02015R0061 — LV — 30.04.2020 — 001.001

Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

►B

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2015/61

(2014. gada 10. oktobris),

ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz likviditātes seguma prasību kredītiestādēm

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(OV L 011, 17.1.2015., 1. lpp)

Grozīta ar:

 

 

Oficiālais Vēstnesis

  Nr.

Lappuse

Datums

►M1

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2018/1620 (2018. gada 13. jūlijs),

  L 271

10

30.10.2018



▼B

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2015/61

(2014. gada 10. oktobris),

ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz likviditātes seguma prasību kredītiestādēm

(Dokuments attiecas uz EEZ)



I SADAĻA

LIKVIDITĀTES SEGUMA KOEFICIENTS

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā ir paredzēti noteikumi, lai sīkāk precizētu Regulas (ES) Nr. 575/2013 412. panta 1. punktā noteikto likviditātes seguma prasību.

2. pants

Darbības joma un piemērošana

1.  Šo regulu piemēro kredītiestādēm, ko uzrauga saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES ( 1 ).

2.  Kredītiestādes nodrošina atbilstību šai regulai individuāli saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 6. panta 4. punktu. Kompetentās iestādes var pilnībā vai daļēji nepiemērot šo regulu individuāli attiecībā uz kredītiestādi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 8. un 10. pantu, ja ir izpildīti tajā paredzētie nosacījumi.

3.  Ja grupa ietver vienu vai vairākas kredītiestādes, ES mātes iestāde, ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības kontrolēta iestāde vai ES mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības kontrolēta iestāde konsolidēti piemēro šajā regulā noteiktās saistības saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 11. panta 3. punktu un visiem turpmāk minētajiem noteikumiem:

▼M1

a) 

trešās valsts aktīvus, kurus tur meitasuzņēmums trešā valstī, var atzīt par likvīdiem aktīviem konsolidācijas nolūkā, ja tie ir uzskatāmi par likvīdiem aktīviem saskaņā ar attiecīgās trešās valsts tiesību aktiem, kuros noteikta likviditātes seguma prasība, un tie atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

i) 

aktīvi atbilst visām šīs regulas II sadaļā noteiktajām prasībām;

ii) 

aktīvi neatbilst konkrētām šīs regulas II sadaļā noteiktajām prasībām attiecībā uz to emisijas apjomu, bet atbilst visām pārējām tur noteiktajām prasībām.

Aktīvus, kas ir atpazīstami saskaņā ar ii) apakšpunktu, var atzīt tikai līdz neto likviditātes izejošās naudas plūsmas summai spriedzes apstākļos, kuras rodas konkrētajā valūtā, kurā tie ir denominēti, un kuras izriet no tā paša meitasuzņēmuma;

▼B

b) 

tās likviditātes izejošās naudas plūsmas meitasuzņēmumā trešā valstī, attiecībā uz kurām piemēro trešās valsts tiesību aktus, kuros likviditātes seguma prasībai noteikti augstāki procenti par III sadaļā minētajiem, konsolidē saskaņā ar augstākām likmēm, kas noteiktas trešās valsts tiesību aktos;

c) 

tās likviditātes ienākošās naudas plūsmas meitasuzņēmumā trešā valstī, attiecībā uz kurām piemēro trešās valsts tiesību aktus, kuros likviditātes seguma prasībai noteikti zemāki procenti par III sadaļā minētajiem, konsolidē saskaņā ar zemākām likmēm, kas noteiktas trešās valsts tiesību aktos;

d) 

grupas ieguldījumu brokeru sabiedrībām konsolidēti piemēro šīs regulas 4. pantu un Regulas (ES) Nr. 575/2013 412. pantu attiecībā uz likvīdo aktīvu, kā arī likviditātes izejošo un ienākošo naudas plūsmu definēšanu gan individuālas, gan konsolidētas piemērošanas nolūkiem. Ja vien šajā punktā nav norādīts savādāk, ieguldījumu brokeru sabiedrībām turpina piemērot detalizēto likviditātes seguma prasību, kā noteikts dalībvalstu tiesību aktos, kamēr likviditātes seguma prasība nav precizēta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 508. pantu;

e) 

konsolidētā līmenī ienākošo naudas plūsmu summu, kas izriet no 33. panta 3. un 4. punktā minētas specializētas kredītiestādes, iekļauj tikai apmērā, kas nepārsniedz no tā paša uzņēmuma izrietošo izejošo naudas plūsmu summu.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1) 

“1. līmeņa aktīvi” ir aktīvi ar ārkārtīgi augstu likviditāti un kredītkvalitāti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 416. panta 1. punkta otro daļu;

2) 

“2. līmeņa aktīvi” ir aktīvi ar augstu likviditāti un kredītkvalitāti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 416. panta 1. punkta otro daļu; 2. līmeņa aktīvus sīkāk iedala 2.A un 2.B līmeņa aktīvos saskaņā ar šīs regulas II sadaļas 2. nodaļu;

3) 

“likviditātes rezerves” ir tādu likvīdu aktīvu summa, kas ir kredītiestādes rīcībā saskaņā ar šīs regulas II sadaļu;

4) 

“pārskata sniegšanas valūta” ir valūta, kurā par Regulas (ES) Nr. 575/2013 Sestās daļas II un III sadaļā minētajiem likviditātes posteņiem sniedz pārskatu kompetentajai iestādei saskaņā ar minētās regulas 415. panta 1. punktu;

5) 

“aktīvu seguma prasība” ir aktīvu attiecība pret saistībām, kā noteikts dalībvalsts vai trešās valsts tiesību aktos kredītkvalitātes uzlabojumu nolūkā saistībā ar segtajām obligācijām;

6) 

“MVU” ir mikrouzņēmums, mazs un vidējs uzņēmums, kā definēts Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK ( 2 );

7) 

“neto likviditātes izejošās naudas plūsmas” ir summa, kas rodas, no kredītiestādes likviditātes izejošajām naudas plūsmām atskaitot tās likviditātes ienākošās naudas plūsmas saskaņā ar šīs regulas III sadaļu;

▼M1 —————

▼B

10) 

“privātā ieguldījumu brokersabiedrība” (“PIC”) ir sabiedrība vai trasts, kura īpašnieks vai faktiskais īpašnieks attiecīgi ir fiziska persona vai cieši saistītu fizisku personu grupa, kas tika izveidota ar vienīgo mērķi pārvaldīt īpašnieku bagātību un kas neveic nekādu citu komerciālu, rūpniecisku vai profesionālu darbību. Privātās ieguldījumu brokersabiedrības mērķis cita starpā var būt citu papildu darbību īstenošana, piemēram, īpašnieku aktīvu nošķiršana no korporatīvajiem aktīviem, aktīvu nodošanas ģimenes ietvaros atvieglošana vai novēršana, ka aktīvi pēc ģimenes locekļa nāves tiktu sadalīti, ar nosacījumu, ka šīs darbības ir saistītas ar galveno mērķi, proti, pārvaldīt īpašnieku bagātību;

▼M1

11) 

“spriedze” nozīmē pēkšņu vai būtisku kredītiestādes maksātspējas vai likviditātes pozīcijas pasliktināšanos tirgus apstākļu izmaiņu vai ļoti specifisku faktoru dēļ, kuru rezultātā rodas būtisks risks, ka kredītiestāde vairs nespēs izpildīt savas saistības, kuru termiņš beigsies nākamo 30 kalendāro dienu laikā;

▼B

12) 

“maržinālie aizdevumi” ir nodrošināti aizdevumi klientiem, lai tie varētu iegādāties tirdzniecības pozīcijas ar sviras efektu.

4. pants

Likviditātes seguma koeficients

1.  Detalizētā likviditātes seguma prasība saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 412. panta 1. punktu atbilst kredītiestādes likviditātes rezervju attiecībai pret tās neto likviditātes izejošajām naudas plūsmām 30 kalendāro dienu spriedzes periodā, un to izsaka procentos. Kredītiestādes savu likviditātes seguma koeficientu aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

image

2.  Kredītiestāžu likviditātes seguma koeficients ir vismaz 100 %.

3.  Atkāpjoties no 2. punkta, kredītiestādes savus likvīdos aktīvus var pārvērst naudā, lai segtu savas neto likviditātes izejošās naudas plūsmas spriedzes periodos, pat ja šādas likvīdo aktīvu izmantošanas rezultātā to likviditātes seguma koeficients šādos periodos var samazināties zem 100 %.

4.  Jebkurā laikā, kad kredītiestādes likviditātes seguma radītājs ir samazinājies vai var pamatoti sagaidīt, ka tas samazināsies zem 100 %, piemēro Regulas (ES) Nr. 575/2013 414. pantā noteikto prasību. Līdz brīdim, kamēr likviditātes seguma koeficients nav atjaunots līdz 2. punktā minētajam līmenim, kredītiestāde kompetentajai iestādei sniedz pārskatu par likviditātes seguma koeficientu saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 680/2014 ( 3 ).

▼M1

5.  Kredītiestādes aprēķina un uzrauga savu likviditātes seguma rādītāju pārskata sniegšanas valūtā attiecībā uz visiem posteņiem neatkarīgi no to faktiskās valūtas denominācijas.

Turklāt kredītiestādes atsevišķi aprēķina un uzrauga savu likviditātes seguma rādītāju konkrētiem posteņiem šādi:

a) 

attiecībā uz posteņiem, kuriem piemēro atsevišķu ziņošanu valūtā, kas nav pārskata sniegšanas valūta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 415. panta 2. punkta noteikumiem, kredītiestādes atsevišķi aprēķina un uzrauga to likviditātes seguma rādītāju šajā citā valūtā;

b) 

attiecībā uz posteņiem, kas denominēti pārskata sniegšanas valūtā, ja kopējā summa saistībām, kuras denominētas valūtā, kas nav pārskata sniegšanas valūta, ir vienāda ar vai lielāka par 5 % no kredītiestādes kopējām saistībām, neņemot vērā regulējošām prasībām atbilstošo kapitālu un ārpusbilances posteņus, kredītiestādes atsevišķi aprēķina un uzrauga to likviditātes seguma rādītāju pārskata sniegšanas valūtā.

Kredītiestādes sniedz pārskatu attiecīgajai kompetentajai iestādei par likviditātes seguma rādītāju saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 680/2014.

▼M1

6.  Kredītiestādes neveic likvīdo aktīvu un ienākošo un izejošo naudas plūsmu dubultu uzskaiti.

▼B

5. pants

Spriedzes scenāriji likviditātes seguma seguma koeficientaa vajadzībām

Turpmāk minētos scenārijus var uzskatīt par tādu apstākļu rādītājiem, kādos kredītiestādi var uzskatīt par pakļautu spriedzei:

a) 

būtiskas privātpersonu vai MVU noguldījumu daļas vērtības samazināšanās;

b) 

nenodrošinātas starpbanku finansējuma spējas, tostarp starpbanku noguldījumu un citu iespējamo finansējuma avotu, piemēram, saņemtu, piešķirtu vai nepiešķirtu likviditātes vai kredītlīniju, daļēja vai pilnīga zaudēšana;

c) 

nodrošināta īstermiņa finansējuma daļēja vai pilnīga zaudēšana;

d) 

papildu likviditātes izejošās naudas plūsmas saistībā ar kredītreitinga pazemināšanu par līdz pat trim pakāpēm;

e) 

paaugstināta tirgus nestabilitāte, kas ietekmē nodrošinājuma vērtību vai kvalitāti vai rada papildu nodrošinājuma vajadzības;

f) 

neplānota likviditātes un kredītiespēju izmantošana;

g) 

potenciāls pienākums atpirkt parādu vai pildīt ārpuslīgumiskas saistības.



II SADAĻA

LIKVIDITĀTES REZERVES



1. NODAĻA

Vispārīgie noteikumi

6. pants

Likviditātes rezervju sastāvs

Lai varētu pretendēt uz iekļaušanu kredītiestādes likviditātes rezervēs, likvīdiem aktīviem jāizpilda visas turpmāk minētās prasības:

a) 

7. pantā noteiktās vispārīgās prasības;

b) 

8. pantā noteiktās operacionālās prasības;

c) 

attiecīgie atbilstības kritēriji to klasificēšanai par 1. vai 2. līmeņa aktīviem saskaņā ar 2. nodaļu.

7. pants

Vispārīgas prasības attiecībā uz likvīdiem aktīviem

1.  Lai kredītiestādes aktīvus varētu uzskatīt par likvīdiem aktīviem, tiem jāatbilst 2.–6. punktā noteiktajām prasībām.

▼M1

2.  Aktīvi ir kredītiestādes glabāts vai a) apakšpunktā minētā portfelī iekļauts īpašums, tiesības, pilnvarojums vai līdzdalības daļa bez jebkādiem apgrūtinājumiem. Šajā nolūkā aktīvu uzskata par neapgrūtinātu, ja tas nav pakļauts nekādiem juridiskiem, līgumiskiem, regulatīviem vai citiem ierobežojumiem, kas kredītiestādei neļautu aktīvu likvidēt, pārdot, pārvest, cedēt vai vispārīgi no tā atbrīvoties ar tiešo pārdošanu vai līgumu par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu turpmāko 30 kalendāro dienu laikā. Par neapgrūtinātiem uzskata šādus aktīvus:

a) 

portfelī iekļauti aktīvus, kas ir uzreiz pieejami kā nodrošinājums, lai iegūtu papildu finansējumu saistībā ar piešķirtām, bet finansējumu vēl nesaņēmušām kredītiespējām, kas ir pieejamas kredītiestādei, vai, ja portfeli apkalpo centrālā banka, saistībā ar piešķirtām, bet finansējumu vēl nesaņēmušām kredītiespējām, kas ir pieejamas kredītiestādei. Šis punkts ietver aktīvus, kurus kredītiestāde noguldījusi centrālajā iestādē kooperatīvā tīklā vai institucionālā aizsardzības shēmā. Kredītiestādes pieņem, ka portfelī iekļautie aktīvi ir apgrūtināti, pamatojoties uz 2. nodaļā izklāstīto likviditātes klasifikāciju pieaugošā secībā, sākot ar aktīviem, kuri nav iekļaujami likviditātes rezervēs;

b) 

aktīvus, kurus kredītiestāde ir saņēmusi kā nodrošinājumu, lai mazinātu kredītrisku aktīvu pirkšanas ar atpārdošanu vai vērtspapīru finansēšanas darījumos, un no kuriem kredītiestāde var atbrīvoties.

▼B

3.  Aktīvus nedrīkst būt emitējusi ne pati kredītiestāde, ne tās mātesuzņēmums – ja vien runa nav par publiskā sektora struktūru, kas nav kredītiestāde, – ne arī tās meitasuzņēmums vai cits tā mātesuzņēmuma meitasuzņēmums, ne arī tāda īpašam nolūkam dibināta sabiedrība, kas veic vērtspapīrošanu un ar ko kredītiestāde ir cieši saistīta.

4.  Aktīvus nav emitējusi neviena no šīm struktūrām:

▼M1

a) 

cita kredītiestāde, ja vien nav izpildīts viens vai vairāki no šādiem nosacījumiem:

i) 

emitents ir publiskā sektora struktūra saskaņā ar 10. panta 1. punkta c) apakšpunktu vai 11. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktu;

ii) 

aktīvs ir segta obligācija, kas minēta 10. panta 1. punkta f) apakšpunktā vai 11. panta 1. punkta c) vai d) apakšpunktā, vai 12. panta 1. punkta e) apakšpunktā;

iii) 

aktīvs pieder kategorijai, kas aprakstīta 10. panta 1. punkta e) apakšpunktā;

▼B

b) 

ieguldījumu brokeru sabiedrība;

c) 

apdrošināšanas sabiedrība;

d) 

pārapdrošināšanas sabiedrība;

e) 

finanšu pārvaldītājsabiedrība;

f) 

jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība;

▼M1

g) 

jebkura cita sabiedrība, kas kā savu galveno darījumdarbības aktivitāti veic vienu vai vairākas no Direktīvas 2013/36/ES I pielikumā uzskaitītajām darbībām. Šā panta piemērošanas nolūkā īpašam nolūkam dibināta sabiedrība, kas veic vērtspapīrošanu, nav iekļauta šajā punktā minēto struktūru vidū.

▼B

5.  Aktīvu vērtību vajadzētu būt iespējams noteikt, pamatojoties uz plaši zināmām un viegli pieejamām tirgus cenām. Ja tirgus cenas nav pieejamas, aktīvu vērtība jāspēj noteikt, pamatojoties uz viegli aprēķināmu formulu, kurā tiek izmantoti publiski pieejami dati un kura nav būtiski atkarīga no stingriem pieņēmumiem.

6.  Aktīvi ir iekļauti atzītā biržā vai tirgojami tiešajā pārdošanā vai ar vienkāršu repo darījumu vispāratzītos repo tirgos. Šos kritērijus katram tirgum izvērtē atsevišķi. Aktīvu, kuru dalībvalstī vai trešā valstī atļauts tirgot tirdzniecības vietā, kas nav atzīta birža, uzskata par likvīdu vienīgi tad, ja tirdzniecības vieta ir aktīvs un apjomīgs tirgus aktīvu tiešajai pārdošanai. Lai novērtētu, vai tirdzniecības vieta ir aktīvs un apjomīgs tirgus šā punkta mērķiem, kredītiestāde kā minimālos kritērijus ņem vērā šādus aspektus:

a) 

vēsturiski pierādījies tirgus plašums un dziļums, ko pierāda pirkšanas un pārdošanas likmju mazās starpības, liels tirdzniecības apjoms un liels skaits dažādu tirgus dalībnieku;

b) 

spēcīga tirgus infrastruktūra.

7.  Prasības 5. un 6. punktā neattiecas uz

a) 

banknotēm un monētām saskaņā ar 10. panta 1. punkta a) apakšpunktu;

▼M1

aa) 

riska darījumiem ar centrālām valdībām saskaņā ar 10. panta 1. punkta d) apakšpunktu;

▼B

b) 

riska darījumiem ar centrālajām bankām saskaņā ar 10. panta 1. punkta b) un d) apakšpunktu un 11. panta 1. punkta b) apakšpunktu;

c) 

piešķirtām likviditātes iespējām ar ierobežotu lietošanu saskaņā ar 12. panta 1. punkta d) apakšpunktu;

d) 

noguldījumiem un citu finansējumu kooperatīvos tīklos un institucionālās aizsardzības shēmās saskaņā ar 16. pantu.

8. pants

Operacionālās prasības

1.  Kredītiestādes piemēro politiku un ierobežojumus, lai nodrošinātu, ka to līdzdalība likvīdos aktīvos, kas veido to likviditātes rezerves, vienmēr ir pienācīgi diversificēta. Tādēļ kredītiestādes ņem vērā diversifikācijas apmēru starp dažādām likvīdo aktīvu kategorijām un vienas un tās pašas likvīdo aktīvu kategorijas ietvaros saskaņā ar šīs sadaļas 2. nodaļu, un jebkādus citus būtiskus diversifikācijas faktorus, piemēram, emitentu tipus, darījuma partnerus vai šo emitentu un darījuma partneru ģeogrāfisko atrašanās vietu.

Kompetentās iestādes var noteikt īpašus ierobežojumus vai prasības attiecībā uz kredītiestādes līdzdalību likvīdajos aktīvos, lai nodrošinātu to atbilstību šajā punktā noteiktajai prasībai. Taču šāds ierobežojums vai prasība neattiecas uz:

a) 

šādām 1. līmeņa aktīvu kategorijām:

i) 

banknotes un monētas saskaņā ar 10. panta 1. punkta a) apakšpunktu;

▼M1

ii) 

riska darījumiem ar centrālām bankām saskaņā ar 10. panta 1. punkta b) un d) apakšpunktu;

▼B

iii) 

aktīvi, kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē daudzpusējās attīstības bankas un starptautiskās organizācijas saskaņā ar 10. panta 1. punkta g) apakšpunktu;

b) 

1. līmeņa aktīvu kategorijas, kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē centrālās valdības vai reģionālās pašvaldības, vietējās pašpārvaldes vai publiskā sektora struktūras saskaņā ar 10. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktu ar nosacījumu, ka kredītiestādei ir līdzdalība attiecīgajā aktīvā, lai segtu neto likviditātes izejošās naudas plūsmas spriedzes apstākļos attiecīgās dalībvalsts vai trešās valsts valūtā, vai ka aktīvu ir emitējušas kredītiestādes piederības dalībvalsts centrālā valdība vai reģionālās pašvaldības, vietējās pašpārvaldes vai publiskā sektora struktūras;

c) 

piešķirtās likviditātes iespējas ar ierobežotu lietošanu saskaņā ar 12. panta 1. punkta d) apakšpunktu.

