άμυνας (Aizsardzības ministrija)

12. Υπουργείο Γεωργίας, Φυσικών Πόρων και Περιβάλλοντος (Lauksaimniecības, dabas resursu un vides aizsardzības ministrija)

13. Τμήμα Γεωργίας (Lauksaimniecības departaments)

14. Κτηνιατρικές Υπηρεσίες (Veterinārais dienests)

15. Τμήμα Δασών (Mežu departaments)

16. Τμήμα Αναπτύξεως Υδάτων (Ūdens resursu attīstības departaments)

17. Τμήμα Γεωλογικής Επισκόπησης (Ģeoloģiskās uzraudzības departaments)

18. Μετεωρολογική Υπηρεσία (Meteoroloģijas dienests)

19. Τμήμα Αναδασμού (Zemes konsolidācijas dienests)

20. Υπηρεσία Μεταλλείων (Kalnrūpniecības dienests)

21. Ινστιτούτο Γεωργικών Ερευνών (Lauksaimnieciskās izpētes institūts)

22. Τμήμα Αλιείας και Θαλάσσιων Ερευνών (Zvejas un jūrniecības izpētes departaments)

23. Υπουργείο Δικαιοσύνης και Δημοσίας Τάξεως (Tieslietu un sabiedriskās kārtības ministrija)

24. Αστυνομία (Policija)

25. Πυροσβεστική Υπηρεσία Κύπρου (Kipras Ugunsdzēsības dienests)

26. Υπουργείο Εμπορίου, Βιομηχανίας και Τουρισμού (Tirdzniecības, rūpniecības un tūrisma ministrija)

27. Τμήμα Συνεργατικής Ανάπτυξης (Kooperatīvās attīstības departaments)

28. Τμήμα Εφόρου Εταιρειών και Επίσημου Παραλήπτη (Uzņēmumu reģistratora departaments)

29. Υπουργείο Εργασίας και Κοινωνικών Ασφαλίσεων (Darba un sociālās apdrošināšanas ministrija)

30. Τμήμα Εργασίας (Darba departaments)

31. Τμήμα Κοινωνικών Ασφαλίσεων (Sociālās apdrošināšanas departaments)

32. Τμήμα Υπηρεσιών Κοινωνικής Ευημερίας (Sociālās labklājības dienesta departaments)

33. Κέντρο Παραγωγικότητας Κύπρου (Kipras produktivitātes centrs)

34. Ανώτερο Ξενοδοχειακό Ινστιτούτο Κύπρου (Kipras Viesnīcu institūts)

35. Ανώτερο Τεχνολογικό Ινστιτούτο (Augstākais tehniskais institūts)

36. Τμήμα Επιθεώρησης Εργασίας (Darba inspekcijas departaments)

37. Υπουργείο Εσωτερικών (Iekšlietu ministrija)

38. Επαρχιακές Διοικήσεις (Rajonu administrācijas)

39. Τμήμα Πολεοδομίας και Οικήσεως (Pilsētplānošanas un mājokļu departaments)

40. Τμήμα Αρχείου Πληθυσμού και Μεταναστεύσεως (Civilstāvokļa reģistrācijas un migrācijas lietu departaments)

41. Τμήμα Κτηματολογίου και Χωρομετρίας (Zemes un uzmērīšanas departaments)

42. Γραφείο Τύπου και Πληροφοριών (Preses un informācijas birojs)

43. Πολιτική Άμυνα (Civilā aizsardzība)

44. Υπουργείο Εξωτερικών (Ārlietu ministrija)

45. Υπουργείο Οικονομικών (Finanšu ministrija)

46. Γενικό Λογιστήριο της Δημοκρατίας (Republikas Kase)

47. Τμήμα Τελωνείου (Muitas un akcīzes departaments)

48. Τμήμα Εσωτερικών Προσόδων (Valsts ieņēmumu departaments)

49. Στατιστική Υπηρεσία (Statistikas dienests)

50. Τμήμα Κρατικών Αγορών και Προμηθειών (Valsts iepirkumu un piegāžu departaments)

51. Υπηρεσία Δημόσιας Διοίκησης και Προσωπικού (Valsts pārvaldes un personāla dienests)

52. Κυβερνητικό Τυπογραφείο (Valdības publikāciju birojs)

53. Τμήμα Υπηρεσιών Πληροφορικής (Informācijas tehnoloģiju pakalpojumu birojs)

54. Γραφείο Προγραμματισμού (Plānošanas birojs)

55. Υπουργείο Παιδείας και Πολιτισμού (Izglītības un kultūras ministrija)

56. Υπουργείο Συγκοινωνιών και Έργων (Komunikāciju un būvniecības ministrija)

57. Τμήμα Ηλεκτρονικών Επικοινωνιών (Elektronisko komunikāciju departaments)

58. Τμήμα Δημοσίων Έργων (Būvniecības departaments)

59. Τμήμα Αρχαιοτήτων (Antikvāro priekšmetu departaments)

60. Τμήμα Πολιτικής Αεροπορίας (Civilās aviācijas departaments)

61. Τμήμα Εμπορικής Ναυτιλίας (Tirdzniecības flotes departaments)

62. Τμήμα Ταχυδρομικών Υπηρεσιών (Pasta pakalpojumu departaments)

63. Τμήμα Οδικών Μεταφορών (Autotransporta departaments)

64. Τμήμα Ηλεκτρομηχανολογικών Υπηρεσιών (Elektroenerģētikas un mehānikas pakalpojumu departaments)

65. Υπουργείο Υγείας (Veselības aizsardzības ministrija)

66. Φαρμακευτικές Υπηρεσίες (Zāļu dienests)

67. Γενικό Χημείο (Galvenā laboratorija)

68. Ιατρικές Υπηρεσίες και Υπηρεσίες Δημόσιας Υγείας (Medicīnas un sabiedrības veselības dienests)

69. Οδοντιατρικές Υπηρεσίες (Zobārstniecības dienests)

70. Υπηρεσίες Ψυχικής Υγείας (Garīgās veselības dienests)

LATVIJA

1. Valsts prezidenta kanceleja

2. Saeimas kanceleja

3. Aizsardzības ministrija un tās pakļautībā un pārraudzībā esošās iestādes

4. Ārlietu ministrija un tās pakļautībā un pārraudzībā esošās iestādes

5. Ekonomikas ministrija un tās pakļautībā un pārraudzībā esošās iestādes

6. Finanšu ministrija un tās pakļautībā un pārraudzībā esošās iestādes

7. Iekšlietu ministrija un tās pakļautībā un pārraudzībā esošās iestādes

8. Izglītības un zinātnes ministrija un tās pakļautībā un pārraudzībā esošās iestādes

9. Kultūras ministrija un tās pakļautībā un pārraudzībā esošās iestādes

10. Labklājības ministrija un tās pakļautībā un pārraudzībā esošās iestādes

11. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija un tās pakļautībā un pārraudzībā esošās iestādes

12. Satiksmes ministrija un tās pakļautībā un pārraudzībā esošās iestādes

13. Tieslietu ministrija un tās pakļautībā un pārraudzībā esošās iestādes

14. Veselības ministrija un tās pakļautībā un pārraudzībā esošās iestādes

15. Vides ministrija un tās pakļautībā un pārraudzībā esošās iestādes

16. Zemkopības ministrija un tās pārraudzībā esošās iestādes

17. Īpašu uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās un tā pakļautībā un pārraudzībā esošās iestādes

18. Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās un tā pakļautībā un pārraudzībā esošās iestādes

19. Augstākās izglītības padome

20. Eiropas integrācijas birojs

21. Valsts kanceleja un tās pakļautībā un pārraudzībā esošās iestādes

22. Centrālā vēlēšanu komisija

23. Finanšu un kapitāla tirgus komisija

24. Latvijas Banka

25. Nacionālie bruņotie spēki

26. Nacionālā radio un televīzijas padome

27. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija

28. Satversmes aizsardzības birojs

29. Valsts cilvēktiesību birojs

30. Valsts kontrole

31. Satversmes tiesa

32. Augstākā tiesa

33. Prokuratūra un tās pārraudzībā esošās iestādes

34. Pašvaldību domes (padomes) un to pakļautībā un pārraudzībā esošās iestādes

LIETUVA

1. Prezidento kanceliarija (Prezidenta Kanceleja)

2. Seimo kanceliarija (Seimas (Parlamenta) Kanceleja)

3. Konstitucinis Teismas (Konstitucionālā tiesa)

4. Vyriausybės kanceliarija (Valdības Kanceleja)

5. Aplinkos ministerija ir įstaigos prie ministerijos (Vides aizsardzības ministrija un tās pārziņā esošās iestādes)

6. Finansų ministerija ir įstaigos prie ministerijos (Finanšu ministrija un tās pārziņā esošās iestādes)

7. Krašto apsaugos ministerija ir įstaigos prie ministerijos (Valsts aizsardzības ministrija un tās pārziņā esošās iestādes)

8. Kultūros ministerija ir įstaigos prie ministerijos (Kultūras ministrija un tās pārziņā esošās iestādes)

9. Socialinės apsaugos ir darbo ministerija ir įstaigos prie ministerijos (Sociālā nodrošinājuma un darba lietu ministrija un tās pārziņā esošās iestādes)

10. Susisiekimo ministerija ir įstaigos prie ministerijos (Transporta un komunikāciju ministrija un tās pārziņā esošās iestādes)

11. Sveikatos apsaugos ministerija ir įstaigos prie ministerijos (Veselības aizsardzības ministrija un tās pārziņā esošās iestādes)

12. Švietimo ir mokslo ministerija ir įstaigos prie ministerijos (Izglītības un zinātnes ministrija un tās pārziņā esošās iestādes)

13. Teisingumo ministerija ir įstaigos prie ministerijos (Tieslietu ministrija un tās pārziņā esošās iestādes)

14. Ūkio ministerija ir įstaigos prie ministerijos (Ekonomikas ministrija un tās pārziņā esošās iestādes)

15. Užsienio reikalų ministerija ir įstaigos prie ministerijos (Ārlietu ministrija un tās pārziņā esošās iestādes)

16. Vidaus reikalų ministerija ir įstaigos prie ministerijos (Iekšlietu ministrija un tās pārziņā esošās iestādes)

17. Žemės ūkio ministerija ir įstaigos prie ministerijos (Lauksaimniecības ministrija un tās pārziņā esošās iestādes)

18. Nacionalinė teismų administracija (Valsts tiesu pārvalde)

19. Lietuvos kariuomenė ir jos padaliniai (Lietuvas Bruņotie spēki un to struktūrvienības)

20. Generalinė prokuratūra (Ģenerālprokuratūra)

21. Valstybės kontrolė (Valsts kontrole)

22. Lietuvos bankas (Lietuvas Banka)

23. Specialiųjų tyrimų tarnyba (Īpašās izmeklēšanas dienests)

24. Konkurencijos taryba (Konkurences padome)

25. Lietuvos gyventojų genocido ir rezistencijos tyrimo centras (Lietuvas Genocīda un pretošanās pētījumu centrs)

26. Nacionalinė sveikatos taryba (Valsts Veselības padome)

27. Moterų ir vyrų lygių galimybių kontrolieriaus tarnyba (Vienlīdzības jautājumu ombuda birojs)

28. Vaiko teisių apsaugos kontrolieriaus įstaiga (Bērnu tiesību ombuda birojs)

29. Seimo kontrolierių įstaiga (Seima Ombudsmeņa birojs)

30. Valstybinė lietuvių kalbos komisija (Lietuviešu valodas valsts komisija)

31. Valstybinė paminklosaugos komisija (Kultūras mantojuma aizsardzības valsts komisija)

32. Vertybinių popierių komisija (Lietuvas Vērtspapīru komisija)

33. Vyriausioji rinkimų komisija (Centrālā vēlēšanu komiteja)

34. Vyriausioji tarnybinės etikos komisija (Amatpersonu ētikas centrālā komisija)

35. Etninės kultūros globos taryba (Etniskās kultūras aizsardzības padome)

36. Žurnalistų etikos inspektoriaus tarnyba (Žurnālistu ētikas inspektora birojs)

37. Valstybės saugumo departamentas (Valsts drošības departaments)

38. Valstybinė kainų ir energetikos kontrolės komisija (Valsts Cenu un enerģijas kontroles komisija)

39. Vyriausioji administracinių ginčų komisija (Administratīvo strīdu galvenā komisija)

40. Mokestinių ginčų komisija (Nodokļu strīdu komisija)

41. Valstybinė lošimų priežiūros komisija (Valsts Azartspēļu uzraudzības komisija)

42. Lietuvos archyvų departamentas (Lietuvas Arhīvu departaments)

43. Europos teisės departamentas (Eiropas tiesību departaments)

44. Europos komitetas (Eiropas komiteja)

45. Ginklų fondas (Ieroču fonds)

46. Lietuvos valstybinis mokslo ir studijų fondas (Lietuvas Valsts zinātnes un mācību fonds)

47. Informacinės visuomenės plėtros komitetas (Informācijas sabiedrības attīstības komiteja)

48. Kūno kultūros ir sporto departamentas (Fiziskās kultūras un sporta departaments)

49. Ryšių reguliavimo tarnyba (Komunikāciju pārraudzības pārvalde)

50. Statistikos departamentas (Statistikas departaments)

51. Tautinių mažumų ir išeivijos departamentas (Nacionālo minoritāšu un ārvalstīs dzīvojošo lietuviešu departaments)

52. Valstybinė atominės energetikos saugos inspekcija (Valsts Kodolenerģētikas drošības inspekcija)

53. Valstybinė duomenų apsaugos inspekcija (Valsts Datu aizsardzības inspekcija)

54. Valstybinė maisto ir veterinarijos tarnyba (Valsts Pārtikas un veterinārais dienests)

55. Valstybinė ligonių kasa (Valsts Slimokase)

56. Valstybinė tabako ir alkoholio kontrolės tarnyba (Valsts Tabakas un alkohola kontroles dienests)

57. Viešųjų pirkimų tarnyba (Valsts iepirkumu birojs)

UNGĀRIJA

Belügyminisztérium (Iekšlietu ministrija)

Egészségügyi, Szociális és Családügyi Minisztérium (Veselības aizsardzības, sociālo un ģimenes lietu ministrija)

Foglalkoztatáspolitikai és Munkaügyi Minisztérium (Nodarbinātības politikas un darba lietu ministrija)

Földművelésügyi és Vidékfejlesztési Minisztérium (Lauksaimniecības un lauku attīstības ministrija)

Gazdasági és Közlekedési Minisztérium (Ekonomikas un satiksmes ministrija)

Gyermek-, Ifjúsági és Sportminisztérium (Bērnu, jaunatnes un sporta lietu ministrija)

Honvédelmi Minisztérium (Aizsardzības ministrija)

Igazságügyi Minisztérium (Tieslietu ministrija)

Informatikai és Hírközlési Minisztérium (Informātikas un komunikāciju ministrija)

Környezetvédelmi és Vízügyi Minisztérium (Vides aizsardzības un ūdenssaimniecības ministrija)

Külügyminisztérium (Ārlietu ministrija)

Miniszterelnöki Hivatal (Premjerministra Birojs)

Nemzeti Kulturális Örökség Minisztériuma (Kultūras mantojuma ministrija)

Oktatási Minisztérium (Izglītības ministrija)

Pénzügyminisztérium (Finanšu ministrija)

Miniszterelnökség Közbeszerzési és Gazdasági Igazgatósága (Premjerministra Biroja Valsts iepirkuma un ekonomikas direktorāts)

MALTA

1. Uffiċċju tal-President (Prezidenta Birojs)

2. Uffiċċju ta' l-Iskrivan tal-Kamra tad-Deputati (Pārstāvju palātas sekretāra birojs)

3. Uffiċċju tal-Prim Ministru (Premjerministra Birojs)

4. Ministeru għall-Politika Soċjali (Sociālās politikas ministrija)

5. Ministeru ta' l-Edukazzjoni (Izglītības ministrija)

6. Ministeru tal-Finanzi (Finanšu ministrija)

7. Ministeru għar- Riżorsi u Infrastruttura (Resursu un infrastruktūras ministrija)

8. Ministeru għat-Turiżmu (Tūrisma ministrija)

9. Ministeru għat-Trasport u Komunikazzjoni (Satiksmes un komunikāciju ministrija)

10. Ministeru għas-Servizzi Ekonomiċi (Ekonomikas pakalpojumu ministrija)

11. Ministeru għall-Intern u l-Ambjent (Iekšlietu un vides aizsardzības ministrija)

12. Ministeru għall-Agrikoltura u Sajd (Lauksaimniecības un zvejas ministrija)

13. Ministeru għal Għawdex (Gozo ministrija)

14. Ministeru għas-Saħħa (Veselības aizsardzības ministrija)

15. Ministeru ta' l-Affarijiet Barranin (Ārlietu minstrija)

16. Ministeru għall-Ġustizzja u Gvern Lokali (Tieslietu un valsts pārvaldes ministrija)

POLIJA

1. Kancelaria Prezydenta RP (Polijas Republikas prezidenta Kanceleja)

2. Kancelaria Sejmu RP (Parlamenta Kanceleja)

3. Kancelaria Senatu RP (Senāta Kanceleja)

4. Sąd Najwyższy (Augstākā tiesa)

5. Naczelny Sąd Administracyjny (Galvenā administratīvā tiesa)

6. Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa)

7. Najwyższa Izba Kontroli (Augstākā revīzijas palāta)

8. Biuro Rzecznika Praw Obywatelskich (Ombuda Birojs)

9. Krajowa Rada Radiofonii i Telewizji (Nacionālā radio un televīzijas padome)

10. Generalny Inspektor Ochrony Danych Osobowych (Personas datu aizsardzības ģenerālinspektors)

11. Krajowe Biuro Wyborcze (Nacionālais vēlēšanu birojs)

12. Państwowa Inspekcja Pracy (Valsts darba inspekcija)

13. Biuro Rzecznika Praw Dziecka (Bērnu lietu ombuds)

14. Kancelaria Prezesa Rady Ministrów (Premjerministra Kanceleja)

15. Ministerstwo Finansów (Finanšu ministrija)

16. Generalny Inspektorat Informacji Finansowej (Finanšu informācijas ģenerālinspektors)

17. Ministerstwo Gospodarki Pracy i Polityki Społecznej (Ekonomikas, darba un sociālās politikas ministrija)

18. Urząd Komitetu Integracji Europejskiej (Eiropas integrācijas komitejas birojs)

19. Ministerstwo Kultury (Kultūras ministrija)

20. Komitet Badań Naukowych (Zinātniskās izpētes komiteja)

21. Ministerstwo Obrony Narodowej (Valsts aizsardzības ministrija)

22. Ministerstwo Rolnictwa i Rozwoju Wsi (Lauksaimniecības un lauku attīstības ministrija)

23. Ministerstwo Skarbu Państwa (Valsts kases ministrija)

24. Ministerstwo Sprawiedliwości (Tieslietu ministrija)

25. Ministerstwo Infrastruktury (Infrastruktūras ministrija)

26. Ministerstwo Środowiska (Vides aizsardzības ministrija)

27. Ministerstwo Spraw Wewnętrznych i Administracji (Iekšlietu un valsts pārvaldes ministrija)

28. Ministerstwo Spraw Zagranicznych (Ārlietu ministrija)

29. Ministerstwo Zdrowia (Veselības aizsardzības ministrija)

30. Ministerstwo Edukacji Narodowej i Sportu (Tautas izglītības un sporta lietu ministrija)

31. Rządowe Centrum Studiów Strategicznych (Valdības Stratēģisko pētījumu centrs)

32. Urząd Zamówień Publicznych (Valsts iepirkumu birojs)

33. Urząd Regulacji Energetyki (Enerģijas regulatora birojs)

34. Urząd Służby Cywilnej (Civildienesta birojs)

35. Urząd Ochrony Konkurencji i Konsumentów (Konkurences un patērētāju tiesību aizsardzības birojs)

36. Urząd do Spraw Kombatantów i Osób Represjonowanych (Kara veterānu un represēto personu lietu birojs)

37. Instytut Pamięci Narodowej- Komisja Ścigania Zbrodni przeciwko Narodowi Polskiemu (Nacionālās atceres institūts — Pret poļu tautu izdarīto noziegumu apkarošanas komisija)

38. Urząd Mieszkalnictwa i Rozwoju Miast (Mājokļu un pilsētu attīstības birojs)

39. Główny Urząd Statystyczny (Centrālais statistikas birojs)

40. Wyższy Urząd Górniczy (Galvenais kalnrūpniecības lietu birojs)

41. Urząd Patentowy RP (Patentu birojs)

42. Komisja Nadzoru Ubezpieczeń i Funduszy Emerytalnych (Apdrošināšanas un pensiju fondu uzraudzības komisija)

43. Główny Urząd Miar (Centrālais metroloģijas birojs)

44. Polski Komitet Normalizacyjny (Polijas Standartizācijas komiteja)

45. Polskie Centrum Badań i Certyfikacji (Polijas Testēšanas un sertifikācijas centrs)

46. Polska Akademia Nauk (Polijas Zinātņu akadēmija)

47. Państwowa Agencja Atomistyki (Nacionālā atomenerģijas aģentūra)

48. Komisja Papierów Wartościowych i Giełd (Polijas Vērtspapīru un valūtas komisija)

49. Generalny Inspektorat Celny (Galvenā muitas inspekcija)

50. Główny Inspektorat Kolejnictwa (Galvenā dzelzceļa inspekcija)

51. Kasa Rolniczego Ubezpieczenia Społecznego (Lauksaimniecības sociālās apdrošināšanas birojs)

52. Zakład Ubezpieczeń Społecznych (Sociālās apdrošināšanas birojs)

53. Rządowe Centrum Legislacji (Valdības Likumdošanas izstrādes birojs)

54. Urząd Regulacji Telekomunikacji i Poczty (Telekomunikāciju un pasta pārraudzības birojs)

55. Agencja Rynku Rolnego (Lauksaimniecības tirgus aģentūra)

56. Agencja Restrukturyzacji i Modernizacji Rolnictwa (Lauksaimniecības restrukturizācijas un modernizācijas aģentūra)

57. Agencja Własności Rolnej Skarbu Państwa (Valsts kases Lauksaimnieciskā īpašuma aģentūra)

58. Agencja Mienia Wojskowego (Militārā īpašuma aģentūra)

SLOVĒNIJA

1. Predsednik Republike Slovenije

2. Državni zbor

3. Državni svet

4. Varuh človekovih pravic

5. Ustavno sodišče

6. Računsko sodišče

7. Državna revizijska komisija

8. Slovenska akademija znanosti in umetnosti

9. Vladne službe

10. Ministrstvo za finance

11. Ministrstvo za notranje zadeve

12. Ministrstvo za zunanje zadeve

13. Ministrstvo za obrambo

14. Ministrstvo za pravosodje

15. Ministrstvo za gospodarstvo

16. Ministrstvo za kmetijstvo, gozdarstvo in prehrano

17. Ministrstvo za promet

18. Ministrstvo za okolje, prostor in energijo

19. Ministrstvo za delo, družino in socialne zadeve

20. Ministrstvo za zdravje

21. Ministrstvo za informacijsko družbo

22. Ministrstvo za šolstvo, znanost in šport

23. Ministrstvo za kulturo

24. Vrhovno sodišče Republike Slovenije

25. Višja sodišča

26. Okrožna sodišča

27. Okrajna sodišča

28. Vrhovno tožilstvo Republike Slovenije

29. Okrožna državna tožilstva

30. Družbeni pravobranilec Republike Slovenije

31. Državno pravobranilstvo Republike Slovenije

32. Upravno sodišče Republike Slovenije

33. Senat za prekrške Republike Slovenije

34. Višje delovno in socialno sodišče v Ljubljani

35. Delovna sodišča

36. Sodniki za prekrške

37. Upravne enote

SLOVĀKIJA

Ministrijas un citas valsts pārvaldes iestādes (saraksts nav galīgs):

Kancelária prezidenta Slovenskej republiky (Slovākijas Republikas Prezidenta birojs)

Národná rada Slovenskej republiky (Slovākijas Republikas Nacionālā Padome)

Úrad vlády (Valdības Birojs)

Ministerstvo zahraničných vecí (Ārlietu ministrija)

Ministerstvo hospodárstva (Ekonomikas ministrija)

Ministerstvo obrany (Aizsardzības ministrija)

Ministerstvo vnútra (Iekšlietu ministrija)

Ministerstvo financií (Finanšu ministrija)

Ministerstvo kultúry (Kultūras ministrija)

Ministerstvo pre správu a privatizáciu národného majetku (Valsts īpašuma pārvaldes un privatizācijas ministrija)

Ministerstvo zdravotníctva (Veselības aizsardzības ministrija)

Ministerstvo práce, sociálnych vecí a rodiny (Darba, sociālo un ģimenes lietu ministrija)

Ministerstvo školstva (Izglītības ministrija)

Ministerstvo spravodlivosti (Tieslietu ministrija)

Ministerstvo životného prostredia (Vides aizsardzības ministrija)

Ministerstvo pôdohospodárstva (Lauksaimniecības ministrija)

Ministerstvo dopravy, pôšt a telekomunikácií (Satiksmes, pasta un telekomunikāciju ministrija)

Ministerstvo výstavby a regionálneho rozvoja (Būvniecības un reģionālās attīstības ministrija)

Ústavný súd (Konstitucionālā tiesa)

Najvyšší súd (Augstākā tiesa)

Generálna prokuratúra (Ģenerālprokuratūra)

Najvyšší kontrolný úrad (Augstākā revīzijas padome)

Protimonopolný úrad (Antimonopola birojs)

Úrad pre verejné obstarávanie (Valsts iepirkumu birojs)

Štatistický úrad (Statistikas birojs)

Úrad geodézie, kartografie a katastra (Zemes reģistrācijas birojs)

Úrad pre normalizáciu, metrológiu a skúšobníctvo (Standartizācijas, metroloģijas un testēšanas birojs)

Telekomunikačný úrad (Telekomunikāciju birojs)

Úrad priemyselného vlastníctva (Rūpnieciskā īpašuma birojs)

Úrad pre štátnu pomoc (Valsts atbalsta birojs)

Úrad pre finančný trh (Finanšu tirgus birojs)

Národný bezpečnostný úrad (Nacionālās drošības birojs)

Poštový úrad (Pasta lietu birojs)

Úrad na ochranu osobných údajov (Personas datu aizsardzības birojs)

Kancelária verejného ochrancu práv (Ombuda birojs)"

4. 31993 L 0037: Padomes Direktīva 93/37/EEK ( 1993. gada 14. jūnijs) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu piešķiršanas procedūras (OV L 199, 9.8.1993., 54. lpp.), ko groza:

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 31997 L 0052: Eiropas Parlamenta un Padomes 13.10.1997. Direktīva 97/52/EK (OV L 328, 28.11.1997., 1. lpp.),

- 32001 L 0078: Komisijas 13.9.2001. Direktīva 2001/78/EK (OV L 285, 29.10.2001., 1. lpp.).

a) Direktīvas 25. pantu papildina ar šādu tekstu:

"— Čehijas Republikā — "obchodní rejstřík",

— Igaunijā — "Keskäriregister",

— Kiprā — līgumslēdzējam jāiesniedz apliecība, ko izdod Civilās inženierijas un būvnieku uzraudzības un reģistrācijas padome (Συμβούλιο Εγγραφής και Ελέγχου Εργοληπτών Οικοδομικών και Τεχνικών Έργων) atbilstīgi Likumam par Civilās inženierijas un būvnieku uzraudzību un reģistrāciju,

— Latvijā — "Uzņēmumu reģistrs",

— Lietuvā — "Juridinių asmenų registras",

— Ungārijā — "Cégnyilvántartás", "egyéni vállalkozók jegyzői nyilvántartása",

— Maltā pieteikuma iesniedzējs (vai piegādātājs) norāda savu "numru ta' reġistrazzjoni tat-Taxxa tal- Valur Miżjud (VAT) u n- numru tal-liċenzja ta' kummerċ" un — attiecībā uz līgumsabiedrībām vai uzņēmējsabiedrībām — attiecīgo reģistrācijas numuru, ko piešķīrusi Maltas Finanšu pakalpojumu pārvalde,

— Polijā — "Krajowy Rejestr Sądowy" (Valsts Tiesu reģistrs),

— Slovēnijā — "Sodni register" un "obrtni register",

— Slovākijā — "Obchodný register";"

b) Regulas I pielikumu "1. PANTA b) PUNKTĀ MINĒTO PUBLISKO TIESĪBU SUBJEKTU UN PUBLISKO TIESĪBU SUBJEKTU KATEGORIJU SARAKSTI" papildina ar šādu tekstu:

"XVI. ČEHIJAS REPUBLIKA:

- Fond národního majetku (Valsts īpašuma fonds)

- Pozemkový fond (Zemes fonds)

- un citi valsts fondi

- Česká národní banka (Čehijas Valsts banka)

- Česká televize (Čehijas Televīzija)

- Český rozhlas (Čehijas Radio)

- Rada pro rozhlasové a televizní vysílání (Radio un televīzijas padome)

- Česká konsolidační agentura (Čehijas Konsolidācijas aģentūra)

- veselības apdrošināšanas aģentūras

- universitātes

un citas juridiskās personas, kas izveidotas ar īpašu Aktu un kas savai darbībai atbilstīgi budžetu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem izmanto valsts budžeta līdzekļus, valsts fondus, starptautisko organizāciju līdzekļus, rajona ietāžu budžetu vai pašvaldību budžetus.

XVII. IGAUNIJA

Publisko tiesību subjekti:

- Eesti Kunstiakadeemina (Igaunijas Mākslas akadēmija)

- Eesti Liikluskindlustuse Fond (Igaunijas Transporta apdrošināšanas fonds)

- Eesti Muusikaakadeemia (Igaunijas Mūzikas akadēmija)

- Eesti Põllumajandusülikool (Igaunijas Lauksaimniecības universitāte)

- Eesti Raadio (Igaunijas Radio)

- Eesti Teaduste Akadeemia (Igaunijas Zinātņu akadēmija)

- Eesti Televisioon (Igaunijas Televīzija)

- Hoiuste Tagamise Fond (Depozītu garantiju fonds)

- Hüvitusfond (Kompensāciju fonds)

- Kaitseliidu Peastaap (Aizsardzības līgas štābs)

- Keemilise ja Bioloogilise Füüsika Instituut (Nacionālais Ķīmijas fizikas un biofizikas institūts)

- Keskhaigekassa (Galvenais Veselības apdrošināšanas fonds)

- Kultuurkapital (Igaunijas Kultūrkapitāls)

- Notarite Koda (Notāru padome)

- Rahvusooper Estonie (Igaunijas Nacionālā opera)

- Rahvusraamatukogu (Igaunijas Nacionālā bibliotēka)

- Tallinna Pedagoogikaülikool (Tallinas Pedagoģiskā universitāte)

- Tallinna Tehnikaülikool (Tallinas Tehniskā universitāte)

- Tartu Ülikool (Tartu Universitāte)

Kategorijas:

- Citas juridiskas personas, kuras ir publisku tiesību subjekti un kuru piešķirtos būvdarbu valsts līgumus kontrolē valsts.

XVIII. KIPRA:

- Αρχή Ανάπτυξης Ανθρώπινου Δυναμικού Κύπρου (Cilvēkresursu attīstības pārvalde)

- Αρχή Κρατικών Εκθέσεων (Kipras Valsts tirdzniecības pārvalde)

- Επιτροπή Σιτηρών Κύπρου (Kipras Graudu komisija)

- Επιστημονικό Τεχνικό Επιμελητήριο Κύπρου (Kipras Zinātnes un tehnikas palāta)

- Θεατρικός Οργανισμός Κύπρου (Kipras Nacionālais teātris)

- Κυπριακός Οργανισμός Αθλητισμού (Kipras Sporta organizācija)

- Κυπριακός Οργανισμός Τουρισμού (Kipras Tūrisma organizācija)

- Κυπριακός Οργανισμός Αναπτύξεως Γης (Kipras Zemes attīstības korporācija)

- Οργανισμός Γεωργικής Ασφαλίσεως (Lauksaimniecības apdrošināšanas korporācija)

- Οργανισμός Κυπριακής Γαλακτοκομικής Βιομηχανίας (Kipras Piena rūpniecības organizācija)

- Οργανισμός Νεολαίας Κύπρου (Kipras Jaunatnes lietu pārvalde)

- Οργανισμός Χρηματοδοτήσεως Στέγης (Mājokļu finansēšanas korporācija)

- Συμβούλια Αποχετεύσεων (Ūdensattīrīšanas pārvaldes)

- Συμβούλια Σφαγείων (Kautuvju pārvaldes)

- Σχολικές Εφορίες (Skolu pārvaldes)

- Χρηματιστήριο Αξιών Κύπρου (Kipras Fondu birža)

- Επιτροπή Κεφαλαιαγοράς Κύπρου (Kipras Vērtspapīru un valūtas komisija)

- Πανεπιστήμιο Κύπρου (Kipras Universitāte)

- Κεντρικός Φορέας Ισότιμης Κατανομής Βαρών (Apgrūtinājumu vienlīdzīgas sadales centrālā aģentūra)

- Αρχή Ραδιοτηλεόρασης Κύπρου (Kipras Radio un televīzijas pārvalde)

XIX. LATVIJA:

Kategorijas:

- Bezpeļņas organizācijas, kuras nodibinājusi valsts vai pašvaldība un kuras tiek finansētas no valsts vai pašvaldības budžeta

- Specializētie bērnu sociālās aprūpes centri

- Specializētie valsts sociālās aprūpes pansionāti

- Specializētie valsts sociālās aprūpes un rehabilitācijas centri

- Valsts bibliotēkas

- Valsts muzeji

- Valsts teātri

- Valsts un pašvaldību aģentūras

- Valsts un pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādes, kuras reģistrētas Izglītības un zinātnes ministrijas izglītības iestāžu reģistrā

- Valsts un pašvaldību interešu izglītības iestādes, kuras reģistrētas Izglītības un zinātnes ministrijas izglītības iestāžu reģistrā

- Valsts un pašvaldību profesionālās ievirzes izglītības iestādes, kuras reģistrētas Izglītības un zinātnes ministrijas izglītības iestāžu reģistrā

- Valsts un pašvaldību vispārējās izglītības iestādes, kuras reģistrētas Izglītības un zinātnes ministrijas izglītības iestāžu reģistrā

- Valsts un pašvaldību pamata un vidējās profesionālās izglītības iestādes un koledžas, kuras reģistrētas Izglītības un zinātnes ministrijas izglītības iestāžu reģistrā

- Valsts un pašvaldību augstākās izglītības iestādes, kuras reģistrētas Izglītības un zinātnes ministrijas izglītības iestāžu reģistrā

- Valsts zinātniskās institūcijas

- Valsts veselības aprūpes iestādes

- Citi publisko tiesību subjekti, kuru darbība nav saistīta ar komercdarbību

XX. LIETUVA:

Visi publisko tiesību subjekti, kas nav rūpnieciskas vai komerciālas struktūras un kuru iepirkumu uzraudzību veic Lietuvas Republikas Valdības Valsts līgumu birojs.

XXI. UNGĀRIJA:

Publisko tiesību subjekti:

- a megyei, illetőleg a regionális fejlesztési tanács (apgabalu un reģionālās attīstības padomes), az elkülönített állami pénzalap kezelője (atsevišķu valsts fondu pārvaldes struktūras), a társadalombiztosítás igazgatási szerve (sociālā nodrošinājuma administrācijas struktūras)

- a köztestület (publisko tiesību korporācijas) és a köztestületi költségvetési szerv (publisko tiesību korporāciju budžeta struktūras), valamint a közalapítvány (publiskie fondi)

- a Magyar Távirati Iroda Részvénytársaság (Ungārijas ziņu aģentūra), a közszolgálati műsorszolgáltatók (valsts apraides struktūras), valamint azok a köz-műsorszolgáltatók, amelyek működését többségében közpénzből finanszírozzák (valsts apraides organizācijas, ko finansē galvenokārt no valsts budžeta)

- az Állami Privatizációs és Vagyonkezelő Részvénytársaság (Ungārijas Privatizācijas un valsts kapitāla pārvaldības sabiedrība)

- a Magyar Fejlesztési Bank Részvénytársaság (Ungārijas Attīstības banka), az a gazdálkodó szervezet, melyben a Magyar Fejlesztési Bank Részvénytársaság ellenőrző részesedéssel rendelkezik (uzņēmējdarbības struktūras, kurās Ungārijas Attīstības bankai ir dominējoša ietekme).

Kategorijas:

- egyes központi és önkormányzati költségvetési szervek (dažas budžeta iestādes)

- alapítvány (fonds), társadalmi szervezet (sabiedriskās organizācijas), közhasznú társaság (sabiedriskas nozīmes uzņēmumi), biztosító egyesület (apdrošināšanas asociācija), víziközmű-társulat (komunālās ūdenssaimniecības asociācija)

uzņēmējdarbības struktūras, kas izveidotas, lai darbotos sabiedrības interesēs, un ko kontrolē valsts struktūras vai ko finansē galvenokārt no valsts budžeta.

XXII. MALTA:

1. Kunsill Malti għall-Iżvilupp Ekonomiku u Soċjali (Maltas Ekonomikas un sociālās attīstības padome)

2. Awtorità tax-Xandir (Apraides organizācija)

3. MITTS Ltd. (Maltas Informācijas tehnoloģiju un mācību pakalpojumi Ltd.)

4. Awtorità għas-Saħħa u s-Sigurta' fuq il-Post tax-Xogħol (Profesionālās veselības un drošības iestāde)

5. Awtorità tad-Djar (Mājokļu iestāde)

6. Korporazzjoni għax-Xogħol u t-Taħrig (Nodarbinātības un mācību korporācija)

7. Fondazzjoni għas-Servizzi għall-Ħarsien Soċjali (Sociālās labklājības pakalpojumu fonds)

8. Sedqa

9. Appoġġ

10. Kummissjoni Nazzjonali Persuni b'Diżabilita' (Invaliditātes nacionālā komisija)

11. Bord tal-Koperattivi (Kooperatīvu pārvalde)

12. Fondazzjoni għaċ-Ċentru tal-Kreativita' (Radošo spēju attīstības centra fonds)

13. Orkestra Nazzjonali (Nacionālais orķestris)

14. Kunsill Malti għax-Xjenza u Teknoloġija (Maltas Zinātnes un tehnoloģijas padome)

15. Teatru Manoel (Manoel teātris)

16. Dar il-Mediterran għall-Konferenzi (Vidusjūras konferenču centrs)

17. Bank Ċentrali ta' Malta (Maltas Centrālā banka)

18. Awtorità għas-Servizzi Finanzjarji ta' Malta (Maltas Finanšu pakalpojumu iestāde)

19. Borża ta' Malta (Maltas Fondu birža)

20. Awtorità dwar il-Lotteriji u l-Logħob (Loteriju un azartspēļu uzraudzības ietāde)

21. Awtorità ta' Malta dwar ir-Riżorsi (Maltas Resursu pārvaldības iestāde)

22. Kunsill Konsultattiv dwar l-Industrija tal-Bini (Būvniecības konsultatīvā padome)

23. Istitut għall-Istudju tat-Turiżmu (Tūrisma zinību institūts)

24. Awtorità tat-Turiżmu ta' Malta (Maltas Tūrisma iestāde)

25. Awtorità ta' Malta dwar il-Komunikazzjoni (Maltas Komunikāciju iestāde)

26. Korporazzjoni Maltija għall-Iżvilupp (Maltas Attīstības korporācija)

27. Istitut għall-Promozzjoni ta' l-Intrapriżi Żgħar (IPSE Ltd)

28. Awtorità ta' Malta dwar l-Istandards (Maltas Standartizācijas iestāde)

29. Awtorità ta' Malta ta' l-Istatistika (Maltas Statistikas iestāde)

30. Laboratorju Nazzjonali ta' Malta (Maltas Nacionālā laboratorija)

31. Metco Ltd

32. MGI/Mimcol

33. Maltapost plc

34. Gozo Channel Co Ltd

35. Awtorità ta' Malta dwar l-Ambjent u l-Ippjanar (Maltas Vides un plānošanas iestāde)

36. Fondazzjoni għas-Servizzi Mediċi (Medicīnas pakalpojumu fonds)

37. Sptar Zammit Clapp (Zammit Clapp slimnīca)

38. Ċentru Malti għall-Arbitraġġ (Maltas Domstarpību izšķiršanas centrs)

39. Kunsilli Lokali (vietējās padomes)

XXIII. POLIJA:

1. Uniwersytety i szkoły wyższe, wyższe szkoły pedagogiczne, ekonomiczne, rolnicze, artystyczne, teologiczne m.in. (universitātes un akadēmiskās mācību iestādes, pedagoģijas, ekonomikas, lauksaimniecības, teoloģijas akadēmiskās mācību iestādes u.c.)

- Uniwersytet w Białymstoku (Bjalistokas Universitāte)

- Uniwersytet Gdański (Gdaņskas Universitāte)

- Uniwersytet Śląski (Silēzijas Universitāte Katovicē)

- Uniwersytet Jagielloński w Krakowie (Jageloņu universitātes Krakovā)

- Uniwersytet Kardynała Stefana Wyszyńskiego (Kardināla Stefana Višinska Universitāte Varšavā)

- Katolicki Uniwersytet Lubelski (Ļubļinas Katoļu universitāte)

- Uniwersytet Marii Curie-Skłodowskiej (Maria-Curie Skłodowska Universitāte Ļubļinā)

- Uniwersytet Łódzki (Lodzas Universitāte)

- Uniwersytet Opolski (Opoles Universitāte)

- Uniwersytet im. Adama Mickiewicza (Adam Mickiewicz Universitāte Poznaņā)

- Uniwersytet Mikołaja Kopernika (Toruņas Nikolaja Kopernika universitāte)

- Uniwersytet Szczeciński (Ščecinas universitāte)

- Uniwersytet Warmińsko-Mazurski w Olsztynie (Varmijas un Mazūru Universitāte Olštinā)

- Uniwersytet Warszawski (Varšavas Universitāte)

- Uniwersytet Wrocławski (Vroclavas Universitāte)

- Uniwersytet Zielonogórski (Zeļona Guras Universitāte)

- Akademia Techniczno-Humanistyczna w Bielsku-Białej (Belsko-Bjalas Humanitāro un tehnisko zinātņu akadēmija)

- Akademia Górniczo-Hutnicza im. St. Staszica w Krakowie (Stanisław Staszic Kalnrūpniecības un metalurģijas universitāte Krakovā)

- Politechnika Białostocka (Bjalistokas Tehniskā universitāte)

- Politechnika Częstochowska (Čestohovas Tehiskā universitāte)

- Politechnika Gdańska (Gdaņskas Tehniskā universitāte)

- Politechnika Koszalińska (Košalinas Tehniskā universitāte)

- Politechnika Krakowska (Krakovas Tehniskā universitāte)

- Politechnika Lubelska (Ļubļinas Tehniskā universitāte)

- Politechnika Łódzka (Lodzas Tehniskā universitāte)

- Politechnika Opolska (Opoles Tehniskā universitāte)

- Politechnika Poznańska (Poznaņas Tehniskā universitāte)

- Politechnika Radomska im. Kazimierza Pułaskiego (Kazimierz Puławski Tehniskā universitāte Radomā)

- Politechnika Rzeszowska im. Ignacego Łukasiewicza (Ignacy Łukasiewicz Tehniskā universitāte Žešovā)

- Politechnika Szczecińska (Ščecinas Tehniskā universitāte)

- Politechnika Śląska (Silēzijas Tehniskā universitāte Glivicē)

- Politechnika Świętokrzyska (Kielce Świętokrzyskie Tehniskā universitāte)

- Politechnika Warszawska (Varšavas Tehniskā universitāte)

- Politechnika Wrocławska (Vroclavas Tehniskā universitāte)

- Akademia Morska w Gdyni (Gdiņas Jūrniecības universitāte)

- Wyższa Szkoła Morska w Szczecinie (Ščecinas Jūrniecības universitāte)

- Akademia Ekonomiczna im. Karola Adamieckiego w Katowicach (Karol Adamiecki Ekonomikas universitāte Katovicē)

- Akademia Ekonomiczna w Krakowie (Krakovas Ekonomikas universitāte)

- Akademia Ekonomiczna w Poznaniu (Poznaņas Ekonomikas universitāte)

- Szkoła Główna Handlowa (Varšavas Ekonomikas augstskola)

- Akademia Ekonomiczna im.Oskara Langego we Wrocławiu (Wrocław Oscar Lange Ekonomikas universitāte)

- Akademia Bydgoska im. Kazimierza Wielkiego (Kazimierz Wielki Ekonomikas universitāte Bidgoščā)

- Akademia Pedagogiczna im. KEN w Krakowie (Krakovas Pedagoģiskā universitāte)

- Akademia Pedagogiki Specjalnej im. Marii Grzegorzewskiej (Maria Grzegorzewska Speciālās pedagoģijas universitāte Varšavā)

- Akademia Podlaska w Siedlcach (Podlaskas akadēmija Sedlcē)

- Akademia Świętokrzyska im. Jana Kochanowskiego w Kielcach (Jan Kochanowski Swiętokrzyska akadēmija Kelcē)

- Pomorska Akademia Pedagogiczna w Słupsku (Pomerānijas Pedagoģiskā Akadēmija Slupskā)

- Wyższa Szkoła Filozoficzno-Pedagogiczna "Ignatianum" w Krakowie w Krakowie (Filozofijas un pedagoģijas skola "Ignatianum" Krakovā)

- Wyższa Szkoła Pedagogiczna im.Tadeusza Kotarbińskiego w Zielonej Górze (Zielona Góra Tadeusz Kotarbiński pedagoģijas augstskola)

- Wyższa Szkoła Pedagogiczna w Częstochowie (Częstochowa Pedagoģijas augstskola)

- Wyższa Szkoła Pedagogiczna w Rzeszowie (Žešovas Pedagoģijas augstskola)

- Akademia Techniczno-Rolnicza im. J. J. Śniadeckich w Bydgoszczy (Bydgoszcz J.J. Śniadeckich Tehniskā un lauksaimniecības akadēmija)

- Akademia Rolnicza im.Hugona Kołłątaja w Krakowie (Hugo Kołłątaj Lauksaimniecības universitāte Krakovā)

- Akademia Rolnicza w Lublinie (Ļubļinas Lauksaimniecības universitāte)

- Akademia Rolnicza im. Augusta Cieszkowskiego w Poznaniu (August Cieszkowski Lauksaimniecibas universitāte Poznaņā)

- Akademia Rolnicza w Szczecinie (Ščecinas Lauksaimniecības universitāte)

- Szkoła Główna Gospodarstwa Wiejskiego w Warszawie (Varšavas Lauksaimniecības universitāte)

- Akademia Rolnicza we Wrocławiu (Vroclavas Lauksaimniecības universitāte)

- Akademia Medyczna w Białymstoku (Bjalostokas Medicīnas akadēmija)

- Akademia Medyczna im. Ludwika Rydygiera w Bydgoszczy (Bydgoszcz Ludwik Rydygier Medicīnas akadēmija)

- Akademia Medyczna w Gdańsku (Gdaņskas Medicīnas akadēmija)

- Śląska Akademia Medyczna w Katowicach (Katovices Silēzijas Medicīnas akadēmija)

- Collegium Medicum Uniwersytetu Jagiellońskiego w Krakowie (Jageloņu universitātes Collegium Medicum Krakovā)

- Akademia Medyczna w Lublinie (Ļubļinas Medicīnas akadēmija)

- Akademia Medyczna w Łodzi (Lodzas Medicīnas akadēmija)

- Akademia Medyczna im. Karola Marcinkowskiego w Poznaniu (Karol Marcinkowski Medicīnas akadēmija Poznaņā)

- Pomorska Akademia Medyczna w Szczecinie (Pomerānijas Medicīnas akadēmija Ščecinā)

- Akademia Medyczna w Warszawie (Varšavas Medicīnas akadēmija)

- Akademia Medyczna im. Piastów Śląskich we Wrocławiu (Piastów Sląskich Medicīnas akadēmija Vroclavā)

- Centrum Medyczne Kształcenia Podyplomowego (Medicīnas centrs pēcdiploma izglītībai)

- Chrześcijańska Akademia Teologiczna w Warszawie (Kristīgās teoloģijas akadēmija Varšavā)

- Papieski Wydział Teologiczny w Poznaniu (Pāvesta Teoloģijas augstskola Poznaņā)

- Papieski Fakultet Teologiczny we Wrocławiu (Pāvesta Teoloģijas fakultāte Vroclavā)

- Papieski Wydział Teologiczny w Warszawie (Pāvesta Teoloģijas augstskola Varšavā)

- Akademia Marynarki Wojennej im. Bohaterów Westerplatte w Gdyni (Westerplatte varoņu Jūrniecības universitāte Gdiņā)

- Akademia Obrony Narodowej (Nacionālās aizsardzības akadēmija)

- Wojskowa Akademia Techniczna im. Jarosława Dąbrowskiego w Warszawie (Jarosław Dąbrowski Tehniskā militārā akadēmija Varšavā)

- Wojskowa Akademia Medyczna im. Gen. Dyw. Bolesława Szareckiego w Łodzi (Ģenerāļa Bolesław Szarecki Kara medicīnas akadēmija Lodzā)

- Wyższa Szkoła Oficerska im. Tadeusza Kościuszki we Wrocławiu (Tadeusz Kościuszko Kara akadēmija Vroclavā)

- Wyższa Szkoła Oficerska Wojsk Obrony Przeciwlotniczej im. Romualda Traugutta (Romuald Traugutt Pretgaisa aizsardzības spēku akadēmija)

- Wyższa Szkoła Oficerska im. gen. Józefa Bema w Toruniu (Ģenerāļa J. Bem Militārā akadēmija Toruņā)

- Wyższa Szkoła Oficerska Sił Powietrznych w Dęblinie (Gaisa spēku kara akadēmija Deblinā)

- Wyższa Szkoła Policji w Szczytnie (Policijas augstskola Ščitno)

- Szkoła Główna Służby Pożarniczej w Warszawie (Ugunsdzēsības dienesta galvenā skola Varšavā)

- Akademia Muzyczna im. Feliksa Nowowiejskiego w Bydgoszczy (Feliks Nowowiejski Mūzikas akadēmija Bidgoščā)

- Akademia Muzyczna im. Stanisława Moniuszki w Gdańsku (Stanisław Moniuszko Mūzikas akadēmija Gdaņskā)

- Akademia Muzyczna im. Karola Szymanowskiego w Katowicach (Karol Szymanowski Mūzikas akadēmija Katovicē)

- Akademia Muzyczna w Krakowie (Krakovas Mūzikas akadēmija)

- Akademia Muzyczna im. Grażyny i Kiejstuta Bacewiczów w Łodzi (Grażyna i Kiejstut Bacewicz Mūzikas akadēmija Lodzā)

- Akademia Muzyczna im. Ignacego Jana Paderewskiego w Poznaniu (Ignacy Jan Paderewski Mūzikas akadēmija Poznaņā)

- Akademia Muzyczna im. Fryderyka Chopina w Warszawie (Fryderyk Chopin Mūzikas akadēmija Varšavā)

- Akademia Muzyczna im. Karola Lipińskiego we Wrocławiu (Karol Lipiński Mūzikas akadēmija Vroclavā)

- Akademia Sztuk Pięknych w Gdańsku (Mākslas akadēmija Gdaņskā)

- Akademia Sztuk Pięknych w Katowicach (Mākslas akadēmija Katovicē)

- Akademia Sztuk Pięknych im. Jana Matejki w Krakowie (Jan Matejko Mākslas akadēmija Krakovā)

- Akademia Sztuk Pięknych im. Władysława Strzemińskiego w Łodzi (Władysław Strzemiński Mākslas akadēmija Lodzā)

- Akademia Sztuk Pięknych w Poznaniu (Mākslas akadēmija Poznaņā)

- Akademia Sztuk Pięknych w Warszawie (Mākslas akadēmija Varšavā)

- Akademia Sztuk Pięknych we Wrocławiu (Mākslas akadēmija Vroclavā)

- Państwowa Wyższa Szkoła Teatralna im. Ludwika Solskiego w Krakowie (Ludwik Solski Valsts Teātra augstskola Krakovā)

- Państwowa Wyższa Szkoła Filmowa, Telewizyjna i Teatralna im. Leona Schillera w Łodzi (Leon Schiller Valsts Kino, televīzijas un teātra augstskola Lodzā)

- Akademia Teatralna im. Aleksandra Zelwerowicza w Warszawie (Aleksander Zelwerowicz Teātra akadēmija Varšavā)

- Akademia Wychowania Fizycznego i Sportu im. Jędrzeja Śniadeckiego w Gdańsku (Jędrzej Śniadecki Fiziskās izglītības un sporta akadēmija Gdaņskā)

- Akademia Wychowania Fizycznego w Katowicach (Fiziskās izglītības akadēmija Katovicē)

- Akademia Wychowania Fizycznego im. Bronisława Czecha w Krakowie (Bronisław Czech Fiziskās izglītības akadēmija Krakovā)

- Akademia Wychowania Fizycznego im. Eugeniusza Piaseckiego w Poznaniu (Eugeniusz Piasecki Fiziskās izglītības akadēmija Poznaņā)

- Akademia Wychowania Fizycznego Józefa Piłsudskiego w Warszawie (Józef Piłsudski Fiziskās izglītības akadēmija Varšavā)

- Akademia Wychowania Fizycznego we Wrocławiu (Fiziskās izglītības akadēmija, Wroclaw)

2. Państwowe i samorządowe instytucje kultury (valsts un pašvaldību kultūras iestādes)

3. Parki narodowe (nacionālie parki)

4. Agencje państwowe działające w formie spółek (valsts aģentūras, kas darbojas kā uzņēmējsabiedrības)

5. Państwowe Gospodarstwo Leśne "Lasy Państwowe" (Valsts mežu pārvaldītājsabiedrība "Valsts meži")

6. Podstawowe, gimnazjalne i ponadgimnazjalne szkoły publiczne (valsts pamatskolas un vidusskolas)

7. Publiczni nadawcy radiowi i telewizyjni (valsts radio un televīzijas raidorganizācijas)

- Telewizja Polska S. A. (Polijas Televīzija)

- Polskie Radio S. A. (Polijas Radio)

8. Publiczne muzea, teatry, biblioteki i inne publiczne placówki kultury m.in.: (valsts muzeji, teātri, bibliotēkas, citas valsts kultūras iestādes u.tml.)

- Narodowe Centrum Kultury w Warszawie (Valsts Kultūras centrs Varšavā)

- Zachęta - Państwowa Galeria Sztuki w Warszawie (Zachęta - Valsts Mākslas galerija Varšavā)

- Centrum Sztuki Współczesnej - Zamek Ujazdowski w Warszawie (Mūsdienu mākslas centrs - Ujazdowski pils Varšavā)

- Centrum Rzeźby Polskiej w Orońsku (Polijas Tēlniecības centrs Oroņskā)

- Międzynarodowe Centrum Kultury w Krakowie (Starptautiskais kultūras centrs Krakovā)

- Centrum Międzynarodowej Współpracy Kulturalnej — Instytut Adama Mickiewicza w Warszawie (Starptautiskās kultūras sadarbības centrs — Adam Mickiewicz institūts Varšavā)

- Dom Pracy Twórczej w Wigrach (Mākslas nams Vigros)

- Dom Pracy Twórczej w Radziejowicach (Mākslas nams Radzejovicē)

- Biblioteka Narodowa w Warszawie (Valsts bibliotēka Varšavā)

- Naczelna Dyrekcja Archiwów Państwowych (Polijas Valsts arhīvu direkcija)

- Muzeum Narodowe w Krakowie (Valsts muzejs Krakovā)

- Muzeum Narodowe w Poznaniu (Valsts muzejs Poznaņā)

- Muzeum Narodowe w Warszawie (Valsts muzejs Varšavā)

- Zamek Królewski w Warszawie - Pomnik Historii i Kultury Narodowej (Karaliskā pils Varšavā - Valsts vēstures un kultūras piemineklis)

- Zamek Królewski na Wawelu Państwowe Zbiory Sztuki w Krakowie (Wawel karaļa pils Nacionālā mākslas kolekcija Krakovā)

- Muzeum Żup Krakowskich w Wieliczce (Krakovas Sālsraktuvju muzejs, Wieliczka)

- Państwowe Muzeum Auschwitz-Birkenau w Oświęcimiu (Auschwitz-Birkenau Nacionālais muzejs Osvencimā)

- Państwowe Muzeum na Majdanku w Lublinie (Majdanek Valsts muzejs Lubļinā)

- Muzeum Stutthof w Sztutowie (Stutthof muzejs Ščutovā)

- Muzeum Zamkowe w Malborku (Marlborkas Pils muzejs)

- Centralne Muzeum Morskie w Gdańsku (Centrālais Jūrniecības muzejs Gdaņskā)

- Muzeum "Łazienki Królewskie" Zespół Pałacowo-Ogrodowy w Warszawie ("Łazienki Królewskie" - Pilsdārza komplekss Varšavā)

- Muzeum Pałac w Wilanowie (Pils muzejs Vilanovā)

- Muzeum Wojska Polskiego (Polijas Bruņoto spēku muzejs)

- Teatr Narodowy w Warszawie (Nacionālais teātris Varšavā)

- Narodowy Stary Teatr im. Heleny Modrzejewskiej w Krakowie (Helena Modrzejewska Vecais teātris Krakovā)

- Teatr Wielki — Opera Narodowa w Warszawie (Lielais Teātris - Nacionālā Opera Varšavā)

- Filharmonia Narodowa w Warszawie (Nacionālā Filharmonija Varšavā)

9. Publiczne placówki naukowe, jednostki badawczo- rozwojowe oraz inne placówki badawcze (valsts sektora zinātnes iestādes, pētniecības un attīstības iestādes un citas pētniecības iestādes)

XXIV. SLOVĒNIJA:

- občine

- javni zavodi s področja vzgoje, izobraževanja ter športa

- javni zavodi s področja zdravstva

- javni zavodi s področja socialnega varstva

- javni zavodi s področja kulture

- javni zavodi s področja raziskovalne dejavnosti

- javni zavodi s področja kmetijstva in gozdarstva

- javni zavodi s področja okolja in prostora

- javni zavodi s področja gospodarskih dejavnosti

- javni zavodi s področja malega gospodarstva in turizma

- javni zavodi s področja javnega reda in varnosti

- agencije

- skladi socialnega zavarovanja

- javni skladi na ravni države in na ravni občin

- Družba za avtoceste v RS

- Pošta Slovenije.

XXV. SLOVĀKIJA:

Subjekts, kas veic iepirkumu, Akta Nr. 263/1999 Z.z. par valsts iepirkumu 3. panta 1.§, ņemot vērā minētā akta grozījumus, definēts kā:

1. organizācija, kuru finansē no valsts budžeta (proti, ministrijas, citas valsts pārvaldes iestādes), kuras finansējumā ir valsts budžeta daļa (proti, universitātes, koledžas) vai kuru finansē no valsts mērķfinansējuma līdzekļiem;

2. pašpārvaldes reģions, pašvaldība, pašpārvaldes reģiona vai pašvaldības struktūra, ko finansē no iepriekšminētajiem līdzekļiem;

3. veselības apdrošināšanas aģentūra;

4. juridiska persona, kam ar likumu noteikts publiskas iestādes statuss (piem., Slovenská televízia, Slovenský rozhlas, Sociálna poisťovňa);

5. Slovākijas Republikas Valsts īpašuma fonds;

6. Slovākijas Zemes fonds;

7. juridisko personu apvienības, ko izveidojuši 1. līdz 3. punktā minētie subjekti, kas veic iepirkumu."

.

5. 31993 L 0038: Padomes Direktīva 93/38/EEK ( 1993. gada 14. jūnijs), ar ko koordinē līgumu piešķiršanas procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē (OV L 199, 9.8.1993., 84. lpp.), ko groza:

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 31998 L 0004: Eiropas Parlamenta un Padomes 16.2.1998. Direktīva 98/4/EK (OV L 101, 1.4.1998., 1. lpp.),

- 32001 L 0078: Komisijas 13.9.2001. Direktīva 2001/78/EK (OV L 285, 29.10.2001., 1. lpp.).

a) Direktīvas I pielikumu "DZERAMĀ ŪDENS RAŽOŠANA, PĀRVADE UN SADALE", papildina ar šādu tekstu:

"ČEHIJAS REPUBLIKA

Visi dzeramā ūdens ražotāji, pārvadītāji vai sadales nodrošinātāji, kas sniedz pakalpojumus iedzīvotājiem Akts Nr. 199/1994 Sb. par valsts iepirkumu (2. panta b) punkts).

IGAUNIJA

Subjekti, kas darbojas atbilstīgi 5. pantam Valsts iepirkuma aktā (RT I 2001, 40, 224) un 14. pantam Konkurences aktā (RT I 2001, 56 332).

KIPRA

Ūdensapgādes pārvaldes, kas nodrošina ūdensapgādi pašvaldībās un citos sektoros atbilstīgi Likumam par ūdensapgādi (Pašvaldības un citi sektori), Cap. 350. (Τα Συμβούλια Υδατοπρομήθειας που διανέμουν νερό σε δημοτικές και άλλες περιοχές, δυνάμει του περί Υδατοπρομήθειας Δημοτικών και Άλλων Περιοχών Νόμου, Κεφ. 350).

LATVIJA

Vietējo pašvaldību publisko tiesību subjekti, kas nodarbojas ar dzeramā ūdens ražošanu un sadali fiksētiem tīkliem, kas paredzēti pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem.

LIETUVA

Struktūras, kas nodarbojas ar dzeramā ūdens ražošanu, pārvadi un sadali atbilstīgi Lietuvos Respublikos geriamojo vandens įstatymas (Žin., 2001, Nr. 64-2327) un atbilstīgi Lietuvos Respublikos vandens įstatymas (Žin., 1997, Nr. 104-2615) un kas atbilst Lietuvos Respublikos viešųjų pirkimų įstatymas (Žin., 2002, Nr. 118-5296).

UNGĀRIJA

Struktūras, kas nodarbojas ar dzeramā ūdens ražošanu, pārvadi un sadali atbilstīgi 1995. gada Aktam LVII par ūdenssaimniecību (1995. évi LVII. törvény a vízgazdálkodásról).

MALTA

Korporazzjoni għas-Servizzi ta' l-Ilma (Ūdenssaimniecības pakalpojumu korporācija).

POLIJA

Przedsiębiorstwa wodociągowo-kanalizacyjne w rozumieniu ustawy z dnia 7 czerwca 2001 r. o zbiorowym zaopatrzeniu w wodę i zbiorowym odprowadzaniu ścieków prowadzące działalność gospodarczą w zakresie zbiorowego zaopatrzenia w wodę lub zbiorowego odprowadzania ścieków. (Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumi, kas definēti 2001. gada 7. jūnija Aktā par komunālo ūdensapgādi un kanalizāciju).

SLOVĒNIJA

Podjetja, ki črpajo, izvajajo prenos ali dobavo pitne vode, skladno s koncesijskim aktom, izdanim na podlagi Zakona o varstvu okolja (Subjekti, kas nodarbojas ar dzeramā ūdens ražošanu, pārvadi un sadali atbilstīgi koncesijas aktam, kurš piešķirts saskaņā ar Vides aizsardzības aktu (Slovēnijas Republikas Oficiālais Vēstnesis, 32/93, 1/96), vai atbilstīgi pašvaldību lēmumiem).

SLOVĀKIJA

Subjekts, kas veic iepirkumu, Akta Nr. 263/1999 Z.z. par valsts iepirkumu 3. panta 2.§ un 3.§, ņemot vērā minētā akta grozījumus, definēts kā juridiskā persona, kura darbojas ūdenssaimniecībā, ražojot dzeramo ūdeni un veicot tā sabiedrisko sadali, kā arī sniedz komunālos kanalizācijas un notekūdeņu savākšanas pakalpojumus (piem., Západoslovenské vodárne a kanalizácie, Stredoslovenské vodárne a kanalizácie, Východoslovenské vodárne a kanalizácie)."

;

b) Direktīvas II pielikumu "ELEKTROENERĢIJAS RAŽOŠANA, PĀRVADE UN SADALE" papildina ar šādu tekstu:

"ČEHIJAS REPUBLIKA

Akta Nr. 199/1994 Sb. par valsts iepirkumu 2.b) pantā līgumslēdzēja iestāde definēta kā České energetické závody, a.s. (Čehijas Enerģētikas sabiedrība, ražotājs) un 8 reģionālās sadales sabiedrības: Středočeská energetická a.s. (Vidusbohēmijas enerģētikas sabiedrība), Východočeská energetická, a.s. (Austrumbohēmijas enerģētikas sabiedrība), Severočeská energetická a.s. (Ziemeļbohēmijas enerģētikas sabiedrība), Západočeská energetická, a.s. (Rietumbohēmijas enerģētikas sabiedrība), Jihočeská a.s. (Dienvidbohēmijas enerģētikas sabiedrība), Praské energetické závody, a.s. (Prāgas enerģētikas sabiedrība), Jihomoravská energetická, a.s. (Dienvidmorāvijas enerģētikas sabiedrība), Severomoravská energetická, a.s. (Ziemeļmorāvijas enerģētikas sabiedrība); šie subjekti ražo elektroenerģiju vai nodrošina tās pārvadi, pamatojoties uz Elektroenerģijas aktu Nr. 458/2000 Sb.

IGAUNIJA

Subjekti, kas darbojas atbilstīgi 5. pantam Valsts iepirkuma aktā (RT I 2001, 40, 224) un 14. pantam Konkurences aktā (RT I 2001, 56 332).

KIPRA

Kipras Elektroenerģijas pārvalde, kas izveidota ar Elektroenerģētikas attīstības likumu, Cap. 171. (Η Αρχή Ηλεκτρισμού Κύπρου που εγκαθιδρύθηκε από τον περί Αναπτύξεως Ηλεκτρισμού Νόμο, Κεφ. 171).

LATVIJA

Valsts akciju sabiedrība"Latvenergo".

LIETUVA

Subjekti, kas nodarbojas ar elektroenerģijas ražošanu, pārvadi un sadali atbilstīgi Lietuvos Respublikos elektros energetikos įstatymas (Žin., 2000, Nr. 66-1984) un kas atbilst Lietuvos Respublikos viešuju pirkimų istatymas (Žin., 2002, Nr. 118-5296).

Valstybės įmonė Ignalinos atominė elektrinė (Valsts uzņēmums Ignalinas Atomelektrostacija), kas izveidota saskaņā ar Lietuvos Respublikos branduolinės energijos įstatymas (Žin., 1996, Nr. 119-2771).

UNGĀRIJA

Subjekti, kas nodarbojas ar elektroenerģijas ražošanu, pārvadi un sadali, pamatojoties uz atļauju, ko izsniedz atbilstīgi 2001. gada CX Aktam par elektroenerģiju (2001. évi CX. törvény a villamos energiáról).

MALTA

Korporazzjoni Enemalte (Enemalta korporācija).

POLIJA

Przedsiębiorstwa energetyczne w rozumieniu ustawy z dnia 10 kwietnia 1997 r. Prawo energetyczne (Enerģētikas uzņēmumi, kā tie definēti 1997. gada 10. aprīļa Enerģētikas likumā).

SLOVĒNIJA

ELES- Elektro Slovenija, podjetja, ki proizvajajo električno energijo, skladno z Energetskim zakonom (Uradni list RS, 79/99), podjetja, ki izvajajo transport električne energije, skladno z Energetskim zakonom (Uradni list RS, 79/99), podjetja, ki dobavljajo električno energijo, skladno z Energetskim zakonom (Uradni list RS, 79/99) (ELES- Elektro Slovenija; subjekti, kas nodarbojas ar elektroenerģijas ražošanu, pārvadi un sadali atbilstīgi Enerģētikas aktam (Slovēnijas Republikas Oficiālais Vēstnesis, 79/99)).

SLOVĀKIJA

Subjekts, kas veic iepirkumu, Akta Nr. 263/1999 Z.z. par valsts iepirkumu 3. panta 2.§ un 3.§, ņemot vērā minētā akta grozījumus, definēts kā juridiskā persona, kura darbojas enerģētikas nozarē, veicot elektroenerģijas ražošanu, iepirkšanu un sadali vai pārvadi (Akts Nr. 70/1998 Z.z., ņemot vērā grozījumus - proti, Slovenské elektrárne a.s., Regionálne rozvodné závody)."

;

c) Direktīvas III pielikumu "GĀZES UN SILTUMA PĀRVADE UN SADALE" papildina ar šādu tekstu:

"ČEHIJAS REPUBLIKA

Visi gāzes vai siltuma ražotāji, pārvadītāji vai sadales nodrošinātāji, kas izmanto publiskos tīklus, lai sniegtu pakalpojumus iedzīvotājiem (Akts Nr. 199/1994 Sb. par valsts iepirkumu 2. panta b) punkts).

IGAUNIJA

Subjekti, kas darbojas atbilstīgi 5. pantam Valsts iepirkuma aktā (RT I 2001, 40, 224) un 14. pantam Konkurences aktā (RT I 2001, 56 332).

LATVIJA

Akciju sabiedrība "Latvijas gāze".

Vietējo pašvaldību publisko tiesību subjekti, kas nodrošina iedzīvotāju siltumapgādi.

LIETUVA

Subjekti, kas nodrošina gāzes pārvadi un sadali atbilstīgi Lietuvos Respublikos gamtinių dujų įstatymas (Žin., 2000, Nr. 89-2743) un kas atbilst Lietuvos Respublikos viešųjų pirkimų įstatymas (Žin., 2002, Nr. 118-5296).

Vietējo pašvaldību iestādes vai šo iestāžu apvienības, kas nodrošina iedzīvotāju apgādi ar siltumu un kas atbilst Lietuvos Respublikos viešųjų pirkimų įstatymas (Žin., 2002, Nr. 118-5296).

UNGĀRIJA

Subjekti, kas nodarbojas ar gāzes pārvadi un sadali, pamatojoties uz atļauju, ko izsniedz atbilstīgi 1994. gada XLI Aktam par gāzes sadali (1994. évi XLI. törvény a gázszolgáltatásról).

Subjekti, kas nodarbojas ar siltuma pārvadi vai sadali, pamatojoties uz atļauju, ko izsniedz atbilstīgi 1998. gada XVIII Aktam par rajonu siltumapgādi (1998. évi XVIII. törvény a távhőszolgáltatásról).

MALTA

Korporazzjoni Enemalta (Enemalta korporācija).

POLIJA

Przedsiębiorstwa energetyczne w rozumieniu ustawy z dnia 10 kwietnia 1997 r. Prawo energetyczne (Enerģētikas uzņēmumi, kā tie definēti 1997. gada 10. aprīļa Enerģētikas likumā).

SLOVĒNIJA

Podjetja, ki opravljajo transport ali distribucijo plina s skladu z Energetskim zakonom (Ur. l. RS, št. 79/99) in podjetja, ki opravljajo transport ali distribucijo toplote v skladu z odloki občin. (Subjekti, kas nodarbojas ar gāzes pārvadi un sadali atbilstīgi Enerģētikas aktam (Slovēnijas Republikas Oficiālais Vēstnesis, 79/99), un subjekti, kas nodarbojas ar siltuma pārvadi un sadali atbilstīgi pašvaldību lēmumiem).

SLOVĀKIJA

Subjekts, kas veic iepirkumu, Akta Nr. 263/1999 Z.z. par valsts iepirkumu 3. panta 2.§ un 3.§, ņemot vērā minētā akta grozījumus, definēts kā juridiskā persona, kura darbojas enerģētikas nozarē, veicot gāzes un siltuma ražošanu, iepirkšanu un sadali vai gāzes pārvadi (Akts Nr. 70/1998 Z. z., ņemot vērā grozījumus - proti, Slovenský plynárenský priemysel)."

;

d) Direktīvas IV pielikumu "NAFTAS VAI GĀZES IZPĒTE UN IEGUVE" papildina ar šādu tekstu:

"ČEHIJAS REPUBLIKA

Komercuzņēmumi, kas veic izpētes darbus saistībā ar jēlnaftu un gāzi, kā arī to ieguvi (Akta Nr. 199/1994 Sb. par valsts iepirkumu 2. panta b) punkts).

IGAUNIJA

Subjekti, kas darbojas atbilstīgi 5. pantam Valsts iepirkuma aktā (RT I 2001, 40, 224) un 14. pantam Konkurences aktā (RT I 2001, 56 332).

LIETUVA

Subjekti, kas darbojas saskaņā ar Lietuvos Respublikos žemės gelmių įstatymas įstatymas (Lietuvas Republikas likums par zemes dzīlēm) (Žin., 2001, Nr.35-1164) un atbilst Lietuvos Respublikos viešųjų pirkimų įstatymas (Žin., 2001, Nr. 35-1164) Žin., 2002, Nr. 118-5296) prasībām.

UNGĀRIJA

Subjekti, kas veic naftas vai gāzes izpēti vai ieguvi, pamatojoties uz atļauju vai koncesiju, kuru izsniedz atbilstīgi 1993. gada XLVIII Aktam par kalnrūpniecību (1993. évi XLVIII. törvény a bányászatról).

MALTA

Akts par naftas ražošanu (Cap. 156) un atbilstīgi tam izdotie likumpamatotie akti, kā arī Akts par kontinentālo šelfu (Cap. 194) un atbilstīgi tam izdotie likumpamatotie akti.

POLIJA

Podmioty prowadzące działalność polegającą na poszukiwaniu, rozpoznawaniu miejsc występowania lub wydobywaniu gazu ziemnego, ropy naftowej oraz jej naturalnych pochodnych, węgla brunatnego, węgla kamiennego lub innych paliw stałych na podstawie ustawy z dnia 4 lutego 1994 r. Prawo geologiczne i górnicze (Subjekti, kas nodarbojas ar dabasgāzes, naftas un tās dabīgo atvasinājumu, kā arī brūnogļu, akmeņogļu vai cita cietā kurināmā izpēti, iegulu noteikšanu vai ieguvi, pamatojoties uz 1994. gada 4. februāra Aktu "Likums par ģeoloģiju un kalnrūpniecību").

SLOVĒNIJA

Podjetja, ki opravljajo raziskovanje in izkoriščajo nafto, skladno z Zakonom o rudarstvu (Uradni list RS, 56/99).

SLOVĀKIJA

Subjekts, kas veic iepirkumu, Akta Nr. 263/1999 Z.z. par valsts iepirkumu 3. panta 2.§ un 3.§, ņemot vērā minētā akta grozījumus, definēts kā juridiskā persona, kura nodarbojas ar ģeoloģisko izpēti un ieguves rūpniecību, veicot jēlnaftas iegulu noteikšanu, kā arī jēlnaftas un dabasgāzes ieguvi."

;

e) Direktīvas V pielikumu "AKMEŅOGĻU VAI CITA CIETĀ KURINĀMĀ IZPĒTE VAI IEGUVE" papildina ar šādu tekstu:

"ČEHIJAS REPUBLIKA

Komercuzņēmumi, kas veic akmeņogļu vai cita kurināmā izpēti vai ieguvi (Akta Nr. 199/1994 Sb. par valsts iepirkumu 2. panta b) punkts).

IGAUNIJA

Subjekti, kas darbojas atbilstīgi Valsts iepirkuma akta (RT I 2001, 40, 224) 5. pantam un Konkurences akta (RT I 2001, 56 332) 14. pantam.

LIETUVA

Subjekti, kas veic kūdras izpēti un ieguvi saskaņā ar Lietuvos Respublikos žemės gelmių įstatymas (Žin., 2001, Nr. 35-1164) un atbilst Lietuvos Respublikos viešųjų pirkimų įstatymas (Žin., 2002, Nr. 118-5296) prasībām.

UNGĀRIJA

Subjekti, kas veic akmeņogļu vai cita cietā kurināmā izpēti vai ieguvi, pamatojoties uz atļauju vai koncesiju, kuru izsniedz atbilstīgi 1993. gada XLVIII Aktam par kalnrūpniecību (1993. évi XLVIII. törvény a bányászatról).

POLIJA

Podmioty prowadzące działalność polegającą na poszukiwaniu, rozpoznawaniu miejsc występowania lub wydobywaniu gazu ziemnego, ropy naftowej oraz jej naturalnych pochodnych, węgla brunatnego, węgla kamiennego lub innych paliw stałych na podstawie ustawy z dnia 4 lutego 1994 r. Prawo geologiczne i górnicze (Subjekti, kas nodarbojas ar dabasgāzes, naftas un tās dabīgo atvasinājumu, kā arī brūnogļu, akmeņogļu vai cita cietā kurināmā izpēti, iegulu noteikšanu vai ieguvi, pamatojoties uz 1994. gada 4. februāra Aktu "Ģeoloģijas un ieguves rūpniecības likums").

SLOVĒNIJA

Podjetja, ki opravljajo raziskovanje in izkoriščajo premog, skladno z zakonom o rudarstvu (Uradni list RS, 56/99).

SLOVĀKIJA

Subjekts, kas veic iepirkumu, Akta Nr. 263/1999 Z.z. par valsts iepirkumu 3. panta 2.§ un 3.§, ņemot vērā minētā akta grozījumus, definēts kā juridiskā persona, kura nodarbojas ar ģeoloģisko izpēti un ieguves rūpniecību, veicot akmeņogļu iegulu noteikšanu, kā arī akmeņogļu un cita cietā kurināmā ieguvi."

;

f) Direktīvas VI pielikumu "LĪGUMSLĒDZĒJI SUBJEKTI DZELZCEĻA PAKALPOJUMU JOMĀ" papildina ar šādu tekstu:

"ČEHIJAS REPUBLIKA

Visi dzeramā ūdens ražotāji, pārvadītāji vai sadales nodrošinātāji, kas sniedz pakalpojumus iedzīvotājiem Akts Nr. 199/1994 Sb. par valsts iepirkumu (2. panta b) punkts).

IGAUNIJA

Subjekti, kas darbojas atbilstīgi 5. pantam Valsts iepirkuma aktā (RT I 2001, 40, 224) un 14. pantam Konkurences aktā (RT I 2001, 56 332).

LATVIJA

Valsts akciju sabiedrība "Latvijas dzelzceļš".

Valsts akciju sabiedrība "Vaiņodes dzelzceļš".

LIETUVA

AB"Lietuvos geležinkeliai", kas darbojas atbilstīgi Lietuvos Respublikos geležinkelio transporto kodeksas (Žin., 1996, Nr. 59-1402), kā arī citi subjekti, kas darbojas dzelzceļa pakalpojumu jomā un atbilst Lietuvos Respublikos viešųjų pirkimų įstatymas (Žin., 2002, Nr. 118-5296) prasībām.

UNGĀRIJA

Subjekti, kas iedzīvotājiem sniedz dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus, pamatojoties uz 1993. gada XCV Aktu par dzelzceļu (1993. évi XCV. törvény a vasútról) un atļaujām, kuras izsniedz atbilstīgi transporta un ūdenssaimniecības ministra Dekrētam Nr. 15/2002. (II. 27.) KöViM par dzelzceļa uzņēmumu licencēšanu (15/2002. (II. 27.)KöViM rendelet a vasútvállallatok működésének engedélyezéséről).).

POLIJA

Podmioty świadczące usługi w zakresie transportu kolejowego, działające na podstawie Ustawy o komercjalizacji, restrukturyzacji i prywatyzacji przedsiębiorstwa państwowego "Polskie Koleje Państwowe" z dnia 08 września 2000 r., w szczególności:

- PKP Intercity Sp. z o. o.

- PKP Przewozy Regionalne Sp. z o. o.

- PKP Polskie Linie Kolejowe S. A.

(Subjekti, kas sniedz dzelzceļa transporta pakalpojumus un kas darbojas atbilstīgi 2000. gada 8. septembra Aktam par Valsts uzņēmuma "Polijas Dzelzceļš" komercializāciju, restrukturizāciju un privatizāciju, proti:

- PKP Intercity Sp. z o.o.

- PKP Przewozy Regionalne Sp. z o.o.

- PKP Polskie Linie Kolejowe S.A).

SLOVĒNIJA

A Slovenske železnice, d.d.

SLOVĀKIJA

Subjekts, kas veic iepirkumu, Akta Nr. 263/1999 Z.z. par valsts iepirkumu 3. panta 2.§ un 3.§, ņemot vērā minētā akta grozījumus, definēts kā juridiskā persona, kura darbojas dzelzceļa pārvadājumu nozarē, (Akts Nr. 164/1996 Z. z., ņemot vērā grozījumus, Akts Nr. 258/1993 Z.z., ņemot vērā grozījumus - proti, Železnice Slovenskej republiky, Železničná spoločnosť a.s.)."

;

g) Direktīvas VII pielikumu "LĪGUMSLĒDZĒJI SUBJEKTI PILSĒTAS DZELZCEĻU, TRAMVAJU, TROLEJBUSU VAI AUTOBUSU PAKALPOJUMU JOMĀ"papildina ar šādu tekstu:

"ČEHIJAS REPUBLIKA

Sabiedriskā transporta sistēmu pārvaldītāji un subjekti, kas sniedz dzelzceļa, tramvaju, trolejbusu vai autobusu transporta pakalpojumus iedzīvotājiem (Akta Nr. 199/1994 Sb. par valsts iepirkumu 2. panta b) punkts).

IGAUNIJA

Subjekti, kas darbojas atbilstīgi 5. pantam Valsts iepirkuma aktā (RT I 2001, 40, 224) un 14. pantam Konkurences aktā (RT I 2001, 56 332).

LATVIJA

Publisko tiesību subjekti, kas sniedz pakalpojumus, pārvadājot pasažierus autobusos, trolejbusos, tramvajos šādās pilsētās: Rīga, Jūrmala, Liepāja, Daugavpils, Jelgava, Rēzekne, Ventspils.

LIETUVA

Subjekti, kas iedzīvotājiem sniedz pilsētas trolejbusu, autobusu vai funikulieru pārvadājumu pakalpojumus saskaņā ar Lietuvos Respublikos kelių transporto kodeksas (Žin., 1996, Nr. 119-2772) un atbilst Lietuvos Respublikos viešųjų pirkimų įstatymas (Žin., 2002, Nr. 118-5296) prasībām.

UNGĀRIJA

Subjekti, kas iedzīvotājiem sniedz autopārvadājumu pakalpojumus, pamatojoties uz 1988. gada I Aktu par autopārvadājumiem (1988. évi I. törvény a közúti közlekedésről) un atļaujām, kuras izsniedz atbilstīgi Ministru kabineta Dekrētam Nr. 89/1988. (XII. 20.) MT par autotransporta pakalpojumiem un autotransporta ekspluatāciju (89/1988. (XII. 20.) MT rendelet a közúti közlekedési szolgáltatásokról és a közúti járművek üzemben tartásáról).

Subjekti, kas iedzīvotājiem sniedz dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus, pamatojoties uz 1993. gada XCV Aktu par dzelzceļu (1993. évi XCV. törvény a vasútról) un atļaujām, kuras izsniedz atbilstīgi transporta un ūdenssaimniecības ministra Dekrētam Nr. 15/2002. (II. 27.) KöViM par dzelzceļa uzņēmumu licencēšanu (15/2002. (II. 27.) KöViM rendelet a vasútvállallatok működésének engedélyezéséről.

MALTA

L-Awtorita' dwar it-Trasport ta' Malta (Maltas Transporta pārvalde).

POLIJA

Podmioty świadczące usługi w zakresie miejskiego transportu kolejowego, działające na podstawie koncesji wydanej zgodnie z ustawą z dnia 27 czerwca 1997 r. o transporcie kolejowym (Dz.U. Nr 96, poz.591 ze zm.). (Subjekti, kas sniedz dzelzceļa pārvadājumus pilsētās un darbojas atbilstīgi 1997. gada 27. jūnija Aktam par dzelzceļa pārvadājumiem (Dz. U. Nr 96, poz. 591, ņemot vērā grozījumus).

Podmioty świadczące usługi dla ludności w zakresie miejskiego transportu autobusowego działające na podstawie zezwolenia zgodnie z ustawą z dnia 6 września 2001 r. o transporcie drogowym (Dz.U.Nr 125, poz. 1371 ze zm.) oraz podmioty świadczące usługi dla ludności w zakresie miejskiego transportu (Subjekti, kas iedzīvotājiem pilsētās sniedz autobusu pārvadājumu pakalpojumus un darbojas saskaņā ar licenci, kuru izdod atbilstīgi 2001. gada 6. septembra Aktam par autopārvadājumiem (Dz. U. Nr 125, poz. 1371, ņemot vērā grozījumus), kā arī subjekti, kas iedzīvotājiem pilsētās sniedz transporta pakalpojumus).

SLOVĒNIJA

Podjetja, ki opravljajo javni mestni avtobusni prevoz, skladno z Zakonom o prevozih v cestnem prometu (Uradni list RS, 72/94, 54/96, 48/98 in 65/99).

SLOVĀKIJA

Subjekts, kas veic iepirkumu, Akta Nr. 263/1999 Z.z. par valsts iepirkumu 3. panta 2.§ un 3.§, ņemot vērā minētā akta grozījumus, definēts kā juridiskā persona, kura nodarbojas ar autopārvadājumiem, nodrošinot regulāru autobusu un dzelzceļa pārvadājumu sabiedriskos pakalpojumus (Akts Nr. 164/1996 Z. z., ņemot vērā minētā akta grozījumus, Akts Nr. 168/1996 Z. z., ņemot vērā minētā akta grozījumus - proti,

Železnice Slovenskej republiky /ŽSR/

Železničná spoločnosť a.s.

Dopravný podnik Bratislava, a.s.

Dopravný podnik mesta Žiliny, a.s.

Dopravný podnik mesta Prešov, a.s.

Dopravný podnik mesta Košíc, a.s.

Banskobystrická dopravná spoločnosť, a.s.)."

;

h) Direktīvas VIII pielikumu "LĪGUMSLĒDZĒJI SUBJEKTI LIDOSTU PAKALPOJUMU JOMĀ" papildina ar šādu tekstu:

"ČEHIJAS REPUBLIKA

Lidostu operatori (Akta Nr. 199/1994 Sb. par valsts iepirkumu 2. panta b) punkts).

IGAUNIJA

Subjekti, kas darbojas atbilstīgi 5. pantam Valsts iepirkuma aktā (RT I 2001, 40, 224) un 14. pantam Konkurences aktā (RT I 2001, 56 332).

LATVIJA

Valsts akciju sabiedrība "Latvijas gaisa satiksme".

Valsts akciju sabiedrība "Starptautiskā lidosta "Rīga"".

LIETUVA

Lidostas, kas darbojas atbilstīgi Lietuvos Respublikos aviacijos įstatymas (Žin., 2000, Nr. 94-2918) un Lietuvos Respublikos civilinės aviacijos įstatymas (Žin., 2000, Nr. 66-1983).

Valstybės įmonė "Oro navigacija" (valsts uzņēmums "Oro navigacija"), kas darbojas atbilstīgi Lietuvos Respublikos aviacijos įstatymas (Žin., 2000, Nr. 94-2918) un Lietuvos Respublikos civilinės aviacijos įstatymas (Žin., 2000, Nr. 66-1983).

Citi subjekti, kas darbojas lidostu pakalpojumu jomā un atbilst Lietuvos Respublikos viešųjų pirkimų įstatymas (Žin., 2002, Nr. 118-5296) prasībām.

UNGĀRIJA

Lidostas, kas darbojas, pamatojoties uz atļauju, ko izsniedz atbilstīgi 1995. gada XCVII Aktam par gaisa satiksmi (1995. évi XCVII. törvény a légiközlekedésről).

Budapeštas Ferihegy Starptautiskā lidosta, ko pārvalda Budapeštas Ferihegy starptautiskās lidostas pārvalde, SIA (Budapest Ferihegy Nemzetközi Repülőtér, ko pārvalda Budapest Ferihegy Nemzetközi Repülőtér Üzemeltetési Rt.) un kas darbojas, pamatojoties uz 1991. gada XVI Aktu par koncesijām (1991. évi XVI. törvény a koncesszióról), 1995. gada XCVII Aktu par gaisa satiksmi (1995. évi XCVII. törvény a légiközlekedésről), transporta un ūdenssaimniecības ministra Dekrētu Nr. 45/2001. (XII. 20.) KöViM par gaisa satiksmes un lidostu administrācijas likvidāciju un Hungaro Control Ungārijas Gaisa satiksmes pārvaldes nodibināšanu (45/2001. (XII. 20.) KöViM rendelet a Légiforgalmi és Repülőtéri Igazgatóság megszüntetéséről és a HungaroControl Magyar Légiforgalmi Szolgálat létrehozásáról).

MALTA

L-Ajruport Internazzjonali ta' Malta (Maltas starptautiskā lidosta).

POLIJA

Przedsiębiorstwo Państwowe "Porty Lotnicze" (valsts uzņēmums "Polijas lidostas").

SLOVĒNIJA

Javna civilna letališča, skladno z Zakonom o letalstvu (Uradni list RS, 18/01).

SLOVĀKIJA

Subjekts, kas veic iepirkumu, Akta Nr. 263/1999 Z.z. par valsts iepirkumu 3. panta 2.§ un 3.§, ņemot vērā minētā akta grozījumus, definēts kā juridiskā persona, kura darbojas civilās aviācijas nozarē, veidojot un uzturot publiskas lidostas un sniedzot lidostu pakalpojumus (Akts Nr. 143/1998 Z.z., ņemot vērā minētā akta grozījumus — lidostas, proti — Letisko M.R. Štefįnika, Letisko Košice — Barca, Letisko Poprad — Tatry, Letisko Sliač, Letisko Piešťany — ko pārvalda Slovenská správa letísk Slovenskį sprįva letķsk /Slovākijas Lidostu pārvalde/ un kas darbojas, pamatojoties uz licenci, kuru atbilstīgi 32.§ Aktā Nr. 143/1998 Z.z. par civilo aviāciju izdod Slovākijas Republikas Transporta, pasta un telekomunikāciju ministrija)."

;

i) Direktīvas IX pielikumu "LĪGUMSLĒDZĒJI SUBJEKTI JŪRAS VAI IEKŠĒJO OSTU UN CITU KUĢU PIESTĀTŅU JOMĀ" papildina ar šādu tekstu:

"ČEHIJAS REPUBLIKA

Ostu operatori (Akta Nr. 199/1994 Sb. par valsts iepirkumu 2. panta b) punkts).

IGAUNIJA

Subjekti, kas darbojas atbilstīgi 5. pantam Valsts iepirkuma aktā (RT I 2001, 40, 224) un 14. pantam Konkurences aktā (RT I 2001, 56 332).

KIPRA

Kipras Ostu pārvalde, kas izveidota ar 1973. gada Likumu par Kipras Ostu pārvaldi (Η Αρχή Λιμένων Κύπρου, που εγκαθιδρύθηκε από τον περί Αρχής Λιμένων Κύπρου Νόμο του 1973).

LATVIJA

Iestādes, kas saskaņā ar "Likumu par ostām" īsteno ostu pārvaldību:

Rīgas brīvostas pārvalde

Ventspils brīvostas pārvalde

Liepājas ostas pārvalde

Salacgrīvas ostas pārvalde

Skultes ostas pārvalde

Lielupes ostas pārvalde

Engures ostas pārvalde

Mērsraga ostas pārvalde

Pāvilostas pārvalde

Rojas ostas pārvalde.

LIETUVA

Valstybės įmonė "Klaipėdos valstybinio jūrų uosto direkcija" (valsts uzņēmums Klaipēdas Valsts jūras ostas pārvalde), kas darbojas saskaņā ar Lietuvos Respublikos Klaipėdos valstybinio jūrų uosto įstatymas (Žin., 1996, Nr. 53-1245).

Valstybės įmonė "Vidaus vandens kelių direkcija" (valsts uzņēmums "Iekšzemes ūdensceļu pārvalde"), kas darbojas saskaņā ar Lietuvos Respublikos vidaus vandenų transporto kodeksas (Žin., 1996, Nr. 105-2393).

Citi subjekti, kas darbojas jūras vai iekšzemes ostu vai citu kuģu piestātņu pakalpojumu jomā un atbilst Lietuvos Respublikos viešųjų pirkimų įstatymas (Žin., 2002, Nr. 118-5296) prasībām.

UNGĀRIJA

Publiskas ostas, ko pilnīgi vai daļēji pārvalda valsts atbilstīgi 2000. gada XLII aktam par ūdens pārvadi (2000. évi évi XLII. törvény a vízi közlekedésről).

MALTA

L-Awtorita' Marittima ta' Malta (Maltas Jūras kuģniecības pārvalde).

POLIJA

Podmioty zajmujące się zarządzaniem portami morskimi lub śródlądowymi i udostępnianiem ich przewoźnikom morskim i śródlądowym. (Subjekti, kas darbojas jūras ostu vai iekšzemes ūdensceļu ostu pārvaldības jomā un iznomā tās jūras un iekšzemes ūdensceļu pārvadātājiem.).

SLOVĒNIJA

Morska pristanišča v državni ali delni lasti države, ko opravljajo gospodarsko javno službo, skladno s Pomorskim zakonikom (Uradni list RS, 26/01).

SLOVĀKIJA

Subjekts, kas veic iepirkumu, Akta Nr. 263/1999 Z.z. par valsts iepirkumu 3. panta 2.§ un 3.§, ņemot vērā minētā akta grozījumus, definēts kā juridiskā persona, kura darbojas iekšzemes ūdensceļu navigācijas jomā, uzturot minētos ūdensceļus, kā arī izveidojot un uzturot publiskas ostas un ūdensceļu infrastruktūru (Akts Nr. 338/2000 Z. z.- proti, Prístav Bratislava, Prístav Komárno, Prístav Štúrovo)."

;

j) Direktīvas X pielikumu "TELEKOMUNIKĀCIJU TĪKLU APSAIMNIEKOŠANA VAI TELEKOMUNIKĀCIJU PAKALPOJUMU SNIEGŠANA" papildina ar šādu tekstu:

"ČEHIJAS REPUBLIKA

Telekomunikāciju pakalpojumu operatori, ja viņi sniedz pakalpojumus iedzīvotājiem (Akta Nr. 199/1994 Sb. par valsts iepirkumu 2. panta b) punkts).

IGAUNIJA

Subjekti, kas darbojas atbilstīgi 5. pantam Valsts iepirkuma aktā (RT I 2001, 40, 224) un 14. pantam Konkurences aktā (RT I 2001, 56 332).

KIPRA

Kipras Telekomunikāciju pārvalde, kas nodibināta ar Kipras Likumu par telekomunikāciju pakalpojumiem, Cap. 302. (Η Αρχή Τηλεπικοινωνιών Κύπρου, που εγκαθιδρύθηκε από τον περί Υπηρεσίας Τηλεπικοινωνιών Νόμο, Κεφ. 302).

LATVIJA

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Lattelekom".

UNGĀRIJA

Subjekti, kas darbojas telekomunikāciju nozarē atbilstīgi 3. panta 2. un 3. punktam, 104. un 105. pantam 2001. gada XL Aktā par telekomunikācijām (2001. évi XL. törvény a hírközlésről).

MALTA

Maltas telekomunikāciju pakalpojumu joma ir liberalizēta, un visas ekskluzivās tiesības atceltas, izņemot fiksētas balss telefonijas un starptautiskos datu pārraides pakalpojumus, kas tika liberalizēti 2003. gada 1. janvārī. Tomēr neviens no uzņēmumiem neizpilda Valdības noteikumus par iepirkumiem, kā noteikts 1996. gada 70. Paziņojumā, ar kuru sākti īstenot pašreizējie Noteikumi par pakalpojumu valsts iepirkumu. Neņemot to vērā, ir norādīti visi subjekti, kas darbojas telekomunikāciju nozarē:

Melita Cable plc

Maltacom plc

Vodafone (Malta) Ltd

Mobisle Communication Ltd

Datatrak Ltd

Telepage Ltd.

POLIJA

Telekomunikacja Polska S. A.

SLOVĀKIJA

Subjekts, kas veic iepirkumu, Akta Nr. 263/1999 Z.z. par valsts iepirkumu 3. panta 2.§ un 3.§, ņemot vērā minētā akta grozījumus, definēts kā juridiskā persona, kura darbojas telekomunikāciju nozarē, sniedzot iedzīvotājiem telekomunikāciju pakalpojumus, kā arī nodrošina un pārvalda sabiedriskā telekomunikāciju tīkla telekomunikāciju iekārtas, un veic darbības, kas izriet no no pasta pakalpojumiem, kurus sniedz vienīgi valsts (Akts Nr. 195/2000 Z.z., ņemot vērā minētā akta grozījumus, Akts Nr. 507/2001 Z. z - proti, Slovenská pošta)."

.

J. PĀRTIKAS PRODUKTI

1. 31980 L 0590: Komisijas Direktīva 80/590/EEK ( 1980. gada 9. jūnijs), ar kuru nosaka simbolu, ko var pievienot materiāliem un priekšmetiem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem (OV L 151, 19.6.1980., 21. lpp.), un ko groza:

- 11985 I: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanās (OV L 302, 15.11.1985., 23. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.).

a) Direktīvas pielikumu papildina ar šādu tekstu:

""PŘÍLOHA"

"LISA"

"PIELIKUMS"

"PRIEDAS"

"MELLÉKLET"

"ANNESS"

"ZAŁĄCZNIK"

"PRILOGA"

"PRÍLOHA"

;"

b) Direktīvas pielikumu papildina ar šādu tekstu:

""Symbol"

"Sümbol"

"Simbols"

"Simbolis"

"Szimbólum"

"Simbolu"

"Symbol"

"Simbol"

"Symbol"

."

2. 31989 L 0108: Padomes Direktīva 89/108/EEK ( 1988. gada 21. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz cilvēku patēriņam paredzētiem ātri sasaldētiem pārtikas produktiem (OV L 40, 11.2.1989., 34. lpp.), ko groza:

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.).

Direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunktu papildina ar šādu tekstu:

"— čehu valodā: hluboce zmrazené nebo hluboce zmrazená nebo hluboce zmrazený,

— igauņu valodā: sügavkülmutatud vai külmutatud,

— latviešu valodā: ātri sasaldēts,

— lietuviešu valodā: greitai užšaldyti,

— ungāru valodā: gyorsfagyasztott,

— maltiešu valodā: iffriżat,

— poļu valodā: produkt głęboko mrożony,

— slovēņu valodā: hitro zamrznjen,

— slovāku valodā: hlbokozmrazené"

.

3. 31991 L 0321: Komisijas Direktīva 91/321/EEK ( 1991. gada 14. maijs) par mātes piena aizstājējiem zīdaiņiem un maziem bērniem (OV L 175, 4.7.1991., 35. lpp.), ko groza:

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 31996 L 0004: Komisijas 16.2.1996. Direktīva 96/4/EK (OV L 49, 28.2.1996., 12. lpp.),

- 31999 L 0050: Komisijas 25.5.1999. Direktīva 1999/50/EK (OV L 139, 2.6.1999., 29. lpp.).

a) Direktīvas 7. panta 1. punktā pēc vārdiem "Modersmjölksersättning" un "Tillskottsnäring" iekļauj šādu tekstu:

"— čehu valodā:

"počáteční kojenecká výživa" un "pokračovací kojenecká výživa",

— igauņu valodā:

"imiku piimasegu" un "jätkupiimasegu",

— latviešu valodā:

"Piena maisījums zīdaiņiem līdz četru mēnešu vecumam" un "Piena maisījums zīdaiņiem no četru mēnešu vecuma",

— lietuviešu valodā:

"mišinys kūdikiams iki 4 - 6 mėn" un "mišinys kūdikiams, vyresniems kaip 4 mėn",

— ungāru valodā:

"anyatej-helyettesítő tápszer" un "anyatej-kiegészítő tápszer",

— maltiešu valodā:

"formula tat-trabi" un "formula tal-prosegwiment",

— poļu valodā:

"preparat do początkowego żywienia niemowląt" un "preparat do dalszego żywienia niemowląt",

— slovēņu valodā:

"začetna formula za dojenčke" un "nadaljevalna formula za dojenčke"

— slovāku valodā:

"počiatočná dojčenská výživa" un "následná dojčenská výživa"."

b) Direktīvas 7. panta 1. punktā pēc vārdiem "Modersmjölksersättning uteslutande baserad på mjölk" un "Tillskottsnäring uteslutande baserad på mjölk":

"— čehu valodā:

"počáteční mléčná kojenecká výživa" un "pokračovací mléčná kojenecká výživa",

— igauņu valodā:

"Piimal põhinev imiku piimasegu" un "Piimal põhinev jätkupiimasegu",

— latviešu valodā:

"Piens zīdaiņiem līdz četru mēnešu vecumam" un "Piens zīdaiņiem no četru mēnešu vecuma",

— lietuviešu valodā:

"pieno mišinys kūdikiams iki 4-6 mėn" un "pieno mišinys kūdikiams, vyresniems kaip 4 mėn",

— ungāru valodā:

"tejalapú anyatej-helyettesítő tápszer" un "tejalapú anyatej-kiegészítő tápszer",

— maltiešu valodā:

"ħalib tat-trabi" un "ħalib tal-prosegwiment",

— poļu valodā:

"mleko początkowe" un "mleko następne",

— slovēņu valodā:

"začetno mleko za dojenčke" un "nadaljevalno mleko za dojenčke"

— slovāku valodā:

"počiatočná dojčenská mliečna výživa" un "následná dojčenská mliečna výživa"."

4. 31999 L 0021: Komisijas Direktīva 1999/21/EK ( 1999. gada 25. marts) par diētisko pārtiku cilvēkiem ar veselības traucējumiem (OV L 91, 7.4.1999., 29. lpp.).

Direktīvas 4. panta 1. punktā sarakstu, kas sākas ar vārdu "spāņu valodā" un beidzas ar vārdiem "medicinska ändamål", aizstāj ar šādu sarakstu:

"— spāņu valodā:

"Alimento dietético para usos médicos especiales"

— čehu valodā:

"Dietní potravina určená pro zvláštní lékařské účely"

— dāņu valodā:

"Levnedsmiddel/Levnedsmidler til særlige medicinske formål"

— vācu valodā:

"Diätetisches/Diätetische Lebensmittel für besondere medizinische Zwecke (Bilanzierte Diäten)"

— igauņu valodā:

"Toit meditsiinilisel näidustusel kasutamiseks"

— grieķu valodā:

"Διαιτητικά τρόφιμα για ειδικούς ιατρικούς σκοπούς"

— angļu valodā:

"Food(s) for special medical purposes"

— franču valodā:

"Aliment(s) diététique(s) destiné(s) a des fins médicales spéciales"

— itāļu valodā:

"Alimento dietetico destinato a fini medici speciali"

— latviešu valodā:

"Diētiskā pārtika cilvēkiem ar veselības traucējumiem"

— lietuviešu valodā:

"Specialios medicininės paskirties maisto produktai"

— ungāru valodā:

"Speciális - gyógyászati célra szánt - tápszer"

— maltiešu valodā:

"Ikel dijetetiku għal skopijiet mediċi speċifiċi"

— holandiešu valodā:

"Dieetvoeding voor medisch gebruik"

— poļu valodā:

"Dietetyczne środki spożywcze specjalnego przeznaczenia medycznego"

— portugāļu valodā:

"Produto dietético de uso clínico"

— slovāku valodā:

"dietetická potravina na osobitné lekárske účely"

— slovēņu valodā:

"Dietno (dietetično) živilo za posebne zdravstvene namene"

— somu valodā:

"Kliininen ravintovalmiste/kliinisiä ravintovalmisteita"

— zviedru valodā:

"Livsmedel för speciella medicinska ändamål"

."

5. 32000 L 0013: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/13/EK ( 2000. gada 20. marts) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu (OV L 109, 6.5.2000., 29. lpp.), ko groza:

- 32001 L 0101: Komisijas 26.11.2001. Direktīva 2001/101/EK (OV L 310, 28.11.2001., 19. lpp.),

- 32002 L 0067: Komisijas 18.7.2002. Direktīva 2002/67/EK (OV L 191, 19.7.2002., 20. lpp.).

a) Direktīvas 5. panta 3. punktā sarakstu, kas sākas ar vārdu "spāņu valodā"un beidzas ar vārdiem "joniserande strålning", aizstāj ar šādu sarakstu:

"— spāņu valodā:

"irradiado" vai "tratado con radiación ionizante",

— čehu valodā:

"ozářeno" vai "ošetřeno ionizujícím zářením",

— dāņu valodā:

"bestrålet/…" vai "strålekonserveret" vai "behandlet med ioniserende stråling" vai "konserveret med ioniserende stråling",

— vācu valodā:

"bestrahlt" vai "mit ionisierenden Strahlen behandelt",

— igauņu valodā:

"kiiritatud" vai "töödeldud ioniseeriva kiirgusega",

— grieķu valodā:

"επεξεργασµένο µε ιονίζουσα ακτινοβολία" vai "ακτινοβοληµένο"

— angļu valodā:

"irradiated" vai "treated with ionising radiation",

— franču valodā:

"traité par rayonnements ionisants" vai "traité par ionisation",

— itāļu valodā:

"irradiato" vai "trattato con radiazioni ionizzanti",

— latviešu valodā:

"apstarots" vai "apstrādāts ar jonizējošo starojumu",

— lietuviešu valodā:

"apšvitinta" vai "apdorota jonizuojančiąja spinduliuote",

— ungāru valodā:

"sugárkezelt vagy ionizáló energiával kezelt",

— maltiešu valodā:

"ittrattat bir-radjazzjoni" vai "ittrattat b'radjazzjoni jonizzanti",

— holandiešu valodā:

"doorstraald" vai "door bestraling behandeld" vai "met ioniserende stralen behandeld",

— poļu valodā:

"napromieniony" vai "poddany działaniu promieniowania jonizującego",

— portugāļu valodā:

"irradiado" vai "tratado por irradiação" vai "tratado por radiação ionizante",

— slovāku valodā:

"ošetrené ionizujúcim žiarením",

— slovēņu valodā:

"obsevano" vai "obdelano z ionizirajočim sevanjem",

— somu valodā:

"säteilytetty" vai "käsitelty ionisoivalla säteilyllä",

— zviedru valodā:

"bestrålad" vai "behandlad med joniserande strålning""

.

b) Direktīvas 10. panta 2. punktā sarakstu, kas sākas ar vārdu "spāņu valodā"un beidzas ar vārdiem "sista förbrukningsdag", aizstāj ar šādu sarakstu:

"— spāņu valodā:

"fecha de caducidad",

— čehu valodā:

"spotřebujte do",

— dāņu valodā:

"sidste anvendelsesdato",

— vācu valodā:

"verbrauchen bis",

— igauņu valodā:

"kõlblik kuni",

— grieķu valodā:

"ανάλωση μέχρι"

— angļu valodā:

"use by",

— franču valodā:

"à consommer jusqu'au",

— itāļu valodā:

"da consumare entro",

— latviešu valodā:

"izlietot līdz",

— lietuviešu valodā:

"tinka vartoti iki",

— ungāru valodā:

"fogyasztható",

— maltiešu valodā:

"uża sa",

— holandiešu valodā:

"te gebruiken tot",

— poļu valodā:

"należy spożyć do",

— portugāļu valodā:

"a consumir até",

— slovāku valodā:

"spotrebujte do",

— slovēņu valodā:

"porabiti do",

— somu valodā:

"viimeinen käyttöajankohta",

— zviedru valodā:

"sista förbrukningsdag"."

6. 32000 L 0036: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/36/EK ( 2000. gada 23. jūnijs) par kakao un šokolādes produktiem, kas paredzēti lietošanai pārtikā (OV L 197, 3.8.2000., 19. lpp.).

Direktīvas I pielikumā A iedaļas 4. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

"d) Apvienotā Karaliste, Īrija un Malta var ļaut savā teritorijā izmantot nosaukumu "piena šokolāde", lai apzīmētu 5. punktā minēto produktu, ar nosacījumu, ka visos trīs gadījumos terminam pievieno norādi "kopējā piena sausna: vismaz … %", norādot piena sausnas saturu, kas noteikts katram no produktiem."

7. 32001 L 0114: Padomes Direktīva 2001/114/EK ( 2001. gada 20. decembris) par dažu kategoriju daļēji vai pilnīgi dehidrētu un konservētu pienu, kas paredzēts lietošanai pārtikā (OV L 15, 17.1.2002., 19. lpp.).

Direktīvas II pielikumu papildina ar šādu tekstu:

"k) Maltiešu valodā termins "Ħalib evaporat" nozīmē I pielikuma 1. punkta b) apakšpunktā definēto produktu.

l) Maltiešu valodā termins "Ħalib evaporat b'kontenut baxx ta' xaħam" nozīmē I pielikuma 1. punkta c) apakšpunktā definēto produktu.

m) Igauņu valodā termins "koorepulber" nozīmē I pielikuma 2. punkta a) apakšpunktā definēto produktu.

n) Igauņu valodā termins "piimapulber" nozīmē I pielikuma 2. punkta b) apakšpunktā definēto produktu.

o) Igauņu valodā termins "väherasvane kondenspiim" nozīmē I pielikuma 1. punkta c) apakšpunktā definēto produktu.

p) Igauņu valodā termins "magustatud väherasvane kondenspiim" nozīmē I pielikuma 1. punkta f) apakšpunktā definēto produktu.

q) Igauņu valodā termins "väherasvane piimapulber" nozīmē I pielikuma 2. punkta c) apakšpunktā definēto produktu.

r) Čehu valodā termins "zahuštěná neslazená smetana" nozīmē I pielikuma 1. punkta a) apakšpunktā definēto produktu.

s) Čehu valodā termins "zahuštěné neslazené plnotučné mléko" nozīmē I pielikuma 1. punkta b) apakšpunktā definēto produktu.

t) Čehu valodā termins "zahuštěné neslazené polotučné mléko" nozīmē I pielikuma 1. punkta c) apakšpunktā definēto produktu, kura tauku saturs ir no 4 līdz 4,5 svara procentiem.

u) Čehu valodā termins "zahuštěné slazené plnotučné mléko" nozīmē I pielikuma 1. punkta e) apakšpunktā definēto produktu.

v) Čehu valodā termins "zahuštěné slazené polotučné mléko" nozīmē I pielikuma 1. punkta f) apakšpunktā definēto produktu, kura tauku saturs ir no 4 līdz 4,5 svara procentiem.

w) Čehu valodā termins "sušená smetana" nozīmē I pielikuma 2. punkta a) apakšpunktā definēto produktu.

x) Čehu valodā termins "zahuštěné slazené polotučné mléko" nozīmē I pielikuma 2. punkta c) apakšpunktā definēto produktu, kura tauku saturs ir no 14 līdz 16 svara procentiem."

8. 32001 R 0466: Komisijas Regula (EK) Nr. 466/2001 ( 2001. gada 8. marts), ar ko nosaka atsevišķu piesārņotāju maksimālos pieļaujamos līmeņus pārtikas produktos (OV L 77, 16.3.2001., 1. lpp.), kuru groza:

- 32001 R 2375: Padomes 29.11.2001. Regula (EK) Nr. 2375/2001 (OV L 321, 6.12.2001., 1. lpp.),

- 32002 R 0221: Komisijas 6.2.2002. Regula (EK) Nr. 221/2002 (OV L 37, 7.2.2002., 4. lpp.),

- 32002 R 0257: Komisijas 12.2.2002. Regula (EK) Nr. 257/2002 (OV L 41, 13.2.2002., 12. lpp.),

- 32002 R 0472: Komisijas 12.3.2002. Regula (EK) Nr. 472/2002 (OV L 75, 16.3.2002., 18. lpp.),

- 32002 R 0563: Komisijas 2.4.2002. Regula (EK) Nr. 563/2002 (OV L 86, 3.4.2002., 5. lpp.).

Pēc 1. panta 1.a punkta pievieno šādu punktu:

"1.b Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, Komisija var atļaut Igaunijai pārejas posmā līdz 2006. gada 31. decembrim laist Igaunijas tirgū Baltijas reģiona izcelsmes zivis, kuras paredzētas patēriņam Igaunijas teritorijā un kurās dioksīna līmenis pārsniedz I pielikuma 5. iedaļas 5.2. punktā noteikto līmeni. Šo atkāpi piešķir saskaņā ar procedūru, kura paredzēta 8. pantā Padomes Regulā (EK) Nr. 315/93, ar ko nosaka Kopienas procedūras attiecībā uz piesārņotājiem pārtikā [1]. Šajā sakarā Igaunija pierāda, ka ir ievēroti 1.a punktā paredzētie nosacījumi, kas attiecas uz Somiju un Zviedriju, un ka ar dioksīnu saistītais cilvēku apdraudējums Igaunijā nav augstāks par augstāko vidējo līmeni Kopienas dalībvalstīs, kas konstatēts 2004. gada 30. aprīlī.

Ja Igaunijai ir piešķirta šāda atkāpe, par tās turpmāku piemērošanu lems atbilstīgi I pielikuma 5. iedaļā noteiktajai atkārtotajai pārbaudei, kas paredzēta 5. panta 3. punktā.

Neskarot iepriekš izklāstīto, Igaunija veiks nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka zivis vai zivju produktus, kas neatbilst I pielikuma 5. iedaļas 5.2. punktam, netirgo pārējās dalībvalstīs.

K. ĶIMIKĀLIJAS

31967 L 0548: Padomes Direktīva 67/548/EEK ( 1967. gada 27. jūnijs) par normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamu vielu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu (OV L 196, 16.8.1967., 1. lpp.), ko groza:

- 31969 L 0081: Padomes 13.3.1969. Direktīva 69/81/EEK (OV L 68, 19.3.1969., 1. lpp.),

- 31970 L 0189: Padomes 6.3.1970. Direktīva 70/189/EEK (OV L 59, 14.3.1970., 33. lpp.),

- 31971 L 0144: Padomes 22.3.1971. Direktīva 71/144/EEK (OV L 74, 29.3.1971., 15. lpp.),

- 31973 L 0146: Padomes 21.5.1973. Direktīva 73/146/EEK (OV L 167, 25.6.1973., 1. lpp.),

- 31975 L 0409: Padomes 24.6.1975. Direktīva 75/409/EEK (OV L 183, 14.7.1975., 22. lpp.),

- 31976 L 0907: Komisijas 14.7.1976. Direktīva 76/907/EEK (OV L 360, 30.12.1976., 1. lpp.),

- 11979 H: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Grieķijas Republikas pievienošanās (OV L 291, 19.11.1979., 17. lpp.),

- 31979 L 0370: Komisijas 30.1.1979. Direktīva 79/370/EEK (OV L 88, 7.4.1979., 1. lpp.),

- 31979 L 0831: Padomes 18.9.1979. Direktīva 79/831/EEK (OV L 259, 15.10.1979., 10. lpp.),

- 31980 L 1189: Padomes 4.12.1980. Direktīva 80/1189/EEK (OV L 366, 31.12.1980., 1. lpp.),

- 31981 L 0957: Komisijas 23.10.1981. Direktīva 81/957/EEK (OV L 351, 7.12.1981., 5. lpp.),

- 31982 L 0232: Komisijas 25.3.1982. Direktīva 82/232/EEK (OV L 106, 21.4.1982., 18. lpp.),

- 31983 L 0467: Komisijas 29.7.1983. Direktīva 83/467/EEK (OV L 257, 16.9.1983., 1. lpp.),

- 31984 L 0449: Komisijas 25.4.1984. Direktīva 84/449/EEK (OV L 251, 19.9.1984., 1. lpp.),

- 11985 I: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem - Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanās (OV L 302, 15.11.1985., 23. lpp.),

- 31986 L 0431: Komisijas 24.6.1986. Direktīva 86/431/EEK (OV L 247, 1.9.1986., 1. lpp.),

- 31987 L 0432: Padomes 3.8.1987. Direktīva 87/432/EEK (OV L 239, 21.8.1987., 1. lpp.),

- 31988 L 0302: Komisijas 18.11.1987. Direktīva 88/302/EEK (OV L 133, 30.5.1988., 1. lpp.),

- 31988 L 0490: Komisijas 22.7.1988. Direktīva 88/490/EEK (OV L 259, 19.9.1988., 1. lpp.),

- 31990 L 0517: Padomes 9.10.1990. Direktīva 90/517/EEK (OV L 287, 19.10.1990., 37. lpp.),

- 31991 L 0325: Komisijas 1.3.1991. Direktīva 91/325/EEK (OV L 180, 8.7.1991., 1. lpp.),

- 31991 L 0326: Komisijas 5.3.1991. Direktīva 91/326/EEK (OV L 180, 8.7.1991., 79. lpp.),

- 31991 L 0410: Komisijas 22.7.1991. Direktīva 91/410/EEK (OV L 228, 17.8.1991., 67. lpp.),

- 31991 L 0632: Komisijas 28.10.1991. Direktīva 91/632/EEK (OV L 338, 10.12.1991., 23. lpp.),

- 31992 L 0032: Padomes 30.4.1992. Direktīva 92/32/EEK (OV L 154, 5.6.1992., 1. lpp.),

- 31992 L 0037: Komisijas 30.4.1992. Direktīva 92/37/EEK (OV L 154, 5.6.1992., 30. lpp.),

- 31993 L 0021: Komisijas 27.4.1993. Direktīva 93/21/EEK (OV L 110, 4.5.1993., 20. lpp.),

- 31993 L 0072: Komisijas 1.9.1993. Direktīva 93/72/EEK (OV L 258, 16.10.1993., 29. lpp.),

- 31993 L 0101: Komisijas 11.11.1993. Direktīva 93/101/EK (OV L 13, 15.1.1994., 1. lpp.),

- 31993 L 0105: Komisijas 25.11.1993. Direktīva 93/105/EK (OV L 294, 30.11.1993., 21. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 31994 L 0069: Komisijas 19.12.1994. Direktīva 94/69/EK (OV L 381, 31.12.1994., 1. lpp.),

- 31996 L 0054: Komisijas 30.7.1996. Direktīva 96/54/EK (OV L 248, 30.9.1996., 1. lpp.),

- 31996 L 0056: Eiropas Parlamenta un Padomes 3.9.1996. Direktīva 96/56/EK (OV L 236, 18.9.1996., 35. lpp.),

- 31997 L 0069: Komisijas 5.12.1997. Direktīva 97/69/EK (OV L 343, 13.12.1997., 19. lpp.),

- 31998 L 0073: Komisijas 18.9.1998. Direktīva 98/73/EK (OV L 305, 16.11.1998., 1. lpp.),

- 31998 L 0098: Komisijas 15.12.1998. Direktīva 98/98/EK (OV L 355, 30.12.1998., 1. lpp.),

- 31999 L 0033: Eiropas Parlamenta un Padomes 10.5.1999. Direktīva 1999/33/EK (OV L 199, 30.7.1999., 57. lpp.),

- 32000 L 0032: Komisijas 19.5.2000. Direktīva 2000/32/EK (OV L 136, 8.6.2000., 1. lpp.),

- 32000 L 0033: Komisijas 25.4.2000. Direktīva 2000/33/EK (OV L 136, 8.6.2000., 90. lpp.),

- 32001 L 0059: Komisijas 6.8.2001. Direktīva 2001/59/EK (OV L 225, 21.8.2001., 1. lpp.).

a) Direktīvas I pielikuma ievaddaļas A tabulu aizstāj ar šādu tabulu:

"TABLA A - TABULKA A - TABEL A - TABELLE A - TABEL A - ΠΙΝΑΚΑΣ A - TABLE A - TABLEAU A - TABELLA A - A TABULA - A LENTELĖ - A. TÁBLÁZAT - TABELLA A - TABEL A - TABELA A - TABELA A - TABUĽKA A - TABELA A - TAULUKKO A - TABELL A

Lista de los elementos químicos clasificados por su número atómico (Z)

Seznam chemických prvků seřazených podle jejich atomového čísla (Z)

Liste over grundstoffer, ordnet efter deres atomvægt (Z)

Liste der chemischen Elemente, geordnet nach der Ordnungszahl (Z)

Keemiliste elementide nimekiri aatomnumbri (Z) järgi

Κατάλογος χημικών στοιχείων ταξινομημένων σύμφωνα με τον ατομικό τους αριθμό (Ζ)

List of chemical elements listed according to their atomic number (Z)

Liste des éléments chimiques classés selon leur numéro atomique (Z)

Elenco degli elementi chimici ordinati secondo il loro numero atomico (Z)

Ķīmisko elementu saraksts — sakārtojums pēc atomnumuriem (Z)

Cheminių elementų, išdėstytų pagal atominį skaičių (Z), sąrašas

Kémiai elemek listája, rendszámuk sorrendjében (Z)

Lista ta' elementi kimiċi elenkati skond in-numru atomiku tagħhom (Z)

Lijst van chemische elementen, gerangschikt naar atoomgewicht (Z)

Lista pierwiastków chemicznych ułożona według wzrastającej liczby atomowej (Z)

Lista dos elementos químicos ordenados segundo o seu número atómico (Z)

Zoznam chemických prvkov zoradených podľa atómových čísiel (Z)

Seznam kemijskih elementov, razvrščenih po vrstnem številu (Z)

Alkuaineiden luettelo, järjestysluvun mukaan (Z)

Lista över grundämnen, ordnade efter deras atomnummer (Z)

Z | Simbols | ES | CS | DA | DE | ET | EL | EN | FR | IT | LV |

1 | H | Hidrógeno | Vodík | Hydrogen | Wasserstoff | Vesinik | Υδρογόνο | Hydrogen | Hydrogène | Idrogeno | Ūdeņradis |

2 | He | Helio | Helium | Helium | Helium | Heelium | Ήλιο | Helium | Hélium | Elio | Hēlijs |

3 | Li | Litio | Lithium | Lithium | Lithium | Liitium | Λίθιο | Lithium | Lithium | Litio | Litijs |

4 | Be | Berilio | Beryllium | Beryllium | Beryllium | Berüllium | Βηρύλλιο | Beryllium | Béryllium (Glucinium) | Berillio | Berilijs |

5 | B | Boro | Bor | Bor | Bor | Boor | Βόριο | Boron | Bore | Boro | Bors |

6 | C | Carbono | Uhlík | Carbon (kulstof) | Kohlenstoff | Süsinik | Άνθρακας | Carbon | Carbone | Carbonio | Ogleklis |

7 | N | Nitrógeno | Dusík | Nitrogen | Stickstoff | Lämmastik | Άζωτο | Nitrogen | Azote | Azoto | Slāpeklis |

8 | O | Oxígeno | Kyslík | Oxygen (ilt) | Sauerstoff | Hapnik | Όξυγόνο | Oxygen | Oxygène | Ossigeno | Skābeklis |

9 | F | Flúor | Fluor | Fluor | Fluor | Fluor | Φθόριο | Fluorine | Fluor | Fluoro | Fluors |

10 | Ne | Neón | Neon | Neon | Neon | Neoon | Νέον | Neon | Néon | Neon | Neons |

11 | Na | Sodio | Sodík | Natrium | Natrium | Naatrium | Νάτριο | Sodium | Sodium | Sodio | Nātrijs |

12 | Mg | Magnesio | Hořčík | Magnesium | Magnesium | Magneesium | Μαγνήσιο | Magnesium | Magnésium | Magnesio | Magnijs |

13 | Al | Aluminio | Hliník | Aluminium | Aluminium | Alumiinium | Αργίλλιο | Aluminium | Aluminium | Alluminio | Alumīnijs |

14 | Si | Silicio | Křemík | Silicium | Silicium | Räni | Πυρίτιο | Silicon | Silicium | Silicio | Silīcijs |

15 | P | Fósforo | Fosfor | Phosphor | Phosphor | Fosfor | Φωσφόρος | Phosphorus | Phosphore | Fosforo | Fosfors |

16 | S | Azufre | Síra | Svovl | Schwefel | Väävel | Θείον | Sulphur | Soufre | Zolfo | Sērs |

17 | Cl | Cloro | Chlor | Chlor | Chlor | Kloor | Χλώριο | Chlorine | Chlore | Cloro | Hlors |

18 | Ar | Argón | Argon | Argon | Argon | Argoon | Aργό | Argon | Argon | Argon | Argons |

19 | K | Potasio | Draslík | Kalium | Kalium | Kaalium | Κάλιο | Potassium | Potassium | Potassio | Kālijs |

20 | Ca | Calcio | Vápník | Calcium | Calcium | Kaltsium | Ασβέστιο | Calcium | Calcium | Calcio | Kalcijs |

21 | Sc | Escandio | Skandium | Scandium | Scandium | Skandium | Σκάνδιο | Scandium | Scandium | Scandio | Skandijs |

22 | Ti | Titanio | Titan | Titan | Titan | Titaan | Τιτάνιο | Titanium | Titane | Titanio | Titāns |

23 | V | Vanadio | Vanad | Vanadium | Vanadium | Vanaadium | Βανάδιο | Vanadium | Vanadium | Vanadio | Vanādijs |

24 | Cr | Cromo | Chrom | Chrom | Chrom | Kroom | Χρώμιο | Chromium | Chrome | Cromo | Hroms |

25 | Mn | Manganeso | Mangan | Mangan | Mangan | Mangaan | Μαγγάνιο | Manganese | Manganèse | Manganese | Mangāns |

26 | Fe | Hierro | Železo | Jern | Eisen | Raud | Σίδηρος | Iron | Fer | Ferro | Dzelzs |

27 | Co | Cobalto | Kobalt | Cobalt | Kobalt | Koobalt | Κοβάλτιο | Cobalt | Cobalt | Cobalto | Kobalts |

28 | Ni | Níquel | Nikl | Nikkel | Nickel | Nikkel | Νικέλιο | Nickel | Nickel | Nichel | Niķelis |

29 | Cu | Cobre | Měď | Kobber | Kupfer | Vask | Χαλκός | Copper | Cuivre | Rame | Varš |

30 | Zn | Zinc | Zinek | Zink | Zink | Tsink | Ψευδάργυρος | Zinc | Zinc | Zinco | Cinks |

31 | Ga | Galio | Gallium | Gallium | Gallium | Gallium | Γάλλιο | Gallium | Gallium | Gallio | Gallijs |

32 | Ge | Germanio | Germanium | Germanium | Germanium | Germaanium | Γερμάνιο | Germanium | Germanium | Germanium | Germānijs |

33 | As | Arsénico | Arsen | Arsen | Arsen | Arseen | Αρσενικό | Arsenic | Arsenic | Arsenico | Arsēns |

34 | Se | Selenio | Selen | Selen | Selen | Seleen | Σελήνιο | Selenium | Sélénium | Selenio | Selēns |

35 | Br | Bromo | Brom | Brom | Brom | Broom | Βρώμιο | Bromine | Brome | Bromo | Broms |

36 | Kr | Criptón | Krypton | Krypton | Krypton | Krüptoon | Κρυπτό | Krypton | Krypton | Krypton | Kriptons |

37 | Rb | Rubidio | Rubidium | Rubidium | Rubidium | Rubiidium | Ρουβήδιο | Rubidium | Rubidium | Rubidio | Rubīdijs |

38 | Sr | Estroncio | Stroncium | Strontium | Strontium | Strontsium | Στρόντιο | Strontium | Strontium | Stronzio | Stroncijs |

39 | Y | Itrio | Yttrium | Yttrium | Yttrium | Ütrium | Ύττριο | Yttrium | Yttrium | Ittrio | Itrijs |

40 | Zr | Circonio | Zirkonium | Zirconium | Zirkon | Tsirkoonium | Ζιρκόνιο | Zirconium | Zirconium | Zirconio | Cirkonijs |

41 | Nb | Niobio | Niob | Niobium | Niob | Nioobium | Νιόβιο | Niobium | Niobium | Niobio | Niobijs |

42 | Mo | Molibdeno | Molybden | Molybden | Molybdän | Molübdeen | Μολυβδένιο | Molybdenum | Molybdène | Molibdeno | Molibdēns |

43 | Tc | Tecnecio | Technecium | Technetium | Technetium | Tehneetsium | Τεχνήτιο | Technetium | Technetium | Tecnezio | Tehnēcijs |

44 | Ru | Rutenio | Ruthenium | Ruthenium | Ruthenium | Ruteenium | Ρουθήνιο | Ruthenium | Ruthénium | Rutenio | Rutēnijs |

45 | Rh | Rodio | Rhodium | Rhodium | Rhodium | Roodium | Ρόδιο | Rhodium | Rhodium | Rodio | Rodijs |

46 | Pd | Paladio | Palladium | Palladium | Palladium | Pallaadium | Παλλάδιο | Palladium | Palladium | Palladio | Pallādijs |

47 | Ag | Plata | Stříbro | Sølv | Silber | Hõbe | Άργυρος | Silver | Argent | Argento | Sudrabs |

48 | Cd | Cadmio | Kadmium | Cadmium | Cadmium | Kaadium | Κάδμιο | Cadmium | Cadmium | Cadmio | Kadmijs |

49 | In | Indio | Indium | Indium | Indium | Indium | Ίνδιο | Indium | Indium | Indio | Indijs |

50 | Sn | Estaño | Cín | Tin | Zinn | Tina | Κασσίτερος | Tin | Étain | Stagno | Alva |

51 | Sb | Antimonio | Antimon | Antimon | Antimon | Antimon | Αντιμόνιο | Antimony | Antimoine | Antimonio | Antimons |

52 | Te | Telurio | Tellur | Telur | Tellur | Telluur | Τελλούριο | Tellurium | Tellure | Tellurio | Telūrs |

53 | I | Yodo | Jod | Jod | Jod | Jood | Ιώδιο | Iodine | Iode | Iodio | Jods |

54 | Xe | Xenón | Xenon | Xenon | Xenon | Ksenoon | Ξένο | Xenon | Xénon | Xenon | Ksenons |

55 | Cs | Cesio | Cesium | Cæsium | Caesium | Tseesium | Καίσιο | Caesium | Césium | Cesio | Cēzijs |

56 | Ba | Bario | Baryum | Barium | Barium | Baarium | Βάριο | Barium | Baryum | Bario | Bārijs |

57 | La | Lantano | Lanthan | Lanthan | Lanthan | Lantaan | Λανδάνιο | Lanthanum | Lanthane | Lantanio | Lantāns |

58 | Ce | Cerio | Cer | Cerium | Cer | Tseerium | Δημήτριο | Cerium | Cérium | Cerio | Cērijs |

59 | Pr | Praseodimio | Praseodym | Praseodym | Praseodym | Praseodüüm | Πρασεοδύμιο | Praseodymium | Praséodyme | Praseodimio | Prazeodims |

60 | Nd | Niodimio | Neodym | Neodym | Neodym | Neodüüm | Νεοδύμιο | Neodymium | Néodyme | Neodimio | Neodims |

61 | Pm | Prometio | Promethium | Promethium | Promethium | Promeetium | Προμήθειο | Promethium | Prométhium | Promezio | Prometijs |

62 | Sm | Samario | Samarium | Samarium | Samarium | Samaarium | Σαμάριο | Samarium | Samarium | Samario | Samārijs |

63 | Eu | Europio | Europium | Europium | Europium | Euroopium | Ευρώπιο | Europium | Europium | Europio | Eiropijs |

64 | Gd | Gadolinio | Gadolinium | Gadolinium | Gadolinium | Gadoliinium | Γαδολίνιο | Gadolinium | Gadolinium | Gadolinio | Gadolīnijs |

65 | Tb | Terbio | Terbium | Terbium | Terbium | Terbium | Τέρβιο | Terbium | Terbium | Terbio | Terbijs |

66 | Dy | Disprosio | Dysprosium | Dysprosium | Dysprosium | Düsproosium | Δυσπρόσιο | Dysprosium | Dysprosium | Disprosio | Disprozijs |

67 | Ho | Holmio | Holmium | Holmium | Holmium | Holmium | Όλμιο | Holmium | Holmium | Olmio | Holmijs |

68 | Er | Erbio | Erbium | Erbium | Erbium | Erbium | Έρβιο | Erbium | Erbium | Erbio | Erbijs |

69 | Tm | Tulio | Thulium | Thulium | Thulium | Tuulium | Θούλιο | Thulium | Thulium | Tulio | Tūlijs |

70 | Yb | Iterbio | Ytterbium | Ytterbium | Ytterbium | Üterbium | Υττέρβιο | Ytterbium | Ytterbium | Itterbio | Iterbijs |

71 | Lu | Lutecio | Lutecium | Lutetium | Lutetium | Luteetsium | Λουτήτιο | Lutetium | Lutécium | Lutezio | Lutēcijs |

72 | Hf | Hafnio | Hafnium | Hafnium | Hafnium | Hafnium | Άφνιο | Hafnium | Hafnium | Afnio | Hafnijs |

73 | Ta | Tántalo | Tantal | Tantal | Tantal | Tantaal | Ταντάλιο | Tantalum | Tantale | Tantalio | Tantāls |

74 | W | Volframio | Wolfram | Wolfram | Wolfram | Volfram | Βολφράμιο (Τουγκοτένιο) | Tungsten | Tungstène | Tungsteno | Volframs |

75 | Re | Renio | Rhenium | Rhenium | Rhenium | Reenium | Ρήνιο | Rhenium | Rhénium | Renio | Rēnijs |

76 | Os | Osmio | Osmium | Osmium | Osmium | Osmium | Όσμιο | Osmium | Osmium | Osmio | Osmijs |

77 | Ir | Iridio | Iridium | Iridium | Iridium | Iriidium | Ιρίδιο | Iridium | Iridium | Iridio | Irīdijs |

78 | Pt | Platino | Platina | Platin | Platin | Plaatina | Λευκόχρυσος | Platinum | Platine | Platino | Platīns |

79 | Au | Oro | Zlato | Guld | Gold | Kuld | Χρυσός | Gold | Or | Oro | Zelts |

80 | Hg | Mercurio | Rtuť | Kviksølv | Quecksilber | Elavhõbe | Υδράργυρος | Mercury | Mercure | Mercurio | Dzīvsudrabs |

81 | Tl | Talio | Thallium | Thalium | Thallium | Tallium | Θάλλιο | Thallium | Thallium | Tallio | Tallijs |

82 | Pb | Plomo | Olovo | Bly | Blei | Plii | Μόλυβδος | Lead | Plomb | Piombo | Svins |

83 | Bi | Bismuto | Bismut | Bismuth | Wismuth | Vismut | Βισμούθιο | Bismuth | Bismuth | Bismuto | Bismuts |

84 | Po | Polonio | Polonium | Plonium | Polonium | Poloonium | Πολώνιο | Polonium | Polonium | Polonio | Polonijs |

85 | At | Astato | Astat | Astat | Astat | Astaat | Αστάτιο | Astatine | Astats | Astato | Astats |

86 | Rn | Radón | Radon | Radon | Radon | Radoon | Ραδόνιο | Radon | Radon | Radon | Radons |

87 | Fr | Francio | Francium | Francium | Francium | Frantsium | Φράγκιο | Francium | Francium | Francio | Francijs |

88 | Ra | Radio | Radium | Radium | Radium | Raadium | Ράδιο | Radium | Radium | Radio | Rādijs |

89 | Ac | Actinio | Aktinium | Actinium | Actinium | Aktiinium | Ακτίνιο | Actinium | Actinium | Attinio | Aktīnijs |

90 | Th | Torio | Thorium | Thorium | Thorium | Toorium | Θόριο | Thorium | Thorium | Torio | Torijs |

91 | Pa | Protactinio | Protaktinium | Protactinium | Protactinium | Protaktiinium | Πρωτακτίνιο | Protactinium | Protactinium | Protoattinio | Protaktīnijs |

92 | U | Uranio | Uran | Uran | Uran | Uraan | Ουράνιο | Uranium | Uranium | Uranio | Urāns |

93 | Np | Neptunio | Neptunium | Neptunium | Neptunium | Neptuunium | Νεπτούνιο (Ποσειδώνιο) | Neptunium | Neptunium | Nettunio | Neptūnijs |

94 | Pu | Plutonio | Plutonium | Plutonium | Plutonium | Plutoonium | Πλουτώνιο | Plutonium | Plutonium | Plutonio | Plutonijs |

95 | Am | Americio | Americium | Americium | Americium | Ameriitsium | Αμερίκιο | Americium | Américium | Americio | Amerīcijs |

96 | Cm | Curio | Curium | Curium | Curium | Kuurium | Κιούριο | Curium | Curium | Curio | Kirijs |

97 | Bk | Berkelio | Berkelium | Berkelium | Berkelium | Berkeelium | Μπερκέλιο | Berkelium | Berkélium | Berkelio | Berklijs |

98 | Cf | Californio | Kalifornium | Californium | Californium | Kalifornium | Καλιφόρνιο | Californium | Californium | Californio | Kalifornijs |

99 | Es | Einstenio | Einsteinium | Einsteinium | Einsteinium | Einsteinium | Αϊνστάνιον | Einsteinium | Einsteinium | Einstenio | Einšteinijs |

100 | Fm | Fermio | Fermium | Fermium | Fermium | Fermium | Φέρμιο | Fermium | Fermium | Fermio | Fermijs |

101 | Md | Mendelevio | Mendelevium | Mendelevium | Mendelevium | Mendeleevium | Μεντελέβιο | Mendelevium | Mendélévium | Mendelevio | Mendelejevijs |

102 | No | Nobelio | Nobelium | Nobelium | Nobelium | Nobeelium | Νομπέλιο | Nobelium | Nobélium | Nobelio | Nobēlijs |

103 | Lw | Laurencio | Lawrencium | Lawrentium | Lawrentium | Lavrentsium | Λαυρένσιο | Lawrencium | Lawrencium | Lawrencio | Laurensijs |

Z | Simbols | LT | HU | MT | NL | PL | PT | SK | SL | FI | SV |

1 | H | Vandenilis | Hidrogén | Idroġenu | Waterstof | Wodór | Hidrogénio | Vodík | Vodik | Vety | Väte |

2 | He | Helis | Hélium | Elju | Helium | Hel | Hélio | Hélium | Helij | Helium | Helium |

3 | Li | Litis | Lítium | Litju | Lithium | Lit | Lítio | Lítium | Litij | Litium | Litium |

4 | Be | Berilis | Berillium | Berillju | Beryllium | Beryl | Berílio | Berýlium | Berilij | Beryllium | Beryllium |

5 | B | Boras | Bór | Boron | Boor | Bor | Boro | Bór | Bor | Boori | Bor |

6 | C | Anglis | Szén | Karbonju | Koolstof | Węgiel | Carbono | Uhlík | Ogljik | Hiili | Kol |

7 | N | Azotas | Nitrogén | Azotu | Stikstof | Azot | Azoto | Dusík | Dušik | Typpi | Kväve |

8 | O | Deguonis | Oxigén | Ossiġenu | Zuurstof | Tlen | Oxigénio | Kyslík | Kisik | Happi | Syre |

9 | F | Fluoras | Fluor | Fluworin | Fluor | Fluor | Flúor | Fluór | Fluor | Fluori | Fluor |

10 | Ne | Neonas | Neon | Neon | Neon | Neon | Néon | Neón | Neon | Neon | Neon |

11 | Na | Natris | Nátrium | Sodju | Natrium | Sód | Sódio | Sodík | Natrij | Natrium | Natrium |

12 | Mg | Magnis | Magnézium | Manjesju | Magnesium | Magnez | Magnésio | Horčík | Magnezij | Magnesium | Magnesium |

13 | Al | Aliuminis | Alumínium | Aluminju | Aluminium | Glin | Alumínio | Hliník | Aluminij | Alumiini | Aluminium |

14 | Si | Silicis | Szilicium | Silikon | Silicium | Krzem | Silício | Kremík | Silicij | Pii | Kisel |

15 | P | Fosforas | Foszfor | Fosfru | Fosfor | Fosfor | Fósforo | Fosfor | Fosfor | Fosfori | Fosfor |

16 | S | Siera | Kén | Kubrit | Zwavel | Siarka | Enxofre | Síra | Žveplo | Rikki | Svavel |

17 | Cl | Chloras | Klór | Kloru | Chloor | Chlor | Cloro | Chlór | Klor | Kloori | Klor |

18 | Ar | Argonas | Argon | Argon | Argon | Argon | Árgon | Argón | Argon | Argon | Argon |

19 | K | Kalis | Kálium | Potassju | Kalium | Potas | Potássio | Draslík | Kalij | Kalium | Kalium |

20 | Ca | Kalcis | Kalcium | Kalċju | Calcium | Wapń | Cálcio | Vápnik | Kalcij | Kalsium | Kalcium |

21 | Sc | Skandis | Szkandium | Skandju | Scandium | Skand | Escândio | Skandium | Skandij | Skandium | Skandium |

22 | Ti | Titanas | Titán | Titanju | Titaan | Tytan | Titânio | Titán | Titan | Titaani | Titan |

23 | V | Vanadis | Vanádium | Vanadju | Vanadium | Wanad | Vanádio | Vanád | Vanadij | Vanadiini | Vanadin |

24 | Cr | Chromas | Króm | Kromju | Chroom | Chrom | Crómio | Chróm | Krom | Kromi | Krom |

25 | Mn | Manganas | Mangán | Manganiż | Mangaan | Mangan | Manganês | Mangán | Mangan | Mangaani | Mangan |

26 | Fe | Geležis | Vas | Ħadid | Ijzer | Żelazo | Ferro | Železo | Železo | Rauta | Järn |

27 | Co | Kobaltas | Kobalt | Kobalt | Kobalt | Kobalt | Cobalto | Kobalt | Kobalt | Koboltti | Kobolt |

28 | Ni | Nikelis | Nikkel | Nikil | Nikkel | Nikiel | Níquel | Nikel | Nikelj | Nikkeli | Nickel |

29 | Cu | Varis | Réz | Ram | Koper | Miedź | Cobre | Meď | Baker | Kupari | Koppar |

30 | Zn | Cinkas | Cink | Żingu | Zìnk | Cynk | Zinco | Zinok | Cink | Sinkki | Zink |

31 | Ga | Galis | Gallium | Gallju | Gallium | Gal | Gálio | Gálium | Galij | Gallium | Gallium |

32 | Ge | Germanis | Germánium | Ġermanju | Germanium | German | Germânio | Germánium | Germanij | Germanium | Germanium |

33 | As | Arsenas | Arzén | Arseniku | Arseen | Arsen | Arsénio | Arzén | Arzen | Arseeni | Arsenik |

34 | Se | Selenas | Szelén | Selenju | Selenium | Selen | Selénio | Selén | Selen | Seleeni | Selen |

35 | Br | Bromas | Bróm | Bromu | Broom | Brom | Bromo | Bróm | Brom | Bromi | Brom |

36 | Kr | Kriptonas | Kripton | Kripton | Krypton | Krypton | Krípton | Kryptón | Kripton | Krypton | Krypton |

37 | Rb | Rubidis | Rubídium | Rubidju | Rubidium | Rubid | Rubídio | Rubídium | Rubidij | Rubidium | Rubidium |

38 | Sr | Stroncis | Stroncium | Stronzju | Strontium | Stront | Estrôncio | Stroncium | Stroncij | Strontium | Strontium |

39 | Y | Itris | Ittrium | Ittriju | Yttrium | Itr | Ítrio | Ytrium | Itrij | Yttrium | Yttrium |

40 | Zr | Cirkonis | Cirkónium | Żirkonju | Zirkonium | Cyrkon | Zircónio | Zirkónium | Cirkonij | Zirkonium | Zirkonium |

41 | Nb | Niobis | Nióbium | Nijobju | Niobium | Niob | Nióbio | Niób | Niobij | Niobium | Niob |

42 | Mo | Molibdenas | Molibdén | Molibdenu | Molybdeen | Molibden | Molibdénio | Molybdén | Molibden | Molybdeeni | Molybden |

43 | Tc | Technecis | Technécium | Teknezju | Technetium | Technet | Tecnécio | Technécium | Tehnecij | Teknetium | Teknetium |

44 | Ru | Rutenis | Ruténium | Rutenju | Ruthernium | Ruten | Ruténio | Ruténium | Rutenij | Rutenium | Rutenium |

45 | Rh | Rodis | Ródium | Rodju | Rodium | Rod | Ródio | Ródium | Rodij | Rodium | Rodium |

46 | Pd | Paladis | Palládium | Palladju | Palladium | Pallad | Paládio | Paládium | Paladij | Palladium | Palladium |

47 | Ag | Sidabras | Ezüst | Fidda | Zilver | Srebro | Prata | Striebro | Srebro | Hopea | Silver |

48 | Cd | Kadmis | Kadmium | Kadmju | Cadmium | Kadm | Cádmio | Kadmium | Kadmij | Kadmium | Kadmium |

49 | In | Indis | Indium | Indju | Indium | Ind | Índio | Indium | Indij | Indium | Indium |

50 | Sn | Alavas | Ón | Landa | Tin | Cyna | Estanho | Cín | Kositer | Tina | Tenn |

51 | Sb | Stibis | Antimon | Antimonju | Antimoon | Antymon | Antimónio | Antimón | Antimon | Antimoni | Antimon |

52 | Te | Telūras | Tellúr | Tellurju | Telluur | Tellur | Telúrio | Telúr | Telur | Telluuri | Tellur |

53 | I | Jodas | Jód | Jodju | Jood | Jod | Iodo | Jód | Jod | Jodi | Jod |

54 | Xe | Ksenonas | Xenon | Kseno | Xenon | Ksenon | Xénon | Xenón | Ksenon | Ksenon | Xenon |

55 | Cs | Cezis | Cézium | Ċesju | Cesium | Cez | Césio | Césium | Cezij | Cesium | Cesium |

56 | Ba | Baris | Bárium | Barju | Barium | Bar | Bário | Bárium | Barij | Barium | Barium |

57 | La | Lantanas | Lantán | Lantanu | Lanthaan | Lantan | Lantânio | Lantán | Lantan | Lantaani | Lantan |

58 | Ce | Ceris | Cérium | Ċerju | Cerium | Cer | Cério | Cér | Cerij | Cerium | Cerium |

59 | Pr | Prazeodimis | Prazeodímium | Prasedimju | Praseodymium | Prazeodym | Praseodímio | Prazeodým | Prazeodim | Praseodyymi | Praseodym |

60 | Nd | Neodimis | Neodímium | Neodimju | Neodymium | Neodym | Neodímio | Neodým | Neodim | Neodyymi | Neodym |

61 | Pm | Prometis | Prométium | Prometju | Promethium | Promet | Promécio | Prométium | Prometij | Prometium | Prometium |

62 | Sm | Samaris | Szamárium | Samarju | Samarium | Samar | Samário | Samárium | Samarij | Samarium | Samarium |

63 | Eu | Europis | Európium | Ewropju | Europium | Europ | Európio | Európium | Evropij | Europium | Europium |

64 | Gd | Gadolinis | Gadolínium | Gadolinju | Gadolinium | Gadolin | Gadolínio | Gadolínium | Gadolinij | Gadolinium | Gadolinium |

65 | Tb | Terbis | Terbium | Terbju | Terbium | Terb | Térbio | Terbium | Terbij | Terbium | Terbium |

66 | Dy | Disprozis | Diszprózium | Disprosju | Dysprosium | Dysproz | Disprósio | Dysprózium | Disprozij | Dysprosium | Dysprosium |

67 | Ho | Holmis | Holmium | Olmju | Holmium | Holm | Hólmio | Holmium | Holmij | Holmium | Holmium |

68 | Er | Erbis | Erbium | Erbju | Erbium | Erb | Érbio | Erbium | Erbij | Erbium | Erbium |

69 | Tm | Tulis | Túlium | Tulju | Thulium | Tul | Túlio | Túlium | Tulij | Tulium | Tulium |

70 | Yb | Iterbis | Itterbium | Itterbju | Ytterbium | Iterb | Itérbio | Yterbium | Iterbij | Ytterbium | Ytterbium |

71 | Lu | Liutecis | Lutécium | Lutezju | Lutetium | Lutet | Lutécio | Lutécium | Lutecij | Lutetium | Lutetium |

72 | Hf | Hafnis | Hafnium | Ħafnju | Hafnium | Hafn | Háfnio | Hafnium | Hafnij | Hafnium | Hafnium |

73 | Ta | Tantalas | Tantál | Tantalu | Tantaal | Tantal | Tântalo | Tantal | Tantal | Tantaali | Tantal |

74 | W | Volframas | Volfrám | Tungstenu | Wolfram | Wolfram | Tungsténio | Volfrám | Volfram | Volframi | Wolfram |

75 | Re | Renis | Rénium | Rênju | Renium | Ren | Rénio | Rénium | Renij | Renium | Rhenium |

76 | Os | Osmis | Ozmium | Osmju | Osmium | Osm | Ósmio | Osmium | Osmij | Osmium | Osmium |

77 | Ir | Iridis | Irídium | Iridju | Iridium | Iryd | Irídio | Irídium | Iridij | Iridium | Iridium |

78 | Pt | Platina | Platina | Platinu | Platinum | Platyna | Platina | Platina | Platina | Platina | Platina |

79 | Au | Auksas | Arany | Deheb | Goud | Złoto | Ouro | Zlato | Zlato | Kulta | Guld |

80 | Hg | Gyvsidabris | Higany | Merkurju | Kwik | Rtęć | Mercúrio | Ortuť | Živo srebro | Elohopea | Kvicksilver |

81 | Tl | Talis | Tallium | Tallju | Thallium | Tal | Tálio | Tálium | Talij | Tallium | Tallium |

82 | Pb | Švinas | Ólom | Ċomb | Lood | Ołów | Chumbo | Olovo | Svinec | Lyijy | Bly |

83 | Bi | Bismutas | Bizmut | Bismùt | Bismuth | Bizmut | Bismuto | Bizmut | Bizmut | Vismutti | Vismut |

84 | Po | Polonis | Polónium | Polonju | Polonium | Polon | Polónio | Polónium | Polonij | Polonium | Polonium |

85 | At | Astatinas | Asztácium | Astatina | Astaat | Astat | Astato | Astát | Astat | Astatiini | Astat |

86 | Rn | Radonas | Radon | Radon | Radon | Radon | Rádon | Radón | Radon | Radon | Radon |

87 | Fr | Francis | Francium | Franċju | Francium | Frans | Frâncio | Francium | Francij | Frankium | Francium |

88 | Ra | Radis | Rádium | Radju | Radium | Rad | Rádio | Rádium | Radij | Radium | Radium |

89 | Ac | Aktinis | Aktínium | Aktinju | Actinium | Aktyn | Actínio | Aktínium | Aktinij | Aktinium | Aktinium |

90 | Th | Toris | Tórium | Torju | Thorium | Tor | Tório | Tórium | Torij | Torium | Torium |

91 | Pa | Protaktinis | Protaktínium | Protaktinju | Protactinium | Protaktyn | Protactínio | Protaktínium | Protaktinij | Protaktinium | Protaktinium |

92 | U | Uranas | Urán | Uranju | Uranium | Uran | Urânio | Urán | Uran | Uraani | Uran |

93 | Np | Neptūnis | Neptúnium | Nettunju | Neptunium | Neptun | Neptúnio | Neptúnium | Neptunij | Neptunium | Neptunium |

94 | Pu | Plutonis | Plutónium | Plutonju | Plutonium | Pluton | Plutónio | Plutónium | Plutonij | Plutonium | Plutonium |

95 | Am | Americis | Amerícium | Ameriċju | Americium | Ameryk | Amerício | Amerícium | Americij | Amerikium | Americium |

96 | Cm | Kiuris | Kűrium | Kurju | Curium | Kiur | Cúrio | Curium | Kirij | Curium | Curium |

97 | Bk | Berklis | Berkélium | Berkelju | Berkelium | Berkel | Berquélio | Berkelium | Berkelij | Berkelium | Berkelium |

98 | Cf | Kalifornis | Kalifornium | Kalifornju | Californium | Kaliforn | Califórnio | Kalifornium | Kalifornij | Kalifornium | Californium |

99 | Es | Einšteinis | Einsteinium | Enstejnju | Einsteinium | Einstein | Einsteinio | Einsteinium | Ajnštajnij | Einsteinium | Einsteinium |

100 | Fm | Fermis | Fermium | Fermju | Fermium | Ferm | Férmio | Fermium | Fermij | Fermium | Fermium |

101 | Md | Mendelevis | Mendelévium | Mendelevju | Mendelevium | Mendelew | Mendelévio | Mendelevium | Mendelevij | Mendelevium | Mendelevium |

102 | No | Nobelis | Nobélium | Nobelju | Nobelium | Nobel | Nobélio | Nobelium | Nobelij | Nobelium | Nobelium |

103 | Lw | Lorensis | Laurencium | Lawrenċju | Laurentium | Lorens | Laurêncio | Laurencium | Lavrencij | Lawrensium | Lawrentium" |

b) Direktīvas I pielikuma ievaddaļas B tabulu aizstāj ar šādu tabulu:

"TABLA B — TABULKA B — TABEL B — TABELLE B — TABEL B — ΠΙΝΑΚΑΣ B — TABLE B — TABLEAU B — TABELLA B — B TABULA — B LENTELĖ — B. TÁBLÁZAT — TABELLA B — TABEL B — TABELA B — TABELA B — TABUĽKA B — TABELA B — TAULUKKO B — TABELL B

Clasificación especial para las sustancias orgánicas

Speciální třídy organických látek

Særlig inddeling af organiske stoffer

Spezielle Anordnung für die organischen Stoffe

Spetsiaalne orgaaniliste ainete klassifikatsioon'

Ειδική ταξινόμηση των οργανικών ουσιών

Special classification for organic substances

Classification particulière aux substances organiques

Classificazione speciale per le sostanze organiche

Organisko ķīmisko vielu grupas

Speciali organinių medžiagų klasifikacija

Szerves anyagok speciális osztályozása

Klassifikazzjoni speċjali għal sustanzi organiċi

Speciale indeling voor de organische stoffen

Numery klas substancji organicznych

Classificação especial para as substâncias orgânicas

Prehľadná klasifikácia organických látok

Posebna razvrstitev organskih spojin v skupine

Erityisryhmät orgaanisille aineille

Särskild indelning av organiska ämnen

601 | Hidrocarburos Uhlovodíky Carbonhydrider (kulbrinter) Kohlenwasserstoffe Süsivesinikud Υδρογονάνθρακες Hydrocarbons Hydrocarbures Idrocarburi Ogļūdeņraži Angliavandeniliai Szénhidrogének Idrokarburi Koolwaterstoffen Węglowodory Hidrocarbonetos Uhľovodíky Ogljikovodiki Hiilivedyt Kolväten |

602 | Hidrocarburos halogenados Halogenované uhlovodíky Halogensubstituerede carbonhydrider Halogen-Kohlenwasserstoffe Halogeenitud süsivesinikud Αλογονοπαράγωγα υδρογονανθράκων Halogenated hydrocarbons Dérivés halogénés des hydrocarbures Derivati idrocarburi alogenati Halogenētie ogļūdeņraži Halogeninti angliavandeniliai Halogénezett szénhidrogének Idrokarburi aloġenati Gehalogeneerde koolwaterstoffen Halogenowe pochodne węglowodorów Hidrocarbonetos halogenados Halogénované uhľovodíky Halogenirani ogljikovodiki Halogenoidut hiilivedyt Halogenerade kolväten |

603 | Alcoholes y derivados Alkoholy a jejich deriváty Alkoholer og deres derivater Alkohole und ihre Derivate Alkoholid ja nende derivaadid Αλκοόλες και παράγωγά τους Alcohols and their derivatives Alcools et dérivés Alcoli e derivati Spirti un to atvasinājumi Alkoholiai ir jų dariniai Alkoholok és származékaik Alkoħoliċi u derivati Alcoholen en derivaten Alkohole i ich pochodne Álcoois e derivados Alkoholy a ich deriváty Alkoholi in njihovi derivati Alkoholit ja niiden johdannaiset Alkoholer och deras derivat |

604 | Fenoles y derivados Fenoly a jejich deriváty Phenoler og deres derivater Phenole und ihre Derivate Fenoolid ja nende derivaadid Φαινόλες και παράγωγά τους Phenols and their derivatives Phénols et dérivés Fenoli e derivati Fenoli un to atvasinājumi Fenoliai ir jų dariniai Fenolok és származékaik Fenoli u derivati Fenolen en derivaten Fenole i ich pochodne Fenóis e derivados Fenoly a ich deriváty Fenoli in njihovi derivati Fenolit ja niiden johdannaiset Fenoler och deras derivat |

605 | Aldehídos y derivados Aldehydy a jejich deriváty Aldehyder og deres derivater Aldehyde und ihre Derivate Aldehüüdid ja nende derivaadid Αλδεΰδες και παράγωγά τους Aldehydes and their derivatives Aldéhydes et dérivés Aldeidi e derivati Aldehīdi un to atvasinājumi Aldehidai ir jų dariniai Aldehidek és származékaik Aldeidi u derivati Aldehyden en derivaten Aldehydy i ich pochodne Aldeidos e derivados Aldehydy a ich deriváty Aldehidi in njihovi derivati Aldehydit ja niiden johdannaiset Aldehyder och deras derivat |

606 | Cetonas y derivados Ketony a jejich deriváty Ketoner og deres derivater Ketone und ihre Derivate Ketoonid ja nende derivaadid Κετόνες και παράγωγά τους Ketones and their derivatives Cétones et dérivés Chetoni e derivati Ketoni un to atvasinājumi Ketonai ir jų dariniai Ketonok és származékaik Keton u derivati Ketonen en derivaten Ketony i ich pochodne Cetonas e derivados Ketóny a ich deriváty Ketoni in njihovi derivati Ketonit ja niiden johdannaiset Ketoner och deras derivat |

607 | Ácidos orgánicos y derivados Organické kyseliny a jejich deriváty Organiske syrer og deres derivater Organische Säuren und ihre Derivate Orgaanilised happed ja nende derivaadid Οργανικά οξέα και παράγωγά τους Organic acids and their derivatives Acides organiques et dérivés Acidi organici e derivati Organiskās skābes un to atvasinājumi Organinės rūgštys ir jų dariniai Szerves savak és származékaik Aċidi organiċi u derivati Organische zuren en derivaten Kwasy organiczne i ich pochodne Ácidos orgânicos e derivados Organické kyseliny a ich deriváty Organske kisline in njihovi derivati Orgaaniset hapot ja niiden johdannaiset Organiska syror och deras derivat |

608 | Nitrilos Nitrily Nitriler Nitrile Nitriilid Νιτρίλια Nitriles Nitriles Nitrili Nitrilsavienojumi un to atvasinājumi Nitrilai Nitrilek Nitrili Nitrillen Nitryle Nitrilos Nitrily Nitrili Nitriilit Nitriler |

609 | Derivados nitrados Nitrosloučeniny Nitroforbindelser Nitroverbindungen Nitroühendid Νιτροενώσεις Nitro compounds Dérivés nitrés Nitroderivati Nitrosavienojumi Nitrojunginiai Nitrovegyületek Komposti tan-nitru Nitroverbindingen Nitrozwiązki Derivados nitrados Nitrozlúčeniny Nitro spojine Nitroyhdisteet Kväveföreningar |

610 | Derivados cloronitrados Chlorované nitrosloučeniny Chlornitroforbindelser Chlornitroverbindungen Kloronitroühendid Χλωρονιτροενώσεις Chloronitro compounds Dérivés chloronitrés Cloronitro derivati Hlornitrosavienojumi Chlornitrojunginiai Klór-nitrovegyületek Komposti tal-kloronitru Chloornitroverbindingen Chloronitrozwiązki Derivados cloronitrados Chlórované nitrozlúčeniny Kloro-nitro spojine Kloorinitroyhdisteet Klornitroföreningar |

611 | Derivados azoicos y azoxi Azoxysloučeniny a azosloučeniny Azoxy- og azoforbindelser Azoxy- und Azoverbindungen Asoksü- ja asoühendid Άζωξυ- και άζω-ενώσεις Azoxy- and azo compounds Dérivés azoxy et azoïques Azossi- e azoderivati Azoksisavienojumi un azosavienojumi Azoksijunginiai ir azojunginiai Azoxi és azo-vegyületek Komposti ta' l-azossi u ta' l-azo Azoxy- en azoverbindingen Azoksy- i azozwiązki Derivados azoxi e azóicos Azoxyzlúčeniny a azozlúčeniny Azoksi- in azo spojine Atsoksi- ja atsoyhdisteet Azoxi- och azoföreningar |

612 | Derivados aminados Aminosloučeniny Aminer Aminoverbindungen Amiinühendid Αμινοενώσεις Amine compounds Dérivés aminés Aminoderivati Aminosavienojumi Aminojunginiai Amin vegyületek Komposti ta' l-amino Aminoverbindingen Aminozwiązki Derivados aminados Aminozlúčeniny Amino- spojine Amiiniyhdisteet Aminer |

613 | Bases heterocíclicas y derivados Heterocyklické báze a jejich deriváty Heterocykliske baser og deres derivater Heterocyclische Basen und ihre Derivate Heterotsüklilised alused ja nende derivaadid Ετεροκυκλικές βάσεις και παράγωγά τους Heterocyclic bases and their derivatives Bases hétérocycliques et dérivés Basi eterocicliche e derivati Heterocikliskie savienojumi un to atvasinājumi Heterociklinės bazės ir jų dariniai Heterociklusos bázisok és származékaik Bażijiet eteroċikliċi u derivati Heterocyclische basen en hun derivaten Zasady heterocykliczne i ich pochodne Bases heterocíclicas e derivados Heterocyklické bázy a ich deriváty Heterociklične baze in njihovi derivati Heterosykliset emäkset ja niiden johdannaiset Heterocykliska baser och deras derivat |

614 | Glucósidos y alcaloides Glykosidy a alkaloidy Glycosider og alkaloider Glycoside und Alkaloide Glükosiidid ja alkaloidid Γλυκοζίτες και αλκαλοειδή Glycosides and alkaloids Glucosides et alcaloïdes Glucosidi e alcaloidi Glikozīdi un alkaloīdi Glikozidai ir alkaloidai Glikozidok és alkaloidok Glukosidi u alkalojdi Glycosiden en alkaloïden Glikozydy i alkaloidy Glicósidos e alcalóides Glykozidy a alkaloidy Glikozidi in alkaloidi Glykosidit ja alkaloidit Glykosider och alkaloider |

615 | Cianatos e isocianatos Kyanáty a isokyanáty Cyanater og isocyanater Cyanate und Isocyanate Tsüanaadid ja isotsüanaadid Κυανικές και ισοκυανικές ενώσεις Cyanates and isocyanates Cyanates et isocyanates Cianati e isocianati Cianāti un izocianāti Cianatai ir izocianatai Cianátok és izocianátok Ċjanati u isoċjanati Cyanaten en isocyanaten Cyjaniany i izocyjaniany Cianatos e isocianatos Kyanáty a izokyanáty Cianati in izocianati Syanaatit ja isosyanaatit Cyanater och isocyanater |

616 | Amidas y derivados Amidy a jejich deriváty Amider og deres derivater Amide und ihre Derivate Amiidid ja nende derivaadid Αμίδια και παράγωγά τους Amides and their derivatives Amides et dérivés Ammidi e derivati Amīdi un to atvasinājumi Amidai ir jų dariniai Amidok és származékaik Amidi u derivati Amiden en derivaten Amidy i ich pochodne Amidas e derivados Amidy a ich deriváty Amidi in njihovi derivati Amidit ja niiden johdannaiset Amider och deras derivat |

617 | Peróxidos orgánicos Organické peroxidy Organiske peroxider Organische Peroxide Orgaanilised peroksiidid Οργανικά υπεροξείδια Organic peroxides Peroxydes organiques Perossidi organici Organiskie peroksīdi Organiniai peroksidai Szerves peroxidok Perossidi organiċi Organische peroxiden Nadtlenki organiczne Peróxidos orgânicos Organické peroxidy Organski peroksidi Orgaaniset peroksidit Organiska peroxider |

647 | Enzimas Enzymy Enzymer Enzyme Ensüümid Ένζυμα Enzymes Enzymes Enzimi Enzīmi Enzimai Enzimek Enzīmi Enzymen Enzymy Enzimas Enzýmy Encimi Entsyymit Enzymer |

648 | Sustancias complejas derivadas del carbón Dehtochemické produkty Komplekse kulderivater Aus Kohle abgeleitete komplexe Stoffe Kivisöest saadud kompleksühendid Σύμπλοκες ουσίες παραγόμενες από άνθρακα Complex substances derived from coal Substances complexes dérivées du charbon Sostanze complesse derivate dal carbone Kompleksa sastāva akmeņogļu pārstrādes produkti Iš akmens anglių pagamintos sudėtingos medžiagos Komplex kőszénszármazékok Sustanzi kumplessi derivati mill-faħam Complexe steenkoolderivaten Złożone związki wytworzone z węgla kamiennego Substâncias complexas derivadas do carvão Dechtochemické produkty Kompleksne snovi, pridobljene iz premoga Monimutkaiset hiilijohdannaiset Komplexa kolderivat |

649 | Sustancias complejas derivadas del petróleo Ropné produkty Komplekse oliederivater Aus Erdöl abgeleitete komplexe Stoffe Petrooleumist saadud kompleksühendid Σύμπλοκες ουσίες παραγόμενες από πετρέλαιο Complex substances derived from petroleum Substances complexes dérivées du pétrole Sostanze complesse derivate dal petrolio Kompleksa sastāva naftas pārstrādes produkti Iš naftos pagamintos sudėtingos medžiagos Komplex olajszármazékok Sustanzi kumplessi derivati mill-pitrolju Complexe aardoliederivaten Złożone związki wytworzone z ropy naftowej Substâncias complexas derivadas do petróleo Ropné produkty Kompleksne snovi pridobljene iz nafte Monimutkaiset öljyjohdannaiset Komplexa oljederivat |

650 | Sustancias diversas Různé látky Diverse stoffer Verschiedene Stoffe Segaained Διάφορες ουσίες Miscellaneous substances Substances diverses Sostanze diverse Dažādas vielas Įvairios medžiagos Különböző anyagok Sustanzi mixxellanji Diversen Różne substancje Substâncias diversas Rôzne chemické látky Ostale snovi Muut aineet Diverse ämnen" |

c) Direktīvas II pielikumu aizstāj ar šādu pielikumu:

"ANEXO II — PŘÍLOHA II — BILAG II — ANHANG II — II LISA — ΠΑΡΑΡΤΗΜΑ ΙΙ — ANNEX II — ANNEXE II — ALLEGATO II — II PIELIKUMS — II PRIEDAS — II. MELLÉKLET — ANNESS II — BIJLAGE II — ZAŁĄCZNIK II — ANEXO II — PRÍLOHA II — PRILOGA II — LIITE II — BILAGA II

ANEXO II

Símbolos e indicaciones de peligro de las sustancias y preparados peligrosos

PŘÍLOHA II

Symboly a označení nebezpečnosti pro nebezpečné látky a přípravky

BILAG II

Faresymboler og farebetegnelser for farlige stoffer og præparater

ANHANG II

Gefahrensymbole und -bezeichnungen für gefährliche Stoffe und Zubereitungen

II LISA

Ohtlike ainete ja valmististe ohtlikkuse sümbolid ning indikaatorid

ΠΑΡΑΡΤΗΜΑ ΙΙ

Σύμβολα και ενδείξεις κινδύνου για επικίνδυνες ουσίες και παρασκευάσματα

ANNEX II

Symbols and indications of danger for dangerous substances and preparations

ANNEXE II

Symboles et indications de danger des substances et préparations dangereuses

ALLEGATO II

Simboli e indicazioni di pericolo delle sostanze e preparati pericolosi

II PIELIKUMS

Bīstamo vielu un preparātu simboli un bīstamības paskaidrojumi

II PRIEDAS

Pavojingų medžiagų ir preparatų pavojingumo simboliai ir nuorodos

II. MELLÉKLET

Veszélyes anyagok és készítmények veszélyszimbólumai és jelei

ANNESS II

Simboli u indikazzjonijiet ta' periklu minn sustanzi u preparazzjonijiet perikolużi

BIJLAGE II

Gevaarsymbolen en -aanduidingen van gevaarlijke stoffen en preparaten

ZAŁĄCZNIK II

Wzory znaków ostrzegawczych oraz napisy określające ich znaczenie

ANEXO II

Símbolos e indicações de perigo das substâncias e preparações perigosas

PRÍLOHA II

Výstražné symboly a označenia nebezpečenstva pre nebezpečné látky a prípravky

PRILOGA II

Grafični znaki in napisi za opozarjanje na nevarnost za nevarne snovi in pripravke

LIITE II

varoitusmerkit ja niiden nimet vaarallisille aineille ja valmisteille

BILAGA II

Farosymboler och farobeteckningar för farliga ämnen och beredningar

Nota: Las letras E, O, F, F+, T, T+, C, Xn, Xi y N no forman parte del símbolo.

Poznámka: Písmenná vyjádření E, O, F, F+, T, T+, C, Xn, Xi a N nejsou součástí symbolu.

Bemærkning: Bogstaverne E, O, F, F+, T, T+, C, Xn, Xi og N udgør ikke en del af symbolet.

Anmerkung: Die Buchstaben E, O, F, F+, T, T+, C, Xn, Xi und N sind nicht Bestandteil des Gefahrensymbols.

Tähelepanu: tähed E, O, F, F+, T, T+, C, Xn, Xi ja N ei ole ohusümboli osa.

Σημείωση: Τα γράμματα E, O, F, F+, T, T+, C, Xn, Xi και N δεν αποτελούν μέρος του συμβόλου.

Note: The letters E, O, F, F+, T, T+, C, Xn, Xi and N do not form part of the symbol.

Remarque: Les lettres E, O, F, F+, T, T+, C, Xn, Xi et N ne font pas partie du symbole.

Nota: Le lettere E, O, F, F+, T, T+, C, Xn, Xi e N non fanno parte del simbolo.

Piezīme: Bīstamības apzīmējums ar burtu (burtiem E, O, F, F+, T, T+, C, Xn, Xi un N) nav marķējuma sastāvdaļa.

Pastaba: Raidės E, O, F, F+, T, T+, C, Xn, Xi ir N nėra simbolio dalis.

Megjegyzés: Az E, O, F, F+, T, T+, C, Xn, Xi és N betűk nem részei a szimbólumnak.

Nota: L-ittri E, O, F, F+, T, T+, C, Xn, Xi u N m'humiex parti mis-simbolu.

Opmerking: De letters E, O, F, F+, T, T+, C, Xn, Xi en N maken geen deel uit van het gevaarsymbool.

Uwaga: litery E, O, F, F+, T, T+, C, Xn, Xi oraz N nie stanowią części znaku ostrzegawczego.

Nota: As letras E, O, F, F+, T, T+, C, Xn, Xi e N não fazem parte do símbolo.

Poznámka: Písmená E, O, F, F+, T, T+, C, Xn, Xi, a N nie sú súčasťou symbolu.

Opomba: črke E, O, F, F+, T, T+, C, Xn, Xi, in N niso del grafičnega znaka.

Huomautus: Varoitusmerkkien kirjaintunnukset E, O, F, F+, T, T+, C, Xn, Xi ja N eivät ole osa varoitusmerkkiä.

Anmärkning: Bokstäverna E, O, F, F+, T, T+, C, Xn, Xi och N utgör inte en del av symbolen.

+++++ TIFF +++++

E

ES :

Explosivo

CS :

Výbušný

DA :

Eksplosiv

DE :

Explosionsgefährlich

ET :

Plahvatusohtlik

EL :

Εκρηκτικό

EN :

Explosive

FR :

Explosif

IT :

Esplosivo

LV :

Sprādzienbīstams

LT :

Sprogstamoji

HU :

Robbanásveszélyes

MT :

Splussiv

NL :

Ontplofbaar

PL :

Produkt wybuchowy

PT :

Explosivo

SK :

Výbušný

SL :

Eksplozivno

FI :

Räjähtävä

SV :

Explosivt

+++++ TIFF +++++

O

ES :

Comburente

CS :

Oxidující

DA :

Brandnærende

DE :

Brandfördernd

ET :

Oksüdeeriv

EL :

Οξειδωτικό

EN :

Oxidizing

FR :

Comburant

IT :

Comburente

LV :

Spēcīgs oksidētājs

LT :

Oksiduojanti

HU :

Égést tápláló, oxidáló

MT :

Iqabbad

NL :

Oxyderend

PL :

Produkt utleniający

PT :

Comburente

SK :

Oxidujúci

SL :

Oksidativno

FI :

Hapettava

SV :

Oxiderande

+++++ TIFF +++++

F

ES :

Fácilmente inflamable

CS :

Vysoce hořlavý

DA :

Meget brandfarlig

DE :

Leichtentzündlich

ET :

Väga tuleohtlik

EL :

Πολύ εύφλεκτο

EN :

Highly flammable

FR :

Facilement inflammable

IT :

Facilmente infiammabile

LV :

Viegli uzliesmojošs

LT :

Labai degi

HU :

Tűzveszélyes

MT :

Jaqbad malajr

NL :

Licht ontvlambaar

PL :

Produkt wysoce łatwopalny

PT :

Facilmente inflamável

SK :

Veľmi horľavý

SL :

Lahko vnetljivo

FI :

Helposti syttyvä

SV :

Mycket brandfarligt

+++++ TIFF +++++

F+

ES :

Extremadamente inflamable

CS :

Extrémně hořlavý

DA :

Yderst brandfarlig

DE :

Hochentzündlich

ET :

Eriti tuleohtlik

EL :

Εξαιρετικά εύφλεκτο

EN :

Extremely flammable

FR :

Extrêmement inflammable

IT :

Estremamente infiammabile

LV :

Īpaši viegli uzliesmojošs

LT :

Ypač degi

HU :

Fokozottan tűzveszélyes

MT :

Jaqbad malajr ħafna

NL :

Zeer licht ontvlambaar

PL :

Produkt skrajnie łatwopalny

PT :

Extremamente inflamável

SK :

Mimoriadne horľavý

SL :

Zelo lahko vnetljivo

FI :

Erittäin helposti syttyvä

SV :

Extremt brandfarligt

+++++ TIFF +++++

T

ES :

Tóxico

CS :

Toxický

DA :

Giftig

DE :

Giftig

ET :

Mürgine

EL :

Τοξικό

EN :

Toxic

FR :

Toxique

IT :

Tossico

LV :

Toksisks

LT :

Toksiška

HU :

Mérgező

MT :

Tossiku

NL :

Vergiftig

PL :

Produkt toksyczny

PT :

Tóxico

SK :

Jedovatý

SL :

Strupeno

FI :

Myrkyllinen

SV :

Giftig

+++++ TIFF +++++

T+

ES :

Muy tóxico

CS :

Vysoce toxický

DA :

Meget giftig

DE :

Sehr giftig

ET :

Väga mürgine

EL :

Πολύ τοξικό

EN :

Very toxic

FR :

Très toxique

IT :

Molto tossico

LV :

Ļoti toksisks

LT :

Labai toksiška

HU :

Nagyon mérgező

MT :

Tossiku ħafna

NL :

Zeer vergiftig

PL :

Produkt bardzo toksyczny

PT :

Muito tóxico

SK :

Veľmi jedovatý

SL :

Zelo strupeno

FI :

Erittäin myrkyllinen

SV :

Mycket giftig

+++++ TIFF +++++

C

ES :

Corrosivo

CS :

Žíravý

DA :

Ætsende

DE :

Ätzend

ET :

Sööbiv

EL :

Διαβρωτικό

EN :

Corrosive

FR :

Corrosif

IT :

Corrosivo

LV :

Kodīgs

LT :

Ardanti (ėsdinanti)

HU :

Maró

MT :

Korrużiv

NL :

Bijtend

PL :

Produkt żrący

PT :

Corrosivo

SK :

Žieravý

SL :

Jedko

FI :

Syövyttävä

SV :

Frätande

+++++ TIFF +++++

Xn

ES :

Nocivo

CS :

Zdraví škodlivý

DA :

Sundhedsskadelig

DE :

Gesundheitsschädlich

ET :

Kahjulik

EL :

Επιβλαβές

EN :

Harmful

FR :

Nocif

IT :

Nocivo

LV :

Kaitīgs

LT :

Kenksminga

HU :

Ártalmas

MT :

Jagħmel il-ħsara

NL :

Schadelijk

PL :

Produkt szkodliwy

PT :

Nocivo

SK :

Škodlivý

SL :

Zdravju škodljivo

FI :

Haitallinen

SV :

Hälsoskadlig

+++++ TIFF +++++

Xi

ES :

Irritante

CS :

Dráždivý

DA :

Lokalirriterende

DE :

Reizend

ET :

Ärritav

EL :

Ερεθιστικό

EN :

Irritant

FR :

Irritant

IT :

Irritante

LV :

Kairinošs

LT :

Dirginanti

HU :

Irritatív

MT :

Irritanti

NL :

Irriterend

PL :

Produkt drażniący

PT :

Irritante

SK :

Dráždivý

SL :

Dražilno

FI :

Ärsyttävä

SV :

Irriterande

+++++ TIFF +++++

N

ES :

Peligroso para el medio ambiente

CS :

Nebezpečný pro životní prostředí

DA :

Miljøfarlig

DE :

Umweltgefährlich

ET :

Keskkonnaohtlik

EL :

Επικίνδυνο για το περιβάλλον

EN :

Dangerous for the environment

FR :

Dangereux pour l'environnement

IT :

Pericoloso per l'ambiente

LV :

Bīstams videi

LT :

Aplinkai pavojinga

HU :

Környezetre veszélyes

MT :

Perikoluż għall-ambjent

NL :

Milieugevaarlijk

PL :

Produkt niebezpieczny dla środowiska

PT :

Perigoso para o ambiente

SK :

Nebezpečný pre životné prostredie

SL :

Okolju nevarno

FI :

Ympäristölle vaarallinen

SV :

Miljöfarlig"

d) Direktīvas III pielikumu aizstāj ar šādu pielikumu:

"ANEXO III — PŘÍLOHA III — BILAG III — ANHANG III — III LISA — ΠΑΡΑΡΤΗΜΑ ΙΙΙ — ANNEX III — ANNEXE III — ALLEGATO III — III PIELIKUMS — III PRIEDAS — III. MELLÉKLET — ANNESS III — BIJLAGE III — ZAŁĄCZNIK III — ANEXO III — PRÍLOHA III — PRILOGA III — LIITE III — BILAGA III

ANEXO III

Naturaleza de los riesgos específicos atribuidos a las sustancias y preparados peligrosos

PŘÍLOHA III

Povaha specifických rizik spojených s nebezpečnými látkami a přípravky

BILAG III

Arten af de saerlige risici, der er forbundet med de farlige stoffer og præparater

ANHANG III

Bezeichnungen der besonderen Gefahren bei gefährlichen Stoffen und Zubereitungen

III LISA

Ohtlike ainete ja valmististe riskilaused

ΠΑΡΑΡΤΗΜΑ ΙΙΙ

Φύση των ειδικών κινδύνων που αφορούν επικίνδυνες ουσίες και παρασκευάσματα

ANNEX III

Nature of special risks attributed to dangerous substances and preparations

ANNEXE III

Nature des risques particuliers attribués aux substances et préparations dangereuses

ALLEGATO III

Natura dei rischi specifici attribuiti alle sostanze e preparati pericolosi

III PIELIKUMS

Ķīmisko vielu iedarbības raksturojumi un apvienotie raksturojumi

III PRIEDAS

Pavojingoms medžiagoms ir preparatams priskiriamų ypatingųjų rizikos veiksnių pobūdis

III. MELLÉKLET

A veszélyes anyagok és készítmények veszélyeinek/kockázatainak jellege (R-mondatok)

ANNESS III

In-natura ta' riskji speċjali attribwiti lil sustanzi u preparazzjonijiet perikolużi

BIJLAGE III

Aard der bijzondere gevaren toegeschreven aan gevaarlijke stoffen en preparaten

ZAŁĄCZNIK III

Zwroty wskazujące rodzaj zagrożenia stwarzanego przez substancję niebezpieczną lub preparat niebezpieczny

ANEXO III

Natureza dos riscos específicos atribuídos às substâncias e preparações perigosas

PRÍLOHA III

Zoznam označení špecifického rizika upozorňujúcich na nebezpečné vlastnosti chemickej látky a prípravku

PRILOGA III

Standardna opozorila za označevanje nevarnih snovi in pripravkov

LIITE III

Erityisten vaarojen luonne liittyen vaarallisiin aineisiin ja valmisteisiin

BILAGA III

Riskfraser som tilldelas farliga ämnen och beredningar

R1

ES :

Explosivo en estado seco.

CS :

Výbušný v suchém stavu.

DA :

Eksplosiv i tør tilstand.

DE :

In trockenem Zustand explosionsgefährlich.

ET :

Plahvatusohtlik kuivana.

EL :

Εκρηκτικό σε ξηρή κατάσταση.

EN :

Explosive when dry.

FR :

Explosif à l'état sec.

IT :

Esplosivo allo stato secco.

LV : Sprādzienbīstams sausā veidā.

LT :

Sausa gali sprogti.

HU :

Száraz állapotban robbanásveszélyes.

MT :

Jisplodi meta jinxef.

NL :

In droge toestand ontplofbaar.

PL :

Produkt wybuchowy w stanie suchym.

PT :

Explosivo no estado seco.

SK :

V suchom stave výbušný.

SL :

Eksplozivno v suhem stanju.

FI :

Räjähtävää kuivana.

SV :

Explosivt i torrt tillstånd.

R2

ES :

Riesgo de explosión por choque, fricción, fuego u otras fuentes de ignición.

CS :

Nebezpečí výbuchu při úderu, tření, ohni nebo působením jiných zdrojů zapálení.

DA :

Eksplosionsfarlig ved stød, gnidning, ild eller andre antændelseskilder.

DE :

Durch Schlag, Reibung, Feuer oder andere Zündquellen explosionsgefährlich.

ET :

Plahvatusohtlik löögi, hõõrdumise, tule või muu süttimisallika toimel.

EL :

Κίνδυνος εκρήξεως από κρούση, τριβή, φωτιά ή άλλες πηγές αναφλέξεως.

EN :

Risk of explosion by shock, friction, fire or other sources of ignition.

FR :

Risque d'explosion par le choc, la friction, le feu ou d'autres sources d'ignition.

IT :

Rischio di esplosione per urto, sfregamento, fuoco o altre sorgenti d'ignizione.

LV : Sprādziena risks trieciena, berzes, liesmas vai cita aizdedzināšanas avota iedarbībā.

LT :

Sprogimo rizika nuo smūgio, trinties, ugnies ar kitų uždegimo šaltinių.

HU :

Ütés, súrlódás, tűz vagy más gyújtóforrás robbanást okozhat.

MT :

Riskju ta' splużjoni minn xokk, frizzjoni, nar jew għejun oħra ta' qbid tan-nar.

NL :

Ontploffingsgevaar door schok, wrijving, vuur of andere ontstekingsoorzaken.

PL :

Zagrożenie wybuchem wskutek uderzenia, tarcia, kontaktu z ogniem lub innymi źródłami zapłonu.

PT :

Risco de explosão por choque, fricção, fogo ou outras fontes de ignição.

SK :

Riziko výbuchu nárazom, trením, horením alebo inými zdrojmi zapálenia.

SL :

Nevarnost eksplozije ob udarcu, trenju, požaru ali drugih virih vžiga.

FI :

Räjähtävää iskun, hankauksen, avotulen tai muun sytytyslähteen vaikutuksesta.

SV :

Explosivt vid stöt, friktion, eld eller annan antändningsorsak.

R3

ES :

Alto riesgo de explosión por choque, fricción, fuego u otras fuentes de ignición.

CS :

Velké nebezpečí výbuchu při úderu, tření, ohni nebo působením jiných zdrojů zapálení.

DA :

Meget eksplosionsfarlig ved stød, gnidning, ild eller andre antændelseskilder.

DE :

Durch Schlag, Reibung, Feuer oder andere Zündquellen besonders explosionsgefährlich.

ET :

Eriti plahvatusohtlik löögi, hõõrdumise, tule või muu süttimisallika toimel.

EL :

Πολύ μεγάλος κίνδυνος εκρήξεως από κρούση, τριβή, φωτιά ή άλλες πηγές αναφλέξεως.

EN :

Extreme risk of explosion by shock, friction, fire or other sources of ignition.

FR :

Grand risque d'explosion par le choc, la friction, le feu ou d'autres sources d'ignition.

IT :

Elevato rischio di esplosione per urto, sfregamento, fuoco o altre sorgenti d'ignizione.

LV : Augsts sprādziena risks trieciena, berzes, liesmas vai cita aizdedzināšanas avota iedarbībā.

LT :

Ypač didelė sprogimo rizika nuo smūgio, trinties, ugnies ar kitų uždegimo šaltinių.

HU :

Ütés, súrlódás, tűz vagy egyéb gyújtóforrás rendkívüli mértékben növeli a robbanásveszélyt.

MT :

Riskju kbir ħafna ta' splużjoni minn xokk, frizzjoni, nar jew għejun oħra ta' qbid.

NL :

Ernstig ontploffingsgevaar door schok, wrijving, vuur of andere ontstekingsoorzaken.

PL :

Skrajne zagrożenie wybuchem wskutek uderzenia, tarcia, kontaktu z ogniem lub innymi źródłami zapłonu.

PT :

Grande risco de explosão por choque, fricção, fogo ou outras fontes de ignição.

SK :

Mimoriadne riziko výbuchu nárazom, trením, horením alebo inými zdrojmi zapálenia.

SL :

Velika nevarnost eksplozije ob udarcu, trenju, požaru ali drugih virih vžiga.

FI :

Erittäin helposti räjähtävää iskun, hankauksen, avotulen tai muun sytytyslähteen vaikutuksesta.

SV :

Mycket explosivt vid stöt, friktion, eld eller annan antändningsorsak.

R4

ES :

Forma compuestos metálicos explosivos muy sensibles.

CS :

Vytváří vysoce výbušné kovové sloučeniny.

DA :

Danner meget følsomme eksplosive metalforbindelser.

DE :

Bildet hochempfindliche explosionsgefährliche Metallverbindungen.

ET :

Moodustab väga plahvatusohtlikke metalliühendeid.

EL :

Σχηματίζει πολύ ευαίσθητες εκρηκτικές μεταλλικές ενώσεις.

EN :

Forms very sensitive explosive metallic compounds.

FR :

Forme des composés métalliques explosifs très sensibles.

IT :

Forma composti metallici esplosivi molto sensibili.

LV : Veido sprādzienbīstamus savienojumus ar metāliem.

LT :

Sudaro labai jautrius sprogstamuosius metalo junginius.

HU :

Nagyon érzékeny, robbanásveszélyes fémvegyületeket képez.

MT :

Jifforma komposti metalliċi esplussivi sensittivi ħafna.

NL :

Vormt met metalen zeer gemakkelijk ontplofbare verbindingen.

PL :

Tworzy łatwo wybuchające związki metaliczne.

PT :

Forma compostos metálicos explosivos muito sensíveis.

SK :

Vytvára veľmi citlivé výbušné zlúčeniny kovov.

SL :

Tvori zelo občutljive eksplozivne kovinske spojine.

FI :

Muodostaa erittäin herkästi räjähtäviä metalliyhdisteitä.

SV :

Bildar mycket känsliga explosiva metallföreningar.

R5

ES :

Peligro de explosión encaso de calentamiento.

CS :

Zahřívání může způsobit výbuch.

DA :

Eksplosionsfarlig ved opvarmning.

DE :

Beim Erwärmen explosionsfähig.

ET :

Kuumenemine võib põhjustada plahvatuse.

EL :

Θέρμανση μπορεί να προκαλέσει έκρηξη.

EN :

Heating may cause an explosion.

FR :

Danger d'explosion sous l'action de la chaleur.

IT :

Pericolo di esplosione per riscaldamento.

LV : Karsēšana var izraisīt eksploziju.

LT :

Kaitinama gali sprogti.

HU :

Hő hatására robbanhat.

MT :

Jista' jisplodi bis-sħana.

NL :

Ontploffingsgevaar door verwarming.

PL :

Ogrzanie grozi wybuchem.

PT :

Perigo de explosão sob a acção do calor.

SK :

Zahriatie môže spôsobiť výbuch.

SL :

Segrevanje lahko povzroči eksplozijo.

FI :

Räjähdysvaarallinen kuumennettaessa.

SV :

Explosivt vid uppvärmning.

R6

ES :

Peligro de explosión, en contacto o sin contacto con el aire.

CS :

Výbušný za přístupu i bez přístupu vzduchu.

DA :

Eksplosiv ved og uden kontakt med luft.

DE :

Mit und ohne Luft explosionsfähig.

ET :

Plahvatusohtlik õhuga kokkupuutel või kokkupuuteta.

EL :

Εκρηκτικό σε επαφή ή χωρίς επαφή με τον αέρα.

EN :

Explosive with or without contact with air.

FR :

Danger d'explosion en contact ou sans contact avec l'air.

IT :

Esplosivo a contatto o senza contatto con l'aria.

LV : Sprādzienbīstams gaisa un bezgaisa vidē.

LT :

Gali sprogti ore arba beorėje aplinkoje.

HU :

Levegővel érintkezve vagy anélkül is robbanásveszélyes.

MT :

Jista' jisplodi b'kuntatt jew bla kuntatt ma' l-ajra.

NL :

Ontplofbaar met en zonder lucht.

PL :

Produkt wybuchowy z dostępem i bez dostępu powietrza.

PT :

Perigo de explosão com ou sem contacto com o ar.

SK :

Výbušný pri kontakte alebo bez kontaktu so vzduchom.

SL :

Eksplozivno na zraku ali brez zraka.

FI :

Räjähtävää sellaisenaan tai ilman kanssa.

SV :

Explosivt vid kontakt och utan kontakt med luft.

R7

ES :

Puede provocar incendios.

CS :

Může způsobit požár.

DA :

Kan forårsage brand.

DE :

Kann Brand verursachen.

ET :

Võib põhjustada tulekahju.

EL :

Μπορεί να προκαλέσει πυρκαγιά.

EN :

May cause fire.

FR :

Peut provoquer un incendie.

IT :

Può provocare un incendio.

LV : Var izraisīt ugunsgrēku.

LT :

Pavojinga gaisro atžvilgiu.

HU :

Tüzet okozhat.

MT :

Jista' jqabbad nar.

NL :

Kan brand veroorzaken.

PL :

Może spowodować pożar.

PT :

Pode provocar incêndio.

SK :

Môže spôsobiť požiar.

SL :

Lahko povzroči požar.

FI :

Aiheuttaa tulipalon vaaran.

SV :

Kan orsaka brand.

R8

ES :

Peligro de fuego en contacto con materias combustibles.

CS :

Dotek s hořlavým materiálem může způsobit požár.

DA :

Brandfarlig ved kontakt med brandbare stoffer.

DE :

Feuergefahr bei Berührung mit brennbaren Stoffen.

ET :

Kokkupuutel süttiva ainega võib põhjustada tulekahju.

EL :

Η επαφή με καύσιμο υλικό μπορεί να προκαλέσει πυρκαγιά.

EN :

Contact with combustible material may cause fire.

FR :

Favorise l'inflammation des matières combustibles.

IT :

Può provocare l'accensione di materie combustibili.

LV : Saskaroties ar degošu materiālu, var izraisīt ugunsgrēku.

LT :

Gali užsidegti dėl sąveikos su galinčiomis degti medžiagomis.

HU :

Éghető anyaggal érintkezve tüzet okozhat.

MT :

Kuntatt ma'materjal li jaqbad jista' jqabbad nar.

NL :

Bevordert de ontbranding van brandbare stoffen.

PL :

Kontakt z materiałami zapalnymi może spowodować pożar.

PT :

Favorece a inflamação de matérias combustíveis.

SK :

Pri kontakte s horľavým materiálom môže spôsobiť požiar.

SL :

V stiku z vnetljivim materialom lahko povzroči požar.

FI :

Aiheuttaa tulipalon vaaran palavien aineiden kanssa.

SV :

Kontakt med brännbart material kan orsaka brand.

R9

ES :

Peligro de explosión al mezclar con materias combustibles.

CS :

Výbušný při smíchání s hořlavým materiálem.

DA :

Eksplosionsfarlig ved blanding med brandbare stoffer.

DE :

Explosionsgefahr bei Mischung mit brennbaren Stoffen.

ET :

Plahvatusohtlik segatult süttiva ainega.

EL :

Εκρηκτικό όταν αναμιχθεί με καύσιμα υλικά.

EN :

Explosive when mixed with combustible material.

FR :

Peut exploser en mélange avec des matières combustibles.

IT :

Esplosivo in miscela con materie combustibili.

LV : Sprādzienbīstams, sajaucot ar degošu materiālu.

LT :

Gali sprogti sumaišyta su galinčiomis degti medžiagomis.

HU :

Éghető anyaggal keveredve robbanásveszélyes.

MT :

Jisplodi meta jitħallat ma' materjal li jaqbad.

NL :

Ontploffingsgevaar bij menging met brandbare stoffen.

PL :

Grozi wybuchem po zmieszaniu z materiałem zapalnym.

PT :

Pode explodir quando misturado com matérias combustíveis.

SK :

Výbušný po zmiešaní s horľavým materiálom.

SL :

Eksplozivno v mešanici z vnetljivim materialom.

FI :

Räjähtävää sekoitettaessa palavien aineiden kanssa.

SV :

Explosivt vid blandning med brännbart material.

R10

ES :

Inflamable.

CS :

Hořlavý.

DA :

Brandfarlig.

DE :

Entzündlich.

ET :

Tuleohtlik.

EL :

Εύφλεκτο.

EN :

Flammable.

FR :

Inflammable.

IT :

Infiammabile.

LV : Uzliesmojošs.

LT :

Degi.

HU :

Kis mértékben tűzveszélyes.

MT :

Jieħu n-nar.

NL :

Ontvlambaar.

PL :

Produkt łatwopalny.

PT :

Inflamável.

SK :

Horľavý.

SL :

Vnetljivo.

FI :

Syttyvää.

SV :

Brandfarligt.

R11

ES :

Fácilmente inflamable.

CS :

Vysoce hořlavý.

DA :

Meget brandfarlig.

DE :

Leichtentzündlich.

ET :

Väga tuleohtlik.

EL :

Πολύ εύφλεκτο.

EN :

Highly flammable.

FR :

Facilement inflammable.

IT :

Facilmente infiammabile.

LV : Viegli uzliesmojošs.

LT :

Labai degi.

HU :

Tűzveszélyes.

MT :

Jieħu n-nar malajr.

NL :

Licht ontvlambaar.

PL :

Produkt wysoce łatwopalny.

PT :

Facilmente inflamável.

SK :

Veľmi horľavý.

SL :

Lahko vnetljivo.

FI :

Helposti syttyvää.

SV :

Mycket brandfarligt.

R12

ES :

Extremadamente inflamable.

CS :

Extrémně hořlavý.

DA :

Yderst brandfarlig.

DE :

Hochentzündlich.

ET :

Eriti tuleohtlik.

EL :

Εξαιρετικά εύφλεκτο.

EN :

Extremely flammable.

FR :

Extrêmement inflammable.

IT :

Estremamente infiammabile.

LV : Īpaši viegli uzliesmojošs.

LT :

Ypač degi.

HU :

Fokozottan tűzveszélyes.

MT :

Jieħu n-nar malajr ħafna.

NL :

Zeer licht ontvlambaar.

PL :

Produkt skrajnie łatwopalny.

PT :

Extremamente inflamável.

SK :

Mimoriadne horľavý.

SL :

Zelo lahko vnetljivo.

FI :

Erittäin helposti syttyvää.

SV :

Extremt brandfarligt.

R14

ES :

Reacciona violentamente con el agua.

CS :

Prudce reaguje s vodou.

DA :

Reagerer voldsomt med vand.

DE :

Reagiert heftig mit Wasser.

ET :

Reageerib ägedalt veega.

EL :

Αντιδρά βίαια με νερό.

EN :

Reacts violently with water.

FR :

Réagit violemment au contact de l'eau.

IT :

Reagisce violentemente con l'acqua.

LV : Aktīvi reaģē ar ūdeni.

LT :

Smarkiai reaguoja su vandeniu.

HU :

Vízzel hevesen reagál.

MT :

Jirreaġixxi bil-qawwa meta jmiss l-ilma.

NL :

Reageert heftig met water.

PL :

Reaguje gwałtownie z wodą.

PT :

Reage violentamente em contacto com a água.

SK :

Prudko reaguje s vodou.

SL :

Burno reagira z vodo.

FI :

Reagoi voimakkaasti veden kanssa.

SV :

Reagerar häftigt med vatten.

R15

ES :

Reacciona con el agua liberando gases extremadamente inflamables.

CS :

Při styku s vodou uvolňuje extrémně hořlavé plyny.

DA :

Reagerer med vand under dannelse af yderst brandfarlige gasser.

DE :

Reagiert mit Wasser unter Bildung hochentzündlicher Gase.

ET :

Kokkupuutel veega eraldub väga tuleohtlik gaas.

EL :

Σε επαφή με το νερό εκλύει εξαιρετικά εύφλεκτα αέρια.

EN :

Contact with water liberates extremely flammable gases.

FR :

Au contact de l'eau, dégage des gaz extrêmement inflammables.

IT :

A contatto con l'acqua libera gas estremamente infiammabili.

LV : Saskaroties ar ūdeni, izdala īpaši viegli uzliesmojošas gāzes.

LT :

Reaguoja su vandeniu, išskirdama ypač degias dujas.

HU :

Vízzel érintkezve fokozottan tűzveszélyes gázok képződnek.

MT :

Kuntatt ma' l-ilma joħroġ gassijiet li jieħdu n-nar malajr ħafna.

NL :

Vormt zeer licht ontvlambaar gas in contact met water.

PL :

W kontakcie z wodą uwalnia skrajnie łatwopalne gazy.

PT :

Em contacto com a água liberta gases extremamente inflamáveis.

SK :

Pri kontakte s vodou sa uvoľňujú mimoriadne horľavé plyny.

SL :

V stiku z vodo se sproščajo zelo lahko vnetljivi plini.

FI :

Vapauttaa erittäin helposti syttyviä kaasuja veden kanssa.

SV :

Vid kontakt med vatten bildas extremt brandfarliga gaser.

R16

ES :

Puede explosionar en mezcla con substancias comburentes.

CS :

Výbušný při smíchání s oxidačními látkami.

DA :

Eksplosionsfarlig ved blanding med oxiderende stoffer.

DE :

Explosionsgefährlich in Mischung mit brandfördernden Stoffen.

ET :

Plahvatusohtlik segatult oksüdeerivate ainetega.

EL :

Εκρηκτικό όταν αναμιχθεί με οξειδωτικές ουσίες.

EN :

Explosive when mixed with oxidizing substances.

FR :

Peut exploser en mélange avec des substances comburantes.

IT :

Pericolo di esplosione se mescolato con sostanze comburenti.

LV : Sprāgst, saskaroties ar oksidētājiem.

LT :

Gali sprogti sumaišyta su oksiduojančiomis medžiagomis.

HU :

Oxidáló anyaggal keveredve robbanásveszélyes.

MT :

Jista' jisplodi meta jitħallat ma' sustanzi li jsaddu.

NL :

Ontploffingsgevaar bij menging met oxyderende stoffen.

PL :

Produkt wybuchowy po zmieszaniu z substancjami utleniającymi.

PT :

Explosivo quando misturado com substâncias comburentes.

SK :

Výbušný po zmiešaní s oxidujúcimi látkami.

SL :

Eksplozivno v mešanici z oksidativnimi snovmi.

FI :

Räjähtävää hapettavien aineiden kanssa.

SV :

Explosivt vid blandning med oxiderande ämnen.

R17

ES :

Se inflama espontáneamente en contacto con el aire.

CS :

Samovznětlivý na vzduchu.

DA :

Selvantændelig i luft.

DE :

Selbstentzündlich an der Luft.

ET :

Isesüttiv õhu käes.

EL :

Αυτοαναφλέγεται στον αέρα.

EN :

Spontaneously flammable in air.

FR :

Spontanément inflammable à l'air.

IT :

Spontaneamente infiammabile all'aria.

LV : Spontāni uzliesmo gaisā.

LT :

Savaime užsideganti ore.

HU :

Levegőn öngyulladó.

MT :

Jaqbad waħdu fl-arja.

NL :

Spontaan ontvlambaar in lucht.

PL :

Samorzutnie zapala się w powietrzu.

PT :

Espontaneamente inflamável ao ar.

SK :

Vznietivý na vzduchu.

SL :

Samovnetljivo na zraku.

FI :

Itsestään syttyvää ilmassa.

SV :

Självantänder i luft.

R18

ES :

Al usarlo pueden formarse mezclas aire-vapor explosivas/inflamables.

CS :

Při používání může vytvářet hořlavé nebo výbušné směsi par se vzduchem.

DA :

Ved brug kan brandbare dampe/eksplosive damp-luftblandinger dannes.

DE :

Bei Gebrauch Bildung explosionsfähiger/leichtentzündlicher Dampf/Luft-Gemische möglich.

ET :

Kasutamisel võib moodustuda tule-/plahvatusohtlik auru-õhu segu.

EL :

Κατά τη χρήση μπορεί να σχηματίσει εύφλεκτα/εκρηκτικά μείγματα ατμού-αέρος.

EN :

In use, may form flammable/explosive vapour-air mixture.

FR :

Lors de l'utilisation, formation possible de mélange vapeur-air inflammable/explosif.

IT :

Durante l'uso può formare con aria miscele esplosive/infiammabili.

LV : Izmantojot var veidot uzliesmojošu vai sprādzienbīstamu tvaiku un gaisa maisījumu.

LT :

Naudojama gali sudaryti degius (sprogius) garų (oro) mišinius.

HU :

A használat során robbanásveszélyes/tűzveszélyes gáz-levegő elegy keletkezhet.

MT :

Meta jintuża jista' jifforma taħlitiet esplussivi jew li jaqbdu jekk jitħallat ma' l-arja.

NL :

Kan bij gebruik een ontvlambaar/ontplofbaar damp-luchtmengsel vormen.

PL :

Podczas stosowania mogą powstawać łatwopalne lub wybuchowe mieszaniny par z powietrzem.

PT :

Pode formar mistura vapor-ar explosiva/inflamável durante a utilização.

SK :

Pri použití môže vytvárať horľavé/výbušné zmesi pár so vzduchom.

SL :

Pri uporabi lahko tvori vnetljivo/eksplozivno zmes hlapi-zrak.

FI :

Käytössä voi muodostua syttyvä/räjähtävä höyry-ilma-seos.

SV :

Vid användning kan brännbara/explosiva ång-luftblandningar bildas.

R19

ES :

Puede formar peróxidos explosivos.

CS :

Může vytvářet výbušné peroxidy.

DA :

Kan danne eksplosive peroxider.

DE :

Kann explosionsfähige Peroxide bilden.

ET :

Võib moodustada plahvatusohtlikke peroksiide.

EL :

Μπορεί να σχηματίσει εκρηκτικά υπεροξείδια.

EN :

May form explosive peroxides.

FR :

Peut former des peroxydes explosifs.

IT :

Può formare perossidi esplosivi.

LV : Var veidot sprādzienbīstamus peroksīdus.

LT :

Gali sudaryti sprogstamuosius peroksidus.

HU :

Robbanásveszélyes peroxidokat képezhet.

MT :

Jista' jifforma perossidi esplussivi.

NL :

Kan ontplofbare peroxiden vormen.

PL :

Może tworzyć wybuchowe nadtlenki.

PT :

Pode formar peróxidos explosivos.

SK :

Môže vytvárať výbušné peroxidy.

SL :

Lahko tvori eksplozivne perokside.

FI :

Saattaa muodostua räjähtäviä peroksideja.

SV :

Kan bilda explosiva peroxider.

R20

ES :

Nocivo por inhalación.

CS :

Zdraví škodlivý při vdechování.

DA :

Farlig ved indånding.

DE :

Gesundheitsschädlich beim Einatmen.

ET :

Kahjulik sissehingamisel.

EL :

Επιβλαβές όταν εισπνέεται.

EN :

Harmful by inhalation.

FR :

Nocif par inhalation.

IT :

Nocivo per inalazione.

LV : Kaitīgs ieelpojot.

LT :

Kenksminga įkvėpus.

HU :

Belélegezve ártalmas.

MT :

Jagħmel ħsara meta jinxtamm.

NL :

Schadelijk bij inademing.

PL :

Działa szkodliwie przez drogi oddechowe.

PT :

Nocivo por inalação.

SK :

Škodlivý pri vdýchnutí.

SL :

Zdravju škodljivo pri vdihavanju.

FI :

Terveydelle haitallista hengitettynä.

SV :

Farligt vid inandning.

R21

ES :

Nocivo en contacto con la piel.

CS :

Zdraví škodlivý při styku s kůží.

DA :

Farlig ved hudkontakt.

DE :

Gesundheitsschädlich bei Berührung mit der Haut.

ET :

Kahjulik kokkupuutel nahaga.

EL :

Επιβλαβές σε επαφή με το δέρμα.

EN :

Harmful in contact with skin.

FR :

Nocif par contact avec la peau.

IT :

Nocivo a contatto con la pelle.

LV : Kaitīgs, nonākot saskarē ar ādu.

LT :

Kenksminga susilietus su oda.

HU :

Bőrrel érintkezve ártalmas.

MT :

Jagħmel ħsara meta jmiss il-ġilda.

NL :

Schadelijk bij aanraking met de huid.

PL :

Działa szkodliwie w kontakcie ze skórą.

PT :

Nocivo em contacto com a pele.

SK :

Škodlivý pri kontakte s pokožkou.

SL :

Zdravju škodljivo v stiku s kožo.

FI :

Terveydelle haitallista joutuessaan iholle.

SV :

Farligt vid hudkontakt.

R22

ES :

Nocivo por ingestión.

CS :

Zdraví škodlivý při požití.

DA :

Farlig ved indtagelse.

DE :

Gesundheitsschädlich beim Verschlucken.

ET :

Kahjulik allaneelamisel.

EL :

Επιβλαβές σε περίπτωση καταπόσεως.

EN :

Harmful if swallowed.

FR :

Nocif en cas d'ingestion.

IT :

Nocivo per ingestione.

LV : Kaitīgs norijot.

LT :

Kenksminga prarijus.

HU :

Lenyelve ártalmas.

MT :

Jagħmel ħsara meta jinbela'.

NL :

Schadelijk bij opname door de mond.

PL :

Działa szkodliwie po połknięciu.

PT :

Nocivo por ingestão.

SK :

Škodlivý po požití.

SL :

Zdravju škodljivo pri zaužitju.

FI :

Terveydelle haitallista nieltynä.

SV :

Farligt vid förtäring.

R23

ES :

Tóxico por inhalación.

CS :

Toxický při vdechování.

DA :

Giftig ved indånding.

DE :

Giftig beim Einatmen.

ET :

Mürgine sissehingamisel.

EL :

Τοξικό όταν εισπνέεται.

EN :

Toxic by inhalation.

FR :

Toxique par inhalation.

IT :

Tossico per inalazione.

LV : Toksisks ieelpojot.

LT :

Toksiška įkvėpus.

HU :

Belélegezve mérgező (toxikus).

MT :

Tossiku meta jinxtamm.

NL :

Vergiftig bij inademing.

PL :

Działa toksycznie przez drogi oddechowe.

PT :

Tóxico por inalação.

SK :

Jedovatý pri vdýchnutí.

SL :

Strupeno pri vdihavanju.

FI :

Myrkyllistä hengitettynä.

SV :

Giftigt vid inandning.

R24

ES :

Tóxico en contacto con la piel.

CS :

Toxický při styku s kůží.

DA :

Giftig ved hudkontakt.

DE :

Giftig bei Berührung mit der Haut.

ET :

Mürgine kokkupuutel nahaga.

EL :

Τοξικό σε επαφή με το δέρμα.

EN :

Toxic in contact with skin.

FR :

Toxique par contact avec la peau.

IT :

Tossico a contatto con la pelle.

LV : Toksisks, nonākot saskarē ar ādu.

LT :

Toksiška susilietus su oda.

HU :

Bőrrel érintkezve mérgező (toxikus).

MT :

Tossiku meta jmiss il-ġilda.

NL :

Vergiftig bij aanraking met de huid.

PL :

Działa toksycznie w kontakcie ze skórą.

PT :

Tóxico em contacto com a pele.

SK :

Jedovatý pri kontakte s pokožkou.

SL :

Strupeno v stiku s kožo.

FI :

Myrkyllistä joutuessaan iholle.

SV :

Giftigt vid hudkontakt.

R25

ES :

Tóxico por ingestión.

CS :

Toxický při požití.

DA :

Giftig ved indtagelse.

DE :

Giftig beim Verschlucken.

ET :

Mürgine allaneelamisel.

EL :

Τοξικό σε περίπτωση καταπόσεως.

EN :

Toxic if swallowed.

FR :

Toxique en cas d'ingestion.

IT :

Tossico per ingestione.

LV : Toksisks norijot.

LT :

Toksiška prarijus.

HU :

Lenyelve mérgező (toxikus).

MT :

Tossiku jekk jinbela'.

NL :

Vergiftig bij opname door de mond.

PL :

Działa toksycznie po połknięciu.

PT :

Tóxico por ingestão.

SK :

Jedovatý po požití.

SL :

Strupeno pri zaužitju.

FI :

Myrkyllistä nieltynä.

SV :

Giftigt vid förtäring.

R26

ES :

Muy tóxico por inhalación.

CS :

Vysoce toxický při vdechování.

DA :

Meget giftig ved indånding.

DE :

Sehr giftig beim Einatmen.

ET :

Väga mürgine sissehingamisel.

EL :

Πολύ τοξικό όταν εισπνέεται.

EN :

Very toxic by inhalation.

FR :

Très toxique par inhalation.

IT :

Molto tossico per inalazione.

LV : Ļoti toksisks ieelpojot.

LT :

Labai toksiška įkvėpus.

HU :

Belélegezve nagyon mérgező (toxikus).

MT :

Tossiku ħafna meta jinxtamm.

NL :

Zeer vergiftig bij inademing.

PL :

Działa bardzo toksycznie przez drogi oddechowe.

PT :

Muito tóxico por inalação.

SK :

Veľmi jedovatý pri vdýchnutí.

SL :

Zelo strupeno pri vdihavanju.

FI :

Erittäin myrkyllistä hengitettynä.

SV :

Mycket giftigt vid inandning.

R27

ES :

Muy tóxico en contacto con la piel.

CS :

Vysoce toxický při styku s kůží.

DA :

Meget giftig ved hudkontakt.

DE :

Sehr giftig bei Berührung mit der Haut.

ET :

Väga mürgine kokkupuutel nahaga.

EL :

Πολύ τοξικό σε επαφή με το δέρμα.

EN :

Very toxic in contact with skin.

FR :

Très toxique par contact avec la peau.

IT :

Molto tossico a contatto con la pelle.

LV : Ļoti toksisks, nonākot saskarē ar ādu.

LT :

Labai toksiška susilietus su oda.

HU :

Bőrrel érintkezve nagyon mérgező (toxikus).

MT :

Tossiku ħafna meta jmiss il-ġilda.

NL :

Zeer vergiftig bij aanraking met de huid.

PL :

Działa bardzo toksycznie w kontakcie ze skórą.

PT :

Muito tóxico em contacto com a pele.

SK :

Veľmi jedovatý pri kontakte s pokožkou.

SL :

Zelo strupeno v stiku s kožo.

FI :

Erittäin myrkyllistä joutuessaan iholle.

SV :

Mycket giftigt vid hudkontakt.

R28

ES :

Muy tóxico por ingestión.

CS :

Vysoce toxický při požití.

DA :

Meget giftig ved indtagelse.

DE :

Sehr giftig beim Verschlucken.

ET :

Väga mürgine allaneelamisel.

EL :

Πολύ τοξικό σε περίπτωση καταπόσεως.

EN :

Very toxic if swallowed.

FR :

Très toxique en cas d'ingestion.

IT :

Molto tossico per ingestione.

LV : Ļoti toksisks norijot.

LT :

Labai toksiška prarijus.

HU :

Lenyelve nagyon mérgező (toxikus).

MT :

Tossiku ħafna jekk jinbela'.

NL :

Zeer vergiftig bij opname door de mond.

PL :

Działa bardzo toksycznie po połknięciu.

PT :

Muito tóxico por ingestão.

SK :

Veľmi jedovatý po požití.

SL :

Zelo strupeno pri zaužitju.

FI :

Erittäin myrkyllistä nieltynä.

SV :

Mycket giftigt vid förtäring.

R29

ES :

En contacto con agua libera gases tóxicos.

CS :

Uvolňuje toxický plyn při styku s vodou.

DA :

Udvikler giftig gas ved kontakt med vand.

DE :

Entwickelt bei Berührung mit Wasser giftige Gase.

ET :

Kokkupuutel veega eraldub mürgine gaas.

EL :

Σε επαφή με το νερό ελευθερώνονται τοξικά αέρια.

EN :

Contact with water liberates toxic gas.

FR :

Au contact de l'eau, dégage des gaz toxiques.

IT :

A contatto con l'acqua libera gas tossici.

LV : Saskaroties ar ūdeni, izdala toksiskas gāzes.

LT :

Reaguodama su vandeniu, išskiria toksiškas dujas.

HU :

Vízzel érintkezve mérgező gázok képződnek.

MT :

Jitfa' gass tossiku meta jmiss l-ilma.

NL :

Vormt vergiftig gas in contact met water.

PL :

W kontakcie z wodą uwalnia toksyczne gazy.

PT :

Em contacto com a água liberta gases tóxicos.

SK :

Pri kontakte s vodou uvoľňuje jedovatý plyn.

SL :

V stiku z vodo se sprošča strupen plin.

FI :

Kehittää myrkyllistä kaasua veden kanssa.

SV :

Utvecklar giftig gas vid kontakt med vatten.

R30

ES :

Puede inflamarse fácilmente al usarlo.

CS :

Při používání se může stát vysoce hořlavým.

DA :

Kan blive meget brandfarlig under brug.

DE :

Kann bei Gebrauch leicht entzündlich werden.

ET :

Kasutamisel võib muutuda väga tuleohtlikuks.

EL :

Κατά τη χρήση γίνεται πολύ εύφλεκτο.

EN :

Can become highly flammable in use.

FR :

Peut devenir facilement inflammable pendant l'utilisation.

IT :

Può divenire facilmente infiammabile durante l'uso.

LV : Var viegli uzliesmot lietošanas laikā.

LT :

Naudojama gali tapti labai degi.

HU :

A használat során tűzveszélyessé válik.

MT :

Jista' jaqbad malajr waqt li jintuża.

NL :

Kan bij gebruik licht ontvlambaar worden.

PL :

Podczas stosowania może stać się wysoce łatwopalny.

PT :

Pode-se tornar facilmente inflamável durante o uso.

SK :

Pri použití sa môže stať veľmi horľavým.

SL :

Med uporabo utegne postati "lahko vnetljivo".

FI :

Käytettäessä voi muuttua helposti syttyväksi.

SV :

Kan bli mycket brandfarligt vid användning.

R31

ES :

En contacto con ácidos libera gases tóxicos.

CS :

Uvolňuje toxický plyn při styku s kyselinami.

DA :

Udvikler giftig gas ved kontakt med syre.

DE :

Entwickelt bei Berührung mit Säure giftige Gase.

ET :

Kokkupuutel hapetega eraldub mürgine gaas.

EL :

Σε επαφή με οξέα ελευθερώνονται τοξικά αέρια.

EN :

Contact with acids liberates toxic gas.

FR :

Au contact d'un acide, dégage un gaz toxique.

IT :

A contatto con acidi libera gas tossico.

LV : Saskaroties ar skābēm, izdala toksiskas gāzes.

LT :

Reaguodama su rūgštimis, išskiria toksiškas dujas.

HU :

Savval érintkezve mérgező gázok képződnek.

MT :

Jitfa' gass tossiku meta jmiss l-aċidi.

NL :

Vormt vergiftige gassen in contact met zuren.

PL :

W kontakcie z kwasami uwalnia toksyczne gazy.

PT :

Em contacto com ácidos liberta gases tóxicos.

SK :

Pri kontakte s kyselinami uvoľňuje jedovatý plyn.

SL :

V stiku s kislinami se sprošča strupen plin.

FI :

Kehittää myrkyllistä kaasua hapon kanssa.

SV :

Utvecklar giftig gas vid kontakt med syra.

R32

ES :

En contacto con ácidos libera gases muy tóxicos.

CS :

Uvolňuje vysoce toxický plyn při styku s kyselinami.

DA :

Udvikler meget giftig gas ved kontakt med syre.

DE :

Entwickelt bei Berührung mit Säure sehr giftige Gase.

ET :

Kokkupuutel hapetega eraldub väga mürgine gaas.

EL :

Σε επαφή με οξέα ελευθερώνονται πολύ τοξικά αέρια.

EN :

Contact with acids liberates very toxic gas.

FR :

Au contact d'un acide, dégage un gaz très toxique.

IT :

A contatto con acidi libera gas molto tossico.

LV : Saskaroties ar skābēm, izdala ļoti toksiskas gāzes.

LT :

Reaguodama su rūgštimis, išskiria labai toksiškas dujas.

HU :

Savval érintkezve nagyon mérgező gázok képződnek.

MT :

Jitfa' gass tossiku ħafna meta jmiss l-aċidi.

NL :

Vormt zeer vergiftige gassen in contact met zuren.

PL :

W kontakcie z kwasami uwalnia bardzo toksyczne gazy.

PT :

Em contacto com ácidos liberta gases muito tóxicos.

SK :

Pri kontakte s kyselinami uvoľňuje veľmi jedovatý plyn.

SL :

V stiku s kislinami se sprošča zelo strupen plin.

FI :

Kehittää erittäin myrkyllistä kaasua hapon kanssa.

SV :

Utvecklar mycket giftig gas vid kontakt med syra.

R33

ES :

Peligro de efectos acumulativos.

CS :

Nebezpečí kumulativních účinků.

DA :

Kan ophobes i kroppen efter gentagen brug.

DE :

Gefahr kumulativer Wirkungen.

ET :

Kumulatiivse toime oht.

EL :

Κίνδυνος αθροιστικών επιδράσεων.

EN :

Danger of cumulative effects.

FR :

Danger d'effets cumulatifs.

IT :

Pericolo di effetti cumulativi.

LV : Kaitīgas kumulatīvas ietekmes draudi.

LT :

Pavojinga - kaupiasi organizme.

HU :

A halmozódó (kumulatív) hatások miatt veszélyes.

MT :

Periklu ta' effetti kumulattivi.

NL :

Gevaar voor cumulatieve effecten.

PL :

Niebezpieczeństwo kumulacji w organizmie.

PT :

Perigo de efeitos cumulativos.

SK :

Nebezpečenstvo kumulatívnych účinkov.

SL :

Nevarnost za zdravje zaradi kopičenja v organizmu.

FI :

Terveydellisten haittojen vaara pitkäaikaisessa altistuksessa.

SV :

Kan ansamlas i kroppen och ge skador.

R34

ES :

Provoca quemaduras.

CS :

Způsobuje poleptání.

DA :

Ætsningsfare.

DE :

Verursacht Verätzungen.

ET :

Põhjustab söövitust.

EL :

Προκαλεί εγκαύματα.

EN :

Causes burns.

FR :

Provoque des brûlures.

IT :

Provoca ustioni.

LV : Rada apdegumus.

LT :

Nudegina.

HU :

Égési sérülést okoz.

MT :

Jikkaġuna l-ħruq (fil-ġisem).

NL :

Veroorzaakt brandwonden.

PL :

Powoduje oparzenia.

PT :

Provoca queimaduras.

SK :

Spôsobuje popáleniny/poleptanie.

SL :

Povzroča opekline.

FI :

Syövyttävää.

SV :

Frätande.

R35

ES :

Provoca quemaduras graves.

CS :

Způsobuje těžké poleptání.

DA :

Alvorlig ætsningsfare.

DE :

Verursacht schwere Verätzungen.

ET :

Põhjustab tugevat söövitust.

EL :

Προκαλεί σοβαρά εγκαύματα.

EN :

Causes severe burns.

FR :

Provoque de graves brûlures.

IT :

Provoca gravi ustioni.

LV : Rada smagus apdegumus.

LT :

Stipriai nudegina.

HU :

Súlyos égési sérülést okoz.

MT :

Jikkaġuna ħruq serju (fil-ġisem).

NL :

Veroorzaakt ernstige brandwonden.

PL :

Powoduje poważne oparzenia.

PT :

Provoca queimaduras graves.

SK :

Spôsobuje silné popáleniny/poleptanie.

SL :

Povzroča hude opekline.

FI :

Voimakkaasti syövyttävää.

SV :

Starkt frätande.

R36

ES :

Irrita los ojos.

CS :

Dráždí oči.

DA :

Irriterer øjnene.

DE :

Reizt die Augen.

ET :

Ärritab silmi.

EL :

Ερεθίζει τα μάτια.

EN :

Irritating to eyes.

FR :

Irritant pour les yeux.

IT :

Irritante per gli occhi.

LV : Kairina acis.

LT :

Dirgina akis.

HU :

Szemizgató hatású.

MT :

Jirrita l-għajnejn.

NL :

Irriterend voor de ogen.

PL :

Działa drażniąco na oczy.

PT :

Irritante para os olhos.

SK :

Dráždi oči.

SL :

Draži oči.

FI :

Ärsyttää silmiä.

SV :

Irriterar ögonen.

R37

ES :

Irrita las vías respiratorias.

CS :

Dráždí dýchací orgány.

DA :

Irriterer åndedrætsorganerne.

DE :

Reizt die Atmungsorgane.

ET :

Ärritab hingamiselundeid.

EL :

Ερεθίζει το αναπνευστικό σύστημα.

EN :

Irritating to respiratory system.

FR :

Irritant pour les voies respiratoires.

IT :

Irritante per le vie respiratorie.

LV : Kairina elpošanas sistēmu.

LT :

Dirgina kvėpavimo takus.

HU :

Izgatja a légutakat.

MT :

Jirrita s-sistema respiratorja.

NL :

Irriterend voor de ademhalingswegen.

PL :

Działa drażniąco na drogi oddechowe.

PT :

Irritante para as vias respiratórias.

SK :

Dráždi dýchacie cesty.

SL :

Draži dihala.

FI :

Ärsyttää hengityselimiä.

SV :

Irriterar andningsorganen.

R38

ES :

Irrita la piel.

CS :

Dráždí kůži.

DA :

Irriterer huden.

DE :

Reizt die Haut.

ET :

Ärritab nahka.

EL :

Ερεθίζει το δέρμα.

EN :

Irritating to skin.

FR :

Irritant pour la peau.

IT :

Irritante per la pelle.

LV : Kairina ādu.

LT :

Dirgina odą.

HU :

Bőrizgató hatású.

MT :

Jirrita l-ġilda.

NL :

Irriterend voor de huid.

PL :

Działa drażniąco na skórę.

PT :

Irritante para a pele.

SK :

Dráždi pokožku.

SL :

Draži kožo.

FI :

Ärsyttää ihoa.

SV :

Irriterar huden.

R39

ES :

Peligro de efectos irreversibles muy graves.

CS :

Nebezpečí velmi vážných nevratných účinků.

DA :

Fare for varig alvorlig skade på helbred.

DE :

Ernste Gefahr irreversiblen Schadens.

ET :

Väga tõsiste pöördumatute tervisekahjustuste oht.

EL :

Κίνδυνος πολύ σοβαρών μονίμων επιδράσεων.

EN :

Danger of very serious irreversible effects.

FR :

Danger d'effets irréversibles très graves.

IT :

Pericolo di effetti irreversibili molto gravi.

LV : Būtiski neatgriezeniskas iedarbības draudi.

LT :

Sukelia labai sunkius negrįžtamus sveikatos pakenkimus.

HU :

Nagyon súlyos és maradandó egészségkárosodást okozhat.

MT :

Periklu ta' effetti serji irreversibbli.

NL :

Gevaar voor ernstige onherstelbare effecten.

PL :

Zagraża powstaniem bardzo poważnych nieodwracalnych zmian w stanie zdrowia.

PT :

Perigo de efeitos irreversíveis muito graves.

SK :

Nebezpečenstvo veľmi vážnych ireverzibilných účinkov.

SL :

Nevarnost zelo hudih trajnih okvar zdravja.

FI :

Erittäin vakavien pysyvien vaurioiden vaara.

SV :

Risk för mycket allvarliga bestående hälsoskador.

R40

ES :

Posibles efectos cancerígenos.

CS :

Podezření na karcinogenní účinky.

DA :

Mulighed for kræftfremkaldende effekt.

DE :

Verdacht auf krebserzeugende Wirkung.

ET :

Võimalik vähktõve põhjustaja.

EL :

Ύποπτο καρκινογένεσης.

EN :

Limited evidence of a carcinogenic effect.

FR :

Effet cancérogène suspecté - preuves insuffisantes.

IT :

Possibilità di effetti cancerogeni - prove insufficienti.

LV : Kancerogenitāte ir daļēji pierādīta.

LT :

Įtariama, kad gali sukelti vėžį.

HU :

A rákkeltő hatás korlátozott mértékben bizonyított.

MT :

Possibilità, mhix għal kollox ippruvata, ta' effetti kanċeroġeni.

NL :

Carcinogene effecten zijn niet uitgesloten.

PL :

Ograniczone dowody działania rakotwórczego.

PT :

Possibilidade de efeitos cancerígenos.

SK :

Možnosť karcinogénneho účinku.

SL :

Možen rakotvoren učinek.

FI :

Epäillään aiheuttavan syöpäsairauden vaaraa.

SV :

Misstänks kunna ge cancer.

R41

ES :

Riesgo de lesiones oculares graves.

CS :

Nebezpečí vážného poškození očí.

DA :

Risiko for alvorlig øjenskade.

DE :

Gefahr ernster Augenschäden.

ET :

Silmade kahjustamise tõsine oht.

EL :

Κίνδυνος σοβαρών οφθαλμικών βλαβών.

EN :

Risk of serious damage to eyes.

FR :

Risque de lésions oculaires graves.

IT :

Rischio di gravi lesioni oculari.

LV : Nopietnu bojājumu draudi acīm.

LT :

Gali smarkiai pažeisti akis.

HU :

Súlyos szemkárosodást okozhat.

MT :

Riskju ta' ħsara serja lill-għajnejn.

NL :

Gevaar voor ernstig oogletsel.

PL :

Ryzyko poważnego uszkodzenia oczu.

PT :

Risco de lesões oculares graves.

SK :

Riziko vážneho poškodenia očí.

SL :

Nevarnost hudih poškodb oči.

FI :

Vakavan silmävaurion vaara.

SV :

Risk för allvarliga ögonskador.

R42

ES :

Posibilidad de sensibilización por inhalación.

CS :

Může vyvolat senzibilizaci při vdechování.

DA :

Kan give overfølsomhed ved indånding.

DE :

Sensibilisierung durch Einatmen möglich.

ET :

Sissehingamisel võib põhjustada ülitundlikkust.

EL :

Μπορεί να προκαλέσει ευαισθητοποίηση όταν εισπνέεται.

EN :

May cause sensitization by inhalation.

FR :

Peut entraîner une sensibilisation par inhalation.

IT :

Può provocare sensibilizzazione per inalazione.

LV : Ieelpojot var izraisīt paaugstinātu jutīgumu.

LT :

Gali sukelti alergiją įkvėpus.

HU :

Belélegezve túlérzékenységet okozhat (szenzibilizáló hatású lehet).

MT :

Jista' jġib sensitizzazzjoni meta jinxtamm.

NL :

Kan overgevoeligheid veroorzaken bij inademing.

PL :

Może powodować uczulenie w następstwie narażenia drogą oddechową.

PT :

Pode causar sensibilização por inalação.

SK :

Môže spôsobiť senzibilizáciu pri vdýchnutí.

SL :

Vdihavanje lahko povzroči preobčutljivost.

FI :

Altistuminen hengitysteitse voi aiheuttaa herkistymistä.

SV :

Kan ge allergi vid inandning.

R43

ES :

Posibilidad de sensibilización en contacto con la piel.

CS :

Může vyvolat senzibilizaci při styku s kůží.

DA :

Kan give overfølsomhed ved kontakt med huden.

DE :

Sensibilisierung durch Hautkontakt möglich.

ET :

Kokkupuutel nahaga võib põhjustada ülitundlikkust.

EL :

Μπορεί να προκαλέσει ευαισθητοποίηση σε επαφή με το δέρμα.

EN :

May cause sensitization by skin contact.

FR :

Peut entraîner une sensibilisation par contact avec la peau.

IT :

Può provocare sensibilizzazione per contatto con la pelle.

LV : Saskaroties ar ādu, var izraisīt paaugstinātu jutīgumu.

LT :

Gali sukelti alergiją susilietus su oda.

HU :

Bőrrel érintkezve túlérzékenységet okozhat (szenzibilizáló hatású lehet).

MT :

Jista' jikkaġuna sensitizzazzjoni meta jmiss il-ġilda.

NL :

Kan overgevoeligheid veroorzaken bij contact met de huid.

PL :

Może powodować uczulenie w kontakcie ze skórą.

PT :

Pode causar sensibilização em contacto com a pele.

SK :

Môže spôsobiť senzibilizáciu pri kontakte s pokožkou.

SL :

Stik s kožo lahko povzroči preobčutljivost.

FI :

Ihokosketus voi aiheuttaa herkistymistä.

SV :

Kan ge allergi vid hudkontakt.

R44

ES :

Riesgo de explosión al calentarlo en ambiente confinado.

CS :

Nebezpečí výbuchu při zahřátí v uzavřeném obalu.

DA :

Eksplosionsfarlig ved opvarmning under indeslutning.

DE :

Explosionsgefahr bei Erhitzen unter Einschluss.

ET :

Plahvatusohtlik kuumutamisel kinnises mahutis.

EL :

Κίνδυνος εκρήξεως εάν θερμανθεί υπό περιορισμό.

EN :

Risk of explosion if heated under confinement.

FR :

Risque d'explosion si chauffé en ambiance confinée.

IT :

Rischio di esplosione per riscaldamento in ambiente confinato.

LV : Sprādziena draudi, karsējot slēgtā vidē.

LT :

Gali sprogti, jei kaitinama sandariai uždaryta.

HU :

Zárt térben hő hatására robbanhat.

MT :

Riskju ta' splużjoni jekk jissaħħan fil-magħluq.

NL :

Ontploffingsgevaar bij verwarming in afgesloten toestand.

PL :

Zagrożenie wybuchem po ogrzaniu w zamkniętym pojemniku.

PT :

Risco de explosão se aquecido em ambiente fechado.

SK :

Riziko výbuchu pri zahrievaní v uzavretom priestore.

SL :

Nevarnost eksplozije ob segrevanju v zaprtem prostoru.

FI :

Räjähdysvaara kuumennettaessa suljetussa astiassa.

SV :

Explosionsrisk vid uppvärmning i sluten behållare.

R45

ES :

Puede causar cáncer.

CS :

Může vyvolat rakovinu.

DA :

Kan fremkalde kræft.

DE :

Kann Krebs erzeugen.

ET :

Võib põhjustada vähktõbe.

EL :

Μπορεί να προκαλέσει καρκίνο.

EN :

May cause cancer.

FR :

Peut provoquer le cancer.

IT :

Può provocare il cancro.

LV : Kancerogēna viela.

LT :

Gali sukelti vėžį.

HU :

Rákot okozhat (karcinogén hatású lehet).

MT :

Jista' jġib il-kanċer.

NL :

Kan kanker veroorzaken.

PL :

Może powodować raka.

PT :

Pode causar cancro.

SK :

Môže spôsobiť rakovinu.

SL :

Lahko povzroči raka.

FI :

Aiheuttaa syöpäsairauden vaaraa.

SV :

Kan ge cancer.

R46

ES :

Puede causar alteraciones genéticas hereditarias.

CS :

Může vyvolat poškození dědičných vlastností.

DA :

Kan forårsage arvelige genetiske skader.

DE :

Kann vererbbare Schäden verursachen.

ET :

Võib põhjustada pärilikke kahjustusi.

EL :

Μπορεί να προκαλέσει κληρονομικές γενετικές βλάβες.

EN :

May cause heritable genetic damage.

FR :

Peut provoquer des altérations génétiques héréditaires.

IT :

Può provocare alterazioni genetiche ereditarie.

LV : Var radīt pārmantojamus ģenētiskus defektus.

LT :

Gali sukelti paveldimus genetinius pakenkimus.

HU :

Öröklődő genetikai károsodást okozhat (mutagén hatású lehet).

MT :

Jista' jikkaġuna ħsara ġenetika li tintiret.

NL :

Kan erfelijke genetische schade veroorzaken.

PL :

Może powodować dziedziczne wady genetyczne.

PT :

Pode causar alterações genéticas hereditárias.

SK :

Môže spôsobiť dedičné genetické poškodenie.

SL :

Lahko povzroči dedne genetske okvare.

FI :

Saattaa aiheuttaa periytyviä perimävaurioita.

SV :

Kan ge ärftliga genetiska skador.

R48

ES :

Riesgo de efectos graves para la salud en caso de exposición prolongada.

CS :

Při dlouhodobé expozici nebezpečí vážného poškození zdraví.

DA :

Alvorlig sundhedsfare ved længere tids påvirkning.

DE :

Gefahr ernster Gesundheitsschäden bei längerer Exposition.

ET :

Pikaajalisel toimel tõsise tervisekahjustuse oht.

EL :

Κίνδυνος σοβαρής βλάβης της υγείας ύστερα απο παρατεταμένη έκθεση.

EN :

Danger of serious damage to health by prolonged exposure.

FR :

Risque d'effets graves pour la santé en cas d'exposition prolongée.

IT :

Pericolo di gravi danni per la salute in caso di esposizione prolungata.

LV : Iespējams nopietns kaitējums veselībai pēc ilgstošas saskares.

LT :

Veikiant ilgą laiką sukelia sunkius sveikatos sutrikimus.

HU :

Hosszú időn át hatva súlyos egészségkárosodást okozhat.

MT :

Periklu ta' ħsara serja lis-saħħa jekk wieħed ikun espost għalih fit-tul.

NL :

Gevaar voor ernstige schade aan de gezondheid bij langdurige blootstelling.

PL :

Stwarza poważne zagrożenie zdrowia w następstwie długotrwałego narażenia.

PT :

Risco de efeitos graves para a saúde em caso de exposição prolongada.

SK :

Nebezpečenstvo vážneho poškodenia zdravia pri dlhodobej expozícii.

SL :

Nevarnost hudih okvar zdravja pri dolgotrajnejši izpostavljenosti.

FI :

Pitkäaikainen altistus voi aiheuttaa vakavaa haittaa terveydelle.

SV :

Risk för allvarliga hälsoskador vid långvarig exponering.

R49

ES :

Puede causar cáncer por inhalación.

CS :

Může vyvolat rakovinu při vdechování.

DA :

Kan fremkalde kræft ved indånding.

DE :

Kann Krebs erzeugen beim Einatmen.

ET :

Sissehingamisel võib põhjustada vähktõbe.

EL :

Μπορεί να προκαλέσει καρκίνο όταν εισπνέεται.

EN :

May cause cancer by inhalation.

FR :

Peut provoquer le cancer par inhalation.

IT :

Può provocare il cancro per inalazione.

LV : Ieelpojot var izraisīt ļaundabīgus audzējus.

LT :

Gali sukelti vėžį įkvėpus.

HU :

Belélegezve rákot okozhat (karcinogén hatású lehet).

MT :

Jista' jikkaġuna l-kanċer meta jinxtamm.

NL :

Kan kanker veroorzaken bij inademing.

PL :

Może powodować raka w następstwie narażenia drogą oddechową.

PT :

Pode causar cancro por inalação.

SK :

Môže spôsobiť rakovinu pri vdýchnutí.

SL :

Pri vdihavanju lahko povzroči raka.

FI :

Aiheuttaa syöpäsairauden vaaraa hengitettynä.

SV :

Kan ge cancer vid inandning.

R50

ES :

Muy tóxico para los organismos acuáticos.

CS :

Vysoce toxický pro vodní organismy.

DA :

Meget giftig for organismer, der lever i vand.

DE :

Sehr giftig für Wasserorganismen.

ET :

Väga mürgine veeorganismidele.

EL :

Πολύ τοξικό για τους υδρόβιους οργανισμούς.

EN :

Very toxic to aquatic organisms.

FR :

Très toxique pour les organismes aquatiques.

IT :

Altamente tossico per gli organismi acquatici.

LV : Ļoti toksisks ūdens organismiem.

LT :

Labai toksiška vandens organizmams.

HU :

Nagyon mérgező a vízi szervezetekre.

MT :

Tossiku ħafna għal organiżmi akwatiċi.

NL :

Zeer vergiftig voor in het water levende organismen.

PL :

Działa bardzo toksycznie na organizmy wodne.

PT :

Muito tóxico para os organismos aquáticos.

SK :

Veľmi jedovatý pre vodné organizmy.

SL :

Zelo strupeno za vodne organizme.

FI :

Erittäin myrkyllistä vesieliöille.

SV :

Mycket giftigt för vattenlevande organismer.

R51

ES :

Tóxico para los organismos acuáticos.

CS :

Toxický pro vodní organismy.

DA :

Giftig for organismer, der lever i vand.

DE :

Giftig für Wasserorganismen.

ET :

Mürgine veeorganismidele.

EL :

Τοξικό για τους υδρόβιους οργανισμούς.

EN :

Toxic to aquatic organisms.

FR :

Toxique pour les organismes aquatiques.

IT :

Tossico per gli organismi acquatici.

LV : Toksisks ūdens organismiem.

LT :

Toksiška vandens organizmams.

HU :

Mérgező a vízi szervezetekre.

MT :

Tossiku għal organiżmi akwatiċi.

NL :

Vergiftig voor in het water levende organismen.

PL :

Działa toksycznie na organizmy wodne.

PT :

Tóxico para os organismos aquáticos.

SK :

Jedovatý pre vodné organizmy.

SL :

Strupeno za vodne organizme.

FI :

Myrkyllistä vesieliöille.

SV :

Giftigt för vattenlevande organismer.

R52

ES :

Nocivo para los organismos acuáticos.

CS :

Škodlivý pro vodní organismy.

DA :

Skadelig for organismer, der lever i vand.

DE :

Schädlich für Wasserorganismen.

ET :

Kahjulik veeorganismidele.

EL :

Επιβλαβές για τους υδρόβιους οργανισμούς.

EN :

Harmful to aquatic organisms.

FR :

Nocif pour les organismes aquatiques.

IT :

Nocivo per gli organismi acquatici.

LV : Kaitīgs ūdens organismiem.

LT :

Kenksminga vandens organizmams.

HU :

Ártalmas a vízi szervezetekre.

MT :

Jaħmel ħsara lil organiżmi akwatiċi.

NL :

Schadelijk voor in het water levende organismen.

PL :

Działa szkodliwie na organizmy wodne.

PT :

Nocivo para os organismos aquáticos.

SK :

Škodlivý pre vodné organizmy.

SL :

Škodljivo za vodne organizme.

FI :

Haitallista vesieliöille.

SV :

Skadligt för vattenlevande organismer.

R53

ES :

Puede provocar a largo plazo efectos negativos en el medio ambiente acuático.

CS :

Může vyvolat dlouhodobé nepříznivé účinky ve vodním prostředí.

DA :

Kan forårsage uønskede langtidsvirkninger i vandmiljøet.

DE :

Kann in Gewässern längerfristig schädliche Wirkungen haben.

ET :

Võib avaldada pikaajalist veekeskkonda kahjustavat toimet.

EL :

Μπορεί να προκαλέσει μακροχρόνιες δυσμενείς επιπτώσεις στο υδάτινο περιβάλλον.

EN :

May cause long-term adverse effects in the aquatic environment.

FR :

Peut entraîner des effets néfastes à long terme pour l'environnement aquatique.

IT :

Può provocare a lungo termine effetti negativi per l'ambiente acquatico.

LV : Var radīt ilglaicīgu negatīvu ietekmi ūdens vidē.

LT :

Gali sukelti ilgalaikius nepalankius vandens ekosistemų pakitimus.

HU :

A vízi környezetben hosszan tartó károsodást okozhat.

MT :

Jista' jikkaġuna effetti ħżiena fit-tul lill-ambjent akwatiku.

NL :

Kan in het aquatisch milieu op lange termijn schadelijke effecten veroorzaken.

PL :

Może powodować długo utrzymujące się niekorzystne zmiany w środowisku wodnym.

PT :

Pode causar efeitos nefastos a longo prazo no ambiente aquático.

SK :

Môže spôsobiť dlhodobé škodlivé účinky vo vodnej zložke životného prostredia.

SL :

Lahko povzroči dolgotrajne škodljive učinke na vodno okolje.

FI :

Voi aiheuttaa pitkäaikaisia haittavaikutuksia vesiympäristössä.

SV :

Kan orsaka skadliga långtidseffekter i vattenmiljön.

R54

ES :

Tóxico para la flora.

CS :

Toxický pro rostliny.

DA :

Giftig for planter.

DE :

Giftig für Pflanzen.

ET :

Mürgine taimedele.

EL :

Τοξικό για τη χλωρίδα.

EN :

Toxic to flora.

FR :

Toxique pour la flore.

IT :

Tossico per la flora.

LV : Toksisks augiem.

LT :

Toksiška augmenijai.

HU :

Mérgező a növényekre.

MT :

Tossiku għall-flora.

NL :

Vergiftig voor planten.

PL :

Działa toksycznie na rośliny.

PT :

Tóxico para a flora.

SK :

Jedovatý pre flóru.

SL :

Strupeno za rastline.

FI :

Myrkyllistä kasveille.

SV :

Giftigt för växter.

R55

ES :

Tóxico para la fauna.

CS :

Toxický pro živočichy.

DA :

Giftig for dyr.

DE :

Giftig für Tiere.

ET :

Mürgine loomadele.

EL :

Τοξικό για την πανίδα.

EN :

Toxic to fauna.

FR :

Toxique pour la faune.

IT :

Tossico per la fauna.

LV : Toksisks dzīvniekiem.

LT :

Toksiška gyvūnijai.

HU :

Mérgező az állatokra.

MT :

Tossiku għall-fawna.

NL :

Vergiftig voor dieren.

PL :

Działa toksycznie na zwierzęta.

PT :

Tóxico para a fauna.

SK :

Jedovatý pre faunu.

SL :

Strupeno za živali.

FI :

Myrkyllistä eläimille.

SV :

Giftigt för djur.

R56

ES :

Tóxico para los organismos del suelo.

CS :

Toxický pro půdní organismy.

DA :

Giftig for organismer i jordbunden.

DE :

Giftig für Bodenorganismen.

ET :

Mürgine mullaorganismidele.

EL :

Τοξικό για τους οργανισμούς του εδάφους.

EN :

Toxic to soil organisms.

FR :

Toxique pour les organismes du sol.

IT :

Tossico per gli organismi del terreno.

LV : Toksisks augsnes organismiem.

LT :

Toksiška dirvožemio organizmams.

HU :

Mérgező a talaj szervezeteire.

MT :

Tossiku għal organiżmi tal-ħamrija.

NL :

Vergiftig voor bodemorganismen.

PL :

Działa toksycznie na organizmy glebowe.

T :

Tóxico para os organismos do solo.

SK :

Jedovatý pre pôdne organizmy.

SL :

Strupeno za organizme v zemlji.

FI :

Myrkyllistä maaperäeliöille.

SV :

Giftigt för marklevande organismer.

R57

ES :

Tóxico para las abejas.

CS :

Toxický pro včely.

DA :

Giftig for bier.

DE :

Giftig für Bienen.

ET :

Mürgine mesilastele.

EL :

Τοξικό για τις μέλισσες.

EN :

Toxic to bees.

FR :

Toxique pour les abeilles.

IT :

Tossico per le api.

LV : Toksisks bitēm.

LT :

Toksiška bitėms.

HU :

Mérgező a méhekre.

MT :

Tossiku għan-naħal.

NL :

Vergiftig voor bijen.

PL :

Działa toksycznie na pszczoły.

PT :

Tóxico para as abelhas.

SK :

Jedovatý pre včely.

SL :

Strupeno za čebele.

FI :

Myrkyllistä mehiläisille.

SV :

Giftigt för bin.

R58

ES :

Puede provocar a largo plazo efectos negativos en el medio ambiente.

CS :

Může vyvolat dlouhodobé nepříznivé účinky v životním prostředí.

DA :

Kan forårsage uønskede langtidsvirkninger i miljøet.

DE :

Kann längerfristig schädliche Wirkungen auf die Umwelt haben.

ET :

Võib avaldada pikaajalist keskkonda kahjustavat toimet.

EL :

Μπορεί να προκαλέσει μακροχρόνιες δυσμενείς επιπτώσεις στο περιβάλλον.

EN :

May cause long-term adverse effects in the environment.

FR :

Peut entraîner des effets néfastes à long terme pour l'environnement.

IT :

Può provocare a lungo termine effetti negativi per l'ambiente.

LV : Var izraisīt ilglaicīgu negatīvu ietekmi vidē.

LT :

Gali sukelti ilgalaikius nepalankius aplinkos pakitimus.

HU :

A környezetben hosszan tartó károsodást okozhat.

MT :

Jista' jikkaġuna effetti ħżiena fit-tul lill-ambjent.

NL :

Kan in het milieu op lange termijn schadelijke effecten veroorzaken.

PL :

Może powodować długo utrzymujące się niekorzystne zmiany w środowisku.

PT :

Pode causar efeitos nefastos a longo prazo no ambiente.

SK :

Môže mať dlhodobé nepriaznivé účinky na životné prostredie.

SL :

Lahko povzroči dolgotrajne škodljive učinke na okolje.

FI :

Voi aiheuttaa pitkäaikaisia haittavaikutuksia ympäristössä.

SV :

Kan orsaka skadliga långtidseffekter i miljön.

R59

ES :

Peligroso para la capa de ozono.

CS :

Nebezpečný pro ozonovou vrstvu.

DA :

Farlig for ozonlaget.

DE :

Gefährlich für die Ozonschicht.

ET :

Ohtlik osoonikihile.

EL :

Επικίνδυνο για τη στιβάδα του όζοντος.

EN :

Dangerous for the ozone layer.

FR :

Dangereux pour la couche d'ozone.

IT :

Pericoloso per lo strato di ozono.

LV : Bīstams ozona slānim.

LT :

Pavojinga ozono sluoksniui.

HU :

Veszélyes az ózonrétegre.

MT :

Perikoluż għas-saff ta' l-ożonu.

NL :

Gevaarlijk voor de ozonlaag.

PL :

Stwarza zagrożenie dla warstwy ozonowej.

PT :

Perigoso para a camada de ozono.

SK :

Nebezpečný pre ozónovú vrstvu.

SL :

Nevarno za ozonski plašč.

FI :

Vaarallista otsonikerrokselle.

SV :

Farligt för ozonskiktet.

R60

ES :

Puede perjudicar la fertilidad.

CS :

Může poškodit reprodukční schopnost.

DA :

Kan skade forplantningsevnen.

DE :

Kann die Fortpflanzungsfähigkeit beeinträchtigen.

ET :

Võib kahjustada sigivust.

EL :

Μπορεί να εξασθενίσει τη γονιμότητα.

EN :

May impair fertility.

FR :

Peut altérer la fertilité.

IT :

Può ridurre la fertilità.

LV : Var kaitēt reproduktīvajām spējām.

LT :

Kenkia vaisingumui.

HU :

A fogamzóképességet vagy nemzőképességet (fertilitást) károsíthatja.

MT :

Jista' jdgħajjef il-fertilità.

NL :

Kan de vruchtbaarheid schaden.

PL :

Może upośledzać płodność.

PT :

Pode comprometer a fertilidade.

SK :

Môže poškodiť plodnosť.

SL :

Lahko škoduje plodnosti.

FI :

Voi heikentää hedelmällisyyttä.

SV :

Kan ge nedsatt fortplantningsförmåga.

R61

ES :

Riesgo durante el embarazo de efectos adversos para el feto.

CS :

Může poškodit plod v těle matky.

DA :

Kan skade barnet under graviditeten.

DE :

Kann das Kind im Mutterleib schädigen.

ET :

Võib kahjustada loodet.

EL :

Μπορεί να βλάψει το έμβρυο κατά τη διάρκεια της κύησης.

EN :

May cause harm to the unborn child.

FR :

Risque pendant la grossesse d'effets néfastes pour l'enfant.

IT :

Può danneggiare i bambini non ancora nati.

LV : Var kaitēt augļa attīstībai.

LT :

Kenkia negimusiam vaikui.

HU :

A születendő gyermekre ártalmas lehet.

MT :

Jista' jagħmel ħsara lit-tarbija fil-ġuf.

NL :

Kan het ongeboren kind schaden.

PL :

Może działać szkodliwie na dziecko w łonie matki.

PT :

Risco durante a gravidez com efeitos adversos na descendência.

SK :

Môže spôsobiť poškodenie nenarodeného dieťaťa.

SL :

Lahko škoduje nerojenemu otroku.

FI :

Vaarallista sikiölle.

SV :

Kan ge fosterskador.

R62

ES :

Posible riesgo de perjudicar la fertilidad.

CS :

Možné nebezpečí poškození reprodukční schopnosti.

DA :

Mulighed for skade på forplantningsevnen.

DE :

Kann möglicherweise die Fortpflanzungsfähigkeit beeinträchtigen.

ET :

Võimalik sigivuse kahjustamise oht.

EL :

Πιθανός κίνδυνος για εξασθένηση της γονιμότητας.

EN :

Possible risk of impaired fertility.

FR :

Risque possible d'altération de la fertilité.

IT :

Possibile rischio di ridotta fertilità.

LV : Iespējams kaitējuma risks reproduktīvajām spējām.

LT :

Gali pakenkti vaisingumui.

HU :

A fogamzóképességre vagy nemzőképességre (fertilitásra) ártalmas lehet.

MT :

Possibiltà ta' riskju ta' fertilità mdgħajjfa.

NL :

Mogelijk gevaar voor verminderde vruchtbaarheid.

PL :

Możliwe ryzyko upośledzenia płodności.

PT :

Possíveis riscos de comprometer a fertilidade.

SK :

Možné riziko poškodenia plodnosti.

SL :

Možna nevarnost oslabitve plodnosti.

FI :

Voi mahdollisesti heikentää hedelmällisyyttä.

SV :

Möjlig risk för nedsatt fortplantningsförmåga.

R63

ES :

Posible riesgo durante el embarazo de efectos adversos para el feto.

CS :

Možné nebezpečí poškození plodu v těle matky.

DA :

Mulighed for skade på barnet under graviditeten.

DE :

Kann das Kind im Mutterleib möglicherweise schädigen.

ET :

Võimalik loote kahjustamise oht.

EL :

Πιθανός κίνδυνος δυσμενών επιδράσεων στο έμβρυο κατά τη διάρκεια της κύησης.

EN :

Possible risk of harm to the unborn child.

FR :

Risque possible pendant la grossesse d'effets néfastes pour l'enfant.

IT :

Possibile rischio di danni ai bambini non ancora nati.

LV : Iespējams kaitējuma risks augļa attīstībai.

LT :

Gali pakenkti negimusiam vaikui.

HU :

A születendő gyermeket károsíthatja.

MT :

Possibiltà ta' riskju lit-tarbija fil-ġuf.

NL :

Mogelijk gevaar voor beschadiging van het ongeboren kind.

PL :

Możliwe ryzyko szkodliwego działania na dziecko w łonie matki.

PT :

Possíveis riscos durante a gravidez com efeitos adversos na descendência.

SK :

Možné riziko poškodenia nenarodeného dieťaťa.

SL :

Možna nevarnost škodovanja nerojenemu otroku.

FI :

Voi olla vaarallista sikiölle.

SV :

Möjlig risk för fosterskador.

R64

ES :

Puede perjudicar a los niños alimentados con leche materna.

CS :

Může poškodit kojené dítě.

DA :

Kan skade børn i ammeperioden.

DE :

Kann Säuglinge über die Muttermilch schädigen.

ET :

Võib olla ohtlik imikule rinnapiima kaudu.

EL :

Μπορεί να βλάψει τα βρέφη που τρέφονται με μητρικό γάλα.

EN :

May cause harm to breastfed babies.

FR :

Risque possible pour les bébés nourris au lait maternel.

IT :

Possibile rischio per i bambini allattati al seno.

LV : Var kaitēt zīdāmam bērnam.

LT :

Kenkia žindomam vaikui.

HU :

A szoptatott újszülöttet és csecsemőt károsíthatja.

MT :

Jista' jikkaġuna ħsara lil trabi qed jitreddgħu.

NL :

Kan schadelijk zijn via de borstvoeding.

PL :

Może oddziaływać szkodliwie na dzieci karmione piersią.

PT :

Pode causar danos às crianças alimentadas com leite materno.

SK :

Môže spôsobiť poškodenie dojčiat.

SL :

Lahko škoduje zdravju dojenčka preko materinega mleka.

FI :

Saattaa aiheuttaa haittaa rintaruokinnassa oleville lapsille.

SV :

Kan skada spädbarn under amningsperioden.

R65

ES :

Nocivo: si se ingiere puede causar daño pulmonar.

CS :

Zdraví škodlivý: při požití může vyvolat poškození plic.

DA :

Farlig: kan give lungeskade ved indtagelse.

DE :

Gesundheitsschädlich: kann beim Verschlucken Lungenschäden verursachen.

ET :

Kahjulik: allaneelamisel võib põhjustada kopsukahjustusi.

EL :

Επιβλαβές: μπορεί να προκαλέσει βλάβη στους πνεύμονες σε περίπτωση κατάποσης.

EN :

Harmful: may cause lung damage if swallowed.

FR :

Nocif: peut provoquer une atteinte des poumons en cas d'ingestion.

IT :

Nocivo: può causare danni ai polmoni in caso di ingestione.

LV : Kaitīgs - norijot var izraisīt plaušu bojājumu.

LT :

Kenksminga - prarijus, gali pakenkti plaučiams.

HU :

Lenyelve ártalmas, aspiráció (idegen anyagnak a légutakba beszívása) esetén tüdőkárosodást okozhat.

MT :

Jagħmel ħsara: jista' jikkaġuna ħsara lill-pulmuni jekk jinbela'.

NL :

Schadelijk: kan longschade veroorzaken na verslikken.

PL :

Działa szkodliwie; może powodować uszkodzenie płuc w przypadku połknięcia.

PT :

Nocivo: pode causar danos nos pulmões se ingerido.

SK :

Škodlivý, po požití môže spôsobiť poškodenie pľúc.

SL :

Zdravju škodljivo: pri zaužitju lahko povzroči poškodbo pljuč.

FI :

Haitallista: voi aiheuttaa keuhkovaurion nieltäessä.

SV :

Farligt: kan ge lungskador vid förtäring.

R66

ES :

La exposición repetida puede provocar sequedad o formación de grietas en la piel.

CS :

Opakovaná expozice může způsobit vysušení nebo popraskání kůže.

DA :

Gentagen udsættelse kan give tør eller revnet hud.

DE :

Wiederholter Kontakt kann zu spröder oder rissiger Haut führen.

ET :

Korduv toime võib põhjustada naha kuivust või lõhenemist.

EL :

Παρατεταμένη έκθεση μπορεί να προκαλέσει ξηρότητα δέρματος ή σκάσιμο.

EN :

Repeated exposure may cause skin dryness or cracking.

FR :

L'exposition répétée peut provoquer dessèchement ou gerçures de la peau.

IT :

L'esposizione ripetuta può provocare secchezza e screpolature della pelle.

LV : Atkārtota iedarbība var radīt sausu ādu vai izraisīt tās sprēgāšanu.

LT :

Pakartotinas poveikis gali sukelti odos džiūvimą arba skilinėjimą.

HU :

Ismételt expozíció a bőr kiszáradását vagy megrepedezését okozhatja.

MT :

Espożizzjoni ripetuta tista' tikkaġuna nxif jew qsim tal-ġilda.

NL :

Herhaalde blootstelling kan een droge of een gebarsten huid veroorzaken.

PL :

Powtarzające się narażenie może powodować wysuszanie lub pękanie skóry.

PT :

Pode provocar secura da pele ou fissuras, por exposição repetida.

SK :

Opakovaná expozícia môže spôsobiť vysušenie alebo popraskanie pokožky.

SL :

Ponavljajoča izpostavljenost lahko povzroči nastanek suhe ali razpokane kože.

FI :

Toistuva altistus voi aiheuttaa ihon kuivumista tai halkeilua.

SV :

Upprepad kontakt kan ge torr hud eller hudsprickor.

R67

ES :

La inhalación de vapores puede provocar somnolencia y vértigo.

CS :

Vdechování par může způsobit ospalost a závratě.

DA :

Dampe kan give sløvhed og svimmelhed.

DE :

Dämpfe können Schläfrigkeit und Benommenheit verursachen.

ET :

Aurud võivad põhjustada uimasust ja peapööritust.

EL :

Η εισπνοή ατμών μπορεί να προκαλέσει υπνηλία και ζάλη.

EN :

Vapours may cause drowsiness and dizziness.

FR :

L'inhalation de vapeurs peut provoquer somnolence et vertiges.

IT :

L'inalazione dei vapori può provocare sonnolenza e vertigini.

LV : Tvaiki var radīt miegainību un reiboni.

LT :

Garai gali sukelti mieguistumą ir galvos svaigimą.

HU :

A gőzök belégzése álmosságot vagy szédülést okozhat.

MT :

Ix-xamm tal-fwar jista' jikkaġuna ħedla ta' ngħas u sturdamenti.

NL :

Dampen kunnen slaperigheid en duizeligheid veroorzaken.

PL :

Pary mogą wywoływać uczucie senności i zawroty głowy.

PT :

Pode provocar sonolência e vertigens, por inalação dos vapores.

SK :

Pary môžu spôsobiť ospalosť a závrat.

SL :

Hlapi lahko povzročijo zaspanost in omotico.

FI :

Höyryt voivat aiheuttaa uneliaisuutta ja huimausta.

SV :

Ångor kan göra att man blir dåsig och omtöcknad.

R68

ES :

Posibilidad de efectos irreversibles.

CS :

Možné nebezpečí nevratných účinků.

DA :

Mulighed for varig skade på helbred.

DE :

Irreversibler Schaden möglich.

ET :

Pöördumatute kahjustuste oht.

EL :

Πιθανοί κίνδυνοι μονίμων επιδράσεων.

EN :

Possible risk of irreversible effects.

FR :

Possibilité d'effets irréversibles.

IT :

Possibilità di effetti irreversibili.

LV : Iespējams neatgriezeniskas iedarbības risks.

LT :

Gali sukelti negrįžtamus sveikatos pakenkimus.

HU :

Maradandó egészségkárosodást okozhat.

MT :

Riskju possibbli ta' effetti irreversibbli.

NL :

Onherstelbare effecten zijn niet uitgesloten.

PL :

Możliwe ryzyko powstania nieodwracalnych zmian w stanie zdrowia.

PT :

Possibilidade de efeitos irreversíveis.

SK :

Možné riziká ireverzibilných účinkov.

SL :

Možna nevarnost trajnih okvar zdravja.

FI :

Pysyvien vaurioiden vaara.

SV :

Möjlig risk för bestående hälsoskador.

Combinación de frases-R.

Kombinace R-vět.

Kombination af R-sætninger.

Kombination der R-Sätze.

R ühendlaused.

Συνδυασμός των R-φράσεων.

Combination of R-phrases.

Combinaison des phrases R.

Combinazioni delle frasi R.

R frāžu kombinācija.

R frazių derinys.

Összetett R-mondatok.

Kombinazzjoni ta' Frażi R.

Combinatie van R-zinnen.

Łączone zwroty R.

Combinação das frases R.

Kombinácie R-viet.

Sestavljena stavki "R".

Yhdistetyt R-lausekkeet.

Sammansatta R-fraser.

R14/15

ES :

Reacciona violentamente con el agua, liberando gases extremadamente inflamables.

CS :

Prudce reaguje s vodou za uvolňování extrémně hořlavých plynů.

DA :

Reagerer voldsomt med vand under dannelse af yderst brandfarlige gasser.

DE :

Reagiert heftig mit Wasser unter Bildung hochentzündlicher Gase.

ET :

Reageerib ägedalt veega, eraldades väga tuleohtlikku gaasi.

EL :

Αντιδρά βίαια σε επαφή με νερό εκλύοντας αέρια εξόχως εύφλεκτα.

EN :

Reacts violently with water, liberating extremely flammable gases.

FR :

Réagit violemment au contact de l'eau en dégageant des gaz extrêmement inflammables.

IT :

Reagisce violentemente con l'acqua liberando gas estremamente infiammabili.

LV : Aktīvi reaģē ar ūdeni, izdalot īpaši viegli uzliesmojošas gāzes.

LT :

Smarkiai reaguoja su vandeniu, išskirdama ypač degias dujas.

HU :

Vízzel hevesen reagál és közben fokozottan tűzveszélyes gázok képződnek.

MT :

Jirreaġixxi b'mod vjolenti meta jmiss l-ilma billi jitfa' gassijiet li jieħdu n-nar malajr ħafna.

NL :

Reageert heftig met water en vormt daarbij zeer ontvlambaar gas.

PL :

Reaguje gwałtownie z wodą uwalniając skrajnie łatwopalne gazy.

PT :

Reage violentamente com a água libertando gases extremamente inflamáveis.

SK :

Prudko reaguje s vodou, pričom uvoľňuje mimoriadne horľavé plyny.

SL :

Burno reagira z vodo, pri čemer se sprošča zelo lahko vnetljiv plin.

FI :

Reagoi voimakkaasti veden kanssa vapauttaen helposti syttyviä kaasuja.

SV :

Reagerar häftigt med vatten varvid extremt brandfarliga gaser bildas.

R15/29

ES :

En contacto con el agua, libera gases tóxicos y extremadamente inflamables.

CS :

Při styku s vodou uvolňuje toxický, extrémně hořlavý plyn.

DA :

Reagerer med vand under dannelse af giftige og yderst brandfarlige gasser.

DE :

Reagiert mit Wasser unter Bildung giftiger und hochentzündlicher Gase.

ET :

Kokkupuutel veega eraldub mürgine, väga tuleohtlik gaas.

EL :

Σε επαφή με νερό ελευθερώνονται τοξικά, εξόχως εύφλεκτα αέρια.

EN :

Contact with water liberates toxic, extremely flammable gas.

FR :

Au contact de l'eau, dégage des gaz toxiques et extrêmement inflammables.

IT :

A contatto con acqua libera gas tossici e estremamente infiammabili.

LV : Saskaroties ar ūdeni, izdala īpaši viegli uzliesmojošas toksiskas gāzes.

LT :

Reaguoja su vandeniu, išskirdama toksiškas ir ypač degias dujas.

HU :

Vízzel érintkezve fokozottan tűzveszélyes és mérgező gázok képződnek.

MT :

Meta jmiss l-ilma jitfa' gassijiet tossiċi u li jieħdu n-nar malajr ħafna.

NL :

Vormt vergiftig en zeer ontvlambaar gas in contact met water.

PL :

W kontakcie z wodą uwalnia skrajnie łatwopalne, toksyczne gazy.

PT :

Em contacto com a água liberta gases tóxicos e extremamente inflamáveis.

SK :

Pri kontakte s vodou sa uvoľňuje jedovatý, mimoriadne horľavý plyn.

SL :

V stiku z vodo se sprošča strupen, zelo lahko vnetljiv plin.

FI :

Vapauttaa myrkyllisiä, helposti syttyviä kaasuja veden kanssa.

SV :

Utvecklar giftig och extremt brandfarlig gas vid kontakt med vatten.

R20/21

ES :

Nocivo por inhalación y en contacto con la piel.

CS :

Zdraví škodlivý při vdechování a při styku s kůží.

DA :

Farlig ved indånding og ved hudkontakt.

DE :

Gesundheitsschädlich beim Einatmen und bei Berührung mit der Haut.

ET :

Kahjulik sissehingamisel ja kokkupuutel nahaga.

EL :

Επιβλαβές όταν εισπνέεται και σε επαφή με το δέρμα.

EN :

Harmful by inhalation and in contact with skin.

FR :

Nocif par inhalation et par contact avec la peau.

IT :

Nocivo per inalazione e contatto con la pelle.

LV : Kaitīgs ieelpojot un nonākot saskarē ar ādu.

LT :

Kenksminga įkvėpus ir susilietus su oda.

HU :

Belélegezve és bőrrel érintkezve ártalmas.

MT :

Jagħmel ħsara meta jinxtamm u meta jmiss il-ġilda.

NL :

Schadelijk bij inademing en bij aanraking met de huid.

PL :

Działa szkodliwie przez drogi oddechowe i w kontakcie ze skórą.

PT :

Nocivo por inalação e em contacto com a pele.

SK :

Škodlivý pri vdýchnutí a pri kontakte s pokožkou.

SL :

Zdravju škodljivo pri vdihavanju in v stiku s kožo.

FI :

Terveydelle haitallista hengitettynä ja joutuessaan iholle.

SV :

Farligt vid inandning och hudkontakt.

R20/22

ES :

Nocivo por inhalación y por ingestión.

CS :

Zdraví škodlivý při vdechování a při požití.

DA :

Farlig ved indånding og ved indtagelse.

DE :

Gesundheitsschädlich beim Einatmen und Verschlucken.

ET :

Kahjulik sissehingamisel ja allaneelamisel.

EL :

Επιβλαβές όταν εισπνέεται και σε περίπτωση καταπόσεως.

EN :

Harmful by inhalation and if swallowed.

FR :

Nocif par inhalation et par ingestion.

IT :

Nocivo per inalazione e ingestione.

LV : Kaitīgs ieelpojot un norijot.

LT :

Kenksminga įkvėpus ir prarijus.

HU :

Belélegezve és lenyelve ártalmas.

MT :

Jagħmel ħsara meta jinxtamm jew jinbela'.

NL :

Schadelijk bij inademing en opname door de mond.

PL :

Działa szkodliwie przez drogi oddechowe i po połknięciu.

PT :

Nocivo por inalação e ingestão.

SK :

Škodlivý pri vdýchnutí a po požití.

SL :

Zdravju škodljivo pri vdihavanju in pri zaužitju.

FI :

Terveydelle haitallista hengitettynä ja nieltynä.

SV :

Farligt vid inandning och förtäring.

R20/21/22

ES :

Nocivo por inhalación, por ingestión y encontacto con la piel.

CS :

Zdraví škodlivý při vdechování, styku s kůží a při požití.

DA :

Farlig ved indånding, ved hudkontakt og ved indtagelse.

DE :

Gesundheitsschädlich beim Einatmen, Verschlucken und Berührung mit der Haut.

ET :

Kahjulik sissehingamisel, kokkupuutel nahaga ja allaneelamisel.

EL :

Επιβλαβές όταν εισπνέεται, σε επαφή με το δέρμα και σε περίπτωση καταπόσεως.

EN :

Harmful by inhalation, in contact with skin and if swallowed.

FR :

Nocif par inhalation, par contact avec la peau et par ingestion.

IT :

Nocivo per inalazione, contatto con la pelle e per ingestione.

LV : Kaitīgs ieelpojot, nonākot saskarē ar ādu un norijot.

LT :

Kenksminga įkvėpus, susilietus su oda ir prarijus.

HU :

Belélegezve, bőrrel érintkezve és lenyelve ártalmas.

MT :

Jagħmel ħsara meta jinxtamm, imiss il-ġilda jew jinbela'.

NL :

Schadelijk bij inademing, opname door de mond en aanraking met de huid.

PL :

Działa szkodliwie przez drogi oddechowe, w kontakcie ze skórą i po połknięciu.

PT :

Nocivo por inalação, em contacto com a pele e por ingestão.

SK :

Škodlivý pri vdýchnutí, pri kontakte s pokožkou a po požití.

SL :

Zdravju škodljivo pri vdihavanju, v stiku s kožo in pri zaužitju.

FI :

Terveydelle haitallista hengitettynä, joutuessaan iholle ja nieltynä.

SV :

Farligt vid inandning, hudkontakt och förtäring.

R21/22

ES :

Nocivo en contacto con la piel y por ingestión.

CS :

Zdraví škodlivý při styku s kůží a při požití.

DA :

Farlig ved hudkontakt og ved indtagelse.

DE :

Gesundheitsschädlich bei Berührung mit der Haut und beim Verschlucken.

ET :

Kahjulik kokkupuutel nahaga ja allaneelamisel.

EL :

Επιβλαβές σε επαφή με το δέρμα και σε περίπτωση καταπόσεως.

EN :

Harmful in contact with skin and if swallowed.

FR :

Nocif par contact avec la peau et par ingestion.

IT :

Nocivo a contatto con la pelle e per ingestione.

LV : Kaitīgs, nonākot saskarē ar ādu un norijot.

LT :

Kenksminga susilietus su oda ir prarijus.

HU :

Bőrrel érintkezve és lenyelve ártalmas.

MT :

Jagħmel ħsara meta jmiss il-ġilda jew jinbela'.

NL :

Schadelijk bij aanraking met de huid en bij opname door de mond.

PL :

Działa szkodliwie w kontakcie ze skórą i po połknięciu.

PT :

Nocivo em contacto com a pele e por ingestão.

SK :

Škodlivý pri kontakte s pokožkou a po požití.

SL :

Zdravju škodljivo v stiku s kožo in pri zaužitju.

FI :

Terveydelle haitallista joutuessaan iholle ja nieltynä.

SV :

Farligt vid hudkontakt och förtäring.

R23/24

ES :

Tóxico por inhalación y en contacto con la piel.

CS :

Toxický při vdechování a při styku s kůží.

DA :

Giftig ved indånding og ved hudkontakt.

DE :

Giftig beim Einatmen und bei Berührung mit der Haut.

ET :

Mürgine sissehingamisel ja kokkupuutel nahaga.

EL :

Τοξικό όταν εισπνέεται και σε επαφή με το δέρμα.

EN :

Toxic by inhalation and in contact with skin.

FR :

Toxique par inhalation et par contact avec la peau.

IT :

Tossico per inalazione e contatto con la pelle.

LV : Toksisks ieelpojot un nonākot saskarē ar ādu.

LT :

Toksiška įkvėpus ir susilietus su oda.

HU :

Belélegezve és bőrrel érintkezve mérgező.

MT :

Tossiku meta jinxtamm u meta jmiss il-ġilda.

NL :

Vergiftig bij inademing en bij aanraking met de huid.

PL :

Działa toksycznie przez drogi oddechowe i w kontakcie ze skórą.

PT :

Tóxico por inalação e em contacto com a pele.

SK :

Jedovatý pri vdýchnutí a pri kontakte s pokožkou.

SL :

Strupeno pri vdihavanju in v stiku s kožo.

FI :

Myrkyllistä hengitettynä ja joutuessaan iholle.

SV :

Giftigt vid inandning och hudkontakt.

R23/25

ES :

Tóxico por inhalación y por ingestión.

CS :

Toxický při vdechování a při požití.

DA :

Giftig ved indånding og ved indtagelse.

DE :

Giftig beim Einatmen und Verschlucken.

ET :

Mürgine sissehingamisel ja allaneelamisel.

EL :

Τοξικό όταν εισπνέεται και σε περίπτωση καταπόσεως.

EN :

Toxic by inhalation and if swallowed.

FR :

Toxique par inhalation et par ingestion.

IT :

Tossico per inalazione e ingestione.

LV : Toksisks ieelpojot un norijot.

LT :

Toksiška įkvėpus ir prarijus.

HU :

Belélegezve és lenyelve mérgező.

MT :

Tossiku meta jinxtamm jew meta jinbela'.

NL :

Vergiftig bij inademing en opname door de mond.

PL :

Działa toksycznie przez drogi oddechowe i po połknięciu.

PT :

Tóxico por inalação e ingestão.

SK :

Jedovatý pri vdýchnutí a po požití.

SL :

Strupeno pri vdihavanju in pri zaužitju.

FI :

Myrkyllistä hengitettynä ja nieltynä.

SV :

Giftigt vid inandning och förtäring.

R23/24/25

ES :

Tóxico por inhalación, por ingestión y en contacto con la piel.

CS :

Toxický při vdechování, styku s kůží a při požití.

DA :

Giftig ved indånding, ved hudkontakt og ved indtagelse.

DE :

Giftig beim Einatmen, Verschlucken und Berührung mit der Haut.

ET :

Mürgine sissehingamisel, kokkupuutel nahaga ja allaneelamisel.

EL :

Τοξικό όταν εισπνέεται, σε επαφή με το δέρμα και σε περίπτωση καταπόσεως.

EN :

Toxic by inhalation, in contact with skin and if swallowed.

FR :

Toxique par inhalation, par contact avec la peau et par ingestion.

IT :

Tossico per inalazione, contatto con la pelle e per ingestione.

LV : Toksisks ieelpojot, nonākot saskarē ar ādu un norijot.

LT :

Toksiška įkvėpus, susilietus su oda ir prarijus.

HU :

Belélegezve, bőrrel érintkezve és lenyelve mérgező.

MT :

Tossiku meta jinxtamm, imiss il-ġilda jew jinbela'.

NL :

Vergiftig bij inademing, opname door de mond en aanraking met de huid.

PL :

Działa toksycznie przez drogi oddechowe, w kontakcie ze skórą i po połknięciu.

PT :

Tóxico por inalação, em contacto com a pele e por ingestão.

SK :

Jedovatý pri vdýchnutí, pri kontakte s pokožkou a po požití.

SL :

Strupeno pri vdihavanju, v stiku s kožo in pri zaužitju.

FI :

Myrkyllistä hengitettynä, joutuessaan iholle ja nieltynä.

SV :

Giftigt vid inandning, hudkontakt och förtäring.

R24/25

ES :

Tóxico en contacto con la piel y por ingestión.

CS :

Toxický při styku s kůží a při požití.

DA :

Giftig ved hudkontakt og ved indtagelse.

DE :

Giftig bei Berührung mit der Haut und beim Verschlucken.

ET :

Mürgine kokkupuutel nahaga ja allaneelamisel.

EL :

Τοξικό σε επαφή με το δέρμα και σε περίπτωση καταπόσεως.

EN :

Toxic in contact with skin and if swallowed.

FR :

Toxique par contact avec la peau et par ingestion.

IT :

Tossico a contatto con la pelle e per ingestione.

LV : Toksisks, nonākot saskarē ar ādu un norijot.

LT :

Toksiška susilietus su oda ir prarijus.

HU :

Bőrrel érintkezve és lenyelve mérgező.

MT :

Tossiku meta jmiss il-ġilda jew meta jinbela'.

NL :

Vergiftig bij aanraking met de huid en bij opname door de mond.

PL :

Działa toksycznie w kontakcie ze skórą i po połknięciu.

PT :

Tóxico em contacto com a pele e por ingestão.

SK :

Jedovatý pri kontakte s pokožkou a po požití.

SL :

Strupeno v stiku s kožo in pri zaužitju.

FI :

Myrkyllistä joutuessaan iholle ja nieltynä.

SV :

Giftigt vid hudkontakt och förtäring.

R26/27

ES :

Muy tóxico por inhalación y en contacto con la piel.

CS :

Vysoce toxický při vdechování a při styku s kůží.

DA :

Meget giftig ved indånding og ved hudkontakt.

DE :

Sehr giftig beim Einatmen und bei Berührung mit der Haut.

ET :

Väga mürgine sissehingamisel ja kokkupuutel nahaga.

EL :

Πολύ τοξικό όταν εισπνέεται και σε επαφή με το δέρμα.

EN :

Very toxic by inhalation and in contact with skin.

FR :

Très toxique par inhalation et par contact avec la peau.

IT :

Molto tossico per inalazione e contatto con la pelle.

LV : Ļoti toksisks ieelpojot un nonākot saskarē ar ādu.

LT :

Labai toksiška įkvėpus ir susilietus su oda.

HU :

Belélegezve és bőrrel érintkezve nagyon mérgező.

MT :

Tossiku ħafna meta jinxtamm u meta jmiss il-ġilda.

NL :

Zeer vergiftig bij inademing en bij aanraking met de huid.

PL :

Działa bardzo toksycznie przez drogi oddechowe i w kontakcie ze skórą.

PT :

Muito tóxico por inalação e em contacto com a pele.

SK :

Veľmi jedovatý pri vdýchnutí a pri kontakte s pokožkou.

SL :

Zelo strupeno pri vdihavanju in v stiku s kožo.

FI :

Erittäin myrkyllistä hengitettynä ja joutuessaan iholle.

SV :

Mycket giftigt vid inandning och hudkontakt.

R26/28

ES :

Muy tóxico por inhalación y por ingestión.

CS :

Vysoce toxický při vdechování a při požití.

DA :

Meget giftig ved indånding og ved indtagelse.

DE :

Sehr giftig beim Einatmen und Verschlucken.

ET :

Väga mürgine sissehingamisel ja allaneelamisel.

EL :

Πολύ τοξικό όταν εισπνέεται και σε περίπτωση καταπόσεως.

EN :

Very toxic by inhalation and if swallowed.

FR :

Très toxique par inhalation et par ingestion.

IT :

Molto tossico per inalazione e per ingestione.

LV : Ļoti toksisks ieelpojot un norijot.

LT :

Labai toksiška įkvėpus ir prarijus.

HU :

Belélegezve és lenyelve nagyon mérgező.

MT :

Tossiku ħafna meta jinxtamm jew meta jinbela'.

NL :

Zeer vergiftig bij inademing en opname door de mond.

PL :

Działa bardzo toksycznie przez drogi oddechowe i po połknięciu.

PT :

Muito tóxico por inalação e ingestão.

SK :

Veľmi jedovatý pri vdýchnutí a po požití.

SL :

Zelo strupeno pri vdihavanju in pri zaužitju.

FI :

Erittäin myrkyllistä hengitettynä ja nieltynä.

SV :

Mycket giftigt vid inandning och förtäring.

R26/27/28

ES :

Muy tóxico por inhalación, por ingestión y en contacto con la piel.

CS :

Vysoce toxický při vdechování, styku s kůží a při požití.

DA :

Meget giftig ved indånding, ved hudkontakt og ved indtagelse.

DE :

Sehr giftig beim Einatmen, Verschlucken und Berührung mit der Haut.

ET :

Väga mürgine sissehingamisel, kokkupuutel nahaga ja allaneelamisel.

EL :

Πολύ τοξικό όταν εισπνέεται, σε επαφή με το δέρμα και σε περίπτωση καταπόσεως.

EN :

Very toxic by inhalation, in contact with skin and if swallowed.

FR :

Très toxique par inhalation, par contact avec la peau et par ingestion.

IT :

Molto tossico per inalazione, contatto con la pelle e per ingestione.

LV : Ļoti toksisks ieelpojot, nonākot saskarē ar ādu un norijot.

LT :

Labai toksiška įkvėpus, susilietus su oda ir prarijus.

HU :

Belélegezve, bőrrel érintkezve és lenyelve nagyon mérgező.

MT :

Tossiku ħafna meta jinxtamm, imiss il-ġilda jew meta jinbela'.

NL :

Zeer vergiftig bij inademing, opname door de mond en aanraking met de huid.

PL :

Działa bardzo toksycznie przez drogi oddechowe, w kontakcie ze skórą i po połknięciu.

PT :

Muito tóxico por inalação, em contacto com a pele e por ingestão.

SK :

Veľmi jedovatý pri vdýchnutí, pri kontakte s pokožkou a po požití.

SL :

Zelo strupeno pri vdihavanju, v stiku s kožo in pri zaužitju.

FI :

Erittäin myrkyllistä hengitettynä, joutuessaan iholle ja nieltynä.

SV :

Mycket giftigt vid inandning, hudkontakt och förtäring.

R27/28

ES :

Muy tóxico en contacto con la piel y por ingestión.

CS :

Vysoce toxický při styku s kůží a při požití.

DA :

Meget giftig ved hudkontakt og ved indtagelse.

DE :

Sehr giftig bei Berührung mit der Haut und beim Verschlucken.

ET :

Väga mürgine kokkupuutel nahaga ja allaneelamisel.

EL :

Πολύ τοξικό σε επαφή με το δέρμα και σε περίπτωση καταπόσεως.

EN :

Very toxic in contact with skin and if swallowed.

FR :

Très toxique par contact avec la peau et par ingestion.

IT :

Molto tossico a contatto con la pelle e per ingestione.

LV : Ļoti toksisks, nonākot saskarē ar ādu un norijot.

LT :

Labai toksiška susilietus su oda ir prarijus.

HU :

Bőrrel érintkezve és lenyelve nagyon mérgező.

MT :

Tossiku ħafna meta jmiss il-ġilda jew meta jinbela'.

NL :

Zeer vergiftig bij aanraking met de huid en bij opname door de mond.

PL :

Działa bardzo toksycznie w kontakcie ze skórą i po połknięciu.

PT :

Muito tóxico em contacto com a pele e por ingestão.

SK :

Veľmi jedovatý pri kontakte s pokožkou a po požití.

SL :

Zelo strupeno v stiku s kožo in pri zaužitju.

FI :

Erittäin myrkyllistä joutuessaan iholle ja nieltynä.

SV :

Mycket giftigt vid hudkontakt och förtäring.

R36/37

ES :

Irrita los ojos y las vías respiratorias.

CS :

Dráždí oči a dýchací orgány.

DA :

Irriterer øjnene og åndedrætsorganerne.

DE :

Reizt die Augen und die Atmungsorgane.

ET :

Ärritab silmi ja hingamiselundeid.

EL :

Ερεθίζει τα μάτια και το αναπνευστικό σύστημα.

EN :

Irritating to eyes and respiratory system.

FR :

Irritant pour les yeux et les voies respiratoires.

IT :

Irritante per gli occhi e le vie respiratorie.

LV : Kairina acis un elpošanas sistēmu.

LT :

Dirgina akis ir kvėpavimo takus.

HU :

Szemizgató hatású, izgatja a légutakat.

MT :

Jirrita l-għajnejn u s-sistema respiratorja.

NL :

Irriterend voor de ogen en de ademhalingswegen.

PL :

Działa drażniąco na oczy i drogi oddechowe.

PT :

Irritante para os olhos e vias respiratórias.

SK :

Dráždi oči a dýchacie cesty.

SL :

Draži oči in dihala.

FI :

Ärsyttää silmiä ja hengityselimiä.

SV :

Irriterar ögonen och andningsorganen.

R36/38

ES :

Irrita los ojos y la piel.

CS :

Dráždí oči a kůži.

DA :

Irriterer øjnene og huden.

DE :

Reizt die Augen und die Haut.

ET :

Ärritab silmi ja nahka.

EL :

Ερεθίζει τα μάτια και το δέρμα.

EN :

Irritating to eyes and skin.

FR :

Irritant pour les yeux et la peau.

IT :

Irritante per gli occhi e la pelle.

LV : Kairina acis un ādu.

LT :

Dirgina akis ir odą.

HU :

Szem- és bőrizgató hatású.

MT :

Jirrita l-għajnejn u l-ġilda.

NL :

Irriterend voor de ogen en de huid.

PL :

Działa drażniąco na oczy i skórę.

PT :

Irritante para os olhos e pele.

SK :

Dráždi oči a pokožku.

SL :

Draži oči in kožo.

FI :

Ärsyttää silmiä ja ihoa.

SV :

Irriterar ögonen och huden.

R36/37/38

ES :

Irrita los ojos, la piel y las vías respiratorias.

CS :

Dráždí oči, dýchací orgány a kůži.

DA :

Irriterer øjnene, åndedrætsorganerne og huden.

DE :

Reizt die Augen, Atmungsorgane und die Haut.

ET :

Ärritab silmi, hingamiselundeid ja nahka.

EL :

Ερεθίζει τα μάτια, το αναπνευστικό σύστημα και το δέρμα.

EN :

Irritating to eyes, respiratory system and skin.

FR :

Irritant pour les yeux, les voies respiratoires et la peau.

IT :

Irritante per gli occhi, le vie respiratorie e la pelle.

LV : Kairina acis, ādu un elpošanas sistēmu.

LT :

Dirgina akis, kvėpavimo takus ir odą.

HU :

Szem- és bőrizgató hatású, izgatja a légutakat.

MT :

Jirrita l-għajnejn, is-sistema respiratorja u l-ġilda.

NL :

Irriterend voor de ogen, de ademhalingswegen en de huid.

PL :

Działa drażniąco na oczy, drogi oddechowe i skórę.

PT :

Irritante para os olhos, vias respiratórias e pele.

SK :

Dráždi oči, dýchacie cesty a pokožku.

SL :

Draži oči, dihala in kožo.

FI :

Ärsyttää silmiä, hengityselimiä ja ihoa.

SV :

Irriterar ögonen, andningsorganen och huden.

R37/38

ES :

Irrita las vías respiratorias y la piel.

CS :

Dráždí dýchací orgány a kůži.

DA :

Irriterer åndedrætsorganerne og huden.

DE :

Reizt die Atmungsorgane und die Haut.

ET :

Ärritab hingamiselundeid ja nahka.

EL :

Ερεθίζει το αναπνευστικό σύστημα και το δέρμα.

EN :

Irritating to respiratory system and skin.

FR :

Irritant pour les voies respiratoires et la peau.

IT :

Irritante per le vie respiratorie e la pelle.

LV : Kairina elpošanas sistēmu un ādu.

LT :

Dirgina kvėpavimo takus ir odą.

HU :

Bőrizgató hatású, izgatja a légutakat.

MT :

Jirrita s-sistema respiratorja u l-ġilda.

NL :

Irriterend voor de ademhalingswegen en de huid.

PL :

Działa drażniąco na drogi oddechowe i skórę.

PT :

Irritante para as vias respiratórias e pele.

SK :

Dráždi dýchacie cesty a pokožku.

SL :

Draži dihala in kožo.

FI :

Ärsyttää hengityselimiä ja ihoa.

SV :

Irriterar andningsorganen och huden.

R39/23

ES :

Tóxico: peligro de efectos irreversibles muy graves por inhalación.

CS :

Toxický: nebezpečí velmi vážných nevratných účinků při vdechování.

DA :

Giftig: fare for varig alvorlig skade på helbred ved indånding.

DE :

Giftig: ernste Gefahr irreversiblen Schadens durch Einatmen.

ET :

Mürgine: väga tõsiste pöördumatute kahjustuste oht sissehingamisel.

EL :

Τοξικό: κίνδυνος πολύ σοβαρών μόνιμων επιδράσεων όταν εισπνέεται.

EN :

Toxic: danger of very serious irreversible effects through inhalation.

FR :

Toxique: danger d'effets irréversibles très graves par inhalation.

IT :

Tossico: pericolo di effetti irreversibili molto gravi per inalazione.

LV : Toksisks: būtiski neatgriezeniskas iedarbības draudi ieelpojot.

LT :

Toksiška: sukelia labai sunkius negrįžtamus sveikatos pakenkimus įkvėpus.

HU :

Belélegezve mérgező: nagyon súlyos, maradandó egészségkárosodást okozhat.

MT :

Tossiku: periklu ta' effetti irriversibbli serji ħafna meta jinxtamm.

NL :

Vergiftig: gevaar voor ernstige onherstelbare effecten bij inademing.

PL :

Działa toksycznie przez drogi oddechowe; zagraża powstaniem bardzo poważnych nieodwracalnych zmian w stanie zdrowia.

PT :

Tóxico: perigo de efeitos irreversíveis muito graves por inalação.

SK :

Jedovatý, nebezpečenstvo veľmi vážnych ireverzibilných účinkov vdýchnutím.

SL :

Strupeno: nevarnost zelo hudih trajnih okvar zdravja pri vdihavanju.

FI :

Myrkyllistä: erittäin vakavien pysyvien vaurioiden vaara hengitettynä.

SV :

Giftigt: risk för mycket allvarliga bestående hälsoskador vid inandning.

R39/24

ES :

Tóxico: peligro de efectos irreversibles muy graves por contacto con la piel.

CS :

Toxický: nebezpečí velmi vážných nevratných účinků při styku s kůží.

DA :

Giftig: fare for varig alvorlig skade på helbred ved hudkontakt.

DE :

Giftig: ernste Gefahr irreversiblen Schadens bei Berührung mit der Haut.

ET :

Mürgine: väga tõsiste pöördumatute kahjustuste oht nahale sattumisel.

EL :

Τοξικό: κίνδυνος πολύ σοβαρών μόνιμων επιδράσεων σε επαφή με το δέρμα.

EN :

Toxic: danger of very serious irreversible effects in contact with skin.

FR :

Toxique: danger d'effets irréversibles très graves par contact avec la peau.

IT :

Tossico: pericolo di effetti irreversibili molto gravi a contatto con la pelle.

LV : Toksisks: būtiski neatgriezeniskas iedarbības draudi, nonākot saskarē ar ādu.

LT :

Toksiška: sukelia labai sunkius negrįžtamus sveikatos pakenkimus susilietus su oda.

HU :

Bőrrel érintkezve mérgező: nagyon súlyos, maradandó egészségkárosodást okozhat.

MT :

Tossiku: periklu ta' effetti irriversibbli serji ħafna meta jmiss il-ġilda.

NL :

Vergiftig: gevaar voor ernstige onherstelbare effecten bij aanraking met de huid.

PL :

Działa toksycznie w kontakcie ze skórą; zagraża powstaniem bardzo poważnych nieodwracalnych zmian w stanie zdrowia.

PT :

Tóxico: perigo de efeitos irreversíveis muito graves em contacto com a pele.

SK :

Jedovatý, nebezpečenstvo veľmi vážnych ireverzibilných účinkov pri kontakte s pokožkou.

SL :

Strupeno: nevarnost zelo hudih trajnih okvar zdravja v stiku s kožo.

FI :

Myrkyllistä: erittäin vakavien pysyvien vaurioiden vaara joutuessaan iholle.

SV :

Giftigt: risk för mycket allvarliga bestående hälsoskador vid hudkontakt.

R39/25

ES :

Tóxico: peligro de efectos irreversibles muy graves por ingestión.

CS :

Toxický: nebezpečí velmi vážných nevratných účinků při požití.

DA :

Giftig: fare for varig alvorlig skade på helbred ved indtagelse.

DE :

Giftig: ernste Gefahr irreversiblen Schadens durch Verschlucken.

ET :

Mürgine: väga tõsiste pöördumatute kahjustuste oht allaneelamisel.

EL :

Τοξικό: κίνδυνος πολύ σοβαρών μόνιμων επιδράσεων σε περίπτωση καταπόσεως.

EN :

Toxic: danger of very serious irreversible effects if swallowed.

FR :

Toxique: danger d'effets irréversibles très graves par ingestion.

IT :

Tossico: pericolo di effetti irreversibili molto gravi per ingestione.

LV : Toksisks: būtiski neatgriezeniskas iedarbības draudi norijot.

LT :

Toksiška: sukelia labai sunkius negrįžtamus sveikatos pakenkimus prarijus.

HU :

Lenyelve mérgező: nagyon súlyos, maradandó egészségkárosodást okozhat.

MT :

Tossiku: periklu ta' effetti irriversibbli serji ħafna jekk jinxtamm.

NL :

Vergiftig: gevaar voor ernstige onherstelbare effecten bij opname door de mond.

PL :

Działa toksycznie po połknięciu; zagraża powstaniem bardzo poważnych nieodwracalnych zmian w stanie zdrowia.

PT :

Tóxico: perigo de efeitos irreversíveis muito graves por ingestão.

SK :

Jedovatý, nebezpečenstvo veľmi vážnych ireverzibilných účinkov po požití.

SL :

Strupeno: nevarnost zelo hudih trajnih okvar zdravja pri zaužitju.

FI :

Myrkyllistä: erittäin vakavien pysyvien vaurioiden vaara nieltynä.

SV :

Giftigt: risk för mycket allvarliga bestående hälsoskador vid förtäring.

R39/23/24

ES :

Tóxico: peligro de efectos irreversibles muy graves por inhalación y contacto con la piel.

CS :

Toxický: nebezpečí velmi vážných nevratných účinků při vdechování a při styku s kůží.

DA :

Giftig: fare for varig alvorlig skade på helbred ved indånding og hudkontakt.

DE :

Giftig: ernste Gefahr irreversiblen Schadens durch Einatmen und bei Berührung mit der Haut.

ET :

Mürgine: väga tõsiste pöördumatute kahjustuste oht sissehingamisel ja kokkupuutel nahaga.

EL :

Τοξικό: κίνδυνος πολύ σοβαρών μόνιμων επιδράσεων όταν εισπνέεται και σε επαφή με το δέρμα.

EN :

Toxic: danger of very serious irreversible effects through inhalation and in contact with skin.

FR :

Toxique: danger d'effets irréversibles très graves par inhalation et par contact avec la peau.

IT :

Tossico: pericolo di effetti irreversibili molto gravi per inalazione e a contatto con la pelle.

LV : Toksisks: būtiski neatgriezeniskas iedarbības draudi ieelpojot un nonākot saskarē ar ādu.

LT :

Toksiška: sukelia labai sunkius negrįžtamus sveikatos pakenkimus įkvėpus ir susilietus su oda.

HU :

Belélegezve és bőrrel érintkezve mérgező: nagyon súlyos, maradandó egészségkárosodást okozhat.

MT :

Tossiku: periklu ta' effetti irriversibbli serji ħafna meta jinxtamm u meta jmiss il-ġilda.

NL :

Vergiftig: gevaar voor ernstige onherstelbare effecten bij inademing en aanraking met de huid.

PL :

Działa toksycznie przez drogi oddechowe i w kontakcie ze skórą; zagraża powstaniem bardzo poważnych nieodwracalnych zmian w stanie zdrowia.

PT :

Tóxico: perigo de efeitos irreversíveis muito graves por inalação e em contacto com a pele.

SK :

Jedovatý, nebezpečenstvo veľmi vážnych ireverzibilných účinkov vdýchnutím a pri kontakte s pokožkou.

SL :

Strupeno: nevarnost zelo hudih trajnih okvar zdravja pri vdihavanju in v stiku s kožo.

FI :

Myrkyllistä: erittäin vakavien pysyvien vaurioiden vaara hengitettynä ja joutuessaan iholle.

SV :

Giftigt: risk för mycket allvarliga bestående hälsoskador vid inandning och hudkontakt.

R39/23/25

ES :

Tóxico: peligro de efectos irreversibles muy graves por inhalación e ingestión.

CS :

Toxický: nebezpečí velmi vážných nevratných účinků při vdechování a při požití.

DA :

Giftig: fare for varig alvorlig skade på helbred ved indånding og indtagelse.

DE :

Giftig: ernste Gefahr irreversiblen Schadens durch Einatmen und durch Verschlucken.

ET :

Mürgine: väga tõsiste pöördumatute kahjustuste oht sissehingamisel ja allaneelamisel.

EL :

Τοξικό: κίνδυνος πολύ σοβαρών μόνιμων επιδράσεων όταν εισπνέεται και σε περίπτωση καταπόσεως.

EN :

Toxic: danger of very serious irreversible effects through inhalation and if swallowed.

FR :

Toxique: danger d'effets irréversibles très graves par inhalation et par ingestion.

IT :

Tossico: pericolo di effetti irreversibili molto gravi per inalazione ed ingestione.

LV : Toksisks: būtiski neatgriezeniskas iedarbības draudi ieelpojot un norijot.

LT :

Toksiška: sukelia labai sunkius negrįžtamus sveikatos pakenkimus įkvėpus ir prarijus.

HU :

Belélegezve és lenyelve mérgező: nagyon súlyos, maradandó egészségkárosodást okozhat.

MT :

Tossiku: periklu ta' effetti irriversibbli serji ħafna meta jinxtamm jew meta jinbela'.

NL :

Vergiftig: gevaar voor ernstige onherstelbare effecten bij inademing en opname door de mond.

PL :

Działa toksycznie przez drogi oddechowe i po połknięciu; zagraża powstaniem bardzo poważnych nieodwracalnych zmian w stanie zdrowia.

PT :

Tóxico: perigo de efeitos irreversíveis muito graves por inalação e ingestão.

SK :

Jedovatý, nebezpečenstvo veľmi vážnych ireverzibilných účinkov vdýchnutím a po požití.

SL :

Strupeno: nevarnost zelo hudih trajnih okvar zdravja pri vdihavanju in pri zaužitju.

FI :

Myrkyllistä: erittäin vakavien pysyvien vaurioiden vaara hengitettynä ja nieltynä.

SV :

Giftigt: risk för mycket allvarliga bestående hälsoskador vid inandning och förtäring.

R39/24/25

ES :

Tóxico: peligro de efectos irreversibles muy graves por contacto con la piel e ingestión.

CS :

Toxický: nebezpečí velmi vážných nevratných účinků při styku s kůží a při požití.

DA :

Giftig: fare for varig alvorlig skade på helbred ved hudkontakt og indtagelse.

DE :

Giftig: ernste Gefahr irreversiblen Schadens bei Berührung mit der Haut und durch Verschlucken.

ET :

Mürgine: väga tõsiste pöördumatute kahjustuste oht kokkupuutel nahaga ja allaneelamisel.

EL :

Τοξικό: κίνδυνος πολύ σοβαρών μόνιμων επιδράσεων σε επαφή με το δέρμα και σε περίπτωση καταπόσεως.

EN :

Toxic: danger of very serious irreversible effects in contact with skin and if swallowed.

FR :

Toxique: danger d'effets irréversibles très graves par contact avec la peau et par ingestion.

IT :

Tossico: pericolo di effetti irreversibili molto gravi a contatto con la pelle e per ingestione.

LV : Toksisks - būtiski neatgriezeniskas iedarbības draudi, nonākot saskarē ar ādu un norijot.

LT :

Toksiška: sukelia labai sunkius negrįžtamus sveikatos pakenkimus susilietus su oda ir prarijus.

HU :

Bőrrel érintkezve és lenyelve mérgező: nagyon súlyos, maradandó egészségkárosodást okozhat.

MT :

Tossiku: periklu ta' effetti irriversibbli serji ħafna meta jmiss il-ġilda jew meta jinbela'.

NL :

Vergiftig: gevaar voor ernstige onherstelbare effecten bij aanraking met de huid en opname door de mond.

PL :

Działa toksycznie w kontakcie ze skórą i po połknięciu; zagraża powstaniem bardzo poważnych nieodwracalnych zmian w stanie zdrowia.

PT :

Tóxico: perigo de efeitos irreversíveis muito graves em contacto com a pele e por ingestão.

SK :

Jedovatý, nebezpečenstvo veľmi vážnych ireverzibilných účinkov pri kontakte s pokožkou a po požití.

SL :

Strupeno: nevarnost zelo hudih trajnih okvar zdravja v stiku s kožo in pri zaužitju.

FI :

Myrkyllistä: erittäin vakavien pysyvien vaurioiden vaara joutuessaan iholle ja nieltynä.

SV :

Giftigt: risk för mycket allvarliga bestående hälsoskador vid hudkontakt och förtäring.

R39/23/24/25

ES :

Tóxico: peligro de efectos irreversibles muy graves por inhalación, contacto con la piel e ingestión.

CS :

Toxický: nebezpečí velmi vážných nevratných účinků při vdechování, styku s kůží a při požití.

DA :

Giftig: fare for varig alvorlig skade på helbred ved indånding, hudkontakt og indtagelse.

DE :

Giftig: ernste Gefahr irreversiblen Schadens durch Einatmen, Berührung mit der Haut und durch Verschlucken.

ET :

Mürgine: väga tõsiste pöördumatute kahjustuste oht sissehingamisel, kokkupuutel nahaga ja allaneelamisel.

EL :

Τοξικό: κίνδυνος πολύ σοβαρών μόνιμων επιδράσεων όταν εισπνέεται, σε επαφή με το δέρμα και σε περίπτωση καταπόσεως.

EN :

Toxic: danger of very serious irreversible effects through inhalation, in contact with skin and if swallowed.

FR :

Toxique: danger d'effets irréversibles très graves par inhalation, par contact avec la peau et par ingestion.

IT :

Tossico: pericolo di effetti irreversibili molto gravi per inalazione, a contatto con la pelle e per ingestione.

LV : Toksisks - būtiski neatgriezeniskas iedarbības draudi ieelpojot, nonākot saskarē ar ādu un norijot.

LT :

Toksiška: sukelia labai sunkius negrįžtamus sveikatos pakenkimus įkvėpus, susilietus su oda ir prarijus.

HU :

Belélegezve, bőrrel érintkezve és lenyelve mérgező: nagyon súlyos, maradandó egészségkárosodást okozhat

MT :

Tossiku: periklu ta' effetti irriversibbli serji ħafna meta jinxtamm, imiss il-ġilda jew meta jinbela'.

NL :

Vergiftig: gevaar voor ernstige onherstelbare effecten bij inademing, aanraking met de huid en opname door de mond.

PL :

Działa toksycznie przez drogi oddechowe, w kontakcie ze skórą i po połknięciu; zagraża powstaniem bardzo poważnych nieodwracalnych zmian w stanie zdrowia.

PT :

Tóxico: perigo de efeitos irreversíveis muito graves por inalação, em contacto com a pele e por ingestão.

SK :

Jedovatý, nebezpečenstvo veľmi vážnych ireverzibilných účinkov vdýchnutím, pri kontakte s pokožkou a po požití.

SL :

Strupeno: nevarnost zelo hudih trajnih okvar zdravja pri vdihavanju, v stiku s kožo in pri zaužitju.

FI :

Myrkyllistä: erittäin vakavien pysyvien vaurioiden vaara hengitettynä, joutuessaan iholle ja nieltynä.

SV :

Giftigt: risk för mycket allvarliga bestående hälsoskador vid inandning, hudkontakt och förtäring.

R39/26

ES :

Muy tóxico: peligro de efectos irreversibles muy graves por inhalación.

CS :

Vysoce toxický: nebezpečí velmi vážných nevratných účinků při vdechování.

DA :

Meget giftig: fare for varig alvorlig skade på helbred ved indånding.

DE :

Sehr giftig: ernste Gefahr irreversiblen Schadens durch Einatmen.

ET :

Väga mürgine: väga tõsiste pöördumatute kahjustuste oht sissehingamisel.

EL :

Πολύ τοξικό: κίνδυνος πολύ σοβαρών μόνιμων επιδράσεων όταν εισπνέεται.

EN :

Very toxic: danger of very serious irreversible effects through inhalation.

FR :

Très toxique: danger d'effets irréversibles très graves par inhalation.

IT :

Molto tossico: pericolo di effetti irreversibili molto gravi per inalazione.

LV : Ļoti toksisks - būtiski neatgriezeniskas iedarbības draudi ieelpojot.

LT :

Labai toksiška: sukelia labai sunkius negrįžtamus sveikatos pakenkimus įkvėpus.

HU :

Belélegezve nagyon mérgező: nagyon súlyos, maradandó egészségkárosodást okozhat.

MT :

Tossiku ħafna: periklu ta' effetti irriversibbli serji ħafna meta jinxtamm.

NL :

Zeer vergiftig: gevaar voor ernstige onherstelbare effecten bij inademing.

PL :

Działa bardzo toksycznie przez drogi oddechowe; zagraża powstaniem bardzo poważnych nieodwracalnych zmian w stanie zdrowia.

PT :

Muito tóxico: perigo de efeitos irreversíveis muito graves por inalação.

SK :

Veľmi jedovatý, nebezpečenstvo veľmi vážnych ireverzibilných účinkov vdýchnutím.

SL :

Zelo strupeno: nevarnost zelo hudih trajnih okvar zdravja pri vdihavanju.

FI :

Erittäin myrkyllistä: erittäin vakavien pysyvien vaurioiden vaara hengitettynä.

SV :

Mycket giftigt: risk för mycket allvarliga bestående hälsoskador vid inandning.

R39/27

ES :

Muy tóxico: peligro de efectos irreversibles muy graves por contacto con la piel.

CS :

Vysoce toxický: nebezpečí velmi vážných nevratných účinků při styku s kůží.

DA :

Meget giftig: fare for varig alvorlig skade på helbred ved hudkontakt.

DE :

Sehr giftig: ernste Gefahr irreversiblen Schadens bei Berührung mit der Haut.

ET :

Väga mürgine: väga tõsiste pöördumatute kahjustuste oht kokkupuutel nahaga.

EL :

Πολύ τοξικό: κίνδυνος πολύ σοβαρών μόνιμων επιδράσεων σε επαφή με το δέρμα.

EN :

Very toxic: danger of very serious irreversible effects in contact with skin.

FR :

Très toxique: danger d'effets irréversibles très graves par contact avec la peau.

IT :

Molto tossico: pericolo di effetti irreversibili molto gravi a contatto con la pelle.

LV : Ļoti toksisks - būtiski neatgriezeniskas iedarbības draudi, nonākot saskarē ar ādu.

LT :

Labai toksiška: sukelia labai sunkius negrįžtamus sveikatos pakenkimus susilietus su oda.

HU :

Bőrrel érintkezve nagyon mérgező: nagyon súlyos, maradandó egészségkárosodást okozhat.

MT :

Tossiku ħafna: periklu ta' effetti irriversibbli serji ħafna meta jmiss il-ġilda.

NL :

Zeer vergiftig: gevaar voor ernstige onherstelbare effecten bij aanraking met de huid.

PL :

Działa bardzo toksycznie w kontakcie ze skórą; zagraża powstaniem bardzo poważnych nieodwracalnych zmian w stanie zdrowia.

PT :

Muito tóxico: perigo de efeitos irreversíveis muito graves em contacto com a pele.

SK :

Veľmi jedovatý, nebezpečenstvo veľmi vážnych ireverzibilných účinkov pri kontakte s pokožkou.

SL :

Zelo strupeno: nevarnost zelo hudih trajnih okvar zdravja v stiku s kožo.

FI :

Erittäin myrkyllistä: erittäin vakavien pysyvien vaurioiden vaara joutuessaan iholle.

SV :

Mycket giftigt: risk för mycket allvarliga bestående hälsoskador vid hudkontakt.

R39/28

ES :

Muy tóxico: peligro de efectos irreversibles muy graves por ingestión.

CS :

Vysoce toxický: nebezpečí velmi vážných nevratných účinků při požití.

DA :

Meget giftig: fare for varig alvorlig skade på helbred ved indtagelse.

DE :

Sehr giftig: ernste Gefahr irreversiblen Schadens durch Verschlucken.

ET :

Väga mürgine: väga tõsiste pöördumatute kahjustuste oht allaneelamisel.

EL :

Πολύ τοξικό: κίνδυνος πολύ σοβαρών μόνιμων επιδράσεων σε περίπτωση καταπόσεως.

EN :

Very toxic: danger of very serious irreversible effects if swallowed.

FR :

Très toxique: danger d'effets irréversibles très graves par ingestion.

IT :

Molto tossico: pericolo di effetti irreversibili molto gravi per ingestione.

LV : Ļoti toksisks - būtiski neatgriezeniskas iedarbības draudi norijot.

LT :

Labai toksiška: sukelia labai sunkius negrįžtamus sveikatos pakenkimus prarijus.

HU :

Lenyelve nagyon mérgező: nagyon súlyos, maradandó egészségkárosodást okozhat.

MT :

Tossiku ħafna: periklu ta' effetti irriversibbli serji ħafna jekk jinbela'.

NL :

Zeer vergiftig: gevaar voor ernstige onherstelbare effecten bij opname door de mond.

PL :

Działa bardzo toksycznie po połknięciu; zagraża powstaniem bardzo poważnych nieodwracalnych zmian w stanie zdrowia.

PT :

Muito tóxico: perigo de efeitos irreversíveis muito graves por ingestão.

SK :

Veľmi jedovatý, nebezpečenstvo veľmi vážnych ireverzibilných účinkov po požití.

SL :

Zelo strupeno: nevarnost zelo hudih trajnih okvar zdravja pri zaužitju.

FI :

Erittäin myrkyllistä: erittäin vakavien pysyvien vaurioiden vaara nieltynä.

SV :

Mycket giftigt: risk för mycket allvarliga bestående hälsoskador vid förtäring.

R39/26/27

ES :

Muy tóxico: peligro de efectos irreversibles muy graves por inhalación y contacto con la piel.

CS :

Vysoce toxický: nebezpečí velmi vážných nevratných účinků při vdechování a při styku s kůží.

DA :

Meget giftig: fare for varig alvorlig skade på helbred ved indånding og hudkontakt.

DE :

Sehr giftig: ernste Gefahr irreversiblen Schadens durch Einatmen und bei Berührung mit der Haut.

ET :

Väga mürgine: väga tõsiste pöördumatute kahjustuste oht sissehingamisel ja kokkupuutel nahaga.

EL :

Πολύ τοξικό: κίνδυνος πολύ σοβαρών μόνιμων επιδράσεων όταν εισπνέεται και σε επαφή με το δέρμα.

EN :

Very toxic: danger of very serious irreversible effects through inhalation and in contact with skin.

FR :

Très toxique: danger d'effets irréversibles très graves par inhalation et par contact avec la peau.

IT :

Molto tossico: pericolo di effetti irreversibili molto gravi per inalazione e a contatto con la pelle.

LV : Ļoti toksisks - būtiski neatgriezeniskas iedarbības draudi ieelpojot un nonākot saskarē ar ādu.

LT :

Labai toksiška: sukelia labai sunkius negrįžtamus sveikatos pakenkimus įkvėpus ir susilietus su oda.

HU :

Belélegezve és bőrrel érintkezve nagyon mérgező: nagyon súlyos, maradandó egészségkárosodást okozhat.

MT :

Tossiku ħafna: periklu ta' effetti irriversibbli serji ħafna meta jinxtamm u jmiss il-ġilda.

NL :

Zeer vergiftig: gevaar voor ernstige onherstelbare effecten bij inademing en aanraking met de huid.

PL :

Działa bardzo toksycznie przez drogi oddechowe i w kontakcie ze skórą; zagraża powstaniem bardzo poważnych nieodwracalnych zmian w stanie zdrowia.

PT :

Muito tóxico: perigo de efeitos irreversíveis muito graves por inalação e em contacto com a pele.

SK :

Veľmi jedovatý, nebezpečenstvo veľmi vážnych ireverzibilných účinkov vdýchnutím a pri kontakte s pokožkou.

SL :

Zelo strupeno: nevarnost zelo hudih trajnih okvar zdravja pri vdihavanju in v stiku s kožo.

FI :

Erittäin myrkyllistä: erittäin vakavien pysyvien vaurioiden vaara hengitettynä ja joutuessaan iholle.

SV :

Mycket giftigt: risk för mycket allvarliga bestående hälsoskador vid inandning och hudkontakt.

R39/26/28

ES :

Muy tóxico: peligro de efectos irreversibles muy graves por inhalación e ingestión.

CS :

Vysoce toxický: nebezpečí velmi vážných nevratných účinků při vdechování a při požití.

DA :

Meget giftig: fare for varig alvorlig skade på helbred ved indånding og indtagelse.

DE :

Sehr giftig: ernste Gefahr irreversiblen Schadens durch Einatmen und durch Verschlucken.

ET :

Väga mürgine: väga tõsiste pöördumatute kahjustuste oht sissehingamisel ja allaneelamisel.

EL :

Πολύ τοξικό: κίνδυνος πολύ σοβαρών μόνιμων επιδράσεων όταν εισπνέεται και σε περίπτωση καταπόσεως.

EN :

Very toxic: danger of very serious irreversible effects through inhalation and if swallowed.

FR :

Très toxique: danger d'effets irréversibles très graves par inhalation et par ingestion.

IT :

Molto tossico: pericolo di effetti irreversibili molto gravi per inalazione ed ingestione.

LV : Ļoti toksisks - būtiski neatgriezeniskas iedarbības draudi ieelpojot un norijot.

LT :

Labai toksiška: sukelia labai sunkius negrįžtamus sveikatos pakenkimus įkvėpus ir prarijus.

HU :

Belélegezve és lenyelve nagyon mérgező: nagyon súlyos, maradandó egészségkárosodást okozhat.

MT :

Tossiku ħafna: periklu ta' effetti irriversibbli serji ħafna meta jinxtamm u jekk jinbela'.

NL :

Zeer vergiftig: gevaar voor ernstige onherstelbare effecten bij inademing en opname door de mond.

PL :

Działa bardzo toksycznie przez drogi oddechowe i po połknięciu; zagraża powstaniem bardzo poważnych nieodwracalnych zmian w stanie zdrowia.

PT :

Muito tóxico: perigo de efeitos irreversíveis muito graves por inalação e ingestão.

SK :

Veľmi jedovatý, nebezpečenstvo veľmi vážnych ireverzibilných účinkov vdýchnutím a po požití.

SL :

Zelo strupeno: nevarnost zelo hudih trajnih okvar zdravja pri vdihavanju in pri zaužitju.

FI :

Erittäin myrkyllistä: erittäin vakavien pysyvien vaurioiden vaara hengitettynä ja nieltynä.

SV :

Mycket giftigt: risk för mycket allvarliga bestående hälsoskador vid inandning och förtäring.

R39/27/28

ES :

Muy tóxico: peligro de efectos irreversibles muy graves por contacto con la piel e ingestión.

CS :

Vysoce toxický: nebezpečí velmi vážných nevratných účinků při styku s kůží a při požití.

DA :

Meget giftig: fare for varig alvorlig skade på helbred ved hudkontakt og indtagelse.

DE :

Sehr giftig: ernste Gefahr irreversiblen Schadens bei Berührung mit der Haut und durch Verschlucken.

ET :

Väga mürgine: väga tõsiste pöördumatute kahjustuste oht kokkupuutel nahaga ja allaneelamisel.

EL :

Πολύ τοξικό: κίνδυνος πολύ σοβαρών μόνιμων επιδράσεων σε επαφή με το δέρμα και σε περίπτωση καταπόσεως.

EN :

Very toxic: danger of very serious irreversible effects in contact with skin and if swallowed.

FR :

Très toxique: danger d'effets irréversibles très graves par contact avec la peau et par ingestion.

IT :

Molto tossico: pericolo di effetti irreversibili molto gravi a contatto con la pelle e per ingestione.

LV : Ļoti toksisks - būtiski neatgriezeniskas iedarbības draudi, nonākot saskarē ar ādu un norijot.

LT :

Labai toksiška: sukelia labai sunkius negrįžtamus sveikatos pakenkimus susilietus su oda ir prarijus.

HU :

Bőrrel érintkezve és lenyelve nagyon mérgező: nagyon súlyos, maradandó egészségkárosodást okozhat.

MT :

Tossiku ħafna: periklu ta' effetti irriversibbli serji ħafna meta jmiss il-ġilda u jekk jinbela'.

NL :

Zeer vergiftig: gevaar voor ernstige onherstelbare effecten bij aanraking met de huid en opname door de mond.

PL :

Działa bardzo toksycznie w kontaktcie ze skórą i po połknięciu; zagraża powstaniem bardzo poważnych nieodwracalnych zmian w stanie zdrowia.

PT :

Muito tóxico: perigo de efeitos irreversíveis muito graves em contacto com a pele e por ingestão.

SK :

Veľmi jedovatý, nebezpečenstvo veľmi vážnych ireverzibilných účinkov pri kontakte s pokožkou a po požití.

SL :

Zelo strupeno: nevarnost zelo hudih trajnih okvar zdravja v stiku s kožo in pri zaužitju.

FI :

Erittäin myrkyllistä: erittäin vakavien pysyvien vaurioiden vaara joutuessaan iholle ja nieltynä.

SV :

Mycket giftigt: risk för mycket allvarliga bestående hälsoskador vid hudkontakt och förtäring.

R39/26/27/28

ES :

Muy tóxico: peligro de efectos irreversibles muy graves por inhalación, contacto con la piel e ingestión.

CS :

Vysoce toxický: nebezpečí velmi vážných nevratných účinků při vdechování, styku s kůží a při požití.

DA :

Meget giftig: fare for varig alvorlig skade på helbred ved indånding, hudkontakt og indtagelse.

DE :

Sehr giftig: ernste Gefahr irreversiblen Schadens durch Einatmen, Berührung mit der Haut und durch Verschlucken.

ET :

Väga mürgine: väga tõsiste pöördumatute kahjustuste oht sissehingamisel, kokkupuutel nahaga ja allaneelamisel.

EL :

Πολύ τοξικό: κίνδυνος πολύ σοβαρών μόνιμων επιδράσεων όταν εισπνέεται, σε επαφή με το δέρμα και σε περίπτωση καταπόσεως.

EN :

Very toxic: danger of very serious irreversible effects through inhalation, in contact with skin and if swallowed.

FR :

Très toxique: danger d'effets irréversibles très graves par inhalation, par contact avec la peau et par ingestion.

IT :

Molto tossico: pericolo di effetti irreversibili molto gravi per inalazione, a contatto con la pelle e per ingestione.

LV : Ļoti toksisks - būtiski neatgriezeniskas iedarbības draudi ieelpojot, nonākot saskarē ar ādu vai norijot.

LT :

Labai toksiška: sukelia labai sunkius negrįžtamus sveikatos pakenkimus įkvėpus, susilietus su oda ir prarijus.

HU :

Belélegezve, bőrrel érintkezve, lenyelve nagyon mérgező: nagyon súlyos, maradandó egészségkárosodást okozhat.

MT :

Tossiku ħafna: periklu ta' effetti irriversibbli serji ħafna meta jinxtamm, imiss il-ġilda u jekk jinbela'.

NL :

Zeer vergiftig: gevaar voor ernstige onherstelbare effecten bij inademing, aanraking met de huid en opname door de mond.

PL :

Działa bardzo toksycznie przez drogi oddechowe, w kontakcie ze skórą i po połknięciu; zagraża powstaniem bardzo poważnych nieodwracalnych zmian w stanie zdrowia.

PT :

Muito tóxico: perigo de efeitos irreversíveis muito graves por inalação, em contacto com a pele e por ingestão.

SK :

Veľmi jedovatý, nebezpečenstvo veľmi vážnych ireverzibilných účinkov vdýchnutím, pri kontakte s pokožkou a po požití.

SL :

Zelo strupeno: nevarnost zelo hudih trajnih okvar zdravja pri vdihavanju, v stiku s kožo in pri zaužitju.

FI :

Erittäin myrkyllistä: erittäin vakavien pysyvien vaurioiden vaara hengitettynä, joutuessaan iholle ja nieltynä.

SV :

Mycket giftigt: risk för mycket allvarliga bestående hälsoskador vid inandning, hudkontakt och förtäring.

R42/43

ES :

Posibilidad de sensibilización por inhalación y por contacto con la piel.

CS :

Může vyvolat senzibilizaci při vdechování a při styku s kůží.

DA :

Kan give overfølsomhed ved indånding og ved kontakt med huden.

DE :

Sensibilisierung durch Einatmen und Hautkontakt möglich.

ET :

Võib põhjustada ülitundlikkust sissehingamisel ja kokkupuutel nahaga.

EL :

Μπορεί να προκαλέσει ευαισθητοποίηση όταν εισπνέεται και σε επαφή με το δέρμα.

EN :

May cause sensitization by inhalation and skin contact.

FR :

Peut entraîner une sensibilisation par inhalation et par contact avec la peau.

IT :

Può provocare sensibilizzazione per inalazione e contatto con la pelle.

LV : Saskaroties ar ādu vai ieelpojot, var izraisīt paaugstinātu jutīgumu.

LT :

Gali sukelti alergiją įkvėpus ir susilietus su oda.

HU :

Belélegezve és bőrrel érintkezve túlérzékenységet okozhat (szenzibilizáló hatású lehet).

MT :

Jista' jikkaġuna sensitizzazzjoni meta jinxtamm u meta jmiss il-ġilda.

NL :

Kan overgevoeligheid veroorzaken bij inademing of contact met de huid.

PL :

Może powodować uczulenie w następstwie narażenia drogą oddechową i w kontakcie ze skórą.

PT :

Pode causar sensibilização por inalação e em contacto com a pele.

SK :

Môže spôsobiť senzibilizáciu po vdýchnutí a po kontakte s pokožkou.

SL :

Lahko povzroči preobčutljivost pri vdihavanju in v stiku s kožo.

FI :

Altistuminen hengitysteitse ja ihokosketus voi aiheuttaa herkistymistä.

SV :

Kan ge allergi vid inandning och hudkontakt.

R48/20

ES :

Nocivo: riesgo de efectos graves para la salud en caso de exposición prolongada por inhalación.

CS :

Zdraví škodlivý: nebezpečí vážného poškození zdraví při dlouhodobé expozici vdechováním.

DA :

Farlig: alvorlig sundhedsfare ved længere tids påvirkning ved indånding.

DE :

Gesundheitsschädlich: Gefahr ernster Gesundheitsschäden bei längerer Exposition durch Einatmen.

ET :

Kahjulik: tõsise tervisekahjustuse oht pikaajalisel sissehingamisel.

EL :

Επιβλαβές: κίνδυνος σοβαρής βλάβης της υγείας ύστερα από παρατεταμένη έκθεση όταν εισπνέεται.

EN :

Harmful: danger of serious damage to health by prolonged exposure through inhalation.

FR :

Nocif: risque d'effets graves pour la santé en cas d'exposition prolongée par inhalation.

IT :

Nocivo: pericolo di gravi danni per la salute in caso di esposizione prolungata per inalazione.

LV : Kaitīgs - ieelpojot iespējams nopietns kaitējums veselībai pēc ilgstošas iedarbības.

LT :

Kenksminga: ilgą laiką pakartotinai įkvepiant sukelia sunkius sveikatos sutrikimus.

HU :

Hosszabb időn át belélegezve ártalmas: súlyos egészségkárosodást okozhat.

MT :

Jagħmel ħsara: periklu ta' ħsara serja lis-saħħa minn espożizzjoni għat-tul minħabba xamm.

NL :

Schadelijk: gevaar voor ernstige schade aan de gezondheid bij langdurige blootstelling bij inademing.

PL :

Działa szkodliwie przez drogi oddechowe; stwarza poważne zagrożenie zdrowia w następstwie długotrwałego narażenia.

PT :

Nocivo: risco de efeitos graves para a saúde em caso de exposição prolongada por inalação.

SK :

Škodlivý, nebezpečenstvo vážneho poškodenia zdravia dlhodobou expozíciou vdýchnutím.

SL :

Zdravju škodljivo: nevarnost hudih okvar zdravja zaradi dolgotrajnejšega vdihavanja.

FI :

Terveydelle haitallista: pitkäaikainen altistus voi aiheuttaa vakavaa haittaa terveydelle hengitettynä.

SV :

Farligt: risk för allvarliga hälsoskador vid långvarig exponering genom inandning.

R48/21

ES :

Nocivo: riesgo de efectos graves para la salud en caso de exposición prolongada por contacto con la piel.

CS :

Zdraví škodlivý: nebezpečí vážného poškození zdraví při dlouhodobé expozici stykem s kůží.

DA :

Farlig: alvorlig sundhedsfare ved længere tids påvirkning ved hudkontakt.

DE :

Gesundheitsschädlich: Gefahr ernster Gesundheitsschäden bei längerer Exposition durch Berührung mit der Haut.

ET :

Kahjulik: tõsise tervisekahjustuse oht pikaajalisel kokkupuutel nahaga.

EL :

Επιβλαβές: κίνδυνος σοβαρής βλάβης της υγείας ύστερα από παρατεταμένη έκθεση σε επαφή με το δέρμα.

EN :

Harmful: danger of serious damage to health by prolonged exposure in contact with skin.

FR :

Nocif: risque d'effets graves pour la santé en cas d'exposition prolongée par contact avec la peau.

IT :

Nocivo: pericolo di gravi danni alla salute in caso di esposizione prolungata a contatto con la pelle.

LV : Kaitīgs - iespējams nopietns kaitējums veselībai pēc ilgstošas saskares ar ādu.

LT :

Kenksminga: ilgą laiką pakartotinai veikiant per odą sukelia sunkius sveikatos sutrikimus.

HU :

Hosszabb időn át bőrrel érintkezve ártalmas: súlyos egészségkárosodást okozhat.

MT :

Jagħmel ħsara: periklu ta' ħsara serja lis-saħħa minn espożizzjoni għat-tul waqt li jmiss il-ġilda.

NL :

Schadelijk: gevaar voor ernstige schade aan de gezondheid bij langdurige blootstelling bij aanraking met de huid.

PL :

Działa szkodliwie w kontakcie ze skórą; stwarza poważne zagrożenie zdrowia w następstwie długotrwałego narażenia.

PT :

Nocivo: risco de efeitos graves para a saúde em caso de exposição prolongada em contacto com a pele.

SK :

Škodlivý, nebezpečenstvo vážneho poškodenia zdravia dlhodobou expozíciou pri kontakte s pokožkou.

SL :

Zdravju škodljivo: nevarnost hudih okvar zdravja zaradi dolgotrajnejšega stika s kožo.

FI :

Terveydelle haitallista: pitkäaikainen altistus voi aiheuttaa vakavaa haittaa terveydelle joutuessaan iholle.

SV :

Farligt: risk för allvarliga hälsoskador vid långvarig exponering genom hudkontakt.

R48/22

ES :

Nocivo: riesgo de efectos graves para la salud en caso de exposición prolongada por ingestión.

CS :

Zdraví škodlivý: nebezpečí vážného poškození zdraví při dlouhodobé expozici požíváním.

DA :

Farlig: alvorlig sundhedsfare ved længere tids påvirkning ved indtagelse.

DE :

Gesundheitsschädlich: Gefahr ernster Gesundheitsschäden bei längerer Exposition durch Verschlucken.

ET :

Kahjulik: tõsise tervisekahjustuse oht pikaajalisel allaneelamisel.

EL :

Επιβλαβές: κίνδυνος σοβαρής βλάβης της υγείας ύστερα από παρατεταμένη έκθεση σε περίπτωση καταπόσεως.

EN :

Harmful: danger of serious damage to health by prolonged exposure if swallowed.

FR :

Nocif: risque d'effets graves pour la santé en cas d'exposition prolongée par ingestion.

IT :

Nocivo: pericolo di gravi danni alla salute in caso di esposizione prolungata per ingestione.

LV : Kaitīgs - norijot iespējams nopietns kaitējums veselībai pēc ilgstošas iedarbības.

LT :

Kenksminga: ilgą laiką pakartotinai praryjant sukelia sunkius sveikatos sutrikimus.

HU :

Szájon keresztül hosszabb időn át a szervezetbe jutva ártalmas: súlyos egészségkárosodást okozhat.

MT :

Jagħmel ħsara: periklu ta' ħsara serja lis-saħħa minn espożizzjoni għat-tul jekk jinbela'.

NL :

Schadelijk: gevaar voor ernstige schade aan de gezondheid bij langdurige blootstelling bij opname door de mond.

PL :

Działa szkodliwie po połknięciu; stwarza poważne zagrożenie zdrowia w następstwie długotrwałego narażenia.

PT :

Nocivo: risco de efeitos graves para a saúde em caso de exposição prolongada por ingestão.

SK :

Škodlivý, nebezpečenstvo vážneho poškodenia zdravia dlhodobou expozíciou po požití.

SL :

Zdravju škodljivo: nevarnost hudih okvar zdravja zaradi dolgotrajnejšega zauživanja.

FI :

Terveydelle haitallista: pitkäaikainen altistus voi aiheuttaa vakavaa haittaa terveydelle nieltynä.

SV :

Farligt: risk för allvarliga hälsoskador vid långvarig exponering genom förtäring.

R48/20/21

ES :

Nocivo: riesgo de efectos graves para la salud en caso de exposición prolongada por inhalación y contacto con la piel.

CS :

Zdraví škodlivý: nebezpečí vážného poškození zdraví při dlouhodobé expozici vdechováním a stykem s kůží.

DA :

Farlig: alvorlig sundhedsfare ved længere tids påvirkning ved indånding og hudkontakt.

DE :

Gesundheitsschädlich: Gefahr ernster Gesundheitsschäden bei längerer Exposition durch Einatmen und durch Berührung mit der Haut.

ET :

Kahjulik: tõsise tervisekahjustuse oht pikaajalisel sissehingamisel ja kokkupuutel nahaga.

EL :

Επιβλαβές: κίνδυνος σοβαρής βλάβης της υγείας ύστερα από παρατεταμένη έκθεση όταν εισπνέεται και σε επαφή με το δέρμα.

EN :

Harmful: danger of serious damage to health by prolonged exposure through inhalation and in contact with skin.

FR :

Nocif: risque d'effets graves pour la santé en cas d'exposition prolongée par inhalation et par contact avec la peau.

IT :

Nocivo: pericolo di gravi danni alla salute in caso di esposizione prolungata per inalazione e a contatto con la pelle.

LV : Kaitīgs - ieelpojot un nonākot saskarē ar ādu, iespējams nopietns kaitējums veselībai pēc ilgstošas iedarbības.

LT :

Kenksminga: ilgą laiką pakartotinai įkvepiant ir veikiant per odą sukelia sunkius sveikatos sutrikimus.

HU :

Hosszabb időn át belélegezve és bőrrel érintkezve ártalmas: súlyos egészségkárosodást okozhat.

MT :

Jagħmel ħsara: periklu ta' ħsara serja lis-saħħa minn espożizzjoni għat-tul minħabba xamm u mess mal-ġilda.

NL :

Schadelijk: gevaar voor ernstige schade aan de gezondheid bij langdurige blootstelling bij inademing en aanraking met de huid.

PL :

Działa szkodliwie przez drogi oddechowe i w kontakcie ze skórą; stwarza poważne zagrożenie zdrowia w następstwie długotrwałego narażenia.

PT :

Nocivo: risco de efeitos graves para a saúde em caso de exposição prolongada por inalação e em contacto com a pele.

SK :

Škodlivý, nebezpečenstvo vážneho poškodenia zdravia dlhodobou expozíciou vdýchnutím a pri kontakte s pokožkou.

SL :

Zdravju škodljivo: nevarnost hudih okvar zdravja zaradi dolgotrajnejšega vdihavanja in stika s kožo.

FI :

Terveydelle haitallista: pitkäaikainen altistus voi aiheuttaa vakavaa haittaa terveydelle hengitettynä ja joutuessaan iholle.

SV :

Farligt: risk för allvarliga hälsoskador vid långvarig exponering genom inandning och hudkontakt.

R48/20/22

ES :

Nocivo: riesgo de efectos graves para la salud en caso de exposición prolongada por inhalación e ingestión.

CS :

Zdraví škodlivý: nebezpečí vážného poškození zdraví při dlouhodobé expozici vdechováním a požíváním.

DA :

Farlig: alvorlig sundhedsfare ved længere tids påvirkning ved indånding og indtagelse.

DE :

Gesundheitsschädlich: Gefahr ernster Gesundheitsschäden bei längerer Exposition durch Einatmen und durch Verschlucken.

ET :

Kahjulik: tõsise tervisekahjustuse oht pikaajalisel sissehingamisel ja allaneelamisel.

EL :

Επιβλαβές: κίνδυνος σοβαρής βλάβης της υγείας ύστερα από παρατεταμένη έκθεση όταν εισπνέεται και σε περίπτωση καταπόσεως.

EN :

Harmful: danger of serious damage to health by prolonged exposure through inhalation and if swallowed.

FR :

Nocif: risque d'effets graves pour la santé en cas d'exposition prolongée par inhalation et par ingestion.

IT :

Nocivo: pericolo di gravi danni alla salute in caso di esposizione prolungata per inalazione e ingestione.

LV : Kaitīgs - ieelpojot un norijot iespējams nopietns kaitējums veselībai pēc ilgstošas iedarbības.

LT :

Kenksminga: ilgą laiką pakartotinai įkvepiant ir praryjant sukelia sunkius sveikatos sutrikimus.

HU :

Hosszabb időn át belélegezve és szájon át a szervezetbe jutva ártalmas: súlyos egészségkárosodást okozhat.

MT :

Jagħmel ħsara: periklu ta' ħsara serja lis-saħħa minn espożizzjoni għat-tul minħabba xamm u jekk jinbela'.

NL :

Schadelijk: gevaar voor ernstige schade aan de gezondheid bij langdurige blootstelling bij inademing en opname door de mond.

PL :

Działa szkodliwie przez drogi oddechowe i po połknięciu; stwarza poważne zagrożenie zdrowia w następstwie długotrwałego narażenia.

PT :

Nocivo: risco de efeitos graves para a saúde em caso de exposição prolongada por inalação e ingestão.

SK :

Škodlivý, nebezpečenstvo vážneho poškodenia zdravia dlhodobou expozíciou vdýchnutím a po požití.

SL :

Zdravju škodljivo: nevarnost hudih okvar zdravja zaradi dolgotrajnejšega vdihavanja in zauživanja.

FI :

Terveydelle haitallista: pitkäaikainen altistus voi aiheuttaa vakavaa haittaa terveydelle hengitettynä ja nieltynä.

SV :

Farligt: risk för allvarliga hälsoskador vid långvarig exponering genom inandning och förtäring.

R48/21/22

ES :

Nocivo: riesgo de efectos graves para la salud en caso de exposición prolongada por contacto con la piel e ingestión.

CS :

Zdraví škodlivý: nebezpečí vážného poškození zdraví při dlouhodobé expozici stykem s kůží a požíváním.

DA :

Farlig: alvorlig sundhedsfare ved længere tids påvirkning ved hudkontakt og indtagelse.

DE :

Gesundheitsschädlich: Gefahr ernster Gesundheitsschäden bei längerer Exposition durch Berührung mit der Haut und durch Verschlucken.

ET :

Kahjulik: tõsise tervisekahjustuse oht pikaajalisel kokkupuutel nahaga ja allaneelamisel.

EL :

Επιβλαβές: κίνδυνος σοβαρής βλάβης της υγείας ύστερα από παρατεταμένη έκθεση σε επαφή με το δέρμα και σε περίπτωση καταπόσεως.

EN :

Harmful: danger of serious damage to health by prolonged exposure in contact with skin and if swallowed.

FR :

Nocif: risque d'effets graves pour la santé en cas d'exposition prolongée par contact avec la peau et par ingestion.

IT :

Nocivo: pericolo di gravi danni alla salute in caso di esposizione prolungata a contatto con la pelle e per ingestione.

LV : Kaitīgs - iespējams nopietns kaitējums veselībai pēc ilgstošas saskares ar ādu un norijot.

LT :

Kenksminga: ilgą laiką pakartotinai veikiant per odą ir praryjant sukelia sunkius sveikatos sutrikimus.

HU :

Hosszabb időn át bőrrel érintkezve és szájon át a szervezetbe jutva ártalmas: súlyos egészségkárosodást okozhat.

MT :

Jagħmel ħsara: periklu ta' ħsara serja lis-saħħa minn espożizzjoni għat-tul meta jmiss il-ġilda u jekk jinbela'.

NL :

Schadelijk: gevaar voor ernstige schade aan de gezondheid bij langdurige blootstelling bij aanraking met de huid en opname door de mond.

PL :

Działa szkodliwie w kontakcie ze skórą i po połknięciu; stwarza poważne zagrożenie zdrowia w następstwie długotrwałego narażenia.

PT :

Nocivo: risco de efeitos graves para a saúde em caso de exposição prolongada em contacto com a pele e por ingestão.

SK :

Škodlivý, nebezpečenstvo vážneho poškodenia zdravia dlhodobou expozíciou pri kontakte s pokožkou a po požití.

SL :

Zdravju škodljivo: nevarnost hudih okvar zdravja zaradi dolgotrajnejšega stika s kožo in zauživanja.

FI :

Terveydelle haitallista: pitkäaikainen altistus voi aiheuttaa vakavaa haittaa terveydelle joutuessaan iholle ja nieltynä.

SV :

Farligt: risk för allvarliga hälsoskador vid långvarig exponering genom hudkontakt och förtäring.

R48/20/21/22

ES :

Nocivo: riesgo de efectos graves para la salud en caso de exposición prolongada por inhalación, contacto con la piel e ingestión.

CS :

Zdraví škodlivý: nebezpečí vážného poškození zdraví při dlouhodobé expozici vdechováním, stykem s kůží a požíváním.

DA :

Farlig: alvorlig sundhedsfare ved længere tids påvirkning ved indånding, hudkontakt og indtagelse.

DE :

Gesundheitsschädlich: Gefahr ernster Gesundheitsschäden bei längerer Exposition durch Einatmen, Berührung mit der Haut und durch Verschlucken.

ET :

Kahjulik: tõsise tervisekahjustuse oht pikaajalisel sissehingamisel, kokkupuutel nahaga ja allaneelamisel.

EL :

Επιβλαβές: κίνδυνος σοβαρής βλάβης της υγείας ύστερα από παρατεταμένη έκθεση όταν εισπνέεται, σε επαφή με το δέρμα και σε περίπτωση καταπόσεως.

EN :

Harmful: danger of serious damage to health by prolonged exposure through inhalation, in contact with skin and if swallowed.

FR :

Nocif: risque d'effets graves pour la santé en cas d'exposition prolongée par inhalation, par contact avec la peau et par ingestion.

IT :

Nocivo: pericolo di gravi danni alla salute in caso di esposizione prolungata per inalazione, a contatto con la pelle e per ingestione.

LV : Kaitīgs - iespējams nopietns kaitējums veselībai pēc ilgstošas iedarbības ieelpojot, norijot un nonākot saskarē ar ādu.

LT :

Kenksminga: ilgą laiką pakartotinai įkvepiant, veikiant per odą ir praryjant sukelia sunkius sveikatos sutrikimus.

HU :

Hosszabb időn át belélegezve, bőrrel érintkezve és szájon keresztül a szervezetbe jutva ártalmas: súlyos egészségkárosodást okozhat.

MT :

Jagħmel ħsara: periklu ta' ħsara serja lis-saħħa minn espożizzjoni għat-tul minħabba xamm, mess mal-ġilda jew jekk jinbela'.

NL :

Schadelijk: gevaar voor ernstige schade aan de gezondheid bij langdurige blootstelling bij inademing, aanraking met de huid en opname door de mond.

PL :

Działa szkodliwie przez drogi oddechowe, w kontakcie ze skórą i po połknięciu; stwarza poważne zagrożenie zdrowia w następstwie długotrwałego narażenia.

PT :

Nocivo: risco de efeitos graves para a saúde em caso de exposição prolongada por inalação, em contacto com a pele e por ingestão.

SK :

Škodlivý, nebezpečenstvo vážneho poškodenia zdravia dlhodobou expozíciou vdýchnutím, pri kontakte s pokožkou a po požití.

SL :

Zdravju škodljivo: nevarnost hudih okvar zdravja zaradi dolgotrajnejšega vdihavanja, stika s kožo in zauživanja.

FI :

Terveydelle haitallista: pitkäaikainen altistus voi aiheuttaa vakavaa haittaa terveydelle hengitettynä, joutuessaan iholle ja nieltynä.

SV :

Farligt: risk för allvarliga hälsoskador vid långvarig exponering genom inandning, hudkontakt och förtäring.

R48/23

ES :

Tóxico: riesgo de efectos graves para la salud en caso de exposición prolongada por inhalación.

CS :

Toxický: nebezpečí vážného poškození zdraví při dlouhodobé expozici vdechováním.

DA :

Giftig: alvorlig sundhedsfare ved længere tids påvirkning ved indånding.

DE :

Giftig: Gefahr ernster Gesundheitsschäden bei längerer Exposition durch Einatmen.

ET :

Mürgine: tõsise tervisekahjustuse oht pikaajalisel sissehingamisel.

EL :

Τοξικό: κίνδυνος σοβαρής βλάβης της υγείας ύστερα από παρατεταμένη έκθεση όταν εισπνέεται.

EN :

Toxic: danger of serious damage to health by prolonged exposure through inhalation.

FR :

Toxique: risque d'effets graves pour la santé en cas d'exposition prolongée par inhalation.

IT :

Tossico: pericolo di gravi danni alla salute in caso di esposizione prolungata per inalazione.

LV : Toksisks - iespējams nopietns kaitējums veselībai pēc ilgstošas iedarbības ieelpojot.

LT :

Toksiška: ilgą laiką pakartotinai įkvepiant sukelia sunkius sveikatos sutrikimus.

HU :

Hosszabb időn át belélegezve mérgező: súlyos egészségkárosodást okozhat.

MT :

Tossiku: periklu ta' ħsara serja lis-saħħa minn espożizzjoni għat-tul minħabba xamm.

NL :

Vergiftig: gevaar voor ernstige schade aan de gezondheid bij langdurige blootstelling bij inademing.

PL :

Działa toksycznie przez drogi oddechowe; stwarza poważne zagrożenie zdrowia w następstwie długotrwałego narażenia.

PT :

Tóxico: risco de efeitos graves para a saúde em caso de exposição prolongada por inalação.

SK :

Jedovatý, nebezpečenstvo vážneho poškodenia zdravia dlhodobou expozíciou vdýchnutím.

SL :

Strupeno: nevarnost hudih okvar zdravja zaradi dolgotrajnejšega vdihavanja.

FI :

Myrkyllistä: pitkäaikainen altistus voi aiheuttaa vakavaa haittaa terveydelle hengitettynä.

SV :

Giftigt: risk för allvarliga hälsoskador vid långvarig exponering genom inandning.

R48/24

ES :

Tóxico: riesgo de efectos graves para la salud en caso de exposición prolongada por contacto con la piel.

CS :

Toxický: nebezpečí vážného poškození zdraví při dlouhodobé expozici stykem s kůží.

DA :

Giftig: alvorlig sundhedsfare ved længere tids påvirkning ved hudkontakt.

DE :

Giftig: Gefahr ernster Gesundheitsschäden bei längerer Exposition durch Berührung mit der Haut.

ET :

Mürgine: tõsise tervisekahjustuse oht pikaajalisel kokkupuutel nahaga.

EL :

Τοξικό: κίνδυνος σοβαρής βλάβης της υγείας ύστερα από παρατεταμένη έκθεση σε επαφή με το δέρμα.

EN :

Toxic: danger of serious damage to health by prolonged exposure in contact with skin.

FR :

Toxique: risque d'effets graves pour la santé en cas d'exposition prolongée par contact avec la peau.

IT :

Tossico: pericolo di gravi danni alla salute incaso di esposizione prolungata a contatto con la pelle.

LV : Toksisks - iespējams nopietns kaitējums veselībai pēc ilgstošas saskares ar ādu.

LT :

Toksiška: ilgą laiką pakartotinai veikiant per odą sukelia sunkius sveikatos sutrikimus.

HU :

Hosszabb időn át bőrrel érintkezve mérgező: súlyos egészségkárosodást okozhat.

MT :

Tossiku: periklu ta' ħsara serja lis-saħħa minn espożizzjoni għat-tul għal mess mal-ġilda.

NL :

Vergiftig: gevaar voor ernstige schade aan de gezondheid bij langdurige blootstelling bij aanraking met de huid.

PL :

Działa toksycznie w kontakcie ze skórą; stwarza poważne zagrożenie zdrowia w następstwie długotrwałego narażenia.

PT :

Tóxico: risco de efeitos graves para a saúde em caso de exposição prolongada em contacto com a pele.

SK :

Jedovatý, nebezpečenstvo vážneho poškodenia zdravia dlhodobou expozíciou pri kontakte s pokožkou.

SL :

Strupeno: nevarnost hudih okvar zdravja zaradi dolgotrajnejšega stika s kožo.

FI :

Myrkyllistä: pitkäaikainen altistus voi aiheuttaa vakavaa haittaa terveydelle joutuessaan iholle.

SV :

Giftigt: risk för allvarliga hälsoskador vid långvarig exponering genom hudkontakt.

R48/25

ES :

Tóxico: riesgo de efectos graves para la salud en caso de exposición prolongada por ingestión.

CS :

Toxický: nebezpečí vážného poškození zdraví při dlouhodobé expozici požíváním.

DA :

Giftig: alvorlig sundhedsfare ved længere tids påvirkning ved indtagelse.

DE :

Giftig: Gefahr ernster Gesundheitsschäden bei längerer Exposition durch Verschlucken.

ET :

Mürgine: tõsise tervisekahjustuse oht pikaajalisel allaneelamisel.

EL :

Τοξικό: κίνδυνος σοβαρής βλάβης της υγείας ύστερα από παρατεταμένη έκθεση σε περίπτωση καταπόσεως.

EN :

Toxic: danger of serious damage to health by prolonged exposure if swallowed.

FR :

Toxique: risque d'effets graves pour la santé en cas d'exposition prolongée par ingestion.

IT :

Tossico: pericolo di gravi danni alla salute in caso di esposizione prolungata per ingestione.

LV : Toksisks - iespējams nopietns kaitējums veselībai pēc ilgstošas iedarbības norijot.

LT :

Toksiška: ilgą laiką pakartotinai praryjant sukelia sunkius sveikatos sutrikimus.

HU :

Szájon keresztül hosszabb időn át a szervezetbe jutva mérgező: súlyos egészségkárosodást okozhat.

MT :

Tossiku: periklu ta' ħsara serja lis-saħħa minn espożizzjoni għat-tul jekk jinbela'.

NL :

Vergiftig: gevaar voor ernstige schade aan de gezondheid bij langdurige blootstelling bij opname door de mond.

PL :

Działa toksycznie po połknięciu; stwarza poważne zagrożenie zdrowia w następstwie długotrwałego narażenia.

PT :

Tóxico: risco de efeitos graves para a saúde em caso de exposição prolongada por ingestão.

SK :

Jedovatý, nebezpečenstvo vážneho poškodenia zdravia dlhodobou expozíciou po požití.

SL :

Strupeno: nevarnost hudih okvar zdravja zaradi dolgotrajnejšega zauživanja.

FI :

Myrkyllistä: pitkäaikainen altistus voi aiheuttaa vakavaa haittaa terveydelle nieltynä.

SV :

Giftigt: risk för allvarliga hälsoskador vid långvarig exponering genom förtäring.

R48/23/24

ES :

Tóxico: riesgo de efectos graves para la salud en caso de exposición prolongada por inhalación y contacto con la piel.

CS :

Toxický: nebezpečí vážného poškození zdraví při dlouhodobé expozici vdechováním a stykem s kůží.

DA :

Giftig: alvorlig sundhedsfare ved længere tids påvirkning ved indånding og hudkontakt.

DE :

Giftig: Gefahr ernster Gesundheitsschäden bei längerer Exposition durch Einatmen und durch Berührung mit der Haut.

ET :

Mürgine: tõsise tervisekahjustuse oht pikaajalisel sissehingamisel ja kokkupuutel nahaga.

EL :

Τοξικό: κίνδυνος σοβαρής βλάβης της υγείας ύστερα από παρατεταμένη έκθεση όταν εισπνέεται και σε επαφή με το δέρμα.

EN :

Toxic: danger of serious damage to health by prolonged exposure through inhalation and in contact with skin.

FR :

Toxique: risque d'effets graves pour la santé en cas d'exposition prolongée par inhalation et par contact avec la peau.

IT :

Tossico: pericolo di gravi danni alla salute in caso di esposizione prolungata per inalazione e a contatto con la pelle.

LV : Toksisks - iespējams nopietns kaitējums veselībai pēc ilgstošas iedarbības ieelpojot un nonākot saskarē ar ādu.

LT :

Toksiška: ilgą laiką pakartotinai įkvepiant ir veikiant per odą sukelia sunkius sveikatos sutrikimus.

HU :

Hosszabb időn át belélegezve és bőrrel érintkezve mérgező: súlyos egészségkárosodást okozhat.

MT :

Tossiku: periklu ta' ħsara serja lis-saħħa minn espożizzjoni għat-tul minħabba xamm u mess mal-ġilda.

NL :

Vergiftig: gevaar voor ernstige schade aan de gezondheid bij langdurige blootstelling bij inademing en aanraking met de huid.

PL :

Działa toksycznie przez drogi oddechowe i w kontakcie ze skórą; stwarza poważne zagrożenie zdrowia w następstwie długotrwałego narażenia.

PT :

Tóxico: risco de efeitos graves para a saúde em caso de exposição prolongada por inalação e em contacto com a pele.

SK :

Jedovatý, nebezpečenstvo vážneho poškodenia zdravia dlhodobou expozíciou vdýchnutím a pri kontakte s pokožkou.

SL :

Strupeno: nevarnost hudih okvar zdravja zaradi dolgotrajnejšega vdihavanja in stika s kožo.

FI :

Myrkyllistä: pitkäaikainen altistus voi aiheuttaa vakavaa haittaa terveydelle hengitettynä ja joutuessaan iholle.

SV :

Giftigt: risk för allvarliga hälsoskador vid långvarig exponering genom inandning och hudkontakt.

R48/23/25

ES :

Tóxico: riesgo de efectos graves para la salud en caso de exposición prolongada por inhalación e ingestión.

CS :

Toxický: nebezpečí vážného poškození zdraví při dlouhodobé expozici vdechováním a požíváním.

DA :

Giftig: alvorlig sundhedsfare ved længere tids påvirkning ved indånding og indtagelse.

DE :

Giftig: Gefahr ernster Gesundheitsschäden bei längerer Exposition durch Einatmen und durch Verschlucken.

ET :

Mürgine: tõsise tervisekahjustuse oht pikaajalisel sissehingamisel ja allaneelamisel.

EL :

Τοξικό: κίνδυνος σοβαρής βλάβης της υγείας ύστερα από παρατεταμένη έκθεση όταν εισπνέεται και σε περίπτωση καταπόσεως.

EN :

Toxic: danger of serious damage to health by prolonged exposure through inhalation and if swallowed.

FR :

Toxique: risque d'effets graves pour la santé en cas d'exposition prolongée par inhalation et par ingestion.

IT :

Tossico: pericolo di gravi danni alla salute in caso di esposizione prolungata per inalazione ed ingestione.

LV : Toksisks - iespējams nopietns kaitējums veselībai pēc ilgstošas iedarbības ieelpojot un norijot.

LT :

Toksiška: ilgą laiką pakartotinai įkvepiant ir praryjant sukelia sunkius sveikatos sutrikimus.

HU :

Hosszabb időn át belélegezve és szájon keresztül a szervezetbe jutva mérgező: súlyos egészségkárosodást okozhat.

MT :

Tossiku: periklu ta' ħsara serja lis-saħħa minn espożizzjoni għat-tul minħabba xamm u jekk jinbela'.

NL :

Vergiftig: gevaar voor ernstige schade aan de gezondheid bij langdurige blootstelling bij inademing en opname door de mond.

PL :

Działa toksycznie przez drogi oddechowe i po połknięciu; stwarza poważne zagrożenie zdrowia w następstwie długotrwałego narażenia.

PT :

Tóxico: risco de efeitos graves para a saúde em caso de exposição prolongada por inalação e ingestão.

SK :

Jedovatý, nebezpečenstvo vážneho poškodenia zdravia dlhodobou expozíciou vdýchnutím a po požití.

SL :

Strupeno: nevarnost hudih okvar zdravja zaradi dolgotrajnejšega vdihavanja in zauživanja.

FI :

Myrkyllistä: pitkäaikainen altistus voi aiheuttaa vakavaa haittaa terveydelle hengitettynä ja nieltynä.

SV :

Giftigt: risk för allvarliga hälsoskador vid långvarig exponering genom inandning och förtäring.

R48/24/25

ES :

Tóxico: riesgo de efectos graves para la salud en caso de exposición prolongada por contacto con la piel e ingestión.

CS :

Toxický: nebezpečí vážného poškození zdraví při dlouhodobé expozici stykem s kůží a požíváním.

DA :

Giftig: alvorlig sundhedsfare ved længere tids påvirkning ved hudkontakt og indtagelse.

DE :

Giftig: Gefahr ernster Gesundheitsschäden bei längerer Exposition durch Berührung mit der Haut und durch Verschlucken.

ET :

Mürgine: tõsise tervisekahjustuse oht pikaajalisel kokkupuutel nahaga ja allaneelamisel.

EL :

Τοξικό: κίνδυνος σοβαρής βλάβης της υγείας ύστερα από παρατεταμένη έκθεση σε επαφή με το δέρμα και σε περίπτωση καταπόσεως.

EN :

Toxic: danger of serious damage to health by prolonged exposure in contact with skin and if swallowed.

FR :

Toxique: risque d'effets graves pour la santé en cas d'exposition prolongée par contact avec la peau et par ingestion.

IT :

Tossico: pericolo di gravi danni alla salute in caso di esposizione prolungata a contatto con la pelle e per ingestione.

LV : Toksisks - iespējams nopietns kaitējums veselībai pēc ilgstošas saskares ar ādu un norijot.

LT :

Toksiška: ilgą laiką pakartotinai veikiant per odą ir praryjant sukelia sunkius sveikatos sutrikimus.

HU :

Hosszabb időn át bőrrel érintkezve és szájon keresztül a szervezetbe jutva mérgező: súlyos egészségkárosodást okozhat.

MT :

Tossiku: periklu ta' ħsara serja lis-saħħa minn espożizzjoni għat-tul għal mess mal-ġilda u jekk jinbela'.

NL :

Vergiftig: gevaar voor ernstige schade aan de gezondheid bij langdurige blootstelling bij aanraking met de huid en opname door de mond.

PL :

Działa toksycznie w kontakcie ze skórą i po połknięciu; stwarza poważne zagrożenie zdrowia w następstwie długotrwałego narażenia.

PT :

Tóxico: risco de efeitos graves para a saúde em caso de exposição prolongada em contacto com a pele e por ingestão.

SK :

Jedovatý, nebezpečenstvo vážneho poškodenia zdravia dlhodobou expozíciou pri kontakte s pokožkou a po požití.

SL :

Strupeno: nevarnost hudih okvar zdravja zaradi dolgotrajnejšega stika s kožo in zauživanja.

FI :

Myrkyllistä: pitkäaikainen altistus voi aiheuttaa vakavaa haittaa terveydelle joutuessaan iholle ja nieltynä.

SV :

Giftigt: risk för allvarliga hälsoskador vid långvarig exponering genom hudkontakt och förtäring.

R48/23/24/25

ES :

Tóxico: riesgo de efectos graves para la salud en caso de exposición prolongada por inhalación, contacto con la piel e ingestión.

CS :

Toxický: nebezpečí vážného poškození zdraví při dlouhodobé expozici vdechováním, stykem s kůží a požíváním.

DA :

Giftig: alvorlig sundhedsfare ved længere tids påvirkning ved indånding, hudkontakt og indtagelse.

DE :

Giftig: Gefahr ernster Gesundheitsschäden bei längerer Exposition durch Einatmen, Berührung mit der Haut und durch Verschlucken.

ET :

Mürgine: tõsise tervisekahjustuse oht pikaajalisel sissehingamisel, kokkupuutel nahaga ja allaneelamisel.

EL :

Τοξικό: κίνδυνος σοβαρής βλάβης της υγείας ύστερα από παρατεταμένη έκθεση όταν εισπνέεται, σε επαφή με το δέρμα και σε περίπτωση καταπόσεως.

EN :

Toxic: danger of serious damage to health by prolonged exposure through inhalation, in contact with skin and if swallowed.

FR :

Toxique: risque d'effets graves pour la santé en cas d'exposition prolongée par inhalation, par contact avec la peau et par ingestion.

IT :

Tossico: pericolo di gravi danni alla salute in caso di esposizione prolungata per inalazione, a contatto con la pelle e per ingestione.

LV : Toksisks - iespējams nopietns kaitējums veselībai pēc ilgstošas iedarbības ieelpojot, nonākot saskarē ar ādu un norijot.

LT :

Toksiška: ilgą laiką pakartotinai įkvepiant, veikiant per odą ir praryjant sukelia sunkius sveikatos sutrikimus.

HU :

Hosszabb időn át belélegezve, bőrrel érintkezve és szájon keresztül a szervezetbe jutva mérgező: súlyos egészségkárosodást okozhat.

MT :

Tossiku: periklu ta' ħsara serja lis-saħħa minn espożizzjoni għat-tul minħabba xamm, mess mal-ġilda jew jekk jinbela'.

NL :

Vergiftig: gevaar voor ernstige schade aan de gezondheid bij langdurige blootstelling bij inademing, aanraking met de huid en opname door de mond.

PL :

Działa toksycznie przez drogi oddechowe, w kontakcie ze skórą i po połknięciu; stwarza poważne zagrożenie zdrowia w następstwie długotrwałego narażenia.

PT :

Tóxico: risco de efeitos graves para a saúde em caso de exposição prolongada por inalação, em contacto com a pele e por ingestão.

SK :

Jedovatý, nebezpečenstvo vážneho poškodenia zdravia dlhodobou expozíciou vdýchnutím, pri kontakte s pokožkou a po požití.

SL :

Strupeno: nevarnost hudih okvar zdravja zaradi dolgotrajnejšega vdihavanja, stika s kožo in zauživanja.

FI :

Myrkyllistä: pitkäaikainen altistus voi aiheuttaa vakavaa haittaa terveydelle hengitettynä, joutuessaan iholle ja nieltynä.

SV :

Giftigt: risk för allvarliga hälsoskador vid långvarig exponering genom inandning, hudkontakt och förtäring.

R50/53

ES :

Muy tóxico para los organismos acuáticos, puede provocar a largo plazo efectos negativos en el medio ambiente acuático.

CS :

Vysoce toxický pro vodní organismy, může vyvolat dlouhodobé nepříznivé účinky ve vodním prostředí.

DA :

Meget giftig for organismer, der lever i vand; kan forårsage uønskede langtidsvirkninger i vandmiljøet.

DE :

Sehr giftig für Wasserorganismen, kann in Gewässern längerfristig schädliche Wirkungen haben.

ET :

Väga mürgine veeorganismidele, võib põhjustada pikaajalist veekeskkonda kahjustavat toimet.

EL :

Πολύ τοξικό για τους υδρόβιους οργανισμούς, μπορεί να προκαλέσει μακροχρόνιες δυσμενείς επιπτώσεις στο υδάτινο περιβάλλον.

EN :

Very toxic to aquatic organisms, may cause long-term adverse effects in the aquatic environment.

FR :

Très toxique pour les organismes aquatiques, peut entraîner des effets néfastes à long terme pour l'environnement aquatique.

IT :

Altamente tossico per gli organismi acquatici, può provocare a lungo termine effetti negativi per l'ambiente acquatico.

LV : Ļoti toksisks ūdens organismiem, var radīt ilgtermiņa nevēlamu ietekmi ūdens vidē

LT :

Labai toksiška vandens organizmams, gali sukelti ilgalaikius nepalankius vandens ekosistemų pakitimus.

HU :

Nagyon mérgező a vízi szervezetekre, a vízi környezetben hosszan tartó károsodást okozhat

MT :

Tossiku ħafna għal organiżmi akwatiċi, jista' jikkaġuna effetti ħżiena għat-tul fl-ambjent akwatiku.

NL :

Zeer vergiftig voor in het water levende organismen; kan in het aquatisch milieu op lange termijn schadelijke effecten veroorzaken.

PL :

Działa bardzo toksycznie na organizmy wodne; może powodować długo utrzymujące się niekorzystne zmiany w środowisku wodnym.

PT :

Muito tóxico para os organismos aquáticos, podendo causar efeitos nefastos a longo prazo no ambiente aquático.

SK :

Veľmi jedovatý pre vodné organizmy, môže spôsobiť dlhodobé nepriaznivé účinky vo vodnej zložke životného prostredia.

SL :

Zelo strupeno za vodne organizme: lahko povzroči dolgotrajne škodljive učinke na vodno okolje.

FI :

Erittäin myrkyllistä vesieliöille, voi aiheuttaa pitkäaikaisia haittavaikutuksia vesiympäristössä.

SV :

Mycket giftigt för vattenlevande organismer, kan orsaka skadliga långtidseffekter i vattenmiljön.

R51/53

ES :

Tóxico para los organismos acuáticos, puede provocar a largo plazo efectos negativos en el medio ambiente acuático.

CS :

Toxický pro vodní organismy, může vyvolat dlouhodobé nepříznivé účinky ve vodním prostředí.

DA :

Giftig for organismer, der lever i vand; kan forårsage uønskede langtidsvirkninger i vandmiljøet.

DE :

Giftig für Wasserorganismen, kann in Gewässern längerfristig schädliche Wirkungen haben.

ET :

Mürgine veeorganismidele, võib põhjustada pikaajalist veekeskkonda kahjustavat toimet.

EL :

Τοξικό για τους υδρόβιους οργανισμούς, μπορεί να προκαλέσει μακροχρόνιες δυσμενείς επιπτώσεις στο υδάτινο περιβάλλον.

EN :

Toxic to aquatic organisms, may cause long-term adverse effects in the aquatic environment.

FR :

Toxique pour les organismes aquatiques, peut entraîner des effets néfastes à long terme pour l'environnement aquatique.

IT :

Tossico per gli organismi acquatici, può provocare a lungo termine effetti negativi per l'ambiente acquatico.

LV : Toksisks ūdens organismiem, var radīt ilglaicīgu negatīvu ietekmi ūdens vidē.

LT :

Toksiška vandens organizmams, gali sukelti ilgalaikius nepalankius vandens ekosistemų pakitimus.

HU :

Mérgező a vízi szervezetekre, a vízi környezetben hosszan tartó károsodást okozhat.

MT :

Tossiku għal organiżmi akwatiċi; jista' jikkaġuna effetti ħżiena għat-tul fl-ambjent akwatiku.

NL :

Vergiftig voor in het water levende organismen; kan in het aquatisch milieu op lange termijn schadelijke effecten veroorzaken.

PL :

Działa toksycznie na organizmy wodne; może powodować długo utrzymujące się niekorzystne zmiany w środowisku wodnym.

PT :

Tóxico para os organismos aquáticos, podendo causar efeitos nefastos a longo prazo no ambiente aquático.

SK :

Jedovatý pre vodné organizmy, môže spôsobiť dlhodobé nepriaznivé účinky vo vodnej zložke životného prostredia.

SL :

Strupeno za vodne organizme: lahko povzroči dolgotrajne škodljive učinke na vodno okolje.

FI :

Myrkyllistä vesieliöille, voi aiheuttaa pitkäaikaisia haittavaikutuksia vesiympäristössä.

SV :

Giftigt för vattenlevande organismer, kan orsaka skadliga långtidseffekter i vattenmiljön.

R52/53

ES :

Nocivo para los organismos acuáticos, puede provocar a largo plazo efectos negativos en el medio ambiente acuático.

CS :

Škodlivý pro vodní organismy, může vyvolat dlouhodobé nepříznivé účinky ve vodním prostředí.

DA :

Skadelig for organismer, der lever i vand; kan forårsage uønskede langtidsvirkninger i vandmiljøet.

DE :

Schädlich für Wasserorganismen, kann in Gewässern längerfristig schädliche Wirkungen haben.

ET :

Kahjulik veeorganismidele, võib põhjustada pikaajalist veekeskkonda kahjustavat toimet.

EL :

Επιβλαβές για τους υδρόβιους οργανισμούς, μπορεί να προκαλέσει μακροχρόνιες δυσμενείς επιπτώσεις στο υδάτινο περιβάλλον.

EN :

Harmful to aquatic organisms, may cause long-term adverse effects in the aquatic environment.

FR :

Nocif pour les organismes aquatiques, peut entraîner des effets néfastes à long terme pour l'environnement aquatique.

IT :

Nocivo per gli organismi acquatici, può provocare a lungo termine effetti negativi per l'ambiente acquatico.

LV : Bīstams ūdens organismiem, var radīt ilglaicīgu negatīvu ietekmi ūdens vidē

LT :

Kenksminga vandens organizmams, gali sukelti ilgalaikius nepalankius vandens ekosistemų pakitimus.

HU :

Ártalmas a vízi szervezetekre, a vízi környezetben hosszan tartó károsodást okozhat.

MT :

Jagħmel ħsara lil organiżmi akwatiċi, jista' jikkaġuna effetti ħżiena għat-tul fl-ambjent akwatiku.

NL :

Schadelijk voor in het water levende organismen; kan in het aquatisch milieu op lange termijn schadelijke effecten veroorzaken.

PL :

Działa szkodliwie na organizmy wodne; może powodować długo utrzymujące się niekorzystne zmiany w środowisku wodnym.

PT :

Nocivo para os organismos aquáticos, podendo causar efeitos nefastos a longo prazo no ambiente aquático.

SK :

Škodlivý pre vodné organizmy, môže spôsobiť dlhodobé nepriaznivé účinky vo vodnej zložke životného prostredia.

SL :

Škodljivo za vodne organizme: lahko povzroči dolgotrajne škodljive učinke na vodno okolje.

FI :

Haitallista vesieliöille, voi aiheuttaa pitkäaikaisia haittavaikutuksia vesiympäristössä.

SV :

Skadligt för vattenlevande organismer, kan orsaka skadliga långtidseffekter i vattenmiljön.

R68/20

ES :

Nocivo: posibilidad de efectos irreversibles por inhalación.

CS :

Zdraví škodlivý: Možné nebezpečí nevratných účinků při vdechování.

DA :

Farlig: mulighed for varig skade på helbred ved indånding.

DE :

Gesundheitsschädlich: Möglichkeit irreversiblen Schadens durch Einatmen.

ET :

Kahjulik: võimalik pöördumatute kahjustuste oht sissehingamisel.

EL :

Επιβλαβές: πιθανοί κίνδυνοι μονίμων επιδράσεων όταν εισπνέεται.

EN :

Harmful: possible risk of irreversible effects through inhalation.

FR :

Nocif: possibilité d'effets irréversibles par inhalation.

IT :

Nocivo: possibilità di effetti irreversibili per inalazione.

LV : Kaitīgs - iespējams neatgriezeniskas iedarbības risks ieelpojot.

LT :

Kenksminga: gali sukelti negrįžtamus sveikatos pakenkimus įkvėpus.

HU :

Belélegezve ártalmas: maradandó egészségkárosodást okozhat.

MT :

Jagħmel ħsara: riskju possibbli ta' effetti irreversibbli minħabba xamm.

NL :

Schadelijk: bij inademing zijn onherstelbare effecten niet uitgesloten.

PL :

Działa szkodliwie przez drogi oddechowe; możliwe ryzyko powstania nieodwracalnych zmian w stanie zdrowia.

PT :

Nocivo: possibilidade de efeitos irreversíveis por inalação.

SK :

Škodlivý, možné riziko ireverzibilných účinkov vdýchnutím.

SL :

Zdravju škodljivo: možna nevarnost trajnih okvar zdravja pri vdihavanju.

FI :

Terveydelle haitallista: pysyvien vaurioiden vaara hengitettynä.

SV :

Farligt: möjlig risk för bestående hälsoskador vid inandning.

R68/21

ES :

Nocivo: posibilidad de efectos irreversibles por contacto con la piel.

CS :

Zdraví škodlivý: Možné nebezpečí nevratných účinků při styku s kůží.

DA :

Farlig: mulighed for varig skade på helbred ved hudkontakt.

DE :

Gesundheitsschädlich: Möglichkeit irreversiblen Schadens bei Berührung mit der Haut.

ET :

Kahjulik: võimalik pöördumatute kahjustuste oht kokkupuutel nahaga.

EL :

Επιβλαβές: πιθανοί κίνδυνοι μονίμων επιδράσεων σε επαφή με το δέρμα.

EN :

Harmful: possible risk of irreversible effects in contact with skin.

FR :

Nocif: possibilité d'effets irréversibles par contact avec la peau.

IT :

Nocivo: possibilità di effetti irreversibili a contatto con la pelle.

LV : Kaitīgs - iespējams neatgriezeniskas iedarbības risks, nonākot saskarē ar ādu.

LT :

Kenksminga: gali sukelti negrįžtamus sveikatos pakenkimus susilietus su oda.

HU :

Bőrrel érintkezve ártalmas: maradandó egészségkárosodást okozhat.

MT :

Jagħmel ħsara: riskju possibbli ta' effetti irreversibbli meta jmiss il-ġilda.

NL :

Schadelijk: bij aanraking met de huid zijn onherstelbare effecten niet uitgesloten.

PL :

Działa szkodliwie w kontakcie ze skórą; możliwe ryzyko powstania nieodwracalnych zmian w stanie zdrowia.

PT :

Nocivo: possibilidade de efeitos irreversíveis em contacto com a pele.

SK :

Škodlivý, možné riziko ireverzibilných účinkov pri kontakte s pokožkou.

SL :

Zdravju škodljivo: možna nevarnost trajnih okvar zdravja v stiku s kožo.

FI :

Terveydelle haitallista: pysyvien vaurioiden vaara joutuessaan iholle.

SV :

Farligt: möjlig risk för bestående hälsoskador vid hudkontakt.

R68/22

ES :

Nocivo: posibilidad de efectos irreversibles por ingestión.

CS :

Zdraví škodlivý: Možné nebezpečí nevratných účinků při požití.

DA :

Farlig: mulighed for varig skade på helbred ved indtagelse.

DE :

Gesundheitsschädlich: Möglichkeit irreversiblen Schadens durch Verschlucken.

ET :

Kahjulik: võimalik pöördumatute kahjustuste oht allaneelamisel.

EL :

Επιβλαβές: πιθανοί κίνδυνοι μονίμων επιδράσεων σε περίπτωση καταπόσεως.

EN :

Harmful: possible risk of irreversible effects if swallowed.

FR :

Nocif: possibilité d'effets irréversibles par ingestion.

IT :

Nocivo: possibilità di effetti irreversibili per ingestione.

LV : Kaitīgs - iespējams neatgriezeniskas iedarbības risks norijot.

LT :

Kenksminga: gali sukelti negrįžtamus sveikatos pakenkimus prarijus.

HU :

Lenyelve ártalmas: maradandó egészségkárosodást okozhat.

MT :

Jagħmel ħsara: riskju possibbli ta' effetti irreversibbli jekk jinbela'.

NL :

Schadelijk: bij opname door de mond zijn onherstelbare effecten niet uitgesloten.

PL :

Działa szkodliwie po połknięciu; możliwe ryzyko powstania nieodwracalnych zmian w stanie zdrowia.

PT :

Nocivo: possibilidade de efeitos irreversíveis por ingestão.

SK :

Škodlivý, možné riziko ireverzibilných účinkov po požití.

SL :

Zdravju škodljivo: možna nevarnost trajnih okvar zdravja pri zaužitju.

FI :

Terveydelle haitallista: pysyvien vaurioiden vaara nieltynä.

SV :

Farligt: möjlig risk för bestående hälsoskador vid förtäring.

R68/20/21

ES :

Nocivo: posibilidad de efectos irreversibles por inhalación y contacto con la piel.

CS :

Zdraví škodlivý: Možné nebezpečí nevratných účinků při vdechování a při styku s kůží.

DA :

Farlig: mulighed for varig skade på helbred ved indånding og hudkontakt.

DE :

Gesundheitsschädlich: Möglichkeit irreversiblen Schadens durch Einatmen und bei Berührung mit der Haut.

ET :

Kahjulik: võimalik pöördumatute kahjustuste oht sissehingamisel ja kokkupuutel nahaga.

EL :

Επιβλαβές: πιθανοί κίνδυνοι μονίμων επιδράσεων όταν εισπνέεται και σε επαφή με το δέρμα.

EN :

Harmful: possible risk of irreversible effects through inhalation and in contact with skin.

FR :

Nocif: possibilité d'effets irréversibles par inhalation et par contact avec la peau.

IT :

Nocivo: possibilità di effetti irreversibili per inalazione e a contatto con la pelle.

LV : Kaitīgs - iespējams neatgriezeniskas iedarbības risks ieelpojot un nonākot saskarē ar ādu.

LT :

Kenksminga: gali sukelti negrįžtamus sveikatos pakenkimus įkvėpus ir susilietus su oda.

HU :

Belélegezve és bőrrel érintkezve ártalmas: maradandó egészségkárosodást okozhat.

MT :

Jagħmel ħsara: riskju possibbli ta' effetti irriversibbli minħabba xamm u meta jmiss il-ġilda.

NL :

Schadelijk: bij inademing en aanraking met de huid zijn onherstelbare effecten niet uitgesloten.

PL :

Działa szkodliwie przez drogi oddechowe i w kontakcie ze skórą; możliwe ryzyko powstania nieodwracalnych zmian w stanie zdrowia.

PT :

Nocivo: possibilidade de efeitos irreversíveis por inalação e em contacto com a pele.

SK :

Škodlivý, možné riziko ireverzibilných účinkov vdýchnutím a pri kontakte s pokožkou.

SL :

Zdravju škodljivo: možna nevarnost trajnih okvar zdravja pri vdihavanju in v stiku s kožo.

FI :

Terveydelle haitallista: pysyvien vaurioiden vaara hengitettynä ja joutuessaan iholle.

SV :

Farligt: möjlig risk för bestående hälsoskador vid inandning och hudkontakt.

R68/20/22

ES :

Nocivo: Posibilidad de efectos irreversibles por inhalación e ingestión.

CS :

Zdraví škodlivý: Možné nebezpečí nevratných účinků při vdechování a při požití.

DA :

Farlig: mulighed for varig skade på helbred ved indånding og indtagelse.

DE :

Gesundheitsschädlich: Möglichkeit irreversiblen Schadens durch Einatmen und durch Verschlucken.

ET :

Kahjulik: võimalik pöördumatute kahjustuste oht sissehingamisel ja allaneelamisel.

EL :

Επιβλαβές: πιθανοί κίνδυνοι μονίμων επιδράσεων όταν εισπνέεται και σε περίπτωση καταπόσεως.

EN :

Harmful: possible risk of irreversible effects through inhalation and if swallowed.

FR :

Nocif: possibilité d'effets irréversibles par inhalation et par ingestion.

IT :

Nocivo: possibilità di effetti irreversibili per inalazione ed ingestione.

LV : Kaitīgs - iespējams neatgriezeniskas iedarbības risks ieelpojot un norijot.

LT :

Kenksminga: gali sukelti negrįžtamus sveikatos pakenkimus įkvėpus ir prarijus.

HU :

Belélegezve és lenyelve ártalmas: maradandó egészségkárosodást okozhat.

MT :

Jagħmel ħsara: riskju possibbli ta' effetti irreversibbli minħabba xamm u jekk jinbela'.

NL :

Schadelijk: bij inademing en opname door de mond zijn onherstelbare effecten niet uitgesloten.

PL :

Działa szkodliwie przez drogi oddechowe i po połknięciu; możliwe ryzyko powstania nieodwracalnych zmian w stanie zdrowia.

PT :

Nocivo: possibilidade de efeitos irreversíveis por inalação e ingestão.

SK :

Škodlivý, možné riziko ireverzibilných účinkov vdýchnutím a po požití.

SL :

Zdravju škodljivo: možna nevarnost trajnih okvar zdravja pri vdihavanju in pri zaužitju.

FI :

Terveydelle haitallista: pysyvien vaurioiden vaara hengitettynä ja nieltynä.

SV :

Farligt: möjlig risk för bestående hälsoskador vid inandning och förtäring.

R68/21/22

ES :

Nocivo: posibilidad de efectos irreversibles por contacto con la piel e ingestión.

CS :

Zdraví škodlivý: Možné nebezpečí nevratných účinků při styku s kůží a při požití.

DA :

Farlig: mulighed for varig skade på helbred ved hudkontakt og indtagelse.

DE :

Gesundheitsschädlich: Möglichkeit irreversiblen Schadens bei Berührung mit der Haut und durch Verschlucken.

ET :

Kahjulik: võimalik pöördumatute kahjustuste oht kokkupuutel nahaga ja allaneelamisel.

EL :

Επιβλαβές: πιθανοί κίνδυνοι μονίμων επιδράσεων σε επαφή με το δέρμα και σε περίπτωση καταπόσεως.

EN :

Harmful: possible risk of irreversible effects in contact with skin and if swallowed.

FR :

Nocif: possibilité d'effets irréversibles par contact avec la peau et par ingestion.

IT :

Nocivo: possibilità di effetti irreversibili a contatto con la pelle e per ingestione.

LV : Kaitīgs - iespējams neatgriezeniskas iedarbības risks, nonākot saskarē ar ādu un norijot.

LT :

Kenksminga: gali sukelti negrįžtamus sveikatos pakenkimus susilietus su oda ir prarijus.

HU :

Bőrrel érintkezve és lenyelve ártalmas: maradandó egészségkárosodást okozhat.

MT :

Jagħmel ħsara: riskju possibbli ta' effetti irreversibbli meta jmiss il-ġilda u jekk jinbela'.

NL :

Schadelijk: bij aanraking met de huid en opname door de mond zijn onherstelbare effecten niet uitgesloten.

PL :

Działa szkodliwie w kontakcie ze skórą i po połknięciu; możliwe ryzyko powstania nieodwracalnych zmian w stanie zdrowia.

PT :

Nocivo: possibilidade de efeitos irreversíveis em contacto com a pele e por ingestão.

SK :

Škodlivý, možné riziko ireverzibilných účinkov pri kontakte s pokožkou a po požití.

SL :

Zdravju škodljivo: možna nevarnost trajnih okvar zdravja v stiku s kožo in pri zaužitju.

FI :

Terveydelle haitallista: pysyvien vaurioiden vaara joutuessaan iholle ja nieltynä.

SV :

Farligt: möjlig risk för bestående hälsoskador vid hudkontakt och förtäring.

R68/20/21/22

ES :

Nocivo: posibilidad de efectos irreversibles por inhalación, contacto con la piel e ingestión.

CS :

Zdraví škodlivý: Možné nebezpečí nevratných účinků při vdechování, při styku s kůží a při požití.

DA :

Farlig: mulighed for varig skade på helbred ved indånding, hudkontakt og indtagelse.

DE :

Gesundheitsschädlich: Möglichkeit irreversiblen Schadens durch Einatmen, Berührung mit der Haut und durch Verschlucken.

ET :

Kahjulik: võimalik pöördumatute kahjustuste oht sissehingamisel, kokkupuutel nahaga ja allaneelamisel.

EL :

Επιβλαβές: πιθανοί κίνδυνοι μονίμων επιδράσεων όταν εισπνέεται, σε επαφή με το δέρμα και σε περίπτωση καταπόσεως.

EN :

Harmful: possible risk of irreversible effects through inhalation, in contact with skin and if swallowed.

FR :

Nocif: possibilité d'effets irréversibles par inhalation, par contact avec la peau et par ingestion.

IT :

Nocivo: possibilità di effetti irreversibili per inalazione, a contatto con la pelle e per ingestione.

LV : Kaitīgs - iespējams neatgriezeniskas iedarbības risks ieelpojot, nonākot saskarē ar ādu un norijot.

LT :

Kenksminga: gali sukelti negrįžtamus sveikatos pakenkimus įkvėpus, susilietus su oda ir prarijus.

HU :

Belélegezve, bőrrel érintkezve és lenyelve ártalmas: maradandó egészségkárosodást okozhat.

MT :

Jagħmel ħsara: riskju possibbli ta' effetti irriversibbli minħabba xamm, meta jmiss il-ġilda u jekk jinbela'.

NL :

Schadelijk: bij inademing, aanraking met de huid en opname door de mond zijn onherstelbare effecten niet uitgesloten.

PL :

Działa szkodliwie przez drogi oddechowe, w kontakcie ze skórą i po połknięciu; możliwe ryzyko powstania nieodwracalnych zmian w stanie zdrowia.

PT :

Nocivo: possibilidade de efeitos irreversíveis por inalação, em contacto com a pele e por ingestão.

SK :

Škodlivý, možné riziko ireverzibilných účinkov vdýchnutím, pri kontakte s pokožkou a po požití.

SL :

Zdravju škodljivo: možna nevarnost trajnih okvar zdravja pri vdihavanju, v stiku s kožo in pri zaužitju.

FI :

Terveydelle haitallista: pysyvien vaurioiden vaara hengitettynä, joutuessaan iholle ja nieltynä.

SV :

Farligt: möjlig risk för bestående hälsoskador vid inandning, hudkontakt och förtäring."

e) Direktīvas IV pielikumu aizstāj ar šādu pielikumu:

"ANEXO IV — PŘÍLOHA IV — BILAG IV — ANHANG IV — IV LISA — ΠΑΡΑΡΤΗΜΑ IV — ANNEX IV — ANNEXE IV — ALLEGATO IV — IV PIELIKUMS — IV PRIEDAS — IV. MELLÉKLET — ANNESS IV — BIJLAGE IV — ZAŁĄCZNIK IV — ANEXO IV — PRÍLOHA IV — PRILOGA IV — LIITE IV — BILAGA IV

ANEXO IV

Consejos de prudencia relativos a las sustancias y preparados peligrosos

PŘÍLOHA IV

Standardní pokyny pro bezpečné zacházení týkající se nebezpečných látek a přípravků

BILAG IV

Forsigtighedsregler for farlige stoffer og præparater

ANHANG IV

Sicherheitsratschläge für gefährliche Stoffe und Zubereitungen

IV LISA

Ohtlike ainete ja valmististe ohutuslaused

ΠΑΡΑΡΤΗΜΑ IV

Οδηγίες ασφαλούς χρήσης που αφορούν επικίνδυνες χημικές ουσίες και παρασκευάσματα

ANNEX IV

Safety advice concerning dangerous substances and preparations

ANNEXE IV

Conseils de prudence concernant les substances et préparations dangereuses

ALLEGATO IV

Consigli di prudenza riguardanti le sostanze e preparati pericolosi

IV PIELIKUMS

Drošības prasību apzīmējumi un apvienotie apzīmējumi

IV PRIEDAS

Saugos patarimai dėl pavojingų medžiagų ir preparatų

IV. MELLÉKLET

A veszélyes anyagok és készítmények biztonságos használatára vonatkozó útmutatások (S-mondatok)

ANNESS IV

Pariri ta' sigurtà dwar sustanzi u preparazzjonijiet perikolużi

BIJLAGE IV

Veiligheidsaanbevelingen met betrekking tot gevaarlijke stoffen en preparaten

ZAŁĄCZNIK IV

Zwroty określające warunki bezpiecznego stosowania substancji niebezpiecznej lub preparatu niebezpiecznego

ANEXO IV

Conselhos de prudência relativos a substâncias e preparações perigosas

PRÍLOHA IV

Zoznam označení na bezpečné používanie chemickej látky a chemického prípravku

PRILOGA IV

Standardna obvestila za označevanje nevarnih snovi in pripravkov

LIITE IV

Vaarallisten aineiden ja valmisteiden turvallisuusohjeet

BILAGA IV

Skyddsfraser för farliga ämnen och beredningar

S1

ES :

Consérvese bajo llave.

CS :

Uchovávejte uzamčené.

DA :

Opbevares under lås.

DE :

Unter Verschluss aufbewahren.

ET :

Hoida lukustatult.

EL :

Να φυλάσσεται κλειδωμένο.

EN :

Keep locked up.

FR :

Conserver sous clé.

IT :

Conservare sotto chiave.

LV : Turēt noslēgtu.

LT :

Laikyti užrakintą.

HU :

Elzárva tartandó.

MT :

Żomm maqful.

NL :

Achter slot bewaren.

PL :

Przechowywać pod zamknięciem.

PT :

Guardar fechado à chave.

SK :

Uchovávajte uzamknuté.

SL :

Hraniti zaklenjeno.

FI :

Säilytettävä lukitussa tilassa.

SV :

Förvaras i låst utrymme.

S2

ES :

Manténgase fuera del alcance de los niños.

CS :

Uchovávejte mimo dosah dětí.

DA :

Opbevares utilgængeligt for børn.

DE :

Darf nicht in die Hände von Kindern gelangen.

ET :

Hoida lastele kättesaamatus kohas.

EL :

Μακριά από παιδιά.

EN :

Keep out of the reach of children.

FR :

Conserver hors de la portée des enfants.

IT :

Conservare fuori della portata dei bambini.

LV : Sargāt no bērniem.

LT :

Saugoti nuo vaikų.

HU :

Gyermekek kezébe nem kerülhet.

MT :

Żomm fejn ma jintlaħaqx mit-tfal.

NL :

Buiten bereik van kinderen bewaren.

PL :

Chronić przed dziećmi.

PT :

Manter fora do alcance das crianças.

SK :

Uchovávajte mimo dosahu detí.

SL :

Hraniti izven dosega otrok.

FI :

Säilytettävä lasten ulottumattomissa.

SV :

Förvaras oåtkomligt för barn.

S3

ES :

Consérvese en lugar fresco.

CS :

Uchovávejte na chladném místě.

DA :

Opbevares køligt.

DE :

Kühl aufbewahren.

ET :

Hoida jahedas.

EL :

Να φυλάσσεται σε δροσερό μέρος.

EN :

Keep in a cool place.

FR :

Conserver dans un endroit frais.

IT :

Conservare in luogo fresco.

LV : Uzglabāt vēsā vietā.

LT :

Laikyti vėsioje vietoje.

HU :

Hűvös helyen tartandó.

MT :

Żomm f'post frisk.

NL :

Op een koele plaats bewaren.

PL :

Przechowywać w chłodnym miejscu.

PT :

Guardar em lugar fresco.

SK :

Uchovávajte na chladnom mieste.

SL :

Hraniti na hladnem.

FI :

Säilytettävä viileässä.

SV :

Förvaras svalt.

S4

ES :

Manténgase lejos de locales habitados.

CS :

Uchovávejte mimo obytné objekty.

DA :

Må ikke opbevares i nærheden af bebølse.

DE :

Von Wohnplätzen fernhalten.

ET :

Mitte hoida eluruumides.

EL :

Μακριά από κατοικημένους χώρους.