2.  Kredītiestādēm ir tūlītēja piekļuve savām līdzdalībām likvīdajos aktīvos, un tām jebkurā laikā 30 kalendāro dienu spriedzes periodā jāspēj tās pārvērst naudā ar tiešo pārdošanu vai līgumu par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu vispāratzītos repo tirgos. Likvīdu aktīvu uzskata par viegli pieejamu kredītiestādei, ja nepastāv juridisku vai praktisku šķēršļu kredītiestādes spējai šādu aktīvu savlaicīgi pārvērst naudā.

Aktīvus, ar kuriem nodrošina kredītkvalitātes uzlabojumus strukturētos darījumos vai ar kuriem sedz kredītiestāžu operacionālās izmaksas, neuzskata par viegli pieejamiem kredītiestādei.

Trešā valstī turētos aktīvus, ja pastāv ierobežojumi to brīvai pārvedamībai, uzskata par viegli pieejamiem tikai tad, ja kredītiestāde minētos aktīvus izmanto likviditātes izejošo naudas plūsmu segšanai attiecīgajā trešā valstī. Nekonvertējamā valūtā turētos aktīvus uzskata par viegli pieejamiem, ja kredītiestāde minētos aktīvus izmanto likviditātes izejošo naudas plūsmu segšanai attiecīgajā valūtā.

3.  Kredītiestādes nodrošina, ka to likvīdos aktīvus kredītiestādē kontrolē īpaša likviditātes pārvaldības struktūrvienība. Šīs prasības izpildi kompetentajai iestādei demonstrē kādā no šiem veidiem:

a) 

ievietojot likvīdos aktīvus atsevišķā portfelī, ko tieši pārvalda likviditātes struktūrvienība, un ar vienīgo nolūku izmantot tos kā iespējamo līdzekļu avotu, tostarp spriedzes periodos;

▼M1

b) 

ieviešot iekšējas sistēmas un kontroles nolūkā likviditātes pārvaldības struktūrvienībai nodrošināt efektīvu operatīvo kontroli, lai jebkurā brīdī 30 kalendāro dienu spriedzes periodā līdzdalību likvīdos aktīvos varētu pārvērst naudā un piekļūt iespējamajiem līdzekļiem, nenonākot tiešā pretrunā ar pašreizējām darījumdarbības vai riska pārvaldības stratēģijām. Proti, aktīvu neiekļauj likviditātes rezervēs, ja aktīva pārvēršana naudas izteiksmē bez aizvietošanas 30 kalendāro dienu spriedzes periodā noņemtu riska ierobežošanas pozīciju, kas radītu atklātu riska pozīciju, pārsniedzot attiecīgās kredītiestādes iekšējos ierobežojumus;

▼B

c) 

piemērojot a) un b) risinājumu kombināciju ar nosacījumu, ka kompetentā iestāde šo kombināciju ir atzinusi par pieņemamu.

4.  Kredītiestādes regulāri un vismaz reizi gadā pietiekami reprezentatīvu izlasi ar savu līdzdalību likvīdajos aktīvos pārvērš naudā ar tiešo pārdošanu vai vienkāršu līgumu par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu vispāratzītā repo tirgū. Kredītiestādes izstrādā stratēģijas, lai atbrīvotos no to likvīdo aktīvu daļām, kuri ir piemēroti šādiem mērķiem:

a) 

testēt tirgus pieejamību šiem aktīviem un to izmantošanas iespējas;

b) 

pārbaudīt, vai kredītiestādes procesi savlaicīgai aktīvu pārvēršanai naudas izteiksmē ir efektīvi;

c) 

samazināt risku, ka kredītiestādes aktīvu pārvēršana naudā spriedzes periodos tirgum sūtītu negatīvi vēstījumu.

Pirmajā daļā noteiktā prasība neattiecas ne uz 10. pantā minētajiem 1. līmeņa aktīviem, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas, ne uz 12. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajām piešķirtām likviditātes iespējām ar ierobežotu lietošanu, ne arī uz 16. pantā minētajiem noguldījumiem un citu likviditātes finansējumu kooperatīvos tīklos un institucionālās aizsardzības shēmās.

5.  Prasības, kas noteiktas 2. punktā, neliedz kredītiestādēm segt tirgus risku saistībā ar to likviditātes aktīviem, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a) 

kredītiestāde ievieš atbilstīgus iekšējos noteikumus saskaņā ar 2. un 3. punktu, lai nodrošinātu, ka minētie aktīvi joprojām ir viegli pieejami un tos kontrolē likviditātes pārvaldības struktūrvienība;

b) 

neto likviditātes ienākošās un izejošās naudas plūsmas, kas rastos, ja riska ierobežošanas pozīcija tiktu priekšlaicīgi izpārdota, tiek ņemtas vērā, vērtējot attiecīgo aktīvu saskaņā ar 9. pantu.

6.  Kredītiestādes nodrošina, ka to likvīdo aktīvu denominācija atbilst to neto likviditātes izejošo naudas plūsmu sadalījumam pa valūtām. Tomēr nepieciešamības gadījumā kompetentās iestādes var lūgt kredītiestādēm ierobežot valūtu nesakritības, nosakot ierobežojumus tai neto likviditātes izejošo naudas plūsmu daļai valūtā, kuru spriedzes periodā var segt ar turētajiem likvīdajiem aktīviem, kas nav denominēti attiecīgajā valūtā. Minēto ierobežojumu var piemērot tikai pārskata sniegšanas valūtai vai valūtai, uz kuru var attiecināt atsevišķu pārskatu sniegšanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 415. panta 2. punktu. Nosakot iespējamo ierobežojumu līmeni, ko saskaņā ar šo punktu var piemērot valūtu nesakritībai, kompetentās iestādes ņem vērā vismaz šādus aspektus:

a) 

kredītiestādes spēju veikt kādu no turpmāk minētajām darbībām:

i) 

izmantot likvīdos aktīvus, lai radītu likviditāti valūtā un jurisdikcijā, kurā rodas neto likviditātes izejošās naudas plūsmas;

ii) 

veikt valūtu maiņas darījumus un ārvalstu valūtas tirgos piesaistīt līdzekļus spriedzes apstākļos, kas atbilst 4. pantā noteiktajam 30 kalendāro dienu spriedzes periodam;

iii) 

pārvest likviditātes pārpalikumu no vienas valūtas uz otru un starp jurisdikcijām un juridiskajām personām grupas ietvaros spriedzes apstākļos, kas atbilst 4. pantā noteiktajam 30 kalendāro dienu spriedzes periodam;

b) 

pēkšņu, negatīvu valūtas kursa svārstību ietekme uz esošajām nesakritīgajām pozīcijām un uz ārvalstu valūtas nodrošinājuma efektivitāti.

Visus saskaņā ar šo punktu noteiktos ierobežojumus attiecībā uz valūtu nesakritību uzskata par īpašu likviditātes prasību saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 105. pantu.

9. pants

Likvīdu aktīvu novērtēšana

Likviditātes seguma koeficienta aprēķināšanai kredītiestāde izmanto savu likvīdo aktīvu tirgus vērtību. Nepieciešamības gadījumā likvīdo aktīvu tirgus vērtību samazina atbilstoši 2. nodaļā un 8. panta 5. punkta b) apakšpunktā noteiktajiem diskontiem.



2. NODAĻA

Likvīdie aktīvi

10. pants

1. līmeņa aktīvi

1.  1. līmeņa aktīvi ietver vienīgi aktīvus, kas ietilpst vienā vai vairākās no turpmāk minētajām kategorijām un katrā atsevišķā gadījumā izpilda šeit izklāstītos atbilstības kritērijus:

a) 

monētas un banknotes;

b) 

šādi riska darījumi ar centrālajām bankām:

i) 

aktīvi, kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē Eiropas Centrālā banka (ECB) vai dalībvalsts centrālā banka;

ii) 

aktīvi, kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē trešo valstu centrālās bankas ar nosacījumu, ka norīkota ārējā kredītu novērtēšanas institūcija (ĀKNI) riska darījumiem ar centrālo banku vai tās centrālo valdību ir piešķīrusi vismaz kredītkvalitātes 1. pakāpes novērtējumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 114. panta 2. punktu;

▼M1

iii) 

kredītiestādes rezerves centrālajā bankā, kas minēta i) vai ii) punktā, ar noteikumu, ka kredītiestāde jebkurā brīdī spriedzes periodos ir tiesīga izņemt šādas rezerves un ka nosacījumi šādai izņemšanai ir atrunāti nolīgumā starp kredītiestādes kompetento iestādi un centrālo banku, kurā tiek glabātas rezerves, vai trešās valsts piemērojamajos noteikumos.

Šajā punktā piemēro turpmāk norādīto:

— 
ja rezerves tur meitas kredītiestāde, izņemšanas nosacījumus precizē attiecīgā gadījumā nolīgumā starp meitas kredītiestādes dalībvalsts vai trešās valsts kompetento iestādi un centrālo banku, kurā rezerves tiek turētas, vai trešās valsts piemērojamos noteikumos,
— 
ja rezerves tur filiāle, izņemšanas nosacījumus precizē attiecīgā gadījumā nolīgumā starp tās dalībvalsts vai trešās valsts kompetento iestādi, kurā šī filiāle atrodas, un centrālo banku, kurā rezerves tiek turētas, vai trešās valsts piemērojamos noteikumos;

▼B

c) 

aktīvi, kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē kāda no šādām centrālām valdībām vai reģionālajām pašvaldībām, vietējām pašpārvaldēm vai publiskā sektora struktūrām:

i) 

dalībvalsts centrālā valdība;

ii) 

trešās valsts centrālā valdība ar nosacījumu, ka norīkota ĀKNI tai ir piešķīrusi vismaz kredītkvalitātes 1. pakāpes kredītnovērtējumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 114. panta 2. punktu;

iii) 

reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes dalībvalstī ar nosacījumu, ka tos pielīdzina riska darījumiem ar dalībvalsts centrālo valdību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 115. panta 2. punktu;

iv) 

reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes ii) punktā minētā tipa trešā valstī ar nosacījumu, ka tos pielīdzina riska darījumiem ar trešās valsts centrālo valdību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 115. panta 4. punktu;

v) 

publiskā sektora struktūras ar nosacījumu, ka tos pielīdzina riska darījumiem ar dalībvalsts centrālo valdību vai ar vienu no iii) punktā minētajām reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 116. panta 4. punktu;

▼M1

d) 

šādi aktīvi:

i) 

aktīvi, kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē trešās valsts centrālā valdība vai centrālā banka, kurai norīkota ĀKNI nav piešķīrusi kredītkvalitātes 1. pakāpes kredītnovērtējumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 114. panta 2. punktu;

ii) 

kredītiestādes rezerves centrālajā bankā, kas minēta i) un ii) punktā ar noteikumu, ka kredītiestāde jebkurā brīdī spriedzes periodos ir tiesīga izņemt minētās rezerves, un ar noteikumu, ka nosacījumi šādai izņemšanai ir atrunāti vai nu nolīgumā starp attiecīgās trešās valsts kompetento iestādi un centrālo banku, kurā tiek glabātas rezerves, vai minētās trešās valsts piemērojamajos noteikumos.

ii) apakšpunkta nolūkos piemēro turpmāk norādīto:

— 
ja rezerves tur meitas kredītiestāde, izņemšanas nosacījumus precizē vai nu nolīgumā starp meitas kredītiestādes trešās valsts kompetento iestādi un centrālo banku, kurā rezerves tiek turētas, vai trešās valsts piemērojamos noteikumos,
— 
ja rezerves tur filiāle, izņemšanas nosacījumus precizē vai nu nolīgumā starp tās trešās valsts kompetento iestādi, kurā šī filiāle atrodas, un centrālo banku, kurā rezerves tiek turētas, vai trešās valsts piemērojamos noteikumos.

Tādu aktīvu kopējā summa, uz kuriem attiecas pirmās daļas i) un ii) punkts, un kas ir denominēti konkrētajā valūtā, kurus kredītiestāde var atzīt par 1. līmeņa aktīviem, nepārsniedz kredītiestādes neto likviditātes izejošo naudas plūsmu, kuras rodas tajā pašā valūtā, summu spriedzes apstākļos.

Turklāt, ja daži vai visi aktīvi, uz kuriem attiecas pirmās daļas i) un ii) punkts, ir denominēti valūtā, kas nav attiecīgās trešās valsts vietējā valūta, kredītiestāde šos aktīvus var atzīt par 1. līmeņa aktīviem tikai līdz tādai kredītiestādes neto likviditātes izejošo naudas plūsmu, kuras rodas attiecīgajā ārvalsts valūtā, summai spriedzes apstākļos, kas ir līdzvērtīgs kredītiestādes darījumiem jurisdikcijā, kurā uzņemas likviditātes risku;

▼B

e) 

aktīvi, ko emitējušas kredītiestādes, kas izpilda vismaz vienu no šādām divām prasībām:

i) 

emitents ir kredītiestāde, ko ir dibinājusi vai izveidojusi dalībvalsts centrālā valdība vai reģionālā pašvaldība, vai vietējā pašpārvalde dalībvalstī; šai valdībai, pašvaldībai vai vietējai pašpārvaldei ir juridisks pienākums aizsargāt kredītiestādes ekonomisko pamatu un uzturēt tās finansiālo dzīvotspēju visā tās darbības periodā, un visus riska darījumus ar attiecīgo reģionālo pašvaldību vai vietējo pašpārvaldi pielīdzina riska darījumiem ar dalībvalsts centrālo valdību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 115. panta 2. punktu;

ii) 

kredītiestāde ir attīstību veicinošs aizdevējs, ko šajā pantā saprot kā visas kredītiestādes, kuru mērķis ir veicināt Savienības vai centrālās valdības vai reģionālās pašvaldības, vai vietējās pašpārvaldes noteikto sabiedriskās politikas mērķu īstenošanu dalībvalstī, galvenokārt piešķirot attīstību veicinošus aizdevumus, kurus piešķir bez konkurences un ne peļņas nolūkā ar nosacījumu, ka vismaz 90 % no tās piešķirtajiem aizdevumiem tieši vai netieši garantē centrālā valdība vai reģionālā pašvaldība, vai vietējā pašpārvalde un ka visus riska darījumus ar attiecīgo reģionālo pašvaldību vai vietējo pašpārvaldi attiecīgā gadījumā pielīdzina riska darījumiem ar dalībvalsts centrālo valdību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 115. panta 2. punktu;

f) 

riska darījumi ārkārtīgi augstas kvalitātes segto obligāciju veidā, kas izpilda visas šādas prasības:

i) 

tās ir Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktā minētās obligācijas vai obligācijas, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 4. vai 5. punktā noteiktās pieejas piemērošanas prasībām;

ii) 

►M1  riska darījumi ar iestādēm seguma portfelī atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 1. punkta c) apakšpunkta nosacījumiem vai, ja kompetentā iestāde ir piešķīrusi daļēju atbrīvojumu, kas minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 1. punkta pēdējā daļā, minētajā daļā norādītajiem nosacījumiem ◄

iii) 

kredītiestāde, kura iegulda segtajās obligācijās, un emitents izpilda Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 7. punktā minēto pārredzamības prasību;

iv) 

to emisijas apmērs ir vismaz 500 miljoni euro (vai līdzvērtīga summa vietējā valūtā);

v) 

segtajām obligācijām ĀKNI ir piešķīrusi vismaz kredītkvalitātes 1. pakāpes kredītnovērtējumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 4. punktu, ekvivalentu kredītkvalitātes pakāpi īstermiņa kredītnovērtējuma gadījumā vai, ja kredītnovērtējums nav pieejams, tām piešķir 10 % riska pakāpi saskaņā ar minētās regulas 129. panta 5. punktu;

vi) 

seguma portfelis vienmēr izpilda aktīvu seguma prasību, proti, ka tā par vismaz 2 % pārsniedz summu, kas nepieciešama, lai izpildītu prasības saistībā ar segtajām obligācijām;

g) 

aktīvi, kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē daudzpusējās attīstības bankas un starptautiskās organizācijas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 117. panta 2. punktu un 118. pantu.

▼M1

2.  Šā panta 1. punkta f) apakšpunktā minēto ārkārtīgi augstas kvalitātes segto obligāciju tirgus vērtībai piemēro vismaz 7 % diskontu. Ja vien nav norādīts citādi attiecībā uz kolektīvu ieguldījumu uzņēmumu daļām vai ieguldījumiem 15. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktā, atlikušo 1. līmeņa aktīvu vērtībai netiek pieprasīts diskonts.

▼B

11. pants

2.A līmeņa aktīvi

1.  2.A līmeņa aktīvi ietver vienīgi aktīvus, kas ietilpst vienā vai vairākās no turpmāk minētajām kategorijām un katrā atsevišķā gadījumā izpilda šeit izklāstītos atbilstības kritērijus:

a) 

aktīvi, kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē reģionālās pašvaldības, vietējās pašpārvaldes vai publiskā sektora struktūras dalībvalstī, kurā riska darījumiem ar tām ir piešķirta 20 % riska pakāpe saskaņā ar attiecīgi Regulas (ES) Nr. 575/2013 115. panta 1. un 5. punktu un 116. panta 1., 2. un 3. punktu;

b) 

aktīvi, kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē centrālā valdība vai centrālā banka trešā valstī, vai reģionālā pašvaldība, vietējā pašpārvalde vai publiskā sektora struktūra trešā valstī ar nosacījumu, ka tiem ir piešķirta 20 % riska pakāpe saskaņā ar attiecīgi Regulas (ES) Nr. 575/2013 114. panta 2. punktu, 115. vai 116. pantu;

c) 

riska darījumi augstas kvalitātes segto obligāciju veidā, kas izpilda visas šādas prasības:

i) 

tās ir Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktā minētās obligācijas vai obligācijas, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 4. vai 5. punktā noteiktās pieejas piemērošanas prasībām;

▼M1

ii) 

riska darījumi ar iestādēm seguma portfelī atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 1. punkta c) apakšpunkta nosacījumiem vai, ja kompetentā iestāde ir piešķīrusi daļēju atbrīvojumu, kas minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 1. punkta pēdējā daļā, minētajā daļā norādītajiem nosacījumiem;

▼B

iii) 

kredītiestāde, kura iegulda segtajās obligācijās, un emitents izpilda Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 7. punktā noteikto pārredzamības prasību;

iv) 

to emisijas apmērs ir vismaz 250 miljoni euro (vai līdzvērtīga summa vietējā valūtā);

v) 

segtajām obligācijām ĀKNI ir piešķīrusi vismaz kredītkvalitātes 2. pakāpes novērtējumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 4. punktu, ekvivalentu kredītkvalitātes pakāpi īstermiņa kredītnovērtējuma gadījumā, vai, ja kredītnovērtējums nav piešķirts, tām piešķir 20 % riska pakāpi saskaņā ar minētās regulas 129. panta 5. punktu;

vi) 

seguma portfelis vienmēr izpilda aktīvu seguma prasību, par vismaz 7 % pārsniedzot summu, kas nepieciešama, lai izpildītu prasības saistībā ar segtajām obligācijām. Tomēr, ja segtās obligācijas ar kredītkvalitātes 1. pakāpes kredītnovērtējumu neatbilst ārkārtīgi augstas kvalitātes segto obligāciju minimālajam emisijas apmēram saskaņā ar 10. panta 1. punkta f) apakšpunkta iv) punktu, taču izpilda i), ii), iii) un iv) punktā noteiktās prasības augstas kvalitātes segtajām obligācijām, tām nosaka minimālo aktīvu seguma prasību 2 % apmērā;

d) 

riska darījumi segto obligāciju veidā, ko emitējušas kredītiestādes trešās valstīs un kuras atbilst visām šādām prasībām:

i) 

tās ir segtās obligācijas saskaņā ar trešās valsts tiesību aktiem, kurai tās jādefinē kā parāda vērtspapīri, ko emitējušas kredītiestādes vai meitasuzņēmums, kas pilnībā pieder kredītiestādei, kas garantē emisiju, un tās ir nodrošinātas ar aktīvu seguma portfeli, attiecībā uz kuru obligāciju turētājiem emitenta saistību nepildīšanas gadījumā ir tieša un prioritāra pieeja, kas attiecas uz pamatsummas un procentu atmaksas saņemšanu;

ii) 

emitentam un segtajām obligācijām saskaņā ar trešās valsts tiesību aktiem piemēro īpašu obligāciju turētāju aizsardzībai paredzētu valsts uzraudzību, un uzraudzības un regulatīvajiem pasākumiem, ko piemēro trešā valstī, jābūt vismaz līdzvērtīgiem Savienībā piemērotajiem pasākumiem;

iii) 

segtās obligācijas ir nodrošinātas ar viena vai vairāku Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 1. punkta b) apakšpunktā, d) apakšpunkta i) punktā, f) apakšpunkta i) punktā vai g) apakšpunktā minēto tipu aktīvu portfeli. Ja portfelis ietver aizdevumus, kas nodrošināti ar nekustamo īpašumu, jāizpilda Regulas (ES) Nr. 575/2013 208. pantā un 229. panta 1. punktā noteiktās prasības;

▼M1

iv) 

riska darījumi ar iestādēm seguma portfelī atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 1. punkta c) apakšpunkta nosacījumiem vai, ja kompetentā iestāde ir piešķīrusi daļēju atbrīvojumu, kas minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 1. punkta pēdējā daļā, minētajā daļā norādītajiem nosacījumiem;

▼B

v) 

kredītiestāde, kura iegulda segtajās obligācijās, un emitents izpilda Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 7. punktā noteikto pārredzamības prasību;

vi) 

segtajām obligācijām kredītnovērtējumu piešķir norīkota ĀKNI, un tām ir vismaz kredītkvalitātes 1. pakāpe saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 4. punktu, ekvivalenta kredītkvalitātes pakāpe īstermiņa kredītnovērtējuma gadījumā, vai, ja kredītnovērtējums nav piešķirts, piešķir 10 % riska pakāpi saskaņā ar minētās regulas 129. panta 5. punktu; un

vii) 

seguma portfelis vienmēr izpilda aktīvu seguma prasību, par vismaz 7 % pārsniedzot summu, kas nepieciešama, lai izpildītu prasības saistībā ar segtajām obligācijām. Taču, ja segto obligāciju emisijas apmērs ir 500 miljoni euro (vai līdzvērtīga summa vietējā valūtā) vai vairāk, tām piemēro minimālo aktīvu seguma prasību 2 % apmērā;

e) 

uzņēmumu parāda vērtspapīri, kas atbilst visām šādām prasībām:

i) 

tiem norīkota ĀKNI ir piešķīrusi vismaz kredītkvalitātes 1. pakāpes kredītnovērtējumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 122. pantu vai līdzvērtīgu kredītkvalitātes pakāpi īstermiņa kredītnovērtējuma gadījumā;

ii) 

vērtspapīru emisijas apmērs ir vismaz 250 miljoni euro (vai līdzvērtīga summa vietējā valūtā);

iii) 

maksimālais laiks līdz vērtspapīru dzēšanas termiņam to emisijas brīdī ir 10 gadi.

2.  Katra 2.A līmeņa aktīva tirgus vērtībai piemēro vismaz 15 % diskontu.

12. pants

2.B līmeņa aktīvi

1.  2. līmeņa aktīvi ietver vienīgi aktīvus, kas ietilpst vienā vai vairākās no turpmāk minētajām kategorijām un katrā atsevišķā gadījumā izpilda šeit izklāstītos atbilstības kritērijus:

a) 

riska darījumi ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru veidā, kas atbilst 13. pantā noteiktajām prasībām;

b) 

uzņēmumu parāda vērtspapīri, kas atbilst visām šādām prasībām:

i) 

tie ir saņēmuši norīkotas ĀKNI kredītnovērtējumu, kas ir vismaz kredītkvalitātes 3. pakāpe saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 122. pantu vai līdzvērtīga kredītkvalitātes pakāpe īstermiņa kredītnovērtējuma gadījumā;

ii) 

vērtspapīru emisijas apmērs ir vismaz 250 miljoni euro (vai līdzvērtīga summa vietējā valūtā);

iii) 

maksimālais laiks līdz vērtspapīru dzēšanas termiņam to emisijas brīdī ir 10 gadi;

c) 

akcijas un daļas, ja tās atbilst visām šādām prasībām:

i) 

tās ir būtiska akciju indeksa sastāvdaļa dalībvalstī vai trešā valstī, ko kā tādu šajā punktā identificējusi dalībvalsts kompetentā iestāde vai attiecīgā valsts sektora iestāde trešā valstī. Ja kompetentā iestāde vai valsts sektora iestāde nav pieņēmusi nevienu lēmumu attiecībā uz būtiskiem akciju indeksiem, kredītiestādes par tādu uzskata akciju indeksu, kuru veido vadošie uzņēmumi attiecīgajā jurisdikcijā;

ii) 

tās ir denominētas kredītiestādes piederības dalībvalsts valūtā vai, ja tās ir denominētas citā valūtā, tās uzskata par 2.B līmenī ietilpstošām tikai līdz summai, kas sedz likviditātes izejošās naudas plūsmas spriedzes apstākļos attiecīgajā valūtā vai jurisdikcijā, kurā uzņemas likviditātes risku; un

iii) 

tās ir vienmēr vēsturiski pierādījušas sevi kā uzticamu likviditātes avotu, tostarp spriedzes periodos. Šī prasība uzskatāma par izpildītu, ja uzņēmuma akciju kursa kritums vai diskonta likmju kāpums 30 kalendāro dienu tirgus spriedzes periodā nepārsniedz attiecīgi 40 % jeb 40 procentpunktus; un

d) 

piešķirtas likviditātes iespējas ar ierobežotu lietošanu, ko ECB, dalībvalsts centrālā banka vai centrālā banka trešā valstī var nodrošināt ar nosacījumu, ka 14. pantā noteiktās prasības ir izpildītas;

e) 

riska darījumi augstas kvalitātes segto obligāciju veidā, kas izpilda visas šādas prasības:

i) 

tās ir Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktā minētās obligācijas vai obligācijas, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 4. vai 5. punktā noteiktās pieejas piemērošanas prasībām;

ii) 

kredītiestāde, kura iegulda segtajās obligācijās, izpilda Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 7. punktā noteikto pārredzamības prasību;

iii) 

segto obligāciju emitents Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 7. punkta a) apakšpunktā norādīto informāciju ieguldītājiem dara pieejamu vismaz reizi ceturksnī;

iv) 

to emisijas apmērs ir vismaz 250 miljoni euro (vai līdzvērtīga summa vietējā valūtā);

v) 

segtās obligācijas ir nodrošinātas vienīgi ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 1. punkta a) punktā, d) apakšpunkta i) punktā un e) apakšpunktā minētajiem aktīviem;

vi) 

pamatā esošo aktīvu portfeli veido vienīgi riska darījumi, kuriem piešķir 35 % vai zemāku riska pakāpi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 125. pantu;

vii) 

seguma portfelis vienmēr izpilda aktīvu seguma prasību, par vismaz 10 % pārsniedzot summu, kas nepieciešama, lai izpildītu prasības saistībā ar segtajām obligācijām;

viii) 

emisijas kredītiestādei katru mēnesi publiski jāatklāj informācija par to, ka to seguma portfelī ir ievērota prasība par 10 % aktīvu segumu;

f) 

kredītiestādēm, kuras saskaņā ar saviem statūtiem reliģisku apsvērumu dēļ nedrīkst turēt procentus nesošus aktīvus, procentus nenesoši aktīvi, kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē centrālās bankas vai centrālā valdība, vai centrālā banka trešā valstī, vai reģionālā pašvaldība, vietējā pašpārvalde vai publiskā sektora struktūra trešā valstī ar nosacījumu, ka šiem aktīviem norīkota ĀKNI ir piešķīrusi vismaz kredītkvalitātes 5. pakāpes kredītnovērtējumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 114. pantu vai līdzvērtīgu kredītkvalitātes pakāpi īstermiņa kredītnovērtējuma gadījumā.

2.  Katra 2.B līmeņa aktīva tirgus vērtībai piemēro šādus minimālos diskontus:

a) 

attiecībā uz 2.B līmeņa vērtspapīrošanu 13. panta 14. punktā noteiktā piemērojamā diskonta likme;

b) 

attiecībā uz uzņēmuma parāda vērtspapīriem 1. punkta b) apakšpunktā 50 % diskonts;

c) 

attiecībā uz akcijām 1. punkta c) apakšpunktā 50 % diskonts;

d) 

attiecībā uz segto obligāciju programmām vai emisijām 1. punkta e) apakšpunktā 30 % diskonts;

e) 

attiecībā uz procentus nenesošiem aktīviem 1. punkta f) apakšpunktā 50 % diskonts.

3.  Kredītiestādēm, kuras saskaņā ar saviem statūtiem reliģisku apsvērumu dēļ nedrīkst turēt procentus nesošus aktīvus, kompetentā iestāde var ļaut atkāpties no šā panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) un iii) punkta ar nosacījumu, ka ir pierādījumi par nepietiekamu to procentus nenesošo aktīvu pieejamību, kuri atbilst šīm prasībām, un ka attiecīgie procentus nenesošie aktīvi ir pietiekami likvīdi privātos tirgos.

Lai noteiktu, vai procentus nenesošie aktīvi ir pietiekami likvīdi pirmās daļas nolūkiem, kompetentā iestāde apsver šādus faktorus:

a) 

pieejamie dati attiecībā uz to tirgus likviditāti, tostarp tirdzniecības apjomiem, novērotajām pirkšanas un pārdošanas likmju starpībām, cenu svārstīgumu un cenu ietekmi; un

b) 

citi ar to likviditāti saistīti faktori, tostarp vēsturiski pierādījumi par tirgus plašumu un dziļumu šiem procentus nenesošajiem aktīviem, tirgus dalībnieku skaitu un dažādību un spēcīgas tirgus infrastruktūras klātbūtni.

13. pants

2.B līmeņa vērtspapīrošanas darījumi

▼M1

1.  Riska darījumi ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru veidā saskaņā ar 12. panta 1. punkta a) apakšpunktu uzskatāmi kā 2.B līmeņa vērtspapīrošana, ja tie atbilst šādiem kritērijiem:

a) 

apzīmējumu “VPS” vai “vienkāršs, pārredzams un standartizēts” vai apzīmējumu, kas tieši vai netieši attiecas uz minētajiem terminiem, ir atļauts izmantot vērtspapīrošanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/2402 ( 4 ), un tas tiek šādi izmantots;

b) 

ir izpildīti šā panta 2. punktā un 10.–13. punktā noteiktie kritēriji.

▼B

2.  Vērtspapīrošanas pozīcija un šīs pozīcijas pamatā esošie riska darījumi atbilst visām šādām prasībām:

▼M1

a) 

šai pozīcijai ir piešķirts norīkotas ĀKNI kredītkvalitātes 1. pakāpes kredītnovērtējums saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 264. pantu vai līdzvērtīga kredītkvalitātes pakāpe īstermiņa kredītnovērtējuma gadījumā;

b) 

pozīcija ir vērtspapīrošanas visaugstākās prioritātes laidienā vai laidienos, un tai šī visaugstākā prioritāte nepārtraukti piemīt visā darījuma dzīves ciklā. Šiem mērķiem laidienu uzskata par visaugstākās prioritātes laidienu, ja pēc paziņojuma par tiesību izmantošanu un – attiecīgā gadījumā – paziņojuma par tūlītēju samaksu izsniegšanas attiecīgais laidiens attiecībā uz pamatsummas un procentu maksājumu saņemšanu nav pakārtots citiem tā paša vērtspapīrošanas darījuma vai shēmas laidieniem, neņemot vērā summas, kas pienākas par procentu likmju vai valūtas atvasināto instrumentu līgumiem, apkalpošanas maksām vai citiem līdzīgiem maksājumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 242. panta 6. punktu;

▼M1 —————

▼B

g) 

►M1  vērtspapīrošanas pozīcija ir nodrošināta ar pamatā esošo riska darījumu portfeli, un minētie pamatā esošie riska darījumi visi pieder tikai vienai no turpmāk minētajām apakškategorijām, vai arī tos veido i) un ii) punktā minēto mājokļa kredītu kombinācija: ◄

i) 

mājokļa kredīti, kas nodrošināti ar pirmā ranga hipotēku un piešķirti fiziskām personām galvenā mājokļa iegādei, ja ir izpildīts viens no šādiem diviem nosacījumiem:

— 
portfelī iekļauto kredītu vidējā aizdevuma un ķīlas vērtības attiecība atbilst prasībai, kura noteikta Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 1. punkta d) apakšpunkta i) punktā,
— 
valsts tiesību akti tajā dalībvalstī, kurā kredīti izsniegti, paredz kredīta un ienākumu attiecības limitu tai summai, kuru parādnieks var aizņemties kā mājokļa kredītu, un minētā dalībvalsts šos tiesību aktus ir paziņojusi Komisijai un EBI. Kredīta un ienākumu attiecības limitu aprēķina pēc parādnieka bruto gada ienākumiem, ņemot vērā parādnieka nodokļu un citas saistības un procentu likmju izmaiņu risku visā kredīta darbības laikā. Katram portfelī iekļautajam mājokļa kredītam parādnieka bruto ienākumu īpatsvars, kuru var izmantot kredīta apkalpošanai, ieskaitot procentu, pamatsummas un apkalpošanas maksu maksājumus, nepārsniedz 45 %;
ii) 

pilnībā garantēti mājokļa kredīti, kas minēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 1. punkta e) apakšpunktā, ja attiecīgie kredīti atbilst minētajā punktā noteiktajām nodrošinājuma prasībām un to vidējā kredīta un ķīlas vērtības attiecība atbilst prasībai, kura noteikta Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 1. punkta d) apakšpunkta i) punktā;

iii) 

komercaizdevumi, nomas līgumi un kredītiespējas uzņēmumiem, kuri dalībvalstī veic uzņēmējdarbību, lai finansētu kapitālizdevumus vai darījumdarbības, izņemot komerciāla nekustamā īpašuma iegādi vai attīstīšanu, ja vismaz 80 % no aizņēmējiem attiecīgajā portfelī tā bilances ziņā vērtspapīrošanas darījuma emisijas brīdī ir mazie un vidējie uzņēmumi un neviens no aizņēmējiem nav iestāde atbilstoši definīcijai Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 3) apakšpunktā;

▼M1

iv) 

kredīti automašīnu iegādei un nomas līgumi kredīta vai nomas ņēmējiem, kas ir iedibināti vai ir rezidenti dalībvalstī. Šiem mērķiem kredīti automašīnu iegādei un nomas līgumi ietver kredītus vai nomas līgumus, lai finansētu mehāniskos transportlīdzekļus vai piekabes, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/46/EK 3. panta 11. un 12. punktā ( 5 ), lauksaimniecības vai mežsaimniecības traktorus, kuri minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 167/2013 ( 6 ), divu riteņu motociklus vai trīsriteņu motociklus, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 168/2013 ( 7 ), vai kāpurķēžu transportlīdzekļus, kuri minēti Direktīvas 2007/46/EK 2. panta 2. punkta c) apakšpunktā. Šie kredīti vai nomas līgumi var ietvert papildu apdrošināšanas produktus un pakalpojumus vai transportlīdzekļa papildu daļas un – attiecībā uz nomu – iznomāto transportlīdzekļu atlikušo vērtību. Visi portfelī iekļautie kredīti un nomas līgumi ir nodrošināti ar pirmā ranga prasību vai nodrošinājumu attiecībā uz konkrēto transportlīdzekli vai ar pienācīgu garantiju par labu īpašam nolūkam dibinātai vienībai, kas veic vērtspapīrošanu, piemēram, noteikumu par īpašumtiesību saglabāšanu;

▼B

v) 

kredīti un kredītiespējas fiziskām personām, kas dzīvo kādā dalībvalstī, personīgā, ģimenes vai mājsaimniecības patēriņa mērķiem;

▼M1 —————

▼B

10.  Pamatā esošos riska darījumus nedrīkst būt iniciējusi kredītiestāde, kurai likviditātes rezervēs, tās meitasuzņēmumā, tās mātes uzņēmumā, tās mātesuzņēmuma meitasuzņēmumā vai jebkurā citā uzņēmumā, kas ir cieši saistīts ar attiecīgo kredītiestādi, ir vērtspapīrošanas pozīcija.

11.  Laidiena emisijas apmērs ir vismaz 100 miljoni euro (vai līdzvērtīga summa vietējā valūtā).

12.  Laidiena atlikušais svērtais vidējais termiņš ir 5 gadi vai mazāk, ko aprēķina, izmantojot zemāko – vai nu darījuma cenas priekšapmaksas aplēsi vai 20 % nemainīgu priekšapmaksas likmi –, attiecībā uz kuru kredītiestāde pieņem, ka atsaukšanas iespējas tiek izmantotas pirmajā atļautajā atsaukšanas datumā.

13.  Vērtspapīrošanas darījuma pamatā esošo riska darījumu iniciators ir iestāde, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 3. punktā, vai sabiedrība, kas kā savu galveno darbību veic vienu vai vairākas no Direktīvas 2013/36/ES I pielikuma 2. līdz 12. punktā un 15. punktā uzskaitītajām darbībām.

14.  2.B līmeņa vērtspapīrošanas tirgus vērtībai piemēro šādus minimālos diskontus:

a) 

25 % vērtspapīrošanas darījumiem, kas nodrošināti ar 2. punkta g) apakšpunkta i), ii) un iv) punktā minēto aktīvu apakškategorijām;

b) 

35 % vērtspapīrošanas darījumiem, kas nodrošināti ar 2. punkta g) apakšpunkta iii) un v) punktā minēto aktīvu apakškategorijām.

14. pants

Piešķirtās likviditātes iespējas ar ierobežotu lietošanu

Lai par 2.B līmeņa aktīviem varētu uzskatīt piešķirtās likviditātes iespējas ar ierobežotu lietošanu, ko var nodrošināt centrālā banka saskaņā ar 12. panta 1. punkta d) apakšpunktu, tām jāatbilst visiem šādiem kritērijiem:

a) 

periodā, kas nav spriedzes periods, likviditātes iespējām piemēro saistību maksu no piešķirtās kopsummas, kas ir vismaz lielākā no šādām summām:

i) 

75 bāzes punkti gadā; vai

ii) 

vismaz 25 bāzes punkti gadā virs starpības starp peļņu no aktīviem, ko izmanto kā nodrošinājumu kredītam, un peļņu no likvīdo aktīvu reprezentatīvā portfeļa pēc tam, kad ir koriģētas jebkādas būtiskas kredītriska atšķirības;

Spriedzes periodā centrālā banka var samazināt šā punkta pirmajā daļā minēto saistību maksu ar nosacījumu, ka ir izpildītas likviditātes iespējām noteiktās minimālās prasības alternatīvo likviditātes pieeju ietvaros saskaņā ar 19. pantu;

b) 

kredīts ir nodrošināts ar centrālās bankas noteikta tipa neapgrūtinātiem aktīviem. Aktīvi, kas sniegti kā nodrošinājums, atbilst visiem šādiem kritērijiem:

i) 

tie tiek turēti veidā, kas atsaukšanas gadījumā atvieglo to tūlītēju pārvešanu uz centrālo banku;

ii) 

pēc diskonta piemērošanas to centrālās bankas noteiktā vērtība ir pietiekama, lai segtu likviditātes iespēju kopsummu;

iii) 

tos neuzskata par likvīdiem aktīviem kredītiestādes likviditātes rezervju vajadzībām;

c) 

likviditātes iespējas ir saderīgas ar centrālās bankas stratēģiju attiecībā uz darījuma partneriem;

d) 

likviditātes iespēju saistību termiņš pārsniedz 4. pantā minēto 30 kalendāro dienu spriedzes periodu;

e) 

centrālā banka likviditātes iespēju neatsauc pirms līgumā noteiktā termiņa, un kamēr attiecīgo kredītiestādi turpina uzskatīt par maksātspējīgu, netiek pieņemti nekādi turpmāki ar kredītu saistīti lēmumi;

f) 

centrālā banka ir publicējusi savu oficiālo politiku, kas ietver tās lēmumu piešķirt likviditātes iespējas ar ierobežotu lietošanu, likviditātes iespēju nosacījumus un kredītiestāžu tipus, kas ir tiesīgas pieteikties uz šīm likviditātes iespējām.

15. pants

KIU

1.  KIU daļas vai ieguldījumu apliecības uzskata par tāda paša līmeņa likvīdiem aktīviem kā attiecīgajai sabiedrībai pamatā esošie likvīdie aktīvi līdz maksimālajai summai 500 miljonu euro apmērā (vai ekvivalentai summai vietējā valūtā) katrai kredītiestādei individuāli ar nosacījumu, ka

a) 

Regulas (ES) Nr. 575/2013 132. panta 3. punktā noteiktās prasības ir izpildītas;

b) 

KIU iegulda vienīgi likvīdos aktīvos un atvasinātos instrumentos, pēdējā gadījumā tādā apmērā, kas nepieciešams, lai mazinātu procentu likmi, valūtas risku vai kredītrisku portfelī.