EN :

Keep away from living quarters.

FR :

Conserver à l'écart de tout local d'habitation.

IT :

Conservare lontano da locali di abitazione.

LV : Neuzglabāt dzīvojamās telpās.

LT :

Nelaikyti gyvenamosiose patalpose.

HU :

Lakóterülettől távol tartandó.

MT :

Żomm 'il bogħod minn postijiet ta' abitazzjoni.

NL :

Verwijderd van woonruimten opbergen.

PL :

Nie przechowywać w pomieszczeniach mieszkalnych.

PT :

Manter fora de qualquer zona de habitação.

SK :

Uchovávajte mimo obývaných priestorov.

SL :

Hraniti izven bivališč.

FI :

Ei saa säilyttää asuintiloissa.

SV :

Förvaras avskilt från bostadsutrymmen.

S5

ES :

Consérvese en … (líquido apropiado a especificar por el fabricante).

CS :

Uchovávejte pod … (příslušnou kapalinu specifikuje výrobce).

DA :

Opbevares under … (en egnet væske, som angives af fabrikanten).

DE :

Unter … aufbewahren (geeignete Flüssigkeit vom Hersteller anzugeben).

ET :

Hoida sisu … all (sobiva vedeliku määrab valmistaja).

EL :

Να διατηρείται το περιεχόμενο μέσα σε … (το είδος του κατάλληλου υγρού καθορίζεται από τον παραγωγό).

EN :

Keep contents under … (appropriate liquid to be specified by the manufacturer).

FR :

Conserver sous … (liquide approprié à spécifier par le fabricant).

IT :

Conservare sotto … (liquido appropriato da indicarsi da parte del fabbricante).

LV : Uzglabāt … (ražotājs norāda šķidrumu, kurā viela vai produkts uzglabājams).

LT :

Laikyti užpiltą … (tinkamą skystį nurodo gamintojas).

HU :

… alatt tartandó (a folyadékot a gyártó határozza meg).

MT :

Żomm taħt … (il-likwidu adatt li jkun indikat mill-manifattur).

NL :

Onder … houden. (geschikte vloeistof aan te geven door fabrikant).

PL :

Przechowywać w … (cieczy wskazanej przez producenta).

PT :

Manter sob … (líquido apropriado a especificar pelo produtor).

SK :

Obsah uchovávajte pod … (vhodnou kvapalinou, ktorú špecifikuje výrobca).

SL :

Hraniti pod/v … (ustrezno tekočino, v kateri je treba snov ali pripravek hraniti, določi proizvajalec).

FI :

Sisältö säilytettävä … (tarkoitukseen soveltuvan nesteen ilmoittaa valmistaja/maahantuoja).

SV :

Förvara innehållet i … (lämplig vätska anges av tillverkaren).

S6

ES :

Consérvese en … (gas inerte a especificar por el fabricante).

CS :

Uchovávejte pod … (inertní plyn specifikuje výrobce).

DA :

Opbevares under … (en inaktiv gas, som angives af fabrikanten).

DE :

Unter … aufbewahren (inertes Gas vom Hersteller anzugeben).

ET :

Hoida … all (inertgaasi määrab valmistaja).

EL :

Να διατηρείται σε ατμόσφαιρα … (το είδος του αδρανούς αερίου καθορίζεται από τον παραγωγό).

EN :

Keep under … (inert gas to be specified by the manufacturer).

FR :

Conserver sous … (gaz inerte à spécifier par le fabricant).

IT :

Conservare sotto … (gas inerte da indicarsi da parte del fabbricante).

LV : Uzglabāt … (ražotājs norāda gāzi, kurā viela vai produkts uzglabājams).

LT :

Laikyti … (inertines dujas nurodo gamintojas) aplinkoje.

HU :

… alatt tartandó (az inert gázt a gyártó határozza meg).

MT :

Żomm taħt … (gass inerti li jkun speċifikat mill-manifattur).

NL :

Onder … houden. (inert gas aan te geven door fabrikant).

PL :

Przechowywać w atmosferze … (obojętnego gazu wskazanego przez producenta).

PT :

Manter sob … (gás inerte a especificar pelo produtor).

SK :

Uchovávajte pod … (inertným plynom, ktorý špecifikuje výrobca).

SL :

Hraniti v … (ustrezen inertni plin, v katerem je treba snov ali pripravek hraniti, določi proizvajalec).

FI :

Säilytettävä … (inertin kaasun ilmoittaa valmistaja/maahantuoja).

SV :

Förvaras i … (inert gas anges av tillverkaren).

S7

ES :

Manténgase el recipiente bien cerrado.

CS :

Uchovávejte obal těsně uzavřený.

DA :

Emballagen skal holdes tæt lukket.

DE :

Behälter dicht geschlossen halten.

ET :

Hoida pakend tihedalt suletuna.

EL :

Το δοχείο να διατηρείται ερμητικά κλεισμένο.

EN :

Keep container tightly closed.

FR :

Conserver le récipient bien fermé.

IT :

Conservare il recipiente ben chiuso.

LV : Uzglabāt cieši noslēgtu.

LT :

Pakuotę laikyti sandariai uždarytą.

HU :

Az edényzet légmentesen lezárva tartandó.

MT :

Żomm il-kontenitur magħluq sewwa.

NL :

In goed gesloten verpakking bewaren.

PL :

Przechowywać pojemnik szczelnie zamknięty.

PT :

Manter o recipiente bem fechado.

SK :

Uchovávajte nádobu tesne uzavretú.

SL :

Hraniti v tesno zaprti posodi.

FI :

Säilytettävä tiiviisti suljettuna.

SV :

Förpackningen förvaras väl tillsluten.

S8

ES :

Manténgase el recipiente en lugar seco.

CS :

Uchovávejte obal suchý.

DA :

Emballagen skal opbevares tørt.

DE :

Behälter trocken halten.

ET :

Hoida pakend kuivana.

EL :

Το δοχείο να προστατεύεται από την υγρασία.

EN :

Keep container dry.

FR :

Conserver le récipient à l'abri de l'humidité.

IT :

Conservare al riparo dall'umidità.

LV : Uzglabāt sausu.

LT :

Pakuotę laikyti sausoje vietoje.

HU :

Az edényzet szárazon tartandó.

MT :

Żomm il-kontenitur niexef.

NL :

Verpakking droog houden.

PL :

Przechowywać pojemnik w suchym pomieszczeniu.

PT :

Manter o recipiente ao abrigo da humidade.

SK :

Uchovávajte nádobu suchú.

SL :

Posodo hraniti na suhem.

FI :

Säilytettävä kuivana.

SV :

Förpackningen förvaras torrt.

S9

ES :

Consérvese el recipiente en lugar bien ventilado.

CS :

Uchovávejte obal na dobře větraném místě.

DA :

Emballagen skal opbevares på et godt ventileret sted.

DE :

Behälter an einem gut gelüfteten Ort aufbewahren.

ET :

Hoida pakend hästi ventileeritavas kohas.

EL :

Το δοχείο να διατηρείται σε καλά αεριζόμενο μέρος.

EN :

Keep container in a well-ventilated place.

FR :

Conserver le récipient dans un endroit bien ventilé.

IT :

Conservare il recipiente in luogo ben ventilato.

LV : Uzglabāt labi vēdināmā vietā.

LT :

Pakuotę laikyti gerai vėdinamoje vietoje.

HU :

Az edényzet jól szellőztetett helyen tartandó.

MT :

Żomm il-kontenitur f'post ivventilat sewwa.

NL :

Op een goed geventileerde plaats bewaren.

PL :

Przechowywać pojemnik w miejscu dobrze wentylowanym.

PT :

Manter o recipiente num local bem ventilado.

SK :

Uchovávajte nádobu na dobre vetranom mieste.

SL :

Posodo hraniti na dobro prezračevanem mestu.

FI :

Säilytettävä paikassa, jossa on hyvä ilmanvaihto.

SV :

Förpackningen förvaras på väl ventilerad plats.

S12

ES :

No cerrar el recipiente herméticamente.

CS :

Neuchovávejte obal těsně uzavřený.

DA :

Emballagen må ikke lukkes tæt.

DE :

Behälter nicht gasdicht verschließen.

ET :

Mitte hoida hermeetiliselt suletud pakendis.

EL :

Μη διατηρείτε το δοχείο ερμητικά κλεισμένο.

EN :

Do not keep the container sealed.

FR :

Ne pas fermer hermétiquement le récipient.

IT :

Non chiudere ermeticamente il recipiente.

LV : Neuzglabāt slēgtā veidā.

LT :

Nelaikyti sandariai uždarytos pakuotės.

HU :

Az edényzetet nem szabad légmentesen lezárni.

MT :

Tħallix il-kontenitur magħluq.

NL :

De verpakking niet hermetisch sluiten.

PL :

Nie przechowywać pojemnika szczelnie zamkniętego.

PT :

Não fechar o recipiente hermeticamente.

SK :

Neuchovávajte nádobu hermeticky uzatvorenú.

SL :

Posoda ne sme biti tesno zaprta.

FI :

Pakkausta ei saa sulkea ilmatiiviisti.

SV :

Förpackningen får inte tillslutas lufttätt.

S13

ES :

Manténgase lejos de alimentos, bebidas y piensos.

CS :

Uchovávejte odděleně od potravin, nápojů a krmiv.

DA :

Må ikke opbevares sammen med fødevarer, drikkevarer og foderstoffer.

DE :

Von Nahrungsmitteln, Getränken und Futtermitteln fernhalten.

ET :

Hoida eemal toiduainest, joogist ja loomasöödast.

EL :

Μακριά από τρόφιμα, ποτά και ζωοτροφές.

EN :

Keep away from food, drink and animal feedingstuffs.

FR :

Conserver à l'écart des aliments et boissons, y compris ceux pour animaux.

IT :

Conservare lontano da alimenti o mangimi e da bevande.

LV : Neuzglabāt kopā ar pārtiku vai dzīvnieku barību.

LT :

Laikyti atokiau nuo maisto, gėrimų ir gyvulių pašaro.

HU :

Élelmiszertől, italtól és takarmánytól távol tartandó.

MT :

Żomm 'il bogħod minn ikel, xorb u minn għalf ta' l-annimali.

NL :

Verwijderd houden van eet- en drinkwaren en van diervoeder.

PL :

Nie przechowywać razem z żywnością, napojami i paszami dla zwierząt.

PT :

Manter afastado de alimentos e bebidas incluindo os dos animais.

SK :

Uchovávajte mimo dosahu potravín, nápojov a krmív pre zvieratá.

SL :

Hraniti ločeno od hrane, pijače in krmil.

FI :

Ei saa säilyttää yhdessä elintarvikkeiden eikä eläinravinnon kanssa.

SV :

Förvaras åtskilt från livsmedel och djurfoder.

S14

ES :

Consérvese lejos de … (materiales incompatibles a especificar por el fabricante).

CS :

Uchovávejte odděleně od … (vzájemně se vylučující látky uvede výrobce).

DA :

Opbevares adskilt fra … (uforligelige stoffer, som angives af fabrikanten).

DE :

Von … fernhalten (inkompatible Substanzen sind vom Hersteller anzugeben).

ET :

Hoida eraldi … (kokkusobimatud kemikaalid määrab valmistaja).

EL :

Μακριά από … (ασύμβατες ουσίες καθορίζονται από τον παραγωγό).

EN :

Keep away from … (incompatible materials to be indicated by the manufacturer).

FR :

Conserver à l'écart des … (matières incompatibles à indiquer par le fabricant).

IT :

Conservare lontano da … (sostanze incompatibili da precisare da parte del produttore).

LV : Neuzglabāt kopā ar … (ražotājs norāda nesavietojamās vielas).

LT :

Laikyti atokiau nuo … ( nesuderinamas medžiagas nurodo gamintojas).

HU :

… -tól/-től távol tartandó (az összeférhetetlen anyago(ka)t a gyártó határozza meg).

MT :

Żomm 'il bogħod minn … (materjal inkompatibbli li jkun indikat mill-manifattur).

NL :

Verwijderd houden van … (stoffen waarmee contact vermeden dient te worden aan te geven door de fabrikant).

PL :

Nie przechowywać razem z … (materiałami określonymi przez producenta).

PT :

Manter afastado de … (matérias incompatíveis a indicar pelo produtor).

SK :

Uchovávajte mimo dosahu … (neznášanlivého materiálu, ktorý určí výrobca).

SL :

Hraniti ločeno od … (nezdružljive snovi določi proizvajalec).

FI :

Säilytettävä erillään … (yhteensopimattomat aineet ilmoittaa valmistaja/maahantuoja).

SV :

Förvaras åtskilt från … (oförenliga ämnen anges av tillverkaren).

S15

ES :

Conservar alejado del calor.

CS :

Chraňte před teplem.

DA :

Må ikke udsættes for varme.

DE :

Vor Hitze schützen.

ET :

Hoida eemal soojusallikast.

EL :

Μακριά από θερμότητα.

EN :

Keep away from heat.

FR :

Conserver à l'écart de la chaleur.

IT :

Conservare lontano dal calore.

LV : Sargāt no sasilšanas.

LT :

Laikyti atokiau nuo šilumos šaltinių.

HU :

Hőhatástól távol tartandó.

MT :

Żomm 'il bogħod mis-sħana.

NL :

Verwijderd houden van warmte.

PL :

Przechowywać z dala od źródeł ciepła.

PT :

Manter afastado do calor.

SK :

Uchovávajte mimo dosahu tepla.

SL :

Varovati pred toploto.

FI :

Suojattava lämmöltä.

SV :

Får inte utsättas för värme.

S16

ES :

Conservar alejado de toda llama o fuente de chispas - No fumar.

CS :

Uchovávejte mimo dosah zdrojů zapálení - Zákaz kouření.

DA :

Holdes væk fra antændelseskilder - Rygning forbudt.

DE :

Von Zündquellen fernhalten - Nicht rauchen.

ET :

Hoida eemal süttimisallikast - Mitte suitsetada!.

EL :

Μακριά από πηγές ανάφλεξης - Απαγορεύεται το κάπνισμα.

EN :

Keep away from sources of ignition - No smoking.

FR :

Conserver à l'écart de toute flamme ou source d'étincelles - Ne pas fumer.

IT :

Conservare lontano da fiamme e scintille - Non fumare.

LV : Sargāt no uguns - nesmēķēt.

LT :

Laikyti atokiau nuo uždegimo šaltinių. Nerūkyti.

HU :

Gyújtóforrástól távol tartandó - Tilos a dohányzás.

MT :

Żomm 'il bogħod minn fjammi u qbid tan-nar - Tpejjipx.

NL :

Verwijderd houden van ontstekingsbronnen - Niet roken.

PL :

Nie przechowywać w pobliżu źródeł zapłonu - nie palić tytoniu.

PT :

Manter afastado de qualquer chama ou fonte de ignição - Não fumar.

SK :

Uchovávajte mimo dosahu zdrojov zapálenia - Zákaz fajčenia.

SL :

Hraniti ločeno od virov vžiga - ne kaditi.

FI :

Eristettävä sytytyslähteistä - Tupakointi kielletty.

SV :

Förvaras åtskilt från antändningskällor - Rökning förbjuden.

S17

ES :

Manténgase lejos de materias combustibles.

CS :

Uchovávejte mimo dosah hořlavých materiálů.

DA :

Holdes væk fra brandbare stoffer.

DE :

Von brennbaren Stoffen fernhalten.

ET :

Hoida eemal süttivatest ainetest.

EL :

Μακριά από καύσιμα υλικά.

EN :

Keep away from combustible material.

FR :

Tenir à l'écart des matières combustibles.

IT :

Tenere lontano da sostanze combustibili.

LV : Sargāt no degoša materiāla.

LT :

Laikyti atokiau nuo galinčių degti medžiagų.

HU :

Éghető anyagoktól távol tartandó.

MT :

Żomm 'il bogħod minn materjal li jieħu n-nar.

NL :

Verwijderd houden van brandbare stoffen.

PL :

Nie przechowywać razem z materiałami zapalnymi.

PT :

Manter afastado de matérias combustíveis.

SK :

Uchovávajte mimo dosahu horľavého materiálu.

SL :

Hraniti ločeno od gorljivih snovi.

FI :

Säilytettävä erillään syttyvistä kemikaaleista.

SV :

Förvaras åtskilt från brandfarliga ämnen.

S18

ES :

Manipúlese y ábrase el recipiente con prudencia.

CS :

Zacházejte s obalem opatrně a opatrně jej otevírejte.

DA :

Emballagen skal behandles og åbnes med forsigtighed.

DE :

Behälter mit Vorsicht öffnen und handhaben.

ET :

Käidelda ja avada pakend ettevaatlikult.

EL :

Χειριστείτε και ανοίξτε το δοχείο προσεκτικά.

EN :

Handle and open container with care.

FR :

Manipuler et ouvrir le récipient avec prudence.

IT :

Manipolare ed aprire il recipiente con cautela.

LV : Ievērot īpašu piesardzību, darbojoties ar konteineru un atverot to.

LT :

Pakuotę naudoti ir atidaryti atsargiai.

HU :

Az edényzetet óvatosan kell kezelni és kinyitni.

MT :

Attent kif tħarrek u tiftaħ il-kontenitur.

NL :

Verpakking voorzichtig behandelen en openen.

PL :

Zachować ostrożność w trakcie otwierania i manipulacji z pojemnikiem.

PT :

Manipular e abrir o recipiente com prudência.

SK :

S nádobou zaobchádzajte a otvárajte opatrne.

SL :

Previdno ravnati s posodo in jo previdno odpirati.

FI :

Pakkauksen käsittelyssä ja avaamisessa on noudatettava varovaisuutta.

SV :

Förpackningen hanteras och öppnas försiktigt.

S20

ES :

No comer ni beber durante su utilización.

CS :

Nejezte a nepijte při používání.

DA :

Der må ikke spises eller drikkes under brugen.

DE :

Bei der Arbeit nicht essen und trinken.

ET :

Käitlemisel söömine ja joomine keelatud.

EL :

Μη τρώτε ή πίνετε όταν το χρησιμοποιείτε.

EN :

When using do not eat or drink.

FR :

Ne pas manger et ne pas boire pendant l'utilisation.

IT :

Non mangiare né bere durante l'impiego.

LV : Nedzert un neēst, darbojoties ar vielu.

LT :

Naudojant nevalgyti ir negerti.

HU :

Használat közben enni, inni nem szabad.

MT :

Tikolx u tixrobx waqt li qed tużah.

NL :

Niet eten of drinken tijdens gebruik.

PL :

Nie jeść i nie pić podczas stosowania produktu.

PT :

Não comer nem beber durante a utilização.

SK :

Pri používaní nejedzte ani nepite.

SL :

Med uporabo ne jesti in ne piti.

FI :

Syöminen ja juominen kielletty kemikaalia käsiteltäessä.

SV :

Ät inte eller drick inte under hanteringen.

S21

ES :

No fumar durante su utilización.

CS :

Nekuřte při používání.

DA :

Der må ikke ryges under brugen.

DE :

Bei der Arbeit nicht rauchen.

ET :

Käitlemisel suitsetamine keelatud.

EL :

Μη καπνίζετε όταν το χρησιμοποιείτε.

EN :

When using do not smoke.

FR :

Ne pas fumer pendant l'utilisation.

IT :

Non fumare durante l'impiego.

LV : Nesmēķēt, darbojoties ar vielu.

LT :

Naudojant nerūkyti.

HU :

Használat közben tilos a dohányzás.

MT :

Tpejjipx waqt li qed tużah.

NL :

Niet roken tijdens gebruik.

PL :

Nie palić tytoniu podczas stosowania produktu.

PT :

Não fumar durante a utilização.

SK :

Pri používaní nefajčite.

SL :

Med uporabo ne kaditi.

FI :

Tupakointi kielletty kemikaalia käytettäessä.

SV :

Rök inte under hanteringen.

S22

ES :

No respirar el polvo.

CS :

Nevdechujte prach.

DA :

Undgå indånding af støv.

DE :

Staub nicht einatmen.

ET :

Vältida tolmu sissehingamist.

EL :

Μη αναπνέετε την σκόνη.

EN :

Do not breathe dust.

FR :

Ne pas respirer les poussières.

IT :

Non respirare le polveri.

LV : Izvairīties no putekļu ieelpošanas.

LT :

Neįkvėpti dulkių.

HU :

Az anyag porát nem szabad belélegezni.

MT :

Tiġbidx it-trab 'il ġewwa b'imnifsejk.

NL :

Stof niet inademen.

PL :

Nie wdychać pyłu.

PT :

Não respirar as poeiras.

SK :

Nevdychujte prach.

SL :

Ne vdihavati prahu.

FI :

Vältettävä pölyn hengittämistä.

SV :

Undvik inandning av damm.

S23

ES :

No respirar los gases/humos/vapores/aerosoles (denominación(es) adecuada(s) a especificar por el fabricante).

CS :

Nevdechujte plyny/dýmy/páry/ aerosoly (příslušný výraz specifikuje výrobce).

DA :

Undgå indånding af gas/røg/dampe/aerosol-tåger (den eller de pågældende betegnelser angives af fabrikanten).

DE :

Gas/Rauch/Dampf/Aerosol nicht einatmen (geeignete Bezeichnung(en) vom Hersteller anzugeben).

ET :

Vältida gaasi/suitsu/auru/udu (sobiva mõiste määrab valmistaja) sissehingamist.

EL :

Μην αναπνέετε αέρια/αναθυμιάσεις/ατμούς/εκνεφώματα (η κατάλληλη διατύπωση καθορίζεται από τον παραγωγό).

EN :

Do not breathe gas/fumes/vapour/spray (appropriate wording to be specified by the manufacturer).

FR :

Ne pas respirer les gaz/fumées/vapeurs/aérosols (terme(s) approprié(s) à indiquer par le fabricant).

IT :

Non respirare i gas/fumi/vapori/aerosoli (termine(i) appropriato(i) da precisare da parte del produttore).

LV : Izvairīties no gāzes vai dūmu, vai tvaiku, vai aerosolu ieelpošanas (formulējumu nosaka ražotājs).

LT :

Neįkvėpti dujų, dūmų, garų, aerozolių (konkrečiai nurodo gamintojas).

HU :

A keletkező gázt/füstöt/gőzt/permetet nem szabad belélegezni (a megfelelő szöveget a gyártó határozza meg).

MT :

Tiġbidx gass/dħaħen/fwar/sprej 'il ġewwa b'imnifsejk (it-terminu jew termini adatti jridu jkunu speċifikati mill-manifattur).

NL :

Gas/rook/ damp /spuitnevel niet inademen. (toepasselijke term(en) aan te geven door de fabrikant).

PL :

Nie wdychać gazu/ dymu/pary/rozpylonej cieczy (rodzaj określi producent).

PT :

Não respirar os gases/vapores/fumos/aerossóis (termo(s) apropriado(s) a indicar pelo produtor).

SK :

Nevdychujte plyn/dym/pary/aerosóly (Vhodné slovo špecifikuje výrobca).

SL :

Ne vdihavati plina/dima/hlapov/meglice (ustrezno besedilo določi proizvajalec).

FI :

Vältettävä kaasun/huurun/höyryn/sumun hengittämistä (oikean sanamuodon valitsee valmistaja/maahantuoja).

SV :

Undvik inandning av gas/rök/ånga/dimma (lämplig formulering anges av tillverkaren).

S24

ES :

Evítese el contacto con la piel.

CS :

Zamezte styku s kůží.

DA :

Undgå kontakt med huden.

DE :

Berührung mit der Haut vermeiden.

ET :

Vältida kokkupuudet nahaga.

EL :

Αποφεύγετε την επαφή με το δέρμα.

EN :

Avoid contact with skin.

FR :

Éviter le contact avec la peau.

IT :

Evitare il contatto con la pelle.

LV : Nepieļaut nokļūšanu uz ādas.

LT :

Vengti patekimo ant odos.

HU :

A bőrrel való érintkezés kerülendő.

MT :

Evita l-kuntatt mal-ġilda.

NL :

Aanraking met de huid vermijden.

PL :

Unikać zanieczyszczenia skóry.

PT :

Evitar o contacto com a pele.

SK :

Zabráňte kontaktu s pokožkou.

SL :

Preprečiti stik s kožo.

FI :

Varottava kemikaalin joutumista iholle.

SV :

Undvik kontakt med huden.

S25

ES :

Evítese el contacto con los ojos.

CS :

Zamezte styku s očima.

DA :

Undgå kontakt med øjnene.

DE :

Berührung mit den Augen vermeiden.

ET :

Vältida silma sattumist.

EL :

Αποφεύγετε την επαφή με τα μάτια.

EN :

Avoid contact with eyes.

FR :

Éviter le contact avec les yeux.

IT :

Evitare il contatto con gli occhi.

LV : Nepieļaut nokļūšanu acīs.

LT :

Vengti patekimo į akis.

HU :

Kerülni kell a szembe jutást.

MT :

Evita l-kuntatt ma' l-għajnejn.

NL :

Aanraking met de ogen vermijden.

PL :

Unikać zanieczyszczenia oczu.

PT :

Evitar o contacto com os olhos.

SK :

Zabráňte kontaktu s očami.

SL :

Preprečiti stik z očmi.

FI :

Varottava kemikaalin joutumista silmiin.

SV :

Undvik kontakt med ögonen.

S26

ES :

En caso de contacto con los ojos, lávense inmediata y abundantemente con agua y acúdase a un médico.

CS :

Při zasažení očí okamžitě důkladně vypláchněte vodou a vyhledejte lékařskou pomoc.

DA :

Kommer stoffet i øjnene, skylles straks grundigt med vand og læge kontaktes.

DE :

Bei Berührung mit den Augen sofort gründlich mit Wasser abspülen und Arzt konsultieren.

ET :

Silma sattumisel loputada koheselt rohke veega ja pöörduda arsti poole.

EL :

Σε περίπτωση επαφής με τα μάτια πλύνετέ τα αμέσως με άφθονο νερό και ζητήστε ιατρική συμβουλή.

EN :

In case of contact with eyes, rinse immediately with plenty of water and seek medical advice.

FR :

En cas de contact avec les yeux, laver immédiatement et abondamment avec de l'eau et consulter un spécialiste.

IT :

In caso di contatto con gli occhi, lavare immediatamente e abbondantemente con acqua e consultare un medico.

LV : Ja nokļūst acīs, nekavējoties tās skalot ar lielu daudzumu ūdens un meklēt medicīnisku palīdzību.

LT :

Patekus į akis, nedelsiant gerai praplauti vandeniu ir kreiptis į gydytoją.

HU :

Ha szembe jut, bő vízzel azonnal ki kell mosni és orvoshoz kell fordulni.

MT :

F'każ ta' kuntatt ma' l-għajnejn, aħsel immedjatament b'ħafna ilma u ara tabib.

NL :

Bij aanraking met de ogen onmiddellijk met overvloedig water afspoelen en deskundig medisch advies inwinnen.

PL :

Zanieczyszczone oczy przemyć natychmiast dużą ilością wody i zasięgnąć porady lekarza.

PT :

Em caso de contacto com os olhos, lavar imediata e abundantemente com água e consultar um especialista.

SK :

V prípade kontaktu s očami je potrebné ihneď ich vymyť s veľkým množstvom vody a vyhľadať lekársku pomoc.

SL :

Če pride v oči, takoj izpirati z obilo vode in poiskati zdravniško pomoč.

FI :

Roiskeet silmistä huuhdeltava välittömästi runsaalla vedellä ja mentävä lääkäriin.

SV :

Vid kontakt med ögonen, spola genast med mycket vatten och kontakta läkare.

S27

ES :

Quítese inmediatamente la ropa manchada o salpicada.

CS :

Okamžitě odložte veškeré kontaminované oblečení.

DA :

Tilsmudset tøj tages straks af.

DE :

Beschmutzte, getränkte Kleidung sofort ausziehen.

ET :

Võtta koheselt seljast saastunud riietus.

EL :

Αφαιρέστε αμέσως όλα τα ενδύματα που έχουν μολυνθεί.

EN :

Take off immediately all contaminated clothing.

FR :

Enlever immédiatement tout vêtement souillé ou éclaboussé.

IT :

Togliersi di dosso immediatamente gli indumenti contaminati.

LV : Nekavējoties novilkt notraipīto apģērbu.

LT :

Nedelsiant nusivilkti visus užterštus drabužius.

HU :

A szennyezett ruhát azonnal le kell vetni.

MT :

Inża' mill-ewwel kull ilbies imniġġes.

NL :

Verontreinigde kleding onmiddellijk uittrekken.

PL :

Natychmiast zdjąć całą zanieczyszczoną odzież.

PT :

Retirar imediatamente todo o vestuário contaminado.

SK :

Okamžite si vyzlečte kontaminovaný odev.

SL :

Takoj sleči vso onesnaženo obleko.

FI :

Riisuttava välittömästi saastunut vaatetus.

SV :

Tag genast av alla nedstänkta kläder.

S28

ES :

En caso de contacto con la piel, lávese inmediata y abundantemente con … (productos a especificar por el fabricante).

CS :

Při styku s kůží okamžitě omyjte velkým množstvím … (vhodnou kapalinu specifikuje výrobce).

DA :

Kommer stof på huden vaskes straks med store mængder … (angives af fabrikanten).

DE :

Bei Berührung mit der Haut sofort abwaschen mit viel … (vom Hersteller anzugeben).

ET :

Nahale sattumisel pesta koheselt rohke … (määrab valmistaja).

EL :

Σε περίπτωση επαφής με το δέρμα, πλυθείτε αμέσως με άφθονο … (το είδος του υγρού καθορίζεται από τον παραγωγό).

EN :

After contact with skin, wash immediately with plenty of … (to be specified by the manufacturer).

FR :

Après contact avec la peau, se laver immédiatement et abondamment avec … (produits appropriés à indiquer par le fabricant).

IT :

In caso di contatto con la pelle lavarsi immediatamente ed abbondantemente con … (prodotti idonei da indicarsi da parte del fabbricante).

LV : Ja nokļūst uz ādas, nekavējoties skalot ar lielu daudzumu … (norāda ražotājs).

LT :

Patekus ant odos, nedelsiant gerai nuplauti … (kuo — nurodo gamintojas).

HU :

Ha az anyag a bőrre kerül, … -val/vel bőven azonnal le kell mosni (az anyagot a gyártó határozza meg).

MT :

F'każ ta' kuntatt mal-ġilda, aħsel mill-ewwel b'ħafna … (ikun speċifikat mill- manifattur).

NL :

Na aanraking met de huid onmiddellijk wassen met veel … (aan te geven door de fabrikant).

PL :

Zanieczyszczoną skórę natychmiast przemyć dużą ilością … (cieczy określonej przez producenta).

PT :

Após contacto com a pele, lavar imediata e abundantemente com … (produtos adequados a indicar pelo produtor).

SK :

Po kontakte s pokožkou je potrebné ju umyť veľkým množstvom … (bude špecifikované výrobcom).

SL :

Ob stiku s kožo takoj izprati z obilo … (sredstvo določi proizvajalec).

FI :

Roiskeet iholta huuhdeltava välittömästi runsaalla määrällä … (aineen ilmoittaa valmistaja/maahantuoja).

SV :

Vid kontakt med huden tvätta genast med mycket … (anges av tillverkaren).

S29

ES :

No tirar los residuos por el desagüe.

CS :

Nevylévejte do kanalizace.

DA :

Må ikke tømmes i kloakafløb.

DE :

Nicht in die Kanalisation gelangen lassen.

ET :

Mitte valada kanalisatsiooni.

EL :

Μην αδειάζετε το υπόλοιπο του περιεχομένου στην αποχέτευση.

EN :

Do not empty into drains.

FR :

Ne pas jeter les résidus à l'égout.

IT :

Non gettare i residui nelle fognature.

LV : Aizliegts izliet kanalizācijā.

LT :

Neišleisti į kanalizaciją.

HU :

Csatornába engedni nem szabad.

MT :

Titfax il-fdal fid- drenaġġ.

NL :

Afval niet in de gootsteen werpen.

PL :

Nie wprowadzać do kanalizacji.

PT :

Não deitar os resíduos no esgoto.

SK :

Nevypúšťať do kanalizačnej siete.

SL :

Ne izprazniti v kanalizacijo.

FI :

Ei saa tyhjentää viemäriin.

SV :

Töm ej i avloppet.

S30

ES :

No echar jamás agua a este producto.

CS :

K tomuto výrobku nikdy nepřidávejte vodu.

DA :

Hæld aldrig vand på eller i produktet.

DE :

Niemals Wasser hinzugießen.

ET :

Kemikaalile vett mitte lisada.

EL :

Ποτέ μην προσθέτετε νερό στο προϊόν αυτό.

EN :

Never add water to this product.

FR :

Ne jamais verser de l'eau dans ce produit.

IT :

Non versare acqua sul prodotto.

LV : Stingri aizliegts pievienot ūdeni.

LT :

Niekada nemaišyti šios medžiagos su vandeniu.

HU :

Soha nem szabad vizet hozzáadni.

MT :

Qatt titfa' ilma fuq dan il-prodott.

NL :

Nooit water op deze stof gieten.

PL :

Nigdy nie dodawać wody do tego produktu.

PT :

Nunca adicionar água a este produto.

SK :

Nikdy nepridávajte vodu k tomuto prípravku.

SL :

Nikoli dolivati vode.

FI :

Tuotteeseen ei saa lisätä vettä.

SV :

Häll aldrig vatten på eller i produkten.

S33

ES :

Evítese la acumulación de cargas electroestáticas.

CS :

Proveďte preventivní opatření proti výbojům statické elektřiny.

DA :

Træf foranstaltninger mod statisk elektricitet.

DE :

Maßnahmen gegen elektrostatische Aufladungen treffen.

ET :

Vältida staatilise elektri teket.

EL :

Λάβετε προστατευτικά μέτρα έναντι ηλεκτροστατικών εκκενώσεων.

EN :

Take precautionary measures against static discharges.

FR :

Éviter l'accumulation de charges électrostatiques.

IT :

Evitare l'accumulo di cariche elettrostatiche.

LV : Veikt drošības pasākumus, lai pasargātu no statiskās elektrības iedarbības.

LT :

Imtis atsargumo priemonių elektrostatinėms iškrovoms išvengti.

HU :

A sztatikus feltöltődés ellen védekezni kell.

MT :

Evita l-kumulazzjoni ta' kargi elettrostatiċi.

NL :

Maatregelen treffen tegen ontladingen van statische elektriciteit.

PL :

Zastosować środki ostrożności zapobiegające wyładowaniom elektrostatycznym.

PT :

Evitar acumulação de cargas electrostáticas.

SK :

Vykonajte predbežné opatrenia proti statickým výbojom.

SL :

Preprečiti statično naelektrenje.

FI :

Estettävä staattisen sähkön aiheuttama kipinöinti.

SV :

Vidtag åtgärder mot statisk elektricitet.

S35

ES :

Elimínense los residuos del producto y sus recipientes con todas las precauciones posibles.

CS :

Tento materiál a jeho obal musí být zneškodněny bezpečným způsobem.

DA :

Materialet og dets beholder skal bortskaffes på en sikker måde.

DE :

Abfälle und Behälter müssen in gesicherter Weise beseitigt werden.

ET :

Kemikaal ja pakend tuleb jäätmetena hävitada ohutult.

EL :

Το υλικό και ο περιέκτης του πρέπει να διατεθεί με ασφαλή τρόπο.

EN :

This material and its container must be disposed of in a safe way.

FR :

Ne se débarrasser de ce produit et de son récipient qu'en prenant toutes précautions d'usage.

IT :

Non disfarsi del prodotto e del recipiente se non con le dovute precauzioni.

LV : Šo vielu vai produktu un iepakojumu likvidēt drošā veidā.

LT :

Atliekos ir pakuotė turi būti saugiai pašalintos.

HU :

Az anyagot és az edényzetét megfelelő módon ártalmatlanítani kell.

MT :

Dan il-materjal u l-kontenitur tiegħu għandhom jintremew bil-prekawzjonijiet meħtieġa.

NL :

Deze stof en de verpakking op veilige wijze afvoeren.

PL :

Usuwać produkt i jego opakowanie w sposób bezpieczny.

PT :

Não se desfazer deste produto e do seu recipiente sem tomar as precauções de segurança devidas.

SK :

Tento materiál a jeho obal uložte na bezpečnom mieste.

SL :

Vsebina in embalaža morata biti varno odstranjeni.

FI :

Tämä aine ja sen pakkaus on hävitettävä turvallisesti.

SV :

Produkt och förpackning skall oskadliggöras på säkert sätt.

S36

ES :

Úsese indumentaria protectora adecuada.

CS :

Používejte vhodný ochranný oděv.

DA :

Brug særligt arbejdstøj.

DE :

Bei der Arbeit geeignete Schutzkleidung tragen.

ET :

Kanda sobivat kaitseriietust.

EL :

Να φοράτε κατάλληλη προστατευτική ενδυμασία.

EN :

Wear suitable protective clothing.

FR :

Porter un vêtement de protection approprié.

IT :

Usare indumenti protettivi adatti.

LV : Izmantot piemērotu aizsargapģērbu.

LT :

Dėvėti tinkamus apsauginius drabužius.

HU :

Megfelelő védőruházatot kell viselni.

MT :

Ilbes ilbies protettiv adatt.

NL :

Draag geschikte beschermende kleding.

PL :

Nosić odpowiednią odzież ochronną.

PT :

Usar vestuário de protecção adequado.

SK :

Noste vhodný ochranný odev.

SL :

Nositi primerno zaščitno obleko.

FI :

Käytettävä sopivaa suojavaatetusta.

SV :

Använd lämpliga skyddskläder.

S37

ES :

Úsense guantes adecuados.

CS :

Používejte vhodné ochranné rukavice.

DA :

Brug egnede beskyttelseshandsker under arbejdet.

DE :

Geeignete Schutzhandschuhe tragen.

ET :

Kanda sobivaid kaitsekindaid.

EL :

Να φοράτε κατάλληλα γάντια.

EN :

Wear suitable gloves.

FR :

Porter des gants appropriés.

IT :

Usare guanti adatti.

LV : Strādāt aizsargcimdos.

LT :

Mūvėti tinkamas pirštines.

HU :

Megfelelő védőkesztyűt kell viselni.

MT :

Ilbes ingwanti adatt.

NL :

Draag geschikte handschoenen.

PL :

Nosić odpowiednie rękawice ochronne.

PT :

Usar luvas adequadas.

SK :

Noste vhodné rukavice.

SL :

Nositi primerne zaščitne rokavice.

FI :

Käytettävä sopivia suojakäsineitä.

SV :

Använd lämpliga skyddshandskar.

S38

ES :

En caso de ventilación insuficiente, úsese equipo respiratorio adecuado.

CS :

V případě nedostatečného větrání používejte vhodné vybavení pro ochranu dýchacích orgánů.

DA :

Brug egnet åndedrætsværn, hvis effektiv ventilation ikke er mulig.

DE :

Bei unzureichender Belüftung Atemschutzgerät anlegen.

ET :

Ebapiisava ventilatsiooni korral kanda sobivat hingamisteede kaitsevahendit.

EL :

Σε περίπτωση ανεπαρκούς αερισμού, χρησιμοποιείτε κατάλληλη αναπνευστική συσκευή.

EN :

In case of insufficient ventilation, wear suitable respiratory equipment.

FR :

En cas de ventilation insuffisante, porter un appareil respiratoire approprié.

IT :

In caso di ventilazione insufficiente, usare un apparecchio respiratorio adatto.

LV : Nepietiekamas ventilācijas apstākļos aizsargāt elpošanas orgānus.

LT :

Esant nepakankamam vėdinimui, naudoti tinkamas kvėpavimo takų apsaugos priemones.

HU :

Ha a szellőzés elégtelen, megfelelő légzőkészüléket kell használni.

MT :

F'każ ta' nuqqas ta' ventilazzjoni biżżejjed, ilbes apparat respiratorju adatt.

NL :

Bij ontoereikende ventilatie een geschikte adembescherming dragen.

PL :

W przypadku niedostatecznej wentylacji stosować odpowiednie indywidualne środki ochrony dróg oddechowych.

PT :

Em caso de ventilação insuficiente, usar equipamento respiratório adequado.

SK :

V prípade nedostatočného vetrania použite vhodný respirátor.

SL :

Ob nezadostnem prezračevanju nositi primerno dihalno opremo.

FI :

Kemikaalin käyttö edellyttää tehokasta ilmanvaihtoa tai sopivaa hengityksensuojainta.

SV :

Använd lämpligt andningsskydd vid otillräcklig ventilation.

S39

ES :

Úsese protección para los ojos/la cara.

CS :

Používejte osobní ochranné prostředky pro oči a obličej.

DA :

Brug beskyttelsesbriller/ansigtsskærm under arbejdet.

DE :

Schutzbrille/Gesichtsschutz tragen.

ET :

Kanda silmade/näokaitset.

EL :

Χρησιμοποιείτε συσκευή προστασίας ματιών/προσώπου.

EN :

Wear eye/face protection.

FR :

Porter un appareil de protection des yeux/du visage.

IT :

Proteggersi gli occhi/la faccia.

LV : Valkāt acu vai sejas aizsargu.

LT :

Naudoti akių (veido) apsaugos priemones.

HU :

Szem-/arcvédőt kell viselni.

MT :

Ipproteġi 'l għajnejk/wiċċek.

NL :

Een bescherming voor de ogen/voor het gezicht dragen.

PL :

Nosić okulary lub ochronę twarzy.

PT :

Usar um equipamento protector para os olhos/face.

SK :

Použite ochranu očí a tváre.

SL :

Nositi zaščito za oči/obraz.

FI :

Käytettävä silmiem - tai kasvonsuojainta.

SV :

Använd skyddsglasögon eller ansiktsskydd.

S40

ES :

Para limpiar el suelo y los objetos contaminados por este producto, úsese … (a especificar por el fabricante).

CS :

Podlahy a předměty znečistěné tímto materiálem čistěte … (specifikuje výrobce).

DA :

Gulvet og tilsmudsede genstande renses med … (midlerne angives af fabrikanten).

DE :

Fußboden und verunreinigte Gegenstände mit … reinigen (Material vom Hersteller anzugeben).

ET :

Kemikaaliga saastunud pindade ja esemete puhastamiseks kasuta … (määrab valmistaja)

EL :

Για τον καθαρισμό του δαπέδου και όλων των αντικειμένων που έχουν μολυνθεί από το υλικό αυτό χρησιμοποιείτε … (το είδος καθορίζεται από τον παραγωγό).

EN :

To clean the floor and all objects contaminated by this material, use … (to be specified by the manufacturer).

FR :

Pour nettoyer le sol ou les objets souillés par ce produit, utiliser … (à préciser par le fabricant).

IT :

Per pulire il pavimento e gli oggetti contaminati da questo prodotto, usare … (da precisare da parte del produttore).

LV : Tīrot grīdu un piesārņotos objektus, izmantot … (norāda ražotājs).

LT :

Šia medžiaga užterštus daiktus ir grindis valyti su … (kuo — nurodo gamintojas).

HU :

A padlót és a beszennyeződött tárgyakat … -val/-vel kell tisztítani (az anyagot a gyártó határozza meg).

MT :

Biex taħsel l-art u l-oġġetti kollha mniġġsin b'dan il-materjal, uża … (ikun speċifikat mill-manifattur).

NL :

Voor de reiniging van de vloer en alle voorwerpen verontreinigd met dit materiaal, … gebruiken. (aan te geven door de fabrikant).

PL :

Czyścić podłogę i wszystkie inne obiekty zanieczyszczone tym produktem … (środkiem wskazanym przez producenta).

PT :

Para limpeza do chão e objectos contaminados por este produto, utilizar … (a especificar pelo produtor).

SK :

Na vyčistenie podlahy a všetkých predmetov kontaminovaných týmto materiálom použite … (špecifikuje výrobca).

SL :

Tla in predmete, onesnažene s to snovjo/pripravkom, očistiti s/z … (čistilo določi proizvajalec).

FI :

Kemikaali puhdistettava pinnoilta käyttäen … (kemikaalin ilmoittaa valmistaja/maahantuoja).

SV :

Golv och förorenade föremål tvättas med … (anges av tillverkaren).

S41

ES :

En caso de incendio y/o de explosión no respire los humos.

CS :

V případě požáru nebo výbuchu nevdechujte dýmy.

DA :

Undgå at indånde røgen ved brand eller eksplosion.

DE :

Explosions- und Brandgase nicht einatmen.

ET :

Tulekahju ja/või plahvatuse korral vältida suitsu sissehingamist.

EL :

Σε περίπτωση πυρκαγιάς και/ή εκρήξεως μην αναπνέετε τους καπνούς.

EN :

In case of fire and/or explosion do not breathe fumes.

FR :

En cas d'incendie et/ou d' explosion, ne pas respirer les fumées.

IT :

In caso di incendio e/o esplosione non respirare i fumi.

LV : Ugunsgrēka vai eksplozijas gadījumā neieelpot dūmus.

LT :

Gaisro arba sprogimo atveju neįkvėpti dūmų.

HU :

Robbanás és/vagy tűz esetén a keletkező gázokat nem szabad belélegezni.

MT :

F'każ ta' nar jew/u splużjoni tiblax id-dħaħen.

NL :

In geval van brand en/of explosie inademen van rook vermijden.

PL :

Nie wdychać dymów powstających w wyniku pożaru lub wybuchu.

PT :

Em caso de incêndio e/ou explosão não respirar os fumos.

SK :

V prípade požiaru alebo výbuchu nevdychujte výpary.

SL :

Ne vdihavati plinov, ki nastanejo ob požaru in/ali eksploziji.

FI :

Vältettävä palamisessa tai räjähdyksessä muodostuvan savun hengittämistä.

SV :

Undvik inandning av rök vid brand eller explosion.

S42

ES :

Durante las fumigaciones/pulverizaciones, úsese equipo respiratorio adecuado (denominación(es) adecuada(s) a especificar por el fabricante).

CS :

Při fumigaci nebo rozprašování používejte vhodný ochranný prostředek k ochraně dýchacích orgánů (specifikaci uvede výrobce).

DA :

Brug egnet åndedrætsværn ved rygning/sprøjtning (den eller de pågældende betegnelser angives af fabrikanten).

DE :

Beim Räuchern/Versprühen geeignetes Atemschutzgerät anlegen (geeignete Bezeichnung(en) vom Hersteller anzugeben).

ET :

Suitsutamisel/piserdamisel kanda sobivat hingamiselundite kaitsevahendit (sõnastuse täpsustab valmistaja).

EL :

Κατά τη διάρκεια υποκαπνισμού/ψεκάσματος χρησιμοποιείτε κατάλληλη αναπνευστική συσκευή (η κατάλληλη διατύπωση καθορίζεται από τον παραγωγό).

EN :

During fumigation/spraying wear suitable respiratory equipment (appropriate wording to be specified by the manufacturer).

FR :

Pendant les fumigations/pulvérisations, porter un appareil respiratoire approprié (terme(s) approprié(s) à indiquer par le fabricant).

IT :

Durante le fumigazioni/polimerizzazioni usare un apparecchio respiratorio adatto (termine(i) appropriato (i) da precisare da parte del produttore).

LV : Izsmidzināšanas laikā izmantot šādus elpošanas ceļu aizsardzības līdzekļus … (norāda ražotājs).

LT :

Purškiant (fumiguojant) naudoti tinkamas kvėpavimo takų apsaugos priemones (konkrečiai nurodo gamintojas).

HU :

Füst-/permetképződés esetén megfelelő légzőkészüléket kell viselni (a megfelelő szöveget a gyártó határozza meg).

MT :

Waqt il-fumigazzjoni/l-isprejjar ilbes apparat respiratorju adatt (it-terminu adattat irid ikun speċifikat mill-manifattur).

NL :

Tijdens de ontsmetting/bespuiting een geschikte adembescherming dragen. (Geschikte term(en) door de fabrikant aan te geven).

PL :

Podczas fumigacji/rozpylania/natryskiwania stosować odpowiednie środki ochrony dróg oddechowych (rodzaj określi producent).

PT :

Durante as fumigações/pulverizações usar equipamento respiratório adequado (termo(s) adequado(s) a indicar pelo produtor).

SK :

Počas zadymovania/rozprašovania použite vhodný respirátor (špecifikuje výrobca).

SL :

Med zaplinjanjem/razprševanjem nositi primerno dihalno opremo (natančnejše pogoje določi proizvajalec).

FI :

Kaasutuksen/ruiskutuksen aikana käytettävä sopivaa hengityksensuojainta (oikean sanamuodon valitsee valmistaja/maahantuoja).

SV :

Använd lämpligt andningsskydd vid gasning/sprutning (specificeras av tillverkaren).

S43

ES :

En caso de incendio, utilizar … (los medios de extinción los debe especificar el fabricante). (Si el agua aumenta el riesgo, se deberá añadir: "No usar nunca agua").

CS :

V případě požáru použijte … (uveďte zde konkrétní typ hasicího zařízení. Pokud zvyšuje riziko voda, připojte "Nikdy nepoužívat vodu").

DA :

Brug … ved brandslukning (den nøjagtige type brandslukningsudstyr angives af fabrikanten. Såfremt vand ikke må bruges tilføjes: "Brug ikke vand").

DE :

Zum Löschen … (vom Hersteller anzugeben) verwenden (wenn Wasser die Gefahr erhöht, anfügen: "Kein Wasser verwenden").

ET :

Tulekahju korral kasutada … (näidata täpne kustutusvahendi tüüp. Kui vesi suurendab ohtu, lisada: Vett mitte kasutada).

EL :

Σε περίπτωση πυρκαγιάς χρησιμοποιείτε … (Αναφέρεται το ακριβές είδος μέσων πυρόσβεσης. Εάν το νερό αυξάνει τον κίνδυνο, προστίθεται: "Μη χρησιμοποιείτε ποτέ νερό").

EN :

In case of fire, use … (indicate in the space the precise type of fire-fighting equipment. If water increases risk, add - "Never use water").

FR :

En cas d'incendie, utiliser … (moyens d'extinction à préciser par le fabricant. Si l'eau augmente les risques, ajouter: "Ne jamais utiliser d'eau").

IT :

In caso di incendio usare … (mezzi estinguenti idonei da indicarsi da parte del fabbricante. Se l'acqua aumenta il rischio precisare "Non usare acqua").

LV : Ugunsgrēka gadījumā izmantot … (precīzi norādīt nepieciešamo ugunsdzēsības līdzekli. Ja ūdens palielina risku, papildināt ar norādi "Aizliegts izmantot ūdeni").

LT :

Gaisrui gesinti naudoti … (tiksliai nurodyti gesinimo priemonę. Jeigu vanduo didina riziką, papildomai nurodyti "Nenaudoti vandens").

HU :

Tűz esetén … -val/-vel oltandó (az anyagot a gyártó határozza meg). Ha a víz használata fokozza a veszélyt, a "Víz használata tilos." mondattal is ki kell egészíteni.

MT :

F'każ ta' nar uża … (indika fl-ispazju t-tip preċiż ta' apparat tat-tifi tan-nar. Jekk l-ilma jkabbar ir-riskju, żid "Qatt tuża l-ilma").

NL :

In geval van brand … gebruiken. (blusmiddelen aan te duiden door de fabrikant. Indien water het risico vergroot toevoegen: "Nooit water gebruiken").

PL :

W przypadku pożaru używać … (podać rodzaj sprzętu przeciwpożarowego. Jeżeli woda zwiększa zagrożenie, dodać … nigdy nie używać wody).

PT :

Em caso de incêndio, utilizar … (meios de extinção a especificar pelo produtor. Se a água aumentar os riscos, acrescentar "Nunca utilizar água").

SK :

V prípade požiaru použite … (uveďte presný typ hasiaceho prístroja). (Ak voda zvyšuje riziko, dodajte - "Nikdy nehaste vodou").

SL :

Za gašenje uporabiti … (natančno navesti vrsto gasila in opreme za gašenje. Če voda povečuje nevarnost, dodati: "Ne uporabljati vode!").

FI :

Sammutukseen käytettävä … (ilmoitettava sopiva sammutusmenetelmä. Jos vesi lisää vaaraa, lisättävä sanat: "Sammutukseen ei saa käyttää vettä").

SV :

Vid brandsläckning använd … (ange lämplig metod. Om vatten ökar riskerna, lägg till: "Använd aldrig vatten").

S45

ES :

En caso de accidente o malestar, acúdase inmediatamente al médico (si es posible, muéstresele la etiqueta).

CS :

V případě nehody, nebo necítíte-li se dobře, okamžitě vyhledejte lékařskou pomoc (je-li možno, ukažte toto označení).

DA :

Ved ulykkestilfælde eller ved ildebefindende er omgåænde lægebehandling nødvendig; vis etiketten, hvis det er muligt.

DE :

Bei Unfall oder Unwohlsein sofort Arzt hinzuziehen (wenn möglich, dieses Etikett vorzeigen).

ET :

Õnnetusjuhtumi või halva enesetunde korral pöörduda arsti poole (võimaluse korral näidata talle etiketti).

EL :

Σε περίπτωση ατυχήματος ή αν αισθανθείτε αδιαθεσία ζητήστε αμέσως ιατρική συμβουλή (δείξτε την ετικέτα αν είναι δυνατό).

EN :

In case of accident or if you feel unwell, seek medical advice immediately (show the label where possible).

FR :

En cas d'accident ou de malaise, consulter immédiatement un médecin (si possible lui montrer l'étiquette).

IT :

In caso di incidente o di malessere consultare immediatamente il medico (se possibile, mostrargli l'etichetta).

LV : Ja noticis nelaimes gadījums vai jūtami veselības traucējumi, nekavējoties meklēt medicīnisku palīdzību (ja iespējams, uzrādīt marķējumu).

LT :

Nelaimingo atsitikimo atveju arba pasijutus blogai, nedelsiant kreiptis į gydytoją (jeigu įmanoma, parodyti šią etiketę).

HU :

Baleset vagy rosszullét esetén azonnal orvoshoz kell fordulni. Ha lehetséges, a címkét meg kell mutatni.

MT :

F'każ ta' inċident jew jekk tħossok ma tiflaħx, ara tabib mill-ewwel (jekk hu possibbli, urih it-tikketta).

NL :

Bij een ongeval of indien men zich onwel voelt, onmiddellijk een arts raadplegen (indien mogelijk hem dit etiket tonen).

PL :

W przypadku awarii lub jeżeli źle się poczujesz, niezwłocznie zasięgnij porady lekarza - jeżeli to możliwe, pokaż etykietę.

PT :

Em caso de acidente ou de indisposição, consultar imediatamente o médico (se possível mostrar-lhe o rótulo).

SK :

V prípade nehody alebo ak sa necítite dobre, okamžite vyhľadajte lekársku pomoc (ak je to možné, ukážte označenie látky alebo prípravku).

SL :

Ob nezgodi ali slabem počutju, takoj poiskati zdravniško pomoč. (Po možnosti pokazati etiketo).

FI :

Onnettomuuden sattuessa tai tunnettaessa pahoinvointia hakeuduttava heti lääkärin hoitoon (näytettävä tätä etikettiä, mikäli mahdollista).

SV :

Vid olycksfall, illamående eller annan påverkan, kontakta omedelbart läkare. Visa om möjligt etiketten.

S46

ES :

En caso de ingestión, acúdase inmediatamente al médico y muéstresele la etiqueta o el envase.

CS :

Při požití okamžitě vyhledejte lékařskou pomoc a ukažte tento obal nebo označení.

DA :

Ved indtagelse, kontakt omgåænde læge og vis denne beholder eller etiket.

DE :

Bei Verschlucken sofort ärztlichen Rat einholen und Verpackung oder Etikett vorzeigen.

ET :

Kemikaali allaneelamise korral pöörduda viivitamatult arsti poole ja näidata talle kemikaali pakendit või etiketti.

EL :

Σε περίπτωση κατάποσης ζητήστε αμέσως ιατρική συμβουλή και δείξτε αυτό το δοχείο ή την ετικέτα.

EN :

If swallowed, seek medical advice immediately and show this container or label.

FR :

En cas d'ingestion, consulter immédiatement un médecin et lui montrer l'emballage ou l'étiquette.

IT :

In caso d'ingestione consultare immediatamente il medico e mostrargli il contenitore o l'etichetta.

LV : Ja norīts, nekavējoties meklēt medicīnisku palīdzību un uzrādīt iepakojumu vai tā marķējumu.

LT :

Prarijus nedelsiant kreiptis į gydytoją ir parodyti šią pakuotę arba etiketę.

HU :

Lenyelése esetén azonnal orvoshoz kell fordulni, az edényt/csomagolóburkolatot és a címkét az orvosnak meg kell mutatni.

MT :

Jekk jinbela', ara tabib mill-ewwel u urih dan il-kontenitur jew it-tikketta.

NL :

In geval van inslikken onmiddellijk een arts raadplegen en verpakking of etiket tonen.

PL :

W razie połknięcia niezwłocznie zasięgnij porady lekarza - pokaż opakowanie lub etykietę.

PT :

Em caso de ingestão, consultar imediatamente o médico e mostrar-lhe a embalagem ou o rótulo.

SK :

V prípade požitia, okamžite vyhľadajte lekársku pomoc a ukážte tento obal alebo označenie.

SL :

Če pride do zaužitja, takoj poiskati zdravniško pomoč in pokazati embalažo ali etiketo.

FI :

Jos ainetta on nielty, hakeuduttava heti lääkärin hoitoon ja näytettävä tämä pakkaus tai etiketti.

SV :

Vid förtäring kontakta genast läkare och visa denna förpackning eller etiketten.

S47

ES :

Consérvese a una temperatura no superior a … °C (a especificar por el fabricante).

CS :

Uchovávejte při teplotě nepřesahující … °C (specifikuje výrobce).

DA :

Må ikke opbevares ved temperaturer på over … °C (angives af fabrikanten).

DE :

Nicht bei Temperaturen über … °C aufbewahren (vom Hersteller anzugeben).

ET :

Hoida temperatuuril mitte üle … °C (määrab valmistaja).

EL :

Να διατηρείται σε θερμοκρασία που δεν υπερβαίνει τους … °C (καθορίζεται από τον παραγωγό).

EN :

Keep at temperature not exceeding … °C (to be specified by the manufacturer).

FR :

Conserver à une température ne dépassant pas … °C (à préciser par le fabricant).

IT :

Conservare a temperatura non superiore a … °C (da precisare da parte del fabbricante).

LV : Uzglabāšanas temperatūra nedrīkst pārsniegt … °C (norāda ražotājs).

LT :

Laikyti ne aukštesnėje negu … °C temperatūroje (nurodo gamintojas).

HU :

… °C feletti hőmérsékleten nem tárolható (a hőmérsékletet a gyártó határozza meg).

MT :

Żomm f'temperatura li ma taqbiżx … °C (ikun speċifikat mill-manifattur).

NL :

Bewaren bij een temperatuur beneden … °C. (aan te geven door de fabrikant).

PL :

Przechowywać w temperaturze nieprzekraczającej … °C (określi producent).

PT :

Conservar a uma temperatura que não exceda … °C (a especificar pelo produtor).

SK :

Uchovávajte pri teplote nepresahujúcej …°C (teplotu špecifikuje výrobca).

SL :

Hraniti pri temperaturi, ki ne presega … °C (temperaturo določi proizvajalec).

FI :

Säilytettävä alle … °C lämpötilassa (valmistaja/maahantuoja ilmoittaa lämpötilan).

SV :

Förvaras vid en temperatur som inte överstiger … °C (anges av tillverkaren).

S48

ES :

Consérvese húmedo con … (medio apropiado a especificar por el fabricante).

CS :

Uchovávejte ve zvlhčeném stavu … (vhodnou látku specifikuje výrobce a dovozce).

DA :

Holdes befugtet med … (passende middel angives af fabrikanten).

DE :

Feucht halten mit … (geeignetes Mittel vom Hersteller anzugeben).

ET :

Hoida niisutatult … (sobiva kemikaali määrab valmistaja).

EL :

Να διατηρείται υγρό με … (το κατάλληλο υλικό καθορίζεται από τον παραγωγό).

EN :

Keep wet with … (appropriate material to be specified by the manufacturer).

FR :

Maintenir humide avec … (moyen approprié à préciser par le fabricant).

IT :

Mantenere umido con … (mezzo appropriato da precisare da parte del fabbricante).

LV : Uzglabāt samitrinātu ar … (piemērotu vielu norāda ražotājs).

LT :

Laikyti sudrėkintą … (kuo — nurodo gamintojas).

HU :

…-val/-vel nedvesen tartandó (az anyagot a gyártó határozza meg).

MT :

Żomm umdu b'… (il-materjal adatt ikun speċifikat mill-manifattur).

NL :

Inhoud vochtig houden met … (middel aan te geven door de fabrikant).

PL :

Przechowywać produkt zwilżony … (właściwy materiał określi producent).

PT :

Manter húmido com … (material adequado a especificar pelo produtor).

SK :

Uchovávajte vlhké s … (vhodný materiál špecifikuje výrobca).

SL :

Hraniti prepojeno z/s … (primerno omočilo določi proizvajalec).

FI :

Säilytettävä kosteana … (valmistaja/maahantuoja ilmoittaa sopivan aineen).

SV :

Innehållet skall hållas fuktigt med … (lämpligt material anges av tillverkaren).

S49

ES :

Consérvese únicamente en el recipiente de origen.

CS :

Uchovávejte pouze v původním obalu.

DA :

Må kun opbevares i den originale emballage.

DE :

Nur im Originalbehälter aufbewahren.

ET :

Hoida ainult originaalpakendis.

EL :

Διατηρείται μόνο μέσα στο αρχικό δοχείο.

EN :

Keep only in the original container.

FR :

Conserver uniquement dans le récipient d'origine.

IT :

Conservare soltanto nel recipiente originale.

LV : Uzglabāt tikai oriģinālajā iepakojumā.

LT :

Laikyti tik gamintojo pakuotėje.

HU :

Csak az eredeti edényzetben tárolható.

MT :

Żomm biss fil-kontenitur oriġinali.

NL :

Uitsluitend in de oorspronkelijke verpakking bewaren.

PL :

Przechowywać wyłącznie w oryginalnym opakowaniu.

PT :

Conservar unicamente no recipiente de origem.

SK :

Uchovávajte len v pôvodnej nádobe.

SL :

Hraniti samo v izvirni posodi.

FI :

Säilytettävä vain alkuperäispakkauksessa.

SV :

Förvaras endast i originalförpackningen.

S50

ES :

No mezclar con … (a especificar por el fabricante).

CS :

Nesměšujte s … (specifikuje výrobce).

DA :

Må ikke blandes med … (angives af fabrikanten).

DE :

Nicht mischen mit … (vom Hersteller anzugeben).

ET :

Mitte kokku segada … (sobimatu kemikaali määrab valmistaja).

EL :

Να μην αναμιχθεί με … (καθορίζεται από τον παραγωγό).

EN :

Do not mix with … (to be specified by the manufacturer).

FR :

Ne pas mélanger avec … (à spécifier par le fabricant).

IT :

Non mescolare con … (da specificare da parte del fabbricante).

LV : Nedrīkst samaisīt ar … (norāda ražotājs).

LT :

Nemaišyti su … (nurodo gamintojas).

HU :

…val/-vel nem keverhető (az anyagot a gyártó határozza meg).

MT :

Tħallatx ma' … (ikun speċifikat mill-manifattur).

NL :

Niet vermengen met … (aan te geven door de fabrikant).

PL :

Nie mieszać z … (określi producent).

PT :

Não misturar com … (a especificar pelo produtor).

SK :

Nemiešajte s … (bude špecifikované výrobcom).

SL :

Ne mešati z/s … (določi proizvajalec).

FI :

Ei saa sekoittaa … (valmistaja/maahantuoja ilmoittaa aineen) kanssa.

SV :

Blanda inte med … (anges av tillverkaren).

S51

ES :

Úsese únicamente en lugares bien ventilados.

CS :

Používejte pouze v dobře větraných prostorách.

DA :

Må kun bruges på steder med god ventilation.

DE :

Nur in gut gelüfteten Bereichen verwenden.

ET :

Käidelda hästiventileeritavas kohas.

EL :

Να χρησιμοποιείται μόνο σε καλά αεριζόμενο χώρο.

EN :

Use only in well-ventilated areas.

FR :

Utiliser seulement dans des zones bien ventilées.

IT :

Usare soltanto in luogo ben ventilato.

LV : Izmantot tikai labi vēdināmās telpās.

LT :

Naudoti tik gerai vėdinamose vietose.

HU :

Csak jól szellőztetett helyen használható.

MT :

Uża biss fi spazji ventilati tajjeb.

NL :

Uitsluitend op goed geventileerde plaatsen gebruiken.

PL :

Stosować wyłącznie w dobrze wentylowanych pomieszczeniach.

PT :

Utilizar somente em locais bem ventilados.

SK :

Používajte len na dobre vetranom mieste.

SL :

Uporabljati le v dobro prezračevanih prostorih.

FI :

Huolehdittava hyvästä ilmanvaihdosta.

SV :

Sörj för god ventilation.

S52

ES :

No usar sobre grandes superficies en locales habitados.

CS :

Nedoporučuje se pro použití v interiéru na velké plochy.

DA :

Bør ikke anvendes til større flader i bebølses- eller opholdsrum.

DE :

Nicht großflächig für Wohn- und Aufenthaltsräume zu verwenden.

ET :

Mitte käidelda suletud ruumis laiadel pindadel.

EL :

Δεν συνιστάται η χρήση σε ευρείες επιφάνειες σε εσωτερικούς χώρους.

EN :

Not recommended for interior use on large surface areas.

FR :

Ne pas utiliser sur de grandes surfaces dans les locaux habités.

IT :

Non utilizzare su grandi superfici in locali abitati.

LV : Nav ieteicams izmantot iekštelpās uz lielām virsmām.

LT :

Nepatartina naudoti vidaus darbams, esant didelio ploto paviršiams.

HU :

Emberi tartózkodásra szolgáló helyiségekben nagy felületen nem használható.

MT :

Mhux rakkomandat għal użu fuq spazji ta' superfiċi kbira f'postijiet abitati.

NL :

Niet voor gebruik op grote oppervlakken in woon- en verblijfruimtes.

PL :

Nie zaleca się nanoszenia na duże płaszczyzny wewnątrz pomieszczeń.

PT :

Não utilizar em grandes superfícies nos locais habitados.

SK :

Nie je doporučené pre použitie v interiéroch na veľkých povrchových plochách.

SL :

Ne uporabljati na velikih notranjih površinah.

FI :

Ei suositella sisäkäyttöön laajoilla pinnoilla.

SV :

Olämpligt för användning inomhus vid behandling av stora ytor.

S53

ES :

Evítese la exposición - recábense instrucciones especiales antes del uso.

CS :

Zamezte expozici - před použitím si obstarejte speciální instrukce.

DA :

Undgå enhver kontakt - indhent særlige anvisninger før brug.

DE :

Exposition vermeiden - vor Gebrauch besondere Anweisungen einholen.

ET :

Ohutu kasutamise tagamiseks tutvuda enne käitlemist kasutusjuhendiga.

EL :

Αποφεύγετε την έκθεση - εφοδιαστείτε με τις ειδικές οδηγίες πριν από τη χρήση.

EN :

Avoid exposure - obtain special instructions before use.

FR :

Éviter l'exposition - se procurer des instructions spéciales avant l'utilisation.

IT :

Evitare l'esposizione - procurarsi speciali istruzioni prima dell'uso.

LV : Izvairīties no saskares, pirms lietošanas iepazīties ar instrukciju.

LT :

Vengti poveikio - prieš naudojimą gauti specialias instrukcijas.

HU :

Kerülni kell az expozíciót, - használata előtt szerezze be a külön használati utasítást.

MT :

Evita li jitħalla espost - ġib istruzzjonijiet speċjali qabel tużah.

NL :

Blootstelling vermijden - vóór gebruik speciale aanwijzingen raadplegen.

PL :

Unikać narażenia - przed użyciem zapoznać się z instrukcją.

PT :

Evitar a exposição - obter instruções específicas antes da utilização.

SK :

Zabráňte expozícii - pred použitím sa oboznámte so špeciálnymi inštrukciami.

SL :

Izogibati se izpostavljanju - pred uporabo pridobiti posebna navodila.

FI :

Vältettävä altistumista - ohjeet luettava ennen käyttöä.

SV :

Undvik exponering - Begär specialinstruktioner före användning.

S56

ES :

Elimínense esta sustancia y su recipiente en un punto de recogida pública de residuos especiales o peligrosos.

CS :

Zneškodněte tento materiál a jeho obal ve sběrném místě pro zvláštní nebo nebezpečné odpady.

DA :

Aflever dette materiale og dets beholder til et indsamlingssted for farligt affald og problemaffald.

DE :

Dieses Produkt und seinen Behälter der Problemabfallentsorgung zuführen.

ET :

Kemikaal ja tema pakend tuleb viia ohtlike jäätmete kogumispunkti.

EL :

Το υλικό αυτό και ο περιέκτης του να εναποτεθούν σε χώρο συλλογής επικινδύνων ή ειδικών αποβλήτων.

EN :

Dispose of this material and its container to hazardous or special waste collection point.

FR :

Éliminer ce produit et son récipient dans un centre de collecte des déchets dangereux ou spéciaux.

IT :

Smaltire questo materiale e i relativi contenitori in un punto di raccolta rifiuti pericolosi o speciali.

LV : Likvidēt šo vielu vai tās iepakojumu bīstamo atkritumu vai īpašā atkritumu savākšanas vietā.

LT :

Šios medžiagos atliekas ir jos pakuotę išvežti į pavojingų atliekų surinkimo vietas.

HU :

Az anyagot és edényzetét különleges hulladék- vagy veszélyeshulladék-gyűjtő helyre kell vinni.

MT :

Itfa' dan il-materjal u l-kontenitur tiegħu f'post fejn jinġabar skart perikoluż jew speċjali.

NL :

Deze stof en de verpakking naar inzamelpunt voor gevaarlijk of bijzonder afval brengen.

PL :

Zużyty produkt oraz opakowanie dostarczyć na składowisko odpadów niebezpiecznych.

PT :

Eliminar este produto e o seu recipiente, enviando-os para local autorizado para a recolha de resíduos perigosos ou especiais.

SK :

Zneškodnite tento materiál a jeho obal v mieste zberu nebezpečného alebo špeciálneho odpadu.

SL :

Snov/pripravek in embalažo predati odstranjevalcu nevarnih ali posebnih odpadkov.

FI :

Tämä aine ja sen pakkaus on toimitettava ongelmajätteen vastaanottopaikkaan.

SV :

Lämna detta material och dess behållare till insamlingsställe för farligt avfall.

S57

ES :

Utilícese un envase de seguridad adecuado para evitar la contaminación del medio ambiente.

CS :

Použijte vhodný obal k zamezení kontaminace životního prostředí.

DA :

Skal indesluttes forsvarligt for at undgå miljøforurening.

DE :

Zur Vermeidung einer Kontamination der Umwelt geeigneten Behälter verwenden.

ET :

Keskkonnasaaste vältimiseks kasutada sobivat pakendit.

EL :

Να χρησιμοποιηθεί ο κατάλληλος περιέκτης για να αποφευχθεί μόλυνση του περιβάλλοντος.

EN :

Use appropriate container to avoid environmental contamination.

FR :

Utiliser un récipient approprié pour éviter toute contamination du milieu ambiant.

IT :

Usare contenitori adeguati per evitare l'inquinamento ambientale.

LV : Izmantot piemērotu tvertni, lai izvairītos no vides piesārņošanas.

LT :

Naudoti tinkamą pakuotę aplinkos taršai išvengti.

HU :

A környezetszennyezés elkerülése érdekében megfelelő edényzetet kell használni.

MT :

Uża kontenitur adatt biex tevita t-tinġis ta' l-ambjent.

NL :

Neem passende maatregelen om verspreiding in het milieu te voorkomen.

PL :

Używać odpowiednich pojemników zapobiegających skażeniu środowiska.

PT :

Utilizar um recipiente adequado para evitar a contaminação do ambiente.

SK :

Uskutočnite náležitú kontrolu, aby ste zabránili kontaminácii.

SL :

S primerno posodo preprečiti onesnaženje okolja.

FI :

Käytettävä sopivaa säilytystapaa ympäristön likaantumisen ehkäisemiseksi.

SV :

Förvaras på lämpligt sätt för att undvika miljöförorening.

S59

ES :

Remitirse al fabricante o proveedor para obtener información sobre su recuperación/reciclado.

CS :

Informujte se u výrobce nebo dodavatele o regeneraci nebo recyklaci.

DA :

Indhent oplysninger om genvinding/genanvendelse hos producentesn/leverandøren.

DE :

Informationen zur Wiederverwendung/Wiederverwertung beim Hersteller/Lieferanten erfragen.

ET :

Hankida valmistajalt/tarnijalt teave kemikaali taaskasutamise või ringlussevõtu kohta.

EL :

Ζητήστε πληροφορίες από τον παραγωγό/προμηθευτή για ανάκτηση/ανακύκλωση.

EN :

Refer to manufacturer/supplier for information on recovery/recycling.

FR :

Consulter le fabricant/fournisseur pour des informations relatives à la récupération/au recyclage.

IT :

Richiedere informazioni al produttore/fornitore per il recupero/riciclaggio.

LV : Izmantot ražotāja vai izplatītāja informāciju par vielas reciklēšanu vai reģenerāciju.

LT :

Kreiptis į gamintoją (tiekėją) informacijai apie šių medžiagų ar preparatų panaudojimą arba perdirbimą gauti.

HU :

A hulladékanyag visszanyeréséhez/újrahasznosításához a gyártótól/forgalmazótól kell tájékoztatást kérni.

MT :

Irreferi għall-manifattur/fornitur għal informazzjoni fuq rekuperu/riċiklaġġ.

NL :

Raadpleeg fabrikant/leverancier voor informatie over terugwinning/recycling.

PL :

Przestrzegać wskazówek producenta lub dostawcy dotyczących odzysku lub wtórnego wykorzystania.

PT :

Solicitar ao produtor/fornecedor informações relativas à sua recuperação/reciclagem.

SK :

Obráťte sa na výrobcu s požiadavkou na informácie týkajúce sa obnovenia a recyklácie.

SL :

Posvetovati se s proizvajalcem/dobaviteljem o ponovni predelavi/recikliranju.

FI :

Hanki valmistajalta/luovuttajalta tietoja uudelleenkäytöstä/kierrätyksestä.

SV :

Rådfråga tillverkare/leverantör om återvinning/återanvändning.

S60

ES :

Elimínense el producto y su recipiente como residuos peligrosos.

CS :

Tento materiál a jeho obal musí být zneškodněny jako nebezpečný odpad.

DA :

Dette materiale og dets beholder skal bortskaffes som farligt affald.

DE :

Dieses Produkt und sein Behälter sind als gefährlicher Abfall zu entsorgen.

ET :

Kemikaal ja tema pakend kõrvaldada kui ohtlikud jäätmed.

EL :

Το υλικό και ο περιέκτης του να θεωρηθούν κατά τη διάθεσή τους επικίνδυνα απόβλητα.

EN :

This material and its container must be disposed of as hazardous waste.

FR :

Éliminer le produit et son récipient comme un déchet dangereux.

IT :

Questo materiale e il suo contenitore devono essere smaltiti come rifiuti pericolosi.

LV : Apglabāt šo vielu (produktu) un tās iepakojumu kā bīstamos atkritumus.

LT :

Šios medžiagos atliekos ir jos pakuotė turi būti šalinamos kaip pavojingos atliekos.

HU :

Az anyagot és/vagy edényzetét veszélyes hulladékként kell ártalmatlanítani.

MT :

Dan il-materjal u l-kontenitur tiegħu għandhom jintremew ma' skart perikoluż.

NL :

Deze stof en de verpakking als gevaarlijk afval afvoeren.

PL :

Produkt i opakowanie usuwać jako odpad niebezpieczny.

PT :

Este produto e o seu recipiente devem ser eliminados como resíduos perigosos.

SK :

Tento materiál a príslušná nádoba musia byť zlikvidované ako nebezpečný odpad.

SL :

Snov/pripravek in embalažo odstraniti kot nevarni odpadek.

FI :

Tämä aine ja sen pakkaus on käsiteltävä ongelmajätteenä.

SV :

Detta material och dess behållare skall tas om hand som farligt avfall.

S61

ES :

Evítese su liberación al medio ambiente. Recábense instrucciones específicas de la ficha de datos de seguridad.

CS :

Zabraňte uvolnění do životního prostředí. Viz speciální pokyny nebo bezpečnostní listy.

DA :

Undgå udledning til miljøet. Se særlig vejledning/leverandørbrugsanvisning.

DE :

Freisetzung in die Umwelt vermeiden. Besondere Anweisungen einholen/Sicherheitsdatenblatt zu Rate ziehen.

ET :

Vältida kemikaali sattumist keskkonda. Tutvuda erinõuetega/ohutuskaardiga.

EL :

Αποφύγετε την ελευθέρωσή του στο περιβάλλον. Αναφερθείτε σε ειδικές οδηγίες/Δελτίο δεδομένων ασφαλείας.

EN :

Avoid release to the environment. Refer to special instructions/Safety data sheets.

FR :

Éviter le rejet dans l'environnement. Consulter les instructions spéciales/la fiche de données de sécurité.

IT :

Non disperdere nell'ambiente. Riferirsi alle istruzioni speciali/ schede informative in materia di sicurezza.

LV : Nepieļaut nokļūšanu vidē. Ievērot īpašos norādījumus vai izmantot drošības datu lapas.

LT :

Vengti patekimo į aplinką. Naudotis specialiomis instrukcijomis (saugos duomenų lapais).

HU :

Kerülni kell az anyag környezetbe jutását. Lásd a külön használati utasítást/biztonsági adatlapot.

MT :

Titfax fl-ambjent. Irreferi għall-istruzzjonijiet speċjali/informazzjoni fuq sigurtà.

NL :

Voorkom lozing in het milieu. Vraag om speciale instructies/veiligheidskaart.

PL :

Unikać zrzutów do środowiska. Postępować zgodnie z instrukcją lub kartą charakterystyki.

PT :

Evitar a libertação para o ambiente. Obter instruções específicas/fichas de segurança.

SK :

Zabráňte uvoľneniu do životného prostredia. Oboznámte sa so špeciálnymi inštrukciami, kartou bezpečnostných údajov.

SL :

Ne izpuščati/odlagati v okolje. Upoštevati posebna navodila/varnostni list.

FI :

Vältettävä päästämistä ympäristöön. Lue erityisohjeet/käyttöturvallisuustiedote.

SV :

Undvik utsläpp till miljön. Läs särskilda instruktioner/varuinformationsblad.

S62

ES :

En caso de ingestión no provocar el vómito: acúdase inmediatamente al médico y muéstresele la etiqueta o el envase.

CS :

Při požití nevyvolávejte zvracení: okamžitě vyhledejte lékařskou pomoc a ukažte tento obal nebo označení.

DA :

Ved indtagelse, undgå at fremprovokere opkastning: kontakt omgåænde læge og vis denne beholder eller etiket.

DE :

Bei Verschlucken kein Erbrechen herbeiführen. Sofort ärztlichen Rat einholen und Verpackung oder dieses Etikett vorzeigen.

ET :

Kemikaali allaneelamisel mitte esile kutsuda oksendamist, pöörduda viivitamatult arsti poole ja näidata talle pakendit või etiketti.

EL :

Σε περίπτωση κατάποσης να μην προκληθεί εμετός: ζητήστε αμέσως ιατρική συμβουλή και δείξτε αυτό το δοχείο η την ετικέτα του.

EN :

If swallowed, do not induce vomiting: seek medical advice immediately and show this container or label.

FR :

En cas d'ingestion, ne pas faire vomir. Consulter immédiatement un médecin et lui montrer l'emballage ou l'étiquette.

IT :

In caso di ingestione non provocare il vomito: consultare immediatamente il medico e mostrargli il contenitore o l'etichetta.

LV : Ja norīts, neizraisīt vemšanu, nekavējoties meklēt medicīnisko palīdzību un uzrādīt iepakojumu vai tā marķējumu.

LT :

Prarijus, neskatinti vėmimo, nedelsiant kreiptis į gydytoją ir parodyti jam šią pakuotę arba etiketę.

HU :

Lenyelés esetén hánytatni tilos: azonnal orvoshoz kell fordulni és meg kell mutatni az edényzetet vagy a címkét.

MT :

Jekk jinbela', tippruvax tikkaġuna l-vomitu; mur għand tabib u uri dan il-kontenitur jew it- tikketta.

NL :

Bij inslikken niet het braken opwekken; direct een arts raadplegen en de verpakking of het etiket tonen.

PL :

W razie połknięcia nie wywoływać wymiotów, niezwłocznie zasięgnąć porady lekarza i pokazać opakowanie lub etykietę.

PT :

Em caso de ingestão, não provocar o vómito. Consultar imediatamente um médico e mostrar-lhe a embalagem ou o rótulo.

SK :

Pri požití nevyvolávať zvracanie; okamžite vyhľadajte lekársku pomoc a ukážte tento obal alebo označenie.

SL :

Po zaužitju ne izzivati bruhanja: takoj poiskati zdravniško pomoč in pokazati embalažo ali etiketo.

FI :

Jos kemikaalia on nielty, ei saa oksennuttaa: hakeuduttava välittömästi lääkärin hoitoon ja näytettävä tämä pakkaus tai etiketti.

SV :

Vid förtäring, framkalla ej kräkning. Kontakta genast läkare och visa denna förpackning eller etiketten.

S63

ES :

En caso de accidente por inhalación, alejar a la víctima de la zona contaminada y mantenerla en reposo.

CS :

V případě nehody při vdechnutí přeneste postiženého na čerstvý vzduch a ponechte jej v klidu.

DA :

Ved ulykkestilfælde ved indånding bringes tilskadekomne ud i frisk luft og holdes i ro.

DE :

Bei Unfall durch Einatmen: Verunfallten an die frische Luft bringen und ruhigstellen.

ET :

Kemikaali sissehingamisest tingitud õnnetuse puhul: viia kannatanu värske õhu kätte ja asetada pikali.

EL :

Σε περίπτωση ατυχήματος λόγω εισπονής: απομακρύνετε το θύμα από το μολυσμένο χώρο και αφήστε το να ηρεμήσει.

EN :

In case of accident by inhalation: remove casualty to fresh air and keep at rest.

FR :

En cas d'accident par inhalation, transporter la victime hors de la zone contaminée et la garder au repos.

IT :

In caso di incidente per inalazione, allontanare l'i infortunato dalla zona contaminata e mantenerlo a riposo.

LV : Ja ieelpots, pārvietot cietušo svaigā gaisā un noguldīt.

LT :

Įkvėpusį ir dėl to blogai pasijutusį nukentėjusįjį išvesti į gryną orą ir jo netrikdyti.

HU :

Belégzés miatt bekövetkező baleset esetén a sérültet friss levegőre kell vinni és biztosítani kell számára a nyugalmat.

MT :

F'każ ta' inċident ikkaġunat mix-xamm: ħu l-pazjent fl-arja friska u qiegħdu jistrieħ.

NL :

Bij een ongeval door inademing: slachtoffer in de frisse lucht brengen en laten rusten.

PL :

W przypadku zatrucia drogą oddechową wyprowadzić lub wynieść poszkodowanego na świeże powietrze i zapewnić warunki do odpoczynku.

PT :

Em caso de inalação acidental, remover a vítima da zona contaminada e mantê-la em repouso.

SK :

Pri úraze spôsobenom vdýchnutím látky postihnutého vyveďte na čerstvý vzduch a zabezpečte mu kľud.

SL :

V primeru nezgode pri vdihavanju: prizadeto osebo umakniti na svež zrak in pustiti počivati.

FI :

Jos ainetta on onnettomuuden sattuessa hengitetty: siirrä henkilö raittiiseen ilmaan ja pidä hänet levossa.

SV :

Vid olycksfall via inandning, flytta den drabbade till frisk luft och låt vila.

S64

ES :

En caso de ingestión, enjuáguese la boca con agua (solamente si la persona está consciente).

CS :

Při požití vypláchněte ústa velkým množstvím vody (pouze je-li postižený při vědomí).

DA :

Ved indtagelse, skyl munden med vand (kun hvis personen er ved bevidsthed).

DE :

Bei Verschlucken Mund mit Wasser ausspülen (nur wenn Verunfallter bei Bewusstsein ist).

ET :

Allaneelamisel loputada suud veega (ainult juhul, kui isik on teadvusel).

EL :

Σε περίπτωση κατάποσης, ξεπλύνετε το στόμα με νερό (μόνο εφόσον το θύμα διατηρεί τις αισθήσεις του).

EN :

If swallowed, rinse mouth with water (only if the person is conscious).

FR :

En cas d' ingestion, rincer la bouche avec de l'eau (seulement si la personne est consciente).

IT :

In caso di ingestione, sciacquare la bocca con acqua (solamente se l'infortunato è cosciente).

LV : Ja norīts, izskalot muti ar ūdeni (ja cietušais ir pie samaņas).

LT :

Prarijus, praskalauti burną vandeniu (jei nukentėjusysis turi sąmonę).

HU :

Lenyelés esetén a szájat vízzel ki kell öblíteni (csak abban az esetben ha a sérült nem eszméletlen).

MT :

Jekk jinbela', laħlaħ il-ħalq bl-ilma (iżda biss jekk il-persuna tkun f'sensiha).

NL :

Bij inslikken, mond met water spoelen (alleen als de persoon bij bewustzijn is).

PL :

W przypadku połknięcia wypłukać usta wodą - nigdy nie stosować u osób nieprzytomnych.

PT :

Em caso de ingestão, lavar repetidamente a boca com água (apenas se a vítima estiver consciente).

SK :

Pri požití vypláchnite ústa vodou (iba ak je postihnutý pri vedomí).

SL :

Pri zaužitju spirati usta z vodo (samo če je oseba pri zavesti).

FI :

Jos ainetta on nielty, huuhtele suu vedellä (vain jos henkilö on tajuissaan).

SV :

Vid förtäring, skölj munnen med vatten (endast om personen är vid medvetande).

Combinación de frases-S

Kombinace S-vět

Kombination af S-sætninger

Kombination der S-Sätze

S ühendohutuslaused

Συνδυασμός των S-φράσεων

Combination of S-phrases

Combinaison des phrases S

Combinazioni delle frasi S

S frāžu kombinācija

S frazių derinys

Összetett S-mondatok

Taħlita ta' frażijiet S

Combinatie van S-zinnen

Łączone zwroty S

Combinação das frases S

Kombinácie S-viet

Sestavljeni stavki S

Yhdistetyt S-lausekkeet

Sammansatta S-fraser

S1/2

ES :

Consérvese bajo llave y manténgase fuera del alcance de los niños.

CS :

Uchovávejte uzamčené a mimo dosah dětí.

DA :

Opbevares under lås og utilgængeligt for børn.

DE :

Unter Verschluss und für Kinder unzugänglich aufbewahren.

ET :

Hoida lukustatult ja lastele kättesaamatus kohas.

EL :

Φυλάξτε το κλειδωμένο και μακριά από παιδιά.

EN :

Keep locked up and out of the reach of children.

FR :

Conserver sous clef et hors de portée des enfants.

IT :

Conservare sotto chiave e fuori della portata dei bambini.

LV : Turēt noslēgtu un sargāt no bērniem.

LT :

Laikyti užrakintą vaikams neprieinamoje vietoje.

HU :

Elzárva és gyermekek számára hozzáférhetetlen helyen tartandó.

MT :

Żomm maqful u fejn ma jilħqux it-tfal.

NL :

Achter slot en buiten bereik van kinderen bewaren.

PL :

Przechowywać pod zamknięciem i chronić przed dziećmi.

PT :

Guardar fechado à chave e fora do alcance das crianças.

SK :

Uchovávajte uzamknutý a mimo dosahu detí.

SL :

Hraniti zaklenjeno in izven dosega otrok.

FI :

Säilytettävä lukitussa tilassa ja lasten ulottumattomissa.

SV :

Förvaras i låst utrymme och oåtkomligt för barn.

S3/7

ES :

Consérvese el recipiente bien cerrado y en lugar fresco.

CS :

Uchovávejte obal těsně uzavřený na chladném místě.

DA :

Emballagen opbevares tæt lukket på et køligt sted.

DE :

Behälter dicht geschlossen halten und an einem kühlen Ort aufbewahren.

ET :

Hoida pakend tihedalt suletuna jahedas kohas.

EL :

Διατηρείστε το δοχείο ερμητικά κλεισμένο σε δροσερό μέρος.

EN :

Keep container tightly closed in a cool place.

FR :

Conserver le récipient bien fermé dans un endroit frais.

IT :

Tenere il recipiente ben chiuso in luogo fresco.

LV : Uzglabāt cieši noslēgtu vēsā vietā.

LT :

Pakuotę laikyti sandariai uždarytą vėsioje vietoje.

HU :

Az edényzet jól lezárva, hűvös helyen tartandó.

MT :

Żomm il-kontenitur magħluq tajjeb f'post frisk.

NL :

Gesloten verpakking op een koele plaats bewaren.

PL :

Przechowywać pojemnik szczelnie zamknięty w chłodnym miejscu.

PT :

Conservar em recipiente bem fechado em lugar fresco.

SK :

Uchovávajte nádobu tesne uzavretú na chladnom mieste.

SL :

Hraniti v tesno zaprti posodi na hladnem.

FI :

Säilytettävä tiivisti suljettuna viileässä paikassa.

SV :

Förpackningen förvaras väl tillsluten och svalt.

S3/9/14

ES :

Consérvese en lugar fresco y bien ventilado y lejos de … (materiales incompatibles, a especificar por el fabricante).

CS :

Uchovávejte na chladném, dobře větraném místě odděleně od … (vzájemně se vylučující látky uvede výrobce).

DA :

Opbevares køligt, godt ventileret og adskilt fra … (uforligelige stoffer angives af fabrikanten).

DE :

An einem kühlen, gut gelüfteten Ort, entfernt von … aufbewahren (die Stoffe, mit denen Kontakt vermieden werden muss, sind vom Hersteller anzugeben).

ET :

Hoida jahedas hästi ventileeritavas kohas eraldi … (kokkusobimatud kemikaalid määrab valmistaja).

EL :

Διατηρείται σε δροσερό και καλά αεριζόμενο μέρος μακριά από … (ασύμβατα υλικά που υποδεικνύονται από τον παραγωγό).

EN :

Keep in a cool, well-ventilated place away from … (incompatible materials to be indicated by the manufacturer).

FR :

Conserver dans un endroit frais et bien ventilé à l'écart des … (matières incompatibles à indiquer par le fabricant).

IT :

Conservare in luogo fresco e ben ventilato lontano da … (materiali incompatibili da precisare da parte del fabbricante).

LV : Uzglabāt vēsā, labi vēdināmā vietā, bet ne kopā ar … (ražotājs norāda nesavietojamās vielas).

LT :

Pakuotę laikyti vėsioje, gerai vėdinamoje vietoje atokiau nuo … (nesuderinamas medžiagas nurodo gamintojas).

HU :

Hűvös, jól szellőztetett helyen, …-tól/-től távol tartandó (az összeférhetetlen anyag(oka)t a gyártó határozza meg).

MT :

Żomm f'post frisk u vventilat tajjeb 'il bogħod minn … (materjali li ma jaqblux miegħu jkunu indikati mill-manifattur).

NL :

Bewaren op een koele, goed geventileerde plaats verwijderd van … (stoffen waarmee contact vermeden dient te worden, aan te geven door de fabrikant).

PL :

Przechowywać w chłodnym, dobrze wentylowanym miejscu, z dala od … (materiału wskazanego przez producenta).

PT :

Conservar em lugar fresco e bem ventilado ao abrigo de … (matérias incompatíveis a indicar pelo produtor).

SK :

Uchovávajte na chladnom, dobre vetranom mieste mimo dosahu … (inkompatibilný materiál bude určený výrobcom).

SL :

Hraniti na hladnem, dobro prezračevanem mestu, ločeno od … (nezdružljive snovi določi proizvajalec).

FI :

Säilytettävä erillään … (yhteensopimattomat aineet ilmoittaa valmistaja/maahantuoja) viileässä paikassa, jossa on hyvä ilmanvaihto.

SV :

Förvaras svalt, på väl ventilerad plats åtskilt från … (oförenliga ämnen anges av tillverkaren).

S3/9/14/49

ES :

Consérvese únicamente en el recipiente de origen, en lugar fresco y bien ventilado y lejos de … (materiales incompatibles, a especificar por el fabricante).

CS :

Uchovávejte pouze v původním obalu na chladném, dobře větraném místě, odděleně od … (vzájemně se vylučující látky uvede výrobce).

DA :

Må kun opbevares i originalemballagen på et køligt, godt ventileret sted og adskilt fra … (uforligelige stoffer angives af fabrikanten).

DE :

Nur im Originalbehälter an einem kühlen, gut gelüfteten Ort, entfernt von … aufbewahren (die Stoffe, mit denen Kontakt vermieden werden muss, sind vom Hersteller anzugeben).

ET :

Hoida ainult originaalpakendis jahedas, hästi ventileeritavas kohas eraldi (kokkusobimatud kemikaalid määrab valmistaja).

EL :

Διατηρείται μόνο μέσα στο αρχικό δοχείο σε δροσερό και καλά αεριζόμενο μέρος μακριά από … (ασύμβατα υλικά που υποδεικνύονται από τον παραγωγό).

EN :

Keep only in the original container in a cool, well-ventilated place away from … (incompatible materials to be indicated by the manufacturer).

FR :

Conserver uniquement dans le récipient d'origine dans un endroit frais et bien ventilé à l'écart de … (matières incompatibles à indiquer par le fabricant).

IT :

Conservare soltanto nel contenitore originale in luogo fresco e ben ventilato lontano da … (materiali incompatibili da precisare da parte del fabbricante).

LV : Uzglabāt tikai oriģinālajā iepakojumā vēsā, labi vēdināmā vietā, bet ne kopā ar … (ražotājs norāda nesavietojamās vielas).

LT :

Laikyti tik gamintojo pakuotėje, vėsioje, gerai vėdinamoje vietoje atokiau nuo … (nesuderinamas medžiagas nurodo gamintojas).

HU :

Hűvös, jól szellőztetett helyen, …-tól/-től távol, csak az eredeti edényzetben tárolható (az összeférhetetlen anyag(oka)t a gyártó határozza meg).

MT :

Żomm biss fil-kontenitur oriġinali f'post frisk u vventilat tajjeb 'il bogħod minn … (materjali li ma jaqblux miegħu jkunu indikati mill-manifattur).

NL :

Uitsluitend in de oorspronkelijke verpakking bewaren op een koele, goed geventileerde plaats verwijderd van … (stoffen waarmee contact vermeden dient te worden, aan te geven door de fabrikant).

PL :

Przechowywać wyłącznie w oryginalnym opakowaniu, w chłodnym, dobrze wentylowanym miejscu; nie przechowywać razem z … (materiałami wskazanymi przez producenta).

PT :

Conservar unicamente no recipiente de origem, em lugar fresco e bem ventilado ao abrigo de … (matérias incompatíveis a indicar pelo produtor).

SK :

Uchovávajte len v pôvodnej nádobe na chladnom, dobre vetranom mieste, mimo dosahu … (inkompatibilný materiál bude určený výrobcom).

SL :

Hraniti samo v izvirni posodi, na hladnem, dobro prezračevanem mestu, ločeno od … (nezdružljive snovi določi proizvajalec).

FI :

Säilytettävä alkuperäispakkauksessa viileässä paikassa, jossa on hyvä ilmanvaihto erillään … (yhteensopimattomat aineet ilmoittaa valmistaja/maahantuoja).

SV :

Förvaras endast i originalförpackningen på sval, väl ventilerad plats åtskilt från … (oförenliga ämnen anges av tillverkaren).

S3/9/49

ES :

Consérvese únicamente en el recipiente de origen, en lugar fresco y bien ventilado.

CS :

Uchovávejte pouze v původním obalu na chladném, dobře větraném místě.

DA :

Må kun opbevares i originalemballagen på et køligt, godt ventileret sted.

DE :

Nur im Originalbehälter an einem kühlen, gut gelüfteten Ort aufbewahren.

ET :

Hoida ainult originaalpakendis jahedas, hästi ventileeritavas kohas.

EL :

Διατηρείται μόνο μέσα στο αρχικό δοχείο σε δροσερό και καλά αεριζόμενο μέρος.

EN :

Keep only in the original container in a cool, well-ventilated place.

FR :

Conserver uniquement dans le récipient d'origine dans un endroit frais et bien ventilé.

IT :

Conservare soltanto nel contenitore originale in luogo fresco e ben ventilato.

LV : Uzglabāt tikai oriģinālajā iepakojumā vēsā, labi vēdināmā vietā.

LT :

Laikyti tik gamintojo pakuotėje, vėsioje, gerai vėdinamoje vietoje.

HU :

Hűvös, jól szellőztetett helyen, csak az eredeti edényzetben tárolható.

MT :

Żomm biss fil-kontenitur oriġinali f'post frisk u vventilat tajjeb.

NL :

Uitsluitend in de oorspronkelijke verpakking bewaren op een koele, goed geventileerde plaats.

PL :

Przechowywać wyłącznie w oryginalnym opakowaniu w chłodnym, dobrze wentylowanym miejscu.

PT :

Conservar unicamente no recipiente de origem, em lugar fresco e bem ventilado.

SK :

Uchovávajte len v pôvodnej nádobe na chladnom, dobre vetranom mieste.

SL :

Hraniti samo v izvirni posodi na hladnem in dobro prezračevanem mestu.

FI :

Säilytettävä alkuperäispakkauksessa viileässä paikassa, jossa on hyvä ilmanvaihto.

SV :

Förvaras endast i originalförpackningen på sval, väl ventilerad plats.

S3/14

ES :

Consérvese en lugar fresco y lejos de … (materiales incompatibles, a especificar por el fabricante).

CS :

Uchovávejte na chladném místě, odděleně od … (vzájemně se vylučující látky uvede výrobce).

DA :

Opbevares køligt og adskilt fra … (uforligelige stoffer angives af fabrikanten).

DE :

An einem kühlen, von … entfernten Ort aufbewahren (die Stoffe, mit denen Kontakt vermieden werden muss, sind vom Hersteller anzugeben).

ET :

Hoida jahedas, eraldi … (kokkusobimatud kemikaalid määrab valmistaja).

EL :

Διατηρείται σε δροσερό μέρος μακριά από … (ασύμβατα υλικά που υποδεικνύονται από τον παραγωγό).

EN :

Keep in a cool place away from … (incompatible materials to be indicated by the manufacturer).

FR :

Conserver dans un endroit frais à l'écart des … (matières incompatibles à indiquer par le fabricant).

IT :

Conservare in luogo fresco lontano da … (materiali incompatibili da precisare da parte del fabbricante).

LV : Uzglabāt vēsā vietā, bet ne kopā ar … (ražotājs norāda nesavietojamās vielas).

LT :

Laikyti vėsioje vietoje atokiau nuo … (nesuderinamas medžiagas nurodo gamintojas).

HU :

Hűvös helyen, …-tól/-től távol tartandó (az összeférhetetlen anyag(oka)t a gyártó határozza meg).

MT :

Żomm f'post frisk 'il bogħod minn … (materjali li ma jaqblux miegħu ikunu indikati mill-manifattur).

NL :

Bewaren op een koele plaats verwijderd van … (stoffen waarmee contact vermeden dient te worden, aan te geven door de fabrikant).

PL :

Przechowywać w chłodnym miejscu; nie przechowywać razem z … (materiałami wskazanymi przez producenta).

PT :

Conservar em lugar fresco ao abrigo de … (matérias incompatíveis a indicar pelo produtor).

SK :

Uchovávajte na chladnom mieste mimo dosahu … (inkompatibilný materiál bude určený výrobcom).

SL :

Hraniti na hladnem, ločeno od … (nezdružljive snovi določi proizvajalec).

FI :

Säilytettävä viileässä erillään … (yhteensopimattomat aineet ilmoittaa valmistaja/maahantuoja).

SV :

Förvaras svalt och åtskilt från … (oförenliga ämnen anges av tillverkaren).

S7/8

ES :

Manténgase el recipiente bien cerrado y en lugar seco.

CS :

Uchovávejte obal těsně uzavřený a suchý.

DA :

Emballagen skal holdes tæt lukket og opbevares tørt.

DE :

Behälter trocken und dicht geschlossen halten.

ET :

Hoida pakend tihedalt suletuna ja kuivana.

EL :

Το δοχείο να διατηρείται ερμητικά κλεισμένο και να προστατεύεται από την υγρασία.

EN :

Keep container tightly closed and dry.

FR :

Conserver le récipient bien fermé et à l'abri de l'humidité.

IT :

Conservare il recipiente ben chiuso e al riparo dall'umidità.

LV : Uzglabāt sausu un cieši noslēgtu.

LT :

Pakuotę laikyti sandariai uždarytą ir sausoje vietoje.

HU :

Az edényzet légmentesen lezárva, szárazon tartandó.

MT :

Żomm il-kontenitur magħluq tajjeb u xott.

NL :

Droog houden en in een goed gesloten verpakking bewaren.

PL :

Przechowywać pojemnik szczelnie zamknięty w suchym pomieszczeniu.

PT :

Conservar o recipiente bem fechado e ao abrigo da humidade.

SK :

Uchovávajte nádobu tesne uzavretú a suchú.

SL :

Hraniti v tesno zaprti posodi na suhem.

FI :

Säilytettävä kuivana ja tiiviisti suljettuna.

SV :

Förpackningen förvaras väl tillsluten och torrt.

S7/9

ES :

Manténgase el recipiente bien cerrado y en lugar bien ventilado.

CS :

Uchovávejte obal těsně uzavřený, na dobře větraném místě.

DA :

Emballagen skal holdes tæt lukket og opbevares på et godt ventileret sted.

DE :

Behälter dicht geschlossen an einem gut gelüfteten Ort aufbewahren.

ET :

Hoida pakend tihedalt suletuna hästi ventileeritavas kohas.

EL :

Το δοχείο να διατηρείται ερμητικά κλεισμένο και σε καλά αεριζόμενο μέρος.

EN :

Keep container tightly closed and in a well-ventilated place.

FR :

Conserver le récipient bien fermé et dans un endroit bien ventilé.

IT :

Tenere il recipiente ben chiuso e in luogo ben ventilato.

LV : Uzglabāt cieši noslēgtu labi vēdināmā vietā.

LT :

Pakuotę laikyti sandariai uždarytą, gerai vėdinamoje vietoje.

HU :

Az edényzet légmentesen lezárva és jól szellőztetett helyen tartandó.

MT :

Żomm il-kontenitur magħluq tajjeb u f'post ivventilat tajjeb.

NL :

Gesloten verpakking op een goed geventileerde plaats bewaren.

PL :

Przechowywać pojemnik szczelnie zamknięty w miejscu dobrze wentylowanym.

PT :

Manter o recipiente bem fechado em local bem ventilado.

SK :

Uchovávajte nádobu tesne uzavretú a na dobre vetranom mieste.

SL :

Hraniti v tesno zaprti posodi ne dobro prezračevanem mestu.

FI :

Säilytettävä tiiviisti suljettuna paikassa, jossa on hyvä ilmanvaihto.

SV :

Förpackningen förvaras väl tillsluten på väl ventilerad plats.

S7/47

ES :

Manténgase el recipiente bien cerrado y consérvese a una temperatura no superior a … °C (a especificar por el fabricante).

CS :

Uchovávejte obal těsně uzavřený, při teplotě nepřesahující … °C (specifikuje výrobce).

DA :

Emballagen skal holdes tæt lukket og opbevares ved temperaturer på ikke over … °C (angives af fabrikanten).

DE :

Behälter dicht geschlossen und nicht bei Temperaturen über … °C aufbewahren (vom Hersteller anzugeben).

ET :

Hoida pakend tihedalt suletuna temperatuuril mitte üle …°C (määrab valmistaja).

EL :

Διατηρείστε το δοχείο καλά κλεισμένο σε θερμοκρασία που δεν υπερβαίνει τους … °C (να καθοριστεί από τον παραγωγό).

EN :

Keep container tightly closed and at a temperature not exceeding … °C (to be specified by the manufacturer).

FR :

Conserver le récipient bien fermé et à une température ne dépassant pas … °C (à préciser par le fabricant).

IT :

Tenere il recipiente ben chiuso e a temperatura non superiore a … °C (da precisare da parte del fabbricante).

LV : Uzglabāt cieši noslēgtu temperatūrā, kas nepārsniedz … °C (norāda ražotājs).

LT :

Pakuotę laikyti sandariai uždarytą, ne aukštesnėje negu … °C temperatūroje (nurodo gamintojas).

HU :

Az edényzet légmentesen lezárva … °C-ot nem meghaladó hőmérsékleten tárolható (a hőmérsékletet a gyártó határozza meg).

MT :

Żomm il-kontenitur magħluq tajjeb u f'temperatura li ma taqbiżx …°C (tkun speċifikata mill-manifattur).

NL :

Gesloten verpakking bewaren bij een temperatuur beneden … °C. (aan te geven door de fabrikant).

PL :

Przechowywać pojemnik szczelnie zamknięty w temperaturze nieprzekraczającej …°C (określi producent).

PT :

Manter o recipiente bem fechado e conservar a uma temperatura que não exceda … °C (a especificar pelo produtor).

SK :

Uchovávajte nádobu tesne uzavretú a pri teplote nepresahujúcej … °C (teplota bude špecifikovaná výrobcom).

SL :

Hraniti v tesno zaprti posodi pri temperaturi, ki ne presega … °C (temperaturo določi proizvajalec).

FI :

Säilytettävä tiiviisti suljettuna ja alle … °C lämpötilassa (valmistaja/maahantuoja ilmoittaa lämpötilan).

SV :

Förpackningen förvaras väl tillsluten vid en temperatur som inte överstiger … °C (anges av tillverkaren).

S20/21

ES :

No comer, ni beber, ni fumar durante su utilización.

CS :

Nejezte, nepijte a nekuřte při používání.

DA :

Der må ikke spises, drikkes eller ryges under brugen.

DE :

Bei der Arbeit nicht essen, trinken, rauchen.

ET :

Käitlemise ajal söömine, joomine ja suitsetamine keelatud.

EL :

Όταν το χρησιμοποιείτε μην τρώτε, μην πίνετε, μην καπνίζετε.

EN :

When using do not eat, drink or smoke.

FR :

Ne pas manger, ne pas boire et ne pas fumer pendant l'utilisation.

IT :

Non mangiare, né bere, né fumare durante l'impiego.

LV : Nedzert, neēst un nesmēķēt, darbojoties ar vielu.

LT :

Naudojant nevalgyti, negerti ir nerūkyti.

HU :

A használat közben enni, inni és dohányozni nem szabad.

MT :

Meta tużah tikolx, tixrobx u tpejjipx.

NL :

Niet eten, drinken of roken tijdens gebruik.

PL :

Nie jeść i nie pić oraz nie palić tytoniu podczas stosowania produktu.

PT :

Não comer, beber ou fumar durante a utilização.

SK :

Pri používaní nejedzte, nepite ani nefajčite.

SL :

Med uporabo ne jesti, ne piti in ne kaditi.

FI :

Syöminen, juominen ja tupakointi kielletty kemikaalia käytettäessä.

SV :

Ät inte, drick inte eller rök inte under hanteringen.

S24/25

ES :

Evítese el contacto con los ojos y la piel.

CS :

Zamezte styku s kůží a očima.

DA :

Undgå kontakt med huden og øjnene.

DE :

Berührung mit den Augen und der Haut vermeiden.

ET :

Vältida kemikaali sattumist nahale ja silma.

EL :

Αποφεύγετε επαφή με το δέρμα και με τα μάτια.

EN :

Avoid contact with skin and eyes.

FR :

Éviter le contact avec la peau et les yeux.

IT :

Evitare il contatto con gli occhi e con la pelle.

LV : Nepieļaut nokļūšanu uz ādas un acīs.

LT :

Vengti patekimo ant odos ir į akis.

HU :

Kerülni kell a bőrrel való érintkezést és a szembe jutást.

MT :

Evita l-kuntatt mal-ġilda u l-għajnejn.

NL :

Aanraking met de ogen en de huid vermijden.

PL :

Unikać zanieczyszczenia skóry i oczu.

PT :

Evitar o contacto com a pele e os olhos.

SK :

Zabráňte kontaktu s pokožkou a očami.

SL :

Preprečiti stik s kožo in očmi.

FI :

Varottava kemikaalin joutumista iholle ja silmiin.

SV :

Undvik kontakt med huden och ögonen.

S27/28

ES :

Después del contacto con la piel, quítese inmediatamente toda la ropa manchada o salpicada y lávese inmediata y abundantemente con … (productos a especificar por el fabricante).

CS :

Po styku s kůží okamžitě odložte veškeré kontaminované oblečení a kůži okamžitě omyjte velkým množstvím … (vhodnou kapalinu specifikuje výrobce).

DA :

Kommer stof på huden, tages tilsmudset tøj straks af og der vaskes med store mængder … (angives af fabrikanten).

DE :

Bei Berührung mit der Haut beschmutzte, getränkte Kleidung sofort ausziehen und Haut sofort abwaschen mit viel … (vom Hersteller anzugeben).

ET :

Nahale sattumisel võtta koheselt seljast saastunud riietus ja pesta koheselt rohke … (määrab valmistaja).

EL :

Σε περίπτωση επαφής με το δέρμα, αφαιρέστε αμέσως όλα τα μολυσμένα ρούχα και πλύνετε αμέσως με άφθονο … (το είδος του υγρού καθορίζεται από τον παραγωγό).

EN :

After contact with skin, take off immediately all contaminated clothing, and wash immediately with plenty of … (to be specified by the manufacturer).

FR :

Après contact avec la peau, enlever immédiatement tout vêtement souillé ou éclaboussé et se laver immédiatement et abondamment avec … (produits appropriés à indiquer par le fabricant).

IT :

In caso di contatto con la pelle, togliersi di dosso immediatamente gli indumenti contaminati e lavarsi immediatamente e abbondantemente con … (prodotti idonei da indicarsi da parte del fabbricante).

LV : Ja nokļūst uz ādas, nekavējoties novilkt visu notraipīto apģērbu un skalot ar lielu daudzumu … (norāda ražotājs).

LT :

Patekus ant odos, nedelsiant nusivilkti visus užterštus drabužius ir gerai nuplauti … (kuo — nurodo gamintojas).

HU :

Ha az anyag a bőrre jut, a szennyezett ruhát rögtön le kell vetni és a bőrt kellő mennyiségű …- val/-vel azonnal le kell mosni (az anyagot a gyártó határozza meg).

MT :

Jekk imiss il-ġilda, inża' mill-ewwel l-ilbies imniġġes kollu, u aħsel immedjatament b'ħafna … (ikun speċifikat mill-manifattur).

NL :

Na contact met de huid, alle besmette kleding onmiddellijk uittrekken en de huid onmiddellijk wassen met veel … (aan te geven door de fabrikant).

PL :

W przypadku zanieczyszczenia skóry natychmiast zdjąć całą zanieczyszczoną odzież i przemyć zanieczyszczoną skórę dużą ilością … (rodzaj cieczy określi producent).

PT :

Em caso de contacto com a pele, retirar imediatamente toda a roupa contaminada e lavar imediata e abundantemente com … (produto adequado a indicar pelo produtor).

SK :

Pri kontakte s pokožkou okamžite vyzlečte kontaminovaný odev a pokožku okamžite a dôkladne umyte … (vhodný prípravok uvedie výrobca).

SL :

Po stiku s kožo nemudoma sleči vso onesnaženo obleko in prizadeto kožo nemudoma izprati z veliko … (sredstvo določi proizvajalec).

FI :

Ihokosketuksen jälkeen, saastunut vaatetus on riisuttava välittömästi ja roiskeet huuhdeltava välittömästi runsaalla määrällä … (aineen ilmoittaa valmistaja/maahantuoja).

SV :

Vid kontakt med huden, tag genast av alla nedstänkta kläder och tvätta genast med mycket … (anges av tillverkaren).

S29/35

ES :

No tirar los residuos por el desagüe; elimínense los residuos del producto y sus recipientes con todas las precauciones posibles.

CS :

Nevylévejte do kanalizace, tento materiál a jeho obal musí být zneškodněny bezpečným způsobem.

DA :

Må ikke tømmes i kloakafløb; materialet og dets beholder skal bortskaffes på en sikker måde.

DE :

Nicht in die Kanalisation gelangen lassen; Abfälle und Behälter müssen in gesicherter Weise beseitigt werden.

ET :

Mitte valada kanalisatsiooni, kemikaal ja pakend tuleb hävitada ohutult.

EL :

Μην αδειάζετε το υπόλοιπο του περιεχομένου στην αποχέτευση, διαθέστε αυτό το υλικό και τον περιέκτη του κατά ασφαλή τρόπο.

EN :

Do not empty into drains; dispose of this material and its container in a safe way.

FR :

Ne pas jeter les résidus à l'égout; ne se débarrasser de ce produit et de son récipient qu'en prenant toutes les précautions d'usage.

IT :

Non gettare i residui nelle fognature; non disfarsi del prodotto e del recipiente se non con le dovute precauzioni.

LV : Vielu vai produktu aizliegts izliet kanalizācijā, iepakojums likvidējams drošā veidā.

LT :

Neišleisti į kanalizaciją; atliekos ir pakuotė turi būti saugiai pašalintos.

HU :

Csatornába engedni nem szabad. Az anyagot és edényzetét megfelelő módon ártalmatlanítani kell.

MT :

Tarmix fid- drenaġġ: armi l-materjal u l-kontenitur tiegħu b'mod li ma jagħmilx ħsara.

NL :

Afval niet in de gootsteen werpen; stof en verpakking op veilige wijze afvoeren.

PL :

Nie wprowadzać do kanalizacji, a produkt i opakowanie usuwać w sposób bezpieczny.

PT :

Não deitar os resíduos no esgoto; não eliminar o produto e o seu recipiente sem tomar as precauções de segurança devidas.

SK :

Nevypúšťajte do kanalizačnej siete; tento materiál aj s obalom zlikvidujte za dodržania obvyklých bezpečnostných opatrení.

SL :

Ne izprazniti v kanalizacijo; vsebina in embalaža morata biti varno odstranjeni.

FI :

Ei saa tyhjentää viemäriin; tämä aine ja sen pakkaus on hävitettävä turvallisesti.

SV :

Töm ej i avloppet, oskadliggör produkt och förpackning på säkert sätt.

S29/56

ES :

No tirar los residuos por el desagüe; elimínese esta sustancia y su recipiente en un punto de recogida pública de residuos especiales o peligrosos.

CS :

Nevylévejte do kanalizace, zneškodněte tento materiál a jeho obal ve sběrném místě pro zvláštní nebo nebezpečné odpady.

DA :

Må ikke tømmes i kloakafløb, aflever dette materiale og dets beholder til et indsamlingssted for farligt affald og problemaffald.

DE :

Nicht in die Kanalisation gelangen lassen; dieses Produkt und seinen Behälter der Problemabfallentsorgung zuführen.

ET :

Mitte valada kanalisatsiooni. Kemikaal ja tema pakend tuleb viia ohtlike jäätmete kogumispunkti.

EL :

Μην αδειάζετε το υπόλοιπο του περιεχομένου στην αποχέτευση. Το υλικό αυτό και ο περιέκτης του να εναποτεθούν σε δημόσιο χώρο συλλογής επικινδύνων ή ειδικών αποβλήτων.

EN :

Do not empty into drains, dispose of this material and its container at hazardous or special waste collection point.

FR :

Ne pas jeter les résidus à l'égout, éliminer ce produit et son récipient dans un centre de collecte des déchets dangereux ou spéciaux.

IT :

Non gettare i residui nelle fognature; smaltire questo materiale e i relativi contenitori in un punto di raccolta rifiuti pericolosi o speciali.

LV : Vielu vai produktu aizliegts izliet kanalizācijā, vielu, produktu vai iepakojumu likvidē bīstamo atkritumu savākšanas vietā vai īpašā atkritumu savākšanas vietā.

LT :

Neišleisti į kanalizaciją, šios medžiagos atliekas ir jos pakuotę išvežti į pavojingų atliekų surinkimo vietas.

HU :

Csatornába engedni nem szabad, az anyagot és edényzetét különleges hulladék- vagy veszélyeshulladék-gyűjtő helyre kell vinni.

MT :

Tarmix fid- drenaġġ: armi l-materjal u l-kontenitur tiegħu f'post fejn jinġabar skart perikoluż jew speċjali.

NL :

Afval niet in de gootsteen werpen; deze stof en de verpakking naar een inzamelpunt voor gevaarlijk of bijzonder afval brengen.

PL :

Nie wprowadzać do kanalizacji, a zużyty produkt i opakowanie dostarczyć na składowisko odpadów niebezpiecznych.

PT :

Não deitar os resíduos no esgoto, eliminar este produto e o seu recipiente, enviando-os para local autorizado para a recolha de resíduos perigosos ou especiais.

SK :

Nevyprázdňujte do kanalizácie, zneškodnite tento materiál a jeho obal v mieste zberu nebezpečného alebo špeciálneho odpadu.

SL :

Ne izprazniti v kanalizacijo - snov/pripravek in embalažo predati odstranjevalcu nevarnih ali posebnih odpadkov.

FI :

Ei saa tyhjentää viemäriin: tämä aine ja sen pakkaus on toimitettava ongelmajätteen vastaanottopaikkaan.

SV :

Töm ej i avloppet, lämna detta material och dess behållare till insamlingsställe för farligt avfall.

S36/37

ES :

Úsense indumentaria y guantes de protección adecuados.

CS :

Používejte vhodný ochranný oděv a ochranné rukavice.

DA :

Brug særligt arbejdstøj og egnede beskyttelseshandsker.

DE :

Bei der Arbeit geeignete Schutzhandschuhe und Schutzkleidung tragen.

ET :

Kanda sobivat kaitseriietust ja -kindaid.

EL :

Φοράτε κατάλληλη προστατευτική ενδυμασία και γάντια.

EN :

Wear suitable protective clothing and gloves.

FR :

Porter un vêtement de protection et des gants appropriés.

IT :

Usare indumenti protettivi e guanti adatti.

LV : Izmantot piemērotu aizsargapģērbu un aizsargcimdus.

LT :

Dėvėti tinkamus apsauginius drabužius ir mūvėti tinkamas pirštines.

HU :

Megfelelő védőruházatot és védőkesztyűt kell viselni.

MT :

Ilbes ilbies protettiv adatt u ingwanti.

NL :

Draag geschikte handschoenen en beschermende kleding.

PL :

Nosić odpowiednią odzież ochronną i odpowiednie rękawice ochronne.

PT :

Usar vestuário de protecção e luvas adequadas.

SK :

Noste vhodný ochranný odev a rukavice.

SL :

Nositi primerno zaščitno obleko in zaščitne rokavice.

FI :

Käytettävä sopivaa suojavaatetusta ja suojakäsineitä.

SV :

Använd lämpliga skyddskläder och skyddshandskar.

S36/37/39

ES :

Úsense indumentaria y guantes adecuados y protección para los ojos/la cara.

CS :

Používejte vhodný ochranný oděv, ochranné rukavice a ochranné brýle nebo obličejový štít.

DA :

Brug særligt arbejdstøj, egnede beskyttelseshandsker og -briller/ansigtsskærm.

DE :

Bei der Arbeit geeignete Schutzkleidung, Schutzhandschuhe und Schutzbrille/Gesichtsschutz tragen.

ET :

Kanda sobivat kaitseriietust, -kindaid ja silmade või näokaitset.

EL :

Φοράτε κατάλληλη προστατευτική ενδυμασία, γάντια και συσκευή προστασίας ματιών/προσώπου.

EN :

Wear suitable protective clothing, gloves and eye/face protection.

FR :

Porter un vêtement de protection approprié, des gants et un appareil de protection des yeux/du visage.

IT :

Usare indumenti protettivi e guanti adatti e proteggersi gli occhi/la faccia.

LV : Izmantot piemērotu aizsargapģērbu, aizsargcimdus un acu vai sejas aizsargu.

LT :

Dėvėti tinkamus apsauginius drabužius, mūvėti tinkamas pirštines ir naudoti akių (veido) apsaugos priemones.

HU :

Megfelelő védőruházatot, védőkesztyűt és szem-/arcvédőt kell viselni.

MT :

Ilbes ilbies protettiv adatt, ingwanti u protezzjoni għall-għajnejn/wiċċ.

NL :

Draag geschikte beschermende kleding, handschoenen en een beschermingsmiddel voor de ogen/het gezicht.

PL :

Nosić odpowiednią odzież ochronną, odpowiednie rękawice ochronne i okulary lub ochronę twarzy.

PT :

Usar vestuário de protecção e equipamento protector para os olhos/face adequados.

SK :

Noste vhodný ochranný odev a ochranné prostriedky na oči/tvár.

SL :

Nositi primerno zaščitno obleko, zaščitne rokavice in zaščito za oči/obraz.

FI :

Käytettävä sopivaa suojavaatetusta ja silmien- tai kasvonsuojainta.

SV :

Använd lämpliga skyddskläder och skyddshandskar samt skyddsglasögon eller ansiktsskydd.

S36/39

ES :

Úsense indumentaria adecuada y protección para los ojos/la cara.

CS :

Používejte vhodný ochranný oděv a ochranné brýle nebo obličejový štít.

DA :

Brug særligt arbejdstøj og egnede beskyttelsesbriller/ansigtsskærm.

DE :

Bei der Arbeit geeignete Schutzkleidung und Schutzbrille/Gesichtsschutz tragen.

ET :

Kanda sobivat kaitseriietust ja silmade või näokaitset.

EL :

Φοράτε κατάλληλη προστατευτική ενδυμασία και συσκευή προστασίας ματιών / προσώπου.

EN :

Wear suitable protective clothing and eye/face protection.

FR :

Porter un vêtement de protection approprié et un appareil de protection des yeux/du visage.

IT :

Usare indumenti protettivi adatti e proteggersi gli occhi/la faccia.

LV : Izmantot piemērotu aizsargapģērbu un acu vai sejas aizsargu.

LT :

Dėvėti tinkamus apsauginius drabužius ir naudoti akių (veido) apsaugos priemones.

HU :

Megfelelő védőruházatot és arc-/szemvédőt kell viselni.

MT :

Ilbes ilbies protettiv adatt u protezzjoni għall-għajnejn/wiċċ.

NL :

Draag geschikte beschermende kleding en een beschermingsmiddel voor de ogen/het gezicht.

PL :

Nosić odpowiednią odzież ochronną i okulary lub ochronę twarzy.

PT :

Usar vestuário de protecção e equipamento protector para os olhos /face adequados.

SK :

Noste vhodný ochranný odev a ochranné prostriedky na oči/tvár.

SL :

Nositi primerno zaščitno obleko in zaščito za oči/obraz.

FI :

Käytettävä sopivaa suojavaatetusta ja silmien- tai kasvonsuojainta.

SV :

Använd lämpliga skyddskläder samt skyddsglasögon eller ansiktsskydd.

S37/39

ES :

Úsense guantes adecuados y protección para los ojos/la cara.

CS :

Používejte vhodné ochranné rukavice a ochranné brýle nebo obličejový štít.

DA :

Brug egnede beskyttelseshandsker og -briller/ansigtsskærm under arbejdet.

DE :

Bei der Arbeit geeignete Schutzhandschuhe und Schutzbrille/Gesichtsschutz tragen.

ET :

Kanda sobivaid kaitsekindaid ja silmade või näokaitset.

EL :

Φοράτε κατάλληλα γάντια και συσκευή προστασίας ματιών/προσώπου.

EN :

Wear suitable gloves and eye/face protection.

FR :

Porter des gants appropriés et un appareil de protection des yeux/du visage.

IT :

Usare guanti adatti e proteggersi gli occhi/la faccia.

LV : Izmantot aizsargcimdus un acu vai sejas aizsargu.

LT :

Mūvėti tinkamas pirštines ir naudoti akių (veido) apsaugos priemones.

HU :

Megfelelő védőkesztyűt és szem-/arcvédőt kell viselni.

MT :

Ilbes ingwanti adattati u protezzjoni għall-għajnejn/wiċċ.

NL :

Draag geschikte handschoenen en een beschermingsmiddel voor de ogen/het gezicht.

PL :

Nosić odpowiednie rękawice ochronne I okulary lub ochronę twarzy.

PT :

Usar luvas e equipamento protector para os olhos/face adequados.

SK :

Noste vhodné rukavice a ochranné prostriedky na oči a tvár.

SL :

Nositi primerne zaščitne rokavice in zaščito za oči/obraz.

FI :

Käytettävä sopivia suojakäsineitä ja silmien- tai kasvonsuojainta.

SV :

Använd lämpliga skyddshandskar samt skyddsglasögon eller ansiktsskydd.

S47/49

ES :

Consérvese únicamente en el recipiente de origen y a temperatura no superior a … °C (a especificar por el fabricante).

CS :

Uchovávejte pouze v původním obalu při teplotě nepřesahující … °C (specifikuje výrobce).

DA :

Må kun opbevares I originalemballagen ved en temperatur på ikke over … °C (angives af fabrikanten).

DE :

Nur im Originalbehälter bei einer Temperatur von nicht über … °C (vom Hersteller anzugeben) aufbewahren.

ET :

Hoida ainult originaalpakendis, temperatuuril mitte üle … °C (määrab valmistaja).

EL :

Διατηρείται μόνο μέσα στο αρχικό δοχείο σε θερμοκρασία που δέν υπερβαίνει τους … °C (καθορίζεται από τον παραγωγό).

EN :

Keep only in the original container at a temperature not exceeding … °C (to be specified by the manufacturer).

FR :

Conserver uniquement dans le récipient d'origine à une température ne dépassant pas … °C (à préciser par le fabricant).

IT :

Conservare soltanto nel contenitore originale a temperatura non superiore a … °C (da precisare da parte del fabbricante).

LV : Uzglabāt tikai oriģinālajā iepakojumā temperatūrā, kas nepārsniedz … °C (norāda ražotājs).

LT :

Laikyti tik gamintojo pakuotėje, ne aukštesnėje negu … °C temperatūroje (nurodo gamintojas).

HU :

Legfeljebb … °C hőmérsékleten, csak az eredeti edényzetben tárolható (a hőmérsékletet a gyártó határozza meg).

MT :

Żomm biss fil-kontenitur oriġinali f'temperatura li ma taqbiżx … °C (ikun speċifikat mill-manifattur).

NL :

Uitsluitend in de oorspronkelijke verpakking bewaren bij een temperatuur beneden … °C. (aan te geven door de fabrikant).

PL :

Przechowywać wyłącznie w oryginalnym opakowaniu w temperaturze nieprzekraczającej … °C (określi producent).

PT :

Conservar unicamente no recipiente de origem a temperatura que não exceda … °C (a especificar pelo produtor).

SK :

Uchovávajte len v pôvodnej nádobe pri teplote nepresahujúcej … °C (teplota bude špecifikovaná výrobcom).

SL :

Hraniti samo v izvirni posodi pri temperaturi, ki ne presega … °C (temperaturo določi proizvajalec).

FI :

Säilytettävä alkuperäispakkauksessa alle … °C lämpötilassa (valmistaja/maahantuoja ilmoittaa lämpötilan).

SV :

Förvaras endast i originalförpackningen vid en temperatur som inte överstiger … °C (anges av tillverkaren)."

2. PERSONU PĀRVIETOŠANĀS BRĪVĪBA

A. SOCIĀLAIS NODROŠINĀJUMS

1. 31971 R 1408: Padomes Regula (EEK) Nr. 1408/71 ( 1971. gada 14. jūnijs) par sociālā nodrošinājuma shēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenes locekļiem, kas pārvietojas Kopienā (OV L 149, 5.7.1971., 2. lpp.), kuru groza un atjaunina:

- 31997 R 0118: Padomes 2.12.1996. Regula (EK) Nr. 118/97 (OV L 28, 30.1.1997., 1. lpp.) un ko turpmāk groza:

- 31997 R 1290: Padomes 27.6.1997. Regula (EK) Nr. 1290/97 (OV L 176, 8.11.1997., 1. lpp.),

- 31998 R 1223: Padomes 4.6.1998. Regula (EK) Nr. 1223/98 (OV L 168, 13.6.1998., 1. lpp.),

- 31998 R 1606: Padomes 29.6.1998. Regula (EK) Nr. 1606/98 (OV L 209, 25.7.1998., 1. lpp.),

- 31999 R 0307: Padomes 8.2.1999. Regula (EK) Nr. 307/1999 (OV L 38, 12.2.1999., 1. lpp.),

- 31999 R 1399: Padomes 29.4.1999. Regula (EK) Nr. 1399/1999 (OV L 164, 30.6.1999., 1. lpp.),

- 32001 R 1386: Eiropas Parlamenta un Padomes 5.6.2001. Regula Nr. 1386/2001 (OV L 187, 10.7.2001., 1. lpp.).

a) Regulas 82. panta B. punkta 1. apakšpunktā skaitli "90" aizstāj ar skaitli "150";

b) Regulas I pielikuma I daļu "Darba ņēmēji un/vai pašnodarbinātas personas (Regulas 1. panta a) punkta ii) un iii) apakšpunkts)" groza šādi:

i) pēc iedaļas "A. BEĻĢIJA" vārda "Neattiecas." iekļauj šādu tekstu:

"B. ČEHIJAS REPUBLIKA

Neattiecas."

;

ii) iedaļas "B. DĀNIJA", "C. VĀCIJA", "D. SPĀNIJA", "E. FRANCIJA", "F. GRIEĶIJA", "G. ĪRIJA", "H. ITĀLIJA", "I. LUKSEMBURGA", "J. NĪDERLANDE", "K. AUSTRIJA", "L. PORTUGĀLE", "M. SOMIJA", "N. ZVIEDRIJA" un "O. APVIENOTĀ KARALISTE" attiecīgi pārgrupē, un tādējādi to nosaukumi ir "C. DĀNIJA", "D. VĀCIJA", "F. GRIEĶIJA", "G. SPĀNIJA", "H. FRANCIJA", "I. ĪRIJA", "J. ITĀLIJA", "N. LUKSEMBURGA", "Q. NĪDERLANDE", "R. AUSTRIJA", "T. PORTUGĀLE", "W. SOMIJA", "X. ZVIEDRIJA" un "Y. APVIENOTĀ KARALISTE";

iii) pēc pēdējā teksta iedaļā "D. VĀCIJA" iekļauj šādu tekstu:

"E. IGAUNIJA

Neattiecas."

;

iv) pēc iedaļas "J. ITĀLIJA" vārda "Neattiecas." iekļauj šādu tekstu:

"K. KIPRA

Neattiecas.

L. LATVIJA

Neattiecas.

M. LIETUVA

Neattiecas."

;

v) pēc iedaļas "N. LUKSEMBURGA" vārda "Neattiecas." iekļauj šādu tekstu:

"O. UNGĀRIJA

Neattiecas.

P. MALTA

Ikvienu personu, kas ir pašnodarbināta persona vai individuālais uzņēmējs, kā definēts Sociālā nodrošinājuma aktā (Cap. 318) 1987, uzskata par pašnodarbinātu personu šīs Regulas 1. panta a) punkta ii) apakšpunkta nozīmē."

;

vi) pēc iedaļas "R. AUSTRIJA" vārda "Neattiecas." iekļauj šādu tekstu:

"S. POLIJA

Neattiecas."

;

vii) pēc iedaļas "T. PORTUGĀLE" vārda "Neattiecas." iekļauj šādu tekstu:

"U. SLOVĒNIJA

Neattiecas.

V. SLOVĀKIJA

Neattiecas."

;

c) Regulas I pielikuma II daļu "Ģimenes locekļi" (Regulas 1. panta f) punkta otrais teikums) groza šādi:

i) pēc iedaļas "A. BEĻĢIJA" vārda "Neattiecas." iekļauj šādu tekstu:

"B. ČEHIJAS REPUBLIKA

Lai atbilstīgi Regulas III sadaļas 1. nodaļai konstatētu tiesības uz pabalstiem natūrā, vārdkopa "ģimenes loceklis" nozīmē laulāto un/vai apgādībā esošu bērnu, kā definēts Valsts sociālā atbalsta aktā Nr. 117/1995 Coll."

;

ii) iedaļas "B. DĀNIJA", "C. VĀCIJA", "D. SPĀNIJA", "E. FRANCIJA", "F. GRIEĶIJA", "G. ĪRIJA", "H. ITĀLIJA", "I. LUKSEMBURGA", "J. NĪDERLANDE", "K. AUSTRIJA", "L. PORTUGĀLE", "M. SOMIJA", "N. ZVIEDRIJA" un "O. APVIENOTĀ KARALISTE" attiecīgi pārgrupē, un tādējādi to nosaukumi ir "C. DĀNIJA", "D. VĀCIJA", "F. GRIEĶIJA", "G. SPĀNIJA", "H. FRANCIJA", "I. ĪRIJA", "J. ITĀLIJA", "N. LUKSEMBURGA", "Q. NĪDERLANDE", "R. AUSTRIJA", "T. PORTUGĀLE", "W. SOMIJA", "X. ZVIEDRIJA" un "Y. APVIENOTĀ KARALISTE";

iii) pēc iedaļas "D. VĀCIJA" vārda "Neattiecas." iekļauj šādu tekstu:

"E. IGAUNIJA

Neattiecas."

;

iv) pēc iedaļas "J. ITĀLIJA" vārda "Neattiecas." iekļauj šādu tekstu:

"K. KIPRA

Neattiecas.

L. LATVIJA

Lai atbilstīgi Regulas III sadaļas 1. nodaļai konstatētu tiesības uz pabalstiem natūrā, vārdkopa "ģimenes loceklis" nozīmē laulāto vai bērnu līdz 18 gadu vecumam.

M. LIETUVA

Lai atbilstīgi Regulas III sadaļas 1. nodaļai konstatētu tiesības uz pabalstiem natūrā, vārdkopa "ģimenes loceklis" nozīmē laulāto vai bērnu līdz 18 gadu vecumam."

;

v) pēc iedaļas "N. LUKSEMBURGA" vārda "Neattiecas." iekļauj šādu tekstu:

"O. UNGĀRIJA

Neattiecas.

P. MALTA

Neattiecas."

;

vi) pēc iedaļas "R. AUSTRIJA" vārda "Neattiecas." iekļauj šādu tekstu:

"S. POLIJA

Neattiecas."

;

vii) pēc iedaļas "T. PORTUGĀLE" vārda "Neattiecas." iekļauj šādu tekstu:

"U. SLOVĒNIJA

Neattiecas.

V. SLOVĀKIJA

Lai atbilstīgi Regulas III sadaļas 1. nodaļai konstatētu tiesības uz pabalstiem natūrā, vārdkopa "ģimenes loceklis" nozīmē laulāto un/vai apgādībā esošu bērnu, kā definēts Aktā par bērnu pabalstiem un bērnu papildpabalstiem."

;

d) Regulas II pielikuma I daļu "Tādas speciālās shēmas pašnodarbinātām personām, uz kurām saskaņā ar 1. panta j) punkta ceturto daļu Regula neattiecas" groza šādi:

i) pēc iedaļas "A. BEĻĢIJA" vārda "Neattiecas." iekļauj šādu tekstu:

"B. ČEHIJAS REPUBLIKA

Neattiecas."

;

ii) iedaļas "B. DĀNIJA", "C. VĀCIJA", "D. SPĀNIJA", "E. FRANCIJA", "F. GRIEĶIJA", "G. ĪRIJA", "H. ITĀLIJA", "I. LUKSEMBURGA", "J. NĪDERLANDE", "K. AUSTRIJA", "L. PORTUGĀLE", "M. SOMIJA", "N. ZVIEDRIJA" un "O. APVIENOTĀ KARALISTE" attiecīgi pārgrupē, un tādējādi to nosaukumi ir "C. DĀNIJA", "D. VĀCIJA", "F. GRIEĶIJA", "G. SPĀNIJA", "H. FRANCIJA", "I. ĪRIJA", "J. ITĀLIJA", "N. LUKSEMBURGA", "Q. NĪDERLANDE", "R. AUSTRIJA", "T. PORTUGĀLE", "W. SOMIJA", "X. ZVIEDRIJA" un "Y. APVIENOTĀ KARALISTE";

iii) pēc teksta iedaļā "D. VĀCIJA" iekļauj šādu tekstu:

"E. IGAUNIJA

Neattiecas."

;

iv) pēc iedaļas "J. ITĀLIJA" vārda "Neattiecas." iekļauj šādu tekstu:

"K. KIPRA

1. Privātprakses ārstu pensiju shēma, kas izveidota ar 1999. gada Ārstu (pensiju un pabalstu) Noteikumiem (P.I. 295/99), kuri izdoti atbilstīgi 1967. gada Ārstniecības (asociāciju, disciplīnas un pensiju fonda) likumam (Law 16/67), ņemot vērā šā likuma grozījumus.

2. Advokātu pensiju shēma, kas izveidota ar 1966. gada Advokātu (pensiju un pabalstu) noteikumiem (P.I. 642/66) — ņemot vērā šo noteikumu grozījumus —, kuri izdoti atbilstīgi Advokatūras likumam, Cap. 2, ņemot vērā šā likuma grozījumus.

L. LATVIJA

Neattiecas.

M. LIETUVA

Neattiecas."

;

v) pēc iedaļas "N. LUKSEMBURGA" vārda "Neattiecas." iekļauj šādu tekstu:

"O. UNGĀRIJA

Neattiecas.

P. MALTA

Neattiecas."

;

vi) pēc teksta iedaļā "R. AUSTRIJA" vārda "Neattiecas." iekļauj šādu tekstu:

"S. POLIJA

Neattiecas."

;

vii) pēc iedaļas "T. PORTUGĀLE" vārda "Neattiecas." iekļauj šādu tekstu:

"U. SLOVĒNIJA

Neattiecas.

V. SLOVĀKIJA

Neattiecas."

;

e) Regulas II pielikuma II daļu "Speciālie bērna piedzimšanas vai adopcijas pabalsti, uz kuriem saskaņā ar 1. panta u) punkta i) apakšpunktu neattiecas Regula" groza šādi:

i) pēc pēdējā teksta iedaļā "A. BEĻĢIJA" iekļauj šādu tekstu:

"B. ČEHIJAS REPUBLIKA

Bērna piedzimšanas pabalsts."

;

ii) iedaļas "B. DĀNIJA", "C. VĀCIJA", "D. SPĀNIJA", "E. FRANCIJA", "F. GRIEĶIJA", "G. ĪRIJA", "H. ITĀLIJA", "I. LUKSEMBURGA", "J. NĪDERLANDE", "K. AUSTRIJA", "L. PORTUGĀLE", "M. SOMIJA", "N. ZVIEDRIJA" un "O. APVIENOTĀ KARALISTE" attiecīgi pārgrupē, un tādējādi to nosaukumi ir "C. DĀNIJA", "D. VĀCIJA", "F. GRIEĶIJA", "G. SPĀNIJA", "H. FRANCIJA", "I. ĪRIJA", "J. ITĀLIJA", "N. LUKSEMBURGA", "Q. NĪDERLANDE", "R. AUSTRIJA", "T. PORTUGĀLE", "W. SOMIJA", "X. ZVIEDRIJA" un "Y. APVIENOTĀ KARALISTE";

iii) pēc iedaļas "D. VĀCIJA" vārda "Nav." iekļauj šādu tekstu:

"E. IGAUNIJA

Bērna piedzimšanas pabalsts."

;

iv) pēc iedaļas "J. ITĀLIJA" vārda "Nav." iekļauj šādu tekstu:

"K. KIPRA

Nav.

L. LATVIJA

Bērna piedzimšanas pabalsts.

M. LIETUVA

Bērna piedzimšanas pabalsts."

;

v) pēc pēdējā teksta iedaļā "N. LUKSEMBURGA" iekļauj šādu tekstu:

"O. UNGĀRIJA

Maternitātes pabalsts.

P. MALTA

Nav."

;

vi) pēc iedaļas "R. AUSTRIJA" vārda "Neattiecas." iekļauj šādu tekstu:

"S. POLIJA

Vienreizējais sociālās palīdzības bērna piedzimšanas pabalsts ( 1990. gada 29. novembra Akts par sociālo palīdzību)."

;

vii) pēc iedaļas "T. PORTUGĀLE" vārda "Nav." iekļauj šādu tekstu:

"U. SLOVĒNIJA

Bērna piedzimšanas pabalsts.

V. SLOVĀKIJA

Bērna piedzimšanas pabalsts."

;

f) Regulas II pielikuma III daļu "Speciālie no iemaksām neatkarīgie pabalsti 4. panta 2.b punkta nozīmē, uz kuriem neattiecas šī Regula" groza šādi:

i) pēc iedaļas "A. BEĻĢIJA" vārda "Nav." iekļauj šādu tekstu:

"B. ČEHIJAS REPUBLIKA

Nav."

;

ii) iedaļas "B. DĀNIJA", "C. VĀCIJA", "D. SPĀNIJA", "E. FRANCIJA", "F. GRIEĶIJA", "G. ĪRIJA", "H. ITĀLIJA", "I. LUKSEMBURGA", "J. NĪDERLANDE", "K. AUSTRIJA", "L. PORTUGĀLE", "M. SOMIJA", "N. ZVIEDRIJA" un "O. APVIENOTĀ KARALISTE" attiecīgi pārgrupē, un tādējādi to nosaukumi ir "C. DĀNIJA", "D. VĀCIJA", "F. GRIEĶIJA", "G. SPĀNIJA", "H. FRANCIJA", "I. ĪRIJA", "J. ITĀLIJA", "N. LUKSEMBURGA", "Q. NĪDERLANDE", "R. AUSTRIJA", "T. PORTUGĀLE", "W. SOMIJA", "X. ZVIEDRIJA" un "Y. APVIENOTĀ KARALISTE";

iii) pēc pēdējā teksta iedaļā "D. VĀCIJA" iekļauj šādu tekstu:

"E. IGAUNIJA

Nav."

;

iv) pēc iedaļas "J. ITĀLIJA" vārda "Nav." iekļauj šādu tekstu:

"K. KIPRA

Nav.

L. LATVIJA

Nav.

M. LIETUVA

Nav."

;

v) pēc iedaļas "N. LUKSEMBURGA" vārda "Nav." iekļauj šādu tekstu:

"O. UNGĀRIJA

Nav.

P. MALTA

Nav."

;

vi) pēc teksta iedaļā "R. AUSTRIJA" vārda iekļauj šādu tekstu:

"S. POLIJA

Nav."

;

vii) pēc iedaļas "T. PORTUGĀLE" vārda "Nav." iekļauj šādu tekstu:

"U. SLOVĒNIJA

Nav.

V. SLOVĀKIJA

Nav."

;

g) Regulas II. a pielikumu "Speciālie no iemaksām neatkarīgie pabalsti (Regulas 10.a pants)" groza šādi:

i) pēc pēdējā teksta iedaļā "A. BEĻĢIJA" iekļauj šādu tekstu:

"B. ČEHIJAS REPUBLIKA

Sociālais pabalsts (Valsts sociālā nodrošinājuma akts Nr. 117/1995 Sb.)."

;

ii) iedaļas "B. DĀNIJA", "C. VĀCIJA", "D. SPĀNIJA", "E. FRANCIJA", "F. GRIEĶIJA", "G. ĪRIJA", "H. ITĀLIJA", "I. LUKSEMBURGA", "J. NĪDERLANDE", "K. AUSTRIJA", "L. PORTUGĀLE", "M. SOMIJA", "N. ZVIEDRIJA" un "O. APVIENOTĀ KARALISTE" attiecīgi pārgrupē, un tādējādi to nosaukumi ir "C. DĀNIJA", "D. VĀCIJA", "F. GRIEĶIJA", "G. SPĀNIJA", "H. FRANCIJA", "I. ĪRIJA", "J. ITĀLIJA", "N. LUKSEMBURGA", "Q. NĪDERLANDE", "R. AUSTRIJA", "T. PORTUGĀLE", "W. SOMIJA", "X. ZVIEDRIJA" un "Y. APVIENOTĀ KARALISTE";

iii) pēc iedaļas "D. VĀCIJA" vārda "Nav." iekļauj šādu tekstu:

"E. IGAUNIJA

a) pieaugušo invaliditātes pabalsts ( 1999. gada 27. janvāra Akts par sociālajiem pabalstiem invalīdiem);

b) bezdarbnieka valsts pabalsts ( 2000. gada 1. oktobra Akts par bezdarbnieku sociālo aizsardzību)."

;

iv) pēc pēdējā teksta iedaļā "J. ITĀLIJA" iekļauj šādu tekstu:

"K. KIPRA

a) Sociālā pensija (1995. gada Likums par sociālajām pensijām (Likums 25(I)/95) ar grozījumiem).

b) Pabalsts motorisko funkciju smagu traucējumu gadījumos (Ministru Padomes 1992. gada 16. oktobra Lēmums Nr. 38.210, 1994. gada 1. augusta Lēmums Nr. 41.370, 1997. gada 11. jūnija Lēmums Nr. 46.183 un 2001. gada 16. maija Lēmums Nr. 53.675).

c) Speciālais pabalsts neredzīgajiem (1996. gada Likums par speciālajiem pabalstiem (Law 77(I)/96) ar grozījumiem).

L. LATVIJA

a) Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts ( 1995. gada 26. oktobra likums "Par sociālo palīdzību").

b) Pabalsts transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās ( 1995. gada 26. oktobra likums "Par sociālo palīdzību").

M. LIETUVA

a) Sociālā pensija (1994. gada Likums par sociālajām pensijām).

b) Speciālais transporta izdevumu segšanas pabalsts invalīdiem ar pārvietošanās traucējumiem (7. pants 2000. gada Likumā par transporta kompensācijām)."

;

v) pēc pēdējā teksta iedaļā "N. LUKSEMBURGA" iekļauj šādu tekstu:

"O. UNGĀRIJA

a) Ikgadējais invaliditātes pabalsts (Ministru Padomes Dekrēts Nr. 83/1987 (XII 27) par ikgadējo invaliditātes pabalstu).

b) No iemaksām neatkarīgais vecuma pabalsts (1993. gada III Akts par sociālo pārvaldību un sociālajiem pabalstiem).

c) Transporta pabalsts (Valdības Dekrēts Nr. 164/1995 (XII 27) par transporta pabalstiem personām ar smagu garīgo invaliditāti).

P. MALTA

a) Papildu pabalsts (1987. gada Sociālā nodrošinājuma likuma (Cap. 318) 73. pants).

b) Vecuma pensija (1987. gada Sociālā nodrošinājuma likums (Cap. 318)."

;

vi) pēc teksta iedaļā "R. AUSTRIJA" iekļauj šādu tekstu:

"S. POLIJA

Sociālā pensija ( 1990. gada 29. novembra Akts par sociālo palīdzību)."

;

vii) pēc pēdējā teksta iedaļā "T. PORTUGĀLE" iekļauj šādu tekstu:

"U. SLOVĒNIJA

a) Valsts pensija ( 1999. gada 23. decembra Akts par pensiju un invaliditātes apdrošināšanu).

b) Pabalsts maznodrošinātiem pensionāriem ( 1999. gada 23. decembra Akts par pensiju un invaliditātes apdrošināšanu).

c) Uztura piemaksa ( 1999. gada 23. decembra Akts par pensiju un invaliditātes apdrošināšanu).

V. SLOVĀKIJA

Pensiju kā vienīgo ienākumu avotu indeksācija (Akts Nr. 100/1988 Zb.)."

;

h) Regulas III pielikuma A daļu "Sociālā nodrošinājuma konvenciju noteikumi, ko turpina piemērot neatkarīgi no Regulas 6. panta (Regulas 7. panta 2. punkta c) apakšpunkts)" groza šādi:

i) pirms iedaļas "1. BEĻĢIJA — DĀNIJA" iekļauj šādu tekstu:

"1. BEĻĢIJA — ČEHIJAS REPUBLIKA

Konvencijas nav."

;

ii) iedaļas "BEĻĢIJA — DĀNIJA" numuru maina no "1" uz "2", un turpmāko iedaļu numurus maina šādi:

"3. BEĻĢIJA — VĀCIJA"

;

iii) pēc pēdējā teksta iedaļā "3. BEĻĢIJA — VĀCIJA" iekļauj šādu tekstu:

"4. BEĻĢIJA — IGAUNIJA

Konvencijas nav."

;

iv) pielikuma 3. līdz 7. iedaļu attiecīgi pārgrupē, un maina to numurus:

"5. BEĻĢIJA — GRIEĶIJA"

"6. BEĻĢIJA — SPĀNIJA"

"7. BEĻĢIJA — FRANCIJA"

"8. BEĻĢIJA — ĪRIJA"

"9. BEĻĢIJA — ITĀLIJA"

;

v) pēc iedaļā "9. BEĻĢIJA — ITĀLIJA" iekļauj šādu tekstu:

"10. BEĻĢIJA — KIPRA

Konvencijas nav.

11. BEĻĢIJA — LATVIJA

Konvencijas nav.

12. BEĻĢIJA — LIETUVA

Konvencijas nav."

;

vi) iedaļas "BEĻĢIJA — LUKSEMBURGA" numuru maina no "8" uz "13", un aiz minētās iedaļas iekļauj šādu tekstu:

"14. BEĻĢIJA — UNGĀRIJA

Konvencijas nav.

15. BEĻĢIJA — MALTA

Konvencijas nav."

;

vii) iedaļas "BEĻĢIJA — NĪDERLANDE" numuru maina no "9" uz "16", un nākamās iedaļas numuru maina šādi:

"17. BEĻĢIJA — AUSTRIJA"

;

viii) pēc pēdējā teksta iedaļā "17. BEĻĢIJA — AUSTRIJA" iekļauj šādu tekstu:

"18. BEĻĢIJA — POLIJA

Nav."

;

ix) iedaļas "BEĻĢIJA — PORTUGĀLE" numuru maina no "11" uz "19", un aiz minētās iedaļas iekļauj šādu tekstu:

"20. BEĻĢIJA — SLOVĒNIJA

Nav.

21. BEĻĢIJA — SLOVĀKIJA

Konvencijas nav."

;

x) iedaļas "BEĻĢIJA — SOMIJA" numuru maina no "12" uz "22", un turpmāko iedaļu numurus maina šādi:

"23. BEĻĢIJA — ZVIEDRIJA"

"24. BEĻĢIJA — APVIENOTĀ KARALISTE"

;

xi) pēc iedaļas "24. BEĻĢIJA — APVIENOTĀ KARALISTE" vārda "Nav." iekļauj šādu tekstu:

"25. ČEHIJAS REPUBLIKA — DĀNIJA

Konvencijas nav.

26. ČEHIJAS REPUBLIKA — VĀCIJA

Konvencijas nav.

27. ČEHIJAS REPUBLIKA — IGAUNIJA

Konvencijas nav.

28. ČEHIJAS REPUBLIKA — GRIEĶIJA

Nav.

29. ČEHIJAS REPUBLIKA — SPĀNIJA

Nav.

30. ČEHIJAS REPUBLIKA — FRANCIJA

Nav.

31. ČEHIJAS REPUBLIKA — ĪRIJA

Konvencijas nav.

32. ČEHIJAS REPUBLIKA — ITĀLIJA

Konvencijas nav.

33. ČEHIJAS REPUBLIKA — KIPRA

Nav.

34. ČEHIJAS REPUBLIKA — LATVIJA

Konvencijas nav.

35. ČEHIJAS REPUBLIKA — LIETUVA

Nav.

36. ČEHIJAS REPUBLIKA — LUKSEMBURGA

Nav.

37. ČEHIJAS REPUBLIKA — UNGĀRIJA

Nav.

38. ČEHIJAS REPUBLIKA — MALTA

Konvencijas nav.

39. ČEHIJAS REPUBLIKA — NĪDERLANDE

Konvencijas nav.

40. ČEHIJAS REPUBLIKA — AUSTRIJA

32. panta 3. punkts 1999. gada 20. jūlija Konvencijā par sociālo nodrošinājumu.

41. ČEHIJAS REPUBLIKA — POLIJA

Nav.

42. ČEHIJAS REPUBLIKA — PORTUGĀLE

Konvencijas nav.

43. ČEHIJAS REPUBLIKA — SLOVĒNIJA

Nav.

44. ČEHIJAS REPUBLIKA — SLOVĀKIJA

20. pants 1992. gada 29. oktobra Konvencijā par sociālo nodrošinājumu.

45. ČEHIJAS REPUBLIKA — SOMIJA

Konvencijas nav.

46. ČEHIJAS REPUBLIKA — ZVIEDRIJA

Konvencijas nav.

47. ČEHIJAS REPUBLIKA — APVIENOTĀ KARALISTE

Nav."

;

xii) iedaļas "DĀNIJA — VĀCIJA" numuru maina no "15" uz "48", un aiz minētās iedaļas iekļauj šādu tekstu:

"49. DĀNIJA — IGAUNIJA

Konvencijas nav."

;

xiii) pielikuma 16. līdz 20. iedaļu attiecīgi pārgrupē, un maina to numurus:

"50. DĀNIJA — GRIEĶIJA"

"51. DĀNIJA — SPĀNIJA"

"52. DĀNIJA — FRANCIJA"

"53. DĀNIJA — ĪRIJA"

"54. DĀNIJA — ITĀLIJA"

;

xiv) pēc iedaļas "54. DĀNIJA — ITĀLIJA" vārdiem "Konvencijas nav." iekļauj šādu tekstu:

"55. DĀNIJA — KIPRA

Konvencijas nav.

56. DĀNIJA — LATVIJA

Konvencijas nav.

57. DĀNIJA — LIETUVA

Konvencijas nav."

;

xv) iedaļas "DĀNIJA — LUKSEMBURGA" numuru maina no "21" uz "58", un aiz minētās iedaļas iekļauj šādu tekstu:

"59. DĀNIJA — UNGĀRIJA

Konvencijas nav.

60. DĀNIJA — MALTA

Konvencijas nav."

;

xvi) iedaļas "DĀNIJA — NĪDERLANDE" numuru maina no "22" uz "61", un nākamās iedaļas numurs mainās šādi:

"62. DĀNIJA — AUSTRIJA"

;

xvii) pēc iedaļas "62. DĀNIJA — AUSTRIJA" iekļauj šādu tekstu:

"63. DĀNIJA — POLIJA

Konvencijas nav."

;

xviii) iedaļas "DĀNIJA — PORTUGĀLE" numuru maina no "24" uz "64", un aiz minētās iedaļas iekļauj šādu tekstu:

"65. DĀNIJA — SLOVĒNIJA

Nav.

66. DĀNIJA — SLOVĀKIJA

Konvencijas nav."

;

xix) iedaļas "DĀNIJA — SOMIJA" numuru maina no "25" uz "67", un turpmāko iedaļu numurus maina šādi:

"68. DĀNIJA — ZVIEDRIJA"

"69. DĀNIJA — APVIENOTĀ KARALISTE"

;

xx) pēc iedaļas "69. DĀNIJA — APVIENOTĀ KARALISTE" vārda "Nav." iekļauj šādu tekstu:

"70. VĀCIJA — IGAUNIJA

Konvencijas nav."

;

xxi) pielikuma 28. līdz 32. iedaļu attiecīgi pārgrupē, un maina to numurus:

"71. VĀCIJA — GRIEĶIJA"

"72. VĀCIJA — SPĀNIJA"

"73. VĀCIJA — FRANCIJA"

"74. VĀCIJA — ĪRIJA"

"75. VĀCIJA — ITĀLIJA"

;

xxii) pēc pēdējā teksta iedaļā "75. VĀCIJA — ITĀLIJA" iekļauj šādu tekstu:

"76. VĀCIJA — KIPRA

Konvencijas nav.

77. VĀCIJA — LATVIJA

Konvencijas nav.

78. VĀCIJA — LIETUVA

Konvencijas nav."

;

xxiii) iedaļas "VĀCIJA — LUKSEMBURGA" numuru maina no "33" uz "79", un aiz minētās iedaļas iekļauj šādu tekstu:

"80. VĀCIJA — UNGĀRIJA

a) 1998. gada 2. maija Konvencijas par sociālo nodrošinājumu 27. panta 3. punkts un 40. panta 1. punkta b) apakšpunkts.

b) Minētās Konvencijas Noslēguma protokola 16. punkts.

81. VĀCIJA — MALTA

Konvencijas nav."

;

xxiv) iedaļas "VĀCIJA — NĪDERLANDE" numuru maina no "34" uz "82", un nākamās iedaļas numuru maina šādi:

"83. VĀCIJA — AUSTRIJA"

;

xxv) pēc pēdējā teksta iedaļā "83. VĀCIJA — AUSTRIJA" iekļauj šādu tekstu:

"84. VĀCIJA — POLIJA

a) 1975. gada 9. oktobra Konvencija par nodrošinājumu vecuma un darba traumu gadījumos, ņemot vērā nosacījumus un piemērojumu, kas noteikts 27. panta 2. līdz 4. punktā 1990. gada 8. decembra Konvencijā par sociālo nodrošinājumu.

b) 11. panta 3. punkts, 19. panta 4. punkts, 27. panta 5. punkts un 28. panta 2. punkts 1990. gada 8. decembra Konvencijā par sociālo nodrošinājumu."

;

xxvi) iedaļas "VĀCIJA — PORTUGĀLE" numuru maina no "36" uz "85", un aiz minētās iedaļas iekļauj šādu tekstu:

"86. VĀCIJA — SLOVĒNIJA

a) 42. pants 1997. gada 24. septembra Konvencijā par sociālo nodrošinājumu.

b) Minētās Konvencijas Noslēguma protokola 15. punkts.

87. VĀCIJA — SLOVĀKIJA

Konvencijas nav."

;

xxvii) iedaļas "VĀCIJA — SOMIJA" numuru maina no "37" uz "88", un turpmāko iedaļu numurus maina šādi:

"89. VĀCIJA — ZVIEDRIJA"

"90. VĀCIJA — APVIENOTĀ KARALISTE"

;

xxviii) pēc pēdējā teksta iedaļā "90. VĀCIJA — APVIENOTĀ KARALISTE" iekļauj šādu tekstu:

"91. IGAUNIJA — GRIEĶIJA

Konvencijas nav.

92. IGAUNIJA — SPĀNIJA

Konvencijas nav.

93. IGAUNIJA — FRANCIJA

Konvencijas nav.

94. IGAUNIJA — ĪRIJA

Konvencijas nav.

95. IGAUNIJA — ITĀLIJA

Konvencijas nav.

96. IGAUNIJA — KIPRA

Konvencijas nav.

97. IGAUNIJA — LATVIJA

Nav.

98. IGAUNIJA — LIETUVA

Nav.

99. IGAUNIJA — LUKSEMBURGA

Konvencijas nav.

100. IGAUNIJA — UNGĀRIJA

Konvencijas nav.

101. IGAUNIJA — MALTA

Konvencijas nav.

102. IGAUNIJA — NĪDERLANDE

Konvencijas nav.

103. IGAUNIJA — AUSTRIJA

Konvencijas nav.

104. IGAUNIJA — POLIJA

Konvencijas nav.

105. IGAUNIJA — PORTUGĀLE

Konvencijas nav.

106. IGAUNIJA — SLOVĒNIJA

Konvencijas nav.

107. IGAUNIJA — SLOVĀKIJA

Konvencijas nav.

108. IGAUNIJA — SOMIJA

Nav.

109. IGAUNIJA — ZVIEDRIJA

Nav.

110. IGAUNIJA — APVIENOTĀ KARALISTE

Konvencijas nav."

;

xxix) daļas 41., 51., 61. un 62. iedaļu attiecīgi pārgrupē, un maina to numurus:

"111. GRIEĶIJA — SPĀNIJA"

"112. GRIEĶIJA — FRANCIJA"

"113. GRIEĶIJA — ĪRIJA"

"114. GRIEĶIJA — ITĀLIJA"

;

xxx) pēc iedaļas "114. GRIEĶIJA — ITĀLIJA" vārdiem "Konvencijas nav." iekļauj šādu tekstu:

"115. GRIEĶIJA — KIPRA

Nav.

116. GRIEĶIJA — LATVIJA

Konvencijas nav.

117. GRIEĶIJA — LIETUVA

Konvencijas nav."

;

xxxi) iedaļas "GRIEĶIJA — LUKSEMBURGA" numuru maina no "63" uz "118", un aiz minētās iedaļas iekļauj šādu tekstu:

"119. GRIEĶIJA — UNGĀRIJA

Konvencijas nav.

120. GRIEĶIJA — MALTA

Konvencijas nav."

;

xxxii) iedaļas "GRIEĶIJA — NĪDERLANDE" numuru maina no "64" uz "121", un nākamās iedaļas numuru maina šādi:

"122. GRIEĶIJA — AUSTRIJA"

;

xxxiii) pēc pēdējā teksta iedaļā "122. GRIEĶIJA — AUSTRIJA" iekļauj šādu tekstu:

"123. GRIEĶIJA — POLIJA

Nav."

;

xxxiv) iedaļas "GRIEĶIJA — PORTUGĀLE" numuru maina no "66" uz "124", un aiz minētās iedaļas iekļauj šādu tekstu:

"125. GRIEĶIJA — SLOVĒNIJA

Konvencijas nav.

126. GRIEĶIJA — SLOVĀKIJA

Nav."

;

xxxv) iedaļas "GRIEĶIJA — SOMIJA" numuru maina no "67" uz "127", un turpmāko iedaļu numurus maina šādi:

"128. GRIEĶIJA — ZVIEDRIJA"

"129. GRIEĶIJA — APVIENOTĀ KARALISTE"

;

xxxvi) iedaļas "SPĀNIJA — FRANCIJA" numuru maina no "40" uz "130", un turpmāko iedaļu numurus maina šādi:

"131. SPĀNIJA — ĪRIJA"

"132. SPĀNIJA — ITĀLIJA"

;

xxxvii) pēc iedaļā "132. SPĀNIJA — ITĀLIJA" iekļauj šādu tekstu:

"133. SPĀNIJA — KIPRA

Konvencijas nav.

134. SPĀNIJA — LATVIJA

Konvencijas nav.

135. SPĀNIJA — LIETUVA

Konvencijas nav."

;

xxxviii) iedaļas "SPĀNIJA — LUKSEMBURGA" numuru maina no "44" uz "136", un aiz minētās iedaļas iekļauj šādu tekstu:

"137. SPĀNIJA — UNGĀRIJA

Konvencijas nav.

138. SPĀNIJA — MALTA

Konvencijas nav."

;

xxxix) iedaļas "SPĀNIJA — NĪDERLANDE" numuru maina no "45" uz "139", un nākamās iedaļas numuru maina šādi:

"140. SPĀNIJA — AUSTRIJA"

;

xl) pēc pēdējā teksta iedaļā "140. SPĀNIJA — AUSTRIJA" iekļauj šādu tekstu:

"141. SPĀNIJA — POLIJA

Nav."

;

xli) iedaļas "SPĀNIJA — PORTUGĀLE" numuru maina no "47" uz "142", un aiz minētās iedaļas iekļauj šādu tekstu:

"143. SPĀNIJA — SLOVĒNIJA

Konvencijas nav.

144. SPĀNIJA — SLOVĀKIJA

Konvencijas nav."

;

xlii) iedaļas "SPĀNIJA — SOMIJA" numuru maina no "48" uz "145", un turpmāko iedaļu numurus maina šādi:

"146. SPĀNIJA — ZVIEDRIJA"

"147. SPĀNIJA — APVIENOTĀ KARALISTE"

;

xliii) iedaļas "FRANCIJA — ĪRIJA" numuru maina no "52" uz "148", un nākamās iedaļas numuru maina šādi:

"149. FRANCIJA — ITĀLIJA"

;

xliv) pēc pēdējā teksta iedaļā "149. FRANCIJA — ITĀLIJA" iekļauj šādu tekstu:

"150. FRANCIJA — KIPRA

Konvencijas nav.

151. FRANCIJA — LATVIJA

Konvencijas nav.

152. FRANCIJA — LIETUVA

Konvencijas nav."

;

xlv) iedaļas "FRANCIJA — LUKSEMBURGA" numuru maina no "54" uz "153", un aiz minētās iedaļas iekļauj šādu tekstu:

"154. FRANCIJA — UNGĀRIJA

Konvencijas nav.

155. FRANCIJA — MALTA

Konvencijas nav."

;

xlvi) iedaļas "FRANCIJA — NĪDERLANDE" numuru maina no "55" uz "156", un nākamās iedaļas numuru maina šādi:

"157. FRANCIJA — AUSTRIJA"

;

xlvii) pēc iedaļas "157. FRANCIJA — AUSTRIJA" vārda "Nav." iekļauj šādu tekstu:

"158. FRANCIJA — POLIJA

Nav."

;

xlviii) iedaļas "FRANCIJA — PORTUGĀLE" numuru maina no "57" uz "159", un aiz minētās iedaļas iekļauj šādu tekstu:

"160. FRANCIJA — SLOVĒNIJA

Nav.

161. FRANCIJA — SLOVĀKIJA

Nav."

;

xlix) iedaļas "FRANCIJA — SOMIJA" numuru maina no "58" uz "162", un turpmāko iedaļu numurus maina šādi:

"163. FRANCIJA — ZVIEDRIJA"

"164. FRANCIJA — APVIENOTĀ KARALISTE"

;

l) iedaļas "ĪRIJA — ITĀLIJA" numuru maina no "70" uz "165", un aiz minētās iedaļas iekļauj šādu tekstu:

"166. ĪRIJA — KIPRA

Konvencijas nav.

167. ĪRIJA — LATVIJA

Konvencijas nav.

168. ĪRIJA — LIETUVA

Konvencijas nav."

;

li) iedaļas "ĪRIJA — LUKSEMBURGA" numuru maina no "71" uz "169", un aiz minētās iedaļas iekļauj šādu tekstu:

"170. ĪRIJA — UNGĀRIJA

Konvencijas nav.

171. ĪRIJA — MALTA

Konvencijas nav."

;

lii) iedaļas "ĪRIJA — NĪDERLANDE" numuru maina no "72" uz "172", un nākamās iedaļas numuru maina šādi:

"173. ĪRIJA — AUSTRIJA"

;

liii) pēc teksta iedaļā "173. ĪRIJA — AUSTRIJA" iekļauj šādu tekstu:

"174. ĪRIJA — POLIJA

Konvencijas nav."

;

liv) iedaļas "ĪRIJA — PORTUGĀLE" numuru maina no "74" uz "175", un aiz minētās iedaļas iekļauj šādu tekstu:

"176. ĪRIJA — SLOVĒNIJA

Konvencijas nav.

177. ĪRIJA — SLOVĀKIJA

Konvencijas nav."

;

lv) iedaļas "ĪRIJA — SOMIJA" numuru maina no "75" uz "178", un turpmāko iedaļu numurus maina šādi:

"179. ĪRIJA — ZVIEDRIJA"

"180. ĪRIJA — APVIENOTĀ KARALISTE"

;

lvi) pēc teksta iedaļā "180. ĪRIJA — APVIENOTĀ KARALISTE" iekļauj šādu tekstu:

"181. ITĀLIJA — KIPRA

Konvencijas nav.

182. ITĀLIJA — LATVIJA

Konvencijas nav.

183. ITĀLIJA — LIETUVA

Konvencijas nav."

;

lvii) iedaļas "ITĀLIJA — LUKSEMBURGA" numuru maina no "78" uz "184", un aiz minētās iedaļas iekļauj šādu tekstu:

"185. ITĀLIJA — UNGĀRIJA

Konvencijas nav.

186. ITĀLIJA — MALTA

Konvencijas nav."

;

lviii) iedaļas "ITĀLIJA — NĪDERLANDE" numuru maina no "79" uz "187", un nākamās iedaļas numuru maina šādi:

"188. ITĀLIJA — AUSTRIJA"

;

lix) pēc teksta iedaļā "188. ITĀLIJA — AUSTRIJA" iekļauj šādu tekstu:

"189. ITĀLIJA — POLIJA

Konvencijas nav."

;

lx) iedaļas "ITĀLIJA — PORTUGĀLE" numuru maina no "81" uz "190", un aiz minētās iedaļas iekļauj šādu tekstu:

"191. ITĀLIJA — SLOVĒNIJA

a) Nolīgums par savstarpējām saistībām sociālās apdrošināšanas jomā, pamatojoties uz Miera līguma XIV pielikuma 7. punktu (noslēgts notu apmaiņas ceļā 1959. gada 5. februārī).

b) 1997. gada 7. jūlija Konvencijas par sociālo nodrošinājumu 45. panta 3. punkts par Triestas brīvās teritorijas bijušo B zonu.

192. ITĀLIJA — SLOVĀKIJA

Konvencijas nav."

;

lxi) iedaļas "ITĀLIJA — SOMIJA" numuru maina no "82" uz "193", un turpmāko iedaļu numurus maina šādi:

"194. ITĀLIJA — ZVIEDRIJA"

"195. ITĀLIJA — APVIENOTĀ KARALISTE"

.

lxii) pēc iedaļas "195. ITĀLIJA — APVIENOTĀ KARALISTE" vārda "Nav." iekļauj šādu tekstu:

"196. KIPRA — LATVIJA

Konvencijas nav.

197. KIPRA — LIETUVA

Konvencijas nav.

198. KIPRA — LUKSEMBURGA

Konvencijas nav.

199. KIPRA — UNGĀRIJA

Konvencijas nav.

200. KIPRA — MALTA

Konvencijas nav.

201. KIPRA — NĪDERLANDE

Konvencijas nav.

202. KIPRA — AUSTRIJA

Nav.

203. KIPRA — POLIJA

Konvencijas nav.

204. KIPRA — PORTUGĀLE

Konvencijas nav.

205. KIPRA — SLOVĒNIJA

Konvencijas nav.

206. KIPRA — SLOVĀKIJA

Nav.

207. KIPRA — SOMIJA

Konvencijas nav.

208. KIPRA — ZVIEDRIJA

Konvencijas nav.

209. KIPRA — APVIENOTĀ KARALISTE

Nav."

;

lxiii) pēc iedaļas "209. KIPRA — APVIENOTĀ KARALISTE" vārda "Nav." iekļauj šādu tekstu:

"210. LATVIJA — LIETUVA

Nav.

211. LATVIJA — LUKSEMBURGA

Konvencijas nav.

212. LATVIJA — UNGĀRIJA

Konvencijas nav.

213. LATVIJA — MALTA

Konvencijas nav.

214. LATVIJA — NĪDERLANDE

Konvencijas nav.

215. LATVIJA — AUSTRIJA

Konvencijas nav.

216. LATVIJA — POLIJA

Konvencijas nav.

217. LATVIJA — PORTUGĀLE

Konvencijas nav.

218. LATVIJA — SLOVĒNIJA

Konvencijas nav.

219. LATVIJA — SLOVĀKIJA

Konvencijas nav.

220. LATVIJA — SOMIJA

Nav.

221. LATVIJA — ZVIEDRIJA

Nav.

222. LATVIJA — APVIENOTĀ KARALISTE

Konvencijas nav."

;

lxiv) pēc iedaļas "222. LATVIJA — APVIENOTĀ KARALISTE" vārdiem "Konvencijas nav." iekļauj šādu tekstu:

"223. LIETUVA — LUKSEMBURGA

Konvencijas nav.

224. LIETUVA — UNGĀRIJA

Konvencijas nav.

225. LIETUVA — MALTA

Konvencijas nav.

226. LIETUVA — NĪDERLANDE

Konvencijas nav.

227. LIETUVA — AUSTRIJA

Konvencijas nav.

228. LIETUVA — POLIJA

Konvencijas nav.

229. LIETUVA — PORTUGĀLE

Konvencijas nav.

230. LIETUVA — SLOVĒNIJA

Konvencijas nav.

231. LIETUVA — SLOVĀKIJA

Konvencijas nav.

232. LIETUVA — SOMIJA

Nav.

233. LIETUVA — ZVIEDRIJA

Nav.

234. LIETUVA — APVIENOTĀ KARALISTE

Konvencijas nav."

;

lxv) pēc iedaļas "234. LIETUVA — APVIENOTĀ KARALISTE" vārdiem "Konvencijas nav." iekļauj šādu tekstu:

"235. LUKSEMBURGA — UNGĀRIJA

Konvencijas nav.

236. LUKSEMBURGA — MALTA

Konvencijas nav."

;

lxvi) iedaļas "LUKSEMBURGA — NĪDERLANDE" numuru maina no "85" uz "237", un nākamās iedaļas numuru maina šādi:

"238. LUKSEMBURGA — AUSTRIJA"

;

lxvii) pēc pēdējā teksta iedaļā "238. LUKSEMBURGA — AUSTRIJA" iekļauj šādu tekstu:

"239. LUKSEMBURGA — POLIJA

Nav."

;

lxviii) iedaļas "LUKSEMBURGA — PORTUGĀLE" numuru maina no "87" uz "240", un aiz minētās iedaļas iekļauj šādu tekstu:

"241. LUKSEMBURGA — SLOVĒNIJA

Nav.

242. LUKSEMBURGA — SLOVĀKIJA

Konvencijas nav."

;

lxix) iedaļas "LUKSEMBURGA — SOMIJA" numuru maina no "88" uz "243", un turpmāko iedaļu numurus maina šādi:

"244. LUKSEMBURGA — ZVIEDRIJA"

"245. LUKSEMBURGA — APVIENOTĀ KARALISTE"

;

lxx) pēc iedaļas "245. LUKSEMBURGA — APVIENOTĀ KARALISTE" vārda "Nav." iekļauj šādu tekstu:

"246. UNGĀRIJA — MALTA

Konvencijas nav.

247. UNGĀRIJA — NĪDERLANDE

Nav.

248. UNGĀRIJA — AUSTRIJA

1999. gada 31. marta Konvencijas par sociālo nodrošinājumu 23. panta 2. punkts un 36. panta 3. punkts.

249. UNGĀRIJA — POLIJA

Nav.

250. UNGĀRIJA — PORTUGĀLE

Konvencijas nav.

251. UNGĀRIJA — SLOVĒNIJA

1957. gada 7. oktobra Konvencijas par sociālo nodrošinājumu 31. pants.

252. UNGĀRIJA — SLOVĀKIJA

Nav.

253. UNGĀRIJA — SOMIJA

Nav.

254. UNGĀRIJA — ZVIEDRIJA

Nav.

255. UNGĀRIJA — APVIENOTĀ KARALISTE

Nav."

;

lxxi) pēc iedaļas "255. UNGĀRIJA — APVIENOTĀ KARALISTE" vārda "Nav." iekļauj šādu tekstu:

"256. MALTA — NĪDERLANDE

Konvencijas nav.

257. MALTA — AUSTRIJA

Konvencijas nav.

258. MALTA — POLIJA

Konvencijas nav.

259. MALTA — PORTUGĀLE

Konvencijas nav.

260. MALTA — SLOVĒNIJA

Konvencijas nav.

261. MALTA — SLOVĀKIJA

Konvencijas nav.

262. MALTA — SOMIJA

Konvencijas nav.

263. MALTA — ZVIEDRIJA

Konvencijas nav.

264. MALTA — APVIENOTĀ KARALISTE

Nav."

;

lxxii) iedaļas "NĪDERLANDE — PORTUGĀLE" numuru maina no "91" uz "265", un aiz minētās iedaļas iekļauj šādu tekstu:

"266. NĪDERLANDE — POLIJA

Konvencijas nav."

;

lxxiii) iedaļas "NĪDERLANDE — PORTUGĀLE" numuru maina no "92" uz "267", un aiz minētās iedaļas iekļauj šādu tekstu:

"268. NĪDERLANDE — SLOVĒNIJA

Nav.

269. NĪDERLANDE — SLOVĀKIJA

Nav."

;

lxxiv) iedaļas "NĪDERLANDE — SOMIJA" numuru maina no "93" uz "270", un turpmāko iedaļu numurus maina šādi:

"271. NĪDERLANDE — ZVIEDRIJA"

"272. NĪDERLANDE — APVIENOTĀ KARALISTE"

;

lxxv) pēc iedaļas "272. NĪDERLANDE — APVIENOTĀ KARALISTE" vārda "Nav." iekļauj šādu tekstu:

"273. AUSTRIJA — POLIJA

1998. gada 7. septembra Konvencijas par sociālo nodrošinājumu 33. panta 3. punkts."

;

lxxvi) iedaļas "AUSTRIJA — PORTUGĀLE" numuru maina no "96" uz "274", un aiz minētās iedaļas iekļauj šādu tekstu:

"275. AUSTRIJA — SLOVĒNIJA

37. pants 1997. gada 10. marta Konvencijā par sociālo nodrošinājumu.

276. AUSTRIJA — SLOVĀKIJA

Konvencijas nav."

;

lxxvii) iedaļas "AUSTRIJA — SOMIJA" numuru maina no "97" uz "277", un turpmāko iedaļu numurus maina šādi:

"278. AUSTRIJA — ZVIEDRIJA"

"279. AUSTRIJA — APVIENOTĀ KARALISTE"

;

lxxviii) pēc pēdējā teksta iedaļā "279. AUSTRIJA — APVIENOTĀ KARALISTE" iekļauj šādu tekstu:

"280. POLIJA — PORTUGĀLE

Konvencijas nav.

281. POLIJA — SLOVĒNIJA

Nav.

282. POLIJA — SLOVĀKIJA

Nav.

283. POLIJA — SOMIJA

Konvencijas nav.

284. POLIJA — ZVIEDRIJA

Nav.

285. POLIJA — APVIENOTĀ KARALISTE

Nav."

;

lxxix) pēc iedaļas "285. POLIJA — APVIENOTĀ KARALISTE" vārda "Nav." iekļauj šādu tekstu:

"286. PORTUGĀLE — SLOVĒNIJA

Konvencijas nav.

287. PORTUGĀLE — SLOVĀKIJA

Konvencijas nav."

;

lxxx) iedaļas "PORTUGĀLE — SOMIJA" numuru maina no "100" uz "288", un turpmāko iedaļu numurus maina šādi:

"289. PORTUGĀLE — ZVIEDRIJA"

"290. PORTUGĀLE — APVIENOTĀ KARALISTE"

;

lxxxi) pēc pēdējā teksta iedaļā "290. PORTUGĀLE — APVIENOTĀ KARALISTE" iekļauj šādu tekstu:

"291. SLOVĒNIJA — SLOVĀKIJA

Nav.

292. SLOVĒNIJA — SOMIJA

Konvencijas nav.

293. SLOVĒNIJA — ZVIEDRIJA

Nav.

294. SLOVĒNIJA — APVIENOTĀ KARALISTE

Nav."

;

lxxxii) pēc iedaļas "294. SLOVĒNIJA — APVIENOTĀ KARALISTE" vārda "Nav." iekļauj šādu tekstu:

"295. SLOVĀKIJA — SOMIJA

Konvencijas nav.

296. SLOVĀKIJA — ZVIEDRIJA

Konvencijas nav.

297. SLOVĀKIJA — APVIENOTĀ KARALISTE

Nav."

;

lxxxiii) iedaļas "SOMIJA — ZVIEDRIJA" numuru maina no "103" uz "298", un turpmāko iedaļu numurus maina šādi:

"299. SOMIJA — APVIENOTĀ KARALISTE"

;

lxxxiv) iedaļas "ZVIEDRIJA — APVIENOTĀ KARALISTE" numuru maina no "105" uz "300".

i) Regulas III pielikuma B daļu "Konvenciju noteikumi, kas neattiecas uz visām personām, uz ko attiecas regula (regulas 3. panta 3. punkts)" groza šādi:

i) pirms iedaļas "1. BEĻĢIJA — DĀNIJA" iekļauj šādu tekstu:

"1. BEĻĢIJA — ČEHIJAS REPUBLIKA

Konvencijas nav."

;

ii) iedaļas "BEĻĢIJA — DĀNIJA" numuru maina no "1" uz "2", un turpmāko iedaļu numurus maina šādi:

"3. …"

;

iii) pēc iedaļas "3. …" iekļauj šādu tekstu:

"4. BEĻĢIJA — IGAUNIJA

Konvencijas nav."

;

iv) pielikuma 3. līdz 7. iedaļu attiecīgi pārgrupē, un maina to numurus:

"5. BEĻĢIJA — GRIEĶIJA"

"6. BEĻĢIJA — SPĀNIJA"

"7. BEĻĢIJA — FRANCIJA"

"8. BEĻĢIJA — ĪRIJA"

"9. BEĻĢIJA — ITĀLIJA"

;

v) pēc iedaļās "9. BEĻĢIJA — ITĀLIJA" iekļauj šādu tekstu:

"10. BEĻĢIJA — KIPRA

Konvencijas nav.

11. BEĻĢIJA — LATVIJA

Konvencijas nav.

12. BEĻĢIJA — LIETUVA

Konvencijas nav."

;

vi) iedaļas "BEĻĢIJA — LUKSEMBURGA" numuru maina no "8" uz "13", un aiz minētās iedaļas iekļauj šādu tekstu:

"14. BEĻĢIJA — UNGĀRIJA

Konvencijas nav.

15. BEĻĢIJA — MALTA

Konvencijas nav."

;

vii) iedaļas "BEĻĢIJA — NĪDERLANDE" numuru maina no "9" uz "16", un nākamās iedaļas numuru maina šādi:

"17. BEĻĢIJA — AUSTRIJA"

;

viii) pēc pēdējā teksta iedaļā "17. BEĻĢIJA — AUSTRIJA" iekļauj šādu tekstu:

"18. BEĻĢIJA — POLIJA

Nav."

;

ix) iedaļas "BEĻĢIJA — PORTUGĀLE" numuru maina no "11" uz "19", un aiz minētās iedaļas iekļauj šādu tekstu:

"20. BEĻĢIJA — SLOVĒNIJA

Nav.

21. BEĻĢIJA — SLOVĀKIJA

Konvencijas nav."

;

x) iedaļas "BEĻĢIJA — SOMIJA" numuru maina no "12" uz "22", un turpmāko iedaļu numurus maina šādi:

"23. BEĻĢIJA — ZVIEDRIJA"

"24. BEĻĢIJA — APVIENOTĀ KARALISTE"

;

xi) pēc iedaļas "24. BEĻĢIJA — APVIENOTĀ KARALISTE" vārda "Nav." iekļauj šādu tekstu:

"25. ČEHIJAS REPUBLIKA — DĀNIJA

Konvencijas nav.

26. ČEHIJAS REPUBLIKA — VĀCIJA

Konvencijas nav.

27. ČEHIJAS REPUBLIKA — IGAUNIJA

Konvencijas nav.

28. ČEHIJAS REPUBLIKA — GRIEĶIJA

Nav.

29. ČEHIJAS REPUBLIKA — SPĀNIJA

Nav.

30. ČEHIJAS REPUBLIKA — FRANCIJA

Nav.

31. ČEHIJAS REPUBLIKA — ĪRIJA

Konvencijas nav.

32. ČEHIJAS REPUBLIKA — ITĀLIJA

Konvencijas nav.

33. ČEHIJAS REPUBLIKA — KIPRA

Nav.

34. ČEHIJAS REPUBLIKA — LATVIJA

Konvencijas nav.

35. ČEHIJAS REPUBLIKA — LIETUVA

Nav.

36. ČEHIJAS REPUBLIKA — LUKSEMBURGA

Nav.

37. ČEHIJAS REPUBLIKA — UNGĀRIJA

Nav.

38. ČEHIJAS REPUBLIKA — MALTA

Konvencijas nav.

39. ČEHIJAS REPUBLIKA — NĪDERLANDE

Konvencijas nav.

40. ČEHIJAS REPUBLIKA — AUSTRIJA

32. panta 3. punkts 1999. gada 20. jūlija Konvencijā par sociālo nodrošinājumu.

41. ČEHIJAS REPUBLIKA — POLIJA

Nav.

42. ČEHIJAS REPUBLIKA — PORTUGĀLE

Konvencijas nav.

43. ČEHIJAS REPUBLIKA — SLOVĒNIJA

Nav.

44. ČEHIJAS REPUBLIKA — SLOVĀKIJA

Nav.

45. ČEHIJAS REPUBLIKA — SOMIJA

Konvencijas nav.

46. ČEHIJAS REPUBLIKA — ZVIEDRIJA

Konvencijas nav.

47. ČEHIJAS REPUBLIKA — APVIENOTĀ KARALISTE

Nav."

;

xii) iedaļas "DĀNIJA — VĀCIJA" numuru maina no "15" uz "48", un aiz minētās iedaļas iekļauj šādu tekstu:

"49. DĀNIJA — IGAUNIJA

Konvencijas nav."

;

xiii) pielikuma 16. līdz 20. iedaļu attiecīgi pārgrupē, un maina to numurus:

"50. DĀNIJA — GRIEĶIJA"

"51. DĀNIJA — SPĀNIJA"

"52. DĀNIJA — FRANCIJA"

"53. DĀNIJA — ĪRIJA"

"54. DĀNIJA — ITĀLIJA"

;

xiv) pēc iedaļas "54. DĀNIJA — ITĀLIJA" vārdiem "Konvencijas nav." iekļauj šādu tekstu:

"55. DĀNIJA — KIPRA

Konvencijas nav.

56. DĀNIJA — LATVIJA

Konvencijas nav.

57. DĀNIJA — LIETUVA

Konvencijas nav."

;

xv) iedaļas "DĀNIJA — LUKSEMBURGA" numuru maina no "21" uz "58", un aiz minētās iedaļas iekļauj šādu tekstu:

"59. DĀNIJA — UNGĀRIJA

Konvencijas nav.

60. DĀNIJA — MALTA

Konvencijas nav."

;

xvi) iedaļas "DĀNIJA — NĪDERLANDE" numuru maina no "22" uz "61", un nākamās iedaļas numuru maina šādi:

"62. DĀNIJA — AUSTRIJA"

.

xvii) pēc pēdējā teksta iedaļā "62. DĀNIJA — AUSTRIJA" iekļauj šādu tekstu:

"63. DĀNIJA — POLIJA

Konvencijas nav."

;

xviii) iedaļas "DĀNIJA — PORTUGĀLE" numuru maina no "24" uz "64", un aiz minētās iedaļas iekļauj šādu tekstu:

"65. DĀNIJA — SLOVĒNIJA

Nav.

66. DĀNIJA — SLOVĀKIJA

Konvencijas nav."

;

xix) iedaļas "DĀNIJA — SOMIJA" numuru maina no "25" uz "67" , un turpmāko iedaļu numurus maina šādi:

"68. DĀNIJA — ZVIEDRIJA"

"69. DĀNIJA — APVIENOTĀ KARALISTE"

;

xx) pēc iedaļas "69. DĀNIJA — APVIENOTĀ KARALISTE" vārda "Nav." iekļauj šādu tekstu:

"70. VĀCIJA — IGAUNIJA

Konvencijas nav."

;

xxi) pielikuma 28. līdz 32. iedaļu attiecīgi pārgrupē, un maina to numurus:

"71. VĀCIJA — GRIEĶIJA"

"72. VĀCIJA — SPĀNIJA"

"73. VĀCIJA — FRANCIJA"

"74. VĀCIJA — ĪRIJA"

"75. VĀCIJA — ITĀLIJA"

;

xxii) pēc pēdējā teksta iedaļā "75. VĀCIJA — ITĀLIJA" iekļauj šādu tekstu:

"76. VĀCIJA — KIPRA

Konvencijas nav.

77. VĀCIJA — LATVIJA

Konvencijas nav.

78. VĀCIJA — LIETUVA

Konvencijas nav."

;

xxiii) iedaļas "VĀCIJA — LUKSEMBURGA" numuru maina no "33" uz "79", un aiz minētās iedaļas iekļauj šādu tekstu:

"80. VĀCIJA — UNGĀRIJA

1998. gada 2. maija Konvencijas par sociālo nodrošinājumu Noslēguma protokola 16. punkts.

81. VĀCIJA — MALTA

Konvencijas nav."

;

xxiv) iedaļas "VĀCIJA — NĪDERLANDE" numuru maina no "34" uz "82", un nākamās iedaļas numuru maina šādi:

"83. VĀCIJA — AUSTRIJA"

;

xxv) pēc pēdējā teksta iedaļā "83. VĀCIJA — AUSTRIJA" iekļauj šādu tekstu:

"84. VĀCIJA — POLIJA

Nav."

;

xxvi) iedaļas "VĀCIJA — PORTUGĀLE" numuru maina no "36" uz "85", un aiz minētās iedaļas iekļauj šādu tekstu:

"86. VĀCIJA — SLOVĒNIJA

a) 42. pants 1997. gada 24. septembra Konvencijā par sociālo nodrošinājumu.

b) Minētās Konvencijas Noslēguma protokola 15. punkts.

87. VĀCIJA — SLOVĀKIJA

Konvencijas nav."

;

xxvii) iedaļas "VĀCIJA — SOMIJA" numuru maina no "37" uz "88", un turpmāko iedaļu numurus maina šādi:

"89. VĀCIJA — ZVIEDRIJA"

"90. VĀCIJA — APVIENOTĀ KARALISTE"

;

xxviii) pēc pēdējā teksta iedaļā "90. VĀCIJA — APVIENOTĀ KARALISTE" iekļauj šādu tekstu:

"91. IGAUNIJA — GRIEĶIJA

Konvencijas nav.

92. IGAUNIJA — SPĀNIJA

Konvencijas nav.

93. IGAUNIJA — FRANCIJA

Konvencijas nav.

94. IGAUNIJA — ĪRIJA

Konvencijas nav.

95. IGAUNIJA — ITĀLIJA

Konvencijas nav.

96. IGAUNIJA — KIPRA

Konvencijas nav.

97. IGAUNIJA — LATVIJA

Nav.

98. IGAUNIJA — LIETUVA

Nav.

99. IGAUNIJA — LUKSEMBURGA

Konvencijas nav.

100. IGAUNIJA — UNGĀRIJA

Konvencijas nav.

101. IGAUNIJA — MALTA

Konvencijas nav.

102. IGAUNIJA — NĪDERLANDE

Konvencijas nav.

103. IGAUNIJA — AUSTRIJA

Konvencijas nav.

104. IGAUNIJA — POLIJA.

Konvencijas nav.

105. IGAUNIJA — PORTUGĀLE

Konvencijas nav.

106. IGAUNIJA — SLOVĒNIJA

Konvencijas nav.

107. IGAUNIJA — SLOVĀKIJA

Konvencijas nav.

108. IGAUNIJA — SOMIJA

Nav.

109. IGAUNIJA — ZVIEDRIJA

Nav.

110. IGAUNIJA — APVIENOTĀ KARALISTE

Konvencijas nav."

;

xxix) daļas 41., 51., 61. un 62. iedaļu attiecīgi pārgrupē, un maina to numurus:

"111. GRIEĶIJA — SPĀNIJA"

"112. GRIEĶIJA — FRANCIJA"

"113. GRIEĶIJA — ĪRIJA"

"114. GRIEĶIJA — ITĀLIJA"

;

xxx) pēc iedaļas "114. GRIEĶIJA — ITĀLIJA" vārdiem "Konvencijas nav." iekļauj šādu tekstu:

"115. GRIEĶIJA — KIPRA

Nav.

116. GRIEĶIJA — LATVIJA

Konvencijas nav.

117. GRIEĶIJA — LIETUVA

Konvencijas nav."

;

xxxi) iedaļas "GRIEĶIJA — LUKSEMBURGA" numuru maina no "63" uz "118", un aiz minētās iedaļas iekļauj šādu tekstu:

"119. GRIEĶIJA — UNGĀRIJA

Konvencijas nav.

120. GRIEĶIJA — MALTA

Konvencijas nav."

;

xxxii) iedaļas "GRIEĶIJA — NĪDERLANDE" numuru maina no "64" uz "121", un nākamās iedaļas numuru maina šādi:

"122. GRIEĶIJA — AUSTRIJA"

;

xxxiii) pēc pēdējā teksta iedaļā "122. GRIEĶIJA — AUSTRIJA" iekļauj šādu tekstu:

"123. GRIEĶIJA — POLIJA

Nav."

;

xxxiv) iedaļas "GRIEĶIJA — PORTUGĀLE" numuru maina no "66" uz "124", un aiz minētās iedaļas iekļauj šādu tekstu:

"125. GRIEĶIJA — SLOVĒNIJA

Konvencijas nav.

126. GRIEĶIJA — SLOVĀKIJA

Nav."

;

xxxv) iedaļas "GRIEĶIJA — SOMIJA" numuru maina no "67" uz "127", un turpmāko iedaļu numurus maina šādi:

"128. GRIEĶIJA — ZVIEDRIJA"

"129. GRIEĶIJA — APVIENOTĀ KARALISTE"

;

xxxvi) iedaļas "SPĀNIJA — FRANCIJA" numuru maina no "40" uz "130", un turpmāko iedaļu numurus maina šādi:

"131. SPĀNIJA — ĪRIJA"

"132. SPĀNIJA — ITĀLIJA"

;

xxxvii) pēc iedaļās "132. SPĀNIJA — ITĀLIJA" iekļauj šādu tekstu:

"133. SPĀNIJA — KIPRA

Konvencijas nav.

134. SPĀNIJA — LATVIJA

Konvencijas nav.

135. SPĀNIJA — LIETUVA

Konvencijas nav."

;

xxxviii) iedaļas "SPĀNIJA — LUKSEMBURGA" numuru maina no "44" uz "136", un aiz minētās iedaļas iekļauj šādu tekstu:

"137. SPĀNIJA — UNGĀRIJA

Konvencijas nav.

138. SPĀNIJA — MALTA

Konvencijas nav."

;

xxxix) iedaļas "SPĀNIJA — NĪDERLANDE" numuru maina no "45" uz "139", un nākamās iedaļas numuru maina šādi:

"140. SPĀNIJA — AUSTRIJA"

;

xl) pēc pēdējā teksta iedaļā "140. SPĀNIJA — AUSTRIJA" iekļauj šādu tekstu:

"141. SPĀNIJA — POLIJA

Nav."

;

xli) iedaļas "SPĀNIJA — PORTUGĀLE" numuru maina no "47" uz "142", un aiz minētās iedaļas iekļauj šādu tekstu:

"143. SPĀNIJA — SLOVĒNIJA

Konvencijas nav.

144. SPĀNIJA — SLOVĀKIJA

Konvencijas nav."

;

xlii) iedaļas "SPĀNIJA — SOMIJA" numuru maina no "48" uz "145", un turpmāko iedaļu numurus maina šādi:

"146. SPĀNIJA — ZVIEDRIJA"

"147. SPĀNIJA — APVIENOTĀ KARALISTE"

;

xliii) iedaļas "FRANCIJA — ĪRIJA" numuru maina no "52" uz "148", un nākamās iedaļas numuru maina šādi:

"149. FRANCIJA — ITĀLIJA"

;

xliv) pēc iedaļās "149. FRANCIJA — ITĀLIJA" iekļauj šādu tekstu:

"150. FRANCIJA — KIPRA

Konvencijas nav.

151. FRANCIJA — LATVIJA

Konvencijas nav.

152. FRANCIJA — LIETUVA

Konvencijas nav."

;

xlv) iedaļas "FRANCIJA — LUKSEMBURGA" numuru maina no "54" uz "153", un aiz minētās iedaļas iekļauj šādu tekstu:

"154. FRANCIJA — UNGĀRIJA

Konvencijas nav.

155. FRANCIJA — MALTA

Konvencijas nav."

;

xlvi) iedaļas "FRANCIJA — NĪDERLANDE" numuru maina no "55" uz "156", un nākamās iedaļas numuru maina šādi:

"157. FRANCIJA — AUSTRIJA"

;

xlvii) pēc iedaļas "157. FRANCIJA — AUSTRIJA" vārda "Nav." iekļauj šādu tekstu:

"158. FRANCIJA — POLIJA

Nav."

;

xlviii) iedaļas "FRANCIJA — PORTUGĀLE" numuru maina no "57" uz "159", un aiz minētās iedaļas iekļauj šādu tekstu:

"160. FRANCIJA — SLOVĒNIJA

Nav.

161. FRANCIJA — SLOVĀKIJA

Nav."

;

xlix) iedaļas "FRANCIJA — SOMIJA" numuru maina no "58" uz "162", un turpmāko iedaļu numurus maina šādi:

"163. FRANCIJA — ZVIEDRIJA"

"164. FRANCIJA — APVIENOTĀ KARALISTE"

;

l) iedaļas "ĪRIJA — ITĀLIJA" numuru maina no "70" uz "165", un aiz minētās iedaļas iekļauj šādu tekstu:

"166. ĪRIJA — KIPRA

Konvencijas nav.

167. ĪRIJA — LATVIJA

Konvencijas nav.

168. ĪRIJA — LIETUVA

Konvencijas nav."

;

li) iedaļas "ĪRIJA — LUKSEMBURGA" numuru maina no "71" uz "169", un aiz minētās iedaļas iekļauj šādu tekstu:

"170. ĪRIJA — UNGĀRIJA

Konvencijas nav.

171. ĪRIJA — MALTA

Konvencijas nav."

;

lii) iedaļas "ĪRIJA — NĪDERLANDE" numuru maina no "72" uz "172", un nākamās iedaļas numuru maina šādi:

"173. ĪRIJA — AUSTRIJA"

;

liii) pēc teksta iedaļā "173. ĪRIJA — AUSTRIJA" iekļauj šādu tekstu:

"174. ĪRIJA — POLIJA

Konvencijas nav."

;

liv) iedaļas "ĪRIJA — PORTUGĀLE" numuru maina no "74" uz "175", un aiz minētās iedaļas iekļauj šādu tekstu:

"176. ĪRIJA — SLOVĒNIJA

Konvencijas nav.

177. ĪRIJA — SLOVĀKIJA

Konvencijas nav."

;

lv) iedaļas "ĪRIJA — SOMIJA" numuru maina no "75" uz "178", un turpmāko iedaļu numurus maina šādi:

"179. ĪRIJA — ZVIEDRIJA"

"180. ĪRIJA — APVIENOTĀ KARALISTE"

;

lvi) pēc iedaļas "180. ĪRIJA — APVIENOTĀ KARALISTE" vārda "Nav." iekļauj šādu tekstu:

"181. ITĀLIJA — KIPRA

Konvencijas nav.

182. ITĀLIJA — LATVIJA

Konvencijas nav.

183. ITĀLIJA — LIETUVA

Konvencijas nav."

;

lvii) iedaļas "ITĀLIJA — LUKSEMBURGA" numuru maina no "78" uz "184", un aiz minētās iedaļas iekļauj šādu tekstu:

"185. ITĀLIJA — UNGĀRIJA

Konvencijas nav.

186. ITĀLIJA — MALTA

Konvencijas nav."

;

lviii) iedaļas "ITĀLIJA — NĪDERLANDE" numuru maina no "79" uz "187", un nākamās iedaļas numuru maina šādi:

"188. ITĀLIJA — AUSTRIJA"

;

lix) pēc pēdējā teksta iedaļā "188. ITĀLIJA — AUSTRIJA" iekļauj šādu tekstu:

"189. ITĀLIJA — POLIJA

Konvencijas nav."

;

lx) iedaļas "ITĀLIJA — PORTUGĀLE" numuru maina no "81" uz "190", un aiz minētās iedaļas iekļauj šādu tekstu:

"191. ITĀLIJA — SLOVĒNIJA

a) Nolīgums par savstarpējām saistībām sociālās apdrošināšanas jomā, pamatojoties uz Miera līguma XIV pielikuma 7. punktu (noslēgts notu apmaiņas ceļā 1959. gada 5. februārī).

b) 1997. gada 7. jūlija Konvencijas par sociālo nodrošinājumu 45. panta 3. punkts par Triestas brīvās teritorijas bijušo B zonu.

192. ITĀLIJA — SLOVĀKIJA

Konvencijas nav."

;

lxi) iedaļas "ITĀLIJA — SOMIJA" numuru maina no "82" uz "193", un turpmāko iedaļu numurus maina šādi:

"194. ITĀLIJA — ZVIEDRIJA"

"195. ITĀLIJA — APVIENOTĀ KARALISTE"

;

lxii) pēc iedaļas "195. ITĀLIJA — APVIENOTĀ KARALISTE" vārda "Nav." iekļauj šādu tekstu:

"196. KIPRA — LATVIJA

Konvencijas nav.

197. KIPRA — LIETUVA

Konvencijas nav.

198. KIPRA — LUKSEMBURGA

Konvencijas nav.

199. KIPRA — UNGĀRIJA

Konvencijas nav.

200. KIPRA — MALTA

Konvencijas nav.

201. KIPRA — NĪDERLANDE

Konvencijas nav.

202. KIPRA — AUSTRIJA

Nav.

203. KIPRA — POLIJA

Konvencijas nav.

204. KIPRA — PORTUGĀLE

Konvencijas nav.

205. KIPRA — SLOVĒNIJA

Konvencijas nav.

206. KIPRA — SLOVĀKIJA

Nav.

207. KIPRA — SOMIJA

Konvencijas nav.

208. KIPRA — ZVIEDRIJA

Konvencijas nav.

209. KIPRA — APVIENOTĀ KARALISTE

Nav."

;

lxiii) pēc iedaļas "209. KIPRA — APVIENOTĀ KARALISTE" vārda "Nav." iekļauj šādu tekstu:

"210. LATVIJA — LIETUVA

Nav.

211. LATVIJA — LUKSEMBURGA

Konvencijas nav.

212. LATVIJA — UNGĀRIJA

Konvencijas nav.

213. LATVIJA — MALTA

Konvencijas nav.

214. LATVIJA — NĪDERLANDE

Konvencijas nav.

215. LATVIJA — AUSTRIJA

Konvencijas nav.

216. LATVIJA — POLIJA

Konvencijas nav.

217. LATVIJA — PORTUGĀLE

Konvencijas nav.

218. LATVIJA — SLOVĒNIJA

Konvencijas nav.

219. LATVIJA — SLOVĀKIJA

Konvencijas nav.

220. LATVIJA — SOMIJA

Nav.

221. LATVIJA — ZVIEDRIJA

Nav.

222. LATVIJA — APVIENOTĀ KARALISTE

Konvencijas nav."

;

lxiv) pēc iedaļas "222. LATVIJA — APVIENOTĀ KARALISTE" vārdiem "Konvencijas nav." iekļauj šādu tekstu:

"223. LIETUVA — LUKSEMBURGA

Konvencijas nav.

224. LIETUVA — UNGĀRIJA

Konvencijas nav.

225. LIETUVA — MALTA

Konvencijas nav.

226. LIETUVA — NĪDERLANDE

Konvencijas nav.

227. LIETUVA — AUSTRIJA

Konvencijas nav.

228. LIETUVA — POLIJA

Konvencijas nav.

229. LIETUVA — PORTUGĀLE

Konvencijas nav.

230. LIETUVA — SLOVĒNIJA

Konvencijas nav.

231. LIETUVA — SLOVĀKIJA

Konvencijas nav.

232. LIETUVA — SOMIJA

Nav.

233. LIETUVA — ZVIEDRIJA

Nav.

234. LIETUVA — APVIENOTĀ KARALISTE

Konvencijas nav."

;

lxv) pēc iedaļas "234. LIETUVA — APVIENOTĀ KARALISTE" vārdiem "Konvencijas nav." iekļauj šādu tekstu:

"235. LUKSEMBURGA — UNGĀRIJA

Konvencijas nav.

236. LUKSEMBURGA — MALTA

Konvencijas nav."

;

lxvi) iedaļas "LUKSEMBURGA — NĪDERLANDE" numuru maina no "85" uz "237", un nākamās iedaļas numuru maina šādi:

"238. LUKSEMBURGA — AUSTRIJA"

;

lxvii) pēc pēdējā teksta iedaļā "238. LUKSEMBURGA — AUSTRIJA" iekļauj šādu tekstu:

"239. LUKSEMBURGA — POLIJA

Nav."

;

lxviii) iedaļas "LUKSEMBURGA — PORTUGĀLE" numuru maina no "87" uz "240", un aiz minētās iedaļas iekļauj šādu tekstu:

"241. LUKSEMBURGA — SLOVĒNIJA

Nav.

242. LUKSEMBURGA — SLOVĀKIJA

Konvencijas nav."

;

lxix) iedaļas "LUKSEMBURGA — SOMIJA" numuru maina no "88" uz "243", un turpmāko iedaļu numurus maina šādi:

"244. LUKSEMBURGA — ZVIEDRIJA"

"245. LUKSEMBURGA — APVIENOTĀ KARALISTE"

;

lxx) pēc iedaļas "245. LUKSEMBURGA — APVIENOTĀ KARALISTE" vārda "Nav." iekļauj šādu tekstu:

"246. UNGĀRIJA — MALTA

Konvencijas nav.

247. UNGĀRIJA — NĪDERLANDE

Nav.

248. UNGĀRIJA — AUSTRIJA

36. panta 3. punkts 1999. gada 31. marta Konvencijā par sociālo nodrošinājumu.

249. UNGĀRIJA — POLIJA

Nav.

250. UNGĀRIJA — PORTUGĀLE

Konvencijas nav.

251. UNGĀRIJA — SLOVĒNIJA

1957. gada 7. oktobra Konvencijas par sociālo nodrošinājumu 31. pants.

252. UNGĀRIJA — SLOVĀKIJA

Nav.

253. UNGĀRIJA — SOMIJA

Nav.

254. UNGĀRIJA — ZVIEDRIJA

Nav.

255. UNGĀRIJA — APVIENOTĀ KARALISTE

Nav."

;

lxxi) pēc iedaļas "255. UNGĀRIJA — APVIENOTĀ KARALISTE" vārda "Nav." iekļauj šādu tekstu:

"256. MALTA — NĪDERLANDE

Konvencijas nav.

257. MALTA — AUSTRIJA

Konvencijas nav.

258. MALTA — POLIJA

Konvencijas nav.

259. MALTA — PORTUGĀLE

Konvencijas nav.

260. MALTA — SLOVĒNIJA

Konvencijas nav.

261. MALTA — SLOVĀKIJA

Konvencijas nav.

262. MALTA — SOMIJA

Konvencijas nav.

263. MALTA — ZVIEDRIJA

Konvencijas nav.

264. MALTA — APVIENOTĀ KARALISTE

Nav."

;

lxxii) iedaļas "NĪDERLANDE — AUSTRIJA" numuru maina no "91" uz "265", un aiz minētās iedaļas iekļauj šādu tekstu:

"266. NĪDERLANDE — POLIJA

Konvencijas nav."

;

lxxiii) iedaļas "NĪDERLANDE — PORTUGĀLE" numuru maina no "92" uz "267", un aiz minētās iedaļas iekļauj šādu tekstu:

"268. NĪDERLANDE — SLOVĒNIJA

Nav.

269. NĪDERLANDE — SLOVĀKIJA

Nav."

;

lxxiv) iedaļas "NĪDERLANDE — SOMIJA" numuru maina no "93" uz "270", un turpmāko iedaļu numurus maina šādi:

"271. NĪDERLANDE — ZVIEDRIJA"

"272. NĪDERLANDE — APVIENOTĀ KARALISTE"

;

lxxv) pēc iedaļas "272. NĪDERLANDE — APVIENOTĀ KARALISTE" vārda "Nav." iekļauj šādu tekstu:

"273. AUSTRIJA — POLIJA

1998. gada 7. septembra Konvencijas par sociālo nodrošinājumu 33. panta 3. punkts."

;

lxxvi) iedaļas "AUSTRIJA — PORTUGĀLE" numuru maina no "96" uz "274", un aiz minētās iedaļas iekļauj šādu tekstu:

"275. AUSTRIJA — SLOVĒNIJA

37. pants 1997. gada 10. marta Konvencijā par sociālo nodrošinājumu.

276. AUSTRIJA — SLOVĀKIJA

Konvencijas nav."

;

lxxvii) iedaļas "AUSTRIJA — SOMIJA" numuru maina no "97" uz "277", un turpmāko iedaļu numurus maina šādi:

"278. AUSTRIJA — ZVIEDRIJA"

"279. AUSTRIJA — APVIENOTĀ KARALISTE"

;

lxxviii) pēc pēdējā teksta iedaļā "279. AUSTRIJA — APVIENOTĀ KARALISTE" iekļauj šādu tekstu:

"280. POLIJA — PORTUGĀLE

Konvencijas nav.

281. POLIJA — SLOVĒNIJA

Nav.

282. POLIJA — SLOVĀKIJA

Nav.

283. POLIJA — SOMIJA

Konvencijas nav.

284. POLIJA — ZVIEDRIJA

Nav.

285. POLIJA — APVIENOTĀ KARALISTE

Nav."

;

lxxix) pēc iedaļas "285. POLIJA — APVIENOTĀ KARALISTE" vārda "Nav." iekļauj šādu tekstu:

"286. PORTUGĀLE — SLOVĒNIJA

Konvencijas nav.

287. PORTUGĀLE — SLOVĀKIJA

Konvencijas nav."

;

lxxx) iedaļas "PORTUGĀLE — SOMIJA" numuru maina no "100" uz "288", un turpmāko iedaļu numurus maina šādi:

"289. PORTUGĀLE — ZVIEDRIJA"

"290. PORTUGĀLE — APVIENOTĀ KARALISTE"

;

lxxxi) pēc pēdējā teksta iedaļā "290. PORTUGĀLE — APVIENOTĀ KARALISTE" iekļauj šādu tekstu:

"291. SLOVĒNIJA — SLOVĀKIJA

Nav.

292. SLOVĒNIJA — SOMIJA

Konvencijas nav.

293. SLOVĒNIJA — ZVIEDRIJA

Nav.

294. SLOVĒNIJA — APVIENOTĀ KARALISTE

Nav."

;

lxxxii) pēc iedaļas "294. SLOVĒNIJA — APVIENOTĀ KARALISTE" vārda "Nav." iekļauj šādu tekstu:

"295. SLOVĀKIJA — SOMIJA

Konvencijas nav.

296. SLOVĀKIJA — ZVIEDRIJA

Konvencijas nav.

297. SLOVĀKIJA — APVIENOTĀ KARALISTE

Nav."

;

lxxxiii) iedaļas "SOMIJA — ZVIEDRIJA" numuru maina no "103" uz "298", un turpmāko iedaļu numurus maina šādi:

"299. SOMIJA — APVIENOTĀ KARALISTE"

;

lxxxiv) iedaļas "ZVIEDRIJA — APVIENOTĀ KARALISTE" numuru maina no "105" uz "300".

j) Regulas IV pielikuma A daļu "Regulas 37. panta 1. punktā minēti tiesību akti, saskaņā ar kuriem invaliditātes pabalstu apmērs nav atkarīgs no apdrošināšanas perioda ilguma" groza šādi:

i) pēc pēdējā teksta iedaļā "A. BEĻĢIJA" iekļauj šādu tekstu:

"B. ČEHIJAS REPUBLIKA

Nav."

;

ii) iedaļas "B. DĀNIJA", "C. VĀCIJA", "D. SPĀNIJA", "E. FRANCIJA", "F. GRIEĶIJA", "G. ĪRIJA", "H. ITĀLIJA", "I. LUKSEMBURGA", "J. NĪDERLANDE", "K. AUSTRIJA", "L. PORTUGĀLE", "M. SOMIJA", "N. ZVIEDRIJA" un "O. APVIENOTĀ KARALISTE" attiecīgi pārgrupē, un tādējādi to nosaukumi ir "C. DĀNIJA", "D. VĀCIJA", "F. GRIEĶIJA", "G. SPĀNIJA", "H. FRANCIJA", "I. ĪRIJA", "J. ITĀLIJA", "N. LUKSEMBURGA", "Q. NĪDERLANDE", "R. AUSTRIJA", "T. PORTUGĀLE", "W. SOMIJA", "X. ZVIEDRIJA" un "Y. APVIENOTĀ KARALISTE";

iii) pēc iedaļas "D. VĀCIJA" vārda "Nav." iekļauj šādu tekstu:

"E. IGAUNIJA

a) Invaliditātes pensijas, kuras līdz 2000. gada 1. aprīlim piešķirtas saskaņā ar Aktu par valsts pabalstiem un kuras tiek saglabātas saskaņā ar Aktu par valsts pensiju apdrošināšanu.

b) Valsts pensijas, kas invaliditātes gadījumā piešķirtas saskaņā ar Aktu par valsts pensiju apdrošināšanu.

c) Invaliditātes pensijas, kas piešķirtas saskaņā ar Aktu par dienestu aizsardzības spēkos, Aktu par dienestu policijas spēkos, Aktu par prokuratūru, Aktu par tiesnešu statusu, Aktu par Riigikogu locekļu atalgojumu, Aktu par pensijām un citām sociālajām garantijām, kā arī Aktu par Republikas prezidenta oficiālo atalgojumu."

;

iv) pēc iedaļas "J. ITĀLIJA" vārda "Nav." iekļauj šādu tekstu:

"K. KIPRA

Nav.

L. LATVIJA

16. panta 1. daļas 2. punkts 1996. gada 1. janvāra likumā "Par valsts pensijām".

M. LIETUVA

Nav."

;

v) pēc iedaļas "N. LUKSEMBURGA" vārda "Nav." iekļauj šādu tekstu:

"O. UNGĀRIJA

Nav.

P. MALTA

Nav."

;

vi) pēc iedaļas "R. AUSTRIJA" vārda "Nav." iekļauj šādu tekstu:

"S. POLIJA

Nav."

;

vii) pēc iedaļas "T. PORTUGĀLE" vārda "Nav." iekļauj šādu tekstu:

"U. SLOVĒNIJA

Nav.

V. SLOVĀKIJA

Nav."

;

k) Regulas IV pielikuma B daļu "Speciālas shēmas pašnodarbinātām personām, kā tās definētas Regulas 1408/71 38. panta 3. punktā un 45. panta 3. punktā" groza šādi:

i) pēc iedaļas "A. BEĻĢIJA" vārda "Nav." iekļauj šādu tekstu:

"B. ČEHIJAS REPUBLIKA

Nav."

;

ii) iedaļas "B. DĀNIJA", "C. VĀCIJA", "D. SPĀNIJA", "E. FRANCIJA", "F. GRIEĶIJA", "G. ĪRIJA", "H. ITĀLIJA", "I. LUKSEMBURGA", "J. NĪDERLANDE", "K. AUSTRIJA", "L. PORTUGĀLE", "M. SOMIJA", "N. ZVIEDRIJA" un "O. APVIENOTĀ KARALISTE" attiecīgi pārgrupē, un tādējādi to nosaukumi ir "C. DĀNIJA", "D. VĀCIJA", "F. GRIEĶIJA", "G. SPĀNIJA", "H. FRANCIJA", "I. ĪRIJA", "J. ITĀLIJA", "N. LUKSEMBURGA", "Q. NĪDERLANDE", "R. AUSTRIJA", "T. PORTUGĀLE", "W. SOMIJA", "X. ZVIEDRIJA" un "Y. APVIENOTĀ KARALISTE";

iii) pēc teksta iedaļā "D. VĀCIJA" iekļauj šādu tekstu:

"E. IGAUNIJA

Nav."

;

iv) pēc pēdējā teksta iedaļā "J. ITĀLIJA" vārda "Neattiecas." iekļauj šādu tekstu:

"K. KIPRA

Nav.

L. LATVIJA

Nav.

M. LIETUVA

Nav."

;

v) pēc iedaļas "N. LUKSEMBURGA" vārda "Nav." iekļauj šādu tekstu:

"O. UNGĀRIJA

Nav.

P. MALTA

Nav."

;

vi) pēc iedaļas "R. AUSTRIJA" vārda "Nav." iekļauj šādu tekstu:

"S. POLIJA

Nav."

;

vii) pēc iedaļas "T. PORTUGĀLE" vārda "Nav." iekļauj šādu tekstu:

"U. SLOVĒNIJA

Nav.

V. SLOVĀKIJA

Nav."

;

l) Regulas IV pielikuma C daļu "Regulas 46. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētie gadījumi, kad var neveikt Regulas 46. panta 2. punktā paredzēto pabalstu aprēķinu" groza šādi:

i) pēc iedaļas "A. BEĻĢIJA" vārda "Nav." iekļauj šādu tekstu:

"B. ČEHIJAS REPUBLIKA

Invaliditātes pensijas (pilnas vai daļējas) un apgādnieka zaudējuma pensijas (atraitņiem, atraitnēm un bāreņiem)."

;

ii) iedaļas "B. DĀNIJA", "C. VĀCIJA", "D. SPĀNIJA", "E. FRANCIJA", "F. GRIEĶIJA", "G. ĪRIJA", "H. ITĀLIJA", "I. LUKSEMBURGA", "J. NĪDERLANDE", "K. AUSTRIJA", "L. PORTUGĀLE", "M. SOMIJA", "N. ZVIEDRIJA" un "O. APVIENOTĀ KARALISTE" attiecīgi pārgrupē, un tādējādi to nosaukumi ir "C. DĀNIJA", "D. VĀCIJA", "F. GRIEĶIJA", "G. SPĀNIJA", "H. FRANCIJA", "I. ĪRIJA", "J. ITĀLIJA", "N. LUKSEMBURGA", "Q. NĪDERLANDE", "R. AUSTRIJA", "T. PORTUGĀLE", "W. SOMIJA", "X. ZVIEDRIJA" un "Y. APVIENOTĀ KARALISTE";

iii) pēc iedaļas "D. VĀCIJA" vārda "Nav." iekļauj šādu tekstu:

"E. IGAUNIJA

Nav."

;

iv) pēc pēdējā teksta iedaļā "J. ITĀLIJA" iekļauj šādu tekstu:

"K. KIPRA

Visi pieprasījumi attiecībā uz vecuma, invaliditātes un atraitņa vai atraitnes pensiju.

L. LATVIJA

Nav.

M. LIETUVA

Nav."

;

v) pēc iedaļas "N. LUKSEMBURGA" vārda "Nav." iekļauj šādu tekstu:

"O. UNGĀRIJA

Pieprasījumi attiecībā uz vecuma un invaliditātes pensiju gadījumos, kad pieteikuma iesniedzējam vismaz 20 gadus ir bijusi apdrošināšana Ungārijā. Pieprasījumi attiecībā uz apgādnieka zaudējuma pabalstiem, ja saskaņā ar Ungārijas tiesību aktiem mirušajam pienācās pilna pensija.

P. MALTA

Nav."

;

vi) pēc iedaļas "R. AUSTRIJA" vārda "Nav." iekļauj šādu tekstu:

"S. POLIJA

Visi pieprasījumi attiecībā uz vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensijām."

;

vii) pēc pēdējā teksta iedaļā "T. PORTUGĀLE" iekļauj šādu tekstu:

"U. SLOVĒNIJA

Nav.

V. SLOVĀKIJA

Nav."

;

m) Regulas IV pielikuma D daļu aizstāj ar šādu daļu:

"Pabalsti un nolīgumi, kas minēti Regulas 46.b panta 2. punktā

1. Pabalsti, kas minēti Regulas 46.b panta 2. punkta a) apakšpunktā un kuru apmērs nav atkarīgs no pabeigto apdrošināšanas vai attiecīgajā vietā nodzīvoto periodu ilguma:

a) Invaliditātes pabalsti, ko piešķir saskaņā ar tiesību aktiem, kas minēti šā pielikuma A daļā.

b) Dānijas valsts vecuma pensija pilnā apmērā, ko pēc 10 gadu nodzīvošanas attiecīgajā vietā ieguvušas personas, kam pensija piešķirta vēlākais 1989. gada 1. oktobrī.

c) Igaunijas valsts pensija, kas piešķirta saskaņā ar Aktu par valsts pensiju apdrošināšanu, vecuma pensijas, kas piešķirtas saskaņā ar Aktu par valsts kontroli, Aktu par policijas dienestu un Aktu par prokuratūru, kā arī vecuma un apgādnieka zaudējuma pensijas, kas piešķirtas saskaņā ar Aktu par advokātiem, Aktu par dienestu aizsardzības spēkos, Aktu par tiesnešu statusu, Aktu par Riigikogu locekļu atalgojumu, Aktu par pensijām un citām sociālajām garantijām, kā arī Aktu par Republikas prezidenta oficiālo atalgojumu.

d) Spānijas pabalsti nāves gadījumā un apgādnieka zaudējuma pensijas, kas piešķirtas saskaņā ar vispārējām vai speciālām shēmām.

e) Atraitņa vai atraitnes pabalsts, kas piešķirts saskaņā ar atraitnības apdrošināšanu atbilstīgi Francijas vispārējai sociālā nodrošinājuma shēmai vai lauksaimniecībā strādājošo shēmai.

f) Atraitņa vai atraitnes invaliditātes pensija, kura piešķirta saskaņā ar Francijas vispārējo sociālā nodrošinājuma shēmu vai lauksaimniecībā strādājošo shēmu, ja minētā pensija tiek aprēķināta, pamatojoties uz mirušā laulātā invaliditātes pensiju, ko maksā atbilstīgi 46. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktam.

g) Nīderlandes apgādnieka zaudējuma pensija, ko piešķir saskaņā ar 1995. gada 21. decembra Likumu par pārdzīvojušo apgādājamo personu vispārējo apdrošināšanu.

h) Somijas valsts pensijas, ko piešķir saskaņā ar 1956. gada 8. jūnija Aktu par valsts pensijām (547/93), un bērna pensijas papildu summa, ko piešķir saskaņā ar 1969. gada 17. janvāra Aktu par apgādnieka zaudējuma pensijām.

i) Zviedrijas pamatpensija pilnā apjomā, kas piešķirta saskaņā ar tādiem tiesību aktiem par pamatpensijām, kurus piemēroja līdz 1993. gada 1. janvārim, kā arī pamatpensija pilnā apjomā, kas piešķirta saskaņā ar pārejas noteikumiem, kuri attiecas uz tiesību aktiem, ko piemēro no minētā datuma.

2. Regulas 46.b panta 2. punkta b) apakšpunktā minētie pabalsti, kuru lielumu nosaka, pamatojoties uz iemaksu periodu, ko uzskata par pabeigtu laikā starp dienu, kad iestājies apdrošināšanas gadījums, un kādu vēlāku dienu:

a) Dānijas pirmstermiņa pensijas, kuru lielumu nosaka saskaņā ar tiesību aktiem, kas bija spēkā līdz 1984. gada 1. oktobrim.

b) Jau piešķirtās Vācijas invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensijas, kuru sakarā ņem vērā papildu periodu, kā arī Vācijas vecuma pensijas, kuru sakarā ņem vērā papildu periodu.

c) Itālijas pensijas darbaspēju pilnīga zaudējuma gadījumā (inabilità).

d) Latvijas invaliditātes pensijas un apgādnieka zaudējuma pensijas, kuru sakarā ņem vērā periodu, kurā veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas.

e) Lietuvas sociālās apdrošināšanas invaliditātes pensijas un apgādnieka zaudējuma pensijas.

f) Luksemburgas invaliditātes pensijas un apgādnieka zaudējuma pensijas.

g) Slovākijas invaliditātes pensijas un daļējas invaliditātes pensijas, kā arī ar tām saistītās apgādnieka zaudējuma pensijas.

h) Somijas darba pensijas, saistībā ar kurām ņem vērā turpmākos periodus, kā noteikts Somijas tiesību aktos.

i) Jau piešķirtās Zviedrijas invaliditātes pensijas un apgādnieka zaudējuma pensijas, kuru sakarā ņem vērā periodu, kurā veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas, kā arī Zviedrijas vecuma pensijas, kuru sakarā ņem vērā periodus, kuros veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas.

3. Regulas 46.b panta 2. punkta b) apakšpunkta i) punktā minētie nolīgumi, kuru mērķis ir novērst gadījumus, kad vienu un to pašu iemaksu periodu ņem vērā divas vai vairāk reizes:

a) Ziemeļvalstu 1992. gada 15. jūnija Konvencija par sociālo nodrošinājumu.

b) Vācijas Federatīvās Republikas un Somijas 1997. gada 28. aprīļa Nolīgums par sociālo nodrošinājumu."

n) Regulas VI pielikumu "Speciālas procedūras, lai piemērotu dažu dalībvalstu tiesību aktus" groza šādi:

i) pēc pēdējā teksta iedaļā "A. BEĻĢIJA" iekļauj šādu tekstu:

"B. ČEHIJAS REPUBLIKA

Nav."

;

ii) iedaļas "B. DĀNIJA", "C. VĀCIJA", "D. SPĀNIJA", "E. FRANCIJA", "F. GRIEĶIJA", "G. ĪRIJA", "H. ITĀLIJA", "I. LUKSEMBURGA", "J. NĪDERLANDE", "K. AUSTRIJA", "L. PORTUGĀLE", "M. SOMIJA", "N. ZVIEDRIJA" un "O. APVIENOTĀ KARALISTE" attiecīgi pārgrupē, un tādējādi to nosaukumi ir "C. DĀNIJA", "D. VĀCIJA", "F. GRIEĶIJA", "G. SPĀNIJA", "H. FRANCIJA", "I. ĪRIJA", "J. ITĀLIJA", "N. LUKSEMBURGA", "Q. NĪDERLANDE", "R. AUSTRIJA", "T. PORTUGĀLE", "W. SOMIJA", "X. ZVIEDRIJA" un "Y. APVIENOTĀ KARALISTE";

iii) pēc pēdējā teksta iedaļā "D. VĀCIJA" iekļauj šādu tekstu:

"E. IGAUNIJA

Nav."

;

iv) pēc iedaļas "J. ITĀLIJA" vārda "Nav." iekļauj šādu tekstu:

"K. KIPRA

Lai piemērotu Regulas 18. panta 1. punktu, 38. pantu, 45. panta 1. līdz 3. punktu, 64. pantu, 67. panta 1. un 2. punktu, kā arī 72. pantu, attiecībā uz visiem periodiem, kas sākas 1980. gada 6. oktobrī vai pēc šā datuma, Kipras Republikas tiesību aktos paredzēto apdrošināšanas nedēļu nosaka, attiecīgā perioda apdrošināmo ienākumu kopsummu dalot ar apdrošināmo pamatienākumu nedēļas apjomu, ko piemēro attiecīgajā iemaksu gadā, ar nosacījumu, ka šādi noteikto nedēļu skaits nepārsniedz kalendāro nedēļu skaitu attiecīgajā periodā.

L. LATVIJA

Nav.

M. LIETUVA

Nav."

;

v) pēc pēdējā teksta iedaļā "N. LUKSEMBURGA" iekļauj šādu tekstu:

"O. UNGĀRIJA

Nav.

P. MALTA

Nav."

;

vi) pēc teksta iedaļā "R. AUSTRIJA" iekļauj šādu tekstu:

"S. POLIJA

Piemērojot 1982. gada 26. janvāra Skolotāju Hartu attiecībā uz skolotāju tiesībām uz priekšlaicīgu pensionēšanos, skolotāja darbā nostrādātos periodus, kas pabeigti saskaņā ar kādas citas dalībvalsts tiesību aktiem, uzskata par skolotāja darbā nostrādātiem periodiem, kas pabeigti saskaņā ar Polijas tiesību aktiem, kā arī gadījumus, kad skolotājs izbeidz darba attiecības saskaņā ar kādas citas dalībvalsts tiesību aktiem, uzskata par gadījumiem, kad skolotājs izbeidz darba attiecības saskaņā ar Polijas tiesību aktiem."

vii) pēc pēdējā teksta iedaļā "T. PORTUGĀLE" iekļauj šādu tekstu:

"U. SLOVĒNIJA

Nav.

V. SLOVĀKIJA

Nav."

;

o) Regulas VII pielikumu aizstāj ar šādu pielikumu:

"VII PIELIKUMS

GADĪJUMI, KAD UZ PERSONU VIENLAIKUS ATTIECAS DIVU DALĪBVALSTU TIESĪBU AKTI

(Regulas 14.c panta 1. punkta b) apakšpunkts)

1. Persona ir pašnodarbināta persona Beļģijā un strādā algotu darbu kādā citā dalībvalstī.

2. Persona ir pašnodarbināta persona Čehijas Republikā un strādā algotu darbu kādā citā dalībvalstī.

3. Persona, kas pastāvīgi dzīvo Dānijā, ir pašnodarbināta persona Dānijā un strādā algotu darbu kādā citā dalībvalstī.

4. Attiecībā uz apdrošināšanas shēmu nelaimes gadījumiem lauksaimniecībā un vecuma apdrošināšanas shēmu lauksaimniekiem: persona ir lauksaimniecībā pašnodarbināta persona Vācijā un strādā algotu darbu kādā citā dalībvalstī.

5. Persona, kas pastāvīgi dzīvo Igaunijā, ir pašnodarbināta persona Igaunijā un strādā algotu darbu kādā citā dalībvalstī.

6. Attiecībā uz pašnodarbinātu personu pensiju apdrošināšanas shēmu: persona ir pašnodarbināta persona Grieķijā un strādā algotu darbu kādā citā dalībvalstī.

7. Persona, kas pastāvīgi dzīvo Spānijā, ir pašnodarbināta persona Spānijā un strādā algotu darbu kādā citā dalībvalstī.

8. Persona ir pašnodarbināta persona Francijā un strādā algotu darbu kādā citā dalībvalstī, izņemot Luksemburgu.

9. Persona ir lauksaimniecībā pašnodarbināta persona Francijā un strādā algotu darbu Luksemburgā.

10. Persona ir pašnodarbināta persona Itālijā un strādā algotu darbu kādā citā dalībvalstī

11. Persona, kas pastāvīgi dzīvo Kiprā, ir pašnodarbināta persona Kiprā un strādā algotu darbu kādā citā dalībvalstī.

12. Persona ir pašnodarbināta persona Maltā un strādā algotu darbu kādā citā dalībvalstī.

13. Persona ir pašnodarbināta persona Portugālē un strādā algotu darbu kādā citā dalībvalstī.

14. Persona, kas pastāvīgi dzīvo Somijā, ir pašnodarbināta persona Somijā un strādā algotu darbu kādā citā dalībvalstī.

15. Persona ir pašnodarbināta persona Slovākijā un strādā algotu darbu kādā citā dalībvalstī.

16. Persona, kas pastāvīgi dzīvo Zviedrijā, ir pašnodarbināta persona Zviedrijā un strādā algotu darbu kādā citā dalībvalstī."

;

p) Regulas VIII pielikumu "Shēmas, kas paredz vienīgi ģimenes pabalstus, vai arī papildu vai speciālos pabalstus bāreņiem (Regulas 78.a pants)" groza šādi:

i) pēc pēdējā teksta iedaļā "A. BEĻĢIJA" iekļauj šādu tekstu:

"B. ČEHIJAS REPUBLIKA

Nav."

;

ii) iedaļas "B. DĀNIJA", "C. VĀCIJA", "D. SPĀNIJA", "E. FRANCIJA", "F. GRIEĶIJA", "G. ĪRIJA", "H. ITĀLIJA", "I. LUKSEMBURGA", "J. NĪDERLANDE", "K. AUSTRIJA", "L. PORTUGĀLE", "M. SOMIJA", "N. ZVIEDRIJA" un "O. APVIENOTĀ KARALISTE" attiecīgi pārgrupē, un tādējādi to nosaukumi ir "C. DĀNIJA", "D. VĀCIJA", "F. GRIEĶIJA", "G. SPĀNIJA", "H. FRANCIJA", "I. ĪRIJA", "J. ITĀLIJA", "N. LUKSEMBURGA", "Q. NĪDERLANDE", "R. AUSTRIJA", "T. PORTUGĀLE", "W. SOMIJA", "X. ZVIEDRIJA" un "Y. APVIENOTĀ KARALISTE";

iii) pēc iedaļas "D. VĀCIJA" vārda "Nav." iekļauj šādu tekstu:

"E. IGAUNIJA

Nav."

;

iv) pēc iedaļas "J. ITĀLIJA" vārda "Nav." iekļauj šādu tekstu:

"K. KIPRA

Nav.

L. LATVIJA

Nav.

M. LIETUVA

Nav."

;

v) pēc iedaļas "N. LUKSEMBURGA" vārda "Nav." iekļauj šādu tekstu:

"O. UNGĀRIJA

Nav.

P. MALTA

Nav."

;

vi) pēc iedaļas "R. AUSTRIJA" vārda "Nav." iekļauj šādu tekstu:

"S. POLIJA

Nav."

;

vii) pēc iedaļas "T. PORTUGĀLE" vārda "Nav." iekļauj šādu tekstu:

"U. SLOVĒNIJA

Nav.

V. SLOVĀKIJA

Nav."

;

2. 31972 R 0574: Padomes Regula (EEK) Nr. 574/72 ( 1972. gada 21. marts), ar kuru nosaka izpildes kārtību Regulai (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma shēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenes locekļiem, kas pārvietojas Kopienā (OV L 74, 27.3.1972., 1. lpp.), ko groza un atjaunina:

- 31997 R 0118: Padomes 2.12.1996. Regula (EK) Nr. 118/97 (OV L 28, 30.1.1997., 1. lpp.),

un turpmāk groza:

- 31997 R 1290: Padomes 27.6.1997. Regula (EK) Nr. 1290/97 (OV L 176, 4.7.1997., 1. lpp.),

- 31998 R 1223: Padomes 4.6.1998. Regula (EK) Nr. 1223/98 (OV L 168, 13.6.1998., 1. lpp.),

- 31998 R 1606: Padomes 29.6.1998. Regula (EK) Nr. 1606/98 (OV L 209, 25.7.1998., 1. lpp.),

- 31999 R 0307: Padomes 8.2.1999. Regula (EK) Nr. 307/1999 (OV L 38, 12.2.1999., 1. lpp.),

- 31999 R 1399: Padomes 29.4.1999. Regula (EK) Nr. 1399/1999 (OV L 164, 30.6.1999., 1. lpp.),

- 32001 R 0089: Komisijas 17.1.2001. Regula (EK) Nr. 89/2001 (OV L 14, 18.1.2001., 16. lpp.),

- 32001 R 1386: Eiropas Parlamenta un Padomes 5.6.2001. Regula Nr. 1386/2001 (OV L 187, 10.7.2001., 1. lpp.),

- 32002 R 0410: Komisijas 27.2.2002. Regula (EK) Nr. 410/2002 (OV L 62, 5.3.2002., 17. lpp.).

a) Regulas 1. pielikumu "Kompetentās iestādes (Regulas 1. panta 1. punkts, Īstenošanas regulas 4. panta 1. punkts un 122. pants)" groza šādi:

i) pēc pēdējā teksta iedaļā "A. BEĻĢIJA" iekļauj šādu tekstu:

"B. ČEHIJAS REPUBLIKA

1. Ministerstvo práce a sociálních věcí (Darba un sociālo lietu ministrija), Praha.

2. Ministerstvo zdravotnictví (Veselības aizsardzības ministrija), Praha.

3. Ministerstvo obrany (Aizsardzības ministrija), Praha.

4. Ministerstvo vnitra (Iekšlietu ministrija), Praha.

5. Ministerstvo spravedlnosti (Ieslietu ministrija), Praha.

6. Ministerstvo financí (Finanšu ministrija), Praha."

;

ii) iedaļas "B. DĀNIJA", "C. VĀCIJA", "D. SPĀNIJA", "E. FRANCIJA", "F. GRIEĶIJA", "G. ĪRIJA", "H. ITĀLIJA", "I. LUKSEMBURGA", "J. NĪDERLANDE", "K. AUSTRIJA", "L. PORTUGĀLE", "M. SOMIJA", "N. ZVIEDRIJA" un "O. APVIENOTĀ KARALISTE" attiecīgi pārgrupē, un tādējādi to nosaukumi ir "C. DĀNIJA", "D. VĀCIJA", "F. GRIEĶIJA", "G. SPĀNIJA", "H. FRANCIJA", "I. ĪRIJA", "J. ITĀLIJA", "N. LUKSEMBURGA", "Q. NĪDERLANDE", "R. AUSTRIJA", "T. PORTUGĀLE", "W. SOMIJA", "X. ZVIEDRIJA" un "Y. APVIENOTĀ KARALISTE";

iii) pēc pēdējā teksta iedaļā "D. VĀCIJA" iekļauj šādu tekstu:

"E. IGAUNIJA

Sotsiaalministeerium (Sociālo lietu ministrija), Tallinn."

;

iv) pēc pēdējā teksta iedaļā "J. ITĀLIJA" iekļauj šādu tekstu:

"K. KIPRA

1. Υπουργός Εργασίας και Κοινωνικών Ασφαλίσεων (darba un sociālās apdrošināšanas lietu ministrs), Λευκωσία.

2. Υπουργός Υγείας (veselības aizsardzības ministrs), Λευκωσία.

L. LATVIJA

Labklājības ministrija, Rīga.

M. LIETUVA

1. Socialinės apsaugos ir darbo ministras (sociālā nodrošinājuma un darba lietu ministrs), Vilnius.

2. Sveikatos apsaugos ministras (veselības aizsardzības ministrs), Vilnius."

;

v) pēc pēdējā teksta iedaļā "N. LUKSEMBURGA" iekļauj šādu tekstu:

"O. UNGĀRIJA

1. Egészségügyi, Szociális és Családügyi Minisztérium (Veselības aizsardzības, sociālo un ģimenes lietu ministrija), Budapest.

2. Foglalkoztatáspolitikai és Munkaügyi Minisztérium (Nodarbinātības un darba lietu ministrija), Budapest.

3. Pénzügyminisztérium (Finanšu ministrija), Budapest.

P. MALTA

1. Ministru ghall-Politika Socjali (sociālās politikas ministrs), Valetta.

2. Ministru tas-Sahha (veselības aizsardzības ministrs), Valetta."

;

vi) pēc teksta iedaļā "R. AUSTRIJA" iekļauj šādu tekstu:

"S. POLIJA

1. Minister Gospodarki, Pracy i Polityki Społecznej (ekonomikas, darba un sociālās politikas ministrs), Warszawa.

2. Minister Zdrowia (veselības aizsardzības ministrs), Warszawa."

;

vii) pēc pēdējā teksta iedaļā "T. PORTUGĀLE" iekļauj šādu tekstu:

"U. SLOVĒNIJA

1. Ministrstvo za delo, družino in socialne zadeve (Darba, ģimenes un sociālo lietu ministrija), Ljubljana.

2. Ministrstvo za zdravje (Veselības aizsardzības ministrija), Ljubljana.

V. SLOVĀKIJA

1. Ministerstvo práce, sociálnych vecí a rodiny Slovenskej republiky (Slovākijas Republikas Darba, sociālo un ģimenes lietu ministrija), Bratislava.

2. Ministerstvo zdravotníctva Slovenskej republiky (Slovākijas Republikas Veselības aizsardzības ministrija), Bratislava."

;

b) Regulas 2. pielikumu "Kompetentās institūcijas (Regulas 1. panta o) punkts un Īstenošanas regulas 4. panta 2. punkts)" groza šādi:

i) pēc pēdējā teksta iedaļā "A. BEĻĢIJA" iekļauj šādu tekstu:

"B. ČEHIJAS REPUBLIKA

1. Slimības un maternitāte a) Pabalsti natūrā : veselības apdrošināšanas sabiedrība, kurā persona apdrošināta;

i)

vispārīgos gadījumos: Česká správa sociálního zabezpečení (Čehijas Sociālā nodrošinājuma pārvalde), Praha un tās reģionālās iestādes;ii)

militārpersonām:

profesionāliem karavīriem: Aizsardzības ministrijas Sociālā nodrošinājuma aģentūra;

policijas darbiniekiem: Iekšlietu ministrijas Sociālā nodrošinājuma aģentūra;

ieslodzījuma vietu darbiniekiem: Tieslietu ministrijas Sociālā nodrošinājuma aģentūra;

muitas administrācijas darbiniekiem: Finanšu ministrijas Sociālā nodrošinājuma aģentūra.

2. Invaliditāte, vecums un nāve (pensija) a) vispārīgos gadījumos : Česká správa sociálního zabezpečení (Čehijas Sociālā nodrošinājuma pārvalde), Praha;

profesionāliem karavīriem: Aizsardzības ministrijas Sociālā nodrošinājuma aģentūra;

policijas darbiniekiem: Iekšlietu ministrijas Sociālā nodrošinājuma aģentūra;

ieslodzījuma vietu darbiniekiem: Tieslietu ministrijas Sociālā nodrošinājuma aģentūra;

muitas administrācijas darbiniekiem: Finanšu ministrijas Sociālā nodrošinājuma aģentūra.

3. Nelaimes gadījumi darbā un arodslimības a) Pabalsti natūrā : veselības apdrošināšanas sabiedrība, kurā persona apdrošināta;

i)

vispārīgos gadījumos:

atlīdzība saistībā ar nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām

darba devējs vai apdrošinātājs, kas darbojas viņa vārdā:

Česká pojišťovna a.s. (Čehijas Apdrošināšanas sabiedrība);

Kooperativa pojišťovna, a.s. (Kooperatīvā apdrošināšanas sabiedrība);

pensijas: Česká správa sociálního zabezpečení (Čehijas Sociālā nodrošinājuma pārvalde), Praha;

īstermiņa pabalsti: Česká správa sociálního zabezpečení (Čehijas Sociālā nodrošinājuma pārvalde), Praha, un tās reģionālās iestādes.ii)

militārpersonām:

profesionāliem karavīriem: Aizsardzības ministrijas Sociālā nodrošinājuma aģentūra, Prāga;

policijas darbiniekiem: Iekšlietu ministrijas Sociālā nodrošinājuma aģentūra, Prāga;

ieslodzījuma vietu darbiniekiem: Tieslietu ministrijas Sociālā nodrošinājuma aģentūra, Prāga;

muitas administrācijas darbiniekiem: Finanšu ministrijas Sociālā nodrošinājuma aģentūra, Prāga.

4. Apbedīšanas pabalsti Norādītas pašvaldību iestādes atbilstīgi personas dzīvesvietai (uzturēšanās vietai).

5. Bezdarbnieka pabalsti Nodarbinātības biroji atbilstīgi personas dzīvesvietai (uzturēšanās vietai).

6. Ģimenes pabalsti Norādītas pašvaldību iestādes atbilstīgi personas dzīvesvietai (uzturēšanās vietai)."

ii) iedaļas "B. DĀNIJA", "C. VĀCIJA", "D. SPĀNIJA", "E. FRANCIJA", "F. GRIEĶIJA", "G. ĪRIJA", "H. ITĀLIJA", "I. LUKSEMBURGA", "J. NĪDERLANDE", "K. AUSTRIJA", "L. PORTUGĀLE", "M. SOMIJA", "N. ZVIEDRIJA" un "O. APVIENOTĀ KARALISTE" attiecīgi pārgrupē, un tādējādi to nosaukumi ir "C. DĀNIJA", "D. VĀCIJA", "F. GRIEĶIJA", "G. SPĀNIJA", "H. FRANCIJA", "I. ĪRIJA", "J. ITĀLIJA", "N. LUKSEMBURGA", "Q. NĪDERLANDE", "R. AUSTRIJA", "T. PORTUGĀLE", "W. SOMIJA", "X. ZVIEDRIJA" un "Y. APVIENOTĀ KARALISTE";

iii) pēc pēdējā teksta iedaļā "D. VĀCIJA" iekļauj šādu tekstu:

"E. IGAUNIJA

1. Slimības un maternitāte : Eesti Haigekassa (Igaunijas Veselības apdrošināšanas fonds), Tallinn.

2. Invaliditātes un vecuma pensijas, apgādnieka zaudējuma pensijas : Sotsiaalkindlustusamet (Sociālās apdrošināšanas pārvalde), Tallinn.

3. Nelaimes gadījumi darbā un arodslimības a) atlīdzība, ko maksā atbilstīgi Civilkodeksam : darba devēji;

b) pensijas : Sotsiaalkindlustusamet (Sociālās apdrošināšanas pārvalde), Tallinn.

4. Apbedīšanas pabalsti Sotsiaalkindlustusamet (Sociālās apdrošināšanas pārvalde), Tallinn.

5. Bezdarbs Tööturuamet (Darba tirgus pārvalde), Tallinn.

6. Ģimenes pabalsti Sotsiaalkindlustusamet (Sociālās apdrošināšanas pārvalde), Tallinn.

7. Jautājumi, kas saistīti ar sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanu (sociālais nodoklis) Maksuamet (Nodokļu pārvalde), Tallinn."

;

iv) pēc pēdējā teksta iedaļā "J. ITĀLIJA" iekļauj šādu tekstu:

"K. KIPRA

1. Pabalsti natūrā : Υπουργείο Υγείας (Veselības aizsardzības ministrija), Λευκωσία.

2. Naudas pabalsti : Τμήμα Κοινωνικών Ασφαλίσεων, Υπουργείο Εργασίας και Κοινωνικών Ασφαλίσεων (Darba un sociālās apdrošināšanas ministrijas Sociālās apdrošināšanas departaments), Λευκωσία.

L. LATVIJA

Institūciju kompetenci reglamentē Latvijas tiesību akti, ja turpmāk nav norādīts citādi.

1. Visos gadījumos, izņemot veselības aprūpi : Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, Rīga.

2. Veselības aprūpe : Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūra, Rīga.

M. LIETUVA

i)

pabalsti natūrā: Valstybinė ligonių kasa (Valsts Slimokase), Vilnius;ii)

naudas pabalsti: Valstybinio socialinio draudimo fondo valdyba (Valsts Sociālās apdrošināšanas fonda valde);

i)

pabalsti natūrā: Valstybinė ligonių kasa (Valsts Slimokase), Vilnius;ii)

naudas pabalsti: Valstybinio socialinio draudimo fondo valdyba (Valsts Sociālās apdrošināšanas fonda Valde), Vilnius.

2. Invaliditāte Valstybinio socialinio draudimo fondo valdyba (Valsts Sociālās apdrošināšanas fonda Valde), Vilnius.

3. Vecums, nāve (pensijas) Valstybinio socialinio draudimo fondo valdyba (Valsts Sociālās apdrošināšanas fonda Valde), Vilnius.

4. Nelaimes gadījumi darbā, arodslimības a) pabalsti natūrā : Valstybinė ligonių kasa (Valsts Slimokase), Vilnius;

b) naudas pabalsti : Valstybinio socialinio draudimo fondo valdyba (Valsts Sociālās apdrošināšanas fonda Valde), Vilnius.

5. Apbedīšanas pabalsts Savivaldybių socialinės paramos skyriai (pašvaldību Sociālās palīdzības nodaļas).

6. Bezdarbs Respublikinė darbo birža (Valsts Darba birža), Vilnius.

7. Ģimenes pabalsti Savivaldybių socialinės paramos skyriai (pašvaldību Sociālās palīdzības nodaļas)."

;

v) pēc pēdējā teksta iedaļā "N. LUKSEMBURGA" iekļauj šādu tekstu:

"O. UNGĀRIJA

1. Slimības un maternitāte pabalsti natūrā un naudas pabalsti : Országos Egészségbiztosítási Pénztár (Valsts Veselības apdrošināšanas fonds), Budapest.

2. Invaliditāte a) pabalsti natūrā : Országos Egészségbiztosítási Pénztár (Valsts Veselības apdrošināšanas fonds), Budapest;

b) naudas pabalsti : Országos Nyugdíjbiztosítási Főigazgatóság (Valsts pensiju apdrošināšanas Centrālā pārvalde), Budapest.

3. Vecums, nāve (pensijas) a) vecuma pensija — sociālās apdrošināšanas shēma : Országos Nyugdíjbiztosítási Főigazgatóság (Valsts pensiju apdrošināšanas Centrālā pārvalde), Budapest;

b) vecuma pensija — privātā shēma : Pénzügyi Szervezetek Állami Felügyelete (Valsts Finanšu uzraudzības pārvalde), Budapest;

c) apgādnieka zaudējuma pensijas : Országos Nyugdíjbiztosítási Főigazgatóság (Valsts pensiju apdrošināšanas Centrālā pārvalde), Budapest;

d) no iemaksām neatkarīga vecuma pabalsts : Illetékes helyi önkormányzat (kompetentā vietējā pašvaldība).

4. Nelaimes gadījumi darbā, arodslimības: a) pabalsti natūrā : Országos Egészségbiztosítási Pénztár (Valsts Veselības apdrošināšanas fonds), Budapest;

b) naudas pabalsti — nelaimes gadījumi darbā : Országos Egészségbiztosítási Pénztár (Valsts Veselības apdrošināšanas fonds), Budapest;

c) citi naudas pabalsti : Országos Nyugdíjbiztosítási Főigazgatóság (Valsts pensiju apdrošināšanas Centrālā pārvalde), Budapest.

5. Bezdarbs naudas pabalsti Foglalkoztatási Hivatal (Nodarbinātības dienests), Budapest.

Családi pótlék kifizetőhely, ha ilyen kifizetőhely létezik a munkáltatónál (Ģimenes pabalstu izmaksu struktūra, ja attiecīgajam darba devējam tāda ir);

Államháztartási Hivatal (Valsts Finanšu pārvalde);

Országos Egészségbiztosítási Pénztár (Valsts Veselības apdrošināšanas fonds).

P. MALTA

1. Naudas pabalsti : Dipartiment tas-Sigurta' Soċjali (Sociālā nodrošinājuma departaments), Valetta.

2. Pabalsti natūrā : Diviżjoni tas-Saħħa (Veselības aizsardzības nodaļa), Valetta."

;

vi) pēc teksta iedaļā "R. AUSTRIJA" iekļauj šādu tekstu:

"S. POLIJA

1. Slimības un maternitāte a) pabalsti natūrā : kasa chorych (slimokase), kurā apdrošināta attiecīgā persona;

i)

darba devēji, kas atbildīgi par pabalstu izmaksu;ii)

apdrošināšanas laikā — Zakład Ubezpieczeń Społecznych (Sociālās apdrošināšanas pārvaldes — ZUS) teritoriālās iestādes, kuru teritoriālajā jurisdikcijā ir apdrošinātās personas darba devēja juridiskā adrese vai pašnodarbinātās personas oficiālā adrese, un — pēc apdrošināšanas izbeigšanās — Zakład Ubezpieczeń Społecznych (Sociālās apdrošināšanas pārvaldes - ZUS) teritoriālās iestādes, kuru teritoriālajā jurisdikcijā ir apdrošinātās personas dzīvesvieta vai uzturēšanās vieta;iii)

Kasa Rolniczego Ubezpieczenia Społecznego (Lauksaimniecības Sociālās apdrošināšanas fonda — KRUS) reģionālās nodaļas, kuru teritoriālajā jurisdikcijā lauksaimnieks ir apdrošināts.

2. Invaliditāte, vecums un nāve (pensija) a) darbiniekiem un pašnodarbinātām personām, izņemot pašnodarbinātus lauksaimniekus : Zakład Ubezpieczeń Społecznych (Sociālās apdrošināšanas pārvaldes — ZUS) centrālās administrācijas attiecīgās nodaļas, kas norādītas sadarbībai ar konkrēto dalībvalstu kompetentajām iestādēm;

b) pašnodarbinātiem lauksaimniekiem : Kasa Rolniczego Ubezpieczenia Społecznego (Lauksaimniecības Sociālās apdrošināšanas fonda — KRUS) reģionālās nodaļas, kas norādītas sadarbībai ar konkrēto dalībvalstu kompetentajām iestādēm;

c) profesionāliem karavīriem, izņemot tos, kas dienestu sākuši pēc 1999. gada 1. janvāra : Nacionālās aizsardzības ministrijas specializētās struktūras;

d) policijas darbiniekiem, Valsts Ugunsdzēsības dienesta darbiniekiem, robežsardzes darbiniekiem, Pretizlūkošanas aģentūras un Izlūkošanas aģentūras darbiniekiem un Valdības drošības dienesta darbiniekiem, izņemot tos, kas dienestu sākuši pēc 1999. gada 1. janvāra : Iekšlietu un valsts pārvaldes ministrijas specializētās struktūras;

e) Ieslodzījuma vietu apsardzes darbiniekiem, izņemot tos, kas dienestu sākuši pēc 1999. gada 1. janvāra : Tieslietu ministrijas specializētās struktūras;

f) tiesnešiem un prokuroriem : Tieslietu ministrijas specializētās struktūras.

3. Nelaimes gadījumi darbā un arodslimības a) pabalsti natūrā : kasa chorych (slimokase), kurā apdrošināta attiecīgā persona;

i)

slimības gadījumā:

darba devēji, kas atbildīgi par pabalstu izmaksu;

apdrošināšanas laikā Zakład Ubezpieczeń Społecznych (Sociālās apdrošināšanas pārvaldes - ZUS) teritoriālās iestādes, kuru teritoriālajā jurisdikcijā ir apdrošinātās personas darba devēja juridiskā adrese vai pašnodarbinātās personas oficiālā adrese, un — pēc apdrošināšanas izbeigšanās — Zakład Ubezpieczeń Społecznych (Sociālās apdrošināšanas pārvaldes - ZUS) teritoriālās iestādes, kuru teritoriālajā jurisdikcijā ir apdrošinātās personas dzīvesvieta vai uzturēšanās vieta;

Kasa Rolniczego Ubezpieczenia Społecznego (Lauksaimniecības Sociālās apdrošināšanas fonda — KRUS) reģionālās nodaļas, kuru teritoriālajā jurisdikcijā lauksaimnieks ir apdrošināts;ii)

galvenā apgādnieka invaliditāte vai nāve:

darbiniekiem un pašnodarbinātām personām (izņemot pašnodarbinātus lauksaimniekus), kā arī bezdarbniekiem ar augstāko izglītību, kas norīkoti mācībās vai praksē: Zakład Ubezpieczeń Społecznych (Sociālās apdrošināšanas pārvaldes - ZUS) struktūrvienības, kas norādītas sadarbībai ar konkrēto dalībvalstu kompetentajām institūcijām;

pašnodarbinātiem lauksaimniekiem: Kasa Rolniczego Ubezpieczenia Społecznego (Lauksaimniecības Sociālās apdrošināšanas fonda — KRUS) reģionālās nodaļas, kas norādītas sadarbībai ar konkrēto dalībvalstu kompetentajām institūcijām;

profesionāliem karavīriem, izņemot tos, kas dienestu sākuši pēc 1999. gada 1. janvāra: Nacionālās aizsardzības ministrijas specializētās struktūras;

policijas darbiniekiem, Valsts Ugunsdzēsības dienesta darbiniekiem, robežsardzes darbiniekiem, Pretizlūkošanas aģentūras un Izlūkošanas aģentūras darbiniekiem un Valdības drošības dienesta darbiniekiem, izņemot tos, kas dienestu sākuši pēc 1999. gada 1. janvāra: Iekšlietu un valsts pārvaldes ministrijas specializētās struktūras;

Ieslodzījuma vietu apsardzes darbiniekiem, izņemot tos, kas dienestu sākuši pēc 1999. gada 1. janvāra: Tieslietu ministrijas specializētās struktūras;

tiesnešiem un prokuroriem: Tieslietu ministrijas specializētās struktūras.

4. Apbedīšanas pabalsti a) darbiniekiem un pašnodarbinātām personām (izņemot pašnodarbinātus lauksaimniekus), kā arī bezdarbniekiem, kam ir tiesības uz bezdarbnieka pabalstu : Zakład Ubezpieczeń Społecznych (Sociālās apdrošināšanas pārvaldes - ZUS) teritoriālās iestādes, kuru teritoriālajā jurisdikcijā ir attiecīgās personas dzīvesvieta;

b) pašnodarbinātiem lauksaimniekiem : Kasa Rolniczego Ubezpieczenia Społecznego (Lauksaimniecības Sociālās apdrošināšanas fonda — KRUS) reģionālās nodaļas, kuru teritoriālajā jurisdikcijā lauksaimnieks ir apdrošināts;

c) profesionāliem karavīriem, izņemot tos, kas dienestu sākuši 1999. gada 1. janvāra : Nacionālās aizsardzības ministrijas specializētās struktūras;

d) policijas darbiniekiem, Valsts Ugunsdzēsības dienesta darbiniekiem, robežsardzes darbiniekiem, Pretizlūkošanas aģentūras un Izlūkošanas aģentūras darbiniekiem un Valdības drošības dienesta darbiniekiem, izņemot tos, kas dienestu sākuši pēc 1999. gada 1. janvāra : Iekšlietu un valsts pārvaldes ministrijas specializētās struktūras;

e) Ieslodzījuma vietu apsardzes darbiniekiem, izņemot tos, kas dienestu sākuši pēc 1999. gada 1. janvāra : Tieslietu ministrijas specializētās struktūras;

f) tiesnešiem un prokuroriem : Tieslietu ministrijas specializētās struktūras;

Zakład Ubezpieczeń Społecznych (Sociālās apdrošināšanas pārvaldes - ZUS) centrālās administrācijas attiecīgās nodaļas, kas norādītas sadarbībai ar konkrēto dalībvalstu kompetentajām institūcijām;

Kasa Rolniczego Ubezpieczenia Społecznego (Lauksaimniecības Sociālās apdrošināšanas fonda - KRUS) reģionālās nodaļas, kas norādītas sadarbībai ar konkrēto dalībvalstu kompetentajām institūcijām;

Nacionālās aizsardzības ministrijas specializētās struktūras (attiecībā uz bijušajiem profesionāliem karavīriem, izņemot tos, kas dienestu sākuši pēc 1999. gada 1. janvāra);

Iekšlietu un valsts pārvaldes ministrijas specializētās struktūras (attiecībā uz bijušajiem policijas darbiniekiem, bijušajiem Valsts Ugunsdzēsības dienesta darbiniekiem, bijušajiem robežsardzes darbiniekiem, bijušajiem Valsts aizsardzības biroja, Pretizlūkošanas aģentūras un Izlūkošanas aģentūras darbiniekiem un bijušajiem Valdības drošības dienesta darbiniekiem, izņemot tos, kas dienestu sākuši 1999. gada 1. janvāra);

Tieslietu ministrijas specializētās struktūras (attiecībā uz bijušajiem Ieslodzījuma vietu apsardzes darbiniekiem, izņemot tos, kas dienestu sākuši pēc 1999. gada 1. janvāra);

Tieslietu ministrijas specializētās struktūras (attiecībā uz bijušajiem tiesnešiem un prokuroriem);

h) personām, kas saņem pirmspensijas pabalstus un piemaksas : wojewódzkie urzędy pracy (attiecīgās vojevodistes nodarbinātības dienests), kura teritoriālajā jurisdikcijā ir personas dzīvesvieta vai uzturēšanās vieta.

5. Bezdarbs a) pabalsti natūrā : kasa chorych (slimokase), kurā apdrošināta attiecīgā persona;

b) naudas pabalsti : wojewódzkie urzędy pracy (attiecīgās vojevodistes nodarbinātības dienests), kura teritoriālajā jurisdikcijā ir personas dzīvesvieta vai uzturēšanās vieta.

darba devēji, kas atbildīgi par pabalstu izmaksu;

Zakład Ubezpieczeń Społecznych (Sociālās apdrošināšanas pārvaldes - ZUS) teritoriālās iestādes, kuru teritoriālajā jurisdikcijā ir apdrošinātās personas darba devēja juridiskā adrese vai pašnodarbinātās personas oficiālā adrese;

b) pašnodarbinātiem lauksaimniekiem : Kasa Rolniczego Ubezpieczenia Społecznego (Lauksaimniecības Sociālās apdrošināšanas fonda- KRUS) reģionālās nodaļas, kuru teritoriālajā jurisdikcijā lauksaimnieks ir apdrošināts;

Zakład Ubezpieczeń Społecznych (Sociālās apdrošināšanas pārvaldes - ZUS) centrālās administrācijas attiecīgās nodaļas, kas norādītas sadarbībai ar konkrēto dalībvalstu kompetentajām institūcijām;

Kasa Rolniczego Ubezpieczenia Społecznego (Lauksaimniecības Sociālās apdrošināšanas fonda - KRUS) reģionālās nodaļas, kas norādītas sadarbībai ar konkrēto dalībvalstu kompetentajām institūcijām;

Nacionālās aizsardzības ministrijas specializētās struktūras (attiecībā uz bijušajiem profesionāliem karavīriem, izņemot tos, kas dienestu sākuši pēc 1999. gada 1. janvāra);

Iekšlietu un valsts pārvaldes ministrijas specializētās struktūras (attiecībā uz bijušajiem policijas darbiniekiem, bijušajiem Valsts Ugunsdzēsības dienesta darbiniekiem, bijušajiem robežsardzes darbiniekiem, bijušajiem Valsts aizsardzības biroja darbiniekiem, bijušajiem Pretizlūkošanas aģentūras un Izlūkošanas aģentūras darbiniekiem un bijušajiem Valdības drošības dienesta darbiniekiem, izņemot tos, kas dienestu sākuši pēc 1999. gada 1. janvāra);

Tieslietu ministrijas specializētās struktūras (attiecībā uz bijušajiem Ieslodzījuma vietu apsardzes darbiniekiem, izņemot tos, kas dienestu sākuši pēc 1999. gada 1. janvāra);

Tieslietu ministrijas specializētās struktūras (attiecībā uz bijušajiem tiesnešiem un prokuroriem);

d) bezdarbniekiem : wojewódzkie urzędy pracy (attiecīgās vojevodistes nodarbinātības dienests), kura teritoriālajā jurisdikcijā ir personas dzīvesvieta vai uzturēšanās vieta;

ośrodki pomocy społecznej (sociālās palīdzības centri) dzīvesvietas komūnā;

powiatowe centra pomocy rodzinie (rajonu ģimenes palīdzības centri), kuru teritoriālajā jurisdikcijā ir personas dzīvesvieta."

vii) pēc pēdējā teksta iedaļā "T. PORTUGĀLE" iekļauj šādu tekstu:

"U. SLOVĒNIJA

1. Naudas pabalsti a) Slimības pabalsti un apbedīšanas pabalsti : Zavod za zdravstveno zavarovanje Slovenije (Slovēnijas Veselības apdrošināšanas aģentūra);

b) Vecums, invaliditāte un nāve : Zavod za pokojninsko in invalidsko zavarovanje Slovenije (Slovēnijas Pensiju un invaliditātes apdrošināšanas aģentūra);

c) Bezdarbs : Zavod Republike Slovenije za zaposlovanje (Slovēnijas Nodarbinātības dienests);

d) Ģimenes un maternitātes pabalsti : Center za socialno delo — centralna enota Bežigrad (Sociālā darba centrs — Centrālā nodaļa), Bežigrad

2. Pabalsti natūrā Slimības un maternitāte : Zavod za zdravstveno zavarovanje Slovenije (Slovēnijas Veselības apdrošināšanas aģentūra).

V. SLOVĀKIJA

1. Slimības un maternitāte A. Naudas pabalsti a) vispārīgos gadījumos : Sociálna poisťovňa (Sociālās apdrošināšanas aģentūra), Bratislava;

b) Slovākijas Republikas Bruņoto Spēku un Dzelzceļa Spēku profesionālajiem karavīriem : Vojenský úrad sociálneho zabezpečenia (Bruņoto Spēku Sociālā nodrošinājuma birojs), Bratislava;

c) Slovākijas Republikas Iekšlietu ministrijas spēku profesionālajiem karavīriem : Rozpočtové organizácie vojsk ministerstva vnútra v rámci Ministerstva vnútra Slovenskej republiky (Slovākijas Republikas Iekšlietu ministrijas sistēmā izveidotās struktūras, kas atbildīgas par Iekšlietu ministrijas spēku budžetu);

d) Policijas Spēku locekļiem : Rozpočtové a príspevkové organizácie Policajného zboru v rámci Ministerstva vnútra Slovenskej republiky (Slovākijas Republikas Iekšlietu ministrijas sistēmā izveidotās struktūras, kas atbildīgas par Policijas Spēku budžetu un iemaksām);

e) Dzelzceļa policijas darbiniekiem : Generálne riaditeľstvo Železničnej polície (Dzelzceļa policijas ģenerāldirektorāts), Bratislava;

f) Slovākijas Izlūkošanas dienesta darbiniekiem : Slovenská informačná služba (Slovākijas Izlūkošanas dienests), Bratislava;

g) Tiesu un ieslodzījuma vietu apsardzes spēku darbiniekiem : Generálne riaditeľstvo Zboru väzenskej a justičnej stráže (Tiesu un ieslodzījuma vietu apsardzes spēku ģenerāldirektorāts), Bratislava;

h) muitas ierēdņiem : Colné riaditeľstvo Slovenskej republiky (Slovākijas Republikas Muitas direktorāts), Bratislava.

B. Pabalsti natūrā veselības apdrošināšanas sabiedrības.

2. Invaliditāte a) vispārīgos gadījumos : Sociálna poisťovňa (Sociālās apdrošināšanas aģentūra), Bratislava;

b) Slovākijas Republikas Bruņoto Spēku un Dzelzceļa Spēku profesionālajiem karavīriem : Vojenský úrad sociálneho zabezpečenia (Bruņoto Spēku Sociālā nodrošinājuma birojs), Bratislava;

c) Slovākijas Republikas Policijas Spēku darbiniekiem un Iekšlietu ministrijas spēku profesionālajiem karavīriem : Ministerstvo vnútra Slovenskej republiky (Slovākijas Republikas Iekšlietu ministrija), Bratislava;

d) Dzelzceļa policijas darbiniekiem : Generálne riaditeľstvo Železničnej polície (Dzelzceļa policijas ģenerāldirektorāts), Bratislava;

e) Slovākijas Izlūkošanas dienesta darbiniekiem : Slovenská informačná služba (Slovākijas Izlūkošanas dienests), Bratislava;

f) Tiesu un iesodzījuma vietu apsardzes spēku darbiniekiem : Generálne riaditeľstvo Zboru väzenskej a justičnej stráže (Tiesu un ieslodzījuma vietu apsardzes spēku ģenerāldirektorāts), Bratislava;

g) muitas ierēdņiem : Colné riaditeľstvo Slovenskej republiky (Slovākijas Republikas Muitas direktorāts), Bratislava.

3. Vecuma pabalsti a) vispārīgos gadījumos : Sociálna poisťovňa (Sociālās apdrošināšanas aģentūra), Bratislava;

b) Slovākijas Republikas Bruņoto Spēku un Dzelzceļa Spēku profesionālajiem karavīriem : Vojenský úrad sociálneho zabezpečenia (Bruņoto Spēku Sociālā nodrošinājuma birojs), Bratislava;

c) Slovākijas Republikas Policijas Spēku darbiniekiem un Iekšlietu ministrijas spēku profesionālajiem karavīriem : Ministerstvo vnútra Slovenskej republiky (Slovākijas Republikas Iekšlietu ministrija), Bratislava;

d) Dzelzceļa policijas darbiniekiem : Generálne riaditeľstvo Železničnej polície (Dzelzceļa policijas ģenerāldirektorāts), Bratislava;

e) Slovākijas Izlūkošanas dienesta darbiniekiem : Slovenská informačná služba (Slovākijas Izlūkošanas dienests), Bratislava;

f) Tiesu un iesodzījuma vietu apsardzes spēku darbiniekiem : Generálne riaditeľstvo Zboru väzenskej a justičnej stráže (Tiesu un ieslodzījuma vietu apsardzes spēku ģenerāldirektorāts), Bratislava;

g) muitas ierēdņiem : Colné riaditeľstvo Slovenskej republiky (Slovākijas Republikas Muitas direktorāts), Bratislava.

4. Apgādnieka zaudējuma pabalsti a) vispārīgos gadījumos : Sociálna poisťovňa (Sociālās apdrošināšanas aģentūra), Bratislava;

b) Slovākijas Republikas Bruņoto Spēku un Dzelzceļa Spēku profesionālajiem karavīriem : Vojenský úrad sociálneho zabezpečenia (Bruņoto Spēku Sociālā nodrošinājuma birojs), Bratislava;

c) Slovākijas Republikas Iekšlietu ministrijas spēku profesionālajiem karavīriem : Rozpočtové organizácie vojsk ministerstva vnútra v rámci Ministerstva vnútra Slovenskej republiky (Slovākijas Republikas Iekšlietu ministrijas sistēmā izveidotās struktūras, kas atbildīgas par Iekšlietu ministrijas spēku budžetu);

d) Dzelzceļa policijas darbiniekiem : Generálne Dzelzceļa policijas darbiniekiemriaditeľstvo Železničnej polície (Dzelzceļa policijas ģenerāldirektorāts), Bratislava;

e) Slovākijas Izlūkošanas dienesta darbiniekiem : Slovenská informačná služba (Slovākijas Izlūkošanas dienests), Bratislava;

f) Tiesu un iesodzījuma vietu apsardzes spēku darbiniekiem : Generálne riaditeľstvo Zboru väzenskej a justičnej stráže (Tiesu un ieslodzījuma vietu apsardzes spēku ģenerāldirektorāts), Bratislava;

g) muitas ierēdņiem : Colné riaditel'stvo Slovenskej republiky (Slovākijas Republikas Muitas direktorāts), Bratislava.

5. Nelaimes gadījumi darbā un arodslimības A. Naudas pabalsti a) vispārīgos gadījumos : Sociálna poisťovňa (Sociālās apdrošināšanas aģentūra), Bratislava;

b) Slovākijas Republikas Bruņoto Spēku un Dzelzceļa Spēku profesionālajiem karavīriem : Vojenský úrad sociálneho zabezpečenia (Bruņoto Spēku Sociālā nodrošinājuma birojs), Bratislava;

c) Slovākijas Republikas Iekšlietu ministrijas spēku profesionālajiem karavīriem : Rozpočtové organizácie vojsk ministerstva vnútra v rámci Ministerstva vnútra Slovenskej republiky (Slovākijas Republikas Iekšlietu ministrijas sistēmā izveidotās struktūras, kas atbildīgas par Iekšlietu ministrijas spēku budžetu);

d) Policijas Spēku locekļiem : Rozpočtové a príspevkové organizácie Policajného zboru v rámci Ministerstva vnútra Slovenskej republiky (Slovākijas Republikas Iekšlietu ministrijas sistēmā izveidotās struktūras, kas atbildīgas par Policijas Spēku budžetu un iemaksām);

e) Dzelzceļa policijas darbiniekiem : Generálne riaditeľstvo Železničnej polície (Dzelzceļa policijas ģenerāldirektorāts), Bratislava;

f) Slovākijas Izlūkošanas dienesta darbiniekiem : Slovenská informačná služ (Slovākijas Izlūkošanas dienests),Bratislava;

g) Tiesu un iesodzījuma vietu apsardzes spēku darbiniekiem : Generálne riaditeľstvo Zboru väzenskej a justičnej stráže (Tiesu un ieslodzījuma vietu apsardzes spēku ģenerāldirektorāts), Bratislava;

B. Pabalsti natūrā veselības apdrošināšanas sabiedrības.

6. Apbedīšanas pabalsti a) apbedīšanas pabalsts vispārīgos gadījumos : rajonu nodaļas;

b) Slovākijas Republikas Bruņoto Spēku un Dzelzceļa Spēku profesionālajiem karavīriem : Vojenský úrad sociálneho zabezpečenia (Bruņoto Spēku Sociālā nodrošinājuma birojs), Bratislava;

c) Slovākijas Republikas Policijas Spēku darbiniekiem un Iekšlietu ministrijas spēku profesionālajiem karavīriem : Rozpočtové a príspevkové organizácie v rámci Ministerstva vnśtra Slovenskej republiky (Slovākijas Republikas Iekšlietu ministrijas sistēmā izveidotās struktūras, kas atbildīgas par budžetu un iemaksām);

7. Bezdarbs Národný úrad práce (Valsts nodarbinātības dienests), Bratislava.

8. Ģimenes pabalsti a) darbiniekiem : darba devēji;

b) pašnodarbinātām personām un pensionāriem : Sociálna poisťovňa (Sociālās apdrošināšanas aģentūra), Bratislava;

c) citām personām : rajonu nodaļas."

;

c) Regulas 3. pielikumu "Dzīvesvietas institūcijas un uzturēšanās vietas institūcijas (Regulas 1. panta p) punkts un Īstenošanas regulas 4. panta 3. punkts)" groza šādi:

i) pēc pēdējā teksta iedaļā "A. BEĻĢIJA" iekļauj šādu tekstu:

"B. ČEHIJAS REPUBLIKA

1. Pabalsti natūrā : veselības apdrošināšanas sabiedrība (pēc izvēles).

2. Naudas pabalsti a) attiecībā uz slimībām un maternitāti : Česká správa sociálního zabezpečení (Čehijas Sociālā nodrošinājuma pārvalde), Praha un tās reģionālās struktūrvienības;

b) attiecībā uz invaliditāti, vecumu, nāvi (pensijām) : Česká správa sociálního zabezpečení (Čehijas Sociālā nodrošinājuma pārvalde), Praha un tās reģionālās struktūrvienības;

c) attiecībā uz nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām : Česká správa sociálního zabezpečení (Čehijas Sociālā nodrošinājuma pārvalde), Praha un tās reģionālās struktūrvienības;

d) attiecībā uz bezdarbu : Nodarbinātības biroji atbilstīgi personas dzīvesvietai (uzturēšanās vietai);

e) ģimenes pabalsti un citi pabalsti : Norādītas pašvaldību iestādes atbilstīgi personas dzīvesvietai (uzturēšanās vietai)."

;

ii) iedaļas "B. DĀNIJA", "C. VĀCIJA", "D. SPĀNIJA", "E. FRANCIJA", "F. GRIEĶIJA", "G. ĪRIJA", "H. ITĀLIJA", "I. LUKSEMBURGA", "J. NĪDERLANDE", "K. AUSTRIJA", "L. PORTUGĀLE", "M. SOMIJA", "N. ZVIEDRIJA" un "O. APVIENOTĀ KARALISTE" attiecīgi pārgrupē, un tādējādi to nosaukumi ir "C. DĀNIJA", "D. VĀCIJA", "F. GRIEĶIJA", "G. SPĀNIJA", "H. FRANCIJA", "I. ĪRIJA", "J. ITĀLIJA", "N. LUKSEMBURGA", "Q. NĪDERLANDE", "R. AUSTRIJA", "T. PORTUGĀLE", "W. SOMIJA", "X. ZVIEDRIJA" un "Y. APVIENOTĀ KARALISTE";

iii) pēc pēdējā teksta iedaļā "D. VĀCIJA" iekļauj šādu tekstu:

"E. IGAUNIJA

1. Slimības un maternitāte : Eesti Haigekassa (Igaunijas Veselības apdrošināšanas fonds);

2. Invaliditātes, vecuma pensijas un apgādnieka zaudējuma pensijas, apbedīšanas pabalsti un ģimenes pabalsti : Sotsiaalkindlustusamet (Sociālās apdrošināšanas pārvalde);

3. Bezdarbs : vietējais nodarbinātības dienests."

;

iv) pēc pēdējā teksta iedaļā "J. ITĀLIJA" iekļauj šādu tekstu:

"K. KIPRA

1. Pabalsti natūrā : Υπουργείο Υγείας, (Veselības aizsardzības ministrija), Λευκωσία.

2. Naudas pabalsti : Τμήμα Κοινωνικών Ασφαλίσεων, Υπουργείο Εργασίας και Κοινωνικών Ασφαλίσεων, (Darba un sociālās apdrošināšanas ministrijas Sociālās apdrošināšanas departaments), Λευκωσία.

L. LATVIJA

1. Visos gadījumos, izņemot veselības aprūpi natūrā : Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, Rīga.

2. Veselības aprūpe natūrā : Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūra, Rīga.

M. LIETUVA

i)

pabalsti natūrā:Teritorinės ligonių kasos (teritoriālās Slimokases);ii)

naudas pabalsti:Valstybinio socialinio draudimo fondo valdyba (Valsts Sociālās apdrošināšanas fonda valde);

i)

pabalsti natūrā: Teritorinės ligonių kasos (teritoriālās Slimokases);ii)

naudas pabalsti: Valstybinio socialinio draudimo fondo valdyba (Valsts Sociālās apdrošināšanas fonda Valde), Vilnius.

2. Invaliditāte Valstybinio socialinio draudimo fondo valdyba (Valsts Sociālās apdrošināšanas fonda Valde), Vilnius.

3. Vecums, nāve (pensijas) Valstybinio socialinio draudimo fondo valdyba (Valsts Sociālās apdrošināšanas fonda Valde), Vilnius.

4. Nelaimes gadījumi darbā un arodslimības a) pabalsti natūrā : Teritorinės ligonių kasos (teritoriālās Slimokases);

b) naudas pabalsti : Valstybinio socialinio draudimo fondo valdyba (Valsts Sociālās apdrošināšanas fonda Valde), Vilnius.

5. Apbedīšanas pabalsts Savivaldybių socialinės paramos skyriai (pašvaldību Sociālās palīdzības nodaļas).

6. Bezdarbs Respublikinė darbo birža (Valsts Darba birža), Vilnius.

7. Ģimenes pabalsti Savivaldybių socialinės paramos skyriai (pašvaldību Sociālās palīdzības nodaļas)."

;

v) pēc pēdējā teksta iedaļā "N. LUKSEMBURGA" iekļauj šādu tekstu:

"O. UNGĀRIJA

I. DZĪVESVIETAS INSTITŪCIJAS

1. Slimības un maternitāte Pabalsti natūrā un naudas pabalsti : Országos Egészségbiztosítási Pénztár megyei pénztára (Valsts Veselības apdrošināšanas fonda apgabala nodaļa).

2. Invaliditāte a) pabalsti natūrā : Országos Egészségbiztosítási Pénztár megyei pénztára (Valsts Veselības apdrošināšanas fonda apgabala nodaļa);

b) naudas pabalsti : Országos Nyugdíjbiztosítási Főigazgatóság (Valsts pensiju apdrošināšanas Centrālā pārvalde).

3. Vecums, nāve (pensijas) a) vecuma pensija — sociālās apdrošināšanas shēma : Országos Nyugdíjbiztosítási Főigazgatóság (Valsts pensiju apdrošināšanas Centrālā pārvalde);

b) vecuma pensija — privātā shēma : Pénzügyi Szervezetek Állami Felügyelete (Valsts Finanšu uzraudzības pārvalde), Budapest;

c) apgādnieka zaudējuma pensijas : Országos Nyugdíjbiztosítási Főigazgatóság (Valsts pensiju apdrošināšanas Centrālā pārvalde);

d) no iemaksām neatkarīga vecuma piemaksa : Illetékes helyi önkormányzat (kompetentā vietējā pašvaldība).

4. Nelaimes gadījumi darbā un arodslimības a) pabalsti natūrā : Országos Egészségbiztosítási Pénztár megyei pénztára (Valsts Veselības apdrošināšanas fonda apgabala nodaļa);

b) naudas pabalsti — nelaimes gadījumi darbā : Országos Egészségbiztosítási Pénztár (Valsts Veselības apdrošināšanas fonds), Budapest;

c) citi naudas pabalsti : Országos Nyugdíjbiztosítási Főigazgatóság (Valsts pensiju apdrošināšanas Centrālā pārvalde).

5. Bezdarbs Naudas pabalsti : Foglalkoztatási Hivatal megyei munkaügyi központja (Nodarbinātības pārvaldes apgabala nodaļa).

Családi pótlék kifizetőhely, ha ilyen kifizetőhely létezik a munkáltatónáll (Ģimenes pabalstu izmaksu struktūra, ja attiecīgajam darba devējam tāda ir);

Területi Államháztartás — i Hivatal (reģionālais Valsts finanšu birojs);

Egészségbiztosítási Pénztár (Valsts Veselības apdrošināšanas fonds), Budapest.

II. UZTURĒŠNĀS VIETAS INSTITŪCIJAS

1. Slimības un maternitāte Pabalsti natūrā un naudas pabalsti : Országos Egészségbiztosítási Pénztár megyei pénztára (Valsts Veselības apdrošināšanas fonda apgabala nodaļa).

2. Invaliditāte a) pabalsti natūrā : Országos Egészségbiztosítási Pénztár megyei pénztára (Valsts Veselības apdrošināšanas fonda apgabala nodaļa);

b) naudas pabalsti : Országos Nyugdíjbiztosítási Főigazgatóság (Valsts pensiju apdrošināšanas Centrālā pārvalde).

3. Vecums, nāve (pensijas) a) vecuma pensija — sociālās apdrošināšanas shēma : Országos Nyugdíjbiztosítási Főigazgatóság (Valsts pensiju apdrošināšanas Centrālā pārvalde);

b) vecuma pensija — privātā shēma : Pénzügyi Szervezetek Állami Felügyelete (Valsts Finanšu uzraudzības pārvalde), Budapest;

c) apgādnieka zaudējuma pensijas : Országos Nyugdíjbiztosítási Főigazgatóság (Valsts pensiju apdrošināšanas Centrālā pārvalde);

d) no iemaksām neatkarīga vecuma piemaksa : Illetékes helyi önkormányzat (kompetentā vietējā pašvaldība).

4. Nelaimes gadījumi darbā un arodslimības a) pabalsti natūrā : Országos Egészségbiztosítási Pénztár megyei pénztára (Valsts Veselības apdrošināšanas fonda apgabala nodaļa);

b) naudas pabalsti — darba nespējas pabalsts nelaimes gadījumos : Országos Egészségbiztosítási Pénztár (Valsts Veselības apdrošināšanas fonds), Budapest;

c) citi naudas pabalsti : Országos Nyugdíjbiztosítási Főigazgatóság (Valsts pensiju apdrošināšanas Centrālā pārvalde).

5. Bezdarbs Naudas pabalsti : Foglalkoztatási Hivatal megyei munkaügyi központja (Nodarbinātības pārvaldes apgabala nodaļa).

Családi pótlék kifizetőhely, ha ilyen kifizetőhely létezik a munkáltatónál (Ģimenes pabalstu izmaksu struktūra, ja attiecīgajam darba devējam tāda ir);

Területi Államháztartási Hivatal (reģionālais Valsts Finanšu birojs);

Egészségbiztosítási Pénztár (Valsts Veselības apdrošināšanas fonds), Budapest.

P. MALTA

1. Naudas pabalsti : Dipartiment tas-Sigurta' Soċjali (Sociālā nodrošinājuma departaments), Valletta.

2. Pabalsti natūrā : Diviżjoni tas-Saħħa (Veselības aizsardzības nodaļa), Valletta."

;

vi) pēc teksta iedaļā "R. AUSTRIJA" iekļauj šādu tekstu:

"S. POLIJA

1. Slimības un maternitāte a) pabalsti natūrā : kasa chorych (slimokase), kurā apdrošināta vai reģistrēta attiecīgā persona;

i)

darbiniekiem un pašnodarbinātām personām, izņemot pašnodarbinātus lauksaimniekus: Zakład Ubezpieczeń Społecznych (Sociālās apdrošināšanas pārvaldes - ZUS) teritoriālās iestādes, kuru teritoriālajā jurisdikcijā ir dzīvesvieta vai uzturēšanās vieta;ii)

pašnodarbinātiem lauksaimniekiem: Kasa Rolniczego Ubezpieczenia Społecznego (Lauksaimniecības Sociālās apdrošināšanas fonda- KRUS) reģionālās nodaļas, kuru teritoriālajā jurisdikcijā ir dzīvesvieta vai uzturēšanās vieta.

2. Invaliditāte, vecums un nāve (pensija) a) darbiniekiem un pašnodarbinātām personām, izņemot pašnodarbinātus lauksaimniekus : Zakład Ubezpieczeń Społecznych (Sociālās apdrošināšanas pārvaldes - ZUS) centrālās administrācijas attiecīgās nodaļas, kas norādītas sadarbībai ar konkrēto dalībvalstu kompetentajām institūcijām;

b) pašnodarbinātiem lauksaimniekiem : Kasa Rolniczego Ubezpieczenia Społecznego (Lauksaimniecības Sociālās apdrošināšanas fonda - KRUS) reģionālās nodaļas, kas norādītas sadarbībai ar konkrēto dalībvalstu kompetentajām institūcijām;

c) profesionāliem karavīriem, izņemot tos, kas dienestu sākuši pēc 1999. gada 1. janvāra : Nacionālās aizsardzības ministrijas specializētās struktūras;

d) policijas darbiniekiem, Valsts Ugunsdzēsības dienesta darbiniekiem, robežsardzes darbiniekiem, Pretizlūkošanas aģentūras un Izlūkošanas aģentūras darbiniekiem un Valdības drošības dienesta darbiniekiem, izņemot tos, kas dienestu sākuši pēc 1999. gada 1. janvāra : Iekšlietu un valsts pārvaldes ministrijas specializētās struktūras;

e) Ieslodzījuma vietu apsardzes darbiniekiem, izņemot tos, kas dienestu sākuši pēc 1999. gada 1. janvāra : Tieslietu ministrijas specializētās struktūras;

f) tiesnešiem un prokuroriem : Tieslietu ministrijas specializētās struktūras.

3. Nelaimes gadījumi darbā un arodslimības a) pabalsti natūrā : kasa chorych (slimokase), kurā apdrošināta vai reģistrēta attiecīgā persona;

i)

slimības gadījumā:

Zakład Ubezpieczeń Społecznych (Sociālās apdrošināšanas pārvaldes - ZUS) teritoriālās iestādes, kuru teritoriālajā jurisdikcijā ir dzīvesvieta vai uzturēšanās vieta;

Kasa Rolniczego Ubezpieczenia Społecznego (Lauksaimniecības Sociālās apdrošināšanas fonda - KRUS) reģionālās nodaļas, kuru teritoriālajā jurisdikcijā ir dzīvesvieta vai uzturēšanās vieta;ii)

galvenā apgādnieka invaliditāte vai nāve:

darbiniekiem un pašnodarbinātām personām (izņemot pašnodarbinātus lauksaimniekus), kā arī bezdarbniekiem ar augstāko izglītību, kas norīkoti mācībās vai praksē: Zakład Ubezpieczeń Społecznych (Sociālās apdrošināšanas pārvaldes - ZUS) centrālās administrācijas attiecīgās nodaļas, kas norādītas sadarbībai ar konkrēto dalībvalstu kompetentajām institūcijām;

pašnodarbinātiem lauksaimniekiem: Kasa Rolniczego Ubezpieczenia Społecznego (Lauksaimniecības Sociālās apdrošināšanas fonda - KRUS) reģionālās nodaļas, kas norādītas sadarbībai ar konkrēto dalībvalstu kompetentajām institūcijām;

profesionāliem karavīriem, izņemot tos, kas dienestu sākuši pēc 1999. gada 1. janvāra: Nacionālās aizsardzības ministrijas specializētās struktūras;

policijas darbiniekiem, Valsts Ugunsdzēsības dienesta darbiniekiem, robežsardzes darbiniekiem, Pretizlūkošanas aģentūras un Izlūkošanas aģentūras darbiniekiem un Valdības drošības dienesta darbiniekiem, izņemot tos, kas dienestu sākuši pēc 1999. gada 1. janvāra: Iekšlietu un valsts pārvaldes ministrijas specializētās struktūras;

Ieslodzījuma vietu apsardzes darbiniekiem, izņemot tos, kas dienestu sākuši pēc 1999. gada 1. janvāra: Tieslietu ministrijas specializētās struktūras;

tiesnešiem un prokuroriem: Tieslietu ministrijas specializētās struktūras.

4. Apbedīšanas pabalsti a) darbiniekiem un pašnodarbinātām personām (izņemot pašnodarbinātus lauksaimniekus), kā arī bezdarbniekiem, kam ir tiesības uz bezdarbnieka pabalstu : Zakład Ubezpieczeń Społecznych (Sociālās apdrošināšanas pārvaldes - ZUS) teritoriālās iestādes, kuru teritoriālajā jurisdikcijā ir dzīvesvieta;

b) pašnodarbinātiem lauksaimniekiem : Kasa Rolniczego Ubezpieczenia Społecznego (Lauksaimniecības Sociālās apdrošināšanas fonda- KRUS) reģionālās nodaļas, kuru teritoriālajā jurisdikcijā lauksaimnieks ir apdrošināts;

c) profesionāliem karavīriem, izņemot tos, kas dienestu sākuši pēc 1999. gada 1. janvāra : Nacionālās aizsardzības ministrijas specializētās struktūras;

d) policijas darbiniekiem, Valsts Ugunsdzēsības dienesta darbiniekiem, robežsardzes darbiniekiem, Pretizlūkošanas aģentūras un Izlūkošanas aģentūras darbiniekiem un Valdības drošības dienesta darbiniekiem, izņemot tos, kas dienestu sākuši pēc 1999. gada 1. janvāra : Iekšlietu un valsts pārvaldes ministrijas specializētās struktūras;

e) Ieslodzījuma vietu apsardzes darbiniekiem, izņemot tos, kas dienestu sākuši pēc 1999. gada 1. janvāra : Tieslietu ministrijas specializētās struktūras;

f) tiesnešiem un prokuroriem : Tieslietu ministrijas specializētās struktūras;

Zakład Ubezpieczeń Społecznych (Sociālās apdrošināšanas pārvaldes - ZUS) centrālās administrācijas attiecīgās nodaļas, kas norādītas sadarbībai ar konkrēto dalībvalstu kompetentajām institūcijām;

Kasa Rolniczego Ubezpieczenia Społecznego (Lauksaimniecības Sociālās apdrošināšanas fonda - KRUS) reģionālās nodaļas, kas norādītas sadarbībai ar konkrēto dalībvalstu kompetentajām institūcijām;

Nacionālās aizsardzības ministrijas specializētās struktūras (attiecībā uz bijušajiem profesionāliem karavīriem, izņemot tos, kas dienestu sākuši pēc 1999. gada 1. janvāra);

Iekšlietu un valsts pārvaldes ministrijas specializētās struktūras (attiecībā uz bijušajiem policijas darbiniekiem, bijušajiem Valsts Ugunsdzēsības dienesta darbiniekiem, bijušajiem robežsardzes darbiniekiem, bijušajiem Valsts aizsardzības biroja, Pretizlūkošanas aģentūras un Izlūkošanas aģentūras darbiniekiem un bijušajiem Valdības drošības dienesta darbiniekiem, izņemot tos, kas dienestu sākuši pēc 1999. gada 1. janvāra);

Tieslietu ministrijas specializētās struktūras (attiecībā uz bijušajiem Ieslodzījuma vietu apsardzes darbiniekiem, izņemot tos, kas dienestu sākuši pēc 1999. gada 1. janvāra);

Tieslietu ministrijas specializētās struktūras (attiecībā uz bijušajiem tiesnešiem un prokuroriem);

h) personām, kas saņem pirmspensijas pabalstus un piemaksas : wojewódzkie urzędy pracy (attiecīgās vojevodistes nodarbinātības dienests), kura teritoriālajā jurisdikcijā ir personas dzīvesvieta vai uzturēšanās vieta.

5. Bezdarbs a) pabalsti natūrā : kasa chorych (slimokase), kurā apdrošināta vai reģistrēta attiecīgā persona;

b) naudas pabalsti : wojewódzkie urzędy pracy (attiecīgās vojevodistes nodarbinātības dienests), kura teritoriālajā jurisdikcijā ir personas dzīvesvieta vai uzturēšanās vieta.

6. Ģimenes pabalsti a) darbiniekiem un pašnodarbinātām personām, izņemot pašnodarbinātus lauksaimniekus : Zakład Ubezpieczeń Społecznych (Sociālās apdrošināšanas pārvaldes - ZUS) teritoriālās iestādes, kuru teritoriālajā jurisdikcijā ir dzīvesvieta vai uzturēšanās vieta;

b) pašnodarbinātiem lauksaimniekiem : Kasa Rolniczego Ubezpieczenia Społecznego (Lauksaimniecības Sociālās apdrošināšanas fonda- KRUS) reģionālās nodaļas, kuru teritoriālajā jurisdikcijā ir dzīvesvieta vai uzturēšanās vieta;

Zakład Ubezpieczeń Społecznych (Sociālās apdrošināšanas pārvaldes - ZUS) centrālās administrācijas attiecīgās nodaļas, kas norādītas sadarbībai ar konkrēto dalībvalstu kompetentajām institūcijām;

Kasa Rolniczego Ubezpieczenia Społecznego (Lauksaimniecības Sociālās apdrošināšanas fonda - KRUS) reģionālās nodaļas, kas norādītas sadarbībai ar konkrēto dalībvalstu kompetentajām institūcijām;

Nacionālās aizsardzības ministrijas specializētās struktūras (attiecībā uz bijušajiem profesionāliem karavīriem, izņemot tos, kas dienestu sākuši pēc 1999. gada 1. janvāra);

Iekšlietu un valsts pārvaldes ministrijas specializētās struktūras (attiecībā uz bijušajiem policijas darbiniekiem, bijušajiem Valsts Ugunsdzēsības dienesta darbiniekiem, bijušajiem robežsardzes darbiniekiem, bijušajiem Valsts aizsardzības biroja, Pretizlūkošanas aģentūras un Izlūkošanas aģentūras darbiniekiem un bijušajiem Valdības drošības dienesta darbiniekiem, izņemot tos, kas dienestu sākuši pēc 1999. gada 1. janvāra);

Tieslietu ministrijas specializētās struktūras (attiecībā uz bijušajiem Ieslodzījuma vietu apsardzes darbiniekiem, izņemot tos, kas dienestu sākuši pēc 1999. gada 1. janvāra);

Tieslietu ministrijas specializētās struktūras (attiecībā uz bijušajiem tiesnešiem un prokuroriem);

d) bezdarbniekiem : wojewódzkie urzędy pracy (attiecīgās vojevodistes nodarbinātības dienests), kura teritoriālajā jurisdikcijā ir personas dzīvesvieta vai uzturēšanās vieta;

ośrodki pomocy społecznej (sociālās palīdzības centri) dzīvesvietas komūnā;

powiatowe centra pomocy rodzinie (rajonu ģimenes palīdzības centri), kuru teritoriālajā jurisdikcijā ir personas dzīvesvieta."

vii) pēc pēdējā teksta iedaļā "T. PORTUGĀLE" iekļauj šādu tekstu:

"U. SLOVĒNIJA

1. Naudas pabalsti a) slimības pabalsti un apbedīšanas pabalsti : Območna enota Zavoda za zdravsteno zavarovanje Slovenije (Slovēnijas Veselības apdrošināšanas aģentūras reģionālais birojs);

b) vecums, invaliditāte un nāve : Zavod za pokojninsko in invalidsko zavarovanje Slovenije (Slovēnijas Pensiju un invaliditātes apdrošināšanas aģentūra), Ljubljana;

c) bezdarbs : Območna enota Zavoda Republike Slovenije za zaposlovanje (Slovēnijas Nodarbinātības dienesta reģionālais birojs);

d) ģimenes un maternitātes pabalsti : Center za socialno delo — centralna enota Bežigrad (Sociālā darba centrs — Centrālā nodaļa), Bežigrad.

2. Pabalsti natūrā Slimības un maternitāte : Območna enota Zavoda za zdravsteno zavarovanje Slovenije (Slovēnijas Veselības apdrošināšanas aģentūras reģionālais birojs).

V. SLOVĀKIJA

1. Slimības un maternitāte A. Naudas pabalsti a) vispārīgos gadījumos : Sociálna poisťovňa (Sociālās apdrošināšanas aģentūra), Bratislava;

b) Slovākijas Republikas Bruņoto Spēku un Dzelzceļa Spēku profesionālajiem karavīriem : Vojenský úrad sociálneho zabezpečenia (Bruņoto Spēku Sociālā nodrošinājuma birojs), Bratislava;

c) Slovākijas Republikas Iekšlietu ministrijas spēku profesionālajiem karavīriem : Rozpočtové organizácie vojsk ministerstva vnútra v rámci Ministerstva vnútra Slovenskej republiky (Slovākijas Republikas Iekšlietu ministrijas sistēmā izveidotās struktūras, kas atbildīgas par Iekšlietu ministrijas spēku budžetu);

d) Policijas Spēku locekļiem : Rozpočtové a príspevkové organizácie Policajného zboru v rámci Ministerstva vnútra Slovenskej republiky (Slovākijas Republikas Iekšlietu ministrijas sistēmā izveidotās struktūras, kas atbildīgas par Policijas Spēku budžetu un iemaksām);

e) Dzelzceļa policijas darbiniekiem : Generálne riaditeľstvo Železničnej polície (Dzelzceļa policijas ģenerāldirektorāts), Bratislava;

f) Slovākijas Izlūkošanas dienesta darbiniekiem : Slovenská informačná služba (Slovākijas Izlūkošanas dienests), Bratislava;

g) Tiesu un iesodzījuma vietu apsardzes spēku darbiniekiem : Generálne riaditeľstvo Zboru väzenskej a justičnej stráže (Tiesu un ieslodzījuma vietu apsardzes spēku ģenerāldirektorāts), Bratislava;

h) muitas ierēdņiem : Colné riaditeľstvo Slovenskej republiky (Slovākijas Republikas Muitas direktorāts), Bratislava.

B. Pabalsti natūrā veselības apdrošināšanas sabiedrības.

2. Invaliditāte a) vispārīgos gadījumos : Sociálna poisťovňa (Sociālās apdrošināšanas aģentūra), Bratislava;

b) Slovākijas Republikas Bruņoto Spēku un Dzelzceļa Spēku profesionālajiem karavīriem : Vojenský úrad sociálneho zabezpečenia (Bruņoto Spēku Sociālā nodrošinājuma birojs), Bratislava;

c) Policijas Spēku darbiniekiem un Iekšlietu ministrijas spēku profesionālajiem karavīriem : Ministerstvo vnútra Slovenskej republiky (Slovākijas Republikas Iekšlietu ministrija), Bratislava;

d) Dzelzceļa policijas darbiniekiem : Generálne riaditeľstvo Železničnej polície (Dzelzceļa policijas ģenerāldirektorāts), Bratislava;

e) Slovākijas Izlūkošanas dienesta darbiniekiem : Slovenská informačná služba (Slovākijas Izlūkošanas dienests), Bratislava;

f) Tiesu un iesodzījuma vietu apsardzes spēku darbiniekiem : Generálne riaditeľstvo Zboru väzenskej a justičnej stráže (Tiesu un ieslodzījuma vietu apsardzes spēku ģenerāldirektorāts), Bratislava;

g) muitas ierēdņiem : Colné riaditeľstvo Slovenskej republiky (Slovākijas Republikas Muitas direktorāts), Bratislava.

3. Vecuma pabalsti a) vispārīgos gadījumos : Sociálna poisťovňa (Sociālās apdrošināšanas aģentūra), Bratislava;

b) Slovākijas Republikas Bruņoto Spēku un Dzelzceļa Spēku profesionālajiem karavīriem : Vojenský úrad sociálneho zabezpečenia (Bruņoto Spēku Sociālā nodrošinājuma birojs), Bratislava;

c) Slovākijas Republikas Policijas Spēku darbiniekiem un Iekšlietu ministrijas spēku profesionālajiem karavīriem : Ministerstvo vnútra Slovenskej republiky (Slovākijas Republikas Iekšlietu ministrija), Bratislava;

d) Dzelzceļa policijas darbiniekiem : Generálne riaditeľstvo Železničnej polície (Dzelzceļa policijas ģenerāldirektorāts), Bratislava;

e) Slovākijas Izlūkošanas dienesta darbiniekiem : Slovenská informačná služba (Slovākijas Izlūkošanas dienests), Bratislava;

f) Tiesu un iesodzījuma vietu apsardzes spēku darbiniekiem : Generálne riaditeľstvo Zboru väzenskej a justičnej stráže (Tiesu un ieslodzījuma vietu apsardzes spēku ģenerāldirektorāts), Bratislava;

g) muitas ierēdņiem : Colné riaditeľstvo Slovenskej republiky (Slovākijas Republikas Muitas direktorāts), Bratislava.

4. Apgādnieka zaudējuma pabalsti a) vispārīgos gadījumos : Sociálna poisťovňa (Sociālās apdrošināšanas aģentūra), Bratislava;

b) Slovākijas Republikas Bruņoto Spēku un Dzelzceļa Spēku profesionālajiem karavīriem : Vojenský úrad sociálneho zabezpečenia (Bruņoto Spēku Sociālā nodrošinājuma birojs), Bratislava;

c) Slovākijas Republikas Iekšlietu ministrijas spēku profesionālajiem karavīriem : Rozpočtové organizácie vojsk ministerstva vnśtra v rįmci Ministerstva vnśtra Slovenskej republiky (Slovākijas Republikas Iekšlietu ministrijas sistēmā izveidotās struktūras, kas atbildīgas par Iekšlietu ministrijas spēku budžetu);

d) Dzelzceļa policijas darbiniekiem : Generálne riaditeľstvo Železničnej polície (Dzelzceļa policijas ģenerāldirektorāts), Bratislava;

e) Slovākijas Izlūkošanas dienesta darbiniekiem : Slovenská informačná služba (Slovākijas Izlūkošanas dienests), Bratislava;

f) Tiesu un iesodzījuma vietu apsardzes spēku darbiniekiem : Generálne riaditeľstvo Zboru väzenskej a justičnej stráže (Tiesu un ieslodzījuma vietu apsardzes spēku ģenerāldirektorāts), Bratislava;

g) muitas ierēdņiem : Colné riaditeľstvo Slovenskej republiky (Slovākijas Republikas Muitas direktorāts), Bratislava.

5. Nelaimes gadījumi darbā un arodslimības A. Naudas pabalsti a) vispārīgos gadījumos : Sociálna poisťovňa (Sociālās apdrošināšanas aģentūra), Bratislava;

b) Slovākijas Republikas Bruņoto Spēku un Dzelzceļa Spēku profesionālajiem karavīriem : Vojenský úrad sociálneho zabezpečenia (Bruņoto Spēku Sociālā nodrošinājuma birojs), Bratislava;

c) Slovākijas Republikas Iekšlietu ministrijas spēku profesionālajiem karavīriem : Rozpočtové organizácie vojsk ministerstva vnśtra v rįmci Ministerstva vnśtra Slovenskej republiky (Slovākijas Republikas Iekšlietu ministrijas sistēmā izveidotās struktūras, kas atbildīgas par Iekšlietu ministrijas spēku budžetu);

d) Policijas Spēku locekļiem : Rozpočtové a príspevkové organizįcie Policajného zboru v rámci Ministerstva vnútra Slovenskej republiky (Slovākijas Republikas Iekšlietu ministrijas sistēmā izveidotās struktūras, kas atbildīgas par Policijas Spēku budžetu un iemaksām);

e) Dzelzceļa policijas darbiniekiem : Generálne riaditeľstvo Železničnej polície (Dzelzceļa policijas ģenerāldirektorāts), Bratislava;

f) Slovākijas Izlūkošanas dienesta darbiniekiem : Slovenská informačná služba (Slovākijas Izlūkošanas dienests), Bratislava;

g) Tiesu un iesodzījuma vietu apsardzes spēku darbiniekiem : Generálne riaditeľstvo Zboru väzenskej a justičnej stráže (Tiesu un ieslodzījuma vietu apsardzes spēku ģenerāldirektorāts), Bratislava;

h) muitas ierēdņiem : Colné riaditeľstvo Slovenskej republiky (Slovākijas Republikas Muitas direktorāts), Bratislava.

6. Apbedīšanas pabalsti a) apbedīšanas pabalsts vispārīgos gadījumos : rajonu nodaļas;

b) Slovākijas Republikas Bruņoto Spēku un Dzelzceļa Spēku profesionālajiem karavīriem : Vojenský úrad sociálneho zabezpečenia (Bruņoto Spēku Sociālā nodrošinājuma birojs), Bratislava;

c) Slovākijas Republikas Policijas Spēku darbiniekiem un Iekšlietu ministrijas spēku profesionālajiem karavīriem : Rozpočtové a príspevkové organizácie v rámci Ministerstva vnútra Slovenskej republiky (Slovākijas Republikas Iekšlietu ministrijas sistēmā izveidotās struktūras, kas atbildīgas par budžetu un iemaksām).

7. Bezdarbs Národný úrad práce — okresné úrady práce (Valsts Nodarbinātības dienests — rajonu Nodarbinātības dienesti).

8. Ģimenes pabalsti a) darbiniekiem : darba devēji;

b) pašnodarbinātām personām un pensionāriem : Sociálna poisťovňa (Sociālās apdrošināšanas aģentūra), Bratislava;

c) citām personām : rajonu nodaļas."

;

d) Regulas 4. pielikumu "Sadarbības organizācijas (Īstenošanas regulas 3. panta 1. punkts, 4. panta 4. punkts un 122. pants)" groza šādi:

i) pēc pēdējā teksta iedaļā "A. BEĻĢIJA" iekļauj šādu tekstu:

"B. ČEHIJAS REPUBLIKA

1. Pabalsti natūrā : Centrum mezistátních úhrad (Starptautisko maksājumu centrs), Praha.

2. Naudas pabalsti a) attiecībā uz slimībām un maternitāti : Česká správa sociálního zabezpečení (Čehijas Sociālā nodrošinājuma pārvalde), Praha;

b) attiecībā uz invaliditāti, vecumu, nāvi (pensijām) : Česká správa sociálního zabezpečení (Čehijas Sociālā nodrošinājuma pārvalde), Praha;

c) attiecībā uz nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, par ko iemaksas veic darba devējs : Ministerstvo práce a sociálních věcí (Darba un sociālo lietu ministrija), Praha;

d) attiecībā uz bezdarbu : Ministerstvo práce a sociálních věcí- Správa služeb zaměstnanosti (Darba un sociālo lietu ministrija — Nodarbinātības dienestu pārvalde), Praha;

e) ģimenes pabalsti un citi pabalsti : Ministerstvo práce a sociálních věcí (Darba un sociālo lietu ministrija), Praha."

;

ii) iedaļas "B. DĀNIJA", "C. VĀCIJA", "D. SPĀNIJA", "E. FRANCIJA", "F. GRIEĶIJA", "G. ĪRIJA", "H. ITĀLIJA", "I. LUKSEMBURGA", "J. NĪDERLANDE", "K. AUSTRIJA", "L. PORTUGĀLE", "M. SOMIJA", "N. ZVIEDRIJA" un "O. APVIENOTĀ KARALISTE" attiecīgi pārgrupē, un tādējādi to nosaukumi ir "C. DĀNIJA", "D. VĀCIJA", "F. GRIEĶIJA", "G. SPĀNIJA", "H. FRANCIJA", "I. ĪRIJA", "J. ITĀLIJA", "N. LUKSEMBURGA", "Q. NĪDERLANDE", "R. AUSTRIJA", "T. PORTUGĀLE", "W. SOMIJA", "X. ZVIEDRIJA" un "Y. APVIENOTĀ KARALISTE";

iii) pēc pēdējā teksta iedaļā "D. VĀCIJA" iekļauj šādu tekstu:

"E. IGAUNIJA

1. Slimības un maternitāte : Eesti Haigekassa (Igaunijas Veselības apdrošināšanas fonds).

2. Invaliditātes, vecuma pensijas un apgādnieka zaudējuma pensijas, apbedīšanas pabalsti un ģimenes pabalsti : Sotsiaalkindlustusamet (Sociālās apdrošināšanas pārvalde).

3. Bezdarbs : Tööturuamet (Darba tirgus pārvalde)."

;

iv) pēc pēdējā teksta iedaļā "J. ITĀLIJA" iekļauj šādu tekstu:

"K. KIPRA

1. Pabalsti natūrā : Υπουργείο Υγείας — Ιατρικές Υπηρεσίες (Veselības aizsardzības ministrija — Medicīniskās aprūpes dienesti), Λευκωσία.

2. Naudas pabalsti : Τμήμα Κοινωνικών Ασφαλίσεων, Υπουργείο Εργασίας και Κοινωνικών Ασφαλίσεων (Darba un sociālās apdrošināšanas ministrijas Sociālās apdrošināšanas departaments), Λευκωσία.

L. LATVIJA

1. Visos gadījumos, izņemot veselības aprūpi : Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, Rīga.

2. Veselības aprūpe : Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūra, Rīga.

M. LIETUVA

1. Slimības un maternitāte a) pabalsti natūrā : Valstybinė ligonių kasa (Valsts Slomokase), Vilnius;

b) naudas pabalsti : Valstybinio socialinio draudimo fondo valdyba (Valsts Sociālās apdrošināšanas fonda Valde), Vilnius.

2. Invaliditāte, vecums, nāve (pensijas) Valstybinio socialinio draudimo fondo valdyba (Valsts Sociālās apdrošināšanas fonda Valde), Vilnius.

3. Nelaimes gadījumi darbā un arodslimības Valstybinio socialinio draudimo fondo valdyba (Valsts Sociālās apdrošināšanas fonda Valde), Vilnius.

4. Apbedīšanas pabalsts Socialinės apsaugos ir darbo ministerija (Sociālās nodrošināšanas un darba lietu ministrija), Vilnius.

5. Bezdarbs Respublikinė darbo birža (Valsts Darba birža), Vilnius.

6. Ģimenes pabalsti Socialinės apsaugos ir darbo ministerija (Sociālās nodrošināšanas un darba lietu ministrija), Vilnius."

;

v) pēc pēdējā teksta iedaļā "N. LUKSEMBURGA" iekļauj šādu tekstu:

"O. UNGĀRIJA

1. Slimības un maternitāte Pabalsti natūrā un naudas pabalsti : Országos Egészségbiztosítási Pénztár (Valsts Veselības apdrošināšanas fonds), Budapest.

2. Invaliditāte a) pabalsti natūrā : Országos Egészségbiztosítási Pénztár (Valsts Veselības apdrošināšanas fonds), Budapest;

b) naudas pabalsti : Országos Nyugdíjbiztosítási Főigazgatóság (Valsts pensiju apdrošināšanas Centrālā pārvalde), Budapest.

3. Vecums, nāve (pensijas) a) vecuma pensija — sociālās apdrošināšanas shēma : Országos Nyugdíjbiztosítási Főigazgatóság (Valsts pensiju apdrošināšanas Centrālā pārvalde), Budapest;

b) vecuma pensija — privātā shēma : Pénzügyi Szervezetek Állami Felügyelete (Valsts Finanšu uzraudzības pārvalde), Budapest;

c) apgādnieka zaudējuma pensijas : Országos Nyugdíjbiztosítási Főigazgatóság (Valsts pensiju apdrošināšanas Centrālā pārvalde), Budapest.

4. Nelaimes gadījumi darbā un arodslimības a) pabalsti natūrā : Országos Egészségbiztosítási Pénztár (Valsts Veselības apdrošināšanas fonds), Budapest;

b) naudas pabalsti — darba nespējas pabalsts nelaimes gadījumos : Országos Egészségbiztosítási Pénztár (Valsts Veselības apdrošināšanas fonds), Budapest;

c) citi naudas pabalsti : Országos Nyugdíjbiztosítási Főigazgatóság (Valsts pensiju apdrošināšanas Centrālā pārvalde), Budapest.

5. Bezdarbs naudas pabalsti : Foglalkoztatási Hivatal (Nodarbinātības dienests), Budapest.

6. Ģimenes pabalsti naudas pabalsti : Államháztartási Hivatal (Valsts Finanšu pārvalde), Budapest;

— maternitātes pabalsts un maternitātes piemaksa : Országos Egészségbiztosítási Pénztár (Valsts Veselības apdrošināšanas fonds), Budapest.

P. MALTA

Dipartiment tas-Sigurta' Soċjali (Sociālā nodrošinājuma departaments), Valletta."

;

vi) pēc teksta iedaļā "R. AUSTRIJA" iekļauj šādu tekstu:

"S. POLIJA

Ministerstwo Zdrowia, Biuro Rozliczeń Międzynarodowych (Veselības aizsardzības ministrija - Starptautisko norēķinu birojs), Warszawa.

Zakład Ubezpieczeń Społecznych - Centrala (Sociālās apdrošināšanas pārvaldes - ZUS - galvenais birojs), Warszawa;

Kasa Rolniczego Ubezpieczenia Społecznego - Centrala (Lauksaimniecības Sociālās apdrošināšanas fonda - KRUS - galvenais birojs), Warszawa;

b) attiecībā uz bezdarbu : Ministerstwo Gospodarki, Pracy i Polityki Społecznej (Ekonomikas, darba un sociālās politikas ministrija — MGPiPS), Warszawa;

c) ģimenes pabalsti un citi no iemaksām neatkarīgi pabalsti : Ministerstwo Gospodarki, Pracy i Polityki Społecznej (Ekonomikas, darba un sociālās politikas ministrija — MGPiPS), Warszawa."

;

vii) pēc pēdējā teksta iedaļā "T. PORTUGĀLE" iekļauj šādu tekstu:

"U. SLOVĒNIJA

1. Slimības un maternitāte : Zavod za zdravstveno zavarovanje Slovenije (Slovēnijas Veselības apdrošināšanas aģentūra), Ljubljana.

2. Vecums, invaliditāte un nāve : Zavod za pokojninsko in invalidsko zavarovanje Slovenije (Slovēnijas Pensiju un invaliditātes apdrošināšanas aģentūra), Ljubljana.

3. Bezdarbs : Zavod Republike Slovenije za zaposlovanje (Slovēnijas Nodarbinātības dienests), Ljubljana.

4. Ģimenes un maternitātes pabalsti : Ministrstvo za delo, družino in socialne zadeve (Darba, ģimenes un sociālo lietu ministrija), Ljubljana.

5. Apbedīšanas pabalsti : Zavod za zdravstveno zavarovanje Slovenije (Slovēnijas Veselības apdrošināšanas aģentūra), Ljubljana.

V. SLOVĀKIJA

1. Naudas pabalsti a) slimības un maternitāte : Sociálna poisťovňa (Sociālās apdrošināšanas aģentūra), Bratislava;

b) invaliditātes pabalsti : Sociálna poisťovňa (Sociālās apdrošināšanas aģentūra), Bratislava;

c) vecuma pabalsti : Sociálna poisťovňa (Sociālās apdrošināšanas aģentūra), Bratislava;

d) apgādnieka zaudējuma pabalsti : Sociálna poisťovňa (Sociālās apdrošināšanas aģentūra), Bratislava;

e) nelaimes gadījumi darbā un arodslimības : Sociálna poisťovňa (Sociālās apdrošināšanas aģentūra), Bratislava;

f) apbedīšanas pabalsti : Ministerstvo práce, sociálnych vecí a rodiny Slovenskej republiky (Slovākijas Republikas Darba, sociālo un ģimenes lietu ministrija), Bratislava;

g) bezdarbs : Národný úrad práce (valsts nodarbināttbas dienests), Bratislava;

h) ģimenes pabalsti : Ministerstvo práce, sociálnych vecí a rodiny Slovenskej republiky (Slovākijas Republikas Darba, sociālo un ģimenes lietu ministrija), Bratislava.

2. Pabalsti natūrā Všeobecná zdravotná poisťovňa (Vispārējā veselības apdrošināšanas sabiedrība), Bratislava."

;

e) Regulas 5. pielikumu "Divpusējo konvenciju īstenošanas noteikumi, kas paliek spēkā (Īstenošanas regulas 4. panta 5. punkts, 5. pants, 53. panta 3. punkts, 104. pants, 105. panta 2. punkts, 116., 121. un 122. pants)" groza šādi:

i) pirms iedaļas "1. BEĻĢIJA — DĀNIJA", iekļauj šādu tekstu:

"1. BEĻĢIJA — ČEHIJAS REPUBLIKA

Konvencijas nav."

;

ii) iedaļas "BEĻĢIJA — DĀNIJA" numuru maina no "1" uz "2", un turpmāko iedaļu numurus maina šādi:

"3. BEĻĢIJA — VĀCIJA"

;

iii) pēc pēdējā teksta iedaļā "3. BEĻĢIJA — VĀCIJA" iekļauj šādu tekstu:

"4. BEĻĢIJA — IGAUNIJA

Konvencijas nav."

;

iv) pielikuma 3. līdz 7. iedaļu attiecīgi pārgrupē, un maina to numurus:

"5. BEĻĢIJA — GRIEĶIJA"

"6. BEĻĢIJA — SPĀNIJA"

"7. BEĻĢIJA — FRANCIJA"

"8. BEĻĢIJA — ĪRIJA"

"9. BEĻĢIJA — ITĀLIJA"

;

v) pēc pēdējā teksta iedaļā "9. BEĻĢIJA — ITĀLIJA" iekļauj šādu tekstu:

"10. BEĻĢIJA — KIPRA

Konvencijas nav.

11. BEĻĢIJA — LATVIJA

Konvencijas nav.

12. BEĻĢIJA — LIETUVA

Konvencijas nav."

;

vi) iedaļas "BEĻĢIJA — LUKSEMBURGA" numuru maina no "8" uz "13", un aiz minētās iedaļas iekļauj šādu tekstu:

"14. BEĻĢIJA — UNGĀRIJA

Konvencijas nav.

15. BEĻĢIJA — MALTA

Konvencijas nav."

;

vii) iedaļas "BEĻĢIJA — NĪDERLANDE" numuru maina no "9" uz "16", un nākamās iedaļas numuru maina šādi:

"17. BEĻĢIJA — AUSTRIJA"

;

viii) pēc iedaļas "17. BEĻĢIJA — AUSTRIJA" vārda "Nav." iekļauj šādu tekstu:

"18. BEĻĢIJA — POLIJA

Nav."

;

ix) iedaļas "BEĻĢIJA — PORTUGĀLE" numuru maina no "11" uz "19", un aiz minētās iedaļas iekļauj šādu tekstu:

"20. BEĻĢIJA — SLOVĒNIJA

Nav.

21. BEĻĢIJA — SLOVĀKIJA

Konvencijas nav."

;

x) iedaļas "BEĻĢIJA — SOMIJA" numuru maina no "12" uz "22", un turpmāko iedaļu numurus maina šādi:

"23. BEĻĢIJA — ZVIEDRIJA"

"24. BEĻĢIJA — APVIENOTĀ KARALISTE"

;

xi) pēc pēdējā teksta iedaļā "24. BEĻĢIJA — APVIENOTĀ KARALISTE" iekļauj šādu tekstu:

"25. ČEHIJAS REPUBLIKA — DĀNIJA

Konvencijas nav.

26. ČEHIJAS REPUBLIKA — VĀCIJA

Konvencijas nav.

27. ČEHIJAS REPUBLIKA — IGAUNIJA

Konvencijas nav.

28. ČEHIJAS REPUBLIKA — GRIEĶIJA

Nav.

29. ČEHIJAS REPUBLIKA — SPĀNIJA

Nav.

30. ČEHIJAS REPUBLIKA — FRANCIJA

Nav.

31. ČEHIJAS REPUBLIKA — ĪRIJA

Konvencijas nav.

32. ČEHIJAS REPUBLIKA — ITĀLIJA

Konvencijas nav.

33. ČEHIJAS REPUBLIKA — KIPRA

Nav.

34. ČEHIJAS REPUBLIKA — LATVIJA

Konvencijas nav.

35. ČEHIJAS REPUBLIKA — LIETUVA

Nav.

36. ČEHIJAS REPUBLIKA — LUKSEMBURGA

Nav.

37. ČEHIJAS REPUBLIKA — UNGĀRIJA

Nav.

38. ČEHIJAS REPUBLIKA — MALTA

Konvencijas nav.

39. ČEHIJAS REPUBLIKA — NĪDERLANDE

Konvencijas nav.

40. ČEHIJAS REPUBLIKA — AUSTRIJA

Nav.

41. ČEHIJAS REPUBLIKA — POLIJA

Nav.

42. ČEHIJAS REPUBLIKA — PORTUGĀLE

Konvencijas nav.

43. ČEHIJAS REPUBLIKA — SLOVĒNIJA

Nav.

44. ČEHIJAS REPUBLIKA — SLOVĀKIJA

Nav.

45. ČEHIJAS REPUBLIKA — SOMIJA

Konvencijas nav.

46. ČEHIJAS REPUBLIKA — ZVIEDRIJA

Konvencijas nav.

47. ČEHIJAS REPUBLIKA — APVIENOTĀ KARALISTE

Nav."

;

xii) iedaļas "DĀNIJA — VĀCIJA" numuru maina no "15" uz "48", un aiz minētās iedaļas iekļauj šādu tekstu:

"49. DĀNIJA — IGAUNIJA

Konvencijas nav."

;

xiii) pielikuma 16. līdz 20. iedaļu attiecīgi pārgrupē, un maina to numurus:

"50. DĀNIJA — GRIEĶIJA"

"51. DĀNIJA — SPĀNIJA"

"52. DĀNIJA — FRANCIJA"

"53. DĀNIJA — ĪRIJA"

"54. DĀNIJA — ITĀLIJA"

;

xiv) pēc pēdējā teksta iedaļā "54. DĀNIJA — ITĀLIJA" iekļauj šādu tekstu:

"55. DĀNIJA — KIPRA

Konvencijas nav.

56. DĀNIJA — LATVIJA

Konvencijas nav.

57. DĀNIJA — LIETUVA

Konvencijas nav."

;

xv) iedaļas "DĀNIJA — LUKSEMBURGA" numuru maina no "21" uz "58", un aiz minētās iedaļas iekļauj šādu tekstu:

"59. DĀNIJA — UNGĀRIJA

Konvencijas nav.

60. DĀNIJA — MALTA

Konvencijas nav."

;

xvi) iedaļas "DĀNIJA — NĪDERLANDE" numuru maina no "22" uz "61", un nākamās iedaļas numuru maina šādi:

"62. DĀNIJA — AUSTRIJA"

;

xvii) pēc teksta iedaļā "62. DĀNIJA — AUSTRIJA" iekļauj šādu tekstu:

"63. DĀNIJA — POLIJA

Konvencijas nav."

;

xviii) iedaļas "DĀNIJA — PORTUGĀLE" numuru maina no "24" uz "64", un aiz minētās iedaļas iekļauj šādu tekstu:

"65. DĀNIJA — SLOVĒNIJA

Nav.

66. DĀNIJA — SLOVĀKIJA

Konvencijas nav."

;

xix) iedaļas "DĀNIJA — SOMIJA" numuru maina no "25" uz "67", un turpmāko iedaļu numurus maina šādi:

"68. DĀNIJA — ZVIEDRIJA"

"69. DĀNIJA — APVIENOTĀ KARALISTE"

;

xx) pēc pēdējā teksta iedaļā "69. DĀNIJA — APVIENOTĀ KARALISTE" iekļauj šādu tekstu:

"70. VĀCIJA — IGAUNIJA

Konvencijas nav."

;

xxi) pielikuma 28. līdz 32. iedaļu attiecīgi pārgrupē, un maina to numurus:

"71. VĀCIJA — GRIEĶIJA"

"72. VĀCIJA — SPĀNIJA"

"73. VĀCIJA — FRANCIJA"

"74. VĀCIJA — ĪRIJA"

"75. VĀCIJA — ITĀLIJA"

;

xxii) pēc pēdējā teksta iedaļā "75. VĀCIJA — ITĀLIJA" iekļauj šādu tekstu:

"76. VĀCIJA — KIPRA

Konvencijas nav.

77. VĀCIJA — LATVIJA

Konvencijas nav.

78. VĀCIJA — LIETUVA

Konvencijas nav."

;

xxiii) iedaļas "VĀCIJA — LUKSEMBURGA" numuru maina no "33" uz "79", un aiz minētās iedaļas iekļauj šādu tekstu:

"80. VĀCIJA — UNGĀRIJA

Nav.

81. VĀCIJA — MALTA

Konvencijas nav."

;

xxiv) iedaļas "VĀCIJA — NĪDERLANDE" numuru maina no "34" uz "82", un nākamās iedaļas numuru maina šādi:

"83. VĀCIJA — AUSTRIJA"

;

xxv) pēc pēdējā teksta iedaļā "83. VĀCIJA — AUSTRIJA" iekļauj šādu tekstu:

"84. VĀCIJA — POLIJA

a) 1977. gada 11. janvāra Nolīgums par to, kā piemērot 1975. gada 9. oktobra Konvenciju par vecuma pensijām un pabalstiem saistībā ar nelaimes gadījumiem darbā.

b) 5. pants 1995. gada 19. decembra Nolīgumā par to, kā 1990. gada 8. decembra Konvenciju par sociālo nodrošinājumu piemērot attiecībā uz pensiju maksājumiem, ko veic sadarbības institūcijas.

c) 26. pants 1996. gada 24. oktobra Nolīgumā par atteikšanos no izmaksu savstarpējas atlīdzināšanas par medicīniskajām pārbaudēm un novērošanu, kā arī ārstu un apdrošināto personu ceļa izdevumiem gadījumos, kad tiek izmaksāti slimības un maternitātes naudas pabalsti."

;

xxvi) iedaļas "VĀCIJA — PORTUGĀLE" numuru maina no "36" uz "85", un aiz minētās iedaļas iekļauj šādu tekstu:

"86. VĀCIJA — SLOVĒNIJA

Nav.

87. VĀCIJA — SLOVĀKIJA

Konvencijas nav."

;

xxvii) iedaļas "VĀCIJA — SOMIJA" numuru maina no "37" uz "88", un turpmāko iedaļu numurus maina šādi:

"89. VĀCIJA — ZVIEDRIJA"

"90. VĀCIJA — APVIENOTĀ KARALISTE"

;

xxviii) pēc pēdējā teksta iedaļā "90. VĀCIJA — APVIENOTĀ KARALISTE" iekļauj šādu tekstu:

"91. IGAUNIJA — GRIEĶIJA

Konvencijas nav.

92. IGAUNIJA — SPĀNIJA

Konvencijas nav.

93. IGAUNIJA — FRANCIJA

Konvencijas nav.

94. IGAUNIJA — ĪRIJA

Konvencijas nav.

95. IGAUNIJA — ITĀLIJA

Konvencijas nav.

96. IGAUNIJA — KIPRA

Konvencijas nav.

97. IGAUNIJA — LATVIJA

Nav.

98. IGAUNIJA — LIETUVA

Nav.

99. IGAUNIJA — LUKSEMBURGA

Konvencijas nav.

100. IGAUNIJA — UNGĀRIJA

Konvencijas nav.

101. IGAUNIJA — MALTA

Konvencijas nav.

102. IGAUNIJA — NĪDERLANDE

Konvencijas nav.

103. IGAUNIJA — AUSTRIJA

Konvencijas nav.

104. IGAUNIJA — POLIJA

Konvencijas nav.

105. IGAUNIJA — PORTUGĀLE

Konvencijas nav.

106. IGAUNIJA — SLOVĒNIJA

Konvencijas nav.

107. IGAUNIJA — SLOVĀKIJA

Konvencijas nav.

108. IGAUNIJA — SOMIJA

Nav.

109. IGAUNIJA — ZVIEDRIJA

Nav.

110. IGAUNIJA — APVIENOTĀ KARALISTE

Konvencijas nav."

;

xxix) daļas 41., 51., 59. un 60. iedaļu attiecīgi pārgrupē, un maina to numurus:

"111. GRIEĶIJA — SPĀNIJA"

"112. GRIEĶIJA — FRANCIJA"

"113. GRIEĶIJA — ĪRIJA"

"114. GRIEĶIJA — ITĀLIJA"

,

xxx) pēc iedaļas "114. GRIEĶIJA — ITĀLIJA" vārdiem "Konvencijas nav." iekļauj šādu tekstu:

"115. GRIEĶIJA — KIPRA

Nav.

116. GRIEĶIJA — LATVIJA

Konvencijas nav.

117. GRIEĶIJA — LIETUVA

Konvencijas nav."

;

xxxi) iedaļas "GRIEĶIJA — LUKSEMBURGA" numuru maina no "61" uz "118", un aiz minētās iedaļas iekļauj šādu tekstu:

"119. GRIEĶIJA — UNGĀRIJA

Konvencijas nav.

120. GRIEĶIJA — MALTA

Konvencijas nav."

;

xxxii) iedaļas "GRIEĶIJA — NĪDERLANDE" numuru maina no "62" uz "121", un nākamās iedaļas numuru maina šādi:

"122. GRIEĶIJA — AUSTRIJA"

;

xxxiii) pēc teksta iedaļā "122. GRIEĶIJA — AUSTRIJA" iekļauj šādu tekstu:

"123. GRIEĶIJA — POLIJA

Nav."

;

xxxiv) iedaļas "GRIEĶIJA — PORTUGĀLE" numuru maina no "64" uz "124", un aiz minētās iedaļas iekļauj šādu tekstu:

"125. GRIEĶIJA — SLOVĒNIJA

Konvencijas nav.

126. GRIEĶIJA — SLOVĀKIJA

Nav."

;

xxxv) iedaļas "GRIEĶIJA — SOMIJA" numuru maina no "65" uz "127", un turpmāko iedaļu numurus maina šādi:

"128. GRIEĶIJA — ZVIEDRIJA"

"129. GRIEĶIJA — APVIENOTĀ KARALISTE"

;

xxxvi) iedaļas "SPĀNIJA — FRANCIJA" numuru maina no "40" uz "130", un turpmāko iedaļu numurus maina šādi:

"131. SPĀNIJA — ĪRIJA"

"132. SPĀNIJA — ITĀLIJA"

;

xxxvii) pēc iedaļas "132. SPĀNIJA — ITĀLIJA" iekļauj šādu tekstu:

"133. SPĀNIJA — KIPRA

Konvencijas nav.

134. SPĀNIJA — LATVIJA

Konvencijas nav.

135. SPĀNIJA — LIETUVA

Konvencijas nav."

;

xxxviii) iedaļas "SPĀNIJA — LUKSEMBURGA" numuru maina no "44" uz "136", un aiz minētās iedaļas iekļauj šādu tekstu:

"137. SPĀNIJA — UNGĀRIJA

Konvencijas nav.

138. SPĀNIJA — MALTA

Konvencijas nav."

;

xxxix) iedaļas "SPĀNIJA — NĪDERLANDE" numuru maina no "45" uz "139", un nākamās iedaļas numuru maina šādi:

"140. SPĀNIJA — AUSTRIJA"

;

xl) pēc iedaļas "140. SPĀNIJA — AUSTRIJA" vārda "Nav." iekļauj šādu tekstu:

"141. SPĀNIJA — POLIJA

Nav."

;

xli) iedaļas "SPĀNIJA — PORTUGĀLE" numuru maina no "47" uz "142", un aiz minētās iedaļas iekļauj šādu tekstu:

"143. SPĀNIJA — SLOVĒNIJA

Konvencijas nav.

144. SPĀNIJA — SLOVĀKIJA

Konvencijas nav."

;

xlii) iedaļas "SPĀNIJA — SOMIJA" numuru maina no "48" uz "145", un turpmāko iedaļu numurus maina šādi:

"146. SPĀNIJA — ZVIEDRIJA"

"147. SPĀNIJA — APVIENOTĀ KARALISTE"

;

xliii) iedaļas "FRANCIJA — ĪRIJA" numuru maina no "52" uz "148", un nākamās iedaļas numuru maina šādi:

"149. FRANCIJA — ITĀLIJA"

;

xliv) pēc pēdējā teksta iedaļā "149. FRANCIJA — ITĀLIJA" iekļauj šādu tekstu:

"150. FRANCIJA — KIPRA

Konvencijas nav.

151. FRANCIJA — LATVIJA

Konvencijas nav.

152. FRANCIJA — LIETUVA

Konvencijas nav."

;

xlv) iedaļas "FRANCIJA — LUKSEMBURGA" numuru maina no "54" uz "153", un aiz minētās iedaļas iekļauj šādu tekstu:

"154. FRANCIJA — UNGĀRIJA

Konvencijas nav.

155. FRANCIJA — MALTA

Konvencijas nav."

;

xlvi) iedaļas "FRANCIJA — NĪDERLANDE" numuru maina no "55" uz "156", un nākamās iedaļas numuru maina šādi:

"157. FRANCIJA — AUSTRIJA"

;

xlvii) pēc iedaļas "157. FRANCIJA — AUSTRIJA" vārda "Nav." iekļauj šādu tekstu:

"158. FRANCIJA — POLIJA

Nav."

;

xlviii) iedaļas "FRANCIJA — PORTUGĀLE" numuru maina no "57" uz "159", un aiz minētās iedaļas iekļauj šādu tekstu:

"160. FRANCIJA — SLOVĒNIJA

Nav.

161. FRANCIJA — SLOVĀKIJA

Nav."

;

xlix) iedaļas "FRANCIJA — SOMIJA" numuru maina no "58 a" uz "162", un turpmāko iedaļu numurus maina šādi:

"163. FRANCIJA — ZVIEDRIJA

Nav.

164. FRANCIJA — APVIENOTĀ KARALISTE"

;

l) iedaļas "ĪRIJA — ITĀLIJA" numuru maina no "68" uz "165", un aiz minētās iedaļas iekļauj šādu tekstu:

"166. ĪRIJA — KIPRA

Konvencijas nav.

167. ĪRIJA — LATVIJA

Konvencijas nav.

168. ĪRIJA — LIETUVA

Konvencijas nav."

;

li) iedaļas "ĪRIJA — LUKSEMBURGA" numuru maina no "69" uz "169", un aiz minētās iedaļas iekļauj šādu tekstu:

"170. ĪRIJA — UNGĀRIJA

Konvencijas nav.

171. ĪRIJA — MALTA

Konvencijas nav."

;

lii) iedaļas "ĪRIJA — NĪDERLANDE" numuru maina no "70" uz "172", un nākamās iedaļas numuru maina šādi:

"173. ĪRIJA — AUSTRIJA"

;

liii) pēc teksta iedaļā "173. ĪRIJA — AUSTRIJA" iekļauj šādu tekstu:

"174. ĪRIJA — POLIJA

Konvencijas nav."

;

liv) iedaļas "ĪRIJA — PORTUGĀLE" numuru maina no "72" uz "175", un aiz minētās iedaļas iekļauj šādu tekstu:

"176. ĪRIJA — SLOVĒNIJA

Konvencijas nav.

177. ĪRIJA — SLOVĀKIJA

Konvencijas nav."

;

lv) iedaļas "ĪRIJA — SOMIJA" numuru maina no "73" uz "178", un turpmāko iedaļu numurus maina šādi:

"179. ĪRIJA — ZVIEDRIJA"

"180. ĪRIJA — APVIENOTĀ KARALISTE"

;

lvi) pēc teksta iedaļā "180. ĪRIJA — APVIENOTĀ KARALISTE" iekļauj šādu tekstu:

"181. ITĀLIJA — KIPRA

Konvencijas nav.

182. ITĀLIJA — LATVIJA

Konvencijas nav.

183. ITĀLIJA — LIETUVA

Konvencijas nav."

;

lvii) iedaļas "ITĀLIJA — LUKSEMBURGA" numuru maina no "76" uz "184", un aiz minētās iedaļas iekļauj šādu tekstu:

"185. ITĀLIJA — UNGĀRIJA

Konvencijas nav.

186. ITĀLIJA — MALTA

Konvencijas nav."

;

lviii) iedaļas "ITĀLIJA — NĪDERLANDE" numuru maina no "77" uz "187", un nākamās iedaļas numuru maina šādi:

"188. ITĀLIJA — AUSTRIJA"

;

lix) pēc iedaļas "188. ITĀLIJA — AUSTRIJA" vārda "Nav." iekļauj šādu tekstu:

"189. ITĀLIJA — POLIJA

Konvencijas nav."

;

lx) iedaļas "ITĀLIJA — PORTUGĀLE" numuru maina no "79" uz "190", un aiz minētās iedaļas iekļauj šādu tekstu:

"191. ITĀLIJA — SLOVĒNIJA

Nav.

192. ITĀLIJA — SLOVĀKIJA

Konvencijas nav."

;

lxi) iedaļas "ITĀLIJA — SOMIJA" numuru maina no "80" uz "193", un turpmāko iedaļu numurus maina šādi:

"194. ITĀLIJA — ZVIEDRIJA"

"195. ITĀLIJA — APVIENOTĀ KARALISTE"

;

lxii) pēc teksta iedaļā "195. ITĀLIJA — APVIENOTĀ KARALISTE" iekļauj šādu tekstu:

"196. KIPRA — LATVIJA

Konvencijas nav.

197. KIPRA — LIETUVA

Konvencijas nav.

198. KIPRA — LUKSEMBURGA

Konvencijas nav.

199. KIPRA — UNGĀRIJA

Konvencijas nav.

200. KIPRA — MALTA

Konvencijas nav.

201. KIPRA — NĪDERLANDE

Konvencijas nav.

202. KIPRA — AUSTRIJA

Nav.

203. KIPRA — POLIJA

Konvencijas nav.

204. KIPRA — PORTUGĀLE

Konvencijas nav.

205. KIPRA — SLOVĒNIJA

Konvencijas nav.

206. KIPRA — SLOVĀKIJA

Nav.

207. KIPRA — SOMIJA

Konvencijas nav.

208. KIPRA — ZVIEDRIJA

Konvencijas nav.

209. KIPRA — APVIENOTĀ KARALISTE

Nav."

;

lxiii) pēc iedaļas "209. KIPRA — APVIENOTĀ KARALISTE" vārda "Nav." iekļauj šādu tekstu:

"210. LATVIJA — LIETUVA

Nav.

211. LATVIJA — LUKSEMBURGA

Konvencijas nav.

212. LATVIJA — UNGĀRIJA

Konvencijas nav.

213. LATVIJA — MALTA

Konvencijas nav.

214. LATVIJA — NĪDERLANDE

Konvencijas nav.

215. LATVIJA — AUSTRIJA

Konvencijas nav.

216. LATVIJA — POLIJA

Konvencijas nav.

217. LATVIJA — PORTUGĀLE

Konvencijas nav.

218. LATVIJA — SLOVĒNIJA

Konvencijas nav.

219. LATVIJA — SLOVĀKIJA

Konvencijas nav.

220. LATVIJA — SOMIJA

Nav.

221. LATVIJA — ZVIEDRIJA

Nav.

222. LATVIJA — APVIENOTĀ KARALISTE

Konvencijas nav."

;

lxiv) pēc iedaļas "222. LATVIJA — APVIENOTĀ KARALISTE" vārdiem "Konvencijas nav." iekļauj šādu tekstu:

"223. LIETUVA — LUKSEMBURGA

Konvencijas nav.

224. LIETUVA — UNGĀRIJA

Konvencijas nav.

225. LIETUVA — MALTA

Konvencijas nav.

226. LIETUVA — NĪDERLANDE

Konvencijas nav.

227. LIETUVA — AUSTRIJA

Konvencijas nav.

228. LIETUVA — POLIJA

Konvencijas nav.

229. LIETUVA — PORTUGĀLE

Konvencijas nav.

230. LIETUVA — SLOVĒNIJA

Konvencijas nav.

231. LIETUVA — SLOVĀKIJA

Konvencijas nav.

232. LIETUVA — SOMIJA

Nav.

233. LIETUVA — ZVIEDRIJA

Nav.

234. LIETUVA — APVIENOTĀ KARALISTE

Konvencijas nav."

;

lxv) pēc iedaļas "234. LIETUVA — APVIENOTĀ KARALISTE" vārdiem "Konvencijas nav." iekļauj šādu tekstu:

"235. LUKSEMBURGA — UNGĀRIJA

Konvencijas nav.

236. LUKSEMBURGA — MALTA

Konvencijas nav."

;

lxvi) iedaļas "LUKSEMBURGA — NĪDERLANDE" numuru maina no "83" uz "237", un nākamās iedaļas numuru maina šādi:

"238. LUKSEMBURGA — AUSTRIJA"

;

lxvii) pēc teksta iedaļā "238. LUKSEMBURGA — AUSTRIJA" iekļauj šādu tekstu:

"239. LUKSEMBURGA — POLIJA

Nav."

;

lxviii) iedaļas "LUKSEMBURGA — PORTUGĀLE" numuru maina no "85" uz "240", un aiz minētās iedaļas iekļauj šādu tekstu:

"241. LUKSEMBURGA — SLOVĒNIJA

Nav.

242. LUKSEMBURGA — SLOVĀKIJA

Konvencijas nav."

;

lxix) iedaļas "LUKSEMBURGA — SOMIJA" numuru maina no "86" uz "243", un turpmāko iedaļu numurus maina šādi:

"244. LUKSEMBURGA — ZVIEDRIJA"

"245. LUKSEMBURGA — APVIENOTĀ KARALISTE"

;

lxx) pēc pēdējā teksta iedaļā "245. LUKSEMBURGA — APVIENOTĀ KARALISTE" iekļauj šādu tekstu:

"246. UNGĀRIJA — MALTA

Konvencijas nav.

247. UNGĀRIJA — NĪDERLANDE

Nav.

248. UNGĀRIJA — AUSTRIJA

Nav.

249. UNGĀRIJA — POLIJA

Nav.

250. UNGĀRIJA — PORTUGĀLE

Konvencijas nav.

251. UNGĀRIJA — SLOVĒNIJA

Nav.

252. UNGĀRIJA — SLOVĀKIJA

Nav.

253. UNGĀRIJA — SOMIJA

Nav.

254. UNGĀRIJA — ZVIEDRIJA

Nav.

255. UNGĀRIJA — APVIENOTĀ KARALISTE

Nav."

;

lxxi) pēc iedaļas "255. UNGĀRIJA — APVIENOTĀ KARALISTE" vārda "Nav." iekļauj šādu tekstu:

"256. MALTA — NĪDERLANDE

Konvencijas nav.

257. MALTA — AUSTRIJA

Konvencijas nav.

258. MALTA — POLIJA

Konvencijas nav.

259. MALTA — PORTUGĀLE

Konvencijas nav.

260. MALTA — SLOVĒNIJA

Konvencijas nav.

261. MALTA — SLOVĀKIJA

Konvencijas nav.

262. MALTA — SOMIJA

Konvencijas nav.

263. MALTA — ZVIEDRIJA

Konvencijas nav.

264. MALTA — APVIENOTĀ KARALISTE

Nav."

;

lxxii) iedaļas "NĪDERLANDE — PORTUGĀLE" numuru maina no "89" uz "265", un aiz minētās iedaļas iekļauj šādu tekstu:

"266. NĪDERLANDE — POLIJA

Konvencijas nav."

;

lxxiii) iedaļas "NĪDERLANDE — PORTUGĀLE" numuru maina no "90" uz "267", un aiz minētās iedaļas iekļauj šādu tekstu:

"268. NĪDERLANDE — SLOVĒNIJA

Nav.

269. NĪDERLANDE — SLOVĀKIJA

Nav."

;

lxxiv) iedaļas "NĪDERLANDE — SOMIJA" numuru maina no "91" uz "270", un turpmāko iedaļu numurus maina šādi:

"271. NĪDERLANDE — ZVIEDRIJA"

"272. NĪDERLANDE — APVIENOTĀ KARALISTE"

;

lxxv) pēc pēdējā teksta iedaļā "272. NĪDERLANDE — APVIENOTĀ KARALISTE" iekļauj šādu tekstu:

"273. AUSTRIJA — POLIJA

Nav."

lxxvi) iedaļas "AUSTRIJA — PORTUGĀLE" numuru maina no "94" uz "274", un aiz minētās iedaļas iekļauj šādu tekstu:

"275. AUSTRIJA — SLOVĒNIJA

Nav.

276. AUSTRIJA — SLOVĀKIJA

Konvencijas nav."

;

lxxvii) iedaļas "AUSTRIJA — SOMIJA" numuru maina no "95" uz "277", un turpmāko iedaļu numurus maina šādi:

"278. AUSTRIJA — ZVIEDRIJA"

"279. AUSTRIJA — APVIENOTĀ KARALISTE"

;

lxxviii) pēc pēdējā teksta iedaļā "279. AUSTRIJA — APVIENOTĀ KARALISTE" iekļauj šādu tekstu:

"280. POLIJA — PORTUGĀLE

Konvencijas nav.

281. POLIJA — SLOVĒNIJA

Nav.

282. POLIJA — SLOVĀKIJA

Nav.

283. POLIJA — SOMIJA

Konvencijas nav.

284. POLIJA — ZVIEDRIJA

Nav.

285. POLIJA — APVIENOTĀ KARALISTE

Nav."

;

lxxix) pēc iedaļas "285. POLIJA — APVIENOTĀ KARALISTE" vārda "Nav." iekļauj šādu tekstu:

"286. PORTUGĀLE — SLOVĒNIJA

Konvencijas nav.

287. PORTUGĀLE — SLOVĀKIJA

Konvencijas nav."

;

lxxx) iedaļas "PORTUGĀLE — SOMIJA" numuru maina no "98" uz "288", un turpmāko iedaļu numurus maina šādi:

"289. PORTUGĀLE — ZVIEDRIJA"

"290. PORTUGĀLE — APVIENOTĀ KARALISTE"

;

lxxxi) pēc teksta iedaļā "290. PORTUGĀLE — APVIENOTĀ KARALISTE" iekļauj šādu tekstu:

"291. SLOVĒNIJA — SLOVĀKIJA

Nav.

292. SLOVĒNIJA — SOMIJA

Konvencijas nav.

293. SLOVĒNIJA — ZVIEDRIJA

Nav.

294. SLOVĒNIJA — APVIENOTĀ KARALISTE

Nav."

;

lxxxii) pēc iedaļas "294. SLOVĒNIJA — APVIENOTĀ KARALISTE" vārda "Nav." iekļauj šādu tekstu:

"295. SLOVĀKIJA — SOMIJA

Konvencijas nav.

296. SLOVĀKIJA — ZVIEDRIJA

Konvencijas nav.

297. SLOVĀKIJA — APVIENOTĀ KARALISTE

Nav."

;

lxxxiii) iedaļas "SOMIJA — ZVIEDRIJA" numuru maina no "101" uz "298", un turpmāko iedaļu numurus maina šādi:

"299. SOMIJA — APVIENOTĀ KARALISTE"

;

lxxxiv) iedaļas "ZVIEDRIJA — APVIENOTĀ KARALISTE" numuru maina no "103" uz "300".

f) Regulas 6. pielikumu "Pabalstu izmaksas kārtība (Īstenošanas regulas 4. panta 6. punkts, 53. panta 1. punkts un 122. pants)" groza šādi:

i) pēc teksta iedaļā "A. BEĻĢIJA" iekļauj šādu tekstu:

"B. ČEHIJAS REPUBLIKA

Tiešie maksājumi."

;

ii) iedaļas "B. DĀNIJA", "C. VĀCIJA", "D. SPĀNIJA", "E. FRANCIJA", "F. GRIEĶIJA", "G. ĪRIJA", "H. ITĀLIJA", "I. LUKSEMBURGA", "J. NĪDERLANDE", "K. AUSTRIJA", "L. PORTUGĀLE", "M. SOMIJA", "N. ZVIEDRIJA" un "O. APVIENOTĀ KARALISTE" attiecīgi pārgrupē, un tādējādi to nosaukumi ir "C. DĀNIJA", "D. VĀCIJA", "F. GRIEĶIJA", "G. SPĀNIJA", "H. FRANCIJA", "I. ĪRIJA", "J. ITĀLIJA", "N. LUKSEMBURGA", "Q. NĪDERLANDE", "R. AUSTRIJA", "T. PORTUGĀLE", "W. SOMIJA", "X. ZVIEDRIJA" un "Y. APVIENOTĀ KARALISTE";

iii) pēc pēdējā teksta iedaļā "D. VĀCIJA" iekļauj šādu tekstu:

"E. IGAUNIJA

1. Vispārējos gadījumos: tiešie maksājumi.

2. Norēķinos ar Latviju un Lietuvu: maksājumi ar sadarbības organizāciju starpniecību."

;

iv) pēc pēdējā teksta iedaļā "J. ITĀLIJA" iekļauj šādu tekstu:

"K. KIPRA

Tiešie maksājumi.

L. LATVIJA

1. Tiešie maksājumi.

2. Norēķinos ar Igaunijas Republiku un Lietuvas Republiku: maksājumi ar sadarbības organizāciju starpniecību.

M. LIETUVA

1. Norēķinos ar Beļģiju, Čehijas Republiku, Dāniju, Vāciju, Grieķiju, Spāniju, Franciju, Īriju, Itāliju, Kipru, Luksemburgu, Ungāriju, Maltu, Nīderlandi, Austriju, Poliju, Portugāli, Slovēniju, Slovākiju, Somiju, Zviedriju un Apvienoto Karalisti: tiešie maksājumi;

2. Norēķinos ar Igauniju un Latviju: maksājumi ar sadarības organizāciju starpniecību (Īstenošanas regulas 53. līdz 58. panta kopīga izpilde)."

;

v) pēc teksta iedaļā "N. LUKSEMBURGA" iekļauj šādu tekstu:

"O. UNGĀRIJA

Tiešie maksājumi.

P. MALTA

Tiešie maksājumi."

;

vi) pēc teksta iedaļā "R. AUSTRIJA" iekļauj šādu tekstu:

"S. POLIJA

1. Vispārējais princips: tiešie pabalstu maksājumi;

2. Norēķinos ar Vāciju, pamatojoties uz noslēgtajiem nolīgumiem: izmaksas veic saņēmēja dzīvesvietas institūcijas (Īstenošanas regulas 53. līdz 58. panta un 77. panta un 5. pielikumā uzskaitīto normu vienlaicīga piemērošana)."

;

vii) pēc teksta iedaļā "T. PORTUGĀLE" iekļauj šādu tekstu:

"U. SLOVĒNIJA

Tiešie maksājumi.

V. SLOVĀKIJA

Tiešie maksājumi."

;

g) Regulas 7. pielikumu "Bankas (Īstenošanas regulas 4. panta 7. punkts, 55. panta 3. punkts un 122. pants)" groza šādi:

i) pēc iedaļas "A. BEĻĢIJA" vārda "Nav." iekļauj šādu tekstu:

"B. ČEHIJAS REPUBLIKA

Česká národní banka (Čehijas Valsts Banka), Praha."

;

ii) iedaļas "B. DĀNIJA", "C. VĀCIJA", "D. SPĀNIJA", "E. FRANCIJA", "F. GRIEĶIJA", "G. ĪRIJA", "H. ITĀLIJA", "I. LUKSEMBURGA", "J. NĪDERLANDE", "K. AUSTRIJA", "L. PORTUGĀLE", "M. SOMIJA", "N. ZVIEDRIJA" un "O. APVIENOTĀ KARALISTE" attiecīgi pārgrupē, un tādējādi to nosaukumi ir "C. DĀNIJA", "D. VĀCIJA", "F. GRIEĶIJA", "G. SPĀNIJA", "H. FRANCIJA", "I. ĪRIJA", "J. ITĀLIJA", "N. LUKSEMBURGA", "Q. NĪDERLANDE", "R. AUSTRIJA", "T. PORTUGĀLE", "W. SOMIJA", "X. ZVIEDRIJA" un "Y. APVIENOTĀ KARALISTE";

iii) pēc teksta iedaļā "D. VĀCIJA" iekļauj šādu tekstu:

"E. IGAUNIJA

Hansapank (Hansabanka), Tallinn."

;

iv) pēc teksta iedaļā "J. ITĀLIJA" iekļauj šādu tekstu:

"K. KIPRA

Κεντρική Τράπεζα της Κύπρου (Kipras Centrālā Banka), Λευκωσία.

L. LATVIJA

Nav.

M. LIETUVA

Hansa — LTB Vilnius."

;

v) pēc teksta iedaļā "N. LUKSEMBURGA" iekļauj šādu tekstu:

"O. UNGĀRIJA

Nav.

P. MALTA

Bank Centrali ta' Malta (Maltas Centrālā Banka), Valletta."

;

vi) pēc teksta iedaļā "R. AUSTRIJA" iekļauj šādu tekstu:

"S. POLIJA

Narodowy Bank Polski (Polijas Valsts Banka), Warszawa."

;

vii) pēc teksta iedaļā "T. PORTUGĀLE" iekļauj šādu tekstu:

"U. SLOVĒNIJA

Banka Slovenije (Slovēnijas Banka), Ljubljana.

V. SLOVĀKIJA

Národná banka Slovenska (Slovākijas Valsts Banka), Bratislava."

;

h) Regulas 8. pielikumu aizstāj ar šādu pielikumu:

"8. PIELIKUMS

ĢIMENES PABALSTU PIEŠĶIRŠANA

(Īstenošanas regulas 4. panta 8. punkts, 10.a panta d) punkts un 122. pants)

Īstenošanas regulas 10.a panta d) punktu piemēro attiecībā uz:

A. Darbiniekiem un pašnodarbinātām personām

a) ar viena kalendārā mēneša atskaites periodu norēķinos starp:

- Beļģiju un Čehijas Republiku,

- Beļģiju un Vāciju,

- Beļģiju un Grieķiju,

- Beļģiju un Spāniju,

- Beļģiju un Franciju,

- Beļģiju un Īriju,

- Beļģiju un Lietuvu,

- Beļģiju un Luksemburgu,

- Beļģiju un Austriju,

- Beļģiju un Poliju,

- Beļģiju un Portugāli,

- Beļģiju un Slovākiju,

- Beļģiju un Somiju,

- Beļģiju un Zviedriju,

- Beļģiju un Apvienoto Karalisti,

- Čehijas Republiku un Dāniju,

- Čehijas Republiku un Vāciju,

- Čehijas Republiku un Grieķiju,

- Čehijas Republiku un Spāniju,

- Čehijas Republiku un Franciju,

- Čehijas Republiku un Īriju,

- Čehijas Republiku un Latviju,

- Čehijas Republiku un Lietuvu,

- Čehijas Republiku un Luksemburgu,

- Čehijas Republiku un Ungāriju,

- Čehijas Republiku un Maltu,

- Čehijas Republiku un Nīderlandi,

- Čehijas Republiku un Austriju,

- Čehijas Republiku un Poliju,

- Čehijas Republiku un Portugāli,

- Čehijas Republiku un Slovēniju,

- Čehijas Republiku un Slovākiju,

- Čehijas Republiku un Somiju,

- Čehijas Republiku un Zviedriju,

- Čehijas Republiku un Apvienoto Karalisti,

- Dāniju un Lietuvu,

- Dāniju un Poliju,

- Dāniju un Slovākiju,

- Vāciju un Grieķiju,

- Vāciju un Spāniju,

- Vāciju un Franciju,

- Vāciju un Īriju,

- Vāciju un Lietuvu,

- Vāciju un Luksemburgu,

- Vāciju un Austriju,

- Vāciju un Poliju,

- Vāciju un Portugāli,

- Vāciju un Slovākiju,

- Vāciju un Somiju,

- Vāciju un Zviedriju,

- Vāciju un Apvienoto Karalisti,

- Grieķiju un Lietuvu,

- Grieķiju un Poliju,

- Grieķiju un Slovākiju,

- Spāniju un Lietuvu,

- Spāniju un Austriju,

- Spāniju un Poliju,

- Spāniju un Slovēniju,

- Spāniju un Slovākiju,

- Spāniju un Somiju,

- Spāniju un Zviedriju,

- Franciju un Lietuvu,

- Franciju un Luksemburgu,

- Franciju un Austriju,

- Franciju un Poliju,

- Franciju un Portugāli,

- Franciju un Slovēniju,

- Franciju un Slovākiju,

- Franciju un Somiju,

- Franciju un Zviedriju,

- Īriju un Lietuvu,

- Īriju un Austriju,

- Īriju un Poliju,

- Īriju un Portugāli,

- Īriju un Slovākiju,

- Īriju un Zviedriju,

- Latviju un Lietuvu,

- Latviju un Luksemburgu,

- Latviju un Ungāriju,

- Latviju un Poliju,

- Latviju un Slovēniju,

- Latviju un Slovākiju,

- Latviju un Somiju,

- Lietuvu un Luksemburgu,

- Lietuvu un Ungāriju,

- Lietuvu un Nīderlandi,

- Lietuvu un Austriju,

- Lietuvu un Portugāli,

- Lietuvu un Slovēniju,

- Lietuvu un Slovākiju,

- Lietuvu un Somiju,

- Lietuvu un Zviedriju,

- Lietuvu un Apvienoto Karalisti,

- Luksemburgu un Austriju,

- Luksemburgu un Poliju,

- Luksemburgu un Portugāli,

- Luksemburgu un Slovēniju,

- Luksemburgu un Slovākiju,

- Luksemburgu un Somiju,

- Luksemburgu un Zviedriju,

- Ungāriju un Poliju,

- Ungāriju un Slovēniju,

- Ungāriju un Slovākiju,

- Maltu un Slovākiju,

- Nīderlandi un Austriju,

- Nīderlandi un Poliju,

- Nīderlandi un Slovākiju,

- Nīderlandi un Somiju,

- Nīderlandi un Zviedriju,

- Austriju un Poliju,

- Austriju un Portugāli,

- Austriju un Slovēniju,

- Austriju un Slovākiju,

- Austriju un Somiju,

- Austriju un Zviedriju,

- Austriju un Apvienoto Karalisti,

- Poliju un Portugāli,

- Poliju un Slovēniju,

- Poliju un Slovākiju,

- Poliju un Somiju,

- Poliju un Zviedriju,

- Poliju un Apvienoto Karalisti,

- Portugāli un Slovēniju,

- Portugāli un Slovākiju,

- Portugāli un Somiju,

- Portugāli un Zviedriju,

- Portugāli un Apvienoto Karalisti,

- Slovēniju un Slovākiju,

- Slovēniju un Somiju,

- Slovēniju un Apvienoto Karalisti,

- Slovākiju un Somiju,

- Slovākiju un Zviedriju,

- Slovākiju un Apvienoto Karalisti,

- Somiju un Zviedriju,

- Somiju un Apvienoto Karalisti,

- Zviedriju un Apvienoto Karalisti.

b) ar kalendārā gada viena ceturkšņa atskaites periodu norēķinos starp:

- Dāniju un Vāciju,

- Nīderlandi un Dāniju, Vāciju, Franciju, Luksemburgu, Portugāli.

B. Pašnodarbinātām personām

Ar kalendārā gada viena ceturkšņa atskaites periodu norēķinos starp:

- Beļģiju un Nīderlandi.

C. Darbiniekiem

Ar viena kalendārā mēneša atskaites periodu norēķinos starp:

- Beļģiju un Nīderlandi."

i) Regulas 9. pielikumu "Vidējo gada izmaksu aprēķināšana pabalstiem natūrā (Īstenošanas regulas 4. panta 9. punkts, 94. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 95. panta 3. punkta a) apakšpunkts)" groza šādi:

i) pēc teksta iedaļā "A. BEĻĢIJA" iekļauj šādu tekstu:

"B. ČEHIJAS REPUBLIKA

Aprēķinot vidējās gada izmaksas pabalstiem natūrā, ņem vērā vispārējo veselības apdrošināšanas shēmu."

;

ii) iedaļas "B. DĀNIJA", "C. VĀCIJA", "D. SPĀNIJA", "E. FRANCIJA", "F. GRIEĶIJA", "G. ĪRIJA", "H. ITĀLIJA", "I. LUKSEMBURGA", "J. NĪDERLANDE", "K. AUSTRIJA", "L. PORTUGĀLE", "M. SOMIJA", "N. ZVIEDRIJA" un "O. APVIENOTĀ KARALISTE" attiecīgi pārgrupē, un tādējādi to nosaukumi ir "C. DĀNIJA", "D. VĀCIJA", "F. GRIEĶIJA", "G. SPĀNIJA", "H. FRANCIJA", "I. ĪRIJA", "J. ITĀLIJA", "N. LUKSEMBURGA", "Q. NĪDERLANDE", "R. AUSTRIJA", "T. PORTUGĀLE", "W. SOMIJA", "X. ZVIEDRIJA" un "Y. APVIENOTĀ KARALISTE";

iii) pēc teksta iedaļā "D. VĀCIJA" iekļauj šādu tekstu:

"E. IGAUNIJA

Aprēķinot vidējās gada izmaksas pabalstiem natūrā, ņem vērā medicīniskus pakalpojumus, ko finansē Igaunijas Veselības apdrošināšanas fonds."

;

iv) pēc pēdējā teksta iedaļā "J. ITĀLIJA" iekļauj šādu tekstu:

"K. KIPRA

Aprēķinot vidējās gada izmaksas pabalstiem natūrā, ņem vērā pabalstus, ko nodrošina Kipras Valsts Veselības aizsardzības dienests.

L. LATVIJA

Aprēķinot vidējās gada izmaksas pabalstiem, ņem vērā pabalstus natūrā (veselības aprūpes pakalpojumus), ko nodrošina Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūra.

M. LIETUVA

Vidējās gada izmaksas pabalstiem natūrā aprēķina, pamatojoties uz Likumu par veselības apdrošināšanu."

;

v) pēc teksta iedaļā "N. LUKSEMBURGA" iekļauj šādu tekstu:

"O. UNGĀRIJA

Aprēķinot vidējās gada izmaksas pabalstiem natūrā, ņem vērā vispārējo veselības apdrošināšanas shēmu un veselības aprūpes izdevumus saistībā ar pabalstiem, ko nodrošina atbilstīgi Aktam par veselības aizsardzību.

P. MALTA

Aprēķinot vidējās gada izmaksas pabalstiem natūrā, ņem vērā pabalstus, ko nodrošina atbilstīgi Valsts Veselības aizsardzības sistēmai."

;

vi) pēc teksta iedaļā "R. AUSTRIJA" iekļauj šādu tekstu:

"S. POLIJA

Aprēķinot vidējās gada izmaksas medicīnas pabalstiem natūrā, ņem vērā pabalstus, ko nodrošina atbilstīgi vispārējai veselības apdrošināšanas shēmai."

;

vii) pēc pēdējā teksta iedaļā "T. PORTUGĀLE" iekļauj šādu tekstu:

"U. SLOVĒNIJA

Aprēķinot vidējās gada izmaksas pabalstiem natūrā, ņem vērā vispārējo veselības aprūpes programmu.

V. SLOVĀKIJA

Aprēķinot vidējās gada izmaksas pabalstiem natūrā, ņem vērā veselības aprūpes izmaksas, kas saistītas ar veselības apdrošināšanas shēmu."

;

j) Regulas 10. pielikumu "Kompetento iestāžu norādītās institūcijas un organizācijas (Īstenošanas regulas 4. panta 10. punkts)" groza šādi:

i) pēc pēdējā teksta iedaļā "A. BEĻĢIJA" iekļauj šādu tekstu:

"B. ČEHIJAS REPUBLIKA

1. Lai piemērotu Regulas 14. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 17. pantu, kā arī Īstenošanas regulas 10. panta b) punktu, 11. panta 1. punktu, 11.a panta 1. punktu, 12. panta a) punktu, 13. panta 2. un 3. punktu, 14. panta 1., 2. un 3. punktu, 80. panta 2. punktu, 81. pantu un 85. panta 2. punktu : Česká správa sociálního zabezpečení (Čehijas Sociālā nodrošinājuma pārvalde), Praha.

2. Lai piemērotu Īstenošanas regulas 38. panta 1. punktu, 70. panta 1. punktu, 82. panta 2. punktu un 86. panta 2. punktu : Pašvaldība (administratīvā struktūra) atbilstīgi ģimenes locekļu dzīvesvietai.

3. Lai piemērotu Īstenošanas regulas 102. panta 2. punktu (saistībā ar izdevumu atmaksāšanu par pabalstiem natūrā, kā noteikts Regulas 36. un 63. pantā) : Centrum mezistátních úhrad (Starptautisko maksājumu centrs), Praha.

4. Lai piemērotu Īstenošanas regulas 102. panta 2. punktu (saistībā ar izdevumu atmaksāšanu par bezdarbnieku pabalstiem, kā noteikts Regulas 70. pantā) : Ministerstvo práce a sociálních věcí — Správa služeb zaměstnanosti (Darba un sociālo lietu ministrija — Nodarbinātības dienestu pārvalde), Praha"

;

ii) iedaļas "B. DĀNIJA", "C. VĀCIJA", "D. SPĀNIJA", "E. FRANCIJA", "F. GRIEĶIJA", "G. ĪRIJA", "H. ITĀLIJA", "I. LUKSEMBURGA", "J. NĪDERLANDE", "K. AUSTRIJA", "L. PORTUGĀLE", "M. SOMIJA", "N. ZVIEDRIJA" un "O. APVIENOTĀ KARALISTE" attiecīgi pārgrupē, un tādējādi to nosaukumi ir "C. DĀNIJA", "D. VĀCIJA", "F. GRIEĶIJA", "G. SPĀNIJA", "H. FRANCIJA", "I. ĪRIJA", "J. ITĀLIJA", "N. LUKSEMBURGA", "Q. NĪDERLANDE", "R. AUSTRIJA", "T. PORTUGĀLE", "W. SOMIJA", "X. ZVIEDRIJA" un "Y. APVIENOTĀ KARALISTE";

iii) pēc pēdējā teksta iedaļā "D. VĀCIJA" iekļauj šādu tekstu:

"E. IGAUNIJA

1. Lai piemērotu Regulas 14.c pantu un 14.d panta 3. punktu, kā arī Īstenošanas regulas 6. panta 1. punktu, 10.b pantu, 11. panta 1. punktu, 11.a panta 1. punktu, 12.a pantu, 13. panta 2. un 3. punktu, 14. panta 1., 2. un 3. punktu, 38. panta 1. punktu, 70. panta 1. punktu, 82. panta 2. punktu un 86. panta 2. punktu : Sotsiaalkindlustusamet (Sociālās apdrošināšanas pārvalde), Tallinn.

2. Lai piemērotu Regulas 17. pantu, kā arī Īstenošanas regulas 8. pantu un 113. panta 2. punktu : Eesti Haigekassa (Igaunijas Veselības apdrošināšanas fonds), Tallinn.

3. Piemērojot Īstenošanas regulas 102. panta 2. punktu a) slimības, maternitāte, negadījumi darbā un arodslimības : Eesti Haigekassa (Igaunijas Veselības apdrošināšanas fonds), Tallinn;

b) bezdarbs : Eesti Töötukassa (Igaunijas Bezdarba apdrošināšanas fonds), Tallinn.

4. Lai piemērotu Īstenošanas regulas 109. pantu Maksuamet (Nodokļu pārvalde), Tallinn."

;

iv) pēc pēdējā teksta iedaļā "J. ITĀLIJA" iekļauj šādu tekstu:

"K. KIPRA

1. Lai piemērotu Regulas 14.c pantu, 14.d panta 3. punktu un 17. pantu, kā arī Īstenošanas regulas 6. panta 1. punktu, 10.b pantu, 11. panta 1. punktu, 11.a panta 1. punktu, 12.a pantu, 13. panta 2. un 3. punktu, 14. panta 1., 2. un 3. punktu, 38. panta 1. punktu, 70. panta 1. punktu, 80. panta 2. punktu, 81. pantu, 82. panta 2. punktu, 85. panta 2. punktu, 86. panta 2. punktu, 91. panta 2. punktu un 109. pantu : Τμήμα Κοινωνικών Ασφαλίσεων, Υπουργείο Εργασίας και Κοινωνικών Ασφαλίσεων (Darba un sociālās apdrošināšanas ministrijas Sociālās apdrošināšanas departaments), Λευκωσία.

2. Lai piemērotu Īstenošanas regulas 8. pantu, 102. panta 2. punktu un 110. pantu (attiecībā uz naudas pabalstiem) : Τμήμα Κοινωνικών Ασφαλίσεων, Υπουργείο Εργασίας και Κοινωνικών Ασφαλίσεων (Darba un sociālās apdrošināšanas ministrijas Sociālās apdrošināšanas departaments), Λευκωσία.

3. Lai piemērotu Īstenošanas regulas 8. pantu, 102. panta 2. punktu, 110. pantu un 113. panta 2. punktu (attiecībā uz pabalstiem natūrā), kā arī Regulas 36. un 63. pantu : Υπουργείο Υγείας (Veselības aizsardzības ministrija), Λευκωσία.

L. LATVIJA

Lai piemērotu:

a) Regulas 14. panta 1. punktu, 14.a panta 1. un 4. punktu, 14.b panta 1. punktu, 14.d panta 3. punktu un 17. pantu : Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra. Rīga.

b) Īstenošanas regulas 10.b pantu, 11. panta 1. punktu, 11.a panta 1. punktu, 13. panta 2. un 3. punktu, 14. panta 1., 2. un 3. punktu, 82. panta 2. punktu un 109. pantu : Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra. Rīga.

c) Īstenošanas regulas 102. panta 2. punktu (saistībā ar Regulas 36. un 63. pantu) : Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūra. Rīga.

d) Regulas 70. panta 2. punktu : Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra. Rīga.

M. LIETUVA

1. Lai piemērotu Regulas 14. panta 1. punkta b) apakšpunktu, 14.a panta 1. punkta b) apakšpunktu, 14.b panta 1. un 2. punktu, 14.d panta 3. punktu un 17. pantu, kā arī Īstenošanas regulas 6. panta 1. punktu, 10.b pantu, 11. panta 1. punktu, 11.a pantu, 12.a pantu, 13. panta 2. un 3. punktu, 14. panta 1. un 2. punktu, 85. panta 2. punktu un 91. panta 2. punktu : Valstybinio socialinio draudimo fondo valdyba (Valsts Sociālās apdrošināšanas fonda Valde), Vilnius.

2. Lai piemērotu Īstenošanas regulas 38. panta 1. punktu, 70. panta 1. punktu un 86. panta 2. punktu : Seniūnijos pagal asmens (pašvaldību iestādes personas dzīvesvietā).

3. Lai piemērotu Īstenošanas regulas 80. panta 2. punktu, 81. pantu un 82. panta 2. punktu : Respublikinė darbo birža (Valsts Darba birža), Vilnius.

4. Lai piemērotu Īstenošanas regulas 102. panta 2. punktu a) maksājumi saskaņā ar Regulas 36. un 63. pantu : Valstybinė ligonių kasa (Valsts Slimokase), Vilnius;

b) maksājumi saskaņā ar Regulas 70. panta 2. punktu : Respublikinė darbo birža (Valsts Darba birža), Vilnius.

5. Lai piemērotu Īstenošanas regulas 110. pantu a) Regulas III sadaļas 1. un 4. nodaļā paredzētie pabalsti natūrā : Valstybinė ligonių kasa (Valsts Slimokase), Vilnius;

b) Regulas III sadaļas 1. līdz 4. nodaļā un 8. nodaļā paredzētie naudas pabalsti : Valstybinio socialinio draudimo fondo valdyba (Valsts Sociālās apdrošināšanas fonda Valde), Vilnius;

c) Regulas III sadaļas 6. nodaļā paredzētie naudas pabalsti : Respublikinė darbo birža (Valsts Darba birža), Vilnius;

d) Regulas III sadaļas 5. un 7. nodaļā paredzētie naudas pabalsti : Savivaldybių socialinės paramos skyriai (pašvaldību Sociālās palīdzības nodaļas).

6. Lai piemērotu Īstenošanas regulas 113. panta 2. punktu Valstybinė ligonių kasa (Valsts Slimokase), Vilnius."

;

v) pēc pēdējā teksta iedaļā "N. LUKSEMBURGA" iekļauj šādu tekstu:

"O. UNGĀRIJA

1. Lai piemērotu Regulas 14.c pantu, 14.d panta 3. punktu un 17. pantu : Országos Egészségbiztosítási Pénztár (Valsts Veselības apdrošināšanas fonds), Budapest.

2. Lai piemērotu Īstenošanas regulas 6. panta 1. punktu a) slimības, maternitāte, nelaimes gadījumi darbā : Országos Egészségbiztosítási Pénztár (Valsts Veselības apdrošināšanas fonds), Budapest;

b) vecums, invaliditāte : Országos Nyugdíjbiztosítási Főigazgatóság (Valsts pensiju apdrošināšanas Centrālā pārvalde), Budapest;

c) bezdarbs : Foglalkoztatási Hivatal (Nodarbinātības dienests), Budapest;

d) pensiju privātais apdrošināšanas fonds, pensiju brīvprātīgās apdrošināšanas fonds : Pénzügyi Szervezetek Állami Felügyelete (Valsts Finanšu uzraudzības pārvalde), Budapest.

3. Lai piemērotu Īstenošanas regulas 8. pantu, 10.b pantu, 11. panta 1. punktu, 11.a panta 1. punktu, 12.a pantu, 13. panta 3. un 4. punktu un 14. panta 1., 2. un 3. punktu Országos Egészségbiztosítási Pénztár (Valsts Veselības apdrošināšanas fonds), Budapest.

4. Lai piemērotu Īstenošanas regulas 38. panta 1. punktu Országos Nyugdíjbiztosítási Főigazgatóság (Valsts pensiju apdrošināšanas Centrālā pārvalde), Budapest.

5. Lai piemērotu Īstenošanas regulas 70. panta 1. punktu a) darba nespējas pabalsts saistībā ar nelaimes gadījumu un pensija saistībā ar nelaimes gadījumu : Országos Egészségbiztosítási Pénztár (Valsts Veselības apdrošināšanas fonds), Budapest;

b) citi pabalsti : Országos Nyugdíjbiztosítási Főigazgatóság (Valsts pensiju apdrošināšanas Centrālā pārvalde), Budapest.

6. Lai piemērotu Īstenošanas regulas 80. panta 2. punktu, 81. pantu un 82. panta 2. punktu Foglalkoztatási Hivatal (Nodarbinātības dienests), Budapest.

7. Lai piemērotu Īstenošanas regulas 85. panta 2. punktu un 86. panta 2. punktu a) maternitātes pabalsti un maternitātes piemaksas : Országos Egészségbiztosítási Pénztár (Valsts Veselības apdrošināšanas fonds), Budapest;

b) citi ģimenes pabalsti : Államháztartási Hivatal (Valsts Finanšu pārvalde), Budapest.

8. Lai piemērotu Īstenošanas regulas 91. panta 2. punktu Országos Nyugdíjbiztosítási Főigazgatóság (Valsts pensiju apdrošināšanas Centrālā pārvalde), Budapest.

9. Lai piemērotu Īstenošanas regulas 102. panta 2. punktu a) slimības, maternitāte, nelaimes gadījumi darbā : Országos Egészségbiztosítási Pénztár (Valsts Veselības apdrošināšanas fonds), Budapest;

b) bezdarbs : Foglalkoztatási Hivatal (Nodarbinātības dienests), Budapest.

10. Lai piemērotu Īstenošanas regulas 109. pantu Országos Egészségbiztosítási Pénztár (Valsts Veselības apdrošināšanas fonds), Budapest.

11. Lai piemērotu Īstenošanas regulas 110. pantu a) slimības, maternitāte, nelaimes gadījumi darbā : Országos Egészségbiztosítási Pénztár (Valsts Veselības apdrošināšanas fonds), Budapest;

b) vecums, invaliditāte : Országos Nyugdíjbiztosítási Főigazgatóság (Valsts pensiju apdrošināšanas Centrālā pārvalde), Budapest;

c) bezdarbnieka pabalsti : Foglalkoztatási Hivatal (Nodarbinātības dienests), Budapest;

Államháztartási Hivatal (Valsts Finanšu pārvalde), Budapest;

attiecībā uz maternitātes pabalstiem un maternitātes piemaksām: Országos Egészségbiztosítási Pénztár (Valsts Veselības apdrošināšanas fonds), Budapest.

12. Lai piemērotu Īstenošanas regulas 113. panta 2. punktu Országos Egészségbiztosítási Pénztár (Valsts Veselības apdrošināšanas fonds), Budapest.

P. MALTA

Lai piemērotu Regulas 14.c pantu, 14.d panta 3. punktu un 17. pantu, kā arī Īstenošanas regulas 6. panta 1. punktu, 8. panta 1. un 2. punktu, 10.b pantu, 11. panta 1. punktu, 11.a panta 1. punktu, 12. panta a) punktu, 13. panta 2. un 3. punktu, 14. panta 1., 2. un 3. punktu, 38. panta 1. punktu, 70. panta 1. punktu, 80. panta 2. punktu, 81. pantu, 82. panta 2. punktu, 85. panta 2. punktu, 86. panta 2. punktu, 89. panta 1. punktu, 91. panta 2. punktu, 102. panta 2. punktu, 109. pantu un 110. pantu : Dipartiment tas-Sigurta' Soċjali (Sociālā nodrošinājuma departaments), Valletta;

Lai piemērotu Īstenošanas regulas 8. panta 3. punktu un 113. panta 2. punktu : Diviżjoni tas-Saħħa (Veselības aizsardzības nodaļa), Valletta."

;

vi) pēc teksta iedaļā "R. AUSTRIJA" iekļauj šādu tekstu:

"S. POLIJA

1. Lai piemērotu Regulas 14. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 17. pantu saistībā ar Īstenošanas regulas 11. pantu: Regulas 14. panta 2. un 3. punktu saistībā ar Īstenošanas regulas 12.a pantu, Regulas 14.a panta 1. punkta a) apakšpunktu un 17. pantu saistībā ar Īstenošanas regulas 11.a pantu : Zakład Ubezpieczeń Społecznych (Sociālās apdrošināšanas pārvaldes - ZUS) teritoriālās iestādes, kuru teritoriālajā jurisdikcijā ir apdrošinātās personas darba devēja juridiskā adrese (pašnodarbinātās personas oficiālā adrese).

2. Lai piemērotu Regulas 14. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 17. pantu saistībā ar Īstenošanas regulas 11. pantu, Regulas 14.a panta 1. punkta b) apakšpunktu un 17. pantu saistībā ar Īstenošanas regulas 11.a pantu, kā arī Regulas 14.b panta 1. un 2. punktu saistībā ar Regulas 14. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 17. pantu : Zakład Ubezpieczeń Społecznych - Centrala (Sociālās apdrošināšanas iestāde — ZUS — Galvenā pārvalde), Warszawa.

3. Lai piemērotu Īstenošanas regulas 6. panta 1. punktu, 10.b pantu, 13. panta 2. un 3. punktu, 14. un 109. pantu a) veselības aprūpes pabalsti : kasa chorych (slimokase), kurā apdrošināta attiecīgā persona;

i)

darbiniekiem un pašnodarbinātām personām, izņemot pašnodarbinātus lauksaimniekus: Zakład Ubezpieczeń Społecznych (Sociālās apdrošināšanas pārvaldes - ZUS) teritoriālās iestādes, kuru teritoriālajā jurisdikcijā ir apdrošinātās personas darba devēja juridiskā adrese (pašnodarbinātās personas oficiālā adrese);ii)

pašnodarbinātiem lauksaimniekiem: Kasa Rolniczego Ubezpieczenia Społecznego (Lauksaimniecības Sociālās apdrošināšanas fonda — KRUS) reģionālās nodaļas, kuru teritoriālajā jurisdikcijā lauksaimnieks ir apdrošināts.

4. Lai piemērotu Īstenošanas regulas 8. pantu a) veselības aprūpes pabalsti : kasa chorych (slimokase), kurā apdrošināta attiecīgā persona;

attiecībā uz darbiniekiem un pašnodarbinātām personām, izņemot pašnodarbinātus lauksaimniekus, — Zakład Ubezpieczeń Społecznych (Sociālās apdrošināšanas pārvaldes - ZUS) teritoriālās iestādes, kuru teritoriālajā jurisdikcijā apdrošināšanas periodā ir apdrošinātās personas darba devēja juridiskā adrese (pašnodarbinātās personas oficiālā adrese);

attiecībā uz darbiniekiem un pašnodarbinātām personām, izņemot pašnodarbinātus lauksaimniekus (pēc apdrošināšanas seguma izbeigšanās) — Zakład Ubezpieczeń Społecznych (Sociālās apdrošināšanas pārvaldes - ZUS) teritoriālās iestādes, kuru teritoriālajā jurisdikcijā ir personas dzīvesvieta vai uzturēšanās vieta;

Kasa Rolniczego Ubezpieczenia Społecznego (Lauksaimniecības Sociālās apdrošināšanas fonda- KRUS) reģionālās nodaļas, kuru teritoriālajā jurisdikcijā atrodas vieta, kur pašnodarbinātais lauksaimnieks ir apdrošināts.

5. Lai piemērotu Īstenošanas regulas 38. panta 1. punktu a) darbiniekiem un pašnodarbinātām personām, izņemot pašnodarbinātus lauksaimniekus : Zakład Ubezpieczeń Społecznych (Sociālās struktūrvienības - ZUS) teritoriālās iestādes, kas norādītas sadarbībai ar konkrēto dalībvalstu kompetentajām institūcijām;

b) pašnodarbinātiem lauksaimniekiem : Kasa Rolniczego Ubezpieczenia Społecznego (Lauksaimniecības Sociālās apdrošināšanas fonda - KRUS) reģionālās nodaļas, kas norādītas sadarbībai ar konkrēto dalībvalstu kompetentajām institūcijām;

c) profesionāliem karavīriem : Nacionālās aizsardzības ministrijas specializētās struktūras;

d) policijas darbiniekiem, Valsts Ugunsdzēsības dienesta darbiniekiem, robežsardzes darbiniekiem, Pretizlūkošanas aģentūras un Izlūkošanas aģentūras darbiniekiem un Valdības drošības dienesta darbiniekiem : Iekšlietu un valsts pārvaldes ministrijas specializētās struktūras;

e) Ieslodzījuma vietu apsardzes darbiniekiem : Tieslietu ministrijas specializētās struktūras;

f) tiesnešiem un prokuroriem : Tieslietu ministrijas specializētās struktūras.

i)

darbiniekiem un pašnodarbinātām personām, izņemot pašnodarbinātus lauksaimniekus: Zakład Ubezpieczeń Społecznych (Sociālās apdrošināšanas pārvaldes - ZUS) centrālās administrācijas attiecīgās nodaļas, kas norādītas sadarbībai ar konkrēto dalībvalstu kompetentajām institūcijām;ii)

pašnodarbinātiem lauksaimniekiem: Kasa Rolniczego Ubezpieczenia Społecznego (Lauksaimniecības Sociālās apdrošināšanas fonda - KRUS) reģionālās nodaļas, kas norādītas sadarbībai ar konkrēto dalībvalstu kompetentajām institūcijām;iii)

profesionāliem karavīriem: Nacionālās aizsardzības ministrijas specializētās struktūras;iv)

policijas darbiniekiem, Valsts Ugunsdzēsības dienesta darbiniekiem, robežsardzes darbiniekiem, Pretizlūkošanas aģentūras un Izlūkošanas aģentūras darbiniekiem un Valdības drošības dienesta darbiniekiem: Iekšlietu un valsts pārvaldes ministrijas specializētās struktūras;v)

Ieslodzījuma vietu apsardzes darbiniekiem: Tieslietu ministrijas specializētās struktūras;vi)

tiesnešiem un prokuroriem: Tieslietu ministrijas specializētās struktūras;

i)

darbiniekiem un pašnodarbinātām personām, izņemot pašnodarbinātus lauksaimniekus: Zakład Ubezpieczeń Społecznych (Sociālās apdrošināšanas pārvaldes - ZUS) teritoriālās iestādes, kuru teritoriālajā jurisdikcijā ir apdrošinātās personas ģimenes locekļu dzīvesvieta vai uzturēšanās vieta;ii)

pašnodarbinātiem lauksaimniekiem: Kasa Rolniczego Ubezpieczenia Społecznego (Lauksaimniecības Sociālās apdrošināšanas fonda- KRUS) reģionālās nodaļas, kuru teritoriālajā jurisdikcijā ir lauksaimnieka ģimenes locekļu dzīvesvieta vai uzturēšanās vieta.

7. Lai piemērotu Īstenošanas regulas 80. panta 2. punktu, 81. pantu, 82. panta 2. punktu, 83. panta 1. punktu un 84. panta 2. punktu Wojewódzkie urzędy pracy (attiecīgās vojevodistes nodarbinātības dienests), kura teritoriālajā jurisdikcijā ir personas dzīvesvieta vai uzturēšanās vieta.

8. Lai piemērotu Īstenošanas regulas 85. panta 2. punktu a) darbiniekiem un pašnodarbinātām personām, izņemot pašnodarbinātus lauksaimniekus : Zakład Ubezpieczeń Społecznych (Sociālās apdrošināšanas pārvaldes - ZUS) teritoriālās iestādes, kuru teritoriālajā jurisdikcijā ir apdrošinātās personas darba devēja juridiskā adrese (pašnodarbinātās personas oficiālā adrese);

b) pašnodarbinātiem lauksaimniekiem : Kasa Rolniczego Ubezpieczenia Społecznego (Lauksaimniecības Sociālās apdrošināšanas fonda- KRUS) reģionālās nodaļas, kuru teritoriālajā jurisdikcijā ir vieta, kur lauksaimnieks apdrošināts;

c) bezdarbniekiem : wojewódzkie urzędy pracy (attiecīgās vojevodistes nodarbinātības dienests), kura teritoriālajā jurisdikcijā ir personas dzīvesvieta vai uzturēšanās vieta.

9. Lai piemērotu Īstenošanas regulas 86. panta 2. punktu a) darbiniekiem un pašnodarbinātām personām, izņemot pašnodarbinātus lauksaimniekus : Zakład Ubezpieczeń Społecznych (Sociālās apdrošināšanas pārvaldes - ZUS) teritoriālās iestādes, kuru teritoriālajā jurisdikcijā ir apdrošinātās personas ģimenes locekļu dzīvesvieta vai uzturēšanās vieta;

b) pašnodarbinātiem lauksaimniekiem : Kasa Rolniczego Ubezpieczenia Społecznego (Lauksaimniecības Sociālās apdrošināšanas fonda- KRUS) reģionālās nodaļas, kuru teritoriālajā jurisdikcijā ir lauksaimnieka ģimenes locekļu dzīvesvieta vai uzturēšanās vieta;

c) profesionāliem karavīriem : Nacionālās aizsardzības ministrijas specializētās struktūras;

d) policijas darbiniekiem, Valsts Ugunsdzēsības dienesta darbiniekiem, robežsardzes darbiniekiem, Pretizlūkošanas aģentūras un Izlūkošanas aģentūras darbiniekiem un Valdības drošības dienesta darbiniekiem : Iekšlietu un valsts pārvaldes ministrijas specializētās struktūras;

e) Ieslodzījuma vietu apsardzes darbiniekiem : Tieslietu ministrijas specializētās struktūras;

f) tiesnešiem un prokuroriem : Tieslietu ministrijas specializētās struktūras.

10. Lai piemērotu Īstenošanas regulas 91. panta 2. punktu a) darbiniekiem un pašnodarbinātām personām, izņemot pašnodarbinātus lauksaimniekus : Zakład Ubezpieczeń Społecznych (Sociālās apdrošināšanas pārvaldes - ZUS) centrālās administrācijas attiecīgās nodaļas, kas norādītas sadarbībai ar konkrēto dalībvalstu kompetentajām institūcijām;

b) pašnodarbinātiem lauksaimniekiem : Kasa Rolniczego Ubezpieczenia Społecznego (Lauksaimniecības Sociālās apdrošināšanas fonda - KRUS) reģionālās nodaļas, kas norādītas sadarbībai ar konkrēto dalībvalstu kompetentajām institūcijām;

c) profesionāliem karavīriem, izņemot tos, kas dienestu sākuši pēc 1999. gada 1. janvāra : Nacionālās aizsardzības ministrijas specializētās struktūras;

d) policijas darbiniekiem, Valsts Ugunsdzēsības dienesta darbiniekiem, robežsardzes darbiniekiem, Pretizlūkošanas aģentūras un Izlūkošanas aģentūras darbiniekiem un Valdības drošības dienesta darbiniekiem, izņemot tos, kas dienestu sākuši pēc 1999. gada 1. janvāra : Iekšlietu un valsts pārvaldes ministrijas specializētās struktūras;

e) Ieslodzījuma vietu apsardzes darbiniekiem, izņemot tos, kas dienestu sākuši pēc 1999. gada 1. janvāra : Tieslietu ministrijas specializētās struktūras;

f) bijušajiem tiesnešiem un prokuroriem : Tieslietu ministrijas specializētās struktūras.

11. Lai piemērotu Īstenošanas regulas 102. panta 2. punktu saistībā ar Regulas 36. un 63. pantu Ministerstwo Zdrowia — Biuro Rozliczeń Międzynarodowych (Veselības aizsardzības ministrija - Starptautisko norēķinu birojs), Warszawa.

12. Lai piemērotu Īstenošanas regulas 102. panta 2. punktu saistībā ar Regulas 70. pantu Ministerstwo Gospodarki, Pracy i Polityki Społecznej (Ekonomikas, darba un sociālās politikas ministrija — MGPiPS), Warszawa."

;

vii) pēc pēdējā teksta iedaļā "T. PORTUGĀLE" iekļauj šādu tekstu:

"U. SLOVĒNIJA

1. Lai piemērotu Regulas 14. panta 1. punkta b) apakšpunktu, 14.a panta 1. punkta b) apakšpunktu un 17. pantu : Ministrstvo za delo, družino in socialne zadeve (Darba, ģimenes un sociālo lietu ministrija).

2. Lai piemērotu Īstenošanas regulas 10.b pantu : Zavod za zdravstveno zavarovanje Slovenije (Slovēnijas Veselības apdrošināšanas aģentūra).

3. Lai piemērotu Īstenošanas regulas 11., 11.a, 12.a, 12.b, 13. un 14. pantu : Zavod za zdravstveno zavarovanje Slovenije (Slovēnijas Veselības apdrošināšanas aģentūra).

4. Lai piemērotu Īstenošanas regulas 38. panta 1. punktu : Ministrstvo za delo, družino in socialne zadeve (Darba, ģimenes un sociālo lietu ministrija).

5. Lai piemērotu Īstenošanas regulas 70. panta 1. punktu : Ministrstvo za delo, družino in socialne zadeve (Darba, ģimenes un sociālo lietu ministrija).

6. Lai piemērotu Īstenošanas regulas 80. panta 1. punktu, 81. pantu un 82. panta 2. punktu : Zavod Republike Slovenije za zaposlovanje (Slovēnijas Nodarbinātības dienests).

7. Lai piemērotu Īstenošanas regulas 85. panta 2. punktu un 86. panta 2. punktu : Ministrstvo za delo, družino in socialne zadeve (Darba, ģimenes un sociālo lietu ministrija).

8. Lai piemērotu Īstenošanas regulas 91. panta 2. punktu : Ministrstvo za delo, družino in socialne zadeve (Darba, ģimenes un sociālo lietu ministrija).

9. Lai piemērotu Īstenošanas regulas 102. panta 2. punktu saistībā ar Regulas 36. un 63. pantu : Zavod za zdravstveno zavarovanje Slovenije (Slovēnijas Veselības apdrošināšanas aģentūra).

10. Lai piemērotu Īstenošanas regulas 102. panta 2. punktu saistībā ar Regulas 70. pantu : Zavod Republike Slovenije za zaposlovanje (Slovēnijas Nodarbinātības dienests).

11. Lai piemērotu Īstenošanas regulas 110. pantu : kompetentās institūcijas.

V. SLOVĀKIJA

1. Lai piemērotu Regulas 17. pantu : Ministerstvo práce, sociálnych vecí a rodiny Slovenskej republiky (Slovākijas Republikas Darba, sociālo un ģimenes lietu ministrija), Bratislava.

2. Lai piemērotu Īstenošanas regulas 6. panta 1. punktu : Sociálna poisťovňa (Sociālās apdrošināšanas aģentūra), Bratislava.

3. Lai piemērotu Īstenošanas regulas 8. pantu a) naudas pabalsti : Sociálna poisťovňa (Sociālās apdrošināšanas aģentūra), Bratislava;

b) pabalsti natūrā : kompetentā veselības apdrošināšanas sabiedrība.

4. Lai piemērotu Īstenošanas regulas 10.b pantu a) pabalsti saistībā ar slimībām, maternitāti, invaliditāti, vecumu, nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām : Sociálna poisťovňa (Sociālās apdrošināšanas aģentūra), Bratislava;

b) ģimenes pabalsti : kompetentā institūcija, kas veic ģimenes pabalstu izmaksu;

c) bezdarbnieka pabalsti : Národný úrad práce — okresné úrady práce (Valsts Nodarbinātības dienests — rajonu Nodarbinātības dienesti);

d) pabalsti natūrā : kompetentā veselības apdrošināšanas sabiedrība.

5. Lai piemērotu Īstenošanas regulas 11. panta 1. punktu Sociálna poisťovňa (Sociālās apdrošināšanas aģentūra), Bratislava.

6. Lai piemērotu Īstenošanas regulas 11.a panta 1. punktu, 12.a pantu, 13. panta 3. punktu, 14. panta 1., 2. un 3. punktu Sociálna poisťovňa (Sociālās apdrošināšanas aģentūra), Bratislava; attiecībā uz pabalstiem natūrā: kompetentā veselības apdrošināšanas sabiedrība.

7. Lai piemērotu Īstenošanas regulas 38. panta 1. punktu un 70. panta 1. punktu Sociálna poisťovňa (Sociālās apdrošināšanas aģentūra), Bratislava.

8. Lai piemērotu Īstenošanas regulas 80. panta 2. punktu, 81. pantu un 82. panta 2. punktu Národný úrad práce (Valsts nodarbinātības dienests), Bratislava.

9. Lai piemērotu Īstenošanas regulas 85. panta 2. punktu Sociálna poisťovňa (Sociālās apdrošināšanas aģentūra), Bratislava.

10. Lai piemērotu Īstenošanas regulas 86. panta 2. punktu ģimenes locekļu dzīvesvietas pašvaldības iestādes, kuru kompetencē ir civilstāvokļa aktu jautājumi.

11. Lai piemērotu Īstenošanas regulas 91. panta 2. punktu (saistībā ar pabalstu izmaksu atbilstīgi Regulas 77. un 78. pantam) a) darbiniekiem : darba devēji;

b) pašnodarbinātām personām un pensionāriem : Sociálna poisťovňa (Sociālās apdrošināšanas aģentūra), Bratislava;

c) citām personām : rajonu nodaļas.

12. Lai piemērotu Īstenošanas regulas 102. panta 2. punktu a) saistībā ar atmaksājumiem atbilstīgi Regulas 36. un 63. pantam : Všeobecná zdravotná pois'ovňa (Vispārējā veselības apdrošināšanas sabiedrība), Bratislava;

b) saistībā ar atmaksājumiem atbilstīgi Regulas 70. pantam : Národný úrad práce (Valsts nodarbinātības dienests), Bratislava.

13. Lai piemērotu Īstenošanas regulas 109. un 110. pantu a) pabalsti saistībā ar slimībām, maternitāti, invaliditāti, vecumu, nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām : Sociálna poisťovňa (Sociālās apdrošināšanas aģentūra), Bratislava;

b) pabalsti natūrā : kompetentā veselības apdrošināšanas sabiedrība;

c) bezdarbnieka pabalsti : Národný úrad práce — okresné úrady práce (Valsts Nodarbinātības dienests — rajonu Nodarbinātības dienesti);

14. Lai piemērotu Īstenošanas regulas 113. pantu kompetentā veselības apdrošināšanas sabiedrība."

;

k) Regulas 11. pielikumu "Shēmas, kas minētas Regulas 35. panta 2. punktā (Īstenošanas regulas 4. panta 11. punkts)" groza šādi:

i) pēc teksta iedaļā "A. BEĻĢIJA" iekļauj šādu tekstu:

"B. ČEHIJAS REPUBLIKA

Nav."

;

ii) iedaļas "B. DĀNIJA", "C. VĀCIJA", "D. SPĀNIJA", "E. FRANCIJA", "F. GRIEĶIJA", "G. ĪRIJA", "H. ITĀLIJA", "I. LUKSEMBURGA", "J. NĪDERLANDE", "K. AUSTRIJA", "L. PORTUGĀLE", "M. SOMIJA", "N. ZVIEDRIJA" un "O. APVIENOTĀ KARALISTE" attiecīgi pārgrupē, un tādējādi to nosaukumi ir "C. DĀNIJA", "D. VĀCIJA", "F. GRIEĶIJA", "G. SPĀNIJA", "H. FRANCIJA", "I. ĪRIJA", "J. ITĀLIJA", "N. LUKSEMBURGA", "Q. NĪDERLANDE", "R. AUSTRIJA", "T. PORTUGĀLE", "W. SOMIJA", "X. ZVIEDRIJA" un "Y. APVIENOTĀ KARALISTE";

iii) pēc iedaļas "D. VĀCIJA" iekļauj šādu tekstu:

"E. IGAUNIJA

Nav."

;

iv) pēc iedaļas "J. ITĀLIJA" vārda "Nav." iekļauj šādu tekstu:

"K. KIPRA

Nav.

L. LATVIJA

Nav.

M. LIETUVA

Nav."

;

v) pēc iedaļas "N. LUKSEMBURGA" vārda "Nav." iekļauj šādu tekstu:

"O. UNGĀRIJA

Nav.

P. MALTA

Nav."

;

vi) pēc iedaļas "R. AUSTRIJA" vārda "Nav." iekļauj šādu tekstu:

"S. POLIJA

Nav."

;

vii) pēc iedaļas "T. PORTUGĀLE" vārda "Nav." iekļauj šādu tekstu:

"U. SLOVĒNIJA

Nav.

V. SLOVĀKIJA

Nav."

3. 31983 Y 0117: Eiropas Kopienu Migrējošo darba ņēmēju sociālā nodrošinājuma administratīvās komisijas 1982. gada 7. jūlija Lēmums Nr. 117 par Padomes 1972. gada 21. marta Regulas (EEK) 574/72 50. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpildes nosacījumiem (OV C 238, 7.9.1983., 3. lpp.), ko groza:

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.).

Lēmuma 2.2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"Šajā lēmumā norādītā organizācija ir:

Beļģijā : Office national des pensions (ONP),Rijksdienst voor pensioenen(RVP) (Valsts pensiju pārvalde), Bruxelles/Brussel.

Čehijas Republikā : Česká správa sociálního zabezpečení (Čehijas Sociālā nodrošinājuma pārvalde), Praha.

Dānijā : Direktoratet for Social Sikring og Bistand (Sociālā nodrošinājuma un palīdzības valsts direktorāts), København.

Vācijā : Verband Deutscher Rentenversicherungsträger — Datenstelle (Vācijas Pensiju apdrošināšanas iestāžu Datu apstrādes centrs), Würzburg.

Igaunijā : Sotsiaalkindlustusamet (Sociālās apdrošināšanas pārvalde), Tallinn.

Grieķijā : Ίδρυμα Κοινωνικών Ασφαλίσεων (ΙΚΑ) (Sociālā nodrošinājuma pārvalde), Αθήνα.

Spānijā : Instituto Nacional de la Seguridad Social (Valsts Sociālā nodrošinājuma pārvalde), Madrid.

Francijā : Caisse nationale d'assurance-vieillesse - Centre informatique national - travailleurs migrants SCOM (Valsts vecuma pensiju apdrošināšanas fonds — Valsts datu apstrādes centrs — migrējošo darba ņēmēju SCOM), Tours.

Īrijā : Department of Social Welfare (Sociālās labklājības ministrija), Dublin.

Itālijā : Istituto Nazionale della Previdenza Sociale (INPS) (Valsts sociālās labklājības pāvalde), Roma.

Kiprā : Τμήμα Κοινωνικών Ασφαλίσεων, Υπουργείο Εργασίας και Κοινωνικών Ασφαλίσεων (Darba un sociālās apdrošināšanas ministrijas Sociālās apdrošināšanas departaments), Λευκωσία.

Latvijā : Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (State Social Insurance Agency), Rīga.

Lietuvā : Valstybinio socialinio draudimo fondo valdyba (Valsts Sociālās apdrošināšanas fonda Valde), Vilnius.

Luksemburgā : Centre d'informatique, d'affiliation et de perception des cotisations, commun aux institutions de securité sociale (Sociālā nodrošinājuma iestāžu Apvienotais datu apstrādes, apdrošināšanas reģistrācijas un iemaksu iekasēšanas centrs), Luxembourg.

Ungārijā : Országos Nyugdíjbiztosítási Főigazgatóság (Valsts pensiju apdrošināšanas Centrālā pārvalde), Budapest.

Maltā : Dipartiment tas-Sigurta' Soċjali (Sociālā nodrošinājuma departaments), Valletta.

Nīderlandē : Sociale Verzekeringsbank (Sociālās apdrošināšanas banka), Amsterdam.

Austrijā : Hauptverband der österreichischen Sozialversicherungsträger (Austrijas sociālās apdrošināšanas iestāžu galvenā apvienība), Wien.

Polijā : Zakład Ubezpieczeń Społecznych (Sociālās apdrošināšanas pārvalde), Warszawa.

Portugālē : Centro Nacional de Pensões (Valsts pensiju centrs), Lisboa.

Slovēnijā : Zavod za pokojninsko in invalidsko zavarovanje Slovenije (Slovēnijas Pensiju un invaliditātes apdrošināšanas aģentūra), Ljubljana.

Slovākijā : Sociálna poisťovňa (Sociālās apdrošināšanas aģentūra), Bratislava.

Somijā : Eläketrvakeskus/Pensionsskyddscentralen (Centrālā pensiju nodrošinājuma pārvalde), Helsinki.

Zviedrijā : Riksförsäkringsverket (Valsts sociālās apdrošināšanas pārvalde), Stockholm.

Apvienotajā Karalistē : Department of Social Security, Records Branch (Sociālā nodrošinājuma ministrija, Uzskaites daļa), Newcastle-upon-Tyne."

.

4. 31983 Y 1112(02): Eiropas Kopienu Migrējošo darba ņēmēju sociālā nodrošinājuma administratīvās komisijas 1983. gada 20. aprīļa Lēmums Nr. 118 par Padomes 1972. gada 21. marta Regulas (EEK) 574/72 50. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpildes nosacījumiem (OV C 306, 12.11.1983., 2. lpp.), ko groza:

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.).

Lēmuma 2.4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"Šajā lēmumā norādītā organizācija ir:

Beļģijā : Office national des pensions (ONP),Rijksdienst voor pensioenen(RVP) (Valsts pensiju pārvalde), Bruxelles/Brussel.

Čehijas Republikā : Česká správa sociálního zabezpečení (Čehijas Sociālā nodrošinājuma pārvalde), Praha.

Dānijā : Direktoratet for Social Sikring og Bistand (Sociālā nodrošinājuma un palīdzības valsts direktorāts), København.

Vācijā : Verband Deutscher Rentenversicherungsträger - Datenstelle (Vācijas Pensiju apdrošināšanas iestāžu Datu apstrādes centrs), Würzburg.

Igaunijā : Sotsiaalkindlustusamet (Sociālās apdrošināšanas pārvalde), Tallinn.

Grieķijā : Ίδρυμα Κοινωνικών Ασφαλίσεων(ΙΚΑ) (Sociālā nodrošinājuma pārvalde), Αθήνα.

Spānijā : Instituto Nacional de la Seguridad Social (Valsts Sociālā nodrošinājuma pārvalde), Madrid.

Francijā : Caisse nationale d'assurance-vieillesse - Centre informatique national - travailleurs migrants SCOM (Valsts vecuma pensiju apdrošināšanas fonds — Valsts datu apstrādes centrs — migrējošo darba ņēmēju SCOM), Tours.

Īrijā : Department of Social Welfare (Sociālās labklājības ministrija), Dublin.

Itālijā : Istituto Nazionale della Previdenza Sociale (INPS) (Valsts sociālās labklājības pārvalde), Roma.

Kiprā : Τμήμα Κοινωνικών Ασφαλίσεων, Υπουργείο Εργασίας και Κοινωνικών Ασφαλίσεων (Darba un sociālās apdrošināšanas ministrijas Sociālās apdrošināšanas departaments), Λευκωσία.

Latvijā : Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (State Social Insurance Agency), Rīga.

Lietuvā : Valstybinio socialinio draudimo fondo valdyba (Valsts Sociālās apdrošināšanas fonda Valde), Vilnius.

Luksemburgā : Centre d'informatique, d'affiliation et de perception des cotisations, commun aux institutions de securité sociale (Sociālā nodrošinājuma iestāžu Apvienotais datu apstrādes, apdrošināšanas reģistrācijas un iemaksu iekasēšanas centrs), Luxembourg.

Ungārijā : Országos Nyugdíjbiztosítási Főigazgatóság (Valsts pensiju apdrošināšanas Centrālā pārvalde), Budapest.

Maltā : Dipartiment tas-Sigurta' Soċjali (Sociālā nodrošinājuma departaments), Valletta.

Nīderlandē : Sociale Verzekeringsbank (Sociālās apdrošināšanas banka), Amsterdam.

Austrijā : Hauptverband der österreichischen Sozialversicherungsträger (Austrijas sociālās apdrošināšanas iestāžu galvenā apvienība), Wien.

Polijā : Zakład Ubezpieczeń Społecznych (Sociālās apdrošināšanas pārvalde), Warszawa.

Portugālē : Centro Nacional de Pensões (Valsts pensiju centrs), Lisboa.

Slovēnijā : Zavod za pokojninsko in invalidsko zavarovanje Slovenije (Slovēnijas Pensiju un invaliditātes apdrošināšanas aģentūra), Ljubljana.

Slovākijā : Sociálna poisťovňa (Sociālās apdrošināšanas aģentūra), Bratislava.

Somijā : Eläketrvakeskus/Pensionsskyddscentralen (Centrālā pensiju nodrošinājuma pārvalde), Helsinki.

Zviedrijā : Riksförsäkringsverket (Valsts sociālās apdrošināšanas pārvalde), Stockholm.

Apvienotajā Karalistē : Department of Social Security, Records Branch (Sociālā nodrošinājuma ministrija, Uzskaites daļa), Newcastle-upon-Tyne."

.

5. 31988 Y 0309(02): Eiropas Kopienu Migrējošo darba ņēmēju sociālā nodrošinājuma administratīvās komisijas 1987. gada 1. jūlija Lēmums Nr. 136 par Padomes Regulas (EEK) 1408/71 45. panta 1. līdz 3. punkta interpretāciju saistībā ar to, kā — nolūkā iegūt, saglabāt vai atgūt tiesības uz pabalstiem — ņem vērā apdrošināšanas periodus, kas pabeigti saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem (OV C 64, 9.3.1988., 7. lpp.), ko groza:

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.).

Lēmuma pielikumu groza šādi:

a) pēc iedaļas "A. BEĻĢIJA" vārda "Nav." iekļauj šādu tekstu:

"B. ČEHIJAS REPUBLIKA

Nav."

;

b) iedaļas "B. DĀNIJA", "C. VĀCIJA", "D. SPĀNIJA", "E. FRANCIJA", "F. GRIEĶIJA", "G. ĪRIJA", "H. ITĀLIJA", "I. LUKSEMBURGA", "J. NĪDERLANDE", "K. AUSTRIJA", "L. PORTUGĀLE", "M. SOMIJA", "N. ZVIEDRIJA" un "O. APVIENOTĀ KARALISTE" attiecīgi pārgrupē, un tādējādi to nosaukumi ir "C. DĀNIJA", "D. VĀCIJA", "F. GRIEĶIJA", "G. SPĀNIJA", "H. FRANCIJA", "I. ĪRIJA", "J. ITĀLIJA", "N. LUKSEMBURGA", "Q. NĪDERLANDE", "R. AUSTRIJA", "T. PORTUGĀLE", "W. SOMIJA", "X. ZVIEDRIJA" un "Y. APVIENOTĀ KARALISTE";

c) pēc teksta iedaļā "D. VĀCIJA" iekļauj šādu tekstu:

"E. IGAUNIJA

Nav."

;

d) pēc teksta iedaļā "J. ITĀLIJA" iekļauj šādu tekstu:

"K. KIPRA

Nav.

L. LATVIJA

Nav.

M. LIETUVA

Nav."

;

e) pēc iedaļas "N. LUKSEMBURGA" vārda "Nav." iekļauj šādu tekstu:

"O. UNGĀRIJA

Nav.

P. MALTA

Nav."

;

f) pēc iedaļas "R. AUSTRIJA" vārda "Nav." iekļauj šādu tekstu:

"S. POLIJA

Nav."

;

g) pēc iedaļas "T. PORTUGĀLE" vārda "Nav." iekļauj šādu tekstu:

"U. SLOVĒNIJA

Nav.

V. SLOVĀKIJA

Nav."

6. 31993 Y 0825(02): Eiropas Kopienu Migrējošo darba ņēmēju sociālā nodrošinājuma administratīvās komisijas 1992. gada 26. jūnija Lēmums Nr. 150 par to, kā piemērot Regulas (EEK) 1408/71 77., 78. pantu un 79. panta 3. punktu un Regulas (EEK) Nr. 574/72 10. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktu (OV C 229, 25.8.1993., 5. lpp.), ko groza:

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.).

Lēmuma pielikumu groza šādi:

a) pēc teksta iedaļā "A. BEĻĢIJA" iekļauj šādu tekstu:

"B. ČEHIJAS REPUBLIKA

1. Gadījumos, kas saistīti ar ģimenes pabalstiem/bērnu piemaksām — norādītās pašvaldību iestādes.

2. Gadījumos, kas saistīti ar bāreņu pensijām — Česká správa sociálního zabezpečení (Čehijas Sociālā nodrošinājuma pārvalde), Praha."

b) iedaļas "B. DĀNIJA", "C. VĀCIJA", "D. SPĀNIJA", "E. FRANCIJA", "F. GRIEĶIJA", "G. ĪRIJA", "H. ITĀLIJA", "I. LUKSEMBURGA", "J. NĪDERLANDE", "K. AUSTRIJA", "L. PORTUGĀLE", "M. SOMIJA", "N. ZVIEDRIJA" un "O. APVIENOTĀ KARALISTE" attiecīgi pārgrupē, un tādējādi to nosaukumi ir "C. DĀNIJA", "D. VĀCIJA", "F. GRIEĶIJA", "G. SPĀNIJA", "H. FRANCIJA", "I. ĪRIJA", "J. ITĀLIJA", "N. LUKSEMBURGA", "Q. NĪDERLANDE", "R. AUSTRIJA", "T. PORTUGĀLE", "W. SOMIJA", "X. ZVIEDRIJA" un "Y. APVIENOTĀ KARALISTE";

c) pēc teksta iedaļā "D. VĀCIJA" iekļauj šādu tekstu:

"E. IGAUNIJA

Sotsiaalkindlustusamet (Sociālās apdrošināšanas pārvalde), Tallinn."

;

d) pēc teksta iedaļā "J. ITĀLIJA" iekļauj šādu tekstu:

"K. KIPRA

Τμήμα Κοινωνικών Ασφαλίσεων, Υπουργείο Εργασίας και Κοινωνικών Ασφαλίσεων (Darba un sociālās apdrošināšanas ministrijas Sociālās apdrošināšanas departaments), Λευκωσία.

L. LATVIJA

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, Rīga.

M. LIETUVA

Valstybinio socialinio draudimo fondo valdyba (Valsts Sociālās apdrošināšanas fonda Valde), Vilnius"

;

e) pēc pēdējā teksta iedaļā "N. LUKSEMBURGA" iekļauj šādu tekstu:

"O. UNGĀRIJA

1. Országos Nyugdíjbiztosítási Főigazgatóság (Valsts pensiju apdrošināšanas Centrālā pārvalde), Budapest.

2. Államháztartási Hivatal (Valsts Finanšu pārvalde), Budapest.

P. MALTA

Dipartiment tas-Sigurta' Soċjali (Sociālā nodrošinājuma departaments), Valletta."

;

f) pēc teksta iedaļā "R. AUSTRIJA" iekļauj šādu tekstu:

"S. POLIJA

Ministerstwo Gospodarki, Pracy i Polityki Społecznej (Ekonomikas, darba un sociālās politikas ministrija), Warszawa."

;

g) pēc pēdējā teksta iedaļā "T. PORTUGĀLE" iekļauj šādu tekstu:

"U. SLOVĒNIJA

Ministrstvo za delo, družino in socialne zadeve (Darba, ģimenes un sociālo lietu ministrija), Ljubljana.

V. SLOVĀKIJA

1. Gadījumos, kas attiecas vienīgi uz ģimenes pabalstiem: Ministerstvo práce, sociálnych vecí a rodiny (Darba, sociālo un ģimenes lietu ministrija), Bratislava.

2. Visos pārējos gadījumos: Sociálna poisťovňa (Sociālās apdrošināšanas aģentūra), Bratislava."

.

7. 32001 D 0548: Padomes Lēmums 2001/548/EK ( 2001. gada 9. jūlijs) par komitejas izveidi papildu pensiju jomā (OV L 196, 20.7.2001., 26. lpp.).

Lēmuma 3. panta 1. punktā skaitli "45" aizstāj ar skaitli "55".

B. DARBA ŅĒMĒJU BRĪVA PĀRVIETOŠANĀS

31968 L 0360: Padomes Direktīva 68/360/EEK ( 1968. gada 15. oktobris) par ierobežojumu atcelšanu attiecībā uz dalībvalstu darba ņēmēju un viņu ģimeņu pārvietošanos un dzīvesvietu Kopienā (OV L 257, 19.10.1968., 13. lpp.), ko groza:

- 11972 B: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Dānijas Karalistes, Īrijas un Apvienotās Karalistes pievienošanās (OV L 73, 27.3.1972., 14. lpp.),

- 11979 H: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Grieķijas Republikas pievienošanās (OV L 291, 19.11.1979., 17. lpp.),

- 11985 I: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanās (OV L 302, 15.11.1985., 23. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.).

Direktīvas pielikumā 1. zemsvītras piezīmi aizstāj ar šādu piezīmi:

"Beļģijas, Čehijas, Dānijas, Vācijas, Igaunijas, Grieķijas, Spānijas, Francijas, Īrijas, Itālijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Luksemburgas, Ungārijas, Maltas, Nīderlandes, Austrijas, Polijas, Portugāles, Slovēnijas, Slovākijas, Somijas, Zviedrijas, Apvienotās Karalistes — atbilstīgi tam, kura valsts izdod atļauju."

.

C. PROFESIONĀLO KVALIFIKĀCIJU SAVSTARPĒJA ATZĪŠANA

I. VISPĀRĒJĀ SISTĒMA

31992 L 0051: Padomes Direktīva 92/51/EEK ( 1992. gada 18. jūnijs) par otro vispārējo sistēmu profesionālās izglītības un mācību atzīšanai, lai papildinātu Direktīvu 89/48/EEK (OV L 209, 24.7.1992., 25. lpp.), kuru groza:

- 31994 L 0038: Komisijas 26.7.1994. Direktīva 94/38/EK (OV L 217, 23.8.1994., 8. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 31995 L 0043: Komisijas 20.7.1995. Direktīva 95/43/EK (OV L 184, 3.8.1995., 21. lpp.),

- 31997 L 0038: Komisijas 20.6.1997. Direktīva 97/38/EK (OV L 184, 12.7.1997., 31. lpp.),

- 32000 L 0005: Komisijas 25.2.2000. Direktīva 2000/5/EK (OV L 54, 26.2.2000., 42. lpp.),

- 32001 L 0019: Eiropas Parlamenta un Padomes 14.5.2001. Direktīva 2001/19/EK (OV L 206, 31.7.2001., 1. lpp.).

Direktīvas C pielikumu "DIREKTĪVAS 1. PANTA A) PUNKTA PIRMĀS DAĻAS OTRĀ IEVILKUMA II) PUNKTĀ MINĒTAIS TO IZGLĪTĪBAS PROGRAMMU SARAKSTS, KURĀM IR ĪPAŠA STRUKTŪRA" papildina ar šādu tekstu:

a) Tekstu pie virsraksta "1. Vidējā medicīniskā personāla un bērnu aprūpes izglītības programmas" pirms teksta, kas attiecas uz Vāciju, iekļauj šādu tekstu:

"Čehijas Republikā

izglītība šādu kvalifikāciju iegūšanai:

- veselības aprūpes asistents ("Zdravotnický asistent"),

izglītības kopējais ilgums ir vismaz 13 gadi, tostarp vismaz 8 gadus ilga vispārējā pamatizglītība un 4 gadus ilga vidējā arodizglītība medicīnas skolā, ko beidz ar "maturitní zkouška" eksāmenu,

- diētas speciālists ("Nutriční asistent"),

izglītības kopējais ilgums ir vismaz 13 gadi, tostarp vismaz 8 gadus ilga vispārējā pamatizglītība un 4 gadus ilga vidējā arodizglītība medicīnas skolā, ko beidz ar "maturitní zkouška" eksāmenu."

,

starp tekstiem, kas attiecas uz Itāliju un Luksemburgu, iekļauj šādu tekstu:

"Kiprā

izglītība šādu kvalifikāciju iegūšanai:

- zobu tehniķis ("οδοντοτεχνίτης"),

izglītības kopējais ilgums ir vismaz 14 gadi, tostarp vismaz 6 gadus ilga vispārējā pamatizglītība, 6 gadus ilga vidējā izglītība un 2 gadus ilga arodizglītība, kas iegūta pēc vispārējās vidējās izglītības iegūšanas un papildināta ar 1 gadu ilgu darba pieredzi,

- optiķis ("τεχνικός oπτικός"),

izglītības kopējais ilgums ir vismaz 14 gadi, tostarp vismaz 6 gadus ilga vispārējā pamatizglītība, 6 gadus ilga vidējā izglītība un 2 gadus ilga arodizglītība, kas iegūta pēc vispārējās vidējās izglītības iegūšanas un papildināta ar 1 gadu ilgu darba pieredzi.

Latvijā

izglītība šādu kvalifikāciju iegūšanai:

- "zobārstniecības māsa",

izglītības kopējais ilgums ir vismaz 13 gadi, tostarp vismaz 10 gadus ilga vispārējā pamatizglītība un 2 gadus ilga arodizglītība medicīnas skolā, kas papildināta ar 3 gadus ilgu darba pieredzi un ko beidz ar sertifikācijas eksāmenu lai iegūtu sertifikātu specialitātē,

- "biomedicīnas laborants",

izglītības kopējais ilgums ir vismaz 12 gadi, tostarp vismaz 10 gadus ilga vispārējā pamatizglītība un 2 gadus ilga arodizglītība medicīnas skolā, kas papildināta ar 2 gadus ilgu darba pieredzi un ko beidz ar sertifikācijas eksāmenu lai iegūtu sertifikātu specialitātē,

- "zobu tehniķis",

izglītības kopējais ilgums ir vismaz 12 gadi, tostarp vismaz 10 gadus ilga vispārējā pamatizglītība un 2 gadus ilga arodizglītība medicīnas skolā, kas papildināta ar 2 gadus ilgu darba pieredzi un ko beidz ar sertifikācijas eksāmenu lai iegūtu sertifikātu specialitātē,

- "fizioterapeita asistents",

izglītības kopējais ilgums ir vismaz 13 gadi, tostarp vismaz 10 gadus ilga vispārējā pamatizglītība un 3 gadus ilga arodizglītība medicīnas skolā, kas papildināta ar 2 gadus ilgu darba pieredzi un ko beidz ar sertifikācijas eksāmenu lai iegūtu sertifikātu specialitātē."

,

pēc teksta, kas attiecas uz Austriju, iekļauj šādu tekstu:

"Slovākijā

izglītība šādu kvalifikāciju iegūšanai:

- deju skolotājs mākslas pamatskolās ("učiteľ v tanečnom odbore na základných umeleckých školách"),

izglītības kopējais ilgums ir vismaz 14,5 gadi, tostarp vismaz 8 gadus ilga pamatizglītība, 4 gadus ilga vidējā speciālā izglītība un 5 semestrus ilgi deju pedagoģijas kursi,

- speciālo mācību iestāžu un sociālā dienesta pedagogs ("vychovávatel' v špeciálnych výchovných zariadeniach a v zariadeniach sociálnych služieb"),

izglītības kopējais ilgums ir vismaz 14 gadi, tostarp 8-9 gadus ilga vispārējā pamatizglītība, 4 gadus ilga vidējā pedagoģiskā izglītība vai cita vidējā izglītība un 2 gadus ilgas papildu daļlaika pedagoģijas studijas."

b) Pie virsraksta "2. Amata meistaru (Master/Meister/Maītre) joma, kur ir izglītības mācību programmas, kurās iegūst prasmes, ko neparedz A pielikumā uzskaitītās direktīvas" iekļauj šādu tekstu:

"Polijā

izglītība šādu kvalifikāciju iegūšanai:

- praktiskās arodmācības pedagogs ("Nauczyciel praktycznej nauki zawodu"),

izglītības ilgums ir:

i) 8 gadus ilga vispārējā pamatizglītība un 5 gadus ilga vidējā arodizglītība vai līdzvērtīga vidējā izglītība attiecīgajā nozarē, kas papildināta ar vismaz 150 stundu ilgu pedagoģijas izglītības programmu, darba drošības un higiēnas izglītības programmu un 2 gadus ilgu darba pieredzi specialitātē, kuras priekšmetu persona mācīs;

ii) 8 gadus ilga vispārējo izglītība un 5 gadus ilga vidējā arodizglītība un pabeigta tehniskās pedagoģiskās skolas izglītība, kas iegūta pēc vidējās izglītības iegūšanas;

iii) 8 gadu ilga vispārējo izglītība un 2 līdz 3 gadus ilga pamata vidējā arodizglītība, kā arī vismaz 3 gadus ilga darba pieredze, kuras beigās piešķir konkrētā amata meistara nosaukumu un kura papildināta ar vismaz 150 stundu ilgu pedagoģijas izglītības programmu.

Slovākijā

izglītība šādu kvalifikāciju iegūšanai:

- arodizglītības meistars ("majster odbornej výchovy"),

izglītības kopējais ilgums ir vismaz 12 gadi, tostarp 8 gadus ilga vispārējā pamatizglītība, 4 gadus ilga arodizglītība (pabeigta vidējā arodizglītība un/vai mācekļa laiks atbilstīgā (līdzīgā) arodmācību programmā vai amata mācekļa programmā), vismaz 3 gadus ilga darba pieredze pabeigtās izglītības vai mācekļa specializācijas jomā un papildu pedagoģijas studijas augstskolas pedagoģijas fakultātē vai tehniskajā universitātē, vai arī pabeigta vidējā izglītība un mācekļa laiks atbilstīgā (līdzīgā) arodmācību programmā vai amata mācekļa programmā, vismaz 3 gadus ilga darba pieredze pabeigtās izglītības vai mācekļa specializācijas jomā un papildu pedagoģijas studijas augstskolas pedagoģijas fakultātē, vai arī — līdz 2005. gada 1. septembrim — specializēta izglītība speciālās pedagoģijas jomā, kas iegūta metodoloģijas centros specializēto skolu arodizglītības meistariem un kam nav vajadzīgas papildu pedagoģijas studijas."

c) Pie virsraksta "3. Jūrniecība, a) Jūras transports" pirms teksta, kas attiecas uz Dāniju, iekļauj šādu tekstu:

"Čehijas Republikā

izglītība šādu kvalifikāciju iegūšanai:

- klāja apkalpes palīgs ("Palubní asistent"),

- navigācijas sardzes atbildīgais virsnieks ("Námořní poručík"),

- vecākais kapteiņa palīgs ("První palubní důstojník"),

- kapteinis ("Kapitán"),

- mehāniķa palīgs ("Strojní asistent"),

- inženiertehniskās sardzes virsnieks ("Strojní důstojník"),

- otrais mehāniķis ("Druhý strojní důstojník"),

- vecākais mehāniķis ("První strojní důstojník"),

- elektrotehniķis ("Elektrotechnik"),

- vecākais elektrotehniķis ("Elektrodůstojník"),"

d) Pie virsraksta "3. Jūrniecība, a) Jūras transports" starp tekstiem, kas attiecas uz Itāliju un Nīderlandi, iekļauj šādu tekstu:

"Latvijā

izglītība šādu kvalifikāciju iegūšanai:

- "kuģu elektromehāniķis",

- "kuģa saldēšanas iekārtu mašīnists"."

e) Pie virsraksta "3. Jūrniecība, a) Jūras transports" aiz vārdiem "izglītības kopējais ilgums" un pirms teksta, kas attiecas uz Dāniju, iekļauj šādu tekstu:

"— Čehijas Republikā

- klāja apkalpes palīgs ("Palubní asistent"),

1. Vismaz 20 gadus veca persona.

2. a) Pabeigtas mācības Jūrniecības akadēmijā vai jūrniecības koledžā — navigācijas nodaļā, abas izglītības programmas beidz ar "maturitní zkouška" eksāmenu, un vismaz sešus mēnešus ilga apliecināta jūras prakse studiju laikā, vai

b) vismaz divus gadus ilga apliecināta jūras prakse, tostarp navigācijas sardzes palīga amatā, kā arī jūrniecības akadēmijā vai jūrniecības koledžā apgūta apstiprināta izglītības programma, kas atbilst kompetences standartam, kurš norādīts STCW (Starptautiskās konvencijas par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu) Kodeksa A-II/1 iedaļā, kādā no valstīm, kura ir STCW konvencijas līgumslēdzēja puse, un nokārtots JTK (Čehijas Republikas Jūras transporta komitejas) atzītas eksaminācijas komisijas eksāmens.

- sardzes stūrmanis ("Námořní poručík"),

1. Apliecināta vismaz 6 mēnešus ilga jūras prakse klāja apkalpes palīga amatā uz kuģiem ar bruto tilpību 500 tilpības vienības un lielākiem jūrniecības akadēmijas vai jūrniecības koledžas absolventiem — vai vismaz 1 gadu ilga jūras prakse — apstiprinātu izglītības programmu absolventiem tostarp vismaz seši mēneši sardzes matroža amatā.

2. Attiecīgi aizpildīta un apliecināta kuģa praktikanta prakses grāmata.

- vecākais stūrmanis ("První palubní důstojník"),

Sardzes stūrmaņa kvalifikācijas sertifikāts (kuģi ar bruto tilpību 500 tilpības vienības un lielāki) un vismaz divpadsmit mēnešus ilga apliecināta jūras prakse šajā amatā.

- kapteinis ("Kapitán"),

Sertifikāts par kapteiņa praksi uz kuģiem ar bruto tilpību no 500 līdz 3000 tilpības vienībām.

Vecākā stūrmaņa kvalifikācijas sertifikāts (kuģi ar bruto tilpību 3000 tilpības vienības vai lielāku) un vismaz 6 mēnešus ilga apliecināta jūras prakses vecākā stūrmaņa amatā uz kuģiem ar bruto tilpību 500 tilpības vienības vai lielāku, un vismaz 6 mēnešus ilga apliecināta jūras prakses kapteiņa vecākā palīga amatā uz kuģiem ar bruto tilpību 3000 tilpības vienības vai lielāku.

- mehāniķa palīgs ("Strojní asistent"),

1. Vismaz 20 gadus veca persona.

2. Pabeigtas studijas jūrniecības akadēmijā vai jūrniecības koledžā — jūras inženiertehnikas nodaļā, un vismaz sešus mēnešus ilga apliecināta jūras prakse uz kuģiem studiju laikā.

- sardzes mehāniķis ("Strojní důstojník"),

vismaz 6 mēnešus ilga apliecināta jūras prakse uz kuģiem mehāniķa palīga amatā pēc jūrniecības akadēmijas vai koledžas beigšanas.

- otrais mehāniķis ("Druhý strojní důstojník"),

vismaz 12 mēnešus ilga apliecināta jūras prakse trešā mehāniķa amatā uz kuģiem, kuru galveno dzinēju jauda ir 750 kW un lielāka.

- vecākais mehāniķis ("První strojní důstojník"),

otrā mehāniķa diploms un vismaz atbilstīgs sertifikāts par vismaz 6 mēnešus ilgu apliecinātu jūras praksi otrā mehāniķa amatā uz kuģiem, kuru galveno dzinēju jauda ir 3000 kW un lielāka.

- elektrotehniķis ("Elektrotechnik"),

1. Vismaz 18 gadus veca persona.

2. Pabeigtas studijas Jūrniecības akadēmijā vai citā augstskolā elektrotehnikas fakultātē, vai arī elektrotehnikas tehniskajā skolā vai koledžā iegūta izglītība; abu izglītības programmu beigās jābūt nokārtotam "maturitní zkouška" eksāmenam, un vismaz 12 mēnešus ilga apliecināta darba pieredze elektrotehnikas jomā.

- vecākais elektrotehniķis ("Elektrodůstojník"),

1. Pabeigtas studijas jūrniecības akadēmijā vai jūrniecības koledžā — elektrotehnikas nodaļā, vai arī citā elektrotehnikas augstskolā vai profesionālās vidējās izglītības iestādē; ko beidz ar "maturitní zkouška" vai valsts eksāmenu.

2. Vismaz 12 mēnešus ilga apliecināta jūras prakse uz kuģiem elektrotehniķa amatā — akadēmijas vai koledžas absolventiem — vai 24 mēnešus ilga prakse — arodskolas absolventiem — apstiprināts stāžs uz kuģiem elektrotehniķa amatā."

f) Pie virsraksta "3. Jūrniecība, a) Jūras transports" aiz vārdiem "izglītības kopējais ilgums" un starp tekstiem, kas attiecas uz Itāliju un Nīderlandi, iekļauj šādu tekstu:

"— Latvijā

- "kuģu elektromehāniķis",

1. Vismaz 18 gadus veca persona.

2. Izglītības kopējais ilgums ir vismaz 12 gadi un 6 mēneši, tostarp vismaz 9 gadus ilga vispārējā pamatizglītība un vismaz 3 gadus ilga arodizglītība. Papildus tam nepieciešama vismaz 6 mēnešus ilga jūras prakse elektrotehniķa vai elektromehāniķa palīga amatā uz kuģiem, kuru ģeneratora jauda pārsniedz 750 kW. Arodmācību beigās ir īpašs kompetentās iestādes eksāmens atbilstīgi mācību programmai, ko apstiprina Satiksmes ministrija;

- "kuģa saldēšanas iekārtu mašīnists",

1. Vismaz 18 gadus veca persona.

2. Izglītības kopējais ilgums ir vismaz 13 gadi, un ietilpst vismaz 9 gadus ilga vispārējā pamatizglītība un vismaz 3 gadus ilga arodizglītība. Papildus tam nepieciešama vismaz 12 mēnešus ilga jūras prakse uz kuģiem saldēšanas iekārtu mašīnista palīga amatā. Arodmācību beigās ir īpašs kompetentās iestādes eksāmens atbilstīgi mācību programmai, ko apstiprina Satiksmes ministrija."

.

g) Pie virsraksta "4. Tehniskās nozares" pirms teksta, kas attiecas uz Itāliju, iekļauj šādu tekstu:

"Čehijas Republikā

izglītība šādu kvalifikāciju iegūšanai:

- sertificēts tehniķis, sertificēts celtnieks ("autorizovaný technik, autorizovaný stavitel"),

arodmācību kopējais ilgums ir vismaz 9 gadi, tostarp 4 gadus ilga vidējā tehniskā izglītība, ko beidz ar "maturitní zkouška" (vidējās tehniskās skolas eksāmenu), 5 gadu darba pieredze specialitātē un profesionālās kvalifikācijas pārbaude, lai iegūtu tiesības darboties attiecīgajā profesijā būvniecības jomā (atbilstīgi Aktam Nr. 50/1976 Sb. (Būvniecības akts) un Aktam Nr. 360/1992 Sb.).

- kravas transportlīdzekļa vadītājs ("Fyzická osoba řídící drážní vozidlo"),

izglītības kopējais ilgums ir vismaz 12 gadi, tostarp vismaz 8 gadus ilga pamatizglītība un vismaz 4 gadus ilga vidējā arodizglītība, ko beidz ar "maturitní zkouška" eksāmenu un valsts eksāmenu par mehānisko transportlīdzekļu dzinēja uzbūvi.

- kravas transportlīdzekļu mehāniķis ("Drážní revizní technik"),

izglītības kopējais ilgums ir vismaz 12 gadi, tostarp vismaz 8 gadus ilga pamatizglītība un vismaz 4 gadus ilga vidējā arodizglītība mehānikas vai elektronikas mācību iestādē, ko beidz ar "maturitní zkouška" eksāmenu.

- autoskolas pasniedzējs ("Uitel autoškoly"),

vismaz 24 gadus veca persona; izglītības kopējais ilgums ir vismaz 12 gadi, tostarp vismaz 8 gadus ilga vispārējā pamatizglītība un vismaz 4 gadus ilga vidējā arodizglītība satiksmes vai mehānikas jomā, ko beidz ar "maturitní zkouška" eksāmenu.

- valsts tehniķis mehānisko transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontrolei ("Kontrolní technik STK"),

vismaz 21 gadu veca persona; izglītības kopējais ilgums ir vismaz 12 gadi, tostarp vismaz 8 gadus ilga pamatizglītība un vismaz 4 gadus ilga vidējā arodizglītība, ko beidz ar "maturitní zkouška" eksāmenu, un vismaz 2 gadu pieredze tehniskā darbā; personai nepieciešama autovadītāja apliecība, persona nedrīkst būt sodīta, un tai ir jāpabeidz īpašs valsts tehniķa mācību kurss vismaz 120 stundu apjomā, tā beigās sekmīgi nokārtojot eksāmenu.

- autotransporta emisijas kontroles mehāniķis ("Mechanik měření emisí"),

izglītības kopējais ilgums ir vismaz 12 gadi, tostarp vismaz 8 gadus ilga pamatizglītība un vismaz 4 gadus ilga vidējā arodizglītība, ko beidz ar "maturitní zkouška" eksāmenu; turklāt kandidātam ir jābūt vismaz 3 gadus ilgai tehniskā darba pieredzei un jābeidz īpaša autotransporta emisijas kontroles mehāniķa izglītības programma 8 stundu apjomā, tās beigās sekmīgi nokārtojot eksāmenu.

- I ranga kuģa vadītājs ("Kapitán I. třídy"),

izglītības kopējais ilgums ir vismaz 15 gadi, tostarp vismaz 8 gadus ilga pamatizglītība un vismaz 3 gadus ilga arodizglītība, ko beidz ar "maturitní zkouška" eksāmenu un zināšanu pārbaudījumu, kura sekmīgu nokārtošanu apliecina sertifikāts. Pēc arodizglītības iegūšanas nepieciešama 4 gadus ilga darba pieredze, ko beidz ar eksāmenu.

- pieminekļu restaurators amatniecības mākslasdarbu jomā ("restaurátor památek, které jsou díly uměleckých řemesel"),

izglītības kopējais ilgums ir vismaz 12 gadi, tostarp pilna vidējā tehniskā izglītība restaurācijas jomā vai 10 līdz 12 gadus ilga mācības līdzīgā jomā, kas papildināta ar 5 gadu darba pieredzi, ja iegūta pilna vidējā izglītība, ko beidz ar "maturitní zkouška" eksāmenu, vai arī — ar 8 gadu darba pieredzi, ja iegūta vidējā tehniskā izglītība, ko beidz ar gala pārbaudījumu mācekļa nosaukuma iegūšanai.

- tādu mākslasdarbu restaurators, kuri nav pieminekļi un kuri glabājas muzeju un galeriju kolekcijās, kā arī citu kultūras vērtības objektu restaurators ("restaurátor děl výtvarných umění, která nejsou památkami a jsou uložena ve sbírkách muzeí a galerií, a ostatních předmětů kulturní hodnoty"),

izglītības kopējais ilgums ir vismaz 12 gadi, ko papildina 5 gadus ilga darba pieredze, ja iegūta pilna vidējā tehniskā izglītība restaurācijas jomā, ko beidz ar "maturitní zkouška" eksāmenu.

- atkritumu apsaimniekošanas speciālists ("odpadový hospodář"),

izglītības kopējais ilgums ir vismaz 12 gadi, tostarp vismaz 8 gadus ilga vispārējā pamatizglītība un vismaz 4 gadus ilga vidējā arodizglītība, ko beidz ar "maturitní zkouška" eksāmenu, kā arī pēdējo 10 gadu laikā iegūta vismaz 5 gadu darba pieredze atkritumu apsaimniekošanas nozarē.

- spridzināšanas darbu tehniķis ("Technický vedoucí odstřelů"),

izglītības kopējais ilgums ir vismaz 12 gadi, tostarp vismaz 8 gadus ilga vispārējā pamatizglītība un vismaz 4 gadus ilga vidējā arodizglītība, ko beidz ar "maturitní zkouška" eksāmenu,

un kura papildināta ar:

- 2 gadus ilgu darba pieredzi pazemes spridzināšanā (lai strādātu pazemes darbos) vai 1 gadu ilgu darba pieredzi virszemes darbos (lai strādātu virszemes darbos); tostarp 6 mēneši spridzināšanas darbu tehniķa palīga amatā;

- 100 stundu mācību kursu, kas ietver teorētisko un praktisko izglītību un ko beidz ar pārbaudījumu Reģionālajā kalnrūpniecības pārvaldē;

- vismaz 6 mēnešus ilgu darba pieredzi liela apjoma spridzināšanas darbu plānošanā un veikšanā;

- 32 stundu mācību kursu, kas ietver teorētisko un praktisko izglītību un ko beidz ar eksāmenu Čehijas Republikas Kalnrūpniecības pārvaldē"

,

starp tekstiem, kas attiecas uz Itāliju un Nīderlandi, iekļauj šādu tekstu:

"Latvijā

izglītība šādu kvalifikāciju iegūšanai:

- "vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) palīgs",

- vismaz 18 gadus veca persona,

- izglītības kopējais ilgums ir vismaz 12 gadi, tostarp vismaz 8 gadus ilga vispārējā pamatizglītība un vismaz 4 gadus ilga arodizglītība, ko beidz ar īpašu darba devēja eksāmenu; kvalifikācijas sertifikātu uz 5 gadiem izdod kompetenta iestāde."

pēc teksta, kas attiecas uz Austriju, iekļauj šādu tekstu:

"Polijā

izglītība šādu kvalifikāciju iegūšanai:

- tehniķis mehānisko transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa pamatlīmeņa kontrolei tehniskās apskates stacijās ("Diagnosta przeprowadzający badania techniczne w stacji kontroli pojazdów o podstawowym zakresie badań"),

vismaz 8 gadus ilga vispārējā pamatizglītība un 5 gadus ilga vidējā tehniskā izglītība mehānisko transportlīdzekļu jomā, kā arī 3 gadu darba pieredze autotransporta tehniskās apkopes jomā, 51 stundu ilgas mācības mehānisko transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles jomā, kuras beidz ar kvalifikācijas eksāmenu.

- tehniķis mehānisko transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontrolei rajonu tehniskās apskates stacijās ("Diagnosta przeprowadzający badania techniczne pojazdu w okręgowej stacji kontroli pojazdów"),

vismaz 8 gadus ilga vispārējā pamatizglītība un 5 gadus ilga vidējā tehniskā izglītība mehānisko transportlīdzekļu jomā un 4 gadu darba pieredze autotransporta apskates stacijā vai tehniskās apkopes stacijā, kurā ietilpst 51 stundu ilgi mehānisko transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles apmācības kursi, ko beidz ar kvalifikācijas eksāmenu.

- tehniķis mehānisko transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontrolei tehniskās apskates stacijās ("Diagnosta wykonujący badania techniczne pojazdów w stacji kontroli pojazdów"),

kam ir:

8 gadus ilga vispārējā pamatizglītība un 5 gadus ilga vidējā tehniskā izglītība mehānisko transportlīdzekļu jomā, kā arī 4 gadus ilga apliecināta darba pieredze tehniskās apkopes stacijā vai remontdarbnīcā, vai

8 gadus ilga vispārējā pamatizglītība un 5 gadus ilga vidējā tehniskā izglītība mehānisko transportlīdzekļu jomā, kā arī 8 gadus ilga darba pieredze tehniskās apkopes stacijā vai remontdarbnīcā,

113 stundu ilga izglītība, tostarp vispārējā un specializētā izglītības programma, pēc katras fāzes kārtojot eksāmenu.

Konkrēto izglītības programmu kopgarums stundās un kopējais mācību saturs, lai iegūtu tehniķa kvalifikāciju, ir atsevišķi norādīts infrastruktūras ministra 2002. gada 28. novembra Noteikumos par sīki izstrādātām prasībām attiecībā uz autodiagnostikas tehniķiem (2002. gada OV, Nr. 208, 1769. punkts).

- dzelzceļa dispečers ("Dyżurny ruchu"),

vismaz 8 gadus ilga vispārējā pamatizglītība un 4 gadus ilga vidējā arodizglītība, specializējoties dzelzceļa transporta jomā, kā arī 45 dienas ilgi sagatavošanās kursi dzelzceļa dispečera darbam, ko beidz ar kvalifikācijas eksāmenu, vai vismaz 8 gadus ilga vispārējā pamatizglītība un 5 gadus ilga vidējā arodizglītība, specializējoties dzelzceļa transporta jomā, kā arī 63 dienas ilgi sagatavošanās kursi dzelzceļa dispečera darbam, ko beidz ar kvalifikācijas eksāmenu."

.

II. JURIDISKĀS PROFESIJAS

1. 31977 L 0249: Padomes Direktīva 77/249/EEK ( 1977. gada 22. marts) par pasākumiem, kas palīdz advokātiem sekmīgi īstenot brīvību sniegt pakalpojumus (OV L 78, 26.3.1977., 17. lpp.), kuru groza:

- 11979 H: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Grieķijas Republikas pievienošanās (OV L 291, 19.11.1979., 17. lpp.),

- 11985 I: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanās (OV L 302, 15.11.1985., 23. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

Direktīvas 1. panta 2. punktu papildina ar šādu tekstu:

"Čehijas Republika | Advokát |

Igaunija | Vandeadvokaat |

Kipra | Δικηγόρος |

Latvija | Zvērināts advokāts |

Lietuva | Advokatas |

Ungārija | Ügyvéd |

Malta | Avukat/Prokuratur Legali |

Polija | Adwokat/Radca prawny |

Slovēnija | Odvetnik/Odvetnica |

Slovākija | Advokát/Komerčný právnik" |

.

2. 31998 L 0005: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/5/EK ( 1998. gada 16. februāris) par pasākumiem, lai atvieglotu advokāta profesijas pastāvīgu praktizēšanu dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kurā iegūta kvalifikācija (OV L 77, 14.3.1998., 36. lpp.).

Direktīvas 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā starp tekstiem, kas attiecas uz Beļģiju un Dāniju, iekļauj šādu tekstu:

"Čehijas Republika Advokát"

,

starp tekstiem, kas attiecas uz Vāciju un Grieķiju, iekļauj šādu tekstu:

"Igaunija Vandeadvokaat"

,

starp tekstiem, kas attiecas uz Itāliju un Luksemburgu, iekļauj šādu tekstu:

"Kipra Δικηγόρος

Latvija Zvērināts advokāts

Lietuva Advokatas"

starp tekstiem, kas attiecas uz Luksemburgu un Nīderlandi, iekļauj šādu tekstu:

"Ungārija Ügyvéd

Malta Avukat/Prokuratur Legali"

starp tekstiem, kas attiecas uz Austriju un Portugāli, iekļauj šādu tekstu:

"Polija Adwokat/Radca prawny"

starp tekstiem, kas attiecas uz Portugāli un Somiju, iekļauj šādu tekstu:

"Slovēnija Odvetnik/Odvetnica

Slovākija Advokát/Komerčný právnik"

.

III. ĀRSTU UN VIDĒJĀ MEDICĪNAS PERSONĀLA DARBĪBA

1. Ārsti

31993 L 0016: Padomes Direktīva 93/16/EEK ( 1993. gada 5. aprīlis) par pasākumiem, lai veicinātu ārstu brīvu pārvietošanos un viņu diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu savstarpēju atzīšanu (OV L 165, 7.7.1993., 1. lpp.), kuru groza:

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 31997 L 0050: Eiropas Parlamenta un Padomes 6.10.1997. Direktīva 97/50/EK (OV L 291, 24.10.1997., 35. lpp.),

- 31998 L 0021: Komisijas 8.4.1998. Direktīva 98/21/EK (OV L 119, 22.4.1998., 15. lpp.),

- 31998 L 0063: Komisijas 3.9.1998. Direktīva 98/63/EK (OV L 253, 15.9.1998., 24. lpp.),

- 31999 L 0046: Komisijas 21.5.1999. Direktīva 1999/46/EK (OV L 139, 2.6.1999., 25. lpp.),

- 32001 L 0019: Eiropas Parlamenta un Padomes 14.5.2001. Direktīva 2001/19/EK (OV L 206, 31.7.2001., 1. lpp.),

- 52002 XC 0316(02) Komisijas 16.3.2002. paziņojums (OV C 67, 16.3.2002., 26. lpp.).

a) Direktīvas 9. panta 1. punktam pievieno šādu ievilkumu:

"— attiecībā uz Čehijas Republiku, Igauniju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Ungāriju, Maltu, Poliju, Slovēniju un Slovākiju — pievienošanās diena,"

;

b) Direktīvas 9. panta 2. punkta pirmajā daļā pēc ceturtā ievilkuma pievieno šādu ievilkumu:

"— attiecībā uz Čehijas Republiku, Igauniju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Ungāriju, Maltu, Poliju, Slovēniju un Slovākiju — pievienošanās diena."

;

c) Aiz direktīvas 9. panta iekļauj šādu pantu:

"9.a pants

1. Ciktāl tas attiecas uz dalībvalstu pilsoņiem, kuru ārstu un specializēto ārstu diplomi, sertifikāti un citi kvalifikāciju apliecinoši dokumenti ir piešķirti vai kuru mācības sākušās bijušajā Čehoslovākijā laikā līdz 1993. gada 1. janvārim, ikviena dalībvalsts atzīst šos ārstu un specializēto ārstu diplomus, sertifikātus un citus kvalifikāciju apliecinošos dokumentus par pietiekamiem pierādījumiem, ja Čehijas Republikas attiecīgās iestādes apliecina, ka tās teritorijā — attiecībā uz tiesībām strādāt par ārstu — šiem kvalifikācijas pierādījumiem ir tāda pati juridiskā nozīme kā Čehijas Republikā izdotiem ārstu un specializēto ārstu kvalifikācijas pierādījumiem. Šādam apliecinājumam pievieno sertifikātu, kuru izsniedz tās pašas iestādes un kurā paziņo, ka piecos gados pirms minētā sertifikāta izdošanas dienas šie dalībvalstu pilsoņi Čehijas Republikas teritorijā ir vismaz trīs gadus bez pārtraukuma faktiski un likumīgi darbojušies attiecīgajā profesijā.

2. Ciktāl tas attiecas uz dalībvalstu pilsoņiem, kuru ārstu vai specializēto ārstu diplomi, sertifikāti un citi kvalifikāciju apliecinoši dokumenti ir piešķirti vai kuru mācības sākušās bijušajā Padomju Savienībā laikā līdz 1991. gada 20. augustam, ikviena dalībvalsts atzīst šos ārstu vai specializēto ārstu diplomus, sertifikātus un citus kvalifikāciju apliecinošos dokumentus par pietiekamiem pierādījumiem, ja Igaunijas attiecīgās iestādes apliecina, ka tās teritorijā — attiecībā uz tiesībām strādāt par ārstu — šiem kvalifikācijas pierādījumiem ir tāda pati juridiskā nozīme kā Igaunijā izdotiem ārstu vai specializēto ārstu kvalifikācijas pierādījumiem. Šādam apliecinājumam pievieno sertifikātu, kuru izsniedz tās pašas iestādes un kurā paziņo, ka piecos gados pirms minētā sertifikāta izdošanas dienas šie dalībvalstu pilsoņi Igaunijas teritorijā ir vismaz trīs gadus bez pārtraukuma faktiski un likumīgi darbojušies attiecīgajā profesijā.

3. Ciktāl tas attiecas uz dalībvalstu pilsoņiem, kuru ārstu vai specializēto ārstu diplomi, sertifikāti un citi kvalifikāciju apliecinoši dokumenti ir piešķirti vai kuru mācības sākušās bijušajā Padomju Savienībā laikā līdz 1991. gada 21. augustam, ikviena dalībvalsts atzīst šos ārstu vai specializēto ārstu diplomus, sertifikātus un citus kvalifikāciju apliecinošos dokumentus par pietiekamiem pierādījumiem, ja Latvijas attiecīgās iestādes apliecina, ka tās teritorijā — attiecībā uz tiesībām strādāt par ārstu — šiem kvalifikācijas pierādījumiem ir tāda pati juridiskā nozīme kā Latvijā izdotiem ārstu vai specializēto ārstu kvalifikācijas pierādījumiem. Šādam apliecinājumam pievieno sertifikātu, kuru izsniedz tās pašas iestādes un kurā paziņo, ka piecos gados pirms minētā sertifikāta izdošanas dienas šie dalībvalstu pilsoņi Latvijas teritorijā ir vismaz trīs gadus bez pārtraukuma faktiski un likumīgi darbojušies attiecīgajā profesijā.

4. Ciktāl tas attiecas uz dalībvalstu pilsoņiem, kuru ārstu vai specializēto ārstu diplomi, sertifikāti un citi kvalifikāciju apliecinoši dokumenti ir piešķirti vai kuru mācības sākušās bijušajā Padomju Savienībā laikā līdz 1990. gada 11. martam, ikviena dalībvalsts atzīst šos ārstu vai specializēto ārstu diplomus, sertifikātus un citus kvalifikāciju apliecinošos dokumentus par pietiekamiem pierādījumiem, ja Lietuvas attiecīgās iestādes apliecina, ka tās teritorijā — attiecībā uz tiesībām strādāt par ārstu — šiem kvalifikācijas pierādījumiem ir tāda pati juridiskā nozīme kā Lietuvā izdotiem ārstu vai specializēto ārstu kvalifikācijas pierādījumiem. Šādam apliecinājumam pievieno sertifikātu, kuru izsniedz tās pašas iestādes un kurā paziņo, ka piecos gados pirms minētā sertifikāta izdošanas dienas šie dalībvalstu pilsoņi Lietuvas teritorijā ir vismaz trīs gadus bez pārtraukuma faktiski un likumīgi darbojušies attiecīgajā profesijā.

5. Ciktāl tas attiecas uz dalībvalstu pilsoņiem, kuru ārstu vai specializēto ārstu diplomi, sertifikāti un citi kvalifikāciju apliecinoši dokumenti ir piešķirti vai kuru mācības sākušās bijušajā Čehoslovākijā laikā līdz 1993. gada 1. janvārim, ikviena dalībvalsts atzīst šos ārstu vai specializēto ārstu diplomus, sertifikātus un citus kvalifikāciju apliecinošos dokumentus par pietiekamiem pierādījumiem, ja Slovākijas attiecīgās iestādes apliecina, ka tās teritorijā — attiecībā uz tiesībām strādāt par ārstu — šiem kvalifikācijas pierādījumiem ir tāda pati juridiskā nozīme kā Slovākijā izdotiem ārstu vai specializēto ārstu kvalifikācijas pierādījumiem. Šādam apliecinājumam pievieno sertifikātu, kuru izsniedz tās pašas iestādes un kurā paziņo, ka piecos gados pirms minētā sertifikāta izdošanas dienas šie dalībvalstu pilsoņi Slovākijas teritorijā ir vismaz trīs gadus bez pārtraukuma faktiski un likumīgi darbojušies attiecīgajā profesijā.

6. Ciktāl tas attiecas uz dalībvalstu pilsoņiem, kuru ārstu vai specializēto ārstu diplomi, sertifikāti un citi kvalifikāciju apliecinoši dokumenti ir piešķirti vai kuru mācības sākušās Dienvidslāvijā laikā līdz 1991. gada 25. jūnijam, ikviena dalībvalsts atzīst šos ārstu vai specializēto ārstu diplomus, sertifikātus un citus kvalifikāciju apliecinošos dokumentus par pietiekamiem pierādījumiem, ja Slovēnijas attiecīgās iestādes apliecina, ka tās teritorijā — attiecībā uz tiesībām strādāt par ārstu — šiem kvalifikācijas pierādījumiem ir tāda pati juridiskā nozīme kā Slovēnijā izdotiem ārstu vai specializēto ārstu kvalifikācijas pierādījumiem. Šādam apliecinājumam pievieno sertifikātu, kuru izsniedz tās pašas iestādes un kurā paziņo, ka piecos gados pirms minētā sertifikāta izdošanas dienas šie dalībvalstu pilsoņi Slovēnijas teritorijā ir vismaz trīs gadus bez pārtraukuma faktiski un likumīgi darbojušies attiecīgajā profesijā."

d) Paziņojumā, kurš publicēts atbilstīgi direktīvas 41. pantam un kurā norāda vispārējās medicīnas prakses speciālistu diplomus, sertifikātus un citus kvalifikāciju apliecinošus dokumentus, iekļauj šādas norādes:

i) diplomi, sertifikāti vai citi kvalifikāciju apliecinoši dokumenti:

Starp tekstiem, kas attiecas uz Beļģiju un Dāniju, iekļauj šādu tekstu:

"Čehijas Republika: diplom o specializaci"všeobecné lékařství""

starp tekstiem, kas attiecas uz Vāciju un Grieķiju, iekļauj šādu tekstu:

"Igaunija: diplom peremeditsiini erialal"

starp tekstiem, kas attiecas uz Itāliju un Luksemburgu, iekļauj šādu tekstu:

"Kipra: Πιστοποιητικό Αναγνώρισης Γενικού Ιατρού

Latvija: Ģimenes ārsta sertifikāts

Lietuva: Šeimos gydytojo rezidentūros pažymėjimas"

starp tekstiem, kas attiecas uz Luksemburgu un Nīderlandi, iekļauj šādu tekstu:

"Ungārija: Háziorvostan szakorvosa bizonyítvány

Malta: Tabib tal-familja"

starp tekstiem, kas attiecas uz Austriju un Portugāli, iekļauj šādu tekstu:

"Polija: Diploma: Dyplom uzyskania tytułu specjalisty w dziedzinie medycyny rodzinnej"

starp tekstiem, kas attiecas uz Portugāli un Somiju, iekļauj šādu tekstu:

"Slovēnija: Potrdilo o opravljeni specializaciji iz družinske medicine

Slovākija: diplom o špecializácii v odbore"všeobecné lekárstvo""

,

ii) Profesionālie nosaukumi

Starp tekstiem, kas attiecas uz Beļģiju un Dāniju, iekļauj šādu tekstu:

"Čehijas Republika: všeobecný lékař"

starp tekstiem, kas attiecas uz Vāciju un Grieķiju, iekļauj šādu tekstu:

"Igaunija: Perearst"

starp tekstiem, kas attiecas uz Itāliju un Luksemburgu, iekļauj šādu tekstu:

"Kipra: Ιατρός Γενικής Ιατρικής

Latvija: ģimenes (vispārējās prakses) ārsts

Lietuva: Šeimos medicinos gydytojas"

starp tekstiem, kas attiecas uz Luksemburgu un Nīderlandi, iekļauj šādu tekstu:

"Ungārija: Háziorvostan szakorvosa

Malta: Mediċina tal-familja"

starp tekstiem, kas attiecas uz Austriju un Portugāli, iekļauj šādu tekstu:

"Polija: Specjalista w dziedzinie medycyny rodzinnej"

starp tekstiem, kas attiecas uz Portugāli un Somiju, iekļauj šādu tekstu:

"Slovenia: Specialist družinske medicine/Specialistka družinske medicine

Slovakia: Všeobecný lekár"

;

e) Direktīvas A pielikumā starp tekstiem, kas attiecas uz Beļģiju un Dāniju, iekļauj šādu tekstu:

"Česká republika | Diplom o ukončení studia ve studijním programu všeobecné lékařství (doktor medicíny, MUDr.) | Lékářská fakulta univerzity v České republice | Vysvědčení o státní rigorózní zkoušce" |

starp tekstiem, kas attiecas uz Vāciju un Grieķiju, iekļauj šādu tekstu:

"Eesti | Diplom arstite aduse õppekava läbimise kohta | Tartu Ülikool" | |

starp tekstiem, kas attiecas uz Itāliju un Luksemburgu, iekļauj šādu tekstu:

"Κύπρος | Πιστοποιητικό Εγγραφής Ιατρού | Ιατρικό Συμβούλιο | |

Latvija | ārsta diploms | Universitātes tipa augstskola | |

Lietuva | Aukštojo mokslo diplomas, nurodantis suteiktą gydytojo kvalifikaciją | Universitetas | Internatūros pažymėjimas, nurodantis suteiktą medicinos gydytojo profesinę kvalifikaciją" |

starp tekstiem, kas attiecas uz Luksemburgu un Nīderlandi, iekļauj šādu tekstu:

"Magyarország | Általános orvos oklevél (doctor medicinae universae, abbrév.: dr. med. univ.) | Egyetem | |

Malta | Lawrja ta' Tabib tal-Mediċina u l-Kirurġija. | Universita' ta' Malta | Ċertifikat ta' reġistrazzjoni maħruġ mill-Kunsill Mediku" |

starp tekstiem, kas attiecas uz Austriju un Portugāli, iekļauj šādu tekstu:

"Polska | Dyplom ukończenia studiów wyższych na kierunku lekarskim z tytułem "lekarza" | 1.Akademia Medyczna2.Uniwersytet Medyczny3.Collegium Medicum Uniwersytetu Jagiellońskiego | Lekarski Egzamin Państwowy" |

starp tekstiem, kas attiecas uz Portugāli un Somiju, iekļauj šādu tekstu:

"Slovenija | Diploma, s katero se podeljuje strokovni naslov "doktor medicine / doktorica medicine" | Univerza | |

Slovensko | Vysokoškolský diplom o udelení akademického titulu "doktor medicíny" ("MUDr.") | Vysoká škola" | |

f) Direktīvas B pielikumā starp tekstiem, kas attiecas uz Beļģiju un Dāniju, iekļauj šādu tekstu:

"Česká republika | Diplom o specializaci | Ministerstvo zdravotnictví" | |

starp tekstiem, kas attiecas uz Vāciju un Grieķiju, iekļauj šādu tekstu:

"Eesti | Residentuuri lõputnnistus eriarstiabi erialal | Tartu Ülikool" | |

starp tekstiem, kas attiecas uz Itāliju un Luksemburgu, iekļauj šādu tekstu:

"Κύπρος | Πιστοποιητικό Αναγνώρισης Ειδικότητας | Ιατρικό Συμβούλιο | |

Latvija | "Sertifikāts" - kompetentu iestāžu izsniegts dokuments, kas apliecina, ka persona ir nokārtojusi sertifikācijas eksāmenu specialitātē | Latvijas Ārstu biedrība Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienība | |

Lietuva | Rezidentūros pažymėjimas, nurodantis suteiktą gydytojo specialisto profesinę kvalifikaciją | Universitetas" | |

starp tekstiem, kas attiecas uz Luksemburgu un Nīderlandi, iekļauj šādu tekstu:

"Magyarország | Szakorvosi bizonyítvány | Az Egészségügyi, Szociális és Családügyi Minisztérium illetékes testülete | |

Malta | Ċertifikat ta' Speċjalista Mediku | Kumitat ta' Approvazzjoni dwar Speċjalisti" | |

starp tekstiem, kas attiecas uz Austriju un Portugāli, iekļauj šādu tekstu:

"Polska | Dyplom uzyskania tytułu specjalisty | Centrum Egzaminów Medycznych" | |

starp tekstiem, kas attiecas uz Portugāli un Somiju, iekļauj šādu tekstu:

"Slovenija | Potrdilo o opravljenem specialističnem izpitu | 1.Ministrstvo za zdravje2.Zdravniška zbornica Slovenije | |

Slovensko | Diplom o špecializácii | Slovenská zdravotnícka univerzita" | |

g) Direktīvas C pielikumu aizstāj ar šādu pielikumu:

"C PIELIKUMS

Izglītības programmu nosaukumi specializētajā medicīnā

Valsts | Specialitāte | Iestāde, kas izdod diplomu |

ANESTEZIOLOĢIJA

Minimālais izglītības programmas ilgums: 3 gadi

Belgique/België/Belgien | Anesthésie-réanimation / Anesthesie reanimatie | |

Česká republika | Anesteziologie a resuscitace | |

Danmark | Anæstesiologi | |

Deutschland | Anästhesiologie | |

Eesti | Anestesioloogia | |

Ελλάς | Αναισθησιολογία | |

España | Anestesiología y Reanimación | |

France | Anesthésiologie-Réanimation chirurgicale | |

Ireland | Anaesthesia | |

Italia | Anestesia e rianimazione | |

Κύπρος | Αναισθησιολογία | |

Latvija | Anestezioloģija un reanimatoloģija | |

Lietuva | Anesteziologija reanimatologija | |

Luxembourg | Anesthésie-réanimation | |

Magyarország | Aneszteziológia és intenzív terápia | |

Malta | Anesteżija u Kura Intensiva | |

Nederland | Anesthesiologie | |

Österreich | Anästhesiologie und Intensivmedizin | |

Polska | Anestezjologia i intensywna terapia | |

Portugal | Anestesiologia | |

Slovenija | Anesteziologija, reanimatologija in perioperativna intenzivna medicina | |

Slovensko | Anestéziológia a intenzívna medicína | |

Suomi/Finland | Anestesiologia ja tehohoito / Anestesiologi och intensivvård | |

Sverige | Anestesi och intensivvård | |

United Kingdom | Anaesthetics | |

Valsts | Specialitāte | Iestāde, kas izdod diplomu |

VISPĀRĪGĀ ĶIRURGIJA

Minimālais izglītības programmas ilgums: 5 gadi

Belgique/België/Belgien | Chirurgie / Heelkunde | |

Česká republika | Chirurgie | |

Danmark | Kirurgi eller kirurgiske sygdomme | |

Deutschland | Chirurgie | |

Eesti | Üldkirurgia | |

Ελλάς | Χειρουργική | |

España | Cirugía general y del aparato digestivo | |

France | Chirurgie générale | |

Ireland | General surgery | |

Italia | Chirurgia generale | |

Κύπρος | Γενική Χειρουργική | |

Latvija | Ķirurģija | |

Lietuva | Chirurgija | |

Luxembourg | Chirurgie générale | |

Magyarország | Sebészet | |

Malta | Kirurġija Ġenerali | |

Nederland | Heelkunde | |

Österreich | Chirurgie | |

Polska | Chirurgia ogólna | |

Portugal | Cirurgia geral | |

Slovenija | Splošna kirurgija | |

Slovensko | Chirurgia | |

Suomi/Finland | Yleiskirurgia / Allmän kirurgi | |

Sverige | Kirurgi | |

United Kingdom | General surgery | |

Valsts | Specialitāte | Iestāde, kas izdod diplomu |

NEIROĶIRURĢIJA

Minimālais izglītības programmas ilgums: 5 gadi

Belgique/België/Belgien | Neurochirurgie | |

Česká republika | Neurochirurgie | |

Danmark | Neurokirurgi eller kirurgiske nervesygdomme | |

Deutschland | Neurochirurgie | |

Eesti | Neurokirurgia | |

Ελλάς | Νευροχειρουργική | |

España | Neurocirugía | |

France | Neurochirurgie | |

Ireland | Neurological surgery | |

Italia | Neurochirurgia | |

Κύπρος | Νευροχειρουργική | |

Latvija | Neiroķirurģija | |

Lietuva | Neurochirurgija | |

Luxembourg | Neurochirurgie | |

Magyarország | Idegsebészet | |

Malta | Newrokirurġija | |

Nederland | Neurochirurgie | |

Österreich | Neurochirurgie | |

Polska | Neurochirurgia | |

Portugal | Neurocirurgia | |

Slovenija | Nevrokirurgija | |

Slovensko | Neurochirurgia | |

Suomi/Finland | Neurokirurgia / Neurokirurgi | |

Sverige | Neurokirurgi | |

United Kingdom | Neurosurgery | |

Valsts | Specialitāte | Iestāde, kas izdod diplomu |

DZEMDNIECĪBA UN GINEKOLOĢIJA

Minimālais izglītības programmas ilgums: 4 gadi

Belgique/België/Belgien | Gynécologie - obstétrique / Gynaecologie en verloskunde | |

Česká republika | Gynekologie a porodnictví | |

Danmark | Gynækologi og obstetrik eller kvindesygdomme og fødselshjælp | |

Deutschland | Frauenheilkunde und Geburtshilfe | |

Eesti | Sünnitusabi ja günekoloogia | |

Ελλάς | Μαιευτική-Γυναικολογία | |

España | Obstetricia y ginecología | |

France | Gynécologie - obstétrique | |

Ireland | Obstetrics and gynaecology | |

Italia | Ginecologia e ostetricia | |

Κύπρος | Μαιευτική - Γυναικολογία | |

Latvija | Ginekoloģija un dzemdniecība | |

Lietuva | Akušerija ginekologija | |

Luxembourg | Gynécologie - obstétrique | |

Magyarország | Szülészet-nőgyógyászat | |

Malta | Ostetriċja u Ġinekoloġija | |

Nederland | Verloskunde en gynaecologie | |

Österreich | Frauenheilkunde und Geburtshilfe | |

Polska | Położnictwo i ginekologia | |

Portugal | Ginecologia e obstetricia | |

Slovenija | Ginekologija in porodništvo | |

Slovensko | Gynekológia a pôrodníctvo | |

Suomi/Finland | Naistentaudit ja synnytykset / Kvinnosjukdomar och förlossningar | |

Sverige | Obstetrik och gynekologi | |

United Kingdom | Obstetrics and gynaecology | |

Valsts | Specialitāte | Iestāde, kas izdod diplomu |

VISPĀRĒJĀ (INTERNĀ) MEDICĪNA

Minimālais izglītības programmas ilgums: 5 gadi

Belgique/België/Belgien | Médecine interne / Inwendige geneeskunde | |

Česká republika | Vnitřní lékařství | |

Danmark | Intern medicin | |

Deutschland | Innere Medizin | |

Eesti | Sisehaigused | |

Ελλάς | Παθολογία | |

España | Medicina interna | |

France | Médecine interne | |

Ireland | General medicine | |

Italia | Medicina interna | |

Κύπρος | Παθολογία | |

Latvija | Internā medicīna | |

Lietuva | Vidaus ligos | |

Luxembourg | Médecine interne | |

Magyarország | Belgyógyászat | |

Malta | Mediċina Interna | |

Nederland | Inwendige geneeskunde | |

Österreich | Innere Medizin | |

Polska | Choroby wewnętrzne | |

Portugal | Medicina interna | |

Slovenija | Interna medicina | |

Slovensko | Vnútorné lekárstvo | |

Suomi/Finland | Sisätaudit / Inre medicin | |

Sverige | Internmedicine | |

United Kingdom | General (internal) medicine | |

Valsts | Specialitāte | Iestāde, kas izdod diplomu |

OFTALMOLOĢIJA

Minimālais izglītības programmas ilgums: 3 gadi

Belgique/België/Belgien | Ophtalmologie / Oftalmologie | |

Česká republika | Oftalmologie | |

Danmark | Oftalmologi eller øjensygdomme | |

Deutschland | Augenheilkunde | |

Eesti | Oftalmoloogia | |

Ελλάς | Οφθαλμολογία | |

España | Oftalmología | |

France | Ophtalmologie | |

Ireland | Ophthalmology | |

Italia | Oftalmologia | |

Κύπρος | Οφθαλμολογία | |

Latvija | Oftalmoloģija | |

Lietuva | Oftalmologija | |

Luxembourg | Ophtalmologie | |

Magyarország | Szemészet | |

Malta | Oftalmoloġija | |

Nederland | Oogheelkunde | |

Österreich | Augenheilkunde und Optometrie | |

Polska | Okulistyka | |

Portugal | Oftalmologia | |

Slovenija | Oftalmologija | |

Slovensko | Oftalmológia | |

Suomi/Finland | Silmätaudit / Ögonsjukdomar | |

Sverige | Ögonsjukdomar (oftalmologi) | |

United Kingdom | Ophthalmology | |

Valsts | Specialitāte | Iestāde, kas izdod diplomu |

OTORINOLARINGOLOĢIJA

Minimālais izglītības programmas ilgums: 3 gadi

Belgique/België/Belgien | Oto-rhino-laryngologie / Otorhinolaryngologie | |

Česká republika | Otorinolaryngologie | |

Danmark | Oto-rhino-laryngologi eller øre-næse-halssygdomme | |

Deutschland | Hals-Nasen-Ohrenheilkunde | |

Eesti | Otorinolarüngoloogia | |

Ελλάς | Ωτορινολαρυγγολογία | |

España | Otorrinolaringología | |

France | Oto-rhino-laryngologie | |

Ireland | Otolaryngology | |

Italia | Otorinolaringoiatria | |

Κύπρος | Ωτορινολαρυγγολογία | |

Latvija | Otolaringoloģija | |

Lietuva | Otorinolaringologija | |

Luxembourg | Oto-rhino-laryngologie | |

Magyarország | Fül-orr-gégegyógyászat | |

Malta | Otorinolaringoloġija | |

Nederland | Keel-, neus- en oorheelkunde | |

Österreich | Hals-, Nasen- und Ohrenkrankheiten | |

Polska | Otorynolaryngologia | |

Portugal | Otorrinolaringologia | |

Slovenija | Otorinolaringológia | |

Slovensko | Otorinolaryngológia | |

Suomi/Finland | Korva-, nenä- ja kurkkutaudit / Öron-, näs- och halssjukdomar | |

Sverige | Öron-, näs- och halssjukdomar (oto-rhino-laryngologi) | |

United Kingdom | Otolaryngology | |

Valsts | Specialitāte | Iestāde, kas izdod diplomu |

PEDIATRIJA

Minimālais izglītības programmas ilgums: 4 gadi

Belgique/België/Belgien | Pédiatrie / Pediatrie | |

Česká republika | Dětské lékařství | |

Danmark | Pædiatri eller sygdomme hos børn | |

Deutschland | Kinderheilkunde | |

Eesti | Pediaatria | |

Ελλάς | Παιδιατρική | |

España | Pediatria y sus áreas especificas | |

France | Pédiatrie | |

Ireland | Paediatrics | |

Italia | Pédiatria | |

Κύπρος | Παιδιατρική | |

Latvija | Pediatrija | |

Lietuva | Vaikų ligos | |

Luxembourg | Pédiatrie | |

Magyarország | Csecsemő- és gyermekgyógyászat | |

Malta | Pedjatrija | |

Nederland | Kindergeneeskunde | |

Österreich | Kinder - und Jugendheilkunde | |

Polska | Pediatria | |

Portugal | Pediatria | |

Slovenija | Pediatrija | |

Slovensko | Pediatria | |

Suomi/Finland | Lastentaudit / Barnsjukdomar | |

Sverige | Barn- och ungdomsmedicin | |

United Kingdom | Paediatrics | |

Valsts | Specialitāte | Iestāde, kas izdod diplomu |

PULMONOLOĢIJA

Minimālais izglītības programmas ilgums: 4 gadi

Belgique/België/Belgien | Pneumologie | |

Česká republika | Tuberkulóza a respirační nemoci | |

Danmark | Medicinske lungesygdomme | |

Deutschland | Pneumologie | |

Eesti | Pulmonoloogia | |

Ελλάς | Φυματιολογία- Πνευμονολογία | |

España | Neumologia | |

France | Pneumologie | |

Ireland | Respiratory medicine | |

Italia | Malattie dell'apparato respiratorio | |

Κύπρος | Πνευμονολογία - Φυματιολογία | |

Latvija | Ftiziopneimonoloģija | |

Lietuva | Pulmonologija | |

Luxembourg | Pneumologie | |

Magyarország | Tüdőgyógyászat | |

Malta | Mediċina Respiratorja | |

Nederland | Longziekten en tuberculose | |

Österreich | Lungenkrankheiten | |

Polska | Choroby płuc | |

Portugal | Pneumologia | |

Slovenija | Pnevmologija | |

Slovensko | Pneumológia a ftizeológia | |

Suomi/Finland | Keuhkosairaudet ja allergologia / Lungsjukdomar och allergologi | |

Sverige | Lungsjukdomar (pneumologi) | |

United Kingdom | Respiratory medicine | |

Valsts | Specialitāte | Iestāde, kas izdod diplomu |

UROLOĢIJA

Minimālais izglītības programmas ilgums: 5 gadi

Belgique/België/Belgien | Urologie | |

Česká republika | Urologie | |

Danmark | Urologi eller urinvejenes kirurgiske sygdomme | |

Deutschland | Urologie | |

Eesti | Uroloogia | |

Ελλάς | Ουρολογία | |

España | Urología | |

France | Urologie | |

Ireland | Urology | |

Italia | Urologia | |

Κύπρος | Ουρολογία | |

Latvija | Uroloģija | |

Lietuva | Urologija | |

Luxembourg | Urologie | |

Magyarország | Urológia | |

Malta | Uroloġija | |

Nederland | Urologie | |

Österreich | Urologie | |

Polska | Urologia | |

Portugal | Urologia | |

Slovenija | Urologija | |

Slovensko | Urológia | |

Suomi/Finland | Urologia / Urologi | |

Sverige | Urologi | |

United Kingdom | Urology | |

Valsts | Specialitāte | Iestāde, kas izdod diplomu |

ORTOPĒDIJA

Minimālais izglītības programmas ilgums: 5 gadi

Belgique/België/Belgien | Chirurgie orthopédique / Orthopedische heelkunde | |

Česká republika | Ortopedie | |

Danmark | Ortopædisk kirurgi | |

Deutschland | Orthopädie | |

Eesti | Ortopeedia | |

Ελλάς | Ορθοπεδική | |

España | Traumatología y cirugía ortopédica | |

France | Chirurgie orthopédique et traumatologie | |

Ireland | Orthopaedic surgery | |

Italia | Ortopedia e traumatologia | |

Κύπρος | Ορθοπεδική | |

Latvija | Traumatoloģija un ortopēdija | |

Lietuva | Ortopedija traumatologija | |

Luxembourg | Orthopédie | |

Magyarország | Ortopédia | |

Malta | Kirurġija Ortopedika | |

Nederland | Orthopedie | |

Österreich | Orthopädie und Orthopädische Chirurgie | |

Polska | Ortopedia i traumatologia narządu ruchu | |

Portugal | Ortopedia | |

Slovenija | Ortopedska kirurgija | |

Slovensko | Ortopédia | |

Suomi/Finland | Ortopedia ja traumatologia / Ortopedi och traumatologi | |

Sverige | Ortopedi | |

United Kingdom | Trauma and orthopaedic surgery | |

Valsts | Specialitāte | Iestāde, kas izdod diplomu |

PATOLOĢISKĀ ANATOMIJA

Minimālais izglītības programmas ilgums: 4 gadi

Belgique/België/Belgien | Anatomie pathologique / Pathologische anatomie | |

Česká republika | Patologická anatomie | |

Danmark | Patologisk anatomi eller vævs- og celleundersøgelser | |

Deutschland | Pathologie | |

Eesti | Patoloogia | |

Ελλάς | Παθολογική Ανατομική | |

España | Anatomía patológica | |

France | Anatomie et cytologie pathologiques | |

Ireland | Morbid anatomy and histopathology | |

Italia | Anatomia patologica | |

Κύπρος | Παθολογοανατομία - Ιστολογία | |

Latvija | Patoloģija | |

Lietuva | Patologija | |

Luxembourg | Anatomie pathologique | |

Magyarország | Patológia | |

Malta | Istopatoloġija | |

Nederland | Pathologie | |

Österreich | Pathologie | |

Polska | Patomorfologia | |

Portugal | Anatomia patologica | |

Slovenija | Anatomska patologija in citopatologija | |

Slovensko | Patologická anatómia | |

Suomi/Finland | Patologia / Patologi | |

Sverige | Klinisk patologi | |

United Kingdom | Histopathology | |

Valsts | Specialitāte | Iestāde, kas izdod diplomu |

NEIROLOĢIJA

Minimālais izglītības programmas ilgums: 4 gadi

Belgique/België/Belgien | Neurologie | |

Česká republika | Neurologie | |

Danmark | Neurologi eller medicinske nervesygdomme | |

Deutschland | Neurologie | |

Eesti | Neuroloogia | |

Ελλάς | Νευρολογία | |

España | Neurología | |

France | Neurologie | |

Ireland | Neurology | |

Italia | Neurologia | |

Κύπρος | Νευρολογία | |

Latvija | Neiroloģija | |

Lietuva | Neurologija | |

Luxembourg | Neurologie | |

Magyarország | Neurológia | |

Malta | Newroloġija | |

Nederland | Neurologie | |

Österreich | Neurologie | |

Polska | Neurologia | |

Portugal | Neurologia | |

Slovenija | Nevrologija | |

Slovensko | Neurológia | |

Suomi/Finland | Neurologia / Neurologi | |

Sverige | Neurologi | |

United Kingdom | Neurology | |

Valsts | Specialitāte | Iestāde, kas izdod diplomu |

PSIHIATRIJA

Minimālais izglītības programmas ilgums: 4 gadi

Belgique/België/Belgien | Psychiatrie | |

Česká republika | Psychiatrie | |

Danmark | Psykiatri | |

Deutschland | Psychiatrie und Psychotherapie | |

Eesti | Psühhiaatria | |

Ελλάς | Ψυχιατρική | |

España | Psiquiatría | |

France | Psychiatrie | |

Ireland | Psychiatry | |

Italia | Psichiatria | |

Κύπρος | Ψυχιατρική | |

Latvija | Psihiatrija | |

Lietuva | Psichiatrija | |

Luxembourg | Psychiatrie | |

Magyarország | Pszichiátria | |

Malta | Psikjatrija | |

Nederland | Psychiatrie | |

Österreich | Psychiatrie | |

Polska | Psychiatria | |

Portugal | Psiquiatria | |

Slovenija | Psihiatrija | |

Slovensko | Psychiatria | |

Suomi/Finland | Psykiatria / Psykiatri | |

Sverige | Psykiatri | |

United Kingdom | General psychiatry | |

Valsts | Specialitāte | Iestāde, kas izdod diplomu |

DIAGNOSTISKĀ RADIOLOĢIJA

Minimālais izglītības programmas ilgums: 4 gadi

Belgique/België/Belgien | Radiodiagnostic / Röntgendiagnose | |

Česká republika | Radiologie a zobrazovací metody | |

Danmark | Diagnostik radiologi eller røntgenundersøgelse | |

Deutschland | Diagnostische Radiologie | |

Eesti | Radioloogia | |

Ελλάς | Ακτινοδιαγνωστική | |

España | Radiodiagnóstico | |

France | Radiodiagnostic et imagerie médicale | |

Ireland | Diagnostic radiology | |

Italia | Radiodiagnostica | |

Κύπρος | Ακτινολογία | |

Latvija | Diagnostiskā radioloģija | |

Lietuva | Radiologija | |

Luxembourg | Radiodiagnostic | |

Magyarország | Radiológia | |

Malta | Radjoloġija | |

Nederland | Radiologie | |

Österreich | Medizinische Radiologie-Diagnostik | |

Polska | Radiologia i diagnostyka obrazowa | |

Portugal | Radiodiagnóstico | |

Slovenija | Radiologija | |

Slovensko | Rádiológia | |

Suomi/Finland | Radiologia / Radiologi | |

Sverige | Medicinsk radiologi | |

United Kingdom | Clinical radiology | |

Valsts | Specialitāte | Iestāde, kas izdod diplomu |

RADIOTERAPIJA

Minimālais izglītības programmas ilgums: 4 gadi

Belgique/België/Belgien | Radiothérapie-oncologie / Radiotherapie-oncologie | |

Česká republika | Radiační onkologie | |

Danmark | Onkologi | |

Deutschland | Strahlentherapie | |

Eesti | Onkoloogia | |

Ελλάς | Ακτινοθεραπευτική - Ογκολογία | |

España | Oncología radioterápica | |

France | Oncologie radiothérapique | |

Ireland | Radiotherapy | |

Italia | Radioterapia | |

Κύπρος | Ακτινοθεραπευτική | |

Latvija | Terapeitiskā radioloģija | |

Lietuva | Onkologija radioterapija | |

Luxembourg | Radiothérapie | |

Magyarország | Sugárterápia | |

Malta | Onkoloġija u Radjoterapija | |

Nederland | Radiotherapie | |

Österreich | Strahlentherapie - Radioonkologie | |

Polska | Radioterapia onkologiczna | |

Portugal | Radioterapia | |

Slovenija | Radioterapija in onkologija | |

Slovensko | Radiačná onkológia | |

Suomi/Finland | Syöpätaudit / Cancersjukdomar | |

Sverige | Tumörsjukdomar (allmän onkologi) | |

United Kingdom | Clinical oncology | |

Valsts | Specialitāte | Iestāde, kas izdod diplomu |

MEDICĪNISKĀ BIOLOĢIJA

Minimālais izglītības programmas ilgums: 4 gadi

Belgique/België/Belgien | Biologie clinique / Klinische biologie | |

Česká republika | | |

Danmark | | |

Deutschland | | |

Eesti | Laborimeditsiin | |

Ελλάς | | |

España | Análisis clínicos | |

France | Biologie médicale | |

Ireland | | |

Italia | Patologia clinica | |

Κύπρος | | |

Latvija | | |

Lietuva | Laboratorinė medicina | |

Luxembourg | Biologie clinique | |

Magyarország | Orvosi laboratóriumi diagnosztika | |

Malta | | |

Nederland | | |

Österreich | Medizinische Biologie | |

Polska | Diagnostyka laboratoryjna | |

Portugal | Patologia clínica | |

Slovenija | | |

Slovensko | | |

Suomi/Finland | | |

Sverige | | |

United Kingdom | | |

Valsts | Specialitāte | Iestāde, kas izdod diplomu |

BIOLOĢISKĀ HEMATOLOĢIJA

Minimālais izglītības programmas ilgums: 4 gadi

Belgique/België/Belgien | | |

Česká republika | | |

Danmark | Klinisk blodtypeserologi | |

Deutschland | | |

Eesti | | |

Ελλάς | | |

España | | |

France | Hématologie | |

Ireland | | |

Italia | | |

Κύπρος | | |

Latvija | | |

Lietuva | | |

Luxembourg | Hématologie biologique | |

Magyarország | | |

Malta | | |

Nederland | | |

Österreich | | |

Polska | | |

Portugal | Hematologia clínica | |

Slovenija | | |

Slovensko | | |

Suomi/Finland | | |

Sverige | | |

United Kingdom | | |

Valsts | Specialitāte | Iestāde, kas izdod diplomu |

MIKROBIOLOĢIJA UN VIRUSOLOĢIJA

Minimālais izglītības programmas ilgums: 4 gadi

Belgique/België/Belgien | | |

Česká republika | Lékařská mikrobiologie | |

Danmark | Klinisk mikrobiologi | |

Deutschland | Mikrobiologie und Infektionsepidemiologie | |

Eesti | | |

Ελλάς | 1.Ιατρική Βιοπαθολογία2.Μικροβιολογία | |

España | Microbiología y parasitología | |

France | | |

Ireland | Microbiology | |

Italia | Microbiologia e virologia | |

Κύπρος | Μικροβιολογία | |

Latvija | Mikrobioloģija | |

Lietuva | | |

Luxembourg | Microbiologie | |

Magyarország | Orvosi mikrobiológia | |

Malta | Mikrobijoloġija | |

Nederland | Medische microbiologie | |

Österreich | Hygiene und Mikrobiologie | |

Polska | Mikrobiologia lekarska | |

Portugal | | |

Slovenija | Klinična mikrobiologija | |

Slovensko | Klinická mikrobiológia | |

Suomi/Finland | Kliininen mikrobiologia / Klinisk mikrobiologi | |

Sverige | Klinisk bakteriologi | |

United Kingdom | Medical microbiology and virology | |

Valsts | Specialitāte | Iestāde, kas izdod diplomu |

BIOĶĪMIJA

Minimālais izglītības programmas ilgums: 4 gadi

Belgique/België/Belgien | | |

Česká republika | Klinická biochemie | |

Danmark | Klinisk biokemi | |

Deutschland | | |

Eesti | | |

Ελλάς | | |

España | Bioquímica clínica | |

France | | |

Ireland | Chemical pathology | |

Italia | Biochimica clinica | |

Κύπρος | | |

Latvija | | |

Lietuva | | |

Luxembourg | Chimie biologique | |

Magyarország | | |

Malta | Patoloġija Kimika | |

Nederland | Klinische chemie | |

Österreich | Medizinische und Chemische Labordiagnostik | |

Polska | | |

Portugal | | |

Slovenija | Medicinska biokemija | |

Slovensko | Klinická biochémia | |

Suomi/Finland | Kliininen kemia / Klinisk kemi | |

Sverige | Klinisk kemi | |

United Kingdom | Chemical pathology | |

Valsts | Specialitāte | Iestāde, kas izdod diplomu |

IMUNOLOĢIJA

Minimālais izglītības programmas ilgums: 4 gadi

Belgique/België/Belgien | | |

Česká republika | Alergologie a klinická imunologie | |

Danmark | Klinisk immunologi | |

Deutschland | | |

Eesti | | |

Ελλάς | | |

España | Immunología | |

France | | |

Ireland | Clinical immunology | |

Italia | | |

Κύπρος | Ανοσολογία | |

Latvija | Imunoloģija | |

Lietuva | | |

Luxembourg | | |

Magyarország | Allergológia és klinikai immunológia | |

Malta | Immunoloġija | |

Nederland | | |

Österreich | Immunologie | |

Polska | Immunologia kliniczna | |

Portugal | | |

Slovenija | | |

Slovensko | Klinická imunológia a alergológia | |

Suomi/Finland | | |

Sverige | Klinisk immunologi | |

United Kingdom | Immunology | |

Valsts | Specialitāte | Iestāde, kas izdod diplomu |

PLASTISKĀ ĶIRURĢIJA

Minimālais izglītības programmas ilgums: 5 gadi

Belgique/België/Belgien | Chirurgie plastique, reconstructrice et esthétique / Plastische, reconstructieve en esthetische heelkunde | |

Česká republika | Plastická chirurgie | |

Danmark | Plastikkirurgi | |

Deutschland | Plastische Chirurgie | |

Eesti | Plastika- ja rekonstruktiivkirurgia | |

Ελλάς | Πλαστική Χειρουργική | |

España | Cirugía plástica y reparadora | |

France | Chirurgie plastique, reconstructrice et esthétique | |

Ireland | Plastic surgery | |

Italia | Chirurgia plastica e ricostruttiva | |

Κύπρος | Πλαστική Χειρουργική | |

Latvija | Plastiskā ķirurģija | |

Lietuva | Plastinė ir rekonstrukcinė rekonstrukcinė chirurgija | |

Luxembourg | Chirurgie plastique | |

Magyarország | Plasztikai (égési) sebészet | |

Malta | Kirurġija Plastika | |

Nederland | Plastische chirurgie | |

Österreich | Plastische Chirurgie | |

Polska | Chirurgia plastyczna | |

Portugal | Cirurgia plástica e reconstrutiva | |

Slovenija | Plastična, rekonstrukcijska in estetska kirurgija | |

Slovensko | Plastická chirurgia | |

Suomi/Finland | Plastiikkakirurgia / Plastikkirurgi | |

Sverige | Plastikkirurgi | |

United Kingdom | Plastic surgery | |

Valsts | Specialitāte | Iestāde, kas izdod diplomu |

TORAKĀLĀ ĶIRURĢIJA

Minimālais izglītības programmas ilgums: 5 gadi

Belgique/België/Belgien | Chirurgie thoracique / Heelkunde op de thorax | |

Česká republika | Kardiochirurgie | |

Danmark | Thoraxkirurgi eller brysthulens kirurgiske sygdomme | |

Deutschland | Herzchirurgie | |

Eesti | Torakaalkirurgia | |

Ελλάς | Χειρουργική Θώρακος | |

España | Cirugía torácica | |

France | Chirurgie thoracique et cardiovasculaire | |

Ireland | Thoracic surgery | |

Italia | Chirurgia toracica; Cardiochirurgia | |

Κύπρος | Χειρουργική Θώρακος | |

Latvija | Torakālā ķirurģija | |

Lietuva | Krūtinės chirurgija | |

Luxembourg | Chirurgie thoracique | |

Magyarország | Mellkassebészet | |

Malta | Kirurġija Kardjo-Toraċika | |

Nederland | Cardio-thoracale chirurgie | |

Österreich | | |

Polska | Chirurgia klatki piersiowej | |

Portugal | Cirurgia cardiotorácica | |

Slovenija | Torakalna kirurgija | |

Slovensko | Hrudníková chirurgia | |

Suomi/Finland | Sydän-ja rintaelinkirurgia / Hjärt- och thoraxkirurgi | |

Sverige | Thoraxkirurgi | |

United Kingdom | Cardo-thoracic surgery | |

Valsts | Specialitāte | Iestāde, kas izdod diplomu |

BĒRNU ĶIRURĢIJA

Minimālais izglītības programmas ilgums: 5 gadi

Belgique/België/Belgien | | |

Česká republika | Dětská chirurgie | |

Danmark | | |

Deutschland | Kinderchirurgie | |

Eesti | Lastekirurgia | |

Ελλάς | Χειρουργική Παίδων | |

España | Cirugía pediátrica | |

France | Chirurgie infantile | |

Ireland | Paediatric surgery | |

Italia | Chirurgia pediatrica | |

Κύπρος | Χειρουργική Παίδων | |

Latvija | Bērnu ķirurģija | |

Lietuva | Vaikų chirurgija | |

Luxembourg | Chirurgie pédiatrique | |

Magyarország | Gyermeksebészet | |

Malta | Kirurgija Pedjatrika | |

Nederland | | |

Österreich | Kinderchirurgie | |

Polska | Chirurgia dziecięca | |

Portugal | Cirurgia pediátrica | |

Slovenija | | |

Slovensko | Detská chirurgia | |

Suomi/Finland | Lastenkirurgia / Barnkirurgi | |

Sverige | Barn- och ungdomskirurgi | |

United Kingdom | Paediatric surgery | |

Valsts | Specialitāte | Iestāde, kas izdod diplomu |

ASINSVADU ĶIRURĢIJA

Minimālais izglītības programmas ilgums: 5 gadi

Belgique/België/Belgien | Chirurgie des vaisseaux / Bloedvatenheelkunde | |

Česká republika | Cévní chirurgie | |

Danmark | Karkirurgi eller kirurgiske blodkarsygdomme | |

Deutschland | | |

Eesti | Kardiovaskulaarkirurgia | |

Ελλάς | Αγγειοχειρουργική | |

España | Angiología y cirugía vascular | |

France | Chirurgie vasculaire | |

Ireland | | |

Italia | Chirurgia vascolare | |

Κύπρος | Χειρουργική Αγγείων | |

Latvija | Asinsvadu ķirurģija | |

Lietuva | Kraujagyslių chirurgija | |

Luxembourg | Chirurgie vasculaire | |

Magyarország | Érsebészet | |

Malta | Kirurġija Vaskolari | |

Nederland | | |

Österreich | | |

Polska | Chirurgia naczyniowa | |

Portugal | Cirurgia vascular | |

Slovenija | Kardiovaskularna kirurgija | |

Slovensko | Cievna chirurgia | |

Suomi/Finland | Verisuonikirurgia / Kärlkirurgi | |

Sverige | | |

United Kingdom | | |

Valsts | Specialitāte | Iestāde, kas izdod diplomu |

KARDIOLOĢIJA

Minimālais izglītības programmas ilgums: 4 gadi

Belgique/België/Belgien | Cardiologie | |

Česká republika | Kardiologie | |

Danmark | Kardiologi | |

Deutschland | Kardiologie | |

Eesti | Kardioloogia | |

Ελλάς | Καρδιολογία | |

España | Cardiología | |

France | Pathologie cardio-vasculaire | |

Ireland | Cardiology | |

Italia | Cardiologia | |

Κύπρος | Καρδιολογία | |

Latvija | Kardioloģija | |

Lietuva | Kardiologija | |

Luxembourg | Cardiologie et angiologie | |

Magyarország | Kardiológia | |

Malta | Kardjoloġija | |

Nederland | Cardiologie | |

Österreich | | |

Polska | Kardiologia | |

Portugal | Cardiologia | |

Slovenija | | |

Slovensko | Kardiológia | |

Suomi/Finland | Kardiologia / Kardiologi | |

Sverige | Kardiologi | |

United Kingdom | Cardiology | |

Valsts | Specialitāte | Iestāde, kas izdod diplomu |

GASTROENTEROLOĢIJA

Minimālais izglītības programmas ilgums: 4 gadi

Belgique/België/Belgien | Gastro-entérologie / gastroenterologie | |

Česká republika | Gastroenterologie | |

Danmark | Medicinsk gastroenterologi eller medicinske mave-tarm-sygdomme | |

Deutschland | | |

Eesti | Gastroenteroloogia | |

Ελλάς | Γαστρεντερολογία | |

España | Aparato digestivo | |

France | Gastro-entérologie et hépatologie | |

Ireland | Gastro-enterology | |

Italia | Gastroenterologia | |

Κύπρος | Γαστρεντερολογία | |

Latvija | Gastroenteroloģija | |

Lietuva | Gastroenterologija | |

Luxembourg | Gastro-entérologie | |

Magyarország | Gasztroenterológia | |

Malta | Gastroenteroloġija | |

Nederland | Gastro-enterologie | |

Österreich | | |

Polska | Gastroenterologia | |

Portugal | Gastrenterologia | |

Slovenija | Gastroenterologija | |

Slovensko | Gastroenterológia | |

Suomi/Finland | Gastroenterologia / Gastroenterologi | |

Sverige | Medicinsk gastroenterologi och hepatologi | |

United Kingdom | Gastro-enterology | |

Valsts | Specialitāte | Iestāde, kas izdod diplomu |

REIMATOLOĢIJA

Minimālais izglītības programmas ilgums: 4 gadi

Belgique/België/Belgien | Rhumathologie / reumatologie | |

Česká republika | Revmatologie | |

Danmark | Reumatologi | |

Deutschland | | |

Eesti | Reumatoloogia | |

Ελλάς | Ρευματολογία | |

España | Reumatología | |

France | Rhumathologie | |

Ireland | Rheumatology | |

Italia | Reumatologia | |

Κύπρος | Ρευματολογία | |

Latvija | Reimatoloģija | |

Lietuva | Reumatologija | |

Luxembourg | Rhumathologie | |

Magyarország | Reumatológia | |

Malta | Rewmatoloġija | |

Nederland | Reumatologie | |

Österreich | | |

Polska | Reumatologia | |

Portugal | Reumatologia | |

Slovenija | | |

Slovensko | Reumatológia | |

Suomi/Finland | Reumatologia / Reumatologi | |

Sverige | Reumatologi | |

United Kingdom | Rheumatology | |

Valsts | Specialitāte | Iestāde, kas izdod diplomu |

VISPĀRĒJĀ HEMATOLOĢIJA

Minimālais izglītības programmas ilgums: 3 gadi

Belgique/België/Belgien | | |

Česká republika | Hematologie a transfúzní lékařství | |

Danmark | Hæmatologi eller blodsygdomme | |

Deutschland | | |

Eesti | Hematoloogia | |

Ελλάς | Αιματολογία | |

España | Hematología y hemoterapia | |

France | | |

Ireland | Haematology | |

Italia | Ematologia | |

Κύπρος | Αιματολογία | |

Latvija | Hematoloģija | |

Lietuva | Hematologija | |

Luxembourg | Hématologie | |

Magyarország | Haematológia | |

Malta | Ematoloġija | |

Nederland | | |

Österreich | | |

Polska | Hematologia | |

Portugal | Imuno-hemoterapia | |

Slovenija | | |

Slovensko | Hematológia a transfúziológia | |

Suomi/Finland | Kliininen hematologia / Klinisk hematologi | |

Sverige | Hematologi | |

United Kingdom | | |

Valsts | Specialitāte | Iestāde, kas izdod diplomu |

ENDOKRINOLOĢIJA

Minimālais izglītības programmas ilgums: 3 gadi

Belgique/België/Belgien | | |

Česká republika | Endokrinologie | |

Danmark | Medicinsk endokrinologi eller medicinske hormonsygdomme | |

Deutschland | | |

Eesti | Endokrinoloogia | |

Ελλάς | Ενδοκρινολογία | |

España | Endocrinología y nutrición | |

France | Endocrinologie, maladies métaboliques | |

Ireland | Endocrinology and diabetes mellitus | |

Italia | Endocrinologia e malattie del ricambio | |

Κύπρος | Ενδοκρινολογία | |

Latvija | Endokrinoloģija | |

Lietuva | Endokrinologija | |

Luxembourg | Endocrinologie, maladies du métabolisme et de la nutrition | |

Magyarország | Endokrinológia | |

Malta | Endokrinoloġija u Dijabete | |

Nederland | | |

Österreich | | |

Polska | Endokrynologia | |

Portugal | Endocrinologia | |

Slovenija | | |

Slovensko | Endokrinológia | |

Suomi/Finland | Endokrinologia / endokrinologi | |

Sverige | Endokrina sjukdomar | |

United Kingdom | Endocrinology and diabetes mellitus | |

Valsts | Specialitāte | Iestāde, kas izdod diplomu |

FIZIOTERAPIJA

Minimālais izglītības programmas ilgums: 3 gadi

Belgique/België/Belgien | Médecine physique et réadaptation / Fysische geneeskunde en revalidatie | |

Česká republika | Rehabilitační a fyzikální medicína | |

Danmark | | |

Deutschland | Physikalische und Rehabilitative Medizin | |

Eesti | Taastusravi ja füsiaatria | |

Ελλάς | Φυσική Ιατρική και Αποκατάσταση | |

España | Rehabilitación | |

France | Rééducation et réadaptation fonctionnelles | |

Ireland | | |

Italia | Medicina fisica e riabilitazione | |

Κύπρος | Φυσική Ιατρική και Αποκατάσταση | |

Latvija | Rehabilitoloģija Fiziskā rehabilitācija Fizikālā medicīna | |

Lietuva | Fizinė medicina ir reabilitacija | |

Luxembourg | Rééducation et réadaptation fonctionnelles | |

Magyarország | Fizioterápia | |

Malta | | |

Nederland | Revalidatiegeneeskunde | |

Österreich | Physikalische Medizin | |

Polska | Rehabilitacja medyczna | |

Portugal | Fisiatria ou Medicina física e de reabilitação | |

Slovenija | Fizikalna in rehabilitacijska medicina | |

Slovensko | Fyziatria, balneológia a liečebná rehabilitácia | |

Suomi/Finland | Fysiatria / fysiatri | |

Sverige | Rehabiliteringsmedicin | |

United Kingdom | | |

Valsts | Specialitāte | Iestāde, kas izdod diplomu |

STOMATOLOĢIJA

Minimālais izglītības programmas ilgums: 3 gadi

Belgique/België/Belgien | | |

Česká republika | | |

Danmark | | |

Deutschland | | |

Eesti | | |

Ελλάς | | |

España | Estomatología | |

France | Stomatologie | |

Ireland | | |

Italia | Odontostomatologia | |

Κύπρος | | |

Latvija | | |

Lietuva | | |

Luxembourg | Stomatologie | |

Magyarország | | |

Malta | | |

Nederland | | |

Österreich | | |

Polska | | |

Portugal | Estomatologia | |

Slovenija | | |

Slovensko | | |

Suomi/Finland | | |

Sverige | | |

United Kingdom | | |

Valsts | Specialitāte | Iestāde, kas izdod diplomu |

NEIROPSIHIATRIJA

Minimālais izglītības programmas ilgums: 5 gadi

Belgique/België/Belgien | Neuropsychiatrie | |

Česká republika | | |

Danmark | | |

Deutschland | Nervenheilkunde (Neurologie und Psychiatrie) | |

Eesti | | |

Ελλάς | Νευρολογία - Ψυχιατρική | |

España | | |

France | Neuropsychiatrie | |

Ireland | | |

Italia | Neuropsichiatria | |

Κύπρος | Νευρολογία - Ψυχιατρική | |

Latvija | | |

Lietuva | | |

Luxembourg | Neuropsychiatrie | |

Magyarország | | |

Malta | | |

Nederland | Zenuw- en zielsziekten | |

Österreich | Neurologie und Psychiatrie | |

Polska | | |

Portugal | | |

Slovenija | | |

Slovensko | Neuropsychiatria | |

Suomi/Finland | | |

Sverige | | |

United Kingdom | | |

Valsts | Specialitāte | Iestāde, kas izdod diplomu |

DERMATOVENEROLOĢIJA

Minimālais izglītības programmas ilgums: 3 gadi

Belgique/België/Belgien | Dermato-vénéréologie / dermato-venerologie | |

Česká republika | Dermatovenerologie | |

Danmark | Dermato-venerologi eller hud- og kønssygdomme | |

Deutschland | Haut- und Geschlechtskrankheiten | |

Eesti | Dermatoveneroloogia | |

Ελλάς | Δερματολογία - Αφροδισιολογία | |

España | Dermatología médico-quirúrgica y venereología | |

France | Dermatologie et vénéréologie | |

Ireland | | |

Italia | Dermatologia e venerologia | |

Κύπρος | Δερματολογία - Αφροδισιολογία | |

Latvija | Dermatoloģija un veneroloģija | |

Lietuva | Dermatovenerologija | |

Luxembourg | Dermato-vénéréologie | |

Magyarország | Bőrgyógyászat | |

Malta | Dermato-venerejoloġija | |

Nederland | Dermatologie en venerologie | |

Österreich | Haut- und Geschlechtskrankheiten | |

Polska | Dermatologia i wenerologia | |

Portugal | Dermatovenereologia | |

Slovenija | Dermatovenerologija | |

Slovensko | Dermatovenerológia | |

Suomi/Finland | Ihotaudit ja allergologia / hudsjukdomar och allergologi | |

Sverige | Hud- och könssjukdomar | |

United Kingdom | | |

Valsts | Specialitāte | Iestāde, kas izdod diplomu |

DERMATOLOĢIJA

Minimālais izglītības programmas ilgums: 4 gadi

Belgique/België/Belgien | | |

Česká republika | | |

Danmark | | |

Deutschland | | |

Eesti | | |

Ελλάς | | |

España | | |

France | | |

Ireland | Dermatology | |

Italia | | |

Κύπρος | | |

Latvija | | |

Lietuva | | |

Luxembourg | | |

Magyarország | | |

Malta | Dermatoloġija | |

Nederland | | |

Österreich | | |

Polska | | |

Portugal | | |

Slovenija | | |

Slovensko | | |

Suomi/Finland | | |

Sverige | | |

United Kingdom | Dermatology | |

Valsts | Specialitāte | Iestāde, kas izdod diplomu |

VENEROLOĢIJA

Minimālais izglītības programmas ilgums: 4 gadi

Belgique/België/Belgien | | |

Česká republika | | |

Danmark | | |

Deutschland | | |

Eesti | | |

Ελλάς | | |

España | | |

France | | |

Ireland | Venereology | |

Italia | | |

Κύπρος | | |

Latvija | | |

Lietuva | | |

Luxembourg | | |

Magyarország | | |

Malta | Mediċina Uro-ġenetali | |

Nederland | | |

Österreich | | |

Polska | | |

Portugal | | |

Slovenija | | |

Slovensko | | |

Suomi/Finland | | |

Sverige | | |

United Kingdom | Genito-urinary medicine | |

Valsts | Specialitāte | Iestāde, kas izdod diplomu |

RADIOLOĢIJA

Minimālais izglītības programmas ilgums: 4 gadi

Belgique/België/Belgien | | |

Česká republika | | |

Danmark | | |

Deutschland | Radiologie | |

Eesti | | |

Ελλάς | Ακτινολογία - Ραδιολογία | |

España | Electrorradiología | |

France | Electro-radiologie | |

Ireland | | |

Italia | Radiologia | |

Κύπρος | | |

Latvija | | |

Lietuva | | |

Luxembourg | Électroradiologie | |

Magyarország | Radiológia | |

Malta | | |

Nederland | Radiologie | |

Österreich | Radiologie | |

Polska | | |

Portugal | Radiologia | |

Slovenija | | |

Slovensko | | |

Suomi/Finland | | |

Sverige | | |

United Kingdom | | |

Valsts | Specialitāte | Iestāde, kas izdod diplomu |

TROPU MEDICĪNA

Minimālais izglītības programmas ilgums: 4 gadi

Belgique/België/Belgien | | |

Česká republika | | |

Danmark | | |

Deutschland | | |

Eesti | | |

Ελλάς | | |

España | | |

France | | |

Ireland | Tropical medicine | |

Italia | Medicina tropicale | |

Κύπρος | | |

Latvija | | |

Lietuva | | |

Luxembourg | | |

Magyarország | Trópusi betegségek | |

Malta | | |

Nederland | | |

Österreich | Spezifische Prophylaxe und Tropenhygiene | |

Polska | Medycyna transportu | |

Portugal | Medicina tropical | |

Slovenija | | |

Slovensko | Tropická medicína | |

Suomi/Finland | | |

Sverige | | |

United Kingdom | Tropical medicine | |

Valsts | Specialitāte | Iestāde, kas izdod diplomu |

BĒRNU PSIHIATRIJA

Minimālais izglītības programmas ilgums: 4 gadi

Belgique/België/Belgien | | |

Česká republika | Dětská a dorostová psychiatrie | |

Danmark | Børne- og ungdomspsykiatri | |

Deutschland | Kinder- und Jugendpsychiatrie und- psychotherapie | |

Eesti | | |

Ελλάς | Παιδοψυχιατρική | |

España | | |

France | Pédo-psychiatrie | |

Ireland | Child and adolescent psychiatry | |

Italia | Neuropsichiatria infantile | |

Κύπρος | Παιδοψυχιατρική | |

Latvija | Bērnu psihiatrija | |

Lietuva | Vaikų ir paauglių psichiatrija | |

Luxembourg | Psychiatrie infantile | |

Magyarország | Gyermek- és ifjúságpszichiátria | |

Malta | | |

Nederland | | |

Österreich | | |

Polska | Psychiatria dzieci i młodzieży | |

Portugal | Pedopsiquiatria | |

Slovenija | Otroška in mladostniška psihiatrija | |

Slovensko | Detská psychiatria | |

Suomi/Finland | Lastenpsykiatria / barnpsykiatri | |

Sverige | Barn- och ungdomspsykiatri | |

United Kingdom | Child and adolescent psychiatry | |

Valsts | Specialitāte | Iestāde, kas izdod diplomu |

GERIATRIJA

Minimālais izglītības programmas ilgums: 4 gadi

Belgique/België/Belgien | | |

Česká republika | Geriatrie | |

Danmark | Geriatri eller alderdommens sygdomme | |

Deutschland | | |

Eesti | | |

Ελλάς | | |

España | Geriatría | |

France | | |

Ireland | Geriatrics | |

Italia | Geriatria | |

Κύπρος | Γηριατρική | |

Latvija | | |

Lietuva | Geriatrija | |

Luxembourg | | |

Magyarország | Geriátria | |

Malta | Ġerjatrija | |

Nederland | Klinische geriatrie | |

Österreich | | |

Polska | Geriatria | |

Portugal | | |

Slovenija | | |

Slovensko | Geriatria | |

Suomi/Finland | Geriatria / geriatri | |

Sverige | Geriatrik | |

United Kingdom | Geriatrics | |

Valsts | Specialitāte | Iestāde, kas izdod diplomu |

NIERU SLIMĪBAS

Minimālais izglītības programmas ilgums: 4 gadi

Belgique/België/Belgien | | |

Česká republika | Nefrologie | |

Danmark | Nefrologi eller medicinske nyresygdomme | |

Deutschland | | |

Eesti | Nefroloogia | |

Ελλάς | Νεφρολογία | |

España | Nefrología | |

France | Néphrologie | |

Ireland | Nephrology | |

Italia | Nefrologia | |

Κύπρος | Νεφρολογία | |

Latvija | Nefroloģija | |

Lietuva | Nefrologija | |

Luxembourg | Néphrologie | |

Magyarország | Nefrológia | |

Malta | Nefroloġija | |

Nederland | | |

Österreich | | |

Polska | Nefrologia | |

Portugal | Nefrologia | |

Slovenija | Nefrologija | |

Slovensko | Nefrológia | |

Suomi/Finland | Nefrologia / nefrologi | |

Sverige | Medicinska njursjukdomar (nefrologi) | |

United Kingdom | Renal medicine | |

Valsts | Specialitāte | Iestāde, kas izdod diplomu |

INFEKCIJAS SLIMĪBAS

Minimālais izglītības programmas ilgums: 4 gadi

Belgique/België/Belgien | | |

Česká republika | Infekční lékařství | |

Danmark | Infektionsmedicin | |

Deutschland | | |

Eesti | Infektsioonhaigused | |

Ελλάς | | |

España | | |

France | | |

Ireland | Communicable diseases | |

Italia | Malattie infettive | |

Κύπρος | Λοιμώδη Νοσήματα | |

Latvija | Infektoloģija | |

Lietuva | Infektologija | |

Luxembourg | | |

Magyarország | Infektológia | |

Malta | Mard Infettiv | |

Nederland | | |

Österreich | | |

Polska | Choroby zakaźne | |

Portugal | | |

Slovenija | Infektologija | |

Slovensko | Infektológia | |

Suomi/Finland | Infektiosairaudet / infektionssjukdomar | |

Sverige | Infektionssjukdomar | |

United Kingdom | Infectious diseases | |

Valsts | Specialitāte | Iestāde, kas izdod diplomu |

SABIEDRĪBAS VESELĪBAS APRŪPE

Minimālais izglītības programmas ilgums: 4 gadi

Belgique/België/Belgien | | |

Česká republika | Hygiena a epidemiologie | |

Danmark | Samfundsmedicin | |

Deutschland | Öffentliches Gesundheitswesen | |

Eesti | | |

Ελλάς | Κοινωνική Ιατρική | |

España | Medicina preventiva y salud pública | |

France | Santé publique et médecine sociale | |

Ireland | Community medicine | |

Italia | Igiene e medicina sociale | |

Κύπρος | Υγειονολογία/Κοινοτική Ιατρική | |

Latvija | | |

Lietuva | | |

Luxembourg | Santé publique | |

Magyarország | Megelőző orvostan és népegészségtan | |

Malta | Saħħa Pubblika | |

Nederland | Maatschappij en gezondheid | |

Österreich | Sozialmedizin | |

Polska | Zdrowie publiczne, epidemiologia | |

Portugal | | |

Slovenija | Javno zdravje | |

Slovensko | Hygiena a epidemiológia | |

Suomi/Finland | Terveydenhuolto / hälsovård | |

Sverige | Socialmedicin | |

United Kingdom | Public health medicine | |

Valsts | Specialitāte | Iestāde, kas izdod diplomu |

FARMAKOLOĢIJA

Minimālais izglītības programmas ilgums: 4 gadi

Belgique/België/Belgien | | |

Česká republika | Klinická farmakologie | |

Danmark | Klinisk farmakologi | |

Deutschland | Pharmakologie und Toxikologie | |

Eesti | | |

Ελλάς | | |

España | Farmacología clínica | |

France | | |

Ireland | Clinical pharmacology and therapeutics | |

Italia | | |

Κύπρος | | |

Latvija | | |

Lietuva | | |

Luxembourg | | |

Magyarország | Klinikai farmakológia | |

Malta | Farmakoloġija Klinika u t-Terapewtika | |

Nederland | | |

Österreich | Pharmakologie und Toxikologie | |

Polska | Farmakologia kliniczna | |

Portugal | | |

Slovenija | | |

Slovensko | Klinická farmakológia | |

Suomi/Finland | Kliininen farmakologia ja lääkehoito / klinisk farmakologi och läkemedelsbehandling | |

Sverige | Klinisk farmakologi | |

United Kingdom | Clinical pharmacology and therapeutics | |

Valsts | Specialitāte | Iestāde, kas izdod diplomu |

ARODMEDICĪNA

Minimālais izglītības programmas ilgums: 4 gadi

Belgique/België/Belgien | Médecine du travail / arbeidsgeneeskunde | |

Česká republika | Pracovní lékařství | |

Danmark | Arbejdsmedicin | |

Deutschland | Arbeitsmedizin | |

Eesti | | |

Ελλάς | Ιατρική της Εργασίας | |

España | | |

France | Médecine du travail | |

Ireland | Occupational medicine | |

Italia | Medicina del lavoro | |

Κύπρος | Ιατρική της Εργασίας | |

Latvija | Arodslimības | |

Lietuva | Darbo medicina | |

Luxembourg | Médecine du travail | |

Magyarország | Foglalkozás-orvostan (üzemorvostan) | |

Malta | Mediċina Okkupazzjonali | |

Nederland | Arbeid en gezondheid, bedrijfsgeneeskunde Arbeid en gezondheid, verzekeringsgeneeskunde | |

Österreich | Arbeits- und Betriebsmedizin | |

Polska | Medycyna pracy | |

Portugal | Medicina do trabalho | |

Slovenija | Medicina dela, prometa in športa | |

Slovensko | Klinické pracovné lekárstvo a klinická toxikológia | |

Suomi/Finland | Työterveyshuolto / företagshälsovård | |

Sverige | Yrkes- och miljömedicin | |

United Kingdom | Occupational medicine | |

Valsts | Specialitāte | Iestāde, kas izdod diplomu |

ALERGOLOĢIJA

Minimālais izglītības programmas ilgums: 3 gadi

Belgique/België/Belgien | | |

Česká republika | Alergologie a klinická imunologie | |

Danmark | Medicinsk allergologi eller medicinske overfølsomhedssygdomme | |

Deutschland | | |

Eesti | | |

Ελλάς | Αλλεργιολογία | |

España | Alergología | |

France | | |

Ireland | | |

Italia | Allergologia ed immunologia clinica | |

Κύπρος | Αλλεργιολογία | |

Latvija | Alergoloģija | |

Lietuva | Alergologija ir klinikinė imunologija | |

Luxembourg | | |

Magyarország | Allergológia és klinikai immunológia | |

Malta | | |

Nederland | Allergologie en inwendige geneeskunde | |

Österreich | | |

Polska | Alergologia | |

Portugal | Imuno-alergologia | |

Slovenija | | |

Slovensko | Klinická imunológia a alergológia | |

Suomi/Finland | | |

Sverige | Allergisjukdomar | |

United Kingdom | | |

Valsts | Specialitāte | Iestāde, kas izdod diplomu |

GASTGROENTROLOĢISKĀ ĶIRURĢIJA

Minimālais izglītības programmas ilgums: 5 gadi

Belgique/België/Belgien | Chirurgie abdominale / heelkunde op het abdomen | |

Česká republika | | |

Danmark | Kirurgisk gastroenterologi eller kirurgiske mave-tarm-sygdomme | |

Deutschland | | |

Eesti | | |

Ελλάς | | |

España | Cirugía del aparato digestivo | |

France | Chirurgie viscérale et digestive | |

Ireland | | |

Italia | Chirurgia dell'aparato digestivo | |

Κύπρος | | |

Latvija | | |

Lietuva | Abdominalinė chirurgija | |

Luxembourg | Chirurgie gastro-entérologique | |

Magyarország | | |

Malta | | |

Nederland | | |

Österreich | | |

Polska | | |

Portugal | | |

Slovenija | Abdominalna kirurgija | |

Slovensko | | |

Suomi/Finland | Gastroenterologinen kirurgia / gastroenterologisk kirurgi | |

Sverige | | |

United Kingdom | | |

Valsts | Specialitāte | Iestāde, kas izdod diplomu |

KODOLMEDICĪNA

Minimālais izglītības programmas ilgums: 4 gadi

Belgique/België/Belgien | Médecine nucléaire / nucleaire geneeskunde | |

Česká republika | Nukleární medicína | |

Danmark | Klinisk fysiologi og nuklearmedicin | |

Deutschland | Nuklearmedizin | |

Eesti | | |

Ελλάς | Πυρηνική Ιατρική | |

España | Medicina nuclear | |

France | Médecine nucléaire | |

Ireland | | |

Italia | Medicina nucleare | |

Κύπρος | Πυρηνική Ιατρική | |

Latvija | | |

Lietuva | | |

Luxembourg | Médecine nucléaire | |

Magyarország | Nukleáris medicina (izotóp diagnosztika) | |

Malta | Mediċina Nukleari | |

Nederland | Nucleaire geneeskunde | |

Österreich | Nuklearmedizin | |

Polska | Medycyna nuklearna | |

Portugal | Medicina nuclear | |

Slovenija | Nuklearna medicina | |

Slovensko | Nukleárna medicína | |

Suomi/Finland | Kliininen fysiologia ja isotooppilääketiede / klinisk fysiologi och nukleärmedicin | |

Sverige | Nukleärmedicin | |

United Kingdom | Nuclear medicine | |

Valsts | Specialitāte | Iestāde, kas izdod diplomu |

NEATLIEKAMĀ MEDICĪNISKĀ PALĪDZĪBA

Minimālais izglītības programmas ilgums: 5 gadi

Belgique/België/Belgien | | |

Česká republika | Traumatologie Urgentní medicína | |

Danmark | | |

Deutschland | | |

Eesti | | |

Ελλάς | | |

España | | |

France | | |

Ireland | Accident and emergency medicine | |

Italia | | |

Κύπρος | | |

Latvija | | |

Lietuva | | |

Luxembourg | | |

Magyarország | Traumatológia | |

Malta | Mediċina tal-Aċċidenti u l-Emerġenza | |

Nederland | | |

Österreich | | |

Polska | Medycyna ratunkowa | |

Portugal | | |

Slovenija | | |

Slovensko | Úrazová chirurgia | |

Suomi/Finland | | |

Sverige | | |

United Kingdom | Accident and emergency medicine | |

Valsts | Specialitāte | Iestāde, kas izdod diplomu |

KLĪNISKĀ NEIROFIZIOLOĢIJA

Minimālais izglītības programmas ilgums: 4 gadi

Belgique/België/Belgien | | |

Česká republika | | |

Danmark | Klinisk neurofysiologi | |

Deutschland | | |

Eesti | | |

Ελλάς | | |

España | Neurofisiologia clínica | |

France | | |

Ireland | Neurophysiology | |

Italia | | |

Κύπρος | | |

Latvija | | |

Lietuva | | |

Luxembourg | | |

Magyarország | | |

Malta | Newrofiżjoloġija Klinika | |

Nederland | | |

Österreich | | |

Polska | | |

Portugal | | |

Slovenija | | |

Slovensko | | |

Suomi/Finland | Kliininen neurofysiologia / klinisk neurofysiologi | |

Sverige | Klinisk neurofysiologi | |

United Kingdom | Clinical neurophysiology | |

Valsts | Specialitāte | Iestāde, kas izdod diplomu |

SEJAS UN ŽOKĻU ĶIRURĢIJA (MEDICĪNAS PAMATIZGLĪTĪBA)

Minimālais izglītības programmas ilgums: 5 gadi

Belgique/België/Belgien | | |

Česká republika | Maxilofaciální chirurgie | |

Danmark | | |

Deutschland | | |

Eesti | | |

Ελλάς | | |

España | Cirugía oral y maxilofacial | |

France | Chirurgie maxillo-faciale et stomatologie | |

Ireland | | |

Italia | Chirurgia maxillo-facciale | |

Κύπρος | | |

Latvija | Mutes, sejas un žokļu ķirurģija | |

Lietuva | Veido ir žandikaulių chirurgija | |

Luxembourg | Chirurgie maxillo-faciale | |

Magyarország | Szájsebészet | |

Malta | | |

Nederland | | |

Österreich | Mund - Kiefer - und Gesichtschirurgie | |

Polska | Chirurgia szczękowo-twarzowa | |

Portugal | | |

Slovenija | Maksilofacialna kirurgija | |

Slovensko | Maxilofaciálna chirurgia | |

Suomi/Finland | | |

Sverige | | |

United Kingdom | | |

Valsts | Specialitāte | Iestāde, kas izdod diplomu |

ZOBU, MUTES DOBUMA, SEJAS UN ŽOKĻU ĶIRURĢIJA (PAMATIZGLĪTĪBA MEDICĪNĀ UN ZOBĀRSTNIECĪBĀ)

Minimālais izglītības programmas ilgums: 4 gadi

Belgique/België/Belgien | Stomatologie et chirurgie orale et maxillo-faciale / stomatologie en mond-, kaak- en aangezichtschirurgie | |

Česká republika | | |

Danmark | | |

Deutschland | Mund-, Kiefer- und Gesichtschirurgie | |

Eesti | | |

Ελλάς | | |

España | | |

France | | |

Ireland | Oral and maxillo-facial surgery | |

Italia | | |

Κύπρος | Στοματο -Γναθο-Προσωποχειρουργική | |

Latvija | | |

Lietuva | | |

Luxembourg | Chirurgie dentaire, orale et maxillo-faciale | |

Magyarország | Arc-állcsont-szájsebészet | |

Malta | Kirurġija tal-għadam tal-wiċċ | |

Nederland | | |

Österreich | | |

Polska | | |

Portugal | | |

Slovenija | | |

Slovensko | | |

Suomi/Finland | Suu- ja leukakirurgia / oral och maxillofacial kirurgi | |

Sverige | | |

United Kingdom | Oral and maxillo-facial surgery | |

"

2. Māsas

31977 L 0452: Padomes Direktīva 77/452/EEK ( 1977. gada 27. jūnijs) par vispārējās aprūpes māsu diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu savstarpēju atzīšanu, tostarp par pasākumiem, kas palīdz sekmīgi īstenot tiesības veikt uzņēmējdarbību un brīvību sniegt pakalpojumus (OV L 176, 15.7.1977., 1. lpp.), kuru groza:

- 11979 H: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Grieķijas Republikas pievienošanās (OV L 291, 19.11.1979., 17. lpp.),

- 31981 L 1057: Padomes 14.12.1981. Direktīva 81/1057/EEK (OV L 385, 31.12.1981., 25. lpp.),

- 11985 I: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanās (OV L 302, 15.11.1985., 23. lpp.),

- 31989 L 0594: Padomes 30.10.1989. Direktīva 89/594/EEK (OV L 341, 23.11.1989., 19. lpp.),

- 31989 L 0595: Padomes 10.10.1989. Direktīva 89/595/EEK (OV L 341, 23.11.1989., 30. lpp.),

- 31990 L 0658: Padomes 4.12.1990. Direktīva 90/658/EEK (OV L 353, 17.12.1990., 73. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 32001 L 0019: Eiropas Parlamenta un Padomes 14.5.2001. Direktīva 2001/19/EK (OV L 206, 31.7.2001., 1. lpp.).

a) Direktīvas 1. panta 2. punktu papildina ar šādu tekstu:

"Čehijas Republikā:

"všeobecná sestra/všeobecný ošetřovatel"

;

Igaunijā:

"õde"

;

Kiprā:

"Εγγεγραμμένος Νοσηλευτής"

;

Latvijā:

"māsa"

;

Lietuvā:

"Bendrosios praktikos slaugytojas"

;

Ungārijā:

"ápoló"

;

Maltā:

"Infermier Reġistrat tal-Ewwel Livell"

;

Polijā:

"pielęgniarka"

;

Slovēnijā:

"diplomirana medicinska sestra / diplomirani zdravstvenik"

;

Slovākijā:

"sestra""

.

b) Pēc 4.a panta iekļauj šādus pantus:

"4.b pants

Attiecībā uz Polijas kvalifikācijas pierādījumiem, ko izdod vispārējās aprūpes māsām, piemēro tikai šādus noteikumus par iepriekš iegūtajām tiesībām:

Ciktāl tas attiecas uz dalībvalstu pilsoņiem, kuru vispārējās aprūpes māsu diplomi, sertifikāti un citi kvalifikāciju apliecinoši dokumenti ir piešķirti vai kuru mācības uzsāktas Polijā pirms pievienošanās dienas un kuri neatbilst minimālajām prasībām attiecībā uz mācībām, kā paredzēts Direktīvas 77/453/EEK 1. pantā, dalībvalstis atzīst turpmāk norādītos vispārējās aprūpes māsu diplomus, sertifikātus un citus kvalifikāciju apliecinošos dokumentus par pietiekamiem pierādījumiem, ja tiem pievienots sertifikāts, kas apliecina, ka šie dalībvalsts pilsoņi Polijā ir attiecīgo laikposmu faktiski un likumīgi strādājuši vispārējās aprūpes māsas profesijā:

- vispārējās aprūpes māsas bakalaura diploms (dyplom licencjata pielęgniarstwa) — vismaz trīs gadus bez pārtraukuma piecu gadu laikposmā pirms sertifikāta izdošanas dienas,

- māsas diploms (dyplom pielęgniarki albo pielęgniarki dyplomowanej) par izglītību, kas iegūta medicīnas skolā pēc vispārējās vidējās izglītības iegūšanas — vismaz piecus gadus bez pārtraukuma septiņu gadu laikposmā pirms sertifikāta izdošanas dienas.

Šajā darbībā jābūt ietvertai pilnai atbildībai par pacienta aprūpes plānošanu, organizēšanu un īstenošanu.

4.c pants

1. Ciktāl tas attiecas uz dalībvalstu pilsoņiem, kuru vispārējās aprūpes māsu diplomi, sertifikāti un citi kvalifikāciju apliecinoši dokumenti ir piešķirti vai kuru mācības sākušās bijušajā Čehoslovākijā laikā līdz 1993. gada 1. janvārim, ikviena dalībvalsts atzīst šos vispārējās aprūpes māsu diplomus, sertifikātus un citus kvalifikāciju apliecinošos dokumentus par pietiekamiem pierādījumiem, ja Čehijas Republikas attiecīgās iestādes apliecina, ka tās teritorijā — attiecībā uz tiesībām strādāt par vispārējās aprūpes māsu — šiem kvalifikācijas pierādījumiem ir tāda pati juridiskā nozīme kā Čehijas Republikā izdotiem vispārējās aprūpes māsu kvalifikācijas pierādījumiem. Šādam apliecinājumam pievieno sertifikātu, kuru izsniedz tās pašas iestādes un kurā paziņo, ka piecos gados pirms minētā sertifikāta izdošanas dienas šie dalībvalstu pilsoņi Čehijas Republikas teritorijā ir vismaz trīs gadus bez pārtraukuma faktiski un likumīgi darbojušies attiecīgajā profesijā.

2. Ciktāl tas attiecas uz dalībvalstu pilsoņiem, kuru vispārējās aprūpes māsu diplomi, sertifikāti un citi kvalifikāciju apliecinoši dokumenti ir piešķirti vai kuru mācības sākušās bijušajā Padomju Savienībā laikā līdz 1991. gada 20. augustam, ikviena dalībvalsts atzīst šos vispārējās aprūpes māsu diplomus, sertifikātus un citus kvalifikāciju apliecinošos dokumentus par pietiekamiem pierādījumiem, ja Igaunijas attiecīgās iestādes apliecina, ka tās teritorijā — attiecībā uz tiesībām strādāt par vispārējās aprūpes māsu — šiem kvalifikācijas pierādījumiem ir tāda pati juridiskā nozīme kā Igaunijā izdotiem vispārējās aprūpes māsu kvalifikācijas pierādījumiem. Šādam apliecinājumam pievieno sertifikātu, kuru izsniedz tās pašas iestādes un kurā paziņo, ka piecos gados pirms minētā sertifikāta izdošanas dienas šie dalībvalstu pilsoņi Igaunijas teritorijā ir vismaz trīs gadus bez pārtraukuma faktiski un likumīgi darbojušies attiecīgajā profesijā.

3. Ciktāl tas attiecas uz dalībvalstu pilsoņiem, kuru vispārējās aprūpes māsu diplomi, sertifikāti un citi kvalifikāciju apliecinoši dokumenti ir piešķirti vai kuru mācības sākušās bijušajā Padomju Savienībā laikā līdz 1991. gada 21. augustam, ikviena dalībvalsts atzīst šos vispārējās aprūpes māsu diplomus, sertifikātus un citus kvalifikāciju apliecinošos dokumentus par pietiekamiem pierādījumiem, ja Latvijas attiecīgās iestādes apliecina, ka tās teritorijā — attiecībā uz tiesībām strādāt par vispārējās aprūpes māsu — šiem kvalifikācijas pierādījumiem ir tāda pati juridiskā nozīme kā Latvijā izdotiem vispārējās aprūpes māsu kvalifikācijas pierādījumiem. Šādam apliecinājumam pievieno sertifikātu, kuru izsniedz tās pašas iestādes un kurā paziņo, ka piecos gados pirms minētā sertifikāta izdošanas dienas šie dalībvalstu pilsoņi Latvijas teritorijā ir vismaz trīs gadus bez pārtraukuma faktiski un likumīgi darbojušies attiecīgajā profesijā.

4. Ciktāl tas attiecas uz dalībvalstu pilsoņiem, kuru vispārējās aprūpes māsu diplomi, sertifikāti un citi kvalifikāciju apliecinoši dokumenti ir piešķirti vai kuru mācības sākušās bijušajā Padomju Savienībā laikā līdz 1990. gada 11. martam, ikviena dalībvalsts atzīst šos vispārējās aprūpes māsu diplomus, sertifikātus un citus kvalifikāciju apliecinošos dokumentus par pietiekamiem pierādījumiem, ja Lietuvas attiecīgās iestādes apliecina, ka tās teritorijā — attiecībā uz tiesībām strādāt par vispārējās aprūpes māsu — šiem kvalifikācijas pierādījumiem ir tāda pati juridiskā nozīme kā Lietuvā izdotiem vispārējās aprūpes māsu kvalifikācijas pierādījumiem. Šādam apliecinājumam pievieno sertifikātu, kuru izsniedz tās pašas iestādes un kurā paziņo, ka piecos gados pirms minētā sertifikāta izdošanas dienas šie dalībvalstu pilsoņi Lietuvas teritorijā ir vismaz trīs gadus bez pārtraukuma faktiski un likumīgi darbojušies attiecīgajā profesijā.

5. Ciktāl tas attiecas uz dalībvalstu pilsoņiem, kuru vispārējās aprūpes māsu diplomi, sertifikāti un citi kvalifikāciju apliecinoši dokumenti ir piešķirti vai kuru mācības sākušās bijušajā Čehoslovākijā laikā līdz 1993. gada 1. janvārim, ikviena dalībvalsts atzīst šos vispārējās aprūpes māsu diplomus, sertifikātus un citus kvalifikāciju apliecinošos dokumentus par pietiekamiem pierādījumiem, ja Slovākijas attiecīgās iestādes apliecina, ka tās teritorijā — attiecībā uz tiesībām strādāt par vispārējās aprūpes māsu — šiem kvalifikācijas pierādījumiem ir tāda pati juridiskā nozīme kā Slovākijā izdotiem vispārējās aprūpes māsu kvalifikācijas pierādījumiem. Šādam apliecinājumam pievieno sertifikātu, kuru izsniedz tās pašas iestādes un kurā paziņo, ka piecos gados pirms minētā sertifikāta izdošanas dienas šie dalībvalstu pilsoņi Slovākijas teritorijā ir vismaz trīs gadus bez pārtraukuma faktiski un likumīgi darbojušies attiecīgajā profesijā.

6. Ciktāl tas attiecas uz dalībvalstu pilsoņiem, kuru vispārējās aprūpes māsu diplomi, sertifikāti un citi kvalifikāciju apliecinoši dokumenti ir piešķirti vai kuru mācības sākušās Dienvidslāvijā laikā līdz 1991. gada 25. jūnijam, ikviena dalībvalsts atzīst šos vispārējās aprūpes māsu diplomus, sertifikātus un citus kvalifikāciju apliecinošos dokumentus par pietiekamiem pierādījumiem, ja Slovēnijas attiecīgās iestādes apliecina, ka tās teritorijā — attiecībā uz tiesībām strādāt par vispārējās aprūpes māsu — šiem kvalifikācijas pierādījumiem ir tāda pati juridiskā nozīme kā Slovēnijā izdotiem vispārējās aprūpes māsu kvalifikācijas pierādījumiem. Šādam apliecinājumam pievieno sertifikātu, kuru izsniedz tās pašas iestādes un kurā paziņo, ka piecos gados pirms minētā sertifikāta izdošanas dienas šie dalībvalstu pilsoņi Slovēnijas teritorijā ir vismaz trīs gadus bez pārtraukuma faktiski un likumīgi darbojušies attiecīgajā profesijā."

;

c) Direktīvas pielikumā starp tekstiem, kas attiecas uz Beļģiju un Dāniju, iekļauj šādu tekstu:

"Česká republika | 1.Diplom o ukončení studia ve studijním programu ošetřovatelství ve studijním oboru všeobecná sestra (bakalář, Bc.)2.Diplom o ukončení studia ve studijním oboru diplomovaná všeobecná sestra (diplomovaný specialista, DiS.) | 1.Vysoká škola zřízená nebo uznaná státem2.Vyšší odborná škola zřízená nebo uznaná státem | 1.Vysvědčení o státní závěrečné zkoušce2.Vysvědčení o absolutoriu" |

starp tekstiem, kas attiecas uz Vāciju un Grieķiju, iekļauj šādu tekstu:

"Eesti | Diplom õe erialal | 1.Tallinna Meditsiinikool2.Tartu Meditsiinikool3.Kohtla-Järve Meditsiinikool" | |

starp tekstiem, kas attiecas uz Itāliju un Luksemburgu, iekļauj šādu tekstu:

"Κύπρος | Δίπλωμα Γενικής Νοσηλευτικής | Νοσηλευτική Σχολή | |

Latvija | 1.diploms par māsas kvalifikācijas iegūšanu2.māsas diploms | 1.Māsu skolas2.Universitātes tipa augstskola pamatojoties uz Valsts eksāmenu komisijas lēmumu | |

Lietuva | 1.Aukštojo mokslo diplomas, nurodantis suteiktą bendrosios praktikos slaugytojo profesinę kvalifikaciją2.Aukštojo mokslo diplomas (neuniversitetinės studijos), nurodantis suteiktą bendrosios praktikos slaugytojo profesinę kvalifikaciją | 1.Universitetas2.Kolegija" | |

starp tekstiem, kas attiecas uz Luksemburgu un Nīderlandi, iekļauj šādu tekstu:

"Magyarország | 1.Ápoló bizonyítvány2.Diplomás ápoló oklevél3.Egyetemi okleveles ápoló oklevél | 1.Iskola2.Egyetem / főiskola3.Egyetem | |

Malta | Lawrja jew diploma fl-istudji tal-infermerija | Universita 'ta' Malta" | |

starp tekstiem, kas attiecas uz Austriju un Portugāli, iekļauj šādu tekstu:

"Polska | Dyplom ukończenia studiów wyższych na kierunku pielęgniarstwo z tytułem "magister pielęgniarstwa" | 1.Uniwersytet Medyczny2.Collegium Medicum Uniwersytetu Jagiellońskiego" | |

starp tekstiem, kas attiecas uz Portugāli un Somiju, iekļauj šādu tekstu:

"Slovenija | Diploma, s katero se podeljuje strokovni naslov "diplomirana medicinska sestra / diplomirani zdravstvenik" | 1.Univerza2.Visoka strokovna šola | |

Slovensko | 1.Vysokoškolský diplom o udelení akademického titulu "magister z ošetrovateľstva" ("Mgr.")2.Vysokoškolský diplom o udelení akademického titulu "bakalár z ošetrovateľstva" ("Bc.")3.Absolventský diplom v študijnom odbore diplomovaná všeobecná sestra | 1.Vysoká škola2.Vysoká škola3.Stredná zdravotnícka škola" | |

3. Zobārsti

a) 31978 L 0686: Padomes Direktīva 78/686/EEK ( 1977. gada 27. jūnijs) par zobārstu diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu savstarpēju atzīšanu, tostarp par pasākumiem, kas palīdz sekmīgi īstenot tiesības veikt uzņēmējdarbību un brīvību sniegt pakalpojumus (OV L 233, 24.8.1978., 1. lpp.), kuru groza:

- 11979 H: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Grieķijas Republikas pievienošanās (OV L 291, 19.11.1979., 17. lpp.),

- 31981 L 1057: Padomes 14.12.1981. Direktīva 81/1057/EEK (OV L 385, 31.12.1981., 25. lpp.),

- 11985 I: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanās (OV L 302, 15.11.1985., 23. lpp.),

- 31989 L 0594: Padomes 30.10.1989. Direktīva 89/594/EEK (OV L 341, 23.11.1989., 19. lpp.),

- 31990 L 0658: Padomes 4.12.1990. Direktīva 90/658/EEK (OV L 353, 17.12.1990., 73. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 32001 L 0019: Eiropas Parlamenta un Padomes 14.5.2001. Direktīva 2001/19/EK (OV L 206, 31.7.2001., 1. lpp.).

i) Direktīvas 1. pantu papildina ar šādu tekstu:

"— Čehijas Republikā:

Zubní lékař,

— Igaunijā:

Hambaarst,

— Kiprā:

Οδοντίατρος,

— Latvijā:

Zobārsts,

— Lietuvā:

Gydytojas odontologas,

— Ungārijā:

Fogorvos,

— Maltā:

Kirurgu Dentali,

— Polijā:

Lekarz dentysta,

— Slovēnijā:

Doktor dentalne medicine /Doktorica dentalne medicine,

— Slovākijā:

Zubný lekár"

.

ii) Aiz direktīvas 7.a panta iekļauj šādu pantu:

"7.b pants

1. Ciktāl tas attiecas uz dalībvalstu pilsoņiem, kuru zobārstu vai specializēto zobārstu diplomi, sertifikāti un citi kvalifikāciju apliecinoši dokumenti ir piešķirti vai kuru mācības sākušās bijušajā Padomju Savienībā laikā līdz 1991. gada 20. augustam, ikviena dalībvalsts atzīst šos zobārstu vai specializēto zobārstu diplomus, sertifikātus un citus kvalifikāciju apliecinošos dokumentus par pietiekamiem pierādījumiem, ja Igaunijas attiecīgās iestādes apliecina, ka tās teritorijā — attiecībā uz tiesībām strādāt par zobārstu — šiem kvalifikācijas pierādījumiem ir tāda pati juridiskā nozīme kā Igaunijā izdotiem zobārstu vai specializēto zobārstu kvalifikācijas pierādījumiem. Šādam apliecinājumam pievieno sertifikātu, kuru izsniedz tās pašas iestādes un kurā paziņo, ka piecos gados pirms minētā sertifikāta izdošanas dienas šie dalībvalstu pilsoņi Igaunijas teritorijā ir vismaz trīs gadus bez pārtraukuma faktiski un likumīgi darbojušies attiecīgajā profesijā.

2. Ciktāl tas attiecas uz dalībvalstu pilsoņiem, kuru zobārstu vai specializēto zobārstu diplomi, sertifikāti un citi kvalifikāciju apliecinoši dokumenti ir piešķirti vai kuru mācības sākušās bijušajā Padomju Savienībā laikā līdz 1991. gada 21. augustam, ikviena dalībvalsts atzīst šos zobārstu vai specializēto zobārstu diplomus, sertifikātus un citus kvalifikāciju apliecinošos dokumentus par pietiekamiem pierādījumiem, ja Latvijas attiecīgās iestādes apliecina, ka tās teritorijā — attiecībā uz tiesībām strādāt par zobārstu — šiem kvalifikācijas pierādījumiem ir tāda pati juridiskā nozīme kā Latvijā izdotiem zobārstu vai specializēto zobārstu kvalifikācijas pierādījumiem. Šādam apliecinājumam pievieno sertifikātu, kuru izsniedz tās pašas iestādes un kurā paziņo, ka piecos gados pirms minētā sertifikāta izdošanas dienas šie dalībvalstu pilsoņi Latvijas teritorijā ir vismaz trīs gadus bez pārtraukuma faktiski un likumīgi darbojušies attiecīgajā profesijā.

3. Ciktāl tas attiecas uz dalībvalstu pilsoņiem, kuru zobārstu vai specializēto zobārstu diplomi, sertifikāti un citi kvalifikāciju apliecinoši dokumenti ir piešķirti vai kuru mācības sākušās bijušajā Padomju Savienībā laikā līdz 1990. gada 11. martam, ikviena dalībvalsts atzīst šos zobārstu vai specializēto zobārstu diplomus, sertifikātus un citus kvalifikāciju apliecinošos dokumentus par pietiekamiem pierādījumiem, ja Lietuvas attiecīgās iestādes apliecina, ka tās teritorijā — attiecībā uz tiesībām strādāt par zobārstu — šiem kvalifikācijas pierādījumiem ir tāda pati juridiskā nozīme kā Lietuvā izdotiem zobārstu vai specializēto zobārstu kvalifikācijas pierādījumiem. Šādam apliecinājumam pievieno sertifikātu, kuru izsniedz tās pašas iestādes un kurā paziņo, ka piecos gados pirms minētā sertifikāta izdošanas dienas šie dalībvalstu pilsoņi Lietuvas teritorijā ir vismaz trīs gadus bez pārtraukuma faktiski un likumīgi darbojušies attiecīgajā profesijā.

4. Ciktāl tas attiecas uz dalībvalstu pilsoņiem, kuru zobārstu vai specializēto zobārstu diplomi, sertifikāti un citi kvalifikāciju apliecinoši dokumenti ir piešķirti vai kuru mācības sākušās Dienvidslāvijā laikā līdz 1991. gada 25. jūnijam, ikviena dalībvalsts atzīst šos zobārstu vai specializēto zobārstu diplomus, sertifikātus un citus kvalifikāciju apliecinošos dokumentus par pietiekamiem pierādījumiem, ja Slovēnijas attiecīgās iestādes apliecina, ka tās teritorijā — attiecībā uz tiesībām strādāt par zobārstu — šiem kvalifikācijas pierādījumiem ir tāda pati juridiskā nozīme kā Slovēnijā izdotiem zobārstu vai specializēto zobārstu kvalifikācijas pierādījumiem. Šādam apliecinājumam pievieno sertifikātu, kuru izsniedz tās pašas iestādes un kurā paziņo, ka piecos gados pirms minētā sertifikāta izdošanas dienas šie dalībvalstu pilsoņi Slovēnijas teritorijā ir vismaz trīs gadus bez pārtraukuma faktiski un likumīgi darbojušies attiecīgajā profesijā."

.

iii) Direktīvas 8. panta 1. punktā vārdus "2., 4., 7. un 19. panta" aizstāj ar vārdiem "2., 4., 7., 19., 19.a, 19.b, 19.c un 19.d panta".

iv) Direktīvas 17. pantā vārdus "2. pantā, 7. panta 1. punktā un 19. pantā" aizstāj ar vārdiem "2. pantā, 7. panta 1. punktā, 19., 19.a, 19.b, 19.c un 19.d pantā".

v) Pēc 19.b panta iekļauj šādus pantus:

"19.c pants

1. No Čehijas Republikas pievienošanās dienas dalībvalstis — lai veiktu šīs direktīvas 1. pantā minētās darbības — atzīst ārstu diplomus, sertifikātus un citus kvalifikāciju apliecinošos dokumentus, kas Čehijas Republikā vai bijušajā Čehoslovākijā piešķirti personām, kas medicīnas studijas sākušas pirms pievienošanās dienas, ja tiem tiek pievienots Čehijas Republikas kompetento iestāžu izdots sertifikāts par to, ka piecos gados pirms minētā sertifikāta izdošanas dienas attiecīgā persona Čehijas Republikā ir vismaz trīs gadus bez pārtraukuma faktiski un likumīgi veikusi Direktīvas 78/687/EEK 5. pantā norādītās darbības, turklāt tā bijusi personas pamatnodarbošanās, un ka attiecīgajai personai ir tiesības veikt minētās darbības atbilstīgi tādiem pašiem nosacījumiem kā personām, kam ir šīs direktīvas A pielikumā minētie diplomi.

2. Prasību saistībā ar trīs gadu darba pieredzi, kas paredzēta šā panta 1. punktā, neņem vērā attiecībā uz personām, kuras sekmīgi pabeigušas vismaz trīs gadu ilgas studijas, ko kompetentas iestādes atzinušas par līdzvērtīgām Direktīvas 78/687/EEK 1. pantā minētajai izglītībai.

19.d pants

1. No Slovākijas pievienošanās dienas dalībvalstis — lai veiktu šīs direktīvas 1. pantā minētās darbības — atzīst ārstu diplomus, sertifikātus un citus kvalifikāciju apliecinošos dokumentus, kas Slovākijā vai bijušajā Čehoslovākijā piešķirti personām, kas medicīnas studijas sākušas pirms pievienošanās dienas, ja tiem tiek pievienots Slovākijas kompetento iestāžu izdots sertifikāts par to, ka piecos gados pirms minētā sertifikāta izdošanas dienas attiecīgā persona Slovākijā ir vismaz trīs gadus bez pārtraukuma faktiski un likumīgi veikusi Direktīvas 78/687/EEK 5. pantā norādītās darbības, turklāt tā bijusi personas pamatnodarbošanās, un ka attiecīgajai personai ir tiesības veikt minētās darbības atbilstīgi tādiem pašiem nosacījumiem kā personām, kam ir šīs direktīvas A pielikumā minētie diplomi.

2. Prasību saistībā ar trīs gadu darba pieredzi, kas paredzēta šā panta 1. punktā, neņem vērā attiecībā uz personām, kuras sekmīgi pabeigušas vismaz trīs gadu ilgas studijas, ko kompetentas iestādes atzinušas par līdzvērtīgām Direktīvas 78/687/EEK 1. pantā minētajai izglītībai."

.

vi) Direktīvas A pielikumā starp tekstiem, kas attiecas uz Beļģiju un Dāniju, iekļauj šādu tekstu:

"Česká republika | Diplom o ukončení studia ve studijním programu zubní lékařství (doktor zubního lékařství, Dr. med. Dent.) | Lékařská fakulta univerzity v České republice | Vysvědčení o státní rigorózní zkoušce" |

starp tekstiem, kas attiecas uz Vāciju un Grieķiju, iekļauj šādu tekstu:

"Eesti | Diplom hambaarstiteaduse õppekava läbimise kohta | Tartu Ülikool" | |

starp tekstiem, kas attiecas uz Itāliju un Luksemburgu, iekļauj šādu tekstu:

"Κύπρος | Πιστοποιητικό Εγγραφής Οδοντιάτρου | Οδοντιατρικό Συμβούλιο | |

Latvija | Zobārsta diploms | Universitātes tipa augstskola | Rezidenta diploms par zobārsta pēcdiploma izglītības programmas pabeigšanu, ko izsniedz universitātes tipa augstskola un "Sertifikāts" - kompetentas iestādes izsniegts dokuments, kas apliecina, ka persona ir nokārtojusi sertifikācijas eksāmenu zobārstniecībā |

Lietuva | Aukštojo mokslo diplomas, nurodantis suteiktą gydytojo odontologo kvalifikaciją | Universitetas | Internatūros pažymėjimas, nurodantis suteiktą gydytojo odontologo profesinę kvalifikaciją" |

starp tekstiem, kas attiecas uz Luksemburgu un Nīderlandi, iekļauj šādu tekstu:

"Magyarország | Fogorvos oklevél (doctor medicinae dentariae, abrév.: dr. med. dent.) | Egyetem | |

Malta | Lawrja fil- Kirurġija Dentali | Universita' ta Malta" | |

starp tekstiem, kas attiecas uz Austriju un Portugāli, iekļauj šādu tekstu:

"Polska | Dyplom ukończenia studiów wyższych z tytułem "lekarz dentysta" | 1.Akademia Medyczna2.Uniwersytet Medyczny3.Collegium Medicum Uniwersytetu Jagiellońskiego | Lekarsko — Dentystyczny Egzamin Państwowy" |

starp tekstiem, kas attiecas uz Portugāli un Somiju, iekļauj šādu tekstu:

"Slovenija | Diploma, s katero se podeljuje strokovni naslov "doktor dentalne medicine / doktorica dentalne medicine" | Univerza | Potrdilo o opravljenem strokovnem izpitu za poklic zobozdravnik / zobozdravnica |

Slovensko | Vysokoškolský diplom o udelení akademického titulu "doktor zubného lekárstva" ("MDDr.") | Vysoká škola" | |

vii) Direktīvas B pielikuma iedaļā "1. Ortodontija" starp tekstiem, kas attiecas uz Beļģiju un Dāniju, iekļauj šādu tekstu:

"Česká republika | -" | | |

starp tekstiem, kas attiecas uz Vāciju un Grieķiju, iekļauj šādu tekstu:

"Eesti | Residentuuri lõputunnistus ortodontia erialal | Tartu Ülikool" | |

starp tekstiem, kas attiecas uz Itāliju un Luksemburgu, iekļauj šādu tekstu:

"Κύπρος | Πιστοποιητικό Αναγνώρισης του Ειδικού Οδοντιάτρου στην Ορθοδοντική | Οδοντιατρικό Συμβούλιο | |

Latvija | "Sertifikāts" - kompetentas iestādes izsniegts dokuments, kas apliecina, ka persona ir nokārtojusi sertifikācijas eksāmenu ortodontijā | Latvijas Ārstu biedrība | |

Lietuva | Rezidentūros pažymėjimas, nurodantis suteiktą gydytojo ortodonto profesinę kvalifikaciją | Universitetas" | |

starp tekstiem, kas attiecas uz Luksemburgu un Nīderlandi, iekļauj šādu tekstu:

"Magyarország | Fogszabályozás szakorvosa bizonyítvány | Az Egészségügyi, Szociális és Családügyi Minisztérium illetékes testülete | |

Malta | Certifikat ta' speċjalista dentali fl-Ortodonzja | Kumitat ta' Approvazzjoni dwar Speċjalisti" | |

starp tekstiem, kas attiecas uz Austriju un Portugāli, iekļauj šādu tekstu:

"Polska | Dyplom uzyskania tytułu specjalisty w dziedzinie ortodoncji | Centrum Egzaminów Medycznych" | |

starp tekstiem, kas attiecas uz Portugāli un Somiju, iekļauj šādu tekstu:

"Slovenija | Potrdilo o opravljenem specialističnem izpitu iz čeljustne in zobne ortopedije | 1.Ministrstvo za zdravje2.Zdravniška zbornica Slovenije | |

Slovensko | -" | | |

viii) Direktīvas B pielikuma iedaļā "2. Mutes dobuma ķirurģija" starp tekstiem, kas attiecas uz Beļģiju un Dāniju, iekļauj šādu tekstu:

"Česká republika | -" | | |

starp tekstiem, kas attiecas uz Vāciju un Grieķiju, iekļauj šādu tekstu:

"Eesti | -" | | |

starp tekstiem, kas attiecas uz Itāliju un Luksemburgu, iekļauj šādu tekstu:

"Κύπρος | Πιστοποιητικό Αναγνώρισης του Ειδικού Οδοντιάτρου στην Στοματική Χειρουργική | Οδοντιατρικό Συμβούλιο | |

Latvija | - | | |

Lietuva | Rezidentūros pažymėjimas, nurodantis suteiktą burnos chirurgo profesinę kvalifikaciją | Universitetas" | |

starp tekstiem, kas attiecas uz Luksemburgu un Nīderlandi, iekļauj šādu tekstu:

"Magyarország | Dento alveoláris sebészet szakorvosa bizonyítvány | Az Egészségügyi, Szociális és Családügyi Minisztérium illetékes testülete | |

Malta | Ċertifikat ta' speċjalista dentali fil-Kirurġija tal-ħalq | Kumitat ta' Approvazzjoni dwar Speċjalisti" | |

starp tekstiem, kas attiecas uz Austriju un Portugāli, iekļauj šādu tekstu:

"Polska | Dyplom uzyskania tytułu specjalisty w dziedzinie chirurgii stomatologicznej | Centrum Egzaminów Medycznych" | |

starp tekstiem, kas attiecas uz Portugāli un Somiju, iekļauj šādu tekstu:

"Slovenija | Potrdilo o opravljenem specialističnem izpitu iz oralne kirurgije | 1.Ministrstvo za zdravje2.Zdravniška zbornica Slovenije | |

Slovensko | -" | | |

b) 31978 L 0687: Padomes Direktīva 78/687/EEK ( 1978. gada 25. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu noteikumu saskaņošanu attiecībā uz zobārstu darbību (OV L 233, 24.08.1978., 10. lpp.), kuru groza:

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 32001 L 0019: Eiropas Parlamenta un Padomes 14.5.2001. Direktīva 2001/19/EK (OV L 206, 31.7.2001., 1. lpp.).

Direktīvas 6. pantā vārdus "19. pants" aizstāj ar vārdiem "19., 19.a, 19.b, 19.c un 19.d pants".

4. Veterinārmedicīna

31978 L 1026: Padomes Direktīva 78/1026/EEK ( 1978. gada 18. decembris) par veterinārārstu diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu savstarpēju atzīšanu, tostarp par pasākumiem, kas palīdz sekmīgi īstenot tiesības veikt uzņēmējdarbību un brīvību sniegt pakalpojumus (OV L 362, 23.12.1978., 1. lpp.), kuru groza:

- 11979 H: par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Grieķijas Republikas pievienošanās (OV L 291, 19.11.1979., 17. lpp.),

- 31981 L 1057: Padomes 14.12.1981. Direktīva 81/1057/EEK (OV L 385, 31.12.1981., 25. lpp.),

- 11985 I: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanās (OV L 302, 15.11.1985., 23. lpp.),

- 31989 L 0594: Padomes 30.10.1989. Direktīva 89/594/EEK (OV L 341, 23.11.1989., 19. lpp.),

- 31990 L 0658: Padomes 4.12.1990. Direktīva 90/658/EEK (OV L 353, 17.12.1990., 73. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 32001 L 0019: Eiropas Parlamenta un Padomes 14.5.2001. Direktīva 2001/19/EK (OV L 206, 31.7.2001., 1. lpp.).

a) Pēc direktīvas 4.a panta iekļauj šādus pantus:

"4.b pants

Ciktāl tas attiecas uz dalībvalstu pilsoņiem, kuru veterinārārstu diplomi, sertifikāti un citi kvalifikāciju apliecinoši dokumenti ir piešķirti vai kuru mācības sākušās Igaunijā pirms pievienošanās dienas, dalībvalstis atzīst šos veterinārārstu diplomus, sertifikātus un citus kvalifikāciju apliecinošos dokumentus par pietiekamiem pierādījumiem, ja tiem pievienots sertifikāts par to, ka septiņos gados pirms minētā sertifikāta izdošanas dienas šie dalībvalstu pilsoņi ir Igaunijā vismaz piecus gadus bez pārtraukuma faktiski un likumīgi darbojušies attiecīgajā profesijā.

4.c pants

1. Ciktāl tas attiecas uz dalībvalstu pilsoņiem, kuru veterinārārstu diplomi, sertifikāti un citi kvalifikāciju apliecinoši dokumenti ir piešķirti vai kuru mācības sākušās bijušajā Čehoslovākijā laikā līdz 1993. gada 1. janvārim, ikviena dalībvalsts atzīst šos veterinārārstu diplomus, sertifikātus un citus kvalifikāciju apliecinošos dokumentus par pietiekamiem pierādījumiem, ja Čehijas Republikas attiecīgās iestādes apliecina, ka tās teritorijā — attiecībā uz tiesībām strādāt par veterinārārstu — šiem kvalifikācijas pierādījumiem ir tāda pati juridiskā nozīme kā Čehijas Republikā izdotiem veterinārārstu kvalifikācijas pierādījumiem. Šādam apliecinājumam pievieno sertifikātu, kuru izsniedz tās pašas iestādes un kurā paziņo, ka piecos gados pirms minētā sertifikāta izdošanas dienas šie dalībvalstu pilsoņi Čehijas Republikas teritorijā ir vismaz trīs gadus bez pārtraukuma faktiski un likumīgi darbojušies attiecīgajā profesijā.

2. Ciktāl tas attiecas uz dalībvalstu pilsoņiem, kuru veterinārārstu diplomi, sertifikāti un citi kvalifikāciju apliecinoši dokumenti ir piešķirti vai kuru mācības sākušās bijušajā Padomju Savienībā laikā līdz 1991. gada 20. augustam, ikviena dalībvalsts atzīst šos veterinārārstu diplomus, sertifikātus un citus kvalifikāciju apliecinošos dokumentus par pietiekamiem pierādījumiem, ja Igaunijas attiecīgās iestādes apliecina, ka tās teritorijā — attiecībā uz tiesībām strādāt par veterinārārstu — šiem kvalifikācijas pierādījumiem ir tāda pati juridiskā nozīme kā Igaunijā izdotiem veterinārārstu kvalifikācijas pierādījumiem. Šādam apliecinājumam pievieno sertifikātu, kuru izsniedz tās pašas iestādes un kurā paziņo, ka septiņos gados pirms minētā sertifikāta izdošanas dienas šie dalībvalstu pilsoņi Igaunijas teritorijā ir vismaz piecus gadus bez pārtraukuma faktiski un likumīgi darbojušies attiecīgajā profesijā.

3. Ciktāl tas attiecas uz dalībvalstu pilsoņiem, kuru veterinārārstu diplomi, sertifikāti un citi kvalifikāciju apliecinoši dokumenti ir piešķirti vai kuru mācības sākušās bijušajā Padomju Savienībā laikā līdz 1991. gada 21. augustam, ikviena dalībvalsts atzīst šos veterinārārstu diplomus, sertifikātus un citus kvalifikāciju apliecinošos dokumentus par pietiekamiem pierādījumiem, ja Latvijas attiecīgās iestādes apliecina, ka tās teritorijā — attiecībā uz tiesībām strādāt par veterinārārstu — šiem kvalifikācijas pierādījumiem ir tāda pati juridiskā nozīme kā Latvijā izdotiem veterinārārstu kvalifikācijas pierādījumiem. Šādam apliecinājumam pievieno sertifikātu, kuru izsniedz tās pašas iestādes un kurā paziņo, ka piecos gados pirms minētā sertifikāta izdošanas dienas šie dalībvalstu pilsoņi Latvijas teritorijā ir vismaz trīs gadus bez pārtraukuma faktiski un likumīgi darbojušies attiecīgajā profesijā.

4. Ciktāl tas attiecas uz dalībvalstu pilsoņiem, kuru veterinārārstu diplomi, sertifikāti un citi kvalifikāciju apliecinoši dokumenti ir piešķirti vai kuru mācības sākušās bijušajā Padomju Savienībā laikā līdz 1990. gada 11. martam, ikviena dalībvalsts atzīst šos veterinārārstu diplomus, sertifikātus un citus kvalifikāciju apliecinošos dokumentus par pietiekamiem pierādījumiem, ja Lietuvas attiecīgās iestādes apliecina, ka tās teritorijā — attiecībā uz tiesībām strādāt par veterinārārstu — šiem kvalifikācijas pierādījumiem ir tāda pati juridiskā nozīme kā Lietuvā izdotiem veterinārārstu kvalifikācijas pierādījumiem. Šādam apliecinājumam pievieno sertifikātu, kuru izsniedz tās pašas iestādes un kurā paziņo, ka piecos gados pirms minētā sertifikāta izdošanas dienas šie dalībvalstu pilsoņi Lietuvas teritorijā ir vismaz trīs gadus bez pārtraukuma faktiski un likumīgi darbojušies attiecīgajā profesijā.

5. Ciktāl tas attiecas uz dalībvalstu pilsoņiem, kuru veterinārārstu diplomi, sertifikāti un citi kvalifikāciju apliecinoši dokumenti ir piešķirti vai kuru mācības sākušās bijušajā Čehoslovākijā laikā līdz 1993. gada 1. janvārim, ikviena dalībvalsts atzīst šos veterinārārstu diplomus, sertifikātus un citus kvalifikāciju apliecinošos dokumentus par pietiekamiem pierādījumiem, ja Slovākijas attiecīgās iestādes apliecina, ka tās teritorijā — attiecībā uz tiesībām strādāt par veterinārārstu — šiem kvalifikācijas pierādījumiem ir tāda pati juridiskā nozīme kā Slovākijā izdotiem veterinārārstu kvalifikācijas pierādījumiem. Šādam apliecinājumam pievieno sertifikātu, kuru izsniedz tās pašas iestādes un kurā paziņo, ka piecos gados pirms minētā sertifikāta izdošanas dienas šie dalībvalstu pilsoņi Slovākijas teritorijā ir vismaz trīs gadus bez pārtraukuma faktiski un likumīgi darbojušies attiecīgajā profesijā.

6. Ciktāl tas attiecas uz dalībvalstu pilsoņiem, kuru veterinārārstu diplomi, sertifikāti un citi kvalifikāciju apliecinoši dokumenti ir piešķirti vai kuru mācības sākušās Dienvidslāvijā laikā līdz 1991. gada 25. jūnijam, ikviena dalībvalsts atzīst šos veterinārārstu diplomus, sertifikātus un citus kvalifikāciju apliecinošos dokumentus par pietiekamiem pierādījumiem, ja Slovēnijas attiecīgās iestādes apliecina, ka tās teritorijā — attiecībā uz tiesībām strādāt par veterinārārstu — šiem kvalifikācijas pierādījumiem ir tāda pati juridiskā nozīme kā Slovēnijā izdotiem veterinārārstu kvalifikācijas pierādījumiem. Šādam apliecinājumam pievieno sertifikātu, kuru izsniedz tās pašas iestādes un kurā paziņo, ka piecos gados pirms minētā sertifikāta izdošanas dienas šie dalībvalstu pilsoņi Slovēnijas teritorijā ir vismaz trīs gadus bez pārtraukuma faktiski un likumīgi darbojušies attiecīgajā profesijā."

.

b) Direktīvas pielikumā starp tekstiem, kas attiecas uz Beļģiju un Dāniju, iekļauj šādu tekstu:

"Česká republika | 1.Diplom o ukončení studia ve studijním programu veterinární lékařství (doktor veterinární medicíny, MVDr.)2.Diplom o ukončení studia ve studijním programu veterinární hygiena a ekologie (doktor veterinární medicíny, MVDr.) | Veterinární fakulta univerzity v České republice" | |

starp tekstiem, kas attiecas uz Vāciju un Grieķiju, iekļauj šādu tekstu:

"Eesti | Diplom: täitnud veterinaarmeditsiini õppekava | Eesti Põllumajandusülikool" | |

starp tekstiem, kas attiecas uz Itāliju un Luksemburgu, iekļauj šādu tekstu:

"Κύπρος | Πιστοποιητικό Εγγραφής Κτηνιάτρου | Κτηνιατρικό Συμβούλιο | |

Latvija | Veterinārārsta diploms | Latvijas Lauksaimniecības Universitāte | |

Lietuva | Aukštojo mokslo diplomas (veterinarijos gydytojo (DVM)) | Lietuvos Veterinarijos Akademija" | |

starp tekstiem, kas attiecas uz Luksemburgu un Nīderlandi, iekļauj šādu tekstu:

"Magyarország | Állatorvos doktor diploma - dr.med.vet. | Szent István Egyetem Állatorvos-tudományi Kar | |

Malta | Liċenzja ta' Kirurgu Veterinarju | Kunsill tal-Kirurġi Veterinarji" | |

starp tekstiem, kas attiecas uz Austriju un Portugāli, iekļauj šādu tekstu:

"Polska | Dyplom lekarza weterynarii | 1.Szkoła Główna Gospodarstwa Wiejskiego w Warszawie2.Akademia Rolnicza we Wrocławiu3.Akademia Rolnicza w Lublinie4.Uniwersytet Warmińsko-Mazurski w Olsztynie" | |

starp tekstiem, kas attiecas uz Portugāli un Somiju, iekļauj šādu tekstu:

"Slovenija | Diploma, s katero se podeljuje strokovni naslov "doktor veterinarske medicine / doktorica veterinarske medicine" | Univerza | Spričevalo o opravljenem državnem izpitu s področja veterinarstva |

Slovensko | Vysokoškolský diplom o udelení akademického titulu "doktor veterinárnej medicíny" ("MVDr.") | Univerzita veterinárneho lekárstva" | |

5. Vecmātes

31980 L 0154: Padomes Direktīva 80/154/EEK ( 1980. gada 21. janvāris) par vecmāšu diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu savstarpēju atzīšanu, tostarp par pasākumiem, kas palīdz sekmīgi īstenot tiesības veikt uzņēmējdarbību un brīvību sniegt pakalpojumus (OV L 33, 11.2.1980., 1. lpp.), kuru groza:

- 31980 L 1273: Padomes 22.12.1980. Direktīva 80/1273/EEK (OV L 375, 31.12.1980., 74. lpp.),

- 11985 I: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanās (OV L 302, 15.11.1985., 23. lpp.),

- 31989 L 0594: Padomes 30.10.1989. Direktīva 89/594/EEK (OV L 341, 23.11.1989., 19. lpp.),

- 31990 L 0658: Padomes 4.12.1990. Direktīva 90/658/EEK (OV L 353, 17.12.1990., 73. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 32001 L 0019: Eiropas Parlamenta un Padomes 14.5.2001. Direktīva 2001/19/EK (OV L 206, 31.7.2001., 1. lpp.).

a) Direktīvas 1. pantu papildina ar šādu tekstu:

"Čehijas Republikā:

- "Porodní asistentka/porodní asistent"

,

Igaunijā:

- "Ämmaemand"

,

Kiprā:

- "Εγγεγραμμένη Μαία"

,

Latvijā:

- "Vecmāte"

,

Lietuvā:

- "Akušeris"

,

Ungārijā:

- "Szülésznő"

,

Maltā:

- "Qabla"

,

Polijā:

- "Położna"

Slovēnijā:

- "Diplomirana babica / Diplomirani babičar"

,

Slovākijā:

- "Pôrodná asistentka""

.

b) Pēc direktīvas 5.a panta iekļauj šādus pantus:

"5.b pants

Attiecībā uz Polijā izsniegtiem vecmāšu kvalifikācijas pierādījumiem piemēro vienīgi turpmāk izklāstītos noteikumus par iepriekš iegūtām tiesībām:

Ciktāl tas attiecas uz dalībvalstu pilsoņiem, kuru vecmāšu diplomi, sertifikāti un citi kvalifikāciju apliecinoši dokumenti ir piešķirti vai kuru mācības uzsāktas Polijā pirms pievienošanās dienas un kas neatbilst minimālajām prasībām attiecībā uz izgllītību, kā paredzēts Direktīvas 80/155/EEK 1. pantā, dalībvalstis atzīst turpmāk norādītos vecmāšu diplomus, sertifikātus un citus kvalifikāciju apliecinošos dokumentus par pietiekamiem pierādījumiem, ja tiem pievienots sertifikāts, kas apliecina, ka šie dalībvalsts pilsoņi Polijā ir attiecīgo laikposmu faktiski un likumīgi strādājuši vecmātes profesijā:

- vecmātes bakalaura diploms (dyplom licencjata położnictwa) — vismaz trīs gadus bez pārtraukuma piecu gadu laikposmā pirms sertifikāta izdošanas dienas,

- vecmātes diploms (dyplom położnej) — par izglītību, kas iegūta medicīnas skolā pēc vispārējās vidējās izglītības iegūšanas - vismaz piecus gadus bez pārtraukuma septiņu gadu laikposmā pirms sertifikāta izdošanas dienas.

5.c pants

1. Ciktāl tas attiecas uz dalībvalstu pilsoņiem, kuru vecmāšu diplomi, sertifikāti un citi kvalifikāciju apliecinoši dokumenti ir piešķirti vai kuru mācības uzsāktas bijušajā Čehoslovākijā laikā līdz 1993. gada 1. janvārim, ikviena dalībvalsts atzīst šos vecmāšu diplomus, sertifikātus un citus kvalifikāciju apliecinošos dokumentus par pietiekamiem pierādījumiem, ja Čehijas Republikas attiecīgās iestādes apliecina, ka tās teritorijā — attiecībā uz tiesībām strādāt par vecmāti — šiem kvalifikācijas pierādījumiem ir tāda pati juridiskā nozīme kā Čehijas Republikā izdotiem vecmāšu kvalifikācijas pierādījumiem. Šādam apliecinājumam pievieno sertifikātu, kuru izsniedz tās pašas iestādes un kurā paziņo, ka piecos gados pirms minētā sertifikāta izdošanas dienas šie dalībvalstu pilsoņi Čehijas Republikas teritorijā ir vismaz trīs gadus bez pārtraukuma faktiski un likumīgi darbojušies attiecīgajā profesijā.

2. Ciktāl tas attiecas uz dalībvalstu pilsoņiem, kuru vecmāšu diplomi, sertifikāti un citi kvalifikāciju apliecinoši dokumenti ir piešķirti vai kuru mācības uzsāktas bijušajā Padomju Savienībā laikā līdz 1991. gada 20. augustam, ikviena dalībvalsts atzīst šos vecmāšu diplomus, sertifikātus un citus kvalifikāciju apliecinošos dokumentus par pietiekamiem pierādījumiem, ja Igaunijas attiecīgās iestādes apliecina, ka tās teritorijā — attiecībā uz tiesībām strādāt par vecmāti — šiem kvalifikācijas pierādījumiem ir tāda pati juridiskā nozīme kā Igaunijā izdotiem vecmāšu kvalifikācijas pierādījumiem. Šādam apliecinājumam pievieno sertifikātu, kuru izsniedz tās pašas iestādes un kurā paziņo, ka piecos gados pirms minētā sertifikāta izdošanas dienas šie dalībvalstu pilsoņi Igaunijas teritorijā ir vismaz trīs gadus bez pārtraukuma faktiski un likumīgi darbojušies attiecīgajā profesijā.

3. Ciktāl tas attiecas uz dalībvalstu pilsoņiem, kuru vecmāšu diplomi, sertifikāti un citi kvalifikāciju apliecinoši dokumenti ir piešķirti vai kuru mācības uzsāktas bijušajā Padomju Savienībā laikā līdz 1991. gada 21. augustam, ikviena dalībvalsts atzīst šos vecmāšu diplomus, sertifikātus un citus kvalifikāciju apliecinošos dokumentus par pietiekamiem pierādījumiem, ja Latvijas attiecīgās iestādes apliecina, ka tās teritorijā — attiecībā uz tiesībām strādāt par vecmāti — šiem kvalifikācijas pierādījumiem ir tāda pati juridiskā nozīme kā Latvijā izdotiem vecmāšu kvalifikācijas pierādījumiem. Šādam apliecinājumam pievieno sertifikātu, kuru izsniedz tās pašas iestādes un kurā paziņo, ka piecos gados pirms minētā sertifikāta izdošanas dienas šie dalībvalstu pilsoņi Latvijas teritorijā ir vismaz trīs gadus bez pārtraukuma faktiski un likumīgi darbojušies attiecīgajā profesijā.

4. Ciktāl tas attiecas uz dalībvalstu pilsoņiem, kuru vecmāšu diplomi, sertifikāti un citi kvalifikāciju apliecinoši dokumenti ir piešķirti vai kuru mācības uzsāktas bijušajā Padomju Savienībā laikā līdz 1990. gada 11. martam, ikviena dalībvalsts atzīst šos vecmāšu diplomus, sertifikātus un citus kvalifikāciju apliecinošos dokumentus par pietiekamiem pierādījumiem, ja Lietuvas attiecīgās iestādes apliecina, ka tās teritorijā — attiecībā uz tiesībām strādāt par vecmāti — šiem kvalifikācijas pierādījumiem ir tāda pati juridiskā nozīme kā Lietuvā izdotiem vecmāšu kvalifikācijas pierādījumiem. Šādam apliecinājumam pievieno sertifikātu, kuru izsniedz tās pašas iestādes un kurā paziņo, ka piecos gados pirms minētā sertifikāta izdošanas dienas šie dalībvalstu pilsoņi Lietuvas teritorijā ir vismaz trīs gadus bez pārtraukuma faktiski un likumīgi darbojušies attiecīgajā profesijā.

5. Ciktāl tas attiecas uz dalībvalstu pilsoņiem, kuru vecmāšu diplomi, sertifikāti un citi kvalifikāciju apliecinoši dokumenti ir piešķirti vai kuru mācības uzsāktas bijušajā Čehoslovākijā laikā līdz 1993. gada 1. janvārim, ikviena dalībvalsts atzīst šos vecmāšu diplomus, sertifikātus un citus kvalifikāciju apliecinošos dokumentus par pietiekamiem pierādījumiem, ja Slovākijas attiecīgās iestādes apliecina, ka tās teritorijā — attiecībā uz tiesībām strādāt par vecmāti — šiem kvalifikācijas pierādījumiem ir tāda pati juridiskā nozīme kā Slovākijā izdotiem vecmāšu kvalifikācijas pierādījumiem. Šādam apliecinājumam pievieno sertifikātu, kuru izsniedz tās pašas iestādes un kurā paziņo, ka piecos gados pirms minētā sertifikāta izdošanas dienas šie dalībvalstu pilsoņi Slovākijas teritorijā ir vismaz trīs gadus bez pārtraukuma faktiski un likumīgi darbojušies attiecīgajā profesijā.

6. Ciktāl tas attiecas uz dalībvalstu pilsoņiem, kuru vecmāšu diplomi, sertifikāti un citi kvalifikāciju apliecinoši dokumenti ir piešķirti vai kuru mācības uzsāktas Dienvidslāvijā laikā līdz 1993. gada 1. janvārim, ikviena dalībvalsts atzīst šos vecmāšu diplomus, sertifikātus un citus kvalifikāciju apliecinošos dokumentus par pietiekamiem pierādījumiem, ja Slovēnijas attiecīgās iestādes apliecina, ka tās teritorijā — attiecībā uz tiesībām strādāt par vecmāti — šiem kvalifikācijas pierādījumiem ir tāda pati juridiskā nozīme kā Slovēnijā izdotiem vecmāšu kvalifikācijas pierādījumiem. Šādam apliecinājumam pievieno sertifikātu, kuru izsniedz tās pašas iestādes un kurā paziņo, ka piecos gados pirms minētā sertifikāta izdošanas dienas šie dalībvalstu pilsoņi Slovēnijas teritorijā ir vismaz trīs gadus bez pārtraukuma faktiski un likumīgi darbojušies attiecīgajā profesijā."

.

c) Direktīvas pielikumā starp tekstiem, kas attiecas uz Beļģiju un Dāniju, iekļauj šādu tekstu:

"Česká republika | 1.Diplom o ukončení studia ve studijním programu ošetřovatelství ve studijním oboru porodní asistentka (bakalář, Bc.)2.Diplom o ukončení studia ve studijním oboru diplomovaná porodní asistentka (diplomovaný specialista, DiS.) | 1.Vysoká škola zřízená nebo uznaná státem2.Vyšší odborná škola zřízená nebo uznaná státem | 1.Vysvědčení o státní závěrečné zkoušce2.Vysvědčení o absolutoriu" |

starp tekstiem, kas attiecas uz Vāciju un Grieķiju, iekļauj šādu tekstu:

"Eesti | Diplom ämmaemanda erialal | 1.Tallinna Meditsiinikool2.Tartu Meditsiinikool" | |

starp tekstiem, kas attiecas uz Itāliju un Luksemburgu, iekļauj šādu tekstu:

"Κύπρος | Δίπλωμα στο μεταβασικό πρόγραμμα Μαιευτικής | Νοσηλευτική Σχολή | |

Latvija | Diploms par vecmātes kvalifikācijas iegūšanu | Māsu skolas | |

Lietuva | 1.Aukštojo mokslo diplomas, nurodantis suteiktą bendrosios praktikos slaugytojo profesinę kvalifikaciją, ir profesinės kvalifikacijos pažymėjimas, nurodantis suteiktą akušerio profesinę kvalifikaciją2.Aukštojo mokslo diplomas (neuniversitetinės studijos), nurodantis suteiktą bendrosios praktikos slaugytojo profesinę kvalifikaciją; ir profesinės kvalifikacijos pažymėjimas, nurodantis suteiktą akušerio profesinę kvalifikaciją3.Aukštojo mokslo diplomas (neuniversitetinės studijos), nurodantis suteiktą akušerio profesinę kvalifikaciją | 1.Universitetas2.Kolegija3.Kolegija | 1.Pažymėjimas, liudijantis profesinę praktiką akušerijoje2.Pažymėjimas, liudijantis profesinę praktiką akušerijoje" |

starp tekstiem, kas attiecas uz Luksemburgu un Nīderlandi, iekļauj šādu tekstu:

"Magyarország | Szülésznő bizonyítvány | Iskola/főiskola | |

Malta | Lawrja jew diploma fl- Istudji tal-Qwiebel | Universita' ta' Malta" |

starp tekstiem, kas attiecas uz Austriju un Portugāli, iekļauj šādu tekstu:

"Polska | Dyplom ukończenia studiów wyższych na kierunku położnictwo z tytułem "magister położnictwa" | 1.Uniwersytet Medyczny2.Collegium Medicum Uniwersytetu Jagiellońskiego" | |

starp tekstiem, kas attiecas uz Portugāli un Somiju, iekļauj šādu tekstu:

"Slovenija | Diploma, s katero se podeljuje strokovni naslov "diplomirana babica / diplomirani babičar" | 1.Univerza2.Visoka strokovna šola | |

Slovensko | 1.Vysokoškolský diplom o udelení akademického titulu "bakalár z pôrodnej asistencie" ("Bc.")2.Absolventský diplom v študijnom odbore diplomovaná pôrodná asistentka | 1.Vysoká škola2.Stredná zdravotnícka škola" | |

6. Farmācija

31985 L 0433: Padomes Direktīva 85/433/EEK ( 1985. gada 16. septembris) par farmācijas diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu savstarpēju atzīšanu, tostarp par pasākumiem, kas palīdz sekmīgi īstenot tiesības veikt uzņēmējdarbību attiecībā uz noteiktām darbībām farmācijas jomā (OV L 253, 24.9.1985., 37. lpp.), kuru groza:

- 31985 L 0584: Padomes 20.12.1985. Direktīva 85/584/EEK (OV L 372, 31.12.1985., 42. lpp.),

- 31990 L 0658: Padomes 4.12.1990. Direktīva 90/658/EEK (OV L 353, 17.12.1990., 73. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 32001 L 0019: Eiropas Parlamenta un Padomes 14.5.2001. Direktīva 2001/19/EK (OV L 206, 31.7.2001., 1. lpp.).

a) Aiz direktīvas 6.a panta iekļauj šādu pantu:

"6.b pants

1. Ciktāl tas attiecas uz dalībvalstu pilsoņiem, kuru diplomi, sertifikāti un citi kvalifikāciju apliecinoši dokumenti farmācijas jomā ir piešķirti vai kuru mācības sākušās bijušajā Čehoslovākijā laikā līdz 1993. gada 1. janvārim, ikviena dalībvalsts atzīst šos diplomus, sertifikātus un citus kvalifikāciju apliecinošos dokumentus farmācijas jomā par pietiekamiem pierādījumiem, ja Čehijas Republikas attiecīgās iestādes apliecina, ka tās teritorijā — attiecībā uz tiesībām strādāt Direktīvas 85/432/EEK 1. panta 2. punktā minētajās jomās- šiem kvalifikācijas pierādījumiem ir tāda pati juridiskā nozīme kā Čehijas Republikā izdotiem kvalifikācijas pierādījumiem farmācijas jomā. Šādam apliecinājumam pievieno sertifikātu, kuru izsniedz tās pašas iestādes un kurā paziņo, ka piecos gados pirms minētā sertifikāta izdošanas dienas šie dalībvalstu pilsoņi Čehijas Republikas teritorijā ir vismaz trīs gadus bez pārtraukuma faktiski un likumīgi darbojušies kādā no jomām, kas minētas Direktīvas 85/432/EEK 1. panta 2. punktā, ja vien attiecīgās darbības Čehijas Republikā ir reglamentētas.

2. Ciktāl tas attiecas uz dalībvalstu pilsoņiem, kuru diplomi, sertifikāti un citi kvalifikāciju apliecinoši dokumenti farmācijas jomā ir piešķirti vai kuru mācības sākušās bijušajā Padomju Savienībā laikā līdz 1991. gada 20. augustam, ikviena dalībvalsts atzīst šos diplomus, sertifikātus un citus kvalifikāciju apliecinošos dokumentus farmācijas jomā par pietiekamiem pierādījumiem, ja Igaunijas attiecīgās iestādes apliecina, ka tās teritorijā — attiecībā uz tiesībām strādāt Direktīvas 85/432/EEK 1. panta 2. punktā minētajās jomās- šiem kvalifikācijas pierādījumiem ir tāda pati juridiskā nozīme kā Igaunijā izdotiem kvalifikācijas pierādījumiem farmācijas jomā. Šādam apliecinājumam pievieno sertifikātu, kuru izsniedz tās pašas iestādes un kurā paziņo, ka piecos gados pirms minētā sertifikāta izdošanas dienas šie dalībvalstu pilsoņi Igaunijas teritorijā ir vismaz trīs gadus bez pārtraukuma faktiski un likumīgi darbojušies kādā no jomām, kas minētas Direktīvas 85/432/EEK 1. panta 2. punktā, ja vien attiecīgās darbības Igaunijā ir reglamentētas.

3. Ciktāl tas attiecas uz dalībvalstu pilsoņiem, kuru diplomi, sertifikāti un citi kvalifikāciju apliecinoši dokumenti farmācijas jomā ir piešķirti vai kuru mācības sākušās bijušajā Padomju Savienībā laikā līdz 1991. gada 21. augustam, ikviena dalībvalsts atzīst šos diplomus, sertifikātus un citus kvalifikāciju apliecinošos dokumentus farmācijas jomā par pietiekamiem pierādījumiem, ja Latvijas attiecīgās iestādes apliecina, ka tās teritorijā — attiecībā uz tiesībām strādāt Direktīvas 85/432/EEK 1. panta 2. punktā minētajās jomās- šiem kvalifikācijas pierādījumiem ir tāda pati juridiskā nozīme kā Latvijā izdotiem kvalifikācijas pierādījumiem farmācijas jomā. Šādam apliecinājumam pievieno sertifikātu, kuru izsniedz tās pašas iestādes un kurā paziņo, ka piecos gados pirms minētā sertifikāta izdošanas dienas šie dalībvalstu pilsoņi Latvijas teritorijā ir vismaz trīs gadus bez pārtraukuma faktiski un likumīgi darbojušies kādā no jomām, kas minētas Direktīvas 85/432/EEK 1. panta 2. punktā, ja vien attiecīgās darbības Latvijā ir reglamentētas.

4. Ciktāl tas attiecas uz dalībvalstu pilsoņiem, kuru diplomi, sertifikāti un citi kvalifikāciju apliecinoši dokumenti farmācijas jomā ir piešķirti vai kuru mācības sākušās bijušajā Padomju Savienībā laikā līdz 1990. gada 11. martam, ikviena dalībvalsts atzīst šos diplomus, sertifikātus un citus kvalifikāciju apliecinošos dokumentus farmācijas jomā par pietiekamiem pierādījumiem, ja Lietuvas attiecīgās iestādes apliecina, ka tās teritorijā — attiecībā uz tiesībām strādāt Direktīvas 85/432/EEK 1. panta 2. punktā minētajās jomās- šiem kvalifikācijas pierādījumiem ir tāda pati juridiskā nozīme kā Lietuvā izdotiem kvalifikācijas pierādījumiem farmācijas jomā. Šādam apliecinājumam pievieno sertifikātu, kuru izsniedz tās pašas iestādes un kurā paziņo, ka piecos gados pirms minētā sertifikāta izdošanas dienas šie dalībvalstu pilsoņi Lietuvas teritorijā ir vismaz trīs gadus bez pārtraukuma faktiski un likumīgi darbojušies kādā no jomām, kas minētas Direktīvas 85/432/EEK 1. panta 2. punktā, ja vien attiecīgās darbības Lietuvā ir reglamentētas.

5. Ciktāl tas attiecas uz dalībvalstu pilsoņiem, kuru diplomi, sertifikāti un citi kvalifikāciju apliecinoši dokumenti farmācijas jomā ir piešķirti vai kuru mācības sākušās bijušajā Čehoslovākijā laikā līdz 1993. gada 1. janvārim, ikviena dalībvalsts atzīst šos diplomus, sertifikātus un citus kvalifikāciju apliecinošos dokumentus farmācijas jomā par pietiekamiem pierādījumiem, ja Slovākijas attiecīgās iestādes apliecina, ka tās teritorijā — attiecībā uz tiesībām strādāt Direktīvas 85/432/EEK 1. panta 2. punktā minētajās jomās- šiem kvalifikācijas pierādījumiem ir tāda pati juridiskā nozīme kā Slovākijā izdotiem kvalifikācijas pierādījumiem farmācijas jomā. Šādam apliecinājumam pievieno sertifikātu, kuru izsniedz tās pašas iestādes un kurā paziņo, ka piecos gados pirms minētā sertifikāta izdošanas dienas šie dalībvalstu pilsoņi Slovākijas teritorijā ir vismaz trīs gadus bez pārtraukuma faktiski un likumīgi darbojušies kādā no jomām, kas minētas Direktīvas 85/432/EEK 1. panta 2. punktā, ja vien attiecīgās darbības Slovākijā ir reglamentētas.

6. Ciktāl tas attiecas uz dalībvalstu pilsoņiem, kuru diplomi, sertifikāti un citi kvalifikāciju apliecinoši dokumenti farmācijas jomā ir piešķirti vai kuru mācības sākušās Dienvidslāvijā laikā līdz 1991. gada 25. jūnijam, ikviena dalībvalsts atzīst šos diplomus, sertifikātus un citus kvalifikāciju apliecinošos dokumentus farmācijas jomā par pietiekamiem pierādījumiem, ja Slovēnijas attiecīgās iestādes apliecina, ka tās teritorijā — attiecībā uz tiesībām strādāt Direktīvas 85/432/EEK 1. panta 2. punktā minētajās jomās- šiem kvalifikācijas pierādījumiem ir tāda pati juridiskā nozīme kā Slovēnijā izdotiem kvalifikācijas pierādījumiem farmācijas jomā. Šādam apliecinājumam pievieno sertifikātu, kuru izsniedz tās pašas iestādes un kurā paziņo, ka piecos gados pirms minētā sertifikāta izdošanas dienas šie dalībvalstu pilsoņi Slovēnijas teritorijā ir vismaz trīs gadus bez pārtraukuma faktiski un likumīgi darbojušies kādā no jomām, kas minētas Direktīvas 85/432/EEK 1. panta 2. punktā, ja vien attiecīgās darbības Slovēnijā ir reglamentētas.".

b) Direktīvas pielikuma tabulā pirmo rindu aizstāj ar šādu rindu:

"Valsts | Diploma nosaukums | Iestāde, kas izdod diplomu | Diplomam pievienotais sertifikāts" |

c) Direktīvas pielikumā starp tekstiem, kas attiecas uz Beļģiju un Dāniju, iekļauj šādu tekstu:

"Česká republika | Diplom o ukončení studia ve studijním programu farmacie (magistr, Mgr.) | Farmaceutická fakulta univerzity v České republice | Vysvědčení o státní závěrečné zkoušce" |

starp tekstiem, kas attiecas uz Vāciju un Grieķiju, iekļauj šādu tekstu:

"Eesti | Diplom proviisori õppekava läbimisest | Tartu Ülikool" | |

starp tekstiem, kas attiecas uz Itāliju un Luksemburgu, iekļauj šādu tekstu:

"Κύπρος | Πιστοποιητικό Εγγραφής Φαρμακοποιού | Συμβούλιο Φαρμακευτικής | |

Latvija | Farmaceita diploms | Universitātes tipa augstskola | |

Lietuva | Aukštojo mokslo diplomas, nurodantis suteiktą vaistininko profesinę kvalifikaciją | Universitetas" | |

starp tekstiem, kas attiecas uz Luksemburgu un Nīderlandi, iekļauj šādu tekstu:

"Magyarország | Okleveles gyógyszerész oklevél (magister pharmaciae, abbrev.: mag. pharm) | Egyetem | |

Malta | Lawrja fil-farmaċija | Universita' ta' Malta" | |

starp tekstiem, kas attiecas uz Austriju un Portugāli, iekļauj šādu tekstu:

"Polska | Dyplom ukończenia studiów wyższych na kierunku farmacja z tytułem magistra | 1.Akademia Medyczna2.Uniwersytet Medyczny3.Collegium Medicum Uniwersytetu Jagiellońskiego" | |

starp tekstiem, kas attiecas uz Portugāli un Somiju, iekļauj šādu tekstu:

"Slovenija | Diploma, s katero se podeljuje strokovni naziv "magister farmacije / magistra farmacije" | Univerza | Potrdilo o opravljenem strokovnem izpitu za poklic magister farmacije / magistra farmacije |

Slovensko | Vysokoškolský diplom o udelení akademického titulu "magister farmácie" ("Mgr.") | Vysoká škola" | |

IV. ARHITEKTŪRA

31985 L 0384: Padomes Direktīva 85/384/EEK ( 1985. gada 10. jūnijs) par arhitektu diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu savstarpēju atzīšanu, tostarp par pasākumiem, kas palīdz sekmīgi īstenot tiesības veikt uzņēmējdarbību un brīvību sniegt pakalpojumus (OV L 223, 21.8.1985., 15. lpp.), kuru groza:

- 31985 L 0614: Padomes 20.12.1985. Direktīva 85/614/EEK (OV L 376, 31.12.1985., 1. lpp.),

- 31986 L 0017: Padomes 27.1.1986. Direktīva 86/17/EEK (OV L 27, 1.2.1986., 71. lpp.),

- 31990 L 0658: Padomes 4.12.1990. Direktīva 90/658/EEK (OV L 353, 17.12.1990., 73. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 32001 L 0019: Eiropas Parlamenta un Padomes 14.5.2001. Direktīva 2001/19/EK (OV L 206, 31.7.2001., 1. lpp.).

a) Direktīvas 11. pantu papildina ar šādu tekstu:

"o) Čehijas Republikā:

- diplomi, ko piešķir turpmāk norādītās"České vysoké učení technické"(Čehijas Tehniskās universitātes, Prāga) fakultātes:

- "Vysoká škola architektury a pozemního stavitelství"(Arhitektūras un ēku būvniecības fakultāte) (līdz 1951. gadam),

- "Fakulta architektury a pozemního stavitelství"(Arhitektūras un ēku būvniecības fakultāte) (no 1951. gada līdz 1960. gadam),

- "Fakulta stavební"(Inženierceltniecības fakultāte) (no 1960. gada) — šādās specialitātēs: ēku būvniecība un struktūras, ēku būvniecība, būvniecība un arhitektūra, arhitektūra (tostarp pilsētplānošana un zemerierīcība), civilā būvniecība, kā arī rūpniecības un lauksaimniecības objektu būvniecība, vai arī studiju programmā, kas paredz inženierceltniecības studijas ēku būvniecības un arhitektūras jomā,

- "Fakulta architektury" (Arhitektūras fakultāte) (no 1976. gada) — šādās specialitātēs: arhitektūra, pilsētplānošana un zemesierīcība, vai arī studiju programmā: arhitektūra un pilsētplānošana šādās studiju jomās: arhitektūra, arhitektūras dizaina teorija, pilsētplānošana un zemesierīcība, arhitektūras vēsture un vēstures pieminekļu restaurācija, vai arī arhitektūra un ēku būvniecība,

- diplomus, ko "Vysoká škola technická Dr. Edvarda Beneše" (līdz 1951. gadam) piešķir arhitektūras un būvniecības jomā,

- diplomi, ko "Vysoká škola stavitelství v Brně" (no 1951. gada līdz 1956. gadam) piešķir arhitektūras un būvniecības jomā,

- diplomi, ko "Vysoké učení technické v Brně", "Fakulta architektury"(Arhitektūras fakultāte) (no 1956. gada) piešķir arhitektūras un pilsētplānošanas jomā, vai "Fakulta stavební" (Inženierceltniecības fakultāte) (no 1956. gada) piešķir būvniecības jomā,

- diplomi, ko "Vysoká škola báňská - Technická univerzita Ostrava", "Fakulta stavební"(Inženierceltniecības fakultāte) (no 1997. gada) piešķir struktūru un arhitektūras vai inženierceltniecības jomā,

- diplomi, ko "Technická univerzita v Liberci", "Fakulta architektury"(Arhitektūras fakultāte) (no 1994. gada) piešķir arhitektūras un pilsētplānošanas studiju programmā arhitektūras jomā,

- diplomi, ko "Akademie výtvarných umění v Praze" piešķir mākslas programmā arhitektūras dizaina jomā,

- diplomi, ko "Vysoká škola umělecko-průmyslová v Praze" piešķir mākslas programmā arhitektūras jomā,

- sertifikātu, ko piešķir "Česká komora architektů", nenorādot jomu, vai arī ēku būvniecības jomā;

p) Igaunijā:

diplom arhitektuuri erialal, väljastatud Eesti Kunstiakadeemia arhitektuuri teaduskonna poolt alates 1996 aastast (arhitektūras studiju diploms, ko no 1996. gada piešķir Igaunijas Mākslas akadēmijas Arhitektūras fakultāte), väljastatud Tallinna Kunstiülikooli poolt 1989-1995 aastal (piešķir Tallinas Mākslas universitāte 1989.-1995. gadā), väljastatud Eesti NSV Riikliku Kunstiinstituudi poolt 1951-1988 (piešķir Igaunijas PSR Valsts Mākslas institūts 1951.-1988. gadā);

q) Kiprā:

Βεβαίωση Εγγραφής στο Μητρώο Αρχιτεκτόνων που εκδίδεται από το Επιστημονικό και Τεχνικό Επιμελητήριο Κύπρου, (Arhitektu reģistra Reģistrācijas apliecība, ko izdod Kipras Zinātnes un Tehnikas palāta (ETEK));

r) Latvijā:

"arhitekta diploms", ko izsniegusi Latvijas Valsts Universitātes Inženierceltniecības fakultātes Arhitektūras nodaļa līdz 1958. gadam, Rīgas Politehniskā Institūta Celtniecības fakultātes Arhitektūras nodaļa no 1958. gada līdz 1991. gadam, Rīgas Tehniskās Universitātes Arhitektūras fakultāte kopš 1991. gada, un "Arhitekta prakses sertifikāts", ko izsniedz Latvijas Arhitektu savienība

s) Lietuvā:

- inženiera — arhitekta / arhitekta diplomi, ko līdz 1969. gadam piešķīris Kauno politechnikos institutas (inžinierius architektas/architektas),

- arhitekta / arhitektūras bakalaura / arhitektūras maģistra diplomi, ko līdz 1990. gadam piešķīris Vilnius inžinerinis statybos institutas, līdz 1996. gadam — Vilniaus technikos universitetas, no 1996. gada — Vilnius Gedimino technikos universitetas (architektas/architektûros bakalauras/architektûros magistras),

- tādi diplomi speciālistiem par arhitektūras / arhitektūras bakalaura / arhitektūras maģistra izglītības programmas beigšanu, kurus līdz 1990. gadam izsniedzis LTSR Valstybinis dailës institutas, kopš 1990. gada — Vilniaus dailës akademija (architektûros kursas/architektûros bakalauras/architektûros magistras),

- arhitektūras bakalaura / arhitektūras maģistra diplomi, ko pēc 1997. gada izsniegusi Kauno technologijos universitetas (architektûros bakalauras/architektûros magistras),

un kuriem visiem pievienots Atestācijas komisijas izdots sertifikāts, kas apliecina tiesības darboties arhitektūras jomā (sertificēts arhitekts / Atestuotas architektas);

t) Ungārijā:

- "okleveles építészmérnök" diploms (arhitekta diploms, arhitektūras zinātņu maģistrs), ko piešķir universitātes,

- "okleveles építész tervező művész" diploms (arhitektūras un inženierceltniecības maģistrs), ko piešķir universitātes;

u) Maltā:

Perit: Lawrja ta' Perit, ko piešķir Universita' ta' Malta un kas dod tiesības reģistrēties kā Perit;

v) Polijā:

diplomi, ko piešķir turpmāk norādīto mācību iestāžu arhitektūras fakultātes:

- Varšavas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultāte, (Politechnika Warszawska, Wydział Architektury); arhitekta profesionālais nosaukums: inżynier architekt, magister nauk technicznych; inżynier architekt; inżyniera magistra architektury; magistra inżyniera architektury; magistra inżyniera architekta; magister inżynier architekt

(laikposmā no 1945. gada līdz 1948. gadam nosaukums: inżynier architekt magister nauk technicznych; laikposmā no 1951. gada līdz 1956. gadam nosaukums: inżynier architekt; laikposmā no 1954. gada līdz 1957. gadam, 2. pakāpē, nosaukums: inżyniera magistra architektury; laikposmā no 1957. gada līdz 1959. gadam nosaukums: inżyniera magistra architektury; laikposmā no 1959. gada līdz 1964. gadam nosaukums: magistra inżyniera architektury; laikposmā no 1964. gada līdz 1982. gadam nosaukums: magistra inżyniera architekta; laikposmā no 1983. gada līdz 1990. gadam nosaukums: magister inżynier architekt; kopš 1991. gada nosaukums: magistra inżyniera architekta),

- Krakovas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultāte, Kraków (Politechnika Krakowska, Wydział Architektury); arhitekta profesionālais nosaukums: magister inżynier architekt

(laikposmā no 1945. gada līdz 1953. gadam — Kalnrūpniecības un metalurģijas universitātes Arhitektūras politehniskā fakultāteAkademia Górniczo-Hutnicza, Politechniczny Wydział Architektury),

- Wrocław Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultāte, Wrocław( Politechnika Wrocławska, Wydział Architektury); arhitekta profesionālais nosaukums: inżynier architekt magister nauk technicznych; magister inżynier Architektury; magister inżynier architekt

(laikposmā no 1949. gada līdz 1964. gadam nosaukums: inżynier architekt magister nauk technicznych; laikposmā no 1956. gada līdz 1964. gadam nosaukums: magister inżynier architektury; kopš 1964. gada nosaukums: magister inżynier architekt),

- Silēzijas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultāte, Gliwice (Politechnika Śląska, Wydział Architektury); arhitekta profesionālais nosaukums: inżynier architekt; magister inżynier architekt

(laikposmā no 1945. gada līdz 1955. gadam, Inženierceltniecības un būvniecības fakultāteWydział Inżynieryjno-Budowlany, nosaukums: inżynier architekt; laikposmā no 1961. gada līdz 1969. gadam, Rūpnieciskās būvniecības un vispārējo inženierzinātņu fakultāteWydział Budownictwa Przemysłowego i Ogólnego, nosaukums: magister inżynier architekt; laikposmā no 1969. gada līdz 1976. gadam, Inženierceltniecības un arhitektūras fakultāteWydział Budownictwa i Architektury, nosaukums: magister inżynier architekt; kopš 1977. gada, Arhitektūras fakultāteWydział Architektury, nosaukums: magister inżynier architekt un kopš 1995. gada inżynier architekt),

- Poznaņas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultāte, Poznań (Politechnika Poznańska, Wydział Architektury); arhitekta profesionālais nosaukums: inżynier architektury; inżynier architekt; magister inżynier architekt

(laikposmā no 1945. gada līdz 1955. gadam, Inženierceltniecības skolas Arhitektūras fakultāteSzkoła Inżynierska, Wydział Architektury; nosaukums: inżynier architektury; kopš 1978. gada nosaukums: magister inżynier architekt un kopš 1999. gada inżynier architekt),

- Gdańsk Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultāte, Gdańsk (Politechnika Gdańska, Wydział Architektury); arhitekta profesionālais nosaukums: magister inżynier architekt

(laikposmā no 1945. gada līdz 1969. gadam Arhitektūras fakultāte — Wydział Architektury, laikposmā no 1969. gada līdz 1971. gadam Inženierceltniecības un arhitektūras fakultāte — Wydział Budownictwa i Architektury, laikposmā no 1971. gada līdz 1981. gadam Arhitektūras un pilsētplānošanas institūts — Instytut Architektury i Urbanistyki, kopš 1981. gada Arhitektūras fakultāte — Wydział Architektury),

- Białystok Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultāte, Białystok (Politechnika Białostocka, Wydział Architektury); arhitekta profesionālais nosaukums: magister inżynier architekt (laikposmā no 1975. gada līdz 1989. gadam Arhitektūras institūts Instytut Architektury),

- Łódź Tehniskās universitātes Inženierceltniecības, arhitektūras un vides būvniecības fakultāte, Łódź (Politechnika Łódzka, Wydział Budownictwa, Architektury i Inżynierii Środowiska); arhitekta profesionālais nosaukums: inżynier architekt; magister inżynier architekt

(laikposmā no 1973. gada līdz 1993. gadam Inženierceltniecības un arhitektūras fakultāte Wydział Budownictwa i Architektury un kopē 1992. gada Inženierceltniecības, arhitektūras un vides celtniecības fakultāte Wydział Budownictwa, Architektury i Inżynierii Środowiska; nosaukums: laikposmā no 1973. gada līdz 1978. gadam, nosaukums: inżynier architekt, kopš 1978. gada, nosaukums: magister inżynier architekt),

- Szczecin Tehniskās universitātes Inženierceltniecības un Arhitektūras fakultāte, Szczecin (Politechnika Szczecińska, Wydział Budownictwa i Architektury); arhitekta profesionālais nosaukums: inżynier architekt; magister inżynier architekt

(laikposmā no 1948. gada līdz 1954. gadam Inženierceltniecības skolas Arhitektūras fakultāteWyższa Szkoła Inżynierska, Wydział Architektury, nosaukums: inżynier architekt; kopš 1970. gada magister inżynier architekt un kopš 1998. gada inżynier architekt),

visiem minētajiem diplomiem pievieno reģistrācijas apliecību, ko izdod Polijas attiecīgā reģionāla arhitektu palāta, piešķirot tiesības strādāt arhitektūras jomā Polijā;

w) Slovēnijā:

- "univerzitetni diplomirani inženir arhitekture / univerzitetna diplomirana inženirka arhitekture" (universitātes diploms arhitektūrā), ko piešķir arhitektūras fakultāte un kam pievieno sertifikātu, kuru izdod tiesiski atzīta un kompetenta arhitektūras jomas iestāde un ar kuru piešķir tiesības strādāt arhitektūras jomā,

- universitātes diploms, kuru piešķir fakultātes, kam ir tiesības piešķirt nosaukumu "univerzitetni diplomirani inženir (univ.dipl.inž.) / univerzitetna diplomirana inženirka", un kuram pievieno sertifikātu, kuru izdod tiesiski atzīta un kompetenta arhitektūras jomas iestāde un ar kuru piešķir tiesības strādāt arhitektūras jomā;

x) Slovākijā:

- diploms specialitātē "arhitektūra un ēku būvniecība" ("architektúra a pozemné staviteľstvo"), kuru piešķīrusi Slovākijas Tehniskā universitāte (Slovenská vysoká škola technická), Bratislava 1950.-1952. gadā (nosaukums: Ing.),

- diplomi specialitātē "arhitektūra" ("architektúra"), ko piešķīrusi Slovākijas Tehniskās universitātes Arhitektūras un ēku būvniecības fakultāte (Fakulta architektúry a pozemného staviteľstva, Slovenská vysoká škola technická), Bratislava 1952.-1960. gadā (nosaukums: Ing. arch.),

- diplomi specialitātē "ēku būvniecība" ("pozemné staviteľstvo"), kuru izdevusi Slovākijas Tehniskās universitātes Arhitektūras un ēku būvniecības fakultāte (Fakulta architektúry a pozemného staviteľstva, Slovenská vysoká škola technická), Bratislava 1952.-1960. gadā (nosaukums: Ing.),

- diploms specialitātē "arhitektūra" ("architektúra"), kuru piešķīrusi Slovākijas Tehniskās universitātes Inženierceltniecības fakultāte (Stavebná fakulta, Slovenská vysoká škola technická), Bratislava 1961.-1976. gadā (nosaukums: Ing. arch.),

- diploms specialitātē "ēku būvniecība" ("pozemné stavby"), kuru piešķīrusi Slovākijas Tehniskās universitātes Inženierceltniecības fakultāte (Stavebná fakulta, Slovenská vysoká škola technická), Bratislava 1961.-1976. gadā (nosaukums: Ing.),

- diploms specialitātē "arhitektūra" ("architektúra"), kuru piešķīrusi Slovākijas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultāte (Fakulta architektúry, Slovenská vysoká škola technická), Bratislava kopš 1977.gada (nosaukums: Ing. arch.),

- diploms specialitātē "pilsētprojektēšana" ("urbanizmus"), kuru piešķīrusi Slovākijas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultāte (Fakulta architektúry, Slovenská vysoká škola technická), Bratislava kopš 1977.gada (nosaukums: Ing. arch.),

- diploms specialitātē "ēku būvniecība" ("pozemné stavby"), kuru piešķīrusi Slovākijas Tehniskās universitātes Inženierceltniecības fakultāte (Stavebná fakulta, Slovenská technická univerzita), Bratislava 1977.-1997. gadā (nosaukums: Ing.),

- diploms specialitātē "arhitektūra un ēku būvniecība" ("architektúra a pozemné stavby"), kuru piešķīrusi Slovākijas Tehniskās universitātes Inženierceltniecības fakultāte (Stavebná fakulta, Slovenská technická univerzita), Bratislava kopš 1998. gada (nosaukums: Ing.),

- diploms specialitātē "ēku būvniecība — specializācija: arhitektūra" ("pozemné stavby - špecializácia: architektúra"), kuru piešķīrusi Slovākijas Tehniskās universitātes Inženierceltniecības fakultāte (Stavebná fakulta, Slovenská technická univerzita), Bratislava 2000.-2001. gadā (nosaukums: Ing.),

- diploms specialitātē "ēku būvniecība un arhitektūra" ("pozemné stavby a architektúra"), kuru piešķīrusi Slovākijas Tehniskās universitātes Inženierceltniecības fakultāte (Stavebná fakulta - Slovenská technická univerzita), Bratislava kopš 2001. gada (nosaukums: Ing.),

- diploms specialitātē "arhitektūra" ("architektúra"), kuru piešķīrusi Mākslas un dizaina akadēmija (Vysoká škola výtvarných umení), Bratislava kopš 1969.gada (nosaukums: līdz 1990. gadam — Akad. arch.; 1990.-1992. gadā — Mgr. in.; 1992.-1996. gadā — Mgr. arch.; kopš 1997. gada — Mgr. art.),

- diploms specialitātē "ēku būvniecība" ("pozemné staviteľstvo"), kuru piešķīrusi Tehniskās universitātes Inženierceltniecības fakultāte (Stavebná fakulta,Technická univerzita), Košice 1981.-1991. gadā (nosaukums: Ing.),

kuriem visiem pievieno:

- sertifikātu, ko izdevusi Slovākijas Arhitektu palāta (Slovenská komora architektov) Bratislavā, nenorādot specialitāti, vai arī specialitātēs "ēku būvniecība" ("pozemné stavby") vai zemesierīcība (územné plánovanie),

- sertifikātu, ko izdevusi Slovākijas inženierceltnieku palāta (Slovenská komora stavebných inžinierov) Bratislavā specialitātē "ēku būvniecība" ("pozemné stavby");"

b) Aiz 11. panta iekļauj šādu tekstu:

"11.a pants

1. Ciktāl tas attiecas uz dalībvalstu pilsoņiem, kuru arhitektu diplomi, sertifikāti un citi kvalifikāciju apliecinoši dokumenti ir piešķirti vai kuru mācības sākušās bijušajā Čehoslovākijā laikā līdz 1993. gada 1. janvārim, ikviena dalībvalsts atzīst šos arhitektu diplomus, sertifikātus un citus kvalifikāciju apliecinošos dokumentus, ja Čehijas Republikas attiecīgās iestādes apliecina, ka tās teritorijā — attiecībā uz tiesībām strādāt 1. pantā minētajās jomās — šiem kvalifikācijas pierādījumiem ir tāda pati juridiskā nozīme kā 11. pantā uzskaitītajiem Čehijas Republikā izdotajiem arhitektu kvalifikācijas pierādījumiem, ja tiek ievēroti 23. panta noteikumi. Šādam apliecinājumam pievieno sertifikātu, kuru izsniedz tās pašas iestādes un kurā paziņo, ka piecos gados pirms minētā sertifikāta izdošanas dienas šie dalībvalstu pilsoņi Čehijas Republikas teritorijā ir vismaz trīs gadus bez pārtraukuma faktiski un likumīgi darbojušies arhitektūras jomā.

2. Ciktāl tas attiecas uz dalībvalstu pilsoņiem, kuru arhitektu diplomi, sertifikāti un citi kvalifikāciju apliecinoši dokumenti ir piešķirti vai kuru mācības sākušās bijušajā Padomju Savienībā laikā līdz 1991. gada 20. augustam, ikviena dalībvalsts atzīst šos arhitektu diplomus, sertifikātus un citus kvalifikāciju apliecinošos dokumentus, ja Igaunijas attiecīgās iestādes apliecina, ka tās teritorijā — attiecībā uz tiesībām strādāt 1. pantā minētajās jomās — šiem kvalifikācijas pierādījumiem ir tāda pati juridiskā nozīme kā 11. pantā uzskaitītajiem Igaunijā izdotajiem arhitektu kvalifikācijas pierādījumiem, ja tiek ievēroti 23. panta noteikumi. Šādam apliecinājumam pievieno sertifikātu, kuru izsniedz tās pašas iestādes un kurā paziņo, ka piecos gados pirms minētā sertifikāta izdošanas dienas šie dalībvalstu pilsoņi Igaunijas teritorijā ir vismaz trīs gadus bez pārtraukuma faktiski un likumīgi darbojušies arhitektūras jomā.

3. Ciktāl tas attiecas uz dalībvalstu pilsoņiem, kuru arhitektu diplomi, sertifikāti un citi kvalifikāciju apliecinoši dokumenti ir piešķirti vai kuru mācības sākušās bijušajā Padomju Savienībā laikā līdz 1991. gada 21. augustam, ikviena dalībvalsts atzīst šos arhitektu diplomus, sertifikātus un citus kvalifikāciju apliecinošos dokumentus, ja Latvijas attiecīgās iestādes apliecina, ka tās teritorijā — attiecībā uz tiesībām strādāt 1. pantā minētajās jomās — šiem kvalifikācijas pierādījumiem ir tāda pati juridiskā nozīme kā 11. pantā uzskaitītajiem Latvijā izdotajiem arhitektu kvalifikācijas pierādījumiem, ja tiek ievēroti 23. panta noteikumi. Šādam apliecinājumam pievieno sertifikātu, kuru izsniedz tās pašas iestādes un kurā paziņo, ka piecos gados pirms minētā sertifikāta izdošanas dienas šie dalībvalstu pilsoņi Latvijas teritorijā ir vismaz trīs gadus bez pārtraukuma faktiski un likumīgi darbojušies arhitektūras jomā.

4. Ciktāl tas attiecas uz dalībvalstu pilsoņiem, kuru arhitektu diplomi, sertifikāti un citi kvalifikāciju apliecinoši dokumenti ir piešķirti vai kuru mācības sākušās bijušajā Padomju Savienībā laikā līdz 1990. gada 11. martam, ikviena dalībvalsts atzīst šos arhitektu diplomus, sertifikātus un citus kvalifikāciju apliecinošos dokumentus, ja Lietuvas attiecīgās iestādes apliecina, ka tās teritorijā — attiecībā uz tiesībām strādāt 1. pantā minētajās jomās — šiem kvalifikācijas pierādījumiem ir tāda pati juridiskā nozīme kā 11. pantā uzskaitītajiem Lietuvā izdotajiem arhitektu kvalifikācijas pierādījumiem, ja tiek ievēroti 23. panta noteikumi. Šādam apliecinājumam pievieno sertifikātu, kuru izsniedz tās pašas iestādes un kurā paziņo, ka piecos gados pirms minētā sertifikāta izdošanas dienas šie dalībvalstu pilsoņi Lietuvas teritorijā ir vismaz trīs gadus bez pārtraukuma faktiski un likumīgi darbojušies arhitektūras jomā.

5. Ciktāl tas attiecas uz dalībvalstu pilsoņiem, kuru arhitektu diplomi, sertifikāti un citi kvalifikāciju apliecinoši dokumenti ir piešķirti vai kuru mācības sākušās bijušajā Čehoslovākijā laikā līdz 1993. gada 1. janvārim, ikviena dalībvalsts atzīst šos arhitektu diplomus, sertifikātus un citus kvalifikāciju apliecinošos dokumentus, ja Slovākijas attiecīgās iestādes apliecina, ka tās teritorijā — attiecībā uz tiesībām strādāt 1. pantā minētajās jomās — šiem kvalifikācijas pierādījumiem ir tāda pati juridiskā nozīme kā 11. pantā uzskaitītajiem Slovākijā izdotajiem arhitektu kvalifikācijas pierādījumiem, ja tiek ievēroti 23. panta noteikumi. Šādam apliecinājumam pievieno sertifikātu, kuru izsniedz tās pašas iestādes un kurā paziņo, ka piecos gados pirms minētā sertifikāta izdošanas dienas šie dalībvalstu pilsoņi Slovākijas teritorijā ir vismaz trīs gadus bez pārtraukuma faktiski un likumīgi darbojušies arhitektūras jomā.

6. Ciktāl tas attiecas uz dalībvalstu pilsoņiem, kuru arhitektu diplomi, sertifikāti un citi kvalifikāciju apliecinoši dokumenti ir piešķirti vai kuru mācības sākušās Dienvidslāvijā laikā līdz 1991. gada 25. jūnijam, ikviena dalībvalsts atzīst šos arhitektu diplomus, sertifikātus un citus kvalifikāciju apliecinošos dokumentus, ja Slovēnijas attiecīgās iestādes apliecina, ka tās teritorijā — attiecībā uz tiesībām strādāt 1. pantā minētajās jomās — šiem kvalifikācijas pierādījumiem ir tāda pati juridiskā nozīme kā 11. pantā uzskaitītajiem Slovēnijā izdotajiem arhitektu kvalifikācijas pierādījumiem, ja tiek ievēroti 23. panta noteikumi. Šādam apliecinājumam pievieno sertifikātu, kuru izsniedz tās pašas iestādes un kurā paziņo, ka piecos gados pirms minētā sertifikāta izdošanas dienas šie dalībvalstu pilsoņi Slovēnijas teritorijā ir vismaz trīs gadus bez pārtraukuma faktiski un likumīgi darbojušies arhitektūras jomā."

D. PILSOŅU TIESĪBAS

31994 L 0080: Padomes Direktīva 94/80/EK ( 1994. gada 19. decembris), ar kuru paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā tiesības balsot un kandidēt pašvaldību vēlēšanās izmanto Savienības pilsoņi, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav (OV L 368, 31.12.1994., 38. lpp.), un kuru groza:

- 31996 L 0030: Padomes 13.5.1996. Direktīva 96/30/EK (OV L 122, 22.5.1996., 14. lpp.).

Direktīvas pielikumu aizstāj ar šādu pielikumu:

"Pielikums

"Vietējā pašvaldība" šīs direktīvas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē ir ikviens no turpmāk uzskaitītajiem:

Beļģijā:

commune/gemeente/Gemeinde,

Čehijas Republikā:

obec, městský obvod nebo městská část územně členěného statutárního města, městská část hlavního města Prahy,

Dānijā:

amtskommune, Koøbenhavns kommune, Frederiksberg kommune, primærkommune,

Vācijā:

kreisfreie Stadt bzw. Stadtkreis; Kreis; Gemeinde, Bezirk in der Freien und Hansestadt Hamburg und im Land Berlin; Stadtgemeinde Bremen in der Freien Hansestadt Bremen, Stadt-, Gemeinde-, oder Ortsbezirke bzw. Ortschaften,

Igaunijā:

vald, linn,

Grieķijā:

κοινότης, δήμος,

Spānijā:

municipio, entidad de ámbito territorial inferior al municipal,

Francijā:

commune, arrondissement dans les villes déterminées par la législation interne, section de commune,

Īrijā:

country, county borough, borough, urban district, town,

Itālijā:

comune, circoscrizione,

Kiprā:

δήμος, κοινότητα,

Latvijā:

pagasts, novads, pilsēta,

Lietuvā:

Savivaldybės taryba,

Luksemburgā:

commune,

Ungārijā:

települési önkormányzat: község, nagyközség, város, megyei jogú város, főváros, főváros kerületei; területi önkormányzat: megye,

Maltā:

Kunsill Lokali,

Nīderlandē:

gemeente, deelgemeente,

Austrijā:

Gemeinden, Bezirke in der Stadt Wien,

Polijā:

gmina,

Portugālē:

município, freguesia,

Slovēnijā:

občina,

Slovākijā:

samospráva obce: obec, mesto, hlavné mesto Slovenskej republiky Bratislava, mesto Košice, mestská časť hlavného mesta Slovenskej republiky Bratislavy, mestská časť mesta Košice; samospráva vyššieho územného celku: samosprávny kraj,

Somijā:

kunta, kommun, kommun på Åland,

Zviedrijā:

kommuner, landsting,

Apvienotajā Karalistē:

counties in England; counties, county boroughs and communities in Wales: regions and Islands in Scotland; districts in England, Scotland and Northern Ireland; London boroughs; parishes in England; the City of London in relation to ward elections for common councilmen."

3. PAKALPOJUMU SNIEGŠANAS BRĪVĪBA

1. 31973 L 0239: Padomes Pirmā direktīva 73/239/EEK ( 1973. gada 24. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz uzņēmējdarbības sākšanu un veikšanu tiešās apdrošināšanas nozarē, kas nav dzīvības apdrošināšana (OV L 228, 16.8.1973., 3. lpp.), kuru groza:

- 31976 L 0580: Padomes 29.6.1976. Direktīva 76/580/EEK (OV L 189, 13.7.1976., 13. lpp.),

- 11979 H: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Grieķijas Republikas pievienošanās (OV L 291, 19.11.1979., 17. lpp.),

- 31984 L 0641: Padomes 10.12.1984. Direktīva 84/641/EEK (OV L 339, 27.12.1984., 21. lpp.),

- 11985 I: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanās (OV L 302, 15.11.1985., 23. lpp.),

- 31987 L 0343: Padomes 22.6.1987. Direktīva 87/343/EEK (OV L 185, 4.7.1987., 72. lpp.),

- 31987 L 0344: Padomes 22.6.1987. Direktīva 87/344/EEK (OV L 185, 4.7.1987., 77. lpp.),

- 31988 L 0357: Padomes 22.6.1988. Otrā direktīva 88/357/EEK (OV L 172, 4.7.1988., 1. lpp.),

- 31990 L 0618: Padomes 8.11.1990. Direktīva 90/618/EEK (OV L 330, 29.11.1990., 44. lpp.),

- 31992 L 0049: Padomes 18.6.1992. Direktīva 92/49/EEK (OV L 228, 11.8.1992., 1. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 31995 L 0026: Eiropas Parlamenta un Padomes 29.6.1995. Direktīva 95/26/EK (OV L 168, 18.7.1995., 7. lpp.),

- 32000 L 0026: Eiropas Parlamenta un Padomes 16.5.2000. Direktīva 2000/26/EK (OV L 181, 20.7.2000., 65. lpp.),

- 32002 L 0013: Eiropas Parlamenta un Padomes 5.3.2002. Direktīva 2002/13/EK (OV L 77, 20.3.2002., 17. lpp.).

Direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunktu papildina ar šādu tekstu:

"— Čehijas Republikā: "akciová společnost", "družstvo",

— Igaunijas Republikā: "aktsiaselts",

— Kipras Republikā: "Εταιρεία περιορισμένης ευθύνης με μετοχές ή εταιρεία περιορισμένης ευθύνης χωρίς μετοχικό κεφάλαιο",

— Latvijas Republikā: "apdrošināšanas akciju sabiedrība", "savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvā biedrība",

— Lietuvas Republikā: "akcinės bendrovės", "uždarosios akcinės bendrovės",

— Ungārijas Republikā: "biztosító részvénytársaság", "biztosító szövetkezet", "biztosító egyesület", "külföldi székhelyű biztosító magyarországi fióktelepe",

— Maltas Republikā: "kumpanija pubblika", "kumpanija privata", "fergħa", "Korp ta' l-Assikurazzjoni Rikonnoxxut",

— Polijas Republikā: "spółka akcyjna", "towarzystwo ubezpieczeń wzajemnych",

— Slovēnijas Republikā: "delniška družba", "družba za vzajemno zavarovanje",

— Slovākijas Republikā: "akciová spoločnost'"."

2. 31974 L 0557: Padomes Direktīva 74/557/EEK ( 1974. gada 4. jūnijs) par to, kā nodrošināt brīvību veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvību attiecībā uz pašnodarbinātu personu un starpnieku darbību toksisku produktu tirdzniecībā un izplatīšanā (OV L 307, 18.11.1974., 5. lpp.), ko groza:

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.).

Direktīvas pielikumu papildina ar šādu tekstu:

"— Čehijas Republika:

1. Toksiskas vielas un preparāti, uz ko attiecas Akts Nr. 157/1998 Sb. par ķīmiskām vielām un ķīmiskiem preparātiem, ņemot vērā minētā Akta grozījumus, un Valdības Noteikumi Nr. 25/1999 Sb., ar ko nosaka kārtību, kā izvērtēt ķīmisko vielu un ķīmisko preparātu bīstamību, to klasifikācijas un marķēšanas metodes, kā arī to, kā sagatavo tādu ķīmisko vielu sarakstu, kuras klasificē kā bīstamas, ņemot vērā minēto Noteikumu grozījumus.

2. Lauksaimniecībā izmantojamie bioloģiskie pesticīdi, uz kuriem attiecas Akts Nr. 147/1996 Sb. par fitosanitāro aizsardzību, kuru groza un īsteno ar Lauksaimniecības ministrijas Rīkojumu Nr. 91/2002 Sb.

— Igaunija:

1. Ražojumi, kuriem piemēro īpašus pasākumus un uz kuriem attiecas 1998. gada 6. maija Akts par ķīmiskām vielām un likumpamatotie akti, kas izdoti, pamatojoties uz minēto Aktu. Bīstamo ražojumu sarakstu, ko izstrādā saskaņā ar 11. pantu Aktā par ķīmiskām vielām, ar 1998. gada 30. novembra Noteikumiem Nr. 59 ir apstiprinājusi Sociālo lietu ministrija.

2. Reģistrēti augu aizsardzības līdzekļi, uz ko attiecas 2000. gada 15. marta Akts par augu aizsardzību un likumpamatotie akti, kas pieņemti, pamatojoties uz minēto Aktu.

To aktīvo vielu sarakstu, kuras aizliegts izmantot augu aizsardzības līdzekļos, Valdība ir apstiprinājusi ar 2000. gada 30. augusta Noteikumiem Nr. 285.

— Kipra:

1. Toksiski ražojumi, uz ko attiecas 1991. gada Likums (199/1991), par bīstamām vielām, Likums Nr. 27(I)/1997 par bīstamām vielām (Grozījums), Likums Nr. 81(I)/2002 par bīstamām vielām (Grozījums) un 2002. gada Noteikumi (P.I. 292/2002) par bīstamām vielām (Bīstamo vielu un preparātu klasifikācija, marķēšana un iepakošana).

2. Pesticīdi, uz ko attiecas 1993. gada Likums 1(I)/1993 par kaitēkļu apkarošanas līdzekļiem, kā arī 1993. un 2000. gada Noteikumi par kaitēkļu apkarošanas līdzekļiem.

— Latvija:

1. Ķīmiskās vielas, uz ko attiecas 1998. gada 1. aprīļa ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likums un noteikumi, kuri pieņemti, pamatojoties uz šo likumu.

2. Augu aizsardzības līdzekļi (tostarp lauksaimniecībā izmantojamie bioloģiskie pesticīdi), uz ko attiecas 1998. gada 17. decembra Augu aizsardzības likums.

— Lietuva:

Indīgas vielas, kas uzskaitītas veselības aizsardzības ministra 2002. gada 26. aprīļa Rīkojumā Nr. 195 par sarakstu, kurā iekļauj indīgas vielas atbilstīgi to toksiskuma pakāpei, kā arī vielas, kas saskaņā ar Padomes Direktīvu 67/548/EEK jāmarķē ar bīstamības apzīmējumiem T (toksisks) vai T+ (īpaši toksisks).

— Ungārija:

1. Turpmāk norādītās vielas:

- fosfīns un produkti, kas izdala fosfīnus,

- etilēnoksīds,

- oglekļa disulfīds,

- ciānūdeņradis un ciānūdeņraža šķīstošie sāļi,

- fluorūdeņradis un fluorūdeņraža šķīstošie sāļi,

- akrilnitrils,

- šķidrais amonjaks,

- hlorpikrīns,

- tetrahlorogleklis,

- trihloracetonitrils.

2. Rodenticīdi, insekticīdi, repelenti un pievilinātājvielas (biocīdi = pesticīdi, kas nav izmantojami lauksaimniecībā), ražojumi, uz ko attiecas veselības aizsardzības ministra Rīkojums Nr. 3/1969 (V.16) EüM un ko laiž apritē un izmanto sabiedrības veselības aizsardzības nolūkā.

— Malta:

1. Biocīdi un augu aizsardzības līdzekļi, uz ko attiecas Att dwar il-Kontroll tal-Pestiċidji (Kap. 430) (Att XI tal-2001) (Pesticīdu ierobežošanas Akts (Cap. 430) (2001. gada XI Akts)) un likumpamatotie akti, kas pieņemti, pamatojoties uz minēto Aktu.

2. Narkotisko vielu prekursori, kas uzskaitīti Ordinanza dwar il-Mediċini Perikolużi (Kap. 101) (Ordinanza XXXI tal-1939, kif sussegwentement emendata) (Rīkojums par bīstamām narkotiskajām vielām (Cap. 101) (1939. gada XXXI Rīkojums), ņemot vērā rīkojuma turpmākos grozījumus).

3. Vielas, kas uzskaitītas Ordni dwar Sustanzi Velenużi (Notifikazzjoni tal-Gvern 510 tal-1967) (Rīkojums par indīgajām vielām - Valdības 1967. gada Paziņojums Nr. 510), kurš izdots, pamatojoties uz Ordinanza dwar il-Professjoni Medika u l-Professjonijiet li għandhom x'jaqsmu magħha (Kap. 31) (Ordinanza XVII tal-1901, kif sussegwentement emendata) — (Rīkojums par medicīnas profesijām un radniecīgām profesijām (Cap. 31) (1901. gada XVII Rīkojums), ņemot vērā rīkojuma turpmākos grozījumus).

— Polija:

1. Augu aizsardzības līdzekļi, uz ko attiecas 1995. gada 12. jūlija Akts par kultivēto augu aizsardzību (Dz.U. 1999, Nr 66, poz. 751, ņemot vērā grozījumus).

2. Atkritumi, uz ko attiecas 2001. gada 27. aprīļa Akts par atkritumiem (Dz.U. 2001, Nr 62, poz. 628, ņemot vērā grozījumus).

— Slovēnija:

1. Vielas un preparāti, uz ko attiecas "Seznam registriranih fitofarmacevtskih sredstev v Republiki Sloveniji" (Uradni list RS, št. 31/01, str. 3393, št. 70/01, str. 7317 in št. 94/01, str. 9193), kuru periodiski izdod lauksaimniecības, mežsaimniecības un pārtikas lietu ministrs, pamatojoties uz Akta par augu aizsardzības līdzekļiem 28. pantu (Zakon o fitofarmacevtskih sredstvih, Uradni list št. 11/01, str. 1163).

2. Vielas un preparāti, kas saskaņā ar Aktu par ķimikālijām (Zakon o kemikalijah, Uradni list RS, št. 36/1999, str. 4165) klasificēti kā bīstamas ķimikālijas.

— Slovākija:

1. Ķīmiskas vielas un preparāti, kuru tirdzniecību un izplatīšanu reglamentē Akts Nr. 163/2001 Z. z. par ķīmiskajām vielām un preparātiem.

2. Augu aizsardzības līdzekļi, tostarp bioloģiskie augu aizsardzības līdzekļi, kuru laišanu tirgū reglamentē Akts Nr. 471/2001 Z.z., ar ko groza Aktu Nr. 285/1995 Z.z. par fitosanitāro aizsardzību, un jo īpaši tā 15. un 19. pants, kā arī 14. pants Slovākijas Republikas Lauksaimniecības ministrijas 2001. gada 21. janvāra Rīkojumā Nr. 3322/3/2001-100, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par augu aizsardzības līdzekļiem."

.

3. 31977 L 0092: Padomes Direktīva 77/92/EEK ( 1976. gada 13. decembris) par pasākumiem, lai veicinātu uzņēmējdarbības veikšanas brīvības un pakalpojumu sniegšanas brīvības efektīvu īstenošanu apdrošināšanas aģentu un brokeru darbības jomā (ex ISIC Group 630), un jo īpaši par pārejas posma pasākumiem attiecībā uz šo darbības jomu (OV L 26, 31.1.1977., 14. lpp.), ko groza:

- 11979 H: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Grieķijas Republikas pievienošanās (OV L 291, 19.11.1979., 17. lpp.),

- 11985 I: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanās (OV L 302, 15.11.1985., 23. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.).

a) Direktīvas 2. panta 2. punkta a) apakšpunktu papildina ar šādu tekstu:

"— Čehijas Republikā:

- "pojišťovací nebo zajišťovací makléř";

— Igaunijā:

- "kindlustusmaakler";

— Kiprā:

- "Πράκτορας";

— Latvijā:

- "apdrošināšanas brokeru sabiedrība";

— Lietuvā:

- "draudimo brokeris";

— Ungārijā:

- "biztosítási alkusz";

— Maltā:

- "aġent fl-assikurazzjoni";

— Polijā:

- "broker ubezpieczeniowy", "broker asekuracyjny";

— Slovēnijā:

- "zavarovalni posrednik";

— Slovākijā:

- "poisťovací maklér"."

b) Direktīvas 2. panta 2. punkta b) apakšpunktu papildina ar šādu tekstu:

"— Čehijas Republikā:

- "pojišťovací agent";

— Igaunijā:

- "kindlustusagent";

— Kiprā:

- "Μεσάζοντας";

— Latvijā:

- "apdrošināšanas aģentūra", "apdrošināšanas aģents";

— Lietuvā:

- "draudimo agentas";

— Ungārijā:

- "egyes biztosítási ügynök", "többes biztosítási ügynök", "vezérügynök";

— Maltā:

- "brokers fl-assikurazzjoni";

— Polijā:

- "agent ubezpieczeniowy";

— Slovēnijā:

- "zavarovalni zastopnik";

— Slovākijā:

- "poisťovací agent"."

c) Direktīvas 2. panta 2. punkta c) apakšpunktu papildina ar šādu tekstu:

"— Čehijas Republikā:

- "pomocný pojišťovací zprostředkovatel";

— Kiprā:

- "Μεσίτης ασφαλίσεων";

— Ungārijā:

- "alügynök";

— Maltā:

- "Sotto-aġent fl-assikurazzjoni"."

4. 31979 L 0267: Padomes Pirmā direktīva 79/267/EEK ( 1979. gada 5. marts) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz uzņēmējdarbības sākšanu un veikšanu tiešajā dzīvības apdrošināšanā (OV L 63, 13.3.1979., 1. lpp.), ko groza:

- 11979 H: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Grieķijas Republikas pievienošanās (OV L 291, 19.11.1979., 17. lpp.),

- 11985 I: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanās (OV L 302, 15.11.1985., 23. lpp.),

- 31990 L 0619: Padomes 8.11.1990. Direktīva 90/619/EEK (OV L 330, 29.11.1990., 50. lpp.),

- 31992 L 0096: Padomes 10.11.1992. Direktīva 92/96/EEK (OV L 360, 9.12.1992., 1. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 31995 L 0026: Eiropas Parlamenta un Padomes 29.6.1995. Direktīva 95/26/EK (OV L 168, 18.7.1995., 7. lpp.),

- 32002 L 0012: Eiropas Parlamenta un Padomes 5.3.2002. Direktīva 2002/12/EK (OV L 77, 20.3.2002., 11. lpp.).

Direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunktu papildina ar šādu tekstu:

"— Čehijas Republikā: "akciová společnost", "družstvo",

— Igaunijas Republikā: "aktsiaselts",

— Kipras Republikā: "Εταιρεία περιορισμένης ευθύνης με μετοχές ή εταιρεία περιορισμένης ευθύνης χωρίς μετοχικό κεφάλαιο",

— Latvijas Republikā: "apdrošināšanas akciju sabiedrība", "savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvā biedrība",

— Lietuvas Republikā: "akcinės bendrovės", "uždarosios akcinės bendrovės",

— Ungārijas Republikā: "biztosító részvénytársaság", "biztosító szövetkezet", "biztosító egyesület", "külföldi székhelyű biztosító magyarországi fióktelepe",

— Maltas Republikā: "kumpanija pubblika", "kumpanija privata", "fergħa", "Korp ta' l-Assikurazzjoni Rikonnoxxut",

— Polijas Republikā: "spółka akcyjna", "towarzystwo ubezpieczeń wzajemnych",

— Slovēnijas Republikā: "delniška družba", "družba za vzajemno zavarovanje",

— Slovākijas Republikā: "akciová spoločnost'"."

5. 32000 L 0012: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/12/EK ( 2000. gada 20. marts) par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (OV L 126, 26.5.2000., 1. lpp.), ko groza:

- 32000 L 0028: Eiropas Parlamenta un Padomes 18.9.2000. Direktīva 2000/28/EK (OV L 275, 27.10.2000., 37. lpp.).

Direktīvas 2. panta 3. punktu papildina ar šādu tekstu:

"— Latvijā — "krājaizdevu sabiedrības", uzņēmumi, kas atbilstīgi "Krājaizdevu sabiedrību likumam" atzīti par kooperatīviem uzņēmumiem, kuri sniedz finanšu pakalpojumus vienīgi saviem biedriem,

— Lietuvā — "kredito unijos" , kas nav "Centrinė kredito unija",

— Ungārijā — "Magyar Fejlesztési Bank Rt." un "Magyar Export-Import Bank Rt.",

— Polijā — "Spółdzielcze Kasy Oszczędnościowo — Kredytowe" un "Bank Gospodarstwa Krajowego"."

4. UZŅĒMĒJDARBĪBAS TIESĪBAS

A. UZŅĒMĒJDARBĪBAS TIESĪBAS

1. 31968 L 0151: Padomes Pirmā direktīva 68/151/EEK ( 1968. gada 9. marts) par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma 58. panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses (OV L 65, 14.3.1968., 8. lpp.), kuru groza:

- 11972 B: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Dānijas Karalistes, Īrijas un Apvienotās Karalistes pievienošanās (OV L 73, 27.3.1972., 14. lpp.),

- 11979 H: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Grieķijas Republikas pievienošanās (OV L 291, 19.11.1979., 17. lpp.),

- 11985 I: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanās (OV L 302, 15.11.1985., 23. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.).

Direktīvas 1. pantu papildina ar šādu tekstu:

"— Čehijas Republikā:

společnost s ručením omezeným, akciová společnost;

— Igaunijā:

aktsiaselts, osaühing;

— Kiprā:

Δημόσιες εταιρείες περιορισμένης ευθύνης με μετοχές ή με εγγύηση, ιδιωτικές εταιρείες περιορισμένης ευθύνης με μετοχές ή με εγγύηση;

— Latvijā:

akciju sabiedrība, sabiedrība ar ierobežotu atbildību, komanditsabiedrība;

— Lietuvā:

akcinė bendrovė, uždaroji akcinė bendrovė;

— Ungārijā:

részvénytársaság, korlátolt felelősségű társaság;

— Maltā:

kumpanija pubblika/public limited liability company, kumpanija privata/private limited liability company;

— Polijā:

spółka z ograniczoną odpowiedzialnością, spółka komandytowo-akcyjna, spółka akcyjna;

— Slovēnijā:

delniška družba, družba z omejeno odgovornostjo, komaditna delniška družba;

— Slovākijā:

akciová spoločnosť, spoločnosť s ručením obmedzeným'"

.

2. 31977 L 0091: Padomes Otrā direktīva 77/91/EEK ( 1976. gada 13. decembris) par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko saistībā ar akciju sabiedrību veidošanu un to kapitāla saglabāšanu un mainīšanu dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma 58. panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses (OV L 26, 31.1.1977., 1. lpp.), ko groza:

- 11979 H: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Grieķijas Republikas pievienošanās (OV L 291, 19.11.1979., 17. lpp.),

- 11985 I: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanās (OV L 302, 15.11.1985., 23. lpp.),

- 31992 L 0101: Padomes 23.11.1992. Direktīva 92/101/EEK (OV L 347, 28.11.1992., 64. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.).

Direktīvas 1. panta 1. punktu papildina ar šādu tekstu:

"— Čehijas Republikā:

akciová společnost;

— Igaunijā:

aktsiaselts;

— Kiprā:

Δημόσιες εταιρείες περιορισμένης ευθύνης με μετοχές, δημόσιες εταιρείες περιορισμένης ευθύνης με εγγύηση που διαθέτουν μετοχικό κεφάλαιο;

— Latvijā:

akciju sabiedrība;

— Lietuvā:

akcinė bendrovė;

— Ungārijā:

részvénytársaság;

— Maltā:

kumpanija pubblika/public limited liability company;

— Polijā:

spółka akcyjna;

— Slovēnijā:

delniška družba;

— Slovākijā:

akciová spoločnosť"

.

3. 31978 L 0855: Padomes Trešā direktīva 78/855/EEK ( 1978. gada 9. oktobris), kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz akciju sabiedrību apvienošanos (OV L 295, 20.10.1978., 36. lpp.), un ko groza:

- 11979 H: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Grieķijas Republikas pievienošanās (OV L 291, 19.11.1979., 17. lpp.),

- 11985 I: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanās (OV L 302, 15.11.1985., 23. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.).

Direktīvas 1. panta 1. punktu papildina ar šādu tekstu:

"Čehijas Republikā:

akciová společnost;

Igaunijā:

aktsiaselts;

Kiprā:

Δημόσιες εταιρείες περιορισμένης ευθύνης με μετοχές, δημόσιες εταιρείες περιορισμένης ευθύνης με εγγύηση που διαθέτουν μετοχικό κεφάλαιο;

Latvijā:

akciju sabiedrība;

Lietuvā:

akcinė bendrovė;

Ungārijā:

részvénytársaság;

Maltā:

kumpanija pubblika/public limited liability company, kumpanija privata/private limited liability company;

Polijā:

spółka akcyjna;

Slovēnijā:

delniška družba;

Slovākijā:

akciová spoločnosť"

.

4. 31989 L 0667: Padomes Divpadsmitā uzņēmējdarbības tiesību direktīva 89/667/EEK ( 1989. gada 21. decembris) par viena īpašnieka sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (OV L 395, 30.12.1989., 40. lpp.), ko groza:

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.).

Direktīvas 1. pantu papildina ar šādu tekstu:

"— Čehijas Republikā:

společnost s ručením omezeným;

— Igaunijā:

aktsiaselts, osaühing;

— Kiprā:

Ιδιωτική εταιρεία περιορισμένης ευθύνης με μετοχές ή με εγγύηση;

— Latvijā:

sabiedrība ar ierobežotu atbildību;

— Lietuvā:

uždaroji akcinė bendrovė;

— Ungārijā:

korlátolt felelősségű társaság, részvénytársaság;

— Maltā:

kumpanija privata/private limited liability company;

— Polijā:

spółka z ograniczoną odpowiedzialnością;

— Slovēnijā:

družba z omejeno odgovornostjo;

— Slovākijā:

spoločnosť s ručením obmedzeným'"

.

B. GRĀMATVEDĪBAS STANDARTI

1. 31978 L 0660: Padomes Ceturtā direktīva 78/660/EEK ( 1978. gada 25. jūlijs), kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem (OV L 222, 14.8.1978., 11. lpp.), un ko groza:

- 11979 H: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Grieķijas Republikas pievienošanās (OV L 291, 19.11.1979., 17. lpp.),

- 31983 L 0349: Padomes 13.6.1983. Septītā direktīva 83/349/EEK (OV L 193, 18.7.1983., 1. lpp.),

- 31984 L 0569: Padomes 27.11.1984. Direktīva 84/569/EEK (OV L 314, 4.12.1984., 28. lpp.),

- 11985 I: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanās (OV L 302, 15.11.1985., 23. lpp.),

- 31989 L 0666: Padomes 21.12.1989. Vienpadsmitā direktīva 89/666/EEK (OV L 395, 30.12.1989., 36. lpp.),

- 31990 L 0604: Padomes 8.11.1990. Direktīva 90/604/EEK (OV L 317, 16.11.1990., 57. lpp.),

- 31990 L 0605: Padomes 8.11.1990. Direktīva 90/605/EEK (OV L 317, 16.11.1990., 60. lpp.),

- 31994 L 0008: Padomes 21.3.1994. Direktīva 94/8/EK (OV L 82, 25.3.1994., 33. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 31999 L 0060: Padomes 17.6.1999. Direktīva 1999/60/EK (OV L 162, 26.6.1999., 65. lpp.),

- 32001 L 0065: Eiropas Parlamenta un Padomes 27.9.2001. Direktīva 2001/65/EK (OV L 283, 27.10.2001., 28. lpp.).

a) Direktīvas 1. panta 1. punkta pirmo daļu papildina ar šādu tekstu:

"— Čehijas Republikā:

společnost s ručením omezeným, akciová společnost;

— Igaunijā:

aktsiaselts, osaühing;

— Kiprā:

Δημόσιες εταιρείες περιορισμένης ευθύνης με μετοχές ή με εγγύηση, ιδιωτικές εταιρείες περιορισμένης ευθύνης με μετοχές ή με εγγύηση;

— Latvijā:

akciju sabiedrība, sabiedrība ar ierobežotu atbildību;

— Lietuvā:

akcinės bendrovės, uždarosios akcinės bendrovės;

— Ungārijā:

részvénytársaság, korlátolt felelősségű társaság;

— Maltā:

kumpanija pubblika/public limited liability company, kumpanija privata/private limited liability company,

soċjeta in akkomandita bil-kapital maqsum f'azzjonijiet/partnership en commandite with the capital divided into shares;

— Polijā:

spółka akcyjna, spółka z ograniczoną odpowiedzialnością, spółka komandytowo-akcyjna;

— Slovēnijā:

delniška družba, družba z omejeno odgovornostjo, komanditna delniška družba;

— Slovākijā:

akciová spoločnosť, spoločnosť s ručením obmedzeným"

.

b) Direktīvas 1. panta 1. punkta otro daļu papildina ar šādu tekstu:

"— p)Čehijas Republikā:

veřejná obchodní společnost, komanditní společnost, družstvo;

— q)Igaunijā:

täisühing, usaldusühing;

— r)Kiprā:

Ομόρρυθμες και ετερόρρυθμες εταιρείες (συνεταιρισμοί);

— s)Latvijā:

pilnsabiedrība, komanditsabiedrība;

— t)Lietuvā:

tikrosios ūkinės bendrijos, komanditinės ūkinės bendrijos;

— u)Ungārijā:

közkereseti társaság, betéti társaság, közös vállalat, egyesülés;

— v)Maltā:

Soċjeta f'isem kollettiv jew soċjeta in akkomandita, bil-kapital li mhux maqsum f'azzjonijiet meta s-soċji kollha li għandhom responsabbilita' llimitata huma soċjetajiet tat-tip deskritt f'sub paragrafu 1/Partnership en nom collectif or partnership en commandite with capital that is not divided into shares, when all the partners with unlimited liability are partnerships as described in sub-paragraph 1;

— w)Polijā:

spółka jawna, spółka komandytowa;

— x)Slovēnijā:

družba z neomejeno odgovornostjo, komanditna družba;

— y)Slovākijā:

verejná obchodná spoločnosť, komanditná spoločnosť"

2. 31983 L 0349: Padomes Septītā direktīva 83/349/EEK ( 1983. gada 13. jūnijs), kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz konsolidētajiem pārskatiem (OV L 193, 18.7.1983., 1. lpp.), un ko groza:

- 11985 l: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanās (OV L 302, 15.11.1985., 23. lpp.),

- 31989 L 0666: Padomes 21.12.1989. Vienpadsmitā direktīva 89/666/EEK (OV L 395, 30.12.1989., 36. lpp.),

- 31990 L 0604: Padomes 8.11.1990. Direktīva 90/604/EEK (OV L 317, 16.11.1990., 57. lpp.),

- 31990 L 0605: Padomes 8.11.1990. Direktīva 90/605/EEK (OV L 317, 16.11.1990., 60. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 32001 L 0065: Eiropas Parlamenta un Padomes 27.9.2001. Direktīva 2001/65/EK (OV L 283, 27.10.2001., 28. lpp.).

Direktīvas 4. panta 1. punktu papildina ar šādu tekstu:

"p) — Čehijas Republikā:

společnost s ručením omezeným, akciová společnost;

q) — Igaunijā:

aktsiaselts, osaühing;

r) — Kiprā:

Δημόσιες εταιρείες περιορισμένης ευθύνης με μετοχές ή με εγγύηση, ιδιωτικές εταιρείες περιορισμένης ευθύνης με μετοχές ή με εγγύηση;

s) — Latvijā:

akciju sabiedrība, sabiedrība ar ierobežotu atbildību;

t) — Lietuvā:

akcinės bendrovės, uždarosios akcinės bendrovės;

u) — Ungārijā:

részvénytársaság, korlátolt felelősségű társaság;

v) — Maltā:

kumpanija pubblika/public limited liability company, kumpanija privata/private limited liability company,

soċjeta in akkomandita bil-kapital maqsum f'azzjonijiet/partnership en commandite with capital divided into shares;

w) — Polijā:

spółka akcyjna, spółka z ograniczoną odpowiedzialnością, spółka komandytowo-akcyjna;

x) — Slovēnijā:

delniška družba, družba z omejeno odgovornostjo, komanditna delniška družba;

y) — Slovākijā:

akciová spoločnosť, spoločnosť s ručením obmedzeným'"

C. RŪPNIECISKĀ ĪPAŠUMA TIESĪBAS

I. KOPIENAS PREČU ZĪME

31994 R 0040: Padomes Regula (EK) Nr. 40/94 ( 1993. gada 20. decembris) par Kopienas preču zīmi (OV L 11, 14.1.1994., 1. lpp.), ko groza:

- 31994 R 3288: Padomes 22.12.1994. Regula (EK) Nr. 3288/94 (OV L 349, 31.12.1994., 83. lpp.).

Aiz regulas 142. panta iekļauj šādu pantu:

"142.a pants

Noteikumi saistībā ar Kopienas paplašināšanos

1. No Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas (turpmāk "jaunās dalībvalstis") pievienošanās dienas Kopienas preču zīme, kas atbilstīgi šai regulai reģistrēta vai pieteikta reģistrācijai pirms pievienošanās dienas, attiecas arī uz iepriekšminēto dalībvalstu teritorijām, lai tādējādi nodrošinātu tās vienādu darbību visā Kopienā.

2. Tādas Kopienas preču zīmes reģistrāciju, kura pieteikta reģistrācijai pirms pievienošanās dienas, nedrīkst atteikt, izmantojot 7. panta 1. punktā uzskaitītos absolūtos atteikuma pamatojumus, ja šie pamatojumi ir piemērojami vienīgi tāpēc, ka ir pievienojusies jauna dalībvalsts.

3. Ja Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums ir iesniegts sešos mēnešos pirms pievienošanās dienas, iebildumu pret reģistrāciju var iesniegt atbilstīgi 42. pantam, ja jaunajā dalībvalstī pastāv agrāka preču zīme vai kādas citas pirms pievienošanās iegūtas agrākas tiesības, kas definētas 8. pantā, ar nosacījumu, ka tās iegūtas labā ticībā un ka agrākās preču zīmes pieteikuma iesniegšanas datums vai, attiecīgos gadījumos, prioritātes datums vai agrāko tiesību iegūšanas datums jaunajā dalībvalstī ir pirms Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datuma vai, attiecīgos gadījumos, prioritātes datuma.

4. Iepriekš 1. punktā minēto Kopienas preču zīmi nevar atzīt par spēkā neesošu:

- atbilstīgi 51. pantam, ja pamatojumi tās atzīšanai par spēkā neesošu ir piemērojami vienīgi tāpēc, ka ir pievienojusies jauna dalībvalsts,

- atbilstīgi 52. panta 1. un 2. punktam, ja agrākās tiesības jaunajā dalībvalstī ir reģistrētas, pieteiktas reģistrācijai vai iegūtas pirms pievienošanās dienas.

5. Iepriekš 1. punktā minētās Kopienas preču zīmes izmantošanu var aizliegt atbilstīgi 106. un 107. pantam, ja agrākā preču zīme vai kādas citas agrākas tiesības ir attiecīgajā jaunajā dalībvalstī labā ticībā reģistrētas, pieteiktas reģistrācijai vai iegūtas pirms šīs valsts pievienošanās dienas, vai — attiecīgos gadījumos — ja to prioritātes datums ir pirms šīs valsts pievienošanās dienas."

II. PAPILDU AIZSARDZĪBAS SERTIFIKĀTI

1. 31992 R 1768: Padomes Regula (EEK) Nr. 1768/92 ( 1992. gada 18. jūnijs) par papildu aizsardzības sertifikāta izstrādi zālēm (OV L 182, 2.7.1992., 1. lpp.), ko groza:

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.).

a) Aiz regulas 19. panta iekļauj šādu pantu:

"19.a pants

Papildu noteikumi saistībā ar Kopienas paplašināšanos

Neskarot citus šīs regulas noteikumus, piemēro šādus noteikumus:

a) i) ikvienām zālēm, ko Čehijas Republikā aizsargā spēkā esošs pamatpatents un kam pirmā tirdzniecības atļauja kā zālēm ir saņemta Čehijas Republikā pēc 1999. gada 10. novembra, var piešķirt sertifikātu, ar nosacījumu, ka pieteikums sertifikāta saņemšanai ir iesniegts sešos mēnešos pēc pirmās tirdzniecības atļaujas saņemšanas dienas,

ii) ikvienām zālēm, ko Čehijas Republikā aizsargā spēkā esošs pamatpatents un kam pirmā tirdzniecības atļauja kā zālēm ir saņemta Kopienā ilgākais sešus mēnešus pirms pievienošanās dienas, var piešķirt sertifikātu, ar nosacījumu, ka pieteikums sertifikāta saņemšanai ir iesniegts sešos mēnešos pēc pirmās tirdzniecības atļaujas saņemšanas dienas;

b) ikvienām zālēm, ko aizsargā spēkā esošs pamatpatents un kam pirmā tirdzniecības atļauja kā zālēm ir saņemta Igaunijā pirms pievienošanās dienas, var piešķirt sertifikātu, ar nosacījumu, ka pieteikums sertifikāta saņemšanai ir iesniegts sešos mēnešos pēc pirmās tirdzniecības atļaujas saņemšanas dienas vai — attiecībā uz patentiem, kas piešķirti pirms 2000. gada 1. janvāra — sešu mēnešu termiņā, kas paredzēts 1999. gada oktobra Patentu likumā;

c) ikvienām zālēm, ko aizsargā spēkā esošs pamatpatents un kam pirmā tirdzniecības atļauja kā zālēm ir saņemta Kiprā pirms pievienošanās dienas, var piešķirt sertifikātu, ar nosacījumu, ka pieteikums sertifikāta saņemšanai ir iesniegts sešos mēnešos pēc pirmās tirdzniecības atļaujas saņemšanas dienas. Neskarot iepriekš izklāstītos noteikumus, gadījumos, kad tirdzniecības atļauja ir saņemta pirms pamatpatenta piešķiršanas, pieteikumu sertifikāta saņemšanai ir jāiesniedz sešos mēnešos no dienas, kad tiek piešķirts patents;

d) ikvienām zālēm, ko aizsargā spēkā esošs pamatpatents un kam pirmā tirdzniecības atļauja kā zālēm ir saņemta Latvijā pirms pievienošanās dienas, var piešķirt sertifikātu. Gadījumos, kad ir beidzies 7. panta 1. punktā paredzētais termiņš, pieteikumu sertifikāta saņemšanai ir iespējams iesniegt sešu mēnešu laikposmā, kas sākas, vēlākais, pievienošanās dienā;

e) ikvienām zālēm, ko aizsargā spēkā esošs pamatpatents, kura saņemšanai pieteikums iesniegts pirms 1994. gada 1. februāra, un kam pirmā tirdzniecības atļauja kā zālēm ir saņemta Lietuvā pirms pievienošanās dienas, var piešķirt sertifikātu, ar nosacījumu, ka pieteikums sertifikāta saņemšanai ir iesniegts sešos mēnešos pēc pievienošanās dienas;

f) ikvienām zālēm, ko aizsargā spēkā esošs pamatpatents un kam pirmā tirdzniecības atļauja kā zālēm ir saņemta Ungārijā pēc 2000. gada 1. janvāra, var piešķirt sertifikātu, ar nosacījumu, ka pieteikums sertifikāta saņemšanai ir iesniegts sešos mēnešos pēc pievienošanās dienas;

g) ikvienām zālēm, ko aizsargā spēkā esošs pamatpatents un kam pirmā tirdzniecības atļauja kā zālēm ir saņemta Maltā pirms pievienošanās dienas, var piešķirt sertifikātu. Gadījumos, kad ir beidzies 7. panta 1. punktā paredzētais termiņš, pieteikumu sertifikāta saņemšanai ir iespējams iesniegt sešu mēnešu termiņā, kas sākas, vēlākais, pievienošanās dienā;

h) ikvienām zālēm, ko aizsargā spēkā esošs pamatpatents un kam pirmā tirdzniecības atļauja kā zālēm ir saņemta Polijā pēc 2000. gada 1. janvāra, var piešķirt sertifikātu, ar nosacījumu, ka pieteikums sertifikāta saņemšanai ir iesniegts sešu mēnešu termiņā, kas sākas, vēlākais, pievienošanās dienā;

i) ikvienām zālēm, ko aizsargā spēkā esošs pamatpatents un kam pirmā tirdzniecības atļauja kā zālēm ir saņemta Slovēnijā pirms pievienošanās dienas, var piešķirt sertifikātu, ar nosacījumu, ka pieteikums sertifikāta saņemšanai ir iesniegts sešos mēnešos pēc pievienošanās dienas, tostarp gadījumos, kad ir beidzies 7. panta 1. punktā paredzētais termiņš;

j) ikvienām zālēm, ko aizsargā spēkā esošs pamatpatents un kam pirmā tirdzniecības atļauja kā zālēm ir saņemta Slovākijā pēc 2000. gada 1. janvāra, var piešķirt sertifikātu, ar nosacījumu, ka pieteikums sertifikāta saņemšanai ir iesniegts sešos mēnešos pēc pirmās tirdzniecības atļaujas saņemšanas dienas vai sešos mēnešos pēc 2002. gada 1. jūlijā, ja tirdzniecības atļauja ir saņemta pēc minētās dienas."

.

b) Regulas 20. panta vienīgajai daļai piešķir numuru "1.", un pantam pievieno šādu punktu:

"2. Šo regulu piemēro attiecībā uz papildu aizsardzības sertifikātiem, kas atbilstīgi attiecīgo valstu tiesību aktiem līdz pievienošanās dienai piešķirti Čehijas Republikā, Igaunijā, Kiprā, Latvijā, Lietuvā, Maltā, Polijā, Slovēnijā un Slovākijā."

.

2. 31996 R 1610: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1610/96 ( 1996. gada 23. jūlijs) par papildu aizsardzības sertifikāta ieviešanu attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļiem (OV L 198, 8.8.1996., 30. lpp.).

a) Aiz regulas 19. panta iekļauj šādu pantu:

"19.a pants

Noteikumi saistībā ar Kopienas paplašināšanos

Neskarot citus šīs regulas noteikumus, piemēro šādus noteikumus:

a) i) ikvienam augu aizsardzības līdzeklim, ko Čehijas Republikā aizsargā spēkā esošs pamatpatents un kam pirmā tirdzniecības atļauja kā augu aizsardzības līdzeklim ir saņemta Čehijas Republikā pēc 1999. gada 10. novembra, var piešķirt sertifikātu, ar nosacījumu, ka pieteikums sertifikāta saņemšanai ir iesniegts sešos mēnešos pēc pirmās tirdzniecības atļaujas saņemšanas dienas,

ii) ikvienam augu aizsardzības līdzeklim, ko Čehijas Republikā aizsargā spēkā esošs pamatpatents un kam pirmā tirdzniecības atļauja kā augu aizsardzības līdzeklim ir saņemta Kopienā ilgākais sešus mēnešus pirms pievienošanās dienas, var piešķirt sertifikātu, ar nosacījumu, ka pieteikums sertifikāta saņemšanai ir iesniegts sešos mēnešos pēc pirmās tirdzniecības atļaujas saņemšanas dienas;

b) ikvienam augu aizsardzības līdzeklim, ko aizsargā spēkā esošs pamatpatents un kam pirmā tirdzniecības atļauja kā augu aizsardzības līdzeklim ir saņemta Igaunijā pirms pievienošanās dienas, var piešķirt sertifikātu, ar nosacījumu, ka pieteikums sertifikāta saņemšanai ir iesniegts sešos mēnešos pēc pirmās tirdzniecības atļaujas saņemšanas dienas vai — attiecībā uz patentiem, kas piešķirti pirms 2000. gada 1. janvāra — sešu mēnešu laikposmā, kas paredzēts 1999. gada oktobra Patentu likumā;

c) ikvienam augu aizsardzības līdzeklim, ko aizsargā spēkā esošs pamatpatents un kam pirmā tirdzniecības atļauja kā augu aizsardzības līdzeklim ir saņemta Kiprā pirms pievienošanās dienas, var piešķirt sertifikātu, ar nosacījumu, ka pieteikums sertifikāta saņemšanai ir iesniegts sešos mēnešos pēc pirmās tirdzniecības atļaujas saņemšanas dienas; neskarot iepriekš izklāstītos noteikumus, gadījumos, kad tirdzniecības atļauja ir saņemta pirms pamatpatenta piešķiršanas, pieteikums sertifikāta saņemšanai ir jāiesniedz sešos mēnešos no dienas, kad tiek piešķirts patents;

d) ikvienam augu aizsardzības līdzeklim, ko aizsargā spēkā esošs pamatpatents un kam pirmā tirdzniecības atļauja kā augu aizsardzības līdzeklim ir saņemta Latvijā pirms pievienošanās dienas, var piešķirt sertifikātu. Gadījumos, kad ir beidzies 7. panta 1. punktā paredzētais termiņš, pieteikumu sertifikāta saņemšanai ir iespējams iesniegt sešu mēnešu laikposmā, kas sākas, vēlākais, pievienošanās dienā;

e) ikvienam augu aizsardzības līdzeklim, ko aizsargā spēkā esošs pamatpatents, kura saņemšanai pieteikums iesniegts pirms 1994. gada 1. februāra, un kam pirmā tirdzniecības atļauja kā augu aizsardzības līdzeklim ir saņemta Lietuvā pirms pievienošanās dienas, var piešķirt sertifikātu, ar nosacījumu, ka pieteikums sertifikāta saņemšanai ir iesniegts sešos mēnešos pēc pievienošanās dienas;

f) ikvienam augu aizsardzības līdzeklim, ko aizsargā spēkā esošs pamatpatents un kam pirmā tirdzniecības atļauja kā augu aizsardzības līdzeklim ir saņemta Ungārijā pēc 2000. gada 1. janvāra, var piešķirt sertifikātu, ar nosacījumu, ka pieteikums sertifikāta saņemšanai ir iesniegts sešos mēnešos pēc pievienošanās dienas;

g) ikvienam augu aizsardzības līdzeklim, ko aizsargā spēkā esošs pamatpatents un kam pirmā tirdzniecības atļauja kā augu aizsardzības līdzeklim ir saņemta Maltā pirms pievienošanās dienas, var piešķirt sertifikātu. Gadījumos, kad ir beidzies 7. panta 1. punktā paredzētais termiņš, pieteikumu sertifikāta saņemšanai ir iespējams iesniegt sešu mēnešu laikposmā, kas sākas, vēlākais, pievienošanās dienā;

h) ikvienam augu aizsardzības līdzeklim, ko aizsargā spēkā esošs pamatpatents un kam pirmā tirdzniecības atļauja kā augu aizsardzības līdzeklim ir saņemta Polijā pēc 2000. gada 1. janvāra, var piešķirt sertifikātu, ar nosacījumu, ka pieteikums sertifikāta saņemšanai ir iesniegts sešu mēnešu laikposmā, kas sākas, vēlākais, pievienošanās dienā;

i) ikvienam augu aizsardzības līdzeklim, ko aizsargā spēkā esošs pamatpatents un kam pirmā tirdzniecības atļauja kā augu aizsardzības līdzeklim ir saņemta Slovēnijā pirms pievienošanās dienas, var piešķirt sertifikātu, ar nosacījumu, ka pieteikums sertifikāta saņemšanai ir iesniegts sešos mēnešos pēc pievienošanās dienas, tostarp gadījumos, kad ir beidzies 7. panta 1. punktā paredzētais termiņš;

j) ikvienam augu aizsardzības līdzeklim, ko aizsargā spēkā esošs pamatpatents un kam pirmā tirdzniecības atļauja kā augu aizsardzības līdzeklim ir saņemta Slovākijā pēc 2000. gada 1. janvāra, var piešķirt sertifikātu, ar nosacījumu, ka pieteikums sertifikāta saņemšanai ir iesniegts sešos mēnešos pēc pirmās tirdzniecības atļaujas saņemšanas dienas vai sešos mēnešos pēc 2002. gada 1. jūlijā, ja tirdzniecības atļauja ir saņemta pēc minētās dienas."

.

b) Regulas 20. panta vienīgajai daļai piešķir numuru "1.", un pantam pievieno šādu punktu:

"2. Šo regulu piemēro attiecībā uz papildu aizsardzības sertifikātiem, kas atbilstīgi attiecīgo valstu tiesību aktiem līdz pievienošanās dienai piešķirti Čehijas Republikā, Igaunijā, Kiprā, Latvijā, Lietuvā, Maltā, Polijā, Slovēnijā un Slovākijā."

.

III. KOPIENAS DIZAINPARAUGI

32002 R 0006: Padomes Regula (EK) Nr. 6/2002 ( 2001. gada 12. decembris) par Kopienas dizainparaugiem (OV L 3, 5.1.2002., 1. lpp.).

Aiz regulas 110. panta iekļauj šādu pantu:

"110.a pants

Noteikumi saistībā ar Kopienas paplašināšanos

1. No Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas (turpmāk "jaunās dalībvalstis") pievienošanās dienas Kopienas dizainparaugs, kas atbilstīgi šai regulai aizsargāts vai pieteikts reģistrācijai pirms pievienošanās dienas, attiecas arī uz iepriekšminēto dalībvalstu teritorijām, lai tādējādi nodrošinātu tā vienādu darbību visā Kopienā.

2. Kopienas dizainparauga reģistrāciju nedrīkst atteikt, izmantojot 47. panta 1. punktā uzskaitītos reģistrācijas atteikuma pamatojumus, ja šie pamatojumi ir piemērojami vienīgi tāpēc, ka ir pievienojusies jauna dalībvalsts.

3. Iepriekš 1. punktā minēto Kopienas dizainparaugu nevar atzīt par spēkā neesošu saskaņā ar 25. panta 1. punktu, ja šie pamatojumi dizainparauga atzīšanai par spēkā neesošu ir piemērojami vienīgi tāpēc, ka ir pievienojusies jauna dalībvalsts.

4. Agrāku tiesību pieteicējs vai īpašnieks jaunajā dalībvalstī var apstrīdēt tāda Kopienas dizainparauga, uz ko attiecas 25. panta 1. punkta d), e) vai f) apakšpunkts, izmantošanu teritorijā, kur ir aizsargātas agrākās tiesības. Piemērojot šo noteikumu, "agrākas tiesības" nozīmē tiesības, kas labā ticībā iegūtas vai pieteiktas reģistrācijai pirms pievienošanās.

5. Šā panta 1., 3. un 4. punkts attiecas arī uz nereģistrētiem Kopienas dizainparaugiem. Saskaņā ar 11. pantu uz dizainparaugu, kas Kopienā nav publiskots, neattiecas aizsardzība, kāda attiecas uz nereģistrētu Kopienas dizainparaugu."

5. KONKURENCES POLITIKA

1. 31968 R 1017: Padomes Regula (EEK) Nr. 1017/68 ( 1968. gada 19. jūlijs), ar ko konkurences noteikumus attiecina uz pārvadājumiem pa dzelzceļu, autoceļiem un iekšējiem ūdensceļiem (OV L 175, 23.7.1968., 1. lpp.), kuru groza:

- 11972 B: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Dānijas Karalistes, Īrijas un Apvienotās Karalistes pievienošanās (OV L 73, 27.3.1972., 14. lpp.),

- 11979 H: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Grieķijas Republikas pievienošanās (OV L 291, 19.11.1979., 17. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.).

Regulas 30. panta 3. punkta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

"Līguma 81. panta 1. punktā paredzētais aizliegums neskar vienošanās, lēmumus un saskaņotās darbības, kas pastāv dienā, kad notiek Austrijas, Somijas un Zviedrijas pievienošanās, vai arī dienā, kad notiek Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanās, un uz ko sakarā ar pievienošanos attiecas 81. panta 1. punkts, ar nosacījumu, ka sešos mēnešos no pievienošanās dienas šīs vienošanās, lēmumi vai saskaņotās darbības tiek grozītas tā, lai atbilstu šīs regulas 4. un 5. pantā paredzētajiem nosacījumiem. Šis punkts tomēr neskar vienošanās, lēmumus un saskaņotās darbības, uz ko pievienošanās dienā jau attiecas EEZ līguma 53. panta 1. punkts."

.

2. 31986 R 4056: Padomes Regula (EEK) Nr. 4056/86 ( 1986. gada 22. decembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā Līguma 85. un 86. pantu piemērot attiecībā uz jūras transportu (OV L 378, 31.12.1986., 4. lpp.), ko groza:

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.).

Regulas 26.a pantu aizstāj ar šādu pantu:

"26.a pants

Līguma 81. panta 1. punktā paredzētais aizliegums neskar vienošanās, lēmumus un saskaņotās darbības, kas pastāv dienā, kad notiek Austrijas, Somijas un Zviedrijas pievienošanās, vai arī dienā, kad notiek Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanās, un uz ko sakarā ar pievienošanos attiecas 81. panta 1. punkts, ar nosacījumu, ka sešos mēnešos no pievienošanās dienas šīs vienošanās, lēmumi vai saskaņotās darbības tiek grozītas tā, lai atbilstu šīs regulas 3. līdz 6. pantā paredzētajiem nosacījumiem. Šis pants tomēr neskar vienošanās, lēmumus un saskaņotās darbības, uz ko pievienošanās dienā jau attiecas EEZ līguma 53. panta 1. punkts."

.

3. 31993 R 1617: Komisijas Regula (EEK) Nr. 1617/93 ( 1993. gada 25. jūnijs) par Līguma 85. panta 3. punkta piemērošanu dažām tādu vienošanos, lēmumu un saskaņotu darbību kategorijām, kas attiecas uz lidojumu sarakstu kopīgu plānošanu un saskaņošanu, lidojumu kopīgu apkalpošanu un apspriešanos par pasažieru un kravas pārvadājumu tarifiem regulārās gaisa satiksmes līnijās, kā arī uz laika nišu sadali lidostās (OV L 155, 26.6.1993., 18. lpp.), kuru groza:

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 31996 R 1523: Komisijas 24.7.1996. Regula (EK) Nr. 1523/96 (OV L 190, 31.7.1996., 11. lpp.),

- 31999 R 1083: Komisijas 26.5.1999. Regula (EK) Nr. 1083/1999 (OV L 131, 27.5.1999., 27. lpp.),

- 32001 R 1324: Komisijas 29.6.2001. Regula (EK) Nr. 1324/2001 (OV L 177, 30.6.2001., 56. lpp.),

- 32002 R 1105: Komisijas 25.6.2002. Regula (EK) Nr. 1105/2002 (OV L 167, 26.6.2002., 6. lpp.).

Regulas 6.a pantu aizstāj ar šādu pantu:

"6.a pants

Līguma 81. panta 1. punktā paredzētais aizliegums neskar vienošanās, lēmumus un saskaņotās darbības, kas pastāv dienā, kad notiek Austrijas, Somijas un Zviedrijas pievienošanās, vai arī dienā, kad notiek Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanās, un uz ko sakarā ar pievienošanos attiecas 81. panta 1. punkts, ar nosacījumu, ka sešos mēnešos no pievienošanās dienas šīs vienošanās, lēmumi vai saskaņotās darbības tiek grozītas tā, lai atbilstu šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem. Šis pants tomēr neskar vienošanās, lēmumus un saskaņotās darbības, uz ko pievienošanās dienā jau attiecas EEZ līguma 53. panta 1. punkts."

.

4. 31996 R 0240: Komisijas Regula (EK) Nr. 240/96 ( 1996. gada 31. janvāris) par Līguma 85. panta 3. punkta piemērošanu dažām tehnoloģijas nodošanas vienošanās kategorijām (OV L 31, 9.2.1996., 2. lpp.).

Regulas 11. pantam pievieno šādu punktu:

"4. Līguma 81. panta 1. punktā paredzētais aizliegums neskar vienošanās, kas pastāv dienā, kad notiek Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanās, un uz ko sakarā ar pievienošanos attiecas 81. panta 1. punkts, ar nosacījumu, ka sešos mēnešos no pievienošanās dienas šīs vienošanās tiek grozītas tā, lai atbilstu šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem."

.

5. 31998 R 0447: Komisijas Regula (EK) Nr. 447/98 ( 1998. gada 1. marts) par paziņojumiem, termiņiem un uzklausīšanu, kas paredzēta Padomes Regulā (EEK) Nr. 4064/89 par kontroli attiecībā uz uzņēmumu koncentrāciju (OV L 61, 2.3.1998., 1. lpp.).

a) Regulas 2. panta 2. punktā "23" aizstāj ar "33"

b) Regulas 13. panta 4. punktā "29" aizstāj ar "39".

c) Regulas 19. panta 1. punktā "29" aizstāj ar "39".

d) Regulas pielikuma E. punkta piektajā daļā "23" aizstāj ar "33".

6. 31999 R 0659: Padomes Regula (EK) Nr. 659/1999 ( 1999. gada 22. marts), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (OV L 83, 27.3.1999., 1. lpp.).

Regulas 1. panta b) punkta i) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

"i) neskarot 144. un 172. pantu Aktā par Austrijas, Somijas un Zviedrijas pievienošanos, kā arī 3. punktu IV pielikumā un minētā pielikuma papildinājumu, kas pievienots Aktam par Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanos — jebkāds atbalsts, kas pastāv pirms Līguma stāšanās spēkā attiecīgajās dalībvalstīs, proti, atbalsta programmas un individuāls atbalsts, ko sākts īstenot pirms Līguma stāšanās spēkā un ko turpina īstenot pēc tās;"

.

7. 31999 R 2790: Komisijas Regula (EK) Nr. 2790/99 ( 1999. gada 22. decembris) par Līguma 81. panta 3. punkta piemērošanu vertikālu vienošanos un saskaņotu darbību kategorijām (OV L 336, 29.12.1999., 21. lpp.).

Pēc 12. panta iekļauj šādu pantu:

"12.a pants

Līguma 81. panta 1. punktā paredzētais aizliegums neskar vienošanās, kas pastāv dienā, kad notiek Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanās, un uz ko sakarā ar pievienošanos attiecas 81. panta 1. punkts, ar nosacījumu, ka sešos mēnešos no pievienošanās dienas šīs vienošanās tiek grozītas tā, lai tās atbilstu šajā regulā paredzētajiem noteikumiem."

.

8. 32000 R 2658: Komisijas Regula (EK) Nr. 2658/2000 ( 2000. gada 29. novembris) par Līguma 81. panta 3. punkta piemērošanu specializācijas vienošanos kategorijām (OV L 304, 5.12.2000., 3. lpp.).

Pēc 8. panta iekļauj šādu pantu:

"8.a pants

Līguma 81. panta 1. punktā paredzētais aizliegums neskar vienošanās, kas pastāv dienā, kad notiek Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanās, un uz ko sakarā ar pievienošanos attiecas 81. panta 1. punkts, ar nosacījumu, ka sešos mēnešos no pievienošanās dienas šīs vienošanās tiek grozītas tā, lai tās atbilstu šajā regulā paredzētajiem noteikumiem."

.

9. 32000 R 2659: Komisijas Regula (EK) Nr. 2659/2000 ( 2000. gada 29. novembris) par Līguma 81. panta 3. punkta piemērošanu pētniecības un attīstības vienošanos (OV L 304, 5.12.2000., 7. lpp.).

Pēc 8. panta iekļauj šādu pantu:

"8.a pants

Līguma 81. panta 1. punktā paredzētais aizliegums neskar vienošanās, kas pastāv dienā, kad notiek Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanās, un uz ko sakarā ar pievienošanos attiecas 81. panta 1. punkts, ar nosacījumu, ka sešos mēnešos no pievienošanās dienas šīs vienošanās tiek grozītas tā, lai tās atbilstu šajā regulā paredzētajiem noteikumiem."

.

10. 32000 R 0823: Komisijas Regula (EK) Nr. 823/2000 ( 2000. gada 19. aprīlis) par Līguma 81. panta 3. punkta piemērošanu dažām laineru kuģniecības sabiedrību kopīgu vienošanos, lēmumu un saskaņotu darbību kategorijām (konsorcijiem) (OV L 100, 20.4.2000., 24. lpp.).

Regulas 13. pantam pievieno šādu punktu:

"3. Līguma 81. panta 1. punktā paredzētais aizliegums neskar vienošanās, lēmumus un saskaņotās darbības, kas pastāv dienā, kad notiek Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanās, un uz ko sakarā ar pievienošanos attiecas 81. panta 1. punkts, ar nosacījumu, ka sešos mēnešos no pievienošanās dienas šīs vienošanās, lēmumi un saskaņotās darbības tiek grozītas tā, lai atbilstu šajā regulā paredzētajiem noteikumiem."

.

11. 32002 R 1400: Komisijas Regula (EK) Nr. 1400/2002 ( 2002. gada 31. jūlijs) par Līguma 81. panta 3. punkta piemērošanu vertikālu vienošanos un saskaņotu darbību kategorijām mehānisko transportlīdzekļu nozarē (OV L 203, 1.8.2002., 30. lpp.).

Regulas 10. panta pašreizējam tekstam piešķir numuru "1.", un pantam pievieno šādu punktu:

"2. Aizliegums, kas paredzēts 81. panta 1. punktā, neskar vienošanās, kas pievienošanās dienā pastāv Čehijas Republikā, Igaunijā, Kiprā, Latvijā, Lietuvā, Ungārijā, Maltā, Polijā, Slovēnijā un Slovākijā un uz ko sakarā ar pievienošanās attiecas 81. panta 1. punkts, ar nosacījumu, ka sešos mēnešos pēc pievienošanās dienas tās tiek grozītas un tādējādi atbilst šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem."

6. LAUKSAIMNIECĪBA

A. TIESĪBU AKTI LAUKSAIMNIECĪBAS JOMĀ

1. 31965 R 0079: Padomes Regula 79/65/EEK ( 1965. gada 15. jūnijs), ar ko izveido tīklu grāmatvedības datu savākšanai par ienākumiem un saimniecisko darbību lauku saimniecībās Eiropas Ekonomikas kopienā (OV 109, 23.6.1965., 1859. lpp.) un ko groza:

- 11972 B: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Dānijas Karalistes, Īrijas un Apvienotās Karalistes pievienošanās (OV L 73, 27.3.1972., 14. lpp.),

- 31972 R 2835: Padomes 29.12.1972. Regula (EEK) Nr. 2835/72 (OV L 298, 31.12.1972., 47. lpp.),

- 31973 R 2910: Padomes 23.10.1973. Regula (EEK) Nr. 2910/73 (OV L 299, 27.10.1973., 1. lpp.),

- 11979 H: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Grieķijas Republikas pievienošanās (OV L 291, 19.11.1979., 17. lpp.),

- 31981 R 2143: Padomes 27.7.1981. Regula (EEK) Nr. 2143/81 (OV L 210, 30.7.1981., 1. lpp.),

- 11985 I: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanās (OV L 302, 15.11.1985., 23. lpp.),

- 31985 R 3644: Padomes 19.12.1985. Regula (EEK) Nr. 3644/85 (OV L 348, 24.12.1985., 4. lpp.),

- 31985 R 3768: Padomes 20.12.1985. Regula (EEK) Nr. 3768/85 (OV L 362, 31.12.1985., 8. lpp.),

- 31990 R 3577: Padomes 4.12.1990. Regula (EEK) Nr. 3577/90 (OV L 353, 17.12.1990., 23. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 31995 R 2801: Padomes 429.11.1995. Regula (EK) Nr. 2801/95 (OV L 291, 6.12.1995., 3. lpp.),

- 31997 R 1256: Padomes 25.6.1997. Regula (EK) Nr. 1256/97 (OV L 174, 2.7.1997., 7. lpp.).

a) Regulas 4. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"3. Maksimālais tādu saimniecību skaits Kopienā, kuras iesniedz pārskatus, ir 105 000 saimniecības"

;

b) Regulas 5. panta 1. punktā iekļauj šādu teikumu:

"Čehijas Republika, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Ungārija, Malta, Polija, Slovēnija un Slovākija Valsts komiteju izveido ilgākais sešos mēnešos pēc pievienošanās dienas."

;

c) Pielikumu papildina ar šādu tekstu:

"Čehijas Republika

Uzskata par vienu rajonu

Igaunija

Uzskata par vienu rajonu

Kipra

Uzskata par vienu rajonu

Latvija

Uzskata par vienu rajonu

Lietuva

Uzskata par vienu rajonu

Ungārija

1. Közép-Magyarország

2. Közép-Dunántúl

3. Nyugat-Dunántúl

4. Dél-Dunántúl

5. Észak- Magyarország

6. Észak-Alföld

7. Dél-Alföld

Malta

Uzskata par vienu rajonu

Polija

1. Pomorze et Mazury

2. Wielkopolska et Śląsk

3. Mazowsze et Podlasie

4. Małopolska et Pogórze

Slovēnija

Uzskata par vienu rajonu

Slovākija

Uzskata par vienu rajonu."

.

2. 31966 R 0136: Padomes Regula Nr. 136/66 ( 1966. gada 22. septembris) par eļļas un tauku tirgus kopīgo organizāciju (OV L 172, 30.9.1966., 3025. lpp.), ko groza:

- 31968 R 2146: Padomes 20.12.1968. Regula (EEK) Nr. 2146/68 (OV L 314, 31.12.1968., 1. lpp.),

- 31970 R 1253: Padomes 29.6.1970. Regula (EEK) Nr. 1253/70 (OV L 143, 51.7.1970., 1. lpp.),

- 31970 R 2554: Padomes 15.12.1970. Regula (EEK) Nr. 2554/70 (OV L 275, 19.12.1970., 5. lpp.),

- 31971 R 2727: Padomes 20.12.1971. Regula (EEK) Nr. 2727/71 (OV L 282, 23.12.1971., 8. lpp.),

- 11972 B: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Dānijas Karalistes, Īrijas un Apvienotās Karalistes pievienošanās (OV L 73, 27.3.1972., 14. lpp.),

- 31972 R 1547: Padomes 18.7.1972. Regula (EEK) Nr. 1547/72 (OV L 165, 21.7.1972., 1. lpp.),

- 31973 R 1707: Padomes 26.6.1973. Regula (EEK) Nr. 1707/73 (OV L 175, 29.6.1973., 5. lpp.),

- 31977 R 2560: Padomes 7.11.1977. Regula (EEK) Nr. 2560/77 (OV L 303, 28.11.1977., 1. lpp.),

- 31978 R 1419: Padomes 20.6.1978. Regula (EEK) Nr. 1419/78 (OV L 171, 28.6.1978., 8. lpp.),

- 31978 R 1562: Padomes 29.6.1978. Regula (EEK) Nr. 1562/78 (OV L 185, 7.7.1978., 1. lpp.),

- 11979 H: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Grieķijas Republikas pievienošanās (OV L 291, 19.11.1979., 17. lpp.),

- 31979 R 0590: Padomes 26.3.1979. Regula (EEK) Nr. 590/79 (OV L 78, 30.3.1979., 1. lpp.),

- 31980 R 1585: Padomes 24.6.1980. Regula (EEK) Nr. 1585/80 (OV L 160, 26.6.1980., 2. lpp.),

- 31980 R 1917: Padomes 15.7.1980. Regula (EEK) Nr. 1917/80 (OV L 186, 19.7.1980., 1. lpp.),

- 31980 R 3454: Padomes 22.12.1980. Regula (EEK) Nr. 3454/80 (OV L 360, 31.12.1980., 16. lpp.),

- 31982 R 1413: Padomes 18.5.1982. Regula (EEK) Nr. 1413/82 (OV L 162, 12.6.1982., 6. lpp.),

- 31984 R 1097: Padomes 31.3.1984. Regula (EEK) Nr. 1097/84 (OV L 113, 28.4.1984., 1. lpp.),

- 31984 R 1101: Padomes 31.3.1984. Regula (EEK) Nr. 1101/84 (OV L 113, 28.4.1984., 7. lpp.),

- 31984 R 1556: Padomes 4.6.1984. Regula (EEK) Nr. 1556/84 (OV L 150, 6.6.1984., 5. lpp.),

- 31984 R 2260: Padomes 17.7.1984. Regula (EEK) Nr. 2260/84 (OV L 208, 3.8.1984., 1. lpp.),

- 11985 I: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanās (OV L 302, 15.11.1985., 23. lpp.),

- 31985 R 0231: Padomes 29.1.1985. Regula (EEK) Nr. 231/85 (OV L 26, 31.1.1985., 12. lpp.),

- 31985 R 3768: Padomes 20.12.1985. Regula (EEK) Nr. 3768/85 (OV L 362, 31.12.1985., 8. lpp.),

- 31986 R 1454: Padomes 13.5.1986. Regula (EEK) Nr. 1454/86 (OV L 133, 21.5.1986., 8. lpp.),

- 31987 R 1915: Padomes 2.7.1987. Regula (EEK) Nr. 1915/87 (OV L 183, 3.7.1987., 7. lpp.),

- 31987 R 3994: Komisijas 23.12.1987. Regula (EEK) Nr. 3994/87 (OV L 377, 31.12.1987., 31. lpp.),

- 31988 R 1098: Padomes 25.4.1988. Regula (EEK) Nr. 1098/88 (OV L 110, 29.4.1988., 10. lpp.),

- 31988 R 2210: Padomes 19.7.1988. Regula (EEK) Nr. 2210/88 (OV L 197, 26.7.1988., 1. lpp.),

- 31989 R 1225: Padomes 3.5.1989. Regula (EEK) Nr. 1225/89 (OV L 128, 11.5.1989., 15. lpp.),

- 31989 R 2902: Padomes 25.9.1989. Regula (EEK) Nr. 2902/89 (OV L 280, 29.9.1989., 2. lpp.),

- 31990 R 3499: Padomes 27.11.1990. Regula (EEK) Nr. 3499/90 (OV L 338, 5.12.1990., 1. lpp.),

- 31990 R 3577: Padomes 4.12.1990. Regula (EEK) Nr. 3577/90 (OV L 353, 17.12.1990., 23. lpp.),

- 31991 R 1720: Padomes 13.6.1991. Regula (EEK) Nr. 1720/91 (OV L 162, 26.6.1991., 27. lpp.),

- 31992 R 0356: Padomes 10.2.1992. Regula (EEK) Nr. 356/92 (OV L 39, 15.2.1992., 1. lpp.),

- 31992 R 2046: Padomes 30.6.1992. Regula (EEK) Nr. 2046/92 (OV L 215, 30.7.1992., 1. lpp.),

- 31993 R 3179: Padomes 16.11.1993. Regula (EK) Nr. 3179/93 (OV L 285, 20.11.1993., 9. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 31994 R 3290: Padomes 22.12.1994. Regula (EK) Nr. 3290/94 (OV L 349, 31.12.1994., 5. lpp.),

- 31996 R 1581: Padomes 30.7.1996. Regula (EK) Nr. 1581/96 (OV L 206, 16.8.1996., 11. lpp.),

- 31998 R 1638: Padomes 20.7.1998. Regula (EK) Nr. 1638/98 (OV L 210, 28.7.1998., 32. lpp.),

- 31999 R 2702: Padomes 14.12.1999. Regula (EK) Nr. 2702/1999 (OV L 327, 21.12.1999., 7. lpp.),

- 32000 R 2826: Padomes 19.12.2000. Regula (EK) Nr. 2826/2000 (OV L 328, 23.12.2000., 2. lpp.),

- 32001 R 1513: Padomes 23.7.2001. Regula (EK) Nr. 1513/2001 (OV L 201, 26.7.2001., 4. lpp.).

Regulas 5. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"3. Maksimālais olīveļļas daudzums, uz ko attiecas 1. punktā paredzētais atbalsts, ir 1783811 tonnas tirdzniecības gadā. Minēto maksimālo garantēto daudzumu kā VGD sadala starp dalībvalstīm:

- Grieķija — 419529 tonnas

- Spānija — 760027 tonnas

- Francija — 3297 tonnas

- Itālija — 543164 tonnas

- Kipra — 6000 tonnas

- Portugāle — 51244 tonnas

- Slovēnija — 400 tonnas

- Malta — 150 tonnas

Kiprai un Maltai noteiktie valstij garantētie daudzumi ir provizoriski. Šie dati tiks pārskatīti 2005. gadā pēc Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas (ĢIS) ieviešanas. Ja atbilstīgais ražošanas apjoms ir atšķirīgs no noteiktā daudzuma, Komisija saskaņā ar Regulas Nr. 136/66/EEK 38. pantā paredzēto procedūru pieņem lēmumu par attiecīgi Kiprai un Maltai noteikto valstij garantēto daudzumu koriģēšanu."

.

3. 31975 L 0106: Padomes Direktīva 75/106/EEK ( 1974. gada 19. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz dažu fasētu šķidrumu pildīšanu pēc tilpuma (OV L 42, 15.2.1975., 1. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 31989 L 0676: Padomes 21.12.1989. Direktīva 89/676/EEK (OV L 398, 30.12.1989., 18. lpp.).

Direktīvas 5. panta 3. punktam pievieno šādu e) apakšpunktu:

"e) Neskarot b) apakšpunktu, šīs direktīvas III pielikuma 1. iedaļas a) punktā uzskaitītos produktus, kas līdz 1993. gada 1. janvārim ražoti un pildīti Ungārijā un kas pildīti 0,70 litru tarā, var tirgot Ungārijā, ar nosacījumu, ka Ungārija paziņo Komisijai krājumu apjomu, kāds tas ir pievienošanās dienā."

4. 31977 R 1784: Padomes 1977. gada 19. jūlija Regula (EEK) Nr. 1784/77 par apiņu sertifikāciju (OV L 200, 8.8.1977., 1. lpp.), ko groza:

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 31979 R 2225: Padomes 9.10.1979. Regula (EEK) Nr. 2225/79 (OV L 257, 512.10.1979., 1. lpp.),

- 31985 R 2039: Padomes 23.7.1985. Regula (EEK) Nr. 2039/85 (OV L 193, 25.7.1985., 1. lpp.),

- 31991 R 1605: Padomes 10.6.1991. Regula (EEK) Nr. 1605/91 (OV L 149, 14.6.1991., 14. lpp.),

- 31993 R 1987: Padomes 19.7.1993. Regula (EEK) Nr. 1987/93 (OV L 182, 24.7.1993., 1. lpp.),

- 31996 R 1323: Padomes 26.6.1996. Regula (EK) Nr. 1323/96 (OV L 171, 10.7.1996., 1. lpp.).

Regulas 9. pantu papildina ar šādu teikumu:

"Čehijas Republika, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Ungārija, Malta, Polija, Slovēnija un Slovākija minēto informāciju iesniedz četros mēnešos no pievienošanās dienas."

.

5. 31982 R 1981: Padomes Regula (EEK) Nr. 1981/82 ( 1982. gada 19. jūlijs), ar ko izveido to Kopienas reģionu sarakstu, kuros atbalstu apiņu ražošanai piešķir vienīgi atzītām ražotāju grupām (OV L 215, 23.7.1982., 3. lpp.), un ko groza:

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 31987 R 4069: Padomes 22.12.1987. Regula (EEK) Nr. 4069/87 (OV L 380, 31.12.1987., 32. lpp.),

- 31989 R 1808: Padomes 19.6.1989. Regula (EEK) Nr. 1808/89 (OV L 177, 24.6.1989., 5. lpp.),

- 31992 R 3337: Padomes 16.11.1992. Regula (EEK) Nr. 3337/92 (OV L 336 20.11.1992., 2. lpp.).

Sarakstā lēmuma pielikumā iekļauj šādus reģionus:

"Česká republika

Slovensko"

.

6. 31985 R 1907: Komisijas Regula (EEK) Nr. 1907/85 ( 1985. gada 10. jūlijs) par sarakstu, kur uzskaitītas vīnogu šķirnes un reģioni, kuru vīnu Kopienā var ievest dzirkstošo vīnu ražošanai (OV L 179, 11.7.1985., 21. lpp.).

a) Pēc regulas 1. panta iekļauj šādu 1.a pantu:

"1.a pants

1. Lietuva ir tiesīga vīna krājumus, kuru izcelsme ir Moldovā un kuri importēti pirms 2004. janvāra, izmantot dzirkstošā vīna ražošanai, līdz šie krājumi ir pilnībā izmantoti.

2. Lietuva veic šo krājumu uzskaiti pēc stāvokļa uz 2004. gada 1. janvāri, un veic šo krājumu pārraudzību.

3. Dzirkstošajiem vīniem, kas ražoti no Moldovas vīna, ir īpaša papildu etiķete, kurā norāda izmantotā produkta izcelsmi un to, ka šis vīns paredzēts pārdošanai vienīgi Lietuvā vai eksportam uz trešām valstīm."

.

7. 31989 R 1576: Padomes Regula (EEK) Nr. 1576/89 ( 1989. gada 29. maijs), ar ko paredz vispārīgus noteikumus par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu un noformējumu (OV L 160, 12.6.1989., 1. lpp.)un ko groza:

- 31992 R 3280: Padomes 9.11.1992. Regula (EEK) Nr. 3280/92 (OV L 327, 13.11.1992., 3. lpp.),

- 31994 R 3378: Eiropas Parlamenta un Padomes 22.12.1994. Regula (EK) Nr. 3378/94 (OV L 366, 31.12.1994., 1. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem - Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.).

a) Regulas 1. panta 4. punktā izdara šādus grozījumus:

- minētā punkta f) apakšpunktu papildina ar 3) un 4) punktu:

"3) Vienīgi attiecībā uz Kiprā ražotiem alkoholiskajiem dzērieniem nosaukumu "vīnogu čagas" vai "vīnogu čagu spirts" var aizstāt ar norādi zivania.

4) Vienīgi attiecībā uz Ungārijā ražotiem alkoholiskajiem dzērieniem nosaukumu "vīnogu čagas" vai "vīnogu čagu spirts" var aizstāt ar norādi Pálinka."

;

- minētā punkta i) apakšpunktam pievieno šādu 4) punktu:

"4) Vienīgi attiecībā uz alkoholiskiem dzērieniem, kas ražoti Ungārijā, un aprikožu destilātiem, kas ražoti turpmāk norādītajās Austrijas provincēs, nosaukumu "augļu alkohols" var aizstāt ar norādi Pálinka: Niederösterreich, Burgenland, Steiermark un Wien."

;

- minētā punkta o) apakšpunkta 3) punkta pirmo ievilkumu aizstāj ar šādu ievilkumu:

- "kas ražoti vai nu vienīgi Grieķijā, vai vienīgi Kiprā"

.

b) Regulas 5. panta 3. punktā izdara šādus grozījumus:

- minētā punkta c) apakšpunktam pievieno šādu punktu:

"Polija var prasīt, lai tāda degvīna ražošanai tās teritorijā, kurš tiek marķēts kā "Polijas degvīns/Polska Wódka", tiek izmantotas vienīgi īpašas Polijas izcelsmes izejvielas, turpmāk norādītas tradicionālās specifikācijas atbilstīgi Polijas noteiktajai kvalitātes politikai."

;

c) Regulas 7. panta 5. punkta pirmajā teikumā pēc nosaukuma Rum-Verschnitt iekļauj vārdkopu un Slivovice;

d) Regulas 9. pantam pievieno šādu 3. punktu:

"3. Šā panta 1. punkts tomēr neliedz tirgot alkoholisko dzērienu ar nosaukumu Slivovice, kas ražots Čehijas Republikā un iegūts, plūmju destilātam pirms pēdējās destilācijas pievienojot ne vairāk kā 30 tilpuma procentus lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta. Šo produktu apraksta kā "alkoholu" vai "alkoholisku dzērienu" 5. panta nozīmē, un šim produktam tajā pašā vizuālajā laukā uz galvenās etiķetes var izmantot arī nosaukumu Slivovice. Ja šādu čehu Slivovice tirgo Kopienā, tās alkohola sastāvs ir jānorāda uz etiķetes. Šis noteikums neskar nosaukuma Slivovice lietošanu augļu alkoholam, kā noteikts 1. panta 4. punkta i) apakšpunktā."

e) Regulas II pielikumu papildina ar šādiem ģeogrāfiskiem nosaukumiem:

- 5. punktā — "Karpatské brandy špeciál"

- 7. punktā — "Szatmári szilvapálinka", "Kecskeméti barackpálinka", "Békési szilvapálinka", "Szabolcsi almapálinka" un "Bošácka slivovica"

- 11. punktā — "Vilniaus džinas", "Spišská borovička", "Slovenská borovička Juniperus", "Slovenská borovička", "Inovecká borovička", "Liptovská borovička"

- 14. punktā — "Allažu Ķimelis", "Čepkelių", "Demänovka bylinný likér", "Polish Cherry", "Karlovarská hořká"

- 16. punktā — "Latvijas Dzidrais", "Rīgas degvīns", "LB degvīns", "LB vodka", "Originali Lietuviška degtinė", "Laugarício vodka", "Polska Wódka/Polish Vodka", "Herbal vodka from the North Podlasie Lowland aromatised with an extract of bison grass"/"Wódka ziołowa z Niziny Północnopodlaskiej aromatyzowana ekstraktem z trawy żubrowej"

f) Regulas II pielikumu papildina ar šādu punktu:

"17.Alkoholiskie dzērieni ar rūgtu garšu | "Riga Black Balsam" ai "Rīgas melnais Balzāms", "Demänovka bylinná horká"." |

.

8. 31991 R 2092: Padomes Regula (EEK) Nr. 2092/91 ( 1991. gada 24. jūnijs) par lauksaimniecības produktu bioloģisku ražošanu un norādēm par to uz lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem (OV L 198, 22.7.1991., 1. lpp.), ko groza:

- 31992 R 2083: Padomes 14.7.1992. Regula (EEK) Nr. 2083/92 (OV L 208, 24.7.1992., 15. lpp.),

- 31992 R 1535: Komisijas 15.6.1992. Regula (EEK) Nr. 1535/92 (OV L 162, 16.6.1992., 15. lpp.),

- 31992 R 3713: Komisijas 22.12.1992. Regula (EEK) Nr. 3713/92 (OV L 378, 23.12.1992., 21. lpp.),

- 31993 R 0207: Komisijas 29.1.1993. Regula (EEK) Nr. 207/93 (OV L 25, 2.2.1993., 5. lpp.),

- 31993 R 2608: Komisijas 23.9.1993. Regula (EEK) Nr. 2608/93 (OV L 239, 24.9.1993., 10. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 31994 R 0468: Komisijas 2.3.1994. Regula (EK) Nr. 468/94 (OV L 59, 3.3.1994., 1. lpp.),

- 31994 R 1468: Padomes 20.6.1994. Regula (EK) Nr. 1468/94 (OV L 159, 28.6.1994., 11. lpp.),

- 31994 R 2381: Komisijas 30.9.1994. Regula (EK) Nr. 2381/94 (OV L 255, 1.10.1994., 84. lpp.),

- 31195 R 0529: Komisijas 9.3.1995. Regula (EK) Nr. 529/95 (OV L 54, 10.3.1995., 10. lpp.),

- 31995 R 1201: Komisijas 29.5.1995. Regula (EK) Nr. 1201/95 (OV L 119, 30.5.1995., 9. lpp.),

- 31995 R 1202: Komisijas 29.5.1995. Regula (EK) Nr. 1202/95 (OV L 119, 30.5.1995., 11. lpp.),

- 31995 R 1935: Padomes 22.6.1995. Regula (EK) Nr. 1935/95 (OV L 186, 5.8.1995., 1. lpp.),

- 31996 R 0418: Komisijas 7.3.1996. Regula (EK) Nr. 418/96 (OV L 59, 8.3.1996., 10. lpp.),

- 31997 R 1488: Komisijas 29.7.1997. Regula (EK) Nr. 1488/97 (OV L 202, 30.7.1997., 12. lpp.),

- 31998 R 1900: Komisijas 4.9.1998. Regula (EK) Nr. 1900/98 (OV L 247, 5.9.1998., 6. lpp.),

- 31999 R 0330: Komisijas 12.2.1999. Regula (EK) Nr. 330/1999 (OV L 40, 13.2.1999., 23. lpp.),

- 31999 R 1804: Padomes 19.7.1999. Regula (EK) Nr. 1804/1999 (OV L 222, 24.8.1999., 1. lpp.),

- 32000 R 0331: Komisijas 17.12.1999. Regula (EK) Nr. 331/2000 (OV L 48, 19.2.2000., 1. lpp.),

- 32000 R 1073: Komisijas 19.5.2000. Regula (EK) Nr. 1073/2000 (OV L 119, 20.5.2000., 27. lpp.),

- 32000 R 1437: Komisijas 30.6.2000. Regula (EK) Nr. 1437/2000 (OV L 161, 1.7.2000., 62. lpp.),

- 32000 R 2020: Komisijas 25.9.2000. Regula (EK) Nr. 2020/2000 (OV L 241, 26.9.2000., 39. lpp.),

- 32001 R 0436: Komisijas 2.3.2001. Regula (EK) Nr. 436/2001 (OV L 63, 3.3.2001., 16. lpp.),

- 32001 R 2491: Komisijas 19.12.2001. Regula (EK) Nr. 2491/2001 (OV L 337, 20.12.2001., 9. lpp.),

- 32002 R 0473: Komisijas 15.3.2002. Regula (EK) Nr. 473/2002 (OV L 75, 16.3.2002., 21. lpp.).

a) Regulas 2. pantā starp tekstiem spāņu valodā un dāņu valodā, iekļauj šādu ievilkumu:

"— čehu valodā: ekologické"

,

starp tekstiem vācu valodā un grieķu valodā iekļauj šādu ievilkumu:

"— igauņu valodā: mahe vai ökoloogiline"

starp tekstiem itāļu valodā un holandiešu valodā iekļauj šādus ievilkumus:

"— latviešu valodā: bioloģiskā,

— lietuviešu valodā: ekologiškas,

— ungāru valodā: ökológiai,

— maltiešu valodā: organiku"

,

starp tekstiem holandiešu valodā un portugāļu valodā iekļauj šādu ievilkumu:

"— poļu valodā: ekologiczne"

,

starp tekstiem portugāļu valodā un somu valodā iekļauj šādus ievilkumus:

"— slovāku valodā: ekologické, biologické,

— slovēņu valodā: ekološki"

.

b) Regulas 5. panta 3.a punktu aizstāj ar šādu tekstu:

"Atkāpjoties no šā panta 1. līdz 3. punkta, preču zīmes, kam ir 2. pantā minētā norāde, līdz 2006. gada 1. jūlijam var turpināt izmantot, lai marķētu un reklamētu produktus, kuri neatbilst šai regulai, ar nosacījumu, ka:

- pieteikums preču zīmes reģistrācijai ir iesniegts līdz 1991. gada 22. jūlijam — ja uz to neattiecas nākamais apakšpunkts — un ir nodrošināta atbilstība Padomes Pirmajai direktīvai 89/104/EEK ( 1988. gada 21. decembris), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm [**], un

- preču zīme jau tiek izmantota ar skaidru, pamanāmu un viegli salasāmu norādi, ka produkti netiek ražoti, izmantojot bioloģiskās ražošanas metodes, kā paredzēts šajā regulā.

Iepriekš pirmās daļas pirmajā ievilkumā minētā pieteikuma iesniegšanas diena ir — attiecībā uz Somiju, Austriju un Zviedriju — 1995. gada 1. janvāris un — attiecībā uz Čehijas Republiku, Igauniju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Ungāriju, Maltu, Poliju, Slovēniju un Slovākiju — 2004. gada 1. maijs.

c) Regulas V pielikumā starp tekstiem spāņu valodā un dāņu valodā, iekļauj šādu tekstu:

"CS: Ekologické zemědělství - kontrolní systém ES"

,

starp tekstiem vācu valodā un grieķu valodā iekļauj šādu tekstu:

"ET: Mahepõllumajandus - EÜ kontrollsüsteem or Ökoloogiline põllumajandus - EÜ kontrollsüsteem"

,

starp tekstiem itāļu valodā un holandiešu valodā iekļauj šādu tekstu:

"LV: Bioloģiskā lauksaimniecība - EK kontroles sistēma,

LT: Ekologinis žemės ūkis - EB kontrolės sistema,

HU: Ökológiai gazdálkodás - EK Ellenőrző Rendszer,

MT: Agrikultura Organika - Sistema ta' Kontroll tal-KE"

,

starp tekstiem holandiešu valodā un portugāļu valodā iekļauj šādu tekstu:

"PL: Rolnictwo ekologiczne - system kontroli WE"

,

starp tekstiem portugāļu valodā un somu valodā iekļauj šādu tekstu:

"SK: Ekologické poľnohospodárstvo - kontrolný systém ES alebo biologické poľnohospodárstvo - kontrolný systém ES,

SL: Ekološko kmetijstvo — Kontrolni sistem ES"

.

9. 31992 R 2075: Padomes Regula (EEK) Nr. 2075/92 ( 1992. gada 30. jūnijs) par jēltabakas tirgus kopīgo organizāciju (OV L 215, 30.7.1992., 70. lpp.), ko groza:

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 31994 R 3290: Padomes 22.12.1994. Regula (EK) Nr. 3290/94 (OV L 349, 31.12.1994., 105. lpp.),

- 31995 R 0711: Padomes 27.3.1995. Regula (EK) Nr. 711/95 (OV L 73, 1.4.1995., 13. lpp.),

- 31996 R 0415: Padomes 4.3.1996. Regula (EK) Nr. 415/96 (OV L 59, 8.3.1996., 3. lpp.),

- 31996 R 2444: Padomes 17.12.1996. Regula (EK) Nr. 2444/96 (OV L 333, 21.12.1996., 4. lpp.),

- 31997 R 2595: Padomes 18.12.1997. Regula (EK) Nr. 2595/97 (OV L 351, 23.12.1997., 11. lpp.),

- 31998 R 1636: Padomes 20.7.1998. Regula (EK) Nr. 1636/98 (OV L 210, 28.7.1998., 23. lpp.),

- 31999 R 0660: Padomes 22.3.1999. Regula (EK) Nr. 660/1999 (OV L 83, 27.3.1999., 10. lpp.),

- 32000 R 1336: Padomes 19.6.2000. Regula (EK) Nr. 1336/2000 (OV L 154, 27.6.2000., 2. lpp.),

- 32002 R 0546: Padomes 25.3.2002. Regula (EK) Nr. 546/2002 (OV L 84, 28.3.2002., 4. lpp.).

a) Regulas 8. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

"Kopienai nosaka maksimālo kopējo lapu jēltabakas garantijas limitu 402 953 tonnas uz ražu."

b) Pielikuma I punktu "Dūmos kaltēta tabaka" papildina ar šādu tekstu:

"Wiślica

Virginia SCR IUN

Wiktoria

Wiecha

Wika

Wala

Wisła

Wilia

Waleria

Watra

Wanda

Weneda

Wenus

DH 16

DH 17"

;

c) Pielikuma II punktu "Ēnā kaltēta gaišā tabaka" papildina ar šādu tekstu:

"Bursan

Bachus

Bożek

Boruta

Tennessee 90

Baca

Bocheński

Bonus

NC 3

Tennessee 86"

;

d) Pielikuma III punktu "Ēnā kaltēta tumšā tabaka" papildina ar šādu tekstu:

"Prezydent

Mieszko

Milenium

Małopolanin

Makar

Mega"

;

e) Pielikuma IV punktu "Karstumā kaltēta tabaka" papildina ar šādu tekstu:

"Kosmos"

.

10. 31992 R 2081: Padomes Regula (EEK) Nr. 2081/92 ( 1992. gada 14. jūlijs) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (OV L 208 24.7.1992., 1. lpp.), ko groza:

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 31997 R 0535: Padomes 17.3.1997. Regula (EK) Nr. 535/97 (OV L 83, 825.3.199., 3. lpp.),

- 31997 R 1068: Komisijas 12.6.1997. Regula (EK) Nr. 1068/97 (OV L 156, 13.6.1997., 10. lpp.),

- 32000 R 2796: Komisijas 20.12.2000. Regula (EK) Nr. 2796/2000 (OV L 324, 21.12.2000., 26. lpp.).

Regulas 2. panta 7. punktu un 10. panta 1. punktu papildina ar šādu teikumu:

"Attiecībā uz Čehijas Republiku, Igauniju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Ungāriju, Maltu, Poliju, Slovēniju un Slovākiju iepriekšminētais laikposms sākas pievienošanās dienā."

.

11. 31992 R 2082: Padomes Regula (EEK) Nr. 2082/92 ( 1992. gada 14. jūlijs) par īpaša rakstura sertifikātiem lauksaimniecības un pārtikas produktiem (OV L 208, 24.7.1992., 9. lpp.), ko groza:

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.).

a) Regulas 7. panta 4. punktam pievieno šādu teikumu:

"Čehijas Republika, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Ungārija, Malta, Polija, Slovēnija un Slovākija minēto informāciju publicē sešos mēnešos no pievienošanās dienas."

;

b) Regulas 14. panta 1. punktam pievieno šādu teikumu:

"Attiecībā uz Čehijas Republiku, Igauniju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Ungāriju, Maltu, Poliju, Slovēniju un Slovākiju iepriekšminētais laikposms sākas pievienošanās dienā."

.

12. 31992 R 2137: Padomes Regula (EEK) Nr. 2137/92 ( 1992. gada 23. jūlijs), ar ko paredz Kopienas klasifikācijas tabulu aitu liemeņiem un Kopienas standarta kvalitāti svaigiem vai dzesinātiem aitu liemeņiem un ar ko pagarina Regulas (EEK) Nr. 338/91 piemērošanas termiņu (OV L 214, 30.7.1992., 1. lpp.), un ko groza:

- 31994 R 1278: Padomes 30.5.1994. Regula (EK) Nr. 1278/94 (OV L 140, 3.6.1994., 5. lpp.),

- 31997 R 2536: Padomes 16.12.1997. Regula (EK) Nr. 2536/97 (OV L 347, 18.12.1997., 6. lpp.).

Regulas 3. panta 2. punktu papildina ar šādu daļu:

"Ja Čehijas Republika, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Ungārija, Malta, Polija, Slovēnija vai Slovākija paredz izmantot šo atļauju, attiecīgā valsts informē Komisiju un pārējās dalībvalstis ne vēlāk kā vienu gadu pēc pievienošanās dienas"

.

13. 31992 R 3950: Padomes Regula (EEK) Nr. 3950/92 ( 1992. gada 28. decembris), ar ko ievieš papildnodevas piena un piena produktu nozarē (OV L 405, 31.12.1992., 1. lpp.) un ko groza:

- 31993 R 0748: Padomes 17.3.1993. Regula (EEK) Nr. 748/93 (OV L 77, 31.3.1993., 16. lpp.),

- 31993 R 1560: Padomes 14.6.1993. Regula (EEK) Nr. 1560/93 (OV L 154, 25.6.1993., 30. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 31994 R 0647: Komisijas 23.3.1994. Regula (EK) Nr. 647/94 (OV L 80, 24.3.1994., 16. lpp.),

- 31994 R 1883: Padomes 27.7.1994. Regula (EK) Nr. 1883/94 (OV L 197, 30.7.1994., 25. lpp.),

- 31995 R 0630: Komisijas 23.3.1995. Regula (EK) Nr. 630/95 (OV L 66, 24.3.1995., 11. lpp.),

- 31995 R 1552: Padomes 29.6.1995. Regula (EK) Nr. 1552/95 (OV L 148, 30.6.1995., 43. lpp.),

- 31996 R 0635: Komisijas 10.4.1996. Regula (EK) Nr. 635/96 (OV L 90, 11.4.1996., 17. lpp.),

- 31996 R 1109: Komisijas 20.6.1996. Regula (EK) Nr. 1109/96 (OV L 148, 21.6.1996., 13. lpp.),

- 31997 R 0614: Komisijas 8.4.1997. Regula (EK) Nr. 614/97 (OV L 94, 9.4.1997., 4. lpp.),

- 31998 R 0551: Padomes 9.3.1998. Regula (EK) Nr. 551/98 (OV L 73, 12.3.1998., 1. lpp.),

- 31998 R 0903: Komisijas 28.4.1998. Regula (EK) Nr. 903/98 (OV L 127, 29.4.1998., 8. lpp.),

- 31999 R 0751: Komisijas 9.4.1999. Regula (EK) Nr. 751/1999 (OV L 96, 10.4.1999., 11. lpp.),

- 31999 R 1256: Padomes 17.5.1999. Regula (EK) Nr. 1256/1999 (OV L 160, 26.6.1999., 73. lpp.),

- 32000 R 0749: Komisijas 11.4.2000. Regula (EK) Nr. 749/2000 (OV L 90, 12.4.2000., 4. lpp.),

- 32001 R 0603: Komisijas 28.3.2001. Regula (EK) Nr. 603/2001 (OV L 89, 29.3.2001., 18. lpp.),

- 32002 R 0582: Komisijas 4.4.2002. Regula (EK) Nr. 582/2002 (OV L 89, 5.4.2002., 7. lpp.)

- 32002 R 2028: Padomes 11.11.2002. Regula (EK) Nr. 2028/2002 (OV L 313, 16.11.2002., 3. lpp.).

a) Regulas 3. panta 2. punktu papildina ar šādu daļu:

"Attiecībā uz Čehijas Republiku, Igauniju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Ungāriju, Maltu, Poliju, Slovēniju un Slovākiju norādītie daudzumi ietver visu govs pienu vai piena ekvivalentu, kas piegādāts pircējiem vai tieši pārdots patēriņam, neņemot vērā, vai tas ražots vai tirgots atbilstīgi pārejas posma pasākumiem, ko piemēro šīm valstīm.

Attiecībā uz Poliju kopējā apjoma sadalījumu piegādēm un tiešajai tirdzniecībai Komisija pārskata, pamatojoties uz 2003. gada faktiskajiem datiem par piegādēm un tiešo tirdzniecību, un — vajadzības gadījumā — koriģē saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1255/1999 42. pantā paredzēto procedūru.

Čehijas Republikai, Igaunijai, Latvijai, Lietuvai, Ungārijai, Polijai, Slovēnijai un Slovākijai izveido īpašu restrukturizācijas rezervi, kā paredzēts pielikuma g) tabulā. Šo rezervi atmaksā no 2006. gada 1. aprīļa tādā apjomā, par ko laikposmā no 1998. gada — Igaunijai un Latvijai — vai no 2000. gada — Čehijas Republikai, Lietuvai, Ungārijai, Polijai, Slovēnijai un Slovākijai ir samazinājies piena un piena produktu patēriņš saimniecības līmenī katrā no šīm valstīm. Lēmumu par rezerves atmaksāšanu un par tās sadalījumu starp piegādes kvotu un tiešās tirdzniecības kvotu pieņem Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1255/1999 42. pantā paredzēto procedūru, pamatojoties uz izvērtējumu par ziņojumiem, ko Čehijas Republika, Igaunija, Latvija, Lietuva, Ungārija, Polija, Slovēnija un Slovākija iesniedz līdz 2005. gada 31. decembrim. Šajos ziņojumos precizē pašreizējā restrukturizācijas procesa rezultātus un tendences attiecīgās valsts piena pārstrādes nozarē, un jo īpaši pārejā no ražošanas saimniecības vajadzībām un ražošanu tirgum."

b) Regulas 4. panta 1. punktu papildina ar šādu daļu:

"Attiecībā uz Čehijas Republiku, Igauniju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Ungāriju, Maltu, Poliju, Slovēniju un Slovākiju iepriekšminētais individuālais references daudzums ir vienāds ar daudzumu, kas pieejams: Ungārijai — 2002. gada 31. martā, Maltai un Lietuvai — 2003. gada 31. martā, Čehijas Republikai, Kiprai, Igaunijai, Latvijai un Slovākijai — 2004. gada 31. martā un Polijai un Slovēnijai — 2005. gada 31. martā"

;

c) Regulas 11. pantā pēc otrās daļas iekļauj šādu daļu:

"Tomēr attiecībā uz Čehijas Republiku, Igauniju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Ungāriju, Poliju, Slovēniju un Slovākiju par reprezentatīvām uzskata tās piena īpašības, kādas tās bija 2001. kalendārajā gadā, un attiecīgās valsts vidējo reprezentatīvo piena tauku saturu nosaka 4,21 % Čehijas Republikai, 4,31 % Igaunijai, 3,46 % Kiprai, 4,07 % Latvijai, 3,99 % Lietuvai, 3,85 % Ungārijai, 3,90 % Polijai, 4,13 % Slovēnijai un 3,71 % Slovākijai."

;

d) Pielikuma c) tabulu aizstāj ar šādu tabulu:

"c) Kopējie references daudzumi, kas minēti 3. panta 2. punktā un ko piemēro no 2002. gada 1. aprīļa. Attiecībā uz Čehijas Republiku, Igauniju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Ungāriju, Maltu, Poliju, Slovēniju un Slovākiju kopējos references daudzumus, kas minēti 3. panta 2. punktā, piemēro laikposmā no 2004. gada 1. aprīļa līdz 2005. gada 31. martam.

(tonnās) |

Dalībvalsts | Piegādes | Tiešā tirdzniecība |

Beļģija | 3188202,403 | 122228,597 |

Čehijas Republika | 2613239,000 | 68904,000 |

Dānija | 4454709,217 | 638,783 |

Vācija | 27769228,612 | 95587,388 |

Igaunija | 537118,000 | 87365,000 |

Grieķija | 699626,000 | 887,000 |

Spānija | 6035564,833 | 81385,167 |

Francija | 23844318,264 | 391479,736 |

Īrija | 5386176,780 | 9587,220 |

Itālija | 10316482,000 | 213578,000 |

Kipra | 141337,000 | 3863,000 |

Latvija | 468943,000 | 226452,000 |

Lietuva | 1256440,000 | 390499,000 |

Luksemburga | 268554,000 | 495,000 |

Ungārija | 1782650,000 | 164630,000 |

Malta | 48698,000 | — |

Nīderlande | 11001277,000 | 73415,000 |

Austrija | 2599130,467 | 150270,533 |

Polija | 8500000,000 | 464017,000 |

Portugāle [3] | 1861171,000 | 9290,000 |

Slovēnija | 467063,000 | 93361,000 |

Slovākija | 990810,000 | 22506,000 |

Somija | 2398275,179 | 8685,339 |

Zviedrija | 3300000,000 | 3000,000 |

Apvienotā Karaliste | 14437481,500 | 172265,500 |

"

;

e) Pielikuma d) tabulu aizstāj ar šādu tabulu:

"d) Kopējie references daudzumi, kas minēti 3. panta 2. punktā un ko piemēro no 2005. gada 1. aprīļa līdz 2006. gada 31. martam

(tonnās) |

Dalībvalsts | Piegādes | Tiešā tirdzniecība |

Beļģija | 3204754,403 | 122228,597 |

Čehijas Republika | 2613239,000 | 68904,000 |

Dānija | 4476986,217 | 638,783 |

Vācija | 27908552,612 | 95587,388 |

Igaunija | 537118,000 | 87365,000 |

Grieķija | 699626,000 | 887,000 |

Spānija | 6035564,833 | 81385,167 |

Francija | 23965497,264 | 391479,736 |

Īrija | 5386176,780 | 9587,220 |

Itālija | 10316482,000 | 213578,000 |

Kipra | 141337,000 | 3863,000 |

Latvija | 468943,000 | 226452,000 |

Lietuva | 1256440,000 | 390499,000 |

Luksemburga | 269899,000 | 495,000 |

Ungārija | 1782650,000 | 164630,000 |

Malta | 48698,000 | — |

Nīderlande | 11056650,000 | 73415,000 |

Austrija | 2612877,467 | 150270,533 |

Polija | 8500000,000 | 464017,000 |

Portugāle [4] | 1870533,000 | 9290,000 |

Slovēnija | 467063,000 | 93361,000 |

Slovākija | 990810,000 | 22506,000 |

Somija | 2410298,179 | 8685,339 |

Zviedrija | 3316515,000 | 3000,000 |

Apvienotā Karaliste | 14510431,500 | 172265,500 |

"

;

f) Pielikuma e) tabulu aizstāj ar šādu tabulu:

"e) Kopējie references daudzumi, kas minēti 3. panta 2. punktā un ko piemēro no 2006. gada 1. aprīļa līdz 2007. gada 31. martam

(tonnās) |

Dalībvalsts | Piegādes | Tiešā tirdzniecība |

Beļģija | 3221306,403 | 122228,597 |

Čehijas Republika | 2613239,000 | 68904,000 |

Dānija | 4499262,217 | 638,783 |

Vācija | 28047876,612 | 95587,388 |

Igaunija | 537118,000 | 87365,000 |

Grieķija | 699626,000 | 887,000 |

Spānija | 6035564,833 | 81385,167 |

Francija | 24086676,264 | 391479,736 |

Īrija | 5386176,780 | 9587,220 |

Itālija | 10316482,000 | 213578,000 |

Kipra | 141337,000 | 3863,000 |

Latvija | 468943,000 | 226452,000 |

Lietuva | 1256440,000 | 390499,000 |

Luksemburga | 271244,000 | 495,000 |

Ungārija | 1782650,000 | 164630,000 |

Malta | 48698,000 | — |

Nīderlande | 11112024,000 | 73415,000 |

Austrija | 2626624,467 | 150270,533 |

Polija | 8500000,000 | 464017,000 |

Portugāle [5] | 1879896,000 | 9290,000 |

Slovēnija | 467063,000 | 93361,000 |

Slovākija | 990810,000 | 22506,000 |

Somija | 2422320,179 | 8685,339 |

Zviedrija | 3333030,000 | 3000,000 |

Apvienotā Karaliste | 14583381,500 | 172265,500 |

"

;

g) Pielikuma f) tabulu aizstāj ar šādu tabulu:

"f) Kopējie references daudzumi, kas minēti 3. panta 2. punktā un ko piemēro no 2007. gada 1. aprīļa līdz 2008. gada 31. martam

(tonnās) |

Dalībvalsts | Piegādes | Tiešā tirdzniecība |

Beļģija | 3237858,403 | 122228,597 |

Čehijas Republika | 2613239,000 | 68904,000 |

Dānija | 4521539,217 | 638,783 |

Vācija | 28187200,612 | 95587,388 |

Igaunija | 537118,000 | 87365,000 |

Grieķija | 699626,000 | 887,000 |

Spānija | 6035564,833 | 81385,167 |

Francija | 24207855,264 | 391479,736 |

Īrija | 5386176,780 | 9587,220 |

Itālija | 10316482,000 | 213578,000 |

Kipra | 141337,000 | 3863,000 |

Latvija | 468943,000 | 226452,000 |

Lietuva | 1256440,000 | 390499,000 |

Luksemburga | 272590,000 | 495,000 |

Ungārija | 1782650,000 | 164630,000 |

Malta | 48698,000 | — |

Nīderlande | 11167397,000 | 73415,000 |

Austrija | 2640371,467 | 150270,533 |

Polija | 8500000,000 | 464017,000 |

Portugāle [6] | 1889258,000 | 9290,000 |

Slovēnija | 467063,000 | 93361,000 |

Slovākija | 990810,000 | 22506,000 |

Somija | 2434343,179 | 8685,339 |

Zviedrija | 3349545,000 | 3000,000 |

Apvienotā Karaliste | 14656332,500 | 172265,500 |

"

;

h) pielikumam pievieno šādu g) tabulu:

"g) Īpašās restrukturizācijas rezerves daudzumi, kas minēti 3. panta 2. punktā

(tonnās) |

Dalībvalsts | Īpašā restrukturizācijas rezerve |

Čehijas Republika | 55788 |

Igaunija | 21885 |

Latvija | 33253 |

Lietuva | 57900 |

Ungārija | 42780 |

Polija | 416126 |

Slovēnija | 16214 |

Slovākija | 27472 |

"

;

14. 31993 R 0404: Padomes Regula (EEK) Nr. 404/93 ( 1993. gada 13. februāris) par banānu tirgus kopīgo organizāciju (OV L 47, 25.2.1993., 1. lpp.), ko groza:

- 31993 R 3518: Komisijas 21.12.1993. Regula (EK) Nr. 3518/93 (OV L 320, 22.12.1993., 15. lpp.),

- 31994 R 3290: Padomes 22.12.1994. Regula (EK) Nr. 3290/94 (OV L 349, 331.12.1994., 105. lpp.),

- 31998 R 1637: Padomes 20.7.1998. Regula (EK) Nr. 1637/98 (OV L 210, 28.7.1998., 28. lpp.),

- 31999 R 1257: Padomes 17.5.1999. Regula (EK) Nr. 1257/1999 (OV L 160, 26.6.1999., 80. lpp.),

- 32001 R 0216: Padomes 29.1.2001. Regula (EK) Nr. 216/2001 (OV L 31, 2.2.2001., 2. lpp.),

- 32001 R 2587: Padomes 19.12.2001. Regula (EK) Nr. 2587/2001 (OV L 345, 29.12.2001., 13. lpp.).

Regulas 12. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"2. Maksimālais banānu daudzums, kuru saražo un tirgo Kopienā un par kuru var saņemt kompensāciju, tiek noteikts 867500 tonnas (tīrsvars), ko Kopienas ražotājreģioniem sadala šādi:

1. 420000 tonnas Kanāriju salām,

2. 150000 tonnas Gvadelupai,

3. 219000 tonnas Martinikai,

4. 50000 tonnas Madeirai, Azoru salām un Algarvi,

5. 15000 tonnas Krētai un Lakonijai,

6. 13500 tonnas Kiprai.

Katram reģionam paredzēto daudzumu var koriģēt, ņemot vērā Kopienai noteikto maksimālo daudzumu."

15. 31994 R 1868: Padomes Regula (EK) Nr. 1868/94 ( 1994. gada 27. jūlijs), ar ko ievieš kvotu sistēmu attiecībā uz kartupeļu cietes ražošanu (OV L 197, 30.7.1994., 4. lpp.) un ko groza:

- 31995 R 1664: Komisijas 7.7.1995. Regula (EK) Nr. 1664/95 (OV L 158, 8.7.1995., 13. lpp.),

- 31995 R 1863: Padomes 17.7.1995. Regula (EK) Nr. 1863/95 (OV L 179, 29.7.1995., 1. lpp.),

- 31998 R 1284: Padomes 16.6.1998. Regula (EK) Nr. 1284/98 (OV L 178, 23.6.1998., 3. lpp.),

- 31999 R 1252: Padomes 17.5.1999. Regula (EK) Nr. 1252/1999 (OV L 160, 26.6.1999., 15. lpp.),

- 32000 R 0962: Padomes 27.5.2002. Regula (EK) Nr. 962/2002 (OV L 149, 7.6.2002., 1. lpp.).

a) Regulas 2. pantu papildina ar šādu 3. un 4. punktu:

"3. Turpmāk uzskaitītajām dalībvalstīm, kas ir kartupeļu cietes ražotājas, 2004./2005. tirdzniecības gadam tiek noteiktas šādas kvotas:

(tonnās) |

Čehijas Republika | 33660 |

Igaunija | 250 |

Latvija | 5778 |

Lietuva | 1211 |

Polija | 144985 |

Slovākija | 729 |

Kopā | 186613 |

4. Iepriekš 3. punktā minētās kvotas izmantošanai 2004./2005. tirdzniecības gadā katra ražotāja dalībvalsts piešķir uzņēmumiem, kas ražo kartupeļu cieti, un tās piešķir, pamatojoties uz kartupeļu cietes vidējo daudzumu, kas šajos uzņēmumos saražots: Čehijas Republikā, Igaunijā, Latvijā, Polijā, Slovākijā — 1999.-2001. gadā, Lietuvā — 1998.-2000. gadā, kā arī ņemot vērā neatmaksājamos ieguldījumus, ko šie uzņēmumi veikuši pirms 2002. gada 1. februāra."

;

b) Regulas 4. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"4. pants

Uzņēmums, kas ražo kartupeļu cieti, neslēdz audzēšanas līgumus ar kartupeļu ražotājiem par kartupeļu daudzumu, no kura varētu saražot cietes daudzumu, kas pārsniedz attiecīgā uzņēmuma kvotu, kura minēta 2. panta 2. vai 4. punktā."

;

c) Regulas 5. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"5. pants

Kartupeļu cieti ražojošiem uzņēmumiem maksā piemaksu EUR 22,25 par tonnu par kartupeļu cietes daudzumu līdz kvotas limitam, kas minēts 2. panta 2. vai 4. punktā, ar nosacījumu, ka tie kartupeļu ražotājiem par kartupeļiem, kas vajadzīgi, lai saražotu cieti līdz kvotas limitam, ir samaksājuši minimālo cenu, kas minēta Regulas (EEK) Nr. 1766/92 * 8. panta 1. punktā."

;

d) Regulas 6. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"1. Kartupeļu cieti, kas saražota, pārsniedzot 2. panta 2. vai 4. punktā minētās kvotas, kā tādu izved no Kopienas līdz 1. janvārim pēc attiecīgā tirdzniecības gada beigām.

Par to nepienākas eksporta atmaksājums."

.

16. 31995 R 0603: Padomes Regula (EK) Nr. 603/95 ( 1995. gada 21. februāris) par žāvētās rupjās lopbarības tirgus kopīgo organizāciju (OV L 63, 21.3.1995., 1. lpp.), ko groza:

- 31995 R 0684: Padomes 27.3.1995. Regula (EK) Nr. 684/95 (OV L 71, 31.3.1995., 3. lpp.),

- 31995 R 1347: Padomes 9.6.1995. Regula (EK) Nr. 1347/95 (OV L 131, 15.6.1995., 1. lpp.).

a) Regulas 4. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"1. Ar šo tiek noteikts, ka kaltētas rupjās lopbarības maksimālais garantētais daudzums (MGD), par kuru tirdzniecības gadā var piešķirt 3. panta 2. punktā minēto atbalstu, ir 4 517 223 tonnas."

;

b) Tabulu 4. panta 2. punktā aizstāj ar šādu tabulu:

"Valstij garantētais daudzums (VGD)

(tonnās) |

BLES | 8000 |

Čehijas Republika | 27942 |

Dānija | 334000 |

Vācija | 421000 |

Grieķija | 32000 |

Spānija | 1224000 |

Francija | 1455000 |

Īrija | 5000 |

Itālija | 523000 |

Lietuva | 650 |

Ungārija | 49593 |

Nīderlande | 285000 |

Austrija | 4400 |

Polija | 13538 |

Portugāle | 5000 |

Slovākija | 13100 |

Somija | 3000 |

Zviedrija | 11000 |

Apvienotā Karaliste | 102000 |

"

17. 31995 R 3072: Padomes Regula (EEK) Nr. 3072/95 ( 1995. gada 22. decembris) par rīsu tirgus kopīgo organizāciju (OV L 329, 30.12.1995., 18. lpp.), ko groza:

- 31998 R 0192: Padomes 20.1.1998. Regula (EK) Nr. 192/98 (OV L 20, 27.1.1998., 16. lpp.),

- 31998 R 2072: Padomes 28.9.1998. Regula (EK) Nr. 2072/98 (OV L 265, 30.9.1998., 4. lpp.),

- 32000 R 1528: Komisijas 13.7.2000. Regula (EK) Nr. 1528/2000 (OV L 175, 14.7.2000., 64. lpp.),

- 32000 R 1667: Padomes 17.7.2000. Regula (EK) Nr. 1667/2000 (OV L 193, 29.7.2000., 3. lpp.),

- 32001 R 1987: Padomes 8.10.2001. Regula (EK) Nr. 1987/2001 (OV L 271, 12.10.2001., 5. lpp.),

- 32002 R 0411: Komisijas 4.3.2002. Regula (EK) Nr. 411/2002 (OV L 62, 5.3.2002., 27. lpp.).

a) Tabulu 6. panta 3. punktā aizstāj ar šādu tabulu:

"

(EUR/ha) |

| 1999./2000. gadā un turpmāk |

Spānija | 334,33 |

Ungārija | 163,215 |

Francija | |

— valsts pamatteritorija | 289,05 |

— Franču Gvijāna | 395,40 |

Grieķija | |

— Thessaloniki, Serres, Kavala, Aitolia, Akarnania un Fthiotida departaments | 393,82 |

— citi departamenti | 393,82 |

Itālija | 318,01 |

Portugāle | 318,53 |

"

;

b) Regulas 6. panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"4. Ar šo tiek noteikta katras ražotājas dalībvalsts nacionālā pamatplatība. Tomēr Francijai un Grieķijai nosaka divas pamatplatības. Pamatplatības ir šādas:

Spānija | 104973 ha |

Ungārija | 3222 ha |

Francija | |

— valsts pamatteritorijā | 24500 ha |

— Franču Gvijānā | 5500 ha |

Grieķija | |

— Thessaloniki, Serres, Kavala, Aitolia, Akarnania un Fthiotida departamentā | 22330 ha |

— citos departamentos | 2561 ha |

Itālija | 239259 ha |

Portugāle | 34000 ha" |

18. 31996 R 1107: Komisijas Regula (EK) Nr. 1107/96 ( 1996. gada 12. jūnijs) par ģeogrāfisko norāžu un izcelsmes apzīmējumu reģistrāciju saskaņā ar procedūru, kas paredzēta Padomes Regulas (EEK) Nr. 2081/92 17. pantā (OV L 148, 21.6.1996., 1. lpp.), kuru groza:

- 31996 R 1263: Komisijas 1.7.1996. Regula (EK) Nr. 1263/96 (OV L 163, 2.7.1996., 19. lpp.),

- 31997 R 0123: Komisijas 23.1.1997. Regula (EK) Nr. 123/97 (OV L 22, 24.1.1997., 19. lpp.),

- 31997 R 1065: Komisijas 12.6.1997. Regula (EK) Nr. 1065/97 (OV L 156, 13.6.1997., 5. lpp.),

- 31997 R 2325: Komisijas 24.11.1997. Regula (EK) Nr. 2325/97 (OV L 322, 25.11.1997., 33. lpp.),

- 31998 R 0134: Komisijas 20.1.1998. Regula (EK) Nr. 134/98 (OV L 15, 21.1.1998., 6. lpp.),

- 31998 R 0644: Komisijas 20.3.1998. Regula (EK) Nr. 644/98 (OV L 87, 21.3.1998., 8. lpp.),

- 31998 R 1549: Komisijas 17.7.1998. Regula (EK) Nr. 1549/98 (OV L 202, 18.7.1998., 25. lpp.),

- 31999 R 0083: Komisijas 13.1.1999. Regula (EK) Nr. 83/1999 (OV L 8, 14.1.1999., 17. lpp.),

- 31999 R 0590: Komisijas 18.3.1999. Regula (EK) Nr. 590/1999 (OV L 74, 19.3.1999., 8. lpp.),

- 31999 R 1070: Komisijas 25.5.1999. Regula (EK) Nr. 1070/1999 (OV L 130, 26.5.1999., 18. lpp.),

- 32000 R 0813: Padomes 17.4.2000. Regula (EK) Nr. 813/2000 (OV L 100, 20.4.2000., 5. lpp.),

- 32000 R 2703: Komisijas 11.12.2000. Regula (EK) Nr. 2703/2000 (OV L 311, 12.12.2000., 25. lpp.),

- 32001 R 0913: Komisijas 10.5.2001. Regula (EK) Nr. 913/2001 (OV L 129, 11.5.2001., 8. lpp.),

- 32001 R 1347: Padomes 28.6.2001. Regula (EK) Nr. 1347/2001 (OV L 182, 5.7.2001., 3. lpp.),

- 32001 R 1778: Komisijas 7.9.2001. Regula (EK) Nr. 1778/2001 (OV L 240, 8.9.2001., 6. lpp.),

- 32002 R 0564: Komisijas 2.4.2002. Regula (EK) Nr. 564/2002 (OV L 86, 3.4.2002., 7. lpp.),

- 32002 R 1829: Komisijas 14.10.2002. Regula (EK) Nr. 1829/2002 (OV L 277, 15.10.2002., 10. lpp.).

a) Regulas 1. pantam pievieno šādu daļu:

"Nosaukumus "Budějovické pivo", "Českobudějovické pivo" un "Budějovický měšťanský var" reģistrē kā aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes (AĢN) un uzskaita pielikumā atbilstīgi Komisijai iesniegtajām specifikācijām. Šis noteikums neskar jebkādas alus preču zīmes vai citas tiesības, kas Eiropas Savienībā pastāv pievienošanās dienā."

b) Pielikuma B daļā pie virsraksta "Alus" iekļauj šādu tekstu:

"Čehijas Republika:

- Budějovické pivo (AĢN)

- Českobudějovické pivo (AĢN)

- Budějovický měšťanský var (AĢN)"

.

19. 31996 R 1577: Padomes Regula (EK) Nr. 1577/96 ( 1996. gada 30. jūlijs), ar ko ievieš īpašu režīmu attiecībā uz noteiktiem pākšaugiem (OV L 206, 16.8.1996., 4. lpp.) un ko groza:

- 31997 R 1826: Komisijas 22.9.1997. Regula (EK) Nr. 1826/97 (OV L 260, 23.9.1997., 11. lpp.),

- 32000 R 0811: Padomes 17.4.2000. Regula (EK) Nr. 811/2000 (OV L 100, 20.4.2000., 1. lpp.).

Regulas 3. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"2. Maksimālā garantētā platība lēcām un aunazirņiem ir 162529 hektāri un 1. panta c) apakšpunktā minētajiem vīķiem — 259473 hektāri. Ja tirdzniecības gadā maksimālā platība nav sasniegta, neizmantoto platību pieskaita citai attiecīgā tirdzniecības gada maksimālajai garantētajai platībai, pirms tiek pārsniegts maksimums."

.

20. 31996 R 2201: Padomes Regula (EK) Nr. 2201/96 ( 1996. gada 28. oktobris) par augļu un dārzeņu pārstrādes produktu tirgus kopīgo organizāciju (OV L 297, 21.11.1996., 29. lpp.), ko groza:

- 31997 R 2199: Padomes 30.10.1997. Regula (EK) Nr. 2199/97 (OV L 303, 6.11.1997., 1. lpp.),

- 31999 R 2701: Padomes 14.12.1999. Regula (EK) Nr. 2701/1999 (OV L 327, 21.12.1999., 5. lpp.),

- 32000 R 2699: Padomes 4.12.2000. Regula (EK) Nr. 2699/2000 (OV L 311, 12.12.2000., 9. lpp.),

- 32001 R 1239: Padomes 19.6.2001. Regula (EK) Nr. 1239/2001 (OV L 171, 26.6.2001., 1. lpp.),

- 32002 R 0453: Komisijas 13.3.2002. Regula (EK) Nr. 453/2002 (OV L 72, 14.3.2002., 9. lpp.).

a) Regulas 7. panta 2. punktu papildina ar šādu daļu:

"Attiecībā uz Kipru, 1995/1996, 1996/1997 un 1999/2000 tirdzniecības gadi ir atsauces gadi, nosakot Kopienas maksimālo garantēto platību, kas minēta šā punkta pirmajā daļā."

;

b) Regulas 9. panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

"Bezkauliņu rozīņu un korinšu daudzumi, kas iepirkti saskaņā ar 2. punktu, nedrīkst pārsniegt 27930 tonnas."

;

c) Regulas III pielikumu aizstāj ar šādu pielikumu:

"III PIELIKUMS

5. pantā minētie pārstrādes limiti

Svaiga produkta tīrais svars

n.a. = nav attiecināms

(tonnās) |

| | Tomāti | Persiki | Bumbieri |

Kopienas limiti | 8653328 | 542062 | 105659 |

Valstu limiti | Čehijas Republika | 12000 | 1287 | 11 |

Grieķija | 1211241 | 300000 | 5155 |

Spānija | 1238606 | 180794 | 35199 |

Francija | 401608 | 15685 | 17703 |

Itālija | 4350000 | 42309 | 45708 |

Kipra | 7944 | 6 | n.a. |

Latvija | n.a. | n.a. | n.a. |

Ungārija | 130790 | 1616 | 1031 |

Malta | 27000 | n.a. | n.a. |

Nīderlande | n.a. | n.a. | 243 |

Austrija | n.a. | n.a. | 9 |

Polija | 194639 | n.a. | n.a. |

Portugāle | 1050000 | 218 | 600 |

Slovākija | 29500 | 147 | n.a. |

"

.

21. 31996 R 2202: Padomes Regula (EK) Nr. 2202/96 ( 1996. gada 28. oktobris), ar ko ievieš Kopienas palīdzības sistēmu noteiktu citrusaugļu ražotājiem (OV L 297, 21.11.1996., 49. lpp.) un ko groza:

- 31999 R 0858: Padomes 22.4.1999. Regula (EK) Nr. 858/1999 (OV L 108, 27.4.1999., 8. lpp.),

- 32000 R 2699: Padomes 4.12.2000. Regula (EK) Nr. 2699/2000 (OV L 311, 12.12.2000., 9. lpp.).

Regulas II pielikumu aizstāj ar šādu pielikumu:

"II PIELIKUMS

5. pantā minētie pārstrādes limiti

Svaiga produkta tīrais svarss

n.a. = nav attiecināms

(tonnās) |

| | Apelsīni | Citroni | Greipfrūti | Mazie citrusaugļi |

Kopienas limiti | 1518982 | 513650 | 22000 | 390000 |

Valstu limiti | Grieķija | 280000 | 27976 | 799 | 5217 |

Spānija | 600467 | 192198 | 1919 | 270186 |

Francija | n.a. | n.a. | 61 | 445 |

Itālija | 599769 | 290426 | 3221 | 106428 |

Kipra | 18746 | 3050 | 16000 | 6000 |

Portugāle | 20000 | n.a. | n.a. | 1724 |

"

.

22. 31998 R 1638: Padomes Regula (EK) Nr. 1638/98 ( 1998. gada 20. jūlijs), ar ko groza Regulu Nr. 136/66/EEK par eļļas un tauku tirgus kopīgo organizāciju (OV L 210, 28.7.1998., 32. lpp.) un ko groza:

- 32001 R 1513: Padomes 23.7.2001. Regula (EK) Nr. 1513/2001 (OV L 201, 26.7.2001., 4. lpp.).

a) Regulas 2. panta 1. punktu papildina ar šādu daļu:

"Kipra, Malta un Slovēnija GIS ievieš vēlākais 2005. gada 1. janvārī."

;

b) Regulas 4. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

"Saskaņā ar eļļu un tauku tirgus kopīgo organizāciju, kas ir spēkā no 2001. gada 1. novembra, olīvu audzētājiem nedrīkst izmaksāt atbalstu par papildu olīvkokiem vai attiecīgajām platībām, kas apstādītas pēc 1998. gada 1. maija — attiecībā uz Kopienu, izņemot Kipru un Maltu, attiecībā uz kurām šī diena ir 2001. gada 31. decembris — vai par platībām, kas nav ietvertas audzēšanas deklarācijā dienā, kas vēl jānosaka."

.

23. 31999 R 1251: Padomes Regula (EK) Nr. 1251/1999 ( 1999. gada 17. maijs), ar ko izveido atbalsta sistēmu noteiktu laukaugu audzētājiem (OV L 160, 26.6.1999., 1. lpp.) un ko groza:

- 31999 R 2704: Padomes 14.12.1999. Regula (EK) Nr. 2704/1999 (OV L 327, 21.12.1999., 12. lpp.),

- 32000 R 1672: Padomes 27.7.2000. Regula (EK) Nr. 1672/2000 (OV L 193, 29.7.2000., 13. lpp.),

- 32001 R 1038: Padomes 22.5.2001. Regula (EK) Nr. 1038/2001 (OV L 145, 31.5.2001., 16. lpp.).

a) Regulas 2. panta 2. punktu papildina ar šādu daļu:

"Attiecībā uz Čehijas Republiku, Igauniju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Ungāriju, Maltu, Poliju, Slovēniju un Slovākiju reģionālās pamatplatības nosaka kā hektāru vidējo skaitu reģionā, kas laikposmā no 1997. gada līdz 2001. gadam trīs gadus pēc kārtas izmantots kā aramzeme. Reģionālo pamatplatību kopplatība katrai no šīm dalībvalstīm nepārsniedz VI pielikumā minētās pamatplatības"

;

b) Regulas 3. panta 5. punktam pievieno šādu ievilkumu:

"— attiecībā uz Čehijas Republiku, Igauniju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Ungāriju, Maltu, Poliju, Slovēniju un Slovākiju — nosakot references ražības apjomā, kas paredzēta VI pielikumā"

;

c) Regulas 3. panta 7. punktā frāzi "…vai Itālijas un Spānijas gadījumā — ražība, kā tā noteikta 3. panta 5. punktā, ir pārsniegta…", aizstāj ar šādu frāzi:

"… vai — attiecībā uz Kipru, Čehijas Republiku, Igauniju, Ungāriju, Itāliju, Latviju, Lietuvu, Maltu, Poliju, Slovākiju, Slovēniju un Spāniju — ražība, kā tā noteikta 3. panta 5. punktā, ir pārsniegta …"

d) Regulas 7. pantā starp pirmo un otro daļu iekļauj šādu daļu:

"Ciktāl tas attiecas uz Latviju, Lietuvu, Ungāriju, Maltu, Poliju un Slovēniju, maksājumu pieteikumus nevar iesniegt par zemi, uz kuras 2000. gada 31. decembrī bija pastāvīgas ganības, pastāvīgi tika audzētas kultūras vai koki vai kura tika izmantota ar lauksaimniecību nesaistītiem mērķiem. Ciktāl tas attiecas uz Slovākiju, maksājumu pieteikumus nevar iesniegt par zemi, uz kuras 2001. gada 31. decembrī bija pastāvīgas ganības, pastāvīgi tika audzētas kultūras vai koki vai kura tika izmantota ar lauksaimniecību nesaistītiem mērķiem. Ciktāl tas attiecas uz Igauniju, maksājumu pieteikumus nevar iesniegt par zemi, uz kuras 2002. gada 1. oktobrī bija pastāvīgas ganības, pastāvīgi tika audzētas kultūras vai koki vai kura tika izmantota ar lauksaimniecību nesaistītiem mērķiem. Ciktāl tas attiecas uz Čehijas Republiku, maksājumu pieteikumus nevar iesniegt par zemi, uz kuras 2002. gada 30. novembrī bija pastāvīgas ganības, pastāvīgi tika audzētas kultūras vai koki vai kura tika izmantota ar lauksaimniecību nesaistītiem mērķiem. Ciktāl tas attiecas uz Kipru, maksājumu pieteikumus nevar iesniegt par zemi, uz kuras 2002. gada 1. decembrī bija pastāvīgas ganības, pastāvīgi tika audzētas kultūras vai koki vai kura tika izmantota ar lauksaimniecību nesaistītiem mērķiem."

;

e) Regulas 7. panta trešo un ceturto daļu aizstāj ar šādām daļām:

"Konkrētos īpašos apstākļos, kas saistīti ar to vai citu valsts intervences formu, dalībvalstis var atkāpties no šā panta pirmās un otrās daļas noteikumiem, ja šādas intervences iznākumā lauksaimnieki — lai turpinātu savu parasto lauksaimniecisko darbību — augkopībai izmanto zemi, kuru iepriekš uzskatīja par tādu zemi, par ko nepienākas kompensācija, un ja attiecīgā intervence nozīmē to, ka zemi, par ko sākotnēji pienācās kompensācija, vairs neuzskata par tādu, kā dēļ zemes kopplatība, par ko pienākas kompensācija, būtiski nepalielinās.

Turklāt dažos gadījumos, kas nav minēti šā panta divās iepriekšējās daļās, dalībvalstis var atkāpties no šā panta pirmās un otrās daļas, ja Komisijai iesniegtajā plānā tās pierāda, ka zemes kopplatība, par ko pienākas kompensācija, paliek nemainīgs."

;

f) Regulas II pielikumu papildina ar šādu tekstu:

"KIPRA

UNGĀRIJA"

;

g) Regulas III pielikumu aizstāj ar šādu pielikumu:

"III PIELIKUMS

MAKSIMĀLĀ GARANTĒTĀ PLATĪBA, SAŅEMOT PAPILDMAKSĀJUMU SAISTĪBĀ AR PLATĪBATKARĪGO MAKSĀJUMU PAR CIETAJIEM KVIEŠIEM

(hektāri) |

Grieķija | 617000 |

Spānija | 594000 |

Francija | 208000 |

Itālija | 1646000 |

Kipra | 6183 |

Austrija | 7000 |

Portugāle | 118000 |

Ungārija | 2500 |

"

h) Regulas IV pielikumu aizstāj ar šādu pielikumu:

"IV PIELIKUMS

MAKSIMĀLĀ GARANTĒTĀ PLATĪBA, SAŅEMOT ĪPAŠO PALĪDZĪBU PAR CIETAJIEM KVIEŠIEM

(hektāri) |

Vācija | 10000 |

Spānija | 4000 |

Francija | 50000 |

Itālija | 4000 |

Ungārija | 4305 |

Slovākija | 4717 |

Apvienotā Karaliste | 5000 |

"

i) Pievieno šādu pielikumu:

"VI PIELIKUMS

VALSTĪM NOTEIKTĀS PAMATPLATĪBAS UN RAŽĪBA ČEHIJAS REPUBLIKĀ, IGAUNIJĀ, KIPRĀ, LATVIJĀ, LIETUVĀ, UNGĀRIJĀ, MALTĀ, POLIJĀ, SLOVĒNIJĀ UN SLOVĀKIJĀ

| Pamatplatība (hektāri) | References ražība (tonnas no hektāra) |

Čehijas Republika | 2253598 | 4,20 |

Igaunija | 362827 | 2,40 |

Kipra | 79004 | 2,30 |

Latvija | 443580 | 2,50 |

Lietuva | 1146633 | 2,70 |

Ungārija | 3487792 | 4,73 |

Malta | 4565 | 2,02 |

Polija | 9454671 | 3,00 |

Slovēnija | 125171 | 5,27 |

Slovākija | 1003453 | 4,06 |

"

24. 31999 R 1254: Padomes Regula (EK) Nr. 1254/1999 ( 1999. gada 17. maijs) par liellopu un teļa gaļas tirgus kopīgo organizāciju (OV L 160, 26.6.1999., 21. lpp.), ko groza:

- 32001 R 1455: Padomes 28.6.2001. Regula (EK) Nr. 1455/2001 (OV L 198, 21.7.2001., 58. lpp.),

- 32001 R 1512: Padomes 23.7.2001. Regula (EK) Nr. 1512/2001 (OV L 201, 26.7.2001., 1. lpp.),

- 32001 R 2345: Komisijas 30.11.2001. Regula (EK) Nr. 2345/2001 (OV L 315, 1.1.2001., 29. lpp.).

a) Regulas 7. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"2. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka no 2000. gada 1. janvāra piemaksu tiesību summa to teritorijā nepārsniedz valstij noteikto maksimumu, kas paredzēts II pielikumā, un ka ir iespējams izveidot valsts rezerves, kas minētas 9. pantā. Vēlākais vienu gadu pēc pievienošanās dienas Čehijas Republika, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Ungārija, Malta, Polija, Slovēnija un Slovākija nosaka individuālas maksimālās summas ražotājiem un izveido valsts rezerves atbilstīgi kopskaitam, kas tiesībām uz piemaksu katrai no minētajām valstīm paredzēts II pielikumā."

;

b) Regulas 11. panta 3. punktu papildina ar šādu daļu:

"Attiecībā uz Čehijas Republiku, Igauniju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Ungāriju, Maltu, Poliju, Slovēniju un Slovākiju attiecīgajai valstij noteiktais maksimums ir turpmāk norādīts tabulā.

Kaušanas piemaksa:

| Buļļi, vērši, govis un teles | Teļi, kas ir 1 līdz 7 mēnešus veci un kuru kautsvars ir līdz 160 kg |

Čehijas Republika | 483382 | 27380 |

Igaunija | 107813 | 30000 |

Kipra | 21000 | — |

Latvija | 124320 | 53280 |

Lietuva | 367484 | 244200 |

Ungārija | 141559 | 94439 |

Malta | 6002 | 17 |

Polija | 1815430 | 839518 |

Slovēnija | 161137 | 35852 |

Slovākija | 204062 | 62841 |

"

c) Regulas 16. panta 1. punkta pirmo daļu papildina ar šādu ievilkumu:

"— attiecībā uz Čehijas Republiku, Igauniju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Ungāriju, Maltu, Poliju, Slovēniju un Slovākiju: ir vienāds ar nokauto vīriešu kārtas liellopu vidējo skaitu 2001., 2002. un 2003. gadā, kas izriet no Eurostat datiem par šiem gadiem vai no jebkuriem citiem Komisijas atzītiem publicētiem oficiāliem statistikas datiem par šiem gadiem."

;

d) Regulas 16. panta 4. punktu papildina ar šādu daļu:

"Attiecībā uz Čehijas Republiku, Igauniju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Ungāriju, Maltu, Poliju, Slovēniju un Slovākiju salīdzināmie gadi ir 2001., 2002. un 2003. gads."

;

e) Regulas 17. panta 2. punktu papildina ar šādu daļu:

"Attiecībā uz Čehijas Republiku, Igauniju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Ungāriju, Maltu, Poliju, Slovēniju un Slovākiju salīdzināmie gadi ir 1999., 2000. un 2001. gads."

.

f) Pēc 17. panta iekļauj šādu pantu:

"17.a pants

Regulas 14. panta 1. punktā minētos kopapjomus un 17. panta 3. punktā minēto maksimālo platībatkarīgo maksājumu par vienu hektāru EUR 350 apjomā piemēro saskaņā ar pieaugumu tabulu, kas paredzēta Padomes Regulas (EK) Nr. 1259/1999 1.a pantā."

;

g) Regulas I pielikumu aizstāj ar šādu pielikumu:

"I PIELIKUMS

SPECIĀLĀ PIEMAKSA

Dalībvalstu reģionālie maksimālie apjomi, kas minēti 4. panta 4. punktā

Beļģija | 235149 |

Čehijas Republika | 244349 |

Dānija | 277110 |

Vācija | 1782700 |

Igaunija | 18800 |

Grieķija | 143134 |

Spānija | 713999 [1] |

Francija | 1754732 [2] |

Īrija | 1077458 |

Itālija | 598746 |

Kipra | 12000 |

Latvija | 70200 |

Lietuva | 150000 |

Luksemburga | 18962 |

Ungārija | 94620 |

Malta | 3201 |

Nīderlande | 157932 |

Austrija | 423400 |

Polija | 926000 |

Portugāle | 175075 [3] |

Slovēnija | 92276 |

Slovākija | 78348 |

Somija | 250000 |

Zviedrija | 250000 |

Apvienotā Karaliste | 1419811 [4] |

h) Regulas II pielikumu aizstāj ar šādu pielikumu:

"II PIELIKUMS

PIEMAKSA PAR ZĪDĪTĀJGOVĪM

Valstij noteiktais maksimums, kas minēts 7. panta 2. punktā un ko piemēro no 2000. gada 1. janvāra

Beļģija | 394253 |

Čehijas Republika [*] | 90300 |

Dānija | 112932 |

Vācija | 639535 |

Igaunija [*] | 13416 |

Grieķija | 138005 |

Spānija [2] | 1441539 |

Francija [3] | 3779866 |

Īrija | 1102620 |

Itālija | 621611 |

Kipra [*] | 500 |

Latvija [*] | 19368 |

Lietuva [*] | 47232 |

Luksemburga | 18537 |

Ungārija [*] | 117000 |

Malta [*] | 454 |

Nīderlande | 63236 |

Austrija | 325000 |

Polija [*] | 325581 |

Portugāle [4] | 277539 |

Slovēnija [*] | 86384 |

Slovākija [*] | 28080 |

Somija | 55000 |

Zviedrija | 155000 |

Apvienotā Karaliste | 1699511 |

.

i) Regulas IV pielikumu aizstāj ar šādu pielikumu:

"IV PIELIKUMS

PAPILDMAKSĀJUMI

Kopējās summas, kas minētas 14. pantā

(miljonos eiro) |

| 2002. un turpmākie gadi |

Beļģija | 39,4 |

Čehijas Republika | 8,776017 |

Dānija | 11,8 |

Vācija | 88,4 |

Igaunija | 1,13451 |

Grieķija | 3,8 |

Spānija | 33,1 |

Francija | 93,4 |

Īrija | 31,4 |

Itālija | 65,6 |

Kipra | 0,308945 |

Latvija | 1,33068 |

Lietuva | 4,942267 |

Luksemburga | 3,4 |

Ungārija | 2,936076 |

Malta | 0,0637 |

Nīderlande | 25,3 |

Austrija | 12,0 |

Polija | 27,3 |

Portugāle | 6,2 |

Slovēnija | 2,964780 |

Slovākija | 4,500535 |

Somija | 6,2 |

Zviedrija | 9,2 |

Apvienotā Karaliste | 63,8 |

"

.

25. 31999 R 1255: Padomes Regula (EK) Nr. 1255/1999 ( 1999. gada 17. maijs) par piena un piena produktu tirgus kopīgo organizāciju (OV L 160, 26.6.1999., 48. lpp.), ko groza:

- 32000 R 0999: Komisijas 12.5.2000. Regula (EK) Nr. 999/2000 (OV L 114, 13.5.2000., 9. lpp.),

- 32000 R 1040: Padomes 16.5.2000. Regula (EK) Nr. 1040/2000 (OV L 118, 19.5.2000., 1. lpp.),

- 32000 R 1526: Komisijas 13.7.2000. Regula (EK) Nr. 1526/2000 (OV L 175, 14.7.2000., 55. lpp.),

- 32000 R 1670: Padomes 20.7.2000. Regula (EK) Nr. 1670/2000 (OV L 193, 29.7.2000., 10. lpp.),

- 32002 R 0509: Komisijas 21.3.2002. Regula (EK) Nr. 509/2002 (OV L 79, 22.3.2002., 15. lpp.).

a) Regulas 16. panta 3. punktu papildina ar šādu daļu:

"Attiecībā uz Čehijas Republiku, Igauniju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Ungāriju, Maltu, Poliju, Slovēniju un Slovākiju iepriekšējā daļā minētais 12 mēnešu laikposms ir 2004./2005. gads."

;

b) Pēc 19. panta iekļauj šādu pantu:

"19.a pants

Regulas 17. panta 1. punktā minētos kopapjomus, 18. panta 2. punktā minētos piena ražošanas piemaksas un papildu piemaksas, kā arī 19. panta 3. punktā minēto maksimālo platībatkarīgo maksājumu par vienu hektāru EUR 350 apjomā piemēro saskaņā ar pieaugumu tabulu, kas paredzēta Padomes Regulas (EK) Nr. 1259/1999 1.a pantā."

;

c) Regulas I pielikumu aizstāj ar šādu pielikumu:

"I PIELIKUMS

PAPILDMAKSĀJUMI: KOPĒJĀS SUMMAS, KAS MINĒTAS 17. PANTĀ

(miljonos EUR) |

| 2005 | 2006 | 2007. un turpmākie kalendārie gadi |

Beļģija | 8,6 | 17,1 | 25,7 |

Čehijas Republika | 6,9 | 13,87 | 20,8 |

Dānija | 11,5 | 23,0 | 34,5 |

Vācija | 72,0 | 144,0 | 216,0 |

Igaunija | 1,6 | 3,2 | 4,85 |

Grieķija | 1,6 | 3,3 | 4,9 |

Spānija | 14,4 | 28,7 | 43,1 |

Francija | 62,6 | 125,3 | 187,9 |

Īrija | 13,6 | 27,1 | 40,7 |

Itālija | 25,7 | 51,3 | 77,0 |

Kipra | 0,4 | 0,75 | 1,1 |

Latvija | 1,8 | 3,6 | 5,4 |

Lietuva | 4,25 | 8,5 | 12,8 |

Luksemburga | 0,7 | 1,4 | 2,1 |

Ungārija | 5,0 | 10,1 | 15,1 |

Malta | 0,13 | 0,25 | 0,38 |

Nīderlande | 28,6 | 57,2 | 85,8 |

Austrija | 7,1 | 14,2 | 21,3 |

Polija | 23,1 | 46,3 | 69,6 |

Portugāle | 4,8 | 9,7 | 14,5 |

Slovēnija | 1,45 | 2,9 | 4,35 |

Slovākija | 2,6 | 5,2 | 7,9 |

Somija | 6,2 | 12,4 | 18,6 |

Zviedrija | 8,5 | 17,1 | 25,6 |

Apvienotā Karaliste | 37,7 | 75,4 | 113,1 |

"

26. 31999 R 1257: Padomes Regula (EK) Nr. 1257/99 ( 1999. gada 17. maijs), ar ko paredz atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF), kā arī groza un atceļ dažas regulas (OV L 160, 26.6.1999., 80. lpp.).

1. Pēc regulas II sadaļas IX nodaļas iekļauj šādu nodaļu:

"IXa NODAĻA

ĪPAŠI PASĀKUMI ATTIECĪBĀ UZ JAUNAJĀM DALĪBVALSTĪM

I APAKŠNODAĻA

PAPILDU ATBALSTS, KAS ATTIECAS UZ JAUNAJĀM DALĪBVALSTĪM

33.a pants

Vispārēji noteikumi

Šajā apakšnodaļā paredzēti nosacījumi, atbilstīgi kuriem — papildus atbalstam saskaņā ar I līdz IX nodaļu — piešķir pagaidu rakstura papildu atbalstu pārejas pasākumu īstenošanai lauku attīstības jomā Čehijas Republikā, Igaunijā, Kiprā, Latvijā, Lietuvā, Ungārijā, Maltā, Polijā, Slovēnijā un Slovākijā (turpmāk"jaunās dalībvalstis"), kas paredzēts jauno dalībvalstu īpašajām vajadzībām plānošanas laikposmā no 2004. gada līdz 2006. gadam.

33.b pants

Atbalsts daļēji naturālām saimniecībām, kas īsteno restrukturizāciju

1. Atbalstam, ko sniedz daļēji naturālām saimniecībām, kuras īsteno restrukturizāciju, ir šādi mērķi:

a) palīdzēt mazināt pārejas laika problēmas lauku apvidos, ņemot vērā, ka jauno dalībvalstu lauksaimniecības nozare un lauku ekonomika izjūt konkurences spiedienu vienotajā tirgū;

b) atvieglināt un veicināt tādu saimniecību restrukturizāciju, kuras vēl nav ekonomiski dzīvotspējīgas.

Šajā pantā "daļēji naturālas saimniecības" nozīmē saimniecības, kas ražo produktus galvenokārt savam patēriņam, tomēr daļu no saražotā arī pārdod.

2. Lai izmantotu atbalstu, lauksaimniekam ir jāiesniedz uzņēmējdarbības plāns, kurā:

a) parādīta saimniecības turpmākā ekonomiskā dzīvotspēja;

b) norādītas sīkākas ziņas par vajadzīgajiem ieguldījumiem;

c) norādīti konkrēti atskaites punkti un mērķi.

3. Iepriekš 2. punktā minētā uzņēmējdarbības plāna īstenošanu izskata pēc trim gadiem. Ja līdz izskatīšanai, ko veic pēc trim gadiem, nav sasniegti plānā paredzētie mērķi, turpmāku atbalstu nepiešķir, tomēr jau saņemtie līdzekļi nav jāatmaksā.

4. Atbalstu izmaksā ik gadu kā nemainīgu subsīdiju, kuras apjoms nepārsniedz II pielikumā noteikto maksimālo kompensējamo apjomu, un tā izmaksas ilgums nepārsniedz piecus gadus.

33.c pants

Atbalsts, lai nodrošinātu atbilstību Kopienas standartiem

1. Atbalstu var piešķirt, lai palīdzētu jauno dalībvalstu lauksaimniekiem pielāgoties standartiem, kas Kopienā noteikti attiecībā uz vides aizsardzību, sabiedrības, dzīvnieku un augu veselību, dzīvnieku labturību un darba drošību; atbalstu piešķir laikposmā, kas noteikts, lai nodrošinātu atbilstību attiecīgajam standartam.

2. Lauksaimnieki ir tiesīgi saņemt atbalstu, ja viņi:

a) saskaņā ar I nodaļu saņem atbalstu ieguldījumiem, kuru iznākumā tiks nodrošināta atbilstība attiecīgajam standartam; vai

b) iesniedz plānu, kas paredz zootehnikas prakses modernizāciju un / vai pārmaiņas, kādas vajadzīgas, lai nodrošinātu attiecīgo minimālo standartu ievērošanu, un ko ir sagatavojusi vai apstiprinājusi persona ar atzītu pieredzi attiecīgajā jomā.

Atbalsts ir pieejams vienīgi tiem lauksaimniekiem, kas var pierādīt, ka viņu saimniecība ir ekonomiski dzīvotspējīga vai arī būs tāda pēc atbalsta izmantošanas.

3. Atbalstu piešķir ik gadu, pakāpeniski vienādā apjomā samazinot līdz nullei. Atbalstu izmaksā laikposmā, kas noteikts, lai nodrošinātu atbilstību attiecīgajam standartam, tomēr ne ilgāk kā piecus gadus.

Maksājumus nosaka tādā apjomā, lai nepieļautu pārmērīgu kompensāciju. Nosakot atbalsta gada apjomu, ņem vērā negūtos ienākumus, kā arī izmaksas, kas saistītas ar papildu ieguldījumiem un darba apjomu.

Maksimālais apjoms, ko pirmajā gadā var kompensēt ar Kopienas atbalstu, noteikts II pielikumā. Ja atbalstu nevar aprēķināt, pamatojoties uz platību, plānošanas procesa gaitā var noteikt citu atbilstīgu summu.

33.d pants

Ražotāju grupas

1. Nemainīga apjoma subsīdijas formā atbalstu var piešķirt, lai veicinātu tādu ražotāju grupu izveidi un administratīvo darbību, kuru mērķi ir:

a) ražotāju, kas ir attiecīgo grupu locekļi, ražošanas un produkcijas pielāgošana tirgus prasībām;

b) preču kopīga laišana tirgū, tostarp sagatavošana pārdošanai, pārdošanas centralizācija un piegāde vairumpircējiem; un

c) vienotu noteikumu izstrāde attiecībā uz ražošanas informāciju, īpašu uzmanību pievēršot ražas novākšanai un pieejamībai.

2. Atbalstu piešķir vienīgi tādām ražotāju grupām, ko attiecīgās jaunās dalībvalsts kompetentās iestādes — pamatojoties uz attiecīgās valsts vai Kopienas tiesību aktiem — oficiāli atzinušas laikā no pievienošanās dienas līdz plānošanas laikposma beigām.

3. Atbalstu piešķir ikgadējos maksājumos pirmos piecus gadus pēc dienas, kad ražotāju grupa ir atzīta. Atbalstu aprēķina, pamatojoties uz grupas gada pārdotās produkcijas apjomu, un tas nepārsniedz:

a) 5 %, 5 %, 4 %, 3 % un 2 % no produkcijas vērtības līdz EUR 1000000, kas pārdota attiecīgi pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā gadā, un

b) 2,5 %, 2,5 %, 2,0 %, 1,5 % un 1,5 % no produkcijas vērtības virs EUR 1000000, kas pārdota attiecīgi pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā gadā.

Atbalsta apjoms nekādā gadījumā nepārsniedz maksimālos kompensējamos apjomus, kas noteikti II pielikumā.

Attiecībā uz Maltu var noteikt minimālo atbalsta apjomu ražošanas nozarēm, kuru kopējais ražošanas apjoms ir ārkārtīgi mazs. Attiecīgās nozares un atbalsta apjomu nosaka Komisija.

33.e pants

Tehniskā palīdzība

1. Atbalstu var piešķirt sagatavošanas, pārraudzības, izvērtēšanas un kontroles pasākumiem, kas vajadzīgi, lai īstenotu lauku attīstības programmas dokumentus.

2. Šā panta 1. punktā minētie pasākumi jo īpaši var būt:

a) pētījumi;

b) tehniskās palīdzības pasākumi, pieredzes un informācijas apmaiņa ar partneriem, saņēmējiem un plašāku sabiedrību;

c) datorizētu pārvaldības, pārraudzības un izvērtēšanas sistēmu uzstādīšana, darbība un savstarpēja savienošana;

d) izvērtēšanas metožu uzlabošana un informācijas apmaiņa attiecībā uz praksi šajā jomā.

33.f pants

Leader+ veida pasākumi

1. Atbalstu var piešķirt pasākumiem, kas saistīti ar tādu prasmju iegūšanu, kuras vajadzīgas, lai lauku iedzīvotāju kopienas sagatavotu lauku attīstības vietējo stratēģiju atbalstīšanai un īstenošanai.

Šie pasākumi jo īpaši var būt:

a) tehnisks atbalsts vietējā apvidus izpētei un teritoriālajai izvērtēšanai, ņemot vērā attiecīgā apvidus iedzīvotāju izteiktās vēlmes;

b) iedzīvotāju informēšana un mācības, lai sekmētu aktīvu dalību attīstības procesā;

c) reprezentatīvu vietējās attīstības partnerību izveide;

d) integrētu attīstības stratēģiju izstrāde;

e) finansējums izpētei un pieteikuma sagatavošanai atbalsta saņemšanai.

2. Atbalstu var piešķirt, lai pieņemtu integrētas lauku attīstības stratēģijas, kas ir eksperimentālas un ko sagatavo vietējās grupas atbilstīgi principiem, kuri izklāstīti 12. un 14. punktā Komisijas 2000. gada 14. aprīļa Paziņojumā dalībvalstīm, ar ko paredz pamatnostādnes Kopienas iniciatīvai lauku attīstības jomā (Leader+) [*] OV C 139, 8.5.2000., 5. lpp.. Šādu atbalstu piešķir vienīgi tiem reģioniem, kur jau ir pietiekama administratīvā spēja un pieredze lauku attīstības veida darbībās.

3. Iepriekš 2. punktā minētās vietējās darba grupas var piedalīties sadarbībā, kas attiecas uz vairākām teritorijām vai valstīm, atbilstīgi 2. punktā minētā Komisijas paziņojuma 15. līdz 18. punktā noteiktajiem principiem.

4. Jaunajām dalībvalstīm un vietējām darba grupām nodrošina piekļuvi Lauku apvidu novērošanas centram, kas paredzēts 2. punktā minētā Komisijas paziņojuma 23. punktā.

33.g pants

Lauksaimniecības konsultāciju un popularizēšanas pakalpojumi

Papildus iepriekš 33. panta trešajā ievilkumā paredzētajam pasākumam, atbalstu var piešķirt lauksaimniecības konsultāciju un popularizēšanas pakalpojumu sniegšanai.

33.h pants

Tiešo maksājumu papildinājumi

1. Kā pagaidu un sui generispasākumu un vienīgi laikposmā no 2004. gada līdz 2006. gadam atbalstu var piešķirt lauksaimniekiem, kas tiesīgi saņemt valsts papildu tiešos maksājumus vai atbalstu atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1259/1999 [**] Padomes Regula (EK) Nr. 1259/1999 ( 1999. gada 17. maijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus tieša atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (OV L 160, 26.6.1999., 113. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1244/2001 (OV L 173, 27.6.2001., 1. lpp.)."1.c pantam.

2. Atbalsts, ko lauksaimniekam piešķir par 2004., 2005. un 2006. gadu, nepārsniedz starpību starp:

a) tiešo maksājumu apjomu, ko jaunajās dalībvalstīs attiecīgajā gadā piemēro atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1259/1999 1.a pantam vai 1.b panta 2. punktam; un

b) 40 % no tiešo maksājumu apjoma, ko Kopienā piemēro attiecīgajā gadā un kas noteikts 2004. gada 30. aprīlī.

3. Kopienas dalība atbalstā, ko kādā jaunajā dalībvalstī saskaņā ar šo pantu piešķir par 2004., 2005. un 2006. gadu, nepārsniedz 20 % no Kopienas dalības kopapjoma attiecīgajam gadam. Tomēr jaunā dalībvalsts var šo 20 % gada apjomu aizstāt ar šādiem apjomiem: 2004. gadā — 25 %, 2005. gadā — 20 % un 2006. gadā — 15 %.

4. Atbalstu, kas lauksaimniekam piešķirts saskaņā ar šo pantu, uzskata par:

a) attiecībā uz Kipru — par valsts papildu tiešo atbalstu, lai piemērotu Regulas (EK) Nr. 1259/1999 1.c panta 3. punktā minētos kopapjomus;

b) attiecībā uz pārējām jaunajām dalībvalstīm — attiecīgi par valsts papildu tiešajiem maksājumiem vai atbalstu, lai piemērotu Regulas (EK) Nr. 1259/1999 1.c panta 2. punktā minētos kopapjomus.

II APAKŠNODAĻA

PAPILDU ATBALSTS MALTAI

33.i pants

Papildinājumi valsts atbalstam Maltā

1. Maltā atbalstu var piešķirt īpaša pagaidu valsts atbalsta saņēmējiem, kas atbalstu saņem saskaņā ar Maltas lauksaimniecības īpašās tirgus politikas programmu (SMPPMA), kā paredzēts šā Akta XI pielikuma 4. iedaļas"Lauksaimniecība" A nodaļas 1. punktā.

2. Atkāpjoties no 33.h panta 3. punkta, Kopienas kopējā dalība atbalstā, ko Maltā piešķir saskaņā ar šo pantu un 33.h pantu par 2004., 2005. un 2006. gadu, gadā nepārsniedz 20 % no Kopienas dalības kopapjoma attiecīgajam gadam. Tomēr Malta var šo 20 % gada apjomu aizstāt ar šādiem apjomiem: 2004. gadā — 25 %, 2005. gadā — 20 % un 2006. gadā — 15 %.

3. Saskaņā ar šo pantu piešķirto atbalstu uzskata par pagaidu īpašu valsts atbalstu atbilstīgi SMPPMA, lai piemērotu minētajā programmā noteiktos kopapjomus.

33.j pants

Pilnas slodzes lauksaimnieki Maltā

Īpašu pagaidu atbalstu var piešķirt pilnas slodzes lauksaimniekiem, lai ļautu viņiem pielāgoties tirgus apstākļu pārmaiņām, kuras rada nodevu likvidēšana pēc pievienošanās.