2.  Kredītiestādes savu KIU daļu vai ieguldījumu apliecību vērtībai atkarībā no pamatā esošo likvīdo aktīvu kategorijas piemēro šādus minimālos diskontus:

a) 

0 % monētām un banknotēm un riska darījumiem ar centrālām bankām saskaņā ar 10. panta 1. punkta b) apakšpunktu;

b) 

5 % 1. līmeņa aktīviem, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtajās obligācijas;

c) 

12 % ārkārtīgi augstas kvalitātes segtajām obligācijām saskaņā ar 10. panta 1. punkta f) apakšpunktu;

d) 

20 % 2.A līmeņa aktīviem;

e) 

30 % 2.B līmeņa vērtspapīrošanai, kas nodrošināta ar 13. panta 2. punkta g) apakšpunkta i), ii) un iv) punktā minēto aktīvu apakškategorijām;

f) 

35 % 2.B līmeņa segtajām obligācijām saskaņā ar 12. panta 1. punkta e) apakšpunktu;

g) 

40 % 2.B līmeņa vērtspapīrošanai, kas nodrošināta ar 13. panta 2. punkta g) apakšpunkta iii) un v) punktā minēto aktīvu apakškategorijām; un

h) 

55 % 2.B līmeņa uzņēmumu parāda vērtspapīriem saskaņā ar 12. panta 1. punkta b) apakšpunktu, akcijām saskaņā ar 12. panta 1. punkta c) apakšpunktu un procentus nenesošiem aktīviem saskaņā ar 12. panta 1. punkta f) apakšpunktu.

3.  Šā panta 2. punktā minēto pieeju piemēro šādi:

a) 

ja kredītiestāde ir informēta par par KIU pamatā esošajiem riska darījumiem, tā var caurskatīt minētos pamatā esošos riska darījumus, lai tiem piešķirtu piemērotu diskontu saskaņā ar 2. punktu;

▼M1

b) 

ja kredītiestāde nav informēta par KIU pamatā esošajiem riska darījumiem, tā pamatā esošo aktīvu likviditātes līmeņa noteikšanas vajadzībām un piemērota diskonta piešķiršanas minētajiem aktīviem vajadzībām pieņem, ka KIU likvīdajos aktīvos iegulda līdz pilnvarā atļautajai maksimālajai summai tādā pašā augošā secībā kā minētie likvīdie aktīvi ir klasificēti 2. punkta piemērošanas nolūkā, sākot ar tiem aktīviem, kas minēti 2. punkta h) apakšpunktā, un augošā secībā līdz ir sasniegta maksimālā kopējā ieguldījumu robeža;

▼B

4.  Kredītiestādes izstrādā stabilas metodikas un procedūras, lai aprēķinātu un ziņotu par KIU daļu vai ieguldījumu apliecību tirgus vērtību un diskontiem. Ja riska darījumi nav pietiekami būtiski, lai kredītiestāde varētu izstrādāt pati savas metodikas, un ja katrā atsevišķā gadījumā kompetentā iestāde ir pārliecinājusies, ka šis nosacījums ir izpildīts, kredītiestāde var izmantot vienīgi turpmāk norādīto trešo personu aprēķinus un pārskatus par KIU daļu vai ieguldījumu apliecību diskontiem:

a) 

KIU depozitārā iestāde ar nosacījumu, ka KIU iegulda vienīgi vērtspapīros un visus šādus vērtspapīrus nogulda šajā depozitārajā iestādē; vai

b) 

pārējo KIU gadījumā – KIU pārvaldes sabiedrība –, ja KIU pārvaldes sabiedrība atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 132. panta 3. punkta a) apakšpunktā noteiktajām prasībām.

▼M1

Depozitārās iestādes vai KIU pārvaldes sabiedrības aprēķinu pareizību, nosakot KIU daļu vai ieguldījumu apliecību tirgus vērtību un diskontus, vismaz reizi gadā apstiprina ārējais revidents.

▼B

5.  Ja kredītiestāde neizpilda šā panta 4. punktā noteiktās prasības attiecībā uz KIU daļām vai ieguldījumu apliecībām, tā saskaņā ar 18. pantu tos vairs tos neatzīst par likvīdiem aktīviem šīs regulas vajadzībām.

▼M1

16. pants

Noguldījumi un cits finansējums kooperatīvos tīklos un institucionālās aizsardzības shēmās

1.  Ja kredītiestāde pieder pie tāda tipa institucionālās aizsardzības shēmas, kas minēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 7. punktā, pieder tīklam, kas varētu pretendēt uz minētās regulas 10. pantā paredzēto atbrīvojumu, vai kooperatīvajam tīklam dalībvalstī, kredītiestādes pieprasījuma noguldījumus centrālajā iestādē var uzskatīt par likvīdiem aktīviem, ja vien centrālā iestāde, kas saņem šos noguldījumus, neuzskata tos par operacionālajiem noguldījumiem. Ja noguldījumus uzskata par likvīdiem aktīviem, tiem piemēro attiecīgu režīmu saskaņā ar kādu no turpmāk minētajiem noteikumiem:

a) 

ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai juridiski saistošiem dokumentiem, kas reglamentē šo shēmu vai tīklu, centrālai iestādei ir noteikts pienākums glabāt vai veikt noguldījumus konkrēta līmeņa vai konkrētas kategorijas likvīdajos aktīvos, noguldījumus saskaņā ar šo regulu uzskata par tā paša līmeņa vai kategorijas likvīdajiem aktīviem;

b) 

ja centrālajai iestādei nav noteikts pienākums glabāt vai veikt noguldījumus konkrēta līmeņa vai kategorijas likvīdajos aktīvos, noguldījumus saskaņā ar šo regulu uzskata par 2.B līmeņa aktīviem un atlikušajai summai piemēro minimālo diskontu 25 % apmērā.

2.  Ja saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem vai juridiski saistošiem dokumentiem, kas reglamentē vienu no 1. punktā aprakstītajiem tīkliem vai shēmām, kredītiestādei 30 kalendāro dienu laikā ir pieeja centrālās iestādes vai citas tam pašam tīklam vai shēmai piederošas iestādes neizmantotam likviditātes finansējumam, šādu finansējumu uzskata par 2.B līmeņa aktīviem, ciktāl tas nav nodrošināts ar likvīdiem aktīviem un to neapstrādā saskaņā ar 34. panta noteikumiem. Minimālo diskontu 25 % apmērā piemēro neizmantotajai likviditātes finansējuma piešķirtajai pamatsummai.

▼B

17. pants

Likviditātes rezervju sastāvs pa aktīvu līmeņiem

1.  Kredītiestāde vienmēr ievēro šādas prasības saistībā ar tās likviditātes rezervju sastāvu:

a) 

vismaz 60 % no likviditātes rezervēm ir jābūt 1. līmeņa aktīviem;

b) 

vismaz 30 % no likviditātes rezervēm ir jābūt 1. līmeņa aktīviem, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas saskaņā ar 10. panta 1. punkta f) apakšpunktu;

c) 

maksimums 15 % no likviditātes rezervēm drīkst būt 2.B līmeņa aktīvi.

▼M1

2.  Prasības, kas izklāstītas 1. punktā, piemēro pēc tam, kad ir veikta korekcija, ņemot vērā to, kādu ietekmi uz likvīdo aktīvu krājumu rada nodrošinātais finansējums, nodrošināti aizdevumi vai nodrošinājuma mijmaiņas darījumi, izmantojot likvīdos aktīvus attiecībā uz vismaz vienu darījuma posmu, ja darījumu termiņš ir 30 kalendārās dienas pēc tam, kad atskaitīti jebkādi piemērojamie diskonti, un ar nosacījumu, ka kredītiestāde ir izpildījusi 8. pantā noteiktās operacionālās prasības.

▼B

3.  Kredītiestādes savu likviditātes rezervju sastāvu nosaka saskaņā ar šīs regulas I pielikumā noteiktajām formulām.

▼M1

4.  Kompetentās iestādes var, izskatot katru gadījumu atsevišķi, pilnībā vai daļēji piešķirt atbrīvojumu no 2. un 3. punkta piemērošanas attiecībā uz vienu vai vairākiem nodrošinātiem finansēšanas, nodrošinātiem kreditēšanas vai nodrošinājuma mijmaiņas darījumiem, kuros izmanto likvīdos aktīvus attiecībā uz vismaz vienu darījuma posmu un kuru termiņš beidzas 30 kalendāro dienu laikā, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a) 

darījumu partneris konkrētajā darījumā vai darījumos ir ECB vai dalībvalsts centrālā banka;

b) 

pastāv ārkārtas apstākļi, kuri rada sistēmisku risku, kas ietekmē banku nozari vienā vai vairākās dalībvalstīs;

c) 

kompetentā iestāde pirms atbrīvojuma piešķiršanas apspriežas ar centrālo banku, kas ir darījumu partneris darījumā vai darījumos, kā arī ar ECB, ja šī centrālā banka ir Eurosistēmas centrālā banka.

5.  EBI līdz 2020. gada 19. novembris ziņo Komisijai par 2. līdz 4. punktā izklāstītā likvidēšanas mehānisma tehnisko piemērotību un par to, vai tam varētu būt kaitīga ietekme uz kredītiestāžu, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, darījumdarbību un riska profilu, uz finanšu tirgu stabilitāti un pareizu darbību, uz ekonomiku vai uz monetārās politikas nodošanu ekonomikai. Šajā ziņojumā novērtē iespēju mainīt 2. līdz 4. punktā izklāstīto likvidēšanas mehānismu, un, ja EBI konstatē, ka pašreizējais likvidēšanas mehānisms nav tehniski piemērots vai ka tam ir negatīva ietekme, tai būtu jāiesaka alternatīvi risinājumi un jānovērtē to ietekme.

Komisija ņem vērā EBI ziņojumu, kas minēts iepriekšējā daļā, sagatavojot jebkādu turpmāku deleģēto aktu saskaņā ar pilnvarojumu, kas noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 460. pantā.

▼B

18. pants

Prasību pārkāpums

1.  Ja likvīds aktīvs vairs neatbilst 7. pantā noteiktajām vispārīgajām prasībām, 8. panta 2. punktā noteiktajām operacionālajām prasībām vai citiem šajā nodaļā noteiktajiem atbilstības kritērijiem, kredītiestāde ne vēlāk kā 30 kalendāro dienu laikā no dienas, kad prasības tika pārkāptas, to vairs neatzīst par likvīdu aktīvu.

2.  Šā panta 1. punktu attiecina uz KIU daļām vai ieguldījumu apliecībām, kas vairs neizpilda atbilstības prasības, vienīgi tad, ja tie nepārsniedz 10 % no KIU kopējiem aktīviem.

19. pants

Alternatīvas likviditātes pieejas

1.  Ja attiecīgajā valūtā nav pietiekamu likvīdo aktīvu, lai kredītiestāde varētu sasniegt 4. pantā noteikto likviditātes seguma koeficientu, piemēro vienu vai vairākus no šiem noteikumiem:

a) 

8. panta 6. punktā noteikto prasību par valūtu sakritību nepiemēro attiecībā uz minēto valūtu;

b) 

kredītiestāde likvīdo aktīvu deficītu var segt ar dalībvalsts vai trešās valsts centrālās bankas kredītiespējām attiecīgajā valūtā ar nosacījumu, ka kredītiespējas atbilst visām šādām prasībām:

i) 

tās ir līgumiski neatgriezeniski piešķirtas uz turpmākajām 30 kalendārajām dienām;

ii) 

tām ir noteikta apkalpošanas maksa, kas maksājama neatkarīgi no iespējamās izņemtās summas;

iii) 

apkalpošanas maksa ir noteikta tādā apmērā, ka neto peļņa no aktīviem, ko izmanto kredītiespējas nodrošināšanai, nedrīkst būt lielāka par neto peļņu no likvīdo aktīvu reprezentatīvā portfeļa pēc tam, kad ir koriģētas jebkādas būtiskas kredītriska atšķirības;

c) 

ja attiecībā uz 1. līmeņa aktīviem pastāv deficīts, taču ir pietiekams skaits 2.A līmeņa aktīvu, kredītiestāde likviditātes rezervēs var turēt papildu 2.A līmeņa aktīvus, un līdz ar to 17. pantā noteiktās maksimālās robežvērtības aktīvu līmeņiem uzskata par attiecīgi grozītām. Šiem papildu 2.A līmeņa aktīviem piemēro minimālo diskontu 20 % apmērā. Visiem 2.B līmeņa aktīviem kredītiestādes rīcībā joprojām piemēro diskontus, ko katrā gadījumā piemēro saskaņā ar šo nodaļu.

2.  Kredītiestādes apgriezti proporcionāli piemēro 1. punktā paredzētos izņēmumus attiecībā uz atbilstošo likvīdo aktīvu pieejamību. Kredītiestādes novērtē savas likviditātes vajadzības šā panta piemērošanas vajadzībām, ņemot vērā to spēju – izmantojot pareizu likviditātes pārvaldību – samazināt vajadzību pēc minētajiem likvīdajiem aktīviem un citu tirgus dalībnieku rīcībā esošos šāda veida aktīvus.

3.  Valūtas, kurām var piemērot 1. punktā noteiktos izņēmumus, un apmēru, kādā vienu vai vairākus izņēmumus kopumā var piemērot attiecīgajai valūtai, nosaka ar īstenošanas regulu, kas Komisijai jāpieņem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 419. panta 4. punktu.

4.  Sīki izstrādātus nosacījumus, ko piemēro 1. punkta a) un b) apakšpunktā noteiktajām atkāpēm, nosaka ar deleģēto aktu, kas Komisijai jāpieņem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 419. panta 5. punktu.



III SADAĻA

LIKVIDITĀTES IZEJOŠĀS UN IENĀKOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS



1. NODAĻA

Neto likviditātes izejošās naudas plūsmas

20. pants

Neto likviditātes izejošo naudas plūsmu definīcija

1.  Neto likviditātes izejošās naudas plūsmas ir likviditātes izejošo naudas plūsmu summa a) punktā, no kuras atskaita likviditātes ienākošās naudas plūsmas summu b) punktā, bet tā nedrīkst būt mazāka par nulli, un to aprēķina šādi:

a) 

likviditātes izejošo naudas plūsmu summa, kā noteikts 2. nodaļā;

b) 

likviditātes ienākošo naudas plūsmu summa, kā noteikts 3. nodaļā un ko aprēķina šādi:

i) 

ienākošās naudas plūsmas, kas ir atbrīvotas no maksimālās robežvērtības saskaņā ar 33. panta 2. un 3. punktu;

ii) 

zemākā vērtība – starp ienākošajām naudas plūsmām 33. panta 4. punktā un 90 % no izejošajām naudas plūsmām a) punktā, atskaitot ienākošās naudas plūsmas 33. panta 2. un 3. punktā, kurām šāda maksimālā robežvērtība netiek piemērota, bet kas nav mazāka par nulli;

iii) 

zemākā vērtība – starp ienākošajām naudas plūsmām, kas nav minētas 33. panta 2., 3. un 4. punktā, un 75 % no izejošajām naudas plūsmām a) punktā, atskaitot ienākošās naudas plūsmas 33. panta 2. un 3. punktā, kurām šo maksimālo robežvērtību nepiemēro, un ienākošās naudas plūsmas 33. panta 4. punktā, dalot ar 0,9, lai ņemtu vērā maksimālās robežvērtības 90 % apmērā ietekmi, bet kas nav mazāka par nulli.

2.  Likviditātes ienākošās un izejošās naudas plūsmas izvērtē 30 kalendāro dienu spriedzes periodā saskaņā ar pieņēmumu par kombinēto iestāžu un tirgus mēroga spriedzes scenāriju, kā minēts 5. pantā.

3.  Aprēķinu 1. punktā veic saskaņā ar II pielikumā noteikto formulu.

▼M1

21. pants

Atvasināto instrumentu darījumu savstarpējo prasījumu ieskaits

1.  Kredītiestādes no Regulas (ES) Nr. 575/2013 II pielikumā uzskaitītajiem līgumiem ar darījumu partneriem un no kredīta atvasinātajiem instrumentiem izrietošās likviditātes izejošās un ienākošās naudas plūsmas, kuras ir sagaidāmas 30 kalendāro dienu laikā, aprēķina uz neto pamata, ja pastāv savstarpējo prasījumu ieskaita līgumi, kas atbilst minētās regulas 295. pantā izklāstītajiem nosacījumiem.

2.  Atkāpjoties no 1. punktā noteiktajām prasībām, kredītiestādes neto apmērā aprēķina izejošās un ienākošās naudas plūsmas no atvasināto instrumentu darījumiem ārvalstu valūtā, kas ietver vienlaicīgu (vai tajā pašā dienā) pilnīgu apmaiņu ar pamatsummām, pat ja uz minētajiem darījumiem neattiecas savstarpējo prasījumu ieskaita līgums.

3.  Šā panta piemērošanas nolūkā par neto pamatu uzskata nākamo 30 kalendāro dienu laikā sniedzamo vai saņemamo neto nodrošinājumu. Tomēr attiecībā uz nodrošinājumu, kas saņemams nākamo 30 kalendāro dienu laikā, par neto pamatu minēto neto nodrošinājumu uzskata tikai tādā gadījumā, ja ir izpildīti abi turpmāk minētie nosacījumi:

a) 

nodrošinājums, kad tas tiks saņemts, būs uzskatāms par likvīdu aktīvu saskaņā ar šīs regulas II sadaļu;

b) 

kredītiestādei būs likumīgas tiesības un rīcībspēja atkārtoti izmantot nodrošinājumu, kad tas tiks saņemts.

▼B



2. NODAĻA

Likviditātes izejošās naudas plūsmas

22. pants

Likviditātes izejošās naudas plūsmu definīcija

1.  Likviditātes izejošās naudas plūsmas aprēķina, dažādu kategoriju vai veidu saistību atlikumus un ārpusbilances saistības reizinot ar likmēm, ar kādām tās paredzēts realizēt vai izņemt, kā norādīts šajā nodaļā.

2.  Likviditātes izejošās naudas plūsmas 1. punktā ietver turpmāk minētās summas, kas katrā atsevišķā gadījumā reizinātas ar piemērojamo izejošo naudas plūsmu likmi:

▼M1

a) 

aktuālās neatmaksātās summas stabiliem privātpersonu vai MVU noguldījumiem un citiem privātpersonu vai MVU noguldījumiem, ko nosaka saskaņā ar 24. un 25. pantu;

b) 

citu saistību aktuālās neatmaksātās summas, kuru termiņš ir iestājies, kuras emitents vai finansējuma devējs var pieprasīt izmaksāt vai attiecībā uz kurām finansējuma devējs var sagaidīt, ka kredītiestāde saistības, ko aprēķina saskaņā ar 27., 28. un 31.a pantu, atmaksās nākamo 30 kalendāro dienu laikā;

▼B

c) 

papildu izejošās naudas plūsmas, ko nosaka saskaņā ar 30. pantu;

d) 

maksimālā summa, kādu var izņemt nākamo 30 kalendāro dienu laikā no neizmantotām piešķirtām kredītiespējām un likviditātes iespējām, ko aprēķina saskaņā ar 31. pantu;

e) 

papildu izejošās naudas plūsmas, kas noteiktas novērtējumā saskaņā ar 23. pantu.

▼M1

3.  Uz likviditātes izejošo naudas plūsmu aprēķināšanu saskaņā ar 1. punktu attiecas jebkāds savstarpēji atkarīgu ienākošo naudas plūsmu ieskaits, kas ir apstiprināts saskaņā ar 26. pantu.

▼B

23. pants

Papildu likviditātes izejošās naudas plūsmas citiem produktiem un pakalpojumiem

▼M1

1.  Kredītiestādes regulāri novērtē likviditātes izejošo naudas plūsmu iespējamību un potenciālo apmēru 30 kalendāro dienu laikā attiecībā uz produktiem vai pakalpojumiem, kas nav minēti 27.–31.a pantā un ko tās piedāvā vai kuru sponsori tās ir, vai ko potenciālie pircēji uzskatītu par saistītiem ar kredītiestādēm. Minētie produkti vai pakalpojumi cita starpā ietver:

a) 

citas ārpusbilances un iespējamās finansējuma saistības, tostarp nepiešķirtas finansējuma iespējas;

b) 

neizmantotus aizdevumus un avansus korporatīvajiem darījumu partneriem;

c) 

piešķirtus, bet vēl neizmantotus hipotekāros aizdevumus;

d) 

kredītkartes;

e) 

konta pārtēriņa iespējas;

f) 

plānotās izejošās naudas plūsmas, kas saistītas ar esošu privātpersonu vai MVU vai korporatīvo aizdevumu atjaunošanu vai jaunu privātpersonu vai MVU vai korporatīvo aizdevumu pagarināšanu;

g) 

no atvasinātiem instrumentiem izrietošus maksājumus, izņemot līgumus, kas uzskaitīti Regulas (ES) Nr. 575/2013 II pielikumā, un kredīta atvasinātos instrumentus;

h) 

tirdzniecības finansējuma ar ārpusbilanci saistītus produktus.

▼B

2.  Šā panta 1. punktā minētās izejošās naudas plūsmas novērtē saskaņā ar pieņēmumu par kombinēto iestāžu un tirgus mēroga spriedzes scenāriju, kā minēts 5. pantā. Minētajā novērtējumā kredītiestādes īpaši ņem vērā būtisku reputācijas kaitējumu, ko varētu izraisīt likviditātes atbalsta nesniegšana šādiem produktiem vai pakalpojumiem. Kredītiestādes vismaz reizi gadā sniedz pārskatus kompetentajām iestādēm par tiem produktiem un pakalpojumiem, kuru likviditātes izejošo naudas plūsmu iespējamība un potenciālais apmērs saskaņā ar 1. punktu ir būtisks, un kompetentās iestādes nosaka, kuras izejošās naudas plūsmas ir iedalāmas. Kompetentās iestādes izejošo naudas plūsmu likmi apmērā līdz 5 % produktiem var piemērot produktiem, kas saistīti ar tirdzniecības finansējumu ārpusbilances posteņiem, kā minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 429. pantā un I pielikumā.

3.  Kompetentās iestādes vismaz reizi gadā sniedz pārskatu EBI par tiem produktu vai pakalpojumu veidiem, kuriem tās ir noteikušas izejošās naudas plūsmas, pamatojoties uz kredītiestāžu pārskatiem, un minētajā pārskatā tiek izskaidrota arī izejošo naudas plūsmu noteikšanā izmantotā metodika.

24. pants

Izejošās naudas plūsmas saistībā ar stabiliem privātpersonu vai MVU noguldījumiem

1.  Ja vien kritēriji augstākai izejošo naudas plūsmu likmei saskaņā ar 25. panta 2., 3. vai 5. punktu nav izpildīti, privātpersonu vai MVU noguldījumu apmēru, uz ko attiecas noguldījumu garantiju shēmaa saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 94/19/EK ( 8 ) vai Direktīvu 2014/49/ES vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī, uzskata par stabilu un reizina ar 5 %, ja noguldījums vai nu

a) 

ietilpst iedibinātās attiecībās, kā rezultātā tā izņemšana ir maz ticama; vai

b) 

tiek turēts darījumu kontā.

2.  Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā attiecībā uz privātpersonu vai MVU noguldījumu uzskata, ka tas ietilpst iedibinātās attiecībās, ja noguldītājs atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

a) 

tam ir aktīvas līgumiskās attiecības ar kredītiestādi vismaz 12 mēnešus;

b) 

tam ar kredītiestādi ir aizņēmuma attiecības saistībā ar mājokļa kredītiem vai citiem ilgtermiņa aizdevumiem;

c) 

izņemot aizdevumu, kredītiestādē tam ir vismaz viens cits aktīvs produkts.

3.  Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā privātpersonu vai MVU noguldījumu uzskata par tādu, kas tiek turēts darījumu kontā, ja algas, ienākumus vai darījumus regulāri attiecīgi kreditē un debitē no šī konta.

4.  Atkāpjoties no 1. punkta, no 2019. gada 1. janvāra kompetentās iestādes var atļaut kredītiestādēm to 1. punktā minēto stabilo privātpersonu vai MVU noguldījumu summu, uz kuriem attiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 2014/49/ES, reizināt ar 3 % maksimums līdz 100 000 euro līmenim, kā norādīts minētās direktīvas 6. panta 1. punktā, ar nosacījumu, ka Komisija ir apstiprinājusi, ka oficiāli atzītā noguldījumu garantiju shēma atbilst visiem šādiem kritērijiem:

a) 

noguldījumu garantiju shēmai ir pieejami finanšu līdzekļi, kā minēts Direktīvas 2014/49/ES 10. pantā, kurus nodrošina ar priekšiemaksām, kas to dalībniekiem jāveic vismaz reizi gadā;

b) 

noguldījumu garantiju shēmai ir pietiekami līdzekļi, lai nodrošinātu tūlītēju papildu finansējuma saņemšanu, ja no tās rezervēm tiek veikti lieli pieprasījumi, tostarp ārkārtas iemaksu saņemšanu no dalībnieku kredītiestādēm un pieeju alternatīviem finansēšanas pasākumiem, kas ir atbilstoši, lai no publiskām vai privātām trešām personām saņemtu īstermiņa finansējumu;

c) 

ar noguldījumu garantiju shēmu tiek nodrošināts septiņu darba dienu atmaksas termiņš saskaņā ar Direktīvas 2014/49/ES 8. panta 1. punktu, skaitot no dienas, kad piemēro 3 % izejošo naudas plūsmu likmi.

5.  Kompetentās iestādes 4. punktā minēto atļauju piešķir tikai pēc tam, kad ir saņemts Komisijas iepriekšējs apstiprinājums. Lūgumu piešķirt šādu apstiprinājumu pamato, un tiek dokumentēts, ka vērtības samazināšanās likmes stabiliem privātpersonu vai MVU noguldījumiem būtu zemākas par 3 % spriedzes periodos, kas atbilst 5. pantā minētajiem scenārijiem. Pamatotu lūgumu Komisijai iesniedz vismaz trīs mēnešus pirms datuma, sākot no kura atļauja tiek pieprasīta. Komisija novērtē, vai attiecīgā noguldījumu garantiju shēma atbilst 4. punkta a), b) un c) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem. Ja šie nosacījumi ir izpildīti, Komisija apstiprina kompetentās iestādes lūgumu piešķirt apstiprinājumu, ja vien nepastāv īpaši svarīgi iemesli neapstiprināšanai, ņemot vērā iekšējā tirgus darbību attiecībā uz privātpersonu vai MVU noguldījumiem. Visas kredītiestādes, kas ir piesaistītas šādai apstiprinātai noguldījumu garantiju shēmai, ir tiesīgas piemērot 3 % izejošo naudas plūsmu likmi. Komisija lūdz EBI atzinumu par to, vai attiecīgā noguldījumu garantiju shēma atbilst 4. punkta a), b) un c) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem.

6.  Kompetentā iestāde savām kredītiestādēm var atļaut ar 3 % reizināt privātpersonu vai MVU noguldījumus, uz kuriem attiecas noguldījumu garantiju shēma trešā valstī, kura ir līdzvērtīga 1. punktā minētajai shēmai, ja trešā valsts to atļauj.

25. pants

Izejošās naudas plūsmas saistībā ar citiem privātpersonu vai MVU noguldījumiem

1.  Kredītiestādes ar 10 % reizina citus privātpersonu vai MVU noguldījumus, tostarp tos privātpersonu vai MVU noguldījumus, uz kuriem neattiecas 24. pants, ja vien netiek piemēroti 2. punktā paredzētie nosacījumi.

2.  Citiem privātpersonu vai MVU noguldījumiem piemēro augstākas izejošo naudas plūsmu likmes, kā noteikusi kredītiestāde saskaņā ar 3. punktu, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

a) 

kopējais noguldījumu atlikums, ieskaitot visus klientu noguldījumu kontus attiecīgajā kredītiestādē vai grupā, pārsniedz 500 000 euro;

▼M1

b) 

noguldījumu konts ir pieejams tikai internetā;

▼B

c) 

noguldījums piedāvā procentu likmi, kas atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

i) 

likme ievērojami pārsniedz vidējo likmi līdzīgiem privātpersonu vai MVU noguldījumu produktiem;

ii) 

tā ienesīgums ir atkarīgs no tirgus indeksa vai indeksu kopuma ienesīguma;

iii) 

tā ienesīgums ir atkarīgs no tirgus mainīgā lieluma, kas nav mainīgā procentu likme;

d) 

noguldījums sākotnēji tika veikts uz noteiktu laiku ar 30 kalendāro dienu dzēšanas termiņu vai arī noguldījumam ir noteikts iepriekšēja brīdinājuma termiņš, kas ir īsāks par 30 kalendārajām dienām, saskaņā ar līgumā paredzētajiem noteikumiem, izņemot noguldījumus, kuri atbilst 4. punktā paredzētajam režīmam;

e) 

kredītiestādēm, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, noguldītājs ir rezidents trešā valstī vai arī noguldījums ir denominēts valūtā, kas nav ne euro, ne arī dalībvalsts vietējā valūta. Kredītiestādēm vai filiālēm trešās valstīs noguldītājs nav rezidents trešā valstī vai arī noguldījums ir denominēts valūtā, kas nav trešās valsts vietējā valūta.

3.  Kredītiestādes piemēro augstāku izejošo naudas plūsmu likmi, ko nosaka šādi:

a) 

ja privātpersonu vai MVU noguldījumi atbilst 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem kritērijiem vai diviem no 2. punkta b) līdz e) apakšpunktā minētajiem kritērijiem, piemēro izejošo naudas plūsmu likmi amplitūdā no 10 % līdz 15 %;

b) 

ja privātpersonu vai MVU noguldījumi atbilst 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem kritērijiem un vismaz vēl vienam 2. punktā minētajam kritērijam, vai trim vai vairāk 2. punktā minētajiem kritērijiem, piemēro izejošo naudas plūsmu likmi amplitūdā no 15 % līdz 20 %.

Izskatot katru gadījumu atsevišķi, kompetentās iestādes var piemērot augstāku izejošo naudas plūsmu likmi, ja to pamato attiecīgās kredītiestādes īpašie apstākļi. Kredītiestādes 3. punkta b) apakšpunktā minēto izejošo naudas plūsmu likmi piemēro privātpersonu vai MVU noguldījumiem, ja 2. punktā minētais novērtējums nav veikts vai nav pabeigts.

4.  Kredītiestādes no izejošo naudas plūsmu aprēķina var izslēgt noteiktas skaidri definētas privātpersonu vai MVU noguldījumu kategorijas, ja katrā atsevišķā gadījumā kredītiestādes stingri piemēro turpmāk minētos noteikumus attiecībā uz visu minēto noguldījumu kategoriju, ja vien noguldītāja grūtību dēļ nevar piemērot pamatotu izņēmumu:

a) 

noguldītājs nedrīkst izņemt noguldījumu 30 kalendārās dienas; vai

b) 

priekšlaicīgas izņemšanas – 30 kalendāro dienu laikā – gadījumā noguldītājam ir jāmaksā līgumsods, kas ietver procentu ienākumu zaudējumus starp izņemšanas dienu un līgumā noteiktā termiņa dienu, pieskaitot soda naudu, kam nav jābūt lielākai par procentu ienākumiem, kas pienākas par laikposmu, kurš pagājis starp noguldīšanas dienu un izņemšanas dienu.

Ja daļu no pirmajā daļā minētā noguldījuma var izņemt bez šādas soda naudas piemērošanas, tikai šo daļu pielīdzina pieprasījuma noguldījumam, savukārt atlikušo daļu pielīdzina termiņnoguldījumam, kā minēts šajā punktā. Izejošo naudas plūsmu likmi 100 % apmērā piemēro atceltiem noguldījumiem, kuru atlikušais termiņš ir mazāks par 30 kalendārajām dienām, un ja ir norunāts, ka summa tiks izmaksāta citai kredītiestādei.

5.  Atkāpjoties no 1. līdz 4. punktam un 24. panta, kredītiestādes privātpersonu vai MVU noguldījumus, ko tās ir saņēmušas trešās valstīs, reizina ar augstāku izejošo naudas plūsmu procentu likmi, ja šāda procentu likme ir paredzēta valsts tiesību aktos, kas nosaka likviditātes prasības attiecīgajā trešā valstī.

26. pants

Izejošās naudas plūsmas ar savstarpēji atkarīgām ienākošajām naudas plūsmām

Ja ir saņemts kompetentās iestādes iepriekšējs apstiprinājums, kredītiestādes var aprēķināt likviditātes izejošās naudas plūsmas, no tām atskaitot savstarpēji atkarīgas ienākošās naudas plūsmas, kuras atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

a) 

savstarpēji atkarīgās ienākošās naudas plūsmas ir tieši saistītas ar izejošajām naudas plūsmām, un tās neietver 3. nodaļā paredzētās likviditātes ienākošo naudas plūsmu aprēķināšanā;

b) 

savstarpēji atkarīgās ienākošās naudas plūsmas izriet no juridiskām, regulatīvām vai līgumiskām saistībām;

c) 

savstarpēji atkarīgās ienākošās naudas plūsmas atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

i) 

tās obligāti rodas pirms izejošajām naudas plūsmām;

ii) 

tās tiek saņemtas 10 dienu laikā, un tās garantē kādas dalībvalsts centrālā valdība.

▼M1

Kompetentās iestādes informē EBI par to, kuras iestādes gūst labumu no izejošo naudas plūsmu ieskaita ar savstarpēji atkarīgām ienākošajām naudas plūsmām saskaņā ar šo pantu. EBI var pieprasīt apliecinošus dokumentus.

▼B

27. pants

Izejošās naudas plūsmas saistībā ar operacionālajiem noguldījumiem

1.  Kredītiestādes ar 25 % reizina saistības, kas izriet no noguldījumiem, kurus uztur

a) 

noguldītājs, lai saņemtu tīrvērtes, turētājbankas, naudas pārvaldības pakalpojumus vai citus līdzīgus pakalpojumus no kredītiestādes iedibinātu operacionālo attiecību kontekstā;

b) 

saistībā ar kopēju uzdevumu veikšanu institucionālās aizsardzības shēmā, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 7. punkta prasībām, vai kooperatīvo kredītiestāžu grupā, kuras ir pastāvīgi radniecīgas centrālajai iestādei, kas atbilst minētās regulas 113. panta 6. punkta prasībām, vai kā juridisks vai līgumā noteikts noguldījums, ko veic cita kredītiestāde, kura ir tās pašas institucionālās aizsardzības shēmas vai kooperatīvā tīkla dalībniece, ar nosacījumu, ka minētie noguldījumi netiek atzīti par likvīdiem aktīviem deponējošajai kredītiestādei saskaņa ar 3. punktu un 16. pantu;

c) 

noguldītājs saistībā ar iedibinātām operacionālām attiecībām, kas nav minētas a) punktā;

d) 

noguldītājs, lai saņemtu naudas līdzekļu tīrvērtes un centrālo iestāžu pakalpojumus, un ja kredītiestāde ietilpst vienā no 16. pantā minētajiem tīkliem vai shēmām.

2.  Atkāpjoties no 1. punkta, kredītiestādes ar 5 % reizina to saistību daļu, kas izriet no 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem noguldījumiem un uz ko attiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai Direktīvu 2014/49/ES vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī.

3.  Centrālajā iestādē veiktus kredītiestāžu noguldījumus, kurus uzskata par likvīdiem aktīviem deponējošajai kredītiestādei saskaņā ar 16. pantu, centrālajai iestādei reizina ar 100 % izejošo naudas plūsmu likmi no šo likvīdo aktīvu vērtības pēc diskonta piemērošanas. Šie likvīdie aktīvi netiek ierēķināti kā segums izejošajām naudas plūsmām, izņemot šā panta pirmajā daļā minētās naudas plūsmas, un tos neņem vērā, aprēķinot atlikušās likviditātes rezervju sastāvu saskaņā ar 17. pantu centrālajai iestādei individuālā līmenī.

4.  Tīrvērtes, turētājbankas, naudas pārvaldības pakalpojumi vai citi līdzīgi pakalpojumi, kas minēti 1. punkta a) un d) apakšpunktā, aptver šādus pakalpojumus tikai tiktāl, cik tos sniedz saistībā ar iedibinātām attiecībām, kuras noguldītājam ir ārkārtīgi svarīgas. Noguldījumiem, kas minēti 1. punkta a), c) un d) apakšpunktā, ir būtiski juridiskie vai operatīvie ierobežojumi, kas būtiskas izņemšanas 30 kalendāro dienu laikā padara maz ticamas. Lielākus līdzekļus par tiem, kas nepieciešami operacionālo pakalpojumu sniegšanai, pielīdzina noguldījumiem, kas nav operacionālie noguldījumi.

5.  Noguldījumus, kas izriet no korespondentbanku attiecībām vai no specializēto brokera pakalpojumu sniegšanas, nepielīdzina operacionālajiem noguldījumiem, un tiem piemēro 100 % izejošo naudas plūsmu likmi.

6.  Lai identificētu 1. punkta c) apakšpunktā noteiktos ieguldījumus, kredītiestāde pieņem, ka pastāv iedibinātas operacionālās attiecības ar nefinanšu klientiem, izņemot termiņnoguldījumus, krājnoguldījumus un starpnieku veiktos noguldījumus, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a) 

konta procentu likme tiek noteikta vismaz par 5 bāzes punktiem zemāka salīdzinājumā ar spēkā esošo likmi starpbanku noguldījumiem ar līdzīgām iezīmēm, taču tai nav obligāti jābūt negatīvai;

b) 

noguldījums tiek turēts īpaši paredzētos kontos, un tā procentu likme tiek noteikta tā, lai noguldītājam neradītu ekonomiskus stimulus noguldījumā turēt vairāk līdzekļu par tiem, kas nepieciešami saistībā ar operacionālām attiecībām;

c) 

būtiski darījumi regulāri tiek kreditēti un debitēti no attiecīgā konta;

d) 

ir izpildīts viens no šādiem kritērijiem:

i) 

attiecības ar noguldītāju ir pastāvējušas vismaz 24 mēnešus;

ii) 

noguldījumu izmanto vismaz diviem aktīviem pakalpojumiem. Šie pakalpojumi var ietvert tiešu vai netiešu piekļuvi valsts vai starptautiskiem maksājumu pakalpojumiem, vērtspapīru tirdzniecībai vai depozitārija pakalpojumiem.

Tikai to noguldījuma daļu, kas ir nepieciešama tā pakalpojuma izmantošanai, kurā noguldījums ir blakusprodukts, pielīdzina operacionālam noguldījumam. Atlikušo daļu uzskata par neoperacionālu.

28. pants

Izejošās naudas plūsmas no citām saistībām

1.  Kredītiestādes saistības, kas izriet no tādu klientu noguldījumiem, kuri nav finanšu klienti, valdības, centrālās bankas, daudzpusējās attīstības bankas, publiskā sektora struktūras, kompetentās iestādes apstiprinātas krājaizdevu sabiedrības, privāto ieguldījumu sabiedrības vai klienti, kas ir noguldījumu brokeri, ciktāl uz tām neattiecas 27. pants, reizina ar 40 %.

Atkāpjoties no pirmās daļas, ja uz minētajā daļā norādītajām saistībām attiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai Direktīvu 2014/49/ES vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī, tās reizina ar 20 %.