Atbalstu, pakāpeniski samazinot, piešķir ik gadu ne ilgāk kā piecus gadus. Paredz trīs veidu maksājumus:

a) maksājumi par apūdeņotās zemes hektāru;

b) maksājumi par neapūdeņotās zemes hektāru;

c) maksājumi lopkopības saimniecībām par vienu ganāmpulka vienību.

Maksājumu nosaka atbilstīgi paredzētajam saimniecības ienākumu kritumam, kas saistīts ar nodevu atcelšanu un no tās izrietošo cenu kritumu lauksaimniecības produktiem. Maksājumu nosaka tādā apjomā, lai nepieļautu pārmērīgu kompensāciju, jo īpaši attiecībā uz konkrētiem produktiem paredzēto valsts atbalstu, ko piešķir atbilstīgi SMPPMA.

Vienai saimniecībai kompensējamo maksimālo apjomu katrai no trim maksājumu kategorijām nosaka Komisija.

III APAKŠNODAĻA

ATKĀPES

33.k pants

Vispārēji noteikumi

Šajā apakšnodaļā paredzēti gadījumi, kad jaunās dalībvalstis var atkāpties no atbilstības kritērijiem, kas noteikti I, IV, V un VII nodaļā paredzētajiem pasākumiem.

33.l pants

Atkāpes, kas attiecas uz visām jaunajām dalībvalstīm

1. Atkāpjoties no 5. panta pirmā ievilkuma, atbalstu ieguldījumiem var piešķirt saimniecībām, kuru ekonomisko dzīvotspēju pēc ieguldījumu īstenošanas ir iespējams pierādīt.

2. Atkāpjoties no 7. panta otrās daļas, atbalsta kopapjoms ieguldījumiem saimniecībās, izsakot kā procentuālo daļu no kompensējamiem ieguldījumiem, nepārsniedz 50 % un — mazāk labvēlīgos apvidos — 60 %. Ja ieguldījumus veic jauni lauksaimnieki, kā minēts II nodaļā, šīs procentuālās daļas var palielināt līdz augstākais 55 % un — mazāk labvēlīgos apvidos — 65 %.

3. Atkāpjoties no 26. panta 1. punkta otrā ievilkuma, atbalstu ieguldījumiem piešķir uzņēmumiem, kam piešķirts pārejas laiks pēc pievienošanās, lai nodrošinātu atbilstību minimālajiem standartiem vides aizsardzības, higiēnas un dzīvnieku labturības jomā. Šādā gadījumā uzņēmumam atbilstība attiecīgajiem standartiem ir jānodrošina līdz noteiktā pārejas laika beigām vai līdz ieguldījumu laikposma beigām, atkarībā no tā, kurš laikposms beidzas agrāk.

4. Atkāpjoties no 29. panta 5. punkta, to apvidu klasifikāciju, kurās pastāv mežu ugunsgrēku draudi, iesniedz kā daļu no lauku attīstības plāna.

33.m pants

Atkāpes, kas attiecas uz konkrētām jaunajām dalībvalstīm

1. Atkāpjoties no 11. panta 1. punkta otrā ievilkuma, Lietuvas lauksaimnieki, kam piešķirta piena kvota, ir tiesīgi izmantot pirmstermiņa pensionēšanās shēmu, ar nosacījumu, ka pārskaitījuma laikā viņi nav sasnieguši 70 gadu vecumu.

Atbalsta apjomam piemēro maksimālos apjomus, kas paredzēti šīs regulas I pielikumā, un to aprēķina atbilstīgi piena kvotas lielumam un saimniecības lauksaimnieciskās darbības kopapjomam.

Pārskaitījuma veicējam piešķirtās piena kvotas atmaksā valsts piena kvotas rezervē, nepiemērojot papildu kompensācijas maksājumus.

2. Atkāpjoties no 21. panta, Malta var pārsniegt 10 % ierobežojumu, kas noteikts 20. pantā minēto apvidu kopplatībai.

Atkāpjoties no 24. panta 2. punkta, I pielikumā noteiktos gada maksimālos apjomus, par ko var saņemt Kopienas atbalstu, var palielināt attiecībā uz pasākumiem, kuru mērķis ir saglabāt un aizsargāt laukakmeņu sienas Maltā. Maksimālo apjomu par hektāru, ko var izmaksāt atbilstīgi šai atkāpei, nosaka Komisija.

3. Atkāpjoties no 31. panta 1. punkta, Igaunija var piešķirt atbalstu pamestas lauksaimniecības zemes apmežošanai, ar nosacījumu, ka šāda zeme ir izmantota iepriekšējos piecus gadus. Šādā gadījumā atbalsts papildu stādīšanas izmaksām var ietver gada piemaksu par katru hektāru, kas paredzēta 31. panta 1. punkta otrās daļas pirmajā ievilkumā.

2. Regulas 34. panta otrās daļas beigās pievieno šādu ievilkumu:

"— noteikumi par īpašiem pasākumiem attiecībā uz jaunajām dalībvalstīm (IXa nodaļa)"

3. Regulas 42. pantam pievieno šādu daļu:

"Attiecībā uz Čehijas Republiku, Igauniju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Ungāriju, Maltu, Poliju, Slovēniju un Slovākiju lauku attīstības plāni aptver trīs gadu laikposmu no pievienošanās dienas."

4. Regulas 44. panta 1. punktu papildina ar šādu daļu:

"Čehijas Republika, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Ungārija, Malta, Polija, Slovēnija un Slovākija lauku attīstības plānus iesniedz vēlākais sešus mēnešus pēc pievienošanās dienas."

5. Regulas 44. panta 2. punktu papildina ar šādu daļu:

"Attiecībā uz Čehijas Republiku, Igauniju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Ungāriju, Maltu, Poliju, Slovēniju un Slovākiju Komisija lauku attīstības programmas dokumentus apstiprina — atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1260/1999 50. panta 2. punktā paredzētajai procedūrai — sešos mēnešos pēc plānu iesniegšanas, ja sešu mēnešu termiņa beigas ir pēc pievienošanās dienas."

6. Pēc regulas III sadaļas IV nodaļas iekļauj šādu nodaļu:

"IVA NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ JAUNAJĀM DALĪBVALSTĪM

47.a pants

1. Kopienas atbalstu, kas jaunajās dalībvalstīs piešķirts:

a) 35. panta 1. punktā un 2. punkta otrajā ievilkumā minētajiem pasākumiem

b) daļēji naturālām saimniecībām (33.b pants)

c) lai nodrošinātu atbilstību Kopienas standartiem (33.c pants)

d) ražotāju grupām (33.d pants)

e) tehniskajai palīdzībai (33.e pants)

f) tiešo maksājumu papildinājumiem (33.h pants)

g) papildinājumiem valsts atbalstam Maltā (33.i pants)

h) pilnas slodzes lauksaimniekiem Maltā (33.j pants),

finansē no ELVGF Garantiju nodaļas atbilstīgi šajā nodaļā paredzētajiem noteikumiem.

2. Kopienas atbalstu, kas piešķirts Leader+ veida pasākumiem (33.f pants) apvidos, uz kuriem attiecas 2. mērķis, finansē no ELVGF Virzības nodaļas.

3. Nepiemēro šādus noteikumus:

a) 149. līdz 153. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 1605/2002 ( 2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam [*] OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp..

b) šīs regulas 35. panta 1. punktu, 2. punkta otro ievilkumu, 36. panta 2. punktu un 47. pantu.

47.b pants

1. Kopiena finansējumā piedalās saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1260/1999 29. līdz 32. panta noteikumiem.

Tomēr apvidos, uz ko attiecas 1. mērķis, Kopienas finansējuma apjoms var sasniegt 80 %.

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1260/1999 30. panta 2. punkta, izdevumi ir atbilstīgi atbalstam vienīgi tad, ja tie lauku atbalsta saņēmējam faktiski radušies pēc 2003. gada 31. decembra un pēc dienas, kad lauku attīstības plāns iesniegt Komisijai. Vēlāko no šim dienām uzskata par sākuma punktu, no kura izdevumi ir piemēroti atbalsta saņemšanai.

2. Piemēro Regulu (EK) Nr. 1258/99 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu [**] OV L 160, 26.6.1999., 103. lpp.", izņemot tās 5. pantu un 7. panta 2. punktu.

7. Regulas 49. panta 2. punktu papildina ar šādu daļu:

"Attiecībā uz Čehijas Republiku, Igauniju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Ungāriju, Maltu, Poliju, Slovēniju un Slovākiju ELVGF Garantiju nodaļa var piedalīties tādu izvērtēšanu finansēšanā, ko attiecībā uz lauku attīstību veic atbilstīgi IVa nodaļai. Ar iepriekšēju novērtēšanu saistītus izdevumus uzskata par atbilstīgiem atbalsta saņemšanai, ja tie veikti no 2004. gada 1. janvāra."

8. Regulas 50. pantam pievieno šādu daļu:

"Atkāpjoties no šā panta pirmās daļas, īpašus finanšu noteikumus attiecībā uz jaunajām dalībvalstīm, kā arī mehānismus, kas vajadzīgi šo finanšu noteikumu ieviešanai, tostarp konkrētu praktisku problēmu risināšanai, pieņem atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1258/1999 13. pantā paredzētajai procedūrai."

9. Regulas 8. panta 2. punkta pirmajā ievilkumā, 12. panta 1. punktā, 15. panta 3. punktā, 16. panta 3. punktā, 31. panta 4. punktā un pielikuma nosaukumā vārdu "pielikums" aizstāj ar frāzi "I pielikums".

10. Regulai pievieno šādu II pielikumu:

10. Regulai pievieno šādu II pielikumu:

"II PIELIKUMS

Apjomu tabula īpašiem pasākumiem jaunajās dalībvalstīs

Pants | Mērķis | EUR | |

33.b pants | daļēji naturālas saimniecības | 1000 [1] | saimniecībai / gadā |

33.c pants | atbilstība Kopienas standartiem | 200 | par hektāru pirmajā gadā |

33.d pants | Ražotāju grupas | 100000 | par pirmo gadu |

100000 | par otro gadu |

80000 | par trešo gadu |

60000 | par ceturto gadu |

50000 | par piekto gadu |

27. 31999 R 1259: Padomes Regula (EK) Nr. 1259/1999 ( 1999. gada 17. maijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus tieša atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (OV L 160, 26.6.1999., 113. lpp.) un ko groza:

- 32001 R 1244: Padomes 19.6.2001. Regula (EK) Nr. 1244/2001 (OV L 173, 27.6.2001., 1. lpp.).

a) Regulas 1. pantā vārdu "pielikums" aizstāj ar "I pielikums";

b) Pēc regulas 1. panta iekļauj šādus pantus:

"1.a pants

Atbalsta shēmu ieviešana jaunajās dalībvalstīs

Čehijas Republikā, Igaunijā, Kiprā, Latvijā, Lietuvā, Ungārijā, Maltā, Polijā, Slovēnijā un Slovākijā (turpmāk "jaunās dalībvalstis") tiešos maksājumus, ko piešķir atbilstīgi 1. pantā minētajām atbalsta shēmām, ievieš saskaņā ar turpmāk paredzēto pieaugumu tabulu, izsakot kā procentuālo daļu no šādu maksājumu apjoma, ko attiecīgajā laikā piemēro Kopienā un ko nosaka uz 2004. gada 30. aprīli:

25 % 2004. gadā

30 % 2005. gadā

35 % 2006. gadā

40 % 2007. gadā

50 % 2008. gadā

60 % 2009. gadā

70 % 2010. gadā

80 % 2011. gadā

90 % 2012. gadā

100 % no 2013. gada.

1.b pants

Vienotā platībmaksājuma shēma jaunajām dalībvalstīm

1. Vēlākais pievienošanās dienā jaunās dalībvalstis var nolemt, ka 9. punktā minētajā piemērošanas laikposmā maksājumus, ko veic atbilstīgi 1. pantā minētājām atbalsta shēmām, aizstāj ar vienreizēju maksājumu (turpmāk "vienotais platībmaksājums"), ko aprēķina atbilstīgi 2. punktam

2. Vienoto platībmaksājumu veic reizi gadā. To aprēķina, gada finanšu līdzekļu kopapjomu, kas noteikts atbilstīgi 3. punktam, dalot ar katras jaunās dalībvalsts lauksaimniecības zemes platību, kas noteikta atbilstīgi 4. punktam.

3. Katrai jaunajai dalībvalstij Komisija nosaka gada finanšu līdzekļu kopapjomu:

- kā līdzekļu summu, kas attiecīgajā kalendārajā gadā būs pieejama tiešo maksājumu piešķiršanai jaunajā dalībvalstī atbilstīgi 1. pantā minētajām atbalsta shēmām,

- saskaņā ar attiecīgajiem Kopienas noteikumiem un kvantitatīviem parametriem, piemēram, pamatplatībām, prēmijas maksimālo apjomu un maksimālo garantēto daudzumu (MGD), kas katrai atbalsta shēmai norādīts Pievienošanās aktā, un

- kas tiek pielāgots, izmantojot 1.a pantā norādītās atbilstīgās procentuālās daļas, lai pakāpeniski ieviestu tiešos maksājumus.

4. Vienotā platībmaksājuma shēmas sakarā jaunās dalībvalsts lauksaimniecības zemes platība ir tā izmantotās lauksaimniecības zemes platības daļa, kas uz 2003. gada 30. jūniju ir saglabāta labā lauksaimniecības stāvoklī, neatkarīgi no tā, vai šī platība minētajā dienā tiek vai netiek izmantota ražošanā, un ko attiecīgos gadījumos koriģē saskaņā ar objektīviem kritērijiem, ko nosaka attiecīgā jaunā dalībvalsts un apstiprina Komisija.

"Izmantotā lauksaimniecības zemes platība" ir kopējā platība, ko aizņem aramzeme, ilggadīgās pļavas, ilggadīgās kultūras un piemājas dārzi, kā Komisija (EUROSTAT) noteikusi statistikas nolūkā.

5. Piešķirot maksājumus atbilstīgi vienotā platībmaksājuma shēmai, par atbilstīgām uzskata visas lauksaimniecības zemes platības, kas atbilst 4. punktā noteiktajiem kritērijiem.

Atbilstīgās platības minimālais apjoms vienai saimniecībai, par ko var pieprasīt maksājumus, ir 0,3 ha. Tomēr katra jaunā dalībvalsts var, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem un iepriekš saņemot Komisijas apstiprinājumu, noteikt lielāku minimālo zemes platību, kas nepārsniedz 1 ha.

6. Nav obligāti jāveic ražošana un jāizmanto ražošanas faktori. Tomēr lauksaimnieki var 4. punktā minēto zemi izmantot jebkādiem lauksaimnieciskās ražošanas mērķiem. Ja tiek audzētas kaņepes, uz kurām attiecas KN kods 5302 10 00, piemēro Regulas (EK) Nr. 1251/1999 [*] Padomes Regula (EK) Nr. 1251/1999 ( 1999. gada 17. maijs), ar ko izveido palīdzības sistēmu dažu laukaugu audzētājiem (OV L 160, 26.6.1999., 1. lpp.). 5.a panta 2. punktu un Regulas (EK) Nr. 2316/1999 [**] Komisijas Regula (EK) Nr. 2316/1999 ( 1999. gada 22. oktobris), ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus, lai piemērotu Padomes Regulu (EK) Nr. 1251/1999, ar ko izveido palīdzības sistēmu dažu laukaugu audzētājiem (OV L 280, 30.10.1999., 43. lpp.). 7.b pantu.

Jebkādu zemi, attiecībā uz ko saņem maksājumus atbilstīgi vienotā platībmaksājuma shēmai, saglabā labā lauksaimniecības stāvoklī, kas atbilst vides aizsardzības prasībām.

7. Ja kādā konkrētā gadā vienotie platībmaksājumi jaunajā dalībvalstī pārsniedz gada finanšu līdzekļu kopapjomu, tad valsts noteikto summu uz vienu hektāru, ko piemēro šajā jaunajā dalībvalstī, proporcionāli samazina, piemērojot samazināšanas koeficientu.

8. Ciktāl tas vajadzīgs, uz vienotajiem platībmaksājumiem attiecas Kopienas noteikumi par Integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu (turpmāk "IAKS"), kas paredzēti Regulā (EEK) Nr. 3508/92 [***] Padomes Regula (EEK) Nr. 3508/92 ( 1992. gada 27. novembris), ar ko izveido integrētu administrēšanas un kontroles sistēmu dažam Kopienas atbalsta shēmām (OV L 355, 5.12.1992., 1. lpp.)., un jo īpaši tās 2. pantā. Atbilstīgi iepriekš noteiktajam ikviena jaunā dalībvalsts, kas izvēlas šo shēmu,

- sagatavo un izskata lauksaimnieku pieteikumus par atbalstu attiecīgajā gadā. Šādos pieteikumos ir vienīgi ziņas par pieteikumu iesniedzējiem un deklarētajām lauksaimniecības zemes platībām (identifikācijas numurs un platība);

- ievieš zemes platību identifikācijas sistēmu, lai nodrošinātu, ka zemes, attiecībā uz ko iesniegti pieteikumi atbalsta saņemšanai, var identificēt un ka to platības ir noteiktas, ka attiecīgās platības ir lauksaimniecības zeme un ka par tām nav iesniegts cits pieteikums;

- ievieš datorizētu datubāzi par lauku saimniecībām, zemes platībām un atbalsta pieteikumiem;

- pārbauda atbalsta pieteikumus, kā noteikts Regulas (EEK) Nr. 3508/92 7. un 8. pantā.

Vienotā platībmaksājuma shēmas piemērošana nekādi neiespaido jauno dalībvalstu pienākumus saistībā ar Direktīvā 92/102/EEK [****] Padomes Direktīva 92/102/EEK ( 1992. gada 27. novembris) par dzīvnieku identificēšanu un reģistrēšanu (OV L 355, 5.12.1992., 32. lpp.). un Regulā (EK) Nr. 1760/2000 [*****] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1760/2000 ( 2000. gada 17. jūlijs), ar ko izveido liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un paredz liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu marķēšanu, kā arī atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 820/97 (OV L 204, 11.8.2000., 1. lpp.). paredzētajiem Kopienas noteikumiem par dzīvnieku identificēšanu un reģistrēšanu.

9. Katrai jaunajai dalībvalstij vienotā platībmaksājuma shēma ir pieejama piemērošanas laikposmam līdz 2006. gada beigām ar iespēju to divas reizes pagarināt par vienu gadu, ja jaunā dalībvalsts to lūdz. Ņemot vērā 11. punkta noteikumus, ikviena jaunā dalībvalsts var piemērošanas laikposma pirmā vai otrā gada beigās pieņemt lēmumu pārtraukt šīs shēmas piemērošanu. Jaunās dalībvalstis paziņo Komisijai par savu nodomu pārtraukt shēmas piemērošanu, un šādu paziņojumu iesniedz vismaz divus mēnešus pirms pēdējā piemērošanas gada beigām.

10. Pirms vienotā platībmaksājuma shēmas piemērošanas laikposma beigām Komisija izvērtē attiecīgās jaunās dalībvalsts sagatavotību, lai pilnībā piemērotu 1. pantā minētās atbalsta shēmas.

Proti, līdz vienotā platībmaksājuma piemērošanas laikposma beigām jaunajai dalībvalstij ir jāveic visi vajadzīgie pasākumi Regulā (EEK) Nr. 3508/92 paredzētās IAKS ieviešanai, lai pareizi īstenotu 1. pantā minētās atbalsta shēmas, kādas tās ir attiecīgajā laikā.

11. Pamatojoties uz veikto izvērtēšanu, Komisija:

a) norāda, ka attiecīgā jaunā dalībvalsts var pievienoties 1. pantā minēto atbalsta shēmu sistēmai, ko piemēro pašreizējās dalībvalstis,

vai

b) pieņem lēmumu pagarināt vienotā platībmaksājuma shēmas piemērošanas laiku attiecīgajā jaunajā dalībvalstī par laikposmu, ko uzskata par vajadzīgu, lai nodrošinātu, ka vajadzīgās vadības un kontroles procedūras ir pilnīgi ieviestas un pareizi darbojas.

Līdz b) apakšpunktā minētā pagarinātā piemērošanas laikposma beigām piemēro 11. punktu.

Līdz piecu gadu laikposma beigām, kurā piemēro vienotā platībmaksājuma shēmu, proti, līdz 2008. gadam, piemēro procentuālo sadalījumu, kas paredzēts 1.a pantā. Ja atbilstīgi lēmumam, ko pieņem saskaņā ar b) apakšpunktu, vienotā platībmaksājuma shēmu piemēro pēc minētās dienas, tad procentuālo daļu, kas 2008. gadam noteikta 1.a pantā, piemēro līdz vienotā platībmaksājuma shēmas piemērošanas pēdējā gada beigām.

12. Pēc vienotā platībmaksājuma shēmas piemērošanas laikposma beigām piemēro 1. pantā minētās atbalsta shēmas, kā noteikts atbilstīgos Kopienas noteikumos un pamatojoties uz kvantitatīviem parametriem, piemēram, pamatplatībām, prēmijas maksimālo apjomu un maksimālo garantēto daudzumu (MGD), kas katrai atbalsta shēmai norādīts Pievienošanās aktā, un neskarot iespējamās izmaiņas, ko rada grozījumi attiecīgajos Kopienas tiesību aktos. Turpmāk piemēro 1.a pantā attiecīgajiem gadiem noteiktās procentuālās daļas.

13. Jaunās dalībvalstis iesniedz Komisijai sīki izstrādātu informāciju par pasākumiem, ko tās veic šā panta īstenošanai, un jo īpaši par pasākumiem, ko veic atbilstīgi 7. punktam.

14. Vienotā platībmaksājuma shēmu uzskata par intervenci, kā tā minēta Regulas (EK) Nr. 1258/1999 [******] Padomes Regula (EK) Nr. 1258/99 ( 1999. gada 17. maijs) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu(OV L 160, 26.6.1999., 103. lpp.)." 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā un 2. panta 2. punktā.

1.c pants

Papildu valsts tiešie maksājumi jaunajās dalībvalstīs.

1. Šajā pantā: "KLP veida valsts shēma" ir jebkāda valsts tiešo maksājumu shēma, kuru piemēro pirms jauno dalībvalstu pievienošanās dienas un atbilstīgi kurai piešķir atbalstu lauksaimniekiem par ražošanu, uz ko attiecas kāda no ES tiešo maksājumu shēmām, kuras uzskaitītas I pielikumā.

2. Jaunajām dalībvalstīm ir iespēja, iepriekš saņemot Komisijas atļauju, papildināt tiešo atbalstu, ko lauksaimniekiem maksā atbilstīgi kādai no I pielikumā uzskaitītajām KLP shēmām, piešķirot:

- 2004. gadā — līdz 55 % no tiešo maksājumu līmeņa Kopienā, kāds tas noteikts uz 2004. gada 30. aprīli, 2005. gadā — līdz 60 %, 2006. gadā — līdz 65 % un no 2007. gada — līdz 30 procentu punktiem papildus piemērojamajam līmenim, kas attiecīgajam gadam noteikts 1.a pantā. Tomēr kartupeļu cietes ražošanas nozarē Čehijas Republika var visā tiešo maksājumu piešķiršanas laikposmā papildus piešķirt līdz 100 % no tiešo maksājumu līmeņa Kopienā, kāds tas attiecīgajam gadam noteikts uz 2004. gada 30. aprīli,

vai

- par 10 procenta punktiem palielinātu tāda tiešā atbalsta kopējo apjomu, ko jaunajā dalībvalstī lauksaimniekam attiecībā uz konkrētiem produktiem būtu bijušas tiesības saņemt 2003. kalendārajā gadā atbilstīgi KLP veida valsts shēmai. Tomēr attiecībā uz Lietuvu references gads ir 2002. kalendārais gads, un attiecībā uz Slovēniju palielinājums ir 10 procenta punkti 2004. gadā, 15 procenta punkti 2005. gadā, 20 procenta punkti 2006. gadā un 25 procenta punkti no 2007. gada.

Attiecībā uz katru konkrēto KLP shēmu jaunā dalībvalsts var izvēlēties piemērot vienu no divām iepriekš paredzētajām iespējām.

Kopējais tiešais atbalsts, ko lauksaimniekiem jaunajās dalībvalstīs var piešķirt pēc pievienošanās un saskaņā ar atbilstīgajām ES shēmām, ieskaitot papildu valsts tiešos maksājumus, nepārsniedz tiešā atbalsta līmeni, ko lauksaimnieks būtu varējis saņemt saskaņā ar atbilstīgo ES shēmu, kuru attiecīgajā laikā Kopienā piemēro dalībvalstīm, un kas noteikts uz 2004. gada 30. aprīli.

3. Kipra ir tiesīga tiešo atbalstu, ko lauksaimniekiem izmaksā atbilstīgi kādai no I pielikumā uzskaitītajām KLP shēmām, papildināt līdz atbalsta kopapjomam, ko lauksaimnieks Kiprā būtu varējis saņemt 2001. gadā.

Kipras iestādes nodrošina, ka tiešā atbalsta kopapjoms, ko Kiprā lauksaimniekam piešķir pēc pievienošanās saskaņā ar atbilstīgo ES shēmu, ietverot visus valsts tiešos papildu maksājumus, noteikti nepārsniedz tiešā atbalsta līmeni, ko lauksaimnieks saskaņā ar attiecīgo shēmu būtu varējis saņemt Kopienā un kas noteikts uz 2004. gada 30. aprīli.

Papildu valsts atbalsta kopapjomi, ko var piešķirt, ir norādīti II pielikumā.

Attiecībā uz piešķiramo papildu valsts atbalstu veic korekcijas, kas varētu būt vajadzīgas, ņemot vērā kopējās lauksaimniecības politikas attīstību.

Šā panta 2. un 5. punkts neattiecas uz Kipru.

4. Ja kāda jaunā dalībvalsts izlemj piemērot vienotā platībmaksājuma shēmu, šī jaunā dalībvalsts var piešķirt papildu valsts tiešo atbalstu saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti 5. un 8. pantā.

5. Papildu valsts atbalsta kopapjoms katrā nozarē konkrētajā gadā, kad piemēro vienotā platībmaksājuma shēmu, nepārsniedz katrai nozarei noteikto līdzekļu kopapjomu. Šis līdzekļu kopapjoms ir starpība starp:

- atbalsta kopapjomu attiecīgajā nozarē, kas izriet no attiecīgi 2. punkta pirmā vai otrā ievilkuma piemērošanas, un

- tiešā atbalsta kopapjomu, kas attiecīgajā jaunajā dalībvalstī tajā pašā nozarē būtu bijis pieejams attiecīgajā gadā atbilstīgi vienotā platībmaksājuma shēmai.

6. Attiecīgā jaunā dalībvalsts var, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem un iepriekš saņemot Komisijas atļauju, lemt par piešķiramā papildu valsts atbalsta apjomu.

7. Komisijas atļauja:

- gadījumos, uz ko attiecas 2. punkta otrais ievilkums — ietver norādi uz atbilstīgām KLP veida valsts tiešo maksājumu shēmām,

- paredz līmeni, līdz kuram var izmaksāt papildu valsts atbalstu, kā arī papildu valsts atbalsta procentuālo apjomu un, attiecīgos gadījumos, tā piešķiršanas nosacījumus,

- tiek piešķirta, ņemot vērā jebkādas korekcijas, kas varētu būt vajadzīgas, ņemot vērā kopējās lauksaimniecības politikas attīstību.

8. Papildu valsts maksājumus vai atbalstu nepiešķir lauksaimniecības darbībām, uz ko attiecas kopīgā tirgus organizācija, uz kuru tieši neattiecas kāda no 1. pantā minētajām atbalsta shēmām.

9. Līdztekus papildu valsts tiešajiem maksājumiem, Kipra var līdz 2010. gadam piešķirt pagaidu valsts atbalstu, ko pakāpeniski samazina. Šādu valsts atbalstu piešķir formā, kas līdzīga Kopienas atbalsta formai, piemēram, kā savstarpēji nesaistītus maksājumus.

Ņemot vērā 2001. gadā piešķirtā valsts atbalsta būtību un apjomu, Kipra var piešķirt valsts atbalstu III pielikumā uzskaitītajām nozarēm un apakšnozarēm, nepārsniedzot minētajā pielikumā norādītos apjomus.

Attiecībā uz piešķiramo valsts atbalstu veic korekcijas, kas varētu būt vajadzīgas, ņemot vērā kopējās lauksaimniecības politikas attīstību. Ja šāda koriģēšana būtu nepieciešama, pamatojoties uz Komisijas lēmumu, izdara grozījumus attiecībā uz šāda atbalsta apjomu un piešķiršanas nosacījumiem.

Kipra iesniedz Komisijai gada ziņojumu par valsts atbalsta pasākumu īstenošanu, norādot atbalsta veidu un apjomus katrā nozarē un apakšnozarē.

10. Līdztekus papildu valsts tiešajiem maksājumiem, Latvija var līdz 2008. gadam piešķirt pagaidu valsts atbalstu, ko pakāpeniski samazina. Šādu valsts atbalstu piešķir formā, kas līdzīga Kopienas atbalsta formai, piemēram, kā savstarpēji nesaistītus maksājumus.

Latvija var piešķirt valsts atbalstu IV pielikumā uzskaitītajām nozarēm un apakšnozarēm, nepārsniedzot minētajā pielikumā norādītos apjomus.

Attiecībā uz piešķiramo valsts atbalstu veic korekcijas, kas varētu būt vajadzīgas, ņemot vērā kopējās lauksaimniecības politikas attīstību. Ja šāda koriģēšana būtu nepieciešama, pamatojoties uz Komisijas lēmumu, izdara grozījumus attiecībā uz šāda atbalsta apjomu un piešķiršanas nosacījumiem.

Latvija iesniedz Komisijai gada ziņojumu par valsts atbalsta pasākumu īstenošanu, norādot atbalsta veidu un apjomus katrā nozarē un apakšnozarē.

,

c) Regulas 2.a pantam pievieno šādu punktu:

"8. Vienkāršotā shēma neattiecas uz jaunajām dalībvalstīm."

;

d) Regulas 11. panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"4. Saskaņā ar 2. punktu Komisija pieņem:

- sīki izstrādātus noteikumus 2.a panta piemērošanai, tostarp paredzot jebkādas atkāpes no attiecīgajām regulām un Regulas (EEK) Nr. 3508/92 [], kas ir vajadzīgas, lai panāktu vienkāršošanu, un jo īpaši tās, kas saistītas ar atbilstības nosacījumiem, piemērošanas un maksāšanas dienām un kontroles noteikumiem, kā arī sīki izstrādātus noteikumus, lai novērstu atkārtotus pieprasījumus sakarā ar platībām un ražošanu, uz ko attiecas vienkāršotā shēma,

- sīki izstrādātus noteikumus par 1.b pantā paredzētās vienotā platībmaksājuma shēmas īstenošanu,

- tādus I pielikuma grozījumus, kas var būt vajadzīgi, ņemot vērā 1. pantā noteiktos kritērijus, un

- vajadzības gadījumā, sīki izstrādātus noteikumus šīs regulas piemērošanai, tostarp pasākumus, kas jāveic, lai nepieļautu 3. un 4. panta neievērošanu, kā arī pasākumus saistībā ar 7. pantu.

e) Pielikuma nosaukumu aizstāj ar nosaukumu "I pielikums",

f) Regulai pievieno šādus pielikumus:

“II PIELIKUMS

1. tabula.

Kipra: Papildu valsts tiešie maksājumi gadījumos, kad piemēro parastās tiešo maksājumu shēmas

Katra posma apjoms procentos: | 25% | 30% | 35% | 40% | 50% | 60% | 70% | 80% | 90% |

Nozare | 2004. | 2005. | 2006. | 2007. | 2008. | 2009. | 2010. | 2011. | 2012. |

Laukaugi (izņemot cietos kviešus) | 7913822 | 7386234 | 6858646 | 6331058 | 5275881 | 4220705 | 3165529 | 2110353 | 1055176 |

Cieti kvieši | 2269470 | 2118172 | 1966874 | 1815576 | 1512980 | 1210384 | 907788 | 605192 | 302596 |

Graudaugi | 30228 | 28273 | 26318 | 24363 | 20363 | 16362 | 12272 | 8181 | 4091 |

Piens un piena produkti | 0 | 899576 | 1572371 | 2178000 | 1815000 | 1452000 | 1089000 | 726000 | 363000 |

Liellopu gaļa | 3456709 | 3226262 | 2995814 | 2765367 | 2304473 | 1843578 | 1382684 | 921789 | 460895 |

Aitas un kazas | 8267087 | 7715948 | 7164809 | 6613669 | 5511391 | 4409113 | 3306835 | 2204556 | 1102278 |

Olīveļļa | 5951250 | 5554500 | 5157750 | 4761000 | 3967500 | 3174000 | 2380500 | 1587000 | 793500 |

Tabaka | 782513 | 730345 | 678178 | 626010 | 521675 | 417340 | 313005 | 208670 | 104335 |

Banāni | 3290625 | 3071250 | 2851875 | 2632500 | 2193750 | 1755000 | 1316250 | 877500 | 0 |

Rozīnes | 104393 | 86562 | 68732 | 50901 | 15241 | 0 | 0 | 0 | 0 |

Kopā | 32066096 | 30817121 | 29341366 | 27798445 | 23138253 | 18498483 | 13873862 | 9249241 | 4185871 |

2. tabula.

Kipra: Papildu valsts tiešie maksājumi gadījumos, kad attiecībā uz tiešajiem maksājumiem piemēro vienotā platībmaksājuma shēmu

Nozare | 2004. | 2005. | 2006. | 2007. | 2008. |

Laukaugi (izņemot cietos kviešus) | 6182503 | 3997873 | 2687095 | 1303496 | 0 |

Cieti kvieši | 2654980 | 2469490 | 2358196 | 2240719 | 2018131 |

Graudaugi | 27346 | 20566 | 16498 | 12204 | 4068 |

Piens un piena produkti | 0 | 1165968 | 2365032 | 3566500 | 3548500 |

Liellopu gaļa | 4608945 | 4608945 | 4608945 | 4608945 | 4608945 |

Aitas un kazas | 10932782 | 10887782 | 10860782 | 10832282 | 10778282 |

Olīveļļa | 7215000 | 6855000 | 6639000 | 6411000 | 5979000 |

Rozīnes | 182325 | 176715 | 173349 | 169796 | 163064 |

Banāni | 4368300 | 4358700 | 4352940 | 4346860 | 4335340 |

Tabaka | 1049000 | 1046750 | 1045400 | 1043975 | 1041275 |

Kopā | 37221182 | 35587790 | 35107238 | 34535778 | 32476606 |

III PIELIKUMS

Valsts atbalsts Kiprā

Nozare | 2004. | 2005. | 2006. | 2007. | 2008. | 2009. | 2010. |

Graudaugi (izņemot cieļos kviešus) | 7920562 | 6789053 | 5657544 | 4526035 | 3394527 | 2263018 | 1131509 |

Piens un piena produkti | 7122260 | 5066822 | 3359449 | 1995577 | 1496683 | 997789 | 498894 |

Liellopu gaļa | 227103 | 194660 | 162216 | 129773 | 97330 | 64887 | |

Aitas un kazas | 3597708 | 3083750 | 2569791 | 2055833 | 1541875 | 1027917 | 513958 |

Cūkas | 9564120 | 8197817 | 6831514 | 5465211 | 4098909 | 2732606 | 1366303 |

Māj putni un olas | 3998310 | 3427123 | 2855936 | 2284749 | 1713561 | 1142374 | 571187 |

Vīns | 15077963 | 12923969 | 10769974 | 8615979 | 6461984 | 4307990 | 2153995 |

Olī veļļa | 7311000 | 6266571 | 5222143 | 4177714 | 3133286 | 2088857 | 1044429 |

Galda vī nogas | 3706139 | 3176691 | 2647242 | 2117794 | 1588345 | 1058897 | 529448 |

Pārstādāt i tomāti | 411102 | 352373 | 293644 | 234915 | 176187 | 117458 | 58729 |

Banāni | 445500 | 381857 | 318214 | 254571 | 190929 | 127286 | 63643 |

Viengadīgie augļi, ieskaitot kauleņaugļus | 9709806 | 8322691 | 6935576 | 5548461 | 4161346 | 2774230 | 1387115 |

Mandeles | 2531871 | 2170175 | 1808479 | 1446783 | 1085088 | 723392 | 361696 |

Ceratorijas | 517500 | 443571 | 369643 | 295714 | 221786 | 147857 | 73929 |

Kopā | 72140945 | 60797123 | 49801366 | 3914911 | 29361833 | 19574556 | 9754835 |

IV PIELIKUMS

Valsts atbalsts Latvijā

Nozare | 2004. | 2005. | 2006. | 2007. | 2008. |

Lini | 654000 | 523200 | 392400 | 261600 | 130800 |

Piens un piena produkti | 5236000 | — | — | — | — |

Cūkas | 204000 | 163200 | 122400 | 81600 | 40800 |

Aitas un kazas | 107000 | 85600 | 64200 | 42800 | 21400 |

Sēklas | 109387 | 87510 | 66110 | 44710 | 23310 |

Kopā | 6310387 | 859510 | 645110 | 430710 | 216310” |

28. 31999 R 1493: Padomes Regula (EK) Nr. 1493/1999 ( 1999. gada 17. maijs) par vīna tirgus kopīgo organizāciju (OV L 179, 14.7.1999., 1. lpp.), ko groza:

- 32000 R 1622: Komisijas 24.7.2000. Regula (EK) Nr. 1622/2000 (OV L 194, 31.7.2000., 1. lpp.),

- 32000 R 2826: Padomes 19.12.2000. Regula (EK) Nr. 2826/2000 (OV L 328, 23.12.2000., 2. lpp.),

- 32001 R 2585: Padomes 19.12.2001. Regula (EK) 2585/2001 (OV L 345, 29.12.2001., 10. lpp.).

a) Regulas 1. panta 3. punktu papildina ar šādu daļu:

"Pēc pievienošanās lemj par to, vai III pielikumā Poliju iekļauj kā A kategorijas vīnogu audzēšanas zonu."

;

b) Regulas 5. panta 2. punktam pievieno šādu d) apakšpunktu:

"d) attiecībā uz Kipru — stādīšanas tiesības 2000 ha kvalitatīvu vīnu ražošanai no Kipras valsts rezerves, kas pastāv pirms pievienošanās. Kipra iesniedz Komisijai to reģionu sarakstu, kuriem tiks paredzētas stādīšanas tiesības no šīs valsts rezerves."

;

c) Regulas 6. pantam pievieno šādu 4. punktu:

"4. Attiecībā uz Čehijas Republiku — no jauna noteiktās stādīšanas tiesības piešķir noteiktā apvidū ražotu kvalitatīvu vīnu ražošanai, un šīs platības nepārsniedz 2 % no kopējās Čehijas Republikā izmantotās vīna dārzu platības 2004. gada 1. maijā. Šīs tiesības piešķir no valsts rezerves, uz ko attiecas 5. pants.

Attiecībā uz Maltu — no jauna noteiktās stādīšanas tiesības piešķir noteiktā apvidū ražotu kvalitatīvu vīnu ražošanai, nepārsniedzot Maltas vīna dārzu kopējo platību 1000 ha. Šīs no jauna noteiktās stādīšanas tiesības izmanto līdz 2005./2006. vīna gadam. Ja šīs tiesības neizmanto līdz 2005./2006. vīna gadam, tās iekļauj rezervē, uz ko attiecas 5. pants."

:

d) Regulas 19. panta 2. punktu papildina ar šādu daļu:

"Ja atbilstīgi 1. panta 3. punktam Polija tiek klasificēta kā vīnogu audzēšanas zona, tad Polija pēc pievienošanās norāda vīnogulāju šķirnes, kas ir piemērotas tam, lai ražotu attiecīgos kvalitatīvos vīnus, kurus ražo tās teritorijā."

;

e) Regulas 27. panta 7. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"7. No jebkuras fiziskas vai juridiskas personas vai personu grupas, kas pārstrādā vīnogas, kuras ievāktas vīnogu audzēšanas A zonā vai vīnogu audzēšanas B zonas Vācijas daļā, vai ar vīnogulājiem apstādītās platībās Austrijā vai Čehijas Republikā, tiek prasīts izņemt šādas pārstrādes blakusproduktus, to uzraugot un ar nosacījumiem, kas vēl jānosaka."

f) Regulas 44. panta 6. un 13. punktā pēc vārda "Īrija" iekļauj vārdu "Polija".

g) Regulas I pielikuma 3. punktam pievieno šādu teikumu:"NRR kvalitatīvu vīnu "Tokaji eszencia", kura izcelsme ir Ungārijā, neuzskata par rūgstošu vīnogu misu.";

h) Regulas III pielikumā (vīnogu audzēšanas zonas) izdara šādus grozījumus:

- pielikuma 1. punktam pievieno šādu d) apakšpunktu:

- "d) Čehijas Republikā, Bohēmijā: ar vīnogulājiem apstādītas platības šādās vīnogu audzēšanas platībās: pražská, mělnická, roudnická, žernosecká, mostecká, čáslavská"

- pielikuma 2. punktam pievieno šādu d), e) un f) apakšpunktu:

- "d) Čehijas Republikā, Morāvijā: ar vīnogulājiem apstādītas platības šādās vīnogu audzēšanas platībās: brněnská, bzenecká, mikulovská, mutěnická, velkopavlovická, znojemská, strážnická, kyjovská, uherskohradišťská, Podluží un ar vīnogulājiem apstādītas platības reģionos, kas nav norādīti 1. punkta d) apakšpunktā;

- e) Slovākijā: Mazo Karpatu, Dienvidslovākijas, Nitras, Centrālslovākijas un Austrumslovākijas vīnogu audzēšanas platības, kā arī 3. punktā nenorādītās vīnogu audzēšanas platības;

- f) Slovēnijā — ar vīnogulājiem apstādītas platības Podravje reģionā: ljutomersko-ormoški vinorodni okoliš, mariborski vinorodni okoliš, radgonsko-kapelski vinorodni okoliš, šmarsko-virštajnski vinorodni okoliš, vinorodni okoliš Haloze, prekmurski vinorodni okoliš, vinorodni okoliš Srednje Slovenske gorice, Posavje reģionā: bizeljsko-sremiški vinorodni okoliš, vinorodni okoliš Bela krajina, vinorodni okoliš Dolenjska, un ar vīnogulājiem apstādītas platības reģionos, kas nav norādīti 5. punkta d) apakšpunktā"

- pielikuma 3. punktu papildina ar šādu tekstu:

"Slovākijā — Tokay reģions."

- pielikuma 4. punktu papildina ar šādu tekstu:

"Ungārijā — visas ar vīnogulājiem apstādītās platības."

- pielikuma 5. punktam pievieno šādu d) apakšpunktu:

- "d) Slovēnijā — ar vīnogulājiem apstādītas platības Primorska reģionā: vinorodni okoliš Goriška Brda, vinorodni okoliš Vipavska dolina, koprski vinorodni okoliš et Kras"

- pielikuma 6. punktu papildina ar šādu daļu:

"Kiprā vīnogu audzēšanas zona C III a) ir ar vīnogulājiem apstādītas platības, kas atrodas vairāk nekā 600 metrus virs jūras līmeņa,"

- pielikuma 7. punktu papildina ar šādu f) un g) punktu:

- "f) Kiprā — ar vīnogulājiem apstādītas platības, kas atrodas mazāk nekā 600 metrus virs jūras līmeņa;

- g) Maltā — ar vīnogulājiem apstādītas platības."

.

i) Regulas IV pielikuma 4. punktam pievieno šādu d) apakšpunktu:

"d) vīna liešana uz nogulsnēm, vīnogu čagām vai aszú atspiedām, ja šī metode tradicionāli tiek izmantota "Tokaji fordķtįs" un "Tokaji máslás" ražošanai Tokajhegyalja reģionā Ungārijā, ievērojot nosacījumus, kas jāparedz."

.

j) Regulas V pielikumā izdara šādus grozījumus:

- pielikuma A daļas 2. punkta b) apakšpunktam pievieno šādu ievilkumu:

- "— Tokaji NRR kvalitatīvi vīni, kuru izcelsme ir Ungārijā un kurus atbilstīgi Ungārijas normām apraksta kā "Tokaji édes szamorodni" vai "Tokaji aszú"."

- pielikuma A daļas 2. punkta d) apakšpunktam pievieno šādu frāzi:

"un NRR kvalitatīvi vīni, kuru izcelsme ir Ungārijā un kurus atbilstīgi Ungārijas normām apraksta kā "Tokaji máslás", "Tokaji fordítás", "Tokaji aszúeszencia", "Tokaji eszencia", "Aszúbor" un "Töppedt szőlőből készült bor"."

- pielikuma D daļas 3. punktam pievieno šādu frāzi:

", kā arī Ungārijas un Slovēnijas vīnogu audzēšanas zonās"

k) Regulas VI pielikumā izdara šādus grozījumus:

- pielikuma D daļas 1. punkta b) apakšpunktam pievieno šādu daļu:

"Tomēr attiecībā uz Commandaria NRR kvalitatīvo vīnu, kura izcelsme ir Kiprā, ražošanas procesa stadijas pēc vīnogu pārstrādes nenorūgušā vīnogu vīnā un šādi iegūta nenorūguša vīna pārstrādes vīnā var, īstenojot stingru kontroli, veikt Kiprā ārpus konkrētā reģiona, kur izmantotās vīnogas tika novāktas, un atbilstīgi Kipras tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem."

- pielikuma F daļas 5. punktā pēc vārda "Tomēr" iekļauj šādu frāzi:

"attiecībā uz Dolenjska NRR kvalitatīviem vīniem, kuru izcelsme ir Slovēnijā un kurus saskaņā ar Slovēnijas normām apraksta kā "Cviček PTP" un"

l) Regulas VII pielikuma A daļas 2. punkta b) apakšpunkta trešo ievilkumu aizstāj ar šādu ievilkumu:

"— kāds no šādiem terminiem atbilstīgi nosacījumiem, kas jānosaka: "Landwein", "vin de pays", "indicazione geografica tipica", "ονομασία κατά παράδοση", "οίνος τοπικός", "vinο de la tierra", "vinho regional", "regional wine", "landwijn", "geograafilise tahistusega lauavein", "tajbor", "inbid tradizzjonali tal-lokal", "zemské vino" vai "deželno vino PGO", vai "deželno vino s priznano geografsko oznako". ja izmanto kādu no šiem terminiem, nav jālieto frāze "galda vīns"."

;

m) Regulas VIII pielikumā izdara šādus grozījumus:

- pielikuma C daļas 2. punkta otrajam ievilkumam pievieno šādu tekstu:

"Polijai ir atļauts turpināt lietot salikto nosaukumu "Polskie wino/Polish wine" attiecībā uz fermentētiem produktiem, uz ko attiecas KN kods 2206 un kas izgatavoti no koncentrētas vīnogu sulas vai koncentrēta nenorūguša vīnogu vīna, vai arī no vīnogu sulas vai nenorūguša vīnogu vīna. Šādus produktus marķē kā "Polskie wino/Polish wine" un tirgo vienīgi Polijā."

n) Regulas VIII pielikuma D.3. punkta ievilkumus aizstāj ar šādiem ievilkumiem:

"— "brut nature", "naturherb", "bruto natural", "pas dosé", "dosage zéro", "natūralusis briutas", "īsts bruts", "přírodně tvrdé" vai "dosaggio zero": ja tā cukura saturs ir mazāks par 3 gramiem litrā; šos terminus drīkst lietot vienīgi attiecībā uz produktiem, kuriem pēc otrreizējas fermentācijas nav pievienots cukurs;

— "extra brut", "extra herb", "ekstra briutas", "ekstra brut", "ekstra bruts", "zvláště tvrdé", "extra bruto", "ekstra wytrawne": ja tā cukura saturs ir no 0 līdz 6 gramiem litrā;

— "brut", "herb", "briutas", "bruts", "tvrdé", "bruto", vai "bardzo wytrawne": ja tā cukura saturs ir mazāks par 15 gramiem litrā;

— "extra dry", "extra trocken", "extra seco", "labai sausas", "ekstra kuiv", "ekstra sausais", "különlegesen száraz", "wytrawne", "zelo suho", "zvláště suché" vai "extra suché": ja tā cukura saturs ir no 12 līdz 20 gramiem litrā;

— "sec", "trocken", "secco" vai "asciutto", "dry", "tųr", "ξηρός", "seco", "torr", "kuiva", "sausas", "kuiv", "sausais", "szįraz", "półwytrawne", "suho", vai "suché": ja tā cukura saturs ir no 17 līdz 35 gramiem litrā;

— "demi-sec", "halbtrocken", "abboccato", "medium dry", "halvtør", "ημίξηρος", "semi seco", "meio seco", "halvtorr", "puolikuiva", "pusiau sausas", "poolkuiv", "pussausais", "félszáraz", "półsłodkie", "polsuho" , vai "polosuché" vai "polosladké": ja tā cukura saturs ir no 33 līdz 50 gramiem litrā;

— "doux", "mild", "dolce", "sweet", "sød", "γλυκύς", "dulce", "doce", "söt", "makea", "saldus", "magus", "pussaldais", "édes", "ħelu", "słodkie", "sladko" vai "sladké": ja tā cukura saturs ir lielāks par 50 gramiem litrā."

.

o) Regulas VIII pielikumā izdara šādus grozījumus: pielikuma E daļas 6. punkta a) apakšpunkta pirmo frāzi aizstāj ar šādu frāzi:

"a) nosaukumu "Winzersekt" lieto vienīgi NRR kvalitatīviem dzirkstošajiem vīniem, kas ražoti Vācijā, nosaukumu "Hauersekt" lieto vienīgi NRR kvalitatīviem dzirkstošajiem vīniem, kas ražoti Austrijā, nosaukumu "pěstitelský sekt" lieto vienīgi NRR kvalitatīviem dzirkstošajiem vīniem, kas ražoti Čehijas Republikā un nosaukumu "Termelői pezsgő" lieto vienīgi NRR kvalitatīviem dzirkstošajiem vīniem, kas ražoti Ungārijā, kuri visi ir:"

29. 31999 R 1621: Komisijas Regula (EK) Nr. 1621/1999 ( 1999. gada 22. jūlijs), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 201/96 piemērošanai attiecībā uz atbalstu vīnogu audzēšanai noteiktu rozīņu šķirņu ražošanai (OV L 192, 24.7.1999., 21. lpp.) un ko groza:

- 31999 R 2256: Komisijas 25.10.1999. Regula (EK) Nr. 2256/1999 (OV L 275, 26.10.1999., 13. lpp.),

- 32001 R 1880: Komisijas 26.9.2001. Regula (EK) Nr. 1880/2001 (OV L 258, 27.9.2001., 14. lpp.).

Regulas 2. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"Maksimālā garantētā Kopienas platība, kas minēta Regulas (EK) Nr. 2201/96 7. panta 2. punktā, ir 53187 hektāri."

30. 32000 R 1622: Komisijas Regula (EK) Nr. 1622/2000 ( 2000. gada 24. jūlijs), ar ko paredz konkrētus sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot Regulu (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju, un ar ko izveido Kopienas vīndarības prakses un procesu kodeksu (OV L 194, 31.7.2000., 1. lpp.), un ko groza:

- 32000 R 2451: Komisijas 7.11.2000. Regula (EK) Nr. 2451/2000 (OV L 282, 8.11.2000., 7. lpp.),

- 32001 R 0885: Komisijas 24.4.2001. Regula (EK) Nr. 885/2001 (OV L 128, 10.5.2001., 54. lpp.),

- 32001 R 1609: Komisijas 6.8.2001. Regula (EK) Nr. 1609/2001 (OV L 212, 7.8.2001., 9. lpp.),

- 32001 R 1655: Komisijas 14.8.2001. Regula (EK) Nr. 1055/2001 (OV L 220, 15.8.2001., 17. lpp.),

- 32001 R 2066: Komisijas 22.10.2001. Regula (EK) Nr. 2066/2001 (OV L 278, 23.10.2001., 9. lpp.),

- 32002 R 2244: Komisijas 16.12.2002. Regula (EK) Nr. 2244/2002 (OV L 341, 17.12.2002., 27. lpp.).

Regulas XIII pielikumam pievieno šādu g) punktu:

"g) attiecībā uz Ungārijas vīniem:

25 miliekvivalenti litrā šādiem kvalitatīvajiem vīniem:

- "Tokaji máslás",

- "Tokaji fordítás",

- "Aszúbor",

- "Töppedt szőlőből készült bor",

- "Tokaji édes szamorodni".

35 miliekvivalenti litrā šādiem kvalitatīvajiem vīniem:

- "Tokaji aszú",

- "Tokaji aszúeszencia",

- "Tokaji eszencia"."

31. 32000 R 1673: Padomes Regula (EK) Nr. 1673/2000 ( 2000. gada 27. jūlijs) par šķiedras linu un kaņepju tirgu kopīgo organizāciju (OV L 193, 29.7.2000., 16. lpp.), kuru groza:

- 32002 R 0651: Komisijas 16.4.2002. Regula (EK) Nr. 651/2002 (OV L 101, 17.4.2002., 3. lpp.).

a) Regulas 3. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"1. Attiecībā uz garo linšķiedru nosaka maksimālo garantēto daudzumu 80823 tonnas tirdzniecības gadā, un to sadala visām dalībvalstīm kā valstij garantēto daudzumu. Daudzumu sadala šādi:

- 13800 tonnas Beļģijai,

- 1923 tonnas Čehijas Republikai,

- 300 tonnas Vācijai,

- 30 tonnas Igaunijai,

- 50 tonnas Spānijai,

- 55800 tonnas Francijai,

- 360 tonnas Latvijai,

- 2263 tonnas Lietuvai,

- 4800 tonnas Nīderlandei,

- 150 tonnas Austrijai,

- 924 tonnas Polijai,

- 50 tonnas Portugālei,

- 73 tonnas Slovākijai,

- 200 tonnas Somijai,

- 50 tonnas Zviedrijai,

- 50 tonnas Apvienotajai Karalistei."

b) Regulas 3. panta 2. punkta ievaddaļu un a) apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu:

"Attiecībā uz īso linšķiedru un kaņepju šķiedru nosaka maksimālo garantēto daudzumu 146296 tonnas tirdzniecības gadā, par kuru var piešķirt atbalstu. Šo daudzumu sadala šādi:

a) kā valstīm garantēto daudzumu šādām dalībvalstīm:

- 10350 tonnas Beļģijai,

- 2866 tonnas Čehijas Republikai,

- 12800 tonnas Vācijai,

- 42 tonnas Igaunijai,

- 20000 tonnas Spānijai,

- 61350 tonnas Francijai,

- 1313 tonnas Latvijai,

- 3463 tonnas Lietuvai,

- 2061 tonnas Ungārijai,

- 5550 tonnas Nīderlandei,

- 2500 tonnas Austrijai,

- 462 tonnas Polijai,

- 1750 tonnas Portugālei,

- 189 tonnas Slovākijai,

- 2250 tonnas Somijai,

- 2250 tonnas Zviedrijai,

- 12100 tonnas Apvienotajai Karalistei.

Ungārijai noteiktais valstij garantētais daudzums tomēr attiecas vienīgi uz kaņepju šķiedru."

32. 32001 R 1260: Padomes Regula (EK) Nr. 1260/2001 ( 2001. gada 19. jūnijs) par cukura tirgu kopīgo organizāciju (OV L 178, 30.6.2001., 1. lpp.), ko groza:

- 32002 R 0680: Komisijas 19.4.2002. Regula (EK) Nr. 680/2002 (OV L 104, 20.4.2002., 26. lpp.).

a) Regulas 10. panta 4. punktu papildina ar šādu daļu:

"Iepriekšējā daļā doto atbilstīgo koeficientu tabulu pielāgo saskaņā ar 42. panta 2. punktā minēto procedūru, ņemot vērā pamatdaudzumus, kas noteikti 11. panta 2. punktā."

b) Regulas 11. panta 1. punktam pievieno šādu teikumu:

"Attiecībā uz Čehijas Republiku, Latviju, Lietuvu, Ungāriju, Poliju, Slovēniju un Slovākiju attiecīgais tirdzniecības gads ir 2003. — 2004. gads."

c) Regulas 11. panta 2. punkta tabulā "1.A Pamatdaudzumi" pirms teksta, kas attiecas uz Dāniju, iekļauj šādu tekstu:

"Čehijas Republika: | 441209 | — | —" |

starp tekstiem, kas attiecas uz Itāliju un Nīderlandi, iekļauj šādu tekstu:

"Latvija | 66400 | — | — |

Lietuva | 103010 | — | — |

Ungārija | 400454 | 127627 | —" |

starp tekstiem, kas attiecas uz Austriju un Portugāli, iekļauj šādu tekstu:

"Polija | 1580000 | 24911 | —" |

starp tekstiem, kas attiecas uz Azoru autonomo reģionu un Somiju, iekļauj šādu tekstu:

"Slovēnija | 48157 | — | — |

Slovākija | 189760 | 37522 | —" |

d) Regulas 11. panta 2. punkta tabulā "2. B pamatdaudzumi" pirms teksta, kas attiecas uz Dāniju, iekļauj šādu tekstu:

"Čehijas Republika: | 13653 | — | —" |

starp tekstiem, kas attiecas uz Itāliju un Nīderlandi, iekļauj šādu tekstu:

"Latvija | 105 | — | — |

Ungārija | 1230 | 10000 | —" |

starp tekstiem, kas attiecas uz Austriju un Portugāli, iekļauj šādu tekstu:

"Polija | 91926 | 1870 | —" |

starp tekstiem, kas attiecas uz Azoru autonomo reģionu un Somiju, iekļauj šādu tekstu:

"Slovēnija | 4816 | — | — |

Slovākija | 17672 | 5025 | —" |

e) Regulas 11. panta 3. punktam pievieno šādu teikumu:

"Attiecībā uz Čehijas Republiku, Latviju, Lietuvu, Ungāriju, Poliju, Slovēniju un Slovākiju attiecīgais tirdzniecības gads ir 2003. —2004. gads."

f) Regulas 39. panta 2. punktam pievieno šādu daļu:

"Atkāpjoties no 7. panta 4. punkta, prognozētais maksimālais vajadzīgo piegāžu apjoms cukura ražošanas uzņēmumiem Slovēnijā ir 19585 tonnas."

g) Regulas III pielikuma IV daļas 2. punktam, V daļas 2. un 3. punktam, VI daļas 2. punktam, VIII daļas d) ievilkumam un XI daļas 2. punktam pievieno šādu teikumu:

"Attiecībā uz Čehijas Republiku, Latviju, Lietuvu, Ungāriju, Poliju, Slovēniju un Slovākiju attiecīgais tirdzniecības gads ir 2003. —2004. gads"

.

33. 32001 R 2529: Padomes Regula (EK) Nr. 2529/2001 ( 2001. gada 19. decembris) par aitu un kazu gaļas tirgus kopīgo organizāciju (OV L 341, 22.12.2001., 3. lpp.).

a) Regulas 8. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"2. Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka no 2002. gada 1. janvāra piemaksu tiesību summa to teritorijā nepārsniedz valstij noteikto maksimumu, kas paredzēts I pielikumā, un lai varētu saglabāt valsts rezerves, kas minētas 10. pantā. Vēlākais gadu pēc pievienošanās Čehijas Republika, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Ungārija, Malta, Polija, Slovēnija un Slovākija nosaka individuālas maksimālās summas ražotājiem un izveido valsts rezerves atbilstīgi kopskaitam, kas tiesībām uz piemaksu katrai no minētajām valstīm paredzēts I pielikumā."

b) Pēc 11. panta iekļauj šādu pantu:

"11.a pants

Regulas 11. panta 1. punktā minētos kopapjomus piemēro saskaņā ar pieaugumu tabulu, kas paredzēta Padomes Regulas (EK) Nr. 1259/1999 1.a pantā."

c) Regulas I pielikumu aizstāj ar šādu pielikumu:

"I PIELIKUMS

INDIVIDUĀLĀS TIESĪBAS UZ PIEMAKSU PAR AITĀM UN KAZĀM REPRODUKTĪVĀ VECUMĀ

Dalībvalsts | Tiesības (x 1000) |

Beļģija | 70 |

Čehijas Republika | 66,733 |

Dānija | 104 |

Vācija | 2432 |

Igaunija | 48 |

Grieķija | 11023 |

Spānija | 19580 |

Francija | 7842 |

Īrija | 4956 |

Itālija | 9575 |

Kipra | 472,401 |

Latvija | 18,437 |

Lietuva | 17,304 |

Luksemburga | 4 |

Ungārija | 1146 |

Malta | 8,485 |

Nīderlande | 930 |

Austrija | 206 |

Polija | 335,88 |

Portugāle [1] | 2690 |

Slovēnija | 84,909 |

Slovākija | 305,756 |

Somija | 80 |

Zviedrija | 180 |

Apvienotā Karaliste | 19492 |

Kopā | 81667,905 |

d) Regulas II pielikumu aizstāj ar šādu pielikumu:

"II PIELIKUMS

KOPĒJĀS SUMMAS, KAS MINĒTAS 11. PANTĀ

(tūkstošos eiro) |

Beļģija | 64 |

Čehijas Republika | 71 |

Dānija | 79 |

Vācija | 1793 |

Igaunija | 51 |

Grieķija | 8767 |

Spānija | 18827 |

Francija | 7083 |

Īrija | 4875 |

Itālija | 6920 |

Kipra | 441 |

Latvija | 19 |

Lietuva | 18 |

Luksemburga | 4 |

Ungārija | 1212 |

Malta | 9 |

Nīderlande | 743 |

Austrija | 185 |

Polija | 355 |

Portugāle | 2275 |

Slovēnija | 86 |

Slovākija | 323 |

Somija | 61 |

Zviedrija | 162 |

Apvienotā Karaliste | 20162 |

"

34. 32002 R 0546: Padomes Regula (EK) Nr. 546/2002 ( 2002. gada 25. marts), ar ko nosaka piemaksas un garantiju limitus lapu tabakai pa šķirņu grupām un dalībvalstīm attiecībā uz 2002., 2003. un 2004. gada ražu un groza Regulu (EEK) Nr. 2075/92 (OV L 84, 28.3.2002., 4. lpp.).

a) Regulas II pielikuma otro tabulu papildina ar šādu tekstu:

"

Kipra | 350 | | | | | | | | 350 |

Ungārija | 5768 | 6587 | | | | | | | 12355 |

Polija | 22200 | 12633 | 1867 | 1233 | | | | | 37933 |

Slovākija | 1598 | 117 | | | | | | | 1715 |

"

b) Regulas II pielikuma otrās tabulas pēdējo rindu aizstāj ar šādu rindu:

"

| 162602 | 97866 | 34338 | 7518 | 15771 | 27114 | 24512 | 16696 | 386417 |

"

35. 32002 R 0753: Komisijas Regula (EK) Nr. 753/2002 ( 2002. gada 29. aprīlis), ar ko paredz konkrētus noteikumus, lai Padomes Regulu (EK) Nr. 1493/1999 piemērotu attiecībā uz dažu vīna nozares produktu aprakstu, apzīmējumu, noformējumu un aizsardzību (OV L 118, 4.5.2002., 1. lpp.), un ko groza:

- 32002 R 2086: Komisijas 25.11.2002. Regula (EK) Nr. 2086/2002 (OV L 321, 26.11.2002., 8. lpp.).

Regulas 47. pantam pievieno šādu 3. punktu:

"3. Līdz 2004. gada 1. maijam Ungārijā ražotos vīnus, nenorūgušu vīnogu vīnu un dzirkstošos vīnus, kuru apraksts un noformējums neatbilst Regulas (EEK) Nr. 1493/1999 vai šīs regulas noteikumiem, drīkst glabāt tirdzniecībai, laist tirgū vai eksportēt, kamēr ir beigušies visi krājumi, ar nosacījumu, ka tie atbilst noteikumiem, kas līdz minētajai dienai Ungārijā ir spēkā attiecībā uz vīniem, nenorūgušu vīnogu vīnu un dzirkstošiem vīniem. Ungārija izveido datorizētu datubāzi, kurā iekļauj deklarācijas par krājumiem, un dara zināmus krājumus, kas ir pieejami pievienošanās dienā."

B. TIESĪBU AKTI VETERINĀRIJAS UN FITOSANITĀRIJAS JOMĀ

I. TIESĪBU AKTI VETERINĀRIJAS JOMĀ

1. 31964 L 0432: Padomes Direktīva 64/432/EEK ( 1964. gada 26. jūnijs) par dzīvnieku veselības problēmām, kas ietekmē liellopu un cūku tirdzniecību Kopienā (OV P 121, 29.7.1964., 1977. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara un kuru atjaunina:

- 31997 L 0012: Padomes 17.3.1997. Direktīva 97/12/EK (OV L 109, 25.4.1997., 1. lpp.),

un kuru vēlāk groza:

- 31998 L 0046: Padomes 24.6.1998. Direktīva 98/46/EK (OV L 198, 15.7.1998., 22. lpp.),

- 32000 D 0504: Komisijas 25.7.2000 Lēmums 2000/504/EK (OV L 201, 9.8.2000., 6 lpp.),

- 32000 L 0015: Eiropas Parlamenta un Padomes 10.4.2000. Direktīva 2000/15/EK (OV L 105, 3.5.2000., 34. lpp.),

- 32000 L 0020: Eiropas Parlamenta un Padomes 16.5.2000. Direktīva 2000/20/EK (OV L 163, 4.7.2000., 35. lpp.),

- 32001 D 0298: Komisijas 30.3.2001. Lēmums 2001/298/EK (OV L 102, 12.4.2001., 63 lpp.),

- 32002 R 0535: Komisijas 21.3.2002. Regula (EK) Nr. 535/2002 (OV L 80, 23.3.2002., 22. lpp.),

- 32002 R 1226: Komisijas 8.7.2002. Regula (EK) Nr. 1226/2002 (OV L 179, 9.7.2002., 13. lpp.).

a) Direktīvas 2. panta p) punktu papildina ar šādu tekstu:

"— Čehijas Republikā: kraj

— Igaunijā: maakond

— Kiprā: επαρχία (rajons)

— Latvijā: rajons

— Lietuvā: apskritis

— Ungārijā: megye

— Maltā: —

— Polijā: powiat

— Slovēnijā: območje

— Slovākijā: kraj"

.

b) Direktīvas B.4.2. pielikumu papildina ar šādu tekstu:

"16. Čehijas Republikā:

Státní veterinární ústav Praha, Sídlištní 24/136, 165 03 Praha 6;Ústav pro státní kontrolu veterinárních biopreparátů a léčiv, Hudcova 56 A, 621 00 Brno

17. Igaunijā:

Ravimiamet, Ravila 19, 50411

Tartu

18. Kiprā:

Εργαστήριο Αναφοράς για τις Ασθένειες των Ζώων, Κτηνιατρικές Υπηρεσίες1417Λευκωσία, (National Reference Laboratory for Animal Health Veterinary Services, CY-1417 Nicosia);

19. Latvijā:

Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centrs, Lejupes iela 3, LV-1076 Rīga;

20. Lietuvā:

Nacionalinė veterinarijos laboratorija, J. Kairiūkščio g. 10, LT-2021 Vilnius;

21. Ungārijā:

Állatgyógyászati Oltóanyag-, Gyógyszer- és Takarmányellenőrző Intézet (ÁOGYTI), Pf. 318., Szállás u. 7., H-1475 Budapest;

22. Maltā:

Piegādātājas valsts iestāde;

23. Polijā:

Laboratorium Zakładu Mikrobiologii Państwowego Instytutu Weterynaryjnego, Al. Partyzantów 57, PL-24-100 Puławy

24. Slovēnijā:

Nacionalni veterinarski inštitut, Gerbičeva 60, SI-1000 Ljubljana

25. Slovākijā:

Ústav štátnej kontroly veterinárnych biopreparátov a liečiv, Biovetská 34, SK-949 01 Nitra."

.

c) Direktīvas C.4.2. pielikumā starp tekstiem, kas attiecas uz Beļģiju un Dāniju, iekļauj šādu tekstu:

"ČEHIJAS REPUBLIKA

Státní veterinární ústav Olomouc, Jakoubka ze Stříbra 1, 779 00 Olomouc"

starp tekstiem, kas attiecas uz Vāciju un Grieķiju, iekļauj šādu tekstu:

"IGAUNIJA

Piegādātājas valsts iestāde"

starp tekstiem, kas attiecas uz Itāliju un Luksemburgu, iekļauj šādu tekstu:

"KIPRA

Εργαστήριο Αναφοράς για τις Ασθένειες των Ζώων, Κτηνιατρικές Υπηρεσίες, 1417 Λευκωσία

National Reference Laboratory for Animal Health, Veterinary Services, CY-1417 Nicosia

LATVIJA

Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centrs, Lejupes iela 3, LV-1076 Rīga

LIETUVA

Nacionalinė veterinarijos laboratorija, J. Kairiūkščio g. 10, LT-2021 Vilnius"

starp tekstiem, kas attiecas uz Luksemburgu un Nīderlandi, iekļauj šādu tekstu

"UNGĀRIJA

Állatgyógyászati Oltóanyag-, Gyógyszer- és Takarmányellenőrző Intézet (ÁOGYTI), Pf. 318., Szállás u. 7., H-1475 Budapest

MALTA

Piegādātājas valsts iestāde"

starp tekstiem, kas attiecas uz Austriju un Portugāli, iekļauj šādu tekstu:

"POLIJA

Laboratorium Zakładu Mikrobiologii Państwowego Instytutu Weterynaryjnego, Al. Partyzantów 57, PL-24-100 Puławy"

starp tekstiem, kas attiecas uz Portugāli un Somiju, iekļauj šādu tekstu:

"SLOVĒNIJA

Nacionalni veterinarski inštitut, Gerbičeva 60, SI-1000 Ljubljana

SLOVĀKIJA

Štátny veterinárny ústav, Pod dráhami 918, SK - 960 86 Zvolen"

d) Direktīvas D pielikuma II.A.2. sadaļā iekļauj šādu tekstu:

"p) Čehijas Republikā: Státní veterinární ústav Praha, Sídlištní 24/136, 165 03Praha 6

q) Igaunijā: Veterinaar- ja Toidulaboratoorium,Kreutzwaldi 30, 51006Tartu

r) Kiprā: Εργαστήριο Αναφοράς για τις Ασθένειες των Ζώων, Κτηνιατρικές Υπηρεσίες, 1417ΛευκωσίαNational Reference Laboratory for Animal Health Veterinary Services, CY-1417Nicosia

s) Latvijā: Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centrsLejupes iela 3LV-1076Rīga

t) Lietuvā: Nacionalinė veterinarijos laboratorija,J. Kairiūkščio g. 10, LT-2021Vilnius

u) Ungārijā: Országos Állategészségügyi Intézet (OÁI),Pf. 2., Tábornok u. 2., H-1581Budapest

v) Maltā: Piegādātājas valsts iestāde

w) Polijā: Laboratorium Zakładu Biochemii Państwowego Instytutu Weterynaryjnego,Al. Partyzantów 57, PL-24-100Puławy

x) Slovēnijā: Nacionalni veterinarski inštitut, Gerbičeva 60,SI-1000Ljubljana

y) Slovākijā: Štátny veterinárny ústav, Pod dráhami 918,SK-960 86Zvolen"

2. 31964 L 0433: Padomes Direktīva 64/433/EEK par veselības nosacījumiem svaigas gaļas ražošanai un tirdzniecībai (OV P 121, 29.7.1964, 2012 lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara un kuru atjaunina:

- 31991 L 0497: Padomes 29.7.1991. Direktīva 91/497/EEK (OV L 268, 24.9.1991., 69. lpp.),

un kuru vēlāk groza:

- 31992 L 0005: Padomes 10.2.1992. Direktīva 92/5/EEK (OV L 57, 2.3.1992., 1. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 31995 L 0023: Padomes 22.6.1995. Direktīva 95/23/EK (OV L 243, 11.10.1995., 7. lpp.).

a) Direktīvas I pielikuma XI iedaļas 50. punkta a) apakšpunkta pirmo ievilkumu aizstāj ar šādu ievilkumu:

"— augšējā daļā nosūtītājvalsts kodu ar lielajiem burtiem (proti): B - CZ - DK - D - EE - EL - E - F - IRL - I - CY - LV - LT - L - HU - MT - NL - AT - PL - P - SI - SK - FIN - S - UK, pēc tam norādot uzņēmuma veterinārās atzīšanas numuru."

,

b) Direktīvas I pielikuma XI iedaļas 50. punkta a) apakšpunkta otro ievilkumu aizstāj ar šādu ievilkumu:

"— apakšējā daļā — vienu no turpmāk norādītajiem akronīmiem: CEE - EØF - EWG - EOK - EEC - EEG - ETY - EHS - EMÜ - EEK - EEB - EGK - KEE - EGS;"

,

c) Direktīvas I pielikuma XI iedaļas 50. punkta b) apakšpunkta trešo ievilkumu aizstāj ar šādu ievilkumu:

"— apakšējā daļā — vienu no turpmāk norādītajiem akronīmiem: EEC - CEE - EWG - EEG - EØF - EOK - ETY - EHS - EMÜ - EEK - EEB - EGK - KEE - EGS.

Burtiem jābūt vismaz 0,8 cm augstiem, bet cipariem — vismaz 1 cm augstiem.

Veselības marķējumā papildus drīkst būt arī norāde uz valsts pilnvaroto veterinārārstu, kas veicis gaļas veterināro ekspertīzi."

.

3. 31971 L 0118: Padomes Direktīva 71/118/EEK ( 1971. gada 15. februāris) par dzīvnieku veselības problēmām, kas ietekmē svaigas mājputnu gaļas ražošanu un tirdzniecību (OV L 55, 8.3.1971, 23. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara un kuru atjaunina:

- 31992 L 0116: Padomes 17.12.1992. Direktīva 92/116/EEK (OV L 62, 15.3.1993., 1. lpp.),

un kuru vēlāk groza:

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 31994 L 0065: Padomes 14.12.1994. Direktīva 94/65/EK (OV L 368, 31.12.1994., 10. lpp.),

- 31997 L 0079: Padomes 18.12.1997. Direktīva 97/79/EK (OV L 24, 30.1.1998., 31. lpp.).

a) Direktīvas I pielikuma XII iedaļas 66. punkta a) apakšpunkta pirmo ievilkumu aizstāj ar šādu ievilkumu:

"— augšējā daļā nosūtītājvalsts kodu ar lielajiem burtiem (proti): B - CZ - DK - D - EE - EL - E - F - IRL - I - CY - LV - LT - L - HU - MT - NL - AT - PL - P - SI - SK - FIN - S - UK"

.

b) Direktīvas I pielikuma XII iedaļas 66. punkta a) apakšpunkta trešo ievilkumu aizstāj ar šādu ievilkumu:

"— apakšējā daļā — vienu no turpmāk norādītajiem akronīmiem: EEC - CEE - EWG - EEG - EOK - EØF - ETY - EHS - EMÜ - EEK - EEB - EGK - KEE - EGS. Burtiem jābūt 0,2 cm augstiem."

.

4. 31972 L 0461: Padomes Direktīva 72/461/EEK ( 1972. gada 12. decembris) par dzīvnieku veselības problēmām, kas ietekmē svaigas gaļas tirdzniecību Kopienā (OV L 302, 31.12.1972, 24. lpp.), kuru groza:

- 31973 L 0358: Padomes 19.11.1973. Direktīva 73/358/EEK (OV L 326, 27.11.1973., 17. lpp.),

- 31974 L 0387: Padomes 15.7.1974. Direktīva 74/387/EEK (OV L 202, 24.7.1974., 36. lpp.),

- 31975 L 0379: Padomes 24.6.1975. Direktīva 75/379/EEK (OV L 172, 3.7.1975., 17. lpp.),

- 31977 L 0098: Padomes 21.12.1976. Direktīva 77/98/EEK (OV L 26, 31.1.1977., 81. lpp.),

- 31978 L 0054: Padomes 19.12.1977. Direktīva 78/54/EEK (OV L 16, 20.1.1978., 22. lpp.),

- 11979 H: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Grieķijas Republikas pievienošanās (OV L 291, 19.11.1979., 17. lpp.),

- 31980 L 1099: Padomes 11.11.1980. Direktīva 80/1099/EEK (OV L 325, 1.12.1980., 14. lpp.),

- 31982 L 0893: Padomes 21.12.1982. Direktīva 82/893/EEK (OV L 378, 31.12.1982., 57. lpp.),

- 31983 L 0646: Padomes 13.12.1983. Direktīva 83/646/EEK (OV L 360, 23.12.1983., 44. lpp.),

- 31984 L 0336: Padomes 19.6.1984. Direktīva 84/336/EEK (OV L 177, 4.7.1984., 22. lpp.),

- 31984 L 0643: Padomes 11.12.1984. Direktīva 84/643/EEK (OV L 339, 27.12.1984., 27. lpp.),

- 31985 L 0322: Padomes 12.6.1985. Direktīva 85/322/EEK (OV L 168, 28.6.1985., 41. lpp.),

- 31985 R 3768: Padomes 20.12.1985. Regula (EEK) Nr. 3768/85 (OV L 362, 31.12.1985., 8. lpp.),

- 31987 D 0231: Padomes 7.4.1987. Lēmums 87/231/EEK (OV L 99, 11.4.1987., 18. lpp.),

- 31987 L 0064: Padomes 30.12.1986. Direktīva 87/64/EEK (OV L 34, 5.2.1987., 52. lpp.),

- 31987 L 0489: Padomes 22.9.1987. Direktīva 87/489/EEK (OV L 280, 3.10.1987., 28. lpp.),

- 31989 L 0662: Padomes 11.12.1989. Direktīva 89/662/EEK (OV L 395, 30.12.1989., 13. lpp.),

- 31991 L 0266: Padomes 21.5.1991. Direktīva 91/266/EEK (OV L 134, 29.5.1991., 45. lpp.),

- 31991 L 0687: Padomes 11.12.1991. Direktīva 91/687/EEK (OV L 377, 31.12.1991., 16. lpp.),

- 31992 L 0118: Padomes 17.12.1992. Direktīva 92/118/EEK (OV L 62, 15.3.1993., 49. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.).

Pielikuma 2. punkta trešo ievilkumu aizstāj ar šādu ievilkumu:

"— apakšējā daļā — vienu no turpmāk norādītajiem akronīmiem: CEE - EØF - EWG - EOK - EEC - EEG - ETY - EHS - EMÜ - EEK - EEB - EGK - KEE - EGS."

5. 31977 L 0096: Padomes Direktīva 77/96/EEK ( 1976. gada 21. decembris) par trihīnu (trichinella spiralis) pārbaudi, importējot no trešām valstīm svaigu mājas cūku gaļu (OV L 26, 31.1.1977, 67. lpp.), kuru groza:

- 11979 H: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Grieķijas Republikas pievienošanās (OV L 291, 19.11.1979., 17. lpp.),

- 31983 L 0091: Padomes 7.2.1983. Direktīva 83/91/EEK (OV L 59, 5.3.1983., 34. lpp.),

- 31984 L 0319: Komisijas 7.6.1984. Direktīva 84/319/EEK (OV L 167, 27.6.1984., 34. lpp.),

- 31985 R 3768: Padomes 20.12.1985. Regula (EEK) Nr. 3768/85 (OV L 362, 31.12.1985., 8. lpp.),

- 31989 L 0321: Komisijas 27.4.1989. Direktīva 89/321/EEK (OV L 133, 17.5.1989., 33. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 31994 L 0059: Komisijas 2.12.1994. Direktīva 94/59/EK (OV L 315, 8.12.1994., 18. lpp.).

a) Direktīvas III pielikuma 2. punkta otro ievilkumu aizstāj ar šādu ievilkumu:

"— pie burta "T" — vienu no turpmāk norādītajiem akronīmiem: CEE, EEG, EWG, EØF, EOK, EEC, ETY, EHS, EMÜ, EEK, EEB, EGK, KEE, vai EGS. Burtiem jābūt 0,4 cm augstiem."

b) Direktīvas III pielikuma 5. punkta otro ievilkumu aizstāj ar šādu ievilkumu:

"— pie burta "T" — vienu no turpmāk norādītajiem akronīmiem: CEE, EEG, EWG, EØF, EOK, EEC, ETY, EHS, EMÜ, EEK, EEB, EGK, KEE, vai EGS Burtiem jābūt 0,2 cm augstiem."

6. 31977 L 0099: Padomes Direktīva 77/99/EEK ( 1976. gada 21. decembris) par dzīvnieku veselības problēmām, kas ietekmē gaļas produktu un dažu citu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu un tirdzniecību (OV L 26, 31.1.1977., 85. lpp.), kuru groza:

- 11979 H: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Grieķijas Republikas pievienošanās (OV L 291, 19.11.1979., 17. lpp.),

- 31980 L 0214: Padomes 22.1.1980. Direktīva 80/214/EEK (OV L 47, 21.2.1980., 3. lpp.),

- 31985 L 0327: Padomes 12.6.1985. Direktīva 85/327/EEK (OV L 168, 28.6.1985., 49. lpp.),

- 31985 L 0328: Padomes 20.6.1985. Direktīva 85/328/EEK (OV L 168, 28.6.1985., 50. lpp.),

- 31985 L 0586: Padomes 20.12.1985. Direktīva 85/586/EEK (OV L 372, 31.12.1985., 44. lpp.),

- 31985 R 3768: Padomes 20.12.1985. Regula (EEK) Nr. 3768/85 (OV L 362, 31.12.1985., 8. lpp.),

- 31987 R 3805: Padomes 15.12.1987. Regula (EEK) Nr. 3805/87 (OV L 357, 19.12.1987., 1. lpp.),

- 31988 L 0658: Padomes 14.12.1988. Direktīva 88/658/EEK (OV L 382, 31.12.1988., 15. lpp.),

- 31989 L 0227: Padomes 21.3.1989. Direktīva 89/227/EEK (OV L 93, 6.4.1989., 25. lpp.),

- 31989 L 0662: Padomes 11.12.1989. Direktīva 89/662/EEK (OV L 395, 30.12.1989., 13. lpp.),

- 31992 L 0005: Padomes 10.2.1992. Direktīva 92/5/EEK (OV L 57, 2.3.1992., 1. lpp.),

- 31992 L 0045: Padomes 16.6.1992. Direktīva 92/45/EEK (OV L 268, 14.9.1992., 45. lpp.),

- 31992 L 0116: Padomes 17.12.1992. Direktīva 92/116/EEK (OV L 62, 15.3.1993., 1. lpp.),

- 31992 L 0118: Padomes 17.12.1992. Direktīva 92/118/EEK (OV L 62, 15.3.1993., 49. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 31995 L 0068: Padomes 22.12.1995. Direktīva 95/68/EK (OV L 332, 30.12.1995., 10. lpp.),

- 31997 L 0076: Padomes 16.12.1997. Direktīva 97/76/EK (OV L 10, 16.1.1998., 25. lpp.).

a) Direktīvas B pielikuma VI iedaļas 4. punkta a) apakšpunkta i) punkta pirmo ievilkumu aizstāj ar šādu ievilkumu:

"— augšējā rindā: kravas nosūtītājvalsts kodu ar lielajiem burtiem, proti: B - CZ - DK - D - EE - EL - E - F - IRL - I - CY - LV - LT - L - HU - MT - NL - AT - PL - P - SI - SK - FI - S - UK, pēc tam norādot uzņēmuma vai — atbilstīgi Lēmumam 94/837/EK — pārsaiņošanas centra veterinārās atzīšanas numuru un vajadzības gadījumā pievienojot koda numuru, kas norāda produkta veidu, kam uzņēmums saņēmis apstiprinājumu,"

b) Direktīvas B pielikuma VI iedaļas 4. punkta a) apakšpunkta i) punkta otro ievilkumu aizstāj ar šādu ievilkumu:

"— apakšējā rindā: viens no šādiem burtu savienojumiem: CEE - EØF - EWG - EOK - EEC - EEG -ETY - EHS - EMÜ - EEK - EEB - EGK - KEE - EGS;"

c) Direktīvas B pielikuma VI iedaļas 4. punkta a) apakšpunkta ii) punkta trešo ievilkumu aizstāj ar šādu ievilkumu:

"— apakšējā rindā: viens no šādiem burtu savienojumiem: CEE - EØF - EWG - EOK - EEC - EEG - ETY - EHS - EMÜ - EEK - EEB - EGK - KEE - EGS;"

7. 31979 D 0542: Padomes Lēmums 79/542/EEK ( 1976. gada 21. decembris), ar ko izveido tādu trešo valstu sarakstu, no kurām dalībvalstis atļauj importēt liellopus, cūkas un svaigu gaļu (OV L 146, 14.6.1979., 15. lpp.), un ko groza:

- 31979 D 0560: Komisijas 4.5.1979. Lēmums 79/560/EEK (OV L 147, 15.6.1979., 49 lpp.),

- 31984 D 0134: Komisijas 2.3.1984. Lēmums 84/134/EEK (OV L 70, 13.3.1984., 18 lpp.),

- 31985 D 0473: Komisijas 2.10.1985. Lēmums 85/473/EEK (OV L 278, 18.10.1985., 35 lpp.),

- 31985 D 0488: Komisijas 17.10.1985. Lēmums 85/488/EEK (OV L 293, 5.11.1985., 17 lpp.),

- 31985 D 0575: Padomes 19.12.1985. Lēmums 85/575/EEK (OV L 372, 31.12.1985., 28 lpp.),

- 31986 D 0425: Komisijas 29.7.1986. Lēmums 86/425/EEK (OV L 243, 28.8.1986., 34 lpp.),

- 31989 D 0008: Komisijas 14.12.1988. Lēmums 89/8/EEK (OV L 7, 10.1.1989., 27 lpp.),

- 31990 D 0390: Komisijas 16.7.1990. Lēmums 90/390/EEK (OV L 193, 25.7.1990., 36 lpp.),

- 31990 D 0485: Komisijas 27.9.1990. Lēmums 90/485/EEK (OV L 267, 29.9.1990., 46 lpp.),

- 31991 D 0361: Komisijas 14.6.1991. Lēmums 91/361/EEK (OV L 195, 18.7.1991., 43 lpp.),

- 31992 D 0014: Komisijas 17.12.1991. Lēmums 92/14/EEK (OV L 8, 14.1.1992., 12 lpp.),

- 31992 D 0160: Komisijas 5.3.1992. Lēmums 92/160/EEK (OV L 71, 18.3.1992., 27 lpp.),

- 31992 D 0162: Komisijas 9.3.1992. Lēmums 92/162/EEK (OV L 71, 18.3.1992., 30 lpp.),

- 31992 D 0245: Komisijas 14.4.1992. Lēmums 92/245/EEK (OV L 124, 9.5.1992., 42 lpp.),

- 31992 D 0376: Komisijas 2.7.1992. Lēmums 92/376/EEK (OV L 197, 16.7.1992., 70 lpp.),

- 31993 D 0099: Komisijas 22.12.1992. Lēmums 93/99/EEK (OV L 40, 17.2.1993., 17 lpp.),

- 31993 D 0100: Komisijas 19.1.1993. Lēmums 93/100/EEK (OV L 40, 17.2.1993., 23 lpp.),

- 31993 D 0237: Komisijas 6.4.1993. Lēmums 93/237/EEK (OV L 108, 1.5.1993., 129 lpp.),

- 31993 D 0344: Komisijas 17.5.1993. Lēmums 93/344/EEK (OV L 138, 9.6.1993., 11 lpp.),

- 31993 D 0435: Komisijas 27.7.1993. Lēmums 93/435/EEK (OV L 201, 11.8.1993., 28 lpp.),

- 31993 D 0507: Komisijas 21.9.1993. Lēmums 93/507/EEK (OV L 237, 22.9.1993., 36 lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem - Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 31994 D 0059: Komisijas 26.1.1994. Lēmums 94/59/EK (OV L 27, 1.2.1994., 53 lpp.),

- 31994 D 0310: Komisijas 18.5.1994. Lēmums 94/310/EK (OV L 137, 1.6.1994., 72 lpp.),

- 31994 D 0453: Komisijas 29.6.1994. Lēmums 94/453/EK (OV L 187, 22.7.1994., 11 lpp.),

- 31994 D 0561: Komisijas 27.7.1994. Lēmums 94/561/EK (OV L 214, 19.8.1994., 17 lpp.),

- 31995 D 0288: Komisijas 18.7.1995. Lēmums 95/288/EK (OV L 181, 1.8.1995., 42 lpp.),

- 31995 D 0322: Komisijas 25.7.1995. Lēmums 95/322/EK (OV L 190, 11.8.1995., 9 lpp.),

- 31995 D 0323: Komisijas 25.7.1995. Lēmums 95/323/EK (OV L 190, 11.8.1995., 11 lpp.),

- 31996 D 0132: Komisijas 26.1.1996. Lēmums 96/132/EK (OV L 30, 8.2.1996., 52 lpp.),

- 31996 D 0279: Komisijas 26.2.1996. Lēmums 96/279/EK (OV L 107, 30.4.1996., 1 lpp.),

- 31996 D 0605: Komisijas 11.10.1996. Lēmums 96/605/EK (OV L 267, 19.10.1996., 29 lpp.),

- 31996 D 0624: Komisijas 17.10.1996. Lēmums 96/624/EK (OV L 279, 31.10.1996., 33 lpp.),

- 31997 D 0010: Komisijas 12.12.1996. Lēmums 97/10/EK (OV L 3, 7.1.1997., 9 lpp.),

- 31997 D 0160: Komisijas 14.2.1997. Lēmums 97/160/EK (OV L 62, 4.3.1997., 39 lpp.),

- 31997 D 0736: Komisijas 14.10.1997. Lēmums 97/736/EK (OV L 295, 29.10.1997., 37 lpp.),

- 31998 D 0146: Komisijas 6.2.1998. Lēmums 98/146/EK (OV L 46, 17.2.1998., 8 lpp.),

- 31998 D 0594: Komisijas 6.10.1998. Lēmums 98/594/EK (OV L 286, 23.10.1998., 53 lpp.),

- 31998 D 0622: Komisijas 27.10.1998. Lēmums 98/622/EK (OV L 296, 5.11.1998., 16 lpp.),

- 31999 D 0228: Komisijas 5.3.1999. Lēmums 1999/228/EK (OV L 83, 27.3.1999., 77 lpp.),

- 31999 D 0236: Komisijas 17.3.1999. Lēmums 1999/236/EK (OV L 87, 31.3.1999., 13 lpp.),

- 31999 D 0301: Komisijas 30.4.1999. Lēmums 1999/301/EK (OV L 117, 5.5.1999., 52 lpp.),

- 31999 D 0558: Komisijas 26.7.1999. Lēmums 99/558/EK (OV L 211, 11.8.1999., 53 lpp.),

- 31999 D 0759: Komisijas 5.11.1999. Lēmums 1999/759/EK (OV L 300, 23.11.1999., 30 lpp.),

- 32000 D 0002: Komisijas 17.12.1999. Lēmums 2000/2/EK (OV L 1, 4.1.2000., 17 lpp.),

- 32000 D 0162: Komisijas 14.2.2000. Lēmums 2000/162/EK (OV L 51, 24.2.2000., 41 lpp.).

- 32000 D 0209: Komisijas 24.2.2000. Lēmums 2000/209/EK (OV L 64, 11.3.2000., 22 lpp.),

- 32000 D 0236: Komisijas 22.3.2000. Lēmums 2000/236/EK (OV L 74, 23.3.2000., 19 lpp.),

- 32000 D 0623: Komisijas 29.9.2000. Lēmums 2000/623/EK (OV L 260, 14.10.2000., 52 lpp.),

- 32001 D 0117: Komisijas 26.1.2001. Lēmums 2001/117/EK (OV L 43, 14.2.2001., 38 lpp.),

- 32001 D 0731: Komisijas 16.10.2001. Lēmums 2001/731/EK (OV L 274, 17.10.2001., 22 lpp.).

Pielikuma I daļā svītro tekstu, kas attiecas uz šādām valstīm:

Čehijas Republika,

Igaunija,

Kipra,

Latvija,

Lietuva,

Ungārija,

Malta,

Polija,

Slovēnija,

Slovākijas Republika.

8. 31982 D 0733: Padomes Lēmums 82/733/EEK ( 1982. gada 18. oktobris) par to Ungārijas Tautas Republikas uzņēmumu sarakstu, kuri apstiprināti svaigas gaļas eksportam uz Kopienu (OV L 311, 8.11.1982., 10. lpp.), kuru groza:

- 31982 D 0961: Komisijas 23.12.1982. Lēmums 82/961/EEK (OV L 386, 31.12.1982., 51 lpp.),

- 31983 D 0219: Komisijas 22.4.1983. Lēmums 83/219/EEK (OV L 121, 7.5.1983., 26 lpp.),

- 31984 D 0234: Komisijas 4.4.1984. Lēmums 84/234/EEK (OV L 120, 5.5.1984., 22 lpp.),

- 31985 D 0390: Komisijas 15.7.1985. Lēmums 85/390/EEK (OV L 224, 22. 8.1985., 37 lpp.),

- 31985 D 0484: Komisijas 18.10.1985. Lēmums 85/484/EEK (OV L 287, 29.10.1985., 37 lpp.),

- 31986 D 0245: Komisijas 2.5.1986. Lēmums 86/245/EEK (OV L 163, 19.6.1986., 49 lpp.).

Lēmumu 82/733/EEK atceļ.

9. 31984 D 0028: Padomes Lēmums 84/28/EEK ( 1984. gada 6. janvāris) par to Polijas uzņēmumu sarakstu, kuri apstiprināti svaigas gaļas importam Kopienā (OV L 21, 26.1.1984., 42. lpp.), kuru groza:

- 31984 D 0426: Komisijas 26.7.1984. Lēmums 84/426/EEK (OV L 238, 6.9.1984., 39 lpp.),

- 31985 D 0139: Komisijas 30.1.1985. Lēmums 85/139/EEK (OV L 51, 21.2.1985., 48 lpp.),

- 31985 D 0491: Komisijas 24.10.1985. Lēmums 85/491/EEK (OV L 296, 8.11.1985., 46 lpp.),

- 31986 D 0252: Komisijas 5.5.1986. Lēmums 86/252/EEK (OV L 165, 21.6.1986., 43 lpp.).

Lēmumu 84/28/EEK atceļ.

10. 31984 D 0294: Komisijas Lēmums 84/294/EEK ( 1984. gada 27. aprīlis) par veterinārsanitārajām prasībām un veterināro sertifikāciju svaigas gaļas importam no Maltas (OV L 144, 30.5.1984., 17. lpp.).

Lēmumu 84/294/EEK atceļ.

11. 31985 L 0511: Padomes Direktīva 85/511/EEK ( 1985. gada 18. novembris), ar ko ievieš Kopienas pasākumus mutes un nagu sērgas kontrolei (OV V 315, 26.11.1985., 11. lpp.) un ko groza:

- 31990 L 0423: Padomes 26.6.1990. Direktīva 90/423/EEK (OV L 224, 18.8.1990., 13. lpp.),

- 31992 D 0380: Komisijas 2.7.1992. Lēmums 92/380/EEK (OV L 198, 17.7.1992., 54 lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.).

Direktīvas B pielikumu papildina ar šādu tekstu:

"Čehijas Republikā: Státní veterinární ústav Praha, Sídlištní 24/136,165 03Praha 6

Igaunijā: Institute for Animal Health, Pirbright Laboratory,Ash Road, Pirbright, Woking, SurreyGU24 ONF,United Kingdom

Kiprā: Istituto Zooprofilattico Sperimentale della Lombardia e dell'Emilia RomagnaVia Bianchi 9,IT-25124Brescia

Latvijā: Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centrs,Lejupes iela 3, LV-1076Rīga

Lietuvā: Nacionalinė veterinarijos laboratorija, J. Kairiūkščio g. 10, LT-2021Vilnius

Ungārijā: Országos Állategészségügyi Intézet (OÁI), Pf. 2.,Tábornok u. 2., H-1581Budapest

Maltā: Institute for Animal Health, Pirbright Laboratory,Ash Road, Pirbright, Woking, SurreyGU24 ONF,United Kingdom

Polijā: Laboratorium Zakładu Pryszczycy Państwowego Instytutu Weterynaryjnego, ul. Wodna 7, PL-98-220Zduńska Wola

Slovēnijā: Nacionalni veterinarski inštitut, Gerbičeva 60,SI-1000Ljubljana

Slovākijā: Institute for Animal Health, Pirbright Laboratory,Ash Road, Pirbright, Woking, SurreyGU24 ONF,United Kingdom"

12. 31986 D 0463: Komisijas Lēmums 86/463/EEK ( 1986. gada 3. septembris) par veterinārsanitārajām prasībām un veterināro sertifikāciju svaigas gaļas importam no Kipras (OV L 271, 23.9.1986., 23. lpp.).

Lēmumu 86/463/EEK atceļ.

13. 31987 D 0548: Padomes Lēmums 87/548/EEK ( 1987. gada 6. novembris) par to Maltas uzņēmumu sarakstu, kuri apstiprināti svaigas gaļas importam Kopienā (OV L 327, 18.11.1987., 28. lpp.), kuru groza.

Lēmumu 87/548/EEK atceļ.

14. 31989 L 0437: Padomes Direktīva 89/437/EEK ( 1989. gada 20. jūnijs) par higiēnas un sanitārajām problēmām, kas ietekmē olu produktu ražošanu un laišanu tirgū (OV L 212, 22.7.1989., 87. lpp.), kuru groza:

- 31989 L 0662: Padomes 11.12.1989. Direktīva 89/662/EEK (OV L 395, 30.12.1989., 13. lpp.),

- 31991 L 0684: Padomes 19.12.1991. Direktīva 91/684/EEK (OV L 376, 31.12.1991., 38. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.).

a) Direktīvas pielikuma XI iedaļas 1. punkta i) apakšpunkta pirmo ievilkumu aizstāj ar šādu ievilkumu:

"— augšējā daļā — kravas nosūtītājvalsts kodu ar lielajiem burtiem, proti, B/CZ/DK/D/EE/EL/E/F/IRL/I/CY/LV/LT/L/HU/MT/NL/AT/PL/P/SI/SK/FI/SE/UK, pēc tam norādot uzņēmuma atzīšanas numuru,"

.

b) Direktīvas pielikuma XI iedaļas 1. punkta i) apakšpunkta otro ievilkumu aizstāj ar šādu ievilkumu:

"— apakšējā daļā — vienu no turpmāk norādītajiem akronīmiem: CEE - EØF - EWG - EOK - EEC - EEG - ETY - EHS - EMÜ - EEK - EEB - EGK - KEE - EGS;"

c) Direktīvas pielikuma XI iedaļas 1. punkta ii) apakšpunkta trešo ievilkumu aizstāj ar šādu ievilkumu:

"— apakšējā daļā — vienu no turpmāk norādītajiem akronīmiem: CEE - EØF - EWG - EOK - EEC - EEG - ETY - EHS - EMÜ - EEK - EEB - EGK - KEE - EGS;"

15. 31990 D 0014: Komisijas Lēmums 90/14/EEK ( 1989. gada 20. decembris), ar ko izveido tādu trešo valstu sarakstu, no kurām dalībvalstis atļauj ievest sasaldētu spermu no liellopu sugu mājdzīvniekiem (OV L 8, 14.6.1979., 71. lpp.), un ko groza:

- 31991 D 0276: Komisijas 22.5.1991. Lēmums 91/276/EEK (OV L 135, 30.5.1991., 58 lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem - Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 31994 D 0453: Komisijas 29.6.1994. Lēmums 94/453/EK (OV L 187, 22.7.1994., 11 lpp.).

Direktīvas pielikumu aizstāj ar šādu pielikumu:

"PIELIKUMS

TO TREŠO VALSTU SARAKSTS, NO KURĀM DALĪBVALSTIS ATĻAUJ IEVEST SASALDĒTU SPERMU NO LIELLOPU SUGU MĀJDZĪVNIEKIEM

Austrālija

Kanāda

Izraēla

Jaunzēlande

Rumānija

Šveice

Amerikas Savienotās Valstis

Dienvidslāvija"

16. 31990 L 0426: Padomes Direktīva 90/426/EEK ( 1990. gada 26. jūnijs) par veterinārsanitārajām prasībām attiecībā uz zirgu dzimtas dzīvnieku pārvadāšanu un importu no trešām valstīm (OV L 224, 18.8.1990, 42. lpp.), kuru groza:

- 31990 L 0425: Padomes 26.6.1990. Direktīva 90/425/EEK (OV L 224,18.8.1990., 29. lpp.),

- 31991 L 0496: Padomes 15.7.1991. Direktīva 91/496/EEK (OV L 268, 24.9.1991., 56. lpp.),

- 31992 D 0130: Komisijas 13.2.1992. Lēmums 92/130/EEK (OV L 47, 22.2.1992., 26 lpp.),

- 31992 L 0036: Padomes 29.4.1992. Direktīva 92/36/EEK (OV L 157, 10.6.1992., 28. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 32001 D 0298: Komisijas 30.3.2001. Lēmums 2001/298/EK (OV L 102, 12.4.2001., 63 lpp.),

- 32002 D 0160: Komisijas 21.2.2002. Lēmums 2002/160/EK (OV L 53, 23.2.2002., 37 lpp.).

Direktīvas C pielikuma c) zemsvītras piezīmi papildina ar šādu tekstu:

"Čehijas Republikā: "veterinární inspektor"

Igaunijā: "veterinaarjärelevalve ametnik"

Kiprā: "Επίσημος Κτηνίατρος"

;

Latvijā: "veterinārais inspektors"

Lietuvā: "veterinarijos inspektorius"

Ungārijā: "hatósági állatorvos"

Maltā: "veterinarju uffiċjali"

Polijā: "urzędowy lekarz weterynarii"

Slovēnijā: "veterinarski inšpektor"

Slovākijā: "veterinárny inšpektor"

."

.

17. 31990 L 0539: Padomes Direktīva 90/539/EEK ( 1990. gada 15. oktobris) par veterinārsanitārajām prasībām attiecībā uz mājputnu un inkubējamu olu tirdzniecību Kopienā un to importu no trešām valstīm (OV L 303, 31.10.1990., 6. lpp.), kuru groza:

- 31991 L 0494: Padomes 26.6.1991. Direktīva 91/494/EEK (OV L 268, 24.9.1991., 35. lpp.),

- 31991 L 0496: Padomes 15.7.1991. Direktīva 91/496/EEK (OV L 268, 24.9.1991., 56. lpp.),

- 31992 D 0369: Komisijas 24.6.1992. Lēmums 92/369/EEK (OV L 195, 14.7.1992., 25 lpp.),

- 31992 L 0065: Padomes 13.7.1992. Direktīva 92/65/EEK (OV L 268, 14.9.1992., 54. lpp.),

- 31993 L 0120: Padomes 22.12.1993. Direktīva 93/120/EK (OV L 340, 31.12.1993., 35. lpp.).

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 31999 L 0090: Padomes 15.11.1999. Direktīva 1999/90/EK (OV L 300, 23.11.1999., 19. lpp.).

- 32000 D 0505: Komisijas 25.7.2000. Lēmums 2000/505/EK (OV L 201, 9.8.2000., 8 lpp.),

- 32001 D 0867: Komisijas 3.12.2001. Lēmums 2001/867/EK (OV L 323, 7.12.2001., 29 lpp.).

Direktīvas I.1. pielikumu papildina ar šādu tekstu:

"Čehijas Republika | Státní veterinární ústav Praha, Sídlištní 24/136, 165 03Praha 6 |

Igaunija | Veterinaar- ja Toidulaboratoorium, Väike-Paala 3, 11415Tallinn |

Kipra | Εργαστήριο Αναφοράς για τις Ασθένειες των Ζώων Κτηνιατρικές Υπηρεσίες, 1417Λευκωσία (National Reference Laboratory for Animal Health Veterinary Services, CY-1417Nicosia) |

Latvija | Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centrs, Lejupes iela 3, LV-1076Rīga |

Lietuva | Nacionalinė veterinarijos laboratorija, J. Kairiūkščio g. 10, LT-2021Vilnius |

Ungārija | Országos Állategészségügyi Intézet (OÁI), Pf. 2., Tábornok u. 2., H-1581Budapest |

Malta | National Veterinary Laboratory, Marsa, Malta |

Polija | Laboratorium Zakładu Chorób Drobiu Państwowego Instytutu Weterynaryjnego, Al. Partyzantów 57, PL-24-100Puławy |

Slovēnija | Nacionalni veterinarski inštitut, Gerbičeva 60, SI-1000Ljubljana |

Slovākija | Štátny veterinárny a potravinový ústav, Botanická 15, SK-842 52Bratislava" |

18. 31991 D 0270: Komisijas Lēmums 91/270/EEK ( 1991. gada 14. maijs), ar ko izveido tādu trešo valstu sarakstu, no kurām dalībvalstis atļauj importēt liellopu sugu mājdzīvnieku embrijus (OV L 134, 29.5.1991., 56. lpp.), un ko groza:

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem - Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 31994 D 0453: Komisijas 29.6.1994. Lēmums 94/453/EK (OV L 187, 22.7.1994., 11 lpp.),

- 31996 D 0572: Komisijas 24.9.1996. Lēmums 96/572/EK (OV L 250, 2.10.1996., 20 lpp.).

Pielikumā svītro šādu tekstu:

"Čehoslovākija", "Ungārija" un "Polija"

19. 31991 L 0493: Padomes Direktīva 91/493/EEK ( 1991. gada 22. jūlijs), ar ko paredz veterinārsanitārās prasības zivsaimniecības produktu ražošanai un laišanai tirgū (OV L 268, 24.9.1991., 15. lpp.) un ko groza:

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 31995 L 0071: Padomes 22.12.1995. Direktīva 95/71/EK (OV L 332, 30.12.1995., 40. lpp.),

- 31997 L 0079: Padomes 18.12.1997. Direktīva 97/79/EK (OV L 24, 30.1.1998., 31. lpp.).

a) Pielikuma VII iedaļas otrās daļas pirmo ievilkumu aizstāj ar šādu ievilkumu:

"— nosūtīšanas valsts, ko norāda vai nu kā pilnu nosaukumu, vai arī kā akronīmu, izmantojot lielos burtus, proti, Kopienas dalībvalstīm — vienu no turpmāk norādītajiem: B/CZ/DK/D/EE/EL/E/F/IRL/I/CY/LV/LT/L/HU/MT/NL/AT/PL/P/SI/SK/FI/SE/UK,"

b) Pielikuma VII iedaļas otrās daļas trešo ievilkumu aizstāj ar šādu ievilkumu:

"— vienu no turpmāk norādītajiem akronīmiem: CE - EC - EG - EK - EF - EY - ES - EÜ - EB - KE - WE"

.

20. 31991 L 0495: Padomes Direktīva 91/495/EEK ( 1990. gada 27. novembris) par sabiedrības veselības un dzīvnieku veselības problēmām, kas ietekmē trušu gaļas, kā arī saimniecībās audzētu medījamo dzīvnieku gaļas ražošanu un laišanu tirgū (OV L 268, 24.9.1991., 41. lpp.), kuru groza:

- 31992 L 0065: Padomes 13.7.1992. Direktīva 92/65/EEK (OV L 268, 14.9.1992., 54. lpp.),

- 31992 L0116: Padomes 17.12.1992. Direktīva 92/116/EEK (OV L 62, 15.3.1993., 1. lpp.),

- 31994 L 0065: Padomes 14.12.1994. Direktīva 94/65/EK (OV L 368, 31.12.1994., 10. lpp.).

a) Direktīvas I pielikuma III iedaļas 11.1. punkta a) apakšpunkta pirmo ievilkumu aizstāj ar šādu ievilkumu:

"— augšējā daļā — nosūtītājvalsts kodu ar lielajiem burtiem: B - CZ - DK - D - EE - EL - E - F - IRL - I - CY - LV - LT - L - HU - MT - NL - AT - PL - P - SI - SK - FIN - S - UK,"

b) Direktīvas I pielikuma III iedaļas 11.1. punkta a) apakšpunkta trešo ievilkumu aizstāj ar šādu ievilkumu:

"— apakšējā daļā — vienu no turpmāk norādītajiem akronīmiem: CEE, EØF, EWG, EOK, EEC, EEG, ETY, EHS, EMÜ, EEK, EEB, EGK, KEE, EGS;"

21. 31991 L 0496: Padomes Direktīva 91/496/EEK ( 1991. gada 15. jūlijs), ar ko nosaka principus attiecībā uz tādu dzīvnieku veterinārās kontroles organizēšanu, kurus Kopienā ieved no trešām valstīm, un ar ko groza Direktīvu 89/662/EEK, Direktīvu 90/425/EEK un Direktīvu 90/675/EEK (OV L 268, 24.9.1991, 56. lpp.), un kuru groza:

- 31991 L 0628: Padomes 19.11.1991. Direktīva 91/628/EEK (OV L 340, 11.12.1991., 17. lpp.),

- 31992 D 0438: Padomes 13.7.1992. Lēmums 92/438/EEK (OV L 243, 25.8.1992., 27 lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 31994 D 0957: Komisijas 28.12.1994. Lēmums 94/957/EK (OV L 371, 31.12.1994., 19 lpp.),

- 31994 D 0970: Komisijas 28.12.1994. Lēmums 94/970/EK (OV L 371, 31.12.1994., 41 lpp.),

- 31995 D 0157: Komisijas 21.4.1995. Lēmums 95/157/EK (OV L 103, 6.5.1995., 40. lpp.),

- 31996 L 0043: Padomes 26.6.1996. Direktīva 96/43/EK (OV L 162, 1.7.1996., 1. lpp.).

a) Direktīvas 9. panta 1. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu frāzi:

"1. Dalībvalstis atļauj dzīvnieku tranzītu no vienas trešās valsts uz citu trešo valsti vai to pašu trešo valsti, ar nosacījumu, ka:"

b) Pēc 17.a panta iekļauj šādu pantu:

"17.b pants

Attiecībā uz Ungārijas robežu ar Rumāniju, trīs gadus no pievienošanās dienas piemēro īpašu režīmu. Minētajā pārejas laikā Ungārija piemēro pasākumus, ko pirms pievienošanās dienas nosaka atbilstīgi 23. pantā paredzētajai procedūrai.

Pirms šā 3 gadu laikposma beigām stāvoklis tiks pārskatīts, un atbilstīgi 23. pantā paredzētajai procedūrai tiks noteikti vajadzīgie pasākumi."

22. 31992 L 0035: Padomes Direktīva 92/35/EEK ( 1992. gada 29. aprīlis), ar ko paredz kontroles noteikumus un pasākumus Āfrikas zirgu mēra apkarošanai (OV L 157, 10.6.1992, 19. lpp.) un ko groza:

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.).

Direktīvas I.A pielikumu papildina ar šādu tekstu:

"Čehijas Republika | Institute of Animal Health, Ash Road, Pirbright, Woking, SurreyGU24 ONF |

Igaunija | Veterinaar- ja Toidulaboratoorium, Kreutzwaldi 30, 51006Tartu |

Kipra | Εργαστήριο Αναφοράς για τις Ασθένειες των Ζώων, Κτηνιατρικές Υπηρεσίες, 1417Λευκωσία (National Reference Laboratory for Animal Health Veterinary Services, CY-1417Nicosia) |

Latvija | Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centrs, Lejupes iela 3, LV-1076Rīga |

Lietuva | Nacionalinė veterinarijos laboratorija, J. Kairiūkščio g. 10, LT-2021Vilnius |

Ungārija | Országos Állategészségügyi Intézet (OÁI), Pf. 2., Tábornok u. 2., H-1581Budapest |

Malta | Institute for Animal Health, Pirbright Laboratory, Ash Road, Pirbright, Woking, SurreyGU24 ONF, United Kingdom |

Polija | Laboratorium Zakładu Wirusologii Państwowego Instytutu Weterynaryjnego, Al. Partyzantów 57, PL-24-100Puławy |

Slovēnija | Nacionalni veterinarski inštitut, Gerbičeva 60, SI-1000 Ljubljana |

Slovākija | Institute for Animal Health, Pirbright Laboratory, Ash Road Pirbright, WokingSurreyGU24 ONF, United Kingdom" |

23. 31992 L 0040: Padomes Direktīva 92/40/EEK ( 1992. gada 19. maijs), ar ko ievieš Kopienas pasākumus putnu gripas kontrolei (OV L 167, 22.6.1992., 1. lpp.) un ko groza:

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.).

Direktīvas IV pielikumu papildina ar šādu tekstu:

"Čehijas Republika | Státní veterinární ústav Praha, Sídlištní 24/136, 165 03Praha 6 |

Igaunija | Veterinaar- ja Toidulaboratoorium, Väike-Paala 3, 11415Tallinn |

Kipra | Εργαστήριο Αναφοράς για τις Ασθένειες των Ζώων, Κτηνιατρικές Υπηρεσίες, 1417Λευκωσία (National Reference Laboratory for Animal Health Veterinary Services, CY-1417Nicosia) |

Latvija | Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centrs, Lejupes iela 3, LV-1076Rīga |

Lietuva | Nacionalinė veterinarijos laboratorija, J. Kairiūkščio g. 10, LT-2021Vilnius |

Ungārija | Országos Állategészségügyi Intézet (OÁI), Pf. 2., Tábornok u. 2., H-1581Budapest |

Malta | Istituto Zooprofilatico Sperimentale delle Venezie, Padova, Italy |

Polija | Laboratorium Zakładu Chorób Drobiu Państwowego Instytutu Weterynaryjnego, Al. Partyzantów 57, PL-24-100Puławy |

Slovēnija | Nacionalni veterinarski inštitut, Gerbičeva 60, SI-1000Ljubljana |

Slovākija | Štátny veterinárny ústav, Pod dráhami 918, SK-96086Zvolen" |

24. 31992 L 0045: Padomes Direktīva 92/45/EEK ( 1992. gada 16. jūnijs) par sabiedrības veselības un dzīvnieku veselības problēmām, kas saistītas ar medījamo dzīvnieku nogalināšanu un to gaļas laišanu tirgū (OV L 268, 14.9.1992., 35. lpp.), kuru groza:

- 31992 L 0116 Padomes 17.12.1992. Direktīva 92/116/EEK (OV L 62, 15.3.1993., 1. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 31997 L 0079: Padomes 18.12.1997. Direktīva 97/79/EK (OV L 24, 30.1.1998., 31. lpp.).

a) Direktīvas I pielikuma VII iedaļas 2. punkta a) apakšpunkta i) punkta pirmo ievilkumu aizstāj ar šādu ievilkumu:

"— augšējā daļā — nosūtītājvalsts pilnu nosaukumu vai kodu ar lielajiem burtiem: Kopienai — šādi kodi: B - CZ - DK - D - EE - EL - E - F - IRL - I - CY - LV - LT - L - HU - MT - NL - AT - PL - P - SI - SK - FIN - S -UK,"

b) Direktīvas I pielikuma VII iedaļas 2. punkta a) apakšpunkta i) punkta trešo ievilkumu aizstāj ar šādu ievilkumu:

"— apakšējā daļā — vienu no turpmāk norādītajiem akronīmiem: CEE, EØF, EWG, EOK, EEC, EEG, ETY, EHS, EMÜ, EEK, EEB, EGK, KEE, EGS, vai arī kods, kas norāda trešo valsti, kur ir produkta izcelsme."

25. 31992 L 0046: Padomes Direktīva 92/46/EEK ( 1992. gada 16. jūnijs), ar ko paredz veterinārsanitārās prasības attiecībā uz svaigpiena, termiski apstrādāta piena un piena produktu ražošanu un laišanu tirgū (OV L 268, 14.9.1992., 1. lpp.) un ko groza:

- 31992 L 0118: Padomes 17.12.1992. Direktīva 92/118/EEK (OV L 62, 15.3.1993., 49. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 31994 D 0330: Komisijas 25.5.1994. Lēmums 94/330/EK (OV L 146, 11.6.1994., 23. lpp.),

- 31994 L 0071: Padomes 13.12.1994. Direktīva 94/71/EK (OV L 368, 31.12.1994., 33. lpp.).

a) Direktīvas C pielikuma IV.A iedaļas 3. punkta a) apakšpunkta i) punkta pirmo ievilkumu aizstāj ar šādu ievilkumu:

"— augšējā rindā: nosūtītājvalsts kods ar lielajiem burtiem, proti, Kopienai burti, B - DK - D - EL - E - F - IRL - I- L - NL - P - UK - AT - FI - SE - CZ - EE - CY - LV - LT - HU - MT - PL - SI - SK."

.

b) Direktīvas C pielikuma IV.A iedaļas 3. punkta a) apakšpunkta i) punkta otro ievilkumu aizstāj ar šādu ievilkumu:

"— apakšējā rindā: viens no šādiem burtu savienojumiem: CEE - EØF - EWG - EOK - EEC - EEG - ETY - EHS - EMÜ - EEK - EEB - EGK - KEE - EGS;"

c) Direktīvas C pielikuma IV.A iedaļas 3. punkta a) apakšpunkta ii) punkta trešo ievilkumu aizstāj ar šādu ievilkumu:

"— apakšējā rindā: viens no šādiem burtu savienojumiem: CEE - EØF - EWG - EOK - EEC - EEG -ETY - EHS - EMÜ - EEK - EEB - EGK - KEE - EGS;"

d) Direktīvas C pielikuma IV.A iedaļas 3. punkta a) apakšpunkta iii) punkta pirmo ievilkumu aizstāj ar šādu ievilkumu:

"— augšējā rindā: nosūtītājvalsts nosaukums vai kods ar lielajiem burtiem, proti, Kopienai burti, B - CZ - DK - D - EE - EL - E - F - IRL - I - CY - LV - LT - L - HU - MT - NL - AT - PL - P - SI - SK - FIN - S - UK,"

e) Direktīvas C pielikuma IV.A iedaļas 3. punkta a) apakšpunkta ii) punkta trešo ievilkumu aizstāj ar šādu ievilkumu:

"— apakšējā rindā: viens no šādiem burtu savienojumiem: CEE - EØF - EWG - EOK - EEC - EEG - ETY - EHS - EMÜ - EEK - EEB - EGK - KEE - EGS;"

26. 31992 L 0065: Padomes Direktīva 92/65/EEK ( 1992. gada 13. jūlijs), ar ko paredz veterinārsanitārās prasības attiecībā uz tādu dzīvnieku, spermas, olšūnu un embriju tirdzniecību un importu Kopienā, uz kuriem neattiecas veterinārsanitārās prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 90/425/EEK A(I) pielikumā (OV L 268, 14.9.1992., 54. lpp.), un ko groza:

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 31995 D 0176: Komisijas 6.4.1995. Lēmums 95/176/EK (OV L 117, 24.5.1995., 23. lpp.),

- 32001 D 0298: Komisijas 30.3.2001. Lēmums 2001/298/EK (OV L 102, 12.4.2001., 63. lpp.),

- 32002 R 1282: Komisijas 15.7.2002. Regula (EK) Nr. 1282/2002 (OV L 187, 16.7.2002., 3. lpp.),

- 32002 R 1802: Komisijas 10.10.2002. Regula (EK) Nr. 1802/2002 (OV L 274, 11.10.2002., 21. lpp.).

a) Direktīvas 10. panta 3. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu teikumu:

"Atkāpjoties no 2. punkta, tādu kaķu un suņu laišanai tirgū Īrijā, Kiprā, Maltā un Apvienotajā Karalistē, kuru izcelsmes valstis nav minētās valstis, no 1994. gada 1. jūlija un — attiecībā uz Kipru un Maltu — no pievienošanās dienas piemēro šādus nosacījumus:"

b) Direktīvas 10. panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"(4) Neskarot 2. un 3. punktu, Īrija, Kipra, Malta un Apvienotā Karaliste ir tiesīgas saglabāt spēkā savas valsts noteikumus par karantīnu plēsējiem, primātiem, sikspārņiem un citiem pret trakumsērgu uzņēmīgiem dzīvniekiem, uz kuriem attiecas šī direktīva un attiecībā uz kuriem nav iespējams pierādīt, ka tie dzimuši izcelsmes saimniecībā un kopš dzimšanas turēti nebrīvē; tomēr šo noteikumu saglabāšana spēkā nedrīkst apdraudēt veterinārās kontroles atcelšanu pie dalībvalstu savstarpējām robežām."

27. 31992 L 0066: Padomes Direktīva 92/66/EEK ( 1992. gada 14. jūlijs), ar ko ievieš Kopienas pasākumus Ņūkāslas slimības kontrolei (OV V 260, 5.9.1992., 1. lpp.) un ko groza:

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.).

Direktīvas IV pielikumu papildina ar šādu tekstu:

"Čehijas Republika | Státní veterinární ústav Praha, Sídlištní 24/136, 165 03Praha 6 |

Igaunija | Veterinaar- ja Toidulaboratoorium, Väike-Paala 3, 11415Tallinn |

Kipra | Εργαστήριο Αναφοράς για τις Ασθένειες των Ζώων, Κτηνιατρικές Υπηρεσίες, 1417Λευκωσία (National Reference Laboratory for Animal Health Veterinary Services,, CY-1417Nicosia) |

Latvija | Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centrs, Lejupes iela 3, LV-1076Rīga |

Lietuva | Nacionalinė veterinarijos laboratorija, J. Kairiūkščio g. 10, LT-2021Vilnius |

Ungārija | Országos Állategészségügyi Intézet (OÁI), Pf. 2., Tábornok u. 2., H-1581Budapest |

Malta | Veterinary Laboratory Agency, Weybridge, United Kingdom |

Polija | Laboratorium Zakładu Chorób Drobiu Państwowego Instytutu Weterynaryjnego, Al. Partyzantów 57, PL-24-100Puławy |

Slovēnija | Nacionalni veterinarski inštitut, Gerbičeva 60, SI-1000Ljubljana |

Slovākija | Štátny veterinárny ústav, Pod dráhami 918, SK-960 86Zvolen" |

28. 31992 L 0118: Padomes Direktīva 92/118/EEK ( 1992. gada 17. decembris), ar ko paredz dzīvnieku veselības un sabiedrības veselības prasības attiecībā uz tādu produktu tirdzniecību un importu Kopienā, uz kuriem neattiecas šādas prasības, kas paredzētas īpašos noteikumos, kuri minēti Direktīvas 89/662/EEK A pielikuma I daļā, un — attiecībā uz slimību izraisītājiem — īpašos noteikumos, kuri minēti Direktīvā 90/425/EEK (OV L 62, 15.3.1993., 49. lpp.), un ko groza:

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 31994 D 0466: Komisijas 13.7.1994. Lēmums 94/466/EK (OV L 190, 26.7.1994., 26. lpp.),

- 31994 D 0723: Komisijas 26.10.1994. Lēmums 94/723/EK (OV L 288, 9.11.1994., 48. lpp.),

- 31995 D 0338: Komisijas 26.7.1995. Lēmums 95/338/EK (OV L 200, 24.8.1995., 35. lpp.),

- 31995 D 0339: Komisijas 27.7.1995. Lēmums 95/339/EK (OV L 200, 24.8.1995., 36. lpp.),

- 31996 D 0103: Komisijas 25.1.1996. Lēmums 96/103/EK (OV L 24, 31.1.1996., 28. lpp.),

- 31996 D 0340: Komisijas 10.5.1996. Lēmums 96/340/EK (OV L 129, 30.5.1996., 35. lpp.),

- 31996 D 0405: Komisijas 21.6.1996. Lēmums 96/405/EK (OV L 165, 4.7.1996., 40. lpp.),

- 31996 L 0090: Padomes 17.12.1996. Direktīva 96/90/EK (OV L 13, 16.1.1997., 24. lpp.).

- 31997 L 0079: Padomes 18.12.1997. Direktīva 97/79/EK (OV L 24, 30.1.1998., 31. lpp.).

- 31999 D 0724: Komisijas 28.10.1999. Lēmums 1999/724/EK (OV L 290, 12.11.1999., 32. lpp.).

- 32002 L 0033: Eiropas Parlamenta un Padomes 21.10.2002. Direktīva 2002/33/EK (OV L 315, 19.11.2002., 14. lpp.).

a) Direktīvas II pielikuma 3.I.B iedaļas 8. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"8) Gliemežu iepakojumam un iesaiņojumam jābūt marķētam ar atšķirības zīmi, kurā ir šāda informācija:

nosūtītājvalsts nosaukums ar lielajiem burtiem vai nosūtītājvalsts kods ar lielajiem burtiem, proti: B, CZ, DK, D, EE, EL, E, F, IRL, I, CY, LV, LT, L, HU, MT, NL, AT, PL, P, SI, SK, FI, SE, UK, pēc tam norādot uzņēmuma atzīšanas numuru un vienu no šādiem akronīmiem: CE, EC, EF, EG, EK, EY, ES, EÜ, EB, KE, WE."

b) Direktīvas II pielikuma 3.II.B iedaļas 8. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"8) Varžu kājiņu iepakojumam un tarai jābūt marķētai ar atšķirības zīmi, kurā ir šāda informācija:

Nosūtītājvalsts nosaukums ar lielajiem burtiem vai nosūtītājvalsts kods ar lielajiem burtiem, proti: B, CZ, DK, D, EE, EL, E, F, IRL, I, CY, LV, LT, L, HU, MT, NL, AT, PL, P, SI, SK, FI, SE, UK, pēc tam norādot uzņēmuma atzīšanas numuru un vienu no šādiem akronīmiem: CE, EC, EF, EG, EK, EY, ES, EÜ, EB, KE, WE."

c) Direktīvas II pielikuma 4. nodaļas VI daļas 2. punkta pirmo ievilkumu aizstāj ar šādu ievilkumu:

"— jābūt marķētai ar atšķirības zīmi, kurā ir šāda informācija:

nosūtītājvalsts nosaukums vai kods ar lielajiem drukātajiem burtiem, proti: B-CZ-DK-D-EE-EL-E-F-IRL-I-CY-LV-LT-L-HU-MT-NL-AT-PL-P-SI-SK-FI-SE-UK, pēc tam norādot uzņēmuma reģistrācijas numuru un vienu no šādiem akronīmiem: CE-EC-EF-EG-EK-EY-ES-EÜ-EB-KE-WE"

29. 31992 L 0119: Padomes Direktīva 92/119/EEK ( 1992. gada 17. decembris), ar ko ievieš vispārīgus Kopienas pasākumus noteiktu dzīvnieku slimību kontrolei un īpašus pasākumus saistībā ar cūku vezikulāro slimību (OV L 62, 15.3.1993., 69. lpp.) un ko groza:

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 32002 L 0060: Padomes 27.6.2002. Direktīva 2002/60/EK (OV L 192, 20.7.2002., 27. lpp.).

Direktīvas II pielikuma 5. punktu papildina ar šādu tekstu:

"Čehijas Republika: Státní veterinární ústav Praha, Sídlištní 24/136,165 03Praha 6

Igaunija: Veterinaar- ja Toidulaboratoorium,Kreutzwaldi 30, 51006Tartu

Kipra: Instituto Zooprofilattico Sperimentale della Lombardia e dell'Emilia Romagna, Via Bianchi 9,IT-25124Brescia

Latvija: Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centrs,Lejupes iela 3, LV-1076Rīga

Lietuva: Nacionalinė veterinarijos laboratorija, J. Kairiūkščio g. 10, LT-2021Vilnius

Ungārija: Országos Állategészségügyi Intézet (OÁI), Pf. 2.,Tábornok u. 2., H-1581Budapest

Malta: Institute for Animal Health, Pirbright Laboratory, Ash Road, Pirbright, Woking, SurreyGU24 ONF, United Kingdom

Polija: Laboratorium Zakładu Pryszczycy Państwowego Instytutu Weterynaryjnego, ul. Wodna 7, PL-98-220Zduńska Wola

Slovēnija: Institute for Animal Health, Pirbright Laboratory, Ash Road, Pirbright, Woking, SurreyGU24 ONF, United Kingdom

Slovākija: Institute for Animal Health, Pirbright Laboratory, Ash Road, Pirbright, Woking, SurreyGU24 ONF, United Kingdom"

30. 31992 D 0260: Komisijas Lēmums 92/260/EEK ( 1992. gada 10. aprīlis) par veterinārsanitārajām prasībām un veterināro sertifikāciju saistībā ar reģistrētu zirgu pagaidu importu (OV L 130, 15.5.1992., 67. lpp.), kuru groza:

- 31993 D 0344: Komisijas 17.5.1993. Lēmums 93/344/EEK (OV L 138, 9.6.1993., 11. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem - Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 31994 D 0453: Komisijas 29.6.1994. Lēmums 94/453/EK (OV L 187, 22.7.1994., 11. lpp.),

- 31994 D 0561: Komisijas 27.7.1994. Lēmums 94/561/EK (OV L 214, 19.8.1994., 17. lpp.),

- 31995 D 0322: Komisijas 25.7.1995. Lēmums 95/322/EK (OV L 190, 11.8.1995., 9. lpp.),

- 31995 D 0323: Komisijas 25.7.1995. Lēmums 95/323/EK (OV L 190, 11.8.1995., 11. lpp.),

- 31996 D 0081: Komisijas 12.1.1996. Lēmums 96/81/EK (OV L 19, 25.1.1996., 53. lpp.),

- 31996 D 0279: Komisijas 26.2.1996. Lēmums 96/279/EK (OV L 107, 30.4.1996., 1. lpp.),

- 31997 D 0010: Komisijas 12.12.1996. Lēmums 97/10/EK (OV L 3, 7.1.1997., 9. lpp.),

- 31997 D 0160: Komisijas 14.2.1997. Lēmums 97/160/EK (OV L 62, 4.3.1997., 39. lpp.),

- 31998 D 0360: Komisijas 15.5.1998. Lēmums 98/360/EK (OV L 163, 6.6.1998., 44. lpp.),

- 31998 D 0594: Komisijas 6.10.1998. Lēmums 98/594/EK (OV L 286, 23.10.1998., 53. lpp.),

- 31999 D 0228: Komisijas 5.3.1999. Lēmums 1999/228/EK (OV L 83, 27.3.1999., 77. lpp.),

- 32000 D 0209: Komisijas 24.2.2000. Lēmums 2000/209/EK (OV L 64, 11.3.2000., 22. lpp.),

- 32001 D 0117: Komisijas 26.1.2001. Lēmums 2001/117/EK (OV L 43, 14.2.2001., 38. lpp.),

- 32001 D 0611: Komisijas 20.7.2001. Lēmums 2001/611/EK (OV L 214, 8.8.2001., 49. lpp.),

- 32001 D 0619: Komisijas 25.7.2001. Lēmums 2001/619/EK (OV L 215, 9.8.2001., 55. lpp.),

- 32001 D 0828: Komisijas 23.11.2001. Lēmums 2001/828/EK (OV L 308, 27.11.2001., 41. lpp.),

- 32002 D 0635: Komisijas 31.7.2002. Lēmums 2002/635/EK (OV L 206, 3.8.2002., 20. lpp.).

a) Direktīvas I pielikuma sarakstu ar virsrakstu "B grupa" aizstāj ar šādu sarakstu:

"Austrālija (AU), Bulgārija (BG), Baltkrievija (BY), Horvātija (HR), Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika (2) (MK), Jaunzēlande (NZ), Rumānija (RO), Krievija (1) (RU), Ukraina (UA), Dienvidslāvijas Federatīvā Republika (YU)"

b) Direktīvas I pielikuma sarakstu ar virsrakstu "E grupa" aizstāj ar šādu sarakstu:

"Apvienotie Arābu Emirāti (AE), Bahreina (BH), Alžīrija (DZ), Ēģipte (1) (EG), Izraēla (IL), Jordānija (JO), Kuveita (KW), Libāna (LB), Lībija (LY), Maroka (MA), Maurīcija (MU), Omāna (OM), Katara (QA), Saūda Arābija (1) (SA), Sīrija (SY), Tunisija (TN), Turcija (1) (TR)"

.

c) Direktīvas II pielikuma A daļas III iedaļas d) punkta trešo ievilkumu aizstāj ar šādu ievilkumu:

"— Apvienotie Arābu Emirāti, Austrālija, Bulgārija, Baltkrievija, Kanāda, Šveice, Grenlande, Honkonga, Horvātija, Islande, Japāna, Korejas Republika, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Makao, Malaizija (pussala), Norvēģija, Jaunzēlande, Rumānija, Krievija (1), Singapūra, Taizeme, Ukraina, Amerikas Savienotās Valstis, Dienvidslāvijas Federatīvā Republika."

d) Direktīvas II pielikuma B daļā nosaukumu aizstāj ar šādu nosaukumu:

"VESELĪBAS SERTIFIKĀTS

reģistrētu zirgu pagaidu importam Kopienā — uz mazāk kā 90 dienām — no Austrālijas, Bulgārijas, Baltkrievijas, Horvātijas, Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas, Jaunzēlandes, Rumānijas, Krievijas (1), Ukrainas, Dienvidslāvijas Federatīvās Republikas"

e) Direktīvas II pielikuma B daļas III iedaļas d) punkta trešo ievilkumu aizstāj ar šādu ievilkumu:

"— Apvienotie Arābu Emirāti, Austrālija, Bulgārija, Baltkrievija, Kanāda, Šveice, Grenlande, Honkonga, Horvātija, Islande, Japāna, Korejas Republika, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Makao, Malaizija (pussala), Norvēģija, Jaunzēlande, Rumānija, Krievija (1), Singapūra, Taizeme, Ukraina, Amerikas Savienotās Valstis, Dienvidslāvijas Federatīvā Republika."

f) Direktīvas II pielikuma C daļas III iedaļas d) punkta trešo ievilkumu aizstāj ar šādu ievilkumu:

"— Apvienotie Arābu Emirāti, Austrālija, Bulgārija, Baltkrievija, Kanāda, Šveice, Grenlande, Honkonga, Horvātija, Islande, Japāna, Korejas Republika, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Makao, Malaizija (pussala), Norvēģija, Jaunzēlande, Rumānija, Krievija (1), Singapūra, Taizeme, Ukraina, Amerikas Savienotās Valstis, Dienvidslāvijas Federatīvā Republika."

g) Direktīvas II pielikuma D daļas III iedaļas d) punkta trešo ievilkumu aizstāj ar šādu ievilkumu:

"— Apvienotie Arābu Emirāti, Austrālija, Bulgārija, Baltkrievija, Kanāda, Šveice, Grenlande, Honkonga, Horvātija, Islande, Japāna, Korejas Republika, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Makao, Malaizija (pussala), Norvēģija, Jaunzēlande, Rumānija, Krievija (1), Singapūra, Taizeme, Ukraina, Amerikas Savienotās Valstis, Dienvidslāvijas Federatīvā Republika."

h) Direktīvas II pielikuma E daļā nosaukumu aizstāj ar šādu nosaukumu:

"VESELĪBAS SERTIFIKĀTS

reģistrētu zirgu pagaidu importam Kopienā — uz mazāk kā 90 dienām — no Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Bahreinas, Alžīrijas, Ēģiptes (1), Izraēlas, Jordānijas, Kuveitas, Libānas, Lībijas, Marokas, Maurīcijas, Omānas, Kataras, Saūda Arābijas (1), Sīrijas, Tunisijas, Turcijas 1"

i) Direktīvas II pielikuma E daļas III iedaļas d) punkta trešo ievilkumu aizstāj ar šādu ievilkumu:

"— Apvienotie Arābu Emirāti, Austrālija, Bulgārija, Baltkrievija, Kanāda, Šveice, Grenlande, Honkonga, Horvātija, Islande, Japāna, Korejas Republika, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Makao, Malaizija (pussala), Norvēģija, Jaunzēlande, Rumānija, Krievija (1), Singapūra, Taizeme, Ukraina, Amerikas Savienotās Valstis, Dienvidslāvijas Federatīvā Republika."

31. 31992 D 0452: Komisijas Lēmums 92/452/EEK ( 1992. gada 30. jūlijs), ar ko paredz sarakstus, kuros apkopo embriju iegūšanas un embriju ražošanas vietas, kas trešās valstīs apstiprinātas liellopu embriju eksportam uz Kopienu (OV L 250, 29.8.1992., 40. lpp.), un ko groza:

- 31992 D 0523: Komisijas 4.11.1992. Lēmums 92/523/EEK (OV L 328, 14.11.1992., 42. lpp.),

- 31993 D 0212: Komisijas 18.3.1993. Lēmums 93/212/EEK (OV L 91, 15.4.1993., 20. lpp.),

- 31993 D 0433: Komisijas 29.6.1993. Lēmums 93/433/EEK (OV L 201, 11.8.1993., 17. lpp.),

- 31993 D 0574: Komisijas 22.10.1993. Lēmums 93/574/EEK (OV L 276, 9.11.1993., 23. lpp.),

- 31993 D 0677: Komisijas 13.12.1993. Lēmums 93/677/EK (OV L 316, 17.12.1993., 44. lpp.),

- 31994 D 0221: Komisijas 15.4.1994. Lēmums 94/221/EK (OV L 107, 28.4.1994., 63. lpp.),

- 31994 D 0387: Komisijas 10.6.1994. Lēmums 94/387/EK (OV L 176, 9.7.1994., 27. lpp.),

- 31994 D 0608: Komisijas 8.9.1994. Lēmums 94/608/EK (OV L 241, 16.9.1994., 22. lpp.),

- 31994 D 0678: Komisijas 14.10.1994. Lēmums 94/678/EK (OV L 269, 20.10.1994., 40. lpp.),

- 31994 D 0737: Komisijas 9.11.1994. Lēmums 94/737/EK (OV L 294, 15.11.1994., 37. lpp.),

- 31995 D 0093: Komisijas 24.3.1995. Lēmums 95/93/EK (OV L 73, 1.4.1995., 86. lpp.),

- 31995 D 0335: Komisijas 26.7.1995. Lēmums 95/335/EK (OV L 194, 17.8.1995., 12. lpp.),

- 31996 D 0097: Komisijas 12.1.1996. Lēmums 96/97/EK (OV L 23, 30.1.1996., 20. lpp.),

- 31997 D 0104: Komisijas 22.1.1997. Lēmums 97/104/EK (OV L 36, 6.2.1997., 31. lpp.),

- 31997 D 0249: Komisijas 25.3.1997. Lēmums 97/249/EK (OV L 98, 15.4.1997., 17. lpp.),

- 31999 D 0204: Komisijas 25.2.1999. Lēmums 1999/204/EK (OV L 70, 17.3.1999., 26. lpp.),

- 31999 D 0685: Komisijas 7.10.1999. Lēmums 1999/685/EK (OV L 270, 20.10.1999., 33. lpp.),

- 32000 D 0051: Komisijas 17.12.1999. Lēmums 2000/51/EK (OV L 19, 25.1.2000., 54. lpp.),

- 32000 D 0344: Komisijas 2.5.2000. Lēmums 2000/344/EK (OV L 119, 20.5.2000., 38. lpp.),

- 32000 D 0557: Komisijas 7.9.2000. Lēmums 2000/557/EK (OV L 235, 19.9.2000., 30. lpp.),

- 32001 D 0184: Komisijas 27.2.2001. Lēmums 2001/184/EK (OV L 67, 9.3.2001., 77. lpp.),

- 32001 D 0638: Komisijas 2.8.2001. Lēmums 2001/638/EK (OV L 223, 18.8.2001., 24. lpp.),

- 32001 D 0728: Komisijas 9.10.2001. Lēmums 2001/728/EK (OV L 273, 16.10.2001., 24. lpp.),

- 32002 D 0046: Komisijas 21.1.2002. Lēmums 2002/46/EK (OV L 21, 24.1.2002., 21. lpp.),

- 32002 D 0252: Komisijas 26.3.2002. Lēmums 2002/252/EK (OV L 86, 3.4.2002., 42. lpp.),

- 32002 D 0456: Komisijas 13.6.2002. Lēmums 2002/456/EK (OV L 155, 14.6.2002., 60. lpp.),

- 32002 D 0637: Komisijas 31.7.2002. Lēmums 2002/637/EK (OV L 206, 3.8.2002., 29. lpp.).

a) Lēmuma pielikuma virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu:

"ANEXO — PŘÍLOHA — BILAG — ANHANG — LISA — ΠΑΡΑΡΤΗΜΑ — ANNEX — ANNEXE — ALLEGATO — PIELIKUMS — PRIEDAS — MELLÉKLET — ANNESS — BILAGE — ZAŁĄCZNIK — ANEXO — PRÍLOHA — PRILOGA — LITTE — BILAGA"

b) Lēmuma pielikumā pēc virsraksta 1) līdz 8) punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

"1) Versión — Verze — Udgave — Fassung vom — Versioon — Έκδοση — Version — Version — Versione — Versija — Versija — Változat — Verżjoni — Versie — Wersja — Versão — Verzia — Verzija — Tilanne — Version

2) Código ISO — Kód ISO — ISO-Kode — ISO-Code — ISO-kood — Κωδικός ISO — ISO code — Code ISO — Codice ISO — ISO standarts — ISO kodas — ISO kód — Kodiċi ISO — ISO-code — Kod ISO — Código ISO — Kód ISO — ISO-koda — ISO-koodi — ISO-kod

3) País tercero — Třetí země — Tredjeland — Drittland — Kolmas riik — Τρίτη χώρα — Non-member country — Pays tiers — Paese terzo — Trešā valsts — Trečioji šalis — Harmadik ország — Pajjiż terz — Derde land — Państwo trzecie — País terceiro — Tretia krajina — Tretja država — Kolmas maa — Tredje land

4) Número de autorización del equipo / Číslo schválení týmu / Teamgodkendelsesnummer / Zulassungsnummer der Einheit / Rühma tunnustusnumber / Αριθμός έγκρισης ομάδας / Team approval No / Numéro d'agrément de l'équipe / Numero di riconoscimento del gruppo / Uzņēmuma atzīšanas numurs / Grupės patvirtinimo numeris / A Munkacsoport működési engedélyének száma / In-numru ta' approvazzjoni tal-grupp / Erkenningsnummer van het team / Numer zatwierdzenia zespołu / Número de aprovação da equipa / Veterinárne registračné číslo tímu / Veterinarska številka odobritive skupine za zbiranje zarodkov / Ryhmän hyväksyntänumero / Godkännandenummer för gruppen

5) Recogida de embriones / Odběr embryí / Embryonindsamling / Embryo-Entnahme / Embrüote kogumine / Συλλογή εμβρύου / Embryo collection / Collecte d'embryons / Raccolta di embrioni / Embriju iegūšana / Embrionų surinkimas / Embriógyűtés / Ġbir ta' l-embrijoni / Embryoteam / Pozyskiwanie zarodków / Colheita de embriões / Odber embryí / Zbiranje zarodkov / Alkionsiirto / Embryosamling

6) Producción de embriones / Produkce embryí / Embryonproduktion / Embryo-Erzeugung / Embrüote tootmine / Παραγωγή εμβρύου / Embryo production / Production d'embryons / Produzione di embrioni / Embriju ražošana / Embrionų gavyba / Embriótermelés / Produzzjoni ta' l-embrijoni / Embryoproductieteam / Produkcja zarodków / Produção de embriões / Produkcia embryí / Pridobivanje zarodkov / Alkiontuotanto / Embryoframställning

7) Dirección / Adresa / Adresse / Anschrift / Aadress / Διεύθυνση / Address / Adresse / Indirizzo / Adrese / Adresas / Cím / Indirizz / Adres / Adres / Endereço / Adresa / Naslov / Osoite / Adress

8) Equipo veterinario / Veterinární lékař týmu / Teamdyrlæge / Tierarzt der Einheit / Rühma veterinaararst / Κτηνίατρος Ομάδας / Team veterinarian / Vétérinaire de l'équipe / Veterinario del gruppo / Pilnvarots veterinārārsts / Grupės veterinaras / A munkacsoport állatorvosa / Veterinarju tal-grupp / Dierenarts van het team / Lekarz weterynarii zespołu / Equipa veterinária / Veterinárny lekár tímu / Vodja skupine za zbiranje zarodkov, ki je doktor veterinarske medicine / Ryhmän eläinlääkäri / Gruppens veterinär"

c) Pielikumā svītro tekstu, kas attiecas uz šādām valstīm:

Čehijas Republika,

Ungārija,

Slovākijas Republika.

32. 31992 D 0471: Komisijas Lēmums 92/471/EEK ( 1992. gada 2. septembris) par veterinārsanitārajām prasībām un veterināro sertifikāciju liellopu embriju importam no trešām valstīm (OV L 270, 15.9.1992., 27. lpp.), kuru groza:

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem - Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 31994 D 0280: Komisijas 28.4.1994. Lēmums 94/280/EK (OV L 120, 11.5.1994., 52. lpp.),

- 31994 D 0453: Komisijas 29.6.1994. Lēmums 94/453/EK (OV L 187, 22.7.1994., 11. lpp.),

- 31996 D 0572: Komisijas 24.9.1996. Lēmums 96/572/EK (OV L 250, 2.10.1996., 20. lpp.).

Lēmuma A pielikuma II daļu aizstāj ar šādu daļu:

"II DAĻA

To valstu saraksts, kas apstiprinātas A pielikuma I daļā paredzētā veselības sertifikāta parauga lietošanai

Argentīna

Bosnija un Hercegovina

Kanāda

Horvātija

Izraēla

Jaunzēlande

Rumānija

Šveice

Amerikas Savienotās Valstis

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika"

33. 31993 D 0013: Komisijas Lēmums 93/13/EEK ( 1992. gada 22. decembris), ar ko paredz procedūras, kuras Kopienas robežkontroles punktos piemēro veterinārajai kontrolei attiecībā uz produktiem no trešām valstīm (OV L 9, 15.1.1993., 33. lpp.), un ko groza:

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem - Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 31994 D 0043: Komisijas 26.1.1994. Lēmums 94/43/EK (OV L 23, 28.1.1994., 33. lpp.),

- 31994 D 0305: Komisijas 16.5.1994. Lēmums 94/305/EK (OV L 133, 28.5.1994., 50. lpp.),

- 31996 D 0032: Komisijas 19.12.1995. Lēmums 96/32/EK (OV L 9, 12.1.1996., 9. lpp.).

Lēmuma F pielikumā svītro šādu tekstu:

"Čehoslovākija",

"Igaunija",

"Kipra",

"Latvija",

"Lietuva",

"Ungārija",

"Malta",

"Polija",

"Slovēnija".

34. 31993 D 0027: Padomes Lēmums 93/27/EEK ( 1992. gada 11. decembris) par to Slovēnijas Republikas uzņēmumu sarakstu, kuri apstiprināti svaigas gaļas importam Kopienā (OV L 16, 25.1.1993., 26. lpp.), ko groza:

Lēmumu 93/27/EEK atceļ.

35. 31993 L 0053: Padomes Direktīva 93/53/EEK ( 1993. gada 24. jūnijs), ar ko ievieš obligātus Kopienas pasākumus noteiktu zivju slimību kontrolei (OV L 175, 519.7.1993., 23. lpp.) un ko groza:

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 32000 L 0027: Padomes 2.5.2000. Direktīva 2000/27/EK (OV L 114, 13.5.2000., 28. lpp.),

- 32001 D 0288: Komisijas 3.4.2001. Lēmums 2001/288/EK (OV L 99, 10.4.2001., 11. lpp.).

Direktīvas A pielikumā starp tekstiem, kas attiecas uz Beļģiju un Dāniju, iekļauj šādu tekstu:

"Čehijas Republika

Výzkumný ústav veterinárního lékařství

Hudcova 70

621 32 Brno-Medlánky

"

starp tekstiem, kas attiecas uz Vāciju un Grieķiju, iekļauj šādu tekstu:

"Igaunija

Veterinaar- ja Toidulaboratoorium,

Väike-Paala 3

11415 Tallinn

"

starp tekstiem, kas attiecas uz Itāliju un Luksemburgu, iekļauj šādu tekstu:

"Kipra

Εργαστήριο Αναφοράς για τις Ασθένειες των Ζώων, Κτηνιατρικές Υπηρεσίες, 1417 Λευκωσία

National Reference Laboratory for Animal Health Veterinary Services CY - 1417 Nicosia

Latvija

Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centrs

Lejupes iela 3

LV-1076 Rīga

Lietuva

Nacionalinė veterinarijos laboratorija

J. Kairiūkščio g. 10

LT-2021 Vilnius

"

starp tekstiem, kas attiecas uz Luksemburgu un Nīderlandi, iekļauj šādu tekstu:

"Ungārija

Országos Állategészségügyi Intézet (OÁI), Pf. 2.

Tábornok u. 2.

H-1581 Budapest

Malta:

Istituto Zooprofilattico Sperimentale delle Venezie Legnaro (PD), Italy"

starp tekstiem, kas attiecas uz Austriju un Portugāli, iekļauj šādu tekstu:

"Polija

Laboratorium Zakładu Chorób Ryb Państwowego Instytutu Weterynaryjnego

Al. Partyzantów 57

PL-24-100 Puławy

"

starp tekstiem, kas attiecas uz Portugāli un Somiju, iekļauj šādu tekstu:

"Slovēnija

Nacionalni veterinarski inštitut,

Gerbičeva 60

SI-1000 Ljubljana

Slovākija

Štátny veterinárny a potravinový ústav

Janoškova 1611/58

026 80 SK-Dolný Kubín

"

.

36. 31993 D 0195: Komisijas Lēmums 93/195/EEK ( 1993. gada 2. februāris) par veterinārsanitārajām prasībām un veterināro sertifikāciju reģistrētu zirgu atpakaļievešanai pēc pagaidu eksporta skriešanās sacīkstēm, sacensībām un kultūras pasākumiem (OV L 86, 6.4.1993, 1. lpp.), kuru groza:

- 31993 D 0344: Komisijas 17.5.1993. Lēmums 93/344/EEK (OV L 138, 9.6.1993., 11. lpp.),

- 31993 D 0509: Komisijas 21.9.1993. Lēmums 93/509/EEK (OV L 238, 23.9.1993., 44. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem - Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 31994 D 0453: Komisijas 29.6.1994. Lēmums 94/453/EK (OV L 187, 22.7.1994., 11. lpp.),

- 31994 D 0561: Komisijas 27.7.1994. Lēmums 94/561/EK (OV L 214, 19.8.1994., 17. lpp.),

- 31995 D 0099: Komisijas 27.3.1995. Lēmums 95/99/EK (OV L 76, 5.4.1995., 16. lpp.),

- 31995 D 0322: Komisijas 25.7.1995. Lēmums 95/322/EK (OV L 190, 11.8.1995., 9. lpp.),

- 31995 D 0323: Komisijas 25.7.1995. Lēmums 95/323/EK (OV L 190, 11.8.1995., 11. lpp.),

- 31996 D 0279: Komisijas 26.2.1996. Lēmums 96/279/EK (OV L 107, 30.4.1996., 1. lpp.),

- 31997 D 0160: Komisijas 14.2.1997. Lēmums 97/160/EK (OV L 62, 4.3.1997., 39. lpp.),

- 31997 D 0684: Komisijas 10.10.1997. Lēmums 97/684/EK (OV L 287, 21.10.1997., 49. lpp.),

- 31999 D 0228: Komisijas 5.3.1999. Lēmums 1999/228/EK (OV L 83, 27.3.1999., 77. lpp.),

- 31999 D 0558: Komisijas 26.7.1999. Lēmums 1999/558/EK (OV L 211, 11.8.1999., 53. lpp.),

- 32000 D 0209: Komisijas 24.2.2000. Lēmums 2000/209/EK (OV L 64, 11.3.2000., 22. lpp.),

- 32000 D 0754: Komisijas 24.11.2000. Lēmums 2000/754/EK (OV L 303, 2.12.2000., 34. lpp.),

- 32001 D 0117: Komisijas 26.1.2001. Lēmums 2001/117/EK (OV L 43, 14.2.2001., 38. lpp.),

- 32001 D 0144: Komisijas 12.2.2001. Lēmums 2001/144/EK (OV L 53, 23.2.2001., 23. lpp.),

- 32001 D 0610: Komisijas 18.7.2001. Lēmums 2001/610/EK (OV L 214, 8.8.2001., 45. lpp.),

- 32001 D 0611: Komisijas 20.7.2001. Lēmums 2001/611/EK (OV L 214, 8.8.2001., 49. lpp.).

a) Direktīvas I pielikuma sarakstu ar virsrakstu "B grupa" aizstāj ar šādu sarakstu:

"Austrālija (AU), Bulgārija (BG), Baltkrievija (BY), Horvātija (HR), Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika (807), Jaunzēlande (NZ), Rumānija (RO), Krievija (1) (RU), Ukraina (UA), Dienvidslāvijas Federatīvā Republika (YU)"

,

b) Direktīvas I pielikuma sarakstu ar virsrakstu "E grupa" aizstāj ar šādu sarakstu:

"Apvienotie Arābu Emirāti (AE), Bahreina (BH), Alžīrija (DZ), Ēģipte (1) (EG), Izraēla (IL), Jordānija (JO), Kuveita (KW), Libāna (LB), Lībija (LY), Maroka (MA), Maurīcija (MU), Omāna (OM), Katara (QA), Saūda Arābija (1) (SA), Sīrija (SY), Tunisija (TN), Turcija (1) (TR)"

.

c) Direktīvas II pielikuma sarakstu ar virsrakstu "B grupa" aizstāj ar šādu sarakstu:

"Austrālija, Bulgārija, Baltkrievija, Horvātija, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Jaunzēlande, Rumānija, Krievija (1), Ukraina, Dienvidslāvijas Federatīvā Republika"

.

d) Direktīvas II pielikuma sarakstu ar virsrakstu "E grupa" aizstāj ar šādu sarakstu:

"Apvienotie Arābu Emirāti, Bahreina, Alžīrija, Ēģipte (1), Izraēla, Jordānija, Kuveita, Libāna, Lībija, Maroka, Maurīcija, Omāna, Katara, Saūda Arābija (1), Sīrija, Tunisija, Turcija (1)"

.

37. 31993 D 0196: Komisijas Lēmums 93/196/EEK ( 1993. gada 5. februāris) par veterinārsanitārajām prasībām un veterināro sertifikāciju attiecībā uz nokaušanai paredzētu zirgu dzimtas dzīvnieku importu (OV L 86, 6.4.1993., 7. lpp.), kuru groza:

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem - Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 31994 D 0453: Komisijas 29.6.1994. Lēmums 94/453/EK (OV L 187, 22.7.1994., 11. lpp.),

- 31995 D 0322: Komisijas 25.7.1995. Lēmums 95/322/EK (OV L 190, 11.8.1995., 9. lpp.),

- 31996 D 0081: Komisijas 12.1.1996. Lēmums 96/81/EK (OV L 19, 25.1.1996., 53. lpp.),

- 31996 D 0082: Komisijas 12.1.1996. Lēmums 96/82/EK (OV L 19, 25.1.1996., 56. lpp.),

- 31996 D 0279: Komisijas 26.2.1996. Lēmums 96/279/EK (OV L 107, 30.4.1996., 1. lpp.),

- 31997 D 0036: Komisijas 18.12.1996. Lēmums 97/36/EK (OV L 14, 17.1.1997., 57. lpp.),

- 32001 D 0117: Komisijas 26.1.2001. Lēmums 2001/117/EK (OV L 43, 14.2.2001., 38. lpp.),

- 32001 D 0611: Komisijas 20.7.2001. Lēmums 2001/611/EK (OV L 214, 8.8.2001., 49. lpp.).

a) Lēmuma II pielikuma III daļas zemsvītras piezīmē sarakstu ar virsrakstu "B grupa" aizstāj ar šādu sarakstu:

"Austrālija, Baltkrievija, Bulgārija, Horvātija, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Jaunzēlande, Rumānija, Krievija (1), Ukraina, Dienvidslāvijas Federatīvā Republika,"

b) Lēmuma II pielikuma III daļas zemsvītras piezīmē sarakstu ar virsrakstu "E grupa" aizstāj ar šādu sarakstu:

"Alžīrija, Izraēla, Maurīcija, Maroka, Tunisija."

38. 31993 D 0197: Komisijas Lēmums 93/197/EEK ( 1993. gada 5. februāris) par veterinārsanitārajām prasībām un veterināro sertifikāciju reģistrētu, kā arī vaislai un audzēšanai paredzētu zirgu dzimtas dzīvnieku importam (OV L 86, 6.4.1993., 16. lpp.), kuru groza:

- 31993 D 0344: Komisijas 17.5.1993. Lēmums 93/344/EEK (OV L 138, 9.6.1993., 11. lpp.),

- 31993 D 0510: Komisijas 21.9.1993. Lēmums 93/510/EEK (OV L 238, 23.9.1993., 45. lpp.),

- 31993 D 0682: Komisijas 17.12.1993. Lēmums 93/682/EK (OV L 317, 18.12.1993., 82. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem - Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 31994 D 0453: Komisijas 29.6.1994. Lēmums 94/453/EK (OV L 187, 22.7.1994., 11. lpp.),

- 31994 D 0561: Komisijas 27.7.1994. Lēmums 94/561/EK (OV L 214, 19.8.1994., 17. lpp.),

- 31995 D 0322: Komisijas 25.7.1995. Lēmums 95/322/EK (OV L 190, 11.8.1995., 9. lpp.),

- 31995 D 0323: Komisijas 25.7.1995. Lēmums 95/323/EK (OV L 190, 11.8.1995., 11. lpp.),

- 31995 D 0536: Komisijas 6.12.1995. Lēmums 95/536/EK (OV L 304, 16.12.1995., 49. lpp.),

- 31996 D 0081: Komisijas 12.1.1996. Lēmums 96/81/EK (OV L 19, 25.1.1996., 53. lpp.),

- 31996 D 0082: Komisijas 12.1.1996. Lēmums 96/82/EK (OV L 19, 25.1.1996., 56. lpp.),

- 31996 D 0279: Komisijas 26.2.1996. Lēmums 96/279/EK (OV L 107, 30.4.1996., 1. lpp.),

- 31997 D 0010: Komisijas 12.12.1996. Lēmums 97/10/EK (OV L 3, 7.1.1997., 9. lpp.),

- 31997 D 0036: Komisijas 18.12.1996. Lēmums 97/36/EK (OV L 14, 17.1.1997., 57. lpp.),

- 31997 D 0160: Komisijas 14.2.1997. Lēmums 97/160/EK (OV L 62, 4.3.1997., 39. lpp.),

- 31998 D 0360: Komisijas 15.5.1998. Lēmums 98/360/EK (OV L 163, 6.6.1998., 44. lpp.),

- 31998 D 0594: Komisijas 6.10.1998. Lēmums 98/594/EK (OV L 286, 23.10.1998., 53. lpp.),

- 31999 D 0228: Komisijas 5.3.1999. Lēmums 1999/228/EK (OV L 83, 27.3.1999., 77. lpp.),

- 31999 D 0236: Komisijas 17.3.1999. Lēmums 1999/236/EK (OV L 87, 31.3.1999., 13. lpp.),

- 31999 D 0252: Komisijas 26.3.1999. Lēmums 1999/252/EK (OV L 96, 10.4.1999., 31. lpp.),

- 31999 D 0613: Komisijas 10.9.1999. Lēmums 1999/613/EK (OV L 243, 15.9.1999., 12. lpp.),

- 32000 D 0209: Komisijas 24.2.2000. Lēmums 2000/209/EK (OV L 64, 11.3.2000., 22. lpp.),

- 32001 D 0117: Komisijas 26.1.2001. Lēmums 2001/117/EK (OV L 43, 14.2.2001., 38. lpp.),

- 32001 D 0611: Komisijas 20.7.2001. Lēmums 2001/611/EK (OV L 214, 8.8.2001., 49. lpp.),

- 32001 D 0619: Komisijas 25.7.2001. Lēmums 2001/619/EK (OV L 215, 9.8.2001., 55. lpp.),

- 32001 D 0754: Komisijas 23.10.2001. Lēmums 2001/754/EK (OV L 282, 26.10.2001., 81. lpp.),

- 32001 D 0766: Komisijas 25.10.2001. Lēmums 2001/766/EK (OV L 288, 1.11.2001., 50. lpp.),

- 32001 D 0828: Komisijas 23.11.2001. Lēmums 2001/828/EK (OV L 308, 27.11.2001., 41. lpp.),

- 32002 D 0635: Komisijas 31.7.2002. Lēmums 2002/635/EK (OV L 206, 3.8.2002., 20. lpp.),

- 32002 D 0841: Komisijas 24.10.2002. Lēmums 2002/841/EK (OV L 287, 25.10.2002., 42. lpp.).

a) Lēmuma I pielikuma sarakstu ar virsrakstu "B grupa" aizstāj ar šādu sarakstu:

"Austrālija (AU), Bulgārija (BG), Baltkrievija (BY), Horvātija (HR), Kirgizstāna (1) (2) (KG), Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika (3) (MK), Jaunzēlande (NZ), Rumānija (RO), Krievija (1) (RU), Ukraina (UA), Dienvidslāvijas Federatīvā Republika (YU)"

b) Lēmuma I pielikuma sarakstu ar virsrakstu "E grupa" aizstāj ar šādu sarakstu:

"Apvienotie Arābu Emirāti (2) (AE), Bahreina (2) (BH), Alžīrija (DZ), Ēģipte (1) (2) (EG), Izraēla (IL), Jordānija (2) (JO), Kuveita (2) (KW), Libāna (2) (LB), Lībija (2) (LY), Maroka (MA), Maurīcija (MU), Omāna (2) (OM), Katara (2) (QA), Saūda Arābija (1) (2) (SA), Sīrija (2) (SY), Tunisija (TN), Turcija (1) (2) (TR)"

.

c) Lēmuma II pielikuma B daļā nosaukumu aizstāj ar šādu nosaukumu:

"VESELĪBAS SERTIFIKĀTS

reģistrētu zirgu importam Kopienā no Kirgizstānas (1) un reģistrētu, kā arī vaislai un audzēšanai paredzētu zirgu dzimtas dzīvnieku importam Kopienā no Austrālijas, Bulgārijas, Baltkrievijas, Horvātijas, Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas, Jaunzēlandes, Rumānijas, Krievijas (1), Ukrainas, Dienvidslāvijas Federatīvās Republikas"

d) Lēmuma II pielikuma B daļā 5. zemsvītras piezīmi aizstāj ar šādu piezīmi:

"(5) Valstīm, uz ko attiecas šis sertifikāts, izņemot Austrāliju un Jaunzēlandi, laboratorijas pārbaudes jāveic laboratorijās, ko apstiprinājušas galamērķa dalībvalstis. Pārbaužu rezultātus, ko apstiprina laboratorija, jāpievieno dzīvnieka veselības sertifikātam, kas ir kopā ar dzīvnieku."

e) Lēmuma II pielikuma E daļā nosaukumu aizstāj ar šādu nosaukumu:

"VESELĪBAS SERTIFIKĀTS

reģistrētu zirgu importam Kopienā no Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Bahreinas, Alžīrijas, Ēģiptes (1), Jordānijas, Kuveitas, Libānas, Lībijas, Omānas, Kataras, Saūda Arābijas (1), Sīrijas, Turcijas (1) un reģistrētu, kā arī vaislai un audzēšanai paredzētu zirgu dzimtas dzīvnieku importam Kopienā no Alžīrijas, Izraēlas, Marokas, Maurīcijas, Tunisijas"

39. 31993 D 0383: Padomes Lēmums 93/383/EEK ( 1993. gada 14. jūnijs) par references laboratorijām jūras biotoksīnu kontrolei (OV L 166, 8.7.1993., 31. lpp.), kuru groza:

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 31999 D 0312: Padomes 29.4.1999. Lēmums 1999/312/EK (OV L 120, 8.5.1999., 37 lpp.).

Lēmuma pielikumā starp tekstiem, kas attiecas uz Beļģiju un Dāniju, iekļauj šādu tekstu:

"Čehijas Republika:

- Státní veterinární ústav Jihlava

Rantířovská 93

586 05 Jihlava

"

starp tekstiem, kas attiecas uz Vāciju un Grieķiju, iekļauj šādu tekstu:

"Igaunija:

- Veterinaar- ja Toidulaboratoorium,

Kreutzwaldi 30

51006 Tartu

"

starp tekstiem, kas attiecas uz Itāliju un Nīderlandi, iekļauj šādu tekstu:

"Kipra:

- Ινστιτούτο Υγιεινής Τροφίμων,Κέντρο Κτηνιατρικών Ιδρυμάτων 80, Οδός 26ης Οκτωβρίου GR-54627, Θεσσαλονίκη

(Institute of Food Hygiene Center of Veterinary Institutes 80, 26th October Street GR-54627 Thessaloniki)

Latvija:

- Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centrs

Lejupes iela 3

LV-1076 Rīga

Lietuva:

- Klaipėdos apskrities valstybinės maisto ir veterinarijos tarnybos laboratorija

Kretingos g. 62

LT-5809 Klaipėda

Ungārija:

- Országos Élelmiszervizsgáló Intézet (OÉVI)

Pf. 1740.

Mester u. 81.

H-1465-Budapest

Malta:

- Istituto Zooprofilattico Sperimentale delle Venezie Basaldella di Campoformido (UD) Italy"

starp tekstiem, kas attiecas uz Nīderlandi un Portugāli, iekļauj šādu tekstu:

"Polija:

- Laboratorium Zakładu Higieny Żywności Pochodzenia Zwierzęcego Państwowego Instytutu Weterynaryjnego

Al. Partyzantów 57

PL-24-100 Puławy

"

starp tekstiem, kas attiecas uz Portugāli un Somiju, iekļauj šādu tekstu:

"Slovēnija:

- Nacionalni veterinarski inštitut

Gerbičeva 60

SI-1000 Ljubljana

Slovākija:

- Štátny veterinárny a potravinový ústav,

Janoškova 1611/58,

SK-026 01 Dolný Kubín

"

40. 31993 D 0546: Padomes Lēmums 93/546/EEK ( 1993. gada 12. oktobris) par to Čehijas Republikas uzņēmumu sarakstu, kuri apstiprināti svaigas gaļas importam Kopienā (OV L 266, 27.10.1993., 31. lpp.).

Lēmumu 93/546/EEK atceļ.

41. 31993 D 0547: Padomes Lēmums 93/547/EEK ( 1993. gada 12. oktobris) par to Slovākijas Republikas uzņēmumu sarakstu, kuri apstiprināti svaigas gaļas importam Kopienā (OV L 266, 27.10.1993., 33. lpp.).

Lēmumu 93/547/EEK atceļ.

42. 31993 D 0693: Komisijas Lēmums 93/693/EK ( 1993. gada 14. decembris), ar ko izveido tādu spermas savākšanas centru sarakstu, kuri apstiprināti liellopu dzimtas mājdzīvnieku spermas eksportam no trešām valstīm uz Kopienu, un ar ko atceļ Lēmumu 91/642/EEK, Lēmumu 91/643/EEK un Lēmumu 92/255/EEK (OV L 320, 22.12.1993., 35. lpp.), un ko groza:

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem - Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 31994 D 0214: Komisijas 13.4.1994. Lēmums 94/214/EK (OV L 106, 27.4.1994., 34. lpp.),

- 31994 D 0453: Komisijas 29.6.1994. Lēmums 94/453/EK (OV L 187, 22.7.1994., 11. lpp.),

- 31994 D 0609: Komisijas 8.9.1994. Lēmums 94/609/EK (OV L 241, 16.9.1994., 23. lpp.),

- 31994 D 0861: Komisijas 20.12.1994. Lēmums 94/861/EK (OV L 352, 31.12.1994., 71. lpp.),

- 31995 D 0480: Komisijas 7.11.1995. Lēmums 95/480/EK (OV L 275, 18.11.1995., 24. lpp.),

- 31996 D 0130: Komisijas 24.1.1996. Lēmums 96/130/EK (OV L 30, 8.2.1996., 50. lpp.),

- 31996 D 0570: Komisijas 24.9.1996. Lēmums 96/570/EK (OV L 250, 2.10.1996., 17. lpp.),

- 31997 D 0001: Komisijas 4.12.1996. Lēmums 97/1/EK (OV L 1, 3.1.1997., 3. lpp.),

- 31997 D 0103: Komisijas 22.1.1997. Lēmums 97/103/EK (OV L 36, 6.2.1997., 29. lpp.),

- 31997 D 0229: Komisijas 3.3.1997. Lēmums 97/229/EK (OV L 91, 5.4.1997., 39. lpp.),

- 31999 D 0131: Komisijas 29.1.1999. Lēmums 1999/131/EK (OV L 43, 17.2.1999., 11. lpp.),

- 31999 D 0682: Komisijas 7.10.1999. Lēmums 1999/682/EK (OV L 270, 20.10.1999., 27. lpp.),

- 32000 D 0031: Komisijas 16.12.1999. Lēmums 2000/31/EK (OV L 11, 15.1.2000., 48. lpp.),

- 32000 D 0343: Komisijas 2.5.2000. Lēmums 2000/343/EK (OV L 119, 20.5.2000., 36. lpp.),

- 32000 D 0564: Komisijas 7.9.2000. Lēmums 2000/564/EK (OV L 236, 20.9.2000., 33. lpp.),

- 32001 D 0104: Komisijas 25.1.2001. Lēmums 2001/104/EK (OV L 38, 8.2.2001., 45. lpp.),

- 32001 D 0639: Komisijas 2.8.2001. Lēmums 2001/639/EK (OV L 223, 18.8.2001., 26. lpp.),

- 32001 D 0726: Komisijas 9.10.2001. Lēmums 2001/726/EK (OV L 273, 16.10.2001., 21. lpp.),

- 32002 D 0036: Komisijas 16.1.2002. Lēmums 2002/36/EK (OV L 15, 17.1.2002., 32. lpp.),

- 32002 D 0645: Komisijas 31.7.2002. Lēmums 2002/645/EK (OV L 211, 7.8.2002., 21. lpp.).

a) Lēmuma pielikuma virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu:

"ANEXO — PŘÍLOHA — BILAG — ANHANG — LISA — ΠΑΡΑΡΤΗΜΑ — ANNEX — ANNEXE — ALLEGATO — PIELIKUMS — PRIEDAS — MELLÉKLET — ANNESS — BILAGE — ZAŁĄCZNIK — ANEXO — PRÍLOHA — PRILOGA — LITTE — BILAGA"

b) Lēmuma pielikumā pēc virsraksta 1) līdz 6) punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

"1) Versión — Verze — Udgave — Fassung vom — Versioon — Έκδοση — Version — Version — Versione — Versija — Versija — Változat — Verżjoni — Versie — Wersja — Versão — Verzia — Verzija — Tilanne — Version

2) Código ISO — Kód ISO — ISO-Kode — ISO-Code — ISO kood — Κωδικός ISO — ISO code — Code ISO — Codice ISO — ISO standarts — ISO kodas — ISO-kód — Kodiċi ISO — ISO-code — Kod ISO — Código ISO — Kód ISO — ISO-koda — ISO-koodi — ISO-kod

3) País tercero — Třetí země — Tredjeland — Drittland — Kolmas riik — Τρίτη χώρα — Non-member country — Pays tiers — Paese terzo — Trešā valsts — Trečioji šalis — Harmadik ország — Pajjiż terz — Derde land — Państwo trzecie — País terceiro — Tretia krajina — Tretja država — Kolmas maa — Tredje land

4) Número de autorización — Číslo schválení — Godkendelsesnummer — Registriernummer — Tunnustusnumber — Αριθµός έγκρισης — Approval Number — Numéro d'agrément — Numero di riconoscimento — Atzīšanas numurs — Patvirtinimo numeris — A működési engedély száma — Numru ta' approvazzjoni — Registratienummer — Numer zatwierdzenia — Número de aprovação — Veterinárne registračné číslo — Veterinarska številka odobritve osemenjevalnega središča — Hyväksyntänumero — Godkännandenummer

5) Nombre y dirección del centro autorizado — Název a adresa schválené stanice — Den godkendte tyrestations navn og adresse — Name und Anschrift der zugelassenen Besamungsstation — Tunnustatud seemendusjaama nimi ja aadress — Όνοµα και διεύθυνση του εγκεκριµένου κέντρου — Name and address of approved centre — Nom et adresse du centre agréé — Nome e indirizzo del centro riconosciuto — Atzīta centra nosaukums un adrese — Patvirtinto centro pavadinimas ir adresas — Az engedélyezett állomás neve és címe — Isem u indirizz taċ-ċentru approvat — Naam en adres van het erkende centrum — Nazwa i adres zatwierdzonej stacji produkcji nasienia — Nome e endereço aprovado — Meno a adresa schválenej stanice — Ime in naslov odobrenega osemenjevalnega središča — Hyväksytyn aseman nimi ja osoite — Tjurstationens namn och adress

6) Establecimiento autorizado — Schválené prostory — Godkendte faciliteter — Zugelassene Betriebe — Tunnustatud ehitised — Εγκεκριμένες Εγκαταστάσεις — Approved premises — Locaux agréés — Istituto riconosciuto — Atzītas telpas — Patvirtintos patalpos — Engedélyezett létesítmények — Stabiliment approvat — Erkende inrichting — Zatwierdzone pomieszczenia — Instalações aprovadas — Schválená prevádzkareň — Odobreno osemenjevalno središče — Hyväksytty laitos — Godkänd anläggning"

c) Pielikumā svītro tekstu, kas attiecas uz šādām valstīm:

Čehijas Republika,

Ungārija,

Polija,

Slovākijas Republika.

43. 31994 D 0085: Komisijas Lēmums 94/85/EK ( 1994. gada 16. februāris), ar ko izveido tādu trešo valstu sarakstu, no kurām dalībvalstis atļauj importēt svaigu mājputnu gaļu (OV L 44, 17.2.1994., 31. lpp.), un ko groza:

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem - Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 31994 D 0298: Komisijas 5.5.1994. Lēmums 94/298/EK (OV L 131, 26.5.1994., 24. lpp.),

- 31994 D 0453: Komisijas 29.6.1994. Lēmums 94/453/EK (OV L 187, 22.7.1994., 11. lpp.),

- 31995 D 0058: Komisijas 2.3.1995. Lēmums 95/58/EK (OV L 55, 11.3.1995., 41. lpp.),

- 31995 D 0181: Komisijas 17.5.1995. Lēmums 95/181/EK (OV L 119, 30.5.1995., 34. lpp.),

- 31996 D 0002: Komisijas 12.12.1995. Lēmums 96/2/EK (OV L 1, 3.1.1996., 6. lpp.),

- 32000 D 0609: Komisijas 29.9.2000. Lēmums 2000/609/EK (OV L 258, 12.10.2000., 49. lpp.),

- 32001 D 0299: Komisijas 30.3.2001. Lēmums 2001/299/EK (OV L 102, 12.4.2001., 69. lpp.),

- 32001 D 0733: Komisijas 10.10.2001. Lēmums 2001/733/EK (OV L 275, 18.10.2001., 17. lpp.).

Pielikumā svītro tekstu, kas attiecas uz šādām valstīm:

Čehijas Republika,

Kipra,

Latvija,

Lietuva,

Ungārija,

Malta,

Polija,

Slovēnija,

Slovākijas Republika.

44. 31994 D 0278: Komisijas Lēmums 94/278/EK ( 1994. gada 18. marts), ar ko izveido tādu trešo valstu sarakstu, no kurām dalībvalstis atļauj importēt noteiktus produktus, uz ko attiecas Padomes Direktīva 92/118/EEK (OV L 120, 11.5.1994., 44. lpp.), un ko groza:

- 31994 D 0453: Komisijas 29.6.1994. Lēmums 94/453/EK (OV L 187, 22.7.1994., 11. lpp.),

- 31995 D 0134: Komisijas 7.4.1995. Lēmums 95/134/EK (OV L 89, 21.4.1995., 44. lpp.),

- 31995 D 0444: Komisijas 18.10.1995. Lēmums 95/444/EK (OV L 258, 28.10.1995., 67. lpp.),

- 31996 D 0166: Komisijas 12.2.1996. Lēmums 96/166/EK (OV L 39, 17.2.1996., 25. lpp.),

- 31996 D 0285: Komisijas 12.4.1996. Lēmums 96/285/EK (OV L 107, 30.4.1996., 19. lpp.),

- 31996 D 0344: Komisijas 21.5.1996. Lēmums 96/344/EK (OV L 133, 4.6.1996., 28. lpp.),

- 31997 D 0752: Komisijas 31.10.1997. Lēmums 97/752/EK (OV L 305, 8.11.1997., 69. lpp.),

- 31998 D 0597: Komisijas 15.10.1998. Lēmums 98/597/EK (OV L 286, 23.10.1998., 59. lpp.),

- 32000 D 0611: Komisijas 11.10.2000. Lēmums 2000/611/EK (OV L 259, 13.10.2000., 64. lpp.),

- 32001 D 0158: Komisijas 12.2.2001. Lēmums 2001/158/EK (OV L 57, 27.2.2001., 52. lpp.),

- 32001 D 0700: Komisijas 17.9.2001. Lēmums 2001/700/EK (OV L 256, 25.9.2001., 14. lpp.),

- 32002 D 0337: Komisijas 25.4.2002. Lēmums 2002/337/EK (OV L 116, 3.5.2002., 58. lpp.),

- 32002 D 0574: Komisijas 10.7.2002. Lēmums 2002/574/EK (OV L 181, 11.7.2002., 23. lpp.).

a) Pielikuma II daļas B punktā svītro tekstu, kas attiecas uz Igauniju.

b) Pielikuma VIII daļas B punktā svītro tekstu, kas attiecas uz Igauniju.

c) Pielikuma XI daļā svītro tekstu, kas attiecas uz šādām valstīm:

Ungārija,

Slovākija.

d) Pielikuma XII daļā svītro tekstu, kas attiecas uz Ungāriju.

45. 31994 D 0577: Komisijas Lēmums 94/577/EK ( 1994. gada 15. jūlijs) par veterinārsanitārajām prasībām un veterināro sertifikāciju liellopu dzimtas dzīvnieku spermas importam no trešām valstīm (OV L 221, 26.8.1994., 26. lpp.), kuru groza:

- 31999 D 0495: Komisijas 1.7.1999. Lēmums 1999/495/EK (OV L 192, 24.7.1999., 56. lpp.).

Lēmuma A pielikuma 2 daļu aizstāj ar šādu daļu:

"2. DAĻA

To valstu saraksts, kam atļauts lietot A pielikuma daļā paredzētā veselības sertifikāta paraugu

JAUNZĒLANDE

RUMĀNIJA

ŠVEICE"

46. 31994 D 0984: Komisijas Lēmums 94/984/EK ( 1994. gada 20. decembris), ar ko paredz veterinārsanitārās prasības un veterināros sertifikātus svaigas mājputnu gaļas importam no dažām trešām valstīm (OV L 378, 31.12.1994., 11. lpp.) un ko groza:

- 31995 D 0302: Komisijas 13.7.1995. Lēmums 95/302/EK (OV L 185, 4.8.1995., 50. lpp.),

- 31996 D 0298: Komisijas 23.2.1996. Lēmums 96/298/EK (OV L 114, 8.5.1996., 33. lpp.),

- 31996 D 0456: Komisijas 22.7.1996. Lēmums 96/456/EK (OV L 188, 27.7.1996., 52. lpp.),

- 31999 D 0549: Komisijas 19.7.1999. Lēmums 1999/549/EK (OV L 209, 7.8.1999., 36. lpp.),

- 32000 D 0254: Komisijas 20.3.2000. Lēmums 2000/254/EK (OV L 78, 29.3.2000., 33. lpp.),

- 32000 D 0352: Komisijas 4.5.2000. Lēmums 2000/352/EK (OV L 124, 25.5.2000., 64. lpp.),

- 32001 D 0598: Komisijas 11.7.2001. Lēmums 2001/598/EK (OV L 210, 3.8.2001., 37. lpp.),

- 32001 D 0659: Komisijas 6.8.2001. Lēmums 2001/659/EK (OV L 232, 30.8.2001., 19. lpp.),

- 32002 D 0477: Komisijas 20.6.2002. Lēmums 2002/477/EK (OV L 164, 22.6.2002., 39. lpp.).

Lēmuma I pielikumā svītro tekstu, kas attiecas uz šādām valstīm:

Čehijas Republika,

Kipra,

Lietuva,

Ungārija,

Polija,

Slovēnija,

Slovākijas Republika.

47. 31995 L 0070: Padomes Direktīva 95/70/EK ( 1995. gada 22. decembris), ar ko ievieš Kopienas obligātos pasākumus noteiktu gliemeņu slimību kontrolei (OV L 332, 30.12.1995., 33. lpp.), un ko groza:

- 32001 D 0293: Komisijas 30.3.2001. Lēmums 2001/293/EK (OV L 100, 11.4.2001., 30. lpp.).

Direktīvas C pielikumu papildina ar šādu tekstu:

"Čehijas Republika:

Ifremer

Boîte postale 133

17390 La Tremblade

France

Igaunija:

Veterinaar- ja Toidulaboratoorium,

Kreutzwaldi 30

51006 Tartu

Kipra:

Ινστιτούτο Λοιμωδών και Παρασιτικών Νοσημάτων,

Κέντρο Κτηνιατρικών Ιδρυμάτων

80, Οδός, 26ης Οκτωβρίου

GR-54627, Θεσσαλονίκη

Institute of Infectious and Parasitological Diseases Center of Veterinary Institutes,

80, 26th October Street

GR-54627,

Thessaloniki

Latvija:

Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centrs

Lejupes iela 3

LV-1076 Rīga

Lietuva:

Nacionalinė veterinarijos laboratorija

J. Kairiūkščio g. 10

LT-2021 Vilnius

Ungārija:

Országos Állategészségügyi Intézet (OÁI)Pf. 2.

Tábornok u. 2.

H-1581 Budapest

Malta:

Istituto Zooprofilattico Sperimentale delle Venezie Basaldella di Campoformido (UD) Italy

Polija:

Laboratorium Zakładu Higieny Środków Żywienia Zwierząt

Państwowego Instytutu Weterynaryjnego

Al. Partyzantów 57

PL-24-100 Puławy

Slovēnija:

Nacionalni veterinarski inštitut

Gerbičeva 60

SI-1000 Ljubljana

Slovākija:

Laboratoire de Génétique et Pathologie Ifremer

Ronce-les-bains

F-17390 La Tremblade, France

"

48. 31995 D 0233: Padomes Lēmums 95/233/EK ( 1995. gada 22. jūnijs), ar ko izveido tādu trešo valstu sarakstus, no kurām dalībvalstis atļauj importēt dzīvus mājputnus un inkubējamas olas (OV L 156, 7.7.1995., 76. lpp.), un ko groza:

- 31996 D 0619: Komisijas 16.10.1996. Lēmums 96/619/EK (OV L 276, 29.10.1996., 18. lpp.),

- 32001 D 0732: Komisijas 10.10.2001. Lēmums 2001/732/EK (OV L 275, 18.10.2001., 14. lpp.),

- 32001 D 0751: Komisijas 16.10.2001. Lēmums 2001/751/EK (OV L 281, 25.10.2001., 24. lpp.),

- 32002 D 0183: Komisijas 28.2.2002. Lēmums 2002/183/EK (OV L 61, 2.3.2002., 56. lpp.).

a) Lēmuma I pielikumā svītro tekstu, kas attiecas uz šādām valstīm:

Čehijas Republika,

Kipra,

Ungārija,

Latvija,

Polija,

Slovēnija,

Slovākijas Republika.

b) Lēmuma II pielikumā svītro tekstu, kas attiecas uz šādām valstīm:

Čehijas Republika,

Kipra,

Ungārija,

Latvija,

Polija,

Slovēnija,

Slovākijas Republika.

49. 31995 D 0340: Komisijas Lēmums 94/95/EK ( 1995. gada 27. jūlijs), ar ko izveido tādu trešo valstu pagaidu sarakstu, no kurām dalībvalstis atļauj importēt pienu un piena produktus, un ar ko atceļ Lēmumu 94/70/EK (OV L 200, 24.8.1995., 38. lpp.), un ko groza:

- 31996 D 0106: Komisijas 29.1.1996. Lēmums 96/106/EK (OV L 24, 31.1.1996., 34. lpp.),

- 31996 D 0325: Komisijas 29.4.1996. Lēmums 96/325/EK (OV L 123, 23.5.1996., 24. lpp.),

- 31996 D 0571: Komisijas 24.9.1996. Lēmums 96/571/EK (OV L 250, 2.10.1996., 19. lpp.),

- 31996 D 0584: Komisijas 25.9.1996. Lēmums 96/584/EK (OV L 255, 9.10.1996., 20. lpp.),

- 32001 D 0743: Komisijas 19.10.2001. Lēmums 2001/743/EK (OV L 278, 23.10.2001., 32. lpp.).

Lēmuma pielikumā svītro tekstu, kas attiecas uz šādām valstīm:

Čehijas Republika,

Igaunija,

Kipra,

Latvija,

Lietuva,

Ungārija,

Malta,

Polija,

Slovēnija,

Slovākijas Republika.

50. 31996 L 0023: Padomes Direktīva 96/23/EK ( 1996. gada 29. aprīlis), ar ko paredz pasākumus, lai kontrolētu noteiktas vielas un to atliekas dzīvos dzīvniekos un dzīvnieku izcelsmes produktos, un ar ko atceļ Direktīvu 85/358/EEK un Direktīvu 86/469/EEK, kā arī Lēmumu 89/187/EEK un Lēmumu 91/664/EEK (OV L 125, 23.5.1996., 10. lpp.).

Direktīvas 8. panta 3. punktā pēc pirmās daļas iekļauj šādu daļu:

"Čehijas Republika, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Ungārija, Malta, Polija, Slovēnija un Slovākija — pirmo reizi 2005. gada 31. martā — nodod Komisijai rezultātus, kas panākti atbilstīgi attiecīgo valstu plāniem vielu un to atlieku noteikšanai, kā arī atbilstīgi kontroles pasākumiem."

51. 31996 D 0482: Komisijas Lēmums 96/482/EK ( 1996. gada 12. jūlijs), ar ko paredz veterinārsanitārās prasības un veterināros sertifikātus mājputnu un inkubējamo olu, kas nav strausu dzimtas putni un to olas, importam no trešām valstīm, tostarp veterinārsanitāros pasākumus, ko piemēro pēc šāda importa (OV L 196, 7.8.1996., 13. lpp.), kuru groza:

- 31999 D 0549: Komisijas 19.7.1999. Lēmums 1999/549/EK (OV L 209, 7.8.1999., 36. lpp.),

- 32000 D 0505: Komisijas 25.7.2000. Lēmums 2000/505/EK (OV L 201, 9.8.2000., 8. lpp.),

- 32002 D 0183: Komisijas 28.2.2002. Lēmums 2002/183/EK (OV L 61, 2.3.2002., 56. lpp.),

- 32002 D 0542: Komisijas 4.7.2002. Lēmums 2002/542/EK (OV L 176, 5.7.2002., 43. lpp.).

Lēmuma I pielikuma I daļā svītro tekstu, kas attiecas uz šādām valstīm:

Kipra,

Čehijas Republika,

Ungārija,

Polija,

Slovēnija,

Slovākijas Republika.

52. 31997 D 0004: Komisijas Lēmums 97/4/EK ( 1996. gada 12. decembris), ar ko izveido tādu trešo valstu uzņēmumu pagaidu sarakstus, no kuriem dalībvalstis atļauj importēt svaigu mājputnu gaļu (OV L 2, 4.1.1997., 6. lpp.), un ko groza:

- 31997 D 0574: Komisijas 22.7.1997. Lēmums 97/574/EK (OV L 236, 27.8.1997., 20. lpp.),

- 32001 D 0400: Komisijas 17.5.2001. Lēmums 2001/400/EK (OV L 140, 24.5.2001., 70. lpp.).

a) Lēmuma pielikuma virsrakstu un norādes aizstāj ar šādu virsrakstu un norādēm:

"ANEXO — PŘÍLOHA — BILAG — ANHANG — LISA — ΠΑΡΑΡΤΗΜΑ — ANNEX — ANNEXE — ALLEGATO — PIELIKUMS — PRIEDAS — MELLÉKLET — ANNESS — BILAGE — ZAŁĄCZNIK — ANEXO — PRÍLOHA — PRILOGA — LITTE — BILAGA

LISTA DE LOS ESTABLECIMIENTOS / SEZNAM ZAŘÍZENÍ / LISTE OVER VIRKSOMHEDER / VERZEICHNIS DER BETRIEBE / ETTEVÕTETE LOETELU / ΠΙΝΑΚΑΣ ΤΩΝ ΕΓΚΑΤΑΣΤΑΣΕΩΝ / LIST OF ESTABLISHMENTS / LISTE DES ÉTABLISSEMENTS / ELENCO DEGLI STABILIMENTI / UZŅĒMUMU SARAKSTS / ĮMONIŲ SĄRAŠAS / LÉTESÍTMÉNYLISTA / LISTA TA' L-ISTABILIMENTI / LIJST VAN BEDRIJVEN / LISTA ZAKŁADÓW / LISTA DOS ESTABELECIMENTOS / ZOZNAM PREVÁDZKARNÍ / SEZNAM OBRATOV / LUETTELO LAITOKSISTA / FÖRTECKNING ÖVER ANLÄGGNINGAR

Producto: carne fresca de ave / Produkt: čerstvé drůbeží maso / Produkt: fersk fjerkrækød / Erzeugnis: frisches Geflügelfleisch / Toode: värske linnuliha / Προϊόν: νωπό κρέας πουλερικών / Product: fresh poultry meat / Produit: viandes fraîches de volaille / Prodotto: carne fresca di pollame / Produkts: svaiga putnu gaļa / Produktas: šviežia paukštiena / Termék: friss baromfihús / Prodott: Laħam frisk tat-tiġieġ / Produkt: vers vlees van gevogelte / Produkt: świeże mięso drobiowe / Produto: carne fresca de aves / Produkt: Čerstvé hydinové mäso / Proizvod: sveže meso perutnine / Tuote: tuore sipikarjanliha / Varuslag: färskt fjäderfäkött

1 = Referencia nacional / Národní kód / National reference / Nationaler Code / Rahvuslik viide / Εθνικός αριθμός έγκρισης / National reference / Référence nationale / Riferimento nazionale / Nacionālā norāde / Nacionalinė nuoroda / Nemzeti referenciaszám / Referenza nazzjonali / Nationale code / Kod krajowy / Referência nacional / Národný odkaz / Nacionalna referenca / Kansallinen referenssi / Nationell referens

2 = Nombre / Název / Navn / Name / Nimi / Όνομα εγκατάστασης / Name / Nom / Nome / Nosaukums / Pavadinimas / Név / Isem / Naam / Nazwa / Nome / Názov / Ime / Nimi / Namn

3 = Ciudad / Město / By / Stadt / Linn / Πόλη / Town / Ville / Città / Pilsēta / Miestas / Város / Belt / Stad / Miasto / Cidade / Mesto / Kraj / Kaupunki / Stad

4 = Región / Oblast / Region / Region / Piirkond / Περιοχή / Region / Région / Regione / Reģions / Regionas / Régió / Reġjun / Regio / Region / Região / Kraj / Regija / Alue / Region

5 = Actividad / Činnost / Aktivitet / Tätigkeit / Tegevusvaldkond / Είδος εγκατάστασης / Activity / Activité / Attività / Darbība / Veikla / Tevékenység / Attivita' / Activiteit / Rodzaj działalności / Actividade / Činnosť / Dejavnost / Toimintamuoto / Verksamhet

SH = Matadero / Jatky / Slagteri / Schlachthof / Tapamaja / Σφαγειοτεχνική εγκατάσταση / Slaughterhouse / Abattoir / Macello / Kautuve / Skerdykla / Vágóhíd / Biċċerija / Slachthuis / Rzeźnia / Matadouro / Bitúnok / Klavnica / Teurastamo / Slakteri

CP = Sala de despiece / Bourárna / Opskæringsvirksomheder / Zerlegungsbetrieb / Lihalõikusettevõte / Εργαστήριο Τεμαχισμού / Cutting plant / Découpe / Sala di sezionamento / Gaļas sadalīšanas uzņēmums / Išpjaustymo įmonė / Daraboló üzem / Stabiliment tal-qtiegħ / Uitsnijderij / Zakład rozbioru / Sala de corte / Rozrábkareň / Razsekovalnica / leikkaamo / Styckningsanläggning

CS = Almacén frigorífico / Chladírna (mrazírna) / Frysehus / Kühlhaus / Külmladu / Ψυκτική εγκατάσταση / Cold store / Entreposage / Deposito frigorifero / Saldētava / Šaltieji sandėliai / Hűtőház / Kamra tal-friża / Koelhuis / Chłodnia składowa / Armazém frigorífico / Chladiareň (mraziareň) / Hladilnica / Kylmävarasto / Kyl- och fryshus"

b) Lēmuma pielikuma tabulu virsrakstus aizstāj ar šādiem virsrakstiem:

i) "País: ARGENTINA / Země: ARGENTINA / Land: ARGENTINA / Land: ARGENTINIEN / Riik: ARGENTIINA / Χώρα: ΑΡΓΕΝΤΙΝΗ / Country: ARGENTINA / Pays: ARGENTINE / Paese: ARGENTINA / Valsts: ARGENTĪNA / Šalis: ARGENTINA / Ország: ARGENTÍNA / Pajjiż: ARĠENTINA / Land: ARGENTINË / Państwo: ARGENTYNA / País: ARGENTINA / Krajina: ARGENTÍNA / Država: ARGENTINA / Maa: ARGENTIINA / Land: ARGENTINA"

ii) "País: BRASIL / Země: BRAZÍLIE / Land: BRASILIEN / Land: BRASILIEN / Riik: BRASIILIA / Χώρα: ΒΡΑΖΙΛΙΑ / Country: BRAZIL / Pays: BRÉSIL / Paese: BRASILE / Valsts: BRAZĪLIJA / Šalis: BRAZILIJA / Ország: BRAZÍLIA / Pajjiż: BRAŻIL / Land: BRASILIË / Państwo: BRAZYLIA / País: BRASIL / Krajina: BRAZÍLIA / Država: BRAZILIJA / Maa: BRASILIA / Land: BRASILIEN";

iii) "País: BULGARIA / Země: BULHARSKO / Land: BULGARIEN / Land: BULGARIEN / Riik: BULGAARIA / Χώρα: ΒΟΥΛΓΑΡΙΑ / Country: BULGARIA / Pays: BULGARIE / Paese: BULGARIA / Valsts: BULGĀRIJA / Šalis: BULGARIJA / Ország: BULGÁRIA / Pajjiż: BULGARIJA / Land: BULGARIJE / Państwo: BUŁGARIA / País: BULGÁRIA / Krajina: BULHARSKO / Država: BOLGARIJA / Maa: BULGARIA / Land: BULGARIEN";

iv) "País: CANADÁ / Země: KANADA / Land: CANADA / Land: KANADA / Riik: KANADA / Χώρα: ΚΑΝΑΔΑΣ / Country: CANADA / Pays: CANADA / Paese: CANADA / Valsts: KANĀDA / Šalis: KANADA / Ország: KANADA / Pajjiż: KANADA / Land: CANADA / Państwo: KANADA / País: CANADÁ / Krajina: KANADA / Država: KANADA / Maa: KANADA / Land: KANADA";

v) "País: CHILE / Země: CHILE / Land: CHILE / Land: CHILE / Riik: TŠIILI / Χώρα: ΧΙΛΗ / Country: CHILE / Pays: CHILI / Paese: CILE / Valsts: ČĪLE / Šalis: ČILĖ / Ország: CHILE / Pajjiż: ĊILI' / Land: CHILI / Państwo: CHILE / País: CHILE / Krajina: CHILE / Država: ČILE / Maa: CHILE / Land: CHILE";

vi) "País: CROACIA / Země: CHORVATSKO / Land: KROATIEN / Land: KROATIEN / Riik: HORVAATIA / Χώρα: ΚΡΟΑΤΙΑ / Country: CROATIA / Pays: CROATIE / Paese: CROAZIA / Valsts: HORVĀTIJA / Šalis: KROATIJA / Ország: HORVÁTORSZÁG / Pajjiż: KROAZJA / Land: KROATIË / Państwo: CHORWACJA / País: CROÁCIA / Krajina: CHORVÁTSKO / Država: HRVAŠKA / Maa: KROATIA / Land: KROATIEN";

vii) "País: ISRAEL / Země: IZRAEL / Land: ISRAEL / Land: ISRAEL / Riik: IISRAEL / Χώρα: ΙΣΡΑΗΛ / Country: ISRAEL / Pays: ISRAËL / Paese: ISRAELE / Valsts: IZRAĒLA / Šalis: IZRAELIS / Ország: IZRAEL / Pajjiż: IŻRAEL / Land: ISRAËL / Państwo: IZRAEL / País: ISRAEL / Krajina: IZRAEL / Država: IZRAEL / Maa: ISRAEL / Land: ISRAEL";

viii) "País: RUMANÍA / Země: RUMUNSKO / Land: RUMÆNIEN / Land: RUMÄNIEN / Riik: RUMEENIA / Χώρα: ΡΟΥΜΑΞΙΑ / Country: ROMANIA / Pays: ROUMANIE / Paese: ROMANIA / Valsts: RUMĀNIJA / Šalis: RUMUNIJA / Ország: ROMÁNIA / Pajjiż: RUMANIJA / Land: ROEMENIË / Państwo: RUMUNIA / País: ROMÉNIA / Krajina: RUMUNSKO / Država: ROMUNIJA / Maa: ROMANIA / Land: RUMÄNIEN";

ix) "País: TAILANDIA / Země: THAJSKO / Land: THAILAND / Land: THAILAND / Riik: TAI / Χώρα: ΤΑΪΛΑΝΔΗ / Country: THAILAND / Pays: THAILANDE / Paese: TAILANDIA / Valsts: TAIZEME / Šalis: TAILANDAS / Ország: THAIFÖLD / Pajjiż: TAJLANDJA / Land: THAILAND / Państwo: TAJLANDIA / País: TAILANDIA / Krajina: THAJSKO / Država: TAJSKA / Maa: THAIMAA / Land: THAILAND";

x) "País: ESTADOS UNIDOS DE AMÉRICA / Země: SPOJENÉ STÁTY AMERICKÉ / Land: AMERIKAS FORENEDE STATER / Land: VEREINIGTE STAATEN VON AMERIKA / Riik: AMEERIKA ÜHENDRIIGID / Χώρα: ΗΝΩΜΕΝΕΣ ΠΟΛΙΤΕΙΕΣ ΤΗΣ ΑΜΕΡΙΚΗΣ / Country: UNITED STATES OF AMERICA / Pays: ÉTATS-UNIS D'AMÉRIQUE / Paese: STATI UNITI / Valsts: AMERIKAS SAVIENOTĀS VALSTIS / Šalis: JUNGTINĖS AMERIKOS VALSTIJOS / Ország: AMERIKAI EGYESÜLT ÁLLAMOK / Pajjiż: STATI UNITI TA' L-AMERIKA / Land: VERENIGDE STATEN VAN AMERIKA / Państwo: STANY ZJEDNOCZONE AMERYKI / País: ESTADOS UNIDOS DA AMÉRICA / Krajina: SPOJENÉ ŠTÁTY AMERICKÉ / Država: ZDRUŽENE DRŽAVE AMERIKE / Maa: AMERIKAN YHDYSVALLAT / Land: FÖRENTA STATERNA".

xi) "País: CHINA / Země: ČÍNA / Land: KINA / Land: CHINA / Riik: HIINA / Χώρα: ΚΙΝΑ / Country: CHINA / Pays: CHINE / Paese: CINA / Valsts: ĶĪNA / Šalis: Kinija / Ország: KÍNA / Pajjiż: ĊINA / Land: CHINA / Państwo: CHINY / País: CHINA / Krajina: Čína / Država: KITAJSKA / Maa: KIINA / Land: KINA".

c) Lēmuma pielikumā svītro tekstu, kas attiecas uz šādām valstīm:

Čehijas Republika,

Kipra,

Ungārija,

Polija,

Slovēnija,

Slovākijas Republika.

53. 31997 L 0078: Padomes Direktīva 97/78/EK ( 1997. gada 18. decembris), ar ko nosaka principus, kuri reglamentē veterinārās kontroles organizēšanu attiecībā uz produktiem, ko ieved Kopienā no trešām valstīm (OV L 24, 30.1.1998., 9. lpp.).

a) Direktīvas 11. panta 1. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu frāzi:

"1. Ikviena dalībvalsts ir tiesīga visu to dalībvalstu vārdā, caur kurām ir paredzēts tranzīts, atļaut kravu tranzītu no vienas trešās valsts uz citu trešo valsti vai to pašu trešo valsti vienīgi tad, ja:"

b) Lēmuma 21. pantam pievieno šādu punktu:

"4. Attiecībā uz Ungārijas robežu ar Rumāniju un vienīgi attiecībā uz iekārtām, kas tiks nodrošinātas, trīs gadus no pievienošanās dienas piemēro īpašu režīmu. Minētajā pārejas laikā Ungārija piemēro pasākumus, ko pirms pievienošanās dienas nosaka atbilstīgi 29. pantā paredzētajai procedūrai.

Pirms šā 3 gadu laikposma beigām stāvoklis tiks pārskatīts, un atbilstīgi 29. pantā paredzētajai procedūrai tiks noteikti vajadzīgie pasākumi."

c) Direktīvas I pielikumu aizstāj ar šādu pielikumu:

"I PIELIKUMS

DIREKTĪVAS 1. PANTĀ UZSKAITĪTĀS TERITORIJAS

1. Beļģijas Karalistes teritorija.

2. Čehijas Republikas teritorija.

3. Dānijas Karalistes teritorija, izņemot Farēru salas un Grenlandi.

4. Vācijas Federatīvās Republikas teritorija.

5. Igaunijas Republikas teritorija.

6. Grieķijas Republikas teritorija.

7. Spānijas Karalistes teritorija, izņemot Seūtu un Meliļu.

8. Francijas Republikas teritorija.

9. Īrijas teritorija.

10. Itālijas Republikas teritorija.

11. Kipras Republikas teritorija.

12. Latvijas Republikas teritorija.

13. Lietuvas Republikas teritorija.

14. Luksemburgas Lielhercogistes teritorija.

15. Ungārijas Republikas teritorija.

16. Maltas Republikas teritorija.

17. Nīderlandes Karalistes Eiropas teritorija.

18. Austrijas Republikas teritorija.

19. Polijas Republikas teritorija.

20. Portugāles Republikas teritorija.

21. Slovēnijas Republikas teritorija.

22. Slovākijas Republikas teritorija.

23. Somijas Republikas teritorija.

24. Zviedrijas Karalistes teritorija.

25. Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes teritorija."

.

54. 31997 D 0222: Komisijas Lēmums 97/222/EK ( 1997. gada 28. februāris), ar ko izveido tādu trešo valstu sarakstu, no kurām dalībvalstis atļauj ievest gaļas produktus (OV L 89, 4.4.1997., 39. lpp.), un ko groza:

- 31997 D 0737: Komisijas 14.10.1997. Lēmums 97/737/EK (OV L 295, 29.10.1997., 39. lpp.),

- 31998 D 0246: Komisijas 19.3.1998. Lēmums 98/246/EK (OV L 98, 31.3.1998., 44. lpp.),

- 31999 D 0062: Komisijas 21.12.1998. Lēmums 1999/62/EK (OV L 20, 27.1.1999., 54. lpp.),

- 32000 D 0338: Komisijas 13.4.2000. Lēmums 2000/338/EK (OV L 117, 18.5.2000., 32. lpp.),

- 32001 D 0794: Komisijas 9.11.2001. Lēmums 2001/794/EK (OV L 297, 15.11.2001., 20. lpp.),

- 32002 D 0184: Komisijas 27.2.2002. Lēmums 2002/184/EK (OV L 61, 2.3.2002., 61. lpp.),

- 32002 D 0464: Komisijas 13.6.2002. Lēmums 2002/464/EK (OV L 161, 19.6.2002., 16. lpp.).

a) Pielikuma I daļā svītro tekstu, kas attiecas uz Čehijas Republiku.

b) Pielikuma II daļā svītro tekstu, kas attiecas uz šādām valstīm:

Čehijas Republika,

Igaunija,

Kipra,

Latvija,

Lietuva,

Ungārija,

Malta,

Polija,

Slovēnija,

Slovākijas Republika.

55. 31997 D 0232: Komisijas Lēmums 97/232/EK ( 1994. gada 16. februāris), ar ko izveido tādu trešo valstu sarakstus, no kurām dalībvalstis atļauj importēt aitas un kazas (OV L 93, 8.4.1997., 43. lpp.), un ko groza:

- 31999 D 0541: Komisijas 26.7.1999. Lēmums 1999/541/EK (OV L 207, 6.8.1999., 31. lpp.),

- 32001 D 0600: Komisijas 17.7.2001. Lēmums 2001/600/EK (OV L 210, 3.8.2001., 51. lpp.),

- 32002 D 0003: Komisijas 28.12.2001. Lēmums 2002/3/EK (OV L 2, 4.1.2002., 17. lpp.).

a) Pielikuma 2. daļu aizstāj ar šādu daļu:

"2. DAĻA

Tādu trešo valstu saraksts, kurām atļauts lietot Lēmuma 93/198/EEK I pielikuma 1. daļas b) punktā paredzēto sertifikātu, importējot aitas un kazas, kas paredzētas tūlītējai nokaušanai

Bulgārija (izņemot Bourgas, Jambol, Hasskovo un Kardjali provinci)

Kanāda (izņemot Britu Kolumbijas Okanagan Valley reģionu, kas ir teritorija, ko ierobežo līnija, kas savieno Kanādas un Amerikas Savienoto Valstu robežas punktu (120° 15′ garuma grādi, 49° platuma grādi) ar punktu ziemeļu virzienā (119° 35′ garuma grādi, 50° 30′ platuma grādi), punktu ziemeļaustrumu virzienā (119° garuma grādi, 50° 45′ platuma grādi) un Kanādas un Amerikas Savienoto Valstu robežas punktu dienvidu virzienā (118° 15′ garuma grādi un 49° platuma grādi)

Horvātija

Jaunzēlande

Rumānija"

b) Pielikuma 3. daļu aizstāj ar šādu daļu:

"3. DAĻA

Tādu trešo valstu saraksts, kurām jālieto Lēmuma 93/198/EEK II pielikuma 1. daļas a) punktā paredzētais sertifikāts, importējot nobarošanai paredzētas aitas un kazas

Bulgārija (izņemot Bourgas, Jambol, Hasskovo un Kardjali provinci)

Kanāda (izņemot Britu Kolumbijas Okanagan Valley reģionu, kas ir teritorija, ko ierobežo līnija, kas savieno Kanādas un Amerikas Savienoto Valstu robežas punktu (120° 15′ garuma grādi, 49° platuma grādi) ar punktu ziemeļu virzienā (119° 35′ garuma grādi, 50° 30′ platuma grādi), punktu ziemeļaustrumu virzienā (119° garuma grādi, 50° 45′ platuma grādi) un Kanādas un Amerikas Savienoto Valstu robežas punktu dienvidu virzienā (118° 15′ garuma grādi un 49° platuma grādi)

Čīle

Horvātija

Grenlande

Islande

Jaunzēlande

Rumānija

Šveice"

c) Pielikuma 4. daļu aizstāj ar šādu daļu:

"4. DAĻA

Tādu trešo valstu saraksts, kurām jālieto Lēmuma 93/198/EEK II pielikuma 1. daļas b) punktā paredzētais sertifikāts, importējot vaislas aitas un kazas

Bulgārija (izņemot Bourgas, Jambol, Hasskovo un Kardjali provinci)

Kanāda (izņemot Britu Kolumbijas Okanagan Valley reģionu, kas ir teritorija, ko ierobežo līnija, kas savieno Kanādas un Amerikas Savienoto Valstu robežas punktu (120° 15′ garuma grādi, 49° platuma grādi) ar punktu ziemeļu virzienā (119° 35′ garuma grādi, 50° 30′ platuma grādi), punktu ziemeļaustrumu virzienā (119° garuma grādi, 50° 45′ platuma grādi) un Kanādas un Amerikas Savienoto Valstu robežas punktu dienvidu virzienā (118° 15′ garuma grādi un 49° platuma grādi)

Čīle

Horvātija

Grenlande

Islande

Jaunzēlande

Rumānija

Šveice"

d) Pielikuma 5. daļu aizstāj ar šādu daļu:

"5. DAĻA

Trešās valstis vai to daļas, kas atzītas par atbilstošām kritērijiem, saskaņā ar kuriem teritoriju atzīst par tādu, kurā oficiāli nav brucelozes

Grenlande

Rumānija"

56. 31997 D 0252: Komisijas Lēmums 97/252/EK ( 1997. gada 25. marts), ar ko izveido tādu trešo valstu uzņēmumu pagaidu sarakstus, no kuriem dalībvalstis atļauj importēt pienu un piena produktus lietošanai pārtikā (OV L 101, 418.4.1997., 46. lpp.), un ko groza:

- 31997 D 0480: Komisijas 1.7.1997. Lēmums 97/480/EK (OV L 207, 1.8.1997., 1. lpp.),

- 31997 D 0598: Komisijas 25.7.1997. Lēmums 97/598/EK (OV L 240, 2.9.1997., 8. lpp.),

- 31997 D 0617: Komisijas 29.7.1997. Lēmums 97/617/EK (OV L 250, 13.9.1997., 15. lpp.),

- 31997 D 0666: Komisijas 17.9.1997. Lēmums 97/666/EK (OV L 283, 15.10.1997., 1. lpp.),

- 31998 D 0071: Komisijas 7.1.1998. Lēmums 98/71/EK (OV L 11, 17.1.1998., 39. lpp.),

- 31998 D 0087: Komisijas 15.1.1998. Lēmums 98/87/EK (OV L 17, 22.1.1998., 28. lpp.),

- 31998 D 0088: Komisijas 15.1.1998. Lēmums 98/88/EK (OV L 17, 22.1.1998., 31. lpp.),

- 31998 D 0089: Komisijas 16.1.1998. Lēmums 98/89/EK (OV L 17, 22.1.1998, 33. lpp.),

- 31998 D 0394: Komisijas 29.5.1998. Lēmums 98/394/EK (OV L 176, 20.6.1998., 28. lpp.),

- 31999 D 0052: Komisijas 8.1.1999. Lēmums 1999/52/EK (OV L 17, 22.1.1999., 51. lpp.),

- 32001 D 0177: Komisijas 15.2.2001. Lēmums 2001/177/EK (OV L 68, 9.3.2001., 1. lpp.),

- 32002 D 0527: Komisijas 27.6.2002. Lēmums 2002/527/EK (OV L 170, 29.6.2002., 86. lpp.).

a) Lēmuma pielikuma virsrakstu un norādes aizstāj ar šādu virsrakstu un norādēm:

"ANEXO — PŘÍLOHA — BILAG — ANHANG — LISA — ΠΑΡΑΡΤΗΜΑ — ANNEX — ANNEXE — ALLEGATO — PIELIKUMS — PRIEDAS — MELLÉKLET — ANNESS — BILAGE — ZAŁĄCZNIK — ANEXO — PRÍLOHA — PRILOGA — LITTE — BILAGA

LISTA DE LOS ESTABLECIMIENTOS / SEZNAM ZAŘÍZENÍ / LISTE OVER VIRKSOMHEDER / VERZEICHNIS DER BETRIEBE / ETTEVÕTETE LOETELU / ΠΙΝΑΚΑΣ ΤΩΝ ΕΓΚΑΤΑΣΤΑΣΕΩΝ / LIST OF ESTABLISHMENTS / LISTE DES ÉTABLISSEMENTS / ELENCO DEGLI STABILIMENTI / UZŅĒMUMU SARAKSTS / ĮMONIŲ SĄRAŠAS / LÉTESÍTMÉNYLISTA / LISTA TA' L-ISTABILIMENTI / LIJST VAN BEDRIJVEN / LISTA ZAKŁADÓW / LISTA DOS ESTABELECIMENTOS / ZOZNAM PREVÁDZKARNÍSEZNAM OBRATOV / LUETTELO LAITOKSISTA / FÖRTECKNING ÖVER ANLÄGGNINGAR

Producto: leche y productos lácteos / Výrobek: mléko a mléčné výrobky / Produkt: mælk og mejeriprodukter / Erzeugnis: Milch und Milcherzeugnisse / Toode: piim ja piimatooted, piimapőhised tooted / Προϊόν: γάλα και γαλακτοκομικά προϊόντα / Product: milk and milk products / Produit: lait et produits laitiers / Prodotto: latte e prodotti lattiero-caseari / Produkts: piens un piena produkti / Produktas: pienas ir pieno produktai / Termék: tej és tejtermékek / Prodott: Ħalib u prodotti tal-ħalib / Product: melk en zuivelproducten / Produkt: mleko i przetwory mleczne / Produto: leite e produtos lácteos / Produkt: mlieko a mliečne výrobky / Proizvod: mleko in mlečni izdelki / Tuote: maito- ja maitotuotteet / Varuslag: mjölk och mjölkprodukter

1 = Referencia nacional / Národní kód / National reference / Nationaler Code / Rahvuslik viide / Εθνικός αριθμός έγκρισης / National reference / Référence nationale / Riferimento nazionale / Nacionālā norāde / Nacionalinė nuoroda / Nemzeti referenciaszám / Referenza nazzjonali / Nationale code / Kod krajowy / Referência nacional / Národný odkaz / Nacionalna referenca / Kansallinen referenssi / Nationell referens

2 = Nombre / Název / Navn / Name / Nimi / Όνομα εγκατάστασης / Name / Nom / Nome / Nosaukums / Pavadinimas / Név / Isem / Naam / Nazwa / Nome / Názov / Ime / Nimi / Namn

3 = Ciudad / Město / By / Stadt / Linn / Πόλη / Town / Ville / Città / Pilsēta / Miestas / Város / Belt / Stad / Miasto / Cidade / Mesto / Kraj / Kaupunki / Stad

4 = Región / Oblast / Region / Region / Piirkond / Περιοχή / Region / Région / Regione / Reģions / Regionas / Régió / Reġjun / Regio / Region / Região / Kraj / Regija / Alue / Region

5 = Menciones especiales / Zvláštní poznámky / Særlige bemærkninger / Besondere Bemerkungen / Erimärkused / Ειδικές παρατηρήσεις / Special remarks / Mentions spéciales / Note particolari / Īpašas atzīmes / Specialios pastabos / Különleges megjegyzések / Rimarki speċjali / Bijzondere opmerkingen / Uwagi szczególne / Menções especiais / Osobitné poznámky / Posebne opombe / Erikoismainintoja / Anmärkningar

6 * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * = *

Países y establecimientos que cumplen todos los requisitos del apartado 1 del artículo 2 de la Decisión 95/408/CE del Consejo.*

Země a zařízení, které splňují všechny požadavky čl. 2 odst. 1 rozhodnutí Rady 95/408/ES.*

Lande og virksomheder, der opfylder alle betingelserne i artikel 2, stk. 1, i Rådets beslutning 95/408/EF.*

Länder und Betriebe, die alle Anforderungen des Artikels 2 Absatz 1 der Entscheidung 95/408/EG des Rates erfüllen.*

Nõukogu otsuse 95/408/EÜ artikli 2 lõike 1 kõikidele nõuetele vastavad riigid ja ettevõtted.*

Χώρες και εγκαταστάσεις που πληρούν τις προϋποθέσεις του άρθρου 2 παράγραφος 1 της απόφασης 95/408/ΕΚ του Συμβουλίου.*

Countries and establishments complying with all requirements of Article 2(1) of Council Decision 95/408/EC.*

Pays et établissements remplissant l'ensemble des dispositions de l'article 2 paragraphe 1 de la décision 95/408/CE du Conseil.*

Paese e stabilimenti che ottemperano a tutte le disposizioni dell'articolo 2, paragrafo 1 della decisione 95/408/CE del Consiglio.*

Valstis un uzņēmumi, kuri atbilst Padomes Lēmuma 95/408/EK 2. panta 1. punkta prasībām.*

Šalys ir įmonės, atitinkančios visus Tarybos sprendimo 95/408/EB 2 straipsnio 1 dalies reikalavimus.*

Azok az országok és létesítmények, amelyek teljes mértékben megfelelnek a 95/408/EK tanácsi határozat 2. cikkének (1) bekezdésében foglalt követelményeknek.*

Pajjiżi u stabilimenti li jissodisfaw il-kundizzjonijiet ta' l-Artiklu 2(1) tad-Deċiżjoni tal-Kunsill 95/408/KE.*

Landen en inrichtingen die voldoen aan al de voorwaarden van artikel 2, lid 1, van Beschikking 95/408/EG van de Raad.*

Państwa i zakłady spełniające wszystkie wymagania artykułu 2 ust. 1 decyzji Rady 95/408/WE.*

Países e estabelecimentos que respeitam todas as exigências do n.o 1 do artigo 2.o da Decisão 95/408/CE do Conselho.*

Krajiny a prevádzkarne v súlade so všetkými požiadavkami článku 2 (1) rozhodnutia Rady 95/408/ES.*

Države in obrati, ki izpolnjujejo vse zahteve iz člena 2 (1) Odločbe Sveta 95/408/ES.*

Neuvoston päätöksen 95/408/EY 2 artiklan 1 kohdan kaikki vaatimukset täyttävät maat ja laitokset.*

Länder och anläggningar som uppfyller alla krav i artikel 2.1 i rådets beslut 95/408/EG."

b) Lēmuma pielikuma tabulu virsrakstus aizstāj ar šādiem virsrakstiem:

i) "AR - País: ARGENTINA / Země: ARGENTINA / Land: ARGENTINA / Land: ARGENTINIEN / Riik: ARGENTIINA / Χώρα: ΑΡΓΕΝΤΙΝΗ / Country: ARGENTINA / Pays: ARGENTINE / Paese: ARGENTINIA / Valsts: ARGENTĪNA / Šalis: ARGENTINA / Ország: ARGENTÍNA / Pajjiż: ARĠENTINA / Land: ARGENTINË / Państwo: ARGENTYNA / País: ARGENTINA / Krajina: ARGENTÍNA / Država: ARGENTINA / Maa: ARGENTIINA / Land: ARGENTINA";

ii) "AU - País: AUSTRALIA / Země: AUSTRÁLIE / Land: AUSTRALIEN / Land: AUSTRALIEN / Riik: AUSTRAALIA / Χώρα: ΑΥΣΤΡΑΛΙΑ / Country: AUSTRALIA / Pays: AUSTRALIE / Paese: AUSTRALIA / Valsts: AUSTRĀLIJA / Šalis: AUSTRALIJA / Ország: AUSZTRÁLIA / Pajjiż: AWSTRALJA / Land: AUSTRALIË / Państwo: AUSTRALIA / País: AUSTRÁLIA / Krajina: AUSTRÁLIA / Država: AVSTRALIJA / Maa: AUSTRALIA / Land: AUSTRALIEN";

iii) "BU - País: BULGARIA / Země: BULHARSKO / Land: BULGARIEN / Land: BULGARIEN / Riik: BULGAARIA / Χώρα: ΒΟΥΛΓΑΡΙΑ / Country: BULGARIA / Pays: BULGARIE / Paese: BULGARIA / Valsts: BULGĀRIJA / Šalis: BULGARIJA / Ország: BULGÁRIA / Pajjiż: BULGARIJA / Land: BULGARIJE / Państwo: BUŁGARIA / País: BULGÁRIA / Krajina: BULHARSKO / Država: BOLGARIJA / Maa: BULGARIA / Land: BULGARIEN";

iv) "CA - País: CANADÁ / Země: KANADA / Land: CANADA / Land: KANADA / Riik: KANADA / Χώρα: ΚΑΝΑΔΑΣ / Country: CANADA / Pays: CANADA / Paese: CANADA / Valsts: KANĀDA / Šalis: KANADA / Ország: KANADA / Pajjiż: KANADA / Land: CANADA / Państwo: KANADA / País: CANADÁ / Krajina: KANADA / Država: KANADA / Maa: KANADA / Land: KANADA";

v) "CH - País: SUIZA / Země: ŠVÝCARSKO / Land: SCHWEIZ / Land: SCHWEIZ / Riik: ŠVEITS / Χώρα: ΕΛΒΕΤΙΑ / Country: SWITZERLAND / Pays: SUISSE / Paese: SVIZZERA / Valsts: ŠVEICE / Šalis: ŠVEICARIJA / Ország: SVÁJC / Pajjiż: SVIZZERA / Land: ZWITZERLAND / Państwo: SZWAJCARIA / País: SUIÇA / Krajina: ŠVAJČIARSKO / Država: ŠVICA / Maa: SVEITSI / Land: SCHWEIZ";

vi) "HR - País: CROACIA / Země: CHORVATSKO / Land: KROATIEN / Land: KROATIEN / Riik: HORVAATIA / Χώρα: ΚΡΟΑΤΙΑ / Country: CROATIA / Pays: CROATIE / Paese: CROAZIA / Valsts: HORVĀTIJA / Šalis: KROATIJA / Ország: HORVÁTORSZÁG / Pajjiż: KROAZJA / Land: KROATIË / Państwo: CHORWACJA / País: CROÁCIA / Krajina: CHORVÁTSKO / Država: HRVAŠKA / Maa: KROATIA / Land: KROATIEN";

vii) "IL - País: ISRAEL / Země: IZRAEL / Land: ISRAEL / Land: ISRAEL / Riik: IISRAEL / Χώρα: ΙΣΡΑΗΛ / Country: ISRAEL / Pays: ISRAËL / Paese: ISRAELE / Valsts: IZRAĒLA / Šalis: IZRAELIS / Ország: IZRAEL / Pajjiż: IŻRAEL / Land: ISRAËL / Państwo: IZRAEL / País: ISRAEL / Krajina: IZRAEL / Država: IZRAEL / Maa: ISRAEL / Land: ISRAEL";

viii) "NZ - País: NUEVA ZELANDA / Země: NOVÝ ZÉLAND / Land: NEW ZEALAND / Land: NEUSEELAND / Riik: UUS-MEREMAA / Χώρα: ΝΕΑ ΖΗΛΑΝΔΙΑ / Country: NEW ZEALAND / Pays: NOUVELLE-ZÉLANDE / Paese: NUOVA ZELANDA / Valsts: JAUNZĒLANDE / Šalis: NAUJOJI ZELANDIJA / Ország: ÚJ-ZÉLAND / Pajjiż: New Zealand / Land: NIEUW-ZEELAND / Państwo: NOWA ZELANDIA / País: NOVA ZELÂNDIA / Krajina: NOVÝ ZÉLAND / Država: NOVA ZELANDIJA / Maa: UUSI-SEELANTI / Land: NYA ZEELAND";

ix) "RO - País: RUMANÍA / Země: RUMUNSKO / Land: RUMÁNIEN / Land: RUMÄNIEN / Riik: RUMEENIA / Χώρα: ΡΟΥΜΑΞΙΑ / Country: ROMANIA / Pays: ROUMANIE / Paese: ROMANIA / Valsts: RUMĀNIJA / Šalis: RUMUNIJA / Ország: ROMÁNIA / Pajjiż: RUMANIJA / Land: ROEMENIË / Państwo: RUMUNIA / País: ROMÉNIA / Krajina: RUMUNSKO / Država: ROMUNIJA / Maa: ROMANIA / Land: RUMÄNIEN";

x) "SG - País: SINGAPUR / Země: SINGAPUR / Land: SINGAPORE / Land: SINGAPUR / Riik: SINGAPUR / Χώρα: ΣΙΓΚΑΠΟΥΡΗ / Country: SINGAPORE / Pays: SINGAPOUR / Paese: SINGAPORE / Valsts: SINGAPŪRA / Šalis: SINGAPŪRAS / Ország: SZINGAPÚR / Pajjiż: SINGAPOR / Land: SINGAPORE / Państwo: SINGAPUR / País: SINGAPURA / Krajina: SINGAPUR / Država: SINGAPUR / Maa: SINGAPORE / Land: SINGAPORE";

xi) "IS - País: ISLANDIA / Země: ISLAND / Land: ISLAND / Land: ISLAND / Riik: ISLAND / Χώρα: ΙΣΛΑΝΔΙΑ / Country: ICELAND / Pays: ISLANDE / Paese: ISLANDA / Valsts: ISLANDE / Šalis: ISLANDIJA / Ország: IZLAND / Pajjiż: IŻLANDA / Land: IJSLAND / Państwo: ISLANDIA / País: ISLÂNDIA / Krajina: ISLAND / Država: ISLANDIJA / Maa: ISLANTI / Land: ISLAND";

xii) "TR - País: TURQUÍA / Země: TURECKO / Land: TYRKIET / Land: TÜRKEI / Riik: TÜRGI / Χώρα: TOYPKIA / Country: TURKEY / Pays: TURQUIE / Paese: TURCHIA / Valsts: TURCIJA / Šalis: TURKIJA / Ország: TÖRÖKORSZÁG / Pajjiż: TURKIJA / Land: TURKIJE / Państwo: TURCJA / País: TURQUIA / Krajina: TURECKO / Država: TURČIJA / Maa: TURKKI / Land: TURKIET";

xiii) "US - País: ESTADOS UNIDOS DE AMÉRICA / Země: SPOJENÉ STÁTY AMERICKÉ / Land: AMERIKAS FORENEDE STATER / Land: VEREINIGTE STAATEN VON AMERIKA / Riik: AMEERIKA ÜHENDRIIGID / Χώρα: ΗΝΩΜΕΝΕΣ ΠΟΛΙΤΕΙΕΣ ΤΗΣ ΑΜΕΡΙΚΗΣ / Country: UNITED STATES OF AMERICA / Pays: ÉTATS-UNIS D'AMÉRIQUE / Paese: STATI UNITI / Valsts: AMERIKAS SAVIENOTĀS VALSTIS / Šalis: JUNGTINĖS AMERIKOS VALSTIJOS / Ország: AMERIKAI EGYESÜLT ÁLLAMOK / Pajjiż: STATI UNITI TA' L-AMERIKA / Land: VERENIGDE STATEN VAN AMERIKA / Państwo: STANY ZJEDNOCZONE AMERYKI / País: ESTADOS UNIDOS DA AMÉRICA / Krajina: SPOJENÉ ŠTÁTY AMERICKÉ / Država: ZDRUŽENE DRŽAVE AMERIKE / Maa: AMERIKAN YHDYSVALLAT / Land: FÖRENTA STATERNA";

xiv) "UY - País: URUGUAY / Země: URUGUAY / Land: URUGUAY / Land: URUGUAY / Riik: URUGUAY / Χώρα: ΟΥΡΟΥΓΟΥΑΗ / Country: URUGUAY / Pays: URUGUAY / Paese: URUGUAY / Valsts: URUGVAJA / Šalis: URUGVAJUS / Ország: URUGUAY / Pajjiż: URUGWAJ / Land: URUGUAY / Państwo: URUGWAJ / País: URUGUAI / Krajina: URUGUAJ / Država: URUGVAJ / Maa: URUGUAY / Land: URUGUAY";

xv) "ZA - País: SUDÁFRICA / Země: JIŽNÍ AFRIKA / Land: SYDAFRIKA / Land: SÜDAFRIKA / Riik: LÕUNA-AAFRIKA / Χώρα: ΝΟΤΙΑ ΑΦΡΙΚΗ / Country: SOUTH AFRICA / Pays: AFRIQUE DU SUD / Paese: SUDAFRICA / Valsts: DIENVIDĀFRIKA / Šalis: PIETŲ AFRIKA / Ország: DÉL-AFRIKAI KÖZTÁRSASÁG / Pajjiż: L-AFRIKA T'ISFEL / Land: ZUID-AFRIKA / Państwo: REPUBLIKA POŁUDNIOWEJ AFRYKI / País: ÁFRICA DO SUL / Krajina: JUHOAFRICKÁ REPUBLIKA / Država: JUŽNA AFRIKA / Maa: ETELÄ-AFRIKKA / Land: SYDAFRIKA";

xvi) "MK - País: ANTIGUA REPÚBLICA YUGOSLAVA DE MACEDONIA / Země: BÝVALÁ JUGOSLÁVSKÁ REPUBLIKA MAKEDÓNIE / Land: DEN TIDLIGERE JUGOSLAVISKE REPUBLIK MAKEDONIEN / Land: DIE EHEMALIGE JUGOSLAWISCHE REPUBLIK MAZEDONIEN / Riik: ENDINE JUGOSLAAVIA MAKEDOONIA VABARIIK / Χώρα: ΠΡΩΗΝ ΓΙΟΥΓΚΟΣΛΑΒΙΚΗ ΔΗΜΟΚΡΑΤΙΑ ΤΗΣ ΜΑΚΕΔΟΝΙΑΣ / Country: FORMER YUGOSLAV REPUBLIC OF MACEDONIA / Pays: ANCIENNE REPUBLIQUE YOUGOSLAVE DE MACEDOINE / Paese: EX REPUBBLICA IUGOSLAVA DI MACEDONIA / Valsts: BIJUSĪ DIENVIDSLĀVIJAS MAĶEDONIJAS REPUBLIKA / Šalis: BUVUSIOJI JUGOSLAVIJOS RESPUBLIKA MAKEDONIJA / Ország: MACEDÓNIA, VOLT JUGOSZLÁV KÖZTÁRSASÁG / Pajjiż: DIK LI KIENET IR-REPUBBLIKA JUGOSLAVA TAL-MAĊEDONJA / Land: VOORMALIGE JOEGOSLAVISCHE REPUBLIEK MACEDONIË / Państwo: BYŁA JUGOSŁOWIAŃSKA REPUBLIKA MACEDONII / País: ANTIGA REPUBLICA JUGOSLAVA DA MACEDONIA / Krajina: BÝVALÁ JUHOSLOVANSKÁ REPUBLIKA MACEDÓNSKO / Država: NEKDANJA JUGOSLOVANSKA REPUBLIKA MAKEDONIJA / Maa: ENTINEN JUGOSLAVIAN TASAVALTA MAKEDONIA / Land: F.D. JUGOSLAVISKA REPUBLIKEN MAKEDONIEN".

c) Pielikumā piezīmi pie teksta, kas attiecas uz Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, aizstāj ar šādu piezīmi:

"Nota: Código provisional que no afecta en absoluto a la denominación definitiva del país, que se acordará tras la conclusión de las negociaciones actualmente en curso sobre este tema en las Naciones Unidas. — Poznámka: Prozatímní kód, kterým není žádným způsobem dotčeno konečné označení této země, které bude odsouhlaseno po ukončení jednání probíhajícího o této záležitosti v OSN — Note: Denne foreløbige kode foregriber på ingen måde landets endelige benævnelse, som vilblive fastlagt efter afslutningen af de forhandlinger, der for tiden føres herom inden for rammerne af FN. — Note: Provisorischer Code, der die endgültige Benennung des Landes nicht berührt, die nach Abschluss der laufenden Verhandlungen innerhalb der Vereinten Nationen festgelegt wird. — Märkus: Ajutine kood, mis ei takista mingil viisil võtmast kasutusele maa lõplikku nimetust, mis lepitakse kokku Ühinenud Rahvaste Organisatsioonis antud küsimuses käimasolevate läbirääkimiste tulemusel. — Σηµείωση: Αυτός ο κωδικός δεν προδικάζει καθόλου την οριστική ονοµασία της χώρας η οποία θα συµφωνηθεί όταν ολοκληρωθούν οι σχετικές διαπραγµατεύσεις στο πλαίσιο των Ηνωµένων Εθνών. — Note: Provisional code, which does not prejudge in any way the definitive nomenclature for this country, which will be agreed following the conclusion of negotiations currently taking place on this subject at the United Nations. — Note: Code provisoire qui ne préjuge en rien de la dénomination définitive du pays, qui sera agréée dès conclusion des négociations actuellement en cours à ce sujet dans le cadre des Nations unies. — Nota: Questo codice provvisorio non pregiudica assolutamente la denominazione definitiva del paese che sará approvata non appena conclusi i negoziati attualmente in corso al riguardo nel quadro delle Nazioni Unite. / Piezīme: Pagaidu kods, kurš nekādā veidā neietekmē galīgo valsts nomenklatūru, kura tiks apstiprināta Apvienoto Nāciju Organizācijas ietvaros pašlaik notiekošo sarunu rezultātā. — Pastaba: Laikinasis kodas, neturėsiantis įtakos pastoviai šios šalies terminologijai, dėl kurios bus susitarta pasibaigus šiuo klausimu vykstančioms deryboms Jungtinėse Tautose. — Megjegyzés: Ideiglenes kód, amely független az említett ország azon végleges elnevezésétől, amelyről az ENSZ-ben folytatott jelenlegi tárgyalások lezárását követően születik döntés. — Nota: Dan il-kodiċi proviżorju ma jippreġudika bl-ebda mod in-nomenklatura definittiva tal-pajjiż, li se jkun miftiehem wara l-konklużjoni tan-negozjati li qed isiru fuq dan is-suġġett fi ħdan il-Ġnus Magħquda. — Noot: Voorlopige code die geen invloed op de definitieve naam van het land heeft, die aan het einde van de lopende onderhandelingen in het kader van de Verenigde Naties zal worden vastgesteld. — Uwaga: Tymczasowy kod, który w ostateczny sposób nie o nazewnictwie dla tego kraju, zostanie uzgodniony w następstwie aktualnie trwających negocjacji w tym zakresie na forum ONZ. — Nota: Código provisório que não interfere em nada com a denominação definitiva do país, que será aprovada após conclusão das negociações actualmente em curso sobre este assunto no quadro das Nações Unidas. — Poznámka: dočasný kód, ktorým nie je žiadnym spôsobom dotknuté označenie tejto krajiny, ktoré bude odsúhlasené po ukončení rokovaní o tejto záležitosti prebiehajúcich v súčasnosti v OSN. — Opomba: Začasna koda, ki nikakor dokončno ne določa nomenklature za to državo in bo dogovorjena po zaključku pogajanj, ki trenutno potekajo na to temo v Združenih narodih. — Huomautus: Tämä väliaikainen koodi ei estä ottamasta käyttöön maan lopullista nimeä, joka hyväksytään, kun Yhdistyneissä Kansakunnissa asiasta käytävät neuvottelut saadaan päätökseen. — Anmärkning: Koden föregriper inte den definitiva beteckningen av detta land, vilken kommer att bestämmas under de förhandlingar som för närvarande pågår i Förenta nationerna."

d) Lēmuma pielikumā svītro tekstu, kas attiecas uz šādām valstīm:

Čehijas Republika,

Igaunija,

Kipra,

Latvija,

Lietuva,

Ungārija,

Polija,

Slovēnija,

Slovākija.

57. 31997 D 0296: Komisijas Lēmums 97/296/EK ( 1997. gada 22. aprīlis), ar ko izveido tādu trešo valstu sarakstu, no kurām ir atļauts ievest zivsaimniecības produktus lietošanai pārtikā (OV L 122, 14.5.1997., 21. lpp.), un ko groza:

- 31997 D 0429: Komisijas 30.6.1997. Lēmums 97/429/EK (OV L 184, 12.7.1997., 53. lpp.),

- 31997 D 0564: Komisijas 28.7.1997. Lēmums 97/564/EK (OV L 232, 23.8.1997., 13. lpp.),

- 31997 D 0758: Komisijas 6.11.1997. Lēmums 97/758/EK (OV L 307, 12.11.1997., 38. lpp.),

- 31997 D 0877: Komisijas 23.12.1997. Lēmums 97/877/EK (OV L 356, 31.12.1997., 62. lpp.),

- 31998 D 0148: Komisijas 13.2.1998. Lēmums 98/148/EK (OV L 46, 17.2.1998., 18. lpp.),

- 31998 D 0419: Komisijas 30.6.1998. Lēmums 98/419/EK (OV L 190, 4.7.1998., 55. lpp.),

- 31998 D 0573: Komisijas 12.10.1998. Lēmums 98/573/EK (OV L 277, 14.10.1998., 49. lpp.).

- 31998 D 0711: Komisijas 24.11.1998. Lēmums 98/711/EK (OV L 337, 12.12.1998., 58. lpp.),

- 31999 D 0136: Komisijas 28.1.1999. Lēmums 1999/136/EK (OV L 44, 18.2.1999., 61. lpp.),

- 31999 D 0244: Komisijas 26.3.1999. Lēmums 1999/244/EK (OV L 91, 7.4.1999., 37. lpp.),

- 31999 D 0277: Komisijas 23.4.1999. Lēmums 1999/277/EK (OV L 108, 27.4.1999., 57. lpp.),

- 31999 D 0488: Komisijas 5.7.1999. Lēmums 1999/488/EK (OV L 190, 23.7.1999., 39. lpp.),

- 31999 D 0532: Komisijas 14.7.1999. Lēmums 1999/532/EK (OV L 203, 3.8.1999., 78. lpp.),

- 31999 D 0814: Komisijas 16.11.1999. Lēmums 1999/814/EK (OV L 315, 9.12.1999., 44. lpp.),

- 32000 D 0088: Komisijas 21.12.1999. Lēmums 2000/88/EK (OV L 26, 2.2.2000., 47. lpp.),

- 32000 D 0170: Komisijas 14.2.2000. Lēmums 2000/170/EK (OV L 55, 29.2.2000., 68. lpp.),

- 32000 D 0674: Komisijas 20.10.2000. Lēmums 2000/674/EK (OV L 280, 4.11.2000., 59. lpp.),

- 32001 D 0066: Komisijas 23.1.2001. Lēmums 2001/66/EK (OV L 22, 24.1.2001., 39. lpp.),

- 32001 D 0111: Komisijas 12.2.2001. Lēmums 2001/111/EK (OV L 42, 13.2.2001., 6. lpp.),

- 32001 D 0635: Komisijas 16.8.2001. Lēmums 2001/635/EK (OV L 221, 17.8.2001., 56. lpp.),

- 32002 D 0028: Komisijas 11.1.2002. Lēmums 2002/28/EK (OV L 11, 15.1.2002., 44. lpp.),

- 32002 D 0473: Komisijas 20.6.2002. Lēmums 2002/473/EK (OV L 163, 21.6.2002., 29. lpp.),

- 32002 D 0863: Komisijas 29.10.2002. Lēmums 2002/863/EK (OV L 301, 5.11.2002., 53. lpp.).

a) Pielikuma sarakstā "I. Valstis un teritorijas, uz kurām attiecas īpaši lēmumi, kas paredzēti Direktīvā 91/493/EEK" svītro tekstu, kas attiecas uz šādām valstīm:

Čehijas Republika,

Igaunija,

Latvija,

Lietuva,

Polija,

Slovēnija.

b) Pielikuma sarakstā "II. Valstis un teritorijas, kas atbilst Padomes Lēmuma 95/408/EK 2. panta 2. punkta noteikumiem" svītro tekstu, kas attiecas uz šādām valstīm:

Kipra,

Ungārija,

Malta.

58. 31997 D 0299: Komisijas Lēmums 97/299/EK ( 1997. gada 24. aprīlis), ar ko izveido tādu Čehijas Republikas uzņēmumu sarakstu, no kuriem dalībvalstis atļauj importēt noteiktus dzīvnieku izcelsmes produktus (OV L 124, 16.5.1997., 50. lpp.), un ko groza:

- 31998 D 0071: Komisijas 7.1.1998. Lēmums 98/71/EK (OV L 11, 17.1.1998., 39. lpp.).

Lēmumu 97/299/EK atceļ.

59. 31997 D 0365: Komisijas Lēmums 97/365/EK ( 1997. gada 26. marts), ar ko izveido tādu trešo valstu uzņēmumu pagaidu sarakstus, no kuriem dalībvalstis atļauj importēt liellopu, cūkas, zirgu dzimtas dzīvnieku, aitas un kazas gaļas produktus (OV L 154, 12.6.1997., 41. lpp.), un ko groza:

- 31997 D 0569: Komisijas 16.7.1997. Lēmums 97/569/EK (OV L 234, 26.8.1997., 16. lpp.),

- 31998 D 0662: Komisijas 16.11.1998. Lēmums 98/662/EK (OV L 314, 24.11.1998., 19. lpp.),

- 31999 D 0344: Komisijas 25.5.1999. Lēmums 1999/344/EK (OV L 131, 27.5.1999., 72. lpp.),

- 32000 D 0078: Komisijas 17.12.1999. Lēmums 2000/78/EK (OV L 30, 4.2.2000., 37. lpp.),

- 32000 D 0429: Komisijas 6.7.2000. Lēmums 2000/429/EK (OV L 170, 11.7.2000., 12. lpp.),

- 32001 D 0826: Komisijas 23.11.2001. Lēmums 2001/826/EK (OV L 308, 27.11.2001., 37. lpp.).

a) Lēmuma pielikuma virsrakstu un norādes aizstāj ar šādu virsrakstu un norādēm:

"ANEXO — PŘÍLOHA — BILAG — ANHANG — LISA — ΠΑΡΑΡΤΗΜΑ — ANNEX — ANNEXE — ALLEGATO — PIELIKUMS — PRIEDAS — MELLÉKLET — ANNESS — BILAGE — ZAŁĄCZNIK — ANEXO — PRÍLOHA — PRILOGA — LITTE — BILAGA

LISTA DE LOS ESTABLECIMIENTOS / SEZNAM ZAŘÍZENÍ / LISTE OVER VIRKSOMHEDER / VERZEICHNIS DER BETRIEBE / ETTEVÕTETE LOETELU / ΠΙΝΑΚΑΣ ΤΩΝ ΕΓΚΑΤΑΣΤΑΣΕΩΝ / LIST OF ESTABLISHMENTS / LISTE DES ÉTABLISSEMENTS / ELENCO DEGLI STABILIMENTI / UZŅĒMUMU SARAKSTS / ĮMONIŲ SĄRAŠAS / LÉTESÍTMÉNYLISTA / LISTA TA' L-ISTABILIMENTI / LIJST VAN BEDRIJVEN / LISTA ZAKŁADÓW / LISTA DOS ESTABELECIMENTOS / ZOZNAM PREVÁDZKARNÍ / SEZNAM OBRATOV / LUETTELO LAITOKSISTA / FÖRTECKNING ÖVER ANLÄGGNINGAR

Producto: productos cárnicos / Výrobky: masné výrobky / Produkt: kødprodukter / Erzeugnis: Fleischerzeugnisse / Toode: lihatooted / Προϊόν: Προϊόντα με βάση το κρέας / Product: meat products / Produit: à base de viandes / Prodotto: prodotti a base di carne / Produkts: gaļas produkti / Produktas: mėsos produktai / Termék: húskészítmények / Prodott: Prodotti tal-laħam / Product: vleesproducten / Produkt: przetwory mięsne / Produto: produtos à base de carne / Produkt: mäsové výrobky / Proizvod: mesni izdelki / Tuote: lihatuotteet / Varuslag: köttvaror

1 = Referencia nacional / Národní kód / National reference / Nationaler Code / Rahvuslik viide / Εθνικός αριθμός έγκρισης / National reference / Référence nationale / Riferimento nazionale / Nacionālā norāde / Nacionalinė nuoroda / Nemzeti referenciaszám / Referenza nazzjonali / Nationale code / Kod krajowy / Referência nacional / Národný odkaz / Nacionalna referenca / Kansallinen referenssi / Nationell referens

2 = Nombre / Název / Navn / Name / Nimi / Όνομα εγκατάστασης / Name / Nom / Nome / Nosaukums / Pavadinimas / Név / Isem / Naam / Nazwa / Nome / Názov / Ime / Nimi / Namn

3 = Ciudad / Město / By / Stadt / Linn / Πόλη / Town / Ville / Città / Pilsēta / Miestas / Város / Belt / Stad / Miasto / Cidade / Mesto / Kraj / Kaupunki / Stad

4 = Región / Oblast / Region / Region / Piirkond / Περιοχή / Region / Région / Regione / Reģions / Regionas / Régió / Reġjun / Regio / Region / Região / Kraj / Regija / Alue / Region

5 = Menciones especiales / Zvláštní poznámky / Særlige bemærkninger / Besondere Bemerkungen / Erimärkused / Ειδικές παρατηρήσεις / Special remarks / Mentions spéciales / Note particolari / Īpašas atzīmes / Specialios pastabos / Különleges megjegyzések / Rimarki speċjali / Bijzondere opmerkingen / Uwagi szczególne / Menções especiais / Osobitné poznámky / Posebne opombe / Erikoismainintoja / Anmärkningar

6 * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * = *

Países y establecimientos que cumplen todos los requisitos del apartado 1 del artículo 2 de la Decisión 95/408/CE del Consejo.*

Země a zařízení, které splňují všechny požadavky čl. 2 odst. 1 rozhodnutí Rady 95/408/ES.*

Lande og virksomheder, der opfylder alle betingelserne i artikel 2, stk. 1, i Rådets beslutning 95/408/EF.*

Länder und Betriebe, die alle Anforderungen des Artikels 2 Absatz 1 der Entscheidung 95/408/EG des Rates erfüllen.*

Nõukogu otsuse 95/408/EÜ artikli 2 lõike 1 kõikidele nõuetele vastavad riigid ja ettevõtted.*

Χώρες και εγκαταστάσεις που πληρούν τις προϋποθέσεις του άρθρου 2 παράγραφος 1 της απόφασης 95/408/ΕΚ του Συμβουλίου.*

Countries and establishments complying with all requirements of Article 2(1) of Council Decision 95/408/EC.*

Pays et établissements remplissant l'ensemble des dispositions de l'article 2 paragraphe 1 de la décision 95/408/CE du Conseil.*

Paese e stabilimenti che ottemperano a tutte le disposizioni dell'articolo 2, paragrafo 1 della decisione 95/408/CE del Consiglio.*

Valstis un uzņēmumi, kuri atbilst Padomes Lēmuma 95/408/EK 2. panta 1. punkta prasībām.*

Šalys ir įmonės, atitinkančios visus Tarybos sprendimo 95/408/EB 2 straipsnio 1 dalies reikalavimus.*

Azok az országok és létesítmények, amelyek teljes mértékben megfelelnek a 95/408/EK tanácsi határozat 2. cikkének (1) bekezdésében foglalt követelményeknek.*

Pajjiżi u stabilimenti li jissodisfaw il-kundizzjonijiet ta' l-Artiklu 2(1) tad-Deċiżjoni tal-Kunsill 95/408/KE.*

Landen en inrichtingen die voldoen aan al de voorwaarden van artikel 2, lid 1, van Beschikking 95/408/EG van de Raad.*

Państwa i zakłady spełniające wszystkie wymagania artykułu 2 ust. 1 decyzji Rady 95/408/WE.*

Países e estabelecimentos que respeitam todas as exigências do n.o 1 do artigo 2.o da Decisão 95/408/CE do Conselho.*

Krajiny a prevádzkarne v súlade so všetkými požiadavkami článku 2(1) rozhodnutia Rady 95/408/ES.*

Države in obrati, ki izpolnjujejo vse zahteve iz člena 2 (1) Odločbe Sveta 95/408/ES.*

Neuvoston päätöksen 95/408/EY 2 artiklan 1 kohdan kaikki vaatimukset täyttävät maat ja laitokset.*

Länder och anläggningar som uppfyller alla krav i artikel 2.1 i rådets beslut 95/408/EG.

7 = Šā uzņēmuma produktiem jābūt izgatavotiem no svaigas gaļas, kas atbilstīgi Direktīvai 64/433/EEK * ražota Eiropas Savienības apstiprinātajās kautuvēs vai kas atbilst Direktīvas 72/462/EEK** 21. panta a) punkta prasībām."

b) Lēmuma pielikuma virsrakstu un norādi aizstāj ar šādu virsrakstu un norādi:

i) "País: AUSTRALIA / Země: AUSTRÁLIE / Land: AUSTRALIEN / Land: AUSTRALIEN / Riik: AUSTRAALIA / Χώρα: ΑΥΣΤΡΑΛΙΑ / Country: AUSTRALIA / Pays: AUSTRALIE / Paese: AUSTRALIA / Valsts: AUSTRĀLIJA / Šalis: AUSTRALIJA / Ország: AUSZTRÁLIA / Pajjiż: AWSTRALJA / Land: AUSTRALIË / Państwo: AUSTRALIA / País: AUSTRÁLIA / Krajina: AUSTRÁLIA / Država: AVSTRALIJA / Maa: AUSTRALIA / Land: AUSTRALIEN";

ii) "País: CANADÁ / Země: KANADA / Land: CANADA / Land: KANADA / Riik: KANADA / Χώρα: ΚΑΝΑΔΑΣ / Country: CANADA / Pays: CANADA / Paese: CANADA / Valsts: KANĀDA / Šalis: KANADA / Ország: KANADA / Pajjiż: KANADA / Land: CANADA / Państwo: KANADA / País: CANADÁ / Krajina: KANADA / Država: KANADA / Maa: KANADA / Land: KANADA";

iii) "País: SUIZA / Země: ŠVÝCARSKO / Land: SCHWEIZ / Land: SCHWEIZ / Riik: ŠVEITS / Χώρα: ΕΛΒΕΤΙΑ / Country: SWITZERLAND / Pays: SUISSE / Paese: SVIZZERA / Valsts: ŠVEICE / Šalis: ŠVEICARIJA / Ország: SVÁJC / Pajjiż: SVIZZERA / Land: ZWITZERLAND / Państwo: SZWAJCARIA / País: SUIÇA / Krajina: ŠVAJČIARSKO / Država: ŠVICA / Maa: SVEITSI / Land: SCHWEIZ";

iv) "País: NUEVA ZELANDA / Země: NOVÝ ZÉLAND / Land: NEW ZEALAND / Land: NEUSEELAND / Riik: UUS-MEREMAA / Χώρα: ΝΕΑ ΖΗΛΑΝΔΙΑ / Country: NEW ZEALAND / Pays: NOUVELLE-ZÉLANDE / Paese: NUOVA ZELANDA / Valsts: JAUNZĒLANDE / Šalis: NAUJOJI ZELANDIJA / Ország: ÚJ-ZÉLAND / Pajjiż: NEW ZEALAND / Land: NIEUW-ZEELAND / Państwo: NOWA ZELANDIA / País: NOVA ZELÂNDIA / Krajina: NOVÝ ZÉLAND / Država: NOVA ZELANDIJA / Maa: UUSI-SEELANTI / Land: NYA ZEELAND";

v) "País: RUMANÍA / Země: RUMUNSKO / Land: RUMÆNIEN / Land: RUMÄNIEN / Riik: RUMEENIA / Χώρα: ΡΟΥΜΑΞΙΑ / Country: ROMANIA / Pays: ROUMANIE / Paese: ROMANIA / Valsts: RUMĀNIJA / Šalis: RUMUNIJA / Ország: ROMÁNIA / Pajjiż: RUMANIJA / Land: ROEMENIË / Państwo: RUMUNIA / País: ROMÉNIA / Krajina: RUMUNSKO / Država: ROMUNIJA / Maa: ROMANIA / Land: RUMÄNIEN";

vi) "País: SINGAPUR / Země: SINGAPUR / Land: SINGAPORE / Land: SINGAPUR / Riik: SINGAPUR / Χώρα: ΣΙΓΚΑΠΟΥΡΗ / Country: SINGAPORE / Pays: SINGAPOUR / Paese: SINGAPORE / Valsts: SINGAPŪRA / Šalis: SINGAPŪRAS / Ország: SZINGAPÚR / Pajjiż: SINGAPOR / Land: SINGAPORE / Państwo: SINGAPUR / País: SINGAPURA / Krajina: SINGAPUR / Država: SINGAPUR / Maa: SINGAPORE / Land: SINGAPORE";

vii) "País: ESTADOS UNIDOS DE AMÉRICA / Země: SPOJENÉ STÁTY AMERICKÉ / Land: AMERIKAS FORENEDE STATER / Land: VEREINIGTE STAATEN VON AMERIKA / Riik: AMEERIKA ÜHENDRIIGID / Χώρα: ΗΝΩΜΕΝΕΣ ΠΟΛΙΤΕΙΕΣ ΤΗΣ ΑΜΕΡΙΚΗΣ / Country: UNITED STATES OF AMERICA / Pays: ÉTATS-UNIS D'AMÉRIQUE / Paese: STATI UNITI / Valsts: AMERIKAS SAVIENOTĀS VALSTIS / Šalis: JUNGTINĖS AMERIKOS VALSTIJOS / Ország AMERIKAI EGYESÜLT ÁLLAMOK / Pajjiż: STATI UNITI TA' L-AMERIKA / Land: VERENIGDE STATEN VAN AMERIKA / Państwo: STANY ZJEDNOCZONE AMERYKI / País: ESTADOS UNIDOS DA AMÉRICA / Krajina: SPOJENÉ ŠTÁTY AMERICKÉ / Država: ZDRUŽENE DRŽAVE AMERIKE / Maa: AMERIKAN YHDYSVALLAT / Land: FÖRENTA STATERNA";

viii) "País: SUDÁFRICA / Země: JIŽNÍ AFRIKA / Land: SYDAFRIKA / Land: SÜDAFRIKA / Riik: LÕUNA-AAFRIKA / Χώρα: ΝΟΤΙΑ ΑΦΡΙΚΗ / Country: SOUTH AFRICA / Pays: AFRIQUE DU SUD / Paese: SUDAFRICA / Valsts: DIENVIDĀFRIKA / Šalis: PIETŲ AFRIKA / Ország: DÉL-AFRIKAI KÖZTÁRSASÁG / Pajjiż: L-AFRIKA T'ISFEL / Land: ZUID-AFRIKA / Państwo: REPUBLIKA POŁUDNIOWEJ AFRYKI / País: ÁFRICA DO SUL / Krajina: JUHOAFRICKÁ REPUBLIKA / Država: JUŽNA AFRIKA / Maa: ETELÄ-AFRIKKA / Land: SYDAFRIKA";

ix) "País: MAURICIO / Země: MAURICIUS / Land: MAURITIUS / Land: MAURITIUS / Riik: MAURITIUS / Χώρα: ΜΑΥΡΙΚΙΟΣ / Country: MAURITIUS / Pays: MAURICE / Paese: MAURIZIO / Valsts: MAURĪCIJA / Šalis: MAURICIJUS / Ország: MAURITIUS / Pajjiż: MAURITIUS / Land: MAURITIUS / Państwo: MAURITIUS / País: MAURÍCIA / Krajina: MAURÍCIUS / Država: MAURITIUS / Maa: MAURITIUS / Land: MAURITIUS";

x) "País: MÉXICO / Země: MEXIKO / Land: MEXICO / Land: MEXIKO / Riik: MEHHIKO / Χώρα: ΜΕΞΙΚΟ / Country: MEXICO / Pays: MEXIQUE / Paese: MESSICO / Valsts: MEKSIKA / Šalis: MEKSIKA / Ország: MEXIKÓ / Pajjiż: MESSIKU / Land: MEXICO / Państwo: MEKSYK / País: MÉXICO / Krajina: MEXIKO / Država: MEHIKA / Maa: MEKSIKO / Land: MEXIKO".

xi) "País: TÚNEZ / Země: TUNISKO / Land: TUNESIEN / Land: TUNESIEN / Riik: TUNEESIA / Χώρα: ΤΥΝΗΣΙΑ / Country: TUNISIA / Pays: TUNISIE / Paese: TUNISIA / Valsts: TUNISIJA / Šalis: TUNISAS / Ország: TUNÉZIA / Pajjiż: TUNEŻIJA / Land: TUNESIË / Państwo: TUNEZJA / País: TUNÍSIA / Krajina: TUNISKO / Država: TUNIZIJA / Maa: TUNISIA / Land: TUNISIEN";

xii) "País: BULGARIA / Země: BULHARSKO / Land: BULGARIEN / Land: BULGARIEN / Riik: BULGAARIA / Χώρα: ΒΟΥΛΓΑΡΙΑ / Country: BULGARIA / Pays: BULGARIE / Paese: BULGARIA / Valsts: BULGĀRIJA / Šalis: BULGARIJA / Ország: BULGÁRIA / Pajjiż: BULGARIJA / Land: BULGARIJE / Państwo: BUŁGARIA / País: BULGÁRIA / Krajina: BULHARSKO / Država: BOLGARIJA / Maa: BULGARIA / Land: BULGARIEN".

c) Lēmuma pielikumā svītro tekstu, kas attiecas uz šādām valstīm:

Lietuva,

Ungārija,

Polija,

Slovēnija,

Slovākija.

60. 31997 D 0467: Komisijas Lēmums 97/467/EK ( 1997. gada 7. jūlijs), ar ko izveido tādu trešo valstu uzņēmumu pagaidu sarakstus, no kuriem dalībvalstis atļauj importēt trušu un saimniecībās audzētu medījamo dzīvnieku gaļu (OV L 199, 26.7.1997., 57. lpp.), un ko groza:

- 31997 D 0869: Komisijas 11.12.1997. Lēmums 97/869/EK (OV L 353, 4.12.1997., 43. lpp.),

- 31997 D 0871: Komisijas 16.12.1997. Lēmums 97/871/EK (OV L 353, 24.12.1997., 47. lpp.),

- 31998 D 0103: Komisijas 26.1.1998. Lēmums 98/103/EK (OV L 25, 31.1.1998., 96. lpp.),

- 31998 D 0219: Komisijas 4.3.1998. Lēmums 98/219/EK (OV L 82, 19.3.1998., 44. lpp.),

- 31998 D 0556: Komisijas 30.9.1998. Lēmums 98/556/EK (OV L 266, 1.10.1998., 86. lpp.),

- 31999 D 0697: Komisijas 13.10.1999. Lēmums 1999/697/EK (OV L 275, 26.10.1999., 33. lpp.),

- 31999 D 0757: Komisijas 5.11.1999. Lēmums 1999/757/EK (OV L 300, 23.11.1999., 25. lpp.),

- 32000 D 0212: Komisijas 3.3.2000. Lēmums 2000/212/EK (OV L 65, 14.3.2000., 33. lpp.),

- 32000 D 0329: Komisijas 18.4.2000. Lēmums 2000/329/EK (OV L 114, 13.5.2000., 35. lpp.),

- 32000 D 0496: Komisijas 18.7.2000. Lēmums 2000/496/EK (OV L 200, 8.8.2000., 39. lpp.),

- 32000 D 0691: Komisijas 25.10.2000. Lēmums 2000/691/EK (OV L 286, 11.11.2000., 37. lpp.),

- 32001 D 0396: Komisijas 4.5.2001. Lēmums 2001/396/EK (OV L 139, 23.5.2001., 16. lpp.),

- 32002 D 0614: Komisijas 30.3.2001. Lēmums 2002/614/EK (OV L 196, 25.7.2002., 58. lpp.),

- 32002 D 0797: Komisijas 14.10.2002. Lēmums 2002/797/EK (OV L 277, 15.10.2002., 23. lpp.).

a) Lēmuma I pielikuma virsrakstu un norādes aizstāj ar šādu virsrakstu un norādēm:

"ANEXO I — PŘÍLOHA I — BILAG I — ANHANG I — I LISA — ΠΑΡΑΡΤΗΜΑ I — ANNEX I — ANNEXE I — ALLEGATO I — I PIELIKUMS — I PRIEDAS — I. MELLÉKLET — ANNESS I — BILAGE I — ZAŁĄCZNIK I — ANEXO I — PRÍLOHA I — PRILOGA I — LITTE I — BILAGA I

LISTA DE LOS ESTABLECIMIENTOS AUTORIZADOS PARA EXPORTAR CARNE DE CONEJO Y CARNE DE CAZA DE CRÍA (EXCLUIDA LA DE ESTRUCIONIFORMES) / SEZNAM ZAŘÍZENÍ SCHVÁLENÝCH K DOVOZU KRÁLIČÍHO MASA A MASA FARMOVÉ ZVĚŘE (KROMĚ MASA PTÁKŮ NADŘÁDU BĚŽCI) / LISTE OVER VIRKSOMHEDER, HVORFRA MEDLEMSSTATERNE TILLADER IMPORT AF KØD AF KANIN OG VILDT (UNDTAGEN STRUDSEKØD) / LISTE DER FÜR DIE EINFUHR VON KANINCHEN- UND ZUCHTWILDFLEISCH (AUßER LAUFVOGELFLEISCH) ZUGELASSENEN BETRIEBE / ETTEVÕTETE LOETELU, KELLEL ON LUBATUD IMPORTIDA KÜÜLIKU LIHA JA FARMIULUKI LIHA (MUU KUI SILERINNALISTE LINDUDE LIHA) / ΠΙΝΑΚΑΣ ΤΩΝ ΕΓΚΑΤΑΣΤΑΣΕΩΝ ΑΠΟ ΤΙΣ ΟΠΟΙΕΣ ΕΠΙΤΡΕΠΕΤΑΙ Η ΕΙΣΑΓΩΓΗ ΚΡΕΑΤΟΣ ΚΟΥΝΕΛΙΟΥ ΚΑΙ ΕΚΤΡΕΦΟΜΕΝΩΝ ΘΗΡΑΜΑΤΩΝ (ΕΚΤΟΣ ΣΤΡΟΥΘΙΟΝΙΔΩΝ) / LIST OF ESTABLISHMENTS AUTHORISED FOR IMPORT OF RABBIT MEAT AND GAME MEAT (OTHER THAN RATITES) / LISTE DES ÉTABLISSEMENTS AUTORISÉS POUR L'IMPORTATION DE VIANDES DE LAPIN ET DE GIBIER (AUTRES QUE LES RATITES) / ELENCO DEGLI STABILIMENTI AUTORIZZATI PER LE IMPORTAZIONI DI CARNI DI CONIGLIO E DI SELVAGGINA D'ALLEVAMENTO (ESCLUSI I RATITI) / UZŅĒMUMU SARAKSTS, NO KURIEM ATĻAUTS IMPORTĒT TRUŠU GAĻU UN SAIMNIECĪBĀS AUDZĒTU MEDĪJAMO DZĪVNIEKU GAĻU, IZŅEMOT STRAUSU DZIMTAS PUTNU GAĻU / ĮMONIŲ, IŠ KURIŲ LEIDŽIAMA IMPORTUOTI TRIUŠIENĄ IR ŽVĖRIENĄ (IŠSKYRUS STRUTINIŲ MĖSĄ) SĄRAŠAS / NYÚL- ÉS VADHÚS (KIVÉVE FUTÓMADARAK) BEHOZATALÁRA ENGEDÉLYEZETT LÉTESÍTMÉNYEK LISTÁJA / LISTA TA' L-ISTABILIMENTI AWTORIZZATI GĦALL-IMPORTAZZJONI TA' LAĦAM TAL-FENEK U LAĦAM TAL-KAĊĊA / LIJST VAN INRICHTINGEN WAARUIT DE INVOER VAN KONIJNENVLEES EN VLEES VAN WILD (MET UITZONDERING VAN LOOPVOGELS) IS TOEGESTAAN / LISTA ZAKŁADÓW, Z KTÓRYCH IMPORT MIĘSA KRÓLIKÓW I MIĘSA ZWIERZĄT ŁOWNYCH (Z WYŁĄCZENIEM PTAKÓW BEZGRZEBIENIOWYCH) JEST DOZWOLONY / LISTA DE ESTABELECIMENTOS AUTORIZADOS A IMPORTAR CARNES DE COELHO E CARNES DE CAÇA DE CRIAÇÃO (COM EXCEPÇÃO DE CARNES DE RATITES) / ZOZNAM PREVÁDZKARNÍ SCHVÁLENÝCH NA DOVOZ KRÁLIČIEHO MÄSA A ZVERINY (OKREM MÄSA VTÁKOV PATRIACICH DO NADRADU BEŽCOV) / I MIĘSA ZWIERZĄT ŁOWNYCH (Z WYŁĄCZENIEM PTAKÓW BEZGRZEBIENIOWYCH) JEST DOZWOLONY / SEZNAM OBRATOV, ODOBRENIH ZA UVOZ MESA KUNCEV IN MESA DIVJADI (RAZEN RATITOV) / LUETTELO LAITOKSISTA, JOISTA ON SALLITTUA TUODA KANIN JA TARHATUN RIISTAN (MUIDEN KUIN SILEÄLASTAISTEN LINTUJEN) LIHAA / FÖRTECKNING ÖVER ANLÄGGNINGAR FRÅN VILKA KÖTT AV KANIN OCH HÄGNAT VILT FÅR IMPORTERAS (UTOM KÖTT AV RATITER)

Producto: Carne de conejo y carne de caza de cría(*) / Produkt: Králičí maso a maso zvěře z farmového chovu(*) / Produkt: Kød af kanin og af opdrættet vildt(*) / Erzeugnis: Kaninchenfleisch und Fleisch von Zuchtwild(*) / Toode: küüliku liha ja farmiuluki liha(*) / Προϊόν: Κρέας κουνελιού και εκτρεφομένων θηραμάτων(*) / Product: Rabbit meat and farmed game meat(*) / Produit: Viande de lapin et viande de gibier d'élevage(*) / Prodotto: Carni di coniglio e carni di selvagginad'allevamento(*) / Produkts: trušu gaļa un saimniecībās audzētu medījamo dzīvnieku gaļa(*) / Produktas: Triušiena ir ūkiuose auginamų laukinių gyvūnų mėsa(*) / Termék: nyúl és tenyésztett vad húsa(*) / Prodott: Laħam tal-fenek u laħam tal-kaċċa mrobbi(*) / Product: Konijnenvlees en vlees van gekweekt wild(*) / Produkt: Mięso królików i zwierząt dzikich utrzymywanych przez człowieka(*) / Produto: Carne de coelho e carne de caça de criação(*) / Produkt: králičie mäso a mäso zo zveri z farmových chovov(*) / Proizvod: meso kuncev in meso gojene divjadi(*) / Tuote: Tarhatun riistan ja kanin liha(*) / Varuslag: Kaninkött och kött från vilda djur i hägn(*)

(*) Carne fresca / Čerstvé maso / Fersk kød / Frisches Fleisch / Värske liha / Νωπό κρέας / Fresh Meat / Viande fraîche / Carni fresche / Svaiga gaļa / Šviežia mėsa / Friss hús / Laħam frisk / Vers vlees / świeże mięso / Carne fresca / Čerstvé mäso / Sveže meso / Tuore liha / Färskt kött

1 = Referencia nacional / Národní kód / National reference / Nationaler Code / Rahvuslik viide / Εθνικός αριθμός έγκρισης / National reference / Référence nationale / Riferimento nazionale / Nacionālā norāde / Nacionalinė nuoroda / Nemzeti referenciaszám / Referenza nazzjonali / Nationale code / Kod krajowy / Referência nacional / Národný odkaz / Nacionalna referenca / Kansallinen referenssi / Nationell referens

2 = Nombre / Název / Navn / Name / Nimi / Όνομα εγκατάστασης / Name / Nom / Nome / Nosaukums / Pavadinimas / Név / Isem / Naam / Nazwa / Nome / Názov / Ime / Nimi / Namn

3 = Ciudad / Město / By / Stadt / Linn / Πόλη / Town / Ville / Città / Pilsēta / Miestas / Város / Belt / Stad / Miasto / Cidade / Mesto / Kraj / Kaupunki / Stad

4 = Región / Oblast / Region / Region / Piirkond / Περιοχή / Region / Région / Regione / Reģions / Regionas / Régió / Reġjun / Regio / Region / Região / Kraj / Regija / Alue / Region

5 = Actividad / Činnost / Aktivitet / Tätigkeit / Tegevusvaldkond / Είδος εγκατάστασης / Activity / Activité / Attività / Darbība / Veikla / Tevékenység / Attivita' / Activiteit / Rodzaj działalności / Actividade / Činnosť / Dejavnost / Toimintamuoto / Verksamhet

SH = Matadero / Jatky / Slagteri / Schlachthof / Tapamaja / Σφαγειοτεχνική εγκατάσταση / Slaughterhouse / Abattoir / Macello / Kautuve / Skerdykla / Vágóhíd / Biċċerija / Slachthuis / Rzeźnia / Matadouro / Bitúnok / Klavnica / Teurastamo / Slakteri

CP = Sala de despiece / Bourárna / Opskæringsvirksomheder / Zerlegungsbetrieb / Lihalõikusettevõte / Εργαστήριο Τεμαχισμού / Cutting plant / Découpe / Sala di sezionamento / Gaļas sadalīšanas uzņēmums / Išpjaustymo įmonė / Daraboló üzem / Stabiliment tal-qtiegħ / Uitsnijderij / Zakład rozbioru / Sala de corte / Rozrábkareň / Razsekovalnica / Leikkaamo / Styckningsanläggning

CS = Almacén frigorífico / Chladírna (mrazírna) / Frysehus / Kühlhaus / Külmladu / Ψυκτική εγκατάσταση / Cold store / Entreposage / Deposito frigorifero / Saldētava / Šaltieji sandėliai / Hűtőház / Kamra tal-friża / Koelhuis / Chłodnia składowa / Armazém / Chladiareň (mraziareň) / Hladilnica / Kylmävarasto / Kyl- och fryshus

6 = Menciones especiales / Zvláštní poznámky / Særlige bemærkninger / Besondere Bemerkungen / Erimärkused / Ειδικές παρατηρήσεις / Special remarks / Mentions spéciales / Note particolari / Īpašas atzīmes / Specialios pastabos / Különleges megjegyzések / Rimarki speċjali / Bijzondere opmerkingen / Uwagi szczególne / Menções especiais / Osobitné poznámky / Posebne opombe / Erikoismainintoja / Anmärkningar

7 =

Países y establecimientos que cumplen todos los requisitos del apartado 1 del artículo 2 de la Decisión 95/408/CE del Consejo.

Země a zařízení, které splňují všechny požadavky čl. 2 odst. 1 rozhodnutí Rady 95/408/ES.

Lande og virksomheder, der opfylder alle betingelserne i artikel 2, stk. 1, i Rådets beslutning 95/408/EF.

Länder und Betriebe, die alle Anforderungen des Artikels 2 Absatz 1 der Entscheidung 95/408/EG des Rates erfüllen.

Nõukogu otsuse 95/408/EÜ artikli 2 lõike 1 kõikidele nõuetele vastavad riigid ja ettevõtted.

Χώρες και εγκαταστάσεις που πληρούν τις προϋποθέσεις του άρθρου 2 παράγραφος 1 της απόφασης 95/408/ΕΚ του Συµβουλίου.

Countries and establishments complying with all requirements of Article 2(1) of Council Decision 95/408/EC.

Pays et établissements remplissant l'ensemble des dispositions de l'article 2, paragraphe 1, de la décision 95/408/CE du Conseil.

Paesi e stabilimenti che ottemperano a tutte le disposizioni dell'articolo 2, paragrafo 1, della decisione 95/408/CE del Consiglio.

Valstis un uzņēmumi, kuri atbilst Padomes Lēmuma 95/408/EK 2. panta 1. punkta prasībām.

Šalys ir įmonės atitinkančios visus Tarybos sprendimo 95/408/EC 2 straipsnio 1 dalies reikalvimus.

Azok az országok és létesítmények, amelyek teljes mértékben megfelelnek a 95/408/EK tanácsi határozat 2. cikkének (1) bekezdésében foglalt követelményeknek.

Pajjiżi u stabilimenti li jissodisfaw il-kundizzjonijiet ta' l-Artiklu 2(1) tad-Deċiżjoni tal-Kunsill 95/408/KE.

Landen en inrichtingen die voldoen aan al de voorwaarden van artikel 2, lid 1, van Beschikking 95/408/EG van de Raad.

Państwa i zakłady spełniające wszystkie wymagania artykułu. 2 ust. 1 decyzji Rady nr 95/408/WE.

Krajiny a prevádzkarne spĺňajúce všetky požiadavky článku 2 ods. 1 rozhodnutia Rady 95/408/ES.

Države in obrati, ki izpolnjujejo vse zahteve iz člena 2(1) Odločbe Sveta 95/408/ES.

Países e estabelecimentos que respeitam todas as exigências do n.o 1 do artigo 2.o da Decisão 95/408/CE do Conselho.

Neuvoston päätöksen 95/408/EY 2 artiklan 1 kohdan kaikki vaatimukset täyttävät maat ja laitokset.

Länder och anläggningar som uppfyller alla krav i artikel 2.1 i rådets beslut 95/408/EG.

a = Conejo / Králík / Kanin / Kaninchen / Küülik / Κουνέλι, κουνέλια / Rabbit / Lapin / Coniglio / Trusis / Triušis / Nyúl / Fenek / Konijn / Królik / Coelho / Králik / Kunci / Kanit / Kanin

b = Biungulados / Sudokopytníci / Klovbærende dyr / Paarhufer / Sõralised / Δίχηλα / Bi-ungulates / Biongulés / Biungulati / Pārnadži / Porakanopiai / Párosujjú patások / Annimali tal-fratt / Tweehoevigen / Parzystokopytne / Biungulados / Párnokopytníky / Parkljarji / Sorkkaeläimet / Klövdjur

c = Aves de caza de cria / Pernatá zvěř z farmového chovu / Opdrættet fjervildt / Zuchtfederwild / Farmis peetavad metslinnud / Εκτρεφόμενα πτερωτά θηράματα / Farmed game birds / Gibier d'élevage à plumes / Selvaggina da penna di allevamento / Saimniecībās audzēti medījamie putni / Ūkiuose auginami laukiniai paukščiai / Tenyésztett szárnyasvad / Tajr tal-kaċċa imrobbi / Gekweekt vederwild / Ptaki dzikie utrzymywane przez człowieka / Aves de caça de criação / Pernatá zver z farmových chovov / Gojena pernata divjad / Tarhatut riistalinnut / Vildfågel i hägn

d = Otros mamíferos / Jiní suchozemští savci / Andre landlevende dyr / Andere Landsäugetiere / Teised maismaa imetajad / Άλλα χερσαία θηλαστικά / Other land mammals / Autres mammifères terrestres / Altri mammiferi terrestri / Citi sauszemes zīdītāji / Kiti sausumos žinduoliai / Egyéb szárazföldi emlősök / Mammiferi oħra ta' l-art / Andere landzoogdieren / Inne ssaki lądowe / Outros mamíferos terrestres / Ostatné suchozemské cicavce / Drugi kopenski sesalci / Muut maalla elävät nisäkkäät / Andra landdäggdjur

e = Estrucioniformes / Ptáci nadřádu běžci / Strudse / Zuchtflachbrustvögel / Silerinnalised / Στρουθιονίδες / Ratites / Ratites / Ratiti / Strausu dzimta / Strutiniai / Futómadarak / Tajr li ma jtirx / Loopvogels / Bezgrzebieniowe / Ratites / Bežce / Ratiti / Sileälastaiset linnut / Ratiter

Las instalaciones sólo podrán homologarse sobre una base comunitaria cuando se hayan adoptado los certificados. / zaŕízení nebudou v rámci Společenství schválena dokud nebudou přijata osvědčení. / Anlæggene kan ikke godkendes på fællesskabsplan, før certifikaterne foreligger. / Gemeinschaftsweit zugelassen werden nur ordnungsgemäß abgenommene Betriebe. / Ettevõtteid ei tunnustata ühenduse tasemel enne sertifikaadi väljastamist. / Οι εγκαταστάσεις δεν θα εγκρίνονται σε κοινοτική βάση πριν από την υιοθέτηση των πιστοποιητικών. / Plants will not be approved on a Community basis until certificates have been adopted. / Les établissements ne peuvent être agréés sur une base communautaire avant l'adoption des certificats. / Gli stabilimenti possono essere riconosciuti a livello comunitario soltanto previa adozione dei certificati. / Uzņēmumi netiks atzīti Kopienā, kamēr netiks apstiprināti sertifikāti.Įmonės nebus patvirtintos Bendrijoje, kol nebus patvirtinti sertifikatai. / A bizonyítványok elfogadásáig a létesítmények nem kerülnek közösségi szintű jóváhagyásra / L-istabilimenti ma jkunux approvati fuq bażi Kommunitarja sakemm iċ-ċertifikati jkunu addottati. / Inrichtingen worden slechts op communautair niveau erkend nadat de certificaten zijn goedgekeurd. / Zakłady nie będą zatwierdzone na bazie wspólnotowej do czasu przyjęcia certyfikatów. / Os estabelecimentos não podem ser aprovados numa base comunitária antes da adopção dos certificados. / Závody nebudú schválené Spoločenstvom, kým nebudú schválené certifikáty. / Na ravni Skupnosti se obrati ne odobrijo pred odobritvijo zdravstvenih spričeval. / Laitokset hyväksytään yhteisön tasolla vasta todistusten antamisen jälkeen. / Anläggningarna kan inte godkännas på gemenskapsnivå innan intygen har antagits."

b) Lēmuma I pielikuma tabulu virsrakstus aizstāj ar šādiem virsrakstiem:

i) "País: AUSTRALIA / Země: AUSTRÁLIE / Land: AUSTRALIEN / Land: AUSTRALIEN / Riik: AUSTRAALIA / Χώρα: ΑΥΣΤΡΑΛΙΑ / Country: AUSTRALIA / Pays: AUSTRALIE / Paese: AUSTRALIA / Valsts: AUSTRĀLIJA / Šalis: AUSTRALIJA / Ország: AUSZTRÁLIA / Pajjiż: AWSTRALJA / Land: AUSTRALIË / Państwo: AUSTRALIA / País: AUSTRÁLIA / Krajina: AUSTRÁLIA / Država: AVSTRALIJA / Maa: AUSTRALIA / Land: AUSTRALIEN";

ii) "País: BULGARIA / Země: BULHARSKO / Land: BULGARIEN / Land: BULGARIEN / Riik: BULGAARIA / Χώρα: ΒΟΥΛΓΑΡΙΑ / Country: BULGARIA / Pays: BULGARIE / Paese: BULGARIA / Valsts: BULGĀRIJA / Šalis: BULGARIJA / Ország: BULGÁRIA / Pajjiż: BULGARIJA / Land: BULGARIJE / Państwo: BUŁGARIA / País: BULGÁRIA / Krajina: BULHARSKO / Država: BOLGARIJA / Maa: BULGARIA / Land: BULGARIEN";

iii) "País: CHILE / Země: CHILE / Land: CHILE / Land: CHILE / Riik: TŠIILI / Χώρα: ΧΙΛΗ / Country: CHILE / Pays: CHILI / Paese: CILE / Valsts: ČĪLE / Šalis: ČILĖ / Ország: CHILE / Pajjiż: ĊILI' / Land: CHILI / Państwo: CHILE / País: CHILE / Krajina: CHILE / Država: ČILE / Maa: CHILE / Land: CHILE";

iv) "País: ESTADOS UNIDOS DE AMÉRICA / Země: SPOJENÉ STÁTY AMERICKÉ / Land: AMERIKAS FORENEDE STATER / Land: VEREINIGTE STAATEN VON AMERIKA / Riik: AMEERIKA ÜHENDRIIGID / Χώρα: ΗΝΩΜΕΝΕΣ ΠΟΛΙΤΕΙΕΣ ΤΗΣ ΑΜΕΡΙΚΗΣ / Country: UNITED STATES OF AMERICA / Pays: ÉTATS-UNIS D'AMÉRIQUE / Paese: STATI UNITI / Valsts: AMERIKAS SAVIENOTĀS VALSTIS / Šalis: JUNGTINĖS AMERIKOS VALSTIJOS / Ország: AMERIKAI EGYESÜLT ÁLLAMOK / Pajjiż: STATI UNITI TA' L-AMERIKA / Land: VERENIGDE STATEN VAN AMERIKA / Państwo: STANY ZJEDNOCZONE AMERYKI / País: ESTADOS UNIDOS DA AMÉRICA / Krajina: SPOJENÉ ŠTÁTY AMERICKÉ / Država: ZDRUŽENE DRŽAVE AMERIKE / Maa: AMERIKAN YHDYSVALLAT / Land: FÖRENTA STATERNA";

v) "País: ARGENTINA / Země: ARGENTINA / Land: ARGENTINA / Land: ARGENTINIEN / Riik: ARGENTIINA / Χώρα: ΑΡΓΕΝΤΙΝΗ / Country: ARGENTINA / Pays: ARGENTINE / Paese: ARGENTINIA / Valsts: ARGENTĪNA / Šalis: ARGENTINA / Ország: ARGENTÍNA / Pajjiż: ARĠENTINA / Land: ARGENTINË / Państwo: ARGENTYNA / País: ARGENTINA / Krajina: ARGENTÍNA / Država: ARGENTINA / Maa: ARGENTIINA / Land: ARGENTINA";

vi) "País: CANADÁ / Země: KANADA / Land: CANADA / Land: KANADA / Riik: KANADA / Χώρα: ΚΑΝΑΔΑΣ / Country: CANADA / Pays: CANADA / Paese: CANADA / Valsts: KANĀDA / Šalis: KANADA / Ország: KANADA / Pajjiż: KANADA / Land: CANADA / Państwo: KANADA / País: CANADÁ / Krajina: KANADA / Država: KANADA / Maa: KANADA / Land: KANADA";

vii) "País: CHINA / Země: ČÍNA / Land: KINA / Land: CHINA / Riik: HIINA / Χώρα: ΚΙΝΑ / Country: CHINA / Pays: CHINE / Paese: CINA / Valsts: ĶĪNA / Šalis: KINIJA / Ország: KÍNA / Pajjiż: ĊINA / Land: CHINA / Państwo: CHINY / País: CHINA / Krajina: ČÍNA / Država: KITAJSKA / Maa: KIINA / Land: KINA";

viii) "País: NUEVA ZELANDA / Země: NOVÝ ZÉLAND / Land: NEW ZEALAND / Land: NEUSEELAND / Riik: UUS-MEREMAA / Χώρα: ΝΕΑ ΖΗΛΑΝΔΙΑ / Country: NEW ZEALAND / Pays: NOUVELLE-ZÉLANDE / Paese: NUOVA ZELANDA / Valsts: JAUNZĒLANDE / Šalis: NAUJOJI ZELANDIJA / Ország: ÚJ-ZÉLAND / Pajjiż: NEW ZEALAND / Land: NIEUW-ZEELAND / Państwo: NOWA ZELANDIA / País: NOVA ZELÂNDIA / Krajina: NOVÝ ZÉLAND / Država: NOVA ZELANDIJA / Maa: UUSI-SEELANTI / Land: NYA ZEELAND";

ix) "País: CROACIA / Země: CHORVATSKO / Land: KROATIEN / Land: KROATIEN / Riik: HORVAATIA / Χώρα: ΚΡΟΑΤΙΑ / Country: CROATIA / Pays: CROATIE / Paese: CROAZIA / Valsts: HORVĀTIJA / Šalis: KROATIJA / Ország: HORVÁTORSZÁG / Pajjiż: KROAZJA / Land: KROATIË / Państwo: CHORWACJA / País: CROÁCIA / Krajina: CHORVÁTSKO / Država: HRVAŠKA / Maa: KROATIA / Land: KROATIEN";

x) "Territorio: NUEVA CALEDONIA / Území: NOVÁ KALEDONIE / Territorium: NY KALEDONIEN / Gebiet: NEUKALEDONIEN / Territoorium: UUS KALEDOONIA / Περιοχή: ΝΕΑ ΚΑΛΗΔΟΝΙΑ / Territory: NEW CALEDONIA / Territoire: NOUVELLE-CALÉDONIE / Territorio: NUOVA CALEDONIA / Teritorija: JAUNKALEDONIJA / Teritorija: NAUJOJI KALEDONIJA / Terület: ÚJ-KALEDÓNIA / Territorju: KALEDONJA L-ĠDIDA / Gebied: NIEUW-CALEDONIË / Terytorium: NOWA KALEDONIA / Território: NOVA CALEDÓNIA / Územie: NOVÁ KALEDÓNIA / Ozemlje: NOVA KALEDONIJA / Alue: UUSI-KALEDONIA / Territorium: NYA KALEDONIEN".

xi) "País: RUSSIA / Země: RUSKO / Land: RUSSLAND / Land: RUßLAND / Riik: VENEMAA / Χώρα: ΡΩΣΙΑ / Country: RUSSIA / Pays: RUSSIE / Paese: RUSSIA / Valsts: KRIEVIJA / Šalis: RUSIJA / Ország: OROSZORSZÁG / Pajjiż: IR-RUSSJA / Land: RUSLAND / Państwo: ROSJA / País: RÚSSIA / Krajina: RUSKO / Država: RUSIJA / Maa: VENÄJÄ / Land: RYSSLAND".

xii) "País: BRASIL / Země: BRAZÍLIE / Land: BRASILIEN / Land: BRASILIEN / Riik: BRASIILIA / Χώρα: ΒΡΑΖΙΛΙΑ / Country: BRAZIL / Pays: BRÉSIL / Paese: BRASILE / Valsts: BRAZĪLIJA / Šalis: BRAZILIJA / Ország: BRAZÍLIA / Pajjiż: BRAŻIL / Land: BRASILIË / Państwo: BRAZYLIA / País: BRASIL / Krajina: BRAZÍLIA / Država: BRAZILIJA / Maa: BRASILIA / Land: BRASILIEN".

xiii) "País: GROENLANDIA / Země: GRÓNSKO / Land: GRØNLAND / Land: GRÖNLAND / Riik: GRÖÖNIMAA / Χώρα: ΓΡΟΙΛΑΝΔΙΑ / Country: GREENLAND / Pays: GROENLAND / Paese: GROENLANDIA / Valsts: GRENLANDE / Šalis: GRENLANDIJA / Ország: GRÖNLAND / Pajjiż: GREENLAND / Land: GROENLAND / Państwo: GRENLANDIA / País: GRONELÂNDIA / Krajina: GRÓNSKO / Država: GRENLANDIJA / Maa: GRÖNLANTI / Land: GRÖNLAND".

c) Lēmuma I pielikumā svītro tekstu, kas attiecas uz šādām valstīm:

Ungārija,

Polija,

Slovēnija,

Slovākija.

d) Lēmuma II pielikuma nosaukumu aizstāj ar šādu nosaukumu:

"ANEXO II — PŘÍLOHA II — BILAG II — ANHANG II — II LISA — ΠΑΡΑΡΤΗΜΑ II — ANNEX II — ANNEXE II — ALLEGATO II — II PIELIKUMS — II PRIEDAS — II. MELLÉKLET — ANNESS II — BILAGE II — ZAŁĄCZNIK II — ANEXO II — PRÍLOHA II — PRILOGA II — LITTE II — BILAGA II

LISTA DE LOS ESTABLECIMIENTOS AUTORIZADOS PARA EXPORTAR CARNE DE ESTRUCIONIFORMES / SEZNAM ZAŘÍZENÍ SCHVÁLENÝCH K DOVOZU MASA Z PTÁKŮ NADŘÁDU BĚŽCI / LISTE OVER VIRKSOMHEDER, HVORFRA MEDLEMSSTATERNE TILLADER IMPORT AF STRUDSEKØD / LISTE DER FÜR DIE EINFUHR VON LAUFVOGELFLEISCH ZUGELASSENEN BETRIEBE / ETTEVÕTETE LOETELU, KELLEL ON LUBATUD IMPORTIDA SILERINNALISTE LINDUDE LIHA / ΠΙΝΑΚΑΣ ΕΓΚΑΤΑΣΤΑΣΕΩΝ ΑΠΟ ΤΙΣ ΟΠΟΙΕΣ ΕΠΙΤΡΕΠΕΤΑΙ Η ΕΙΣΑΓΩΓΗ ΚΡΕΑΤΟΣ ΣΤΡΟΥΘΙΟΝΙΔΩΝ / LIST OF ESTABLISHMENTS AUTHORISED FOR IMPORT OF RATITE MEAT / LISTE DES ÉTABLISSEMENTS AUTORISÉS POUR L'IMPORTATION DE VIANDES DE RATITES / ELENCO DEGLI STABILIMENTI AUTORIZZATI PER LE IMPORTAZIONI DI CARNI DI RATITI / UZŅĒMUMU SARAKSTS, NO KURIEM ATĻAUTS IMPORTĒT STRAUSU DZIMTAS PUTNU GAĻU / ĮMONIŲ, IŠ KURIŲ LEIDŽIAMA IMPORTUOTI STRUTINIŲ MĖSĄ, SĄRAŠAS / FUTÓMADARAK HÓSÁNAK BEHOZATALÁRA ENGEDÉLYEZETT LÉTESÍTMÉNYEK LISTÁJA / LISTA TA' L-ISTABILIMENTI AWTORIZZATI GĦALL-IMPORTAZZJONI TA' LAĦAM TAT-TAJR LI MA JTIRX / LIJST VAN INRICHTINGEN WAARUIT DE INVOER VAN VLEES VAN LOOPVOGELS IS TOGESTAAN / LISTA ZAKŁADÓW Z KTÓRYCH IMPORT MIĘSA PTAKÓW BEZGRZEBIENIOWYCH JEST DOZWOLONY / LISTA DOS ESTABELECIMENTOS AUTORIZADOS A IMPORTAR CARNES DE RATITES / ZOZNAM PREVÁDZKARNÍ SCHVÁLENÝCH NA DOVOZ MÄSA Z VTÁKOV PATRIACICH DO NADRADU BEŽCOV / SEZNAM OBRATOV, ODOBRENIH ZA UVOZ MESA RATITOV / LUETTELO LAITOKSISTA, JOISTA ON SALLITTUA TUODA SILEÄLASTAISTEN LINTUJEN LIHAA / FÖRTECKNING ÖVER ANLÄGGNINGAR FRÅN VILKA RATITKÖTT FÅR IMPORTERAS"

e) Lēmuma II pielikuma tabulu virsrakstus aizstāj ar šādiem virsrakstiem:

i) "País: AUSTRALIA / Země: AUSTRÁLIE / Land: AUSTRALIEN / Land: AUSTRALIEN / Riik: AUSTRAALIA / Χώρα: ΑΥΣΤΡΑΛΙΑ / Country: AUSTRALIA / Pays: AUSTRALIE / Paese: AUSTRALIA / Valsts: AUSTRĀLIJA / Šalis: AUSTRALIJA / Ország: AUSZTRÁLIA / Pajjiż: AWSTRALJA / Land: AUSTRALIË / Państwo: AUSTRALIA / País: AUSTRÁLIA / Krajina: AUSTRÁLIA / Država: AVSTRALIJA / Maa: AUSTRALIA / Land: AUSTRALIEN";

ii) "País: CANADÁ / Země: KANADA / Land: CANADA / Land: KANADA / Riik: KANADA / Χώρα: ΚΑΝΑΔΑΣ / Country: CANADA / Pays: CANADA / Paese: CANADA / Valsts: KANĀDA / Šalis: KANADA / Ország: KANADA / Pajjiż: KANADA / Land: CANADA / Państwo: KANADA / País: CANADÁ / Krajina: KANADA / Država: KANADA / Maa: KANADA / Land: KANADA";

iii) "País: ISRAEL / Země: IZRAEL / Land: ISRAEL / Land: ISRAEL / Riik: IISRAEL / Χώρα: ΙΣΡΑΗΛ / Country: ISRAEL / Pays: ISRAËL / Paese: ISRAELE / Valsts: IZRAĒLA / Šalis: IZRAELIS / Ország: IZRAEL / Pajjiż: IŻRAEL / Land: ISRAËL / Państwo: IZRAEL / País: ISRAEL / Krajina: IZRAEL / Država: IZRAEL / Maa: ISRAEL / Land: ISRAEL";

iv) "País: NAMIBIA / Země: NAMIBIE / Land: NAMIBIA / Land: NAMIBIA / Riik: NAMIIBIA / Χώρα: ΝΑΜΙΜΠΙΑ / Country: NAMIBIA / Pays: NAMIBIE / Paese: NAMIBIA / Valsts: NAMĪBIJA / Šalis: NAMIBIJA / Ország: NAMÍBIA / Pajjiż: NAMIBJA / Land: NAMIBIË / Państwo: NAMIBIA / País: NAMBÍA / Krajina: NAMÍBIA / Država: NAMIBIJA / Maa: NAMIBIA / Land: NAMIBIA";

v) "País: NUEVA ZELANDA / Země: NOVÝ ZÉLAND / Land: NEW ZEALAND / Land: NEUSEELAND / Riik: UUS-MEREMAA / Χώρα: ΝΕΑ ΖΗΛΑΝΔΙΑ / Country: NEW ZEALAND / Pays: NOUVELLE-ZÉLANDE / Paese: NUOVA ZELANDA / Valsts: JAUNZĒLANDE / Šalis: NAUJOJI ZELANDIJA / Ország: ÚJ-ZÉLAND / Pajjiż: NEW ZEALAND / Land: NIEUW-ZEELAND / Państwo: NOWA ZELANDIA / País: NOVA ZELÂNDIA / Krajina: NOVÝ ZÉLAND / Država: NOVA ZELANDIJA / Maa: UUSI-SEELANTI / Land: NYA ZEELAND";

vi) "País: SUDÁFRICA / Země: JIŽNÍ AFRIKA / Land: SYDAFRIKA / Land: SÜDAFRIKA / Riik: LÕUNA-AAFRIKA / Χώρα: ΝΟΤΙΑ ΑΦΡΙΚΗ / Country: SOUTH AFRICA / Pays: AFRIQUE DU SUD / Paese: SUDAFRICA / Valsts: DIENVIDĀFRIKA / Šalis: PIETŲ AFRIKA / Ország: DÉL-AFRIKAI KÖZTÁRSASÁG / Pajjiż: L-AFRIKA T'ISFEL / Land: ZUID-AFRIKA / Państwo: REPUBLIKA POŁUDNIOWEJ AFRYKI / País: ÁFRICA DO SUL / Krajina: JUHOAFRICKÁ REPUBLIKA / Država: JUŽNA AFRIKA / Maa: ETELÄ-AFRIKKA / Land: SYDAFRIKA";

vii) "País: ESTADOS UNIDOS DE AMÉRICA / Země: SPOJENÉ STÁTY AMERICKÉ / Land: AMERIKAS FORENEDE STATER / Land: VEREINIGTE STAATEN VON AMERIKA / Riik: AMEERIKA ÜHENDRIIGID / Χώρα: ΗΝΩΜΕΝΕΣ ΠΟΛΙΤΕΙΕΣ ΤΗΣ ΑΜΕΡΙΚΗΣ / Country: UNITED STATES OF AMERICA / Pays: ÉTATS-UNIS D'AMÉRIQUE / Paese: STATI UNITI / Valsts: AMERIKAS SAVIENOTĀS VALSTIS / Šalis: JUNGTINĖS AMERIKOS VALSTIJOS / Ország: AMERIKAI EGYESÜLT ÁLLAMOK / Pajjiż: STATI UNITI TA' L-AMERIKA / Land: VERENIGDE STATEN VAN AMERIKA / Państwo: STANY ZJEDNOCZONE AMERYKI / País: ESTADOS UNIDOS DA AMÉRICA / Krajina: SPOJENÉ ŠTÁTY AMERICKÉ / Država: ZDRUŽENE DRŽAVE AMERIKE / Maa: AMERIKAN YHDYSVALLAT / Land: FÖRENTA STATERNA";

viii) "País: ZIMBABUE / Země: ZIMBABWE / Land: ZIMBABWE / Land: SIMBABWE / Riik: ZIMBABWE / Χώρα: ΖΙΜΠΑΜΠΟΥΕ / Country: ZIMBABWE / Pays: ZIMBABWE / Paese: ZIMBABWE / Valsts: ZIMBABVE / Šalis: ZIMBABVĖ / Ország: ZIMBABWE / Pajjiż: ŻIMBABWE / Land: ZIMBABWE / Państwo: ZIMBABWE / País: ZIMBABUÉ / Krajina: ZIMBABWE / Država: ZIMBABVE / Maa: ZIMBABWE / Land: ZIMBABWE".

f) Lēmuma II pielikumā svītro tekstu, kas attiecas uz Kipru.

61. 31997 D 0468: Komisijas Lēmums 97/468/EK ( 1997. gada 7. jūlijs), ar ko izveido tādu trešo valstu uzņēmumu pagaidu sarakstus, no kuriem dalībvalstis atļauj importēt svaigu medījamo dzīvnieku gaļu (OV L 199, 26.7.1997., 62. lpp.), un ko groza:

- 31998 D 0369: Komisijas 19.5.1998. Lēmums 98/369/EK (OV L 165, 10.6.1998., 30. lpp.),

- 31999 D 0343: Komisijas 25.5.1999. Lēmums 1999/343/EK (OV L 131, 27.5.1999., 70. lpp.),

- 32000 D 0076: Komisijas 17.12.1999. Lēmums 2000/76/EK (OV L 30, 4.2.2000., 33. lpp.),

- 32002 D 0672: Komisijas 21.8.2002. Lēmums 2002/672/EK (OV L 228, 24.8.2002., 26. lpp.).

a) Lēmuma pielikuma virsrakstu un norādes aizstāj ar šādu virsrakstu un norādēm:

"ANEXO — PŘÍLOHA — BILAG — ANHANG — LISA — ΠΑΡΑΡΤΗΜΑ — ANNEX — ANNEXE — ALLEGATO — PIELIKUMS — PRIEDAS — MELLÉKLET — ANNESS — BILAGE — ZAŁĄCZNIK — ANEXO — PRÍLOHA — PRILOGA — LITTE — BILAGA

LISTA DE LOS ESTABLECIMIENTOS / SEZNAM ZAŘÍZENÍ / LISTE OVER VIRKSOMHEDER / VERZEICHNIS DER BETRIEBE / ETTEVÕTETE LOETELU / ΠΙΝΑΚΑΣ ΤΩΝ ΕΓΚΑΤΑΣΤΑΣΕΩΝ / LIST OF ESTABLISHMENTS / LISTE DES ÉTABLISSEMENTS / ELENCO DEGLI STABILIMENTI / UZŅĒMUMU SARAKSTS / ĮMONIŲ SĄRAŠAS / LÉTESÍTMÉNYLISTA / LISTA TA' L-ISTABILIMENTI / LIJST VAN BEDRIJVEN / LISTA ZAKŁADÓW / LISTA DOS ESTABELECIMENTOS / ZOZNAM PREVÁDZKARNÍ / SEZNAM OBRATOV / LUETTELO LAITOKSISTA / FÖRTECKNING ÖVER ANLÄGGNINGAR

Producto: Carne de caza salvaje / Produkt: Maso volně žijící zvěře / Produkt: Kød af vildtlevende vildt / Erzeugnis: Wildfleisch / Toode: ulukiliha / Προϊόν: Κρέας άγριων θηραμάτων / Product: Wild game meat / Produit: Viande de gibier sauvage / Prodotto: Carni di selvaggina / Produkts: medījamo dzīvnieku gaļa / Produktas: Žvėriena / Termék: vadhús / Prodott: Laħam tal-kaċċa salvaġġ / Product: Vlees van vrij wild / Produkt: mięso zwierząt łownych / Produto: Carne de caça selvagem / Produkt: zverina z divo žijúcej zveri / Proizvod: Meso divjadi / Tuote: Luonnonvaraisen riistan liha / Varuslag: Viltkött

1 = Referencia nacional / Národní kód / National reference / Nationaler Code / Rahvuslik viide / Εθνικός αριθμός έγκρισης / National reference / Référence nationale / Riferimento nazionale / Nacionālā norāde / Nacionalinė nuoroda / Nemzeti referenciaszám / Referenza nazzjonali / Nationale code / Kod krajowy identyfikacyjny / Referência nacional / Národný odkaz / Nacionalna referenca / Kansallinen referenssi / Nationell referens

2 = Nombre / Název / Navn / Name / Nimi / Όνομα εγκατάστασης / Name / Nom / Nome / Nosaukums / Pavadinimas / Név / Isem / Naam / Nazwa / Nome / Názov / Ime / Nimi / Namn

3 = Ciudad / Město / By / Stadt / Linn / Πόλη / Town / Ville / Città / Pilsēta / Miestas / Város / Belt / Stad / Miasto / Cidade / Mesto / Kraj / Kaupunki / Stad

4 = Región / Oblast / Region / Region / Piirkond / Περιοχή / Region / Région / Regione / Reģions / Regionas / Régió / Reġjun / Regio / Region / Região / Kraj / Regija / Alue / Region

5 = Actividad / Činnost / Aktivitet / Tätigkeit / Tegevusvaldkond / Είδος εγκατάστασης / Activity / Activité / Attività / Darbība / Veikla / Tevékenység / Attivita' / Activiteit / Rodzaj działalności / Actividade / Činnosť / Dejavnost / Toimintamuoto / Verksamhet

PH = Sala de tratamiento de la caza / Zařízení na zpracování masa volně žijící zvěře / Vildtbehandlingsvirksomhed / Wildbearbeitungsbetrieb / Ulukiliha käitlemisettevõte / Κέντρο επεξεργασίας άγριων θηραμάτων / Wild game processing house / Atelier de traitement du gibier sauvage / Centro di lavorazione della selvaggina / Medījamo dzīvnieku gaļas pārstrādes uzņēmums / Žvėrienos perdirbimo įmonė / Vadhúsfeldolgozó üzem / Stabiliment li jipproċessa l-laħam tal-kaċċa salvaġġa / Wildverwerkingseenheid / Zakład przetwórstwa dziczyzny / Estabelecimento de tratamento de caça selvagem / Prevádzkareň na spracovanie zveriny z divo žijúcej zveri / Obrat za obdelavo mesa divjadi / Luonnonvaraisen riistan käsittelytila / Viltbearbetningsanläggning.

CS = Almacén frigorífico / Chladírna (mrazírna) / Frysehus / Kühlhaus / Külmladu / Ψυκτική εγκατάσταση / Cold store / Entreposage / Deposito frigorifero / Saldētava / Šaltieji sandėliai / Hűtőház / Kamra tal-friża / Koelhuis / Chłodnia składowa / Armazém frigorífico / Chladiareň (mraziareň) / Hladilnica / Kylmävarasto / Kyl- och fryshus

6 = Menciones especiales / Zvláštní poznámky / Særlige bemærkninger / Besondere Bemerkungen / Erimärkused / Ειδικές παρατηρήσεις / Special remarks / Mentions spéciales / Note particolari / Īpašas atzīmes / Specialios pastabos / Különleges megjegyzések / Rimarki speċjali / Bijzondere opmerkingen / Uwagi szczególne / Menções especiais / Osobitné poznámky / Posebne opombe / Erikoismainintoja / Anmärkningar

a = Caza mayor / Volně žijící velká zvěř / Vildtlevende storvildt / Großwild / Suured ulukid / Μεγάλα άγρια θηράματα / Large wild game / Gros gibier sauvage / Selvaggina grossa / Lielie medījamie dzīvnieki / Stambūs žvėrys / Nagyvad / Laħam ta' annimali salvaġġi kbar / Grof vrij wild / Gruba zwierzyna łowna / Caça maior selvagem / Veľká divo žijúca zver / Velika divjad / Luonnonvarainen suurriista / Storvilt

b = Lepóridos / Zajícovití / Leporidae / Leporiden / Leporidae sugukonda kuuluvad loomad / λαγόμορφα / Leporidae / Léporidés / Leporidi / Zaķu dzimta / Kiškiniai / Nyúlfélék / Fniek salvaġġi / Haasachtigen (leporidae) / Zającowate / Leporídeos / Zajacovité / Leporidi / Leporidae-suvun eläimet / Hardjur

c = Aves de caza silvestres / Volně žijící pernatá zvěř / Vildtlevende Fjervildt / Federwild / Metslinnud / Άγρια πτερωτά θηράματα / Wild game birds / Oiseaux sauvages de chasse / Selvaggina da penna selvatica / Medījamie putni / Laukiniai paukščiai / Szárnyasvad / Tajr salvaġġ / Vrij vederwild / Ptactwo łowne / Aves de caça selvagem / Divo žijúca pernatá zver / Pernata divjad / Luonnonvaraiset riistalinnut / Vildfågel

T = Prueba para la detección de triquinas / Vyšetření na trichinely / Undersøgelse for trikiner / Untersuchung auf Trichinen / Trihhinellade kontroll / Εξέταση παρουσίας τριχινών / Examination for trichinae / Examen pour le dépistage des trichines / Esame per l'individuazione di trichine / Trihinelozes izmeklējumi / Trichineliozės tyrimas / Trichinellavizsgálat / L-eżami tat-trichanae / Onderzoek op de aanwezigheid van trichinen / Badanie na włośnie / Exame para a detecção de triquinas / Vyšetrenie na trichinely / Pregled na trihine / Trikiinien tutkiminen / Trikinkontroll"

b) Pielikuma tabulu virsrakstus aizstāj ar šādiem virsrakstiem:

i) "País: ARGENTINA / Země: ARGENTINA / Land: ARGENTINA / Land: ARGENTINIEN / Riik: ARGENTIINA / Χώρα: ΑΡΓΕΝΤΙΝΗ / Country: ARGENTINA / Pays: ARGENTINE / Paese: ARGENTINIA / Valsts: ARGENTĪNA / Šalis: ARGENTINA / Ország: ARGENTÍNA / Pajjiż: ARĠENTINA / Land: ARGENTINË / Państwo: ARGENTYNA / País: ARGENTINA / Krajina: ARGENTÍNA / Država: ARGENTINA / Maa: ARGENTIINA / Land: ARGENTINA";

ii) "País: AUSTRALIA / Země: AUSTRÁLIE / Land: AUSTRALIEN / Land: AUSTRALIEN / Riik: AUSTRAALIA / Χώρα: ΑΥΣΤΡΑΛΙΑ / Country: AUSTRALIA / Pays: AUSTRALIE / Paese: AUSTRALIA / Valsts: AUSTRĀLIJA / Šalis: AUSTRALIJA / Ország: AUSZTRÁLIA / Pajjiż: AWSTRALJA / Land: AUSTRALIË / Państwo: AUSTRALIA / País: AUSTRÁLIA / Krajina: AUSTRÁLIA / Država: AVSTRALIJA / Maa: AUSTRALIA / Land: AUSTRALIEN";

iii) "País: BULGARIA / Země: BULHARSKO / Land: BULGARIEN / Land: BULGARIEN / Riik: BULGAARIA / Χώρα: ΒΟΥΛΓΑΡΙΑ / Country: BULGARIA / Pays: BULGARIE / Paese: BULGARIA / Valsts: BULGĀRIJA / Šalis: BULGARIJA / Ország: BULGÁRIA / Pajjiż: BULGARIJA / Land: BULGARIJE / Państwo: BUŁGARIA / País: BULGÁRIA / Krajina: BULHARSKO / Država: BOLGARIJA / Maa: BULGARIA / Land: BULGARIEN";

iv) "País: CHILE / Země: CHILE / Land: CHILE / Land: CHILE / Riik: TŠIILI / Χώρα: ΧΙΛΗ / Country: CHILE /Pays: CHILI / Paese: CILE / Valsts: ČĪLE / Šalis: ČILĖ / Ország: CHILE / Pajjiż: ĊILI' / Land: CHILI / Państwo: CHILE / País: CHILE / Krajina: CHILE / Država: ČILE / Maa: CHILE / Land: CHILE";

v) "País: RUMANÍA / Země: RUMUNSKO / Land: RUMÆNIEN / Land: RUMÄNIEN / Riik: RUMEENIA / Χώρα: ΡΟΥΜΑΞΙΑ / Country: ROMANIA / Pays: ROUMANIE / Paese: ROMANIA / Valsts: RUMĀNIJA / Šalis: RUMUNIJA / Ország: ROMÁNIA / Pajjiż: RUMANIJA / Land: ROEMENIË / Państwo: RUMUNIA / País: ROMÉNIA / Krajina: RUMUNSKO / Država: ROMUNIJA / Maa: ROMANIA /Land: RUMÄNIEN";

vi) "País: SUDÁFRICA / Země: JIŽNÍ AFRIKA / Land: SYDAFRIKA / Land: SÜDAFRIKA / Riik: LÕUNA-AAFRIKA / Χώρα: ΝΟΤΙΑ ΑΦΡΙΚΗ / Country: SOUTH AFRICA / Pays: AFRIQUE DU SUD / Paese: SUDAFRICA / Valsts: DIENVIDĀFRIKA / Šalis: PIETŲ AFRIKA / Ország: DÉL-AFRIKAI KÖZTÁRSASÁG / Pajjiż: L-AFRIKA T'ISFEL / Land: ZUID-AFRIKA / Państwo: REPUBLIKA POŁUDNIOWEJ AFRYKI / País: ÁFRICA DO SUL / Krajina: JUHOAFRICKÁ REPUBLIKA / Država: JUŽNA AFRIKA / Maa: ETELÄ-AFRIKKA / Land: SYDAFRIKA";

vii) "País: CANADÁ / Země: KANADA / Land: CANADA / Land: KANADA / Riik: KANADA / Χώρα: ΚΑΝΑΔΑΣ / Country: CANADA / Pays: CANADA / Paese: CANADA / Valsts: KANĀDA / Šalis: KANADA / Ország: KANADA / Pajjiż: KANADA / Land: CANADA / Państwo: KANADA / País: CANADÁ / Krajina: KANADA / Država: KANADA / Maa: KANADA / Land: KANADA";

viii) "País: NUEVA ZELANDA / Země: NOVÝ ZÉLAND / Land: NEW ZEALAND / Land: NEUSEELAND / Riik: UUS-MEREMAA / Χώρα: ΝΕΑ ΖΗΛΑΝΔΙΑ / Country: NEW ZEALAND / Pays: NOUVELLE-ZÉLANDE / Paese: NUOVA ZELANDA / Valsts: JAUNZĒLANDE / Šalis: NAUJOJI ZELANDIJA / Ország: ÚJ-ZÉLAND / Pajjiż: New Zealand / Land: NIEUW-ZEELAND / Państwo: NOWA ZELANDIA / País: NOVA ZELÂNDIA / Krajina: NOVÝ ZÉLAND / Država: NOVA ZELANDIJA / Maa: UUSI-SEELANTI / Land: NYA ZEELAND";

ix) "País: ESTADOS UNIDOS DE AMÉRICA / Země: SPOJENÉ STÁTY AMERICKÉ / Land: AMERIKAS FORENEDE STATER / Land: VEREINIGTE STAATEN VON AMERIKA / Riik: AMEERIKA ÜHENDRIIGID / Χώρα: ΗΝΩΜΕΝΕΣ ΠΟΛΙΤΕΙΕΣ ΤΗΣ ΑΜΕΡΙΚΗΣ / Country: UNITED STATES OF AMERICA / Pays: ÉTATS-UNIS D'AMÉRIQUE / Paese: STATI UNITI / Valsts: AMERIKAS SAVIENOTĀS VALSTIS / Šalis: JUNGTINĖS AMERIKOS VALSTIJOS / Ország: AMERIKAI EGYESÜLT ÁLLAMOK / Pajjiż: STATI UNITI TA' L-AMERIKA / Land: VERENIGDE STATEN VAN AMERIKA / Państwo: STANY ZJEDNOCZONE AMERYKI / País: ESTADOS UNIDOS DA AMÉRICA / Krajina: SPOJENÉ ŠTÁTY AMERICKÉ / Država: ZDRUŽENE DRŽAVE AMERIKE / Maa: AMERIKAN YHDYSVALLAT / Land: FÖRENTA STATERNA";

x) "País: URUGUAY / Země: URUGUAY / Land: URUGUAY / Land: URUGUAY / Riik: URUGUAY / Χώρα: ΟΥΡΟΥΓΟΥΑΗ / Country: URUGUAY / Pays: URUGUAY / Paese: URUGUAY / Valsts: URUGVAJA / Šalis: URUGVAJUS / Ország: URUGUAY / Pajjiż: URUGWAJ / Land: URUGUAY / Państwo: URUGWAJ / País: URUGUAI / Krajina: URUGUAJ / Država: URUGVAJ / Maa: URUGUAY / Land: URUGUAY".

xi) "País: TÚNEZ / Země: TUNISKO / Land: TUNESIEN / Land: TUNESIEN / Riik: TUNEESIA / Χώρα: ΤΥΝΗΣΙΑ / Country: TUNISIA / Pays: TUNISIE / Paese: TUNISIA / Valsts: TUNISIJA / Šalis: TUNISAS / Ország: TUNÉZIA / Pajjiż: TUNEŻIJA / Land: TUNESIË / Państwo: TUNEZJA / País: TUNÍSIA / Krajina: TUNISKO / Država: TUNIZIJA / Maa: TUNISIA / Land: TUNISIEN";

xii) "País: GROENLANDIA / Země: GRÓNSKO / Land: GRØNLAND / Land: GRÖNLAND / Riik: GRÖÖNIMAA / Χώρα: ΓΡΟΙΛΑΝΔΙΑ / Country: GREENLAND / Pays: GROENLAND / Paese: GROENLANDIA / Valsts: GRENLANDE / Šalis: GRENLANDIJA / Ország: GRÖNLAND / Pajjiż: GREENLAND / Land: GROENLAND / Państwo: GRENLANDIA / País: GRONELÂNDIA / Krajina: GRÓNSKO / Država: GRENLANDIJA / Maa: GRÖNLANTI / Land: GRÖNLAND".

c) Pielikumā svītro tekstu, kas attiecas uz šādām valstīm:

Igaunija,

Lietuva,

Ungārija

Polija,

Slovēnija,

Slovākija.

62. 31997 D 0569: Komisijas Lēmums 97/569/EK ( 1997. gada 16. jūlijs), ar ko izveido tādu trešo valstu uzņēmumu pagaidu sarakstus, no kuriem dalībvalstis atļauj importēt gaļas produktus (OV L 234, 26.8.1997., 16. lpp.), un ko groza:

- 31998 D 0009: Komisijas 16.12.1997. Lēmums 98/9/EK (OV L 3, 7.1.1998., 12. lpp.),

- 31998 D 0163: Komisijas 10.2.1998. Lēmums 98/163/EK (OV L 53, 24.2.1998., 23. lpp.),

- 31998 D 0220: Komisijas 4.3.1998. Lēmums 98/220/EK (OV L 82, 19.3.1998., 47. lpp.),

- 31998 D 0346: Komisijas 19.5.1998. Lēmums 98/346/EK (OV L 154, 28.5.1998., 35. lpp.),

- 31999 D 0336: Komisijas 20.5.1999. Lēmums 1999/336/EK (OV L 127, 21.5.1999., 30. lpp.),

- 32000 D 0253(01): Komisijas 20.3.2000. Lēmums 2000/253/EK (OV L 78, 29.3.2000., 32. lpp.),

- 32000 D 0555: Komisijas 6.9.2000. Lēmums 2000/555/EK (OV L 235, 19.9.2000., 25. lpp.),

- 32002 D 0074: Komisijas 30.1.2002. Lēmums 2002/74/EK (OV L 33, 2.2.2002., 29. lpp.),

- 32002 D 0671: Komisijas 20.8.2002. Lēmums 2002/671/EK (OV L 228, 24.8.2002., 25. lpp.).

a) Pielikuma virsrakstu un norādes aizstāj ar šādu virsrakstu un norādēm:

"ANEXO — PŘÍLOHA — BILAG — ANHANG — LISA — ΠΑΡΑΡΤΗΜΑ — ANNEX — ANNEXE — ALLEGATO — PIELIKUMS — PRIEDAS — MELLÉKLET — ANNESS — BILAGE — ZAŁĄCZNIK — ANEXO — PRÍLOHA — PRILOGA — LITTE — BILAGA

LISTA DE LOS ESTABLECIMIENTOS / SEZNAM ZAŘÍZENÍ / LISTE OVER VIRKSOMHEDER / VERZEICHNIS DER BETRIEBE / ETTEVÕTETE LOETELU / ΠΙΝΑΚΑΣ ΤΩΝ ΕΓΚΑΤΑΣΤΑΣΕΩΝ / LIST OF ESTABLISHMENTS / LISTE DES ÉTABLISSEMENTS / ELENCO DEGLI STABILIMENTI / UZŅĒMUMU SARAKSTS / ĮMONIŲ SĄRAŠAS / LÉTESÍTMÉNYLISTA / LISTA TA' L-ISTABILIMENTI / LIJST VAN BEDRIJVEN / LISTA ZAKŁADÓW / LISTA DOS ESTABELECIMENTOS / ZOZNAM PREVÁDZKARNÍ / SEZNAM OBRATOV / LUETTELO LAITOKSISTA / FÖRTECKNING ÖVER ANLÄGGNINGAR

Producto: productos cárnicos / Výrobky: masné výrobky / Produkt: kødprodukter / Erzeugnis: Fleischerzeugnisse / Toode: lihatooted / Προϊόν: Προϊόντα με βάση το κρέας / Product: meat products / Produit: à base de viandes / Prodotto: prodotti a base di carne / Produkts: gaļas produkti / Produktas: mėsos produktai / Termék: húskészítmények / Prodott: Prodotti tal-laħam / Product: vleesproducten / Produkt: przetwory mięsne / Produto: produtos à base de carne / Produkt: mäsové výrobky / Proizvod: mesni izdelki / Tuote: lihatuotteet / Varuslag: köttvaror

1 = Referencia nacional / Národní kód / National reference / Nationaler Code / Rahvuslik viide / Εθνικός αριθμός έγκρισης / National reference / Référence nationale / Riferimento nazionale / Nacionālā norāde / Nacionalinė nuoroda / Nemzeti referenciaszám / Referenza nazzjonali / Nationale code / Kod krajowy identyfikacyjny / Referência nacional / Národný odkaz / Nacionalna referenca / Kansallinen referenssi / Nationell referens

2 = Nombre / Název / Navn / Name / Nimi / Όνομα εγκατάστασης / Name / Nom / Nome / Nosaukums / Pavadinimas / Név / Isem / Naam / Nazwa / Nome / Názov / Ime / Nimi / Namn

3 = Ciudad / Město / By / Stadt / Linn / Πόλη / Town / Ville / Città / Pilsēta / Miestas / Város / Belt / Stad / Miasto / Cidade / Mesto / Kraj / Kaupunki / Stad

4 = Región / Oblast / Region / Region / Piirkond / Περιοχή / Region / Région / Regione / Reģions / Regionas / Régió / Reġjun / Regio / Region / Região / Kraj / Regija / Alue / Region

5 = Menciones especiales / Zvláštní poznámky / Særlige bemærkninger / Besondere Bemerkungen / Erimärkused / Ειδικές παρατηρήσεις / Special remarks / Mentions spéciales / Note particolari / Īpašas atzīmes / Specialios pastabos / Különleges megjegyzések / Rimarki speċjali / Bijzondere opmerkingen / Uwagi szczególne / Menções especiais / Osobitné poznámky / Posebne opombe / Erikoismainintoja / Anmärkningar

PMP = mājputnu gaļas produkti

RMP = truša gaļas produkti

FMP = saimniecībā audzētu medījamo dzīvnieku gaļas produkti

WMP = savvaļas medījamo dzīvnieku gaļas produkti

6 * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * = *

Países y establecimientos que cumplen todos los requisitos del apartado 1 del artículo 2 de la Decisión 95/408/CE del Consejo.*

Země a zařízení, které splňují všechny požadavky čl. 2 odst. 1 rozhodnutí Rady 95/408/ES.*

Lande og virksomheder, der opfylder alle betingelserne i artikel 2, stk. 1, i Rådets beslutning 95/408/EF.*

Länder und Betriebe, die alle Anforderungen des Artikels 2 Absatz 1 der Entscheidung 95/408/EG des Rates erfüllen.*

Nõukogu otsuse 95/408/EÜ artikkel 2 punkti 1 kõikidele nõuetele vastavad riigid ja ettevõtted.*

Χώρες και εγκαταστάσεις που πληρούν τις προϋποθέσεις του άρθρου 2 παράγραφος 1 της απόφασης 95/408/ΕΚ του Συμβουλίου.*

Countries and establishments complying with all requirements of Article 2 (1) of Council Decision 95/408/EC.*

Pays et établissements remplissant l'ensemble des dispositions de l'article 2 paragraphe 1 de la décision 95/408/CE du Conseil.*

Paese e stabilimenti che ottemperano a tutte le disposizioni dell'articolo 2, paragrafo 1 della decisione 95/408/CE del Consiglio.*

Valstis un uzņēmumi, kuri atbilst Padomes Lēmuma 95/408/EK 2. panta 1. punkta prasībām.*

Šalys ir įmonės, atitinkančios visus Tarybos sprendimo 95/408/EB 2 straipsnio 1 dalies reikalavimus.*

Azok az országok és létesítmények, amelyek teljes mértékben megfelelnek a 95/408/EK tanácsi határozat 2. cikkének (1) bekezdésében foglalt követelményeknek.*

Pajjiżi u stabilimenti li jissodisfaw il-kundizzjonijiet ta' l-Artiklu 2(1) tad-Deċiżjoni tal-Kunsill 95/408/KE.*

Landen en inrichtingen die voldoen aan al de voorwaarden van artikel 2, lid 1, van Beschikking 95/408/EG van de Raad.*

Państwa i zakłady spełniające wszystkie wymagania artykułu 2 ust. 1 decyzji Rady 95/408/WE.*

Países e estabelecimentos que respeitam todas as exigências do n.o 1 do artigo 2.o da Decisão 95/408/CE do Conselho.*

Krajiny a prevádzkarne v súlade so všetkými požiadavkami článku 2 (1) rozhodnutia Rady 95/408/ES.*

Države in obrati, ki izpolnjujejo vse zahteve iz člena 2 (1) Odločbe Sveta 95/408/ES.*

Neuvoston päätöksen 95/408/EY 2 artiklan 1 kohdan kaikki vaatimukset täyttävät maat ja laitokset.*

Länder och anläggningar som uppfyller alla krav i artikel 2.1 i rådets beslut 95/408/EG."

b) Pielikuma tabulu virsrakstus aizstāj ar šādiem virsrakstiem:

i) "País: ARGENTINA / Země: ARGENTINA / Land: ARGENTINA / Land: ARGENTINIEN / Riik: ARGENTIINA / Χώρα: ΑΡΓΕΝΤΙΝΗ / Country: ARGENTINA / Pays: ARGENTINE / Paese: ARGENTINIA / Valsts: ARGENTĪNA / Šalis: ARGENTINA / Ország: ARGENTÍNA / Pajjiż: ARĠENTINA / Land: ARGENTINË / Państwo: ARGENTYNA / País: ARGENTINA / Krajina: ARGENTÍNA / Država: ARGENTINA / Maa: ARGENTIINA / Land: ARGENTINA"

ii) "País: BULGARIA / Země: BULHARSKO / Land: BULGARIEN / Land: BULGARIEN / Riik: BULGAARIA / Χώρα: ΒΟΥΛΓΑΡΙΑ / Country: BULGARIA / Pays: BULGARIE / Paese: BULGARIA / Valsts: BULGĀRIJA / Šalis: BULGARIJA / Ország: BULGÁRIA / Pajjiż: BULGARIJA / Land: BULGARIJE / Państwo: BUŁGARIA / País: BULGÁRIA / Krajina: BULHARSKO / Država: BOLGARIJA / Maa: BULGARIA / Land: BULGARIEN";

iii) "País: BRASIL / Země: BRAZÍLIE / Land: BRASILIEN / Land: BRASILIEN / Riik: BRASIILIA / Χώρα: ΒΡΑΖΙΛΙΑ / Country: BRAZIL / Pays: BRÉSIL / Paese: BRASILE / Valsts: BRAZĪLIJA / Šalis: BRAZILIJA / Ország: BRAZÍLIA / Pajjiż: BRAŻIL / Land: BRASILIË / Państwo: BRAZYLIA / País: BRASIL / Krajina: BRAZÍLIA / Država: BRAZILIJA / Maa: BRASILIA / Land: BRASILIEN";

iv) "País: HONG KONG / Země: HONGKONG / Land: HONGKONG / Land: HONGKONG / Riik: HONGKONG / Χώρα: ΧΟΝΓΚ ΚΟΝΓΚ / Country: HONG KONG / Pays: HONG-KONG / Paese: HONG KONG / Valsts: HONKONGA / Šalis: HONKONGAS / Ország: HONGKONG / Pajjiż: ĦONG KONG / Land: HONGKONG / Państwo: HONGKONG / País: HONG KONG / Krajina: HONGKONG / Država: HONGKONG / Maa: HONGKONG / Land: HONGKONG";

v) "País: ISRAEL / Země: IZRAEL / Land: ISRAEL / Land: ISRAEL / Riik: IISRAEL / Χώρα: ΙΣΡΑΗΛ / Country: ISRAEL / Pays: ISRAËL / Paese: ISRAELE / Valsts: IZRAĒLA / Šalis: IZRAELIS / Ország: IZRAEL / Pajjiż: IŻRAEL / Land: ISRAËL / Państwo: IZRAEL / País: ISRAEL / Krajina: IZRAEL / Država: IZRAEL / Maa: ISRAEL / Land: ISRAEL";

vi) "País: TAILANDIA / Země: THAJSKO / Land: THAILAND / Land: THAILAND / Riik: TAI / Χώρα: ΤΑΪΛΑΝΔΗ / Country: THAILAND / Pays: THAILANDE / Paese: TAILANDIA / Valsts: TAIZEME / Šalis: TAILANDAS / Ország: THAIFÖLD / Pajjiż: TAJLANDJA / Land: THAILAND / Państwo: TAJLANDIA / País: TAILANDIA / Krajina: THAJSKO / Država: TAJSKA / Maa: THAIMAA / Land: THAILAND";

vii) "País: SUDÁFRICA / Země: JIŽNÍ AFRIKA / Land: SYDAFRIKA / Land: SÜDAFRIKA / Riik: LÕUNA-AAFRIKA / Χώρα: ΝΟΤΙΑ ΑΦΡΙΚΗ / Country: SOUTH AFRICA / Pays: AFRIQUE DU SUD / Paese: SUDAFRICA / Valsts: DIENVIDĀFRIKA / Šalis: PIETŲ AFRIKA / Ország: DÉL-AFRIKAI KÖZTÁRSASÁG / Pajjiż: L-AFRIKA T'ISFEL / Land: ZUID-AFRIKA / Państwo: REPUBLIKA POŁUDNIOWEJ AFRYKI / País: ÁFRICA DO SUL / Krajina: JUHOAFRICKÁ REPUBLIKA / Država: JUŽNA AFRIKA / Maa: ETELÄ-AFRIKKA / Land: SYDAFRIKA";

viii) "País: SINGAPUR / Země: SINGAPUR / Land: SINGAPORE / Land: SINGAPUR / Riik: SINGAPUR / Χώρα: ΣΙΓΚΑΠΟΥΡΗ / Country: SINGAPORE / Pays: SINGAPOUR / Paese: SINGAPORE / Valsts: SINGAPŪRA / Šalis: SINGAPŪRAS / Ország: SZINGAPÚR / Pajjiż: SINGAPOR / Land: SINGAPORE / Państwo: SINGAPUR / País: SINGAPURA / Krajina: SINGAPUR / Država: SINGAPUR / Maa: SINGAPORE / Land: SINGAPORE";

ix) "País: SUIZA / Země: ŠVÝCARSKO / Land: SCHWEIZ / Land: SCHWEIZ / Riik: ŠVEITS / Χώρα: ΕΛΒΕΤΙΑ / Country: SWITZERLAND / Pays: SUISSE / Paese: SVIZZERA / Valsts: ŠVEICE / Šalis: ŠVEICARIJA / Ország: SVÁJC / Pajjiż: SVIZZERA / Land: ZWITZERLAND / Państwo: SZWAJCARIA / País: SUIÇA / Krajina: ŠVAJČIARSKO / Država: ŠVICA / Maa: SVEITSI / Land: SCHWEIZ";

x) "País: CHILE / Země: CHILE / Land: CHILE / Land: CHILE / Riik: TŠIILI / Χώρα: ΧΙΛΗ / Country: CHILE / Pays: CHILI / Paese: CILE / Valsts: ČĪLE / Šalis: ČILĖ / Ország: CHILE / Pajjiż: ĊILI' / Land: CHILI / Państwo: CHILE / País: CHILE / Krajina: CHILE / Država: ČILE / Maa: CHILE / Land: CHILE";

xi) "País: CROACIA / Země: CHORVATSKO / Land: KROATIEN / Land: KROATIEN / Riik: HORVAATIA / Χώρα: ΚΡΟΑΤΙΑ / Country: CROATIA / Pays: CROATIE / Paese: CROAZIA / Valsts: HORVĀTIJA / Šalis: KROATIJA / Ország: HORVÁTORSZÁG / Pajjiż: KROAZJA / Land: KROATIË / Państwo: CHORWACJA / País: CROÁCIA / Krajina: CHORVÁTSKO / Država: HRVAŠKA / Maa: KROATIA / Land: KROATIEN";

xii) "País: NUEVA ZELANDA / Země: NOVÝ ZÉLAND / Land: NEW ZEALAND / Land: NEUSEELAND / Riik: UUS-MEREMAA / Χώρα: ΝΕΑ ΖΗΛΑΝΔΙΑ / Country: NEW ZEALAND / Pays: NOUVELLE-ZÉLANDE / Paese: NUOVA ZELANDA / Valsts: JAUNZĒLANDE / Šalis: NAUJOJI ZELANDIJA / Ország: ÚJ-ZÉLAND / Pajjiż: NEW ZEALAND / Land: NIEUW-ZEELAND / Państwo: NOWA ZELANDIA / País: NOVA ZELÂNDIA / Krajina: NOVÝ ZÉLAND / Država: NOVA ZELANDIJA / Maa: UUSI-SEELANTI / Land: NYA ZEELAND";

xiii) "País: RUMANÍA / Země: RUMUNSKO / Land: RUMÆNIEN / Land: RUMÄNIEN / Riik: RUMEENIA / Χώρα: ΡΟΥΜΑΞΙΑ / Country: ROMANIA / Pays: ROUMANIE / Paese: ROMANIA / Valsts: RUMĀNIJA / Šalis: RUMUNIJA / Ország: ROMÁNIA / Pajjiż: RUMANIJA / Land: ROEMENIË / Państwo: RUMUNIA / País: ROMÉNIA / Krajina: RUMUNSKO / Država: ROMUNIJA / Maa: ROMANIA / Land: RUMÄNIEN";

xiv) "País: CANADÁ / Země: KANADA / Land: CANADA / Land: KANADA / Riik: KANADA / Χώρα: ΚΑΝΑΔΑΣ / Country: CANADA / Pays: CANADA / Paese: CANADA / Valsts: KANĀDA / Šalis: KANADA / Ország: KANADA / Pajjiż: KANADA / Land: CANADA / Państwo: KANADA / País: CANADÁ / Krajina: KANADA / Država: KANADA / Maa: KANADA / Land: KANADA";

xv) "País: AUSTRALIA / Země: AUSTRÁLIE / Land: AUSTRALIEN / Land: AUSTRALIEN / Riik: AUSTRAALIA / Χώρα: ΑΥΣΤΡΑΛΙΑ / Country: AUSTRALIA / Pays: AUSTRALIE / Paese: AUSTRALIA / Valsts: AUSTRĀLIJA / Šalis: AUSTRALIJA / Ország: AUSZTRÁLIA / Pajjiż: AWSTRALJA / Land: AUSTRALIË / Państwo: AUSTRALIA / País: AUSTRÁLIA / Krajina: AUSTRÁLIA / Država: AVSTRALIJA / Maa: AUSTRALIA / Land: AUSTRALIEN";

xvi) "MALAYSIA".

c) Pielikumā svītro tekstu, kas attiecas uz šādām valstīm:

Čehijas Republika,

Ungārija,

Polija,

Slovēnija,

Slovākijas Republika.

63. 31997 D 0735: Komisijas Lēmums 97/735/EK ( 1997. gada 21. oktobris) par konkrētiem aizsardzības pasākumiem attiecībā uz noteiktu zīdītājdzīvnieku izcelsmes atkritumu tirdzniecību (OV L 294, 28.10.1997., 7. lpp.), kuru groza:

- 31999 D 0534: Padomes 19.7.1999. Lēmums 1999/534/EK (OV L 204, 4.8.1999., 37 lpp.).

Lēmuma 1. panta 2. punkta otrajā daļā iekļauj šādu teikumu:

"Attiecībā uz Čehijas Republiku, Igauniju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Ungāriju, Maltu, Poliju, Slovēniju un Slovākiju termiņš šā ziņojuma nosūtīšanai ir pievienošanās diena."

64. 31997 R 2629: Komisijas Regula (EK) Nr. 2629/97 ( 1997. gada 29. decembris), ar ko paredz sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 820/97 attiecībā uz krotālijām, saimniecību reģistriem un dzīvnieku pasēm, kā paredzēts liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmā (OV L 354, 30.12.1997., 19. lpp.), un ko groza:

- 31998 R 1177: Komisijas 5.6.1998. Regula (EK) Nr. 1177/98 (OV L 163, 6.6.1998., 19. lpp.),

- 31998 R 2194: Komisijas 12.10.1998. Regula (EK) Nr. 2194/98 (OV L 276, 13.10.1998., 4. lpp.),

- 31999 R 0331: Komisijas 12.2.1999. Regula (EK) Nr. 331/1999 (OV L 40, 13.2.1999., 27. lpp.),

- 31999 R 1663: Komisijas 28.7.1999. Regula (EK) Nr. 1663/1999 (OV L 197, 29.7.1999., 27. lpp.),

- 32000 R 1606: Komisijas 24.7.2000. Regula (EK) Nr. 1606/2000 (OV L 185, 25.7.2000., 16. lpp.).

Pielikuma sarakstu aizstāj ar šādu sarakstu:

"Austrija | AT |

Beļģija | BE |

Čehijas Republika | CZ |

Kipra | CY |

Dānija | DK |

Igaunija | EE |

Somija | FI |

Francija | FR |

Vācija | DE |

Grieķija | EL |

Ungārija | HU |

Īrija | IE |

Itālija | IT |

Latvija | LV |

Lietuva | LT |

Luksemburga | LU |

Malta | MT |

Nīderlande | NL |

Polija | PL |

Portugāle | PT |

Slovēnija | SI |

Slovākija | SK |

Spānija | ES |

Zviedrija | SE |

Apvienotā Karaliste | UK" |

.

65. 31998 D 0071: Komisijas Lēmums 98/71/EK ( 1998. gada 7. janvāris), ar ko izveido tādu Čehijas Republikas uzņēmumu pagaidu sarakstus, no kuriem dalībvalstis atļauj importēt pienu un piena produktus lietošanai pārtikā, kā arī pienu un piena produktus, kas nav paredzēti lietošanai pārtikā, un ar ko groza Lēmumu 97/299/EK un Lēmumu 97/252/EK (OV L 11, 17.1.1998., 39. lpp.).

Lēmumu 98/71/EK atceļ.

66. 31998 D 0179: Komisijas Lēmums 98/179/EK ( 1998. gada 23. februāris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par oficiālu paraugu ņemšanu, lai kontrolētu noteiktas vielas un to atliekas dzīvos dzīvniekos un dzīvnieku izcelsmes produktos, (OV L 65, 5.3.1998., 31. lpp.).

Pielikuma 1.2. punkta otrajai daļai pievieno šādu teikumu:

"Čehijas Republikai, Igaunijai, Kiprai, Latvijai, Lietuvai, Ungārijai, Maltai, Polijai, Slovēnijai un Slovākijai akreditācija jāsaņem līdz pievienošanās dienai."

67. 31998 D 0371: Komisijas Lēmums 98/371/EK ( 1998. gada 29. maijs) par veterinārsanitārajām prasībām un veterināro sertifikāciju svaigas gaļas importam no dažām Eiropas valstīm (OV L 170, 16.6.1998., 16. lpp.), kuru groza:

- 31998 D 0546: Komisijas 22.7.1998. Lēmums 98/546/EK (OV L 260, 23.9.1998., 15. lpp.),

- 31999 D 0538: Komisijas 26.7.1999. Lēmums 1999/538/EK (OV L 207, 6.8.1999., 21. lpp.),

- 32000 D 0019: Komisijas 9.12.1999. Lēmums 2000/19/EK (OV L 6, 11.1.2000., 58. lpp.),

- 32001 D 0774: Komisijas 7.11.2001. Lēmums 2001/774/EK (OV L 291, 8.11.2001., 48. lpp.),

- 32001 D 0849: Komisijas 30.11.2001. Lēmums 2001/849/EK (OV L 315, 1.12.2001., 71. lpp.),

- 32002 D 0007: Komisijas 28.12.2001. Lēmums 2002/7/EK (OV L 3, 5.1.2002., 50. lpp.).

a) Lēmuma I pielikumā svītro tekstu, kas attiecas uz šādām valstīm:

Čehijas Republika,

Igaunija,

Latvija,

Lietuva,

Ungārija,

Polija,

Slovēnija,

Slovākijas Republika.

b) Lēmuma II pielikumā svītro tekstu, kas attiecas uz šādām valstīm:

Čehijas Republika,

Igaunija,

Latvija,

Lietuva,

Ungārija,

Polija,

Slovēnija,

Slovākijas Republika.

68. 31998 D 0536: Komisijas Lēmums 98/536/EK ( 1998. gada 3. septembris), ar ko izveido sarakstu ar valstu references laboratorijām atliekvielu noteikšanai (OV L 251, 11.9.1998., 39. lpp.).

Pielikumā starp tekstiem, kas attiecas uz Beļģiju un Dāniju, iekļauj šādus tekstus:

"Čehijas Republika | National Reference Laboratory for residues of Veterinary Drugs Ústav pro státní kontrolu veterinárních biopreparátů a léčiv Hudcova 56 A 621 00 Brno | A1, A2, A3, A4, A5, A6, B2a, B2b, B2c, B2e, B2d, B2f grupa |

National Reference Laboratory for Mycotoxins and other natural Toxins, Dyes and Antibacterial substances Státní veterinární ústav Jihlava, Rantířovská 93 586 05 Jihlava | B1, B3e, B3d grupa |

National Reference Laboratory for Pesticides and PCB's Státní veterinární ústav Praha, Sídlištní 136/24 165 03 Praha 6 - Lysolaje | B3a, B3b grupa |

National Reference Laboratory for Chemical elements Státní veterinární ústav Olomouc, Jakoubka ze Stříbra 1 779 00 Olomouc | B3c grupa |

National Reference Laboratory for Determination of Radioactive Substances in Food and Food Chains Státní veterinární ústav Praha, Sídlištní 136/24 165 03 Praha 6 - Lysolaje | B3f grupa" |

starp tekstiem, kas attiecas uz Vāciju un Grieķiju, iekļauj šādu tekstu:

"Igaunija | Veterinaar- ja Toidulaboratoorium Väike-Paala 3 11415 Tallinn | A grupa B1, B2 grupa |

Tervisekaitseinspektsiooni Tartu Keemialaboratoorium Põllu 1a 50303 Tartu | B3a, B3b grupa |

Veterinaar- ja Toidulaboratoorium Kreutzwaldi 30 51006 Tartu | B3c grupa |

Taimse Materjali Kontrolli Keskus Teaduse 6 75501 Saku, Harjumaa | B3d grupa |

Veterinaar- ja Toidulaboratoorium Väike-Paala 3 11415 Tallinn | B3e, B3f grupa" |

starp tekstiem, kas attiecas uz Itāliju un Luksemburgu, iekļauj šādu tekstu:

"Kipra | Εθνικό Έργαστήριο Αναφοράς για τον έλεγχο των υπολειμμάτων Γενικό Χημείο του Κράτους Κίμωνος 44 1451 Λευκωσία National Reference Laboratory for the Control of Residues General State Laboratory Kimonos 44 1451 Nicosie | Visas grupas |

Latvija | Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centrs Lejupes iela 3 Rīga, LV-1076 | Visas grupas |

Lietuva | Nacionalinė veterinarijos laboratorija J. Kairiūkščio g. 10 LT-2021 Vilnius | Visas grupas" |

starp tekstiem, kas attiecas uz Luksemburgu un Nīderlandi, iekļauj šādu tekstu:

"Ungārija | Országos Élelmiszervizsgáló Intézet (OÉVI) Pf. 1740. Mester u. 81. H-1465 Budapest | Visas grupas |

Malta | Ministry for Agriculture and Fisheries Food and Veterinary Regulation Division Public Health and Laboratory Diagnostics Unit Albertown - Marsa, Malta | B1, B3c grupa |

Istituto Zooprofilattico Sperimentale dell'Abruzzo e del Molise - G.Caporale Campo Boario 64100 Teramo, Italia | A grupa, B1, B2a, B2c, B2d, B2e, B2f, B3a, B3b, B3d, B3e, B3f grupa |

Central Science Laboratory - Sand HuttonYork, United Kingdom | A6, B2b grupa |

Progetto Natura Via Marradi 41 59100 Prato, Italia | B1, B2b, B2c, B2d, B3a, B3b grupa." |

starp tekstiem, kas attiecas uz Austriju un Portugāli, iekļauj šādu tekstu:

"Polija | Laboratorium Zakładu Higieny Żywności Pochodzenia Zwierzęcego Państwowego Instytutu Weterynaryjnego PL-24-100 Puławy Al. Partyzantów 57 | A1, A2, A3, A4 grupa B1 grupa |

Laboratorium Zakładu Farmakologii i Toksykologii Państwowego Instytutu Weterynaryjnego PL-24-100 Puławy Al. Partyzantów 57 | A5, A6 grupa B1, B2, B3 grupa" |

starp tekstiem, kas attiecas uz Portugāli un Somiju, iekļauj šādu tekstu:

"Slovēnija | Nacionalni veterinarski inštitut Gerbičeva 60 SI-1000 Ljubljana | A1, A3, A4, A5, A6, B1, B2a, B2b, B2d, B3a, B3d grupa |

Zavod za zdravstveno varstvo Maribor Prvomajska ulica 1 SI-2000 Maribor | A2, B2c, B2e, B3-PCB, B3b, B3c grupa |

Slovākija | Štátny veterinárny a potravinový ústav Akademická 3 SK - 949 01 Nitra | A1, A3, A4, A5 grupa |

Štátny veterinárny a potravinový ústav Hlinkova 1/B SK - 040 01 Košice | A2, B2a, B2b, B2d, B3c, B3d grupa |

Štátny veterinárny a potravinový ústav Botanická 15 SK - 842 52 Bratislava | A6, B2c, B2e, B3a, B3b grupa |

Štátny veterinárny a potravinový ústav Janoškova 1611/58 SK - 026 80 Dolný Kubín | B1, B2f, B3e grupa |

Národné referenčné laboratórium pre rádiometriu a rádioekológiu Štátny veterinárny a potravinový ústav Akademická 3 SK - 949 01 Nitra | B3f grupa (radioaktivitāte) |

Národné referenčné centrum pre dioxíny a príbuzné látky Ústav preventívnej a klinickej medicíny Limbova 14 SK - 833 01 Bratislava | B3f grupa (dioksīni un radniecīgi savienojumi)" |

69. 31998 D 0675: Komisijas Lēmums 98/675/EK ( 1998. gada 16. novembris), ar kuru paredz īpašus nosacījumus attiecībā uz tādu zivsaimniecības un akvakultūras produktu importu, kuru izcelsme ir Igaunijā (OV L 317, 26.11.1998., 42. lpp.).

Lēmumu 98/675/EK atceļ.

70. 31999 D 0120: Komisijas Lēmums 1999/120/EK ( 1999. gada 27. janvāris), ar ko izveido tādu trešo valstu uzņēmumu pagaidu sarakstus, no kuriem dalībvalstis atļauj importēt dzīvnieku zarnas, kuņģus un urīnpūšļus (OV L 36, 10.2.1999., 21. lpp.), un ko groza:

- 31999 D 0263: Komisijas 19.4.1999. Lēmums 1999/263/EK (OV L 103, 20.4.1999., 33. lpp.),

- 32000 D 0080: Komisijas 20.12.1999. Lēmums 2000/80/EK (OV L 30, 4.2.2000., 41. lpp.),

- 32002 D 0483: Komisijas 24.6.2002. Lēmums 2002/483/EK (OV L 166, 25.6.2002., 25. lpp.).

a) Pielikuma virsrakstu un norādes aizstāj ar šādu virsrakstu un norādēm:

"ANEXO — PŘÍLOHA — BILAG — ANHANG — LISA — ΠΑΡΑΡΤΗΜΑ — ANNEX — ANNEXE — ALLEGATO — PIELIKUMS — PRIEDAS — MELLÉKLET — SKEDA — BILAGE — ZAŁĄCZNIK — ANEXO — PRÍLOHA — PRILOGA — LITTE — BILAGA

LISTA DE LOS ESTABLECIMIENTOS / SEZNAM ZAŘÍZENÍ / LISTE OVER VIRKSOMHEDER / VERZEICHNIS DER BETRIEBE / ETTEVÕTETE LOETELU / ΠΙΝΑΚΑΣ ΤΩΝ ΕΓΚΑΤΑΣΤΑΣΕΩΝ / LIST OF ESTABLISHMENTS / LISTE DES ÉTABLISSEMENTS / ELENCO DEGLI STABILIMENTI / UZŅĒMUMU SARAKSTS / ĮMONIŲ SĄRAŠAS / LÉTESÍTMÉNYLISTA / LISTA TA' L-ISTABILIMENTI / LIJST VAN BEDRIJVEN / LISTA ZAKŁADÓW / LISTA DOS ESTABELECIMENTOS / ZOZNAM PREVÁDZKARNÍ / SEZNAM OBRATOV / LUETTELO LAITOKSISTA / FÖRTECKNING ÖVER ANLÄGGNINGAR

Producto: Estómagos, vejigas y tripas de animales / Produkt: Žaludky, měchýře a střeva zvířat / Produkt: Maver, dyreblærer og dyretarme / Erzeugnis: Mägen, Blasen und Därme von Tieren / Toode: loomade maod, kusepõied ja sooled / Προϊόν: στομάχια, κύστεις και έντερα ζώων / Product: Stomachs, bladders and intestines of animals / Produit: Estomacs, vessies et boyaux d'animaux / Prodotto: Stomachi, vesciche e budella di origine animale / Produkts: dzīvnieku kuņģi, urīnpūšļi un zarnas / Produktas: skrandis, šlapimo pūslė ir gyvulių žarnos / Termék: állati gyomor, hólyag és bél / Prodott: L-istonku, bżieżaq tal-urina u l-budullata ta' l-annimali / Product: Magen, blazen en darmen van dieren / Produkt: Żołądki, pęcherze i jelita zwierząt / Produto: Estômagos, bexigas e tripas de animais / Produkt: Žalúdky, mechúre a črevá zvierat / Proizvod: vampi in želodci, mehurji in čreva živali / Tuote: Vatsalaukkuja, virtsarakkoja ja suolia / Varuslag: Magar, blåsor och tarmar

1 = Referencia nacional / Národní kód / National reference / Nationaler Code / Rahvuslik viide / Εθνικός αριθμός έγκρισης / National reference / Référence nationale / Riferimento nazionale / Nacionālā norāde / Nacionalinė nuoroda / Nemzeti referenciaszám / Referenza nazzjonali / Nationale code / Kod krajowy / Referência nacional / Národný odkaz / Nacionalna referenca / Kansallinen referenssi / Nationell referens

2 = Nombre / Název / Navn / Name / Nimi / Όνομα εγκατάστασης / Name / Nom / Nome / Nosaukums / Pavadinimas / Név / Isem / Naam / Nazwa / Nome / Názov / Ime / Nimi / Namn

3 = Ciudad / Město / By / Stadt / Linn / Πόλη / Town / Ville / Città / Pilsēta / Miestas / Város / Belt / Stad / Miasto / Cidade / Mesto / Kraj / Kaupunki / Stad

4 = Región / Oblast / Region / Region / Piirkond / Περιοχή / Region / Région / Regione / Reģions / Regionas / Régió / Reġjun / Regio / Region / Região / Kraj / Regija / Alue / Region

5 = Menciones especiales / Zvláštní poznámky / Særlige bemærkninger / Besondere Bemerkungen / Erimärkused / Ειδικές παρατηρήσεις / Special remarks / Mentions spéciales / Note particolari / Īpašas atzīmes / Specialios pastabos / Különleges megjegyzések / Rimarki speċjali / Bijzondere opmerkingen / Uwagi szczególne / Menções especiais / Osobitné poznámky / Posebne opombe / Erikoismainintoja / Anmärkningar"

b) Pielikuma tabulu nosaukumus aizstāj ar šādiem nosaukumiem:

i) "País: AFGANISTÁN / Země: AFGHÁNISTÁN / Land: AFGHANISTAN / Land: AFGHANISTAN / Riik: AFGANISTAN / Χώρα: ΑΦΓΑΝΙΣΤΑΝ / Country: AFGHANISTAN / Pays: AFGHANISTAN / Paese: AFGANISTAN / Valsts: AFGANISTĀNA / Šalis: AFGANISTANAS / Ország: AFGANISZTÁN / Pajjiż: AFGANISTAN / Land: AFGHANISTAN / Państwo: AFGANISTAN / País: AFGANISTÃO / Krajina: AFGANISTAN / Država: AFGANISTAN / Maa: AFGANISTAN / Land: AFGHANISTAN";

ii) "País: ARGENTINA / Země: ARGENTINA / Land: ARGENTINA / Land: ARGENTINIEN / Riik: ARGENTIINA / Χώρα: ΑΡΓΕΝΤΙΝΗ / Country: ARGENTINA / Pays: ARGENTINE / Paese: ARGENTINIA / Valsts: ARGENTĪNA / Šalis: ARGENTINA / Ország: ARGENTÍNA / Pajjiż: ARĠENTINA / Land: ARGENTINË / Państwo: ARGENTYNA / País: ARGENTINA / Krajina: ARGENTÍNA / Država: ARGENTINA / Maa: ARGENTIINA / Land: ARGENTINA";

iii) "País: AUSTRALIA / Země: AUSTRÁLIE / Land: AUSTRALIEN / Land: AUSTRALIEN / Riik: AUSTRAALIA / Χώρα: ΑΥΣΤΡΑΛΙΑ / Country: AUSTRALIA / Pays: AUSTRALIE / Paese: AUSTRALIA / Valsts: AUSTRĀLIJA / Šalis: AUSTRALIJA / Ország: AUSZTRÁLIA / Pajjiż: AWSTRALJA / Land: AUSTRALIË / Państwo: AUSTRALIA / País: AUSTRÁLIA / Krajina: AUSTRÁLIA / Država: AVSTRALIJA / Maa: AUSTRALIA / Land: AUSTRALIEN";

iv) "País: BANGLADESH /Země: BANGLADÉŠ / Land: BANGLADESH / Land: BANGLADESCH / Riik: BANGLADESH / Χώρα: ΜΠΑΝΓΚΛΑΝΤΕΣ /Country: BANGLADESH / Pays: BANGLADESH / Paese: BANGLADESH / Valsts: BANGLADEŠA / Šalis: BANGLADEŠAS / Ország: BANGLADES / Pajjiż: BANGLADEXX /Land: BANGLADESH / Państwo: BANGLADESZ / País: BANGLADECHE / Krajina: BANGLADÉŠ / Država: BANGLADEŠ / Maa: BANGLADESH / Land: BANGLADESH";

v) "País: BAHRÁIN / Země: BAHRAJN / Land: BAHRAIN / Land: BAHRAIN / Riik: BAHREIN / Χώρα: ΜΠΑΧΡΕΪΝ / Country: BAHRAIN / Pays: BAHREÏN / Paese: BAHRAIN / Valsts: BAHREINA / Šalis: BAHREINAS /Ország: BAHREIN / Pajjiż: BAHRAIN / Land: BAHREIN / Państwo: BAHRAJN / País: BARÉM / Krajina: BAHRAJN / Država: BAHRAJN / Maa: BAHRAIN / Land: BAHRAIN";

vi) "País: BRASIL / Země: BRAZÍLIE / Land: BRASILIEN / Land: BRASILIEN / Riik: BRASIILIA / Χώρα: ΒΡΑΖΙΛΙΑ / Country: BRAZIL / Pays: BRÉSIL / Paese: BRASILE / Valsts: BRAZĪLIJA / Šalis: BRAZILIJA / Ország: BRAZÍLIA / Pajjiż: BRAŻIL / Land: BRASILIË / Państwo: BRAZYLIA / País: BRASIL / Krajina: BRAZÍLIA / Država: BRAZILIJA / Maa: BRASILIA /Land: BRASILIEN";

vii) "País: CANADÁ / Země: KANADA / Land: CANADA / Land: KANADA / Riik: KANADA / Χώρα: ΚΑΝΑΔΑΣ / Country: CANADA / Pays: CANADA / Paese: CANADA / Valsts: KANĀDA / Šalis: KANADA / Ország: KANADA / Pajjiż: KANADA / Land: CANADA / Państwo: KANADA / País: CANADÁ / Krajina: KANADA / Država: KANADA / Maa: KANADA / Land: KANADA";

viii) "País: SUIZA / Země: ŠVÝCARSKO / Land: SCHWEIZ / Land: SCHWEIZ / Riik: ŠVEITS / Χώρα: ΕΛΒΕΤΙΑ / Country: SWITZERLAND / Pays: SUISSE / Paese: SVIZZERA / Valsts: ŠVEICE / Šalis: ŠVEICARIJA / Ország: SVÁJC / Pajjiż: SVIZZERA / Land: ZWITZERLAND / Państwo: SZWAJCARIA / País: SUIÇA / Krajina: ŠVAJČIARSKO / Država: ŠVICA / Maa: SVEITSI / Land: SCHWEIZ";

ix) "País: CHILE / Země: CHILE / Land: CHILE / Land: CHILE / Riik: TŠIILI / Χώρα: ΧΙΛΗ / Country: CHILE / Pays: CHILI / Paese: CILE / Valsts: ČĪLE / Ország: CHILE / Pajjiż: ĊILI' / Land: CHILI / Państwo: CHILE / País: CHILE / Krajina: CHILE / Država: ČILE / Maa: CHILE / Land: CHILE";

x) "País: CHINA / Země: ČÍNA / Land: KINA / Land: CHINA / Riik: HIINA / Χώρα: ΚΙΝΑ / Country: CHINA / Pays: CHINE / Paese: CINA / Valsts: ĶĪNA / Šalis: KINIJA / Ország: KÍNA / Pajjiż: ĊINA / Land: CHINA / Państwo: CHINY / País: CHINA / Krajina: ČÍNA / Država: KITAJSKA / Maa: KIINA / Land: KINA";

xi) "País: COSTA RICA / Země: KOSTARIKA / Land: COSTA RICA / Land: COSTA RICA / Riik: COSTA RICA / Χώρα: ΚΟΣΤΑ ΡΙΚΑ / Country: COSTA RICA / Pays: COSTA RICA / Paese: COSTA RICA / Valsts: KOSTARIKA / Šalis: KOSTA RIKA / Ország: COSTA RICA / Pajjiż: KOSTA RIKA / Land: COSTA RICA / Państwo: KOSTARYKA / País: COSTA RICA / Krajina: KOSTARIKA / Država: KOSTARIKA / Maa: COSTA RICA / Land: COSTA RICA";

xii) "País: EGIPTO / Země: EGYPT / Land: EGYPTEN / Land: ÄGYPTEN /Riik: EGIPTUS / Χώρα: ΑΙΓΥΠΤΟΣ / Country: EGYPT / Pays: ÉGYPTE / Paese: EGITTO / Valsts: ĒĢIPTE / Šalis: EGIPTAS / Ország: EGYIPTOM / Pajjiż: EĠITTU / Land: EGYPTE / Państwo: EGIPT / País: EGIPTO / Krajina: EGYPT / Država: EGIPT / Maa: EGYPTI / Land: EGYPTEN";

xiii) "País: CROACIA / Země: CHORVATSKO / Land: KROATIEN / Land: KROATIEN / Riik: HORVAATIA / Χώρα: ΚΡΟΑΤΙΑ / Country: CROATIA / Pays: CROATIE / Paese: CROAZIA / Valsts: HORVĀTIJA / Šalis: KROATIJA / Ország: HORVÁTORSZÁG / Pajjiż: KROAZJA / Land: KROATIË / Państwo: CHORWACJA / País: CROÁCIA / Krajina: CHORVÁTSKO / Država: HRVAŠKA / Maa: KROATIA / Land: KROATIEN";

xiv) "País: HONDURAS / Země: HONDURAS / Land: HONDURAS / Land: HONDURAS / Riik: HONDURAS / Χώρα: ΟΝΔΟΥΡΑ / Country: HONDURAS / Pays: HONDURAS / Paese: HONDURAS / Valsts: HONDURASA / Šalis: HONDŪRAS / Ország: HONDURAS / Pajjiż: ĦONDURAS / Land: HONDURAS / Państwo: HONDURAS / País: HONDURAS / Krajina: HONDURAS / Država: HONDURAS / Maa: HONDURAS / Land: HONDURAS";

xv) "País: INDIA / Země: INDIE / Land: INDIEN / Land: INDIEN / Riik: INDIA / Χώρα: ΙΝΔΙΑ / Country: INDIA / Pays: INDE / Paese: INDIA / Valsts: INDIJA / Šalis: INDIJA / Ország: INDIA / Pajjiż: INDJA / Land: INDIA / Państwo: INDIE / País: ÌNDIA / Krajina: INDIA / Država: INDIJA / Maa: INTIA / Land: INDIEN";

xvi) "País: IRÁN / Země: ÍRÁN / Land: IRAN / Land: IRAN / Riik: IRAAN / Χώρα: ΙΡΑΝ / Country: IRAN / Pays: IRAN / Paese: IRAN / Valsts: IRĀNA / Šalis: IRANAS / Ország: IRÁN / Pajjiż: IRAN / Land: IRAN / Państwo: IRAN / País: IRÃO / Krajina: IRÁN / Država: IRAN / Maa: IRAN / Land: IRAN";

xvii) "País: JAPÓN / Země: JAPONSKO / Land: JAPAN / Land: JAPAN / Riik: / Χώρα: ΙΑΠΩΝΙΑ / Country: JAPAN / Pays: JAPON / Paese: GIAPPONE / Valsts: JAPĀNA / Šalis: JAPONIJA / Ország: JAPÁN / Pajjiż: ĠAPPUN / Land: JAPAN / Państwo: JAPONIA / País: JAPÃO / Krajina: JAPONSKO / Država: JAPONSKA / Maa: JAPANI / Land: JAPAN";

xviii) "País: KUWAIT / Země: KUVAJT / Land: KUWAIT / Land: KUWAIT / Riik: KUVEIT / Χώρα: ΚΟΥΒΕΪΤ / Country: KUWAIT / Pays: KOWEÏT / Paese: KUWAIT / Valsts: KUVEITA / Šalis: KUVEITAS / Ország: KUVAIT / Pajjiż: KUWAJT / Land: KOEWEIT / Państwo: KUWEJT / País: KUWAIT / Krajina: KUVAJT / Država: KUVAJT / Maa: KUWAIT / Land: KUWAIT";

xix) "País: LÍBANO / Země: LIBANON / Land: LIBANON / Land: LIBANON / Riik: LIIBANON / Χώρα: ΛΙΒΑΝΟΣ / Country: LEBANON / Pays: LIBAN / Paese: LIBANO / Valsts: LIBĀNA / Šalis: LIBANAS / Ország: LIBANON / Pajjiż: LIBANU / Land: LIBANON / Państwo: LIBAN / País: LÍBANO / Krajina: LIBANON / Država: LIBANON / Maa: LIBANON / Land: LIBANON";

xx) "País: MARRUECOS / Země: MAROKO / Land: MAROKKO / Land: MAROKKO / Riik: MAROKO / Χώρα: ΜΑΡΟΚΟ / Country: MAROCCO / Pays: MAROC / Paese: MAROCCO / Valsts: MAROKA / Šalis: MAROKAS / Ország: MAROKKÓ / Pajjiż: MAROKK / Land: MAROKKO / Państwo: MAROKO / País: MARROCOS / Krajina: MAROKO / Država: MAROKO / Maa: MAROKKO / Land: MAROCKO";

xxi) "País: MÉXICO / Země: MEXIKO / Land: MEXICO / Land: MEXIKO / Riik MEHHIKO / Χώρα: ΜΕΞΙΚΟ / Country: MEXICO / Pays:MEXIQUE / Paese: MESSICO / Valsts: MEKSIKA / Šalis: MEKSIKA / Ország: MEXIKÓ / Pajjiż: MESSIKU / Land: MEXICO / Państwo: MEKSYK / País: MÉXICO / Krajina: MEXIKO / Država: MEHIKA / Maa: MEKSIKO / Land: MEXIKO";

xxii) "País: MONGOLIA / Země: MONGOLSKO / Land: MONGOLIET / Land: MONGOLEI / Riik: MONGOOLIA / Χώρα: ΜΟΓΓΟΛΙΑ / Country: MONGOLIA / Pays: MONGOLIE / Paese: MONGOLIA / Valsts: MONGOLIJA / Šalis: MONGOLIJA / Ország: MONGÓLIA / Pajjiż: MONGOLJA / Land: MONGOLIË / Państwo: MONGOLIA / País: MONGÓLIA / Krajina: MONGOLSKO / Država: MONGOLIJA / Maa: MONGOLIA / Land: MONGOLIET";

xxiii) "País: NICARAGUA / Země: NIKARAGUA / Land: NICARAGUA / Land: NICARAGUA / Riik: NICARAGUA / Χώρα: ΝΙΚΑΡΑΓΟΥΑ / Country: NICARAGUA / Pays: NICARAGUA / Paese: NICARAGUA / Valsts: NIKARAGVA / Šalis: NIKARAGVA / Ország: NICARAGUA / Pajjiż: NIKARAGWA / Land: NICARAGUA / Państwo: NIKARAGUA / País: NICARÁGUA / Krajina: NIKARAGUA / Država: NIKARAGVA / Maa: NICARAGUA / Land: NICARAGUA";

xxiv) "País: NUEVA ZELANDA / Země: NOVÝ ZÉLAND / Land: NEW ZEALAND / Land: NEUSEELAND / Riik: UUS-MEREMAA / Χώρα: ΝΕΑ ΖΗΛΑΝΔΙΑ / Country: NEW ZEALAND / Pays: NOUVELLE-ZÉLANDE / Paese: NUOVA ZELANDA / Valsts: JAUNZĒLANDE / Šalis: NAUJOJI ZELANDIJA / Ország: ÚJ-ZÉLAND / Pajjiż: NEW ZEALAND / Land: NIEUW-ZEELAND / Państwo: NOWA ZELANDIA / País: NOVA ZELÂNDIA / Krajina: NOVÝ ZÉLAND / Država: NOVA ZELANDIJA / Maa: UUSI-SEELANTI / Land: NYA ZEELAND";

xxv) "País: PANAMÁ / Země: PANAMA / Land: PANAMA / Land: PANAMA / Riik: PANAMA / Χώρα: ΠΑΝΑΜΑΣ / Country: PANAMA / Pays: PANAMA / Paese: PANAMA / Valsts: PANAMA / Šalis: PANAMA / Ország: PANAMA / Pajjiż: PANAMA / Land: PANAMA / Państwo: PANAMA / País: PANAMÁ / Krajina: PANAMA / Država: PANAMA / Maa: PANAMA / Land: PANAMA";

xxvi) "País: PARAGUAY / Země: PARAGUAY / Land: PARAGUAY / Land: PARAGUAY / Riik: PARAGUAY / Χώρα: ΠΑΡΑΓΟΥΑΗ / Country: PARAGUAY / Pays: PARAGUAY / Paese: PARAGUAY / Valsts: PARAGVAJA / Šalis: PARAGVAJUS / Ország: PARAGUAY / Pajjiż: PARAGWAJ / Land: PARAGUAY / Państwo: PARAGWAJ / País: PARAGUAI / Krajina: PARAGUAJ / Država: PARAGVAJ / Maa: PARAGUAY / Land: PARAGUAY";

xxvii) "País: PERÚ / Země: PERU / Land: PERU / Land: PERU / Riik: PERUU / Χώρα: ΠΕΡΟΥ / Country: PERU / Pays: PÉROU / Paese: PERÙ / Valsts: PERU / Šalis: PERU / Ország: PERU / Pajjiż: PERU / Land: PERU / Państwo: PERU / País: PERU / Krajina: PERU / Država: PERU / Maa: PERU / Land: PERU";

xxviii) "País: PAKISTÁN / Země: PÁKISTÁN / Land: PAKISTAN / Land: PAKISTAN / Riik: PAKISTAN / Χώρα: ΠΑΚΙΣΤΑΝ / Country: PAKISTAN / Pays: PAKISTAN / Paese: PAKISTAN / Valsts: PAKISTĀNA / Šalis: PAKISTANAS / Ország: PAKISZTÁN / Pajjiż: PAKISTAN / Land: PAKISTAN / Państwo: PAKISTAN / País: PAQUISTÃO / Krajina: PAKISTAN / Država: PAKISTAN / Maa: PAKISTAN / Land: PAKISTAN";

xxix) "País: RUMANÍA / Země: RUMUNSKO / Land: RUMÆNIEN / Land: RUMÄNIEN / Riik: RUMEENIA / Χώρα: ΡΟΥΜΑΞΙΑ / Country: ROMANIA / Pays: ROUMANIE / Paese: ROMANIA / Valsts: RUMĀNIJA / Šalis: RUMUNIJA / Ország: ROMÁNIA / Pajjiż: RUMANIJA / Land: ROEMENIË / Państwo: RUMUNIA / País: ROMÉNIA / Krajina: RUMUNSKO / Država: ROMUNIJA / Maa: ROMANIA / Land: RUMÄNIEN";

xxx) "País: SIRIA / Země: SÝRIE / Land: SYRIEN / Land: SYRIEN / Riik: SÜÜRIA / Χώρα: ΣΥΡΙΑ / Country: SYRIA / Pays: SYRIE / Paese: SIRIA / Valsts: SĪRIJA / Šalis: SIRIJA / Ország: SZÍRIA / Pajjiż: SIRJA / Land: SYRI / Państwo: SYRIA / País: SÍRIA / Krajina: SÝRIA / Država: SIRIJA / Maa: SYYRIA / Land: SYRIEN";

xxxi) "País: TÚNEZ / Země: TUNISKO / Land: TUNESIEN / Land: TUNESIEN / Riik: TUNEESIA / Χώρα: ΤΥΝΗΣΙΑ / Country: TUNISIA / Pays: TUNISIE / Paese: TUNISIA / Valsts: TUNISIJA / Šalis: TUNISAS / Ország: TUNÉZIA / Pajjiż: TUNEŻIJA / Land: TUNESIË / Państwo: TUNEZJA / País: TUNÍSIA / Krajina: TUNISKO / Država: TUNIZIJA / Maa: TUNISIA / Land: TUNISIEN";

xxxii) "País: TURKMENISTÁN / Země: TURKMENISTÁN / Land: TURKMENISTAN / Land: TURKMENISTAN / Riik: TÜRKMENISTAN / Χώρα: ΤΟΥΡΚΜΕΝΙΣΤΑΝ / Country: TURKMENISTAN / Pays: TURKMÉNISTAN / Paese: TURKMENISTAN / Valsts: TURKMĒNIJA / Šalis: TURKMĖNISTANAS / Ország: TÜRKMENISZTÁN / Pajjiż: TURKMENISTAN / Land: TURKMENISTAN / Państwo: TURKMENISTAN / País: TURQUEMENISTÃO / Krajina: TURKMÉNSKO / Država: TURKMENISTAN / Maa: TURKMENISTAN / Land: TURKMENISTAN";

xxxiii) "País: TURQUÍA / Země: TURECKO / Land: TYRKIET / Land: TÜRKEI / Riik: TÜRGI / Χώρα: ΤΟΥΡΚΙΑ / Country: TURKEY / Pays: TURQUIE / Paese: TURCHIA / Valsts: TURCIJA / Šalis: TURKIJA / Ország: TÖRÖKORSZÁG / Pajjiż: TURKIJA / Land: TURKIJE / Państwo: TURCJA / País: TURQUIA / Krajina: TURECKO / Država: TURČIJA / Maa: TURKKI / Land: Turkiet";

xxxiv) "País: ESTADOS UNIDOS DE AMÉRICA / Země: SPOJENÉ STÁTY AMERICKÉ / Land: AMERIKAS FORENEDE STATER / Land: VEREINIGTE STAATEN VON AMERIKA / Riik: AMEERIKA ÜHENDRIIGID / Χώρα: ΗΝΩΜΕΝΕΣ ΠΟΛΙΤΕΙΕΣ ΤΗΣ ΑΜΕΡΙΚΗΣ / Country: UNITED STATES OF AMERICA / Pays: ÉTATS-UNIS D'AMÉRIQUE / Paese: STATI UNITI D'AMERICA / Valsts: AMERIKAS SAVIENOTĀS VALSTIS / Šalis: JUNGTINĖS AMERIKOS VALSTIJOS / Ország: AMERIKAI EGYESÜLT ÁLLAMOK / Pajjiż: STATI UNITI TA' L-AMERIKA / Land: VERENIGDE STATEN VAN AMERIKA / Państwo: STANY ZJEDNOCZONE AMERYKI / País: ESTADOS UNIDOS DA AMÉRICA / Krajina: SPOJENÉ ŠTÁTY AMERICKÉ / Država: ZDRUŽENE DRŽAVE AMERIKE / Maa: AMERIKAN YHDYSVALLAT / Land: FÖRENTA STATERNA";

xxxv) "País: UCRANIA / Země: UKRAJINA / Land: UKRAINE / Land: UKRAINE / Riik: UKRAINA / Χώρα: ΟΥΚΡΑΝΙΑ / Country: UKRAINE / Pays: UKRAINE / Paese: UCRAINA / Valsts: UKRAINA / Šalis: UKRAINA / Ország: UKRAJNA / Pajjiż: UKRAJNA / Land: OEKRAÏNE / Państwo: UKRAINA / País: UCRÂNIA / Krajina: UKRAJINA / Država: UKRAJINA / Maa: UKRAINA / Land: UKRAINA";

xxxvi) "País: URUGUAY / Země: URUGUAY / Land: URUGUAY / Land: URUGUAY / Riik: URUGUAY / Χώρα: ΟΥΡΟΥΓΟΥΑΗ / Country: URUGUAY / Pays: URUGUAY / Paese: URUGUAY / Valsts: URUGVAJA / Šalis: URUGVAJUS / Ország: URUGUAY / Pajjiż: URUGWAJ / Land: URUGUAY / Państwo: URUGWAJ / País: URUGUAI / Krajina: URUGUAJ / Država: URUGVAJ / Maa: URUGUAY / Land: URUGUAY";

xxxvii) "País: UZBEKISTÁN / Země: UZBEKISTÁN / Land: USBEKISTAN / Land: USBEKISTAN / Riik: USBEKISTAN / Χώρα: ΟΥΖΜΠΕΚΙΣΤΑΝ / Country: UZBEKISTAN / Pays: OUZBÉKISTAN / Paese: UZBEKISTAN / Valsts: UZBEKIJA / Šalis: UZBEKISTANAS / Ország: ÜZBEGISZTÁN / Pajjiż: UŻBEKISTAN / Land: OEZBEKISTAN / Państwo: UZBEKISTAN / País: UZBEQUISTÃO / Krajina: UZBEKISTAN / Država: UZBEKISTAN / Maa: UZBEKISTAN / Land: UZBEKISTAN";

xxxviii) "País: REPÚBLICA FEDERATIVA DE YUGOSLAVIA / Země: SVAZOVÁ REPUBLIKA JUGOSLÁVIE / Land: JUGOSLAVIEN / Land: JUGOSLAWISCHE REPUBLIK / Riik: JUGOSLAAVIA / Χώρα: ΟΜΟΣΠΟΝΔΙΑΚΗ ΔΗΜΟΚΡΑΤΙΑ ΤΗΣ ΓΙΟΥΓΚΟΣΛΑΒΙΑΣ / Country: FEDERAL REPUBLIC OF YUGOSLAVIA / Pays: YOUGOSLAVIE / Paese: REPUBBLICA FEDERALE DI IUGOSLAVIA / Valsts: DIENVIDSLĀVIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA / Šalis: JUGOSLAVIJA / Ország: JUGOSZLÁV SZÖVETSÉGI KÖZTÁRSASÁG / Pajjiż: JUGOSLAVJA / Land: JOEGOSLAVIË / Państwo: JUGOSŁAWIA / País: REPÚBLICA FEDERATIVA DA JUGOSLÁVIA / Krajina: FEDERATÍVNA REPUBLIKA JUHOSLÁVIA / Država: ZVEZNA REPUBLIKA JUGOSLAVIJA / Maa: JUGOSLAVIA / Land: JUGOSLAVIEN";

c) Pielikumā svītro tekstu, kas attiecas uz šādām valstīm:

Čehijas Republika,

Kipra,

Latvija,

Lietuva,

Ungārija,

Polija,

Slovākijas Republika.

71. 31999 D 0710: Komisijas Lēmums 1999/710/EK ( 1999. gada 15. oktobris), ar ko izveido tādu trešo valstu uzņēmumu pagaidu sarakstus, no kuriem dalībvalstis atļauj importēt maltu gaļu un gaļas izstrādājumus (OV L 281, 4.11.1999., 82. lpp.), un ko groza:

- 32000 D 0079: Komisijas 20.12.1999. Lēmums 2000/79/EK (OV L 30, 4.2.2000., 39. lpp.),

- 32000 D 0252: Komisijas 17.3.2000. Lēmums 2000/252/EK (OV L 78, 29.3.2000., 28. lpp.),

- 32000 D 0430: Komisijas 6.7.2000. Lēmums 2000/430/EK (OV L 170, 11.7.2000., 14. lpp.),

- 32001 D 0336: Komisijas 18.4.2001. Lēmums 2001/336/EK (OV L 120, 28.4.2001., 39. lpp.).

a) Pielikuma virsrakstu un norādes aizstāj ar šādu virsrakstu un norādēm:

"ANEXO — PŘÍLOHA — BILAG — ANHANG — LISA — ΠΑΡΑΡΤΗΜΑ — ANNEX — ANNEXE — ALLEGATO — PIELIKUMS — PRIEDAS — MELLÉKLET — SKEDA — BILAGE — ZAŁĄCZNIK — ANEXO — PRÍLOHA — PRILOGA — LITTE — BILAGA

LISTA DE LOS ESTABLECIMIENTOS / SEZNAM ZAŘÍZENÍ / LISTE OVER VIRKSOMHEDER / VERZEICHNIS DER BETRIEBE / ETTEVÕTETE LOETELU / ΠΙΝΑΚΑΣ ΤΩΝ ΕΓΚΑΤΑΣΤΑΣΕΩΝ / LIST OF ESTABLISHMENTS / LISTE DES ÉTABLISSEMENTS / ELENCO DEGLI STABILIMENTI / UZŅĒMUMU SARAKSTS / ĮMONIŲ SĄRAŠAS / LÉTESÍTMÉNYLISTA / LISTA TA' L-ISTABILIMENTI / LIJST VAN BEDRIJVEN / LISTA ZAKŁADÓW / LISTA DOS ESTABELECIMENTOS / ZOZNAM PREVÁDZKARNÍ / SEZNAM OBRATOV / LUETTELO LAITOKSISTA / FÖRTECKNING ÖVER ANLÄGGNINGAR

Producto: carne picada y preparados de carne / Výrobek: mleté maso a masné polotovary / Produkt: hakket kød og tilberedt kød / Erzeugnis: Hackfleisch/Faschiertes und Fleischzubereitungen / Toode: hakkliha ja tükilihast tooted / Προϊόν: κιμάδες και παρασκευάσματα κρέατος / Product: minced meat and meat preparations / Produit: viandes hachées et préparations de viande / Prodotto: carni machinate e preparazioni di carne / Produkts: malta gaļa un gaļas izstrādājumi / Produktas: Smulkinta mėsa ir mėsos pusgaminiai / Termék: darált hús és húskészítményekProdott: ikkappuljat u prodotti tal-laħam ippreparati / Product: gehakt vlees en vleesbereidingen / Produkt: Mięso mielone i wyroby mięsne nie poddane obróbce termicznej / Produto: carnes picadas e preparados de carnes / Produkt: mleté mäso a mäsové prípravky / Proizvod: mleto meso in mesni pripravki / Tuote: jauhettu liha ja lihavalmisteet / Varuslag: malet kött och köttberedningar

1 = Referencia nacional / Národní kód / National reference / Nationaler Code / Rahvuslik viide / Εθνικός αριθμός έγκρισης / National reference / Référence nationale / Riferimento nazionale / Nacionālā norāde / Nacionalinė nuoroda / Nemzeti referenciaszám / Referenza nazzjonali / Nationale code / Kod krajowy / Referência nacional / Národný odkaz / Nacionalna referenca / Kansallinen referenssi / Nationell referens

2 = Nombre / Název / Navn / Name / Nimi / Όνομα εγκατάστασης / Name / Nom / Nome / Nosaukums / Pavadinimas / Név / Isem / Naam / Nazwa / Nome / Názov / Ime / Nimi / Namn

3 = Ciudad / Město / By / Stadt / Linn / Πόλη / Town / Ville / Città / Pilsēta / Miestas / Város / Belt / Stad / Miasto / Cidade / Mesto / Kraj / Kaupunki / Stad

4 = Región / Oblast / Region / Region / Piirkond / Περιοχή / Region / Région / Regione / Reģions / Regionas / Régió / Reġjun / Regio / Region / Região / Kraj / Regija / Alue / Region

5 = Actividad / Činnost / Aktivitet / Tätigkeit / Tegevusvaldkond / Είδος εγκατάστασης / Activity / Activité / Attività / Darbība / Veikla / Tevékenység / Attività / Activiteit / Rodzaj działalności / Actividade / Činnosť / Dejavnost / Toimintamuoto / Verksamhet

MM = Carne picada / Mleté maso / Hakket kød / Hackfleisch/Faschiertes / Hakkliha / Κιμάδες / Minced meat / Viandes hachées / Carni macinate / Malta gaļa / Smulkinta mėsa / Darált hús / Ikkappuljat / Vleesbereidingen / Mięso mielone / Carnes picadas / Mleté mäso / Mleto meso / Jauhettu liha / Malet kött

MP = Preparados de carne / Masné polotovary / Tilberedt kød / Fleischzubereitungen / Tükilihast tooted / Παρασκευάσματα κρέατος / Meat preparations / Préparations de viande / Preparazioni di carni / Gaļas izstrādājumi / Mėsos pusgaminiai / Előkészített húsok / Preparazzjonijiet tal-laħam / Vleesbereidingen / Wyroby mięsne nie poddane obróbce termicznej / Preparados de carnes / Mäsové prípravky / Mesni pripravki / Raakalihavalmisteet / Köttberedningar

6 = Menciones especiales / Zvláštní poznámky / Særlige bemærkninger / Besondere Bemerkungen / Erimärkused / Ειδικές παρατηρήσεις / Special remarks / Mentions spéciales / Note particolari / Īpašas atzīmes / Specialios pastabos / Különleges megjegyzések / Rimarki speċjali / Bijzondere opmerkingen / Uwagi szczególne / Menções especiais / Osobitné poznámky / Posebne opombe / Erikoismainintoja / Anmärkningar

7 =

Países y establecimientos que cumplen todos los requisitos del apartado 1 del artículo 2 de la Decisión 95/408/CE del Consejo.

Země a zařízení, které splňují všechny požadavky čl. 2 odst. 1 rozhodnutí Rady 95/408/ES.

Lande og virksomheder, der opfylder alle betingelserne I artikel 2, stk. 1, I Rådets beslutning 95/408/EF.

Länder und Betriebe, die alle Anforderungen des Artikels 2 Absatz 1 der Entscheidung 95/408/EG des Rates erfüllen.

Nõukogu otsuse 95/408/EÜ artikli 2 lõike 1 kõikidele nõuetele vastavad riigid ja ettevõtted.

Χώρες και εγκαταστάσεις που πληρούν τις προϋποθέσεις του άρθρου 2 παράγραφος 1 της απόφασης 95/408/ΕΚ του Συµβουλίου.

Countries and establishments complying with all requirements of Article 2(1) of Council Decision 95/408/EC.

Pays et établissements remplissant l'ensemble des dispositions de l'article 2, paragraphe 1, de la décision 95/408/CE du Conseil.

Paesi e stabilimenti che ottemperano a tutte le disposizioni dell'articolo 2, paragrafo 1, della decisione 95/408/CE del Consiglio.

Valstis un uzņēmumi, kuri atbilst Padomes Lēmuma 95/408/EK 2. panta 1. punkta prasībām.

Šalys ir įmonės, atitinkančios visus Tarybos sprendimo 95/408/EB 2 straipsnio 1 dalies reikalvimus.

Azok az országok és létesítmények, amelyek teljes mértékben megfelelnek a 95/408/EK tanácsi határozat 2. cikkének (1) bekezdésében foglalt követelményeknek

Pajjiżi u stabilimenti li jissodisfaw il-kundizzjonijiet ta' l-Artiklu 2(1) tad-Deċiżjoni tal-Kunsill 95/408/KE.

Landen en inrichtingen die voldoen aan al de voorwaarden van artikel 2, lid 1, van Beschikking 95/408/EG van de Raad.

Państwa i zakłady spełniające wszystkie wymagania art. 2 ust. 1 decyzji Rady 95/408/WE.

Países e estabelecimentos que respeitam todas as exigências do n.o 1 do artigo 2.o da Decisão 95/408/CE do Conselho.

Krajiny a prevádzkárne spĺňajúce všetky požiadavky článku 2 ods. 1 rozhodnutia Rady 95/408/ES.

Države in obrati, ki izpolnjujejo vse zahteve iz člena 2(1) Odločbe Sveta 95/408/ES.

Neuvoston päätöksen 95/408/EY 2 artiklan 1 kohdan kaikki vaatimukset täyttävät maat ja laitokset.

Länder och anläggningar som uppfyller alla krav i artikel 2.1 i rådets beslut 95/408/EG."

b) Pielikuma tabulu virsrakstus aizstāj ar šādiem virsrakstiem:

i) "País: ARGENTINA / Země: ARGENTINA / Land: ARGENTINA / Land: ARGENTINIEN / Riik: ARGENTIINA / Χώρα: ΑΡΓΕΝΤΙΝΗ / Country: ARGENTINA / Pays: ARGENTINE / Paese: ARGENTINA / Valsts: ARGENTĪNA / Šalis: ARGENTINA / Ország: ARGENTÍNA / Pajjiż: ARĠENTINA / Land: ARGENTINË / Państwo: ARGENTYNA / País: ARGENTINA / Krajina: ARGENTÍNA / Država: ARGENTINA / Maa: ARGENTIINA / Land: ARGENTINA";

ii) "País: BRASIL / Země: BRAZÍLIE / Land: BRASILIEN / Land: BRASILIEN / Riik: BRASIILIA / Χώρα: ΒΡΑΖΙΛΙΑ / Country: BRAZIL / Pays: BRÉSIL / Paese: BRASILE / Valsts: BRAZĪLIJA / Šalis: BRAZILIJA / Ország: BRAZÍLIA / Pajjiż: BRAŻIL / Land: BRASILIË / Państwo: BRAZYLIA / País: BRASIL / Krajina: BRAZÍLIA / Država: BRAZILIJA / Maa: BRASILIA / Land: BRASILIEN";

iii) "País: CHILE / Země: CHILE / Land: CHILE / Land: CHILE / Riik: TŠIILI / Χώρα: ΧΙΛΗ / Country: CHILE / Pays: CHILI / Paese: CILE / Valsts: ČĪLE / Šalis: ČILĖ / Ország: CHILE / Pajjiż: ĊILI' / Land: CHILI / Państwo: CHILE / País: CHILE / Krajina: CHILE / Država: ČILE / Maa: CHILE / Land: CHILE";

iv) "País: ISRAEL / Země: IZRAEL / Land: ISRAEL / Land: ISRAEL / Riik: IISRAEL / Χώρα: ΙΣΡΑΗΛ / Country: ISRAEL / Pays: ISRAËL / Paese: ISRAELE / Valsts: IZRAĒLA / Šalis: IZRAELIS / Ország: IZRAEL / Pajjiż: IŻRAEL / Land: ISRAËL / Państwo: IZRAEL / País: ISRAEL / Krajina: IZRAEL / Država: IZRAEL / Maa: ISRAEL / Land: ISRAEL";

v) "País: NUEVA ZELANDA / Země: NOVÝ ZÉLAND / Land: NEW ZEALAND / Land: NEUSEELAND / Riik: UUS-MEREMAA / Χώρα: ΝΕΑ ΖΗΛΑΝΔΙΑ / Country: NEW ZEALAND / Pays: NOUVELLE-ZÉLANDE / Paese: NUOVA ZELANDA / Valsts: JAUNZĒLANDE / Šalis: NAUJOJI ZELANDIJA / Ország: ÚJ-ZÉLAND / Pajjiż: NEW ZEALAND / Land: NIEUW-ZEELAND / Państwo: NOWA ZELANDIA / País: NOVA ZELÂNDIA / Krajina: NOVÝ ZÉLAND / Država: NOVA ZELANDIJA / Maa: UUSI-SEELANTI / Land: NYA ZEELAND";

vi) "País: RUMANÍA / Země: RUMUNSKO / Land: RUMÆNIEN / Land: RUMÄNIEN / Riik: RUMEENIA / Χώρα: ΡΟΥΜΑΞΙΑ / Country: ROMANIA / Pays: ROUMANIE / Paese: ROMANIA / Valsts: RUMĀNIJA / Šalis: RUMUNIJA / Ország: ROMÁNIA / Pajjiż: RUMANIJA / Land: ROEMENIË / Państwo: RUMUNIA / País: ROMÉNIA / Krajina: RUMUNSKO / Država: ROMUNIJA / Maa: ROMANIA / Land: RUMÄNIEN";

vii) "País: TAILANDIA / Země: THAJSKO / Land: THAILAND / Land: THAILAND / Riik: TAI / Χώρα: ΤΑΪΛΑΝΔΗ / Country: THAILAND / Pays: THAILANDE / Paese: TAILANDIA / Valsts: TAIZEME / Šalis: TAILANDAS / Ország: THAIFÖLD / Pajjiż: TAJLANDJA / Land: THAILAND / Państwo: TAJLANDIA / País: TAILANDIA / Krajina: THAJSKO / Država: TAJSKA / Maa: THAIMAA / Land: THAILAND";

c) Pielikumā svītro tekstu, kas attiecas uz šādām valstīm:

Čehijas Republika,

Ungārija,

Polija,

Slovākijas Republika.