2.  Kredītiestādes saistības, kas izriet no iestādes pašas pamatdarbības izmaksām, reizina ar 0 %.

▼M1

3.  Kredītiestādes saistības, kuru termiņš beidzas 30 kalendāro dienu laikā un kuras izriet no nodrošinātiem kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumiem, kā definēts attiecīgi Regulas (ES) Nr. 575/2013 192. panta 2. un 3. punktā, reizina ar:

a) 

0 %, ja tie ir nodrošināti ar aktīviem, kuri, lai gan tos izmanto kā nodrošinājumu minētajiem darījumiem, saskaņā ar šīs regulas 7. un 10. pantu būtu uzskatāmi par jebkuras 10. pantā minētas 1. līmeņa aktīvu kategorijas likvīdiem aktīviem, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas, kas minētas 10. panta 1. punkta f) apakšpunktā;

b) 

7 %, ja tie ir nodrošināti ar aktīviem, kuri, lai gan tos izmanto kā nodrošinājumu minētajiem darījumiem, saskaņā ar šīs regulas 7. un 10. pantu būtu uzskatāmi par 10. panta 1. punkta f) apakšpunktā minētas kategorijas likvīdiem aktīviem;

c) 

15 %, ja tie ir nodrošināti ar aktīviem, kuri, lai gan tos izmanto kā nodrošinājumu minētajiem darījumiem, saskaņā ar šīs regulas 7. un 11. pantu būtu uzskatāmi par jebkuras 11. pantā minētas 2.A līmeņa aktīvu kategorijas likvīdiem aktīviem;

d) 

25 %, ja tie ir nodrošināti ar aktīviem, kuri, lai gan tos izmanto kā nodrošinājumu minētajiem darījumiem, saskaņā ar šīs regulas 7. un 13. pantu būtu uzskatāmi par jebkuras 13. panta 2. punkta g) apakšpunkta i), ii) vai iv) punktā minētas 2.B līmeņa aktīvu kategorijas likvīdiem aktīviem;

e) 

30 %, ja tie ir nodrošināti ar aktīviem, kuri, lai gan tos izmanto kā nodrošinājumu minētajiem darījumiem, saskaņā ar šīs regulas 7. un 12. pantu būtu uzskatāmi par 12. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētas 2.B līmeņa aktīvu kategorijas likvīdiem aktīviem;

f) 

35 %, ja tie ir nodrošināti ar aktīviem, kuri, lai gan tos izmanto kā nodrošinājumu minētajiem darījumiem, saskaņā ar šīs regulas 7. un 13. pantu būtu uzskatāmi par jebkuras 13. panta 2. punkta g) apakšpunkta iii) vai v) punktā minētas 2.B līmeņa aktīvu kategorijas likvīdiem aktīviem;

g) 

50 %, ja tie ir nodrošināti ar aktīviem, kuri, lai gan tos izmanto kā nodrošinājumu minētajiem darījumiem, saskaņā ar šīs regulas 7. un 12. pantu būtu uzskatāmi par jebkuras 12. panta 1. punkta b), c) vai f) apakšpunktā minētas 2.B līmeņa aktīvu kategorijas likvīdiem aktīviem;

h) 

minimālā diskonta procentuālo daļu, kas noteikta saskaņā ar šīs regulas 15. panta 2. un 3. punktu, ja tie ir nodrošināti ar KIU daļām vai ieguldījumu apliecībām, kuras, lai gan tās izmanto kā nodrošinājumu minētajiem darījumiem, saskaņā ar 7. un 15. pantu būtu uzskatāmi par tāda paša līmeņa likvīdiem aktīviem kā pamatā esošie aktīvi;

i) 

100 %, ja tie ir nodrošināti ar aktīviem, uz kuriem neattiecas neviens no šā punkta a) līdz h) apakšpunktam.

Atkāpjoties no pirmās daļas, ja darījumu partneris konkrētajā nodrošinātās kreditēšanas vai kapitāla tirgus darījumā ir kredītiestādes vietējā centrālā banka, izejošās naudas plūsmas likme ir 0 %. Tomēr gadījumos, kad darījumu veic, izmantojot dalībvalsts centrālās bankas filiāli vai tādas trešās valsts centrālās bankas filiāli, kurā šī filiāle atrodas, 0 % izejošās naudas plūsmas likmi piemēro tikai tad, ja filiālei ir tāda pati piekļuve centrālās bankas likviditātei, tostarp spriedzes periodos, kāda ir kredītiestādēm, kas ir inkorporētas minētajā dalībvalstī vai trešajā valstī.

Atkāpjoties no pirmās daļas, attiecībā uz nodrošinātiem kreditēšanas vai kapitāla tirgus darījumiem, kuriem saskaņā ar pirmo daļu izejošās naudas plūsmas likmei vajadzētu būt lielākai par 25 %, izejošās naudas plūsmas likme ir 25 %, ja darījumu partneris ir atbilstīgs darījumu partneris.

4.  Nodrošinājuma mijmaiņas darījumi un citi līdzīga veida darījumi, kuru termiņš beidzas nākamo 30 kalendāro dienu laikā, rada izejošās naudas plūsmas, ja aizņemtajam aktīvam saskaņā ar 2. nodaļu piemēro zemāku diskontu nekā aizdotajam aktīvam. Izejošo naudas plūsmu aprēķina, reizinot aizdotā aktīva tirgus vērtību ar starpību starp izejošās naudas plūsmas likmi, kuru piemēro aizdotajam aktīvam, un izejošās naudas plūsmas likmi, kuru piemēro aizņemtajam aktīvam, ko nosaka saskaņā ar 3. punktā noteiktajām likmēm. Šā aprēķina vajadzībām tiem aktīviem, kas nav uzskatāmi par likvīdiem aktīviem, piemēro 100 % diskontu.

Atkāpjoties no pirmās daļas, ja darījumu partneris konkrētajā nodrošinājuma mijmaiņas vai citā līdzīga veida darījumā ir kredītiestādes vietējā centrālā banka, izejošās naudas plūsmas likme, kas jāpiemēro aizņemtā aktīva tirgus vērtībai, ir 0 %. Tomēr gadījumos, kad darījumu veic, izmantojot dalībvalsts centrālās bankas filiāli vai tādas trešās valsts centrālās bankas filiāli, kurā šī filiāle atrodas, 0 % izejošās naudas plūsmas likmi piemēro tikai tad, ja filiālei ir tāda pati piekļuve centrālās bankas likviditātei, tostarp spriedzes periodos, kāda ir kredītiestādēm, kas ir inkorporētas minētajā dalībvalstī vai trešajā valstī.

Atkāpjoties no pirmās daļas, attiecībā uz nodrošinājuma mijmaiņas darījumiem vai citiem līdzīga veida darījumiem, kuriem saskaņā ar pirmo daļu izejošās naudas plūsmas likmei vajadzētu būt lielākai par 25 %, izejošās naudas plūsmas likme, kas piemērojama aizņemtā aktīva tirgus vērtībai, ir 25 %, ja darījumu partneris ir atbilstīgs darījumu partneris.

▼B

5.  Atsevišķos kontos turētos ieskaita atlikumus, kas saistīti ar klientu aizsardzības režīmiem, ko ievieš valsts noteikumi, pielīdzina ienākošajām naudas plūsmām saskaņā ar 32. pantu un izslēdz no likvīdo aktīvu krājuma.

6.  Kredītiestādes piemēro 100 % izejošo naudas plūsmu likmi visām parādzīmēm, obligācijām un citiem parāda vērtspapīriem, ko emitējusi kredītiestāde, ja vien obligācija netiek pārdota vienīgi privātpersonu vai MVU tirgū un netiek glabāta privātpersonu vai MVU kontā – šādā gadījumā minētos instrumentus var pielīdzināt atbilstošai privātpersonu vai MVU noguldījumu kategorijai. Nosaka tādus ierobežojumus, lai minētos instrumentus nevarētu nopirkt un turēt puses, kas nav mazumtirdzniecības klienti.

▼M1

7.  Attiecībā uz aktīviem, kuri aizņemti uz nenodrošināta pamata un kuru termiņš beidzas nākamo 30 kalendāro dienu laikā, pieņem, ka tie ir pilnībā likvidēti, kas izraisa likvīdo aktīvu izejošās naudas plūsmas 100 % apmērā, ja vien kredītiestādei nepieder aizņemtie aktīvi un ja šie aizņemtie aktīvi nav daļa no kredītiestādes likviditātes rezervēm.

8.  Šā panta piemērošanas nolūkā “iekšzemes centrālā banka” ir jebkura no turpmāk minētajām centrālajām bankām:

a) 

jebkura Eurosistēmas centrālā banka, kurā kredītiestādes piederības dalībvalsts ir pieņēmusi euro kā savu valūtu;

b) 

kredītiestādes piederības dalībvalsts centrālā banka, ja šī dalībvalsts nav pieņēmusi euro kā savu valūtu;

c) 

tās trešās valsts centrālā banka, kurā kredītiestāde ir inkorporēta.

9.  Šā panta piemērošanas nolūkā “atbilstīgs darījumu partneris” ir jebkurš no turpmāk minētajiem darījumu partneriem:

a) 

kredītiestādes piederības dalībvalsts centrālā valdība, publiskā sektora struktūra, reģionālā pašvaldība vai vietējā pašpārvalde;

b) 

tās dalībvalsts vai trešās valsts centrālā valdība, publiskā sektora struktūra, reģionālā pašvaldība vai vietējā pašpārvalde, kurā kredītiestāde ir inkorporēta attiecībā uz minētās kredītiestādes veiktajiem darījumiem;

c) 

daudzpusējās attīstības banka.

Tomēr publiskā sektora struktūras, reģionālās pašvaldības un vietējās pašpārvaldes par atbilstīgu darījuma partneri var uzskatīt vienīgi tad, ja tām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 115. vai 116. pantu ir attiecīgā gadījumā piešķirta 20 % vai zemāka riska pakāpe.

▼B

29. pants

Izejošās naudas plūsmas grupas ietvaros vai institucionālajā aizsardzības shēmā

1.  Atkāpjoties no 31. panta, kompetentās iestādes, izskatot katru gadījumu atsevišķi, var ļaut neizmantotām kredītiespējām vai likviditātes iespējām piemērot zemāku ienākošo naudas plūsmu likmi, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

a) 

ir pamats sagaidīt zemākas ienākošās naudas plūsmas, pat ja aizsardzības devējs atrodas kombinētā iestāžu un tirgus mēroga spriedzes situācijā;

b) 

darījuma partneris ir kredītiestādes mātes iestāde vai meitas iestāde vai tās pašas mātes iestādes cits meitasuzņēmums, vai to ar iestādi saista attiecības Padomes Septītās direktīvas 83/349/EEK ( 9 ) 12. panta 1. punkta izpratnē, vai tas ir tās pašas institucionālās aizsardzības shēmas dalībnieks, kas minēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 7. punktā, vai centrālā iestāde vai dalībnieks kādā tīklā vai kooperatīvajā grupā saskaņā ar minētās regulas 10. pantu;

c) 

zemākā izejošo naudas plūsmu likme nav zemāka par ienākošo naudas plūsmu likmi, ko piemēro darījumu partneris;

d) 

kredītiestāde un darījuma partneris veic uzņēmējdarbību vienā un tajā pašā dalībvalstī.

2.  Kompetentās iestādes var nepiemērot 1. punkta d) apakšpunktā ietverto nosacījumu, ja tiek piemērots Regulas (ES) Nr. 575/2013 20. panta 1. punkta b) apakšpunkts. Šādā gadījumā ir jābūt izpildītiem šādiem objektīviem papildkritērijiem:

▼M1

a) 

likviditātes devējam un saņēmējam ir zems likviditātes riska profils pēc tam, kad ir piemērota zemākā izejošās naudas plūsmas likme, kas ierosināta saskaņā ar 1. punktu, un ir piemērota ienākošās naudas plūsmas likme, kas minēta attiecīgā punkta c) apakšpunktā;

▼B

b) 

starp grupas vienībām ir noslēgti juridiski saistoši nolīgumi un saistības attiecībā uz neizmantotām kredīta vai likviditātes iespējām;

▼M1

c) 

likviditātes devēja likviditātes riska pārvaldībā pienācīgi ņem vērā likviditātes saņēmēja likviditātes riska profilu.

▼B

Ja ir atļauts piemērot šādu zemāku izejošo naudas plūsmu likmi, kompetentā iestāde informē EBI par Regulas (ES) Nr. 575/2013 20. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā procesa rezultātu. Kompetentā iestāde regulāri pārbauda, vai nosacījumi šādām zemākām izejošajām naudas plūsmām ir izpildīti.

30. pants

Papildu izejošās naudas plūsmas

1.  Nodrošinājumam, kas nav 10. pantā minētā skaidra nauda un aktīvi un ko kredītiestāde ir sniegusi saistībā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 II pielikumā uzskaitītajiem līgumiem un kredītu atvasinātajiem instrumentiem, piemēro papildu izejošo naudas plūsmu 20 % apmērā.

Nodrošinājumam10. panta 1. punkta f) apakšpunktā minēto aktīvu veidā, kuru kredītiestāde ir sniegusi saistībā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 II pielikumā uzskaitītajiem līgumiem un kredītu atvasinātajiem instrumentiem, piemēro papildu izejošo naudas plūsmu 10 % apmērā.

▼M1

2.  Kredītiestāde aprēķina un paziņo kompetentajai iestādei papildu izejošo naudas plūsmu visiem noslēgtajiem līgumiem, ja, būtiski pasliktinoties kredītiestādes kredītkvalitātei, līguma nosacījumi 30 kalendāro dienu laikā ir radījuši papildu likviditātes izejošās naudas plūsmas vai nepieciešamību pēc papildu nodrošinājuma. Kredītiestāde par šo izejošo naudas plūsmu kompetento iestādi informē, vēlākais, iesniedzot pārskatu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 415. pantu. Ja kompetentā iestāde šādu izejošo naudas plūsmu uzskata par būtisku saistībā ar kredītiestādes potenciālajām likviditātes izejošajām naudas plūsmām, tā pieprasa, lai kredītiestāde tādiem līgumiem pievieno papildu izejošo naudas plūsmu, kas atbilstu papildu nodrošinājuma vajadzībām vai izejošajām naudas plūsmām, kuras izriet no kredītiestādes kredītkvalitātes būtiskas pasliktināšanās, un kas atbilst tās ārējā kredītnovērtējuma pazemināšanai par trim pakāpēm. Kredītiestāde minētajam papildu nodrošinājumam vai izejošajām naudas plūsmām piemēro 100 % izejošo naudas plūsmu likmi. Kredītiestāde regulāri pārskata šīs būtiskās pasliktināšanās apmēru, ņemot vērā ar noslēgtajiem līgumiem saistītos aspektus, un šā pārskata rezultātus dara zināmus kompetentajai iestādei.

3.  Kredītiestāde pievieno papildu izejošo naudas plūsmu, kas atbilst nodrošinājuma vajadzībām, kuras izrietētu no negatīva tirgus scenārija ietekmes uz kredītiestādes darījumiem ar atvasinātiem instrumentiem, ja šāda ietekme ir būtiska. Šo aprēķinu veic saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2017/208 ( 10 ).

4.  No Regulas (ES) Nr. 575/2013 II pielikumā uzskaitītajiem līgumiem vai no kredīta atvasinātajiem instrumentiem izrietošās izejošās un ienākošās naudas plūsmas, kuras sagaidāmas 30 kalendāro dienu laikā, ņem vērā uz neto pamata saskaņā ar šīs regulas 21. pantu. Neto izejošo naudas plūsmu gadījumā kredītiestāde rezultātu reizina ar 100 % izejošo naudas plūsmu likmi. Kredītiestādes no šādiem aprēķiniem izslēdz tās likviditātes prasības, kas izriet no šā panta 1., 2. un 3. punkta piemērošanas.

5.  Ja kredītiestādei ir īsā pozīcija, kas tiek segta ar nenodrošināta vērtspapīra aizņēmumu, kredītiestāde pievieno papildu izejošo naudas plūsmu, kas atbilst tādu vērtspapīru vai citu aktīvu 100 % tirgus vērtībai, kuri ir pārdoti kā īsās pozīcijas, ja vien kredītiestāde nav tos aizņēmusies ar noteikumu, ka tie ir jāatgriež tikai pēc 30 kalendārajām dienām. Ja īsā pozīcija tiek segta ar nodrošinātu vērtspapīru finansēšanas darījumu, kredītiestāde pieņem, ka šī īsā pozīcija tiks saglabāta visā 30 kalendāro dienu periodā un saņems 0 % izejošās naudas plūsmas.

▼B

6.  Kredītiestāde pievieno papildu izejošās naudas plūsmas, kas atbilst 100 % no

a) 

nodrošinājuma pārpalikumam, kas ir kredītiestādes turējumā, kuru darījuma partneris var atsaukt jebkurā laikā;

b) 

nodrošinājuma, kuram pienācis termiņš atgriešanai darījumu partnerim 30 kalendāro dienu laikā;

c) 

nodrošinājuma, kas atbilst aktīviem, kurus varētu uzskatīt par likvīdiem aktīviem saskaņā ar II sadaļu un ko var aizvietot ar aktīviem, kurus nevarētu uzskatīt par likvīdiem aktīviem saskaņā ar II sadaļu bez iestādes piekrišanas.

▼M1

7.  Noguldījumus, kas saņemti kā nodrošinājums, neuzskata par saistībām 24., 25., 27., 28. vai 31.a panta piemērošanas nolūkā, bet vajadzības gadījumā uz tiem attiecas šā panta 1. līdz 6. punkta noteikumi. Saņemtās skaidrās naudas apjomu, kas pārsniedz to skaidrās naudas apjomu, kuri ir saņemti kā nodrošinājums, uzskata par noguldījumiem saskaņā ar 24., 25., 27., 28. vai 31.a pantu.

▼B

8.  Kredītiestādes pieņem, ka izejošās naudas plūsmas ir 100 % apmērā saistībā ar zaudētu finansējumu no ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem, segtajām obligācijām un citiem strukturētiem finanšu instrumentiem, kuru termiņš beidzas 30 kalendāro dienu laikā, ja šos instrumentus emitējusi pati kredītiestāde vai īpašas finansēšanas struktūras, vai īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības, kuru sponsors ir kredītiestāde.

9.  Kredītiestādes pieņem, ka izejošās naudas plūsmas ir 100 % saistībā ar zaudēto finansējumu no ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem, īpašas finansēšanas struktūrām, vērtspapīru ieguldījumu instrumentiem un citiem šādiem finansēšanas mehānismiem. Šo 100 % izejošo naudas plūsmu likmi piemēro summai, kurai pienācis dzēšanas termiņš, vai to aktīvu summai, kuri potenciāli varētu tikt atdoti, vai nepieciešamajai likviditātei.

10.  Attiecībā uz 8. un 9. pantā paredzēto finansēšanas programmu daļu kredītiestādēm, kas ir saistīto likviditātes iespēju devējas, nav divreiz jāuzskaita finanšu instruments, kam ir pienācis dzēšanas termiņš, un likviditātes iespējas konsolidētajām programmām.

▼M1 —————

▼M1

12.  Saistībā ar specializēto brokera pakalpojumu sniegšanu, ja kredītiestāde ir segusi klienta īso pozīciju pārdošanu, to iekšēji ieskaitot tos saskaņojot ar cita klienta aktīviem, un šie aktīvi nav uzskatāmi par likvīdiem aktīviem, minētajiem darījumiem piemēro 50 % izejošās naudas plūsmas likmi iespējamajām saistībām.

▼B

31. pants

Izejošās naudas plūsmas saistībā ar kredītiespējām un likviditātes iespējām

1.  Šajā pantā ar likviditātes iespējām saprot piešķirto, bet neizmantoto atbalsta mehānismu, ko izmantos klienta parādsaistību refinansēšanai situācijās, kad šāds klients nespēj parādu refinansēt finanšu tirgos. Tā summu aprēķina kā klienta emitētā parāda neatmaksāto summu, kuras termiņš beidzas 30 kalendāro dienu laikā un kura ir nodrošināta ar šo mehānismu. To likviditātes iespēju daļu, ar ko nodrošina parādu, kura termiņš nebeidzas 30 kalendāro dienu laikā, izslēdz no šā mehānisma definīcijas darbības jomas. Visas pārējās mehānisma iezīmes pielīdzina īpašam kreditēšanas instrumentam ar to saistīto, šajā pantā precizēto izņemšanas likmi. Vispārējā apgrozāmā kapitāla mehānismi komercsabiedrībām netiks klasificēti kā likviditātes iespējas, bet gan kā kredītiespējas.

2.  Kredītiestādes izejošās naudas plūsmas kredītiespējām un likviditātes iespējām aprēķina, reizinot kredītiespēju un likviditātes iespēju summu ar attiecīgajām 3. līdz 5. punktā noteiktajām izejošās naudas plūsmas likmēm. Izejošās naudas plūsmas no piešķirtajām kredītiespējām un likviditātes iespējām nosaka kā procentuālu attiecību no maksimālās summas, ko var izņemt 30 kalendāro dienu laikā, atskaitot visas likviditātes prasības, kuras saskaņā ar 23. pantu būtu piemērojamas attiecībā uz tirdzniecības finansējumu ārpusbilances posteņiem, un atskaitot kredītiestādei sniegto nodrošinājumu, kas novērtēts saskaņā ar 9. pantu, ja nodrošinājums atbilst visiem šiem nosacījumiem:

a) 

attiecīgā kredītiestāde var to atkārtoti izmantot;

b) 

tas tiek turēts likvīdo aktīvu veidā, bet netiek iekļauts likviditātes rezervēs;

c) 

to neveido aktīvi, ko emitējis mehānisma darījuma partneris vai kāda no tā radniecīgajām struktūrām.