72. 32000 D 0050: Komisijas Lēmums 2000/50/EK ( 1999. gada 17. decembris) par minimālajām prasībām to saimniecību kontrolei, kurās audzē lauksaimniecībā izmantojamos dzīvniekus (OV L 19, 25.1.2000., 51. lpp.).

Lēmuma 2. pantu papildina ar šādu teikumu:

"Čehijas Republikai, Igaunijai, Kiprai, Latvijai, Lietuvai, Ungārijai, Maltai, Polijai, Slovēnijai un Slovākijai ziņojums pirmo reizi jāiesniedz līdz 2006. gada 30. aprīlim."

73. 32000 L 0075: Padomes Direktīva 2000/75/EK ( 2000. gada 20. novembris), ar ko paredz īpašus noteikumus infekciozā katarāla drudža kontrolei un apkarošanai (OV L 327, 22.12.2000., 74. lpp.).

a) Direktīvas IA pielikuma nosaukumu aizstāj ar šādu nosaukumu:

"LISTA DE LOS LABORATORIOS NACIONALES DE LA FIEBRE CATARRAL OVINA

SEZNAM NÁRODNÍCH LABORATOŘÍ PRO KATARÁLNÍ HOREČKU OVCÍ

LISTE OVER NATIONALE LABORATORIER FOR BLUETONGUE

LISTE DER FÜR DIE BLAUZUNGENKRANKHEIT ZUSTÄNDIGEN NATIONALEN LABORATORIEN

RAHVUSLIKE BLUETONGUE LABORATOORIUMIDE LOETELU

ΚΑΤΑΛΟΓΟΣ ΕΘΝΙΚΩΝ ΕΡΓΑΣΤΗΡΙΩΝ ΓΙΑ ΤΟΝ ΚΑΤΑΡΡΟÏΚΟ ΠΥΡΕΤΟ ΤΟΥ ΠΡΟΒΑΤΟΥ

LIST OF THE NATIONAL BLUETONGUE LABORATORIES

LISTE DES LABORATOIRES NATIONAUX POUR LA FIÈVRE CATARRHALE DU MOUTON

ELENCO DEI LABORATORI NAZIONALI PER LA FEBBRE CATARRALE DEGLI OVINI

NACIONĀLO INFEKCIOZĀ KATARĀLĀ DRUDŽA DIAGNOSTIKAS LABORATORIJU SARAKSTS

NACIONALINIŲ MĖLYNOJO LIEŽUVIO LIGOS LABORATORIJŲ SĄRAŠAS'

A KÉKNYELV BETEGSÉG DIAGNOSZTIZÁLÁSÁRA KIJELÖLT NEMZETI LABORATÓRIUMOK

LISTA TAL-LABORATORJI NAZZJONALI GHALL-BLUETONGUE

LIJST VAN DE NATIONALE LABORATORIA VOOR BLUETONGUE

LISTA LABORATORIÓW KRAJOWYCH DO DIAGNOSTYKI CHOROBY NIEBIESKIEGO JĘZYKA

LISTA DOS LABORATÓRIOS NACIONAIS EM RELAÇÃO À FEBRE CATARRAL OVINA

SEZNAM NACIONALNIH LABORATORIJEV ZA BOLEZEN MODRIKASTEGA JEZIKA

ZOZNAM NÁRODNÝCH LABORATÓRIÍ PRE ZHUBNÚ KATARÁLNU HORÚČKU OVIEC (BLUETONGUE)

LUETTELO KANSALLISISTA LAMPAAN BLUETONGUE-TAUTIA VARTEN NIMETYISTÄ LABORATORIOISTA

FÖRTECKNING ÖVER NATIONELLA LABORATORIER FÖR BLUETONGUE"

b) Direktīvas IA pielikumā starp tekstiem, kas attiecas uz Beļģiju un Dāniju, iekļauj šādu tekstu:

"Čehijas Republika:

Institute for Animal Health

Pirbright Laboratory

Ash Road, Pirbright

Woking

Surrey

GU24 ONF

United Kingdom

"

starp tekstiem, kas attiecas uz Vāciju un Grieķiju, iekļauj šādu tekstu:

"Igaunija:

Veterinaar- ja Toidulaboratoorium,

Kreutzwaldi 30

51006 Tartu

"

starp tekstiem, kas attiecas uz Itāliju un Luksemburgu, iekļauj šādu tekstu:

"Kipra:

Εργαστήριο Αναφοράς για τις Ασθένειες των Ζώων,

Κτηνιατρικές Υπηρεσίες

1417 Λευκωσία

(National Reference Laboratory for Animal Health Veterinary Services)

CY-1417 Nicosie)

Latvija:

Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centrs

Lejupes iela 3

LV-1076 Rīga

Lietuva:

Nacionalinė veterinarijos laboratorija

J. Kairiūkščio g. 10

LT-2021 Vilnius

"

starp tekstiem, kas attiecas uz Luksemburgu un Nīderlandi, iekļauj šādu tekstu:

"Ungārija:

Országos Állategészségügyi Intézet (OÁI) Pf. 2.

Tábornok u. 2.

H-1581 Budapest

Malta:

Istituto Zooprofilatico dell'Abruzzo e Molise

Via Campo Boario

IT-64100 Teramo

"

starp tekstiem, kas attiecas uz Austriju un Portugāli, iekļauj šādu tekstu:

"Polija:

Laboratorium Zakładu Wirusologii Państwowego Instytutu Weterynaryjnego

Al. Partyzantów 57

PL-24-100 Puławy

"

starp tekstiem, kas attiecas uz Portugāli un Somiju, iekļauj šādu tekstu:

"Slovēnija:

Nacionalni veterinarski inštitut,

Gerbičeva 60

SI-1000 Ljubljana

Slovākija:

Institute for Animal Health Pirbright Laboratory

Ash Road, Pirbright Woking Surrey GU24 ONF United Kingdom

"

74. 32000 D 0085: Komisijas Lēmums 2000/85/EK ( 1999. gada 21. decembris), ar kuru paredz īpašus nosacījumus attiecībā uz tādu zivsaimniecības un akvakultūras produktu importu, kuru izcelsme ir Latvijā (OV L 26, 2.2.2000., 21. lpp.).

Lēmumu 2000/85/EK atceļ.

75. 32000 D 0087: Komisijas Lēmums 2000/87/EK ( 1999. gada 21. decembris), ar kuru paredz īpašus nosacījumus attiecībā uz tādu zivsaimniecības produktu importu, kuru izcelsme ir Lietuvā (OV L 26, 2.2.2000., 42. lpp.).

Lēmumu 2000/87/EK atceļ.

76. 32000 D 0159: Komisijas Lēmums 2000/159/EK ( 2000. gada 8. februāris) par trešo valstu izstrādāto atliekvielu kontroles plānu pagaidu apstiprināšanu atbilstīgi Padomes Direktīvai 96/23/EK (OV L 51, 24.2.2000., 30. lpp.), kuru groza:

- 32001 D 0487: Komisijas 18.6.2001. Lēmums 2001/487/EK (OV L 176, 29.6.2001., 68. lpp.),

- 32002 D 0336: Komisijas 25.4.2002. Lēmums 2002/336/EK (OV L 116, 3.5.2002., 51. lpp.).

Pielikumā svītro tekstu, kas attiecas uz šādām valstīm:

Čehijas Republika,

Igaunija,

Kipra,

Latvija,

Lietuva,

Ungārija,

Malta,

Polija,

Slovēnija,

Slovākija.

77. 32000 D 0284: Komisijas Lēmums 2000/284/EK ( 2000. gada 31. marts), ar ko izveido spermas savākšanas centru sarakstu zirgu dzimtas dzīvnieku spermas importam no trešām valstīm un ar ko groza Lēmumu 96/539/EK un Lēmumu 96/540/EK (OV L 94, 14.4.2000., 35. lpp.), un ko groza:

- 32000 D 0444: Komisijas 5.7.2000. Lēmums 2000/444/EK (OV L 179, 18.7.2000., 15. lpp.),

- 32000 D 0790: Komisijas 30.11.2000. Lēmums 2000/790/EK (OV L 314, 14.12.2000., 32. lpp.),

- 32001 D 0169: Komisijas 16.2.2001. Lēmums 2001/169/EK (OV L 60, 1.3.2001., 62. lpp.),

- 32001 D 0392: Komisijas 4.5.2001. Lēmums 2001/392/EK (OV L 138, 22.5.2001., 22. lpp.),

- 32001 D 0612: Komisijas 20.7.2001. Lēmums 2001/612/EK (OV L 214, 8.8.2001., 51. lpp.),

- 32001 D 0734: Komisijas 11.10.2001. Lēmums 2001/734/EK (OV L 275, 18.10.2001., 19. lpp.),

- 32002 D 0073: Komisijas 30.1.2002. Lēmums 2002/73/EK (OV L 33, 2.2.2002., 18. lpp.),

- 32002 D 0297: Komisijas 10.4.2002. Lēmums 2002/297/EK (OV L 101, 17.4.2002., 46. lpp.),

- 32002 D 0339: Komisijas 2.5.2002. Lēmums 2002/339/EK (OV L 116, 3.5.2002., 63. lpp.),

- 32002 D 0416: Komisijas 6.6.2002. Lēmums 2002/416/EK (OV L 150, 8.6.2002., 56. lpp.),

- 32002 D 0776: Komisijas 3.10.2002. Lēmums 2002/776/EK (OV L 267, 4.10.2002., 30. lpp.).

a) Pielikuma virsrakstu un norādi aizstāj ar šādu virsrakstu un norādi:

"ANEXO — PŘÍLOHA — BILAG — ANHANG — LISA — ΠΑΡΑΡΤΗΜΑ — ANNEX — ANNEXE — ALLEGATO — PIELIKUMS — PRIEDAS — MELLÉKLET — >SKEDA — BILAGE — ZAŁĄCZNIK — ANEXO — PRÍLOHA — PRILOGA — LITTE — BILAGA

1. Versión — Verze — Udgave — Fassung vom — Versioon — Έκδοση — Version — Version — Versione — Versija — Versija — Változat — Verżjoni — Versie — Wersja — Versão — Verzia — Verzija — Tilanne — Version

2. Código ISO — Kód ISO — ISO-kode — ISO-Code — ISO-kood — Κωδικός ISOISO-code — Code ISO — Codice ISO — ISO standarts — ISO kodas — ISO-kód — Kodiċi ISO — ISO-code — Kod ISO — Código ISO — Kód ISO — ISO-koda — ISO-koodi — ISO-kod

3. Tercer país — Třetí země — Tredjeland — Drittland — Kolmas riik — Τρίτη χώρα — Third country — Pays tiers — Paese terzo — Trešā valsts — Trečioji šalis — Harmadik ország — Pajjiż terz — Derde land — Kraj trzeci — País terceiro — Tretia krajina — Tretja država — Kolmas maa — Tredje land

4. Nombre del centro autorizado — Název schválené stanice — Den godkendte stations navn — Name der zugelassenen Besamungsstation — Tunnustatud seemendusjaama nimi — Όνομα του εγκεκριμένου κέντρου — Name of approved centre — Nom du centre agréé — Nome del centro riconosciuto — Atzīta centra nosaukums — Patvirtinto centro pavadinimas — Az engedélyezett állomás neve — Isem taċ-ċentru approvat — Naam van het erkende centrum — Nazwa zatwierdzonej stacji produkcji nasienia — Nome do centro aprovado — Názov schválenej stanice — Ime odobrenega osemenjevalnega središča — Hyväksytyn aseman nimi — Tjurstationens namn

5. Dirección del centro autorizado — Adresa schválené stanice — Den godkendte stations adresse — Anschrift der zugelassenen Besamungsstation — Tunnustatud seemendusjaama aadress — Διεύθυνση του εγκεκριμένου κέντρου — Address of approved centre — Adresse du centre agréé — Indirizzo del centro riconosciuto — Atzīta centra adrese — Patvirtinto centro adresas — Az engedélyezett állomás címe — Indirizz taċ-ċentru approvat — Adres van het erkende centrum — Adres zatwierdzonej stacji produkcji nasienia — Endereço aprovado — Adresa schválenej stanice — Naslov odobrenega osemenjevalnega središča — Hyväksytyn aseman osoite — Tjurstationens adress

6. Autoridad competente en materia de autorización — Příslušný schvalující orgán — Godkendelsesmyndighed — Zulassungsbehörde — Tunnustuse andnud järelevalveasutus — Εγκρίνουσα αρχή — Approving authority — Autorité d'agrément — Autorità che rilascia il riconoscimento — Iestāde, kura veic atzīšanu — Patvirtinanti institucija — Engedélyező hatóság — Awtorità ta' l-approvazzjoni — Autoriteit die de erkenning heeft verleend — Organ zatwierdzający — Autoridade de aprovação — Schvaľujúci orgán — Pristojni organ za odobritev — Hyväksyntäviranomainen — Godkännandemyndighet

7. Número de autorización — Číslo schválení — Godkendelsesnummer — Registriernummer — Tunnustusnumber — Αριθμός έγκρισης — Approval number — Numéro d'agrément — Numero di riconoscimento — Atzīšanas numurs — Patvirtinimo numeris — A működési engedély száma — Numru ta' l-approvazzjoni — Registratienummer — Numer zatwierdzenia — Número de aprovação — Číslo schválenia — Veterinarska številka odobritve — Hyväksyntänumero — Godkännandenummer

8. Fecha de la autorización — Datum schválení — Godkendelsesdato — Zulassungsdatum — Tunnustamise kuupäev — Ημερομηνία έγκρισης — Approval date — Date d'agrément — Data di approvazione — Atzīšanas datums — Patvirtinimo data — A működési engedély kiadásának dátuma — Data ta' l-approvazzjoni — Datum van erkenning — Data zatwierdzenia — Data da aprovação — Dátum schválenia — Datum odobritve — Hyväksyntäpäivä — Datum för godkännandet"

.

b) Pielikumā svītro tekstu, kas attiecas uz šādām valstīm:

Čehijas Republika,

Igaunija,

Kipra,

Latvija,

Lietuva

Ungārija,

Malta,

Polija,

Slovēnija,

Slovākijas Republika.

c) Pielikuma a) zemsvītras piezīmi aizstāj ar šādu zemsvītras piezīmi:

"(a) Código provisional que no afecta a la denominación definitiva del país que será asignada cuando concluyan las negociaciones en curso en las Naciones Unidas — Prozatímní kód, kterým není dotčeno konečné označení země, které bude přiřazeno po ukončení jednání probíhajícího v OSN — oreløbig kode, som ikke foregriber den endelige betegnelse af landet, der skal tildeles, når de igangværende forhandlinger i FN er afsluttet — Provisorischer Code, der in nichts der endgültigen Bezeichnung des Landes vorgreift, die bei Schlussfolgerung der momentan laufenden Verhandlungen in diesem Zusammenhang im Rahmen der Vereinten Nationen genehmigt wird — Ajutine kood, mis ei mõjuta lõplikku nimetust, mis omistatakse riigile peale Ühinenud Rahvaste Organisatsioonis käimasolevate läbirääkimiste lõppu — Προσωρινός κωδικός που δεν επηρεάζει τον οριστικό τίτλο της χώρας που θα δοθεί µετά την περάτωση των διαπραγµατεύσεων που πραγµατοποιούνται επί του παρόντος στα Ηνωµένα Έθνη — Provisional code that does not affect the definitive denomination of the country to be attributed after the conclusion of the negotiations currently taking place in the United Nations — Code provisoire ne préjugeant pas de la dénomination définitive du pays qui sera arrêtée à l'issue des négociations en cours dans le cadre des Nations unies — Codice provvisorio senza effetti sulla denominazione definitiva del paese che sarà attribuita dopo la conclusione dei negoziati in corso presso le Nazioni Unite — Pagaidu kods, kurš nekādā veidā neietekmē galīgo valsts nomenklatūru, kura tiks apstiprināta Apvienoto Nāciju Organizācijas ietvaros pašlaik notiekošo sarunu rezultātā — Laikinas kodas, neturėsiantis įtakos pastoviai šalies terminologijai, kuri bus nustatyta pasibaigus šiuo metu vykstančioms deryboms Jungtinėse Tautose — Ideiglenes kód, amely nem befolyásolja az ország azon végleges elnevezését, amelyet az ENSZ-ben folytatott jelenlegi tárgyalások lezárását követően hagynak jóvá — Kodiċi proviżorju li ma jaffetwawx id-denominazzjoni definittiva tal-pajjiż fil-konklużjoni tan-negozjati li għaddejjin bħalissa fi ħdan il-Ġnus Magħquda — Voorlopige code die geen gevolgen heeft voor de definitieve benaming die aan het land wordt gegeven op grond van de onderhandelingen die momenteel in het kader van de Verenigde Naties worden gevoerd — Tymczasowy kod, który w ostateczny sposób nie przesądza o nazewnictwie kraju, zostanie uzgodniony w następstwie aktualnie trwających negocjacji w tym na forum ONZ — Código provisório que não afecta a denominação definitiva do país a ser atribuída após a conclusão das negociações actualmente em curso nas Nações Unidas — Dočasný kód, ktorým nie je dotknuté označenie tejto krajiny, ktoré jej bude pridelené po ukončení rokovaní prebiehajúcich v súčasnosti v OSN — Začasna koda, ki ne vpliva na končno poimenovanje države in bo dodeljena po zaključku pogajanj, ki trenutno potekajo v Združenih narodih — Väliaikainen koodi, joka ei vaikuta maan lopulliseen nimeen, joka annetaan tällä hetkellä Yhdistyneissä Kansakunnissa meneillään olevien neuvottelujen päätteeksi — Provisorisk kod som inte påverkar det slutgiltiga landsnamnet som skall anges när de pågående förhandlingarna i Förenta nationerna slutförts."

d) Pielikuma b) zemsvītras piezīmi aizstāj ar šādu zemsvītras piezīmi:

"(b) Sólo esperma procedente de caballos registrados — Pouze sperma odebrané od registrovaných koní Kun sæd fra registrerede heste — Nur Samen von registrierten Pferden — Ainult registreeritud hobustelt kogutud sperma — Μόνο σπέρµα που συλλέχθηκε από καταγεγραµµένους ίππους — Only semen collected from registered horses — Sperme provenant uniquement de chevaux enregistrés — Solamente sperma raccolto da cavalli registrati — Tikai no reģistrētiem zirgiem iegūta sperma — Tiktai sperma surinkta iš registruotų arklių — Kizárólag nyilvántartott lovaktól begyűjtött sperma Sperma miġbura minn żwiemel reġistrati biss — Enkel sperma verzameld van geregistreerde paarden — Tylko nasienie pochodzące od zarejestrowanych koni — Apenas sémen colhido de cavalos registados — Iba semeno registrovaných koní — Le seme, pridobljeno od registriranih konj — Ainoastaan rekisteröidyistä hevosista kerätty siemenneste — Bara sperma insamlad från registrerade hästar."

78. 32000 D 0585: Komisijas Lēmums 2000/585/EK ( 2000. gada 7. septembris), ar ko paredz dzīvnieku veselības un sabiedrības veselības nosacījumus un veterināro sertifikāciju savvaļas un saimniecībās audzētu medījamo dzīvnieku gaļas un trušu gaļas importam no trešām valstīm un ar ko atceļ Komisijas Lēmumu 97/217/EK, Lēmumu 97/218/EK, Lēmumu 97/219/EK un Lēmumu 97/220/EK (OV L 251, 6.10.2000., 1. lpp.), un ko groza:

- 32001 D 0640: Komisijas 2.8.2001. Lēmums 2001/640/EK (OV L 223, 18.8.2001., 28. lpp.),

- 32001 D 0736: Komisijas 17.10.2001. Lēmums 2001/736/EK (OV L 275, 18.10.2001., 32. lpp.),

- 32002 D 0219: Komisijas 7.3.2002. Lēmums 2002/219/EK (OV L 72, 14.3.2002., 27. lpp.),

- 32002 D 0646: Komisijas 31.7.2002. Lēmums 2002/646/EK (OV L 211, 7.8.2002., 23. lpp.).

a) Lēmuma I pielikumā svītro tekstu, kas attiecas uz Čehijas Republiku.

b) Lēmuma II pielikumā svītro tekstu, kas attiecas uz šādām valstīm:

Čehijas Republika,

Igaunija,

Kipra,

Latvija,

Lietuva,

Ungārija,

Polija,

Slovēnija,

Slovākijas Republika.

79. 32000 D 0609: Komisijas Lēmums 2000/609/EK ( 2000. gada 29. septembris), ar kuru paredz dzīvnieku veselības un sabiedrības veselības nosacījumus un veterināro sertifikāciju saimniecībās audzētu stausu dzimtas dzīvnieku gaļas importam un ar kuru groza Lēmumu 94/85/EK, ar ko izveido tādu trešo valstu sarakstu, no kurām dalībvalstis atļauj importēt svaigu mājputnu gaļu (OV L 258, 12.10.2000., 49. lpp.), un kuru groza:

- 32000 D 0782: Komisijas 8.12.2000. Lēmums 2000/782/EK (OV L 309, 9.12.2000., 37. lpp.).

Lēmuma I pielikumā svītro tekstu, kas attiecas uz šādām valstīm:

Čehijas Republika,

Kipra,

Lietuva,

Ungārija,

Polija,

Slovēnija,

Slovākija.

80. 32000 D 0676: Komisijas Lēmums 2000/676/EK ( 2000. gada 20. oktobris), ar ko paredz īpašus nosacījumus attiecībā uz tādu zivsaimniecības produktu importu, kuru izcelsme ir Polijā (OV L 280, 4.11.2000., 69. lpp.).

Lēmumu 2000/676/EK atceļ.

81. 32000 R 1760: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1760/2000 ( 2000. gada 17. jūlijs), ar ko izveido liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un paredz liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu marķēšanu, kā arī atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 820/97 (OV L 204, 11.8.2000., 1. lpp.):

a) Regulas 4. panta 1. punktā pirmajā daļā pēc pirmā teikuma iekļauj šādu teikumu:

"Dzīvniekus, kas tiek turēti saimniecībās Čehijas Republikā, Igaunijā, Kiprā, Latvijā, Lietuvā, Ungārijā, Maltā, Polijā, Slovēnijā vai Slovākijā un kas dzimuši pirms pievienošanās dienas vai paredzēti pārdošanai Kopienā pēc minētās dienas, identificē ar kompetentas iestādes apstiprinātu krotāliju abās ausīs."

b) Regulas 4. panta 2. punktā pēc trešās daļas iekļauj šādu daļu:

"Dzīvniekus, kas dzimuši Čehijas Republikā, Igaunijā, Kiprā, Latvijā, Lietuvā, Ungārijā, Maltā, Polijā, Slovēnijā vai Slovākijā pēc pievienošanās dienas, drīkst pārvietot no saimniecības vienīgi tad, ja tie ir identificēti atbilstīgi šā panta noteikumiem."

c) Regulas 6. panta 1. punktā pēc pirmās daļas iekļauj šādu daļu:

"Sākot no pievienošanās dienas, Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas kompetentās iestādes izdod pasi katram dzīvniekam, kas jāidentificē atbilstīgi 4. pantam, un pasi izdod 14 dienās no paziņojuma par dzīvnieka piedzimšanu vai — attiecībā uz dzīvniekiem, kas ievesti no trešām valstīm — 14 dienās no paziņojuma par dzīvnieka atkārtotu identifikāciju attiecīgajā dalībvalstī atbilstīgi 4. panta 3. punktam."

d) Regulas 20. pantam pievieno šādu teikumu:

"Čehijas Republika, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Ungārija, Malta, Polija, Slovēnija un Slovākija to dara vēlākais trīs mēnešus pēc pievienošanās dienas."

82. 32001 D 0039: Komisijas Lēmums 2001/39/EK ( 2000. gada 22. decembris), ar ko paredz īpašus nosacījumus attiecībā uz tādu zivsaimniecības produktu importu, kuru izcelsme ir Čehijas Republikā (OV L 10, 13.1.2001., 68. lpp.).

Lēmumu 2001/39/EK atceļ.

83. 32001 L 0089: Padomes Direktīva 2001/89/EK ( 2001. gada 23. oktobris) par Kopienas pasākumiem klasiskā cūku mēra kontrolei (OV L 316, 1.12.2001., 5. lpp.).

Direktīvas III pielikuma 1. punktā starp tekstiem, kas attiecas uz Beļģiju un Dāniju, iekļauj šādu tekstu:

"Čehijas Republika:

Státní veterinární ústav Jihlava, Rantířovská 93, 586 05 Jihlava"

starp tekstiem, kas attiecas uz Vāciju un Grieķiju, iekļauj šādu tekstu:

"Igaunija:

Veterinaar- ja Toidulaboratoorium, Kreutzwaldi 30, 51006 Tartu"

starp tekstiem, kas attiecas uz Itāliju un Luksemburgu, iekļauj šādu tekstu:

"Kipra:

Institute of Virology, Hannover Veterinary School, Bunteweg 17, D-30559 Hannover

Latvija:

Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centrs, Lejupes iela 3, LV-1076 Rīga

Lietuva:

Nacionalinė veterinarijos laboratorija, J. Kairiūkščio g. 10, LT-2021 Vilnius"

starp tekstiem, kas attiecas uz Luksemburgu un Nīderlandi, iekļauj šādu tekstu:

"Ungārija:

Országos Állategészségügyi Intézet (OÁI), Pf. 2., Tábornok u. 2., H-1581 Budapest

Malta:

Veterinary Laboratory Agency, Weybridge, United Kingdom"

starp tekstiem, kas attiecas uz Austriju un Portugāli, iekļauj šādu tekstu:

"Polija:

Laboratorium Zakładu Chorób Świń Państwowego Instytutu Weterynaryjnego, Al. Partyzantów 57, PL-24-100 Puławy"

starp tekstiem, kas attiecas uz Portugāli un Somiju, iekļauj šādu tekstu:

"Slovēnija:

Nacionalni veterinarski inštitut, Gerbičeva 60, SI-1000 Ljubljana

Slovākija:

Štátny veterinárny ústav, Pod dráhami 918, SK-960 86 Zvolen"

84. 32001 D 0556: Komisijas Lēmums 2001/556/EK ( 2001. gada 11. jūlijs), ar ko izveido tādu trešo valstu uzņēmumu pagaidu sarakstus, no kuriem dalībvalstis atļauj importēt želatīnu lietošanai pārtikā (OV L 200, 25.7.2001., 23. lpp.).

a) Pielikuma virsrakstu un norādes aizstāj ar šādu virsrakstu un norādēm:

"ANEXO — PŘÍLOHA — BILAG — ANHANG — LISA — ΠΑΡΑΡΤΗΜΑ — ANNEX — ANNEXE — ALLEGATO — PIELIKUMS — PRIEDAS — MELLÉKLET — ANNESS — BILAGE — ZAŁĄCZNIK — ANEXO — PRÍLOHA — PRILOGA — LITTE — BILAGA

LISTA DE LOS ESTABLECIMIENTOS / SEZNAM ZAŘÍZENÍ / LISTE OVER VIRKSOMHEDER / VERZEICHNIS DER BETRIEBE / ETTEVÕTETE LOETELU / ΠΙΝΑΚΑΣ ΤΩΝ ΕΓΚΑΤΑΣΤΑΣΕΩΝ / LIST OF ESTABLISHMENTS / LISTE DES ÉTABLISSEMENTS / ELENCO DEGLI STABILIMENTI / UZŅĒMUMU SARAKSTS / ĮMONIŲ SĄRAŠAS / LÉTESÍTMÉNYLISTA / LISTA TA' L-ISTABILIMENTI / LIJST VAN BEDRIJVEN / LISTA ZAKŁADÓW / LISTA DOS ESTABELECIMENTOS / ZOZNAM PREVÁDZKARNÍ / SEZNAM OBRATOV / LUETTELO LAITOKSISTA / FÖRTECKNING ÖVER ANLÄGGNINGAR

Producto: gelatina destinada al consumo humano / Výrobek: želatina určená k lidské spotřebě / Produkt: gelatine til konsum / Erzeugnis: zum Verzehr bestimmte Gelatine / Toode: želatiin toiduks / Προϊόν: ζελατίνη με προορισμό την κατανάλωση από τον άνθρωπο / Product: gelatine intended for human consumption / Produit: gélatine destinée à la consommation humaine / Prodotto: gelatine destinate al consumo umano / Produkts: lietošanai pārtikā paredzēts želatīns / Produktas: želatina, skirta žmonių maistui / Termék: emberi fogyasztásra szánt zselatin / Prodott: ġelatina għall-konsum uman / Product: voor menselijke consumptie bestemde gelatine / Produkt: żelatyna spożywcza / Produtogelatina destinada ao consumo humano / Produkt: Želatina na ľudskú konzumáciu / Proizvod: želatina, namenjena prehrani ljudi / Tuote: ihmisravinnoksi tarkoitettu gelatiini / Varuslag: gelatin avsett som livsmedel

1 = Referencia nacional / Národní kód / National reference / Nationaler Code / Rahvuslik viide / Εθνικός αριθμός έγκρισης / National reference / Référence nationale / Riferimento nazionale / Nacionālā norāde / Nacionalinė nuoroda / Nemzeti referenciaszám / Referenza nazzjonali / Nationale code / Kod krajowy / Referência nacional / Národný odkaz / Nacionalna referenca / Kansallinen referenssi / Nationell referens

2 = Nombre / Název / Navn / Name / Nimi / Όνομα εγκατάστασης / Name / Nom / Nome / Nosaukums / Pavadinimas / Név / Isem / Naam / Nazwa / Nome / Názov / Ime / Nimi / Namn

3 = Ciudad / Město / By / Stadt / Linn / Πόλη / Town / Ville / Città / Pilsēta / Miestas / Város / Belt / Stad / Miasto / Cidade / Mesto / Kraj / Kaupunki / Stad

4 = Región / Oblast / Region / Region / Piirkond / Περιοχή / Region / Région / Regione / Reģions / Regionas / Régió / Reġjun / Regio / Region / Região / Kraj / Regija / Alue / Region"

b) Pielikuma tabulu virsrakstus aizstāj ar šādiem virsrakstiem:

i) "País: ARGENTINA / Země: ARGENTINA / Land: ARGENTINA / Land: ARGENTINIEN / Riik: ARGENTIINA / Χώρα: ΑΡΓΕΝΤΙΝΗ / Country: ARGENTINA / Pays: ARGENTINE / Paese: ARGENTINIA / Valsts: ARGENTĪNA / Šalis: ARGENTINA / Ország: ARGENTÍNA / Pajjiż: ARĠENTINA / Land: ARGENTINË / Państwo: ARGENTYNA / País: ARGENTINA / Krajina: ARGENTÍNA / Država: ARGENTINA / Maa: ARGENTIINA / Land: ARGENTINA";

ii) "País: BRASIL / Země: BRAZÍLIE / Land: BRASILIEN / Land: BRASILIEN / Riik: BRASIILIA / Χώρα: ΒΡΑΖΙΛΙΑ / Country: BRAZIL / Pays: BRÉSIL / Paese: BRASILE / Valsts: BRAZĪLIJA / Šalis: BRAZILIJA / Ország: BRAZÍLIA / Pajjiż: BRAŻIL / Land: BRASILIË / Państwo: BRAZYLIA / País: BRASIL / Krajina: BRAZÍLIA / Država: BRAZILIJA / Maa: BRASILIA / Land: BRASILIEN";

iii) "País: BIELORRUSIA / Země: BĚLORUSKO / Land: BELARUS / Land: BELARUS / Riik: VALGEVENE / Χώρα: ΛΕΥΚΟΡΩΣΙΑ / Country: BELARUS / Pays: BELARUS / Paese: BIELORUSSIA / Valsts: BALTKRIEVIJA / Šalis: BALTARUSIJA / Ország: FEHÉROROSZORSZÁG / Pajjiż: BELORUSSJA / Land: BELARUS / Państwo: BIAŁORUŚ / País: BIELORRÚSSIA / Krajina: BIELORUSKO / Država: BELORUSIJA / Maa: VALKO-VENÄJÄ / Land: VITRYSSLAND";

iv) "País: CHINA / Země: ČÍNA / Land: KINA / Land: CHINA / Riik: HIINA / Χώρα: ΚΙΝΑ / Country: CHINA / Pays: CHINE / Paese: CINA / Valsts: ĶĪNA / Šalis: KINIJA / Ország: KÍNA / Pajjiż: ĊINA / Land: CHINA / Państwo: CHINY / País: CHINA / Krajina: ČÍNA / Država: KITAJSKA / Maa: KIINA / Land: KINA";

v) "País: COLOMBIA / Země: KOLUMBIE / Land: COLOMBIA / Land: KOLUMBIEN / Riik: KOLUMBIA / Χώρα: ΚΟΛΟΜΒΙΑ / Country: COLOMBIA / Pays: COLOMBIE / Paese: COLOMBIA / Valsts: KOLUMBIJA / Šalis: KOLUMBIJA / Ország: KOLUMBIA / Pajjiż: KOLOMBJA / Land: COLOMBIA / Państwo: KOLUMBIA / País: COLÔMBIA / Krajina: KOLUMBIA / Država: KOLUMBIJA / Maa: KOLUMBIA / Land: COLOMBIA";

vi) "País: COREA / Země: KOREA / Land: KOREA / Land: REPUBLIK KOREA / Riik: KOREA / Χώρα: ΚΟΡΕΑ / Country: KOREA / Pays: CORÉE / Paese: COREA / Valsts: KOREJA / Šalis: KORĖJA / Ország: KOREA / Pajjiż: KOREA T'ISFEL / Land: KOREA / Państwo: KOREA / País: COREIA / Krajina: KÓREA / Država: KOREJA / Maa: KOREA / Land: KOREA";

vii) "País: PAKISTÁN / Země: PÁKISTÁN / Land: PAKISTAN / Land: PAKISTAN / Riik: PAKISTAN / Χώρα: ΠΑΚΙΣΤΑΝ / Country: PAKISTAN / Pays: PAKISTAN / Paese: PAKISTAN / Valsts: PAKISTĀNA / Šalis: PAKISTANAS / Ország: PAKISZTÁN / Pajjiż: PAKISTAN / Land: PAKISTAN / Państwo: PAKISTAN / País: PAQUISTÃO / Krajina: PAKISTAN / Država: PAKISTAN / Maa: PAKISTAN / Land: PAKISTAN";

viii) "País: SUIZA / Země: ŠVÝCARSKO / Land: SCHWEIZ / Land: SCHWEIZ / Riik: ŠVEITS / Χώρα: ΕΛΒΕΤΙΑ / Country: SWITZERLAND / Pays: SUISSE / Paese: SVIZZERA / Valsts: ŠVEICE / Šalis: ŠVEICARIJA / Ország: SVÁJC / Pajjiż: SVIZZERA / Land: ZWITZERLAND / Państwo: SZWAJCARIA / País: SUIÇA / Krajina: ŠVAJČIARSKO / Država: ŠVICA / Maa: SVEITSI / Land: SCHWEIZ";

ix) "País: TAIWÁN / Země: TAIWAN / Land: TAIWAN / Land: TAIWAN / Riik: TAIWAN / Χώρα: ΤΑΪΒΑΝ / Country: TAIWAN / Pays: TAIWAN / Paese: TAIWAN / Valsts: TAIVĀNA / Šalis: TAIVANIS / Ország: TAJVAN / Land: TAIWAN / Pajjiż: TAJWAN / Land: TAIWAN / Państwo: TAJWAN / País: TAIWAN / Krajina: TAIWAN / Država: TAJVAN / Maa: TAIWAN / Land: TAIWAN";

x) "País: ESTADOS UNIDOS DE AMÉRICA / Země: SPOJENÉ STÁTY AMERICKÉ / Land: AMERIKAS FORENEDE STATER / Land: VEREINIGTE STAATEN VON AMERIKA / Riik: AMEERIKA ÜHENDRIIGID / Χώρα: ΗΝΩΜΕΝΕΣ ΠΟΛΙΤΕΙΕΣ ΤΗΣ ΑΜΕΡΙΚΗΣ / Country: UNITED STATES OF AMERICA / Pays: ÉTATS-UNIS D'AMÉRIQUE / Paese: STATI UNITI / Valsts: AMERIKAS SAVIENOTĀS VALSTIS / Šalis: JUNGTINĖS AMERIKOS VALSTIJOS / Ország: AMERIKAI EGYESÜLT ÁLLAMOK / Pajjiż: STATI UNITI TA' L-AMERIKA / Land: VERENIGDE STATEN VAN AMERIKA / Państwo: STANY ZJEDNOCZONE AMERYKI / País: ESTADOS UNIDOS DA AMÉRICA / Krajina: SPOJENÉ ŠTÁTY AMERICKÉ / Država: ZDRUŽENE DRŽAVE AMERIKE / Maa: AMERIKAN YHDYSVALLAT / Land: FÖRENTA STATERNA";

c) Pielikumā svītro tekstu, kas attiecas uz Slovākijas Republiku.

85. 32001 D 0827: Padomes Lēmums 2001/827/EK ( 2001. gada 23 novembris) par to Lietuvas uzņēmumu sarakstu, kuri apstiprināti svaigas gaļas importam Kopienā (OV L 308, 27.11.2001., 39. lpp.).

Lēmumu 2001/827/EK atceļ.

86. 32001 R 0999: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 999/2001 ( 2001. gada 22. maijs), ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai (OV L 147, 31.5.2001., 1. lpp.) un ko groza:

- 32001 R 1248: Komisijas 22.6.2001. Regula (EK) Nr. 1248/2001 (OV L 173, 27.6.2001., 12. lpp.),

- 32001 R 1326: Komisijas 29.6.2001. Regula (EK) Nr. 1326/2001 (OV L 177, 30.6.2001., 60. lpp.),

- 32002 R 0270: Komisijas 14.2.2002. Regula (EK) Nr. 270/2002 (OV L 45, 15.2.2002., 4. lpp.),

- 32002 R 1494: Komisijas 21.8.2002. Regula (EK) Nr. 1494/2002 (OV L 225, 22.8.2002., 3. lpp.).

a) Regulas III pielikuma A sadaļas II daļas 2. punkta tabulu aizstāj ar šādu tabulu:

"

Dalībvalstis | Minimālais ikgadējo paraugu apjoms Nokauti dzīvnieki [] |

Beļģija | 3750 |

Čehijas Republika | 2750 |

Dānija | 3000 |

Vācija | 60000 |

Igaunija | 950 |

Grieķija | 60000 |

Spānija | 60000 |

Francija | 60000 |

Īrija | 60000 |

Itālija | 60000 |

Kipra | 13550 |

Latvija | 1650 |

Lietuva | 1100 |

Luksemburga | 250 |

Ungārija | 33750 |

Malta | 650 |

Nīderlande | 39000 |

Austrija | 8200 |

Polija | 10550 |

Portugāle | 22500 |

Slovēnija | 1900 |

Slovākija | 13400 |

Somija | 1900 |

Zviedrija | 5250 |

Apvienotā Karaliste | 60000 |

"

b) Regulas III pielikuma A sadaļas II daļas 3. punkta tabulu aizstāj ar šādu tabulu:

"

Dalībvalstis | Minimālais ikgadējo paraugu apjoms Nobeigušies dzīvnieki [] |

Beļģija | 450 |

Čehijas Republika | 350 |

Dānija | 400 |

Vācija | 6000 |

Igaunija | 130 |

Grieķija | 6000 |

Spānija | 6000 |

Francija | 6000 |

Īrija | 6000 |

Itālija | 6000 |

Kipra | 1800 |

Latvija | 220 |

Lietuva | 150 |

Luksemburga | 30 |

Ungārija | 4500 |

Malta | 90 |

Nīderlande | 5000 |

Austrija | 1100 |

Polija | 1650 |

Portugāle | 6000 |

Slovēnija | 250 |

Slovākija | 1800 |

Somija | 250 |

Zviedrija | 800 |

Apvienotā Karaliste | 6000 |

"

c) Regulas X pielikuma A sadaļas 3. punktā starp tekstiem, kas attiecas uz Beļģiju un Dāniju, iekļauj šādu tekstu:

"Kipra:

Εργαστήριο Αναφοράς για τις Ασθένειες των Ζώων,

Κτηνιατρικές Υπηρεσίες

1417 Λευκωσία

(National Reference Laboratory for Animal Health Veterinary Services

CY-1417 Nicosie)

Čehijas Republika:

Státní veterinární ústav Jihlava, Rantířovská 93,

586 05 Jihlava

"

starp tekstiem, kas attiecas uz Dāniju un Somiju, iekļauj šādu tekstu:

"Igaunija:

Veterinaar- ja Toidulaboratoorium

Kreutzwaldi 30

51006 Tartu

"

starp tekstiem, kas attiecas uz Grieķiju un Īriju, iekļauj šādu tekstu:

"Ungārija:

Országos Állategészségügyi Intézet (OÁI)

Pf. 2.

Tábornok u. 2.

H-1581 Budapest

"

starp tekstiem, kas attiecas uz Itāliju un Luksemburgu, iekļauj šādu tekstu:

"Latvija:

Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centrs

Lejupes iela 3

LV-1076 Rīga

Lietuva:

Nacionalinė veterinarijos laboratorija

J. Kairiūkščio g. 10

LT-2021 Vilnius

"

starp tekstiem, kas attiecas uz Luksemburgu un Nīderlandi, iekļauj šādu tekstu:

"Malta:

National Veterinary Laboratory

Marsa

Malta

"

starp tekstiem, kas attiecas uz Nīderlandi un Portugāli, iekļauj šādu tekstu:

"Polija:

Laboratorium Zakładu Wirusologii Państwowego Instytutu Weterynaryjnego

Al. Partyzantów 57

PL-24-100 Puławy

"

starp tekstiem, kas attiecas uz Portugāli un Spāniju, iekļauj šādu tekstu:

"Slovākija:

Neuroimunologický ústav SAV

Dúbravská cesta 9

SK-942 45 Bratislava

Slovēnija:

Nacionalni veterinarski inštitut

Gerbičeva 60

SI-1000 Ljubljana

"

87. 32002 L 0004: Komisijas Direktīva 2002/4/EK ( 2002. gada 30. janvāris) par tādu uzņēmumu reģistrāciju, kas nodarbojas ar dējējvistu turēšanu, uz kurām attiecas Padomes Direktīva 1999/74/EK (OV L 30, 31.1.2002., 44. lpp.).

Sarakstu direktīvas pielikuma 2.2. daļā aizstāj ar šādu sarakstu:

"AT | Austrija |

BE | Beļģija |

CY | Kipra |

CZ | Čehijas Republika |

DE | Vācija |

DK | Dānija |

EE | Igaunija |

EL | Grieķija |

ES | Spānija |

FI | Somija |

FR | Francija |

HU | Ungārija |

IE | Īrija |

IT | Itālija |

LT | Lietuva |

LU | Luksemburga |

LV | Latvija |

MT | Malta |

NL | Nīderlande |

PL | Polija |

PT | Portugāle |

SE | Zviedrija |

SI | Slovēnija |

SK | Slovākija |

UK | Apvienotā Karaliste." |

88. 32002 D 0024: Komisijas Lēmums 2002/24/EK ( 2002. gada 11. janvāris), ar ko paredz īpašus nosacījumus attiecībā uz tādu zivsaimniecības produktu importu, kuru izcelsme ir Slovēnijas Republikā (OV L 11, 15.1.2002., 20. lpp.).

Lēmumu 2002/24/EK atceļ.

89. 32002 L 0060: Padomes Direktīva 2002/60/EK ( 2002. gada 27. jūnijs), ar ko paredz īpašus noteikumus Āfrikas cūku mēra kontrolei un groza Direktīvu 92/119/EEK attiecībā uz enzootisko encefalomielītu un Āfrikas cūku mēri (OV L 192, 20.7.2002., 27. lpp.).

Direktīvas IV pielikumā starp tekstiem, kas attiecas uz Beļģiju un Dāniju, iekļauj šādu tekstu:

"Čehijas Republika

Institute of Animal Health, Ash Road, Pirbright, Woking,

Surrey GU24 ONF

"

starp tekstiem, kas attiecas uz Vāciju un Grieķiju, iekļauj šādu tekstu:

"Igaunija

Veterinaar- ja Toidulaboratoorium

Kreutzwaldi 30

51006 Tartu

"

starp tekstiem, kas attiecas uz Itāliju un Luksemburgu, iekļauj šādu tekstu:

"Kipra

Τμήμα Κτηνιατρικών Ιδρυμάτων

Διεύθυνση Κτηνιατρικής και Δημόσιας Υγείας

Γενική Διεύθυνση Κτηνιατρικής

Υπουργείο Γεωργίας

Αχαρνών 2,

10176 Αθήνα

Latvija

Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centrs

Lejupes iela 3

LV-1076 Rīga

Lietuva

Nacionalinė veterinarijos laboratorija

J. Kairiūkščio g. 10

LT-2021 Vilnius

"

starp tekstiem, kas attiecas uz Luksemburgu un Nīderlandi, iekļauj šādu tekstu:

"Ungārija

Országos Állategészségügyi Intézet (OÁI)

Pf. 2.

Tábornok u. 2.

H-1581 Budapest

Malta

Institute for Animal Health

Pirbright Laboratory

Ash Road — Pirbright

Woking — Surrey

GU24 ONF

United Kingdom

"

starp tekstiem, kas attiecas uz Austriju un Portugāli, iekļauj šādu tekstu:

"Polija

Laboratorium Zakładu Pryszczycy Państwowego Instytutu Weterynaryjnego

ul. Wodna 7

PL-98-220 Zduńska Wola

"

starp tekstiem, kas attiecas uz Portugāli un Somiju, iekļauj šādu tekstu:

"Slovēnija

Nacionalni veterinarski inštitut

Gerbičeva 60

SI-1000 Ljubljana

Slovākija

Štátny veterinárny ústav

Pod dráhami 918

SK-960 86 Zvolen

"

.

90. 32002 D 0199: Komisijas Lēmums 2002/199/EK ( 2002. gada 30. janvāris) par veterinārsanitārajām prasībām un veterināro sertifikāciju dzīvu liellopu un cūku dzimtas dzīvnieku importam no dažām trešām valstīm (OV L 71, 13.3.2002., 1. lpp.), kuru groza:

- 32002 D 0578: Komisijas 10.7.2002. Lēmums 2002/578/EK (OV L 183, 12.7.2002., 62. lpp.).

a) Lēmuma I pielikumā svītro tekstu, kas attiecas uz šādām valstīm:

Čehijas Republika

Igaunija

Kipra

Ungārija

Lietuva

Latvija

Malta

Polija

Slovēnija

Slovākijas Republika.

b) Lēmuma II pielikumā svītro tekstu, kas attiecas uz šādām valstīm:

Čehijas Republika

Igaunija

Kipra

Ungārija

Lietuva

Latvija

Malta

Polija

Slovēnija

Slovākijas Republika.

91. 32002 D 0613: Komisijas Lēmums 2002/613/EK ( 2002. gada 19. jūlijs), ar ko paredz nosacījumus cūku dzimtas mājdzīvnieku spermas importam (OV L 196, 25.7.2002., 45. lpp.).

a) Lēmuma II pielikumā svītro šādu tekstu:

"Ungārija

Kipra"

b) Lēmuma IV pielikuma virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu:

"(Šveice)"

c) Lēmuma V pielikumā svītro tekstu, kas attiecas uz šādām valstīm:

Kipra

Ungārija.

II. TIESĪBU AKTI FITOSANITĀRIJAS JOMĀ

1. 31995 D 0514: Padomes Lēmums 95/514/EK ( 1995. gada 29. novembris) par tādu inspekciju līdzvērtību, kuras veic uz vietas trešās valstīs attiecībā uz sēklu ražošanai paredzētiem augiem, un par trešās valstīs ražotu sēklu līdzvērtību (OV L 296, 9.12.1995., 34. lpp.), kuru groza:

- 31996 D 0217: Komisijas 8.3.1996. Lēmums 96/217/EK (OV L 72, 21.3.1996., 37. lpp.),

- 31997 D 0033: Padomes 17.12.1996. Lēmums 97/33/EK (OV L 13, 16.1.1997., 31 lpp.),

- 31998 D 0162: Padomes 16.2.1998. Lēmums 98/162/EK (OV L 53, 24.2.1998., 21 lpp.),

- 31998 D 0172: Komisijas 17.2.1998. Lēmums 98/172/EK (OV L 63, 4.3.1998., 29. lpp.),

- 32000 D 0326: Padomes 2.5.2000. Lēmums 2000/326/EK (OV L 114, 13.5.2000., 30 lpp.),

- 32002 D 0276: Komisijas 12.4.2002. Lēmums 2002/276/EK (OV L 96, 13.4.2002., 28. lpp.).

Pielikuma I daļā svītro tekstu, kas attiecas uz šādām valstīm:

Čehijas Republika,

Ungārija,

Polija,

Slovēnija,

Slovākija.

2. 31997 D 0005: Komisijas Lēmums 97/5/EK ( 1996. gada 12. decembris), ar ko atzīst, ka Ungārijā nav Clavibacter michiganensis (Smith) Davis et al ssp. sepedonicus (Spieckerman and Kotthoff) Davis et al (OV L 2, 4.1.1997., 21. lpp.).

Lēmumu 97/5/EK atceļ.

3. 31997 D 0788: Padomes Lēmums 97/788/EK ( 1997. gada 17. novembra) par trešās valstīs veikto šķirņu uzturēšanas prakses pārbaužu līdzvērtību (OV L 322, 25.11.1997., 39. lpp.), kuru groza:

- 32002 D 0580: Padomes 18.6.2002. Lēmums 2002/580/EK (OV L 184, 13.7.2002., 26 lpp.).

a) Pielikumā svītro tekstu, kas attiecas uz šādām valstīm:

Čehijas Republika,

Ungārija,

Polija,

Slovēnija,

Slovākija.

b) Pielikuma 1. zemsvītras piezīmē svītro šādu tekstu:

"CZ = Čehijas Republika", "HU = Ungārija", "PL = Polija", "SI = Slovēnijas Republika" un "SK = Slovākijas Republika".

4. 31998 D 0083: Komisijas Lēmums 98/83/EK ( 1998. gada 8. janvāris), ar ko dažas trešās valstis un trešo valstu teritorijas atzīst par brīvām no Xanthomonas campestris (visas citrusiem patogēnās rases), Cercospora angolensis Carv. et Mendes un Guignardia citricarpa Kiely (visas citrusiem patogēnās rases) (OV L 15, 21.1.1998., 41. lpp.) un ko groza:

- 31999 D 0104: Komisijas 26.1.1999. Lēmums 1999/104/EK (OV L 33, 6.2.1999., 27. lpp.),

- 32001 D 0440: Komisijas 29.5.2001. Lēmums 2001/440/EK (OV L 155, 12.6.2001., 13. lpp.).

Lēmuma 1. panta pirmajā ievilkumā svītro šādas valstis:

"Kipra" un "Malta".

5. 32000 L 0029: Padomes Direktīva 2000/29/EK ( 2000. gada 8. maijs) par aizsardzības pasākumiem, lai novērstu augiem vai augu produktiem kaitīgu organismu importam un izplatību Kopienā (OV L 169, 10.7.2000., 1. lpp.), kuru groza:

- 32001 L 0033: Komisijas 8.5.2001. Direktīva 2001/33/EK (OV L 127, 9.5.2001., 42. lpp.),

- 32002 L 0028: Komisijas 19.3.2002. Direktīva 2002/28/EK (OV L 77, 20.3.2002., 23. lpp.),

- 32002 L 0036: Komisijas 29.4.2002. Direktīva 2002/36/EK (OV L 116, 3.5.2002., 16. lpp.),

- 32002 L 0089: Padomes 28.11.2002. Direktīva 2002/89/EK (OV L 355, 30.12.2002., 45. lpp.).

a) Direktīvas I pielikuma B daļas a) tabulā pēc 1. punkta iekļauj šādu tekstu:

1. | |

"1.1.Daktulosphaira vitifoliae (Fitch) | CY" |

b) Direktīvas I pielikuma B daļas a) tabulas 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

"2.Globodera pallida (Stone) Behrens | FI, LV, SI, SK |

3.Leptinotarsa decemlineata Say | E (Ibisa un Menorka), IRL, CY, M, P (Azoru salas un Madeira), UK, S (Malmöhus, Kristianstads, Blekinge, Kalmar, Gotlands Län, Halland), FI (Åland, Turku, Uusimaa, Kymi, Häme, Pirkanmaa, Satakunta rajons)" |

c) Direktīvas I pielikuma B daļas b) tabulas 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"1.Beet necrotic yellow vein virus | DK, F (Bretaņa), FI, IRL, LT, P (Azoru salas), S, UK (Ziemeļīrija)" |

d) Direktīvas II pielikuma A daļas I a) iedaļā svītro šādu punktu:

"14.Eutetranychus orientalis Klein | Citrus L., Fortunella Swingle, Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot augļus un sēklas" |

e) Direktīvas II pielikuma A daļas II a) iedaļā pēc 6. punkta iekļauj šādu punktu:

"6.1Eutetranychus orientalis Klein | Citrus L., Fortunella Swingle, Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot augļus un sēklas" |

f) Direktīvas II pielikuma B daļas a) tabulas 6. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

"6(d)Ips sexdentatus Börner | Abies Mill., Larix Mill., Picea A. Dietr., PinusL ģints augi, kas augstāki par 3 m, izņemot augļus un sēklas, skujkoku (Coniferales) koksne ar mizu, nomizota skujkoku miza | IRL, CY, UK (Ziemeļīrija, Menas sala)" |

g) Direktīvas II pielikuma B daļas b) tabulas 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"2.Erwinia amylovora (Burr.) Winsl. et al. | ChaenomelesLindl.,Cotoneaster Ehrh., Crataegus L., Cydonia Mill., Eriobotrya Lindl., Malus Mill., Mespilus L., Pyracantha Roem., Pyrus L., Sorbus L. izņemot Sorbus intermedia (Ehrh.) Pers. un Stranvaesia Lindl. ģints augu daļas, izņemot augļus, sēklas un augus, kas paredzēti stādīšanai, bet ieskaitot dzīvus ziedputekšņus | E, F (Korsika), IRL, I (Abruzzi; Apulia; Basilicata; Calabria; Campania; Emilia-Romagna: Forlí-Cesena, Parma, Piacenza un Rimini provinces; Friuli-Venezia Giulia; Lazio; Liguria; Lombardy; Marche; Molise; Piedmont; Sardinia; Sicily; Tuscany; Trentino-Alto Adige: Bolzano un Trento autonomās provinces; Umbria; Valle d'Aosta; Veneto: izņemot Rovigo provinci, Rovigo, Polesella, Villamarzana, Fratta Polesine, San Bellino, Badia Polesine, Trecenta, Ceneselli, Pontecchio Polesine, Arquà Polesine, Costa di Rovigo, Occhiobello, Lendinara, Canda, Ficarolo, Guarda Veneta, Frassinelle Polesine, Villanova del Ghebbo, Fiesso Umbertiano, Castelguglielmo, Bagnolo di Po komūnu, Giacciano con Baruchella, Bosaro, Canaro, Lusia, Pincara, Stienta, Gaiba, Salara komūnu, un Padova provincē — Castelbaldo, Barbona, Piacenza d'Adige, Vescovana, S. Urbano, Boara Pisani, Masi komūnu un Verona provincē — Palù, Roverchiara, Legnago komūnu (tā komūnas teritorijas daļa, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no Transpolesana valstst nozīmes ceļa), Castagnaro, Ronco all'Adige, Villa Bartolomea, Oppeano, Terrazzo, Isola Rizza, Angiari), LV, LT, A (Burgenland, Carinthia, Lejasaustrija, Tirol (Lienz administratīvais rajons), Styria, Vienna), P, SI, SK, FI, UK (Ziemeļīrija, Menas sala un Normandijas salas)" |

h) Direktīvas II pielikuma B daļā d) tabulu aizstāj ar šādu tabulu:

"d) Vīrusi un vīrusiem līdzīgi organismi

Sugas | Inficēšanās subjekti | Aizsargājamā zona (aizsargājamās zonas) |

1.Citrus tristeza virus (Eiropas izolāti) | Citrus L., Fortunella Swingle, Poncirus Raf. ģints augļi un to hibrīdi ar lapām un kātiem | EL, F (Korsika), I, M, P" |

i) Direktīvas III pielikuma A daļas 12. punkta labās puses slejā svītro šādu tekstu:

"Kipra" un "Malta"

j) Direktīvas III pielikuma A daļas 14. punkta labās puses slejā svītro šādu tekstu:

"Igaunija, Latvija, Lietuva", "Kipra" un "Malta".

k) Direktīvas III pielikuma B daļu aizstāj ar šādu daļu:

"B DAĻA

AUGI, AUGU PRODUKTI UN CITI OBJEKTI, KO AIZLIEDZ IEVEST NOTEIKTĀS AIZSARGĀJAMĀS ZONĀS

Apraksts | Aizsargājamā zona (aizsargājamās zonas) |

1.Neskarot aizliegumus, kas attiecas uz III pielikuma A daļas 9) un 18) punktā uzskaitītajiem augiem, attiecīgos gadījumos Chaenomeles Lindl., Cotoneaster Ehrh., Crataegus L., Cydonia Mill., Eriobotrya Lindl., Malus Mill., Mespilus L., Pyracantha Roem., Pyrus L., Sorbus L. other than Sorbus intermedia (Ehrh.) Pers., Stranvaesia Lindl. ģints augi, izņemot augļus un sēklas, un to apputeksnēšanai paredzēti ziedputekšņi, kuru izcelsme ir trešās valstīs, kas nav valstis, kuras atbilstīgi 18. pantā paredzētajai procedūrai ir atzītas par tādām, kurās nav Erwinia amylovora (Burr.) Winsl. et al. | E, F (Korsika), IRL, I (Abruzzi; Apulia; Basilicata; Calabria; Campania; Emilia-Romagna: Forlķ-Cesena, Parma, Piacenza un Rimini provinces; Friuli-Venezia Giulia; Lazio; Liguria; Lombardy; Marche; Molise; Piedmont; Sardinia; Sicily; Tuscany; Trentino-Alto Adige: Bolzano un Trento autonomās provinces; Umbria; Valle d'Aosta; Veneto: izņemot Rovigo provinci, Rovigo, Polesella, Villamarzana, Fratta Polesine, San Bellino, Badia Polesine, Trecenta, Ceneselli, Pontecchio Polesine, Arquą Polesine, Costa di Rovigo, Occhiobello, Lendinara, Canda, Ficarolo, Guarda Veneta, Frassinelle Polesine, Villanova del Ghebbo, Fiesso Umbertiano, Castelguglielmo, Bagnolo di Po, Giacciano con Baruchella, Bosaro, Canaro, Lusia, Pincara, Stienta, Gaiba, Salara komūnu, un Padova privincē — Castelbaldo, Barbona, Piacenza d'Adige, Vescovana, S. Urbano, Boara Pisani, Masi komūnu, un Verona provincē — Palù, Roverchiara, Legnago komūnu (tā komūnas teritorijas daļa, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no Transpolesana valsts nozīmes ceļa), Castagnaro, Ronco all'Adige, Villa Bartolomea, Oppeano, Terrazzo, Isola Rizza, Angiari), LV, LT, A (Burgenland, Carinthia, Lejasaustrija, Tirol (Lienz administratīvais rajons), Styria, Vienna), P, SI, SK, FI, UK (Ziemeļīrija, Menas sala un Normandijas salas)" |

l) Direktīvas IV pielikuma A daļas I iedaļas 34. punkta otrajā ievilkumā kreisās puses slejā svītro šādu tekstu:

"Igaunija, Latvija, Lietuva"

m) Direktīvas IV pielikuma A daļas I iedaļas 34. punkta trešajā ievilkumā kreisās puses slejā svītro šādu tekstu:

"Kipra" un "Malta"

n) Direktīvas IV pielikuma B daļas 6. punkta labās puses slejā pēc apzīmējuma "IRL" iekļauj šādu apzīmējumu:

"CY"

o) Direktīvas IV pielikuma B daļas 12. punkta labās puses slejā pēc apzīmējuma "IRL" iekļauj šādu apzīmējumu:

"CY"

p) Direktīvas IV pielikuma B daļas 14.5. punkta labās puses slejā pēc apzīmējuma "IRL" iekļauj šādu apzīmējumu:

"CY"

q) Direktīvas IV pielikuma B daļas 21. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"21.Chaenomeles Lindl., Cotoneaster Ehrh., Crataegus L., Cydonia Mill., Eriobotrya Lindl., Malus Mill., Mespilus L., Pyracantha Roem., Pyrus L., Sorbus L., kas nav Sorbus intermedia (Ehrh.) Pers., Stranvaesia Lindl. ģints augi, izņemot augļus un sēklas, un to apputeksnēšanai paredzēti ziedputekšņi | Neskarot aizliegumus, kas attiecas uz III pielikuma A daļas 9. un 18. punktā un III pielikuma B daļas 1. punktā uzskaitītajiem augiem, attiecīgos gadījumos oficiāls apliecinājums par to, ka: a)augu izcelsme ir aizsargājamās zonās — E, F (Korsika), IRL, I (Abruzzi; Apulia; Basilicata; Calabria; Campania; Emilia-Romagna: Forlí-Cesena, Parma, Piacenza un Rimini provinces; Friuli-Venezia Giulia; Lazio; Liguria; Lombardy; Marche; Molise; Piedmont; Sardinia; Sicily; Tuscany; Trentino-Alto Adige: Bolzano un Trento autonomās provinces; Umbria; Valle d'Aosta; Veneto: izņemot Rovigo provinci, Rovigo, Polesella, Villamarzana, Fratta Polesine, San Bellino, Badia Polesine, Trecenta, Ceneselli, Pontecchio Polesine, Arquà Polesine, Costa di Rovigo, Occhiobello, Lendinara, Canda, Ficarolo, Guarda Veneta, Frassinelle Polesine, Villanova del Ghebbo, Fiesso Umbertiano, Castelguglielmo, Bagnolo di Po, Giacciano con Baruchella, Bosaro, Canaro, Lusia, Pincara, Stienta, Gaiba, Salara komūnu, un Padova provincē — Castelbaldo, Barbona, Piacenza d'Adige, Vescovana, S. Urbano, Boara Pisani, Masi komūnu, un Verona provincē — Palù, Roverchiara, Legnago komūnu (tā komūnas teritorijas daļa, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no Transpolesana valsts nozīmes ceļa), Castagnaro, Ronco all'Adige, Villa Bartolomea, Oppeano, Terrazzo, Isola Rizza, Angiari), LV, LT, A (Burgenland, Carinthia, Lejasaustrija, Tirol (Lienz administratīvais rajons), Styria, Vienna), P, SI, SK, FI, UK (Ziemeļīrija, Menas sala un Normandijas salas)vaib)augi vismaz vienu gadu ir audzēti vai, ja pārvietoti uz buferzonu, glabāti laukā:aa)kas atrodas oficiāli atzītā buferzonā, kuras platība ir vismaz 50 km2, proti, platībā, kur saimniekaugiem piemēro oficiāli apstiprinātus un uzrādzītus kontroles pasākumus, lai samazinātu risku saslimšanai ar Erwinia amylovora (Burr.) Winsl. et al., ko izplata attiecīgajā platībā audzētie augibb)kas pirms pēdējā pilnā veģetācijas cikla sākšanas ir oficiāli apstiprināts augu audzēšanai atbilstīgi šajā punktā paredzētajiem nosacījumiem;cc)kas, tāpat kā buferzonas pārējās daļas, jau kopš pēdējā pilnā veģetācijas cikla sākšanas ir atzīts par tādu, kurā nav Erwinia amylovora (Burr.) Winsl. et al.,veicot oficiālas pārbaudes, kas laukā un apkārtējā zonā 250 m rādiusā veiktas vismaz divreiz, proti, vienreiz jūlijā/augustā un vienreiz septembrī/oktobrī,unveicot oficiālas pārbaudes uz vietas, kas apkārtējā zonā vismaz 1 km rādiusā un laikposmā no jūlija līdz oktobrim vismaz vienreiz veiktas izraudzītās atbilstīgās vietās, proti, vietās, kur aug atbilstīgie indikatoraugi,unveicot oficiālus testus, kuru gaitā izmanto atbilstīgas laboratorijas metodes un paraugus, kas kopš pēdējā pilnā veģetācijas cikla sākuma oficiāli ievākti no augiem, kuriem laukā vai citās buferzonas daļās konstatēti Erwinia amylovora (Burr.) Winsl. et al. simptomi,undd)no kura, tāpat kā no buferzonas pārējām daļām, bez iepriekšējas oficiālas izmeklēšanas vai atļaujas nav iznīcināti saimniekaugi, kam konstatēti Erwinia amylovora (Burr.) Winsl. et al. simptomi. | E, F (Korsika), IRL, I (Abruzzi; Apulia; Basilicata; Calabria; Campania; Emilia-Romagna: Forlķ-Cesena, Parma, Piacenza un Rimini provinces; Friuli-Venezia Giulia; Lazio; Liguria; Lombardy; Marche; Molise; Piedmont; Sardinia; Sicily; Tuscany; Trentino-Alto Adige: Bolzano un Trento autonomās provinces; Umbria; Valle d'Aosta; Veneto: izņemot Rovigo provinci, Rovigo, Polesella, Villamarzana, Fratta Polesine, San Bellino, Badia Polesine, Trecenta, Ceneselli, Pontecchio Polesine, Arquą Polesine, Costa di Rovigo, Occhiobello, Lendinara, Canda, Ficarolo, Guarda Veneta, Frassinelle Polesine, Villanova del Ghebbo, Fiesso Umbertiano, Castelguglielmo, Bagnolo di Po, Giacciano con Baruchella, Bosaro, Canaro, Lusia, Pincara, Stienta, Gaiba, Salara komūnu, un Padova provincē — Castelbaldo, Barbona, Piacenza d'Adige, Vescovana, S. Urbano, Boara Pisani, Masi komūnu, un Verona provincē — Palł, Roverchiara, Legnago komūnu (tā komūnas teritorijas daļa, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no Transpolesana valstst nozīmes ceļa), Castagnaro, Ronco all'Adige, Villa Bartolomea, Oppeano, Terrazzo, Isola Rizza, Angiari), LV, LT, A (Burgenland, Carinthia, Lejasaustrija, Tirol (Lienz administratīvais rajons), Styria, Vienna), P, SI, SK, FI, UK (Ziemeļīrija, Menas sala un Normandijas salas)" |

r) Direktīvas IV pielikuma B daļā pēc 21. punkta iekļauj šādu tekstu:

"21.1.Vitis L. L. ģints augi, izņemot augļus un sēklas | Neskarot aizliegumu, kas attiecas uz III pielikuma A daļas 15. punktā uzskaitītajiem augiem, oficiāls apliecinājums par to, ka: a)attiecīgo augu izcelsme ir apvidū, kas pazīstams kā tāds, kurā nav Daktulosphaira vitifoliae (Fitch);vaib)attiecīgie augi ir audzēti vietās, kas — atbilstīgi oficiālām pārbaudēm, kuras veiktas pēdējo divu pilno veģetācijas ciklu laikā — atzītas par tādām, kur nav Daktulosphaira vitifoliae (Fitch);vaic)attiecīgajiem augiem ir veikta fumigācija vai kāda cita atbilstīga apstrāde, lai novērstu saslimšanu ar Daktulosphaira vitifoliae (Fitch). | CY |

21.2.Vitis L. ģints augu augļi | Augļi ir bez lapām un ir oficiāls apliecinājums par to, ka: a)attiecīgo augļu izcelsme ir apvidū, kas pazīstams kā tāds, kur nav Daktulosphaira vitifoliae (Fitch);vaib)attiecīgie augļi ir audzēti vietās, kas — atbilstīgi oficiālām pārbaudēm, kuras veiktas pēdējo divu pilno veģetācijas ciklu laikā — atzītas par tādām, kur nav Daktulosphaira vitifoliae (Fitch)vaic)attiecīgajiem augiem ir veikta fumigācija vai kāda cita atbilstīga apstrāde, lai novērstu saslimšanu ar Daktulosphaira vitifoliae (Fitch). | CY" |

s) Direktīvas V pielikuma II daļas 1.9. punktu papildina ar šādu tekstu:

"Vitis L. ģints augu augļi"

t) Direktīvas V pielikuma B I daļas 7. punkta b) apakšpunktā svītro šādu tekstu:

"Igaunija, Latvija, Lietuva", "Kipra" un "Malta"

u) Direktīvas V pielikuma B II daļā pēc 6. punkta iekļauj šādu punktu:

"6.a Vitis L. ģints augu augļi"

6. 32001 L 0032: Komisijas Direktīva 2001/32/EK ( 2001. gada 8. maijs), ar ko atzīst aizsargājamās zonas, kuras Kopienā pakļautas konkrētiem augu veselības apdraudējumiem, un atceļ Direktīvu 92/76/EEK (OV L 127, 9.5.2001, 38. lpp.), un ko groza:

- 32002 L 0029: Komisijas 19.3.2002. Direktīva 2002/29/EK (OV L 77, 20.3.2002., 26. lpp.).

a) Direktīvas 1. pantu papildina šādiem punktiem:

"Saistībā ar a) iedaļas 3.1. punktu minētā zona Kiprā ir atzīta līdz 2006. gada 31. martam.

Saistībā ar a) iedaļas 6. punktu minētās zonas Latvijā, Slovēnijā un Slovākijā ir atzītas līdz 2006. gada 31. martam.

Saistībā ar a) iedaļas 11. punktu minētā zona Kiprā ir atzīta līdz 2006. gada 31. martam.

Saistībā ar a) iedaļas 13. punktu minētās zonas Kiprā un Maltā ir atzītas līdz 2006. gada 31. martam.

Saistībā ar b) iedaļas 2. punktu minētās zonas Latvijā, Lietuvā, Slovēnijā un Slovākijā ir atzītas līdz 2006. gada 31. martam.

Saistībā ar d) iedaļas 1. punktu minētā zona Lietuvā ir atzīta līdz 2006. gada 31. martam.

Saistībā ar d) iedaļas 3. punktu minētā zona Maltā ir atzīta līdz 2006. gada 31. martam."

b) Pielikuma a) tabulā pēc 3. punkta iekļauj šādu 3.1. punktu:

"3.1.Daktulosphaira vitifoliae (Fitch) | Kipra," |

c) Pielikuma a) tabulas 6. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"6.Globodera pallida (Stone) Behrens | Latvija, Slovēnija, Slovākija, Somija," |

d) Pielikuma a) tabulas 11. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"11.Ips sexdentatus Boerner | Īrija, Kipra, Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija, un Menas sala)" |

e) Pielikuma a) tabulas 13. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"13.Leptinotarsa decemlineata Say | Spānija (Ibisa un Menorka), Īrija, Kipra, Malta, Portugāle (Azoru salas un Madeira), Somija (Åland, Håme, Kymi, Pirkanmaa, Satakunta, Turku, Uusimaa rajoni), Zviedrija (Blekroge, Gotlands, Halland, Kalmar un Skåne rajoni), Apvienotā Karaliste" |

f) Pielikuma b) tabulas 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"2.Erwinia amylovora (Burr.) Winsl. et al. | Spānija, Francija (Korsika), Īrija, Itālija (Abruzzi; Apulia; Basilicata; Calabria; Campania; Emilia-Romagna: Forlí-Cesena, Parma, Piacenza un Rimini province; Friuli-Venezia Giulia; Lazio; Liguria; Lombardy; Marche; Molise; Piedmont; Sardinia; Sicily; Tuscany; Trentino-Alto Adige: Bolzano un Trento autonomā province; Umbria; Valle d'Aosta; Veneto: izņemot Rovigo provinci, Rovigo, Polesella, Villamarzana, Fratta Polesine, San Bellino, Badia Polesine, Trecenta, Ceneselli, Pontecchio Polesine, Arquà Polesine, Costa di Rovigo, Occhiobello, Lendinara, Canda, Ficarolo, Guarda Veneta, Frassinelle Polesine, Villanova del Ghebbo, Fiesso Umbertiano, Castelguglielmo, Bagnolo di Po, Giacciano con Baruchella, Bosaro, Canaro, Lusia, Pincara, Stienta, Gaiba, Salara provinci, un Padova provinces Castelbaldo, Barbona, Piacenza d'Adige, Vescovana, S. Urbano, Boara Pisani, Masi komūnu, un Verona provinces Palù, Roverchiara, Legnago (komūnas teritorija uz ziemeļaustrumiem no Transpolesana valsts nozīmes ceļa), Castagnaro, Ronco all'Adige, Villa Bartolomea, Oppeano, Terrazzo, Isola Rizza, Angiari provinci), Latvija, Lietuva, Austrija (Burgenland, Carinthia, Lejasaustrija, Tirol (Lienz administratīvai rajons), Styria, Vienna), Portugāle, Slovēnija, Slovākija, Somija, Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija, Menas sala un Normandijas salas)" |

g) Pielikuma d) tabulas 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"1.Beet necrotic yellow vein virus | Dānija, Francija (Bretaņa), Īrija, Lietuva, Portugāle (Azoru salas), Somija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija)" |

h) Pielikuma d) tabulas 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"3.Citrusaugu tristeza vīruss (Eiropas celmi) | Grieķija, Francija (Korsika), Itālija, Malta, Portugāle" |

7. 32001 D 0575: Komisijas Lēmums 2001/575/EK ( 2001. gada 13. jūlijs), ar ko atzīst, ka Slovākijā un Slovēnijā nav Clavibacter michiganensis (Smith) Davis et al ssp. sepedonicus (Spieckerman and Kotthoff) Davis et al (OV L 203, 28.7.2001., 22. lpp.).

Lēmumu 2001/575/EK atceļ.

8. 32002 D 0674: 32002 D 0674: Komisijas Lēmums 2002/674/EK ( 2002. gada 22. augusts), ar ko atzīst, ka Slovākijā nav Erwinia amylovora (Burr.) Winsl. et al. (OV L 228, 24.8.2002., 33. lpp.).

Lēmumu 2002/674/EK atceļ.

7. ZIVSAIMNIECĪBA

1. 31994 R 2211: Komisijas Regula (EK) Nr. 2211/94 ( 1994. gada 12. septembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EEK) Nr. 3759/92 īstenošanai attiecībā uz importētu zvejas produktu cenu paziņošanu (OV L 238, 13.9.1994., 1. lpp.) un ko groza:

- 31998 R 2431: Komisijas 11.11.1998. Regula (EK) Nr. 2431/98 (OV L 302, 12.11.1998., 13. lpp.),

- 31999 R 2805: Komisijas 22.12.1999. Regula (EK) Nr. 2805/1999 (OV L 340, 31.12.1999., 51. lpp.).

a) Regulas I pielikumu papildina ar šādu tekstu:

"ČEHIJAS REPUBLIKA | Praha |

IGAUNIJA | Meeruse Lehtma Pärnu Veere |

KIPRA | Λεμεσός |

LATVIJA | Mērsrags Lielupe Liepāja Pāvilosta Rīga Roja Salacgrīva Skulte Ventspils |

LIETUVA | Klaipėda Marijampolė Vilnius Kaunas Šiauliai Mažeikiai |

UNGĀRIJA | Budapest |

MALTA | Ajruport Internazzjonali ta' Malta, Luqa Port Hieles ta' Malta, Marsaxlokk |

POLIJA | Darłowo Dziwnów Gdańsk Gdynia Hel Kołobrzeg Szczecin Świnoujście Ustka Władysławowo |

SLOVĒNIJA | Gruškovje Obrežje Jelšane Luka Koper Letališče Brnik Dobova Dragonja Metlika Zavrč |

SLOVĀKIJA | Visas muitas iestādes, kas saistītas ar preču laišanu brīvā apgrozībā." |

b) Regulas II pielikumā 1. tabulā starp tekstiem, kas attiecas uz Beļģiju un Vāciju, iekļauj šādu tekstu:

"CY | Kipra |

CZ | Čehijas Republika" |

starp tekstiem, kas attiecas uz Dāniju un Spāniju, iekļauj šādu tekstu:

"EE | Igaunija" |

starp tekstiem, kas attiecas uz Grieķiju un Īriju, iekļauj šādu tekstu:

"HU | Ungārija" |

starp tekstiem, kas attiecas uz Itāliju un Luksemburgu, iekļauj šādu tekstu:

"LT | Lietuva |

LV | Latvija" |

starp tekstiem, kas attiecas uz Luksemburgu un Nīderlandi, iekļauj šādu tekstu:

"MT | Malta" |

starp tekstiem, kas attiecas uz Nīderlandi un Portugāli, iekļauj šādu tekstu:

"PL | Polija" |

starp tekstiem, kas attiecas uz Portugāli un Zviedriju, iekļauj šādu tekstu:

"SI | Slovēnija |

SK | Slovākija" |

.

c) Regulas II pielikumā 2. tabulu papildina ar šādu tekstu:

Kods | Valūta |

CZK | Čehijas krona |

EEK | Igaunijas krona |

CYP | Kipras mārciņa |

LVL | Latvijas lats |

LTL | Lietuvas lits |

HUF | Ungārijas forints |

MTL | Maltas lira |

PLN | Polijas zlots |

SIT | Slovēnijas tolārs |

SKK | Slovākijas krona |

2. 31996 R 2406: Padomes Regula (EK) Nr. 2406/96 ( 1996. gada 26. novembris), ar ko paredz kopējus tirdzniecības standartus attiecībā uz noteiktiem zivsaimniecības produktiem (OV L 334, 23.12.1996., 1. lpp.) un ko groza:

- 31997 R 0323: Komisijas 21.2.1997. Regula (EK) Nr. 323/97 (OV L 52, 22.2.1997., 8. lpp.),

- 32000 R 2578: Padomes 17.11.2000. Regula (EK) Nr. 2578/2000 (OV L 298, 25.11.2000., 1. lpp.),

- 32001 R 2495: Komisijas 19.12.2001. Regula (EK) Nr. 2495/2001 (OV L 337, 20.12.2001., 23. lpp.).

Regulas II pielikumā reņģu (Clupea harengus) izmēru kategoriju tabulā tekstu aizstāj ar šādu tekstu:

"Atlantijas reņģes (Clupea harengus) | 1 | 0,250 un vairāk | 4 vai mazāk | 1 | ICES Vb (EK zona) | 20 cm |

2 | 0,125 līdz 0,250 | 5 līdz 8 | 2 | | 20 cm |

3 | 0,085 līdz 0,125 | 9 līdz 11 | | (a) | 18 cm |

4(a) | 0,050 līdz 0,085 | 12 līdz 20 | 3 | (b) | 20 cm |

Baltijas reņģes (Clupea harengus) nozvejotas un nogādātas krastā, uz dienvidiem no 59° 30′ | 4(b) | 0,036 līdz 0,085 | 12 līdz 27 | | | |

Baltijas reņģes (Clupea harengus) nozvejotas un nogādātas krastā, uz ziemeļiem no 59° 30′ | 4(c) | 0,057 līdz 0,085 | 12 līdz 17 | | | |

5 | 0,031 līdz 0,057 | 18 līdz 32 | | | |

6 | 0,023 līdz 0,031 | 33 līdz 44 | | | |

Baltijas reņģes (Clupea harengus) nozvejotas un nogādātas krastā ūdeņos, uz ko attiecas Igaunijas un Latvijas suverenitāte un jurisdikcija | 7(a) | 0,023 līdz 0,036 | 28 līdz 44 | | | |

7(b) | 0,014 līdz 0,023 | 45 līdz 70 | | | |

Baltijas reņģes (Clupea harengus) nozvejotas un nogādātas krastā Rīgas jūras līcī | 8 | 0,010 līdz 0,014 | 71 līdz 100" | | | |

3. 32000 R 0104: Padomes Regula (EK) Nr. 104/2000 ( 1999. gada 17. decembris) par zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju (OV L 17, 21.1.2000., 22. lpp.).

Regulas IV pielikuma tabulu papildina ar šādu tekstu:

"19.Brētliņas (Sprattus sprattus) | ex03026180 |

20.Korifēnas (Coryphaena hippurus) | ex03026999" |

4. 32001 R 0080: Komisijas Regula (EK) Nr. 80/2001 ( 2001. gada 16. janvāris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai Padomes Regulu (EK) Nr. 104/2000 piemērotu paziņojumiem par ražotāju organizāciju atzīšanu, cenu noteikšanu un intervenci saskaņā ar zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirgus kopīgo organizāciju (OV L 13, 17.1.2001., 3. lpp.), un ko groza:

- 32001 R 2494: Komisijas 19.12.2001. Regula (EK) Nr. 2494/2001 (OV L 337, 20.12.2001., 22. lpp.).

a) Regulas VIII pielikumā 1. tabulu papildina ar šādu tekstu:

NUTS kodi "ISO-A3" | Valsts | NUTS nosaukums |

CZ | Česká Republika | |

CZ01 | | Praha |

EE | Eesti | |

EE001 | | Põhja-Eesti |

EE002 | | Kesk-Eesti |

EE003 | | Kirde-Eesti |

EE004 | | Lääne-Eesti |

EE005 | | Lõuna-Eesti |

CY | Κύπρος | |

LV | Latvija | |

LV001 | | Rīga |

LV002 | | Vidzeme |

LV003 | | Kurzeme |

LV004 | | Zemgale |

LV005 | | Latgale |

LT | Lietuva | |

LT001 | | Alytaus (apskritis) |

LT002 | | Kauno (apskritis) |

LT003 | | Klaipėdos (apskritis) |

LT004 | | Marijampolės (apskritis) |

LT005 | | Panevėžio (apskritis) |

LT006 | | Šiaulių (apskritis) |

LT007 | | Tauragės (apskritis) |

LT008 | | Telšių (apskritis) |

LT009 | | Utenos (apskritis) |

LT00A | | Vilniaus (apskritis) |

HU | Magyarország | |

HU01 | | Közép-Magyarország |

HU02 | | Közép-Dunántúl |

HU03 | | Nyugat-Dunántúl |

HU04 | | Dél-Dunántúl |

HU05 | | Észak-Magyarország |

HU06 | | Észak-Alföld |

HU07 | | Dél-Alföld |

MT | Malta | |

PL | Polska | |

PL01 | | Dolnośląskie |

PL02 | | Kujawsko-Pomorskie |

PL03 | | Lubelskie |

PL04 | | Lubuskie |

PL05 | | Łódzkie |

PL06 | | Małopolskie |

PL07 | | Mazowieckie |

PL08 | | Opolskie |

PL09 | | Podkarpackie |

PL0A | | Podlaskie |

PL0B | | Pomorskie |

PL0C | | Śląskie |

PL0D | | Świętokrzyskie |

PL0E | | Warmińsko-Mazurskie |

PL0F | | Wielkopolskie |

PL0G | | Zachodniopomorskie |

SI | Slovenija | |

SK | Slovensko | Slovenská republika |

b) Regulas VIII pielikumā 6. tabulu papildina ar šādu tekstu:

Kods | Valūta |

CZK | Čehijas krona |

EEK | Igaunijas krona |

CYP | Kipras mārciņa |

LVL | Latvijas lats |

LTL | Lietuvas lits |

HUF | Ungārijas forints |

MTL | Maltas lira |

PLN | Polijas zlots |

SIT | Slovēnijas tolārs |

SKK | Slovākijas krona |

c) Regulas VIII pielikuma 7. tabulā iekļauj šādu tekstu:

Kods | Sugas |

"DOL | Coryphaena hippurus" |

"SPR | Sprattus sprattus" |

5. 32001 R 2065: Komisijas Regula (EK) Nr. 2065/2001 ( 2001. gada 22. oktobris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai Padomes Regulu (EK) Nr. 104/2000 piemērotu attiecībā uz patērētāju informēšanu par zivsaimniecības un akvakultūras produktiem (OV L 278, 23.10.2001., 6. lpp.).

Regulas 4. panta 1. punktā starp tekstiem spāņu valodā un dāņu valodā iekļauj šādu tekstu:

- čehu valodā:

"… uloveno v moři …" vai "… uloveno ve sladkých vodách …" vai "… pochází z chovu …",

starp tekstiem vācu valodā un grieķu valodā iekļauj šādu tekstu:

- igauņu valodā:

"… püütud merest …" vai "… püütud sisevetest …" vai "… kasvatatud …",

starp tekstiem itāļu valodā un holandiešu valodā iekļauj šādu tekstu:

- latviešu valodā:

"… nozvejots jūrā …" vai "… nozvejots saldūdeņos …" vai "… izaudzēts …",

- lietuviešu valodā:

"… sužvejota …" vai "… sužvejota gėluose vandenyse …" vai "… užauginta …",

- ungāru valodā:

"… tengeri halzsákmányból …", "… édesvízi halzsákmányból …" vai "… akvakultúrából …",

- maltiešu valodā:

"… maqbud mill-baħar …" vai "… maqbud mill-ilma ħelu …" vai "… prodott ta' l-akwakultura …",

starp tekstiem holandiešu valodā un portugāļu valodā iekļauj šādu tekstu:

- poļu valodā:

"… poławiane w morzu …" vai "… poławiane w wodach śródlądowych …" vai "… produkty pochodzące z chowu lub hodowli …",

starp tekstiem portugāļu valodā un somu valodā iekļauj šādu tekstu:

- slovāku valodā:

"… produkt morského rybolovu …" vai "… produkt zo sladkovodného rybárstva …" vai "… produkt farmového chovu rýb …",

- slovēņu valodā:

"… ujeto …" vai "… ujeto v celinskih vodah …" vai "… vzrejeno …" vai "… gojeno …",

8. TRANSPORTA POLITIKA

A. IEKŠZEMES TRANSPORTS

31970 R 1108: Padomes Regula (EEK) Nr. 1108/70 ( 1970. gada 4. jūnijs), ar ko ievieš infrastruktūras izdevumu uzskaites sistēmu attiecībā uz pārvadājumiem pa dzelzceļiem, autoceļiem un iekšējiem ūdensceļiem (OV L 130, 15.6.1970., 4. lpp.) un ko groza:

- 11972 B: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Dānijas Karalistes, Īrijas un Apvienotās Karalistes pievienošanās (OV L 73, 27.3.1972., 14. lpp.),

- 11979 H: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Grieķijas Republikas pievienošanās (OV L 291, 19.11.1979., 17. lpp.),

- 11979 R 1384: Padomes 25.6.1979. Regula (EEK) Nr. 1384/79 (OV L 167, 5.7.1979., 1. lpp.),

- 31981 R 3021: Padomes 19.10.1981. Regula (EEK) Nr. 3021/81 (OV L 302, 23.10.1981., 8. lpp.),

- 11985 I: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanās (OV L 302, 15.11.1985., 23. lpp.),

- 31990 R 3572: Padomes 4.12.1990. Regula (EEK) Nr. 3572/90 (OV L 353, 17.12.1990., 12. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.).

Regulas II pielikumu groza šādi:

a) iedaļu "A.1. DZELZCEĻŠ - Galvenie tīkli" papildina ar šādu tekstu:

"Čehijas Republika

- Správa železniční dopravní cesty s.o."

"Igaunijas Republika

- AS Eesti Raudtee;

- Edelaraudtee AS"

"Latvijas Republika

- Valsts akciju sabiedrība "Latvijas Dzelzceļš" (LDZ)"

"Lietuvas Republika

- Ackinė bendrovė"Lietuvos geležinkeliai""

"Ungārijas Republika

- Magyar Államvasutak Rt. (MÁV)

- Győr-Sopron-Ebenfurti Vasút Rt. (GySEV)"

"Polijas Republika

- PKP Polskie Linie Kolejowe S.A."

"Slovēnijas Republika

- Slovenske železnice (SŽ)"

"Slovākijas Republika

- Železnice Slovenskej republiky (ŽSR)"

;

b) iedaļu "A.2. DZELZCEĻŠ - Tīkli, kas pieejami sabiedriskajam transportam un saistīti ar galveno tīklu (izņemot pilsētu tīklus)" papildina ar šādu tekstu:

"Čehijas Republika

- Jindřichohradecké místní dráhy (JHMD) a.s.

- Connex Morava, a.s.

- OKD Doprava, a.s.

- Viamont, a.s."

"Igaunijas Republika

- AS Eesti Raudtee

- Edelaraudtee AS"

"Latvijas Republika

- Valsts akciju sabiedrība "Latvijas Dzelzceļš" (LDZ)

- Pašvaldību dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ILDC"

"Lietuvas Republika

- Akcinė bendrovė"Lietuvos geležinkeliai""

"Ungārijas Republika

- Fertővidéki Helyiérdekű Vasút Rt. (FHÉV)"

"Polijas Republika

- Przedsiębiorstwo Transportu Kolejowego i Gospodarki Kamieniem S.A. - Rybnik

- Kopalnia Piasku"Kuźnica Warężyńska"S.A. - Dąbrowa Górnicza

- Kopalnia Piasku"Szczakowa"S.A. - Jaworzno

- Kopalnia Piasku"Kotlarnia"S.A. - Kotlarnia

- Jastrzębska Spółka Kolejowa Sp. z o.o. w Jastrzębiu Zdroju

- Kopalnia Piasku"Maczki Bór"Sp. z o.o. - Sosnowiec"

;

c) iedaļu "B. AUTOCEĻI" papildina ar šādu tekstu:

"Čehijas Republika

1. Dálnice

2. Silnice

3. Místní komunikace"

"Igaunijas Republika

1. Põhimaanteed

2. Tugimaanteed

3. Kõrvalmaanteed

4. Kohalikud maanteed ja tänavad"

"Kipras Republika

1. Αυτοκινητόδρομοι

2. Κύριοι Δρόμοι

3. Δευτερεύοντες Δρόμοι

4. Τοπικοί Δρόμοι"

"Latvijas Republika

1. Valsts galvenie autoceļi

2. Valsts 1. šķiras autoceļi

3. Valsts 2. šķiras autoceļi

4. Pilsētu ielas un autoceļi"

"Lietuvas Republika

1. Magistraliniai keliai

2. Krašto keliai

3. Rajoniniai keliai"

"Ungārijas Republika

1. Gyorsforgalmi utak

2. Főutak

3. Mellékutak

4. Önkormányzati utak"

"Maltas Republika

1. Toroq Arterjali

2. Toroq Distributorji

3. Toroq Lokali"

"Polijas Republika

1. Drogi krajowe

2. Drogi wojewódzkie

3. Drogi powiatowe

4. Drogi gminne"

"Slovēnijas Republika

1. Avtoceste

2. Hitre ceste

3. Glavne ceste

4. Regionalne ceste

5. Lokalne ceste

6. Javne poti"

"Slovākijas Republika

1. Diaľnice

2. Rýchlostné cesty

3. Cesty I. triedy

4. Cesty II. triedy

5. Cesty III. triedy

6. Miestne komunikácie"

.

B. JŪRAS TRANSPORTS

31971 R 0281: Komisijas Regula (EEK) Nr. 281/71 ( 1971. gada 9. februāris), ar kuru paredz Padomes Regulas (EEK) Nr. 1108/70 ( 1970. gada 4. jūnijs) 3. panta e) punktā paredzēto tādu ūdensceļu sarakstu, kuriem ir jūras ūdensceļu pazīmes (OV L 33, 10.2.1971., 11. lpp.), un kuru groza:

- 11972 B: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Dānijas Karalistes, Īrijas un Apvienotās Karalistes pievienošanās (OV L 73, 27.3.1972., 14. lpp.),

- 11985 I: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanās (OV L 302, 15.11.1985., 23. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.).

Regulas pielikumu papildina ar šādu tekstu:

"Polijas Republika

1) tā Nowowarpieńskie ezera daļa un tā Ščecinas līča daļa, ieskaitot Świna, Dziwna un Zalew Kamieński, kas atrodas uz austrumiem no Polijas Republikas un Vācijas Federatīvās Republikas robežas, kā arī Oder upe posmā starp Ščecinas līci un Ščecinas ostas ūdeņiem,

2) Gdaņskas līča daļa, ko norobežo līnija no punkta 54° 37′ 36″ N un punkta 18° 49′ 18″ E (uz Hel pussalas) uz punktu 54° 22′ 12″ N un 19° 21′ 00″ E (uz Wisła pussalas),

3) Wisła līča daļa, kas ir uz dienvidrietumiem no Polijas Republikas un Krievijas Federācijas robežas, kura šķērso līci,

4) ostas ūdeņi, ko no jūras puses norobežo līnija, kura savieno vistālāk jūrā izvietotās ostas fiksētās iekārtas, kas ir ostas sistēmas sastāvdaļa."

C. AUTOTRANSPORTS

1. 31985 R 3821: Padomes Regula (EEK) Nr. 3821/85 ( 1985. gada 20. decembris) par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā (OV L 370, 31.12.1985., 8. lpp.), ko groza:

- 31990 R 3314: Komisijas 16.11.1990. Regula (EEK) Nr. 3314/90 (OV L 318, 17.11.1990., 20. lpp.),

- 31990 R 3572: Padomes 4.12.1990. Regula (EEK) Nr. 3572/90 (OV L 353, 17.12.1990., 12. lpp.),

- 31992 R 3688: Komisijas 21.12.1992. Regula (EEK) Nr. 3688/92 (OV L 374, 22.12.1992., 12. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 31995 R 2479: Komisijas 25.10.1995. Regula (EK) Nr. 2479/95 (OV L 256, 26.10.1995., 8. lpp.),

- 31997 R 1056: Komisijas 11.6.1997. Regula (EK) Nr. 1056/97 (OV L 154, 12.6.1997., 21. lpp.),

- 31998 R 2135: Padomes 24.9.1998. Regula (EK) Nr. 2135/98 (OV L 274, 9.10.1998., 1. lpp.),

- 32002 R 1360: Komisijas 13.6.2002. Regula (EK) Nr. 1360/2002 (OV L 207, 5.8.2002., 1. lpp.).

a) Regulas I (B) pielikuma IV (1) daļas 172. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"tie paši vārdi Kopienas pārējās oficiālajās valodās, veidojot kartes fonu:

ES | TARJETA DEL CONDUCTOR | TARJETA DE CONTROL | TARJETA DEL CENTRO DE ENSAYO | TARJETA DE LA EMPRESA |

CS | KARTA ŘIDIČE | KONTROLNÍ KARTA | KARTA DÍLNY | KARTA PODNIKU |

DA | FØRERKORT | KONTROLKORT | VÆRKSTEDSKORT | VIRKSOMHEDSKORT |

DE | FAHRERKARTE | KONTROLLKARTE | WERKSTATTKARTE | UNTERNEHMENSKARTE |

ET | AUTOJUHI KAART | KONTROLLIJA KAART | TÖÖKOJA KAART | TÖÖANDJA KAART |

EL | ΚΑΡΤΑ ΟΔΗΓΟΥ | ΚΑΡΤΑ ΕΛΕΓΧΟΥ | ΚΑΡΤΑ ΚΕΝΤΡΟΥ ΔΟΚΙΜΩΝ | ΚΑΡΤΑ ΕΠΙΧΕΙΡΗΣΗΣ |

EN | DRIVER CARD | CONTROL CARD | WORKSHOP CARD | COMPANY CARD |

FR | CARTE DE CONDUCTEUR | CARTE DE CONTROLEUR | CARTE D'ATELIER | CARTE D'ENTREPRISE |

GA | CÁRTA TIOMÁNAÍ | CÁRTA STIÚRTHA | CÁRTA CEARDLAINNE | CÁRTA COMHLACHTA |

IT | CARTA DEL CONDUCENTE | CARTA DI CONTROLLO | CARTA DELL'OFFICINA | CARTA DELL'AZIENDA |

LV | VADĪTĀJA KARTE | KONTROLKARTE | DARBNĪCAS KARTE | UZŅĒMUMA KARTE |

LT | VAIRUOTOJO KORTELĖ | KONTROLĖS KORTELĖ | DIRBTUVĖS KORTELĖ | ĮMONĖS KORTELĖ |

HU | GÉPJÁRMŰVEZETŐI KÁRTYA | ELLENŐRI KÁRTYA | MŰHELYKÁRTYA | ÜZEMBENTARTÓI KÁRTYA |

MT | KARTA TAS-SEWWIEQ | KARTA TAL-KONTROLL | KARTA TAL-ISTAZZJON TAT-TESTIJIET | KARTA TAL-KUMPANNIJA |

NL | BESTUURDERS KAART | CONTROLEKAART | WERKPLAATSKAART | BEDRIJFSKAART |

PL | KARTA KIEROWCY | KARTA KONTROLNA | KARTA WARSZTATOWA | KARTA PRZEDSIĘBIORSTWA |

PT | CARTÃO DE CONDUTOR | CARTÃO DE CONTROLO | CARTÃO DO CENTRO DE ENSAIO | CARTÃO DE EMPRESA |

SK | KARTA VODIČA | KONTROLNÁ KARTA | DIELENSKÁ KARTA | PODNIKOVÁ KARTA |

SL | VOZNIKOVA KARTICA | KONTROLNA KARTICA | KARTICA PREIZKUŠEVALIŠČA | KARTICA PODJETJA |

FI | KULJETTAJAKORTTI | VALVONTAKORTTI | KORJAAMOKORTTI | YRITYSKORTTI |

SV | FÖRARKORT | KONTROLLKORT | VERKSTADSKORT | FÖRETAGSKORT |

"

b) Regulas I (B) pielikuma IV (1) daļas 174. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"tās dalībvalsts, kas izdod karti, atšķirības zīme, kura iespiesta negatīvā uz zila taisnstūra un kurai apkārt izvietotas 12 dzeltenas zvaigznes; atšķirības zīmes ir šādas:

B : Beļģija

CZ : Čehijas Republika

DK : Dānija

D : Vācija

EST : Igaunija

GR : Grieķija

E : Spānija

F : Francija

IRL : Īrija

I : Itālija

CY : Kipra

LV : Latvija

LT : Lietuva

L : Luksemburga

H : Ungārija

M : Malta

NL : Nīderlande

A : Austrija

PL : Polija

P : Portugāle

SLO : Slovēnija

SK : Slovākija

FIN : Somija

S : Zviedrija

UK : Apvienotā Karaliste."

c) regulas II pielikuma I. iedaļas 1. punkta sarakstu aizstāj ar šādu sarakstu:

"Beļģija | 6, |

Čehijas Republika | 8, |

Dānija | 18, |

Vācija | 1, |

Igaunija | 29, |

Grieķija | 23, |

Spānija | 9, |

Francija | 2, |

Īrija | 24, |

Itālija | 3, |

Kipra | CY, |

Latvija | 32, |

Lietuva | 36, |

Luksemburga | 13, |

Ungārija | 7, |

Malta | MT, |

Nīderlande | 4, |

Austrija | 12, |

Polija | 20, |

Portugāle | 21, |

Slovēnija | 26, |

Slovākija | 27, |

Finland | 17, |

Somija | 5, |

Apvienotā Karaliste | 11" |

.

2. 31991 L 0439: Padomes Direktīva 91/439/EEK ( 1991. gada 29. jūlijs) par vadītāju apliecībām (OV L 237, 24.8.1991., 1. lpp.), ko groza:

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 31994 L 0072: Padomes 19.12.1994. Direktīva 94/72/EK (OV L 337, 24.12.1994., 86. lpp.),

- 31996 L 0047: Padomes 23.7.1996. Direktīva 96/47/EK (OV L 235, 17.9.1996., 1. lpp.),

- 31997 L 0026: Padomes 2.6.1997. Direktīva 97/26/EK (OV L 150, 7.6.1997., 41. lpp.),

- 32000 L 0056: Komisijas 14.9.2000. Direktīva 2000/56/EK (OV L 237, 21.9.2000., 45. lpp.).

a) direktīvas I pielikuma 2. punkta trešajā ievilkumā tekstu aiz vārdiem "1. lappusē ir:" aizstāj ar šādu tekstu:

"— tās dalībvalsts, kas izdod apliecību, atšķirības zīme; atšķirības zīmes ir šādas:

B : Beļģija

CZ : Čehijas Republika

DK : Dānija

D : Vācija

EST : Igaunija

GR : Grieķija

E : Spānija

F : Francija

IRL : Īrija

I : Itālija

CY : Kipra

LV : Latvija

LT : Lietuva

L : Luksemburga

H : Ungārija

M : Malta

NL : Nīderlande

A : Austrija

PL : Polija

P : Portugāle

SLO : Slovēnija

SK : Slovākija

FIN : Somija

S : Zviedrija

UK : Apvienotā Karaliste"

.

b) direktīvas I pielikuma 3. punkta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

"Ja kāda no dalībvalstīm vēlas šos ierakstus izdarīt valsts valodā, kas nav kāda no turpmāk norādītajām valodām — spāņu, čehu, dāņu, vācu, igauņu, grieķu, angļu, franču, itāļu, latviešu, lietuviešu, ungāru, maltiešu, holandiešu, poļu, portugāļu, slovāku, slovēņu, somu vai zviedru valoda — tad attiecīgā dalībvalsts, neskarot citus šā pielikuma noteikumus, sagatavo apliecību ar tekstu divās valodās, no kurām viena ir kāda no iepriekšminētajām valodām."

c) direktīvas Ia pielikuma 2. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

"c) tās dalībvalsts, kas izdod apliecību, atšķirības zīme, kura iespiesta negatīvā uz zila taisnstūra un kurai apkārt izvietotas 12 dzeltenas zvaigznes; atšķirības zīmes ir šādas:

B : Beļģija

CZ : Čehijas Republika

DK : Dānija

D : Vācija

EST : Igaunija

GR : Grieķija

E : Spānija

F : Francija

IRL : Īrija

I : Itālija

CY : Kipra

LV : Latvija

LT : Lietuva

L : Luksemburga

H : Ungārija

M : Malta

NL : Nīderlande

A : Austrija

PL : Polija

P : Portugāle

SLO : Slovēnija

SK : Slovākija

FIN : Somija

S : Zviedrija

UK : Apvienotā Karaliste"

.

d) direktīvas Ia pielikuma 2. punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

"e) vārdi "Eiropas Kopienu paraugs" tās dalībvalsts valodā(-s), kura izdod apliecību, un vārdi "Vadītāja apliecība" Kopienas pārējās valodās, iespiesti rozā krāsā, veidojot apliecības fonu:

Permiso de Conducción

Řidičský průkaz

Kørekort

Führerschein

Juhiluba

Άδεια Οδήγησης

Driving Licence

Permis de conduire

Ceadúnas Tiomána

Patente di guida

Vadītāja apliecība

Vairuotojo pažymėjimas

Vezetői engedély

Liċenzja tas-Sewqan

Rijbewijs

Prawo Jazdy

Carta de Condução

Vodičský preukaz

Vozniško dovoljenje

Ajokortti

Körkort"

;

e) direktīvas Ia pielikuma 2. punkta b) apakšpunktā tekstu aiz vārdiem "2. lappusē ir:" aizstāj ar šādu tekstu:

"Ja kāda no dalībvalstīm vēlas šos ierakstus izdarīt valsts valodā, kas nav kāda no turpmāk norādītajām valodām — spāņu, čehu, dāņu, vācu, igauņu, grieķu, angļu, franču, itāļu, latviešu, lietuviešu, ungāru, maltiešu, holandiešu, poļu, portugāļu, slovāku, slovēņu, somu vai zviedru valoda — tad attiecīgā dalībvalsts, neskarot citus šā pielikuma noteikumus, sagatavo apliecību ar tekstu divās valodās, no kurām viena ir kāda no iepriekšminētajām valodām."

.

3. 31992 L 0106: Padomes Direktīva 92/106/EEK ( 1992. gada 7. decembris) par vienotu noteikumu ieviešanu attiecībā uz dažu veidu kombinētajiem kravu pārvadājumiem starp dalībvalstīm (OV L 368, 17.12.1992., 38. lpp.), ko groza:

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.).

Direktīvas 6. panta 3. punktā starp tekstiem, kas attiecas uz Beļģiju un Dāniju, iekļauj šādu tekstu:

"— Čehijas Republikā:

silniční daň;"

starp tekstiem, kas attiecas uz Vāciju un Grieķiju, iekļauj šādu tekstu:

"— Igaunijā:

raskeveokimaks;"

starp tekstiem, kas attiecas uz Itāliju un Luksemburgu, iekļauj šādu tekstu:

"— Kiprā:

τέλη κυκλοφορίας οχημάτων;"

"— Latvijā:

transportlīdzekļa ikgadējā nodeva;"

"— Lietuvā:

transporto priemonių savininkų ar valdytojų naudotojo mokestis;"

starp tekstiem, kas attiecas uz Luksemburgu un Nīderlandi, iekļauj šādu tekstu:

"— Ungārijā:

gépjárműadó;"

"— Maltā:

liċenzja tat-triq/road licence fee;"

starp tekstiem, kas attiecas uz Austriju un Portugāli, iekļauj šādu tekstu:

"— Polijā:

podatek od środków transportowych;"

starp tekstiem, kas attiecas uz Portugāli un Somiju, iekļauj šādu tekstu:

"— Slovēnijā:

letno povračilo za uporabo javnih cest za motorna in priklopna vozila;"

"— Slovākijā:

cestná daň;"

.

4. 31992 R 0881: Padomes Regula (EEK) Nr. 881/92 ( 1992. gada 26. marts) par piekļuvi Kopienas kravu autopārvadājumu tirgum, ja pārvadājumus veic uz dalībvalsts teritoriju vai no tās, vai arī šķērsojot vienas vai vairāku dalībvalstu teritoriju (OV L 95, 9.4.1992., 1. lpp.), ko groza:

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 32002 R 0484: Eiropas Parlamenta un Padomes 1.3.2002. Regula (EK) Nr. 484/2002 (OV L 76, 19.3.2002., 1. lpp.).

Regulas I pielikumā paredzētās atļaujas pirmās lappuses 1. zemsvītras piezīmi un III pielikumā paredzētās apliecības pirmās lappuses 1. zemsvītras piezīmi papildina ar šādu tekstu:

"(CZ) Čehijas Republika", "(EST) Igaunija", "(CY) Kipra", "(LV) Latvija", "(LT) Lietuva", "(H), Ungārija", "(M) Malta", "(PL) Polija", "(SLO) Slovēnija", "(SK) Slovākija".

5. 31992 R 0684: Padomes Regula (EEK) Nr. 684/92 ( 1992. gada 16. marts) par kopējiem noteikumiem attiecībā uz starptautiskiem pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem (OV L 74, 20.3.1992., 1. lpp.), ko groza:

- 31998 R 0011: Padomes 11.12.1997. Regula (EK) Nr. 11/98 (OV L 4, 8.1.1998., 1. lpp.).

Pielikuma 1. zemsvītras piezīmi papildina ar šādu tekstu:

"(CZ) Čehijas Republika", "(EST) Igaunija", "(CY) Kipra", "(LV) Latvija", "(LT) Lietuva", "(H), Ungārija", "(M) Malta", "(PL) Polija", "(SLO) Slovēnija", "(SK) Slovākija".

6. 31996 L 0026: Padomes Direktīva 96/26/EK ( 1996. gada 29. aprīlis) par atļaušanu kravu autopārvadātājiem un pasažieru autopārvadātājiem veikt profesionālo darbību un par diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju apliecinošo dokumentu savstarpēju atzīšanu, lai veicinātu šo pārvadātāju tiesības veikt uzņēmējdarbību iekšzemes un starptautisko autopārvadājumu nozarē (OV L 124, 23.5.1996., 1. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 31998 L 0076: Padomes 1.10.1998. Direktīva 98/76/EK (OV L 277, 14.10.1998., 17. lpp.).

a) Direktīvas 10. pantam pievieno šādus punktus:

"4. Atkāpjoties no 3. punkta, sertifikātus, kas Čehijas Republikā līdz pievienošanās dienai izdoti autopārvadājumu veicējiem, vienīgi tad uzskata par līdzvērtīgiem tiem sertifikātiem, kas izdoti atbilstīgi šai direktīvai, ja pirmie minētie sertifikāti:

- pēc 2000. gada 1. jūlija izdoti kravu un pasažieru starptautisko autopārvadājumu veicējiem atbilstīgi Aktam Nr. 111/1994 Sb. par autopārvadājumiem, ņemot vērā grozījumus, kas izdarīti ar Aktu Nr. 150/2000 Sb.;

- pēc 2003. gada 1. janvāra izdoti kravu un pasažieru iekšzemes autopārvadājumu veicējiem atbilstīgi Aktam Nr. 111/1994 Sb. par autopārvadājumiem, ņemot vērā grozījumus, kas izdarīti ar Aktu Nr. 150/2000 Sb.

5. Atkāpjoties no 3. punkta, sertifikātus, kas Igaunijā līdz pievienošanās dienai izdoti autopārvadājumu veicējiem, vienīgi tad uzskata par līdzvērtīgiem tiem sertifikātiem, kas izdoti atbilstīgi šai direktīvai, ja pirmie minētie sertifikāti:

- pēc 2000. gada 1. oktobra izdoti kravu starptautisko un iekšzemes autopārvadājumu veicējiem atbilstīgi 2000. gada 7. jūnija Aktam par autopārvadājumiem (RT I 2000, 54, 346);

- pēc 2000. gada 1. oktobra izdoti pasažieru starptautisko un iekšzemes autopārvadājumu veicējiem atbilstīgi 2000. gada 26. janvāra Aktam par sabiedrisko transportu (RT I 2000, 10, 58).

6. Atkāpjoties no 3. punkta, sertifikātus, kas Latvijā līdz pievienošanās dienai izdoti autopārvadājumu veicējiem, vienīgi tad uzskata par līdzvērtīgiem tiem sertifikātiem, kas izdoti atbilstīgi šai direktīvai, ja pirmie minētie sertifikāti:

- pēc 2001. gada 1. aprīļa izdoti pasažieru un kravu starptautisko un iekšzemes autopārvadājumu veicējiem atbilstīgi Autopārvadājumu likumam un Satiksmes ministrijas 2001. gada 6. februāra Noteikumiem Nr. 9 "Autopārvadājumu vadītāja (administratora) profesionālās kompetences eksaminācijas komisijas nolikums".

7. Atkāpjoties no 3. punkta, sertifikātus, kas Lietuvā līdz pievienošanās dienai izdoti autopārvadājumu veicējiem, vienīgi tad uzskata par līdzvērtīgiem tiem sertifikātiem, kas izdoti atbilstīgi šai direktīvai, ja pirmie minētie sertifikāti:

- pēc 2003. gada 17. janvāra izdoti kravu un pasažieru starptautisko un iekšzemes autopārvadājumu veicējiem atbilstīgi satiksmes un komunikāciju ministra 2003. gada 13. janvāra Rīkojumam Nr. 3-20 par tādu personu profesionālās kompetences pārbaudi, kuras veic licencētu darbību autopārvadājumu nozarē.

8. Atkāpjoties no 3. punkta, sertifikātus, kas Ungārijā līdz pievienošanās dienai izdoti autopārvadājumu veicējiem, vienīgi tad uzskata par līdzvērtīgiem tiem sertifikātiem, kas izdoti atbilstīgi šai direktīvai, ja pirmie minētie sertifikāti:

- pēc 1991. gada 1. februāra izdoti kravu starptautisko autopārvadājumu veicējiem atbilstīgi Valdības Dekrētam Nr. 20/1991 (I. 29.) Korm., ar ko groza Ministru Padomes Dekrētu Nr. 89/1988 (XII. 20.) MT;

- pēc 1995. gada 1. aprīļa izdoti kravu iekšzemes autopārvadājumu veicējiem atbilstīgi Valdības Dekrētam Nr. 31/1995 (III. 24.) Korm., ar ko groza Ministru Padomes Dekrētu Nr. 89/1988 (XII. 20.) MT;

- pēc 2001. gada 1. maija izdoti kravu autopārvadājumu veicējiem atbilstīgi Valdības Dekrētam Nr. 68/2001 (IV. 20.) Korm., ar ko groza Ministru Padomes Dekrētu Nr. 89/1988 (XII. 20.) MT;

- pēc 2002. gada 1. janvāra izdoti pasažieru autopārvadājumu veicējiem atbilstīgi transporta un ūdenssaimniecības ministra Dekrētam Nr. 49/2001 (XII. 22.) KöViM.

9. Atkāpjoties no 3. punkta, sertifikātus, kas Polijā līdz pievienošanās dienai izdoti autopārvadājumu veicējiem, vienīgi tad uzskata par līdzvērtīgiem tiem sertifikātiem, kas izdoti atbilstīgi šai direktīvai, ja pirmie minētie sertifikāti pēc 2002. gada 1. janvāra izdoti kravu un pasažieru starptautisko un iekšzemes autopārvadājumu veicējiem atbilstīgi 2001. gada 6. septembra Autopārvadājumu likumam.

10. Atkāpjoties no 3. punkta, sertifikātus, kas Slovākijā līdz pievienošanās dienai izdoti autopārvadājumu veicējiem, vienīgi tad uzskata par līdzvērtīgiem tiem sertifikātiem, kas izdoti atbilstīgi šai direktīvai, ja pirmie minētie sertifikāti pēc 2002. gada 1. septembra izdoti kravu un pasažieru starptautisko un iekšzemes autopārvadājumu veicējiem atbilstīgi Aktam Nr. 168/1996 par autopārvadājumiem, ņemot vērā minētā akta 2002. gada 19. augusta grozījumus."

b) Direktīvas 10.b pantam pievieno šādu daļu:

"Profesionālās kompetences sertifikātus, kas minēti 10. panta 4. līdz 10. punktā, attiecīgās dalībvalstis var izdot atkārtoti atbilstīgi sertifikāta paraugam I.a pielikumā."

7. 31998 R 2121: Komisijas Regula (EK) Nr. 2121/98 ( 1998. gada 2. oktobris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai Padomes Regulu (EEK) Nr. 684/92 un Padomes Regulu (EK) Nr. 12/98 piemērotu attiecībā uz dokumentiem pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem (OV L 268, 3.10.1998., 10. lpp.).

a) Regulas II, IV un V pielikuma 1. zemsvītras piezīmi papildina ar šādu tekstu:

"(CZ) Čehijas Republika", "(EST) Igaunija", "(CY) Kipra", "(LV) Latvija", "(LT) Lietuva", "(H) Ungārija", "(M) Malta", "(PL) Polija", "(SLO) Slovēnija", "(SK) Slovākija".

b) Regulas VI pielikumā paredzētajā paziņojuma paraugā ietverto tabulu aizstāj ar šādu tabulu:

"

+++++ TIFF +++++

"

8. 31999 L 0037: Padomes Direktīva 1999/37/EK ( 1999. gada 29. aprīlis) par transportlīdzekļu reģistrācijas dokumentiem (OV L 138, 1.6.1999., 57. lpp.).

a) Direktīvas I pielikuma IV punkta otro ievilkumu aizstāj ar šādu ievilkumu:

"— tās dalībvalsts, kas izdod reģistrācijas apliecības I daļu, atšķirības zīme, proti:

B : Beļģija

CZ : Čehijas Republika

DK : Dānija

D : Vācija

EST : Igaunija

GR : Grieķija

E : Spānija

F : Francija

IRL : Īrija

I : Itālija

CY : Kipra

LV : Latvija

LT : Lietuva

L : Luksemburga

H : Ungārija

M : Malta

NL : Nīderlande

A : Austrija

PL : Polija

P : Portugāle

SLO : Slovēnija

SK : Slovākija

FIN : Somija

S : Zviedrija

UK : Apvienotā Karaliste"

.

b) Direktīvas II pielikuma IV punkta otro ievilkumu aizstāj ar šādu ievilkumu:

"— tās dalībvalsts, kas izdod reģistrācijas apliecības II daļu, atšķirības zīme, proti:

B : Beļģija

CZ : Čehijas Republika

DK : Dānija

D : Vācija

EST : Igaunija

GR : Grieķija

E : Spānija

F : Francija

IRL : Īrija

I : Itālija

CY : Kipra

LV : Latvija

LT : Lietuva

L : Luksemburga

H : Ungārija

M : Malta

NL : Nīderlande

A : Austrija

PL : Polija

P : Portugāle

SLO : Slovēnija

SK : Slovākija

FIN : Somija

S : Zviedrija

UK : Apvienotā Karaliste"

.

9. 31999 L 0062: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/62/EK ( 1999. gada 17. jūnijs) par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem (OV L 187, 20.7.1999., 42. lpp.).

Direktīvas 3. panta 1. punktā starp tekstiem,

kas attiecas uz Beļģiju un Dāniju, iekļauj šādu tekstu:

"— Čehijas Republikā:

silniční daň,"

starp tekstiem, kas attiecas uz Vāciju un Grieķiju, iekļauj šādu tekstu:

"— Igaunijā:

raskeveokimaks,"

starp tekstiem, kas attiecas uz Itāliju un Luksemburgu, iekļauj šādu tekstu:

"— Kiprā:

Τέλη Κυκλοφορίας Οχημάτων,

— Latvijā:

transportlīdzekļa ikgadējā nodeva,

— Lietuvā:

a) Transporto priemonių savininkų ar valdytojų naudotojo mokestis;

b) Mokestis už Lietuvoje įregistruotas krovinines transporto priemones,"

starp tekstiem, kas attiecas uz Luksemburgu un Nīderlandi, iekļauj šādu tekstu:

"— Ungārijā:

gépjárműadó,

— Maltā:

liċenzja tat-triq/road licence fee,"

starp tekstiem, kas attiecas uz Austriju un Portugāli, iekļauj šādu tekstu:

"— Polijā:

podatek od środków transportowych,"

starp tekstiem, kas attiecas uz Portugāli un Somiju, iekļauj šādu tekstu:

"— Slovēnijā:

letno povračilo za uporabo javnih cest za motorna in priklopna vozila,

— Slovākijā:

cestná daň."

D. DZELZCEĻA TRANSPORTS

1. 31969 R 1192: Padomes Regula (EEK) Nr. 1192/69 ( 1969. gada 26. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem uzskaites normalizēšanai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumos (OV L 156, 28.6.1969., 8. lpp.), ko groza:

- 11972 B: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Dānijas Karalistes, Īrijas un Apvienotās Karalistes pievienošanās (OV L 73, 27.3.1972., 14. lpp.),

- 11979 H: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Grieķijas Republikas pievienošanās (OV L 291, 19.11.1979., 17. lpp.),

- 11985 I: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanās (OV L 302, 15.11.1985., 23. lpp.),

- 31990 R 3572: Padomes 4.12.1990. Regula (EEK) Nr. 3572/90 (OV L 353, 17.12.1990., 12. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.).

Regulas 3. panta 1. punktu papildina ar šādu tekstu:

"— České dráhy (ČD) a.s.; Správa železniční dopravní cesty s.o.;"

"— AS Eesti Raudtee,

Edelaraudtee AS;"

"— Valsts akciju sabiedrība "Latvijas Dzelzceļš" (LDZ);"

"— Lietuvos geležinkeliai (LG);"

"— Magyar Államvasutak Rt. (MÁV),

— Győr-Sopron-Ebenfurti Vasút Rt. (GySEV);"

"— PKP Polskie Linie Kolejowe S.A.;

PKP Cargo S.A.;

PKP InterCity sp. z o.o.;

PKP Przewozy Regionalne sp. z o.o.;"

"— Slovenske železnice (SŽ);"

"— Železnice Slovenskej republiky (ŽSR);"

.

2. 31991 L 0440: Padomes Direktīva 91/440/EEK ( 1991. gada 29. jūlijs) par Kopienas dzelzceļa attīstību (OV L 237, 24.8.1991., 25. lpp.), ko groza:

- 32001 L 0012: Eiropas Parlamenta un Padomes 26.2.2001. Direktīva 2001/12/EK (OV L 75, 15.3.2001., 1. lpp.).

a) Direktīvas I pielikuma ostu sarakstā starp tekstiem, kas attiecas uz Beļģiju un Dāniju, iekļauj šādu tekstu:

"ČESKÁ REPUBLIKA"

starp tekstiem, kas attiecas uz Vāciju un Grieķiju, iekļauj šādu tekstu:

"EESTI

Muuga sadam

Paljassaare sadam

Vanasadam

Paldiski põhjasadam

Paldiski lõunasadam

Kopli põhjasadam

Kopli lõunasadam

Bekkeri sadam

Kunda sadam"

starp tekstiem, kas attiecas uz Itāliju un Luksemburgu, iekļauj šādu tekstu:

"ΚΥΠΡΟΣ

LATVIJA

Rīga

Ventspils

Liepāja

LIETUVA

Klaipėda"

starp tekstiem, kas attiecas uz Luksemburgu un Nīderlandi, iekļauj šādu tekstu:

"MAGYARORSZÁG

MALTA"

starp tekstiem, kas attiecas uz Austriju un Portugāli, iekļauj šādu tekstu:

"POLSKA

Szczecin

Świnoujście

Gdańsk

Gdynia"

starp tekstiem, kas attiecas uz Portugāli un Somiju, iekļauj šādu tekstu:

"SLOVENIJA

Koper

SLOVENSKO"

.

b) Direktīvas I pielikumā starp Beļģijas un Dānijas kartēm iekļauj šādu karti:

+++++ TIFF +++++

starp Vācijas un Grieķijas kartēm iekļauj šādu karti:

+++++ TIFF +++++

starp Itālijas un Luksemburgas kartēm iekļauj šādas kartes:

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

starp Luksemburgas un Nīderlandes kartēm iekļauj šādu karti:

+++++ TIFF +++++

starp Austrijas un Portugāles kartēm iekļauj šādu karti:

+++++ TIFF +++++

starp Portugāles un Somijas kartēm iekļauj šādas kartes:

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

E. PĀRVADĀJUMI PA IEKŠĒJIEM ŪDENSCEĻIEM

1. 31977 D 0527: Komisijas Lēmums 77/527/EEK ( 1977. gada 29. jūlijs), ar ko nosaka jūras kuģošanas līniju sarakstu, lai piemērotu Padomes Direktīvu 76/135/EEK (OV L 209, 17.8.1977., 29. lpp.), un ko groza:

- 11985 I: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanās (OV L 302, 15.11.1985., 23. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.).

a) Lēmuma pielikuma virsrakstu papildina ar šādu tekstu:

"PŘÍLOHA" un "Seznam námořních plavebních cest vyhotovený podle čl. 3 odst. 6 směrnice 76/135/EHS"

"LISA" un "Direktiivi 76/135/EMÜ artikli 3 (6) alusel rajatud mereteede nimekiri",

"PIELIKUMS" un "Jūras kuģošanas līniju saraksts, kas izveidots atbilstoši Direktīvas 76/135/EEK 3. panta 6. punkta nosacījumiem",

"PRIEDAS" un "Jūrinių laivybos kelių sąrašas, sudarytas pagal Direktyvos 76/135/EEB 3 (6) straipsnį",

"MELLÉKLET" un "Tengerhajózási útvonalak listája a 76/135/EGK irányelv 3 Cikk (6) bekezdése alapján";

"ZAŁĄCZNIK" un "Lista ta' mogħdijiet marittimi skond l-artiklu 3(6) tad-Direttiva 76/135/KEE",

"PRÍLOHA" un "Zoznam námorných plavebných trás podľa článku 3 ods. 6 smernice 76/135/EHS"

"PRILOGA" un "Seznam plovnih poti pomorskega značaja, sestavljen na podlagi člena 3(6) Direktive 76/135/EGS",

"PRÍLOHA" un "Zoznam námorných plavebných trás podľa článku 3 ods. 6 smernice 76/135/EHS".

b) Sarakstu lēmuma pielikumā papildina ar šādu tekstu:

"POLSKA

1) część Jeziora Nowowarpieńskiego i część Zalewu Szczecińskiego wraz ze Świną i Dziwną oraz Zalewem Kamieńskim, znajdująca się na wschód od granicy państwowej między Rzecząpospolitą Polską a Republiką Federalną Niemiec, oraz rzeka Odra pomiędzy Zalewem Szczecińskim a wodami portu Szczecin,

2) część Zatoki Gdańskiej zamknięta linią podstawową biegnącą od punktu o współrzędnych 54° 37′ 36″ szerokości geograficznej północnej i 18° 49′ 18″ długości geograficznej wschodniej (na Mierzei Helskiej) do punktu o współrzędnych 54° 22′ 12″ szerokości geograficznej północnej i 19° 21′ 00″ długości geograficznej wschodniej (na Mierzei Wiślanej),

3) część Zalewu Wiślanego, znajdująca się na południowy zachód od granicy państwowej między Rzecząpospolitą Polską a Federacją Rosyjską na tym Zalewie,

4) wody portów określone od strony morza linią łączącą najdalej wysunięte w morze stałe urządzenia portowe, stanowiące integralną część systemu portowego."

2. 31982 L 0714: Padomes Direktīva 82/714/EEK ( 1982. gada 4. oktobris), ar ko nosaka tehniskās prasības attiecībā uz iekšējo ūdensceļu kuģiem (OV L 301, 28.10.1982., 1. lpp.) un ko groza:

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.).

Lēmuma I pielikumā izdara šādus grozījumus:

i) pielikuma I NODAĻAS iedaļu "1. zona" papildina ar šādu tekstu:

"Polijas Republika

Pomorska līča daļa uz dienvidiem no līnijas, kas savieno Rugen salas Nord Perd un Niechorze bāku.

Gdańska līča daļa uz dienvidiem no līnijas, kas savieno Hel bāku un Baltijsk ostas ieejas boju."

;

ii) pielikuma I NODAĻAS iedaļu "2. zona" papildina ar šādu tekstu:

"Čehijas Republika

Lipno ūdenskrātuve."

"Ungārijas Republika

Balaton ezers."

"Polijas Republika

Szczecin līcis.

Kamień līcis.

Wisła līcis.

Puck līcis.

Włocławski ūdenskrātuve.

Śniardwy ezers.

Niegocin ezers.

Mamry ezers."

;

iii) pielikuma II NODAĻAS iedaļu "3. zona" papildina ar šādu tekstu:

"Čehijas Republika

Labe: no Ústí nad Labem-Střekov dambja līdz Lovosice dambim.

Ūdenskrātuves: Baška, Brněnská (Kníničky), Horka (Stráž pod Ralskem), Hracholusky, Jesenice, Nechranice, Olešná, Orlík, Pastviny, Plumov, Rozkoš, Seč, Skalka, Slapy, Těrlicko, Žermanice.

Dīķi: Oleksovice, Svět, Velké Dářko."

"Ungārijas Republika

Danube: no 1812. km līdz 1433. km.

Danube Moson: no 14. km līdz 0. km.

Danube Szentendre: no 32. km līdz 0. km.

Danube Ráckeve: no 58. km līdz 0. km.

Tisza upe: no 685. km līdz 160. km.

Dráva upe: no 198. km līdz 70. km.

Bodrog upe: no 51. km līdz 0. km.

KettősKörös upe: no 23. km līdz 0. km.

HármasKörös upe: no 91. km līdz 0. km.

Sió kanāls: no 23. km līdz 0. km.

Velence ezers.

Fertő ezers."

"Polijas Republika

- Biebrza upe no Augustowski kanāla estuāra līdz Narwia upes estuāram

- Brda upe no sateces ar Bydgoski kanālu Bydgoszcz līdz Wisła upes estuāram

- Bug upe no Muchawiec upes estuāram līdz Narwia upes estuāram

- Dąbie ezers līdz iekšējiem jūras ūdeņiem

- Augustowski kanāls no sateces ar Biebrza upi līdz valsts robežai, tostarp ezeri, kas izvietoti gar šo kanālu

- Bartnicki kanāls no Ruda Woda ezera līdz Bartężek ezeram, ieskaitot Bartężek ezeru

- Bydgoski kanāls

- Elbląski kanāls no Druzno ezera līdz Jeziorak ezeram un Szeląg Wielki ezeram, ieskaitot abus minētos ezerus un ezerus gar kanālu, kā arī attece Zalewo virzienā no Jeziorak ezera līdz Ewingi ezeram, ieskaitot

- Gliwicki kanāls un Kędzierzyński kanāls

- Jagielloński kanāls no sateces ar Elbląg upi līdz Nogat upei

- Łączański

- Śleśiński un gar šo kanālu esošie ezeri, kā arī Gopło ezers

- Żerań kanāls

- Martwa Wisła upe no Wisła upes Przegalina līdz iekšējiem jūras ūdeņiem

- Narew upe no Biebrza upes estuāra līdz Wisła upes estuāram, ieskaitot Zegrzyński ezeru

- Nogat upe no Wisła upes līdz Wisła līča estuāram

- Noteć upe (augštece) no Gopło ezera līdz satecei ar Górnonotecki kanālu un Górnonotecki kanāls, kā arī Noteć upe (lejtece) no sateces ar Bydgoski kanālu līdz Warta upes estuāram

- Nysa Łużycka upe no Gubin līdz Odra upes estuāram

- Odra upe no Racibórz pilsētas līdz satecei ar austrumu Odra upi, kas pāriet Regalica upē, no Klucz-Ustowo ietekas, ieskaitot minēto upi un tās attekas uz Dąbie ezeru, kā arī Odra upes atteku no Opatowice dambja līdz dambim Wrocław pilsētā

- rietumu Odra upe no Widuchowa slūžām (Odra upes 704,1. km) līdz iekšējiem jūras ūdeņiem, kopā ar sāntecēm, kā arī Klucz-Ustowo ieteka, kas savieno austrumu Odra upi ar rietumu Odra upi

- Parnica upe un Parnicki ieteka no rietumu Odra upes līdz iekšējiem jūras ūdeņiem

- Pisa upe no Roś ezera līdz Narew upes estuāram

- Szkarpawa upe no Vistula upes līdz Wisła līča estuāram

- Warta upe no Ślesiń līča līdz Odra upes estuāram

- Wielkie Jeziora Mazurskie sistēma, kas ietver ar upēm un kanāliem saistītos ezerus un kas ir galvenais ceļš no Roś ezera (ieskaitot) Pisz uz kanālu (ieskaitot minēto kanālu) Węgorzewo, kopā ar šādiem ezeriem: Seksty, Mikołajskie, Tałty, Tałtowisko, Kotek, Szymon, Szymoneckie, Jagodne, Bocznie, Tajty, Kisajno, Dargin, Łabap, Kirsajty un Święcajty, kopā ar Giżycki kanālu un Niegociński kanālu, kā arī Piękna Góra kanālu, un Ryn esošā Ryńskie ezera attece (ieskaitot ezeru) uz Nidzkie ezeru (līdz 3. km, kur atrodas "Nidzkie ezera" rezervāts), kopā ar šādiem ezeriem: Bełdany, Guzianka Mała un Guzianka Wielka.

- Wisła upe no Przemsza upes estuāra līdz satecei ar Łączański kanālu, kā arī no minētā kanāla estuāram Skawina līdz Wisła upes estuāram Gdańsk līcī, neieskaitot Włocławski ūdenskrātuvi."

"Slovākijas Republika

Danube: no Devín (1880,26 km) līdz Slovākijas-Ungārijas robežai."

;

iv) pielikuma III NODAĻAS iedaļu "4. zona" papildina ar šādu tekstu:

"Čehijas Republika

Visi ūdensceļi, kas nav uzskaitīti 1., 2. un 3. zonas iedaļā."

"Lietuvas Republika

Viss Lietuvas iekšējo ūdensceļu tīkls."

"Ungārijas Republika

Visi ūdensceļi, kas nav uzskaitīti 2. un 3. zonas iedaļā."

"Polijas Republika

Visi ūdensceļi, kas nav uzskaitīti 1., 2. un 3. zonas iedaļā."

"Slovākijas Republika

Visi ūdensceļi, kas nav uzskaitīti 3. zonas iedaļā."

.

3. 31991 L 0672: Padomes Direktīva 91/672/EEK ( 1991. gada 16. decembris) par savstarpēju atzīšanu attiecībā uz valstu izdotām kuģu vadīšanas apliecībām kravu un pasažieru pārvadājumiem pa iekšējiem ūdensceļiem (OV L 373, 31.12.1991., 29. lpp.), ko groza:

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.).

a) Direktīvas I pielikumā izdara šādus grozījumus:

i) pozīciju "A GRUPA" papildina ar šādu tekstu:

"Ungārijas Republikā:

- Hajóskapitįnyi bizonyķtvįny (kapteiņa apliecība),

- Hajóvezetői "A" bizonyítvány (kuģu vadīšanas A apliecība) (atbilstīgi satiksmes un ūdenssaimniecības ministra Dekrētam Nr. 15/2001 (IV. 27.) KöViM par apliecībām kuģniecības nozarē)."

.

"Polijas Republikā:

- Patent żeglarski kapitana żeglugi śródlądowej - kategorii A (kuģu vadīšanas A apliecība) (atbilstīgi infrastruktūras ministra 2003. gada 23. janvāra Rīkojumam par iekšējo ūdensceļu kuģu apkalpes profesionālo kvalifikāciju un skaitu)."

;

ii) pozīciju "B GRUPA" papildina ar šādu tekstu:

"Čehijas Republikā:

- Průkaz způsobilosti kapitána a průkaz způsobilosti kormidelníka ( 1995. gada 25. maija Akts par iekšzemes navigāciju (114/1995 Sb.) un Transporta ministrijas 1995. gada 14. septembra Dekrēts par personu tiesībām vadīt un apkalpot kuģus (224/1995 Sb.)).

Igaunijas Republikā:

- Siseveelaeva laevajuhi diplom.

Lietuvas Republikā:

- Vidaus vandenų transporto specialisto laipsnio diplomas (apstiprināts ar satiksmes un komunikāciju ministra 2001. gada 15. maija Rīkojumu Nr. 161 par noteikumiem diplomu un kvalifikācijas sertifikātu piešķiršanai iekšējo ūdensceļu transporta speciālistiem).

Ungārijas Republikā:

- Hajóskapitányi bizonyítvány (kapteiņa apliecība),

- Hajóvezetői "A" bizonyítvány (kuģa vadīšanas A apliecība) (atbilstīgi satiksmes un ūdenssaimniecības ministra Dekrētam Nr. 15/2001 (IV. 27.) KöViM par apliecībām kuģniecības nozarē).

Polijas Republikā:

- Patent żeglarski kapitana żeglugi śródlądowej - kategorii B (kuģu vadīšanas B apliecība) (atbilstīgi infrastruktūras ministra 2003. gada 23. janvāra Rīkojumam par iekšējo ūdensceļu kuģu apkalpes profesionālo kvalifikāciju un skaitu).

Slovākijas Republikā:

- Lodný kapitán I. triedy,

- Lodný kapitán II. triedy,

- (Slovākijas Republikas Transporta, pasta un telekomunikāciju ministrijas Dekrēts 182/2001 Z. z., ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par kvalifikācijas prasībām un profesionālās atbilstības izvērtēšanu attiecībā uz mazo kuģu apkalpes locekļiem un kapteiņiem (pieņemts saskaņā ar 30. panta 7. punktu un 31. panta 3. punktu Aktā 338/2000 Z. z. par navigāciju pa iekšējiem ūdensceļiem un dažu aktu grozījumiem))."

;

b) Direktīvas II pielikumā starp tekstiem, kas attiecas uz Nīderlandi un Somiju, iekļauj šādu tekstu:

"Polijas Republika

Direktīvas 82/714/EEK II pielikumā norādītā 1. un 2. zona, izņemot Włocławek ūdenskrātuvi un Śniardwy, Niegocin un Mamry ezeru."

.

F. EIROPAS TRANSPORTA TĪKLS

31996 D 1692: Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1692/96/EK ( 1996. gada 23. jūlijs) par Kopienas pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai (OV L 228, 9.9.1996., 1. lpp.), ko groza:

- 32001 D 1346: Eiropas Parlamenta un Padomes 22.5.2001. Lēmums Nr. 1346/2001/EK (OV L 185, 6.7.2001., 1. lpp.).

Lēmuma I pielikumā izdara šādus grozījumus:

i) attiecīgās iedaļas aizstāj ar šādām iedaļām:

"2. iedaļa: Autoceļu tīkls

2.0 Eiropa

2.1 Beļģija

2.2 Čehijas Republika

2.3 Dānija

2.4 Vācija

2.5 Igaunija

2.6 Grieķija

2.7 Spānija

2.8 Francija

2.9 Īrija

2.10 Itālija

2.11 Kipra

2.12 Latvija

2.13 Lietuva

2.14 Luksemburga

2.15 Ungārija

2.16 Malta

2.17 Nīderlande

2.18 Austrija

2.19 Polija

2.20 Portugāle

2.21 Slovēnija

2.22 Slovākija

2.23 Somija

2.24 Zviedrija

2.25 Apvienotā Karaliste

3. iedaļa: Dzelzceļa tīkls

3.0 Eiropa

3.1 Beļģija

3.2 Čehijas Republika

3.3 Dānija

3.4 Vācija

3.5 Igaunija

3.6 Grieķija

3.7 Spānija

3.8 Francija

3.9 Īrija

3.10 Itālija

3.11 Latvija

3.12 Lietuva

3.13 Luksemburga

3.14 Ungārija

3.15 Nīderlande

3.16 Austrija

3.17 Polija

3.18 Portugāle

3.19 Slovēnija

3.20 Slovākija

3.21 Somija

3.22 Zviedrija

3.23 Apvienotā Karaliste

4. iedaļa: Iekšējo ūdensceļu tīkls un iekšējās ostas

4.0 Eiropa

4.1 A.

B.

4.2 4.3 4.4 4.5 4.6 Čehijas Republika

4.7 Lietuva

4.8 Ungārija

4.9 Polija

4.10 Slovākija

5. iedaļa: Jūras ostas — A kategorija

5.0 Eiropa

5.1 Baltijas jūra

5.2 Ziemeļjūra

5.3 Atlantijas okeāns

5.4 Vidusjūra - rietumu daļa

5.5 Vidusjūra - austrumu daļa

5.6 Kipra

5.7 Malta

6. iedaļa: Lidostas

6.0 Eiropa

6.1 Belģija/Dānija/Vācija/Luksemburga/Nīderlande/Austrija

6.2 Čehijas Republika

6.3 Igaunija

6.4 Grieķija

6.5 Spānija/Portugāle

6.6 Francija

6.7 Īrija/Apvienotā Karaliste

6.8 Itālija

6.9 Kipra

6.10 Latvija

6.11 Lietuva

6.12 Ungārija

6.13 Malta

6.14 Polija

6.15 Slovēnija

6.16 Slovākija

6.17 Somija/Zviedrija

7. iedaļa: Kombinētā transporta tīkls

7.1 A. Dzelzceļš

B. Dzelzceļš, plaša mēroga

7.2 Iekšējie ūdensceļi"

;

ii) grozījumi attiecībā uz kartēm:

- kartes pielikuma 2. iedaļā aizstāj ar šādām kartēm:

"

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

"

- kartes pielikuma 3. iedaļā aizstāj ar šādām kartēm:

"

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

"

- turpmāk norādītās kartes pielikuma 4. iedaļā aizstāj ar šādām kartēm:

"

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

"

- pēc 4.5. kartes pievieno šādas kartes:

"

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

"

- turpmāk norādītās kartes pielikuma 5. iedaļā aizstāj ar šādām kartēm:

"

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

"

- kartes pielikuma 6. iedaļā aizstāj ar šādām kartēm:

"

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

"

- turpmāk norādīto karti pielikuma 7. iedaļā aizstāj ar šādu karti:

"

+++++ TIFF +++++

"

G. GAISA TRANSPORTS

1. 31992 R 2408: Padomes Regula (EEK) Nr. 2408/92 ( 1992. gada 23. jūlijs) par Kopienas aviosabiedrību piekļuvi Kopienas iekšējiem gaisa ceļiem (OV L 240, 24.8.1992., 8. lpp.), ko groza:

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.).

Regulas I pielikumu papildina ar šādu tekstu:

"ČEHIJAS REPUBLIKA: Praha - Ruzyně"

,

"IGAUNIJA: Tallinna Lennujaam"

,

"KIPRA: Larnaka lidosta"

,

"LATVIJA: Rīga"

,

"LIETUVA: Vilnius"

,

"UNGĀRIJA: Budapest-Ferihegy starptautiskā lidosta"

,

"MALTA: Luqa"

,

"POLIJA: Warszawa-Okęcie"

,

"SLOVĒNIJA: Ljubljana"

,

"SLOVĀKIJA: Bratislava lidosta"

.

2. 31993 L 0065: Padomes Direktīva 93/65/EEK ( 1993. gada 19. jūlijs) par saderīgu tehnisko specifikāciju noteikšanu un lietošanu gaisa satiksmes vadības iekārtu un sistēmu iegādei (OV L 187, 29.7.1993., 52. lpp.), ko groza:

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 31997 L 0015: Komisijas 25.3.1997. Direktīva 97/15/EK (OV L 95, 10.4.1997., 16. lpp.).

Direktīvas II pielikumu papildina ar šādu tekstu:

"Čehijas Republika

Řízení letového provozu České republiky, s. p.

(Gaisa satiksmes vadības dienests)

K letišti 1040/10

P.O.BOX 41

160 08 Praha

"

"Igaunija

Lennuliiklusteeninduse AS

(Igaunijas Gaisa satiksmes dienesti)

Lennujaama tee 2

11 101 Tallinn

Iepirkumus mazo lidostu un lidlauku vajadzībām var veikt vietējās varasiestādes vai īpašnieki"

"Kipra

Υπουργείο Συγκοινωνιών και Έργων (Sakaru un būvniecības ministrija)

Τμήμα Πολιτικής Αεροπορίας (Civilās aviācijas pārvalde)

16 Griva Digeni Avenue

1429 Nicosia

"

"Latvija

Valsts akciju sabiedrība "Latvijas gaisa satiksme"

Mārupes pagasts

Rīgas starptautiskā lidosta

LV - 1053

"

"Lietuva

Valstybės įmonė"Oro navigacija"

Rodūnės kelias 2,

LT-2023, Vilnius

Civilinės aviacijos administracija

Rodūnės kelias 2,

LT-2023, Vilnius

"

"Ungārija

Gazdasági és Közlekedési Minisztérium

(Ekonomikas un transporta ministrija)

Légügyi Főigazgatóság

(Civilās aviācijas ģenerāldirektorāts)

H-1400 Budapest

Pf. 87

HungaroControl Magyar Légiforgalmi Szolgálat

(HungaroControl Ungārijas Gaisa satiksmes dienests)

H-1675 Budapest/Ferihegy

Pf. 80

"

"Malta

Malta Air Traffic Services Ltd

Kaxxa Postali 1

Ajruport Internazzjonali ta' Malta

Luqa LQA 05

"

"Polija

Polijas lidostu valsts uzņēmums

Polijas Gaisa satiksmes aģentūra

ul. Żwirki i Wigury 1

00 — 906 Warszawa

"

"Slovēnija

Ministrstvo za promet

(Satiksmes ministrija)

Uprava Republike Slovenije za civilno letalstvo

(Slovēnijas Republikas Civilās aviācijas administrācija)

Kotnikova 19 a

SI-1000 Ljubljana

"

"Slovākija

Letové prevįdzkové služby SR, š.p. Bratislava

(Slovākijas Republikas Gaisa satiksmes dienests)

Letisko M. R. Štefánika

823 07 Bratislava

"

.

3. 32002 L 0030: Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 26. marta Direktīva 2002/30/EK par noteikumiem un procedūrām attiecībā uz tādu ekspluatācijas ierobežojumu ieviešanu Kopienas lidostās, kas saistīti ar troksni (OV L 85, 28.3.2002., 40. lpp).

Direktīvas I pielikumu papildina ar šādu tekstu:

"Port lotniczy Łódź - Lublinek"

.

9. NODOKĻU POLITIKA

1. 31969 L 0335: Padomes Direktīva 69/335/EEK ( 1969. gada 17. jūlijs) par netiešajiem nodokļiem, ko uzliek kapitāla piesaistīšanai (OV L 249, 3.10.1969., 25. lpp.), kuru groza:

- 11972 B: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Dānijas Karalistes, Īrijas un Apvienotās Karalistes pievienošanās (OV L 73, 27.3.1972., 14. lpp.),

- 31973 L 0079: Padomes 9.4.1973. Direktīva 73/79/EEK (OV L 103, 18.4.1973., 13. lpp.),

- 31974 L 0553: Padomes 7.11.1974. Direktīva 74/553/EEK (OV L 303, 13.11.1974., 9. lpp.),

- 11979 H: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Grieķijas Republikas pievienošanās (OV L 291, 19.11.1979., 17. lpp.),

- 31985 L 0303: Padomes 10.6.1985. Direktīva 85/303/EEC (OV L 156, 15.6.1985., 23. lpp.),

- 11985 I: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanās (OV L 302, 15.11.1985., 23. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.).

Direktīvas 3. panta 1. punkta a) apakšpunktu papildina ar šādu tekstu:

"sabiedrības, kuru nosaukumi atbilstīgi Čehijas tiesību aktiem ir:

- "akciová společnost"

- "komanditní společnost"

- "společnost s ručením omezeným";

sabiedrības, kuru nosaukumi atbilstīgi Kipras tiesību aktiem ir:

- "εταιρείες περιορισμένης ευθύνης";

sabiedrības, kuru nosaukumi atbilstīgi Latvijas tiesību aktiem ir:

- "kapitālsabiedrība";

sabiedrības, kuru nosaukumi atbilstīgi Ungārijas tiesību aktiem ir:

- "részvénytársaság"

- "korlátolt felelősségű társaság";

sabiedrības, kuru nosaukumi atbilstīgi Maltas tiesību aktiem ir:

- "Kumpaniji ta' Responsabilità Limitata"

- "Soċjetajiet en commandite li l-kapital tagħhom maqsum f'azzjonijiet";

sabiedrības, kuru nosaukumi atbilstīgi Polijas tiesību aktiem ir:

- "spółka akcyjna"

- "spółka z ograniczoną odpowiedzialnością";

sabiedrības, kuru nosaukumi atbilstīgi Slovēnijas tiesību aktiem ir:

- "delniška družba"

- "komanditna delniška družba"

- "družba z omejeno odgovornostjo";

sabiedrības, kuru nosaukumi atbilstīgi Slovākijas tiesību aktiem ir:

- "akciová spoločnosť"

- "spoločnosť s ručením obmedzeným"

- "komanditná spoločnosť""

2. 31976 L 0308: Padomes Direktīva 76/308/EEK ( 1976. gada 15. marts) par savstarpēju palīdzību tādu prasījumu piedziņā, kas attiecas uz dažiem maksājumiem, nodevām, nodokļiem un citām darbībām (OV L 73, 19.3.1976., 18. lpp.), kuru groza:

- 11979 H: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Grieķijas Republikas pievienošanās (OV L 291, 19.11.1979., 17. lpp.),

- 31979 L 1071: Padomes 6.12.1979. Direktīva 79/1071/EEK (OV L 331, 27.12.1979., 10. lpp.),

- 11985 I: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanās (OV L 302, 15.11.1985., 23. lpp.),

- 31992 L 0108: Padomes 14.12.1992. Direktīva 92/108/EEK (OV L 390, 31.12.1992., 124. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem - Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 32001 L 0044: Padomes 15.6.2001. Direktīva 2001/44/EK (OV L 175, 28.6.2001., 17. lpp.).

Direktīvas 3. panta sestajā ievilkumā iekļauj šādu tekstu:

"Maltā: Taxxa fuq Dokumenti u Trasferimenti

Slovēnijā: i) davek od prometa zavarovalnih poslov

ii) požarna taksa"

.

3. 31977 L 0388: Padomes Sestā direktīva 77/388/EEK ( 1977. gada 17. maijs) par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 13.6.1977., 1. lpp.), kuru groza:

- 11979 H: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Grieķijas Republikas pievienošanās (OV L 291, 19.11.1979., 95. lpp.),

- 31980 L 0368: Padomes 26.3.1980. Direktīva 80/368/EEK (OV L 90, 3.4.1980., 41. lpp.),

- 31984 L 0386: Padomes 31.7.1984. Direktīva 84/386/EEK (OV L 208, 3.8.1984., 58. lpp.),

- 11985 I: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanās (OV L 302, 15.11.1985., 167. lpp.),

- 31989 L 0465: Padomes 18.7.1989. Direktīva 89/465/EEK (OV L 226, 3.8.1989., 21. lpp.),

- 31991 L 0680: Padomes 16.12.1991. Direktīva 91/680/EEK (OV L 376, 31.12.1991., 1. lpp.),

- 31992 L 0077: Padomes 19.10.1992. Direktīva 92/77/EEK (OV L 316, 31.10.1992., 1. lpp.),

- 31992 L 0111: Padomes 14.12.1992. Direktīva 92/111/EEK (OV L 384, 30.12.1992., 47. lpp.),

- 31994 L 0004: Padomes 14.2.1994. Direktīva 94/4/EK (OV L 60, 3.3.1994., 14. lpp.),

- 31994 L 0005: Padomes 14.2.1994. Direktīva 94/5/EK (OV L 60, 3.3.1994., 16. lpp.),

- 31994 L 0076: Padomes 22.12.1994. Direktīva 94/76/EK (OV L 365, 31.12.1994., 53. lpp.),

- 31995 L 0007: Padomes 10.4.1995. Direktīva 95/7/EK (OV L 102, 5.5.1995., 18. lpp.),

- 31996 L 0042: Padomes 25.6.1996. Direktīva 96/42/EK (OV L 170, 9.7.1996., 34. lpp.),

- 31996 L 0095: Padomes 20.12.1996. Direktīva 96/95/EK (OV L 338, 28.12.1996., 89. lpp.),

- 31998 L 0080: Padomes 12.10.1998. Direktīva 98/80/EK (OV L 281, 17.10.1998., 31. lpp.),

- 31999 L 0049: Padomes 25.5.1999. Direktīva 1999/49/EK (OV L 139, 2.6.1999., 27. lpp.),

- 31999 L 0059: Padomes 17.6.1999. Direktīva 1999/59/EK (OV L 162, 26.6.1999., 63. lpp.),

- 31999 L 0085: Padomes 22.10.1999. Direktīva 1999/85/EK (OV L 277, 28.10.1999., 34. lpp.),

- 32000 L 0017: Padomes 30.3.2000. Direktīva 2000/17/EK (OV L 84, 5.4.2000., 24. lpp.),

- 32000 L 0065: Padomes 17.10.2000. Direktīva 2000/65/EK (OV L 269, 21.10.2000., 44. lpp.),

- 32001 L 0004: Padomes 19.1.2001. Direktīva 2001/4/EK (OV L 22, 24.1.2001., 17. lpp.),

- 32001 L 0115: Padomes 20.12.2001. Direktīva 2001/115/EK (OV L 15, 17.1.2002., 24. lpp.),

- 32002 L 0038: Padomes 7.5.2002. Direktīva 2002/38/EK (OV L 128, 15.5.2002., 41. lpp.).

a) Pēc 24. panta pievieno šādu pantu:

"24.'pants

Piemērojot 24. panta 2. līdz 6. punktu, turpmāk norādītās dalībvalstis ir tiesīgas piešķirt atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa tādiem šā nodokļa maksātājiem, kuru gada apgrozījums ir mazāks par šādu summu ekvivalentu attiecīgās valsts valūtā:

- Čehijas Republikā: EUR 35000;

- Igaunijā: EUR 16000;

- Kiprā: EUR 15600;

- Latvijā: EUR 17200;

- Lietuvā: EUR 29000;

- Ungārijā: EUR 35000;

- Maltā: EUR 37000 — ja saimnieciskā darbība ir galvenokārt preču piegāde, EUR 24300 — ja saimnieciskā darbība ir galvenokārt tādu pakalpojumu sniegšana, kuriem ir zema pievienotā vērtība, un EUR 14600 — pārējos gadījumos, proti, pakalpojumu sniedzēji ar augstu pievienoto vērtību (zemas sākotnējās izmaksas);

- Polijā: EUR 10000;

- Slovēnijā: EUR 25000;

- Slovākijā: EUR 35000.

Šādi atbrīvojumi no nodokļa neiespaido pašu resursus, attiecībā uz kuriem ir atkārtoti jānosaka aprēķina bāze, kā paredzēts Padomes Regulā (EEK, Euratom) Nr. 1553/89 par galīgajiem vienotajiem pasākumiem, lai iekasētu pašu resursus, ko veido pievienotās vērtības nodokļi [].

;

b) Direktīvas XVIc sadaļas nosaukumu aizstāj ar šādu nosaukumu:

"XVIc sadaļa

Pārejas posma pasākumus, ko piemēro saistībā ar Austrijas, Somijas un Zviedrijas pievienošanos Eiropas Savienībā 1995. gada 1. janvārī un saistībā ar Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanos Eiropas Savienībā 2004. gada 1. maijā"

;

c) Direktīvas XVIc sadaļā 28.p panta 1. punkta otro ievilkumu aizstāj ar šādu ievilkumu:

"— "jaunās dalībvalstis" nozīmē to dalībvalstu teritoriju, kuras pievienojas Eiropas Savienībai 1995. gada 1. janvārī un 2004. gada 1. maijā, kā katrai no šīm dalībvalstīm noteikts šīs direktīvas 3. pantā,"

.

d) Direktīvas XVIc sadaļā 28.p panta 7. punkta pēdējo daļu aizstāj ar šādu daļu:

"Šo nosacījumu uzskata par izpildītu šādos gadījumos:

- attiecībā uz Austriju, Somiju un Zviedriju — ja transportlīdzekļa pirmreizējās izmantošanas diena bija pirms 1987. gada 1. janvāra;

- attiecībā uz Čehijas Republiku, Igauniju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Ungāriju, Maltu, Poliju, Slovēniju un Slovākiju — ja transportlīdzekļa pirmreizējās izmantošanas diena bija pirms 1996. gada 1. maija;

- ja nodokļa summa, kas jāmaksā par ievešanu, ir nenozīmīga."

.

4. 31977 L 0799: Padomes Direktīva 77/799/EEK ( 1977. gada 19. decembris) par dalībvalstu kompetento iestāžu savstarpēju palīdzību tiešo un netiešo nodokļu jomā (OV L 336, 27.12.1977., 15. lpp.), ko groza:

- 11979 H: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Grieķijas Republikas pievienošanās (OV L 291, 19.11.1979., 17. lpp.),

- 31979 L 1070: Padomes 6.12.1979. Direktīva 79/1070/EEK (OV L 331, 27.12.1979., 8. lpp.),

- 11985 I: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanās (OV L 302, 15.11.1985., 23. lpp.),

- 31992 L 0012: Padomes 25.2.1992. Direktīva 92/12/EEK (OV L 76, 23.3.1992., 1. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.).

a) Direktīvas 1. panta 3. punktu papildina ar šādu tekstu:

"Čehijas Republikā:

Daně z příjmů

Daň z nemovitostí

Daň dědická, daň darovací a daň z převodu nemovitostí

Daň z přidané hodnoty

Spotřební daně

Igaunijā:

Tulumaks

Sotsiaalmaks

Maamaks

Kiprā:

Φόρος Εισοδήματος

Έκτακτη Εισφορά για την Άμυνα της Δημοκρατίας

Φόρος Κεφαλαιουχικών Κερδών

Φόρος Ακίνητης Ιδιοκτησίας

Latvijā:

iedzīvotāju ienākuma nodoklis

nekustamā īpašuma nodoklis

uzņēmumu ienākuma nodoklis

Lietuvā:

Gyventojų pajamų mokestis

Pelno mokestis

Įmonių ir organizacijų nekilnojamojo turto mokestis

Žemės mokestis

Mokestis už valstybinius gamtos išteklius

Mokestis už aplinkos teršimą

Naftos ir dujų išteklių mokestis

Paveldimo turto mokestis

Ungārijā:

személyi jövedelemadó

társasági adó

osztalékadó

általános forgalmi adó

jövedéki adó

építményadó

telekadó

Maltā:

Taxxa fuq l-income

Polijā:

Podatek dochodowy od osób prawnych

Podatek dochodowy od osób fizycznych

Podatek od czynności cywilnoprawnych

Slovēnijā:

Dohodnina

Davki občanov

Davek od dobička pravnih oseb

Posebni davek na bilančno vsoto bank in hranilnic

Slovākijā:

daň z príjmov fyzických osôb

daň z príjmov právnických osôb

daň z dedičstva

daň z darovania

daň z prevodu a prechodu nehnuteľností

daň z nehnuteľností

daň z pridanej hodnoty

spotrebné dane"

b) Direktīvas 1. panta 5. punktu papildina ar šādu tekstu:

"Čehijas Republikā:

Ministr financķ vai pilnvarotais pārstāvis

Igaunijā:

Rahandusminister vai pilnvarotais pārstāvis

Kiprā:

Υπουργός Οικονομικών vai pilnvarotais pārstāvis

Latvijā:

Finanšu ministrs vai pilnvarotais pārstāvis

Lietuvā:

Finansų ministras vai pilnvarotais pārstāvis

Ungārijā:

A pénzügyminiszter vai pilnvarotais pārstāvis

Maltā:

Il-Ministru responsabbli għall-Finanzi vai pilnvarotais pārstāvis

Polijā:

Minister Finansów vai pilnvarotais pārstāvis

Slovēnijā:

Minister za finance vai pilnvarotais pārstāvis

Slovākijā:

Minister financiķ vai pilnvarotais pārstāvis"

5. 31979 L 1072: Padomes Astotā direktīva 79/1072/EEK ( 1979. gada 6. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem - kārtība pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanai nodokļu maksātājiem, kas nav reģistrēti attiecīgajā valstī (OV L 331, 27.12.1979., 11. lpp.), kuru groza:

- 11985 I: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanās (OV L 302, 15.11.1985., 23. lpp.),

- 31986 L 0560: Padomes 17.11.1986. Trīspadsmitā Direktīva 86/560/EEK (OV L 326, 21.11.1986., 40. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.).

a) Direktīvas C pielikuma D punktu papildina ar šādu tekstu:

"— Čehijas Republika: Finanční úřad pro Prahu 1

— Igaunija: Maksuamet

— Kipra: Υπουργείο Οικονομικών, Τμήμα Τελωνείων, Υπηρεσία Φ.Π.Α.

— Latvija: Valsts ieņēmumu dienesta Lielo nodokļu maksātāju pārvalde

— Lietuva: Vilniaus apskrities valstybinė mokesčių inspekcija

— Ungārija: Adó- és Pénzügyi Ellenőrzési Hivatal

— Malta: Id-Dipartiment tat-Taxxa fuq il-Valur Miżjud fil-Ministeru tal-Finanzi

— Polija: Drugi Urząd Skarbowy Warszawa Śródmieście

— Slovēnija: Davčni urad Ljubljana

— Slovākija: Daňový úrad Bratislava I'"

;

b) Direktīvas C pielikuma I punkta pirmo daļu papildina ar šādu tekstu:

"CZK …

EEK …

CYP …

LVL …

LTL …

HUF …

MTL …

PLN …

SIT …

SKK …"

;

c) Direktīvas C pielikuma I punkta otro daļu papildina ar šādu tekstu:

"CZK …

EEK …

CYP …

LVL …

LTL …

HUF …

MTL …

PLN …

SIT …

SKK …"

.

6. 31983 L 0182: Padomes Direktīva 83/182/EEK ( 1983. gada 28. marts) par nodokļu atbrīvojumiem, ko Kopienā piemēro dažu transportlīdzekļu pagaidu ievešanai no vienas dalībvalsts citā (OV L 105, 23.4.1983., 59. lpp.), kuru groza:

- 11985 I: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanās (OV L 302, 15.11.1985., 23. lpp.),

- 31991 L 0680: Padomes 16.12.1991. Direktīva 91/680/EEK (OV L 376, 31.12.1991., 1. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.).

Direktīvas pielikumu papildina ar šādu tekstu:

"ČEHIJAS REPUBLIKA

- silniční daň

KIPRA

- Ο περί Τελωνειακών Δασμών και Φόρων Καταναλώσεως Νόμος

- Ο περί Μηχανοκινήτων Οχημάτων και Τροχαίας Κινήσεως Νόμος του 1972, όπως τροποποιήθηκε

- Οι περί Μηχανοκινήτων Οχημάτων και Τροχαίας Κινήσεως Κανονισμοί του 1984, όπως τροποποιήθηκαν

LATVIJA

- akcīzes nodoklis (likums "Par akcīzes nodokli", pieņemts 1999. gada 25. novembrī)

- transportlīdzekļu ikgadējā nodeva (likums "Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu", pieņemts 2001. gada 22. novembrī)

LIETUVA

- Prekių apyvartos mokestis (Žin., 2002, Nr. 56-2229)

MALTA

- Dazju tas-Sisa fuq Vetturi bil-Mutur (Att dwar Taxxa tar-Reġistrazzjoni tal-Vetturi bil-Mutur, Kap. 368)

SLOVĒNIJA

- davki od prometa motornih vozil (Zakon o davkih na motorna vozila, Ur.l. RS, št. 52/99)

SLOVĀKIJA

- Zákon o dani z motorových vozidiel."

7. 31990 L 0434: Padomes Direktīva 90/434/EEK ( 1990. gada 23. jūlijs) par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro dažādu dalībvalstu uzņēmējsabiedrību apvienošanai, sadalīšanai, to aktīvu pārvešanai un akciju maiņai (OV L 225, 20.8.1990., 1. lpp.), kuru groza:

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.).

a) Direktīvas 3. panta c) punktu papildina ar šādu tekstu:

"— Daň z příjmů právnických osob Čehijas Republikā,

— Tulumaks Igaunijā,

— Φόρος Εισοδήματος Kiprā,

— uzņēmumu ienākuma nodoklis Latvijā,

— Pelno mokestis Lietuvā,

— Tįrsasįgi adó Ungārijā,

— Taxxa fuq l-income Maltā,

— Podatek dochodowy od osób prawnych Polijā,

— Davek od dobička pravnih oseb Slovēnijā,

— Daň z príjmov právnických osôb Slovākijā"

.

b) Direktīvas pielikumu papildina ar šādu tekstu:

"p) sabiedrības, kuru nosaukumi atbilstīgi Čehijas tiesību aktiem ir: "akciová společnost", "společnost s ručením omezeným";

q) sabiedrības, kuru nosaukumi atbilstīgi Igaunijas tiesību aktiem ir: "täisühing", "usaldusühing", "osaühing", "aktsiaselts", "tulundusühistu";

r) sabiedrības, kuru nosaukumi atbilstīgi Kipras tiesību aktiem ir: "εταιρείες", kā definēts likumos par ieņēmuma nodokļiem;

s) sabiedrības, kuru nosaukumi atbilstīgi Latvijas tiesību aktiem ir: "akciju sabiedrība", "sabiedrība ar ierobežotu atbildību";

t) sabiedrības, kas reģistrētas atbilstīgi Lietuvas tiesību aktiem;

u) sabiedrības, kuru nosaukumi atbilstīgi Ungārijas tiesību aktiem ir: "közkereseti társaság", "betéti társaság", "közös vállalat", "korlátolt felelősségű társaság", "részvénytársaság", "egyesülés", "közhasznú társaság", "szövetkezet";

v) sabiedrības, kuru nosaukumi atbilstīgi Maltas tiesību aktiem ir: "Kumpaniji ta' Responsabilita' Limitata", "Soċjetajiet en commandite li l-kapital tagħhom maqsum f'azzjonijiet";

w) sabiedrības, kuru nosaukumi atbilstīgi Polijas tiesību aktiem ir: "spółka akcyjna", "spółka z ograniczoną odpowiedzialnością";

x) sabiedrības, kuru nosaukumi atbilstīgi Slovēnijas tiesību aktiem ir: "delniška družba", "komanditna družba", "družba z omejeno odgovornostjo";

y) Sabiedrības, kuru nosaukumi atbilstīgi Slovākijas tiesību aktiem ir: "Akciová spoločnosť", "Spoločnosť s ručením obmedzeným", "Verejná obchodná spoločnosť", "Komanditná spoločnosť""

.

8. 31990 L 0435: Padomes Direktīva 90/435/EEK ( 1990. gada 23. jūlijs) par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, kas atrodas dažādās dalībvalstīs (OV L 225, 20.8.1990., 6. lpp.), kuru groza:

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.).

a) Direktīvas 2. panta c) punktu papildina ar šādu tekstu:

"— Daň z příjmů právnických osob Čehijas Republikā

— Tulumaks Igaunijā

— Φόρος Εισοδήματος Kiprā

— uzņēmumu ienākuma nodoklis Latvijā

— Pelno mokestis Lietuvā

— Tįrsasįgi adó, osztalékadó Ungārijā

— Taxxa fuq l-income Maltā

— Podatek dochodowy od osób prawnych Polijā

— Davek od dobička pravnih oseb Slovēnijā

— daň z príjmov právnickżch osoôb Slovākijā"

.

b) Direktīvas pielikumu papildina ar šādu tekstu:

"p) sabiedrības, kuru nosaukumi atbilstīgi Čehijas tiesību aktiem ir: "akciová společnost", "společnost s ručením omezeným";

q) sabiedrības, kuru nosaukumi atbilstīgi Igaunijas tiesību aktiem ir: "täisühing", "usaldusühing", "osaühing", "aktsiaselts", "tulundusühistu";

r) sabiedrības, kuru nosaukumi atbilstīgi Kipras tiesību aktiem ir: "εταιρείες", kā definēts likumos par ieņēmuma nodokļiem;

s) sabiedrības, kuru nosaukumi atbilstīgi Latvijas tiesību aktiem ir: "akciju sabiedrība", "sabiedrība ar ierobežotu atbildību";

t) sabiedrības, kas reģistrētas atbilstīgi Lietuvas tiesību aktiem;

u) sabiedrības, kuru nosaukumi atbilstīgi Ungārijas tiesību aktiem ir: "közkereseti társaság", "betéti társaság", "közös vállalat", "korlátolt felelősségű társaság", "részvénytársaság", "egyesülés", "szövetkezet";

v) sabiedrības, kuru nosaukumi atbilstīgi Maltas tiesību aktiem ir: "Kumpaniji ta' Responsabilita' Limitata", "Soċjetajiet en commandite li l-kapital tagħhom maqsum f'azzjonijiet";

w) sabiedrības, kuru nosaukumi atbilstīgi Polijas tiesību aktiem ir: "akciová spoločnosť", "spoločnosť s ručením obmedzeným", "komanditná spoločnosť";

x) sabiedrības, kuru nosaukumi atbilstīgi Slovēnijas tiesību aktiem ir: "delniška družba", "komanditna družba", "družba z omejeno odgovornostjo";

y) sabiedrības, kuru nosaukumi atbilstīgi Slovākijas tiesību aktiem ir: "Akciová spoločnosť", "Spoločnosť s ručením obmedzeným", "Komanditná spoločnosť"."

9. 31992 L 0083: Padomes Direktīva 92/83/EEK ( 1992. gada 19. oktobris) par to, kā saskaņojams akcīzes nodoklis spirtam un alkoholiskajiem dzērieniem (OV L 316, 31.10.1992., 21. lpp.).

Direktīvas 22. pantu papildina ar šādu tekstu:

"6. Etilspirtam, ko ražo augļu audzētāju spirta destilācijas rūpnīcās, kuru jauda spirta ražošanai no augļu audzētāju saimniecību piegādātajiem augļiem pārsniedz 10 hektolitrus gadā, Čehijas Republika ir tiesīga piemērot samazinātu akcīzes nodokļa likmi, kas nav mazāka par 50 % no valsts akcīzes nodokļa pamatlikmes etilspirtam. Katrai augļu audzētāju saimniecībai samazināto nodokļa likmi piemēro tikai 30 litriem augļu alkohola gadā, ja šis alkohols paredzēts vienīgi pašu patēriņam."

.

"7. Etilspirtam, ko ražo augļu audzētāju spirta destilācijas rūpnīcās, kuru jauda spirta ražošanai no augļu audzētāju saimniecību piegādātajiem augļiem pārsniedz 10 hektolitrus gadā, Slovākija un Ungārija ir tiesīga piemērot samazinātu akcīzes nodokļa likmi, kas nav mazāka par 50 % no valsts akcīzes nodokļa pamatlikmes etilspirtam. Katrai augļu audzētāju saimniecībai samazināto nodokļa likmi piemēro tikai 50 litriem augļu alkohola gadā, ja šis alkohols paredzēts vienīgi pašu patēriņam. Šos pasākumus Komisija pārskata 2015. gadā un iesniedz Padomei ziņojumu par iespējamiem grozījumiem."

.

10. 31992 R 2719: Komisijas Regula (EEK) Nr. 2719/92 ( 1992. gada 11. septembris) par administratīviem pavaddokumentiem akcīzes precēm, transportējot tās akcīzes nodokļu atlikšanas režīmā (OV L 276, 19.9.1992., 1. lpp.), ko groza:

- 31993 R 2225: Komisijas 27.7.1993. Regula (EEK) Nr. 2225/93 (OV L 198, 7.8.1993., 5. lpp.).

a) Regulas 2.a panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"2. Atbilstīgi šā panta 1. punktam sagatavotā pavaddokumenta 24. ailē, kas paredzēta nosūtītāja parakstam, ir viena no šādām norādēm:

- Dispensa de firma

- Podpis prominut

- Fritaget for underskrift

- Freistellung von der Unterschriftsleistung

- Allkirjanõudest loobutud

- Δεν απαιτείται υπογραφή

- Signature waived

- Dispense de signature

- Dispensa dalla firma

- Derīgs bez paraksta

- Parašo nereikalaujama

- Aláírás alól mentesítve

- Firma mhux meħtieġa

- Van ondertekening vrijgesteld

- Z pominięciem podpisu

- Dispensa de assinatura

- Podpis sa nevyžaduje

- Opustitev podpisa"

;

b) Regulas Ι pielikuma paskaidrojošo piezīmju 2. punkta 12. ailē saīsinājumu sarakstu aizstāj ar šādu sarakstu:

"BE Beļģija

CZ Čehijas Republika

DK Dānija

DE Vācija

EE Igaunija

GR Grieķija

ES Spānija

FR Francija

IE Īrija

IT Itālija

CY Kipra

LV Latvija

LT Lietuva

LU Luksemburga

HU Ungārija

MT Malta

NL Nīderlande

AT Austrija

PL Polija

PT Portugāle

SI Slovēnija

SK Slovākija

FI Somija

SE Zviedrija

GB Apvienotā Karaliste"

.

10. STATISTIKA

1. 31975 R 2782: Padomes Regula (EEK) Nr. 2782/75 ( 1975. gada 29. oktobris) par inkubējamo olu un mājputnu cāļu ražošanu un tirdzniecību (OV L 282, 1.11.1975., 100. lpp.), ko groza:

- 31980 R 3485: Padomes 19.10.1981. Regula (EEK) Nr. 3485/80 (OV L 365, 23.10.1981., 1. lpp.),

- 11985 I: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanās (OV L 302, 15.11.1985., 23. lpp.),

- 31985 R 3791: Padomes 19.10.1981. Regula (EEK) Nr. 3791/85 (OV L 367, 23.10.1981., 6. lpp.),

- 31986 R 3494: Padomes 19.10.1981. Regula (EEK) Nr. 3494/86 (OV L 323, 23.10.1981., 1. lpp.),

- 31987 R 3987: Komisijas 21.12.1992. Regula (EEK) Nr. 3987/87 (OV L 376, 22.12.1992., 20. lpp.),

- 31991 R 1057: Komisijas 21.12.1992. Regula (EEK) Nr. 1057/91 (OV L 107, 22.12.1992., 11. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 31995 R 2916: Komisijas 27.2.2002. Regula (EK) Nr. 2916/95 (OV L 305, 5.3.2002., 49. lpp.).

a) Direktīvas 5. panta 2. punktu papildina ar šādu tekstu:

"násadová vejce, haudemunad, inkubējamas olas, kiaušiniai perinimui, keltetőtojás, bajd tat-tifqis, jaja wylęgowe; valilna jajca, násadové vajcia".

b) Regulas 6. panta pirmo teikumu papildina ar šādu tekstu:

"líhnutí, haue, inkubācija, perinimas, keltetésre, tifqis, do wylęgu, valjenje, liahnutie."

2. 31977 R 1868: Komisijas Regula (EEK) Nr. 1868/77 ( 1977. gada 29. jūlijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Regulai (EEK) Nr. 2782/75 par inkubējamo olu un mājputnu cāļu ražošanu un tirdzniecību (OV L 209, 17.8.1977., 1. lpp.), ko groza:

- 11979 H: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Grieķijas Republikas pievienošanās (OV L 291, 19.11.1979., 17. lpp.),

- 31985 R 3759: Komisijas 21.12.1992. Regula (EEK) Nr. 3759/85 (OV L 356, 22.12.1992., 64. lpp.),

- 31987 R 1351: Komisijas 21.12.1992. Regula (EEK) Nr. 1351/87 (OV L 127, 22.12.1992., 18. lpp.),

- 31990 R 2773: Komisijas 21.12.1992. Regula (EEK) Nr. 2773/90 (OV L 267, 22.12.1992., 25. lpp.),

- 31994 R 3239: Komisijas 27.2.2002. Regula (EK) Nr. 3239/94 (OV L 338, 5.3.2002., 48. lpp.).

a) Regulas 1. panta 1. punktā starp tekstiem, kas attiecas uz Beļģiju un Dāniju, iekļauj šādu tekstu:

"CZ — Čehijas Republikai"

starp tekstiem, kas attiecas uz Vāciju un Grieķiju, iekļauj šādu tekstu:

"EE — Igaunijai"

starp tekstiem, kas attiecas uz Itāliju un Luksemburgu, iekļauj šādu tekstu:

"CY — Kiprai

LV — Latvijai

LT — Lietuvai"

;

starp tekstiem, kas attiecas uz Luksemburgu un Nīderlandi, iekļauj šādu tekstu:

"HU — Ungārijai

MT — Maltai"

;

starp tekstiem, kas attiecas uz Austriju un Portugāli, iekļauj šādu tekstu:

"PL — Polijai"

;

starp tekstiem, kas attiecas uz Portugāli un Somiju, iekļauj šādu tekstu:

"SI — Slovēnijai

SK — Slovākijai"

;

b) Regulas II tabulas 1) zemsvītras piezīmi papildina ar šādu tekstu:

"Čehijas Republika: tikai viens reģions,

Igaunija: tikai viens reģions,

Kipra: tikai viens reģions,

Latvija: tikai viens reģions,

Lietuva: tikai viens reģions,

Ungārija: tikai viens reģions,

Malta: tikai viens reģions,

Polija: tikai viens reģions,

Slovēnija: tikai viens reģions,

Slovākija: tikai viens reģions"

.

3. 31979 R 0357: Padomes Regula (EEK) Nr. 357/79 ( 1979. gada 5. februāris) par statistikas pārskatiem attiecībā uz vīnogulāju stādījumiem (OV L 54, 5.3.1979., 124. lpp.), ko groza:

- 11979 H: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Grieķijas Republikas pievienošanās (OV L 291, 19.11.1979., 17. lpp.),

- 31980 R 1992: Padomes 19.10.1981. Regula (EEK) Nr. 1992/80 (OV L 195, 23.10.1981., 10. lpp.),

- 31981 R 3719: Padomes 19.10.1981. Regula (EEK) Nr. 3719/81 (OV L 373, 23.10.1981., 5. lpp.),

- 31985 R 3768: Padomes 19.10.1981. Regula (EEK) Nr. 3768/85 (OV L 362, 23.10.1981., 8. lpp.),

- 31986 R 0490: Padomes 19.10.1981. Regula (EEK) Nr. 490/86 (OV L 54, 23.10.1981., 22. lpp.),

- 31990 R 3570: Padomes 4.12.1990. Regula (EEK) Nr. 3570/90 (OV L 353, 17.12.1990., 8. lpp.),

- 31993 R 3205: Padomes 21.6.1999. Regula (EK) Nr. 3205/93 (OV L 289, 26.6.1999., 4. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 31998 R 2329: Padomes 28.6.2001. Regula (EK) Nr. 2329/98 (OV L 291, 21.7.2001., 2. lpp.).

a) Regulas 4. panta 3. punktā pēc teksta "Itālijā: provinces," iekļauj šādu tekstu:

"— Čehijas Republikā, Ungārijā, Maltā, Slovēnijā, Slovākijā: reģioni, kas uzskaitīti pielikumā,"

b) Regulas pielikumu papildina ar šādu tekstu:

"ČEHIJAS REPUBLIKA

1. Pražská

2. Mělnická

3. Roudnická

4. Žernosecká

5. Mostecká

6. Čáslavská

7. Brněnská

8. Bzenecká

9. Mikulovská

10. Mutěnická

11. Velkopavlovická

12. Znojemská

13. Strážnická

14. Kyjovská

15. Uherskohradišťská

16. Podluží

UNGĀRIJA:

1. Alföldi szőlőtermő táj

2. Észak-Dunántúli szőlőtermő táj

3. Dél-Dunántúli szőlőtermő táj

4. Észak-Magyarországi szőlőtermő táj

MALTA:

1. Malta

2. Gozo un Comino

SLOVĒNIJA

1. ljutomersko-ormoški vinorodni okoliš

2. mariborski vinorodni okoliš

3. radgonsko-kapelski vinorodni okoliš

4. šmarsko-virštajnski vinorodni okoliš

5. vinorodni okoliš Haloze

6. prekmurski vinorodni okoliš

7. vinorodni okoliš Srednje Slovenske gorice

8. bizeljsko-sremiški vinorodni okoliš

9. vinorodni okoliš Bela krajina

10. vinorodni okoliš Dolenjska

11. koprski vinorodni okoliš

12. vinorodni okoliš Goriška Brda

13. vinorodni okoliš Kras

14. vinorodni okoliš Vipavska dolina

SLOVĀKIJA

1. Malokarpatská vinohradnícka oblasť

2. Južnoslovenská vinohradnícka oblasť

3. Stredoslovenská vinohradnícka oblasť

4. Nitrianska vinohradnícka oblasť

5. Východoslovenská vinohradnícka oblasť

6. Tokajská vinohradnícka oblasť"

4. 31980 L 1119: Padomes Direktīva 80/1119/EEK ( 1980. gada 17. novembris) par statistikas pārskatiem attiecībā uz preču pārvadājumiem pa iekšējiem ūdensceļiem (OV L 339, 15.12.1980., 30. lpp.), ko groza:

- 11985 I: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanās (OV L 302, 15.11.1985., 23. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.).

a) Direktīvas II pielikumā starp tekstiem, kas attiecas uz Beļģiju un Vāciju, iekļauj šādu tekstu:

"Čehijas Republika

Praha

Střední Čechy

Jihozápad

Severozápad

Severovýchod

Jihovýchod

Střední Morava

Moravskoslezsko"

;

starp tekstiem, kas attiecas uz Itāliju un Luksemburgu, iekļauj šādu tekstu:

"Latvija

Latvija

Lietuva

Lietuva"

;

starp tekstiem, kas attiecas uz Luksemburgu un Nīderlandi, iekļauj šādu tekstu:

"Ungārija

Közép-Magyarország

Közép-Dunántúl

Nyugat-Dunántúl

Dél-Dunántúl

Észak-Magyarország

Észak-Alföld

Dél-Alföld"

;

starp tekstiem, kas attiecas uz Austriju un Portugāli, iekļauj šādu tekstu:

"Polija

Dolnośląskie

Kujawsko-pomorskie

Lubelskie

Lubuskie

Łódzkie

Małopolskie

Mazowieckie

Opolskie

Podkarpackie

Podlaskie

Pomorskie

Śląskie

Świętokrzyskie

Warmińsko-mazurskie

Wielkopolskie

Zachodniopomorskie"

;

starp tekstiem, kas attiecas uz Portugāli un Somiju, iekļauj šādu tekstu:

"Slovākija

Bratislavský kraj

Západné Slovensko

Stredné Slovensko

Východné Slovensko"

;

b) Direktīvas III pielikumā:

"1) sarakstu "I. Eiropas Kopienas valstis" aizstāj ar šādu sarakstu:

01. Beļģija

02. Čehijas Republika

03. Dānija

04. Vācija

05. Igaunija

06. Grieķija

07. Spānija

08. Francija

09. Īrija

10. Itālija

11. Kipra

12. Latvija

13. Lietuva

14. Luksemburga

15. Ungārija

16. Malta

17. Nīderlande

18. Austrija

19. Polija

20. Portugāle

21. Slovēnija

22. Slovākija

23. Somija

24. Zviedrija

25. Apvienotā Karaliste;

2) pielikuma II daļā tā teksta numuru, kas attiecas uz Šveici, aizstāj ar 26;

3) sarakstu "IV. Valstis, kuru ārējā tirdzniecība notiek valsts līmenī" aizstāj ar šādu sarakstu:

27. NVS

28. Rumānija

29. Bulgārija

30. Dienvidslāvijas Federatīvā Republika;

4) pielikuma V, VI un VII daļā teksta numurus aizstāj ar, attiecīgi, 31, 32 un 33."

c) Direktīvas IV pielikuma 7(A), 7(B), 8(A) un 8(B) tabulā virsrakstu "EUR 15" aizstāj ar virsrakstu "EUR 25";

d) Direktīvas IV pielikuma 10(A) un 10(B) tabulā:

- kreisās ailes nosaukumu "EUR 15" aizstāj ar "EUR 25", un sarakstu ar šo nosaukumu aizstāj ar šādu sarakstu:

"Beļģija

Čehijas Republika

Dānija

Vācija

Igaunija

Grieķija

Spānija

Francija

Īrija

Itālija

Kipra

Latvija

Lietuva

Luksemburga

Ungārija

Malta

Nīderlande

Austrija

Polija

Portugāle

Slovēnija

Slovākija

Somija

Zviedrija

Apvienotā Karaliste"

- to valstu sarakstu, kuru ārējā tirdzniecība notiek valsts līmenī, aizstāj ar šādu sarakstu:

"NVS

Rumānija

Bulgārija

Dienvidslāvijas Federatīvā Republika"

.

5. 31980 L 1177: Padomes Direktīva 80/1177/EEK ( 1980. gada 4. decembris) par statistikas pārskatiem, kas attiecas uz preču pārvadājumiem pa dzelzceļu un kas ir daļa no reģionālās statistikas (OV L 350, 23.12.1980., 23. lpp.), ko groza:

- 11985 I: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanās (OV L 302, 15.11.1985., 23. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.).

a) Direktīvas 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā starp tekstu, kas attiecas uz Beļģiju un Dāniju, iekļauj šādu tekstu:

"ČD: České dráhy"

starp tekstiem, kas attiecas uz Vāciju un Grieķiju, iekļauj šādu tekstu:

"ER: Eesti Raudtee

E: Edelaraudtee"

;

starp tekstiem, kas attiecas uz Itāliju un Luksemburgu, iekļauj šādu tekstu:

"LDz: Latvijas Dzelzceļš

LG: Lietuvos geležinkeliai"

;

starp tekstiem, kas attiecas uz Luksemburgu un Nīderlandi, iekļauj šādu tekstu:

"MÁV Rt.: Magyar Államvasutak Részvénytársaság

GySEV Rt.: Győr-Sopron-Ebenfurti Vasút Részvénytársaság"

;

starp tekstiem, kas attiecas uz Austriju un Portugāli, iekļauj šādu tekstu:

"PKP: Polskie Koleje Państwowe"

;

starp tekstiem, kas attiecas uz Portugāli un Somiju, iekļauj šādu tekstu:

"SŽ: Slovenske železnice;

ŽSR: Železnice Slovenskej republiky;

ŽSSK: Železničná spoločnosť, a.s."

;

b) Direktīvas II pielikumā starp tekstiem, kas attiecas uz Beļģiju un Dāniju, iekļauj šādu tekstu:

"Čehijas Republika

Praha

Střední Čechy

Jihozápad

Severozápad

Severovýchod

Jihovýchod

Střední Morava

Moravskoslezsko"

;

starp tekstiem, kas attiecas uz Vāciju un Grieķiju, iekļauj šādu tekstu:

"Igaunija

Eesti"

;

starp tekstiem, kas attiecas uz Itāliju un Luksemburgu, iekļauj šādu tekstu:

"Latvija

Rīga

Vidzeme

Kurzeme

Zemgale

Latgale

Lietuva

Lietuva"

;

starp tekstiem, kas attiecas uz Luksemburgu un Nīderlandi, iekļauj šādu tekstu:

"Ungārija

Közép-Magyarország

Közép-Dunántúl

Nyugat-Dunántúl

Dél-Dunántúl

Észak-Magyarország

Észak-Alföld

Dél-Alföld"

;

starp tekstiem, kas attiecas uz Austriju un Portugāli, iekļauj šādu tekstu:

"Polija

Dolnośląskie

Kujawsko-pomorskie

Lubelskie

Lubuskie

Łódzkie

Małopolskie

Mazowieckie

Opolskie

Podkarpackie

Podlaskie

Pomorskie

Śląskie

Świętokrzyskie

Warmińsko-mazurskie

Wielkopolskie

Zachodniopomorskie"

;

starp tekstiem, kas attiecas uz Portugāli un Somiju, iekļauj šādu tekstu:

"Slovēnija

Slovenija

Slovākija

Bratislavský kraj

Západné Slovensko

Stredné Slovensko

Východné Slovensko"

;

c) Direktīvas III pielikumā:

1) sarakstu "I. Eiropas Kopienas" aizstāj ar šādu sarakstu:

"01. Beļģija

02. Čehijas Republika

03. Dānija

04. Vācija

05. Igaunija

06. Grieķija

07. Spānija

08. Francija

09. Īrija

10. Itālija

11. Kipra

12. Latvija

13. Lietuva

14. Luksemburga

15. Ungārija

16. Malta

17. Nīderlande

18. Austrija

19. Polija

20. Portugāle

21. Slovēnija

22. Slovākija

23. Somija

24. Zviedrija

25. Apvienotā Karaliste"

;

2) sarakstu "Trešās valstis" aizstāj ar šādu sarakstu:

"26. Šveice

27. Dienvidslāvijas Federatīvā Republika

28. Turcija

29. Norvēģija

30. NVS

31. Rumānija

32. Bulgārija

33. Tuvo Austrumu un Vidējo Austrumu valstis

34. Citas valstis."

.

6. 31990 R 0837: Padomes Regula (EEK) Nr. 837/90 ( 1990. gada 26. marts) par statistikas informāciju, kas dalībvalstīm jāiesniedz attiecībā uz graudaugu ražošanu (OV L 88, 3.4.1990., 1. lpp.), ko groza:

- 31990 R 3570: Padomes 4.12.1990. Regula (EEK) Nr. 3570/90 (OV L 353, 17.12.1990., 8. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 31995 R 2197: Komisijas 27.2.2002. Regula (EK) Nr. 2197/95 (OV L 221, 5.3.2002., 2. lpp.).

Regulas III pielikuma tabulā starp tekstiem, kas attiecas uz Beļģiju un Dāniju, iekļauj šādu tekstu:

"Česká republika | kraje - NUTS 3" |

;

starp tekstiem, kas attiecas uz Vāciju un Grieķiju, iekļauj šādu tekstu:

"Eesti | —" |

;

starp tekstiem, kas attiecas uz Itāliju un Luksemburgu, iekļauj šādu tekstu:

"Κύπρος | — |

Latvija | NUTS 3 reģioni |

Lietuva | NUTS 3 apgabali" |

;

starp tekstiem, kas attiecas uz Luksemburgu un Nīderlandi, iekļauj šādu tekstu:

"Magyarország | tervezési-statisztikai régiók |

Malta | NUTS 2" |

;

starp tekstiem, kas attiecas uz Austriju un Portugāli, iekļauj šādu tekstu:

"Polska | 16 vojevodistes (NUTS 2)" |

:

starp tekstiem, kas attiecas uz Portugāli un Somiju, iekļauj šādu tekstu:

"Slovenija | NUTS 2 |

Slovensko | NUTS 2" |

.

7. 31991 D 0450: Komisijas Lēmums 91/450/EEK, Euratom ( 1991. gada 26. jūlijs), ar ko definē dalībvalstu teritoriju, lai īstenotu 1. pantu Padomes Direktīvā 89/130/EEK, Euratom par to, kā saskaņot nacionālā kopprodukta noteikšanu pēc tirgus cenām (OV L 240, 29.8.1991., 36. lpp.).

Lēmuma pielikumā iekļauj šādu tekstu:

a) starp tekstiem, kas attiecas uz Beļģiju un Dāniju, iekļauj šādu tekstu:

"Čehijas Republikas ekonomiskā teritorija ir:

- Čehijas Republikas teritorija,

- valsts gaisa telpa, teritoriālie ūdeņi un kontinentālais šelfs starptautiskajos ūdeņos, attiecībā uz kuru valstij ir ekskluzīvas tiesības,

- teritoriālie anklāvi (proti, ģeogrāfiskās teritorijas, kuras atrodas citur pasaulē un kuras — saskaņā ar starptautiskiem līgumiem vai valstu savstarpējiem nolīgumiem — izmanto valsts centrālās valdības iestādes (vēstniecības, konsulāti, karabāzes, zinātniskās iestādes u.tml.)) — attiecībā uz visiem darījumiem, izņemot tos, kas saistīti ar īpašuma tiesībām uz anklāva zemi un ēkām, kas atrodas uz šādas zemes pirkšanas laikā,

- ekstrateritoriālie anklāvi (proti, pašas valsts ģeogrāfiskās teritorijas daļas, ko — pamatojoties uz starptautiskiem līgumiem vai valstu savstarpējiem nolīgumiem — izmanto citu valstu centrālo valdību iestādes, Eiropas Kopienu iestādes vai starptautiskās organizācijas) — tikai attiecībā uz darījumiem, kas saistīti ar īpašuma tiesībām uz anklāva zemi un ēkām, kas atrodas uz šādas zemes pirkšanas laikā,

- naftas, dabasgāzes u.tml. atradnes starptautiskajos ūdeņos ārpus valsts kontinentālā šelfa, kuras izmanto šīs daļas iepriekšējos punktos definētās teritorijas rezidenti."

;

b) starp tekstiem, kas attiecas uz Vāciju un Grieķiju, iekļauj šādu tekstu:

"Igaunijas Republikas ekonomiskā teritorija ir:

- Igaunijas Republikas teritorija,

- valsts gaisa telpa, teritoriālie ūdeņi un kontinentālais šelfs starptautiskajos ūdeņos, attiecībā uz kuru valstij ir ekskluzīvas tiesības,

- teritoriālie anklāvi (proti, ģeogrāfiskās teritorijas, kuras atrodas citur pasaulē un kuras — saskaņā ar starptautiskiem līgumiem vai valstu savstarpējiem nolīgumiem — izmanto valsts centrālās valdības iestādes (vēstniecības, konsulāti, karabāzes, zinātniskās iestādes u.tml.)) — attiecībā uz visiem darījumiem, izņemot tos, kas saistīti ar īpašuma tiesībām uz anklāva zemi un ēkām, kas atrodas uz šādas zemes pirkšanas laikā,

- ekstrateritoriālie anklāvi (proti, pašas valsts ģeogrāfiskās teritorijas daļas, ko — pamatojoties uz starptautiskiem līgumiem vai valstu savstarpējiem nolīgumiem — izmanto citu valstu centrālo valdību iestādes, Eiropas Kopienu iestādes vai starptautiskās organizācijas) — tikai attiecībā uz darījumiem, kas saistīti ar īpašuma tiesībām uz anklāva zemi un ēkām, kas atrodas uz šādas zemes pirkšanas laikā,

- naftas, dabasgāzes u.tml. atradnes starptautiskajos ūdeņos ārpus valsts kontinentālā šelfa, kuras izmanto šīs daļas iepriekšējos punktos definētās teritorijas rezidenti."

;

c) starp tekstiem, kas attiecas uz Itāliju un Luksemburgu, iekļauj šādu tekstu:

"Kipras Republikas ekonomiskā teritorija ir:

- Kipras Republikas teritorija,

- valsts gaisa telpa, teritoriālie ūdeņi un kontinentālais šelfs starptautiskajos ūdeņos, attiecībā uz kuru valstij ir ekskluzīvas tiesības,

- teritoriālie anklāvi (proti, ģeogrāfiskās teritorijas, kuras atrodas citur pasaulē un kuras — saskaņā ar starptautiskiem līgumiem vai valstu savstarpējiem nolīgumiem — izmanto valsts centrālās valdības iestādes (vēstniecības, konsulāti, karabāzes, zinātniskās iestādes u.tml.)) — attiecībā uz visiem darījumiem, izņemot tos, kas saistīti ar īpašuma tiesībām uz anklāva zemi un ēkām, kas atrodas uz šādas zemes pirkšanas laikā,

- ekstrateritoriālie anklāvi (proti, pašas valsts ģeogrāfiskās teritorijas daļas, ko — pamatojoties uz starptautiskiem līgumiem vai valstu savstarpējiem nolīgumiem — izmanto citu valstu centrālo valdību iestādes, Eiropas Kopienu iestādes vai starptautiskās organizācijas) — tikai attiecībā uz darījumiem, kas saistīti ar īpašuma tiesībām uz anklāva zemi un ēkām, kas atrodas uz šādas zemes pirkšanas laikā,

- naftas, dabasgāzes u.tml. atradnes starptautiskajos ūdeņos ārpus valsts kontinentālā šelfa, kuras izmanto šīs daļas iepriekšējos punktos definētās teritorijas rezidenti.

Latvijas Republikas ekonomiskā teritorija ir:

- Latvijas Republikas teritorija,

- valsts gaisa telpa, teritoriālie ūdeņi un kontinentālais šelfs starptautiskajos ūdeņos, attiecībā uz kuru valstij ir ekskluzīvas tiesības,

- teritoriālie anklāvi (proti, ģeogrāfiskās teritorijas, kuras atrodas citur pasaulē un kuras — saskaņā ar starptautiskiem līgumiem vai valstu savstarpējiem nolīgumiem — izmanto valsts centrālās valdības iestādes (vēstniecības, konsulāti, karabāzes, zinātniskās iestādes u.tml.)) — attiecībā uz visiem darījumiem, izņemot tos, kas saistīti ar īpašuma tiesībām uz anklāva zemi un ēkām, kas atrodas uz šādas zemes pirkšanas laikā,

- ekstrateritoriālie anklāvi (proti, pašas valsts ģeogrāfiskās teritorijas daļas, ko — pamatojoties uz starptautiskiem līgumiem vai valstu savstarpējiem nolīgumiem — izmanto citu valstu centrālo valdību iestādes, Eiropas Kopienu iestādes vai starptautiskās organizācijas) — tikai attiecībā uz darījumiem, kas saistīti ar īpašuma tiesībām uz anklāva zemi un ēkām, kas atrodas uz šādas zemes pirkšanas laikā,

- naftas, dabasgāzes u.tml. atradnes starptautiskajos ūdeņos ārpus valsts kontinentālā šelfa, kuras izmanto šīs daļas iepriekšējos punktos definētās teritorijas rezidenti.

Lietuvas Republikas ekonomiskā teritorija ir:

- Lietuvas Republikas teritorija,

- valsts gaisa telpa, teritoriālie ūdeņi un kontinentālais šelfs starptautiskajos ūdeņos, attiecībā uz kuru valstij ir ekskluzīvas tiesības,

- teritoriālie anklāvi (proti, ģeogrāfiskās teritorijas, kuras atrodas citur pasaulē un kuras — saskaņā ar starptautiskiem līgumiem vai valstu savstarpējiem nolīgumiem — izmanto valsts centrālās valdības iestādes (vēstniecības, konsulāti, karabāzes, zinātniskās iestādes u.tml.)) — attiecībā uz visiem darījumiem, izņemot tos, kas saistīti ar īpašuma tiesībām uz anklāva zemi un ēkām, kas atrodas uz šādas zemes pirkšanas laikā,

- ekstrateritoriālie anklāvi (proti, pašas valsts ģeogrāfiskās teritorijas daļas, ko — pamatojoties uz starptautiskiem līgumiem vai valstu savstarpējiem nolīgumiem — izmanto citu valstu centrālo valdību iestādes, Eiropas Kopienu iestādes vai starptautiskās organizācijas) — tikai attiecībā uz darījumiem, kas saistīti ar īpašuma tiesībām uz anklāva zemi un ēkām, kas atrodas uz šādas zemes pirkšanas laikā,

- naftas, dabasgāzes u.tml. atradnes starptautiskajos ūdeņos ārpus valsts kontinentālā šelfa, kuras izmanto šīs daļas iepriekšējos punktos definētās teritorijas rezidenti."

;

d) starp tekstiem, kas attiecas uz Luksemburgu un Nīderlandi, iekļauj šādu tekstu:

"Ungārijas Republikas ekonomiskā teritorija ir:

- Ungārijas Republikas teritorija,

- valsts gaisa telpa, teritoriālie ūdeņi un kontinentālais šelfs starptautiskajos ūdeņos, attiecībā uz kuru valstij ir ekskluzīvas tiesības,

- teritoriālie anklāvi (proti, ģeogrāfiskās teritorijas, kuras atrodas citur pasaulē un kuras — saskaņā ar starptautiskiem līgumiem vai valstu savstarpējiem nolīgumiem — izmanto valsts centrālās valdības iestādes (vēstniecības, konsulāti, karabāzes, zinātniskās iestādes u.tml.)) — attiecībā uz visiem darījumiem, izņemot tos, kas saistīti ar īpašuma tiesībām uz anklāva zemi un ēkām, kas atrodas uz šādas zemes pirkšanas laikā,

- ekstrateritoriālie anklāvi (proti, pašas valsts ģeogrāfiskās teritorijas daļas, ko — pamatojoties uz starptautiskiem līgumiem vai valstu savstarpējiem nolīgumiem — izmanto citu valstu centrālo valdību iestādes, Eiropas Kopienu iestādes vai starptautiskās organizācijas) — tikai attiecībā uz darījumiem, kas saistīti ar īpašuma tiesībām uz anklāva zemi un ēkām, kas atrodas uz šādas zemes pirkšanas laikā,

- naftas, dabasgāzes u.tml. atradnes starptautiskajos ūdeņos ārpus valsts kontinentālā šelfa, kuras izmanto šīs daļas iepriekšējos punktos definētās teritorijas rezidenti.

Maltas Republikas ekonomiskā teritorija ir:

- Maltas Republikas teritorija,

- valsts gaisa telpa, teritoriālie ūdeņi un kontinentālais šelfs starptautiskajos ūdeņos, attiecībā uz kuru valstij ir ekskluzīvas tiesības,

- teritoriālie anklāvi (proti, ģeogrāfiskās teritorijas, kuras atrodas citur pasaulē un kuras — saskaņā ar starptautiskiem līgumiem vai valstu savstarpējiem nolīgumiem — izmanto valsts centrālās valdības iestādes (vēstniecības, konsulāti, karabāzes, zinātniskās iestādes u.tml.)) — attiecībā uz visiem darījumiem, izņemot tos, kas saistīti ar īpašuma tiesībām uz anklāva zemi un ēkām, kas atrodas uz šādas zemes pirkšanas laikā,

- ekstrateritoriālie anklāvi (proti, pašas valsts ģeogrāfiskās teritorijas daļas, ko — pamatojoties uz starptautiskiem līgumiem vai valstu savstarpējiem nolīgumiem — izmanto citu valstu centrālo valdību iestādes, Eiropas Kopienu iestādes vai starptautiskās organizācijas) — tikai attiecībā uz darījumiem, kas saistīti ar īpašuma tiesībām uz anklāva zemi un ēkām, kas atrodas uz šādas zemes pirkšanas laikā,

- naftas, dabasgāzes u.tml. atradnes starptautiskajos ūdeņos ārpus valsts kontinentālā šelfa, kuras izmanto šīs daļas iepriekšējos punktos definētās teritorijas rezidenti."

;

e) starp tekstiem, kas attiecas uz Austriju un Portugāli, iekļauj šādu tekstu:

"Polijas Republikas ekonomiskā teritorija ir:

- Polijas Republikas teritorija,

- valsts gaisa telpa, teritoriālie ūdeņi un kontinentālais šelfs starptautiskajos ūdeņos, attiecībā uz kuru valstij ir ekskluzīvas tiesības,

- teritoriālie anklāvi (proti, ģeogrāfiskās teritorijas, kuras atrodas citur pasaulē un kuras — saskaņā ar starptautiskiem līgumiem vai valstu savstarpējiem nolīgumiem — izmanto valsts centrālās valdības iestādes (vēstniecības, konsulāti, karabāzes, zinātniskās iestādes u.tml.)) — attiecībā uz visiem darījumiem, izņemot tos, kas saistīti ar īpašuma tiesībām uz anklāva zemi un ēkām, kas atrodas uz šādas zemes pirkšanas laikā,

- ekstrateritoriālie anklāvi (proti, pašas valsts ģeogrāfiskās teritorijas daļas, ko — pamatojoties uz starptautiskiem līgumiem vai valstu savstarpējiem nolīgumiem — izmanto citu valstu centrālo valdību iestādes, Eiropas Kopienu iestādes vai starptautiskās organizācijas) — tikai attiecībā uz darījumiem, kas saistīti ar īpašuma tiesībām uz anklāva zemi un ēkām, kas atrodas uz šādas zemes pirkšanas laikā,

- naftas, dabasgāzes u.tml. atradnes starptautiskajos ūdeņos ārpus valsts kontinentālā šelfa, kuras izmanto šīs daļas iepriekšējos punktos definētās teritorijas rezidenti."

;

f) starp tekstiem, kas attiecas uz Portugāli un Somiju, iekļauj šādu tekstu:

"Slovēnijas Republikas ekonomiskā teritorija ir:

- Slovēnijas Republikas teritorija,

- valsts gaisa telpa, teritoriālie ūdeņi un kontinentālais šelfs starptautiskajos ūdeņos, attiecībā uz kuru valstij ir ekskluzīvas tiesības,

- teritoriālie anklāvi (proti, ģeogrāfiskās teritorijas, kuras atrodas citur pasaulē un kuras — saskaņā ar starptautiskiem līgumiem vai valstu savstarpējiem nolīgumiem — izmanto valsts centrālās valdības iestādes (vēstniecības, konsulāti, karabāzes, zinātniskās iestādes u.tml.)) — attiecībā uz visiem darījumiem, izņemot tos, kas saistīti ar īpašuma tiesībām uz anklāva zemi un ēkām, kas atrodas uz šādas zemes pirkšanas laikā,

- ekstrateritoriālie anklāvi (proti, pašas valsts ģeogrāfiskās teritorijas daļas, ko — pamatojoties uz starptautiskiem līgumiem vai valstu savstarpējiem nolīgumiem — izmanto citu valstu centrālo valdību iestādes, Eiropas Kopienu iestādes vai starptautiskās organizācijas) — tikai attiecībā uz darījumiem, kas saistīti ar īpašuma tiesībām uz anklāva zemi un ēkām, kas atrodas uz šādas zemes pirkšanas laikā,

- naftas, dabasgāzes u.tml. atradnes starptautiskajos ūdeņos ārpus valsts kontinentālā šelfa, kuras izmanto šīs daļas iepriekšējos punktos definētās teritorijas rezidenti.

Slovākijas Republikas ekonomiskā teritorija ir:

- Slovākijas Republikas teritorija,

- valsts gaisa telpa, teritoriālie ūdeņi un kontinentālais šelfs starptautiskajos ūdeņos, attiecībā uz kuru valstij ir ekskluzīvas tiesības,

- teritoriālie anklāvi (proti, ģeogrāfiskās teritorijas, kuras atrodas citur pasaulē un kuras — saskaņā ar starptautiskiem līgumiem vai valstu savstarpējiem nolīgumiem — izmanto valsts centrālās valdības iestādes (vēstniecības, konsulāti, karabāzes, zinātniskās iestādes u.tml.)) — attiecībā uz visiem darījumiem, izņemot tos, kas saistīti ar īpašuma tiesībām uz anklāva zemi un ēkām, kas atrodas uz šādas zemes pirkšanas laikā,

- ekstrateritoriālie anklāvi (proti, pašas valsts ģeogrāfiskās teritorijas daļas, ko — pamatojoties uz starptautiskiem līgumiem vai valstu savstarpējiem nolīgumiem — izmanto citu valstu centrālo valdību iestādes, Eiropas Kopienu iestādes vai starptautiskās organizācijas) — tikai attiecībā uz darījumiem, kas saistīti ar īpašuma tiesībām uz anklāva zemi un ēkām, kas atrodas uz šādas zemes pirkšanas laikā,

- naftas, dabasgāzes u.tml. atradnes starptautiskajos ūdeņos ārpus valsts kontinentālā šelfa, kuras izmanto šīs daļas iepriekšējos punktos definētās teritorijas rezidenti."

.

8. 31993 R 0959: Padomes Regula Nr. 959/93 ( 1993. gada 5. aprīlis) par statistikas informāciju, kas dalībvalstīm jāiesniedz attiecībā uz augkopības produktiem, kas nav graudaugu produkti (OV L 98, 24.4.1993., 1. lpp.), ko groza:

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 31995 R 2197: Komisijas 27.2.2002. Regula (EK) Nr. 2197/95 (OV L 221, 5.3.2002., 2. lpp.).

a) Regulas VI pielikumā starp tekstiem, kas attiecas uz Beļģiju un Dāniju, iekļauj šādu tekstu:

"Česká republika | kraje - NUTS 3" |

;

starp tekstiem, kas attiecas uz Vāciju un Grieķiju, iekļauj šādu tekstu:

"Eesti | NUTS 2" |

;

starp tekstiem, kas attiecas uz Itāliju un Luksemburgu, iekļauj šādu tekstu:

"Κύπρος | — |

Latvija | NUTS 3 |

Lietuva | NUTS 3" |

;

starp tekstiem, kas attiecas uz Luksemburgu un Nīderlandi, iekļauj šādu tekstu:

"Magyarország | tervezési-statisztikai régiók |

Malta | NUTS 2" |

;

starp tekstiem, kas attiecas uz Austriju un Portugāli, iekļauj šādu tekstu:

"Polska | NUTS 2" |

;

starp tekstiem, kas attiecas uz Portugāli un Somiju, iekļauj šādu tekstu:

"Slovenija | NUTS 2 |

Slovensko | NUTS 2" |

.

b) Regulas VIII pielikumā starp tekstiem, kas attiecas uz Beļģiju un Dāniju, iekļauj šādu tekstu:

"

| 1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 | 7 | 8 | 9 | 10 | 11 | 12 | 13 | 14 | 15 | 16 | 17 | 18 | 19 | 20 | 21 | 22 | 23 | 24 | 25 | 26 | 27 | 28 | 29 | 30 | 31 | 32 |

CZ | • | • | m | m | - | - | m | • | • | • | • | m | • | • | • | • | • | - | • | - | - | • | • | • | • | • | • | • | • | m | m | • |

"

starp tekstiem, kas attiecas uz Vāciju un Grieķiju, iekļauj šādu tekstu:

"

| 1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 | 7 | 8 | 9 | 10 | 11 | 12 | 13 | 14 | 15 | 16 | 17 | 18 | 19 | 20 | 21 | 22 | 23 | 24 | 25 | 26 | 27 | 28 | 29 | 30 | 31 | 32 |

EE | • | • | - | • | - | - | m | • | • | m | m | m | • | • | - | - | • | - | - | - | - | - | m | • | • | • | • | • | • | m | • | • |

"

;

starp tekstiem, kas attiecas uz Itāliju un Luksemburgu, iekļauj šādu tekstu:

"

| 1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 | 7 | 8 | 9 | 10 | 11 | 12 | 13 | 14 | 15 | 16 | 17 | 18 | 19 | 20 | 21 | 22 | 23 | 24 | 25 | 26 | 27 | 28 | 29 | 30 | 31 | 32 |

CY | m | - | m | m | m | - | m | • | • | - | - | m | m | - | - | - | - | - | m | - | m | - | m | • | • | - | • | m | • | m | m | • |

| 1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 | 7 | 8 | 9 | 10 | 11 | 12 | 13 | 14 | 15 | 16 | 17 | 18 | 19 | 20 | 21 | 22 | 23 | 24 | 25 | 26 | 27 | 28 | 29 | 30 | 31 | 32 |

| • | • | - | • | • | • | • | • | • | • | • | • | • | • | - | - | • | - | - | - | - | - | • | • | • | • | • | • | • | • | • | • |

| 1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 | 7 | 8 | 9 | 10 | 11 | 12 | 13 | 14 | 15 | 16 | 17 | 18 | 19 | 20 | 21 | 22 | 23 | 24 | 25 | 26 | 27 | 28 | 29 | 30 | 31 | 32 |

LT | • | m | m | m | m | m | m | • | • | • | • | m | • | • | - | - | • | - | m | - | - | - | m | • | • | • | • | • | • | m | m | • |

"

;

starp tekstiem, kas attiecas uz Luksemburgu un Nīderlandi, iekļauj šādu tekstu:

"

| 1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 | 7 | 8 | 9 | 10 | 11 | 12 | 13 | 14 | 15 | 16 | 17 | 18 | 19 | 20 | 21 | 22 | 23 | 24 | 25 | 26 | 27 | 28 | 29 | 30 | 31 | 32 |

HU | • | • | m | m | m | m | m | • | • | • | m | m | • | • | • | • | m | - | • | m | • | m | m | • | • | • | - | • | • | m | • | • |

| 1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 | 7 | 8 | 9 | 10 | 11 | 12 | 13 | 14 | 15 | 16 | 17 | 18 | 19 | 20 | 21 | 22 | 23 | 24 | 25 | 26 | 27 | 28 | 29 | 30 | 31 | 32 |

MT | m | - | - | m | - | - | - | • | • | - | - | • | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | • | • | - | - | - | • | • | - | - |

"

;

starp tekstiem, kas attiecas uz Austriju un Portugāli, iekļauj šādu tekstu:

"

| 1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 | 7 | 8 | 9 | 10 | 11 | 12 | 13 | 14 | 15 | 16 | 17 | 18 | 19 | 20 | 21 | 22 | 23 | 24 | 25 | 26 | 27 | 28 | 29 | 30 | 31 | 32 |

PL | • | • | • | • | • | • | m | • | • | • | • | • | • | • | m | m | • | - | • | m | • | m | • | • | • | • | • | • | • | • | • | • |

"

;

starp tekstiem, kas attiecas uz Portugāli un Somiju, iekļauj šādu tekstu:

"

| 1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 | 7 | 8 | 9 | 10 | 11 | 12 | 13 | 14 | 15 | 16 | 17 | 18 | 19 | 20 | 21 | 22 | 23 | 24 | 25 | 26 | 27 | 28 | 29 | 30 | 31 | 32 |

SI | m | m | - | - | - | - | - | • | • | • | • | • | • | • | m | m | - | - | • | - | - | • | m | • | • | • | • | • | • | m | m | m |

| 1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 | 7 | 8 | 9 | 10 | 11 | 12 | 13 | 14 | 15 | 16 | 17 | 18 | 19 | 20 | 21 | 22 | 23 | 24 | 25 | 26 | 27 | 28 | 29 | 30 | 31 | 32 |

SK | • | • | m | m | - | - | m | • | • | • | • | - | • | • | • | • | m | - | m | - | m | m | m | • | • | • | • | • | • | m | m | m |

"

.

9. 31993 R 2018: Padomes Regula (EEK) Nr. 2018/93 ( 1993. gada 30. jūnijs) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo Ziemeļrietumu Atlantijā, iesniedz statistikas datus par nozveju un zvejas intensitāti (OV L 186, 28.7.1993., 1. lpp.), ko groza:

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 32001 R 1636: Komisijas 27.2.2002. Regula (EK) Nr. 1636/2001 (OV L 222, 5.3.2002., 1. lpp.).

Regulas V pielikuma e) punktu papildina ar šādu tekstu:

"Igaunija | EST |

Kipra | CYP |

Latvija | LVA |

Lietuva | LTU |

Malta | MLT |

Polija | POL |

Slovēnija | SVN" |

.

10. 31994 D 0432: Komisijas Lēmums 94/432/EK ( 1994. gada 30. maijs), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai Padomes Direktīvu 93/23/EEK piemērotu attiecībā uz statistikas pārskatiem par cūku kopskaitu un ražošanu (OV L 179, 13.7.1994., 22. lpp.), ko groza:

- 31995 D 0380: Komisijas 18.9.1995. Lēmums 95/380/EK (OV L 228, 23.9.1995., 25. lpp.),

- 31999 D 0047: Komisijas 8.1.1999. Lēmums 1999/47/EK (OV L 15, 20.1.1999., 10. lpp.),

- 31999 D 0547: Komisijas 14.7.1999. Lēmums 1999/547/EK (OV L 209, 7.8.1999., 33. lpp.).

a) Lēmuma I pielikumā starp tekstiem, kas attiecas uz Beļģiju un Dāniju, iekļauj šādu tekstu:

"Čehijas Republika: | NUTS 2, 3" |

;

starp tekstiem, kas attiecas uz Vāciju un Grieķiju, iekļauj šādu tekstu:

"Igaunija: | NUTS 2, 3" |

;

starp tekstiem, kas attiecas uz Itāliju un Luksemburgu, iekļauj šādu tekstu:

"Kipra: | - |

Latvija: | NUTS 2, 3 |

Lietuva: | NUTS 2, 3" |

;

starp tekstiem, kas attiecas uz Luksemburgu un Nīderlandi, iekļauj šādu tekstu:

"Ungārija: | tervezési-statisztikai régiók |

Malta: | NUTS 2, 3" |

;

starp tekstiem, kas attiecas uz Austriju un Portugāli, iekļauj šādu tekstu:

"Polija: | NUTS 2 reģioni" |

;

starp tekstiem, kas attiecas uz Portugāli un Somiju, iekļauj šādu tekstu:

"Slovēnija: | NUTS 2 |

Slovākija: | NUTS 2" |

.

b) Lēmuma II pielikumā tabulas b) zemsvītras piezīmi papildina ar šādu tekstu:

", SI".

11. 31994 D 0433: Komisijas Lēmums 94/433/EK ( 1994. gada 30. maijs), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai Padomes Direktīvu 93/24/EEK piemērotu attiecībā uz statistikas pārskatiem par liellopu kopskaitu un ražošanu, un ar ko groza minēto direktīvu (OV L 179, 13.7.1994., 27. lpp.), ko groza:

- 31995 D 0380: Komisijas 18.9.1995. Lēmums 95/380/EK (OV L 228, 23.9.1995., 25. lpp.),

- 31999 D 0047: Komisijas 8.1.1999. Lēmums 1999/47/EK (OV L 15, 20.1.1999., 10. lpp.),

- 31999 D 0547: Komisijas 14.7.1999. Lēmums 1999/547/EK (OV L 209, 7.8.1999., 33. lpp.).

a) Lēmuma II pielikumā starp tekstiem, kas attiecas uz Beļģiju un Dāniju, iekļauj šādu tekstu:

"Čehijas Republika: | NUTS 2, 3" |

;

starp tekstiem, kas attiecas uz Vāciju un Grieķiju, iekļauj šādu tekstu:

"Igaunija: | NUTS 2, 3" |

;

starp tekstiem, kas attiecas uz Itāliju un Luksemburgu, iekļauj šādu tekstu:

"Kipra: | — |

Latvija: | NUTS 2, 3 |

Lietuva: | NUTS 2, 3" |

;

starp tekstiem, kas attiecas uz Luksemburgu un Nīderlandi, iekļauj šādu tekstu:

"Ungārija: | tervezési-statisztikai régiók |

Malta: | NUTS 2, 3" |

;

starp tekstiem, kas attiecas uz Austriju un Portugāli, iekļauj šādu tekstu:

"Polija: | NUTS 2 reģioni" |

;

starp tekstiem, kas attiecas uz Portugāli un Somiju, iekļauj šādu tekstu:

"Slovēnija: | NUTS 2 |

Slovākija: | NUTS 2" |

.

b) Lēmuma III pielikumā tabulas b) un c) zemsvītras piezīmi papildina ar šādu tekstu:

", SI".

12. 31994 D 0434: Komisijas Lēmums 94/434/EK ( 1994. gada 30. maijs), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai Padomes Direktīvu 93/25/EEK piemērotu attiecībā uz statistikas pārskatiem par aitu un kazu kopskaitu un ražošanu (OV L 179, 13.7.1994., 33. lpp.), ko groza:

- 31995 D 0380: Komisijas 18.9.1995. Lēmums 95/380/EK (OV L 228, 23.9.1995., 25. lpp.),

- 31999 D 0047: Komisijas 8.1.1999. Lēmums 1999/47/EK (OV L 15, 20.1.1999., 10. lpp.).

a) Direktīvas II pielikumā starp tekstiem, kas attiecas uz Beļģiju un Dāniju, iekļauj šādu tekstu:

"Čehijas Republika: reģioni atbilstīgi NUTS 2 un 3 pozīcijai"

;

starp tekstiem, kas attiecas uz Vāciju un Grieķiju, iekļauj šādu tekstu:

"Igaunija: —"

starp tekstiem, kas attiecas uz Itāliju un Luksemburgu, iekļauj šādu tekstu:

"Kipra: —

Latvija: NUTS 3 reģioni:

Rīga

Vidzeme

Kurzeme

Zemgale

Latgale

Lietuva: —"

;

starp tekstiem, kas attiecas uz Luksemburgu un Nīderlandi, iekļauj šādu tekstu:

"Ungārija: - attiecībā uz aitām: tervezési-statisztikai régiók

- attiecībā uz kazām: -

Malta: NUTS 3 reģioni:

Malta

Gozo un Comino"

starp tekstiem, kas attiecas uz Austriju un Portugāli, iekļauj šādu tekstu:

"Polija: Vojevodistes:

Dolnośląskie

Kujawsko-pomorskie

Lubelskie

Lubuskie

Łódzkie

Małopolskie

Mazowieckie

Opolskie

Podkarpackie

Podlaskie

Pomorskie

Śląskie

Świętokrzyskie

Warmińsko-mazurskie

Wielkopolskie

Zachodniopomorskie"

starp tekstiem, kas attiecas uz Portugāli un Somiju, iekļauj šādu tekstu:

"Slovēnija —

Slovākija: Bratislavský kraj

Západné Slovensko

Stredné Slovensko

Východné Slovensko"

.

b) Lēmuma III pielikumā 1. tabulas a), b) un c) zemsvītras piezīmi papildina ar šādu tekstu:

", SI".

c) Lēmuma III pielikumā 2. tabulas a) zemsvītras piezīmi papildina ar šādu tekstu:

", SI".

13. 31995 L 0057: Padomes Direktīva 95/57/EK ( 1995. gada 23. novembris) par statistikas datu vākšanu tūrisma nozarē (OV L 291, 6.12.1995., 32. lpp.).

Direktīvas pielikuma daļā "IEDALĪJUMS PĒC ĢEOGRĀFISKAJIEM APGABALIEM" sarakstu "VISA EIROPAS SAVIENĪBA" aizstāj ar šādu sarakstu:

"VISA EIROPAS SAVIENĪBA (25)

Beļģija

Čehijas Republika

Dānija

Vācija

Igaunija

Grieķija

Spānija

Francija

Īrija

Itālija

Kipra

Latvija

Lietuva

Luksemburga

Ungārija

Malta

Nīderlande

Austrija

Polija

Portugāle

Slovēnija

Slovākija

Somija

Zviedrija

Apvienotā Karaliste"

,

un sarakstu "VISAS PĀRĒJĀS EIROPAS VALSTIS (IZŅEMOT EBTA VALSTIS)" aizstāj ar šādu sarakstu:

"VISAS PĀRĒJĀS EIROPAS VALSTIS (IZŅEMOT EBTA VALSTIS),

tostarp:

Turcija"

.

14. 31998 D 0385: Komisijas Lēmums 98/385/EK ( 1998. gada 13. maijs) par īstenošanas noteikumiem Padomes Direktīvai 95/64/EK par statistikas pārskatiem attiecībā uz kravu un pasažieru pārvadājumiem pa jūru (OV L 174, 18.6.1998., 1. lpp.), ko groza:

- 32000 D 0363: Komisijas 28.4.2000. Lēmums 2000/363/EK (OV L 132, 5.6.2000., 1. lpp.).

Lēmuma II pielikumā starp tekstiem, kas attiecas uz Vāciju un Grieķiju, iekļauj šādu tekstu:

"

CTRY | MCA | MODIFIC. | PORT NAME | LOCODE | NAT. STAT. GROUP | STATISTICAL PORT | NATIONAL CODE |

EE | 0530 | X | Kunda | EEKUN | | X | |

EE | 0530 | X | Miiduranna | EEMID | | X | |

EE | 0530 | X | Pärnu | EEPAR | | X | |

EE | 0530 | X | Tallinn | EETLL | | X | |

EE | 0530 | X | Vene-Balti | EEVEB | | X | |

| | | 5 | 5 | 0 | 5 | |

"

;

starp tekstiem, kas attiecas uz Itāliju un Nīderlandi, iekļauj šādu tekstu:

"

CTRY | MCA | MODIFIC. | PORT NAME | LOCODE | NAT. STAT. GROUP | STATISTICAL PORT | NATIONAL CODE |

CY | 6000 | X | Larnaka (Λάρνακα) | CYLCA | | | |

CY | 6000 | X | Larnaka Oil Terminal (Σταθμός Πετρελαιοειδών Λάρνακας) | CYOIM | | X | |

CY | 6000 | X | Latsi (Λατσί) | CYLAT | | | |

CY | 6000 | X | Lemesos (Λεμεσός) | CYLMS | | X | |

CY | 6000 | X | Moni Anchorage (Μονή) | CYMOI | | | |

CY | 6000 | X | Pafos (Πάφος) | CYPFO | | | |

CY | 6000 | X | Vasiliko (Βασιλικό) | CYVAS | | X | |

CY | 6000 | X | Zygi (Ζύγι) | CYZYY | | | |

| | | 8 | 8 | 0 | 3 | |

CTRY | MCA | MODIFIC. | PORT NAME | LOCODE | NAT. STAT. GROUP | STATISTICAL PORT | NATIONAL CODE |

LV | 0540 | X | Rīga | LVRIX | | X | |

LV | 0540 | X | Venstpils | LVVNT | | X | |

LV | 0540 | X | Liepāja | LVLPX | | X | |

| | | 3 | 3 | 0 | 3 | |

LT | 0550 | X | Klaipėdos valstybinis jūrų uostas | LTKLJ | | X | |

| | | 1 | 1 | 0 | 1 | |

CTRY | MCA | MODIFIC. | PORT NAME | LOCODE | NAT. STAT. GROUP | STATISTICAL PORT | NATIONAL CODE |

MT | 0460 | X | Valletta | MTVAL | X | X | X |

MT | 0460 | X | Marsaxlokk | MTMAR | X | X | X |

| | | 2 | 2 | 2 | 2" | |

;

starp tekstiem, kas attiecas uz Nīderlandi un Portugāli, iekļauj šādu tekstu:

"

CTRY | MCA | MODIFIC. | PORT NAME | LOCODE | NAT. STAT. GROUP | STATISTICAL PORT | NATIONAL CODE |

PL | 0600 | X | Darłowo | PLDAR | | X | |

PL | 0600 | X | Elbląg | PLELB | | X | |

PL | 0600 | X | Gdańsk | PLGDN | | X | |

PL | 0600 | X | Gdynia | PLGDY | | X | |

PL | 0600 | X | Kołobrzeg | PLKOL | | X | |

PL | 0600 | X | Szczecin | PLSZZ | | X | |

PL | 0600 | X | Świnoujście | PLSWI | | X | |

PL | 0600 | X | Ustka | PLUST | | X | |

PL | | X | Cits-Polija | PL888 | | | |

| | | 8 | 8 | 0 | 8 | |

"

;

starp tekstiem, kas attiecas uz Portugāli un Apvienoto Karalisti, iekļauj šādu tekstu:

"

CTRY | MCA | MODIFIC. | PORT NAME | LOCODE | NAT. STAT. GROUP | STATISTICAL PORT | NATIONAL CODE |

SI | 0910 | X | Koper | SIKOP | X | X | 1 |

SI | 0910 | X | Izola | SIIZO | X | X | 2 |

SI | 0910 | X | Piran | SIPIR | X | X | 3 |

| | | 3 | 3 | 3 | 3 | |

"

.

15. 31998 R 1172: Padomes Regula (EK) Nr. 1172/98 ( 1998. gada 25. maijs) par statistikas pārskatiem attiecībā uz autopārvadājumiem (OV L 163, 6.6.1998., 1. lpp.), ko groza:

- 31999 R 2691: Komisijas 27.2.2002. Regula (EK) Nr. 2691/1999 (OV L 326, 5.3.2002., 39. lpp.).

a) Regulas G pielikuma valstu kodu tabulā a) punkta tabulu aizstāj ar šādu tabulu:

"Valsts nosaukums | Kods |

Beļģija | BE |

Čehijas Republika | CZ |

Dānija | DK |

Vācija | DE |

Igaunija | EE |

Grieķija | GR |

Spānija | ES |

Francija | FR |

Īrija | IE |

Itālija | IT |

Kipra | CY |

Latvija | LV |

Lietuva | LT |

Luksemburga | LU |

Ungārija | HU |

Malta | MT |

Nīderlande | NL |

Austrija | AT |

Polija | PL |

Portugāle | PT |

Slovēnija | SI |

Slovākija | SK |

Somija | FI |

Zviedrija | SE |

Apvienotā Karaliste | UK" |

;

b) Regulas G pielikuma valstu kodu tabulas b) punktā svītro šādu tekstu:

"Kipra | CY" |

,

"Čehijas Republika | CZ" |

,

"Igaunija | EE" |

,

"Ungārija | HU" |

,

"Lietuva | LT" |

,

"Latvija | LV" |

,

"Malta | MT" |

,

"Polija | PL" |

,

"Slovēnija | SI" |

,

"Slovākija | SK" |

.

16. 31998 R 2702: Komisijas Regula (EK) Nr. 2702/98 ( 1998. gada 17. decembris) par tehnisko formātu, kādā nosūta uzņēmumu gada statistiku (OV L 344, 18.12.1998., 102. lpp.), kuru groza:

- 32002 R 1614: Komisijas 6.9.2002. Regula (EK) Nr. 1614/2002 (OV L 244, 12.9.2002., 7. lpp.).

Tabulu pielikuma 3.2. punktā aizstāj ar šādu tabulu:

"Valsts | Kods |

Beļģija | BE |

Čehijas Republika | CZ |

Dānija | DK |

Vācija | DE |

Igaunija | EE |

Grieķija | GR |

Spānija | ES |

Francija | FR |

Īrija | IE |

Itālija | IT |

Kipra | CY |

Latvija | LV |

Lietuva | LT |

Luksemburga | LU |

Ungārija | HU |

Malta | MT |

Nīderlande | NL |

Austrija | AT |

Polija | PL |

Portugāle | PT |

Slovēnija | SI |

Slovākija | SK |

Somija | FI |

Zviedrija | SE |

Apvienotā Karaliste | UK |

Islande | IS |

Lihtenšteina | LI |

Norvēģija | NO |

Šveice | CH" |

.

17. 31999 R 1227: Komisijas Regula (EK) Nr. 1227/1999 ( 1999. gada 28. maijs) par tehnisko formātu, kādā nosūta statistikas datus par apdrošināšanas pakalpojumiem (OV L 154, 19.6.1999., 75. lpp.).

a) Tabulu regulas pielikuma 3.3. punktā aizstāj ar šādu tabulu:

"Valsts nosaukums | Kods |

Beļģija | BE |

Čehijas Republika | CZ |

Dānija | DK |

Vācija | DE |

Igaunija | EE |

Grieķija | GR |

Spānija | ES |

Francija | FR |

Īrija | IE |

Itālija | IT |

Kipra | CY |

Latvija | LV |

Lietuva | LT |

Luksemburga | LU |

Ungārija | HU |

Malta | MT |

Nīderlande | NL |

Austrija | AT |

Polija | PL |

Portugāle | PT |

Slovēnija | SI |

Slovākija | SK |

Somija | FI |

Zviedrija | SE |

Apvienotā Karaliste | UK |

Islande | IS |

Lihtenšteina | LI |

Norvēģija | NO |

Šveice | CH" |

.

b) Regulas pielikuma 3.11. punkta tabulā starp tekstiem, kas attiecas uz Beļģiju un Dāniju, iekļauj šādu tekstu:

"Česká republika | CZE" |

;

starp tekstiem, kas attiecas uz Vāciju un Grieķiju, iekļauj šādu tekstu:

"Eesti | EST" |

;

starp tekstiem, kas attiecas uz Itāliju un Luksemburgu, iekļauj šādu tekstu:

"Κύπρος | CYP |

Latvija | LVA |

Lietuva | LTU" |

;

starp tekstiem, kas attiecas uz Luksemburgu un Nīderlandi, iekļauj šādu tekstu:

"Magyarország | HUN |

Malta | MLT" |

;

starp tekstiem, kas attiecas uz Austriju un Portugāli, iekļauj šādu tekstu:

"Polska | POL" |

;

starp tekstiem, kas attiecas uz Portugāli un Somiju, iekļauj šādu tekstu:

"Slovenija | SVN |

Slovensko | SVK" |

.

18. 31999 R 1228: Komisijas Regula (EK) Nr. 1228/1999 ( 1999. gada 28. maijs) par statistikas datu sērijām, kas jāsagatavo attiecībā uz apdrošināšanas pakalpojumiem (OV L 154, 19.6.1999., 91. lpp.).

Regulas pielikuma tabulā "5F sērija" daļu, kas raksturo "Ģeogrāfisko iedalījumu", aizstāj ar šādu daļu:

"Ģeogrāfiskais iedalījums pēc dalībvalstīm |

Ģeogrāfiskais iedalījums | 1.Belgique/België2.Česká republika3.Danmark4.Deutschland5.Eesti6.Ελλάδα7.España8.France9.Ireland10.Italia11.Κύπρος12.Latvija13.Lietuva14.Luxembourg15.Magyarország16.Malta17.Nederland18.Österreich19.Polska20.Portugal21.Slovenija22.Slovensko23.Suomi/Finland24.Sverige25.United Kingdom26.Island27.Liechtenstein28.Norge29.Schweiz/Suisse/Svizzera" | |

.

19. 32000 D 0115: Komisijas Lēmums 2000/115/EK ( 1999. gada 24. novembris) par pazīmju definīcijām, lauksaimniecības produktu sarakstu, atkāpēm no definīcijām, kā arī reģioniem un apvidiem saistībā ar pārskatiem par lauku saimniecību struktūru (OV L 38, 12.2.2000., 1. lpp.), kuru groza:

- 32002 R 1444: Komisijas 24.7.2002. Regula (EK) Nr. 1444/2002 (OV L 216, 12.8.2002., 1. lpp.).

a) Lēmuma II pielikuma L daļas "Lauksaimniecībā nodarbinātas personas" iedaļā "Konkrētā lauku saimniecībā nodarbinātās personas" tabulu "Vecums, kurā dalībvalstīs beidzas obligātā izglītība" papildina ar šādu tekstu:

"Čehijas Republika | 15 gadi |

Igaunija | 17 gadi |

Kipra | 15 gadi |

Latvija | 18 gadi |

Lietuva | 16 gadi |

Ungārija | 16 gadi |

Malta | 16 gadi |

Polija | 18 gadi |

Slovēnija | 15 gadi |

Slovākija | 16 gadi" |

;

b) Lēmuma IV pielikumā starp tekstiem, kas attiecas uz Beļģiju un Dāniju, iekļauj šādu tekstu:

"ČESKÁ REPUBLIKA

Reģions | NUTS kodi | Apgabals | NUTS kodi |

Praha | CZ01 | H1. m. Praha | CZ01 |

Střední Čechy | CZ02 | Středočeský kraj | CZ020 |

Jihozápad | CZ03 | Jihočeský kraj | CZ031 |

| | Plzeňský kraj | CZ032 |

Severozápad | CZ04 | Karlovarský kraj | CZ041 |

| | Ústecký kraj | CZ042 |

Severovýchod | CZ05 | Liberecký kraj | CZ051 |

| | Královéhradecký kraj | CZ052 |

| | Pardubický kraj | CZ053 |

Jihovýchod | CZ06 | Vysočina | CZ061 |

| | Jihomoravský kraj | CZ062 |

Střední Morava | CZ07 | Olomoucký kraj | CZ071 |

| | Zlínský kraj | CZ072 |

Moravskoslezsko | CZ08 | Moravskoslezský kraj | CZ080 |

"

;

starp tekstiem, kas attiecas uz Vāciju un Grieķiju, iekļauj šādu tekstu:

"EESTI

Reģions | NUTS kodi | Apgabals | NUTS kodi |

Eesti | EE | Põhja-Eesti | EE001 |

| | Lääne-Eesti | EE004 |

| | Kesk-Eesti | EE006 |

| | Kirde-Eesti | EE007 |

| | Lõuna-Eesti | EE008 |

"

;

starp tekstiem, kas attiecas uz Itāliju un Luksemburgu, iekļauj šādu tekstu:

"ΚΥΠΡΟΣ

Reģions | NUTS kodi | Apgabals | NUTS kodi |

Κύπρος | CY | Κύπρος | CY |

LATVIJA

Reģions | NUTS kodi | Apgabals | NUTS kodi |

Latvija | LV | Rīga | LV001 |

| | Vidzeme | LV002 |

| | Kurzeme | LV003 |

| | Zemgale | LV004 |

| | Latgale | LV005 |

LIETUVA

Reģions | NUTS kodi | Apgabals | NUTS kodi |

Lietuva | LT | Alytaus | LT001 |

| | Kauno | LT002 |

| | Klaipėdos | LT003 |

| | Marijampolės | LT004 |

| | Panevėžio | LT005 |

| | Šiaulių | LT006 |

| | Tauragės | LT007 |

| | Telšių | LT008 |

| | Utenos | LT009 |

| | Vilniaus | LT00A |

"

;

starp tekstiem, kas attiecas uz Luksemburgu un Nīderlandi, iekļauj šādu tekstu:

"MAGYARORSZÁG

Reģions | NUTS kodi | Apgabals | NUTS kodi |

Közép-Magyarország | HU01 | Budapest | HU011 |

| | Pest | HU012 |

Közép-Dunántúl | HU02 | Fejér | HU021 |

| | Komárom-Esztergom | HU022 |

| | Veszprém | HU023 |

Nyugat-Dunántúl | HU03 | Győr-Moson-Sopron | HU031 |

| | Vas | HU032 |

| | Zala | HU033 |

Dél-Dunántúl | HU04 | Baranya | HU041 |

| | Somogy | HU042 |

| | Tolna | HU043 |

Észak-Magyarország | HU05 | Borsod-Abaúj-Zemplén | HU051 |

| | Heves | HU052 |

| | Nógrád | HU053 |

Észak-Alföld | HU06 | Hajdú-Bihar | HU061 |

| | Jász-Nagykun-Szolnok | HU062 |

| | Szabolcs-Szatmár-Bereg | HU063 |

Dél-Alföld | HU07 | Bács-Kiskun | HU071 |

| | Békés | HU072 |

| | Csongrád | HU073 |

MALTA

Reģions | NUTS kodi | Apgabals | NUTS kodi |

Malta | MT | Malta Gozo et Comino | MT001 MT002 |

"

;

starp tekstiem, kas attiecas uz Austriju un Portugāli, iekļauj šādu tekstu:

"POLSKA

Reģions | NUTS kodi | Apgabals | NUTS kodi |

Dolnośląskie | PL01 | Jeleniogórsko-wałbrzyski | PL011 |

| | Legnicki | PL012 |

| | Wrocławski | PL013 |

| | M. Wrocław | PL014 |

Kujawsko-pomorskie | PL02 | Bydgoski | PL021 |

| | Toruńsko-włocławski | PL022 |

Lubelskie | PL03 | Bialskopodlaski | PL031 |

| | Chełmsko-zamojski | PL032 |

| | Lubelski | PL033 |

Lubuskie | PL04 | Gorzowski | PL041 |

| | Zielonogórski | PL042 |

Łódzkie | PL05 | Łódzki | PL051 |

| | Piotrkowsko-skierniewicki | PL052 |

| | M. Łódź | PL053 |

Małopolskie | PL06 | Krakowsko-tarnowski | PL061 |

| | Nowosądecki | PL062 |

| | M. Kraków | PL063 |

Mazowieckie | PL07 | Ciechanowsko-płocki | PL071 |

| | Ostrołęcko-siedlecki | PL072 |

| | Radomski | PL074 |

| | Warszawski | PL076 |

| | M. Warszawa | PL077 |

Opolskie | PL08 | Opolski | PL080 |

Podkarpackie | PL09 | Rzeszowsko-tarnobrzeski | PL091 |

| | Krośnieńsko-przemyski | PL092 |

Podlaskie | PL0A | Białostocko-suwalski | PL0A1 |

| | Łomżyński | PL0A2 |

Pomorskie | PL0B | Słupski | PL0B1 |

| | Gdański | PL0B2 |

| | Gdańsk-Gdynia-Sopot | PL0B3 |

Śląskie | PL0C | Częstochowski | PL0C4 |

| | Bielsko-bialski | PL0C5 |

| | Centralny śląski | PL0C6 |

| | Rybnicko-jastrzębski | PL0C7 |

Świętokrzyskie | PL0D | Świętokrzyski | PL0D0 |

Warmińsko-mazurskie | PL0E | Elbląski | PL0E1 |

| | Olsztyński | PL0E2 |

| | Ełcki | PL0E3 |

Wielkopolskie | PL0F | Pilski | PL0F1 |

| | Poznański | PL0F2 |

| | Kaliski | PL0F3 |

| | Koniński | PL0F4 |

| | M. Poznań | PL0F5 |

Zachodniopomorskie | PL0G | Szczeciński | PL0G1 |

| | Koszaliński | PL0G2 |

";

starp tekstiem, kas attiecas uz Portugāli un Somiju, iekļauj šādu tekstu:

"SLOVENIJA [41]

Reģions | NUTS kodi | Apgabals | NUTS kodi |

Slovenija | SI | Pomurska | SI001 |

| | Podravška | SI002 |

| | Koroška | SI003 |

| | Savinjska | SI004 |

| | Zasavska | SI005 |

| | Spodnjeposavska | SI006 |

| | Gorenjska | SI009 |

| | Notranjsko-kraška | SI00A |

| | Goriška | SI00B |

| | Obalno-kraška | SI00C |

| | Jugovzhodna Slovenija | SI00D |

| | Osrednjeslovenska | SI00E |

SLOVENSKO

Reģions | NUTS kodi | Apgabals | NUTS kodi |

Bratislavský kraj | SK01 | Bratislavský kraj | SK010 |

Západné Slovensko | SK02 | Trnavský kraj | SK021 |

| | Trenčiansky kraj | SK022 |

| | Nitriansky kraj | SK023 |

Stredné Slovensko | SK03 | Žilinský kraj | SK031 |

| | Banskobystrický kraj | SK032 |

Východné Slovensko | SK04 | Prešovský kraj | SK041 |

| | Košický kraj | SK042 |

"

;

20. 32000 R 1901: Komisijas Regula (EK) Nr. 1901/2000 ( 2000. gada 7. septembris), ar ko paredz dažus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 3330/91 par statistiku attiecībā uz preču tirdzniecību starp dalībvalstīm (OV L 228, 8.9.2000., 28. lpp.), ko groza:

- 32001 R 2150: Komisijas 27.2.2002. Regula (EK) Nr. 2150/2001 (OV L 288, 5.3.2002., 30. lpp.),

- 32002 R 1835: Komisijas 15.10.2002. Regula (EK) Nr. 1835/2002 (OV L 278, 16.10.2002., 9. lpp.).

Sarakstu regulas 22. pantā aizstāj ar šādu sarakstu:

"Beļģija BE vai 017

Čehijas Republika CZ vai 061

Dānija DK vai 008

Vācija DE vai 004

Igaunija EE vai 053

Grieķija GR vai 009

Spānija ES vai 011

Francija FR vai 001

Īrija IE vai 007

Itālija IT vai 005

Kipra CY vai 600

Latvija LV vai 054

Lietuva LT vai 055

Luksemburga LU vai 018

Ungārija HU vai 064

Malta MT vai 046

Nīderlande NL vai 003

Austrija AT vai 038

Polija PL vai 060

Portugāle PT vai 010

Slovēnija SI vai 091

Slovākija SK vai 063

Somija FI vai 032

Zviedrija SE vai 030

Apvienotā Karaliste GB vai 006"

.

21. 32001 L 0109: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/109/EK ( 2001. gada 19. decembris) par dalībvalstīm veicamajiem statistiskajiem apsekojumiem nolūkā noteikt dažu augļu koku sugu stādījumu ražošanas potenciālu (OV L 13, 16.1.2002., 21. lpp.).

Direktīvas pielikumu aizstāj ar šādu pielikumu:

"PIELIKUMS

SUGAS, KO APSEKO DALĪBVALSTĪS

| Āboli | Bumbieri | Persiki | Aprikozes | Apelsīni | Citroni | Sīkaugļu citrusaugi |

Beļģija | x | x | | | | | |

Čehijas Republika | x | x | x | x | | | |

Dānija | x | x | | | | | |

Vācija | x | x | | | | | |

Igaunija | x | | | | | | |

Grieķija | x | x | x | x | x | x | x |

Spānija | x | x | x | x | x | x | x |

Francija | x | x | x | x | x | x | x |

Īrija | x | | | | | | |

Itālija | x | x | x | x | x | x | x |

Kipra | x | x | x | x | x | x | x |

Latvija | x | x | | | | | |

Lietuva | x | x | | | | | |

Luksemburga | x | x | | | | | |

Ungārija | x | x | x | x | | | |

Nīderlande | | | x | | x | x | |

Malta | x | x | | | | | |

Austrija | x | x | x | x | | | |

Polija | x | x | x [*] | x [*] | | | |

Portugāle | x | x | x | x | x | x | x |

Slovēnija | x | x | x | x | | | |

Slovākija | x | x | x | x | | | |

Somija | x | | | | | | |

Zviedrija | x | x | | | | | |

Apvienotā Karaliste | x | x | | | | | |

"

11. SOCIĀLĀ POLITIKA UN NODARBINĀTĪBA

1. 41957 D 0831: EOTK Ministru padomes Lēmums ( 1957. gada 9. jūlijs) par Raktuvju drošības komisijas kompetenci un reglamentu (OV B 28, 31.8.1957., 487. lpp.), ko groza:

- 41965 D 0322: Dalībvalstu valdību pārstāvju Īpašās ministru padomes 11.3.1965. Lēmums (OV P 46, 22.3.1965., 698. lpp.),

- 11972 B: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Dānijas Karalistes, Īrijas un Apvienotās Karalistes pievienošanās (OV L 73, 27.3.1972., 14. lpp.),

- 11979 H: Act Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Grieķijas Republikas pievienošanās (OV L 291, 19.11.1979., 17. lpp.),

- 11985 I: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanās (OV L 302, 15.11.1985., 23. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem - Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.).

Neskarot nekādu turpmāku pārskatīšanu pirms pievienošanās dienas, lēmuma pielikumā izdara šādus grozījumus:

a) pielikuma 3. panta pirmajā daļā "sešdesmit" aizstāj ar "simts",

b) pielikuma 9. panta otrajā daļā "astoņi" aizstāj ar "trīspadsmit",

c) pielikuma 18. panta pirmajā daļā "četrdesmit" aizstāj ar "sešdesmit septiņi",

d) pielikuma 18. panta otrajā daļā "trīsdesmit viens" aizstāj ar "piecdesmit viens".

2. 31974 D 0325: Padomes Lēmums 74/325/EEK ( 1974. gada 27. jūnijs), ar ko izveido Darba drošības, higiēnas un veselības aizsardzības padomdevēju komiteju (OV L 185, 9.7.1974., 15. lpp.) un ko groza:

- 11979 H: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Grieķijas Republikas pievienošanās (OV L 291, 19.11.1979., 17. lpp.),

- 11985 I: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanās (OV L 302, 15.11.1985., 23. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.).

Neskarot nekādu turpmāku pārskatīšanu pirms pievienošanās dienas, lēmuma 4. panta 1. punktā skaitli "90" aizstāj ar skaitli "150".

3. 31975 R 1365: Padomes Regula (EEK) Nr. 1365/75 ( 1975. gada 26. maijs) par Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda izveidi (OV L 139, 30.5.1975., 1. lpp.), ko groza:

- 11979 H: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Grieķijas Republikas pievienošanās (OV L 291, 19.11.1979., 17. lpp.),

- 11985 I: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanās (OV L 302, 15.11.1985., 23. lpp.),

- 31993 R 1947: Padomes 30.6.1993. Regula (EEK) Nr. 1947/93 (OV L 181, 23.7.1993., 13. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.).

Neskarot nekādu turpmāku pārskatīšanu pirms pievienošanās dienas,

a) regulas 6. panta 1. punktā skaitli "48" aizstāj ar skaitli "78", un tā paša punkta a), b) un c) apakšpunktā "piecpadsmit" aizstāj ar "divdesmit pieci", un

b) regulas 10. panta 1. punktā skaitli "15" aizstāj ar skaitli "25".

4. 31982 D 0043: Komisijas Lēmums 82/43/EEK ( 1981. gada 9. decembris) par Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju padomdevējas komitejas izveidi (OV L 20, 28.1.1982., 35. lpp.), ko groza:

- 11985 I: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanās (OV L 302, 15.11.1985., 23. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 31995 D 0420: Komisijas 19.7.1995. Lēmums 95/420/EK (OV L 249, 17.10.1995., 43. lpp.).

a) Lēmuma 3. panta 1. punktā "40" aizstāj ar "64".

b) Lēmuma 3. panta 1. punkta c) apakšpunkta pirmajā ievilkumā vārdu "pieci" aizstāj ar vārdu "septiņi".

c) Lēmuma 3. panta 1. punkta c) apakšpunkta otrajā ievilkumā vārdu "pieci" aizstāj ar vārdu "septiņi".

5. 31994 R 2062: Padomes Regula (EK) Nr. 2062/94 ( 1994. gada 18. jūlijs), ar ko izveido Eiropas aģentūru drošībai un veselības aizsardzībai darbā (OV L 216, 20.8.1994., 1. lpp.) un ko groza:

- 31995 R 1643: Padomes 29.6.1995. Regula (EK) Nr. 1643/95 (OV L 156, 7.7.1995., 1. lpp.).

Neskarot nekādu turpmāku pārskatīšanu pirms pievienošanās dienas, regulas 8. panta 1. punktā skaitli "48" aizstāj ar skaitli "78", un tā paša punkta a), b) un c) apakšpunktā "piecpadsmit" aizstāj ar "divdesmit pieci".

6. 31998 D 0500: Komisijas Lēmums 98/500/EK ( 1998. gada 20. maijs) par nozaru dialogu komiteju izveidi, lai veicinātu sociālo partneru dialogu Eiropas līmenī (OV L 225, 12.8.1998., 27. lpp.).

a) Lēmuma 3. pantā "40" aizstāj ar "60".

b) Lēmuma 5. panta 3. punktā "30" aizstāj ar "50".

7. 31999 D 0207: Padomes Lēmums 1999/207/EK ( 1999. gada 9. marts) par Pastāvīgās nodarbinātības komitejas reformu un Lēmuma 70/532/EEK atcelšanu (OV L 72, 18.3.1999., 33. lpp.).

Lēmuma 2. panta 3. punktā skaitli "20" aizstāj ar skaitli "30" un skaitli "10" aizstāj ar skaitli "15".

12. ENERĢĒTIKA

A. VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. 31958 Q 1101: EAEK Padome: Euratom Apgādes aģentūras statūti (OV 27, 6.12.1958., 534. lpp.), kurus groza:

- 31973 D 0045: Padomes Lēmums 73/45/Euratom ( 8.3.1973.), ar ko groza Euratom Apgādes aģentūras statūtus, ņemot vērā jaunu dalībvalstu pievienošanos Kopienai (OV L 83, 30.3.1973., 20. lpp.),

- 11979 H: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Grieķijas Republikas pievienošanās (OV L 291, 19.11.1979., 17. lpp.),

- 11985 I: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanās (OV L 302, 15.11.1985., 23. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 31995 D 0001: Eiropas Savienības Padomes Lēmums 95/1/EK, Euratom, EOTK ( 1.1.1995.), ar ko pielāgo dokumentus par jaunu dalībvalstu pievienošanos Eiropas Savienībai (OV L 1, 1.1.1995., 1. lpp.).

a) Lēmuma V panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

"1. Aģentūras kapitāls ir EUR 5440000.

2. Kapitālu iemaksā šādi:

Beļģija | EUR 192000 |

Čehijas Republika | EUR 192000 |

Dānija | EUR 96000 |

Vācija | EUR 672000 |

Igaunija | EUR 32000 |

Grieķija | EUR 192000 |

Spānija | EUR 416000 |

Francija | EUR 672000 |

Īrija | EUR 32000 |

Itālija | EUR 672000 |

Kipra | EUR 32000 |

Latvija | EUR 32000 |

Lietuva | EUR 32000 |

Luksemburga | — |

Ungārija | EUR 192000 |

Malta | — |

Nīderlande | EUR 192000 |

Austrija | EUR 96000 |

Polija | EUR 416000 |

Portugāle | EUR 192000 |

Slovēnija | EUR 32000 |

Slovākija | EUR 96000 |

Somija | EUR 96000 |

Zviedrija | EUR 192000 |

Apvienotā Karaliste | EUR 672000" |

b) Lēmuma V panta 5., 6. un 7. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"5. Visus maksājumus veic eiro."

.

c) Lēmuma X panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

"1. Aģentūras Padomdevēju komitejā ir sešdesmit deviņi locekļi.

2. Komitejas locekļu vietas dalībvalstīm sadala šādi:

Beļģija | 3 locekļi |

Čehijas Republika | 3 locekļi |

Dānija | 2 locekļi |

Vācija | 6 locekļi |

Igaunija | 1 loceklis |

Grieķija | 3 locekļi |

Spānija | 5 locekļi |

Francija | 6 locekļi |

Īrija | 1 loceklis |

Itālija | 6 locekļi |

Kipra | 1 loceklis |

Latvija | 1 loceklis |

Lietuva | 1 loceklis |

Luksemburga | — |

Ungārija | 3 locekļi |

Malta | — |

Nīderlande | 3 locekļi |

Austrija | 2 locekļi |

Polija | 5 locekļi |

Portugāle | 3 locekļi |

Slovēnija | 1 loceklis |

Slovākija | 2 locekļi |

Somija | 2 locekļi |

Zviedrija | 3 locekļi |

Apvienotā Karaliste | 6 locekļi" |

2. 31977 D 0270: Padomes Lēmums 77/270/Euratom ( 1977. gada 29. marts), ar ko Komisiju pilnvaro izsniegt Euratom aizdevumus, lai piedalītos atomelektrostaciju finansēšanā (OV L 88, 6.4.1977., 9. lpp.), un ko groza:

- 31994 D 0179: Padomes 21.3.1994. Lēmums 94/179/EK (OV L 84, 29.3.1994., 41. lpp.).

Lēmuma pielikumā svītro šādu tekstu:

"— Ungārijas Republika"

"— Lietuvas Republika"

"— Slovēnijas Republika"

"— Čehijas Republika"

"— Slovākijas Republika"

3. 31990 L 0377: Padomes Direktīva 90/377/EEK ( 1990. gada 29. jūnijs) par Kopienas procedūru, lai veicinātu atklātību attiecībā uz gāzes un elektrības cenām, kas noteiktas tiešajiem lietotājiem rūpniecībā (OV L 185, 17.7.1990., 16. lpp.), kuru groza:

- 31993 L 0087: Komisijas 22.10.1993. Direktīva 93/87/EEK (OV L 277, 10.11.1993., 32. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.).

a) Direktīvas I pielikuma 11. punktā iekļauj šādu tekstu:

"— Čehijas Republikā Prāgā"

"— Igaunijā Tallinā"

"— Kiprā Nikosijā"

"— Latvijā Rīgā"

"— Lietuvā Viļņā"

"— Ungārijā Budapeštā"

"— Maltā Valetā"

"— Polijā Varšavā"

"— Slovēnijā Varšavā"

"— Slovākijā Bratislavā"

;

b) Direktīvas II pielikuma I punkta 2) apakšpunktā iekļauj šādu tekstu:

"— Čehijas Republikā visā valstī"

"— Igaunijā visā valstī"

"— Kiprā Nikosijā"

"— Latvijā visā valstī"

"— Lietuvā austrumu daļā, rietumu daļā"

"— Ungārijā visā valstī"

"— Maltā visā valstī"

"— Polijā visā valstī"

"— Slovēnijā visā valstī"

"— Slovākijā visā valstī"

.

4. 31990 L 0547: Padomes Direktīva 90/547/EEK ( 1990. gada 29. oktobris) par elektroenerģijas tranzītu pa pārvades un sadales tīkliem (OV L 313, 13.11.1990., 30. lpp.), ko groza:

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 31994 D 0559: Komisijas 26.7.1994. Lēmums 94/559/EK (OV L 214, 19.8.1994., 14. lpp.),

- 31995 D 0162: Komisijas 20.4.1995. Lēmums 95/162/EK (OV L 107, 12.5.1995., 53. lpp.),

- 31998 L 0075: Komisijas 1.10.1998. Direktīva 98/75/EK (OV L 276, 13.10.1998., 9. lpp.).

Direktīvas pielikumā iekļauj šādu tekstu:

"Čehijas Republika | ČEPS, a. s." |

"Igaunija | AS Eesti Energia" |

"Kipra | —" |

"Latvija | Latvenergo" |

"Lietuva | AB"Lietuvos energija"" |

"Ungārija | Magyar Villamos Művek Részvénytársaság (MVM Rt.)" |

"Malta | Korporazzjoni Enemalta" |

"Polija | Polskie Sieci Elektroenergetyczne SA" |

"Slovēnija | ELES" |

"Slovākija | Slovenská elektrizačná prenosová sústava, a.s." |

5. 31991 L 0296: Padomes Direktīva 91/296/EEK ( 1991. gada 31. maijs) par dabasgāzes tranzītu pa cauruļvadu tīkliem (OV L 147, 12.6.1991., 37. lpp.), ko groza:

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 31994 L 0049: Komisijas 11.11.1994. Direktīva 94/49/EEK (OV L 295, 16.11.1994., 16. lpp.),

- 31995 L 0049: Komisijas 26.9.1995. Direktīva 95/49/EK (OV L 233, 30.9.1995., 86. lpp.).

Direktīvas pielikumā iekļauj šādu tekstu:

"Čehijas Republika | Transgas, a. s." |

"Igaunija | AS Eesti Gaas" |

"Kipra | —" |

"Latvija | Latvijas Gāze" |

"Lietuva | AB"Lietuvos dujos"" |

"Ungārija | Magyar Olaj- és Gázipari Részvénytársaság (MOL Rt.)" |

"Malta | —" |

"Polija | Polskie Górnictwo Naftowe i Gazownictwo S.A. EuRoPol Gaz S.A." |

"Slovēnija | Geoplin" |

"Slovākija | Slovenský plynárenský priemysel, a. s. (SPP) Pozagas, a. s. Malacky" |

6. 31992 D 0167: Komisijas Lēmums 92/167/EEK ( 1992. gada 4. marts), ar ko izveido Ekspertu komiteju attiecībā uz elektroenerģijas tranzītu starp sadales tīkliem (OV L 74, 20.3.1992., 43. lpp.) un ko groza:

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 31997 D 0559: Komisijas 24.7.1997. Lēmums 97/559/EK (OV L 230, 21.8.1997., 18. lpp.).

Lēmuma 4. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"4. pants

Sastāvs

1. Komitejas sastāvā ir 30 locekļi, proti:

- 25 pārstāvji no augstsprieguma sadales tīklu uzņēmumiem, kas darbojas Kopienā (viens pārstāvis no katras dalībvalsts),

- trīs neatkarīgi eksperti, kam ir vispāratzīta profesionālā pieredze un kompetence attiecībā uz elektroenerģijas tranzītu Kopienā,

- viens Eurelectric pārstāvis,

- viens Komisijas pārstāvis.

2. Komitejas locekļus ieceļ Komisija. Minētos 25 pārstāvjus no augstsprieguma sadales tīklu uzņēmumiem un Eurelectric pārstāvi ieceļ pēc apspriešanās ar attiecīgo jomu speciālistiem, un viņus izraugās no saraksta, kur uz katru no vietām ir vismaz divas piedāvātas kandidatūras."

7. 31995 D 0539: Komisijas Lēmums 95/539/EK ( 1995. gada 8. decembris), ar ko izveido ekspertu komiteju attiecībā uz dabasgāzes tranzītu pa cauruļvadu tīkliem (OV L 304, 16.12.1995., 57. lpp.) un ko groza:

- 31998 D 0285: Komisijas 23.4.1998. Lēmums 98/285/EK (OV L 128, 30.4.1998., 70. lpp.).

Lēmuma 4. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"4. pants

Sastāvs

1. Komitejas sastāvā ir 30 locekļi, proti:

- līdz 25 pārstāvjiem no dabasgāzes augstspiediena sadales tīklu uzņēmumiem, kas darbojas Kopienā (viens pārstāvis no katras attiecīgās dalībvalsts),

- trīs neatkarīgi eksperti, kam ir vispāratzīta profesionālā pieredze un kompetence attiecībā uz dabasgāzes tranzītu Kopienā,

- viens Eurogas pārstāvis,

- viens Komisijas pārstāvis.

2. Komitejas locekļus ieceļ Komisija. Pārstāvjus no sadales tīklu uzņēmumiem un Eurogas pārstāvi ieceļ pēc apspriešanās ar attiecīgo jomu speciālistiem, un viņus izraugās no saraksta, kur uz katru no vietām ir vismaz divas piedāvātas kandidatūras."

.

8. 32001 L 0077: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/77/EK ( 2001. gada 27. septembris) par tādas elektroenerģijas pielietojuma veicināšanu iekšējā elektrības tirgū, kas ražota, izmantojot neizsīkstošos enerģijas avotus (OV L 283, 27.10.2001., 33. lpp.).

a) Direktīvas pielikumā starp tekstiem, kas attiecas uz Beļģiju un Dāniju, iekļauj šādu tekstu:

"Čehijas Republika | 2,36 | 3,8 | 8 (*)" |

starp tekstiem, kas attiecas uz Vāciju un Grieķiju, iekļauj šādu tekstu:

"Igaunija | 0,02 | 0,2 | 5,1" |

starp tekstiem, kas attiecas uz Itāliju un Luksemburgu, iekļauj šādu tekstu:

"Kipra | 0,002 | 0,05 | 6 |

Latvija | 2,76 | 42,4 | 49,3 |

Lietuva | 0,33 | 3,3 | 7" |

starp tekstiem, kas attiecas uz Luksemburgu un Nīderlandi, iekļauj šādu tekstu:

"Ungārija | 0,22 | 0,7 | 3,6 |

Malta | 0 | 0 | 5" |

starp tekstiem, kas attiecas uz Austriju un Portugāli, iekļauj šādu tekstu:

"Polija | 2,35 | 1,6 | 7,5" |

starp tekstiem, kas attiecas uz Portugāli un Somiju, iekļauj šādu tekstu:

"Slovēnija | 3,66 | 29,9 | 33,6 |

Slovākija | 5,09 | 17,9 | 31" |

b) Direktīvas pielikumā tekstu, kas attiecas uz Kopienu, aizstāj ar šādu tekstu:

"Kopiena | 355,2 | 12,9 | 21" |

c) Direktīvas pielikuma (**) un (***) zemsvītras piezīmes aizstāj ar šādām zemsvītras piezīmēm:

"(**) Dati attiecas uz RES-E ražošanu valstī 1997. gadā, izņemt datus par Čehijas Republiku, Igauniju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Ungāriju, Maltu, Poliju, Slovēniju un Slovākiju, kuru dati attiecas uz 1999. gadu.

(***) RES-E procentuālo īpatsvaru 1997. gadā (1999.-2000. gadā attiecībā uz Čehijas Republiku, Igauniju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Ungāriju, Maltu, Poliju, Slovēniju un Slovākiju) un 2010. gadā nosaka, RES-E ražošanas apjomu valstī dalot ar elektroenerģijas kopējo patēriņu valstī. Attiecībā uz Čehijas Republiku, Igauniju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Ungāriju, Maltu, Poliju, Slovēniju un Slovākiju elektroenerģijas kopējo patēriņu valstī nosaka, pamatojoties uz 2000. gada datiem. Ja pastāv RES-E iekšēja tirdzniecība (ar atzītu sertifikāciju vai reģistrētu izcelsmi), šā procentuālā īpatsvara aprēķini iespaidos 2010. gada datus par katru dalībvalsti, bet ne Kopienas kopapjomu."

.

d) Pielikumā iekļauj šādu zemsvītras piezīmi par Čehijas Republiku:

"(*) Ņemot vērā orientējošās references vērtības, kas paredzētas pielikumā, Čehijas Republika apzinās, ka iespēja sasniegt šos orientējošos mērķus ir lielā mērā atkarīga no klimatiskajiem faktoriem, kas būtiski iespaido hidroenerģijas ražošanas līmeni, kā arī saules un vēja enerģijas izmantošanu.

Nacionālo programmu enerģijas saimnieciskai pārvaldīšanai un neizsīkstošu enerģijas avotu izmantošanai Valdība apstiprināja 2001. gada oktobrī, un tajā paredzēts līdz 2005. gadam panākt to, ka RES elektroenerģijas īpatsvars elektroenerģijas kopējā patēriņā ir 3,0 % (neņemot vērā lielās hidroelektrostacijas ar jaudu virs 10 MW) un 5,1 % (ņemot vērā lielās hidroelektrostacijas ar jaudu virs 10 MW).

Dabisko resursu nepietiekamības gadījumā tiek pieņemts lēmums par papildu nozīmīgu jaudas palielinājumu attiecībā uz lielajām un mazajām elektrostacijām."

9. 42002 D 0234: Dalībvalstu valdību pārstāvju Padomes Lēmums 2002/234/EOTK ( 2002. gada 27. februāris) izbeigšanās finansiālām sekām un par ogļu un tērauda izpētes fondu (OV L 79, 22.3.2002., 42. lpp.).

Lēmuma III pielikuma tabulas A papildinājuma 1. punktā pēc vārdiem "f) Kokss un puskokss, kas iegūts no lignīta" iekļauj šādu tekstu:

"g) degslāneklis."

.

10. 32002 R 1407: Padomes Regula (EK) Nr. 1407/2002 ( 2002. gada 23. jūlijs) par valsts atbalstu ogļu rūpniecībai (OV L 205, 2.8.2002., 1. lpp.).

a) Regulas 6. panta 2. punktu papildina ar šādu daļu:

"Atkāpjoties no šā panta iepriekšējās daļas, attiecībā uz dalībvalstīm, kas Savienībai pievienojas 2004. gada 1. maijā, atbilstīgi 4. un 5. pantam piešķirtā atbalsta kopapjoms ogļu rūpniecībai katrā gadā pēc 2004. gada nepārsniedz atbalsta apjomu, ko Komisija saskaņā 10. pantu akceptējusi 2004. gadam."

b) Aiz 9. panta 6. punkta iekļauj šādu punktu:

"6.a Dalībvalstis, kas Savienībai pievienojas 2004. gada 1. maijā, 9. panta 4., 5. un 6. punktā paredzētos plānus iesniedz iespējami īsākā laikā pēc pievienošanās un noteikti ne vēlāk kā 2004. gada 31. augustā."

c) Regulas 9. panta 8. punktam pievieno šādu teikumu:

"Dalībvalstis, kas Savienībai pievienojas 2004. gada 1. maijā, var sniegt šo paziņojumu pēc pievienošanās un noteikti ne vēlāk kā 2004. gada 31. augustā."

B. ENERĢIJAS ETIĶETE

1. 31994 L 0002: Komisijas Direktīva 94/2/EEK ( 1994. gada 21. janvāris), ar ko īsteno Padomes Direktīvu 92/75/EEK attiecībā uz enerģijas etiķetēm mājsaimniecības elektriskajiem ledusskapjiem, saldētavām un to apvienojumiem (OV L 45, 17.2.1994., 1. lpp.).

a) Direktīvas I pielikuma 1. punktā starp etiķetēm spāņu valodā un dāņu valodā iekļauj šādu etiķeti:

+++++ TIFF +++++

starp etiķetēm vācu valodā un grieķu valodā iekļauj šādu etiķeti:

+++++ TIFF +++++

starp etiķetēm itāļu valodā un holandiešu valodā iekļauj šādas etiķetes:

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

starp etiķetēm holandiešu valodā un portugāļu valodā iekļauj šādu etiķeti:

+++++ TIFF +++++

pēc etiķetes portugāļu valodā iekļauj šādas etiķetes:

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

b) Direktīvas VI pielikumu papildina ar šādu tekstu:

"

Norāde | | | CS | ET | LV | LT | HU | MT | PL | SK | SL |

Etiķete | Klasifikācija | Pasūtījums pa pastu | | | | | | | | | |

I pielikums | II pielikums | III pielikums | | | | | | | | | |

+++++ TIFF +++++

| | | Energie | Energia | Enerģija | Energija | Energia | Enerġija | Energia | Energia | Energija |

I | | | Výrobce | Tootja või kaubamärk | Ražotājs | Gamintojas | Gyártó | Manifattur | Producent | Výrobca | Proizvajalec |

II | | | Model | Mudel | Modelis | Modelis | Típus | Mudell | Model | Model | Model |

+++++ TIFF +++++

| | | Úsporné | Tõhusam | Efektīvāk | Didžiausias efektyvumas | Hatékonyabb | L-anqas li taħli | Bardziej efektywna | Viac úsporný | Manjša poraba energije |

+++++ TIFF +++++

| | | Méně úsporné | Vähemtõhus | Mazāk efektīvi | Mažiausias efektyvumas | Kevésbé hatékony | L-aktar li taħli | Mniej efektywna | Menej úsporný | Večja poraba energije |

| 3 1. kategorija | | Chladnička bez prostorů o nízké teplotě | Külmik külmkambrita | Ledusskapis bez zemas temperatūras nodalījuma | Šaldymo kambarys | Háztartási hűtőszekrények, alacsony hőmérsékletű terek nélkül | Friġġ li ma jkollhiex kompartiment ta' temperatura baxxa | Chłodziarka bez komór niskich temperatur | Chladiace zariadenie | Hladilnik brez nizkotemperaturnega prostora |

| 2. kategorija | | Chladnička s prostory o teplotě 5°C a/nebo 10°C | Külm-säilituskapp | Ledusskapis-dzesētājs | Šaldytuvas (aušinimo įrenginys) | Háztartási hűtőszekrény, pince-hőmérsék-letű tér | Friġġ b'kompartiment li jiffriska | Chłodziarka z komorą piwniczną | Chladnička/chladiaci priestor | Hladilnik ohlajevalnik |

| 3. — 6. kategorija | | Chladnička s prostory o nízké teplotě | Külmik | Ledusskapis | Šaldytuvas | Háztartási hűtőszekrény csillag nélküli, egy-, két- és háromcsillagos alacsony hőmérsékletű terekkel | Friġġ | Chłodziarka z komorami niskich temperatur | Chladnička | Hladilnik |

| 7. kategorija | | Chladnička/mraznička, s prostory o nízké teplotě | Külmik-sügavkülmik | Ledusskapis/saldētājkamera | Šaldytuvas ir šaldiklis | Háztartási hűtő/fagyasztó kombináció | Friġġ/Friżer | Chłodziarko-zamrażarka z komorami niskich temperatur | Chladnička/mraznička | Hladilnik/Zamrzovalnik |

| 8. kategorija | | Skříňová mraznička | Sügavkülmik | Vertikālā saldētājkamera | Vertikalusis šaldiklis | Háztartási fagyasztószek-rények | Friżer wieqaf | Zamrażarka typu szafowego | Skriňová mraznička | Zamrzovalna omara |

| 9. kategorija | | Pultová mraznička | Sügavkülm-säilituskapp | Horizontālā saldētājkamera | Skrynios tipo šaldytuvas | Háztartási fagyasztóládák | Friżer mimdud | Zamrażarka typu skrzyniowego | Truhlicová mraznička | Zamrzovalna skrinja |

| 5 | 1 | Třída energetické účinnosti … na stupnici A (nejvyšší účinnost, tj. nízká spotřeba elektrické energie) do G (nejnižší účinnost, tj. vysoká spotřeba elektrické energie) | Energiatõhususklass … astmestikus A-st (vähe tarbiv) kuni G-ni (palju tarbiv) | Energoefektivitātes klase… uz skalas no A (efektīvāk) līdz G (mazāk efektīvi) | Energijos vartojimo efektyvumo klasė skalėje nuo A (didžiausias efektyvumas) iki G (mažiausias efektyvumas) | Energiahaté-konysági osztály azA-tól (hatékonyabb) G-ig (kevésbé hatékony) terjedő skálán | Il-Klassi ta' l-effiċjenza ta' l-enerġija.. fuq skala ta' bejn A (jaħlu ftit) u (jaħlu ħafna) | Klasa efektywności energetycznej w skali od A (bardziej efektywna) do G (mniej efektywna) | Trieda energetickej hospodárnosti pomocou stupnice od A (viac úsporná) po G (menej úsporná) | Razred energetske učinkovitosti na lestvici od A (manjša poraba energije) do G (večja poraba energije) |

V | 6 | 2 | Spotřeba energie | Energiatarbivus | Enerģijas patēriņš | Suvartojamos energijos kiekis | Energiafogyasztás | Konsum ta' Enerġija | Roczne zużycie energii | Spotreba energie | Poraba energije |

V | 6 | 2 | kWh/rok | kWh/aastas | kWh/gadā | kWh per metus | kWh/év | kWh/sena | kWh/rok | kWh/rok | kWh/leto |

V | 6 | 2 | Na základě normovaného testu spotřeby elektřiny za 24 hodin | Põhineb stabiilsetes tingimustes mõõdetud 24 tunni energiatarbivusel | Balstīts uz standarta 24 stundu testa rezultātiem | Remiantis standartinio 24 h bandymo rezultatais | 24 órás szabványos vizsgálat alapján | Ibbażata fuq ir-riżultati standard ta' 24 siegħa | Według znormalizowanych pomiarów | Základom je výsledok štandardného testu spotreby za 24 h | na podlagi rezultatov standardnega preskusa za 24 ur |

| 6 | 2 | Skutečná spotřeba energie závisí na způsobu používání a umístění spotřebiče | Tegelik energiatarbivus oleneb seadme kasutusviisist ja paigutusest | Faktiskais enerģijas patēriņš atkarīgs no iekārtas lietošanas veida un atrašanās vietas | Tikrasis suvartojamos energijos kiekis priklausys nuo to, kaip prietaisas bus naudojamas | A tényleges energiafogyasz-tás függ a használat és elhelyezés módjától | Il-konsum attwali ta' l-enerġija jiddependi minn kif il-prodott ikun qed jiġi użat u fejn jitpoġġa | Aktualne zużycie energii zależy od warunków eksploatacji oraz lokalizacji | Skutočná spotreba závisí od toho, ako je spotrebič používaný a kde je umiestnený | Dejanska poraba je odvisna od načina uporabe naprave in njene namestitve |

VII | 7 | 3 | Objem chladícího prostoru l | Värskete toodete kambri maht l | Svaigo pārtikas produktu tilpums l | Šviežio maisto talpa l | Hűtőtérfogat | Il-volum ta' l-ikel frisk 1 | Pojemność dla świeżej żywności l | Úžitkový objem chladiaceho priestoru v l | Prostornina hladilnika l |

VIII | 8 | 4 | Objem mrazícího prostoru l | Külmutuskambri maht l | Saldēto pārtikas produktu tilpums l | Šaldyto maisto talpa l | Fagyasztó térfogat | Il-volum ta' l-ikel iffriżat | Pojemność dla mrożonej żywności l | Úžitkový objem mraziaceho priestoru v l | Prostornina zamrzovalnika l |

| 10 | | Bez mražení | Automaatse sulatusega | Neapsarmo | Be apšalo | Jégmentes | Bla silġ | Bez szronu | Bez mrazenia | Brez nabranega ledu |

| 11 | | Doba skladování při vypnutí … hod | Ohutu elektrikatkestuse kestus … h | Temperatūras paaugstināšanās laiks | Saugus energijos tiekimo pertrūkis … (h) | Áramkimaradási biztonság…h | Awtonomija … h | Czas przechowywania godzin bez zasilania | Skúška oteplenia … h | Čas hrambe pri motnjah v napajanju…ur |

| 12 | | Mrazicí výkonnost kg/24 hod. | Külmutusvõime (kg/24 h) | Saldēšanas jauda kg/24h | Šaldymo galia kg/24 h | Fagyasztási teljesítmény kg/24 órában | Kapaċità li tiffriża kg/24 siegħa | Zdolność zamrażania w kg/24h | Zmrazovací výkon v kg/24 h | Zmogljivost zamrzovanja kg/24h |

| 13 | | Normální | Lähisarktiline | Aukstās klimata joslas | Švelnių temperatūrų | Hideg | Anqas min-normal | Umiarkowana | Pod — normálom | Subnormalni |

| 13 | | Mírné | Mõõdukas | Mērenā josla | Vidutinis | Mérsékelt | Temperatura | Normalna | Mierny | Zmerni |

| 13 | | Subtropické | Subtroopiline | Subtropiskā josla | Subtropinis | Szubtrópusi | Sub-tropikali | Subtropikalna | Subtropický | Subtropski |

| 13 | | Tropické | Troopiline | Tropiskā | Tropinis | Trópusi | Tropikali | Tropikalna | Tropický | Tropski |

IX | 14 | 6 | Hluk (dB(A) re 1 pW) | Müra (dB(A) re 1 pW) | Troksnis (dB(A) re 1 pW) | Triukšmas (dB(A) apie 1 pW) | Zaj (dB(A) 1 pW) | Livell tal-ħoss (dB(A) re 1 pW) | Poziom hałasu (dB(A) re 1pW) | Hlučnosť (dB (A) re 1 pW) | Hrup (dB(A) re 1 pW) |

+++++ TIFF +++++

| | | Další údaje jsou v návodu k použití | Kasutusjuhend sisaldab lisateavet | Sīkāka informācija norādīta brošūrā | Daugiau informacijos yra gaminio apraše | További információ a termékismertetőben | Aktar informazzjoni tinkiseb mill-manwal tal-prodott | Szczegółowe informacje zawarte są w instrukcji obsługi | Ďalšie informácie sú obsiahnuté vo výrobkových katalógoch | Ostali podatki so navedeni v prospektih |

+++++ TIFF +++++

| | | Norma EN 153, květen 1990 | Standard EN 153, 1990 mai | 1990. gada maija standarts EN 153 | Lietuvos standartas LST EN 153, gegužė 1990 | EN 153 szabvány, 1990 május | L-istandard EN 153, Mejju 1990 | Norma EN 153, Maj 1990 | Norma EN 153, máj 1990 | Standard EN 153, maj 1990 |

+++++ TIFF +++++

| | | Směrnice 94/2/ES pro označování elektrických chladniček, mrazniček a jejich kombinací energetickými štítky | Külmaseadmete märgistamise direktiiv 94/2/EÜ | Ledusskapju marķēšanas Direktīva 94/2/EK | Šaldytuvo etiketės direktyva 94/2/EB | A 94/2/EK irányelv alapján | Id-Direttiva 94/2/KE dwar it-tikketti tar-refriġeraturi | Dyrektywa 94/2/WE dotycząca etykiet umieszczanych na chłodziarkach | Smernica 94/2/ES o štítkovaní chladničiek | Direktiva 94/2/ES o energijskih nalepkah za hladilnike |

"

2. 31995 L 0012: Komisijas Direktīva 95/12/EEK ( 1995. gada 23. maijs), ar kuru īsteno Padomes Direktīvu 92/75/EEK attiecībā uz enerģijas etiķetēm mājsaimniecības veļas mazgājamām mašīnām (OV L 136, 21.6.1995., 1. lpp.) un kuru groza:

- 31996 L 0089: Komisijas 17.12.1996. Direktīva 96/89/EK (OV L 338, 28.12.1996., 85. lpp.).

a) Direktīvas I pielikuma 1. punktā starp etiķetēm spāņu valodā un dāņu valodā iekļauj šādu etiķeti:

+++++ TIFF +++++

starp etiķetēm vācu valodā un grieķu valodā iekļauj šādu etiķeti:

+++++ TIFF +++++

starp etiķetēm itāļu valodā un holandiešu valodā iekļauj šādas etiķetes:

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

starp etiķetēm holandiešu valodā un portugāļu valodā iekļauj šādu etiķeti:

+++++ TIFF +++++

starp etiķeti portugāļu valodā un Beļģijai paredzēto etiķeti iekļauj šādas etiķetes:

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

b) Direktīvas V pielikumu papildina ar šādu tekstu:

"

Norāde | | | CS | ET | LV | LT | HU | MT | PL | SK | SL |

Etiķete | Klasifikācija | Pasūtījums pa pastu | | | | | | | | | |

I pielikums | II pielikums | III pielikums | | | | | | | | | |

+++++ TIFF +++++

| | | Energie | Energia | Enerģija | Energija | Energia | Enerġija | Energia | Energia | Energija |

+++++ TIFF +++++

| | | Pračka | Pesumasin | Veļas mazgāšanas mašīna | Skalbimo mašina | Mosógép | Magna tal-ħasil | Pralka | Práčka | Pralni stroj |

I | | | Výrobce | Tootja või kaubamärk | Ražotājs | Gamintojas | Gyártó | Manifattur | Producent | Výrobca | Proizvajalec |

II | | | Model | Mudel | Modelis | Modelis | Típus | Mudell | Model | Model | Model |

+++++ TIFF +++++

| | | Úsporné | Tõhusam | Efektīvāk | Didžiausias efektyvumas | Hatékonyabb | L-anqas li taħli | Bardziej efektywna | Viac úsporný | Manjša poraba energije |

+++++ TIFF +++++

| | | Méně úsporné | Vähemtõhus | Mazāk efektīvi | Mažiausias efektyvumas | Kevésbé hatékony | L-aktar li taħli | Mniej efektywna | Menej úsporný | Večja poraba energije |

| 3 | 1 | Třída energetické účinnosti … na stupnici A (nejvyšší účinnost, tj. nízká spotřeba elektrické energie) do G (nejnižší účinnost, tj. vysoká spotřeba elektrické energie) | Energiatõhususklass … astmestikus A-st (tõhusam, st vähem tarbiv) kuni G-ni (vähemtõhus, st rohkem tarbiv) | Energoefektivitātes klase… uz skalas no A (efektīvāk) līdz G (mazāk efektīvi) | Energijos vartojimo efektyvumo klasė … skalėje nuo A (didžiausias efektyvumas) iki G (mažiausias efektyvumas) | Energiahaté-konysági osztályA-tól (hatékonyabb) G-ig (kevésbé hatékony) terjedő skálán | Il-klassi ta' l-effiċjenza ta' l-enerġija..fuq skala ta' A (l-anqas li jaħlu) sa Ġ (l-aktar li jaħlu) | Klasa efektywności energetycznej w skali od A (bardziej efektywna) do G (mniej efektywna) | Trieda energetickej hospodárnosti pomocou stupnice od A (viac úsporná) po G (menej úsporná) | Razred energetske učinkovitosti na lestvici od A (manjša poraba energije) do G (večja poraba energije) |

V | | | Spotřeba energie | Energiatarbivus | Enerģijas patēriņš | Suvartojamos energijos kiekis | Energiafogyasztás | Konsum ta' Enerġija | Zużycie energii | Spotreba energie | Poraba energije |

V | | | kWh/cyklus | kWh/programm | kWh/ciklā | kWh/ciklas | kWh/ciklus | kWh/ċiklu | kWh/cykl | kWh/cyklus | kWh/program |

V | | | Na základě výsledků normovaného testu při nastavení programu "bavlna 60°C" | Põhineb stabiilsetes oludes mõõdetud tarbivusel programmi "puuvill 60°C" korral | Balstīts uz standarta testa rezultātiem ciklā "kokvilnas mazgāšana 60°C temperatūrā" | Remiantis standartinio "60°C medvilnės" ciklo bandymo rezultatais | 60 °C-os pamut programra végzett szabványos vizsgálati eredmények alapján | Ibbażati fuq ir-riżultati ta' testijiet normali għaċ-ċiklu tal-qoton ta' 60°Ċ | w standardowym cyklu prania bawełny w temp. 60°C | Základom je výsledok štandardného testu pre cyklus bavlna pri 60°C | Na podlagi rezultatov standardnega preskusa za program pranja bombaža pri 60°C |

| 5 | 2 | Spotřeba … kWh na cyklus založená na výsledcích normalizované zkoušky při cyklu 60°C (bavlna) | Energiatarbivus … kWh/programm (põhineb stabiilsetes oludes mõõdetud tarbivusel programmi "puuvill 60°C" korral) | Enerģijas patēriņš…balstīts uz standarta testa rezultātiem ciklā "kokvilnas mazgāšana 60°C temperatūrā" | Suvartojamas energijos kiekis … kWh per ciklą, remiantis "60°C medvilnės" programos ciklo standartinio bandymo rezultatais | Energiafogyasz-tás ciklusonként kWh-ban, normál 60 °C-os pamut programhasználata esetén | Il-konsum ta' l-enerġija … kWh kull ċiklu, ibbażat fuq ir-riżultati ta' testijiet standard għaċ-ċiklu tal-qoton ta' 60°Ċ | Zużycie energii … kWh/cykl, w oparciu o wyniki standardowych testów dla cyklu prania bawełny w temperaturze 60°C | Spotreba energie v kWh/cyklus, založená na výsledku štandardného testu pre cyklus bavlna pri 60°C | Poraba energije kWh na program, na podlagi rezultatov standardnega preskusa za program pranja bombaža pri 60°C |

V | 5 | 2 | Skutečná spotřeba energie závisí na způsobu používání spotřebiče | Tegelik tarbivus oleneb seadme kasutusviisist | Faktiskais enerģijas patēriņš atkarīgs no iekārtas lietošanas veida | Tikrasis suvartojamos energijos kiekis priklausys nuo to, kaip prietaisas bus naudojamas | A tényleges energiafogyasztás függ a használat és elhelyezés módjától | Il-konsum attwali ta' l-enerġija jiddependi minn kif il-prodott ikun qed jiġi użat | Aktualne zużycie energii zależy od warunków eksploatacji | Skutočná spotreba energie závisí od toho, ako je spotrebič používaný | Dejanska poraba je odvisna od načina uporabe stroja |

VI | | | Účinnost praní A (lepší) G (horší) | Pesemistulemus A (parem) G (halvem) | Mazgāšanas izpilde A (labāka) G (sliktāka) | Skalbimo kokybės klasė: A (aukštesnė), G (žemesnė) | Mosási teljesítmény A (magasabb) G (alacsonyabb) | Il-qawwa tal-ħasil A (L-għola) Ġ (L-aktar baxxa) | Efektywność prania A (wyższa) G (niższa) | Účinnosť prania A (vysoká) G (nízka) | Pralni učinek A (višji) G (nižji) |

| 6 | 3 | Třída účinnosti praní … na stupnici od A (nejvyšší účinnost, tj. nízká spotřeba elektrické energie) do G (nejnižší účinnost, tj. vysoká spotřeba elektrické energie) | Pesemistulemuse klass … astmestikus A-st (parem) kuni G-ni (halvem) | Mazgāšanas izpildes klase… uz skalas no A (labāka) līdz G (sliktāka) | Skalbimo kokybės klasė … skalėje nuo A (aukštesnė) iki G (žemesnė) | Mosási teljesítmény osztály A-tól (magasabb) G-ig (alacsonyabb) terjedő skálán | Il-klassi tal-qawwa tal-ħasil …fuq skala ta' A (l-ogħlau) Ġ (l-aktar baxxa) | Klasa efektywności prania w skali od A (bardziej efektywna) G (mniej efektywna) | Trieda účinnosti prania pomocou stupnice od A (vysoká) do G (nízka) | Razred pralnega učinka po lestvici od A (višji) do G (nižji) |

VII | | | Účinnost odstřeďování A (lepší) G (horší) | Tsentrifuugimine A (parem) G (halvem) | Izgriešanas izpilde A (labāka) G (sliktāka) | Gręžimo kokybės klasė: A (aukštesnė), G (žemesnė) | Centrifugálási hatékonyság A (magasabb) G (alacsonyabb) | Il-qawwa tat-tidwir A (L-ogħla) Ġ (L-aktar baxxa) | Efektywność odwirowania A (wyższa) G (niższa) | Účinnosť odstreďovania A (vysoká) G (nízka) | Ožemalni učinek A (višji) G (nižji) |

| 7 | 4 | Třída účinnosti odstřeďování … na stupnici od A (vyšší) do G (nižší) | Tsentrifuugimistulemuse klass … astmestikus A-st (parem) kuni G-ni (halvem) | Izgriešanas izpilde… uz skalas no A (labāka) līdz G (zemāka) | Gręžimo vardiniai dydžiai: A (aukštesni), G (žemesni) | Centrifugálási hatékonysági osztály A-tól (A hatékonyabb) G-ig (G kevésbé hatékony) terjedő skálán | Ir-rata tat-tnixxif… fuq skala ta' A (l-għola) sa Ġ (l-aktar baxxa) | Klasa efektywności odwirowania … w skali od A (bardziej efektywna) G (mniej efektywna) | Trieda účinnosti odstreďovania… na stupnici od A (vyššia) po G (nižšia) | Ožemalni učinek …na lestvici od A (višji) G (nižji) |

| 7 | 4 | Upozornění: Pokud používáte k sušení bubnovou sušičku a zvolíte pračku s účinností odstřeďování A místo pračky s účinností odstřeďování G, sníží se Vaše náklady na polovinu. Při sušení textilií v bubnové sušičce se zpravidla spotřebuje více energie než při jejich praní. | Märkus: Trummelkuivati kasutamisel arvesta, et kui pesu tsentrifuugitakse seadmega, mille tsentrifuugimistulemus on A, maksab trummelkuivatus poole vähem kui tsentrifuugimistulemusega G tsentrifuugitud pesu korral, pesu kuivatamine kulutab üldjuhul rohkem energiat kui pesemine | Atcerieties! Izvēloties veļas mazgāšanas mašīnu ar A centrifūgu G centrifūgas vietā, Jūs samazināsiet žāvēšanas izmaksas uz pusi. Drēbju žāvēšana parasti patērē vairāk enerģijas nekā to mazgāšana. | Įsidėmėkite. Jei naudojate būgninį džiovintuvą, pasirinkus skalbimo mašiną su A klasės gręžimu vietoje G klasės, džiovinimo išlaidas sumažinsite per pusę. Drabužius išdžiovinti būgne paprastai reikia daugiau energijos, negu juos skalbti | Ha a mosás után külön szárítógépet használunk és G osztályú centrifugás mosógép helyett A osztályú centrifugás mosógépet választunk, a szárítógép üzemköltsége felére csökken. A ruhák szárítógépben történő szárítása rendszerint több energiát fogyaszt, mint kimosásuk. | N.B: Fil-każ illi tkun trid tuża l-magna li tnixxef, jekk inti tagħżel magna tal-ħasil li għandha tidwira tal-Klassi A, minflok waħda tal-Klassi Ġ għandha tnaqqas bin-nofs l-ispejjeż tat-tnixxif tal-magna tat-tnixxif. It-tnixxif tal-ħwejjeġ li jsir b' din il-magna normalment jikkonsma aktar enerġija mill-ħasil | Uwaga dla użytkowników pralek bębnowych. Wybór pralki o efektywności odwirowania A zamiast pralki o efektywności odwirowania G, obniży o połowę koszty suszenia. Na suszenie prania zużywa się zwykle więcej energii niż na pranie. | Ak si vyberiete práčku s triedou účinnosti odstreďovania A namiesto práčky s triedou účinnosti odstreďovania G, vaše náklady na sušenie sa znížia na polovicu. Bubnové sušenie bielizne zvyčajne spotrebuje viac energie ako pranie | Opomba: če uporabljate sušilni stroj. Izbira pralnega stroja z razredom ožemalnega učinka A namesto razreda G prepolovi stroške sušenja perila s strojem. Sušenje perila s strojem običajno porabi več energije od samega pranja. |

| 8 | | Zbytek vody po odstřeďování … % (vztaženo k hmotnosti suchého prádla) | Jääkniiskus pärast tsentrifuugimist … % (protsentides kuiva pesu kaalust) | Ūdens, kas paliek pēc izgriešanas, … % (kā proporcija no sausās veļas svara) | Vanduo, likęs po gręžimo …% (nuo sausų skalbinių svorio) | Centrifugálás után megmaradó vízmennyiség …%-ban (a mosnivaló száraz súlyának százalékában) kifejezve | Perċentwali ta' l-ilma li jibqa' wara t-tidwir…% (bħala perċentwali tal-piż tal-ħasla niexfa) | Woda pozostała po odwirowaniu % (jako procent suchej masy prania) | Voda, ktorá zostane pri odstreďovaní …% (ako podiel hmotnosti suchej bielizne) | Ostanek vode po ožemanju… % (v razmerju s težo suhega perila) |

VIII | 9 | 5 | Otáčky při odstřeďování (1/min) | Tsentrifuugimiskiirus (p/min) | Centrifūgas ātrums (apgr./min.) | Sukimosi greitis (sūkiai per minutę) | Centrifugálási sebesség (ford/perc) | Veloċità tat-tidwir (rpm) | Prędkość odwirowania (obr/min) | Počet otáčok pri oastreďovaní (ot/min) | Hitrost centrifuge(vrt/min) |

IX | 10 | 6 | Náplň pračky (bavlna) kg | Täitekogus (puuvill) kg | Ietilpība (kokvilna) kg | Talpa (medvilnė) … kg | Kapacitás (pamut) kg | Kapaċità (qoton) kg | Ładunek znamionowy (bawełna) kg | Kapacita (bavlny) kg | Zmogljivost (bombaž) kg |

X | 11 | 7 | Spotřeba vody | Veetarbivus | Ūdens patēriņš | Suvartojamas vandens kiekis | Vízfogyasztás | Konsum ta' l-ilma | Zużycie wody l | Spotreba vody | Poraba vode |

| 14 | 8 | Odhadovaná roční spotřeba čtyřčlenné domácnosti | Tavaline neljaliikmelise perekonna aastatarbivus | Paredzamais enerģijas un ūdens gada patēriņš četru personu saimniecībai | Tipiškas keturių asmenų šeimos suvartojamos energijos kiekis per metus | Becsült évi fogyasztás egy négyszemélyes háztartásra | Il-konsum tipiku annwali għal dar b'erbgħa min-nies | Szacowane roczne zużycie (200 standardowych cykli prania "bawełna 60°C" dla czteroosobowego gospodarstwa domowego) | Odhadovaná ročná spotreba pre štvorčlennú domácnosť | Povprečna letna poraba za štiričlansko gospodinjstvo |

XI | 15 | 9 | Hluk(dB(A) re 1 pW) | Müra (dB(A) re 1 pW) | Troksnis (dB(A) re 1 pW) | Triukšmas (dB(A) apie 1 pW) | Zaj(dB(A) 1 pW) | Livell tal-ħoss (dB(A) re 1 pW) | Poziom hałasu (dB(A) re 1 pW) | Hlučnosť (dB(A) re 1 pW) | Hrup (dB(A) re 1 pW) |

XI | | | Praní | Pesemine | Mazgāšana | Skalbiant | Mosás | Ħasil | Pranie | Pranie | Pranje |

XI | | | Odstřeďování | Tsentrifuugimine | Izgriešana | Džiovinant | Centrifugálás | Tidwir | Odwirowywanie | Odstreďovanie | Ožemanje |

+++++ TIFF +++++

| | | Další údaje jsou v návodu k použití | Kasutusjuhend sisaldab lisateavet | Sīkāka informācija norādīta brošūrā | Daugiau informacijos yra gaminio apraše | További információ a termék ismerte tőben | Aktar informazzjoni tinkiseb mill-manwal tal-prodott | Szczegółowe informacje zawarte są w instrukcji obsługi | Ďalšie informácie sú obsiahnuté vo výrobkových katalógoch | Ostali podatki so navedeni v prospektih |

+++++ TIFF +++++

| | | Norma EN 60 456 | Standard EN 60 456 | Standarts EN 60 456 | Lietuvos standartas LST EN 60 456 | EN 60 456 szabvány | L-istandard EN 60 456 | Norma EN 60 456 | Norma EN 60 456 | Standard EN 60 456 |

+++++ TIFF +++++

| | | Směrnice 95/12/ES pro označování elektrických praček energetickými štítky | Pesumasinate märgistamise direktiiv 95/12/EÜ | Veļas mazgāšanas mašīnu marķēšanas Direktīva 95/12/EK | Skalbimo mašinos etiketės direktyva 95/12/EB | A 95/12/EK irányelv alapján | Id-Direttiva 95/12/KE relattiva dwar it-tikketti tal-magni tal-ħasil | Dyrektywa 95/12/WE dotycząca etykiet umieszczanych na pralkach | Smernica 95/12/ES o štítkovaní práčok | Direktiva 95/12/ES o energijskih nalepkah za pralne stroje |

"

3. 31995 L 0013: Komisijas Direktīva 95/13/EEK ( 1995. gada 23. maijs), ar kuru Padomes Direktīvu 92/75/EEK īsteno attiecībā uz enerģijas etiķetēm mājsaimniecības elektriskajiem veļas žāvētājiem (OV L 136, 21.6.1995., 28. lpp.).

a) Direktīvas I pielikuma 1. punktā starp etiķetēm spāņu valodā un dāņu valodā iekļauj šādu etiķeti:

+++++ TIFF +++++

starp etiķetēm vācu valodā un grieķu valodā iekļauj šādu etiķeti:

+++++ TIFF +++++

starp etiķetēm itāļu valodā un holandiešu valodā iekļauj šādas etiķetes:

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

starp etiķetēm holandiešu valodā un portugāļu valodā iekļauj šādu etiķeti:

+++++ TIFF +++++

starp etiķeti portugāļu valodā un Beļģijai paredzēto etiķeti iekļauj šādas etiķetes:

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

b) Direktīvas V pielikumu papildina ar šādu tekstu:

"

Norāde | | | CS | ET | LV | LT | HU | MT | PL | SK | SL |

Etiķete | Klasifikācija | Pasūtījums pa pastu | | | | | | | | | |

I pielikums | II pielikums | III pielikums | | | | | | | | | |

+++++ TIFF +++++

| | | Energie | Energia | Enerģija | Energija | Energia | Enerġija | Energia | Energia | Energija |

+++++ TIFF +++++

| | | Sušička | Trummelkuivati | Žāvēšanas mašīna | Džiovintuvas | Szárítógép | Magna tat- tnixxif | Suszarka | Sušička | Sušilni stroj |

I | | | Výrobce | Tootja või kaubamärk | Ražotājs | Gamintojas | Gyártó | Manifattur | Producent | Výrobca | Proizvajalec |

II | | | Model | Mudel | Modelis | Modelis | Típus | Mudell | Model | Model | Model |

+++++ TIFF +++++

| | | Úsporné | Tõhusam | Efektīvāk | Didžiausias efektyvumas | Hatékonyabb | L-anqas li taħli | Bardziej efektywna | Viac úsporný | Manjša poraba energije |

+++++ TIFF +++++

| | | Méně úsporné | Vähemtõhus | Mazāk efektīvi | Mažiausias efektyvumas | Kevésbé hatékony | L-aktar li taħli | Mniej efektywna | Menej úsporný | Večja poraba energije |

| 3 | 1 | Třída energetické účinnosti … na stupnici A (nejvyšší účinnost, tj. nízká spotřeba elektrické energie) do G (nejnižší účinnost, tj. vysoká spotřeba elektrické energie) | Energiatõhususklass … astmestikus A-st (tõhusam, st vähem tarbiv) kuni G-ni (vähemtõhus, st rohkem tarbiv) | Energoefektivitātes klase… uz skalas no A (efektīvāk) līdz G (mazāk efektīvi) | Energijos vartojimo efektyvumo klasė … skalėje nuo A (didžiausias efektyvumas) iki G (mažiausias efektyvumas) | Energiahaté-konysági osztály A-tól (hatékonyabb) G-ig (kevésbé hatékony) terjedő skálán | Il-klassi ta' l-effiċjenza ta' l-enerġija fuq skala ta' A (l-anqas li jaħlu) sa Ġ (l-aktar li jaħlu) | Klasa efektywności energetycznej w skali od A (bardziej efektywna) do G (mniej efektywna) | Trieda energetickej hospodárnosti pomocou stupnice od A (viac úsporná) po G (menej úsporná) | Razred energijske učinkovitosti… na lestvici od A (manjša poraba energije) do G (večja poraba energije) |

V | 5 | 2 | Spotřeba energie | Energiatarbivus | Enerģijas patēriņš | Suvartojamos energijos kiekis | Energiafogyasz-tás | Konsum ta' Enerġija | Zużycie energii | Spotreba energie | Poraba energije |

V | 5 | 2 | kWh/cyklus | kWh/programm | kWh/ciklā | kWh/ciklas | kWh/ciklus | kWh/ċiklu | kWh/cykl | kWh/cyklus | kWh/program |

V | 5 | 2 | Na základě výsledků normovaného testu při programu "bavlna pro žehlení" | Põhineb stabiilsetes oludes mõõdetud tarbivusel programmi "säilituskuiv puuvill" korral | Balstīts uz standarta testa rezultātiem ciklā "sausa kokvilna" | Remiantis "medvilnės džiovinimo" programos standartinio bandymo rezultatais | Száraz pamut szövetre végzett szabványos vizsgálati eredmények alapján | Ibbażata fuq ir-riżultati ta' testijiet standard ċiklu tal-qoton niexef | w standardowym cyklu suszenia "bawełna sucha" | Základom je výsledok štandardného testu pre cyklus bavlna | Na podlagi rezultatov standardnega preskusa za program "suho za v omaro" |

V | 5 | 2 | Skutečná spotřeba energie závisí na způsobu používání spotřebiče | Tegelik tarbivus oleneb seadme kasutusviisist | Faktiskais enerģijas patēriņš atkarīgs no iekārtas lietošanas veida | Tikrasis suvartojamos energijos kiekis priklausys nuo to, kaip prietaisas bus naudojamas | A tényleges energiafogyasztás függ a használat és elhelyezés módjától | Il-konsum attwali ta' l-enerġija jiddependi minn kif il-prodott ikun qed jiġi użat | Aktualne zużycie energii zależy od warunków eksploatacji | Skutočná spotreba energie závisí od toho, ako je spotrebič používaný | Dejanska poraba je odvisna od načina uporabe stroja |

VI | 6 | 3 | Náplň sušičky (bavlna) kg | Täitekogus (puuvill) kg | Ietilpība (kokvilna) kg | Talpa (medvilnė) … kg | Kapacitás (pamut) kg | Kapaċità (qoton) kg | Ładunek znamionowy (bawełna) kg | Kapacita (bavlny) kg | Zmogljivost (bombaž) kg |

X | 11 | 7 | Spotřeba vody | Veetarbivus | Ūdens patēriņš | Suvartojamo vandens kiekis | Vízfogyasztás | Konsum ta' l-ilma | Zużycie wody | Spotreba vody | Poraba vode |

| 8 | | Doba sušení | Kuivatamise ajaline kestus | Žāvēšanas laiks | Džiovinimo trukmė | Szárítási idő | Kemm iddum biex tnixxef | Czas suszenia | Čas sušenia | Čas sušenja |

| 11 | 6 | Odhadovaná roční spotřeba čtyřčlenné domácnosti obvykle používající sušičku | Hinnanguline aastatarbivus neljaliikmelises perekonnas, kus pesu kuivatatakse tavaliselt trummelkuivatis | Paredzamais enerģijas un ūdens gada patēriņš četru personu saimniecībai, kas parasti izmanto žāvētāju | Tipiškas keturių asmenų šeimos suvartojamas energijos kiekis per metus, normaliai džiovinant džiovintuve | A szárítógépet rendszeresen ħasználó négyszemélyes háztartásra becsült évi fogyasztás | Il-konsum stimat għal familja ta' erba'persuni li normalment tnixxef permezz ta' magna li tnixxef | Szacowane roczne zużycie dla czteroosobowego gospodarstwa domowego przy normalnym korzystaniu z suszarki | Odhadovaná ročná spotreba pre štvorčlennú domácnosť, ktorá bežne používa sušičku | Ocenjena poraba na leto za štiričlansko gospodinjstvo, ki navadno uporablja sušilni stroj |

VII | 12 | | S odvodem vzduchu | Ventileeriv | Gaisa ventilācija | Oru vėdinamas | Légfúvásos | Miftuħ għall-arja | Napowietrzana | Odvetrávaná | Odzračevalni sušilni stroj |

VII | 12 | | Kondenzační | Kondenseeriv | Kondensācija | Drėgmę kondensuojantis | Kondenzációs | Tikkondensa | Kondensacyjna | Kondenzačná | Kondenzacijski sušilni stroj |

VIII | 13 | 6 | Hluk (dB(A) re 1 pW) | Müra (dB(A) re 1 pW) | Troksnis (dB(A) re 1 pW) | Triukšmas (dB (A) apie 1 pW) | Zaj (dB(A) 1 pW) | Livell tal-ħoss (dB(A) re 1 pW) | Poziom hałasu (dB(A) re 1 pW) | Hlučnosť (dB(A) re 1 pW) | Hrup (dB(A) re 1 pW) |

+++++ TIFF +++++

| | | Další údaje jsou v návodu k použití | Kasutusjuhend sisaldab lisateavet | Sīkāka informācija norādīta brošūrā | Daugiau informacijos yra gaminio apraše | További információ a termék ismertetőben | Aktar informazzjoni tinkiseb mill-manwal tal-prodott | Szczegółowe informacje zawarte są w instrukcji obsługi | Ďalšie informácie sú obsiahnuté vo výrobkových katalógoch | Ostali podatki so navedeni v prospektih |

+++++ TIFF +++++

| | | Norma EN 61 121 | Standard EN 61 121 | Standarts EN 61 121 | Lietuvos standartas LST EN 61 121 | EN 61 121 szabvány | L-istandard EN 61 121 | Norma -EN 61 121 | Norma EN 61 121 | Standard EN 61 121 |

+++++ TIFF +++++

| | | Směrnice 95/13/ES pro označování elektrických sušiček energetickými štítky | Trummelkuivatite märgistamise Direktiiv 95/13/EÜ | Elektrisko žāvēšanas mašīnu marķēšanas Direktīva 95/13/EK | Elektrinio džiovintuvo etiketės direktyva 95/13/EB | A 95/13/EK irányelv alapján | Id-Direttiva 95/13/KE relativa dwar it-tikketti tal-magna tat-tnixxif ta' l-elettriku | Dyrektywa 95/13/WE dotycząca etykiet umieszczanych na suszarkach | Smernica 95/13/ES o štítkovaní elektrických sušičiek | Direktiva 95/13/ES o energijskih nalepkah za sušilne stroje |

"

4. 31996 L 0060: Komisijas Direktīva 96/60/EK ( 1996. gada 19. septembris), ar kuru Padomes Direktīvu 92/75/EEK īsteno attiecībā uz enerģijas etiķetēm mājsaimniecības kombinētajām veļas mazgājamām un žāvējamām mašīnām (OV L 266, 18.10.1996., 1. lpp.).

a) Direktīvas I pielikuma 1. punktā starp etiķetēm spāņu valodā un dāņu valodā iekļauj šādu etiķeti:

+++++ TIFF +++++

starp etiķetēm vācu valodā un grieķu valodā iekļauj šādu etiķeti:

+++++ TIFF +++++

starp etiķetēm itāļu valodā un holandiešu valodā iekļauj šādas etiķetes:

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

starp etiķetēm holandiešu valodā un portugāļu valodā iekļauj šādu etiķeti:

+++++ TIFF +++++

starp etiķetēm portugāļu valodā un somu valodā iekļauj šādas etiķetes:

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

b) Direktīvas V pielikumu papildina ar šādu tekstu:

"

Norāde | | | CS | ET | LV | LT | HU | MT | PL | SK | SL |

Etiķete | Klasifikācija | Pasūtījums pa pastu | | | | | | | | | |

I pielikums | II pielikums | III pielikums | | | | | | | | | |

+++++ TIFF +++++

| | | Energie | Energia | Enerģija | Energija | Energia | Enerġija | Energia | Energia | Energija |

+++++ TIFF +++++

| | | Kombinovaná pračka a sušička | Pesumasin kuivati | Kombinētā mazgāšanas un žāvēšanas mašīna | Skalbimo mašina su džiovintuvu | Mosó-szárító | Magna li taħsel u li tnixxef | Pralko — suszarka | Práčka so sušičkou | Pralno-sušilni stroj |

I | 1 | | Výrobce | Tootja või kaubamärk | Ražotājs | Gamintojas | Gyártó | Manifattur | Producent | Výrobca | Proizvajalec |

II | 2 | | Model | Mudel | Modelis | Modelis | Típus | Mudell | Model | Model | Model |

+++++ TIFF +++++

| | | Úsporné | Tõhusam | Efektīvāk | Didžiausias efektyvumas | Hatékonyabb | L-anqas li taħli | Bardziej efektywna | Viac úsporný | Manjša poraba energije |

+++++ TIFF +++++

| | | Méně úsporné | Vähemtõhus | Mazāk efektīvi | Mažiausias efektyvumas | Kevésbé hatékony | L-aktar li taħli | Mniej efektywna | Menej úsporný | Večja poraba energije |

3 | 1 | | Třída energetické účinnosti … na stupnici A (nejvyšší účinnost, tj. nízká spotřeba elektrické energie) do G (nejnižší účinnost, tj. vysoká spotřeba elektrické energie) | Energiatõhususklass … astmestikus A- st (tõhusam, st vähem tarbiv) kuni G-ni (vähemtõhus, st rohkem tarbiv) | Energoefektivitātes klase… uz skalas no A (efektīvāk) līdz G (mazāk efektīvi) | Energijos vartojimo efektyvumo klasė … skalėje nuo A (didžiausias efektyvumas) iki G (mažiausias efektyvumas) | Enerhiahaté-konysági osztály A-tól (hatékonyabb) G-ig (kevésbé hatékony) terjedő skálán | Il-klassi ta' l-effiċjenza-enerġija … fuq skala ta' A (l- anqas li taħli) sa Ġ (l- aktar li taħli) | Klasa efektywności energetycznej w skali od A (bardziej efektywna) do G (mniej efektywna) | Trieda energetickej hospodárnosti pomocou stupnice od A (viac úsporná) po G (menej úsporná) | Razred energijske učinkovitosti … na lestvici od A (manjša poraba energije) do G (večja poraba energije) |

V | | | Spotřeba energie | Energiatarbivus | Enerģijas patēriņš | Suvartojamos energijos | Energiafogyasztás | Konsum ta' Enerġija | Całkowite zużycie energii | Spotreba energie | Poraba energije |

V | | | kWh | kWh | kWh | kWh | kWh | kWh | kWh | kWh | kWh |

| 5 | 2 | Spotřeba energie při praní, odstřeďování a sušení | Energiatarbivus pesemisel, tsentrifuugimisel ja kuivatamisel | Enerģijas patēriņš mazgāšanai, izgriešanai un žāvēšanai | Suvartojamos energijos skalbiant, gręžiant ir džiovinant kiekis | Energiafogyasz-tás teljes működési ciklusonként (mosás, centrifugálás és szárítás) | Il-konsum ta' l-enerġija għall-ħasil, it-tidwir u t-tnixxif | Zużycie energii na pranie, odwirowanie i suszenie | Spotreba energie pre pranie, odstreďovanie a sušenie | Poraba energije pri pranju, ožemanju in sušenju |

+++++ TIFF +++++

| | | (při praní, odstřeďování i sušení a zatížení plnou kapacitou při 60°C) | (Masinatäie pesemine ja kuivatus 60°C korral) | (maksimālā veļas daudzuma mazgāšana un žāvēšana 60°C temperatūrā) | (Skalbiant ir džiovinant pilnai pakrovus 60°C programoje skalbiamu kiekiu) | (Mosás és szárítás teljes mosási kapacitással 60°C-on) | (Biex taħsel u tnixxef ħasla sħiħa b' 60°Ċ). | (w cyklu prania w temp. 60°C i w cyklu suszenia wsadu znam. dla pralki) | (Pranie a sušenie plnej kapacity pri 60°C) | (za pranje in sušenje pri največji dovoljeni polnitvi za pranje pri 60°C) |

VI | | | Jen praní kWh | Ainult pesuprogramm kWh | Tikai mazgāšana kWh | Tik skalbiant kWh | (Csak) mosás kWh | Ħasil (biss) kWh | Pranie kWh | Pranie (samostatne) kWh | Samo pranje kWh |

| 6 | 3 | Spotřeba energie pouze při praní a odstřeďování | Energiatarbivus pesemisel ja tsentrifuugimisel | Enerģijas patēriņš tikai mazgāšanai un izgriešanai | Suvartojamos energijos kiekis tik skalbiant ir gręžiant | Energiafogyasz-tás mosási ciklusonként (csak mosás és centrifugálás) | Il-Konsum ta' l-enerġija għall-ħasil u t-tidwir biss. | Zużycie energii tylko na pranie i odwirowanie | Spotreba energie iba pre pranie a odstreďovanie | Poraba energije samo za pranje in ožemanje |

+++++ TIFF +++++

| | | Skutečná spotřeba energie závisí na způsobu používání spotřebiče | Tegelik tarbivus oleneb seadme kasutusviisist | Faktiskais enerģijas patēriņš atkarīgs no iekārtas lietošanas veida | Tikrasis suvartojamos energijos kiekis priklausys nuo to, kaip prietaisas bus naudojamas | A tényleges energiafogyasztás függ a használat és elhelyezés módjától | Il-konsum attwali ta' l-enerġija jiddependi minn kif il-prodott ikun qed jigi użat | Aktualne zużycie energii zależy od warunków eksploatacji | Skutočná spotreba energie závisí od toho, ako je spotrebič používaný | Dejanska poraba energije je odvisna od načina uporabe stroja |

VII | | | Účinnost praní A: lepší G: horší | Pesemistulemus A: parem G: halvem | Mazgāšanas izpilde A: labāka G: sliktāka | Skalbimo kokybės klasė: A (aukštesnė), G (žemesnė) | Mosási teljesítmény A: magasabb G: alacsonyabb | Il-qawwa tal-ħasil A: L-ogħla Ġ: L-aktar baxxa | Efektywność prania A: wyższa G: niższa | Účinnosť prania: A: vysoká G: nízka | Pralni učinek A: višji G: nižji |

| 7 | 4 | Třída účinnosti praní … na stupnici od A (vyšší ) do G (nižší) | Pesemistulemuse klass … astmestikus A-st (parem) kuni G-ni (halvem) | Mazgāšanas izpildes klase… uz skalas no A (labāka) līdz G (sliktāka) | Skalbimo kokybės klasė … skalėje nuo A (aukštesnė) iki G (žemesnė) | Mosási teljesítmény osztály A-tól (hatékonyabb) G-ig (kevésbé hatékony) terjedő skálán | Il-klassi tal-qawwa tal-ħasil … fuq skala ta': A (l-ogħla) sa Ġ (l-aktar baxxa) | Klasa efektywności prania w skali od A (bardziej efektywna) do G (mniej efektywna) | Trieda účinnosti prania … na stupnici od A (vyššia) do G (nižšia) | Razred pralnega učinka … na lestvici od A (višji) do G (nižji) |

| 8 | 5 | Zbytek vody po odstředění … % (vztaženo k hmotnosti suchého prádla) | Jääkniiskus pärast tsentrifuugimist … % (protsentides kuiva pesu kaalust) | Ūdens, kas paliek pēc izgriešanas… % (kā proporcija no sausās veļas svara) | Vanduo, likęs po gręžimo: … % (kaip sausų skalbinių svorio dalis) | Centrifugálás után megmaradó vízmennyiség …%-ban (a mosnivaló száraz súlyának százalékában) kifejezve | L-ilma li jibqa' wara t-tidwir … % (bħala perċentwali tal-piż tal-ħasla niexfa.) | Woda pozostała po odwirowaniu … % (jako procent suchej masy prania) | Voda, ktorá zostane pri odstreďovaní …% (ako podiel hmotnosti suchej bielizne) | Ostanek vode po ožemanju … % (v razmerju s težo suhega perila v stroju) |

VIII | 9 | 6 | Otáčky při odstřeďování (1/min) | Tsentrifuugimiskiirus (p/min) | Centrifūgas ātrums (apgr./min.) | Sukimosi greitis (sūkiai per min.) | Centrifugálási sebesség (fordulat/perc) | Il-veloċità (rpm) | Prędkość odwirowywania (obr/min) | Počet otáčok pri odstreďovaní(ot/min) | Hitrost centrifuge (vrt/min)/ |

IX/X | 10/11 | 7/8 | Náplň spotřebiče (bavlna) kg | Täitekogus (puuvill) kg | Ietilpība (kokvilna) kg | Talpa (medvilnė) … kg | Kapacitás (pamut) kg | Kapaċità (qoton) kg | Ładunek znamionowy bawełna (kg) | Kapacita (bavlny) kg | Zmogljivost (bombaž) kg |

X | 10 | 7 | Bez sušení | Pesemine | Mazgāšana | Skalbiant | Mosás | Il-ħasil | Pranie | Pranie | Pranje |

IX | 11 | 8 | Sušení | Kuivatamine | Žāvēšana | Džiovinant | Szárítás | It-tnixxif | Suszenie | Sušenie | Sušenje |

XI | | | Spotřeba vody (celkem) | Kogu veetarve | Ūdens patēriņš (kopā) | Suvartojamas vandens kiekis | Vízfogyasztás (összes) | Il-konsum ta' l-ilma (totali) | Całkowite zużycie wody | Spotreba vody(celková) | Poraba vode (skupaj) |

| 12 | 9 | Spotřeba vody při praní, odstřeďování a sušení | Veetarbivus pesemisel, tsentrifuugimisel ja kuivatamisel | Ūdens patēriņš mazgāšanai, izgriešanai un žāvēšanai | Suvartojamo vandens skalbiant, gręžiant ir džiovinant kiekiai | Vízfogyasztás teljes működési ciklusonként (mosás, centrifugálás és szárítás) | Konsum ta' l-ilma, fil-ħasil, tidwir u tnixxif | Zużycie wody na pranie, odwirowanie i suszenie | Spotreba vody pre pranie, odstreďovanie a sušenie | Poraba vode pri pranju, ožemanju in sušenju |

| 13 | 10 | Spotřeba vody pouze při praní a odstřeďování | Veetarbivus ainult pesemisel ja tsentrifuugimisel | Ūdens patēriņš tikai mazgāšanai un izgriešanai | Suvartojamo vandens tik skalbiant ir gręžiant kiekiai | Vízfogyasztás (csak mosás és szárítás) | Il-konsum ta' l-ilma għall-ħasil u t-tidwir biss | Zużycie wody tylko na pranie i odwirowanie | Spotreba vody iba pre pranie a odstreďovanie | Poraba vode samo za pranje in ožemanje |

| 14 | | Doba praní a sušení | Pesemise ja kuivatamise programmi ajaline kestus | Mazgāšanas un žāvēšanas laiks | Skalbimo ir džiovinimo trukmė | Mosási és szárítási idő | Il-ħin tal-ħasil u t-tnixxif | Czas prania i suszenia | Doba prania a sušenia | Čas pranja in sušenja |

| 16 | 11 | Odhadovaná roční spotřeba čtyřčlenné domácnosti vždy používající sušičku (200 cyklů) | Hinnanguline aastatarbivus neljaliikmelises perekonnas, kus pesu kuivatatakse alati masinas (200 pesemiskorda) | Enerģijas un ūdens gada patēriņa novērtējums četru personu saimniecībai, kas vienmēr izmanto žāvētāju (200 cikli) | Skaičiuotinis keturių asmenų šeimos suvartojamos energijos kiekis per metus, visada naudojant džiovinimą (200 ciklų) | Becsült éves fogyasztás egy négytagú háztartásra, mindig használva szárítót is (200 ciklus) | Stima tal-konsum annwali għal familja ta' erba' persuni inkluż l-użu dejjem ta' magna tat-tnixxif (200 ċiklu) | Szacowane roczne zużycie dla czteroosobowego gospodarstwa domowego, przy każdorazowym użyciu suszarki (200 cykli ) | Odhadovaná ročná spotreba 4-člennej domácnosti, ktorá vždy používa sušičku(200 cyklov) | Ocenjena poraba na leto za štiričlansko gospodinjstvo, ki stalno uporablja sušenje (200 programov) |

| 17 | 12 | Odhadovaná roční spotřeba čtyřčlenné domácnosti nikdy nepoužívající sušičku (200 cyklů) | Hinnanguline aastatarbivus neljaliikmelises perekonnas, kus pesu ei kuivatata kunagi masinas (200 pesemiskorda) | Enerģijas un ūdens gada patēriņa novērtējums četru personu saimniecībai, kas nekad neizmanto žāvētāju (200 cikli) | Skaičiuotinis keturių asmenų šeimos suvartojamos energijos kiekis per metus, niekada nenaudojant džiovinimo (200 ciklų) | Becsült éves fogyasztás egy négytagú háztartásra, sosem használva szárítót (200 ciklus) | Stima tal-konsum annwali għal familja ta' 4 persuni, eskluż l-użu tal- magna tat-tnixxif | Szacowane roczne zużycie dla czteroosobowego gospodarstwa domowego, bez użycia suszarki (200 cykli) | Odhadovaná ročná spotreba 4-člennej domácnosti, ktorá nikdy nepoužíva sušičku(200 cyklov) | Ocenjena poraba na leto za štiričlansko gospodinjstvo, ki nikoli ne uporablja sušenja (200 programov) |

XII | 18 | 13 | Hluk (dB(A) re 1 pW) | Müra (dB(A) re 1 pW) | Troksnis (dB(A) re 1 pW) | Triukšmas (dB (A) apie 1 pW) | Zaj (dB(A) 1 pW) | Livell tal-ħoss (dB(A) re 1 pW) | Poziom hałasu (dB(A) re 1 pW) | Hlučnosť (dB(A) re 1 pW) | Hrup (dB(A) re 1 pW) |

+++++ TIFF +++++

| 18 | 13 | Praní | Pesemine | Mazgāšana | Skalbiant | Mosás | Ħasil | Pranie | Pranie | pranje |

+++++ TIFF +++++

| 18 | 13 | Odstřeďování | Tsentrifuugimine | Izgriešana | Gręžiant | Centrifugálás | Tidwir | Odwirowywanie | Odstreďovanie | ožemanje |

+++++ TIFF +++++

| 18 | 13 | Sušení | Kuivatamine | Žāvēšana | Džioviniant | Szárítás | Tnixxif | Suszenie | Sušenie | sušenje |

+++++ TIFF +++++

| | | Další údaje jsou v návodu k použití | Kasutusjuhend sisaldab lisateavet | Sīkāka informācija norādīta brošūrā | Daugiau informacijos yra gaminio apraše | További információ a termékismertetőben | Aktar informazzjoni tinkiseb mill-manwal tal-prodott | Szczegółowe informacje zawarte są w instrukcji obsługi | Ďalšie informácie sú obsiahnuté vo výrobkových katalógoch | Ostali podatki so navedeni v prospektih |

+++++ TIFF +++++

| | | Norma EN 50 229 | Standard EN 50 229 | Standarts EN 50 229 | Lietuvos standartas LST EN 50 229 | EN 50 229 szabvány | L-istandard EN 50 229 | Norma EN 50 229 | Norma EN 50 229 | Standard EN 50 229 |

+++++ TIFF +++++

| | | Směrnice 96/60/ES pro označování kombinovaných praček se sušičkou energetickými štítky | Pesumasin-kuivatite märgistamise direktiiv 96/60/EÜ | Kombinēto mazgāšanas un žāvēšanas mašīnu marķēšanas Direktīva 96/60/EK | Kombinuotosios skalbimo mašinos etiketės Direktyva 96/60/EB | A 96/60/EK irányelv alapján | Id-Direttiva 96/60/KE dwar it-tikketti tal-magni li jaħslu u jnixxfu | Dyrektywa 96/60/WE dotycząca etykiet umieszczanych na pralko-suszarkach | Smernica 96/60/ES o štítkovaní práčok so sušičkami | Direktiva 96/60/ES o energijskih nalepkah za pralno-sušilne stroje |

"

5. 31997 L 0017: Komisijas Direktīva 97/17/EEK ( 1997. gada 16. aprīlis), kas īsteno Padomes Direktīvu 92/75/EEK attiecībā uz enerģijas etiķetēm mājsaimniecības trauku mazgājamām mašīnām (OV L 118, 7.5.1997., 1. lpp.) un kuru groza:

- 31999 L 0009: Komisijas 26.2.1999. Direktīva 1999/9/EK (OV L 56, 4.3.1999., 46. lpp.).

a) Direktīvas I pielikuma 1. punktā starp etiķetēm spāņu valodā un dāņu valodā iekļauj šādu etiķeti:

+++++ TIFF +++++

starp etiķetēm vācu valodā un grieķu valodā iekļauj šādu etiķeti:

+++++ TIFF +++++

starp etiķetēm itāļu valodā un holandiešu valodā iekļauj šādas etiķetes:

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

starp etiķetēm holandiešu valodā un portugāļu valodā iekļauj šādu etiķeti:

+++++ TIFF +++++

starp etiķetēm portugāļu valodā un somu valodā iekļauj šādas etiķetes:

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

b) Direktīvas V pielikumu papildina ar šādu tekstu:

"

Norāde | | | CS | ET | LV | LT | HU | MT | PL | SK | SL |

Etiķete | Klasifikācija | Pasūtījums pa pastu | | | | | | | | | |

I pielikums | II pielikums | III pielikums | | | | | | | | | |

+++++ TIFF +++++

| | | Energie | Energia | Enerģija | Energija | Energia | Enerġija | Energia | Energia | Energija |

+++++ TIFF +++++

| | | Myčka nádobí | Nõudepesumasin | Trauku mazgāšanas mašīna | Indaplovė | Mosogatógép | Magna tal-ħasil tal-platti | Zmywarka do naczyń | Umývačka riadu | Pomivalni stroj |

I | 1 | | Výrobce | Tootja või kaubamärk | Ražotājs | Gamintojas | Gyártó | Manifattur | Producent | Výrobca | Proizvajalec |

II | 2 | | Model | Mudel | Modelis | Modelis | Típus | Mudell | Model | Model | Model |

+++++ TIFF +++++

| | | Úsporné | Tõhusam | Efektīvāk | Didžiausias efektyvumas | Hatékonyabb | L-anqas li taħli | Bardziej efektywna | Viac úsporný | Manjša poraba energije |

+++++ TIFF +++++

| | | Méně úsporné | Vähemtõhus | Mazāk efektīvi | Mažiausias efektyvumas | Kevésbé hatékony | L-aktar li taħli | Mniej efektywna | Menej úsporný | Večja poraba energije |

| 3 | 1 | Třída energetické účinnosti … na stupnici A (nejvyšší účinnost, tj. nízká spotřeba elektrické energie) do G (nejnižší účinnost, tj. vysoká spotřeba elektrické energie) | Energiatõhususklass … astmestikus A-st (tõhusam, st vähem tarbiv) kuni G-ni (vähemtõhus, st rohkem tarbiv) | Energoefektivitātes klase… uz skalas no A (efektīvāk) līdz G (mazāk efektīvi) | Energijos vartojimo efektyvumo klasė … skalėje nuo A (didžiausias efektyvumas) iki G (mažiausias efektyvumas) | Energiahatékonysági osztály A-tól (A hatékonyabb) G-ig (G kevésbé hatékony) terjedő skálán | Il-klassi ta' l- effiċjenza … fuq skala ta' bejn A (konsum baxx ta' l-enerġija) sa Ġ (konsum għoli ta' l-enerġija) | Klasa efektywności energetycznej w skali od A (bardziej efektywna) do G (mniej efektywna) | Trieda energetickej hospodárnosti pomocou stupnice od A (viac úsporná) po G (menej úsporná) | Razred energetske učinkovitosti … na lestvici od A (manjša poraba energije) do G (večja poraba energije) |

V | | | Spotřeba energie | Energiatarbivus | Enerģijas patēriņš | Suvartojamos energijos | Energiafelhasználás | Konsum ta' Enerġija | Zużycie energii | Spotreba energie | Poraba energije |

V | | | kWh/cyklus | kWh/tsükkel | kWh/ciklā | kWh/ciklas | kWh/ciklus | kWh/ ċiklu | kWh/cykl | kWh/cyklus | kWh/program |

| 6 | 3 | Spotřeba energie XYZ v kWh na standardní zkušební cyklus při použití náplně studené vody. Skutečná spotřeba energie závisí na způsobu použití spotřebiče. | Energiatarbivus XYZ kWh põhitsükli kohta külma vee ühenduse korral. Tegelik energiatarbivus oleneb seadme kasutusviisist | Enerģijas patēriņš XYZ kWh standarta testēšanas ciklam, izmantojot aukstu ūdeni. Faktiskais enerģijas patēriņš atkarīgs no iekārtas izmantošanas | Suvartojamas energijos kiekis XYZ (kWh) per standartinės bandymo programos ciklą, naudojant šaltą vandenį. Tikrasis suvartojamos energijos kiekis priklausys nuo to, kaip prietaisas bus naudojamas | Az energiafogyasztást ciklusonként kWh-ban, a szabvány ciklust alapul véve, a hideg vizes feltöltésű szabvány ellenőrzési ciklusonkénti XYZ energia fogyasztásként kell megadni. A tényleges energiafogyasztás függ a készülék használatának módjától. | Il-konsum ta' l-enerġija XŻZ kWh għa-ċiklu ta' testijiet standard bl-ilma kiesaħ. Il-konsum effettiv ta' l-enerġija jiddependi fuq il-mod kif il-prodott jiġi użat. | Zużycie energii elektrycznej XYZ kWh podczas standardowego cyklu zmywania przy nabraniu zimnej wody. Rzeczywiste zużycie zależy od warunków eksploatacji | Spotreba energie XYZ kWh na jeden štandardný skúšobný cyklus s použitím náplne studenej vody. Skutočná spotreba energie závisí od toho, ako sa zariadenie používa. | Poraba energije XYZ kWh na standardni program pomivanja pri polnjenju s hladno vodo. Dejanska poraba je odvisna od načina uporabe stroja. |

+++++ TIFF +++++

| | | (na základě výsledků zkoušek normovaného cyklu s použitím náplně studené vody) | (Põhineb tootja poolt standardtsükli ja külma vee ühenduse korral saadud tulemustel) | (balstīts uz ražotāja testa rezultātiem, darbinot standarta ciklā) | (Remiantis gamintojo standartinio ciklo bandymo rezultatais, naudojant šaltą vandenį) | (a gyártó által megadott szabványos hidegvizes ciklusra vonatkozó teszteredmény alapján) | (Ibbażat fuq ir-riżultati ta' testijiet standard tal-ħasil bl-ilma kiesaħ.) | (w standardowym cyklu zmywania) | (základom je výsledok štandardného testu výrobcu pri použití studeného plnenia) | (Na podlagi rezultatov preskusa za standardni program pri polnjenju s hladno vodo, ki ga določi proizvajalec) |

+++++ TIFF +++++

| | | Skutečná spotřeba energie závisí na způsobu používání spotřebiče | Tegelik tarbivus oleneb seadme kasutusviisist | Faktiskais enerģijas patēriņš atkarīgs no iekārtas lietošanas veida | Tikrasis suvartojamos energijos kiekis priklausys nuo to, kaip prietaisas bus naudojamas. | A tényleges energiafogyasztás függ a használat és elhelyezés módjától | Il-konsum attwali ta' l-enerġija jiddependi minn kif il-prodott ikun qed jiġi użat. | Aktualne zużycie energii zależy od warunków eksploatacji | Skutočná spotreba energie závisí od toho, ako je spotrebič používaný. | Dejanska poraba je odvisna od načina uporabe stroja. |

VI | | | Účinnost mytí A: lepší G: horší | Pesemistulemus A: parem G: halvem | Mazgāšanas izpilde A: labāka B: sliktāka | Plovimo kokybės klasė: A (aukštesnė), G (žemesnė) | Tisztítási teljesítmény A: magasabb G: alacsonyabb | Il-qawwa tat-tindif A: L-ogħla G: L-aktar baxx | Efektywność zmywania A: wyższa G: niższa | Účinnosť čistenia A: vysoká G: nízka | Pomivalni učinek A: višji G: nižji |

| 7 | 4 | Třída účinnosti mytí … na stupnici od A (vyšší) do G (nižší) | Pesemistulemuse klass … astmestikus A-st (parem) kuni G-ni (halvem) | Mazgāšanas izpildes klase… uz skalas no A (labāka) līdz G (sliktāka) | Plovimo kokybės …klasė skalėje nuo A (aukštesnė) iki G (žemesnė) | Tisztítási hatékonysági osztály A-tól (magasabb) G-ig (alacsonyabb) terjedő skálán | Il-klassi tal-qawwa tat-tindif … fuq skala ta' A (l-ogħla) sa Ġ (l-aktar baxx) | Klasa efektywności zmywania w skali od A (bardziej efektywna) do G (mniej efektywna) | Trieda účinnosti čistenia … na stupnici od A (vyššia) do G (nižšia) | Razred pomivalnega učinka… na lestvici od A (višji) do G (nižji) |

VII | | | činnost sušení A: lepší G: horší | Kuivatamistulemus A: parem G: halvem | Žāvēšanas izpilde A: labāka B: sliktāka | Džiovinimo kokybės klasė: A (aukštesnė), G (žemesnė) | Szárítási teljesítmény A: magasabb G: alacsonyabb | Il-qawwa tat-tnixxif A: L-ogħla G: L-aktar baxx | Efektywność suszenia A: (bardziej efektywna) G: (mniej efektywna) | Účinnosť sušenia A: vysoká G: nízka | Sušilni učinek A: višji G: nižji |

| 8 | 5 | Třída účinnosti sušení … na stupnici od A (vyšší) do G (nižší) | Kuivatamistulemuse klass … astmestikus A-st (parem) kuni G-ni (halvem) | Žāvēšanas izpildes klase… uz skalas no A (labāka) līdz G (sliktāka) | Džiovinimo kokybės klasė … skalėje nuo A (aukštesnė) iki G (žemesnė) | Szárítási hatékonyság osztály A-tól (magasabb) G-ig (alacsonyabb) terjedő skálán. | Il-qawwa tat-tnixxif … fuq skala ta' A (l-ogħla) sa Ġ (l-aktar baxx) | Efektywność suszenia w skali od A (wysoka) do G (niska) | Trieda účinnosti sušenia … na stupnici od A (vyššia) do G (nižšia) | Razred sušilnega učinka… na lestvici od A (višji) do G (nižji) |

VIII | 9 | 6 | Počet sad nádobí | Standardsete serviiside arv | Standarta trauku komplektu skaits | Talpa standartiniais serviruotės komplektais | Szabványos teríték | Għadd standard ta' postijiet ta' oġġetti għall-ħasil | Pojemność znamionowa komplet | Štandardný objem pre riad | Standardni pogrinjki |

IX | 10 | 7 | Spotřeba vodyl/cyklus | Veetarbivus l/tsükkel | Ūdens patēriņš l/ciklā | Suvartojamas vanduo (l/ciklas) | Vízfogyasztás l/ciklus | Il-konsum ta' l-ilmal/ċiklu | Zużycie wody (l/cykl) | Spotreba vodyl/cyklus | Poraba vode l/program |

| 11 | | Doba programu | Põhitsükli ajaline kestus | Programmas laiks | Programos trukmė | Programidő | Iż-żmien tal-programm | Czas trwania cyklu | Čas programu | Trajanje programa |

| 13 | 8 | Odhadovaná roční spotřeba (220 cyklů) | Eeldatav aastane tarbivus (220 pesemiskorda) | Paredzamais gada patēriņš (220 cikli) | Skaičiuotinis per metus (220 ciklų) suvartojamos energijos kiekis | Átlagos évi becsült energia- és vízfogyasztás értéke 220 ciklusra | L-istima tal-konsum annwali (220 ċikli) | Szacowane roczne zużycie (220 cykli) | Odhadovaná ročná spotreba (220 cyklov) | Ocenjena poraba na leto (220 programov) |

X | 14 | 9 | Hluk (dB(A) re 1 pW) | Müra (dB(A) re pW) | Troksnis (dB(A) re 1 pW) | Triukšmas (dB(A) apie 1 pW) | Zaj (dB(A) 1 pW) | Livell tal-ħoss (dB(A) re 1 pW) | Poziom hałasu (dB(A) re 1 pW) | Hlučnosť (dB(A) re 1 pW) | Hrup (dB(A) re 1 pW) |

+++++ TIFF +++++

| | | Další údaje jsou v návodu k použití | Kasutusjuhend sisaldab lisateavet | Sīkāka informācija norādīta brošūrā | Daugiau informacijos yra gaminio apraše | További információ a termékismertetőben | Aktar informazzjoni tinkiseb mill-manwal tal-prodott. | Szczegółowe informacje zawarte są w instrukcji obsługi | Ďalšie informácie sú obsiahnuté vo výrobkových katalógoch | Ostali podatki so navedeni v prospektih |

+++++ TIFF +++++

| | | Norma EN 50 242 | Standard EN 50 242 | Standarts EN 50 242 | Lietuvos standartas LST EN 50 242 | EN 50 242 szabvány | L-istandard EN 50 242 | Norma EN 50 242 | Norma EN 50 242 | Standard EN 50 242 |

+++++ TIFF +++++

| | | Směrnice 97/17/ES pro označování myček nádobí energetickými štítky | Nõudepesumasinate märgistamise direktiiv 97/17/EÜ | Trauku mazgāšanas mašīnu Direktīva 97/17/EK | Indaplovės etiketės direktyva 97/17/EB | A 97/17/EK irányelv alapján | Id-Direttiva 97/17/KE dwar it-tikketti tal-magni tal-ħasil tal-platti | Dyrektywa 97/17/WE dotycząca etykiet na zmywarki do naczyń | Smernica 97/17/ES o štítkovaní umývačiek riadu | Direktiva 97/17/ES o energijskih nalepkah za pomivalne stroje |

"

6. 32002 L 0031: Komisijas Direktīva 2002/31/EK ( 1996. gada 19. septembris), ar kuru Padomes Direktīvu 92/75/EEK īsteno attiecībā uz enerģijas etiķetēm mājsaimniecības gaisa kondicionieriem (OV L 86, 3.4.2002., 26. lpp.).

Direktīvas V pielikumu papildina ar šādu tekstu:

"

Norāde Etiķete I pielikums | Klasifikācija un pasūtījumi pa pastu II un III pielikums | | CS | ET | LV | LT | HU | MT | PL | SK | SL |

+++++ TIFF +++++

| | | Energie | Energia | Enerģija | Energija | Energia | Enerġija | Energia | Energia | Energija |

I | 1 | | Výrobce | Tootja või kaubamärk | Ražotājs | Gamintojas | Gyártó | Manifattur | Producent | Výrobca | Proizvajalec |

II | 2 | | Model | Mudel | Modelis | Modelis | Típus | Mudell | Model | Model | Model |

II | 2 | | Venkovní jednotka | Seadme välisosa | Āra bloks | Išorinis blokas | Kültéri egység | Unit ta' barra | Zespół zewnętrzny | Vonkajšia jednotka | Zunanja enota |

II | 2 | | Vnitřní jednotka | Seadme siseosa | Iekšējais bloks | Vidinis blokas | Beltéri egység | Unit ta' ġewwa | Zespół wewnętrzny | Vnútorná jednotka | Notranja enota |

+++++ TIFF +++++

| | | Úsporné | Tõhusam | Efektīvāk | Didžiausias efektyvumas | Kis fogyasztás | L-anqas li jaħlu | Bardziej efektywna | Viac úsporný | Manjša poraba energije |

+++++ TIFF +++++

| | | Méně úsporné | Vähemtõhus | Mazāk efektīvi | Mažiausias efektyvumas | Nagy fogyasztás | L-aktar li jaħlu | Mniej efektywna | Menej úsporný | Večja poraba energije |

| 3 | | Třída energetické účinnosti … na stupnici od A (nejvyšší účinnost, tj. nízká spotřeba elektrické energie) do G (nejnižší účinnost, tj. vysoká spotřeba elektrické energie) | Energiatõhususklass … astmestikus A-st (vähe tarbiv) kuni G-ni (palju tarbiv) | Energoefektivitātes klase… uz skalas no A (efektīvāk) līdz G (mazāk efektīvi) | Energijos vartojimo efektyvumo klasė skalėje nuo A (didžiausias efektyvumas) iki G (mažiausias efektyvumas) | Energiahaté-konysági osztály az A -tól (A- hatékonyabb) G-ig (G- kevésbé hatékony) terjedő skálán | Il-klassi ta' l-effiċjenza ta' l-enerġija … fuq skala ta' A ( jaħlu ftit) sa G (jaħlu ħafna) | Klasa efektywności energetycznej w skali od A (bardziej efektywna) do G (mniej efektywna) | Trieda energetickej hospodárnosti pomocou stupnice od A (viac úsporná) po G (menej úsporná) | Razred energijske učinkovitosti na lestvici od A (manjša poraba energije) do G (večja poraba energije) |

V | 5 | | Roční spotřeba energie kWh v režimu chlazení | Aastane energia-tarbivus kWh jahutusrežiimis | Enerģijas patēriņš gadā kWh dzesēšanas režīmā | Per metus suvartojama energija kWh šaldant | Éves energia-fogyasztás hűtési üzemmódban, kWh | Konsum ta' enerġija annwali kWh fil-modalità tat-tkessiħ | Roczne zużycie energii w trybie chłodzenia kWh | Ročná spotreba energie kWh v režime chladenia | Letna poraba energije pri hlajenju v kWh |

V | 5 | | Skutečná spotřeba energie závisí na způsobu používání spotřebiče a na klimatických podmínkách | Tegelik energia-tarbivus oleneb seadme kasutusviisist ja ilmastikust | Faktiskais enerģijas patēriņš atkarīgs no iekārtas lietošanas veida un klimata | Tikrasis suvartojimas priklauso nuo buitinio prietaiso naudojimo ir klimato | A tényleges energiafogyasztás a berendezés felhasználási módjától és a klímától függ | Il-konsum attwali jkun jiddependi minn kif jintuża l-apparat u mill-klima | Aktualne zużycie energii zależy od warunków eksploatacji i warunków klimatycznych | Skutočná spotreba závisí od toho, ako sa spotrebič používa, a od klimatických podmienok. | Dejanska poraba energije je odvisna od načina uporabe naprave in klimatskih razmer |

VI | 6 | | Chladící výkon | Jahutusvõimsus | Dzesēšanas jauda | Šaldymo galia | Hűtési teljesítmény | Dħul ta' tkessiħ | Moc chłodnicza | Chladiaci výkon | Hladilna moč |

VII | 7 | | Koeficient využitelnosti energie (EER) při plném zatížení | Energeetilise efektiivsuse tegur täiskoormusel | Energoefektivitātes koeficients (EEK) pie pilnas jaudas | Energijos vartojimo efektyvumo santykis (EVES) pilnai apkrovus | Energiahaté-konysági tényező (EHT) teljes terhelés mellett | Proporzjon ta' effiċjenza ta' l-enerġija meta mgħobbi kollu | Wskaźnik efektywności energetycznej przy pełnym obciążeniu | Indikátor energetickej hospodárnosti pri plnom zaťažení | Količnik energijske učinkovitosti pri polni obremenitvi |

VII | 7 | | Čím vyšší, tím lepší | Mida kõrgem, seda parem | Jo augstāks, jo labāks | Didesnis — geriau | Minél magasabb, annál jobb | Aktar m'hu għoli aħjar | Im wyższy, tym lepiej | Čím vyšší, tým lepší | Višji je boljši |

VIII | 8 | | Typ | Tüüp | Tips | Tipas | Méret | Daqs | Rodzaj | Typ | Tip |

VIII | 8 | | Pouze chlazení | Ainult jahutamine | Tikai dzesēšana | Tik šaldymo | Csak hűtés | Tkessiħ biss | Tylko chłodzenie | Len chladenie | Samo hlajenje |

VIII | 8 | | Chlazení/vytápění | Jahutamine/Soojendamine | Dzesēšana/sildīšana | Šaldymo ir šildymo | Hűtés/fűtés | Tkessiħ/tisħin | Chłodzenie/Ogrzewanie | Chladenie / vykurovanie | Hlajenje/ogrevanje |

IX | 9 | | Chlazení vzduchem | Õhkjahutatav | Ar gaisu dzesējams | Aušinamas oru | Léghűtéses | Mkessaħ bl-arja | Chłodzony powietrzem | Vzduchom chladený | Zračno hlajena |

IX | 9 | | Chlazení vodou | Vesijahutatav | Ar ūdeni dzesējams | Aušinamas vandeniu | Vízhűtéses | Mkessaħ bl-ilma | Chłodzony wodą | Vodou chladený | Vodno hlajena |

X | 10 | | Tepelný výkon | Soojendus-võimsus | Sildīšanas jauda | Šilumos galia | Fűtési teljesítmény | Qawwa ta' tfigħ ta' sħana | Moc grzewcza | Tepelný výkon | Ogrevna moč |

XI | 11 | | Tepelná účinnost: A (lepší) G (horší) | Soojenduse efektiivsus … astmestikus A-st (efektiivsem) kuni G-ni (vähemefektiivne) | Sildīšanas izpilde: A (labāka) G (sliktāka) | Šildymo kokybės charakteristi-ka A (efektyviausias) G (mažiau efektyvus) | Fűtési jellemzők: A -tól (A- hatékonyabb) G-ig (G- kevésbé hatékony) | Effiċjenza tat-tisħin: A ( jaħlu ftit) sa Ġ (jaħlu ħafna) | Wydajność grzewcza: A: (wyższa) G: (niższa) | Účinnosť vykurovania A (vyššia) G (nižšia) | Energijska učinkovitost za režim ogrevanja: A (manjša poraba energije) G (večja poraba energije) |

XII | 14 | | Hluk (dB(A) re 1 pW) | Müra (dB(A) re 1 pW) | Troksnis (dB(A) re 1 pW) | Triukšmo vertė (dB(A) apie 1 pW) | Zaj (dB(A) 1 pW) | Il-livell tal-ħoss (dB(A) re 1 pW) | Poziom hałasu (dB(A) re 1 pW | Hlučnosť (dB(A) re 1 pW) | Hrup (dB(A) re 1 pW) |

+++++ TIFF +++++

| 12 | | Další údaje jsou v návodu k použití | Kasutusjuhend sisaldab lisateavet | Sīkāka informācija norādīta brošūrā | Daugiau informacijos pateikiama gaminio aprašuose | További információk a termékis-mertetőben | Aktar informazzjoni tista' tinkiseb mill-manwali tal-prodott | Szczegółowe informacje zawarte są w instrukcji obsługi | Ďalšie informácie sú obsiahnuté vo výrobkových katalógoch | Ostali podatki so navedeni v prospektu |

+++++ TIFF +++++

| | | Norma EN 814 | Standard EN 814 | Standarts EN 814 | Lietuvos Respublikos standartas LST EN 814 | EN 814 szabvány | L-Istandard EN 814 | Norma EN 814 | Norma EN 814 | Standard EN 814 |

+++++ TIFF +++++

| | | Klimatizátor | Õhukonditsioneer | Gaisa kondicionieris | Oro kondicionie-rius | Légkondicionáló | Apparat ta' l-arja kkondizzjonata | Klimatyzator | Klimatizačná jednotka | Klimatska naprava |

+++++ TIFF +++++

| | | Směrnice 2002/31/ES pro označování klimatizátorů energetickými štítky | Energiamärgistamise direktiiv 2002/31/EÜ | Enerģijas marķēšanas Direktīva 2002/31/EK | Oro kondicionierių vartojamos energijos efektyvumo ženklinimo direktyva 2002/31/EB | 2002/31/EK Az energiafogyasztási címkézésről szóló irányelv | Direttiva 2002/31/KE dwar tikketta li tindika l-Enerġija | Dyrektywa 2002/31/WE dotycząca etykiet energetycznych | Smernica 2002/31/ES o energetickom štítkovaní | Direktiva 2002/31/ES o energijski nalepki za klimatske naprave |

| 11 | | Třída energetické účinnosti v režimu vytápění | Energiatõhusus- klass soojendus-režiimis | Sildīšanas režīma energoefektivitātes klase | Energijos vartojimo efektyvumo klasė tik šildant | Fűtési üzemmód energiahatékonysági osztály | Klassi ta' effiċjenza ta' l-enerġija fil-modalità tat-tisħin | Klasa efektywności energetycznej trybu grzewczego | Trieda energetickej hospodárnosti v režime vykurovania | Razred energijske učinkovitosti pri ogrevanju |

"

7. 32002 L 0040: Komisijas Direktīva 2002/40/EK ( 2002. gada 8. maijs), ar kuru Padomes Direktīvu 92/75/EEK īsteno attiecībā uz enerģijas etiķetēm mājsaimniecības elektriskajām cepeškrāsnīm (OV L 128, 3.4.2002., 45. lpp.).

Direktīvas V pielikumu papildina ar šādu tekstu:

"

Norāde Etiķete I pielikums | Klasifikācija II pielikums | Pasūtījumi pa pastu III pielikums | | CS | ET | LV | LT | HU | MT | PL | SK | SL |

+++++ TIFF +++++

| | | | Energie | Energia | Enerģija | Energija | Energia | Enerġija | Energia | Energia | Energija |

+++++ TIFF +++++

| | | | Elektrická trouba | Elektriahi | Elektriskā cepeškrāsns | Elektrinė orkaitė | Villamos sütők | Forn ta' l-Elettriku | Piekarnik elektryczny | Elektrická rúra na pečenie | Električna pečica |

I | 1 | 1 | | Výrobce | Tootja või kaubamärk | Ražotājs | Gamintojas | Gyártó | Manifattur | Producent | Výrobca | Proizvajalec |

II | 2 | 1 | | Model | Mudel | Modelis | Modelis | Típus | Mudell | Model | Model | Model |

+++++ TIFF +++++

| | | | Úsporné | Tõhusam | Efektīvāk | Didžiausias efektyvumas | Kis fogyasztás | L-anqas li jaħlu | Bardziej efektywna | Viac úsporný | Manjša poraba energije |

+++++ TIFF +++++

| | | | Méně úsporné | Vähemtõhus | Mazāk efektīvi | Mažiausias efektyvumas | Nagy fogyasztás | L-aktar li jaħlu | Mniej efektywna | Menej úsporný | Večja poraba energije |

| 3 | 2 | | Třída energetické účinnosti … na stupnici od A (nejvyšší účinnost, tj. nízká spotřeba elektrické energie) do G (nejnižší účinnost, tj. vysoká spotřeba elektrické energie) | Energiatõhususklass … astmestikus A-st (vähe tarbiv) kuni G-ni (palju tarbiv) | Energoefektivitātes klase… uz skalas no A (efektīvāk) līdz G (mazāk efektīvi) | Energijos vartojimo efektyvumo klasė skalėje nuo A (didžiau-sias efektyvumas) iki G (mažiausias efektyvumas) | Energiahaté-konysági osztály az A -tól (A hatékonyabb) G-ig (G kevésbé hatékony) terjedő skálán | Il-klassi ta' l-effiċjenza ta' l-enerġija.. skala ta' bejn A (jaħlu ftit) u Ġ (jaħlu ħafna) | Klasa efektywności energetycznej w skali od A (bardziej efektywna) do G (mniej efektywna) | Trieda energetickej hospodárnosti pomocou stupnice od A (viac úsporná) po G (menej úsporná) | Razred energijske učinkovitosti na lestvici od A (manjša poraba energije) do G (večja poraba energije) |

| | | | Užitečná plocha | Küpsetusala | Cepšanas virsma | Kepimo plotas | Sütőtér | L-ispazju tal-ħami | Powierzchnia pieczenia | Priestor na pečenie | Površina za peko |

V | 5 | 3 | | Spotřeba energie | Energiatarbivus | Enerģijas patēriņš | Suvartojamas energijos kiekis | Energiafelhasználás | Il-konsum ta' l-enerġija | Zużycie energii | Spotreba energie | Poraba energije |

V | 5 | 3 | | kWh | kWh | kWh | kWh | kWh | kWh | kWh | kWh | kWh |

V | 5 | 3 | | Tepelná funkce | Soojendusfunktsioon | Karsēšanas režīms | Kaitinimo tipas | Fűtési funkció | Funzjoni ta' tisħin | Funkcja grzewcza | Funkcia pečenie | Način ogrevanja |

V | 5 | 3 | | Konvenční tepelná funkce | Traditsiooniline (ülevalt ja altpoolt soojendus) | Parasts | Įprastinis | Hagyományos | Konvenzjonali | Z konwekcją naturalną | Konvenčné | Klasični |

V | 5 | 3 | | Nucená konvekce vzduchu | Pöördõhk | Pastiprināta gaisa konvekcija | Priverstinės oro konvekcijos | Mesterséges levegőáramoltatás | Konvezzjoni ta' arja forzata | Z wymuszonym obiegiem powietrza | S vnúteným prúdením vzduchu | S prisilnim kro-ženjem zraka |

V | 5 | 3 | | S normalizovanou zátěží | Põhineb standardkoormusel (tehtud testil) | Balstīts uz standarta devu | Remiantis standartine apkrova | Standard terhelés alapján | Ibbażat fuq tagħbija normali | Przy standardowym obciążeniu | Vztiahnuté na štandadnú záťaž | Pri standardnem bremenu |

VI | 6 | 4 | | Užitečný objem (litry) | Kasutatav ruum (liitrites) | Ietilpība (litros) | Naudingasis tūris (litrais) | Használható térfogat (liter) | Volum li jista' jintuża (litri) | Objętość użytkowa (litry) | Využiteľný objem (litre) | Uporabna prostornina (litri) |

VII | 7 | 5 | | Typ | Tüüp | Lielums | Dydis | Méret | Daqs | Rozmiar | Veľkosť | Velikost |

VII | 7 | 5 | | Malý | Väike | Maza | Mažas | Kicsi | Żgħir | Mały | Malá | Majhna |

VII | 7 | 5 | | Střední | Keskmine | Vidēja | Vidutinis | Közepes | Medju | Średni | Stredná | Srednja |

VII | 7 | 5 | | Velký | Suur | Liela | Didelis | Nagy | Kbir | Duży | Veľká | Velika |

| 8 | | | Doba tepelné úpravy normalizované zátěže | Valmistusaeg standardkoormusel | Standarta devas cepšanas laiks | Standartinės apkrovos kepimo trukmė | Sütési idő: standard terhelésnél | Ħin biex issajjar tagħbija normali | Czas potrzebny na upieczenie standardowego wsadu | Čas na upečenie štandardnej záťaže | Čas peke pri standardnem bremenu |

IX | 9 | 6 | | Hluk (dB(A) re 1 pW) | Müra (dB(A) re 1 pW) | Troksnis (dB(A) re 1 pW) | Triukšmo vertė (dB(A) apie 1 pW) | Zaj (dB(A) 1 pW) | Il-livell tal-ħoss dB(A) re 1 pW | Poziom hałasu (dB(A) re 1 pW) | Hlučnosť (dB(A) re 1 pW) | Hrup (dB(A) re 1 pW) |

+++++ TIFF +++++

| | | | Další údaje jsou v návodu k použití | Kasutusjuhend sisaldab lisateavet | Sīkāka informācija norādīta brošūrā | Daugiau informacijos pateikiama gaminio aprašuose | További információk a termékismertetőben | Aktar informazzjoni tista' tinkiseb mill-manwali tal-prodott | Szczegółowe informacje zawarte są w instrukcji obsługi | Ďalšie informácie sú obsiahnuté vo výrobkových katalógoch | Ostali podatki so navedeni v prospektu |

| 11 | | | Plocha největšího plechu na pečení | Suurima küpsetusplaadi ala | Lielākās cepešpannas laukums | Didžiausias kepimo lakšto plotas | A legnagyobb tepsi területe | L-ispazju ta' l-akbar daqs ta' reċipjent tal-ħami | Największa powierzchnia pieczenia | Plocha najväčšieho plechu na pečenie | Površina največje plošče za peko |

+++++ TIFF +++++

| | | | Norma EN 50 304 | Standard EN 50 304 | Standarts EN 50 304 | Lietuvos Respublikos standartas LST EN 50 304 | EN 50 304 szabvány | L-Istandard EN 50 304 | Norma EN 50 304 | Norma EN 50 304 | Standard EN 50 304 |

| | | | Směrnice 2002/40/ES pro označování elektrických trub energetickými štítky | Elektriahjude energiamärgista-mise direktiiv 2002/40/EÜ | Elektrisko cepeškrāšņu marķēšanas Direktīva 2002/40/EK | Elektrinių orkaičių vartojamos energijos efektyvumo ženklinimo direktyva 2002/40/EB | A villamos sütők energiafogyasztási címkézéséről szóló | Direttiva dwar it-tikketta ta' l-Eneġija (2002/40/KE) fuq fran ta' l-elettriku | Dyrektywa 2002/40/WE dotycząca etykiet energetycznych | Smernica 2002/40/ES o energetickom štítkovaní elektrických rúr na pečenie | Direktiva 2002/40/ES o energijski nalepki za električne pečice |

"

13. MAZIE UN VIDĒJIE UZŅĒMUMI

32000 D 0819: Padomes Lēmums 2000/819/EK ( 2000. gada 20. decembris) par uzņēmumu un uzņēmējdarbības daudzgadu programmu, īpaši attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) (2001-2005) (OV L 333, 29.12.2000., 84. lpp.).

Lēmuma 6. pantā:

a) svītro šādu trešo ievilkumu:

"— Kiprai, finansējumam izmantojot papildu apropriācijas atbilstīgi kārtībai, par ko vienojas ar minēto valsti;"

b) ceturtajā ievilkumā svītro šādu tekstu:

"Maltai un"

.

14. IZGLĪTĪBA UN APMĀCĪBA

1. 31963 D 0266: Padomes Lēmums 63/266/EEK ( 1963. gada 2. aprīlis), ar ko nosaka kopējās arodmācību politikas īstenošanas vispārīgos principus (OV 63, 20.4.1963., 1338. lpp.), un

31963 Q 0688: Arodmācību padomdevējas komitejas reglaments Nr. 63/688/EEK (OV P 190, 30.12.1963., 3090. lpp.), kuru groza:

- 31968 D 0189: Padomes 9.4.1968. Lēmums 68/189/EEK (OV L 91, 12.4.1968., 26. lpp.),

- 11972 B: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Dānijas Karalistes, Īrijas un Apvienotās Karalistes pievienošanās (OV L 73, 27.3.1972., 14. lpp.),

- 11979 H: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Grieķijas Republikas pievienošanās (OV L 291, 19.11.1979., 17. lpp.),

- 11985 I: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanās (OV L 302, 15.11.1985., 23. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem - Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.).

Neskarot nekādu turpmāku pārskatīšanu pirms pievienošanās dienas, Arodmācību padomdevējas komitejas reglamenta Nr. 63/688/EEK 1. panta 1. punktā "deviņdesmit" aizstāj ar "simtu piecdesmit".

2. 31975 R 0337: Padomes Regula (EEK) Nr. 337/75 ( 1975. gada 10. februāris), ar ko izveido Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centru (OV L 39, 13.2.1975., 1. lpp.) un ko groza:

- 11979 H: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Grieķijas Republikas pievienošanās (OV L 291, 19.11.1979., 17. lpp.),

- 11985 I: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanās (OV L 302, 15.11.1985., 23. lpp.),

- 31993 R 1946: Padomes 30.6.1993. Regula (EEK) Nr. 1946/93 (OV L 181, 23.7.1993., 11. lpp.),

- 31994 R 1131: Padomes 16.5.1994. Regula (EK) Nr. 1131/94 (OV L 127, 19.5.1994., 1. lpp.),

- 31995 R 0251: Padomes 6.2.1995. Regula (EK) Nr. 251/95 (OV L 30, 9.2.1995., 1. lpp.),

- 31995 R 0354: Padomes 20.2.1995. Regula (EK) 354/95 (OV L 41, 23.2.1995., 1. lpp.).

Neskarot nekādu turpmāku pārskatīšanu pirms pievienošanās dienas, regulas 4. panta 1. punktā skaitli "48" aizstāj ar skaitli "78", un tā paša punkta a), b) un c) apakšpunktā "piecpadsmit" aizstāj ar "divdesmit pieci".

15. REĢIONĀLĀ POLITIKA UN STRUKTURĀLO INSTRUMENTU KOORDINĀCIJA

1. 31994 R 1164: Padomes Regula (EK) Nr. 1164/94 ( 1994. gada 16. maijs) par Kohēzijas fonda izveidi (OV L 130, 25.5.1994., 1. lpp.), ko groza:

- 31999 R 1264: Padomes 21.6.1999. Regula (EK) Nr. 1264/1999 (OV L 161, 26.6.1999., 57. lpp.),

- 31999 R 1265: Padomes 21.6.1999. Regula (EK) Nr. 1265/1999 (OV L 161, 26.6.1999., 62. lpp.).

a) Regulas 2. pantam pievieno šādus punktus:

"5. No pievienošanās dienas līdz 2006. gada 31. decembrim arī Čehijas Republika, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Ungārija, Malta, Polija, Slovēnija un Slovākija ir tiesīgas saņemt palīdzību no Fonda līdzekļiem.

6. Piemērojot šo regulu, NKP ir attiecīgā gada NKI tirgus cenās, kā Komisija saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2223/96 paredzējusi, piemērojot EKS 95."

.

b) Regulas 4. panta trešo daļu aizstāj ar šādu daļu:

"No 2000. gada 1. janvāra finanšu līdzekļu kopsumma, kas Grieķijai, Spānijai, Portugālei un Īrijai saistībām pieejama laikposmā no 2000. gada līdz 2006. gadam, ir 18 miljardi EUR 1999. gada cenās."

.

c) Regulas 4. pantā pēc ceturtās daļas iekļauj šādas daļas:

"Finanšu līdzekļu kopsumma, kas Čehijas Republikai, Igaunijai, Kiprai, Latvijai, Lietuvai, Ungārijai, Maltai, Polijai, Slovēnijai un Slovākijai saistībām pieejama laikposmā no pievienošanās dienas līdz 2006. gadam, ir 7,5905 miljardi EUR 1999. gada cenās.

Saistību apropriācijām katrā šā laikposma gadā jābūt šādām:

- 2004: 2,6168 miljardi EUR

- 2005: 2,1517 miljardi EUR

- 2006: 2,8220 miljardi EUR"

.

d) Regulas 11. panta 3. punktam pievieno šādu daļu:

"Attiecībā uz Čehijas Republiku, Igauniju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Ungāriju, Maltu, Poliju, Slovēniju un Slovākiju izdevumus, kas definēti 7. panta 1. punktā, vienīgi tad uzskata par atbilstīgiem palīdzības saņemšanai no Fonda, ja tie radušies pēc 2004. gada 1. janvāra un ja ir izpildītas visas šīs regulas prasības."

e) Pēc 16. panta pievieno šādu pantu:

"16.a pants

Īpaši noteikumi par tādas jaunās dalībvalsts pievienošanos Eiropas Savienībai, kura ir saņēmusi pirmspievienošanās palīdzību no Pirmspievienošanās struktūrpolitikas instrumenta (ISPA)

1. Pasākumi, uz kuriem Čehijas Republikas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanās dienā attiecas Komisijas lēmumi par palīdzību atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1267/99, ar ko paredz Pirmspievienošanās struktūrpolitikas programmu [*] OV L 161, 26.6.1999., 73. lpp.; ņemot vērā grozījumus., un kuru īstenošana līdz minētajai dienai vēl nav pabeigta, uzskata par tādiem pasākumiem, kas apstiprināti ar Padomes Regulu. Ja vien 2. līdz 5. punktā nav paredzēts citādi, uz šiem pasākumiem attiecas noteikumi, kas reglamentē atbilstīgi šai regulai apstiprināto pasākumu īstenošanu.

2. Jebkādas iepirkumu procedūras, kuras attiecas uz 1. punktā minētajiem pasākumiem un saistībā ar kurām pievienošanās dienā jau izsludināts uzaicinājums uz konkursu, kas publicēts "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī", īsteno atbilstīgi noteikumiem, kas paredzēti šādā uzaicinājumā uz konkursu. Šādā gadījumā nepiemēro 165. pantu Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 ( 2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam [**] OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.".

Jebkādas iepirkumu procedūras, kuras attiecas uz 1. punktā minētajiem pasākumiem un saistībā ar kurām vēl nav izsludināts uzaicinājums uz konkursu, kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, īsteno atbilstīgi 8. pantā minētajiem noteikumiem.

3. Pēc attiecīgās dalībvalsts lūguma un vienīgi attiecībā uz gada maksājumiem, par kuriem vēl nav radušās saistības, kas attiecas uz vispārējo budžetu, Komisija var attiecīgi pamatotos gadījumos pieņemt lēmumu mainīt piešķiramo Kopienas palīdzību, ņemot vērā 7. pantā paredzētos kritērijus. Kopienas palīdzības maiņa neiespaido to attiecīgā pasākuma daļu, uz ko jau attiecas aizdevums, par kuru līgums parakstīts ar EIB, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku vai citu starptautisku finanšu iestādi.

Komisijas maksājumus kādam 1. punktā minētajam pasākumam attiecina uz agrāko radušos saistību, ko attiecīgā persona uzņēmusies atbilstīgi, pirmkārt, Regulai (EK) Nr. 1267/1999 un, otrkārt, šai regulai.

4. Attiecībā uz 1. punktā minētajiem pasākumiem turpina piemērot Regulas (EK) Nr. 1267/1999 noteikumus par izdevumu atbilstību, izņemot attiecīgi pamatotus gadījumus, par ko pēc konkrētās dalībvalsts lūguma lemj Komisija.

5. Izņēmuma un attiecīgi pamatotos gadījumos Komisija var pieņemt lēmumu atļaut īpašus atbrīvojumus no noteikumiem, ko 1. punktā minētajiem pasākumiem piemēro atbilstīgi šai regulai.

.

f) Regulas I pielikumu aizstāj ar šādu pielikumu:

"I PIELIKUMS

Regulas 4. panta trešajā daļā paredzētās Kohēzijas fonda finanšu līdzekļu kopsummas paredzamais sadalījums saņēmējām dalībvalstīm:

- Grieķijā: 16 % līdz 18 % no kopsummas

- Spānijā: 61 % līdz 63,5 % no kopsummas

- Īrijā: 2 % līdz 6 % no kopsummas

- Portugālē: 16 % līdz 18 % no kopsummas.

Regulas 4. panta piektajā daļā paredzētās Kohēzijas fonda finanšu līdzekļu kopsummas paredzamais sadalījums saņēmējām dalībvalstīm:

- Čehijas Republikā: 9,76 % līdz 12,28 % no kopsummas

- Igaunijā: 2,88 % līdz 4,39 % no kopsummas

- Kiprā: 0,43 % līdz 0,84 % no kopsummas

- Latvijā: 5,07 % līdz 7,08 % no kopsummas

- Lietuvā: 6,15 % līdz 8,17 % no kopsummas

- Ungārijā: 11,58 % līdz 14,61 % no kopsummas

- Maltā: 0,16 % līdz 0,36 % no kopsummas

- Polijā: 45,65 % līdz 52,72 % no kopsummas

- Slovēnijā: 1,72 % līdz 2,73 % no kopsummas

- Slovākijā: 5,71 % līdz 7,72 % no kopsummas."

2. 31999 R 1260: Padomes Regula (EK) Nr. 1260/1999 ( 1999. gada 21. jūnijs), ar ko paredz vispārīgus noteikumus par struktūrfondiem (OV L 161, 26.6.1999., 1. lpp.) un ko groza:

- 32001 R 1447: Padomes 28.6.2001. Regula (EK) Nr. 1447/2001 (OV L 198, 21.7.2001., 1. lpp.).

a) Pēc 3. panta 1. punkta pirmās daļas iekļauj šādu daļu:

"Čehijas Republikai, Igaunijai, Kiprai, Latvijai, Lietuvai, Ungārijai, Maltai, Polijai, Slovēnijai un Slovākijai reģioni, uz ko attiecas 1. mērķis, ir tie NUTS II līmeņa reģioni, kuros NKP uz vienu iedzīvotāju — izsakot pirktspējas koeficientos un aprēķinot, pamatojoties uz Kopienas rādītājiem 1997., 1998., 1999. gadā ir mazāks par 75 % no Kopienas vidējā rādītāja laikā, kad tiek slēgtas pievienošanās sarunas."

.

b) Regulas 3. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"2. Komisija sagatavo to reģionu sarakstu, uz kuriem attiecas 1. mērķis, strikti ievērojot šā panta 1. punkta pirmo un otro daļu un neskarot 6. panta 1. punktu un 7. panta 4. punkta otro daļu.

Minētais saraksts ir spēkā septiņus gadus no 2000. gada 1. janvāra. Attiecībā uz Čehijas Republiku, Igauniju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Ungāriju, Maltu, Poliju, Slovēniju un Slovākiju minētais saraksts ir spēkā no pievienošanās dienas līdz 2006. gada 31. decembrim."

.

c) Pēc 4. panta 2. punkta c) apakšpunkta pievieno šādu teikumu:

"Attiecībā uz Čehijas Republiku, Igauniju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Ungāriju, Maltu, Poliju, Slovēniju un Slovākiju maksimālais iedzīvotāju skaits 2. mērķim paredzētā atbalsta saņemšanai ir 31 % no visu to NUTS II reģionu iedzīvotāju kopskaita, uz kuriem katrā no minētajām valstīm attiecas 2. mērķis."

.

d) Regulas 4. panta 11. punktam pievieno šādu daļu:

"Attiecībā uz Čehijas Republiku, Igauniju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Ungāriju, Maltu, Poliju, Slovēniju un Slovākiju apvidu saraksts ir spēkā no pievienošanās dienas līdz 2006. gada 31. decembrim."

.

e) Regulas 7. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"1. Fondu finanšu līdzekļi, kas Beļģijai, Dānijai, Vācijai, Grieķijai, Spānijai, Francijai, Īrijai, Itālijai, Luksemburgai, Nīderlandei, Austrijai, Portugālei, Somijai, Zviedrijai un Apvienotajai Karalistei saistībām pieejami laikposmā no 2000. gada līdz 2006. gadam, ir 195 miljardi EUR 1999. gada cenās.

Šo līdzekļu sadalījums pa gadiem ir norādīts I pielikumā.

Fondu finanšu līdzekļi, kas Čehijas Republikai, Igaunijai, Kiprai, Latvijai, Lietuvai, Ungārijai, Maltai, Polijai, Slovēnijai un Slovākijai saistībām pieejami laikposmā no pievienošanās dienas līdz 2006. gadam, ir 14,1559 miljardi EUR 1999. gada cenās.

Šo līdzekļu sadalījums pa gadiem ir norādīts II pielikumā."

.

f) Pēc 7. panta 2. punkta ceturtās daļas iekļauj šādu daļu:

"Atkāpjoties no šā punkta otrās, trešās un ceturtās daļas, attiecībā uz Čehijas Republiku, Igauniju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Ungāriju, Maltu, Poliju, Slovēniju un Slovākiju budžeta līdzekļu sadalījums pēc mērķiem ir šāds:

- 93,49 % struktūrfondu līdzekļu tiks paredzēti 1. mērķim (t.i., kopā 13,2343 miljardi EUR);

- 0,86 % struktūrfondu līdzekļu tiks paredzēti 2. mērķim (t.i., kopā 0,1212 miljardi EUR);

- 0,79 % struktūrfondu līdzekļu tiks paredzēti 3. mērķim (t.i., kopā 0,1116 miljardi EUR)."

.

g) Regulas 7. panta 3. punkta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

"Attiecībā uz 3. mērķim paredzēto līdzekļu sadalījumu starp dalībvalstīm ņem vērā galvenokārt iedzīvotāju skaitu, stāvokli nodarbinātības jomā un problēmu nopietnību, piemēram, sociālo atstumtību (ciktāl dati ir pieejami par Čehijas Republiku, Igauniju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Ungāriju, Maltu, Poliju, Slovēniju un Slovākiju), izglītības līmeni, kā arī sieviešu iesaistīšanos darba tirgū."

.

h) Regulas 7. panta 6. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"6. Šā panta 1. punkta pirmajā daļā paredzētajā laikposmā 5,35 % no struktūrfondu saistību apropriācijām, kas minētas 1. punkta pirmajā un otrajā daļā, izmanto Kopienas iniciatīvu finansēšanai.

0,65 % no šā panta 1. punkta pirmajā un otrajā daļā minētajām saistību apropriācijām izmanto, lai finansētu jauninājumus un tehnisko palīdzību, kā definēts 22. un 23. pantā.

Šā panta 1. punkta trešajā daļā paredzētajā laikposmā 4,58 % no struktūrfondu saistību apropriācijām, kas minētas 1. punkta trešajā un ceturtajā daļā, izmanto Kopienas iniciatīvu Interreg un EQUAL finansēšanai. Minētajā laikposmā Kopienas iniciatīvas Leader+ un URBAN neīsteno Čehijas Republikā, Igaunijā, Kiprā, Latvijā, Lietuvā, Ungārijā, Maltā, Polijā, Slovēnijā un Slovākijā.

0,27 % no šā panta 1. punkta trešajā un ceturtajā daļā minētajām saistību apropriācijām izmanto, lai finansētu tehnisko palīdzību, kā tā definēta 23. pantā. Minētajā laikposmā jauninājumus, kas definēti 22. pantā, neīsteno Čehijas Republikā, Igaunijā, Kiprā, Latvijā, Lietuvā, Ungārijā, Maltā, Polijā, Slovēnijā un Slovākijā."

i) Pēc 11. panta 2. punkta ceturtās daļas iekļauj šādu daļu:

"Attiecībā uz Čehijas Republiku, Igauniju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Ungāriju, Maltu, Poliju, Slovēniju un Slovākiju izdevumu līmenis, kas minēts šā punkta pirmajā un otrajā daļā, vispārīgos gadījumos ir vismaz vienāds ar faktiskajiem vidējiem gada izdevumiem, kas bijuši laikposmā, kuru nosaka ciešā sadarbībā ar Komisiju, un šo līmeni nosaka, ņemot vērā vispārējos makroekonomiskos apstākļus, kādos tiek veikta finansēšana; tomēr jāņem vērā arī daži īpaši ekonomikas procesi, proti, privatizācija, īpaši intensīva dalībvalstu darbība valsts līmenī struktūras jomā vai līdzīgā jomā iepriekšējā laikposmā, kā arī valsts ekonomikas attīstības tendences."

.

j) Regulas 14. panta 1. punkta otrajai daļai pievieno šādu teikumu:

"Attiecībā uz Čehijas Republiku, Igauniju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Ungāriju, Maltu, Poliju, Slovēniju un Slovākiju plānošanas laikposms sākas pievienošanās dienā, un tā ilgums ir no pievienošanās dienas līdz 2006. gada 31. decembrim."

.

k) Regulas 20. panta 1. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu frāzi:

"Neskarot 7. panta 6. punktu, Kopienas iniciatīvas attiecas uz šādām jomām:"

.

l) Regulas 22. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

"Neskarot 7. panta 6. punktu, Fondi var pēc Komisijas iniciatīvas finansēt jauninājumus Kopienas līmenī, iepriekš apspriežot ar 48. līdz 51. pantā minētajām komitejām dažādu jauninājumu pamatnostādnes un nepārsniedzot 0,40 % no attiecīgā gada finansējuma. Šādi jauninājumi var ietvert pētījumus, eksperimentālus projektus un pieredzes apmaiņu."

.

m) Regulas 23. pantā pēc pirmā teikuma iekļauj šādu teikumu:

"Attiecībā uz Čehijas Republiku, Igauniju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Ungāriju, Maltu, Poliju, Slovēniju un Slovākiju maksimālais apjoms šādiem pasākumiem ir noteikts 0,27 % no katra Fonda attiecīgajā gadā piešķirtajiem līdzekļiem, kas paredzēti šīm desmit valstīm."

.

n) Pēc 32. panta 2. punkta pirmās daļas iekļauj šādu daļu:

"Attiecībā uz Čehijas Republiku, Igauniju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Ungāriju, Maltu, Poliju, Slovēniju un Slovākiju šī iemaksa kontā ir 16 % no Fondu līdzdalības attiecīgās palīdzības sniegšanā. To sadala diviem budžeta gadiem: 10 % pirmajā gadā, 6 % nākamajā gadā."

.

o) Regulas 52. panta 4. punktam pievieno šādu daļu:

"Neskarot 30. panta 2. punktā norādīto dienu, faktiski veiktos izdevumus, attiecībā uz kuriem Komisija pirms pievienošanās dienas ir saņēmusi Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas vai Slovākijas lūgumu piešķirt palīdzību, un kuri atbilst šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem, no 2004. gada 1. janvāra var uzskatīt par atbilstīgiem izmaksām no Fonda."

.

p) Pielikumā virsrakstu "Pielikums" aizstāj ar virsrakstu "I pielikums".

q) Regulu papildina ar šādu pielikumu:

"II PIELIKUMS

STRUKTŪRFONDI

Saistību apropriāciju sadalījums pa gadiem laikposmam no pievienošanās dienas līdz 2006. gadam attiecībā uz Čehijas Republiku, Igauniju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Ungāriju, Maltu, Poliju, Slovēniju un Slovākiju (kā minēts 7. panta 1. punktā)

(miljonos EUR - 1999. gada cenās) |

2004. | 2005. | 2006. |

3453,5 | 4754,7 | 5947,6 |

"

3. 31999 D 0500: Komisijas Lēmums 1999/500/EK ( 1999. gada 1. jūlijs), ar ko laikposmam no 2000. gada līdz 2006. gadam nosaka Zivsaimniecības virzības finansēšanas instrumenta (ZVFI) saistību apropriāciju paredzamo sadalījumu starp dalībvalstīm attiecībā uz reģioniem, kas nav struktūrfondu 1. mērķa reģioni (OV L 194, 27.7.1999., 47. lpp.).

a) Lēmuma 1. pantam pievieno šādu daļu:

"Attiecībā uz Čehijas Republiku, Igauniju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Ungāriju, Maltu, Poliju, Slovēniju un Slovākiju paredzamās summas norādītas laikposmam no pievienošanās dienas līdz 2006. gadam."

.

b) Pielikumu papildina ar šādu tekstu:

"Zivsaimniecības virzības finansēšanas instrumenta saistību apropriāciju paredzamais sadalījums starp dalībvalstīm laikposmam no pievienošanās dienas līdz 2006. gadam attiecībā uz Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas reģioniem, kas nav struktūrfondu 1. mērķa reģioni

(miljonos EUR (1999. gada cenas)) |

Dalībvalsts | Apropriāciju summa |

Čehijas Republika | — |

Igaunija | — |

Kipra | 3,0 |

Latvija | — |

Lietuva | — |

Ungārija | — |

Malta | — |

Polija | — |

Slovēnija | — |

Slovākija | — |

Kopā | 3,0 |

"

4. 31999 D 0501: Komisijas Lēmums 1999/501/EK ( 1999. gada 1. jūlijs), ar ko laikposmam no 2000. gada līdz 2006. gadam nosaka struktūrfondu 1. mērķa saistību apropriāciju paredzamo sadalījumu starp dalībvalstīm (OV L 194, 27.7.1999., 49. lpp.).

a) Lēmuma 1. pantam pievieno šādu daļu:

"Attiecībā uz Čehijas Republiku, Igauniju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Ungāriju, Maltu, Poliju, Slovēniju un Slovākiju paredzamās summas norādītas laikposmam no pievienošanās dienas līdz 2006. gadam."

.

b) Lēmuma I pielikumu papildina ar šādu tekstu:

"Struktūrfondu 1. mērķa saistību apropriāciju paredzamais sadalījums starp dalībvalstīm laikposmam no pievienošanās dienas līdz 2006. gadam attiecībā uz Čehijas Republiku, Igauniju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Ungāriju, Maltu, Poliju, Slovēniju un Slovākiju

(miljonos EUR (1999. gada cenas)) |

Dalībvalsts | Apropriāciju summa Reģioni, kas tiesīgi saņemt palīdzību atbilstīgi 1. mērķim |

Čehijas Republika | 1286,4 |

Igaunija | 328,6 |

Kipra | — |

Latvija | 554,2 |

Lietuva | 792,1 |

Ungārija | 1765,4 |

Malta | 55,9 |

Polija | 7320,7 |

Slovēnija | 210,1 |

Slovākija | 920,9 |

Kopā | 13234,3 |

"

5. 31999 D 0502: Komisijas Lēmums 1999/502/EK ( 1999. gada 1. jūlijs), ar ko laikposmam no 2000. gada līdz 2006. gadam nosaka to reģionu sarakstu, uz kuriem attiecas struktūrfondu 1. mērķis (OV L 194, 27.7.1999., 53. lpp.).

a) Lēmuma 1. pantam pievieno šādu daļu:

"Attiecībā uz Čehijas Republiku, Igauniju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Ungāriju, Maltu, Poliju, Slovēniju un Slovākiju šis saraksts ir spēkā no pievienošanās dienas līdz 2006. gada 31. decembrim."

.

b) Lēmuma I pielikumu pēc teksta, kas attiecas uz Vāciju, papildina ar šādu tekstu:

"Čehijas Republika (2)

Střední Čechy

Jihozápad

Severozápad

Severovýchod

Jihovýchod

Střední Morava

Moravskoslezsko"

starp tekstiem, kas attiecas uz Vāciju un Grieķiju, iekļauj šādu tekstu:

"Igaunija (2)

Eesti"

starp tekstiem, kas attiecas uz Itāliju un Austriju, iekļauj šādu tekstu:

"Latvija (2)

Latvija

Lietuva (2)

Lietuva

Ungārija (2)

Közép-Magyarország

Közép-Dunántúl

Nyugat-Dunántúl

Dél-Dunántúl

Észak-Magyarország

Észak-Alföld

Dél-Alföld

Malta (2)

Malta"

starp tekstiem, kas attiecas uz Austriju un Portugāli, iekļauj šādu tekstu:

"Polija (2)

Dolnośląskie

Kujawsko-Pomorskie

Lubelskie

Lubuskie

Łódzkie

Małopolskie

Mazowieckie

Opolskie

Podkarpackie

Podlaskie

Pomorskie

Śląskie

Świętokrzyskie

Warmińsko-Mazurskie

Wielkopolskie

Zachodniopomorskie"

starp tekstiem, kas attiecas uz Portugāli un Somiju, iekļauj šādu tekstu:

"Slovēnija [44]

Slovenija

Slovākija [44]

Západné Slovensko

Stredné Slovensko

Východné Slovensko

.

6. 31999 D 0503: Komisijas Lēmums 1999/503/EK ( 1999. gada 1. jūlijs), ar ko atbilstīgi struktūrfondu 2. mērķim nosaka maksimālo iedzīvotāju skaitu visām dalībvalstīm laikposmam no 2000. gada līdz 2006. gadam (OV L 194, 27.7.1999., 58. lpp.).

a) Lēmuma 1. pantam pievieno šādu daļu:

"Attiecībā uz Čehijas Republiku, Igauniju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Ungāriju, Maltu, Poliju, Slovēniju un Slovākiju attiecīgais laikposms ir no pievienošanās dienas līdz 2006. gadam."

.

b) Lēmuma pielikumu aizstāj ar šādu pielikumu:

"PIELIKUMS

ar ko atbilstīgi struktūrfondu 2. mērķim nosaka maksimālo iedzīvotāju skaitu visām dalībvalstīm laikposmam no 2000. gada līdz 2006. gadam

Dalībvalsts | Maksimālais iedzīvotāju skaits (tūkstošos iedzīvotāju) |

Beļģija | 1269 |

Čehijas Republika | 370 [*] |

Dānija | 538 |

Vācija | 10296 |

Igaunija | — [*] |

Grieķija | — |

Spānija | 8809 |

Francija | 18768 |

Īrija | — |

Itālija | 7402 |

Kipra | 213 [*] |

Latvija | — [*] |

Lietuva | — [*] |

Luksemburga | 118 |

Ungārija | — [*] |

Malta | — [*] |

Nīderlande | 2333 |

Austrija | 1995 |

Polija | — [*] |

Portugāle | — |

Slovēnija | — [*] |

Slovākija | 192 [*] |

Somija | 1582 |

Zviedrija | 1223 |

Apvienotā Karaliste | 13836 |

"

7. 31999 D 0504: Komisijas Lēmums 1999/504/EK ( 1999. gada 1. jūlijs), ar ko laikposmam no 2000. gada līdz 2006. gadam nosaka struktūrfondu 2. mērķa saistību apropriāciju paredzamo sadalījumu starp dalībvalstīm (OV L 194, 27.7.1999., 60. lpp.).

a) Lēmuma 1. pantam pievieno šādu daļu:

"Attiecībā uz Čehijas Republiku, Igauniju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Ungāriju, Maltu, Poliju, Slovēniju un Slovākiju paredzamās summas norādītas laikposmam no pievienošanās dienas līdz 2006. gadam."

.

b) Lēmuma I pielikumu papildina ar šādu tekstu:

"Struktūrfondu 2. mērķa saistību apropriāciju paredzamais sadalījums starp dalībvalstīm laikposmam no pievienošanās dienas līdz 2006. gadam attiecībā uz Čehijas Republiku, Igauniju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Ungāriju, Maltu, Poliju, Slovēniju un Slovākiju

(miljonos EUR (1999. gada cenas)) |

Dalībvalsts | Apropriācijas |

Čehijas Republika | 63,3 |

Igaunija | — |

Kipra | 24,9 |

Latvija | — |

Lietuva | — |

Ungārija | — |

Malta | — |

Polija | — |

Slovēnija | — |

Slovākija | 33,0 |

Kopā | 121,2 |

"

8. 31999 D 0505: Komisijas Lēmums 1999/505/EK ( 1999. gada 1. jūlijs), ar ko laikposmam no 2000. gada līdz 2006. gadam nosaka struktūrfondu 3. mērķa saistību apropriāciju paredzamo sadalījumu starp dalībvalstīm (OV L 194, 27.7.1999., 63. lpp.).

a) Lēmuma 1. pantam pievieno šādu daļu:

"Attiecībā uz Čehijas Republiku, Igauniju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Ungāriju, Maltu, Poliju, Slovēniju un Slovākiju paredzamās summas norādītas laikposmam no pievienošanās dienas līdz 2006. gadam."

.

b) Pielikumu papildina ar šādu tekstu:

"Struktūrfondu 3. mērķa saistību apropriāciju paredzamais sadalījums starp dalībvalstīm laikposmam no pievienošanās dienas līdz 2006. gadam attiecībā uz Čehijas Republiku, Igauniju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Ungāriju, Maltu, Poliju, Slovēniju un Slovākiju

(miljonos EUR (1999. gada cenas)) |

Dalībvalsts | Apropriācijas |

Čehijas Republika | 52,2 |

Igaunija | — |

Kipra | 19,5 |

Latvija | — |

Lietuva | — |

Ungārija | — |

Malta | — |

Polija | — |

Slovēnija | — |

Slovākija | 39,9 |

Kopā | 111,6 |

"

9. Komisijas Lēmums ( 2000. gada 12. maijs), ar ko nosaka saistību apropriāciju paredzamo sadalījumu dalībvalstīm Kopienas iniciatīvas EQUAL īstenošanai laikposmā no 2000. gada līdz 2006. gadam (C(2000) 1221).

a) Lēmuma 1. pantam pievieno šādu daļu:

"Attiecībā uz Čehijas Republiku, Igauniju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Ungāriju, Maltu, Poliju, Slovēniju un Slovākiju paredzamās summas norādītas laikposmam no pievienošanās dienas līdz 2006. gadam."

.

b) Pielikumu papildina ar šādu tekstu:

"Kopienas iniciatīvas EQUAL saistību apropriāciju paredzamais sadalījums starp dalībvalstīm laikposmam no pievienošanās dienas līdz 2006. gadam attiecībā uz Čehijas Republiku, Igauniju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Ungāriju, Maltu, Poliju, Slovēniju un Slovākiju

(miljonos EUR (1999. gada cenas)) |

Dalībvalsts | Apropriāciju summa |

Čehijas Republika | 28,4 |

Igaunija | 3,6 |

Kipra | 1,6 |

Latvija | 7,1 |

Lietuva | 10,5 |

Ungārija | 26,8 |

Malta | 1,1 |

Polija | 118,5 |

Slovēnija | 5,7 |

Slovākija | 19,7 |

Kopā | 223,0 |

"

10. Komisijas Lēmums ( 2000. gada 11. jūlijs), ar ko nosaka saistību apropriāciju paredzamo sadalījumu dalībvalstīm Kopienas iniciatīvas Interreg īstenošanai laikposmā no 2000. gada līdz 2006. gadam (C(2000) 1223).

a) Lēmuma 1. pantam pievieno šādu daļu:

"Attiecībā uz Čehijas Republiku, Igauniju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Ungāriju, Maltu, Poliju, Slovēniju un Slovākiju paredzamās summas norādītas laikposmam no pievienošanās dienas līdz 2006. gadam."

b) Pielikumu papildina ar šādu tekstu:

"Kopienas iniciatīvas Interreg saistību apropriāciju paredzamais sadalījums starp dalībvalstīm laikposmam no pievienošanās dienas līdz 2006. gadam attiecībā uz Čehijas Republiku, Igauniju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Ungāriju, Maltu, Poliju, Slovēniju un Slovākiju

(miljonos EUR (1999. gada cenas)) |

Dalībvalsts | Apropriāciju summa |

Čehijas Republika | 60,9 |

Igaunija | 9,4 |

Kipra | 3,8 |

Latvija | 13,5 |

Lietuva | 19,9 |

Ungārija | 60,9 |

Malta | 2,1 |

Polija | 196,1 |

Slovēnija | 21,0 |

Slovākija | 36,8 |

Kopā | 424,4 |

"

16. VIDE

A. ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA

31976 D 0431: Komisijas Lēmums 76/431/EEK ( 1976. gada 21. aprīlis), ar ko izveido Atkritumu apsaimniekošanas komiteju (OV L 115, 1.5.1976., 73. lpp.) un ko groza:

- 11979 H: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Grieķijas Republikas pievienošanās (OV L 291, 19.11.1979., 17. lpp.),

- 11985 I: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanās (OV L 302, 15.11.1985., 23. lpp.).

Lēmuma 3. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"1. Komitejas sastāvā ir 52 locekļi."

.

B. ŪDENS KVALITĀTE

31977 D 0795: Padomes Lēmums 77/795/EEK ( 1977. gada 12. decembris), ar ko paredz vienotu procedūru informācijas apmaiņai attiecībā uz virszemes saldūdens kvalitāti Kopienā (OV L 334, 24.12.1977., 29. lpp.) un ko groza:

- 11979 H: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Grieķijas Republikas pievienošanās (OV L 291, 19.11.1979., 17. lpp.),

- 31981 D 0856: Padomes 19.10.1981. Lēmums 81/856/EEK (OV L 319, 7.11.1981., 17. lpp.),

- 31984 D 0422: Komisijas 24.7.1984. Lēmums 84/422/EEK (OV L 237, 5.9.1984., 15. lpp.),

- 11985 I: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanās (OV L 302, 15.11.1985., 23. lpp.),

- 31986 D 0574: Padomes 24.11.1986. Lēmums 86/574/EEK (OV L 335, 28.11.1986., 44. lpp.),

- 31990 D 0002: Komisijas 14.12.1989. Lēmums 90/2/EEK (OV L 1, 4.1.1990., 20. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem - Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

un kuru no 2007. gada 22. decembra atceļ:

- 32000 L 0060: Eiropas Parlamenta un Padomes 23.10.2000. Direktīva 2000/60/EK (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).

Lēmuma I pielikumu papildina ar šādu tekstu:

"ČEHIJAS REPUBLIKA

Paraugu ņemšanas un mērīšanas stacijas | Upju saraksts |

Obříství | Stacija Nr. 0103 — 4,7 km lejpus satekas ar Vltava upi | Labe |

Děčín | Stacija Nr. 0104 — 21,3 km augšpus vietas, kur Labe upe iztek no Čehijas Republikas | Labe |

Zelčín | Stacija Nr. 0105 — 4,5 km augšpus satekas ar Labe upi | Vltava |

Lanžhot | Stacija Nr. 0401 — vietā, kur Morava upe iztek no Čehijas Republikas | Morava |

Pohansko | Stacija Nr. 0402 — vietā, kur Dyje upe iztek no Čehijas Republikas | Dyje |

Bohumín | Stacija Nr. 1163 — vietā, kur Odra upe iztek no Čehijas Republikas | Odra |

Beroun | Stacija Nr. 4015 — 34,2 km augšpus satekas ar Vltava upi | Berounka |

Louny | Stacija Nr. 4006 — 54,3 km augšpus satekas ar Labe upi | Ohře |

Dluhonice | Stacija Nr. 4010 — 9,3 km augšpus satekas ar Morava upi | Bečva |

IGAUNIJA

Paraugu ņemšanas un mērīšanas stacijas | Upju saraksts |

Narva | Stacija Nr. 32 — 7 km augšpus upes grīvas | Narva |

Kasari HP | Stacija Nr. 49 — 17,4 km augšpus upes grīvas | Kasari |

Kavastu | Stacija Nr. 13 — 16 km augšpus upes grīvas | Emajõgi |

Oreküla HP | Stacija Nr. 52 — 25,7 km augšpus upes grīvas | Pärnu |

KIPRA

Paraugu ņemšanas un mērīšanas stacijas | Upju saraksts |

Λεμεσός | Kouris upes straumes plūsmas mērīšanas stacija pie ietekas Kouris ūdenskrātuvē | Kouris |

Πάφος | Phinikas straumes plūsmas mērīšanas stacija pie ietekas Asprokremmos ūdenskrātuvē | Xeros |

LATVIJA

Paraugu ņemšanas un mērīšanas stacijas | Upju saraksts |

Jēkabpils | 166 km augšpus grīvas; 1,0 km augšpus Jēkabpils | Daugava |

Valmiera | 142 km augšpus grīvas; 2,5 km augšpus Valmieras | Gauja |

Jelgava | 71,6 km augšpus grīvas; 1,0 km augšpus Jelgavas | Lielupe |

Kuldīga | 87,8 km augšpus grīvas; 0,5 km augšpus Kuldīgas | Venta |

LIETUVA

Paraugu ņemšanas un mērīšanas stacijas | Upju saraksts |

Rusnė | 16 km augšpus grīvas (pie ietekas Kuronijas lagūnā) | Nemunas |

Mažeikiai | 200 km augšpus grīvas pie Lietuvas — Latvijas robežas | Venta |

Saločiai | 152,5 km augšpus grīvas pie Lietuvas — Latvijas robežas | Mūša |

Šventoji | 0,2 km augšpus grīvas (pie ietekas Baltijas jūrā) | Šventoji |

UNGĀRIJA

Paraugu ņemšanas un mērīšanas stacijas | Upju saraksts |

Győrzámoly | 1806,2 km; Medve tilts | Duna |

Szob | 1708,0 km lejpus Ipoly grīvas, mērot no kanāla līnijas | Duna |

Hercegszántó | 1433,0 km | Duna |

Tiszabecs | 757,0 km; pie hidrometriskās stacijas | Tisza |

Tiszasziget | 162,5 km; pie robežas | Tisza |

Drávaszabolcs | 68,0 km; pie autoceļa tilta | Dráva |

Csenger | 202,6 km | Szamos |

Sajópüspöki | 123,5 km; pie autoceļa tilta | Sajó |

Tornyosnémeti | 102,0 km | Hernád |

Körösszakál | 58,6 km | Sebes-Körös |

Makó | 24,3 km; pie hidrometriskās stacijas | Maros |

POLIJA

Paraugu ņemšanas un mērīšanas stacijas | Upju saraksts |

Kraków | 63,7 km — augšpus Kraków pilsētas | Wisła |

Warszawa | 510,0 km — Warszawa pilsēta | Wisła |

Wyszków | 33,0 km — pie autoceļa tilta | Bug |

Pułtusk | 63,0 km — pie robežas | Narew |

Kiezmark | 926,0 km — augšpus grīvas | Wisła |

Chałupki | 20,0 km — vietā, kur Odra upe no Čehijas Republikas ietek Polijā | Odra |

Wrocław | 249,0 km — Wrocław pilsēta | Odra |

Gubin | 12,0 km — augšpus sateces ar Odra upi | Nysa Łużycka |

Poznań | 243,6 km — Poznań pilsēta | Warta |

Krajnik Dolny | 690,0 km — pēdējā vieta uz Polijas un Vācijas robežas | Odra |

Goleniów | 10,2 km — augšpus grīvas | Ina |

Trzebiatów | 12,9 km — augšpus grīvas | Rega |

Bardy | 25,0 km — augšpus Gościnka grīvas | Parsęta |

Stary Kraków | 20,6 km — augšpus grīvas | Wieprza |

Grabowo | 18,0 km — augšpus grīvas | Grabowa |

Charnowo | 11,3 km — augšpus grīvas | Słupia |

Smołdzino | 13,3 km — augšpus grīvas | Łupawa |

Cecenowo | 25,2 km — augšpus grīvas | Łeba |

Wejherowo | 20,9 km — augšpus grīvas | Reda |

Nowa Pasłęka | 2,0 km — augšpus grīvas | Pasłęka |

SLOVĒNIJA

Paraugu ņemšanas un mērīšanas stacijas | Upju saraksts |

Dravograd | 133,3 km — augšpus robežvietas, kur Drava iztek no Slovēnijas Republikas | Drava |

Ormož | 11,1 km — augšpus robežvietas, kur Drava iztek no Slovēnijas Republikas | Drava |

Ceršak | 134,4 km — augšpus sateces ar Drava upi | Mura |

Mota | 81,1 km — augšpus sateces ar Drava upi | Mura |

Jesenice na Dolenjskem | 728,5 km — augšpus sateces ar Danube upi | Sava |

Medno | 858,7 km — augšpus sateces ar Danube upi | Sava |

Radoviči | 177,13 km — augšpus sateces ar Sava upi | Kolpa |

Solkan | 1,5 km — augšpus robežvietas, kur Soča iztek no Slovēnijas Republikas | Soča |

Miren | 0,27 km — augšpus robežvietas, kur Vipava iztek no Slovēnijas Republikas | Vipava |

Cerkvenikov mlin | 7,95 km — augšpus rumbas pie Škocjan alām | Notranjska Reka |

Podkaštel | 6,46 km — augšpus grīvas | Dragonja |

SLOVĀKIJA

Paraugu ņemšanas un mērīšanas stacijas | Upju saraksts |

Bratislava | Stacija Nr. D002051D — 1869,0 km Bratislava pilsētas centrā upes vidū | Dunaj |

Devínska Nová Ves | Stacija Nr. M128020D — 1,5 km augšpus Morava upes un Danube upes sateces | Morava |

Komárno | Stacija Nr. V787501D — 1,5 km augšpus satekas ar Danube upi | Váh |

Komoča | Stacija Nr. N775500D — 6,5 km augšpus satekas ar Váh upi | Nitra |

Kamenica | Stacija Nr. R365010D — 1,7 km augšpus satekas ar Danube upi | Hron |

Salka | Stacija Nr. I283000D — 12,0 km augšpus satekas ar Danube upi | Ipeľ |

Krásny Brod | Stacija Nr. B02700D — 108,3 km augšpus satekas ar Latorica upi | Laborec |

Streda nad Bodrogom | Stacija Nr. B615000D — 6,0 km augšpus vietas, kur Bodrog upe iztek no Slovākijas Republikas | Bodrog |

Ždaňa | Stacija Nr. H371000D — 17,2 km augšpus vietas, kur Hornįd upe iztek no Slovākijas Republikas | Hornáď |

"

C. DABAS AIZSARDZĪBA

1. 31979 L 0409: Padomes Direktīva 79/409/EEK ( 1979. gada 2. aprīlis) par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 103, 25.4.1979., 1. lpp.), ko groza:

- 11979 H: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Grieķijas Republikas pievienošanās (OV L 291, 19.11.1979., 17. lpp.),

- 31981 L 0854: Padomes 19.10.1981. Direktīva 81/854/EEK (OV L 319, 7.11.1981., 3. lpp.),

- 11985 I: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanās (OV L 302, 15.11.1985., 23. lpp.),

- 31985 L 0411: Komisijas 25.7.1985. Direktīva 85/411/EEK (OV L 233, 30.8.1985., 33. lpp.),

- 31986 L 0122: Padomes 8.4.1986. Direktīva 86/122/EEK (OV L 100, 16.4.1986., 22. lpp.),

- 31990 L 0656: Padomes 4.12.1990. Direktīva 90/656/EEK (OV L 353, 17.12.1990., 59. lpp.),

- 31991 L 0244: Komisijas 6.3.1991. Direktīva 91/244/EEK (OV L 115, 8.5.1991., 41. lpp.),

- 31994 L 0024: Padomes 8.6.1994. Direktīva 94/24/EK (OV L 164, 30.6.1994., 9. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem - Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 31997 L 0049: Komisijas 29.7.1997. Direktīva 97/49/EK (OV L 223, 13.8.1997., 9. lpp.).

Direktīvas I, II/1, II/2, III/1, III/2 un III/3 pielikumu aizstāj ar šādiem pielikumiem:

“ANEXO I — PŘÍLOHA I — BILAG I —ANHANG I — I LISA — ΠΑΡΑΡΤΗΜΑ I — ANNEX I — ANNEXE I —ALLEGATO I — I PIELIKUMS — I PRIEDAS — I. MELLÉKLET — ANNESS I — BIJLAGE I — ZAŁĄCZNIK I — ANEXO I — PRÍLOHA I — PRILOGA I — LITTLE I — BILAGA I

GAVIIFORMES

Gaviidae

Gavia stellata

Gavia arctica

Gavia immer

PODICIPEDIFORMES

Podicipedidae

Podiceps auritus

PROCELLARIIFORMES

Procellariidae

Pterodroma madeira

Pterodroma feae

Bulweria bulwerii

Calonectris diomedea

Puffinus puffinus mauretanicus (Puffinus mauretanicus)

Puffinus yelkouan

Puffinus assimilis

Hydrobatidae

Pelagodroma marina

Hydrobates pelagicus

Oceanodroma leucorhoa

Oceanodroma castro

PELECANIFORMES

Pelecanidae

Pelecanus onocrotalus

Pelecanus crispus

Phalacrocoracidae

Phalacrocorax aristotelis desmarestii

Phalacrocorax pygmeus

CICONIIFORMES

Ardeidae

Botaurus stellaris

Ixobrychus minutus

Nycticorax nycticorax

Ardeola ralloides

Egretta garzetta

Egretta alba (Ardea alba)

Ardea purpurea

Ciconiidae

Ciconia nigra

Ciconia ciconia

Threskiornithidae

Plegadis falcinellus

Platalea leucorodia

PHOENICOPTERIFORMES

Phoenicopteridae

Phoenicopterus ruber

ANSERIFORMES

Anatidae

Cygnus bewickii (Cygnus columbianus bewickii)

Cygnus cygnus

Anser albifrons flavirostris

Anser erythropus

Branta leucopsis

Branta ruficollis

Tadorna ferruginea

Marmaronetta angustirostris

Aythya nyroca

Polysticta stelleri

Mergus albellus (Mergellus albellus)

Oxyura leucocephala

FALCONIFORMES

Pandionidae

Pandion haliaetus

Accipitridae

Pernis apivorus

Elanus caeruleus

Milvus migrans

Milvus milvus

Haliaeetus albicilla

Gypaetus barbatus

Neophron percnopterus

Gyps fulvus

Aegypius monachus

Circaetus gallicus

Circus aeruginosus

Circus cyaneus

Circus macrourus

Circus pygargus

Accipiter gentilis arrigonii

Accipiter nisus granti

Accipiter brevipes

Buteo rufinus

Aquila pomarina

Aquila clanga

Aquila heliaca

Aquila adalberti

Aquila chrysaetos

Hieraaetus pennatus

Hieraaetus fasciatus

Falconidae

Falco naumanni

Falco vespertinus

Falco columbarius

Falco eleonorae

Falco biarmicus

Falco cherrug

Falco rusticolus

Falco peregrinus

GALLIFORMES

Tetraonidae

Bonasa bonasia

Lagopus mutus pyrenaicus

Lagopus mutus helveticus

Tetrao tetrix tetrix

Tetrao urogallus

Phasianidae

Alectoris graeca saxatilis

Alectoris graeca whitakeri

Alectoris barbara

Perdix perdix italica

Perdix perdix hispaniensis

GRUIFORMES

Turnicidae

Turnix sylvatica

Gruidae

Grus grus

Rallidae

Porzana porzana

Porzana parva

Porzana pusilla

Crex crex

Porphyrio porphyrio

Fulica cristata

Otididae

Tetrax tetrax

Chlamydotis undulata

Otis tarda

CHARADRIIFORMES

Recurvirostridae

Himantopus himantopus

Recurvirostra avosetta

Burhinidae

Burhinus oedicnemus

Glareolidae

Cursorius cursor

Glareola pratincola

Charadriidae

Charadrius alexandrinus

Charadrius morinellus (Eudromias morinellus)

Pluvialis apricaria

Hoplopterus spinosus

Scolopacidae

Calidris alpina schinzii

Philomachus pugnax

Gallinago media

Limosa lapponica

Numenius tenuirostris

Tringa glareola

Xenus cinereus (Tringa cinerea)

Phalaropus lobatus

Laridae

Larus melanocephalus

Larus genei

Larus audouinii

Larus minutus

Sternidae

Gelochelidon nilotica (Sterna nilotica)

Sterna caspia

Sterna sandvicensis

Sterna dougallii

Sterna hirundo

Sterna paradisaea

Sterna albifrons

Chlidonias hybridus

Chlidonias niger

Alcidae

Uria aalge ibericus

PTEROCLIFORMES

Pteroclididae

Pterocles orientalis

Pterocles alchata

COLUMBIFORMES

Columbidae

Columba palumbus azorica

Columba trocaz

Columba bollii

Columba junoniae

STRIGIFORMES

Strigidae

Bubo bubo

Nyctea scandiaca

Surnia ulula

Glaucidium passerinum

Strix nebulosa

Strix uralensis

Asio flammeus

Aegolius funereus

CAPRIMULGIFORMES

Caprimulgidae

Caprimulgus europaeus

APODIFORMES

Apodidae

Apus caffer

CORACIIFORMES

Alcedinidae

Alcedo atthis

Coraciidae

Coracias garrulus

PICIFORMES

Picidae

Picus canus

Dryocopus martius

Dendrocopos major canariensis

Dendrocopos major thanneri

Dendrocopos syriacus

Dendrocopos medius

Dendrocopos leucotos

Picoides tridactylus

PASSERIFORMES

Alaudidae

Chersophilus duponti

Melanocorypha calandra

Calandrella brachydactyla

Galerida theklae

Lullula arborea

Motacillidae

Anthus campestris

Troglodytidae

Troglodytes troglodytes fridariensis

Muscicapidae (Turdinae)

Luscinia svecica

Saxicola dacotiae

Oenanthe leucura

Oenanthe cypriaca

Oenanthe pleschanka

Muscicapidae (Sylviinae)

Acrocephalus melanopogon

Acrocephalus paludicola

Hippolais olivetorum

Sylvia sarda

Sylvia undata

Sylvia melanothorax

Sylvia rueppelli

Sylvia nisoria

Muscicapidae (Muscicapinae)

Ficedula parva

Ficedula semitorquata

Ficedula albicollis

Paridae

Parus ater cypriotes

Sittidae

Sitta krueperi

Sitta whiteheadi

Certhiidae

Certhia brachydactyla dorotheae

Laniidae

Lanius collurio

Lanius minor

Lanius nubicus

Corvidae

Pyrrhocorax pyrrhocorax

Fringillidae (Fringillinae)

Fringilla coelebs ombriosa

Fringilla teydea

Fringillidae (Carduelinae)

Loxia scotica

Bucanetes githagineus

Pyrrhula murina (Pyrrhula pyrrhula murina)

Emberizidae (Emberizinae)

Emberiza cineracea

Emberiza hortulana

Emberiza caesia

ANEXO II/1 — PŘÍLOHA II/1 — BILAG II/1 — ANHANG II/1 — II/1 LISA — ΠΑΡΑΡΤΗΜΑ II/1 — ANNEX II/1 — ANNEXE II/1 — ALLEGATO II/1 — II/1. PIELIKUMS — II/1 PRIEDAS — II/1. MELLÉKLET — ANNESS II/1 — BIJLAGE II/1 — ZAŁĄCZNIK II/1 — ANEXO II/1 — PRÍLOHA II/1 — PRILOGA II/1 — LITTLE II/1 — BILAGA II/1

ANSERIFORMES

Anatidae

Anser fabalis

Anser anser

Branta canadensis

Anas penelope

Anas strepera

Anas crecca

Anas platyrhynchos

Anas acuta

Anas querquedula

Anas clypeata

Aythya ferina

Aythya fuligula

GALLIFORMES

Tetraonidae

Lagopus lagopus scoticus et hibernicus

Lagopus mutus

Phasianidae

Alectoris graeca

Alectoris rufa

Perdix perdix

Phasianus colchicus

GRUIFORMES

Rallidae

Fulica atra

CHARADRIIFORMES

Scolopacidae

Lymnocryptes minimus

Gallinago gallinago

Scolopax rusticola

COLUMBIFORMES

Columbidae

Columba livia

Columba palumbus

ANEXO II/2 — PŘÍLOHA II/2 — BILAG II/2 — ANHANG II/2 — II/2 LISA — ΠΑΡΑΡΤΗΜΑ II/2 — ANNEX II/2 — ANNEXE II/2 — ALLEGATO II/2 — II/2. PIELIKUMS — II/2 PRIEDAS — II/2. MELLÉKLET — ANNESS II/2 — BIJLAGE II/2 — ZAŁĄCZNIK II/2 — ANEXO II/2 — PRÍLOHA II/2 — PRILOGA II/2 — LITTLE II/2 — BILAGA II/2

ANSERIFORMES

Anatidae

Cygnus olor

Anser brachyrhynchus

Anser albifrons

Branta bernicla

Netta rufina

Aythya marila

Somateria mollissima

Clangula hyemalis

Melanitta nigra

Melanita fusca

Bucephala clangula

Mergus serrator

Mergus merganser

GALLIFORMES

Meleagridae

Meleagris gallopavo

Tetraonidae

Bonasa bonasia

Lagopus lagopus lagopus

Tetrao tetrix

Tetrao urogallus

Phasianidae

Francolinus francolinus

Alectoris barbara

Alectoris chukar

Coturnix coturnix

GRUIFORMES

Rallidae

Rallus aquaticus

Gallinula chloropus

CHARADRIIFORMES

Haematopodidae

Haematopus ostralegus

Charadriidae

Pluvialis apricaria

Pluvialis squatarola

Vanellus vanellus

Scolopacidae

Calidris canutus

Philomachus pugnax

Limosa limosa

Limosa lapponica

Numenius phaeopus

Numenius arquata

Tringa erythropus

Tringa totanus

Tringa nebularia

Laridae

Larus ridibundus

Larus canus

Larus fuscus

Larus argentatus

Larus cachinnans

Larus marinus

COLUMBIFORMES

Columbidae

Columba oenas

Streptopelia decaocto

Streptopelia turtur

PASSERIFORMES

Alaudidae

Alauda arvensis

Muscicapidae

Turdus merula

Turdus pilaris

Turdus philomelos

Turdus iliacus

Turdus viscivorus

Sturnidae

Sturnus vulgaris

Corvidae

Garrulus glandarius

Pica pica

Corvus monedula

Corvus frugilegus

Corvus corone

AT = Österreich, BE = Belgique/België, CY = Κύπρος, CZ = Česká republika, DE = Deutschland, DK = Danmark, EE = Eesti, ES = España, FI = Suomi/Finland, FR = France, GR = Ελλάδα, HU = Magyarország, IE = Ireland, IT = Italia, LT = Lietuva, LU = Luxembourg, LV = Latvija, MT = Malta, NL = Nederland, PL = Polska, PT = Portugal, SE = Sverige, SI = Slovenija, SK = Slovensko, UK = United Kingdom

+ =

Estados miembros que pueden autorizar, conforme al apartado 3 del artículo 7, la caza de las especies enumeradas.

+ =

Členské státy, které mohou podle čl. 7 odst. 3 povolit lov uvedených druhů.

+ =

Medlemsstater, som i overensstemmelse med artikel 7, stk. 3, kan give tilladelse til jagt på de anførte arter.

+ =

Mitgliedstaaten, die nach Artikel 7 Absatz 3 die Bejagung der aufgeführten Arten zulassen können.

+ =

Liikmesriigid, kes võivad artikli 7 lõike 3 alusel lubada loetelus nimetatud liikidele jahipidamist.

+ =

Κράτη Μέλη που δύνανται να επιτρέψουν, σύμφωνα με το Άρθρο 7 παρ. 3, το κυνήγι των ειδών που αριθμούνται.

+ =

Member States which under Article 7(3) may authorize hunting of the species listed.

+ =

États membres pouvant autoriser, conformément à l'article 7 paragraphe 3, la chasse des espèces énumérées.

+ =

Stati membri che possono autorizzare, conformemente all'articulo 7, paragrafo 3, la caccia delle specie elencate.

+ =

Dalībvalstis, kurās saskaņā ar 7. panta 3. punktu ir atļautas sarakstā minēto sugu medības.

+ =

Šalys narės, kurios pagal 7 straipsnio 3 punktą gali leisti medžioti išvardintas rūšis.

+ =

Tagállamok, melyek a 7. cikkének (3) bekezdése alapján engedélyezhetik a listán szereplő fajok vadászatát.

+ =

Stati Membri li bis-saħħa ta' l-Artikolu 7(3) jistgħu jawtorizzaw kaċċa ta' l-ispeċi indikati.

+ =

Lid-Staten die overeenkonstig artikel 7, lid 3, toestemming mogen geven tot het jagen op de genoemde soorten.

+ =

Państwa członkowskie, które na mocy art. 7 ust. 3 mogą udzielić zezwolenia na polowanie na wyliczone gatunki.

+ =

Estados-membros que podem autorizar, conforme o n.o 3 do artigo 7.o, acaça das espécies enumeradas.

+ =

Členské štáty, ktoré podľa článku 7 odseku 3 môžu povoliť poľovanie na uvedené druhy.

+ =

Države članice, ki po členu 7(3) lahko dovolijo lov na navedene vrste.

+ =

Jäsenvaltiot, jotka 7 artiklan 3 kohdan perusteella voivt sallia luettelossa mainittujen lajien metsästyksen.

+ =

Medlemsstater, som enligt artikel 7.3, får tillåta jakt på de angivna artena.

| BE | CZ | DK | DE | EE | GR | ES | FR | IE | IT | CY | LV | LT | LU | HU | MT | NL | AT | PL | PT | SI | SK | FI | SE | UK |

Cygnus olor | | | | + | | | | | | | | | | | | | | + | | | | | | | |

Anser brachyrhynchus | + | | + | | | | | | + | | | | | | | | | | | | | | | | + |

Anser albifrons | + | + | + | + | + | + | | + | + | | + | + | + | | + | | + | | + | | | + | | + | + |

Branta bernicla | | | + | + | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | |

Netta rufina | | | | | | | + | + | | | | | | | | | | | | | | | | | |

Aythya marila | + | | + | + | | + | | + | + | | | + | | | | | + | | | | | | | | + |

Somateria mollissima | | | + | | + | | | + | + | | | | | | | | | | | | | | + | + | |

Clangula hyemalis | | | + | | + | | | + | + | | | + | | | | | | | | | | | + | + | + |

Melanitta nigra | | | + | + | + | | | + | + | | | + | | | | | | | | | | | + | + | + |

Melanitta fusca | | | + | + | | | | + | + | | | + | | | | | | | | | | | + | + | + |

Bucephala clangula | | | + | | + | + | | + | + | | | + | + | | + | | | + | | | | | + | + | + |

Mergus serrator | | | + | | | | | | + | | | | | | | + | | | | | | | + | + | |

Mergus merganser | | | + | | | | | | + | | | | | | | | | | | | | | + | + | |

Bonasa bonasia | | | | | + | | | + | | | | + | | | | | | + | + | | | + | + | + | |

Lagopus lagopus lagopus | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | + | + | |

Tetrao tetrix | + | | | + | | | | + | | + | | + | | | | | | + | | | | | + | + | + |

Tetrao urogallus | | | | + | | | | + | | + | | + | | | | | | + | | | | | + | + | + |

Francolinus francolinus | | | | | | | | | | | + | | | | | | | | | | | | | | |

Alectoris barbara | | | | | | | + | | | + | | | | | | | | | | | | | | | |

Alectoris chukar | | | | | | + | | | | | + | | | | | | | | | | | | | | |

Coturnix coturnix | | | | | | + | + | + | | + | + | | | | | + | | + | | + | | | | | |

Meleagris gallopavo | | + | | + | | | | | | | | | | | | | | + | | | | + | | | |

Rallus aquaticus | | | | | | | | + | | + | | | | | | + | | | | | | | | | |

Gallinula chloropus | + | | | | | + | | + | | + | | | | | | + | | | | + | | | | | + |

Haematopus ostralegus | | | + | | | | | + | | | | | | | | | | | | | | | | | |

Pluvialis apricaria | + | | + | | | + | | + | + | | | | | | | + | + | | | + | | | | | + |

Pluvialis squatarola | | | + | | | | | + | | | | | | | | + | | | | | | | | | + |

Vanellus vanellus | + | | + | | | + | + | + | + | + | | | | | | + | | | | | | | | | |

Calidris canutus | | | + | | | | | + | | | | | | | | | | | | | | | | | |

Philomachus pugnax | | | | | | | | + | | + | | | | | | + | | | | | | | | | |

Limosa limosa | | | + | | | | | + | | | | | | | | | | | | | | | | | |

Limosa lapponica | | | + | | | | | + | | | | | | | | | | | | | | | | | + |

Numenius phaeopus | | | + | | | | | + | | | | | | | | | | | | | | | | | + |

Numenius arquata | | | + | | | | | + | + | | | | | | | | | | | | | | | | + |

Tringa erythropus | | | + | | | | | + | | | | | | | | | | | | | | | | | |

Tringa totanus | | | + | | | | | + | | + | | | | | | | | | | | | | | | + |

Tringa nebularia | | | + | | | | | + | | | | | | | | | | | | | | | | | |

Larus ridibundus | + | | + | + | + | | + | | | | | | | | + | | | + | | | | + | | + | |

Larus canus | | | + | + | + | | | | | | | | | | | | | | | | | | + | + | |

Larus fuscus | | | + | + | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | |

Larus argentatus | + | | + | + | + | | | | | | | + | | | | | | | | | | | + | + | |

Larus cachinnans | | | | | | | + | | | | | | | | + | | | | | | | | | | |

Larus marinus | | | + | + | + | | | | | | | | | | | | | | | | | | + | + | |

Columba oenas | | | | | | + | + | + | | | + | | | | | | | | | + | | | | | |

Streptopelia decaocto | | + | + | + | | | | + | | | + | | | | + | | | + | | | | + | | | |

Streptopelia turtur | | | | | | + | + | + | | + | + | | | | | + | | + | | + | | | | | |

Alauda arvensis | | | | | | + | | + | | + | + | | | | | + | | | | | | | | | |

Turdus merula | | | | | | + | | + | | + | + | | | | | + | | | | + | | | | + | |

Turdus pilaris | | | | | + | + | + | + | | + | + | | | | | + | | + | | + | | | + | + | |

Turdus philomelos | | | | | | + | + | + | | + | + | | | | | + | | | | + | | | | | |

Turdus iliacus | | | | | | + | + | + | | + | + | | | | | + | | | | + | | | | | |

Turdus viscivorus | | | | | | + | + | + | | | + | | | | | + | | | | + | | | | | |

Sturnus vulgaris | | | | | | + | + | + | | | + | | | | + | + | | | | + | | | | | |

Garrulus glandarius | + | | + | + | | | | + | | + | | | | + | + | | + | | | + | + | + | | + | + |

Pica pica | + | + | + | + | | + | + | + | | + | + | + | | + | + | | + | | | + | + | + | + | + | + |

Corvus monedula | | | | | | + | + | | | | + | | | | | | + | | | | | | + | + | + |

Corvus frugilegus | | | | | + | | | + | | | | | + | | + | | | | | | | + | | + | + |

Corvus corone | + | + | + | + | + | + | + | + | | + | + | + | + | + | + | | + | | | + | + | + | + | + | + |

ANEXO III/1 — PŘÍLOHA III/1 — BILAG III/1 — ANHANG III/1 — III/1 LISA — ΠΑΡΑΡΤΗΜΑ III/1 — ANNEX III/1 — ANNEXE III/1 — ALLEGATO III/1 — III/1. PIELIKUMS — III/1 PRIEDAS — III/1. MELLÉKLET — ANNESS III/1 — BIJLAGE III/1 — ZAŁĄCZNIK III/1 — ANEXO III/1 — PRÍLOHA III/1 — PRILOGA III/1 — LITTLE III/1 — BILAGA III/1

ANSERIFORMES

Anatidae

Anas platyrhynchos

GALLIFORMES

Tetraonidae

Lagopus lagopus lagopus, scoticus et hibernicus

Phasianidae

Alectoris rufa

Alectoris barbara

Perdix perdix

Phasianus colchicus

COLUMBIFORMES

Columbidae

Columba palumbus

ANEXO III/2 — PŘÍLOHA III/2 — BILAG III/2 — ANHANG III/2 — III/2 LISA — ΠΑΡΑΡΤΗΜΑ III/2 — ANNEX III/2 — ANNEXE III/2 — ALLEGATO III/2 — III/2. PIELIKUMS — III/2 PRIEDAS — III/2. MELLÉKLET — ANNESS III/2 — BIJLAGE III/2 — ZAŁĄCZNIK III/2 — ANEXO III/2 — PRÍLOHA III/2 — PRILOGA III/2 — LITTLE III/2 — BILAGA III/2

ANSERIFORMES

Anatidae

Anser albifrons albifrons

Anser anser

Anas penelope

Anas crecca

Anas acuta

Anas clypeata

Aythya ferina

Aythya fuligula

Aythya marila

Somateria mollissima

Melanitta nigra

GALLIFORMES

Tetraonidae

Lagopus mutus

Tetrao tetrix britannicus

Tetrao urogallus

GRUIFORMES

Rallidae

Fulica atra

CHARADRIIFORMES

Charadriidae

Pluvialis apricaria

Scolopacidae

Lymnocryptes minimus

Gallinago gallinago

Scolopax rusticola”

.

2. 31992 L 0043: Padomes Direktīva 92/43/EEK ( 1992. gada 21. maijs) par dabisko bioģeocenožu un savvaļas augu un dzīvnieku aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.), ko groza:

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem - Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 31997 L 0062: Padomes 27.10.1997. Direktīva 97/62/EK (OV L 305, 8.11.1997., 42. lpp.).

a) Direktīvas 1. panta c) punkta iii) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

"iii) sniegt precīzus piemērus par tipiskām iezīmēm, kas piemīt vienam vai vairākiem turpmāk uzskaitītajiem bioģeogrāfiskiem reģioniem: Alpu, Atlantijas, boreālajam, kontinentālajam, makronēziskajam, Vidusjūras un panoniskajam reģionam"

.

b) Direktīvas 4. panta 2. punktā vārdu "pieci" aizstāj ar vārdu "septiņi".

c) Direktīvas I un II pielikumu aizstāj ar šādiem pielikumiem:

“I PIELIKUMS

KOPIENAI NOZĪMĪGU DABISKO BIOĢEOCENOŽU VEIDI, KURU AIZSARGĀŠANAI IR JĀNOSAKA ĪPAŠI AIZSARGĀJAMAS DABAS TERITORIJAS

Interpretācija

Pamatnostādnes attiecībā uz bioģeocenožu tipu interpretāciju ir ietvertas "Eiropas Savienības bioģeocenožu interpretācijas rokasgrāmatā", ko apstiprinājusi atbilstīgi 20. pantam izveidotā komiteja ("Bioģeocenožu komiteja") un ko publicējusi Eiropas Komisija [1].

Kods atbilst NATURA 2000 kodam.

Simbols "*" norāda prioritāros bioģeocenožu tipus.

1.PIEKRASTES UN HALOFĪTU BIOĢEOCENOZE

11. | Atklāta jūra un plūdmaiņu apvidi |

1110 | Smilšu sēkļi, ko pastāvīgi sedz neliels daudzums jūras ūdens |

1120 | * Posidonia audzes (Posidonion oceanicae) |

1130 | Grīvas ūdeņi |

1140 | Purvāji un smilšu līdzenumi, ko nelielas plūdmaiņas gadījumā neklāj jūras ūdens |

1150 | * Piekrastes lagūnas |

1160 | Plašas seklūdens ietekas un līči |

1170 | Rifi |

1180 | Zemūdens struktūras, ko radījušas gāzu izplūdes |

12. | Jūras klintis un šķembu vai akmeņu pludmales |

1210 | Plūdmaiņu joslas viengadīgā veģetācija |

1220 | Akmeņaino krastu daudzgadīgā veģetācija |

1230 | Atlantijas okeāna un Baltijas jūras krasta jūras klintis ar veģetāciju |

1240 | Vidusjūras krasta jūras klintis ar veģetāciju, kam raksturīgs Limonium spp. |

1250 | Jūras klintis ar veģetāciju, kas ietver makronēzisko krastu endēmisko floru |

13. | Atlantijas un kontinentālie solončaki un sālslauki |

1310 | Salicornia un citi viengadīgie augi, kas pārņem dubļus un smiltis |

1320 | Spartina velēnas (Spartinion maritimae) |

1330 | Atlantijas sālslauki (Glauco-Puccinellietalia maritimae) |

1340 | * Kontinentālie sālslauki |

14. | Vidusjūras un termoatlantiskie solončaki un sālslauki |

1410 | Vidusjūras sālslauki (Juncetalia maritimi) |

1420 | Vidusjūras un termoatlantiskie halofīlie krūmāji (Sarcocornetea fruticosi) |

1430 | Halonitrofīlie krūmāji (Pegano-Salsoletea) |

15. | Kontinentālās sālsstepes un ģipšakmens stepes |

1510 | * Vidusjūras sālsstepes (Limonietalia) |

1520 | * Ibērijas ģipšakmens veģetācija (Gypsophiletalia) |

1530 | * Panoniskās sālsstepes un solončaki |

16. | Boreālie Baltijas jūras arhipelāgu, piekrastu un zemes garozas pacēlumu apvidi |

1610 | Baltijas eskeru salas ar smilšu, akmeņu un šķembu pludmaļu veģetāciju un piekrastes veģetāciju |

1620 | Boreālās klintis un mazās salas Baltijas jūrā |

1630 | * Boreālās Baltijas piekrastes pļavas |

1640 | Boreālās Baltijas smilšainās pludmales ar daudzgadīgu veģetāciju |

1650 | Baltijas jūras boreālās šaurās ietekas |

2.PIEKRASTES SMILŠU KĀPAS UN KONTINENTĀLĀS KĀPAS

21. | Atlantijas okeāna, Ziemeļjūras un Baltijas jūras krastu smilšu kāpas |

2110 | Embrioniskas ceļojošās kāpas |

2120 | Piekrastes ceļojošās kāpas ar Ammophila arenaria ("baltās kāpas") |

2130 | * Nostiprinātās piekrastes kāpas ar zālaugu veģetāciju ("pelēkās kāpas") |

2140 | * Nepārkaļķojušās nostiprinātās kāpas ar Empetrum nigrum |

2150 | * Atlantijas nepārkaļķojušās nostiprinātās kāpas (Calluno-Ulicetea) |

2160 | Kāpas ar Hippophaë rhamnoides |

2170 | Kāpas ar Salix repens ssp. argentea (Salicion arenariae) |

2180 | Kokiem apaugušas kāpas Atlantijas, kontinentālajā vai boreālajā reģionā |

2190 | Mitrās kāpu ieplakas |

21A0 | Piejūras pļavas (* Īrijā) |

22. | Vidusjūras piekrastes kāpas |

2210 | Crucianellion maritimae nostiprinātās pludmales kāpas |

2220 | Kāpas ar Euphorbia terracina |

2230 | Malcolmietalia kāpu pļavas |

2240 | Brachypodietalia kāpu pļavas ar viengadīgiem augiem |

2250 | * Piekrastes kāpas ar Juniperus spp. |

2260 | Cisto-Lavenduletalia kāpu sklerofīlie krūmāji |

2270 | * Kokiem apaugušas kāpas ar Pinus pinea un/vai Pinus pinaster |

23. | Vecas un dekalcificētas kontinentālās kāpas |

2310 | Sauso smilšu augšņu virsāji ar Calluna un Genista |

2320 | Sauso smilšu augšņu virsāji ar Calluna un Empetrum nigrum |

2330 | Kontinentālās kāpas ar atklātām Corynephorus un Agrostis zālaugu pļavām |

2340 | * Panoniskās kontinentālās kāpas |

3.SALDŪDENS BIOĢEOCENOZES

31. | Stāvošs ūdens |

3110 | Smilšainu zemieņu oligotrofiskie ūdeņi, kuros ir ļoti maz minerālvielu (Littorelletalia uniflorae) |

3120 | Oligotrofiski ūdeņi — galvenokārt rietumu Vidusjūras apvidos — kuros ir ļoti maz minerālvielu un kuros ir Isoëtes spp. |

3130 | Oligotrofiski līdz mezotrofiski stāvoši ūdeņi, kuros ir Littorelletea uniflorae un/vai Isoëto-Nanojuncetea veģetācija |

3140 | Cieti oligomezotrofiski ūdeņi ar Chara spp. bentālu veģetāciju |

3150 | Dabiski eitrofiski ezeri ar Magnopotamion vai Hydrocharition tipa veģetāciju |

3160 | Dabiski distrofiski ezeri un dīķi |

3170 | * Vidusjūras izžūstošie dīķi |

3180 | * Turloughs |

3190 | Ezeri ar ģipšakmens karstu |

31A0 | * Transilvānijas karsto avotu amoliņa audzes |

32. | Tekošs ūdens — ūdensteču daļas ar pilnīgi vai daļēji dabisku kustību (mazas, vidējas un lielas audzes), kurās netiek novērota ūdens kvalitātes pasliktināšanās |

3210 | Fenoskandijas dabiskās upes |

3220 | Alpu upes un zālaugu veģetācija to krastos |

3230 | Alpu upes un to Myricaria germanica koku veģetācija |

3240 | Alpu upes un to Salix elaeagnos koku veģetācija |

3250 | Pastāvīgi plūstošas Vidusjūras upes ar Glaucium flavum |

3260 | Zemieņu — kalnāju līmeņa ūdensteces ar Ranunculion fluitantis un Callitricho-Batrachion veģetāciju |

3270 | Upes ar dubļainiem krastiem, kuros ir Chenopodion rubri p.p. un Bidention p.p. veģetācija |

3280 | Pastāvīga plūduma Vidusjūras upes, kurās ir Paspalo-Agrostidion sugas, kā arī Salix un Populus alba nokares |

3290 | Neregulāra plūduma Vidusjūras upes, kurās ir Paspalo-Agrostidion |

4.MĒRENĀ KLIMATA JOSLAS VIRSĀJI UN KRŪMĀJI

4010 | Ziemeļatlantijas mitrie virsāji ar Erica tetralix |

4020 | * Mērenās joslas Atlantijas mitrie virsāji ar Erica ciliaris un Erica tetralix |

4030 | Eiropas sausie virsāji |

4040 | * Sausie Atlantijas piekrastes virsāji ar Erica vagans |

4050 | * Endēmiski makronēziskie tīreļi |

4060 | Alpu un boreālie virsāji |

4070 | * Krūmāji ar Pinus mugo un Rhododendron hirsutum (Mugo-Rhododendretum hirsuti) |

4080 | Subarktiskie Salix spp. krūmāji |

4090 | Endēmiskie oro-Vidusjūras virsāji ar irbulenēm |

40A0 | * Subkontinentālie peripanoniskie krūmāji |

5.SKLEROFCĪTU KRŪMĀJI (MATORRAL)

51. | Submediteriānie un mērenā klimata joslas krūmāji |

5110 | Stabilas kserotermofilās audzes ar Buxus sempervirens uz akmens nogāzēm (Berberidion p.p.) |

5120 | Kalnu Cytisus purgans audzes |

5130 | Juniperus communis audzes virsāja vai kaļķakmens pļavās |

5140 | * Cistus palhinhae audzes piejūras mitrajos virsājos |

52. | Vidusjūras kokiem līdzīgie krūmāji |

5210 | Kokveida krūmāji ar Juniperus spp. |

5220 | * Kokveida krūmāji ar Zyziphus |

5230 | * Kokveida krūmāji ar Laurus nobilis |

53. | Vidējās joslas Vidusjūras un pirmsstepes krūmāji |

5310 | Laurus nobilis saaudzes |

5320 | Euphorbia zemās audzes tuvu pie klintīm |

5330 | Vidējās joslas Vidusjūras un pirmstuksneša krūmāji |

54. | Dzelksnāji |

5410 | Rietumu Vidusjūras klinšu virsotņu dzelksnāji (Astragalo-Plantaginetum subulatae) |

5420 | Sarcopoterium spinosum dzelksnāji |

5430 | Euphorbio-Verbascion endēmiskie dzelksnāji |

6.PILNĪGI VAI DAĻĒJI DABISKAS PĻAVU AUDZES

61. | Dabiskas pļavas |

6110 | * Kaļķainas vai bāziskas augsnes Alysso-Sedion albi klinšu pļavas |

6120 | * Sausas smilšu augsnes kaļķainās pļavas |

6130 | Violetalia calaminariae kalamīna pļavas |

6140 | Pireneju Festuca eskia silīcija augsnes pļavas |

6150 | Silīcija augsnes Alpu un boreālās pļavas |

6160 | Oro-Ibērijas Festuca indigesta pļavas |

6170 | Alpu un subalpu kaļķainas augsnes pļavas |

6180 | Makronēziskās mezofilās augsnes pļavas |

6190 | Klinšu panoniskās pļavas (Stipo-Festucetalia pallentis) |

62. | Daļēji dabisku sauso pļavu un krūmāju apvidi |

6210 | Daļēji dabisku sauso pļavu un krūmāju apvidi ar kaļķainu augsni (Festuco-Brometalia) (* nozīmīgas orhideju audzes) |

6220 | * Pseidostepe ar stiebrzālēm un viengadīgajiem Thero-Brachypodietea |

6230 | * Sugām bagātas Nardus pļavas ar silikātu substrātu kalnu apvidos (un piekaļņu apvidos — kontinentālajā Eiropā) |

6240 | * Subpanoniskās stepes veida pļavas |

6250 | * Panoniskās dzeltenzemes stepes veida pļavas |

6260 | * Panoniskās smilšu stepes |

6270 | * Fenoskandijas zemieņu sugām bagātās sausās — vidēji mitrās pļavas |

6280 | * Nordiskās alvas un pirmskembrija perioda kaļķakmens plakankalnes |

62A0 | Austrumu sub-Vidusjūras sausās pļavas (Scorzoneratalia villosae) |

62B0 | * Serpentīnveida pļavas Kiprā |

63. | Sklerofilie ganību meži (dehesas) |

6310 | Dehesas ar mūžzaļajiem Quercus spp. |

64. | Daļēji dabiskas garstiebru zāles mitrās pļavas |

6410 | Molinia pļavas ar kaļķainu, kūdras vai mālu — dubļu piesātināto augsni (Molinion caeruleae) |

6420 | Molinio-Holoschoenion Vidusjūras garstiebru zāles mitrās pļavas |

6430 | Zemieņu un kalnāju — Alpu līmeņa hidrofilās garstiebru augu audzes |

6440 | Cnidion dubii aluviālas pļavas upju ielejās |

6450 | Ziemeļu boreālās aluviālās pļavas |

6460 | Troodos kūdras pļavas |

65. | Mezofilās pļavas |

6510 | Zemieņu siena pļavas (Alopecurus pratensis, Sanguisorba officinalis) |

6520 | Kalnu siena pļavas |

6530 | * Fenoskandijas kokiem apaugušās pļavas |

7.AUGSTIE PURVI, MUKLĀJI UN DUMBRĀJI

71. | Sfagnu skābie purvi |

7110 | * Aktīvie augstie purvi |

7120 | Sadalījušies augstie purvi, kuri joprojām spēj dabiski reģenerēties |

7130 | Kūdras slāņa purvi (* ja aktīvais purvs) |

7140 | Izžūstošie muklāji un nestabilie purvi |

7150 | Rhynchosporion noslāņojumi kūdras substrātos |

7160 | Fenoskandijas minerālvielām bagātie avoti un iztekas |

72. | Kaļķainie dumbrāji |

7210 | * Kaļķainie dumbrāji ar Cladium mariscusCaricion davallianae sugām |

7220 | * Pārakmeņojušās atradnes ar tufa audzēm (Cratoneurion) |

7230 | Sārmaini dumbrāji |

7240 | * Caricion bicoloris-atrofuscae Alpu piekaļņu audzes |

73. | Boreālie muklāji |

7310 | * Aapa muklāji |

7320 | * Palsa muklāji |

8.KLINŠU BIOĢEOCENOZES UN ALAS

81. | Nogāzes |

8110 | Silikātu nogāzes kalnāju-sniega līmeņos (Androsacetalia alpinae un Galeopsietalia ladani) |

8120 | Kaļķakmens un calcshist nogāzes kalnāju-Alpu līmeņos (Thlaspietea rotundifolii) |

8130 | Rietumvidusjūras un termofilās nogāzes |

8140 | Austrumvidusjūras nogāzes |

8150 | Viduseiropas kalnāju silikātu nogāzes |

8160 | * Viduseiropas kaļķakmens nogāzes kalnu un kalnāju līmenī |

82. | Klinšainas nokalnes ar klinšu veģetāciju |

8210 | Klinšainas kaļķakmens nogāzes ar klinšu veģetāciju |

8220 | Klinšainas silikātu nogāzes ar klinšu veģetāciju |

8230 | Silikātklintis ar Sedo-Scleranthion vai Sedo albi-Veronicion dillenii piekalņu veģetāciju |

8240 | * Kaļķakmens slāņi |

83. | Citas klinšu bioģeocenozes |

8310 | Alas, kas nav pieejamas publiskai apskatei |

8320 | Lavas un iežu dabisko atsegumu lauki |

8330 | Pilnīgi vai daļēji zem ūdens esošas jūras alas |

8340 | Pastāvīgi ledāji |

9.MEŽI

Dabiska vai daļēji dabiska mežu zemes veģetācija, kura ietver vietējās sugas, kas veido augstu koku mežus ar tipisku pamežu, un kura atbilst šādiem kritērijiem: reta vai mazskaitliska un/vai ietver Kopienai nozīmīgas sugas

90. | Boreālās Eiropas meži |

9010 | * Rietumu Taïga |

9020 | * Fennoskandiski hemiboreāli dabiskie meži ar veciem platlapu kokiem, kas nomet lapotni, (Quercus, Tilia, Acer, Fraxinus or Ulmus); bagātīga epifītu veģetācija |

9030 | * Pirmās paaudzes dabiskie meži piekrastēs ar zemes garozas pacēlumu |

9040 | Ziemeļu subalpu/subarktiskie meži ar Betula pubescens ssp. czerepanovii |

9050 | Fenoskandijas augiem bagātie meži ar Picea abies |

9060 | Skujkoku meži, kas atrodas uz glaciofluviāliem eskeriem vai saistīti ar tiem |

9070 | Fenoskandijas kokiem apaugušās ganības |

9080 | * Fenoskandijas purvainie lapu koku meži |

91. | Eiropas mērenās joslas meži |

9110 | Luzulo-Fagetum dižskabārža meži |

9120 | Atlantijas acidofilie dižskabāržu meži ar Ilex un dažkārt arī Taxus krūmājos (Quercion robori-petraeae vai Ilici-Fagenion) |

9130 | Asperulo-Fagetum dižskabārža meži |

9140 | Viduseiropas subalpu dižskabāržu meži ar Acer un Rumex arifolius |

9150 | Viduseiropas Cephalanthero-Fagion kaļķakmens augšņu dižskabāržu meži |

9160 | Carpinion betuli subatlantijas un viduseiropas ozolu vai ozolu un skabāržu meži |

9170 | Galio-Carpinetum ozolu un skabāržu meži |

9180 | * Tilio-Acerion nokaļņu, nogāžu un aizu meži |

9190 | Veci acidofili ozolu meži ar Quercus robur smilšainās zemienēs |

91A0 | Veci akmens-ozolu meži ar Ilex un Blechnum Britu salās |

91B0 | Termofilie Fraxinus angustifolia meži |

91C0 | * Kaledonijas meži |

91D0 | * Purvainas mežu zemes |

91E0 | * Aluviāli meži ar Alnus glutinosa un Fraxinus excelsior (Alno-Padion, Alnion incanae, Salicion albae) |

91F0 | Lielo upju piekrastes jauktie meži ar Quercus robur, Ulmus laevis, Ulmus minor, Fraxinus excelsior vai Fraxinus angustifolia (Ulmenion minoris) |

91G0 | * Panoniskie meži ar Quercus petraea un Carpinus betulus |

91H0 | * Panoniskie meži ar Quercus pubescens |

91I0 | * Eiropas-Sibīrijas stepju meži ar Quercus spp. |

91J0 | * Taxus baccata meži Britu salās |

91K0 | Illīrijas Fagus sylvatica meži (Aremonio-Fagion) |

91L0 | Illīrijas ozolu un skabāržu meži (Erythronio-carpinion) |

91M0 | Panoniskie-balkānu sarkanlapu ozolu un sēdlapu ozolu meži |

91N0 * | * Panoniskie kontinentālo smilšu kāpu biezokņi (Junipero-Populetum albae) |

91P0 | Dižegļu meži (Abietetum polonicum) |

91Q0 | Rietumkarpatu kaļķainās augsnes Pinus sylvestris meži |

91R0 | Dināriskā dolomīta Skotijas priežu meži (Genisto januensis-Pinetum) |

91T0 | Centrāleiropas ķērpjainie Skotijas priežu meži |

91U0 | Sarmatijas stepju priežu meži |

91V0 | Dacian dižskabāržu meži (Symphyto-Fagion) |

92. | Vidusjūras lapu koku meži |

9210 | * Apenīnu dižskabāržu meži ar Taxus un Ilex |

9220 | * Apenīnu dižskabāržu meži ar Abies alba un dižskabāržu meži ar Abies nebrodensis |

9230 | Galīcijas un Portugāles ozolu meži ar Quercus robur un Quercus pyrenaica |

9240 | Ibērijas Quercus faginea un Quercus canariensis meži |

9250 | Quercus trojana meži |

9260 | Castanea sativa meži |

9270 | Grieķijas dižskabāržu meži ar Abies borisii- regis |

9280 | Quercus frainetto meži |

9290 | Cupressus meži (Acero-Cupression) |

92A0 | Salix alba un Populus alba alejas |

92B0 | Vidusjūras neregulāro ūdensteču piekrastes audzes ar Rhododendron ponticum, Salix un citām sugām |

92C0 | Platanus orientalis un Liquidambar orientalis meži (Platanion orientalis) |

92D0 | Dienvidu piekrastes alejas un biezokņi (Nerio-Tamaricetea un Securinegion tinctoriae) |

93. | Vidusjūras sklerofītu meži |

9310 | Egejas jūras Quercus brachyphylla meži |

9320 | Olea un Ceratonia meži |

9330 | Quercus suber meži |

9340 | Quercus ilex un Quercus rotundifolia meži |

9350 | Quercus macrolepis meži |

9360 | * Makronēziskie lauru koku meži (Laurus, Ocotea) |

9370 | * Phoenix palmu birzis |

9380 | Ilex aquifolium meži |

9390 | * Krūmāju un zemkoku mežu veģetācija ar Quercus alnifolia |

93A0 | Mežu zemes ar Quercus infectoria (Anagyro foetidae-Quercetum infectoriae) |

94. | Mērenās joslas kalnainie skujkoku meži |

9410 | Acidofilie Picea meži kalnāju — Alpu līmeņos (Vaccinio-Piceetea) |

9420 | Alpu Larix decidua un/vai Pinus cembra meži |

9430 | Subalpu un kalnāju Pinus uncinata meži (* ja pamatā ģipšakmens vai kaļķakmens) |

95. | Vidusjūras un makronēziskie kalnāju skujkoku meži |

9510 | * Dienvidapenīnu Abies alba meži |

9520 | Abies pinsapo meži |

9530 | * Vidusjūras vai subvidusjūras priežu meži ar endēmiskām melnajām priedēm |

9540 | Vidusjūras priežu meži ar endēmiskām Mesogean priedēm |

9550 | Kanāriju salu endēmiskie priežu meži |

9560 | * Endēmiskie meži ar Juniperus spp. |

9570 | * Tetraclinis articulata meži ar |

9580 | * Vidusjūras Taxus baccata meži |

9590 | * Cedrus brevifolia meži (Cedrosetum brevifoliae) |

II PIELIKUMS

KOPIENĀ NOZĪMĪGAS AUGU UN DZĪVNIEKU SUGAS, KURU AIZSARGĀŠANAI IR JĀNOSAKA ĪPAŠI AIZSARGĀJAMAS DABAS TERITORIJAS

Interpretācija

a) II pielikums turpina I pielikumu, lai izveidotu saskaņotu īpaši aizsargājamu dabas teritoriju tīklu.

b) Šajā pielikumā uzskaitītās sugas ir norādītas, izmantojot

- sugas vai apakšsugas nosaukumu vai

- visas sugas, kas pieder augstākam taksonam vai kādai norādītai attiecīgā taksona daļai. Saīsinājums "spp." pēc dzimtas vai ģints nosaukuma norāda uz visām sugām, kas pieder šai dzimtai vai ģintij.

c) Simboli

Zvaigznīte (*) pirms sugas nosaukuma norāda, ka tā ir prioritāra suga.

Lielākā daļa šajā pielikumā uzskaitīto sugu ir uzskaitītas arī IV pielikumā. Ja suga ir norādīta šajā pielikumā, bet nav norādīta ne IV pielikumā, ne arī V pielikumā, pēc sugas nosaukuma pievienots simbols (o); ja šajā pielikumā norādītā suga ir norādīta arī V pielikumā, bet nav norādīta IV pielikumā, pēc tās nosaukuma pievienots simbols (V).

a) DZĪVNIEKI

MUGURKAULNIEKI

ZĪDĪTĀJI

INSECTIVORA

Talpidae

Galemys pyrenaicus

CHIROPTERA

Rhinolophidae

Rhinolophus blasii

Rhinolophus euryale

Rhinolophus ferrumequinum

Rhinolophus hipposideros

Rhinolophus mehelyi

Vespertilionidae

Barbastella barbastellus

Miniopterus schreibersi

Myotis bechsteini

Myotis blythii

Myotis capaccinii

Myotis dasycneme

Myotis emarginatus

Myotis myotis

Pteropodidae

Rousettus aegiptiacus

RODENTIA

Sciuridae

* Marmota marmota latirostris

* Pteromys volans (Sciuropterus russicus)

Spermophilus citellus (Citellus citellus)

* Spermophilus suslicus (Citellus suslicus)

Castoridae

Castor fiber (izņemot Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Somijas un Zviedrijas populācijas)

Microtidae

Microtus cabrerae

* Microtus oeconomus arenicola

* Microtus oeconomus mehelyi

Microtus tatricus

Zapodidae

Sicista subtilis

CARNIVORA

Canidae

* Alopex lagopus

* Canis lupus (izņemot Igaunijas populāciju; Grieķijas populācijas: tikai uz dienvidiem no 39. paralēles; Spānijas populācijas: tikai uz dienvidiem no Duero; Latvijas, Lietuvas un Somijas populācijas).

Ursidae

* Ursus arctos (izņemot Igaunijas, Somijas un Zviedrijas populācijas)

Mustelidae

* Gulo gulo

Lutra lutra

Mustela eversmannii

* Mustela lutreola

Felidae

Lynx lynx (izņemot Igaunijas, Latvijas un Somijas populācijas)

* Lynx pardinus

Phocidae

Halichoerus grypus (V)

* Monachus monachus

Phoca hispida bottnica (V)

* Phoca hispida saimensis

Phoca vitulina (V)

ARTIODACTYLA

Cervidae

* Cervus elaphus corsicanus

Rangifer tarandus fennicus (o)

Bovidae

* Bison bonasus

Capra aegagrus (dabiskās populācijas)

* Capra pyrenaica pyrenaica

Ovis gmelini musimon (Ovis ammon musimon) (dabiskās populācijas — Korsika un Sardīnija)

Ovis orientalis ophion (Ovis gmelini ophion)

* Rupicapra pyrenaica ornata (Rupicapra rupicapra ornata)

Rupicapra rupicapra balcanica

* Rupicapra rupicapra tatrica

CETACEA

Phocoena phocoena

Tursiops truncatus

RĀPUĻI

CHELONIA (TESTUDINES)

Testudinidae

Testudo graeca

Testudo hermanni

Testudo marginata

Cheloniidae

* Caretta caretta

* Chelonia mydas

Emydidae

Emys orbicularis

Mauremys caspica

Mauremys leprosa

SAURIA

Lacertidae

Lacerta bonnali (Lacerta monticola)

Lacerta monticola

Lacerta schreiberi

Gallotia galloti insulanagae

* Gallotia simonyi

Podarcis lilfordi

Podarcis pityusensis

Scincidae

Chalcides simonyi (Chalcides occidentalis)

Gekkonidae

Phyllodactylus europaeus

OPHIDIA (SERPENTES)

Colubridae

* Coluber cypriensis

Elaphe quatuorlineata

Elaphe situla

* Natrix natrix cypriaca

Viperidae

* Macrovipera schweizeri (Vipera lebetina schweizeri)

Vipera ursinii izņemot Vipera ursinii rakosiensis)

* Vipera ursinii rakosiensis

ABINIEKI

CAUDATA

Salamandridae

Chioglossa lusitanica

Mertensiella luschani (Salamandra luschani)

* Salamandra aurorae (Salamandra atra aurorae)

Salamandrina terdigitata

Triturus carnifex (Triturus cristatus carnifex)

Triturus cristatus (Triturus cristatus cristatus)

Triturus dobrogicus (Triturus cristatus dobrogicus)

Triturus karelinii (Triturus cristatus karelinii)

Triturus montandoni

Proteidae

* Proteus anguinus

Plethodontidae

Hydromantes (Speleomantes) ambrosii

Hydromantes (Speleomantes) flavus

Hydromantes (Speleomantes) genei

Hydromantes (Speleomantes) imperialis

Hydromantes (Speleomantes) strinatii

Hydromantes (Speleomantes) supramontes

ANURA

Discoglossidae

* Alytes muletensis

Bombina bombina

Bombina variegata

Discoglossus galganoi (tostarp Discoglossus "jeanneae")

Discoglossus montalentii

Discoglossus sardus

Ranidae

Rana latastei

Pelobatidae

* Pelobates fuscus insubricus

ZIVIS

PETROMYZONIFORMES

Petromyzonidae

Eudontomyzon spp. (o)

Lampetra fluviatilis (V) (izņemot Somijas un Zviedrijas populācijas)

Lampetra planeri (o) (izņemot Igaunijas, Somijas un Zviedrijas populācijas

Lethenteron zanandreai (V)

Petromyzon marinus (o) (izņemot Zviedrijas populācijas)

ACIPENSERIFORMES

Acipenseridae

* Acipenser naccarii

* Acipenser sturio

CLUPEIFORMES

Clupeidae

Alosa spp. (V)

SALMONIFORMES

Salmonidae

Hucho hucho (dabiskās populācijas) (V)

Salmo macrostigma (o)

Salmo marmoratus (o)

Salmo salar (vienīgi saldūdenī) (V) (izņemot Somijas populācijas)

Coregonidae

* Coregonus oxyrhynchus (upēs nārstojošas populācijas dažos Ziemeļjūras apgabalos)

Umbridae

Umbra krameri (o)

CYPRINIFORMES

Cyprinidae

Alburnus albidus (o) (Alburnus vulturius)

Anaecypris hispanica

Aspius aspius (V) (izņemot Somijas populācijas)

Barbus comiza (V)

Barbus meridionalis (V)

Barbus plebejus (V)

Chalcalburnus chalcoides (o)

Chondrostoma genei (o)

Chondrostoma lusitanicum (o)

Chondrostoma polylepis (o) (tostarp C. willkommi)

Chondrostoma soetta (o)

Chondrostoma toxostoma (o)

Gobio albipinnatus (o)

Gobio kessleri (o)

Gobio uranoscopus (o)

Iberocypris palaciosi (o)

* Ladigesocypris ghigii (o)

Leuciscus lucumonis (o)

Leuciscus souffia (o)

Pelecus cultratus (V)

Phoxinellus spp. (o)

* Phoxinus percnurus

Rhodeus sericeus amarus (o)

Rutilus pigus (V)

Rutilus rubilio (o)

Rutilus arcasii (o)

Rutilus macrolepidotus (o)

Rutilus lemmingii (o)

Rutilus frisii meidingeri (V)

Rutilus alburnoides (o)

Scardinius graecus (o)

Cobitidae

Cobitis elongata (o)

Cobitis taenia (o) (izņemot Somijas populācijas)

Cobitis trichonica (o)

Misgurnus fossilis (o)

Sabanejewia aurata (o)

Sabanejewia larvata (o) (Cobitis larvata un Cobitis conspersa)

SILURIFORMES

Siluridae

Silurus aristotelis (V)

ATHERINIFORMES

Cyprinodontidae

Aphanius iberus (o)

Aphanius fasciatus (o)

* Valencia hispanica

* Valencia letourneuxi (Valencia hispanica)

PERCIFORMES

Percidae

Gymnocephalus baloni

Gymnocephalus schraetzer (V)

Zingel spp. ((o) izņemot Zingel asper un Zingel zingel (V)

Gobiidae

Knipowitschia (Padogobius) panizzae (o)

Padogobius nigricans (o)

Pomatoschistus canestrini (o)

SCORPAENIFORMES

Cottidae

Cottus gobio (o) (izņemot Somijas populācijas)

Cottus petiti (o)

BEZMUGURKAULNIEKI

POSMKĀJI

CRUSTACEA

Decapoda

Austropotamobius pallipes (V)

* Austropotamobius torrentium (V)

Isopoda

* Armadillidium ghardalamensis

INSECTA

Coleoptera

Agathidium pulchellum (o)

Bolbelasmus unicornis

Boros schneideri (o)

Buprestis splendens

Carabus hampei

Carabus hungaricus

* Carabus menetriesi pacholei

* Carabus olympiae

Carabus variolosus

Carabus zawadszkii

Cerambyx cerdo

Corticaria planula (o)

Cucujus cinnaberinus

Dorcadion fulvum cervae

Duvalius gebhardti

Duvalius hungaricus

Dytiscus latissimus

Graphoderus bilineatus

Leptodirus hochenwarti

Limoniscus violaceus (o)

Lucanus cervus (o)

Macroplea pubipennis (o)

Mesosa myops (o)

Morimus funereus (o)

* Osmoderma eremita

Oxyporus mannerheimii (o)

Pilemia tigrina

* Phryganophilus ruficollis

Probaticus subrugosus

Propomacrus cypriacus

* Pseudogaurotina excellens

Pseudoseriscius cameroni

Pytho kolwensis

Rhysodes sulcatus (o)

* Rosalia alpina

Stephanopachys linearis (o)

Stephanopachys substriatus (o)

Xyletinus tremulicola (o)

Hemiptera

Aradus angularis (o)

Lepidoptera

Agriades glandon aquilo (o)

Arytrura musculus

* Callimorpha (Euplagia, Panaxia) quadripunctaria (o)

Catopta thrips

Chondrosoma fiduciarium

Clossiana improba (o)

Coenonympha oedippus

Colias myrmidone

Cucullia mixta

Dioszeghyana schmidtii

Erannis ankeraria

Erebia calcaria

Erebia christi

Erebia medusa polaris (o)

Eriogaster catax

Euphydryas (Eurodryas, Hypodryas) aurinia (o)

Glyphipterix loricatella

Gortyna borelii lunata

Graellsia isabellae (V)

Hesperia comma catena (o)

Hypodryas maturna

Leptidea morsei

Lignyoptera fumidaria

Lycaena dispar

Lycaena helle

Maculinea nausithous

Maculinea teleius

Melanargia arge

* Nymphalis vaualbum

Papilio hospiton

Phyllometra culminaria

Plebicula golgus

Polymixis rufocincta isolata

Polyommatus eroides

Xestia borealis (o)

Xestia brunneopicta (o)

* Xylomoia strix

Mantodea

Apteromantis aptera

Odonata

Coenagrion hylas (o)

Coenagrion mercuriale (o)

Coenagrion ornatum (o)

Cordulegaster heros

Cordulegaster trinacriae

Gomphus graslinii

Leucorrhinia pectoralis

Lindenia tetraphylla

Macromia splendens

Ophiogomphus cecilia

Oxygastra curtisii

Orthoptera

Baetica ustulata

Brachytrupes megacephalus

Isophya costata

Isophya stysi

Myrmecophilus baronii

Odontopodisma rubripes

Paracaloptenus caloptenoides

Pholidoptera transsylvanica

Stenobothrus (Stenobothrodes) eurasius

ARACHNIDA

Pseudoscorpiones

Anthrenochernes stellae (o)

GLIEMJI

GASTROPODA

Anisus vorticulus

Caseolus calculus

Caseolus commixta

Caseolus sphaerula

Chilostoma banaticum

Discula leacockiana

Discula tabellata

Discus guerinianus

Elona quimperiana

Geomalacus maculosus

Geomitra moniziana

Gibbula nivosa

* Helicopsis striata austriaca (o)

Hygromia kovacsi

Idiomela (Helix) subplicata

Lampedusa imitatrix

* Lampedusa melitensis

Leiostyla abbreviata

Leiostyla cassida

Leiostyla corneocostata

Leiostyla gibba

Leiostyla lamellosa

* Paladilhia hungarica

Sadleriana pannonica

Theodoxus transversalis

Vertigo angustior (o)

Vertigo genesii (o)

Vertigo geyeri (o)

Vertigo moulinsiana (o)

BIVALVIA

Unionoida

Margaritifera durrovensis (Margaritifera margaritifera) (V)

Margaritifera margaritifera (V)

Unio crassus

Dreissenidae

Congeria kusceri

b) AUGI

PTERIDOPHYTA

Aspleniaceae

Asplenium jahandiezii (Litard.) Rouy

Rouy Asplenium adulterinum Milde

Blechnaceae

Woodwardia radicans (L.) Sm.

Dicksoniaceae

Culcita macrocarpa C. Presl

Dryopteridaceae

Diplazium sibiricum (Turcz. ex Kunze) Kurata

* Dryopteris corleyi Fraser-Jenk.

Dryopteris fragans (L.) Schott

Hymenophyllaceae

Trichomanes speciosum Willd.

Isoetaceae

Isoetes boryana Durieu

Isoetes malinverniana Ces. & De Not.

Marsileaceae

Marsilea batardae Launert

Marsilea quadrifolia L.

Marsilea strigosa Willd.

Ophioglossaceae

Botrychium simplex Hitchc.

Ophioglossum polyphyllum A. Braun

GYMNOSPERMAE

Pinaceae

* Abies nebrodensis (Lojac.) Mattei

ANGIOSPERMAE

Alismataceae

* Alisma wahlenbergii (Holmberg) Juz.

Caldesia parnassifolia (L.) Parl.

Luronium natans (L.) Raf.

Amaryllidaceae

Leucojum nicaeense Ard.

Narcissus asturiensis (Jordan) Pugsley

Narcissus calcicola Mendonça

Narcissus cyclamineus DC.

Narcissus fernandesii G. Pedro

Narcissus humilis (Cav.) Traub

* Narcissus nevadensis Pugsley

Narcissus pseudonarcissus L. subsp. nobilis (Haw.) A. Fernandes

Narcissus scaberulus Henriq.

Narcissus triandrus L. subsp. capax (Salisb.) D. A. Webb.

Narcissus viridiflorus Schousboe

Asclepiadaceae

Vincetoxicum pannonicum (Borhidi) Holub

Boraginaceae

* Anchusa crispa Viv.

Echium russicum J.F.Gemlin

* Lithodora nitida (H. Ern) R. Fernandes

Myosotis lusitanica Schuster

Myosotis rehsteineri Wartm.

Myosotis retusifolia R. Afonso

Omphalodes kuzinskyanae Willk.

* Omphalodes littoralis Lehm.

* Onosma tornensis Javorka

Solenanthus albanicus (Degen & al.) Degen & Baldacci

* Symphytum cycladense Pawl.

Campanulaceae

Adenophora lilifolia (L.) Ledeb.

Asyneuma giganteum (Boiss.) Bornm.

* Campanula bohemica Hruby

* Campanula gelida Kovanda

* Campanula sabatia De Not.

* Campanula serrata (Kit.) Hendrych

Campanula zoysii Wulfen

Jasione crispa (Pourret) Samp. subsp. serpentinica Pinto da Silva

Jasione lusitanica A. DC.

Caryophyllaceae

Arenaria ciliata L. subsp. pseudofrigida Ostenf. & O.C. Dahl

Arenaria humifusa Wahlenberg

* Arenaria nevadensis Boiss. & Reuter

Arenaria provincialis Chater & Halliday

* Cerastium alsinifolium Tausch

Cerastium dinaricum G.Beck & Szysz.

Dianthus arenarius L. subsp. arenarius

* Dianthus arenarius subsp. bohemicus (Novak) O.Schwarz

Dianthus cintranus Boiss. & Reuter subsp. cintranus Boiss. & Reuter

* Dianthus diutinus Kit.

* Dianthus lumnitzeri Wiesb.

Dianthus marizii (Samp.) Samp.

* Dianthus moravicus Kovanda

* Dianthus nitidus Waldst. et Kit.

Dianthus plumarius subsp. regis-stephani (Rapcs.) Baksay

Dianthus rupicola Biv.

* Gypsophila papillosa P. Porta

Herniaria algarvica Chaudhri

* Herniaria latifolia Lapeyr. subsp. litardierei Gamis

Herniaria lusitanica (Chaudhri) subsp. berlengiana Chaudhri

Herniaria maritima Link

* Minuartia smejkalii Dvorakova

Moehringia lateriflora (L.) Fenzl.

Moehringia tommasinii Marches.

Moehringia villosa (Wulfen) Fenzl

Petrocoptis grandiflora Rothm.

Petrocoptis montsicciana O. Bolos & Rivas Mart.

Petrocoptis pseudoviscosa Fernandez Casas

Silene furcata Rafin. subsp. angustiflora (Rupr.) Walters

* Silene hicesiae Brullo & Signorello

Silene hifacensis Rouy ex Willk.

* Silene holzmanii Heldr. ex Boiss.

Silene longicilia (Brot.) Otth.

Silene mariana Pau

* Silene orphanidis Boiss

* Silene rothmaleri Pinto da Silva

* Silene velutina Pourret ex Loisel.

Chenopodiaceae

* Bassia (Kochia) saxicola (Guss.) A. J. Scott

* Cremnophyton lanfrancoi Brullo et Pavone

* Salicornia veneta Pignatti & Lausi

Cistaceae

Cistus palhinhae Ingram

Halimium verticillatum (Brot.) Sennen

Helianthemum alypoides Losa & Rivas Goday

Helianthemum caput-felis Boiss.

* Tuberaria major (Willk.) Pinto da Silva & Rozeira

Compositae

* Anthemis glaberrima (Rech. f.) Greuter

Artemisia campestris L. subsp. bottnica A.N. Lundström ex Kindb.

* Artemisia granatensis Boiss.

* Artemisia laciniata Willd.

Artemisia oelandica (Besser) Komaror

* Artemisia pancicii (Janka) Ronn.

* Aster pyrenaeus Desf. ex DC

* Aster sorrentinii (Tod) Lojac.

Carlina onopordifolia Besser

* Carduus myriacanthus Salzm. ex DC.

* Centaurea alba L. subsp. heldreichii (Halacsy) Dostal

* Centaurea alba L. subsp. princeps (Boiss. & Heldr.) Gugler

* Centaurea akamantis T. Georgiadis & G.Chatzikyriakou

* Centaurea attica Nyman subsp. megarensis (Halacsy & Hayek) Dostal

* Centaurea balearica J. D. Rodriguez

* Centaurea borjae Valdes-Berm. & Rivas Goday

* Centaurea citricolor Font Quer

Centaurea corymbosa Pourret

Centaurea gadorensis G. Blanca

* Centaurea horrida Badaro

* Centaurea kalambakensis Freyn & Sint.

Centaurea kartschiana Scop.

* Centaurea lactiflora Halacsy

Centaurea micrantha Hoffmanns. & Link subsp. herminii (Rouy) Dostál

* Centaurea niederi Heldr.

* Centaurea peucedanifolia Boiss. & Orph.

* Centaurea pinnata Pau

Centaurea pulvinata (G. Blanca) G. Blanca

Centaurea rothmalerana (Arènes) Dostál

Centaurea vicentina Mariz

Cirsium brachycephalum Juratzka

* Crepis crocifolia Boiss. & Heldr.

Crepis granatensis (Willk.) B. Blanca & M. Cueto

Crepis pusilla (Sommier) Merxmüller

Crepis tectorum L. subsp. nigrescens

Erigeron frigidus Boiss. ex DC.

* Helichrysum melitense (Pignatti) Brullo et al

Hymenostemma pseudanthemis (Kunze) Willd.

Hyoseris frutescens Brullo et Pavone

* Jurinea cyanoides (L.) Reichenb.

* Jurinea fontqueri Cuatrec.

* Lamyropsis microcephala (Moris) Dittrich & Greuter

Leontodon microcephalus (Boiss. ex DC.) Boiss.

Leontodon boryi Boiss.

* Leontodon siculus (Guss.) Finch & Sell

Leuzea longifolia Hoffmanns. & Link

Ligularia sibirica (L.) Cass.

* Palaeocyanus crassifolius (Bertoloni) Dostal

Santolina impressa Hoffmanns. & Link

Santolina semidentata Hoffmanns. & Link

Saussurea alpina subsp. esthonica (Baer ex Rupr) Kupffer

* Senecio elodes Boiss. ex DC.

Senecio jacobea L. subsp. gotlandicus (Neuman) Sterner

Senecio nevadensis Boiss. & Reuter

* Serratula lycopifolia (Vill.) A.Kern

Tephroseris longifolia (Jacq.) Griseb et Schenk subsp. moravica

Convolvulaceae

* Convolvulus argyrothamnus Greuter

* Convolvulus fernandesii Pinto da Silva & Teles

Cruciferae

Alyssum pyrenaicum Lapeyr.

* Arabis kennedyae Meikle

Arabis sadina (Samp.) P. Cout.

Arabis scopoliana Boiss

* Biscutella neustriaca Bonnet

Biscutella vincentina (Samp.) Rothm.

Boleum asperum (Pers.) Desvaux

Brassica glabrescens Poldini

Brassica hilarionis Post

Brassica insularis Moris

* Brassica macrocarpa Guss.

Braya linearis Rouy

* Cochlearia polonica E.Fröhlich

* Cochlearia tatrae Borbas

* Coincya rupestris Rouy

* Coronopus navasii Pau

Crambe tataria Sebeok

Diplotaxis ibicensis (Pau) Gomez-Campo

* Diplotaxis siettiana Maire

Diplotaxis vicentina (P. Cout.) Rothm.

Draba cacuminum Elis Ekman

Draba cinerea Adams

Erucastrum palustre (Pirona) Vis.

* Erysimum pieninicum (Zapal.) Pawl.

* Iberis arbuscula Runemark

Iberis procumbens Lange subsp. microcarpa Franco & Pinto da Silva

* Jonopsidium acaule (Desf.) Reichenb.

Jonopsidium savianum (Caruel) Ball ex Arcang.

Rhynchosinapis erucastrum (L.) Dandy ex Clapham subsp. cintrana (Coutinho) Franco & P. Silva (Coincya cintrana (P. Cout.) Pinto da Silva)

Sisymbrium cavanillesianum Valdes & Castroviejo

Sisymbrium supinum L.

Thlaspi jankae A.Kern.

Cyperaceae

Carex holostoma Drejer

* Carex panormitana Guss.

Eleocharis carniolica Koch

Dioscoreaceae

* Borderea chouardii (Gaussen) Heslot

Droseraceae

Aldrovanda vesiculosa L.

Elatinaceae

Elatine gussonei (Sommier) Brullo et al

Ericaceae

Rhododendron luteum Sweet

Euphorbiaceae

* Euphorbia margalidiana Kuhbier & Lewejohann

Eurphorbia transtagana Boiss.

Gentianaceae

* Centaurium rigualii Esteve

* Centaurium somedanum Lainz

Gentiana ligustica R. de Vilm. & Chopinet

Gentianella anglica (Pugsley) E. F. Warburg

* Gentianella bohemica Skalicky

Geraniaceae

* Erodium astragaloides Boiss. & Reuter

Erodium paularense Fernandez-Gonzalez & Izco

* Erodium rupicola Boiss.

Globulariaceae

* Globularia stygia Orph. ex Boiss.

Gramineae

Arctagrostis latifolia (R. Br.) Griseb.

Arctophila fulva (Trin.) N. J. Anderson

Avenula hackelii (Henriq.) Holub

Bromus grossus Desf. ex DC.

Calamagrostis chalybaea (Laest.) Fries

Cinna latifolia (Trev.) Griseb.

Coleanthus subtilis (Tratt.) Seidl

Festuca brigantina (Markgr.-Dannenb.) Markgr.-Dannenb.

Festuca duriotagana Franco & R. Afonso

Festuca elegans Boiss.

Festuca henriquesii Hack.

Festuca summilusitana Franco & R. Afonso

Gaudinia hispanica Stace & Tutin

Holcus setiglumis Boiss. & Reuter subsp. duriensis Pinto da Silva

Micropyropsis tuberosa Romero — Zarco & Cabezudo

* Poa riphaea (Ascher et Graebner) Fritsch

Pseudarrhenatherum pallens (Link) J. Holub

Puccinellia phryganodes (Trin.) Scribner + Merr.

Puccinellia pungens (Pau) Paunero

* Stipa austroitalica Martinovsky

* Stipa bavarica Martinovsky & H. Scholz

* Stipa styriaca Martinovsky

* Stipa veneta Moraldo

* Stipa zalesskii Wilensky

Trisetum subalpestre (Hartman) Neuman

Grossulariaceae

* Ribes sardoum Martelli

Hippuridaceae

Hippuris tetraphylla L. Fil.

Hypericaceae

* Hypericum aciferum (Greuter) N.K.B. Robson

Iridaceae

Crocus cyprius Boiss. et Kotschy

Crocus hartmannianus Holmboe

Gladiolus palustris Gaud.

Iris aphylla L. subsp. hungarica Hegi

Iris humilis Georgi subsp. arenaria (Waldst. et Kit.) A.et D.Löve

Juncaceae

Juncus valvatus Link

Luzula arctica Blytt

Labiatae

Dracocephalum austriacum L.

* Micromeria taygetea P. H. Davis

Nepeta dirphya (Boiss.) Heldr. ex Halacsy

* Nepeta sphaciotica P. H. Davis

Origanum dictamnus L.

Phlomis brevibracteata Turril

Phlomis cypria Post

Salvia veneris Hedge

Sideritis cypria Post

Sideritis incana subsp. glauca (Cav.) Malagarriga

Sideritis javalambrensis Pau

Sideritis serrata Cav. ex Lag.

Teucrium lepicephalum Pau

Teucrium turredanum Losa & Rivas Goday

* Thymus camphoratus Hoffmanns. & Link

Thymus carnosus Boiss.

* Thymus lotocephalus G. López & R. Morales (Thymus cephalotos L.)

Leguminosae

Anthyllis hystrix Cardona, Contandr. & E. Sierra

* Astragalus algarbiensis Coss. ex Bunge

* Astragalus aquilanus Anzalone

Astragalus centralpinus Braun-Blanquet

* Astragalus macrocarpus DC. subsp. lefkarensis

* Astragalus maritimus Moris

Astragalus tremolsianus Pau

* Astragalus verrucosus Moris

* Cytisus aeolicus Guss. ex Lindl.

Genista dorycnifolia Font Quer

Genista holopetala (Fleischm. ex Koch) Baldacci

Melilotus segetalis (Brot.) Ser. subsp. fallax Franco

* Ononis hackelii Lange

Trifolium saxatile All.

* Vicia bifoliolata J.D. Rodriguez

Lentibulariaceae

* Pinguicula crystallina Sm.

Pinguicula nevadensis (Lindb.) Casper

Liliaceae

Allium grosii Font Quer

* Androcymbium rechingeri Greuter

* Asphodelus bento-rainhae P. Silva

* Chionodoxa lochiae Meikle in Kew Bull.

Colchicum arenarium Waldst. et Kit.

Hyacinthoides vicentina (Hoffmans. & Link) Rothm.

* Muscari gussonei (Parl.) Tod.

Scilla litardierei Breist.

* Scilla morrisii Meikle

Tulipa cypria Stapf

Linaceae

* Linum dolomiticum Borbas

* Linum muelleri Moris (Linum maritimum muelleri)

Lythraceae

* Lythrum flexuosum Lag.

Malvaceae

Kosteletzkya pentacarpos (L.) Ledeb.

Najadaceae

Najas flexilis (Willd.) Rostk. & W.L. Schmidt

Najas tenuissima (A. Braun) Magnus

Orchidaceae

Anacamptis urvilleana Sommier et Caruana Gatto

Calypso bulbosa L.

* Cephalanthera cucullata Boiss. & Heldr.

Cypripedium calceolus L.

Gymnigritella runei Teppner & Klein

Himantoglossum adriaticum Baumann

Himantoglossum caprinum (Bieb.) V.Koch

Liparis loeselii (L.) Rich.

* Ophrys kotschyi H.Fleischm. et Soo

* Ophrys lunulata Parl.

Ophrys melitensis (Salkowski) J & P Devillers-Terschuren

Platanthera obtusata (Pursh) subsp. oligantha (Turez.) Hulten

Orobanchaceae

Orobanche densiflora Salzmann ex Reuter in DC.

Paeoniaceae

Paeonia cambessedesii (Willk.) Willk.

Paeonia clusii F.C. Stern subsp. rhodia (Stearn) Tzanoudakis

Paeonia officinalis L. subsp. banatica (Rachel) Soo

Paeonia parnassica Tzanoudakis

Palmae

Phoenix theophrasti Greuter

Papaveraceae

Corydalis gotlandica Lidén

Papaver laestadianum (Nordh.) Nordh.

Papaver radicatum Rottb. subsp. hyperboreum Nordh.

Plantaginaceae

Plantago algarbiensis Sampaio (Plantago bracteosa (Willk.) G. Sampaio)

Plantago almogravensis Franco

Plumbaginaceae

Armeria berlengensis Daveau

* Armeria helodes Martini & Pold

Armeria neglecta Girard

Armeria pseudarmeria (Murray) Mansfeld

* Armeria rouyana Daveau

Armeria soleirolii (Duby) Godron

Armeria velutina Welw. ex Boiss. & Reuter

Limonium dodartii (Girard) O. Kuntze subsp. lusitanicum (Daveau) Franco

* Limonium insulare (Beg. & Landi) Arrig. & Diana

Limonium lanceolatum (Hoffmans. & Link) Franco

Limonium multiflorum Erben

* Limonium pseudolaetum Arrig. & Diana

* Limonium strictissimum (Salzmann) Arrig.

Polygonaceae

Persicaria foliosa (H. Lindb.) Kitag.

Polygonum praelongum Coode & Cullen

Rumex rupestris Le Gall

Primulaceae

Androsace mathildae Levier

Androsace pyrenaica Lam.

* Cyclamen fatrense Halda et Sojak

* Primula apennina Widmer

Primula carniolica Jacq.

Primula nutans Georgi

Primula palinuri Petagna

Primula scandinavica Bruun

Soldanella villosa Darracq.

Ranunculaceae

* Aconitum corsicum Gayer (Aconitum napellus subsp. corsicum)

Aconitum firmum (Reichenb.) Neilr subsp. moravicum Skalicky

Adonis distorta Ten.

Aquilegia bertolonii Schott

Aquilegia kitaibelii Schott

* Aquilegia pyrenaica D.C. subsp. cazorlensis (Heywood) Galiano

* Consolida samia P.H. Davis

* Delphinium caseyi B.L.Burtt

Pulsatilla grandis Wenderoth

Pulsatilla patens (L.) Miller

* Pulsatilla pratensis (L.) Miller subsp. hungarica Soo

* Pulsatilla slavica G.Reuss.

* Pulsatilla subslavica Futak ex Goliasova

Pulsatilla vulgaris Hill. subsp. gotlandica (Johanss.) Zaemelis & Paegle

Ranunculus kykkoensis Meikle

Ranunculus lapponicus L.

* Ranunculus weyleri Mares

Resedaceae

* Reseda decursiva Forssk.

Rosaceae

Agrimonia pilosa Ledebour

Potentilla delphinensis Gren. & Godron

* Pyrus magyarica Terpo

Sorbus teodorii Liljefors

Rubiaceae

Galium cracoviense Ehrend.

* Galium litorale Guss.

* Galium sudeticum Tausch

* Galium viridiflorum Boiss. & Reuter

Salicaceae

Salix salvifolia Brot. subsp. australis Franco

Santalaceae

Thesium ebracteatum Hayne

Saxifragaceae

Saxifraga berica (Beguinot) D.A. Webb

Saxifraga florulenta Moretti

Saxifraga hirculus L.

Saxifraga osloënsis Knaben

Saxifraga tombeanensis Boiss. ex Engl.

Scrophulariaceae

Antirrhinum charidemi Lange

Chaenorrhinum serpyllifolium (Lange) Lange subsp. lusitanicum R. Fernandes

* Euphrasia genargentea (Feoli) Diana

Euphrasia marchesettii Wettst. ex Marches.

Linaria algarviana Chav.

Linaria coutinhoi Valdés

Linaria loeselii Schweigger

* Linaria ficalhoana Rouy

Linaria flava (Poiret) Desf.

* Linaria hellenica Turrill

Linaria pseudolaxiflora Lojacono

* Linaria ricardoi Cout.

Linaria tonzigii Lona

* Linaria tursica B. Valdes & Cabezudo

Odontites granatensis Boiss.

* Pedicularis sudetica Willd.

Rhinanthus oesilensis (Ronninger & Saarsoo) Vassilcz

Tozzia carpathica Wol.

Verbascum litigiosum Samp.

Veronica micrantha Hoffmanns. & Link

* Veronica oetaea L.-A. Gustavsson

Solanaceae

* Atropa baetica Willk.

Thymelaeaceae

* Daphne arbuscula Celak

Daphne petraea Leybold

* Daphne rodriguezii Texidor

Ulmaceae

Zelkova abelicea (Lam.) Boiss.

Umbelliferae

* Angelica heterocarpa Lloyd

Angelica palustris (Besser) Hoffm.

* Apium bermejoi Llorens

Apium repens (Jacq.) Lag.

Athamanta cortiana Ferrarini

* Bupleurum capillare Boiss. & Heldr.

* Bupleurum kakiskalae Greuter

Eryngium alpinum L.

* Eryngium viviparum Gay

* Ferula sadleriana Lebed.

Hladnikia pastinacifolia Reichenb.

* Laserpitium longiradium Boiss.

* Naufraga balearica Constans & Cannon

* Oenanthe conioides Lange

Petagnia saniculifolia Guss.

Rouya polygama (Desf.) Coincy

* Seseli intricatum Boiss.

Seseli leucospermum Waldst. et Kit

Thorella verticillatinundata (Thore) Briq.

Valerianaceae

Centranthus trinervis (Viv.) Beguinot

Violaceae

* Viola hispida Lam.

Viola jaubertiana Mares & Vigineix

Viola rupestris F.W. Schmidt subsp. relicta Jalas

ZEMĀKIE AUGI

Bryophyta

Bruchia vogesiaca Schwaegr. (o)

Bryhnia novae-angliae (Sull & Lesq.) Grout (o)

* Bryoerythrophyllum campylocarpum (C. Müll.) Crum. (Bryoerythrophyllum machadoanum (Sergio) M. O. Hill)) (o)

Buxbaumia viridis (Moug.) Moug. & Nestl. (o)

Cephalozia macounii (Aust.) Aust. (o)

Cynodontium suecicum (H. Arn. & C. Jens.) I. Hag. (o)

Dichelyma capillaceum (Dicks) Myr. (o)

Dicranum viride (Sull. & Lesq.) Lindb. (o)

Distichophyllum carinatum Dix. & Nich. (o)

Drepanocladus (Hamatocaulis) vernicosus (Mitt.) Warnst. (o)

Encalypta mutica (I. Hagen) (o)

Hamatocaulis lapponicus (Norrl.) Hedenäs (o)

Herzogiella turfacea (Lindb.) I. Wats. (o)

Hygrohypnum montanum (Lindb.) Broth. (o)

Jungermannia handelii (Schiffn.) Amak. (o)

Mannia triandra (Scop.) Grolle (o)

* Marsupella profunda Lindb. (o)

Meesia longiseta Hedw. (o)

Nothothylas orbicularis (Schwein.) Sull. (o)

Ochyraea tatrensis Vana (o)

Orthothecium lapponicum (Schimp.) C. Hartm. (o)

Orthotrichum rogeri Brid. (o)

Petalophyllum ralfsii (Wils.) Nees & Gott. (o)

Plagiomnium drummondii (Bruch & Schimp.) T. Kop. (o)

Riccia breidleri Jur. (o)

Riella helicophylla (Bory & Mont.) Mont. (o)

Scapania massolongi (K. Müll.) K. Müll. (o)

Sphagnum pylaisii Brid. (o)

Tayloria rudolphiana (Garov) B. & S. (o)

Tortella rigens (N. Alberts) (o)

MAKRONĒZIJAS SUGAS

PTERIDOPHYTA

Hymenophyllaceae

Hymenophyllum maderensis Gibby & Lovis

Dryopteridaceae

* Polystichum drepanum (Sw.) C. Presl.

Isoetaceae

Isoetes azorica Durieu & Paiva ex Milde

Marsileaceae

* Marsilea azorica Launert & Paiva

ANGIOSPERMAE

Asclepiadaceae

Caralluma burchardii N. E. Brown

* Ceropegia chrysantha Svent.

Boraginaceae

Echium candicans L. fil.

* Echium gentianoides Webb & Coincy

Myosotis azorica H. C. Watson

Myosotis maritima Hochst. in Seub.

Campanulaceae

* Azorina vidalii (H. C. Watson) Feer

Musschia aurea (L. f.) DC.

* Musschia wollastonii Lowe

Caprifoliaceae

* Sambucus palmensis Link

Caryophyllaceae

Spergularia azorica (Kindb.) Lebel

Celastraceae

Maytenus umbellata (R. Br.) Mabb.

Chenopodiaceae

Beta patula Ait.

Cistaceae

Cistus chinamadensis Banares & Romero

* Helianthemum bystropogophyllum Svent.

Compositae

Andryala crithmifolia Ait.

* Argyranthemum lidii Humphries

Argyranthemum thalassophylum (Svent.) Hump.

Argyranthemum winterii (Svent.) Humphries

* Atractylis arbuscula Svent. & Michaelis

Atractylis preauxiana Schultz.

Calendula maderensis DC.

Cheirolophus duranii (Burchard) Holub

Cheirolophus ghomerytus (Svent.) Holub

Cheirolophus junonianus (Svent.) Holub

Cheirolophus massonianus (Lowe) Hansen & Sund.

Cirsium latifolium Lowe

Helichrysum gossypinum Webb

Helichrysum monogynum Burtt & Sund.

Hypochoeris oligocephala (Svent. & Bramw.) Lack

* Lactuca watsoniana Trel.

* Onopordum nogalesii Svent.

* Onorpordum carduelinum Bolle

* Pericallis hadrosoma (Svent.) B. Nord.

Phagnalon benettii Lowe

Stemmacantha cynaroides (Chr. Son. in Buch) Ditt

Sventenia bupleuroides Font Quer

* Tanacetum ptarmiciflorum Webb & Berth

Convolvulaceae

* Convolvulus caput-medusae Lowe

* Convolvulus lopez-socasii Svent.

* Convolvulus massonii A. Dietr.

Crassulaceae

Aeonium gomeraense Praeger

Aeonium saundersii Bolle

Aichryson dumosum (Lowe) Praeg.

Monanthes wildpretii Banares & Scholz

Sedum brissemoretii Raymond-Hamet

Cruciferae

* Crambe arborea Webb ex Christ

Crambe laevigata DC. ex Christ

* Crambe sventenii R. Petters ex Bramwell & Sund.

* Parolinia schizogynoides Svent.

Sinapidendron rupestre (Ait.) Lowe

Cyperaceae

Carex malato-belizii Raymond

Dipsacaceae

Scabiosa nitens Roemer & J. A. Schultes

Ericaceae

Erica scoparia L. subsp. azorica (Hochst.) D. A. Webb

Euphorbiaceae

* Euphorbia handiensis Burchard

Euphorbia lambii Svent.

Euphorbia stygiana H. C. Watson

Geraniaceae

* Geranium maderense P. F. Yeo

Gramineae

Deschampsia maderensis (Haeck. & Born.) Buschm.

Phalaris maderensis (Menezes) Menezes

Globulariaceae

* Globularia ascanii D. Bramwell & Kunkel

* Globularia sarcophylla Svent.

Labiatae

* Sideritis cystosiphon Svent.

* Sideritis discolor (Webb ex de Noe) Bolle

Sideritis infernalis Bolle

Sideritis marmorea Bolle

Teucrium abutiloides L'Hér.

Teucrium betonicum L'Hér.

Leguminosae

* Anagyris latifolia Brouss. ex. Willd.

Anthyllis lemanniana Lowe

* Dorycnium spectabile Webb & Berthel

* Lotus azoricus P. W. Ball

Lotus callis-viridis D. Bramwell & D. H. Davis

* Lotus kunkelii (E. Chueca) D. Bramwell & al.

* Teline rosmarinifolia Webb & Berthel.

* Teline salsoloides Arco & Acebes.

Vicia dennesiana H. C. Watson

Liliaceae

* Androcymbium psammophilum Svent.

Scilla maderensis Menezes

Semele maderensis Costa

Loranthaceae

Arceuthobium azoricum Wiens & Hawksw.

Myricaceae

* Myrica rivas-martinezii Santos.

Oleaceae

Jasminum azoricum L.

Picconia azorica (Tutin) Knobl.

Orchidaceae

Goodyera macrophylla Lowe

Pittosporaceae

* Pittosporum coriaceum Dryand. ex. Ait.

Plantaginaceae

Plantago malato-belizii Lawalree

Plumbaginaceae

* Limonium arborescens (Brouss.) Kuntze

Limonium dendroides Svent.

* Limonium spectabile (Svent.) Kunkel & Sunding

* Limonium sventenii Santos & Fernandez Galvan

Polygonaceae

Rumex azoricus Rech. fil.

Rhamnaceae

Frangula azorica Tutin

Rosaceae

* Bencomia brachystachya Svent.

Bencomia sphaerocarpa Svent.

* Chamaemeles coriacea Lindl.

Dendriopoterium pulidoi Svent.

Marcetella maderensis (Born.) Svent.

Prunus lusitanica L. subsp. azorica (Mouillef.) Franco

Sorbus maderensis (Lowe) Dode

Santalaceae

Kunkeliella subsucculenta Kammer

Scrophulariaceae

* Euphrasia azorica H.C. Watson

Euphrasia grandiflora Hochst. in Seub.

* Isoplexis chalcantha Svent. & O'Shanahan

Isoplexis isabelliana (Webb & Berthel.) Masferrer

Odontites holliana (Lowe) Benth.

Sibthorpia peregrina L.

Solanaceae

* Solanum lidii Sunding

Umbelliferae

Ammi trifoliatum (H. C. Watson) Trelease

Bupleurum handiense (Bolle) Kunkel

Chaerophyllum azoricum Trelease

Ferula latipinna Santos

Melanoselinum decipiens (Schrader & Wendl.) Hoffm.

Monizia edulis Lowe

Oenanthe divaricata (R. Br.) Mabb.

Sanicula azorica Guthnick ex Seub.

Violaceae

Viola paradoxa Lowe

ZEMĀKIE AUGI

Bryophyta

* Echinodium spinosum (Mitt.) Jur. (o)

* Thamnobryum fernandesii Sergio (o)”

d) Direktīvas IV un V pielikumu aizstāj ar šādiem pielikumiem:

“IV PIELIKUMS

KOPIENĀ NOZĪMĪGAS AUGU UN DZĪVNIEKU SUGAS, KURĀM VAJADZĪGA STINGRA AIZSARDZĪBA

Šajā pielikumā uzskaitītās sugas ir norādītas, izmantojot

- sugas vai apakšsugas nosaukumu vai

- sugu grupu, kas pieder augstākam taksonam vai kādai norādītai attiecīgā taksona daļai.

Saīsinājums "spp." pēc dzimtas vai ģints nosaukuma norāda uz visām sugām, kas pieder šai dzimtai vai ģintij.

a) AUGI

MUGURKAULNIEKI

ZĪDĪTĀJI

KUKAIŅĒDĀJI

Erinaceidae

Erinaceus algirus

Soricidae

Crocidura canariensis

Crocidura sicula

Talpidae

Galemys pyrenaicus

MICROCHIROPTERA

Visas sugas

MEGACHIROPTERA

Pteropodidae

Rousettus aegyptiacus

RODENTIA

Gliridae

Visas sugas, izņemot Glis glis un Eliomys quercinus

Sciuridae

Marmota marmota latirostris

Pteromys volans (Sciuropterus russicus)

Spermophilus citellus (Citellus citellus)

Spermophilus suslicus (Citellus suslicus)

Sciurus anomalus

Castoridae

Castor fiber (izņemot Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Somijas un Zviedrijas populācijas)

Cricetidae

Cricetus cricetus (izņemot Ungārijas populācijas)

Microtidae

Microtus cabrerae

Microtus oeconomus arenicola

Microtus oeconomus mehelyi

Microtus tatricus

Zapodidae

Sicista betulina

Sicista subtilis

Hystricidae

Hystrix cristata

CARNIVORA

Canidae

Alopex lagopus

Canis lupus (izņemot Grieķijas populācijas uz ziemeļiem no 39. paralēles; Igaunijas populācijas, Spānijas populācijas uz ziemeļiem no Duero; Latvijas, Lietuvas, Polijas, Slovākijas populācijas un Somijas populācijas ziemeļbriežu pārvaldības apvidos, kā tie definēti 2. pantā Somijas 1990. gada 14. septembra Aktā Nr. 848/90 par ziemeļbriežu pārvaldību)

Ursidae

Ursus arctos

Mustelidae

Lutra lutra

Mustela eversmanii

Mustela lutreola

Felidae

Felis silvestris

Lynx lynx (izņemot Igaunijas populācijas)

Lynx pardinus

Phocidae

Monachus monachus

Phoca hispida saimensis

ARTIODACTYLA

Cervidae

Cervus elaphus corsicanus

Bovidae

Bison bonasus

Capra aegagrus (dabiskās populācijas)

Capra pyrenaica pyrenaica

Ovis gmelini musimon (Ovis ammon musimon) (dabiskās populācijas - Korsika un Sardīnija)

Ovis orientalis ophion (Ovis gmelini ophion)

Rupicapra pyrenaica ornata (Rupicapra rupicapra ornata)

Rupicapra rupicapra balcanica

Rupicapra rupicapra tatrica

CETACEA

Visas sugas

RĀPUĻI

TESTUDINATA

Testudinidae

Testudo graeca

Testudo hermanni

Testudo marginata

Cheloniidae

Caretta caretta

Chelonia mydas

Lepidochelys kempii

Eretmochelys imbricata

Dermochelyidae

Dermochelys coriacea

Emydidae

Emys orbicularis

Mauremys caspica

Mauremys leprosa

SAURIA

Lacertidae

Algyroides fitzingeri

Algyroides marchi

Algyroides moreoticus

Algyroides nigropunctatus

Gallotia atlantica

Gallotia galloti

Gallotia galloti insulanagae

Gallotia simonyi

Gallotia stehlini

Lacerta agilis

Lacerta bedriagae

Lacerta bonnali (Lacerta monticola)

Lacerta monticola

Lacerta danfordi

Lacerta dugesi

Lacerta graeca

Lacerta horvathi

Lacerta schreiberi

Lacerta trilineata

Lacerta viridis

Lacerta vivipara pannonica

Ophisops elegans

Podarcis erhardii

Podarcis filfolensis

Podarcis hispanica atrata

Podarcis lilfordi

Podarcis melisellensis

Podarcis milensis

Podarcis muralis

Podarcis peloponnesiaca

Podarcis pityusensis

Podarcis sicula

Podarcis taurica

Podarcis tiliguerta

Podarcis wagleriana

Scincidae

Ablepharus kitaibelli

Chalcides bedriagai

Chalcides ocellatus

Chalcides sexlineatus

Chalcides simonyi (Chalcides occidentalis)

Chalcides viridianus

Ophiomorus punctatissimus

Gekkonidae

Cyrtopodion kotschyi

Phyllodactylus europaeus

Tarentola angustimentalis

Tarentola boettgeri

Tarentola delalandii

Tarentola gomerensis

Agamidae

Stellio stellio

Chamaeleontidae

Chamaeleo chamaeleon

Anguidae

Ophisaurus apodus

OPHIDIA

Colubridae

Coluber caspius

Coluber cypriensis

Coluber hippocrepis

Coluber jugularis

Coluber laurenti

Coluber najadum

Coluber nummifer

Coluber viridiflavus

Coronella austriaca

Eirenis modesta

Elaphe longissima

Elaphe quatuorlineata

Elaphe situla

Natrix natrix cetti

Natrix natrix corsa

Natrix natrix cypriaca

Natrix tessellata

Telescopus falax

Viperidae

Vipera ammodytes

Macrovipera schweizeri (Vipera lebetina schweizeri)

Vipera seoanni (izņemot Spānijas populācijas)

Vipera ursinii

Vipera xanthina

Boidae

Eryx jaculus

ABINIEKI

CAUDATA

Salamandridae

Chioglossa lusitanica

Euproctus asper

Euproctus montanus

Euproctus platycephalus

Mertensiella luschani (Salamandra luschani)

Salamandra atra

Salamandra aurorae

Salamandra lanzai

Salamandrina terdigitata

Triturus carnifex (Triturus cristatus carnifex)

Triturus cristatus (Triturus cristatus cristatus)

Triturus italicus

Triturus karelinii (Triturus cristatus karelinii)

Triturus marmoratus

Triturus montandoni

Proteidae

Proteus anguinus

Plethodontidae

Hydromantes (Speleomantes) ambrosii

Hydromantes (Speleomantes) flavus

Hydromantes (Speleomantes) genei

Hydromantes (Speleomantes) imperialis

Hydromantes (Speleomantes) strinatii (Hydromantes (Speleomantes) italicus)

Hydromantes (Speleomantes) supramontes

ANURA

Discoglossidae

Alytes cisternasii

Alytes muletensis

Alytes obstetricans

Bombina bombina

Bombina variegata

Discoglossus galganoi (tostarp Discoglossus "jeanneae")

Discoglossus montalentii

Discoglossus pictus

Discoglossus sardus

Ranidae

Rana arvalis

Rana dalmatina

Rana graeca

Rana iberica

Rana italica

Rana latastei

Rana lessonae

Pelobatidae

Pelobates cultripes

Pelobates fuscus

Pelobates syriacus

Bufonidae

Bufo calamita

Bufo viridis

Hylidae

Hyla arborea

Hyla meridionalis

Hyla sarda

ZIVIS

ACIPENSERIFORMES

Acipenseridae

Acipenser naccarii

Acipenser sturio

SALMONIFORMES

Coregonidae

Coregonus oxyrhynchus (upēs nārstojošas populācijas dažos Ziemeļjūras apgabalos, izņemot Somijas populācijas)

CYPRINIFORMES

Cyprinidae

Anaecypris hispanica

Phoxinus percnurus

ATHERINIFORMES

Cyprinodontidae

Valencia hispanica

PERCIFORMES

Percidae

Zingel asper

Gymnocephalus baloni

BEZMUGURKAULNIEKI

POSMKĀJI

CRUSTACEA

Isopoda

Armadillidium ghardalamensis

INSECTA

Coleoptera

Bolbelasmus unicornis

Buprestis splendens

Carabus hampei

Carabus hungaricus

Carabus olympiae

Carabus variolosus

Carabus zawadszkii

Cerambyx cerdo

Cucujus cinnaberinus

Dorcadion fulvum cervae

Duvalius gebhardti

Duvalius hungaricus

Dytiscus latissimus

Graphoderus bilineatus

Leptodirus hochenwarti

Pilemia tigrina

Osmoderma eremita

Phryganophilus ruficollis

Probaticus subrugosus

Propomacrus cypriacus

Pseudogaurotina excellens

Pseudoseriscius cameroni

Pytho kolwensis

Rosalia alpina

Lepidoptera

Apatura metis

Arytrura musculus

Catopta thrips

Chondrosoma fiduciarium

Coenonympha hero

Coenonympha oedippus

Colias myrmidone

Cucullia mixta

Dioszeghyana schmidtii

Erannis ankeraria

Erebia calcaria

Erebia christi

Erebia sudetica

Eriogaster catax

Fabriciana elisa

Glyphipterix loricatella

Gortyna borelii lunata

Hypodryas maturna

Hyles hippophaes

Leptidea morsei

Lignyoptera fumidaria

Lopinga achine

Lycaena dispar

Lycaena helle

Maculinea arion

Maculinea nausithous

Maculinea teleius

Melanagria arge

Nymphalis vaualbum

Papilio alexanor

Papilio hospiton

Parnassius apollo

Parnassius mnemosyne

Phyllometra culminaria

Plebicula golgus

Polymixis rufocincta isolata

Polyommatus eroides

Proserpinus proserpina

Xylomoia strix

Zerynthia polyxena

Mantodea

Apteromantis aptera

Odonata

Aeshna viridis

Cordulegaster heros

Cordulegaster trinacriae

Gomphus graslinii

Leucorrhina albifrons

Leucorrhina caudalis

Leucorrhina pectoralis

Lindenia tetraphylla

Macromia splendens

Ophiogomphus cecilia

Oxygastra curtisii

Stylurus flavipes

Sympecma braueri

Orthoptera

Baetica ustulata

Brachytrupes megacephalus

Isophya costata

Isophya stysi

Myrmecophilus baronii

Odontopodisma rubripes

Paracaloptenus caloptenoides

Pholidoptera transsylvanica

Saga pedo

Stenobothrus (Stenobothrodes) eurasius

ARACHNIDA

Araneae

Macrothele calpeiana

GLIEMJI

GASTROPODA

Anisus vorticulus

Caseolus calculus

Caseolus commixta

Caseolus sphaerula

Chilostoma banaticum

Discula leacockiana

Discula tabellata

Discula testudinalis

Discula turricula

Discus defloratus

Discus guerinianus

Elona quimperiana

Geomalacus maculosus

Geomitra moniziana

Gibbula nivosa

Hygromia kovacsi

Idiomela (Helix) subplicata

Lampedusa imitatrix

Lampedusa melitensis

Leiostyla abbreviata

Leiostyla cassida

Leiostyla corneocostata

Leiostyla gibba

Leiostyla lamellosa

Paladilhia hungarica

Patella feruginea

Sadleriana pannonica

Theodoxus prevostianus

Theodoxus transversalis

BIVALVIA

Anisomyaria

Lithophaga lithophaga

Pinna nobilis

Unionoida

Margaritifera auricularia

Unio crassus

Dreissenidae

Congeria kusceri

ECHINODERMATA

Echinoidea

Centrostephanus longispinus

b) AUGI

Direktīvas IV pielikuma b) daļā iekļautas visas augu sugas, kas uzskaitītas II pielikuma b) daļā [1], kā arī turpmāk uzskaitītās sugas:

PTERIDOPHYTA

Aspleniaceae

Asplenium hemionitis L.

ANGIOSPERMAE

Agavaceae

Dracaena draco (L.) L.

Amaryllidaceae

Narcissus longispathus Pugsley

Narcissus triandrus L.

Berberidaceae

Berberis maderensis Lowe

Campanulaceae

Campanula morettiana Reichenb.

Physoplexis comosa (L.) Schur.

Caryophyllaceae

Moehringia fontqueri Pau

Compositae

Argyranthemum pinnatifidum (L.f.) Lowe * subsp. succulentum (Lowe) C. J. Humphries

Helichrysum sibthorpii Rouy

Picris willkommii (Schultz Bip.) Nyman

Santolina elegans Boiss. ex DC.

Senecio caespitosus Brot.

Senecio lagascanus DC. subsp. lusitanicus (P. Cout.) Pinto da Silva

Wagenitzia lancifolia (Sieber ex Sprengel) Dostal

Cruciferae

Murbeckiella sousae Rothm.

Euphorbiaceae

Euphorbia nevadensis Boiss. & Reuter

Gesneriaceae

Jankaea heldreichii (Boiss.) Boiss.

Ramonda serbica Pancic

Iridaceae

Crocus etruscus Parl.

Iris boissieri Henriq.

Iris marisca Ricci & Colasante

Labiatae

Rosmarinus tomentosus Huber-Morath & Maire

Teucrium charidemi Sandwith

Thymus capitellatus Hoffmanns. & Link

Thymus villosus L. subsp. villosus L.

Liliaceae

Androcymbium europeum (Lange) K. Richter

Bellevalia hackelli Freyn

Colchicum corsicum Baker

Colchicum cousturieri Greuter

Fritillaria conica Rix

Fritillaria drenovskii Degen & Stoy.

Fritillaria gussichiae (Degen & Doerfler) Rix

Fritillaria obliqua Ker-Gawl.

Fritillaria rhodocanakis Orph. ex Baker

Ornithogalum reverchonii Degen & Herv.-Bass.

Scilla beirana Samp.

Scilla odorata Link

Orchidaceae

Ophrys argolica Fleischm.

Orchis scopulorum Simsmerh.

Spiranthes aestivalis (Poiret) L. C. M. Richard

Primulaceae

Androsace cylindrica DC.

Primula glaucescens Moretti

Primula spectabilis Tratt.

Ranunculaceae

Aquilegia alpina L.

Sapotaceae

Sideroxylon marmulano Banks ex Lowe

Saxifragaceae

Saxifraga cintrana Kuzinsky ex Willk.

Saxifraga portosanctana Boiss.

Saxifraga presolanensis Engl.

Saxifraga valdensis DC.

Saxifraga vayredana Luizet

Scrophulariaceae

Antirrhinum lopesianum Rothm.

Lindernia procumbens (Krocker) Philcox

Solanaceae

Mandragora officinarum L.

Thymelaeaceae

Thymelaea broterana P. Cout.

Umbelliferae

Bunium brevifolium Lowe

Violaceae

Viola athois W. Becker

Viola cazorlensis Gandoger

Viola delphinantha Boiss.

V PIELIKUMS

KOPIENAI NOZĪMĪGAS DZĪVNIEKU UN AUGU SUGAS, KURU ĪPATŅU IEGUVEI SAVVAĻĀ UN IZMANTOŠANAI VAR PIEMĒROT APSAIMNIEKOŠANAS PASĀKUMUS

Šajā pielikumā uzskaitītās sugas ir norādītas, izmantojot

- sugas vai apakšsugas nosaukumu vai

- sugu grupu, kas pieder augstākam taksonam vai kādai norādītai attiecīgā taksona daļai.

Saīsinājums "spp." pēc dzimtas vai ģints nosaukuma norāda uz visām sugām, kas pieder šai dzimtai vai ģintij.

a) AUGI

MUGURKAULNIEKI

ZĪDĪTĀJI

RODENTIA

Castoridae

Castor fiber (Somijas, Zviedrijas, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas populācijas)

Cricetidae

Cricetus cricetus (Ungārijas populācijas)

CARNIVORA

Canidae

Canis aureus

Canis lupus (Spānijas populācijas uz ziemeļiem no Duero, Grieķijas populācijas uz ziemeļiem no 39. paralēles, Somijas populācijas ziemeļbriežu pārvaldības apvidos, kā tie definēti 2. pantā Somijas 1990. gada 14. septembra Aktā Nr. 848/90 par ziemeļbriežu pārvaldību. Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas un Slovākijas populācijas)

Mustelidae

Martes martes

Mustela putorius

Felidae

Lynx lynx (Igaunijas populācija)

Phocidae

Visas IV pielikumā nenorādītās sugas

Viverridae

Genetta genetta

Herpestes ichneumon

DUPLICIDENTATA

Leporidae

Lepus timidus

ARTIODACTYLA

Bovidae

Capra ibex

Capra pyrenaica (izņemot Capra pyrenaica pyrenaica) Rupicapra rupicapra (izņemot Rupicapra rupicapra balcanica, Rupicapra rupicapra ornata un Rupicapra rupicapra tatrica)

ABINIEKI

ANURA

Ranidae

Rana esculenta

Rana perezi

Rana ridibunda

Rana temporaria

ZIVIS

PETROMYZONIFORMES

Petromyzonidae

Lampetra fluviatilis

Lethenteron zanandrai

ACIPENSERIFORMES

Acipenseridae

Visas IV pielikumā nenorādītās sugas

CLUPEIFORMES

Clupeidae

Alosa spp.

SALMONIFORMES

Salmonidae

Thymallus thymallus

Coregonus spp. (izņemot Coregonus oxyrhynchus - upēs nārstojošas populācijas dažos Ziemeļjūras apgabalos)

Hucho hucho

Salmo salar (vienīgi saldūdenī)

CYPRINIFORMES

Cyprinidae

Aspius aspius

Barbus spp.

Pelecus cultratus

Rutilus friesii meidingeri

Rutilus pigus

SILURIFORMES

Siluridae

Silurus aristotelis

PERCIFORMES

Percidae

Gymnocephalus schraetzer

Zingel zingel

BEZMUGURKAULNIEKI

COELENTERATA

Cnidaria

Corallium rubrum

MOLLUSCA

GASTROPODA - STYLOMMATOPHORA

Helix pomatia

BIVALVIA - UNIONOIDA

Margaritiferidae

Margaritifera margaritifera

Unionidae

Microcondylaea compressa

Unio elongatulus

ANNELIDA

HIRUDINOIDEA - ARHYNCHOBDELLAE

Hirudinidae

Hirudo medicinalis

ARTHROPODA

CRUSTACEA - DECAPODA

Astacidae

Astacus astacus

Austropotamobius pallipes

Austropotamobius torrentium

Scyllaridae

Scyllarides latus

INSECTA - LEPIDOPTERA

Saturniidae

Graellsia isabellae

b) AUGI

AĻĢES

RHODOPHYTA

Corallinaceae

Lithothamnium coralloides Crouan frat.

Phymatholithon calcareum (Poll.) Adey & McKibbin

LICHENES

Cladoniaceae

Cladonia L. subgenus Cladina (Nyl.) Vain.

BRYOPHYTA

MUSCI

Leucobryaceae

Leucobryum glaucum (Hedw.) Angstr.

Sphagnaceae

Sphagnum L. spp. (izņemot Sphagnum pylaisii Brid.)

PTERIDOPHYTA

Lycopodium spp.

ANGIOSPERMAE

Amaryllidaceae

Galanthus nivalis L.

Narcissus bulbocodium L.

Narcissus juncifolius Lagasca

Compositae

Arnica montana L.

Artemisia eriantha Ten

Artemisia genipi Weber

Doronicum plantagineum L. subsp. tournefortii (Rouy) P. Cout.

Leuzea rhaponticoides Graells

Cruciferae

Alyssum pintadasilvae Dudley.

Malcolmia lacera (L.) DC. subsp. graccilima (Samp.) Franco

Murbeckiella pinnatifida (Lam.) Rothm. subsp. herminii (Rivas-Martinez) Greuter & Burdet

Gentianaceae

Gentiana lutea L.

Iridaceae

Iris lusitanica Ker-Gawler

Labiatae

Teucrium salviastrum Schreber subsp. salviastrum Schreber

Leguminosae

Anthyllis lusitanica Cullen & Pinto da Silva

Dorycnium pentaphyllum Scop. subsp. transmontana Franco

Ulex densus Welw. ex Webb.

Liliaceae

Lilium rubrum Lmk

Ruscus aculeatus L.

Plumbaginaceae

Armeria sampaio (Bernis) Nieto Feliner

Rosaceae

Rubus genevieri Boreau subsp. herminii (Samp.) P. Cout.

Scrophulariaceae

Anarrhinum longipedicelatum R. Fernandes

Euphrasia mendonçae Samp.

Scrophularia grandiflora DC. subsp. grandiflora DC.

Scrophularia berminii Hoffmanns & Link

Scrophularia sublyrata Brot.”

.

3. 31997 D 0602: Padomes Lēmums 97/602/EK ( 1997. gada 22. jūlijs) par sarakstu, kas minēts Regulas (EEK) Nr. 3254/91 3. panta 1. punktā un Komisijas Regulas (EK) Nr. 35/97 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā (OV L 242, 4.9.1997., 64. lpp.), kuru groza:

- 31998 D 0188: Komisijas 2.3.1998. Lēmums 98/188/EK (OV L 70, 10.3.1998., 28. lpp.)

- 31998 D 0596: Komisijas 14.10.1998. Lēmums 98/596/EK (OV L 286, 23.10.1998., 56. lpp.).

Lēmuma pielikumā svītro turpmāk norādītās valstis un atbilstošās sugas:

Čehijas Republika,

Ungārija,

Polija,

Slovākijas Republika,

Slovēnijas Republika.

4. 32001 R 2087: Komisijas Regula (EK) Nr. 2087/2001 ( 2001. gada 24. oktobris), ar ko pārtrauc dažu savvaļas augu un dzīvnieku sugu īpatņu ievešanu Kopienā (OV L 282, 26.10.2001., 23. lpp.).

a) Pielikuma tabulas "Regulas (EK) Nr. 338/97 A pielikumā norādīto sugu īpatņi, kuru ievešana Kopienā ir pārtraukta" sarakstā "Izcelsmes valstis" svītro šādu valsti:

- "Lietuva".

b) Pielikuma tabulas "Regulas (EK) Nr. 338/97 A pielikumā norādīto sugu īpatņi, kuru ievešana Kopienā ir pārtraukta" apakšiedaļā "AUGI, Orchidaceae" svītro šādus ierakstus:

- Cephalanthera damasonium,

- Dactylorhiza fuchsii,

- Gymnadenia conopsea,

- Ophrys apifera,

- Orchis militaris,

- Serapias lingua,

un — attiecībā uz turpmāk norādītajām sugām — sarakstā "Izcelsmes valstis" svītro šādas valstis:

- Augi, Amaryllidaceae, Galanthu nivalis: "Čehijas Republika", "Slovākija";

- Augi, Orchidaceae, Anacamptis pyramidalis: "Igaunija", "Slovākija";

- Augi, Orchidaceae, Barlia robertiana: "Malta";

- Augi, Orchidaceae, Cephalanthera rubra: "Latvija", "Lietuva", "Polija", "Slovākija";

- Augi, Orchidaceae, Dactylorhiza incarnata: "Slovākija";

- Augi, Orchidaceae, Dactylorhiza latifolia: "Polija", "Slovākija";

- Augi, Orchidaceae, Dactylorhiza maculata: "Čehijas Republika", "Lietuva";

- Augi, Orchidaceae, Dactylorhiza russowii: "Čehijas Republika", "Lietuva", "Polija";

- Augi, Orchidaceae, Dactylorhiza traunsteineri: "Polija";

- Augi, Orchidaceae, Himantoglossum hircinum: "Čehijas Republika", "Ungārija";

- Augi, Orchidaceae, Ophrys insectifera: "Čehijas Republika", "Ungārija", "Latvija", "Slovākija";

- Augi, Orchidaceae, Ophrys scolopax: "Ungārija";

- Augi, Orchidaceae, Ophrys sphegodes: "Ungārija";

- Augi, Orchidaceae, Ophrys tenthredinifera: "Malta";

- Augi, Orchidaceae, Orchis coriophora: "Polija";

- Augi, Orchidaceae, Orchis italica: "Malta";

- Augi, Orchidaceae, Orchis morio: "Igaunija", "Lietuva", "Polija", "Slovākija";

- Augi, Orchidaceae, Orchis pallens: "Ungārija", "Polija", "Slovākija";

- Augi, Orchidaceae, Orchis papilionacea: "Slovēnija";

- Augi, Orchidaceae, Orchis purpurea: "Polija", "Slovākija";

- Augi, Orchidaceae, Orchis simia: "Slovēnija";

- Augi, Orchidaceae, Orchis tridentata: "Čehijas Republika", "Slovākija";

- Augi, Orchidaceae, Orchis ustulata: "Igaunija", "Latvija", "Lietuva", "Polija", "Slovākija";

- Augi, Orchidaceae, Serapias vomeracea: "Malta";

- Augi, Orchidaceae, Spiranthes spiralis: "Čehijas Republika", "Polija";

un ierakstu "AUGI, Orchidaceae, Orchis mascula" aizstāj ar šādu ierakstu:

"Orchis mascula | Savvaļa/Audzēti lauku saimniecībā | Visi | Albānija | b" |

5. 32002 D 0813: Padomes Lēmums ( 2002. gada 3. oktobris), ar ko atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2001/18/EK nosaka informācijas formu kopsavilkuma paziņojumiem, kurus sniedz par ģenētiski modificēto organismu tādu apzinātu izplatīšanu vidē, kas nav to laišana tirgū (OV L 280, 18.10.2002., 62. lpp.).

Lēmuma pielikuma 1. daļas B. iedaļas 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

+++++ TIFF +++++

D. RŪPNIECISKĀ PIESĀRŅOJUMA KONTROLE UN RISKA PĀRVALDĪBA

1. 31997 L 0068: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 97/68/EK ( 1997. gada 16. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem pret gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju no iekšdedzes motoriem, ko uzstāda visurgājējai tehnikai (OV L 59, 27.2.1998., 1. lpp.), kuru groza:

- 32001 L 0063: Komisijas 17.8.2001. Direktīva 2001/63/EK (OV L 227, 23.8.2001., 41. lpp.).

Direktīvas VII pielikuma 1. punkta 1. iedaļas sarakstu aizstāj ar šādu sarakstu:

"Vācijai — 1

Francijai — 2

Itālijai — 3

Nīderlandei — 4

Zviedrijai — 5

Beļģijai — 6

Ungārijai — 7

Čehijas Republikai — 8

Spānijai — 9

Apvienotajai Karalistei — 11

Austrijai — 12

Luksemburgai — 13

Somijai — 17

Dānijai — 18

Polijai — 20

Portugālei — 21

Grieķijai — 23

Īrijai — 24

Slovēnijai — 26

Slovākijai — 27

Igaunijai — 29

Latvijai — 32

Lietuvai — 36

Kiprai — CY

Maltai — MT"

.

2. 32001 L 0080: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/80/EK ( 2001. gada 23. oktobris) par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošo vielu emisiju gaisā no lielām sadedzināšanas iekārtām (OV L 309, 27.11.2001., 1. lpp.).

a) Lēmuma I pielikumā starp tekstiem, kas attiecas uz Beļģiju un Dāniju, iekļauj šādu tekstu:

"Čehijas Republika | 1408 | 919 | 303 | 155 | -35 | -79 | -89 | -35 | -79 | -89" |

,

starp tekstiem, kas attiecas uz Vāciju un Grieķiju, iekļauj šādu tekstu:

"Igaunija | 240 | 123 | 91 | 76 | -49 | -62 | -68 | -49 | -62 | -68" |

,

starp tekstiem, kas attiecas uz Itāliju un Luksemburgu, iekļauj šādu tekstu:

"Kipra | 17 | 29 | 32 | 34 | +71 | +88 | +100 | +71 | +88 | +100 |

Latvija | 60 | 40 | 30 | 25 | -30 | -50 | -60 | -30 | -50 | -60 |

Lietuva | 163 | 52 | 64 | 75 | -68 | -61 | -54 | -68 | -61 | -54" |

,

starp tekstiem, kas attiecas uz Luksemburgu un Nīderlandi, iekļauj šādu tekstu:

"Ungārija | 720 | 429 | 448 | 360 | -40 | -38 | -50 | -40 | -38 | -50 |

Malta | 12 | 13 | 17 | 14 | +14 | +51 | +17 | +14 | +51 | +17" |

,

starp tekstiem, kas attiecas uz Portugāli un Apvienoto Karalisti, iekļauj šādu tekstu:

"Polija | 2087 | 1454 | 1176 | 1110 | -30 | -44 | -47 | -30 | -44 | -47 |

Slovēnija | 125 | 122 | 98 | 49 | -2 | -22 | -61 | -2 | -22 | -61 |

Slovākija | 450 | 177 | 124 | 86 | -60 | -72 | -81 | -60 | -72 | -81" |

,

b) Lēmuma II pielikumā starp tekstiem, kas attiecas uz Beļģiju un Dāniju, iekļauj šādu tekstu:

"Čehijas Republika | 403 | 228 | 113 | -43 | -72 | -43 | -72" |

,

starp tekstiem, kas attiecas uz Vāciju un Grieķiju, iekļauj šādu tekstu:

"Igaunija | 20 | 10 | 12 | -52 | -40 | -52 | -40" |

,

starp tekstiem, kas attiecas uz Itāliju un Luksemburgu, iekļauj šādu tekstu:

"Kipra | 3 | 5 | 6 | +67 | +100 | +67 | +100 |

Latvija | 10 | 10 | 9 | -4 | -10 | -4 | -10 |

Lietuva | 21 | 8 | 11 | -62 | -48 | -62 | -48" |

,

starp tekstiem, kas attiecas uz Luksemburgu un Nīderlandi, iekļauj šādu tekstu:

"Ungārija | 68 | 33 | 34 | -51 | -49 | -51 | -49 |

Malta | 1.7 | 7 | 2.5 | +299 | +51 | +299 | +51" |

,

starp tekstiem, kas attiecas uz Portugāli un Apvienoto Karalisti, iekļauj šādu tekstu:

"Polija | 698 | 426 | 310 | -39 | -56 | -39 | -56 |

Slovēnija | 17 | 15 | 16 | -12 | -6 | -12 | -6 |

Slovākija | 141 | 85 | 46 | -40 | -67 | -40 | -67" |

3. 32001 L 0081: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/81/EK ( 2001. gada 23. oktobris) par valstīm noteikto maksimāli pieļaujamo emisiju dažām atmosfēru piesārņojošām vielām (OV L 309, 27.11.2001., 22. lpp.)

a) Direktīvas I pielikumu aizstāj ar šādu pielikumu:

"I PIELIKUMS

Valstīm noteiktās maksimāli pieļaujamās SO2, NOx, GOS un NH3 emisijas robežvērtības, kas jāsasniedz līdz 2010. gadam [1]

Valsts | SO2 tūkst. t | NOx tūkst. t | GOS tūkst. t | NH3 tūkst. t |

Beļģija | 99 | 176 | 139 | 74 |

Čehijas Republika [2] | 265 | 286 | 220 | 80 |

Dānija | 55 | 127 | 85 | 69 |

Vācija | 520 | 1051 | 995 | 550 |

Igaunija [2] | 100 | 60 | 49 | 29 |

Grieķija | 523 | 344 | 261 | 73 |

Spānija | 746 | 847 | 662 | 353 |

Francija | 375 | 810 | 1050 | 780 |

Īrija | 42 | 65 | 55 | 116 |

Itālija | 475 | 990 | 1159 | 419 |

Kipra [2] | 39 | 23 | 14 | 09 |

Latvija [2] | 101 | 61 | 136 | 44 |

Lietuva [2] | 145 | 110 | 92 | 84 |

Luksemburga | 4 | 11 | 9 | 7 |

Ungārija [2] | 500 | 198 | 137 | 90 |

Malta [2] | 9 | 8 | 12 | 3 |

Nīderlande | 50 | 260 | 185 | 128 |

Austrija | 39 | 103 | 159 | 66 |

Polija [2] | 1397 | 879 | 800 | 468 |

Portugāle | 160 | 250 | 180 | 90 |

Slovēnija [2] | 27 | 45 | 40 | 20 |

Slovākija [2] | 110 | 130 | 140 | 39 |

Somija | 110 | 170 | 130 | 31 |

Zviedrija | 67 | 148 | 241 | 57 |

Apvienotā Karaliste | 585 | 1167 | 1200 | 297 |

Kopienas 25 dalībvalstīs kopā | 6543 | 8319 | 8150 | 3976 |

"

b) Direktīvas II pielikuma tabulu aizstāj ar šādu tabulu:

"

| SO2 tūkst. t | NOx tūkst. t | GOS tūkst. t |

Kopienas 25 dalībvalstīs kopā [46] | 6176 | 7558 | 6980 |

"

4. 32001 R 0761: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 761/2001 ( 2001. gada 19. marts), ar ko organizācijām atļauj brīvprātīgi piedalīties Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS) (OV L 114, 24.4.2001., 1. lpp.).

a) Regulas I pielikumā pie virsraksta

"Valstu standartizācijas iestāžu saraksts" starp tekstiem, kas attiecas uz Beļģiju un Dāniju, iekļauj šādu tekstu:

"CZ : Rada programu EMAS",

starp tekstiem, kas attiecas uz Vāciju un Grieķiju, iekļauj šādu tekstu:

"EE : EVS (Eesti Standardikeskus)",

starp tekstiem, kas attiecas uz Itāliju un Luksemburgu, iekļauj šādu tekstu:

"CY : Κυπριακός Οργανισμός Προώθησης Ποιότητας

LV : LATAK (Latvijas Nacionālais Akreditācijas birojs)

LT : LST (Lietuvos standartizacijos departamentas)",

starp tekstiem, kas attiecas uz Luksemburgu un Nīderlandi, iekļauj šādu tekstu:

"HU : MSZT (Magyar Szabványügyi Testület)

MT : MSA (Awtorita' Maltija dwar l-Istandards / Malte Standards Authority)",

starp tekstiem, kas attiecas uz Austriju un Portugāli, iekļauj šādu tekstu:

"PL : PKN (Polski Komitet Normalizacyjny)",

starp tekstiem, kas attiecas uz Portugāli un Somiju, iekļauj šādu tekstu:

"SI : SIST (Slovenský inštitut za standardizacijo)

SK : SÚTN (Slovenský ústav technickej normalizácie)".

b) Regulas IV pielikumā zem logotipiem izvietoto tekstu aizstāj ar šādu tekstu:

"Organizācijas, kas reģistrētas EMAS, var izmantot logotipu ikvienā no 20 valodām ar noteikumu, ka tiek izmantotas šādas frāzes:

| 1. versija | 2. versija |

spāņu valodā: | "Gestión ambiental verificada" | "información validada" |

čehu valodā: | "ověřený systém environmentálního řízení" | "platná informace" |

dāņu valodā: | "verificeret miljøledelse" | "bekræftede oplysninger" |

vācu valodā: | "geprüftes Umweltmanagement" | "geprüfte Information" |

igauņu valodā: | "tõestatud keskkonnajuhtimine" | "kinnitatud informatsioon" |

grieķu valodā: | "επιθεωρημένη περιβαλλοντική διαχείριση" | "επικυρωμένες πληροφορίες" |

franču valodā: | "Management environnemental vérifié" | "information validée" |

itāliešu valodā: | "Gestione ambientale verificata" | "informazione convalidata" |

latviešu valodā: | "verificēta vides vadība" | "apstiprināta informācija" |

lietuviešu valodā: | "įvertinta aplinkosaugos vadyba" | "patvirtinta informacija" |

ungāru valodā: | "hitelesített környezetvédelmi vezetési rendszer" | "hitelesített információ" |

maltiešu valodā: | "Immaniġġjar Ambjentali Verifikat" | "Informazzjoni Konvalidata" |

holandiešu valodā: | "Geverifieerd milieuzorgsysteem" | "gevalideerde informatie" |

poļu valodā: | "zweryfikowany system zarządzania środowiskowego" | "informacja potwierdzona" |

portugāļu valodā: | "Gestão ambiental verificada" | "informação validada" |

slovāku valodā: | "overený systém environmentálneho riadenia" | "platná informácia" |

slovēņu valodā: | "Preverjen sistem ravnanja z okoljem" | "preverjene informacije" |

somu valodā: | "vahvistettu ympäristöasioiden hallinta" | "vahvistettua tietoa" |

zviedru valodā: | "Kontrollerat miljöledningssystem" | "godkänd information" |

Abos logotipa variantos vienmēr ir organizācijas reģistrācijas numurs.

Lieto logotipu

- vai nu trīs krāsās (Pantone Nr. 355 zaļš; Pantone Nr. 109 dzeltens; Pantone Nr. 286 zils)

- vai melnā un baltā krāsā

- vai baltā un melnā krāsā."

E. AIZSARDZĪBA PRET RADIĀCIJU

1. 31999 R 1661: Padomes Regula (EK) Nr. 1661/1999 ( 1999. gada 27. jūlijs), ar kuru paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai piemērotu Padomes Regulu (EEK) Nr. 737/90 par nosacījumiem, kas reglamentē trešo valstu izcelsmes lauksaimniecības produktu importu pēc avārijas Černobiļas atomelektrostacijā (OV L 197, 29.7.1999., 17. lpp.), un kuru groza:

- 32000 R 1627: Komisijas 24.7.2000. Regula (EK) Nr. 1627/2000 (OV L 187, 26.7.2000., 7. lpp.),

- 32001 R 1621: Komisijas 8.8.2001. Regula (EK) Nr. 1621/2001 (OV L 215, 9.8.2001., 18. lpp.),

- 32002 R 1608: Komisijas 10.9.2002. Regula (EK) Nr 1608/2002 (OV L 243, 11.9.2002., 7. lpp.).

a) Regulas III pielikumā starp tekstiem, kas attiecas uz Beļģiju un Dāniju, iekļauj šādu tekstu:

"Česká republika | Visas muitas iestādes" |

starp tekstiem, kas attiecas uz Vāciju un Grieķiju, iekļauj šādu tekstu:

"Eesti | Narva, Koidula, Luhamaa robežpārejas punkti, Tallinas Lidosta, Paljassaare un Muuga ostas" |

starp tekstiem, kas attiecas uz Itāliju un Luksemburgu, iekļauj šādu tekstu:

"Κύπρος | Visas muitas iestādes |

Latvija | Visas muitas iestādes |

Lietuva | Viļņas Starptautiskā lidosta Osta: Klaipėda Dzelzceļš: Kena, Kybartai, Pagėgiai Autoceļi: Lavoriškės, Medininkai, Šalčininkai, Kybartai, Panemunė" |

starp tekstiem, kas attiecas uz Luksemburgu un Nīderlandi, iekļauj šādu tekstu:

"Magyarország | Visas muitas iestādes |

Malta | Kravu gaisa pārvadājumu nodaļa Maltas Starptautiskajā lidostā, Luqa Muitas pārvaldes Jūras kravu pārvadājumu ievešanas apstrādes nodaļa, Valletta Muitas biroja Paku sūtījumu birojs, Qormi." |

starp tekstiem, kas attiecas uz Austriju un Portugāli, iekļauj šādu tekstu:

"Polska | Biała Podlaska, Białystok, Cieszyn, Gdynia, Katowice, Kraków, Łódź, Nowy Targ, Olsztyn, Poznań, Przemyśl, Rzepin, Szczecin, Toruń, Warszawa, Warszawa Air-Port, Wrocław" |

starp tekstiem, kas attiecas uz Portugāli un Somiju, iekļauj šādu tekstu:

"Slovenija | Obrežje (cestni mejni prehod), Gruškovje (cestni mejni prehod), Jelšane (cestni mejni prehod), Brnik (letalski mejni prehod), Koper (pomorski mejni prehod), Dobova (železniški mejni prehod). |

Slovensko | Visas muitas iestādes" |

b) Regulas IV pielikumā svītro šādus ierakstus:

"Igaunija",

"Ungārija",

"Latvija",

"Lietuva",

"Polija",

"Čehijas Republika",

"Slovākijas Republika",

"Slovēnija".

2. 32000 H 0473: Komisijas Ieteikums 2000/473/Euratom ( 2000. gada 8. jūnijs) par Euratom līguma 36. panta piemērošanu, pārbaudot radioaktivitātes līmeni vidē, lai izvērtētu, kādai radioaktivitātei sabiedrība ir pakļauta (OV L 191, 27.7.2000., 37. lpp.).

Ieteikuma II pielikuma tabulu papildina ar šādu tekstu:

"CZ | Čehijas Republika | |

EE | Igaunija | |

CY | Kipra | |

LV | Latvija | Gaiss un gaisa pārnēsātās daļiņas: Daugavpils, Baldone; Virzszemes ūdeņi: Daugava (upes grīva). Dzeramais ūdens — Rīga; Piens un dažādi pārtikas produkti — Rīga, Daugavpils. |

LT | Lietuva | |

HU | Ungārija | |

MT | Malta | |

PL | Polija | |

SI | Slovēnija | |

SK | Slovākija" | |

un karti aizstāj ar šādu karti:

+++++ TIFF +++++

Ģeogrāfiskā reģiona noteikšana

F. ĶIMIKĀLIJAS

32000 R 2037: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2037/2000 ( 2000. gada 29. jūnijs) par vielām, kas noārda ozona slāni (OV L 244, 29.9.2000., 1. lpp.), kuru groza:

- 32000 R 2038: Eiropas Parlamenta un Padomes 28.9.2000. Regula (EK) Nr. 2038/2000 (OV L 244, 29.9.2000., 25. lpp.),

- 32000 R 2039: Eiropas Parlamenta un Padomes 28.9.2000. Regula (EK) Nr. 2039/2000 (OV L 244, 29.9.2000., 26. lpp.).

Regulas III pielikuma tabulu aizstāj ar šādu tabulu:

"III PIELIKUMS

Ierobežojamo vielu kopējie daudzuma ierobežojumi ražotājiem un importētājiem, kuri tās laiž tirgū un lieto savām vajadzībām Kopienā

(1999. — 2003. — ES-15; 2004. — 2015. — ES-25)

(aprēķinātie daudzumi izteikti ODP tonnās) |

Viela 12 mēnešu periodiem no 1. janvāra līdz 31. decembrim | I grupa | II grupa | III grupa | IV grupa | V grupa | VI grupa [1] Lietošanai mērķiem, kas nav karantīna vai pirmsnosūtīšanas apstrāde | VI grupa [1] Karantīnai un pirmsnosūtīšanas apstrādei | VII grupa | VIII grupa |

1999. (ES-15) | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 8665 | | 0 | 8079 |

2000. (ES-15) | 8665 | | 8079 |

2001. (ES-15) | 4621 | 607 | 6678 |

2002. (ES-15) | 4621 | 607 | 5676 |

2003. (ES-15) | 2888 | 607 | 3005 |

2004. (ES-25) | 2945 | 607 | 2209 |

2005. (ES-25) | 0 | 607 | 2209 |

2006. (ES-25) | 607 | 2209 |

2007. (ES-25) | 607 | 2209 |

2008. (ES-25) | 607 | 1840 |

2009. (ES-25) | 607 | 1840 |

2010. (ES-25) | 607 | 0 |

2011. (ES-25) | 607 | 0 |

2012. (ES-25) | 607 | 0 |

2013. (ES-25) | 607 | 0 |

2014. (ES-25) | 607 | 0 |

2015. (ES-25) | 607 | 0 |

"

17. PATĒRĒTĀJU TIESĪBU UN VESELĪBAS AIZSARDZĪBA

32000 D 0323: Padomes Lēmums 2000/323/EK ( 2000. gada 4. maijs), ar ko izveido Patērētāju tiesību komiteju (izziņots ar dokumentu C (2000) 408) (OV L 111, 9.5.2000., 30. lpp.).

Lēmuma 3. panta pirmajā ievilkumā "15" aizstāj ar "25".

18. SADARBĪBA TIESLIETU UN IEKŠLIETU JOMĀ

A. TIESISKĀ SADARBĪBA CIVILLIETĀS UN KOMERCLIETĀS

1. 32000 R 1346: Padomes Regula (EK) Nr. 1346/2000 ( 2000. gada 29. maijs) par maksātnespējas procedūrām (OV L 160, 30.6.2000., 1. lpp.).

a) Regulas 44. panta 1. punktu papildina ar šādu tekstu:

"l) 1959. gada 18. jūnijā Atēnās parakstītā Dienvidslāvijas Federatīvās Sociālistiskās Republikas un Grieķijas Karalistes Konvencija par spriedumu savstarpēju atzīšanu un izpildi;

m) 1960. gada 18. martā Belgradā parakstītais Dienvidslāvijas Federatīvās Sociālistiskās Republikas un Austrijas Republikas Nolīgums par šķīrējtiesas nolēmumu un šķīrējtiesas izlīgumu komerclietās savstarpēju atzīšanu un izpildi;

n) 1960. gada 3. decembrī Romā parakstītā Dienvidslāvijas Federatīvās Sociālistiskās Republikas un Itālijas Republikas Konvencija par tiesisko sadarbību civillietās un administratīvās lietās;

o) 1971. gada 24. septembrī Belgradā parakstītais Dienvidslāvijas Federatīvās Sociālistiskās Republikas un Beļģijas Karalistes Nolīgums par tiesisko sadarbību civillietās un komerclietās;

p) 1969. gada 28. maijā Parīzē parakstītā Dienvidslāvijas Valdības un Francijas Valdības Konvencija par spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās;

q) 1980. gada 22. oktobrī Atēnās parakstītais Čehoslovākijas Sociālistiskās Republikas un Grieķijas Republikas Līgums par juridisko palīdzību civillietās un krimināllietās, kurš joprojām ir spēkā starp Čehijas Republiku un Grieķiju;

r) 1982. gada 23. aprīlī Nikosijā parakstītais Čehoslovākijas Sociālistiskās Republikas un Kipras Republikas Līgums par juridisko palīdzību un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un krimināllietās, kurš joprojām ir spēkā starp Čehijas Republiku un Kipru;

s) 1984. gada 10. maijā Parīzē parakstītais Čehoslovākijas Sociālistiskās Republikas Valdības un Francijas Republikas Valdības Līgums par juridisko palīdzību civillietās, ģimenes lietās un komerclietās, kurš joprojām ir spēkā starp Čehijas Republiku un Franciju;

t) 1980. gada 6. decembrī Prāgā parakstītais Čehoslovākijas Sociālistiskās Republikas un Itālijas Republikas Līgums par juridisko palīdzību civillietās un krimināllietās, kurš joprojām ir spēkā starp Čehijas Republiku un Itāliju;

u) 1992. gada 11. novembrī Tallinā parakstītais Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas Nolīgums par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām;

v) 1998. gada 27. novembrī Tallinā parakstītais Igaunijas un Polijas Nolīgums par juridiskās palīdzības piešķiršanu un tiesiskajām attiecībām civillietās, darbtiesiskajās lietās un krimināllietās;

w) 1993. gada 26. janvārī Varšavā parakstītais Lietuvas Republikas un Polijas Republikas Nolīgums par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civillietās, ģimenes lietās, darbtiesiskajās lietās un krimināllietās."

;

b) Regulas A pielikumā starp tekstiem, kas attiecas uz Beļģiju un Vāciju, iekļauj šādu tekstu:

"ČESKÁ REPUBLIKA

- Konkurs

- Nucené vyrovnání

- Vyrovnání"

starp tekstiem, kas attiecas uz Vāciju un Grieķiju, iekļauj šādu tekstu:

"EESTI

- Pankrotimenetlus"

starp tekstiem, kas attiecas uz Itāliju un Luksemburgu, iekļauj šādu tekstu:

"ΚΥΠΡΟΣ

- Υποχρεωτική εκκαθάριση από το Δικαστήριο (tiesas lēmums par piespiedu likvidāciju)

- Εκούσια εκκαθάριση από πιστωτές κατόπιν Δικαστικού Διατάγματος (kreditoru pieteikums brīvprātīgai likvidācijai ar tiesas lēmumu)

- Εκούσια εκκαθάριση από μέλη (uzņēmuma (dalībnieku) brīvprātīgs pieteikums likvidācijai)

- Εκκαθάριση με την εποπτεία του Δικαστηρίου (likvidācija tiesas pārraudzībā)

- Πτώχευση κατόπιν Δικαστικού Διατάγματος (bankrota pasludināšana ar tiesas lēmumu)

- Διαχείριση της περιουσίας προσώπων που απεβίωσαν αφερέγγυα (maksātnespējīgu mirušu personu īpašuma administrēšana)

LATVIJA

- maksātnespēja

LIETUVA

- Bankroto byla

- Bankroto procedūra

- Likvidavimo procedūra"

starp tekstiem, kas attiecas uz Luksemburgu un Nīderlandi, iekļauj šādu tekstu:

"MAGYARORSZÁG

- Csődeljárás

- Felszámolási eljárás

MALTA

- Falliment

- Stralċ permezz tal-Qorti

- Stralċ volontarju tal-kredituri"

starp tekstiem, kas attiecas uz Austriju un Portugāli, iekļauj šādu tekstu:

"POLSKA

- Postępowanie upadłościowe,

- Postępowanie układowe"

starp tekstiem, kas attiecas uz Portugāli un Somiju, iekļauj šādu tekstu:

"SLOVENIJA

- Stečajni postopek

- Skrajšani stečajni postopek

- Postopek prisilne poravnave

- Prisilna poravnava v stečaju

- Likvidacija pravne osebe pred sodiščem

SLOVENSKO

- Konkurzné konanie

- Nútené vyrovnanie

- Vyrovnanie."

;

c) Regulas B pielikumā starp tekstiem, kas attiecas uz Beļģiju un Vāciju, iekļauj šādu tekstu:

"ČESKÁ REPUBLIKA

- Konkurs

- Nucené vyrovnání"

starp tekstiem, kas attiecas uz Vāciju un Grieķiju, iekļauj šādu tekstu:

"EESTI

- Pankrotimenetlus"

starp tekstiem, kas attiecas uz Itāliju un Luksemburgu, iekļauj šādu tekstu:

"ΚΥΠΡΟΣ

- Υποχρεωτική εκκαθάριση από το Δικαστήριο (piespiedu likvidācija ar tiesas lēmumu)

- Εκκαθάριση με την εποπτεία του Δικαστηρίου (likvidācija tiesas pārraudzībā)

- Εκούσια εκκαθάριση από πιστωτές (με την επικύρωση του Δικαστηρίου) (kreditoru pieteikums brīvprātīgai likvidācijai (apstiprinot tiesā))

- Πτώχευση (bankrots)

- Διαχείριση της περιουσίας προσώπων που απεβίωσαν αφερέγγυα (maksātnespējīgu mirušu personu īpašuma administrēšana)

LATVIJA

- bankrots

- likvidācija

- sanācija

LIETUVA

- Likvidavimo procedūra"

starp tekstiem, kas attiecas uz Luksemburgu un Nīderlandi, iekļauj šādu tekstu:

"MAGYARORSZÁG

- Csődeljárás

- Felszámolási eljárás

MALTA

- Falliment

- Stralċ permezz tal-Qorti

- Stralċ volontarju tal-kredituri"

starp tekstiem, kas attiecas uz Austriju un Portugāli, iekļauj šādu tekstu:

"POLSKA

- Postępowanie upadłościowe"

starp tekstiem, kas attiecas uz Portugāli un Somiju, iekļauj šādu tekstu:

"SLOVENIJA

- Stečajni postopek

- Skrajšani stečajni postopek

- Likvidacija pravne osebe pred sodiščem

SLOVENSKO

- Konkurzné konanie

- Nútené vyrovnanie

- Vyrovnanie"

;

d) Regulas C pielikumā starp tekstiem, kas attiecas uz Beļģiju un Vāciju, iekļauj šādu tekstu:

"ČESKÁ REPUBLIKA

- Správce podstaty

- Předběžný správce

- Vyrovnací správce

- Zvláštní správce

- Zástupce správce"

starp tekstiem, kas attiecas uz Vāciju un Grieķiju, iekļauj šādu tekstu:

"EESTI

- Pankrotihaldur

- Ajutine pankrotihaldur

- Usaldusisik"

starp tekstiem, kas attiecas uz Itāliju un Luksemburgu, iekļauj šādu tekstu:

"ΚΥΠΡΟΣ

- Εκκαθαριστής και Προσωρινός Εκκαθαριστής (likvidators un pagaidu likvidators)

- Επίσημος Παραλήπτης (oficiālais reģistrators)

- Διαχειριστής της Πτώχευσης (bankrota pārvaldītājs)

- Εξεταστής (vērtētājs)

LATVIJA

- administrators

- tiesu izpildītājs

- likvidators

LIETUVA

- Įmonės administratorius

- Įmonės likvidatorius"

starp tekstiem, kas attiecas uz Luksemburgu un Nīderlandi, iekļauj šādu tekstu:

"MAGYARORSZÁG

- Vagyonfelügyelő

- Felszámoló

MALTA

- Kuratur tal-fallut

- Likwidatur

- Riċevitur uffiċjali"

starp tekstiem, kas attiecas uz Austriju un Portugāli, iekļauj šādu tekstu:

"POLSKA

- Syndyk

- Nadzorca sądowy"

starp tekstiem, kas attiecas uz Portugāli un Somiju, iekļauj šādu tekstu:

"SLOVENIJA

- Poravnalni senat (senat treh sodnikov)

- Upravitelj prisilne poravnave

- Stečajni senat (senat treh sodnikov)

- Stečajni upravitelj

- Upniški odbor

- Likvidacijski senat (kot stečajni senat, če sodišče ne odloči drugače)

- Likvidacijski upravitelj (kot stečajni upravitelj, če sodišče ne odloči drugače)

SLOVENSKO

- Predbežný správca

- Konkurzný správca

- Vyrovnací správca

- Osobitný správca"

.

2. 32000 R 1347: Padomes Regula (EK) Nr. 1347/2000 ( 2000. gada 29. maijs) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par abu laulāto vecāku atbildību par bērniem (OV L 160, 30.6.2000., 19. lpp.), ko groza:

- 32002 R 1185: Komisijas 1.7.2002. Regula (EK) Nr. 1185/2002 (OV L 173, 3.7.2002., 3. lpp.).

a) Regulas 40. panta 3. punktu papildina ar šādu tekstu:

"c) Vatikāna un Maltas 1993. gada 3. februāra Nolīgums par baznīcā slēgtu laulību civiltiesiskajām sekām un baznīcas iestāžu un tiesu lēmumiem šādu laulību sakarā, kā arī 1995. gada 6. janvāra Otrais papildu protokols."

;

b) Regulas 40. panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"4. Uz 2. punktā noteikto lēmumu atzīšanu Spānijā, Itālijā un Maltā var attiecināt tādas pašas procedūras un pārbaudes, kādas piemēro baznīcas tiesu lēmumiem, kas pasludināti saskaņā ar 3. punktā minētajiem starptautiskajiem līgumiem, kuri noslēgti ar Vatikānu."

;

c) Regulas I pielikumā starp tekstiem, kas attiecas uz Beļģiju un Vāciju, iekļauj šādu tekstu:

"— Čehijas Republikā — "okresní soud" vai "soudní exekutor","

starp tekstiem, kas attiecas uz Vāciju un Grieķiju, iekļauj šādu tekstu:

"— Igaunijā — "maakohus" vai "linnakohus","

starp tekstiem, kas attiecas uz Itāliju un Luksemburgu, iekļauj šādu tekstu:

"— Kiprā — "Οικογενειακό Δικαστήριο",

— Latvijā — "bāriņtiesa" vai "pagasttiesa",

— Lietuvā — "Lietuvos apeliacinis teismas","

starp tekstiem, kas attiecas uz Luksemburgu un Nīderlandi, iekļauj šādu tekstu:

"— Ungārijā — "megyei bíróság székhelyén működő helyi bíróság" — un Budapeštā — "Budai Központi Kerületi Bíróság",

— Maltā — "Prim' Awla tal-Qorti Ċivili" vai "il-Qorti tal-Maġistrati ta' Għawdex fil-ġurisdizzjoni superjuri tagħha","

starp tekstiem, kas attiecas uz Austriju un Portugāli, iekļauj šādu tekstu:

"— Polijā — "Sąd Okręgowy","

starp tekstiem, kas attiecas uz Portugāli un Somiju, iekļauj šādu tekstu:

"— Slovēnijā — "Okrajno sodišče",

— Slovākijā — "okresný súd"."

;

d) Regulas II pielikumā starp tekstiem, kas attiecas uz Beļģiju un Vāciju, iekļauj šādu tekstu:

"— Čehijas Republikā — "okresní soud","

starp tekstiem, kas attiecas uz Vāciju un Grieķiju, iekļauj šādu tekstu:

"— Igaunijā — "ringkonnakohus","

starp tekstiem, kas attiecas uz Itāliju un Luksemburgu, iekļauj šādu tekstu:

"— Kiprā — "Οικογενειακό Δικαστήριο",

— Latvijā — "apgabaltiesa",

— Lietuvā — "Lietuvos Aukščiausiasis teismas","

starp tekstiem, kas attiecas uz Luksemburgu un Nīderlandi, iekļauj šādu tekstu:

"— Ungārijā — "megyei bíróság", — un Budapeštā — "Fővárosi Bíróság",

— Maltā — "Qorti tal-Appell" atbilstīgi procedūrām, kas apelācijai noteiktas Kodiċi tal-Organizzazzjoni u Proċedura Ċivili — Kap. 12,"

starp tekstiem, kas attiecas uz Austriju un Portugāli, iekļauj šādu tekstu:

"— Polijā — "Sąd Apelacyjny","

starp tekstiem, kas attiecas uz Portugāli un Somiju, iekļauj šādu tekstu:

"— Slovēnijā —"Višje sodišče",

— Slovākijā — "krajský súd"."

;

e) Regulas III pielikuma pirmo ievilkumu aizstāj ar šādu ievilkumu:

"— Beļģijā, Grieķijā, Spānijā, Francijā, Itālijā, Latvijā, Luksemburgā un Nīderlandē — pārsūdzot kasācijas kārtībā,"

;

f) Tajā pašā pielikumā tieši pirms teksta, kas attiecas uz Vāciju, iekļauj šādu tekstu:

"— Čehijas Republikā — "dovolání" un "aloba pro zmatečnost","

starp tekstiem, kas attiecas uz Vāciju un Īriju, iekļauj šādu tekstu:

"— Igaunijā — "kassatsioonkaebus","

starp tekstiem, kas attiecas uz Īriju un Austriju, iekļauj šādu tekstu:

"— Kiprā — apelācijas kārtībā pārsūdzot Ανώτατο Δικαστήριο (Augstākajā tiesā),

— Lietuvā — atkārtoti izskatot lietu un vienīgi likumā noteiktos gadījumos,

— Ungārijā — "felülvizsgálati kérelem","

starp tekstiem, kas attiecas uz Austriju un Portugāli, iekļauj šādu tekstu:

"— Polijā — pārsūdzot kasācijas kārtībā "Sąd Najwyższy","

starp tekstiem, kas attiecas uz Portugāli un Somiju, iekļauj šādu tekstu:

"— Slovēnijā — atkārtoti izskatot lietu un vienīgi likumā noteiktos gadījumos."

.

3. 32001 R 0044: Padomes Regula (EK) Nr. 44/2001 ( 2000. gada 22. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV V 12, 16.1.2001., 1. lpp.), kuru groza,

- 32002 R 1496: Komisijas 21.8.2002. Regula (EK) Nr. 1496/2002 (OV L 225, 22.8.2002., 13. lpp.).

a) Regulas 65. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"1. Vācijā, Austrijā un Ungārijā nevar atsaukties uz 6. panta 2. punktā un 11. pantā paredzēto jurisdikciju tiesvedībā par garantijas nodrošinājumu vai citā tiesvedībā attiecībā uz trešām personām. Pret ikvienu personu, kuras domicils ir citā dalībvalstī, var iesniegt prasību tiesā:

a) Vācijā — attiecībā uz litis denuntiatio saskaņā ar Civilprocesa kodeksa (Zivilprozessordnung) 68. pantu un 72. līdz 74. pantu,

b) Austrijā — attiecībā uz litis denuntiatio saskaņā ar Civilprocesa kodeksa (Zivilprozessordnung) 21. pantu,

c) Ungārijā — attiecībā uz litis denuntiatio saskaņā ar Civilprocesa kodeksa (Polgári perrendtartás) 58. līdz 60. pantu.

2. Spriedumus, kas atbilstīgi 6. panta 2. punktam vai 11. pantam pieņemti citās dalībvalstīs, Vācijā, Austrijā un Ungārijā atzīst un izpilda saskaņā ar III nodaļu. Jebkādas sekas, ko 1. punkta piemērošanas iznākumā šajās dalībvalstīs pieņemtie spriedumi var radīt attiecībā uz trešām personām, atzīst arī pārējās dalībvalstīs."

;

b) Regulas 69. pantu papildina ar šādu tekstu:

"— 1927. gada 23. novembrī Lisabonā parakstītā Čehoslovākijas Republikas un Portugāles Konvencija par tiesu nolēmumu atzīšanu un izpildi, kura joprojām ir spēkā starp Čehijas Republiku un Portugāli,

— 1954. gada 16. decembrī Vīnē parakstītā Dienvidslāvijas Federatīvās Sociālistiskās Republikas un Austrijas Republikas Konvencija par tiesisko sadarbību,

— 1959. gada 6. martā Budapeštā parakstītā Polijas Tautas Republikas un Ungārijas Tautas Republikas Konvencija par tiesisko palīdzību civillietās, ģimenes lietās un krimināllietās,

— 1959. gada 18. jūnijā Atēnās parakstītā Dienvidslāvijas Federatīvās Sociālistiskās Republikas un Grieķijas Karalistes Konvencija par spriedumu savstarpēju atzīšanu un izpildi,

— 1960. gada 6. februārī Varšavā parakstītā Polijas Tautas Republikas un Dienvidslāvijas Federatīvās Sociālistiskās Republikas Konvencija par tiesisko palīdzību civillietās un krimināllietās, kura joprojām ir spēkā starp Poliju un Slovēniju,

— 1960. gada 18. martā Belgradā parakstītais Dienvidslāvijas Federatīvās Sociālistiskās Republikas un Austrijas Republikas Nolīgums par šķīrējtiesas nolēmumu un šķīrējtiesas izlīgumu komerclietās savstarpēju atzīšanu un izpildi,

— 1961. gada 10. oktobrīVīnē parakstītais Dienvidslāvijas Federatīvās Sociālistiskās Republikas un Austrijas Republikas Nolīgums par uztura piešķiršanas lietās pieņemtu nolēmumu savstarpēju atzīšanu un izpildi,

— 1963. gada 11. decembrī Vīnē parakstītā Polijas un Austrijas Konvencija par savstarpējām attiecībām civillietās un dokumentiem,

— 1964. gada 20. janvārī Belgradā parakstītais Čehoslovākijas Sociālistiskās Republikas un Dienvidslāvijas Federatīvās Sociālistiskās Republikas Līgums par tiesiskajām attiecībām civillietās, ģimenes lietās un krimināllietās, kurš joprojām ir spēkā starp Čehijas Republiku, Slovākiju un Slovēniju,

— 1967. gada 5. aprīlī Varšavā noslēgtā Polijas un Francijas Konvencija par piemērojamiem tiesību aktiem, jurisdikciju un spriedumu izpildi privāttiesību un ģimenes tiesību jomā,

— 1971. gada 18. maijā Parīzē parakstītā Dienvidslāvijas Valdības un Francijas Valdības Konvencija par spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās,

— 1973. gada 12. decembrī Belgradā parakstītā Dienvidslāvijas Federatīvās Sociālistiskās Republikas un Beļģijas Karalistes Konvencija par uztura piešķiršanas lietās pieņemtu tiesu nolēmumu atzīšanu un izpildi,

— 1979. gada 8. oktobrī Budapeštā parakstītā Ungārijas un Grieķijas Konvencija par tiesisko palīdzību civillietās un krimināllietās,

— 1979. gada 24. oktobrī Atēnās parakstītā Polijas un Grieķijas Konvencija par tiesisko palīdzību civillietās un krimināllietās,

— 1980. gada 31. jūlijā Budapeštā parakstītā Ungārijas un Francijas Konvencija par tiesisko palīdzību civillietās un ģimenes lietās, par nolēmumu atzīšanu un izpildi un par tiesisko palīdzību krimināllietās, un izraidīšanu,

— 1980. gada 22. oktobrī Atēnās parakstītais Čehoslovākijas Sociālistiskās Republikas un Grieķijas Republikas Līgums par juridisko palīdzību civillietās un krimināllietās, kurš joprojām ir spēkā starp Čehijas Republiku, Slovākiju un Grieķiju,

— 1981. gada 30. novembrī Nikosijā parakstītā Kipras Republikas un Ungārijas Tautas Republikas Konvencija par tiesisko palīdzību civillietās un krimināllietās,

— 1982. gada 23. aprīlī Nikosijā parakstītais Čehoslovākijas Sociālistiskās Republikas un Kipras Republikas Līgums par juridisko palīdzību civillietās un krimināllietās, kurš joprojām ir spēkā starp Čehijas Republiku, Slovākiju un Kipru,

— 1984. gada 5. martā Nikosijā parakstītais Kipras Republikas un Grieķijas Republikas Nolīgums par tiesisko sadarbību civiltiesību, ģimenes tiesību, komerctiesību un krimināltiesību jomā,

— 1984. gada 10. maijā Parīzē parakstītais Čehoslovākijas Sociālistiskās Republikas Valdības un Francijas Republikas Valdības Līgums par juridisko palīdzību un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās, ģimenes lietās un komerclietās, kurš joprojām ir spēkā starp Čehijas Republiku, Slovākiju un Franciju,

— 1984. gada 19. septembrī Nikosijā parakstītais Kipras Republikas un Dienvidslāvijas Federatīvās Sociālistiskās Republikas Nolīgums par tiesisko palīdzību civillietās un krimināllietās, kurš joprojām ir spēkā starp Kipru un Slovēniju,

— 1985. gada 6. decembrī Prāgā parakstītais Čehoslovākijas Sociālistiskās Republikas un Itālijas Republikas Līgums par juridisko palīdzību civillietās un krimināllietās, kurš joprojām ir spēkā starp Čehijas Republiku, Slovākiju un Itāliju,

— 1987. gada 4. maijā Madridē parakstītais Čehoslovākijas Sociālistiskās Republikas un Spānijas Karalistes Līgums par juridisko palīdzību un civillietās pieņemto tiesu nolēmumu atzīšanu un izpildi, kurš joprojām ir spēkā starp Čehijas Republiku, Slovākiju un Spāniju,

— 1987. gada 21. decembrī Varšavā parakstītais Čehoslovākijas Sociālistiskās Republikas un Polijas Tautas Republikas Līgums par juridisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civillietās, darbtiesiskajās lietās un krimināllietās, kurš joprojām ir spēkā starp Čehijas Republiku, Slovākiju un Poliju,

— 1989. gada 28. martā Bratislavā parakstītais Čehoslovākijas Sociālistiskās Republikas un Ungārijas Tautas Republikas Līgums par juridisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civillietās, ģimenes lietās un krimināllietās, kurš joprojām ir spēkā starp Čehijas Republiku, Slovākiju un Ungāriju,

— 1989. gada 28. aprīlī Varšavā parakstītā Polijas un Itālijas Konvencija par tiesisko palīdzību un civillietās pieņemto spriedumu atzīšanu un izpildi,

— 1992. gada 29. oktobrī Prāgā parakstītais Čehijas Republikas un Slovākijas Republikas Līgums par juridisko palīdzību, ko sniedz tiesu iestādes, un dažu veidu tiesiskajām attiecībām civillietās un krimināllietās,

— 1992. gada 11. novembrī Tallinā parakstītais Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas Līgums par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām,

— 1993. gada 26. janvārī Varšavā parakstītais Polijas Republikas un Lietuvas Republikas Nolīgums par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civillietās, ģimenes lietās, darbtiesiskajās lietās un krimināllietās,

— 1994. gada 23. februārī Rīgā parakstītais Latvijas Republikas un Polijas Republikas Nolīgums par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civillietās, ģimenes lietās, darbtiesiskajās lietās un krimināllietās,

— 1996. gada 14. novembrī Nikosijā parakstītais Kipras Republikas un Polijas Republikas Nolīgums par tiesisko sadarbību civillietās un krimināllietās,

— 1998. gada 27. novembrī Tallinā parakstītais Igaunijas un Polijas Nolīgums par juridiskās palīdzības piešķiršanu un tiesiskajām attiecībām civillietās, darbtiesiskajās lietās un krimināllietās."

;

c) Regulas I pielikumā starp tekstiem, kas attiecas uz Beļģiju un Vāciju, iekļauj šādu tekstu:

"— Čehijas Republikā: Akta Nr. 99/1963 Coll. Civilprocesa kodeksa (občanský soudní řád) 86. pants, ņemot vērā šā akta grozījumus,"

starp tekstiem, kas attiecas uz Vāciju un Grieķiju, iekļauj šādu tekstu:

"— Igaunijā: Civilprocesa kodeksa (tsiviilkohtumenetluse seadustik) 139. panta 2. punkts,"

starp tekstiem, kas attiecas uz Itāliju un Luksemburgu, iekļauj šādu tekstu:

"— Kiprā: 1960. gada Likuma Nr. 14 par tiesām 21. panta 2. punkts, ņemot vērā minētā likuma grozījumus,

— Latvijā: Civillikuma 7. līdz 25. pants,

— Lietuvā: Civilprocesa kodeksa (Civilinio proceso kodeksas) 31. pants,"

starp tekstiem, kas attiecas uz Luksemburgu un Nīderlandi, iekļauj šādu tekstu:

"— Ungārijā: 1979. gada Tiesību dekrēta Nr. 13 par starptautiskajām privāttiesībām (a nemzetközi magánjogról szóló 1979. évi 13. törvényerejű rendelet) 57. pants,

— Maltā: Organizācijas un civilprocesa kodeksa — Cap. 12 (Kodiċi ta' Organizzazzjoni u Proċedura Ċivili — Kap. 12) 742., 743. un 744. pants un Komerckodeksa — Cap. 13 (Kodiċi tal-kummerċ — Kap. 13) 549. pants,"

starp tekstiem, kas attiecas uz Austriju un Portugāli, iekļauj šādu tekstu:

"— Polijā: Civilprocesa kodeksa (Kodeks postępowania cywilnego) 1103. un 1110. pants,"

starp tekstiem, kas attiecas uz Portugāli un Somiju, iekļauj šādu tekstu:

"— Slovēnijā: Starptautisko privāttiesību un procedūras akta (Zakon o mednarodnem zasebnem pravu in postopku) 48. panta 2. punkts un 58. pants,

— Slovākijā: Akta Nr. 97/1963 Zb. par starptautiskajām privāttiesībām un ar tām saistītajiem procesa noteikumiem 37., 39. (vienīgi attiecībā uz uzturu) un 46. pants."

;

d) Regulas II pielikumā starp tekstiem, kas attiecas uz Beļģiju un Vāciju, iekļauj šādu tekstu:

"— Čehijas Republikā — "okresní soud" vai "soudní exekutor","

starp tekstiem, kas attiecas uz Vāciju un Grieķiju, iekļauj šādu tekstu:

"— Igaunijā — "maakohus" vai "linnakohus","

starp tekstiem, kas attiecas uz Itāliju un Luksemburgu, iekļauj šādu tekstu:

"— Kiprā — "Επαρχιακό Δικαστήριο" vai — attiecībā uz spriedumiem par uztura piešķiršanu — "Οικογενειακό Δικαστήριο",

— Latvijā — "rajona (pilsētas) tiesa",

— Lietuvā — "Lietuvos apeliacinis teismas","

starp tekstiem, kas attiecas uz Luksemburgu un Nīderlandi, iekļauj šādu tekstu:

"— Ungārijā — "megyei bíróság székhelyén működő helyi bíróság" — un Budapeštā — "Budai Központi Kerületi Bíróság",

— Maltā — "Prim' Awla tal-Qorti Ċivili" vai "Qorti tal-Maġistrati ta' Għawdex fil-ġurisdizzjoni superjuri tagħha", vai — attiecībā uz spriedumu par uztura piešķiršanu — "Reġistratur tal-Qorti" saņemot dokumentus no "Ministru responsabbli għall-Ġustizzja","

starp tekstiem, kas attiecas uz Austriju un Portugāli, iekļauj šādu tekstu:

"— Polijā — "Sąd Okręgowy","

starp tekstiem, kas attiecas uz Portugāli un Somiju, iekļauj šādu tekstu:

"— Slovēnijā — "Okrajno sodišče",

— Slovākijā — "okresný súd" vai "exekútor"."

;

e) Regulas III pielikumā starp tekstiem, kas attiecas uz Beļģiju un Vāciju, iekļauj šādu tekstu:

"— Čehijas Republikā — "okresní soud","

starp tekstiem, kas attiecas uz Vāciju un Grieķiju, iekļauj šādu tekstu:

"— Igaunijā — "ringkonnakohus","

starp tekstiem, kas attiecas uz Itāliju un Luksemburgu, iekļauj šādu tekstu:

"— Kiprā — "Επαρχιακό Δικαστήριο" vai — attiecībā uz spriedumiem par uztura piešķiršanu — "Οικογενειακό Δικαστήριο",

— Latvijā — "Apgabaltiesa",

— Lietuvā — "Lietuvos Aukščiausiasis Teismas","

starp tekstiem, kas attiecas uz Luksemburgu un Nīderlandi, iekļauj šādu tekstu:

"— Ungārijā — "megyei bíróság"; Budapeštā — "Fővárosi Bíróság",

— Maltā — "Qorti ta' l-Appell" saskaņā ar pārsūdzēšanas procedūru, kas noteikta "Kodiċi ta' Organizzazzjoni u Proċedura Ċivili — Kap. 12", vai — attiecībā uz spriedumiem par uztura piešķiršanu — "Prim' Awla tal-Qorti ċivili jew il-Qorti tal-Maġistrati ta' Għawdex fil-ġurisdizzjoni superjuri tagħha'""ċitazzjoni","

starp tekstiem, kas attiecas uz Austriju un Portugāli, iekļauj šādu tekstu:

"— Polijā — "Sąd Apelacyjny","

starp tekstiem, kas attiecas uz Portugāli un Somiju, iekļauj šādu tekstu:

"— Slovēnijā — "Višje sodišče",

— Slovākijā — "odvolanie" ko iesniedz "krajský súd" vai "námietka", ko iesniedz "okresný súd" gadījumos, kad izpildi prasa "exekútor"."

;

f) Regulas IV pielikumā starp tekstiem, kas attiecas uz Beļģiju un Vāciju, iekļauj šādu tekstu:

"— Čehijas Republikā — "dovolání" un "žaloba pro zmatečnost","

starp tekstiem, kas attiecas uz Vāciju un Grieķiju, iekļauj šādu tekstu:

"— Igaunijā — "kassatsioonkaebus","

starp tekstiem, kas attiecas uz Īriju un Austriju, iekļauj šādu tekstu:

"— Kiprā — pārsūdzība Augstākajā tiesā,

— Latvijā — pārsūdzība Augstākajā tiesā,

— Lietuvā — atkārtoti izskatot lietu un vienīgi likumā noteiktos gadījumos,

— Ungārijā — "felülvizsgálati kérelem",

— Maltā — nav iespējama turpmāka pārsūdzēšana nevienā no tiesām; attiecībā uz spriedumiem par uztura piešķiršanu — "Qorti ta' l-Appell" saskaņā ar pārsūdzēšanas procedūru, kas noteikta "kodiċi ta' Organizzazzjoni u Procedura Ċivili — Kap. 12","

starp tekstiem, kas attiecas uz Austriju un Portugāli, iekļauj šādu tekstu:

"— Polijā — pārsūdzību kasācijas kārtībā "Sąd Najwyższy","

starp tekstiem, kas attiecas uz Portugāli un Somiju, iekļauj šādu tekstu:

"— Slovēnijā — "atkārtota lietas izskatīšana vienīgi likumā noteiktos gadījumos",

— Slovākijā — "odvolanie" gadījumos, kad "exekútor" lūdz "Krajský súd" nodrošināt izpildi."

.

B. VĪZU POLITIKA

1. 31995 R 1683: Padomes Regula (EK) Nr. 1683/95 ( 1995. gada 29. maijs), ar ko nosaka vienotu vīzu formu (OV L 164, 14.7.1995., 1. lpp.) un ko groza:

- 32002 R 0334: Padomes 18.2.2002. Regula (EK) 334/2002 (OV L 53, 23.2.2002., 7. lpp.).

Regulas pielikuma 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"3. Šajā vietā izvieto latenta attēla logotipu, ko veido lielais burts vai lielie burti, norādot izdevēju dalībvalsti (vai "BNL" attiecībā uz Beniluksa valstīm, proti, Beļģiju, Luksemburgu un Nīderlandi). Logotips ir gaišs, turot horizontāli, un tumšs, pagriežot par 90o. Izmanto šādus logotipus: A — Austrija, BNL — Benilukss, CY — Kipra, CZE — Čehijas Republika, D — Vācija, DK — Dānija, E — Spānija, EST — Igaunija, F — Francija, FIN — Somija, GR — Grieķija, H — Ungārija, I — Itālija, IRL — Īrija, LT — Lietuva, LVA — Latvija, M — Malta, P — Portugāle, PL — Polija, S — Zviedrija, SK — Slovākija, SVN — Slovēnija, UK — Apvienotā Karaliste."

.

2. 41999 D 0013: Kopīgās rokasgrāmatas un Kopīgās konsulārās instrukcijas galīgajā variantā (SCH/Com-ex (99) 13) (OV L 239, 22.9.2000., 317. lpp.), kas pieņemts ar Izpildu komitejas 1999. gada 28. aprīļa Lēmumu, kopš tā laika ir izdarīti grozījumi ar turpmāk uzskaitītajiem aktiem. Pārskatīti Kopīgās konsulārās instrukcijas un Kopīgās rokasgrāmatas varianti, kuros iekļauti šie grozījumi un citi grozījumi, kas izdarīti atbilstīgi Padomes Regulai (EK) Nr. 789/2001 un Padomes Regulai (EK) Nr. 790/2001 ( 2001. gada 24. aprīlis) (OV L 116, 26.4.2001., 2. un 5. lpp.), ir publicēti OV C 313, 16.12.2002., 1. un 97. lpp..

- 32001 D 0329: Padomes 24.4.2001. Lēmums 2001/329/EK (OV L 116, 26.4.2001., 32. lpp.),

- 32001 D 0420: Padomes 28.5.2001. Lēmums 2001/420/EK (OV L 150, 6.6.2001., 47. lpp.),

- 32001 R 0539: Padomes 15.3.2001. Regula (EK) Nr. 539/2001 (OV L 81, 21.3.2001., 1. lpp.),

- 32001 R 1091: Padomes 28.5.2001. Regula (EK) Nr. 1091/2001 (OV L 150, 6.6.2001., 4. lpp.),

- 32001 R 2414: Padomes 7.12.2001. Regula (EK) Nr. 2414/2001 (OV L 327, 12.12.2001., 1. lpp.),

- 32002 D 0044: Padomes 20.12.2001. Lēmums 2002/44/EK (OV L 20, 23.1.2002., 5. lpp.),

- 32002 R 0334: Padomes 18.2.2002. Regula (EK) Nr. 334/2002 (OV L 53, 23.2.2002., 7. lpp.),

- 32002 D 0352: Padomes 25.4.2002. Lēmums 2002/352/EK (OV L 123, 9.5.2002., 47. lpp.),

- 32002 D 0354: Padomes 25.4.2002. Lēmums 2002/354/EK (OV L 123, 9.5.2002., 50. lpp.),

- 32002 D 0585: Padomes 12.7.2002. Lēmums 2002/585/EK (OV L 187, 16.7.2002., 44. lpp.),

- 32002 D 0586: Padomes 12.7.2002. Lēmums 2002/586/EK (OV L 187, 16.7.2002., 48. lpp.),

- 32002 D 0587: Padomes 12.7.2002. Lēmums 2002/587/EK (OV L 187, 16.7.2002, 50. lpp.).

Kopīgo konsulāro instrukciju pielāgo šādi:

a) Instrukcijas 1. pielikuma II daļā svītro šādu tekstu:

"KIPRA",

"ČEHIJAS REPUBLIKA",

"IGAUNIJA",

"UNGĀRIJA",

"LIETUVA",

"LATVIJA",

"MALTA",

"POLIJA",

"SLOVĒNIJA",

"SLOVĀKIJA".

b) Instrukcijas 2. pielikuma A tabulu aizstāj ar šādu tabulu:

"A tabula

Valstis, kuru pilsoņiem Šengenas valstīs NAV vajadzīgas vīzas, ja viņi ir diplomātiskās, dienesta jeb oficiālās pases turētāji, bet kam vīza ir vajadzīga, ja viņi ir parastās pases turētāji

DS : Vīzu režīms neattiecas uz diplomātisko un dienesta pasu turētājiem.

D : Vīzu režīms neattiecas tikai uz diplomātisko pasu turētājiem.

[47]

| BNL | CZ | DK | D | EE | EL | E | F | I | CY | LV | LT | HU | MT | A | PL | P | SI | SK | FIN | S | ISL | N |

Albānija | | | | | | DS | | | D | | | | DS | D | | DS | | DS | DS | | | | |

Alžīrija | | | | | | | | | DS | | | | D [47] | | | | | | DS | | | | |

Angola | | | | | | | | | | | | | | | | | DS | | | | | | |

Antigva un Barbuda | | | | | | DS | | | | | | | | | | | | | | | | | |

Armēnija | | | | | | | | | | | | | DS | | | D | | | | | | | |

Azerbaidžāna | | | | | | | | | | | | | DS | | | | | | | | | | |

Bahamu salas | | | | | | | | | | | | | | | DS | | | | | | | | |

Barbadosa | | | | | | | | | DS | | | | | | DS | | | | | | | | |

Baltkrievija | | | | | | | | | | | | | DS | | | | | | | | | | |

Benina | | | | | | | | | DS | | | | | | | DS | | | | | | | |

Bosnija un Hercegovina | | | | | | D | | | | | | | DS | | D | D | | DS | | | | | |

Bolīvija | | DS | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | |

Botsvāna | | | | | | | | | DS | | | | | | | | | | | | | | |

Burkinafaso | | | | | | | | | DS | | | | | | | | | | | | | | |

Kambodža | | | | | | | | | | | | | DS | | | | | | | | | | |

Kaboverde | | | | | | | | | | | | | | | | | DS | | | | | | |

Čada | D | | | DS | | | | | | | | | | | | | | | | | | | |

Ķīnas Tautas Republika | | | | | | | | | | DS | | DS | DS | | | DS | | DS | | | | | |

Kolumbija | | DS | | | | | | | DS | | | | DS | | | | | | | | | | |

Kotdivuāra | DS | | | | | | | DS | DS | | | | | | DS | | | | | | | | |

Kuba | | | | | | | | | | DS | | | DS | | | | | DS | | | | | |

Dominika | | | | | | | | | DS | | | | | | | | | | | | | | |

Dominikānas Republika | | | | | | | | | DS | | | | | | | | | | | | | | |

Ēģipte | | DS | | | | | | | DS | | | | | | | | | DS | | | | | |

Dienvidslāvijas Federatīvā Republika | | | | | | DS | | | DS | | | | | | | | | D | DS | | | | |

Fidži | | | | | | | | | DS | | | | | | | | | | | | | | |

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika | | | | D | | DS | | D | DS | | | | DS | | D | | | DS | DS | | | | DS |

Gabona | | | | | | | | D | | | | | | | | | | | | | | | |

Gambija | | | | | | | | | DS | | | | | | | | | | | | | | |

Gana | | | | DS | | | | | | | | | | | | | | | | | | | |

Gajāna | | | | | | | | | DS | | | | | | | | | | | | | | |

Gruzija | | | | | | | | | | | | | DS | | | | | | | | | | |

Indija | | | DS | D | | | | | | | | | | | | | | | | | | | |

Irāna | | | | | | | | | | DS | | | D | | | D | | | | | | | |

Jamaika | DS | | | D | | | | | | | | | | | | | | | | | | | |

Kazahstāna | | | | | | | | | | | | | DS | | | | | | | | | | |

Kenija | | | | D | | | | | | | | | | | | | | | | | | | |

Kuveita | | | | | | | | | DS | | | | | | | | | | | | | | |

Kirgīzija | | | | | | | | | | | | | DS | | | | | | | | | | |

Laosa | | DS | | | | | | | | | | | DS | | | DS | | | | | | | |

Lesoto | | | | | | | | | DS | | | | | | | | | | | | | | |

Malāvija | DS | | | D | | | | | | | | | | | | | | | | | | | |

Maldivu salas | | | | | | | | | | | | | | | DS | | | | | | | | |

Maroka | DS | DS | | D | | DS | D | D | DS | | | | DS | | DS | DS | DS | | DS | | | | DS |

Mauritānija | | | | | | | | | DS | | | | | | | | | | | | | | |

Moldova | | | | | | | | | | DS | | D | DS | | | | | | | | | | |

Mongolija | | DS | | | | | | | | | | | DS | | | | | | | | | | |

Mozambika | | | | | | | | | | | | | | | | | DS | | | | | | |

Namībija | | | | D | | | | | | | | | | | | | | | | | | | |

Nigēra | | | | | | | | | DS | | | | | | | | | | | | | | |

Pakistāna | DS | DS | DS | D | | | | | | | | | | | DS | | | | DS | DS | | DS | DS |

Peru | | DS | | D | | DS | DS | DS | DS | | | | DS | | DS | DS | | | D | DS | | | |

Filipīnas | | DS | DS | DS | | DS | DS | | DS | | | | DS | | DS | DS | | DS | | DS | DS | | DS |

Krievijas Federācija | | | | | | | | | | DS | | | DS | | | | | | | | | | |

Santome un Prinsipi | | | | | | | | | | | | | | | | | DS | | | | | | |

Senegāla | D | | | DS | | | | D | DS | | | | | | DS | | | | | | | | |

Seišelu salas | | | | | | | | | | | | | DS | | D | | | | | | | | |

Dienvidāfrika | | DS | | D | | DS | | | | | | | DS | | DS | DS | DS | DS | | | | DS | DS |

Svazilenda | | | | | | | | | DS | | | | D | | | | | | | | | | |

Tadžikistāna | | | | | | | | | | | | | DS | | | | | | | | | | |

Taizeme | DS | DS | DS | DS | | DS | | | DS | | | | DS | | DS | DS | | | | DS | DS | | DS |

Togo | | | | | | | | | DS | | | | | | | | | | | | | | |

Trinidāda un Tobāgo | | | | | | | | | | | | | | | DS | | | | | | | | |

Tunisija | DS | DS | | D | | DS | D | D | DS | | | | DS | | DS | DS | DS | | | | | | |

Turcija | DS | DS | DS | DS | D | DS | DS | DS | DS | | D | DS | DS | | DS | DS | D | DS | DS | DS | DS | DS | DS |

Turkmenistāna | | | | | | | | | | | | | DS | | | | | | | | | | |

Uganda | | | | | | | | | DS | | | | | | | | | | | | | | |

Ukraina | | | | | D | | | | | | D | DS | | | | | | | | | | | |

Uzbekija | | | | | | | | | | | | | D | | | | | | | | | | |

Vjetnama | | D | | | | | | | | | | | DS | | | | | | | | | | |

Rietumsamoa | | | | | | | | | DS | | | | | | | | | | | | | | |

Jemena | | DS | | | | | | | | | | | D | | | | | | | | | | |

Zimbabve | | | | | | DS | | | | | | | | | | | | | | | | | |

"

;

c) Instrukcijas 2. pielikuma B tabulu aizstāj ar šādu tabulu:

"B tabula

Valstis, kuru pilsoņiem Šengenas valstīs ir vajadzīgas vīzas, ja viņi ir diplomātiskās, dienesta jeb oficiālās pases turētāji, bet kam vīza NAV vajadzīga, ja viņi ir parastās pases turētāji

| BNL | DK | D | EE | EL | E | F | I | A | P | SK | FIN | S | ISL | N |

Austrālija | | | | | | | | | | | X [] | | | | |

Čīle | | | | X | | | | | | | | | | | |

Izraēla | | | | | | | X | | | | | | | | |

Meksika | | | | | | | | | | | | | | X | |

Amerikas Savienotās Valstis | | | | | X | X [] | X [] | | | | | | | | |

"

;

d) Instrukcijas 3. pielikuma I daļas 2. zemsvītras piezīmi aizstāj ar šādu zemsvītras piezīmi:

"Beniluksa valstīs, Čehijas Republikā, Igaunijā, Spānijā, Francijā, Ungārijā un Slovākijā

LTV nav vajadzīgas šādām personām:

- diplomātisko vai dienesta pasu turētājiem"

;

"Slovēnijā:

LTV nav vajadzīga šādām personām:

- diplomātisko vai dienesta pasu turētājiem;

- lidojumu apkalpes locekļiem, kas ir tādas valsts pilsoņi, kura ir ICAO Čikāgas konvencijas līgumslēdzēja puse."

;

e) Instrukcijas 3. pielikuma I daļas 3. zemsvītras piezīmi aizstāj ar šādu zemsvītras piezīmi:

"Vācijā un Kiprā

LTV nav vajadzīgas šādām personām:

- diplomātisko vai dienesta pasu turētājiem.

Polijā

LTV nav vajadzīgas šādām personām:

- diplomātisko pasu turētājiem."

;

f) Instrukcijas 3. pielikuma II daļas sarakstu aizstāj ar šādu sarakstu:

"II DAĻA

To trešo valstu saraksts, kuru pilsoņiem lidostas tranzīta vīza vajadzīga tikai dažās Šengenas valstīs, bet kuru pilsoņiem, kam ir šīs trešās valsts izdots ceļošanas dokuments, ir vajadzīga minētā vīza.

| BNL [50] | CZ | DK | D | EE [52] | EL | E [51] | F [52] | I [53] | CY | LT | HU | A [49] | PL | P | FIN | S | ISL | N |

Albānija | | | | | | | | X | | | | | | | | | | | |

Angola | X | | | X | X | X | X | X | | | | | | | | | | | |

Kamerūna | | | | | | | | | | | | X | | | | | | | |

Kongo | | | | | | | | | | | | X | | | | | | | |

Kotdivuāra | | | | | X | | X | | | | | | | | | | | | |

Kuba | | | | | | | X | | | | | | | | | | | | |

Gambija | | | | | | | | X [55] | | | | | | | | | | | |

Ēģipte | | | | X | | | | | | | | | | | | | | | |

Gvineja | X | | | | | | | X | | | | X | | | | | | | |

Gvineja-Bisava | | | | | | | X | | | | | | | | | | | | |

Haiti | | | | | X | | | X | | | | | | | | | | | |

Indija | | | X [56] | X [54] | | X | X | X [54] | | | | | | X | | | | | |

Indonēzija | | | | | | | | | | | | | | | X | | | | |

Jordānija | | | | X | | | | | | | | | | | | | | | |

Libāna | | | | X | X | | | X [55] | | | | X | | | | | | | |

Libērija | | | | | X | | X | X | | | | X | X | | X | | | | |

Lībija | | | | | X | | | X | | | | | | | | | | | |

Mali | | | | | X | | X | | | | | | | | | | | | |

Ziemeļu Marianas salas | | | | | | | | | | | | X | | | | | | | |

Filipīnas | | | | | | | | | | | | X | | | | | | | |

Ruanda | | | | | | | | | | | | X | | | | | | | |

Senegāla | | | | | X | | | | X | | | X | | | X | | | | |

Sjerraleone | | | | | X | | X | X | | | | X | | | | | | | |

Sudāna | X | | | X | X | X | | X | | | | X | | X | | | | | |

Sīrija | X | X [52] | | X | X | X | | X [57] | | | | X | | | | | | | |

Togo | | | | | X | | X | | | | | | | | | | | | |

Turcija | | | | X [54] | | X | | | | X | | | | X | | | | | |

Vjetnama | | | | X [54] | | | | | | | | | | X | | | | | |

"

;

g) Instrukcijas 7. pielikumā starp tekstiem, kas attiecas uz Beļģiju un Dāniju, iekļauj šādu tekstu:

"ČEHIJAS REPUBLIKA

References summas ir noteiktas Aktā Nr. 326/1999 Sb. par ārvalstnieku uzturēšanos Čehijas Republikas teritorijā un dažu aktu grozījumiem.

Saskaņā ar 5. pantu Aktā par ārvalstnieku uzturēšanos Čehijas Republikas teritorijā ārvalstniekam ir pienākums pēc Policijas pieprasījuma iesniegt dokumentu, kas apliecina, ka viņam ir pieejami līdzekļi, lai uzturētos Teritorijā (13. pants), vai apliecinātu ielūgumu, kas izdots ne vairāk kā 90 dienas pēc apliecināšanas Policijā (15. un 180. pants),

Minētā akta 13. pants paredz, ka:

"Līdzekļi, lai nodrošinātu uzturēšanos Teritorijā

1. Ja vien turpmāk nav paredzēts citādi, tad — pierādot, ka ir pieejami līdzekļi, lai uzturētos Teritorijā — ir jāuzrāda:

a) līdzekļi, kuru apjoms ir vismaz šāds:

- summa, ko iegūst, īpašos tiesību aktos noteiktajam iztikas minimumam, kurš nepieciešams uzturam un citām personiskām pamatvajadzībām (še turpmāk "iztikas minimums personiskām vajadzībām"), piemērojot koeficientu 0,5 dienā, ja kopējais uzturēšanās laiks nepārsniedz 30 dienas,

- summa, ko iegūst, iztikas minimumam personiskām vajadzībām piemērojot koeficientu 1,5, ja uzturēšanās laiks Teritorijā pārsniedz 30 dienas; šo summu tomēr var palielināt, iztikas minimumam personiskām vajadzībām piemērojot koeficientu 2 par katru pilnu mēnesi laikposmā, ko persona paredz uzturēties Teritorijā,

- summa, ko iegūst, iztikas minimumam personiskām vajadzībām piemērojot koeficientu 50, ja uzturēšanās mērķis ir uzņēmējdarbība un ja uzturēšanās laiks pārsniedz 90 dienas, vai

- dokuments, kas apliecina, ka ir apmaksāti visi pakalpojumi, kas saistīti ar ārvalstnieka uzturēšanos Teritorijā, vai arī dokuments, kas apliecina, ka šie pakalpojumi tiks sniegti bez maksas.

2. Aizstājot iepriekš 1. daļā minētos līdzekļus, nolūkā pierādīt, ka ir pieejami līdzekļi, lai uzturētos Teritorijā, var izmantot turpmāk norādītos dokumentus:

a) ārvalstnieka bankas konta izrakstu, kas apliecina, ka — uzturoties Čehijas Republikā — ārvalstnieks ir tiesīgs izmantot līdzekļus apjomā, kurš minēts 1. daļā, vai

b) citu dokumentu, kas apliecina, ka līdzekļi ir pieejami, piemēram, derīgu starptautiski atzītu kredītkarti.

3. Ārvalstnieks, kas Teritorijā mācīsies, var kā līdzekļu pieejamības pierādījumu iesniegt valsts iestādes vai juridiskas personas apliecinājumu, ka tā segs ārvalstnieka uzturēšanās izdevumus, darot pieejamus līdzekļus apjomā, kas atbilst viena uzturēšanās mēneša iztikas minimumam personiskām vajadzībām, vai arī dokumentu, kas apliecina, ka visus ar personas mācībām un uzturēšanos saistītos izdevumus sedz uzņēmēja organizācija (skola). Ja apliecinājuma dokumentā norādītā summa ir mazāka par šo apjomu, ārvalstniekam ir jāiesniedz dokuments, kas pierāda, ka viņam ir līdzekļi, kuru apjoms atbilst starpībai starp iztikas minimumu personiskām vajadzībām un viņa uzturēšanās laikam garantēto apjomu, bet kuru apjoms nepārsniedz seškārtīgu iztikas minimumu personiskām vajadzībām. Dokumentu par līdzekļu nodrošināšanu personas uzturēšanās laikposmam var aizstāt ar lēmumu vai vienošanos, kas paredz stipendijas piešķiršanu atbilstīgi starptautiskam līgumam, kurš ir saistošs Čehijas Republikai.

4. Ārvalstniekam, kas nav sasniedzis 18 gadu vecumu, ir atbilstīgi 1. daļai jāpierāda, ka viņa uzturēšanās vajadzībām ir pieejami līdzekļi, kuru apjoms ir viena puse no minētās summas."

Minētā akta 15. pants paredz, ka:

"Ielūgums

Ielūgumā persona, kas uzaicina ārvalstnieku, apņemas segt izdevumus, kas:

a) saistīti ar ārvalstnieka iztiku visā laikposmā, kad viņš uzturas Teritorijā, kamēr viņš neizceļo no Teritorijas,

b) saistīti ar ārvalstnieka mājvietu visā laikposmā, kad viņš uzturas Teritorijā, kamēr viņš neizceļo no Teritorijas,

c) saistīti ar veselības aprūpes pakalpojumiem ārvalstniekam visā laikposmā, kad viņš uzturas Teritorijā, kamēr viņš neizceļo no Teritorijas, kā arī ar ārvalstnieka transportēšanu viņa slimības vai nāves gadījumā,

d) rodas Policijai sakarā ar ārvalstnieka uzturēšanos Teritorijā un izceļošanu no tās administratīvas izraidīšanas gadījumā."

"

starp tekstiem, kas attiecas uz Vāciju un Grieķiju, iekļauj šādu tekstu:

"IGAUNIJA

Atbilstīgi Igaunijas tiesību aktiem ārvalstniekiem, kas Igaunijā ierodas bez ielūguma vēstules, ir — ieceļojot valstī — pēc robežsardzes darbinieka pieprasījuma jāsniedz pierādījumi par pietiekamu naudas līdzekļu esamību, lai segtu personas uzturēšanos Igaunijā un izceļošanu no tās. Par pietiekamiem naudas līdzekļiem katrai pieļaujamajai uzturēšanās dienai uzskata summu, ko iegūst, Republikas valdības noteiktajai mēneša minimālajai algai piemērojot koeficientu 0,2.

Pretējā gadījumā uzaicinātājs uzņemas atbildību par ārvalstnieka izdevumiem, kas attiecas uz uzturēšanos Igaunijā un izceļošanu no tās."

starp tekstiem, kas attiecas uz Itāliju un Luksemburgu, iekļauj šādu tekstu:

"KIPRA

Saskaņā ar Noteikumiem par ārvalstniekiem un imigrāciju (Noteikumi (9(2)(B)) ārvalstnieku ieceļošana, lai īslaicīgi uzturētos Republikā, ir pie robežām strādājošo imigrācijas dienesta darbinieku diskrēcija, ko īsteno vai nu atbilstīgi iekšlietu ministra vispārējām vai īpašām instrukcijām, vai arī atbilstīgi iepriekš minētajiem noteikumiem. Imigrācijas darbinieki pie robežām lemj par ieceļošanu katrā konkrētā gadījumā, ņemot vērā uzturēšanās mērķi un ilgumu, iespējamo viesnīcas rezervēšanu vai faktu, ka mājvietu nodrošina personas, kas parasti dzīvo Kiprā.

LATVIJA

Ministru Kabineta 1999. gada 6. aprīļa Noteikumu Nr. 131 [1] 81. pants, ņemot vērā grozījumus, kas izdarīti ar Ministru Kabineta 2002. gada 19. marta Noteikumiem Nr. 124, paredz, ka pēc Valsts robežsardzes amatpersonas pieprasījuma ārvalstniekam vai bezvalstniekam jāuzrāda šo noteikumu 67.2.2. un 67.2.8. apakšpunktā minētie dokumenti:

"67.2.2. saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem apstiprinātu kūrorta vai tūrisma ceļazīmi vai atbilstoši noformētu Starptautiskās Tūrisma alianses (AIT) tūrista karneti;

67.2.8. vienreizējas ieceļošanas vīzas saņemšanai:

67.2.8.1. ceļojuma čekus konvertējamā valūtā vai skaidru naudu latos vai konvertējamā valūtā, paredzot izdevumiem 60 latu dienā; bet, ja persona uzrāda tūristu mītnes rēķina priekšapmaksu apliecinošus dokumentus plānotā uzturēšanās termiņa ietvaros, - ceļojuma čekus konvertējamā valūtā vai skaidru naudu latos vai konvertējamā valūtā, paredzot izdevumiem 25 latus dienā;

67.2.8.2. dokumentu, kas apliecina, ka ir rezervēta vieta tūristu mītnē;

67.2.8.3. biļeti turpceļam un atpakaļceļam saskaņā ar paredzamo uzturēšanās termiņu."

LIETUVA

Atbilstīgi 7. panta 1. punktam Lietuvas Likumā par ārvalstnieku tiesisko statusu ārvalstniekam atsaka ieceļošanu Lietuvas Republikā, ja viņš nespēj pierādīt, ka viņam ir pietiekami līdzekļi, lai uzturētos Lietuvas Republikā, atgrieztos savā valstī vai aizceļotu uz citu valsti, kurā viņam ir tiesības ieceļot.

Tomēr iepriekšminētajiem līdzekļiem nav norādītas references summas. Lēmumu pieņem katrā gadījumā atsevišķi, ņemot vērā uzturēšanās mērķi, veidu un ilgumu."

starp tekstiem, kas attiecas uz Luksemburgu un Nīderlandi, iekļauj šādu tekstu:

"UNGĀRIJA

References summas ir norādītas tiesību aktos, kas reglamentē ārvalstnieku kontroli: saskaņā ar iekšlietu ministra Dekrētu Nr. 25/2001. (XI. 21.) pašlaik katrai ieceļošanai ir nepieciešami vismaz HUF 1000.

Saskaņā ar Ārvalstnieku akta (2001. gada Akts XXXIX par ārvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos) 5. pantu iztikas līdzekļus, kas vajadzīgi, ieceļojot un uzturoties, var pierādīt, uzrādot:

- Ungārijas valūtu vai ārvalstu valūtu, vai arī bezskaidras naudas norēķinu līdzekļus (proti, čeku, kredītkarti utml.),

- derīgu ielūguma vēstuli, ko izdevis Ungārijas pilsonis vai ārvalstnieks, kuram ir uzturēšanās vai pagaidu uzturēšanās atļauja, vai kāda juridiskā persona, ja persona, kas uzaicina ārvalstnieku, apņemas segt mājvietas, veselības aprūpes un izceļošanas (repatriācijas) izdevumus. Ielūguma vēstulei pievieno ārvalstnieku kontroles iestādes oficiālu piekrišanu,

- apliecinājumu (kvīti) par to, ka ar tūrisma biroja starpniecību ir iepriekš rezervēta un apmaksāta atpakaļceļa biļete un mājvieta,

- jebkādus citus ticamus pierādījumus.

MALTA

Praksē ir jāpārliecinās, ka personām, kas ieceļo Maltā, ir vismaz MTL 20 (EUR 48) katrai viņu uzturēšanās dienai."

starp tekstiem, kas attiecas uz Austriju un Portugāli, iekļauj šādu tekstu:

"POLIJA

Summas, kas vajadzīgas robežas šķērsošanai, ir noteiktas iekšlietu un pārvaldes ministra 2002. gada 20. jūnija Rīkojumā par naudas līdzekļiem to izdevumu segšanai, kas saistīti ar Polijas Republikas robežu šķērsojošo ārvalstnieku ieceļošanu, tranzītu, uzturēšanos un izceļošanu, un par sīki izstrādātiem noteikumiem attiecībā uz dokumentiem, kas apliecina šādu līdzekļu esamību (Dz.U. 2002, Nr 91, poz. 815).

Iepriekš minētajā aktā paredzētās summas ir šādas:

- PLN 100 vienai uzturēšanās dienai personām, kas vecākas par 16 gadiem, bet ne mazāk kā 500 PLN,

- PLN 50 vienai uzturēšanās dienai personām, kas jaunākas par 16 gadiem, bet ne mazāk kā 300 PLN,

- PLN 20 vienai uzturēšanās dienai, bet ne mazāk kā PLN 100, personām, kuras piedalās tūrisma ceļojumos, jauniešu nometnēs, sporta sacensībās, vai personām, kuru izdevumi Polijā tiek segti vai kuras ierodas veselības uzlabošanai sanatorijās,

- PLN 300 personām, kas ir vecākas par 16 gadiem un kuru uzturēšanās Polijā nepārsniedz 3 dienas (ieskaitot tranzītu),

- PLN 150 personām, kas ir jaunākas par 16 gadiem un kuru uzturēšanās Polijā nepārsniedz 3 dienas (ieskaitot tranzītu)."

starp tekstiem, kas attiecas uz Portugāli un Somiju, iekļauj šādu tekstu:

"SLOVĒNIJA

EUR 70 vienai personai katrai paredzētās uzturēšanās dienai.

SLOVĀKIJA

Saskaņā ar 4. panta 2. punkta c) apakšpunktu Aktā Nr. 48/2002 Z. z. par ārvalstnieku uzturēšanos ārvalstniekam ir pienākums pēc pieprasījuma pierādīt, ka viņam ir uzturēšanās laikam vajadzīgie līdzekļi konvertējamā valūtā, kuru apjoms katrai uzturēšanās dienai ir vismaz pusei no minimālās algas, kas paredzēta Aktā Nr. 90/1996 Z.z. par minimālo algu, ņemot vērā minētā akta grozījumus; ārvalstniekam, kas ir jaunāks par 16 gadiem, ir pienākums pierādīt, ka viņam ir uzturēšanās laikam vajadzīgie finanšu līdzekļi, kuru apjoms ir puse no iepriekšminētā apjoma."

;

h) Instrukcijas 8. pielikuma papildinājuma 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"3. Šajā vietā izvieto latenta attēla logotipu, ko veido lielais burts vai lielie burti, norādot izdevēju dalībvalsti (vai" BNL" attiecībā uz Beniluksa valstīm, proti, Beļģiju, Luksemburgu un Nīderlandi). Logotips ir gaišs, turot horizontāli, un tumšs, paceļot par 90o. Izmanto šādus logotipus: A — Austrija, BNL — Benilukss, CY — Kipra, CZE — Čehijas Republika, D — Vācija, DK — Dānija, E — Spānija, EST — Igaunija, F — Francija, FIN — Somija, GR — Grieķija, H — Ungārija, I — Itālija, IRL — Īrija, LT — Lietuva, LVA — Latvija, M — Malta, P — Portugāle, PL — Polija, S — Zviedrija, SK — Slovākija, SVN — Slovēnija, UK — Apvienotā Karaliste."

.

2. 32001 R 0539: Padomes Regula (EK) Nr. 539/2001 ( 2001. gada 15. marts), ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (OV L 81, 21.3.2001., 1. lpp.), un ko groza:

- 32001 R 2414: Padomes 7.12.2001. Regula (EK) Nr. 2414/2001 (OV L 327, 12.12.2001., 1. lpp.).

Regulas II pielikuma 1. punktā svītro šādu tekstu:

"Kipra",

"Čehijas Republika",

"Igaunija",

"Ungārija",

"Latvija",

"Lietuva",

"Malta",

"Polija",

"Slovākija",

"Slovēnija".

C. ĀRĒJĀS ROBEŽAS

1. 41998 D 0059: Izpildu komitejas Lēmums ( 1998. gada 16. decembris) par dokumentu konsultantu saskaņotu izmantošanu (SCH/Com-ex (98) 59 rev.) (OV L 239, 22.9.2000., 308. lpp.),

Pievienotā dokumenta SCH/I-front (98) 184 rev 3 sarakstu "I — Vietas, ko pašlaik uzskata par piemērotām dokumentu konsultantu norīkošanai" aizstāj ar šādu sarakstu:

"Pamatojoties uz pašreizējā stāvokļa izvērtējumu, konsulārās pārstāvniecības un / vai aviosabiedrību un kuģošanas sabiedrību ārvalstu birojus turpmāk norādītajās vietās uzskata par visumā piemērotām dokumentu konsultantu norīkojumiem (saraksts tiks vajadzības gadījumā papildināts):

- Abidjan (Kotdivuāra)

Aviosabiedrības

Pārstāvniecības: Francija, Portugāle

- Abu Dhabi (Apvienotie Arābu Emirāti)

Svarīga tranzīta lidosta lidojumiem uz Eiropu, tādējādi konsultācijas un mācības būtu jo īpaši aviosabiedrību interesēs

- Accra (Gana)

Aviosabiedrības

- Ankara (Turcija)

Aviosabiedrības

- Bamako (Mali)

Aviosabiedrības

Pārstāvniecības: Francija

- Bangkok (Taizeme)

Aviosabiedrības

- Beirut (Libāna):

Aviosabiedrības

Kuģošanas sabiedrības

Pārstāvniecības: Kipra

- Bissau (Gvineja — Bisava)

Aviosabiedrības

Pārstāvniecības: Portugāle

- Brazzaville (Kongo)

Aviosabiedrības

Pārstāvniecības: Francija

- Cairo (Ēģipte):

Aviosabiedrības

Kuģošanas sabiedrības

Pārstāvniecības: Kipra

- Casablanca (Maroka)

Aviosabiedrības

Pārstāvniecības: Spānija

- Colombo (Šrilanka)

Aviosabiedrības

Pārstāvniecības: Francija

- Dacca (Bangladeša)

Aviosabiedrības

Pārstāvniecības: Francija

- Dakar (Senegāla)

Aviosabiedrības

Pārstāvniecības: Francija, Portugāle, Spānija

- Damascus (Sīrija):

Aviosabiedrības

Pārstāvniecības: Kipra

- Douala (Kamerūna)

Aviosabiedrības

Pārstāvniecības: Francija

- Dubai (Apvienotie Arābu Emirāti)

Svarīga tranzīta lidosta lidojumiem uz Eiropu, tādējādi konsultācijas un mācības būtu jo īpaši aviosabiedrību interesēs

- Haiti

Aviosabiedrības

Pārstāvniecības: Francija

- Ho Chi Minh City (Vjetnama)

Aviosabiedrības

Pārstāvniecības: Francija

- Hong Kong

Aviosabiedrības

Pārstāvniecības: Francija

- Islamabad (Pakistāna)

Aviosabiedrības

Pārstāvniecības: Spānija

- Istanbul (Turcija)

Aviosabiedrības

Pārstāvniecības: Spānija

- Karachi (Pakistāna)

Aviosabiedrības

Pārstāvniecības: Vācija (vēlamas intensīvas konsultācijas un mācības).

- Kiev (Ukraina)

Pārstāvniecības: Portugāle

- Kuwait

Aviosabiedrības

- Lagos (Nigērija)

Aviosabiedrības

Pārstāvniecības: Vācija, Francija, Spānija.

- Lima (Peru)

Aviosabiedrības

Pārstāvniecības: Spānija

- Luanda (Angola)

Aviosabiedrības

Pārstāvniecības: Portugāle

- Macao

Aviosabiedrības

Pārstāvniecības: Portugāle

- Malabo (Ekvatoriālā Gvineja)

Aviosabiedrības

Pārstāvniecības: Spānija

- Maputo (Mozambika)

Aviosabiedrības

Pārstāvniecības: Portugāle

- Moscow (Krievija)

Aviosabiedrības

- Nador (Maroka)

Pārstāvniecības: Spānija

- Nairobi (Kenija)

Aviosabiedrības

Pārstāvniecības: Vācija, Francija

- Peking (Ķīna)

Aviosabiedrības

Pārstāvniecības: Francija, Spānija

- Praia (Kaboverde)

Aviosabiedrības

Pārstāvniecības: Portugāle

- Rabat (Maroka)

Aviosabiedrības

Pārstāvniecības: Spānija

- Rio de Janeiro (Brazīlija)

Aviosabiedrības

Pārstāvniecības: Portugāle

- S. Tomé (Santome un Prinsipi)

Aviosabiedrības

Pārstāvniecības: Portugāle

- Sal (Kaboverde)

Aviosabiedrības

Pārstāvniecības: Portugāle

- Sanaa (Jemena)

Aviosabiedrības

- Santo Domingo (Dominikānas Republika)

Aviosabiedrības

Pārstāvniecības: Spānija

- Shanghai (Ķīna)

Aviosabiedrības

Pārstāvniecības: Francija

- Skopje (Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika)

Aviosabiedrības

- Tangiers (Maroka)

Aviosabiedrības

Kuģošanas sabiedrības

Pārstāvniecības: Spānija

- Tetuan (Maroka)

Pārstāvniecības: Spānija

- Tirana (Albānija)

Aviosabiedrības

- Tunis (Tunisija)

Aviosabiedrības

- Yaounde (Kamerūna)

Aviosabiedrības

Pārstāvniecības: Francija"

.

2. 41999 D 0013: Kopīgās rokasgrāmatas un Kopīgās konsulārās instrukcijas galīgajā variantā (SCH/Com-ex (99) 13) (OV L 239, 22.9.2000., 317. lpp.), kas pieņemts ar Izpildu komitejas 1999. gada 28. aprīļa Lēmumu, kopš tā laika ir izdarīti grozījumi ar turpmāk uzskaitītajiem aktiem. Kopīgās konsulārās instrukcijas un Kopīgās rokasgrāmatas pārstrādātie varianti, kuros iekļauti šie grozījumi un citi grozījumi, kas izdarīti atbilstīgi Padomes Regulai (EK) Nr. 789/2001 un Padomes Regulai (EK) Nr. 790/2001 ( 2001. gada 24. aprīlis) (OV L 116, 26.4.2001., 2. un 5. lpp.), ir publicēti OV C 313, 16.12.2002., 1. un 97. lpp..

- 32001 D 0329: Padomes 24.4.2001. Lēmums 2001/329/EK (OV L 116, 26.4.2001., 32. lpp.),

- 32001 D 0420: Padomes 28.5.2001. Lēmums 2001/420/EK (OV L 150, 6.6.2001., 47. lpp.),

- 32001 R 0539: Padomes 15.3.2001. Regula (EK) Nr. 539/2001 (OV L 81, 21.3.2001., 1. lpp.),

- 32001 R 1091: Padomes 28.5.2001. Regula (EK) Nr. 1091/2001 (OV L 150, 6.6.2001., 4. lpp.),

- 32001 R 2414: Padomes 7.12.2001. Regula (EK) Nr. 2414/2001 (OV L 327, 12.12.2001., 1. lpp.)

- 32002 D 0044: Padomes 20.12.2001. Lēmums 2002/44/EK (OV L 20, 23.1.2002., 5. lpp.),

- 32002 R 0334: Padomes 18.2.2002. Regula (EK) Nr. 334/2002 (OV L 53, 23.2.2002., 7. lpp.),

- 32002 D 0352: Padomes 25.4.2002. Lēmums 2002/352/EK (OV L 123, 9.5.2002., 47. lpp.),

- 32002 D 0354: Padomes 25.4.2002. Lēmums 2002/354/EK (OV L 123, 9.5.2002., 50. lpp.),

- 32002 D 0585: Padomes 12.7.2002. Lēmums 2002/585/EK (OV L 187, 16.7.2002., 44. lpp.),

- 32002 D 0586: Padomes 12.7.2002. Lēmums 2002/586/EK (OV L 187, 16.7.2002., 48. lpp.),

- 32002 D 0587: Padomes 12.7.2002. Lēmums 2002/587/EK (OV L 187, 16.7.2002., 50. lpp.),

Kopīgo rokasgrāmatu pielāgo šādi:

a) Rokasgrāmatas II daļas 1.1.1. punktā starp tekstiem, kas attiecas un Beļģijas Karalisti un Dāniju, iekļauj šādu tekstu:

"— Čehijas Republikā: Ārvalstnieku un robežpolicijas dienesta nodaļas ir atbildīgas par personu kontroles veikšanu robežšķērsošanas vietās, pie" zaļās" robežas un starptautiskajās lidostās. Atbilstīgie muitas punkti pie robežām ir atbildīgi par preču kontroli"

;

starp tekstiem, kas attiecas uz Vācijas Federatīvo Republiku un Grieķijas Republiku, iekļauj šādu tekstu:

"— Igaunijas Republikā: Robežsardzes pārvalde (Piirivalveamet) un Muitas pārvalde (Tolliamet)"

,

starp tekstiem, kas attiecas uz Itālijas Republiku un Luksemburgas Lielhercogisti, iekļauj šādu tekstu:

"— Kipras Republikā: Αστυνομία Κύπρου (Kipras policija), Τμήμα Τελωνείων (Muitas un akcīzes departaments);

— Latvijas Republikā: Valsts robežsardze, Muita, Sanitārā robežinspekcija;

— Lietuvas Republikā: Iekšlietu ministrijas Valsts Robežsardzes dienests"

;

starp tekstiem, kas attiecas uz Luksemburgas Lielhercogisti un Nīderlandes Karalisti, iekļauj šādu tekstu:

"— Ungārijas Republikā: Robežsardze;

— Maltas Republikā: Imigrācijas policija un Muitas departaments"

;

starp tekstiem, kas attiecas uz Nīderlandes Karalisti un Portugāles Republiku, iekļauj šādu tekstu:

"— Polijas Republikā: Robežsardze"

;

starp tekstiem, kas attiecas uz Portugāles Republiku un Somiju, iekļauj šādu tekstu:

"— Slovēnijas Republikā: Policija un Muita; pēdējā minētā vienīgi robežšķērsošanas vietās pie robežām ar Itālijas Republiku un Austrijas Republiku;

— Slovākijas Republikā: Robežpolicija un Muita"

.

b) Rokasgrāmatas II daļas 2.1.5. punkta otrajā ievilkumā svītro šādu tekstu:"Malta".

c) Rokasgrāmatas II daļas 6.3.1. punkta otrās daļas otro ievilkumu aizstāj ar šādiem ievilkumiem:

"— uz personām, kam ir bēgļa ceļošanas dokuments, kuru izdevusi Dānija, Apvienotā Karaliste, Īrija, Islande, Lihtenšteina, Malta, Norvēģija, Zviedrija vai Šveice, neattiecas prasība saņemt vīzu ieceļošanai Beļģijas Karalistē, Čehijas Republikā, Vācijas Federatīvajā Republikā, Igaunijas Republikā, Spānijas Karalistē, Itālijas Republikā, Kipras Republikā, Latvijas Republikā, Lietuvas Republikā, Luksemburgas Lielhercogistē, Ungārijas Republikā, Maltas Republikā, Nīderlandes Karalistē, Polijas Republikā, Portugāles Republikā, Slovēnijas Republikā un Slovākijas Republikā.

Uz šādu ceļošanas dokumentu turētājiem attiecas prasība saņemt vīzu ieceļošanai Grieķijas Republikā un Francijas Republikā.

— turklāt, ieceļojot Čehijas Republikā, uz personām, kam ir bēgļa ceļošanas dokuments, kuru izdevusi Beļģija, Somija, Vācija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Spānija un Rumānija, neattiecas prasība saņemt vīzu."

d) Rokasgrāmatas 1. pielikumā starp tekstiem, kas attiecas uz Beļģiju un Dāniju, iekļauj šādu tekstu:

"ČEHIJAS REPUBLIKA

ČEHIJAS REPUBLIKA — POLIJA

Sauszemes robežas

1. Bartultovice - Trzebina

2. Bílý Potok - Paczków

3. Bohumín - Chałupki

4. Bohumín - Chałupki (dzelzceļš)

5. Bukovec - Jasnowice

6. Český Těšín - Cieszyn

7. Český Těšín - Cieszyn (dzelzceļš)

8. Chotěbuz - Cieszyn

9. Dolní Lipka - Boboszów

10. Dolní Marklovice - Marklowice Górne

11. Frýdlant v Čechách - Zawidów (dzelzceļš)

12. Habartice - Zawidów

13. Harrachov - Jakuszyce

14. Horní Lištná - Leszna Górna

15. Hrádek nad Nisou - Porajów

16. Královec - Lubawka

17. Královec - Lubawka (dzelzceļš)

18. Krnov - Pietrowice

19. Kunratice - Bogatynia

20. Lichkov - Międzylesie (dzelzceļš)

21. Meziměstí - Mieroszów (dzelzceļš)

22. Mikulovice - Głuchołazy

23. Mikulovice - Głuchołazy (dzelzceļš)

24. Náchod - Kudowa Słone

25. Nové Město p. Smrkem - Czerniawa Zdrój

26. Osoblaha - Pomorzowiczki

27. Otovice - Tłumaczów

28. Petrovice u Karviné - Zebrzydowice (dzelzceļš)

29. Pomezní Boudy - Przełęcz Okraj

30. Srbská - Miloszów

31. Starostín - Golińsk

32. Sudice - Pietraszyn

33. Závada - Golkowice

34. Zlaté Hory - Konradów

Vietējā pierobežas satiksme (*) un tūristu robežšķērsošanas vietas (**)

1. Andělka - Lutogniewice **

2. Bartošovice v Orlických horách - Niemojów */**

3. Bernartice - Dziewiętlice *

4. Beskydek - Beskidek *

5. Bílá Voda - Złoty Stok *

6. Božanov - Radków **

7. Česká Čermná - Brzozowice **

8. Chomýž - Chomiąża *

9. Chuchelná - Borucin *

10. Chuchelná - Krzanowice *

11. Harrachov - Polana Jakuszycka **

12. Hať - Rudyszwałd *

13. Hať - Tworków *

14. Hněvošice - Ściborzyce Wielkie *

15. Horní Morava - Jodłów **

16. Hrčava - Jaworzynka */**

17. Janovičky - Głuszyca Górna **

18. Karviná Ráj II - Kaczyce Górne *

19. Kojkovice - Puńców *

20. Kopytov - Olza *

21. Linhartovy - Lenarcice *

22. Luční bouda - Równia pod Śnieżką **

23. Luční bouda - Śląski Dom **

24. Machovská Lhota - Ostra Góra **

25. Malá Čermná - Czermna *

26. Malý Stožek - Stożek *

27. Masarykova chata - Zieleniec **

28. Mladkov (Petrovičky) - Kamieńczyk **

29. Nýdek - Wielka Czantorja **

30. Olešnice v Orlických horách (Čihalka) - Duszniki Zdrój **

31. Opava - Pilszcz *

32. Orlické Záhoří - Mostowice *

33. Petříkovice - Okreszyn **

34. Píšť - Bolesław *

35. Píšť - Owsiszcze *

36. Rohov - Ściborzyce Wielkie *

37. Šilheřovice - Chałupki *

38. Smrk - Stóg Izerski **

39. Soví sedlo (Jelenka) - Sowia Przełęcz **

40. Špindleruv mlýn - Przesieka **

41. Staré Město - Nowa Morawa */**

42. Strahovice - Krzanowice *

43. Travná - Lutynia */**

44. Třebom - Gródczanki *

45. Třebom - Kietrz *

46. Úvalno - Branice *

47. Vávrovice - Wiechowice *

48. Velké Kunětice -Sławniowice *

49. Velký Stožec - Stożek **

50. Věřňovice - Gorzyczki *

51. Věřňovice - Łaziska *

52. Vidnava - Kałków *

53. Vosecká bouda (Tvarožník) - Szrenica **

54. Vrchol Kralického Sněžníku - Snieznik **

55. Žacléř - Niedomirów **

56. Zdoňov - Łączna **

57. Zlaté Hory - Jarnołtówek **

ČEHIJAS REPUBLIKA — SLOVĀKIJA

Sauszemes robežas

1. Bílá - Klokočov

2. Bílá-Bumbálka - Makov

3. Břeclav (automaģistrāle) - Brodské (automaģistrāle)

4. Březová - Nová Bošáca

5. Brumov-Bylnice - Horné Srnie

6. Hodonín - Holíč

7. Hodonín - Holíč (dzelzceļš)

8. Horní Lideč - Lúky pod Makytou (dzelzceļš)

9. Lanžhot - Brodské

10. Lanžhot - Kúty (dzelzceļš)

11. Mosty u Jablunkova - Čadca (dzelzceļš)

12. Mosty u Jablunkova - Svrčinovec

13. Nedašova Lhota - Červený Kameň

14. Šance - Čadca-Milošová

15. Starý Hrozenkov - Drietoma

16. Strání - Moravské Lieskové

17. Střelná - Lysá pod Makytou

18. Sudoměřice - Skalica

19. Sudoměřice - Skalica (dzelzceļš)

20. Velká nad Veličkou - Vrbovce (dzelzceļš)

21. Velká nad Veličkou - Vrbovce

22. Velké Karlovice - Makov

23. Vlárský průsmyk - Horné Srnie (dzelzceļš)

ČEHIJAS REPUBLIKA — AUSTRIJA

Sauszemes robežas

1. Břeclav - Hohenau (dzelzceļš)

2. České Velenice - Gmünd

3. České Velenice - Gmünd (dzelzceļš)

4. České Velenice - Gmünd 2

5. Chlum u Třeboně - Schlag

6. Čížov - Hardegg

7. Dolní Dvořiště - Wullowitz

8. Halámky - Gmünd-Neu-Nagelberg

9. Hatě - Kleinhaugsdorf

10. Hevlín - Laa an der Thaaya

11. Hnanice - Mitterretzbach

12. Horní Dvořiště - Summerau (dzelzceļš)

13. Ježová - Iglbach

14. Koranda - St. Oswald

15. Mikulov - Drasenhofen

16. Nová Bystřice - Grametten

17. Nové Hrady - Pyhrabruck

18. Plešné jezero - Plöckensteinersee

19. Poštorná - Reinthal

20. Přední Výtoň - Guglwald

21. Šatov - Retz (dzelzceļš)

22. Slavonice - Fratres

23. Studánky - Weigetschlag

24. Valtice - Schrattenberg

25. Vratěnín - Oberthürnau

26. Zadní Zvonková - Schöneben

ČEHIJAS REPUBLIKA — VĀCIJA

Sauszemes robežas

1. Aš - Selb

2. Aš - Selb-Plössberg (dzelzceļš)

3. Boží Dar - Oberwiesenthal

4. Broumov - Mähring

5. Česká Kubice - Furth im Wald (dzelzceļš)

6. Cheb - Schirnding (dzelzceļš)

7. Cínovec - Altenberg

8. Cínovec - Zinnwald

9. Děčín - Bad Schandau (dzelzceļš)

10. Dolní Poustevna - Sebnitz

11. Doubrava - Bad Elster

12. Folmava - Furth im Wald

13. Hora sv. Šebestiána - Reitzenhain

14. Hrádek nad Nisou - Zittau (dzelzceļš)

15. Hřensko - Schmilka

16. Hřensko - Schöna (upe)

17. Jiříkov - Neugersdorf

18. Kraslice - Klingenthal

19. Kraslice / Hraničná - Klingenthal (dzelzceļš)

20. Lísková - Waldmünchen

21. Mníšek - Deutscheinsiedel

22. Moldava - Neurehefeld

23. Pavlův Studenec - Bärnau

24. Pomezí nad Ohří - Schirnding

25. Potůčky - Johanngeorgenstadt (dzelzceļš)

26. Potůčky - Johanngeorgenstadt

27. Petrovice - Bahratal

28. Rozvadov - Waidhaus

29. Rozvadov - Waidhaus (automaģistrāle)

30. Rumburk - Ebersbach - Habrachtice (dzelzceļš)

31. Rumburk - Neugersdorf

32. Rumburk - Seifhennersdorf

33. Stožec - Haidmühle

34. Strážný - Philippsreuth

35. Svatá Kateřina - Neukirchen b. Hl. Blut

36. Svatý Kříž - Waldsassen

37. Varnsdorf - Seifhennersdorf

38. Vejprty - Bärenstein

39. Vejprty - Bärenstein (dzelzceļš)

40. Vojtanov - Bad Brambach (dzelzceļš)

41. Vojtanov - Schönberg

42. Všeruby - Eschlkam

43. Železná - Eslarn

44. Železná Ruda - Bayerisch Eisenstein

45. Železná Ruda - Bayerisch Eisenstein (dzelzceļš)

Tūristu robežšķērsošanas vietas

1. Brandov - Olbernhau (Grünthal)

2. Branka - Hermannsreuth

3. Bublava - Klingenthal/Aschberg

4. Bučina - Finsterau

5. Čerchov - Lehmgrubenweg

6. Černý Potok - Jöhstadt

7. České Žleby - Bischofsreut (Marchhäuser)

8. Český Jiřetín - Deutschgeorgenthal

9. Debrník - Ferdinandsthal

10. Dolní Podluží - Waltersdorf (Herrenwalde)

11. Dolní Světlá - Jonsdorf

12. Dolní Světlá - Waltersdorf

13. Dolní Žleb - Elbradweg Schöna

14. Fleky - Hofberg

15. Fojtovice - Fürstenau

16. Hora sv. Kateřiny - Deutschkatharinenberg

17. Horní Paseky - Bad Brambach

18. Hrádek nad Nisou - Hartau

19. Hranice - Bad Elster/ Bärenloh

20. Hranice - Ebmath

21. Hřebečná (Boží Dar/Hubertky) - Oberwiesenthal

22. Hřebečná/Korce - Henneberg (Oberjugel)

23. Hřensko - Schöna

24. Jelení - Wildenthal

25. Jílové/Sněžník - Rosenthal

26. Jiříkov - Ebersbach (Bahnhofstr.)

27. Křížový Kámen - Kreuzstein

28. Krompach - Jonsdorf

29. Krompach - Oybin/Hain

30. Kryštofovy Hamry - Jöhstadt (Schmalzgrube)

31. Libá/Dubina - Hammermühle

32. Lipová - Sohland

33. Lobendava - Langburkersdorf

34. Lobendava/Severní - Steinigtwolmsdorf

35. Loučná - Oberwiesenthal

36. Luby - Wernitzgrün

37. Mikulášovice - Hinterhermsdorf

38. Mikulášovice (Tomášov) - Sebnitz OT/Hertigswalde (Waldhaus)

39. Mikulášovice/Tanečnice - Sebnitz (Forellenschänke)

40. Moldava - Holzhau

41. Mýtina - Neualbenreuth

42. Nemanice/Lučina - Untergrafenried

43. Nová Ves v Horách - Deutschneudorf

44. Nové Údolí /Trojstoličník/ - Dreisessel

45. Ostrý - Grosser Osser

46. Ovčí Vrch - Hochstrasse

47. Petrovice - Lückendorf

48. Pleš - Friedrichshäng

49. Plesná - Bad Brambach

50. Pod Třemi znaky - Brombeerregel

51. Potůčky - Breitenbrunn (Himmelswiese)

52. Prášily - Scheuereck

53. Přední Zahájí - Waldheim

54. Rybník - Stadlern

55. Šluknov/Rožany - Sohland (Hohberg)

56. Starý Hrozňatov - Hatzenreuth

57. Tři znaky - Drei Wappen

58. Zadní Doubice - Hinterheermsdorf

59. Ždár - Griesbach

60. Železná Ruda - Bayerisch Eisenstein

Gaisa robežas

1. publiskās [58]

1. Brno - Tuřany

2. České Budějovice - Hosín

3. Holešov

4. Karlovy Vary

5. Karlovy

6. Liberec

7. Mnichovo Hradiště

8. Olomouc

9. Ostrava - Mošnov

10. Pardubice

11. Praha - Ruzyně

12. Uherské Hradiště - Kunovice

2. slēgtās [59]

1. Benešov

2. Hradec Králové

3. Líně'

4. Otrokovice

5. Přerov

6. Vodochody

7. Vysoké Mýto

starp tekstiem, kas attiecas uz Vāciju un Grieķiju, iekļauj šādu tekstu:

"IGAUNIJA

IGAUNIJA — LATVIJA

Sauszemes robežas

1. Holdre - Omuļi

2. Ikla - Ainaži

3. Jäärja - Ramata

4. Lilli - Unguriņi

5. Mõisaküla - Ipiķi

6. Murati - Veclaicene

7. Valga - Lugaži (dzelzceļš)

8. Valga 1 - Valka 2

9. Valga 2 - Valka 3

10. Valga 3 - Valka 1

11. Vana-Ikla - Ainaži (Ikla)

12. Vastse-Roosa - Ape

IGAUNIJA — KRIEVIJAS FEDERĀCIJA

Sauszemes robežas

1. Koidula - Kunitšina-Gora

2. Luhamaa - Šumilkino

3. Narva - Jaanilinn (Ivangorod) (dzelzceļš)

4. Narva-1 - Jaanilinn (Ivangorod)

5. Narva-2 - Jaanilinn (Ivangorod)

6. Orava - Petseri (dzelzceļš)

7. Saatse - Krupa

Jūras robežas

1. Dirhami

2. Haapsalu

3. Heltermaa

4. Kuivastu

5. Kunda

6. Lehtma

7. Lohusalu

8. Loksa

9. Miiduranna

10. Mõntu

11. Muuga

12. Narva-Jõesuu

13. Nasva

14. Paldiski-1

15. Paldiski-2

16. Pärnu-2

17. Pärnu-3

18. Rohuküla

19. Roomassaare

20. Ruhnu

21. Sõru

22. Tallinna-2

23. Tallinna-3

24. Tallinna-4

25. Tallinna-5

26. Tallinna-6

27. Tallinna-7

28. Tallinna-8

29. Tallinna-9

30. Tallinna-10

31. Tallinna-11

32. Tallinna-12

33. Veere

34. Vergi

35. Virtsu

Gaisa robežas

1. Ämari (slēgta militārā lidosta, nav atvērta civilajām lidmašīnām)

2. Kärdla

3. Kuressaare

4. Pärnu-1

5. Tallinna-1

6. Tallinna-13

7. Tartu-1"

starp tekstiem, kas attiecas uz Itāliju un Luksemburgu, iekļauj šādu tekstu:

"KIPRA

Jūras robežas

1. Larnaka piestātne (Μαρίνα Λάρνακας)

2. Larnaka osta (Λιμάνι Λάρνακας)

3. Lemesos vecā osta (Παλαιό Λιμάνι Λεμεσού)

4. Lemesos port (Λιμάνι Λεμεσού)

5. Pafos osta (Λιμάνι Πάφου)

6. Agios Rafail piestātne (Μαρίνα Αγίου Ραφαήλ)

7. Zygi osta (Λιμάνι Ζυγίου)

Gaisa robežas

1. Larnaka starptautiskā lidosta (Διεθνές αεροδρόμιο Λάρνακας)

2. Pafos starptautiskā lidosta (Διεθνές αεροδρόμιο Πάφου)

LATVIJA

LATVIJA — KRIEVIJAS FEDERĀCIJA

Sauszemes robežas

1. Aizgārša - Ļamoni (Лямоны)

2. Bērziņi - Manuhnova (Манухново)

3. Grebņeva - Ubiļinka (Убылика)

4. Kārsava - Skangaļi (Скангали) (dzelzceļš)

5. Pededze - Bruniševa (Брунищево)

6. Punduri - Punduri (Пундури)

7. Terehova - Burački (Бурачки)

8. Vientuļi - Ludonka (Лудонка)

9. Zilupe - Posiņi (Посинь) (dzelzceļš)

LATVIJA — BALTKRIEVIJA

Sauszemes robežas

1. Indra - Bigosova (Бигосово) (dzelzceļš)

2. Pāternieki - Grigorovščina (Григоровщина)

3. Silene - Urbani (Урбаны)

Vietējā pierobežas satiksme

1. Piedruja - Druja (Друя)

2. Meikšāni - Gavriļino (Гаврилино)

3. Vorzova - Ļipovka (Липовка)

4. Kaplava - Pļusi (Плюсы)

LATVIJA — IGAUNIJA

Sauszemes robežas

1. Ainaži (Ikla) - Vana-Ikla

2. Ainaži - Ikla

3. Ape - Vastse-Roosa

4. Ipiķi - Mõisaküla

5. Lugaži - Valga (dzelzceļš)

6. Omuļi - Holdre

7. Ramata - Jäärja

8. Unguriņi - Lilli

9. Valka 1 - Valga 3

10. Valka 2 - Valga 1

11. Valka 3 - Valga 2

12. Veclaicene - Murati

LATVIJA — LIETUVA

Sauszemes robežas

1. Adžūni - Žeimelis

2. Aizvīķi - Gėsalai

3. Aknīste - Juodupis

4. Brunava - Joneliai

5. Demene - Tilžė

6. Eglaine - Obeliai (dzelzceļš)

7. Ezere - Buknaičai

8. Grenctāle - Saločiai

9. Krievgali - Puodžiūnai

10. Kurcums - Turmantas (dzelzceļš)

11. Laižuva - Laižuva

12. Lankuti - Lenkimai

13. Lukne - Luknė

14. Medumi - Smėlynė

15. Meitene - Joniškis (dzelzceļš)

16. Meitene - Kalviai

17. Nereta - Suvainiškis

18. Piķeļmuiža - Pikeliaii

19. Pilskalne - Kvetkai

20. Plūdoņi - Skuodas

21. Priedula - Klykoliai

22. Priekule - Skuodas (dzelzceļš)

23. Rauda - Stelmužė

24. Reņģe - Mažeikiai (dzelzceļš)

25. Rucava - Būtingė

26. Skaistkalne - Germaniškis

27. Subate - Obeliai

28. Vaiņode - Bugeniai (dzelzceļš)

29. Vaiņode - Strėliškiai

30. Vītiņi - Vegeriai

31. Žagare - Žagarė

32. Zemgale - Turmantas

Jūras robežas

1. Lielupe

2. Liepāja

3. Mērsrags

4. Pāvilosta

5. Rīga

6. Roja

7. Salacgrīva

8. Skulte

9. Ventspils

Gaisa robežas

1. Daugavpils

2. Liepāja

3. Rīga

4. Ventspils

LIETUVA

LIETUVA — LATVIJA

Sauszemes robežas

1. Bugeniai - Vaiņode (dzelzceļš)

2. Buknaičiai - Ezere

3. Būtingė - Rucava

4. Germaniškis - Skaistkalne

5. Gėsalai - Aizvīķi

6. Joneliai - Brunava

7. Joniškis - Meitene (dzelzceļš)

8. Juodupis - Aknīste

9. Kalviai - Meitene

10. Klykoliai - Priedula

11. Kvetkai - Pilskalne

12. Laižuva - Laižuva

13. Lenkimai - Lankuti

14. Luknė - Lukne

15. Mažeikiai - Reņģe (dzelzceļš)

16. Obeliai - Eglaine (dzelzceļš)

17. Obeliai - Subate

18. Pikeliai - Piķeļmuiža

19. Puodžiūnai - Krievgali

20. Saločiai - Grenctāle

21. Skuodas - Plūdoņi

22. Skuodas - Priekule (dzelzceļš)

23. Smėlynė - Medumi

24. Stelmužė - Rauda

25. Strėliškiai - Vaiņode

26. Suvainiškis - Nereta

27. Tilžė - Demene

28. Turmantas - Kurcums (dzelzceļš)

29. Turmantas - Zemgale

30. Vegeriai - Vītiņi

31. Žagarė - Žagare

32. Žeimelis - Adžūni

LIETUVA — BALTKRIEVIJA

Sauszemes robežas

1. Adutiškis - Lentupis (dzelzceļš)

2. Adutiškis - Moldevičiai

3. Adutiškis - Pastovys (dzelzceļš)

4. Druskininkai - Pariečė (dzelzceļš)

5. Eišiškės - Dotiškės

6. Gelednė - Lentupis (dzelzceļš)

7. Kabeliai - Pariečė (dzelzceļš)

8. Kapčiamiestis - Kadyš

9. Kena - Gudagojis (dzelzceļš)

10. Krakūnai - Geranainys

11. Latežeris - Pariečė

12. Lavoriškės - Kotlovka

13. Medininkai - Kamenyj Log

14. Papelekis - Lentupis

15. Raigardas - Privalka

16. Šalčininkai - Benekainys

17. Stasylos - Benekainys (dzelzceļš)

18. Šumskas - Loša

19. Tverečius - Vidžiai

20. Ureliai - Klevyčia

LIETUVA — POLIJA

Sauszemes robežas

1. Kalvarija - Budzisko

2. Lazdijai - Ogrodniki (Aradninkai)

3. Mockava (Šeštokai) - Trakiszki (Trakiškės) (dzelzceļš)

LIETUVA — KRIEVIJAS FEDERĀCIJA

Sauszemes robežas

1. Jurbarkas - Sovetsk (upe)

2. Kybartai - Černyševskoje

3. Kybartai - Nesterov (dzelzceļš)

4. Nida - Morskoje

5. Nida - Rybačyj (upe)

6. Pagėgiai - Sovetsk (dzelzceļš)

7. Panemunė - Sovetsk

8. Ramoniškiai - Pograničnyj

9. Rusnė - Sovetsk (upe)

Jūras robežas

Klaipėda valsts osta, (Molo un Malkų robežšķērsošanas vietas) Kuršių un Būtingės naftas termināla robežšķērsošanas vieta.

Gaisa robežas

1. Kaunas lidosta

2. Palangos lidosta

3. Vilnius lidosta

4. Zoknių lidosta"

starp tekstiem, kas attiecas uz Luksemburgu un Nīderlandi, iekļauj šādu tekstu:

"UNGĀRIJA

UNGĀRIJA — AUSTRIJA

Sauszemes robežas

1. Bozsok - Rechnitz

2. Bucsu - Schachendorf

3. Fertőd - Pamhagen

4. Fertőrákos - Mörbisch (osta)

5. Fertőrákos - Mörbisch

6. Fertőújlak - Pamhagen (dzelzceļš)

7. Hegyeshalom - Nickelsdorf

8. Hegyeshalom - Nickelsdorf (automaģistrāle)

9. Hegyeshalom (dzelzceļš)

10. Jánossomorja - Andau

11. Kópháza - Deutschkreutz

12. Kőszeg - Rattensdorf

13. Rábafüzes - Heiligenkreutz

14. Sopron - Klingenbach

15. Sopron (dzelzceļš)

16. Szentgotthárd - Jennersdorf (dzelzceļš)

17. Szentpéterfa - Eberau

18. Zsira - Lutzmannsburg

UNGĀRIJA — SLOVĒNIJA

Sauszemes robežas

1. Bajánsenye - Hodoš

2. Bajánsenye - Hodoš (dzelzceļš)

3. Felsőszölnök - Martinje

4. Kétvölgy - Čepinci

5. Magyarszombatfa - Prosenjakovci

6. Nemesnép - Kobilje

7. Rédics - Dolga Vas

8. Tornyiszentmiklós - Pince

UNGĀRIJA — HORVĀTIJA

Sauszemes robežas

1. Barcs - Terezino Polje

2. Beremend - Baranjsko Petrovo Selo

3. Berzence - Gola

4. Drávaszabolcs - Donji Miholjac

5. Gyékényes - Koprivnica (dzelzceļš)

6. Letenye - Goričan

7. Magyarboly - Beli Manastir

8. Mohács (osta)

9. Murakeresztúr - Kotoriba (dzelzceļš)

10. Udvar - Dubosevica

UNGĀRIJA — DIENVIDSLĀVIJA

Sauszemes robežas

1. Bácsalmás - Bajmok

2. Baja (upe)

3. Hercegszántó - Bački Breg

4. Kelebia - Subotica (dzelzceļš)

5. Röszke II - Horgoš

6. Röszke III - Horgoš (dzelzceļš)

7. Szeged (upe)

8. Szeged-Röszke I - Horgoš (automaģistrāle)

9. Tiszasziget - Đala

10. Tompa - Kelebija

UNGĀRIJA — RUMĀNIJA

Sauszemes robežas

1. Ágerdőmajor (Tiborszállás) - Carei (dzelzceļš)

2. Ártánd - Borş

3. Battonya - Turnu

4. Biharkeresztes - Episcopia (dzelzceļš)

5. Csengersima - Petea

6. Gyula - Vărşand

7. Kiszombor - Cenad

8. Kötegyán - Salonta (dzelzceļš)

9. Lőkösháza - Curtici (dzelzceļš)

10. Méhkerék - Salonta

11. Nagylak - Nădlac

12. Nyírábrány - Valea Lui Mihai (dzelzceļš)

13. Nyírábrány - Valea Lui Mihai/Barantău

UNGĀRIJA — UKRAINA

Sauszemes robežas

1. Barabás - Kosyny

2. Beregsurány - Luzhanka

3. Eperjeske - Salovka (dzelzceļš)

4. Lónya - Dzvinkove

5. Tiszabecs - Vylok

6. Záhony - Čop (dzelzceļš)

7. Záhony - Čop (sauszeme)

UNGĀRIJA — SLOVĀKIJA

Sauszemes robežas

1. Aggtelek - Domica

2. Balassagyarmat - Slovenské Ďarmoty

3. Bánréve - Kráľ

4. Bánréve - Lenártovce (dzelzceļš)

5. Esztergom - Štúrovo

6. Győr - Gönyű (upe - Slovākijas pusē nav atbilstīga vietas nosaukuma)

7. Győr-Vámosszabadi - Medveďov

8. Hidasnémeti - Čaňa (dzelzceļš)

9. Ipolytarnóc - Kalonda

10. Komárom - Komárno

11. Komárom - Komárno (dzelzceļš)

12. Komárom - Komárno (upe)

13. Letkés - Salka

14. Pácin - Veľký Kamenec

15. Parassapuszta - Šahy

16. Rajka - Čuňovo

17. Rajka - Rusovce

18. Rajka - Rusovce (dzelzceļš)

19. Salgótarján - Šiatorská Bukovinka

20. Sátoraljaújhely - Slovenské Nové Mesto

21. Sátoraljaújhely - Slovenské Nové Mesto (dzelzceļš)

22. Somoskőújfalu - Fiľakovo (dzelzceļš)

23. Szob - Štúrovo (dzelzceļš)

24. Tornanádaska - Hosťovce

25. Tornyosnémeti - Milhosť

Gaisa robežas

1. Debrecen

2. Ferihegy Starptautiskā lidosta, Budapest

3. Sármellék'

MALTA

Jūras robežas

1. Mġarr jahtu piestātne

2. Ta' Xbiex jahtu piestātne

3. Valletta' jūras osta

Gaisa robežas

1. Maltas Starptautiskā lidosta, Luqa"

starp tekstiem, kas attiecas uz Austriju un Portugāli, iekļauj šādu tekstu:

"POLIJA

POLIJA — KRIEVIJAS FEDERĀCIJA

Sauszemes robežas

1. Bezledy - Bagrationowsk

2. Braniewo - Mamonowo (dzelzceļš)

3. Głomno - Bagrationowsk (dzelzceļš)

4. Gołdap - Gusiew

5. Gronowo - Mamonowo

6. Skandawa - Żeleznodorożnyj (dzelzceļš)

POLIJA — LIETUVA

Sauszemes robežas

1. Budzisko - Kalvarija

2. Ogrodniki - Lazdijai

3. Trakiszki - Mockava (Šeštokai) (dzelzceļš)

POLIJA — BALTKRIEVIJA

Sauszemes robežas

1. Bobrowniki - Bierestowica

2. Czeremcha - Wysokolitowsk (dzelzceļš)

3. Kukuryki - Kozłowiczy

4. Kuźnica - Bruzgi

5. Kuźnica - Grodno (dzelzceļš)

6. Połowce - Pieszczatka

7. Siemianówka - Swisłocz (dzelzceļš)

8. Sławatycze - Domaczewo

9. Terespol - Brześć

10. Terespol - Brześć (dzelzceļš)

11. Zubki - Bierestowica (dzelzceļš)

POLIJA — UKRAINA

Sauszemes robežas

1. Dorohusk - Jagodzin

2. Dorohusk - Jagodzin (dzelzceļš)

3. Hrebenne - Rawa Ruska

4. Hrebenne - Rawa Ruska (dzelzceļš)

5. Hrubieszów - Włodzimierz Wołyński (dzelzceļš)

6. Korczowa - Krakowiec

7. Krościenko - Chyrow (dzelzceļš)

8. Krościenko - Smolnica

9. Medyka - Szeginie

10. Przemyśl - Mościska (dzelzceļš)

11. Werchrata - Rawa Ruska (dzelzceļš)

12. Zosin - Ustiług

POLIJA — SLOVĀKIJA

Sauszemes robežas

1. Barwinek - Vyšný Komárnik

2. Chochołów - Suchá Hora

3. Chyżne - Trstená

4. Konieczna - Becherov

5. Korbielów - Oravská Polhora

6. Łupków - Palota (dzelzceļš)

7. Łysa Polana - Tatranská Javorina

8. Muszyna - Plaveč (dzelzceļš)

9. Niedzica - Lysá nad Dunajcom

10. Piwniczna - Mníšek nad Popradom

11. Ujsoły - Novoť

12. Winiarczykówka - Bobrov

13. Zwardoń - Skalité (dzelzceļš)

14. Zwardoń-Myto - Skalité

Vietējā pierobežas satiksme (*) un tūristu robežšķērsošanas vietas (**)

1. Babia Góra - Babia Hora**

2. Balnica - Osadné**

3. Blechnarka - Stebnická Huta**

4. Bor - Oščadnica-Vreščovka**

5. Czeremcha - Čertižné**

6. Głuchaczki - Przełęcz Jałowiecka**

7. Góra Magura - Oravice**

8. Górka Gomółka - Skalité Serafínov**

9. Jaśliska - Čertižné*

10. Jaworki - Litmanová**

11. Jaworki - Stráňany**

12. Jaworzynka - Cerne**

13. Jurgów - Podspády*

14. Kacwin - Veľká Franková*/**

15. Leluchów - Čirč*/**

16. Milik - Legnava*

17. Muszynka - Kurov*

18. Ożenna - Nižná Polianka*/**

19. Pilsko - Pilsko**

20. Piwowarówka - piľhov*

21. Przegibek - Vychylovka*

22. Przełęcz Przysłop - Stará Bystrica**

23. Przywarówka - Oravská Polhora**

24. Radoszyce - Palota*/**

25. Roztoki Górne - Ruské Sedlo**

26. Rycerka - Nová Bystrica*

27. Rysy - Rysy**

28. Sromowce Niżne - Červený Kláštor**

29. Sromowce Wyżne - Lysá nad Dunajcom*

30. Szczawnica - Lesnica znak graniczny II/91**

31. Szczawnica - Lesnica znak graniczny II/94**

32. Szlachtowa - Veľký Lipník**

33. Wielka Racza - Veľká Rača**

34. Wierchomla Wielka - Kače*

35. Wysowa Zdrój - Cigeľka**

36. Wysowa Zdrój - Regetowka**

37. Zawoja-Czatoża - Oravská Polhora**

38. Zwardoń - Skalité**

POLIJA — ČEHIJAS REPUBLIKA

Sauszemes robežas

1. Boboszów - Dolní Lipka

2. Bogatynia - Kunratice

3. Chałupki - Bohumín

4. Chałupki - Bohumín (dzelzceļš)

5. Cieszyn - Český Těšín

6. Cieszyn - Český Těšín (dzelzceļš)

7. Cieszyn - Chotěbuz

8. Czerniawa Zdrój - Nové Město p. Smrkem

9. Głuchołazy - Mikulovice

10. Głuchołazy - Mikulovice (dzelzceļš)

11. Golińsk - Starostín

12. Golkowice - Závada

13. Jakuszyce - Harrachov

14. Jasnowice - Bukovec

15. Konradów - Zlaté Hory

16. Kudowa Słone - Náchod

17. Leszna Górna - Horní Lištná

18. Lubawka - Královec

19. Lubawka - Královec (dzelzceļš)

20. Marklowice Górne - Dolní Marklovice

21. Międzylesie - Lichkov (dzelzceļš)

22. Mieroszów - Meziměstí (dzelzceļš)

23. Miloszów - Srbská

24. Paczków - Bílý Potok

25. Pietraszyn - Sudice

26. Pietrowice - Krnov

27. Pomorzowiczki - Osoblaha

28. Porajów - Hrádek nad Nisou

29. Przełęcz Okraj - Pomezní Boudy

30. Tłumaczów - Otovice

31. Trzebina - Bartultovice

32. Zawidów - Frýdlant v Čechách (dzelzceļš)

33. Zawidów - Habartice

34. Zebrzydowice - Petrovice u Karviné (dzelzceļš)

Vietējā pierobežas satiksme (*) un tūristu robežšķērsošanas vietas (**)

1. Beskidek - Beskydek*

2. Bolesław - Píšť*

3. Borucin - Chuchelná*

4. Branice - Úvalno*

5. Brzozowie - Česká Čermná**

6. Chałupki - Šilheřovice*

7. Chomiąża - Chomýž*

8. Czermna - Malá Čermná*

9. Duszniki Zdrój - Olešnice v Orlických horách (Čihalka)**

10. Dziewiętlice - Bernartice*

11. Głuszyca Górna - Janovičky**

12. Gorzyczki - Věřňovice*

13. Gródczanki - Třebom*

14. Jarnołtówek (Biskupia Kopa) - Zlaté Hory (Biskupská kupa)**

15. Jaworzynka - Hrčava*/**

16. Jodłów - Horní Morava**

17. Kaczyce Górne - Karviná Ráj II*

18. Kałków - Vidnava*

19. Kamieńczyk - Mladkov (Petrovičky)**

20. Kietrz - Třebom*

21. Krzanowice - Chuchelná*

22. Krzanowice - Strahovice*

23. Łączna - Zdoňov**

24. Łaziska - Věřňovice*

25. Lenarcice - Linhartovy*

26. Lutogniewice - Andělka**

27. Lutynia - Travná*/**

28. Mostowice - Orlické Záhoří*

29. Niedomirów - Žacléř**

30. Niemojów - Bartošovice v Orlických horách*/**

31. Nowa Morawa - Staré Město*/**

32. Okrzeszyn - Petříkovice**

33. Olza - Kopytov*

34. Ostra Góra - Machovská Lhota**

35. Owsiszcze - Píšť*

36. Pilszcz - Opava*

37. Polana Jakuszycka - Harrachov**

38. Przesieka - Špindlerův Mlýn**

39. Puńców - Kojkovice*

40. Radków - Božanov**

41. Równia pod Śnieżką - Luční bouda**

42. Rudyszwałd - Hať*

43. Ściborzyce Wielkie - Hněvošice*

44. Ściborzyce Wielkie - Rohov*

45. Śląski Dom - Luční bouda**

46. Sławniowice - Velké Kunětice*

47. Śnieżnik - vrchol Kralického Sněžníku**

48. Sowia Przełęcz - Soví sedlo (Jelenka)**

49. Stóg Izerski - Smrk**

50. Stożek - Malý Stožek*

51. Stożek - Velký Stožek**

52. Szrenica - Vosecká bouda (Tvarožník)**

53. Tworków - Hať*

54. Wiechowice - Vávrovice*

55. Wielka Czantorja - Nýdek**

56. Zieleniec - Masarykova chata**

57. Złoty Stok - Bílá Voda*

POLIJA — VĀCIJA

Sauszemes robežas

1. Gryfino - Mescherin (upe)

2. Gryfino - Mescherin

3. Gubin - Guben

4. Gubin - Guben (dzelzceļš)

5. Gubinek- Guben

6. Jędrzychowice - Ludwigsdorf

7. Kołbaskowo - Pomellen

8. Kostrzyn - Kietz

9. Kostrzyn - Kietz (dzelzceļš)

10. Krajnik Dolny - Schwedt

11. Krzewina Zgorzelecka - Ostritz

12. Kunowice - Frankfurt (dzelzceļš)

13. Łęknica - Bad Muskau

14. Lubieszyn - Linken

15. Miłów - Eisenhüttenstadt (upe)

16. Olszyna - Forst

17. Osinów Dolny - Hohensaaten (upe)

18. Osinów Dolny - Hohenwutzen

19. Porajów - Zittau

20. Przewóz - Podrosche

21. Rosówek - Rosow

22. Sieniawka - Zittau

23. Słubice - Frankfurt

24. Słubice - Frankfurt (upe)

25. Świecko - Frankfurt (automaģistrāle)

26. Świnoujście - Ahlbeck

27. Szczecin-Gumieńce - Grambow, Tantow (dzelzceļš)

28. Węgliniec - Horka (dzelzceļš)

29. Widuchowa - Gartz (upe)

30. Zasieki - Forst

31. Zasieki - Forst (dzelzceļš)

32. Zgorzelec - Görlitz

33. Zgorzelec - Görlitz (dzelzceļš)

Vietējā pierobežas satiksme

1. Bobolin - Schwennenz

2. Buk - Blankensee

Jūras robežas

1. Darłowo

2. Dziwnów

3. Elbląg

4. Frombork

5. Gdańsk - Górki Zachodnie

6. Gdańsk - Nowy Port

7. Gdańsk - Port Północny

8. Gdynia

9. Hel

10. Jastarnia

11. Kołobrzeg

12. Łeba

13. Mrzeżyno

14. Nowe Warpno

15. Świnoujście

16. Szczecin-Port

17. Trzebież

18. Ustka

19. Władysławowo

Gaisa robežas

1. Biała Podlaska

2. Bydgoszcz

3. Gdańsk - Rębiechowo

4. Jelenia Góra

5. Katowice - Pyrzowice

6. Kielce - Masłów

7. Kraków - Balice

8. Lubin

9. Łódź - Lublinek

10. Mielec

11. Poznań - Ławica

12. Rzeszów - Jasionka

13. Świdnik

14. Szczecin - Goleniów

15. Szymanyk - Szczytna

16. Warszawa - Babice

17. Warszawa - Okęcie

18. Wrocław - Strachowice

19. Zielona Góra - Babimost

20. Zielona Góra - Przylep"

starp tekstiem, kas attiecas uz Portugāli un Somiju, iekļauj šādu tekstu:

"SLOVĒNIJA

SLOVĒNIJA — ITĀLIJA

Sauszemes robežas

1. Fernetiči - Fernetti

2. Kozina - Pesse

3. Lazaret - S. Bartolomeo

4. Lipica - Lipizza

5. Neblo - Venco

6. Nova Gorica - Casa Rossa

7. Nova Gorica - Gorizia (dzelzceļš)

8. Predel - Passo del Predil

9. Rateče - Fusine Laghi

10. Robič - Stupizza

11. Sežana - Villa Opicina (dzelzceļš)

12. Škofije - Rabuiese

13. Učeja - Uccea

14. Vrtojba - S. Andrea Vertoiba

Vietējā pierobežas satiksme

1. Britof - Mulino Vechio

2. Čampore - Chiampore

3. Golo Brdo - Mernico

4. Gorjansko - S. Pelagio

5. Hum - S. Floriano

6. Kaštelir - S. Barbara

7. Klariči - Iamiano

8. Livek - Polava di Cepletischis

9. Log pod Mangrtom - Cave del Predil

10. Lokvica - Devetacchi

11. Miren - Merna

12. Most na Nadiži - Ponte Vittorio

13. Nova Gorica I - S. Gabriele

14. Osp - Prebenico Caresana

15. Plavje - Noghera

16. Plešivo - Plessiva

17. Pristava - Rafut

18. Repentabor - Monrupino

19. Robidišče - Robedischis

20. Šempeter - Gorizia/S.Pietro

21. Socerb - S. Servolo

22. Solarji - Solarie di Drenchia

23. Solkan - Salcano I

24. Vipolže - Castelleto Versa

Lauksaimnieciskās robežšķērsošanas vietas

1. Botač - Botazzo

2. Cerej - Muggia

3. Draga - S. Elia

4. Gročana - Grozzana

5. Gropada - Gropada

6. Jevšček - Monte Cau

7. Mavhinje - Malchina

8. Medana - Castelleto Zeglo

9. Mišček - Misceco

10. Opatje selo - Palichisce Micoli

11. Orlek - Orle

12. Podklanec - Ponte di Clinaz

13. Podsabotin - S. Valentino

14. Pri bajtarju - Scale di Grimacco

15. Šentmaver - Castel S.Mauro

16. Škrljevo - Scrio

17. Solkan Polje - Salcano II

18. Šturmi - Bocchetta di topolo

19. Valerišče - Uclanzi

20. Voglje - Vogliano

21. Zavarjan-Klobučarji - Zavarian di Clabuzzaro

Robežšķērsošanas vietas, ko paredz īpaši nolīgumi

1. Kanin brīvā pieeja Kanin virsotnei

2. Mangart brīvā pieeja Mangart virsotnei

SLOVĒNIJA — AUSTRIJA

Sauszemes robežas

1. Duh na Ostrem vrhu - Grosswalz

2. Gederovci - Sicheldorf

3. Gornja Radgona - Radkersburg

4. Holmec - Grablach

5. Jesenice - Rosenbach (dzelzceļš)

6. Jezersko - Seebergsattel

7. Jurij - Langegg

8. Karavanke - Karawankentunnel

9. Korensko sedlo - Wurzenpass

10. Kuzma - Bonisdorf

11. Libeliče - Leifling

12. Ljubelj - Loiblpass

13. Maribor - Spielfeld (dzelzceļš)

14. Mežica - Raunjak

15. Pavličevo sedlo - Paulitschsattel

16. Prevalje - Bleiburg (dzelzceļš)

17. Radlje - Radlpass

18. Šentilj - Spielfeld

19. Šentilj - Spielfeld (automaģistrāle)

20. Trate - Mureck

21. Vič/Dravograd - Lavamünd

Vietējā pierobežas satiksme

1. Cankova - Zelting

2. Fikšinci - Gruisla

3. Gerlinci - Poelten

4. Gradišče - Schlossberg

5. Kapla - Arnfels

6. Korovci - Goritz

7. Kramarovci - Sankt Anna

8. Matjaševci - Tauka

9. Muta - Soboth

10. Pernice - Laaken

11. Plač - Ehrenhausen

12. Remšnik - Oberhaag

13. Sladki Vrh - Weitersfeld

14. Sotina - Kalch

15. Špičnik - Sulztal

16. Svečina - Berghausen

Kalnu robežšķērsošanas vietas

1. Duh na Ostrem vrhu - Grosswalz: visu gadu

2. Golica - Kahlkogel: no 15. aprīļa līdz 15. novembrim

3. Gradišče - Schlossberg: no 1. marta līdz 30. novembrim

4. Kamniške Alpe - Steiner Alpen: no 15. aprīļa līdz 15. novembrim

5. Kepa - Mittagskogel: no 15. aprīļa līdz 15. novembrim

6. Koprivna - Luscha: no 15. aprīļa līdz 15. novembrim

7. Košenjak - Huehnerkogel: no 15. aprīļa līdz 15. novembrim

8. Košuta - Koschuta: no 15. aprīļa līdz 15. novembrim

9. Olševa - Ushowa: no 15. aprīļa līdz 15. novembrim

10. Peč - Ofen: vienīgi kalnu tūristu tradicionālo ikgadējo saietu laikā

11. Peca - Petzen: no 15. aprīļa līdz 15. novembrim

12. Prelaz Ljubelj - Loiblpass: no 15. aprīļa līdz 15. novembrim

13. Radlje - Radlberg: no 1. marta līdz 30. novembrim

14. Radlje - Radlpass: no 1. marta līdz 30. novembrim

15. Remšnik - Remschnigg: no 1. marta līdz 30. novembrim

16. Stol - Hochstuhl: no 15. aprīļa līdz 15. novembrim

17. Sv. Jernej - St. Bartholomäus: no 1. marta līdz 30. novembrim

18. Tromeja - Dreiländereck: no 15. aprīļa līdz 15. novembrim

Robežšķērsošanas vietas, ko paredz īpaši nolīgumi

1. Robežstabs X/331 - Schmirnberg - Langegg - robežas šķērsošana atļauta, ja notiek nakšņošana kalnu kotedžā "Dom škorpion"

2. Robežstabs XIV/266 - robežas šķērsošana atļauta, lai piedalītos reliģiskās ceremonijās St. Urban baznīcā (katru otro svētdienu jūlijā un oktobra pirmajā svētdienā no 9.00 līdz 18.00)

3. Robežstabs XXII/32 - robežas šķērsošana atļauta, lai piedalītos reliģiskās ceremonijās St. Leonhard baznīcā (katru otro svētdienu augustā no 9.00 līdz 18.00)

4. Robežstabs XXIII/141 - robežas šķērsošana atļauta, lai piedalītos reliģiskās ceremonijās Ebriach-Trögern un Jezersko draudzē (katru otro un priekšpēdējo svētdienu maijā no 9.00 līdz 18.00)

5. Robežstabs XXVII/277 - robežas šķērsošana ir atļauta Peč apvidū, lai piedalītos kalnu tūristu tradicionālajos ikgadējos saietos

6. Kalnu robežšķērsošanas punkti - (atbilstīgi Slovēnijas Republikas Valdības un Austrijas Republikas Nolīgumam par tūristu satiksmi pierobežas zonā (INTERREG/PHARE - CBC - pierobežas zonas panorāmas pāreja) - Uradni list RS MP.š. 11/2000):

1. Pernice - Laaken,

2. Radelca - Radlberg,

3. Špičnik - Šentilj,

4. Šentilj - Sladki vrh - Mureck,

5. Mureck - Bad Radkersburg,

6. Kuģošana pa Mur upi:

- Trate - Gornja Radgona - Radenci,

- Mureck - Bad Radkersburg.

SLOVĒNIJA — UNGĀRIJA

Sauszemes robežas

1. Čepinci - Kétvölgy

2. Dolga vas - Rédics

3. Hodoš - Bajánsenye

4. Hodoš - Bajánsenye (dzelzceļš)

5. Kobilje -Nemesnép

6. Martinje - Felsőszölnök

7. Pince - Tornyiszentmiklós

8. Prosenjakovci - Magyarszombatfa

SLOVĒNIJA — HORVĀTIJA

Sauszemes robežas

1. Babno Polje - Prezid

2. Bistrica ob Sotli - Razvor

3. Božakovo - Obrež

4. Brezovica pri Gradinu - Lucija

5. Brezovica - Brezovica

6. Dobova - Savski Marof (dzelzceļš)

7. Dobovec - Lupinjak

8. Dragonja - Kaštel

9. Drenovec - Gornja Voća

10. Gibina - Bukovje

11. Gruškovje - Macelj

12. Hotiza - Sveti Martin na Muri

13. Ilirska Bistrica - Šapjane (dzelzceļš)

14. Imeno - Kumrovec (dzelzceļš)

15. Imeno - Miljana

16. Krasinec - Pravutina

17. Krmačina - Vivodina

18. Jelšane - Rupa

19. Lendava - Čakovec (dzelzceļš)

20. Meje - Zlogonje

21. Metlika - Jurovski brod

22. Metlika - Kamanje (dzelzceļš)

23. Nova vas ob Sotli - Draše

24. Novi Kot - Prezid I

25. Novokračine - Lipa

26. Obrežje - Bregana

27. Orešje - Mihanović Dol

28. Osilnica - Zamost

29. Ormož - Otok Virje

30. Petišovci - Mursko središče

31. Petrina - Brod na Kupi

32. Planina v Podboču - Novo Selo Žumberačko

33. Podčetrtek - Luke Poljanske

34. Podgorje - Vodice

35. Podplanina - Čabar

36. Radovica - Kašt

37. Rajnkovec - Mali Tabor

38. Rakitovec - Buzet (dzelzceļš)

39. Rakitovec - Slum

40. Rakovec - Kraj Donji

41. Razkrižje - Banfi

42. Rigonce - Harmica

43. Rogatec - Đurmanec (dzelzceļš)

44. Rogatec - Hum na Sotli

45. Rogatec I - Klenovec Humski

46. Sečovlje - Plovanija

47. Sedlarjevo - Plavić

48. Slovenska vas - Bregana naselje

49. Sočerga - Požane

50. Sodevci - Blaževci

51. Središče ob Dravi - Čakovec (dzelzceļš)

52. Središče ob Dravi - Trnovec

53. Središče ob Dravi I - Preseka

54. Stara vas/Bizeljsko - Donji Čemehovec

55. Starod - Pasjak

56. Starod I - Vele Mune

57. Vinica - Pribanjci

58. Zavrč - Dubrava Križovljanska

59. Zg. Leskovec - Cvetlin

60. Žuniči - Prilišće

Jūras robežas:

1. Izola - Isola - (sezonas)

2. Koper - Capodistria

3. Piran - Pirano

Gaisa robežas:

1. Ljubljana - Brnik

2. Maribor - Slivnica

3. Portorož - Portorose

SLOVĀKIJA

SLOVĀKIJA — AUSTRIJA

Sauszemes robežas

1. Bratislava - Devínska Nová Ves - Marchegg (dzelzceļš)

2. Bratislava port (upe)

3. Bratislava, Jarovce - Kittsee

4. Bratislava, Jarovce - Kittsee (automaģistrāle)

5. Bratislava, Petržalka - Berg

6. Bratislava, Petržalka - Kittsee (dzelzceļš)

7. Moravský Svätý Ján - Hohenau

8. Záhorská Ves - Angern (upe)

SLOVĀKIJA — ČEHIJAS REPUBLIKA

Sauszemes robežas

1. Brodské (automaģistrāle) - Břeclav (automaģistrāle)

2. Brodské - Lanžhot

3. Čadca - Milošová -Šance

4. Čadca - Mosty u Jablunkova (dzelzceļš)

5. Červený Kameň - Nedašova Lhota

6. Drietoma - Starý Hrozenkov

7. Holíč - Hodonín

8. Holíč - Hodonín (dzelzceļš)

9. Horné Srnie - Brumov-Bylnice

10. Horné Srnie - Vlárský průsmyk (dzelzceļš)

11. Klokočov - Bílá

12. Kúty - Lanžhot (dzelzceļš)

13. Lúky pod Makytou - Horní Lideč (dzelzceļš)

14. Lysá pod Makytou - Střelná

15. Makov - Bílá-Bumbálka

16. Makov - Velké Karlovice

17. Moravské Lieskové - Strání

18. Nová Bošáca - Březová

19. Skalica - Sudoměřice

20. Skalica - Sudoměřice (dzelzceļš)

21. Svrčinovec - Mosty u Jablunkova

22. Vrbovce - Velká nad Veličkou

23. Vrbovce - Velká nad Veličkou (dzelzceļš)

SLOVĀKIJA — POLIJA

Sauszemes robežas

1. Becherov - Konieczna

2. Bobrov - Winiarczykówka*

3. Lysá nad Dunajcom - Niedzica

4. Mníšek nad Popradom - Piwniczna

5. Novoť - Ujsoły

6. Oravská Polhora - Korbielów

7. Palota - Łupków (dzelzceļš)

8. Plaveč - Muszyna (dzelzceļš)

9. Skalité - Zwardoń (dzelzceļš)

10. Skalité - Zwardoń-Myto

11. Suchá Hora - Chochołów

12. Tatranská Javorina - Łysa Polana

13. Trstená - Chyżne

14. Vyšný Komárnik - Barwinek

Vietējā pierobežas satiksme (*) un tūristu robežšķērsošanas vietas (**)

1. Babia hora - Babia Góra **

2. Čertižné - Jaśliska *

3. Čertižné - Czeremcha **

4. Červený Kláštor - Sromowce Niżne **

5. Čierne - Jaworzynka **

6. Cigeľka - Wysowa Zdrój **

7. Čirč - Leluchów * **

8. Gluchačky - Przełęcz Jałowiecka **

9. Kače - Wierchomla Wielka *

10. Kurov - Muszynka *

11. Legnava - Milik *

12. Lesnica znak graniczny II/91 - Szczawnica **

13. Lesnica znak graniczny II/94 - Szczawnica **

14. Litmanová - Jaworki **

15. Lysá nad Dunajcom - Sromowce Wyżne *

16. Nižná Polianka - Ożenna * **

17. Nová Bystrica - Rycerka *

18. Oravice - Góra Magura **

19. Oravská Polhora - Przywarówka **

20. Oravská Polhora - Zawoja-Czatoża **

21. Osadné - Balnica **

22. Oščadnica-Vrečšovka - Bor *

23. Palota - Radoszyce * **

24. Piľhov - Piwowarówka *

25. Pilsko - Pilsko **

26. Podspády - Jurgów *

27. Regetovka - Wysowa Zdrój **

28. Ruské Sedlo - Roztoki Górne **

29. Rysy - Rysy **

30. Skalité - Zwardoń **

31. Skalité Serafínov - Górka Gomółka **

32. Stará Bystrica - Przełęcz Przysłop **

33. Stebnická Huta - Blechnarka **

34. Stráňany - Jaworki **

35. Veľká Franková - Kacwin * **

36. Veľká Rača - Wielka Racza **

37. Veľký Lipník - Szlachtowa **

38. Vychylovka - Przegibek *

SLOVĀKIJA — UKRAINA

Sauszemes robežas

1. Čierna nad Tisou - Čop (dzelzceļš)

2. Ubľa - Malyj Bereznyj

3. Vyšné Nemecké - Užhorod

SLOVĀKIJA — UNGĀRIJA

Sauszemes robežas

1. Čaňa - Hidasnémeti (dzelzceļš)

2. Čuňovo (automaģistrāle) - Rajka

3. Domica - Aggtelek

4. Fiľakovo - Somoskőújfalu (dzelzceļš)

5. Hosťovce - Tornanádaska

6. Kalonda - Ipolytarnóc

7. Komárno - Komárom

8. Komárno - Komárom (dzelzceļš)

9. Komárno - Komárom (upe)

10. Kráľ - Bánréve

11. Lenartovce - Bánréve (dzelzceļš)

12. Medveďov - Győr-Vámosszabadi

13. Milhosť - Tornyosnémeti

14. Rusovce - Rajka

15. Rusovce - Rajka (dzelzceļš)

16. Šahy - Parassapuszta

17. Salka - Letkés

18. Šiatorská Bukovinka - Salgótarján

19. Slovenské Ďarmoty - Balassagyarmat

20. Slovenské Nové Mesto - Sátoraljaújhely

21. Slovenské Nové Mesto - Sátoraljaújhely (dzelzceļš)

22. Štúrovo - Esztergom

23. Štúrovo - Szob (dzelzceļš)

24. Veľký Kamenec - Pácin

Ostas:

Bratislava — prístav/osta (upe) (nav atbilstošas robežšķērsošanas vietas)

Gaisa robežas

1. Bratislava lidosta

2. Košice lidosta

3. Poprad lidosta"

e) Rokasgrāmatas 5. pielikuma II daļā svītro šādu tekstu:

"KIPRA",

"ČEHIJAS REPUBLIKA",

"IGAUNIJA",

"UNGĀRIJA",

"LATVIJA",

"LIETUVA",

"MALTA",

"POLIJA",

"SLOVĀKIJA",

"SLOVĒNIJA".

f) Rokasgrāmatas 5. pielikuma III daļas A tabulu aizstāj ar šādu tabulu:

"A tabula

Valstis, kuru pilsoņiem Šengenas valstīs NAV vajadzīgas vīzas, ja viņi ir diplomātiskās, dienesta jeb oficiālās pases turētāji, bet kam vīza IR vajadzīga, ja viņi ir parastās pases turētāji

DS : Vīzu režīms neattiecas uz diplomātisko un dienesta pasu turētājiem.

D : Vīzu režīms neattiecas tikai uz diplomātisko pasu turētājiem.

[60]

| BNL | CZ | DK | D | EE | EL | E | F | I | CY | LV | LT | HU | MT | A | PL | P | SI | SK | FIN | S | ISL | N |

Albānija | | | | | | DS | | | D | | | | DS | D | | DS | | DS | DS | | | | |

Alžīrija | | | | | | | | | DS | | | | D [60] | | | | | | DS | | | | |

Angola | | | | | | | | | | | | | | | | | DS | | | | | | |

Antigva un Barbuda | | | | | | DS | | | | | | | | | | | | | | | | | |

Armēnija | | | | | | | | | | | | | DS | | | D | | | | | | | |

Azerbaidžāna | | | | | | | | | | | | | DS | | | | | | | | | | |

Bahamu salas | | | | | | | | | | | | | | | DS | | | | | | | | |

Barbadosa | | | | | | | | | DS | | | | | | DS | | | | | | | | |

Baltkrievija | | | | | | | | | | | | | DS | | | | | | | | | | |

Benina | | | | | | | | | DS | | | | | | | DS | | | | | | | |

Bosnija un Hercegovina | | | | | | D | | | | | | | DS | | D | D | | DS | | | | | |

Bolīvija | | DS | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | |

Botsvāna | | | | | | | | | DS | | | | | | | | | | | | | | |

Burkinafaso | | | | | | | | | DS | | | | | | | | | | | | | | |

Kambodža | | | | | | | | | | | | | DS | | | | | | | | | | |

Kaboverde | | | | | | | | | | | | | | | | | DS | | | | | | |

Čada | D | | | DS | | | | | | | | | | | | | | | | | | | |

Ķīnas Tautas Republika | | | | | | | | | | DS | | DS | DS | | | DS | | DS | | | | | |

Kolumbija | | DS | | | | | | | DS | | | | DS | | | | | | | | | | |

Kotdivuāra | DS | | | | | | | DS | DS | | | | | | DS | | | | | | | | |

Kuba | | | | | | | | | | DS | | | DS | | | | | DS | | | | | |

Dominika | | | | | | | | | DS | | | | | | | | | | | | | | |

Dominikānas Republika | | | | | | | | | DS | | | | | | | | | | | | | | |

Ēģipte | | DS | | | | | | | DS | | | | | | | | | DS | | | | | |

Dienvidslāvijas Federatīvā Republika | | | | | | DS | | | DS | | | | | | | | | D | DS | | | | |

Fidži | | | | | | | | | DS | | | | | | | | | | | | | | |

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika | | | | D | | | | D | DS | | | | DS | | D | | | DS | DS | | | | DS |

Gabona | | | | | | | | D | | | | | | | | | | | | | | | |

Gambija | | | | | | | | | DS | | | | | | | | | | | | | | |

Gana | | | | DS | | | | | | | | | | | | | | | | | | | |

Gajāna | | | | | | | | | DS | | | | | | | | | | | | | | |

Gruzija | | | | | | | | | | | | | DS | | | | | | | | | | |

Indija | | | DS | D | | | | | | | | | | | | | | | | | | | |

Irāna | | | | | | | | | | DS | | | D | | | D | | | | | | | |

Jamaika | DS | | | D | | | | | | | | | | | | | | | | | | | |

Kazahstāna | | | | | | | | | | | | | DS | | | | | | | | | | |

Kenija | | | | D | | | | | | | | | | | | | | | | | | | |

Kuveita | | | | | | | | | DS | | | | | | | | | | | | | | |

Kirgīzija | | | | | | | | | | | | | DS | | | | | | | | | | |

Laosa | | DS | | | | | | | | | | | DS | | | DS | | | | | | | |

Lesoto | | | | | | | | | DS | | | | | | | | | | | | | | |

Malāvija | DS | | | D | | | | | | | | | | | | | | | | | | | |

Maldivu salas | | | | | | | | | | | | | | | DS | | | | | | | | |

Maroka | DS | DS | | D | | DS | D | D | DS | | | | DS | | DS | DS | DS | | DS | | | | DS |

Mauritānija | | | | | | | | | DS | | | | | | | | | | | | | | |

Moldova | | | | | | | | | | DS | | | DS | | | | | | | | | | |

Mongolija | | DS | | | | | | | | | | | DS | | | | | | | | | | |

Mozambika | | | | | | | | | | | | | | | | | DS | | | | | | |

Namībija | | | | D | | | | | | | | | | | | | | | | | | | |

Nigēra | | | | | | | | | DS | | | | | | | | DS | | | | | | |

Pakistāna | DS | DS | DS | DS | | | | | | | | | | | DS | | | | DS | DS | | DS | DS |

Peru | | DS | | D | | DS | DS | DS | DS | | | | DS | | DS | DS | | | D | DS | | | |

Filipīnas | | DS | DS | DS | | DS | DS | | DS | | | | DS | | DS | DS | | DS | | DS | DS | | DS |

Krievijas Federācija | | | | | | | | | | DS | | | DS | | | | | | | | | | |

Santome un Prinsipi | | | | | | | | | | | | | | | | | DS | | | | | | |

Senegāla | D | | | DS | | | | D | DS | | | | | | DS | | | | | | | | |

Seišelu salas | | | | | | | | | | | | | DS | | D | | | | | | | | |

Dienvidāfrika | | DS | | D | | DS | | | | | | | DS | | DS | DS | DS | DS | | | | DS | DS |

Svazilenda | | | | | | | | | DS | | | | D | | | | | | | | | | |

Tadžikistāna | | | | | | | | | | | | | DS | | | | | | | | | | |

Taizeme | DS | DS | DS | DS | | DS | | | DS | | | | DS | | DS | DS | | | | DS | DS | | DS |

Togo | | | | | | | | | DS | | | | | | | | | | | | | | |

Trinidāda un Tobāgo | | | | | | | | | | | | | | | DS | | | | | | | | |

Tunisija | DS | DS | | D | | DS | D | D | DS | | | | DS | | DS | DS | DS | | | | | | |

Turcija | DS | DS | DS | DS | D | DS | DS | DS | DS | | D | DS | DS | | DS | DS | D | DS | DS | DS | DS | DS | DS |

Turkmenistāna | | | | | | | | | | | | | DS | | | | | | | | | | |

Uganda | | | | | | | | | DS | | | | | | | | | | | | | | |

Ukraina | | | | | D | | | | | | D | DS | | | | | | | | | | | |

Uzbekija | | | | | | | | | | | | | D | | | | | | | | | | |

Vjetnama | | D | | | | | | | | | | | DS | | | | | | | | | | |

Rietumsamoa | | | | | | | | | DS | | | | | | | | | | | | | | |

Jemena | | DS | | | | | | | | | | | D | | | | | | | | | | |

Zimbabve | | | | | | DS | | | | | | | | | | | | | | | | | |

"

g) Rokasgrāmatas 5. pielikuma III daļas B tabulu aizstāj ar šādu tabulu:

"B tabula

Valstis, kuru pilsoņiem Šengenas valstīs ir vajadzīgas vīzas, ja viņi ir diplomātiskās, dienesta jeb oficiālās pases turētāji, bet kam vīza NAV vajadzīga, ja viņi ir parastās pases turētāji

| BNL | DK | D | EE | EL | E | F | I | A | P | PL | SK | FIN | S | ISL | N |

Austrālija | | | | | | | | | | | | X [] | | | | |

Čīle | | | | X | | | | | | | | | | | | |

Izraēla | | | | | | | X | | | | | | | | | |

Meksika | | | | | | | | | | | | | | | X | |

Amerikas Savienotās Valstis | | | | | X | X [] | X [] | | | | | | | | | |

"

h) Rokasgrāmatas 5.a pielikuma I daļas 2. zemsvītras piezīmi aizstāj ar šādu zemsvītras piezīmi:

"Beniluksa valstīs, Čehijas Republikā, Igaunijā, Spānijā, Francijā, Ungārijā un Slovākijā

LTV nav vajadzīgas šādām personām:

- diplomātisko vai dienesta pasu turētājiem

Slovēnijā:

LTV nav vajadzīga šādām personām:

- diplomātisko vai dienesta pasu turētājiem;

- lidojumu apkalpes locekļiem, kas ir tādas valsts pilsoņi, kura ir ICAO Čikāgas konvencijas līgumslēdzēja puse."

;

i) Rokasgrāmatas 5.a pielikuma I daļas 3. zemsvītras piezīmi aizstāj ar šādu zemsvītras piezīmi:

"Vācijā un Kiprā

LTV nav vajadzīgas šādām personām:

- diplomātisko vai dienesta pasu turētājiem.

Polijā

LTV nav vajadzīgas šādām personām:

- diplomātisko pasu turētājiem."

;

j) Rokasgrāmatas 5.a pielikuma II daļas sarakstu aizstāj ar šādu sarakstu:

"II DAĻA

To trešo valstu apvienotais saraksts, kuru pilsoņiem lidostas tranzīta vīza vajadzīga tikai dažās Šengenas valstīs, bet kuru pilsoņiem, kam ir šīs trešās valsts izdots ceļošanas dokuments, ir vajadzīga minētā vīza

| BNL [63] | CZ | DK | D | EE [65] | EL | E [64] | F [65] | I [66] | CY | LT | HU | A [62] | PL | P | FIN | S | ISL | N |

Albānija | | | | | | | | X | | | | | | | | | | | |

Angola | X | | | X | X | X | X | X | | | | | | | | | | | |

Kamerūna | | | | | | | | | | | | X | | | | | | | |

Kongo | | | | | | | | | | | | X | | | | | | | |

Kuba | | | | | | | X | | | | | | | | | | | | |

Ēģipte | | | | | | | | X [68] | | | | | | | | | | | |

Gambija | | | | X | | | | | | | | | | | | | | | |

Gvineja | X | | | | | | | X | | | | X | | | | | | | |

Gvineja-Bisava | | | | | | | X | | | | | | | | | | | | |

Haiti | | | | | X | | | X | | | | | | | | | | | |

Indija | X | | X [69] | X [67] | | X | X [67] | | | | | | | X | | | | | |

Indonēzija | | | | | | | | | | | | | | | X | | | | |

Kotdivuāra | | | | | X | | X | | | | | | | | | | | | |

Jordānija | | | | X | | | | | | | | | | | | | | | |

Libāna | | | | X | X | | | X [68] | | | | X | | | | | | | |

Libērija | | | | | X | | X | X | | | | X | X | | X | | | | |

Lībija | | | | | X | | | X | | | | | | | | | | | |

Mali | | | | | X | | X | | | | | | | | | | | | |

Ziemeļu Marianas salas | | | | | | | | | | | | X | | | | | | | |

Filipīnas | | | | | | | | | | | | X | | | | | | | |

Ruanda | | | | | | | | | | | | X | | | | | | | |

Senegāla | | | | | X | | | | X | | | X | | | X | | | | |

Sjerraleone | | | | | X | | X | X | | | | X | | | | | | | |

Sudāna | X | | | X | X | X | X | | | | | X | | X | | | | | |

Sīrija | X | X [65] | | X | X | X | | X [70] | | | | X | | | | | | | |

Togo | | | | | X | | X | | | | | | | | | | | | |

Turcija | | | | X [67] | | X | | | | X | | | | X | | | | | |

Vjetnama | | | | X [67] | | | | | | | | | | X | | | | | |

"

k) Rokasgrāmatas 6. pielikuma papildinājuma 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"3. Šajā vietā izvieto latenta attēla logotipu, ko veido lielais burts vai lielie burti, norādot izdevēju dalībvalsti (vai" BNL" attiecībā uz Beniluksa valstīm, proti, Beļģiju, Luksemburgu un Nīderlandi). Logotips ir gaišs, turot horizontāli, un tumšs, pagriežot par 90°. Izmanto šādus logotipus: A — Austrija, BNL — Benilukss, CY — Kipra, CZE — Čehijas Republika, D — Vācija, DK — Dānija, E — Spānija, EST — Igaunija, F — Francija, FIN — Somija, GR — Grieķija, H — Ungārija, I — Itālija, IRL — Īrija, LT — Lietuva, LVA — Latvija, M — Malta, P — Portugāle, PL — Polija, S — Zviedrija, SK — Slovākija, SVN — Slovēnija, UK — Apvienotā Karaliste."

.

l) Rokasgrāmatas 10. pielikumā starp tekstiem, kas attiecas uz Beļģiju un Dāniju, iekļauj šādu tekstu:

"ČEHIJAS REPUBLIKA

References summas ir noteiktas Aktā Nr. 326/1999 Sb. par ārvalstnieku uzturēšanos Čehijas Republikas teritorijā un dažu aktu grozījumiem.

Saskaņā ar Akta par ārvalstnieku uzturēšanos Čehijas Republikas teritorijā 5. pantu ārvalstniekam ir pienākums pēc Policijas pieprasījuma iesniegt dokumentu, kas apliecina, ka viņam ir pieejami līdzekļi, lai uzturētos Teritorijā (13. pants), vai apliecinātu ielūgumu, kas Policijā apliecināts pirms ne vairāk kā 90 dienām (15. un 180. pants),

Minētā akta 13. pants paredz, ka:

"Līdzekļi, lai nodrošinātu uzturēšanos Teritorijā

1) Ja vien turpmāk nav paredzēts citādi, tad — pierādot, ka ir pieejami līdzekļi, lai uzturētos Teritorijā — ir jāuzrāda:

a) līdzekļi, kuru apjoms ir vismaz šāds:

- summa, ko iegūst, īpašos tiesību aktos noteiktajam iztikas minimumam, kurš nepieciešams uzturam un citām personiskām pamatvajadzībām (turpmāk "iztikas minimums personiskām vajadzībām"), piemērojot koeficientu 0,5 dienā, ja kopējais uzturēšanās laiks nepārsniedz 30 dienas,

- summa, ko iegūst iztikas minimumam personiskām vajadzībām piemērojot koeficientu 1,5, ja uzturēšanās laiks Teritorijā pārsniedz 30 dienas; šo summu tomēr var palielināt, iztikas minimumam personiskām vajadzībām piemērojot koeficientu 2 par katru pilnu mēnesi laikposmā, ko persona paredz uzturēties Teritorijā,

- summa, ko iegūst, iztikas minimumam personiskām vajadzībām piemērojot koeficientu 50, ja uzturēšanās mērķis ir uzņēmējdarbība un ja uzturēšanās laiks pārsniedz 90 dienas, vai

- dokumentu, kas apliecina, ka ir apmaksāti visi pakalpojumi, kas saistīti ar ārvalstnieka uzturēšanos Teritorijā, vai arī dokumentu, kas apliecina, ka šie pakalpojumi tiks sniegti bez maksas.

2) Aizstājot iepriekš 1. daļā minētos līdzekļus, nolūkā pierādīt, ka ir pieejami līdzekļi, lai uzturētos Teritorijā, var izmantot turpmāk norādītos dokumentus:

a) ārvalstnieka bankas konta izrakstu, kas apliecina, ka — uzturoties Čehijas Republikā — ārvalstnieks ir tiesīgs izmantot līdzekļus apjomā, kurš minēts 1. daļā, vai

b) citu dokumentu, kas apliecina, ka līdzekļi ir pieejami, piemēram, derīgu starptautiski atzītu kredītkarti.

3) Ārvalstnieks, kas Teritorijā mācīsies, var kā līdzekļu pieejamības pierādījumu iesniegt valsts iestādes vai juridiskās personas apliecinājumu, ka tā segs ārvalstnieka uzturēšanās izdevumus, darot pieejamus līdzekļus apjomā, kas atbilst viena uzturēšanās mēneša iztikas minimumam personiskām vajadzībām, vai arī dokumentu, kas apliecina, ka visus ar personas mācībām un uzturēšanos saistītos izdevumus sedz uzņēmēja organizācija (skola). Ja apliecinājuma dokumentā norādītā summa ir mazāka par šo apjomu, ārvalstniekam ir jāiesniedz dokuments, kas pierāda, ka viņam ir līdzekļi, kuru apjoms atbilst starpībai starp iztikas minimumu personiskām vajadzībām un viņa uzturēšanās laikam garantēto apjomu, bet kuru apjoms nepārsniedz seškārtīgu iztikas minimumu personiskām vajadzībām. Dokumentu par līdzekļu nodrošināšanu personas uzturēšanās laikposmam var aizstāt ar lēmumu vai vienošanos, kas paredz stipendijas piešķiršanu atbilstīgi starptautiskam līgumam, kas ir saistošs Čehijas Republikai.

4) Ārvalstniekam, kas nav sasniedzis 18 gadu vecumu, ir atbilstīgi 1. daļai jāpierāda, ka viņa uzturēšanās vajadzībām ir pieejami līdzekļi, kuru apjoms ir viena puse no minētās summas."

Minētā akta 15. pants paredz, ka:

"Ielūgums

Ielūgumā persona, kas uzaicina ārvalstnieku, apņemas segt izdevumus, kas:

a) saistīti ar ārvalstnieka iztiku visā laikposmā, kad viņš uzturas Teritorijā, kamēr viņš neizceļo no Teritorijas,

b) saistīti ar ārvalstnieka mājvietu visā laikposmā, kad viņš uzturas Teritorijā, kamēr viņš neizceļo no Teritorijas,

c) saistīti ar veselības aprūpes pakalpojumiem ārvalstniekam visā laikposmā, kad viņš uzturas Teritorijā, kamēr viņš neizceļo no Teritorijas, kā arī ar ārvalstnieka transportēšanu viņa slimības vai nāves gadījumā,

d) rodas Policijai sakarā ar ārvalstnieka uzturēšanos Teritorijā un izceļošanu no tās administratīvas izraidīšanas gadījumā.""

starp tekstiem, kas attiecas uz Vāciju un Grieķiju, iekļauj šādu tekstu:

"IGAUNIJA

Atbilstīgi Igaunijas tiesību aktiem ārvalstniekiem, kas Igaunijā ierodas bez ielūguma vēstules, ieceļojot valstī, pēc robežsardzes darbinieka pieprasījuma ir jāsniedz pierādījumi par pietiekamu naudas līdzekļu esamību, lai segtu personas uzturēšanos Igaunijā un izceļošanu no tās. Par pietiekamiem naudas līdzekļiem katrai pieļaujamajai uzturēšanās dienai uzskata summu, ko iegūst, Republikas valdības noteiktajai mēneša minimālajai algai piemērojot koeficientu 0,2.

Pretējā gadījumā uzaicinātājs uzņemas atbildību par ārvalstnieka izdevumiem, kas attiecas uz uzturēšanos Igaunijā un izceļošanu no tās."

starp tekstiem, kas attiecas uz Itāliju un Luksemburgu, iekļauj šādu tekstu:

"KIPRA

Saskaņā ar Noteikumiem par ārvalstniekiem un imigrāciju (Noteikumi (9(2)(B)) par ārvalstnieku ieceļošanu, lai īslaicīgi uzturētos Republikā, lemj pie robežām strādājošie imigrācijas dienesta darbinieki saskaņā ar savām pilnvarām, ko īsteno vai nu atbilstīgi iekšlietu ministra vispārējām vai īpašām instrukcijām, vai arī atbilstīgi iepriekš minētajiem noteikumiem. Imigrācijas darbinieki pie robežām lemj par ieceļošanu katrā konkrētā gadījumā, ņemot vērā uzturēšanās mērķi un ilgumu, iespējamās viesnīcu rezervācijas vai faktu, ka mājvietu nodrošina personas, kas parasti dzīvo Kiprā.

LATVIJA

Ministru Kabineta 1999. gada 6. aprīļa Noteikumu Nr. 131 [1] 81. pants, ņemot vērā grozījumus, kas izdarīti ar Ministru Kabineta 2002. gada 19. marta Noteikumiem Nr. 124, paredz, ka pēc Valsts robežsardzes amatpersonas pieprasījuma ārvalstniekam vai bezvalstniekam jāuzrāda šo noteikumu 67.2.2. un 67.2.8. apakšpunktā minētie dokumenti:

67.2.2. saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem apstiprinātu kūrorta vai tūrisma ceļazīmi vai atbilstoši noformētu Starptautiskās Tūrisma alianses (AIT) tūrista karneti;

67.2.8. vienreizējas ieceļošanas vīzas saņemšanai:

67.2.8.1. ceļojuma čekus konvertējamā valūtā vai skaidru naudu latos vai konvertējamā valūtā, paredzot izdevumiem 60 latu dienā; bet, ja persona uzrāda tūristu mītnes rēķina priekšapmaksu apliecinošus dokumentus plānotā uzturēšanās termiņa ietvaros, - ceļojuma čekus konvertējamā valūtā vai skaidru naudu latos vai konvertējamā valūtā, paredzot izdevumiem 25 latus dienā;

67.2.8.2. dokumentu, kas apliecina, ka ir rezervēta vieta tūristu mītnē;

67.2.8.3. biļeti turpceļam un atpakaļceļam saskaņā ar paredzamo uzturēšanās termiņu.

LIETUVA

Atbilstīgi Lietuvas Likuma par ārvalstnieku tiesisko statusu 7. panta 1. punktam ārvalstniekam atsaka ieceļošanu Lietuvas Republikā, ja viņš nespēj pierādīt, ka viņam ir pietiekami līdzekļi, lai uzturētos Lietuvas Republikā, atgrieztos savā valstī vai aizceļotu uz citu valsti, kurā viņam ir tiesības ieceļot.

Tomēr iepriekšminētajiem līdzekļiem nav norādītas references summas. Lēmumu pieņem katrā gadījumā atsevišķi, ņemot vērā uzturēšanās mērķi, veidu un ilgumu."

starp tekstiem, kas attiecas uz Luksemburgu un Nīderlandi, iekļauj šādu tekstu:

"UNGĀRIJA

References summas ir norādītas tiesību aktos, kas reglamentē ārvalstnieku kontroli: saskaņā ar iekšlietu ministra Dekrētu Nr. 25/2001. (XI. 21.) pašlaik katrai ieceļošanai ir nepieciešami vismaz HUF 1000.

Saskaņā ar Ārvalstnieku akta (2001. gada Akts XXXIX par ārvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos) 5. pantu iztikas līdzekļus, kas vajadzīgi, ieceļojot un uzturoties, var pierādīt, uzrādot:

- Ungārijas valūtu vai ārvalstu valūtu, vai arī bezskaidras naudas norēķinu līdzekļus (proti, čeku, kredītkarti utml.),

- derīgu ielūguma vēstuli, ko izdevis Ungārijas pilsonis vai ārvalstnieks, kam ir uzturēšanās vai pagaidu uzturēšanās atļauja, vai kāda juridiskā persona, ja persona, kas uzaicina ārvalstnieku, apņemas segt mājvietas, veselības aprūpes un izceļošanas (repatriācijas) izdevumus. Ielūguma vēstulei pievieno ārvalstnieku kontroles iestādes oficiālu piekrišanu,

- apliecinājumu (kvīti) par to, ka ar tūrisma biroja starpniecību ir iepriekš rezervēta un apmaksāta atpakaļceļa biļete un mājvieta,

- jebkādus citus ticamus pierādījumus.

MALTA

Praksē ir jāpārliecinās, ka personām, kas ieceļo Maltā, ir vismaz MTL 20 (EUR 48) katrai viņu uzturēšanās dienai."

starp tekstiem, kas attiecas uz Austriju un Portugāli, iekļauj šādu tekstu:

"POLIJA

Summas, kas vajadzīgas robežas šķērsošanai, ir noteiktas iekšlietu un pārvaldes ministra 2002. gada 20. jūnija Rīkojumā par naudas līdzekļiem to izdevumu segšanai, kas saistīti ar Polijas Republikas robežu šķērsojošo ārvalstnieku ieceļošanu, tranzītu, uzturēšanos un izceļošanu, un par sīki izstrādātiem noteikumiem attiecībā uz dokumentiem, kas apliecina šādu līdzekļu esamību (Dz.U. 2002, Nr 91, poz. 815).

Iepriekš minētajā aktā paredzētās summas ir šādas:

- PLN 100 vienai uzturēšanās dienai personām, kas vecākas par 16 gadiem, bet ne mazāk kā 500 PLN,

- PLN 50 vienai uzturēšanās dienai personām, kas jaunākas par 16 gadiem, bet ne mazāk kā 300 PLN,

- PLN 20 vienai uzturēšanās dienai, bet ne mazāk kā PLN 100, personām, kuras piedalās tūrisma ceļojumos, jauniešu nometnēs, sporta sacensībās, vai personām, kuru izdevumi Polijā tiek segti vai kuras ierodas veselības uzlabošanai sanatorijās,

- PLN 300 personām, kas ir vecākas par 16 gadiem un kuru uzturēšanās Polijā nepārsniedz 3 dienas (ieskaitot tranzītu),

- PLN 150 personām, kas ir jaunākas par 16 gadiem un kuru uzturēšanās Polijā nepārsniedz 3 dienas (ieskaitot tranzītu)."

starp tekstiem, kas attiecas uz Portugāli un Somiju, iekļauj šādu tekstu:

"SLOVĒNIJA

EUR 70 vienai personai katrai paredzētās uzturēšanās dienai.

SLOVĀKIJA

Saskaņā ar 3. panta 2.c punktu Aktā Nr. 48/2002 Z.z. par ārvalstnieku uzturēšanos ārvalstniekam ir pienākums pēc pieprasījuma pierādīt, ka viņam ir uzturēšanās laikam vajadzīgie līdzekļi konvertējamā valūtā, kuru apjoms katrai uzturēšanās dienai ir vismaz pusei no minimālajiem ienākumiem, kas paredzēti Aktā Nr. 90/1996 Z.z. par minimālajiem ienākumiem, ņemot vērā minētā akta grozījumus; ārvalstniekam, kas ir jaunāks par 16 gadiem, ir pienākums pierādīt, ka viņam ir uzturēšanās laikam vajadzīgie finanšu līdzekļi, kuru apjoms ir puse no minimālajiem ienākumiem."

m) 13. pielikumā starp tekstiem, kas attiecas uz Beļģiju un Dāniju, iekļauj šādu tekstu:

"ČEHIJAS REPUBLIKA

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

Papildu informācija:

Pamatkrāsas:

- averss — ofsetspiedums 4 krāsās (gaismu atstarojoša druka 2 krāsās), dobspiedums 3 krāsās + termospiedes tehnikā,

- reverss — ofsetspiedums 4 krāsās (gaismu atstarojoša druka 2 krāsās).

Ofsetspiedums:

4 krāsas aversā un reversā (gaismu atstarojoša druka 2 krāsās), visas ofsetspieduma krāsas IS (infrasarkanas).

Dobspiedums:

aversā 3 krāsas, 2. un 3. krāsa vienā tonī ar atšķirīgām iezīmēm IS spektrā.

Izmērs: 99 × 68 mm"

.

starp tekstiem, kas attiecas uz Vāciju un Grieķiju, iekļauj šādu tekstu:

"IGAUNIJA

DIPLOMĀTISKĀS UN DIENESTA KARTES

1) diplomātiem, konsulārajiem darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem — ZILAS:

- A kategorija — Pārstāvniecības vadītājs,

- B kategorija — diplomātiskā dienesta darbinieki;

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

2) administratīvajiem un tehniskajiem darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem — SARKANAS:

- C kategorija — administratīvie un tehniskie darbinieki

+++++ TIFF +++++

3) apkalpojošajam personālam, privātajiem kalpotājiem un viņu ģimenes locekļiem, kā arī vietējiem darbiniekiem — ZAĻAS:

- D kategorija — apkalpojošais personāls; E kategorija — privātie kalpotāji; F kategorija — vietējie darbinieki (Igaunijas pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji)

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

4) ārvalstu goda konsuli Igaunijas Republikā — PELĒKAS:

- HC kategorija — goda konsuli.

+++++ TIFF +++++

Diplomātiskās un dienesta kartes priekšpusē norāda šādas ziņas:

- kartes nosaukums (diplomātiskā vai dienesta karte)

- turētāja vārds un uzvārds

- dzimšanas datums

- fotogrāfija

- paraksts

- Protokola departamenta zīmogs.

Kartes otrā pusē norāda šādas ziņas:

- izdevējiestāde (Ārlietu ministrija)

- vēstniecības nosaukums

- turētāja ieņemamais amats

- imunitātes apjoms

- izdošanas datums

- derīguma termiņš

- kārtas Nr.

Vispārējās pazīmes visām kartēm, ko izdod Igaunija:

Karte tiek laminēta plastikātā. Fotogrāfiju un parakstu ieskanē kartes priekšpusē. Otrā pusē ir ūdenszīme ar valsts ģerboni.

Par ģimenes locekļiem uzskata šādas diplomāta apgādībā esošas personas, kam ar diplomātu ir kopīga saimniecība:

1. laulāto;

2. neprecētus bērnus līdz 21 gada vecumam;

3. neprecētus bērnus līdz 23 gadu vecumam, ja viņi mācās augstākajā mācību iestādē;

4. īpašos gadījumos — citus ģimenes locekļus.

Diplomātiskās un dienesta kartes neizdod, ja pilnvaru laiks ir īsāks nekā seši (6) mēneši."

starp tekstiem, kas attiecas uz Itāliju un Luksemburgu, iekļauj šādu tekstu:

"KIPRA

+++++ TIFF +++++

Kipras Identitātes karti diplomātiskā dienesta darbiniekiem izdod diplomātiem un viņu ģimenes locekļiem, tā ir vidū pārlocīta (drukātais teksts iekšpusē), tā ir tumši zilā krāsā, un tās izmēri ir 11 cm × 14,5 cm. Dokumenta ārpuse ir tumši zila.

+++++ TIFF +++++

Identitātes karti darbiniekiem, kas strādā citās ārvalstu pārstāvniecībās Kiprā, izdod Apvienoto Nāciju Organizācijas darbiniekiem Kiprā un viņu ģimenes locekļiem, tā ir vidū pārlocīta (priekšpuse redzama iepriekšējā attēla augšdaļā, un otra puse redzama attēla apakšdaļā), tā ir gaiši zaļā krāsā, un tās izmēri ir 20,5 cm × 8 cm.

+++++ TIFF +++++

Identitātes karti darbiniekiem, kas nav diplomāti un strādā ārvalstu pārstāvniecībās Kiprā, izdod tehniskajiem un administratīvajiem darbiniekiem, kas strādā ārvalstu diplomātiskajās pārstāvniecībās Kiprā, un viņu ģimenes locekļiem, tā ir vidū pārlocīta (priekšpuse redzama iepriekšējā attēla augšdaļā, un otra puse redzama attēla apakšdaļā), tā ir gaiši zilā krāsā, un tās izmēri ir 20,5 cm × 8 cm.

LATVIJA

Pieteikumu identitātes kartes saņemšanai iesniedz Valsts protokolā, pievienojot attiecīgās personas divas fotogrāfijas. Fotogrāfijas (30 × 40 mm) nedrīkst būt vecākas par sešiem mēnešiem. Abu fotogrāfiju otrā pusē norāda pieteikuma iesniedzēja vārdu un uzvārdu, kā arī vēstniecības nosaukumu. Pieteikuma veidlapas var saņemt Valsts protokolā. Pēc pilnvaru termiņa beigām identitātes kartes jānodod ministrijai.

Identitātes karšu pazīmes

Sarkanās, oranžās, dzeltenās, zilās, zaļās un brūnās identitātes kartes Ārlietu ministrija izdod turpmāk norādīto kategoriju darbiniekiem, ar nosacījumu, ka šie darbinieki nav Latvijas pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji.

Termins "ģimenes locekļi …, kas ir vienas mājsaimniecības daļa" attiecas uz šādām personām:

- sieva/vīrs;

- neprecēti bērni līdz 18 gadu vecumam, kas dzīvo kopā ar ģimeni, vai arī pievienojas ģimenei, atrodoties Latvijā;

- neprecēti bērni līdz 21 gada vecumam, kas Latvijā studē augstākajā mācību iestādē pilna laika plūsmā, bet turpina būt mājsaimniecības daļa.

1. Diplomāti

Sarkanās kartes izdod diplomātiskajiem darbiniekiem, kas strādā Latvijā, viņu laulātajiem, kā arī bērniem līdz 18 gadu vecumam. Tomēr neprecētiem bērniem līdz 21 gada vecumam, kuri Latvijā mācās augstākajā mācību iestādē pilna laika plūsmā, var izdot diplomātiskās identitātes kartes, ja viņi Valsts protokolam iesniedz augstākās mācību iestādes izziņu.

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

2. Karjeras konsulārās amatpersonas

Oranžās kartes izdod karjeras konsulārajām amatpersonām, kā arī viņu laulātajiem un bērniem.

+++++ TIFF +++++

3. Administratīvie un tehniskie darbinieki

Dzeltenās kartes izdod administratīvajiem un tehniskajiem darbiniekiem, viņu ģimenes locekļiem un bērniem, kas ir mājsaimniecības daļa.

+++++ TIFF +++++

4. Apkalpojošais personāls

Zilās kartes izdod apkalpojošā personāla locekļiem, kas nav Latvijas pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji.

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

5. Starptautisko organizāciju darbinieki

Zaļās kartes izdod starptautisko organizāciju darbiniekiem, viņu ģimenes locekļiem un bērniem, kas ir mājsaimniecības daļa, ar noteikumu, ka viņi nav Latvijas pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji.

+++++ TIFF +++++

6. Goda konsuli

Brūnās kartes izdod goda konsuliem.

+++++ TIFF +++++

LIETUVA"

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

starp tekstiem, kas attiecas uz Luksemburgu un Nīderlandi, iekļauj šādu tekstu:

"UNGĀRIJA

Ārlietu ministrija ārvalstu pārstāvniecību darbiniekiem izdod turpmāk norādītās ID kartes. Krāsainā josla ID kartes vidū norāda uz dažādām kategorijām:

a) Zila josla

Šīs ID kartes izdod diplomātiem un viņu ģimenes locekļiem, kā arī starptautisko organizāciju darbiniekiem, kam ir diplomātiskais rangs, un viņu ģimenes locekļiem.

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

b) Zaļa josla

Šīs ID kartes izdod diplomātisko pārstāvniecību tehniskajiem un administratīvajiem darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem, kā arī starptautisko organizāciju darbiniekiem, kam ir tehniskais vai administratīvais rangs, un viņu ģimenes locekļiem.

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

c) Rozā josla

Šīs ID kartes izdod konsulāro pārstāvniecību darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

d) Dzeltena josla

Šīs ID kartes izdod diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību vai starptautisko organizāciju pārstāvniecību apkalpojošam personālam un viņu ģimenes locekļiem

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

e) Gaiši zaļa josla

Šīs ID kartes izdod ārvalstu un starptautisko organizāciju pārstāvniecību darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem, norādot uz ierobežotām diplomātiskajām privilēģijām un imunitāti.

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

ID kartes priekšpusē norāda šādas ziņas:

Vārdu un uzvārdu

Pārstāvniecību

Rangu

Kārtas numuru

Derīguma termiņu

Fotogrāfiju

Kartes otrā pusē norāda šādas ziņas:

Identitātes karte

Dzimšanas datums

Adrese

Piezīmes:

1. Piezīme par imunitāti

2. Pilnvaru termiņa sākums

Vieta svītru kodam (svītru kodus vēl neizmanto)

Datu reģistrācijas identifikācijas numurs

Karšu vispārīgās pazīmes:

Dokumentu laminē plastikātā (plastikāta attēls redzams turpmāk). Karte ir ūdensdroša, to nav iespējams pārveidot nesabojājot, un tai ir šādi drošības elementi: UV staros lasāmi elementi, mikrodrukas aizsardzība, metalizēts papīrs.

+++++ TIFF +++++

MALTA

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

Pieteikumus par identitātes karšu izdošanu iesniedz Ārlietu ministrijas Konsulārā un informācijas direktorāta Protokola birojam ar verbālnotu, pievienojot attiecīgās personas divas nesen uzņemtas fotogrāfijas. Verbālnotā identificē pieteikuma iesniedzēju, skaidri norādot to, vai pieteikuma iesniedzējs ir diplomāts vai tehniskais darbinieks. Pēc attiecīgās personas pilnvaru termiņa beigām identitātes kartes nodod Konsulārā un informācijas direktorāta Protokola birojam.

Konsulārā un informācijas direktorāta Protokola birojs izmanto piecas dažādas identitātes kartes, lai norādītu, vai tās turētājs ir diplomāts, tehniskais darbinieks, Maltas Goda konsuls, kādas Maltā pārstāvētas valsts Goda konsuls vai starptautiskas organizācijas darbinieks. Visas identitātes kartes ir derīgas četrus gadus.

1. Diplomāti

Melnā identitātes karte norāda, ka tās turētājs ir diplomāts. Šīs identitātes kartes izdod ārvalstu pārstāvniecību diplomātiskajiem darbiniekiem un viņu laulātajiem, kā arī viņu bērniem, kas ir vecāki par 18 gadiem un joprojām ir tās pašas mājsaimniecības daļa.

2. Konsulārie darbinieki

Ir divu veidu konsulārās identitātes kartes — zaļa un brūna. Zaļo identitātes karti izdod Maltas Goda konsuliem ārvalstīs, bet brūno identitātes karti izdod Goda konsuliem, kas Maltā pārstāv ārvalstis.

3. Administratīvie un tehniskie darbinieki

Zilās identitātes kartes izdod Maltā akreditēto pārstāvniecību tehniskajiem un administratīvajiem darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem.

4. Starptautisko organizāciju darbinieki

Sarkanbrūnās kartes izdod starptautisko organizāciju darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem, kas ir tās pašas mājsaimniecības daļa.

Ārlietu ministrijas izdoto identitātes karšu tehniskais raksturojums ir šāds:

a) reģistrēts identitātes kartes numurs,

b) Protokola pilnvarotā darbinieka paraksts un

c) identitātes kartes laminējums, lai novērstu viltošanas iespēju."

starp tekstiem, kas attiecas uz Austriju un Portugāli, iekļauj šādu tekstu:

"POLIJA

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

VISPĀRĪGAS PAZĪMES

DOKUMENTS: DIPLOMĀTISKĀ IDENTITĀTES KARTE, KO IZDOD ĀRLIETU MINISTRIJA (MSZ)

IZMĒRI: 100 mm × 71 mm

LAPPUŠU SKAITS: 2 (divas)

PERSONAS DATI:

- FOTOGRĀFIJAS AIZSARDZĪBA PRET NOMAIŅU:

aizsardzības paņēmieni netiek izpausti; fotogrāfiju piestiprina kreisajā apakšējā stūrī dokumenta priekšpusē.

CITAS PAZĪMES:

- Ārlietu ministrijas akronīma — MSZ — attēls izvietots aplī ar diametru 29 mm uz horizontālu līniju fona.

- Uz burta "M" attēla nav gijošētā raksta. Starp burtu "S" un "Z" kontūrām ir laukumi ar līnijām; līnijas burta "S" iekšpusē slīpinātas pa kreisi, un līnijas burta "Z" iekšpusē slīpinātas pa labi.

IESPIESTAIS TEKSTS:

Visi iespiestie ieraksti, kā arī informācija dokumenta otrā pusē ir ofsetspiedumā ar melnu krāsu."

starp tekstiem, kas attiecas uz Portugāli un Somiju, iekļauj šādu tekstu:

"SLOVĒNIJA

SLOVĀKIJA

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

Slovākijā akreditētām pilnvarotām personām identitātes kartes izdod Slovākijas Republikas Ārlietu ministrijas Diplomātiskais protokols.

Identitātes karšu veidi:

1. "D" kartes - (sarkanas) identitātes kartes, ko izdod diplomātiem un viņu ģimenes locekļiem.

2. "ATP" kartes - (zilas) identitātes kartes, ko izdod administratīviem un tehniskiem darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem.

3. "SP" kartes - (zaļas) identitātes kartes, ko izdod apkalpojošiem darbiniekiem un privātiem kalpotājiem.

4. "MO" kartes - (violetas) identitātes kartes, ko izdod starptautisko organizāciju darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem.

5. "HK" kartes - (pelēkas) identitātes kartes, ko izdod Goda konsulārajiem darbiniekiem.

Identitātes kartes priekšpusē ir:

a) identitātes kartes nosaukums, veids un derīguma termiņš,

b) identitātes kartes turētāja vārds, uzvārds, dzimšanas datums, pilsonība, dzimums un ieņemamais amats,

c) mašīnlasāms svītru kods (līdzīgi kā pilsonības kartēm un pasēm, ko policija izmanto identifikācijai).

Identitātes kartes aizmugurē ir:

a) skaidrojošais teksts,

b) identitātes kartes turētāja adrese,

c) izdošanas datums,

d) kartes turētāja paraksts,

e) Diplomātiskā protokola direktora paraksts,

f) Slovākijas Republikas Ārlietu ministrijas zīmogs.

Iespiestas identitātes kartes izmērs ir 99 × 68 mm, un tā ir iespiesta uz balta aizsardzības papīra ar precīzi novietotu vairāku krāsu ūdenszīmi un iestrādātu plastmasas aizsargjoslu un aizsargšķiedrām. Karti aizsargā termoplastisks pārklājums, kura izmērs ir 105 × 74 mm un kuru uzklāj laminēšanas procesā.

Kartei ir šādi aizsardzības elementi:

a) ūdenszīme,

b) plastikāta josla,

c) aizsargšķiedras,

d) aizsargājoša fona druka,

e) infrasarkano staru gaismā saskatāma aizsardzība,

f) optiski mainīgs elements,

g) numurs."

D. DAŽĀDI

41994 D 0028: Izpildu komitejas Lēmums ( 1994. gada 22. decembris) par 75. pantā paredzēto sertifikātu narkotisko un psihotropo vielu pārvadāšanai (SCH/Com-ex (94) 28 rev.) (OV L 239, 22.9.2000., 463. lpp.).

Lēmuma II pielikumā starp tekstiem, kas attiecas uz Beļģiju un Vāciju, iekļauj šādu tekstu:

"ČEHIJAS REPUBLIKA:

Čehijas Republikas Veselības aizsardzības ministrija

Palackého náměstí 4

128 01 Praha 1

Tālr.: +420 2 2 497 2457

Fakss: +420 2 2 491 5430

"

starp tekstiem, kas attiecas uz Vāciju un Grieķiju, iekļauj šādu tekstu:

"IGAUNIJA:

Sociālo lietu ministrija

Gonsiori 29

Tallinn 15027

Tālr.: +372 626 9 700

Fakss: +372 699 2209

"

starp tekstiem, kas attiecas uz Itāliju un Luksemburgu, iekļauj šādu tekstu:

"KIPRA:

Veselības aizsardzības ministrija

Farmācijas dienests

Larnaka Avenue 7

Nicosia 1475

Tālr.: +357 22 407 107

Fakss: +357 22 305 255

LATVIJA:

Labklājības ministrija

Farmācijas departaments

Skolas str. 21

Riga LV-1331

Tālr.: +371 7 021 608

Fakss: +371 7 276 445

LIETUVA:

Lietuvas Republikas Veselības aizsardzības ministrija

Vilniaus St. 33

LT-2001 Vilnius

Tālr.: +370-2-661400

Fakss: +370-2-661402

"

starp tekstiem, kas attiecas uz Luksemburgu un Nīderlandi, iekļauj šādu tekstu:

"UNGĀRIJA:

(Veselības aizsardzības, sociālo un ģimenes lietu ministrija

Farmācijas izstrādājumu un medicīnas iekārtu departaments

Narkotisko vielu departaments)

Egészségügyi, Szociális és Családügyi Minisztérium

Gyógyszerészeti és Orvostechnikai Főosztály

Kábítószer Osztály

Arany János utca 6-8

H-1051 Budapest

Tālr.: +361 312 3 216

Fakss: +361 311 7 255

e-pasts: fabian.ferenc@eum.hu

MALTA:

Taqsima għall-Kontroll ta' Sustanzi Narkotiċi

Diviżjoni tas-Saħħa

15 Triq il-Merkanti

Valletta

Malta

Tālr.: +356-21 25 55 42

Fakss: +356-21 25 55 41

"

starp tekstiem, kas attiecas uz Austriju un Portugāli, iekļauj šādu tekstu:

"POLIJA:

Główny Inspektor Farmaceutyczny

ul. Długa 38/40

00-238 Warszawa

Tālr.: +48 22 831 21 31

Fakss: +48 22 831 02 44

"

pēc teksta, kas attiecas uz Portugāli, iekļauj šādu tekstu:

"SLOVĒNIJA:

Slovēnijas Republikas Zāļu birojs

Trubarjeva 3

1000 Ljubljana,

Tālr.: +386 1 244 12 08

Fakss: +386 1 244 12 72

SLOVĀKIJA:

Ministerstvo zdravotníctva Slovenskej republiky (Slovākijas Republikas Veselības aizsardzības ministrija)

Sekcia zdravotnej starostlivosti (Veselības aprūpes nodaļa)

Odbor organizácie, riadenia a licencií (Organizatoriski, pārvaldes un licencēšanas jautājumi)

Limbová 2

833 07 Bratislava

Tālr.: + 421 2 5 937 3384 (kontaktpersona)

+ 421 2 5 937 3171 (sekretariāts)

Fakss: +4 21 2 5 479 2400

"

.

19. MUITAS SAVIENĪBA

A. TEHNISKIE PIELĀGOJUMI MUITAS KODEKSĀ UN TĀ ĪSTENOŠANAS NOTEIKUMOS

I. MUITAS KODEKSS

31992 R 2913: Padomes Regula (EEK) Nr. 2913/92 ( 1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa pieņemšanu (OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.), ko groza:

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.)

- 31997 R 0082: Eiropas Parlamenta un Padomes 19.12.1996. Regula (EK) Nr. 82/97 (OV L 17, 21.1.1997., 1. lpp.)

- 31999 R 0955: Eiropas Parlamenta un Padomes 13.4.1999. Regula (EK) Nr. 955/1999 (OV L 119, 7.5.1999., 1. lpp.)

- 32000 R 2700: Eiropas Parlamenta un Padomes 16.11.2000. Regula (EK) Nr. 2700/2000 (OV L 311, 12.12.2000., 17. lpp.)

Kodeksa 3. panta 1. punktu papildina ar šādu tekstu:

"— Čehijas Republikas teritorija,

— Igaunijas Republikas teritorija,

— Kipras Republikas teritorija,

— Latvijas Republikas teritorija,

— Lietuvas Republikas teritorija,

— Ungārijas Republikas teritorija,

— Maltas Republikas teritorija,

— Polijas Republikas teritorija,

— Slovēnijas Republikas teritorija,

— Slovākijas Republikas teritorija"

II. ĪSTENOŠANAS NOTEIKUMI

31993 R 2454: Komisijas Regula (EEK) Nr. 2454/93 ( 1993. gada 2. jūlijs), ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas Kodeksa pieņemšanu (OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.), ko groza:

- 31993 R 3665: Komisijas 21.12.1993. Regula (EK) Nr. 3665/93 (OV L 335, 31.12.1993., 1. lpp.),

- 31994 R 0655: Komisijas 24.3.1994. Regula (EK) Nr. 655/94 (OV L 82, 25.3.1994., 15. lpp.),

- 31994 R 1500: Komisijas 21.6.1994. Regula (EK) Nr. 1500/94 (OV L 162, 30.6.1994., 1. lpp.),

- 31994 R 2193: Komisijas 8.9.1994. Regula (EK) Nr. 2193/94 (OV L 235, 9.9.1994., 6. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 31994 R 3254: Komisijas 19.12.1994. Regula (EK) Nr. 3254/94 (OV L 346, 31.12.1994., 1. lpp.),

- 31995 R 1762: Komisijas 19.7.1995. Regula (EK) Nr. 1762/95 (OV L 171, 21.7.1995., 8. lpp.),

- 31996 R 0482: Komisijas 19.3.1996. Regula (EK) Nr. 482/96 (OV L 70, 20.3.1996. 4. lpp.),

- 31996 R 1676: Komisijas 30.7.1996. Regula (EK) Nr. 1676/96 (OV L 218, 28.8.1996., 1. lpp.),

- 31996 R 2153: Komisijas 25.10.1996. Regula (EK) Nr. 2153/96 (OV L 289, 12.11.1996., 1. lpp.),

- 31997 R 0012: Komisijas 18.12.1996. Regula (EK) Nr. 12/97 (OV L 9, 13.1.1997., 1. lpp.),

- 31997 R 0089: Komisijas 20.1.1997. Regula (EK) Nr. 89/97 (OV L 17, 21.1.1997., 28. lpp.),

- 31997 R 1427: Komisijas 23.7.1997. Regula (EK) Nr. 1427/97 (OV L 196, 24.7.1997., 31. lpp.),

- 31998 R 0075: Komisijas 12.1.1998. Regula (EK) Nr. 75/98 (OV L 7, 13.1.1998., 3. lpp.),

- 31998 R 1677: Komisijas 29.7.1998. Regula (EK) Nr. 1677/98 (OV L 212, 30.7.1998., 18. lpp.),

- 31999 R 0046: Komisijas 8.1.1999. Regula (EK) Nr. 46/1999 (OV L 10, 15.1.1999., 1. lpp.),

- 31999 R 0502: Komisijas 12.2.1999. Regula (EK) Nr. 502/1999 (OV L 65, 12.3.1999., 1. lpp.),

- 31999 R 1662: Komisijas 28.7.1999. Regula (EK) Nr. 1662/1999 (OV L 197, 29.7.1999., 25. lpp.),

- 32000 R 1602: Komisijas 24.7.2000. Regula (EK) Nr. 1602/2000 (OV L 188, 26.7.2000., 1. lpp.),

- 32000 R 2787: Komisijas 15.12.2000. Regula (EK) Nr. 2787/2000 (OV L 330, 27.12.2000., 1. lpp.),

- 32001 R 0993: Komisijas 4.5.2001. Regula (EK) Nr. 993/2001 (OV L 141, 28.5.2001., 1. lpp.),

- 32002 R 0444: Komisijas 11.3.2002. Regula (EK) Nr. 444/2002 (OV L 68, 12.3.2002., 11. lpp.).

1. Regulas 62. panta trešo daļu papildina ar šādu tekstu:

"— Vystaveno dodatečně,

— Välja antud tagasiulatuvalt,

— Izsniegts retrospektīvi,

— Retrospektyvusis išdavimas,

— Kiadva visszamenőleges hatállyal,

— Maħruġretrospettivament,

— Wystawione retrospektywnie,

— Izdano naknadno,

— Vydané dodatočne"

2. Regulas 98. panta 1. punktā svītro vārdus "un Slovēnijas Republikā (attiecībā uz dažiem vīniem)".

3. Regulas 113. panta 3. punktu papildina ar šādu tekstu:

"VYSTAVENO DODATEČNĚ,

VÄLJA ANTUD TAGASIULATUVALT,

IZSNIEGTS RETROSPEKTĪVI,

RETROSPEKTYVUSIS IŠDAVIMAS,

KIADVA VISSZAMENŐLEGES HATÁLLYAL,

MAĦRUĠ RETROSPETTIVAMENT,

WYSTAWIONE RETROSPEKTYWNIE,

IZDANO NAKNADNO,

VYDANÉ DODATOČNE"

4. Regulas 114. panta 2. punktu papildina ar šādu tekstu:

"— DUPLIKÁT,

— DUPLIKAAT,

— DUBLIKĀTS,

— DUBLIKATAS,

— MÁSODLAT,

— DUPLIKAT,

— DUPLIKAT,

— DVOJNIK,

— DUPLIKÁT"

5. Regulas 163. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"2. Tādu preču muitas vērtību, ko ieved Kopienas muitas teritorijā un tad ved uz galamērķi citā minētās teritorijas daļā, vedot caur Baltkrievijas, Bulgārijas, Krievijas, Rumānijas, Šveices vai Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas teritoriju, nosaka pēc vietas, kur preces pirmo reizi tiek ievestas Kopienas muitas teritorijā, ar noteikumu, ka preces ved tieši caur minēto valstu teritorijām pa parasto maršrutu caur attiecīgo teritoriju uz galamērķa vietu."

.

6. Regulas 163. panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"4. Šā panta 2. un 3. punktu piemēro arī tad, ja preces — tikai tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar to pārvadāšanu — ir izkrautas vai pārkrautas, vai arī tās uz laiku aizliegts pārvietot Baltkrievijas, Bulgārijas, Krievijas, Rumānijas, Šveices, Bosnijas un Hercegovinas, Horvātijas, Dienvidslāvijas Federatīvās Republikas vai Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas teritorijā."

.

7. Regulas 280. panta 3. punktu papildina ar šādu tekstu:

"— Zjednodušený vývoz,

— Lihtsustatud väljavedu,

— Vienkāršotā izvešana,

— Supaprastintas eksportas,

— Egyszerűsített kivitel,

— Esportazzjoni simplifikata,

— Wywóz uproszczony,

— Poenostavljen izvoz,

— Zjednodušený vývoz"

8. Regulas 296. panta 2. punkta b) apakšpunkta astoto ievilkumu papildina ar šādu tekstu:

"KONEČNÉ POUŽITÍ: ZBOŽÍ, U KTERÉHO PŘECHÁZEJÍ POVINNOSTI NA PŘÍJEMCE (ČLÁNEK 296 NAŘÍZENÍ (EHS) č. 2454/93),

EESMÄRGIPÄRANE KASUTAMINE: KAUP, MILLE KORRAL KOHUSTUSED LÄHEVAD ÜLE KAUBA SAAJALE (MÄÄRUSE ((EMÜ) NR 2454/93 ARTIKKEL 296),

IZMANTOŠANAS MĒRĶIS: PREČU SAŅĒMĒJS ATBILDĪGS PAR PREČU IZMANTOŠANU (REGULA (EEK) NR. 2454/93, 296. PANTS),

GALUTINIS VARTOJIMAS: PREKĖS, SU KURIOMIS SUSIJUSIOS PRIEVOLĖS PERDUOTOS JŲ PERĖMĖJUI (REGLAMENTAS (EEB) NR. 2454/93, 296 STRAIPSNIS),

MEGHATÁROZOTT CÉLRA TÖRTÉNŐ FELHASZNÁLÁS: AZ ÁRUKKAL, KAPCSOLATOS KÖTELEZETTSÉGEK AZ ÁRUK ÁTVEVŐJÉRE SZÁLLTAK ÁT (A 2454/93/EGK RENDELET 296.CIKKE),

UŻU AĦĦARI: OĠĠETTI LI GĦALIHOM L-OBBLIGI HUMA TRASFERITI LIL MIN ISIR IT-TRASFERIMENT (REGOLAMENT (KEE) 2454/93, ARTIKOLU 296),

PRZEZNACZENIE SZCZEGÓLNE: TOWARY, W ODNIESIENIU DO KTÓRYCH ZOBOWIĄZANIA SĄ PRZENOSZONE NA OSOBĘ PRZEJMUJĄCĄ (ROZPORZĄDZENIE (EWG) NR 2454/93, ART. 296),

POSEBEN NAMEN: BLAGO, ZA KATERO SE OBVEZNOSTI PRENESEJO NA PREJEMNIKA (UREDBA (EGS) ŠT. 2454/93, ČLEN 296),

KONEČNÉ POUŽITIE: TOVAR, S KTORÝM PRECHÁDZAJÚ POVINNOSTI NA PRÍJEMCU (NARIADENIE (EHS) Č. 2454/93, ČLÁNOK 296),"

9. Regulas 297. panta 3. punktu papildina ar šādu tekstu:

"KONEČNÉ POUŽITÍ,

EESMÄRGIPÄRANE KASUTAMINE,

IZMANTOŠANAS MĒRĶIS,

GALUTINIS VARTOJIMAS,

MEGHATÁROZOTT CÉLRA TÖRTÉNŐ FELHASZNÁLÁS,

UŻU AĦĦARI,

PRZEZNACZENIE SZCZEGÓLNE,

POSEBEN NAMEN,

KONEČNÉ POUŽITIE,"

10. Regulas 298. panta 2. punktu papildina ar šādu tekstu:

"ČLÁNEK 298 NAŘÍZENÍ (EHS) č. 2454/93 KONEČNÉ POUŽITÍ: ZBOŽÍ URČENO K VÝVOZU - ZEMĚDĚLSKÉ NÁHRADY NELZE UPLATNIT,

MÄÄRUSE (EMÜ) NR 2454/93 ARTIKKEL 298 "EESMÄRGIPÄRANE KASUTAMINE": KAUBALE, MIS LÄHEB EKSPORDIKS, PÕLLUMAJANDUSTOETUSI EI RAKENDATA,

REGULAS (EEK) NR. 454/93, 298. PANTS: IZMANTOŠANAS MĒRĶIS: PRECES PAREDZĒTAS IZVEŠANAI ĶLAUKSAIMNIECĪBAS KOMPENSĀCIJU NEPIEMĒRO,

REGLAMENTAS (EEB) NR. 2454/93, 298 STRAIPSNIS, GALUTINIS VARTOJIMAS: EKSPORTUOJAMOS PREKĖS - ŽEMĖS ŪKIO GRĄŽINAMOSIOS IŠMOKOS NETAIKOMOS,

MEGHATÁROZOTT CÉLRA TÖRTÉNŐ FELHASZNÁLÁS A 2454/93/EGK RENDELET 298.CIKKE SZERINT: KIVITELI RENDELTETÉSŰ ÁRUK - MEZŐGAZDASÁGI VISSZATÉRÍTÉS NEM ALKALMAZHATÓ,

ARTIKOLU 298 REGOLAMENT (KEE) 2454/93 UŻU AĦĦARI: OĠĠETTI DESTINATI GĦALL-ESPORTAZZJONI RIFUŻJONIJIET AGRIKOLI MHUX APPLIKABBLI,

ARTYKUŁ 298 ROZPORZĄDZENIA (EWG) NR 2454/93 PRZEZNACZENIE SZCZEGÓLNE: TOWARY PRZEZNACZONE DO WYWOZU - NIE STOSUJE SIĘ DOPŁAT ROLNYCH,

ČLEN 298 UREDBE (EGS) ŠT. 2454/93 POSEBEN NAMEN: BLAGO DEKLARIRANO ZA IZVOZ - UPORABA KMETIJSKIH IZVOZNIH NADOMESTIL IZKLJUČENA,

ČLÁNOK 298 NARIADENIA (EHS) Č. 2454/93 KONEČNÉ POUŽITIE: TOVAR URČENÝ NA VÝVOZ - POĽNOHOSPODÁRSKE NÁHRADY NEMOŽNO UPLATNIŤ"

11. Regulas 314.c panta 2. punktu papildina ar šādu tekstu:

"— obal N,

— N-pakendamine,

— N iepakojums,

— N pakuotė,

— N csomagolás,

— ippakkjar N,

— opakowania N,

— N embalaža,

— N - obal"

12. Regulas 314.c panta 3. punktu papildina ar šādu tekstu:

"— Vystaveno dodatečně,

— Välja antud tagasiulatuvalt,

— Izsniegts retrospektīvi,

— Retrospektyvusis išdavimas,

— Kiadva visszamenőleges hatállyal,

— maħruġ retrospettivament,

— wystawione retrospektywnie,

— Izdano naknadno,

— Vydané dodatočne"

13. Regulas 324.c panta 2. punktu papildina ar šādu tekstu:

"— Schválený odesílatel,

— Volitatud kaubasaatja,

— Atzītais nosūtītājs,

— Įgaliotas siuntėjas,

— Engedélyezett feladó,

— Awtorizzat li jibgħat,

— Upoważniony nadawca,

— Pooblaščeni pošiljatelj,

— Schválený odosielateľ"

14. Regulas 324.d panta 2. punktu papildina ar šādu tekstu:

"— podpis se nevyžaduje,

— allkirjanõudest loobutud,

— derīgs bez paraksta,

— leista nepasirašyti,

— aláírás alól mentesítve,

— firma mhux meħtieġa,

— zwolniony ze składania podpisu,

— Opustitev podpisa,

— podpis sa nevyžaduje"

15. Regulas 333. panta 1. punkta b) apakšpunktu papildina ar šādu tekstu:

"— Výpis,

— Väljavõte,

— Izraksts,

— Išrašas,

— Kivonat,

— Estratt,

— Wyciąg,

— Izpisek,

— Výpis"

16. Regulas 347. panta 3. punkta otro daļu papildina ar šādu tekstu:

"— Omezená platnost,

— Piiratud kehtivus,

— Ierobežots derīgums,

— Galiojimas apribotas,

— Korlátozott érvényű,

— Validita' limitata,

— Ograniczona ważność,

— Omejena veljavnost,

— Obmedzená platnosť"

17. Regulas 357. panta 4. punkta trešo daļu papildina ar šādu tekstu:

"— Osvobození,

— Loobumine,

— Derīgs bez zīmoga,

— Leista neplombuoti,

— Mentesség,

— Tneħħija,

— Zwolnienie,

— Opustitev,

— Upustenie"

18. Regulas 361. panta 3. punktu papildina ar šādu tekstu:

"— Alternativní důkaz,

— Alternatiivsed tõendid,

— Alternatīvs pierādījums,

— Alternatyvusis įrodymas,

— Alternatív igazolás,

— Prova alternattiva,

— Alternatywny dowód,

— Alternativno dokazilo,

— Alternatívny dôkaz"

19. Regulas 361. panta 4. punkta otro daļu papildina ar šādu tekstu:

"— Nesrovnalosti: úřad, kterému bylo zboží předloženo (název a země),

— Erinevused: asutus, kuhu kaup esitati (nimi ja riik),

— Atšķirības: muitas iestāde, kurā preces tika uzrādītas (nosaukums un valsts),

— Skirtumai: įstaiga, kuriai pateiktos prekės (pavadinimas ir valstybė),

— Eltérések: hivatal, ahol az áruk bemutatása megtörtént (név és ország),

— Differenzi: uffiċċju fejn l-oġġetti kienu ppreżentati (isem u pajjiż),

— Niezgodności: urząd w którym przedstawiono towar (nazwa i kraj),

— Razlike: urad, pri katerem je bilo blago predloženo (naziv in država),

— Nezrovnalosti: úrad, ktorému bol predložený tovar (názov a krajina)"

20. Regulas 387. panta 2. punktu papildina ar šādu tekstu:

"— Osvobození od stanovené trasy,

— Ettenähtud marsruudist loobutud,

— Atļauts novirzīties no noteiktā maršruta,

— Leista nenustatyti maršruto,

— Előírt útvonal alól mentesítve,

— Tneħħija ta' l-itinerarju preskritt,

— Zwolniony z wiążącej trasy przewozu,

— Opustitev predpisane poti,

— Upustené od určenej trasy"

21. Regulas 402. panta 1. punktu papildina ar šādu tekstu:

"— Schválený odesílatel,

— Volitatud kaubasaatja,

— Atzītais nosūtītājs,

— Įgaliotas siuntėjas,

— Engedélyezett feladó,

— Awtorizzat li jibgħat,

— Upoważniony nadawca,

— Pooblaščeni pošiljatelj,

— Schválený odosielateľ"

22. Regulas 403. panta 2. punktu papildina ar šādu tekstu:

"— podpis se nevyžaduje,

— allkirjanõudest loobutud,

— derīgs bez paraksta,

— leista nepasirašyti,

— aláírás alól mentesítve,

— firma mhux meħtieġa,

— zwolniony ze składania podpisu,

— opustitev podpisa,

— podpis sa nevyžaduje"

23. Regulas 423. panta 3. punkta pirmo daļu papildina ar šādu tekstu:

"— propuštěno,

— lõpetatud,

— nomuitots,

— išleista,

— vámkezelve,

— mgħoddija,

— odprawiony,

— ocarinjeno,

— prepustené"

24. Regulas 438. panta 3. punktu papildina ar šādu tekstu:

"— propuštěno,

— lõpetatud,

— nomuitots,

— išleista,

— vámkezelve,

— mgħoddija,

— odprawiony,

— ocarinjeno,

— prepustené"

25. Regulas 549. panta 1. punktu papildina ar šādu tekstu:

"— Zboží AZS/P,

— ST/P kaup,

— IP/ATL preces,

— LP/S prekės,

— AF/F áruk,

— oġġetti PI/S,

— towary UCz/Z,

— AO/O blago,

— AZS/PS tovar"

26. Regulas 549. panta 2. punktu papildina ar šādu tekstu:

"— Obchodní politika,

— Kaubanduspoliitika,

— Tirdzniecības politika,

— Prekybos politika,

— Kereskedelempolitika,

— Politika kummerċjali,

— Polityka handlowa,

— Trgovinska politika,

— Obchodná politika"

27. Regulas 550. pantu papildina ar šādu tekstu:

"— Zboží AZS/N,

— ST/T kaup,

— IP/ATM preces,

— LP/D prekės,

— AF/V áruk,

— oġġetti PI/SR,

— towary UCz/Zw,

— AO/P blago,

— AZS/SV tovar"

28. Regulas 583. pantu papildina ar šādu tekstu:

"— Zboží DP,

— AI kaup,

— PI preces,

— LĮ prekės,

— IB áruk,

— oġġetti TA,

— towary OCz,

— ZU blago,

— DP tovar"

29. Regulas 843. panta 2. punktu papildina ar šādu tekstu:

"— Výstup ze Společenství podléhá omezením nebo dávkám podle nařízení/směrnice/rozhodnutí č …,

— Ühenduse territooriumilt väljumine on aluseks piirangutele ja maksudele vastavalt määrusele/direktiivile/otsusele nr. …,

— Izvešana no Kopienas, piemērojot ierobežojumus vai maksājumus saskaņā ar Regulu/ Direktīvu/ Lēmumu Nr. …,

— Išvežimui iš Bendrijos taikomi apribojimai arba mokesčiai, nustatyti Reglamentu/ Direktyva/ Sprendimu Nr. …,

— A kilépés a Közösség területéről a … rendelet/irányelv/határozat szerinti korlátozás vagy vámteherfizetési kötelezettség alá esik,

— Ħruġmill-Komunita' suġġett għa-restrizzjonijiet jew ħlasijiet taħt Regola/Direttiva/Deċiżjoni Nru. …,

— Wyprowadzenie ze Wspólnoty podlega ograniczeniom lub opłatom zgodnie z rozporządzeniem / dyrektywą / decyzją nr. …,

— Iznos iz Skupnosti zavezan omejitvam ali obveznim plačilom na podlagi uredbe/direktive/odločbe št…,

— Výstup zo spoločenstva podlieha obmedzeniam alebo platbám podľa nariadenia/smernice/rozhodnutia č …"

30. Regulas 849. panta 2. punktu papildina ar šādu tekstu:

"— Bez vývozních náhrad nebo jiných částek poskytovaných při vývozu,

— Ekspordil ei makstud toetusi ega muid summasid,

— Bez kompensācijas vai citām summām, kas paredzētas par preču izvešanu,

— Eksportas teisės į grąžinamąsias išmokas arba kitas pinigų sumas nesuteikia,

— Kivitel esetén visszatérítést vagy egyéb kedvezményt nem vettek igénybe,

— L-ebda rifużjoni jew ammonti oħra mogħtija fuq esportazzjoni,

— Nie przyznano dopłat lub innych kwot wynikających z wywozu,

— Brez izvoznih nadomestil ali drugih izvoznih ugodnosti,

— Pri vývoze sa neposkytujú žiadne náhrady alebo iné peňažné čiastky"

31. Regulas 849. panta 3. punktu papildina ar šādu tekstu:

"— Vývozní náhrady nebo jiné částky poskytované při vývozu vyplaceny za … (množství),

— Ekspordil makstud toetused ja muud summad tagastatud … (kogus) eest,

— Kompensācijas un citas par preču izvešanu paredzētas summas atmaksātas par … (daudzums),

— Grąžinamosios išmokos ir kitos eksporto atveju mokamos pinigų sumos išmokėtos už … (kiekis),

— Kivitel esetén igénybevett visszatérítés vagy egyéb kedvezmény … (mennyiség) után visszafizetve,

— Rifużjoni jew ammonti oħra fuq esportazzjoni mogħtija lura għal … (kwantita'),

— Dopłaty i inne kwoty wynikające z wywozu wypłacono za … (ilość),

— Izvozna nadomestila ali zneski drugih izvoznih ugodnosti povrnjeni za … (količina),

— Náhrady a iné peňažné čiastky pri vývoze vyplatené za … (množstvo)"

32. Regulas 849. panta 3. punktu pēc vārda "vai" papildina ar šādu tekstu:

"— Nárok na vyplacení vývozních náhrad nebo jiných částek poskytovaných při vývozu za … (množství) zanikl,

— Õigus saada toetusi või muid summasid ekspordil on … (kogus) eest kehtetuks tunnistatud,

— Tiesības izmaksāt kompensācijas vai citas summas, kas paredzētas par preču izvešanu, atceltas attiecībā uz … (daudzums),

— Teisė į grąžinamųjų išmokų arba kitų eksporto atveju mokamų pinigų sumų mokėjimą už … (kiekis) panaikinta,

— Kivitel esetén … igénybevett visszatérítésre vagy egyéb kedvezményre való jogosultság … (mennyiség) után megszűnt,

— Mhux intitolati għal ħlas ta' rifużjoni jew ammonti oħra fuq l-esportazzjoni għal … (kwantita'),

— Uprawnienie do otrzymania dopłat lub innych kwot wynikających z wywozu anulowano dla … (ilość),

— Upravičenost do izplačila izvoznih nadomestil ali zneskov drugih izvoznih ugodnosti razveljavljena za … (količina),

— Nárok na vyplatenie náhrad alebo iných peňažných čiastok pri vývoze za … (množstvo) zanikol"

33. Regulas 855. panta pirmo daļu papildina ar šādu tekstu:

"— DUPLIKÁT,

— DUPLIKAAT,

— DUBLIKĀTS,

— DUBLIKATAS,

— MÁSODLAT,

— DUPLIKAT,

— DUPLIKAT,

— DVOJNIK,

— DUPLIKÁT"

34. Regulas 882. panta 1. punkta b) apakšpunktu papildina ar šādu tekstu:

"— Vrácené zboží podle čl. 185 odst. 2 písm. b) kodexu,

— Seadustiku artikli 185(2)(b) alusel tagasitoodud kaubaks tunnistatud kaup,

— Preces atzītas par atpakaļievestām saskaņā ar Kodeksa 185. panta 2. punkta b) apakšpunktu,

— Prekės įvežtos kaip grąžintos prekės vadovaujantis Kodekso 185 straipsnio 2 dalies b punktu,

— A Vámkódex 185. cikke (2) bekezdésének b) pontja értelmében tértiáruként behozott áruk,

— Oġġetti mdaħħla bħala oġġetti miġjuba lura taħt Artikolu 185(2)(b) tal-Kodiċi,

— Towary dopuszczone jako towary powracające zgodnie z art. 185 ust. 2 lit. b) Kodeksu,

— Blago se ponovno uvaža v skladu s členom 185(2)(b) Zakonika,

— Vrátený tovar podľa článku 185 ods. 2 písm. b) colného zákonníka"

35. Regulas 912.b panta 2. punkta otro daļu papildina ar šādu tekstu:

"— Celní dluh ve výši … EUR zajištěn,

— Esitatud tagatis EUR …,

— Galvojums par EUR … iesniegts,

— Pateikta garantija … EUR sumai,

— … EUR vámbiztosíték letétbe helyezve,

— Garanzija fuq l-EUR … saret,

— Złożono zabezpieczenie w wysokości … EUR,

— Položeno zavarovanje v višini … EUR,

— Poskytnuté zabezpečenie vo výške … EUR"

36. Regulas 912.b panta 5. punkta otro daļu papildina ar šādu tekstu:

"— Zboží mimo celní režim,

— Kaup, millele ei rakendata tolliprotseduuri,

— Preces, kurām nav piemērota muitas procedūra,

— Prekės, kurioms netaikoma muitinės procedūra,

— Vámeljárás alá nem vont áruk,

— Oġġetti mhux koperti bi proċedura tad-Dwana,

— Towary nieobjęte procedurą celną,

— Blago ni vključeno v carinski postopek,

— Tovar nie je v colnom režime"

37. Regulas 912.e panta 2. punkta otro daļu papildina ar šādu tekstu:

"— Výpis z původního kontrolního výtisku T5 (evidenční číslo, datum, úřad a země vystavení): …,

— Väljavõte esialgsest T5 kontrolleksemplarist (registreerimisnumber, kuupäev, väljaandnud asutus ja riik): …,

— Izraksts no sākotnējā T5 kontroleksemplāra (reģistrācijas numurs, datums, izdevēja iestāde un valsts): …,

— Išrašas iš pirminio T5 kontrolinio egzemplioriaus (registracijos numeris, data, išdavusi įstaiga ir valstybė): …,

— Az eredeti T5 ellenőrző példány kivonata (nyilvántartási szám, kiállítás dátuma, a kiállító ország és hivatal neve): …,

— Estratt tal-kopja ta' kontroll tat-T5 inizjali (numru ta' reġistrazzjoni, data, uffiċċju u pajjiż fejn ġie maħruġid-dokument),

— Wyciąg z wyjściowej karty kontrolnej T5 (numer ewidencyjny, data, urząd i kraj wystawienia): …,

— Izpisek iz prvotnega kontrolnega izvoda T5 (evidenčna številka, datum, urad in država izdaje): …,

— Výpis z pôvodného kontrolného výtlačku T5 (registračné číslo, dátum, vydávajúci úrad a krajina vydania): …"

38. Regulas 912.e panta 2. punkta ceturto daļu papildina ar šādu tekstu:

"— … (počet) vystavených výpisů - kopie přiloženy,

— väljavõtted … (arv) - koopiad lisatud,

— Izsniegti… (skaits) izraksti - kopijas pielikumā,

— Išduota … (skaičius) išrašų - kopijos pridedamos,

— … (számú) kivonat kiadva - másolatok csatolva,

— … (numru) estratti maħruġa kopji mehmuża,

— … (ilość) wydanych wyciągów - kopie załączone,

— … (število) izdani izpiski - izvodi priloženi,

— … (počet) vydaných výpisov - kópie priložené"

39. Regulas 912.f panta 1. punkta otro daļu papildina ar šādu tekstu:

"— Vystaveno dodatečně,

— Välja antud tagasiulatuvalt,

— Izsniegts retrospektīvi,

— Retrospektyvusis išdavimas,

— Utólag kiállítva,

— Maħruġ retrospettivament,

— Wystawiona retrospektywnie,

— Izdano naknadno,

— Vydané dodatočne"

40. Regulas 912.f panta 2. punktu papildina ar šādu tekstu:

"— DUPLIKÁT,

— DUPLIKAAT,

— DUBLIKĀTS,

— DUBLIKATAS,

— MÁSODLAT,

— DUPLIKAT,

— DUPLIKAT,

— DVOJNIK,

— DUPLIKÁT"

41. Regulas 912.g panta 2. punkta c) apakšpunktu papildina ar šādu tekstu:

"— Podpis se nevyžaduje - článek 912g nařízení (EHS) č. 2454/93,

— Allkirjanõudest loobutud - määruse (EMÜ) nr 2454/93 artikkel 912g,

— Derīgs bez paraksta - Regulas (EEK) Nr. 2454/93 912.g pants,

— Leista nepasirašyti - Reglamentas (EEB) Nr. 2454/93, 912g straipsnis,

— Aláírás alól mentesítve - a 2454/93/EGK rendelet 912g. cikke,

— Firma mhux meħtieġa - Artikolu 912g tar-Regolament (KEE) 2454/93,

— Zwolniony ze składania podpisu - art. 912g rozporządzenia (EWG) nr 2454/93,

— Opustitev podpisa - člen 912g uredbe (EGS) št. 2454/93,

— Podpis sa nevyžaduje - článok 912g nariadenia (EHS) č. 2454/93"

42. Regulas 912.g panta 3. punktu papildina ar šādu tekstu:

"— Zjednodušený postup-článek 912 g nařízení (EHS) č. 2454/93,

— Lihtsustatud tolliprotseduur - määruse (EMÜ) nr 2454/93 artikkel 912g,

— Vienkāršota procedūra - Regulas (EEK) Nr. 2454/93 912.g pants,

— Supaprastinta procedūra - Reglamentas (EEB) Nr. 2454/93, 912g straipsnis,

— Egyszerűsített eljárás - a 2454/93/EGK rendelet 912g. cikke,

— Proċedura simplifikata - Artikolu 912g tar-Regolament (KEE) 2454/93,

— Procedura uproszczona - art. 912g rozporządzenia (EWG) nr 2454/93,

— Poenostavljen postopek - člen 912g uredbe (EGS) št. 2454/93,

— Zjednodušený postup - článok 912g nariadenia (EHS) č. 2454/93"

43. Regulas 1. pielikumu groza šādi:

Obligātās tarifu informācijas veidlapas 4. un 5. eksemplārā aili "13. Valoda" papildina ar šādu tekstu:

"CS", "ET", "LV", "LT", "HU", "MT", "PL", "SK", "SL"

44. Regulas 1/A pielikumu groza šādi:

Obligātās izcelsmes informācijas veidlapas aili 15 "Valoda" papildina ar šādu tekstu:

"CS""ET""LV""LT""HU""MT""PL""SK""SL"

45. Regulas 22. pielikumu groza šādi:

Pirmās daļas "Faktūras deklarācija" beigās pievieno šādu tekstu:

"čehu

Vývozce výrobků uvedených v tomto dokumentu (číslo povolení … (1)) prohlašuje, že kromě zřetelně označených, mají tyto výrobky preferenční původ v … (2).

igauņu

Käesoleva dokumendiga hõlmatud toodete eksportija (tolliameti kinnitus nr … (1)) deklareerib, et need tooted on … (2) sooduspäritoluga, välja arvatud juhul kui on selgelt näidatud teisiti.

latviešu

Eksportētājs produktiem, kuri ietverti šajā dokumentā (muitas pilnvara Nr. … (1)), deklarē, ka, izņemot tur, kur ir citādi skaidri noteikts, šiem produktiem ir priekšrocību izcelsme no … (2).

lietuviešu

Šiame dokumente išvardintų prekių eksportuotojas (muitinės liudijimo Nr … (1)) deklaruoja, kad, jeigu kitaip nenurodyta, tai yra …(2) preferencinės kilmės prekės.

ungāru

A jelen okmányban szereplő áruk exportőre (vámfelhatalmazási szám: …(1)) kijelentem, hogy eltérő jelzés hiányában az áruk kedvezményes … (2) származásúak.

maltiešu

L-esportatur tal-prodotti koperti b'dan id-dokument (awtorizzazzjoni tad-dwana nru. … (1)) jiddikjara li, ħlief fejn indikat b'mod ċar li mhux hekk, dawn il-prodotti huma ta' oriġini preferenzjali … (2)

poļu

Eksporter produktów objętych tym dokumentem (upoważnienie władz celnych nr … (1)) deklaruje, że z wyjątkiem gdzie jest to wyraźnie określone, produkty te mają … (2) preferencyjne pochodzenie.

slovēņu

Izvoznik blaga, zajetega s tem dokumentom (pooblastilo carinskih organov št …. (1) izjavlja, da, razen če ni drugače jasno navedeno, ima to blago preferencialno …. (2) poreklo.

slovāku

Vývozca výrobkov uvedených v tomto doklade (číslo povolenia … (1)) vyhlasuje, že okrem zreteľne označených, majú tieto výrobky preferenčný pôvod v … (2)."

46. Regulas 32. pielikumu (VAD - Datorizēta deklarāciju apstrādes sistēma) groza šādi:

Veidlapas 4. un 5. eksemplāru papildina ar šādu tekstu:

"Vraťte:", "Tagastada:", "Nosūtīt atpakaļ:", "Grąžinti į:", "Visszaküldeni:", "Ibgħat lura lil:", "Odesłać do:", "Vrniti:", "Vrátiť:"

47. Regulas 38. pielikumu groza šādi:

Piezīmi 51. ailē papildina ar šādu tekstu:

"CZ""EE""CY""LV""LT""HU""MT""PL""SI""SK"

48. Regulas 47.a pielikumu groza šādi:

a) pielikuma 2.2. punktu papildina ar šādu tekstu:

"— ZÁKAZ GLOBÁLNÍ ZÁRUKY,

— ÜLDTAGATISE KASUTAMINE KEELATUD,

— VISPĀRĒJS GALVOJUMS AIZLIEGTS,

— NAUDOTI BENDRĄJĄ GARANTIJĄ UŽDRAUSTA,

— ÖSSZKEZESSÉG TILALMA,

— MHUX PERMESSA GARANZIJA KOMPRENSIVA,

— ZAKAZ KORZYSTANIA Z GWARANCJI GENERALNEJ,

— PREPOVEDANO SKUPNO ZAVAROVANJE,

— CELKOVÁ ZÁBEZPEKA ZAKÁZANÁ"

b) Pielikuma 4.3. punktu papildina ar šādu tekstu

"— NEOMEZENÉ POUŽITÍ,

— PIIRAMATU KASUTAMINE,

— NEIEROBEŽOTS IZMANTOJUMS,

— NEAPRIBOTAS NAUDOJIMAS,

— KORLÁTOZÁS ALÁ NEM ESŐ HASZNÁLAT,

— UŻU MHUX RISTRETT,

— NIEOGRANICZONE KORZYSTANIE,

— NEOMEJENA UPORABA,

— NEOBMEDZENÉ POUŽITIE"

49. Regulas 48. pielikumu groza šādi:

Pielikuma I iedaļas 1. punkta daļu, kas sākas ar vārdiem "Eiropas Kopienai", aizstāj ar šādu daļu:

"Eiropas Kopienai, kurā ietilpst Beļģijas Karaliste, Čehijas Republika, Dānijas Karaliste, Vācijas Federatīvā Republika, Igaunijas Republika, Grieķijas Republika, Spānijas Karaliste, Francijas Republika, Īrija, Itālijas Republika, Kipras Republika, Latvijas Republika, Lietuvas Republika, Luksemburgas Lielhercogiste, Ungārijas Republika, Maltas Republika, Nīderlandes Karaliste, Austrijas Republika, Polijas Republika, Portugāles Republika, Slovēnijas Republika, Slovākijas Republika, Somijas Republika, Zviedrijas Karaliste, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste, kā arī Islandes Republikai, Norvēģijas Karalistei, Šveices Konfederācijai, Andoras Firstistei un Sanmarīno Republikai (4), par jebkuru pamatsummu …"

.

50. Regulas 49. pielikumu groza šādi:

Pielikuma I iedaļas 1. punkta daļu, kas sākas ar vārdiem "Eiropas Kopienai", aizstāj ar šādu daļu:

"Eiropas Kopienai, kurā ietilpst Beļģijas Karaliste, Čehijas Republika, Dānijas Karaliste, Vācijas Federatīvā Republika, Igaunijas Republika, Grieķijas Republika, Spānijas Karaliste, Francijas Republika, Īrija, Itālijas Republika, Kipras Republika, Latvijas Republika, Lietuvas Republika, Luksemburgas Lielhercogiste, Ungārijas Republika, Maltas Republika, Nīderlandes Karaliste, Austrijas Republika, Polijas Republika, Portugāles Republika, Slovēnijas Republika, Slovākijas Republika, Somijas Republika, Zviedrijas Karaliste, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste, kā arī Islandes Republikai, Norvēģijas Karalistei, Šveices Konfederācijai, Andoras Firstistei un Sanmarīno Republikai (3), par jebkuru pamatsummu …"

.

51. Regulas 50. pielikumu groza šādi:

Pielikuma I iedaļas 1. punkta daļu, kas sākas ar vārdiem "Eiropas Kopienai", aizstāj ar šādu daļu:

"Eiropas Kopienai, kurā ietilpst Beļģijas Karaliste, Čehijas Republika, Dānijas Karaliste, Vācijas Federatīvā Republika, Igaunijas Republika, Grieķijas Republika, Spānijas Karaliste, Francijas Republika, Īrija, Itālijas Republika, Kipras Republika, Latvijas Republika, Lietuvas Republika, Luksemburgas Lielhercogiste, Ungārijas Republika, Maltas Republika, Nīderlandes Karaliste, Austrijas Republika, Polijas Republika, Portugāles Republika, Slovēnijas Republika, Slovākijas Republika, Somijas Republika, Zviedrijas Karaliste, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste, kā arī Islandes Republikai, Norvēģijas Karalistei, Šveices Konfederācijai, Andoras Firstistei un Sanmarīno Republikai (3), par jebkuru pamatsummu …"

.

52. Regulas 51. pielikumu groza šādi:

Apliecības 7. ailē svītro šādu tekstu:"ČEHIJAS REPUBLIKA", "UNGĀRIJA", "POLIJA", "SLOVĀKIJA".

53. Regulas 51.a pielikumu groza šādi:

Svītro šādu tekstu:"ČEHIJAS REPUBLIKA", "UNGĀRIJA", "POLIJA", "SLOVĀKIJA".

54. Regulas 51.b pielikumu groza šādi:

Pielikuma 1.2.1. punktu attiecībā uz 8. aili papildina ar šādu tekstu:

"— Omezená platnost,

— Piiratud kehtivus,

— Ierobežots derīgums,

— Galiojimas apribotas,

— Korlátozott érvényű,

— Validita' limitata,

— Ograniczona ważność,

— Omejena veljavnost,

— Obmedzená platnosť"

55. Regulas 60. pielikumu groza šādi:

Iedaļas "NOTEIKUMI PAR INFORMĀCIJU, KAS JĀIETVER NODOKĻU VEIDLAPĀ" apakšiedaļā "I. Vispārīgi noteikumi":

a) sarakstu pēc teikuma, kas sākas ar tekstu "Nodokļu veidlapā ir šādi", papildina ar šādu tekstu:

"CZ = Čehijas Republika",

"EE = Igaunija",

"CY = Kipra",

"LV = Latvija",

"LT = Lietuva",

"HU = Ungārija",

"MT = Malta",

"PL = Polija",

"SI = Slovēnija",

"SK = Slovākijas Republika".

b) sarakstu pēc daļas, kas sākas ar tekstu "16. pozīcija:", papildina ar šādu tekstu:

"CZK = = Čehijas koruna",

"EEK = Igaunijas kroon",

"CY = Kipras pound",

"LVL = Latvijas lats",

"LTL = Lietuvas litas",

"HUF = Ungārijas forint",

"MTL = Maltas lira",

"PLN = Polijas złoty",

"SIT = Slovēnijas tolar",

"SKK = Slovākijas koruna",

56. Regulas 63. pielikumu (T5 veidlapas kontroleksemplārs) groza šādi:

Veidlapas 1. eksemplāra B aili papildina ar šādu tekstu:

"Vraťte", "Tagastada", "Nosūtīt atpakaļ", "Grąžinti į", "Visszaküldeni", "Ibgħat lura lil", "Odesłać do", "Vrnjeno", "Vrátiť"

57. Regulas 71. pielikumu groza šādi:

a) ar turpmāk doto tekstu papildina:

- B.9. piezīmi informācijas lapas INF 1 otrā pusē,

- B.15. piezīmi informācijas lapas INF 9 otrā pusē,

- B.14. piezīmi informācijas lapas INF 5 otrā pusē,

- B.13. piezīmi informācijas lapas INF 6 otrā pusē, un

- B.15. piezīmi informācijas lapas INF 2 otrā pusē:

- "— CZK - Čehijas koruna"

- "— EEK - Igaunijas kroons"

- "— CYP - Kipras pounds"

- "— LVL - Latvijas lati"

- "— LTL - Lietuvas litas"

- "— HUF - Ungārijas forint"

- "— MTL - Maltas lira"

- "— PLN - Polijas złoty"

- "— SIT - Slovēnijas tolars"

- "— SKK - Slovākijas koruny"

;

b) pielikuma papildinājuma 2.1. punkta f) apakšpunktu papildina ar šādu tekstu:

"— DUPLIKÁT,

— DUPLIKAAT,

— DUBLIKĀTS,

— DUBLIKATAS,

— MÁSODLAT,

— DUPLIKAT,

— DUPLIKAT,

— DVOJNIK,

— DUPLIKÁT"

58. Regulas 111. pielikumu groza šādi:

Veidlapas "Pieteikums atmaksāšanai: atbrīvojums" otrā pusē B12. piezīmi papildina ar šādu tekstu:

"— CZK - : Čehijas koruna"

"— EEK - : Igaunijas kroons"

"— CYP - : Kipras pounds"

"— LVL - : Latvijas lati"

"— LTL - : Lietuvas litai"

"— HUF - : Ungārijas forint"

"— MTL - : Maltas lira"

"— PLN - : Polijas złoty"

"—SIT - : Slovēnijas tolars"

"—SKK - : Slovākijas koruny".

B. CITI TEHNISKIE PIELĀGOJUMI

1. 31983 R 2289: Komisijas Regula (EEK) Nr. 2289/83 ( 1983. gada 29. jūlijs), ar ko paredz noteikumus par to, kā īstenot 70. līdz 78. pantu Padomes Regulā (EEK) Nr. 918/83, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem (OV L 220, 11.8.1983., 15. lpp.), ko groza:

- 11985 I: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanās (OV L 302, 15.11.1985., 23. lpp.),

- 31985 R 1746: Komisijas 26.6.1985. Regula (EEK) Nr. 1746/85 (OV L 167, 27.6.1985., 23. lpp.),

- 31985 R 3399: Komisijas 28.11.1985. Regula (EEK) Nr. 3399/85 (OV L 322, 3.12.1985., 10. lpp.),

- 31992 R 0735: Komisijas 25.3.1992. Regula (EEK) Nr. 735/92 (OV L 81, 26.3.1992., 18. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.).

Regulas 3. panta 2. punkta otro daļu papildina ar šādu tekstu:

"Zboží pro postižené osoby: zachování osvobození za předpokladu splnění podmínek čl. 7 odst. 2 druhého pododstavce nařízení (EHS) č. 918/83"

"Kaubaartiklid puuetega inimestele: impordimaksudest vabastamise jätkamine vastavalt määruse (EMÜ) nr 918/83 artikli 77 (2) teisele alapunktile"

"Invalīdiem paredzētas preces: atbrīvojuma turpmāka piemērošana atkarīga no atbilstības Regulas (EEK) Nr. 918/83 77. panta 2. punkta otrajai daļai"

"Dirbinys neįgaliesiems: atleidimo nuo muitų taikymo pratęsimas laikantis Reglamento (EEB) Nr. 918/83 77 straipsnio 2 dalies antrosios pastraipos nuostatų"

"Áru behozatala fogyatékos személyek számára: a vámmentesség fenntartása a 918/83/EGK rendelet 77. cikkének (2) bekezdésében foglalt feltételek teljesítése esetén"

"Oġġett għal nies b'xi diżabilita': tkomplija ta' ħelsien mid-dazju suġġett għal osservanza tat-tieni subparagrafu ta' l-Artiklu 77 (2) tar-Regolament (KEE) Nru 918/83"

"Przedmiot przeznaczony dla osób niepełnosprawnych: kontynuacja zwolnienia z zastrzeżeniem zachowania warunków określonych w art. 77 ust. 2 akapit drugi rozporządzenia (EWG) nr 918/83"

"Predmet za invalide: nadaljevanje oprostitve ob upoštevanju skladnosti z drugim pododstavkom člena 77 (2) uredbe (EGS) št. 918/83"

"Tovar pre postihnuté osoby: naďalej oslobodený, ak spĺňa podmienky ustanovené v článku 77 odseku 2 druhom pododseku nariadenia (EHS) č. 918/83"

2. 31983 R 2290: Komisijas Regula (EEK) Nr. 2290/83 ( 1983. gada 29. jūlijs), ar ko paredz noteikumus par to, kā īstenot 50. līdz 59.b pantu, 63.a un 63.b pantu Padomes Regulā (EEK) No 918/83, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem (OV L 220, 11.8.1983., 20. lpp.), ko groza:

- 11985 I: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanās (OV L 302, 15.11.1985., 23. lpp.),

- 31985 R 1745: Komisijas 26.6.1985. Regula (EEK) Nr. 1745/85 (OV L 167, 27.6.1985., 21. lpp.),

- 31985 R 3399: Komisijas 28.11.1985. Regula (EEK) Nr. 3399/85 (OV L 322, 3.12.1985., 10. lpp.),

- 31988 R 3893: Komisijas 14.12.1988. Regula (EEK) Nr. 3893/88 (OV L 346, 15.12.1988., 32. lpp.),

- 31989 R 1843: Komisijas 26.6.1989. Regula (EEK) Nr. 1843/89 (OV L 180, 27.6.1989., 22. lpp.),

- 31992 R 0734: Komisijas 25.3.1992 Regula (EEK) Nr. 734/92 (OV L 81, 26.3.1992., 15. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp).

Regulas 3. panta 2. punkta otro daļu papildina ar šādu tekstu:

"Zboží UNESCO: zachování osvobození za předpokladu splnění podmínek čl. 57 odst. 2 prvního pododstavce nařízení (EHS) č. 918/83"

"UNESCO kaup: impordimaksudest vabastamise jätkamine vastavalt määruse (EMÜ) nr 918/83 artikli 57 (2) esimesele alapunktile"

"UNESCO preces: atbrīvojuma turpmāka piemērošana atkarīga no atbilstības Regulas (EEK) Nr. 918/83 57. panta 2. punkta pirmajai daļai"

"UNESCO prekės: atleidimo nuo muitų taikymo pratęsimas laikantis Reglamento (EEB) Nr. 918/83 57 straipsnio 2 dalies pirmosios pastraipos nuostatų"

"UNESCO áruk: a vámmentesség fenntartása a 918/83/EGK rendelet 57. cikkének (2) bekezdésében foglalt feltételek teljesítése esetén"

"Oġġetti tal-UNESCO: tkomplija ta' ħelsien mid-dazju suġġetta għal osservanza ta' l-ewwel subparagrafu ta' l-Artikolu 57 (2) tar-Regolament (KEE) Nru 918/83)"

"Towary UNESCO: kontynuacja zwolnienia z zastrzeżeniem zachowania warunków określonych w art. 57 ust. 2 akapit pierwszy rozporządzenia (EWG) nr 918/83"

"Blago oproščeno plačila uvoznih dajatev (UNESCO). Izvajanje člena 57(2) uredbe (EGS) št. 918/83"

"Tovar UNESCO: naďalej oslobodený, pokiaľ spĺňa podmienky ustanovené v článku 57 odseku 2 prvom pododseku nariadenia (EHS) č. 918/83"

.

3. 31995 R 1367: Komisijas Regula (EK) Nr. 1367/95 ( 1995. gada 16. jūnijs), ar ko paredz īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 3295/94, ar kuru paredz pasākumus, lai aizliegtu viltotu preču un pirātpreču laišanu brīvā apgrozībā, eksportu, reeksportu vai atlikšanas režīma attiecināšanu uz tām (OV L 133, 17.6.1995., 2. lpp.), ko groza:

- 31999 R 2549: Komisijas 2.12.1999. Regula (EK) Nr. 2549/99 (OV L 308, 3.12.1999., 16. lpp.).

Regulas pielikumā veidlapas 1. un 2. eksemplāra 5. un 8. aili, kā arī daļu "Paziņojums par saņemšanu" papildina ar šādu tekstu:

"CZ"

"EE"

"CY"

"LV"

"LT"

"HU"

"MT"

"PL"

"SI"

"SK"

20. ĀRĒJĀS ATTIECĪBAS

1. 31993 R 3030: Padomes Regula (EEK) Nr. 3030/93 ( 1993. gada 12. oktobris) par kopīgiem noteikumiem konkrētu tekstilizstrādājumu importam no trešām valstīm (OV L 275, 8.11.1993., 1. lpp.), ko groza:

- 31993 R 3617: Komisijas 22.12.1993. Regula (EK) Nr. 3617/93 (OV L 328, 29.12.1993., 22. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem - Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 31994 R 0195: Komisijas 12.1.1994. Regula (EK) Nr. 195/94 (OV L 29, 2.2.1994., 1. lpp.),

- 31994 R 3169: Komisijas 21.12.1994. Regula (EK) Nr. 3169/94 (OV L 335, 23.12.1994., 33. lpp.),

- 31994 R 3289: Padomes 22.12.1994. Regula (EK) Nr. 3289/94 (OV L 349, 31.12.1994., 85. lpp.),

- 31995 R 1616: Komisijas 4.7.1995. Regula (EK) Nr. 1616/95 (OV L 154, 5.7.1995., 3. lpp.),

- 31995 R 3053: Komisijas 20.12.1995. Regula (EK) Nr. 3053/95 (OV L 323, 30.12.1995., 1. lpp.),

- 31996 R 0941: Komisijas 28.5.1996. Regula (EK) Nr. 941/96 (OV L 128, 29.5.1996., 15. lpp.),

- 31996 R 1410: Komisijas 19.7.1996. Regula (EK) Nr. 1410/96 (OV L 181, 20.7.1996., 15. lpp.),

- 31996 R 2231: Komisijas 22.11.1996. Regula (EK) Nr. 2231/96 (OV L 307, 28.11.1996., 1. lpp.),

- 31996 R 2315: Padomes 25.11.1996. Regula (EK) Nr. 2315/96 (OV L 314, 4.12.1996., 1. lpp.),

- 31997 R 0152: Komisijas 28.1.1997. Regula (EK) Nr. 152/97 (OV L 26, 29.1.1997., 8. lpp.),

- 31997 R 0447: Komisijas 7.3.1997. Regula (EK) Nr. 447/97 (OV L 68, 8.3.1997., 16. lpp.),

- 31997 R 0824: Padomes 29.4.1997. Regula (EK) Nr. 824/97 (OV L 119, 8.5.1997., 1. lpp.),

- 31997 R 1445: Komisijas 24.7.1997. Regula (EK) Nr. 1445/97 (OV L 198, 25.7.1997., 1. lpp.),

- 31998 R 0339: Komisijas 11.2.1998. Regula (EK) Nr. 339/98 (OV L 45, 16.2.1998., 1. lpp.),

- 31998 R 0856: Komisijas 23.4.1998. Regula (EK) Nr. 856/98 (OV L 122, 24.4.1998., 11. lpp.),

- 31998 R 1053: Komisijas 20.5.1998. Regula (EK) Nr. 1053/98 (OV L 151, 21.5.1998., 10. lpp.),

- 31998 R 2798: Komisijas 22.12.1998. Regula (EK) Nr. 2798/98 (OV L 353, 29.12.1998., 1. lpp.),

- 31999 R 1072: Komisijas 10.5.1999. Regula (EK) Nr. 1072/1999 (OV L 134, 28.5.1999., 1. lpp.),

- 32000 R 1591: Komisijas 10.7.2000. Regula (EK) Nr. 1591/2000 (OV L 186, 25.7.2000., 1. lpp.),

- 32000 R 1987: Komisijas 20.9.2000. Regula (EK) Nr. 1987/2000 (OV L 237, 21.9.2000., 24. lpp.),

- 32000 R 2474: Padomes 9.11.2000. Regula (EK) Nr. 2474/2000 (OV L 286, 11.11.2000., 1. lpp.),

- 32001 R 0391: Padomes 26.2.2001. Regula (EK) Nr. 391/2001 (OV L 58, 28.2.2001., 3. lpp.),

- 32001 R 1809: Komisijas 9.8.2001. Regula (EK) Nr. 1809/2001 (OV L 252, 20.9.2001., 1. lpp.),

- 32002 R 0027: Komisijas 28.12.2001. Regula (EK) Nr. 27/2002 (OV L 9, 11.1.2002., 1. lpp.),

- 32002 R 0797: Komisijas 14.5.2002. Regula (EK) Nr. 797/2002 (OV L 128, 15.5.2002., 29. lpp.).

Regulas III pielikuma 28. panta 6. punktā dalībvalstu sarakstā starp tekstiem, kas attiecas uz Beniluksa valstīm un Vāciju, iekļauj šādu tekstu:

"CY = Kipra

CZ = Čehijas Republika",

starp tekstiem, kas attiecas uz Dāniju un Grieķiju, iekļauj šādu tekstu:

"EE = Igaunija",

starp tekstiem, kas attiecas uz Apvienoto Karalisti un Īriju, iekļauj šādu tekstu:

"HU = Ungārija",

starp tekstiem, kas attiecas uz Itāliju un Portugāli, iekļauj šādu tekstu:

"LT = Lietuva

LV = Latvija

MT = Malta

PL = Polija",

pēc teksta, kas attiecas uz Zviedriju, iekļauj šādu tekstu:

"SI : Slovēnija

SK : Slovākija".

2. 31994 R 0517: Padomes Regula (EK) Nr. 517/94 ( 1994. gada 7. marts) par kopīgiem noteikumiem tekstilizstrādājumu importam no dažām trešām valstīm, uz kurām neattiecas divpusēji nolīgumi, protokoli vai citas vienošanās, vai arī citi īpaši noteikumi par importu Kopienā (OV L 67, 10.3.1994., 1. lpp.), kuru groza:

- 31994 R 1470: Komisijas 27.6.1994. Regula (EK) Nr. 1470/94 (OV L 159, 28.6.1994., 14. lpp.),

- 31994 R 1756: Komisijas 18.7.1994. Regula (EK) Nr. 1756/94 (OV L 183, 19.7.1994., 9. lpp.),

- 31994 R 2612: Komisijas 27.10.1994. Regula (EK) Nr. 2612/94 (OV L 279, 28.10.1994., 7. lpp.),

- 31994 R 2798: Padomes 14.11.1994. Regula (EK) Nr. 2798/94 (OV L 297, 18.11.1994., 6. lpp.),

- 31994 R 2980: Komisijas 7.12.1994. Regula (EK) Nr. 2980/94 (OV L 315, 8.12.1994., 2. lpp.),

- 31995 R 1325: Padomes 6.6.1995. Regula (EK) Nr. 1325/95 (OV L 128, 13.6.1995., 1. lpp.),

- 31996 R 0538: Padomes 25.3.1996. Regula (EK) Nr. 538/96 (OV L 79, 29.3.1996., 1. lpp.),

- 31996 R 1476: Komisijas 26.7.1996. Regula (EK) Nr. 1476/96 (OV L 188, 27.7.1996., 4. lpp.),

- 31996 R 1937: Komisijas 8.10.1996. Regula (EK) Nr. 1937/96 (OV L 255, 9.10.1996., 4. lpp.),

- 31997 R 1457: Komisijas 25.7.1997. Regula (EK) Nr. 1457/97 (OV L 199, 26.7.1997., 6. lpp.),

- 31999 R 2542: Komisijas 25.11.1999. Regula (EK) Nr. 2542/1999 (OV L 307, 2.12.1999., 14. lpp.),

- 32000 R 0007: Padomes 21.12.1999. Regula (EK) Nr. 7/2000 (OV L 2, 5.1.2000., 1. lpp.),

- 32000 R 2878: Komisijas 28.12.2000. Regula (EK) Nr. 2878/2000 (OV L 333, 29.12.2000., 60. lpp.),

- 32001 R 2245: Komisijas 19.11.2001. Regula (EK) Nr. 2245/2001 (OV L 303, 20.11.2001., 17. lpp.),

- 32002 R 0888: Komisijas 24.5.2002. Regula (EK) Nr. 888/2002 (OV L 146, 4.6.2002., 1. lpp.),

- 32002 R 1309: Padomes 12.7.2002. Regula (EK) Nr. 1309/2002 (OV L 192, 20.7.2002., 1. lpp.).

a) Regulas III A pielikumā iedaļā "Francija, MFA saraksts un līdzīgas valstis, kas ir VVTT dalībvalstis" svītro šādu tekstu:

"Čehoslovākija"

,

"Ungārija"

,

"Malta"

,

"Polija"

.

b) Regulas III A pielikuma iedaļas "Apvienotās Karalistes "Residual Textile" zona" trešo daļu aizstāj ar šādu daļu:

""CBTN zona" ietver Austriju, Beļģiju, Kipru, Čehijas Republiku, Dāniju, Igauniju, Somiju, Franciju, Vāciju, Grieķiju, Ungāriju, Islandi, Īriju, Itāliju, Latviju, Lihtenšteinu, Lietuvu, Luksemburgu, Maltu, Nīderlandi, Norvēģiju, Poliju, Portugāli, Slovākiju, Slovēniju, Spāniju, Zviedriju, Šveici un Apvienoto Karalisti."

c) Regulas III A pielikuma iedaļas "Apvienotās Karalistes "Residual Textile" zona" septīto daļu aizstāj ar šādu daļu:

""Valsts līmeņa tirdzniecības zona" ietver Albāniju, Bulgāriju, Kambodžu, Ķīnu, Ziemeļkoreju, Laosu, Mongoliju, Rumāniju, Padomju Savienību un Vjetnamu."

3. 31994 R 3168: Komisijas Regula (EK) Nr. 3168/94 ( 1994. gada 21. decembris), ar kuru tiek ieviesta Kopienas importa licence, ko izmanto, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 517/94 par kopīgiem noteikumiem tekstilizstrādājumu impotam no dažām trešām valstīm, uz kurām neattiecas divpusēji nolīgumi, protokoli vai citas vienošanās, vai arī citi īpaši noteikumi par importu Kopienā (OV L 335, 23.12.1994., 23. lpp.), un kuru groza:

- 31995 R 1627: Komisijas 5.7.1995. Regula (EK) Nr. 1627/95 (OV L 155, 6.7.1995., 8. lpp.).

a) Regulas pielikuma 2. papildinājuma virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu:

"2. papildinājums

Lista de las autoridades nacionales competentes

Seznam příslušných vnitrostátních orgánů

List over kompetente nationale myndigheder

Liste der zuständigen Behörden der Mitgliedstaaten

Riiklike pädevate asutuste nimekiri

Πίνακας των αρμόδιων εθνικών αρχών

List of the national competent authorities

Liste des autorités nationales compétentes

Elenco delle competenti autorità nazionali

Valstu kompetento iestāžu saraksts

Atsakingų nacionalinių institucijų sąrašas

Az illetékes nemzeti hatóságok listája

Lista ta' l-awtoritajiet nazzjonali kompetenti

Lijst van bevoegde nationale instanties

Lista właściwych organów krajowych

Lista das autoridades nacionais competentes

Seznam pristojnih nacionalnih organov

Zoznam príslušných štátnych orgánov

Luettelo toimivaltaisista kansallisista viranomaisista

Förteckning över behöriga nationella myndigheter"

b) Regulas pielikuma 2. papildinājumā iekļauj šādu tekstu:

"16. Česká republika

Ministerstvo průmyslu a obchodu

Licenční správa

Na Františku 32

110 15 Praha 1

Tel: +420 2 2406 2206

Fax: +420 2 2421 2133

17. Eesti

Majandus- ja Kommunikatsiooniministeerium

Kaubandusosakond

Väliskaubanduspoliitika talitus

Harju 11

15072 Tallinn

Tel: +372 6 256 342

Fax: +372 6 313 660

E-Mail: kantselei@mkm.ee

18. Κύπρος

Υπουργείο Εμπορίου, Βιομηχανίας και Τουρισμού (Ministry of Commerce, Industry and Tourism)

Υπηρεσία Εμπορίου

Οδός Αραούζου Αρ. 6

1421 Λευκωσία

Tel: +357-22-867100

Fax:+ 357-22-375120

19. Latvija

Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija

Brīvības iela 55

Rīga

LV - 1519

Tālr: +371 7013101

Fakss: +371 7280882

20. Lietuva

Lietuvos Respublikos ūkio ministerija

Užsienio prekybos departamentas

Gedimino pr. 38/2

LT-2600 Vilnius

Tel: +370 5 262 50 30

Fax: +370 5 262 39 74

21. Magyarország

Gazdasági és Közlekedési Minisztérium

Engedélyezési és Közigazgatási Hivatal

Engedélyezési Főosztály

Margit körút 85

1024 Budapest

Tel: +36-1 336-7300

Fax: +36-1 336-7302

22. Malta

Diviżjoni għall-Kummerċ

Servizzi Kummerċjali

Lascaris

Valletta CMR02

Tel: +356 25690214

Fax: +356 25690299

23. Polska

Ministerstwo, Pracy i Polityki Społecznej

Departament Administrowania Obrotem Towarami i Usługami

Plac Trzech Krzyży 3/5

00-507 Warszawa

Tel: +48 22 628 55 53

Fax: +48 22 693 40 22

24. Slovenija

Ministrstvo za gospodarstvo

Področje ekonomskih odnosov s tujino

Kotnikova 5

SI-1000 Ljubljana

Tel: +386 1 478 3521

Fax: +386 1 478 3611

25. Slovensko

Ministerstvo hospodárstva Slovenskej republiky

Sekcia obchodných vzťahov a ochrany spotrebiteľa

Mierová 19

827 15 Bratislava

Tel: +421 2 4854 2161

Fax: +421 2 4854 3116

"

.

4. 31996 R 2465: Padomes Regula (EK) Nr. 2465/96 ( 1996. gada 17. decembris) par ekonomikas un finanšu sakaru pārtraukšanu starp Eiropas Kopienu un Irāku (OV L 337, 27.12.1996., 1. lpp.), kuru groza:

- 32002 R 1346: Padomes 25.7.2002. Regula (EK) Nr. 1346/2002 (OV L 197, 26.7.2002., 1. lpp.).

Regulas I pielikumā starp tekstiem, kas attiecas uz Beļģiju un Dāniju, iekļauj šādu tekstu:

"ČEHIJAS REPUBLIKA

Ministerstvo průmyslu a obchodu České republiky

Licenční správa

Na Františku 32

110 15 Praha 1

Tel: +420 22406 2720

Fax: +420 22422 1811

"

starp tekstiem, kas attiecas uz Vāciju un Grieķiju, iekļauj šādu tekstu:

"IGAUNIJA

Eesti Välisministeerium

Islandi väljak 1

15049 Tallinn

Tel +372 6 317 100

Fakss +372 6 317 199

"

starp tekstiem, kas attiecas uz Itāliju un Luksemburgu, iekļauj šādu tekstu:

"KIPRA

Υπουργείο Εξωτερικών

Λεωφ. Προεδρικού Μεγάρου

1447 Λευκωσία

Τελ: +357-22-300600

Φαξ: +357-22-661881

Ministry of Foreign Affairs

Presidential Palace Avenue

1447 Nicosia

Tel: +357-22-300600

Fax: +357-22-661881

Υπουργείο Εμπορίου, Βιομηχανίας και Τουρισμού

Υπηρεσία Εμπορίου

Οδός Αραούζου Αρ.6

1421 Λευκωσία

Tηλ: +357-22-867100

Φαξ: +357-22-375120

Ministry of Commerce, Industry and Tourism

6 Andreas Araouzos Street

1421 Nicosia

Tel: +357-22-867100

Fax: +357-22-375120

LATVIJA

Latvijas Republikas Ārlietu ministrija

Brīvības iela 36

Rīga

LV 1395

Tel. Nr. (371)7016201, (371) 2016207

Fax Nr. (371)7828121

LIETUVA

Lietuvos Respublikos užsienio reikalų ministerija

J.Tumo-Vaižganto 2

LT-2600 Vilnius

Tel: 370 5 236 24 44

Fax.: 370 5 231 30 90

"

starp tekstiem, kas attiecas uz Luksemburgu un Nīderlandi, iekļauj šādu tekstu:

"UNGĀRIJA

Pénzügyminisztérium

1051 Budapest

József nádor tér 2-4.