Ja kredītiestādei ir pieejama nepieciešamā informācija, maksimālo summu, ko var izņemt saistībā ar kredītiespējām un likviditātes iespējām, nosaka kā maksimālo summu, ko varētu izņemt, ņemot vērā darījuma partnera paša saistības vai ņemot vērā iepriekš definētā izņemšanas grafika termiņu saskaņā ar līgumu, kas beidzas nākamo 30 kalendāro dienu laikā.

3.  Maksimālo summu, ko nākamo 30 kalendāro laikā var izņemt no neizmantotām piešķirtām kredītiespējām un neizmantotām piešķirtām likviditātes iespējām, reizina ar 5 %, ja tās pieder pie riska darījumu ar privātpersonām vai MVU kategorijai.

4.  Maksimālo summu, ko 30 kalendāro dienu laikā var izņemt no neizmantotām piešķirtām kredītiespējām, reizina ar 10 %, ja tās atbilst šādiem nosacījumiem:

a) 

tās neietilpst riska darījumu ar privātpersonu un MVU noguldījumiem kategorijā;

b) 

tās ir sniegtas klientiem, kas nav finanšu klienti, tostarp nefinanšu uzņēmumiem, valdībām, centrālajām bankām, daudzpusējām attīstības bankām vai publiskā sektora struktūrām;

c) 

tās nav sniegtas, lai refinansētu klientu situācijās, kad tas nespēj nodrošināt savas finansējuma vajadzības finanšu tirgos.

5.  Maksimālo summu, ko nākamo 30 kalendāro dienu laikā var izņemt no neizmantotām piešķirtām likviditātes iespējām, reizina ar 30 %, ja tās atbilst 4. punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem, un 40 %, ja tās tiek sniegtas privātajām ieguldījumu brokersabiedrībām.

▼M1

6.  Neizmantoto piešķirto likviditātes iespēju summu, kas tika izsniegta īpašam nolūkam dibinātai vienībai, kas veic vērtspapīrošanu, ar nolūku ļaut minētajai vienībai iegādāties aktīvus, kas nav vērtspapīri, no klientiem, kas nav finanšu klienti, reizina ar 10 % tādā apmērā, kādā tā pārsniedz no klientiem jau iegādāto aktīvu apmēru, un ja maksimālā summa, kas var tikt izņemta, atbilstoši līgumam nedrīkst pārsniegt pašreiz iegādāto aktīvu apmēru.

▼B

7.  16. pantā minētās shēmas vai tīkla centrālā iestāde ar izejošo naudas plūsmu likmi 75 % apmērā reizina likviditātes finansējumu, kas piešķirts dalībniecei kredītiestādei, ja šāda dalībniece kredītiestāde likviditātes finansējumu var uzskatīt par likvīdiem aktīviem saskaņā ar 16. panta 2. punktu. Izejošo naudas plūsmu likmi 75 % apmērā piemēro likviditātes finansējuma piešķirtajai pamatsummai.

8.  Kredītiestāde maksimālo summu, ko var izmantot no citām neizmantotām piešķirtām kredītiespējām un neizmantotām piešķirtām likviditātes iespējām 30 kalendāro dienu laikā, reizina ar atbilstošu izejošo naudas plūsmu likmi šādi:

a) 

40 % kredītiespējām un likviditātes iespējām, kas piešķirtas kredītiestādēm, un kredītiespējām, kas piešķirtas citām regulētām finanšu iestādēm, tostarp apdrošināšanas sabiedrībām, ieguldījumu sabiedrībām, KIU vai slēgta tipa ieguldījumu shēmai;

b) 

100 % likviditātes iespējām, ko kredītiestāde ir piešķīrusi SSPE, izņemot 6. punktā noteiktās, un nolīgumiem, kas iestādei uzliek par pienākumu pirkt aktīvus no SSPE vai īstenot ar to aktīvu mijmaiņu;

c) 

100 % kredītiespējām un likviditātes iespējām finanšu klientiem, kas nav minēti 1. līdz 7. punkta a) un b) apakšpunktā.

9.  Atkāpjoties no 1. līdz 8. punktam, kredītiestādes, kas izveidotas un ko finansē vismaz vienas dalībvalsts centrālā valdība vai reģionālā pašvaldība, 3. un 4. punktā noteiktās procedūras var piemērot kredītiespējām un likviditātes iespējām, kuras ir sniegtas attīstību veicinošiem aizdevējiem vienīgi nolūkā tieši vai netieši finansēt attīstību veicinošos aizdevumus ar nosacījumu, ka minētie aizdevumi atbilst 3. un 4. punktā noteiktajām prasībām attiecībā uz izejošo naudas plūsmu likmēm.

▼M1

Atkāpjoties no 32. panta 3. punkta g) apakšpunkta, kredītiestāde, kas darbojas kā starpnieks, var piemērot simetriskas ienākošās un izejošās naudas plūsmas, ja minētos attīstību veicinošos aizdevumus kā pastarpinātos aizdevumus sniedz cita kredītiestāde, kas darbojas kā starpnieks. Minēto ienākošo un izejošo naudas plūsmu aprēķina neizmantotajām, piešķirtajām kredītiespējām vai likviditātes iespējām, kas saņemtas, piemērojot likmi, kas minētajām iespējām piemērojama saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, un ievērojot nosacījumus un prasības, kas tai citādi uzliekamas saskaņā ar šo punktu.

▼B

Šajā punktā minētie attīstību veicinošie aizdevumi ir pieejami tikai personām, kas nav finanšu klienti, un tos piešķir bez konkurences un nevis peļņas nolūkā, bet lai sekmētu sabiedriskās politikas mērķu sasniegšanu, ko noteikusi Savienība vai attiecīgās dalībvalsts centrālā valdība vai reģionālā pašvaldība. Izmantot šādas iespējas ir iespējams vienīgi tad, ja ir saņemts pamatots attīstību veicinošs aizdevuma pieprasījums, un ne vairāk kā šāda pieprasījuma apmērā ar nosacījumu, ka pēc tam tiek iesniegts pārskats par piešķirto līdzekļu izlietošanu.

▼M1 —————

▼M1

31.a pants

Izejošās naudas plūsmas, kas izriet no saistībām, kuras nav reglamentētas ar citiem šīs nodaļas noteikumiem

1.  Kredītiestādes reizina ar 100 % izejošo naudas plūsmu likmi jebkuras saistības, kuras jānokārto 30 kalendāro dienu laikā, izņemot 24. līdz 31. pantā minētās saistības.

2.  Ja visu līgumisko saistību 30 kalendāro dienu laikā piešķirt finansējumu nefinanšu klientiem, izņemot 24. līdz 31. pantā minētās saistības, kopējā summa pārsniedz no šiem nefinanšu klientiem saņemto ienākošo naudas plūsmu summu, kas aprēķināta saskaņā ar 32. panta 3. punkta a) apakšpunktu, šim pārsniegumam piemēro 100 % izejošās naudas plūsmas likmi. Šā punkta piemērošanas nolūkā nefinanšu klienti cita starpā ietver fiziskas personas, MVU, uzņēmumus, valdības, daudzpusējas attīstības bankas un publiskā sektora struktūras, bet izslēdz finanšu klientus un centrālās bankas.

▼B



3. NODAĻA

Likviditātes ienākošās naudas plūsmas

32. pants

Ienākošās naudas plūsmas

1.  Likviditātes ienākošās naudas plūsmas novērtē 30 kalendāro dienu laikā. Tās ietver tikai līgumos noteiktās ienākošās naudas plūsmas no riska darījumiem, kuriem nav kavējumu un attiecībā uz kuriem kredītiestādei nav pamata sagaidīt, ka 30 kalendāro dienu laikā netiks pildītas saistības.

▼M1

2.  Kredītiestādes piemēro 100 % ienākošās naudas plūsmas likmi ienākošās naudas plūsmām, kas minētas 1. punktā, tostarp jo īpaši šādām ienākošās naudas plūsmām:

a) 

naudas līdzekļiem, kuri pienākas no centrālajām bankām un finanšu klientiem un kuru atlikušais termiņš nav ilgāks par 30 kalendārajām dienām;

b) 

naudas līdzekļiem, kuri pienākas no tirdzniecības finansēšanas darījumiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 162. panta 3. punkta otrās daļas b) apakšpunktā un kuru atlikušais atmaksas termiņš nav ilgāks par 30 kalendārajām dienām;

c) 

naudas līdzekļiem, kuri pienākas no vērtspapīriem ar dzēšanas termiņu 30 kalendāro dienu laikā;

d) 

naudas līdzekļiem, kas pienākas no pašu kapitāla instrumentu pozīcijām būtiskos indeksos ar nosacījumu, ka tos neuzskaita divreiz – arī kā likvīdos aktīvus; Šie naudas līdzekļi ietver naudas līdzekļus, kuri saskaņā ar līgumu pienākas 30 kalendāro dienu laikā, piemēram, dividendes skaidrā naudā no minētajiem būtiskiem indeksiem un naudas līdzekļus no minētajiem pašu kapitāla instrumentiem, kas ir pārdoti, bet par kuriem vēl nav veikts norēķins, ja tie netiek atzīti par likvīdiem aktīviem saskaņā ar II sadaļu.

3.  Atkāpjoties no 2. punkta, šajā punktā norādītajām ienākošajām naudas plūsmām piemēro šādas prasības:

a) 

naudas līdzekļus, kuri pienākas no nefinanšu klientiem un kuru atlikušais termiņš nepārsniedz 30 kalendārās dienas, izņemot naudas līdzekļus, kuri no minētajiem klientiem pienākas no tirdzniecības finansēšanas darījumiem vai vērtspapīriem, kuriem iestājas termiņš, pamatsummas vajadzībām samazina par 50 % no to vērtības. Šā punkta piemērošanas nolūkā terminam “nefinanšu klienti” ir tāda pati nozīme kā 31.a panta 2. punktā. Tomēr kredītiestādes, kas darbojas kā starpnieki, kuri ir saņēmuši piešķīrumu, kā minēts 31. panta 9. punkta otrajā daļā, no kredītiestādes, kura ir izveidota un kuru finansē vismaz vienas dalībvalsts centrālā valdība vai reģionālā pašvaldība, nolūkā tos izmaksāt kā attīstību veicinošu aizdevumu galīgajam saņēmējam, vai kas ir saņēmušas līdzīgu piešķīrumu no daudzpusējas attīstības bankas vai publiskā sektora struktūras, ienākošās naudas plūsmas var ņemt vērā līdz izejošo naudas plūsmas summai, ko tās piemēro atbilstīgajam piešķīrumam, lai pagarinātu minētos pastarpinātos aizdevumus;

b) 

naudas līdzekļus, kuri pienākas no nodrošinātajiem kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumiem, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 192. panta 2. un 3. punktā, kuru atlikušais termiņš nepārsniedz 30 kalendārās dienas, reizina ar:

i) 

0 %, ja tie ir nodrošināti ar aktīviem, kuri neatkarīgi no tā, vai tos atkārtoti izmanto citā darījumā, saskaņā ar šīs regulas 7. un 10. pantu būtu uzskatāmi par jebkuras 10. pantā minētas 1. līmeņa aktīvu kategorijas likvīdiem aktīviem, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas, kas minētas 10. panta 1. punkta f) apakšpunktā;

ii) 

7 %, ja tie ir nodrošināti ar aktīviem, kuri neatkarīgi no tā, vai tos atkārtoti izmanto citā darījumā, saskaņā ar šīs regulas 7. un 10. pantu būtu uzskatāmi par 10. panta 1. punkta f) apakšpunktā minētas kategorijas likvīdiem aktīviem;

iii) 

15 %, ja tie ir nodrošināti ar aktīviem, kuri neatkarīgi no tā, vai tos atkārtoti izmanto citā darījumā, saskaņā ar šīs regulas 7. un 11. pantu būtu uzskatāmi par jebkuras 11. pantā minētas 2.A līmeņa aktīvu kategorijas likvīdiem aktīviem;

iv) 

25 %, ja tie ir nodrošināti ar aktīviem, kuri neatkarīgi no tā, vai tos atkārtoti izmanto citā darījumā, saskaņā ar šīs regulas 7. un 13. pantu būtu uzskatāmi par jebkuras 13. panta 2. punkta g) apakšpunkta i), ii) vai iv) punktā minētas 2.B līmeņa aktīvu kategorijas likvīdiem aktīviem;

v) 

30 %, ja tie ir nodrošināti ar aktīviem, kuri neatkarīgi no tā, vai tos atkārtoti izmanto citā darījumā, saskaņā ar šīs regulas 7. un 12. pantu būtu uzskatāmi par 12. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētas 2.B līmeņa aktīvu kategorijas likvīdiem aktīviem;

vi) 

35 %, ja tie ir nodrošināti ar aktīviem, kuri neatkarīgi no tā, vai tos atkārtoti izmanto citā darījumā, saskaņā ar šīs regulas 7. un 13. pantu būtu uzskatāmi par jebkuras 13. panta 2. punkta g) apakšpunkta iii) vai v) punktā minētas 2.B līmeņa aktīvu kategorijas likvīdiem aktīviem;

vii) 

50 %, ja tie ir nodrošināti ar aktīviem, kuri neatkarīgi no tā, vai tos atkārtoti izmanto citā darījumā, saskaņā ar šīs regulas 7. un 12. pantu būtu uzskatāmi par jebkuras 12. panta 1. punkta b), c) vai f) apakšpunktā minētas 2.B līmeņa aktīvu kategorijas likvīdiem aktīviem;

viii) 

minimālā diskonta procentuālo daļu, kas noteikta saskaņā ar šīs regulas 15. panta 2. un 3. punktu, ja tie ir nodrošināti ar aktīviem, kuri neatkarīgi no tā, vai tos atkārtoti izmanto citā darījumā, saskaņā ar 7. un 15. pantu būtu uzskatāmi par tāda paša līmeņa KIU daļām vai ieguldījumu apliecībām kā pamatā esošie aktīvi;

ix) 

100 %, ja tie ir nodrošināti ar aktīviem, uz kuriem neattiecas neviens no šā punkta i) līdz viii) apakšpunktam.

Tomēr ienākošās naudas plūsmas nav atzītas, ja kredītiestāde izmanto nodrošinājumu, lai segtu īso pozīciju saskaņā ar 30. panta 5. punkta otro teikumu;

c) 

naudas līdzekļiem, kuri pienākas no līgumā noteiktajiem maržinālajiem aizdevumiem, kuru termiņš beidzas nākamo 30 kalendāro dienu laikā un kuri ir izsniegti pret nodrošinājumu nelikvīdo aktīvu veidā, var piemērot ienākošo naudas plūsmu likmi 50 % apmērā. Minētās ienākošās naudas plūsmas var ņemt vērā vienīgi tad, ja kredītiestāde neizmanto nodrošinājumu, ko tā sākotnēji saņēmusi pret aizdevumiem, lai segtu visas īsās pozīcijas;

d) 

pienākošos naudas līdzekļus, kuriem iestāde, kas ir šos naudas līdzekļus parādā, piemēro 27. pantā minēto procedūru, izņemot noguldījumus centrālajā iestādē saskaņā ar 27. panta 3. punktu, reizina ar atbilstošu simetrisku ienākošo naudas plūsmu likmi. Ja atbilstošu likmi nav iespējams noteikt, piemēro 5 % ienākošo naudas plūsmu likmi;

e) 

nodrošinājuma mijmaiņas darījumi un citi līdzīga veida darījumi, kuru termiņš beidzas 30 kalendāro dienu laikā, rada ienākošās naudas plūsmas, ja aizdotajam aktīvam saskaņā ar 2. nodaļu piemēro zemāku diskontu nekā aizņemtajam aktīvam. Ienākošo naudas plūsmu aprēķina, aizdotā aktīva tirgus vērtību reizinot ar starpību starp ienākošās naudas plūsmas likmi, kuru piemēro aizņemtajam aktīvam, un ienākošās naudas plūsmas likmi, kuru aizdotajam aktīvam piemēro saskaņā ar b) apakšpunktā noteiktajām likmēm; Šā aprēķina vajadzībām tiem aktīviem, kas nav uzskatāmi par likvīdiem aktīviem, piemēro 100 % diskontu;

f) 

ja nodrošinājums, ko iegūst ar aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu, vērtspapīru aizņemšanos, nodrošinājuma mijmaiņas darījumiem vai citiem līdzīgiem darījumiem, kuru termiņš beidzas 30 kalendāro dienu laikā, tiek izmantots, lai segtu īsās pozīcijas, kas var tikt pagarinātas ilgāk par 30 kalendārajām dienām, kredītiestāde pieņem, ka šāda aktīva pirkšana ar atpārdošanu, vērtspapīru aizņemšanās, nodrošinājuma mijmaiņas darījumi vai citi līdzīgi darījumi tiks pagarināti un neradīs ienākošās naudas plūsmas, kas atspoguļo nepieciešamību arī turpmāk segt īso pozīciju vai attiecīgos vērtspapīrus atpirkt. Īsās pozīcijas ietver gan gadījumus, kad vienlīdzīgi sadalītā portfelī kredītiestāde vērtspapīru ir pārdevusi kā īso pozīciju tieši saistībā ar tirdzniecības vai riska ierobežošanas stratēģijām, gan gadījumus, kad kredītiestāde vienlīdzīgi sadalītā portfelī uz noteiktu laiku vērtspapīru ir aizņēmusies, savukārt uz ilgāku laiku vērtspapīru ir aizdevusi;

g) 

visas neizmantotās kredītiespējas vai likviditātes iespējas, tostarp neizmantotās kredītiespējas no centrālām bankām, un visi citi saņemtie piešķīrumi, kas nav minēti 31. panta 9. punkta otrajā daļā un 34. pantā, neņem vērā kā ienākošo naudas plūsmu;

h) 

naudas līdzekļus, kuri pienākas no vērtspapīriem, ko emitējusi pati kredītiestāde vai īpašam nolūkam dibināta vienība, kas veic vērtspapīrošanu, ar kuru kredītiestādei ir ciešas attiecības, ņem vērā uz neto pamata, piemērojot ienākošās naudas plūsmas likmi, pamatojoties uz ienākošās naudas plūsmas likmi, kas pamatā esošajiem aktīviem piemērojama saskaņā ar šo pantu;

i) 

aizdevumus, kuriem nav līgumā noteikta konkrēta termiņa, ņem vērā, tiem piemērojot 20 % ienākošās naudas plūsmas likmi, ja saskaņā ar līgumu kredītiestādei ir iespējams tos izņemt vai pieprasīt maksājumu 30 kalendāro dienu laikā.

▼B

4.  Šā panta 3. punkta a) apakšpunktu nepiemēro naudas līdzekļiem, kuri pienākas no nodrošinātiem kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumiem, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 192. panta 2. un 3. punktā, ja tie ir nodrošināti ar likvīdiem aktīviem saskaņā ar II sadaļu, kā minēts 3. punkta b) apakšpunktā. Ienākošās naudas plūsmas no atsevišķos kontos turēto atlikumu atbrīvošanas saskaņā ar regulatīvajām prasībām par klientu tirdzniecībai paredzēto aktīvu aizsardzību tiek pilnībā ņemtas vērā ar nosacījumu, ka minētie atsevišķie atlikumi tiek turēti likvīdos aktīvos, kā minēts II sadaļā.

▼M1

5.  Ienākošās un izejošās naudas plūsmas, kuras 30 kalendāro dienu laikā sagaidāmas no Regulas (ES) Nr. 575/2013 II pielikumā uzskaitītajiem līgumiem un kredīta atvasinātajiem instrumentiem, aprēķina uz neto pamata saskaņā ar 21. pantu un reizina ar 100 % ienākošās naudas plūsmas likmi, ja runa ir par neto ienākošajām naudas plūsmām.

▼B

6.  Kredītiestādes neņem vērā ienākošās naudas plūsmas no visiem II sadaļā minētajiem likvīdajiem aktīviem, izņemot maksājumus, kas jāveic par aktīviem, kuri nav atspoguļoti aktīva tirgus vērtībā.

7.  Kredītiestāde neņem vērā ienākošās naudas plūsmas no jebkādām jaunām noslēgtām saistībām.

8.  Kredītiestādes ņem vērā likviditātes ienākošās naudas plūsmas, ko ir paredzēts saņemt trešās valstīs, kurās pastāv pārvedumu ierobežojumi, vai kas ir denominētas nekonvertējamās valūtās apmērā, kas atbilst izejošajām naudas plūsmām attiecīgi trešā valstī vai attiecīgajā valūtā.