Tel: (36-1) 327 2100

Fax: (36-1) 318 2570

MALTA

Bord ta' Sorveljanza dwar is-Sanzjonijiet

Direttorat ta' l-Affarijiet Multilaterali

Ministeru ta' l-Affarijiet Barranin

Palazzo Parisio

Triq il-Merkanti

Valletta

CMR 02

Tel: +356 21 24 28 53

Fax: +356 21 25 15 20

"

starp tekstiem, kas attiecas uz Austriju un Portugāli, iekļauj šādu tekstu:

"POLIJA

Ministerstwo Spraw Zagranicznych

Departament Prawno - Traktatowy

Al. J. CH. Szucha 23

PL-00-580 Warszawa

Tel. (48 22) 523 93 48

Fakss (48 22) 523 91 29

"

starp tekstiem, kas attiecas uz Portugāli un Somiju, iekļauj šādu tekstu:

"SLOVĒNIJA

Banka Slovenije

Slovenska 35

1505 Ljubljana

Tel: +386 (1) 471 90 00

Fax: +386 (1) 251 55 16

http://www.bsi.si

Ministrstvo za zunanje zadeve

Prešernova 25

1000 Ljubljana

Tel: +386 1 478 20 00

Faks: +386 1 478 23 47

http://www.gov.si/mzz/

SLOVĀKIJA

Ministerstvo hospodárstva Slovenskej republiky

Sekcia obchodných vzťahov a ochrany spotrebiteľa

Mierová 19

827 15 Bratislava

Tel: +421 2 4854 2161

Fax: +421 2 4854 3116

Ministerstvo financií

Štefanovičova 5

Bratislava

Tel: +421 2 5958 2201

Fax: +421 2 5249 3531

"

.

5. 31998 R 1705: Padomes Regula (EK) Nr. 1705/98 ( 1998. gada 28. jūlijs), ar ko paredz dažu ekonomisko attiecību pārtraukšanu ar Angolu, lai mudinātu "Unićo Nacional para a Independźncia Total de Angola" (UNITA) izpildīt savas saistības miera procesā, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 2229/97 (OV L 215, 1.8.1998., 1. lpp.), un ko groza:

- 31999 R 0753: Komisijas 12.4.1999. Regula (EK) Nr. 753/1999 (OV L 98, 13.4.1999., 3. lpp.),

- 32001 R 2231: Komisijas 16.11.2001. Regula (EK) Nr. 2231/2001 (OV L 301, 17.11.2001., 17. lpp.),

- 32001 R 2536: Komisijas 21.12.2001. Regula (EK) Nr. 2536/2001 (OV L 341, 22.12.2001., 70. lpp.),

- 32002 R 0271: Komisijas 14.2.2002. Regula (EK) Nr. 271/2002 (OV L 45, 15.2.2002., 16. lpp.),

- 32002 R 0689: Komisijas 22.4.2002. Regula (EK) Nr. 689/2002 (OV L 106, 23.4.2002., 8. lpp.).

VIII pielikumā regulas 3. un 4. pantā minētajā valstu kompetento iestāžu nosaukumu un adrešu sarakstā starp tekstiem, kas attiecas uz Beļģiju un Dāniju, iekļauj šādu tekstu:

"ČEHIJAS REPUBLIKA

Ministerstvo financí

Finanční analytický útvar

P.O. BOX 675

Jindřišská 14

111 21 Praha 1

Tel: +420 2 57044501

Fax.: +420 2 57044502

"

starp tekstiem, kas attiecas uz Vāciju un Grieķiju, iekļauj šādu tekstu:

"IGAUNIJA

Eesti Välisministeerium

Islandi väljak 1

15049 Tallinn

Tel: +372 6 317 100

Fax: +372 6 317 199

Līdzekļu iesaldēšana:

Finantsinspektsioon

Sakala 4

15030 Tallinn

Tel: +372 66 80 500

Fax: + 372 66 80 501

"

starp tekstiem, kas attiecas uz Itāliju un Luksemburgu, iekļauj šādu tekstu:

"KIPRA

Υπουργείο Εξωτερικών (Ministry of Foreign Affairs)

Presidential Palace Avenue

1447 Nicosia

Tel: +357-22-300600

Fax: + 357-22-661881

Υπουργείο Εμπορίου, Βιομηχανίας και Τουρισμού (Ministry of Commerce, Industry and Tourism)

6 Andreas Araouzos Street

1421 Nicosia

Tel: +357-22-867100

Fax: + 357-22-375120

LATVIJA

Latvijas Republikas Ārlietu ministrija

Brīvības bulvāris 36

Rīga

LV 1395

Tālr.: +371 7016201

Fakss: +371 7828121

LIETUVA

Lietuvos Respublikos užsienio reikalų ministerija

J.Tumo-Vaižganto 2

LT-2600 Vilnius

Tel: 370 5 236 24 44

Fax: 370 5 231 30 90

"

starp tekstiem, kas attiecas uz Luksemburgu un Nīderlandi, iekļauj šādu tekstu:

"UNGĀRIJA

Külügyminisztérium

1027 Budapest

Bem rkp 47

Tel: +36-1-458 1000

Fax: +36-1-212 5918

MALTA

Bord ta' Sorveljanza dwar is-Sanzjonijiet

Direttorat ta' l-Affarijiet Multilaterali

Ministeru ta' l-Affarijiet Barranin

Palazzo Parisio

Triq il-Merkanti

Valletta CMR 02

Tel: +356 21 24 28 53

Fax: +356 21 25 15 20

"

starp tekstiem, kas attiecas uz Austriju un Portugāli, iekļauj šādu tekstu:

"POLIJA

Ministerstwo Spraw Zagranicznych

Departament Prawno - Traktatowy

Al. J. Ch. Szucha 23

PL-00-580 Warszawa

Tel: +48 22 523 93 48

Fax: +48 22 523 91 29

"

starp tekstiem, kas attiecas uz Portugāli un Somiju, iekļauj šādu tekstu:

"SLOVĒNIJA

attiecībā uz 3. pantu:

Banka Slovenije

Slovenska 35

1505 Ljubljana

Tel: +386 (1) 471 90 00

Fax: + 386 (1) 251 55 16

http://www.bsi.si

attiecībā uz 4. pantu:

Ministrstvo za zunanje zadeve

Prešernova 25

1000 Ljubljana

Tel: +386 1 478 20 00

Fax: +386 1 478 23 47

http://www.gov.si/mzz/

SLOVĀKIJA

Ministerstvo financií

Štefanovičova 5

817 82 Bratislava

Ministerstvo hospodárstva

Mierová 19

827 15 Bratislava

"

.

6. 31999 R 1547: Padomes Regula (EK) Nr. 1547/1999 ( 1999. gada 12. jūlijs), ar kuru atbilstīgi Padomes Regulai (EEK) Nr. 259/93 nosaka kontroles procedūras, kas piemērojamas konkrētu atkritumu veidu sūtīšanai uz valstīm, uz kurām neattiecas ESAO Lēmums C(92)39 final (OV L 185, 17.7.1999., 1. lpp.), ko groza:

- 32000 R 0334: Komisijas 14.2.2000. Regula (EK) Nr. 334/2000 (OV L 41, 15.2.2000., 8. lpp.),

- 32000 R 0354: Komisijas 16.2.2000. Regula (EK) Nr. 354/2000 (OV L 45, 17.2.2000., 21. lpp.),

- 32000 R 1208: Komisijas 8.6.2000. Regula (EK) Nr. 1208/2000 (OV L 138, 9.6.2000., 7. lpp.),

- 32000 R 1552: Komisijas 14.7.2000. Regula (EK) Nr. 1552/2000 (OV L 176, 15.7.2000., 27. lpp.),

- 32001 R 1800: Komisijas 13.9.2001. Regula (EK) Nr. 1800/2001 (OV L 244, 14.9.2001., 19. lpp.),

- 32001 R 2243: Komisijas 16.11.2001. Regula (EK) Nr. 2243/2001 (OV L 303, 20.11.2001., 11. lpp.).

a) Regulas A pielikumā svītro tekstu, kas attiecas uz Kipru, Ungāriju un Poliju.

b) Regulas B pielikumā svītro tekstu, kas attiecas uz Lietuvu, Maltu un Slovākiju.

c) Regulas C pielikumā svītro tekstu, kas attiecas uz Latviju.

d) Regulas D pielikumā svītro tekstu, kas attiecas uz Kipru, Igauniju, Lietuvu, Slovākiju un Slovēniju.

7. 32000 R 1081: Padomes Regula (EK) Nr. 1081/2000 ( 2000. gada 22. maijs), ar kuru aizliedz pārdot, piegādāt Birmai/Mjanmai un eksportēt uz turieni iekārtas, ko varētu izmantot iekšējai apspiešanai vai terorismam, un iesaldē dažu tādu personu līdzekļus, kas ir saistītas ar svarīgām valsts funkcijām minētajā valstī (OV L 122, 24.5.2000., 29. lpp.), un kuru groza:

- 32002 R 1883: Komisijas 22.10.2002. Regula (EK) Nr. 1883/2002 (OV L 285, 23.10.2002., 17. lpp.).

Regulas III pielikumā starp tekstiem, kas attiecas uz Beļģiju un Dāniju, iekļauj šādu tekstu:

"ČEHIJAS REPUBLIKA

Ministerstvo financí

Finanční analytický útvar

P.O. BOX 675

Jindřišská 14

111 21 Praha 1

Tel: +420 25704 4501

Fax: +420 25704 4502

"

starp tekstiem, kas attiecas uz Vāciju un Grieķiju, iekļauj šādu tekstu:

"IGAUNIJA

Eesti Välisministeerium

Islandi väljak 1

15049 Tallinn

Tel +372 6 317 100

Fakss +372 6 317 199

Attiecībā uz līdzekļu iesaldēšanu:

Finantsinspektsioon

Sakala 4

15030 Tallinn

Tel. (372) 66 80 500

Fakss (372) 66 80 501

"

starp tekstiem, kas attiecas uz Itāliju un Luksemburgu, iekļauj šādu tekstu:

"KIPRA

Υπουργείο Εξωτερικών

Λεωφ. Προεδρικού Μεγάρου

1447 Λευκωσία

Τηλ: +357-22-300600

Φαξ: + 357-22-661881

Ministry of Foreign Affairs Presidential Palace Avenue

1447 Nicosia

Tel: +357-22-300600

Fax: +357-22-661881

LATVIJA

Latvijas Republikas Ārlietu ministrija

Brīvības iela 36

Rīga

LV 1395

Tel. Nr. (371)7016201, (371) 2016207

Fakss Nr. (371)7828121

LIETUVA

Lietuvos Respublikos užsienio reikalų ministerija

J.Tumo-Vaižganto 2

LT-2600 Vilnius

Tel: 370 5 236 24 44

Fakss.: 370 5 231 30 90

Lietuvos Respublikos ūkio ministerija

Gedimino pr. 38/2

LT-2600 Vilnius

Tel: +370 5 262 94 12

Fakss.: +370 5 262 39 74

"

starp tekstiem, kas attiecas uz Luksemburgu un Nīderlandi, iekļauj šādu tekstu:

"UNGĀRIJA

Pénzügyminisztérium

1051 Budapest

József nádor tér 2-4.

Tel: (36-1) 327 2100

Fax: (36-1) 318 2570

MALTA

Bord ta' Sorveljanza dwar is-Sanzjonijiet

Direttorat ta' l-Affarijiet Multilaterali

Ministeru ta' l-Affarijiet Barranin

Palazzo Parisio

Triq il-Merkanti

Valletta CMR 02

Tel: +356 21 24 28 53

Fax: +356 21 25 15 20

"

starp tekstiem, kas attiecas uz Austriju un Portugāli, iekļauj šādu tekstu:

"POLIJA

Ministerstwo Spraw Zagranicznych

Departament Prawno - Traktatowy

Al. J. CH. Szucha 23

PL-00-580 Warszawa

Tel. (48 22) 523 93 48

Fakss (48 22) 523 91 29

"

starp tekstiem, kas attiecas uz Portugāli un Somiju, iekļauj šādu tekstu:

"SLOVĒNIJA

Banka Slovenije

Slovenska 35

1505 Ljubljana

Tel: +386 (1) 471 90 00

Fax: +386 (1) 251 55 16

http://www.bsi.si

Ministrstvo za zumanje zadeve

Prešernova 25

1000 Ljubljana

Tel: +386 1 478 20 00

Faks: +386 1 478 23 47

http://www.gov.si/mzz/

SLOVĀKIJA

Ministerstvo hospodárstva Slovenskej republiky

Sekcia obchodných vzťahov a ochrany spotrebiteľa

Mierová 19

827 15 Bratislava

Tel: +421 2 4854 2161

Fax: +421 2 4854 3116

Ministerstvo financií

Štefanovičova 5

Bratislava

Tel: +421 2 5958 2201

Fax: +421 2 5249 3531

"

8. 32000 R 2488: Padomes Regula (EK) Nr. 2488/2000 ( 2000. gada 10. novembris), ar ko paredz saglabāt līdzekļu iesaldēšanu attiecībā uz Miloševiča kungu un personām, kuras saistītas ar viņu, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1294/1999 un Regulu (EK) Nr. 607/2000, kā arī Regulas (EK) Nr. 926/98 2. pantu (OV L 287, 14.11.2000., 19. lpp.), un ko groza:

- 32001 R 1205: Komisijas 19.6.2001. Regula (EK) Nr. 1205/2001 (OV L 163, 20.6.2001., 14. lpp.).

Regulas II pielikumā kompetento iestāžu sarakstā, kas minēts regulas 2. panta 2. punktā, starp tekstiem, kas attiecas uz Beļģiju un Dāniju, iekļauj šādu tekstu:

"ČEHIJAS REPUBLIKA

Ministerstvo financí

Finanční analytický útvar

P.O. BOX 675

Jindřišská 14

111 21 Praha 1

Tel: +420 2 57044501

Fakss.: + 420 2 57044502

"

starp tekstiem, kas attiecas uz Vāciju un Grieķiju, iekļauj šādu tekstu:

"IGAUNIJA

Finantsinspektsioon

Sakala 4

15030 Tallinn

Tel: +372 66 80 500

Fax: +372 66 80 501

"

starp tekstiem, kas attiecas uz Itāliju un Luksemburgu, iekļauj šādu tekstu:

"KIPRA

Υπουργείο Εξωτερικών

Λεωφόρος Προεδρικού Μεγάρου

1447 Λευκωσία

(Ministry of Foreign Affairs Presidential Palace Avenue 1447 Nicosia)

Tel: +357-22-300600

Fax: +357-22-661881

Γενικός Εισαγγελέας της Δημοκρατίας

Οδός Απελλή Αρ. 1

1403 Λευκωσία

(Attorney General of the Republic 1 Apellis Street 1403 Nicosia)

Tel: +357-22-889100

Fax: +357-22-665080

LATVIJA

Latvijas Republikas Ārlietu ministrija

Brīvības bulvāris 36

Rīga

LV 1395

Tālr.: +371 7016201

Fakss: +371 7828121

LIETUVA

Lietuvos Respublikos užsienio reikalų ministerija

J.Tumo-Vaižganto 2

LT-2600 Vilnius

Tel: +370 5 236 24 44

Fax: +370 5 231 30 90

"

starp tekstiem, kas attiecas uz Luksemburgu un Nīderlandi, iekļauj šādu tekstu:

"UNGĀRIJA

Pénzügyminisztérium

József nádor tér 2-4.

1051 Budapest

Tel: +36-1-327 2100

Fax: +36-1-318 2570

MALTA

Bord ta' Sorveljanza dwar is-Sanzjonijiet

Direttorat ta' l-Affarijiet Multilaterali

Ministeru ta' l-Affarijiet Barranin

Palazzo Parisio

Triq il-Merkanti

Valletta CMR 02

Tel: +356 21 24 28 53

Fax: + 356 21 25 15 20

"

starp tekstiem, kas attiecas uz Austriju un Portugāli, iekļauj šādu tekstu:

"POLIJA

Ministerstwo Spraw Zagranicznych

Departament Prawno - Traktatowy

Al. J. Ch. Szucha 23

PL-00-580 Warszawa

Tel. +48 22 523 93 48

Fax: +48 22 523 91 29

"

starp tekstiem, kas attiecas uz Portugāli un Somiju, iekļauj šādu tekstu:

"SLOVĒNIJA

attiecībā uz 2. panta 2. punktu un 3. pantu:

Banka Slovenije

Slovenska 35

1505 Ljubljana

Tel: +386 (1) 471 90 00

Fax: +386 (1) 251 55 16

http://www.bsi.si

SLOVĀKIJA

Ministerstvo financií

Štefanovičova 5

817 82 Bratislava

Tel: +421 2 5 958 2201

Fax: +421 2 5 249 3531

"

.

9. 32001 D 0076: Padomes Lēmums 2001/76/EK ( 2000. gada 22. decembris), ar kuru aizstāj 1978. gada 4. aprīļa Lēmumu par dažu pamatnostādņu piemērošanu attiecībā uz oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem (OV L 32, 2.2.2001., 1. lpp.) un kuru groza:

- 32002 D 0634: Padomes 22.7.2002. Lēmums 2002/634/EK (OV L 206, 3.8.2002., 16. lpp.)

a) Regulas pielikuma I sadaļas 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

"a) Nolīguma dalībvalstis ir: Austrālija, Kanāda, Eiropas Kopiena (kas aptver šādas valstis: Austriju, Beļģiju, Kipru, Čehijas Republiku, Dāniju, Igauniju, Somiju, Franciju, Vāciju, Grieķiju, Ungāriju, Īriju, Itāliju, Latviju, Lietuvu, Luksemburgu, Maltu, Nīderlandi, Poliju, Portugāli, Slovākiju, Slovēniju, Spāniju, Zviedriju, Apvienoto Karalisti), Japāna, Koreja, Jaunzēlande, Norvēģija, Šveice un Amerikas Savienotās Valstis;"

.

b) Regulas pielikuma III sadaļas 34. punkta b) apakšpunkta 5. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"5. Neskarot valstu klasifikāciju pēc tā, vai tās ir vai nav tiesīgas saņemt saistīto palīdzību, uz saistītās palīdzības sniegšanu Bulgārijai un Rumānijai attiecas nolīguma dalībvalstu vienošanās par centieniem izvairīties no šādu kredītu sniegšanas, izņemot tiešos piešķīrumus, pārtikas palīdzību un humāno palīdzību, kamēr šāda vienošanās ir spēkā. ESAO ministri šo nostādni ir atbalstījuši 1991. gada jūnijā [].

c) Pielikuma I papildinājuma I. iedaļas 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"1. Līdzdalība

Sector Understanding dalībvalstis ir: Austrālija, Eiropas Kopiena (kas aptver šādas valstis: Austriju, Beļģiju, Kipru, Čehijas Republiku, Dāniju, Igauniju, Somiju, Franciju, Vāciju, Grieķiju, Ungāriju, Īriju, Itāliju, Latviju, Lietuvu, Luksemburgu, Maltu, Nīderlandi, Poliju, Portugāli, Slovākiju, Slovēniju, Spāniju, Zviedriju, Apvienoto Karalisti), Japāna, Koreja un Norvēģija."

.

10. 32001 R 2501: Padomes Regula (EK) Nr. 2501/2001 ( 2001. gada 10. decembris), ar kuru uz laikposmu no 2002. gada 1. janvāra līdz 2004. gada 31. decembrim attiecina vispārējo priekšrocību tarifu sistēmu (OV L 346, 31.12.2001., 1. lpp.).

Regulas 1. pielikuma sarakstā svītro Kipru.

11. 32001 R 2580: Padomes Regula (EK) Nr. 2580/2001 ( 2001. gada 27. decembris) par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām (OV L 344, 28.12.2001., 70. lpp.).

Pielikumā kompetento iestāžu sarakstā, kas minēts regulas 3., 4. un 5. pantā, starp tekstiem, kas attiecas uz Beļģiju un Dāniju, iekļauj šādu tekstu:

"ČEHIJAS REPUBLIKA

Policejní prezídium(Police Presidium)

Strojnická 27

170 89 Praha 7

Tel: +420 97483 4351

Fax: +420 97483 4700

E-pasts: sekretpp@mvcr.cz

"

starp tekstiem, kas attiecas uz Vāciju un Grieķiju, iekļauj šādu tekstu:

"IGAUNIJA

Eesti Välisministeerium

Islandi väljak 1

15049 Tallinn

Tel: +372 6 317 100

Fax: +372 6 317 199

Finantsinspektsioon

Sakala 4

15030 Tallinn

Tel: +372 66 80 500

Fax: +372 66 80 501

"

starp tekstiem, kas attiecas uz Itāliju un Luksemburgu, iekļauj šādu tekstu:

"KIPRA

Ministère des affaires étrangères

avenue du Palais présidentiel

1447 Nicosia

Υπουργείο Εξωτερικών

Λεωφόρος Προεδρικού Μεγάρου

1447 Λευκωσία

Tel: +357 22 300600

Fax: +357 22 661881

Unit for Combating Money Laundering

1, 1 Apellis Street

1403 Nicosia

Μονάδα Καταπολέμησης Αδικημάτων Συγκάλυψης (ΜΟΚΑΣ)

Οδός Απελλή Αρ. 1

1403 Λευκωσία

Tel: +357 22 889100

Fax: +357 22 665080

E-pasts: mokas@cytanet.com.cy

Coordinating Body for Combating Terrorism

1 Apellis Street

1403 Nicosia

Συντονιστικό Σώμα Εναντίον της Τρομοκρατίας

Οδός Απελλή Αρ. 1

1403 Λευκωσία

Tel: +357 22 889100

Fax: +357 22 665080

LATVIJA

Latvijas Republikas Ārlietu ministrija

Brīvības bulvāris 36

Rīga

LV 1395

Tālr.: +371 7016201

Fakss: +371 7828121

LIETUVA

Lietuvos Respublikos užsienio reikalų ministerija

J.Tumo-Vaižganto 2

LT-2600 Vilnius

Tel: +370 5 236 24 44

Fax: +370 5 231 30 90

"

starp tekstiem, kas attiecas uz Luksemburgu un Nīderlandi, iekļauj šādu tekstu:

"UNGĀRIJA

Pénzügyminisztérium

József nádor tér 2-4.

1051 Budapest

Tel: +36 1 327 2 100

Fax: +36 1 318 2 570

MALTA

Bord ta' Sorveljanza dwar is-Sanzjonijiet

Direttorat ta' l-Affarijiet Multilaterali

Ministeru ta' l-Affarijiet Barranin

Palazzo Parisio

Triq il-Merkanti

Valletta CMR 02

Tel: +356 21 24 28 53

Fax: +356 21 25 15 20

"

starp tekstiem, kas attiecas uz Austriju un Portugāli, iekļauj šādu tekstu:

"POLIJA

Ministerstwo Spraw Zagranicznych

Departament Prawno - Traktatowy

Al. J. Ch. Szucha 23

PL-00-580 Warszawa

Tel: +48 22 523 93 48

Fax: +48 22 523 91 29

"

starp tekstiem, kas attiecas uz Portugāli un Somiju, iekļauj šādu tekstu:

"SLOVĒNIJA

Banka Slovenije

Slovenska 35

1505 Ljubljana

Tel: +386 1 471 90 00

Fax: +386 1 251 55 16

http://www.bsi.si

SLOVĀKIJA

Ministerstvo financií

Štefanovičova 5

817 82 Bratislava

Tel: +421 2 5958 2201

Fax: +421 2 5249 3531

Ministerstvo vnútra

Pribinova 2

812 72 Bratislava

Tel: +421 2 5292 3659

Fax: +421 2 5296 7746

"

12. 32002 R 0076: Komisijas Regula (EK) Nr. 76/2002 ( 2002. gada 17. janvāris), ar ko ievieš iepriekšēju Kopienas uzraudzību dažu tādu dzelzs un tērauda ražojumu importam, uz kuriem attiecas EOTK līgums un EK līgums un kuru izcelsme ir noteiktās trešās valstīs (OV L 16, 18.1.2002., 3. lpp.), un ko groza:

- 32002 R 1337: Komisijas 24.7.2002. Regula (EK) Nr. 1337/2002 (OV L 195, 24.7.2002., 25. lpp.).

a) Regulas pielikuma virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu:

"PIELIKUMS

LISTA DE LAS AUTORIDADES NACIONALES COMPETENTES

SEZNAM PŘÍSLUŠNÝCH VNITROSTÁTNÍCH ORGÁNŮ

LISTE OVER KOMPETENTE NATIONALE MYNDIGHEDER

LISTE DER ZUSTÄNDIGEN BEHÖRDEN DER MITGLIEDSTAATEN

RIIKLIKE PÄDEVATE ASUTUSTE NIMEKIRI

ΔΙΕΥΘΥΝΣΕΙΣ ΤΩΝ ΑΡΧΩΝ ΕΚΔΟΣΗΣ ΑΔΕΙΩΝ ΤΩΝ ΚΡΑΤΩΝ ΜΕΛΩΝ

LIST OF THE COMPETENT NATIONAL AUTHORITIES

LISTE DES AUTORITÉS NATIONALES COMPÉTENTES

ELENCO DELLE COMPETENTI AUTORITÀ NAZIONALI

VALSTU KOMPETENTO IESTĀŽU SARAKSTS

ATSAKINGŲ NACIONALINIŲ INSTITUCIJŲ SĄRAŠAS

AZ ILLETÉKES NEMZETI HATÓSÁGOK LISTÁJA

LISTA TA' L-AWTORITAJIET NAZZJONALI KOMPETENTI

LIJST VAN BEVOEGDE NATIONALE INSTANTIES

LISTA WŁAŚCIWYCH ORGANÓW KRAJOWYCH

LISTA DAS AUTORIDADES NACIONAIS COMPETENTES

SEZNAM PRISTOJNIH NACIONALNIH ORGANOV

ZOZNAM PRÍSLUŠNÝCH ŠTÁTNYCH ORGÁNOV

LUETTELO TOIMIVALTAISISTA KANSALLISISTA VIRANOMAISISTA

FÖRTECKNING ÖVER BEHÖRIGA NATIONELLA MYNDIGHETER"

b) Regulas pielikumā pie virsraksta "Valstu kompetento iestāžu saraksts" starp tekstiem, kas attiecas uz Beļģiju un Dāniju, iekļauj šādu tekstu:

"ČESKÁ REPUBLIKA

Ministerstvo průmyslu a obchodu

Licenční správa

Na Františku 32

110 15 Praha 1

Tel: +420 22406 2720

Fax: +420 22422 1811

"

starp tekstiem, kas attiecas uz Vāciju un Grieķiju, iekļauj šādu tekstu:

"EESTI

Eesti Tolliamet

Lõkke 5

15175 Tallinn

Tel +372 6 967 722

Fax +372 6 967 727

"

starp tekstiem, kas attiecas uz Itāliju un Luksemburgu, iekļauj šādu tekstu:

"ΚΥΠΡΟΣ

Υπουργείο Εμπορίου, Βιομηχανίας και Τουρισμού

Υπηρεσία Εμπορίου

Οδός Αραούζου Αρ. 6

1421 Λευκωσία

Τηλ: +357-22-867100

Φαξ: +357-22-375120

LATVIJA

Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija

Brīvības iela 55

Rīga

LV - 1519

Tālr.: +371 7013101;

Fakss: +371 7280882

LIETUVA

Lietuvos Respublikos ūkio ministerija

Užsienio prekybos departamentas

Gedimino pr. 38/2

LT-2600 Vilnius

Tel: +370 5 262 50 30

Fax.: +370 5 262 39 74

"

starp tekstiem, kas attiecas uz Luksemburgu un Nīderlandi, iekļauj šādu tekstu:

"MAGYAROSZÁG

Gazdasági és Közlekedési Minisztérium

Engedélyezési és Közigazgatási Hivatal

1024 Budapest

Margit körút 85.

Tel: +36 1 336 7300

Fax: +36 1 336 7302

MALTA

Diviżjoni għall-Kummerċ

Servizzi Kummerċjali

Lascaris

Valletta CMR02

Tel: +356 25 690 214

Fax: +356 25690299

"

starp tekstiem, kas attiecas uz Austriju un Portugāli, iekļauj šādu tekstu:

"POLSKA

Ministerstwo Gospodarki, Pracy i Polityki Społecznej

Departament Administrowania Obrotem Towarami i Usługami

Plac Trzech Krzyży 3/5

00-507 Warszawa

Faks: + 48 22 693 40 21

Tel +48 22 693 55 53, +48 22 693 55 72

"

starp tekstiem, kas attiecas uz Portugāli un Somiju, iekļauj šādu tekstu:

"SLOVENIJA

Ministrstvo za gospodarstvo

Področje ekonomskih odnosov s tujino

Kotnikova 5

SI-1000 Ljubljana

Tel: + 386 1 478 3521

Fax: + 386 1 478 3611

SLOVENSKO

Ministerstvo hospodárstva Slovenskej republiky

Sekcia obchodných vzťahov a ochrany spotrebiteľa

Mierová 19

827 15 Bratislava

Tel: +421 2 4 854 2161

Fax: +421 2 4 854 3116

"

13. 32002 R 0152: Padomes Regula (EK) Nr. 152/2002 ( 2002. gada 21. janvāris) par dažu EOTK un EK kompetencē esošu tērauda ražojumu eksportu no Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas Eiropas Kopienā (divkāršas pārbaudes sistēma) un par Regulas (EK) Nr. 190/98 atcelšanu (OV L 25, 29.1.2002., 1. lpp.).

a) Regulas III pielikuma virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu:

"III PIELIKUMS

LISTA DE LAS AUTORIDADES NACIONALES COMPETENTES

SEZNAM PŘÍSLUŠNÝCH VNITROSTÁTNÍCH ORGÁNŮ

LISTE OVER KOMPETENTE NATIONALE MYNDIGHEDER

LISTE DER ZUSTÄNDIGEN BEHÖRDEN DER MITGLIEDSTAATEN

RIIKLIKE PÄDEVATE ASUTUSTE NIMEKIRI

ΔΙΕΥΘΥΝΣΕΙΣ ΤΩΝ ΑΡΧΩΝ ΕΚΔΟΣΗΣ ΑΔΕΙΩΝ ΤΩΝ ΚΡΑΤΩΝ ΜΕΛΩΝ

LIST OF THE COMPETENT NATIONAL AUTHORITIES

LISTE DES AUTORITÉS NATIONALES COMPÉTENTES

ELENCO DELLE COMPETENTI AUTORITÀ NAZIONALI

VALSTU KOMPETENTO IESTĀŽU SARAKSTS

ATSAKINGŲ NACIONALINIŲ INSTITUCIJŲ SĄRAŠAS

AZ ILLETÉKES NEMZETI HATÓSÁGOK LISTÁJA

LISTA TA' L-AWTORITAJIET NAZZJONALI KOMPETENTI

LIJST VAN BEVOEGDE NATIONALE INSTANTIES

LISTA WŁAŚCIWYCH ORGANÓW KRAJOWYCH

LISTA DAS AUTORIDADES NACIONAIS COMPETENTES

SEZNAM PRISTOJNIH NACIONALNIH ORGANOV

ZOZNAM PRÍSLUŠNÝCH ŠTÁTNYCH ORGÁNOV

LUETTELO TOIMIVALTAISISTA KANSALLISISTA VIRANOMAISISTA

FÖRTECKNING ÖVER BEHÖRIGA NATIONELLA MYNDIGHETER"

b) Regulas III pielikumā starp tekstiem, kas attiecas uz Beļģiju un Dāniju, iekļauj šādu tekstu:

"ČESKÁ REPUBLIKA

Ministerstvo průmyslu a obchodu

Licenční správa

Na Františku 32

110 15 Praha 1

Tel: +420 22406 2206

Fax: +420 22422 2133

"

starp tekstiem, kas attiecas uz Vāciju un Grieķiju, iekļauj šādu tekstu:

"EESTI

Majandus- ja Kommunikatsiooniministeerium

Kaubandusosakond

Väliskaubanduspoliitika talitus

Harju 11

15072 Tallinn

Tel: +372 6 256 342

Fax: +372 6 313 660

E-Mail: kantselei@mkm.ee

Eesti Tolliamet

Lõkke 5

15175 Tallinn

Tel +372 6 967 722

Fax +372 6 967 727

"

starp tekstiem, kas attiecas uz Itāliju un Luksemburgu, iekļauj šādu tekstu:

"ΚΥΠΡΟΣ

Υπουργείο Εμπορίου, Βιομηχανίας και Τουρισμού (Ministére du commerce, de l'industrie et du tourisme)

Υπηρεσία Εμπορίου

Οδός Αραούζου Αρ. 6

1421 Λευκωσία

Tel: +357 22 867100

Fax: +357 22 375120

LATVIJA

Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija

Brīvības iela 55

Rīga

LV 1519

Tālr.: +371 7013101

Fakss: +371 7280882

LIETUVA

Lietuvos Respublikos ūkio ministerija

Užsienio prekybos departamentas

Gedimino pr. 38/2

LT-2600 Vilnius

Tel: +370 5 262 50 30

Fax.: +370 5 262 39 74

"

starp tekstiem, kas attiecas uz Luksemburgu un Nīderlandi, iekļauj šādu tekstu:

"MAGYAROSZÁG

Gazdasági és Közlekedési Minisztérium

Engedélyezési és Közigazgatási Hivatal

Engedélyezési Főosztály

Margit körút 85.

1024 Budapest

Tel: +36 1 336-7300

Fax: +36 1 336-7302

MALTA

Diviżjoni għall-Kummerċ

Servizzi Kummerċjali

Lascaris

Valletta CMR02

Tel: +356 25690214

Fax: +356 25690299

"

starp tekstiem, kas attiecas uz Austriju un Portugāli, iekļauj šādu tekstu:

"POLSKA

Ministerstwo Gospodarki, Pracy i Polityki Społecznej

Departament Administrowania Obrotem Towarami i Usługami

Plac Trzech Krzyży 3/5

00-507 Warszawa

Tel: +48 22 628 55 53 / +48 22 693 4021

Fax: +48 22 693 40 22 / +48 22 693 55 53 / +48 22 693 5572

"

starp tekstiem, kas attiecas uz Portugāli un Somiju, iekļauj šādu tekstu:

"SLOVENIJA

Ministrstvo za gospodarstvo

Področje ekonomskih odnosov s tujino

Kotnikova 5

SI-1000 Ljubljana

Tel: +386 1 478 3521

Fax: +386 1 478 3611

SLOVENSKO

Ministerstvo hospodárstva Slovenskej republiky

Sekcia obchodných vzťahov a ochrany spotrebiteľa

Mierová 19

827 15 Bratislava

Tel: +421 2 4854 2161

Fax: +421 2 4854 3116

"

14. 32002 R 0310: Padomes Regula (EK) Nr. 310/2002 ( 2002. gada 18. februāris) par dažiem ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Zimbabvi (OV L 50, 21.2.2002., 4. lpp.), kuru groza:

- 32002 R 1224: Komisijas 8.7.2002. Regula (EK) Nr. 1224/2002 (OV L 179, 9.7.2002., 10. lpp.),

- 32002 R 1345: Komisijas 24.7.2002. Regula (EK) Nr. 1345/2002 (OV L 196, 25.7.2002., 28. lpp.),

- 32002 R 1643: Komisijas 13.9.2002. Regula (EK) Nr. 1643/2002 (OV L 247, 14.9.2002., 22. lpp.).

Regulas III pielikumā starp tekstiem, kas attiecas uz Beļģiju un Dāniju, iekļauj šādu tekstu:

"ČEHIJAS REPUBLIKA

Ministerstvo financí

Finanční analytický útvar

P.O. BOX 675

Jindřišská 14

111 21 Praha 1

tel.: +420 25704 4501

fax: +420 25704 4502

"

starp tekstiem, kas attiecas uz Vāciju un Grieķiju, iekļauj šādu tekstu:

"IGAUNIJA

Eesti Välisministeerium

Islandi väljak 1

15049 Tallinn

Tel +372 6 317 100

Fax +372 6 317 199

Finantsinspektsioon

Sakala 4

15030 Tallinn

Tel. +372 66 80 500

Fax.: +372 66 80 501

"

starp tekstiem, kas attiecas uz Itāliju un Luksemburgu, iekļauj šādu tekstu:

"KIPRA

Ministry of Foreign Affairs

Presidential Palace Avenue

1447 Nicosia

Tel: +357 22 300600

Fax: +357 22 661881

Υπουργείο Εξωτερικών

Λεωφ. Προεδρικού Μεγάρου

1447 Λευκωσία

Τηλ: +357-22-300600

Φαξ: +357-22-661881

LATVIJA

Latvijas Republikas Ārlietu ministrija

Brīvības iela 36

Rīga

LV 1395

Tālr.: +371 7016201, +371 7016207

Fakss: +371 7828121

LIETUVA

Lietuvos Respublikos užsienio reikalų ministerija

J.Tumo-Vaižganto 2

LT-2600 Vilnius

Tel: 370 5 236 24 44

Fax: 370 5 231 30 90

"

starp tekstiem, kas attiecas uz Luksemburgu un Nīderlandi, iekļauj šādu tekstu:

"UNGĀRIJA

Pénzügyminisztérium

1051 Budapest

József nádor tér 2-4.

Tel: +36 1 327 2100

Fax: +36 1 318 2570

MALTA

Bord ta' Sorveljanza dwar is-Sanzjonijiet

Direttorat ta' l-Affarijiet Multilaterali

Ministeru ta' l-Affarijiet Barranin

Palazzo Parisio

Triq il-Merkanti

Valletta CMR 02

Tel: +356 21 24 28 53

Fax: +356 21 25 15 20

"

starp tekstiem, kas attiecas uz Austriju un Portugāli, iekļauj šādu tekstu:

"POLIJA

Ministerstwo Spraw Zagranicznych

Departament Prawno - Traktatowy

Al. J. CH. Szucha 23

PL-00-580 Warszawa

Tel. +48 22 523 93 48

Fax +48 22 523 91 29

"

starp tekstiem, kas attiecas uz Portugāli un Somiju, iekļauj šādu tekstu:

"SLOVĒNIJA

Banka Slovenije

Slovenska 35

1505 Ljubljana

Tel.: +386 1 471 90 00

Fax: +386 1 251 55 16

http://www.bsi.si

Ministrstvo za zunanje zadeve

Prešernova 25

1000 Ljubljana

Tel: +386 1 478 20 00

Faks: +386 1 478 23 47

http://www.gov.si/mzz/

SLOVĀKIJA

Ministerstvo hospodárstva

Sekcia mnohostrannej obchodnej spolupráce

Mierová 19

827 15 Bratislava

Tel: +421 2 4854 2161

Fax: +421 2 4854 3116

"

15. 32002 D 0602: Komisijas Lēmums 2002/602/EOTK ( 2002. gada 8. jūlijs) par to, kā piemērot dažus ierobežojumus attiecībā uz konkrētu tērauda ražojumu importu no Krievijas Federācijas (OV L 195, 24.7.2002., 38. lpp.).

a) Lēmuma II pielikuma III daļas 18. panta 6. punkta otro ievilkumu aizstāj ar šādu ievilkumu:

"— diviem burtiem, kas apzīmē paredzētā galamērķa dalībvalsti:

B = Beļģija

CZ = Čehijas Republika

DK = Dānija

DE = Vācija

EE = Igaunija

EL = Grieķija

ES = Spānija

FR = Francija

IE = Īrija

IT = Itālija

CY = Kipra

LV = Latvija

LT = Lietuva

LU = Luksemburga

HU = Ungārija

MT = Malta

NL = Nīderlande

AT = Austrija

PL = Polija

PT = Portugāle

SI = Slovēnija

SK = Slovākija

FI = Somija

SE = Zviedrija

GB = Apvienotā Karaliste"

b) Lēmuma II pielikumā dalībvalstu kompetento iestāžu saraksta nosaukumu aizstāj ar šādu nosaukumu:

"LISTA DE LAS AUTORIDADES NACIONALES COMPETENTES

SEZNAM PŘÍSLUŠNÝCH VNITROSTÁTNÍCH ORGÁNŮ

LISTE OVER KOMPETENTE NATIONALE MYNDIGHEDER

LISTE DER ZUSTÄNDIGEN BEHÖRDEN DER MITGLIEDSTAATEN

RIIKLIKE PÄDEVATE ASUTUSTE NIMEKIRI

ΔΙΕΥΘΥΝΣΕΙΣ ΤΩΝ ΑΡΧΩΝ ΕΚΔΟΣΗΣ ΑΔΕΙΩΝ ΤΩΝ ΚΡΑΤΩΝ ΜΕΛΩΝ

LIST OF THE COMPETENT NATIONAL AUTHORITIES

LISTE DES AUTORITÉS NATIONALES COMPÉTENTES

ELENCO DELLE COMPETENTI AUTORITÀ NAZIONALI

VALSTU KOMPETENTO IESTĀŽU SARAKSTS

ATSAKINGŲ NACIONALINIŲ INSTITUCIJŲ SĄRAŠAS

AZ ILLETÉKES NEMZETI HATÓSÁGOK LISTÁJA

LISTA TA' L-AWTORITAJIET KOMPETENTI NAZZJONALI

LIJST VAN BEVOEGDE NATIONALE INSTANTIES

LISTA WŁAŚCIWYCH ORGANÓW KRAJOWYCH

LISTA DAS AUTORIDADES NACIONAIS COMPETENTES

SEZNAM PRISTOJNIH NACIONALNIH ORGANOV

ZOZNAM PRÍSLUŠNÝCH ŠTÁTNYCH ORGÁNOV

LUETTELO TOIMIVALTAISISTA KANSALLISISTA VIRANOMAISISTA

FÖRTECKNING ÖVER BEHÖRIGA NATIONELLA MYNDIGHETER"

c) Lēmuma II pielikumā dalībvalstu kompetento iestāžu sarakstā starp tekstiem, kas attiecas uz Beļģiju un Dāniju, iekļauj šādu tekstu:

"ČESKÁ REPUBLIKA

Ministerstvo průmyslu a obchodu České republiky

Licenční správa

Na Františku 32

110 15 Praha 1

Fax: +420 22 422 1811

"

starp tekstiem, kas attiecas uz Vāciju un Grieķiju, iekļauj šādu tekstu:

"EESTI

Majandus- ja Kommunikatsiooniministeerium

Harju 11

15072 Tallinn

Fax +372 6 313 660

"

starp tekstiem, kas attiecas uz Itāliju un Luksemburgu, iekļauj šādu tekstu:

"ΚΥΠΡΟΣ

Υπουργείο Εμπορίου, Βιομηχανίας και Τουρισμού

(Ministry of Commerce, Industry and Tourism)

Υπηρεσία Εμπορίου

Οδός Ανδρέα Αραούζου Αρ. 6

1421 Λευκωσία

Φαξ: +357 22 375120

LATVIJA

Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija

Brīvības iela 55

Rīga

LV 1519

Fax +371 7280882

LIETUVA

Lietuvos Respublikos ūkio ministerija

Užsienio prekybos departamentas

Gedimino pr. 38/2

LT-2600 Vilnius

Fax +370 5 262 39 74

"

starp tekstiem, kas attiecas uz Luksemburgu un Nīderlandi, iekļauj šādu tekstu:

"MAGYAROSZÁG

Gazdasági és Közlekedési Minisztérium

Engedélyezési és Közigazgatási Hivatal

Engedélyezési Főosztály

Margit körút 85

1024 Budapest

Fax: +36 1 336 7 302

MALTA

Diviżjoni għall-Kummerċ

Servizzi Kummerċjali

Lascaris

Valletta CMR02

Fax: +356 25690299

"

starp tekstiem, kas attiecas uz Austriju un Portugāli, iekļauj šādu tekstu:

"POLSKA

Ministerstwo Gospodarki, Pracy i Polityki Społecznej

Departament Administrowania Obrotem Towarami i Usługami

Plac Trzech Krzyży 3/5

00-507 Warszawa

Fax: +48 22 693 40 22

"

starp tekstiem, kas attiecas uz Portugāli un Somiju, iekļauj šādu tekstu:

"SLOVENIJA

Ministrstvo za gospodarstvo

Področje ekonomskih odnosov s tujino

Kotnikova 5

SI -1000 Ljubljana

Fax: +386 1 478 3611

SLOVENSKO

Ministerstvo hospodárstva

Sekcia mnohostrannej obchodnej spolupráce

Mierová 19

Bratislava

Fax: + 421 2 4 854 3116

"

16. 32002 R 0881: Padomes Regula (EK) Nr. 881/2002 ( 2002. gada 27. maijs), ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar Osamu Bin Ladenu, Al-Qaida tīklu un Taliban, un ar kuru atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 467/2001, ar ko aizliedz eksportēt noteiktas preces un pakalpojumus uz Afganistānu, pastiprina lidojumu aizliegumu un attiecina uz Afganistānas Taliban līdzekļu un citu finanšu resursu iesaldēšanu (OV L 139, 29.5.2002., 9. lpp.), un kuru groza:

- 32002 R 0951: Komisijas 3.6.2002. Regula (EK) Nr. 951/2002 (OV L 145, 4.6.2002., 14. lpp.).

II pielikumā "Regulas 5. pantā minēto kompetento iestāžu sarakstā" starp tekstiem, kas attiecas uz Beļģiju un Dāniju, iekļauj šādu tekstu:

"ČEHIJAS REPUBLIKA

Ministerstvo financí

Finanční analytický útvar

P.O. BOX 675

Jindřišská 14

111 21 Praha 1

Tel.: +420 2 57044501

Fax.: +420 2 57044502

"

starp tekstiem, kas attiecas uz Vāciju un Grieķiju, iekļauj šādu tekstu:

"IGAUNIJA

Eesti Välisministeerium

Islandi väljak 1

15049 Tallinn

Tel +372 6 317 100

Fax +372 6 317 199

Attiecībā uz līdzekļu iesaldēšanu:

Finantsinspektsioon

Sakala 4

15030 Tallinn

Tālr.: +372 66 80 500

Fakss: +372 66 80 501

"

starp tekstiem, kas attiecas uz Itāliju un Luksemburgu, iekļauj šādu tekstu:

"KIPRA

Ministry of Foreign AffairsPresidential Palace Avenue

1447 Nicosia

Υπουργείο Εξωτερικών

Λεωφόρος Προεδρικού Μεγάρου

1447 Λευκωσία

Tālr.: +357 22 300 600

Fakss: +357 22 661 881

Unit for Combating Money Laundering

1 Apellis Street

1403 Nicosia

Μονάδα Καταπολέμησης Αδικημάτων Συγκάλυψης (ΜΟΚΑΣ)

Οδός Απελλή Αρ.1

1403 Λευκωσία

Tālr.: +357 22 889 100

Fakss: +357 22 665 080

E-mail: mokas@cytanet.com.cy

LATVIA

Latvijas Republikas Ārlietu ministrija

Brīvības bulvāris 36

Rīga

LV 1395

Tālr.: +371 7016201

Fakss: +371 7828121

LIETUVA

Lietuvos Respublikos užsienio reikalų ministerija

J.Tumo-Vaižganto 2

LT-2600 Vilnius

Tālr.: +370 5 236 24 44

Fakss. +370 5 231 30 90

"

starp tekstiem, kas attiecas uz Luksemburgu un Nīderlandi, iekļauj šādu tekstu:

"UNGĀRIJA

Külügyminisztérium

1027 Budapest

Bem rkp 47

Tālr.: +361 458 1 000

Fakss: +361 212 5 918

MALTA

Bord ta' Sorveljanza dwar is-Sanzjonijiet

Direttorat ta' l-Affarijiet Multilaterali

Ministeru ta' l-Affarijiet Barranin

Palazzo Parisio

Triq il-Merkanti

Valletta CMR 02

Tālr.: +356 21 24 28 53

Fakss: +356 21 25 15 20

"

starp tekstiem, kas attiecas uz Austriju un Portugāli, iekļauj šādu tekstu:

"POLIJA

Ministerstwo Spraw Zagranicznych

Departament Prawno - Traktatowy

Al. J. Ch. Szucha 23

PL-00-580 Warszawa

Tālr.: +48 22 523 93 48

Fakss: +48 22 523 91 29

"

starp tekstiem, kas attiecas uz Portugāli un Somiju, iekļauj šādu tekstu:

"SLOVĒNIJA

Banka Slovenije

Slovenska 35

1505 Ljubljana

Tālr.: +386 1 471 90 00

Fakss: +386 1 251 55 16

http://www.bsi.si

Ministrstvo za zunanje zadeve

Prešernova 25

1000 Ljubljana

Tel: +386 1 478 20 00

Faks: +386 1 478 23 47

http://www.gov.si/mzz/

SLOVĀKIJA

Ministerstvo financií

Štefanovičova 5

817 82 Bratislava

Tālr.: +421 2 5 958 2201

Fakss: +421 2 5 249 3531

Ministerstvo hospodárstva

Mierová 19

827 15 Bratislava

Tālr.: +421 2 4 854 1421

Fakss: +421 2 4 342 3949

"

17. Padomes Regula (EK) Nr. 1318/2002 ( 2002. gada 22. jūlijs) par dažiem ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Libēriju (OV L 194, 23.7.2002., 1. lpp.)

Regulas I pielikumā starp tekstiem, kas attiecas uz Beļģiju un Dāniju, iekļauj šādu tekstu:

"ČEHIJAS REPUBLIKA

Ministerstvo financí České republiky

Sekretariát náměstkyně ministra zodpovědné za daňovou a celní oblast

Letenská 15

118 01 Praha 1

tel.: +420 25704 2526

fax: +420 25704 2400

Ministerstvo průmyslu a obchodu České republiky

Licenční správa

Na Františku 32

110 15 Praha 1

tel: +420 22406 2720

fax: +420 22422 1811

"

starp tekstiem, kas attiecas uz Vāciju un Grieķiju, iekļauj šādu tekstu:

"IGAUNIJA

Eesti Välisministeerium

Islandi väljak 1

15049 Tallinn

Tel +372 6 317 200

Fax +372 6 317 288

"

starp tekstiem, kas attiecas uz Itāliju un Luksemburgu, iekļauj šādu tekstu:

"KIPRA

Υπουργείο Εξωτερικών

Λεωφ. Προεδρικού Μεγάρου

1447 Λευκωσία

Τηλ: +357-22-300600

Φαξ: +357-22-661881

Ministry of Foreign Affairs

Presidential Palace Avenue

1447 Nicosia

Tel: +357 22 300600

Fax: +357 22 661881

LATVIJA

Latvijas Republikas Ārlietu ministrija

Brīvības iela 36

Rīga

LV 1395

Tālr.: +371 7016201, +371 2016207

Fakss: +371 7828121

LIETUVA

Lietuvos Respublikos užsienio reikalų ministerija

J.Tumo-Vaižganto 2

LT-2600 Vilnius

Tel.: 370 5 236 24 44

Fax.: 370 5 231 30 90

"

starp tekstiem, kas attiecas uz Luksemburgu un Nīderlandi, iekļauj šādu tekstu:

"UNGĀRIJA

Gazdasági és Közlekedési Minisztérium

Engedélyezési és Közigazgatási Hivatal

1024 Budapest

Margit körút 85.

Tel: +36 1 336 7300

Fax: +36 1 336 7302

MALTA

Bord ta' Sorveljanza dwar is-Sanzjonijiet

Direttorat ta' l-Affarijiet Multilaterali

Ministeru ta' l-Affarijiet Barranin

Palazzo Parisio

Triq il-Merkanti

Valletta CMR 02

Tel: +356 21 24 28 53

Fax: +356 21 25 15 20

"

starp tekstiem, kas attiecas uz Austriju un Portugāli, iekļauj šādu tekstu:

"POLIJA

Ministerstwo Spraw Zagranicznych

Departament Prawno - Traktatowy

Al. J. CH. Szucha 23

PL-00-580 Warszawa

Tel. +48 22 523 93 48

Fax +48 22 523 91 29

"

starp tekstiem, kas attiecas uz Portugāli un Somiju, iekļauj šādu tekstu:

"SLOVĒNIJA

Ministrstvo za zunanje zadeve

Prešernova 25

1000 Ljubljana

Tel: +386 1 478 20 00

Faks: +386 1 478 23 47

http://www.gov.si/mzz/

SLOVĀKIJA

Ministerstvo hospodárstva

Sekcia mnohostrannej obchodnej spolupráce

Mierová 19

827 15 Bratislava

Tel: +421 2 4854 2116

Fax: +421 24854 3116

Ministerstvo financií

Štefanovičova 5

Bratislava

Tel: 421 2 5 958 2201

Fax: 421 2 5 249 3531

"

21. KOPĒJĀ ĀRPOLITIKA UN DROŠĪBAS POLITIKA

1. 41996 D 0409: Dalībvalstu valdību pārstāvju Padomes Lēmums 96/409/KĀDP ( 1996. gada 25. jūnijs) par pagaidu ceļošanas dokumenta ieviešanu (OV L 168, 6.7.1996., 4. lpp.).

a) Lēmuma I pielikumu pēc teksta "BILAGE I" papildina ar šādu tekstu:

"PŘÍLOHA I — I LISA — I PIELIKUMS — I PRIEDAS — I. MELLÉKLET — ANNESS I — ZAŁĄCZNIK 1 — PRILOGA I — PRÍLOHA I"

b) Lēmuma I pielikumu pēc teksta "EUROPEISKA UNIONEN" papildina ar šādu tekstu:

"EVROPSKÁ UNIE, EUROOPA LIIT, EIROPAS SAVIENĪBA, EUROPOS SĄJUNGA, EURÓPAI UNIÓ, UNJONI EWROPEA, UNIA EUROPEJSKA, EVROPSKA UNIJA, EURÓPSKA ÚNIA"

c) Lēmuma I pielikumu pēc teksta "PROVISORISKT RESEDOKUMENT" papildina ar šādu tekstu:

"NÁHRADNI CESTOVNÍ DOKLAD, TAGASIPÖÖRDUMISTUNNISTUS, ATGRIEŠANĀS APLIECĪBA, LAIKINASIS KELIONĖS DOKUMENTAS, IDEIGLENES ÚTIOKMÁNY, DOKUMENT TA' EMERĠENZA GĦALL-IVVJAĠĠAR, TYMCZASOWY DOKUMENT PODRÓŻY, POTNA LISTINA ZA VRNITEV, CESTOVNÝ PREUKAZ"

d) Lēmuma I pielikumu pēc teksta "ORDLISTA" papildina ar šādu tekstu:

"ÚDAJE/SÕNASTIK//SKAIDROJUMS/ĮRAŠAI/KITÖLTÉSI ÚTMUTATÓ/GLOSSARJU/OBJAŚNIENIA/KAZALO/ÚDAJE"

e) Lēmuma I pielikumu pēc teksta "(13) Utfärdande myndighets stämpel" papildina ar šādu tekstu:

"(1) Příjmení (2) Jméno (3) Datum narození (4) Místo narození (5) Výška (6) Státní příslušnost (7) Podpis držitele (8) Pro jednu cestu do…přes… (9) Platnost do (10) Datum vydání (11) Evidenční číslo (12) Podpis oprávněného úředníka (13) Razítko vydávajícího orgánu

(1) Perekonnanimi (2) Eesnimed (3) Sünniaeg (4) Sünnikoht (5) Pikkus (6) Kodakondsus (7) Omaniku allkiri (8) Üheks reisiks sihtkohta…kaudu (9) Kehtiv kuni (10) Välja antud (11) Registreerimisnumber (12) Väljaandja allkiri (13) Väljaandja pitsat

(1) Uzvārds (2) Vārds(i) (3) Dzimšanas datums (4) Dzimšanas vieta (5) Augums (6) Pilsonība (7) Īpašnieka paraksts (8) Vienam braucienam uz … caur … (9) Derīga līdz (10) Izdošanas datums (11) Apliecības numurs (12) Izdevēja paraksts (13) Izdevējiestādes zīmogs

(1) Pavardė (2) Vardas (-ai) (3) Gimimo data (4) Gimimo vieta (5) Ūgis (6) Pilietybė (7) Asmens parašas (8) Vienai kelionei į … per … (9) Galioja iki (10) Išdavimo data (11) Registracijos numeris (12) Išdavusio pareigūno parašas (13) Išdavusios įstaigos spaudas

(1) Név (2) Utónév (3) Születési idő (4) Születési hely (5) Magasság (6) Állampolgárság (7) A jogosult aláírása (8) Egyszeri utazásra ba …..keresztül (9) A lejárat dátuma (10) A kiadás dátuma (11) Nyilvántartási szám (12) A kiadó tisztviselő aláírása (13) A kiállító hivatal pecsétje

(1) Kunjom (2) Isem (3) Data tat-twelid (4) Post tat-twelid (5) Tul (6) Ċittadinanza (7) Firma ta' min inħariġlu d-dokument (8) Għal vjaġġwieħed minn - via (9) Data ta' l-egħluq (10) Data tal-ħruġ(11) Numru tar-reġistrazzjoni (12) Firma ta' l-Uffiċjal li ħareġid-dokument (13) Timbru ta' l-Awtorità li ħarġet id-dokument

(1) Nazwisko (2) Imiona (3) Data urodzenia (4) Miejsce urodzenia (5) Wzrost (6) Obywatelstwo (7) Podpis posiadacza (8) Na podróż do - przez (9) Data upływu ważności 10) Data wydania (11) Numer w rejestrze (12) Podpis urzędnika wydającego dokument (13) Pieczęć organu wydającego dokument

(1) Priimek (2) Ime(na) (3) Datum rojstva (4) Kraj rojstva (5) Telesna višina (6) Državljanstvo (7) Podpis imetnika (8) Za eno potovanje do — preko (9) Datum izteka veljavnosti (10) Datum izdaje (11) Registrska številka (12) Podpis uradne osebe (13) Pečat organa

(1) Priezvisko, (2) Meno (3) Dátum narodenia (4) Miesto narodenia (5) Výška (6) Štátna príslušnosť (7) Podpis držiteľa (8) Na jednu cestu do — cez (9) Dátum platnosti (10) Dátum vydania (11) Registračné číslo (12) Podpis vydávajúceho (13) Pečiatka vydávajúceho"

f) Lēmuma III pielikuma 3. punktā sarakstu pēc vārdiem "šādi" aizstāj ar šādu sarakstu:

"Beļģija = B—[OOOOO]

Čehijas Republika = CZ—[OOOOO]

Dānija = DK—[OOOOO]

Vācija = D—[OOOOO]

Igaunija = EE—[OOOOO]

Grieķija = GR—[OOOOO]

Spānija = E—[OOOOO]

Francija = F—[OOOOO]

Īrija = IRL—[OOOOO]

Itālija = I—[OOOOO]

Kipra = CY—[OOOOO]

Latvija = LV—[OOOOO]

Lietuva = LT—[OOOOO]

Luksemburga = L—[OOOOO]

Ungārija = HU—[OOOOO]

Malta = MT—[OOOOO]

Nīderlande = NL—[OOOOO]

Austrija = A—[OOOOO]

Polija = PL—[OOOOO]

Portugāle = P—[OOOOO]

Slovēnija = SI—[OOOOO]

Slovākija = SK—[OOOOO]

Somija = FIN—[OOOOO]

Zviedrija = S—[OOOOO]

Apvienotā Karaliste = UK—[OOOOO]"

2. 32000 R 1081: Padomes Regula (EK) Nr. 1081/2000 ( 2000. gada 22. maijs), ar ko aizliedz pārdot, piegādāt Birmai/Mjanmai un eksportēt uz turieni iekārtas, kuras varētu izmantot iekšējai apspiešanai vai terorismam, un iesaldē dažu tādu personu līdzekļus, kas ir saistītas ar svarīgām valsts funkcijām minētajā valstī (OV L 122, 24.5.2000., 29. lpp.), kuru groza:

- 32002 R 1883: Komisijas 22.10.2002. Regula (EK) Nr. 1883/2002 (OV L 285, 23.10.2002., 17. lpp.).

Regulas III pielikumu papildina ar šādu tekstu:

"ČEHIJAS REPUBLIKA

Ministerstvo financí

Finanční analytický útvar

P.O. BOX 675

Jindřišská 14

111 21 Praha 1

Tālr.: + 420 25704 4501

Fakss.: + 420 25704 4502

IGAUNIJA

Pieprasījumiem, ko atbilstīgi 4. pantam iesniedz 2. panta un II pielikuma sakarā:

Finantsinspektsioon

Sakala 4

EE-15030 Tallinn

Tālr.: +372 66 80 500

Fakss: +372 66 80 501

KIPRA

Υπουργείο Εξωτερικών (Ministry of Foreign Affairs)

Presidential Palace Avenue

CY-1447 Nicosia

Tālr.: +357 22 300600

Fakss: +357 22 661881

Μονάδα Καταπολέμησης Αδικημάτων Συγκάλυψης (ΜΟΚΑΣ) (Unit for Combating Money Laundering)

1 Apellis Str.

CY-1403 Nicosia

Tālr.: +357 22 889100

Fakss: +357 22 665080

LATVIJA

Latvijas Republikas Ārlietu ministrija

Brīvības bulvāris 36

Rīga, LV 1395

Tālr.: +371 7016201

Fakss: +371 7828121

LIETUVA

Lietuvos Respublikos Užsienio reikalų ministerija

J. Tumo-Vaižganto 2,

LT-2600 Vilnius

Tālr.: +370 52 362 590

Fakss: +370 52 313090

UNGĀRIJA

Külügyminisztérium

1027 Budapest

Bem rkp. 47.

Tālr.: +36 1 458 1000

Fakss: +36 1 212 5918

MALTA

Bord ta' Sorveljanza dwar is-Sanzjonijiet

Direttorat ta' l-Affarijiet Multilaterali

Ministeru ta' l-Affarijiet Barranin

Palazzo Parisio

Triq Merkanti

Valletta CMR 02

Malta

Tālr.: +356 2124 2853

Fakss: +356 2125 1520

POLIJA

Ministerstwo Spraw Zagranicznych

Departament Prawno - Traktatowy

Al. J. Ch. Szucha 23

PL-00-580 Warszawa

Tālr.: +48 22 523 93 48

Fakss: +48 22 523 91 29

SLOVĒNIJA

Pieprasījumiem, ko atbilstīgi 4. pantam iesniedz 2. panta un II pielikuma sakarā:

Ministrstvo za finance

Župančičeva 3

SI-1000 Ljubljana

Tālr.: +386 1 478 5211

Fakss: +386 1 478 56 55

Ministrstvo za obrambo

Kardeljeva ploščad 24-26

SI-1000 Ljubljana

Tālr.: +386 1 471 2211

Fakss: +386 1 431 8164

SLOVĀKIJA

Ministerstvo financií Slovenskej republiky

Štefanovičova 5

SK-817 82 Bratislava 1

Tālr.: +421 2-5958 2521

Fakss: + 421 2-5958 2555

"

22. IESTĀDES

1. 31958 R 0001: Padomes Regula Nr. 1 ( 1958. gada 15. aprīlis), ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas (OV B 17, 6.10.1958., 385. lpp.) un ko groza:

- 11972 B: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Dānijas Karalistes, Īrijas un Apvienotās Karalistes pievienošanās (OV L 73, 27.3.1972., 14. lpp.),

- 11979 H: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Grieķijas Republikas pievienošanās (OV L 291, 19.11.1979., 17. lpp.),

- 11985 I: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanās (OV L 302, 15.11.1985., 23. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem - Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.).

a) Regulas 1. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"1. pants

Savienības iestāžu oficiālās valodas un darba valodas ir angļu, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valoda."

b) Regulas 4. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"4. pants

Regulas un citus vispārēji piemērojamus dokumentus izstrādā divdesmit oficiālajās valodās."

c) Regulas 5. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"5. pants

"Eiropas Savienības Oficiālo Vēstnesi" publicē divdesmit oficiālajās valodās."

2. 31958 R 0001: Padomes Regula Nr. 1 ( 1958. gada 15. aprīlis), ar ko nosaka Eiropas Atomenerģijas kopienā lietojamās valodas (OV 17, 6.10.1958., 401. lpp.) un ko groza:

- 11972 B: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Dānijas Karalistes, Īrijas un Apvienotās Karalistes pievienošanās (OV L 73, 27.3.1972., 14. lpp.),

- 11979 H: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Grieķijas Republikas pievienošanās (OV L 291, 19.11.1979., 17. lpp.),

- 11985 I: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanās (OV L 302, 15.11.1985., 23. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem - Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.).

a) Regulas 1. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"1. pants

Savienības iestāžu oficiālās valodas un darba valodas ir angļu, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valoda."

b) Regulas 4. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"4. pants

Regulas un citus vispārēji piemērojamus dokumentus izstrādā divdesmit oficiālajās valodās."

c) Regulas 5. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"5. pants

"Eiropas Savienības Oficiālo Vēstnesi" publicē divdesmit oficiālajās valodās."

[1] UNI un CEI, sadarbojoties ar Istituto superiore delle Poste e Telecommunicazioni un ministero dell' Industria, sadarbojoties ETSI, ir noteikušas CONCIT, Comitato nazionale di coordinamento per le tecnologie dell' informazione pienākumus."

[1] OV L 37, 13.2.1993., 1. lpp."

[**] OV L 359, 8.12.1989., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 92/10/EEK (OV L 6, 11.6.1992., 35. lpp.)."

[3] izņemot Madeiru

[4] izņemot Madeiru

[5] izņemot Madeiru

[6] izņemot Madeiru

[1] Neskarot īpašus noteikumus, kuri paredzēti Padomes Regulā (EK) Nr. 1454/2001 ( 2001. gada 28. jūnijs), ar ko ievieš īpašus pasākumus Kanāriju salām attiecībā uz konkrētiem lauksaimniecības produktiem un atceļ Regulu (EKK) Nr. 1601/92 (Poseican).

[2] Neskarot īpašus noteikumus, kuri paredzēti Padomes Regulā (EK) Nr. 1452/2001 ( 2001. gada 28. jūnijs), ar ko ievieš īpašus pasākumus Francijas aizjūras departamentiem attiecībā uz konkrētiem lauksaimniecības produktiem, groza Direktīvu 72/462/EEK un atceļ Regulu (EEK) Nr. 525/77 un Regulu (EEK) Nr. 3763/91 (Poseidom).

[3] Neskarot īpašus noteikumus, kuri paredzēti Padomes Regulā (EK) Nr. 1453/2001 ( 2001. gada 28. jūnijs), ar ko ievieš īpašus pasākumus Azoru salām un Madeirai attiecībā uz konkrētiem lauksaimniecības produktiem un atceļ Regulu (EEK) Nr. 1600/92 (Poseima). Izņemot ekstensifikācijas programmu, kas paredzēta Padomes Regulā (EK) Nr. 1017/94 ( 1994. gada 26. aprīlis) par patlaban laukaugu audzēšanai izmantotās zemes pārveidi par ekstensīvas lopkopības zemi Portugālē (OV L 112, 3.5.1994., 2. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. /2001 (OV L 345, 29.12.2001., 5. lpp.).

[4] Šo maksimālo apjomu uz laiku palielina no 100000 dzīvniekiem līdz 1519811 dzīvniekiem līdz laikam, kad ir iespējams izvest dzīvos dzīvniekus, kas nav sasnieguši sešu mēnešu vecumu."

[*] Piemēro no pievienošanās dienas.

[2] Neieskaitot īpašos maksimumus, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1454/2001 5. panta 3. punktā, un īpašās rezerves, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1017/94 2. pantā.

[3] Neieskaitot īpašo maksimumu, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 1452/2001 9. panta 4. punkta b) apakšpunktā.

[4] Neieskaitot īpašo maksimumu, kas paredzēts attiecīgi Regulas (EK) Nr. 1453/2001 13. panta 3. punktā vai 22. panta 3. punktā."

[1] Attiecībā uz Poliju maksimālais atbilstīgais apjoms nepārsniedz EUR 1250."

[] Padomes Regula (EEK) Nr. 3508/92 ( 1992. gada 27. novembris), ar ko izveido integrētu administrēšanas un kontroles sistēmu dažām Kopienas atbalsta shēmām (OV L 355, 5.12.1992., 1. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 495/2001 (OV L 72, 14.3.2001., 6. lpp.)"

[1] Izņemot ekstensifikācijas programmu, kas izklāstīta Padomes Regulā (EK) Nr. 1017/94 ( 1994. gada 26. aprīlis) par pašlaik laukaugu audzēšanai izmantotās zemes pārveidi par zemi ekstensīvai lopkopībai Portugālē (OV L 112, 3.5.1994., 2. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2582/2001 (OV L 345, 29.12.2001., 5. lpp.)."

[] Parauga apjoms aprēķināts, lai dalībvalstīs, kur nokauj lielu skaitu pieaugušu aitu, ar 95 % uzticamības pakāpi konstatētu saslimšanu 0,005 % dzīvnieku. Tajās dalībvalstīs, kur nokauj mazāku skaitu pieaugušu aitu, parauga apjoms aprēķināts kā 25 % no 2000. gadā nokauto aitu paredzētā vai reģistrētā skaita.

[] Parauga apjoms aprēķināts, lai dalībvalstīs, kur ir liels skaits aitu, ar 95 % uzticamības pakāpi konstatētu saslimšanu 0,05 % nobeigušos dzīvnieku. Tajās dalībvalstīs, kur aitu skaits ir mazāks, parauga apjoms aprēķināts kā 50 % no paredzamā nobeigušos dzīvnieku skaita (paredzamā mirstība 1 %).

[] OV L 155, 7.6.1989., 9. lpp., regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1026/1999 (OV L 126, 20.5.1999., 1. lpp.)."

[41] Balstīts uz provizorisku NUTS klasifikāciju.

[*] Apsekojumus neveic attiecībā uz: augļu koku vecumu, stādījumu blīvumu, augļu koku šķirni.

[44] Saraksts ir spēkā no pievienošanās dienas līdz 2006. gada 31. decembrim."

[*] Laikposmam no pievienošanās dienas līdz 2006. gadam.

[1] "Eiropas Savienības bioģeocenožu interpretācijas rokasgrāmata", versija EUR 15/2, ko 1999. gada 4. oktobrī apstiprinājusi Bioģeocenožu komiteja, un "Eiropas Savienības bioģeocenožu interpretācijas rokasgrāmatas" grozījumi ES paplašināšanās kontekstā (Hab. 01/11b-rev. 1), ko Bioģeocenožu komiteja apstiprinājusi 2002. gada 24. aprīlī, iepriekš apspriežoties ar Eiropas Komisijas ĢD Vides jautājumos.

[1] Izņemot II pielikuma b) daļā norādītos briofītus.

[1] Šī valstīm noteiktā maksimāli pieļaujamā emisija ir paredzēta tā, lai atbilstīgi sasniegtu 5. pantā noteiktos pagaidu mērķus vides aizsardzības jomā. Sasniedzot šos mērķus, paredzama augsnes eitrofikācijas samazināšanās tādā apjomā, ka Kopienas teritorijā augiem izmantojamā slāpekļa uzkrāšanās augsnē virs kritiskajām slodzēm samazināsies par apmēram 30 %, salīdzinot ar stāvokli 1990. gadā.

[2] Šī ir valstīm uz laiku noteiktā maksimāli pieļaujamā emisija, un tā neierobežo pārskatīšanu, ko veic atbilstīgi šīs direktīvas 10. pantam un kas pabeidzama 2004. gadā.

[46] Šīm valstīm noteiktajām maksimāli pieļaujamajām emisijas robežvērtībām ir pagaidu raksturs, un tās neierobežo pārskatīšanu, ko veic atbilstīgi šīs direktīvas 10. pantam un kas pabeidzama 2004. gadā.

[1] Aprēķināts, pamatojoties uz ODP = 0,6'.

[47] Uz diplomātisko pasu turētājiem, kas nosūtīti uz Ungāriju, vīzu režīms attiecas viņu pirmās ieceļošanas laikā, bet pārējā nosūtījuma laikā vīzu režīms uz viņiem neattiecas.

[] Dodoties darījumu ceļojumā.

[49] Ārvalstniekiem, kam vajadzīgas tranzīta vīzas, tranzītam caur Austrijas lidostām nav vajadzīgas lidostas tranzīta vīzas (LTV), ja viņiem ir kāds no turpmāk norādītajiem dokumentiem un ja dokuments ir derīgs laikposmam, kāds vajadzīgs tranzītam:

- uzturēšanās atļauja, ko izdevusi Andora, Japāna, Kanāda, Monako, Sanmarīno, Šveice, Vatikāns vai ASV un kas garantē atgriešanās tiesības;

- vīza vai uzturēšanās atļauja, ko izdevusi kāda Šengenas valsts, attiecībā uz kuru ir stājies spēkā Pievienošanās līgums;

- uzturēšanās atļauja, ko izdevusi EEZ dalībvalsts.

[50] Vienīgi gadījumos, kad pilsoņiem nav derīgas uzturēšanās atļaujas, ko izdevusi EEZ dalībvalsts, Amerikas Savienotās Valstis vai Kanāda. Atbrīvojums attiecas arī uz diplomātisko, dienesta vai īpašo pasu turētājiem.

[51] Diplomātiskās, dienesta jeb oficiālās pases turētājiem nav vajadzīgas LTV. Tas attiecas arī uz parasto pasu turētājiem, kas ir EEZ dalībvalstu, Amerikas Savienoto Valstu vai Kanādas pastāvīgie iedzīvotāji vai kam ir derīga ieceļošanas vīza, ko izdevusi kāda no šīm valstīm.

[52] LTV nav vajadzīgas šādām personām:

- diplomātisko vai dienesta pasu turētājiem;

- personām, kam ir kāda no III daļā uzskaitītajām uzturēšanās atļaujām;

- lidojuma apkalpes locekļiem, kas ir Čikāgas konvencijas Līgumslēdzējas Puses pilsoņi.

[53] Vienīgi gadījumos, kad pilsoņiem nav derīgas uzturēšanās atļaujas, ko izdevusi EEZ dalībvalsts, Kanāda vai Amerikas Savienotās Valstis.

[54] Vienīgi gadījumos, kad pilsoņiem nav derīgas vīzas vai uzturēšanās atļaujas, ko izdevusi ES dalībvalsts, valsts, kas ir 1992. gada 2. maija Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu Līgumslēdzēja Puse, Kanāda, Šveice vai Amerikas Savienotās Valstis.

[55] Vienīgi personām, kam ir palestīniešu bēgļa ceļošanas dokuments.

[56] Indijas pilsoņiem nav vajadzīgas LTV, ja viņi ir diplomātiskās vai dienesta pases turētāji.Tāpat Indijas pilsoņiem nav vajadzīgas LTV, ja viņiem ir derīga vīza vai uzturēšanās atļauja, ko izdevusi ES vai EEZ dalībvalsts, Kanāda, Šveice vai Amerikas Savienotās Valstis. Papildus tam Indijas pilsoņiem nav vajadzīga LTV, ja viņiem ir derīga uzturēšanās atļauja, ko izdevusi Andora, Japāna, Monako vai Sanmarīno, un atgriešanās atļauja, ko izdevusi viņu dzīvesvietas valsts un kas ir derīga trīs mēnešus pēc viņu lidostas tranzīta.Jāņem vērā, ka izņēmums attiecībā uz Indijas pilsoņiem, kam ir derīga uzturēšanās atļauja, kuru izdevusi Andora, Japānā, Monako vai Sanmarīno, stājas spēkā dienā, kad Dānija pievienojās Šengenas sadarbības pasākumiem, proti, 2001. gada 25. martā.

[57] Arī personām, kam ir palestīniešu bēgļa ceļošanas dokuments.

[58] Atbilstīgi lietotāju kategorijai starptautiskās lidostas iedala publiskās un slēgtās. Publiskās lidostas, ciktāl to atļauj lidostu tehniskā un darbības jauda, pieņem visus lidaparātus.

[59] Slēgto lidostu lietotājus nosaka Civilās aviācijas birojs pēc lidostas operatora priekšlikuma."

[60] Uz diplomātiskās pases turētājiem, kas nosūtīti darbā Ungārijā, viņu pirmās ieceļošanas laikā attiecas prasība saņemt vīzu, bet pārējā pilnvaru laikā uz viņiem šī prasība neattiecas.

[] Dodoties oficiālā braucienā.

[62] Ārvalstniekiem, kam vajadzīgas tranzīta vīzas, tranzītam caur Austrijas lidostām nav vajadzīgas lidostas tranzīta vīzas (LTV), ja viņiem ir kāds no turpmāk norādītajiem dokumentiem un ja dokuments ir derīgs laikposmam, kāds vajadzīgs tranzītam:

- uzturēšanās atļauja, ko izdevusi Andora, Japāna, Kanāda, Monako, Sanmarīno, Šveice, Vatikāns vai ASV un kas garantē atgriešanās tiesības;

- vīza vai uzturēšanās atļauja, ko izdevusi kāda Šengenas valsts, attiecībā uz kuru ir stājies spēkā Pievienošanās līgums;

- uzturēšanās atļauja, ko izdevusi EEZ dalībvalsts.

[63] Vienīgi gadījumos, kad pilsoņiem nav derīgas uzturēšanās atļaujas, ko izdevusi EEZ dalībvalsts, Amerikas Savienotās Valstis vai Kanāda. Atbrīvojums attiecas arī uz diplomātisko, dienesta vai īpašo pasu turētājiem.

[64] Diplomātiskās, dienesta jeb oficiālās pases turētājiem nav vajadzīgas LTV. Tas attiecas arī uz parasto pasu turētājiem, kas ir EEZ dalībvalstu, Amerikas Savienoto Valstu vai Kanādas pastāvīgie iedzīvotāji vai kam ir derīga ieceļošanas vīza, ko izdevusi kāda no šīm valstīm.

[65] LTV nav vajadzīgas šādām personām:

- diplomātisko vai dienesta pasu turētājiem;

- personām, kam ir kāda no III daļā uzskaitītajām uzturēšanās atļaujām;

- lidojuma apkalpes locekļiem, kas ir Čikāgas konvencijas Līgumslēdzējas Puses pilsoņi.

[66] Vienīgi gadījumos, kad pilsoņiem nav derīgas uzturēšanās atļaujas, ko izdevusi EEZ dalībvalsts, Kanāda vai Amerikas Savienotās Valstis.

[67] Vienīgi gadījumos, kad pilsoņiem nav derīgas vīzas vai uzturēšanās atļaujas, ko izdevusi ES dalībvalsts, valsts, kas ir 1992. gada 2. maijaLīguma par Eiropas Ekonomikas zonu Līgumslēdzēja Puse, Kanāda, Šveice vai Amerikas Savienotās Valstis.

[68] Vienīgi personām, kam ir palestīniešu bēgļa ceļošanas dokuments.

[69] Indijas pilsoņiem nav vajadzīgas LTV, ja viņi ir diplomātiskās vai dienesta pases turētāji.Tāpat Indijas pilsoņiem nav vajadzīgas LTV, ja viņiem ir derīga vīza vai uzturēšanās atļauja, ko izdevusi ES vai EEZ dalībvalsts, Kanāda, Šveice vai Amerikas Savienotās Valstis. Papildus tam Indijas pilsoņiem nav vajadzīga LTV, ja viņiem ir derīga uzturēšanās atļauja, ko izdevusi Andora, Japāna, Monako vai Sanmarīno, un atgriešanās atļauja, ko izdevusi viņu dzīvesvietas valsts un kas ir derīga trīs mēnešus pēc viņu lidostas tranzīta.Jāņem vērā, ka izņēmums attiecībā uz Indijas pilsoņiem, kam ir derīga uzturēšanās atļauja, ko izdevusi Andora, Japānā, Monako vai Sanmarīno, stājas spēkā dienā, kad Dānija pievienojās Šengenas sadarbības pasākumiem, proti, 2001. gada 25. martā.

[70] Arī personām, kam ir palestīniešu bēgļa ceļošanas dokuments.

[] Neskarot valstu klasifikāciju pēc tā, vai tās ir vai nav tiesīgas saņemt saistīto palīdzību, uz saistītās palīdzības sniegšanu Baltkrievijai, Krievijas Federācijai un Ukrainai attiecas nolīguma dalībvalstu vienošanās par centieniem izvairīties no šādu kredītu sniegšanas, izņemot tiešos piešķīrumus, pārtikas palīdzību un humāno palīdzību. Par šādas vienošanās pagarināšanu lemj katru gadu, parasti ceturtajā ceturksnī.Attiecībā uz mazāk stingriem aizliegumiem kodolspēkstacijas ekspluatācijas pārtraukšanu ārkārtas vai drošības iemeslu dēļ var uzskatīt par "humāno palīdzību"."

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

Pievienošanās akta 21. pantā minētais saraksts

1. PERSONU PĀRVIETOŠANĀS BRĪVĪBA

PROFESIONĀLO KVALIFIKĀCIJU SAVSTARPĒJA ATZĪŠANA

31992 L 0051: Padomes Direktīva 92/51/EEK ( 1992. gada 18. jūnijs) par otro vispārējo sistēmu profesionālās izglītības atzīšanai, lai papildinātu Direktīvu 89/48/EEK (OV L 209, 24.7.1992., 25. lpp.), ko groza:

- 31994 L 0038: Komisijas 26.7.1994. Direktīva 94/38/EK (OV L 217, 23.8.1994., 8. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 31995 L 0043: Komisijas 20.7.1995. Direktīva 95/43/EK (OV L 184, 3.8.1995., 21. lpp.),

- 31997 L 0038: Komisijas 20.6.1997. Direktīva 97/38/EK (OV L 184, 12.7.1997., 31. lpp.),

- 32000 L 0005: Komisijas 25.2.2000. Direktīva 2000/5/EK (OV L 54, 26.2.2000., 42. lpp.),

- 32001 L 0019: Eiropas Parlamenta un Padomes 14.5.2001. Direktīva 2001/19/EK (OV L 206, 31.7.2001., 1. lpp.).

Vajadzības gadījumā Komisija, ievērojot Direktīvas 92/51/EEK 15. pantā paredzēto procedūru, līdz pievienošanās dienai pielāgo minēto direktīvu, lai ņemtu vērā jauno dalībvalstu pievienošanos un, jo īpaši, lai:

a) direktīvas C pielikumā no pievienošanās dienas iekļautu šādas izglītības programmas vidējā medicīniskā personāla un bērnu aprūpes jomās:

- Čehijas Republikā: fizioterapeits("Fyzioterapeut"),sabiedrības veselības aizsardzības asistents("Asistent ochrany veřejného zdraví"),medicīnas laboratorijas tehniķis("Zdravotní laborant"),radioloģijas asistents("Radiologický asistent"),zobu tehniķis("Zubní technik"),farmaceitiskās laboratorijas asistents("Farmaceutický asistent"),ortopēdijas un protezēšanas tehniķis("Ortoticko — protetický technik"),bērnu māsa("Dětská sestra"),uztura terapeits("Nutriční terapeut"),

- Slovākijā: deju skolotājs mākslas pamatskolās("učiteľ tanca na základných umeleckých školách"),higiēnas un epidemioloģijas asistents("asistent hygienickej služby/asistent hygieny a epidemiológie"),rehabilitācijas darbinieks/asistents("rehabilitačný pracovník"/"rehabilitačný asistent"),ortopēdijas tehniķis("ortopedický technik"),zobu tehniķis("zubný laborant"/"zubný technik"),uztura speciālists("diétna sestra"/"asistent výživy"),veselības aprūpes asistents("zdravotnícky asistent"),masieris("masér"),medicīnas laboratorijas tehniķis("zdravotnícky laborant"),farmaceitiskās laboratorijas tehniķis("farmaceutický laborant");

b) direktīvas D pielikumā no pievienošanās dienas iekļautu šādas izglītības programmas, kam ir īpaša struktūra:

- Lietuvā: reglamentētas izglītības programmas, kuru beigās iegūst 3. vai 4. līmeņa kvalifikācijas, kas Lietuvas Republikā ir akreditētas kā valsts profesionālās kvalifikācijas. Minētos līmeņus definē šādi:

- 3. līmenis: Kompetence sarežģītos darbos, ko veic jomās, kurās nepieciešama visai atbildīgu un patstāvīgu lēmumu pieņemšana. Iegūta prasme organizēt un vadīt grupas darbu. Pēc trīs gadus ilgām mācībām un prakses piešķirts "Kvalificēta darbinieka diploms"("Profesinio mokymo diplomas");

- 4. līmenis: Kompetence sarežģītos darbos, ko veic jomās, kurās nepieciešama atbildība, patstāvība, dziļas zināšanas un īpašas prasmes. Iegūta prasme organizēt un vadīt grupas darbu. Pēc trīs līdz četrus gadus ilgām mācībām un prakses piešķirts "Augstākās kvalifikācijas diploms" ("Aukštesniojo mokslo diplomas").

2. LAUKSAIMNIECĪBA

A. TIESĪBU AKTI LAUKSAIMNIECĪBAS JOMĀ

32000 R 1622: Komisijas Regula (EK) Nr. 1622/2000 ( 2000. gada 24. jūlijs), ar ko paredz konkrētus sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot Regulu (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju, un ar ko izveido Kopienas vīndarības prakses un procesu kodeksu (OV L 194, 31.7.2000., 1. lpp.), un ko groza:

- 32000 R 2451: Komisijas 7.11.2000. Regula (EK) Nr. 2451/2000 (OV L 282, 8.11.2000., 7. lpp.),

- 32001 R 0885: Komisijas 24.4.2001. Regula (EK) Nr. 885/2001 (OV L 128, 10.5.2001., 54. lpp.),

- 32001 R 1609: Komisijas 6.8.2001. Regula (EK) Nr. 1609/2001 (OV L 212, 7.8.2001., 9. lpp.),

- 32001 R 1655: Komisijas 14.8.2001. Regula (EK) Nr. 1655/2001 (OV L 220, 15.8.2001., 17. lpp.),

- 32001 R 2066: Komisijas 22.10.2001. Regula (EK) Nr. 2066/2001 (OV L 278, 23.10.2001., 9. lpp.),

- 32002 R 2244: Komisijas 16.12.2002. Regula (EK) Nr. 2244/2002 (OV L 341, 17.12.2002., 27. lpp.).

Attiecīgos gadījumos un saskaņā ar procedūru, kas paredzēta Padomes Regulā (EK) Nr. 1493/1999 ( 1999. gada 17. maijs) par vīna tirgus kopīgo organizāciju, Komisija līdz pievienošanās dienai pieņem lēmumu, lai XIII pielikumā izdarītu grozījumus nolūkā noteikt, ka maksimālais gaistošās skābes saturs Ungārijas vīniem "Késői szüretelésű bor" un "Válogatott szüretelésű bor" ir 25 miliekvivalenti uz litru.

B. TIESĪBU AKTI VETERINĀRIJAS UN FITOSANITĀRIJAS JOMĀ

I. TIESĪBU AKTI VETERINĀRIJAS JOMĀ

1. 31964 L 0432: Padomes Direktīva 64/432/EEK ( 1964. gada 26. jūnijs) par dzīvnieku veselības problēmām, kas ietekmē liellopu un cūku tirdzniecību Kopienā (OV P 121, 29.7.1964., 1977. lpp.), kuru groza un atjaunina:

- 31997 L 0012: Padomes 17.3.1997. Direktīva 97/12/EK (OV L 109, 25.4.1997., 1. lpp.),

un vēlāk groza:

- 31998 L 0046: Padomes 24.6.1998. Direktīva 98/46/EK (OV L 198, 15.7.1998., 22. lpp.),

- 32000 D 0504: Komisijas 25.7.2000. Lēmums 2000/504/EK (OV L 201, 9.8.2000., 6. lpp.),

- 32000 L 0015: Eiropas Parlamenta un Padomes 10.4.2000. Direktīva 2000/15/EK (OV L 105, 3.5.2000., 34. lpp.),

- 32000 L 0020: Eiropas Parlamenta un Padomes 16.5.2000. Direktīva 2000/20/EK (OV L 163, 4.7.2000., 35. lpp.),

- 32001 D 0298: Komisijas 30.3.2001. Lēmums 2001/298/EK (OV L 102, 12.4.2001., 63. lpp.),

- 32002 R 0535: Komisijas 21.3.2002. Regula (EK) Nr. 535/2002 (OV L 80, 23.3.2002., 22. lpp.),

- 32002 R 1226: Komisijas 8.7.2002. Regula (EK) Nr. 1226/2002 (OV L 179, 9.7.2002., 13. lpp.).

Attiecīgos gadījumos un atbilstīgi procedūrai, kas paredzēta Padomes Direktīvas 64/432/EEK 17. pantā, Komisija līdz pievienošanās dienai pieņem lēmumus, lai atzītu jauno dalībvalstu statusu attiecībā uz govju tuberkulozi, govju brucelozi, Aujeski slimību, govju enzootisko leikozi, transmisīvo gastroenterītu un brucella suis infekciju.

2. 31991 L 0068: Padomes Direktīva 91/68/EEK ( 1991. gada 28. janvāris) par dzīvnieku veterinārsanitārajām prasībām, kas ietekmē aitu un kazu tirdzniecību Kopienā (OV L 46, 19.2.1991., 19. lpp.), kuru groza:

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 31994 D 0164: Komisijas 18.2.1994. Lēmums 94/164/EK (OV L 74, 17.3.1994., 42. lpp.),

- 31994 D 0953: Komisijas 20.12.1994. Lēmums 94/953/EK (OV L 371, 31.12.1994., 14. lpp.),

- 32001 D 0298: Komisijas 30.3.2001. Lēmums 2001/298/EK (OV L 102, 12.4.2001., 63. lpp.),

- 32001 L 0010: Eiropas Parlamenta un Padomes 22.5.2001. Direktīva 2001/10/EK (OV L 147, 31.5.2001., 41. lpp.),

- 32002 D 0261: Komisijas 25.3.2002. Lēmums 2002/261/EK (OV L 91, 6.4.2002., 31. lpp.).

Attiecīgos gadījumos un atbilstīgi procedūrai, kas paredzēta Padomes Direktīvas 91/68/EEK 15. pantā, Komisija līdz pievienošanās dienai pieņem lēmumus, lai atzītu jauno dalībvalstu statusu attiecībā uz brucelozi (melitensis) un infekciozo agalaktiju.

II. TIESĪBU AKTI FITOSANITĀRIJAS JOMĀ

1. 31968 L 0193: Padomes Direktīva 68/193/EEK ( 1968. gada 9. aprīlis) par vīnogulāju veģetatīvās pavairošanas materiāla tirdzniecību (OV L 93, 17.4.1968., 15. lpp.), ko groza:

- 31971 L 0140: Padomes 22.3.1971. Direktīva 71/140/EEK (OV L 71, 25.3.1971., 16. lpp.),

- 11972 B: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Dānijas Karalistes, Īrijas un Apvienotās Karalistes pievienošanās (OV L 73, 27.3.1972., 14. lpp.),

- 31974 L 0648: Padomes 9.12.1974. Direktīva 74/648/EEK (OV L 352, 28.12.1974., 43. lpp.),

- 31977 L 0629: Komisijas 28.9.1977. Pirmā Direktīva 77/629/EEK (OV L 257, 8.10.1977., 27. lpp.),

- 31978 L 0692: Padomes 25.7.1978. Direktīva 78/692/EEK (OV L 236, 26.8.1978., 13. lpp.),

- 11979 H: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Grieķijas Republikas pievienošanās (OV L 291, 19.11.1979., 17. lpp.),

- 31982 L 0331: Komisijas 6.5.1982. Direktīva 82/331/EEK (OV L 148, 27.5.1982., 47. lpp.),

- 31985 R 3768: Padomes 20.12.1985. Regula (EEK) Nr. 3768/85 (OV L 362, 31.12.1985., 8. lpp.),

- 31986 L 0155: Padomes 22.4.1986. Direktīva 86/155/EEK (OV L 118, 7.5.1986., 23. lpp.),

- 31988 L 0332: Padomes 13.6.1988. Direktīva 88/332/EEK (OV L 151, 17.6.1988., 82. lpp.),

- 31990 L 0654: Padomes 4.12.1990. Direktīva 90/654/EEK (OV L 353, 17.12.1990., 48. lpp.),

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem - Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.),

- 32002 L 0011: Padomes 14.2.2002. Direktīva 2002/11/EK (OV L 53, 23.2.2002., 20. lpp.).

Attiecīgos gadījumos un ievērojot Padomes Direktīvas 68/193/EEK 17. pantā paredzēto procedūru, Komisija līdz pievienošanās dienai pieņem lēmumu, lai pilnīgi vai daļēji atbrīvotu Poliju no pienākuma piemērot šo direktīvu, ievērojot 18.a pantā izklāstītos nosacījumus.

2. 32000 L 0029: Padomes Direktīva 2000/29/EK ( 2000. gada 8. maijs) par aizsardzības pasākumiem, lai novērstu augiem vai augu produktiem kaitīgu organismu ievešanu un izplatību Kopienā (OV L 169, 10.7.2000., 1. lpp.), ko groza:

- 32001 L 0033: Komisijas 8.5.2001. Direktīva 2001/33/EK (OV L 127, 9.5.2001., 42. lpp.),

- 32002 L 0028: Komisijas 19.3.2002. Direktīva 2002/28/EK (OV L 77, 20.3.2002., 23. lpp.),

- 32002 L 0036: Komisijas 29.4.2002. Direktīva 2002/36/EK (OV L 116, 3.5.2002., 16. lpp.).

Vajadzības gadījumā Komisija, ievērojot Direktīvas 2000/29/EK 18. pantā paredzēto procedūru, līdz pievienošanās dienai pielāgo minēto direktīvu, lai ņemtu vērā jauno dalībvalstu pievienošanos un jo īpaši lai iekļautu šādus tekstus:

- I pielikuma I a) iedaļas A daļas 10. punktā — Dendrolimus sibiricus (Tschetverikov),

- kā I pielikuma II iedaļas A daļās e) punktu — augu sarakstu (Ambrosia-spp.).

3. ZIVSAIMNIECĪBA

1. 31994 R 1626: Padomes Regula (EK) Nr. 1626/94 ( 1994. gada 27. jūnijs), ar ko nosaka konkrētus tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai Vidusjūrā (OV L 171, 6.7.1994., 1. lpp.) un ko groza:

- 31996 R 1075: Padomes 10.6.1996. Regula (EK) Nr. 1075/96 (OV L 142, 15.6.1996., 1. lpp.),

- 31998 R 0782: Padomes 7.4.1998. Regula (EK) Nr. 782/98 (OV L 113, 15.4.1998., 6. lpp.),

- 31999 R 1448: Padomes 24.6.1999. Regula (EK) Nr. 1448/1999 (OV L 167, 2.7.1999., 7. lpp.),

- 32000 R 0812: Padomes 17.4.2000. Regula (EK) Nr. 812/2000 (OV L 100, 20.4.2000., 3. lpp.),

- 32000 R 2550: Padomes 17.11.2000. Regula (EK) Nr. 2550/2000 (OV L 292, 21.11.1998., 7. lpp.),

- 32001 R 0973: Padomes 14.5.2001. Regula (EK) Nr. 973/2001 (OV L 137, 19.5.2001., 1. lpp.).

Līdz Maltas pievienošanās dienai Padome izdara grozījumus Regulā (EK) Nr. 1626/94, lai — ņemot vērā turpmāk izklāstītās pamatnostādnes — paredzētu nepieciešamos saglabāšanas pasākumus, kas attiecas uz Maltu:

- ņemot vērā turpmāk noteiktos izņēmumus, 25 jūdžu pārvaldības zonā tiek atļauta vienīgi neliela apjoma piekrastes zveja, proti, zveja, kam izmanto zvejas kuģus, kuru kopējais garums ir līdz 12 metriem un kuri neizmanto zvejas rīkus, ko darbina dzinējs. Kopējais nozvejas apjoms kuģiem, kuru garums ir līdz 12 metriem, nepārsniedz pēdējo gadu nozvejas apjomu,

- traleriem, kuru kopējais garums nepārsniedz 24 metrus, tomēr tiek atļauts zvejot dažos tralējamos apgabalos 25 jūdžu pārvaldības zonā. Traleru kopējā zvejas jauda, kas izteikta kā dzinēja jauda (kW), nepārsniedz zvejas jaudu, kas 25 jūdžu pārvaldības zonā novērota 2000. — 2001. gadā, un katra tāda tralera dzinēja jauda, kas zvejo ūdeņos, kuru dziļums ir līdz 200 metriem, nepārsniedz 185 kW (250 ZS). Šos ierobežojumus var pārskatīt, ņemot vērā attiecīgus jaunus zinātniskus faktus, ko iesaka atbilstīgas zinātniskās organizācijas,

- to kuģu skaits, kas var nodarboties ar korifēnu (Coryphaena hippurus — delfīnzivju) zveju, tiek ierobežots līdz 130 kuģiem. Zvejas sezonā, kas parasti ir no augusta līdz decembrim, ZPI (zivju pievilināšanas ierīču) sadale un izmantošana ir atļauta visiem Kopienas zvejniekiem atbilstīgi nediskriminācijas principam, tomēr — attiecībā uz zvejniekiem, kas nav Maltas zvejnieki — vienīgi ārpus 12 jūdžu zonas,

- sarakstā iekļauj visus kuģus, kuru kopējais garums pārsniedz 12 metrus un kuriem ir atļauts zvejot 25 jūdžu pārvaldības zonā, proti, grunts tralerus, kuģus, kuri zvejai izmanto "lampara" riņķvadus, kuģus, kas nodarbojas ar korifēnu zveju, izmantojot ZPI, kā arī kuģus, kas tunzivju vai citu migrējošu sugu zvejai izmanto lielus pelāģiskos riņķvadus un rūpnieciskās āķu jedas. Jebkādam iespējamam zvejas intensitātes pieaugumam ir jānodrošina zonas ilgtspējīga saglabāšana.

Sīki izstrādātus noteikumus iepriekšminētā saraksta sagatavošanai attiecībā uz zvejas intensitātes pārraudzības sistēmu un, vajadzības gadījumā, uz korifēnu zveju 25 jūdžu pārvaldības zonā pieņem atbilstīgi procedūrai, kura paredzēta 18. pantā Regulā (EEK) Nr. 3760/92, ar ko nosaka Kopienas sistēmu zvejai un akvakultūrai [1]. Efektīvas pārraudzības metodes nosaka atbilstīgi acquis.

Pēc Maltas pievienošanās minētās zvejas intensitātes pārraudzības sistēmas nosacījumus pārskata, pamatojoties uz attiecīgiem jauniem zinātniskiem faktiem, ko iesaka atbilstīgas zinātniskās organizācijas, lai tādējādi izvērtētu šo faktu iespaidu uz zivju krājumu saglabāšanu.

Pēc Maltas pievienošanās par jebkādām iespējamām problēmām, kas saistītas ar dažādu zvejas rīku vienlaicīgu izmantošanu, kā arī par iespējamiem pasākumiem šo problēmu novēršanai lemj Kopienas līmenī.

Atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1239/98, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 894/97, ar ko paredz dažus tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai [2], dreifējošu tīklu izmantošana 25 jūdžu pārvaldības zonā ir aizliegta.

Minētie saglabāšanas pasākumi nav diskriminējoši, un tos piemēro visā 25 jūdžu pārvaldības zonā.

Iepriekš izklāstītais risinājums neskar sekundāro tiesību aktu izvērtēšanu šajā jomā.

2. 31998 R 0088: Padomes Regula (EK) Nr. 88/98 ( 1997. gada 18. decembris), ar ko nosaka dažus tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai Baltijas jūrā, Beltos un Zunda šaurumā (OV L 9, 15.1.1998., 1. lpp.) un ko groza:

- 31998 R 1520: Padomes 13.7.1998. Regula (EK) Nr. 1520/98 (OV L 201, 17.7.1998., 1. lpp.).

Līdz pievienošanās dienai Padome izdara grozījumus Regulā (EK) Nr. 88/98, lai — ņemot vērā turpmāk izklāstītās pamatnostādnes — paredzētu nepieciešamos saglabāšanas pasākumus:

- to kuģu dzinēja jauda, kuriem atļauts zvejot Rīgas jūras līcī, nedrīkst pārsniegt 221 kW,

- kuģus, kuriem atļauts zvejot Rīgas jūras līcī, iekļauj sarakstā; sarakstu sagatavo, lai nodrošinātu to, ka kopējā zvejas jauda, kas izteikta kā dzinēja jauda (kW), nepārsniedz zvejas jaudu, kas Rīgas jūras līcī novērota 2000. — 2001. gadā.

Sīki izstrādātus noteikumus par saraksta sagatavošanu un zvejas intensitātes pārraudzības sistēmu Rīgas jūras līcim pieņem atbilstīgi procedūrai, kura paredzēta 18. pantā Regulā (EEK) Nr. 3760/92, ar ko nosaka Kopienas zivsaimniecības un akvakultūras sistēmu [3].

Minētie tehniskie saglabāšanas pasākumi nav diskriminējoši, un tos piemēro visā Rīgas jūras līcī.

Iepriekš izklāstītais risinājums neierobežo sekundāro tiesību aktu attīstību šajā jomā.

4. STATISTIKA

1. 31977 D 0144: Komisijas Lēmums 77/144/EEK ( 1976. gada 22. decembris), ar ko paredz standarta kodu un noteikumus, lai mašīnlasāmā formā sagatavotu datus par pārskatiem attiecībā uz noteiktu augļu koku šķirņu stādījumiem, un ar ko nosaka ražošanas zonu robežas saistībā ar šiem pārskatiem (OV L 47, 18.2.1977., 52. lpp.) un ko groza:

- 31981 D 0433: Komisijas 7.5.1981. Lēmums 81/433/EEK (OV L 167, 24.6.1981., 12. lpp.),

- 31985 D 0608: Komisijas 13.12.1985. Lēmums 85/608/EEK (OV L 373, 31.12.1985., 59. lpp.),

- 31987 D 0228: Komisijas 16.3.1987. Lēmums 87/228/EEK (OV L 94, 8.4.1987., 32. lpp.),

- 31991 D 0618: Komisijas 18.11.1991. Lēmums 91/618/EEK (OV L 333, 4.12.1991., 23. lpp.),

- 31995 D 0531: Komisijas 29.11.1995. Lēmums 95/531/EK (OV L 302, 15.12.1995., 37. lpp.),

- 31996 D 0689: Komisijas 25.11.1996. Lēmums 96/689/EK (OV L 318, 7.12.1996., 14. lpp.).

Lēmuma I pielikuma "Sīki izstrādāti noteikumi" 1. punkts "Valsts" un 2. punkts "Ražošanas zona", kā arī II pielikums būs attiecīgi jāpielāgo, ņemot vērā Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanos.

2. 31979 D 0491: Komisijas Lēmums 79/491/EEK ( 1979. gada 17. maijs), ar ko paredz standarta kodu un noteikumus, lai mašīnlasāmā formā sagatavotu datus par sākotnējiem pārskatiem attiecībā uz vīnogulāju stādījumiem (OV L 129, 28.5.1979., 9. lpp.), un ko groza:

- 31985 D 0620: Komisijas 13.12.1985. Lēmums 85/620/EEK (OV L 379, 31.12.1985., 1. lpp.),

- 31996 D 0020: Komisijas 19.12.1995. Lēmums 96/20/EK (OV L 7, 10.1.1996., 6. lpp.),

- 31999 D 0661: Komisijas 9.9.1999. Lēmums 99/661/EK (OV L 261, 7.10.1999., 42. lpp.).

Vīnogulāju audzēšanas reģionu un jauno dalībvalstu kodu sarakstu, kas pievienojams II pielikumam, iespējami drīz pēc pievienošanās apstiprina Lauksaimniecības statistikas pastāvīgā komiteja, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu.

3. 31980 D 0765: Komisijas Lēmums 80/765/EEK ( 1980. gada 8. jūlijs), ar ko paredz standarta kodu un noteikumus, lai mašīnlasāmā formā sagatavotu datus par starpposma pārskatiem attiecībā uz vīnogulāju stādījumiem (OV L 213, 16.8.1980., 34. lpp.), un ko groza:

- 31985 D 0621: Komisijas 13.12.1985. Lēmums 85/621/EEK (OV L 379, 31.12.1985., 12. lpp.),

- 31996 D 0020: Komisijas 19.12.1995. Lēmums 96/20/EK (OV L 7, 10.1.1996., 6. lpp.),

- 31999 D 0661: Komisijas 9.9.1999. Lēmums 99/661/EK (OV L 261, 7.10.1999., 42. lpp.).

Vīnogulāju audzēšanas reģionu un jauno dalībvalstu kodu sarakstu, kas pievienojams II pielikumam, iespējami drīz pēc pievienošanās apstiprina Lauksaimniecības statistikas pastāvīgā komiteja, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu.

4. 31994 D 0432: Komisijas Lēmums 94/432/EK ( 1994. gada 30. maijs), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai Padomes Direktīvu 93/23/EEK piemērotu attiecībā uz statistikas pārskatiem par cūku kopskaitu un ražošanu (OV L 179, 13.7.1994., 22. lpp.), un ko groza:

- 31995 D 0380: Komisijas 18.9.1995. Lēmums 95/380/EK (OV L 228, 23.9.1995., 25. lpp.),

- 31999 D 0047: Komisijas 8.1.1999. Lēmums 1999/47/EK (OV L 15, 20.1.1999., 10. lpp.),

- 31999 D 0547: Komisijas 14.7.1999. Lēmums 1999/547/EK (OV L 209, 7.8.1999., 33. lpp.).

Lēmuma IV pielikuma a) līdz e) punkts būs attiecīgi jāpielāgo, ņemot vērā Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanos.

5. 31994 D 0433: Komisijas Lēmums 94/433/EK ( 1994. gada 30. maijs), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai Padomes Direktīvu 93/24/EEK piemērotu attiecībā uz statistikas pārskatiem par liellopu kopskaitu un ražošanu, un ar ko groza minēto direktīvu (OV L 179, 13.7.1994., 27. lpp.), un ko groza:

- 31995 D 0380: Komisijas 18.9.1995. Lēmums 95/380/EK (OV L 228, 23.9.1995., 25. lpp.),

- 31999 D 0047: Komisijas 8.1.1999. Lēmums 1999/47/EK (OV L 15, 20.1.1999., 10. lpp.),

- 31999 D 0547: Komisijas 14.7.1999. Lēmums 1999/547/EK (OV L 209, 7.8.1999., 33. lpp.).

Lēmuma V pielikuma a) līdz e) punkts būs attiecīgi jāpielāgo, ņemot vērā Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanos.

5. REĢIONĀLĀ POLITIKA UN STRUKTURĀLO INSTRUMENTU KOORDINĀCIJA

31999 R 1260: Padomes Regula (EK) Nr. 1260/1999 ( 1999. gada 21. jūnijs), ar ko paredz vispārīgus noteikumus par struktūrfondiem (OV L 161, 26.6.1999., 1. lpp.) un ko groza:

- 32001 R 1447: Padomes 28.6.2001. Regula (EK) Nr. 1447/2001 (OV L 198, 21.7.2001., 1. lpp.).

Atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 1260/1999 4. panta 4. punkta pirmajai daļai Komisija — attiecīgos gadījumos un cieši sadarbojoties ar attiecīgo dalībvalsti — iespējami drīz pēc pievienošanās pieņem lēmumus, ar tiem nosakot tās teritorijas Čehijas Republikā, Igaunijā, Kiprā, Latvijā, Lietuvā, Ungārijā, Maltā, Polijā, Slovēnijā un Slovākijā, kuras laikposmā no pievienošanās dienas līdz 2006. gadam ir tiesīgas saņemt palīdzību atbilstīgi struktūrfondu 2. mērķim. Minētajos lēmumos ņem vērā iedzīvotāju maksimālo skaitu, kas attiecībā uz katru dalībvalsti noteikts Komisijas Lēmumā 1999/503/EK, ņemot vērā šajā aktā paredzētos lēmuma grozījumus.

[1] OV L 389, 31.12.1992., 1. lpp.

[2] OV L 171, 17.6.1998., 1. lpp.

[3] OV L 389, 31.12.1992., 1. lpp.

--------------------------------------------------

IV PIELIKUMS

Pievienošanās akta 22. pantā minētais saraksts

1. BRĪVA KAPITĀLA APRITE

Eiropas Kopienas dibināšanas līgums: Trešās daļas III sadaļas 58. panta 1. punkta a) apakšpunkts:

Dalībvalstu tiesības piemērot attiecīgās savu nodokļu tiesību aktu normas, kā norādīts EK līguma 58. panta 1. punkta a) apakšpunktā, attiecas vienīgi uz tām tiesību normām, kas bijušas spēkā 1993. gada beigās. Attiecībā uz Igauniju šis termiņš ir 1999. gada 31. decembris. Tomēr šis noteikums attiecas vienīgi uz kapitāla apriti dalībvalstu starpā un dalībvalstu savstarpējiem maksājumiem.

2. UZŅĒMĒJDARBĪBAS TIESĪBAS

Eiropas Kopienas dibināšanas līgums: Trešās daļas I sadaļa — Brīva preču aprite

ĪPAŠIE PASĀKUMI

Attiecībā uz Čehijas Republiku, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Ungāriju, Poliju, Slovēniju vai Slovākiju tādu zāļu patenta vai papildu aizsardzības sertifikāta īpašnieks vai labuma guvējs, kura saņemšanai pieteikums ir iesniegts kādā dalībvalstī laikā, kad šādu aizsardzību šīm zālēm nebija iespējams saņemt kādā no iepriekš uzskaitītajām jaunajām dalībvalstīm, var atsaukties uz tiesībām, ko piešķir šāds patents vai papildu aizsardzības sertifikāts, lai tādējādi novērstu attiecīgo zāļu importu un tirdzniecību dalībvalstīs vai valstīs, kurās uz šīm zālēm attiecas patenta aizsardzība vai papildu aizsardzība; tas attiecas arī uz gadījumiem, kad attiecīgās zāles jaunajā dalībvalstī pirmo reizi laidusi tirgū pati iepriekšminētā persona, vai arī tas noticis ar viņas piekrišanu.

Ikviena persona, kas zāles, uz kurām attiecas iepriekšējā daļa, paredz importēt vai tirgot dalībvalstī, kurā zālēm ir patenta aizsardzība vai papildu aizsardzība, kompetentajām iestādēm iesniegtajā pieteikumā par šo importu pierāda, ka īpašnieks vai labuma guvējs, uz ko attiecas šāda aizsardzība, ir informēts vienu mēnesi iepriekš.

3. KONKURENCES POLITIKA

Eiropas Kopienas dibināšanas līgums: VI sadaļas 1. nodaļa — Konkurences noteikumi

1. Turpmāk norādītās atbalsta programmas un individuālo atbalstu, ko jaunajās dalībvalstīs ir sākts īstenot pirms pievienošanās dienas un ko joprojām īsteno pēc minētās dienas, pēc pievienošanās uzskata par esošo atbalstu, kā tas definēts EK līguma 88. panta 1. punktā:

a) atbalsta pasākumi, kuru īstenošana sākta pirms 1994. gada 10. decembra;

b) atbalsta pasākumi, kas uzskaitīti pielikuma papildinājumā;

c) atbalsta pasākumi, kurus attiecīgās jaunās dalībvalsts Valsts atbalsta uzraudzības iestāde līdz pievienošanās dienai ir izvērtējusi un atzinusi par saderīgu ar acquis un pret kuriem Komisija — atbilstīgi 2. punktā izklāstītajai procedūrai — nav iebildusi, pamatojoties uz nopietnām šaubām par šo pasākumu saderību ar kopējo tirgu.

Piemērojot EK līguma 88. panta 3. punktu, pēc pievienošanās par jaunu atbalstu uzskata visus pasākumus, ko turpina īstenot pēc pievienošanās dienas un kas ir valsts atbalsts, un neatbilst iepriekš izklāstītajiem nosacījumiem.

Iepriekš izklāstītie noteikumi neattiecas uz atbalstu transporta nozarei un darbībām, kas saistītas ar EK līguma I pielikumā uzskaitīto produktu — kas nav zvejas produkti vai to pārstrādes produkti — ražošanu, pārstrādi vai tirdzniecību.

Tāpat iepriekš izklāstītie noteikumi neskar šajā aktā paredzētos pārejas posma pasākumus attiecībā uz konkurences politiku.

2. Ja jaunā dalībvalsts vēlas, lai Komisija atbilstīgi 1. punkta c) apakšpunktā paredzētajai procedūrai pārbauda kādu atbalsta pasākumu, tā Komisijai regulāri iesniedz:

a) sarakstu ar esošā atbalsta pasākumiem, kurus attiecīgās dalībvalsts Valsts atbalsta uzraudzības iestāde ir izvērtējusi un atzinusi par saderīgiem ar acquis; un

b) jebkādu citu informāciju, kas ir nozīmīga, izvērtējot pārbaudāmā atbalsta pasākuma saderību;

iepriekš norādīto informāciju iesniedz pārskata formā, ko nosaka Komisija.

Ja Komisija — 3 mēnešos pēc pilnīgas informācijas saņemšanas par esošo atbalsta pasākumu vai pēc tāda jaunās dalībvalsts paziņojuma saņemšanas, kurā tā informē Komisiju, ka uzskata sniegto informāciju par pilnīgu, jo pieprasītā papildu informācija nav pieejama vai ir jau sniegta — neiebilst pret to, pamatojoties uz nopietnām šaubām par pasākuma saderību ar kopējo tirgu, tad uzskata, ka Komisijai nav iebildumu pret to.

Uz visiem pasākumiem, kas pirms pievienošanās dienas iesniegti Komisijai atbilstīgi 1. punkta c) apakšpunktā paredzētajai procedūrai, attiecas iepriekš izklāstītā procedūra, neņemot vērā faktu, ka izskatīšanas laikā jaunā dalībvalsts jau kļuvusi par Savienības dalībvalsti.

3. Komisijas lēmumu, ar kuru tā iebilst pret kādu pasākumu, kā noteikts 1. punkta c) apakšpunktā, uzskata par lēmumu sākt oficiālu izmeklēšanas procedūru, kā tā definēta Padomes Regulā (EK) Nr. 659/1999, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai [1].

Ja šādu lēmumu pieņem pirms pievienošanās dienas, tad lēmums stājas spēkā tikai pievienošanās dienā.

4. Attiecībā uz atbalstu transporta nozarei, atbalsta programmas un individuālo atbalstu, kura īstenošana jaunajā dalībvalstī sākta pirms pievienošanās dienas un kurš ir spēkā arī pēc minētās dienas, trīs gadus pēc pievienošanās dienas uzskata par esošo atbalstu EK līguma 88. panta 1. punkta nozīmē, ar nosacījumu, ka četros mēnešos pēc pievienošanās dienas par šīm programmām un atbalstu ir paziņots Komisijai. Šis noteikums neskar procedūras, kas attiecas uz esošo atbalstu un kas paredzētas EK līguma 88. pantā.

Jebkādu atbalstu, ko atbilstīgi iepriekš izklāstītajam uzskata par esošo atbalstu, jaunās dalībvalstis groza, lai vēlākais trīs gadus pēc pievienošanās dienas nodrošinātu šā atbalsta atbilstību Komisijas piemērotajām pamatnostādnēm.

Attiecībā uz esošo atbalstu un plāniem, kas paredz piešķirt vai grozīt atbalstu un kas līdz pievienošanās dienai ir paziņoti Komisijai, uzskata, ka tie paziņoti vai darīti zināmi pievienošanās dienā.

4. LAUKSAIMNIECĪBA

Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, Trešā daļa, II sadaļa, Lauksaimniecība

1. Valsts rezerves, kas uz pievienošanās dienu ir izveidotas jaunajās dalībvalstīs, pamatojoties šo valstu tirgus atbalsta politiku, pārņem Kopiena atbilstīgi vērtībai, kuru nosaka, piemērojot 8. pantu Padomes Regulā (EEK) Nr. 1883/78, ar ko paredz vispārīgus noteikumus intervences finansēšanai, kuru veic Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda Garantiju nodaļa [2]. Minētās rezerves pārņem vienīgi tad, ja valsts intervence attiecībā uz konkrētajiem produktiem ir paredzēta Kopienas noteikumos un ja rezerves atbilst Kopienas intervences prasībām.

2. Jebkādas produktu privātas vai valsts rezerves, kas pievienošanās dienā ir brīvā apgrozībā jaunajās dalībvalstīs un kas pārsniedz daudzumu, kuru varētu uzskatīt par normālu rezervju pārņemšanu, ir jālikvidē uz jauno dalībvalstu rēķina.

Normālu rezervju pārņemšanu katram produktam nosaka, pamatojoties uz katra tirgus organizēšanas kritērijiem un mērķiem.

3. Iepriekš 1. punktā minētās rezerves atskaita no daudzuma, kas pārsniedz normālās pārņemšanas rezerves.

4. Iepriekš izklāstītos pasākumus Komisija īsteno un piemēro saskaņā ar procedūru, kas noteikta 13. pantā Padomes Regulā (EK) Nr. 1258/1999 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu [3], vai arī — attiecīgos gadījumos — saskaņā ar procedūru, kas minēta 42. panta 2. punktā Padomes Regulā (EK) Nr. 1260/2001 par cukura tirgu kopīgu organizāciju [4], attiecīgajos pantos citās regulās par lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju vai attiecīgajās komiteju procedūrās, kuras paredzētas spēkā esošajos tiesību aktos.

Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, Trešās daļas VI sadaļas 1. nodaļa — Konkurences noteikumi

Neskarot procedūras, kas attiecībā uz esošo atbalstu paredzētas EK līguma 88. pantā, atbalsta shēmas un individuālais atbalsts, kas piešķirts darbībām, kuras saistītas ar EK līguma I pielikumā uzskaitīto produktu — kas nav zvejniecības produkti vai to pārstrādes produkti — ražošanu, pārstrādi vai tirdzniecību, un ko kādā jaunajā dalībvalstī sākts īstenot pirms pievienošanās dienas, un kas joprojām ir spēkā pēc minētās dienas, atbilstīgi turpmāk izklāstītajiem nosacījumiem uzskata par esošo atbalstu, kā tas definēts EK līguma 88. panta 1. punktā:

- atbalsta pasākumi jāpaziņo Komisijai četros mēnešos pēc pievienošanās dienas. Šādā paziņojumā jābūt informācijai par katra pasākuma tiesisko pamatojumu. Attiecībā uz esošajiem atbalsta pasākumiem un plāniem, kas paredz piešķirt vai grozīt atbalstu un kas līdz pievienošanās dienai ir paziņoti Komisijai, uzskata, ka tie paziņoti pievienošanās dienā. Komisija publicē šādu atbalsta pasākumu sarakstu.

Šādus atbalsta pasākumus trīs gadus pēc pievienošanās dienas uzskata par "esošo" atbalstu, kas definēts EK līguma 88. panta 1. punktā.

Šos atbalsta pasākumus jaunās dalībvalstis vajadzības gadījumā groza, lai vēlākais trīs gadus pēc pievienošanās dienas nodrošinātu to atbilstību Komisijas piemērotajām pamatnostādnēm. Pēc šā termiņa beigām jebkādu atbalstu, ko atzīst par neatbilstīgu minētajām pamatnostādnēm, uzskata par jaunu atbalstu.

5. MUITAS SAVIENĪBA

Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, Trešā daļa, I sadaļa — Brīva preču aprite, 1. nodaļa — Muitas savienība

31992 R 2913: Padomes Regula (EEK) Nr. 2913/92 ( 1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas Kodeksa pieņemšanu (OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 32000 R 2700: Eiropas Parlamenta un Padomes 16.11.2000. Regula (EK) Nr. 2700/2000 (OV L 311, 12.12.2000., 17. lpp.);

31993 R 2454: Komisijas Regula (EEK) Nr. 2454/93 ( 1993. gada 2. jūlijs), ar ko paredz īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas Kodeksa pieņemšanu (OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.) un kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 32002 R 0444: Komisijas 11.3.2002. Regula (EK) Nr. 444/2002 (OV L 68, 12.3.2002., 11. lpp.).

Uz jaunajām dalībvalstīm Regula (EEK) Nr. 2913/92 un Regula (EEK) Nr. 2454/93 attiecas, ievērojot šādus īpašos noteikumus:

1. Neskarot Regulas (EEK) Nr. 2913/92 20. pantu, tādas preces, kuras pievienošanās dienā paplašinātajā Kopienā atrodas pagaidu uzglabāšanā vai attiecībā uz kurām tiek īstenots kāds no muitas režīmiem vai procedūrām, kas paredzētas minētās regulas 4. pantā, 15. panta b) punktā vai 16. panta b) līdz g) punktā, vai kuras paplašinātajā Kopienā tiek transportētas pēc tam, kad attiecībā uz tām jau veiktas eksporta formalitātes, ir atbrīvotas no muitas nodokļiem un citiem muitas pasākumiem, laižot tās brīvā apgrozībā, ja tiek uzrādīts kāds no turpmāk norādītajiem apliecinājumiem:

a) preferenciālas izcelsmes apliecinājums, kas izdots pirms pievienošanās dienas atbilstīgi kādam no turpmāk uzskaitītajiem Eiropas Līgumiem vai kādam līdzvērtīgam preferenču nolīgumam, kurš noslēgts starp pašām jaunajām dalībvalstīm un kurā — attiecībā uz nenoteiktas izcelsmes izejvielām, ko izmanto tādu ražojumu izgatavošanai, kuriem izdod vai sagatavo izcelsmes apliecinājumu — paredzēts aizliegums kompensēt muitas nodokļus vai atbrīvot no muitas nodokļiem ("nodokļu nekompensēšanas" klauzula);

b) kāds no Kopienas statusa apliecinājumiem, kas minēti Regulas (EEK) Nr. 2454/93 314. panta c) punktā un 315. pantā.

2. Izsniedzot iepriekš 1. punkta b) apakšpunktā minētos apliecinājumus, ja atsaucas uz stāvokli pievienošanās dienā, un papildus Regulas (EEK) Nr. 2913/92 4. panta 7. punktam, "Kopienas preces" ir preces:

- kuras pilnībā iegūtas kādā jaunajā dalībvalstī apstākļos, kas atbilst Regulas (EEK) Nr. 2913/92 23. pantā norādītajiem apstākļiem, un kuras neietver preces, kas ievestas no citām valstīm vai teritorijām,

- kuras ievestas no valstīm vai teritorijām, kas nav attiecīgā valsts, un laistas brīvā apgrozībā attiecīgajā valstī;

- kuras attiecīgajā valstī iegūtas vai ražotas vai nu tikai no šā punkta otrajā ievilkumā minētajām precēm, vai arī no šā punkta pirmajā un otrajā ievilkumā minētajām precēm.

Eiropas Līgumi:

- 21994 A 1231 (34): Eiropas Līgums par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Čehijas Republiku, no otras puses — 4. protokols par izcelsmes preču koncepcijas definīciju un administratīvās sadarbības metodēm [5];

- 21998 A 0309 (01): Eiropas Līgums par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Igaunijas Republiku, no otras puses — 3. protokols par izcelsmes preču definīciju un administratīvās sadarbības metodēm [6];

- 21998 A 0202 (01): Eiropas Līgums par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Latvijas Republiku, no otras puses — 3. protokols par izcelsmes preču definīciju un administratīvās sadarbības metodēm [7];

- 21998 A 0220 (01): Eiropas Līgums par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Lietuvas Republiku, no otras puses — 3. protokols par izcelsmes preču definīciju un administratīvās sadarbības metodēm [8];

- 21993 A 1231 (13): Eiropas Līgums par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ungārijas Republiku, no otras puses — 4. protokols par izcelsmes preču koncepcijas definīciju un administratīvās sadarbības metodēm [9];

- 21993 A 1231 (18): Eiropas Līgums par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Polijas Republiku, no otras puses — 4. protokols par izcelsmes preču koncepcijas definīciju un administratīvās sadarbības metodēm [10];

- 21999 A 0226 (01): Eiropas Līgums par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Slovēnijas Republiku, no otras puses — 4. protokols par izcelsmes preču koncepcijas definīciju un administratīvās sadarbības metodēm [11],

- 21994 A 1231 (30): Eiropas Līgums par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Slovākijas Republiku, no otras puses — 4. protokols par konkrētu valstu izcelsmes preču koncepcijas definīciju un administratīvās sadarbības metodēm [12].

3. Neskarot tādu pasākumu piemērošanu, kuri izriet no kopējās tirdzniecības politikas, attiecīgajās jaunajās dalībvalstīs akceptē izcelsmes apliecinājumus, kas trešās valstīs izdoti atbilstīgi preferenču nolīgumiem, kurus jaunās dalībvalstis noslēgušas ar trešām valstīm, vai atbilstīgi jauno dalībvalstu tiesību aktos vienpusēji noteiktiem režīmiem, ar nosacījumu, ka:

a) pamatojoties uz preferenciālo tarifu pasākumiem, kas ietverti nolīgumos, kurus Kopiena noslēgusi ar trešām valstīm vai šo valstu grupām, vai pasākumos, kurus Kopiena noteikusi attiecībā uz tām, šādas izcelsmes pirkumam piemēro preferenciālu tarifu režīmu, kā paredzēts Regulas (EEK) Nr. 2913/92 20. panta 3. punkta d) un e) apakšpunktā;

b) izcelsmes apliecinājums un pārvadājuma dokumenti ir izdoti vēlākais dienā pirms pievienošanās dienas;

c) izcelsmes apliecinājums ir iesniegts muitas iestādēm četros mēnešos no pievienošanās dienas.

Ja ievešanai kādā no jaunajām dalībvalstīm preces ir deklarētas pirms pievienošanās dienas atbilstīgi preferenciālam režīmam, kas tajā laikā ir spēkā attiecīgajā jaunajā dalībvalstī, tad jaunajās dalībvalstīs var akceptēt arī izcelsmes apliecinājumu, kas retrospektīvi izsniegts atbilstīgi konkrētajam režīmam, ar nosacījumu, ka muitas iestādēm tas iesniegts četros mēnešos pēc pievienošanās dienas.

4. Čehijas Republika, Igaunija, Latvija, Lietuva, Ungārija, Polija, Slovēnija un Slovākija ir tiesīga saglabāt atļaujas, ar kurām ir piešķirts "apstiprināta eksportētāja" statuss atbilstīgi nolīgumiem, kas noslēgti ar trešām valstīm, ja:

a) šāds noteikums ir paredzēts arī nolīgumos, ko šādas trešās valstis pirms pievienošanās dienas noslēgušas ar Savienību; un

b) apstiprinātie eksportētāji piemēro Kopienas noteikumus par izcelsmi.

Šādas atļaujas jaunās dalībvalstis vēlākais gadu pēc pievienošanās dienas aizstāj ar jaunām atļaujām, kas izdotas atbilstīgi Kopienas tiesību aktiem.

5. Pieprasījumus veikt tādu izcelsmes apliecinājumu pārbaudi, kuri izdoti atbilstīgi preferenciālam režīmam un režīmiem, kas minēti iepriekš 3. un 4. punktā, pieņem pašreizējo dalībvalstu un jauno dalībvalstu kompetentās muitas iestādes trīs gadus pēc attiecīgā izcelsmes apliecinājuma izdošanas, un minētās iestādes šādus pieprasījumus var iesniegt trīs gados pēc tam, kad saņemts izcelsmes apliecinājums saistībā ar deklarāciju preču laišanai brīvā apgrozībā.

6. Ja izcelsmes apliecinājums un/vai pārvadājuma dokumenti ir izdoti pirms pievienošanās dienas un ja preču tirdzniecībai starp jaunajām dalībvalstīm un pašreizējām dalībvalstīm vai starp pašām jaunajām dalībvalstīm ir nepieciešams veikt muitas formalitātes, piemēro attiecīgajiem līgumiem pievienotos protokolus par "izcelsmes preču" koncepcijas definīciju un administratīvās sadarbības metodēm.

7. Procedūras attiecībā uz ievešanu muitas noliktavā, kuras paredzētas Regulas (EEK) Nr. 2913/92 84. līdz 90. pantā un 98. līdz 113. pantā, kā arī Regulas (EEK) Nr. 2454/93 496. līdz 535. pantā, jaunajās dalībvalstīs piemēro, ņemot vērā šādus īpašos noteikumus:

- procedūru īsteno atbilstīgi Kopienas tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem. Ja procedūras pabeigšanas iznākumā rodas muitas nodokļa parāds, tad samaksāto summu uzskata par Kopienas pašu resursiem. Ja muitas parāda summu nosaka, pamatojoties uz importējamo preču iezīmēm, to muitas vērtību un daudzumu laikā, kad tiek apstiprināta deklarācija par to, ka attiecīgajām precēm piemēro ievešanu muitas noliktavā, un ja šī deklarācija ir apstiprināta pirms pievienošanās dienas, tad minētos elementus nosaka atbilstīgi tiesību aktiem, ko attiecīgajā jaunajā dalībvalstī piemēro pirms pievienošanās dienas.

8. Procedūras attiecībā uz ievešanu pārstrādei, kuras paredzētas Regulas (EEK) Nr. 2913/92 84. līdz 90. pantā un 114. līdz 129. pantā, kā arī Regulas (EEK) Nr. 2454/93 496. līdz 523. pantā un 536. līdz 550. pantā, jaunajās dalībvalstīs piemēro, ņemot vērā šādus īpašos noteikumus:

- procedūru īsteno atbilstīgi Kopienas tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem. Ja procedūras pabeigšanas iznākumā rodas muitas nodokļa parāds, tad samaksāto summu uzskata par Kopienas pašu resursiem. Ja muitas parāda summu nosaka, pamatojoties uz importējamo preču tarifu klasifikāciju, daudzumu, muitas vērtību un izcelsmi laikā, kad tiek apstiprināta deklarācija par to, ka attiecīgajām precēm piemēro režīmu ievešanai aktīvajai apstrādei, un ja šī deklarācija ir apstiprināta pirms pievienošanās dienas, tad minētos elementus nosaka atbilstīgi tiesību aktiem, ko attiecīgajā jaunajā dalībvalstī piemēro pirms pievienošanās dienas;

- ja procedūras pabeigšanas iznākumā rodas muitas parāds, tad — nolūkā nodrošināt vienlīdzību starp pašreizējās dalībvalstīs reģistrētajiem atļauju īpašniekiem un šādiem īpašniekiem jaunajās dalībvalstīs — par ievedmuitu, kas no pievienošanās dienas jāmaksā atbilstīgi Kopienas tiesību aktiem, maksā kompensācijas procentus;

- ja deklarācija par ievešanu pārstrādei ir apstiprināta atbilstīgi nodokļu atmaksāšanas sistēmai, nodokļu atmaksāšanu veic attiecīgā jaunā dalībvalsts uz sava rēķina un atbilstīgi Kopienas tiesību aktiem, ja muitas parāds, attiecībā uz kuru ir lūgta nodokļa atmaksāšana, ir radies pirms pievienošanās dienas.

9. Procedūras attiecībā uz pārstrādi muitas kontrolē, kuras paredzētas Regulas (EEK) Nr. 2913/92 84. līdz 90. pantā un 130. līdz 136. pantā, kā arī Regulas (EEK) Nr. 2454/93 496. līdz 523. pantā un 551. līdz 552. pantā, jaunajās dalībvalstīs piemēro, ņemot vērā šādus īpašos noteikumus:

- procedūru īsteno atbilstīgi Kopienas tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem. Ja procedūras pabeigšanas iznākumā rodas muitas nodokļa parāds, tad samaksāto summu uzskata par Kopienas pašu resursiem.

10. Procedūras attiecībā uz pagaidu ievešanu, kuras paredzētas Regulas (EEK) Nr. 2913/92 84. līdz 90. pantā un 137. līdz 144. pantā, kā arī Regulas (EEK) Nr. 2454/93 496. līdz 523. pantā un 553. līdz 584. pantā, jaunajās dalībvalstīs piemēro, ņemot vērā šādus īpašos noteikumus:

- procedūru īsteno atbilstīgi Kopienas tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem. Ja procedūras pabeigšanas iznākumā rodas muitas nodokļa parāds, tad samaksāto summu uzskata par Kopienas pašu resursiem. Ja muitas parāda summu nosaka, pamatojoties uz importējamo preču tarifu klasifikāciju, daudzumu, muitas vērtību un izcelsmi laikā, kad tiek apstiprināta deklarācija par to, ka attiecīgajām precēm piemēro pagaidu ievešanas režīmu, un ja šī deklarācija ir apstiprināta pirms pievienošanās dienas, tad minētos elementus nosaka atbilstīgi tiesību aktiem, ko attiecīgajā jaunajā dalībvalstī piemēro pirms pievienošanās dienas,

- ja procedūras pabeigšanas iznākumā rodas muitas parāds, tad — nolūkā nodrošināt vienlīdzību starp pašreizējās dalībvalstīs reģistrētajiem atļauju īpašniekiem un šādiem īpašniekiem jaunajās dalībvalstīs — par ievedmuitu, kas no pievienošanās dienas jāmaksā atbilstīgi Kopienas tiesību aktiem, maksā kompensācijas procentus.

11. Procedūras attiecībā uz ievešanu pārstrādei, kuras paredzētas Regulas (EEK) Nr. 2913/92 84. līdz 90. pantā un 145. līdz 160. pantā, kā arī Regulas (EEK) Nr. 2454/93 496. līdz 523. pantā un 585. līdz 592. pantā, jaunajās dalībvalstīs piemēro, ņemot vērā šādus īpašos noteikumus:

- procedūru īsteno atbilstīgi Kopienas tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem. Ja procedūras pabeigšanas iznākumā rodas muitas nodokļa parāds, tad samaksāto summu uzskata par Kopienas pašu resursiem. Regulas (EEK) Nr. 2454/93 591. panta otrā daļa mutatis mutandis attiecas uz pagaidu eksporta precēm, kuras uz laiku eksportētas no jaunajām dalībvalstīm pirms pievienošanās dienas.

12. Atļaujas, kas pirms pievienošanās dienas piešķirtas iepriekš 8., 9. un 11. punktā minēto procedūru izmantošanai, ir spēkā līdz to derīguma termiņa beigām vai arī vienu gadu pēc pievienošanās dienas, atkarībā no tā, kurš termiņš beidzas agrāk.

13. Procedūras, kas attiecas uz muitas parāda rašanos, tā iegrāmatošanu un atgūšanu pēc muitošanas un kas paredzētas Regulas (EEK) Nr. 2913/92 201. līdz 232. pantā un Regulas (EEK) Nr. 2454/93 859. līdz 876.a pantā, jaunajās dalībvalstīs piemēro, ņemot vērā šādus īpašos noteikumus:

- atgūšanu īsteno atbilstīgi Kopienas tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem. Tomēr gadījumos, kad muitas parāds radies pirms pievienošanās dienas, atgūšanu īsteno attiecīgā jaunā dalībvalsts savā labā un atbilstīgi noteikumiem, kas ir spēkā attiecīgajā valstī.

14. Procedūras attiecībā uz muitas nodokļa atmaksāšanu un atlaidi, kuras paredzētas Regulas (EEK) Nr. 2913/92 235. līdz 242. pantā, kā arī Regulas (EEK) Nr. 2454/93 877. līdz 912. pantā, jaunajās dalībvalstīs piemēro, ņemot vērā šādus īpašos noteikumus:

- atmaksāšanu un atlaidi īsteno atbilstīgi Kopienas tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem. Tomēr gadījumos, kad nodokļi, attiecībā uz kuriem lūdz piemērot atmaksāšanu vai atlaidi, ir saistīti ar muitas parādu, kas radies pirms pievienošanās dienas, nodokļu atmaksāšanu un atlaidi īsteno attiecīgā jaunā dalībvalsts uz sava rēķina un atbilstīgi noteikumiem, kas ir spēkā attiecīgajā valstī.

[1] OV L 83, 27.3.1999., 1. lpp.

[2] OV L 216, 5.8.1978., 1. lpp.

[3] OV L 160, 26.6.1999., 103. lpp.

[4] OV L 178, 30.6.2001., 1. lpp.

[5] OV L 360, 31.12.1994., 2. lpp.; Līgumā jaunākie grozījumi izdarīti ar ES un Čehijas Republikas Asociācijas padomes 23.1.2001. Lēmumu Nr. 2/2001 (OV L 64, 6.3.2001., 36. lpp.).

[6] OV L 68, 9.3.1998., 3. lpp.; Līgumā jaunākie grozījumi izdarīti ar ES un Igaunijas Asociācijas padomes 19.2.2001. Lēmumu Nr. 3/2001 (OV L 79, 17.3.2001., 26. lpp.).

[7] OV L 26, 2.2.1998., 3. lpp.; Līgumā jaunākie grozījumi izdarīti ar ES un Latvijas Asociācijas padomes 23.1.2001. Lēmumu Nr. 1/2001 (OV L 60, 1.3.2001., 54. lpp.).

[8] OV L 51, 20.2.1998., 3. lpp.; Līgumā jaunākie grozījumi izdarīti ar ES un Lietuvas Asociācijas padomes 25.1.2001. Lēmumu Nr. 1/2001 (OV L 85, 24.3.2001., 24. lpp.).

[9] OV L 347, 31.12.1993., 2. lpp.; Līgumā jaunākie grozījumi izdarīti ar ES un Ungārijas Asociācijas padomes 22.12.2000. Lēmumu Nr. 4/2000 (OV L 19, 20.1.2001., 26. lpp.).

[10] OV L 348, 31.12.1993., 2. lpp.; Līgumā jaunākie grozījumi izdarīti ar ES un Polijas Asociācijas padomes 29.12.2000. Lēmumu Nr. 4/2000 (OV L 19, 20.1.2001., 29. lpp.).

[11] OV L 51, 26.2.1999., 3. lpp.; Līgumā jaunākie grozījumi izdarīti ar ES un Slovēnijas Asociācijas padomes 22.12.2000. Lēmumu Nr. 5/2000 (OV L 48, 17.2.2001., 23. lpp.).

[12] OV L 359, 31.12.1994., 2. lpp.; Līgumā jaunākie grozījumi izdarīti ar ES un Slovākijas Asociācijas padomes 22.2.2001. Lēmumu Nr. 2/2001 (OV L 85, 24.3.2001., 27. lpp.).

--------------------------------------------------

IV Pielikuma papildinājums [*]

Esošo atbalsta pasākumu saraksts, kas minēts 1. punkta b) apakšpunktā esošā atbalsta sistēmā un paredzēts IV pielikuma 3. nodaļā

[*] Skatīt OV C 227 E, 23.9.2003., 2. lpp.

--------------------------------------------------

V PIELIKUMS

Pievienošanās akta 24. pantā minētais saraksts: Čehijas Republika

1. PERSONU PĀRVIETOŠANĀS BRĪVĪBA

Eiropas Kopienas dibināšanas līgums;

31968 L 0360: Padomes Direktīva 68/360/EEK ( 1968. gada 15. oktobris) par ierobežojumu atcelšanu attiecībā uz dalībvalstu darba ņēmēju un viņu ģimeņu pārvietošanos un uzturēšanos Kopienā (OV L 257, 19.10.1968., 13. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OJ C 241, 29.8.1994., 21. lpp.);

31968 R 1612: Padomes Regula (EEK) Nr. 1612/68 ( 1968. gada 15. oktobris) par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Kopienā (OV L 257, 19.10.1968., 2. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 31992 R 2434: Padomes 27.7.1992. Regula (EEK) Nr. 2434/92 (OV L 245, 26.8.1992., 1. lpp.);

31996 L 0071: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/71/EK ( 1996. gada 16. decembris) par darba ņēmēju nosūtīšanu saistībā ar pakalpojumu sniegšanu (OV L 18, 21.1.1997., 1. lpp.).

1. Attiecībā uz darba ņēmēju pārvietošanās brīvību un pakalpojumu sniegšanas brīvību, kas saistīta ar darba ņēmēju pagaidu pārvietošanos, kura definēta Direktīvas 96/71/EK 1. pantā, EK līguma 39. pantu un 49. panta pirmo daļu Čehijas Republikas attiecībās ar Beļģiju, Dāniju, Vāciju, Igauniju, Grieķiju, Spāniju, Franciju, Īriju, Itāliju, Latviju, Lietuvu, Luksemburgu, Ungāriju, Nīderlandi, Austriju, Poliju, Portugāli, Slovēniju, Slovākiju, Somiju, Zviedriju un Apvienoto Karalisti pilnībā piemēro, ievērojot 2. līdz 14. punktā paredzētos pārejas noteikumus.

2. Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. panta, pašreizējās dalībvalstis divus gadus pēc pievienošanās dienas piemēros attiecīgo valstu pasākumus vai pasākumus, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem, kuri reglamentē Čehijas Republikas pilsoņu pieeju šo valstu darba tirgiem. Pašreizējās dalībvalstis var turpināt šo pasākumu īstenošanu piecus gadus pēc pievienošanās dienas.

Čehijas Republikas pilsoņi, kas pievienošanās dienā likumīgi strādā kādā no pašreizējām dalībvalstīm un kam uz nepārtrauktu 12 mēnešu vai ilgāku laikposmu ir likumīga pieeja attiecīgās dalībvalsts darba tirgum, saglabās pieeju attiecīgās dalībvalsts darba tirgum, bet ne citu tādu dalībvalstu darba tirgiem, kuras īsteno savus iekšējos pasākumus.

Čehijas Republikas pilsoņiem, kam pēc pievienošanās uz nepārtrauktu 12 mēnešu vai ilgāku laikposmu ir pieeja kādas pašreizējās dalībvalsts darba tirgum, ir tādas pašas tiesības.

Iepriekš šā punkta otrajā un trešajā daļā minētie Čehijas Republikas pilsoņi zaudē minētajās daļās paredzētās tiesības, ja viņi brīvprātīgi atstāj attiecīgās dalībvalsts darba tirgu.

Čehijas Republikas pilsoņiem, kas kādā no pašreizējām dalībvalstīm likumīgi strādā pievienošanās dienā vai laikposmā, kad tiek īstenoti attiecīgās valsts pasākumi, un kam pieeja attiecīgās dalībvalsts darba tirgum ir uz laikposmu, kas īsāks par 12 mēnešiem, nav minēto tiesību.

3. Pirms beidzas divu gadu laikposms pēc pievienošanās dienas, Padome pārskata 2. punktā paredzēto pārejas noteikumu darbību, pamatojoties uz Komisijas ziņojumu.

Pēc minētās izskatīšanas un ne vēlāk kā beidzoties divu gadu laikposmam pēc pievienošanās dienas pašreizējās dalībvalstis paziņo Komisijai, vai tās turpinās īstenot attiecīgos valstu pasākumus vai pasākumus, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem, vai arī turpmāk piemēros Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. pantu. Ja šāds paziņojums netiek sniegts, piemēro Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. pantu.

4. Pēc Čehijas Republikas lūguma var veikt vienu papildu izskatīšanu. Šādā gadījumā piemēro 3. punktā izklāstīto procedūru, un izskatīšanu pabeidz sešos mēnešos pēc Čehijas Republikas lūguma saņemšanas.

5. Dalībvalstis, kas turpina īstenot attiecīgos valsts pasākumus vai pasākumus, kuri izriet no divpusējiem nolīgumiem, 2. punktā minētā piecu gadu laikposma beigās var — ja pastāv nopietni darba tirgus traucējumi vai to rašanās iespēja un iepriekš paziņojot Komisijai — septiņus gadus pēc pievienošanās dienas turpināt īstenot minētos pasākumus. Ja šāds paziņojums netiek sniegts, piemēro Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. pantu.

6. Septiņu gadu laikposmā pēc pievienošanās dienas tās dalībvalstis, kurās saskaņā ar 3., 4. vai 5. punktu attiecībā uz Čehijas Republikas pilsoņiem piemēro Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. pantu un kuras minētajā laikposmā Čehijas Republikas pilsoņiem uzskaites nolūkā izsniedz darba atļaujas, minētās atļaujas izsniegs automātiski.

7. Dalībvalstis, kurās atbilstīgi 3., 4. vai 5. punktam attiecībā uz Čehijas Republikas pilsoņiem piemēro Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. pantu, var septiņu gadu laikposmā pēc pievienošanās dienas izmantot turpmākajās šā punkta daļās izklāstītās procedūras.

Ja kādā no šā punkta pirmajā daļā minētajām dalībvalstīm ir vai ir paredzami darba tirgus traucējumi, kas varētu nopietni apdraudēt dzīves vai nodarbinātības līmeni konkrētajā reģionā vai profesijā, tad šī dalībvalsts par to informē Komisiju un pārējās dalībvalstis, sniedzot visu attiecīgo informāciju. Pamatojoties uz šo informāciju, dalībvalsts var lūgt, lai Komisija nosaka, ka Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. panta piemērošana pilnīgi vai daļēji jāaptur, lai attiecīgajā reģionā vai profesijā atjaunotu normālo situāciju. Par piemērošanas apturēšanu, kā arī apturēšanas ilgumu un apjomu Komisija lemj vēlākais divas nedēļas pēc attiecīga lūguma saņemšanas un savu lēmumu dara zināmu Padomei. Ikviena dalībvalsts var divās nedēļās pēc dienas, ar ko datēts Komisijas lēmums, lūgt Padomi atcelt vai grozīt attiecīgo lēmumu. Par šādiem lūgumiem Padome divās nedēļās pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu.

Steidzamos un izņēmuma gadījumos šā punkta pirmajā daļā minētā dalībvalsts var apturēt Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. panta piemērošanu, tūlīt pēc tam iesniedzot Komisijai pamatotu paziņojumu.

8. Kamēr atbilstīgi 2. līdz 5. punktam un 7. punktam ir apturēta Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. panta piemērošana, Čehijas Republikā attiecībā uz pašreizējo dalībvalstu pilsoņiem un pašreizējās dalībvalstīs attiecībā uz Čehijas Republikas pilsoņiem piemēro regulas 11. pantu, ņemot vērā šādus nosacījumus:

- regulas 10. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem darba ņēmēja ģimenes locekļiem, kas kopā ar darba ņēmēju pievienošanās dienā likumīgi dzīvo kādā dalībvalstī, pēc pievienošanās nekavējoties ir pieeja darba tirgum šajā dalībvalstī. Tas neattiecas uz tādu darba ņēmēju ģimenes locekļiem, kam pieeja attiecīgās dalībvalsts darba tirgum ir atļauta laikposmu līdz 12 mēnešiem,

- regulas 10. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem darba ņēmēja ģimenes locekļiem, kuri kopā ar darba ņēmēju likumīgi dzīvo kādā dalībvalstī no dienas, kas ir pēc pievienošanās dienas, taču laikposmā, kad tiek piemēroti iepriekš izklāstītie pārejas noteikumi, ir pieeja attiecīgās dalībvalsts darba tirgum, tiklīdz viņi vismaz astoņpadsmit mēnešus ir dzīvojuši attiecīgajā dalībvalstī vai arī trešajā gadā pēc pievienošanās dienas, atkarībā no tā, kurš termiņš beidzas agrāk.

Šie noteikumi neskar labvēlīgākus noteikumus, ko paredz attiecīgās valsts tiesību akti vai kas izriet no divpusējiem nolīgumiem.

9. Ja dažus Direktīvas 68/360/EEK noteikumus nav iespējams nošķirt no Regulas (EEK) Nr. 1612/68 noteikumiem, kurus nepiemēro atbilstīgi 2. līdz 5., 7. un 8. punktam, tad Čehijas Republika un pašreizējās dalībvalstis drīkst atkāpties no minētajiem noteikumiem, ciktāl tas vajadzīgs, lai piemērotu 2. līdz 5., 7. un 8. punktu.

10. Visos gadījumos, kad atbilstīgi iepriekš izklāstītajiem pārejas noteikumiem pašreizējās dalībvalstis piemēro attiecīgo valstu pasākumus vai pasākumus, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem, Čehijas Republika var paturēt spēkā ekvivalentus pasākumus attiecībā uz konkrētās dalībvalsts vai konkrēto dalībvalstu pilsoņiem.

11. Ja kāda no pašreizējām dalībvalstīm aptur Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. panta piemērošanu, Čehijas Republika var attiecībā uz Igauniju, Latviju, Lietuvu, Ungāriju, Poliju, Slovēniju un Slovākiju izmantot procedūras, kas izklāstītas 7. punktā. Šādos laikposmos darba atļaujas, ko Čehijas Republika pārraudzības nolūkā izsniedz Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pilsoņiem, tiek izsniegtas automātiski.

12. Pašreizējās dalībvalstis, kas atbilstīgi 2. līdz 5. punktam un 7. līdz 9. punktam īsteno savas valsts pasākumus, var atbilstīgi saviem tiesību aktiem noteikt plašāku pārvietošanās brīvību nekā pastāv pievienošanās dienā, tostarp paredzēt pilnīgu pieeju darba tirgum. Sākot ar trešo gadu pēc pievienošanās dienas, ikviena pašreizējā dalībvalsts, kas īsteno savas valsts pasākumus, var jebkurā laikā nolemt, ka minēto pasākumu vietā piemēros Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. panta noteikumus. Par jebkuru šādu lēmumu informē Komisiju.

13. Lai atsevišķās jutīgās pakalpojumu jomās darba tirgū novērstu nopietnus traucējumus vai šādu traucējumu rašanās iespēju, ko dažos reģionos var izraisīt transnacionāla pakalpojumu sniegšana, kas definēta Direktīvas 96/71/EK 1. pantā, un tiktāl, ciktāl tās atbilstīgi iepriekš izklāstītajiem pārejas noteikumiem attiecībā uz Čehijas Republikas darba ņēmējiem piemēro savas valsts pasākumus vai pasākumus, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem, Vācija un Austrija var — iepriekš par to informējot Komisiju — atkāpties no EK līguma 49. panta pirmās daļas, lai saistībā ar pakalpojumiem, kurus sniedz sabiedrības, kas veic uzņēmējdarbību Čehijas Republikā, ierobežotu tādu darba ņēmēju pagaidu pārvietošanos, kuru tiesībām strādāt Vācijā un Austrijā piemērojami šo valstu iekšējie pasākumi.

Pakalpojumu jomas, uz kurām var attiecināt minēto atkāpi, ir šādas:

— Vācijā:

Joma | NACE [1] kods, ja nav norādīts citādi |

Būvniecība, tostarp saistītās nozares | 45.1. līdz 4.; darbības jomas, kas uzskaitītas Direktīvas 96/71/EK pielikumā |

Ēku tīrīšana un uzkopšana | 74.70. Ēku tīrīšana un uzkopšana |

Citi pakalpojumi | 74.87. Vienīgi iekštelpu tapsētāju darbība |

— Austrijā:

Joma | NACE [1] kods, ja nav norādīts citādi |

Dārzkopības pakalpojumi | 01.41. |

Akmens sadalīšana, apstrāde un apdare | 26.7. |

Metāla būvkonstrukciju un to daļu ražošana | 28.11. |

Būvniecība, tostarp saistītās nozares | 45.1. līdz 4.; Darbības jomas, kas uzskaitītas Direktīvas 96/71/EK pielikumā |

Apsardzes darbība | 74.60. |

Ēku tīrīšana un uzkopšana | 74.70. |

Mājas aprūpe | 85.14. |

Sociālā palīdzība un darbības bez izmitināšanas | 85.32. |

Tiktāl, ciktāl Vācija un Austrija saskaņā ar iepriekšējām šā punkta daļām atkāpjas no EK līguma 49. panta pirmās daļas, Čehijas Republika var veikt līdzvērtīgus pasākumus, par to iepriekš paziņojot Komisijai.

Šā punkta piemērošanas sekas nedrīkst būt tādi darba ņēmēju pagaidu pārvietošanās nosacījumi saistībā ar pakalpojumu transnacionālu sniegšanu Vācijā vai Austrijā un Čehijas Republikā, kas būtu vairāk ierobežojoši kā nosacījumi, kuri ir spēkā Pievienošanās līguma parakstīšanas dienā.

14. Iepriekš 2. līdz 5. un 7. punktā līdz 12. punktā izklāstīto noteikumu piemērošanas sekas nedrīkst būt tādi nosacījumi Čehijas Republikas pilsoņu pieejai pašreizējo dalībvalstu darba tirgiem, kas būtu vairāk ierobežojoši kā nosacījumi, kuri ir spēkā Pievienošanās līguma parakstīšanas dienā.

Neskarot 1. līdz 13. punktā izklāstītos noteikumus, visos laikposmos, kad tiek īstenoti attiecīgo valstu pasākumi vai pasākumi, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem, pašreizējās dalībvalstis saistībā ar pieeju savam darba tirgum dod priekšroku darba ņēmējiem, kas ir ES dalībvalstu pilsoņi, nevis darba ņēmējiem, kas ir trešo valstu pilsoņi.

Režīms, ko piemēro Čehijas Republikas migrējošiem darba ņēmējiem un viņu ģimenēm, kas likumīgi dzīvo un strādā kādā citā dalībvalstī, vai citu dalībvalstu migrējošiem darba ņēmējiem un viņu ģimenēm, kas likumīgi dzīvo un strādā Čehijas Republikā, nedrīkst būt vairāk ierobežojošs kā tas režīms, ko piemēro trešo valstu darba ņēmējiem, kas dzīvo un strādā attiecīgi konkrētajā dalībvalstī vai Čehijas Republikā. Turklāt, piemērojot principu, ka priekšroka tiek dota Kopienai, režīms, ko piemēro tādiem migrējošiem darba ņēmējiem no trešām valstīm, kas dzīvo un strādā Čehijas Republikā, nedrīkst būt labvēlīgāks kā režīms, ko piemēro Čehijas Republikas pilsoņiem.

2. BRĪVA KAPITĀLA APRITE

Līgums par Eiropas Savienību.

Eiropas Kopienas dibināšanas līgums.

1. Neskarot pienākumus, kas noteikti Līgumos, uz kuriem balstās Eiropas Savienība, Čehijas Republika var piecus gadus no pievienošanās dienas paturēt spēkā noteikumus par otro mājokļu iegādi, kuri ietverti Ārvalstu valūtas maiņas aktā Nr. 219/1995 Sb., ņemot vērā tā grozījumus, un kuri attiecas uz dalībvalstu pilsoņiem, kas nav Čehijas Republikas iedzīvotāji, un uzņēmumiem, kas izveidoti saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, nav reģistrēti Čehijas Republikā un kam nav ne filiāles, ne pārstāvniecības Čehijas Republikā.

2. Neskarot pienākumus, kas noteikti Līgumos, uz kuriem balstās Eiropas Savienība, Čehijas Republika var septiņus gadus no pievienošanās dienas paturēt spēkā noteikumus, kuri ietverti Ārvalstu valūtas maiņas aktā Nr. 219/1995 Sb., ņemot vērā tā grozījumus, Aktā Nr. 229/1991 Sb. par īpašumtiesību režīmu attiecībā uz zemi un cita veida lauksaimniecības īpašumu un Aktā Nr. 95/1999 Sb. par nosacījumiem lauksaimniecības zemju un mežu īpašumtiesību nodošanai no valsts citām personām, un kuri reglamentē to, kā lauksaimniecības zemes un mežus iegādājas dalībvalstu pilsoņi vai uzņēmumi, kas izveidoti saskaņā ar kādas citas dalībvalsts tiesību aktiem, ja šie pilsoņi vai uzņēmumi nav reģistrēti Čehijas Republikā. Attiecībā uz lauksaimniecības zemju un mežu iegādi dalībvalstu pilsoņiem nekādā gadījumā nedrīkst piemērot noteikumus, kas ir nelabvēlīgāki par noteikumiem, kuri ir spēkā Pievienošanās līguma parakstīšanas dienā, ne arī noteikumus, kuri ir vairāk ierobežojoši nekā trešo valstu pilsoņiem piemērotie noteikumi.

Uz pašnodarbinātiem zemniekiem, kas ir citas dalībvalsts pilsoņi un kas vēlas veikt uzņēmējdarbību un dzīvot Čehijas Republikā, neattiecina šā panta iepriekšējās daļas noteikumus vai jebkādas procedūras, ko neattiecina uz Čehijas Republikas pilsoņiem.

Šo pārejas posmu pasākumu vispārēju pārskatīšanu veic trešajā gadā pēc pievienošanās dienas. Šajā sakarā Komisija iesniedz ziņojumu Padomei. Padome pēc Komisijas priekšlikuma var ar vienprātīgu lēmumu saīsināt vai pārtraukt šā panta pirmajā daļā paredzēto pārejas laiku.

Ja ir pietiekami pierādījumi par to, ka pēc pārejas laika beigām būs nopietni traucējumi vai šādu traucējumu rašanās iespējamība Čehijas Republikas lauksaimniecības zemju tirgū, Komisija pēc Čehijas Republikas lūguma lemj par pārejas laika pagarināšanu par ne vairāk kā trim gadiem.

3. LAUKSAIMNIECĪBA

A. TIESĪBU AKTI VETERINĀRIJAS JOMĀ

1. 31964 L 0433: Padomes Direktīva 64/433/EEK ( 1964. gada 26. jūnijs) par veterinārsanitārajām prasībām svaigas gaļas ražošanai un tirdzniecībai (OV P 121, 29.7.1964., 2012. lpp.), un kuru turpmāk groza un konsolidē (OV L 268, 29.6.1991., 71. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 31995 L 0023: Padomes 22.6.1995. Direktīva 95/23/EK (OV L 243, 11.10.1995., 7. lpp.);

31971 L 0118: Padomes Direktīva 71/118/EEK ( 1971. gada 15. februāris) par dzīvnieku veselības problēmām, kas ietekmē svaigas mājputnu gaļas ražošanu un laišanu tirgū (OV L 55, 8.3.1971., 23. lpp.), un kuru turpmāk groza un atjaunina (OV L 62, 15.3.1993., 6. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 31997 L 0079: Padomes 18.12.1997. Direktīva 97/79/EK (OV L 24, 30.1.1998., 31. lpp.);

31977 L 0099: Padomes Direktīva 77/99/EEK ( 1976. gada 21. decembris) par dzīvnieku veselības problēmām, kas ietekmē gaļas produktu un dažu citu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu un tirdzniecību (OV L 26, 31.1.1977., 85. lpp.), un kuru turpmāk groza un atjaunina (OV L 57, 2.3.1992., 4. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 31997 L 0076: Padomes 16.12.1997. Direktīva 97/76/EK (OV L 10, 16.1.1998., 25. lpp.);

31989 L 0437: Padomes Direktīva 89/437/EEK ( 1989. gada 20. jūnijs) par higiēnas un sanitārajām problēmām, kas ietekmē olu produktu ražošanu un laišanu tirgū (OV L 212, 22.7.1989., 87. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 31996 L 0023: Padomes 29.4.1996. Direktīva 96/23/EK (OV L 125, 23.5.1996., 10. lpp.);

31992 L 0046: Padomes Direktīva 92/46/EEK ( 1992. gada 16. jūnijs), ar ko paredz veterinārsanitārās prasības attiecībā uz svaigpiena, termiski apstrādāta piena un piena produktu ražošanu un laišanu tirgū (OV L 268, 14.9.1992., 1. lpp.) un kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 31996 L 0023: Padomes 29.4.1996. Direktīva 96/23/EK (OV L 125, 23.5.1996., 10. lpp.).

a) Strukturālās prasības, kas noteiktas Direktīvas 64/433/EEK I un II pielikumā, Direktīvas 71/118/EEK I un II pielikumā, Direktīvas 77/99/EEK A un B pielikumā, Direktīvas 89/437/EEK pielikumā un Direktīvas 92/46/EEK B pielikumā, līdz 2006. gada 31. decembrim nepiemēro attiecībā uz šā pielikuma A papildinājumā uzskaitītajiem Čehijas Republikas uzņēmumiem, ņemot vērā turpmāk izklāstītos nosacījumus.

b) Kamēr vien iepriekš a) punktā minētie uzņēmumi izmanto šā panta noteikumus, produktus, kuru izcelsme ir šajos uzņēmumos, var — neatkarīgi no dienas, kad produktu laiž tirgū — laist vienīgi vietējā tirgū vai izmantot turpmākai pārstrādei vietējos uzņēmumos, uz kuriem tāpat attiecas a) punkta noteikumi. Šie produkti jāmarķē ar īpašu veselības marķējumu.

Šā punkta iepriekšējā daļa attiecas arī uz visiem produktiem, kuru izcelsme ir integrētos gaļas ražošanas uzņēmumos, ja uz kādu šāda uzņēmuma daļu attiecas a) punkts.

c) Čehijas Republika nodrošina, ka pakāpeniski tiek panākta atbilstība a) punktā minētajām strukturālajām prasībām, ievērojot termiņus, kas šā pielikuma A papildinājumā noteikti pastāvošo nepilnību novēršanai. Čehijas Republika nodrošina, ka darbību var turpināt vienīgi tie uzņēmumi, kas līdz 2006. gada 31. decembrim ir pilnībā izpildījuši šīs prasības. Čehijas Republika iesniedz Komisijai gada ziņojumus par attīstību, kāda panākta katrā no pielikuma A papildinājumā uzskaitītajiem uzņēmumiem, kā arī to uzņēmumu sarakstu, kas attiecīgajā gadā novērsuši pastāvošās nepilnības.

d) Komisija var — pirms pievienošanās un līdz 2006. gada 31. decembrim — atjaunināt a) punktā minēto pielikuma A papildinājumu, un šajā sakarā var sarakstu papildināt ar noteiktu skaitu uzņēmumu vai arī svītrot no saraksta uzņēmumus, ņemot vērā attīstību, kāda panākta pastāvošo nepilnību novēršanā, un uzraudzības procesa gaitā izdarītos secinājumus.

Sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus, lai nodrošinātu iepriekš izklāstītā pārejas režīma sekmīgu piemērošanu, pieņem saskaņā ar Direktīvas 64/433/EEK 16. pantu, Direktīvas 71/118/EEK 21. pantu, Direktīvas 77/99/EEK 20. pantu, Direktīvas 89/437/EEK 14. pantu un Direktīvas 92/46/EEK 31. pantu.

2. 31999 L 0074: Padomes Direktīva 1999/74/EK ( 1999. gada 19. jūlijs), ar ko paredz minimālos standartus dējējvistu aizsardzībai (OV L 203, 3.8.1999., 53. lpp.).

Čehijas Republikas uzņēmumi, kas uzskaitīti šā pielikuma B papildinājumā, ir tiesīgi līdz 2009. gada 31. decembrim turpināt lietot būrus, kas neatbilst minimālajām prasībām attiecībā uz augstumu, kuras paredzētas Direktīvas 1999/74/EK 5. panta 1. punkta 4. apakšpunktā, ar nosacījumu, ka būri nav vecāki par 16 gadiem un ka to augstums vismaz 65 % būru kopplatības ir vismaz 36 cm un nevienā vietā nav mazāks par 33 cm.

B. TIESĪBU AKTI FITOSANITĀRIJAS JOMĀ

31982 L 0471: Padomes Direktīva 82/471/EEK ( 1982. gada 30. jūnijs) par dažiem produktiem, ko izmanto dzīvnieku barībā (OV L 213, 21.7.1982., 8. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 31999 L 0020: Padomes 22.3.1999. Direktīva 1999/20/EK (OV L 80, 25.3.1999., 20. lpp.).

Neskarot Direktīvas 82/471/EEK 3. panta 1. punktu, Čehijas Republika — kamēr atbilstīgi direktīvas 6. pantam nav pieņemts lēmums vai divus gadus pēc pievienošanās dienas, atkarībā no tā, kurš termiņš beidzas agrāk — var turpināt atļaut tirgot savā teritorijā dzīvnieku barību, kuras galvenā sastāvdaļa ir rauga suga Candida utilis, kas kultivēta uz dārzeņu šķiedrām, ar nosacījumu, ka 7. pantā paredzētos datus Čehijas Republika iesniedz Komisijai vēlākais 2003. gada 31. decembrī.

4. TRANSPORTA POLITIKA

31993 R 3118: Padomes Regula (EEK) Nr. 3118/93 ( 1993. gada 25. oktobris), ar ko paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem ārvalstu pārvadātāji dalībvalstī drīkst sniegt kravu iekšzemes autopārvadājumu pakalpojumus (OV L 279, 12.11.1993., 1. lpp.), un kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 32002 R 0484: Eiropas Parlamenta un Padomes 1.3.2002. Regula (EK) Nr. 484/2002 (OV L 76, 19.3.2002., 1. lpp.).

a) Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 3118/93 1. panta un līdz otrā gada beigām pēc pievienošanās dienas, Čehijas Republikas pārvadātāji nesniedz kravu iekšzemes autopārvadājumu pakalpojumus citās dalībvalstīs, un citu dalībvalstu pārvadātāji nesniedz kravu iekšzemes autopārvadājumu pakalpojumus Čehijas Republikā.

b) Līdz otrā gada beigām pēc pievienošanās dienas dalībvalstis paziņo Komisijai par to, vai tās pagarinās minēto laikposmu par, ilgākais, diviem gadiem, vai arī pēc minētā laikposma beigām tās pilnībā piemēros regulas 1. pantu. Ja šāds paziņojums netiek sniegts, piemēro regulas 1. pantu. Vienīgi tie pārvadātāji, kas reģistrēti dalībvalstīs, uz kurām attiecas regulas 1. pants, drīkst sniegt kravu iekšzemes autopārvadājumu pakalpojumus pārējās dalībvalstīs, uz kurām attiecas 1. pants.

c) Ja kravu iekšzemes autopārvadājumu tirgū pastāv nozīmīgi traucējumi vai šādu traucējumu risks, dalībvalstis, uz kurām atbilstīgi šā dokumenta b) punktam neattiecas regulas 1. pants, līdz ceturtā gada beigām pēc pievienošanās dienas paziņo Komisijai par to, vai tās pagarinās minēto laikposmu par, ilgākais, vienu gadu, vai arī pēc minētā laikposma beigām tās pilnībā piemēros regulas 1. pantu. Ja šāds paziņojums netiek sniegts, piemēro regulas 1. pantu. Vienīgi tie pārvadātāji, kas reģistrēti dalībvalstīs, uz kurām attiecas regulas 1. pants, drīkst sniegt kravu iekšzemes autopārvadājumu pakalpojumus pārējās dalībvalstīs, uz kurām attiecas 1. pants.

d) Kamēr regulas 1. pants pilnībā neattiecas uz visām dalībvalstīm, tās dalībvalstis, uz kurām atbilstīgi šā dokumenta b) vai c) punktam attiecas regulas 1. pants, var izmantot turpmāk izklāstīto procedūru.

Ja kādā no šā punkta iepriekšējā daļā minētajām dalībvalstīm pastāv nozīmīgi tirgus vai tā daļas traucējumi, ko izraisa vai pastiprina kabotāža, piemēram, piedāvājums būtiski pārsniedz pieprasījumu, vai arī ir apdraudēta daudzu kravu autopārvadājumu uzņēmumu finansiālā stabilitāte vai pastāvēšana, attiecīgā dalībvalsts informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par šo stāvokli un sniedz tām visu attiecīgo informāciju. Pamatojoties uz šo informāciju, attiecīgā dalībvalsts var lūgt Komisiju pilnīgi vai daļēji apturēt regulas 1. panta piemērošanu, lai atjaunotu parasto stāvokli.

Pamatojoties uz attiecīgās dalībvalsts sniegtajām ziņām, Komisija pārbauda stāvokli un viena mēneša laikā pēc lūguma saņemšanas lemj par vajadzību paredzēt aizsardzības pasākumus. Piemēro procedūru, kas paredzēta regulas 7. panta 3. punkta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā, kā arī minētā panta 4., 5. un 6. punktā.

Steidzamos un izņēmuma gadījumos šā punkta pirmajā daļā minētā dalībvalsts var apturēt regulas 1. panta piemērošanu, tūlīt pēc tam iesniedzot Komisijai pamatotu paziņojumu.

e) Kamēr atbilstīgi šā dokumenta a) līdz c) punktam nepiemēro regulas 1. pantu, dalībvalstis var regulēt piekļuvi kravu iekšzemes autopārvadājumu tirgum, pakāpeniski palielinot savstarpēji izsniegto kabotāžas atļauju skaitu saskaņā ar divpusējiem nolīgumiem. Minētie pasākumi var paredzēt arī pilnīgas liberalizācijas iespēju.

f) Šā dokumenta a) līdz d) punkta piemērošanas iznākumā piekļuve kravu iekšzemes autopārvadājumu tirgum nedrīkst būt vairāk ierobežojoša kā Pievienošanās līguma parakstīšanas dienā.

5. NODOKĻU POLITIKA

1. 31977 L 0388: Padomes Sestā direktīva 77/388/EEK ( 1977. gada 17. maijs) par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 13.6.1977., 1. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 32002 L 0038: Padomes 7.5.2002. Direktīva 2002/38/EK (OV L 128, 15.5.2002., 41. lpp.).

a) Atkāpjoties no Direktīvas 77/388/EEK 12. panta 3. punkta a) apakšpunkta, Čehijas Republika var līdz 2007. gada 31. decembrim saglabāt samazinātu pievienotās vērtības nodokļa likmi, kas nav mazāka par 5 %, attiecībā uz a) siltumenerģijas piegādi mājsaimniecībām un mazajiem uzņēmumiem, kas saistībā ar apkuri un karstā ūdens ražošanu nav reģistrēti kā PVN maksātāji, šo noteikumu neattiecinot uz siltumenerģijas ražošanas izejvielām, un b) celtniecības pakalpojumiem, ko sniedz saistībā ar mājokļu būvniecību, ja šādus pakalpojumus sniedz, īstenojot sociālo politiku, šo noteikumu neattiecinot uz celtniecības materiāliem.

b) Piemērojot Direktīvas 77/388/EEK 28. panta 3. punkta b) apakšpunktu, Čehijas Republika var saglabāt atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa pasažieru starptautiskajiem pārvadājumiem, kas minēti direktīvas F pielikuma 17. punktā, kamēr nav izpildīts direktīvas 28. panta 4. punktā izklāstītais nosacījums vai kamēr tādu pašu atbrīvojumu piemēro kāda no pašreizējām dalībvalstīm, atkarībā no tā, kurš termiņš beidzas agrāk.

2. 31992 L 0079: Padomes Direktīva 92/79/EEK ( 1992. gada 19. oktobris) par nodokļu saskaņošanu cigaretēm (OV L 316, 31.10.1992., 8. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 32002 L 0010: Padomes 12.2.2002. Direktīva 2002/10/EK (OV L 46, 16.2.2002., 26. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvas 92/79/EEK 2. panta 1. punkta, Čehijas Republika var līdz 2006. gada 31. decembrim atlikt vispārējā minimālā akcīzes nodokļa — 57 % no mazumtirdzniecības cenas (iekļaujot visus nodokļus) un ne mazāk kā EUR 60 par 1000 cigaretēm — piemērošanu cigaretēm vispieprasītākajā cenu kategorijā, ar nosacījumu, ka šajā laikposmā Čehijas Republika pakāpeniski pielāgo savu akcīzes nodokli vispārējam minimālajam nodoklim, kas paredzēts direktīvā. Tāpat Čehijas Republika var līdz 2007. gada 31. decembrim atlikt vispārējā minimālā akcīzes nodokļa — EUR 64 mazumtirdzniecības cenai (iekļaujot visus nodokļus) — piemērošanu cigaretēm vispieprasītākajā cenu kategorijā, ar nosacījumu, ka šajā laikposmā Čehijas Republika pakāpeniski pielāgo savas akcīzes nodokļa likmes vispārējam minimālajam akcīzes nodoklim, kas paredzēts direktīvā.

Neskarot 8. pantu Padomes Direktīvā 92/12/EEK par vispārēju režīmu akcīzes precēm un par šādu preču glabāšanu, apriti un uzraudzību [2], un informējot Komisiju, dalībvalstis var laikā, kamēr tiek piemērota kāda no iepriekš paredzētajām atkāpēm, attiecībā uz cigaretēm, ko attiecīgajās valstīs varētu ievest no Čehijas Republikas, papildus nemaksājot akcīzes nodokli, saglabāt tādus pašus kvantitatīvos ierobežojumus, kādi tiek piemēroti ievešanai no trešām valstīm. Dalībvalstis, kas izmanto šādu iespēju, var veikt vajadzīgās pārbaudes, ar nosacījumu, ka šādas pārbaudes neiespaido iekšējā tirgus pareizu darbību.

3. 31992 L 0080: Padomes Direktīva 92/80/EEK ( 1992. gada 19. oktobris) par nodokļu saskaņošanu tabakas izstrādājumiem, kas nav cigaretes (OV L 316, 31.10.1992., 10. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 32002 L 0010: Padomes 12.2.2002. Direktīva 2002/10/EK (OV L 46, 16.2.2002., 26. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvas 92/80/EEK 3. panta 1. punkta, Čehijas Republika var līdz 2006. gada 31. decembrim atlikt vispārējā minimālā akcīzes nodokļa piemērošanu tabakas izstrādājumiem, kas nav cigaretes.

Neskarot 8. pantu Padomes Direktīvā 92/12/EEK par vispārēju režīmu akcīzes precēm un par šādu preču glabāšanu, apriti un uzraudzību [2], un informējot Komisiju, dalībvalstis var laikā, kamēr tiek piemērota iepriekš paredzētā atkāpe, attiecībā uz tabakas izstrādājumiem, kas nav cigaretes un ko attiecīgajās valstīs varētu ievest no Čehijas Republikas, papildus nemaksājot akcīzes nodokli, saglabāt tādus pašus kvantitatīvos ierobežojumus, kādi tiek piemēroti ievešanai no trešām valstīm. Dalībvalstis, kas izmanto šādu iespēju, var veikt vajadzīgās pārbaudes, ar nosacījumu, ka šādas pārbaudes neiespaido iekšējā tirgus pareizu darbību.

6. ENERĢĒTIKA

1. 31968 L 0414: Padomes Direktīva 68/414/EEK ( 1968. gada 20. decembris), ar ko EEK dalībvalstīm uzliek pienākumu uzturēt jēlnaftas un/vai naftas produktu obligātas rezerves (OV L 308, 23.12.1968., 14. lpp.)un ko groza:

- 31998 L 0093: Padomes 14.12.98. Direktīva 98/93/EK (OV L 358, 31.12.1998., 100. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvas 68/414/EEK 1. panta 1. punkta, līdz 2005. gada 31. decembrim uz Čehijas Republiku neattiecas naftas produktu obligātās rezerves apjoms. Čehijas Republika nodrošina, ka tās naftas produktu obligātās rezerves apjoms katrai 2. pantā uzskaitītajai naftas produktu kategorijai ir 1. panta 1. punktā definētais dienas vidējais patēriņš valstī vismaz šādam dienu skaitam:

- līdz pievienošanās dienai — 80 dienām,

- līdz 2004. gada 31. decembrim — 85 dienām,

- līdz 2005. gada 31. decembrim — 90 dienām.

2. 31998 L 0030: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/30/EK ( 1998. gada 22. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem dabasgāzes iekšējam tirgum (OV L 204, 21.7.1998., 1. lpp.).

Līdz 2004. gada 31. decembrim — Čehijas Republikā nepiemēro Direktīvas 98/30/EK 18. pantu.

7. VIDE

A. ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA

31994 L 0062: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/62/EK ( 1994. gada 20. decembris) par iepakojumu un izlietoto iepakojumu (OV L 365, 31.12.1994., 10. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvas 94/62/EK 6. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta, Čehijas Republika nodrošinās to, ka līdz 2005. gada 31. decembrim tiek sasniegti attiecībā uz turpmāk norādītajiem iepakojuma materiāliem paredzētie mērķi reģenerācijas un pārstrādes jomā, ievērojot turpmāk paredzētos starpposma mērķus:

- plastmasas pārstrāde: līdz pievienošanās dienai — 10 % un 2004. gadā — 12 % no svara,

- kopējais reģenerācijas apjoms: līdz pievienošanās dienai — 39 % un 2004. gadā — 45 % no svara.

B. ŪDENS KVALITĀTE

31991 L 0271: Padomes Direktīva 91/271/EEK ( 1991. gada 21. maijs) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (OV L 135, 30.5.1991., 40. lpp.), ko groza:

- 31998 L 0015: Komisijas 27.2.1998. Direktīva 98/15/EK (OV L 67, 7.3.1998., 29. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvas 91/271/EEK 3., 4. panta un 5. panta 2. punkta un atbilstīgi turpmāk paredzētajam starpposma mērķim, Čehijas Republikā līdz 2010. gada 31. decembrim nepiemēro prasības attiecībā uz komunālo notekūdeņu kanalizācijas sistēmām un attīrīšanu: attiecībā uz aglomerācijām, kuru iedzīvotāju skaits ir 10000 vai vairāk, Čehijas Republika nodrošina atbilstību direktīvas noteikumiem 18 aglomerācijās — vēlākais līdz pievienošanās dienai un 36 citās aglomerācijās ar tādu pašu iedzīvotāju skaitu — līdz 2006. gada 31. decembrim.

C. RŪPNIECISKĀ PIESĀRŅOJUMA KONTROLE UN RISKA PĀRVALDĪBA

32001 L 0080: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/80/EK ( 2001. gada 23. oktobris) par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošo vielu emisiju gaisā no lielām sadedzināšanas iekārtām (OV L 309, 27.11.2001., 1. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvas 2001/80/EK 4. panta 1. punkta un III pielikuma A daļas, sēra dioksīda emisijas robežvērtības līdz 2007. gada 31. decembrim Čehijas Republikā nepiemēro attiecībā uz Přerov termoelektrocentrāles K4 katlu un Nová Huť termoelektrocentrāles K11 katlu.

[1] NACE: skat. 31990 R 3037: Padomes Regula (EEK) Nr. 3037/90 ( 1990. gada 9. oktobris) par saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju Eiropas Kopienā (OV L 293, 24.10.1990., 1. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara 32002 R 0029: Komisijas 19.12.2001. Regula (EK) Nr. 29/2002 (OV L 6, 10.1.2002., 3. lpp.)

[2] OV L 76, 23.3.1992., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Direktīvu 2000/47/EK (OV L 193, 29.7.2000., 73. lpp.).

--------------------------------------------------

A papildinājums,

kas minēts V pielikuma 3. iedaļas A nodaļas 1. punktā [*]

Uzņēmumu saraksts, norādot nepilnības un šo nepilnību novēršanas termiņus

[*] Skatīt OV C 227 E, 23.9.2003., 14. lpp.

--------------------------------------------------

B papildinājums,

kas minēts V pielikuma 3. iedaļas A nodaļas 2. punktā [*]

Uzņēmumu saraksts, norādot neatbilstīgo būru kopējo ietilpību

[*] Skatīt OV C 227 E, 23.9.2003., 19. lpp.

--------------------------------------------------

VI PIELIKUMS

Pievienošanās akta 24. pantā minētais saraksts: Igaunija

1. PERSONU PĀRVIETOŠANĀS BRĪVĪBA

Eiropas Kopienas dibināšanas līgums;

31968 L 0360: Padomes Direktīva 68/360/EEK ( 1968. gada 15. oktobris) par ierobežojumu atcelšanu attiecībā uz dalībvalstu darba ņēmēju un viņu ģimeņu pārvietošanos un uzturēšanos Kopienā (OV L 257, 19.10.1968., 13. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.);

31968 R 1612: Padomes Regula (EEK) Nr. 1612/68 ( 1968. gada 15. oktobris) par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Kopienā (OV L 257, 19.10.1968., 2. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 31992 R 2434: Padomes 27.7.1992. Regula (EEK) Nr. 2434/92 (OV L 245, 26.8.1992., 1. lpp.);

31996 L 0071: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/71/EK ( 1996. gada 16. decembris) par darba ņēmēju nosūtīšanu saistībā ar pakalpojumu sniegšanu (OV L 18, 21.1.1997., 1. lpp.).

1. Attiecībā uz darba ņēmēju pārvietošanās brīvību un pakalpojumu sniegšanas brīvību, kas saistīta ar darba ņēmēju pagaidu pārvietošanos, kura definēta Direktīvas 96/71/EK 1. pantā, EK līguma 39. pantu un 49. panta pirmo daļu Igaunijas attiecībās ar Beļģiju, Čehijas Republiku, Dāniju, Vāciju, Grieķiju, Spāniju, Franciju, Īriju, Itāliju, Latviju, Lietuvu, Luksemburgu, Ungāriju, Nīderlandi, Austriju, Poliju, Portugāli, Slovēniju, Slovākiju, Somiju, Zviedriju un Apvienoto Karalisti pilnībā piemēro, ievērojot 2. līdz 14. punktā paredzētos pārejas noteikumus.

2. Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. panta, pašreizējās dalībvalstis divus gadus pēc pievienošanās dienas piemēros attiecīgo valstu pasākumus vai pasākumus, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem, kuri reglamentē Igaunijas pilsoņu pieeju šo valstu darba tirgiem. Pašreizējās dalībvalstis var turpināt šo pasākumu īstenošanu piecus gadus pēc pievienošanās dienas.

Igaunijas pilsoņi, kas pievienošanās dienā likumīgi strādā kādā no pašreizējām dalībvalstīm un kam uz nepārtrauktu 12 mēnešu vai ilgāku laikposmu ir likumīga pieeja attiecīgās dalībvalsts darba tirgum, saglabās pieeju attiecīgās dalībvalsts darba tirgum, bet ne citu tādu dalībvalstu darba tirgiem, kuras īsteno savus iekšējos pasākumus.

Igaunijas pilsoņiem, kam pēc pievienošanās uz nepārtrauktu 12 mēnešu vai ilgāku laikposmu ir pieeja kādas pašreizējās dalībvalsts darba tirgum, ir tādas pašas tiesības.

Iepriekš šā punkta otrajā un trešajā daļā minētie Igaunijas pilsoņi zaudē minētajās daļās paredzētās tiesības, ja viņi brīvprātīgi atstāj attiecīgās dalībvalsts darba tirgu.

Igaunijas pilsoņiem, kas kādā no pašreizējām dalībvalstīm likumīgi strādā pievienošanās dienā vai laikposmā, kad tiek īstenoti attiecīgās valsts pasākumi, un kam pieeja attiecīgās dalībvalsts darba tirgum ir uz laikposmu, kas īsāks par 12 mēnešiem, nav minēto tiesību.

3. Pirms beidzas divu gadu laikposms pēc pievienošanās dienas, Padome pārskata 2. punktā paredzēto pārejas noteikumu darbību, pamatojoties uz Komisijas ziņojumu.

Pēc minētās izskatīšanas un ne vēlāk kā beidzoties divu gadu laikposmam pēc pievienošanās dienas pašreizējās dalībvalstis paziņo Komisijai, vai tās turpinās īstenot attiecīgos valstu pasākumus vai pasākumus, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem, vai arī turpmāk piemēros Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. pantu. Ja šāds paziņojums netiek sniegts, piemēro Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. pantu.

4. Pēc Igaunijas lūguma var veikt vienu papildu izskatīšanu. Šādā gadījumā piemēro 3. punktā izklāstīto procedūru, un izskatīšanu pabeidz sešos mēnešos pēc Igaunijas lūguma saņemšanas.

5. Dalībvalstis, kuras turpina īstenot attiecīgos valsts pasākumus vai pasākumus, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem, 2. punktā minētā piecu gadu laikposma beigās var — ja pastāv nopietni darba tirgus traucējumi vai to rašanās iespēja un iepriekš paziņojot Komisijai — septiņus gadus pēc pievienošanās dienas turpināt īstenot minētos pasākumus. Ja šāds paziņojums netiek sniegts, piemēro Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. pantu.

6. Septiņu gadu laikposmā pēc pievienošanās dienas tās dalībvalstis, kurās saskaņā ar 3., 4. vai 5. punktu attiecībā uz Igaunijas pilsoņiem piemēro Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. pantu un kuras minētajā laikposmā Igaunijas pilsoņiem uzskaites nolūkā izsniedz darba atļaujas, minētās atļaujas izsniegs automātiski.

7. Dalībvalstis, kurās atbilstīgi 3., 4. vai 5. punktam attiecībā uz Igaunijas pilsoņiem piemēro Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. pantu, var septiņu gadu laikposmā pēc pievienošanās dienas izmantot turpmākajās šā punkta daļās izklāstītās procedūras.

Ja kādā no šā punkta pirmajā daļā minētajām dalībvalstīm ir vai ir paredzami darba tirgus traucējumi, kas varētu nopietni apdraudēt dzīves vai nodarbinātības līmeni konkrētajā reģionā vai profesijā, tad šī dalībvalsts par to informē Komisiju un pārējās dalībvalstis, sniedzot visu attiecīgo informāciju. Pamatojoties uz šo informāciju, dalībvalsts var lūgt, lai Komisija nosaka, ka Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. panta piemērošana pilnīgi vai daļēji jāaptur, lai attiecīgajā reģionā vai profesijā atjaunotu normālo situāciju. Par piemērošanas apturēšanu, kā arī apturēšanas ilgumu un apjomu Komisija lemj vēlākais divas nedēļas pēc attiecīga lūguma saņemšanas un savu lēmumu dara zināmu Padomei. Ikviena dalībvalsts var divās nedēļās pēc dienas, ar ko datēts Komisijas lēmums, lūgt Padomi atcelt vai grozīt attiecīgo lēmumu. Par šādiem lūgumiem Padome divās nedēļās pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu.

Steidzamos un izņēmuma gadījumos šā punkta pirmajā daļā minētā dalībvalsts var apturēt Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. panta piemērošanu, tūlīt pēc tam iesniedzot Komisijai pamatotu paziņojumu.

8. Kamēr atbilstīgi 2. līdz 5. punktam un 7. punktam ir apturēta Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. panta piemērošana, Igaunijā attiecībā uz pašreizējo dalībvalstu pilsoņiem un pašreizējās dalībvalstīs attiecībā uz Igaunijas pilsoņiem piemēro regulas 11. pantu, ņemot vērā šādus nosacījumus:

- regulas 10. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem darba ņēmēja ģimenes locekļiem, kas kopā ar darba ņēmēju pievienošanās dienā likumīgi dzīvo kādā dalībvalstī, pēc pievienošanās nekavējoties ir pieeja darba tirgum šajā dalībvalstī. Tas neattiecas uz tādu darba ņēmēju ģimenes locekļiem, kam pieeja attiecīgās dalībvalsts darba tirgum ir atļauta uz laikposmu līdz 12 mēnešiem;

- regulas 10. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem darba ņēmēja ģimenes locekļiem, kuri kopā ar darba ņēmēju likumīgi dzīvo kādā dalībvalstī no dienas, kas ir pēc pievienošanās dienas, taču laikposmā, kad tiek piemēroti iepriekš izklāstītie pārejas noteikumi, ir pieeja attiecīgās dalībvalsts darba tirgum, tiklīdz viņi vismaz astoņpadsmit mēnešus ir dzīvojuši attiecīgajā dalībvalstī vai arī trešajā gadā pēc pievienošanās dienas, atkarībā no tā, kurš termiņš beidzas agrāk.

Šie noteikumi neskar labvēlīgākus pasākumus, ko paredz attiecīgās valsts tiesību akti vai kas izriet no divpusējiem nolīgumiem.

9. Ja dažus Direktīvas 68/360/EEK noteikumus nav iespējams nošķirt no Regulas (EEK) Nr. 1612/68 noteikumiem, kurus nepiemēro atbilstīgi 2. līdz 5., 7. un 8. punktam, tad Igaunija un pašreizējās dalībvalstis drīkst atkāpties no minētajiem noteikumiem, ciktāl tas vajadzīgs, lai piemērotu 2. līdz 5., 7. un 8. punktu.

10. Visos gadījumos, kad atbilstīgi iepriekš izklāstītajiem pārejas noteikumiem pašreizējās dalībvalstis īsteno attiecīgo valstu pasākumus vai pasākumus, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem, Igaunija var paturēt spēkā ekvivalentus pasākumus attiecībā uz konkrētās dalībvalsts vai konkrēto dalībvalstu pilsoņiem.

11. Ja kāda no pašreizējām dalībvalstīm aptur Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. panta piemērošanu, Igaunija var attiecībā uz Čehijas Republiku, Latviju, Lietuvu, Ungāriju, Poliju, Slovēniju un Slovākiju izmantot procedūras, kas izklāstītas 7. punktā. Šādos laikposmos darba atļaujas, ko Igaunija pārraudzības nolūkā izsniedz Čehijas Republikas, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pilsoņiem, tiek izsniegtas automātiski.

12. Pašreizējās dalībvalstis, kas atbilstīgi 2. līdz 5. un 7. līdz 9. punktam īsteno savas valsts pasākumus, var atbilstīgi saviem tiesību aktiem noteikt plašāku pārvietošanās brīvību nekā pastāv pievienošanās dienā, tostarp paredzēt pilnīgu pieeju darba tirgum. Sākot ar trešo gadu pēc pievienošanās dienas, ikviena pašreizējā dalībvalsts, kas īsteno savas valsts pasākumus, var jebkurā laikā nolemt, ka minēto pasākumu vietā piemēros Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. panta noteikumus. Par jebkuru šādu lēmumu informē Komisiju.

13. Lai atsevišķās jutīgās pakalpojumu jomās darba tirgū novērstu nopietnus traucējumus vai šādu traucējumu rašanās iespēju, ko dažos reģionos var izraisīt transnacionāla pakalpojumu sniegšana, kas definēta Direktīvas 96/71/EK 1. pantā, un tiktāl, ciktāl tās atbilstīgi iepriekš izklāstītajiem pārejas noteikumiem attiecībā uz Igaunijas darba ņēmējiem piemēro savas valsts pasākumus vai pasākumus, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem, Vācija un Austrija var — iepriekš par to informējot Komisiju — atkāpties no EK līguma 49. panta pirmās daļas, lai saistībā ar pakalpojumiem, kurus sniedz sabiedrības, kas veic uzņēmējdarbību Igaunijā, ierobežotu tādu darba ņēmēju pagaidu pārvietošanos, kuru tiesībām strādāt Vācijā un Austrijā piemērojami šo valstu iekšējie pasākumi.

Pakalpojumu jomas, uz kurām var attiecināt minēto atkāpi, ir šādas:

— Vācijā:

Joma | NACE [1] kods, ja nav norādīts citādi |

Būvniecība, tostarp saistītās nozares | 45.1. līdz 4.; Darbības jomas, kas uzskaitītas Direktīvas 96/71/EK pielikumā |

Ēku tīrīšana un uzkopšana | 74.70. Ēku tīrīšana un uzkopšana |

Citi pakalpojumi | 74.87. Vienīgi iekštelpu tapsētāju darbība |

— Austrijā:

Joma | NACE [1] kods, ja nav norādīts citādi |

Dārzkopības pakalpojumi | 01.41. |

Akmens sadalīšana, apstrāde un apdare | 26.7. |

Metāla būvkonstrukciju un to daļu ražošana | 28.11. |

Būvniecība, tostarp saistītās nozares | 45.1. līdz 4.; Darbības jomas, kas uzskaitītas Direktīvas 96/71/EK pielikumā |

Apsardzes darbība | 74.60. |

Ēku tīrīšana un uzkopšana | 74.70. |

Mājas aprūpe | 85.14. |

Sociālā palīdzība un darbības bez izmitināšanas | 85.32. |

Tiktāl, ciktāl Vācija un Austrija saskaņā ar iepriekšējām šā punkta daļām atkāpjas no EK līguma 49. panta pirmās daļas, Igaunija var veikt līdzvērtīgus pasākumus, par to iepriekš paziņojot Komisijai.

Šā punkta piemērošanas sekas nedrīkst būt tādi darba ņēmēju pagaidu pārvietošanās nosacījumi saistībā ar pakalpojumu transnacionālu sniegšanu Vācijā vai Austrijā un Igaunijā, kas būtu vairāk ierobežojoši kā nosacījumi, kuri ir spēkā Pievienošanās līguma parakstīšanas dienā.

14. Iepriekš 2. līdz 5. un 7. līdz 12. punktā izklāstīto noteikumu piemērošanas sekas nedrīkst būt tādi nosacījumi Igaunijas pilsoņu pieejai pašreizējo dalībvalstu darba tirgiem, kas būtu vairāk ierobežojoši kā nosacījumi, kuri ir spēkā Pievienošanās līguma parakstīšanas dienā.

Neskarot 1. līdz 13. punktā izklāstītos noteikumus, visos laikposmos, kad tiek īstenoti attiecīgo valstu pasākumi vai pasākumi, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem, pašreizējās dalībvalstis saistībā ar pieeju savam darba tirgum dod priekšroku darba ņēmējiem, kas ir ES dalībvalstu pilsoņi, nevis darba ņēmējiem, kas ir trešo valstu pilsoņi.

Režīms, ko piemēro Igaunijas migrējošiem darba ņēmējiem un viņu ģimenēm, kas likumīgi dzīvo un strādā kādā citā dalībvalstī, vai citu dalībvalstu migrējošiem darba ņēmējiem un viņu ģimenēm, kas likumīgi dzīvo un strādā Igaunijā, nedrīkst būt vairāk ierobežojošs kā tas režīms, ko piemēro trešo valstu darba ņēmējiem, kas dzīvo un strādā attiecīgi konkrētajā dalībvalstī vai Igaunijā. Turklāt, piemērojot principu, ka priekšroka tiek dota Kopienai, režīms, ko piemēro tādiem migrējošiem darba ņēmējiem no trešām valstīm, kas dzīvo un strādā Igaunijā, nedrīkst būt labvēlīgāks kā režīms, ko piemēro Igaunijas pilsoņiem.

2. PAKALPOJUMU SNIEGŠANAS BRĪVĪBA

1. 31994 L 0019: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/19/EK ( 1994. gada 30. maijs) par noguldījumu garantiju sistēmām (OV L 135, 31.5.1994., 5. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvas 94/19/EK 7. panta 1. punkta, līdz 2007. gada 31. decembrim uz Igauniju neattiecas garantiju minimālais apjoms. Igaunija nodrošina, ka tās noguldījumu garantiju sistēma nodrošina segumu, kas līdz 2005. gada 31. decembrim ir vismaz EUR 6391 un laikposmā no 2006. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 31. decembrim — vismaz EUR 12782.

Pārejas laikā pārējās dalībvalstis saglabās tiesības apturēt savā teritorijā izveidotu Igaunijas kredītiestāžu filiāļu darbību, kamēr šādas filiāles nepievienojas oficiāli atzītai noguldījumu garantiju sistēmai attiecīgajā dalībvalstī, lai tādējādi segtu starpību starp Igaunijas garantiju apjomu un 7. panta 1. punktā minēto obligāto apjomu. Prasību, ka Igaunijas kredītiestādes filiālei, kas darbojas kādā dalībvalstī, jānodrošina Direktīvas 7. panta 1. punktā minētais obligātais garantijas apjoms, var izpildīt, izmantojot arī Igaunijas noguldījumu garantiju sistēmu.

2. 31997 L 0009: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 97/9/EK ( 1997. gada 3. marts) par ieguldītāju kompensācijas sistēmām (OV L 84, 26.3.1997., 22. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvas 97/9/EK 4. panta 1. punkta, līdz 2007. gada 31. decembrim uz Igauniju neattiecas minimālais kompensācijas apjoms. Igaunija nodrošina, ka tās ieguldītāju kompensēšanas sistēma nodrošina segumu, kas līdz 2005. gada 31. decembrim ir vismaz EUR 6391 un laikposmā no 2006. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 31. decembrim — vismaz EUR 12782.

Pārejas laikā pārējās dalībvalstis saglabās tiesības apturēt savā teritorijā izveidotu Igaunijas ieguldījumu sabiedrību filiāļu darbību, kamēr šādas filiāles nepievienojas oficiāli atzītai ieguldītāju kompensēšanas sistēmai attiecīgajā dalībvalstī, lai tādējādi segtu starpību starp Igaunijas kompensācijas apjomu un 4. panta 1. punktā minēto obligāto apjomu. Prasību, ka Igaunijas ieguldījumu sabiedrības filiālei, kas darbojas kādā dalībvalstī, jānodrošina 4. panta 2. punktā minētais obligātais kompensācijas apjoms, var izpildīt, izmantojot arī Igaunijas ieguldītāju kompensācijas sistēmu.

3. BRĪVA KAPITĀLA APRITE

Līgums par Eiropas Savienību;

Eiropas Kopienas dibināšanas līgums.

Neskarot pienākumus, kas noteikti Līgumos, uz kuriem balstās Eiropas Savienība, Igaunija var septiņus gadus no pievienošanās dienas paturēt spēkā savu tiesību aktu noteikumus par lauksaimniecības zemes un mežu iegūšanu, kuri attiecas uz dalībvalstu pilsoņiem un sabiedrībām, kas izveidotas saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem un kas nav reģistrētas Igaunijā, neveic uzņēmējdarbību Igaunijā un kam nav pārstāvniecību vai nodaļu Igaunijā. Attiecībā uz lauksaimniecības zemes un mežu iegūšanu dalībvalstu pilsoņiem nekādā gadījumā nedrīkst piemērot noteikumus, kas ir nelabvēlīgāki par noteikumiem, kuri ir spēkā Pievienošanās līguma parakstīšanas dienā, ne arī noteikumus, kuri ir vairāk ierobežojoši nekā trešo valstu pilsoņiem piemērotie noteikumi.

Uz citu dalībvalstu pilsoņiem, kas vēlas veikt uzņēmējdarbību kā pašnodarbināti zemnieki un dzīvot Igaunijā, un kas vismaz trīs gadus pēc kārtas likumīgi dzīvojuši un kā zemnieki aktīvi darbojušies Igaunijā, neattiecina šā panta iepriekšējās daļas noteikumus un jebkādas procedūras, ko neattiecina uz Igaunijas pilsoņiem.

Šo pārejas posma pasākumu vispārēju pārskatīšanu veic trešajā gadā pēc pievienošanās dienas. Šajā sakarā Komisija iesniedz ziņojumu Padomei. Padome pēc Komisijas priekšlikuma var ar vienprātīgu lēmumu saīsināt vai pārtraukt šā panta pirmajā daļā paredzēto pārejas laiku.

Ja ir pietiekami pierādījumi par to, ka pēc pārejas laika beigām būs nopietni traucējumi vai šādu traucējumu rašanās iespējamība Igaunijas lauksaimniecības zemju tirgū, Komisija pēc Igaunijas lūguma lemj par pārejas laika pagarināšanu par ne vairāk kā trim gadiem.

4. LAUKSAIMNIECĪBA

1. 31991 R 2092: Padomes Regula (EEK) Nr. 2092/91 ( 1991. gada 24. jūnijs) par lauksaimniecības produktu bioloģisku ražošanu un norādēm par to uz lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem (OV L 198, 22.7.1991., 1. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 32002 R 0473: Komisijas 15.3.2002. Regula (EK) Nr. 473/2002 (OV L 75, 16.3.2002., 21. lpp.).

Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2029/91 6. panta 1. un 2. punkta, 18 mēnešus pēc pievienošanās dienas Igaunijā ir atļauts bioloģiskajā lauksaimniecībā neierobežoti lietot Igaunijā ražotu kūdru.

Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2029/91 6. panta 1. un 2. punkta, 18 mēnešus pēc pievienošanās dienas Igaunijā ir atļauts bioloģiskajā lauksaimniecībā lietot kālija permanganātu, lai veiktu visu veidu augu un augsnes apstrādi.

Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2029/91 6. panta 1. un 2. punkta, līdz 2006. gada 1. janvārim Igaunijā ir atļauts bioloģiskajā lauksaimniecībā lietot sēklas un veģetatīvās pavairošanas materiālus, kas nav ražoti, izmantojot bioloģiskās ražošanas metodes.

2. 31999 R 1254: Padomes Regula (EK) Nr. 1254/1999 ( 1999. gada 17. maijs) par liellopu un teļa gaļas tirgus kopīgo organizāciju (OV L 160, 26.6.1999., 21. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 32001 R 2345 Komisijas 30.11.2001. Regula (EK) Nr. 2345/2001 (OV L 315, 1.12.2001., 29. lpp.).

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1254/1999 3. panta f) punkta, līdz 2006. gada beigām Igaunija var tādu sugu govis, kas uzskaitītas I pielikumā Komisijas Regulai (EK) Nr. 2342/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā Padomes Regulu (EK) Nr. 1254/1999 par liellopu un teļa gaļas tirgus kopīgo organizāciju piemērot attiecībā uz piemaksu shēmām [2], uzskatīt par atbilstīgām piemaksai, ko saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1254/1999 3. nodaļu piešķir par zīdītājgovīm, ja šādas govis ir lecinātas vai apsēklotas ar gaļas šķirnes bulli.

3. 31999 R 1255: Padomes Regula (EK) Nr. 1255/1999 ( 1999. gada 17. maijs) par piena un piena produktu tirgus kopīgo organizāciju (OV L 160, 26.6.1999., 48. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 32002 R 0509: Komisijas 21.3.2002. Regula (EK) Nr. 509/2002 (OV L 79, 22.3.2002., 15. lpp.).

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1255/1999 38. panta 1. punkta, Igaunija var 2004./2005. tirdzniecības gadā piešķirt valsts maksājumus par piena govīm, nepārsniedzot to maksājumu apjomu, kas piešķirti gadā pirms pievienošanās dienas.

Igaunija iesniedz Komisijai ziņojumu par valsts atbalsta pasākumu īstenošanu, norādot atbalsta veidu un apjomus.

5. ZIVSAIMNIECĪBA

31992 R 3760: Padomes Regula (EEK) Nr. 3760/92 ( 1992. gada 20. decembris), ar ko nosaka Kopienas zivsaimniecības un akvakultūras sistēmu (OV L 389, 31.12.1992., 1. lpp.) un ko groza:

- 31998 R 1181: Padomes 4.6.1998. Regula (EK) Nr. 1181/98 (OV L 164, 9.6.1998., 1. lpp.).

Regula (EEK) Nr. 3760/92 attiecas uz Igauniju, ņemot vērā turpmāk izklāstītos īpašos noteikumus.

Attiecībā uz krājumiem, kam piemēro nozvejas limitus, Igaunijai piešķiramo Kopienas nozvejas iespēju daļu nosaka atbilstīgi turpmāk izklāstītajam, iedalot pēc sugām un zonām:

Sugas | ICES vai IBSFC zona | Igaunijas daļas (%) |

Reņģes | III b, c, d [3], izņemot IBSFC 3. pārvaldības vienību | 10,761 |

Brētliņas | III b, c, d [3] | 11,455 |

Laši | III b, c, d [3], izņemot IBSFC 32. apakšrajonu | 2,106 |

Laši | IBSFC III d apakšrajons [3] | 10,254 |

Mencas | III b, c, d [3] | 1,874 |

Šīs daļas izmanto, pirmo reizi Igaunijai piešķirot nozvejas iespējas atbilstīgi procedūrai, kas paredzēta Regulas (EEK) Nr. 3760/92 8. panta 4. punktā.

Turklāt Igaunijas daļu Kopienas nozvejas iespējās NAFO uzraudzības apgabalā pēc Komisijas priekšlikuma noteiks Padome, lēmumu pieņemot ar kvalificētu balsu vairākumu, pamatojoties uz NAFO spēkā esošo sadalījumu laikposmā tieši pirms pievienošanās dienas.

6. TRANSPORTA POLITIKA

31993 R 3118: Padomes Regula (EEK) Nr. 3118/93 ( 1993. gada 25. oktobris), ar ko paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem ārvalstu pārvadātāji dalībvalstī drīkst sniegt kravu iekšzemes autopārvadājumu pakalpojumus (OV L 279, 12.11.1993., 1. lpp.), un kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 32002 R 0484: Eiropas Parlamenta un Padomes 1.3.2002. Regula (EK) Nr. 484/2002 (OV L 76, 19.3.2002., 1. lpp.).

a) Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 3118/93 1. panta un līdz otrā gada beigām pēc pievienošanās dienas, Igaunijas pārvadātāji nesniedz kravu iekšzemes autopārvadājumu pakalpojumus citās dalībvalstīs, un citu dalībvalstu pārvadātāji nesniedz kravu iekšzemes autopārvadājumu pakalpojumus Igaunijā;

b) Līdz otrā gada beigām pēc pievienošanās dienas dalībvalstis paziņo Komisijai par to, vai tās pagarinās minēto laikposmu par, ilgākais, diviem gadiem, vai arī pēc minētā laikposma beigām tās pilnībā piemēros regulas 1. pantu. Ja šāds paziņojums netiek sniegts, piemēro regulas 1. pantu. Vienīgi tie pārvadātāji, kas reģistrēti dalībvalstīs, uz kurām attiecas regulas 1. pants, drīkst sniegt kravu iekšzemes autopārvadājumu pakalpojumus pārējās dalībvalstīs, uz kurām attiecas 1. pants;

c) Ja kravu iekšzemes autopārvadājumu tirgū pastāv nozīmīgi traucējumi vai šādu traucējumu risks, dalībvalstis, uz kurām atbilstīgi šā dokumenta b) punktam neattiecas regulas 1. pants, līdz ceturtā gada beigām pēc pievienošanās dienas paziņo Komisijai par to, vai tās pagarinās minēto laikposmu par, ilgākais, vienu gadu, vai arī pēc minētā laikposma beigām tās pilnībā piemēros regulas 1. pantu. Ja šāds paziņojums netiek sniegts, piemēro regulas 1. pantu. Vienīgi tie pārvadātāji, kas reģistrēti dalībvalstīs, uz kurām attiecas regulas 1. pants, drīkst sniegt kravu iekšzemes autopārvadājumu pakalpojumus pārējās dalībvalstīs, uz kurām attiecas 1. pants;

d) Kamēr regulas 1. pants pilnībā neattiecas uz visām dalībvalstīm, tās dalībvalstis, uz kurām atbilstīgi šā dokumenta b) vai c) punktam attiecas regulas 1. pants, var izmantot turpmāk izklāstīto procedūru.

Ja kādā no šā punkta iepriekšējā daļā minētajām dalībvalstīm pastāv nozīmīgi tirgus vai tā daļas traucējumi, ko izraisa vai pastiprina kabotāža, piemēram, piedāvājums būtiski pārsniedz pieprasījumu, vai arī ir apdraudēta daudzu kravu autopārvadājumu uzņēmumu finansiālā stabilitāte vai pastāvēšana, attiecīgā dalībvalsts informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par šo stāvokli un sniedz tām visu attiecīgo informāciju. Pamatojoties uz šo informāciju, attiecīgā dalībvalsts var lūgt Komisiju pilnīgi vai daļēji apturēt regulas 1. panta piemērošanu, lai atjaunotu parasto stāvokli.

Pamatojoties uz attiecīgās dalībvalsts sniegtajām ziņām, Komisija pārbauda stāvokli un viena mēneša laikā pēc lūguma saņemšanas lemj par vajadzību paredzēt aizsardzības pasākumus. Piemēro procedūru, kas paredzēta regulas 7. panta 3. punkta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā, kā arī minētā panta 4., 5. un 6. punktā.

Steidzamos un izņēmuma gadījumos šā punkta pirmajā daļā minētā dalībvalsts var apturēt regulas 1. panta piemērošanu, tūlīt pēc tam iesniedzot Komisijai pamatotu paziņojumu;

e) Kamēr atbilstīgi šā dokumenta a) līdz c) punktam nepiemēro regulas 1. pantu, dalībvalstis var regulēt piekļuvi kravu iekšzemes autopārvadājumu tirgum, pakāpeniski palielinot savstarpēji izsniegto kabotāžas atļauju skaitu saskaņā ar divpusējiem nolīgumiem. Minētie pasākumi var paredzēt arī pilnīgas liberalizācijas iespēju;

f) Šā dokumenta a) līdz d) punkta piemērošanas iznākumā piekļuve kravu iekšzemes autopārvadājumu tirgum nedrīkst būt vairāk ierobežojoša kā Pievienošanās līguma parakstīšanas dienā.

7. NODOKĻU POLITIKA

1. 31977 L 0388: Padomes Sestā direktīva 77/388/EEK ( 1977. gada 17. maijs) par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 13.6.1977., 1. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 32002 L 0038: Padomes 7.5.2002. Direktīva 2002/38/EK (OV L 128, 15.5.2002., 41. lpp.).

a) Atkāpjoties no Direktīvas 77/388/EEK 12. panta 3. punkta a) apakšpunkta, Igaunija var līdz 2007. gada 30. jūnijamsaglabāt samazinātu pievienotās vērtības nodokļa likmi, kas nav zemāka par 5 %, attiecībā uz siltumenerģiju, ko piegādā fiziskām personām, mājokļu kooperatīviem, dzīvokļu kooperatīviem, baznīcām, reliģiskajām draudzēm, iestādēm vai organizācijām, kuras finansē no valsts, lauku rajonu vai pilsētu pašvaldību budžeta, kā arī attiecībā uz kūdras, kurināmā brikešu, akmeņogļu un malkas piegādēm fiziskām personām;

b) Piemērojot Direktīvas 77/388/EEK 28. panta 3. punkta b) apakšpunktu, Igaunija var saglabāt atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa pasažieru starptautiskajiem pārvadājumiem, kas minēti direktīvas F pielikuma 17. punktā, kamēr nav izpildīts direktīvas 28. panta 4. punktā izklāstītais nosacījums vai kamēr tādu pašu atbrīvojumu piemēro kāda no pašreizējām dalībvalstīm, atkarībā no tā, kurš termiņš beidzas agrāk.

2. 31990 L 0435: Padomes Direktīva 90/435/EEK ( 1990. gada 23. jūlijs) par kopēju nodokļu sistēmu, kas piemērojama mātes uzņēmumiem un meitas uzņēmumiem no dažādām dalībvalstīm (OV L 225, 20.8.1990., 6. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvas 90/435/EEK 5. panta 1. punkta, Igaunija var laikā, kamēr tā uzliek ienākuma nodokli sadalītajai peļņai, neuzliekot nodokli nesadalītajai peļņai, un ilgākais līdz 2008. gada 31. decembrim, turpināt uzlikt minēto nodokli sadalītajai peļņai, ko Igaunijas meitas uzņēmumi izmaksā saviem mātes uzņēmumiem, kuri reģistrēti citās dalībvalstīs.

3. 31992 L 0079: Padomes Direktīva 92/79/EEK ( 1992. gada 19. oktobris) par nodokļu saskaņošanu cigaretēm (OV L 316, 31.10.1992., 8. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 32002 L 0010: Padomes 12.2.2002. Direktīva 2002/10/EK (OV L 46, 16.2.2002., 26. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvas 92/79/EEK 2. panta 1. punkta, Igaunija var līdz 2009. gada 31. decembrim atlikt vispārējā minimālā akcīzes nodokļa uzlikšanu mazumtirdzniecības cenai (iekļaujot visus nodokļus) cigaretēm vispieprasītākajā cenu kategorijā, ar nosacījumu, ka šajā laikposmā Igaunija pakāpeniski pielāgo savas akcīzes nodokļa likmes vispārējam minimālajam nodoklim, kas paredzēts direktīvā.

Neskarot 8. pantu Padomes Direktīvā 92/12/EEK par vispārēju režīmu akcīzes precēm un par šādu preču glabāšanu, apriti un uzraudzību [4], un informējot Komisiju, dalībvalstis var laikā, kamēr tiek piemērota iepriekš paredzētā atkāpe, attiecībā uz cigaretēm, ko šajās valstīs varētu ievest no Igaunijas, papildus nemaksājot akcīzes nodokli, saglabāt tādus pašus kvantitatīvos ierobežojumus, kādi tiek piemēroti ievešanai no trešām valstīm. Dalībvalstis, kas izmanto šādu iespēju, var veikt vajadzīgās pārbaudes, ar nosacījumu, ka šādas pārbaudes neiespaido iekšējā tirgus pareizu darbību.

4. 31992 L 0080: Padomes Direktīva 92/80/EEK ( 1992. gada 19. oktobris) par nodokļu saskaņošanu tabakas izstrādājumiem, kas nav cigaretes (OV L 316, 31.10.1992., 10. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 32002 L 0010: Padomes 12.2.2002. Direktīva 2002/10/EK (OV L 46, 16.2.2002., 26. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvas 92/80/EEK 3. panta 1. punkta, Igaunija var līdz 2009. gada 31. decembrim atlikt vispārējā minimālā akcīzes nodokļa piemērošanu smēķējamai tabakai.

Neskarot 8. pantu Padomes Direktīvā 92/12/EEK par vispārēju režīmu akcīzes precēm un par šādu preču glabāšanu, apriti un uzraudzību [4], un informējot Komisiju, dalībvalstis var laikā, kamēr tiek piemērota iepriekš paredzētā atkāpe, attiecībā uz smēķējamo tabaku, ko šajās valstīs varētu ievest no Igaunijas, papildus nemaksājot akcīzes nodokli, saglabāt tādus pašus kvantitātes ierobežojumus, kādi tiek piemēroti ievešanai no trešām valstīm. Dalībvalstis, kas izmanto šādu iespēju, var veikt vajadzīgās pārbaudes, ar nosacījumu, ka šādas pārbaudes neiespaido iekšējā tirgus pareizu darbību.

8. ENERĢĒTIKA

1. 31968 L 0414: Padomes 1968. gada 20. decembra Direktīva 68/414/EEK, ar ko EEK dalībvalstīm uzliek pienākumu uzturēt jēlnaftas un/vai naftas produktu obligātas rezerves (OV L 308, 23.12.1968., 14. lpp.) un kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 31998 L 0093: Padomes 14.12.1998. Direktīva 98/93/EK (OV L 358, 31.12.1998., 100. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvas 68/414/EEK 1. panta 1. punkta, līdz 2009. gada 31. decembrim uz Igauniju neattiecas naftas produktu obligātās rezerves apjoms. Igaunija nodrošina, ka tās naftas produktu obligātās rezerves apjoms katrai 2. pantā uzskaitītajai naftas produktu kategorijai ir 1. panta 1. punktā definētais dienas vidējais patēriņš valstī vismaz šādam dienu skaitam:

- līdz pievienošanās dienai — 10 dienām,

- līdz 2004. gada 31. decembrim — 20 dienām,

- līdz 2005. gada 31. decembrim — 35 dienām,

- līdz 2006. gada 31. decembrim — 45 dienām,

- līdz 2007. gada 31. decembrim — 50 dienām,

- līdz 2008. gada 31. decembrim — 65 dienām,

- līdz 2009. gada 31. decembrim — 90 dienām.

2. 31996 L 0092: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/92/EK ( 1996. gada 19. decembris) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (OV L 27, 30.1.1997., 20. lpp.).

Līdz 2008. gada 31. decembrim Igaunijā nepiemēro Direktīvas 96/92/EK 19. panta 2. punktu.

9. VIDE

A. GAISA KVALITĀTE

31994 L 0063: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/63/EK ( 1994. gada 20. decembris) par kontroli attiecībā uz gaistošu organisko savienojumu (GOS) emisiju, ko rada benzīna glabāšana un nosūtīšana no termināliem uz degvielas uzpildes stacijām (OV L 365, 31.12.1994., 24. lpp.).

1. Atkāpjoties no Direktīvas 94/63/EK 3. panta un I pielikuma, prasības, kas noteiktas attiecībā uz glabāšanas iekārtām terminālos, Igaunijā nepiemēro:

- līdz 2005. gada 31. decembrim — glabāšanas iekārtām OÜ Tarkoil, Rakvere un OÜ Tarkoil, Haapsalu,

- līdz 2006. gada 31. decembrim — glabāšanas iekārtām AS Tartu Terminaal, Kärkna, Tartu maakond.

2. Atkāpjoties no Direktīvas 94/63/EK 4. panta un II pielikuma, prasības, kas noteiktas attiecībā uz iekraušanu esošajos pārvietojamos konteineros un izkraušanu no tiem terminālos, Igaunijā nepiemēro:

- līdz 2005. gada 31. decembrim — OÜ Tarkoil, Rakvere un OÜ Tarkoil, Haapsalu termināliem,

- līdz 2006. gada 31. decembrim — AS Tartu Terminaal, Kärkna, Tartu maakond.

3. Atkāpjoties no Direktīvas 94/63/EK 6. panta un III pielikuma, līdz 2006. gada 31. decembrim Igaunijā nepiemēro prasības, kas noteiktas attiecībā uz iekraušanu esošajās glabāšanas iekārtās degvielas uzpildes stacijās, kuru apgrozījums ir mazāks par 1000 m3/gadā.

B. ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA

31999 L 0031: Padomes Direktīva 1999/31/EK ( 1999. gada 26. aprīlis) par atkritumu poligoniem (OV L 182, 16.7.1999., 1. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvas 1999/31/EK 5. panta 3. punkta a) un b) apakšpunkta un 14. panta d) punkta i) apakšpunkta un neskarot Padomes Direktīvu 75/442/EEK par atkritumiem [6] un Padomes Direktīvu 91/689/EEK par bīstamajiem atkritumiem [7], prasības, kas noteiktas attiecībā uz šķidrajiem un kodīgajiem atkritumiem, Igaunijā nepiemēro degslānekļa pelniem, ko līdz 2009. gada 16. jūlijam apglabā esošajos atkritumu poligonos. Igaunija nodrošina to, ka degslānekļa pelnu daudzums, kas tiek apglabāts neatbilstīgi iepriekšminētajiem direktīvas noteikumiem, pakāpeniski tiek samazināts, ievērojot šādus gada maksimālos daudzumus:

- līdz pievienošanās dienai: 3930000 tonnu,

- līdz 2004. gada 31. decembrim: 3570000 tonnu,

- līdz 2005. gada 31. decembrim: 3090000 tonnu,

- līdz 2006. gada 31. decembrim: 2120000 tonnu,

- līdz 2007. gada 31. decembrim: 920000 tonnu,

- līdz 2008. gada 31. decembrim: 350000 tonnu.

C. ŪDENS KVALITĀTE

1. 31991 L 0271: Padomes Direktīva 91/271/EEK ( 1991. gada 21. maijs) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (OV L 135, 30.5.1991., 40. lpp.), ko groza:

- 31998 L 0015: Komisijas 27.2.1998. Direktīva 98/15/EK (OV L 67, 7.3.1998., 29. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvas 91/271/EEK 3., 4. panta un 5. panta 2. punkta un atbilstīgi turpmāk paredzētajam starpposma mērķim, Igaunijā līdz 2010. gada 31. decembrim nepiemēro prasības attiecībā uz komunālo notekūdeņu kanalizācijas sistēmām un attīrīšanu: attiecībā uz aglomerācijām, kuru iedzīvotāju skaits ir 10000 vai vairāk, atbilstību direktīvas noteikumiem Igaunija nodrošina līdz 2009. gada 31. decembrim.

2. 31998 L 0083: Padomes Direktīva 98/83/EK ( 1998. gada 3. novembris) par dzeramā ūdens kvalitāti (OV L 330, 5.12.1998., 32. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvas 98/83/EK 5. panta 2. punkta un 8. panta, kā arī no I pielikuma C daļas:

a) vērtības, kas noteiktas tādiem indikatoru parametriem kā krāsa, ūdeņraža jonu koncentrācija, dzelzs piemaisījumi, mangāna piemaisījumi, smarža un duļķainība, Igaunijā nepiemēro:

- līdz 2007. gada 31. decembrim — sadales sistēmām, kas nodrošina pakalpojumus vairāk nekā 2000 personām,

- līdz 2013. gada 31. decembrim — sadales sistēmām, kas nodrošina pakalpojumus 2000 vai mazāk personām;

b) vērtības, kas noteiktas tādiem indikatoru parametriem kā hlorīdu piemaisījumi, elektrovadītspēja un sulfātu piemaisījumi, Igaunijā nepiemēro:

- līdz 2008. gada 31. decembrim — apdzīvotās vietās ar vairāk nekā 2000 iedzīvotājiem,

- līdz 2013. gada 31. decembrim — apdzīvotās vietās ar 2000 vai mazāk iedzīvotājiem.

D. RŪPNIECISKĀ PIESĀRŅOJUMA KONTROLE UN RISKA PĀRVALDĪBA

32001 L 0080: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/80/EK ( 2001. gada 23. oktobris) par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošo vielu emisiju gaisā no lielām sadedzināšanas iekārtām (OV L 309, 27.11.2001., 1. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvas 2001/80/EK 4. panta 3. punkta, kā arī III un VII pielikuma A daļas, emisijas robežvērtības, kas noteiktas sēra dioksīdam un putekļiem, Igaunijā nepiemēro:

- līdz 2010. gada 31. decembrim — attiecībā uz Ahtme sadedzināšanas iekārtu,

- līdz 2015. gada 31. decembrim — attiecībā uz Narva (Eesti un Balti) un Kohtla Järve sadedzināšanas iekārtām. Tomēr Narva (Eesti un Balti) 4 katlu atbilstība direktīvai ir jānodrošina līdz 2004. gada 31. decembrim, un turpmāko 4 katlu atbilstība — līdz 2010. gada 31. decembrim. Līdz 2008. gada 1. janvārim jāslēdz visi Balti spēkstacijas "TP-17" tipa katli.

Pārejas laikposmā šajās iekārtās jāpanāk, ka minimālā sēra atdalīšanas pakāpe ir 65 % un ka putekļu emisijas robežvērtība nepārsniedz 200 mg/Nm3.

Līdz 2008. gada 1. janvārim Igaunija iesniedz Komisijai plānu, tostarp ieguldījumu plānu, atlikušo Narva (Eesti un Balti) un Kohtla Järve neatbilstīgo iekārtu pakāpeniskai pielāgošanai laikposmā no 2010. gada līdz 2015. gadam.

Igaunija veiks visus iespējamos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka 2012. gadā sēra dioksīda emisijas no sadedzināšanas iekārtām, kurās kā kurināmo izmanto degslānekli, nepārsniedz 25000 tonnas un turpmāk pakāpeniski samazinās.

E. DABAS AIZSARDZĪBA

31992 L 0043: Padomes Direktīva 92/43/EEK ( 1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu un savvaļas floras un faunas aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 31997 L 0062: Padomes 27.10.1997. Direktīva 97/62/EK (OV L 305, 8.11.1997., 42. lpp.).

Līdz 2009. gada 1. maijam Komisija iesniedz Padomei ziņojumu par ģeogrāfisko izņēmumu turpmāku piemērošanu attiecībā uz Lynx lynx, kā paredzēts Direktīvas 92/43/EEK IV pielikumā, jo īpaši ņemot vērā Lynx lynx populācijas ilgtspējību un tās iespaidu uz citu savvaļas sugu ilgtspējību. Pamatojoties uz šo ziņojumu, Padome pārskata izņēmumu un, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma, var izlemt pārtraukt tā piemērošanu.

[1] NACE: skat. 31990 R 3037: Padomes Regula (EEK) Nr. 3037/90 ( 1990. gada 9. oktobris) par saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju Eiropas Kopienā (OV L 293, 24.10.1990., 1. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara 32002 R 0029: Komisijas 19.12.2001. Regula (EK) Nr. 29/2002 (OV L 6, 10.1.2002., 3. lpp.).

[2] OV L 281, 4.11.1999., 30. lpp.

[3] Kopienas ūdeņi.

[4] OV L 76, 23.3.1992., 1. lpp. Direktīva, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Direktīvu 2000/47/EK (OV L 193, 29.7.2000., 73. lpp.).

[6] OV L 194, 25.7.1975., 39. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Lēmumu 96/350/EK (OV L 135, 6.6.1996., 32. lpp.).

[7] OV L 377, 31.12.1991., 20. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Direktīvu 94/31/EK (OV L 168, 2.7.1994., 28. lpp.).

--------------------------------------------------

VII PIELIKUMS

Pievienošanās akta 24. pantā minētais sarakts: Kipra

1. BRĪVA PREČU APRITE

32001 L 0083: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/83/EK ( 2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV L 311, 28.11.2001., 67. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvā 2001/83/EK noteiktajām prasībām attiecībā uz kvalitāti, drošību un iedarbību, tādas tirdzniecības atļaujas, kas attiecībā uz sarakstā (šā pielikuma papildinājums, ko Kipra iesniegusi vienā valodā) norādītajiem farmaceitiskajiem produktiem līdz pievienošanās dienai izsniegtas saskaņā ar Kipras tiesību aktiem, paliek spēkā vai nu līdz laikam, kad tās tiek atjaunotas atbilstīgi acquis prasībām un iepriekšminētajā sarakstā noteiktajiem termiņiem, vai arī līdz 2005. gada 31. decembrim, atkarībā no tā, kurš termiņš beidzas agrāk. Neskarot minētās direktīvas III sadaļas 4. nodaļas noteikumus, uz tirdzniecības atļaujām, kas paredzētas šajā atkāpē, neattiecas noteikumi par savstarpēju atzīšanu dalībvalstīs.

2. PAKALPOJUMU SNIEGŠANAS BRĪVĪBA

32000 L 0012: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/12/EK ( 2000. gada 20. marts) par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (OV L 126, 26.5.2000., 1. lpp.), ko groza:

- 32000 L 0028: Eiropas Parlamenta un Padomes 18.9.2000. Direktīva 2000/28/EK (OV L 275, 27.10.2000., 37. lpp.).

Līdz 2007. gada 31. decembrim Kiprā Direktīva 2000/12/EK neattiecas uz kooperatīvajām kredītsabiedrībām un krājsabiedrībām, kamēr nav nodrošināta to atbilstība šai direktīvai.

No pievienošanās dienas līdz iepriekšminētā laikposma beigām Kipras pievienošanās katra gada sākumā paziņo Komisijai par to, cik kooperatīvo kredītsabiedrību un krājsabiedrību neatbilst direktīvai, un tādējādi uz tām neattiecas minētās direktīvas noteikumi, kā arī par to, cik liela ir šo sabiedrību pārstāvētā tirgus daļa.

3. BRĪVA KAPITĀLA APRITE

Līgums par Eiropas Savienību;

Eiropas Kopienas dibināšanas līgums.

Neskarot pienākumus, kas noteikti Līgumos, uz kuriem balstās Eiropas Savienība, Kipra var piecus gadus no pievienošanās dienas paturēt spēkā tos tiesību aktus par otro mājokļu iegādi, kas ir spēkā 2000. gada 31. decembrī (Likumu par nekustamā īpašuma iegādi (ārvalstnieki) (CAP. 109), kā arī likumus 52/1969, 55/1972 un 50/1990), Ministru Padomes 25.8.1999. Lēmumu 50.228 un Iekšlietu ministrijas 30.9.1999. Apkārtrakstu rajonu amatpersonām).

4. KONKURENCES POLITIKA

Eiropas Kopienas dibināšanas līgums: VI sadaļas 1. nodaļa — Konkurences noteikumi.

Neskarot EK līguma 87. un 88. pantu, uzņēmumi, kam līdz 2001. gada 31. decembrim piešķirts nodokļu atvieglojums saskaņā ar Kipras Likuma par ienākumu nodokli 28.A pantu, var līdz 2005. gada 31. decembrim saglabāt atbilstīgi minētajam pantam piešķirto atbrīvojumu.

5. LAUKSAIMNIECĪBA

A. TIESĪBU AKTI LAUKSAIMNIECĪBAS JOMĀ

1. Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, VI sadaļas 1. nodaļa — Konkurences noteikumi.

Neskarot EK līguma 87. un 88. pantu, Kipra var piecus gadus no pievienošanās dienas sniegt valsts atbalstu, lai nodrošinātu to, ka ģimenes vidējie ienākumi dažos trūcīgos apvidos nekļūst zemāki par 80 % no ģimenes vidējiem ienākumiem valstī. Šādu atbalstu sniedz vienīgi lauksaimniekiem, kuri piedalās lauku attīstības shēmās, kas nav shēmas, kuras attiecas uz 4., 5., 6., 7., 25., 26., 27. un 28. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 1257/1999, ar ko paredz atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF), kā arī groza un atceļ dažas regulas [1].

Kipra iesniedz Komisijai gada ziņojumu par valsts atbalsta pasākumu īstenošanu, norādot atbalsta veidu un apjomus.

2. 31996 R 2200: Padomes Regula (EK) Nr. 2200/96 ( 1996. gada 28. oktobris) par augļu un dārzeņu tirgus kopīgo organizāciju (OV L 297, 21.11.1996., 1. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 32002 R 1881: Padomes 14.10.2002. Regula (EK) Nr. 1881/2002 (OV L 285, 23.10.2002., 13. lpp.).

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 2200/96 23. panta 4. punkta, maksimālos apjomus, kas izņemšanas kompensācijām noteikti 23. panta 3. punktā, Kiprā piemēro 5 gadus no pievienošanās dienas. No 2004./2005. tirdzniecības gada līdz 2008./2009. tirdzniecības gadam maksimālais izņemšanas kompensāciju apjoms attiecībā uz āboliem, bumbieriem, persikiem un galda vīnogām ir 20 % no pārdotā daudzuma un attiecībā uz citrusaugļiem — 10 % no pārdotā daudzuma.

3. 31997 R 2597: Padomes Regula (EK) Nr. 2597/97 ( 1997. gada 18. decembris), ar ko paredz papildu noteikumus piena un piena produktu tirgus kopīgajai organizācijai attiecībā uz dzeramo pienu (OV L 351, 23.12.1997., 13. lpp.) un kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 31999 R 1602: Padomes 19.7.1999. Regula (EK) Nr. 1602/1999 (OV L 189, 22.7.1999., 43. lpp.).

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 2597/97 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta, prasības attiecībā uz pilnpiena minimālo tauku saturu piecus gadus pēc pievienošanās dienas nepiemēro attiecībā uz Kiprā ražotu dzeramo pienu. Dzeramo pienu, kas neatbilst prasībām attiecībā uz tauku saturu, var tirgot vienīgi Kiprā vai eksportēt uz kādu trešo valsti.

4. 31999 R 1254: Padomes Regula (EK) Nr. 1254/1999 ( 1999. gada 17. maijs) par liellopu un teļa gaļas tirgus kopīgo organizāciju (OV L 160, 26.6.1999., 21. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 32001 R 2345: Komisijas 30.11.2001. Regula (EK) Nr. 2345/2001 (OV L 315, 1.12.2001., 29. lpp.).

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1254/1999 12. panta 1. punkta, prasības attiecībā uz ganāmpulka blīvumu Kiprā piemēro pakāpeniski un atbilstīgi lineāram grafikam, sākot no 4,5 ganāmpulka vienībām uz hektāru pirmajā gadā pēc pievienošanās līdz 1,8 ganāmpulka vienībām uz hektāru piektajā gadā pēc pievienošanās.

B. TIESĪBU AKTI VETERINĀRIJAS UN FITOSANITĀRIJAS JOMĀ

1. 31966 L 0402: Padomes Direktīvā 66/402/EEK ( 1966. gada 14. jūnijs) par graudaugu sēklu tirdzniecību (OV 125, 11.7.1966., 2309. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 32001 L 0064: Padomes 31.8.2001. Direktīva 2001/64/EK (OV L 234, 1.9.2001., 60. lpp.).

Direktīvas 66/402/EEK II pielikumā paredzētās prasības attiecībā uz Hordeum vulgare L. (miežu) sēklu analītisko kvalitāti, Kiprā piecus gadus pēc pievienošanās dienas neattiecas uz Kiprā ražotu sēklu tirdzniecību. Šādas sēklas minētajā laikposmā netirgo pārējās dalībvalstīs.

2. 32002 L 0053: Padomes Direktīva 2002/53/EEK ( 1970. gada 29. septembris) par lauksaimniecības augu sugu šķirņu kopējo katalogu (OV L 193, 12.10.1970., 1. lpp.);

32002 L 0055: Padomes Direktīva 2002/55/EEK ( 1970. gada 29. septembris) par dārzeņu sēklu tirdzniecību (OV L 193, 12.10.1970., 33. lpp.).

Kipra var uz pieciem gadiem pēc pievienošanās dienas atlikt Direktīvas 2002/53/EK un Direktīvas 2002/55/EK piemērošanu attiecībā uz tādu šķirņu sēklu tirdzniecību Kipras teritorijā, kuras uzskaitītas attiecīgajos valsts lauksaimniecības augu un dārzeņu sugu šķirņu katalogos un kuras nav oficiāli atzītas atbilstīgi minētajām direktīvām. Šādas sēklas minētajā laikposmā netirgo pārējās dalībvalstīs.

6. TRANSPORTA POLITIKA

31985 R 3821: Padomes Regula (EEK) Nr. 3821/85 ( 1985. gada 20. decembris) par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā (OV L 370, 31.12.1985., 8. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 32002 R 1360: Komisijas 13.6.2002. Regula (EK) Nr. 1360/2002 (OV L 207, 5.8.2002., 1. lpp.).

Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 3821/85 3. panta 1. punkta, līdz 2005. gada 31. decembrim uz Kipru neattiecas prasība uzstādīt un izmantot reģistrācijas kontrolierīces pasažieru vai kravu autopārvadājumiem reģistrētos transportlīdzekļos, ja minētie transportlīdzekļi reģistrēti līdz 2002. gada 1. janvārim un tos izmanto vienīgi iekšzemes autopārvadājumiem. Šādu transportlīdzekļu vadītāji braukšanas un atpūtas laiku reģistrē savās kontrolgrāmatiņās.

7. NODOKĻU POLITIKA

1. 31977 L 0388: Padomes Sestā direktīva 77/388/EEK ( 1977. gada 17. maijs) par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 13.6.1977., 1. lpp.) kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 32002 L 0038: Padomes 7.5.2002. Direktīva 2002/38/EK (OV L 128, 15.5.2002., 41. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvas 77/388/EEK 12. panta 3. punkta a) apakšpunkta, Kipra var līdz 2007. gada 31. decembrim saglabāt atbrīvojumu, atlīdzinot iepriekšējā stadijā nomaksāto nodokli, attiecībā uz farmācijas produktu un pārtikas produktu piegādēm, izņemot attiecībā uz saldējuma, saldētu sulu, saldēta jogurta, ledus un līdzīgu produktu piegādēm un garšvielām bagātinātu pārtikas produktu piegādēm (kartupeļu čipsi/salmiņi, pūstās uzkodas un līdzīgi produkti, kas iepakoti lietošanai pārtikā bez turpmākas apstrādes).

Atkāpjoties no Direktīvas 77/388/EEK 13. panta 3. punkta a) apakšpunkta, Kipra var — līdz 2007. gada 31. decembrim vai līdz direktīvas 28.l pantā minētā pārejas laikposma beigām, atkarībā no tā, kurš termiņš beidzas agrāk — saglabāt samazinātu pievienotās vērtības nodokļa likmi, kas nav zemāka par 5 %, attiecībā uz restorānu pakalpojumu sniegšanu.

Neskarot Direktīvas 77/388/EEK 27. pantā izklāstīto procedūru, Kipra var vienu gadu pēc pievienošanās dienas turpināt piemērot vienkāršotu procedūru pievienotās vērtības nodokļa uzlikšanas sistēmu norēķiniem skaidrā naudā un tādu savstarpēju piegāžu vērtībai, kuras veic saistītas personas.

Piemērojot Direktīvas 77/388/EEK 28. panta 3. punkta b) apakšpunktu, Kipra var līdz 2007. gada 31. decembrim atbrīvot no pievienotās vērtības nodokļa darījumus ar apbūves zemi, kā paredzēts direktīvas F pielikuma 16. punktā.

Šāds atbrīvojums no nodokļa neiespaido pašu resursus, attiecībā uz kuriem ir atkārtoti jānosaka aprēķina bāze, kā paredzēts Padomes Regulā (EEK, Euratom) Nr. 1553/89 par galīgajiem vienotajiem pasākumiem, lai iekasētu pašu resursus, ko veido pievienotās vērtības nodokļi [2].

Piemērojot Direktīvas 77/388/EEK 28. panta 3. punkta b) apakšpunktu, Kipra var saglabāt atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa pasažieru starptautiskajiem pārvadājumiem, kas minēti direktīvas F pielikuma 17. punktā, kamēr nav izpildīts direktīvas 28. panta 4. punktā izklāstītais nosacījums vai kamēr tādu pašu atbrīvojumu piemēro kāda no pašreizējām dalībvalstīm, atkarībā no tā, kurš termiņš beidzas agrāk.

2. 31992 L 0081: Padomes Direktīva 92/81/EEK ( 1992. gada 19. oktobris) par to, kā saskaņojams akcīzes nodoklis minerāleļļām (OV L 316, 31.10.1992., 12. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 31994 L 0074: Padomes 22.12.1994. Direktīva 94/74/EK (OV L 365, 31.12.1994., 46. lpp.).

Neskarot oficiālu lēmumu, kas jāpieņem atbilstīgi Direktīvas 92/81/EEK 8. panta 4. punktā izklāstītajai procedūrai, Kipra var vienu gadu pēc pievienošanās dienas piemērot atbrīvojumu no akcīzes nodokļa minerāleļļām, ko izmanto cementa ražošanā.

Neskarot oficiālu lēmumu, kas jāpieņem atbilstīgi Direktīvas 92/81/EEK 8. panta 4. punktā izklāstītajai procedūrai, Kipra tāpat var vienu gadu pēc pievienošanās dienas piemērot atbrīvojumu no papildu akcīzes nodokļa visu veidu degvielai, ko izmanto vietējiem pasažieru pārvadājumiem.

8. ENERĢĒTIKA

31968 L 0414: Padomes Direktīva 68/414/EEK ( 1968. gada 20. decembris), ar ko EEK dalībvalstīm uzliek pienākumu uzturēt jēlnaftas un/vai naftas produktu obligātas rezerves (OV L 308, 23.12.1968., 14. lpp.) un ko groza:

- 31998 L 0093: Padomes 14.12.98. Direktīva 98/93/EK (OV L 358, 31.12.1998., 100. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvas 68/414/EEK 1. panta 1. punkta, līdz 2007. gada 31. decembrim uz Kipru neattiecas naftas produktu obligātās rezerves apjoms. Kipra nodrošina, ka tās naftas produktu obligātās rezerves apjoms katrai 2. pantā uzskaitītajai naftas produktu kategorijai ir 1. panta 1. punktā definētais dienas vidējais patēriņš valstī vismaz šādam dienu skaitam:

- līdz pievienošanās dienai — 60 dienām;

- līdz 2007. gada 31. decembrim — 90 dienām.

9. VIDE

A. GAISA KVALITĀTE

31999 L 0032: Padomes Direktīva 1999/32/EK ( 1999. gada 26. aprīlis), ar ko paredz sēra satura samazināšanu noteiktiem šķidrā kurināmā veidiem un ar ko groza Direktīvu 93/12/EEK (OV L 121, 11.5.1999., 13. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvas 1999/32/EK 3. panta 1. punkta un 4. panta 1. punkta, vienu gadu pēc pievienošanās dienas uz Kipru neattiecas benzīnam un dīzeļdegvielai noteiktās prasības. Minētajā laikposmā Kipra var lūgt noteikt atkāpi atbilstīgi direktīvas 3. panta 2. un 5. punktam, kā arī 4. panta 3. un 4. punktam.

B. ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA

31994 L 0062: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/62/EK ( 1994. gada 20. decembris) par iepakojumu un izlietoto iepakojumu (OV L 365, 31.12.1994., 10. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvas 94/62/EK 6. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta, Kipra nodrošina to, ka līdz 2005. gada 31. decembrim tiek sasniegti attiecībā uz turpmāk norādītajiem iepakojuma materiāliem paredzētie mērķi reģenerācijas un pārstrādes jomā, ievērojot turpmāk paredzētos starpposma mērķus:

- plastmasas pārstrāde: līdz pievienošanās dienai — 10 % un 2004. gadā — vismaz 15 % no svara;

- papīra/kartona pārstrāde: līdz pievienošanās dienai — 11 % un 2004. gadā — 14 % no svara;

- kopējais pārstrādes apjoms: līdz pievienošanās dienai — 12 % un 2004. gadā — vismaz 15 % no svara;

- kopējais reģenerācijas apjoms: līdz pievienošanās dienai — 35 % un 2004. gadā — 41 % no svara.

C. ŪDENS KVALITĀTE

31991 L 0271: Padomes Direktīva 91/271/EEK ( 1991. gada 21. maijs) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (OV L 135, 30.5.1991., 40. lpp.), ko groza:

- 31998 L 0015: Komisijas 27.2.1998. Direktīva 98/15/EK (OV L 67, 7.3.1998., 29. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvas 91/271/EEK 3., 4. panta un — gadījumos, kad jānosaka paaugstinātas bīstamības zonas — 5. panta 2. punkta un atbilstīgi turpmāk paredzētajiem starpposma mērķiem, Kiprā līdz 2012. gada 31. decembrim nepiemēro prasības attiecībā uz komunālo notekūdeņu kanalizācijas sistēmām un attīrīšanu:

- attiecībā uz 2 aglomerācijām (Limassol un Paralimni), kuru iedzīvotāju skaits ir lielāks par 15000, atbilstību direktīvas noteikumiem nodrošina līdz 2008. gada 31. decembrim,

- attiecībā uz 1 aglomerāciju (Nicosia), kuras iedzīvotāju skaits ir lielāks par 15000, atbilstību direktīvas noteikumiem nodrošina līdz 2009. gada 31. decembrim,

- attiecībā uz 1 aglomerāciju (Paphos), kuras iedzīvotāju skaits ir lielāks par 15000, atbilstību direktīvas noteikumiem nodrošina līdz 2011. gada 31. decembrim.

D. RŪPNIECISKĀ PIESĀRŅOJUMA KONTROLE UN RISKA PĀRVALDĪBA

32001 L 0080: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/80/EK ( 2001. gada 23. oktobris) par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošo vielu emisiju gaisā no lielām sadedzināšanas iekārtām (OV L 309, 27.11.2001., 1. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvas 2001/80/EK 4. panta 3. punkta un IV pielikuma A daļas, uz katliem, kas 2002. gada septembrī tiek izmantoti Dhekelia un Vasilikos sadedzināšanas iekārtās, attiecas emisijas robežvērtības 1700 mg/Nm3 apjomā, kamēr nav iestājies viens no šādiem apstākļiem:

- šie katli tiek uzlaboti vai nozīmīgi pārveidoti,

- uz salas kļūst pieejama dabasgāze,

- Kipra kļūst par elektroenerģijas eksportētāju,

- pašlaik ekspluatācijā esošos katlus pārstāj izmantot.

Kamēr tiek piemērotas emisijas robežvērtības 1700 mg/Nm3 apjomā, pēc pievienošanās Kipra līdz katra gada 31. martam iesniedz Komisijai ziņojumu par izmantotā kurināmā kvalitāti, sēra dioksīda emisijas gada apjomu un to, kāds ir šo sēra emisijas paredzamais iespaids uz emisiju kaimiņvalstīs.

[1] OV L 160, 26.6.1999., 80. lpp.

[2] OV L 155, 7.6.1989., 9. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1026/1999 (OV L 126, 20.5.1999., 1. lpp.).

--------------------------------------------------

Pielikuma papildinājums,

kas minēts VII pielikuma 1. nodaļā [*]

[*] Skatīt OV C 227 E, 23.9.2003., 20. lpp.

--------------------------------------------------

VIII PIELIKUMS

Pievienošanās akta 24. pantā minētais saraksts: Latvija

1. PERSONU PĀRVIETOŠANĀS BRĪVĪBA

Eiropas Kopienas dibināšanas līgums;

31968 L 0360: Padomes Direktīva 68/360/EEK ( 1968. gada 15. oktobris) par ierobežojumu atcelšanu attiecībā uz dalībvalstu darba ņēmēju un viņu ģimeņu pārvietošanos un uzturēšanos Kopienā (OV L 257, 19.10.1968., 13. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.);

31968 R 1612: Padomes Regula (EEK) Nr. 1612/68 ( 1968. gada 15. oktobris) par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Kopienā (OV L 257, 19.10.1968., 2. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 31992 R 2434: Padomes 27.7.1992. Regula (EEK) Nr. 2434/92 (OV L 245, 26.8.1992., 1. lpp.);

31996 L 0071: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/71/EK ( 1996. gada 16. decembris) par darba ņēmēju nosūtīšanu saistībā ar pakalpojumu sniegšanu (OV L 18, 21.1.1997., 1. lpp.).

1. Attiecībā uz darba ņēmēju pārvietošanās brīvību un pakalpojumu sniegšanas brīvību, kas saistīta ar darba ņēmēju pagaidu pārvietošanos, kā tā definēta Direktīvas 96/71/EK 1. pantā, EK līguma 39. pantu un 49. panta pirmo daļu Latvijas attiecībās ar Beļģiju, Čehijas Republiku, Dāniju, Vāciju, Igauniju, Grieķiju, Spāniju, Franciju, Īriju, Itāliju, Lietuvu, Luksemburgu, Ungāriju, Nīderlandi, Austriju, Poliju, Portugāli, Slovēniju, Slovākiju, Somiju, Zviedriju un Apvienoto Karalisti pilnībā piemēro, ievērojot 2. līdz 14. punktā paredzētos pārejas noteikumus.

2. Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. panta, pašreizējās dalībvalstis divus gadus pēc pievienošanās dienas piemēros attiecīgo valstu pasākumus vai pasākumus, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem, kuri reglamentē Latvijas pilsoņu pieeju šo valstu darba tirgiem. Pašreizējās dalībvalstis var turpināt šo pasākumu īstenošanu piecus gadus pēc pievienošanās dienas.

Latvijas pilsoņi, kas pievienošanās dienā likumīgi strādā kādā no pašreizējām dalībvalstīm un kam uz nepārtrauktu 12 mēnešu vai ilgāku laikposmu ir likumīga pieeja attiecīgās dalībvalsts darba tirgum, saglabās pieeju attiecīgās dalībvalsts darba tirgum, bet ne citu tādu dalībvalstu darba tirgiem, kuras īsteno savus iekšējos pasākumus.

Latvijas pilsoņiem, kam pēc pievienošanās uz nepārtrauktu 12 mēnešu vai ilgāku laikposmu ir pieeja kādas pašreizējās dalībvalsts darba tirgum, ir tādas pašas tiesības.

Iepriekš šā punkta otrajā un trešajā daļā minētie Latvijas pilsoņi zaudē minētajās daļās paredzētās tiesības, ja viņi brīvprātīgi atstāj attiecīgās dalībvalsts darba tirgu.

Latvijas pilsoņiem, kas kādā no pašreizējām dalībvalstīm likumīgi strādā pievienošanās dienā vai laikposmā, kad tiek īstenoti attiecīgās valsts pasākumi, un kam pieeja attiecīgās dalībvalsts darba tirgum ir uz laikposmu, kas īsāks par 12 mēnešiem, nav minēto tiesību.

3. Pirms beidzas divu gadu laikposms pēc pievienošanās dienas, Padome pārskata 2. punktā paredzēto pārejas noteikumu darbību, pamatojoties uz Komisijas ziņojumu.

Pēc minētās izskatīšanas un ne vēlāk kā beidzoties divu gadu laikposmam pēc pievienošanās dienas pašreizējās dalībvalstis paziņo Komisijai, vai tās turpinās īstenot attiecīgos valstu pasākumus vai pasākumus, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem, vai arī turpmāk piemēros Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. pantu. Ja šāds paziņojums netiek sniegts, piemēro Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. pantu.

4. Pēc Latvijas lūguma var veikt vienu papildu izskatīšanu. Šādā gadījumā piemēro 3. punktā izklāstīto procedūru, un izskatīšanu pabeidz sešos mēnešos pēc Latvijas lūguma saņemšanas.

5. Dalībvalstis, kuras turpina īstenot attiecīgos valsts pasākumus vai pasākumus, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem, 2. punktā minētā piecu gadu laikposma beigās var — ja pastāv nopietni darba tirgus traucējumi vai to rašanās iespēja un iepriekš paziņojot Komisijai — septiņus gadus pēc pievienošanās dienas turpināt īstenot minētos pasākumus. Ja šāds paziņojums netiek sniegts, piemēro Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. pantu.

6. Septiņu gadu laikposmā pēc pievienošanās dienas tās dalībvalstis, kurās saskaņā ar 3., 4. vai 5. punktu attiecībā uz Latvijas pilsoņiem piemēro Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. pantu un kuras minētajā laikposmā Latvijas pilsoņiem uzskaites nolūkā izsniedz darba atļaujas, minētās atļaujas izsniegs automātiski.

7. Dalībvalstis, kurās atbilstīgi 3., 4. vai 5. punktam attiecībā uz Latvijas pilsoņiem piemēro Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. pantu, var septiņu gadu laikposmā pēc pievienošanās dienas izmantot turpmākajās šā punkta daļās izklāstītās procedūras.

Ja kādā no šā punkta pirmajā daļā minētajām dalībvalstīm ir vai ir paredzami darba tirgus traucējumi, kas varētu nopietni apdraudēt dzīves vai nodarbinātības līmeni konkrētajā reģionā vai profesijā, tad šī dalībvalsts par to informē Komisiju un pārējās dalībvalstis, sniedzot visu attiecīgo informāciju. Pamatojoties uz šo informāciju, dalībvalsts var lūgt, lai Komisija nosaka, ka Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. panta piemērošana pilnīgi vai daļēji jāaptur, lai attiecīgajā reģionā vai profesijā atjaunotu normālo situāciju. Par piemērošanas apturēšanu, kā arī apturēšanas ilgumu un apjomu Komisija lemj vēlākais divas nedēļas pēc attiecīga lūguma saņemšanas un savu lēmumu dara zināmu Padomei. Ikviena dalībvalsts var divās nedēļās pēc dienas, ar ko datēts Komisijas lēmums, lūgt Padomi atcelt vai grozīt attiecīgo lēmumu. Par šādiem lūgumiem Padome divās nedēļās pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu.

Steidzamības un izņēmuma gadījumos šā punkta pirmajā daļā minētā dalībvalsts var apturēt Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. panta piemērošanu, tūlīt pēc tam iesniedzot Komisijai pamatotu paziņojumu.

8. Kamēr atbilstīgi 2. līdz 5. punktam un 7. punktam ir apturēta Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. panta piemērošana, Latvijā attiecībā uz pašreizējo dalībvalstu pilsoņiem un pašreizējās dalībvalstīs attiecībā uz Latvijas pilsoņiem piemēro regulas 11. pantu, ņemot vērā šādus nosacījumus:

- regulas 10. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem darba ņēmēja ģimenes locekļiem, kas kopā ar darba ņēmēju pievienošanās dienā likumīgi dzīvo kādā dalībvalstī, pēc pievienošanās nekavējoties ir pieeja darba tirgum šajā dalībvalstī. Tas neattiecas uz tādu darba ņēmēju ģimenes locekļiem, kam pieeja attiecīgās dalībvalsts darba tirgum ir atļauta uz laikposmu līdz 12 mēnešiem;

- regulas 10. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem darba ņēmēja ģimenes locekļiem, kuri kopā ar darba ņēmēju likumīgi dzīvo kādā dalībvalstī no dienas, kas ir pēc pievienošanās dienas, taču laikposmā, kad tiek piemēroti iepriekš izklāstītie pārejas noteikumi, ir pieeja attiecīgās dalībvalsts darba tirgum, tiklīdz viņi vismaz astoņpadsmit mēnešus ir dzīvojuši attiecīgajā dalībvalstī vai arī trešajā gadā pēc pievienošanās dienas, atkarībā no tā, kurš termiņš beidzas agrāk.

Šie noteikumi neskar labvēlīgākus pasākumus, ko paredz attiecīgās valsts tiesību akti vai kas izriet no divpusējiem nolīgumiem.

9. Ja atsevišķus Direktīvas 68/360/EEK noteikumus nav iespējams nošķirt no Regulas (EEK) Nr. 1612/68 noteikumiem, kurus nepiemēro atbilstīgi 2. līdz 5., 7. un 8. punktam, tad Latvija un pašreizējās dalībvalstis drīkst atkāpties no minētajiem noteikumiem, ciktāl tas vajadzīgs, lai piemērotu 2. līdz 5., 7. un 8. punktu.

10. Visos gadījumos, kad atbilstīgi iepriekš izklāstītajiem pārejas noteikumiem pašreizējās dalībvalstis īsteno attiecīgo valstu pasākumus vai pasākumus, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem, Latvija var paturēt spēkā ekvivalentus pasākumus attiecībā uz konkrētās dalībvalsts vai konkrēto dalībvalstu pilsoņiem.

11. Ja kāda no pašreizējām dalībvalstīm aptur Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. panta piemērošanu, Latvija var attiecībā uz Čehijas Republiku, Igauniju, Lietuvu, Ungāriju, Poliju, Slovēniju un Slovākiju izmantot procedūras, kas izklāstītas 7. punktā. Šādos laikposmos darba atļaujas, ko Latvija pārraudzības nolūkā izsniedz Čehijas Republikas, Igaunijas, Lietuvas, Ungārijas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pilsoņiem, tiek izsniegtas automātiski.

12. Pašreizējās dalībvalstis, kas atbilstīgi 2. līdz 5. un 7. līdz 9. punktam īsteno savas valsts pasākumus, var atbilstīgi saviem tiesību aktiem noteikt plašāku pārvietošanās brīvību nekā pastāv pievienošanās dienā, tostarp paredzēt pilnīgu pieeju darba tirgum. Sākot ar trešo gadu pēc pievienošanās dienas, ikviena pašreizējā dalībvalsts, kas īsteno savas valsts pasākumus, var jebkurā laikā nolemt, ka minēto pasākumu vietā piemēros Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. panta noteikumus. Par jebkuru šādu lēmumu informē Komisiju.

13. Lai atsevišķās jutīgās pakalpojumu jomās darba tirgū novērstu nopietnus traucējumus vai šādu traucējumu rašanās iespēju, ko dažos reģionos var izraisīt transnacionāla pakalpojumu sniegšana, kā tā definēta Direktīvas 96/71/EK 1. pantā, un tiktāl, ciktāl tās atbilstīgi iepriekš izklāstītajiem pārejas noteikumiem attiecībā uz Latvijas darba ņēmējiem īsteno savas valsts pasākumus vai pasākumus, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem, Vācija un Austrija var — iepriekš par to informējot Komisiju — atkāpties no EK līguma 49. panta pirmās daļas, lai saistībā ar pakalpojumiem, kurus sniedz sabiedrības, kas veic uzņēmējdarbību Latvijā, ierobežotu tādu darba ņēmēju pagaidu pārvietošanos, kuru tiesībām strādāt Vācijā un Austrijā piemērojami šo valstu iekšējie pasākumi.

Pakalpojumu jomas, uz kurām var attiecināt minēto atkāpi, ir šādas:

— Vācijā:

Joma | NACE [1] kods, ja nav norādīts citādi |

Būvniecība, tostarp saistītās nozares | 45.1. līdz 4.; Darbības jomas, kas uzskaitītas Direktīvas 96/71/EK pielikumā |

Ēku tīrīšana un uzkopšana | 74.70. Ēku tīrīšana un uzkopšana |

Citi pakalpojumi | 74.87. Vienīgi iekštelpu tapsētāju darbība |

— Austrijā:

Joma | NACE [1] kods, ja nav norādīts citādi |

Dārzkopības pakalpojumi | 01.41. |

Akmens sadalīšana, apstrāde un apdare | 26.7. |

Metāla būvkonstrukciju un to daļu ražošana | 28.11. |

Būvniecība, tostarp saistītās nozares | 45.1. līdz 4.; Darbības jomas, kas uzskaitītas Direktīvas 96/71/EK pielikumā |

Apsardzes darbība | 74.60. |

Ēku tīrīšana un uzkopšana | 74.70. |

Mājas aprūpe | 85.14. |

Sociālā palīdzība un darbības bez izmitināšanas | 85.32. |

Tiktāl, ciktāl Vācija un Austrija saskaņā ar iepriekšējām šā punkta daļām atkāpjas no EK līguma 49. panta pirmās daļas, Latvija var veikt līdzvērtīgus pasākumus, par to iepriekš paziņojot Komisijai.

Šā punkta piemērošanas sekas nedrīkst būt tādi darba ņēmēju pagaidu pārvietošanās nosacījumi saistībā ar pakalpojumu transnacionālu sniegšanu Vācijā vai Austrijā un Latvijā, kas būtu vairāk ierobežojoši kā nosacījumi, kuri ir spēkā Pievienošanās līguma parakstīšanas dienā.

14. Iepriekš 2. līdz 5. un 7. līdz 12. punktā izklāstīto noteikumu piemērošanas sekas nedrīkst būt tādi nosacījumi Latvijas pilsoņu pieejai pašreizējo dalībvalstu darba tirgiem, kas būtu vairāk ierobežojoši kā nosacījumi, kuri ir spēkā Pievienošanās līguma parakstīšanas dienā.

Neskarot 1. līdz 13. punktā izklāstītos noteikumus, visos laikposmos, kad tiek īstenoti attiecīgo valstu pasākumi vai pasākumi, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem, pašreizējās dalībvalstis saistībā ar pieeju savam darba tirgum dod priekšroku darba ņēmējiem, kas ir ES dalībvalstu pilsoņi, nevis darba ņēmējiem, kas ir trešo valstu pilsoņi.

Režīms, ko piemēro Latvijas migrējošiem darba ņēmējiem un viņu ģimenēm, kas likumīgi dzīvo un strādā kādā citā dalībvalstī, vai citu dalībvalstu migrējošiem darba ņēmējiem un viņu ģimenēm, kas likumīgi dzīvo un strādā Latvijā, nedrīkst būt vairāk ierobežojošs kā tas režīms, ko piemēro trešo valstu darba ņēmējiem, kuri dzīvo un strādā attiecīgi konkrētajā dalībvalstī vai Latvijā. Turklāt, piemērojot principu, ka priekšroka tiek dota Kopienai, režīms, ko piemēro tādiem viesstrādniekiem no trešām valstīm, kuri dzīvo un strādā Latvijā, nedrīkst būt labvēlīgāks kā režīms, ko piemēro Latvijas pilsoņiem.

2. PAKALPOJUMU SNIEGŠANAS BRĪVĪBA

1. 31994 L 0019: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/19/EK ( 1994. gada 30. maijs) par noguldījumu garantiju sistēmām (OV L 135, 31.5.1994., 5. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvas 94/19/EK 7. panta 1. punkta, līdz 2007. gada 31. decembrim uz Latviju neattiecas garantiju minimālais apjoms. Latvija nodrošina, ka tās noguldījumu garantiju sistēma nodrošina segumu, kas līdz 2005. gada 31. decembrim ir vismaz EUR 10000 un laikposmā no 2006. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 31. decembrim — vismaz EUR 15000.

Pārejas laikā pārējās dalībvalstis saglabās tiesības apturēt savā teritorijā izveidotu Latvijas kredītiestāžu filiāļu darbību, kamēr šādas filiāles nepievienojas oficiāli atzītai noguldījumu garantiju sistēmai attiecīgajā dalībvalstī, lai tādējādi segtu starpību starp Latvijas garantiju apjomu un 7. panta 1. punktā minēto obligāto apjomu.

2. 31997 L 0009: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 97/9/EK ( 1997. gada 3. marts) par ieguldītāju kompensācijas sistēmām (OV L 84, 26.3.1997., 22. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvas 97/9/EK 4. panta 1. punkta, līdz 2007. gada 31. decembrim uz Latviju neattiecas minimālais kompensācijas apjoms. Latvija nodrošina, ka tās ieguldītāju kompensēšanas sistēma nodrošina segumu, kas līdz 2005. gada 31. decembrim ir vismaz EUR 10000 un laikposmā no 2006. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 31. decembrim — vismaz EUR 15000.

Pārejas laikā pārējās dalībvalstis saglabās tiesības apturēt savā teritorijā izveidotu Latvijas ieguldījumu sabiedrību filiāļu darbību, kamēr šādas filiāles nepievienojas oficiāli atzītai ieguldītāju kompensēšanas sistēmai attiecīgajā dalībvalstī, lai tādējādi segtu starpību starp Latvijas kompensācijas apjomu un 4. panta 1. punktā minēto obligāto apjomu.

3. BRĪVA KAPITĀLA APRITE

Līgums par Eiropas Savienību;

Eiropas Kopienas dibināšanas līgums.

Neskarot pienākumus, kas noteikti Līgumos, uz kuriem balstās Eiropas Savienība, Latvija var septiņus gadus no pievienošanās dienas paturēt spēkā savu tiesību aktu noteikumus par lauksaimniecības zemes un mežu iegūšanu, kuri attiecas uz dalībvalstu pilsoņiem un sabiedrībām, kas izveidotas saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem un kas nav reģistrētas Latvijā, neveic uzņēmējdarbību Latvijā un kam nav pārstāvniecību vai nodaļu Latvijā. Attiecībā uz lauksaimniecības zemes un mežu iegūšanu dalībvalstu pilsoņiem nekādā gadījumā nedrīkst piemērot noteikumus, kas ir nelabvēlīgāki par noteikumiem, kuri ir spēkā Pievienošanās līguma parakstīšanas dienā, ne arī noteikumus, kuri ir vairāk ierobežojoši nekā trešo valstu pilsoņiem piemērotie noteikumi.

Uz citu dalībvalstu pilsoņiem, kas vēlas veikt uzņēmējdarbību kā pašnodarbināti zemnieki un dzīvot Latvijā un kas vismaz trīs gadus pēc kārtas likumīgi dzīvojuši un kā zemnieki aktīvi darbojušies Latvijā, neattiecina šā panta iepriekšējās daļas noteikumus un jebkādas procedūras, ko neattiecina uz Latvijas pilsoņiem.

Šo pārejas posma pasākumu vispārēju pārskatīšanu veic trešajā gadā pēc pievienošanās dienas. Šajā sakarā Komisija iesniedz ziņojumu Padomei. Padome pēc Komisijas priekšlikuma var ar vienprātīgu lēmumu saīsināt vai pārtraukt šā panta pirmajā daļā paredzēto pārejas posmu.

Ja ir pietiekami pierādījumi par to, ka pēc pārejas posma beigām būs nopietni traucējumi vai šādu traucējumu rašanās iespējamība Latvijas lauksaimniecības zemju tirgū, Komisija pēc Latvijas lūguma lemj par pārejas posma pagarināšanu par ne vairāk kā trim gadiem.

4. LAUKSAIMNIECĪBA

A. TIESĪBU AKTI LAUKSAIMNIECĪBAS JOMĀ

1. 31991 R 2092: Padomes Regula (EEK) Nr. 2092/91 ( 1991. gada 24. jūnijs) par lauksaimniecības produktu bioloģisku ražošanu un norādēm par to uz lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem (OV L 198, 22.7.1991., 1. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 32002 R 0473: Komisijas 15.3.2002. Regula (EK) Nr. 473/2002 (OV L 75, 16.3.2002., 21. lpp.).

Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2029/91 6. panta 1., 2. un 3. punkta, līdz 2006. gada 1. janvārim Latvijā ir atļauts bioloģiskajā lauksaimniecībā lietot neapstrādātas sēklas, stādīšanas materiālus un pavairošanas materiālus, kas nav ražoti, izmantojot bioloģiskās ražošanas metodes.

Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2092/91 6. panta 1. punkta, līdz 2006. gada 1. janvārim Latvijā ir atļauts bioloģiskās ražošanas dravās kā papildu bišu barības produktu lietot nebioloģisko cukuru, kas nav ražots, izmantojot bioloģiskās ražošanas metodes.

Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2029/91 6. panta 1. un 2. punkta, 18 mēnešus pēc pievienošanās dienas Latvijā ir atļauts bioloģiskajā lauksaimniecībā lietot kālija permanganāta produktus.

2. 31997 R 2597: Padomes Regula (EK) Nr. 2597/97 ( 1997. gada 18. decembris), ar ko paredz papildu noteikumus piena un piena produktu tirgus kopīgajai organizācijai attiecībā uz dzeramo pienu (OV L 351, 23.12.1997., 13. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 31999 R 1602: Padomes 19.7.1999. Regula (EK) 1602/1999 (OV L 189, 22.7.1999., 43. lpp.).

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 2597/97 3. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta, prasības attiecībā uz tauku saturu piecus gadus pēc pievienošanās dienas nepiemēro attiecībā uz Latvijā ražotu dzeramo pienu. Dzeramo pienu, kas neatbilst prasībām attiecībā uz tauku saturu, var tirgot vienīgi Latvijā vai eksportēt uz kādu trešo valsti.

3. 31999 R 1254: Padomes Regula (EK) Nr. 1254/1999 ( 1999. gada 17. maijs) par liellopu un teļa gaļas tirgus kopīgo organizāciju (OV L 160, 26.6.1999., 21. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 32001 R 2345 Komisijas 30.11.2001. Regula (EK) Nr. 2345/2001 (OV L 315, 1.12.2001., 29. lpp.).

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1254/1999 3. panta f) punkta, līdz 2006. gada beigām Latvija var tādu sugu govis, kas uzskaitītas I pielikumā Komisijas Regulai (EK) Nr. 2342/1999, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā Padomes Regulu (EK) Nr. 1254/1999 par liellopu un teļa gaļas tirgus kopīgo organizāciju piemērot attiecībā uz piemaksu shēmām [2], uzskatīt par atbilstīgām piemaksai, ko saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1254/1999 3. nodaļu piešķir par zīdītājgovīm, ja šādas govis ir lecinātas vai apsēklotas ar gaļas šķirnes bulli.

B. TIESĪBU AKTI VETERINĀRIJAS UN FITOSANITĀRIJAS JOMĀ

I. TIESĪBU AKTI VETERINĀRIJAS JOMĀ

1. 31964 L 0433: Padomes Direktīva 64/433/EEK par veterinārsanitārajām prasībām svaigas gaļas ražošanai un tirdzniecībai (OV P 121, 29.7.1964., 2012. lpp., un kuru turpmāk groza un konsolidē OV L 268, 24.9.1991., 71. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 31995 L 0023: Padomes 22.6.1995. Direktīva 95/23/EK (OV L 243, 11.10.1995., 7. lpp.);

31971 L 0118: Padomes Direktīva 71/118/EEK ( 1971. gada 15. februāris) par dzīvnieku veselības problēmām, kas ietekmē svaigas mājputnu gaļas ražošanu un laišanu tirgū (OV L 55, 8.3.1971., 23. lpp., un kuru turpmāk groza un atjaunina OV L 62, 15.3.1993., 6. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 31997 L 0079: Padomes 18.12.1997. Direktīva 97/79/EK (OV L 24, 30.1.1998., 31. lpp.);

31977 L 0099: Padomes Direktīva 77/99/EEK ( 1976. gada 21. decembris) par dzīvnieku veselības problēmām, kas ietekmē gaļas produktu un dažu citu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu un tirdzniecību (OV L 26, 31.1.1977., 85. lpp., un kuru turpmāk groza un atjaunina OV L 57, 2.3.1992., 4. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 31997 L 0076: Padomes 16.12.1997. Direktīva 97/76/EK (OV L 10, 16.1.1998., 25. lpp.);

31991 L 0493: Padomes Direktīva 91/493/EEK ( 1991. gada 22. jūlijs), ar ko paredz veterinārsanitārās prasības zivsaimniecības produktu ražošanai un laišanai tirgū (OV L 268, 24.9.1991., 15. lpp.) un kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 31997 L 0079: Padomes 18.12.1997. Direktīva 97/79/EK (OV L 24, 30.1.1998., 31. lpp.);

31992 L 0046: Padomes Direktīva 92/46/EEK ( 1992. gada 16. jūnijs), ar ko paredz veterinārsanitārās prasības attiecībā uz svaigpiena, termiski apstrādāta piena un piena produktu ražošanu un laišanu tirgū (OV L 268, 14.9.1992., 1. lpp.), un kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 31996 L 0023: Padomes 29.4.1996. Direktīva 96/23/EK (OV L 125, 23.5.1996., 10. lpp.);

31994 L 0065: Padomes Direktīva 94/65/EK ( 1994. gada 14. decembris), ar ko nosaka prasības maltas gaļas un gaļas izstrādājumu ražošanai un laišanai tirgū (OV L 368, 31.12.1994., 10. lpp.).

a) Strukturālās prasības, kas noteiktas Direktīvas 64/433/EEK I pielikumā, Direktīvas 71/118/EEK I pielikumā, Direktīvas 77/99/EEK A un B pielikumā, Direktīvas 91/493/EEK pielikumā, Direktīvas 92/46/EEK B pielikumā un Direktīvas 94/65/EK I pielikumā, līdz 2005. gada 31. decembrim nepiemēro attiecībā uz šā pielikuma A papildinājumā uzskaitītajiem Latvijas uzņēmumiem, ņemot vērā turpmāk izklāstītos nosacījumus.

b) Kamēr vien iepriekš a) punktā minētie uzņēmumi izmanto šā panta noteikumus, produktus, kuru izcelsme ir šajos uzņēmumos, var — neatkarīgi no dienas, kad produktu laiž tirgū — laist vienīgi vietējā tirgū vai izmantot turpmākai pārstrādei vietējos uzņēmumos, uz kuriem tāpat attiecas a) punkta noteikumi. Šie produkti jāmarķē ar īpašu veselības marķējumu.

Šādus svaigus, apstrādātus vai pārstrādātus zivsaimniecības produktus var laist vienīgi vietējā tirgū, vai arī glabāt vai turpmāk pārstrādāt tajā pašā uzņēmumā, neatkarīgi no dienas, kad produktu laiž tirgū. Svaigi, apstrādāti vai pārstrādāti zivsaimniecības produkti jāiepako un/vai jāiesaiņo tirgojamās vienībās, un uz tiem jābūt īpašam identificējošam apzīmējumam.

Šā punkta pirmā daļa attiecas arī uz visiem produktiem, kuru izcelsme ir integrētos gaļas ražošanas uzņēmumos, ja uz kādu šāda uzņēmuma daļu attiecas a) punkts.

Šā pielikuma A papildinājumā uzskaitītie piena pārstrādes uzņēmumi var saņemt svaigpiena piegādes no piena ražošanas saimniecībām, kas neatbilst Direktīvas 92/46/EEK A pielikuma IV nodaļas A daļas 1. punkta prasībām, ja šādas saimniecības ir norādītas sarakstā, ko šim nolūkam veido Latvijas iestādes.

Svaigpienu, kas piegādāts no šādām saimniecībām, kuras neatbilst Direktīvas 92/46/EEK A pielikuma IV nodaļas A daļas 1. punkta prasībām, 2005. gadā var izmantot vienīgi tāda siera ražošanai, kura nogatavināšanas laiks pārsniedz 60 dienas.

c) Latvija nodrošina to, ka pakāpeniski tiek panākta atbilstība a) punktā minētajām strukturālajām prasībām, ievērojot termiņus, kas šā pielikuma A papildinājumā noteikti pastāvošo nepilnību novēršanai. Latvija nodrošina, ka darbību var turpināt vienīgi tie uzņēmumi, kas līdz 2005. gada 31. decembrim ir pilnībā izpildījuši šīs prasības. Latvija iesniedz Komisijai gada ziņojumus par attīstību, kāda panākta katrā no pielikuma A papildinājumā uzskaitītajiem uzņēmumiem, kā arī to uzņēmumu sarakstu, kas attiecīgajā gadā beiguši attiecīgo pasākumu īstenošanu.

d) Komisija var — pirms pievienošanās un līdz 2005. gada 31. decembrim — atjaunināt a) punktā minēto pielikuma A papildinājumu un šajā sakarā var sarakstu papildināt ar noteiktu skaitu uzņēmumu, vai arī svītrot no saraksta uzņēmumus, ņemot vērā attīstību, kāda panākta pastāvošo nepilnību novēršanā, un uzraudzības procesa gaitā izdarītos secinājumus.

Sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus, lai nodrošinātu iepriekš izklāstītā pārejas režīma sekmīgu piemērošanu, pieņem saskaņā ar Direktīvas 64/433/EEK 16. pantu, Direktīvas 71/118/EEK 21. pantu, Direktīvas 77/99/EEK 20. pantu, Direktīvas 91/493/EEK 15. pantu, Direktīvas 92/46/EEK 31. pantu un Direktīvas 94/65/EK 20. pantu.

2. 32002 R 1774: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1774/2002, ar ko paredz veterinārsanitārās prasības attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kas nav paredzēti lietošanai pārtikā (OV L 273, 10.10.2002., 1. lpp.).

a) Strukturālās prasības, kas attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1774/2002 V pielikuma I nodaļu un VII pielikuma I nodaļu minētas šā pielikuma B papildinājumā, līdz 2004. gada 31. decembrim nepiemēro attiecībā uz pielikuma B papildinājumā uzskaitītajiem Latvijas uzņēmumiem, ņemot vērā turpmāk izklāstītos nosacījumus.

b) Iepriekš a) punktā minētie uzņēmumi var apstrādāt, pārstrādāt un glabāt vienīgi 3. kategorijas materiālus, kas definēti Regulas (EK) Nr. 1774/2002 6. pantā. Kamēr vien šie uzņēmumi izmanto iepriekš minētā a) punkta noteikumus, produktus, kuru izcelsme ir šajos uzņēmumos, var — neatkarīgi no dienas, kad produktu laiž tirgū — laist vienīgi vietējā tirgū, un tos nedrīkst izmantot dalībvalstīm paredzētos produktos. Šādus produktus jāmarķē ar īpašu marķējumu.

c) Latvija nodrošina, ka pakāpeniski tiek nodrošināta atbilstība a) punktā minētajām strukturālajām prasībām, ievērojot termiņus, kas pielikuma B papildinājumā noteikti pastāvošo nepilnību novēršanai. Latvija nodrošina, ka darbību var turpināt vienīgi tie uzņēmumi, kas līdz 2004. gada 31. decembrim ir pilnībā izpildījuši šīs prasības. Latvija iesniedz Komisijai gada ziņojumu par attīstību, kāda panākta katrā no pielikuma B papildinājumā uzskaitītajiem uzņēmumiem, kā arī to uzņēmumu sarakstu, kas minētajā gadā beiguši attiecīgo pasākumu īstenošanu.

d) Komisija var — pirms pievienošanās un līdz 2004. gada 31. decembrim — atjaunināt a) punktā minēto pielikuma B papildinājumu un šajā sakarā var sarakstu papildināt ar noteiktu skaitu uzņēmumu, vai arī svītrot no saraksta uzņēmumus, ņemot vērā attīstību, kāda panākta pastāvošo nepilnību novēršanā, un pārraudzības procesa gaitā izdarītos secinājumus.

Sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus, lai nodrošinātu iepriekš izklāstītā pārejas režīma sekmīgu piemērošanu, pieņem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1774/2002 33. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

II. TIESĪBU AKTI FITOSANITĀRIJAS JOMĀ

32002 L 0053: Padomes Direktīva 2002/53/EEK ( 1970. gada 29. septembris) par lauksaimniecības augu sugu šķirņu kopējo katalogu (OV L 193, 12.10.1970., 1. lpp.);

32002 L 0055: Padomes Direktīva 2002/55/EEK ( 1970. gada 29. septembris) par dārzeņu sēklu tirdzniecību (OV L 193, 12.10.1970., 33. lpp.).

Latvija var uz pieciem gadiem pēc pievienošanās dienas atlikt Direktīvas 2002/53/EK un Direktīvas 2002/55/EK piemērošanu attiecībā uz tādu šķirņu sēklu tirdzniecību Latvijā, kuras uzskaitītas attiecīgajos valsts lauksaimniecības augu un dārzeņu sugu šķirņu katalogos un kuras nav oficiāli atzītas atbilstīgi minētajām direktīvām. Šādas sēklas minētajā laikposmā netirgo pārējās dalībvalstīs.

5. ZIVSAIMNIECĪBA

31992 R 3760: Padomes Regula (EEK) Nr. 3760/92 ( 1992. gada 20. decembris), ar ko nosaka Kopienas zivsaimniecības un akvakultūras sistēmu (OV L 389, 31.12.1992., 1. lpp.) un ko groza:

- 31998 R 1181: Padomes 4.6.1998. Regula (EK) Nr. 1181/98 (OV L 164, 9.6.1998., 1. lpp.).

Regula (EEK) Nr. 3760/92 attiecas uz Latviju, ņemot vērā turpmāk izklāstītos īpašos noteikumus.

Attiecībā uz krājumiem, kam piemēro nozvejas limitus, Latvijai piešķiramo Kopienas nozvejas iespēju daļu nosaka atbilstīgi turpmāk izklāstītajam, iedalot pēc sugām un zonām:

Sugas | ICES vai IBSFC zona | Latvijas daļas (%) |

Reņģes | III b, c, d [3], izņemot IBSFC 3. pārvaldības vienību | 7,280 |

Brētliņas | III b, c, d [3] | 13,835 |

Laši | III b, c, d [3], izņemot IBSFC 32. apakšrajonu | 13,180 |

Mencas | III b, c, d [3] | 7,126 |

Šīs daļas izmanto, pirmo reizi Latvijai piešķirot nozvejas iespējas atbilstīgi procedūrai, kas paredzēta Regulas (EEK) Nr. 3760/92 8. panta 4. punktā.

Turklāt Latvijas daļu Kopienas nozvejas iespējās NAFO uzraudzības apgabalā pēc Komisijas priekšlikuma noteiks Padome, lēmumu pieņemot ar kvalificētu balsu vairākumu, pamatojoties uz NAFO spēkā esošo sadalījumu laikposmā tieši pirms pievienošanās dienas.

6. TRANSPORTA POLITIKA

1. 31985 R 3821: Padomes Regula (EEK) Nr. 3821/85 ( 1985. gada 20. decembris) par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā (OV L 370, 31.12.1985., 8. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 32002 R 1360: Komisijas 13.6.2002. Regula (EK) Nr. 1360/2002 (OV L 207, 5.8.2002., 1. lpp.).

Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 3821/85 3. panta 1. punkta, līdz 2005. gada 1. janvārim uz Latviju neattiecas prasība uzstādīt un izmantot reģistrācijas kontrolierīces pasažieru vai kravu autopārvadājumiem reģistrētos transportlīdzekļos, ja minētie transportlīdzekļi reģistrēti līdz 2001. gada 1. janvārim un tos izmanto vienīgi iekšzemes autopārvadājumiem. Šādu transportlīdzekļu vadītāji braukšanas un atpūtas laiku reģistrē savās kontrolgrāmatiņās.

2. 31993 R 3118: Padomes 1993. gada 25. oktobra Regula (EEK) Nr. 3118/93, ar ko paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem ārvalstu pārvadātāji dalībvalstī drīkst sniegt kravu iekšzemes autopārvadājumu pakalpojumus (OV L 279, 12.11.1993., 1. lpp.), un kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 32002 R 0484: Eiropas Parlamenta un Padomes 1.3.2002. Regula (EK) Nr. 484/2002 (OV L 76, 19.3.2002., 1. lpp.).

a) Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 3118/93 1. panta un līdz otrā gada beigām pēc pievienošanās dienas, Latvijas pārvadātāji nesniedz kravu iekšzemes autopārvadājumu pakalpojumus citās dalībvalstīs, un citu dalībvalstu pārvadātāji nesniedz kravu iekšzemes autopārvadājumu pakalpojumus Latvijā.

b) Līdz otrā gada beigām pēc pievienošanās dienas dalībvalstis paziņo Komisijai par to, vai tās pagarinās minēto laikposmu par, ilgākais, diviem gadiem, vai arī pēc minētā laikposma beigām tās pilnībā piemēros regulas 1. pantu. Ja šāds paziņojums netiek sniegts, piemēro regulas 1. pantu. Vienīgi tie pārvadātāji, kas reģistrēti dalībvalstīs, uz kurām attiecas regulas 1. pants, drīkst sniegt kravu iekšzemes autopārvadājumu pakalpojumus pārējās dalībvalstīs, uz kurām attiecas 1. pants.

c) Ja kravu iekšzemes autopārvadājumu tirgū pastāv nozīmīgi traucējumi vai šādu traucējumu risks, dalībvalstis, uz kurām atbilstīgi šā dokumenta b) punktam neattiecas regulas 1. pants, līdz ceturtā gada beigām pēc pievienošanās dienas informē Komisiju par to, vai tās pagarinās minēto laikposmu par, ilgākais, vienu gadu, vai arī pēc minētā laikposma beigām tās pilnībā piemēros regulas 1. pantu. Ja šāda informācija netiek sniegta, piemēro regulas 1. pantu. Vienīgi tie pārvadātāji, kas reģistrēti dalībvalstīs, uz kurām attiecas regulas 1. pants, drīkst sniegt kravu iekšzemes autopārvadājumu pakalpojumus pārējās dalībvalstīs, uz kurām attiecas 1. pants.

d) Kamēr regulas 1. pants pilnībā neattiecas uz visām dalībvalstīm, tās dalībvalstis, uz kurām atbilstīgi šā dokumenta b) vai c) punktam attiecas regulas 1. pants, var izmantot turpmāk izklāstīto procedūru.

Ja kādā no šā punkta iepriekšējā daļā minētajām dalībvalstīm pastāv nozīmīgi tirgus vai tā daļas traucējumi, ko izraisa vai pastiprina kabotāža, piemēram, piedāvājums būtiski pārsniedz pieprasījumu, vai arī ir apdraudēta daudzu kravu autopārvadājumu uzņēmumu finansiālā stabilitāte vai pastāvēšana, attiecīgā dalībvalsts informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par šo stāvokli un sniedz tām visu attiecīgo informāciju. Pamatojoties uz šo informāciju, attiecīgā dalībvalsts var lūgt Komisiju pilnīgi vai daļēji apturēt regulas 1. panta piemērošanu, lai atjaunotu parasto stāvokli.

Pamatojoties uz attiecīgās dalībvalsts sniegtajām ziņām, Komisija pārbauda stāvokli un viena mēneša laikā pēc lūguma saņemšanas lemj par vajadzību paredzēt aizsardzības pasākumus. Piemēro procedūru, kas paredzēta regulas 7. panta 3. punkta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā, kā arī minētā panta 4., 5. un 6. punktā.

Steidzamos un izņēmuma gadījumos šā punkta pirmajā daļā minētā dalībvalsts var apturēt regulas 1. panta piemērošanu, tūlīt pēc tam iesniedzot Komisijai pamatotu paziņojumu.

e) Kamēr atbilstīgi šā dokumenta a) līdz c) punktam nepiemēro regulas 1. pantu, dalībvalstis var regulēt piekļuvi kravu iekšzemes autopārvadājumu tirgum, pakāpeniski palielinot savstarpēji izsniegto kabotāžas atļauju skaitu saskaņā ar divpusējiem nolīgumiem. Minētie pasākumi var paredzēt arī pilnīgas liberalizācijas iespēju.

f) Šā dokumenta a) līdz d) punkta piemērošanas iznākumā piekļuve kravu iekšzemes autopārvadājumu tirgum nedrīkst būt vairāk ierobežojoša kā Pievienošanās līguma parakstīšanas dienā.

3. 31996 L 0026: Padomes Direktīva 96/26/EK ( 1996. gada 29. aprīlis) par atļaušanu kravu autopārvadātājiem un pasažieru autopārvadātājiem veikt profesionālo darbību un par diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju apliecinošo dokumentu savstarpēju atzīšanu, lai veicinātu šo pārvadātāju tiesības veikt uzņēmējdarbību iekšzemes un starptautisko autopārvadājumu nozarē (OV L 124, 23.5.1996., 1. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 31998 L 0076: Padomes 1.10.1998. Direktīva 98/76/EK (OV L 277, 14.10.1998., 17. lpp.).

Līdz 2006. gada 31. decembrim Direktīvas 96/26/EK 3. panta 3. punkta c) apakšpunktu Latvijā nepiemēro attiecībā uz pārvadājumu uzņēmumiem, kas nodarbojas vienīgi ar kravu un pasažieru iekšzemes autopārvadājumiem.

Šo uzņēmumu pieejamais kapitāls un rezerves pakāpeniski un atbilstīgi turpmāk izklāstītajai sistēmai sasniedz minimālos apjomus, kas noteikti iepriekšminētajā pantā:

- no 2004. gada 1. janvāra uzņēmuma pieejamajam kapitālam un rezervēm ir jābūt vismaz EUR 3000 uz katru izmantoto transportlīdzekli vai EUR 150 uz uzņēmuma izmantoto kravu pārvadāšanas transportlīdzekļu maksimālās atļautās masas katru tonnu, vai EUR 150 uz katru sēdvietu pasažieru pārvadāšanas transportlīdzekļos, ko izmanto uzņēmums, attiecīgi izvēloties mazāko summu;

- no 2005. gada 1. janvāra uzņēmuma pieejamajam kapitālam un rezervēm ir jābūt vismaz EUR 6750, ja tiek izmantots tikai viens transportlīdzeklis, un vismaz EUR 3750 uz katru papildu transportlīdzekli.

7. NODOKĻU POLITIKA

1. 31977 L 0388: Padomes Sestā direktīva 77/388/EEK ( 1977. gada 17. maijs) par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 13.6.1977., 1. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 32002 L 0038: Padomes 7.5.2002. Direktīva 2002/38/EK (OV L 128, 15.5.2002., 41. lpp.).

a) Atkāpjoties no Direktīvas 77/388/EEK 12. panta 3. punkta a) apakšpunkta, Latvija var līdz 2004. gada 31. decembrim saglabāt atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa attiecībā uz apkures pakalpojumiem mājsaimniecībām.

b) Neskarot procedūru, kas izklāstīta Direktīvas 77/388/EEK 27. pantā, Latvija var vienu gadu pēc pievienošanās dienas turpināt piemērot vienkāršotu procedūru pievienotās vērtības nodokļa uzlikšanai darījumiem ar kokmateriāliem.

Piemērojot Direktīvas 77/388/EEK 28. panta 3. punkta b) apakšpunktu, Latvija var saglabāt atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa autoru, mākslinieku un izpildītāju pakalpojumiem, kas minēti direktīvas F pielikuma 2. punktā, kamēr nav izpildīts direktīvas 28. panta 4. punktā izklāstītais nosacījums vai kamēr tādus pašus atbrīvojumus piemēro kāda no pašreizējām dalībvalstīm, atkarībā no tā, kurš termiņš beidzas agrāk.

Piemērojot Direktīvas 77/388/EEK 28. panta 3. punkta b) apakšpunktu, Latvija tāpat var saglabāt atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa pasažieru starptautiskajiem pārvadājumiem, kas minēti direktīvas F pielikuma 17. punktā, kamēr nav izpildīts direktīvas 28. panta 4. punktā izklāstītais nosacījums vai kamēr tādus pašus atbrīvojumus piemēro kāda no pašreizējām dalībvalstīm, atkarībā no tā, kurš termiņš beidzas agrāk.

2. 31992 L 0079: Padomes Direktīva 92/79/EEK ( 1992. gada 19. oktobris) par nodokļu saskaņošanu cigaretēm (OV L 316, 31.10.1992., 8. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 32002 L 0010: Padomes 12.2.2002. Direktīva 2002/10/EK (OV L 46, 16.2.2002., 26. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvas 92/79/EEK 2. panta 1. punkta, Latvija var līdz 2009. gada 31. decembrim atlikt vispārējā minimālā akcīzes nodokļa uzlikšanu mazumtirdzniecības cenai (iekļaujot visus nodokļus) cigaretēm vispieprasītākajā cenu kategorijā, ar nosacījumu, ka šajā laikposmā Latvija pakāpeniski pielāgo savas akcīzes nodokļa likmes vispārējam minimālajam akcīzes nodoklim, kas paredzēts direktīvā.

Neskarot 8. pantu Padomes Direktīvā 92/12/EEK ( 1992. gada 25. februāris) par vispārēju režīmu akcīzes precēm un par šādu preču glabāšanu, apriti un uzraudzību [4], un informējot Komisiju, dalībvalstis var laikā, kamēr tiek piemērota iepriekš paredzētā atkāpe, attiecībā uz cigaretēm, ko attiecīgo valstu teritorijā varētu ievest no Latvijas, papildus nemaksājot akcīzes nodokli, saglabāt tādus pašus kvantitatīvos ierobežojumus, kādi tiek piemēroti ievešanai no trešām valstīm. Dalībvalstis, kas izmanto šādu iespēju, var veikt vajadzīgās pārbaudes, ar nosacījumu, ka šādas pārbaudes neiespaido iekšējā tirgus pareizu darbību.

8. SOCIĀLĀ POLITIKA UN NODARBINĀTĪBA

VESELĪBA UN DROŠĪBA

1. 31989 L 0654: Padomes Direktīva 89/654/EEK ( 1989. gada 30. novembris) par minimālajām prasībām attiecībā uz drošību un veselības aizsardzību darba vietā (pirmā atsevišķā direktīva saskaņā ar Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punktu) (OV L 393, 13.12.1993., 1. lpp.).

Līdz 2004. gada 31. decembrim Direktīva 89/654/EEK Latvijā netiek attiecināta uz iekārtām, ko jau lieto 2002. gada 27. martā.

No pievienošanās dienas līdz iepriekšminētā termiņa beigām Latvija turpinās sniegt Komisijai regulāri atjauninātu informāciju par grafiku un pasākumiem, kas tiek īstenoti, lai nodrošinātu atbilstību minētajai direktīvai.

2. 31989 L 0655: Padomes Direktīva 89/655/EEK ( 1989. gada 30. novembris) par drošības un veselības aizsardzības minimālajām prasībām, darbiniekiem lietojot darba aprīkojumu darba vietās (otrā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) (OV L 393, 30.12.1989., 13. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 32001 L 0045: Eiropas Parlamenta un Padomes 27.6.2001. Direktīva 2001/45/EK (OV L 195, 19.7.2001., 46. lpp.).

Līdz 2004. gada 1. jūlijam Direktīvu 89/655/EEK Latvijā nepiemēro attiecībā uz iekārtām, kuru izmantošana sākta līdz 2002. gada 13. decembrim.

No pievienošanās dienas līdz iepriekšminētā termiņa beigām Latvija turpinās sniegt Komisijai regulāri atjauninātu informāciju par grafiku un pasākumiem, kas tiek īstenoti, lai nodrošinātu atbilstību minētajai direktīvai.

3. 31990 L 0270: Padomes Direktīva 90/270/EEK ( 1990. gada 29. maijs) par obligātajām prasībām attiecībā uz drošību un veselības aizsardzību darbā ar displeju ierīcēm (piektā atsevišķā direktīva saskaņā ar Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punktu) (OV L 156, 13.12.1993., 1. lpp.).

Līdz 2004. gada 31. decembrim Direktīva 90/270/EEK Latvijā netiek attiecināta uz iekārtām, ko jau lieto 2001. gada 1. jūnijā.

No pievienošanās dienas līdz iepriekšminētā termiņa beigām Latvija turpinās sniegt Komisijai regulāri atjauninātu informāciju par grafiku un pasākumiem, kas tiek īstenoti, lai nodrošinātu atbilstību minētajai direktīvai.

9. ENERĢĒTIKA

31968 L 0414: Padomes Direktīva 68/414/EEK ( 1968. gada 20. decembris), ar ko EEK dalībvalstīm uzliek pienākumu uzturēt jēlnaftas un/vai naftas produktu obligātas rezerves (OV L 308, 23.12.1968., 14. lpp.) un ko groza:

- 31998 L 0093: Padomes 14.12.98. Direktīva 98/93/EK (OV L 358, 31.12.1998., 100. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvas 68/414/EEK 1. panta 1. punkta, līdz 2009. gada 31. decembrim uz Latviju neattiecas naftas produktu obligātās rezerves apjoms. Latvija nodrošina, ka tās naftas produktu obligātās rezerves apjoms katrai 2. pantā uzskaitītajai naftas produktu kategorijai ir 1. panta 1. punktā definētais dienas vidējais patēriņš valstī vismaz šādam dienu skaitam:

- līdz pievienošanās dienai — 40 dienām attiecībā uz produktu kategoriju "šķidrais kurināmais" un 23 dienām attiecībā uz pārējām produktu kategorijām;

- līdz 2004. gada 31. decembrim — 50 dienām attiecībā uz produktu kategoriju "šķidrais kurināmais" un 30 dienām attiecībā uz pārējām produktu kategorijām;

- līdz 2005. gada 31. decembrim — 55 dienām attiecībā uz produktu kategoriju "šķidrais kurināmais" un 35,5 dienām attiecībā uz pārējām produktu kategorijām;

- līdz 2006. gada 31. decembrim — 60 dienām attiecībā uz produktu kategoriju "šķidrais kurināmais" un 41 dienai attiecībā uz pārējām produktu kategorijām;

- līdz 2007. gada 31. decembrim — 70 dienām attiecībā uz produktu kategoriju "šķidrais kurināmais" un 49 dienām attiecībā uz pārējām produktu kategorijām;

- līdz 2008. gada 31. decembrim — 80 dienām attiecībā uz produktu kategoriju "šķidrais kurināmais" un 67 dienām attiecībā uz pārējām produktu kategorijām;

- līdz 2009. gada 31. decembrim — 90 dienām attiecībā uz visām produktu kategorijām.

10. VIDE

A. GAISA KVALITĀTE

31994 L 0063: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/63/EK ( 1994. gada 20. decembris) par kontroli attiecībā uz gaistošu organisko savienojumu (GOS) emisiju, ko rada benzīna glabāšana un nosūtīšana no termināliem uz degvielas uzpildes stacijām (OV L 365, 31.12.1994., 24. lpp.).

1. Atkāpjoties no Direktīvas 94/63/EK 3. panta un I pielikuma, prasības, kas noteiktas attiecībā uz glabāšanas iekārtām terminālos, Latvijā nepiemēro:

- līdz 2005. gada 31. decembrim — 17 glabāšanas iekārtām, kuru apgrozījums ir mazāks par 25000 tonnu/gadā;

- līdz 2006. gada 31. decembrim — 3 glabāšanas iekārtām, kuru apgrozījums ir mazāks par 25000 tonnu/gadā;

- līdz 2008. gada 31. decembrim — 19 glabāšanas iekārtām, kuru apgrozījums ir mazāks par 25000 tonnu/gadā.

2. Atkāpjoties no Direktīvas 94/63/EK 4. panta un II pielikuma, prasības, kas noteiktas attiecībā uz iekraušanas un izkraušanas iekārtām terminālos, Latvijā nepiemēro:

- līdz 2005. gada 31. decembrim — 1 terminālam, kura apgrozījums ir mazāks par 25000 tonnu/gadā;

- līdz 2006. gada 31. decembrim — 17 termināliem, kuru apgrozījums ir mazāks par 25000 tonnu/gadā;

- līdz 2007. gada 31. decembrim — 1 terminālam, kura apgrozījums ir mazāks par 25000 tonnu/gadā;

- līdz 2008. gada 31. decembrim — 20 termināliem, kuru apgrozījums ir mazāks par 25000 tonnu/gadā.

Atkāpjoties no Direktīvas 94/63/EK 5. panta, prasības, kas noteiktas attiecībā uz esošajiem pārvietojamiem konteineriem terminālos, līdz 2008. gada 31. decembrim Latvijā nepiemēro 68 autocisternām.

4. Atkāpjoties no Direktīvas 94/63/EK 6. panta un III pielikuma, prasības, kas noteiktas attiecībā uz iekraušanu esošajās glabāšanas iekārtās degvielas uzpildes stacijās, Latvijā nepiemēro:

- līdz 2004. gada 31. decembrim — 56 degvielas uzpildes stacijām, kuru apgrozījums ir lielāks par 1000 m3/gadā, bet mazāks par 2000 m3/gadā vai vienāds ar to;

- līdz 2008. gada 31. decembrim — 112 degvielas uzpildes stacijām, kuru apgrozījums ir lielāks par 500 m3/gadā, bet mazāks par 1000 m3/gadā vai vienāds ar to, kā arī 290 degvielas uzpildes stacijām, kuru apgrozījums ir mazāks par 500 m3/gadā.

B. ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA

1. 31993 R 0259: Padomes Regula (EEK) Nr. 259/93 ( 1993. gada 1. februāris) par uzraudzību un kontroli attiecībā uz atkritumu pārvadājumiem Eiropas Kopienā, ievešanu tajā un izvešanu no tās (OV L 30, 6.2.1993., 1. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 32001 R 2557: Komisijas 28.12.2001. Regula (EK) Nr. 2557/2001 (OV L 349, 31.12.2001., 1. lpp.).

a) Līdz 2010. gada 31. decembrim par visiem tādu pārstrādei paredzētu atkritumu sūtījumiem, kas uzskaitīti Regulas (EEK) Nr. 259/93 II, III un IV pielikumā, kā arī par visiem minētajos pielikumos neuzskaitītu pārstrādei paredzētu atkritumu sūtījumiem uz Latviju paziņo kompetentajām iestādēm, un uz šiem sūtījumiem attiecas regulas 6., 7. un 8. pants.

b) Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 259/93 7. panta 4. punkta, kompetentās iestādes neatļauj regulas II, III un IV pielikumā uzskaitīto pārstrādei paredzēto atkritumu sūtījumus, kā arī minētajos pielikumos neuzskaitītu pārstrādei paredzētu atkritumu sūtījumus, kas paredzēti pārstrādes uzņēmumiem, uz kuriem attiecas pagaidu atkāpe no dažiem noteikumiem Direktīvā 96/61/EK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli [5], un tikmēr, kamēr uz saņēmējuzņēmumu attiecas pagaidu atkāpe.

2. 31994 L 0062: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/62/EK ( 1994. gada 20. decembris) par iepakojumu un izlietoto iepakojumu (OV L 365, 31.12.1994., 10. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvas 94/62/EK 6. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta, Latvija nodrošinās to, ka līdz 2007. gada 31. decembrim tiek sasniegti attiecībā uz turpmāk norādītajiem iepakojuma materiāliem paredzētie mērķi reģenerācijas un pārstrādes jomā, ievērojot turpmāk paredzētos starpposma mērķus:

- plastmasas pārstrāde: līdz pievienošanās dienai — 11 % no svara, 2004. gadā — 12 %, 2005. gadā — 13 % un 2006. gadā — 14 % no svara;

- kopējais reģenerācijas apjoms: līdz pievienošanās dienai — 33 % no svara, 2004. gadā — 37 %, 2005. gadā — 42 % un 2006. gadā — 46 % no svara.

3. 31999 L 0031: Padomes Direktīva 1999/31/EK ( 1999. gada 26. aprīlis) par atkritumu poligoniem (OV L 182, 16.7.1999., 1. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvas 1999/31/EK 2. panta g) punkta otrā ievilkuma un neskarot Padomes Direktīvu 75/442/EEK par atkritumiem [6] un Padomes Direktīvu 91/689/EEK par bīstamajiem atkritumiem [7], līdz 2004. gada 31. decembrim Latvijā par atkritumu poligoniem neuzskatīs pastāvīgus objektus, kurus izmanto kā pagaidu novietnes bīstamajiem atkritumiem, kas radušies Latvijā.

C. ŪDENS KVALITĀTE

1. 31991 L 0271: Padomes Direktīva 91/271/EEK ( 1991. gada 21. maijs) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (OV L 135, 30.5.1991., 40. lpp.), ko groza:

- 31998 L 0015: Komisijas 27.2.1998. Direktīva 98/15/EK (OV L 67, 7.3.1998., 29. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvas 91/271/EEK 3., 4. panta un 5. panta 2. punkta un atbilstīgi turpmāk paredzētajiem starpposma mērķiem, Latvijā līdz 2015. gada 31. decembrim pilnībā nepiemēro prasības attiecībā uz komunālo notekūdeņu kanalizācijas sistēmām un attīrīšanu:

- attiecībā uz aglomerācijām, kuru iedzīvotāju skaits ir 100000 vai vairāk, atbilstību direktīvas noteikumiem nodrošina līdz 2008. gada 31. decembrim;

- attiecībā uz aglomerācijām, kuru iedzīvotāju skaits ir no 10000 līdz 100000 iedzīvotājiem, atbilstību direktīvas noteikumiem nodrošina līdz 2011. gada 31. decembrim.

2. 31998 L 0083: Padomes Direktīva 98/83/EK ( 1998. gada 3. novembris) par dzeramā ūdens kvalitāti (OV L 330, 5.12.1998., 32. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvas 98/83/EK 5. panta 2. punkta un 8. panta, kā arī I pielikuma B un C daļas, un atbilstīgi turpmāk paredzētajiem starpposma mērķiem, Latvijā līdz 2015. gada 31. decembrim pilnībā nepiemēro prasības attiecībā uz lielumiem, kas noteikti tādiem parametriem kā bromāts, trihalometāni — kopā, alumīnijs, dzelzs, mangāns un oksidēšanas spēja:

- līdz 2008. gada 31. decembrim — pašvaldībās ar vairāk nekā 100000 iedzīvotājiem;

- līdz 2011. gada 31. decembrim — pašvaldībās ar iedzīvotāju skaitu no 10000 līdz 100000.

D. RŪPNIECISKĀ PIESĀRŅOJUMA KONTROLE UN RISKA PĀRVALDĪBA

1. 31987 L 0217: Padomes Direktīva 87/217/EEK ( 1987. gada 19. marts) par vides piesārņojuma ar azbestu novēršanu un samazināšanu (OV L 85, 28.3.1987., 40. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvas 87/217/EEK 8. panta otrā ievilkuma, Latvijā līdz 2004. gada 31. decembrim nepiemēro prasības, kas noteiktas attiecībā uz azbesta šķiedras vai putekļus saturošiem atkritumiem, kuri apglabāti atkritumu poligonos. Azbesta šķiedras vai putekļus saturošus atkritumus iepako dubultos plastikāta maisos un apglabā atsevišķi īpaši apzīmētās apglabāšanas vietās.

2. 31996 L 0061: Padomes Direktīva 96/61/EK ( 1996. gada 24. septembris) par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (OV L 257, 10.10.1996., 26. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvas 96/61/EK 5. panta 1. punkta un tiktāl, ciktāl tas saistīts ar pienākumu ekspluatēt iekārtas atbilstīgi emisijas robežvērtībām, līdzvērtīgiem parametriem vai tehniskajiem rādītājiem, ko nodrošina labākie pieejamie tehniskie paņēmieni, kā paredzēts minētās direktīvas 9. panta 3. un 4. punktā, prasības, kas noteiktas atļauju piešķiršanai esošajām iekārtām, Latvijā līdz atbilstīgo termiņu beigām nepiemēro:

- attiecībā uz PU "Jūrmalas ST", SC "Kauguri" — līdz 2010. gada 31. decembrim;

- attiecībā uz Ventspils PU "Siltums" — līdz 2010. gada 31. decembrim;

- attiecībā uz Ventspils SIA "Pārventas Siltums" — līdz 2010. gada 31. decembrim;

- attiecībā uz VAS "Latvenergo", Rīgas TEC-2 — līdz 2010. gada 31. decembrim;

- attiecībā uz Liepāja SEZ AS "Liepājas Metalurgs" — līdz 2008. gada 31. decembrim;

- attiecībā uz AS "Daugavpils pievadķēžu rūpnīca" — līdz 2010. gada 31. decembrim;

- attiecībā uz AS "Lokomotīve" — līdz 2009. gada 31. decembrim;

- attiecībā uz AS "Valmieras stikla šķiedra" — līdz 2010. gada 31. decembrim;

- attiecībā uz AS "Medpro Inc." — līdz 2010. gada 31. decembrim;

- attiecībā uz AS "Jelgavas cukurfabrika" — līdz 2008. gada 31. decembrim;

- attiecībā uz AS "Putnu fabrika Ķekava" — līdz 2009. gada 31. decembrim;

- attiecībā uz SIA "Druvas Unguri" — līdz 2010. gada 31. decembrim;

- attiecībā uz SIA "Korkalns" — līdz 2010. gada 31. decembrim;

- attiecībā uz SIA "Griģis un Ko" — līdz 2010. gada 31. decembrim;

- attiecībā uz z/s "Nīckrasti" — līdz 2010. gada 31. decembrim.

Pilnībā saskaņotas atļaujas minētajām iekārtām izsniedz līdz 2007. gada 30. oktobrim, norādot individuāli saistošus grafikus pilnīgas atbilstības nodrošināšanai. Šīs atļaujas nodrošina to, ka līdz 2007. gada 30. oktobrim tiek panākta atbilstība vispārējiem principiem, kas attiecas uz iekārtu ekspluatētāju pamatpienākumiem, kā noteikts direktīvas 3. pantā.

E. KODOLDROŠĪBA UN AIZSARDZĪBA PRET RADIĀCIJU

31997 L 0043: Padomes Direktīva 97/43/Euratom ( 1997. gada 30. jūnijs), ar ko paredz personu veselības aizsardzību pret jonizējošā starojuma kaitīgo iedarbību saistībā ar ārstnieciski diagnostisko apstarošanu un atceļ Direktīvu 84/466/Euratom (OV L 180, 9.7.1997., 22. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvas 97/43/Euratom 8. panta un 9. panta 1. punkta, Latvijā līdz 2005. gada 31. decembrim nepiemēro noteikumus par radioloģiskajām iekārtām un īpašajiem paņēmieniem. Šādas iekārtas netiek tirgotas citās dalībvalstīs.

[1] NACE: skat. 31990 R 3037: Padomes Regula (EEK) Nr. 3037/90 ( 1990. gada 9. oktobris) par saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju Eiropas Kopienā (OV L 293, 24.10.1990., 1. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara 32002 R 0029: Komisijas 19.12.2001. Regula (EK) Nr. 29/2002 (OV L 6, 10.1.2002., 3. lpp.).

[2] OV L 281, 4.11.1999., 30. lpp.

[3] Kopienas ūdeņi.

[4] OV L 76, 23.3.1992., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2000/47/EK (OV L 193, 29.7.2000., 73. lpp.).

[5] OV L 257, 10.10.1996., 26. lpp.

[6] OV L 194, 25.7.1975., 39. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Lēmumu 96/350/EK (OV L 135, 6.6.1996., 32. lpp.).

[7] OV L 377, 31.12.1991., 20. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Direktīvu 94/31/EK (OV L 168, 2.7.1994., 28. lpp.).

--------------------------------------------------

A papildinājums,

kas minēts VIII pielikuma 4. nodaļas B iedaļas I apakšiedaļas 1. punktā [*]

Uzņēmumu saraksts, norādot nepilnības un šo nepilnību novēršanas termiņus

[*] Skatīt OV C 227 E, 23.9.2003., 104. lpp.

--------------------------------------------------

B papildinājums,

kas minēts VIII pielikuma 4. nodaļas B iedaļas 1. apakšiedaļas 2. punktā [*]

Dzīvniekizcelsmes atkritumu pārstrādes uzņēmumi (norādot nepilnības un šo nepilnību novēršanas termiņus)

[*] Skatīt OV C 227 E, 23.9.2003., 114. lpp.

--------------------------------------------------

IX PIELIKUMS

Pievienošanās akta 24. pantā minētais saraksts: Lietuva

1. PREČU BRĪVA APRITE

1. 32001 L 0082: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/82/EK ( 2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz veterinārajām zālēm (OV L 311, 28.11.2001., 1. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvā 2001/82/EK noteiktajām prasībām attiecībā uz kvalitāti, drošību un iedarbību, tādas tirdzniecības atļaujas, kas attiecībā uz sarakstā (šā pielikuma A papildinājums, ko Lietuva iesniegusi vienā valodā) norādītajiem farmācijas līdzekļiem līdz pievienošanās dienai izsniegtas saskaņā ar Lietuvas tiesību aktiem, paliek spēkā vai nu līdz laikam, kad tās tiek atjaunotas atbilstīgi acquis prasībām un iepriekšminētajā sarakstā noteiktajiem termiņiem, vai arī līdz 2007. gada 1. janvārim, atkarībā no tā, kurš termiņš beidzas agrāk. Neskarot minētās direktīvas III sadaļas 4. nodaļas noteikumus, uz tirdzniecības atļaujām, kas paredzētas šajā atkāpē, neattiecas noteikumi par savstarpēju atzīšanu dalībvalstīs.

2. 32001 L 0083: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/83/EK ( 2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV L 311, 28.11.2001., 67. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvā 2001/83/EK noteiktajām prasībām attiecībā uz kvalitāti, drošību un iedarbību, tādas tirdzniecības atļaujas, kas attiecībā uz sarakstā (šā pielikuma A papildinājums, ko Lietuva iesniegusi vienā valodā) norādītajiem farmācijas līdzekļiem līdz pievienošanās dienai izsniegtas saskaņā ar Lietuvas tiesību aktiem, paliek spēkā vai nu līdz laikam, kad tās tiek atjaunotas atbilstīgi acquis prasībām un iepriekšminētajā sarakstā noteiktajiem termiņiem, vai arī līdz 2007. gada 1. janvārim, atkarībā no tā, kurš termiņš beidzas agrāk. Neskarot minētās direktīvas III sadaļas 4. nodaļas noteikumus, uz tirdzniecības atļaujām, kas paredzētas šajā atkāpē, neattiecas noteikumi par savstarpēju atzīšanu dalībvalstīs.

2. PERSONU PĀRVIETOŠANĀS BRĪVĪBA

Eiropas Kopienas dibināšanas līgums;

31968 L 0360: Padomes Direktīva 68/360/EEK ( 1968. gada 15. oktobris) par ierobežojumu atcelšanu attiecībā uz dalībvalstu darba ņēmēju un viņu ģimeņu pārvietošanos un uzturēšanos Kopienā (OV L 257, 19.10.1968., 13. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.);

31968 R 1612: Padomes Regula (EEK) Nr. 1612/68 ( 1968. gada 15. oktobris) par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Kopienā (OV L 257, 19.10.1968., 2. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 31992 R 2434: Padomes 27.7.1992. Regula (EEK) Nr. 2434/92 (OV L 245, 26.8.1992., 1. lpp.);

31996 L 0071: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/71/EK ( 1996. gada 16. decembris) par darba ņēmēju nosūtīšanu saistībā ar pakalpojumu sniegšanu (OV L 18, 21.1.1997., 1. lpp.).

1. Attiecībā uz darba ņēmēju pārvietošanās brīvību un pakalpojumu sniegšanas brīvību, kas saistīta ar darba ņēmēju pagaidu pārvietošanos, kura definēta Direktīvas 96/71/EK 1. pantā, EK līguma 39. pantu un 49. panta pirmo daļu Lietuvas attiecībās ar Beļģiju, Čehijas Republiku, Dāniju, Vāciju, Igauniju, Grieķiju, Spāniju, Franciju, Īriju, Itāliju, Latviju, Luksemburgu, Ungāriju, Nīderlandi, Austriju, Poliju, Portugāli, Slovēniju, Slovākiju, Somiju, Zviedriju un Apvienoto Karalisti pilnībā piemēro, ievērojot 2. līdz 14. punktā paredzētos pārejas noteikumus.

2. Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. panta, pašreizējās dalībvalstis divus gadus pēc pievienošanās dienas piemēros attiecīgo valstu pasākumus vai pasākumus, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem, kuri reglamentē Lietuvas pilsoņu pieeju šo valstu darba tirgiem. Pašreizējās dalībvalstis var turpināt šo pasākumu īstenošanu piecus gadus pēc pievienošanās dienas.

Lietuvas pilsoņi, kas pievienošanās dienā likumīgi strādā kādā no pašreizējām dalībvalstīm un kam uz nepārtrauktu 12 mēnešu vai ilgāku laikposmu ir likumīga pieeja attiecīgās dalībvalsts darba tirgum, saglabās pieeju attiecīgās dalībvalsts darba tirgum, bet ne citu tādu dalībvalstu darba tirgiem, kuras īsteno savus iekšējos pasākumus.

Lietuvas pilsoņiem, kam pēc pievienošanās uz nepārtrauktu 12 mēnešu vai ilgāku laikposmu ir pieeja kādas pašreizējās dalībvalsts darba tirgum, ir tādas pašas tiesības.

Iepriekš šā punkta otrajā un trešajā daļā minētie Lietuvas pilsoņi zaudē minētajās daļās paredzētās tiesības, ja viņi brīvprātīgi atstāj attiecīgās dalībvalsts darba tirgu.

Lietuvas pilsoņiem, kas kādā no pašreizējām dalībvalstīm likumīgi strādā pievienošanās dienā vai laikposmā, kad tiek īstenoti attiecīgās valsts pasākumi, un kam pieeja attiecīgās dalībvalsts darba tirgum ir uz laikposmu, kas īsāks par 12 mēnešiem, nav minēto tiesību.

3. Pirms beidzas divu gadu laikposms pēc pievienošanās dienas, Padome pārskata 2. punktā paredzēto pārejas noteikumu darbību, pamatojoties uz Komisijas ziņojumu.

Pēc minētās izskatīšanas un ne vēlāk kā beidzoties divu gadu laikposmam pēc pievienošanās dienas pašreizējās dalībvalstis paziņo Komisijai, vai tās turpinās īstenot attiecīgos valstu pasākumus vai pasākumus, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem, vai arī turpmāk piemēros Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. pantu. Ja šāds paziņojums netiek sniegts, piemēro Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. pantu.

4. Pēc Lietuvas lūguma var veikt vienu papildu izskatīšanu. Šādā gadījumā piemēro 3. punktā izklāstīto procedūru, un izskatīšanu pabeidz sešos mēnešos pēc Lietuvas lūguma saņemšanas.

5. Dalībvalstis, kuras turpina īstenot attiecīgos valsts pasākumus vai pasākumus, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem, 2. punktā minētā piecu gadu laikposma beigās var — ja pastāv nopietni darba tirgus traucējumi vai to rašanās iespēja un iepriekš paziņojot Komisijai — septiņus gadus pēc pievienošanās dienas turpināt īstenot minētos pasākumus. Ja šāds paziņojums netiek sniegts, piemēro Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. pantu.

6. Septiņu gadu laikposmā pēc pievienošanās dienas tās dalībvalstis, kurās saskaņā ar 3., 4. vai 5. punktu attiecībā uz Lietuvas pilsoņiem piemēro Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. pantu un kuras minētajā laikposmā Lietuvas pilsoņiem uzskaites nolūkā izsniedz darba atļaujas, minētās atļaujas izsniegs automātiski.

7. Dalībvalstis, kurās atbilstīgi 3., 4. vai 5. punktam attiecībā uz Lietuvas pilsoņiem piemēro Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. pantu, var septiņu gadu laikposmā pēc pievienošanās dienas izmantot turpmākajās šā punkta daļās izklāstītās procedūras.

Ja kādā no šā punkta pirmajā daļā minētajām dalībvalstīm ir vai ir paredzami darba tirgus traucējumi, kas varētu nopietni apdraudēt dzīves vai nodarbinātības līmeni konkrētajā reģionā vai profesijā, tad šī dalībvalsts par to informē Komisiju un pārējās dalībvalstis, sniedzot visu attiecīgo informāciju. Pamatojoties uz šo informāciju, dalībvalsts var lūgt, lai Komisija nosaka, ka Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. panta piemērošana pilnīgi vai daļēji jāaptur, lai attiecīgajā reģionā vai profesijā atjaunotu normālo situāciju. Par piemērošanas apturēšanu, kā arī apturēšanas ilgumu un apjomu Komisija lemj vēlākais divas nedēļas pēc attiecīga lūguma saņemšanas un savu lēmumu dara zināmu Padomei. Ikviena dalībvalsts var divās nedēļās pēc dienas, ar ko datēts Komisijas lēmums, lūgt Padomi atcelt vai grozīt attiecīgo lēmumu. Par šādiem lūgumiem Padome divās nedēļās pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu.

Steidzamos un izņēmuma gadījumos šā punkta pirmajā daļā minētā dalībvalsts var apturēt Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. panta piemērošanu, tūlīt pēc tam iesniedzot Komisijai pamatotu paziņojumu.

8. Kamēr atbilstīgi 2. līdz 5. punktam un 7. punktam ir apturēta Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. panta piemērošana, Lietuvā attiecībā uz pašreizējo dalībvalstu pilsoņiem un pašreizējās dalībvalstīs attiecībā uz Lietuvas pilsoņiem piemēro regulas 11. pantu, ņemot vērā šādus nosacījumus:

- regulas 10. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem darba ņēmēja ģimenes locekļiem, kas kopā ar darba ņēmēju pievienošanās dienā likumīgi dzīvo kādā dalībvalstī, pēc pievienošanās nekavējoties ir pieeja darba tirgum šajā dalībvalstī. Tas neattiecas uz tādu darba ņēmēju ģimenes locekļiem, kam pieeja attiecīgās dalībvalsts darba tirgum ir atļauta uz laikposmu līdz 12 mēnešiem;

- regulas 10. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem darba ņēmēja ģimenes locekļiem, kuri kopā ar darba ņēmēju likumīgi dzīvo kādā dalībvalstī no dienas, kas ir pēc pievienošanās dienas, taču laikposmā, kad tiek piemēroti iepriekš izklāstītie pārejas noteikumi, ir pieeja attiecīgās dalībvalsts darba tirgum, tiklīdz viņi vismaz astoņpadsmit mēnešus ir dzīvojuši attiecīgajā dalībvalstī vai arī trešajā gadā pēc pievienošanās dienas, atkarībā no tā, kurš termiņš beidzas agrāk.

Šie noteikumi neskar labvēlīgākus pasākumus, ko paredz attiecīgās valsts tiesību akti vai kas izriet no divpusējiem nolīgumiem.

9. Ja dažus Direktīvas 68/360/EEK noteikumus nav iespējams nošķirt no Regulas (EEK) Nr. 1612/68 noteikumiem, kurus nepiemēro atbilstīgi 2. līdz 5., 7. un 8. punktam, tad Lietuva un pašreizējās dalībvalstis drīkst atkāpties no minētajiem noteikumiem, ciktāl tas vajadzīgs, lai piemērotu 2. līdz 5., 7. un 8. punktu.

10. Visos gadījumos, kad atbilstīgi iepriekš izklāstītajiem pārejas noteikumiem pašreizējās dalībvalstis īsteno attiecīgo valstu pasākumus vai pasākumus, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem, Lietuva var paturēt spēkā ekvivalentus pasākumus attiecībā uz konkrētās dalībvalsts vai konkrēto dalībvalstu pilsoņiem.

11. Ja kāda no pašreizējām dalībvalstīm aptur Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. panta piemērošanu, Lietuva var attiecībā uz Čehijas Republiku, Igauniju, Latviju, Ungāriju, Poliju, Slovēniju un Slovākiju izmantot procedūras, kas izklāstītas 7. punktā. Šādos laikposmos darba atļaujas, ko Lietuva pārraudzības nolūkā izsniedz Čehijas Republikas, Igaunijas, Latvijas, Ungārijas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pilsoņiem, tiek izsniegtas automātiski.

12. Pašreizējās dalībvalstis, kas atbilstīgi 2. līdz 5. un 7. līdz 9. punktam īsteno savas valsts pasākumus, var atbilstīgi saviem tiesību aktiem noteikt plašāku pārvietošanās brīvību, nekā pastāv pievienošanās dienā, tostarp paredzēt pilnīgu pieeju darba tirgum. Sākot ar trešo gadu pēc pievienošanās dienas, ikviena pašreizējā dalībvalsts, kas īsteno savas valsts pasākumus, var jebkurā laikā nolemt, ka minēto pasākumu vietā piemēros Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. panta noteikumus. Par jebkuru šādu lēmumu informē Komisiju.

13. Lai atsevišķās jutīgās pakalpojumu jomās darba tirgū novērstu nopietnus traucējumus vai šādu traucējumu rašanās iespēju, ko dažos reģionos var izraisīt transnacionāla pakalpojumu sniegšana, kā tā definēta Direktīvas 96/71/EK 1. pantā, un tiktāl, ciktāl tās atbilstīgi iepriekš izklāstītajiem pārejas noteikumiem attiecībā uz Lietuvas darba ņēmējiem īsteno savas valsts pasākumus vai pasākumus, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem, Vācija un Austrija var — iepriekš par to informējot Komisiju — atkāpties no EK līguma 49. panta pirmās daļas, lai saistībā ar pakalpojumiem, kurus sniedz sabiedrības, kas veic uzņēmējdarbību Lietuvā, ierobežotu tādu darba ņēmēju pagaidu pārvietošanos, kuru tiesībām strādāt Vācijā un Austrijā piemērojami šo valstu iekšējie pasākumi.

Pakalpojumu jomas, uz kurām var attiecināt minēto atkāpi, ir šādas:

— Vācijā:

Joma | NACE [1] kods, ja nav norādīts citādi |

Būvniecība, tostarp saistītās nozares | 45.1. līdz 4.; Darbības jomas, kas uzskaitītas Direktīvas 96/71/EK pielikumā |

Ēku tīrīšana un uzkopšana | 74.70. Ēku tīrīšana un uzkopšana |

Citi pakalpojumi | 74.87. Vienīgi iekštelpu tapsētāju darbība |

— Austrijā:

Joma | NACE [1] kods, ja nav norādīts citādi |

Dārzkopības pakalpojumi | 01.41. |

Akmens sadalīšana, apstrāde un apdare | 26.7. |

Metāla būvkonstrukciju un to daļu ražošana | 28.11. |

Būvniecība, tostarp saistītās nozares | 45.1. līdz 4.; Darbības jomas, kas uzskaitītas Direktīvas 96/71/EK pielikumā |

Apsardzes darbība | 74.60. |

Ēku tīrīšana un uzkopšana | 74.70. |

Mājas aprūpe | 85.14. |

Sociālā palīdzība un darbības bez izmitināšanas | 85.32. |

Tiktāl, ciktāl Vācija un Austrija saskaņā ar iepriekšējām šā punkta daļām atkāpjas no EK līguma 49. panta pirmās daļas, Lietuva var veikt līdzvērtīgus pasākumus, par to iepriekš paziņojot Komisijai.

Šā punkta piemērošanas sekas nedrīkst būt tādi darba ņēmēju pagaidu pārvietošanās nosacījumi saistībā ar pakalpojumu transnacionālu sniegšanu Vācijā vai Austrijā un Lietuvā, kas būtu vairāk ierobežojoši kā nosacījumi, kuri ir spēkā Pievienošanās līguma parakstīšanas dienā.

14. Iepriekš 2. līdz 5. un 7. līdz 12. punktā izklāstīto noteikumu piemērošanas sekas nedrīkst būt tādi nosacījumi Lietuvas pilsoņu pieejai pašreizējo dalībvalstu darba tirgiem, kas būtu vairāk ierobežojoši kā nosacījumi, kuri ir spēkā Pievienošanās līguma parakstīšanas dienā.

Neskarot 1. līdz 13. punktā izklāstītos noteikumus, visos laikposmos, kad tiek īstenoti attiecīgo valstu pasākumi vai pasākumi, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem, pašreizējās dalībvalstis saistībā ar pieeju savam darba tirgum dod priekšroku darba ņēmējiem, kas ir ES dalībvalstu pilsoņi, nevis darba ņēmējiem, kas ir trešo valstu pilsoņi.

Režīms, kuru piemēro Lietuvas migrējošiem darba ņēmējiem un viņu ģimenēm, kas likumīgi dzīvo un strādā kādā citā dalībvalstī, vai citu dalībvalstu migrējošiem darba ņēmējiem un viņu ģimenēm, kas likumīgi dzīvo un strādā Lietuvā, nedrīkst būt vairāk ierobežojošs kā tas režīms, kuru piemēro trešo valstu darba ņēmējiem, kas dzīvo un strādā attiecīgi konkrētajā dalībvalstī vai Lietuvā. Turklāt, piemērojot principu, ka priekšroka tiek dota Kopienai, režīms, kuru piemēro tādiem migrējošiem darba ņēmējiem no trešām valstīm, kas dzīvo un strādā Lietuvā, nedrīkst būt labvēlīgāks kā režīms, kuru piemēro Lietuvas pilsoņiem.

3. PAKALPOJUMU SNIEGŠANAS BRĪVĪBA

1. 31994 L 0019: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/19/EK ( 1994. gada 30. maijs) par noguldījumu garantiju sistēmām (OV L 135, 31.5.1994., 5. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvas 94/19/EK 7. panta 1. punkta, līdz 2007. gada 31. decembrim uz Lietuvu neattiecas garantiju minimālais apjoms. Lietuva nodrošina to, ka tās noguldījumu garantiju sistēma nodrošina segumu, kas līdz 2006. gada 31. decembrim ir vismaz EUR 14481 un laikposmā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 31. decembrim — vismaz EUR 17377.

Pārejas laikā pārējās dalībvalstis saglabās tiesības apturēt savā teritorijā izveidotu Lietuvas kredītiestāžu filiāļu darbību, kamēr šādas filiāles nepievienojas oficiāli atzītai noguldījumu garantiju sistēmai attiecīgajā dalībvalstī, lai tādējādi segtu starpību starp Lietuvas garantiju apjomu un 7. panta 1. punktā minēto obligāto apjomu.

2. 31997 L 0009: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 97/9/EK ( 1997. gada 3. marts) par ieguldītāju kompensācijas sistēmām (OV L 84, 26.3.1997., 22. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvas 97/9/EK 4. panta 1. punkta, līdz 2007. gada 31. decembrim uz Lietuvu neattiecas minimālais kompensācijas apjoms. Lietuva nodrošina to, ka tās ieguldītāju kompensēšanas sistēma nodrošina segumu, kas līdz 2005. gada 31. decembrim ir vismaz EUR 5792 un laikposmā no 2006. gada 1. janvāralīdz 2007. gada 31. decembrim — vismaz EUR 11585.

Pārejas laikā pārējās dalībvalstis saglabās tiesības apturēt savā teritorijā izveidotu Lietuvas ieguldījumu sabiedrību filiāļu darbību, kamēr šādas filiāles nepievienojas oficiāli atzītai ieguldītāju kompensēšanas sistēmai attiecīgajā dalībvalstī, lai tādējādi segtu starpību starp Lietuvas kompensācijas apjomu un 4. panta 1. punktā minēto obligāto apjomu.

4. BRĪVA KAPITĀLA APRITE

Līgums par Eiropas Savienību,

Eiropas Kopienas dibināšanas līgums.

Neskarot pienākumus, kas noteikti Līgumos, uz kuriem balstās Eiropas Savienība, Lietuva var septiņus gadus no pievienošanās dienas paturēt spēkā savu tiesību aktu noteikumus par lauksaimniecības zemes un mežu iegūšanu, kuri attiecas uz dalībvalstu pilsoņiem un sabiedrībām, kas izveidotas saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem un kas nav reģistrētas Lietuvā, neveic uzņēmējdarbību Lietuvā un kam nav pārstāvniecību vai nodaļu Lietuvā. Attiecībā uz lauksaimniecības zemes un mežu iegūšanu dalībvalstu pilsoņiem nekādā gadījumā nedrīkst piemērot noteikumus, kas ir nelabvēlīgāki par noteikumiem, kuri ir spēkā Pievienošanās līguma parakstīšanas dienā, ne arī noteikumus, kuri ir vairāk ierobežojoši nekā trešo valstu pilsoņiem piemērotie noteikumi.

Uz citu dalībvalstu pilsoņiem, kas vēlas veikt uzņēmējdarbību kā pašnodarbināti zemnieki un dzīvot Lietuvā un kas vismaz trīs gadus pēc kārtas likumīgi dzīvojuši un kā zemnieki aktīvi darbojušies Lietuvā, neattiecina šā panta iepriekšējās daļas noteikumus un jebkādas procedūras, ko neattiecina uz Lietuvas pilsoņiem.

Šo pārejas posma pasākumu vispārēju pārskatīšanu veic trešajā gadā pēc pievienošanās dienas. Šajā sakarā Komisija iesniedz ziņojumu Padomei. Padome pēc Komisijas priekšlikuma var ar vienprātīgu lēmumu saīsināt vai pārtraukt šā panta pirmajā daļā paredzēto pārejas posmu.

Ja ir pietiekami pierādījumi par to, ka pēc pārejas posma beigām būs nopietni traucējumi vai šādu traucējumu rašanās iespējamība Lietuvas lauksaimniecības zemju tirgū, Komisija pēc Lietuvas lūguma lemj par pārejas posma pagarināšanu par ne vairāk kā trim gadiem.

5. LAUKSAIMNIECĪBA

A. TIESĪBU AKTI LAUKSAIMNIECĪBAS JOMĀ

1. 31991 R 2092: Padomes Regula (EEK) Nr. 2092/91 ( 1991. gada 24. jūnijs) par lauksaimniecības produktu bioloģisku ražošanu un norādēm par to uz lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem (OV L 198, 22.7.1991., 1. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 32002 R 0473: Komisijas 15.3.2002. Regula (EK) Nr. 473/2002 (OV L 75, 16.3.2002., 21. lpp.).

Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2092/91 6. panta 1., 2. un 3. punkta, līdz 2006. gada 1. janvārim Lietuvā ir atļauts bioloģiskajā lauksaimniecībā lietot sēklas un veģetatīvās pavairošanas materiālus, kas nav ražoti, izmantojot bioloģiskās ražošanas metodes.

Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2092/91 6. panta 1. punkta, līdz 2006. gada 1. janvārim Lietuvā ir atļauts sertificētās bioloģiskās ražošanas dravās bišu barības produktiem lietot nebioloģisko cukuru, kas nav ražots, izmantojot bioloģiskās ražošanas metodes.

2. 31997 R 2597: Padomes Regula (EK) Nr. 2597/97 ( 1997. gada 18. decembris), ar ko paredz papildu noteikumus piena un piena produktu tirgus kopīgajai organizācijai attiecībā uz dzeramo pienu (OV L 351, 23.12.1997., 13. lpp.), un kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 31999 R 1602: Padomes 19.7.1999. Regula (EK) Nr. 1602/1999 (OV L 189, 22.7.1999., 43. lpp.).

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 2597/97 3. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta, prasības attiecībā uz tauku saturu līdz 2009. gada 1. janvārim nepiemēro dzeramajam pienam, kas ražots Lietuvā; tādējādi Lietuva var pienu ar tauku saturu 3,2 % (m/m) uzskatīt par pilnpienu un pienu ar tauku saturu vismaz 1,0 % (m/m) un lielākais 2,5 % — par pienu ar daļēji pazeminātu tauku saturu. Dzeramo pienu, kas neatbilst prasībām attiecībā uz tauku saturu, var tirgot tikai Lietuvā vai eksportēt uz kādu trešo valsti.

3. 31999 R 1254: Padomes Regula (EK) Nr. 1254/1999 ( 1999. gada 17. maijs) par liellopu un teļa gaļas tirgus kopīgo organizāciju (OV L 160, 26.6.1999., 21. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 32001 R 2345: Komisijas 30.11.2001. Regula (EK) Nr. 2345/2001 (OV L 315, 1.12.2001., 29. lpp.).

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1254/1999 3. panta f) punkta, līdz 2006. gada beigām Lietuva var tādu sugu govis, kuras uzskaitītas I pielikumā Komisijas Regulai (EK) Nr. 2342/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā Padomes Regulu (EK) Nr. 1254/1999 par liellopu un teļa gaļas tirgus kopējo organizāciju piemērot attiecībā uz piemaksu shēmām [2], uzskatīt par atbilstīgām piemaksai, ko saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1254/1999 3. nodaļu piešķir par zīdītājgovīm, ja šādas govis ir lecinātas vai apsēklotas ar gaļas šķirnes bulli.

B. TIESĪBU AKTI VETERINĀRIJAS UN FITOSANITĀRIJAS JOMĀ

I. TIESĪBU AKTI VETERINĀRIJAS JOMĀ

31964 L 0433: Padomes Direktīva 64/433/EEK par veterinārsanitārajām prasībām svaigas gaļas ražošanai un tirdzniecībai (OV P 121, 29.7.1964., 2012. lpp., un kuru turpmāk groza un konsolidē OV L 268, 24.9.1991., 71. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 31995 L 0023: Padomes 22.6.1995. Direktīva 95/23/EK (OV L 243, 11.10.1995., 7. lpp.).

31971 L 0118: Padomes Direktīva 71/118/EEK ( 1971. gada 15. februāris) par dzīvnieku veselības problēmām, kas ietekmē svaigas mājputnu gaļas ražošanu un laišanu tirgū (OV L 55, 8.3.1971., 23. lpp., un kuru turpmāk groza un atjaunina OV L 62, 15.3.1993., 6. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 31997 L 0079: Padomes 18.12.1997. Direktīva 97/79/EK (OV L 24, 30.1.1998., 31. lpp.);

31977 L 0099: Padomes Direktīva 77/99/EEK ( 1976. gada 21. decembris) par dzīvnieku veselības problēmām, kas ietekmē gaļas produktu un dažu citu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu un tirdzniecību (OV L 26, 31.1.1977., 85. lpp., un kuru turpmāk groza un atjaunina OV L 57, 2.3.1992., 4. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 31997 L 0076: Padomes 16.12.1997. Direktīva 97/76/EK (OV L 10, 16.1.1998., 25. lpp.);

31991 L 0493: Padomes Direktīva 91/493/EEK ( 1991. gada 22. jūlijs), ar ko paredz veterinārsanitārās prasības zivsaimniecības produktu ražošanai un laišanai tirgū (OV L 268, 24.9.1991., 15. lpp.) un kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 31997 L 0079: Padomes 18.12.1997. Direktīva 97/79/EK (OV L 24, 30.1.1998., 31. lpp.);

31992 L 0046: Padomes Direktīva 92/46/EEK ( 1992. gada 16. jūnijs), ar ko paredz veterinārsanitārās prasības attiecībā uz svaigpiena, termiski apstrādāta piena un piena produktu ražošanu un laišanu tirgū (OV L 268, 14.9.1992., 1. lpp.) un kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 31996 L 0023: Padomes 29.4.1996. Direktīva 96/23/EK (OV L 125, 23.5.1996., 10. lpp.);

31994 L 0065: Padomes Direktīva 94/65/EK ( 1994. gada 14. decembris), ar ko nosaka prasības maltas gaļas un gaļas izstrādājumu ražošanai un laišanai tirgū (OV L 368, 31.12.1994., 10. lpp.).

a) Strukturālās prasības, kas noteiktas Direktīvas 64/433/EEK I pielikumā, Direktīvas 71/118/EEK I pielikumā, Direktīvas 77/99/EEK A un B pielikumā, Direktīvas 89/493/EEK pielikumā, Direktīvas 92/46/EEK B pielikumā un Direktīvas 94/65/EK I pielikumā, līdz 2006. gada 31. decembrim nepiemēro attiecībā uz pielikuma B papildinājumā uzskaitītajiem Lietuvas uzņēmumiem, ņemot vērā turpmāk izklāstītos nosacījumus.

b) Kamēr vien iepriekš a) punktā minētie uzņēmumi izmanto šā panta noteikumus, produktus, kuru izcelsme ir šajos uzņēmumos, var — neatkarīgi no dienas, kad produktu laiž tirgū — laist vienīgi vietējā tirgū vai izmantot turpmākai pārstrādei vietējos uzņēmumos, uz kuriem tāpat attiecas a) punkta noteikumi. Šie produkti jāmarķē ar īpašu veselības marķējumu.

Šādus svaigus, apstrādātus vai pārstrādātus zvejas produktus var laist vienīgi vietējā tirgū, vai arī glabāt vai turpmāk pārstrādāt tajā pašā uzņēmumā, neatkarīgi no dienas, kad produktu laiž tirgū. Svaigi, apstrādāti vai pārstrādāti zivsaimniecības produkti jāiepako un/vai jāiesaiņo tirgojamās vienībās, un uz tiem jābūt īpašam identificējošam apzīmējumam.

Punkta pirmā daļa attiecas arī uz visiem produktiem, kuru izcelsme ir integrētos gaļas ražošanas uzņēmumos, ja uz kādu šāda uzņēmuma daļu attiecas a) punkts.

Pielikuma B papildinājumā uzskaitītie piena pārstrādes uzņēmumi var saņemt svaigpiena piegādes no piena ražošanas saimniecībām, kas neatbilst Direktīvas 92/46/EEK A pielikuma IV nodaļas A daļas 1. punkta prasībām, ja šādas saimniecības ir norādītas sarakstā, ko šim nolūkam veido Lietuvas iestādes.

Piena pārstrādes uzņēmumi, uz ko neattiecas pārejas režīms, var saņemt svaigpiena piegādes no piena ražošanas saimniecībām, kas neatbilst Direktīvas 92/46/EEK A pielikuma IV nodaļas A daļas 1. punkta prasībām, ja šādas saimniecības ir norādītas šā punkta iepriekšējā daļā minētajā sarakstā, un šādu svaigpienu izmanto vienīgi tāda siera ražošanai, kura nogatavināšanas laiks pārsniedz 60 dienas.

c) Lietuva nodrošina, ka pakāpeniski tiek panākta atbilstība a) punktā minētajām struktūras prasībām, ievērojot termiņus, kas pielikuma B papildinājumā noteikti pastāvošo nepilnību novēršanai. Lietuva nodrošina, ka darbību var turpināt vienīgi tie uzņēmumi, kas līdz 2006. gada 31. decembrim ir pilnībā izpildījuši šīs prasības. Lietuva iesniedz Komisijai gada ziņojumus par attīstību, kāda panākta katrā no pielikuma B papildinājumā uzskaitītajiem uzņēmumiem, kā arī to uzņēmumu sarakstu, kas attiecīgajā gadā beiguši attiecīgo pasākumu īstenošanu.

d) Komisija var — pirms pievienošanās un līdz 2006. gada 31. decembrim — atjaunināt a) punktā minēto pielikuma B papildinājumu, un šajā sakarā var sarakstu papildināt ar noteiktu skaitu uzņēmumu vai arī svītrot no saraksta uzņēmumus, ņemot vērā attīstību, kāda panākta pastāvošo nepilnību novēršanā, un uzraudzības procesa gaitā izdarītos secinājumus.

Sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus, lai nodrošinātu iepriekš izklāstītā pārejas režīma sekmīgu piemērošanu, pieņem saskaņā ar Direktīvas 64/433/EEK 16. pantu, Direktīvas 71/118/EEK 21. pantu, Direktīvas 77/99/EEK 20. pantu, Direktīvas 91/493/EEK 15. pantu, Direktīvas 92/46/EEK 31. pantu un Direktīvas 94/65/EK 20. pantu.

II. TIESĪBU AKTI FITOSANITĀRIJAS JOMĀ

1. 31993 L 0085: Padomes Direktīva 93/85/EEK ( 1993. gada 4. oktobris) par kartupeļu gredzenpuves kontroli (OV L 259, 18.10.1993., 1. lpp.).

Lietuva var līdz 2006. gada 1. janvārim atlikt Direktīvas 93/85/EEK 7. panta 2. un 4. punkta piemērošanu. Lietuvā ražotos kartupeļu šajā laikposmā neieved pārējās dalībvalstīs.

2. 31994 R 2100: Padomes Regula (EK) Nr. 2100/94 ( 1994. gada 27. jūlijs) par Kopienas augu šķirņu aizsardzību (OV L 227, 1.9.1994., 1. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 31995 R 2506: Padomes 25.10.1995. Regula (EK) Nr. 2506/95 (OV L 258, 28.10.1995., 3. lpp.).

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 2100/94 14. panta 3. punkta ceturtā ievilkuma, prasība maksāt taisnīgu atlīdzību personai, kam ir Kopienas augu šķirņu aizsardzības tiesības, līdz 2010. gada 31. decembrim neattiecas uz Lietuvas lauksaimniekiem, kas kādu izveidotu šķirni turpina izmantot atbilstīgi 14. panta 1. punktā paredzētajai atļaujai, ja viņi jau pirms pievienošanās dienas ir bez maksas izmantojuši attiecīgo šķirni 14. panta 1. punktā noteiktajiem mērķiem.

6. ZIVSAIMNIECĪBA

31992 R 3760: Padomes Regula (EEK) Nr. 3760/92 ( 1992. gada 20. decembris), ar ko nosaka Kopienas zivsaimniecības un akvakultūras sistēmu (OV L 389, 31.12.1992., 1. lpp.) un ko groza:

- 31998 R 1181: Padomes 4.6.1998. Regula (EK) Nr. 1181/98 (OV L 164, 9.6.1998., 1. lpp.).

Regula (EEK) Nr. 3760/92 attiecas uz Lietuvu, ņemot vērā turpmāk izklāstītos īpašos noteikumus.

Attiecībā uz krājumiem, kam piemēro nozvejas limitus, Lietuvai piešķiramo Kopienas nozvejas iespēju daļu nosaka atbilstīgi turpmāk izklāstītajam, iedalot pēc sugām un zonām:

Sugas | ICES vai IBSFC zona | Lietuvas daļas (%) |

Reņģes | III b, c, d [3], izņemot IBSFC 3. pārvaldības vienību | 2,271 |

Brētliņas | III b, c, d [3] | 5,004 |

Laši | III b, c, d [3], izņemot IBSFC 32. apakšrajonu | 1,549 |

Mencas | III b, c, d [3] | 4,684 |

Šīs daļas izmanto, pirmo reizi Lietuvai piešķirot nozvejas iespējas atbilstīgi procedūrai, kas paredzēta Regulas (EEK) Nr. 3760/92 8. panta 4. punktā.

Turklāt Lietuvas daļu Kopienas nozvejas iespējās NAFO uzraudzības apgabalā pēc Komisijas priekšlikuma noteiks Padome, lēmumu pieņemot ar kvalificētu balsu vairākumu, pamatojoties uz NAFO spēkā esošo sadalījumu laikposmā tieši pirms pievienošanās dienas.

7. TRANSPORTA POLITIKA

1. 31985 R 3821: Padomes Regula (EEK) Nr. 3821/85 ( 1985. gada 20. decembris) par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā (OV L 370, 31.12.1985., 8. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 32002 R 1360: Komisijas 13.6.2002. Regula (EK) Nr. 1360/2002 (OV L 207, 5.8.2002., 1. lpp.).

Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 3821/85 3. panta 1. punkta, līdz 2005. gada 31. decembrim uz Lietuvu neattiecas prasība uzstādīt un izmantot reģistrācijas kontrolierīces pasažieru vai kravu autopārvadājumiem reģistrētos transportlīdzekļos, ja minētie transportlīdzekļi ražoti pirms 1987. gada un tos izmanto vienīgi iekšzemes autopārvadājumiem. Šādu transportlīdzekļu vadītāji braukšanas un atpūtas laiku reģistrē savās kontrolgrāmatiņās.

2. 31992 L 0014: Padomes Direktīva 92/14/EEK ( 1992. gada 2. marts) par to lidaparātu ekspluatācijas ierobežošanu, uz kuriem attiecas Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 16. pielikuma otrā izdevuma (1988.) 1. sējuma 2. nodaļas II daļa (OV L 76, 23.3.1992., 21. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 32001 R 0991: Komisijas 21.5.2001. Regula (EK) Nr. 991/2001 (OV L 138, 22.5.2001., 12. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvas 92/14/EEK 2. panta 2. punkta, nosacījumus, kas paredzēti minētās direktīvas 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā, Lietuvā līdz 2004. gada 31. decembrim nepiemēro Kauņas Starptautiskajā lidostā attiecībā uz lidaparātiem, kas reģistrēti trešās valstīs, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis, un ko ekspluatē fiziskās vai juridiskās personas, kuras veic uzņēmējdarbību minētajās valstīs. Lietuva ievēros turpmāk izklāstīto grafiku, kas paredz pakāpeniski samazināt tādu lidaparātu lidojumu procentuālo īpatsvaru, kuri pārsniedz noteiktos trokšņa ierobežojumus: no 2001. gada beigu rādītāja, kas ir 80 % no veikto nosēšanos skaita, līdz 70 % 2002. gada beigās, līdz 45 % 2003. gada beigās un līdz 25 % 2004. gada beigās.

3. 31993 R 3118: Padomes 1993. gada 25. oktobra Regula (EEK) Nr. 3118/93, ar ko paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem ārvalstu pārvadātāji dalībvalstī drīkst sniegt kravu iekšzemes autopārvadājumu pakalpojumus (OV L 279, 12.11.1993., 1. lpp.), un kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 32002 R 0484: Eiropas Parlamenta un Padomes 1.3.2002. Regula (EK) Nr. 484/2002 (OV L 76, 19.3.2002., 1. lpp.).

a) Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 3118/93 1. panta un līdz otrā gada beigām pēc pievienošanās dienas, Lietuvas pārvadātāji nesniedz kravu iekšzemes autopārvadājumu pakalpojumus citās dalībvalstīs, un citu dalībvalstu pārvadātāji nesniedz kravu iekšzemes autopārvadājumu pakalpojumus Lietuvā.

b) Līdz otrā gada beigām pēc pievienošanās dienas dalībvalstis paziņo Komisijai par to, vai tās pagarinās minēto laikposmu par, ilgākais, diviem gadiem, vai arī pēc minētā laikposma beigām tās pilnībā piemēros regulas 1. pantu. Ja šāds paziņojums netiek sniegts, piemēro regulas 1. pantu. Vienīgi tie pārvadātāji, kas reģistrēti dalībvalstīs, uz kurām attiecas regulas 1. pants, drīkst sniegt kravu iekšzemes autopārvadājumu pakalpojumus pārējās dalībvalstīs, uz kurām attiecas 1. pants.

c) Ja kravu iekšzemes autopārvadājumu tirgū pastāv nozīmīgi traucējumi vai šādu traucējumu risks, dalībvalstis, uz kurām atbilstīgi šā dokumenta b) punktam neattiecas regulas 1. pants, līdz ceturtā gada beigām pēc pievienošanās dienas paziņo Komisijai par to, vai tās pagarinās minēto laikposmu par ilgākais vienu gadu, vai arī pēc minētā laikposma beigām tās pilnībā piemēros regulas 1. pantu. Ja šāds paziņojums netiek sniegts, piemēro regulas 1. pantu. Vienīgi tie pārvadātāji, kas reģistrēti dalībvalstīs, uz kurām attiecas regulas 1. pants, drīkst sniegt kravu iekšzemes autopārvadājumu pakalpojumus pārējās dalībvalstīs, uz kurām attiecas 1. pants.

d) Kamēr regulas 1. pants pilnībā neattiecas uz visām dalībvalstīm, tās dalībvalstis, uz kurām atbilstīgi šā dokumenta b) vai c) punktam attiecas regulas 1. pants, var izmantot turpmāk izklāstīto procedūru.

Ja kādā no šā punkta iepriekšējā daļā minētajām dalībvalstīm pastāv nozīmīgi tirgus vai tā daļas traucējumi, ko izraisa vai pastiprina kabotāža, piemēram, piedāvājums būtiski pārsniedz pieprasījumu, vai arī ir apdraudēta daudzu kravu autopārvadājumu uzņēmumu finansiālā stabilitāte vai pastāvēšana, attiecīgā dalībvalsts informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par šo stāvokli un sniedz tām visu attiecīgo informāciju. Pamatojoties uz šo informāciju, attiecīgā dalībvalsts var lūgt Komisiju pilnīgi vai daļēji apturēt regulas 1. panta piemērošanu, lai atjaunotu parasto stāvokli.

Pamatojoties uz attiecīgās dalībvalsts sniegtajām ziņām, Komisija pārbauda stāvokli un viena mēneša laikā pēc lūguma saņemšanas lemj par vajadzību paredzēt aizsardzības pasākumus. Piemēro procedūru, kas paredzēta regulas 7. panta 3. punkta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā, kā arī minētā panta 4., 5. un 6. punktā.

Steidzamos un izņēmuma gadījumos šā punkta pirmajā daļā minētā dalībvalsts var apturēt regulas 1. panta piemērošanu, tūlīt pēc tam iesniedzot Komisijai pamatotu paziņojumu.

e) Kamēr atbilstīgi šā dokumenta a) līdz c) punktam nepiemēro regulas 1. pantu, dalībvalstis var regulēt piekļuvi kravu iekšzemes autopārvadājumu tirgum, pakāpeniski palielinot savstarpēji izsniegto kabotāžas atļauju skaitu saskaņā ar divpusējiem nolīgumiem. Minētie pasākumi var paredzēt arī pilnīgas liberalizācijas iespēju.

f) Šā dokumenta a) līdz d) punkta piemērošanas iznākumā piekļuve kravu iekšzemes autopārvadājumu tirgum nedrīkst būt vairāk ierobežojoša kā Pievienošanās līguma parakstīšanas dienā.

4. 31996 L 0026: Padomes 1996. gada 29. aprīļa Direktīva 96/26/EK par atļaušanu kravu autopārvadātājiem un pasažieru autopārvadātājiem veikt profesionālo darbību un par diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju apliecinošo dokumentu savstarpēju atzīšanu, lai veicinātu šo pārvadātāju tiesības veikt uzņēmējdarbību iekšzemes un starptautisko autopārvadājumu nozarē (OV L 124, 23.5.1996., 1. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 31998 L 0076: Padomes 1.10.1998. Direktīva 98/76/EK (OV L 277, 14.10.1998., 17. lpp.).

Līdz 2006. gada 31. decembrim Direktīvas 96/26/EK 3. panta 3. punkta c) apakšpunktu Lietuvā nepiemēro attiecībā uz pārvadājumu uzņēmumiem, kas nodarbojas vienīgi ar kravu un pasažieru iekšzemes autopārvadājumiem.

Šo uzņēmumu pieejamais kapitāls un rezerves pakāpeniski un atbilstīgi turpmāk izklāstītajai sistēmai sasniedz minimālos apjomus, kas noteikti iepriekšminētajā pantā:

- no 2004. gada 1. janvāra uzņēmuma pieejamajam kapitālam un rezervēm ir jābūt vismaz EUR 3000 uz katru izmantoto transportlīdzekli vai EUR 150 uz uzņēmuma izmantoto kravu pārvadāšanas transportlīdzekļu maksimālās atļautās masas katru tonnu, vai EUR 150 uz katru sēdvietu pasažieru pārvadāšanas transportlīdzekļos, ko izmanto uzņēmums, attiecīgi izvēloties mazāko summu;

- no 2005. gada 1. janvāra uzņēmuma pieejamajam kapitālam un rezervēm ir jābūt vismaz EUR 5000 uz katru transportlīdzekli.

8. NODOKĻU POLITIKA

1. 31977 L 0388: Padomes Sestā direktīva 77/388/EEK ( 1977. gada 17. maijs) par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem - Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 13.6.1977., 1. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 32002 L 0038: Padomes 7.5.2002. Direktīva 2002/38/EK (OV L 128, 15.5.2002., 41. lpp.).

Piemērojot Direktīvas 77/388/EEK 28. panta 3. punkta b) apakšpunktu, Lietuva var saglabāt atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa pasažieru starptautiskajiem pārvadājumiem, kas minēti direktīvas F pielikuma 17. punktā, kamēr nav izpildīts direktīvas 28. panta 4. punktā izklāstītais nosacījums vai kamēr tādu pašu atbrīvojumu piemēro kāda no pašreizējām dalībvalstīm, atkarībā no tā, kurš termiņš beidzas agrāk.

2. 31992 L 0079: Padomes Direktīva 92/79/EEK ( 1992. gada 19. oktobris) par nodokļu saskaņošanu cigaretēm (OV L 316, 31.10.1992., 8. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 32002 L 0010: Padomes 12.2.2002. Direktīva 2002/10/EK (OV L 46, 16.2.2002., 26. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvas 92/79/EEK 2. panta 1. punkta, Lietuva var līdz 2009. gada 31. decembrim atlikt vispārējā minimālā akcīzes nodokļa uzlikšanu mazumtirdzniecības cenai (iekļaujot visus nodokļus) cigaretēm vispieprasītākajā cenu kategorijā, ar nosacījumu, ka šajā laikposmā Lietuva pakāpeniski pielāgo savas akcīzes nodokļa likmes vispārējam minimālajam akcīzes nodoklim, kas paredzēts direktīvā.

Neskarot 8. pantu Padomes Direktīvā 92/12/EEK par vispārēju režīmu akcīzes precēm un par šādu preču glabāšanu, apriti un uzraudzību [4], un informējot Komisiju, dalībvalstis var laikā, kamēr tiek piemērota iepriekš paredzētā atkāpe, attiecībā uz cigaretēm, ko attiecīgajās valstīs varētu ievest no Lietuvas, papildus nemaksājot akcīzes nodokli, saglabāt tādus pašus kvantitatīvos ierobežojumus, kādi tiek piemēroti ievešanai no trešām valstīm. Dalībvalstis, kas izmanto šādu iespēju, var veikt vajadzīgās pārbaudes, ar nosacījumu, ka šādas pārbaudes neiespaido iekšējā tirgus pareizu darbību.

9. ENERĢĒTIKA

31968 L 0414: Padomes Direktīva 68/414/EEK ( 1968. gada 20. decembris), ar ko EEK dalībvalstīm uzliek pienākumu uzturēt jēlnaftas un/vai naftas produktu obligātas rezerves (OV L 308, 23.12.1968., 14. lpp.) un kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 31998 L 0093: Padomes 14.12.98. Direktīva 98/93/EK (OV L 358, 31.12.1998., 100. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvas 68/414/EEK 1. panta 1. punkta, līdz 2009. gada 31. decembrim uz Lietuvu neattiecas naftas produktu obligātās rezerves apjoms. Lietuva nodrošina, ka tās naftas produktu obligātās rezerves apjoms katrai 2. pantā uzskaitītajai naftas produktu kategorijai ir 1. panta 1. punktā definētais dienas vidējais patēriņš valstī vismaz šādam dienu skaitam:

- līdz pievienošanās dienai — 49 dienām;

- līdz 2004. gada 31. decembrim — 56 dienām;

- līdz 2005. gada 31. decembrim — 63 dienām;

- līdz 2006. gada 31. decembrim — 69 dienām;

- līdz 2007. gada 31. decembrim — 76 dienām;

- līdz 2008. gada 31. decembrim — 83 dienām;

- līdz 2009. gada 31. decembrim — 90 dienām.

10. VIDE

A. GAISA KVALITĀTE

31994 L 0063: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/63/EK ( 1994. gada 20. decembris) par kontroli attiecībā uz gaistošu organisko savienojumu (GOS) emisiju, ko rada benzīna glabāšana un nosūtīšana no termināliem uz degvielas uzpildes stacijām (OV L 365, 31.12.1994., 24. lpp.).

1. Atkāpjoties no Direktīvas 94/63/EK 3. panta un I pielikuma, prasības, kas noteiktas attiecībā uz esošajām glabāšanas iekārtām terminālos, Lietuvā līdz 2007. gada 31. decembrim nepiemēro glabāšanas iekārtām, kuru apgrozījums ir 50000 tonnu/gadā vai mazāks.

2. Atkāpjoties no Direktīvas 94/63/EK 4. panta un II pielikuma, prasības, kas noteiktas attiecībā uz iekraušanu esošajos pārvietojamos konteineros un izkraušanu no tiem terminālos, Lietuvā līdz 2007. gada 31. decembrim nepiemēro 12 termināliem, kuru apgrozījums ir 150000 tonnu/gadā vai mazāks.

3. Atkāpjoties no Direktīvas 94/63/EK 5. panta, prasības, kas noteiktas attiecībā uz esošajiem pārvietojamiem konteineriem terminālos, Lietuvā līdz 2005. gada 31. decembrim nepiemēro 140 autocisternām un 1900 cisternvagoniem.

4. Atkāpjoties no Direktīvas 94/63/EK 6. panta un III pielikuma, prasības, kas noteiktas attiecībā uz iekraušanu esošajās glabāšanas iekārtās degvielas uzpildes stacijās, Lietuvā līdz 2007. gada 31. decembrim nepiemēro degvielas uzpildes stacijām, kuru apgrozījums ir 1000 tonnu/gadā vai mazāks.

B. ATKRITUMU APSAIMNIEKOšANA

31994 L 0062: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/62/EK ( 1994. gada 20. decembris) par iepakojumu un izlietoto iepakojumu (OV L 365, 31.12.1994., 10. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvas 94/62/EK 6. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta, Lietuva nodrošinās to, ka līdz 2006. gada 31. decembrim tiek sasniegti attiecībā uz turpmāk norādītajiem iepakojuma materiāliem paredzētie mērķi reģenerācijas un pārstrādes jomā, ievērojot turpmāk paredzētos starpposma mērķus:

- plastmasas pārstrāde: līdz pievienošanās dienai — 10 % un 2004. gadā — 15 % no svara;

- metāla pārstrāde: līdz pievienošanās dienai — 10 % un 2004. gadā — 15 % no svara;

- kopējais pārstrādes apjoms: 2004. gadā — vismaz 25 % no svara;

- kopējais reģenerācijas apjoms: līdz pievienošanās dienai — 21 %, 2004. gadā — 32 % un 2005. gadā — 37 % no svara.

C. ŪDENS KVALITĀTE

31991 L 0271: Padomes Direktīva 91/271/EEK ( 1991. gada 21. maijs) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (OV L 135, 30.5.1991., 40. lpp.), ko groza:

- 31998 L 0015: Komisijas 27.2.1998. Direktīva 98/15/EK (OV L 67, 7.3.1998., 29. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvas 91/271/EEK 3., 4. panta un 5. panta 2. punkta un atbilstīgi turpmāk paredzētajam starpposma mērķim, Lietuvā līdz 2009. gada 31. decembrim pilnībā nepiemēro prasības attiecībā uz komunālo notekūdeņu kanalizācijas sistēmām un attīrīšanu:

- attiecībā uz aglomerācijām, kuru iedzīvotāju skaits ir lielāks par 10000, atbilstību direktīvas 4. pantam un 5. panta 2. punktam nodrošina līdz 2007. gada 31. decembrim.

D. RŪPNIECISKĀ PIESĀRŅOJUMA KONTROLE UN RISKA PĀRVALDĪBA

32001 L 0080: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/80/EK ( 2001. gada 23. oktobris) par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošo vielu emisiju gaisā no lielām sadedzināšanas iekārtām (OV L 309, 27.11.2001., 1. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvas 2001/80/EK 4. panta 3. punkta, kā arī IV un VI pielikuma A daļas, sēra dioksīda slāpekļa oksīdu emisijas robežvērtības līdz 2015. gada 31. decembrim Lietuvā nepiemēro attiecībā uz Viļņas kombinēto siltuma un elektroenerģijas ražošanas uzņēmumu CHP-3, Kauņas kombinēto siltuma un elektroenerģijas ražošanas uzņēmumu un Mažeiķu kombinēto siltuma un elektroenerģijas ražošanas uzņēmumu.

Šajā pārejas laikposmā kopapjoms sēra dioksīda un slāpekļa oksīdu emisijas, kas saistītas ar elektroenerģijas ražošanu Lietuvas termoelektrostacijā, Viļņas kombinētajā siltuma un elektroenerģijas ražošanas uzņēmumā CHP-3, Kauņas kombinētajā siltuma un elektroenerģijas ražošanas uzņēmumā un Mažeiķu kombinētajā siltuma un elektroenerģijas ražošanas uzņēmumā (neņemot vērā siltumenerģijas ražošanu un citus emisiju avotus), nepārsniedz šādas robežvērtības:

- 2005: 28300 tonnas SO2/gadā; 4600 tonnas Nox/gadā

- 2008: 21500 tonnas SO2/gadā; 5000 tonnas Nox/gadā

- 2010: 30500 tonnas SO2/gadā; 10500 tonnas Nox/gadā

- 2012: 29000 tonnas SO2/gadā; 10800 tonnas Nox/gadā

Līdz 2007. gada 1. janvārim un tad līdz 2012. gada 1. janvārim Lietuva iesniedz Komisijai atjauninātu plānu, tostarp ieguldījumu plānu, atlikušo neatbilstīgo iekārtu pakāpeniskai pielāgošanai, skaidri norādot konkrētus posmus acquis piemērošanai. ES ņem vērā to, ka paredzamā vispārējā ekonomikas attīstība Lietuvā, no tās izrietošās iespējas turpmākus ieguldījumus finansēt pirms plānotajiem termiņiem un paredzamās pārmaiņas enerģētikas nozarē ļaus arī turpmāk samazināt emisiju uz vienu saražotās elektroenerģijas vienību. Tādēļ ES ņem vērā, ka šiem plāniem būtu jānodrošina emisijas turpmāka samazināšana līdz līmenim, kas ir nozīmīgi mazāks par iepriekš izklāstītajiem starpposma mērķiem, jo īpaši attiecībā uz emisiju laikposmā no 2012. gada līdz 2015. gadam.

Ja Komisija, jo īpaši ņemot vērā iespaidu uz vidi un vajadzību samazināt pārejas pasākumu izraisītos konkurences traucējumus iekšējā tirgū, konstatē to, ka šie plāni nav pietiekami noteikto mērķu sasniegšanai, tā informē Lietuvu. Turpmākajos trīs mēnešos Lietuva paziņo pasākumus, ko tā veikusi, lai sasniegtu minētos mērķus. Ja Komisija pēc tam, apspriežoties ar dalībvalstīm, konstatē to, ka šie pasākumi nav pietiekami noteikto mērķu sasniegšanai, tā sāk pārkāpuma procedūru, kā paredzēts EK līguma 226. pantā.

[1] NACE: skat. 31990 R 3037: Padomes Regula (EEK) Nr. 3037/90 ( 1990. gada 9. oktobris) par saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju Eiropas Kopienā (OV L 293, 24.10.1990., 1. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara 32002 R 0029: Komisijas 19.12.2001. Regula (EK) Nr. 29/2002 (OV L 6, 10.1.2002., 3. lpp.).

[2] OV L 281, 4.11.1999., 30. lpp.

[3] Kopienas ūdeņi.

[4] OV L 76, 23.3.1992., 1. lpp., direktīva, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2000/47/EK (OV L 193, 29.7.2000., 73. lpp.).

--------------------------------------------------

A papildinājums,

kas minēts IX pielikuma I sadaļā [*]

[*] Skatīt OV C 227 E, 23.9.2003., 115. lpp.

--------------------------------------------------

Pielikuma B papildinājums,

kas minēts IX pielikuma 5. nodaļas B iedaļas I apakšiedaļā [*]

Uzņēmumu saraksts, norādot nepilnības un šo nepilnību novēršanas termiņus

[*] Skatīt OV C 227 E, 23.9.2003., 438. lpp.

--------------------------------------------------

X PIELIKUMS

Pievienošanās akta 24. pantā minētais saraksts: Ungārija

1. PERSONU PĀRVIETOŠANĀS BRĪVĪBA

Eiropas Kopienas dibināšanas līgums;

31968 L 0360: Padomes Direktīva 68/360/EEK ( 1968. gada 15. oktobris) par ierobežojumu atcelšanu attiecībā uz dalībvalstu darba ņēmēju un viņu ģimeņu pārvietošanos un uzturēšanos Kopienā (OV L 257, 19.10.1968., 13. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem - Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.);

31968 R 1612: Padomes Regula (EEK) Nr. 1612/68 ( 1968. gada 15. oktobris) par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Kopienā (OV L 257, 19.10.1968., 2. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 31992 R 2434: Padomes 27.7.1992. Regula (EEK) Nr. 2434/92 (OV L 245, 26.8.1992., 1. lpp.);

31996 L 0071: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/71/EK ( 1996. gada 16. decembris) par darba ņēmēju nosūtīšanu saistībā ar pakalpojumu sniegšanu (OV L 18, 21.1.1997., 1. lpp.).

1. Attiecībā uz darba ņēmēju pārvietošanās brīvību un pakalpojumu sniegšanas brīvību, kas saistīta ar darba ņēmēju pagaidu pārvietošanos, kā tā definēta Direktīvas 96/71/EK 1. pantā, EK līguma 39. pantu un 49. panta pirmo daļu Ungārijas attiecībās ar Beļģiju, Čehijas Republiku, Dāniju, Vāciju, Igauniju, Grieķiju, Spāniju, Franciju, Īriju, Itāliju, Latviju, Lietuvu, Luksemburgu, Nīderlandi, Austriju, Poliju, Portugāli, Slovēniju, Slovākiju, Somiju, Zviedriju un Apvienoto Karalisti pilnībā piemēro, ievērojot 2. līdz 14. punktā paredzētos pārejas noteikumus.

2. Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. panta, pašreizējās dalībvalstis divus gadus pēc pievienošanās dienas piemēros attiecīgo valstu pasākumus vai pasākumus, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem, kuri reglamentē Ungārijas pilsoņu pieeju šo valstu darba tirgiem. Pašreizējās dalībvalstis var turpināt šo pasākumu īstenošanu piecus gadus pēc pievienošanās dienas.

Ungārijas pilsoņi, kas pievienošanās dienā likumīgi strādā kādā no pašreizējām dalībvalstīm un kam uz nepārtrauktu 12 mēnešu vai ilgāku laikposmu ir likumīga pieeja attiecīgās dalībvalsts darba tirgum, saglabās pieeju attiecīgās dalībvalsts darba tirgum, bet ne citu tādu dalībvalstu darba tirgiem, kuras īsteno savus iekšējos pasākumus.

Ungārijas pilsoņiem, kam pēc pievienošanās uz nepārtrauktu 12 mēnešu vai ilgāku laikposmu ir pieeja kādas pašreizējās dalībvalsts darba tirgum, ir tādas pašas tiesības.

Iepriekš šā punkta otrajā un trešajā daļā minētie Ungārijas pilsoņi zaudē minētajās daļās paredzētās tiesības, ja viņi brīvprātīgi atstāj attiecīgās dalībvalsts darba tirgu.

Ungārijas pilsoņiem, kas kādā no pašreizējām dalībvalstīm likumīgi strādā pievienošanās dienā vai laikposmā, kad tiek īstenoti attiecīgās valsts pasākumi, un kam pieeja attiecīgās dalībvalsts darba tirgum ir uz laikposmu, kas īsāks par 12 mēnešiem, nav minēto tiesību.

3. Pirms beidzas divu gadu laikposms pēc pievienošanās dienas, Padome pārskata 2. punktā paredzēto pārejas noteikumu darbību, pamatojoties uz Komisijas ziņojumu.

Pēc minētās izskatīšanas un ne vēlāk kā beidzoties divu gadu laikposmam pēc pievienošanās dienas pašreizējās dalībvalstis paziņo Komisijai, vai tās turpinās īstenot attiecīgos valstu pasākumus vai pasākumus, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem, vai arī turpmāk piemēros Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. pantu. Ja šāds paziņojums netiek sniegts, piemēro Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. pantu.

4. Pēc Ungārijas lūguma var veikt vienu papildu izskatīšanu. Šādā gadījumā piemēro 3. punktā izklāstīto procedūru, un izskatīšanu pabeidz sešos mēnešos pēc Ungārijas lūguma saņemšanas.

5. Dalībvalstis, kuras turpina īstenot attiecīgos valsts pasākumus vai pasākumus, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem, 2. punktā minētā piecu gadu laikposma beigās var — ja pastāv nopietni darba tirgus traucējumi vai to rašanās iespēja un iepriekš paziņojot Komisijai — septiņus gadus pēc pievienošanās dienas turpināt īstenot minētos pasākumus. Ja šāds paziņojums netiek sniegts, piemēro Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. pantu.

6. Septiņu gadu laikposmā pēc pievienošanās dienas tās dalībvalstis, kurās saskaņā ar 3., 4. vai 5. punktu attiecībā uz Ungārijas pilsoņiem piemēro Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. pantu un kuras minētajā laikposmā Ungārijas pilsoņiem uzskaites nolūkā izsniedz darba atļaujas, minētās atļaujas izsniegs automātiski.

7. Dalībvalstis, kurās atbilstīgi 3., 4. vai 5. punktam attiecībā uz Ungārijas pilsoņiem piemēro Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. pantu, var septiņu gadu laikposmā pēc pievienošanās dienas izmantot turpmākajās šā punkta daļās izklāstītās procedūras.

Ja kādā no šā punkta pirmajā daļā minētajām dalībvalstīm ir vai ir paredzami darba tirgus traucējumi, kas varētu nopietni apdraudēt dzīves vai nodarbinātības līmeni konkrētajā reģionā vai profesijā, tad šī dalībvalsts par to informē Komisiju un pārējās dalībvalstis, sniedzot visu attiecīgo informāciju. Pamatojoties uz šo informāciju, dalībvalsts var lūgt, lai Komisija nosaka, ka Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. panta piemērošana pilnīgi vai daļēji jāaptur, lai attiecīgajā reģionā vai profesijā atjaunotu normālo situāciju. Par piemērošanas apturēšanu, kā arī apturēšanas ilgumu un apjomu Komisija lemj vēlākais divas nedēļas pēc attiecīga lūguma saņemšanas un savu lēmumu dara zināmu Padomei. Ikviena dalībvalsts var divās nedēļās pēc dienas, ar ko datēts Komisijas lēmums, lūgt Padomi atcelt vai grozīt attiecīgo lēmumu. Par šādiem lūgumiem Padome divās nedēļās pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu.

Steidzamos un izņēmuma gadījumos šā punkta pirmajā daļā minētā dalībvalsts var apturēt Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. panta piemērošanu, tūlīt pēc tam iesniedzot Komisijai pamatotu paziņojumu.

8. Kamēr atbilstīgi 2. līdz 5. punktam un 7. punktam ir apturēta Regulas EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. panta piemērošana, Ungārijā attiecībā uz pašreizējo dalībvalstu pilsoņiem un pašreizējās dalībvalstīs attiecībā uz Ungārijas pilsoņiem piemēro regulas 11. pantu, ņemot vērā šādus nosacījumus:

- regulas 10. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem darba ņēmēja ģimenes locekļiem, kas kopā ar darba ņēmēju pievienošanās dienā likumīgi dzīvo kādā dalībvalstī, pēc pievienošanās nekavējoties ir pieeja darba tirgum šajā dalībvalstī. Tas neattiecas uz tādu darba ņēmēju ģimenes locekļiem, kam pieeja attiecīgās dalībvalsts darba tirgum ir atļauta uz laikposmu līdz 12 mēnešiem;

- regulas 10. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem darba ņēmēja ģimenes locekļiem, kuri kopā ar darba ņēmēju likumīgi dzīvo kādā dalībvalstī no dienas, kas ir pēc pievienošanās dienas, taču laikposmā, kad tiek piemēroti iepriekš izklāstītie pārejas noteikumi, ir pieeja attiecīgās dalībvalsts darba tirgum, tiklīdz viņi vismaz astoņpadsmit mēnešus ir dzīvojuši attiecīgajā dalībvalstī vai arī trešajā gadā pēc pievienošanās dienas, atkarībā no tā, kurš termiņš beidzas agrāk.

Šie noteikumi neskar labvēlīgākus pasākumus, ko paredz attiecīgās valsts tiesību akti vai kas izriet no divpusējiem nolīgumiem.

9. Ja dažus Direktīvas 68/360/EEK noteikumus nav iespējams nošķirt no Regulas (EEK) Nr. 1612/68 noteikumiem, kurus nepiemēro atbilstīgi 2. līdz 5., 7. un 8. punktam, tad Ungārija un pašreizējās dalībvalstis drīkst atkāpties no minētajiem noteikumiem, ciktāl tas vajadzīgs, lai piemērotu 2. līdz 5., 7. un 8. punktu.

10. Visos gadījumos, kad atbilstīgi iepriekš izklāstītajiem pārejas noteikumiem pašreizējās dalībvalstis īsteno attiecīgo valstu pasākumus vai pasākumus, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem, Ungārija var paturēt spēkā ekvivalentus pasākumus attiecībā uz konkrētās dalībvalsts vai konkrēto dalībvalstu pilsoņiem.

11. Ja kāda no pašreizējām dalībvalstīm aptur Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. panta piemērošanu, Ungārija var attiecībā uz Čehijas Republiku, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju, Slovēniju un Slovākiju izmantot procedūras, kas izklāstītas 7. punktā. Šādos laikposmos darba atļaujas, ko Ungārija pārraudzības nolūkā izsniedz Čehijas Republikas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pilsoņiem, tiek izsniegtas automātiski.

12. Pašreizējās dalībvalstis, kas atbilstīgi 2. līdz 5. un 7. līdz 9. punktam īsteno savas valsts pasākumus, var atbilstīgi saviem tiesību aktiem noteikt plašāku pārvietošanās brīvību nekā pastāv pievienošanās dienā, tostarp paredzēt pilnīgu pieeju darba tirgum. Sākot ar trešo gadu pēc pievienošanās dienas, ikviena pašreizējā dalībvalsts, kas īsteno savas valsts pasākumus, var jebkurā laikā nolemt, ka minēto pasākumu vietā piemēros Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. panta noteikumus. Par jebkuru šādu lēmumu informē Komisiju.

13. Lai atsevišķās jutīgās pakalpojumu jomās darba tirgū novērstu nopietnus traucējumus vai šādu traucējumu rašanās iespēju, ko dažos reģionos var izraisīt transnacionāla pakalpojumu sniegšana, kā tā definēta Direktīvas 96/71/EK 1. pantā, un tiktāl, ciktāl tās atbilstīgi iepriekš izklāstītajiem pārejas noteikumiem attiecībā uz Ungārijas darba ņēmējiem īsteno savas valsts pasākumus vai pasākumus, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem, Vācija un Austrija var — iepriekš par to informējot Komisiju — atkāpties no EK līguma 49. panta 1. daļas, lai saistībā ar pakalpojumiem, kurus sniedz sabiedrības, kas veic uzņēmējdarbību Ungārijā, ierobežotu tādu darba ņēmēju pagaidu pārvietošanos, kuru tiesībām strādāt Vācijā un Austrijā piemērojami šo valstu iekšējie pasākumi.

Pakalpojumu jomas, uz kurām var attiecināt minēto atkāpi, ir šādas:

— Vācijā:

Joma | NACE [1] kods, ja nav norādīts citādi |

Būvniecība, tostarp saistītās nozares | 45.1. līdz 4.; Darbības jomas, kas uzskaitītas Direktīvas 96/71/EK pielikumā |

Ēku tīrīšana un uzkopšana | 74.70. Ēku tīrīšana un uzkopšana |

Citi pakalpojumi | 74.87. Vienīgi iekštelpu tapsētāju darbība |

— Austrijā:

Joma | NACE [1] kods, ja nav norādīts citādi |

Dārzkopības pakalpojumi | 01.41. |

Akmens sadalīšana, apstrāde un apdare | 26.7. |

Metāla būvkonstrukciju un to daļu ražošana | 28.11. |

Būvniecība, tostarp saistītās nozares | 45.1. līdz 4.; Darbības jomas, kas uzskaitītas Direktīvas 96/71/EK pielikumā |

Apsardzes darbība | 74.60. |

Ēku tīrīšana un uzkopšana | 74.70. |

Mājas aprūpe | 85.14. |

Sociālā palīdzība bez izmitināšanas | 85.32. |

Tiktāl, ciktāl Vācija un Austrija saskaņā ar iepriekšējām šā punkta daļām atkāpjas no EK līguma 49. panta 1. daļas, Ungārija var veikt līdzvērtīgus pasākumus, par to iepriekš paziņojot Komisijai.

Šā punkta piemērošanas sekas nedrīkst būt tādi darba ņēmēju pagaidu pārvietošanās nosacījumi saistībā ar pakalpojumu transnacionālu sniegšanu Vācijā vai Austrijā un Ungārijā, kas būtu vairāk ierobežojoši kā nosacījumi, kuri ir spēkā Pievienošanās līguma parakstīšanas dienā.

14. Iepriekš 2. līdz 5. un 7. līdz 12. punktā izklāstīto noteikumu piemērošanas sekas nedrīkst būt tādi nosacījumi Ungārijas pilsoņu pieejai pašreizējo dalībvalstu darba tirgiem, kas būtu vairāk ierobežojoši kā nosacījumi, kuri ir spēkā Pievienošanās līguma parakstīšanas dienā.

Neskarot 1. līdz 13. punktā izklāstītos noteikumus, visos laikposmos, kad tiek īstenoti attiecīgo valstu pasākumi vai pasākumi, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem, pašreizējās dalībvalstis saistībā ar pieeju savam darba tirgum dod priekšroku darba ņēmējiem, kas ir ES dalībvalstu pilsoņi, nevis darba ņēmējiem, kas ir trešo valstu pilsoņi.

Režīms, ko piemēro Ungārijas migrējošiem darba ņēmējiem un viņu ģimenēm, kas likumīgi dzīvo un strādā kādā citā dalībvalstī, vai citu dalībvalstu migrējošiem darba ņēmējiem un viņu ģimenēm, kas likumīgi dzīvo un strādā Ungārijā, nedrīkst būt vairāk ierobežojošs kā tas režīms, ko piemēro trešo valstu darba ņēmējiem, kas dzīvo un strādā attiecīgi konkrētajā dalībvalstī vai Ungārijā. Turklāt, piemērojot principu, ka priekšroka tiek dota Kopienai, režīms, ko piemēro tādiem migrējošiem darba ņēmējiem no trešām valstīm, kas dzīvo un strādā Ungārijā, nedrīkst būt labvēlīgāks kā režīms, ko piemēro Ungārijas pilsoņiem.

2. PAKALPOJUMU SNIEGŠANAS BRĪVĪBA

1. 31997 L 0009: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 97/9/EK ( 1997. gada 3. marts) par ieguldītāju kompensācijas sistēmām (OV L 84, 26.3.1997., 22. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvas 97/9/EK 4. panta 1. punkta, līdz 2007. gada 31. decembrim uz Ungāriju neattiecas minimālais kompensācijas apjoms. Ungārija nodrošina, ka tās ieguldītāju kompensēšanas sistēma nodrošina segumu, kas līdz 2004. gada 31. decembrim ir vismaz EUR 3783 un laikposmā no 2005. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 31. decembrim — vismaz EUR 7565.

Pārejas laikā pārējās dalībvalstis saglabās tiesības apturēt savā teritorijā izveidotu Ungārijas ieguldījumu sabiedrību filiāļu darbību, kamēr šādas filiāles nepievienojas oficiāli atzītai ieguldītāju kompensēšanas sistēmai attiecīgajā dalībvalstī, lai tādējādi segtu starpību starp Ungārijas kompensācijas apjomu un 4. panta 1. punktā minēto obligāto apjomu.

Līdz 2007. gada 31. decembrim segums, ko Ungārijā nodrošina citas dalībvalsts ieguldījumu sabiedrība, nedrīkst pārsniegt obligāto kompensācijas apjomu, kas minēts Direktīvas 97/9/EK 4. panta 1. punktā. Minētajā laikposmā piemērojuma joma segumam, ko Ungārijā nodrošina citas dalībvalsts ieguldījumu sabiedrība, nedrīkst pārsniegt piemērojuma jomu, ko paredz atbilstīga kompensēšanas sistēma Ungārijā.

2. 32000 L 0012: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/12/EK ( 2000. gada 20. marts) par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (OV L 126, 26.5.2000., 1. lpp.), ko groza:

- 32000 L 0028: Eiropas Parlamenta un Padomes 18.9.2000. Direktīva 2000/28/EK (OV L 275, 27.10.2000., 37. lpp.).

Prasība attiecībā uz sākumkapitālu, kas paredzēta Direktīvas 2000/12/EK 5. panta 2. punktā, līdz 2007. gada 31. decembrim neattiecas uz kooperatīvajām kredītiestādēm, kas Ungārijā nodibinātas līdz pievienošanās dienai. Ungārija nodrošina, ka šādu kooperatīvo kredītiestāžu minimālais sākumkapitāls līdz 2006. gada 31. decembrim ir vismaz EUR 378200 un no 2007. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 31. decembrim — vismaz EUR 756500.

Atbilstīgi 5. panta 4. punktam šādu uzņēmumu pašu kapitāls pārejas laikā, sākot no pievienošanās dienas, nedrīkst kļūt mazāks par augstāko sasniegto rādītāju.

3. BRĪVA KAPITĀLA APRITE

Līgums par Eiropas Savienību;

Eiropas Kopienas dibināšanas līgums.

1. Neskarot pienākumus, kas noteikti Līgumos, uz kuriem balstās Eiropas Savienība, Ungārija var piecus gadus no pievienošanās dienas paturēt spēkā tādus ierobežojumus attiecībā uz otro mājokļu iegādi, kas šā Akta parakstīšanas dienā paredzēti Ungārijas tiesību aktos noteikumus.

Uz dalībvalstu pilsoņiem un Eiropas Ekonomikas zonas nolīguma līgumslēdzēju valstu pilsoņiem, kas vismaz četrus gadus pēc kārtas likumīgi dzīvojuši Ungārijā, neattiecina šā panta iepriekšējās daļas noteikumus un jebkādus noteikumus un procedūras, ko neattiecina uz Ungārijas pilsoņiem. Pārejas posmā Ungārija var uz otro mājokļu iegādi attiecināt atļaujas saņemšanas procedūras, piemērojot objektīvus, stabilus, atklātus un publiskus kritērijus. Šos kritērijus piemēro nediskriminējot, un tie ir vienādi visu dalībvalstu pilsoņiem, kas dzīvo Ungārijā.

2. Neskarot pienākumus, kas noteikti Līgumos, uz kuriem balstās Eiropas Savienība, Ungārija var septiņus gadus no pievienošanās dienas paturēt spēkā tādus aizliegumus attiecībā uz lauksaimniecības zemes iegādi, kas šā Akta parakstīšanas dienā paredzēti Ungārijas tiesību aktos un kas attiecas uz fiziskām personām, kuras nav Ungārijas iedzīvotāji vai pilsoņi, un uz juridiskām personām. Attiecībā uz lauksaimniecības zemes iegādi dalībvalstu pilsoņiem vai juridiskām personām, kas izveidotas saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, nekādā gadījumā nedrīkst piemērot noteikumus, kas ir nelabvēlīgāki par noteikumiem, kuri ir spēkā Pievienošanās līguma parakstīšanas dienā. Dalībvalstu pilsoņiem nekādā gadījumā nedrīkst piemērot noteikumus, kas ir vairāk ierobežojoši nekā trešo valstu pilsoņiem piemērotie noteikumi.

Uz citu dalībvalstu pilsoņiem, kas vēlas veikt uzņēmējdarbību kā pašnodarbināti zemnieki un dzīvot Ungārijā un kas vismaz trīs gadus pēc kārtas likumīgi dzīvojuši un kā zemnieki aktīvi darbojušies Ungārijā, neattiecina šā panta iepriekšējās daļas noteikumus un jebkādus noteikumus un procedūras, ko neattiecina uz Ungārijas pilsoņiem.

Šo pārejas posma pasākumu vispārēju pārskatīšanu veic trešajā gadā pēc pievienošanās dienas. Šajā sakarā Komisija iesniedz ziņojumu Padomei. Padome ar vienprātīgu lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma var saīsināt vai pārtraukt pārejas laikposmu, kas paredzēts 2. punkta pirmajā daļā.

Ja pārejas posmā Ungārija uz lauksaimniecības zemes iegādi attiecina atļaujas saņemšanas procedūras, tām jābūt balstītām uz objektīviem, stabiliem, atklātiem un publiskiem kritērijiem. Šos kritērijus piemēro nediskriminējot, un tie ir vienādi visu dalībvalstu pilsoņiem, kas dzīvo Ungārijā.

Ja ir pietiekami pierādījumi par to, ka pēc pārejas posma beigām būs nopietni traucējumi vai šādu traucējumu rašanās iespējamība Ungārijas lauksaimniecības zemju tirgū, Komisija pēc Ungārijas lūguma lemj par pārejas laikposma pagarināšanu par ne vairāk kā trim gadiem.

4. KONKURENCES POLITIKA

Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, VI sadaļas 1. nodaļa — Konkurences noteikumi.

1. 3bn un 10bn HUF finanšu atbalsta shēmas

a) Neskarot EK līguma 87. un 88. pantu, Ungārija var — ievērojot turpmāk izklāstītos nosacījumus — piemērot uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus, kas līdz 2003. gada 1. janvārim piešķirti atbilstīgi 21. panta 7., 10. un 11. punktam 1996. gada Aktā LXXXI par uzņēmumu ienākuma nodokli un dividenžu nodokli un 93. pantā 1999. gada Aktā CXXV par Ungārijas Republikas 2000. gada budžetu:

i) līdz 2011. gada 31. decembrim (ieskaitot) — mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, ko nosaka atbilstīgi šādu uzņēmumu Kopienas definīcijai [2] un Kopienas praksei.

Apvienošanās, iegādes vai cita līdzīga darījuma gadījumā, ja tas attiecas uz saņēmēju, kam atbilstīgi iepriekšminētajiem tiesību aktiem piešķirts nodokļa atvieglojums un uz ko attiecas šis apakšpunkts, pārtrauc piemērot uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumu.

ii) citiem uzņēmumiem, ar nosacījumu, ka attiecībā uz atbalsta apjomu, ko piešķir atbilstīgi iepriekšminētajiem tiesību aktiem, tiek ievēroti šādi ierobežojumi:

aa) valsts atbalstam reģionāliem ieguldījumiem:

- kopējais atbalsts ieguldījumiem nepārsniedz 75 % no kompensējamām ieguldījumu izmaksām, ja uzņēmums ieguldījumus atbilstīgi shēmai sācis veikt līdz 2000. gada 1. janvāra. Ja uzņēmums ieguldījumus atbilstīgi shēmai sācis veikt 2000.-2002. gadā, kopējais atbalsts ieguldījumiem nepārsniedz 50 % no kompensējamām ieguldījumu izmaksām;

- ja uzņēmums darbojas mehānisko transportlīdzekļu nozarē [3], kopējais atbalsts ieguldījumiem nepārsniedz 30 % no kompensējamām ieguldījumu izmaksām, ja uzņēmums ieguldījumus atbilstīgi shēmai sācis veikt līdz 2000. gada 1. janvārim. Ja uzņēmums ieguldījumus atbilstīgi shēmai sācis veikt 2000.-2002. gadā, kopējais atbalsts ieguldījumiem nepārsniedz 20 % no kompensējamām ieguldījumu izmaksām;

- laikposms tāda atbalsta aprēķināšanai, uz ko attiecas iepriekšminētie 75 % un 50 % (attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu nozari — 30 % un 20 %) ierobežojumi, sākas 2003. gada 1. janvārī; aprēķinos neiekļauj jebkādu atbalstu, kas pieprasīts un saņemts, pamatojoties uz peļņu, kas gūta pirms minētās dienas;

- ja pievienošanās dienā uzņēmums jau ir pārsniedzis noteiktos maksimālos apjomus, atbalstu neprasa atmaksāt;

- aprēķinot atbalsta kopapjomu, ņem vērā visu atbalstu, kas saņēmējam piešķirts saistībā ar kompensējamām izmaksām, tostarp atbalstu, kas piešķirts atbilstīgi citām shēmām, neatkarīgi no tā, vai atbalsts piešķirts no vietējiem, reģionāliem, valsts vai Kopienas finanšu resursiem;

- kompensējamās izmaksas nosaka, pamatojoties uz kritērijiem, kas izriet no Kopienas noteikumiem par atbalstu reģionālajiem ieguldījumiem;

- kompensējamās izmaksas, ko var ņemt vērā, ir tādas izmaksas, kas radušās laikposmā no 1997. gada 1. janvāra līdz 2005. gada 31. decembrim atbilstīgi programmai, ko uzņēmums formāli apstiprinājis vēlākais 2002. gada 31. decembrī un paziņojis Ungārijas Republikas Finanšu ministrijai līdz 2003. gada 31. janvārim.

bb) valsts atbalstam mācību, pētniecības un attīstības, kā arī nodarbinātības un vides aizsardzības ieguldījumiem:

- atbalsts nepārsniedz attiecīgos atbalsta intensitātes ierobežojumus, kas atbilstīgi EK līguma 87. un 88. pantam attiecīgajiem atbalsta mērķiem piemērojami 2003. gada 1. janvārī;

- laikposms tāda atbalsta aprēķināšanai, kurš iekļaujams noteiktajos maksimālajos apjomos, sākas 2003. gada 1. janvārī; aprēķinos neiekļauj nekādu atbalstu, kas pieprasīts un saņemts, pamatojoties uz peļņu, kas gūta pirms minētās dienas;

- ja pievienošanās dienā uzņēmums jau ir pārsniedzis noteiktos maksimālos apjomus, atbalstu neprasa atmaksāt;

- aprēķinot atbalsta kopapjomu, ņem vērā visu atbalstu, kas saņēmējam piešķirts saistībā ar kompensējamām izmaksām, tostarp atbalstu, kas piešķirts atbilstīgi citām shēmām, neatkarīgi no tā, vai atbalsts piešķirts no vietējiem, reģionāliem, valsts vai Kopienas finansēšanas avotiem;

- kompensējamās izmaksas nosaka, pamatojoties uz kritērijiem, kas izriet no Kopienas noteikumiem, kurus 2003. gada 1. janvārī piemēro attiecīgajiem atbalsta mērķiem;

- kompensējamās izmaksas, ko var ņemt vērā, ir tādas izmaksas, kas radušās laikposmā no 1997. gada 1. janvāra līdz 2005. gada 31. decembrim atbilstīgi programmai, ko uzņēmums formāli apstiprinājis vēlākais 2002. gada 31. decembrī un paziņojis Ungārijas Republikas Finanšu ministrijai līdz 2003. gada 31. janvārim.

cc) Ja ieguldījumus veic saņēmējs, kas ir saistīts ar valsts infrastruktūru, atbalsts nepārsniedz 100 % no izmaksām, kas radušās līdz 2002. gada 31. decembrim, ieskaitot.

Šajā punktā paredzētie pārejas posma pasākumi netiek piemēroti, ja nav izpildīti iepriekš izklāstītie nosacījumi.

b) Jebkādu atbalstu, kas piešķirts atbilstīgi iepriekšminētajiem tiesību aktiem un kas līdz pievienošanās dienai nav pielāgots iepriekš a) punktā izklāstītajiem nosacījumiem, uzskata par jaunu atbalstu, kā noteikts pastāvošajā atbalsta sistēmā, kura paredzēta šā Akta IV pielikuma 3. nodaļā par konkurences noteikumiem.

c) Ungārija iesniedz Komisijai:

- divus mēnešus pēc pievienošanās dienas — informāciju par iepriekš a) punktā izklāstīto nosacījumu izpildi;

- līdz 2006. gada jūnija beigām — informāciju par kompensējamām izmaksām, kas saņēmējiem faktiski radušās atbilstīgi iepriekšminētajiem tiesību aktiem, kā arī par atbalsta kopapjomiem, ko saņēmēji jau saņēmuši.

2. Ārzonas shēma

a) Neskarot EK līguma 87. un 88. pantu, Ungārija var līdz 2005. gada 31. decembrim piemērot uzņēmumu ienākuma nodokļa samazinājumus, kas līdz 2003. gada 1. janvārim piešķirti atbilstīgi 4.28. pantam un 19. panta 2. punktam 1996. gada Aktā LXXXI par uzņēmumu ienākuma nodokli un dividenžu nodokli.

b) Apvienošanās, iegādes vai cita līdzīga darījuma gadījumā, ja tas attiecas uz saņēmēju, kam atbilstīgi iepriekšminētajiem tiesību aktiem piešķirts nodokļa samazinājums un uz ko attiecas a) punkts, pārtrauc piemērot uzņēmumu ienākuma nodokļa samazinājumu.

3. Vietējo iestāžu fiskālais atbalsts

a) Neskarot EK līguma 87. un 88. pantu, Ungārija var līdz 2007. gada 31. decembrim, ieskaitot, piemērot uzņēmumu ienākuma nodokļa samazinājumus, kas nepārsniedz 2 % no peļņas un ko uz noteiktu laiku piešķir vietējās iestādes atbilstīgi 6. un 7. pantam 1990. gada C Aktā par vietējiem nodokļiem, ņemot vērā grozījumus, kas izdarīti ar 79. panta 1. un 2. punktu 2001. gada L Aktā par grozījumiem finanšu tiesību aktos, kurā grozījumus izdara ar 158. pantu 2002. gada XLII Aktu par grozījumiem aktos par nodokļiem, iemaksām un citiem budžeta maksājumiem,

b) Uzņēmumi, kas izmanto tiesības, kas paredzētas 21. panta 7., 10. vai 11. punktā 1996. gada LXXXI Aktā par uzņēmumu ienākuma nodokli un dividenžu nodokli vai 93. pantā 1999. gada Aktā CXXV par Ungārijas Republikas 2000. gada budžetu vai atbalsta shēmās, kas nav saderīgas ar EK līguma 87. un 88. pantu, nav tiesīgi izmantot iepriekš a) punktā paredzētos pārejas posma pasākumus.

5. LAUKSAIMNIECĪBA

A. TIESĪBU AKTI LAUKSAIMNIECĪBAS JOMĀ

1. 31997 R 2597: Padomes Regula (EK) Nr. 2597/97 ( 1997. gada 18. decembris), ar ko paredz papildu noteikumus piena un piena produktu tirgus kopīgajai organizācijai attiecībā uz dzeramo pienu (OV L 351, 23.12.1997., 13. lpp.) un kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 31999 R 1602: Padomes 19.7.1999. Regula (EK) Nr. 1602/1999 (OV L 189, 22.7.1999., 43. lpp.).

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 2597/97 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta, prasības attiecībā uz tauku saturu piecus gadus pēc pievienošanās dienas nepiemēro Ungārijā ražotam dzeramajam pienam; tādējādi Ungārija var pienu ar tauku saturu 2,8 % (m/m) tirgot kā dzeramo pienu. Dzeramo pienu, kas neatbilst prasībām attiecībā uz tauku saturu, var tirgot tikai Ungārijā vai eksportēt uz kādu trešo valsti.

2. 31999 R 1493: Padomes Regula (EK) Nr. 1493/1999 ( 1999. gada 17. maijs) par vīna tirgus kopīgo organizāciju (OV L 179, 14.7.1999., 1. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 32001 R 2585: Padomes 19.12.2001. Regula (EK) 2585/2001 (OV L 345, 29.12.2001., 10. lpp.).

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1493/1999 V pielikuma C2)d) punkta, desmit gadus pēc pievienošanās dienas visos Ungārijas vīnogu audzēšanas apvidos galda vīnu minimālais dabīgais spirta saturs var būt 7,7 tilpumprocenti.

3. 32002 R 0753: Komisijas Regula (EK) Nr. 753/2002 ( 2002. gada 29. aprīlis), ar ko paredz konkrētus noteikumus, lai Padomes Regulu (EK) Nr. 1493/1999 piemērotu attiecībā uz dažu vīna nozares produktu aprakstu, apzīmējumu, noformējumu un aizsardzību (OV L 118, 4.5.2002., 1. lpp.).

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 753/2002 II pielikuma, līdz 2008. gada 31. decembrim attiecībā uz Ungārijā ražotajiem un vienīgi Ungārijā tirgotajiem vīniem nosaukumu "Rizlingszilváni" ir atļauts lietot kā sinonīmu "Müller Thurgau" šķirnei.

B. TIESĪBU AKTI VETERINĀRIJAS JOMĀ

1. 31964 L 0433: Padomes Direktīva 64/433/EEK par veterinārsanitārajām prasībām svaigas gaļas ražošanai un tirdzniecībai (OV P 121, 29.7.1964., 2012. lpp., un kuru turpmāk groza un konsolidē OV L 268, 29.6.1991., 71. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 31995 L 0023: Padomes 22.6.1995. Direktīva 95/23/EK (OV L 243, 11.10.1995., 7. lpp.).

a) Strukturālās prasības, kas noteiktas Direktīvas 64/433/EEK I pielikumā, līdz 2006. gada 31. decembrim nepiemēro attiecībā uz pielikuma A papildinājumā uzskaitītajiem Ungārijas uzņēmumiem, ņemot vērā turpmāk izklāstītos nosacījumus.

b) Kamēr vien iepriekš a) punktā minētie uzņēmumi izmanto šā panta noteikumus, produktus, kuru izcelsme ir šajos uzņēmumos, var — neatkarīgi no dienas, kad produktu laiž tirgū — laist vienīgi vietējā tirgū vai izmantot turpmākai pārstrādei tajā pašā uzņēmumā. Šie produkti jāmarķē ar īpašu veselības marķējumu.

Šā punkta iepriekšējā daļa attiecas arī uz visiem produktiem, kuru izcelsme ir integrētos gaļas ražošanas uzņēmumos, ja uz kādu šāda uzņēmuma daļu attiecas a) punkts.

c) Ungārija nodrošina, ka pakāpeniski tiek panākta atbilstība a) punktā minētajām struktūras prasībām, ievērojot termiņus, kas pielikuma A papildinājumā noteikti pastāvošo nepilnību novēršanai. Ungārija nodrošina, ka darbību var turpināt vienīgi tie uzņēmumi, kas līdz 2006. gada 31. decembrim ir pilnībā izpildījuši šīs prasības. Ungārija iesniedz Komisijai gada ziņojumus par attīstību, kāda panākta katrā no pielikuma A papildinājumā uzskaitītajiem uzņēmumiem, kā arī to uzņēmumu sarakstu, kas attiecīgajā gadā novērsuši pastāvošās nepilnības.

d) Komisija var — pirms pievienošanās un līdz 2006. gada 31. decembrim — atjaunināt a) punktā minēto pielikuma A papildinājumu, un šajā sakarā var sarakstu papildināt ar noteiktu skaitu uzņēmumu vai arī svītrot no saraksta uzņēmumus, ņemot vērā attīstību, kāda panākta pastāvošo nepilnību novēršanā, un uzraudzības procesa gaitā izdarītos secinājumus.

Sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus, lai nodrošinātu iepriekš izklāstītā pārejas režīma sekmīgu piemērošanu, pieņem saskaņā ar Direktīvas 64/433/EEK 16. pantu.

2. 31999 L 0074: Padomes Direktīva 1999/74/EK ( 1999. gada 19. jūlijs), ar ko paredz minimālos standartus dējējvistu aizsardzībai (OV L 203, 3.8.1999., 53. lpp.).

Ungārijas uzņēmumi, kas uzskaitīti pielikuma B papildinājumā, ir tiesīgi līdz 2009. gada 31. decembrim turpināt lietot būrus, kas neatbilst minimālajām prasībām, kuras paredzētas Direktīvas 1999/74/EK 5. panta 1. punkta 4. un 5. apakšpunktā, ar nosacījumu, ka būru izmantošana sākta vismaz 1999. gada 1. jūlijā un ka to augstums vismaz 65 % būru kopplatības ir vismaz 36 cm un nevienā vietā nav mazāks par 33 cm.

6. TRANSPORTA POLITIKA

1. 31991 L 0440: Padomes Direktīva 91/440/EEK ( 1991. gada 29. jūlijs) par Kopienas dzelzceļa attīstību (OV L 237, 24.8.1991., 25. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 32001 L 0012: Eiropas Parlamenta un Padomes 26.2.2001. Direktīva 2001/12/EK (OV L 75, 15.3.2001., 1. lpp.).

Līdz 2006. gada 31. decembrim Padomes Direktīvas 91/440/EEK 10. panta 3. punktu Ungārijā piemēro atbilstīgi šādiem nosacījumiem:

- Magyar Államvasutak Rt. (MÁV) sadarbojas ar dzelzceļa uzņēmumiem, lai nediskriminējot nodrošinātu starptautiskos kravu dzelzceļa pārvadājumus saistībā ar importu, eksportu un tranzītu caur Ungāriju. Direktīvas 10. panta 1. un 2. punktā paredzētās piekļuves tiesības nodrošina bez jebkādiem ierobežojumiem;

- vismaz 20 % no Eiropas Kravu dzelzceļa pārvadājumu tīkla gada kopējās jaudas Ungārijā tiek paredzēti dzelzceļa uzņēmumiem, kas nav MÁV, un braucienu ilgumam visos maršrutos ir jābūt līdzvērtīgam braucienu ilgumam, kas paredzēts MÁV. Katras dzelzceļa līnijas faktisko jaudu infrastruktūras pārvaldītājs norāda tīkla pārskatā. Iepriekšminētie 20 % no gada kopējās jaudas nodrošina Direktīvas 91/440/EEK 10. panta 1., 2. un 3. punktā paredzētās piekļuves tiesības.

2. 31992 L 0014: Padomes Direktīva 92/14/EEK ( 1992. gada 2. marts) par to lidaparātu ekspluatācijas ierobežošanu, uz kuriem attiecas Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 16. pielikuma otrā izdevuma (1988.) 1. sējuma 2. nodaļas II daļa (OV L 76, 23.3.1992., 21. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 32001 R 0991: Komisijas 21.5.2001. Regula (EK) Nr. 991/2001 (OV L 138, 22.5.2001., 12. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvas 92/14/EEK 2. panta 2. punkta, nosacījumus, kas paredzēti minētās direktīvas 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā, Ungārijā līdz 2004. gada 31. decembrim nepiemēro attiecībā uz lidaparātiem, kas reģistrēti Azerbaidžānā, Kazahstānā, Moldovā, Krievijas Federācijā, Turkmenistānā un Ukrainā un ko ekspluatē fiziskās vai juridiskās personas, kuras veic uzņēmējdarbību minētajās valstīs.

3. 31993 R 3118: Padomes Regula (EEK) Nr. 3118/93 ( 1993. gada 25. oktobris), ar ko paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem ārvalstu pārvadātāji dalībvalstī drīkst sniegt kravu iekšzemes autopārvadājumu pakalpojumus (OV L 279, 12.11.1993., 1. lpp.), un kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 32002 R 0484: Eiropas Parlamenta un Padomes 1.3.2002. Regula (EK) Nr. 484/2002 (OV L 76, 19.3.2002., 1. lpp.).

a) Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 3118/93 1. panta un līdz trešā gada beigām pēc pievienošanās dienas, Ungārijas pārvadātāji nesniedz kravu iekšzemes autopārvadājumu pakalpojumus citās dalībvalstīs, un citu dalībvalstu pārvadātāji nesniedz kravu iekšzemes autopārvadājumu pakalpojumus Ungārijā.

b) Līdz trešā gada beigām pēc pievienošanās dienas dalībvalstis paziņo Komisijai par to, vai tās pagarinās minēto laikposmu par, ilgākais, diviem gadiem, vai arī pēc minētā laikposma beigām tās pilnībā piemēros regulas 1. pantu. Ja šāds paziņojums netiek sniegts, piemēro regulas 1. pantu. Vienīgi tie pārvadātāji, kas reģistrēti dalībvalstīs, uz kurām attiecas regulas 1. pants, drīkst sniegt kravu iekšzemes autopārvadājumu pakalpojumus pārējās dalībvalstīs, uz kurām attiecas 1. pants.

c) Tās dalībvalstis, uz kurām atbilstīgi šā dokumenta b) punktam attiecas regulas 1. pants, var piecus gadus no pievienošanās dienas izmantot turpmāk izklāstīto procedūru.

Ja kādā no šā punkta iepriekšējā daļā minētajām dalībvalstīm pastāv nozīmīgi tirgus vai tā daļas traucējumi, ko izraisa vai pastiprina kabotāža, piemēram, piedāvājums būtiski pārsniedz pieprasījumu, vai arī ir apdraudēta daudzu kravu autopārvadājumu uzņēmumu finansiālā stabilitāte vai pastāvēšana, attiecīgā dalībvalsts informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par šo stāvokli un sniedz tām visu attiecīgo informāciju. Pamatojoties uz šo informāciju, attiecīgā dalībvalsts var lūgt Komisiju pilnīgi vai daļēji apturēt regulas 1. panta piemērošanu, lai atjaunotu parasto stāvokli.

Pamatojoties uz attiecīgās dalībvalsts sniegtajām ziņām, Komisija pārbauda stāvokli un viena mēneša laikā pēc lūguma saņemšanas lemj par vajadzību paredzēt aizsardzības pasākumus. Piemēro procedūru, kas paredzēta regulas 7. panta 3. punkta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā, kā arī minētā panta 4., 5. un 6. punktā.

Steidzamos un izņēmuma gadījumos šā punkta pirmajā daļā minētā dalībvalsts var apturēt regulas 1. panta piemērošanu, tūlīt pēc tam iesniedzot Komisijai pamatotu paziņojumu.

d) Kamēr atbilstīgi šā dokumenta a) un b) punktam nepiemēro regulas 1. pantu, dalībvalstis var regulēt piekļuvi kravu iekšzemes autopārvadājumu tirgum, pakāpeniski palielinot savstarpēji izsniegto kabotāžas atļauju skaitu saskaņā ar divpusējiem nolīgumiem. Minētie pasākumi var paredzēt arī pilnīgas liberalizācijas iespēju.

e) Šā dokumenta a) līdz c) punkta piemērošanas iznākumā piekļuve kravu iekšzemes autopārvadājumu tirgum nedrīkst būt vairāk ierobežojoša kā Pievienošanās līguma parakstīšanas dienā.

4. 31996 L 0053: Padomes Direktīva Nr. 96/53/EK ( 1996. gada 25. jūlijs), ar kuru paredz noteiktu Kopienā izmantotu transportlīdzekļu maksimālos pieļaujamos gabarītus iekšzemes un starptautiskajos autopārvadājumos, kā arī šo transportlīdzekļu maksimālo pieļaujamo masu starptautiskajos autopārvadājumos (OV L 235, 17.9.1996., 59. lpp.), un kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 32002 L 0007: Eiropas Parlamenta un Padomes 18.2.2002. Direktīva 2002/7/EK (OV L 67, 9.3.2002., 47. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvas 96/53/EK 3. panta 1. punkta, transportlīdzekļus, kas atbilst direktīvas I pielikumā norādītajām 3.2.1., 3.4.1., 3.4.2., 3.5.1. un 3.5.3. kategorijas robežvērtībām, līdz 2008. gada 31. decembrim drīkst izmantot Ungārijas autoceļu tīkla neuzlabotajās daļās vienīgi tad, ja tie atbilst Ungārijā noteiktajiem ass slodzes ierobežojumiem.

Ungārija ievēro grafiku, ko tā paredz galvenā tranzīta tīkla uzlabošanai un kas turpmāk izklāstīts indikatīvā tabulā. Visi ieguldījumi infrastruktūrā, kuri paredz Kopienas budžeta līdzekļu izmantošanu, nodrošina, ka maģistrālie ceļi tiek būvēti vai uzlaboti tā, lai atbilstu 11,5 tonnu kravnesībai uz vienu asi. Vienlaikus ar uzlabošanas darbu pabeigšanu, pakāpeniski notiek Ungārijas autoceļu tīkla atvēršana starptautisko autopārvadājumu transportlīdzekļiem, kas atbilst direktīvā noteiktajām robežvērtībām.

Uz laiku noteiktos papildu maksājumus par to, ka tīkla neuzlabotajās daļās izmanto starptautisko autopārvadājumu transportlīdzekļus, kas atbilst direktīvā noteiktajām robežvērtībām, iekasē nediskriminējot. Attiecībā uz transportlīdzekļiem, kas pārsniedz Ungārijas noteiktos ass slodzes ierobežojumus — 10 tonnas transportlīdzekļiem bez pneimatiskās balstiekārtas un 11 tonnas transportlīdzekļiem ar šādu balstiekārtu — ir jāsaņem Ungārijas maršruta atļauja, lai nodrošinātu to, ka tiek apbraukti noteikti autoceļu posmi un tilti. Mērot ass slodzi transportlīdzekļiem ar pneimatisko balstiekārtu, Ungārija akceptē 0,5 tonnu pielaidi un uz laiku noteiktos papildu maksājumus piemēro vienīgi tad, ja ass slodze pārsniedz 11,5 tonnas.

Uz laiku noteiktos papildu maksājumus neiekasē par transportlīdzekļiem, kas atbilst direktīvā noteiktajām robežvērtībām, ja minētie transportlīdzekļi izmanto šādus galvenos tranzīta autoceļus:

- tranzīta autoceļu Hegyeshalom/Nagylak (IV Eiropas koridors): proti, autoceļu E60 no Austrijas robežas uz Hegyeshalom un Budapest, autoceļa E60 Budapest dienvidu apvedceļu, autoceļu E75 no Budapest uz Kiskunfélegyháza;

- tranzīta autoceļu Rajka/Nagylak (IV Eiropas koridors): proti, autoceļu E65 no Slovākijas robežas uz Rajka un Hegyeshalom, autoceļu E60 no Hegyeshalom uz Budapest, autoceļa E60 Budapest dienvidu apvedceļu, autoceļu E75 no Budapest uz Kiskunfélegyháza;

- tranzīta autoceļu Tornyiszentmiklós/Nagylak (V un IV Eiropas koridors): proti, no Siófok un Budapest, autoceļa E60 Budapest dienvidu apvedceļu, autoceļu E75 no Budapest uz Kiskunfélegyháza;

- tranzīta autoceļu Hegyeshalom/Röszke (IV un X Eiropas koridors): proti, autoceļu E60 no Austrijas robežas uz Hegyeshalom un Budapest, autoceļa E60 Budapest dienvidu apvedceļu, autoceļu E75 no Budapest uz Kiskunfélegyháza;

- tranzīta autoceļu Rajka/Röszke (IV un X Eiropas koridors): proti, autoceļu E65 no Slovākijas robežas uz Rajka un Hegyeshalom, autoceļu E60 no Hegyeshalom uz Budapest, autoceļa E60 Budapest dienvidu apvedceļu, autoceļu E75 no Budapest uz Kiskunfélegyháza.

Autoceļu uzlabošanas programma (km)

Galvenais autoceļu tīkls | 2001 | 2002 | 2003 | 2004 | 2005 | 2006 | Kopā | | 2007 | 2008 | Kopā (2007-2008) | Kopā (2001-2008) |

Dokumenta CONF-H 37/00 2. pielikuma kartē norādīto ceļu nostiprināšanas darbi (2., 3., 4., 6., 8., 33., 35., 42., 44., 47., 56. un 61. autoceļš) | | 78 | 126 | 270 | 270 | 270 | 1014 | | | | | 1014 |

Nostiprināšanas darbi (41., 49., 51. un 58. autoceļš) | | | | 51 | 65 | 69 | 185 | Nostiprināšanas darbi (74., 87. un 86. autoceļš) | 100 | 100 | 200 | 385 |

Nostiprināšanas darbi (citi autoceļi) | 30 | 50 | 70 | 70 | 70 | 70 | 360 | Nostiprināšanas darbi (citi autoceļi) | 70 | 70 | 140 | 500 |

Jaunu autoceļu būve (galvenokārt apvedceļi) | 29 | 49 | 45 | 27 | 35 | 61 | 246 | Jaunu autoceļu būve (galvenokārt apvedceļi) | 60 | 60 | 120 | 366 |

Galvenie autoceļi kopā | 59 | 177 | 241 | 418 | 440 | 470 | 1805 | | 230 | 230 | 460 | 2265 |

Automaģistrāļu un ātrgaitas autoceļu tīkls | | | | | | | | | | | | |

Jaunu autoceļu būve (M0, M3, M5, M7, M30, M35, M43, M70) | | 65 | 24 | 20 | 237 | 85 | 431 | Jaunu autoceļu būve (M6-56, M7, M8, M0) | 177 | 165 | 342 | 773 |

Kopā | 59 | 242 | 265 | 438 | 677 | 555 | 2236 | | 407 | 395 | 802 | 3038 |

7. NODOKĻU POLITIKA

1. 31977 L 0388: Padomes Sestā direktīva 77/388/EEK ( 1977. gada 17. maijs) par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem - Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 13.6.1977., 1. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 32002 L 0038: Padomes 7.5.2002. Direktīva 2002/38/EK (OV L 128, 15.5.2002., 41. lpp.).

a) Atkāpjoties no Direktīvas 77/388/EEK 12. panta 3. punkta a) apakšpunkta, Ungārija var saglabāt:

i) līdz 2007. gada 31. decembrim — samazinātu pievienotās vērtības nodokļa likmi, kas nav zemāka par 12 %, attiecībā uz ogļu, ogļu brikešu un koksa, kā arī malkas un kokogļu piegādēm un vietējo apkures pakalpojumu sniegšanu, un

ii) līdz 2007. gada 31. decembrim vai līdz direktīvas 28.l pantā paredzētā pārejas laikposma beigām, atkarībā no tā, kurš termiņš beidzas agrāk, — samazinātu pievienotās vērtības nodokļa likmi, kas nav zemāka par 12 %, attiecībā uz sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem un līdzīgās iestādēs tirgotu pārtikas produktu piegādēm,

b) Neskarot oficiālu lēmumu, kas jāpieņem atbilstīgi Direktīvas 77/388/EEK 12. panta 3. punkta b) apakšpunktā izklāstītajai procedūrai, Ungārija var vienu gadu pēc pievienošanās dienas saglabāt samazinātu pievienotās vērtības nodokļa likmi, kas nav zemāka par 5 %, attiecībā uz dabasgāzes un elektroenerģijas piegādēm;

c) Piemērojot Direktīvas 77/388/EEK 28. panta 3. punkta b) apakšpunktu, Ungārija var saglabāt atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa pasažieru starptautiskajiem pārvadājumiem, kas minēti direktīvas F pielikuma 17. punktā, kamēr nav izpildīts direktīvas 28. panta 4. punktā izklāstītais nosacījums vai kamēr tādu pašu atbrīvojumu piemēro kāda no pašreizējām dalībvalstīm, atkarībā no tā, kurš termiņš beidzas agrāk.

2. 31992 L 0079: Padomes Direktīva 92/79/EEK ( 1992. gada 19. oktobris) par nodokļu saskaņošanu cigaretēm (OV L 316, 31.10.1992., 8. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 32002 L 0010: Padomes 12.2.2002. Direktīva 2002/10/EK (OV L 46, 16.2.2002., 26. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvas 92/79/EEK 2. panta 1. punkta, Ungārija var līdz 2008. gada 31. decembrim atlikt vispārējā minimālā akcīzes nodokļa uzlikšanu mazumtirdzniecības cenai (iekļaujot visus nodokļus) cigaretēm vispieprasītākajā cenu kategorijā, ar nosacījumu, ka šajā laikposmā Ungārija pakāpeniski pielāgo savas akcīzes nodokļa likmes vispārējam minimālajam akcīzes nodoklim, kas paredzēts direktīvā.

Neskarot 8. pantu Padomes Direktīvā 92/12/EEK par vispārēju režīmu akcīzes precēm un par šādu preču glabāšanu, apriti un uzraudzību [4], un informējot Komisiju, dalībvalstis var laikā, kamēr tiek piemērota iepriekš paredzētā atkāpe, attiecībā uz cigaretēm, ko attiecīgajās valstīs varētu ievest no Ungārijas, papildus nemaksājot akcīzes nodokli, saglabāt tādus pašus kvantitatīvos ierobežojumus, kādi tiek piemēroti ievešanai no trešām valstīm. Dalībvalstis, kas izmanto šādu iespēju, var veikt vajadzīgās pārbaudes, ar nosacījumu, ka šādas pārbaudes neiespaido iekšējā tirgus pareizu darbību.

8. VIDE

A. ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA

1. 31993 R 0259: Padomes Regula (EEK) Nr. 259/93 ( 1993. gada 1. februāris) par uzraudzību un kontroli attiecībā uz atkritumu pārvadājumiem Eiropas Kopienā, ievešanu tajā un izvešanu no tās (OV L 30, 6.2.1993., 1. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 32001 R 2557: Komisijas 28.12.2001. Regula (EK) Nr. 2557/2001 (OV L 349, 31.12.2001., 1. lpp.).

a) Līdz 2005. gada 30. jūnijam par visiem tādu pārstrādei paredzētu atkritumu sūtījumiem, kas uzskaitīti Regulas (EEK) Nr. 259/93 II, III un IV pielikumā, kā arī par visiem minētajos pielikumos neuzskaitītu pārstrādei paredzētu atkritumu sūtījumiem uz Ungāriju paziņo kompetentajām iestādēm, un uz šiem sūtījumiem attiecas regulas 6., 7. un 8. pants.

b) Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 259/93 7. panta 4. punkta, kompetentās iestādes neatļauj regulas II, III un IV pielikumā uzskaitīto pārstrādei paredzēto atkritumu sūtījumus, kā arī minētajos pielikumos neuzskaitītu pārstrādei paredzētu atkritumu sūtījumus, kas paredzēti pārstrādes uzņēmumiem, uz kuriem attiecas pagaidu atkāpe no dažiem noteikumiem Direktīvā 94/67/EK par bīstamo atkritumu sadedzināšanu [5] un Direktīvā 2001/80/EK par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošo vielu emisiju gaisā no lielām sadedzināšanas iekārtām [6], un tikmēr, kamēr uz saņēmējuzņēmumu attiecas pagaidu atkāpe.

2. 31994 L 0062: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/62/EK ( 1994. gada 20. decembris) par iepakojumu un izlietoto iepakojumu (OV L 365, 31.12.1994., 10. lpp.).

a) Atkāpjoties no Direktīvas 94/62/EK 6. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta, Ungārija nodrošinās to, ka līdz 2005. gada 31. decembrim tiek sasniegti attiecībā uz turpmāk norādītajiem iepakojuma materiāliem paredzētie mērķi reģenerācijas un pārstrādes jomā, ievērojot turpmāk paredzētos starpposma mērķus:

- plastmasas pārstrāde: līdz pievienošanās dienai — 11 % un 2004. gadā — 14 % no svara;

- stikla pārstrāde: līdz pievienošanās dienai — 14 % un 2004. gadā — 15 % no svara;

- kopējais reģenerācijas apjoms: līdz pievienošanās dienai — 40 % un 2004. gadā — 43 % no svara.

b) Atkāpjoties no Direktīvas 94/62/EK 6. panta 1. punkta b) apakšpunkta, Ungārija var no 2005. gada noteikt kopējo pārstrādes mērķi 46 % apjomā.

B. ŪDENS KVALITĀTE

1. 31991 L 0271: Padomes Direktīva 91/271/EEK ( 1991. gada 21. maijs) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (OV L 135, 30.5.1991., 40. lpp.), ko groza:

- 31998 L 0015: Komisijas 27.2.1998. Direktīva 98/15/EK (OV L 67, 7.3.1998., 29. lpp.).

a) Atkāpjoties no Direktīvas 91/271/EEK 3., 4. panta un 5. panta 2. punkta un atbilstīgi turpmāk paredzētajiem starpposma mērķiem, Ungārijā līdz 2015. gada 31. decembrim pilnībā nepiemēro prasības attiecībā uz komunālo notekūdeņu kanalizācijas sistēmām un attīrīšanu:

- attiecībā uz paaugstināta riska apvidu aglomerācijām, kuru iedzīvotāju skaits ir 10000 vai vairāk, atbilstību direktīvas noteikumiem nodrošina līdz 2008. gada 31. decembrim;

- attiecībā uz normāla riska apvidu aglomerācijām, kuru iedzīvotāju skaits ir 15000 vai vairāk, atbilstību direktīvas noteikumiem nodrošina līdz 2010. gada 31. decembrim.

b) Atkāpjoties no Direktīvas 91/271/EEK 13. panta, prasības, kas noteiktas attiecībā uz bioloģiski attīrāmiem rūpnieciskajiem notekūdeņiem no rūpniecības uzņēmumiem, kuri pieder III pielikumā uzskaitītajām rūpniecības nozarēm, Ungārijā līdz 2008. gada 31. decembrim pilnībā neattiecina uz šādiem uzņēmumiem:

- Pannontej Rt., Répcelak

- Bácsbokodi Tejüzem, Bácsbokod

- Papp Kereskedelmi Kft. Konzervgyár, Nyírtas

- Vépisz Szövetkezet, Konzervüzem, Csegöld

- Szatmári Konzervgyár Kft., Tyukod

- PETISFOOD Kft. Konzervüzem, Vasmegyer

- Atev Rt., Debrecen-Bánk

- Mirsa Rt., Albertirsa

- Makói Tejüzem, Makó

- Zalka Tej Rt., Nagybánhegyes.

2. 31998 L 0083: Padomes Direktīva 98/83/EK ( 1998. gada 3. novembris) par dzeramā ūdens kvalitāti (OV L 330, 5.12.1998., 32. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvas 98/83/EK 9. panta 1. punkta, Ungārija līdz 2009. gada 25. decembrim var noteikt atkāpes no arsēna parametra lieluma, šādu lēmumu nepaziņojot Komisijai. Ja Ungārija vēlas šādu atkāpi saglabāt arī pēc minētās dienas, piemēro direktīvas 9. panta 2. punktā paredzēto procedūru. Šāda atkāpe neattiecas uz pārtikas rūpniecībā izmantoto dzeramo ūdeni.

Direktīvas 9. panta 2. punktā paredzēto procedūru piemēro arī tad, ja Ungārija pēc 2006. gada 25. decembra vēlas noteikt atkāpes no 9. panta 1. punkta attiecībā uz boru, fluorīdu un nitrītu.

C. RŪPNIECISKĀ PIESĀRŅOJUMA KONTROLE UN RISKA PĀRVALDĪBA

1. 31994 L 0067: Padomes Direktīva 94/67/EK ( 1994. gada 16. decembris) par bīstamo atkritumu sadedzināšanu (OV L 365, 31.12.1994., 34. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvas 94/67/EK 7. un 11. panta, kā arī III pielikuma, emisijas robežvērtības un prasības attiecībā uz mērījumiem Ungārijā līdz 2005. gada 30. jūnijam nepiemēro turpmāk norādītajām atkritumu sadedzināšanas iekārtām:

- Atkritumeļļu un citu šķidro atkritumu sadedzināšanas iekārtas:

- Petró & Petró Kft., Ács: vienīgi robežvērtību putekļu kopējam daudzumam, mērījumiem;

- KÖSZOL Kft., Győr: vienīgi robežvērtību putekļu kopējam daudzumam, mērījumiem;

- Nitrokémia Rt., Balatonfűzfő: vienīgi robežvērtību putekļu kopējam daudzumam, mērījumiem;

- MB Szerviz Kft., Budapest: vienīgi robežvērtību putekļu kopējam daudzumam, mērījumiem;

- Jászautó Kft., Jászberény: vērtību putekļu kopējam daudzumam, mērījumiem.

- Slimnīcu atkritumu sadedzināšanas iekārtas:

- Semmelweis Orvostudományi Egyetem, Budapest: vienīgi mērījumiem;

- SEPTOX Kft., Országos Korányi Tbc és Pulmonológiai Intézet, Budapest: vienīgi mērījumiem;

- Progress B-90 Kft., Kistarcsa: vienīgi robežvērtību putekļu kopējam daudzumam, mērījumiem;

- Albert Schweizer Kórház, Hatvan: vienīgi robežvērtību hlorūdeņradim, mērījumiem;

- Jósa András Kórház, Nyíregyáza: vienīgi mērījumiem;

- Erzsébet Kórház, Jászberény: vērtību hlorūdeņradim, mērījumiem;

- Kátai Gábor Kórház, Karcag: vienīgi mērījumiem;

- Mezőtúri Városi Kórház, Mezőtúr: vienīgi mērījumiem;

- Filantrop Kft., Kecskemét: vienīgi mērījumiem;

- Szegedi Városi Kórház, Szeged: vienīgi mērījumiem;

- Csongrád Megyei Területi Kórház, Szentes: vienīgi robežvērtību putekļu kopējam daudzumam, hlorūdeņradim un mērījumiem;

- Markhot Ferenc Kórház, Eger: vienīgi mērījumiem;

- Bugát Pál Kórház, Gyöngyös: vienīgi robežvērtību dioksīnam, mērījumiem;

- Pándy Kálmán Kórház, Gyula: vienīgi robežvērtību putekļu kopējam daudzumam, hlorūdeņradim (HCl), mērījumiem.

- Cieto un šķidro bīstamo atkritumu sadedzināšanas iekārtas un to palīgiekārtas:

- Dunai Cement és Mészmű Rt., Vác: vienīgi mērījumiem;

- Pannoncem Cementipari Rt., Lábatlan: vienīgi NOx emisijas robežvērtībām, mērījumiem;

- Megoldás Kft., Szombathely (Shenandoah P60-M2 tipa sadedzināšanas iekārtām un Energospar-2 tipa sadedzināšanas iekārtām): vienīgi HCl emisijas robežvērtībām, mērījumiem;

- Crazy Cargo Kft., Székesfehérvár: vienīgi mērījumiem;

- H+H Dunaforg Kft., Dunaújváros: vienīgi mērījumiem;

- Mosonmagyaróvári Fémszerelvény Rt., Mosonmagyaróvár: vienīgi PM, HF emisijas robežvērtībām, mērījumiem;

- FORTE Rt., Vác: vienīgi mērījumiem;

- Légiforgalmi és Repülőtéri Igazgatóság, Budapest: vienīgi HCl, HF emisijas robežvērtībām, mērījumiem;

- MOL Rt. Dunai Finomító, Százhalombatta: vienīgi robežvērtībām Cr emisijas notekūdeņos, mērījumiem;

- ÉMK Kft., Sajóbábony: vienīgi dioksīna emisijas robežvērtībām;

- Ecomissio Kft., Tiszaújváros: vienīgi SO2, HCl emisijas robežvērtībām, mērījumiem;

- Miskolci Városi Közlekedési Rt., Miskolc (Energospar-2 tipa sadedzināšanas iekārtām un Pirotherm CV-1 tipa sadedzināšanas iekārtām): vienīgi HM emisijas robežvērtībām, mērījumiem;

- MOL Rt. Tiszai Finomító, Tiszaújváros: vienīgi mērījumiem;

- ICN Hungary Rt., Tiszavasvári: vienīgi mērījumiem;

- Hajdúkomm Kft., Debrecen: vienīgi mērījumiem;

- Mendoterm Kft., Budapest: vienīgi mērījumiem;

- Gyógyszerkutató Intézet, Budapest: vienīgi mērījumiem;

- Gyógyszerkutató Intézet, Budakeszi: vienīgi mērījumiem;

2. 32001 L 0080: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/80/EK ( 2001. gada 23. oktobris) par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošo vielu emisiju gaisā no lielām sadedzināšanas iekārtām (OV L 309, 27.11.2001., 1. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvas 2001/80/EK 4. panta 1. punkta un III līdz VII pielikuma A daļas, emisijas robežvērtības, kas noteiktas sēra dioksīdam, slāpekļa oksīdiem un putekļiem, Ungārijā līdz 2004. gada 31. decembrim nepiemēro attiecībā uz šādām iekārtām:

- Budapesti Erőmű Rt., Újpest, apkures katlu Nr. 4;

- Budapesti Erőmű Rt., Kőbánya, apkures katliem Nr. 1, 2, 3 un 4;

- Dorog-Esztergom Erőmű Kft., Dorog, apkures katliem Nr. 5 un 6;

- EMA-POWER Kft., Dunaújváros, apkures katliem Nr. 7 un 8;

- Nyíregyházi Erőmű Kft., Nyíregyháza, apkures katlu Nr. 15;

- PANNONPOWER Rt., Pécs, apkures katliem Nr. 5 un 7;

- Mátra Cukor Rt., Hatvan, 3 apkures katliem;

- Zoltek Rt., Nyergesújfalu, 1 apkures katlu.

9. MUITAS SAVIENĪBA

31987 R 2658: Padomes Regula (EEK) Nr. 2658/87 ( 1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un par Kopējo muitas tarifu (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 32002 R 0969: Komisijas 6.6.2002. Regula (EK) Nr. 969/2002 (OV L 149, 7.6.2002., 20. lpp.).

a) Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2658/87 5. panta 1. punkta, Ungārija var vai nu trīs gadus pēc pievienošanās dienas, vai arī līdz 2007. gada 31. decembrim, atkarībā no tā, kurš termiņš beidzas agrāk, noteikt gada tarifu kvotu neleģētam alumīnijam (KN kods 76011000), ņemot vērā šādu plānojumu:

- pirmajā gadā — kvotu lielākais 110000 tonnām atbilstīgi 2 % no ad valorem likmes vai vienai trešdaļai no dominējošās ES likmes, atkarībā no tā, kura likme ir lielāka;

- otrajā gadā — kvotu lielākais 70000 tonnām atbilstīgi 4 % no ad valorem likmes vai divām trešdaļām no dominējošās ES likmes, atkarībā no tā, kura likme ir lielāka;

- trešajā gadā — kvotu lielākais 20000 tonnām atbilstīgi 4 % no ad valorem likmes vai divām trešdaļām no dominējošās ES likmes, atkarībā no tā, kura likme ir lielāka;

ar nosacījumu, ka attiecīgās preces

- tiek laistas brīvā apgrozībā un patērētas Ungārijā, vai arī tām Ungārijā tiek veikta apstrāde, kas nodrošina Kopienas izcelsmi, un

- paliek muitas kontrolē atbilstīgi attiecīgajiem Kopienas noteikumiem par īpašu izlietošanu, kā paredzēts 21. un 82. pantā Padomes Regulā (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas Kodeksa pieņemšanu [7].

b) Iepriekš izklāstītos noteikumus piemēro vienīgi tad, ja ievešanas deklarācijai par laišanu brīvā apgrozībā ir pievienota licence, ko izdevušas Ungārijas attiecīgās iestādes, norādot, ka uz konkrētajām precēm attiecas iepriekš izklāstītie noteikumi.

c) Komisija un Ungārijas kompetentās iestādes veiks jebkādus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka attiecīgā ražojuma gala patēriņš vai apstrāde, pēc kuras tas iegūst Kopienas izcelsmi, notiek Ungārijā.

[1] NACE: skat. 31990 R 3037: Padomes Regula (EEK) Nr. 3037/90 ( 1990. gada 9. oktobris) par saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju Eiropas Kopienā (OV L 293, 24.10.1990., 1. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara 32002 R 0029: Komisijas 19.12.2001. Regula (EK) Nr. 29/2002 (OV L 6, 10.1.2002., 3. lpp.)

[2] Komisijas Ieteikums 96/280/EK ( 1996. gada 3. aprīlis) par mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 107, 30.4.1996., 4. lpp.).

[3] Kā definēts Kopienas Starpnozaru sistēmas reģionālā atbalsta piešķiršanai lieliem ieguldījumu projektiem C pielikumā, kas paredz sistēmu valsts atbalstam mehānisko transportlīdzekļu rūpniecībā (OV C 70, 19.3.2002., 8. lpp.).

[4] OV L 76, 23.3.1992., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2000/47/EK (OV L 193, 29.7.2000., 73. lpp.).

[5] OV L 365, 31.12.1994., 34. lpp.

[6] OV L 309, 27.11.2001., 1. lpp.

[7] OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2700/2000 (OV L 311, 12.12.2000., 17. lpp.)

--------------------------------------------------

A papildinājums,

kas minēts X pielikuma 5. nodaļas B iedaļas 1. punktā [*]

Uzņēmumu saraksts, norādot nepilnības un šo nepilnību novēršanas termiņus

[*] Skatīt OV C 227 E, 23.9.2003., 444. lpp.

--------------------------------------------------

B papildinājums,

kas minēts X pielikuma 5. nodaļas B iedaļas 2. punktā [*]

Organizāciju saraksts, norādot to ražošanas jaudu (olas/gadā)

[*] Skatīt OV C 227 E, 23.9.2003., 449. lpp.

--------------------------------------------------

XI PIELIKUMS

Pievienošanās akta 24. pantā minētais saraksts: Malta

1. BRĪVA PREČU APRITE

1. Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, I sadaļa — Preču brīva aprite.

EK līguma 31. panta piemērošanas nolūkā Malta līdz 2005. gada 31. decembrim pielāgo naftas produktu ievešanas, glabāšanas un vairumtirdzniecības tirgus. Šajā sakarā Malta nodrošina arī to, ka laikus tiek izsniegtas tirdzniecības licences, lai licenču saņēmēji darbību varētu sākt vēlākais 2006. gada 1. janvārī.

2. 32001 L 0083: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/83/EK ( 2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV L 311, 28.11.2001., 67. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvā 2001/83/EK noteiktajām prasībām attiecībā uz kvalitāti, drošību un iedarbību, tādas tirdzniecības atļaujas, kas attiecībā uz sarakstā (šā pielikuma A papildinājums, ko Malta iesniegusi vienā valodā) norādītajiem farmācijas līdzekļiem līdz pievienošanās dienai izsniegtas saskaņā ar Maltas tiesību aktiem, paliek spēkā vai nu līdz laikam, kad tās tiek atjaunotas atbilstīgi acquis prasībām, vai arī līdz 2006. gada 31. decembrim, atkarībā no tā, kurš termiņš beidzas agrāk. Neskarot minētās direktīvas III sadaļas 4. nodaļas noteikumus, uz tirdzniecības atļaujām, kas paredzētas šajā atkāpē, neattiecas noteikumi par savstarpēju atzīšanu dalībvalstīs.

2. PERSONU PĀRVIETOŠANĀS BRĪVĪBA

Eiropas Kopienas dibināšanas līgums;

31968 L 0360: Padomes Direktīva 68/360/EEK ( 1968. gada 15. oktobris) par ierobežojumu atcelšanu attiecībā uz dalībvalstu darba ņēmēju un viņu ģimeņu pārvietošanos un uzturēšanos Kopienā (OV L 257, 19.10.1968., 13. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem - Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.);

31968 R 1612: Padomes Regula (EEK) Nr. 1612/68 ( 1968. gada 15. oktobris) par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Kopienā (OV L 257, 19.10.1968., 2. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 31992 R 2434: Padomes 27.7.1992. Regula (EEK) Nr. 2434/92 (OV L 245, 26.8.1992., 1. lpp.).

1. Attiecībā uz darba ņēmēju pārvietošanās brīvību EK līguma 39. pantu Maltā pilnībā piemēro, ievērojot 2. līdz 4. punktā paredzētos pārejas noteikumus.

2. Septiņu gadu laikposmā pēc pievienošanās dienas Malta var izmantot šā punkta turpmākajās daļās izklāstītās procedūras.

Ja Maltā ir vai ir paredzami darba tirgus traucējumi, kas varētu nopietni apdraudēt dzīves vai nodarbinātības līmeni konkrētajā reģionā vai profesijā, tad Malta par to informē Komisiju un pārējās dalībvalstis, sniedzot visu attiecīgo informāciju. Pamatojoties uz šo informāciju, Malta var lūgt, lai Komisija nosaka, ka Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. panta piemērošana pilnīgi vai daļēji jāaptur, lai attiecīgajā reģionā vai profesijā atjaunotu normālo situāciju. Par piemērošanas apturēšanu un tās piemērojumu Komisija lemj vēlākais divas nedēļas pēc attiecīga lūguma saņemšanas un savu lēmumu dara zināmu Padomei. Ikviena dalībvalsts var divās nedēļās pēc dienas, ar ko datēts Komisijas lēmums, lūgt Padomi atcelt vai grozīt attiecīgo lēmumu. Par šādiem lūgumiem Padome divās nedēļās pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu.

Steidzamos un izņēmuma gadījumos Malta var apturēt Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. panta piemērošanu, tūlīt pēc tam iesniedzot Komisijai pamatotu paziņojumu.

3. Lai septiņu gadu laikposmā pēc pievienošanās dienas gūtu savlaicīgu priekšstatu par jebkādu stāvokli, kura sakarā varētu būt vajadzīga rīcība saskaņā ar 2. punktu, Malta var saglabāt savu darba atļauju sistēmu attiecībā uz citu dalībvalstu pilsoņiem, uz kuriem attiecas Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. pants; šādas darba atļaujas tomēr izsniedz automātiski.

4. Ja atsevišķus Direktīvas 68/360/EEK noteikumus nav iespējams nošķirt no Regulas (EEK) Nr. 1612/68 noteikumiem, kuru piemērošana var būt apturēta atbilstīgi 2. punktam, tad Malta drīkst atkāpties no minētajiem noteikumiem, ciktāl tas vajadzīgs, lai piemērotu 2. punktu.

3. KONKURENCES POLITIKA

1. Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, VI sadaļas 1. nodaļa — Konkurences noteikumi.

Neskarot EK līguma 87. un 88. pantu, Malta var līdz 2008. gada 31. decembrim saglabāt jau piešķirto atbalstu, kas atbilstīgi budžeta shēmām piešķirts, pamatojoties uz 4. un 6. noteikumu, kuri izdoti atbilstīgi Uzņēmējdarbības veicināšanas aktam, ar nosacījumu, ka tiek ievēroti šādi noteikumi:

- viena uzņēmuma gada laikā saņemtais atbalsta apjoms nepārsniedz MTL 7200 uz vienu darbinieku, vai

- rēķinot pēc peļņas, par kuru iespējams saņemt atbalstu — gada laikā saņemtā atbalsta apjoms nepārsniedz MTL 25000 uz vienu darbinieku, ja spēkā esošā samazinātā nodokļa likme ir 5 % (atbilstīgi 4. vai 6. noteikumiem), vai arī MTL 28000 uz vienu darbinieku, ja nodokļa samazinātā likme ir 10 % vai 15 % (atbilstīgi 4. vai 6. noteikumiem).

2. Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, VI sadaļas 1. nodaļa — Konkurences noteikumi.

a) Neskarot EK līguma 87. un 88. pantu, Malta var — ievērojot turpmāk izklāstītos nosacījumus — piemērot atbrīvojumus no uzņēmumu ienākuma nodokļa, kuri līdz 2000. gada 30. novembrim piešķirti atbilstīgi Rūpniecības attīstības aktam un Maltas Brīvostas aktam:

i) līdz 2011. gada 31. decembrim (ieskaitot) — mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, ko nosaka atbilstīgi šādu uzņēmumu Kopienas definīcijai [1] un Kopienas praksei.

Apvienošanās, iegādes vai cita līdzīga darījuma gadījumā, ja tas attiecas uz saņēmēju, kam atbilstīgi iepriekšminētajiem tiesību aktiem piešķirts atbrīvojums no nodokļa, pārtrauc piemērot atbrīvojumu no uzņēmumu ienākuma nodokļa.

ii) citiem uzņēmumiem, ar nosacījumu, ka attiecībā uz atbalsta apjomu, ko piešķir atbilstīgi iepriekšminētajiem tiesību aktiem, tiek ievēroti šādi ierobežojumi:

aa) valsts atbalstam reģionāliem ieguldījumiem:

- ja uzņēmums tiesības uz atbrīvojumu no nodokļa ieguvis pirms 2000. gada 1. janvāra, atbalsta apjoms nepārsniedz 75 % no kompensējamām ieguldījumu izmaksām. Ja uzņēmums tiesības uz atbrīvojumu no nodokļa ieguvis 2000. gadā, atbalsta kopapjoms nepārsniedz 50 % no kompensējamām ieguldījumu izmaksām;

- laikposms tāda atbalsta aprēķināšanai, uz kuru attiecas iepriekšminētie 75 % un 50 % maksimālie apjomi, sākas 2001. gada 1. janvārī; aprēķinos neiekļauj jebkādu atbalstu, kas pieprasīts un saņemts, pamatojoties uz peļņu, kas gūta pirms minētās dienas;

- ja pievienošanās dienā uzņēmums jau ir pārsniedzis noteiktos maksimālos apjomus, atbalstu neprasa atmaksāt;

- aprēķinot atbalsta kopapjomu, ņem vērā visu tādu atbalstu, kas saņēmējam piešķirts saistībā ar kompensējamām izmaksām, tostarp atbalstu, kas piešķirts atbilstīgi citām shēmām, neatkarīgi no tā, vai atbalsts piešķirts no vietējiem, reģionāliem, valsts vai Kopienas finanšu resursiem;

- kompensējamās izmaksas nosaka atbilstīgi Pamatnostādnēm par valstu reģionālo atbalstu [2];

- kompensējamās izmaksas, ko var ņemt vērā, ir tādas izmaksas, kas radušās laikposmā no 1995. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim atbilstīgi ieguldījumu programmai, ko saņēmējs oficiāli apstiprinājis vēlākais 2002. gada 31. decembrī un paziņojis Maltas Republikas Ekonomikas pakalpojumu ministrijai līdz 2003. gada 31. martam.

bb) valsts atbalstam mācībām, pētniecībai un attīstībai, kā arī vides aizsardzībai:

- atbalsts nepārsniedz attiecīgajiem atbalstam mērķiem noteiktos maksimālos intensitātes apjomus;

- laikposms tāda atbalsta aprēķināšanai, kurš iekļaujams noteiktajos maksimālajos apjomos, sākas 2001. gada 1. janvārī; aprēķinos neiekļauj jebkādu atbalstu, kas pieprasīts un saņemts, pamatojoties uz peļņu, kas gūta pirms minētās dienas;

- aprēķinot atbalsta kopapjomu, ņem vērā visu atbalstu, kas saņēmējam piešķirts saistībā ar kompensējamām izmaksām, tostarp atbalstu, kas piešķirts atbilstīgi citām shēmām, neatkarīgi no tā, vai atbalsts piešķirts no vietējiem, reģionāliem, valsts vai Kopienas finansēšanas avotiem;

- kompensējamās izmaksas nosaka saskaņā ar Kopienas noteikumiem, kas attiecas uz konkrēto atbalsta mērķi;

- ja pievienošanās dienā uzņēmums jau ir pārsniedzis noteiktos maksimālos apjomus, atbalstu neprasa atmaksāt;

- kompensējamās izmaksas, ko var ņemt vērā, ir tādas izmaksas, kas radušās laikposmā no 1995. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim atbilstīgi ieguldījumu programmai, ko saņēmējs oficiāli apstiprinājis vēlākais 2002. gada 31. decembrī un paziņojis Maltas Republikas Ekonomikas pakalpojumu ministrijai līdz 2003. gada 31. martam.

b) Jebkādu atbalstu, kas piešķirts atbilstīgi iepriekšminētajām divām shēmām un kas līdz pievienošanās dienai nav pielāgots iepriekš a) punktā izklāstītajiem nosacījumiem, uzskata par jaunu atbalstu, kā noteikts pastāvošajā atbalsta sistēmā, kura paredzēta šā Akta IV pielikuma 3. iedaļā "Konkurences politika".

c) Malta iesniedz Komisijai:

- divus mēnešus pēc pievienošanās dienas — informāciju par iepriekš a) punktā izklāstīto nosacījumu izpildi;

- līdz 2007. gada septembra beigām — informāciju par kompensējamām izmaksām, kas saņēmējiem faktiski radušās atbilstīgi iepriekšminētajiem tiesību aktiem, kā arī par atbalsta kopapjomiem, ko saņēmēji jau saņēmuši.

3. Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, VI sadaļas 1. nodaļa — Konkurences noteikumi.

a) Neskarot EK līguma 87. un 88. pantu, un atbilstīgi turpmāk izklāstītajiem nosacījumiem, Malta var restrukturizācijas laikposmā no 2002. gada līdz 2008. gada beigām piešķirt Malta Drydocks un Malta Shipbuilding Company Limited vai kādam no šo uzņēmumu tiesību un saistību pārņēmējiem (še turpmāk "kuģu būvētavām") turpmāk norādīto restrukturizācijas atbalstu, kura kopapjoms nepārsniedz MTL 419491000 un ko sadala šādi:

- parādsaistību norakstīšana — līdz MTL 300000000;

- ieguldījumu atbalsts — līdz MTL 9983000 atbilstīgi kapitālieguldījumu plānam, kas iekļauts restrukturizācijas plānā;

- mācību stipendijas — līdz MTL 4530000;

- restrukturizācijas sociālo izmaksu kompensācija — līdz MTL 32024000;

- finanšu izmaksu atbalsts — līdz MTL 17312000;

- cits atbalsts saistībā ar mācību stipendiju un kapitālieguldījumu subsīdiju finanšu izmaksām — līdz MTL 3838000;

- apgrozāmā kapitāla subsīdijas — līdz MTL 51804000. Šis plāna darbības atbalsta elements laika gaitā samazinās tā, ka restrukturizācijas plāna pēdējos četros gados tiek izmaksāti ne vairāk kā 25 % no faktiski izmaksātā apjoma.

Katrā pozīcijā atbalsts nepārsniedz izmaksas, kuru segšanai tas ir paredzēts, un tas atbilst minimālajam apjomam, kas vajadzīgs, lai sasniegtu restrukturizācijas plāna mērķus.

b) Kuģu būvētavu restrukturizāciju Malta īsteno, pamatojoties uz restrukturizācijas plānu, kura mērķis ir vēlākais restrukturizācijas laikposma beigās nodrošināt uzņēmuma pilnīgu dzīvotspēju un kurš atbilst šādiem nosacījumiem:

i) atbalstu piešķir tikai vienreiz. Pēc 2008. gada 31. decembra uzņēmumiem, kam pieder kuģu būvētavas, nekādu turpmāku atbalstu vairs nepiešķir;

ii) cilvēkstundu skaitam, kas tiek nodrošināts kuģu būvētavu produktīvajam darbaspēkam, kas nodarbināts kuģu būvēšanā, kuģu remontā un kuģu pārbūvē — 1410 personām (pēc restrukturizācijas), ir jābūt 2,4 miljoniem cilvēkstundu gadā;

iii) katrā no 10 gadiem pēc restrukturizācijas laikposma sākuma cilvēkstundu skaits, kas faktiski tiek izmantots kuģu remontam un kuģu pārbūvei, nedrīkst pārsniegt 2035000 cilvēkstundas;

iv) kuģu būvē, kā tā definēta Regulā (EK) Nr. 1540/98, ar ko paredz jaunus noteikumus par atbalstu kuģu būvei [3], gada ražošanas apjoms nedrīkst pārsniegt 10000 cgt. Kuģu būvētavas var no pārskata peļņas atskaitīt turpmāk norādīto darbību izmaksas, ko var norādīt kā piesaistītas darbības: sastatņu montāža, iekšējie transporta pakalpojumi, apgādes pakalpojumi, apsardzes pakalpojumi, iekārtu un modeļu būve, kuģu tīrīšanas pakalpojumi, izolēšana un laminēšana, tilpņu un balasta sistēmas, ugunsdzēsības un smidzināšanas sistēmas, kabeļu pārvadi (ja nav elektroinstalācijas daļa), elektroinstalācija (tā kā ar to saistīto materiālu izmaksu īpatsvars parasti ir augsts, attiecībā uz šīm darbībām ņem vērā tikai 40 % no dokumentētajām izmaksām), takelāžas darbi, atslēdznieka darbi, mehāniskā apstrāde, santehnikas darbi (neskaitot sanitārās telpas) un apkure;

Attiecīgā kuģu būves līguma kompensējamo bruto tonnāžu var samazināt par procentuālo daļu, kas paredzēta iepriekš minētajām piesaistītajām darbībām.

v) Malta Drydocks 1. doku vismaz desmit gadus pēc restrukturizācijas laikposma sākuma neizmanto kuģu būvei, kuģu pārbūvei un kuģu remontam. Ja slēgto doku atsāk izmantot citām darbībām, tām ir jābūt nesaistītām ar uzņēmumiem, kam attiecīgajā laikā pieder kuģu būvētava, un šīs darbības nedrīkst būt saistītas ar kuģu būvi, kuģu remontu vai kuģu pārbūvi;

vi) saistībā ar vajadzību samazināt kuģu būvētavu darba spēku, Malta nodrošina, ka tiek saglabāti nepieciešamie svarīgie darbinieki, kuriem ir būtisks prasmju līmenis;

vii) mācību programmām, kas saistītas ar restrukturizācijas plānu, jābūt saderīgām ar vispārpiemērojamiem Kopienas noteikumiem;

viii) jebkāds atbalsts, kas piešķirts, pārkāpjot iepriekš izklāstītos nosacījumus, ir jāatmaksā.

c) Ja tādu ārkārtas apstākļu dēļ, kurus nebija iespējams paredzēt restrukturizācijas plāna izstrādes laikā, nav iespējams nodrošināt kuģu būvētavu dzīvotspēju, Komisija var pārskatīt iepriekš b) punktā izklāstītos nosacījumus, ievērojot EK līguma 88. panta 1. punktā paredzēto procedūru. Pirms procedūras sākšanas Komisija pilnībā ņem vērā dalībvalstu viedokļus par to, vai pastāv ārkārtas apstākļi. Šos viedokļus izsaka, pamatojoties uz Komisijas ieteikumu un pieejamo attiecīgo informāciju un ņemot vērā pastāvošos apstākļus.

Iepriekš a) punktā paredzēto atbalsta kopapjomu nekādā gadījumā nepārsniedz.

d) Restrukturizācijas laikposmā Malta piedalās Komisijas noteiktajos pārraudzības pasākumos, tostarp neatkarīgu ekspertu inspekcijās uz vietas.

Malta iesniedz Komisijai gada ziņojumus par plāna izpildi. Ziņojumos iekļauj visu attiecīgo informāciju, lai ļautu Komisijai izvērtēt stāvokli saistībā ar restrukturizācijas programmas īstenošanu, tostarp informāciju par tendencēm, kādas vērojamas kuģu būvētavu pakalpojumu maksas noteikšanā jauniem kuģu remonta un kuģu būves līgumiem, ko slēdz kuģu būvētavas. Kuģu būvētavas ziņojumā par gada ražošanas apjomu jānorāda kompensējamo piesaistīto darbību kompensējamā bruto tonnāža atbilstīgi faktiskajam laikposmam, kurā trešās personas veica šīs darbības; šos datus ņem vērā, aprēķinot kuģu būves līguma kompensējamo bruto tonnāžu. Attiecībā uz kuģiem, kuru būvei vajadzīgi vairāk nekā divi gadi, kompensējamās bruto tonnāžas skaitli gada beigās fiksē, lai nepieļautu korekcijas ar atpakaļejošu spēku. Kuģu būvētavai ir jāspēj iesniegt pārbaudei visus līgumus par b) punkta iv) apakšpunktā uzskaitīto pakalpojumu piesaistīšanu.

Šos ziņojumus Malta iesniedz divos mēnešos pēc katra gada beigām, pirmo ziņojumu iesniedzot 2003. gada martā. Pēdējo ziņojumu iesniedz līdz 2009. gada marta beigām, ja vien starp Komisiju un Maltu nav panākta cita vienošanās.

4. LAUKSAIMNIECĪBA

A. TIESĪBU AKTI LAUKSAIMNIECĪBAS JOMĀ

1. 31975 R 2759: Padomes Regula (EEK) Nr. 2759/75 ( 1975. gada 29. oktobris) par cūkgaļas tirgus kopīgo organizāciju (OV L 282, 1.11.1975., 1. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 32000 R 1365: Padomes 19.6.2000. Regula (EK) Nr. 1365/2000 (OV L 156, 29.6.2000., 5. lpp.);

31975 R 2771: Padomes Regula (EEK) Nr. 2771/75 ( 1975. gada 29. oktobris) par olu tirgus kopīgo organizāciju (OV L 282, 1.11.1975., 49. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 32002 R 0493: Komisijas 19.3.2002. Regula (EK) Nr. 493/2002 (OV L 77, 20.3.2002., 7. lpp.);

31975 R 2777: Padomes Regula (EEK) Nr. 2777/75 ( 1975. gada 29. oktobris) par mājputnu gaļas tirgus kopīgo organizāciju (OV L 282, 1.11.1975., 77. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 32002 R 0493: Komisijas 19.3.2002. Regula (EK) Nr. 493/2002 (OV L 77, 20.3.2002., 7. lpp.);

31992 R 1766: Padomes Regula (EEK) Nr. 1766/92 ( 1992. gada 30. jūnijs) par labības tirgus kopīgo organizāciju (OV L 181, 1.7.1992., 21. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 32000 R 1666: Padomes 17.7.2000. Regula (EK) Nr. 1666/2000 (OV L 193, 29.7.2000., 1. lpp.);

31995 R 3072: Padomes Regula (EK) Nr. 3072/95 ( 1995. gada 22. decembris) par rīsu tirgus kopīgo organizāciju (OV L 329, 30.12.1995., 18. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 32002 R 0411: Komisijas 4.3.2002. Regula (EK) Nr. 411/2002 (OV L 62, 5.3.2002., 27. lpp.);

31996 R 2200: Padomes Regula (EK) Nr. 2200/96 ( 1996. gada 28. oktobris) par augļu un dārzeņu tirgus kopīgo organizāciju (OV L 297, 21.11.1996., 1. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 32002 R 1881: Padomes 14.10.2002. Regula (EK) Nr. 1881/2002 (OV L 285, 23.10.2002., 13. lpp.);

31996 R 2201: Padomes Regula (EK) Nr. 2201/96 ( 1996. gada 28. oktobris) par augļu un dārzeņu pārstrādes produktu tirgus kopīgo organizāciju (OV L 297, 21.11.1996., 29. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 32002 R 0453: Komisijas 13.3.2002. Regula (EK) Nr. 453/2002 (OV L 72, 14.3.2002., 9. lpp.);

31999 R 1254: Padomes Regula (EK) Nr. 1254/1999 ( 1999. gada 17. maijs) par liellopu un teļa gaļas tirgus kopīgo organizāciju (OV L 160, 26.6.1999., 21. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 32001 R 2345: Komisijas 30.11.2001. Regula (EK) Nr. 2345/2001 (OV L 315, 1.12.2001., 29. lpp.);

31999 R 1255: Padomes Regula (EK) Nr. 1255/1999 ( 1999. gada 17. maijs) par piena un piena produktu tirgus kopīgo organizāciju (OV L 160, 26.6.1999., 48. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 32002 R 0509: Komisijas 21.3.2002. Regula (EK) Nr. 509/2002 (OV L 79, 22.3.2002., 15. lpp.);

31999 R 1493: Padomes Regula (EK) Nr. 1493/1999 ( 1999. gada 17. maijs) par vīna tirgus kopīgo organizāciju (OV L 179, 14.7.1999., 1. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 32001 R 2585: Padomes 19.12.2001. Regula (EK) Nr. 2585/2001 (OV L 345, 29.12.2001., 10. lpp.);

32001 R 1260: Padomes Regula (EK) Nr. 1260/2001 ( 2001. gada 19. jūnijs) par cukura tirgu kopīgo organizāciju (OV L 178, 30.6.2001., 1. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 32002 R 0680: Komisijas 19.4.2002. Regula (EK) Nr. 680/2002 (OV L 104, 20.4.2002., 26. lpp.).

Maltas lauksaimniecības īpašās tirgus politikas programma (SMPPMA)

a) Īpašais pagaidu valsts atbalsts lauksaimniecības produktu ražotājiem

Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2759/75 21. panta, Regulas (EEK) Nr. 2771/75 19. panta, Regulas (EEK) Nr. 2777/75 19. panta, Regulas (EK) Nr. 2200/96 43. panta, Regulas (EK) Nr. 2201/96 23. panta, Regulas (EK) Nr. 1255/1999 38. panta 1. punkta un Regulas (EK) Nr. 1493/1999 71. panta, Malta var piešķirt īpašu pagaidu valsts atbalstu lauksaimniekiem, kas ražo tomātus pārstrādei, svaigus augļus un dārzeņus, kā arī vīnu, cūkgaļu, pienu, mājputnus un olas. Šo atbalstu katrā attiecīgajā nozarē pielāgo, ņemot vērā atbalstu, ko saņem atbilstīgi pašreizējiem kopīgās lauksaimniecības politikas noteikumiem.

Šādu atbalstu attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes produktiem var piešķirt septiņus gadus no pievienošanās dienas un attiecībā uz laukaugiem — 11 gadus no pievienošanās dienas — atbilstīgi šādam pakāpeniskas samazināšanas grafikam:

- attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes produktiem: 1. gadā — 100 %, 2. gadā — 95 %, 3. gadā — 90 %, 4. gadā — 72 %, 5. gadā — 54 %, 6. gadā — 36 % un 7. gadā — 18 %;

- attiecībā uz laukaugiem: 1.-2. gadā — 100 %, 3.-4. gadā — 95 %, 5.-6. gadā — 90 %, 7. gadā — 75 %, 8. gadā — 60 %, 9. gadā — 45 %, 10. gadā — 30 % un 11. gadā — 15 %.

Katrā nozarē šāda atbalsta maksimālais apjoms ir šāds:

Programma laukaugiem

(miljonos EUR) |

Gads | Pārstrādei paredzētu tomātu nozare, ietverot papildu atbalstu | Vīna nozare, ietverot papildu atbalstu | Svaigu augļu ražošanas nozare | Svaigu dārzeņu ražošanas nozare | Kopā laukaugiem |

2004. | 1,37 | 2,76 | 2,43 | 0,96 | 7,52 |

2005. | 1,48 | 2,62 | 2,43 | 0,96 | 7,49 |

2006. | 2,68 | 1,23 | 2,31 | 0,91 | 7,13 |

2007. | 2,68 | 1,10 | 2,31 | 0,91 | 7,00 |

2008. | 2,63 | 1,04 | 2,18 | 0,86 | 6,71 |

2009. | 2,63 | 0,94 | 2,18 | 0,86 | 6,61 |

2010. | 2,15 | 0,83 | 1,82 | 0,72 | 5,52 |

2011. | 1,46 | 0,83 | 1,46 | 0,57 | 4,32 |

2012. | 0,85 | 0,76 | 1,10 | 0,43 | 3,14 |

2013. | 0,42 | 0,51 | 0,73 | 0,29 | 1,95 |

2014. | 0,18 | 0,36 | 0,37 | 0,15 | 1,06 |

Kopā | 18,53 | 12,98 | 19,32 | 7,62 | 58,45 |

Programma dzīvnieku izcelsmes produktiem

(miljonos EUR) |

Gads | SMPPMA programma piena pārstrādes nozarei, ietverot restrukturizācijas atbalstu | Cūkgaļas ražošanas nozare, ietverot restrukturizācijas atbalstu | Olu ražošanas nozare, ietverot restrukturizācijas atbalstu | Mājputnu gaļas ražošanas nozare, ietverot restrukturizācijas atbalstu | Kopā dzīvnieku izcelsmes produktiem, ietverot restrukturizācijas atbalstu |

2004. | 2,50 | 5,40 | 2,30 | 1,80 | 12,0 |

2005. | 2,45 | 5,17 | 2,18 | 1,70 | 11,5 |

2006. | 2,40 | 4,94 | 2,03 | 1,63 | 11,0 |

2007. | 1,97 | 4,15 | 1,70 | 1,38 | 9,20 |

2008. | 1,63 | 3,28 | 1,34 | 1,15 | 7,40 |

2009. | 1,28 | 2,46 | 0,99 | 0,87 | 5,60 |

2010. | 0,94 | 1,65 | 0,59 | 0,62 | 3,80 |

Kopā | 13,17 | 27,05 | 11,13 | 9,15 | 60,5 |

Katrai nozarei valsts atbalstu var piešķirt, ņemot vērā šādus kvantitatīvos ierobežojumus:

Laukaugi (gada daudzumi):

Pārstrādei paredzēti tomāti : 27000 tonnu

Svaigi augļi : 19400 tonnu

Svaigi dārzeņi : 38200 tonnu

Vīns : 1000 hl

Dzīvnieku izcelsmes produkti (gada daudzumi):

Piena pārstrāde : 45000 tonnu

Cūkgaļa : 125200 ganāmpulka vienību

Mājputni : 7000 tonnu

Olas : 5000 tonnu

b) Īpašais pagaidu valsts atbalsts ievesto lauksaimniecības produktu pārstrādātājiem un atzītiem mazumtirgotājiem

Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2759/75 21. panta, Regulas (EEK) Nr. 1766/92 19. panta, Regulas (EK) Nr. 3072/95 19. panta, Regulas (EK) Nr. 2201/96 23. panta, Regulas (EK) Nr. 1254/1999 40. panta, Regulas (EK) Nr. 1255/1999 38. panta 1. punkta un Regulas (EK) Nr. 1260/2001 45. panta, Malta var piešķirt īpašu pagaidu valsts atbalstu tādu importētu lauksaimniecības produktu iepirkšanai, uz kuriem pirms pievienošanās attiecās eksporta atmaksājumi vai kuri tika importēti no trešām valstīm, nemaksājot nodokļus, ar nosacījumu, ka Malta ievieš sistēmu, kā garantēt, lai šādu atbalstu efektīvi izjustu patērētāji. Atbalstu aprēķina, pamatojoties uz ES tirgus cenu (ietverot transportu) un pasaules tirgus cenu starpību; atbalsts nepārsniedz šo cenu starpību, un tajā ņem vērā eksporta atmaksājumu apjomu.

Šādu atbalstu piešķir, pakāpeniski samazinot, laikposmā, kas nepārsniedz septiņus gadus no pievienošanās dienas: 1. gadā — 100 %, 2. gadā — 95 %, 3. gadā — 90 %, samazinājums 4.-7. gadā — 18 % gadā.

Katrā nozarē šāda atbalsta maksimālais apjoms ir šāds:

Piegādes pasākumi

(miljonos EUR) |

Produkti | 2004. | 2005. | 2006. | 2007. | 2008. | 2009. | 2010. | Kopā |

Labība | 3,0 | 2,9 | 2,7 | 2,2 | 1,6 | 1,1 | 0,5 | 14,0 |

Cukurs | 11,0 | 10,5 | 9,9 | 7,9 | 5,9 | 4,0 | 2,0 | 51,2 |

Gaļas produkti | 0,8 | 0,8 | 0,8 | 0,6 | 0,5 | 0,3 | 0,2 | 3,9 |

Piena produkti | 1,0 | 1,0 | 0,9 | 0,7 | 0,5 | 0,4 | 0,2 | 4,7 |

Daļēji pārstrādāti tomātu produkti | 0,8 | 0,8 | 0,7 | 0,6 | 0,4 | 0,3 | 0,1 | 3,7 |

Kopā | 77,4 |

Katrai nozarei valsts atbalstu var piešķirt, ņemot vērā šādus kvantitatīvos ierobežojumus:

Produkts | Daudzums (tonnas gadā) |

Cukurs

Cukurs | 35000 |

Labība

Mīksto kviešu un labības maisījuma sēkla | 52000 |

Mieži, kas nav miežu sēkla | 61000 |

Kukurūza, kas nav kukurūzas sēkla | 62000 |

Rīsi | 3000 |

Citas labības iesals, neskaitot kviešu miltus | 2500 |

Putraimi (kviešu putraimi un cieto kviešu rupja maluma milti) | 3500 |

Piena produkti

Piens un krējums pulverī vai citā cietā formā ar tauku saturu < 1,5 % | 521 |

Dabīgs sviests ar tauku saturu ≤ 85 % tiešajā iesaiņojumā | 250 |

Cits sviests ar tauku saturu ≤ 85 % tiešajā iesaiņojumā | 250 |

Čedara siers | 1200 |

Edamas siers | 1000 |

Cits kausētais siers (Kefalo-tyri, u) | 1500 |

Gaļas produkti

Liellopu liemeņu pakaļējās ceturtdaļas, saldētas, ar kauliem | 4200 |

Liellopu pleca un krūšu gabali, saldēti, bez kauliem | 2000 |

Citi izstrādāti vietējie cūkgaļas produkti | 500 |

Sālīta liellopu gaļa hermētiskā iepakojumā | 1200 |

Citi produkti

Apstrādāti tomāti ar sausnas saturu > 30 % iepakojumos > 3 kg | 5500 |

Konservēti tomāti, veseli vai gabalos, tarā > 3 kg | 3000 |

c) Attiecībā uz visiem lauksaimniecības produktiem, uz ko attiecas SMPPMA, Malta piecus gadus pēc pievienošanās dienas var piemērot vispārējo ekonomikas drošības klauzulu, kas paredzēta šā Akta 37. pantā.

d) Malta iesniedz Komisijai gada ziņojumus par valsts atbalsta pasākumu īstenošanu, norādot atbalsta veidu un apjomus katrā nozarē.

2. 31992 R 3950: Padomes Regula (EEK) Nr. 3950/92 ( 1992. gada 28. decembris), ar ko ievieš papildnodevas piena un piena produktu nozarē (OV L 405, 31.12.1992., 1. lpp.) un kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 32002 R 0582: Komisijas 4.4.2002. Regula (EK) Nr. 582/2002 (OV L 89, 5.4.2002., 7. lpp.).

Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 3950/92 11. panta, piegādātā piena reprezentatīvo tauku saturu attiecībā uz Maltu nosaka pēc pieciem gadiem, skaitot no pievienošanās dienas.

Kamēr nav noteikts reprezentatīvais tauku saturs, Maltā neveic tauku satura salīdzināšanu, lai aprēķinātu papildnodevu, kā noteikts 3. un 4. pantā Regulā (EK) Nr. 1392/2001, ar ko nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 3950/92, ar kuru ievieš papildnodevu pienam un piena produktiem [4].

3. 31996 R 2201: Padomes Regula (EK) Nr. 2201/96 ( 1996. gada 28. oktobris) par augļu un dārzeņu pārstrādes produktu tirgus kopīgo organizāciju (OV L 297, 21.11.1996., 29. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 32002 R 0453: Komisijas 13.3.2002. Regula (EK) Nr. 453/2002 (OV L 72, 14.3.2002., 9. lpp.).

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 2201/96 3. panta 1. punkta, laikposmā no 2004./2005. tirdzniecības gada līdz 2008./2009. tirdzniecības gadam līgumi starp pārstrādātājiem un individuālajiem pārstrādātājiem ir tiesīgi izmantot minētās regulas 2. pantā minēto shēmu. No kopējā tomātu daudzuma, ko jebkurš pārstrādātājs ir atbilstīgi līgumiem nodevis pārstrādei, daudzums, kas paredzēts līgumos starp pārstrādātājiem un individuālajiem pārstrādātājiem, 2004./2005. tirdzniecības gadā nedrīkst pārsniegt 75 %, 2005./2006. tirdzniecības gadā — 65 %, 2006./2007. tirdzniecības gadā — 55 %, 2007./2008. tirdzniecības gadā — 40 % un 2008./2009. tirdzniecības gadā — 25 %. Pastāvošos Maltas kooperatīvus un citas ražotāju asociācijas, kas nav atbilstīgi Kopienas tiesību aktiem atzītas par ražotāju organizācijām, uzskata par "individuāliem ražotājiem".

4. 31997 R 2597: Padomes Regula (EK) Nr. 2597/97 ( 1997. gada 18. decembris), ar ko paredz papildu noteikumus piena un piena produktu tirgus kopīgajai organizācijai attiecībā uz dzeramo pienu (OV L 351, 23.12.1997., 13. lpp.) un kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 31999 R 1602: Padomes 19.7.1999. Regula (EK) Nr. 1602/1999 (OV L 189, 22.7.1999., 43. lpp.).

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 2597/97 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta, prasības attiecībā uz pilnpiena minimālo tauku saturu piecus gadus pēc pievienošanās dienas nepiemēro attiecībā uz Maltā ražotu dzeramo pienu. Dzeramo pienu, kas neatbilst prasībām attiecībā uz tauku saturu, var tirgot tikai Maltā vai eksportēt uz kādu trešo valsti.

5. 31999 R 1254: Padomes Regula (EK) Nr. 1254/1999 ( 1999. gada 17. maijs) par liellopu un teļa gaļas tirgus kopīgo organizāciju (OV L 160, 26.6.1999., 21. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 32001 R 2345: Komisijas 30.11.2001. Regula (EK) Nr. 2345/2001 (OV L 315, 1.12.2001., 29. lpp.).

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1254/1999 12. panta 1. un 2. punkta, prasības attiecībā uz ganāmpulka blīvumu Maltā piemēro pakāpeniski un atbilstīgi lineāram grafikam, sākot no 4,5 ganāmpulka vienībām uz hektāru pirmajā gadā pēc pievienošanās līdz 1,8 ganāmpulka vienībām uz hektāru piektajā gadā pēc pievienošanās. Šajā laikposmā, nosakot saimniecības ganāmpulka blīvumu, neņem vērā piena govis, kas vajadzīgas, lai saražotu piena kopējo references daudzumu, kas noteikts attiecīgajam ražotājam.

Līdz 2007. gada 31. decembrim Malta iesniedz Komisijai ziņojumu par šā pasākuma īstenošanu.

6. 31999 R 1493: Padomes Regula (EK) Nr. 1493/1999 ( 1999. gada 17. maijs) par vīna tirgus kopīgo organizāciju (OV L 179, 14.7.1999., 1. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 32001 R 2585: Padomes 19.12.2001. Regula (EK) Nr. 2585/2001 (OV L 345, 29.12.2001., 10. lpp.).

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1493/1999 V pielikuma C.3. punkta, Malta var līdz 2008. gada 31. decembrim paturēt spēkā noteikto minimālo dabīgā spirta tilpumkoncentrāciju — 8 tilpumprocenti — vīniem, kurus ražo no vietējām vīna šķirnēm Ġellewża un Ghirgentina, paredzot dabīgā spirta tilpumkoncentrācijas pieļaujamo pieaugumu (bagātināšanās), kas nepārsniedz 3 tilpumprocentus.

Minētajā laikposmā Malta īsteno vīnkopības metožu efektīvu pielāgošanu, lai līdz 2008. gada 31. decembrim nodrošinātu augstas kvalitātes vietējo vīna vīnogu ražošanu.

7. 32001 R 1260: Padomes Regula (EK) Nr. 1260/2001 ( 2001. gada 19. jūnijs) par cukura tirgu kopīgo organizāciju (OV L 178, 30.6.2001., 1. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 32002 R 0680: Komisijas 19.4.2002. Regula (EK) Nr. 680/2002 (OV L 104, 20.4.2002., 26. lpp.).

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1260/2001 45. panta un atbilstīgiem pantiem citās regulās par lauksaimniecības tirgu kopīgo organizāciju, Malta var piecus gadus pēc pievienošanās dienas piešķirt valsts atbalstu lauksaimniecības produktu pārvadājumiem ar prāmjiem no Gozo, pakāpeniski lineāri samazinot atbalsta apjomu (par 20 % gadā).

Malta iesniedz Komisijai gada ziņojumu par valsts atbalsta pasākumu īstenošanu, norādot atbalsta veidu un apjomus.

B. TIESĪBU AKTI VETERINĀRIJAS UN FITOSANITĀRIJAS JOMĀ

I. TIESĪBU AKTI VETERINĀRIJAS JOMĀ

1. 31992 L 0046: Padomes Direktīva 92/46/EEK ( 1992. gada 16. jūnijs), ar ko paredz dzīvnieku veselības noteikumus attiecībā uz svaigpiena, termiski apstrādāta piena un piena produktu ražošanu un laišanu tirgū (OV L 268, 14.9.1992., 1. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 31996 L 0023: Padomes 29.4.1996. Direktīva 96/23/EK (OV L 125, 23.5.1996., 10. lpp.).

a) Līdz 2009. gada 31. decembrim pielikuma B papildinājumā uzskaitītie piena pārstrādes uzņēmumi var saņemt svaigpiena piegādes, kas neatbilst Direktīvas 92/46/EEK A pielikuma IV nodaļas prasībām vai kas ir no piena pārstrādes saimniecībām, kuras neatbilst minētās direktīvas A pielikuma I un II nodaļas prasībām, ja šādas saimniecības ir norādītas sarakstā, ko šim nolūkam veido Maltas iestādes.

b) Kamēr vien iepriekš a) punktā minētie uzņēmumi izmanto šā panta noteikumus, produktus, kuru izcelsme ir šajos uzņēmumos, var — neatkarīgi no dienas, kad produktu laiž tirgū — laist vienīgi vietējā tirgū. Šie produkti jāmarķē ar īpašu veselības marķējumu.

c) Malta nodrošina, ka pakāpeniski tiek panākta piena pārstrādes saimniecību atbilstība Direktīvas 92/46/EEK A pielikumam, un iesniedz Komisijas gada ziņojumus par attīstību, kāda panākta katras saimniecības modernizēšanā un pārstrukturēšanā, kā arī mastīta kontrolē ganāmpulkos, lai tādējādi nodrošinātu atbilstību Direktīvā 92/46/EEK paredzētajām higiēnas un kvalitātes prasībām.

d) Sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus, lai nodrošinātu iepriekš izklāstītā pārejas režīma sekmīgu piemērošanu, pieņem saskaņā ar Direktīvas 92/46/EEK 31. pantu.

2. 31999 L 0074: Padomes Direktīva 1999/74/EK ( 1999. gada 19. jūlijs), ar ko paredz minimālos standartus dējējvistu aizsardzībai (OV L 203, 3.8.1999., 53. lpp.).

Pielikuma C papildinājumā uzskaitītie 12 Maltas uzņēmumi ir tiesīgi līdz 2006. gada 31. decembrim turpināt lietot būrus, kas neatbilst minimālajām prasībām, kuras attiecībā uz mazāk būtiskiem konstrukcijas elementiem (vienīgi augstumu un grīdas slīpumu) paredzētas Direktīvas 1999/74/EK 5. panta 1. punkta 4. un 5. apakšpunktā, ar nosacījumu, ka būru augstums vismaz 65 % būru kopplatības ir vismaz 36 cm un nevienā vietā nav mazāks par 33 cm, un ka grīdas slīpums nepārsniedz 16 %.

II. TIESĪBU AKTI FITOSANITĀRIJAS JOMĀ

32002 L 0053: Padomes Direktīva 2002/53/EK ( 2002. gada 13. jūnijs) par kopējo lauksaimniecības augu sugu šķirņu katalogu (OV L 193, 20.7.2002., 1. lpp.);

32002 L 0055: Padomes Direktīva 2002/55/EK ( 2002. gada 13. jūnijs) par dārzeņu sēklu tirdzniecību (OV L 193, 20.7.2002., 33. lpp.).

Malta var uz pieciem gadiem pēc pievienošanās dienas atlikt Direktīvas 2002/53/EK un Direktīvas 2002/55/EK piemērošanu attiecībā uz tādu šķirņu sēklu tirdzniecību Kiprā, kuras uzskaitītas attiecīgajos valsts lauksaimniecības augu un dārzeņu sugu šķirņu katalogos un kuras nav oficiāli atzītas atbilstīgi minētajām direktīvām. Šādas sēklas minētajā laikposmā netirgo pārējās dalībvalstīs.

5. ZIVSAIMNIECĪBA

31992 R 3760: Padomes Regula (EEK) Nr. 3760/92 ( 1992. gada 20. decembris), ar ko nosaka Kopienas zivsaimniecības un akvakultūras sistēmu (OV L 389, 31.12.1992., 1. lpp.) un kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 31998 R 1181: Padomes 4.6.1998. Regula (EK) Nr. 1181/98 (OV L 164, 9.6.1998., 1. lpp.).

Regula (EEK) Nr. 3760/92 attiecas uz Maltu, ņemot vērā turpmāk izklāstītos īpašos noteikumus:

Maltas daļu Kopienas nozvejas iespējās pēc Komisijas priekšlikuma noteiks Padome, lēmumu pieņemot ar kvalificētu balsu vairākumu, tiklīdz — pēc Maltas pievienošanās Savienībai — Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (ICCAT) Savienībai apstiprinās, ka Maltas nozvejas limiti, kas noteikti atbilstīgi ICCAT Ieteikumam 94-11, tiek pievienoti Kopienas pašreizējām nozvejas iespējām.

6. TRANSPORTA POLITIKA

1. 31992 L 0006: Padomes Direktīva 92/6/EEK ( 1992. gada 10. februāris) par ātruma ierobežošanas ierīču uzstādīšanu un izmantošanu noteiktu kategoriju transportlīdzekļos Kopienā (OV L 57, 2.3.1992., 27. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvas 92/6/EEK 2. panta un 3. panta 1. punkta, Maltā līdz 2005. gada 31. decembrim ātruma ierobežošanas ierīces nav jāuzstāda mehāniskajos transportlīdzekļos, ko izmanto vienīgi iekšzemes autopārvadājumu pakalpojumiem.

2. 31996 L 0096: Padomes Direktīva 96/96/EK ( 1996. gada 20. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tehniskajām apskatēm (OV L 46, 17.2.1997., 1. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 32001 L 0011: Komisijas 14.2.2001. Direktīva 2001/11/EK (OV L 48, 17.2.2001., 20. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvas 96/96/EK 1. panta, līdz 2004. gada 31. decembrim Maltā neveic turpmāk norādīto pozīciju testēšanu turpmāk uzskaitīto direktīvas I un II pielikumā paredzēto kategoriju transportlīdzekļiem, kurus izmanto vienīgi iekšzemes autopārvadājumu pakalpojumiem:

- 5.3. pozīcija 1. — 6. kategorijas transportlīdzekļiem;

- 6.1.6., 6.2., 7.1., 7.8., 7.9. un 7.10. pozīcija 1. — 3. kategorijas transportlīdzekļiem; un

- 6.2. un 7.5. pozīcija 4. — 6. kategorijas transportlīdzekļiem.

3. 31999 L 0062: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/62/EK ( 1999. gada 17. jūnijs), ar ko smagajiem kravas transportlīdzekļiem paredz maksu par noteiktu infrastruktūru lietošanu (OV L 187, 20.7.1999., 42. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvas 1999/62/EK 6. panta 1. punkta, direktīvas I pielikumā noteiktās minimālās nodokļa likmes līdz 2004. gada 31. decembrim Maltā neattiecina uz transportlīdzekļiem, kurus izmanto starptautiskajiem autopārvadājumiem. Šajā laikposmā likmes, ko Maltā piemēro attiecībā uz minētajiem transportlīdzekļiem, nav zemākas par 80 % no direktīvas I pielikumā noteiktajām minimālajām likmēm.

Atkāpjoties no Direktīvas 1999/62/EK 6. panta 1. punkta, direktīvas I pielikumā noteiktās minimālās nodokļa likmes līdz 2005. gada 31. decembrim Maltā neattiecina uz transportlīdzekļiem, kurus izmanto vienīgi iekšzemes autopārvadājumiem. Šajā laikposmā likmes, ko Maltā piemēro attiecībā uz minētajiem transportlīdzekļiem, nav zemākas par 65 % no direktīvas I pielikumā noteiktajām minimālajām likmēm.

7. NODOKĻU POLITIKA

31977 L 0388: Padomes Sestā direktīva 77/388/EEK ( 1977. gada 17. maijs) par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem - Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 13.6.1977., 1. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 32002 L 0038: Padomes 7.5.2002. Direktīva 2002/38/EK (OV L 128, 15.5.2002., 41. lpp.).

1. Atkāpjoties no Direktīvas 77/388/EEK 12. panta 3. punkta a) apakšpunkta, Malta var līdz 2010. gada 1. janvārim saglabāt nodokļa atbrīvojumu, atmaksājot nodokli, kas iepriekšējā stadijā samaksāts par pārtikas produktu un farmaceitisko produktu piegādēm.

2. Piemērojot Direktīvas 77/388/EEK 28. panta 3. punkta b) apakšpunktu, Malta var saglabāt šādus atbrīvojumus no nodokļa:

a) atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa attiecībā uz pasažieru pārvadājumiem, pasažieru starptautiskajiem pārvadājumiem un pasažieru iekšzemes jūras pārvadājumiem starp salām, kā minēts direktīvas F pielikuma 17. punktā, kamēr nav izpildīts direktīvas 28. panta 4. punktā paredzētais nosacījums vai kamēr tādu pašu atbrīvojumu piemēro kāda no pašreizējām dalībvalstīm, atkarībā no tā, kurš termiņš beidzas agrāk;

b) atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa, neveicot PVN priekšnodokļa maksājumus, attiecībā uz ūdens apgādes pakalpojumiem, ko sniedz publiskas iestādes, kā minēts direktīvas F pielikuma 12. punktā, kamēr nav izpildīts direktīvas 28. panta 4. punktā paredzētais nosacījums vai kamēr tādu pašu atbrīvojumu piemēro kāda no pašreizējām dalībvalstīm, atkarībā no tā, kurš termiņš beidzas agrāk;

c) atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa, neveicot PVN priekšnodokļa maksājumus, attiecībā uz darījumiem ar ēkām un apbūves zemi, kā minēts direktīvas F pielikuma 16. punktā, kamēr nav izpildīts direktīvas 28. panta 4. punktā paredzētais nosacījums vai kamēr tādu pašu atbrīvojumu piemēro kāda no pašreizējām dalībvalstīm, atkarībā no tā, kurš termiņš beidzas agrāk.

8. SOCIĀLĀ POLITIKA UN NODARBINĀTĪBA

1. 31989 L 0655: Padomes Direktīva 89/655/EEK ( 1989. gada 30. novembris) par drošības un veselības aizsardzības minimālajām prasībām, darbiniekiem lietojot darba aprīkojumu darba vietās (otrā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) (OV L 393, 30.12.1989., 13. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 32001 L 0045: Eiropas Parlamenta un Padomes 27.6.2001. Direktīva 2001/45/EK (OV L 195, 19.7.2001., 46. lpp.).

Līdz 2006. gada 1. janvārim Direktīvu 89/655/EEK Maltā nepiemēro attiecībā uz iekārtām, kuru izmantošana sākta līdz pievienošanās dienai.

No pievienošanās dienas līdz iepriekšminētā termiņa beigām Malta turpinās sniegt Komisijai regulāri atjauninātu informāciju par grafiku un pasākumiem, kas tiek īstenoti, lai nodrošinātu atbilstību minētajai direktīvai.

2. 31993 L 0104: Padomes Direktīva 93/104/EK ( 1993. gada 23. novembris) par dažiem darba laika organizācijas aspektiem (OV L 307, 13.12.1993., 18. lpp.), ko groza:

- 32000 L 0034: Eiropas Parlamenta un Padomes 22.6.2000. Direktīva 2000/34/EK (OV L 195, 1.8.2000., 41. lpp.).

Līdz 2004. gada 31. jūlijam Direktīvas 93/104/EK 6. panta 2. punktu Maltā nepiemēro attiecībā uz ražošanas apakšnozarēm pārtikas un dzērienu rūpniecībā, tekstilrūpniecībā, apģērbu un apavu rūpniecībā, transporta iekārtu rūpniecībā, elektroaparātu, iekārtu un rezerves daļu, kā arī mēbeļu rūpniecībā; līdz 2004. gada 31. decembrim to nepiemēro attiecībā uz koplīgumiem, kas iepriekš uzskaitītajās ražošanas apakšnozarēs pastāv 2001. gada 12. decembrī, ja šajos līgumos ir noteikumi, kas attiecas uz 6. panta 2. punktu un ir spēkā pēc 2004. gada jūlija.

9. ENERĢĒTIKA

31968 L 0414: Padomes Direktīva 68/414/EEK ( 1968. gada 20. decembris), ar ko EEK dalībvalstīm uzliek pienākumu uzturēt jēlnaftas un/vai naftas produktu obligātas rezerves (OV L 308, 23.12.1968., 14. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 31998 L 0093: Padomes 14.12.98. Direktīva 98/93/EK (OV L 358, 31.12.1998., 100. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvas 68/414/EEK 1. panta 1. punkta, līdz 2006. gada 31. decembrim uz Maltu neattiecas naftas produktu obligātās rezerves apjoms. Malta nodrošina, ka tās naftas produktu obligātās rezerves apjoms katrai 2. pantā uzskaitītajai naftas produktu kategorijai ir 1. panta 1. punktā definētais dienas vidējais patēriņš valstī vismaz šādam dienu skaitam:

- līdz pievienošanās dienai — 40 dienām attiecībā uz produktu kategoriju "benzīns un aviācijas degviela" un 45 dienām attiecībā uz pārējām produktu kategorijām;

- līdz 2004. gada 31. decembrim — 55 dienām attiecībā uz produktu kategoriju "benzīns un aviācijas degviela" un 60 dienām attiecībā uz pārējām produktu kategorijām;

- līdz 2006. gada 31. decembrim — 90 dienām attiecībā uz visām produktu kategorijām.

10. VIDE

A. GAISA KVALITĀTE

31994 L 0063: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/63/EK ( 1994. gada 20. decembris) par kontroli attiecībā uz gaistošu organisko savienojumu (GOS) emisiju, ko rada benzīna glabāšana un nosūtīšana no termināliem uz degvielas uzpildes stacijām (OV L 365, 31.12.1994., 24. lpp.).

1. Atkāpjoties no Direktīvas 94/63/EK 4. panta un II pielikuma, prasības, kas noteiktas attiecībā uz iekraušanu iekārtās un izkraušanu no tām terminālos, Maltā līdz 2004. gada 31. decembrim nepiemēro Enemalta termināla 4 portāliem, kuru apgrozījums ir lielāks par 25000 tonnu/gadā.

2. Atkāpjoties no Direktīvas 94/63/EK 5. panta, prasības, kas noteiktas attiecībā uz esošajiem pārvietojamiem konteineriem terminālos, līdz 2004. gada 31. decembrim Maltā nepiemēro 25 autocisternām.

3. Atkāpjoties no Direktīvas 94/63/EK 6. panta un III pielikuma, prasības, kas noteiktas attiecībā uz iekraušanu esošajās glabāšanas iekārtās degvielas uzpildes stacijās, Maltā nepiemēro:

- līdz 2004. gada 31. decembrim — 61 degvielas uzpildes stacijai, kur apgrozījums ir lielāks par 1000 m3/gadā;

- līdz 2004. gada 31. decembrim — 13 degvielas uzpildes stacijām, kuru apgrozījums ir lielāks par 500 m3/gadā;

- līdz 2004. gada 31. decembrim — 8 degvielas uzpildes stacijām, kuru apgrozījums ir 500 m3/gadā vai mazāks.

B. ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA

1. 31993 R 0259: Padomes Regula (EEK) Nr. 259/93 ( 1993. gada 1. februāris) par uzraudzību un kontroli attiecībā uz atkritumu pārvadājumiem Eiropas Kopienā, ievešanu tajā un izvešanu no tās (OV L 30, 6.2.1993., 1. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 32001 R 2557: Komisijas 28.12.2001. Regula (EK) Nr. 2557/2001 (OV L 349, 31.12.2001., 1. lpp.).

a) Līdz 2005. gada 31. decembrim par visiem tādu pārstrādei paredzētu atkritumu sūtījumiem, kas uzskaitīti Regulas (EEK) Nr. 259/93 II, III un IV pielikumā, kā arī par visiem minētajos pielikumos neuzskaitītu pārstrādei paredzētu atkritumu sūtījumiem uz Maltu paziņo kompetentajām iestādēm, un uz šiem sūtījumiem attiecas regulas 6., 7. un 8. pants.

b) Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 259/93 7. panta 4. punkta, kompetentās iestādes neatļauj regulas II, III un IV pielikumā uzskaitīto pārstrādei paredzēto atkritumu sūtījumus, kā arī minētajos pielikumos neuzskaitītu pārstrādei paredzētu atkritumu sūtījumus, kas paredzēti saņēmējuzņēmumiem, uz kuriem attiecas pagaidu atkāpe no dažiem noteikumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/80/EK par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošo vielu emisiju gaisā no lielām sadedzināšanas iekārtām [5], un tikmēr, kamēr uz saņēmējuzņēmumu attiecas pagaidu atkāpe.

2. 31994 L 0062: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/62/EK ( 1994. gada 20. decembris) par iepakojumu un izlietoto iepakojumu (OV L 365, 31.12.1994., 10. lpp.).

a) Atkāpjoties no Direktīvas 94/62/EK 6. panta 1. punkta a) apakšpunkta, Malta nodrošinās to, ka līdz 2009. gada 31. decembrim tiek sasniegti attiecībā uz turpmāk norādītajiem iepakojuma materiāliem paredzētie mērķi kopējam reģenerācijas apjomam, ievērojot turpmāk paredzētos starpposma mērķus:

- plastmasas pārstrāde: līdz pievienošanās dienai — 5 % no svara, 2004. gadā — 5 %, 2005. gadā — 5 %, 2006. gadā — 7 %, 2007. gadā — 10 % un 2008. gadā — 13 % no svara;

- kopējais pārstrādes apjoms: līdz pievienošanās dienai — 18 %, 2004. gadā — 21 % un 2005. gadā — 25 % no svara;

- kopējais reģenerācijas apjoms: līdz pievienošanās dienai — 20 % no svara, 2004. gadā — 27 %, 2005. gadā — 28 %, 2006. gadā — 34 %, 2007. gadā — 41 % un 2008. gadā — 47 % no svara.

b) Atkāpjoties no Direktīvas 94/62/EK 18. panta, prasību nekavēt tāda iepakojuma laišanu tirgū Maltas teritorijā, kurš atbilst direktīvas noteikumiem, Maltā līdz 2007. gada 31. decembrim nepiemēro attiecībā uz Maltas tiesību aktos paredzētajām prasībām, ka gāzētie dzērieni, kuru spirta saturs ir mazāks par 2 %, ir jātirgo atkārtoti pildāmās stikla pudelēs vai arī jāpilda no metāla mucām.

C. ŪDENS KVALITĀTE

1. 31983 L 0513: Padomes Direktīva 83/513/EEK ( 1983. gada 26. septembris) par robežvērtībām un kvalitātes mērķiem attiecībā uz kadmija emisijām (OV L 291, 24.10.1983., 1. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 31991 L 0692: Padomes 23.12.1991. Direktīva 91/692/EEK (OV L 377, 31.12.1991., 48. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvas 83/513/EEK 3. panta un I pielikuma, robežvērtības, kas kadmija emisijām ūdenī paredzētas 1. pantā Padomes Direktīvā 76/464/EEK par piesārņojumu, ko rada dažas bīstamas vielas, kuras novada Kopienas ūdens vidē [6]. Maltā līdz 2004. gada 31. decembrim nepiemēro Ras il-Ħobż izgāztuvei, līdz 2006. gada 31. decembrim — Iċ-Ċumnija izgāztuvei un līdz 2007. gada 31. martam — Wied Għammieq izgāztuvei.

2. 31986 L 0280: Padomes Direktīva 86/280/EEK ( 1986. gada 12. jūnijs) par emisiju robežvērtībām un kvalitātes mērķiem attiecībā uz dažām bīstamām vielām, kas iekļautas Direktīvas 76/464/EEK pielikuma I sarakstā (OV L 181, 4.7.1986., 16. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 31991 L 0692: Padomes 23.12.1991. Direktīva 91/692/EEK (OV L 377, 31.12.1991., 48. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvas 86/280/EEK 3. panta un II pielikuma, robežvērtības, kas hloroforma emisijām ūdenī paredzētas 1. pantā Padomes Direktīvā 76/464/EEK par piesārņojumu, ko rada dažas bīstamas vielas, kuras novada Kopienas ūdens vidē [6], Maltā līdz 2004. gada 30. septembrim nepiemēro attiecībā uz Marsa un Delimara spēkstacijām, līdz 2004. gada 31. decembrim — attiecībā uz Ras il-Ħobż izgāztuvi, līdz 2006. gada 31. decembrim — attiecībā uz Iċ-Ċumnija izgāztuvi un līdz 2007. gada 31. martam — attiecībā uz Wied Għammieq izgāztuvi. Turklāt trihloretilēna un perhloretilēna emisijām noteiktās robežvērtības Maltā līdz 2004. gada 31. decembrim nepiemēro attiecībā uz Ras il-Ħobż izgāztuvi, līdz 2006. gada 31. decembrim — attiecībā uz Iċ-Ċumnija izgāztuvi un līdz 2007. gada 31. martam — attiecībā uz Wied Għhammieq izgāztuvi.

3. 31991 L 0271: Padomes Direktīva 91/271/EEK ( 1991. gada 21. maijs) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (OV L 135, 30.5.1991., 40. lpp.), kuru groza:

- 31998 L 0015: Komisijas 27.2.1998. Direktīva 98/15/EK (OV L 67, 7.3.1998., 29. lpp.).

a) Atkāpjoties no Direktīvas 91/271/EEK 3. panta un atbilstīgi turpmāk paredzētajiem starpposma mērķiem, Maltā līdz 2006. gada 31. oktobrim pilnībā nepiemēro prasības attiecībā uz komunālo notekūdeņu kanalizācijas sistēmām:

- attiecībā uz Marsa Land un Gozo-Main — kas atbilst 24 % no kopējā bioloģiski attīrāmo notekūdeņu daudzuma — atbilstību direktīvas noteikumiem nodrošina līdz pievienošanās dienai;

- attiecībā uz Maltas dienviddaļu — kas atbilst 67 % no kopējā bioloģiski attīrāmo notekūdeņu daudzuma — atbilstību direktīvas noteikumiem nodrošina līdz 2004. gada 30. jūnijam;

- attiecībā uz Gharb in Gozo un Nadur in Gozo — kas atbilst 1 % no kopējā bioloģiski attīrāmo notekūdeņu daudzuma — atbilstību direktīvas noteikumiem nodrošina līdz 2005. gada 31. decembrim.

b) Atkāpjoties no Direktīvas 91/271/EEK 4. panta un atbilstīgi turpmāk paredzētajiem starpposma mērķiem, Maltā līdz 2007. gada 31. martam pilnībā nepiemēro prasības attiecībā uz komunālo notekūdeņu attīrīšanu:

- attiecībā uz Marsa Land — kas atbilst 19 % no kopējā bioloģiski attīrāmo notekūdeņu daudzuma — atbilstību direktīvas noteikumiem nodrošina līdz pievienošanās dienai;

- attiecībā uz Gozo-Main — kas atbilst 5 % no kopējā bioloģiski attīrāmo notekūdeņu daudzuma — atbilstību direktīvas noteikumiem nodrošina līdz 2004. gada 31. oktobrim;

- attiecībā uz Gharb in Gozo un Nadur in Gozo — kas atbilst 1 % no kopējā bioloģiski attīrāmo notekūdeņu daudzuma — atbilstību direktīvas noteikumiem nodrošina līdz 2005. gada 31. decembrim;

- attiecībā uz Maltas ziemeļdaļu — kas atbilst 8 % no kopējā bioloģiski attīrāmo notekūdeņu daudzuma — atbilstību direktīvas noteikumiem nodrošina līdz 2006. gada 31. oktobrim.

4. 31998 L 0083: Padomes Direktīva 98/83/EK ( 1998. gada 3. novembris) par dzeramā ūdens kvalitāti (OV L 330, 5.12.1998., 32. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvas 98/83/EK 5. panta 2. punkta un 8. panta, kā arī no I pielikuma B daļas, noteiktos fluorīdu un nitrātu parametru lielumus Maltā nepiemēro līdz 2005. gada 31. decembrim.

D. DABAS AIZSARDZĪBA

31979 L 0409: Padomes Direktīva 79/409/EEK ( 1979. gada 2. aprīlis) par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 103, 25.4.1979., 1. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 31997 L 0049: Komisijas 29.7.1997. Direktīva 97/49/EK (OV L 223, 13.8.1997., 9. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvas 79/409/EEK 5. panta a) punkta, 5. panta e) punkta, kā arī 8. panta 1. punkta un IV a) pielikuma, un atbilstīgi turpmāk izklāstītajiem starpposma mērķiem, Maltas salās līdz 2008. gada 31. decembrim ir atļauts sagūstīt Carduelis cannabina, Carduelis serinus, Carduelis chloris, Carduelis carduelis, Carduelis spinus, Fringilla coelebs un Coccothraustes coccothraustes, ja tiek izmantoti tradicionālie tīkli, dēvēti par tīkla slazdiem, un ja minētos putnus sagūsta vienīgi turēšanai nebrīvē:

- vēlākais līdz pievienošanās dienai jāizveido Maltas Ornis komiteja, jābūt reģistrētām visām gūstīšanas vietām, jābūt iesniegtiem ievadpētījumiem par putnu vairošanu nebrīvē un pētījumiem par žubīšu mirstību nebrīvē, jābūt izvērtētiem datiem par sprostos turēto un pavairojamo putnu skaitu un sugām, kā arī Komisijai jāiesniedz informācija par to, kā tiks ieviesta sistēma putnu pavairošanai nebrīvē;

- līdz 2005. gada 30. jūnijam jābūt ieviestai programmai attiecībā uz putnu pavairošanu nebrīvē;

- līdz 2006. gada 31. decembrim jāizvērtē gan rezultāti, kādi bijuši sistēmai attiecībā uz putnu pavairošanu nebrīvē, gan mirstības līmenis minētajā sistēmā;

- līdz 2007. gada jūnijam jābūt izvērtētam nebrīvē turēto savvaļas putnu skaitam, attiecībā uz kuru pastāv prasība par ģenētiskās daudzveidības saglabāšanu;

- līdz 2007. gada 31. decembrim Maltas Ornis komitejai, ievērojot direktīvas prasības, jānosaka savvaļas putnu skaits, ko atļauts sagūstīt, lai nodrošinātu nebrīvē turēto sugu pietiekamu ģenētisko daudzveidību.

Pārejas laikposmā veiktajiem pārejas posma pasākumiem ir pilnībā jāatbilst principiem, kas attiecas uz migrējošo putnu sugu medību laiku un kas noteikti Direktīvā 79/409/EEK. Pārejas posma pasākumu īstenošanas laikā būtiski jāsamazina sagūstīto putnu skaits. Katru gadu Malta iesniedz Komisijai ziņojumu par šā pārejas posma pasākuma īstenošanu un panākto attīstību.

E. RŪPNIECISKĀ PIESĀRŅOJUMA KONTROLE UN RISKA PĀRVALDĪBA

32001 L 0080: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/80/EK ( 2001. gada 23. oktobris) par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošo vielu emisiju gaisā no lielām sadedzināšanas iekārtām (OV L 309, 27.11.2001., 1. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvas 2001/80/EK 4. panta 1. punkta un VII pielikuma A daļas, putekļu emisijas robežvērtības līdz 2005. gada 31. decembrim nepiemēro attiecībā uz Delimara spēkstacijas pirmo bloku.

11. MUITAS SAVIENĪBA

31987 R 2658: Padomes Regula (EEK) Nr. 2658/87 ( 1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un par Kopējo muitas tarifu (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 32002 R 0969: Komisijas 6.6.2002. Regula (EK) Nr. 969/2002 (OV L 149, 7.6.2002., 20. lpp.).

a) Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2658/87 5. panta 1. punkta, Malta var vai nu piecus gadus pēc pievienošanās dienas, vai arī līdz 2008. gada 31. decembrim, atkarībā no tā, kurš termiņš beidzas agrāk, noteikt gada tarifu kvotas audumiem no vilnas ķemmdzijas vai dzīvnieku smalko matu ķemmdzijas (KN kods 51121110), denīma audumam (KN kods 52094200), audumiem no mākslīgu pavedienu dzijas (KN kods 54082210) un citiem gatavajiem apģērba piederumiem (KN kods 62171000), ņemot vērā šādu plānojumu:

- pirmajā un otrajā gadā — nulles likme;

- trešajā un ceturtajā gadā — viena trešdaļa no ES dominējošās likmes ad valorem;

- piektajā gadā — divas trešdaļas no ES dominējošās likmes ad valorem;

un attiecinot uz šādiem daudzumiem:

- KN kodam 51121110: lielākais 20000 kvadrātmetriu gadā;

- KN kodam 52094200: lielākais 1200000 kvadrātmetriu gadā;

- KN kodam 54082210: lielākais 110000 kvadrātmetriu gadā;

- KN kodam 62171000: lielākais 5000 kilogramu gadā,

ar nosacījumu, ka attiecīgās preces:

- izmanto Maltā vīriešu un zēnu virsdrēbju (izņemot adītas vai tamborētas) ražošanai, un

- paliek muitas kontrolē atbilstīgi attiecīgajiem Kopienas noteikumiem par īpašu izlietošanu, kā paredzēts 21. un 82. pantā Padomes Regulā (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas Kodeksa pieņemšanu [8].

b) Iepriekš izklāstītos noteikumus piemēro vienīgi tad, ja ievešanas deklarācijai par laišanu brīvā apgrozībā ir pievienota licence, ko izdevušas Maltas attiecīgās iestādes, norādot, ka uz konkrētajām precēm attiecas iepriekš izklāstītie noteikumi.

c) Komisija un Maltas kompetentās iestādes veiks jebkādus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka attiecīgās preces tiek izmantotas vīriešu un zēnu virsdrēbju (izņemot adītas vai tamborētas) ražošanai Maltā.

[1] Komisijas Ieteikums 96/280/EK ( 1996. gada 3. aprīlis) par mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 107, 30.4.1996., 4. lpp.).

[2] OV C 74, 10.3.1998., 9. lpp.

[3] OV L 202, 18.7.1998., 1. lpp.

[4] OV L 187, 10.7.2001., 19. lpp.

[5] OV L 309, 27.11.2001., 1. lpp.

[6] OV L 129, 18.5.1976., 23. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2000/60/EK (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).

[8] OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2700/2000 (OV L 311, 12.12.2000., 17. lpp.).

--------------------------------------------------

Pielikuma A papildinājums,

kas minēts 1. nodaļas 2. punktā [*]

[*] Skatīt OV C 227 E, 23.9.2003., 450. lpp.

--------------------------------------------------

Pielikuma B papildinājums,

kas minēts XI pielikuma 4. nodaļas B iedaļas I apakšiedaļas 1. punktā [*]

Uzņēmumu saraksts

[*] Skatīt OV C 227 E, 23.9.2003., 762. lpp.

--------------------------------------------------

Pielikuma C papildinājums,

kas minēts XI pielikuma 4. nodaļas B iedaļas I apakšiedaļas 2. punktā [*]

Tādu uzņēmumu saraksts, kuros izmanto neuzlabotas būru sistēmas un uz kuriem attiecas pārejas režīms (Direktīvas 1999/74/EK 5. panta 1. punkta 4) un 5) apakšpunkts)

[*] Skatīt OV C 227 E, 23.9.2003., 762. lpp.

--------------------------------------------------

XII PIELIKUMS

Pievienošanās akta 24. pantā minētais saraksts: Polija

1. BRĪVA PREČU APRITE

1. 31990 L 0385: Padomes Direktīva 90/385/EEK ( 1990. gada 20. jūnijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz aktīvām implantējamām medicīnas ierīcēm (OV L 189, 20.7.1990., 17. lpp.), ko groza:

- 31993 L 0068: Padomes 22.7.1993. Direktīva 93/68/EEK (OV L 220, 30.8.1993., 1. lpp.).

Apliecības, ko Medikamentu institūts (Instytut Leków) izdevis attiecībā uz medicīnas ierīcēm, kuras definētas kā "ārstniecības līdzekļi" 1991. gada 10. oktobra likumā: Ustawa o środkach farmaceutycznych, materiałach medycznych, aptekach, hurtowniach i Inspekcji Farmaceutycznej (Dz. U. 1991 Nr 105, poz. 452 ze zm.), kā arī attiecīgajos 1993. gada 6. aprīļa likumpamatotajos aktos: Zarządzenie Ministra Zdrowia w sprawie wykazu jednostek upoważnionych do przeprowadzenia badań laboratoryjnych i klinicznych oraz warunków przeprowadzenia tych badań (M. P. 1993 Nr 20, poz. 196), pirms stājās spēkā šādi 2001. gada 27. jūlija likumi: Ustawa o wyrobach medycznych (Dz. U. 2001 Nr 126, poz. 1380 ze zm.) un Ustawa o Urzędzie Rejestracji Produktów Leczniczych, Wyrobów Medycznych i Produktów Biobójczych (Dz. U. 2001 Nr 126, poz. 1379 ze zm.), kas stājās spēkā 2002. gada 1. oktobrī, paliek spēkā vai nu līdz to termiņa beigām, vai arī līdz 2005. gada 31. decembrim, atkarībā no tā, kurš termiņš beidzas agrāk. Atkāpjoties no Direktīvas 90/395/EEK 5. panta, dalībvalstīm nav pienākuma atzīt šādas apliecības.

Dalībvalstis var nepieļaut Polijas medicīnas ierīču laišanu savos tirgos, kamēr šīs ierīces neatbilst direktīvai, ņemot vērā jaunākos grozījumus.

2. 31993 L 0042: Padomes Direktīva 93/42/EEK ( 1993. gada 14. jūnijs) par medicīnas ierīcēm (OV L 169, 12.7.1993., 1. lpp.), ko groza:

- 32001 L 0104: Eiropas Parlamenta un Padomes 7.12.2001. Direktīva 2001/104/EK (OV L 6, 10.1.2002., 50. lpp.).

Apliecības, ko Medikamentu institūts (Instytut Leków) izdevis attiecībā uz medicīnas ierīcēm, kuras definētas kā "ārstniecības līdzekļi" 1991. gada 10. oktobra likumā: Ustawa o środkach farmaceutycznych, materiałach medycznych, aptekach, hurtowniach i Inspekcji Farmaceutycznej (Dz. U. 1991 Nr 105, poz. 452 ze zm.), kā arī attiecīgajos 1993. gada 6. aprīļa likumpamatotajos aktos: Zarządzenie Ministra Zdrowia w sprawie wykazu jednostek upoważnionych do przeprowadzenia badań laboratoryjnych i klinicznych oraz warunków przeprowadzenia tych badań (M. P. 1993 Nr 20, poz. 196), pirms stājās spēkā šādi 2001. gada 27. jūlija likumi: Ustawa r. o wyrobach medycznych (Dz. U. 2001 Nr 126, poz. 130 ze zm.) un Ustawa o Urzędzie Rejestracji Produktów Leczniczych, Wyrobów Medycznych i Produktów Biobójczych (Dz. U. 2001 Nr 126, poz. 1379 ze zm.), kas stājās spēkā 2002. gada 1. oktobrī, paliek spēkā vai nu līdz to termiņa beigām, vai arī līdz 2005. gada 31. decembrim, atkarībā no tā, kurš termiņš beidzas agrāk. Atkāpjoties no Direktīvas 93/42/EEK 5. panta 1. punkta, dalībvalstīm nav pienākuma atzīt šādas apliecības.

Dalībvalstis var nepieļaut Polijas medicīnas ierīču laišanu savos tirgos, kamēr šīs ierīces neatbilst direktīvai, ņemot vērā jaunākos grozījumus.

3. 31998 L 0079: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/79/EK ( 1998. gada 27. oktobris) par medicīnas ierīcēm, ko lieto in vitro diagnostikā (OV L 331, 7.12.1998., 1. lpp.).

Apliecības, ko Medikamentu institūts (Instytut Leków) izdevis attiecībā uz medicīnas ierīcēm, kuras 1991. gada 10. oktobra likumā definētas kā "ārstniecības līdzekļi": Ustawa o środkach farmaceutycznych, materiałach medycznych, aptekach, hurtowniach i Inspekcji Farmaceutycznej (Dz. U. 1991 Nr 105, poz. 452 ze zm.), kā arī attiecīgajos 1993. gada 6. aprīļa likumpamatotajos aktos: Zarządzenie Ministra Zdrowia r. w sprawie wykazu jednostek upoważnionych do przeprowadzenia badań laboratoryjnych i klinicznych oraz warunków przeprowadzenia tych badań (M. P.. U. 1993 Nr 20, poz. 196), pirms stājās spēkā šādi 2001. gada 27. jūlija likumi: Ustawa o wyrobach medycznych (Dz. U. 2001 Nr 126, poz. 1380 ze zm.) un Ustawa o Urzędzie Rejestracji Produktów Leczniczych, Wyrobów Medycznych i Produktów Biobójczych (Dz. U. 2001 Nr 126, poz. 1379 ze zm.), kas stājās spēkā 2002. gada 1. oktobrī, paliek spēkā vai nu līdz to termiņa beigām, vai arī līdz 2005. gada 31. decembrim, atkarībā no tā, kurš termiņš beidzas agrāk. Atkāpjoties no Direktīvas 98/79/EK 5. panta 1. punkta, dalībvalstīm nav pienākuma atzīt šādas apliecības.

Dalībvalstis var nepieļaut Polijas medicīnas ierīču laišanu savos tirgos, kamēr šīs ierīces neatbilst direktīvai, ņemot vērā jaunākos grozījumus.

4. 32001 L 0082: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/82/EK ( 2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz veterinārajām zālēm (OV L 311, 28.11.2001., 1. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvā 2001/82/EK noteiktajām prasībām attiecībā uz kvalitāti, drošību un iedarbību, tādas tirdzniecības atļaujas, kas attiecībā uz sarakstā (šā pielikuma A papildinājums, ko Polija iesniegusi vienā valodā) norādītajiem farmācijas līdzekļiem līdz pievienošanās dienai izsniegtas saskaņā ar Polijas tiesību aktiem, paliek spēkā vai nu līdz laikam, kad tās tiek atjaunotas atbilstīgi acquis prasībām un iepriekšminētajā sarakstā noteiktajiem termiņiem, vai arī līdz 2008. gada 31. decembrim, atkarībā no tā, kurš termiņš beidzas agrāk. Neskarot minētās direktīvas III sadaļas 4. nodaļas noteikumus, uz tirdzniecības atļaujām, kas paredzētas šajā atkāpē, neattiecas noteikumi par savstarpēju atzīšanu dalībvalstīs.

5. 32001 L 0083: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/83/EK ( 2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV L 311, 28.11.2001., 67. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvā 2001/83/EK noteiktajām prasībām attiecībā uz kvalitāti, drošību un iedarbību, tādas tirdzniecības atļaujas, kas attiecībā uz sarakstā (šā pielikuma A papildinājums, ko Polija iesniegusi vienā valodā) norādītajiem farmācijas līdzekļiem līdz pievienošanās dienai izsniegtas saskaņā ar Polijas tiesību aktiem, paliek spēkā vai nu līdz laikam, kad tās tiek atjaunotas atbilstīgi acquis prasībām un iepriekšminētajā sarakstā noteiktajiem termiņiem, vai arī līdz 2008. gada 31. decembrim, atkarībā no tā, kurš termiņš beidzas agrāk. Neskarot minētās direktīvas III sadaļas 4. nodaļas noteikumus, uz tirdzniecības atļaujām, kas paredzētas šajā atkāpē, neattiecas noteikumi par savstarpēju atzīšanu dalībvalstīs.

2. PERSONU PĀRVIETOŠANĀS BRĪVĪBA

Eiropas Kopienas dibināšanas līgums;

31968 L 0360: Padomes Direktīva 68/360/EEK ( 1968. gada 15. oktobris) par ierobežojumu atcelšanu attiecībā uz dalībvalstu darba ņēmēju un viņu ģimeņu pārvietošanos un uzturēšanos Kopienā (OV L 257, 19.10.1968., 13. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem - Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.);

31968 R 1612: Padomes Regula (EEK) Nr. 1612/68 ( 1968. gada 15. oktobris) par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Kopienā (OV L 257, 19.10.1968., 2. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 31992 R 2434: Padomes 27.7.1992. Regula (EEK) Nr. 2434/92 (OV L 245, 26.8.1992., 1. lpp.);

31996 L 0071: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/71/EK ( 1996. gada 16. decembris) par darba ņēmēju nosūtīšanu saistībā ar pakalpojumu sniegšanu (OV L 18, 21.1.1997., 1. lpp.).

1. Attiecībā uz darba ņēmēju pārvietošanās brīvību un pakalpojumu sniegšanas brīvību, kas saistīta ar darba ņēmēju pagaidu pārvietošanos, kā tā definēta Direktīvas 96/71/EK 1. pantā, EK līguma 39. pantu un 49. panta pirmo daļu Polijas attiecībās ar Beļģiju, Čehijas Republiku, Dāniju, Vāciju, Igauniju, Grieķiju, Spāniju, Franciju, Īriju, Itāliju, Latviju, Lietuvu, Luksemburgu, Ungāriju, Nīderlandi, Austriju, Portugāli, Slovēniju, Slovākiju, Somiju, Zviedriju un Apvienoto Karalisti pilnībā piemēro, ievērojot 2. līdz 14. punktā paredzētos pārejas noteikumus.

2. Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. panta, pašreizējās dalībvalstis divus gadus pēc pievienošanās dienas piemēros attiecīgo valstu pasākumus vai pasākumus, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem, kuri reglamentē Polijas pilsoņu pieeju šo valstu darba tirgiem. Pašreizējās dalībvalstis var turpināt šo pasākumu īstenošanu piecus gadus pēc pievienošanās dienas.

Polijas pilsoņi, kas pievienošanās dienā likumīgi strādā kādā no pašreizējām dalībvalstīm un kam uz nepārtrauktu 12 mēnešu vai ilgāku laikposmu ir likumīga pieeja attiecīgās dalībvalsts darba tirgum, saglabās pieeju attiecīgās dalībvalsts darba tirgum, bet ne citu tādu dalībvalstu darba tirgiem, kuras īsteno savus iekšējos pasākumus.

Polijas pilsoņiem, kam pēc pievienošanās uz nepārtrauktu 12 mēnešu vai ilgāku laikposmu ir pieeja kādas pašreizējās dalībvalsts darba tirgum, ir tādas pašas tiesības.

Iepriekš šā punkta otrajā un trešajā daļā minētie Polijas pilsoņi zaudē minētajās daļās paredzētās tiesības, ja viņi brīvprātīgi atstāj attiecīgās dalībvalsts darba tirgu.

Polijas pilsoņiem, kas kādā no pašreizējām dalībvalstīm likumīgi strādā pievienošanās dienā vai laikposmā, kad tiek īstenoti attiecīgās valsts pasākumi, un kam pieeja attiecīgās dalībvalsts darba tirgum ir uz laikposmu, kas īsāks par 12 mēnešiem, nav minēto tiesību.

3. Pirms beidzas divu gadu laikposms pēc pievienošanās dienas, Padome pārskata 2. punktā paredzēto pārejas noteikumu darbību, pamatojoties uz Komisijas ziņojumu.

Pēc minētās izskatīšanas un ne vēlāk kā beidzoties divu gadu laikposmam pēc pievienošanās dienas pašreizējās dalībvalstis paziņo Komisijai, vai tās turpinās īstenot attiecīgos valstu pasākumus vai pasākumus, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem, vai arī turpmāk piemēros Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. pantu. Ja šāds paziņojums netiek sniegts, piemēro Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. pantu.

4. Pēc Polijas lūguma var veikt vienu papildu izskatīšanu. Šādā gadījumā piemēro 3. punktā izklāstīto procedūru, un izskatīšanu pabeidz sešos mēnešos pēc Polijas lūguma saņemšanas.

5. Dalībvalstis, kuras turpina īstenot attiecīgos valsts pasākumus vai pasākumus, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem, 2. punktā minētā piecu gadu laikposma beigās var — ja pastāv nopietni darba tirgus traucējumi vai to rašanās iespēja un iepriekš paziņojot Komisijai — septiņus gadus pēc pievienošanās dienas turpināt īstenot minētos pasākumus. Ja šāds paziņojums netiek sniegts, piemēro Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. pantu.

6. Septiņu gadu laikposmā pēc pievienošanās dienas tās dalībvalstis, kurās saskaņā ar 3., 4. vai 5. punktu attiecībā uz Polijas pilsoņiem piemēro Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. pantu un kuras minētajā laikposmā Polijas pilsoņiem uzskaites nolūkā izsniedz darba atļaujas, minētās atļaujas izsniegs automātiski.

7. Dalībvalstis, kurās atbilstīgi 3., 4. vai 5. punktam attiecībā uz Polijas pilsoņiem piemēro Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. pantu, var septiņu gadu laikposmā pēc pievienošanās dienas izmantot turpmākajās šā punkta daļās izklāstītās procedūras.

Ja kādā no šā punkta pirmajā daļā minētajām dalībvalstīm ir vai ir paredzami darba tirgus traucējumi, kas varētu nopietni apdraudēt dzīves vai nodarbinātības līmeni konkrētajā reģionā vai profesijā, tad šī dalībvalsts par to informē Komisiju un pārējās dalībvalstis, sniedzot visu attiecīgo informāciju. Pamatojoties uz šo informāciju, dalībvalsts var lūgt, lai Komisija nosaka, ka Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. panta piemērošana pilnīgi vai daļēji jāaptur, lai attiecīgajā reģionā vai profesijā atjaunotu normālo situāciju. Par piemērošanas apturēšanu, kā arī apturēšanas ilgumu un apjomu Komisija lemj vēlākais divas nedēļas pēc attiecīga lūguma saņemšanas un savu lēmumu dara zināmu Padomei. Ikviena dalībvalsts var divās nedēļās pēc dienas, ar ko datēts Komisijas lēmums, lūgt Padomi atcelt vai grozīt attiecīgo lēmumu. Par šādiem lūgumiem Padome divās nedēļās pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu.

Steidzamos un izņēmuma gadījumos šā punkta pirmajā daļā minētā dalībvalsts var apturēt Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. panta piemērošanu, tūlīt pēc tam iesniedzot Komisijai pamatotu paziņojumu.

8. Kamēr atbilstīgi 2. līdz 5. punktam un 7. punktam ir apturēta Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. panta piemērošana, Polijā attiecībā uz pašreizējo dalībvalstu pilsoņiem un pašreizējās dalībvalstīs attiecībā uz Polijas pilsoņiem piemēro regulas 11. pantu, ņemot vērā šādus nosacījumus:

- regulas 10. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem darba ņēmēja ģimenes locekļiem, kas kopā ar darba ņēmēju pievienošanās dienā legāli dzīvo kādā dalībvalstī, pēc pievienošanās nekavējoties ir pieeja darba tirgum šajā dalībvalstī. Tas neattiecas uz tādu darba ņēmēju ģimenes locekļiem, kam pieeja attiecīgās dalībvalsts darba tirgum ir atļauta uz laikposmu līdz 12 mēnešiem,

- regulas 10. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem darba ņēmēja ģimenes locekļiem, kuri kopā ar darba ņēmēju legāli dzīvo kādā dalībvalstī no dienas, kas ir pēc pievienošanās dienas, taču laikposmā, kad tiek piemēroti iepriekš izklāstītie pārejas noteikumi, ir pieeja attiecīgās dalībvalsts darba tirgum, tiklīdz viņi vismaz astoņpadsmit mēnešus ir dzīvojuši attiecīgajā dalībvalstī vai arī trešajā gadā pēc pievienošanās dienas, atkarībā no tā, kurš termiņš beidzas agrāk.

Šie noteikumi neskar labvēlīgākus pasākumus, ko paredz attiecīgās valsts tiesību akti vai kas izriet no divpusējiem nolīgumiem.

9. Ja dažus Direktīvas 68/360/EEK noteikumus nav iespējams nošķirt no Regulas (EEK) Nr. 1612/68 noteikumiem, kurus nepiemēro atbilstīgi 2. līdz 5., 7. un 8. punktam, tad Polija un pašreizējās dalībvalstis drīkst atkāpties no minētajiem noteikumiem, ciktāl tas vajadzīgs, lai piemērotu 2. līdz 5., 7. un 8. punktu.

10. Visos gadījumos, kad atbilstīgi iepriekš izklāstītajiem pārejas noteikumiem pašreizējās dalībvalstis īsteno attiecīgo valstu pasākumus vai pasākumus, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem, Polija var paturēt spēkā līdzvērtīgus pasākumus attiecībā uz konkrētās dalībvalsts vai konkrēto dalībvalstu pilsoņiem.

11. Ja kāda no pašreizējām dalībvalstīm aptur Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. panta piemērošanu, Polija var attiecībā uz Čehijas Republiku, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Ungāriju, Slovēniju un Slovākiju izmantot procedūras, kas izklāstītas 7. punktā. Šādos laikposmos darba atļaujas, ko Polija pārraudzības nolūkā izsniedz Čehijas Republikas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Slovēnijas un Slovākijas pilsoņiem, tiek izsniegtas automātiski.

12. Pašreizējās dalībvalstis, kas atbilstīgi 2. līdz 5. un 7. līdz 9. punktam īsteno savas valsts pasākumus, var atbilstīgi saviem tiesību aktiem noteikt plašāku pārvietošanās brīvību nekā pastāv pievienošanās dienā, tostarp paredzēt pilnīgu pieeju darba tirgum. Sākot ar trešo gadu pēc pievienošanās dienas, ikviena pašreizējā dalībvalsts, kas īsteno savas valsts pasākumus, var jebkurā laikā nolemt, ka minēto pasākumu vietā piemēros Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. panta noteikumus. Par jebkuru šādu lēmumu informē Komisiju.

13. Lai atsevišķās jutīgās pakalpojumu jomās darba tirgū novērstu nopietnus traucējumus vai šādu traucējumu rašanās iespēju, ko dažos reģionos var izraisīt transnacionāla pakalpojumu sniegšana, kā tā definēta Direktīvas 96/71/EK 1. pantā, un tiktāl, ciktāl tās atbilstīgi iepriekš izklāstītajiem pārejas noteikumiem attiecībā uz Polijas darba ņēmējiem īsteno savas valsts pasākumus vai pasākumus, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem, Vācija un Austrija var — iepriekš par to informējot Komisiju — atkāpties no EK līguma 49. panta 1. daļas, lai saistībā ar pakalpojumiem, kurus sniedz sabiedrības, kas veic uzņēmējdarbību Polijā, ierobežotu tādu darba ņēmēju pagaidu pārvietošanos, kuru tiesībām strādāt Vācijā un Austrijā piemērojami šo valstu iekšējie pasākumi.

Pakalpojumu jomas, uz kurām var attiecināt minēto atkāpi, ir šādas:

— Vācijā:

Joma | NACE [1] kods, ja nav norādīts citādi |

Būvniecība, tostarp saistītās nozares | 45.1. līdz 4.; Darbības jomas, kas uzskaitītas Direktīvas 96/71/EK pielikumā |

Ēku tīrīšana un uzkopšana | 74.70. Ēku tīrīšana un uzkopšana |

Citi pakalpojumi | 74.87. Vienīgi iekštelpu tapsētāju darbība |

— Austrijā:

Joma | NACE [1] kods, ja nav norādīts citādi |

Dārzkopības pakalpojumi | 01.41. |

Akmens sadalīšana, apstrāde un apdare | 26.7. |

Metāla būvkonstrukciju un to daļu ražošana | 28.11. |

Būvniecība, tostarp saistītās nozares | 45.1. līdz 4.; Darbības jomas, kas uzskaitītas Direktīvas 96/71/EK pielikumā |

Apsardzes darbība | 74.60. |

Ēku tīrīšana un uzkopšana | 74.70. |

Mājas aprūpe | 85.14. |

Sociālā palīdzība un darbības bez izmitināšanas | 85.32. |

Tiktāl, ciktāl Vācija un Austrija saskaņā ar iepriekšējām šā punkta daļām atkāpjas no EK līguma 49. panta 1. daļas, Polija var veikt līdzvērtīgus pasākumus, par to iepriekš paziņojot Komisijai.

Šā punkta piemērošanas sekas nedrīkst būt tādi darba ņēmēju pagaidu pārvietošanās nosacījumi saistībā ar pakalpojumu transnacionālu sniegšanu Vācijā vai Austrijā un Polijā, kas būtu vairāk ierobežojoši kā nosacījumi, kuri ir spēkā Pievienošanās līguma parakstīšanas dienā.

14. Iepriekš 2. līdz 5. un 7. līdz 12. punktā izklāstīto noteikumu piemērošanas sekas nedrīkst būt tādi nosacījumi Polijas pilsoņu pieejai pašreizējo dalībvalstu darba tirgiem, kas būtu vairāk ierobežojoši kā nosacījumi, kuri ir spēkā Pievienošanās līguma parakstīšanas dienā.

Neskarot 1. līdz 13. punktā izklāstītos noteikumus, visos laikposmos, kad tiek īstenoti attiecīgo valstu pasākumi vai pasākumi, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem, pašreizējās dalībvalstis saistībā ar pieeju savam darba tirgum dod priekšroku darba ņēmējiem, kas ir ES dalībvalstu pilsoņi, nevis darba ņēmējiem, kas ir trešo valstu pilsoņi.

Režīms, ko piemēro Polijas migrējošiem darba ņēmējiem un viņu ģimenēm, kas likumīgi dzīvo un strādā kādā citā dalībvalstī, vai citu dalībvalstu migrējošiem darba ņēmējiem un viņu ģimenēm, kas likumīgi dzīvo un strādā Polijā, nedrīkst būt vairāk ierobežojošs kā tas režīms, ko piemēro trešo valstu darba ņēmējiem, kas dzīvo un strādā attiecīgi konkrētajā dalībvalstī vai Polijā. Turklāt, piemērojot principu, ka priekšroka tiek dota Kopienai, režīms, ko piemēro tādiem migrējošiem darba ņēmējiem no trešām valstīm, kas dzīvo un strādā Polijā, nedrīkst būt labvēlīgāks kā režīms, ko piemēro Polijas pilsoņiem.

3. PAKALPOJUMU SNIEGŠANAS BRĪVĪBA

1. 31997 L 0009: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 97/9/EK ( 1997. gada 3. marts) par ieguldītāju kompensācijas sistēmām (OV L 84, 26.3.1997., 22. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvas 97/9/EK 4. panta 1. punkta, līdz 2007. gada 31. decembrim uz Poliju neattiecas minimālais kompensācijas apjoms. Polija nodrošina to, ka tās ieguldītāju kompensēšanas sistēma nodrošina segumu, kas līdz 2004. gada 31. decembrim ir vismaz EUR 7000, laikposmā no 2005. gada 1. janvāra līdz 2005. gada 31. decembrim — vismaz EUR 11000, laikposmā no 2006. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim — vismaz EUR 15000 un laikposmā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 31. decembrim — vismaz EUR 19000.

Pārejas laikā pārējās dalībvalstis saglabās tiesības apturēt savā teritorijā izveidotu Polijas ieguldījumu sabiedrību filiāļu darbību, kamēr šādas filiāles nepievienojas oficiāli atzītai ieguldītāju kompensēšanas sistēmai attiecīgajā dalībvalstī, lai tādējādi segtu starpību starp Polijas kompensācijas apjomu un 4. panta 1. punktā minēto obligāto apjomu.

2. 32000 L 0012: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/12/EK ( 2000. gada 20. marts) par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (OV L 126, 26.5.2000., 1. lpp.), ko groza:

- 32000 L 0028: Eiropas Parlamenta un Padomes 18.9.2000. Direktīva 2000/28/EK (OV L 275, 27.10.2000., 37. lpp.).

Prasība attiecībā uz sākumkapitālu, kas paredzēta Direktīvas 2000/12/EK 5. panta 2. punktā, līdz 2007. gada 31. decembrim neattiecas uz kooperatīvajām kredītiestādēm, kas Polijā nodibinātas līdz pievienošanās dienai. Polija nodrošina, ka šādu kooperatīvo kredītiestāžu minimālais sākumkapitāls līdz 2005. gada 31. decembrim ir vismaz EUR 300000 un no 2006. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 31. decembrim — vismaz EUR 500000.

Atbilstīgi 5. panta 4. punktam šādu uzņēmumu pašu kapitāls pārejas laikā, sākot no pievienošanās dienas, nedrīkst kļūt mazāks par augstāko sasniegto rādītāju.

4. BRĪVA KAPITĀLA APRITE

Līgums par Eiropas Savienību;

Eiropas Kopienas dibināšanas līgums.

1. Neskarot pienākumus, kas noteikti Līgumos, uz kuriem balstās Eiropas Savienība, Polija var piecus gadus no pievienošanās dienas paturēt spēkā noteikumus par otro mājokļu iegādi, kuri paredzēti 1920. gada 24. marta Aktā par nekustamā īpašuma iegādi ārvalstniekiem (Dz.U. 1996, Nr 54, poz. 245 ar grozījumiem), ņemot vērā tā grozījumus.

Attiecībā uz otro mājokļu iegādi dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas nolīguma līgumslēdzēju valstu pilsoņiem, kas četrus gadus pēc kārtas likumīgi dzīvojuši Polijā, nepiemēro šā punkta iepriekšējās daļas noteikumus un jebkādas procedūras, ko neattiecina uz Polijas pilsoņiem.

2. Neskarot pienākumus, kas noteikti Līgumos, uz kuriem balstās Eiropas Savienība, Polija var divpadsmit gadus no pievienošanās dienas paturēt spēkā noteikumus par lauksaimniecības zemes un mežu iegādi, kuri paredzēti 1920. gada 24. marta Aktā par nekustamā īpašuma iegādi ārvalstniekiem (Dz.U. 1996, Nr 54, poz. 245 ar grozījumiem), ņemot vērā tā grozījumus. Attiecībā uz lauksaimniecības zemes un mežu iegādi dalībvalstu pilsoņiem vai juridiskām personām, kas izveidotas saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, nekādā gadījumā nedrīkst piemērot noteikumus, kas ir nelabvēlīgāki par noteikumiem, kuri ir spēkā Pievienošanās līguma parakstīšanas dienā.

Sākot ar pievienošanās dienu, attiecībā uz lauksaimniecības zemes un mežu iegādi dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas nolīguma līgumslēdzēju valstu pilsoņiem, kas vēlas veikt uzņēmējdarbību kā pašnodarbināti zemnieki un kas vismaz trīs gadus pēc kārtas likumīgi dzīvojuši un kā fiziskas vai juridiskas personas nomājuši zemi Polijā, nepiemēro šā punkta iepriekšējās daļas noteikumus un jebkādas procedūras, ko neattiecina uz Polijas pilsoņiem. Attiecībā uz Warmińsko-Mazurskie, Pomorskie, Kujawsko-Pomorskie, Zachodniopomorskie, Lubuskie, Dolnośląskie, Opolskie un Wielkopolskie vojevodistēm attiecīgajā vietā nodzīvotais laiks vai zemes nomas laiks, kas minēts iepriekšējā teikumā, ir septiņi gadi. Katram attiecīgās dalībvalsts pilsonim, kas nomājis zemi Polijā, nomas laiku līdz zemes pirkšanai aprēķina individuāli, skaitot no sākotnējā nomas līguma apliecinātās noslēgšanas dienas. Pašnodarbināti zemnieki, kas zemi nomājuši nevis kā fiziskas personas, bet gan kā juridiskas personas, var tiesības, ko nomas līgums paredz juridiskajai personai, nodot paši sev kā fiziskai personai. Aprēķinot nomas laiku līdz pirkuma tiesību iegūšanai, ņem vērā laikposmus, kad attiecīgā persona zemi nomājusi kā juridiska persona. Fizisko personu nomas līgumu noslēgšanas dienu var apliecināt retrospektīvi, un tad tiek ņemts vērā apliecināto līgumu kopējais nomas laiks. Netiek noteikti termiņi, kad pašnodarbinātiem zemniekiem viņu pašreizējie nomas līgumi jāpārveido par fizisku personu līgumiem vai rakstiskiem līgumiem ar apliecinātu noslēgšanas dienu. Nomas līgumu pārveides procedūrai jābūt atklātai, un tā nekādā gadījumā nedrīkst būt jauns šķērslis.

Šo pārejas posma pasākumu vispārēju pārskatīšanu veic trešajā gadā pēc pievienošanās dienas. Šajā sakarā Komisija iesniedz ziņojumu Padomei. Padome pēc Komisijas priekšlikuma var ar vienprātīgu lēmumu saīsināt vai pārtraukt šā panta pirmajā daļā paredzēto pārejas posmu.

Pārejas posmā Polija var piemērot tiesību aktos noteiktas atļauju saņemšanas procedūras, tādējādi nodrošinot, ka atļaujas nekustamā īpašuma iegādei Polijā piešķir, pamatojoties uz objektīviem, stabiliem, atklātiem un publiskiem kritērijiem. Šos kritērijus piemēro nediskriminējot, un tie ir vienādi visu dalībvalstu pilsoņiem, kas dzīvo Polijā.

5. KONKURENCES POLITIKA

1. Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, VI sadaļas 1. nodaļa — Konkurences noteikumi.

a) Neskarot EK līguma 87. un 88. pantu, Polija var — ievērojot turpmāk izklāstītos nosacījumus — piemērot atbrīvojumus no uzņēmumu ienākuma nodokļa, kas līdz 2001. gada 1. janvārim piešķirti atbilstīgi 1994. gada Likumam par speciālajām ekonomiskajām zonām:

i) līdz 2011. gada 31. decembrim (ieskaitot) — mazajiem uzņēmumiem, ko nosaka atbilstīgi šādu uzņēmumu Kopienas definīcijai [2] un Kopienas praksei;

līdz 2010. gada 31. decembrim (ieskaitot) — vidējiem uzņēmumiem, ko nosaka atbilstīgi šādu uzņēmumu Kopienas definīcijai [3] un Kopienas praksei;

Apvienošanās, iegādes vai cita līdzīga darījuma gadījumā, ja tas attiecas uz saņēmēju, kam atbilstīgi iepriekšminētajiem tiesību aktiem piešķirts atbrīvojums no nodokļa, pārtrauc piemērot atbrīvojumu no uzņēmumu ienākuma nodokļa;

ii) citiem uzņēmumiem, ar nosacījumu, ka attiecībā uz atbalsta apjomu, ko piešķir atbilstīgi iepriekšminētajiem tiesību aktiem, tiek ievēroti šādi ierobežojumi:

aa) valsts atbalstam reģionāliem ieguldījumiem:

- ja uzņēmums speciālās ekonomiskās zonas (turpmāk SEZ) statusu ieguvis pirms 2000. gada 1. janvāra, atbalsta apjoms nepārsniedz 75 % no kompensējamām ieguldījumu izmaksām. Ja uzņēmums SEZ statusu ieguvis 2000. gadā, atbalsta kopapjoms nepārsniedz 50 % no kompensējamām ieguldījumu izmaksām,

- ja uzņēmums darbojas mehānisko transportlīdzekļu nozarē [4], kopējais atbalsts nepārsniedz 30 % no kompensējamām ieguldījumu izmaksām,

- laikposms tāda atbalsta aprēķināšanai, uz ko attiecas iepriekšminētie 75 % un 50 % (attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu nozari — 30 %) ierobežojumi, sākas 2001. gada 1. janvārī; aprēķinos neiekļauj jebkādu atbalstu, kas pieprasīts un saņemts, pamatojoties uz peļņu, kas gūta pirms minētās dienas,

- ja pievienošanās dienā uzņēmums jau ir pārsniedzis noteiktos maksimālos apjomus, atbalstu neprasa atmaksāt,

- aprēķinot atbalsta kopapjomu, ņem vērā visu atbalstu, kas saņēmējam piešķirts saistībā ar kompensējamām izmaksām, tostarp atbalstu, kas piešķirts atbilstīgi citām shēmām, neatkarīgi no tā, vai atbalsts piešķirts no vietējiem, reģionāliem, valsts vai Kopienas finanšu resursiem,

- kompensējamās izmaksas nosaka atbilstīgi Pamatnostādnēm par valstu reģionālo atbalstu [5],

- kompensējamās izmaksas, ko var ņemt vērā aprēķinos, ir izmaksas, kas radušās SEZ statusa laikā vai atbilstīgi programmai, kuru uzņēmums pieņēmis pirms 2002. gada 31. decembra. Šādas izmaksas var ņemt vērā vienīgi tādā apjomā, kādā tās faktiski veiktas laikposmā, kas sākas dienā, kad stājusies spēkā 1994. gada Likumā par speciālajām ekonomiskajām zonām paredzētā programma, un beidzas 2006. gada 31. decembrī;

bb) valsts atbalstam mācībām, pētniecībai, attīstībai un vides aizsardzībai:

- atbalsts nepārsniedz attiecīgos atbalsta intensitātes ierobežojumus, kas konkrētajiem atbalsta mērķiem piemērojami atbilstīgi EK līguma 87. un 88. pantam vai arī atbilstīgi citiem šā Akta noteikumiem,

- laikposms tāda atbalsta aprēķināšanai, kurš iekļaujams noteiktajos maksimālajos apjomos, sākas 2001. gada 1. janvārī; aprēķinos neiekļauj jebkādu atbalstu, kas pieprasīts un saņemts, pamatojoties uz peļņu, kas gūta pirms minētās dienas,

- aprēķinot atbalsta kopapjomu, ņem vērā visu atbalstu, kas saņēmējam piešķirts saistībā ar kompensējamām izmaksām, tostarp atbalstu, kas piešķirts atbilstīgi citām shēmām, neatkarīgi no tā, vai atbalsts piešķirts no vietējiem, reģionāliem, valsts vai Kopienas finansēšanas avotiem,

- kompensējamās izmaksas nosaka saskaņā ar Kopienas noteikumiem, kas attiecas uz konkrēto atbalsta mērķi,

- ja pievienošanās dienā uzņēmums jau ir pārsniedzis noteiktos maksimālos apjomus, atbalstu neprasa atmaksāt,

- kompensējamās izmaksas, ko var ņemt vērā aprēķinos, ir izmaksas, kas radušās SEZ statusa laikā vai atbilstīgi programmai, kuru uzņēmums pieņēmis pirms 2002. gada 31. decembra. Šādas izmaksas var ņemt vērā vienīgi tādā apjomā, kādā tās faktiski veiktas laikposmā no dienas, kad stājusies spēkā 1994. gada Likumā par speciālajām ekonomiskajām zonām paredzētā shēma, līdz 2006. gada 31. decembrim;

b) Iepriekš a) punktā izklāstītie pārejas pasākumi stājas spēkā vienīgi tad, ja Polija ir izdarījusi grozījumus Likumā par speciālajām ekonomiskajām zonām, paredzot iepriekš noteiktos grozījumus nodokļu atvieglojumiem, kas attiecas gan uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, gan lielajiem uzņēmumiem un kas līdz 2000. gada 31. decembrim piešķirti atbilstīgi 1994. gada Likumam par speciālajām ekonomiskajām zonām, kā arī ja Polija pirms pievienošanās ir nodrošinājusi visu esošo individuālo nodokļu atvieglojumu atbilstību iepriekš noteiktajiem pasākumiem. Jebkādu atbalstu, kas piešķirts atbilstīgi 1994. gada Likumam par speciālajām ekonomiskajām zonām un kas līdz pievienošanās dienai nav pielāgots iepriekš a) punktā izklāstītajiem nosacījumiem, uzskata par jaunu atbalstu, kā noteikts esošajā atbalsta sistēmā, kura paredzēta šā Akta IV pielikuma 3. iedaļā "Konkurences politika".

c) Polija iesniedz Komisijai:

- divus mēnešus pēc pievienošanās dienas — informāciju par iepriekš a) punktā izklāstīto nosacījumu izpildi,

- līdz 2007. gada februāra beigām — informāciju par kompensējamām izmaksām, kas saņēmējiem faktiski radušās atbilstīgi iepriekšminētajiem tiesību aktiem, kā arī par atbalsta kopapjomiem, ko saņēmēji jau saņēmuši, un

- pusgada ziņojumus par tāda atbalsta pārraudzību, kas piešķirts saņēmējiem mehānisko transportlīdzekļu nozarē.

2. Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, VI sadaļas 1. nodaļa — Konkurences noteikumi.

Neskarot EK līguma 87. un 88. pantu, Polija — ievērojot turpmāk izklāstītos nosacījumus — var piešķirt valsts atbalstu vides aizsardzībai:

a) līdz 2007. gada 31. decembrim — ieguldījumiem vides aizsardzības jomā, ja to mērķis ir pielāgošanās standartiem, kas noteikti Padomes Direktīvā 76/464/EEK [6], Padomes Direktīvā 82/176/EEK [7], Padomes Direktīvā 83/513/EEK [8], Padomes Direktīvā 84/156/EEK [9] un Padomes Direktīvā 86/280/EEK [10], ar nosacījumu, ka atbalsta intensitāte nepārsniedz spēkā esošos reģionālā atbalsta ierobežojumus. Attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, ko nosaka atbilstīgi šādu uzņēmumu Kopienas definīcijai [11], šo intensitāti var palielināt par 15 procentu punktiem;

b) līdz dienām, kas norādītas šā Akta XII pielikuma 13. iedaļas "Vide" C nodaļas 2. punktā un B nodaļas 3. punktā, — ieguldījumiem vides aizsardzības jomā, kuru mērķis ir pielāgošanās Padomes Direktīvā 91/271/EEK [12] un Padomes Direktīvā 1999/31/EK [13]paredzētajiem standartiem, ar nosacījumu, ka atbalsta intensitāte nepārsniedz spēkā esošos reģionālā atbalsta ierobežojumus. Attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, ko nosaka atbilstīgi šādu uzņēmumu Kopienas definīcijai [14], šo intensitāti var palielināt par 15 procentu punktiem;

c) līdz dienām, kas norādītas šā Akta XII pielikuma 13. iedaļas "Vide" D nodaļas 1. punktā, un attiecībā uz esošajām iekārtām — ieguldījumiem vides aizsardzības jomā, kuru mērķis ir pielāgošanās Padomes Direktīvā 96/61/EK [15] paredzētajiem standartiem, ar nosacījumu, ka atbalsta intensitāte nepārsniedz 30 % no kompensējamām ieguldījumu izmaksām;

d) līdz 2007. gada 31. oktobrim un attiecībā uz esošajām iekārtām, uz kurām neattiecas šā Akta XII pielikuma 13. iedaļas "Vide" D nodaļas 1. punkta noteikumi, — ieguldījumiem vides aizsardzības jomā, kuru mērķis ir pielāgošanās Direktīvā 96/61/EK paredzētajiem standartiem, ar nosacījumu, ka atbalsta intensitāte nepārsniedz 30 % no kompensējamām ieguldījumu izmaksām;

e) līdz dienām, kas norādītas šā Akta XII pielikuma 13. iedaļas "Vide" D nodaļas 2. punktā, un attiecībā uz esošajām iekārtām — ieguldījumiem vides aizsardzības jomā, kuru mērķis ir pielāgošanās Direktīvā 2001/80/EK [16] paredzētajiem standartiem, ar nosacījumu, ka atbalsta intensitāte nepārsniedz 50 % no kompensējamām ieguldījumu izmaksām;

f) kompensējamās izmaksas attiecībā uz ieguldījumiem vides aizsardzības jomā nosaka atbilstīgi E.1.7. iedaļai Kopienas Pamatnostādnēs par valsts atbalstu vides aizsardzībai [17] vai atbilstīgi turpmākiem noteikumiem, kas aizstāj esošās pamatnostādnes;

g) pārejas pasākumi, kas paredzēti a) līdz f) punktā, stājas spēkā vienīgi tad, ja Polija atbalstu piešķir atbilstīgi iepriekš izklāstītajiem nosacījumiem.

6. LAUKSAIMNIECĪBA

A. TIESĪBU AKTI LAUKSAIMNIECĪBAS JOMĀ

1. 31997 R 0478: Komisijas Regula (EK) Nr. 478/97 ( 1997. gada 14. marts), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā Padomes Regulu (EK) Nr. 2200/96 piemērot attiecībā uz ražotāju organizāciju pagaidu atzīšanu (OV L 75, 15.3.1997., 4. lpp.), un kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 31999 R 0243: Komisijas 1.2.1999. Regula (EK) Nr. 243/1999 (OV L 27, 2.2.1999., 8. lpp.).

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 478/97 3. panta, Polijai piešķir trīs gadu pārejas laiku no pievienošanās dienas, un šajā laikā minimālās prasības ražotāju organizāciju pagaidu atzīšanai ir jānosaka piecu ražotāju un EUR 100000 līmenī. Pagaidu atzīšanas ilgums nedrīkst pārsniegt piecus gadus no attiecīgās valsts kompetentās iestādes akcepta saņemšanas.

Pēc trīs gadu pārejas laika piemēro īpašās prasības, kas attiecas uz pagaidu atzīšanu un noteiktas Regulas (EK) Nr. 478/97 3. pantā, proti, pusi no minimālo prasību skaita, kas ražotāju organizāciju atzīšanai noteiktas Regulas (EK) Nr. 412/97 [18] I un II pielikumā.

Ja pēc trīs gadu pārejas laika ražotāju organizācija nepanāk atbilstību Regulā (EK) Nr. 478/97 izklāstītajām minimālajām prasībām, pagaidu atzīšanu anulē.

2. 31997 R 2597: Padomes Regula (EK) Nr. 2597/97 ( 1997. gada 18. decembris), ar ko paredz papildu noteikumus piena un piena produktu tirgus kopīgajai organizācijai attiecībā uz dzeramo pienu (OV L 351, 23.12.1997., 13. lpp.) un kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 31999 R 1602: Padomes 19.7.1999. Regula (EK) Nr. 1602/1999 (OV L 189, 22.7.1999., 43. lpp.).

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 2597/97 3. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunkta, prasības attiecībā uz tauku saturu piecus gadus pēc pievienošanās dienas nepiemēro attiecībā uz Polijā ražotu dzeramo pienu. Dzeramo pienu, kas neatbilst prasībām attiecībā uz tauku saturu, var tirgot tikai Polijā vai eksportēt uz kādu trešo valsti.

3. 31998 R 2848: Komisijas Regula (EK) Nr. 2848/98 ( 1998. gada 22. decembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EEK) Nr. 2075/92 piemērošanai attiecībā uz piemaksu sistēmu, ražošanas kvotām un īpašo atbalstu, kas piešķirams ražotāju grupām jēltabakas nozarē (OV L 358, 31.12.1998., 17. lpp.), un kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 32002 R 1983: Komisijas 7.11.2002. Regula (EK) Nr. 1983/2002 (OV L 306, 8.11.2002., 8. lpp.).

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 2848/98 I pielikuma, piecus gadus no pievienošanās dienas limits atzīšanai par ražotāju grupu visos Polijas jēltabakas ražošanas reģionos ir 1 % no garantiju limita.

4. 31999 R 1254: Padomes Regula (EK) Nr. 1254/1999 ( 1999. gada 17. maijs) par liellopu un teļa gaļas tirgus kopīgo organizāciju (OV L 160, 26.6.1999., 21. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 32001 R 2345: Komisijas 30.11.2001. Regula (EK) Nr. 2345/2001 (OV L 315, 1.12.2001., 29. lpp.).

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1254/1999 3. panta f) punkta, līdz 2006. gada beigām Polija var tādu sugu govis, kuras uzskaitītas I pielikumā Komisijas Regulai (EK) Nr. 2342/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā Padomes Regulu (EK) Nr. 1254/1999 par liellopu un teļa gaļas tirgus kopīgo organizāciju piemērot attiecībā uz piemaksu shēmām [19], uzskatīt par atbilstīgām piemaksai, ko saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1254/1999 3. nodaļu piešķir par zīdītājgovīm, ja šādas govis ir lecinātas vai apsēklotas ar gaļas šķirnes bulli.

B. TIESĪBU AKTI VETERINĀRIJAS UN FITOSANITĀRIJAS JOMĀ

I. TIESĪBU AKTI VETERINĀRIJAS JOMĀ

1. 31964 L 0433: Padomes Direktīva 64/433/EEK par veterinārsanitārajām prasībām svaigas gaļas ražošanai un tirdzniecībai (OV P 121, 29.7.1964., 2012. lpp., ko turpmāk groza un konsolidē OV L 268, 29.6.1991., 71. lpp.) un kur jaunākos grozījumus izdara:

- 31995 L 0023: Padomes 22.6.1995. Direktīva 95/23/EK (OV L 243, 11.10.1995., 7. lpp.);

31971 L 0118: Padomes Direktīva 71/118/EEK ( 1971. gada 15. februāris) par dzīvnieku veselības problēmām, kas ietekmē svaigas mājputnu gaļas ražošanu un laišanu tirgū (OV L 55, 8.3.1971., 23. lpp. un ko turpmāk groza un papildina OV L 62, 15.3.1993., 6. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 31997 L 0079: Padomes 18.12.1997. Direktīva 97/79/EK (OV L 24, 30.1.1998., 31. lpp.);

31977 L 0099: Padomes Direktīva 77/99/EEK ( 1976. gada 21. decembris) par dzīvnieku veselības problēmām, kas ietekmē gaļas produktu un dažu citu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu un tirdzniecību (OV L 26, 31.1.1977., 85. lpp. un ko turpmāk groza un papildina OV L 57, 2.3.1992., 4. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 31997 L 0076: Padomes 16.12.1997. Direktīva 97/76/EK (OV L 10, 16.1.1998., 25. lpp.);

31991 L 0493: Padomes Direktīva 91/493/EEK ( 1991. gada 22. jūlijs), ar ko paredz veterinārsanitārās prasības zivsaimniecības produktu ražošanai un laišanai tirgū (OV L 268, 24.9.1991., 15. lpp.) un kur jaunākos grozījumus izdara:

- 31997 L 0079: Padomes 18.12.1997. Direktīva 97/79/EK (OV L 24, 30.1.1998., 31. lpp.);

31992 L 0046: Padomes Direktīva 92/46/EEK ( 1992. gada 16. jūnijs), ar ko paredz veterinārsanitārās prasības attiecībā uz svaigpiena, termiski apstrādāta piena un piena produktu ražošanu un laišanu tirgū (OV L 268, 14.9.1992., 1. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 31996 L 0023: Padomes 29.4.1996. Direktīva 96/23/EK (OV L 125, 23.5.1996., 10. lpp.);

31994 L 0065: Padomes Direktīva 94/65/EK ( 1994. gada 14. decembris), ar ko nosaka prasības maltas gaļas un gaļas izstrādājumu ražošanai un laišanai tirgū (OV L 368, 31.12.1994., 10. lpp.).

a) Strukturālās prasības, kas noteiktas Direktīvas 64/433/EEK I pielikumā, Direktīvas 71/118/EEK I pielikumā, Direktīvas 77/99/EEK A un B pielikumā un Direktīvas 94/65/EK I pielikumā, līdz 2007. gada 31. decembrim nepiemēro attiecībā uz šā pielikuma B papildinājumā uzskaitītajiem Polijas uzņēmumiem, un struktūras prasības, kas noteiktas Direktīvas 92/46/EEK B pielikumā un Direktīvas 91/493/EEK pielikumā, līdz 2006. gada 31. decembrim nepiemēro attiecībā uz B papildinājumā uzskaitītajiem Polijas uzņēmumiem, ņemot vērā turpmāk izklāstītos nosacījumus.

b) Kamēr vien iepriekš a) punktā minētie uzņēmumi izmanto šā panta noteikumus, produktus, kuru izcelsme ir šajos uzņēmumos, var — neatkarīgi no dienas, kad produktu laiž tirgū — laist vienīgi vietējā tirgū vai izmantot turpmākai pārstrādei vietējos uzņēmumos, uz kuriem tāpat attiecas a) punkta noteikumi. Šie produkti jāmarķē ar īpašu veselības marķējumu.

Šādus svaigus, apstrādātus vai pārstrādātus zivsaimniecības produktus var laist vienīgi vietējā tirgū, vai arī glabāt vai turpmāk pārstrādāt tajā pašā uzņēmumā, neatkarīgi no dienas, kad produktu laiž tirgū. Svaigi, apstrādāti vai pārstrādāti zivsaimniecības produkti jāiepako un/vai jāiesaiņo tirgojamās vienībās, un uz tiem jābūt īpašam identifikācijas apzīmējumam. Svaigas, neiesaiņotas zivis tirgo tikai gala patērētājiem Poviat, kur atrodas zivsaimniecības produktu rūpnīca. Šādā gadījumā uz zivju konteineriem, kas atrodas tranzītā uz tirdzniecības vietu, ir jābūt iepriekš minētajam īpašajam identifikācijas apzīmējumam.

Šā punkta pirmā daļa attiecas arī uz visiem produktiem, kuru izcelsme ir integrētos gaļas ražošanas uzņēmumos, ja uz kādu šāda uzņēmuma daļu attiecas a) punkts. B papildinājumā uzskaitītie piena pārstrādes uzņēmumi var saņemt svaigpiena piegādes, kas neatbilst Direktīvas 92/46/EEK A pielikuma IV nodaļas A daļas 1. punkta prasībām vai kas ir no piena pārstrādes saimniecībām, kuras neatbilst minētās direktīvas A pielikuma II nodaļas prasībām, ja šādas saimniecības ir norādītas sarakstā, ko šim nolūkam veido Polijas iestādes.

c) B papildinājumā uzskaitītie 56 piena pārstrādes uzņēmumi ir tiesīgi pārstrādāt gan ES prasībām atbilstīgu, gan neatbilstīgu pienu, izmantojot atsevišķas ražošanas līnijas. Šī atļauja piena pārstrādes uzņēmumiem tiek piešķirta uz šādu laiku:

- līdz 2005. gada 30. jūnijam — 29 uzņēmumiem, kas uzskaitīti I daļā,

- līdz 2005. gada 31. decembrim — 14 uzņēmumiem, kas uzskaitīti II daļā,

- līdz 2006. gada 31. decembrim — 13 uzņēmumiem, kas uzskaitīti III daļā.

Šajā sakarā par ES prasībām neatbilstīgu pienu uzskata svaigpiena piegādes, kas neatbilst Direktīvas 92/46/EEK A pielikuma IV nodaļas A daļas 1. punkta prasībām vai kas ir no piena pārstrādes saimniecībām, kuras neatbilst minētās direktīvas A pielikuma II nodaļas prasībām, ja šādas saimniecības ir norādītas sarakstā, ko šim nolūkam veido Polijas iestādes.

Šādiem uzņēmumiem ir pilnībā jāizpilda ES prasības attiecībā uz uzņēmumiem, tostarp attiecībā uz riska analīzes un kritisko kontrolpunktu (HACCP) noteikšanas sistēmu (kas minēta Direktīvas 92/46/EEK [20] 14. pantā), un tiem ir jāvar demonstrēt iespējas pilnībā ievērot turpmāk izklāstītos nosacījumus, tostarp izraudzīties attiecīgās ražošanas līnijas:

- jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai būtu iespējams pareizi ievērot iekšējās procedūras attiecībā uz piena nošķirtu pārstrādi — no piena savākšanas un līdz gala produkta stadijai — tostarp atsevišķus piena savākšanas maršrutus, glabātuves un apstrādi ES prasībām atbilstīgam un neatbilstīgam pienam, kā arī nodrošināt īpašu iepakojumu un marķējumu ES prasībām neatbilstīga piena produktiem un šādu produktu atsevišķu glabāšanu,

- jāizstrādā procedūra, lai nodrošinātu izejvielu izsekojamību, tostarp vajadzīgos dokumentāros pierādījumus attiecībā uz produktu apriti, un produktu uzskaiti, kā arī sistēmu, lai ES prasībām atbilstīgās un neatbilstīgās izejvielas saistītu ar saražoto produktu kategorijām,

- svaigpiens jāpakļauj vismaz 15 sekunžu ilgai termiskai apstrādei vismaz 71,7 °C temperatūrā, un

- jāveic visi atbilstīgie pasākumi, lai nodrošinātu to, ka sanitārais marķējums netiek izmantots krāpnieciskos nolūkos.

Polijas iestādes:

- nodrošina to, ka katra attiecīgā uzņēmuma īpašnieks vai vadītājs veic visus vajadzīgos pasākumus, lai būtu iespējama piena nošķiršanas iekšējo procedūru pareiza ievērošana,

- veic testus un iepriekš nepaziņotas kontroles attiecībā uz piena nošķiršanu, un

- apstiprinātās laboratorijās veic testus visām izejvielām un gala produktiem, lai pārbaudītu to atbilstību Direktīvas 92/46/EEK C pielikuma prasībām, tostarp mikrobioloģiskajiem kritērijiem attiecībā uz piena produktiem.

Pienu un/vai piena produktus, kuru izcelsme ir nošķirtās ražošanas līnijās, kuras ES apstiprinātos uzņēmumos izmanto ES prasībām neatbilstīga piena pārstrādei, var laist vienīgi vietējā tirgū, neatkarīgi no dienas, kad produktu laiž tirgū. Ja šādu piens un/vai piena produktus turpmāk pārstrādā, tos nedrīkst pārstrādāt kopā ar ES prasībām atbilstīgu pienu vai šāda piena produktiem un ievest kādā citā uzņēmumā, uz kuru neattiecas pārejas posma pasākumi. Neatkarīgi no dienas, kad šādus produktus laiž tirgū, tiem ir īpašs sanitārais marķējums.

Attiecībā uz pienu un piena produktiem, kas Polijā ražoti atbilstīgi iepriekš izklāstītajiem noteikumiem, atbalstu, kurš paredzēts Padomes Regulas (EK) Nr. 1255/1999 I sadaļas II un III nodaļā, izņemot 11. pantu, un II sadaļā, var piešķirt vienīgi tad, ja tiem ir Padomes Direktīvas 92/46/EEK C pielikuma IV.A nodaļā paredzētais ovālais sanitārais marķējums.

d) Polija nodrošina, ka pakāpeniski tiek panākta atbilstība a) punktā minētajām struktūras prasībām, ievērojot termiņus, kas B papildinājumā noteikti pastāvošo nepilnību novēršanai. Pamatojoties uz vienotiem kritērijiem, Polijas iestādes pastāvīgi pārrauga, kā uzņēmumi īsteno oficiāli apstiprinātos attīstības plānus. Polija nodrošina, ka pēc pārejas perioda darbību var turpināt vienīgi tie gaļas pārstrādes uzņēmumi, kas līdz 2007. gada 31. decembrim ir pilnībā izpildījuši šīs prasības, un vienīgi tie piena un zivsaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumi, kas līdz 2006. gada 31. decembrim ir pilnībā izpildījuši šīs prasības. Polija iesniedz Komisijai gada ziņojumus par attīstību, kāda panākta katrā no B papildinājumā uzskaitītajiem uzņēmumiem, kā arī to uzņēmumu sarakstu, kas attiecīgajā gadā ir pabeiguši attīstības plāna īstenošanu. Attiecībā uz iepriekš c) punktā minētajiem piena pārstrādes uzņēmumiem, ziņojumus iesniedz reizi sešos mēnešos, sākot ar 2004. gada novembri.

e) Pirms pievienošanās un līdz pārejas laika beigām Komisija var atjaunināt šā pielikuma B papildinājumu. To darot, Komisija var iekļaut sarakstā noteiktu skaitu atsevišķu uzņēmumu, kas minēti a) punktā, vai arī svītrot atsevišķus uzņēmumus, kas minēti a) un c) punktā, ņemot vērā attīstību, kāda panākta pastāvošo nepilnību novēršanā, un uzraudzības procesa gaitā izdarītos secinājumus un vienošanos par pakāpenisku to piena pārstrādes uzņēmumu skaita samazināšanu, kuros atļauts pārstrādāt gan ES prasībām atbilstīgu, gan neatbilstīgu pienu, kā paredzēts c) punktā.

Sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus, lai nodrošinātu iepriekš izklāstītā pārejas režīma sekmīgu piemērošanu, pieņem saskaņā ar Direktīvas 64/433/EEK 16. pantu, Direktīvas 71/118/EEK 21. pantu, Direktīvas 91/493 15. pantu, Direktīvas 77/99/EEK 20. pantu, Direktīvas 92/46/EEK 31. pantu un Direktīvas 94/65/EK 20. pantu.

2. 31999 L 0074: Padomes Direktīva 1999/74/EK ( 1999. gada 19. jūlijs), ar ko paredz minimālos standartus dējējvistu aizsardzībai (OV L 203, 3.8.1999., 53. lpp.).

Šā pielikuma C papildinājumā uzskaitītie Polijas uzņēmumi ir tiesīgi līdz 2009. gada 31. decembrim turpināt lietot būrus, kas neatbilst minimālajām prasībām, kuras attiecībā uz mazāk būtiskiem konstrukcijas elementiem (vienīgi augstumu un grīdas slīpumu) paredzētas Direktīvas 1999/74/EK 5. panta 1. punkta 4. un 5. apakšpunktā, ar nosacījumu, ka būru augstums vismaz 65 % būru kopplatības ir vismaz 36 cm un nevienā vietā nav mazāks par 33 cm, ka grīdas slīpums nepārsniedz 16 % un ka to izmantošana sākta līdz 2000. gadam.

II. TIESĪBU AKTI FITOSANITĀRIJAS JOMĀ

1. 31969 L 0464: Padomes Direktīva 69/464/EEK ( 1969. gada 8. decembris) par kartupeļu vēža kontroli (OV L 323, 24.12.1969., 1. lpp.).

a) Desmit gadus pēc pievienošanās dienas Polija ierobežo kartupeļu šķirņu stādīšanu Polijā, ļaujot stādīt vienīgi tādas šķirnes, kas ir pilnīgi (laboratorijas un lauka apstākļos) izturīgas pret Synchytrium endobioticum (Schilbersky) Percival, kas ir kartupeļu vēža izraisītājs. Šajā laikā Polijā veic papildu aizsardzības pasākumus, lai garantētu aizsardzību attiecībā uz sēklas kartupeļu un galda kartupeļu, kā arī Polijas izcelsmes stādīšanai paredzēto augu tirdzniecību gan Polijā, gan starp Poliju un citām dalībvalstīm; šos pasākumus īsteno, kamēr netiek konstatēts, ka vecajos kartupeļu vēža plankumos vairs nav dzīvotspējīgu Synchytrium endobioticum(Schilbersky) Percival sporu, un kamēr vairs nav nepieciešama papildu vai stingrāku pasākumu īstenošana atbilstīgi Direktīvas 69/464/EEK 9. pantam. Platību pārplānošanu veic atbilstīgi EPPO standartam PM 3/59(1) "SYNCHYTRIUM ENDOBIOTICUM: augsnes testi un iepriekš inficētu platību pārplānošana".

b) Ņemot vērā pamatotus zinātniskus principus, attiecīgā kaitīgā organisma bioloģiju un iespējamos tā izplatīšanās veidus, un jo īpaši šā organisma saimniekaugu ražošanas, tirdzniecības un pārstrādes sistēmu Polijā, papildu pasākumi ietver šādus pasākumus:

i) attiecībā uz sēklas kartupeļiem: papildus Direktīvas 2000/29/EK [21] IV.A.II pielikuma 18. punkta 1. apakšpunktā noteikto prasību izpildei ir jānodrošina atbilstība Direktīvas 69/464/EEK 4. pantam, veicot oficiālas pārbaudes konkrētās platībās, kur audzē sēklas kartupeļus. Turklāt apvidus, kur ir ticis konstatēts 2. un 3. patotips, neuzskata par apvidiem, kuros audzētos sēklas kartupeļus var pārvietot uz citiem Polijas apvidiem, kur nav ticis konstatēts Synchytrium endobioticum(Schilbersky) Percival, vai uz citām dalībvalstīm. "Apvidus" tiek noteikts rajona (Powiat) līmenī;

ii) attiecībā uz galda kartupeļiem:

aa) apvidus, kur ir ticis konstatēts 2. un 3. patotips, neuzskata par apvidiem,. kuros audzētos galda kartupeļus var pārvietot uz citiem Polijas apvidiem, kur nav ticis konstatēts Synchytrium endobioticum(Schilbersky) Percival, vai uz citām dalībvalstīm;

bb) kartupeļiem, kuru izcelsme ir apvidos, kas nav iepriekš aa) punktā minētie apvidi,

- jābūt izcelsmei tādā apvidū, kur nav ticis konstatēts Synchytrium endobioticum(Schilbersky) Percival. "Apvidus" tiek noteikts rajona (Powiat) līmenī,

vai

- jābūt izcelsmei tādā ražošanas vietā, kur nav ticis konstatēts Synchytrium endobioticum(Schilbersky) Percival,

vai

- jābūt tādas šķirnes kartupeļiem, kas ir izturīga vismaz pret Synchytrium endobioticum(Schilbersky) Percival 1. patotipu, un — pārvietojot uz Polijas apvidu, kas apsekojumā atzīts par tādu, kurā nav Synchytrium endobioticum(Schilbersky) Percival, vai citu dalībvalsti — jābūt mazgātiem vai citādi tīrītiem, un uz tiem nedrīkst būt augsne;

iii) attiecībā uz augiem ar saknēm, kas ir iestādīti vai paredzēti stādīšanai un tiek audzēti atklātā laukā: papildus Direktīvas 2000/29/EK IV.A.II pielikuma 24. punktā noteikto prasību izpildei ir jānodrošina atbilstība Direktīvas 69/464/EEK 4. pantam, veicot oficiālas pārbaudes konkrētās platībās, kur audzē šos augus. Turklāt apvidus, kur ir ticis konstatēts 2. un 3. patotips, neuzskata par apvidiem, kuros audzētos augus var pārvietot uz citiem Polijas apvidiem, kur nav ticis konstatēts Synchytrium endobioticum(Schilbersky) Percival, vai uz citām dalībvalstīm. "Apvidus" tiek noteikts rajona (Powiat) līmenī.

c) Izturīgās kartupeļu šķirnes nosaka, izmantojot testus atbilstīgi Eiropas un Vidusjūras Augu aizsardzības organizācijas (EPPO) Protokolam par karantīnai pakļauto sēnīšu noteikšanu. Apvidus vai vietas atzīst par tādām, kurās oficiāli nav Synchytrium endobioticum(Schilbersky) Percival saskaņā ar Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas Fitosanitāro pasākumu starptautiskajiem standartiem Nr. 4 "Par prasībām attiecībā uz to, kā apvidus atzīst par tādiem, kuros nav kaitēkļu" vai Nr. 10 "Par prasībām attiecībā uz to, kā ražošanas vietas vai ražošanas uzņēmumus atzīst par tādiem, kuros nav kaitēkļu".

d) Ražošanas vietās, kur nav ticis konstatēts Synchytrium endobioticum(Schilbersky) Percival, kā minēts b) punkta ii) apakšpunkta bb) punktā, Komisija var atļaut individuālu līgumu noslēgšanu ar Polijas kompetentajām iestādēm par tādu šķirņu ražošanu, kuras nav izturīgas.

e) Reģistrējot visus kartupeļu ražotājus, noliktavas un piegādes centrus, Polija nodrošina, ka visiem kartupeļu sūtījumiem ir iespējams izsekot līdz kartupeļu izcelsmes rajonam. Šādā nolūkā minēto ražotāju, noliktavu un piegāžu centru reģistrācijas numuriem ir jāietver norāde uz rajoniem, kur kartupeļi ražoti, glabāti, šķiroti vai iesaiņoti. Reģistrācijas numurs jānorāda uz katra kartupeļu sūtījuma, kura izcelsme ir Polijā un kas tiek pārvietots Polijā vai uz citām dalībvalstīm.

f) Polija iesniedz gada ziņojumus par to apsekojumu rezultātiem, kas veikti attiecībā uz Synchytrium endobioticum(Schilbersky) Percival izplatību Polijā. Līdz 10 gadu laikposma beigām apsekojumiem ir jābūt pabeigtiem, un jābūt noteiktām visām atlikušajām vai no jauna inficētajām platībām, kā arī to drošības zonām, kas ir pietiekami lielas, lai nodrošinātu apkārtējo apvidu aizsardzību. Gada ziņojumā ietver to ražošanas apvidu un vietu sarakstus, kur nav ticis konstatēts Synchytrium endobioticum(Schilbersky) Percival, kā minēts b) punkta ii) apakšpunkta bb) punkta pirmajā un otrajā ievilkumā.

g) Līdz 10 gadu laikposma beigām Komisija sadarbībā ar Polijas iestādēm pārbauda stāvokli, ņemot vērā attīstību, un lemj par to, vai ir jāveic turpmāki pasākumi. Visus šādus pasākumus paredz saskaņā ar Direktīvas 2000/29/EEK 18. pantā paredzēto procedūru.

2. 31991 L 0414: Padomes Direktīva 91/414/EEK ( 1991. gada 15. jūlijs) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (OV L 230, 19.8.1991., 1. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 32002 L 0081: Komisijas 10.10.2002. Direktīva 2002/81/EK (OV L 276, 12.10.2002., 28. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvas 91/414/EEK 13. panta 1. punkta, Polija var ilgākais līdz 2006. gada 31. decembrim atlikt termiņus, kas noteikti Direktīvas 91/414/EEK II un III pielikumā minētās informācijas sniegšanai par augu aizsardzības līdzekļiem, ko ražo Polijā, tirgo vienīgi Polijā un kuru sastāvā ir 2,4-D, MCPA, karbendazims vai Mekoprops (MCPP), ar nosacījumu, ka šīs sastāvdaļas attiecīgajā laikā ir uzskaitītas minētās direktīvas I pielikumā un ka pieteikumu iesniedzēji uzņēmumi pirms 2003. gada 1. janvāra ir faktiski sākuši darbu pie nepieciešamo datu apstrādes vai ieguves.

3. 31999 L 0105: Padomes Direktīva 1999/105/EK ( 1999. gada 22. decembris) par meža reproduktīvā materiāla tirdzniecību (OV L 11, 15.1.2000., 17. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvas 1999/105/EK 28. panta 3. punkta, Polija var līdz krājumu izsīkšanai atļaut tādu meža reproduktīvo materiālu tirdzniecību, kas uzkrāti līdz 2004. janvārim un neatbilst minētajai direktīvai.

7. ZIVSAIMNIECĪBA

31992 R 3760: Padomes Regula (EEK) Nr. 3760/92 ( 1992. gada 20. decembris), ar ko nosaka Kopienas zivsaimniecības un akvakultūras sistēmu (OV L 389, 31.12.1992., 1. lpp.) un kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 31998 R 1181: Padomes 4.6.1998. Regula (EK) Nr. 1181/98 (OV L 164, 9.6.1998., 1. lpp.).

Regula (EEK) Nr. 3760/92 attiecas uz Poliju, ņemot vērā turpmāk izklāstītos īpašos noteikumus.

Attiecībā uz krājumiem, kam piemēro nozvejas limitus, Polijai piešķiramo Kopienas nozvejas iespēju daļu nosaka atbilstīgi turpmāk izklāstītajam, iedalot pēc sugām un zonām:

Sugas | ICES vai IBSFC zona | Polijas daļas (%) |

Reņģes | I, II | 1,734 |

Reņģes | III b, c, d [22], izņemot IBSFC 3. pārvaldības vienību | 21,373 |

Brētliņas | III b, c, d [22] | 29,359 |

Laši | III b, c, d [22], izņemot IBSFC 32. apakšrajonu | 6,286 |

Jūras zeltplekstes | III b, c, d [22] | 15,017 |

Mencas | I, II b | 8,223 |

Mencas | III b, c, d [22] | 22,211 |

Makreles | II a (ārpuskopienas ūdeņos), V b (Kopienas ūdeņos), VI, VII, VIII a, b, d, e, XII, XIV | 0,448 |

Jūras asari | V, XII, XIV [23] | 4,144 |

Šīs daļas izmanto, pirmo reizi Polijai piešķirot nozvejas iespējas atbilstīgi procedūrai, kas paredzēta Regulas (EEK) Nr. 3760/92 8. panta 4. punktā.

Turklāt Polijas daļu Kopienas nozvejas iespējās NAFO uzraudzības apgabalā pēc Komisijas priekšlikuma noteiks Padome, lēmumu pieņemot ar kvalificētu balsu vairākumu, pamatojoties uz NAFO spēkā esošo sadalījumu laikposmā tieši pirms pievienošanās dienas.

8. TRANSPORTA POLITIKA

1. 31991 L 0440: Padomes Direktīva 91/440/EEK ( 1991. gada 29. jūlijs) par Kopienas dzelzceļa attīstību (OV L 237, 24.8.1991., 25. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 32001 L 0012: Eiropas Parlamenta un Padomes 26.2.2001. Direktīva 2001/12/EK (OV L 75, 15.3.2001., 1. lpp.).

Līdz 2006. gada 31. decembrim Padomes Direktīvas 91/440/EEK 10. panta 3. punktu Polijā piemēro atbilstīgi šādiem nosacījumiem:

- Polijas Valsts Dzelzceļš (jo īpaši Polskie Koleje Państwowe (PKP) CARGO S.A.) sadarbojas ar dzelzceļa uzņēmumiem, lai nediskriminējot nodrošinātu starptautiskos kravu dzelzceļa pārvadājumus saistībā ar importu, eksportu un tranzītu caur Poliju. Direktīvas 10. panta 1. un 2. punktā paredzētās piekļuves tiesības nodrošina bez jebkādiem ierobežojumiem,

- vismaz 20 % no Eiropas Kravu dzelzceļa pārvadājumu tīkla gada kopējās jaudas Polijā tiek paredzēti dzelzceļa uzņēmumiem, kas nav Polijas Valsts Dzelzceļš, un braucienu ilgumam visos maršrutos ir jābūt līdzvērtīgam braucienu ilgumam, kas paredzēts PKP CARGO S.A.. Katras dzelzceļa līnijas faktisko jaudu infrastruktūras pārvaldītājs norāda tīkla pārskatā. Iepriekšminētie 20 % no gada kopējās jaudas nodrošina direktīvas 10. panta 1., 2. un 3. punktā paredzētajām piekļuves tiesībām.

2. 31993 R 3118: Padomes Regula (EEK) Nr. 3118/93 ( 1993. gada 25. oktobris), ar ko paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem ārvalstu pārvadātāji dalībvalstī drīkst sniegt kravu iekšzemes autopārvadājumu pakalpojumus (OV L 279, 12.11.1993., 1. lpp.), un kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 32002 R 0484: Eiropas Parlamenta un Padomes 1.3.2002. Regula (EK) Nr. 484/2002 (OV L 76, 19.3.2002., 1. lpp.).

a) Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 3118/93 1. panta un līdz trešā gada beigām pēc pievienošanās dienas, Polijas pārvadātāji nesniedz kravu iekšzemes autopārvadājumu pakalpojumus citās dalībvalstīs, un citu dalībvalstu pārvadātāji nesniedz kravu iekšzemes autopārvadājumu pakalpojumus Polijā.

b) Līdz trešā gada beigām pēc pievienošanās dienas dalībvalstis paziņo Komisijai par to, vai tās pagarinās minēto laikposmu par, ilgākais, diviem gadiem, vai arī pēc minētā laikposma beigām tās pilnībā piemēros regulas 1. pantu. Ja šāds paziņojums netiek sniegts, piemēro regulas 1. pantu. Vienīgi tie pārvadātāji, kas reģistrēti dalībvalstīs, uz kurām attiecas regulas 1. pants, drīkst sniegt kravu iekšzemes autopārvadājumu pakalpojumus pārējās dalībvalstīs, uz kurām attiecas 1. pants.

c) Tās dalībvalstis, uz kurām atbilstīgi šā dokumenta b) punktam attiecas regulas 1. pants, var piecus gadus no pievienošanās dienas izmantot turpmāk izklāstīto procedūru.

Ja kādā no šā punkta iepriekšējā daļā minētajām dalībvalstīm pastāv nozīmīgi tirgus vai tā daļas traucējumi, ko izraisa vai pastiprina kabotāža, piemēram, piedāvājums būtiski pārsniedz pieprasījumu, vai arī ir apdraudēta daudzu kravu autopārvadājumu uzņēmumu finansiālā stabilitāte vai pastāvēšana, attiecīgā dalībvalsts informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par šo stāvokli un sniedz tām visu attiecīgo informāciju. Pamatojoties uz šo informāciju, attiecīgā dalībvalsts var lūgt Komisiju pilnīgi vai daļēji apturēt regulas 1. panta piemērošanu, lai atjaunotu parasto stāvokli.

Pamatojoties uz attiecīgās dalībvalsts sniegtajām ziņām, Komisija pārbauda stāvokli un viena mēneša laikā pēc lūguma saņemšanas lemj par vajadzību paredzēt aizsardzības pasākumus. Piemēro procedūru, kas paredzēta regulas 7. panta 3. punkta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā, kā arī minētā panta 4., 5. un 6. punktā.

Steidzamos un izņēmuma gadījumos šā punkta pirmajā daļā minētā dalībvalsts var apturēt regulas 1. panta piemērošanu, tūlīt pēc tam iesniedzot Komisijai pamatotu paziņojumu.

d) Kamēr atbilstīgi šā dokumenta a) un b) punktam nepiemēro regulas 1. pantu, dalībvalstis var regulēt piekļuvi kravu iekšzemes autopārvadājumu tirgum, pakāpeniski palielinot savstarpēji izsniegto kabotāžas atļauju skaitu saskaņā ar divpusējiem nolīgumiem. Minētie pasākumi var paredzēt arī pilnīgas liberalizācijas iespēju.

e) Šā dokumenta a) līdz c) punkta piemērošanas iznākumā piekļuve kravu iekšzemes autopārvadājumu tirgum nedrīkst būt vairāk ierobežojoša kā Pievienošanās līguma parakstīšanas dienā.

3. 31996 L 0053: Padomes Direktīva Nr. 96/53/EK ( 1996. gada 25. jūlijs), ar kuru paredz noteiktu Kopienā izmantotu transportlīdzekļu maksimālos pieļaujamos gabarītus iekšzemes un starptautiskajos autopārvadājumos, kā arī šo transportlīdzekļu maksimālo pieļaujamo masu starptautiskajos autopārvadājumos (OV L 235, 17.9.1996., 59. lpp.), un kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 32002 L 0007: Eiropas Parlamenta un Padomes 18.2.2002. Direktīva 2002/7/EK (OV L 67, 9.3.2002., 47. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvas 96/53/EK 3. panta 1. punkta, transportlīdzekļus, kas atbilst direktīvas 1. pielikumā norādītajām 3.4. kategorijas robežvērtībām, līdz 2010. gada 31. decembrim drīkst izmantot Polijas autoceļu tīkla neuzlabotajās daļās vienīgi tad, ja tie atbilst Polijā noteiktajiem ass slodzes ierobežojumiem. Uz transportlīdzekļiem, kas atbilst Direktīvas 96/53/EK prasībām, no pievienošanās dienas nedrīkst attiecināt nekādus ierobežojumus, ja minētie transportlīdzekļi izmanto galvenos tranzīta autoceļus, kas norādīti Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma 1692/96/EK ( 1996. gada 23. jūlijs) par Kopienas pamatnostādnēm Eiropas Transporta tīkla attīstībai [24] I pielikumā.

Polija ievēro grafiku, ko tā paredz Lēmuma 1692/96/EK I pielikumā norādīto galveno autoceļu tīkla uzlabošanai un kas turpmāk izklāstīts indikatīvā tabulā. Visi ieguldījumi infrastruktūrā, kuri paredz Kopienas budžeta līdzekļu izmantošanu, nodrošina, ka maģistrālie ceļi tiek būvēti vai uzlaboti tā, lai atbilstu 11,5 tonnu kravnesībai uz vienu asi.

Vienlaikus ar uzlabošanas darbu pabeigšanu, pakāpeniski notiek Polijas autoceļu tīkla, tostarp Lēmuma 1692/96/EK I pielikumā norādītā tīkla, atvēršana starptautisko autopārvadājumu transportlīdzekļiem, kas atbilst direktīvā noteiktajām robežvērtībām. Visā pārejas laikposmā kravu iekraušanai un izkraušanai drīkst izmantot sekundāras nozīmes autoceļu tīkla neuzlabotās daļas, ja vien tas ir tehniski iespējams.

No 2009. gada 1. janvāra visiem starptautisko autopārvadājumu transportlīdzekļiem, kas atbilst direktīvā noteiktajām robežvērtībām, uz Lēmuma 1692/96/EK I pielikumā norādītajiem galvenajiem tranzīta autoceļiem nepiemēro nekādus (masas ierobežojumu pārsniegšanas) maksājumus.

Uz laiku noteiktos papildu maksājumus par to, ka tīkla neuzlabotajās daļās izmanto starptautisko autopārvadājumu transportlīdzekļus, kas atbilst direktīvā noteiktajām robežvērtībām, iekasē nediskriminējot, un jo īpaši diferencē maksājumus par transportlīdzekļiem ar pneimatisko balstiekārtu un transportlīdzekļiem bez šādas balstiekārtas, tādējādi nodrošinot, ka par transportlīdzekļiem ar pneimatisko balstiekārtu jāmaksā mazāki maksājumi (vismaz par 25 % mazāk). Maksājumu iekasēšanas sistēmai ir jābūt pārskatāmai, un šie maksājumi nedrīkst lietotājiem radīt liekus administratīvus apgrūtinājumus vai nokavējumus, kā arī šo maksājumu noteikšana nedrīkst radīt apstākļus, kad pie robežas tiek veiktas ass slodzes regulāras pārbaudes. Tiek nodrošināts, ka ass slodzes ierobežojumus nediskriminējot piemēro visā teritorijā un ka tie attiecas arī uz Polijā reģistrētiem transportlīdzekļiem.

Stāvoklis 2004. gada 1. janvārī

Autoceļa Nr. | Kopējais garums, km | Kravnesība 115 kN uz asi Garums, km | Kravnesība 100 kN uz asi Garums, km |

1 | 539,8 | | 539,8 |

2 (50 - Varšavas apvedceļš) | 653,5 | 166,5 | 487,0 |

3 | 437,7 | 11,4 | 426,3 |

4 un 18 | 699,6 | 344,0 | 355,6 |

6 | 21,6 | 21,0 | 0,6 |

8 | 654,5 | 8,2 | 646,3 |

| 3006,7 | 551,1 | 2455,6 |

Stāvoklis 2005. gada 1. janvārī

Autoceļa Nr. | Kopējais garums, km | Kravnesība 115 kN uz asi Garums, km | Kravnesība 100 kN uz asi Garums, km |

1 | 539,8 | 62,2 | 477,6 |

2 (50 - Varšavas apvedceļš) | 653,5 | 201,2 | 452,3 |

3 | 437,7 | 32,4 | 405,3 |

4 un 18 | 699,6 | 425,0 | 274,6 |

6 | 21,6 | 21,6 | |

8 | 654,5 | 37,6 | 616,9 |

| 3006,7 | 780,0 | 2226,7 |

Stāvoklis 2006. gada 1. janvārī

Autoceļa Nr. | Kopējais garums, km | Kravnesība 115 kN uz asi Garums, km | Kravnesība 100 kN uz asi Garums, km |

1 | 539,8 | 124,4 | 415,4 |

2 (50 - Varšavas apvedceļš) | 653,5 | 266,0 | 387,5 |

3 | 437,7 | 53,1 | 384,6 |

4 un 18 | 699,6 | 504,4 | 195,2 |

6 | 21,6 | 21,6 | |

8 | 654,5 | 69,3 | 585,2 |

| 3006,7 | 1038,8 | 1967,9 |

Stāvoklis 2007. gada 1. janvārī

Autoceļa Nr. | Kopējais garums, km | Kravnesība 115 kN uz asi Garums, km | Kravnesība 100 kN uz asi Garums, km |

1 | 539,8 | 161,0 | 378,8 |

2 (50 - Varšavas apvedceļš) | 653,5 | 302,0 | 351,5 |

3 | 437,7 | 74,3 | 363,4 |

4 un 18 | 699,6 | 621,0 | 78,6 |

6 | 21,6 | 21,6 | — |

8 | 654,5 | 112,0 | 542,5 |

| 3006,7 | 1291,9 | 1714,8 |

Stāvoklis 2008. gada 1. janvārī

Autoceļa Nr. | Kopējais garums, km | Kravnesība 115 kN uz asi Garums, km | Kravnesība 100 kN uz asi Garums, km |

1 | 539,8 | 261,2 | 278,6 |

2 (50 - Varšavas apvedceļš) | 653,5 | 401,4 | 252,1 |

3 | 437,7 | 123,5 | 314,2 |

4 un 18 | 699,6 | 669,2 | 30,4 |

6 | 21,6 | 21,6 | |

8 | 654,5 | 173,4 | 481,1 |

| 3006,7 | 1650,3 | 1356,4 |

Stāvoklis 2009. gada 1. janvārī

Autoceļa Nr. | Kopējais garums, km | Kravnesība 115 kN uz asi Garums, km | Kravnesība 100 kN uz asi Garums, km |

1 | 539,8 | 377,9 | 161,9 |

2 (50 - Varšavas apvedceļš) | 653,5 | 450,0 | 203,5 |

3 | 437,7 | 177,3 | 260,4 |

4 un 18 | 699,6 | 699,6 | |

6 | 21,6 | 21,6 | |

8 | 654,5 | 249,0 | 405,5 |

| 3006,7 | 1975,4 | 1031,3 |

Stāvoklis 2010. gada 1. janvārī

Autoceļa Nr. | Kopējais garums, km | Kravnesība 115 kN uz asi Garums, km | Kravnesība 100 kN uz asi Garums, km |

1 | 539,8 | 448,3 | 91,5 |

2 (50 - Varšavas apvedceļš) | 653,5 | 500,2 | 153,3 |

3 | 437,7 | 226,5 | 211,2 |

4 un 18 | 699,6 | 699,6 | |

6 | 21,6 | 21,6 | |

8 | 654,5 | 320,3 | 334,2 |

| 3006,7 | 2216,5 | 790,2 |

Stāvoklis 2011. gada 1. janvārī

Autoceļa Nr. | Kopējais garums, km | Kravnesība 115 kN uz asi Garums, km | Kravnesība 100 kN uz asi Garums, km |

1 | 539,8 | 539,8 | |

2 (50 - Varšavas apvedceļš) | 653,5 | 553,4 | 100,1 |

3 | 437,7 | 287,7 | 150,0 |

4 un 18 | 699,6 | 699,6 | |

6 | 21,6 | 21,6 | |

8 | 654,5 | 400,7 | 253,8 |

| 3006,7 | 2502,8 | 503,9 |

9. NODOKĻU POLITIKA

1. 31977 L 0388: Padomes Sestā direktīva 77/388/EEK ( 1977. gada 17. maijs) par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 13.6.1977., 1. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 32002 L 0038: Padomes 7.5.2002. Direktīva 2002/38/EK (OV L 128, 15.5.2002., 41. lpp.).

a) Atkāpjoties no Direktīvas 77/388/EEK 12. panta 3. punkta i) apakšpunkta, Polija var a) līdz 2007. gada 31. decembrim piemērot atbrīvojumu, atlīdzinot iepriekšējā stadijā samaksāto nodokli, attiecībā uz noteiktu kategoriju grāmatu un specializētu periodisko izdevumu piegādēm un ii) līdz 2007. gada 31. decembrim vai līdz direktīvas 28.l pantā minētā pārejas posma beigām, atkarībā no tā, kurš termiņš beidzas agrāk, saglabāt samazinātu pievienotās vērtības nodokļa likmi, kas ir vismaz 7 %, restorānu pakalpojumu sniegšanai.

b) Atkāpjoties no Direktīvas 77/388/EEK 12. panta 3. punkta, Polija var saglabāt i) samazinātu pievienotās vērtības nodokļa likmi, kas nav zemāka par 3 %, attiecībā uz pārtiku (tostarp dzērieniem, bet ne alkoholiskajiem dzērieniem) un dzīvnieku barību; dzīviem dzīvniekiem, sēklām, augiem un sastāvdaļām, kas parasti ir paredzētas izmantošanai pārtikas sagatavošanā; produktiem, kas parasti ir paredzēti pārtikas produktu papildināšanai vai aizstāšanai; kā arī tādu preču piegādēm un tādu pakalpojumu sniegšanai, kas parasti tiek izmantoti lauksaimnieciskajā ražošanā, bet kas nav ražošanas līdzekļi, piemēram, iekārtas vai ēkas, un kas minēti direktīvas H pielikuma 1. līdz 10. punktā, kā arī ii) līdz 2007. gada 31. decembrim saglabāt samazinātu pievienotās vērtības nodokļa likmi, kas nav zemāka par 7 %, attiecībā uz pakalpojumiem, ko sniedz saistībā ar mājokļu būvniecību, atjaunošanu un pārbūvi, tomēr ne attiecībā uz būvmateriāliem, kā arī attiecībā uz dzīvojamām ēkām pirms pirmreizējās izmantošanas, kā minēts direktīvas 4. panta 3. punktā.

c) Piemērojot Direktīvas 77/388/EEK 28. panta 3. punkta b) apakšpunktu, Polija var saglabāt atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa pasažieru starptautiskajiem pārvadājumiem, kas minēti direktīvas F pielikuma 17. punktā, kamēr nav izpildīts direktīvas 28. panta 4. punktā paredzētais nosacījums vai kamēr tādu pašu atbrīvojumu piemēro kāda no pašreizējām dalībvalstīm, atkarībā no tā, kurš termiņš beidzas agrāk.

2. 31992 L 0079: Padomes Direktīva 92/79/EEK ( 1992. gada 19. oktobris) par nodokļu saskaņošanu cigaretēm (OV L 316, 31.10.1992., 8. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 32002 L 0010: Padomes 12.2.2002. Direktīva 2002/10/EK (OV L 46, 16.2.2002., 26. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvas 92/79/EEK 2. panta 1. punkta, Polija var līdz 2008. gada 31. decembrim atlikt vispārējā minimālā akcīzes nodokļa uzlikšanu mazumtirdzniecības cenai (iekļaujot visus nodokļus) cigaretēm vispieprasītākajā cenu kategorijā, ar nosacījumu, ka šajā laikposmā Polija pakāpeniski pielāgo savas akcīzes nodokļa likmes vispārējam minimālajam akcīzes nodoklim, kas paredzēts direktīvā.

Neskarot 8. pantu Padomes Direktīvā 92/12/EEK par vispārēju režīmu akcīzes precēm un par šādu preču glabāšanu, apriti un uzraudzību [25], un informējot Komisiju, dalībvalstis var laikā, kamēr tiek piemērota iepriekš paredzētā atkāpe, attiecībā uz cigaretēm, ko attiecīgajās valstīs varētu ievest no Polijas, papildus nemaksājot akcīzes nodokli, saglabāt tādus pašus kvantitatīvos ierobežojumus, kādi tiek piemēroti ievešanai no trešām valstīm. Dalībvalstis, kas izmanto šādu iespēju, var veikt vajadzīgās pārbaudes, ar nosacījumu, ka šādas pārbaudes neiespaido iekšējā tirgus pareizu darbību.

3. 31992 L 0081: Padomes Direktīva 92/81/EEK ( 1992. gada 19. oktobris) par to, kā saskaņojams akcīzes nodoklis minerāleļļām (OV L 316, 31.10.1992., 12. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 31994 L 0074: Padomes 22.12.1994. Direktīva 94/74/EK (OV L 365, 31.12.1994., 46. lpp.).

Neskarot oficiālu lēmumu, kas jāpieņem atbilstīgi Direktīvas 92/81/EEK 8. panta 4. punktā izklāstītajai procedūrai, un šā režīma izvērtēšanu atbilstīgi EK līguma 87. pantam, Polija var vienu gadu pēc pievienošanās dienas piemērot samazinātu akcīzes nodokļa likmi benzīnam, ko ražo no bezūdens spirta, kā arī vieglajai dīzeļdegvielai ar zemu sēra saturu un benzīnam, kas satur etilbutilspirta ēteri.

10. SOCIĀLĀ POLITIKA UN NODARBINĀTĪBA

31989 L 0655: Padomes Direktīva 89/655/EEK ( 1989. gada 30. novembris) par drošības un veselības aizsardzības minimālajām prasībām, darbiniekiem lietojot darba aprīkojumu darba vietās (otrā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1.punkta nozīmē) (OV L 393, 30.12.1989., 13. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 32001 L 0045: Eiropas Parlamenta un Padomes 27.6.2001. Direktīva 2001/45/EK (OV L 195, 19.7.2001., 46. lpp.).

Līdz 2005. gada 31. decembrim Direktīvu 89/655/EEK Polijā nepiemēro attiecībā uz iekārtām, kas uzstādītas līdz 2002. gada 31. decembrim.

No pievienošanās dienas līdz iepriekšminētā termiņa beigām Polija turpinās sniegt Komisijai regulāri atjauninātu informāciju par grafiku un pasākumiem, kas tiek īstenoti, lai nodrošinātu atbilstību minētajai direktīvai.

11. ENERĢĒTIKA

31968 L 0414: Padomes Direktīva 68/414/EEK ( 1968. gada 20. decembris), ar ko EEK dalībvalstīm uzliek pienākumu uzturēt jēlnaftas un/vai naftas produktu obligātas rezerves (OV L 308, 23.12.1968., 14. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 31998 L 0093: Padomes 14.12.98. Direktīva 98/93/EK (OV L 358, 31.12.1998., 100. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvas 68/414/EEK 1. panta 1. punkta, līdz 2008. gada 31. decembrim uz Poliju neattiecas naftas produktu obligātās rezerves apjoms. Polija nodrošina, ka tās naftas produktu obligātās rezerves apjoms katrai 2. pantā uzskaitītajai naftas produktu kategorijai ir 1. panta 1. punktā definētais dienas vidējais patēriņš valstī vismaz šādam dienu skaitam:

- līdz pievienošanās dienai — 58 dienām;

- līdz 2004. gada 31. decembrim — 65 dienām;

- līdz 2005. gada 31. decembrim — 72 dienām;

- līdz 2006. gada 31. decembrim — 80 dienām;

- līdz 2007. gada 31. decembrim — 87 dienām;

- līdz 2008. gada 31. decembrim — 90 dienām.

12. TELEKOMUNIKĀCIJAS UN INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJAS

31997 L 0067: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 97/67/EK ( 1997. gada 15. decembris) par kopīgiem noteikumiem Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstībai un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai (OV L 15, 21.1.1998., 14. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 32002 L 0039: Eiropas Parlamenta un Padomes 10.6.2002. Direktīva 2002/39/EK (OV L 176, 5.7.2002., 21. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvas 97/67/EK 7. panta 1. punkta otrās daļas, Polija var vispārējiem pakalpojumu sniedzējiem līdz 2005. gada 31. decembrim piemērot 350 gramu svara ierobežojumu monopolpakalpojumiem. Šajā laikposmā svara ierobežojumu nepiemēro, ja cena atbilst trīskāršam valsts tarifam par vienu korespondences vienību pirmajā svara grupā visātrākajā kategorijā vai arī pārsniedz to.

13. VIDE

A. GAISA KVALITĀTE

1. 31994 L 0063: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/63/EK ( 1994. gada 20. decembris) par kontroli attiecībā uz gaistošu organisko savienojumu (GOS) emisiju, ko rada benzīna glabāšana un nosūtīšana no termināliem uz degvielas uzpildes stacijām (OV L 365, 31.12.1994., 24. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvas 94/63/EK 3., 4., 5. un 6. panta, kā arī I līdz III pielikuma, prasības, kas noteiktas attiecībā uz esošajām glabāšanas iekārtām terminālos, iekraušanu esošajos pārvietojamajos konteineros un izkraušanu no tiem terminālos, esošajiem pārvietojamajiem konteineriem un iekraušanu esošajās glabāšanas iekārtās degvielas uzpildes stacijās, Polijā nepiemēro līdz 2005. gada 31. decembrim. Terminālos, kuru apgrozījums ir vairāk nekā 150000 tonnu/gadā, prasības attiecībā uz esošo pārvietojamo konteineru izkraušanu piemēro no 2005. gada 1. janvāra.

2. 31999 L 0032: Padomes Direktīva 1999/32/EK ( 1999. gada 26. aprīlis), ar ko paredz sēra satura samazināšanu noteiktiem šķidrā kurināmā veidiem un ar ko groza Direktīvu 93/12/EEK (OV L 121, 11.5.1999., 13. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvas 1999/32/EK 3. panta 1. punkta, Polijā līdz 2006. gada 31. decembrim nepiemēro prasības, kas noteiktas attiecībā uz sēra saturu smagajā dīzeļdegvielā. No 2005. gada 1. janvāra Polijā neizmanto smago dīzeļdegvielu, kuras sēra saturs pārsniedz 1,00 masas procentu un kura ražota Glimar naftas pārstrādes rūpnīcā.

B. ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA

1. 31993 R 0259: Padomes Regula (EEK) Nr. 259/93 ( 1993. gada 1. februāris) par uzraudzību un kontroli attiecībā uz atkritumu pārvadājumiem Eiropas Kopienā, ievešanu tajā un izvešanu no tās (OV L 30, 6.2.1993., 1. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 32001 R 2557: Komisijas 28.12.2001. Regula (EK) Nr. 2557/2001 (OV L 349, 31.12.2001., 1. lpp.).

a) Līdz 2012. gada 31. decembrim par visiem tādu pārstrādei paredzētu atkritumu sūtījumiem uz Poliju, kas uzskaitīti Regulas (EEK) Nr. 259/93 II pielikumā, paziņo kompetentajām iestādēm, un uz šiem sūtījumiem attiecas regulas 6., 7. un 8. pants.

b) Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 259/93 7. panta 4. punkta, kompetentās iestādes var iebilst pret turpmāk norādīto pārstrādei paredzēto atkritumu sūtījumiem, kas paredzēti reģenerācijai Polijā, iebildumus pamatojot ar regulas 4. panta 3. punktā paredzētajiem iemesliem. Uz šādiem sūtījumiem attiecas regulas 10. pants.

- GE 010 - GE 020 stikls

- GH 010 - GH 015 plastmasa

- GI 010 - GI 014 papīrs

- GK 020 lietotas riepas

AA. Metālu saturoši atkritumi:

- AA 090 ex 2804 80 Arsēna atkritumi un atliekas

- AA 100 ex 2805 40 Dzīvsudraba atkritumi un atliekas

- AA 130 Atsārms, kas radies metālu kodināšanā

AB. Atkritumi, kas satur galvenokārt neorganiskus komponentus, kuri var saturēt metālus un organiskas vielas

AC. Atkritumi, kas satur galvenokārt organiskus komponentus, kuri var saturēt metālus un neorganiskas vielas:

- AC 040 Etilēta benzīna nosēdumi

- AC 050 Termālie (siltumnesēji) šķidrumi

- AC 060 Hidrauliskie šķidrumi

- AC 070 Bremžu šķidrumi

- AC 080 Antifrīza šķidrumi

- AC 110 Fenoli, fenola savienojumi, tostarp hlorfenols šķidrumu vai nosēdumu veidā

- AC 120 Polihlornaftalīni

- AC 150 Hlorfluorogļūdeņraži

- AC 160 Haloni

- AC 190 Vieglā putekļainā frakcija, kas rodas automašīnu sasmalcināšanā

- AC 200 Fosfora (III) organiskie savienojumi

- AC 230 Halogenēti vai nehalogenēti bezūdens destilācijas atlikumi, kuri radušies organisko šķīdinātāju rekuperācijā

- AC 240 Alifātisko halogenēto ogļūdeņražu (piemēram, hlormetāna, dihloretāna, vinilhlorīda, vinilidēnhlorīda, alilhlorīda un epihlorhidrīna) ražošanas atkritumi

- AC 260 Šķidri cūku mēsli, fekālijas

AD. Atkritumi, kas var saturēt gan organiskus, gan neorganiskus komponentus:

- AD 010 Atkritumi, kas rodas farmācijas produktu ražošanā un sagatavošanā

- AD 040 Neorganiskie cianīdi, izņemot dārgmetālus saturošus cietus atlikumus, kuros ir nelieli neorganisko cianīdu piemaisījumi

- AD 050 Organiskie cianīdi

- AD 060 Eļļu/ūdens, ogļūdeņražu/ūdens maisījumu un emulsiju atkritumi

- AD 070 Atkritumi, kas radušies tipogrāfijas krāsu, krāsvielu, pigmentu, krāsu, laku un emaljas krāsu ražošanā, pagatavošanā un lietošanā

- AD 150 Dabā sastopami organiskie materiāli, ko izmanto filtrēšanai (piemēram, biofiltri)

- AD 160 Sadzīves atkritumi

Minēto laikposmu var pagarināt — izņemot attiecībā uz stiklu, papīru un lietotām riepām — ilgākais līdz 2012. gada 31. decembrim atbilstīgi procedūrai, kas noteikta 18. pantā Padomes Direktīvā 75/442/EEK par atkritumiem [26], ņemot vērā grozījumus, kas izdarīti ar Direktīvu 91/156/EEK [27].

c) Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 259/93 7. panta 4. punkta, kompetentās iestādes var iebilst pret regulas IV pielikumā uzskaitīto pārstrādei paredzēto atkritumu sūtījumiem, kā arī regulas pielikumos neuzskaitītu pārstrādei paredzētu atkritumu sūtījumiem, iebildumus pamatojot ar Regulas (EEK) Nr. 259/93 4. panta 3. punktā paredzētajiem iemesliem.

d) Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 259/93 7. panta 4. punkta, kompetentās iestādes neatļauj regulas II, III un IV pielikumā uzskaitīto pārstrādei paredzēto atkritumu sūtījumus, kā arī minētajos pielikumos neuzskaitītu pārstrādei paredzētu atkritumu sūtījumus, kas paredzēti pārstrādes uzņēmumiem, uz kuriem attiecas pagaidu atkāpe no dažiem noteikumiem Direktīvā 96/61/EK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli [28], un tikmēr, kamēr uz saņēmējuzņēmumu attiecas pagaidu atkāpe.

2. 31994 L 0062: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/62/EK ( 1994. gada 20. decembris) par iepakojumu un izlietoto iepakojumu (OV L 365, 31.12.1994., 10. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvas 94/62/EK 6. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta, Polija nodrošinās to, ka līdz 2007. gada 31. decembrim tiek sasniegti attiecībā uz turpmāk norādītajiem iepakojuma materiāliem paredzētie mērķi reģenerācijas un pārstrādes jomā, ievērojot turpmāk paredzētos starpposma mērķus:

- plastmasas pārstrāde: līdz pievienošanās dienai — 10 %, 2004. gadā — 14 % un 2005. gadā — vismaz 37 % no svara,

- metāla pārstrāde: līdz pievienošanās dienai — 11 %, 2004. gadā — 14 % un 2005. gadā — vismaz 15 % no svara,

- kopējais reģenerācijas apjoms: līdz pievienošanās dienai — 32 % no svara, 2004. gadā — 32 %, 2005. gadā — 37 % un 2006. gadā — 43 % no svara.

3. 31999 L 0031: Padomes Direktīva 1999/31/EK ( 1999. gada 26. aprīlis) par atkritumu poligoniem (OV L 182, 16.7.1999., 1. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvas 1999/31/EK 14. panta c) punkta un I pielikuma 2., 3., 4. un 6. punkta, kā arī neskarot Padomes Direktīvu 75/442/EEK par atkritumiem [29] un Padomes Direktīvu 91/689/EEK par bīstamajiem atkritumiem [30], prasības attiecībā uz ūdens kontroli un notekūdeņu attīrīšanu, augsnes un ūdens aizsardzību, gāzes kontroli un stabilitāti Polijā līdz 2012. gada 1. jūlijam nepiemēro municipālajiem atkritumu poligoniem, ņemot vērā šādus starpposma mērķus:

- līdz pievienošanās dienai: 11200000 tonnu, ko apglabā neatbilstīgi direktīvai, proti, 85 % no kopējā apglabātā daudzuma 13200000 tonnu apjomā,

- līdz 2004. gada 31. decembrim: 10300000 tonnu, ko apglabā neatbilstīgi direktīvai, proti, 77,5 % no kopējā apglabātā daudzuma 13300000 tonnu apjomā,

- līdz 2005. gada 31. decembrim: 9350000 tonnu, ko apglabā neatbilstīgi direktīvai, proti, 70 % no kopējā apglabātā daudzuma 13350000 tonnu apjomā,

- līdz 2006. gada 31. decembrim: 7900000 tonnu, ko apglabā neatbilstīgi direktīvai, proti, 59 % no kopējā apglabātā daudzuma 13400000 tonnu apjomā,

- līdz 2007. gada 31. decembrim: 4600000 tonnu, ko apglabā neatbilstīgi direktīvai, proti, 36 % no kopējā apglabātā daudzuma 12800000 tonnu apjomā,

- līdz 2008. gada 31. decembrim: 4000000 tonnu, ko apglabā neatbilstīgi direktīvai, proti, 32 % no kopējā apglabātā daudzuma 12500000 tonnu apjomā,

- līdz 2009. gada 31. decembrim: 3200000 tonnu, ko apglabā neatbilstīgi direktīvai, proti, 26 % no kopējā apglabātā daudzuma 12200000 tonnu apjomā,

- līdz 2010. gada 31. decembrim: 2000000 tonnu, ko apglabā neatbilstīgi direktīvai, proti, 17 % no kopējā apglabātā daudzuma 12000000 tonnu apjomā,

- līdz 2011. gada 31. decembrim: 1200000 tonnu, ko apglabā neatbilstīgi direktīvai, proti, 10 % no kopējā apglabātā daudzuma 11700000 tonnu apjomā.

Šis noteikums neattiecas uz bīstamajiem atkritumiem un rūpnieciskajiem atkritumiem.

Sākot ar pievienošanās gadu, Polija līdz katra gada 30. jūnijam iesniedz Komisijai ziņojumu par direktīvas pakāpenisku ieviešanu un starpposma mērķu ievērošanu.

C. ŪDENS KVALITĀTE

1. 31982 L 0176: Padomes Direktīva 82/176/EEK ( 1982. gada 22. marts) par robežvērtībām un kvalitātes mērķiem attiecībā uz dzīvsudraba emisiju sārmu metālu hlorīdu elektrolīzes rūpniecībā (OV L 81, 27.3.1982., 29. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 31991 L 0692: Padomes 23.12.1991. Direktīva 91/692/EEK (OV L 377, 31.12.1991., 48. lpp.);

31983 L 0513: Padomes Direktīva 83/513/EEK ( 1983. gada 26. septembris) par robežvērtībām un kvalitātes mērķiem attiecībā uz kadmija emisijām (OV L 291, 24.10.1983., 1. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 31991 L 0692: Padomes 23.12.1991. Direktīva 91/692/EEK (OV L 377, 31.12.1991., 48. lpp.);

31984 L 0156: Padomes Direktīva 84/156/EEK ( 1984. gada 8. marts) par robežvērtībām un kvalitātes mērķiem attiecībā uz dzīvsudraba emisijām nozarēs, kas nav sārmu metālu hlorīdu elektrolīze (OV L 74, 17.3.1984., 49. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 31991 L 0692: Padomes 23.12.1991. Direktīva 91/692/EEK (OV L 377, 31.12.1991., 48. lpp.);

31986 L 0280: Padomes Direktīva 86/280/EEK ( 1986. gada 12. jūnijs) par emisiju robežvērtībām un kvalitātes mērķiem attiecībā uz dažām bīstamām vielām, kas iekļautas Direktīvas 76/464/EEK pielikuma I sarakstā (OV L 181, 4.7.1986., 16. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 31991 L 0692: Padomes 23.12.1991. Direktīva 91/692/EEK (OV L 377, 31.12.1991., 48. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvas 82/176/EEK 3. panta un I pielikuma, Direktīvas 83/513/EEK 3. panta un I pielikuma, Direktīvas 84/156/EEK 3. panta un I pielikuma, kā arī Direktīvas 86/280/EEK 3. panta un I pielikuma, līdz 2007. gada 31. decembrim Polijā nepiemēro robežvērtības, kas attiecībā uz emisijām ūdenī paredzētas 1. pantā Direktīvā 76/464/EEK par piesārņojumu, ko rada dažas bīstamas vielas, kuras novada Kopienas ūdens vidē [31]. Robežvērtības, kas attiecībā uz DDT, aldrīnu, dieldrīnu, endrīnu un izodrīnu noteiktas Direktīvas 86/280/EEK II pielikumā, ņemot vērā minētās direktīvas jaunākos grozījumus, piemēro no pievienošanās dienas.

2. 31991 L 0271: Padomes Direktīva 91/271/EEK ( 1991. gada 21. maijs) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (OV L 135, 30.5.1991., 40. lpp.), ko groza:

- 31998 L 0015: Komisijas 27.2.1998. Direktīva 98/15/EK (OV L 67, 7.3.1998., 29. lpp.).

a) Atkāpjoties no Direktīvas 91/271/EEK 3., 4. panta, 5. panta 2. punkta un 7.panta un atbilstīgi turpmāk paredzētajiem starpposma mērķiem, Polijā līdz 2015. gada 31. decembrim pilnībā nepiemēro prasības attiecībā uz komunālo notekūdeņu kanalizācijas sistēmām un attīrīšanu:

- attiecībā uz 674 aglomerācijām, kuras rada 69 % no kopējā bioloģiski attīrāmo notekūdeņu daudzuma, atbilstību direktīvas noteikumiem nodrošina līdz 2005. gada 31. decembrim,

- attiecībā uz 1069 aglomerācijām, kuras rada 86 % no kopējā bioloģiski attīrāmo notekūdeņu daudzuma, atbilstību direktīvas noteikumiem nodrošina līdz 2010. gada 31. decembrim,

- attiecībā uz 1165 aglomerācijām, kuras rada 91 % no kopējā bioloģiski attīrāmo notekūdeņu daudzuma, atbilstību direktīvas noteikumiem nodrošina līdz 2013. gada 31. decembrim.

b) Atkāpjoties no Direktīvas 91/271/EEK 13. panta un atbilstīgi turpmāk dotajai tabulai, Polijā līdz 2010. gada 31. decembrim nepiemēro prasības attiecībā uz bioloģiski attīrāmajiem rūpniecības notekūdeņiem:

Nozares Nr. | Nozares nosaukums | Provizoriski aprēķini par organisko piesārņojošo vielu saturu, mērot c.e., notekūdeņos, ko novada uz notekūdeņu attīrīšanas stacijām |

Kopā | Tostarp c.e., ko sasniegušas notekūdeņu attīrīšanas stacijas, kurās izmanto vismaz bioloģisko vai līdzvērtīgu attīrošo iedarbību |

1. | Piena pārstrāde | 801200 | 600000 |

2. 4. | Augļu un dārzeņu produktu ražošana, tostarp kartupeļu pārstrāde | 500000 | 450000 |

| Dzērienu ražošana, tostarp alus ražošana: | 183300 | 144000 |

3. | Bezalkohola dzērienu ražošana un pildīšana pudelēs |

6. | Alus darītavas |

7. | Spirta un alkoholisko dzērienu ražošana |

10. | Iesala darītavas |

5. | Gaļas ražošana | 230160 | 108240 |

11. | Zivju pārstrādes rūpniecība | 0 | 0 |

Kopā: | 1714660 | 1302240 |

D. RŪPNIECISKĀ PIESĀRŅOJUMA KONTROLE UN RISKA PĀRVALDĪBA

1. 31996 L 0061: Padomes Direktīva 96/61/EK ( 1996. gada 24. septembris) par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (OV L 257, 10.10.1996., 26. lpp.).

a) Atkāpjoties no Direktīvas 96/61/EK 5. panta 1. punkta un tiktāl, ciktāl tas saistīts ar pienākumu ekspluatēt iekārtas atbilstīgi emisijas robežvērtībām, līdzvērtīgiem parametriem vai tehniskajiem rādītājiem, ko nodrošina labākie pieejamie tehniskie paņēmieni, kā paredzēts minētās direktīvas 9. panta 3. un 4. punktā, prasības, kas noteiktas atļauju piešķiršanai esošajām iekārtām, Polijā līdz 2010. gada 31. decembrim nepiemēro attiecībā uz turpmāk uzskaitītajām iekārtām. Pilnībā saskaņotas atļaujas minētajām iekārtām izsniedz līdz 2007. gada 30. oktobrim, norādot individuāli saistošus grafikus pilnīgas atbilstības nodrošināšanai. Šīs atļaujas nodrošina to, ka līdz 2007. gada 30. oktobrim tiek panākta atbilstība vispārējiem principiem, kas attiecas uz iekārtu ekspluatētāju pamatpienākumiem, kā noteikts direktīvas 3. pantā.

Enerģijas ražošana, Direktīvas 96/61/EK I pielikuma 1.1. kategorija: sadedzināšanas iekārtas, kuru nominālā jauda pārsniedz 50 MW

1. Aspra-Sefako S.A., Sędziszów

2. Carbon Black Polska Sp. z o.o., Jasło

3. Ciepłownia "Bielszowice", Ruda Śląska

4. Ciepłownia "Mikołaj", Ruda Śląska

5. Ciepłownia "Nowy Wirek", Ruda Śląska

6. Ciepłownia C II Spółdzielni Mieszkaniowej "Świt", Ełk

7. Ciepłownia Huty CEDLER S.A., Sosnowiec

8. Ciepłownia KAZIMIERZ (ZEC w Katowicach), Katowice

9. Ciepłownia NIWKA (ZEC w Katowicach), Katowice

10. COWiK Bartoszyce Sp. z o.o. - kotłownia rejonowa, Bartoszyce

11. Dolnośląski Zakład Termoenergetyczny S.A., Dzierżoniów

12. Elektrociepłownia Bydgoszcz I, Bydgoszcz

13. Elektrociepłownia GIGA Sp. z o.o., Świdnik

14. Elektrociepłownia Gorlice, Gorlice

15. Elektrociepłownia WSK Rzeszów, Rzeszów

16. Elektrociepłownia Zduńska Wola Sp. z o.o., Zduńska Wola

17. ENERGOPON Sp. z o.o., Poniatowa

18. Komunalne Przedsiębiorstwo Energetyki Cieplnej, Bydgoszcz

19. Kotłownia Miejska w Myszkowie, Myszków

20. Miejska Energetyka Cieplna Sp. z o.o., Ostrowiec Świętokrzyski

21. Miejskie Przedsiębiorstwo Energetyki Cieplnej Sp. z o.o., Włocławek

22. Mifama S.A., Mikołów

23. MPEC Sp. z o.o., Leszno

24. MPGK Włodawa, Włodawa

25. MZEC Sp. z o.o., Chojnice

26. Nadwiślańska Spółka Energetyczna Sp. z o.o., Bieruń

27. PEC Sp. z o.o., Jarocin

28. Przedsiębiorstwo Energetyczne Megawat Sp. z o.o. Z-1 Dębieńsko, Czerwionka - Leszczyny

29. Przedsiębiorstwo Energetyki Cieplnej, Katowice

30. Przedsiębiorstwo Energetyczne MEGAWAT Sp. z o.o. Zakład Z-2 Knurów, Czerwionka -Leszczyny

31. Przedsiębiorstwo Energetyczne MEGAWAT Sp. z o.o. Zakład Z-3 Szczygłowice, Czerwionka - Leszczyny

32. Przedsiębiorstwo Energetyczne Systemy Ciepłownicze S.A., Częstochowa

33. Przedsiębiorstwo Energetyki Cieplnej "Legionowo" Sp. z o.o., Legionowo

34. Przedsiębiorstwo Energetyki Cieplnej, Hajnówka

35. Przedsiębiorstwo Energetyki Cieplnej, Oborniki

36. Przedsiębiorstwo Energetyki Cieplnej Sp. z o.o. w Ełku, Ełk

37. Przedsiębiorstwo Energetyki Cieplnej Sp. z o.o., Pułtusk

38. Przedsiębiorstwo Energetyki Cieplnej w Goleniowie Sp. z o.o., Goleniów

39. Przedsiębiorstwo Wielobranżowe ATEX Sp. z o.o., Zamość

40. RSW S.A. - Ciepłownia Ignacy, Rybnik

41. RSW S.A. - Ciepłownia Jankowice, Rybnik

42. RSW S.A. - Ciepłownia Rymer, Rybnik

43. RSW S.A. Elektrociepłownia Chwałowice, Rybnik

44. Spółdzielnia Mieszkaniowa "Zazamcze", Włocławek

45. VT ENERGO Sp. z o.o., Dobre Miasto

46. Zakład Energetyczny Częstochowa S.A., Częstochowa

47. Zakład Energetyczny w Sokołowie Podlaskim, Sokołów Podlaski

48. Zakład Energetyki Cieplnej, Wołomin

49. Zakład Energetyki Cieplnej Sp. z o.o., Bolesławiec

50. Zakład Energetyki Cieplnej Sp. z o.o., Nowy Dwór Mazowiecki

51. Zakład Gospodarki Ciepłowniczej Sp. z o.o., Tomaszów Mazowiecki

52. Zakład Produkcji Ciepła Żory, Żory

53. Zakłady Energetyki Cieplnej, Katowice

54. Zakłady Tworzyw Sztucznych Gamrat w Jaśle, Jasło

55. Zakład Energetyki Cieplnej Sp. z o.o., Tczew

Atkritumu apsaimniekošana, Direktīvas 96/61/EK I pielikuma 5.4. kategorija: atkritumu poligoni, kuros apglabā vairāk nekā 10 tonnas dienā vai kuru kopējā jauda pārsniedz 25000 tonnas, neiekļaujot inerto atkritumu poligonus

Lp. | Category according to the Annex 1 to the Directive | Voivodship | Municipality | Town |

1 | 5.4 | Dolnośląskie | Syców | Syców |

2 | 5.4 | Dolnośląskie | Żarów | Żarów |

3 | 5.4 | Dolnośląskie | Chojnów | Biała |

4 | 5.4 | Dolnośląskie | Mirsk | Mirsk |

5 | 5.4 | Dolnośląskie | Lwówek Śląski | Płóczki Dolne |

6 | 5.4 | Dolnośląskie | Wiązów | St. Wiązów |

7 | 5.4 | Dolnośląskie | Osiecznica | Świętoszów |

8 | 5.4 | Dolnośląskie | Lądek — Zdrój | Lądek — Zdrój |

9 | 5.4 | Dolnośląskie | Bystrzyca Kłodzka | Bystrzyca Kłodzka |

10 | 5.4 | Dolnośląskie | Ziębice | Ziębice |

11 | 5.4 | Dolnośląskie | Strzelin | Wąwolnica |

12 | 5.4 | Kujawsko-Pomorskie | Golub — Dobrzyń | Białkowo |

13 | 5.4 | Kujawsko-Pomorskie | Sępólno Krajeńskie | Włościborek |

14 | 5.4 | Kujawsko-Pomorskie | Chełmno | Osnowo |

15 | 5.4 | Kujawsko-Pomorskie | Tuchola | Bladowo |

16 | 5.4 | Kujawsko-Pomorskie | Pielgrzymka | Pielgrzymka |

17 | 5.4 | Lubelskie | Parczew | Królewski Dwór |

18 | 5.4 | Lubelskie | Terespol | Lebiedziew |

19 | 5.4 | Lubelskie | Ryki | Ryki |

20 | 5.4 | Lubelskie | Kurów | Szumów |

21 | 5.4 | Lubelskie | Włodawa | Włodawa |

22 | 5.4 | Lubelskie | Hrubieszów | Hrubieszów |

23 | 5.4 | Lubelskie | Krasnystaw | Wincentów |

24 | 5.4 | Lubuskie | Słubice | Kunowice |

25 | 5.4 | Lubuskie | Lubsko | Lubsko |

26 | 5.4 | Lubuskie | Żary | Sieniawa Żarska |

27 | 5.4 | Lubuskie | Kożuchów | Stypułów |

28 | 5.4 | Lubuskie | Iłowa | Czyżówek |

29 | 5.4 | Lubuskie | Nowogród Bobrzański | Klępin |

30 | 5.4 | Łódzkie | Rawa Mazowiecka | Pukinin |

31 | 5.4 | Łódzkie | Działoszyn | Działoszyn |

32 | 5.4 | Małopolskie | Słopnice | Słopnice Szlacheckie |

33 | 5.4 | Małopolskie | Proszowice | Żębocin |

34 | 5.4 | Mazowieckie | Tłuszcz | Wólka Kozłowska |

35 | 5.4 | Mazowieckie | Mszczonów | Marków Świnice |

36 | 5.4 | Mazowieckie | Białobrzegi | Sucha |

37 | 5.4 | Mazowieckie | Radziejowice | Krzyżówka |

38 | 5.4 | Mazowieckie | Teresin | Topołowa |

39 | 5.4 | Mazowieckie | Płońsk | Dalanówek |

40 | 5.4 | Mazowieckie | Żuromin | Brudnice |

41 | 5.4 | Opolskie | Namysłów | Ziemiełowice |

42 | 5.4 | Opolskie | Kietrz | Dzierzysław |

43 | 5.4 | Opolskie | Łubniany | Kępa |

44 | 5.4 | Opolskie | Zawadzkie | Kielcza |

45 | 5.4 | Opolskie | Głogówek | Nowe Kotkowice — Rozłochów |

46 | 5.4 | Opolskie | Komprachcice | Domecko |

47 | 5.4 | Opolskie | Paczków | Ujeździec |

48 | 5.4 | Opolskie | Olesno | Świercze |

49 | 5.4 | Opolskie | Leśnica | Leśnica |

50 | 5.4 | Podlaskie | Mońki | Świerzbienie |

51 | 5.4 | Podlaskie | Wysokie Mazowieckie | Wysokie Mazowieckie |

52 | 5.4 | Podlaskie | Suwałki | Sobolewo |

53 | 5.4 | Podlaskie | Zambrów | Czerwony Bór |

54 | 5.4 | Podlaskie | Sejny | Konstatynówka |

55 | 5.4 | Pomorskie | Bytów | Sierżno |

56 | 5.4 | Pomorskie | Czarne | Nadziejewo |

57 | 5.4 | Pomorskie | Miastko | Gatka |

58 | 5.4 | Pomorskie | Człuchów | Kiełpin |

59 | 5.4 | Pomorskie | Pelpin | Ropuchy |

60 | 5.4 | Pomorskie | Wicko | Lucin |

61 | 5.4 | Pomorskie | Sztum | Nowa Wieś |

62 | 5.4 | Śląskie | Wilkowice | Wilkowice |

63 | 5.4 | Śląskie | Krzyżanowice | Tworków |

64 | 5.4 | Świętokrzyskie | Małogoszcz | Mieronice |

65 | 5.4 | Świętokrzyskie | Ożarów | Julianów |

66 | 5.4 | Świętokrzyskie | Połaniec | Luszyca |

67 | 5.4 | Świętokrzyskie | Busko Zdrój | Dobrowoda |

68 | 5.4 | Świętokrzyskie | Włoszczowa | Włoszczowa "Kępny Ług" |

69 | 5.4 | Świętokrzyskie | Strawczyn | Promnik |

70 | 5.4 | Wamińsko-Mazurskie | Mikołajki | Zełwągi |

71 | 5.4 | Wamińsko-Mazurskie | Działdowo | Zakrzewo |

72 | 5.4 | Wamińsko-Mazurskie | Pasłęk | Pasłęk |

73 | 5.4 | Warmińsko-Mazurskie | Biskupiec | Adamowo |

74 | 5.4 | Warmińsko-Mazurskie | Reszel | Worpławki |

75 | 5.4 | Warmińsko-Mazurskie | Lidzbark Warmiński |

76 | 5.4 | Warmińsko-Mazurskie | Ryn | Knis |

77 | 5.4 | Warmińsko-Mazurskie | Reszel | Pudwagi |

78 | 5.4 | Wielkopolskie | Grodzisk Wlkp. | Czarna Wieś |

79 | 5.4 | Wielkopolskie | Złotów | Międzybłocie |

80 | 5.4 | Wielkopolskie | Rogoźno | Studzeniec |

81 | 5.4 | Wielkopolskie | Trzcianka | Trzcianka |

82 | 5.4 | Wielkopolskie | Gostyń | Dalabuszki |

83 | 5.4 | Wielkopolskie | Opalenica | Jastrzębniki |

84 | 5.4 | Wielkopolskie | Ostrzeszów | Ostrzeszów |

85 | 5.4 | Wielkopolskie | Jutrosin | Jutrosin |

86 | 5.4 | Zachodniopomorskie | Sławno | Gwiazdowo |

87 | 5.4 | Zachodniopomorskie | Świdwin | Świdwinek 2 |

88 | 5.4 | Zachodniopomorskie | Gryfice | Smolęcin |

89 | 5.4 | Zachodniopomorskie | Dziwnów | Międzywodzie |

90 | 5.4 | Zachodniopomorskie | Drawsko Pomorskie | Mielenko Drawskie |

91 | 5.4 | Zachodniopomorskie | Marianowo | Marianowo |

b) Atkāpjoties no Direktīvas 96/61/EK 5. panta 1. punkta un tiktāl, ciktāl tas saistīts ar pienākumu ekspluatēt iekārtas atbilstīgi emisijas robežvērtībām, līdzvērtīgiem parametriem vai tehniskajiem rādītājiem, ko nodrošina labākie pieejamie tehniskie paņēmieni, kā paredzēts minētās direktīvas 9. panta 3. un 4. punktā, prasības, kas noteiktas atļauju piešķiršanai esošajām iekārtām, Polijā līdz atbilstīgo termiņu beigām nepiemēro attiecībā uz turpmāk uzskaitītajām iekārtām: Pilnībā saskaņotas atļaujas minētajām iekārtām izsniedz līdz 2007. gada 30. oktobrim, norādot individuāli saistošus grafikus pilnīgas atbilstības nodrošināšanai. Šīs atļaujas nodrošina to, ka līdz 2007. gada 30. oktobrim tiek panākta atbilstība vispārējiem principiem, kas attiecas uz iekārtu ekspluatētāju pamatpienākumiem, kā noteikts direktīvas 3. pantā.

1. | Zakłady Chemiczne "Wizów S.A.", Bolesławiec Śląski | līdz 30.6.2010. |

2. | "ENERGOTOR-TORUŃ S.A." | līdz 30.6.2010. |

3. | Zespół Elektrociepłowni "Bydgoszcz S.A. EC II" | līdz 31.12.2010. |

4. | Zespół Elektrociepłowni "Bydgoszcz S.A. EC I" | līdz 31.12.2010. |

5. | Zakłady Chemiczne "Nitro-Chem S.A.", Bydgoszcz | līdz 31.12.2010. |

6. | Zakłady Chemiczne "Organika-Zachem", Bydgoszcz | līdz 31.12.2010. |

7. | Inowrocławskie Zakłady Chemiczne "Soda Mątwy S.A." | līdz 31.12.2010. |

8. | Janikowskie Zakłady Sodowe "Janikosoda S.A." | līdz 31.12.2010. |

9. | Miejskie Przedsiębiorstwo Oczyszczania, Wysypisko Miejskie, Toruń | līdz 31.12.2009. |

10. | ELANA S.A., Toruń | līdz 30.6.2010. |

11. | Spółka Pracownicza Rolmil Mileszewy "Rolmil Sp." z o.o., Jabłonowo Pomorskie | līdz 31.12.2010. |

12. | Łęczyńska Energetyka Sp. z o.o. w Bogdance, Puchaczów | līdz 31.12.2010. |

13. | MEGATEM EC Lublin | līdz 31.12.2010. |

14. | Spółdzielnia Pracy Chemików XENON Zakład w Rąbieniu | līdz 31.12.2010. |

15. | Tomaszowskie Zakłady Drobiarskie "ROLDROB" S.A., Tomaszów Mazowiecki | līdz 31.12.2010. |

16. | Kutnowskie Zakłady Drobiarskie EXDROB S.A. w Kutnie | līdz 30.10.2010. |

17. | Huta im. T. Sendzimira S.A. w Krakowie — Piece koksownicze | līdz 31.12.2010. |

18. | Przedsiębiorstwo Materiałów Ogniotrwałych, Kraków | līdz 31.12.2010. |

19. | Cementownia Nowa Huta S.A., Kraków | līdz 31.12.2010. |

20. | Bolesław- Recycling w Bukownie | līdz 31.12.2010. |

21. | Elektrociepłownia Pruszków I (Elektrociepłownie Warszawskie S.A.), Pruszków | līdz 31.12.2010. |

22. | Ciepłownia Wola (Elektrociepłownie Warszawskie S.A.), Warszawa | līdz 31.12.2010. |

23. | URSUS — MEDIA Sp. z o.o., Warszawa | līdz 31.12.2010. |

24. | KERAMZYT Przedsiębiorstwo Kruszyw Lekkich Sp. z o.o., Mszczonów | līdz 30.11.2010. |

25. | Metsa Tissue S.A. (former Warszawskie Zakłady Papiernicze w Konstancinie Jeziornej), Konstancin Jeziorna | līdz 31.12.2009. |

26. | Reckitt Benckiser (Poland) S.A., Dwór Mazowiecki | līdz 31.12.2010. |

27. | Tarchomińskie Zakłady Farmaceutyczne POLFA S.A., Warszawa | līdz 31.12.2010. |

28. | Elektrownia Blachownia, Kędzierzyn Koźle | līdz 31.12.2010. |

29. | Południowe Zakłady Rafineryjne NAFTOPOL S.A. — Oddział w Kędzierzyn Koźle | līdz 31.12.2009. |

30. | Huta "Andrzej", Zawadzkie | līdz 31.12.2010. |

31. | Huta Małapanew w Ozimku — presently: Małapanew Zakłady Odlewnicze Sp. z o.o. | līdz 31.12.2010. |

32. | Visteon Corporation — Visteon Poland S.A., Praszka | līdz 31.12.2010. |

33. | Zakłady Azotowe "Kędzierzyn" S.A., Kędzierzyn — Koźle | līdz 31.12.2010. |

34. | Petro Carbo Chem S.A. — divided into two companies: "Synteza" S.A., Zakład Kędzierzyn-Koźle | līdz 30.6.2010. |

35. | Zakład Utylizacyjny WĘGRY, Węgry | līdz 31.12.2010. |

36. | Opolskie Zakłady Drobiarskie Continental Grain Company S.A., Opole | līdz 31.12.2009. |

37. | Przedsiębiorstwo Produkcyjno Handlowe "Ferma-Pol" Sp. z o.o. w Zalesiu | līdz 31.12.2010. |

38. | Zakład Usług Technicznych FASTY Sp. z o.o., Białystok | līdz 31.12.2010. |

39. | Zakład Produkcji Pasz "KEMOS", Suwałki | līdz 31.12.2010. |

40. | Przedsiębiorstwo Transportowe NECKO Sp. z o.o., Augustów | līdz 31.12.2010. |

41. | Zakład Utylizacji Sp. z o.o., Gdańsk | līdz 31.12.2010. |

42. | POLDANOR S.A., Przechlewo | līdz 31.12.2010. |

43. | Elektrociepłownia ZABRZE, Zabrze | līdz 31.12.2010. |

44. | Elektrownia EC1, Bielsko — Biała | līdz 31.12.2010. |

45. | Elektrociepłownia SZOMBIERKI, Bytom | līdz 31.12.2010. |

46. | Huta CZĘSTOCHOWA | līdz 31.12.2010. |

47. | Kombinat Koksowniczy "Zabrze" — Koksownia Dębieńsko, Czerwionka — Leszczyny | līdz 31.12.2009. |

48. | KK ZABRZE S.A. Koksownia RADLIN, Radlin | līdz 31.12.2009. |

49. | KK ZABRZE S.A. Koksownia JADWIGA, Zabrze | līdz 31.12.2009. |

50. | Huta Batory S. A., Chorzów | līdz 31.12.2010. |

51. | Huta JEDNOŚĆ, Siemianowice Śląskie | līdz 31.12.2010. |

52. | Zakłady Mechaniczne BYTOM, Bytom | līdz 31.12.2010. |

53. | Huta Łaziska S.A., Łaziska Górne | līdz 31.12.2010. |

54. | Kombinat Koksochemiczny ZABRZE S.A. — Zakład Destylacji Smoły, Zabrze | līdz 31.12.2010. |

55. | POLIFARB Cieszyn — Wrocław, Oddział Cieszyn | līdz 31.12.2009. |

56. | Zakłady Chemiczne ORGANIKA-AZOT S.A., Jaworzno | līdz 31.12.2010. |

57. | AGROB EKO, Zabrze | līdz 31.12.2010. |

58. | Miejskie Przedsiębiorstwo Gospodarki Komunalnej, Świętochłowice | līdz 31.12.2010. |

59. | INDYKPOL S.A., Olsztyn | līdz 31.12.2010. |

60. | Gospodarstwo Rolne Skarbu Państwa Raszewy, Żerków | līdz 31.12.2010. |

61. | Gospodarstwo Spółdzielcze AGROFIRMA, Wroniawy | līdz 31.12.2010. |

62. | Kombinat rolniczo-przemysłowy "Manieczki" Sp. z o.o., Brodnica | līdz 31.12.2010. |

63. | Ośrodek Hodowli Zarodowej "Garzyń" Sp. z o.o., Krzemieniewo | līdz 31.12.2010. |

64. | AGRO-MEAT, Koszalin | līdz 31.12.2010. |

65. | Spółdzielnia AGROFIRMA Witkowo, Stargard Szczeciński | līdz 31.12.2010. |

66. | Instytut Zootechniki — ferma Kołbacz, Stare Czarnowo | līdz 31.12.2010. |

2. 32001 L 0080: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/80/EK ( 2001. gada 23. oktobris) par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošo vielu emisiju gaisā no lielām sadedzināšanas iekārtām (OV L 309, 27.11.2001., 1. lpp.).

a) Atkāpjoties no Direktīvas 2001/80/EK 4. panta 3. punkta, kā arī no III un IV pielikuma A daļas, emisijas robežvērtības, kas noteiktas sēra dioksīdam, Polijā, ilgākais, līdz 2015. gada 31. decembrim nepiemēro attiecībā uz šādām iekārtām:

1. EL BEŁCHATÓW, 2 × BB-1150 tvaika katliem

2. EL. TURÓW, 1 × OP 650 b tvaika katlu - 2012, 1 × OP 650 b tvaika katliem - 2013

3. EL. KOZIENICE, 5 × OP-650 tvaika katliem

4. EL. DOLNA ODRA, 1 × OP-650 tvaika katliem

5. El. POMORZANY, 2 × Benson OP-206 tvaika katliem, 1 × WP - 120 tvaika katlu

6. EL. SZCZECIN, 2 × OP-130 tvaika katliem

7. Elektrownia im. T. Kościuszki S.A. w Połańcu, 2 × EP-650 tvaika katliem

8. Elektrownia Rybnik SA, 3 × OP-650 tvaika katliem

9. Zespół Elektrowni Ostrołęka S.A, EL. OSTROŁĘKA "B", 2 × OP-650 tvaika katliem

10. Południowy Koncern Energetyczny S.A., Elektrownia "Łagisza", 3 × OP-380k tvaika katliem

11. Elektrownia "Skawina" S.A., 4 × OP-230 tvaika katliem, 4 × OP-210 tvaika katliem

12. Elektrownia "Stalowa Wola" S.A., 4 × OP-150 tvaika katliem, 2 × OP-380k tvaika katliem

13. Elektrociepłownie Warszawskie S.A., EC "Siekierki", 2 × OP-230 tvaika katliem, 1 × OP-380 tvaika katlu, 3 × OP-430 tvaika katliem, 1 × WP-200 tvaika katlu, 3 × WP-120 tvaika katliem

14. Elektrociepłownie Warszawskie S.A., EC "Żerań", 5 × OP 230 tvaika katliem, 4 × WP 120 tvaika katliem

15. Elektrociepłownia nr 2, Łódź, 1 × OP 130 tvaika katliem, 1 × OP 130 tvaika katlu - 2014, 1 × OP 140 tvaika katliem

16. Elektrociepłownia nr 3, Łódź, 1 × OP 230 tvaika katlu, 1 × OP 230 tvaika katlu - 2014

17. Elektrociepłownia nr 4, Łódź, 4 × WP 120 tvaika katliem

18. KOGENERACJA S.A., Wrocław, Elektrociepłownia Czechnica, 4 × OP 130 tvaika katliem

19. KOGENERACJA S.A., Wrocław, Elektrociepłownia Wrocław, 2 × OP 430 tvaika katliem, 1 × WP 70 tvaika katlu, 1 × WP 120 tvaika katlu

20. Elektrociepłownie Wybrzeże S.A., Elektrociepłownia Gdańska, 2 × OP 70C tvaika katliem, 1 × OP 230 tvaika katliem - 2012, 1 × OP 230 tvaika katlu

21. Elektrociepłownie Wybrzeże S.A., Elektrociepłownia Gdańska, 1 × WP 120 tvaika katlu

22. Zespół Elektrociepłowni Bydgoszcz S.A., Elektrociepłownia Bydgoszcz II, 2 × OP 230 tvaika katliem

23. Elektrociepłownia Białystok S.A., 2 × OP 140 tvaika katliem, 1 × OP 230 tvaika katlu

24. Elektrociepłownia Zabrze S.A., 2 × WP 120 tvaika katliem

25. Elektrociepłownia Będzin S.A., 2 × OP 140 tvaika katliem

26. Elektrociepłownia Gorzów S.A., 2 × OP 140 tvaika katliem

27. Elektrociepłownia Elbląg S.A., 3 × OP 130 tvaika katliem, 1 × WP 120 tvaika katlu

28. Elektrociepłownia Toruń S.A., 2 × WP 120 tvaika katliem

29. EC Lublin Wrotków, 2 × WP 70 tvaika katliem

30. Zakład Elektrociepłowni, Polskiego Koncernu Naftowego "Orlen" S.A., 1 × OO 220 tvaika katliem, 3 × OO-320 tvaika katliem, 4 × OO-420 tvaika katliem

31. Energetyka Dwory Sp. z o.o., 1 × OP-140 tvaika katlu - 2012

32. EC ANWIL S.A, Włocławek, 1 × OO-230 tvaika katlu, 2 × OO-260 tvaika katliem

33. Zakłady Azotowe "PUŁAWY" S.A., Zakład Elektrociepłowni, Puławy, 2 × OP-215 tvaika katliem

34. Huta im. T. Sendzimira S.A., 4 × TP-230 tvaika katliem, 1 × OP-230 tvaika katliem

35. EC Rafinerii Gdańskiej, 2 × OOP-160 tvaika katliem

36. EC II Elana S.A., Toruń, 4 × OO-120 tvaika katliem

Šajā pārejas laikposmā sēra dioksīda emisija no visām sadedzināšanas iekārtām, kā paredzēts Direktīvā 2001/80/EK, nedrīkst pārsniegt šādas robežvērtības:

- 2008. gadā: 454000 tonnas / gadā

- 2010. gadā: 426000 tonnas / gadā

- 2012. gadā: 358000 tonnas / gadā;

b) Atkāpjoties no Direktīvas 2001/80/EK 4. panta 3. punkta un VI pielikuma A daļas, slāpekļa oksīda emisijas robežvērtības, kuras no 2016. gada 1. janvāra piemēro iekārtām ar nominālo jaudu, kas pārsniedz 500 MWth, līdz 2017. gada 31. decembrim nepiemēro attiecībā uz šādām iekārtām:

1. Zespół Elektrowni PAK, EL. ADAMÓW, 3 × OP 380 b tvaika katliem, 2 × OP 380 b tvaika katliem

2. EL. KOZIENICE, 3 × OP-650 tvaika katliem, 2 × AP-1650 tvaika katliem

3. EL. DOLNA ODRA, 5 × OP-650 tvaika katliem

4. Elektrownia im. T. Kościuszki S.A., Połaniec, 6 × EP-650 tvaika katliem

5. Elektrownia Rybnik S.A., 5 × OP-650 tvaika katliem

6. Zespół Elektrowni Ostrołęka S.A, EL. OSTROŁĘKA "B", 1 × OP-650 tvaika katlu

7. Południowy Koncern Energetyczny S.A., Elektrownia Jaworzno III, 6 × OP-650 tvaika katliem

8. Południowy Koncern Energetyczny S.A., Elektrownia Łaziska, 2 × OP-380 tvaika katliem, 4 × OP-650 tvaika katliem,

9. Południowy Koncern Energetyczny S.A., Elektrownia Łagisza, 2 × OP-380k tvaika katliem

10. Elektrownia "Opole" S.A., 4 × BP-1150 tvaika katliem

11. Elektrociepłownie Warszawskie S.A., EC "Siekierki", 2 × OP-230 tvaika katliem

12. Elektrociepłownie Warszawskie S.A., EC "Kawęczyn", 1 × WP-120 tvaika katlu, 2 × WP-200 tvaika katliem

13. Elektrociepłownia nr 3, Łódź, 2 × OP 130 tvaika katliem, 1 × OP 230 tvaika katliem

14. Elektrociepłownia nr 4, Łódź, 2 × OP 230 tvaika katliem

15. Elektrociepłownia "Kraków" S.A., 2 × BC-90 tvaika katliem, 2 × BC-100 tvaika katliem, 4 × WP 120 tvaika katliem

16. Elektrociepłownie Wybrzeże S.A., Elektrociepłownia Gdańska, 2 × OP 230 tvaika katliem

17. Zespół Elektrociepłowni Bydgoszcz S.A., Elektrociepłownia Bydgoszcz II, 2 × OP 230 tvaika katliem

18. Zespół Elektrociepłowni Poznańskich S.A., EC II Poznań Karolin, 2 × OP 140 tvaika katliem, 2 × OP 430 tvaika katliem

19. EC Nowa Sp. z o.o., Dąbrowa Górnicza, 1 × OPG-230 tvaika katliem, 4 × OPG-230 tvaika katliem, 1 × OPG-430 tvaika katliem

20. Zakłady Azotowe "PUŁAWY" S.A., Zakład Elektrociepłowni, Puławy, 3 × OP-215 tvaika katliem

21. INTERNATIONAL PAPER-KWIDZYN S.A., Wydział Energetyczny, 4 × OP-140 tvaika katliem

Šajā pārejas laikposmā slāpekļa oksīda emisija no visām sadedzināšanas iekārtām, kā paredzēts Direktīvā 2001/80/EK, nedrīkst pārsniegt šādas robežvērtības:

- 2008. gadā: 254000 tonnas / gadā

- 2010. gadā: 251000 tonnas / gadā

- 2012. gadā: 239000 tonnas / gadā;

c) Atkāpjoties no Direktīvas 2001/80/EK 4. panta 3. punkta un VII pielikuma A daļas, putekļu emisijas robežvērtības līdz 2017. gada 31. decembrim nepiemēro attiecībā uz putekļu emisiju no šādām municipālajām siltumenerģijas ražošanas iekārtām:

1. Ciepłownia Miejska Łomża, 3 × WR-25 ūdens apkures katliem

2. Miejskie Przedsiębiorstwo Energetyki Cieplnej Spółka z o.o., Ciepłownia "Zatorze", Leszno, 3 × WR-25 ūdens apkures katliem

3. Miejskie Przedsiębiorstwo Energetyki Cieplnej Spółka z o.o, Chełm, 2 × WR-25 ūdens apkures katliem, 1 × WR-10 ūdens apkures katlu

4. Ciepłownia Miejska Sieradz, 2 × WR-25 ūdens apkures katliem

5. LUBREM S.C. Centralna Ciepłownia w Dęblinie, 3 × WR-25 ūdens apkures katliem

6. Miejskie Przedsiębiorstwo Energetyki Cieplnej Spółka z o.o., Ciepłownia "Zachód," Białystok, 3 × WR-25 ūdens apkures katliem

7. Komunalne Przedsiębiorstwo Energetyki Cieplnej Spółka z o.o, Karczew, 3 × WR-25 w ūdens apkures katliem

8. Ciepłownia C III Ełk, 3 × WR-25 ūdens apkures katliem

9. Ciepłownia-Zasanie Przemyśl, 3 × WR-25 ūdens apkures katliem

10. Przedsiębiorstwo Energetyki Cieplnej Spółka z o.o, Biała Podlaska 2 × WR-25 ūdens apkures katliem

11. Ciepłownia "Rejtan" Częstochowa, 3 × WR-25 ūdens apkures katliem

12. Centralna Ciepłownia w Ciechanów, PEC Sp. z o.o., Ciechanów,3 × WR-25 ūdens apkures katliem, 3 × OR-10 ūdens tvaika ģenerēšanas katliem

13. Wojewódzkie Przedsiębiorstwo Energetyki Cieplnej w Legnicy S.A., 1 × WR-46 ūdens apkures katliem, 2 × OR 32 ūdens apkures katliem

14. OPEC Grudziądz, 2 × WR-25 ūdens apkures katliem, 3 × OR-32 ūdens tvaika ģenerēšanas katliem

15. Ciepłownia Miejska Malbork, 2 × WR-10 ūdens apkures katliem

16. ATEX Sp. z o.o Przedsiębiorstwo Wielobranżowe Zamość, 3 × WR-25 ūdens apkures katliem

17. Miejskie Przedsiębiorstwo Gospodarki Komunalnej Sp. z o.o., Krosno, 2 × WR-10 ūdens apkures katliem - 2015, 2 × WR - 10 ūdens apkures katliem

18. Miejskie Przedsiębiorstwo Energetyki Cieplnej Sp. z o.o., Tarnowskie Góry, 2 × WR-25 ūdens apkures katliem

19. Zakład Energetyki Cieplnej Tczew Sp. z o.o., 2 × WR - 25 ūdens apkures katliem

20. Elektrociepłownia "Zduńska Wola"Sp. z o.o., 3 × OR-32 ūdens tvaika ģenerēšanas katliem, 1 × WR-25 ūdens apkures katliem

21. Miejska Energetyka Cieplna Sp. z o.o., Kotłownia Zachód, Piła, 2 × WR-25 ūdens apkures katliem

22. Przedsiębiorstwo Energetyki Cieplnej, Gniezno, 2 × WR-25 ūdens apkures katliem, 1 × WLM-5 ūdens apkures katliem - 2015

23. Szczecińska Energetyka Cieplna Sp. z o.o., 2 × WR-25 ūdens apkures katliem

24. Przedsiębiorstwo Energetyki Cieplnej "Legionowo" Sp. z o.o., 3 × WR-25 ūdens apkures katliem

25. Kalisz -Piwonice S.A., 3 × WR25 ūdens apkures katliem, 1 × OSR-32 ūdens tvaika ģenerēšanas katlu

26. Przedsiębiorstwo Energetyki Cieplnej, Ciepłownia Główna, Suwałki, 4 × WR-25 ūdens apkures katliem

27. Radomskie Przedsiębiorstwo Energetyki Cieplnej "RADPEC" S.A., 3 × WR-25 ūdens apkures katliem

28. Miejski Zakład Gospodarki Komunalnej Piotrków Trybunalski, 2 × WR-25 ūdens apkures katliem

29. Zakład Gospodarki Komunalnej i Mieszkaniowej, Ciepłownia Miejska, Pabianice, 4 × WR-25 ūdens apkures katliem.

Turklāt iepriekš uzskaitīto iekārtu radītās emisijas procentuālā daļa nedrīkst pārsniegt šādas vērtības:

- sēra dioksīda emisijai:

2008. gadā: 20 % no nozares kopapjoma 2001. gadā

2013. gadā: 19 % no nozares kopapjoma 2001. gadā;

- slāpekļa oksīda emisijai:

2016. gadā: 24 % no nozares kopapjoma 2001. gadā;

- putekļu emisijai:

Visā laikposmā kopā: 2 % no nozares kopapjoma 2001. gadā.

d) Līdz 2008. gada 1. janvārim un tad līdz 2012. gada 1. janvārim Polija iesniedz Komisijai atjauninātu plānu, tostarp ieguldījumu plānu, atlikušo neatbilstīgo iekārtu pakāpeniskai pielāgošanai, skaidri norādot konkrētus posmus acquis piemērošanai. Abiem šiem plāniem jānodrošina emisijas turpmāka samazināšana, kā paredzēts iepriekš izklāstītajos starpposma mērķos, un to mērķis ir nodrošināt, lai sēra dioksīda emisija 2010. gadā būtu mazākas par 400000 tonnām un 2012. gadā — mazākas par 300000 tonnām.

Ja Komisija, jo īpaši ņemot vērā iespaidu uz vidi un vajadzību samazināt pārejas pasākumu izraisītos konkurences traucējumus iekšējā tirgū, konstatē to, ka šie plāni nav pietiekami noteikto mērķu sasniegšanai, tā informē Poliju. Turpmākajos trīs mēnešos Polija paziņo pasākumus, ko tā veikusi, lai sasniegtu minētos mērķus. Ja Komisija pēc tam, apspriežoties ar dalībvalstīm, konstatē to, ka šie pasākumi nav pietiekami noteikto mērķu sasniegšanai, tā sāk pārkāpuma procedūru, kā paredzēts EK līguma 226. pantā.

E. KODOLDROŠĪBA UN AIZSARDZĪBA PRET RADIĀCIJU

31997 L 0043: Padomes Direktīva 97/43/Euratom ( 1997. gada 30. jūnijs), ar ko paredz personu veselības aizsardzību pret jonizējošā starojuma kaitīgo iedarbību saistībā ar ārstnieciski diagnostisko apstarošanu un atceļ Direktīvu 84/466/Euratom (OV L 180, 9.7.1997., 22. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvas 97/43/Euratom 8. panta, Polijā līdz 2006. gada 31. decembrim nepiemēro noteikumus par radioloģiskajām iekārtām. Šādas iekārtas netiek tirgotas citās dalībvalstīs.

[1] NACE: skat. 31990 R 3037: Padomes Regula (EEK) Nr. 3037/90 ( 1990. gada 9. oktobris) par saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju Eiropas Kopienā (OV L 293, 24.10.1990., 1. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara 32002 R 0029: Komisijas 19.12.2001. Regula (EK) Nr. 29/2002 (OV L 6, 10.1.2002., 3. lpp.).

[2] Kā noteikts Komisijas Ieteikumā 96/280/EK ( 1996. gada 3. aprīlis) par mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 107, 30.4.1996., 4. lpp.).

[3] Kā noteikts Komisijas Ieteikumā 96/280/EK ( 1996. gada 3. aprīlis) par mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 107, 30.4.1996., 4. lpp.).

[4] Kā tā definēta C pielikumā, kas pievienots Kopienas Daudznozaru sistēmai reģionālā atbalsta piešķiršanai lieliem ieguldījumu projektiem (OV C 70, 19.3.2002., 8. lpp.).

[5] OV C 74, 10.3.1998., 9. lpp.

[6] Padomes Direktīva 76/464/EEK ( 1976. gada 4. maijs) par piesārņojumu, ko rada dažas bīstamas vielas, kuras novada Kopienas ūdens vidē (OV L 129, 18.5.1976., 23. lpp.), ņemot vērā tās grozījumus.

[7] Padomes Direktīva 82/176/EEK ( 1982. gada 22. marts) par robežvērtībām un kvalitātes mērķiem attiecībā uz dzīvsudraba emisijām sārmu-hlorīdu elektrolīzē (OV L 81, 27.3.1982., 29. lpp.), ņemot vērā tās grozījumus.

[8] Padomes Direktīva 83/513/EEK ( 1983. gada 26. septembris) par robežvērtībām un kvalitātes mērķiem attiecībā uz kadmija emisijām (OV L 291, 24.10.1983., 1. lpp.), ņemot vērā tās grozījumus.

[9] Padomes Direktīva 84/156/EEK ( 1984. gada 8. marts) par robežvērtībām un kvalitātes mērķiem attiecībā uz dzīvsudraba emisijām nozarēs, kas nav sārmu-hlorīdu elektrolīze (OV L 074, 17.3.1984., 49. lpp.), ņemot vērā tās grozījumus.

[10] Padomes Direktīva 86/280/EEK ( 1986. gada 12. jūnijs) par emisiju robežvērtībām un kvalitātes mērķiem attiecībā uz dažām bīstamām vielām, kas iekļautas Direktīvas 76/464/EEK pielikuma I sarakstā (OV L 181, 4.7.1986., 16. lpp.), ņemot vērā tās grozījumus.

[11] Komisijas Ieteikums 96/280/EK ( 1996. gada 3. aprīlis) par mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 107, 30.4.1996., 4. lpp.).

[12] Padomes Direktīva 91/271/EEK ( 1991. gada 21. maijs) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (OV L 135, 30.5.1991., 40. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 98/15/EK (OV L 67, 7.3.1998., 29. lpp.).

[13] Padomes Direktīva 1999/31/EK ( 1999. gada 26. aprīlis) par atkritumu poligoniem (OV L 182, 16.7.1999., 1. lpp.), ņemot vērā tās grozījumus.

[14] Komisijas Ieteikums 96/280/EK ( 1996. gada 3. aprīlis) par mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 107, 30.4.1996., 4. lpp.).

[15] Padomes Direktīva 96/61/EK ( 1996. gada 24. septembris) par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (OV L 257, 10.10.1996., 26. lpp.), ņemot vērā tās grozījumus.

[16] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/80/EK par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošo vielu emisijām gaisā no lielām sadedzināšanas iekārtām (OV L 309, 27.11.2001., 1. lpp.).

[17] OV C 37, 3.2.2001., 3. lpp.

[18] Komisijas Regula (EK) Nr. 412/97, ar ko nosara sīki izstrādātus noteikumus par to, kā Padomes Regulu (EK) Nr. 2200/96 piemērot attiecībā uz ražotāju organizāciju atzīšanu (OV L 62, 4.3.1997., 16. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1120/2001 (OV L 153, 8.6.2001., 10. lpp.).

[19] OV L 281, 4.11.1999., 30. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1830/2002 (OV L 277, 15.10.2002., 15. lpp.).

[20] Padomes Direktīva 92/46/EEK ( 1992. gada 16. jūnijs), ar ko paredz dzīvnieku veselības noteikumus attiecībā uz svaigpiena, termiski apstrādāta piena un piena produktu ražošanu un laišanu tirgū (OV L 268, 14.9.1992., 1. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Direktīvu 94/71/EK (OV L 368, 31.12.1994., 33. lpp.).

[21] Padomes Direktīva 2000/29/EK ( 2000. gada 8. maijs) par aizsardzības pasākumiem, lai novērstu augiem vai augu produktiem kaitīgu organismu ievešanu un izplatību Kopienā (OV L 169, 10.7.2000., 1. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2002/36/EK (OV L 116, 3.5.2002., 16. lpp.).

[22] Kopienas ūdeņi.

[23] Kopienas ūdeņi un apgabali, kas nav citu piekrastes valstu zvejas jurisdikcijā.

[24] OV L 228, 9.9.1996., 1. lpp.

[25] OV L 76, 23.3.1992., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Direktīvu 2000/47/EK (OV L 193, 29.7.2000., 73. lpp.).

[26] OV L 194, 25.7.1975., 39. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Lēmumu 96/350 (OV L 135, 6.6.1996., 32. lpp.).

[27] OV L 78, 26.3.1991., 32. lpp.

[28] OV L 275, 10.10.1996., 26. lpp.

[29] OV L 194, 25.7.1975., 39. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Lēmumu 96/350/EK (OV L 135, 6.6.1996., 32. lpp.).

[30] OV L 377, 31.12.1991., 20. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 94/31/EK (OV L 168, 2.7.1994., 28. lpp.).

[31] OV L 129, 18.5.1976., 23. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2000/60/EK (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).

--------------------------------------------------

A papildinājums,

kas minēts XII pielikuma 1. iedaļas 4. un 5. punktā [*]

[*] Skatīt OV C 227 E, 23.9.2003., 763. lpp.

--------------------------------------------------

B papildinājums,

kas minēts XII pielikuma 6. iedaļas B nodaļas I apakšnodaļas 1. punktā [*]

Pārejas pasākumos iesaistīto sarkanās gaļas pārstrādes uzņēmumu saraksts, norādot nepilnības un šo nepilnību novēršanas termiņus

[*] Skatīt OV C 227 E, 23.9.2003., 1392. lpp.

--------------------------------------------------

C papildinājums,

kas minēts XII pielikuma 6. iedaļas B nodaļas I apakšnodaļas 2. punktā [*]

To uzņēmumu saraksts, kuros izmanto nepapildinātu būru sistēmu un uz kuriem attiecas pārejas režīms (Direktīvas 1999/74/EK 4. panta 1. punkta 4. un 5. apakšpunkts)

[*] Skatīt OV C 227 E, 23.9.2003., 1485. lpp.

--------------------------------------------------

XIII PIELIKUMS

Pievienošanās akta 24. pantā minētais saraksts: Slovēnija

1. BRĪVA PREČU APRITE

32001 L 0083: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/83/EK ( 2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV L 311, 28.11.2001., 67. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvā 2001/83/EK noteiktajām prasībām attiecībā uz kvalitāti, drošību un iedarbību, tādas tirdzniecības atļaujas, kas attiecībā uz sarakstos (šā pielikuma A papildinājums, ko Slovēnija iesniegusi vienā valodā) norādītajiem farmācijas līdzekļiem līdz pievienošanās dienai izsniegtas saskaņā ar Slovēnijas tiesību aktiem, paliek spēkā vai nu līdz laikam, kad tās tiek atjaunotas atbilstīgi acquis prasībām un iepriekšminētajos sarakstos noteiktajiem termiņiem, vai arī līdz 2007. gada 31. decembrim, atkarībā no tā, kurš termiņš beidzas agrāk. Neskarot minētās direktīvas III sadaļas 4. nodaļas noteikumus, uz tirdzniecības atļaujām, kas paredzētas šajā atkāpē, neattiecas noteikumi par savstarpēju atzīšanu dalībvalstīs, kamēr šie līdzekļi nav atļauti saskaņā ar ES tiesību aktiem.

2. PERSONU PĀRVIETOŠANĀS BRĪVĪBA

Eiropas Kopienas dibināšanas līgums;

31968 L 0360: Padomes Direktīva 68/360/EEK ( 1968. gada 15. oktobris) par ierobežojumu atcelšanu attiecībā uz dalībvalstu darba ņēmēju un viņu ģimeņu pārvietošanos un uzturēšanos Kopienā (OV L 257, 19.10.1968., 13. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem - Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.);

31968 R 1612: Padomes Regula (EEK) Nr. 1612/68 ( 1968. gada 15. oktobris) par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Kopienā (OV L 257, 19.10.1968., 2. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 31992 R 2434: Padomes 27.7.1992. Regula (EEK) Nr. 2434/92 (OV L 245, 26.8.1992., 1. lpp.);

(31996 L 0071: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/71/EK ( 1996. gada 16. decembris) par darba ņēmēju nosūtīšanu saistībā ar pakalpojumu sniegšanu (OV L 18, 21.1.1997., 1. lpp.).

1. Attiecībā uz darba ņēmēju pārvietošanās brīvību un pakalpojumu sniegšanas brīvību, kas saistīta ar darba ņēmēju pagaidu pārvietošanos, kas definēta Direktīvas 96/71/EK 1. pantā, EK līguma 39. pantu un 49. panta pirmo daļu Slovēnijas attiecībās ar Beļģiju, Čehijas Republiku, Dāniju, Vāciju, Igauniju, Grieķiju, Spāniju, Franciju, Īriju, Itāliju, Latviju, Lietuvu, Luksemburgu, Ungāriju, Nīderlandi, Austriju, Poliju, Portugāli, Slovākiju, Somiju, Zviedriju un Apvienoto Karalisti pilnībā piemēro, ievērojot 2. līdz 14. punktā paredzētos pārejas noteikumus.

2. Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. panta, pašreizējās dalībvalstis divus gadus pēc pievienošanās dienas piemēros attiecīgo valstu pasākumus vai pasākumus, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem, kuri reglamentē Slovēnijas pilsoņu pieeju šo valstu darba tirgiem. Pašreizējās dalībvalstis var turpināt šo pasākumu īstenošanu piecus gadus pēc pievienošanās dienas.

Slovēnijas pilsoņi, kas pievienošanās dienā likumīgi strādā kādā no pašreizējām dalībvalstīm un kam uz nepārtrauktu 12 mēnešu vai ilgāku laikposmu ir likumīga pieeja attiecīgās dalībvalsts darba tirgum, saglabās pieeju attiecīgās dalībvalsts darba tirgum, bet ne citu tādu dalībvalstu darba tirgiem, kuras īsteno savus iekšējos pasākumus.

Slovēnijas pilsoņiem, kam pēc pievienošanās uz nepārtrauktu 12 mēnešu vai ilgāku laikposmu ir pieeja kādas pašreizējās dalībvalsts darba tirgum, ir tādas pašas tiesības.

Iepriekš šā punkta otrajā un trešajā daļā minētie Slovēnijas pilsoņi zaudē minētajās daļās paredzētās tiesības, ja viņi brīvprātīgi atstāj attiecīgās dalībvalsts darba tirgu.

Slovēnijas pilsoņiem, kas kādā no pašreizējām dalībvalstīm likumīgi strādā pievienošanās dienā vai laikposmā, kad tiek īstenoti attiecīgās valsts pasākumi, un kam pieeja attiecīgās dalībvalsts darba tirgum ir uz laikposmu, kas īsāks par 12 mēnešiem, nav minēto tiesību.

3. Pirms beidzas divu gadu laikposms pēc pievienošanās dienas, Padome pārskata 2. punktā paredzēto pārejas noteikumu darbību, pamatojoties uz Komisijas ziņojumu.

Pēc minētās izskatīšanas un ne vēlāk kā beidzoties divu gadu laikposmam pēc pievienošanās dienas pašreizējās dalībvalstis paziņo Komisijai, vai tās turpinās īstenot attiecīgos valstu pasākumus vai pasākumus, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem, vai arī turpmāk piemēros Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. pantu. Ja šāds paziņojums netiek sniegts, piemēro Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. pantu.

4. Pēc Slovēnijas lūguma var veikt vienu papildu izskatīšanu. Šādā gadījumā piemēro 3. punktā izklāstīto procedūru, un izskatīšanu pabeidz sešos mēnešos pēc Slovēnijas lūguma saņemšanas.

5. Dalībvalstis, kuras turpina īstenot attiecīgos valsts pasākumus vai pasākumus, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem, 2. punktā minētā piecu gadu laikposma beigās var — ja pastāv nopietni darba tirgus traucējumi vai to rašanās iespēja un iepriekš paziņojot Komisijai — septiņus gadus pēc pievienošanās dienas turpināt īstenot minētos pasākumus. Ja šāds paziņojums netiek sniegts, piemēro Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. pantu.

6. Septiņu gadu laikposmā pēc pievienošanās dienas tās dalībvalstis, kurās saskaņā ar 3., 4. vai 5. punktu attiecībā uz Slovēnijas pilsoņiem piemēro Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. pantu un kuras minētajā laikposmā Slovēnijas pilsoņiem uzskaites nolūkā izsniedz darba atļaujas, minētās atļaujas izsniegs automātiski.

7. Dalībvalstis, kurās atbilstīgi 3., 4. vai 5. punktam attiecībā uz Slovēnijas pilsoņiem piemēro Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. pantu, var septiņu gadu laikposmā pēc pievienošanās dienas izmantot turpmākajās šā punkta daļās izklāstītās procedūras.

Ja kādā no šā punkta pirmajā daļā minētajām dalībvalstīm ir vai ir paredzami darba tirgus traucējumi, kas varētu nopietni apdraudēt dzīves vai nodarbinātības līmeni konkrētajā reģionā vai profesijā, tad šī dalībvalsts par to informē Komisiju un pārējās dalībvalstis, sniedzot visu attiecīgo informāciju. Pamatojoties uz šo informāciju, dalībvalsts var lūgt, lai Komisija nosaka, ka Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. panta piemērošana pilnīgi vai daļēji jāaptur, lai attiecīgajā reģionā vai profesijā atjaunotu normālo situāciju. Par piemērošanas apturēšanu, kā arī apturēšanas ilgumu un apjomu Komisija lemj vēlākais divas nedēļas pēc attiecīga lūguma saņemšanas un savu lēmumu dara zināmu Padomei. Ikviena dalībvalsts var divās nedēļās pēc dienas, ar ko datēts Komisijas lēmums, lūgt Padomi atcelt vai grozīt attiecīgo lēmumu. Par šādiem lūgumiem Padome divās nedēļās pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu.

Steidzamos un izņēmuma gadījumos šā punkta pirmajā daļā minētā dalībvalsts var apturēt Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. panta piemērošanu, tūlīt pēc tam iesniedzot Komisijai pamatotu paziņojumu.

8. Kamēr atbilstīgi 2. līdz 5. punktam un 7. punktam ir apturēta Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. panta piemērošana, Slovēnijā attiecībā uz pašreizējo dalībvalstu pilsoņiem un pašreizējās dalībvalstīs attiecībā uz Slovēnijas pilsoņiem piemēro regulas 11. pantu, ņemot vērā šādus nosacījumus:

- regulas 10. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem darba ņēmēja ģimenes locekļiem, kas kopā ar darba ņēmēju pievienošanās dienā likumīgi dzīvo kādā dalībvalstī, pēc pievienošanās nekavējoties ir pieeja darba tirgum šajā dalībvalstī. Tas neattiecas uz tādu darba ņēmēju ģimenes locekļiem, kam pieeja attiecīgās dalībvalsts darba tirgum ir atļauta uz laikposmu līdz 12 mēnešiem;

- regulas 10. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem darba ņēmēja ģimenes locekļiem, kuri kopā ar darba ņēmēju likumīgi dzīvo kādā dalībvalstī no dienas, kas ir pēc pievienošanās dienas, taču laikposmā, kad tiek piemēroti iepriekš izklāstītie pārejas noteikumi, ir pieeja attiecīgās dalībvalsts darba tirgum, tiklīdz viņi vismaz astoņpadsmit mēnešus ir dzīvojuši attiecīgajā dalībvalstī vai arī trešajā gadā pēc pievienošanās dienas, atkarībā no tā, kurš termiņš beidzas agrāk.

Šie noteikumi neskar labvēlīgākus pasākumus, ko paredz attiecīgās valsts tiesību akti vai kas izriet no divpusējiem nolīgumiem.

9. Ja dažus Direktīvas 68/360/EEK noteikumus nav iespējams nošķirt no Regulas (EEK) Nr. 1612/68 noteikumiem, kurus nepiemēro atbilstīgi 2. līdz 5., 7. un 8. punktam, tad Slovēnija un pašreizējās dalībvalstis drīkst atkāpties no minētajiem noteikumiem, ciktāl tas vajadzīgs, lai piemērotu 2. līdz 5., 7. un 8. punktu.

10. Visos gadījumos, kad atbilstīgi iepriekš izklāstītajiem pārejas noteikumiem pašreizējās dalībvalstis īsteno attiecīgo valstu pasākumus vai pasākumus, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem, Slovēnija var paturēt spēkā ekvivalentus pasākumus attiecībā uz konkrētās dalībvalsts vai konkrēto dalībvalstu pilsoņiem.

11. Ja kāda no pašreizējām dalībvalstīm aptur Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. panta piemērošanu, Slovēnija var attiecībā uz Čehijas Republiku, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Ungāriju, Poliju un Slovākiju izmantot procedūras, kas izklāstītas 7. punktā. Šādos laikposmos darba atļaujas, ko Slovēnija pārraudzības nolūkā izsniedz Čehijas Republikas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Polijas un Slovākijas pilsoņiem, tiek izsniegtas automātiski.

12. Pašreizējās dalībvalstis, kas atbilstīgi 2. līdz 5. un 7. līdz 9. punktam īsteno savas valsts pasākumus, var atbilstīgi saviem tiesību aktiem noteikt plašāku pārvietošanās brīvību nekā pastāv pievienošanās dienā, tostarp paredzēt pilnīgu pieeju darba tirgum. Sākot ar trešo gadu pēc pievienošanās dienas, ikviena pašreizējā dalībvalsts, kas īsteno savas valsts pasākumus, var jebkurā laikā nolemt, ka minēto pasākumu vietā piemēros Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. panta noteikumus. Par jebkuru šādu lēmumu informē Komisiju.

13. Lai atsevišķās jutīgās pakalpojumu jomās darba tirgū novērstu nopietnus traucējumus vai šādu traucējumu rašanās iespēju, ko dažos reģionos var izraisīt transnacionāla pakalpojumu sniegšana, kā tā definēta Direktīvas 96/71/EK 1. pantā, un tiktāl, ciktāl tās atbilstīgi iepriekš izklāstītajiem pārejas noteikumiem attiecībā uz Slovēnijas darba ņēmējiem īsteno savas valsts pasākumus vai pasākumus, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem, Vācija un Austrija var — iepriekš par to informējot Komisiju — atkāpties no EK līguma 49. panta 1. daļas, lai saistībā ar pakalpojumiem, kurus sniedz sabiedrības, kas veic uzņēmējdarbību Slovēnijā, ierobežotu tādu darba ņēmēju pagaidu pārvietošanos, kuru tiesībām strādāt Vācijā un Austrijā piemērojami šo valstu iekšējie pasākumi.

Pakalpojumu jomas, uz kurām var attiecināt minēto atkāpi, ir šādas:

— Vācijā:

Joma | NACE-kods [1], ja nav norādīts citādi |

Būvniecība, tostarp saistītās nozares | 45.1. līdz 4.; Darbības jomas, kas uzskaitītas Direktīvas 96/71/EK pielikumā |

Ēku tīrīšana un uzkopšana | 74.70. Ēku tīrīšana un uzkopšana |

Citi pakalpojumi | 74.87. Vienīgi iekštelpu tapsētāju darbība |

— Austrijā:

Joma | NACE-kods [1], ja nav norādīts citādi |

Dārzkopības pakalpojumi | 01.41. |

Akmens sadalīšana, apstrāde un apdare | 26.7. |

Metāla būvkonstrukciju un to daļu ražošana | 28.11. |

Būvniecība, tostarp saistītās nozares | 45.1. līdz 4.; Darbības jomas, kas uzskaitītas Direktīvas 96/71/EK pielikumā |

Apsardzes darbība | 74.60. |

Ēku tīrīšana un uzkopšana | 74.70. |

Mājas aprūpe | 85.14. |

Sociālā palīdzība un darbības bez izmitināšanas | 85.32. |

Tiktāl, ciktāl Vācija un Austrija saskaņā ar iepriekšējām šā punkta daļām atkāpjas no EK līguma 49. panta 1. daļas, Slovēnija var veikt līdzvērtīgus pasākumus, par to iepriekš paziņojot Komisijai.

Šā punkta piemērošanas sekas nedrīkst būt tādi darba ņēmēju pagaidu pārvietošanās nosacījumi saistībā ar pakalpojumu transnacionālu sniegšanu Vācijā vai Austrijā un Slovēnijā, kas būtu vairāk ierobežojoši kā nosacījumi, kuri ir spēkā Pievienošanās līguma parakstīšanas dienā.

14. Iepriekš 2. līdz 5. un 7. līdz 12. punktā izklāstīto noteikumu piemērošanas sekas nedrīkst būt tādi nosacījumi Slovēnijas pilsoņu pieejai pašreizējo dalībvalstu darba tirgiem, kas būtu vairāk ierobežojoši kā nosacījumi, kuri ir spēkā Pievienošanās līguma parakstīšanas dienā.

Neskarot 1. līdz 13. punktā izklāstītos noteikumus, visos laikposmos, kad tiek īstenoti attiecīgo valstu pasākumi vai pasākumi, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem, pašreizējās dalībvalstis saistībā ar pieeju savam darba tirgum dod priekšroku darba ņēmējiem, kas ir ES dalībvalstu pilsoņi, nevis darba ņēmējiem, kas ir trešo valstu pilsoņi.

Režīms, ko piemēro Slovēnijas migrējošiem darba ņēmējiem un viņu ģimenēm, kas likumīgi dzīvo un strādā kādā citā dalībvalstī, vai citu dalībvalstu migrējošiem darba ņēmējiem un viņu ģimenēm, kas likumīgi dzīvo un strādā Slovēnijā, nedrīkst būt vairāk ierobežojošs kā tas režīms, ko piemēro trešo valstu darba ņēmējiem, kas dzīvo un strādā attiecīgi konkrētajā dalībvalstī vai Slovēnijā. Turklāt, piemērojot principu, ka priekšroka tiek dota Kopienai, režīms, ko piemēro tādiem migrējošiem darba ņēmējiem no trešām valstīm, kas dzīvo un strādā Slovēnijā, nedrīkst būt labvēlīgāks kā režīms, ko piemēro Slovēnijas pilsoņiem.

3. PAKALPOJUMU SNIEGŠANAS BRĪVĪBA

1. 31986 L 0635: Padomes Direktīva 86/635/EEK ( 1986. gada 8. decembris) par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem (OV L 372, 31.12.1986., 1. lpp.), ko groza:

- 32001 L 0065: Eiropas Parlamenta un Padomes 27.9.2001. Direktīva 2001/65/EK (OV L 283, 27.10.2001., 28. lpp.).

Līdz 2004. gada 31. decembrim Direktīva 86/635/EEK Slovēnijā neattiecas uz krājsabiedrībām un aizdevumsabiedrībām, kas izveidotas līdz 1999. gada 20. februārim.

2. 31994 L 0019: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/19/EK ( 1994. gada 30. maijs) par noguldījumu garantiju sistēmām (OV L 135, 31.5.1994., 5. lpp.).

Līdz 2004. gada 31. decembrim Direktīva 94/19/EK Slovēnijā neattiecas uz krājsabiedrībām un aizdevumsabiedrībām, kas izveidotas līdz 1999. gada 20. februārim.

Līdz 2005. gada 31. decembrim nodrošinātā seguma apjoms un piemērojuma joma, ko Slovēnijā nodrošina kādas citas dalībvalsts kredītiestāde, nedrīkst pārsniegt garantijas apjomu vai piemērojuma jomu, ko nodrošina atbilstošā garantiju sistēma Slovēnijā.

3. 31997 L 0009: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 97/9/EK ( 1997. gada 3. marts) par ieguldītāju kompensācijas sistēmām (OV L 84, 26.3.1997., 22. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvas 97/9/EK, līdz 2005. gada 31. decembrim apjoms un piemērojuma joma segumam, ko Slovēnijā nodrošina citas dalībvalsts ieguldījumu sabiedrība, nedrīkst pārsniegt kompensācijas apjomu vai piemērojuma jomu, ko nodrošina atbilstošā garantiju sistēma Slovēnijā.

4. 32000 L 0012: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/12/EK ( 2000. gada 20. marts) par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (OV L 126, 26.5.2000., 1. lpp.), ko groza:

- 32000 L 0028: Eiropas Parlamenta un Padomes 18.9.2000. Direktīva 2000/28/EK (OV L 275, 27.10.2000., 37. lpp.).

Līdz 2004. gada 31. decembrim Direktīva 2000/12/EK Slovēnijā neattiecas uz krājsabiedrībām un aizdevumsabiedrībām, kas izveidotas līdz 1999. gada 20. februārim.

4. BRĪVA KAPITĀLA APRITE

Līgums par Eiropas Savienību;

Eiropas Kopienas dibināšanas līgums.

Attiecībā uz nekustamā īpašuma tirgu Slovēnija var izmantot vispārējo ekonomikas drošības klauzulu, kas paredzēta šā Akta 37. pantā, ilgākais, septiņus gadus pēc pievienošanās dienas.

5. LAUKSAIMNIECĪBA

A. TIESĪBU AKTI LAUKSAIMNIECĪBAS JOMĀ

1. 31966 R 0136: Padomes Regula Nr. 136/66/EEK ( 1966. gada 22. septembris) par eļļas un tauku tirgus kopīgo organizāciju (OV P 172, 30.9.1966., 3025. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 32001 R 1513: Padomes 23.7.2001. Regula (EK) Nr. 1513/2001 (OV L 201, 26.7.2001., 4. lpp.).

Atkāpjoties no Regulas Nr. 136/66/EEK 33. panta, Slovēnija var piecus gadus pēc pievienošanās dienas piešķirt valsts atbalstu eļļas ķirbju ražošanai, piemērojot šādas pakāpeniski samazinātas likmes: pirmajos trīs gados — 100 %, ceturtajā gadā — 80 %, piektajā gadā — 50 %.

Slovēnija iesniedz Komisijai gada ziņojumu par valsts atbalsta pasākumu īstenošanu, norādot atbalsta veidu un apjomus.

2. 31999 R 1493: Padomes Regula (EK) Nr. 1493/1999 ( 1999. gada 17. maijs) par vīna tirgus kopīgo organizāciju (OV L 179, 14.7.1999., 1. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 32001 R 2585: Padomes 19.12.2001. Regula (EK) 2585/2001 (OV L 345, 29.12.2001., 10. lpp.).

a) Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1493/1999 V pielikuma C2)e) punkta un VI pielikuma E3)e) punkta, attiecībā uz Primorska vīnogu audzēšanas apvidu minimālo dabiskā spirta tilpumkoncentrāciju, kas CII zonai noteikta galda vīniem un noteiktos apvidos ražotajiem kvalitatīvajiem vīniem, var neievērot trīs vīnkopības gados, proti, 2004./2005., 2005./2006. un 2006./2007. vīnkopības gadā, ja klimatiskie apstākļi vai vīnogu audzēšanas apstākļi ir īpaši nelabvēlīgi un ja tādēļ nav iespējams panākt minimālo dabiskā spirta tilpumkoncentrāciju, kas noteikta CII zonai. Tomēr minimālā dabiskā spirta tilpumkoncentrācija nedrīkst būt zemāka par to, kas attiecībā uz galda vīniem un noteiktos reģionos ražotiem kvalitatīviem vīniem noteikta CII zonai.

b) Vēlākais trīs mēnešus pirms trešā — 2006./2007. — vīnkopības gada beigām Slovēnija iesniedz Komisijai sīki izstrādātu ziņojumu par Primorska reģionā izmantoto vīnogu dabīgo spirta saturu. Pamatojoties uz šo ziņojumu, Komisija pirms trešā — 2006./2007. — vīnkopības gada beigām izvērtē Primorska vīnogu audzēšanas apvidus gatavību nodrošināt CII zonai noteikto minimālo dabīgo spirta saturu un, vajadzības gadījumā, veic atbilstīgus pasākumus.

c) Komisija var a) punktā paredzēto pasākumu īstenošanu pagarināt uz diviem turpmākiem vīnkopības gadiem, jo īpaši tad, ja laikposms nav bijis pietiekami ilgs, lai iegūtu reprezentatīvus datus, lai nodrošinātu atbilstību CII zonai noteiktajām prasībām.

d) Saistībā ar Teran PTP Kras šķirni Komisija veic īpašu izvērtēšanu attiecībā uz to, vai platībās, kur vīnogulājus audzē Teran PTP Kras ražošanai, ir iespējams nodrošināt CII zonai noteikto minimālo dabīgo spirta saturu — 9,5 tilpumprocentus.

e) Vēlākais trīs mēnešus pirms trešā — 2006./2007. — vīnkopības gada beigām Slovēnija iesniedz Komisijai sīki izstrādātu ziņojumu par Teran PTP Kras šķirnes ražošanai izmantoto vīnogu minimālo dabīgo spirta saturu. Pamatojoties uz šo ziņojumu, Komisija pirms pārejas laika beigām izvērtē Teran PTP Kras vīnogu gatavību nodrošināt CII zonai noteikto minimālo dabīgo spirta saturu un, vajadzības gadījumā, veic atbilstīgus pasākumus.

f) Attiecībā uz restrukturizācijas atbalstu Slovēnijas Republikas Primorska vīnogu audzēšanas apvidus vīna dārziem, Komisija piemēros objektīvus kritērijus, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1493/1999 14. pantā, un ņems vērā konkrētās situācijas un vajadzības. Šādu restrukturizācijas atbalstu Slovēnija varēs saņemt no 2004.-2005. vīnkopības gada.

B. TIESĪBU AKTI VETERINĀRIJAS UN FITOSANITĀRIJAS JOMĀ

I. TIESĪBU AKTI VETERINĀRIJAS JOMĀ

31999 L 0074: Padomes Direktīva 1999/74/EK ( 1999. gada 19. jūlijs), ar ko paredz minimālos standartus dējējvistu aizsardzībai (OV L 203, 3.8.1999., 53. lpp.).

Slovēnijas uzņēmumi, kas uzskaitīti šā pielikuma B papildinājumā, ir tiesīgi līdz 2009. gada 31. decembrim turpināt lietot būrus, kas neatbilst minimālajām prasībām, kuras paredzētas Direktīvas 1999/74/EK 5. panta 1. punkta 4. un 5. apakšpunktā, ar nosacījumu, ka būru augstums vismaz 65 % būru kopplatības ir vismaz 37 cm un nevienā vietā nav mazāks par 31 cm un ka to grīdas slīpums nepārsniedz 16 %.

Dējējvistas, kas uz pievienošanās dienu tiek izmantotas olu ražošanai, var turēt būros, kas neatbilst direktīvas 5. panta 1. punkta 1. apakšpunktā paredzētajām strukturālajām prasībām, ar nosacījumu, ka šādu būru platība ir vismaz 450 cm2 uz vienu vistu. Slovēnija nodrošina, ka minimālā grīdas platība atbilst direktīvas 5. panta 1. punkta 1. apakšpunkta prasībām jaunā ražošanas cikla sākumā un ne vēlāk kā 2004. gada 1. decembrī.

II. TIESĪBU AKTI FITOSANITĀRIJAS JOMĀ

32002 L 0053: Padomes Direktīva 2002/53/EK ( 2002. gada 13. jūnijs) par kopējo lauksaimniecības augu sugu šķirņu katalogu (OV L 193, 20.7.2002., 1. lpp.);

32002 L 0055: Padomes Direktīva 2002/55/EK ( 2002. gada 13. jūnijs) par dārzeņu sēklu tirdzniecību (OV L 193, 20.7.2002., 33. lpp.).

Slovēnija var uz pieciem gadiem pēc pievienošanās dienas atlikt Direktīvas 2002/53/EK un Direktīvas 2002/55/EK piemērošanu attiecībā uz tādu šķirņu sēklu tirdzniecību Slovēnijas teritorijā, kuras uzskaitītas attiecīgajos valsts lauksaimniecības augu un dārzeņu sugu šķirņu katalogos un kuras nav oficiāli atzītas atbilstīgi minētajām direktīvām. Šādas sēklas minētajā laikposmā netirgo pārējo dalībvalstu teritorijā.

6. NODOKĻU POLITIKA

1. 31977 L 0388: Padomes Sestā direktīva 77/388/EEK ( 1977. gada 17. maijs) par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 13.6.1977., 1. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 32002 L 0038: Padomes 7.5.2002. Direktīva 2002/38/EK (OV L 128, 15.5.2002., 41. lpp.).

a) Atkāpjoties no Direktīvas 77/388/EEK 12. panta 3. punkta a) apakšpunkta, Slovēnija var i) līdz 2007. gada 31. decembrim vai līdz direktīvas 28.l pantā minētā pārejas posma beigām, atkarībā no tā, kurš termiņš beidzas agrāk, attiecībā uz ēdienu gatavošanu saglabāt samazinātu pievienotās vērtības nodokļa likmi, kas nav zemāka par 8,5 %, un ii) līdz 2007. gada 31. decembrim saglabāt samazinātu pievienotās vērtības nodokļa likmi, kas nav zemāka par 5 %, attiecībā uz celtniecības, atjaunošanas un remontdarbu pakalpojumiem, ko sniedz saistībā ar mājokļu būvniecību, bet ne īstenojot sociālo politiku, šo atkāpi neattiecinot uz celtniecības materiāliem.

b) Piemērojot Direktīvas 77/388/EEK 28. panta 3. punkta b) apakšpunktu, Slovēnija var saglabāt atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa pasažieru starptautiskajiem pārvadājumiem, kas minēti direktīvas F pielikuma 17. punktā, kamēr nav ievērots direktīvas 28. panta 4. punktā izklāstītais nosacījums vai kamēr tādu pašu atbrīvojumu piemēro kāda no pašreizējām dalībvalstīm, atkarībā no tā, kurš termiņš beidzas agrāk.

2. 31992 L 0079: Padomes Direktīva 92/79/EEK ( 1992. gada 19. oktobris) par nodokļu saskaņošanu cigaretēm (OV L 316, 31.10.1992., 8. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 32002 L 0010: Padomes 12.2.2002. Direktīva 2002/10/EK (OV L 46, 16.2.2002., 26. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvas 92/79/EEK 2. panta 1. punkta, Slovēnija var līdz 2007. gada 31. decembrim atlikt vispārējā minimālā akcīzes nodokļa — EUR 60 un EUR 64 par 1000 cigaretēm — uzlikšanu cigaretēm vispieprasītākajā cenu kategorijā, ar nosacījumu, ka šajā laikposmā Slovēnija pakāpeniski pielāgo savas akcīzes nodokļa likmes vispārējam minimālajam akcīzes nodoklim, kas paredzēts direktīvā.

Neskarot 8. pantu Padomes Direktīvā 92/12/EEK par vispārēju režīmu akcīzes precēm un par šādu preču glabāšanu, apriti un uzraudzību [2] un informējot Komisiju, dalībvalstis var laikā, kamēr tiek piemērota iepriekš paredzētā atkāpe, attiecībā uz cigaretēm, ko attiecīgo valstu teritorijā varētu ievest no Slovēnijas, papildus nemaksājot akcīzes nodokli, saglabāt tādus pašus kvantitatīvos ierobežojumus, kādi tiek piemēroti ievešanai no trešām valstīm. Dalībvalstis, kas izmanto šādu iespēju, var veikt vajadzīgās pārbaudes, ar nosacījumu, ka šādas pārbaudes neiespaido iekšējā tirgus pareizu darbību.

7. SOCIĀLĀ POLITIKA UN NODARBINĀTĪBA

1. 31986 L 0188: Padomes Direktīva 86/188/EEK ( 1986. gada 12. maijs) par darbinieku aizsardzību pret risku, kas saistīts ar troksni darbā (OV L 137, 24.5.1986., 28. lpp.), ko groza:

- 31998 L 0024: Padomes 7.4.1998. Direktīva 98/24/EK (OV L 131, 5.5.1998., 11. lpp.).

Līdz 2005. gada 31. decembrim Slovēnijā nepiemēro Direktīvu 86/188/EEK.

No pievienošanās dienas līdz iepriekšminētā termiņa beigām Slovēnija turpinās sniegt Komisijai regulāri atjauninātu informāciju par grafiku un pasākumiem, kas tiek īstenoti, lai nodrošinātu atbilstību minētajai direktīvai.

2. 31991 L 0322: Komisijas Direktīva 91/322/EEK ( 1991. gada 29. maijs) par orientējošu robežvērtību ieviešanu, īstenojot Padomes Direktīvu 80/1107/EEK par darbinieku aizsardzību pret risku, kas saistīts ar ķīmisku, fizikālu un bioloģisku vielu iedarbību darba vietā (OV L 177, 5.7.1991., 22. lpp.).

Līdz 2005. gada 31. decembrim Slovēnijā nepiemēro Direktīvu 91/322/EEK.

No pievienošanās dienas līdz iepriekšminētā termiņa beigām Slovēnija turpinās sniegt Komisijai regulāri atjauninātu informāciju par grafiku un pasākumiem, kas tiek īstenoti, lai nodrošinātu atbilstību minētajai direktīvai.

3. 31998 L 0024: Padomes Direktīva 98/24/EK ( 1998. gada 7. aprīlis) par darbinieku veselības un drošības aizsardzību pret risku, kas saistīts ar ķimikāliju izmantošanu darbā (četrpadsmitā atsevišķā direktīva saskaņā ar Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punktu) (OV L 131, 5.5.1998., 11. lpp.).

Līdz 2005. gada 31. decembrim Slovēnijā nepiemēro Direktīvu 98/24/EK.

No pievienošanās dienas līdz iepriekšminētā termiņa beigām Slovēnija turpinās sniegt Komisijai regulāri atjauninātu informāciju par grafiku un pasākumiem, kas tiek īstenoti, lai nodrošinātu atbilstību minētajai direktīvai.

4. 32000 L 0039: Komisijas Direktīva 2000/39/EK ( 2000. gada 8. jūnijs), ar ko izveido darba vietā pieļaujamo orientējošo robežvērtību pirmo sarakstu, lai īstenotu Padomes Direktīvu 98/24/EK par darbinieku veselības un drošības aizsardzību pret risku, kas saistīts ar ķimikāliju izmantošanu darbā (OV L 142, 16.6.2000., 47. lpp.).

Līdz 2005. gada 31. decembrim Slovēnijā nepiemēro Direktīvu 2000/39/EK.

No pievienošanās dienas līdz iepriekšminētā termiņa beigām Slovēnija turpinās sniegt Komisijai regulāri atjauninātu informāciju par grafiku un pasākumiem, kas tiek īstenoti, lai nodrošinātu atbilstību minētajai direktīvai.

5. 32000 L 0054: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/54/EK ( 2000. gada 18. septembris) par darbinieku aizsardzību pret risku, kas saistīts ar bioloģisku aģentu iedarbību darba vietā (septītā atsevišķā direktīva saskaņā ar Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punktu) (OV L 262, 17.10.2000., 21. lpp.).

Līdz 2005. gada 31. decembrim Slovēnijā nepiemēro Direktīvu 2000/54/EK.

No pievienošanās dienas līdz iepriekšminētā termiņa beigām Slovēnija turpinās sniegt Komisijai regulāri atjauninātu informāciju par grafiku un pasākumiem, kas tiek īstenoti, lai nodrošinātu atbilstību minētajai direktīvai.

8. ENERĢĒTIKA

31968 L 0414: Padomes Direktīva 68/414/EEK ( 1968. gada 20. decembris), ar ko EEK dalībvalstīm uzliek pienākumu uzturēt jēlnaftas un/vai naftas produktu obligātas rezerves (OV L 308, 23.12.1968., 14. lpp.), ko groza:

- 31998 L 0093: Padomes 14.12.98. Direktīva 98/93/EK (OV L 358, 31.12.1998., 100. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvas 68/414/EEK 1. panta 1. punkta, līdz 2005. gada 31. decembrim uz Slovēniju neattiecas naftas produktu obligātās rezerves apjoms. Slovēnija nodrošina, ka tās naftas produktu obligātās rezerves apjoms katrai 2. pantā uzskaitītajai naftas produktu kategorijai ir 1. panta 1. punktā definētais dienas vidējais patēriņš valstī vismaz šādam dienu skaitam:

- līdz pievienošanās dienai — 66 dienām;

- līdz 2004. gada 31. decembrim — 75 dienām;

- līdz 2005. gada 31. decembrim — 90 dienām.

9. VIDE

A. ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA

31994 L 0062: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/62/EK ( 1994. gada 20. decembris) par iepakojumu un izlietoto iepakojumu (OV L 365, 31.12.1994., 10. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvas 94/62/EK 6. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta, Slovēnija nodrošinās to, ka līdz 2007. gada 31. decembrim tiek sasniegti attiecībā uz turpmāk norādītajiem iepakojuma materiāliem paredzētie mērķi reģenerācijas un pārstrādes jomā, ievērojot turpmāk paredzētos starpposma mērķus:

- plastmasas pārstrāde: līdz pievienošanās dienai — 9 % no svara, 2004. gadā — 12 %, 2005. gadā — 13 % un 2006. gadā — 14 % no svara;

- kopējais reģenerācijas apjoms: līdz pievienošanās dienai — 36 % no svara, 2004. gadā — 40 %, 2005. gadā — 44 % un 2006. gadā — 48 % no svara.

B. ŪDENS KVALITĀTE

31991 L 0271: Padomes Direktīva 91/271/EEK ( 1991. gada 21. maijs) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (OV L 135, 30.5.1991., 40. lpp.), kuru groza:

- 31998 L 0015: Komisijas 27.2.1998. Direktīva 98/15/EK (OV L 67, 7.3.1998., 29. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvas 91/271/EEK 3., 4. panta un 5. panta 2. punkta un atbilstīgi turpmāk paredzētajiem starpposma mērķiem, Slovēnijā līdz 2015. gada 31. decembrim pilnībā nepiemēro prasības attiecībā uz komunālo notekūdeņu kanalizācijas sistēmām un attīrīšanu:

- attiecībā uz paaugstināta riska apvidu aglomerācijām, kuru iedzīvotāju skaits ir 10000 vai vairāk, atbilstību direktīvas noteikumiem nodrošina līdz 2008. gada 31. decembrim;

- attiecībā uz aglomerācijām, kuru iedzīvotāju skaits ir 15000 vai vairāk, atbilstību direktīvas noteikumiem nodrošina līdz 2010. gada 31. decembrim.

C. ŪPNIECISKĀ PIESĀRŅOJUMA KONTROLE UN RISKA PĀRVALDĪBA

31996 L 0061: Padomes Direktīva 96/61/EK ( 1996. gada 24. septembris) par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (OV L 257, 10.10.1996., 26. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvas 96/61/EK 5. panta 1. punkta un tiktāl, ciktāl tas saistīts ar pienākumu ekspluatēt iekārtas atbilstīgi emisiju robežvērtībām, līdzvērtīgiem parametriem vai tehniskajiem rādītājiem, ko nodrošina labākie pieejamie tehniskie paņēmieni, kā paredzēts minētās direktīvas 9. panta 3. un 4. punktā, prasības, kas noteiktas atļauju piešķiršanai esošajām iekārtām, Slovēnijā līdz atbilstīgo termiņu beigām nepiemēro:

- attiecībā uz SŽ Acroni, Jesenice — līdz 2010. gada 30. oktobrim;

- attiecībā uz SŽ Metal Ravne, Koroškem — līdz 2011. gada 30. oktobrim;

- attiecībā uz IMP Livar, Ivančna Gorica — līdz 2008. gada 30. oktobrim;

- attiecībā uz Mariborska livarna, Maribor — līdz 2011. gada 30. oktobrim;

- attiecībā uz IGM Zagorje, Zagorje — līdz 2011. gada 30. oktobrim;

- attiecībā uz Steklarna Rogaška, Rogaška — līdz 2010. gada 30. oktobrim;

- attiecībā uz Komunala Nova Gorica, Nova Gorica — līdz 2008. gada 30. oktobrim;

- attiecībā uz Komunala Trbovlje, Trbovlje — līdz 2008. gada 30. oktobrim;

- attiecībā uz Radeče papir, Radeče — līdz 2010. gada 30. oktobrim;

- attiecībā uz Industrija usnja Vrhnika, Vrhnika — līdz 2010. gada 30. oktobrim;

- attiecībā uz Ljubljanske mlekarne, Ljubljana — līdz 2011. gada 30. oktobrim;

- attiecībā uz Kmetijski kombinat Ptuj, Ptuj — līdz 2010. gada 30. oktobrim;

- attiecībā uz Farma Ihan, Domžale — līdz 2010. gada 30. oktobrim;

- attiecībā uz Farma Stična, Stična — līdz 2010. gada 30. oktobrim;

- attiecībā uz Ljutomerčan Cven, Cven — līdz 2010. gada 30. oktobrim.

Pilnībā saskaņotas atļaujas minētajām iekārtām izsniedz līdz 2007. gada 30. oktobrim, norādot individuāli saistošus grafikus pilnīgas atbilstības nodrošināšanai. Šīs atļaujas nodrošina to, ka līdz 2007. gada 30. oktobrim tiek panākta atbilstība vispārējiem principiem, kas attiecas uz iekārtu ekspluatētāju pamatpienākumiem, kā noteikts direktīvas 3. pantā.

[1] NACE: skat. 31990 R 3037: Padomes Regula (EEK) Nr. 3037/90 ( 1990. gada 9. oktobris) par saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju Eiropas Kopienā (OV L 293, 24.10.1990., 1. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara 32002 R 0029: Komisijas 19.12.2001. Regula (EK) Nr. 29/2002 (OV L 6, 10.1.2002., 3. lpp.).

[2] OV L 76, 23.3.1992., 1. lpp.. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Direktīvu 2000/47/EK (OV L 193, 29.7.2000., 73. lpp.).

--------------------------------------------------

A papildinājums,

kas minēts XIII pielikuma 1. nodaļā [*]

[*] Skatīt OV C 227 E, 23.9.2003., 1488. lpp.

--------------------------------------------------

B papildinājums,

kas minēts XIII pielikuma 5. nodaļas B daļas I iedaļā [*]

[*] Skatīt OV C 227 E, 23.9.2003., 1652. lpp.

--------------------------------------------------

XIV PIELIKUMS

Pievienošanās akta 24. pantā minētais saraksts: Slovākija

1. PERSONU PĀRVIETOŠANĀS BRĪVĪBA

Eiropas Kopienas dibināšanas līgums:

31968 L 0360: Padomes Direktīva 68/360/EEK ( 1968. gada 15. oktobris) par ierobežojumu atcelšanu attiecībā uz dalībvalstu darba ņēmēju un viņu ģimeņu pārvietošanos un uzturēšanos Kopienā (OV L 257, 19.10.1968., 13. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem - Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.);

31968 R 1612: Padomes Regula (EEK) Nr. 1612/68 ( 1968. gada 15. oktobris) par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Kopienā (OV L 257, 19.10.1968., 2. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 31992 R 2434: Padomes 27.7.1992. Regula (EEK) Nr. 2434/92 (OV L 245, 26.8.1992., 1. lpp.);

31996 L 0071: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/71/EK ( 1996. gada 16. decembris) par darba ņēmēju nosūtīšanu saistībā ar pakalpojumu sniegšanu (OV L 18, 21.1.1997., 1. lpp.).

1. Attiecībā uz darba ņēmēju pārvietošanās brīvību un pakalpojumu sniegšanas brīvību, kas saistīta ar darba ņēmēju pagaidu pārvietošanos, kā tā definēta Direktīvas 96/71/EK 1. pantā, EK līguma 39. pantu un 49. panta pirmo daļu Slovākijas attiecībās ar Beļģiju, Čehijas Republiku, Dāniju, Vāciju, Igauniju, Grieķiju, Spāniju, Franciju, Īriju, Itāliju, Latviju, Lietuvu, Luksemburgu, Ungāriju, Nīderlandi, Austriju, Poliju, Portugāli, Slovēniju, Somiju, Zviedriju un Apvienoto Karalisti pilnībā piemēro, ievērojot 2. līdz 14. punktā paredzētos pārejas noteikumus.

2. Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. panta, pašreizējās dalībvalstis divus gadus pēc pievienošanās dienas piemēros attiecīgo valstu pasākumus vai pasākumus, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem, kuri reglamentē Slovākijas pilsoņu pieeju šo valstu darba tirgiem. Pašreizējās dalībvalstis var turpināt šo pasākumu īstenošanu piecus gadus pēc pievienošanās dienas.

Slovākijas pilsoņi, kas pievienošanās dienā likumīgi strādā kādā no pašreizējām dalībvalstīm un kam uz nepārtrauktu 12 mēnešu vai ilgāku laikposmu ir likumīga pieeja attiecīgās dalībvalsts darba tirgum, saglabās pieeju attiecīgās dalībvalsts darba tirgum, bet ne citu tādu dalībvalstu darba tirgiem, kuras īsteno savus iekšējos pasākumus.

Slovākijas pilsoņiem, kam pēc pievienošanās uz nepārtrauktu 12 mēnešu vai ilgāku laikposmu ir pieeja kādas pašreizējās dalībvalsts darba tirgum, ir tādas pašas tiesības.

Iepriekš šā punkta otrajā un trešajā daļā minētie Slovākijas pilsoņi zaudē minētajās daļās paredzētās tiesības, ja viņi brīvprātīgi atstāj attiecīgās dalībvalsts darba tirgu.

Slovākijas pilsoņiem, kas kādā no pašreizējām dalībvalstīm likumīgi strādā pievienošanās dienā vai laikposmā, kad tiek īstenoti attiecīgās valsts pasākumi, un kam pieeja attiecīgās dalībvalsts darba tirgum ir uz laikposmu, kas īsāks par 12 mēnešiem, nav minēto tiesību.

3. Pirms beidzas divu gadu laikposms pēc pievienošanās dienas, Padome pārskata 2. punktā paredzēto pārejas noteikumu darbību, pamatojoties uz Komisijas ziņojumu.

Pēc minētās izskatīšanas un ne vēlāk kā beidzoties divu gadu laikposmam pēc pievienošanās dienas pašreizējās dalībvalstis paziņo Komisijai, vai tās turpinās īstenot attiecīgos valstu pasākumus vai pasākumus, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem, vai arī turpmāk piemēros Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. pantu. Ja šāds paziņojums netiek sniegts, piemēro Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. pantu.

4. Pēc Slovākijas lūguma var veikt vienu papildu izskatīšanu. Šādā gadījumā piemēro 3. punktā izklāstīto procedūru, un izskatīšanu pabeidz sešos mēnešos pēc Slovākijas lūguma saņemšanas.

5. Dalībvalstis, kuras turpina īstenot attiecīgos valsts pasākumus vai pasākumus, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem, 2. punktā minētā piecu gadu laikposma beigās var — ja pastāv nopietni darba tirgus traucējumi vai to rašanās iespēja un iepriekš paziņojot Komisijai — septiņus gadus pēc pievienošanās dienas turpināt īstenot minētos pasākumus. Ja šāds paziņojums netiek sniegts, piemēro Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. pantu.

6. Septiņu gadu laikposmā pēc pievienošanās dienas tās dalībvalstis, kurās saskaņā ar 3., 4. vai 5. punktu attiecībā uz Slovākijas pilsoņiem piemēro Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. pantu un kuras minētajā laikposmā Slovākijas pilsoņiem uzskaites nolūkā izsniedz darba atļaujas, minētās atļaujas izsniegs automātiski.

7. Dalībvalstis, kurās atbilstīgi 3., 4. vai 5. punktam attiecībā uz Slovākijas pilsoņiem piemēro Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. pantu, var septiņu gadu laikposmā pēc pievienošanās dienas izmantot turpmākajās šā punkta daļās izklāstītās procedūras.

Ja kādā no šā punkta pirmajā daļā minētajām dalībvalstīm ir vai ir paredzami darba tirgus traucējumi, kas varētu nopietni apdraudēt dzīves vai nodarbinātības līmeni konkrētajā reģionā vai profesijā, tad šī dalībvalsts par to informē Komisiju un pārējās dalībvalstis, sniedzot visu attiecīgo informāciju. Pamatojoties uz šo informāciju, dalībvalsts var lūgt, lai Komisija nosaka, ka Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. panta piemērošana pilnīgi vai daļēji jāaptur, lai attiecīgajā reģionā vai profesijā atjaunotu normālo situāciju. Par piemērošanas apturēšanu, kā arī apturēšanas ilgumu un apjomu Komisija lemj vēlākais divas nedēļas pēc attiecīga lūguma saņemšanas un savu lēmumu dara zināmu Padomei. Ikviena dalībvalsts var divās nedēļās pēc dienas, ar ko datēts Komisijas lēmums, lūgt Padomi atcelt vai grozīt attiecīgo lēmumu. Par šādiem lūgumiem Padome divās nedēļās pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu.

Steidzamos un izņēmuma gadījumos šā punkta pirmajā daļā minētā dalībvalsts var apturēt Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. panta piemērošanu, tūlīt pēc tam iesniedzot Komisijai pamatotu paziņojumu.

8. Kamēr atbilstīgi 2. līdz 5. punktam un 7. punktam ir apturēta Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. panta piemērošana, Slovākijā attiecībā uz pašreizējo dalībvalstu pilsoņiem un pašreizējās dalībvalstīs attiecībā uz Slovākijas pilsoņiem piemēro regulas 11. pantu, ņemot vērā šādus nosacījumus:

- regulas 10. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem darba ņēmēja ģimenes locekļiem, kas kopā ar darba ņēmēju pievienošanās dienā likumīgi dzīvo kādā dalībvalstī, pēc pievienošanās nekavējoties ir pieeja darba tirgum šajā dalībvalstī. Tas neattiecas uz tādu darba ņēmēju ģimenes locekļiem, kam pieeja attiecīgās dalībvalsts darba tirgum ir atļauta uz laikposmu līdz 12 mēnešiem;

- regulas 10. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem darba ņēmēja ģimenes locekļiem, kuri kopā ar darba ņēmēju likumīgi dzīvo kādā dalībvalstī no dienas, kas ir pēc pievienošanās dienas, taču laikposmā, kad tiek piemēroti iepriekš izklāstītie pārejas noteikumi, ir pieeja attiecīgās dalībvalsts darba tirgum, tiklīdz viņi vismaz astoņpadsmit mēnešus ir dzīvojuši attiecīgajā dalībvalstī vai arī trešajā gadā pēc pievienošanās dienas, atkarībā no tā, kurš termiņš beidzas agrāk.

Šie noteikumi neskar labvēlīgākus pasākumus, ko paredz attiecīgās valsts tiesību akti vai kas izriet no divpusējiem nolīgumiem.

9. Ja dažus Direktīvas 68/360/EEK noteikumus nav iespējams nošķirt no Regulas (EEK) Nr. 1612/68 noteikumiem, kurus nepiemēro atbilstīgi 2. līdz 5., 7. un 8. punktam, tad Slovākija un pašreizējās dalībvalstis drīkst atkāpties no minētajiem noteikumiem, ciktāl tas vajadzīgs, lai piemērotu 2. līdz 5., 7. un 8. punktu.

10. Visos gadījumos, kad atbilstīgi iepriekš izklāstītajiem pārejas noteikumiem pašreizējās dalībvalstis īsteno attiecīgo valstu pasākumus vai pasākumus, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem, Slovākija var paturēt spēkā ekvivalentus pasākumus attiecībā uz konkrētās dalībvalsts vai konkrēto dalībvalstu pilsoņiem.

11. Ja kāda no pašreizējām dalībvalstīm aptur Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. panta piemērošanu, Slovākija var attiecībā uz Čehijas Republiku, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Ungāriju, Poliju un Slovēniju izmantot procedūras, kas izklāstītas 7. punktā. Šādos laikposmos darba atļaujas, ko Slovākija pārraudzības nolūkā izsniedz Čehijas Republikas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Polijas un Slovēnijas pilsoņiem, tiek izsniegtas automātiski.

12. Pašreizējās dalībvalstis, kas atbilstīgi 2. līdz 5. un 7. līdz 9. punktam īsteno savas valsts pasākumus, var atbilstīgi saviem tiesību aktiem noteikt plašāku pārvietošanās brīvību nekā pastāv pievienošanās dienā, tostarp paredzēt pilnīgu pieeju darba tirgum. Sākot ar trešo gadu pēc pievienošanās dienas, ikviena pašreizējā dalībvalsts, kas īsteno savas valsts pasākumus, var jebkurā laikā nolemt, ka minēto pasākumu vietā piemēros Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. panta noteikumus. Par jebkuru šādu lēmumu informē Komisiju.

13. Lai atsevišķās jutīgās pakalpojumu jomās darba tirgū novērstu nopietnus traucējumus vai šādu traucējumu rašanās iespēju, ko dažos reģionos var izraisīt transnacionāla pakalpojumu sniegšana, kā tā definēta Direktīvas 96/71/EK 1. pantā, un tiktāl, ciktāl tās atbilstīgi iepriekš izklāstītajiem pārejas noteikumiem attiecībā uz Slovākijas darba ņēmējiem īsteno savas valsts pasākumus vai pasākumus, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem, Vācija un Austrija var — iepriekš par to informējot Komisiju — atkāpties no EK līguma 49. panta 1. daļas, lai saistībā ar pakalpojumiem, kurus sniedz sabiedrības, kas veic uzņēmējdarbību Slovākijā, ierobežotu tādu darba ņēmēju pagaidu pārvietošanos, kuru tiesībām strādāt Vācijā un Austrijā piemērojami šo valstu iekšējie pasākumi.

Pakalpojumu jomas, uz kurām var attiecināt minēto atkāpi, ir šādas:

— Vācijā:

Joma | NACE [1] kods, ja nav norādīts citādi |

Būvniecība, tostarp saistītās nozares | 45.1. līdz 4.; Darbības jomas, kas uzskaitītas Direktīvas 96/71/EK pielikumā |

Ēku tīrīšana un uzkopšana | 74.70. Ēku tīrīšana un uzkopšana |

Citi pakalpojumi | 74.87. Vienīgi iekštelpu tapsētāju darbība |

— Austrijā:

Joma | NACE [1] kods, ja nav norādīts citādi |

Dārzkopības pakalpojumi | 01.41. |

Akmens sadalīšana, apstrāde un apdare | 26.7. |

Metāla būvkonstrukciju un to daļu ražošana | 28.11. |

Būvniecība, tostarp saistītās nozares | 45.1. līdz 4.; Darbības jomas, kas uzskaitītas Direktīvas 96/71/EK pielikumā |

Apsardzes darbība | 74.60. |

Ēku tīrīšana un uzkopšana | 74.70. |

Mājas aprūpe | 85.14. |

Sociālā palīdzība un darbības bez izmitināšanas | 85.32. |

Tiktāl, ciktāl Vācija un Austrija saskaņā ar iepriekšējām šā punkta daļām atkāpjas no EK līguma 49. panta 1. daļas, Slovākija var veikt līdzvērtīgus pasākumus, par to iepriekš paziņojot Komisijai.

Šā punkta piemērošanas sekas nedrīkst būt tādi darba ņēmēju pagaidu pārvietošanās nosacījumi saistībā ar pakalpojumu transnacionālu sniegšanu Vācijā vai Austrijā un Slovākijā, kas būtu vairāk ierobežojoši kā nosacījumi, kuri ir spēkā Pievienošanās līguma parakstīšanas dienā.

14. Iepriekš 2. līdz 5. un 7. līdz 12. punktā izklāstīto noteikumu piemērošanas sekas nedrīkst būt tādi nosacījumi Slovākijas pilsoņu pieejai pašreizējo dalībvalstu darba tirgiem, kas būtu vairāk ierobežojoši kā nosacījumi, kuri ir spēkā Pievienošanās līguma parakstīšanas dienā.

Neskarot 1. līdz 13. punktā izklāstītos noteikumus, visos laikposmos, kad tiek īstenoti attiecīgo valstu pasākumi vai pasākumi, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem, pašreizējās dalībvalstis saistībā ar pieeju savam darba tirgum dod priekšroku darba ņēmējiem, kas ir ES dalībvalstu pilsoņi, nevis darba ņēmējiem, kas ir trešo valstu pilsoņi.

Režīms, ko piemēro Slovākijas migrējošiem darba ņēmējiem un viņu ģimenēm, kas likumīgi dzīvo un strādā kādā citā dalībvalstī, vai citu dalībvalstu migrējošiem darba ņēmējiem un viņu ģimenēm, kas likumīgi dzīvo un strādā Slovākijā, nedrīkst būt vairāk ierobežojošs kā tas režīms, ko piemēro trešo valstu darba ņēmējiem, kas dzīvo un strādā attiecīgi konkrētajā dalībvalstī vai Slovākijā. Turklāt, piemērojot principu, ka priekšroka tiek dota Kopienai, režīms, ko piemēro tādiem migrējošiem darba ņēmējiem no trešām valstīm, kas dzīvo un strādā Slovākijā, nedrīkst būt labvēlīgāks kā režīms, ko piemēro Slovākijas pilsoņiem.

2. PAKALPOJUMU SNIEGŠANAS BRĪVĪBA

31997 L 0009: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 97/9/EK ( 1997. gada 3. marts) par ieguldītāju kompensācijas sistēmām (OV L 84, 26.3.1997., 22. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvas 97/9/EK 4. panta 1. punkta, līdz 2006. gada 31. decembrim uz Slovākiju neattiecas minimālais kompensācijas apjoms. Slovākija nodrošina, ka tās ieguldītāju kompensēšanas sistēma nodrošina segumu, kas līdz 2004. gada 31. decembrim ir vismaz EUR 10000, laikposmā no 2005. gada 1. janvāralīdz 2005. gada 31. decembrim — vismaz EUR 13000 un laikposmā no 2006. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim — vismaz EUR 16000

Pārejas laikā pārējās dalībvalstis saglabās tiesības apturēt savā teritorijā izveidotu Slovākijas ieguldījumu sabiedrību filiāļu darbību, kamēr šādas filiāles nepievienojas oficiāli atzītai ieguldītāju kompensēšanas sistēmai attiecīgās dalībvalsts teritorijā, lai tādējādi segtu starpību starp Slovākijas kompensācijas apjomu un 4. panta 1. punktā minēto obligāto apjomu.

3. BRĪVA KAPITĀLA APRITE

Līgums par Eiropas Savienību;

Eiropas Kopienas dibināšanas līgums.

Neskarot pienākumus, kas noteikti Līgumos, uz kuriem balstās Eiropas Savienība, Slovākija var septiņus gadus no pievienošanās dienas paturēt spēkā noteikumus, kas ietverti Aktā Nr. 202/1995 Coll. par ārvalstu valūtas maiņu Aktā Nr. 229/1991 Coll. par īpašumtiesībām uz zemi un lauksaimniecības īpašumiem, ņemot vērā minētā akta grozījumus, un kas attiecas uz lauksaimniecības zemes un mežu iegādi nerezidentiem. Attiecībā uz lauksaimniecības zemes un mežu iegūšanu dalībvalstu pilsoņiem nekādā gadījumā nedrīkst piemērot noteikumus, kas ir nelabvēlīgāki par noteikumiem, kuri ir spēkā Pievienošanās līguma parakstīšanas dienā, ne arī noteikumus, kuri ir vairāk ierobežojoši nekā trešo valstu pilsoņiem piemērotie noteikumi.

Uz citu dalībvalstu pilsoņiem, kas vēlas veikt uzņēmējdarbību kā pašnodarbināti zemnieki un dzīvot Slovākijā, un kas vismaz trīs gadus pēc kārtas likumīgi dzīvojuši un kā zemnieki aktīvi darbojušies Slovākijā, neattiecina šā panta iepriekšējās daļas noteikumus un jebkādas procedūras, ko neattiecina uz Slovākijas pilsoņiem.

Šo pārejas posma pasākumu vispārēju pārskatīšanu veic trešajā gadā pēc pievienošanās dienas. Šajā sakarā Komisija iesniedz ziņojumu Padomei. Padome pēc Komisijas priekšlikuma var ar vienprātīgu lēmumu saīsināt vai pārtraukt šā panta pirmajā daļā paredzēto pārejas laiku.

Ja pārejas laikā Slovākija attiecībā uz nekustamā īpašuma iegādi nerezidentiem sāk piemērot atļaujas saņemšanas procedūras, tām jāpamatojas uz objektīviem, stabiliem, atklātiem un publiskiem kritērijiem. Šos kritērijus piemēro nediskriminējot, un tie ir vienlīdzīgi Slovākijas un citu dalībvalstu pilsoņiem.

Ja ir pietiekami pierādījumi par to, ka pēc pārejas laika beigām būs nopietni traucējumi vai šādu traucējumu rašanās iespējamība Slovākijas lauksaimniecības zemju tirgū, Komisija pēc Slovākijas lūguma lemj par pārejas laika pagarināšanu par ne vairāk kā trim gadiem.

4. KONKURENCES POLITIKA

1. Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, VI sadaļas 1. nodaļa — Konkurences noteikumi.

a) Neskarot EK līguma 87. un 88. pantu un ja tiek izpildīti turpmāk izklāstītie nosacījumi, Slovākija var vienam saņēmējam mehānisko transportlīdzekļu rūpniecības nozarē līdz 2008. finanšu gada beigām piemērot atbrīvojumu no uzņēmumu ienākumu nodokļa, ko piešķir atbilstīgi Valdības Noteikumiem Nr. 192/1998 Coll., ar nosacījumu, ka šāda nodokļu atbrīvojuma iznākumā atbalsta kopapjoms nepārsniedz 30 % no atbilstīgajām ieguldījumu izmaksām, kas attiecīgajā projektā veiktas kopš 1998. gada.

Šā punkta piemērošanas nolūkā atbilstīgās izmaksas nosaka, pamatojoties uz Pamatnostādnēm par valstu reģionālo atbalstu [2].

b) Slovākija iesniedz Komisijai pārraudzības ziņojumus, kuros iekļauj šādu informāciju:

- reizi pusgadā — informāciju par atbilstīgajiem ieguldījumiem, ko veicis atbalsta saņēmējs; un

- reizi gadā — informāciju par atbalstu, kas piešķirts atbalsta saņēmējam atbilstīgi iepriekš minētajai atbalsta shēmai.

Slovākija iesniedz ziņojumus četros mēnešos pēc katra pusgada vai gada beigām, pirmo ziņojumu iesniedzot līdz 2003. gada aprīļa beigām. Pirmajos ziņojumos ietver informāciju par 1998.-2002. gadu. Pēdējo ziņojumu iesniedz līdz 2009. gada augusta beigām, ja vien starp Komisiju un Slovākiju nav panākta cita vienošanās.

c) Neskarot iepriekšējo punktu, piemēro noteikumus par pārraudzību, kuri iekļauti Padomes Regulā (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai.

d) Ja pirms 2008. gada beigām atbalsta kopapjoms sasniedz maksimālo pieļaujamo līmeni, kas paredzēts a) punktā, pārtrauc piemērot atbrīvojumu no nodokļa, un saņēmējam ir jāmaksā parastais uzņēmumu ienākuma nodoklis par to uzņēmuma ieņēmumu daļu, kuru atbrīvojot no nodokļa tiktu pārsniegts maksimālais pieļaujamais līmenis.

2. Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, VI sadaļas 1. nodaļa — Konkurences noteikumi.

a) Neskarot EK līguma 87. un 88. pantu, Slovākija var vienam saņēmējam metalurģijas rūpniecības nozarē līdz 2009. finanšu gada beigām piemērot atbrīvojumu no uzņēmumu ienākumu nodokļa, ko piešķir atbilstīgi Aktam Nr. 366/1999 Coll. par ienākuma nodokli, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:

i) attiecībā uz plakanajiem velmējumiem (karstās velmēšanas, aukstās velmēšanas un pārklātajiem ražojumiem) atbalsta saņēmējam paplašinātajā ES tiek noteikts maksimālais ražošanas un pārdošanas apjoms. Šos maksimālos apjomus nosaka, pamatojoties uz 2001. gada attiecīgajiem skaitļiem. No 2002. gada atbalsta saņēmējs ir tiesīgs ik gadu par 3 % palielināt maksimālo ražošanas apjomu un par 2 % — maksimālo pārdošanas apjomu. Pārdošanas maksimālo apjomu sāk piemērot no pievienošanās dienas. Noteiktu ražojumu veidu produkcija var būt atšķirīga, ar nosacījumu, ka produkcijas kopapjoms nepārsniedz noteiktos maksimālos apjomus;

ii) saņēmējs nepaplašina gatavās produkcijas grupu klāstu, kāds tas ir 2002. gada 13. decembrī;

iii) atbalsta kopapjoms, ko saņēmējam piešķir atbilstīgi Aktam Nr. 366/1999 Z.z. par ienākuma nodokli, nepārsniedz USD 500 miljonus. Šo atbalstu var piešķirt tikai vienreiz, un to nekādā gadījumā nevar ne palielināt, ne atjaunot. Jebkāds atbalsts, kas tam pašam saņēmējam tiek piešķirts pārejas laikā, nepārsniedz USD 500 miljonu kopsummu;

iv) saņēmējs izpilda visus privatizācijas līguma noteikumus par nodarbinātības līmeņa saglabāšanu.

Ja nodokļu atvieglojumus atbalsta saņēmējam piešķir tā, ka — neapdraudot uzņēmuma dzīvotspēju — tiek nodrošināta atbalsta kopapjoma būtiska samazināšanās, Komisija var pārskatīt iepriekš izklāstītos nosacījumus atbilstīgi procedūrai, kas paredzēta EK līguma 88. panta 1. punktā. Pirms procedūras sākšanas Komisija pilnībā ņem vērā dalībvalstu viedokļus par to, vai atbalsta kopapjoma samazināšanās ir būtiska. Šos viedokļus izsaka, pamatojoties uz Komisijas ieteikumu un pieejamo attiecīgo informāciju.

b) Slovākija iesniedz Komisijai un Padomei pusgada pārraudzības ziņojumus, kuros ir šāda informācija par atbalsta saņēmēju:

- ražošanas apjoms (tonnās) attiecībā uz katru no turpmāk norādītajiem ražojumiem: karstie velmējumi ruļļos, karstie velmējumi loksnēs, cinkotas loksnes, baltais skārds, "elektriskās" loksnes, organiski pārklātās loksnes, metinātas caurules, kā arī visi pārējie ražojumi (jānorāda);

- iepriekš uzskaitīto ražojumu pārdošanas apjoms (tonnās) paplašinātajā ES;

- nodarbinātības attīstība uzņēmumā un reģionā, kā arī progress, gatavojoties darbinieku mērķtiecīgai pārkvalificēšanai;

- reizi gadā — izmaksas darbinieku atalgojumam gadā un kopš privatizācijas;

- reizi gadā — finanšu gada peļņa pirms nodokļu nomaksas, norādot atbalsta kopapjomu.

Slovākija iesniedz šos ziņojumus četros mēnešos pēc katra pusgada beigām, pirmo ziņojumu iesniedzot līdz 2003. gada aprīļa beigām. Pirmajā ziņojumā ietver informāciju par 2000., 2001. un 2002. gadu. Pēdējo ziņojumu iesniedz līdz 2010. gada aprīļa beigām, ja vien starp Komisiju, Padomi un Slovākiju nav panākta cita vienošanās.

c) Neskarot iepriekšējo punktu, piemēro noteikumus par pārraudzību, kuri iekļauti Padomes Regulā (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai.

d) Ja pirms 2009. gada beigām atbalsta kopapjoms sasniedz maksimālo pieļaujamo līmeni, kas paredzēts a) punkta iii) apakšpunktā, pārtrauc piemērot atbrīvojumu no nodokļa, un saņēmējam ir jāmaksā parastais uzņēmumu ienākuma nodoklis par to uzņēmuma ieņēmumu daļu, kuru atbrīvojot no nodokļa tiktu pārsniegts maksimālais pieļaujamais līmenis.

e) Ja saņēmējs nepilda privatizācijas līguma noteikumus par nodarbinātības līmeņa saglabāšanu, atbalsta piemērošanu nekavējoties pārtrauc un piemēro privatizācijas līgumā paredzētās sankcijas.

5. LAUKSAIMNIECĪBA

A. TIESĪBU AKTI LAUKSAIMNIECĪBAS JOMĀ

32001 R 1260: Padomes Regula (EK) Nr. 1260/2001 ( 2001. gada 19. jūnijs) par cukura tirgu kopīgo organizāciju (OV L 178, 30.6.2001., 1. lpp.), kuru groza:

- 32002 R 0680: Komisijas 19.4.2002. Regula (EK) Nr. 680/2002 (OV L 104, 20.4.2000., 26. lpp.).

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1260/2001 45. panta un attiecīgajiem pantiem citās regulās par lauksaimniecības tirgu kopīgo organizāciju, Slovākija var līdz 2006. gada 31. decembrim turpināt piešķirt valsts atbalstu, lai nodrošinātu noliktavu kvīšu un preču kvīšu sistēmu, kas paredzēta Aktā Nr. 144/1998 Z.z. par noliktavu kvītīm un preču kvītīm, kas stājās spēkā 1998. gada 1. jūnijā.

Slovākija iesniedz Komisijai gada ziņojumu par šī valsts atbalsta pasākuma īstenošanu, norādot atbalsta veidu un apjomus.

B. TIESĪBU AKTI VETERINĀRIJAS JOMĀ

31964 L 0433: Padomes Direktīva 64/433/EEK par veterinārsanitārajām prasībām svaigas gaļas ražošanai un tirdzniecībai (OV P 121, 29.7.1964., 2012., lpp.), un kuru turpmāk groza un konsolidē (OV L 268, 29.6.1991., 71. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 31995 L 0023: Padomes 22.6.1995. Direktīva 95/23/EK (OV L 243, 11.10.1995., 7. lpp.);

31977 L 0099: Padomes Direktīva 77/99/EEK ( 1976. gada 21. decembris) par dzīvnieku veselības problēmām, kas ietekmē gaļas produktu un dažu citu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu un tirdzniecību (OV L 26, 31.1.1977., 85. lpp.), un kuru turpmāk groza un atjaunina (OV L 57, 2.3.1992., 4. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 31997 L 0076: Padomes 16.12.1997. Direktīva 97/76/EK (OV L 10, 16.1.1998., 25. lpp.);

31991 L 0493: Padomes Direktīva 91/493/EEK ( 1991. gada 22. jūlijs), ar ko paredz veterinārsanitārās prasības zivsaimniecības produktu ražošanai un laišanai tirgū (OV L 268, 24.9.1991., 15. lpp.), un kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 31997 L 0079: Padomes 18.12.1997. Direktīva 97/79/EK (OV L 24, 30.1.1998., 31. lpp.).

a) Strukturālās prasības, kas noteiktas Direktīvas 64/433/EEK I pielikumā, Direktīvas 77/99/EEK A un B pielikumā un Direktīvas 91/493/EEK pielikumā, līdz 2006. gada 31. decembrim nepiemēro attiecībā uz šā pielikuma papildinājumā uzskaitītajiem Slovākijas uzņēmumiem, ņemot vērā turpmāk izklāstītos nosacījumus.

b) Kamēr vien iepriekš a) punktā minētie uzņēmumi izmanto šā panta noteikumus, produktus, kuru izcelsme ir šajos uzņēmumos, var — neatkarīgi no dienas, kad produktu laiž tirgū — laist vienīgi vietējā tirgū vai izmantot turpmākai pārstrādei tajā pašā uzņēmumā. Šos produktus jāmarķē ar īpašu veselības/identifikācijas apzīmējumu.

Šā punkta iepriekšējā daļa attiecas arī uz visiem produktiem, kuru izcelsme ir integrētos gaļas ražošanas uzņēmumos, ja uz kādu šāda uzņēmuma daļu attiecas a) punkts.

c) Slovākija nodrošina, ka pakāpeniski tiek panākta atbilstība a) punktā minētajām struktūras prasībām, ievērojot termiņus, kas šā pielikuma papildinājumā noteikti esošo nepilnību novēršanai. Slovākija nodrošina, ka darbību var turpināt vienīgi tie uzņēmumi, kas līdz 2006. gada 31. decembrim ir pilnībā izpildījuši šīs prasības. Slovākija iesniedz Komisijai gada ziņojumus par attīstību, kāda panākta katrā no papildinājumā uzskaitītajiem uzņēmumiem, kā arī to uzņēmumu sarakstu, kas attiecīgajā gadā novērsuši esošās nepilnības.

d) Komisija var — pirms pievienošanās un līdz 2006. gada 31. decembrim — atjaunināt šā pielikuma papildinājumu, un šajā sakarā var sarakstu papildināt ar noteiktu skaitu uzņēmumu vai arī svītrot no saraksta uzņēmumus, ņemot vērā attīstību, kāda panākta esošo nepilnību novēršanā, un uzraudzības procesa gaitā izdarītos secinājumus.

Sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus, lai nodrošinātu iepriekš izklāstītā pārejas režīma sekmīgu piemērošanu, pieņem saskaņā ar Direktīvas 64/493/EEK 16. pantu, Direktīvas 77/99/EEK 20. pantu, Direktīvas 91/493/EEK 15. pantu.

6. TRANSPORTA POLITIKA

31993 R 3118: Padomes Regula (EEK) Nr. 3118/93 ( 1993. gada 25. oktobris), ar ko paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem ārvalstu pārvadātāji dalībvalstī drīkst sniegt kravu iekšzemes autopārvadājumu pakalpojumus (OV L 279, 12.11.1993., 1. lpp.), un kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 32002 R 0484: Eiropas Parlamenta un Padomes 1.3.2002. Regula (EK) Nr. 484/2002 (OV L 76, 19.3.2002., 1. lpp.).

a) Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 3118/93 1. panta un līdz otrā gada beigām pēc pievienošanās dienas, Slovākijas pārvadātāji nesniedz kravu iekšzemes autopārvadājumu pakalpojumus citās dalībvalstīs, un citu dalībvalstu pārvadātāji nesniedz kravu iekšzemes autopārvadājumu pakalpojumus Slovākijā.

b) Līdz otrā gada beigām pēc pievienošanās dienas dalībvalstis paziņo Komisijai par to, vai tās pagarinās minēto laikposmu par, ilgākais, diviem gadiem, vai arī pēc minētā laikposma beigām tās pilnībā piemēros regulas 1. pantu. Ja šāds paziņojums netiek sniegts, piemēro regulas 1. pantu. Vienīgi tie pārvadātāji, kas reģistrēti dalībvalstīs, uz kurām attiecas regulas 1. pants, drīkst sniegt kravu iekšzemes autopārvadājumu pakalpojumus pārējās dalībvalstīs, uz kurām attiecas 1. pants.

c) Ja kravu iekšzemes autopārvadājumu tirgū pastāv nozīmīgi traucējumi vai šādu traucējumu risks, dalībvalstis, uz kurām atbilstīgi šā dokumenta b) punktam neattiecas regulas 1. pants, līdz ceturtā gada beigām pēc pievienošanās dienas paziņo Komisijai par to, vai tās pagarinās minēto laikposmu par, ilgākais, vienu gadu, vai arī pēc minētā laikposma beigām tās pilnībā piemēros regulas 1. pantu. Ja šāds paziņojums netiek sniegts, piemēro regulas 1. pantu. Vienīgi tie pārvadātāji, kas reģistrēti dalībvalstīs, uz kurām attiecas regulas 1. pants, drīkst sniegt kravu iekšzemes autopārvadājumu pakalpojumus pārējās dalībvalstīs, uz kurām attiecas 1. pants.

d) Kamēr regulas 1. pants pilnībā neattiecas uz visām dalībvalstīm, tās dalībvalstis, uz kurām atbilstīgi šā dokumenta b) vai c) punktam attiecas regulas 1. pants, var izmantot turpmāk izklāstīto procedūru.

Ja kādā no šā punkta iepriekšējā daļā minētajām dalībvalstīm pastāv nozīmīgi tirgus vai tā daļas traucējumi, ko izraisa vai pastiprina kabotāža, piemēram, piedāvājums būtiski pārsniedz pieprasījumu, vai arī ir apdraudēta daudzu kravu autopārvadājumu uzņēmumu finansiālā stabilitāte vai pastāvēšana, attiecīgā dalībvalsts informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par šo stāvokli un sniedz tām visu attiecīgo informāciju. Pamatojoties uz šo informāciju, attiecīgā dalībvalsts var lūgt Komisiju pilnīgi vai daļēji apturēt regulas 1. panta piemērošanu, lai atjaunotu parasto stāvokli.

Pamatojoties uz attiecīgās dalībvalsts sniegtajām ziņām, Komisija pārbauda stāvokli un viena mēneša laikā pēc lūguma saņemšanas lemj par vajadzību paredzēt aizsardzības pasākumus. Piemēro procedūru, kas paredzēta regulas 7. panta 3. punkta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā, kā arī minētā panta 4., 5. un 6. punktā.

Steidzamos un izņēmuma gadījumos šā punkta pirmajā daļā minētā dalībvalsts var apturēt regulas 1. panta piemērošanu, tūlīt pēc tam iesniedzot Komisijai pamatotu paziņojumu.

e) Kamēr atbilstīgi šā dokumenta a) līdz c) punktam nepiemēro regulas 1. pantu, dalībvalstis var regulēt piekļuvi kravu iekšzemes autopārvadājumu tirgum, pakāpeniski palielinot savstarpēji izsniegto kabotāžas atļauju skaitu saskaņā ar divpusējiem nolīgumiem. Minētie pasākumi var paredzēt arī pilnīgas liberalizācijas iespēju.

f) Šā dokumenta a) līdz d) punkta piemērošanas iznākumā piekļuve kravu iekšzemes autopārvadājumu tirgum nedrīkst būt vairāk ierobežojoša kā Pievienošanās līguma parakstīšanas dienā.

7. NODOKĻU POLITIKA

1. 31977 L 0388: Padomes Sestā direktīva 77/388/EEK ( 1977. gada 17. maijs) par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 13.6.1977., 1. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 32002 L 0038: Padomes 7.5.2002. Direktīva 2002/38/EK (OV L 128, 15.5.2002., 41. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvas 77/388/EEK 12. panta 3. punkta a) apakšpunkta, Slovākija var a) līdz 2008. gada 31. decembrim saglabāt samazinātu pievienotās vērtības nodokļa likmi, kas nav zemāka par 5 %, attiecībā uz siltumenerģijas piegādi mājsaimniecībām un mazajiem uzņēmumiem, kas saistībā ar apkuri un karstā ūdens ražošanu nav reģistrēti kā PVN maksātāji, šo noteikumu neattiecinot uz siltumenerģijas ražošanas izejvielām, un b) līdz 2007. gada 31. decembrim saglabāt samazinātu pievienotās vērtības nodokļa likmi, kas nav zemāka par 5 %, attiecībā uz celtniecības pakalpojumiem, ko sniedz saistībā ar mājokļu būvniecību, bet ne īstenojot sociālo politiku, šo noteikumu neattiecinot uz celtniecības materiāliem.

Neskarot oficiālu lēmumu, kas jāpieņem atbilstīgi Direktīvas 77/388/EEK 12. panta 3. punkta b) apakšpunktā izklāstītajai procedūrai, Slovākija var vienu gadu pēc pievienošanās dienas saglabāt samazinātu pievienotās vērtības nodokļa likmi, kas nav zemāka par 5 %, attiecībā uz dabasgāzes un elektroenerģijas piegādēm.

Piemērojot Direktīvas 77/388/EEK 28. panta 3. punkta b) apakšpunktu, Slovākija var saglabāt atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa pasažieru starptautiskajiem pārvadājumiem, kas minēti direktīvas F pielikuma 17. punktā, kamēr nav izpildīts direktīvas 28. panta 4. punktā izklāstītais nosacījums vai kamēr tādu pašu atbrīvojumu piemēro kāda no pašreizējām dalībvalstīm, atkarībā no tā, kurš termiņš beidzas agrāk.

2. 31992 L 0079: Padomes Direktīva 92/79/EEK ( 1992. gada 19. oktobris) par nodokļu saskaņošanu cigaretēm (OV L 316, 31.10.1992., 8. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 32002 L 0010: Padomes 12.2.2002. Direktīva 2002/10/EK (OV L 46, 16.2.2002., 26. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvas 92/79/EEK 2. panta 1. punkta, Slovākija var līdz 2008. gada 31. decembrim atlikt vispārējā minimālā akcīzes nodokļa uzlikšanu mazumtirdzniecības cenai (ieskaitot visus nodokļus) cigaretēm vispieprasītākajā cenu kategorijā, ar nosacījumu, ka šajā laikposmā Slovākija pakāpeniski pielāgo savas akcīzes nodokļa likmes vispārējam minimālajam akcīzes nodoklim, kas paredzēts direktīvā.

Neskarot 8. pantu Padomes Direktīvā 92/12/EEK par vispārēju režīmu akcīzes precēm un par šādu preču glabāšanu, apriti un uzraudzību [3] un informējot Komisiju, dalībvalstis var laikā, kamēr tiek piemērota iepriekš paredzētā atkāpe, attiecībā uz cigaretēm, ko attiecīgo valstu teritorijā varētu ievest no Slovākijas, papildus nemaksājot akcīzes nodokli, saglabāt tādus pašus kvantitatīvos ierobežojumus, kādi tiek piemēroti ievešanai no trešām valstīm. Dalībvalstis, kas izmanto šādu iespēju, var veikt vajadzīgās pārbaudes, ar nosacījumu, ka šādas pārbaudes neiespaido iekšējā tirgus pareizu darbību.

8. ENERĢĒTIKA

31968 L 0414: Padomes Direktīva 68/414/EEK ( 1968. gada 20. decembris), ar ko EEK dalībvalstīm uzliek pienākumu uzturēt jēlnaftas un/vai naftas produktu obligātas rezerves (OV L 308, 23.12.1968., 14. lpp.), ko groza:

- 31998 L 0093: Padomes 14.12.98. Direktīva 98/93/EK (OV L 358, 31.12.1998., 100. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvas 68/414/EEK 1. panta 1. punkta, līdz 2008. gada 31. decembrim uz Slovākiju neattiecas naftas produktu obligātās rezerves apjoms. Slovākija nodrošina, ka tās naftas produktu obligātās rezerves apjoms katrai 2. pantā uzskaitītajai naftas produktu kategorijai ir 1. panta 1. punktā definētais dienas vidējais patēriņš valstī vismaz šādam dienu skaitam:

- līdz pievienošanās dienai — 47 dienām;

- līdz 2004. gada 31. decembrim — 55 dienām;

- līdz 2005. gada 31. decembrim — 64 dienām;

- līdz 2006. gada 31. decembrim — 73 dienām;

- līdz 2007. gada 31. decembrim — 82 dienām;

- līdz 2008. gada 31. decembrim — 90 dienām.

9. VIDE

A. GAISA KVALITĀTE

31994 L 0063: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/63/EK ( 1994. gada 20. decembris) par kontroli attiecībā uz gaistošu organisko savienojumu (GOS) emisiju, ko rada benzīna glabāšana un nosūtīšana no termināliem uz degvielas uzpildes stacijām (OV L 365, 31.12.1994., 24. lpp.).

1. Atkāpjoties no Direktīvas 94/63/EK 3. panta un I pielikuma, prasības, kas noteiktas attiecībā uz glabāšanas iekārtām terminālos, Slovākijā nepiemēro:

- līdz 2004. gada 31. decembrim — 41 glabāšanas iekārtai, kur apgrozījums ir lielāks par 50000 tonnu/gadā;

- līdz 2007. gada 31. decembrim — 26 glabāšanas iekārtām, kuru apgrozījums ir mazāks par 25000 tonnu/gadā.

2. Atkāpjoties no Direktīvas 94/63/EK 4. panta un II pielikuma, prasības, kas noteiktas attiecībā uz iekraušanu iekārtās un izkraušanu no tām terminālos, Slovākijā nepiemēro:

- līdz 2004. gada 31. decembrim — 3 termināliem, kuru apgrozījums ir lielāks par 150000 tonnu/gadā;

- līdz 2007. gada 31. decembrim — 5 termināliem, kuru apgrozījums ir mazāks par 150000 tonnu/gadā.

3. Atkāpjoties no Direktīvas 94/63/EK 5. panta, prasības, kas noteiktas attiecībā uz esošajiem pārvietojamiem konteineriem terminālos, līdz 2007. gada 31. decembrim Slovākijā nepiemēro 74 autocisternām.

4. Atkāpjoties no Direktīvas 94/63/EK 6. panta un III pielikuma, prasības, kas noteiktas attiecībā uz iekraušanu esošajās glabāšanas iekārtās degvielas uzpildes stacijās, Slovākijā nepiemēro:

- līdz 2004. gada 31. decembrim — 226 degvielas uzpildes stacijām, kuru apgrozījums ir lielāks par 1000 m3/gadā;

- līdz 2007. gada 31. decembrim — 116 degvielas uzpildes stacijām, kuru apgrozījums ir lielāks par 500 m3/gadā;

- līdz 2007. gada 31. decembrim — 24 degvielas uzpildes stacijām, kuru apgrozījums ir 500 m3/gadā vai mazāks.

B. ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA

1. 31993 R 0259: Padomes Regula (EEK) Nr. 259/93 ( 1993. gada 1. februāris) par uzraudzību un kontroli attiecībā uz atkritumu pārvadājumiem Eiropas Kopienā, ievešanu tajā un izvešanu no tās (OV L 30, 6.2.1993., 1. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 32001 R 2557: Komisijas 28.12.2001. Regula (EK) Nr. 2557/2001 (OV L 349, 31.12.2001., 1. lpp.).

a) Līdz 2011. gada 31. decembrim par visiem tādu pārstrādei paredzētu atkritumu sūtījumiem, kas uzskaitīti Regulas (EEK) Nr. 259/93 II, III un IV pielikumā, kā arī par visiem minētajos pielikumos neuzskaitītu pārstrādei paredzētu atkritumu sūtījumiem uz Slovākiju paziņo kompetentajām iestādēm, un uz šiem sūtījumiem attiecas regulas 6., 7. un 8. pants.

b) Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 259/93 7. panta 4. punkta, kompetentās iestādes neatļauj regulas II, III un IV pielikumā uzskaitīto pārstrādei paredzēto atkritumu sūtījumus, kā arī minētajos pielikumos neuzskaitītu pārstrādei paredzētu atkritumu sūtījumus, kas paredzēti pārstrādes uzņēmumiem, uz kuriem attiecas pagaidu atkāpe no dažiem noteikumiem Direktīvā 94/67/EK par bīstamo atkritumu sadedzināšanu [4] Direktīvā 96/61/EK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli [5] Direktīvā 2000/76/EK par atkritumu sadedzināšanu [6] un Direktīvā 2001/80/EK par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošo vielu emisiju gaisā no lielām sadedzināšanas iekārtām [7] un tikmēr, kamēr uz saņēmējuzņēmumu attiecas pagaidu atkāpe.

2. 31994 L 0062: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/62/EK ( 1994. gada 20. decembris) par iepakojumu un izlietoto iepakojumu (OV L 365, 31.12.1994., 10. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvas 94/62/EK 6. panta 1. punkta a) apakšpunkta, Slovākija nodrošinās to, ka līdz 2007. gada 31. decembrim tiek sasniegti attiecībā uz turpmāk norādītajiem iepakojuma materiāliem paredzētie mērķi kopējam reģenerācijas apjomam, ievērojot turpmāk paredzētos starpposma mērķus:

- metāla pārstrāde: līdz pievienošanās dienai — 7 % no svara, 2004. gadā — 9 %, 2005. gadā — 11 % un 2006. gadā — 13 % no svara;

- kopējais reģenerācijas apjoms: līdz pievienošanās dienai — 34 % no svara, 2004. gadā — 39 %, 2005. gadā — 43 % un 2006. gadā — 47 % no svara.

C. ŪDENS KVALITĀTE

1. 31984 L 0156: Padomes Direktīva 84/156/EEK ( 1984. gada 8. marts) par robežvērtībām un kvalitātes mērķiem attiecībā uz dzīvsudraba emisijas nozarēs, kas nav sārmu metālu hlorīdu elektrolīze (OV L 074, 17.3.1984., 49. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 31991 L 0692: Padomes 23.12.1991. Direktīva 91/692/EEK (OV L 377, 31.12.1991., 48. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvas 84/156/EEK 3. panta un I pielikuma, robežvērtības, kas attiecībā uz dzīvsudraba un benzopirēna emisijām ūdenī paredzētas 1. pantā Direktīvā 76/464/EEK par piesārņojumu, ko rada dažas bīstamas vielas, kuras novada Kopienas ūdens vidē [8], Slovākijā līdz 2006. gada 31. decembrim nepiemēro attiecībā uz Novácke chemické závody, a.s. in Nováky, Slovākija.

2. 31986 L 0280: Padomes Direktīva 86/280/EEK ( 1986. gada 12. jūnijs) par emisiju robežvērtībām un kvalitātes mērķiem attiecībā uz dažām bīstamām vielām, kas iekļautas Direktīvas 76/464/EEK pielikuma I sarakstā (OV L 181, 4.7.1986., 16. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 31991 L 0692: Padomes 23.12.1991. Direktīva 91/692/EEK (OV L 377, 31.12.1991., 48. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvas 86/280/EEK 3. panta un II pielikuma, robežvērtības, kas tetrahlortilēna, trihlortilēna un tetrahlormetāna emisijām ūdenī paredzētas 1. pantā Direktīvā 76/464/EEK par piesārņojumu, ko rada dažas bīstamas vielas, kuras novada Kopienas ūdens vidē [9], Slovākijā Šaľa līdz 2006. gada 31. decembrim nepiemēro attiecībā uz Duslo, a.s.

3. 31991 L 0271: Padomes Direktīva 91/271/EEK ( 1991. gada 21. maijs) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (OV L 135, 30.5.1991., 40. lpp.), kuru groza:

- 31998 L 0015: Komisijas 27.2.1998. Direktīva 98/15/EK (OV L 67, 7.3.1998., 29. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvas 91/271/EEK 3., 4. panta un 5. panta 2. punkta un atbilstīgi turpmāk paredzētajiem starpposma mērķiem, Slovākijā līdz 2015. gada 31. decembrim pilnībā nepiemēro prasības attiecībā uz komunālo notekūdeņu kanalizācijas sistēmām un attīrīšanu:

- attiecībā uz 83 % no kopējā bioloģiski attīrāmo notekūdeņu daudzuma, atbilstību direktīvas noteikumiem nodrošina līdz 2004. gada 31. decembrim;

- attiecībā uz 91 % no kopējā bioloģiski attīrāmo notekūdeņu daudzuma, atbilstību direktīvas noteikumiem nodrošina līdz 2008. gada 31. decembrim;

- attiecībā uz aglomerācijām, kuru iedzīvotāju skaits ir 10000 vai vairāk, atbilstību direktīvas noteikumiem nodrošina līdz 2010. gada 31. decembrim;

- attiecībā uz 97 % no kopējā bioloģiski attīrāmo notekūdeņu daudzuma, atbilstību direktīvas noteikumiem nodrošina līdz 2012. gada 31. decembrim.

D. RŪPNIECISKĀ PIESĀRŅOJUMA KONTROLE UN RISKA PĀRVALDĪBA

1. 31994 L 0067: Padomes Direktīva 94/67/EK ( 1994. gada 16. decembris) par bīstamo atkritumu sadedzināšanu (OV L 365, 31.12.1994., 34. lpp.).

- 32000 L 0076: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/76/EK ( 2000. gada 4. decembris) par atkritumu sadedzināšanu (OV L 332, 28.12.2000., 91. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvas 94/67/EK 7. un 11. panta un III pielikuma un atkāpjoties Direktīvas 2000/76/EK 6. panta, 7. panta 1. punkta un 11. panta, emisijas robežvērtības un prasības attiecībā uz mērījumiem Slovākijā līdz 2006. gada 31. decembrim nepiemēro šādām sadedzināšanas iekārtām:

Slimnīcu atkritumu sadedzināšanas iekārtas

- NsP Svidník

- NsP Trebišov

- NsP Košice

- NsP Rožňava

- NsP Poprad

- NsP Lučenec

- NsP Žilina

- NsP Levice

- NsP Prievidza-Bojnice

- NsP Trnava

- NsP Senica

Bīstamo atkritumu sadedzināšanas iekārtas

- Slovnaft, a. s., Bratislava (1978)

- Slovnaft, a. s., Bratislava (1984)

- Novácke chemické závody, a. s., Nováky (1974)

- Duslo, a. s., Šaľa (1982)

- Petrochema, a. s., Dubová (1977)

- Petrochema, a. s., Dubová (1988)

- Chemko, a. s., Strážske (1984).

2. 31996 L 0061: Padomes Direktīva 96/61/EK ( 1996. gada 24. septembris) par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (OV L 257, 10.10.1996., 26. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvas 96/61/EK 5. panta 1. punkta un tiktāl, ciktāl tas saistīts ar pienākumu ekspluatēt iekārtas atbilstīgi emisijas robežvērtībām, līdzvērtīgiem parametriem vai tehniskajiem rādītājiem, ko nodrošina labākie pieejamie tehniskie paņēmieni, kā paredzēts minētās direktīvas 9. panta 3. un 4. punktā, prasības, kas noteiktas atļauju piešķiršanai esošajām iekārtām, Slovākijā līdz atbilstīgo termiņu beigām nepiemēro:

- attiecībā uz Považská cementáreň, a. s., Ladce — līdz 2011. gada 31. decembrim;

- attiecībā uz Slovenský hodváb, a. s., Senica — līdz 2011. gada 31. decembrim;

- attiecībā uz Istrochem, a. s., Bratislava — līdz 2011. gada 31. decembrim;

- attiecībā uz NCHZ, a. s., Nováky — līdz 2011. gada 31. decembrim;

- attiecībā uz SLZ Chémia a. s. Hnúšťa — līdz 2011. gada 31. decembrim;

- attiecībā uz Duslo, a. s. Šaľa — līdz 2010. gada 31. decembrim;

- attiecībā uz ŽOS Trnava, a.s. — līdz 2010. gada 31. decembrim;

- attiecībā uz Bukocel, a. s. — līdz 2009. gada 31. decembrim;

- attiecībā uz U.S. Steel — līdz 2010. gada 31. decembrim;

- attiecībā uz Matador, a. s. Púchov — līdz 2011. gada 31. decembrim.

Pilnībā saskaņotas atļaujas minētajām iekārtām izsniedz līdz 2007. gada 30. oktobrim, norādot individuāli saistošus grafikus pilnīgas atbilstības nodrošināšanai. Šīs atļaujas nodrošina to, ka līdz 2007. gada 30. oktobrim tiek panākta atbilstība vispārējiem principiem, kas attiecas uz iekārtu ekspluatētāju pamatpienākumiem, kā noteikts direktīvas 3. pantā.

3. 32001 L 0080: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/80/EK ( 2001. gada 23. oktobris) par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošo vielu emisiju gaisā no lielām sadedzināšanas iekārtām (OV L 309, 27.11.2001., 1. lpp.).

Atkāpjoties no Direktīvas 2001/80/EK 4. panta 1. punkta un III līdz VII pielikuma A daļas, emisijas robežvērtības, kas noteiktas sēra dioksīdam, slāpekļa oksīdiem un putekļiem, Slovākijā līdz 2007. gada 31. decembrim nepiemēro attiecībā uz šādām iekārtām:

- SSE, Žilina, Heat Production Plant Zvolen (apkures katliem K1 un K2);

- SSE, Žilina, Heat Production Plant Žilina (apkures katliem K1 un K2);

- SSE, Žilina, Heat Production Plant Martin (apkures katliem K4, K5, K6 un K7).

[1] NACE: skat. 31990 R 3037: Padomes Regula (EEK) Nr. 3037/90 ( 1990. gada 9. oktobris) par saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju Eiropas Kopienā (OV L 293, 24.10.1990., 1. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara 32002 R 0029: Komisijas 19.12.2001. Regula (EK) Nr. 29/2002 (OV L 6, 10.1.2002., 3. lpp.).

[2] OV C 74, 10.3.1998., 9. lpp.

[3] OV L 76, 23.3.1992., 1. lpp.. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Direktīvu 2000/47/EK (OV L 193, 29.7.2000., 73. lpp.).

[4] OV L 365, 31.12.1994., 34. lpp.

[5] OV L 257, 10.10.1996., 26. lpp.

[6] OV L 332, 28.12.2000., 91. lpp.

[7] OV L 309, 27.11.2001., 1. lpp.

[8] OV L 129, 18.5.1976., 23. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Dirketīvu 2000/60/EK (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp).

[9] OV L 129, 18.5.1976., 23. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2000/60/EK (OV 327, 22.12.2000., 1. lpp.).

--------------------------------------------------

Papildinājums,

kas minēts XIV pielikuma 5. nodaļas B daļā [*]

Uzņēmumu saraksts, norādot nepilnības un šo nepilnību novēršanas termiņus

[*] Skatīt OV C 227 E, 23.9.2003., 1654. lpp.

--------------------------------------------------

XV PIELIKUMS

Maksimālās papildu apropriācijas, kas minētas Pievienošanās akta 32. panta 1. punktā

Pamatojoties uz 10 jaunu dalībvalstu pievienošanos līdz 2004. gada 1. maijam, maksimālās papildu saistību apropriācijas, kas saistītas ar paplašināšanos un paredzētas saistībām lauksaimniecībai, struktūras darbībām, iekšējām politikām un administrācijai, kā paredzēts Kopenhāgenas Eiropadomes secinājumos, ir turpmāk tabulā noteiktās summas:

Maksimālās saistību apropriācijas saistībā ar paplašināšanos (miljoni EUR — 1999. gada cenas) 2004.-2006. (10 jaunajām dalībvalstīm)

| 2004. | 2005. | 2006. |

1. pozīcija Lauksaimniecība | 1,897 | 3,747 | 4,147 |

tostarp: | | | |

1a — Kopējā lauksaimniecības politika | 327 | 2,032 | 2,322 |

1b — Lauku attīstība | 1,570 | 1,715 | 1,825 |

2. pozīcija — Struktūras darbības papildus maksimumam | 6,070 | 6,907 | 8,770 |

tostarp: | | | |

Struktūrfondi | 3,453 | 4,755 | 5,948 |

Kohēzijas fonds | 2,617 | 2,152 | 2,822 |

3. pozīcija Iekšējās politikas un papildu pārejas izdevumi | 1,457 | 1,428 | 1,372 |

tostarp: | | | |

Esošās politikas | 846 | 881 | 916 |

Pārejas pasākumi kodoldrošības jomā | 125 | 125 | 125 |

Pārejas pasākumi iestāžu stiprināšanas jomā | 200 | 120 | 60 |

Šengenas pārejas pasākumi | 286 | 302 | 271 |

5. pozīcija Administrācija | 503 | 558 | 612 |

Maksimālās saistību apropriācijas kopā (1., 2., 3. un 5. pozīcija) | 9,927 | 12,640 | 14,901 |

Šis noteikums neskar ES-25 maksimumu, kas attiecībā uz 1.a kategoriju 2007.-2013. gadam noteikts Dalībvalstu valdību pārstāvju Padomes 2002. gada 14. novembra Lēmumā par Briseles 2002. gada 24. un 25. oktobra Eiropadomes secinājumiem.

--------------------------------------------------

XVI PIELIKUMS

Pievienošanās akta 52. panta 1. punktā minētais saraksts

1. Ekonomikas un finanšu komiteja:

Izveidota ar EK līguma 114. pantu, 31998 D 0743: Padomes 1998. gada 21. decembra Lēmums 98/743/EK (OV L 358, 31.12.1985., 109. lpp.), un 31999 D 0008: Padomes 1998. gada 31. decembra Lēmums 1999/8/EK (OV L 5, 9.1.1999., 71. lpp.).

2. Ekonomikas politikas komiteja:

Izveidota ar 31974 D 0074: Padomes 1974. gada 18. februāra Lēmums 74/122/EK (OV L 63, 5.3.1974., 21. lpp.), un ar 32000 D 0604: Padomes 2000. gada 29. septembra Lēmums 1999/604/EK (OV L 257, 11.10.2000., 28. lpp.).

3. Tūrisma padomdevēja komiteja:

Izveidota ar 31986 D 0664: Padomes 1986. gada 22. decembra Lēmums 86/664/EK (OV L 384, 31.12.1986., 52. lpp.).

4. Farmācijas komiteja:

Izveidota ar 31975 D 0320: Padomes 1975. gada 20. maija Lēmums 75/320/EK (OV L 147, 9.6.1975., 23. lpp.).

5. Padomdevēja komiteja, lai īstenotu Direktīvu 89/105/EEK par to pasākumu pārskatāmību, kas reglamentē cilvēkiem paredzēto zāļu cenas un to iekļaušanu valstu veselības apdrošināšanas sistēmās:

Izveidota ar 31989 L 0105: Padomes 1988. gada 21. decembra Direktīva 89/105/EEK (OV L 40, 11.2.1989., 8. lpp.).

6. Aizliegtu vienošanos un dominējoša stāvokļa padomdevēja komiteja:

- Izveidota ar 32003 R 0001: Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 (OV L 1, 4.1.2003., 1. lpp.)

un ar 31971 R 2821: Padomes 1971. gada 20. decembra Regula (EEK) 2821/1971 (OV L 285, 29.12.1971., 46. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem - Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.).

7. Padomdevēja komiteja uzņēmumu koncentrācijas jautājumos:

Izveidota ar 31989 R 4064: Padomes 1989. gada 21. decembra Regula (EEK) Nr. 4064/89 (OV L 395, 30.12.1989., 1. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 31997 R 1310: Padomes 30.6.1997. Regula (EK) Nr. 1310/97 (OV L 180, 9.7.1997., 1. lpp.).

8. Padomdevēja komiteja vienošanos un dominējoša stāvokļa jautājumos gaisa transporta nozarē:

Izveidota ar 31987 R 3975: Padomes 1987. gada 14. decembra Regula (EEK) 3975/87 (OV L 374, 31.12.1987., 1. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 31992 R 2410: Padomes 23.7.1992. Regula (EEK) Nr. 2410/92 (OV L 240, 24.8.1992., 18. lpp.).

9. Padomdevēja komiteja vienošanos un dominējoša stāvokļa jautājumos jūras transporta nozarē:

Izveidota ar 31986 R 4056: Padomes 1986. gada 22. decembra Regula (EEK) 4056/86 (OV L 378, 31.12.1986., 4. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem - Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.).

10. Padomdevēja komiteja aizliegtu vienošanos un dominējoša stāvokļa jautājumos transporta nozarē:

Izveidota ar 31968 R 1017: Padomes 1987. gada 19. jūlija Regula (EEK) 1017/68 (OV L 175, 23.7.1968., 1. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem - Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.)

11. Nodarbinātības komiteja:

Izveidota ar EK līguma 130. pantu un 32000 D 0743: Padomes 2000. gada 24. janvāra Lēmums 1999/98/EK (OV L 29, 4.2.2000., 21. lpp.).

12. Sociālās aizsardzības komiteja:

Izveidota ar EK līguma 144. pantu un 32000 D 0436: Padomes 2000. gada 29. jūnija Lēmums 2000/436/EK (OV L 172, 12.7.2000., 26. lpp.)

13. Migrējošo darba ņēmēju sociālā nodrošinājuma padomdevēja komiteja:

Izveidota ar 31971 R 1408: Padomes 1971. gada 14. jūnija Regula (EEK) Nr. 1408/71 (OV L 149, 5.7.1971., 2. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 32001 R 1386: Eiropas Parlamenta un Padomes 5.6.2001. Regula Nr. 1386/2001 (OV L 187, 10.7.2001., 1. lpp.)

14. Darba ņēmēju pārvietošanās brīvības padomdevēja komiteja:

Izveidota ar 31968 R 1612: Padomes 1968. gada 15. oktobra Regula (EEK) 1612/68 (OV L 257, 19.10.1968., 2. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 31992 R 2434: Padomes 27.7.1992. Regula (EEK) Nr. 2434/92 (OV L 245, 26.8.1992., 1. lpp.)

15. Darba ņēmēju pārvietošanās brīvības tehniskā komiteja:

Izveidota ar 31968 R 1612: Padomes 1968. gada 15. oktobra Regula (EEK) 1612/68 (OV L 257, 19.10.1968., 2. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 31992 R 2434: Padomes 27.7.1992. Regula (EEK) Nr. 2434/92 (OV L 245, 26.8.1992., 1. lpp.)

16. Darba drošības, higiēnas un veselības aizsardzības padomdevēja komiteja:

Izveidota ar 31974 D 0325: Padomes 1974. gada 27. jūnija Lēmums 74/325/EEK (OV L 185, 9.7.1974., 15. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem - Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.)

17. Transporta padomdevēja komiteja:

Izveidota ar EK līguma 79. pantu

18. Eiropas transporta tīkla komiteja:

Izveidota ar 31996 D 1692: Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 23. jūlija Lēmums Nr. 1692/96/EK (OV L 228, 9.9.1996., 1. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 32001 D 1346: Eiropas Parlamenta un Padomes 22.5.2001. Lēmums Nr. 1346/2001/EK (OV L 185, 6.7.2001., 1. lpp.)

19. Transporta infrastruktūras izmantošanas maksas sistēmas komiteja:

Izveidota ar 31965 D 0270: Padomes 1965. gada 13. maija Lēmums (OV L 88, 24.5.1965., 1473. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 31970 D 0108: Padomes 27.1.1970. Lēmums 70/108/EEK OV L 23, 30.1.1970., 24. lpp.)

20. Radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas un glabāšanas programmas padomdevēja komiteja:

Izveidota ar 31977 Y 0811(01): Padomes 1997. gada 18. jūlija Rezolūcija (OV L 192, 11.8.1977., 1. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 31984 D 0338: Padomes 29.6.1984. Lēmums 84/338/Euratom, EOTK, EEK (OV L 177, 4.7.1984., 25. lpp.)

21. Dzelzceļa transporta, autotransporta un iekšējo ūdensceļu transporta nozares valsts atbalsta padomdevēja komiteja:

Izveidota ar 31970 R 1107: Padomes 1970. gada 4. jūnija Regula (EEK) 1107/70 (OV L 130, 15.6.1970., 1. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 31997 R 0543: Padomes 17.3.1997. Regula (EK) Nr. 543/97 (OV L 84, 26.3.1997., 6. lpp.)

22. Eiropas Kopienas Energy Star padome (EKESP):

Izveidota ar 32001 R 2422: Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Regula (EK) Nr. 2422/2001 (OV L 332, 15.12.2001., 1. lpp.)

23. Ekspertu grupa, ko Euratom Zinātnes un tehnikas komiteja iecēlusi pamatstandartu pārraudzībai:

Izveidota ar Euratom līguma 31. pantu

24. Ekspertu grupa, ko Euratom Zinātnes un tehnikas komiteja iecēlusi radioaktīvā piesārņojuma pārraudzībai:

Izveidota ar Euratom līguma 37. pantu

25. Padomdevēja komiteja, lai īstenotu Īpašo programmu pētniecībai un mācībām kodolenerģētikas jomā (2002.-2006.):

Izveidota ar 32002 D 0837: Padomes 2002. gada 30. septembra Lēmums 2002/837/Euratom (OV L 294, 29.10.2002., 74. lpp.), saskaņā ar:

- 31984 D 0338: Padomes 29.6.1984. Lēmums 84/338/Euratom, EOTK, EEK (OV L 177, 4.7.1984, 25. lpp.) (kodoldalīšanās jautājumos),

- Komisijas 16.12.1980. Lēmums ( 8.1.1981. ATO 103-415 1/81, nav publicēts) (kodolsintēzes jautājumos)

26. Komiteja zinātniskās un tehniskās pētniecības jautājumos:

Izveidota ar 31974 Y 0129(01): Padomes 1974. gada 14. janvāra Rezolūcija (OV C 7, 29.1.1974., 2. lpp.), kuru aizstāj:

- 31995 Y 1011(02): Padomes 28.9.1995. Rezolūcija (OV C 264, 11.10.1995., 4. lpp.)

27. Koordinēšanas komiteja ātro neitronu reaktoru jautājumos:

Izveidota ar 31980 Y 0229(04): Padomes 1980. gada 18. februāra Rezolūcija (OV C 51, 29.2.1980., 5. lpp.)

28. Padomdevēja komiteja būvdarbu valsts līgumu jautājumos:

Izveidota ar 31971 D 0306: Padomes 1971. gada 26. jūlija Lēmums 71/306/EEK (OV L 185, 16.8.1971., 15. lpp.), kurā grozījumus izdara:

- 31977 D 0063: Padomes 21.12.1976. Lēmums 77/63/EEK (OV L 13, 15.1.1977., 15. lpp.)

29. Padomdevēja komiteja banku jautājumos:

Izveidota ar 31977 L 0780: Padomes 1977. gada 12. decembra Pirmā Direktīva 77/780/EEK (OV L 322, 17.12.1977., 30. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 32000 L 0012: Eiropas Parlamenta un Padomes 20.3.2000. Direktīva 2000/12/EK (OV L 126, 26.5.2000., 1. lpp.)

30. Kontaktkomiteja, lai novērstu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai:

Izveidota ar 31991 L 0308: Padomes 1991. gada 10. jūnija Direktīva 91/308/EEK (OV L 166, 28.6.1991., 77. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 32001 L 0097: Eiropas Parlamenta un Padomes 4.12.2001. Direktīva 2001/97/EK (OV L 344, 28.12.2001., 76. lpp.)

31. Kontaktkomiteja normatīvo un administratīvo aktu koordinācijai attiecībā uz uzņēmumiem, kas veic kolektīvos ieguldījumus pārvedu vērtspapīros (UKIPV):

Izveidota ar 31985 L 0611: Padomes 1985. gada 20. decembra Lēmums 85/611/EEK (OV L 375, 31.12.1985., 3. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 32001 L 0108: Eiropas Parlamenta un Padomes 21.1.2002. Direktīva 2001/108/EK (OV L 41, 13.2.2002., 35. lpp.)

32. Eiropas Ekonomisko interešu grupas (EEIG) kontaktkomiteja:

Izveidota ar 31985 R 2137: Padomes 1985. gada 25. jūlija Regula (EEK) Nr. 2137/85 (OV L 199, 31.7.1985., 1. lpp.)

33. Kontaktkomiteja dažu veidu uzņēmumu gada pārskatu jautājumos:

Izveidota ar 31978 D 0660: Padomes 1978. gada 25. jūlija Ceturtā direktīva 78/660/EEK (OV L 222, 14.8.1978., 11. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 32001 L 0065: Eiropas Parlamenta un Padomes 27.09.2001. Direktīva 2001/65/EK (OV L 283, 27.10.2001., 28. lpp.)

34. Medicīniskās izglītības padomdevēja komiteja:

Izveidota ar 31975 D 0364: Padomes 1975. gada 16. jūnija Lēmums 75/364/EEK (OV L 167, 30.6.1975., 17. lpp.)

35. Medmāsu izglītības padomdevēja komiteja:

Izveidota ar 31977 D 0454: Padomes 1977. gada 27. jūnija Lēmums 77/454/EEK (OV L 176, 15.7.1977., 11. lpp.)

36. Vecmāšu izglītības padomdevēja komiteja:

Izveidota ar 31980 D 0156: Padomes 1980. gada 21. janvāra Lēmums 80/156/EEK (OV L 33, 11.2.1980., 13. lpp.)

37. Zobārstu izglītības padomdevēja komiteja:

Izveidota ar 31978 D 0688: Padomes 1978. gada 25. jūlija Lēmums 78/688/EEK (OV L 233, 24.8.1978., 15. lpp.)

38. Farmaceitiskās izglītības padomdevēja komiteja:

Izveidota ar 31985 D 0434: Padomes 1985. gada 16. septembra Lēmums 85/434/EEK (OV L 253, 24.9.1985., 43. lpp.)

39. Veterinārās izglītības padomdevēja komiteja:

Izveidota ar 31978 D 1028: Padomes 1978. gada 18. decembra Lēmums 78/1028/EEK (OV L 362, 23.12.1978., 10. lpp.)

40. Arhitektūras izglītības padomdevēja komiteja:

Izveidota ar 31985 D 0385: Padomes 1978. gada 10. jūnija Lēmums 85/385/EEK (OV L 223, 21.8.1985., 26. lpp.)

41. Pievienotās vērtības nodokļa padomdevēja komiteja:

Izveidota ar 31977 L 0388: Padomes 1977. gada 17. maija Sestā direktīva 77/388/EEK (OV L 145, 13.6.1977., 1. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 32002 L 0092: Padomes 3.12.2002. Direktīva 2002/92/EK (OV L 331, 7.12.2002., 27. lpp.)

42. Kontaktkomiteja televīzijai bez robežām:

Izveidota ar 31997 L 0036: Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 30. jūnija Direktīva 97/36/EK (OV L 202, 30.7.1997., 60. lpp.)

43. Monetārās, finanšu un maksājumu bilances statistikas komiteja:

Izveidota ar 31991 D 0115: Padomes 1991. gada 25. februāra Lēmums 91/115/EEK (OV L 59, 6.3.1991., 19. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 31996 D 0174: Padomes 26.02.1996. Lēmums 96/174/EK (OV L 51, 1.3.1996., 48. lpp.)

--------------------------------------------------

XVII PIELIKUMS

Pievienošanās akta 52. panta 2. punktā minētais saraksts

1. Uzņēmumu politikas grupa:

Izveidota ar 32000 D 0690: Komisijas 2000. gada 8. novembra Lēmums 2000/690/EK (OV L 285, 10.11.2000., 24. lpp.)

2. Zinātniskā komiteja jautājumos par ķīmisku vielu iedarbības robežlielumiem darbavietā:

Izveidota ar 31995 D 0320: Komisijas 1995. gada 12. jūlija Lēmums 95/320/EK (OV L 188, 9.8.1995., 14. lpp.)

3. Vecāko darba inspektoru komiteja:

Izveidota ar 31995 D 0319: Komisijas 1995. gada 15. jūlija Lēmums 95/319/EK (OV L 188, 9.8.1995., 11. lpp.)

4. Padomdevēja komiteja par vienlīdzīgām iespējām sievietēm un vīriešiem:

Izveidota ar 31982 D 0043: Komisijas 1981. gada 9. decembra Lēmums 82/43/EEK (OV L 20, 28.1.1982., 35. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 31995 D 0420: Komisijas 19.7.1995. Lēmums 95/420/EK (OV L 249, 17.10.1995., 43. lpp.)

5. Papildu pensiju komiteja (Pensiju forums):

Izveidota ar 31982 D 0548: Komisijas 2001. gada 9. jūlija Lēmums 2001/548/EK (OV L 196, 20.7.2001., 26. lpp.)

6. Ekspertu komiteja dabasgāzes tranzītam pa cauruļvadu tīkliem:

Izveidota ar 31982 D 0539: Komisijas 1995. gada 8. decembra Lēmums 95/549/EK (OV L 304, 16.12.1995., 57. lpp.), kuru groza:

- 31998 D 0285: Komisijas 23.4.1998. Lēmums 98/285/EK (OV L 128, 30.4.1998., 70. lpp.)

7. Ekspertu komiteja elektroenerģijas tranzītam starp elektrotīkliem:

Izveidota ar 31992 D 0167: Padomes 1992. gada 4. marta Lēmums 92/167/EEK (OV L 74, 20.3.1992., 43. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 31997 D 0559: Komisijas 24.7.1997. Lēmums 97/559/EK (OV L 230, 21.8.1997., 18. lpp.)

8. Atkritumu apsaimniekošanas komiteja:

Izveidota ar 31976 D 0431: Komisijas 1976. gada 21. aprīļa Lēmums 76/431/EEK (OV L 115, 1.5.1976., 73. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 11985 I: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanās (OV L 302, 15.11.1985., 23. lpp.)

9. Padomdevēja komiteja, lai kontrolētu un samazinātu piesārņojumu, ko rada naftas un citu kaitīgu vielu emisiju jūrā:

Izveidota ar 31980 D 0686: Komisijas 1980. gada 25. jūnija Lēmums 80/686/EEK (OV L 188, 22.7.1980., 11. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 31987 D 0144: Komisijas 13.2.1987. Lēmums 87/144/EEK (OV L 57, 27.2.1987., 57. lpp.)

10. Padomdevēja komiteja eksperimentāliem un citiem zinātniskiem mērķiem izmantoto dzīvnieku aizsardzībai:

Izveidota ar 31990 D 0067: Komisijas 1990. gada 9. februāra Lēmums 90/67/EEK (OV L 44, 20.2.1990., 30. lpp.)

11. Padomdevēja komiteja koordinācijai iekšējā tirgus jomā:

Izveidota ar 31993 D 0072: Komisijas 1992. gada 23. decembra Lēmums 93/72/EEK (OV L 26, 3.2.1993., 18. lpp.)

12. Eiropas vērtspapīru regulatoru komiteja:

Izveidota ar 32001 D 0527: Komisijas 2001. gada 6. jūnija Lēmums 2001/527/EK (OV L 191, 13.7.2001., 43. lpp.)

13. Patērētāju komiteja:

Izveidota ar 32000 D 0323: Komisijas 2000. gada 4. maija Lēmums 2000/323/EK (OV L 111, 9.5.2000., 30. lpp.)

14. Krāpšanas novēršanas koordinēšanas padomdevēja komiteja:

Izveidota ar 31994 D 0140: Komisijas 1994. gada 23. februāra Lēmums 94/140/EK (OV L 61, 4.3.1994., 27. lpp.)

--------------------------------------------------

XVIII PIELIKUMS

Pievienošanās akta 52. panta 3. punktā minētais saraksts

1. Eiropas Sociālā fonda komiteja:

Izveidota ar EK līguma 147. pantu un 31999 R 1260: Padomes 1999. gada 21. jūnija Regula (EK) Nr. 1260/1999 (OV L 161, 26.6.1999., 1. lpp.), kuru groza:

- 32001 R 1447: Padomes 28.6.2001. Regula (EK) Nr. 1447/2001 (OV L 198, 21.7.2001., 1. lpp.)

2. Arodmācību padomdevēja komiteja:

Izveidota ar 31963 D 0266: Padomes 1963. gada 2. aprīļa Lēmums 63/266/EEK (OV 63, 20.4.1963., 1338. lpp.) un 31963 Q 0688: 63/688/EEK Arodmācību padomdevējas komitejas noteikumi (OV P 190, 30.12.1963., 3090. lpp.), kur jaunākos grozījumus izdara:

- 11994 N: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem — Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp.)

3. Zivsaimniecības zinātniskā, tehnikas un ekonomikas komiteja:

Izveidota ar 31993 D 0619: Komisijas 1993. gada 19. novembra Lēmums 93/619/EK (OV L 297, 2.12.1993., 25. lpp.)

4. Zivsaimniecības un akvakultūras padomdevēja komiteja:

Izveidota ar 31999 D 0478: Komisijas 1999. gada 14. jūlija Lēmums 1999/478/EK (OV L 187, 20.7.1999., 70. lpp.)

5. Padomdevēja komiteja valsts iepirkumu jautājumos:

Izveidota ar 31987 D 0305: Komisijas 1987. gada 26. maija Lēmums 87/305/EEK (OV L 152, 12.6.1987., 32. lpp.), kuru groza:

- 31987 D 0560: Komisijas 17.7.1987. Lēmums 87/560/EEK (OV L 338, 28.11.1987., 37. lpp.).

6. Muitas un netiešo nodokļu padomdevēja komiteja:

Izveidota ar 31991 D 0453: Komisijas 1991. gada 30. jūlija Lēmums 91/453/EEK (OV L 241, 30.8.1991., 43. lpp.)

--------------------------------------------------