33. pants

Ienākošo naudas plūsmu maksimālā robežvērtība

1.  Kredītiestādes likviditātes ienākošajām naudas plūsmām nosaka ierobežojumu 75 % apmērā no kopējām likviditātes izejošajām naudas plūsmām, kā noteikts 2. nodaļā, ja vien noteiktas ienākošās naudas plūsmas no šā noteikuma nav atbrīvotas saskaņā ar 2., 3. vai 4. punktu.

2.  Ja ir saņemts kompetentās iestādes iepriekšējs apstiprinājums, kredītiestāde var pilnībā vai daļēji no 1. punktā minētās maksimālās robežvērtības atbrīvot šādas likviditātes ienākošās naudas plūsmas:

a) 

ienākošas naudas plūsmas, ja likviditātes devējs ir iestādes mātesuzņēmums vai meitasuzņēmums vai tā paša mātesuzņēmuma cits meitasuzņēmums, vai to ar kredītiestādi saista attiecības Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punkta izpratnē;

b) 

ienākošās naudas plūsmas no noguldījumiem citās kredītiestādēs tādu struktūru grupā, kuras atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 6. vai 7. punktā noteiktās procedūras piemērošanai;

c) 

ienākošās naudas plūsmas, kas minētas 26. pantā, tostarp ienākošās naudas plūsmas no aizdevumiem, kuri saistīti ar hipotekārajiem aizdevumiem vai attīstību veicinošajiem aizdevumiem, kas minēti 31. panta 9. punktā, vai no daudzpusējas attīstības bankas vai publiskā sektora struktūras aizdevumiem, attiecībā uz kuriem kredītiestāde ir darbojusies kā starpnieks.

3.  Ja ir saņemts kompetentās iestādes iepriekšējs apstiprinājums, specializētas kredītiestādes var atbrīvot no ienākošajām naudas plūsmām piemērojamās maksimālās robežvērtības, ja to galvenā darbība ir nomas un faktūrkreditēšanas pakalpojumi, izņemot 4. punktā minētās darbības, un ja ir izpildīti 5. punktā minētie nosacījumi.

4.  Ja ir saņemts kompetentās iestādes iepriekšējs apstiprinājums, specializētajām kredītiestādēm var piemērot ienākošajām naudas plūsmām noteikto 90 % maksimālo robežvērtību, ja ir izpildīti 5. punktā noteiktie nosacījumi un to galvenās darbības ir šādas:

a) 

finansējums mehānisko transportlīdzekļu iegādei;

b) 

patēriņa kredīts, kā noteikts Patēriņa kredīta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/48/EK.

5.  Kredītiestādes, kas minētas 3. punktā, var atbrīvot no ienākošajām naudas plūsmām noteiktās maksimālās robežvērtības, un 4. punktā minētajām kredītiestādēm var piemērot augstāku maksimālo robežvērtību 90 % apmērā, ja tās izpilda šādus nosacījumus:

a) 

darījumdarbībām ir zems likviditātes riska profils, ņemot vērā šādus faktorus:

i) 

ienākošo naudas plūsmu laiks atbilst izejošo naudas plūsmu laikam;

ii) 

individuālā līmenī kredītiestāde netiek būtiski finansēta no privātpersonu vai MVU noguldījumiem;

b) 

individuālā līmenī to galvenās darbības saskaņā ar 3. vai 4. punktu veido vairāk nekā 80 % no kopējās bilances;

c) 

šīs atkāpes ir atspoguļotas gada pārskatos.

Kompetentās iestādes informē EBI par to, kuras specializētās kredītiestādes ir atbrīvotas vai kurām tiek piemērota augstāka maksimālā robežvērtība, un sniedz tam pamatojumu. EBI publicē un uztur sarakstu ar specializētām kredītiestādēm, kurām ir piemērots atbrīvojums vai augstāka maksimālā robežvērtība. EBI var pieprasīt apliecinošus dokumentus.

6.  Atbrīvojumus 2., 3. un 4. punktā, ja tos apstiprinājusi kompetentā iestāde, var piemērot gan individuālā, gan konsolidētā līmenī saskaņā ar 2. panta 3. punkta e) apakšpunktu.

7.  Kredītiestādes aprēķina neto likviditātes izejošo naudas plūsmu summu, piemērojot ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību saskaņā ar šīs regulas II pielikumā noteiktajām formulām.

34. pants

Ienākošās naudas plūsmas grupas ietvaros vai institucionālajā aizsardzības shēmā

1.  Atkāpjoties no 32. panta 3. punkta g) apakšpunkta, kompetentās iestādes, izskatot katru gadījumu atsevišķi, var ļaut piemērot augstākas ienākošo naudas plūsmju likmes neizmantotām kredītiespējām un likviditātes iespējām, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

a) 

ir pamats sagaidīt augstākas ienākošās naudas plūsmas, pat ja likviditātes devējs atrodas kombinētajā iestāžu un tirgus mēroga spriedzes situācijā;

b) 

darījuma partneris ir kredītiestādes mātesuzņēmums vai meitasuzņēmums, vai tā pašas mātesuzņēmuma cits meitasuzņēmums, vai to ar iestādi saista attiecības Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punkta izpratnē, vai tas ir dalībieks tajā pašā institucionālajā aizsardzības shēmā, kas minēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 7. punktā, vai centrālā iestāde vai dalībnieks kādā tīklā vai kooperatīvajā grupā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 10. pantu;

c) 

ja ienākošo naudas plūsmu likme pārsniedz 40 %, darījumu partneris piemēro atbilstīgu simetrisku izejošo naudas plūsmu likmi, atkāpjoties no 31. panta;

d) 

kredītiestāde un darījuma partneris veic uzņēmējdarbību vienā un tajā pašā dalībvalstī.

2.  Ja kredītiestāde un darījumu partnera kredītiestāde veic uzņēmējdarbību dažādās dalībvalstīs, kompetentās iestādes var atbrīvot no 1. punkta d) apakšpunktā ietvertā nosacījuma, ja papildus 1. punktā minētajiem kritērijiem ir izpildīti šādi objektīvi papildkritēriji a) līdz c) punktā:

▼M1

a) 

likviditātes devējam un saņēmējam ir zems likviditātes riska profils pēc tam, kad ir piemērota augstākā ienākošās naudas plūsmas likme, kas ierosināta saskaņā ar 1. punktu, un ir piemērota izejošās naudas plūsmas likme, kas norādīta minētā punkta c) apakšpunktā;

▼B

b) 

starp grupas struktūrām ir noslēgti juridiski saistoši nolīgumi un saistības attiecībā uz kredītiespējām vai likviditātes iespējām;

▼M1

c) 

likviditātes devēja likviditātes riska pārvaldībā pienācīgi ņem vērā likviditātes saņēmēja likviditātes riska profilu.

▼B

Kompetentās iestādes sadarbojas, pilnībā apspriežoties, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 20. panta 1. punkta b) apakšpunktu, lai noteiktu, vai šajā punktā noteiktie papildkritēriji ir izpildīti.

3.  Ja 2. punktā noteiktie papildkritēriji ir izpildīti, likviditātes saņēmēja kompetentā iestāde drīkst piemērot preferenciālu ienākošo naudas plūsmju likmi apmērā līdz 40 %. Taču abām kompetentajām iestādēm ir jāapstiprina preferenciālās likmes, kas ir augstākas par 40 % un ko piemēro simetriski.

Ja ir atļauts piemērot šādu preferenciālo ienākošo naudas plūsmju likmi, kas ir augstāka par 40 %, kompetentās iestādes informē EBI par 2. punktā minētā procesa rezultātu. Kompetentās iestādes regulāri pārbauda, vai nosacījumi šādām augstākām ienākošajām naudas plūsmām joprojām tiek izpildīti.



IV SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

35. pants

Dalībvalsts garantētu banku aktīvu tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus

1.  Kredītiestāžu emitētie aktīvi, kas saņem garantiju no dalībvalsts centrālās valdības, ir kvalificējami kā 1. līmeņa aktīvi vienīgi tad, ja garantija:

a) 

tika piešķirta vai parakstīta par maksimālo summu līdz 2014. gada 30. jūnijam;

b) 

ir tieša, precīzi formulēta, neatsaucama un bez nosacījumiem, un tā attiecas uz pamatsummas un procentu nesamaksāšanu noteiktajā termiņā.

2.  Ja garantijas devējs ir reģionālā pašvaldība vai vietējā pašpārvalde dalībvalstī, garantētos aktīvus uzskata par 1. līmeņa aktīviem vienīgi tad, ja riska darījumus ar šādām reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm pielīdzina riska darījumiem ar savu centrālo valdību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 115. panta 2. punktu un garantija atbilst 1. punktā noteiktajām prasībām.

3.  Aktīvi, kas minēti 1. un 2. punktā, arī turpmāk ir kvalificējami kā 1. līmeņa aktīvi, kamēr garantija ir spēkā attiecīgajam emitentam vai tā aktīviem, kurā laiku pa laikam tiek izdarīti grozījumi vai kura tiek aizstāta. Ja garantijas summa par labu emitentam vai tā aktīviem jebkurā laikā pēc 2014. gada 30. jūnija tiek palielināta, aktīvus par likvīdiem aktīviem uzskata vienīgi līdz maksimālajai garantijas summai, kas tika piešķirta līdz minētajam datumam.

4.  Šajā pantā minētajiem aktīviem piemēro tādas pašas prasības, kādas saskaņā ar šo regulu piemērojamas 1. līmeņa aktīviem, kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē centrālās valdības vai reģionālās pašvaldības, vietējās pašpārvaldes vai publiskā sektora struktūras saskaņā ar 10. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

5.  Ja uz kredītiestādi vai tās aktīviem attiecas garantiju shēma, šajā pantā visu shēmu kopumā uzskata par garantiju.

36. pants

Pārejas noteikumi attiecībā uz dalībvalstu finansētām aģentūrām samazinātas vērtības aktīvu pārvaldīšanai

1.  Visaugstākās prioritātes obligācijas, ko emitējušas turpmāk minētās dalībvalstu finansētās aģentūras samazinātas vērtības aktīvu pārvaldīšanai, ir kvalificējamas kā 1. līmeņa aktīvi līdz 2023. gada 31. decembrim:

a) 

Valsts aktīvu pārvaldības aģentūra (NAMA) Īrijā;

b) 

Sociedad de Gestión de Activos Procedentes de la Reestructuración Bancaria, S.A. (SAREB) Spānijā;

c) 

Banku aktīvu pārvaldības uzņēmums, kas izveidots Slovēnijas Republikas pasākumu banku akta stabilitātes stiprināšanas ietvaros (MSSBA) Slovēnijā;

2.  Šā panta 1. punktā minētajiem aktīviem piemēro tādas pašas prasības, kādas saskaņā ar šo regulu piemērojamas 1. līmeņa aktīviem, kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē centrālās valdības vai reģionālās pašvaldības, vietējās pašpārvaldes vai publiskā sektora struktūras saskaņā ar 10. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

37. pants

Pārejas noteikumi vērtspapīrošanas darījumiem, kas nodrošināti ar mājokļa kredītiem

1.  Atkāpjoties no 13. panta, vērtspapīrošanas darījumi, kas veikti līdz 2015. gada 1. oktobrim, ja pamatā esošie riska darījumi ir mājokļu kredīti saskaņā ar 13. panta 2. punkta g) apakšpunkta i) punktu, ir kvalificējami kā 2.B līmeņa aktīvi, ja tie atbilst visām 13. pantā noteiktajām prasībām, izņemot 13. panta 2. punkta g) apakšpunkta i) punktā noteiktajām prasībām saistībā ar kredīta attiecību pret nodrošinājuma vērtību un kredīta attiecību pret ienākumu apmēru.

2.  Atkāpjoties no 13. panta, vērtspapīrošanas darījumi, kas veikti pēc 2015. gada 1. oktobra, ja pamatā esošie riska darījumi ir mājokļu kredīti saskaņā ar 13. panta 2. punkta g) apakšpunkta i) punktu, kuri neatbilst minētajā punktā noteiktajām caurmēra prasībām saistībā ar kredīta attiecību pret nodrošinājuma vērtību un kredīta attiecību pret ienākumu apmēru, ir kvalificējami kā 2.B līmeņa aktīvi līdz 2025. gada 1. oktobrim ar nosacījumu, ka pamatā esošie riska darījumi ietver mājokļa kredītus, uz kuriem neattiecās valsts tiesību akti par ierobežojumiem saistībā ar kredīta attiecību pret ienākumu apmēru šādu mājokļu kredītu piešķiršanas laikā, un ka šādi kredīti tika piešķirti līdz 2015. gada 1. oktobrim.

38. pants

Pārejas noteikumi saistībā ar likviditātes seguma koeficienta ieviešanu

1.  Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 460. panta 2. punktu 4. pantā noteikto likviditātes seguma koeficientu ievieš šādi:

a) 

60 % no likviditātes seguma prasības, sākot no 2015. gada 1. oktobra;

b) 

70 %, sākot no 2016. gada 1. janvāra;

c) 

80 %, sākot no 2017. gada 1. janvāra;

d) 

100 %, sākot no 2018. gada 1. janvāra.

2.  Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 412. panta 5. punktu dalībvalstis vai kompetentās iestādes var pieprasīt, lai iekšzemē atļauju saņēmušās iestādes vai šo iestāžu apakšgrupas ievērotu augstāku likviditātes seguma prasību – līdz 100 % – līdz brīdim, kad saskaņā ar šo regulu pilnībā ir ieviesti saistošie minimālie standarti, kas paredz 100 % līmeni.

39. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2015. gada 1. oktobra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.



I PIELIKUMS

Formulas likviditātes rezervju sastāva noteikšanai

1. Kredītiestādes izmanto šajā pielikumā norādītās formulas, lai saskaņā ar 17. pantu noteiktu savu likviditātes rezervju sastāvu.

2. Likviditātes rezervju aprēķināšana: kredītiestādes likviditātes rezerves aprēķina datumā atbilst:

a) 

1. līmeņa aktīvu summai; plus

b) 

2.A līmeņa aktīvu summai; plus

c) 

2.B līmeņa aktīvu summai,

atskaitot mazāko no šīm vērtībām:

d) 

a), b) un c) summu; vai

e) 

“likvīdo aktīvu pārsnieguma summu”, ko aprēķina saskaņā ar šā pielikuma 3. un 4. punktu.

▼M1

3. “Likvīdo aktīvu pārsnieguma” summa. Šo summu veido šādi komponenti:

a) 

koriģētā nesegto obligāciju 1. līmeņa aktīvu summa, kas atbilst visu 1. līmeņa likvīdo aktīvu vērtība pēc diskonta piemērošanas (izņemot 1. līmeņa segtās obligācijas), kas būtu kredītiestādes rīcībā, noslēdzot nodrošinātos finansēšanas, nodrošinātos kreditēšanas vai nodrošinājuma mijmaiņas darījumus ar dzēšanas termiņu 30 kalendāro dienu laikā no aprēķina datuma, un kad kredītiestāde un tās darījumu partneris apmainās ar likvīdiem aktīviem attiecībā uz vismaz vienu darījuma posmu;

b) 

koriģētā 1. līmeņa segto obligāciju summa, kas atbilst visu 1. līmeņa segto obligāciju vērtībai pēc diskonta piemērošanas, kuras būtu kredītiestādes rīcībā, noslēdzot nodrošinātos finansēšanas, nodrošinātos kreditēšanas vai nodrošinājuma mijmaiņas darījumus ar dzēšanas termiņu 30 kalendāro dienu laikā no aprēķina datuma, un kad kredītiestāde un tās darījumu partneris apmainās ar likvīdiem aktīviem attiecībā uz vismaz vienu darījuma posmu;

c) 

koriģētā 2.A līmeņa aktīvu summa, kas atbilst visu 2.A līmeņa aktīvu vērtībai pēc diskonta piemērošanas, kuri būtu kredītiestādes rīcībā, noslēdzot nodrošinātos finansēšanas, nodrošinātos kreditēšanas vai nodrošinājuma mijmaiņas darījumus ar dzēšanas termiņu 30 kalendāro dienu laikā no aprēķina datuma, un kad kredītiestāde un tās darījumu partneris apmainās ar likvīdiem aktīviem attiecībā uz vismaz vienu darījuma posmu; un

d) 

koriģētā 2.B līmeņa aktīvu summa, kas atbilst visu 2.B līmeņa aktīvu vērtībai pēc diskonta piemērošanas, kuri būtu kredītiestādes rīcībā, noslēdzot nodrošinātos finansēšanas, nodrošinātos kreditēšanas vai nodrošinājuma mijmaiņas darījumus ar dzēšanas termiņu 30 kalendāro dienu laikā no aprēķina datuma, un kad kredītiestāde un tās darījumu partneris apmainās ar likvīdiem aktīviem attiecībā uz vismaz vienu darījuma posmu.

▼B

4. “Likvīdo aktīvu pārsnieguma summas” aprēķins: šī summa atbilst:

a) 

koriģētajai nesegto obligāciju 1. līmeņa aktīvu summai; plus

b) 

koriģētajai 1. līmeņa segto obligāciju summai; plus

c) 

koriģētajai 2.A līmeņa aktīvu summai; plus

d) 

koriģētajai 2.B līmeņa aktīvu summai,

atskaitot mazāko no šīm vērtībām:

e) 

a), b) un c) un d) summu;

f) 

100/30, reizinot ar a);

g) 

100/60, reizinot ar a) un b) summu;

h) 

100/85, reizinot ar a), b) un c) summu.

▼M1 —————

▼B



II PIELIKUMS

Formula neto likviditātes izejošās naudas plūsmas aprēķināšanai

NLO

=

neto likviditātes izejošā naudas plūsma

TO

=

izejošās naudas plūsmas kopā

TI

=

ienākošās naudas plūsmas kopā

FEI

=

pilnībā atbrīvotās ienākošās naudas plūsmas

IHC

=

ienākošās naudas plūsmas, kam piemēro augstāku maksimālo robežvērtību 90 % apmērā no izejošajās naudas plūsmām

IC

=

ienākošās naudas plūsmas, kam piemēro maksimālo robežvērtību 75 % apmērā no izejošās naudas plūsmām

Neto likviditātes izejošās naudas plūsmas atbilst izejošās naudas plūsmām kopā, atskaitot samazinājumu, kas atbilst pilnībā atbrīvotām ienākošās naudas plūsmām, atskaitot samazinājumu, kas atbilst ienākošās naudas plūsmām ar maksimālo robežvērtību 90 % apmērā, un atskaitot samazinājumu, kas atbilst ienākošās naudas plūsmām ar maksimālo robežvērtību 75 % apmērā

NLO = TO – MIN(FEI, TO) – MIN(IHC, 0,9*MAX(TO – FEI, 0)) – MIN(IC, 0,75*MAX(TO – FEI – IHC/0,9, 0))


( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).

( 2 ) Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikumā 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).

( 3 ) Komisijas 2014. gada 16. aprīļa Īstenošanas regula (ES) Nr. 680/2014, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz iestāžu sniegtajiem uzraudzības pārskatiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 (OV L 191, 28.6.2014., 1. lpp.).

( 4 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2402 (2017. gada 12. decembris), ar ko nosaka vispārēju regulējumu vērtspapīrošanai un izveido īpašu satvaru attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu, un groza Direktīvas 2009/65/EK, 2009/138/EK un 2011/61/ES un Regulas (EK) Nr. 1060/2009 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 347, 28.12.2017., 35. lpp.).

( 5 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra Direktīva 2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (“pamatdirektīva”) (OV L 263, 9.10.2007., 1. lpp.).

( 6 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 167/2013 (2013. gada 5. februāris) par lauksaimniecības un mežsaimniecības transportlīdzekļu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību (OV L 60, 2.3.2013., 1. lpp.).

( 7 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 168/2013 (2013. gada 15. janvāris) par divu riteņu vai trīs riteņu transportlīdzekļu un kvadriciklu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību (OV L 60, 2.3.2013., 52. lpp.).

( 8 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 30. maija Direktīva 94/19/EK par noguldījumu garantiju sistēmām (OV L 135, 31.5.1994., 5. lpp.).

( 9 ) Padomes 1983. gada 13. jūnija Septītā direktīva 83/349/EEK, kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz konsolidētajiem pārskatiem (OV L 193, 18.7.1983., 1. lpp.).

( 10 ) Komisijas 2016. gada 31. oktobra Deleģētā regula (ES) 2017/208, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par papildu likviditātes izejošām plūsmām atbilstīgi nodrošinājuma vajadzībām, kas izriet no nelabvēlīgu tirgus apstākļu scenārija ietekmes uz finanšu iestādes darījumiem ar atvasinātajiem instrumentiem (OV L 33, 8.2.2017., 14. lpp.).